1. 田喻饿鬼事
1. Khettūpamapetavatthu
阿拉汉犹如田,施者犹如农夫;
所施之物犹如种子,果报即从此中生出。
此种子、此耕耘与良田,既属于饿鬼,也属于施者;
饿鬼因此得以受用,施者则以功德而得增长。
在此世间行持善业,又向诸饿鬼作回向供养,
成就此善业之后,便往生天界之处。
‘‘Khettūpamā arahanto, dāyakā kassakūpamā; Bījūpamaṃ deyyadhammaṃ, etto nibbattate phalaṃ. ‘‘Etaṃ bījaṃ kasi khettaṃ, petānaṃ dāyakassa ca; Taṃ petā paribhuñjanti, dātā puññena vaḍḍhati. ‘‘Idheva kusalaṃ katvā, pete ca paṭipūjiya; Saggañca kamati ṭṭhānaṃ, kammaṃ katvāna bhaddaka’’nti.
田喻饿鬼事 第一
Khettūpamapetavatthu paṭhamaṃ.
2. 猪口饿鬼事
2. Sūkaramukhapetavatthu
‘‘Kāyo te sabbasovaṇṇo, sabbā obhāsate disā; Mukhaṃ te sūkarasseva, kiṃ kammamakarī pure’’ . ‘‘Kāyena saññato āsiṃ, vācāyāsimasaññato; Tena metādiso vaṇṇo, yathā passasi nārada. ‘‘Taṃ tyāhaṃ nārada brūmi, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ tayā; Mākāsi mukhasā pāpaṃ, mā kho sūkaramukho ahū’’ti.
猪口饿鬼事 第二
Sūkaramukhapetavatthu dutiyaṃ.
3. 臭口饿鬼事
3. Pūtimukhapetavatthu
你拥有天界般的美丽容貌,伫立于虚空之中;
你口中散发恶臭,蛆虫啃噬;你过去曾造下何等之业?
我是个沙门,言辞极为粗恶,外现苦行相,口业却毫不调伏。
我以苦行修得这身容貌,可我的口却因离间语而腐烂发臭。
那拉达,这是你亲眼所见,
心怀悲悯的善者会如此告诫:
‘莫说离间语,莫说妄语,’
‘你将成为夜叉,贪着欲乐。’
‘‘Dibbaṃ subhaṃ dhāresi vaṇṇadhātuṃ, vehāyasaṃ tiṭṭhasi antalikkhe; Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe’’. ‘‘Samaṇo ahaṃ pāpotiduṭṭhavāco , tapassirūpo mukhasā asaññato; Laddhā ca me tapasā vaṇṇadhātu, mukhañca me pesuṇiyena pūti. ‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, Anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ; ‘Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, Yakkho tuvaṃ hohisi kāmakāmī’’’ti.
臭口饿鬼事第三
Pūtimukhapetavatthu tatiyaṃ.
背女饿鬼事
4. Piṭṭhadhītalikapetavatthu
无论以什么作为所缘,都应毫不悭吝地行布施;
无论是为了已故的先人,还是为了住所的守护天神。
以及四位大天王,声名远扬的世间护主:
多闻天王、持国天王、广目天王、增长天王。
因为啼泣、忧伤,或是种种悲叹,
如此对那饿鬼并无利益,亲族们却这般固执。
而此所施的供养,善安立于僧团中,
长夜利益于他,当下即得成就。」
‘‘Yaṃ kiñcārammaṇaṃ katvā, dajjā dānaṃ amaccharī; Pubbapete ca ārabbha, atha vā vatthudevatā. ‘‘Cattāro ca mahārāje, lokapāle yasassine ; Kuveraṃ dhataraṭṭhañca, virūpakkhaṃ virūḷhakaṃ; Te ceva pūjitā honti, dāyakā ca anipphalā. ‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā; Na taṃ petassa atthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo. ‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā; Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappatī’’ti.
背女饿鬼事 第四
Piṭṭhadhītalikapetavatthu catutthaṃ.
5. 墙外饿鬼事
5. Tirokuṭṭapetavatthu
他们立于墙外,也立于街口与交会处,
回到自己的家后,便站在门柱旁。
当丰盛的饮食、种种硬食软食陈设上来时,
由于业力的缘故,没有人记得那些众生。
那些心怀悲悯的人,就这样为亲族行布施:
清净、殊胜、适时且合宜的饮食,
愿此施物归于你们的亲族,愿亲族们快乐!
那些饿鬼亲族聚集在那里,会聚一处后,
面对丰盛的饮食,他们恭敬地随喜。
愿我们的亲人长久在世,正是仗着他们的因缘,我们才得到这些;
既为我们作了供养,施主们也绝非徒劳无获。
确实,那里既没有耕种,也没有放牧这回事,
没有以金钱彼此交易的买卖。
依此处所施之物,那些命终之后投生到那边的饿鬼便得以滋养。
犹如降于高地的雨水,流向低处;
同样,于此所施之物,能资益诸饿鬼。
犹如水满的江河,令大海充盈;
同样,于此所施之物,能资益诸饿鬼。
“他曾布施于我,他曾为我做事,他是我的亲戚、朋友与同伴;
应当为饿鬼作布施,并忆念他们往昔所为。
哭泣、悲伤,或其他种种哀叹,
亲人们这样站着,对饿鬼毫无利益。
而这布施,已善立于僧团,
能长久地利益他,如理而得成就。
‘‘Tirokuṭṭesu tiṭṭhanti, sandhisiṅghāṭakesu ca; Dvārabāhāsu tiṭṭhanti, āgantvāna sakaṃ gharaṃ. ‘‘Pahūte annapānamhi, khajjabhojje upaṭṭhite; Na tesaṃ koci sarati, sattānaṃ kammapaccayā. ‘‘Evaṃ dadanti ñātīnaṃ, ye honti anukampakā; Suciṃ paṇītaṃ kālena, kappiyaṃ pānabhojanaṃ; ‘Idaṃ vo ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’. ‘‘Te ca tattha samāgantvā, ñātipetā samāgatā; Pahūte annapānamhi, sakkaccaṃ anumodare. ‘‘‘Ciraṃ jīvantu no ñātī, yesaṃ hetu labhāmase; Amhākañca katā pūjā, dāyakā ca anipphalā’. ‘‘‘Na hi tattha kasi atthi, gorakkhettha na vijjati; Vaṇijjā tādisī natthi, hiraññena kayākayaṃ ; Ito dinnena yāpenti, petā kālagatā tahiṃ’. ‘‘‘Unname udakaṃ vuṭṭhaṃ, yathā ninnaṃ pavattati; Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’. ‘‘‘Yathā vārivahā pūrā, paripūrenti sāgaraṃ; Evameva ito dinnaṃ, petānaṃ upakappati’. ‘‘‘Adāsi me akāsi me, ñāti mittā sakhā ca me; Petānaṃ dakkhiṇaṃ dajjā, pubbe katamanussaraṃ’. ‘‘‘Na hi ruṇṇaṃ vā soko vā, yā caññā paridevanā; Na taṃ petānamatthāya, evaṃ tiṭṭhanti ñātayo’. ‘‘‘Ayañca kho dakkhiṇā dinnā, saṅghamhi suppatiṭṭhitā; Dīgharattaṃ hitāyassa, ṭhānaso upakappati’. ‘‘So ñātidhammo ca ayaṃ nidassito, petāna pūjā ca katā uḷārā; Balañca bhikkhūnamanuppadinnaṃ, tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’nti.
墙外饿鬼事 第五
Tirokuṭṭapetavatthu pañcamaṃ.
6. 五子食饿鬼事
6. Pañcaputtakhādapetivatthu
你赤身露体,形貌丑陋,浑身恶臭,散发腐尸般的气息;
被群蝇团团围绕,你是何人,站在这里?
尊者,我是饿鬼,堕在恶趣,属阎魔世界;
造了恶业之后,我从这里死去,转生于饿鬼道。
清晨生下五个儿子,傍晚又生下另外五个;
我生下孩子便把他们吃掉,他们却仍不能让我饱足。
我的心被饥饿烧灼,如同冒烟一般,
连一口水也得不到饮用,你看我沦落到了何等惨境。
那时,我丈夫的另一位妻子——我的共妻——有了身孕,我对她起了恶毒的心念;
我以染污之心,造作了堕胎之事。
那时,她的母亲心生忿怒,召集了我所有的亲族;
他逼我立下誓言,又叫人辱骂我。
我发下恶毒的誓言,说出虚妄不实的话语:
“若那事确是我所做,就让我吞食我子之肉。”
由于那业与妄语二者之果报,
我嚼食着儿子的肉,浑身沾满脓血。”
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi; Makkhikāhi parikiṇṇā , kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā. ‘‘Kālena pañca puttāni, sāyaṃ pañca punāpare; Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ. ‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama; Pānīyaṃ na labhe pātuṃ, passa maṃ byasanaṃ gata’’nti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti. ‘‘Sapatī me gabbhinī āsi, tassā pāpaṃ acetayiṃ; Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ. ‘‘Tassā dvemāsiko gabbho, lohitaññeva pagghari; Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi; Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ. ‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ; Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā. ‘‘Tassa kammassa vipākena , musāvādassa cūbhayaṃ; Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
《食五子饿鬼事》第六
Pañcaputtakhādapetivatthu chaṭṭhaṃ.
7. 七子食饿鬼事
7. Sattaputtakhādapetivatthu
你赤身裸体,形貌丑陋,散发恶臭,弥漫腐烂的气息;
为蝇群所围绕,你是谁,站在此处?
我的心被饥火焚烧,浓烟滚滚,
我得不到清凉,犹如在烈日下被火灼烧。
我发了可怖的誓言,那是妄语——
“若我当真做了那事,便让我啖食亲儿之肉!”
由于那业与妄语二者的果报,
我浑身沾满脓血,吞食着自己子女的肉。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, duggandhā pūti vāyasi; Makkhikāhi parikiṇṇā, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā. ‘‘Kālena satta puttāni, sāyaṃ satta punāpare; Vijāyitvāna khādāmi, tepi nā honti me alaṃ. ‘‘Pariḍayhati dhūmāyati, khudāya hadayaṃ mama; Nibbutiṃ nādhigacchāmi, aggidaḍḍhāva ātape’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, puttamaṃsāni khādasī’’ti. ‘‘Ahū mayhaṃ duve puttā, ubho sampattayobbanā; Sāhaṃ puttabalūpetā, sāmikaṃ atimaññisaṃ. ‘‘Tato me sāmiko kuddho, sapattiṃ mayhamānayi; Sā ca gabbhaṃ alabhittha, tassā pāpaṃ acetayiṃ. ‘‘Sāhaṃ paduṭṭhamanasā, akariṃ gabbhapātanaṃ; Tassā temāsiko gabbho, pubbalohitako pati. ‘‘Tadassā mātā kupitā, mayhaṃ ñātī samānayi; Sapathañca maṃ kāresi, paribhāsāpayī ca maṃ. ‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādaṃ abhāsisaṃ; ‘Puttamaṃsāni khādāmi, sace taṃ pakataṃ mayā’. ‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ; Puttamaṃsāni khādāmi, pubbalohitamakkhitā’’ti.
食七子饿鬼事 第七
Sattaputtakhādapetivatthu sattamaṃ.
8. 果那饿鬼事
8. Goṇapetavatthu
你为何像疯癫之人,割了青草后,
“却对着那已死的老牛,说:“吃吧、吃吧。”
“这是双脚,这是头颅,这是连着尾巴的身躯;”
眼睛也依然还在,这头牛会站起来。
那孩子的手足、身躯与头,皆不可见;
你在泥堆上哭泣,不正是你自己愚痴吗?
我炽燃如火,正如酥油浇灌的火焰;
犹如以水浇淋,令一切忧苦全都息灭。
你拔除了我心头的刺——那深植于心的悲痛之刺;
正是您,当我被忧愁淹没、为父亲悲痛时,驱散了那份哀伤。
‘具足悲悯与智慧的人,正是这样做的——’
‘将人从忧伤中救拔出来,犹如善生对其父亲所做的那样。’
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, lāyitvā haritaṃ tiṇaṃ; Khāda khādāti lapasi, gatasattaṃ jaraggavaṃ. ‘‘Na hi annena pānena, mato goṇo samuṭṭhahe; Tvaṃsi bālo ca dummedho, yathā taññova dummatī’’ti. ‘‘Ime pādā idaṃ sīsaṃ, ayaṃ kāyo savāladhi; Nettā tatheva tiṭṭhanti, ayaṃ goṇo samuṭṭhahe. ‘‘Nāyyakassa hatthapādā, kāyo sīsañca dissati; Rudaṃ mattikathūpasmiṃ, nanu tvaññeva dummatī’’ti. ‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ; Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ. ‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ; Yo me sokaparetassa, pitusokaṃ apānudi. ‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇava’. Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā; Vinivattayanti sokamhā, sujāto pitaraṃ yathāti.
果那饿鬼事第八
Goṇapetavatthu aṭṭhamaṃ.
大磨工饿鬼事
9. Mahāpesakārapetivatthu
那些崭新、悦目、柔软又洁净、带着细绒毛的衣服,
她所布施的东西却混杂着虫子,这位女子究竟造了什么业?
尊者啊,这位曾是我的妻子,她不肯布施,悭贪又吝啬,
当我正向沙门与婆罗门布施时,她便辱骂我、羞辱我。
她说:“粪便、尿、血、脓,这些不净之物,你便终生受用吧!”
她造作这样的恶行后,来至此地,长久吞食这些不净之物。
‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñjati kissa ayaṃ vipāko; Ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī, yā sabbadā lohitapubbabhakkhā. ‘‘Navāni vatthāni subhāni ceva, mudūni suddhāni ca lomasāni; Dinnāni missā kitakā bhavanti, ayaṃ nu kiṃ kammamakāsi nārī’’ti. ‘‘Bhariyā mamesā ahū bhadante, adāyikā maccharinī kadariyā; Sā maṃ dadantaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ, akkosati ca paribhāsati ca. ‘‘‘Gūthañca muttaṃ ruhirañca pubbaṃ, paribhuñja tvaṃ asuciṃ sabbakālaṃ; Etaṃ te paralokasmiṃ hotu, vatthā ca te kiṭakasamā bhavantu’; Etādisaṃ duccaritaṃ caritvā, idhāgatā cirarattāya khādatī’’ti.
第九 大磨工饿鬼事
Mahāpesakārapetivatthu navamaṃ.
第十 卡喇帝亚饿鬼事
10. Khallāṭiyapetivatthu
我既苦恼又羞惭,赤身露体,如何走到外面;
我用头发遮蔽着身体,所积的福德实在太少。
来,我以这件上衣相赠,穿上这衣裳吧;
穿上这件衣裳,出来吧,端庄的女子;
请出来吧,善女子,让我们见一见站在外面的你。
你亲手递来的,我却无法受用;
此处有一位具足信心的优婆塞,是正自觉者的弟子。
请为他披上这件衣,并将此布施回向于我;
“如此,我将获得快乐,一切所愿悉得满足。”
那些商人让她沐浴、涂上香膏之后,
为她穿戴好衣物后,便将功德回向给她。
回向甫一作毕,果报当下即生起——
饮食、衣物、饮水,这便是布施所得的果报。
于是她清净光洁,衣饰洁净,身着最上妙的迦尸衣;
微笑着从天宫走出,说道:‘这便是布施的果报。’
天神啊,你那色彩绚美、悦意可爱的天宫,璀璨辉耀;
请问你,你造了什么业,感得此果报?
我曾将一只洗钵用的小盆,给了一位正直的游方比丘,
以清净明净之心,作了这样的布施。
此善业之果报,历经长久之后,
我虽在天宫享受福乐,而今此福报已变得微薄。
其城四角、四门,区划分明,尺度井然;
以铁墙为边际,上覆铁板。
其地由铁铸成,炽燃猛烈,火焰遍满;
火势周遍百由旬,恒常炽然,经久不息。
在那里,我于久远的长时中,领受着苦痛之受;
因这恶业招感的果报,我深陷于巨大的哀伤之中。
‘‘Kā nu antovimānasmiṃ, tiṭṭhantī nūpanikkhami; Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti. ‘‘Aṭṭīyāmi harāyāmi, naggā nikkhamituṃ bahi; Kesehamhi paṭicchannā, puññaṃ me appakaṃ kata’’nti. ‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, idaṃ dussaṃ nivāsaya; Idaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nikkhama sobhane; Upanikkhamassu bhadde, passāma taṃ bahiṭṭhita’’nti. ‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati; Esetthupāsako saddho, sammāsambuddhasāvako. ‘‘Etaṃ acchādayitvāna, mama dakkhiṇamādisa; Tathāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti. Tañca te nhāpayitvāna, vilimpetvāna vāṇijā; Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisuṃ. Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha ; Bhojanacchādanapānīyaṃ , dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ. Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Hasantī vimānā nikkhami, ‘dakkhiṇāya idaṃ phala’’’nti. ‘‘Sucittarūpaṃ ruciraṃ, vimānaṃ te pabhāsati; Devate pucchitācikkha, kissa kammassidaṃ phala’’nti. ‘‘Bhikkhuno caramānassa, doṇinimmajjaniṃ ahaṃ; Adāsiṃ ujubhūtassa, vippasannena cetasā. ‘‘Tassa kammassa kusalassa, vipākaṃ dīghamantaraṃ; Anubhomi vimānasmiṃ, tañca dāni parittakaṃ. ‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ. ‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ; Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ. ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. ‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ; Phalañca pāpakammassa, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.
卡喇帝亚饿鬼事 第十
Khallāṭiyapetivatthu dasamaṃ.
11. 龙饿鬼事
11. Nāgapetavatthu
最前方,有白象为乘而行;中间,是母骡所拉的轻车;
最末后,有少女乘轿缓缓而行,她的光彩遍照十方一切处。
可是你们,却手持棍棒,满脸泪痕,肢体残缺断碎;
你们身为人时,究竟造下何等恶业,如今竟要相互饮彼此的血?
那位走在前方、驾乘四步安行的纯白象王之人,
他正是我们的长子,广行布施已,快乐而欢喜。
那位在当中,驾着四匹骏马拉的华美马车的人
那是我们的中子,不悭吝,具足布施,光彩熠熠
那位乘轿在后随行,有智慧、具鹿眼的女子
她是我们最小的女儿,仅凭那份四分之一份,便快乐、欢喜。
他们往昔曾行这些布施,以净信心供养沙门与婆罗门;
而我们却成了悭吝之人,是沙门与婆罗门的诽谤者;
他们布施之后,自在享乐;我们却枯竭了,犹如被割断的芦苇。
‘罪大恶极者啊,你们以何为食,以何为床,又如何度日?
身处众多无尽的财富中,安乐却白白错失,如今饱受痛苦。’
我们互相残杀,饮啖彼此的脓血;
我们饮了又饮,依然不饱足,也没有衣蔽身。
那些不布施的人,死后堕入阎魔的领域,正是这样哀号;
他们明知且已获得财富,却不受用,也不用来培植福德。
他们为饥渴所逼迫,于他世之后,长久被烧燃,饱受煎熬;
他们造作了带来痛苦的业,便遭受那苦的辛辣果报。
钱财谷物实为无常,此世生命亦属无常;
智者了知无常即是无常,便应为自己建造一座洲岛。
那些如是了知、通达法的人,
听闻阿拉汉的教说后,他们于布施中便不放逸。
‘‘Puratova setena paleti hatthinā, majjhe pana assatarīrathena; Pacchā ca kaññā sivikāya nīyati, obhāsayantī dasa sabbato disā. ‘‘Tumhe pana muggarahatthapāṇino, rudaṃmukhā chinnapabhinnagattā; Manussabhūtā kimakattha pāpaṃ, yenaññamaññassa pivātha lohita’’nti. ‘‘Puratova yo gacchati kuñjarena, setena nāgena catukkamena; Amhāka putto ahu jeṭṭhako so , dānāni datvāna sukhī pamodati. ‘‘Yo so majjhe assatarīrathena, catubbhi yuttena suvaggitena; Amhāka putto ahu majjhimo so, amaccharī dānavatī virocati. ‘‘Yā sā ca pacchā sivikāya nīyati, nārī sapaññā migamandalocanā; Amhāka dhītā ahu sā kaniṭṭhikā, bhāgaḍḍhabhāgena sukhī pamodati. ‘‘Ete ca dānāni adaṃsu pubbe, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ; Mayaṃ pana maccharino ahumha, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ; Ete ca datvā paricārayanti, mayañca sussāma naḷova chinno’’ti . ‘‘Kiṃ tumhākaṃ bhojanaṃ kiṃ sayānaṃ, kathañca yāpetha supāpadhammino; Pahūtabhogesu anappakesu, sukhaṃ virādhāya dukkhajja pattā’’ti. ‘‘Aññamaññaṃ vadhitvāna, pivāma pubbalohitaṃ; Bahuṃ pitvā na dhātā homa, nacchādimhase mayaṃ. ‘‘Icceva maccā paridevayanti, adāyakā pecca yamassa ṭhāyino; Ye te vidicca adhigamma bhoge, na bhuñjare nāpi karonti puññaṃ. ‘‘Te khuppipāsūpagatā parattha, pacchā ciraṃ jhāyare ḍayhamānā; Kammāni katvāna dukhudrāni, anubhonti dukkhaṃ kaṭukapphalāni. ‘‘Ittaraṃ hi dhanaṃ dhaññaṃ, ittaraṃ idha jīvitaṃ; Ittaraṃ ittarato ñatvā, dīpaṃ kayirātha paṇḍito. ‘‘Ye te evaṃ pajānanti, narā dhammassa kovidā; Te dāne nappamajjanti, sutvā arahataṃ vaco’’ti.
第十一 龙饿鬼事
Nāgapetavatthu ekādasamaṃ.
第十二 蛇饿鬼事
12. Uragapetavatthu
犹如蛇褪去旧皮,无所系念,继续前行;
同样,当命终之身无用而舍弃时,
正在被焚烧时,他不知亲族的悲泣;
因此我不为此悲泣,他已去往他该去的去处。
他未曾受召,便从彼处而来;未得允准,即从此处而去;
既如是而来,如是而去,于此又有何可悲?
他正受焚烧,不知亲人的悲泣;
是故,我不为此事哭泣,他已往赴其应至之处。
被火焚烧的人,不知亲族的哀泣;
是故,我不为此事哭泣,他已往赴其应至之处。
犹如稚童追逐移动的月亮,啼哭不舍;
为饿鬼悲伤的人,也是如此。
正在被火化的人,并不知道亲人们为他哀泣;
是故,我不为他哭泣,他已归向其当往的归宿。
婆罗门啊!犹如破碎的水罐,无法再复原,
那为饿鬼悲伤的人,情形也正是如此。
为烈焰所烧时,他却不知亲人的悲泣;
是故,我不为他哭泣,他已归向其当往的归宿。
‘‘Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, hitvā gacchati santanuṃ; Evaṃ sarīre nibbhoge, pete kālaṅkate sati. ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ; Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’. ‘‘Anabbhito tato āgā, nānuññāto ito gato; Yathāgato tathā gato, tattha kā paridevanā. ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ; Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’. ‘‘Sace rode kisā assaṃ, tattha me kiṃ phalaṃ siyā; Ñātimittasuhajjānaṃ, bhiyyo no aratī siyā. ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ; Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’. ‘‘Yathāpi dārako candaṃ, gacchantamanurodati; Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati. ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ; Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gati’’. ‘‘Yathāpi brahme udakumbho, bhinno appaṭisandhiyo; Evaṃ sampadamevetaṃ, yo petamanusocati. ‘‘Ḍayhamāno na jānāti, ñātīnaṃ paridevitaṃ; Tasmā etaṃ na rodāmi, gato so tassa yā gatī’’ti.
蛇饿鬼事·第十二
Uragapetavatthu dvādasamaṃ.
田、猪、腐臭,与墙后之面粉;
五子、七子、牛、织工,
如是秃头女、龙;第十二则为蛇。
Khettañca sūkaraṃ pūti, piṭṭhaṃ cāpi tirokuṭṭaṃ; Pañcāpi sattaputtañca, goṇaṃ pesakārakañca; Tathā khallāṭiyaṃ nāgaṃ, dvādasaṃ uragañcevāti.
2. 伍巴利品
2. Ubbarivaggo
1. 轮回解脱饿鬼事
1. Saṃsāramocakapetivatthu
你赤身露体,形貌丑陋,枯瘦得筋脉毕现,
肋骨凸现,瘦弱如此,你究竟是谁,站在这里?
无人曾劝导我:‘你当以净信心,向沙门与婆罗门行布施。’
自那时起,我赤身裸体,四处游荡了五百年。
我以净信心礼敬您,圣尊;具大雄力者,请您垂悯于我。
他施与诸比丘一撮食物与一掌量的布;
又以杯中水,指名回向布施功德与她。
回向完成的当下,果报随即生起;
施与食物、衣物和饮料,这便是布施所感得的果报。
那时,她清净无染,身着洁净衣袍,披覆最上等的迦尸布;
衣着璀璨,众宝严饰,她来到舍利弗前。
天女,你容色殊胜,安住于此,
遍照一切方向,犹如晨星闪烁。
大威力天女,我请问你:你往昔为人时,曾行何等善业?
面黄肌瘦,饥肠辘辘,赤身露体,皮肤皱缩塌陷,
世间悲悯的牟尼,见到了这般困苦潦倒的我。
施与比丘一抟食,及巴掌大的粗布,
并供一碗清净水,你将此功德回向于我。
你且看看,那仅如掌许的布片,招致怎样的果报:
遍于难陀王所统御的国境之内,所有蔽体遮身之物。
从那时起,尊者,我的衣物与披盖变得更为众多,
有丝绸的、羊毛的,也有亚麻的与棉布的。
这些衣物宽大又珍贵,就那样悬于空中;
凡是心中所喜爱的,我便取来穿戴。
池水澄澈,渡岸平缓,清凉而无秽气;
池面为红莲与青莲所覆盖,水草繁茂充盈。
我于其中尽情嬉戏游乐,欢欣自在,无忧亦无惧;
尊者,我前来礼敬世间那慈悲的牟尼。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Anukampakā mayhaṃ nāhesuṃ bhante, pitā ca mātā athavāpi ñātakā; Ye maṃ niyojeyyuṃ dadāhi dānaṃ, pasannacittā samaṇabrāhmaṇānaṃ. ‘‘Ito ahaṃ vassasatāni pañca, yaṃ evarūpā vicarāmi naggā; Khudāya taṇhāya ca khajjamānā, pāpassa kammassa phalaṃ mamedaṃ. ‘‘Vandāmi taṃ ayya pasannacittā, anukampa maṃ vīra mahānubhāva; Datvā ca me ādisa yaṃ hi kiñci, mocehi maṃ duggatiyā bhadante’’ti. Sādhūti so paṭissutvā, sāriputtonukampako; Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ; Thālakassa ca pānīyaṃ, tassā dakkhiṇamādisi. Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ. Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sāriputtaṃ upasaṅkami. ‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. ‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. ‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ; Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. ‘‘Uppaṇḍukiṃ kisaṃ chātaṃ, naggaṃ sampatitacchaviṃ ; Muni kāruṇiko loke, taṃ maṃ addakkhi duggataṃ. ‘‘Bhikkhūnaṃ ālopaṃ datvā, pāṇimattañca coḷakaṃ; Thālakassa ca pānīyaṃ, mama dakkhiṇamādisi. ‘‘Ālopassa phalaṃ passa, bhattaṃ vassasataṃ dasa; Bhuñjāmi kāmakāminī, anekarasabyañjanaṃ. ‘‘Pāṇimattassa coḷassa, vipākaṃ passa yādisaṃ; Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā. ‘‘Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni me; Koseyyakambalīyāni, khomakappāsikāni ca. ‘‘Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare; Sāhaṃ taṃ paridahāmi, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ. ‘‘Thālakassa ca pānīyaṃ, vipākaṃ passa yādisaṃ; Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā. ‘‘Setodakā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā; Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā. ‘‘Sāhaṃ ramāmi kīḷāmi, modāmi akutobhayā; Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
第一 轮回解脱饿鬼事
Saṃsāramocakapetivatthu paṭhamaṃ.
第二 舍利弗长老母饿鬼事
2. Sāriputtattheramātupetivatthu
你赤身裸体,容貌丑陋,干瘦得青筋暴露;
你肋骨凸出,枯瘦如柴。你是谁,为何站在这里?
那被丢弃、被抛弃的唾液、鼻涕与痰液,
及正遭焚烧者的油脂,与产妇的血。
还有患疮者与鼻、头被割断者之血;
我为饥饿所逼,食此男女所出之物。
我食畜生与人的脓血,
无依无靠,无家可归,以青黑色的停尸床为归宿。
听闻母亲的话语后,悲悯的优波提舍(舍利弗)……
他唤来目犍连、阿那律与劫宾那。
刚作此指定,果报即刻现起;
饮食、净水与衣物,这便是供养所生的果报。
她由此洁净,身着净衣,披上最上等的迦尸绢衣,
佩戴种种华鬘与饰物,来到拘利陀面前。
天女啊,你以如此殊妙的容颜安立于此,
犹如奥沙提星,遍照一切方所。
大威神天女啊,我问你:你过去为人时,曾造过怎样的善业?
被丢弃、被抛掷的唾液、鼻涕、痰涎;
被烧灼者的脓,与产妇之血。
以及伤口的血、被割去鼻子或被砍头之人的血;
为饥饿所迫,我啖食这些依于男女的血肉之物。
我曾以动物与人的脓血为食,
无房无家,蓝床是我究竟的皈依。
因舍利弗的布施,我欢喜而无畏,
我前来礼敬世间那位慈悲的牟尼,尊者。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasi’’. ‘‘Ahaṃ te sakiyā mātā, pubbe aññāsu jātīsu; Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā. ‘‘Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ, siṅghāṇikaṃ silesumaṃ; Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ. ‘‘Vaṇikānañca yaṃ ghāna-sīsacchinnāna lohitaṃ; Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ. ‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhāmi , pasūnaṃ mānusāna ca; Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā. ‘‘Dehi puttaka me dānaṃ, datvā anvādisāhi me; Appeva nāma mucceyyaṃ, pubbalohitabhojanā’’ti. Mātuyā vacanaṃ sutvā, upatissonukampako; Āmantayi moggallānaṃ, anuruddhañca kappinaṃ. Catasso kuṭiyo katvā, saṅghe cātuddise adā; Kuṭiyo annapānañca, mātu dakkhiṇamādisī. Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhojanaṃ pānīyaṃ vatthaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ. Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, kolitaṃ upasaṅkami. ‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. ‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. ‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ; Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. ‘‘Sāriputtassāhaṃ mātā, pubbe aññāsu jātīsu; Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā. ‘‘Chaḍḍitaṃ khipitaṃ kheḷaṃ, siṅghāṇikaṃ silesumaṃ; Vasañca ḍayhamānānaṃ, vijātānañca lohitaṃ. ‘‘Vaṇikānañca yaṃ ghāna-sīsacchinnāna lohitaṃ; Khudāparetā bhuñjāmi, itthipurisanissitaṃ. ‘‘Pubbalohitaṃ bhakkhissaṃ, pasūnaṃ mānusāna ca; Aleṇā anagārā ca, nīlamañcaparāyaṇā. ‘‘Sāriputtassa dānena, modāmi akutobhayā; Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
第二·舍利弗长老之母饿鬼事
Sāriputtattherassa mātupetivatthu dutiyaṃ.
3. 玛德女饿鬼事
3. Mattāpetivatthu
你赤身裸体,形貌丑陋,消瘦羸弱,瘦得青筋暴露;
你肋骨凸露,瘦骨嶙峋,是谁站在此处?
我曾是暴戾、粗恶,嫉妒、悭吝而虚伪;
我因说恶语,从此处死后,投生于饿鬼道。
这些事我也全然知晓,知道你往昔是个暴恶的女人;
然而,我另有一事相问:你为何浑身沾满尘土?
你刚刚沐发,衣装洁净,精心修饰过;
而我,实在比你更为盛装,远胜于你。
正当我凝望之际,她却与我丈夫攀谈;
于是我生起极大的嫉妒,愤怒在心中生起。
我们二人同为采药人,一同进入森林;
你采回来的是药,我所采的却是迦比迦楚草。
当她离去时,我将污物如雨般倾撒在她的床铺上;
由于此业之果报,我如今被疥疮啃噬。
我亦如实了知,你曾将秽物撒在我的卧处;
我再问你一事:你何以赤身裸体?
那时同伴们正在集会,亲族们正在聚会;
你曾受邀,且有丈夫相伴,而我却没有。
“在你不知不觉中,我取走了你的衣物;”
“因为那业的果报,我如今才这般赤身裸体。”
“你的香、花环,以及名贵的涂香,”
“我将它们弃入粪坑,那恶业是我所造;”
由于此业的果报,我才如此恶臭满身。
“其实我也知道那是你所作的恶事;但我还要问你另一件事:你是因何堕入恶道的?”
家中所有钱财,你我二人皆有同等份额;
虽有可施之物,我却未曾为自己点燃明灯;
由于此业的果报,我才会堕入恶道。”
那时,你对我说:‘你行恶业;’
“的确,由恶业而得善趣,实属不易。”
你总是从左侧避开我,还对我心怀嫉妒;
且看种种恶业,所感的果报是何等模样。
那些房舍、那些婢女、那些璎珞,
旁人正在享用,财富却非恒常。
我裸形恶色,身形消瘦,皮包骨头;
这是女人的羞处,别让孩子的父亲看见我。”
且说,我能给你什么呢?此时此地,我能为你做些什么?
供养此八位比丘饮食已,请将功德回向于我;
那时我将快乐满足,一切欲乐悉皆圆满具足。
那位女子应声说:“善哉!”便供养了八位比丘,
又以衣物作布施,并为她回向了此功德。
回向方毕,果报即于当下现起;
饮食、衣物与饮水,这便是布施所得的果报。
于是她洁净无染,身披净衣,着最上等的迦尸绸;
她佩戴种种衣饰珠宝,走近了那位共夫之女。
女神啊,你以如此殊胜的容貌立于此处,
遍照诸方,犹如晓星照耀。
大威力女神,我且问你:你前世生而为人时,曾造下何种福德?
你于此世修习正法,广行布施,光辉的人啊;
你已连根拔除悭吝的垢秽,无有过失的人啊,去往天界之处吧。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. ‘‘Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ, issukī maccharī saṭhā ; Tāhaṃ duruttaṃ vatvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. Sabbaṃ ahampi jānāmi, yathā tvaṃ caṇḍikā ahu; Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi paṃsukunthitā’’ti. ‘‘Sīsaṃnhātā tuvaṃ āsi, sucivatthā alaṅkatā; Ahañca kho adhimattaṃ, samalaṅkatatarā tayā. ‘‘Tassā me pekkhamānāya, sāmikena samantayi; Tato me issā vipulā, kodho me samajāyatha. ‘‘Tato paṃsuṃ gahetvāna, paṃsunā taṃ hi okiriṃ ; Tassa kammavipākena, tenamhi paṃsukunthitā’’ti. ‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, paṃsunā maṃ tvamokiri; Aññañca kho taṃ pucchāmi, kena khajjasi kacchuyā’’ti. ‘‘Bhesajjahārī ubhayo, vanantaṃ agamimhase; Tvañca bhesajjamāhari, ahañca kapikacchuno. ‘‘Tassā tyājānamānāya, seyyaṃ tyāhaṃ samokiriṃ; Tassa kammavipākena, tena khajjāmi kacchuyā’’ti. ‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, seyyaṃ me tvaṃ samokiri; Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi naggiyā tuva’’nti. ‘‘Sahāyānaṃ samayo āsi, ñātīnaṃ samitī ahu; Tvañca āmantitā āsi, sasāminī no ca kho ahaṃ. ‘‘Tassā tyājānamānāya, dussaṃ tyāhaṃ apānudiṃ; Tassa kammavipākena, tenamhi naggiyā aha’’nti. ‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, dussaṃ me tvaṃ apānudi; Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi gūthagandhinī’’ti. ‘‘Tava gandhañca mālañca, paccagghañca vilepanaṃ; Gūthakūpe adhāresiṃ , taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā; Tassa kammavipākena, tenamhi gūthagandhinī’’ti. ‘‘Saccaṃ ahampi jānāmi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā; Aññañca kho taṃ pucchāmi, kenāsi duggatā tuva’’nti. ‘‘Ubhinnaṃ samakaṃ āsi, yaṃ gehe vijjate dhanaṃ; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano; Tassa kammavipākena, tenamhi duggatā ahaṃ. ‘‘Tadeva maṃ tvaṃ avaca, ‘pāpakammaṃ nisevasi; Na hi pāpehi kammehi, sulabhā hoti suggatī’’’ti. ‘‘Vāmato maṃ tvaṃ paccesi, athopi maṃ usūyasi; Passa pāpānaṃ kammānaṃ, vipāko hoti yādiso. ‘‘Te gharā tā ca dāsiyo , tānevābharaṇānime; Te aññe paricārenti, na bhogā honti sassatā. ‘‘Idāni bhūtassa pitā, āpaṇā gehamehiti; Appeva te dade kiñci, mā su tāva ito agā’’ti. ‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāmhi, kisā dhamanisanthatā; Kopīnametaṃ itthīnaṃ, mā maṃ bhūtapitāddasā’’ti. ‘‘Handa kiṃ vā tyāhaṃ dammi, kiṃ vā tedha karomahaṃ; Yena tvaṃ sukhitā assa, sabbakāmasamiddhinī’’ti. ‘‘Cattāro bhikkhū saṅghato, cattāro pana puggalā; Aṭṭha bhikkhū bhojayitvā, mama dakkhiṇamādisa; Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti. Sādhūti sā paṭissutvā, bhojayitvāṭṭha bhikkhavo; Vatthehacchādayitvāna, tassā dakkhiṇamādisī. Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ. Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sapattiṃ upasaṅkami. ‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. ‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. ‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ; Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. ‘‘Ahaṃ mattā tuvaṃ tissā, sapattī te pure ahuṃ; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā. ‘‘Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā; Cīraṃ jīvāhi bhagini, saha sabbehi ñātibhi; Asokaṃ virajaṃ ṭhānaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ. ‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvāna sobhane; Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, aninditā saggamupehi ṭhāna’’nti.
玛德饿鬼事 第三
Mattāpetivatthu tatiyaṃ.
四、难陀饿鬼事
4. Nandāpetivatthu
你肤色黝黑,相貌丑陋,举止粗野,见之令人恐惧;
你面色黄褐,形体畸丑,我不认为你是人类。
南迪塞那,我是南达,往昔曾是你的妻子;
造作恶行之后,从此处堕入饿鬼道。
是造了何种业,感得此果报,从此处死后投生到饿鬼道?
他应声“好的”,便作了广大布施;
食物、饮品、嚼食,以及衣装、床座与卧具;
伞盖、香、花鬘,及种种鞋履。
那些戒行具足、离欲、博学多闻的比丘们,
以饮食令之满足后,便为她作功德回向。
话音刚落,果报便即生起;
饮食、衣物与饮品,正是供养所得的果报。
那时她清净洁白,身着净衣,披上最上等的迦尸布;
身着彩衣,佩饰庄严,她走向丈夫。
女神啊,你以殊胜的容色伫立于此,
犹如明亮的药星,照亮一切方向。
请问你,大威德的女神,你从前生而为人时,曾造下何等善业?
家主,愿您与一切亲属长久住世;
无忧、无垢、安稳的住处,正是自在者的居所。
家主,您于此行持法、行布施;
根除悭吝之垢及其根源,您将无可非难,得升天界。
‘‘Kāḷī dubbaṇṇarūpāsi, pharusā bhīrudassanā; Piṅgalāsi kaḷārāsi, na taṃ maññāmi mānusi’’nti. ‘‘Ahaṃ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṃ; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Caṇḍī ca pharusā cāsiṃ , tayi cāpi agāravā; ‘‘Handuttarīyaṃ dadāmi te, imaṃ dussaṃ nivāsaya; Imaṃ dussaṃ nivāsetvā, ehi nessāmi taṃ gharaṃ. ‘‘Vatthañca annapānañca, lacchasi tvaṃ gharaṃ gatā; Putte ca te passissasi, suṇisāyo ca dakkhasī’’ti. ‘‘Hatthena hatthe te dinnaṃ, na mayhaṃ upakappati; Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute. ‘‘Tappehi annapānena, mama dakkhiṇamādisa; Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti. Sādhūti so paṭissutvā, dānaṃ vipulamākiri; Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca; Chattaṃ gandhañca mālañca, vividhā ca upāhanā. Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute; Tappetvā annapānena, tassā dakkhiṇamādisī. Samanantarānuddiṭṭhe , vipāko udapajjatha; Bhojanacchādanapānīyaṃ, dakkhiṇāya idaṃ phalaṃ. Tato suddhā sucivasanā, kāsikuttamadhārinī; Vicittavatthābharaṇā, sāmikaṃ upasaṅkami. ‘‘Abhikkantena vaṇṇena, yā tvaṃ tiṭṭhasi devate; Obhāsentī disā sabbā, osadhī viya tārakā. ‘‘Kena tetādiso vaṇṇo, kena te idha mijjhati; Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manaso piyā. ‘‘Pucchāmi taṃ devi mahānubhāve, manussabhūtā kimakāsi puññaṃ; Kenāsi evaṃ jalitānubhāvā, vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsatī’’ti. ‘‘Ahaṃ nandā nandisena, bhariyā te pure ahuṃ; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā. ‘‘Tava dinnena dānena, modāmi akutobhayā; Ciraṃ jīva gahapati, saha sabbehi ñātibhi; Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, āvāsaṃ vasavattinaṃ. ‘‘Idha dhammaṃ caritvāna, dānaṃ datvā gahapati; Vineyya maccheramalaṃ samūlaṃ, anindito saggamupehi ṭhāna’’nti.
难陀饿鬼事 第四
Nandāpetivatthu catutthaṃ.
5. 马踏昆达利饿鬼事
5. Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu
你盛装严饰,佩带光洁的耳环,戴着花鬘,遍体涂满黄檀香膏;
你在林间高举双臂哭泣,为何这般痛苦?
我找不到它的那对车轮,为此痛苦所迫,我将舍弃生命。
黄金的、宝石的、红玉髓的,以及白银的轮子,
贤善青年,请你告诉我,我便为你备办那对轮子。
或来或去,皆可睹见;二者在于轨道之中,其色彩亦可观见。
已故的饿鬼了不可见,在此哭泣的人中,谁更愚痴呢?”
“年轻人,你所说真实不虚。哭泣者当中,我才是那更愚痴的人;
犹如幼童哭着索求月亮,我竟期盼那已故的饿鬼归来。”
「我如同被酥油浇灌的火焰,正在燃烧;
愿如同用水浇洒,令一切恐惧熄灭。」
「他确实为我拔出了那支深植于心的悲伤之箭;
当我为忧愁所淹没时,他为我除去了丧子之痛。
你是天神,还是乾达婆?抑或是帝释天——那位城堡的征服者?
你为之哭泣、为之哀悼的那个儿子,正是你曾在火葬场上亲手火化的那个儿子,
我因造作了此善业,而投生于三十三天众中。
我们在他的家中,并未见他曾行任何布施,无论是少是多;
也未见他持守那样的布萨戒行。你是凭着什么业,得生于天界的呢?
我身患病苦,身心痛苦,病体沉重,在自家住处憔悴虚弱;
我见到了佛陀——尘垢已离、度越疑惑的善逝,智慧无与伦比。
你应速疾远离杀生,并于世间避开不与取;
不饮酒,也不说妄语,满足于自己的妻子就好。
您是为我利益着想者,夜叉啊;您是为我幸福着想者,天神啊;
我当遵从您的教导,因为您就是我的导师。
我皈依佛陀,亦皈依无上之法;
我也皈依人天中尊的僧团。
我当即远离杀生,于此世间,完全弃绝不与取;
我不饮酒,不说妄语,我满足于自己的妻子。
‘‘Alaṅkato maṭṭhakuṇḍalī, māladhārī haricandanussado; Bāhā paggayha kandasi, vanamajjhe kiṃ dukkhito tuva’’nti. ‘‘Sovaṇṇamayo pabhassaro, uppanno rathapañjaro mama; Tassa cakkayugaṃ na vindāmi, tena dukkhena jahāmi jīvita’’nti. ‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohitakamayaṃ atha rūpiyamayaṃ; Ācikkha me bhaddamāṇava, cakkayugaṃ paṭipādayāmi te’’ti. So māṇavo tassa pāvadi, ‘‘candasūriyā ubhayettha dissare; Sovaṇṇamayo ratho mama, tena cakkayugena sobhatī’’ti. ‘‘Bālo kho tvaṃ asi māṇava, yo tvaṃ patthayase apatthiyaṃ; Maññāmi tuvaṃ marissasi, na hi tvaṃ lacchasi candasūriye’’ti. ‘‘Gamanāgamanampi dissati, vaṇṇadhātu ubhayattha vīthiyā; Peto kālakato na dissati, ko nidha kandataṃ bālyataro’’ti. ‘‘Saccaṃ kho vadesi māṇava, ahameva kandataṃ bālyataro; Candaṃ viya dārako rudaṃ, petaṃ kālakatābhipatthayi’’nti. ‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ; Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ. ‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi. ‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna māṇavā’’ti. ‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti. ‘‘Yañca kandasi yañca rodasi, puttaṃ āḷāhane sayaṃ dahitvā; Svāhaṃ kusalaṃ karitvā kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti. ‘‘Appaṃ vā bahuṃ vā nāddasāma, dānaṃ dadantassa sake agāre; Uposathakammaṃ vā tādisaṃ, kena kammena gatosi devaloka’’nti. ‘‘Ābādhikohaṃ dukkhito gilāno, āturarūpomhi sake nivesane; Buddhaṃ vigatarajaṃ vitiṇṇakaṅkhaṃ, addakkhiṃ sugataṃ anomapaññaṃ. ‘‘Svāhaṃ muditamano pasannacitto, añjaliṃ akariṃ tathāgatassa; Tāhaṃ kusalaṃ karitvāna kammaṃ, tidasānaṃ sahabyataṃ gato’’ti. ‘‘Acchariyaṃ vata abbhutaṃ vata, añjalikammassa ayamīdiso vipāko; Ahampi muditamano pasannacitto, ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāmī’’ti. ‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ vajāhi, dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu. ‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā bhaṇāhi, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti. ‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mamāti. ‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ. ‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi; Sakena dārena ca homi tuṭṭho’’ti.
摩塔昆达利饿鬼事第五
Maṭṭhakuṇḍalīpetavatthu pañcamaṃ.
第六 刊哈饿鬼事
6. Kaṇhapetavatthu
你的亲兄弟,就如你的心与右眼;
他的风病加剧,凯沙瓦,他念叨着兔子。
“听了洛希尼之子这番话,凯沙瓦”
被兄弟的悲伤所折磨,他急促地站起身来。
黄金所造、珠宝所造、铜所造,或是银所造;
贝壳所造、石所造、珊瑚所造,我都能为你造一只兔子。
森林中还有别的兔子,游荡觅食;
我也会把它们带到你面前,你想要的究竟是怎样的兔子?
黑啊,你既明了此理,又如此教导他人,
为何从前已经逝去的儿子,你至今仍为他悲伤?
此事,无论是人还是非人,都不可得;
我生的儿子啊,不要死去;不可得之物,又从何处可求?
不是靠咒语、根药、草药,也不是靠财富,
卡哈,你正为之哀悼的亡者,能被带回来吗?
纵使是大富巨财、坐拥王国的刹帝利,
他们财物充盈、粮食丰足,也依然不能免于老、免于死。
刹帝利、婆罗门、吠舍、首陀罗,乃至旃陀罗与补羯娑。
那些讽诵六支梵天所思维咒语的人,
这些人以及其他凭借学问的人,同样会老,同样会死。
还有那些寂静的仙人,那些自制、修行苦行的人,
即便是这些苦行者,时节到来,也会放舍此身。
那些修习成就的阿拉汉,所作已办,已尽诸漏;
善业与恶业灭尽故,他们舍弃此身躯。
我确在燃烧,如同浇了酥油的火焰;
愿您以法水注浇,熄灭我所有的忧苦。
他确实为我拔出了那支深嵌于心的忧伤之箭;
当悲伤淹没我时,他拔除了我的丧子之悲。
如今我已拔除利箭,得清凉、证寂灭;
兄弟啊,听了你的话,我不再忧愁,不再哭泣。
若有人拥有这样的友伴与侍从,
他们依善言而行,犹如嘎塔对待兄长。
‘‘Uṭṭhehi kaṇha kiṃ sesi, ko attho supanena te; Yo ca tuyhaṃ sako bhātā, hadayaṃ cakkhu ca dakkhiṇaṃ; Tassa vātā balīyanti, sasaṃ jappati kesavā’’ti. ‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rohiṇeyyassa kesavo; Taramānarūpo vuṭṭhāsi, bhātusokena aṭṭito. ‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, kevalaṃ dvārakaṃ imaṃ; Saso sasoti lapasi, kīdisaṃ sasamicchasi. ‘‘Sovaṇṇamayaṃ maṇimayaṃ, lohamayaṃ atha rūpiyamayaṃ; Saṅkhasilāpavāḷamayaṃ, kārayissāmi te sasaṃ. ‘‘Santi aññepi sasakā, araññavanagocarā; Tepi te ānayissāmi, kīdisaṃ sasamicchasī’’ti. ‘‘Nāhamete sase icche, ye sasā pathavissitā; Candato sasamicchāmi, taṃ me ohara kesavā’’ti. ‘‘So nūna madhuraṃ ñāti, jīvitaṃ vijahissasi; Apatthiyaṃ patthayasi, candato sasamicchasī’’ti. ‘‘Evaṃ ce kaṇha jānāsi, yathaññamanusāsasi; Kasmā pure mataṃ puttaṃ, ajjāpi manusocasi. ‘‘Na yaṃ labbhā manussena, amanussena vā pana; Jāto me mā mari putto, kuto labbhā alabbhiyaṃ. ‘‘Na mantā mūlabhesajjā, osadhehi dhanena vā; Sakkā ānayituṃ kaṇha, yaṃ petamanusocasi. ‘‘Mahaddhanā mahābhogā, raṭṭhavantopi khattiyā; Pahūtadhanadhaññāse, tepi no ajarāmarā. ‘‘Khattiyā brāhmaṇā vessā, suddā caṇḍālapukkusā; Ete caññe ca jātiyā, tepi no ajarāmarā. ‘‘Ye mantaṃ parivattenti, chaḷaṅgaṃ brahmacintitaṃ; Ete caññe ca vijjāya, tepi no ajarāmarā. ‘‘Isayo vāpi ye santā, saññatattā tapassino; Sarīraṃ tepi kālena, vijahanti tapassino. ‘‘Bhāvitattā arahanto, katakiccā anāsavā; Nikkhipanti imaṃ dehaṃ, puññapāpaparikkhayā’’ti. ‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ; Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ. ‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ; Yo me sokaparetassa, puttasokaṃ apānudi. ‘‘Svāhaṃ abbūḷhasallosmi, sītibhūtosmi nibbuto; Na socāmi na rodāmi, tava sutvāna bhātika’’ . Evaṃ karonti sappaññā, ye honti anukampakā; Nivattayanti sokamhā, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaraṃ. Yassa etādisā honti, amaccā paricārakā; Subhāsitena anventi, ghaṭo jeṭṭhaṃva bhātaranti.
刊哈饿鬼事 第六
Kaṇhapetavatthu chaṭṭhaṃ.
达那巴喇施主饿鬼事 第七
7. Dhanapālaseṭṭhipetavatthu
有座般纳人的城市,名伊罗迦奢,广为人知;
昔时我为城中长者,人称檀那波罗。
我曾拥有八十车黄金,
我拥有大量的黄金,还有珍珠与琉璃。
尽管坐拥如此巨富,我心亦不喜布施;
我关起门来进餐,唯恐被乞者看见。
‘布施并无果报,自制又能带来什么果报?’
掘莲池、凿水井,种植园林;
饮水之处与险途上的桥梁,皆为我所毁坏。
我便是这样一个未曾造作善业、唯行恶事的人,从那里命终之后,
投生于饿鬼道,为饥渴所逼恼。
我命终以来,已有五十年;
我不记得曾进食,亦不记得曾饮水。
那节制即是毁灭,那毁灭即是节制;
听说饿鬼们确实知晓:那节制便是毁灭。
我从前悭吝自守,拥有众多财物,却不肯布施;
正当有可施之物时,我却没有为自己营造依怙。
若你们将造作这恶业,或正在造作;
纵使你们腾身奔逃,也绝无从众苦中解脱。
你们应当孝敬母亲、孝敬父亲,在家族中恭敬长上;
你们当成就沙门性、成就婆罗门性,如此便能生至天界。”
‘‘Naggo dubbaṇṇarūposi, kiso dhamanisanthato; Upphāsuliko kisiko, ko nu tvamasi mārisa’’. ‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato’’. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gato’’. ‘‘Nagaraṃ atthi paṇṇānaṃ , erakacchanti vissutaṃ; Tattha seṭṭhi pure āsiṃ, dhanapāloti maṃ vidū. ‘‘Asīti sakaṭavāhānaṃ, hiraññassa ahosi me; Pahūtaṃ me jātarūpaṃ, muttā veḷuriyā bahū. ‘‘Tāva mahaddhanassāpi, na me dātuṃ piyaṃ ahu; Pidahitvā dvāraṃ bhuñjiṃ , mā maṃ yācanakāddasuṃ. ‘‘Assaddho maccharī cāsiṃ, kadariyo paribhāsako; Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahu jane . ‘‘Vipāko natthi dānassa, saṃyamassa kuto phalaṃ; Pokkharaññodapānāni, ārāmāni ca ropite; Papāyo ca vināsesiṃ, dugge saṅkamanāni ca. ‘‘Svāhaṃ akatakalyāṇo, katapāpo tato cuto; Upapanno pettivisayaṃ, khuppipāsasamappito. ‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkato ahaṃ; Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ. ‘‘Yo saṃyamo so vināso,yo vināso so saṃyamo; Petā hi kira jānanti, yo saṃyamo so vināso. ‘‘Ahaṃ pure saṃyamissaṃ, nādāsiṃ bahuke dhane; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano; Svāhaṃ pacchānutappāmi, attakammaphalūpago. ‘‘Uddhaṃ catūhi māsehi, kālaṃkiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ. ‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ; Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ. ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. ‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ; Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ. ‘‘Taṃ vo vadāmi bhaddaṃ vo, yāvantettha samāgatā; Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho. ‘‘Sace taṃ pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā; Na vo dukkhā pamutyatthi , uppaccāpi palāyataṃ. ‘‘Matteyyā hotha petteyyā, kule jeṭṭhāpacāyikā; Sāmaññā hotha brahmaññā, evaṃ saggaṃ gamissathā’’ti.
达那帕拉长者饿鬼事 第七
Dhanapālaseṭṭhipetavatthu sattamaṃ.
8. 朱喇长者饿鬼事
8. Cūḷaseṭṭhipetavatthu
尊者,您裸身消瘦,已为出家之人。夜晚您往何处去?所为何事?
声名远扬的波罗奈城,居士,在那里,我曾富有而悭吝。
不施之人,于财物心怀贪著,由恶行故,堕入阎魔的世界。
我的女儿一再地说:‘我要为父亲们和祖父们作供养。’
婆罗门们将那备好的食物分发时,说道:“我要去安达卡文达受用。”
国王对他说:“你受用了那个之后,
请你快来,我也将作供养。”
他说了“如是”,便去往那里;众人在那里吃了食物,却不值得供养。
看见那饿鬼又回来了,国王便问:“我又该布施些什么呢?”
国王啊,以饮食与衣物供养佛陀和僧团之后;
愿将这供养回向于我、利益于我,如此我便能长久地安乐。”
于是国王随即躬身,亲手向僧团布施了无量的供养;
他向如来禀报此事,并为那饿鬼指定了布施。
“请看我这无量的威德,正是你供养僧团后,为我指定回向的那份无可比拟的功德。”
“我恒常为众多供养所饱足,快乐地往来于人天之间。”
‘‘Naggo kiso pabbajitosi bhante, rattiṃ kuhiṃ gacchasi kissa hetu; Ācikkha me taṃ api sakkuṇemu, sabbena vittaṃ paṭipādaye tuva’’nti. ‘‘Bārāṇasī nagaraṃ dūraghuṭṭhaṃ, tatthāhaṃ gahapati aḍḍhako ahu dīno; Adātā gedhitamano āmisasmiṃ, dussīlyena yamavisayamhi patto. ‘‘So sūcikāya kilamito tehi, Teneva ñātīsu yāmi āmisakiñcikkhahetu; Adānasīlā na ca saddahanti, Dānaphalaṃ hoti paramhi loke. ‘‘Dhītā ca mayhaṃ lapate abhikkhaṇaṃ, ‘dassāmi dānaṃ pitūnaṃ pitāmahānaṃ’; Tamupakkhaṭaṃ parivisayanti brāhmaṇā , ‘yāmi ahaṃ andhakavindaṃ bhottu’’’nti. Tamavoca rājā ‘‘anubhaviyāna tampi, Eyyāsi khippaṃ ahamapi kassaṃ pūjaṃ; Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu, Saddhāyitaṃ hetuvaco suṇomā’’ti. ‘Tathā’ti vatvā agamāsi tattha, bhuñjiṃsu bhattaṃ na ca dakkhiṇārahā; Paccāgami rājagahaṃ punāparaṃ, pāturahosi purato janādhipassa. Disvāna petaṃ punadeva āgataṃ, rājā avoca ‘‘ahamapi kiṃ dadāmi; Ācikkha me taṃ yadi atthi hetu, yena tuvaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti. ‘‘Buddhañca saṅghaṃ parivisiyāna rāja, annena pānena ca cīvarena; Taṃ dakkhiṇaṃ ādisa me hitāya, evaṃ ahaṃ cirataraṃ pīṇito siyā’’ti. Tato ca rājā nipatitvā tāvade , dānaṃ sahatthā atulaṃ daditvā saṅghe; Ārocesi pakataṃ tathāgatassa, tassa ca petassa dakkhiṇaṃ ādisittha. So pūjito ativiya sobhamāno, pāturahosi purato janādhipassa; ‘‘Yakkhohamasmi paramiddhipatto, na mayhamatthi samā sadisā mānusā. ‘‘Passānubhāvaṃ aparimitaṃ mamayidaṃ, tayānudiṭṭhaṃ atulaṃ datvā saṅghe; Santappito satataṃ sadā bahūhi, yāmi ahaṃ sukhito manussadevā’’ti.
第九 安古喇饿鬼事
9. Aṅkurapetavatthu
将这位神灵捉住,或好言相劝,或以强力;
让他登车,我们速往多门城吧。
若有人在其树荫之下坐卧休息,
对于那棵树,不应折断它的枝条,伤害朋友者,实为鄙恶之人。
若有人在一棵树的树荫下,或坐或卧,
若确有如此需要,即使砍断它的树干也无妨。
无论是在哪棵树的荫下坐过或躺过,
都不应折断那棵树的叶子,因为背叛朋友是邪恶的。
无论在哪棵树下坐卧栖息过,
若确有如是必要,即便将其连根拔起,也在所不惜。
哪怕只在他人家中借住一夜,并在那里获得过饮食,
乃至在心中也不应对他怀有恶意——知恩,为善士所称扬。
倘若他在谁家哪怕只住一夜,受到饮食的供养;
乃至在心中也不应对他怀有恶意;不以伤害之手待人者,能烧尽那背叛朋友的人。
先前造善业的人,后来却以恶行伤害;
杀害水中生命的人,他见不到吉祥之事。
无论是天神还是人类,凭其权柄,都不能轻易将我制伏。
我是夜叉,神通已达极致,能远行,相好与威力皆悉具足。
你的手遍体光泽,五道蜜流从中淌出;
种种妙味流溢而出,我想你正是那位因陀罗。
我不是天神,也不是乾达婆,更不是释迦因陀罗;
盎古罗,你应当知道,我是从罗卢瓦来到此地的饿鬼。
他是一位具足信心、乐善好施、已积聚福德、常怀惭愧的施主。
他们在那里问我:‘安萨哈的住处在何处?’
“我们该去往何处?愿你们吉祥!何处正有布施施与?”
他们问我,我便告诉他们:‘安萨哈的住处就在那里。’
他举起右臂,说道:“请往那边去,愿你们吉祥。”
因此,那只手是随愿施与之手;因此,那只手是流溢蜜味之手;
以此梵行,功德于我掌中成就。
因此,你的手能施与所欲,因此,你的手如蜜流淌;
正因你的梵行,功德便在你手中成就了。
“尊者,那位施主满怀净信,亲手行布施,”
他舍弃了人身,究竟去往何处?
我不知道那位难胜者——鸯耆罗仙人的去向或来处;
但我从多闻天王那里听说,难胜已往生与帝释天共住之处。
我将施予食物、饮料,衣服与卧具;
并施设饮水亭、水井,在崎岖难行处架设桥梁。
在那里,我看见前来乞食的人们,
便退到一旁,做了个鬼脸。
因此,我的手指卷曲,容颜也变得扭曲;
双眼之中泪水流淌——这就是我所造恶业的果报。
他必定由此离去,来到门前;
我当筹办布施,这将为我带来安乐。
我将施予食物与饮料,以及衣物、坐卧具;
还有饮水棚和水井,以及险道上的桥梁。
于是他由此转身返回,来到了门前;
安古罗设立布施,这必为他带来安乐。
他布施了饮食,以及衣物与坐卧具;
还有饮水处与水井,以清净之心。
理发师、厨人与摩揭陀的歌者,正在那里这般高唱:
常于傍晚与清晨,在安古拉的住处。
“安古拉睡得安稳”,众人如此知我;
我辛达卡因不见乞者而痛苦难眠。
我辛达卡却因乞者寥寥而痛苦难眠。’
“如果帝释天——那位三十三天之主——赐你一个愿望,”
在这整个世间,无论你渴求什么,就选择那个愿望吧。
如果沙咖帝释天——那位三十三天之主——赐我一个愿望的话——
当我清晨早起,迎着旭日升起之时,
愿天界的美食现前,持戒的乞求者也到来。
不应将所有财富尽施于人,既当布施,也当守护财产;
因此,财富实较布施更为殊胜,因为过度施舍,家族便会衰亡。
是故,以布施而善用其财方为殊胜,智者当依中道而行——此即贤善之士的法。
啊,愿我具足能施之德,愿诸善士亲近于我;
犹如云朵遍满低地,愿我令一切乞求者皆得满足。
若人见到乞求者时,面容便显欢喜;
施与之后,心意欣悦,住于彼家是为安乐。
在安古拉的住处,常有六万车食物,
恒常施予那位希求功德之人。
又有六万名男子,佩戴着珠宝制成的耳饰;
在安古罗的大布施中,学童们正劈着薪柴。
一万六千名女子周身盛装,饰以一切庄严具,
在安古拉的大布施中,妇女们正在制作食团。
那位刹帝利长久地向众人施与丰厚的供养;
并且恭敬地亲手布施,一再致以崇高的敬意。
历经许多月份、许多半月,乃至季节与年岁,
安库拉举办了大布施,经久不息。
如此,安库拉长久地布施与供养,
他舍弃人身之后,投生至三十三天。
因达卡仅以一勺之食布施阿那律,
他舍弃人身之后,也投生至三十三天。
然而在十件事情上,因达卡都远远胜过了安古罗:
在色、声、味、香、触这些令人愉悦的事物上,
凭寿命、名誉,以及容貌与快乐,
因陀迦以其威德,超胜安古罗。
当佛陀在三十三天,坐于班杜坎巴拉石上时;
人中至尊,安住于昼度树下。
从十方世界会集而来的诸天,
他们礼敬那位安住山顶的正觉者。
正自觉者观察了安库拉与因达卡,
为显明应供养的殊胜,而说此语:
"安库拉,你长久以来行过大布施,
“你坐得太远了,到我身边来吧。”
经修行圆满者这般敦促,安库拉便这样说道:
“那样的布施于我何益?当时并无应受供养之人。”
而这位因达卡夜叉,仅布施了微薄的供养,
却比我们更为光耀,犹如群星之中的月亮。
如同在干旱贫瘠的田地中,即使播下再多的种子,
不会结出丰硕的果实,也不能令农夫心生欢喜。
同样地,布施之物再多,若施与戒行败坏之人,
不会结出丰硕的果报,也不能令施主心生欢喜。
正如在肥沃的良田中,即便只播下少许种子,
适时降下甘霖,收成便令农夫喜悦满足。
同样地,在那些持戒清净、德行具足的人之中,
即使所行微细,所生的福德亦有广大果报。
应当审择而行布施,于彼处所施得大果报;
审择而施已,施者生于天界。
以审择而行的布施,是善逝所称扬的;于此世间,那些应受供养者,
向他们布施得大果报,犹如种子播于良田。
‘‘Yassa atthāya gacchāma, kambojaṃ dhanahārakā; Ayaṃ kāmadado yakkho, imaṃ yakkhaṃ nayāmase. ‘‘Imaṃ yakkhaṃ gahetvāna, sādhukena pasayha vā; Yānaṃ āropayitvāna, khippaṃ gacchāma dvāraka’’nti. ‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadubbho hi pāpako’’ti. ‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Khandhampi tassa chindeyya, attho ce tādiso siyā’’ti. ‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Na tassa pattaṃ bhindeyya , mittadubbho hi pāpako’’ti. ‘‘Yassa rukkhassa chāyāya, nisīdeyya sayeyya vā; Samūlampi taṃ abbuhe , attho ce tādiso siyā’’ti. ‘‘Yassekarattimpi ghare vaseyya, yatthannapānaṃ puriso labhetha; Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, kataññutā sappurisehi vaṇṇitā. ‘‘Yassekarattimpi ghare vaseyya, annena pānena upaṭṭhito siyā; Na tassa pāpaṃ manasāpi cintaye, adubbhapāṇī dahate mittadubbhiṃ. ‘‘Yo pubbe katakalyāṇo, pacchā pāpena hiṃsati; Allapāṇihato poso, na so bhadrāni passatī’’ti. ‘‘Nāhaṃ devena vā manussena vā, issariyena vāhaṃ suppasayho; Yakkhohamasmi paramiddhipatto, dūraṅgamo vaṇṇabalūpapanno’’ti. ‘‘Pāṇi te sabbaso vaṇṇo, pañcadhāro madhussavo; Nānārasā paggharanti, maññehaṃ taṃ purindada’’nti. ‘‘Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Petaṃ maṃ aṅkura jānāhi, roruvamhā idhāgata’’nti. ‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, roruvasmiṃ pure tuvaṃ; Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti. ‘‘Tunnavāyo pure āsiṃ, roruvasmiṃ tadā ahaṃ; Sukicchavutti kapaṇo, na me vijjati dātave. ‘‘Nivesanañca me āsi, asayhassa upantike; Saddhassa dānapatino, katapuññassa lajjino. ‘‘Tattha yācanakā yanti, nānāgottā vanibbakā; Te ca maṃ tattha pucchanti, asayhassa nivesanaṃ. ‘‘Kattha gacchāma bhaddaṃ vo, kattha dānaṃ padīyati; Tesāhaṃ puṭṭho akkhāmi, asayhassa nivesanaṃ. ‘‘Paggayha dakkhiṇaṃ bāhuṃ, ettha gacchatha bhaddaṃ vo; Ettha dānaṃ padīyati, asayhassa nivesane. ‘‘Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo; Tena me brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti. ‘‘Na kira tvaṃ adā dānaṃ, sakapāṇīhi kassaci; Parassa dānaṃ anumodamāno, pāṇiṃ paggayha pāvadi. ‘‘Tena pāṇi kāmadado, tena pāṇi madhussavo; Tena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhati. ‘‘Yo so dānamadā bhante, pasanno sakapāṇibhi; So hitvā mānusaṃ dehaṃ, kiṃ nu so disataṃ gato’’ti. ‘‘Nāhaṃ pajānāmi asayhasāhino, aṅgīrasassa gatiṃ āgatiṃ vā; Sutañca me vessavaṇassa santike, sakkassa sahabyataṃ gato asayho’’ti. ‘‘Alameva kātuṃ kalyāṇaṃ, dānaṃ dātuṃ yathārahaṃ; Pāṇiṃ kāmadadaṃ disvā, ko puññaṃ na karissati. ‘‘So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ; Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ. ‘‘Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca; Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti. ‘‘Kena te aṅgulī kuṇā , mukhañca kuṇalīkataṃ ; Akkhīni ca paggharanti, kiṃ pāpaṃ pakataṃ tayā’’ti. ‘‘Aṅgīrasassa gahapatino, saddhassa gharamesino; Tassāhaṃ dānavissagge, dāne adhikato ahuṃ. ‘‘Tattha yācanake disvā, āgate bhojanatthike; Ekamantaṃ apakkamma, akāsiṃ kuṇaliṃ mukhaṃ. ‘‘Tena me aṅgulī kuṇā, mukhañca kuṇalīkataṃ; Akkhīni me paggharanti, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā’’ti. ‘‘Dhammena te kāpurisa, mukhañca kuṇalīkataṃ; Akkhīni ca paggharanti, yaṃ taṃ parassa dānassa; Akāsi kuṇaliṃ mukhaṃ. ‘‘Kathaṃ hi dānaṃ dadamāno, kareyya parapattiyaṃ; Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca. ‘‘So hi nūna ito gantvā, anuppatvāna dvārakaṃ; Dānaṃ paṭṭhapayissāmi, yaṃ mamassa sukhāvahaṃ. ‘‘Dassāmannañca pānañca, vatthasenāsanāni ca; Papañca udapānañca, dugge saṅkamanāni cā’’ti. Tato hi so nivattitvā, anuppatvāna dvārakaṃ; Dānaṃ paṭṭhapayi aṅkuro, yaṃtumassa sukhāvahaṃ. Adā annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca; Papañca udapānañca, vippasannena cetasā. ‘‘Ko chāto ko ca tasito, ko vatthaṃ paridahissati; Kassa santāni yoggāni, ito yojentu vāhanaṃ. ‘‘Ko chatticchati gandhañca, ko mālaṃ ko upāhanaṃ; Itissu tattha ghosenti, kappakā sūdamāgadhā ; Sadā sāyañca pāto ca, aṅkurassa nivesane. ‘‘‘Sukhaṃ supati aṅkuro’, iti jānāti maṃ jano; Dukkhaṃ supāmi sindhaka , yaṃ na passāmi yācake. ‘‘‘Sukhaṃ supati aṅkuro’, iti jānāti maṃ jano; Dukkhaṃ sindhaka supāmi, appake su vanibbake’’ti. ‘‘Sakko ce te varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro; Kissa sabbassa lokassa, varamāno varaṃ vare’’ti. ‘‘Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro; Kāluṭṭhitassa me sato, suriyuggamanaṃ pati; Dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, sīlavanto ca yācakā. ‘‘Dadato me na khīyetha, datvā nānutapeyyahaṃ; Dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, etaṃ sakkaṃ varaṃ vare’’ti. ‘‘Na sabbavittāni pare pavecche, dadeyya dānañca dhanañca rakkhe; Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, atippadānena kulā na honti. ‘‘Adānamatidānañca, nappasaṃsanti paṇḍitā; Tasmā hi dānā dhanameva seyyo, samena vatteyya sa dhīradhammo’’ti. ‘‘Aho vata re ahameva dajjaṃ, santo ca maṃ sappurisā bhajeyyuṃ; Meghova ninnāni paripūrayanto , santappaye sabbavanibbakānaṃ. ‘‘Yassa yācanake disvā, mukhavaṇṇo pasīdati; Datvā attamano hoti, taṃ gharaṃ vasato sukhaṃ. ‘‘Yassa yācanake disvā, mukhavaṇṇo pasīdati; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā. ‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā’’ti. Saṭṭhi vāhasahassāni, aṅkurassa nivesane; Bhojanaṃ dīyate niccaṃ, puññapekkhassa jantuno. Tisahassāni sūdāni hi , āmuttamaṇikuṇḍalā; Aṅkuraṃ upajīvanti, dāne yaññassa vāvaṭā . Saṭṭhi purisasahassāni, āmuttamaṇikuṇḍalā; Aṅkurassa mahādāne, kaṭṭhaṃ phālenti māṇavā. Soḷasitthisahassāni, sabbālaṅkārabhūsitā; Aṅkurassa mahādāne, vidhā piṇḍenti nāriyo. Aṅkurassa mahādāne, dabbigāhā upaṭṭhitā. Bahuṃ bahūnaṃ pādāsi, ciraṃ pādāsi khattiyo; Sakkaccañca sahatthā ca, cittīkatvā punappunaṃ. Bahū māse ca pakkhe ca, utusaṃvaccharāni ca; Mahādānaṃ pavattesi, aṅkuro dīghamantaraṃ. Evaṃ datvā yajitvā ca, aṅkuro dīghamantaraṃ; So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu. Kaṭacchubhikkhaṃ datvāna, anuruddhassa indako; So hitvā mānusaṃ dehaṃ, tāvatiṃsūpago ahu. Dasahi ṭhānehi aṅkuraṃ, indako atirocati; Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame. Āyunā yasasā ceva, vaṇṇena ca sukhena ca; Ādhipaccena aṅkuraṃ, indako atirocati. Tāvatiṃse yadā buddho, silāyaṃ paṇḍukambale; Pāricchattakamūlamhi, vihāsi purisuttamo. Dasasu lokadhātūsu, sannipatitvāna devatā; Payirupāsanti sambuddhaṃ, vasantaṃ nagamuddhani. Na koci devo vaṇṇena, sambuddhaṃ atirocati; Sabbe deve atikkamma , sambuddhova virocati. Yojanāni dasa dve ca, aṅkuroyaṃ tadā ahu; Avidūreva buddhassa , indako atirocati. Oloketvāna sambuddho, aṅkurañcāpi indakaṃ; Dakkhiṇeyyaṃ sambhāvento , idaṃ vacanamabravi. ‘‘Mahādānaṃ tayā dinnaṃ, aṅkura dīghamantaraṃ; Atidūre nisinnosi, āgaccha mama santike’’ti. Codito bhāvitattena, aṅkuro idamabravi; ‘‘Kiṃ mayhaṃ tena dānena, dakkhiṇeyyena suññataṃ. ‘‘Ayaṃ so indako yakkho, dajjā dānaṃ parittakaṃ; Atirocati amhehi, cando tāragaṇe yathā’’ti. ‘‘Ujjaṅgale yathā khette, bījaṃ bahumpi ropitaṃ; Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti kassakaṃ. ‘‘Tatheva dānaṃ bahukaṃ, dussīlesu patiṭṭhitaṃ; Na vipulaphalaṃ hoti, napi toseti dāyakaṃ. ‘‘Yathāpi bhaddake khette, bījaṃ appampi ropitaṃ; Sammā dhāraṃ pavecchante, phalaṃ toseti kassakaṃ. ‘‘Tatheva sīlavantesu, guṇavantesu tādisu; Appakampi kataṃ kāraṃ, puññaṃ hoti mahapphala’’nti. Viceyya dānaṃ dātabbaṃ, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ; Viceyya dānaṃ datvāna, saggaṃ gacchanti dāyakā. Viceyya dānaṃ sugatappasatthaṃ, ye dakkhiṇeyyā idha jīvaloke; Etesu dinnāni mahapphalāni, bījāni vuttāni yathā sukhetteti.
安古喇饿鬼事第九
Aṅkurapetavatthu navamaṃ.
优多罗母饿鬼事
10. Uttaramātupetivatthu
她以头发遮蔽全身,对沙门说道:
自从我命终以来,已经过了五十五年;
我不记得曾用过食物,也不记得曾饮过水。
这清泠的恒河,从喜马拉雅山流来;
取这里的水喝吧,何必向我求水呢?
尊者,若我亲自从恒河取水饮用,
水便会化为血,因此我才向您求水。
我的儿子名叫郁多罗,曾是一位具足信心的优婆塞;
“他却不顾我的不愿,向沙门施与。”
衣、食、资具、床座;
“我为悭吝所驱使,因而责骂他。”
“你违背我的意愿,向沙门布施这些东西;”
衣、钵食,及床座等诸资具。
Divāvihāragataṃ bhikkhuṃ, gaṅgātīre nisinnakaṃ; Taṃ petī upasaṅkamma, dubbaṇṇā bhīrudassanā. Kesā cassā atidīghā , yāvabhūmāvalambare ; Kesehi sā paṭicchannā, samaṇaṃ etadabravi. ‘‘Pañcapaṇṇāsavassāni, yato kālaṅkatā ahaṃ; Nābhijānāmi bhuttaṃ vā, pītaṃ vā pana pāniyaṃ; Dehi tvaṃ pāniyaṃ bhante, tasitā pāniyāya me’’ti. ‘‘Ayaṃ sītodikā gaṅgā, himavantato sandati; Piva etto gahetvāna, kiṃ maṃ yācasi pāniya’’nti. ‘‘Sacāhaṃ bhante gaṅgāya, sayaṃ gaṇhāmi pāniyaṃ; Lohitaṃ me parivattati, tasmā yācāmi pāniya’’nti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, gaṅgā te hoti lohita’’nti. ‘‘Putto me uttaro nāma , saddho āsi upāsako; So ca mayhaṃ akāmāya, samaṇānaṃ pavecchati. ‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ; Tamahaṃ paribhāsāmi, maccherena upaddutā. ‘‘Yaṃ tvaṃ mayhaṃ akāmāya, samaṇānaṃ pavecchasi; Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ. ‘‘Etaṃ te paralokasmiṃ, lohitaṃ hotu uttara; Tassa kammassa vipākena, gaṅgā me hoti lohita’’nti.
优多罗母饿鬼事 第十
Uttaramātupetivatthu dasamaṃ.
11. 苏答饿鬼事
11. Suttapetavatthu
这座天宫遍布鲜花,令人喜悦,色彩纷呈,有众多男女侍奉。
待我此行之后,必将再返人间,广修福德。贤善之子,请引领我前行。
我来到此处已整整七年,具足天界的快乐与幸福;
待我返回人间之后,必定广修功德。请带我回去吧,贤友尊长。
他捉住她,强力扯住手臂,将那位极其羸弱的长老尼带了回来。
你也曾对来到这里的其他人说:‘行诸善业,安乐由此而得。’
我亲眼看见:未曾行善者,饿鬼备受痛苦,世间众生也是如此。
‘‘Ahaṃ pure pabbajitassa bhikkhuno, suttaṃ adāsiṃ upasaṅkamma yācitā; Tassa vipāko vipulaphalūpalabbhati, bahukā ca me uppajjare vatthakoṭiyo. ‘‘Pupphābhikiṇṇaṃ ramitaṃ vimānaṃ, anekacittaṃ naranārisevitaṃ; Sāhaṃ bhuñjāmi ca pārupāmi ca, pahūtavittā na ca tāva khīyati. ‘‘Tasseva kammassa vipākamanvayā, sukhañca sātañca idhūpalabbhati; Sāhaṃ gantvā punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti. ‘‘Satta tuvaṃ vassasatā idhāgatā, Jiṇṇā ca vuḍḍhā ca tahiṃ bhavissasi; Sabbeva te kālakatā ca ñātakā, Kiṃ tattha gantvāna ito karissasī’’ti. ‘‘Satteva vassāni idhāgatāya me, dibbañca sukhañca samappitāya; Sāhaṃ gantvāna punadeva mānusaṃ, kāhāmi puññāni nayayyaputta ma’’nti. So taṃ gahetvāna pasayha bāhāyaṃ, paccānayitvāna theriṃ sudubbalaṃ; ‘‘Vajjesi aññampi janaṃ idhāgataṃ, ‘karotha puññāni sukhūpalabbhati’’. ‘‘Diṭṭhā mayā akatena sādhunā, petā vihaññanti tatheva manussā; Kammañca katvā sukhavedanīyaṃ, devā manussā ca sukhe ṭhitā pajā’’ti.
苏答饿鬼事第十一
Suttapetavatthu ekādasamaṃ.
第十二 刊那蒙达饿鬼事
12. Kaṇṇamuṇḍapetivatthu
金板为阶,金砂铺地;
彼处芬馥可爱,香气洁净,令人心怡。
种种树木交织成荫,种种香风漫流;
各色莲花铺满水面,白莲遍覆其间。
和风送爽,飘散着沁人的芬芳,
天鹅与苍鹭声声相和,鸳鸯交颈鸣唱。
种种鸟群聚集,种种鸣音相伴;
种种树结种种果,种种林开种种花;
人间哪有这样的城,能与这座相比?
你的宫殿众多,皆以金、银所造;
璀璨闪耀,遍照四方。
你有五百侍女,她们是你的随侍;
她们佩戴着贝钏,以金环为饰。
随即,那只削耳之犬啃噬你的四肢百骸;
当你被啃食净尽,化作了一具白骨。
于是你四肢俱全,容貌端庄,见者心生欢喜;
披上衣衫后,你来到我面前。
这位吉弥罗居士,曾是一位具信的在家信士;
我曾是他的妻子,却品行不端,行于邪淫。
当我行于邪淫之时,丈夫这样对我说:
“‘你这般对我行邪淫,既不适当,也不光彩。’”
而我,竟发了重誓,又说了妄语:
“我不曾背弃过你,无论是身,还是心。
“若我真的背弃了你,无论是身,还是心,
就让那条缺耳狗,啃噬我的四肢吧。
我已从削耳狗那里彻底解脱,无忧无虑,再无任何恐惧。
天神,我礼敬您,合掌向您祈求:
请享用非人的欲乐,天神,与我一同欢悦。
‘‘Soṇṇasopānaphalakā , soṇṇavālukasanthatā; Tattha sogandhiyā vaggū, sucigandhā manoramā. ‘‘Nānārukkhehi sañchannā, nānāgandhasameritā; Nānāpadumasañchannā, puṇḍarīkasamotatā . ‘‘Surabhiṃ sampavāyanti, manuññā māluteritā; Haṃsakoñcābhirudā ca, cakkavakkābhikūjitā. ‘‘Nānādijagaṇākiṇṇā , nānāsaragaṇāyutā; Nānāphaladharā rukkhā, nānāpupphadharā vanā. ‘‘Na manussesu īdisaṃ, nagaraṃ yādisaṃ idaṃ; Pāsādā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā; Daddallamānā ābhenti , samantā caturo disā. ‘‘Pañca dāsisatā tuyhaṃ, yā temā paricārikā; Tā kambukāyūradharā , kañcanāveḷabhūsitā. ‘‘Pallaṅkā bahukā tuyhaṃ, sovaṇṇarūpiyāmayā; Kadalimigasañchannā , sajjā gonakasanthatā. ‘‘Yattha tvaṃ vāsūpagatā, sabbakāmasamiddhinī; Sampattāyaḍḍharattāya , tato uṭṭhāya gacchasi. ‘‘Uyyānabhūmiṃ gantvāna, pokkharaññā samantato; Tassā tīre tuvaṃ ṭhāsi, harite saddale subhe. ‘‘Tato te kaṇṇamuṇḍo sunakho, aṅgamaṅgāni khādati; Yadā ca khāyitā āsi, aṭṭhisaṅkhalikā katā; Ogāhasi pokkharaṇiṃ, hoti kāyo yathā pure. ‘‘Tato tvaṃ aṅgapaccaṅgī , sucāru piyadassanā; Vatthena pārupitvāna, āyāsi mama santikaṃ. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, kaṇṇamuṇḍo sunakho tavaaṅgamaṅgāni khādatī’’ti. ‘‘Kimilāyaṃ gahapati, saddho āsi upāsako; Tassāhaṃ bhariyā āsiṃ, dussīlā aticārinī. ‘‘So maṃ aticaramānāya , sāmiko etadabravi; ‘Netaṃ channaṃ patirūpaṃ, yaṃ tvaṃ aticarāsi maṃ’. ‘‘Sāhaṃ ghorañca sapathaṃ, musāvādañca bhāsisaṃ; ‘Nāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā. ‘‘‘Sacāhaṃ taṃ aticarāmi, kāyena uda cetasā; Kaṇṇamuṇḍo yaṃ sunakho, aṅgamaṅgāni khādatu’. ‘‘Tassa kammassa vipākaṃ, musāvādassa cūbhayaṃ; Satteva vassasatāni, anubhūtaṃ yato hi me; Kaṇṇamuṇḍo ca sunakho, aṅgamaṅgāni khādati. ‘‘Tvañca deva bahukāro, atthāya me idhāgato; Sumuttāhaṃ kaṇṇamuṇḍassa, asokā akutobhayā. ‘‘Tāhaṃ deva namassāmi, yācāmi pañjalīkatā; Bhuñja amānuse kāme, rama deva mayā sahā’’ti. ‘‘Bhuttā amānusā kāmā, ramitomhi tayā saha; Tāhaṃ subhage yācāmi, khippaṃ paṭinayāhi ma’’nti.
刊那蒙达饿鬼事 第十二
Kaṇṇamuṇḍapetivatthu dvādasamaṃ.
13. 伍巴利饿鬼事
13. Ubbaripetavatthu
曾有一位国王,名梵授,是般遮罗国车乘统帅中的最胜者;
岁月迁流,国王命终。
他的妻子乌巴莉,来到火葬处,悲泣道:
她望不见梵授,便哭泣呼喊:‘梵授啊!梵授啊!’
一位牟尼来到此处,他戒行具足;
他到达之后,便向齐集一处的人们问道:
这是谁的坟场,散发着种种香气?
她望不见梵授的身影,便哭喊着:‘梵授啊!’
聚集在那里的众人,就在那里回应;
“尊者啊,这是梵授;贤者啊,这是梵授。”
“这是他的荼毗之所,弥漫着种种芬芳;”
“他的妻子在此啼泣,为那已远赴他方的丈夫;”
“她不见梵授,哭喊着:‘梵授啊!’”
“八万六千位名为梵授的,”
“这些都已在此火葬堆中焚化,你为谁而悲伤呢?”
那位国王,正是小尼之子,般遮罗人的车乘之主;
尊者,我哀悼他,那位能满足一切愿望的丈夫。
所有这些国王,皆名梵授;
他们皆为小尼之子,是般遮罗人的车乘之主。
她依次做了他们所有人的王后;
你为何舍弃先前的躯体,却为这最后的身躯悲伤呢?
贤者,我这女身存续已久;
我这女身,在轮回中是个多语者。
他确已为我拔除了那支深植于心的忧伤之箭,
为忧伤所淹没的我,驱散了那随之而来的悲愁。
听闻了那位沙门的善妙之语,
她持衣钵,出家而过无家的生活。
Ahu rājā brahmadatto, pañcālānaṃ rathesabho; Ahorattānamaccayā, rājā kālamakrubbatha . Tassa āḷāhanaṃ gantvā, bhariyā kandati ubbarī ; Brahmadattaṃ apassantī, brahmadattāti kandati. Isi ca tattha āgacchi, sampannacaraṇo muni; So ca tattha apucchittha, ye tattha susamāgatā. ‘‘Kassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ; Kassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ; Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’. Te ca tattha viyākaṃsu, ye tattha susamāgatā; ‘‘Brahmadattassa bhadante , brahmadattassa mārisa. ‘‘Tassa idaṃ āḷāhanaṃ, nānāgandhasameritaṃ; Tassāyaṃ kandati bhariyā, ito dūragataṃ patiṃ; Brahmadattaṃ apassantī, ‘brahmadattā’ti kandati’’. ‘‘Chaḷāsītisahassāni, brahmadattassanāmakā; Imasmiṃ āḷāhane daḍḍhā, tesaṃ kamanusocasī’’ti. ‘‘Yo rājā cūḷanīputto, pañcālānaṃ rathesabho; Taṃ bhante anusocāmi, bhattāraṃ sabbakāmada’’nti. ‘‘Sabbe vāhesuṃ rājāno, brahmadattassanāmakā; Sabbevacūḷanīputtā, pañcālānaṃ rathesabhā. ‘‘Sabbesaṃ anupubbena, mahesittamakārayi; Kasmā purimake hitvā, pacchimaṃ anusocasī’’ti. ‘‘Ātume itthibhūtāya, dīgharattāya mārisa; Yassā me itthibhūtāya, saṃsāre bahubhāsasī’’ti. ‘‘Ahu itthī ahu puriso, pasuyonimpi āgamā; Evametaṃ atītānaṃ, pariyanto na dissatī’’ti. ‘‘Ādittaṃ vata maṃ santaṃ, ghatasittaṃva pāvakaṃ; Vārinā viya osiñcaṃ, sabbaṃ nibbāpaye daraṃ. ‘‘Abbahī vata me sallaṃ, sokaṃ hadayanissitaṃ; Yo me sokaparetāya, patisokaṃ apānudi. ‘‘Sāhaṃ abbūḷhasallāsmi, sītibhūtāsmi nibbutā; Na socāmi na rodāmi, tava sutvā mahāmunī’’ti. Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, samaṇassa subhāsitaṃ; Pattacīvaramādāya, pabbaji anagāriyaṃ. Sā ca pabbajitā santā, agārasmā anagāriyaṃ; Mettācittaṃ abhāvesi, brahmalokūpapattiyā. Gāmā gāmaṃ vicarantī, nigame rājadhāniyo; Uruvelā nāma so gāmo, yattha kālamakrubbatha. Mettācittaṃ ābhāvetvā, brahmalokūpapattiyā; Itthicittaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahūti.
伍巴利饿鬼事 第十三
Ubbaripetavatthu terasamaṃ.
摩遮卡、母亲、玛达、难陀、库恩妲莉娜、水罐;
两位富翁、裁缝、郁多罗、苏陀甘那、乌跋丽。
Mocakaṃ mātā mattā ca, nandā kuṇḍalīnā ghaṭo; Dve seṭṭhī tunnavāyo ca, uttara suttakaṇṇa ubbarīti.
1. 阿毕迦马那饿鬼事
1. Abhijjamānapetavatthu
当恒河之水湍流不息时,你来到此处;
你裸露上身,状如饿鬼,却佩戴花环,盛装严饰;
饿鬼,你将去往何处?又将在哪里安住?
拘利大臣见到他后,
施予饿鬼炒面、饭食,及一套黄麻衣。
于是,他穿着上好衣服,佩戴花鬘,盛装严饰;
立于彼处的饿鬼,所施之物得以受用;
因此,应以悲悯之心,反复布施诸饿鬼。
有些饿鬼身披粗布衣,另一些则以发蔽体;
诸饿鬼为求食而奔走,四散各方。
其中有远奔他方者,一无所得,只得折返;
他们饥渴交迫,神志迷乱,狂乱奔走,最终仆倒在地。
过去未曾造作善行,此刻在烈日下,犹如被火灼烧一般。
我们不愿劳作,生性懈怠,贪著美味,又食量甚大;
我们布施时仅给一口之食,却当面辱骂那些受施的人。
那些屋舍、那些婢女,那些璎珞首饰,如今皆非我所有了;
他人纵情受用,我们却独受其苦。
编辫者被人轻贱,造车匠也遭逢饥馑;
旃陀罗女子境遇悲苦,理发师亦复如此。
她们便在那种种低贱、困苦的家族中,
一次又一次就在其中受生——这便是悭吝者的归趣。
而那些往昔行善、乐善好施、远离悭吝的人,
他们遍满天界,令欢喜园灿烂辉煌。
他们这些贪爱欲乐者,于最胜殿中尽情享乐后;
从彼处死没之后,他们便出生于高贵而富裕的家庭。
在那尖顶的楼阁与华美的殿堂中,卧榻铺设着细软的长毛毯;
孔雀羽扇轻摇,扇拂着他们的身体,他们出生于声名显赫的家族。
他们头戴花环,盛装严饰,被人从一怀递转至另一怀;
保姆们朝夕在旁侍奉,照料这些唯求快乐的人。
这并非未积福德者所能得,唯有积福德者才能享有;
无忧园与欢喜园,是三十三天的大林苑。
‘‘Abhijjamāne vārimhi, gaṅgāya idha gacchasi; Naggo pubbaddhapetova māladhārī alaṅkato; Kuhiṃ gamissasi peta, kattha vāso bhavissatī’’ti. ‘‘Cundaṭṭhilaṃ gamissāmi, peto so iti bhāsati; Antare vāsabhagāmaṃ, bārāṇasiṃ ca santike’’. Tañca disvā mahāmatto, koliyo iti vissuto; Sattuṃ bhattañca petassa, pītakañca yugaṃ adā. Nāvāya tiṭṭhamānāya, kappakassa adāpayi; Kappakassa padinnamhi, ṭhāne petassa dissatha . Tato suvatthavasano, māladhārī alaṅkato; Ṭhāne ṭhitassa petassa, dakkhiṇā upakappatha; Tasmā dajjetha petānaṃ, anukampāya punappunaṃ. Sātunnavasanā eke, aññe kesanivāsanā ; Petā bhattāya gacchanti, pakkamanti disodisaṃ. Dūre eke padhāvitvā, aladdhāva nivattare; Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā. Te ca tattha papatitā , bhūmiyaṃ paṭisumbhitā; Pubbe akatakalyāṇā, aggidaḍḍhāva ātape. ‘‘Mayaṃ pubbe pāpadhammā, gharaṇī kulamātaro; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano. ‘‘Pahūtaṃ annapānampi, apissu avakirīyati; Sammaggate pabbajite, na ca kiñci adamhase. ‘‘Akammakāmā alasā, sādukāmā mahagghasā; Ālopapiṇḍadātāro, paṭiggahe paribhāsimhase . ‘‘Te gharā tā ca dāsiyo, tānevābharaṇāni no; Te aññe paricārenti, mayaṃ dukkhassa bhāgino. ‘‘Veṇī vā avaññā honti, rathakārī ca dubbhikā; Caṇḍālī kapaṇā honti, kappakā ca punappunaṃ. ‘‘Yāni yāni nihīnāni, kulāni kapaṇāni ca; Tesu tesveva jāyanti, esā maccharino gati. ‘‘Pubbe ca katakalyāṇā, dāyakā vītamaccharā; Saggaṃ te paripūrenti, obhāsenti ca nandanaṃ. ‘‘Vejayante ca pāsāde, ramitvā kāmakāmino; Uccākulesu jāyanti, sabhogesu tato cutā. ‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate; Bījitaṅgā morahatthehi, kule jātā yasassino. ‘‘Aṅkato aṅkaṃ gacchanti, māladhārī alaṅkatā; Dhātiyo upatiṭṭhanti, sāyaṃ pātaṃ sukhesino. ‘‘Nayidaṃ akatapuññānaṃ, katapuññānamevidaṃ; Asokaṃ nandanaṃ rammaṃ, tidasānaṃ mahāvanaṃ. ‘‘Sukhaṃ akatapuññānaṃ, idha natthi parattha ca; Sukhañca katapuññānaṃ, idha ceva parattha ca. ‘‘Tesaṃ sahabyakāmānaṃ, kattabbaṃ kusalaṃ bahuṃ; Katapuññā hi modanti, sagge bhogasamaṅgino’’ti.
阿毕迦马那饿鬼事 第一
Abhijjamānapetavatthu paṭhamaṃ.
2. 萨那瓦西长老饿鬼事
2. Sāṇavāsītherapetavatthu
他们堕入恶趣,瘦削如针,疲惫赤裸,枯槁羸弱;
战栗不安,极度恐惧,不敢当众显露令人怖畏的形貌。
他便向长老禀告:‘我是您的兄弟,已投生为饿鬼。’
‘尊者,您的母亲与父亲,已堕在恶趣的阎摩世界;
他们造下恶业后,从此处趣入饿鬼道。
那些堕恶趣者,为针刺所苦,疲惫羸弱,赤身消瘦;
惶恐战栗,心怀大怖,残忍者不敢显露。
悲悯者,请垂怜我们;布施后,请为我们作回向吧;
依凭您所施的布施,这些残忍之人得以维生。
长老为乞食而行,另有十二位比丘;
他们为分发施食而齐聚一处。
长老便对所有人说:“将你们各自所得的食物布施给我吧;”
我将供养僧团食,这是出于对亲族的哀愍。
尊者,正如您为获得食物而尽力,也请您为让我们获得衣服而同样尽力。
长老从垃圾堆中捡拾破布片,
将碎布拼缀成粗布衣,施予四方僧团。
布施已,长老回向母亲、父亲与兄弟;
‘愿此功德归于我的亲族,愿亲族们快乐。’
回向已,衣物即现。
凡难陀王境内所有的衣物,
尊者,我们所有的衣物,比那还要多得多。
有丝绸、羊毛、亚麻与棉布所做之衣,
这些衣服宽大而珍贵,悬垂于空中。
回向刚一结束,那些房屋便出现了:
那是尖顶殿堂,分布匀称,划分合度。
人间没有像我们这样的住处;
天界的住处如何,这些住处便也如何。
它们璀璨闪耀,光明遍照四方;
尊者,请您这样努力,让我们得到饮水。
那位上座完成劳作后,向四方僧团行布施;
布施后,那位上座如是回向:‘为母亲,为父亲,也为兄弟。’
“愿此功德归于我的亲族,愿亲族们获得安乐。”
就在回向完成之际,饮水便现前了;
深而方正的水池,构造得十分精妙;
水清凉宜人,有平缓的岸,清净无臭;
池塘铺满了红莲与青莲,水面遍覆花粉。
他们在那处沐浴、饮水后,便向长老禀告:
“尊者,饮水虽然充足,我们的双脚却疼痛欲裂。”
我们辗转游走,在碎石与吉祥草刺间跛行;
尊者,请您如是精勤,令我们能够获得车乘。
布施之后,长老将其回向给母亲、父亲与兄弟;
“愿此功德归于我的亲属,愿诸亲属安乐!”
就在回向的当下,饿鬼们便乘着车而来;
尊者!我们因食物与衣物而蒙受悲悯,
还有房舍、饮水之施,与车乘之施,这二种布施;
尊者,我们前来礼敬世间中的慈悲牟尼。
Kuṇḍināgariyo thero, sāṇavāsi nivāsiko; Poṭṭhapādoti nāmena, samaṇo bhāvitindriyo. Tassa mātā pitā bhātā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā. Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā; Uttasantā mahattāsā , na dassenti kurūrino . Tassa bhātā vitaritvā, naggo ekapathekako; Catukuṇḍiko bhavitvāna, therassa dassayītumaṃ. Thero cāmanasikatvā, tuṇhībhūto atikkami; So ca viññāpayī theraṃ, ‘bhātā petagato ahaṃ’. ‘‘Mātā pitā ca te bhante, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā. ‘‘Te duggatā sūcikaṭṭā, kilantā naggino kisā; Uttasantā mahattāsā, na dassenti kurūrino. ‘‘Anukampassu kāruṇiko, datvā anvādisāhi no; Tava dinnena dānena, yāpessanti kurūrino’’ti. Thero caritvā piṇḍāya, bhikkhū aññe ca dvādasa; Ekajjhaṃ sannipatiṃsu, bhattavissaggakāraṇā. Thero sabbeva te āha, ‘‘yathāladdhaṃ dadātha me; Saṅghabhattaṃ karissāmi, anukampāya ñātinaṃ’’. Niyyādayiṃsu therassa, thero saṅghaṃ nimantayi; Datvā anvādisi thero, mātu pitu ca bhātuno; ‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’. Samanantarānuddiṭṭhe, bhojanaṃ udapajjatha; Suciṃ paṇītaṃ sampannaṃ, anekarasabyañjanaṃ. Tato uddassayī bhātā, vaṇṇavā balavā sukhī; ‘‘Pahūtaṃ bhojanaṃ bhante, passa naggāmhase mayaṃ; Tathā bhante parakkama, yathā vatthaṃ labhāmase’’ti. Thero saṅkārakūṭamhā, uccinitvāna nantake; Pilotikaṃ paṭaṃ katvā, saṅghe cātuddise adā. Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; ‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’. Samanantarānuddiṭṭhe, vatthāni udapajjisuṃ; Tato suvatthavasano, therassa dassayītumaṃ. ‘‘Yāvatā nandarājassa, vijitasmiṃ paṭicchadā; Tato bahutarā bhante, vatthānacchādanāni no. ‘‘Koseyyakambalīyāni, khoma kappāsikāni ca; Vipulā ca mahagghā ca, tepākāsevalambare. ‘‘Te mayaṃ paridahāma, yaṃ yaṃ hi manaso piyaṃ; Tathā bhante parakkama, yathā gehaṃ labhāmase’’ti. Thero paṇṇakuṭiṃ katvā, saṅghe cātuddise adā; Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; ‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’. Samanantarānuddiṭṭhe , gharāni udapajjisuṃ; Kūṭāgāranivesanā, vibhattā bhāgaso mitā. ‘‘Na manussesu īdisā, yādisā no gharā idha; Api dibbesu yādisā, tādisā no gharā idha. ‘‘Daddallamānā ābhenti , samantā caturo disā; ‘Tathā bhante parakkama, yathā pānīyaṃ labhāmase’’ti. Thero karaṇaṃ pūretvā, saṅghe cātuddise adā; Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; ‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’. Samanantarānuddiṭṭhe, pānīyaṃ udapajjatha; Gambhīrā caturassā ca, pokkharañño sunimmitā. Sītodikā suppatitthā, sītā appaṭigandhiyā; Padumuppalasañchannā, vārikiñjakkhapūritā. Tattha nhatvā pivitvā ca, therassa paṭidassayuṃ; ‘‘Pahūtaṃ pānīyaṃ bhante, pādā dukkhā phalanti no’’. ‘‘Āhiṇḍamānā khañjāma, sakkhare kusakaṇṭake; ‘Tathā bhante parakkama, yathā yānaṃ labhāmase’’’ti. Thero sipāṭikaṃ laddhā, saṅghe cātuddise adā; Datvā anvādisī thero, mātu pitu ca bhātuno; ‘‘Idaṃ me ñātīnaṃ hotu, sukhitā hontu ñātayo’’. Samanantarānuddiṭṭhe , petā rathena māgamuṃ; ‘‘Anukampitamha bhadante, bhattenacchādanena ca. ‘‘Gharena pānīyadānena, yānadānena cūbhayaṃ; Muniṃ kāruṇikaṃ loke, bhante vanditumāgatā’’ti.
萨那瓦西长老饿鬼事 第二
Sāṇavāsītherapetavatthu dutiyaṃ.
3. 拉他咖喇饿鬼事
3. Rathakārapetivatthu
登上琉璃为柱、璀璨闪耀、众彩庄严的天宫,
大威力女神,你安住其中,犹如十五的满月高照天穹。
你的肤色如黄金般明耀,殊妙端严,极为悦目;
你独自坐在无与伦比、最为殊胜的卧榻上,却没有丈夫。
你的这些莲池遍布四周,花鬘繁盛,白莲朵朵;
处处遍洒金粉,那里没有淤泥与水苔。
这些天鹅美丽悦目,始终在水上悠游;
它们齐声发出柔和的鸣啭,音声清澈,犹如群鼓之声。
你容光熠熠,具足名声,正倚着船身站立;
你笑容舒展,言辞亲切,四肢端美,光彩照人。
此无垢天宫,平正安立,林苑具足,能令喜乐增长;
容貌无双的女子啊,我愿与你在此欢喜园中,一同安享欢悦。
你去造那现世受报的业,也让你的心安置于此;
如此造了现世受报的业,你便会得到我——这个渴欲的美人。”
“善哉。”他这样应允了她,便去造了那现世受报的业;
在造作了当于彼处受报的业之后,那位青年便投生到她的同类之中。
‘‘Veḷuriyathambhaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, vimānamāruyha anekacittaṃ; Tatthacchasi devi mahānubhāve, pathaddhani pannaraseva cando. ‘‘Vaṇṇo ca te kanakassa sannibho, uttattarūpo bhusa dassaneyyo; Pallaṅkaseṭṭhe atule nisinnā, ekā tuvaṃ natthi ca tuyha sāmiko. ‘‘Imā ca te pokkharaṇī samantā, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā; Suvaṇṇacuṇṇehi samantamotthatā, na tattha paṅko paṇako ca vijjati. ‘‘Haṃsā cime dassanīyā manoramā, udakasmimanupariyanti sabbadā; Samayya vaggūpanadanti sabbe, bindussarā dundubhīnaṃva ghoso. ‘‘Daddallamānā yasasā yasassinī, nāvāya ca tvaṃ avalamba tiṭṭhasi; Āḷārapamhe hasite piyaṃvade, sabbaṅgakalyāṇi bhusaṃ virocasi. ‘‘Idaṃ vimānaṃ virajaṃ same ṭhitaṃ, uyyānavantaṃ ratinandivaḍḍhanaṃ; Icchāmahaṃ nāri anomadassane, tayā saha nandane idha moditu’’nti. ‘‘Karohi kammaṃ idha vedanīyaṃ, cittañca te idha nihitaṃ bhavatu ; Katvāna kammaṃ idha vedanīyaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi kāmakāmini’’nti. ‘‘Sādhū’’ti so tassā paṭissuṇitvā, akāsi kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ; Katvāna kammaṃ tahiṃ vedanīyaṃ, upapajji so māṇavo tassā sahabyatanti.
拉他咖喇饿鬼事 第三
Rathakārapetivatthu tatiyaṃ.
4. 粗糠饿鬼事
4. Bhusapetavatthu
一人吃谷壳,另一人吃米,而你这个女人却在吃自己的肉、喝自己的血;
而你呢,却吃着粪便,吃不净、可厌、令人厌恶的东西,这是什么业所招感的果报?
此人过去伤害母亲,此人则是奸诈的商人;
此人食肉之后,又以妄语欺诳他人。
我曾生在人间,身为在家人,是掌管全家的女主人;
有东西时我便藏匿起来,不从此处施予任何物品。
我以妄语来遮掩:‘我家中并无此物。’
若我藏匿了应施之物,愿我以粪便为食。’
因彼业之果报,与妄语的双重果报,
芳香的米饭,到我这里却转成粪便。
所造之业必不空过,业果确实不会消亡;
我吃这恶臭、生虫的粪便,也饮用它。
‘‘Bhusāni eko sāliṃ punāparo, ayañca nārī sakamaṃsalohitaṃ; Tuvañca gūthaṃ asuciṃ akantaṃ , paribhuñjasi kissa ayaṃ vipāko’’ti. ‘‘Ayaṃ pure mātaraṃ hiṃsati, ayaṃ pana kūṭavāṇijo; Ayaṃ maṃsāni khāditvā, musāvādena vañceti. ‘‘Ahaṃ manussesu manussabhūtā, agārinī sabbakulassa issarā; Santesu pariguhāmi, mā ca kiñci ito adaṃ. ‘‘Musāvādena chādemi, ‘natthi etaṃ mama gehe; Sace santaṃ niguhāmi, gūtho me hotu bhojanaṃ’. ‘‘Tassa kammassa vipākena, musāvādassa cūbhayaṃ; Sugandhaṃ sālino bhattaṃ, gūthaṃ me parivattati. ‘‘Avañjhāni ca kammāni, na hi kammaṃ vinassati; Duggandhaṃ kiminaṃ mīḷaṃ, bhuñjāmi ca pivāmi cā’’ti.
粗糠饿鬼事第四
Bhusapetavatthu catutthaṃ.
5. 古马喇饿鬼事
5. Kumārapetavatthu
没有谁为他施以保护,未给药物,也未作芥子烟熏;
也没有为他举行星宿仪式,没有在他周遭撒下种种谷物。
如此陷入极度困苦,通身浸血,被弃置坟场;
犹如鲜酥团般颤栗不安,命如残烛,存亡难定。
受天人敬重的他见到了他,见后,深慧者便授记说:
“此童子将成为这座城中的豪族,于财富中亦称第一。”
这是何种誓戒?又是何种梵行?是何种善行圆满,能感得这些果报?
大众为以佛陀为首的比丘僧团,作盛大供养;
那时,他的心念起了变化,说出了粗暴、污秽的言语。
他驱除那个恶念后,便获得了喜悦与净信;
他连续七日以粥供养住在祇树给孤独园的如来。
这样的誓愿、这样的梵行,正是他所善修的果报;
遭遇如此灾祸之后,他却能享有那般威德成就。
他于此安住整整百年,具足一切欲乐;
身坏命终之后,便投生为帝释天的同伴。
Accherarūpaṃ sugatassa ñāṇaṃ, satthā yathā puggalaṃ byākāsi; Ussannapuññāpi bhavanti heke, parittapuññāpi bhavanti heke. Ayaṃ kumāro sīvathikāya chaḍḍito, aṅguṭṭhasnehena yāpeti rattiṃ; Na yakkhabhūtā na sarīsapā vā, viheṭhayeyyuṃ katapuññaṃ kumāraṃ. Sunakhāpimassa palihiṃsu pāde, dhaṅkā siṅgālā parivattayanti; Gabbhāsayaṃ pakkhigaṇā haranti, kākā pana akkhimalaṃ haranti. Nayimassa rakkhaṃ vidahiṃsu keci, na osadhaṃ sāsapadhūpanaṃ vā; Nakkhattayogampi na aggahesuṃ , na sabbadhaññānipi ākiriṃsu. Etādisaṃ uttamakicchapattaṃ, rattābhataṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ; Nonītapiṇḍaṃva pavedhamānaṃ, sasaṃsayaṃ jīvitasāvasesaṃ. Tamaddasā devamanussapūjito, disvā ca taṃ byākari bhūripañño; ‘‘Ayaṃ kumāro nagarassimassa, aggakuliko bhavissati bhogato ca’’ . ‘‘Kissa vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhi’’nti. Buddhapamukhassa bhikkhusaṅghassa, pūjaṃ akāsi janatā uḷāraṃ; Tatrassa cittassahu aññathattaṃ, vācaṃ abhāsi pharusaṃ asabbhaṃ. So taṃ vitakkaṃ pavinodayitvā, pītiṃ pasādaṃ paṭiladdhā pacchā; Tathāgataṃ jetavane vasantaṃ, yāguyā upaṭṭhāsi sattarattaṃ. Tassa vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; Etādisaṃ byasanaṃ pāpuṇitvā, taṃ tādisaṃ paccanubhossatiddhiṃ. Ṭhatvāna so vassasataṃ idheva, sabbehi kāmehi samaṅgibhūto; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, sahabyataṃ gacchati vāsavassāti.
《古马喇饿鬼事》第五
Kumārapetavatthu pañcamaṃ.
6. 《谢利尼饿鬼事》
6. Seriṇīpetavatthu
你赤身裸体,相貌丑陋,瘦骨嶙峋,青筋毕露;
肋骨外凸,极度消瘦,你是何人?站在这里?
尊者,我是饿鬼女,堕于恶趣,生在阎魔世界;
造了恶业之后,我从这里死去,转生到饿鬼道。
是由身、语、意造了什么恶业,
因为怎样的业报,而从此处堕入饿鬼道?
我焦渴地走向河流,河水却干涸退去;
我于酷暑中避入荫凉,烈日却转而炙烤。
“火色的风向我吹来,炽热灼身;”
“尊者!我当受此报,更有比这更重的恶报。”
你到了象城,请转告我的母亲:
“我见到了你的女儿,她已堕入阎魔世界的苦趣;”
她造了恶业,从此世间趣向饿鬼界。
“我有财物存放彼处,此事我未曾告与她知;”
床座之下,有四十万钱财。
她便对自己的母亲说:
“我看见你的女儿,她已堕入恶道,在阎魔界中受苦。”
“在那里,她敦促我,让我转告我的母亲:”
“我看见你的女儿,她已堕入恶道,在阎魔界中受苦。”
请施与我,愿此成为她的生计;
愿我母布施后,回向功德于我。
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāsi, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulike kisike, kā nu tvaṃ idha tiṭṭhasī’’ti. ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā kukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Anāvaṭesu titthesu, viciniṃ aḍḍhamāsakaṃ; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākāsimattano. ‘‘Nadiṃ upemi tasitā, rittakā parivattati; Chāyaṃ upemi uṇhesu, ātapo parivattati. ‘‘Aggivaṇṇo ca me vāto, ḍahanto upavāyati; Etañca bhante arahāmi, aññañca pāpakaṃ tato. ‘‘Gantvāna hatthiniṃ puraṃ, vajjesi mayha mātaraṃ; ‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’. ‘‘Atthi me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā; Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato. ‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā; Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu ; Tadāhaṃ sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’ti. ‘‘Sādhū’’ti so paṭissutvā, gantvāna hatthiniṃ puraṃ; Avoca tassā mātaraṃ – ‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’. ‘‘Sā maṃ tattha samādapesi, ( ) vajjesi mayha mātaraṃ; ‘Dhītā ca te mayā diṭṭhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’. ‘‘Atthi ca me ettha nikkhittaṃ, anakkhātañca taṃ mayā; Cattārisatasahassāni, pallaṅkassa ca heṭṭhato. ‘‘Tato me dānaṃ dadatu, tassā ca hotu jīvikā; Dānaṃ datvā ca me mātā, dakkhiṇaṃ anudicchatu ( ) ; ‘Tadā sā sukhitā hessaṃ, sabbakāmasamiddhinī’’’ti. Tato hi sā dānamadā, tassā dakkhiṇamādisī; Petī ca sukhitā āsi, tassā cāsi sujīvikāti.
谢利尼饿鬼事·第六
Seriṇīpetavatthu chaṭṭhaṃ.
第七·弥嘎卢达咖饿鬼事
7. Migaluddakapetavatthu
你为男女众所环绕,正值青春,依种种可意的欲乐而容光焕发;
你日日遭受这样的惩罚,过去生你究竟做了什么?
我曾住在可爱的王舍城,在那令人愉悦的山围城中,
过去世我曾为猎师,双手沾血,性情残忍。
那时,我有一位心地善良的朋友,是一位具足信心的优婆塞。
若你愿死后得安乐,便当戒杀生之放逸行。’
我听了他的话语——那位愿我得安乐、心怀利益与悲悯者的教诫。
那位具足广大智慧者,再度出于悲悯,将我安立于调伏之中。
我因那善业之故,夜晚享有非人的超凡之乐;
而白昼,群犬如被驱赶一般,从四面八方扑来啃食。
那些恒常精勤、坚定安住于善逝教法的人;
我想,他们完整地证得了那不死、无为的境界。
‘‘Naranāripurakkhato yuvā, rajanīyehi kāmaguṇehi sobhasi; Divasaṃ anubhosi kāraṇaṃ, kimakāsi purimāya jātiyā’’ti. ‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje; Migaluddo pure āsiṃ, lohitapāṇi dāruṇo. ‘‘Avirodhakaresu pāṇisu, puthusattesu paduṭṭhamānaso; Vicariṃ atidāruṇo sadā , parahiṃsāya rato asaññato. ‘‘Tassa me sahāyo suhadayo , saddho āsi upāsako; Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ. ‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā; Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino; Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā. ‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi; ‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’. ‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato; Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato. ‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ; Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ. ‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane; Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti.
弥嘎卢达咖饿鬼事 第七
Migaluddakapetavatthu sattamaṃ.
8. 第二弥嘎卢达咖饿鬼事
8. Dutiyamigaluddakapetavatthu
你居于尖顶的楼阁与宫殿中,坐在铺着长毛毯的床榻上;
你陶醉于五种乐器奏出的美妙乐声,纵情欢悦;
待到夜尽天明、太阳升起之时;
你却被弃于坟场,饱受着极大的痛苦。
我曾居于王舍城,那可爱宜人的山围城,
往昔我为猎鹿者,凶暴而不加自制。
那时我有一位同伴,心地善良,是位具足信心的近事男,
他有一位常至其家应供的比丘,是乔达摩的弟子。
‘莫造恶业,孩子,莫堕恶趣。’
如果你希望死后得乐,就要舍离杀生,莫再放纵。
我听了那位愿我得乐、心怀悲悯与饶益者的话,
我却没有完全遵从他的一切教导,长久以来耽著恶行,无有智慧。
我于夜晚,受用那善业所感的非人之乐;
而到了白天,便有如被追打的群犬,从四面扑来,争相撕咬。
而那些持续精进、坚固精勤、全身心投入善逝教法的人——
我想他们全然证得了纯粹的不死,即无为的境界。
‘‘Kūṭāgāre ca pāsāde, pallaṅke gonakatthate; Pañcaṅgikena turiyena, ramasi suppavādite. ‘‘Tato ratyā vivasāne , sūriyuggamanaṃ pati; Apaviddho susānasmiṃ, bahudukkhaṃ nigacchasi. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasi’’. ‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje; Migaluddo pure āsiṃ, luddo cāsimasaññato. ‘‘Tassa me sahāyo suhadayo, saddho āsi upāsako; Tassa kulupako bhikkhu, āsi gotamasāvako; Sopi maṃ anukampanto, nivāresi punappunaṃ. ‘‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, mā tāta duggatiṃ agā; Sace icchasi pecca sukhaṃ, virama pāṇavadhā asaṃyamā’. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sukhakāmassa hitānukampino; Nākāsiṃ sakalānusāsaniṃ, cirapāpābhirato abuddhimā. ‘‘So maṃ puna bhūrisumedhaso, anukampāya saṃyame nivesayi; ‘Sace divā hanasi pāṇino, atha te rattiṃ bhavatu saṃyamo’. ‘‘Svāhaṃ divā hanitvā pāṇino, virato rattimahosi saññato; Rattāhaṃ paricāremi, divā khajjāmi duggato. ‘‘Tassa kammassa kusalassa, anubhomi rattiṃ amānusiṃ; Divā paṭihatāva kukkurā, upadhāvanti samantā khādituṃ. ‘‘Ye ca te satatānuyogino, dhuvaṃ payuttā sugatassa sāsane; Maññāmi te amatameva kevalaṃ, adhigacchanti padaṃ asaṅkhata’’nti.
第二弥嘎卢达咖饿鬼事 第八
Dutiyamigaluddakapetavatthu aṭṭhamaṃ.
9. 古德维尼差伊咖饿鬼事
9. Kūṭavinicchayikapetavatthu
你戴着花鬘、头冠与臂环,身上涂着檀香膏泽;
你面容明净,犹如太阳般照耀。
那些围绕在你身旁的侍从,皆是非人;
这一万名少女,尽是你的侍女;
她们佩戴螺贝手镯,以黄金头冠为饰。
你实有大威神力,形貌令人毛发竖立;
你亲手割下自己背上的肉,就这样啃食。
是由何种业报所致,使你自己后背的肉,
自己割下而吞食呢?
我在这世间活着时,所行皆于己无益,唯是自害;
因离间、妄语,以及欺诳与诈伪,
那时我走入人群中,当应说真实之时,
我却弃舍了义与法,随顺非法而行。
如是,那背后诋毁者,实在啃食自身;
正如我今天,啃食着自己的背肉。
那罗陀啊,此事你已亲眼目睹,心怀悲愍的善者会说:
莫说离间语,莫说妄语,莫作背后中伤者。
‘‘Mālī kiriṭī kāyūrī , gattā te candanussadā; Pasannamukhavaṇṇosi, sūriyavaṇṇova sobhasi. ‘‘Amānusā pārisajjā, ye teme paricārakā; Dasa kaññāsahassāni, yā temā paricārikā; Tā kambukāyūradharā, kañcanāveḷabhūsitā. ‘‘Mahānubhāvosi tuvaṃ, lomahaṃsanarūpavā; Piṭṭhimaṃsāni attano, sāmaṃ ukkacca khādasi. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkuṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, piṭṭhimaṃsāni attano; Sāmaṃ ukkacca khādasī’’ti. ‘‘Attanohaṃ anatthāya, jīvaloke acārisaṃ; Pesuññamusāvādena, nikativañcanāya ca. ‘‘Tatthāhaṃ parisaṃ gantvā, saccakāle upaṭṭhite; Atthaṃ dhammaṃ nirākatvā , adhammamanuvattisaṃ. ‘‘Evaṃ so khādatattānaṃ, yo hoti piṭṭhimaṃsiko; Yathāhaṃ ajja khādāmi, piṭṭhimaṃsāni attano. ‘‘Tayidaṃ tayā nārada sāmaṃ diṭṭhaṃ, anukampakā ye kusalā vadeyyuṃ; Mā pesuṇaṃ mā ca musā abhāṇi, mā khosi piṭṭhimaṃsiko tuva’’nti.
作伪裁决者饿鬼事 第九
Kūṭavinicchayikapetavatthu navamaṃ.
毁谤舍利者饿鬼事 第十
10. Dhātuvivaṇṇapetavatthu
你站在空中,散发着腐烂的恶臭;
蛆虫啃噬你这腐烂恶臭的口;你过去造了什么业?
然后又拿起刀,一再地砍击;
被盐水喷洒之后,他们便一再跳入其中。
我住在可爱的王舍城,迷人的群山环绕之中;
善友啊,我是丰饶财富与谷物之主。
她们手持花鬘、青莲花,以及昂贵的香膏,
我拦阻了持着供养前去佛塔的她们,我造作了这个恶业。
而那些在阿拉汉塔庙供养大典中服务的人,
他们宣说过患,并说:‘你们应当远离他们!’
且看这些前来的女子,头戴花环,装扮华丽,
她们正享受着花鬘的果报,富足而又享有令誉。
见如此奇异、稀有、令人身毛竖立之事,
具慧者恭敬合掌,礼敬那位大牟尼。
我从这里离去,获得人的生处后,
将不放逸地,再三修习塔供养。
‘‘Antalikkhasmiṃ tiṭṭhanto, duggandho pūti vāyasi; Mukhañca te kimayo pūtigandhaṃ, khādanti kiṃ kammamakāsi pubbe. ‘‘Tato satthaṃ gahetvāna, okkantanti punappunaṃ; Khārena paripphositvā, okkantanti punappunaṃ. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti. ‘‘Ahaṃ rājagahe ramme, ramaṇīye giribbaje; Issaro dhanadhaññassa, supahūtassa mārisa. ‘‘Tassāyaṃ me bhariyā ca, dhītā ca suṇisā ca me; Tā mālaṃ uppalañcāpi, paccagghañca vilepanaṃ; Thūpaṃ harantiyo vāresiṃ, taṃ pāpaṃ pakataṃ mayā. ‘‘Chaḷāsītisahassāni , mayaṃ paccattavedanā; Thūpapūjaṃ vivaṇṇetvā, paccāma niraye bhusaṃ. ‘‘Ye ca kho thūpapūjāya, vattante arahato mahe; Ādīnavaṃ pakāsenti, vivecayetha ne tato. ‘‘Imā ca passa āyantiyo, māladhārī alaṅkatā; Mālāvipākaṃnubhontiyo , samiddhā ca tā yasassiniyo. ‘‘Tañca disvāna accheraṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Namo karonti sappaññā, vandanti taṃ mahāmuniṃ. ‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ; Thūpapūjaṃ karissāmi, appamatto punappuna’’nti.
Abhijjamāno kuṇḍiyo , rathakārī bhusena ca; Kumāro gaṇikā ceva, dve luddā piṭṭhipūjanā;
此品便因此而得名。
Vaggo tena pavuccatīti.
1. 庵婆萨卡罗饿鬼事
1. Ambasakkarapetavatthu
跋耆人中有座城市,名叫毗舍离。那里住着一位离车族人,名为庵婆萨卡罗。
他无卧处,也无坐处,不能前进,亦不能后退;
已食、已饮、已嚼之食,衣服、受用之物,乃至侍奉的女仆,这些他全都没有。
那些曾经见过、曾经听过的亲属与善友,往昔对他都很慈悯。
如今,他们连见他一面都不可得,因为他已被那些人弃绝。
见有利可图,便趋前侍奉;崇高之人,友朋常围绕于其左右。
他已失去一切财富,身份卑下,痛苦不堪,身体沾满污秽,肢节残破不全。
像这样陷入极度的苦难,悬在臭椿木的尖桩上,惊恐战栗;
你凭何这样说,夜叉?‘活下去吧,朋友,仅仅活着便是更好。’
他曾是我的血亲,我忆念前世的往事;
看到他时,大王,我便生起悲悯,心想:‘莫让这行恶法者堕入地狱。’
离车族人啊,此人从此处死后,将投生那七种苦具足、形相可怖的地狱;
这造作恶业者,将再生于大热、猛烈、可怖之处。
他正为痛苦所迫,若听了我的这些话,恐怕会断送性命。
此人的来意我们已然明了,但仍想再向您请教别的事情。
我虽不情愿,也姑且信你之言为实了。你便随力所及,尽情发问吧。
愿我此承诺对您真实不虚,闻法之后,得清净信心;
我另有所问,心无恚恼,您已闻与未闻之法,
我将全数解说,如诸智者所了知。
你驾着装饰华丽的白马而来,来到那被尖桩刺穿的人身旁;
这辆车真是稀有、令人叹为观止——这究竟是何种业行带来的果报呢?
在毗舍离城中心,那条泥泞的路上,出现了一个地狱般的深坑。
我们将脚踏于其上,方才与众人一同越过;
这辆奇妙悦目的车乘,正是那业所感得的果报。
你的容貌光耀四方,你的香气遍散各处;
你已得夜叉神通,具大威神力,为何赤身裸体?这是何等果报?
我无嗔怒,常怀净信心,以柔和言语与人往来;
正是此业的果报,令我天界的容貌恒常闪耀。
我以净信心,见到安住于法者们的称誉与声望,便这样思惟:
正是此业的果报,令我天界的香气恒常飘散。
‘在河边的渡口,我把正在沐浴的同伴们的衣服,拿到岸上藏了起来;
‘我只是出于嬉戏,心无嗔害,却因此落得没有衣服蔽体,生活窘迫。’
‘有人趁着嬉戏而造作恶行,人们说这便是那业所带来的这般报应;
那么,若有人并非戏弄而认真造作恶业,这业的果报,他们又说如何?
那些心怀恶思惟的人,其身与语皆不清净;
身坏命终之后,他们无疑将堕入地狱。
另有一些人,希求生往善道,乐于布施,善摄自身;
身坏命终之后,他们无疑将投生善道。
若人间的众生不在世间造作善与恶业,
人间便不会有善趣或恶趣的众生,也无有低劣与优胜的差别。
然而,正因世间的人们在人间造作善与恶业,
因此,众生或生于善趣,或生于恶趣,在人间则有低劣与殊胜之别。
我并没有自己造作的业;即使曾作布施,也无人回向于我。
没有衣服、卧具,也没有饮食,因此我裸露而住,活命艰辛。
这里有一位名为迦毗多迦的比丘,他修习禅那,持戒清净,是阿拉汉,已得解脱。
他守护根门,防护巴帝摩卡,已证清凉,成就无上正见。
他和善慷慨,乐于受教,言语柔和,行仪端正,善能放下;
他安住于无诤,是人天的福田,堪受供养。
他寂静无烟,无忧无求,已得解脱,拔除了箭,无有我所,亦无曲心;
他无有依着,灭尽一切戏论,成就三明,具足光辉。
他鲜为人知,纵使相见也难真正明了,人们称他为牟尼。
若你以我之名回向,而后布施一套或两套衣服与他,
若那些衣服被接受,你们自会看见我穿戴得整齐。
我们现今应往何处,才得以见到那位正安住某处的沙门?
我这就前往,取一套衣服供那沙门穿着;
愿那衣服得以接受,我们还想见到你身着那衣的样子。
莫在非时亲近出家人,离车族啊,这于你们是善的,那不合于法;
你当于适当之时前去,到了那里,便能看见他独自静坐。”
那位离车族人应声“好吧”,便在众仆的簇拥下到了那里。
那时,他处理完在家的事务,沐浴、饮水之后,得到了空闲;
从箱中拣选了八对衣布,令仆人们捧持着,这位离车族人。
他来到那里,看见了那位心意寂静的沙门;
从乞食处返回,身心清凉,安坐于树下。
尊者,我在毗舍离是离车族人,众人称我为离车族的庵婆萨卡罗。
尊者,这八套精美的衣饰是我所有,请您纳受,我以此供养您。
又有一些人,用脚踢、用斧砍,将沙门们头朝下打翻在地。
你吝于以草蘸油施人,见迷途者亦不为其指路;
盲人的手杖你也要夺取,正是这般悭吝、不自调伏。
那么,你是依凭什么理由,又见到了什么,
你愿与我们一同分享吗?
尊者,我承认您所说的话:我确曾伤害沙门与婆罗门;
我出于嬉戏,并非心怀恶意,即便如此,这于我仍是恶行,尊者。
年纪轻轻的青年,却落得赤身露体,还有什么比这更苦的呢?
尊者,见此情景,我心生悚惧,正是以此因缘而行布施。
确实,布施在诸多方面受到赞叹,愿您的布施成就那永不灭尽的法。
于是,那位离车族人请他洗漱净手之后,将八套衣物供养给了长老;
“愿这些供养已被纳受,且看那夜叉,衣裳紧束。”
他望见那位夜叉,周身涂以旃檀香膏,乘骑良驹,相貌殊胜;
那位夜叉装饰华丽,衣着端严,有大神通,众所围绕。
他见此情景,欢喜踊跃,满心喜悦,容光焕发;
见到业的大果报,现前可见,以眼亲自作证。
便上前对他说:'我将布施沙门与婆罗门;
我无所不施之物,而你,神灵,于我有大深恩。'
而你,离车族人,曾将一部分布施之物给了我,这不会徒劳无功;
因此,我将在你面前作证,以非人之身与人间众生相会。
你是我的归宿、亲族与依怙,既是我的挚友,亦是我的天神;
我合掌向您恳求,夜叉啊,我渴望能再次见到您。
你若不信、吝啬刻薄、心行不正,
你将无缘见我;纵然得见,我亦不会与你说话。
然而,你若敬重法、乐于布施、常怀摄受之心,
当你对沙门和婆罗门敞怀供养,如井水般普施不吝,便能以此得见于我。
见到您,尊者,我自当与您交谈;还请快快将我从这尖桩上解下吧!
自从我们做了那次见证,我想,这便是那被尖桩刺穿者受此果报的因由。
你亲自走近他,当面请问,他便会为你解说此中的道理。
他会为你开示,已听闻与未曾听闻的法;
他会依自己的证知,宣说一切法。
他在那里秘密交谈后,令非人作了证;
他离开那里,来到离车族人之中,随后对聚集而坐的大众说:
诸位贤者,请听我一言:我将求取一愿,我将得以获益;
犹如一人被尖桩刺穿,行为残忍,执杖在手,追逐不舍。
那位离车族人亲自近前而坐,如此这般,问他个中缘由。
这被尖矛刺穿的人,作诸恶业,罚则严厉,又追逼不舍。
自被刺穿以来,至今约莫过了二十夜,他既不是活着,也不似死去。
尊者,我现已将他释放,他便离去了。这实是那位夜叉所说的话。
尊者,请开示吧,若有因缘,我们愿听闻那可信的因缘之说。
那些业不会消失,不承受果报就想在此终结,这是不可能的。
如果他恭敬、不放逸,日日夜夜修习诸法,
他当从地狱中解脱,而此业应于他处受报。
此人的义利已得明瞭,尊者,如今请慈悯于我;
请教诫我,教导我,广大智慧者,令我免堕地狱。
就在今日,你当以净信心皈依佛、法、僧;
同样地,你当受持五学处,令其无缺无坏;
你当速速远离杀生,于世间中避开不予而取之物;
不饮酒,不说妄语,以守护自己的妻子为满足;
你应受持这具足八支的殊胜圣戒,它是善的,能带来安乐。
袈裟、钵食,以及卧具等资生之具;
饮食、嚼食,以及衣物、住处;
当以清净心,施与正直之人。
亦应布施于戒行具足、离贪、多闻的比丘们;
以饮食令其满足,福德常得增长。
如此恭敬修习诸法,昼夜常不放逸;
愿你从地狱与彼处解脱,此业当于他处受报。
我受持这具足八支的殊胜圣戒,它是善的法,能带来安乐。
衣、钵食及床座等资具;
饮食、嚼食,以及衣布与坐卧处;
对于具足戒、离欲、多闻的诸比丘;
我行布施,心无动摇,于诸佛的教法深生喜乐。
如此,离车族人庵婆萨卡罗,是毗舍离的一位优婆塞;
那位具足信心、性情温和、乐于服务的比丘,那时恭敬地奉事僧团。
如此亲近善士,对于有智的明者而言,能带来广大果报。
Vesālī nāma nagaratthi vajjīnaṃ, tattha ahu licchavi ambasakkaro ; Disvāna petaṃ nagarassa bāhiraṃ, tattheva pucchittha taṃ kāraṇatthiko. ‘‘Seyyā nisajjā nayimassa atthi, abhikkamo natthi paṭikkamo ca; Asitapītakhāyitavatthabhogā, paricārikā sāpi imassa natthi. ‘‘Ye ñātakā diṭṭhasutā suhajjā, anukampakā yassa ahesuṃ pubbe; Daṭṭhumpi te dāni na taṃ labhanti, virājitatto hi janena tena. ‘‘Na oggatattassa bhavanti mittā, jahanti mittā vikalaṃ viditvā; Atthañca disvā parivārayanti, bahū mittā uggatattassa honti. ‘‘Nihīnatto sabbabhogehi kiccho, sammakkhito samparibhinnagatto; Ussāvabindūva palimpamāno, ajja suve jīvitassūparodho. ‘‘Etādisaṃ uttamakicchappattaṃ, uttāsitaṃ pucimandassa sūle; ‘Atha tvaṃ kena vaṇṇena vadesi yakkha, jīva bho jīvitameva seyyo’’’ti. ‘‘Sālohito esa ahosi mayhaṃ, ahaṃ sarāmi purimāya jātiyā; Disvā ca me kāruññamahosi rāja, mā pāpadhammo nirayaṃ patāyaṃ . ‘‘Ito cuto licchavi esa poso, sattussadaṃ nirayaṃ ghorarūpaṃ; Upapajjati dukkaṭakammakārī, mahābhitāpaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ. ‘‘Anekabhāgena guṇena seyyo, ayameva sūlo nirayena tena; Ekantadukkhaṃ kaṭukaṃ bhayānakaṃ, ekantatibbaṃ nirayaṃ patāyaṃ . ‘‘Idañca sutvā vacanaṃ mameso, dukkhūpanīto vijaheyya pāṇaṃ; Tasmā ahaṃ santike na bhaṇāmi, mā me kato jīvitassūparodho’’. ‘‘Aññāto eso purisassa attho, aññampi icchāmase pucchituṃ tuvaṃ; Okāsakammaṃ sace no karosi, pucchāma taṃ no na ca kujjhitabba’’nti. ‘‘Addhā paṭiññā me tadā ahu , nācikkhanā appasannassa hoti; Akāmā saddheyyavacoti katvā, pucchassu maṃ kāmaṃ yathā visayha’’nti . ‘‘Yaṃ kiñcahaṃ cakkhunā passissāmi , sabbampi tāhaṃ abhisaddaheyyaṃ; Disvāva taṃ nopi ce saddaheyyaṃ, kareyyāsi me yakkha niyassakamma’’nti. ‘‘Saccappaṭiññā tava mesā hotu, sutvāna dhammaṃ labha suppasādaṃ; Aññatthiko no ca paduṭṭhacitto, yaṃ te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ; Sabbampi akkhissaṃ yathā pajānanti. ‘‘Setena assena alaṅkatena, upayāsi sūlāvutakassa santike; Yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, kissetaṃ kammassa ayaṃ vipāko’’ti. ‘‘Vesāliyā nagarassa majjhe, cikkhallamagge narakaṃ ahosi; Gosīsamekāhaṃ pasannacitto, setaṃ gahetvā narakasmiṃ nikkhipiṃ. ‘‘Etasmiṃ pādāni patiṭṭhapetvā, mayañca aññe ca atikkamimhā; Yānaṃ idaṃ abbhutaṃ dassaneyyaṃ, tasseva kammassa ayaṃ vipāko’’ti. ‘‘Vaṇṇo ca te sabbadisā pabhāsati, gandho ca te sabbadisā pavāyati; Yakkhiddhipattosi mahānubhāvo, naggo cāsi kissa ayaṃ vipāko’’ti. ‘‘Akkodhano niccapasannacitto, saṇhāhi vācāhi janaṃ upemi; Tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me vaṇṇo satataṃ pabhāsati. ‘‘Yasañca kittiñca dhamme ṭhitānaṃ, disvāna mantemi pasannacitto; Tasseva kammassa ayaṃ vipāko, dibbo me gandho satataṃ pavāyati. ‘‘Sahāyānaṃ titthasmiṃ nhāyantānaṃ, thale gahetvā nidahissa dussaṃ; Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, tenamhi naggo kasirā ca vuttī’’ti. ‘‘Yo kīḷamāno pakaroti pāpaṃ, tassedisaṃ kammavipākamāhu; Akīḷamāno pana yo karoti, kiṃ tassa kammassa vipākamāhū’’ti. ‘‘Ye duṭṭhasaṅkappamanā manussā, kāyena vācāya ca saṅkiliṭṭhā; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te nirayaṃ upenti. ‘‘Apare pana sugatimāsamānā, dāne ratā saṅgahitattabhāvā; Kāyassa bhedā abhisamparāyaṃ, asaṃsayaṃ te sugatiṃ upentī’’ti. ‘‘Taṃ kinti jāneyyamahaṃ avecca, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko; Kiṃ vāhaṃ disvā abhisaddaheyyaṃ, ko vāpi maṃ saddahāpeyya eta’’nti. ‘‘Disvā ca sutvā abhisaddahassu, kalyāṇapāpassa ayaṃ vipāko; Kalyāṇapāpe ubhaye asante, siyā nu sattā sugatā duggatā vā. ‘‘No cettha kammāni kareyyuṃ maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke; Nāhesuṃ sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke. ‘‘Yasmā ca kammāni karonti maccā, kalyāṇapāpāni manussaloke; Tasmā hi sattā sugatā duggatā vā, hīnā paṇītā ca manussaloke. ‘‘Dvayajja kammānaṃ vipākamāhu, sukhassa dukkhassa ca vedanīyaṃ; Tā devatāyo paricārayanti, paccanti bālā dvayataṃ apassino. ‘‘Na matthi kammāni sayaṃkatāni, datvāpi me natthi yo ādiseyya; Acchādanaṃ sayanamathannapānaṃ, tenamhi naggo kasirā ca vuttī’’ti. ‘‘Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñci yakkha, acchādanaṃ yena tuvaṃ labhetha; Ācikkha me tvaṃ yadatthi hetu, saddhāyikaṃ hetuvaco suṇomā’’ti. ‘‘Kappitako nāma idhatthi bhikkhu, jhāyī susīlo arahā vimutto; Guttindriyo saṃvutapātimokkho, sītibhūto uttamadiṭṭhipatto. ‘‘Sakhilo vadaññū suvaco sumukho, svāgamo suppaṭimuttako ca; Puññassa khettaṃ araṇavihārī, devamanussānañca dakkhiṇeyyo. ‘‘Santo vidhūmo anīgho nirāso, mutto visallo amamo avaṅko; Nirūpadhī sabbapapañcakhīṇo, tisso vijjā anuppatto jutimā. ‘‘Appaññāto disvāpi na ca sujāno, munīti naṃ vajjisu voharanti; Jānanti taṃ yakkhabhūtā anejaṃ, kalyāṇadhammaṃ vicarantaṃ loke. ‘‘Tassa tuvaṃ ekayugaṃ duve vā, mamuddisitvāna sace dadetha; Paṭiggahītāni ca tāni assu, mamañca passetha sannaddhadussa’’nti. ‘‘Kasmiṃ padese samaṇaṃ vasantaṃ, gantvāna passemu mayaṃ idāni; Yo majja kaṅkhaṃ vicikicchitañca, diṭṭhīvisūkāni vinodayeyyā’’ti. ‘‘Eso nisinno kapinaccanāyaṃ, parivārito devatāhi bahūhi; Dhammiṃ kathaṃ bhāsati saccanāmo, sakasmimācerake appamatto’’ti. ‘‘Tathāhaṃ kassāmi gantvā idāni, acchādayissaṃ samaṇaṃ yugena; Paṭiggahitāni ca tāni assu, tuvañca passemu sannaddhadussa’’nti. ‘‘Mā akkhaṇe pabbajitaṃ upāgami, sādhu vo licchavi nesa dhammo; Tato ca kāle upasaṅkamitvā, tattheva passāhi raho nisinna’’nti. Tathāti vatvā agamāsi tattha, parivārito dāsagaṇena licchavi; So taṃ nagaraṃ upasaṅkamitvā, vāsūpagacchittha sake nivesane. Tato ca kāle gihikiccāni katvā, nhatvā pivitvā ca khaṇaṃ labhitvā; Viceyya peḷāto ca yugāni aṭṭha, gāhāpayī dāsagaṇena licchavi. So taṃ padesaṃ upasaṅkamitvā, taṃ addasa samaṇaṃ santacittaṃ; Paṭikkantaṃ gocarato nivattaṃ, sītibhūtaṃ rukkhamūle nisinnaṃ. Tamenamavoca upasaṅkamitvā, appābādhaṃ phāsuvihārañca pucchi; ‘‘Vesāliyaṃ licchavihaṃ bhadante, jānanti maṃ licchavi ambasakkaro. ‘‘Imāni me aṭṭha yugā subhāni , paṭigaṇha bhante padadāmi tuyhaṃ; Teneva atthena idhāgatosmi, yathā ahaṃ attamano bhaveyya’’nti. ‘‘Dūratova samaṇabrāhmaṇā ca, nivesanaṃ te parivajjayanti; Pattāni bhijjanti ca te nivesane, saṅghāṭiyo cāpi vidālayanti . ‘‘Athāpare pādakuṭhārikāhi, avaṃsirā samaṇā pātayanti; Etādisaṃ pabbajitā vihesaṃ, tayā kataṃ samaṇā pāpuṇanti. ‘‘Tiṇena telampi na tvaṃ adāsi, mūḷhassa maggampi na pāvadāsi; Andhassa daṇḍaṃ sayamādiyāsi, etādiso kadariyo asaṃvuto tuvaṃ; Atha tvaṃ kena vaṇṇena kimeva disvā, Amhehi saha saṃvibhāgaṃ karosī’’ti. ‘‘Paccemi bhante yaṃ tvaṃ vadesi, vihesayiṃ samaṇe brāhmaṇe ca; Khiḍḍatthiko no ca paduṭṭhacitto, etampi me dukkaṭameva bhante. ‘‘Khiḍḍāya yakkho pasavitvā pāpaṃ, vedeti dukkhaṃ asamattabhogī; Daharo yuvā nagganiyassa bhāgī, kiṃ su tato dukkhatarassa hoti. ‘‘Taṃ disvā saṃvegamalatthaṃ bhante, tappaccayā vāpi dadāmi dānaṃ; Paṭigaṇha bhante vatthayugāni aṭṭha, yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo’’ti. ‘‘Addhā hi dānaṃ bahudhā pasatthaṃ, dadato ca te akkhayadhammamatthu; Paṭigaṇhāmi te vatthayugāni aṭṭha, yakkhassimā gacchantu dakkhiṇāyo’’ti. Tato hi so ācamayitvā licchavi, therassa datvāna yugāni aṭṭha; ‘Paṭiggahitāni ca tāni assu, yakkhañca passetha sannaddhadussaṃ’. Tamaddasā candanasāralittaṃ, ājaññamārūḷhamuḷāravaṇṇaṃ; Alaṅkataṃ sādhunivatthadussaṃ, parivāritaṃ yakkhamahiddhipattaṃ. So taṃ disvā attamanā udaggo, pahaṭṭhacitto ca subhaggarūpo; Kammañca disvāna mahāvipākaṃ, sandiṭṭhikaṃ cakkhunā sacchikatvā. Tamenamavoca upasaṅkamitvā, ‘‘dassāmi dānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ; Na cāpi me kiñci adeyyamatthi, tuvañca me yakkha bahūpakāro’’ti. ‘‘Tuvañca me licchavi ekadesaṃ, adāsi dānāni amoghametaṃ; Svāhaṃ karissāmi tayāva sakkhiṃ, amānuso mānusakena saddhi’’nti. ‘‘Gatī ca bandhū ca parāyaṇañca , mitto mamāsi atha devatā me ; Yācāmi taṃ pañjaliko bhavitvā, icchāmi taṃ yakkha punāpi daṭṭhu’’nti. ‘‘Sace tuvaṃ assaddho bhavissasi, kadariyarūpo vippaṭipannacitto; Tvaṃ neva maṃ lacchasi dassanāya, disvā ca taṃ nopi ca ālapissaṃ. ‘‘Sace pana tvaṃ bhavissasi dhammagāravo, dāne rato saṅgahitattabhāvo; Opānabhūto samaṇabrāhmaṇānaṃ, evaṃ mamaṃ lacchasi dassanāya. ‘‘Disvā ca taṃ ālapissaṃ bhadante, imañca sūlato lahuṃ pamuñca; Yato nidānaṃ akarimha sakkhiṃ, maññāmi sūlāvutakassa kāraṇā. ‘‘Te aññamaññaṃ akarimha sakkhiṃ, ayañca sūlato lahuṃ pamutto; Sakkacca dhammāni samācaranto, mucceyya so nirayā ca tamhā; Kammaṃ siyā aññatra vedanīyaṃ. ‘‘Kappitakañca upasaṅkamitvā, teneva saha saṃvibhajitvā kāle; Sayaṃ mukhenūpanisajja puccha, so te akkhissati etamatthaṃ. ‘‘Tameva bhikkhuṃ upasaṅkamitvā, pucchassu aññatthiko no ca paduṭṭhacitto; So te sutaṃ asutañcāpi dhammaṃ, Sabbampi akkhissati yathā pajāna’’nti. So tattha rahassaṃ samullapitvā, sakkhiṃ karitvāna amānusena; Pakkāmi so licchavīnaṃ sakāsaṃ, atha bravi parisaṃ sannisinnaṃ. ‘‘Suṇantu bhonto mama ekavākyaṃ, varaṃ varissaṃ labhissāmi atthaṃ; Sūlāvuto puriso luddakammo, paṇīhitadaṇḍo anusattarūpo . ‘‘Ettāvatā vīsatirattimattā, yato āvuto neva jīvati na mato; Tāhaṃ mocayissāmi dāni, yathāmatiṃ anujānātu saṅgho’’ti. ‘‘Etañca aññañca lahuṃ pamuñca, ko taṃ vadetha tathā karontaṃ; Yathā pajānāsi tathā karohi, yathāmatiṃ anujānāti saṅgho’’ti. So taṃ padesaṃ upasaṅkamitvā, sūlāvutaṃ mocayi khippameva; ‘Mā bhāyi sammā’ti ca taṃ avoca, tikicchakānañca upaṭṭhapesi. ‘‘Kappitakañca upasaṅkamitvā, teneva saha saṃvibhajitvā kāle; Sayaṃ mukhenūpanisajja licchavi, tatheva pucchittha naṃ kāraṇatthiko. ‘‘Sūlāvuto puriso luddakammo, paṇītadaṇḍo anusattarūpo; Ettāvatā vīsatirattimattā, yato āvuto neva jīvati na mato. ‘‘So mocito gantvā mayā idāni, etassa yakkhassa vaco hi bhante; Siyā nu kho kāraṇaṃ kiñcideva, yena so nirayaṃ no vajeyya. ‘‘Ācikkha bhante yadi atthi hetu, saddhāyikaṃ hetuvaco suṇoma; Na tesaṃ kammānaṃ vināsamatthi, avedayitvā idha byantibhāvo’’ti. ‘‘Sace sa dhammāni samācareyya, sakkacca rattindivamappamatto; Mucceyya so nirayā ca tamhā, kammaṃ siyā aññatra vedanīya’’nti. ‘‘Aññāto eso purisassa attho, mamampi dāni anukampa bhante; Anusāsa maṃ ovada bhūripañña, yathā ahaṃ no nirayaṃ vajeyya’’nti. ‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ upehi, dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyassu. ‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā abhāṇī, sakena dārena ca hohi tuṭṭho; Imañca ariyaṃ aṭṭhaṅgavarenupetaṃ, samādiyāhi kusalaṃ sukhudrayaṃ. ‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ; Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca; Dadāhi ujubhūtesu, vippasannena cetasā . ‘‘Bhikkhūpi sīlasampanne, vītarāge bahussute; Tappehi annapānena, sadā puññaṃ pavaḍḍhati. ‘‘Evañca dhammāni samācaranto, sakkacca rattindivamappamatto; Muñca tuvaṃ nirayā ca tamhā, kammaṃ siyā aññatra vedanīya’’nti. ‘‘Ajjeva buddhaṃ saraṇaṃ upemi, dhammañca saṅghañca pasannacitto; Tatheva sikkhāya padāni pañca, akhaṇḍaphullāni samādiyāmi. ‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho; Imañca ariyaṃ aṭṭhaṅgavarenupetaṃ, samādiyāmi kusalaṃ sukhudrayaṃ. ‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ; Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, vatthasenāsanāni ca. ‘‘Bhikkhū ca sīlasampanne, vītarāge bahussute; Dadāmi na vikampāmi , buddhānaṃ sāsane rato’’ti. Etādisā licchavi ambasakkaro, vesāliyaṃ aññataro upāsako; Saddho mudū kārakaro ca bhikkhu, saṅghañca sakkacca tadā upaṭṭhahi. Sūlāvuto ca arogo hutvā, serī sukhī pabbajjaṃ upāgami ; Bhikkhuñca āgamma kappitakuttamaṃ, ubhopi sāmaññaphalāni ajjhaguṃ. Etādisā sappurisāna sevanā, mahapphalā hoti sataṃ vijānataṃ; Sūlāvuto aggaphalaṃ aphassayi , phalaṃ kaniṭṭhaṃ pana ambasakkaro’’ti.
庵婆萨卡罗饿鬼事 第一
Ambasakkarapetavatthu paṭhamaṃ.
2. 色利萨迦饿鬼事
2. Serīsakapetavatthu
曾有一位名叫弊宿的国王,具大名闻,他命终之后,与地居天众同住。
他便在自己的天宫中愉悦安住,身为天众,对人间这般说道。
有一片弯曲的密林,是非人的居处,荒凉空旷,水少粮缺;
在那难以通行的流沙道中央,人们因畏惧那弯曲密林而心神迷乱。
此处既无树上的果实,也无地下的根茎,全无可执取之物,又从哪里可得食物?
除了尘土与沙砾,只剩那灼热、严酷而无际的荒原。’
这灼热的荒原犹如一口烧红的锅,并非铁制,却与来世相仿;
这里是往昔猎人们的旧居,这块土地看上去仿佛被诅咒过一般。
“你们突然一齐闯入,是出于贪求、恐惧,还是迷乱?”
“我等是摩揭陀与鸯伽的商队主,装载了种种货物,”
“我们前往信度苏维拉之地,渴求财富,期盼获利。”
白日里,不堪干渴,又念及驾轭牲口的怜恤,
于是,我们全都加快脚步,连夜赶路,进入了深夜。
困在极难通行的沙漠深处,我们心识迷乱,分辨不清四方。
我们见到了前所未见的景象:你那最殊胜的天宫,还有你,夜叉啊!
我们仍期许着存活下去,见到之后欢喜踊跃、心意昂扬。
渡过海之彼岸,穿越这片沙地,走过藤蔓缠绕、满布尖桩的道路;
你们为了财富,穿越险峻的河流与山岳,奔赴四方。
闯入他人的领土,注视着异域的人们;
你们所闻所见的任何奇妙之事,亲爱的,请都说与我们听吧。
比这更为奇妙的事,年轻人啊,我们既未曾听闻,也未曾眼见。
我们见到这一切超越凡人的无上妙相,无论如何瞻仰也看不餍足。
虚空之中,座座池塘倾泻而下,花团锦簇,白莲处处盛开;
这些树木常年结果,散发出极为馥郁的芳香。
百根琉璃柱高高地耸立,石与珊瑚所成的长梁绵延伸展;
这些猫眼石般的柱子带着血红色泽,光辉闪耀。
这千柱之殿威德无比,在那众多柱子之上,此殿极为殊胜;
宝石与黄金台座交相间隔,以精金箔片善加覆饰。
此宫殿由赡部洲金铸成,打磨光滑,并配有台阶与平台。
你由天女众唤醒而生起欢喜,安住在这美妙可意的宫殿楼阁之中。
你不可思议,具足一切功德,如同毗沙门王在纳莉尼池中一般。
商队首领们问你:“告诉我们,夜叉,你叫什么名字?”
你的这些,是无缘得来?是回向所生?是自己所作?还是诸天所赐?
商队首领们这样问你:’你是如何得到这可爱之物的?’
“这可爱之物,非偶然所得,非从转化而来,非我自造,亦非天神所赐;
乃是以我无恶的业行、以我自己的功德,才得到这可爱之物。”
你曾持什么戒?修什么梵行?你圆满成就了什么善行,而得此果报?
商队的商主与商人们问你:‘你是如何得到这座宫殿的?’
我名叫‘弊宿’,当我治理憍萨罗国的朝政时,
那时,我持无有见,悭吝邪恶,且是个断灭论者。
那位沙门——鸠摩罗迦叶,多闻广博,言辞巧妙,气宇不凡;
那时,他为我宣说法义,驱散了我的种种邪见。
我听闻他说法之后,便自誓成为优婆塞;
我远离杀生,于世间一切不与之物,悉皆远离不取;
我不饮酒,不妄语,满足于己妻。
那便是我的禁戒,那便是我的梵行,如此善行的果报便是这样;
正是藉由那些无恶的善业与福德,我才获得这座宫殿。
具足智慧者确实说真实语,智者之语,从无变异;
行善业者,随所往处,即于彼方,得享诸欲乐。
不论何处,有忧愁、悲伤、杀戮、束缚与种种杂染,
造恶业者随其所至,永不能从恶道中解脱。
就在这个瞬间,人们彷佛陷于迷惑,如同陷入泥沼一般。
“孩子啊,这些合欢树林飘散着天界的芬芳香气;”
“它们将香气吹送遍满这座宫殿,昼夜驱散黑暗。”
而这些树,每过百年,便有一枚枚果荚成熟;
“自从我投生此身,人间已逝去百年;”
孩子啊,我见到之后,便在这座宫殿中住了五百年;
寿命尽、福德尽,我将逝去;正是为此忧愁,我昏厥了过去。
像他那样的人,既已长久拥有这无与伦比的天宫,如何还会悲伤?
而你们,亲人们,曾受我照顾,如今随心所往,平安而去。
我们当各尽己力,行圆满布施,举办隆重的尸利沙大会。
你们不可举办尸利沙大会;凡你们所说的,都将属于你们。
‘在这僧团中,有一位优婆塞,他广学多闻,戒行与善德悉皆圆满;
他具足信心,乐善好施,品行端正,善能明辨,知足少欲,具有智慧。
‘正知明辨之人,不应说妄语,也不应心存害他之念;
他不说离间挑拨之言,只说温和、友善之语。
他恭敬、尊重、善调伏,远离恶行,于增上戒清净;
此人以法奉养母亲与父亲,行圣者之正道。
我这样想:他是为了父母之故而去求取财富,并非为了自己;
待父母过世之后,他将心向出离,修持清净的梵行。
他正直不曲,无狡诈、无虚伪,不以暗示之辞与人交谈;
如此行持善业、安住于法的人,又怎会遭受痛苦?
正因如此,我亲身显现。所以,商人的女眷们,你们当观见法;
否则,你们在此便会化为灰烬,在荒野中目盲迷乱,彻底迷失。
他叫什么名字?操何行业?他的名号是什么?族姓又是什么?
你心中仰慕的那一位,确实有福。’
那位名为桑巴瓦的理发师,是位优婆塞,以采集科恰果为生;
你们应当认识他——他是你们的侍者。切莫轻视他,他是一位善具戒行的善士。’”
夜叉啊,我们知道你所说的那位,却实在不知道他竟是如此这般。
“在这商队中,无论年少、年长或中年,凡所有人等,”
让他们全都攀缘那座天宫吧,让悭吝者们目睹功德的果报。
他们所有人在那里都说着:“往昔是我”,并将那位理发师拥到了前头;
他们全都执持了那座天宫,犹如因陀罗的胜妙宫城。
他们都在那里说“从前是我”,各自表明了自己优婆塞的身份;
他们已远离杀生,在这世间,远避了不与取;
他们不饮酒、不妄语,并以自己的妻子为满足。
他们所有人在那里都自称:“我从前是优婆塞”,以此表明各自的优婆塞身份;
商队随喜赞叹,在夜叉神力的一再许可下启程离去。
他们去往信度索毘罗地区,为求财富,期盼获得厚利;
他们各依所业,所得丰足,安然无损地回到了华氏城。
那些平安归来的人,回到家中,与妻儿团聚,共享欢欣。
他们满心欢喜,喜悦满足,称心快意,举办了一场盛大的色利沙盛会。
如此亲近善士,即是亲近具大利益的法功德;
为了一位近事男的利益,一切众生皆得安乐。
Suṇotha yakkhassa vāṇijāna ca, samāgamo yattha tadā ahosi; Yathā kathaṃ itaritarena cāpi, subhāsitaṃ tañca suṇātha sabbe. Yo so ahu rājā pāyāsi nāma , bhummānaṃ sahabyagato yasassī; So modamānova sake vimāne, amānuso mānuse ajjhabhāsīti. ‘‘Vaṅke araññe amanussaṭṭhāne, kantāre appodake appabhakkhe; Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, vaṅkaṃbhayā naṭṭhamanā manussā. ‘‘Nayidha phalā mūlamayā ca santi, upādānaṃ natthi kutodha bhakkho ; Aññatra paṃsūhi ca vālukāhi ca, tatāhi uṇhāhi ca dāruṇāhi ca. ‘‘Ujjaṅgalaṃ tattamivaṃ kapālaṃ, anāyasaṃ paralokena tulyaṃ; Luddānamāvāsamidaṃ purāṇaṃ, bhūmippadeso abhisattarūpo. ‘‘‘Atha tumhe kena vaṇṇena, kimāsamānā imaṃ padesaṃ hi; Anupaviṭṭhā sahasā samacca, lobhā bhayā atha vā sampamūḷhā’’’ti. ‘‘Magadhesu aṅgesu ca satthavāhā, āropayitvā paṇiyaṃ puthuttaṃ; Te yāmase sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā. ‘‘Divā pipāsaṃ nadhivāsayantā, yoggānukampañca samekkhamānā; Etena vegena āyāma sabbe, rattiṃ maggaṃ paṭipannā vikāle. ‘‘Te duppayātā aparaddhamaggā, andhākulā vippanaṭṭhā araññe; Suduggame vaṇṇupathassa majjhe, disaṃ na jānāma pamūḷhacittā. ‘‘Idañca disvāna adiṭṭhapubbaṃ, vimānaseṭṭhañca tavañca yakkha; Tatuttariṃ jīvitamāsamānā, disvā patītā sumanā udaggā’’ti. ‘‘Pāraṃ samuddassa imañca vaṇṇuṃ, vettācaraṃ saṅkupathañca maggaṃ; Nadiyo pana pabbatānañca duggā, puthuddisā gacchatha bhogahetu. ‘‘Pakkhandiyāna vijitaṃ paresaṃ, verajjake mānuse pekkhamānā; Yaṃ vo sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ, accherakaṃ taṃ vo suṇoma tātā’’ti. ‘‘Itopi accherataraṃ kumāra, na no sutaṃ vā atha vāpi diṭṭhaṃ; Atītamānussakameva sabbaṃ, disvā na tappāma anomavaṇṇaṃ. ‘‘Vehāyasaṃ pokkharañño savanti, pahūtamalyā bahupuṇḍarīkā; Dumā cime niccaphalūpapannā, atīva gandhā surabhiṃ pavāyanti. ‘‘Veḷūriyathambhā satamussitāse, silāpavāḷassa ca āyataṃsā; Masāragallā sahalohitaṅgā, thambhā ime jotirasāmayāse. ‘‘Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, tesūpari sādhumidaṃ vimānaṃ; Ratanantaraṃ kañcanavedimissaṃ, tapanīyapaṭṭehi ca sādhuchannaṃ. ‘‘Jambonaduttattamidaṃ sumaṭṭho, pāsādasopāṇaphalūpapanno; Daḷho ca vaggu ca susaṅgato ca , atīva nijjhānakhamo manuñño. ‘‘Ratanantarasmiṃ bahuannapānaṃ, parivārito accharāsaṅgaṇena; Murajaālambaratūriyaghuṭṭho, abhivanditosi thutivandanāya. ‘‘So modasi nārigaṇappabodhano, vimānapāsādavare manorame; Acintiyo sabbaguṇūpapanno, rājā yathā vessavaṇo naḷinyā . ‘‘Devo nu āsi udavāsi yakkho, udāhu devindo manussabhūto; Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, ācikkha ko nāma tuvaṃsi yakkho’’ti. ‘‘Serīsako nāma ahamhi yakkho, kantāriyo vaṇṇupathamhi gutto; Imaṃ padesaṃ abhipālayāmi, vacanakaro vessavaṇassa rañño’’ti. ‘‘Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, sayaṃ kataṃ udāhu devehi dinnaṃ; Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ manuñña’’nti. ‘‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, na sayaṃ kataṃ na hi devehi dinnaṃ; Sakehi kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ manuñña’’nti. ‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; Pucchanti taṃ vāṇijā satthavāhā, kathaṃ tayā laddhamidaṃ vimāna’’nti. ‘‘Mamaṃ pāyāsīti ahu samaññā, rajjaṃ yadā kārayiṃ kosalānaṃ; Natthikadiṭṭhi kadariyo pāpadhammo, ucchedavādī ca tadā ahosiṃ. ‘‘Samaṇo ca kho āsi kumārakassapo, bahussuto cittakathī uḷāro; So me tadā dhammakathaṃ abhāsi, diṭṭhivisūkāni vinodayī me. ‘‘Tāhaṃ tassa dhammakathaṃ suṇitvā, upāsakattaṃ paṭidevayissaṃ; Pāṇātipātā virato ahosiṃ, loke adinnaṃ parivajjayissaṃ; Amajjapo no ca musā abhāṇiṃ, sakena dārena ca ahosi tuṭṭho. ‘‘Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; Teheva kammehi apāpakehi, puññehi me laddhamidaṃ vimāna’’nti. ‘‘Saccaṃ kirāhaṃsu narā sapaññā, anaññathā vacanaṃ paṇḍitānaṃ; Yahiṃ yahiṃ gacchati puññakammo, tahiṃ tahiṃ modati kāmakāmī. ‘‘Yahiṃ yahiṃ sokapariddavo ca, vadho ca bandho ca parikkileso; Tahiṃ tahiṃ gacchati pāpakammo, na muccati duggatiyā kadācī’’ti. ‘‘Sammūḷharūpova jano ahosi, asmiṃ muhutte kalalīkatova; Janassimassa tuyhañca kumāra, appaccayo kena nu kho ahosī’’ti. ‘‘Ime ca sirīsavanā tātā, dibbā gandhā surabhī sampavanti; Te sampavāyanti imaṃ vimānaṃ, divā ca ratto ca tamaṃ nihantvā. ‘‘Imesañca kho vassasataccayena, sipāṭikā phalati ekamekā; Mānussakaṃ vassasataṃ atītaṃ, yadagge kāyamhi idhūpapanno. ‘‘Disvānahaṃ vassasatāni pañca, asmiṃ vimāne ṭhatvāna tātā; Āyukkhayā puññakkhayā cavissaṃ, teneva sokena pamucchitosmī’’ti. ‘‘Kathaṃ nu soceyya tathāvidho so, laddhā vimānaṃ atulaṃ cirāya; Ye cāpi kho ittaramupapannā, te nūna soceyyuṃ parittapuññā’’ti. ‘‘Anucchaviṃ ovadiyañca me taṃ, yaṃ maṃ tumhe peyyavācaṃ vadetha; Tumhe ca kho tātā mayānuguttā, yenicchakaṃ tena paletha sotthi’’nti. ‘‘Gantvā mayaṃ sindhusovīrabhūmiṃ, dhannatthikā uddayaṃ patthayānā; Yathāpayogā paripuṇṇacāgā, kāhāma serīsamahaṃ uḷāra’’nti. ‘‘Mā ceva serīsamahaṃ akattha, sabbañca vo bhavissati yaṃ vadetha; Pāpāni kammāni vivajjayātha, dhammānuyogañca adhiṭṭhahātha. ‘‘Upāsako atthi imamhi saṅghe, bahussuto sīlavatūpapanno; Saddho ca cāgī ca supesalo ca, vicakkhaṇo santusito mutīmā. ‘‘Sañjānamāno na musā bhaṇeyya, parūpaghātāya ca cetayeyya; Vebhūtikaṃ pesuṇaṃ no kareyya, saṇhañca vācaṃ sakhilaṃ bhaṇeyya. ‘‘Sagāravo sappaṭisso vinīto, apāpako adhisīle visuddho; So mātaraṃ pitarañcāpi jantu, dhammena poseti ariyavutti. ‘‘Maññe so mātāpitūnaṃ kāraṇā, bhogāni pariyesati na attahetu; Mātāpitūnañca yo accayena, nekkhammapoṇo carissati brahmacariyaṃ. ‘‘Ujū avaṅko asaṭho amāyo, na lesakappena ca vohareyya; So tādiso sukatakammakārī, dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ. ‘‘Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā, tasmā dhammaṃ passatha vāṇijāse; Aññatra teniha bhasmī bhavetha, andhākulā vippanaṭṭhā araññe; Taṃ khippamānena lahuṃ parena, sukho have sappurisena saṅgamo’’ti. ‘‘Kiṃ nāma so kiñca karoti kammaṃ, kiṃ nāmadheyyaṃ kiṃ pana tassa gottaṃ; Mayampi naṃ daṭṭhukāmamha yakkha, yassānukampāya idhāgatosi; Lābhā hi tassa yassa tuvaṃ pihesī’’ti. ‘‘Yo kappako sambhavanāmadheyyo, upāsako kocchaphalūpajīvī; Jānātha naṃ tumhākaṃ pesiyo so, mā kho naṃ hīḷittha supesalo so’’ti. ‘‘Jānāmase yaṃ tvaṃ pavadesi yakkha, na kho naṃ jānāma sa edisoti; Mayampi naṃ pūjayissāma yakkha, sutvāna tuyhaṃ vacanaṃ uḷāra’’nti. ‘‘Ye keci imasmiṃ satthe manussā, daharā mahantā athavāpi majjhimā; Sabbeva te ālambantu vimānaṃ, passantu puññānaṃ phalaṃ kadariyā’’ti. Te tattha sabbeva ‘ahaṃ pure’ti, taṃ kappakaṃ tattha purakkhatvā ; Sabbeva te ālambiṃsu vimānaṃ, masakkasāraṃ viya vāsavassa. Te tattha sabbeva ‘ahaṃ pure’ti, upāsakattaṃ paṭivedayiṃsu; Pāṇātipātā paṭiviratā ahesuṃ, loke adinnaṃ parivajjayiṃsu; Amajjapā no ca musā bhaṇiṃsu, sakena dārena ca ahesuṃ tuṭṭhā. Te tattha sabbeva ‘ahaṃ pure’ti, upāsakattaṃ paṭivedayitvā; Pakkāmi sattho anumodamāno, yakkhiddhiyā anumato punappunaṃ. Gantvāna te sindhusovīrabhūmiṃ, dhanatthikā uddayaṃ patthayānā; Yathāpayogā paripuṇṇalābhā, paccāgamuṃ pāṭaliputtamakkhataṃ. Gantvāna te saṅgharaṃ sotthivanto, puttehi dārehi samaṅgibhūtā; Ānandī vittā sumanā patītā, akaṃsu serīsamahaṃ uḷāraṃ; Serīsakaṃ te pariveṇaṃ māpayiṃsu. Etādisā sappurisāna sevanā, mahatthikā dhammaguṇāna sevanā; Ekassa atthāya upāsakassa, sabbeva sattā sukhitā ahesunti.
色利萨迦饿鬼事·第二
Serīsakapetavatthu dutiyaṃ.
3. 难陀迦饿鬼事
3. Nandakapetavatthu
有一位名叫宾嘎洛咖的国王,是苏拉塔的统治者;
他前往莫利亚族人处随侍之后,又返回了苏拉塔。
在正午的酷热中,国王走进了一片沼泽;
他望见一条悦目的路——那却是饿鬼的荒原道。
国王对车夫说:
“这条道路悦意怡人,平安、吉祥、安稳;
御者,我等且循此路,从此处前往苏拉特。
于是苏拉特王便率领四支军队,沿那条路出发;
有一人面露惊慌,对苏拉特王这般说道:
我们误入邪路,怖畏可怖,令人汗毛直竖;
前方之路分明可见,身后之路却已隐没。
我们误入邪路,已临近阎魔的使者;
一股非人的气味飘来,一阵凄厉的声响传至。
索拉塔王惊惧不安,对车夫说:
我们走上了邪路,那路阴森恐怖,令人毛发直竖;
前方道路可见,身后却无来路。
我们误入歧途,靠近了阎摩的差役;
非人的气味飘散,恐怖的声音清晰可闻。
他登上了象背,环顾四方;
望见一株赏心悦目的榕树,树荫浓密;
其色宛如蓝云,光彩恰似墨云。
国王对车夫说:“那边那个显得如此庞大的,是什么?”
有一人容貌如天,佩戴着种种庄严饰品,
他走到国王跟前,对梭罗吒王这样说:
“大王,欢迎您,您此行来得真是好。”
国王饮过水,与群臣及侍从们一道;
食过糕饼、又饮过之后,索拉特这样说道。
我不是天神,非乾闼婆,也不是帝释天补邻陀;
大王,我是饿鬼,从苏拉塔来到此处。
我怀持邪见、戒行不净,为人悭吝,又常以恶口辱骂他人。
对于正在布施、正在行善的人们,我从中阻挠,令大众无法参与。
Rājā piṅgalako nāma, suraṭṭhānaṃ adhipati ahu; Moriyānaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā, suraṭṭhaṃ punarāgamā. Uṇhe majjhanhike kāle, rājā paṅkaṃ upāgami; Addasa maggaṃ ramaṇīyaṃ, petānaṃ taṃ vaṇṇupathaṃ . Sārathiṃ āmantayī rājā – ‘‘Ayaṃ maggo ramaṇīyo, khemo sovatthiko sivo; Iminā sārathi yāma, suraṭṭhānaṃ santike ito’’. Tena pāyāsi soraṭṭho, senāya caturaṅginiyā; Ubbiggarūpo puriso, soraṭṭhaṃ etadabravi. ‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ; Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati. ‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, yamapurisāna santike; Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo’’. Saṃviggo rājā soraṭṭho, sārathiṃ etadabravi; ‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ; Purato dissati maggo, pacchato ca na dissati. ‘‘Kummaggaṃ paṭipannamhā, yamapurisāna santike; Amānuso vāyati gandho, ghoso suyyati dāruṇo’’. Hatthikkhandhaṃ samāruyha, olokento catuddisaṃ ; Addasa nigrodhaṃ ramaṇīyaṃ , pādapaṃ chāyāsampannaṃ; Nīlabbhavaṇṇasadisaṃ, meghavaṇṇasirīnibhaṃ. Sārathiṃ āmantayī rājā, ‘‘kiṃ eso dissati brahā; Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho’’. ‘‘Nigrodho so mahārāja, pādapo chāyāsampanno; Nīlabbhavaṇṇasadiso , meghavaṇṇasirīnibho’’. Tena pāyāsi soraṭṭho, yena so dissate brahā; Nīlabbhavaṇṇasadiso, meghavaṇṇasirīnibho. Hatthikkhandhato oruyha, rājā rukkhaṃ upāgami; Nisīdi rukkhamūlasmiṃ, sāmacco saparijjano; Pūraṃ pānīyasarakaṃ, pūve vitte ca addasa. Puriso ca devavaṇṇī, sabbābharaṇabhūsito; Upasaṅkamitvā rājānaṃ, soraṭṭhaṃ etadabravi. ‘‘Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ; Pivatu devo pānīyaṃ, pūve khāda arindama’’. Pivitvā rājā pānīyaṃ, sāmacco saparijjano; Pūve khāditvā pitvā ca, soraṭṭho etadabravi. ‘‘Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado; Ajānantā taṃ pucchāma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti. ‘‘Nāmhi devo na gandhabbo, nāpi sakko purindado; Peto ahaṃ mahārāja, suraṭṭhā idha māgato’’ti. ‘‘Kiṃsīlo kiṃsamācāro, suraṭṭhasmiṃ pure tuvaṃ; Kena te brahmacariyena, ānubhāvo ayaṃ tavā’’ti. ‘‘Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana; Amaccā pārisajjā ca, brāhmaṇo ca purohito. ‘‘Suraṭṭhasmiṃ ahaṃ deva, puriso pāpacetaso; Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako. ‘‘‘Dadantānaṃ karontānaṃ, vārayissaṃ bahujjanaṃ; Aññesaṃ dadamānānaṃ, antarāyakaro ahaṃ. ‘‘‘Vipāko natthi dānassa, saṃyamassa kuto phalaṃ;
所谓的老师根本不存在,未调伏者谁人能调伏?
Natthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damessati.
灵魂确实不可切割、不可毁坏,呈八角形,宛如圆球般饱满;
它有五百由旬那么大,谁能切割命呢?
‘‘‘Samatulyāni bhūtāni, kuto jeṭṭhāpacāyiko; Natthi balaṃ vīriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ. ‘‘‘Natthi dānaphalaṃ nāma, na visodheti verinaṃ; Laddheyyaṃ labhate macco, niyatipariṇāmajaṃ . ‘‘‘Natthi mātā pitā bhātā, loko natthi ito paraṃ; Natthi dinnaṃ natthi hutaṃ, sunihitaṃ na vijjati. ‘‘‘Yopi haneyya purisaṃ, parassa chindate siraṃ; Na koci kañci hanati, sattannaṃ vivaramantare. ‘‘‘Acchejjābhejjo hi jīvo, aṭṭhaṃso guḷaparimaṇḍalo; Yojanānaṃ sataṃ pañca, ko jīvaṃ chettumarahati. ‘‘‘Yathā suttaguḷe khitte, nibbeṭhentaṃ palāyati;
同样地,这个命也是如此,一边解开缠绕,一边消逝远逝。
Evameva ca so jīvo, nibbeṭhento palāyati.
‘‘‘Yathā gāmato nikkhamma, aññaṃ gāmaṃ pavisati;
正是如此,此生命进入另一躯壳。
Evameva ca so jīvo, aññaṃ bondiṃ pavisati.
‘‘‘Yathā gehato nikkhamma, aññaṃ gehaṃ pavisati;
正是如此,此生命进入另一躯壳。’
Evameva ca so jīvo, aññaṃ bondiṃ pavisati.
八十四百千大劫;
愚者与智者,在耗尽轮回之后,
他们将结束诸苦。
乐与苦是有限的,如同用斗和箩来计量;
胜者了知一切,而其余众生则迷乱不清。
我从前执持这种见解,迷乱而被愚痴所覆蔽;
持邪见、戒行恶劣,又悭吝、好辱骂者。
「六个月之内,我将命终;」
我将堕入极为惨烈、可怖的地狱。
它有四角、四座大门,各部分划分齐整,尺寸精确量度。
数以千万亿计的众生,正在地狱中备受煎熬;
即那些邪见者、破戒者,及诽谤圣者之人。
我将在那里长夜感受苦受;
这是恶业的果报,因此我忧伤不已。
她修习善业,乐于持守戒行与布萨;
她自律且乐于分享,慷慨好施,心无悭吝。
他次第托钵乞食,来到了那住处;
大王,郁多罗望见了他,愿你吉祥。
她供养了满壶饮水、糕饼与财物;
尊者,我父亲已去世,愿此供养能资助他。
回向才一宣说,果报便立刻现起;
我在此处随心所欲受用诸欲,犹如多闻天王一般。
大王,克敌制胜、增益国土者啊,请听我说;
于含括天人的世间,佛陀被尊为最上。
夜叉啊,你于我实有利益之心,天神啊,你于我实有饶益之意;
我当遵奉你的话语,因为你即是我的师长。
我将它扬弃于大风之中、湍急的河流之中;
我吐出恶见,欣乐诸佛的教法。
说完此语,索拉特王便舍离了恶见;
向世尊礼敬已,为首者登上车乘。
‘‘‘Cullāsīti mahākappino , satasahassāni hi; Ye bālā ye ca paṇḍitā, saṃsāraṃ khepayitvāna; Dukkhassantaṃ karissare. ‘‘‘Mitāni sukhadukkhāni, doṇehi piṭakehi ca; Jino sabbaṃ pajānāti’, sammūḷhā itarā pajā. ‘‘Evaṃdiṭṭhi pure āsiṃ, sammūḷho mohapāruto; Micchādiṭṭhi ca dussīlo, kadariyo paribhāsako. ‘‘Oraṃ me chahi māsehi, kālaṅkiriyā bhavissati; Ekantakaṭukaṃ ghoraṃ, nirayaṃ papatissahaṃ. ‘‘Catukkaṇṇaṃ catudvāraṃ, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ; Ayopākārapariyantaṃ, ayasā paṭikujjitaṃ. ‘‘Tassa ayomayā bhūmi, jalitā tejasā yutā; Samantā yojanasataṃ, pharitvā tiṭṭhati sabbadā. ‘‘Vassāni satasahassāni, ghoso suyyati tāvade; Lakkho eso mahārāja, satabhāgavassakoṭiyo. ‘‘Koṭisatasahassāni , niraye paccare janā; Micchādiṭṭhī ca dussīlā, ye ca ariyūpavādino. ‘‘Tatthāhaṃ dīghamaddhānaṃ, dukkhaṃ vedissa vedanaṃ; Phalaṃ pāpassa kammassa, tasmā socāmahaṃ bhusaṃ. ‘‘Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana; Dhītā mayhaṃ mahārāja, uttarā bhaddamatthu te. ‘‘Karoti bhaddakaṃ kammaṃ, sīlesuposathe ratā; Saññatā saṃvibhāgī ca, vadaññū vītamaccharā. ‘‘Akhaṇḍakārī sikkhāya, suṇhā parakulesu ca; Upāsikā sakyamunino, sambuddhassa sirīmato. ‘‘Bhikkhu ca sīlasampanno, gāmaṃ piṇḍāya pāvisi; Okkhittacakkhu satimā, guttadvāro susaṃvuto. ‘‘Sapadānaṃ caramāno, agamā taṃ nivesanaṃ; ‘Tamaddasa mahārāja, uttarā bhaddamatthu te’. ‘‘Pūraṃ pānīyasarakaṃ, pūve vitte ca sā adā; ‘Pitā me kālaṅkato, bhante tassetaṃ upakappatu’. ‘‘Samanantarānuddiṭṭhe, vipāko udapajjatha; Bhuñjāmi kāmakāmīhaṃ, rājā vessavaṇo yathā. ‘‘Taṃ suṇohi mahārāja, arindama raṭṭhavaḍḍhana; Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccati; Taṃ buddhaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama. ‘‘Aṭṭhaṅgikena maggena, phusanti amataṃ padaṃ; Taṃ dhammaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama. ‘‘Cattāro ca paṭipannā , cattāro ca phale ṭhitā; Esa saṅgho ujubhūto, paññāsīlasamāhito; Taṃ saṅghaṃ saraṇaṃ gaccha, saputtadāro arindama. ‘‘Pāṇātipātā viramassu khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayassu; Amajjapo mā ca musā abhāṇī, sakena dārena ca hohi tuṭṭho’’ti. ‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mama. ‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammañcāpi anuttaraṃ; Saṅghañca naradevassa, gacchāmi saraṇaṃ ahaṃ. ‘‘Pāṇātipātā viramāmi khippaṃ, loke adinnaṃ parivajjayāmi; Amajjapo no ca musā bhaṇāmi, sakena dārena ca homi tuṭṭho. ‘‘Ophuṇāmi mahāvāte, nadiyā sīghagāmiyā; Vamāmi pāpikaṃ diṭṭhiṃ, buddhānaṃ sāsane rato’’. Idaṃ vatvāna soraṭṭho, viramitvā pāpadassanā ; Namo bhagavato katvā, pāmokkho rathamāruhīti.
难陀迦饿鬼事 第三
Nandakapetavatthu tatiyaṃ.
4. 雷瓦帝饿鬼事
4. Revatīpetavatthu
“起来,雷瓦帝,你这极恶者,家门大开,却从不布施!”
“我们这就带你去那恶趣与地狱众生备受痛苦、哀嚎不止之处。”
阎魔的那两位使者——双眼赤红、身形高大的夜叉,这样说后,
他们便各挽雷瓦塔一臂,启程前往天众跟前。
色泽如日轮,美妙而耀目,殿堂庄严,覆以金网;
这聚满人众的天宫,为谁所有?它如太阳的光芒一般朗然照耀。
群女遍涂檀香精华,于两侧严饰天宫;
彼显耀如日之辉,是谁已生天界,于天宫中喜悦?
在波罗奈,曾有一位名为难迪亚的优婆塞,他无有悭吝,是布施之主,乐善好施;
他的这座天宫,遍满人群,光芒照耀,犹如太阳的光辉。
众多天女周身涂以檀香精,从两旁映衬天宫,使其熠熠生辉;
那天宫看上去色泽等同太阳,他证得天界,在这宫殿中欢欣喜乐。
我曾是难提耶的妻子,作为家主妇,统理一切家务;
我将在丈夫的天宫中享诸快乐,不复愿见地狱。
你这极恶之人啊,这就是你的地狱;你在人间时,不曾造作任何福德。
悭吝者、易怒者、行邪恶法者,绝无法获得与生天界者共住的同伴。
这就是那名为粪坑的深渊,深可容百人之身,
瑞瓦提,你将在此被烹煮数千年。
对沙门、婆罗门,乃至其他乞食者,
你以妄语欺骗他们,这恶业是你亲手所造。
狱卒砍断你的双手与双脚,削掉你的耳朵,又削掉你的鼻子,
还有成群的乌鸦会聚拢过来,争相啄食那挣扎不已的你。
你从前放逸懈怠,如今却在此悲泣哀号;
自己所造的业,果报必将亲自承受。
谁从天界来到人间,被我问及,能对我这样说:
向那些放下了棍杖的人行布施吧,布施衣服、卧具、饮食;
因为悭吝者、易怒者、行恶法者,确实不能与往生天界者共住。
我从这里离世之后,定当生于人间,
成为慷慨好施、戒行具足之人,广修种种善法,
以行布施、修正行、持自制、行调御等方式。
我要种植园林,并在险难之处架设桥梁通道;
我还要修建饮水处和水井,以清净之心。
十四日、十五日,以及半月的第八日;
与神变半月、具足八支的布萨。
我将奉行布萨日,恒常防护于戒律;
于布施亦不放逸,此为我亲自所见。
‘‘Uṭṭhehi revate supāpadhamme, apārutadvāre adānasīle; Nessāma taṃ yattha thunanti duggatā, samappitā nerayikā dukhenā’’ti. Icceva vatvāna yamassa dūtā, te dve yakkhā lohitakkhā brahantā; Paccekabāhāsu gahetvā revataṃ, pakkāmayuṃ devagaṇassa santike. ‘‘Ādiccavaṇṇaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, byamhaṃ subhaṃ kañcanajālachannaṃ; Kassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ. ‘‘Nārīgaṇā candanasāralittā , ubhato vimānaṃ upasobhayanti; Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, ko modati saggapatto vimāne’’ti. ‘‘Bārāṇasiyaṃ nandiyo nāmāsi, upāsako amaccharī dānapati vadaññū; Tassetamākiṇṇajanaṃ vimānaṃ, suriyassa raṃsīriva jotamānaṃ. ‘‘Nārīgaṇā candanasāralittā, ubhato vimānaṃ upasobhayanti; Taṃ dissati suriyasamānavaṇṇaṃ, so modati saggapatto vimāne’’ti. ‘‘Nandiyassāhaṃ bhariyā, agārinī sabbakulassa issarā; Bhattu vimāne ramissāmi dānahaṃ, na patthaye nirayadassanāyā’’ti. ‘‘Eso te nirayo supāpadhamme, puññaṃ tayā akataṃ jīvaloke; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyata’’nti. ‘‘Kiṃ nu gūthañca muttañca, asucī paṭidissati; Duggandhaṃ kimidaṃ mīḷhaṃ, kimetaṃ upavāyatī’’ti. ‘‘Esa saṃsavako nāma, gambhīro sataporiso; Yattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso’’ti. ‘‘Samaṇe brāhmaṇe cāpi, aññe vāpi vanibbake; Musāvādena vañcesi, taṃ pāpaṃ pakataṃ tayā. ‘‘Tena saṃsavako laddho, gambhīro sataporiso; Tattha vassasahassāni, tuvaṃ paccasi revate. ‘‘Hatthepi chindanti athopi pāde, kaṇṇepi chindanti athopi nāsaṃ; Athopi kākoḷagaṇā samecca, saṅgamma khādanti viphandamāna’’nti. ‘‘Sādhu kho maṃ paṭinetha, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ; Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca; Yaṃ katvā sukhitā honti, na ca pacchānutappare’’ti. ‘‘Pure tuvaṃ pamajjitvā, idāni paridevasi; Sayaṃ katānaṃ kammānaṃ, vipākaṃ anubhossasī’’ti. ‘‘Ko devalokato manussalokaṃ, gantvāna puṭṭho me evaṃ vadeyya; ‘Nikkhittadaṇḍesu dadātha dānaṃ, acchādanaṃ seyya mathannapānaṃ; Na hi maccharī rosako pāpadhammo, saggūpagānaṃ labhati sahabyataṃ’. ‘‘Sāhaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ; Vadaññū sīlasampannā, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ; Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca. ‘‘Ārāmāni ca ropissaṃ, dugge saṅkamanāni ca; Papañca udapānañca, vippasannena cetasā. ‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī; Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ. ‘‘Uposathaṃ upavasissaṃ, sadā sīlesu saṃvutā; Na ca dāne pamajjissaṃ, sāmaṃ diṭṭhamidaṃ mayā’’ti. Iccevaṃ vippalapantiṃ, phandamānaṃ tato tato; Khipiṃsu niraye ghore, uddhaṃpādaṃ avaṃsiraṃ. ‘‘Ahaṃ pure maccharinī ahosiṃ, paribhāsikā samaṇabrāhmaṇānaṃ; Vitathena ca sāmikaṃ vañcayitvā, paccāmahaṃ niraye ghorarūpe’’ti.
雷瓦帝饿鬼事 第四
Revatīpetavatthu catutthaṃ.
伍差饿鬼事 第五
5. Ucchupetavatthu
这大片甘蔗林本是我的,由广大福报所生,果实无量;
如今我却无法受用,请告诉我,尊者,这究竟是什么果报。
我遭受击打,又遭到啃噬,我奋力挣扎,四处奔忙只为吃到些许;
我这般羸弱无力,孤苦无助,唯有哀泣——这究竟是何种业的果报?
我痛苦不堪,仆倒于地,犹如水族之鱼在酷热中翻腾;
每当我悲泣,泪水便潸然不止。尊者,请您告诉我,这究竟是何种果报?
我既饿且疲,既渴且惧,得不到丝毫安乐;
尊者,我以此事请教于您:如何方能享用甘蔗呢?
你在过去世为人的时候,曾亲自造作了这样的业;
我为你宣说此义,你听闻之后理应明了。
你正嚼着甘蔗离去,有一人紧随在你身后;
那人凑近对你言语,你却一言不答。
你默然不语,他便恳求于你,说道:“请给我一些甘蔗吧!”
来,你且去从背后捉住它,捉住之后,便随你所欲,尽情享用吧!
‘‘Idaṃ mama ucchuvanaṃ mahantaṃ, nibbattati puññaphalaṃ anappakaṃ; Taṃ dāni me na paribhogameti, ācikkha bhante kissa ayaṃ vipāko. ‘‘Haññāmi khajjāmi ca vāyamāmi, parisakkāmi paribhuñjituṃ kiñci; Svāhaṃ chinnathāmo kapaṇo lālapāmi, kissa kammassa ayaṃ vipāko. ‘‘Vighāto cāhaṃ paripatāmi chamāyaṃ, parivattāmi vāricarova ghamme; Rudato ca me assukā niggalanti, ācikkha bhante kissa ayaṃ vipāko. ‘‘Chāto kilanto ca pipāsito ca, santassito sātasukhaṃ na vinde; Pucchāmi taṃ etamatthaṃ bhadante, kathaṃ nu ucchuparibhogaṃ labheyya’’nti. ‘‘Pure tuvaṃ kammamakāsi attanā, manussabhūto purimāya jātiyā; Ahañca taṃ etamatthaṃ vadāmi, sutvāna tvaṃ etamatthaṃ vijāna. ‘‘Ucchuṃ tuvaṃ khādamāno payāto, puriso ca te piṭṭhito anvagacchi; So ca taṃ paccāsanto kathesi, tassa tuvaṃ na kiñci ālapittha. ‘‘So ca taṃ abhaṇantaṃ ayāci, ‘dehayya ucchu’nti ca taṃ avoca; Tassa tuvaṃ piṭṭhito ucchuṃ adāsi, tassetaṃ kammassa ayaṃ vipāko. ‘‘Iṅgha tvaṃ gantvāna piṭṭhito gaṇheyyāsi , gahetvāna taṃ khādassu yāvadatthaṃ; Teneva tvaṃ attamano bhavissasi, haṭṭho cudaggo ca pamodito cā’’ti. Gantvāna so piṭṭhito aggahesi, gahetvāna taṃ khādi yāvadatthaṃ; Teneva so attamano ahosi, haṭṭho cudaggo ca pamodito cāti.
甘蔗饿鬼事第五
Ucchupetavatthu pañcamaṃ.
第六 童子饿鬼事
6. Kumārapetavatthu
他们舍此人身后,从此处去往彼世;
不见其形,而但闻其哀号,这皆源于往昔自己所造的恶业。
当众多应供者现前,可布施之物具足之际,
我们却未能为自己造作少许带来安乐的事。
了知这种由权势骄慢所生的过患后,
舍离对权位的骄慢,人便往生天界;
身坏命终之后,这位具慧者即投生天界。
‘‘Sāvatthi nāma nagaraṃ, himavantassa passato; Tattha āsuṃ dve kumārā, rājaputtāti me sutaṃ. ‘‘Sammattā rajanīyesu, kāmassādābhinandino; Paccuppannasukhe giddhā, na te passiṃsunāgataṃ. ‘‘Te cutā ca manussattā, paralokaṃ ito gatā; Tedha ghosentyadissantā, pubbe dukkaṭamattano. ‘‘‘Bahūsu vata santesu, deyyadhamme upaṭṭhite; Nāsakkhimhā ca attānaṃ, parittaṃ kātuṃ sukhāvahaṃ. ‘‘‘Kiṃ tato pāpakaṃ assa, yaṃ no rājakulā cutā; Upapannā pettivisayaṃ, khuppipāsasamappitā . ‘‘Sāmino idha hutvāna, honti asāmino tahiṃ; Bhamanti khuppipāsāya, manussā unnatonatā. ‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, issaramadasambhavaṃ; Pahāya issaramadaṃ, bhave saggagato naro; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.
童子饿鬼事 第六
Kumārapetavatthu chaṭṭhaṃ.
7. 王子饿鬼事典
7. Rājaputtapetavatthu
往昔所造之业的果报,能搅扰心意;
在于色、声、香、味,以及悦意的触。
尽享舞蹈、歌咏、欢爱、嬉戏之后;
在园林中游赏之后,正进入山城之时。
他看见了善眼仙人,那仙人已调伏自我,心意安住;
少欲,具足惭愧,乐以钵中乞食为生。
六年、八十四年与九十年,
你这造恶之人,在地狱中饱受剧苦。
时而仰面受苦,时而趴伏受苦,左身右身轮转受苦,
双脚朝上,倒立而住——长久以来,你这愚蠢者一直在受此苦报。
百千年逝去,许多那由他岁月过去,
你因造下恶业,在地狱中饱尝剧苦。
对无过失者心生嗔恨,其果报正是如此酷烈;
造作恶业之人,冒犯了清净梵行的仙人,终将自受其苦。
他在那里历经长年,受尽了种种苦痛;
从那里死后,他成了一个名为‘被饥渴所逼’的饿鬼。
了知这源于权位骄慢的过患,
应舍弃权位的骄慢,遵行谦逊之道。
于现法中,恭敬诸佛之人值得赞叹;
身坏命终,有慧者往生天界。
Pubbe katānaṃ kammānaṃ, vipāko mathaye manaṃ; Rūpe sadde rase gandhe, phoṭṭhabbe ca manorame. Naccaṃ gītaṃ ratiṃ khiḍḍaṃ, anubhutvā anappakaṃ; Uyyāne paricaritvā, pavisanto giribbajaṃ. Isiṃ sunetta maddakkhi, attadantaṃ samāhitaṃ; Appicchaṃ hirisampannaṃ, uñche pattagate rataṃ. Hatthikkhandhato oruyha, laddhā bhanteti cābravi; Tassa pattaṃ gahetvāna, uccaṃ paggayha khattiyo. Thaṇḍile pattaṃ bhinditvā, hasamāno apakkami; ‘‘Rañño kitavassāhaṃ putto, kiṃ maṃ bhikkhu karissasi’’. Tassa kammassa pharusassa, vipāko kaṭuko ahu; Yaṃ rājaputto vedesi, nirayamhi samappito. Chaḷeva caturāsīti, vassāni navutāni ca; Bhusaṃ dukkhaṃ nigacchittho, niraye katakibbiso. Uttānopi ca paccittha, nikujjo vāmadakkhiṇo; Uddhaṃpādo ṭhito ceva, ciraṃ bālo apaccatha. Bahūni vassasahassāni, pūgāni nahutāni ca; Bhusaṃ dukkhaṃ nigacchittho, niraye katakibbiso. Etādisaṃ kho kaṭukaṃ, appaduṭṭhappadosinaṃ; Paccanti pāpakammantā, isimāsajja subbataṃ. So tattha bahuvassāni, vedayitvā bahuṃ dukhaṃ; Khuppipāsahato nāma , peto āsi tato cuto. Etamādīnavaṃ ñatvā , issaramadasambhavaṃ; Pahāya issaramadaṃ, nivātamanuvattaye. Diṭṭheva dhamme pāsaṃso, yo buddhesu sagāravo; Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatīti.
王子饿鬼事第七
Rājaputtapetavatthu sattamaṃ.
第八 食粪饿鬼事
8. Gūthakhādakapetavatthu
我曾有一位常住比丘,他心怀嫉妒,吝惜家户;
他贪著于我家,为人悭吝,常出恶语。
我听信了他的话,辱骂了那些比丘;
以此业报故,我从此处投生于饿鬼道。”
那个外表像是朋友,实则并非朋友的人,曾常来你家中亲近;
那愚痴者身坏之后,究竟投生何处?
尊者,他人所排泄的,便成了我的食物;
而我排泄之物,他却赖以活命。”
‘‘Gūthakūpato uggantvā, ko nu dīno patiṭṭhasi ; Nissaṃsayaṃ pāpakammanto, kiṃ nu saddahase tuva’’nti. ‘‘Ahaṃ bhadante petomhi, duggato yamalokiko; ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti. ‘‘Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī; Ajjhosito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ; Tassa kammavipākena, petalokaṃ ito gato’’ti. ‘‘Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako; Kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato’’ti. ‘‘Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake; So ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako. ‘‘Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ; Ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī’’ti.
食粪饿鬼事 第八
Gūthakhādakapetavatthu aṭṭhamaṃ.
9. 食粪饿鬼事
9. Gūthakhādakapetivatthu
那时我有一位常住比丘,他心怀嫉妒,对家族悭吝不舍;
他耽著于我家,悭吝刻薄,又常出恶言。
听了他的话,我便呵斥了那些比丘;
由此业之果报,我从这里往生饿鬼道。’
“那个以朋友模样出现的敌人,曾是你家的常客,”
“那无智之人,身坏命终,往生何处?”
“我就站在那造恶者的头上,就立在他的头顶;”
“他沦落他人之境,却成了侍奉我的人。”
尊者,他人所排泄之物,便是我的食物;
“而我排泄之物,他倒依此为生。”
‘‘Gūthakūpato uggantvā, kā nu dīnā patiṭṭhasi; Nissaṃsayaṃ pāpakammantā, kiṃ nu saddahase tuva’’nti. ‘‘Ahaṃ bhadante petīmhi, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasī’’ti. ‘‘Ahu āvāsiko mayhaṃ, issukī kulamaccharī; Ajjhosito mayhaṃ ghare, kadariyo paribhāsako. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhikkhavo paribhāsisaṃ; Tassa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Amitto mittavaṇṇena, yo te āsi kulūpako; Kāyassa bhedā duppañño, kiṃ nu pecca gatiṃ gato’’ti. ‘‘Tassevāhaṃ pāpakammassa, sīse tiṭṭhāmi matthake; So ca paravisayaṃ patto, mameva paricārako. ‘‘Yaṃ bhadante hadantaññe, etaṃ me hoti bhojanaṃ; Ahañca kho yaṃ hadāmi, etaṃ so upajīvatī’’ti.
食粪饿鬼事 第九
Gūthakhādakapetivatthu navamaṃ.
10. 群饿鬼事
10. Gaṇapetavatthu
“你们赤身裸体,容貌丑陋,瘦得血管凸现,
肋骨突出,骨瘦如柴,诸位,你们是谁?”
在敞开的渡口,我们搜寻半个摩沙卡;
当应施之物现前时,却不曾为自己建立依怙洲。
我们口渴难耐,走向河边,河水却已干涸,不剩一滴;
我们为避酷热,躲入树荫,那片荫凉反倒炽热逼人。
那风炽烈如火,灼烧着阵阵吹向我们;
尊者,这些苦我们理当承受,此外更有其他恶报。
我们忍饥挨饿,贪求食物,哪怕走上几十里路;
却一无所得,只得折返——唉,我们真是薄福啊。
我们饥饿昏厥,心意迷乱,仆倒在地;
她们仰面倒地,四肢摊散;俯身跌落,便那般扑倒于地。
她们就那样摔在那里,瘫倒在地,面贴尘埃;
胸口与头一并撞得疼痛,唉,我们真是福德浅薄啊。
尊者,这些苦我们理应领受,还当领受比此更重的恶报;
“明明有可布施的财物,我们却没有为自己营造一座依止的洲岛。”
‘‘Naggā dubbaṇṇarūpāttha, kisā dhamanisanthatā; Upphāsulikā kisikā, ke nu tumhettha mārisā’’ti. ‘‘Mayaṃ bhadante petāmhā, duggatā yamalokikā; Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, petalokaṃ ito gatā’’ti. ‘‘Anāvaṭesu titthesu, vicinimhaddhamāsakaṃ; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano. ‘‘Nadiṃ upema tasitā, rittakā parivattati; Chāyaṃ upema uṇhesu, ātapo parivattati. ‘‘Aggivaṇṇo ca no vāto, ḍahanto upavāyati; Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṃ tato. ‘‘Api yojanāni gacchāma, chātā āhāragedhino; Aladdhāva nivattāma, aho no appapuññatā. ‘‘Chātā pamucchitā bhantā, bhūmiyaṃ paṭisumbhitā; Uttānā paṭikirāma, avakujjā patāmase. ‘‘Te ca tattheva patitā , bhūmiyaṃ paṭisumbhitā; Uraṃ sīsañca ghaṭṭema, aho no appapuññatā. ‘‘Etañca bhante arahāma, aññañca pāpakaṃ tato; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano. ‘‘Te hi nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ; Vadaññū sīlasampannā, kāhāma kusalaṃ bahu’’nti.
群饿鬼事 第十
Gaṇapetavatthu dasamaṃ.
巴嗒厘子饿鬼事
11. Pāṭaliputtapetavatthu
你已见地狱、畜生道,
饿鬼、阿修罗,乃至人、天;你亲见了自己的业报。
我会带你平安无损地抵达华氏城;到了那里,你当勤修善业。
我亲眼见过地狱、畜生道、饿鬼、阿修罗,还有人、天;
我亲见自己业的果报,因此我要广作众多福德善业。
‘‘Diṭṭhā tayā nirayā tiracchānayoni, Petā asurā athavāpi mānusā devā; Sayamaddasa kammavipākamattano, Nessāmi taṃ pāṭaliputtamakkhataṃ; Tattha gantvā kusalaṃ karohi kammaṃ’’. ‘‘Atthakāmosi me yakkha, hitakāmosi devate; Karomi tuyhaṃ vacanaṃ, tvaṃsi ācariyo mama. ‘‘Diṭṭhā mayā nirayā tiracchānayoni, petā asurā athavāpi mānusā devā; Sayamaddasaṃ kammavipākamattano, kāhāmi puññāni anappakānī’’ti.
巴嗒厘子饿鬼事 第十一
Pāṭaliputtapetavatthu ekādasamaṃ.
12. 芒果林饿鬼事
12. Ambavanapetavatthu
还有你这座池塘,如此怡人,平坦开阔,有善好的沐浴处,水量丰沛;
繁花盛开,群蜂萦绕,你是如何得到这般称心之处的?
这片属于你的芒果园如此迷人,一年四季都结满果实;
繁花盛开,群蜂穿梭其间,你是怎么得到这座宫殿的?
成熟的芒果、净水、米粥,还有这清凉悦意的树荫;
因女儿所行布施,我今于此获得这些。
你们且看这现见的业,正是布施、调伏与自制的果报;
我曾在主人家为仆女,后来成为这家的儿媳、女主人。
‘‘Ayañca te pokkharaṇī surammā, samā sutitthā ca mahodakā ca; Supupphitā bhamaragaṇānukiṇṇā, kathaṃ tayā laddhā ayaṃ manuññā. ‘‘Idañca te ambavanaṃ surammaṃ, sabbotukaṃ dhārayate phalāni; Supupphitaṃ bhamaragaṇānukiṇṇaṃ, kathaṃ tayā laddhamidaṃ vimānaṃ’’. ‘‘Ambapakkaṃ dakaṃ yāgu, sītacchāyā manoramā; Dhītāya dinnadānena, tena me idha labbhati’’. ‘‘Sandiṭṭhikaṃ kammaṃ evaṃ passatha, dānassa damassa saṃyamassa vipākaṃ; Dāsī ahaṃ ayyakulesu hutvā, suṇisā homi agārassa issarā’’ti.
芒果林饿鬼事 第十二
Ambavanapetavatthu dvādasamaṃ.
13. 酸枣树饿鬼事
13. Akkharukkhapetavatthu
布施之物不会消失。请布施吧!行布施后,便能渡越这两者;
以此布施,能得双重利益。当觉醒,切莫放逸!
‘‘Yaṃ dadāti na taṃ hoti, detheva dānaṃ datvā ubhayaṃ tarati; Ubhayaṃ tena dānena gacchati, jāgaratha māpamajjathā’’ti.
酸枣树饿鬼事 第十三
Akkharukkhapetavatthu terasamaṃ.
14. 积财饿鬼事
14. Bhogasaṃharapetavatthu
我们曾以正当与不正当的方式积攒财富,
如今他人享用那些财富,而我们却承受着苦果。
‘‘Mayaṃ bhoge saṃharimha, samena visamena ca; Te aññe paribhuñjanti, mayaṃ dukkhassa bhāginī’’ti.
积财饿鬼事 第十四
Bhogasaṃharapetavatthu cuddasamaṃ.
长者子饿鬼事
15. Seṭṭhiputtapetavatthu
整整六万年,圆满无缺,
我们在地狱中备受煎熬,何时方是尽头?
诚然,恶业已造,既是你之所作,亦是我之所作,尊者。
若我从此处离去,获得人身,
我当知恩感恩,持戒具足,广修种种善法。”
‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissati’’. ‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati; Tathā hi pakataṃ pāpaṃ, tuyhaṃ mayhañca mārisā . ‘‘Dujjīvitamajīvamha , ye sante na dadamhase; Santesu deyyadhammesu, dīpaṃ nākamha attano. ‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ; Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti.
第十五 长者子饿鬼事
Seṭṭhiputtapetavatthu pannarasamaṃ.
十六 六十堆饿鬼事
16. Saṭṭhikūṭapetavatthu
整整六万柄锤,一一完具,无有缺失;
它们砸落在我的头上,连我的头颅都砸碎了。
六万把铁锤,一应齐备;
它们落在你头上,击碎你的头颅。
那时我见到正自觉者善眼,他已善修诸根;
他安坐树下,深入禅那,无所畏惧。
六万柄铁锤,一柄不少;
纷纷落在我的头上,砸烂我的头颅。
你这卑劣之人啊,这六万柄铁锤,一柄不少,依法降下;
它们坠落在你头顶,击碎你的头骨。
‘‘Kiṃ nu ummattarūpova, migo bhantova dhāvasi; Nissaṃsayaṃ pāpakammanto , kiṃ nu saddāyase tuva’’nti. Pāpakammaṃ karitvāna, petalokaṃ ito gato. ‘‘Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Sīse mayhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti. ‘‘Kiṃ nu kāyena vācāya, manasā dukkaṭaṃ kataṃ; Kissa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchasi. ‘‘Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Sīse tuyhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti. ‘‘Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ, sunettaṃ bhāvitindriyaṃ; Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ, jhāyantaṃ akutobhayaṃ. ‘‘Sālittakappahārena, bhindissaṃ tassa matthakaṃ; Tassa kammavipākena, idaṃ dukkhaṃ nigacchisaṃ. ‘‘Saṭṭhi kūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Sīse mayhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti. ‘‘Dhammena te kāpurisa, saṭṭhikūṭasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso; Sīse tuyhaṃ nipatanti, te bhindanti ca matthaka’’nti.
六十堆饿鬼事 第十六
Saṭṭhikūṭapetavatthu soḷasamaṃ.
芒果施者、喜林树者、黄褐者、瑞娃提、甘蔗;
两位男童、两位粪秽者、群聚者、帕吒利芒果林。
木苹果树、财物收集者、富商之子、六十曲者;
如是十六事,以此名为品。
Ambasakkaro serīsako, piṅgalo revati ucchu; Dve kumārā duve gūthā, gaṇapāṭaliambavanaṃ. Akkharukkhabhogasaṃharā, seṭṭhiputtasaṭṭhikūṭā; Iti soḷasavatthūni, vaggo tena pavuccati.
品摄颂:
Atha vagguddānaṃ –
蛇品、上品、小品、大品,合为四种;
共有五十一个故事,分成四组诵分。
Urago uparivaggo, cūḷamahāti catudhā; Vatthūni ekapaññāsaṃ, catudhā bhāṇavārato.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这部书是什么
《饿鬼事》是一部以偈颂为主、叙事为辅的巴利经典,收录于小部。全书以一个个独立的饿鬼故事为单元,通过饿鬼自述或问答形式,揭示悭吝、恶口、妄语等不善业如何导致投生于饿鬼道。其核心主题是业力法则的残酷性与布施回向功德的救赎力量,在形式上接近于民间道德寓言。此经在小部中承担着对饿鬼道(pettivisaya)进行具体描摹的功能,并将供养僧团的功德与超度亡亲的仪式紧密结合。
出场人物
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Mahāmoggallāna | 大目犍连 | 主要对话者,以神通见饿鬼并询问其业因 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 接受布施并回向饿鬼,助其脱离恶趣 |
| Nārada | 那拉达 | 部分故事中的提问者 |
| Petas / Petīs | 诸饿鬼/饿鬼女 | 各品中的主角,自述前身恶业及所受苦报 |
| Dāyakas / Ñātakas | 善信亲属/布施者 | 为亡故亲属行布施回向的在家众 |
核心法义/内容
这部经的核心在于两个法理的紧密咬合:自作自受的业力不可逃避,以及生者布施回向的功能可以将功德传递到饿鬼道。饿鬼们各自承受着与前世恶行精准对应的苦果——妄语者口臭生虫,堕胎者食子血肉,悭吝者裸形饥渴。解脱这些苦报的唯一途径,是生者以净信心向僧团布施饮食衣物,并指名回向。
→ 拆开看:接受供养的圣僧是良“田”,施者是耕“田”的“农夫”,供养之物与供养的心是“种子”,由此生出的“果实”便是功德——此功德既利益施者(来世生天),也利益被回向的饿鬼(当下得食得衣)。僧团作为福田是中介,布施是媒介,回向是通道。
→ 要旨:业报虽精准难逃,但布施回向是一条可以穿透轮回界限的“施-受”链条。饿鬼道众生无法自行积福,他们完全依赖活着的亲族或善心者将功德“转交”过来。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 易错原因 |
|---|
| **peta** | 饿鬼 | 不能笼统译为“鬼”。原文特指因悭贪等业堕入鬼道的众生,其存在状态以饥渴、不可满足为核心特征,而非泛指中性的“亡者”。 |
| **dakkhiṇā** | 施物/施食/供养 | 在本书中,特指为亡者所做的布施,带有“回向功德”的限定涵义,而非一般性的慷慨赠与。 |
| **parikathā** | 回向说/指定回向 | 指在布施时明确说出“愿此属于某亡者”的宣告仪式。没有这个环节,饿鬼无法得知被布施,也就无法随喜并获得利益。 |
| **patti** | 所获功德/分享的功德 | 是回向功课时,饿鬼一方所“获得”或“分享”的善业力量。它不是实物,但能即刻在饿鬼的生存状态中产生物质果报(食物、衣物现前)。 |
| **attabhāva** | 身形/个体存在状态 | 本书中反复描述饿鬼的“形色”(丑陋、裸体、瘦骨嶙峋),这个“形色”即 attabhāva,指某个生命在特定道中的身体与存在状态,是业力的直接表现,而非“自我”或“灵魂”。 |
阅读提示
翻译时需注意:本书是高度公式化的叙事偈(问答-自述业因-受苦形色-回向解脱),保持“所见形色→问业因→自答→示法”的叙事框架;各品标题(蛇品、大品等)多取自本品的核心意象,但实际内容未必与标题有直接教义关联,不必过度解读标题的象征意义。