第一 阿吉帝品
1. Akittivaggo
第一 阿吉帝所行
1. Akitticariyā
于百千劫与四不可数劫中,我所修习的一切行持,都是为了成就菩提的资粮。
在过去的劫中,于一次次生命里我所奉行的,暂且不表;现在,我将讲述在此劫中的所行,诸位请仔细听。
那时,我住在广大的森林中,在空旷的密林深处;
我深入其中而安住,名为阿吉帝苦行者。
那时,三十三天之主,被我的苦行热焰所灼,焦灼不安,
他化作婆罗门的模样,前来向我乞食。
我从林中采来叶子,既无油,也无盐,
见他站在我门口,我便用锅把食物倒给了他。
我并未因此而身体显出苍白;
我以喜悦、快乐与满足,度过了那一天。
即使是一个月、两个月,若我能值遇最值得供养的圣者,
我便毫不动摇、毫不退缩,行此最上的布施。
我向他布施时,决非为了渴求名声与利养;
为求一切知智,我行持了那些业。
‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācanaṃ. ‘‘Atītakappe caritaṃ, ṭhapayitvā bhavābhave; Imamhi kappe caritaṃ, pavakkhissaṃ suṇohi me. ‘‘Yadā ahaṃ brahāraññe, suññe vipinakānane; Ajjhogāhetvā viharāmi, akitti nāma tāpaso. ‘‘Tadā maṃ tapatejena, santatto tidivābhibhū; Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, bhikkhāya maṃ upāgami. ‘‘Pavanā ābhataṃ paṇṇaṃ, atelañca aloṇikaṃ; Mama dvāre ṭhitaṃ disvā, sakaṭāhena ākiriṃ. ‘‘Tassa datvānahaṃ paṇṇaṃ, nikkujjitvāna bhājanaṃ; Punesanaṃ jahitvāna, pāvisiṃ paṇṇasālakaṃ. ‘‘Dutiyampi tatiyampi, upagañchi mamantikaṃ; Akampito anolaggo, evamevamadāsahaṃ. ‘‘Na me tappaccayā atthi, sarīrasmiṃ vivaṇṇiyaṃ; Pītisukhena ratiyā, vītināmemi taṃ divaṃ. ‘‘Yadi māsampi dvemāsaṃ, dakkhiṇeyyaṃ varaṃ labhe; Akampito anolīno, dadeyyaṃ dānamuttamaṃ. ‘‘Na tassa dānaṃ dadamāno, yasaṃ lābhañca patthayiṃ; Sabbaññutaṃ patthayāno, tāni kammāni ācari’’nti.
一、阿吉帝之行
Akitticariyaṃ paṭhamaṃ.
二、桑卡之行
2. Saṅkhacariyā
复次,我曾是一位名叫僧诃的婆罗门,
我欲渡大海,来到了港口。
在那里,于路途中,我看见了无败的独觉佛,
他正行于一条荒漠险道,地面灼热而粗硬。
我见他在路那一边,心中便这样思惟:
“渴求福德的人,如今遇到了这块福田。”
犹如农夫,见到一片肥沃的田地,
若不在那里播种,便说明他并不希求谷物。
同样地,我渴望福德,既见到这最殊胜的福田,
如果我不在那里提供服务,便说明我并不希求福德。
正如一位大臣,渴望取得掌管宫廷众人的王印,
如果他不给予他们钱财与谷物,其权威便会衰败。
同样地,我希求福德,见到如此殊胜的福田,
若我不布施于他,我的福德便会减损。
我这样思惟后,便脱下鞋,
顶礼了他的双足后,将伞与鞋供养给他。
即便我比他娇嫩百倍、倍受呵护,
然而,为了圆满布施,我便这样供养了他。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, brāhmaṇo saṅkhasavhayo; Mahāsamuddaṃ taritukāmo, upagacchāmi paṭṭanaṃ. ‘‘Tatthaddasaṃ paṭipathe, sayambhuṃ aparājitaṃ; Kantāraddhānaṃ paṭipannaṃ , tattāya kaṭhinabhūmiyā. ‘‘Tamahaṃ paṭipathe disvā, imamatthaṃ vicintayiṃ; ‘Idaṃ khettaṃ anuppattaṃ, puññakāmassa jantuno. ‘‘‘Yathā kassako puriso, khettaṃ disvā mahāgamaṃ; Tattha bījaṃ na ropeti, na so dhaññena atthiko. ‘‘‘Evamevāhaṃ puññakāmo, disvā khettavaruttamaṃ; Yadi tattha kāraṃ na karomi, nāhaṃ puññena atthiko. ‘‘‘Yathā amacco muddikāmo, rañño antepure jane; Na deti tesaṃ dhanadhaññaṃ, muddito parihāyati. ‘‘‘Evamevāhaṃ puññakāmo, vipulaṃ disvāna dakkhiṇaṃ; Yadi tassa dānaṃ na dadāmi, parihāyissāmi puññato’. ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, orohitvā upāhanā; Tassa pādāni vanditvā, adāsiṃ chattupāhanaṃ. ‘‘Tenevāhaṃ sataguṇato, sukhumālo sukhedhito; Api ca dānaṃ paripūrento, evaṃ tassa adāsaha’’nti.
桑卡所行第二
Saṅkhacariyaṃ dutiyaṃ.
古儒王所行第三
3. Kururājacariyā
复次,当我统御最胜的因陀跋陀城时,
我曾是名为财胜的国王,圆满具足十种善业。
从羯陵迦国来的婆罗门们,来到我的面前;
他们向我求取那头具福吉祥、被尊为祥瑞的象王。
国境遭受干旱,粮食短缺,饥荒蔓延;
请将那头顶级、深色如蓝宝石般,名为安阇那的大象赐予我。
当乞求者来到我面前,施主不应拒绝,拒绝是不合适的。
我握住大象的鼻子,拿起那宝石所成的宝瓶,
将水洒在婆罗门们的手中,随后将大象布施给了他们。
当我把那头大象布施出去时,大臣们说道:
“你为何将你那殊胜的大象,布施给乞讨者呢?”
整个王国,我都可以献出,连同自己这具身体,我也能舍;
于我而言,一切知智方为至爱,因此我才布施了这头大象。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, indapatthe puruttame; Rājā dhanañcayo nāma, kusale dasahupāgato. ‘‘Kaliṅgaraṭṭhavisayā, brāhmaṇā upagañchu maṃ; Āyācuṃ maṃ hatthināgaṃ, dhaññaṃ maṅgalasammataṃ. ‘‘Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā; Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, nīlaṃ añjanasavhayaṃ. ‘‘Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo; ‘Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ’. ‘‘Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye; Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ. ‘‘Tassa nāge padinnamhi, amaccā etadabravuṃ; ‘Kiṃ nu tuyhaṃ varaṃ nāgaṃ, yācakānaṃ padassasi. ‘‘‘Dhaññaṃ maṅgalasampannaṃ, saṅgāmavijayuttamaṃ; Tasmiṃ nāge padinnamhi, kiṃ te rajjaṃ karissati. ‘‘‘Rajjampi me dade sabbaṃ, sarīraṃ dajjamattano; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā nāgaṃ adāsaha’’’nti.
古儒王之行,第三
Kururājacariyaṃ tatiyaṃ.
四、大苏达萨那之所行
4. Mahāsudassanacariyā
当在拘舍婆提城中,我为大地之主时,
名叫大善见,是一位具大威力的转轮王。
在那里,我每日三次,到各处宣告:
“谁需要什么?想要什么?财富就给予谁。”
‘我所布施的财物,并非只备于十处,也非只备于百处,
而是在数百处地方,为乞求者备好了财富。’
无论白昼还是夜晚,若有乞讨者前来,
得到他想要的任何财物后,便双手满载而去。
犹如病人,为从疾病中解脱,
以财物令医师满意,便得以脱离病苦。
同样地,我如是了知,为求无余之圆满,
为弥补那匮乏,我向乞者施与布施;
心无执著,亦无所希求,只为证得菩提。
‘‘Kusāvatimhi nagare, yadā āsiṃ mahīpati; Mahāsudassano nāma, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Tatthāhaṃ divase tikkhattuṃ, ghosāpemi tahiṃ tahiṃ; ‘Ko kiṃ icchati pattheti, kassa kiṃ dīyatū dhanaṃ. ‘‘‘Ko chātako ko tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ; Nānārattāni vatthāni, ko naggo paridahissati. ‘‘‘Ko pathe chattamādeti, kopāhanā mudū subhā’; Iti sāyañca pāto ca, ghosāpemi tahiṃ tahiṃ. ‘‘Na taṃ dasasu ṭhānesu, napi ṭhānasatesu vā; Anekasataṭhānesu, paṭiyattaṃ yācake dhanaṃ. ‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, yadi eti vanibbako; Laddhā yadicchakaṃ bhogaṃ, pūrahatthova gacchati. ‘‘Evarūpaṃ mahādānaṃ, adāsiṃ yāvajīvikaṃ; Napāhaṃ dessaṃ dhanaṃ dammi, napi natthi nicayo mayi. ‘‘Yathāpi āturo nāma, rogato parimuttiyā; Dhanena vejjaṃ tappetvā, rogato parimuccati. ‘‘Tathevāhaṃ jānamāno, paripūretumasesato; Ūnamanaṃ pūrayituṃ, demi dānaṃ vanibbake; Nirālayo apaccāso, sambodhimanupattiyā’’ti.
第四:大善见之行
Mahāsudassanacariyaṃ catutthaṃ.
第五:大典尊之行
5. Mahāgovindacariyā
而后,我曾为七位国王的国师,成为受人天尊敬的大典尊婆罗门。
那时,我在七个王国所得的一切供养,
我悉数用作大布施,如大海般不可动摇。
并非我厌恶财富与谷物,也并非我毫无积蓄;
一切知为我所珍爱,所以我施与最殊胜的财富。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sattarājapurohito; Pūjito naradevehi, mahāgovindabrāhmaṇo. ‘‘Tadāhaṃ sattarajjesu, yaṃ me āsi upāyanaṃ; Tena demi mahādānaṃ, akkhobbhaṃ sāgarūpamaṃ. ‘‘Na me dessaṃ dhanaṃ dhaññaṃ, napi natthi nicayo mayi; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā demi varaṃ dhana’’nti.
大典尊所行第五
Mahāgovindacariyaṃ pañcamaṃ.
6. 尼弥王所行
6. Nimirājacariyā
又有一时,我转生于殊胜的弥提罗城,
我名为尼弥大王,具足智慧,志求善法。
那时,我建造了四厅四面的大堂;
在那里,我对走兽、飞鸟及众人行布施。
衣服、卧具,以及种种饮食:
我无间息地行持了广大布施。
犹如仆人为求财富,而去承事主人;
便以身体、言语和心意,设法令其欢喜。
正如那样,我于一切有中,将寻求从觉悟而生的智慧;
以布施令众生欢喜之后,我志求那无上的菩提。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, mithilāyaṃ puruttame; Nimi nāma mahārājā, paṇḍito kusalatthiko. ‘‘Tadāhaṃ māpayitvāna, catussālaṃ catummukhaṃ; Tattha dānaṃ pavattesiṃ, migapakkhinarādinaṃ. ‘‘Acchādanañca sayanaṃ, annaṃ pānañca bhojanaṃ; Abbocchinnaṃ karitvāna, mahādānaṃ pavattayiṃ. ‘‘Yathāpi sevako sāmiṃ, dhanahetumupāgato; Kāyena vācā manasā, ārādhanīyamesati. ‘‘Tathevāhaṃ sabbabhave, pariyesissāmi bodhijaṃ; Dānena satte tappetvā, icchāmi bodhimuttama’’nti.
尼弥王所行第六
Nimirājacariyaṃ chaṭṭhaṃ.
月王子本生
7. Candakumāracariyā
后来,我曾是一位国王的亲生儿子,
在具花城中,我被称作月王子。
那时,我从祭礼中解脱,逃离了祭祀的场地;
生起深切的悚惧后,我便行了大布施。
我不饮,不嚼食,也不进用任何食物,
先向应供者未作布施,纵使只住五六夜。
譬如商人,囤积了成批的货物之后,
便将货物运往能获大利之处。
同样地,即使将自己受用之物施与他人,也能获得大果报。
了知这个道理后,我便在一生又一生中修习布施;
为证正觉,我于布施未尝退转。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, ekarājassa atrajo; Nagare pupphavatiyā, kumāro candasavhayo. ‘‘Tadāhaṃ yajanā mutto, nikkhanto yaññavāṭato; Saṃvegaṃ janayitvāna, mahādānaṃ pavattayiṃ. ‘‘Nāhaṃ pivāmi khādāmi, napi bhuñjāmi bhojanaṃ; Dakkhiṇeyye adatvāna, api chappañcarattiyo. ‘‘Yathāpi vāṇijo nāma, katvāna bhaṇḍasañcayaṃ; Yattha lābho mahā hoti, tattha taṃ harati bhaṇḍakaṃ. ‘‘Tatheva sakabhuttāpi, pare dinnaṃ mahapphalaṃ; Tasmā parassa dātabbaṃ, satabhāgo bhavissati. ‘‘Etamatthavasaṃ ñatvā, demi dānaṃ bhavābhave; Na paṭikkamāmi dānato, sambodhimanupattiyā’’ti.
第七 旃德童子所行
Candakumāracariyaṃ sattamaṃ.
8. 西维王所行
8. Sivirājacariyā
那时,我坐在华美的宫殿中,心中如是思惟:
‘凡是人间所有的布施,没有一样是我未曾施与的;’
纵使有人向我乞讨眼睛,我也心无动摇,亦当施与。
了知我心念已,天人之主帝释天
于天众会中坐,作如是说。
‘有大威德的尸毗王,端坐在华美的宫殿中,’
他思量种种布施,不见一物不能施舍。
‘这是真,还是假?来,让我考验他。’
请稍候片刻,待我知晓他的心意。
他颤颤巍巍,白发苍苍,皮肤皱缩,为衰老所折磨;
他化作盲人的模样,走到国王面前。
他便伸出左臂与右臂;
于头顶合掌,如此说道:
“大王,我恳求您,您是正直而令国家昌盛的君主;
您乐善好施的声名,已在天神与人间广传。
我赖以行路的一双眼睛,都损毁了,失明了;
请施我一只眼睛,您自己也凭一只安住吧。’
听了他的这番话,我欢喜踊跃,心中深深震动;
于是我合掌当胸,充满法喜,这样说道:
‘刚才我正思惟此事,便从殿堂来到了这里;
你已然了知我心,特此前来求取眼睛。
来,西瓦科,起身吧,莫迟疑,莫畏怯;
将双眼一并挖出,施与那乞者。
于是,在我的催促下,西瓦科便依言而行;
他剜出双眼,如递上棕榈嫩髓一般,奉与乞者。
当我欲布施、正布施、已行布施之时,
我心从未动摇,唯以此为觉悟之因。
并非我厌弃自己的双眼,也非我厌弃自我;
只因一切知智于我甚为珍贵,我才布施了这双眼睛。”
‘‘Ariṭṭhasavhaye nagare, sivināmāsi khattiyo; Nisajja pāsādavare, evaṃ cintesahaṃ tadā. ‘‘‘Yaṃ kiñci mānusaṃ dānaṃ, adinnaṃ me na vijjati; Yopi yāceyya maṃ cakkhuṃ, dadeyyaṃ avikampito’. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, sakko devānamissaro; Nisinno devaparisāya, idaṃ vacanamabravi. ‘‘‘Nisajja pāsādavare, sivirājā mahiddhiko; Cintento vividhaṃ dānaṃ, adeyyaṃ so na passati. ‘‘‘Tathaṃ nu vitathaṃ netaṃ, handa vīmaṃsayāmi taṃ; Muhuttaṃ āgameyyātha, yāva jānāmi taṃ manaṃ’. ‘‘Pavedhamāno palitasiro, valigatto jarāturo; Andhavaṇṇova hutvāna, rājānaṃ upasaṅkami. ‘‘So tadā paggahetvāna, vāmaṃ dakkhiṇabāhu ca; Sirasmiṃ añjaliṃ katvā, idaṃ vacanamabravi. ‘‘‘Yācāmi taṃ mahārāja, dhammika raṭṭhavaḍḍhana; Tava dānaratā kitti, uggatā devamānuse. ‘‘‘Ubhopi nettā nayanā, andhā upahatā mama; Ekaṃ me nayanaṃ dehi, tvampi ekena yāpaya’. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Katañjalī vedajāto, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘‘Idānāhaṃ cintayitvāna, pāsādato idhāgato; Tvaṃ mama cittamaññāya, nettaṃ yācitumāgato. ‘‘‘Aho me mānasaṃ siddhaṃ, saṅkappo paripūrito; Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi yācake. ‘‘‘Ehi sivaka uṭṭhehi, mā dandhayi mā pavedhayi; Ubhopi nayanaṃ dehi, uppāṭetvā vaṇibbake’. ‘‘Tato so codito mayhaṃ, sivako vacanaṃ karo; Uddharitvāna pādāsi, tālamiñjaṃva yācake. ‘‘Dadamānassa dentassa, dinnadānassa me sato; Cittassa aññathā natthi, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Na me dessā ubho cakkhū, attā na me na dessiyo; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā cakkhuṃ adāsaha’’nti.
西维王所行第八
Sivirājacariyaṃ aṭṭhamaṃ.
9. 韦桑德拉所行
9. Vessantaracariyā
我的生母,是名叫普萨提的刹帝利女;
她在过去生中,曾是帝释天爱念的王后。
了知她寿数将尽,天王这样说:
“我赐你十个愿望,善女人,随你所愿。”
那位天女听闻此言,又对帝释天这样说:
“我有什么过错?哪里令你心生厌弃?”
你把我从这宜人的地方赶走,犹如风把树木从地上拔起。
帝释天听她这么说,便又对她说道:
“你不曾造下恶业,我也并非不喜爱你。”
“你的寿命仅余这些,离世之时终将来临;
“请接受我赐予的十种最胜恩惠。”
她蒙帝释天赐予恩惠,满心欢喜,欣悦踊跃;
普萨提怀我于胎中之后,便领受了十个最殊胜的愿望。
此后,普萨提从天界命终,投生于刹帝利家族;
在杰图陀罗城中,她与山迦耶成婚。
当我入胎于亲爱的母亲普萨提腹中之时,
以我的威德力故,我的母亲便常时乐于布施。
对贫穷者、患病者、年迈者、乞食者、旅人,
对沙门、婆罗门、困乏者、一无所有者,施与布施。
她怀胎十月,正右绕城时,
在农夫街的中央,普萨提生下了我。
我的名字并非来自母亲,也非源自父系;
我正生于这农夫街上,因此被称为毗输安多罗。
当我还是八岁的孩童时,
那时我坐在楼阁中,思惟布施之事。
‘我愿施与心脏、眼睛,乃至血肉;
我宣告:若有人向我乞求,我将献出此身。
当我思惟这不动摇、坚固的心境时,
就在那时,大地震动,林木为冠的须弥山也随之震动。
每逢半月第十五日、满月布萨之日,
我登上名为吉祥的象王,前去布施。
迦陵伽国境内的婆罗门前来见我,
他们向我乞求那头被视为吉祥瑞相的象王。
他握住象鼻,又持着宝石水瓶,
将水注入婆罗门手中,把这个布施大象。
又曾有一次,当我正布施一头纯白无上的象王时,
那时,大地也震动了,连同那为森林所环饰的须弥山。
因为布施了那头象,尸毗族的人们满怀愤怒,聚集一起;
他们将我从自己的国土放逐,说道:‘让他去弯曲山吧。’
当他们驱赶我时,我毫不动摇,安稳坚固;
为了成就这大布施,我请求了一个恩惠。
应我的请求,所有尸毗人都答应了我一个愿望;
我命人击响宣告之鼓,作了大布施。
当时,那里响起一阵喧嚣、恐怖、巨大的声音:
他们因布施将我驱离,而我却仍行布施。
布施了大象、马匹、车乘、婢女、男仆、牛群与财物,
我作了大布施后,便离城而去。
出城之后,转身回望;
彼时,大地震动,林木环绕的须弥山也随之震动。
布施了四驾马车,我站在十字路口,
我独自一人,无有同伴,对曼坻妃这样说:
曼坻,你带上黑儿吧,她年纪小,身子轻;
我来带上阇利吧,他是哥哥,身子重。
每当有人从对面沿路而来,
我们便在路端问道:‘弯曲山在何处?’
他们看见我们,便悲悯地说:
他们这样告知:‘那会很苦,因为弯曲山还在远方。’
倘若孩子们在林间看见满结果实的树木,
为得那些果实,孩子们啼哭不已。
见到孩子们啼哭,那些高大粗壮的树木
便自行弯下腰来,靠近孩子们。
目睹这般奇妙、令人毛发竖立的不可思议之事,
曼坻,肢体端严,欢喜赞叹道:
“世间确实有这般奇妙、令人毛发竖立的不可思议之事,
凭借毗输安多罗的威德之力,树木自然低垂下来。
夜叉们出于悲悯,缩短了路途,
他们于出发当日,便抵达了车提国。
那时,六万位国王住在摩多罗城,
他们全都合掌,哭泣着走上前来。
在那里,他与支提国的人民及其儿女交谈之后,
他们离开那里,前往了弯弯曲曲的山。
天界之王召集有大神通的毗首羯摩:
‘建造一座精工巧作、优美怡人的精舍,一座有树叶的屋舍。’
听了帝释天的吩咐,具大神通的毗首羯摩,
建起了一座精致宜人的精舍和雅致的叶屋。
我们走进安静、无扰的森林;
我们四人那时便住在那山间。
我、曼坻王妃,还有耶利与黑姬两个孩子,
彼此消除忧伤,那时便同住在山林精舍。
当我将自己的儿子们施与婆罗门朱贾卡时,
那时,大地也震动,森林为冠的须弥山亦复震动。
而后,帝释天又从天界下降,化作婆罗门的形貌,
他向我求取麦蒂王妃——她持守戒律、忠贞不渝。
我牵着麦蒂的手,双掌盛满净水,
怀着澄净的信心与决意,我将麦蒂交付给了他。
‘‘Yā me ahosi janikā, phussatī nāma khattiyā; Sā atītāsu jātīsu, sakkassa mahesī piyā. ‘‘Tassā āyukkhayaṃ ñatvā, devindo etadabravi; ‘Dadāmi te dasa vare, varabhadde yadicchasi’. ‘‘Evaṃ vuttā ca sā devī, sakkaṃ punidamabravi; ‘Kiṃ nu me aparādhatthi, kiṃ nu dessā ahaṃ tava; Rammā cāvesi maṃ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṃ’. ‘‘Evaṃ vutto ca so sakko, puna tassidamabravi; ‘Na ceva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvaṃsi appiyā. ‘‘‘Ettakaṃyeva te āyu, cavanakālo bhavissati; Paṭiggaṇha mayā dinne, vare dasa varuttame’. ‘‘Sakkena sā dinnavarā, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Mamaṃ abbhantaraṃ katvā, phussatī dasa vare varī. ‘‘Tato cutā sā phussatī, khattiye upapajjatha; Jetuttaramhi nagare, sañjayena samāgami. ‘‘Yadāhaṃ phussatiyā kucchiṃ, okkanto piyamātuyā; Mama tejena me mātā, sadā dānaratā ahu. ‘‘Adhane āture jiṇṇe, yācake addhike jane; Samaṇe brāhmaṇe khīṇe, deti dānaṃ akiñcane. ‘‘Dasa māse dhārayitvāna, karonte puraṃ padakkhiṇaṃ; Vessānaṃ vīthiyā majjhe, janesi phussatī mamaṃ. ‘‘Na mayhaṃ mattikaṃ nāmaṃ, napi pettikasambhavaṃ; Jātettha vessavīthiyā, tasmā vessantaro ahu. ‘‘Yadāhaṃ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko; Tadā nisajja pāsāde, dānaṃ dātuṃ vicintayiṃ. ‘‘‘Hadayaṃ dadeyyaṃ cakkhuṃ, maṃsampi rudhirampi ca; Dadeyyaṃ kāyaṃ sāvetvā, yadi koci yācaye mamaṃ’. ‘‘Sabhāvaṃ cintayantassa, akampitamasaṇṭhitaṃ; Akampi tattha pathavī, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Anvaddhamāse pannarase, puṇṇamāse uposathe; Paccayaṃ nāgamāruyha, dānaṃ dātuṃ upāgamiṃ. ‘‘Kaliṅgaraṭṭhavisayā , brāhmaṇā upagañchu maṃ; Ayācuṃ maṃ hatthināgaṃ, dhaññaṃ maṅgalasammataṃ. ‘‘‘Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā; Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ. ‘‘Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā; Santaṃ nappatigūhāmi , dāne me ramate mano. ‘‘‘Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo; Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ’. ‘‘Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye; Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ. ‘‘Punāparaṃ dadantassa, sabbasetaṃ gajuttamaṃ; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Tassa nāgassa dānena, sivayo kuddhā samāgatā; Pabbājesuṃ sakā raṭṭhā, ‘vaṅkaṃ gacchatu pabbataṃ’. ‘‘Tesaṃ nicchubhamānānaṃ, akampitthamasaṇṭhitaṃ; Mahādānaṃ pavattetuṃ, ekaṃ varamayācisaṃ. ‘‘Yācitā sivayo sabbe, ekaṃ varamadaṃsu me; Sāvayitvā kaṇṇabheriṃ, mahādānaṃ dadāmahaṃ. ‘‘Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā; Dānenimaṃ nīharanti, puna dānaṃ dadātayaṃ. ‘‘Hatthiṃ asse rathe datvā, dāsiṃ dāsaṃ gavaṃ dhanaṃ; Mahādānaṃ daditvāna, nagarā nikkhamiṃ tadā. ‘‘Nikkhamitvāna nagarā, nivattitvā vilokite; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Catuvāhiṃ rathaṃ datvā, ṭhatvā cātummahāpathe; Ekākiyo adutiyo, maddideviṃ idamabraviṃ. ‘‘‘Tvaṃ maddi kaṇhaṃ gaṇhāhi, lahukā esā kaniṭṭhikā; Ahaṃ jāliṃ gahessāmi, garuko bhātiko hi so’. ‘‘Padumaṃ puṇḍarīkaṃva, maddī kaṇhājinaggahī; Ahaṃ suvaṇṇabimbaṃva, jāliṃ khattiyamaggahiṃ. ‘‘Abhijātā sukhumālā, khattiyā caturo janā; Visamaṃ samaṃ akkamantā, vaṅkaṃ gacchāma pabbataṃ. ‘‘Ye keci manujā enti, anumagge paṭippathe; Maggante paṭipucchāma, ‘kuhiṃ vaṅkanta pabbato’. ‘‘Te tattha amhe passitvā, karuṇaṃ giramudīrayuṃ; Dukkhaṃ te paṭivedenti, dūre vaṅkantapabbato. ‘‘Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume; Tesaṃ phalānaṃ hetumhi, uparodanti dārakā. ‘‘Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā; Sayamevoṇamitvāna, upagacchanti dārake. ‘‘Idaṃ acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Sāhukāraṃ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā. ‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Vessantarassa tejena, sayamevoṇatā dumā. ‘‘Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhā, anukampāya dārake; Nikkhantadivaseneva , cetaraṭṭhamupāgamuṃ. ‘‘Saṭṭhirājasahassāni, tadā vasanti mātule; Sabbe pañjalikā hutvā, rodamānā upāgamuṃ. ‘‘Tattha vattetvā sallāpaṃ, cetehi cetaputtehi; Te tato nikkhamitvāna, vaṅkaṃ agamu pabbataṃ. ‘‘Āmantayitvā devindo, vissakammaṃ mahiddhikaṃ; Assamaṃ sukataṃ rammaṃ, paṇṇasālaṃ sumāpaya. ‘‘Sakkassa vacanaṃ sutvā, vissakammo mahiddhiko; Assamaṃ sukataṃ rammaṃ, paṇṇasālaṃ sumāpayi. ‘‘Ajjhogāhetvā pavanaṃ, appasaddaṃ nirākulaṃ; Caturo janā mayaṃ tattha, vasāma pabbatantare. ‘‘Ahañca maddidevī ca, jālī kaṇhājinā cubho; Aññamaññaṃ sokanudā, vasāma assame tadā. ‘‘Dārake anurakkhanto, asuñño homi assame; Maddī phalaṃ āharitvā, poseti sā tayo jane. ‘‘Pavane vasamānassa, addhiko maṃ upāgami; Āyāci puttake mayhaṃ, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho. ‘‘Yācakaṃ upagataṃ disvā, hāso me upapajjatha; Ubho putte gahetvāna, adāsiṃ brāhmaṇe tadā. ‘‘Sake putte cajantassa, jūjake brāhmaṇe yadā; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Punadeva sakko oruyha, hutvā brāhmaṇasannibho; Āyāci maṃ maddideviṃ, sīlavantiṃ patibbataṃ. ‘‘Maddiṃ hatthe gahetvāna, udakañjali pūriya; Pasannamanasaṅkappo, tassa maddiṃ adāsahaṃ.
147此为摄颂:
Tassuddānaṃ –
儿子阇利、女儿黑女,与忠贞的曼坻王后,
我舍弃他们时,心中毫无挂碍,唯为觉悟之故。
我并非厌弃这两个儿子,亦非厌弃曼坻王后;
但一切知智是我珍爱的,因此我舍离了珍爱的人们。
后来,在大森林中,与父母重逢;
他们悲凄哭泣,诉说着我的快乐与痛苦。
‘‘Maddiyā dīyamānāya, gagane devā pamoditā; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ, maddideviṃ patibbataṃ; Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Na me dessā ubho puttā, maddidevī na dessiyā; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā piye adāsahaṃ. ‘‘Punāparaṃ brahāraññe, mātāpitusamāgame; Karuṇaṃ paridevante, sallapante sukhaṃ dukhaṃ. ‘‘Hirottappena garunā , ubhinnaṃ upasaṅkami; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Punāparaṃ brahāraññā, nikkhamitvā sañātibhi; Pavisāmi puraṃ rammaṃ, jetuttaraṃ puruttamaṃ. ‘‘Ratanāni satta vassiṃsu, mahāmegho pavassatha; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ; Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti.
第九 韦桑德拉所行
Vessantaracariyaṃ navamaṃ.
10. 兔贤者之行
10. Sasapaṇḍitacariyā
又有一次,我投生为林中游走的野兔,
以草、叶、蔬菜与野果为食,远离伤害众生之事。
那时,有猴、豺、水獭幼崽与我,
我们同住一地,朝夕相见。
我便教导他们何为善行、何为恶行:
远离诸恶,专志于善。
于布萨日,见月圆满,
我便对他们说:‘今日是布萨日。’
“你们应当备办布施物,用以供养应受供养者。”
“他们回答我:‘善哉!’便各尽所能、各随力量备好布施物,”
备办种种布施之后,便去寻访应施者。
若有一位应供者,来到我跟前乞食,
我应布施自身,决不让他空手而归。
帝释天知道我的心念,便化作婆罗门的模样,
来到我的住处,为考验我的布施心。
我见到他,满心欢喜,便说出这样的话:
善哉!你为乞食而来我前,真是再好不过。
来吧,燃起火堆,去收集种种柴薪;
我将把自己烹熟,你便享用这烹熟的我。
他欢喜地说:‘善哉!’便收集了种种木材;
他堆起一座大柴堆,并在其中安置了炭火。
他在那里点燃了火,好让火迅速燃成大火;
拍去身上的尘土,我便退到一旁坐下。
当大柴堆炽燃,噼啪作响、火势猛烈之时,
我便飞身跃起,坠入炽焰的中心。
正如清凉之水,不论何人浸入其中,
都能平息焦灼与疲惫,带来满足与喜悦。
同样,那时我进入炽燃的烈火中,
一切苦恼与热恼悉皆止息,犹如清凉之水。
外皮、内膜、肉、筋、骨,与连系心脏的组织,
整个身体,全然布施给了那位婆罗门。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sasako pavanacārako; Tiṇapaṇṇasākaphalabhakkho, paraheṭhanavivajjito. ‘‘Makkaṭo ca siṅgālo ca, suttapoto cahaṃ tadā; Vasāma ekasāmantā, sāyaṃ pāto ca dissare . ‘‘Ahaṃ te anusāsāmi, kiriye kalyāṇapāpake; ‘Pāpāni parivajjetha, kalyāṇe abhinivissatha’. ‘‘Uposathamhi divase, candaṃ disvāna pūritaṃ; Etesaṃ tattha ācikkhiṃ, divaso ajjuposatho. ‘‘Dānāni paṭiyādetha, dakkhiṇeyyassa dātave; Datvā dānaṃ dakkhiṇeyye, upavassathuposathaṃ. ‘‘Te me sādhūti vatvāna, yathāsatti yathābalaṃ; Dānāni paṭiyādetvā, dakkhiṇeyyaṃ gavesisuṃ . ‘‘Ahaṃ nisajja cintesiṃ, dānaṃ dakkhiṇanucchavaṃ; ‘Yadihaṃ labhe dakkhiṇeyyaṃ, kiṃ me dānaṃ bhavissati. ‘‘‘Na me atthi tilā muggā, māsā vā taṇḍulā ghataṃ; Ahaṃ tiṇena yāpemi, na sakkā tiṇa dātave. ‘‘‘Yadi koci eti dakkhiṇeyyo, bhikkhāya mama santike; Dajjāhaṃ sakamattānaṃ, na so tuccho gamissati’. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, sakko brāhmaṇavaṇṇinā; Āsayaṃ me upāgacchi, dānavīmaṃsanāya me. ‘‘Tamahaṃ disvāna santuṭṭho, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Sādhu khosi anuppatto, ghāsahetu mamantike. ‘‘‘Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi te ahaṃ; Tuvaṃ sīlaguṇūpeto, ayuttaṃ te paraheṭhanaṃ. ‘‘‘Ehi aggiṃ padīpehi, nānākaṭṭhe samānaya; Ahaṃ pacissamattānaṃ, pakkaṃ tvaṃ bhakkhayissasi’. ‘‘‘Sādhū’ti so haṭṭhamano, nānākaṭṭhe samānayi; Mahantaṃ akāsi citakaṃ, katvā aṅgāragabbhakaṃ. ‘‘Aggiṃ tattha padīpesi, yathā so khippaṃ mahā bhave; Phoṭetvā rajagate gatte, ekamantaṃ upāvisiṃ. ‘‘Yadā mahākaṭṭhapuñjo, āditto dhamadhamāyati ; Taduppatitvā papatiṃ, majjhe jālasikhantare. ‘‘Yathā sītodakaṃ nāma, paviṭṭhaṃ yassa kassaci; Sameti darathapariḷāhaṃ, assādaṃ deti pīti ca. ‘‘Tatheva jalitaṃ aggiṃ, paviṭṭhassa mamaṃ tadā; Sabbaṃ sameti darathaṃ, yathā sītodakaṃ viya. ‘‘Chaviṃ cammaṃ maṃsaṃ nhāruṃ, aṭṭhiṃ hadayabandhanaṃ; Kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ, brāhmaṇassa adāsaha’’nti.
兔贤者所行·第十
Sasapaṇḍitacariyaṃ dasamaṃ.
阿吉帝品第一
Akittivaggo paṭhamo.
阿吉帝婆罗门、商佉、俱卢王财胜
大善见王、大果文达婆罗门。
尼弥月亮王子、尸毗王、毗输安多罗、野兔;
那时正是我,那位曾赐予你最上布施恩惠者。
于布施中,无人能与我等同——这就是我的布施巴拉密。
Akittibrāhmaṇo saṅkho, kururājā dhanañcayo; Mahāsudassano rājā, mahāgovindabrāhmaṇo. Nimi candakumāro ca, sivi vessantaro saso; Ahameva tadā āsiṃ, yo te dānavare adā. Ete dānaparikkhārā, ete dānassa pāramī; Jīvitaṃ yācake datvā, imaṃ pārami pūrayiṃ. Bhikkhāya upagataṃ disvā, sakattānaṃ pariccajiṃ; Dānena me samo natthi, esā me dānapāramīti.
象龙品
2. Hatthināgavaggo
奉养母亲之行
1. Mātuposakacariyā
往昔我在林中作大象时,乃是奉养母亲之象;
那时,在这大地上,论功德,无人能与我相比。
“您不需要为它挖掘壕沟,也不需要将它拴在深坑中的木桩上。
国王听了这番话,也心生欢喜,
便派去了一位调象师,那是一位善巧而训练有素的导师。
那驯象师来到后,在莲花池中看见了我;
当时,我正拔取莲藕,为奉养母亲。
他识知我的戒德后,便审视我身上的特征;
他走上前来,说:“来,孩子。”便抓住了我的象鼻。
那时,我这副身体与生俱来的自然之力,
今日只等同千头大象之力。
倘若那时,我对那些前来捉拿我的人动怒,
我足以摧伏他们,乃至人间王国。
然而,我为了守护戒,为了圆满戒的波罗蜜,
纵使他们把我关进笼子,我的心也毫不动摇。
纵使他们用斧与矛来砍击我,
我也绝不对他们生起嗔怒,因我畏惧戒行的破损。
‘‘Yadā ahosiṃ pavane, kuñjaro mātuposako; Na tadā atthi mahiyā, guṇena mama sādiso. ‘‘Pavane disvā vanacaro, rañño maṃ paṭivedayi; ‘Tavānucchavo mahārāja, gajo vasati kānane. ‘‘‘Na tassa parikkhāyattho, napi āḷakakāsuyā; Saha gahite soṇḍāya, sayameva idhehi’ti. ‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rājāpi tuṭṭhamānaso; Pesesi hatthidamakaṃ, chekācariyaṃ susikkhitaṃ. ‘‘Gantvā so hatthidamako, addasa padumassare; Bhisamuḷālaṃ uddharantaṃ, yāpanatthāya mātuyā. ‘‘Viññāya me sīlaguṇaṃ, lakkhaṇaṃ upadhārayi; ‘Ehi puttā’ti patvāna, mama soṇḍāya aggahi. ‘‘Yaṃ me tadā pākatikaṃ, sarīrānugataṃ balaṃ; Ajja nāgasahassānaṃ, balena samasādisaṃ. ‘‘Yadihaṃ tesaṃ pakuppeyyaṃ, upetānaṃ gahaṇāya maṃ; Paṭibalo bhave tesaṃ, yāva rajjampi mānusaṃ. ‘‘Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā; Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantaṃ mamāḷake. ‘‘Yadi te maṃ tattha koṭṭeyyuṃ, pharasūhi tomarehi ca; Neva tesaṃ pakuppeyyaṃ, sīlakhaṇḍabhayā mamā’’ti.
奉养母亲之行第一
Mātuposakacariyaṃ paṭhamaṃ.
2. 普利达多所行
2. Bhūridattacariyā
复次,往昔我为普利达多,具大神通,
我与广目大龙王一同前往天界。
我料理好身务,唯取维生之食,
我决意四支,躺卧于蚁冢顶上,
无论是皮、是肉、是筋、是骨,
若有人需用,这已是所施之物,就请拿去吧。
即使将我塞进篮子里,又用手掌使劲按压,
我对阿拉姆巴亚那也不生起嗔怒,因为我畏惧破戒。
纵使在一百生中辗转相续,我也甘愿舍弃自己的生命,
也绝不会为了四大洲的缘故而毁坏戒律。
而我是为了守护戒律、圆满戒波罗蜜,
即便被投入箧中,我的心也绝不动摇。”
‘‘Punāparaṃ yadā homi, bhūridatto mahiddhiko; Virūpakkhena mahāraññā, devalokamagañchahaṃ. ‘‘Tattha passitvāhaṃ deve, ekantaṃ sukhasamappite; Taṃ saggagamanatthāya, sīlabbataṃ samādiyiṃ. ‘‘Sarīrakiccaṃ katvāna, bhutvā yāpanamattakaṃ; Caturo aṅge adhiṭṭhāya, semi vammikamuddhani. ‘‘Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā; Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so. ‘‘Saṃsito akataññunā, ālampāyano mamaggahi; Peḷāya pakkhipitvāna, kīḷeti maṃ tahiṃ tahiṃ. ‘‘Peḷāya pakkhipantepi, sammaddantepi pāṇinā; Ālampāyane na kuppāmi, sīlakhaṇḍabhayā mama. ‘‘Sakajīvitapariccāgo , tiṇato lahuko mama; Sīlavītikkamo mayhaṃ, pathavīuppatanaṃ viya. ‘‘Nirantaraṃ jātisataṃ, cajeyyaṃ mama jīvitaṃ; Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, catuddīpāna hetupi. ‘‘Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā; Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantampi peḷake’’ti.
普利达多所行·第二
Bhūridattacariyaṃ dutiyaṃ.
占佩亚龙所行
3. Campeyyanāgacariyā
再者,当我曾是占佩亚那具大神通的龙时,
那时,我也是依法而行者,圆满具足戒律与仪轨。
他思惟何种颜色——青、黄或赤,
我随顺他的心意,显现为与他所思相应的形貌。
纵使如同被猛烈扬散的谷壳那样粉身碎骨,我也绝不毁坏戒行。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, campeyyako mahiddhiko; Tadāpi dhammiko āsiṃ, sīlabbatasamappito. ‘‘Tadāpi maṃ dhammacāriṃ, upavutthaṃ uposathaṃ; Ahituṇḍiko gahetvāna, rājadvāramhi kīḷati. ‘‘Yaṃ yaṃ so vaṇṇaṃ cintayi, nīlaṃva pītalohitaṃ; Tassa cittānuvattanto, homi cintitasannibho. ‘‘Thalaṃ kareyyamudakaṃ, udakampi thalaṃ kare; Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, khaṇena chārikaṃ kare. ‘‘Yadi cittavasī hessaṃ, parihāyissāmi sīlato; Sīlena parihīnassa, uttamattho na sijjhati. ‘‘Kāmaṃ bhijjatuyaṃ kāyo, idheva vikirīyatu; Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, vikirante bhusaṃ viyā’’ti.
占佩亚龙王之行第三
Campeyyanāgacariyaṃ tatiyaṃ.
小菩提所行第四
4. Cūḷabodhicariyā
我曾有第二妻,是一位肤色如金的婆罗门女,
她于轮回亦无贪恋,决意出离。
无所系著,断除亲缘,于家族、群体心无牵挂;
游行村落与城邑,抵达波罗奈。
我们在彼处安住,保持警觉,不混迹于家族与人群;
王家园林寂静无扰,我们二人便住在此处。
国王前往园林观赏,见到了那位婆罗门女;
他走近我,问道:‘这是你的妻子吗?她是谁的妻子?’
他这样问时,我便对他说道:
她不是我的妻子,而是与我同法同教的道侣。
他为提萨深深迷戀,便令僕从将她捉住;
他以強力将她逼入后宮。
她是我以共触水罐之礼迎娶的妻子,与我一同长大,受同樣的教導。
愤怒生起的同时,我便忆念起自己受持的戒行;
就在那一刻,我降伏了愤怒,没有任它增长。
纵使有人用利刃砍杀这位婆罗门女,
我也绝不会因此毁坏戒行,因这全然是为了菩提。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, cūḷabodhi susīlavā; Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammaṃ abhinikkhamiṃ. ‘‘Yā me dutiyikā āsi, brāhmaṇī kanakasannibhā; Sāpi vaṭṭe anapekkhā, nekkhammaṃ abhinikkhami. ‘‘Nirālayā chinnabandhū, anapekkhā kule gaṇe; Carantā gāmanigamaṃ, bārāṇasimupāgamuṃ. ‘‘Tattha vasāma nipakā, asaṃsaṭṭhā kule gaṇe; Nirākule appasadde, rājuyyāne vasāmubho. ‘‘Uyyānadassanaṃ gantvā, rājā addasa brāhmaṇiṃ; Upagamma mamaṃ pucchi, ‘tuyhesā kā kassa bhariyā’. ‘‘Evaṃ vutte ahaṃ tassa, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Na mayhaṃ bhariyā esā, sahadhammā ekasāsanī’. ‘‘Tissā sārattagadhito, gāhāpetvāna ceṭake; Nippīḷayanto balasā, antepuraṃ pavesayi. ‘‘Odapattakiyā mayhaṃ, sahajā ekasāsanī; Ākaḍḍhitvā nayantiyā, kopo me upapajjatha. ‘‘Saha kope samuppanne, sīlabbatamanussariṃ; Tattheva kopaṃ niggaṇhiṃ, nādāsiṃ vaḍḍhitūpari. ‘‘Yadi naṃ brāhmaṇiṃ koci, koṭṭeyya tiṇhasattiyā; Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Na mesā brāhmaṇī dessā, napi me balaṃ na vijjati; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā sīlānurakkhisa’’nti.
第四 小菩提行
Cūḷabodhicariyaṃ catutthaṃ.
5. 水牛王本生
5. Mahiṃsarājacariyā
再者,当我曾是一头漫游林野的水牛时,
身躯壮大,强健有力,体形巨大,见之令人畏惧。
在岩窟、山崖险谷、树根下、水泉边,
这森林里自有水牛歇息的地方,零零落落,散在各处。
一日之中,不止一次,乃至第二次、第三次、第四次,仍然如此。
见我正遭受折磨,一位夜叉对我说:
“用你的角和蹄,毁灭这邪恶的腐尸吧。”
那时,那位神灵这样说罢,我便对他说道:
“你为何要用这邪恶、非圣的腐尸来玷污我?”
他既然这样待我,也定会如此对待他人;
他们就会因此杀害他,那时我便得解脱。
忍受卑下、中等、尊贵之人的轻慢,
有智慧者,便如此获得心中所愿。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, mahiṃso pavanacārako; Pavaḍḍhakāyo balavā, mahanto bhīmadassano. ‘‘Pabbhāre giridugge ca, rukkhamūle dakāsaye; Hotettha ṭhānaṃ mahiṃsānaṃ, koci koci tahiṃ tahiṃ. ‘‘Vicaranto brahāraññe, ṭhānaṃ addasa bhaddakaṃ; Taṃ ṭhānaṃ upagantvāna, tiṭṭhāmi ca sayāmi ca. ‘‘Athettha kapimāgantvā, pāpo anariyo lahu; Khandhe nalāṭe bhamuke, mutteti ohanetitaṃ. ‘‘Sakimpi divasaṃ dutiyaṃ, tatiyaṃ catutthampi ca; Dūseti maṃ sabbakālaṃ, tena homi upadduto. ‘‘Mamaṃ upaddutaṃ disvā, yakkho maṃ idamabravi; ‘Nāsehetaṃ chavaṃ pāpaṃ, siṅgehi ca khurehi ca’. ‘‘Evaṃ vutte tadā yakkhe, ahaṃ taṃ idamabraviṃ; ‘Kiṃ tvaṃ makkhesi kuṇapena, pāpena anariyena maṃ. ‘‘‘Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, tato hīnataro bhave; Sīlañca me pabhijjeyya, viññū ca garaheyyu maṃ. ‘‘‘Hīḷitā jīvitā vāpi, parisuddhena mataṃ varaṃ; Kyāhaṃ jīvitahetūpi, kāhāmiṃ paraheṭhanaṃ’. ‘‘Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ karissati; Teva tassa vadhissanti, sā me mutti bhavissati. ‘‘Hīnamajjhimaukkaṭṭhe, sahanto avamānitaṃ; Evaṃ labhati sappañño, manasā yathā patthita’’nti.
水牛王本生第五
Mahiṃsarājacariyaṃ pañcamaṃ.
6. 鹿王本生
6. Rururājacariyā
再后来,有一世,我身色犹如精炼的赤金,
是一只名叫如如的鹿王,安住于最上戒行。
在一处宜人悦意、寂静无人之地,
我便在恒河岸边一处景色优美的地方住了下来。
那时,恒河上游有个人为债主所逼,
投进了恒河,心想:‘是生是死,听天由命吧。’
他日日夜夜在恒河之中,被滔滔大水冲卷。
我听到他那悲切的哭叫声,
我便站在恒河岸边,问他:‘你是何人?’
我这样问他,他便向我说明了自己当时的作为:
‘因为害怕那些债主,我惊惶恐怖,便跳进了大河。’
我对他生起悲悯,便舍弃了自己的生命。
‘在漆黑的深夜里,我纵身跃入,将他救了出来。’
‘知道他已恢复过来,我便对他这样说。’
我有一事相求:请不要对任何人说起我。
国王听了这话,便搭箭上弓,
“就在这里,我要杀掉这个背叛朋友的卑劣之徒。”
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sutattakanakasannibho; Migarājā rurunāma, paramasīlasamāhito. ‘‘Ramme padese ramaṇīye, vivitte amanussake; Tattha vāsaṃ upagañchiṃ, gaṅgākūle manorame. ‘‘Atha upari gaṅgāya, dhanikehi paripīḷito; Puriso gaṅgāya papati, ‘jīvāmi vā marāmi vā’. ‘‘Rattindivaṃ so gaṅgāya, vuyhamāno mahodake; Ravanto karuṇaṃ ravaṃ, majjhe gaṅgāya gacchati. ‘‘Tassāhaṃ saddaṃ sutvāna, karuṇaṃ paridevato; Gaṅgāya tīre ṭhatvāna, apucchiṃ ‘kosi tvaṃ naro’. ‘‘So me puṭṭho ca byākāsi, attano karaṇaṃ tadā; ‘Dhanikehi bhīto tasito, pakkhandohaṃ mahānadiṃ’. ‘‘Tassa katvāna kāruññaṃ, cajitvā mama jīvitaṃ; Pavisitvā nīhariṃ tassa, andhakāramhi rattiyā. ‘‘Assatthakālamaññāya, tassāhaṃ idamabraviṃ; ‘Ekaṃ taṃ varaṃ yācāmi, mā maṃ kassaci pāvada’. ‘‘Nagaraṃ gantvāna ācikkhi, pucchito dhanahetuko; Rājānaṃ so gahetvāna, upagañchi mamantikaṃ. ‘‘Yāvatā karaṇaṃ sabbaṃ, rañño ārocitaṃ mayā; Rājā sutvāna vacanaṃ, usuṃ tassa pakappayi; ‘Idheva ghātayissāmi, mittadubbhiṃ anāriyaṃ’. ‘‘Tamahaṃ anurakkhanto, nimminiṃ mama attanā; ‘Tiṭṭhateso mahārāja, kāmakāro bhavāmi te’.
285以下是摄颂:
Tassuddānaṃ –
‘‘Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ; Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.
第六 鹿王本生
Rururājacariyaṃ chaṭṭhaṃ.
摩当伽行
7. Mātaṅgacariyā
复有一时,我转生为结发苦行者,行持严酷苦行,
名为摩当伽,持戒清净,心意凝定。
我与一位婆罗门,二人同住于恒河岸边;
我居于上游,婆罗门居于下游。
倘若那时我对他生起嗔怒,倘若我不守护戒行,
只消我瞥他一眼,便能将他化为灰烬。
那时,他心生忿怒、毒害,如是诅咒于我;
那诅咒却回落在他自己头上,我以方便为他解开了束缚。
我守护了戒,未曾守护自己的生命;
当时我具戒清净,正是为了成就菩提。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, jaṭilo uggatāpano; Mātaṅgo nāma nāmena, sīlavā susamāhito. ‘‘Ahañca brāhmaṇo eko, gaṅgākūle vasāmubho; Ahaṃ vasāmi upari, heṭṭhā vasati brāhmaṇo. ‘‘Vicaranto anukūlamhi, uddhaṃ me assamaddasa; Tattha maṃ paribhāsetvā, abhisapi muddhaphālanaṃ. ‘‘Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, yadi sīlaṃ na gopaye; Oloketvānahaṃ tassa, kareyyaṃ chārikaṃ viya. ‘‘Yaṃ so tadā maṃ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso; Tasseva matthake nipati, yogena taṃ pamocayiṃ. ‘‘Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ; Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.
马当嘎行第七
Mātaṅgacariyaṃ sattamaṃ.
8. 法天子行
8. Dhammadevaputtacariyā
再有,那时我曾拥有广大眷属,具足大威神力,
我名为‘法’的大夜叉,悲悯一切世间。
教导大众行于十善业道,
我与朋友和眷属一起,游历于诸村落、城镇之间。
那邪恶而悭吝的夜叉,宣扬十种恶法,
他也与朋友、眷属一道,周游于这片大地。
若我那时对他生起瞋怒,从而毁坏了自身苦行的功德,
我就能将他连同随从,悉数化作微尘。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, mahāpakkho mahiddhiko; Dhammo nāma mahāyakkho, sabbalokānukampako. ‘‘Dasakusalakammapathe , samādapento mahājanaṃ; Carāmi gāmanigamaṃ, samitto saparijjano. ‘‘Pāpo kadariyo yakkho, dīpento dasa pāpake; Sopettha mahiyā carati, samitto saparijjano. ‘‘Dhammavādī adhammo ca, ubho paccanikā mayaṃ; Dhure dhuraṃ ghaṭṭayantā, samimhā paṭipathe ubho. ‘‘Kalaho vattatī bhesmā, kalyāṇapāpakassa ca; Maggā okkamanatthāya, mahāyuddho upaṭṭhito. ‘‘Yadihaṃ tassa kuppeyyaṃ, yadi bhinde tapoguṇaṃ; Sahaparijanaṃ tassa, rajabhūtaṃ kareyyahaṃ. ‘‘Apicāhaṃ sīlarakkhāya, nibbāpetvāna mānasaṃ; Saha janenokkamitvā, pathaṃ pāpassa dāsahaṃ. ‘‘Saha pathato okkante, katvā cittassa nibbutiṃ; Vivaraṃ adāsi pathavī, pāpayakkhassa tāvade’’ti.
法天子行第八
Dhammadevaputtacariyaṃ aṭṭhamaṃ.
9. 阿利那萨都行
9. Alīnasattucariyā
在般遮罗国的殊胜都城——迦毗罗大城中,
有位名叫迦耶迪萨的国王,他具足戒德。
我是那位国王的儿子,多闻法教、持戒清净,
从不退缩,德行高洁,我恒常护念随行之众。
我父前往狩鹿,路遇一食人者;
那食人者捉住我父,言:‘你是我的猎物,勿动!’
听后,他心生恐惧,全身颤抖,惊惶不安。
父亲将财物给了那婆罗门后,便唤我过去说:
‘儿子,你当统领这王国,莫要疏忽这座城;
我已应允那食人者,定会再回来。’
向父母双亲礼敬后,我变化了自身;
抛下弓与剑,我走向那食人者。
见我执持武器而来,他或许会心生恐惧;
若我令他心生恐惧,便会毁犯我的戒。
出于对破戒的畏惧,我不对他说憎恶语;
我以慈心、说利益语,说出了这句话。
‘‘Pañcālaraṭṭhe nagaravare, kapilāyaṃ puruttame; Rājā jayaddiso nāma, sīlaguṇamupāgato. ‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, sutadhammo susīlavā; Alīnasatto guṇavā, anurakkhaparijano sadā. ‘‘Pitā me migavaṃ gantvā, porisādaṃ upāgami; So me pitumaggahesi, ‘bhakkhosi mama mā cali’. ‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bhīto tasitavedhito; Ūrukkhambho ahu tassa, disvāna porisādakaṃ. ‘‘Migavaṃ gahetvā muñcassu, katvā āgamanaṃ puna; Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, pitā āmantayī mamaṃ. ‘‘‘Rajjaṃ putta paṭipajja, mā pamajji puraṃ idaṃ; Kataṃ me porisādena, mama āgamanaṃ puna’. ‘‘Mātāpitū ca vanditvā, nimminitvāna attanā; Nikkhipitvā dhanuṃ khaggaṃ, porisādaṃ upāgamiṃ. ‘‘Sasatthahatthūpagataṃ, kadāci so tasissati; Tena bhijjissati sīlaṃ, parittāsaṃ kate mayi. ‘‘Sīlakhaṇḍabhayā mayhaṃ, tassa dessaṃ na byāhariṃ; Mettacitto hitavādī, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘‘Ujjālehi mahāaggiṃ, papatissāmi rukkhato; Tvaṃ pakkakālamaññāya , bhakkhaya maṃ pitāmaha’. ‘‘Iti sīlavataṃ hetu, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ; Pabbājesiṃ cahaṃ tassa, sadā pāṇātipātika’’nti.
第九·阿利那萨都所行
Alīnasattucariyaṃ navamaṃ.
第十·商卡巴拉所行
10. Saṅkhapālacariyā
再者,后时我为僧伽波罗,具大神变,
牙如凶器,毒极猛烈,长着双舌,为诸龙王之首。
在那人群杂沓的十字大道上,
我决意依此四支,便在那里安住下来。
无论是皮肤、皮、肉、筋、骨,
我已将它们施与,谁若需要,便请自行取走。
他们刺穿我的鼻子、尾巴与脊骨,
他们把我缚在杠上,那些博阇人便这样抬走了我。
这大地,直至海边,连同其上的森林与群山——
我若愿意,当场便以鼻息将它烧尽。
即使被尖桩刺穿,被刀矛刺杀,
我不对博阇人生起嗔怒,这便是我的戒波罗蜜。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, saṅkhapālo mahiddhiko; Dāṭhāvudho ghoraviso, dvijivho uragādhibhū. ‘‘Catuppathe mahāmagge, nānājanasamākule; Caturo aṅge adhiṭṭhāya, tattha vāsamakappayiṃ. ‘‘Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā; Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so. ‘‘Addasaṃsu bhojaputtā, kharā luddā akāruṇā; Upagañchuṃ mamaṃ tattha, daṇḍamuggarapāṇino. ‘‘Nāsāya vinivijjhitvā, naṅguṭṭhe piṭṭhikaṇṭake; Kāje āropayitvāna, bhojaputtā hariṃsu maṃ. ‘‘Sasāgarantaṃ pathaviṃ, sakānanaṃ sapabbataṃ; Icchamāno cahaṃ tattha, nāsāvātena jhāpaye. ‘‘Sūlehi vinivijjhante, koṭṭayantepi sattibhi; Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī’’ti.
商卡巴拉行第十
Saṅkhapālacariyaṃ dasamaṃ.
象龙品 第二
Hatthināgavaggo dutiyo.
象龙、普利达多、占佩亚、菩提、水牛,
鹿王、摩登伽、法行者、无过与胜军。
Hatthināgo bhūridatto, campeyyo bodhi mahiṃso; Ruru mātaṅgo dhammo ca, atrajo ca jayaddiso. Ete nava sīlabalā, parikkhārā padesikā; Jīvitaṃ parirakkhitvā, sīlāni anurakkhisaṃ. Saṅkhapālassa me sato, sabbakālampi jīvitaṃ; Yassa kassaci niyyattaṃ, tasmā sā sīlapāramīti.
第三 尤德汉嘉亚品
3. Yudhañjayavaggo
1. 尤德汉嘉亚之行
1. Yudhañjayacariyā
连同国王与王后,连同城邑与国中的百姓,
他们悲痛哭泣,而我心无眷恋,舍弃了他们。
整个大地的王权、亲族、随从与声誉,
我舍弃时,心无犹豫,只为菩提。
‘‘Yadāhaṃ amitayaso, rājaputto yudhañjayo; Ussāvabinduṃ sūriyātape, patitaṃ disvāna saṃvijiṃ. ‘‘Taññevādhipatiṃ katvā, saṃvegamanubrūhayiṃ; Mātāpitū ca vanditvā, pabbajjamanuyācahaṃ. ‘‘Yācanti maṃ pañjalikā, sanegamā saraṭṭhakā; ‘Ajjeva putta paṭipajja, iddhaṃ phītaṃ mahāmahiṃ’. ‘‘Sarājake sahorodhe, sanegame saraṭṭhake; Karuṇaṃ paridevante, anapekkhova pariccajiṃ. ‘‘Kevalaṃ pathaviṃ rajjaṃ, ñātiparijanaṃ yasaṃ; Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṃ mahāyasaṃ; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
尤德汉嘉亚行第一
Yudhañjayacariyaṃ paṭhamaṃ.
索马纳萨行第二
2. Somanassacariyā
我见他是个骗子,犹如一堆谷壳,了无米粒;
犹如一棵中空之树,又如一株无心的芭蕉。
此人毫无正法,已背离沙门之道;
他舍弃了惭、愧与白净法,只为了维持生计。
那时边境因山林与边地的盗贼而陷入骚乱;
父亲动身去平息时,这般教诲我说:
孩子,你切莫轻慢那位严苦修行的结髻苦行者;
你当随其所欲而行供养,他实是能满一切愿者。
于是我前往侍奉他,这样说道:
“居士,您安好吗?需要为您取来什么吗?”
他因此嗔怒,那位依止我慢的欺诳者;
‘今日我便处死你,或将你逐出此国!’
平定了边境的冲突后,国王对那个骗子说:
“尊者,您是否安好?众人依礼敬奉您了吗?”
那个恶人便告诉他,王子该当如何处死;
国王听闻此言,便下令道:
“就在那里将他的头砍下,再把尸身剁成四块。
将尸体在一条条街上示众——这就是羞辱结发苦行者的下场!”
当那些人用牢固的绳索将我捆绑时,我这样对他们说:
请速带我去见国王,我有王事在身。
我并非厌弃大王国,也并非厌弃感官欲乐;
一切知是我所珍爱的,因此我舍弃了王位。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, indapatthe puruttame; Kāmito dayito putto, somanassoti vissuto. ‘‘Sīlavā guṇasampanno, kalyāṇapaṭibhānavā; Vuḍḍhāpacāyī hirīmā, saṅgahesu ca kovido. ‘‘Tassa rañño patikaro, ahosi kuhakatāpaso; Ārāmaṃ mālāvacchañca, ropayitvāna jīvati. ‘‘Tamahaṃ disvāna kuhakaṃ, thusarāsiṃva ataṇḍulaṃ; Dumaṃva anto susiraṃ, kadaliṃva asārakaṃ. ‘‘Natthimassa sataṃ dhammo, sāmaññāpagato ayaṃ; Hirīsukkadhammajahito, jīvitavuttikāraṇā. ‘‘Kupito ahu paccanto, aṭavīhi parantihi; Taṃ nisedhetuṃ gacchanto, anusāsi pitā mamaṃ. ‘‘‘Mā pamajji tuvaṃ tāta, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ; Yadicchakaṃ pavattehi, sabbakāmadado hi so’. ‘‘Tamahaṃ gantvānupaṭṭhānaṃ, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Kacci te gahapati kusalaṃ, kiṃ vā te āharīyatu’. ‘‘Tena so kupito āsi, kuhako mānanissito; ‘Ghātāpemi tuvaṃ ajja, raṭṭhā pabbājayāmi vā’. ‘‘Nisedhayitvā paccantaṃ, rājā kuhakamabravi; ‘Kacci te bhante khamanīyaṃ, sammāno te pavattito’. ‘‘Tassa ācikkhatī pāpo, kumāro yathā nāsiyo; Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, āṇāpesi mahīpati. ‘‘‘Sīsaṃ tattheva chinditvā, katvāna catukhaṇḍikaṃ; Rathiyā rathiyaṃ dassetha, sā gati jaṭilahīḷitā’. ‘‘Tattha kāraṇikā gantvā, caṇḍā luddā akāruṇā; Mātuaṅke nisinnassa, ākaḍḍhitvā nayanti maṃ. ‘‘Tesāhaṃ evamavacaṃ, bandhataṃ gāḷhabandhanaṃ; ‘Rañño dassetha maṃ khippaṃ, rājakiriyāni atthi me’. ‘‘Te maṃ rañño dassayiṃsu, pāpassa pāpasevino; Disvāna taṃ saññāpesiṃ, mamañca vasamānayiṃ. ‘‘So maṃ tattha khamāpesi, mahārajjamadāsi me; Sohaṃ tamaṃ dālayitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Na me dessaṃ mahārajjaṃ, kāmabhogo na dessiyo; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
索摩那萨行第二
Somanassacariyaṃ dutiyaṃ.
3. 铁屋行
3. Ayogharacariyā
我合掌恭敬,如此说道:
“大地之上的一切众生,不论低下、中等或崇高,”
他们在自己家中,与亲族一同长大,却毫无保护。
我满身腐臭尸骸,从母胎中解脱而出;
既而又陷于更惨烈的痛苦,再度被抛入那铁室。
如此思惟之后,在大众的悲泣声中,
犹如巨象挣断绳索,我径直走入密林。
对于父母,我并无怨恨;对于这广大的名声,于我亦非可厌;
只因一切知智于我才是可贵的,正因如此,我舍弃了王位。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsirājassa atrajo; Ayogharamhi saṃvaḍḍho, nāmenāsi ayogharo. ‘‘Dukkhena jīvito laddho, saṃpīḷe patiposito; Ajjeva putta paṭipajja, kevalaṃ vasudhaṃ imaṃ. ‘‘Saraṭṭhakaṃ sanigamaṃ, sajanaṃ vanditva khattiyaṃ; Añjaliṃ paggahetvāna, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘‘Ye keci mahiyā sattā, hīnamukkaṭṭhamajjhimā; Nirārakkhā sake gehe, vaḍḍhanti sakañātibhi. ‘‘‘Idaṃ loke uttariyaṃ, saṃpīḷe mama posanaṃ; Ayogharamhi saṃvaḍḍho, appabhe candasūriye. ‘‘‘Pūtikuṇapasampuṇṇā, muccitvā mātu kucchito; Tato ghoratare dukkhe, puna pakkhittayoghare. ‘‘‘Yadihaṃ tādisaṃ patvā, dukkhaṃ paramadāruṇaṃ; Rajjesu yadi rajjāmi , pāpānaṃ uttamo siyaṃ. ‘‘‘Ukkaṇṭhitomhi kāyena, rajjenamhi anatthiko; Nibbutiṃ pariyesissaṃ, yattha maṃ maccu na maddiye’. ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, viravante mahājane; Nāgova bandhanaṃ chetvā, pāvisiṃ kānanaṃ vanaṃ. ‘‘Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṃ mahāyasaṃ; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
阿尤嘎拉行第三。
Ayogharacariyaṃ tatiyaṃ.
4. 比萨行
4. Bhisacariyā
他们以诸般欲乐劝诱我,说道:‘请延续家族的血脉吧。’
他们所说的那些言语,虽能在居家生活中带来快乐;
但对我而言,却沉重难当,如烧得炽热的犁头。
那时,他们见我决意舍离,便问我心中的愿望;
“朋友,你既不耽著欲乐,所愿求的究竟是什么呢?”
于是,我对那些为我谋求利益、期盼我幸福的人这样说道:
我不企求在家的生活,我欣乐出离。
他们听了我的话,便转告了父母;
父母这样说道:‘诸友,我们全都出家吧。’
我的父母双亲,一位姊妹,以及七位兄弟;
舍弃了无量财富,我们便进入了大林。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsīnaṃ puravaruttame; Bhaginī ca bhātaro satta, nibbattā sotthiye kule. ‘‘Etesaṃ pubbajo āsiṃ, hirīsukkamupāgato; Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammābhirato ahaṃ. ‘‘Mātāpitūhi pahitā, sahāyā ekamānasā; Kāmehi maṃ nimantenti, ‘kulavaṃsaṃ dharehi’ti. ‘‘Yaṃ tesaṃ vacanaṃ vuttaṃ, gihīdhamme sukhāvahaṃ; Taṃ me ahosi kaṭhinaṃ, tatta phālasamaṃ viya. ‘‘Te maṃ tadā ukkhipantaṃ, pucchiṃsu patthitaṃ mama; ‘Kiṃ tvaṃ patthayase samma, yadi kāme na bhuñjasi’. ‘‘Tesāhaṃ evamavacaṃ, atthakāmo hitesinaṃ; ‘Nāhaṃ patthemi gihībhāvaṃ, nekkhammābhirato ahaṃ’. ‘‘Te mayhaṃ vacanaṃ sutvā, pitumātu ca sāvayuṃ; Mātāpitā evamāhu, ‘sabbeva pabbajāma bho’. ‘‘Ubho mātāpitā mayhaṃ, bhaginī ca satta bhātaro; Amitadhanaṃ chaḍḍayitvā, pāvisimhā mahāvana’’nti.
比萨行持第四
Bhisacariyaṃ catutthaṃ.
5. 首那班迪德行
5. Soṇapaṇḍitacariyā
又一时,我住在梵增长城,
在那里,我出生在一个殊胜、富有且显赫的家族。
当见到种种不善现行时,我心中如是思维:
我何时能离家,进入山林?
“我曾有位年幼的弟弟,名唤难陀,是一位智者;”
“他也随我修学,欢喜出家。”
“我、索纳、难陀,以及我的父母二人;”
那时,我们皆舍下财富,走进了大森林。’
‘‘Punāparaṃ yadā homi, nagare brahmavaḍḍhane; Tattha kulavare seṭṭhe, mahāsāle ajāyahaṃ. ‘‘Tadāpi lokaṃ disvāna, andhībhūtaṃ tamotthaṭaṃ; Cittaṃ bhavato patikuṭati, tuttavegahataṃ viya. ‘‘Disvāna vividhaṃ pāpaṃ, evaṃ cintesahaṃ tadā; ‘Kadāhaṃ gehā nikkhamma, pavisissāmi kānanaṃ’. ‘‘Tadāpi maṃ nimantesuṃ, kāmabhogehi ñātayo; Tesampi chandamācikkhiṃ, ‘mā nimantetha tehi maṃ’. ‘‘Yo me kaniṭṭhako bhātā, nando nāmāsi paṇḍito; Sopi maṃ anusikkhanto, pabbajjaṃ samarocayi. ‘‘Ahaṃ soṇo ca nando ca, ubho mātāpitā mama; Tadāpi bhoge chaḍḍetvā, pāvisimhā mahāvana’’nti.
首那贤者行第五
Soṇapaṇḍitacariyaṃ pañcamaṃ.
6. 德弥亚行
6. Temiyacariyā
再后来,我为迦尸王的亲生儿子时,
我名为哑跛,他们称我太弥。
这得来不易的可爱儿子,出身高贵,身具光辉;
父亲在我的卧榻上方高擎白伞盖,慈心抚育着我。
那时,我卧于宝床,醒来之时,
我见到一把白伞,正因这把伞,我曾堕入地狱。
一见那把伞,我心中便生起大怖畏,
我作出了抉择,心想:‘我如何才能从中解脱?’
一位曾是我过去生血亲的女神,她一心想要利益我;
她见我痛苦,便从三个方面劝导我。
她这么说后,我便对她说道:
天神,我将依你所说而行,照你的话语去做。
听了她的这番话,我便如迷航于大海者,终于望见了陆地。
于是,举国上下,连同将军与国师,
众人一心,欣悦地赞同将我抛弃。
我听闻了他们的决定,心中欢喜,精神振奋;
我为此而勤修苦行,如今这目标已然成就。
沐浴涂油之后,缠上国王的头巾,
以伞盖为我灌顶,他们便让我右绕城市,作巡礼游行。
持伞七日之后,当太阳的圆轮升起时,
车夫以车载我而出,来到了一片树林。
他将车停于空旷处,把系着缰绳的马从手中放开;
车夫掘一深坑,欲将我埋入地中。
我为自己所承担的种种决心感到恐惧;
我没有打破那个决心,只因它全然是为了觉悟。
我不憎恶父母,也不憎恶自己;
一切知智深为我所珍爱,因此我立下了此愿。
决意于此三分后,我住了十六年;
于决意波罗蜜,无有与我等比者,这便是我的决意波罗蜜。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsirājassa atrajo; Mūgapakkhoti nāmena, temiyoti vadanti maṃ. ‘‘Soḷasitthisahassānaṃ, na vijjati pumo tadā ; Ahorattānaṃ accayena, nibbatto ahamekako. ‘‘Kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ, abhijātaṃ jutindharaṃ; Setacchattaṃ dhārayitvāna, sayane poseti maṃ pitā. ‘‘Niddāyamāno sayanavare, pabujjhitvānahaṃ tadā; Addasaṃ paṇḍaraṃ chattaṃ, yenāhaṃ nirayaṃ gato. ‘‘Saha diṭṭhassa me chattaṃ, tāso uppajji bheravo; Vinicchayaṃ samāpanno, ‘kathāhaṃ imaṃ muñcissaṃ’. ‘‘Pubbasālohitā mayhaṃ, devatā atthakāminī; Sā maṃ disvāna dukkhitaṃ, tīsu ṭhānesu yojayi. ‘‘‘Mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ; Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissati’. ‘‘Evaṃ vuttāyahaṃ tassā, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ tvaṃ bhaṇasi devate; Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sāgareva thalaṃ labhiṃ; Haṭṭho saṃviggamānaso, tayo aṅge adhiṭṭhahiṃ. ‘‘Mūgo ahosiṃ badhiro, pakkho gativivajjito; Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṃ vasiṃ. ‘‘Tato me hatthapāde ca, jivhaṃ sotañca maddiya; Anūnataṃ me passitvā, ‘kāḷakaṇṇī’ti nindisuṃ. ‘‘Tato jānapadā sabbe, senāpatipurohitā; Sabbe ekamanā hutvā, chaḍḍanaṃ anumodisuṃ. ‘‘Sohaṃ tesaṃ matiṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Yassatthāya tapociṇṇo, so me attho samijjhatha. ‘‘Nhāpetvā anulimpitvā, veṭhetvā rājaveṭhanaṃ; Chattena abhisiñcitvā, kāresuṃ puraṃ padakkhiṇaṃ. ‘‘Sattāhaṃ dhārayitvāna, uggate ravimaṇḍale; Rathena maṃ nīharitvā, sārathī vanamupāgami. ‘‘Ekokāse rathaṃ katvā, sajjassaṃ hatthamuccito ; Sārathī khaṇatī kāsuṃ, nikhātuṃ pathaviyā mamaṃ. ‘‘Adhiṭṭhitamadhiṭṭhānaṃ, tajjento vividhakāraṇā; Na bhindiṃ tamadhiṭṭhānaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Mātāpitā na me dessā, attā me na ca dessiyo; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahiṃ. ‘‘Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṃ vasiṃ; Adhiṭṭhānena me samo natthi, esā me adhiṭṭhānapāramī’’ti.
第六 德弥亚行
Temiyacariyaṃ chaṭṭhaṃ.
第七 咖毕王行
7. Kapirājacariyā
那时,我为猕猴,栖于河岸的岩穴间;
为鳄鱼所逼,我不得脱身。
我每从近岸跃向远岸,都以此处为落脚点;
那里便潜藏着我的死敌,那只相貌凶残的鳄鱼。
我对他未说虚妄之言,依所说而行,说到做到;
论真实,无人能与我等同;这便是我的谛波罗蜜。
‘‘Yadā ahaṃ kapi āsiṃ, nadīkūle darīsaye; Pīḷito susumārena, gamanaṃ na labhāmahaṃ. ‘‘Yamhokāse ahaṃ ṭhatvā, orā pāraṃ patāmahaṃ; Tatthacchi sattu vadhako, kumbhīlo luddadassano. ‘‘So maṃ asaṃsi ‘ehī’ti, ‘ahaṃpemī’ti taṃ vatiṃ; Tassa matthakamakkamma, parakūle patiṭṭhahiṃ. ‘‘Na tassa alikaṃ bhaṇitaṃ, yathā vācaṃ akāsahaṃ; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
咖毕王之行第七
Kapirājacariyaṃ sattamaṃ.
8. 萨吒苦行者之行
8. Saccatāpasacariyā
再往后,我曾是一位名为“谛语”的苦行者,
我以真实守护世间,令人们和谐共处。”
‘‘Punāparaṃ yadā homi, tāpaso saccasavhayo; Saccena lokaṃ pālesiṃ, samaggaṃ janamakāsaha’’nti.
谛语苦行者行第八
Saccatāpasacariyaṃ aṭṭhamaṃ.
9. 鹌鹑雏行
9. Vaṭṭapotakacariyā
复次,往昔我在摩揭陀国为鹌鹑雏鸟,
羽翼未生,尚很幼小,于巢中只是一小团嫩肉,
母亲用嘴衔来食物,将我哺育,
凭着她的触碰,我才得以存活,身上毫无力气。
有一年,热季时分,森林燃起大火,
那挟着焦黑烟迹的烈火,直向我们逼来。
那烈焰呼啸,发出轰轰的巨响,
火势渐次蔓延,直向我逼来。
我的父母被烈火惊慑,又饥又渴,
便把我弃在巢中,只顾自己脱身。
我拍打脚与翅膀,身上却毫无气力;
那时我无依无靠,困在那里,心中这样思惟:
“那些我本可投靠之人,在我惊恐战栗之际,
他们却弃我而去;今日我该如何是好?”
世间具足戒的功德、真实、清净与悲悯;
凭此真实,我将行持这最上的真实语。
摄持正法之力,忆念往昔诸胜者;
依于真实之力,我行此真实之誓。
‘有翅却不能飞去,有足却不能行走;
父母已然出离,迦塔维达火神,请回吧。’
当我作此真实语时,炽燃的烈焰
便退避了十六卡里萨,犹如火焰遇水。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, magadhe vaṭṭapotako; Ajātapakkho taruṇo, maṃsapesi kulāvake. ‘‘Mukhatuṇḍakenāharitvā , mātā posayatī mamaṃ; Tassā phassena jīvāmi, natthi me kāyikaṃ balaṃ. ‘‘Saṃvacchare gimhasamaye, davaḍāho padippati; Upagacchati amhākaṃ, pāvako kaṇhavattanī. ‘‘Dhamadhamā itievaṃ, saddāyanto mahāsikhī; Anupubbena jhāpento, aggi mamamupāgami. ‘‘Aggivegabhayātītā, tasitā mātāpitā mama; Kulāvake maṃ chaḍḍetvā, attānaṃ parimocayuṃ. ‘‘Pāde pakkhe pajahāmi, natthi me kāyikaṃ balaṃ; Sohaṃ agatiko tattha, evaṃ cintesahaṃ tadā. ‘‘‘Yesāhaṃ upadhāveyyaṃ, bhīto tasitavedhito; Te maṃ ohāya pakkantā, kathaṃ me ajja kātave. ‘‘‘Atthi loke sīlaguṇo, saccaṃ soceyyanuddayā; Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamuttamaṃ. ‘‘‘Āvejjetvā dhammabalaṃ, saritvā pubbake jine; Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsahaṃ. ‘‘‘Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā; Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkama’. ‘‘Sahasacce kate mayhaṃ, mahāpajjalito sikhī; Vajjesi soḷasakarīsāni, udakaṃ patvā yathā sikhī; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
瓦德波德伽所行第九
Vaṭṭapotakacariyaṃ navamaṃ.
10. 鱼王所行
10. Maccharājacariyā
‘‘Punāparaṃ yadā homi, maccharājā mahāsare;
541结集偈说:
Tassuddānaṃ –
那时,乌鸦、秃鹫、苍鹭与鹰隼等群鸟,
它们栖止在鱼群近旁,日夜吞食。
在那里,我与亲属们一同被困扰,我这样想:
有什么方法,能让亲人们从这苦中解脱呢?
我细心思惟法的真义,在观察中如实得见真理,以之为依止。
忆念真实之法,深思最胜义理;
我立下真实誓言,此誓言乃世间常恒不变之法。
自从我能忆念自身,自从我有了觉知以来;
我不曾忆念自己曾故意伤害过哪怕一个众生。
雷鸣吧,云雨神!驱散那乌鸦的藏食;
令乌鸦陷入忧伤,使群鱼脱离忧伤。’
此殊胜的真实誓言一宣告,云雨神便轰然雷鸣;
瞬息之间,大雨倾泻,高地与低洼悉皆盈满。
我立下如此殊胜的真实誓言,并付出无上精进;
我凭依真实之力的威神,令那巨大雨云倾泻而下;
真实无有人与我等同,这便是我的真实巴拉密。
Uṇhe sūriyasantāpe, sare udaka khīyatha. ‘‘Tato kākā ca gijjhā ca, kaṅkā kulalasenakā; Bhakkhayanti divārattiṃ, macche upanisīdiya. ‘‘Evaṃ cintesahaṃ tattha, saha ñātīhi pīḷito; ‘Kena nu kho upāyena, ñātī dukkhā pamocaye’. ‘‘Vicintayitvā dhammatthaṃ, saccaṃ addasa passayaṃ; Sacce ṭhatvā pamocesiṃ, ñātīnaṃ taṃ atikkhayaṃ. ‘‘Anussaritvā sataṃ dhammaṃ, paramatthaṃ vicintayaṃ; Akāsi saccakiriyaṃ, yaṃ loke dhuvasassataṃ. ‘‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ; Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ. ‘‘‘Etena saccavajjena, pajjunno abhivassatu; Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya; Kākaṃ sokāya randhehi, macche sokā pamocaya’. ‘‘Sahakate saccavare, pajjunno abhigajjiya; Thalaṃ ninnañca pūrento, khaṇena abhivassatha. ‘‘Evarūpaṃ saccavaraṃ, katvā vīriyamuttamaṃ; Vassāpesiṃ mahāmeghaṃ, saccatejabalassito; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
马差王志行 第十
Maccharājacariyaṃ dasamaṃ.
第十一 黑岛行
11. Kaṇhadīpāyanacariyā
又有一时,我为黑岛苦行者,
五十余年,我皆不欢喜地修行。
没有人知晓我心中的这种不乐,
因为我从未向任何人说起,这不乐只在我心中流转。
曼达比亚是我的梵行同伴,也是我的挚友,一位大仙人。
那时,我服侍照料他,使他恢复了健康;
我辞别后,便回到了自己的精舍。
我的一位婆罗门朋友,携着妻儿,
三人一同来到我处,作为客人到访。
我坐在自己的净舍中,与他们共叙欢喜,
那男孩抛起一只球,却激怒了毒蛇。
于是,那男孩循着球滚落的方向,四下探寻,
用手触碰到了那毒蛇的头顶。
那蛇被触碰后勃然大怒,它依仗着剧毒,
盛怒难遏,当即咬了那孩子。
我安慰了那些痛苦忧伤、被愁箭所刺之人;
我率先造作了此行,此是最上的真实,最为殊胜。
当我宣说此真实语时,那被毒力所侵袭、颤抖的年轻人,
便苏醒起身,这位婆罗门青年恢复了健康。
以真实语而论,世间无人能与我等齐,这便是我的谛波罗蜜。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kaṇhadīpāyano isi; Paropaññāsavassāni, anabhiratocariṃ ahaṃ. ‘‘Na koci etaṃ jānāti, anabhiratimanaṃ mama; Ahañhi kassaci nācikkhiṃ, arati me carati mānase. ‘‘Sabrahmacārī maṇḍabyo, sahāyo me mahāisi; Pubbakammasamāyutto, sūlamāropanaṃ labhi. ‘‘Tamahaṃ upaṭṭhahitvāna, ārogyamanupāpayiṃ; Āpucchitvāna āgañchiṃ, yaṃ mayhaṃ sakamassamaṃ. ‘‘Sahāyo brāhmaṇo mayhaṃ, bhariyaṃ ādāya puttakaṃ; Tayo janā samāgantvā, āgañchuṃ pāhunāgataṃ. ‘‘Sammodamāno tehi saha, nisinno sakamassame; Dārako vaṭṭamanukkhipaṃ, āsīvisamakopayi. ‘‘Tato so vaṭṭagataṃ maggaṃ, anvesanto kumārako; Āsīvisassa hatthena, uttamaṅgaṃ parāmasi. ‘‘Tassa āmasane kuddho, sappo visabalassito; Kupito paramakopena, aḍaṃsi dārakaṃ khaṇe. ‘‘Sahadaṭṭho āsīvisena , dārako papati bhūmiyaṃ; Tenāhaṃ dukkhito āsiṃ, mama vāhasi taṃ dukkhaṃ. ‘‘Tyāhaṃ assāsayitvāna, dukkhite sokasallite; Paṭhamaṃ akāsiṃ kiriyaṃ, aggaṃ saccaṃ varuttamaṃ. ‘‘‘Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko acariṃ brahmacariyaṃ; Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ, vassāni paññāsasamādhikāni. ‘‘‘Akāmako vāhi ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu; Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’. ‘‘Saha sacce kate mayhaṃ, visavegena vedhito; Abujjhitvāna vuṭṭhāsi, arogo cāsi māṇavo; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
黑岛行 第十一
Kaṇhadīpāyanacariyaṃ ekādasamaṃ.
12. 须陀素摩行
12. Sutasomacariyā
又有一次,当我身为大地之主宰须陀素摩时,
被食人者波梨萨陀捕获,那时我想起了对一位婆罗门许下的承诺。
他以绳索绑缚了一百位刹帝利王子的双手,握于掌中;
将他们榨干血尽后,为祭祀故,把我带到近前。
波梨萨陀问我:‘你期盼什么——放你走吗?’
‘我会照你的心意去做,只要你再回到我这里。’
我应允了他,天亮便归来。
忆念着往昔胜者所奉行的真实法,
布施婆罗门财物之后,我便前往那食人者之处。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sutasomo mahīpati; Gahito porisādena, brāhmaṇe saṅgaraṃ sariṃ. ‘‘Khattiyānaṃ ekasataṃ, āvuṇitvā karattale; Etesaṃ pamilāpetvā, yaññatthe upanayī mamaṃ. ‘‘Apucchi maṃ porisādo, ‘kiṃ tvaṃ icchasi nissajaṃ; Yathāmati te kāhāmi, yadi me tvaṃ punehisi’. ‘‘Tassa paṭissuṇitvāna, paṇhe āgamanaṃ mama; Upagantvā puraṃ rammaṃ, rajjaṃ niyyādayiṃ tadā. ‘‘Anussaritvā sataṃ dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ; Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, porisādaṃ upāgamiṃ. ‘‘Natthi me saṃsayo tattha, ghātayissati vā na vā; Saccavācānurakkhanto, jīvitaṃ cajitumupāgamiṃ; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
须陀素摩行第十二
Sutasomacariyaṃ dvādasamaṃ.
13. 苏瓦纳沙马行
13. Suvaṇṇasāmacariyā
我曾于林中为沙摩,乃帝释天所幻化;
我于林中,以慈心摄受狮子与老虎;
为狮子、老虎、豹、熊与水牛所围绕;
斑鹿与野猪围绕在侧,我住于林间。
无有众生畏惧我,我亦不畏惧任何众生;
依慈爱的力量而得安住,那时我在林中怡然自乐。
‘‘Sāmo yadā vane āsiṃ, sakkena abhinimmito; Pavane sīhabyagghe ca, mettāyamupanāmayiṃ. ‘‘Sīhabyagghehi dīpīhi, acchehi mahisehi ca; Pasadamigavarāhehi, parivāretvā vane vasiṃ. ‘‘Na maṃ koci uttasati, napi bhāyāmi kassaci; Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā’’ti.
苏瓦纳沙马本生第十三
Suvaṇṇasāmacariyaṃ terasamaṃ.
14. 独一王本生
14. Ekarājacariyā
“再后来,当我是一位以‘独一王’闻名的大王时,”
我安住于无上的戒,统理广袤的大地。
我毫无遗漏地行持十善业道;
以四种摄事,我摄受广大民众。
当我如此精勤不懈,为了今生与来世;
达跋塞纳前来进犯,劫掠了我的都城。
都城中的官员、军士与百姓——
他将一切夺为己有,便把我埋进坑里。
群臣、王国与繁荣的后宫,
他们强夺霸占,我眼睁睁看着,如同看着心爱的儿子被掳走;
我的慈心无人能比,此即我的慈爱巴拉密。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, ekarājāti vissuto; Paramaṃ sīlaṃ adhiṭṭhāya, pasāsāmi mahāmahiṃ. ‘‘Dasa kusalakammapathe, vattāmi anavasesato; Catūhi saṅgahavatthūhi, saṅgaṇhāmi mahājanaṃ. ‘‘Evaṃ me appamattassa, idha loke parattha ca; Dabbaseno upagantvā, acchindanto puraṃ mama. ‘‘Rājūpajīve nigame, sabalaṭṭhe saraṭṭhake; Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, kāsuyā nikhaṇī mamaṃ. ‘‘Amaccamaṇḍalaṃ rajjaṃ, phītaṃ antepuraṃ mama; Acchinditvāna gahitaṃ, piyaṃ puttaṃva passahaṃ; Mettāya me samo natthi, esā me mettāpāramī’’ti.
埃咖王修行第十四
Ekarājacariyaṃ cuddasamaṃ.
15. 大罗马汉萨修行
15. Mahālomahaṃsacariyā
那些带给我痛苦的人,以及那些给予我快乐的人,
我对他们全然等同看待,不存偏爱,亦无瞋怒。
于快乐与痛苦,于荣誉与耻辱,我皆保持平衡,
于一切处,我皆平等,这就是我的舍巴拉密。
‘‘Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ; Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṃ dassentinappakaṃ. ‘‘Apare gandhamālañca, bhojanaṃ vividhaṃ bahuṃ; Upāyanānūpanenti, haṭṭhā saṃviggamānasā. ‘‘Ye me dukkhaṃ upaharanti, ye ca denti sukhaṃ mama; Sabbesaṃ samako homi, dayā kopo na vijjati. ‘‘Sukhadukkhe tulābhūto, yasesu ayasesu ca; Sabbattha samako homi, esā me upekkhāpāramī’’ti.
大身毛竖立行 · 第十五
Mahālomahaṃsacariyaṃ pannarasamaṃ.
第三·尤德汉嘉亚品
Yudhañjayavaggo tatiyo.
战捷者、悦意者,以及铁屋与军队的故事;
首那难达、默跛者、猴王,以及名为真言者的故事。
我曾为鹌鹑与鱼王,亦曾为黑岛仙人;
我又曾为须陀素摩,也曾是沙摩与独一王;
此即舍巴拉密的圆满,大圣如是宣说。
如此,我经历了种种苦楚,亦经历了种种圆满;
于一期又一期生命中往复经历后,我证得了无上正觉。
我尽舍了应施之物,圆满了全部的戒;
我圆满成就了出离巴拉密,证得无上正觉。
我向智者请问,并付出最上的精进;
我圆满成就了忍耐巴拉密,证得无上正觉。
于得失、荣辱、尊卑之中;
于一切处平等安住,证得无上菩提。
视懈怠为怖畏,视精进为安稳;
你们应当奋发精进,这便是佛陀的教诫。
视争执为怖畏,视和睦为安稳;
你们当和谐、友善,这是诸佛的教诫。
视放逸为怖畏,视不放逸为安稳;
当修习八支圣道,这便是诸佛的教诫。
世尊正是这样,宣说自己过去世的修行时,开示了这部名为《佛所行德》的法门。
Yudhañjayo somanasso, ayogharabhisena ca; Soṇanando mūgapakkho, kapirājā saccasavhayo. Vaṭṭako maccharājā ca, kaṇhadīpāyano isi; Sutasomo puna āsiṃ , sāmo ca ekarājahu; Upekkhāpāramī āsi, iti vutthaṃ mahesinā. Evaṃ bahubbidhaṃ dukkhaṃ, sampattī ca bahubbidhā ; Bhavābhave anubhavitvā, patto sambodhimuttamaṃ. Datvā dātabbakaṃ dānaṃ, sīlaṃ pūretvā asesato; Nekkhamme pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ. Paṇḍite paripucchitvā, vīriyaṃ katvāna muttamaṃ; Khantiyā pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ. Katvā daḷhamadhiṭṭhānaṃ, saccavācānurakkhiya; Mettāya pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ. Lābhālābhe yasāyase, sammānanāvamānane; Sabbattha samako hutvā, patto sambodhimuttamaṃ. Kosajjaṃ bhayato disvā, vīriyārambhañca khemato; Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī. Vivādaṃ bhayato disvā, avivādañca khemato; Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī. Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato; Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī. Itthaṃ sudaṃ bhagavā attano pubbacariyaṃ sambhāvayamāno buddhāpadāniyaṃ nāma dhammapariyāyaṃ abhāsitthāti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这部书是什么
《本生(Jātaka·二)》是巴利小部《本生经》的后半部,收录从第十七集(四十集)到第二十二集(大集)的长篇偈颂本生,并含“十愿论”“雪山”“布施篇”等章。本书体裁以偈颂对话为主干,穿插叙事骨架,借佛陀讲述的前生故事展现菩萨行。它在小部中份量最大,将文学庄严与伦理教化深度结合,最后的大集诸本生更是将十波罗蜜推向极致。其特色是戏剧化的长篇问答与不断强调的王政、忍辱、智慧主题,阅读时宛如走进古老的因果剧场。
出场人物
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bodhisatta | 菩萨 | 每则本生的主角,修习波罗蜜者,现种种化身 |
| Sakka | 帝释天 | 诸天之王,常前来请法、考验或护持菩萨 |
| Devadatta | 提婆达多 | 在多则本生中扮演菩萨的对立面,现世则为怨敌 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 常被佛陀指明为本生中某弟子的今世身 |
| Moggallāna | 大目犍连 | 同理,为某本生角色的今世对应者 |
| Brahmā | 梵天(如常童子梵天) | 有时请佛说法或赞叹菩萨功德 |
核心法义/内容(白话+重点)
本书的核心是通过多劫流转的因果故事,把“忍辱、智慧、布施、持戒”等波罗蜜变成活生生的写实教材。它反复指出,世间最锋利的武器不是刀剑,而是调伏内在的瞋恚;最大的胜利不是攻城略地,而是守护法与真实。
如《沙喇邦嘎本生》中,帝释天问“杀何者后不再忧愁”,仙人答:
「杀害了忿怒后,永不忧愁,仙人们赞叹舍弃轻蔑;应忍受一切粗恶的言语,寂静者说这是最上的忍辱。」
→ 拆开看:这里的“杀”,杀的是自身的忿怒烦恼,不是外在有情;“忍辱”不是怯弱,而是心强到不被粗言所伤。
→ 要旨:降伏内心的瞋恨与轻蔑是真正的清净之道,忍辱是比军队更强的大力,也是解脱的根基。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| dhamma | 法/教法/正行 | 书中可指国王应行的“正法”、沙门所修之“法”、事物的理则,不可一律译作“佛法”。 |
| sīla | 戒/戒行 | 不单是律仪戒,也涵盖刹帝利王者的行为规范等道德品行。 |
| citta | 心 | 常在对治瞋恚修慈时出现,易与“意根”(mano)、“识”(viññāṇa)混淆,此处多指内心状态。 |
| paññā | 慧/智慧 | 不是学问与聪明,而是能断烦恼、判别法义的修行智,被赞为“最上之力”。 |
| sacca | 谛/真实 | 除四圣谛外,常指承诺的真实不虚,菩萨以真实语成就种种功德。 |
| indriya | 根/感官 | 本生中常说“调伏诸根”,容易只译作感官,却忽略了信、精进等五根的内涵。 |
阅读提示
翻译偈颂时要注意保持口头节奏和对仗感,在尊重韵律的前提下让中文简洁清晰,不宜过度文言化。本生故事的义注常指明人物对应与背景,需对照理解,尤其结尾佛陀点明“今世某某即彼时某人”的部分,应统一使用磐石名册中的汉传名以确保一致。