第一 阿吉帝所行
1. Akitticariyā
1于百千劫与四不可数劫中,我所修习的一切行持,都是为了成就菩提的资粮。
从那时起,在此期间所行的一切,皆成熟为菩提。
2在过去的劫中,于一次次生命里我所奉行的,暂且不表;现在,我将讲述在此劫中的所行,诸位请仔细听。
我将宣说于此劫中所行的,请听我说。
3那时,我住在广大的森林中,在空旷的密林深处;
我深入其中而安住,名为阿吉帝苦行者。
4那时,三十三天之主,被我的苦行热焰所灼,焦灼不安,
他化作婆罗门的模样,前来向我乞食。
5我从林中采来叶子,既无油,也无盐,
见他站在我门口,我便用锅把食物倒给了他。
6将叶子里的食物给了他后,我便将钵翻转,倒空。
断除了再寻求食物的心念,我走进树叶屋中。
7第二次、第三次,他也来到我面前。
我不动摇,不执著,就这样布施了。
8我并未因此而身体显出苍白;
我以喜悦、快乐与满足,度过了那一天。
9即使是一个月、两个月,若我能值遇最值得供养的圣者,
我便毫不动摇、毫不退缩,行此最上的布施。
10我向他布施时,决非为了渴求名声与利养;
为求一切知智,我行持了那些业。
‘‘Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācanaṃ. ‘‘Atītakappe caritaṃ, ṭhapayitvā bhavābhave; Imamhi kappe caritaṃ, pavakkhissaṃ suṇohi me. ‘‘Yadā ahaṃ brahāraññe, suññe vipinakānane; Ajjhogāhetvā viharāmi, akitti nāma tāpaso. ‘‘Tadā maṃ tapatejena, santatto tidivābhibhū; Dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, bhikkhāya maṃ upāgami. ‘‘Pavanā ābhataṃ paṇṇaṃ, atelañca aloṇikaṃ; Mama dvāre ṭhitaṃ disvā, sakaṭāhena ākiriṃ. ‘‘Tassa datvānahaṃ paṇṇaṃ, nikkujjitvāna bhājanaṃ; Punesanaṃ jahitvāna, pāvisiṃ paṇṇasālakaṃ. ‘‘Dutiyampi tatiyampi, upagañchi mamantikaṃ; Akampito anolaggo, evamevamadāsahaṃ. ‘‘Na me tappaccayā atthi, sarīrasmiṃ vivaṇṇiyaṃ; Pītisukhena ratiyā, vītināmemi taṃ divaṃ. ‘‘Yadi māsampi dvemāsaṃ, dakkhiṇeyyaṃ varaṃ labhe; Akampito anolīno, dadeyyaṃ dānamuttamaṃ. ‘‘Na tassa dānaṃ dadamāno, yasaṃ lābhañca patthayiṃ; Sabbaññutaṃ patthayāno, tāni kammāni ācari’’nti.
11复次,我曾是一位名叫僧诃的婆罗门,
我欲渡大海,来到了港口。
12在那里,于路途中,我看见了无败的独觉佛,
他正行于一条荒漠险道,地面灼热而粗硬。
13我见他在路那一边,心中便这样思惟:
“渴求福德的人,如今遇到了这块福田。”
14犹如农夫,见到一片肥沃的田地,
若不在那里播种,便说明他并不希求谷物。
15同样地,我渴望福德,既见到这最殊胜的福田,
如果我不在那里提供服务,便说明我并不希求福德。
16正如一位大臣,渴望取得掌管宫廷众人的王印,
如果他不给予他们钱财与谷物,其权威便会衰败。
17同样地,我希求福德,见到如此殊胜的福田,
若我不布施于他,我的福德便会减损。
18我这样思惟后,便脱下鞋,
顶礼了他的双足后,将伞与鞋供养给他。
19即便我比他娇嫩百倍、倍受呵护,
然而,为了圆满布施,我便这样供养了他。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, brāhmaṇo saṅkhasavhayo; Mahāsamuddaṃ taritukāmo, upagacchāmi paṭṭanaṃ. ‘‘Tatthaddasaṃ paṭipathe, sayambhuṃ aparājitaṃ; Kantāraddhānaṃ paṭipannaṃ , tattāya kaṭhinabhūmiyā. ‘‘Tamahaṃ paṭipathe disvā, imamatthaṃ vicintayiṃ; ‘Idaṃ khettaṃ anuppattaṃ, puññakāmassa jantuno. ‘‘‘Yathā kassako puriso, khettaṃ disvā mahāgamaṃ; Tattha bījaṃ na ropeti, na so dhaññena atthiko. ‘‘‘Evamevāhaṃ puññakāmo, disvā khettavaruttamaṃ; Yadi tattha kāraṃ na karomi, nāhaṃ puññena atthiko. ‘‘‘Yathā amacco muddikāmo, rañño antepure jane; Na deti tesaṃ dhanadhaññaṃ, muddito parihāyati. ‘‘‘Evamevāhaṃ puññakāmo, vipulaṃ disvāna dakkhiṇaṃ; Yadi tassa dānaṃ na dadāmi, parihāyissāmi puññato’. ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, orohitvā upāhanā; Tassa pādāni vanditvā, adāsiṃ chattupāhanaṃ. ‘‘Tenevāhaṃ sataguṇato, sukhumālo sukhedhito; Api ca dānaṃ paripūrento, evaṃ tassa adāsaha’’nti.
古儒王所行第三
3. Kururājacariyā
20复次,当我统御最胜的因陀跋陀城时,
我曾是名为财胜的国王,圆满具足十种善业。
21从羯陵迦国来的婆罗门们,来到我的面前;
他们向我求取那头具福吉祥、被尊为祥瑞的象王。
22国境遭受干旱,粮食短缺,饥荒蔓延;
请将那头顶级、深色如蓝宝石般,名为安阇那的大象赐予我。
23当乞求者来到我面前,施主不应拒绝,拒绝是不合适的。
愿我的誓愿不坏失,我将布施这头大象。
24我握住大象的鼻子,拿起那宝石所成的宝瓶,
将水洒在婆罗门们的手中,随后将大象布施给了他们。
25当我把那头大象布施出去时,大臣们说道:
“你为何将你那殊胜的大象,布施给乞讨者呢?”
26“它吉祥、瑞相具足,是战场上的无上胜利者。
既然你已将这大象布施,王位江山对你又有何用?
27整个王国,我都可以献出,连同自己这具身体,我也能舍;
于我而言,一切知智方为至爱,因此我才布施了这头大象。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, indapatthe puruttame; Rājā dhanañcayo nāma, kusale dasahupāgato. ‘‘Kaliṅgaraṭṭhavisayā, brāhmaṇā upagañchu maṃ; Āyācuṃ maṃ hatthināgaṃ, dhaññaṃ maṅgalasammataṃ. ‘‘Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā; Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, nīlaṃ añjanasavhayaṃ. ‘‘Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo; ‘Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ’. ‘‘Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye; Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ. ‘‘Tassa nāge padinnamhi, amaccā etadabravuṃ; ‘Kiṃ nu tuyhaṃ varaṃ nāgaṃ, yācakānaṃ padassasi. ‘‘‘Dhaññaṃ maṅgalasampannaṃ, saṅgāmavijayuttamaṃ; Tasmiṃ nāge padinnamhi, kiṃ te rajjaṃ karissati. ‘‘‘Rajjampi me dade sabbaṃ, sarīraṃ dajjamattano; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā nāgaṃ adāsaha’’’nti.
四、大善见王之所行
4. Mahāsudassanacariyā
28当在拘舍婆提城中,我为大地之主时,
名叫大善见,是一位具大威力的转轮王。
29在那里,我每日三次,到各处宣告:
“谁需要什么?想要什么?财富就给予谁。”
30谁正感饥饿?谁正感口渴?谁想要花环?谁想要涂香?
种种色彩的衣物,谁赤身无衣而将着用?
31谁在路上拿起伞具?谁需要柔软悦目的鞋子?
就这样,我令人于清晨与傍晚,处处宣告此事。
32‘我所布施的财物,并非只备于十处,也非只备于百处,
而是在数百处地方,为乞求者备好了财富。’
33无论白昼还是夜晚,若有乞讨者前来,
得到他想要的任何财物后,便双手满载而去。
34我终其一生,行了这般大布施。
我并非因厌恶财物而行布施,也并非我已有所积蓄。
35犹如病人,为从疾病中解脱,
以财物令医师满意,便得以脱离病苦。
36同样地,我如是了知,为求无余之圆满,
为弥补那匮乏,我向乞者施与布施;
心无执著,亦无所希求,只为证得菩提。
‘‘Kusāvatimhi nagare, yadā āsiṃ mahīpati; Mahāsudassano nāma, cakkavattī mahabbalo. ‘‘Tatthāhaṃ divase tikkhattuṃ, ghosāpemi tahiṃ tahiṃ; ‘Ko kiṃ icchati pattheti, kassa kiṃ dīyatū dhanaṃ. ‘‘‘Ko chātako ko tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ; Nānārattāni vatthāni, ko naggo paridahissati. ‘‘‘Ko pathe chattamādeti, kopāhanā mudū subhā’; Iti sāyañca pāto ca, ghosāpemi tahiṃ tahiṃ. ‘‘Na taṃ dasasu ṭhānesu, napi ṭhānasatesu vā; Anekasataṭhānesu, paṭiyattaṃ yācake dhanaṃ. ‘‘Divā vā yadi vā rattiṃ, yadi eti vanibbako; Laddhā yadicchakaṃ bhogaṃ, pūrahatthova gacchati. ‘‘Evarūpaṃ mahādānaṃ, adāsiṃ yāvajīvikaṃ; Napāhaṃ dessaṃ dhanaṃ dammi, napi natthi nicayo mayi. ‘‘Yathāpi āturo nāma, rogato parimuttiyā; Dhanena vejjaṃ tappetvā, rogato parimuccati. ‘‘Tathevāhaṃ jānamāno, paripūretumasesato; Ūnamanaṃ pūrayituṃ, demi dānaṃ vanibbake; Nirālayo apaccāso, sambodhimanupattiyā’’ti.
第五:大典尊之行
5. Mahāgovindacariyā
37而后,我曾为七位国王的国师,成为受人天尊敬的大典尊婆罗门。
我,婆罗门大果文达,曾受人天礼敬。
38那时,我在七个王国所得的一切供养,
我悉数用作大布施,如大海般不可动摇。
39并非我厌恶财富与谷物,也并非我毫无积蓄;
一切知为我所珍爱,所以我施与最殊胜的财富。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sattarājapurohito; Pūjito naradevehi, mahāgovindabrāhmaṇo. ‘‘Tadāhaṃ sattarajjesu, yaṃ me āsi upāyanaṃ; Tena demi mahādānaṃ, akkhobbhaṃ sāgarūpamaṃ. ‘‘Na me dessaṃ dhanaṃ dhaññaṃ, napi natthi nicayo mayi; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā demi varaṃ dhana’’nti.
6. 尼弥王所行
6. Nimirājacariyā
40又有一时,我转生于殊胜的弥提罗城,
我名为尼弥大王,具足智慧,志求善法。
41那时,我建造了四厅四面的大堂;
在那里,我对走兽、飞鸟及众人行布施。
42衣服、卧具,以及种种饮食:
我无间息地行持了广大布施。
43犹如仆人为求财富,而去承事主人;
便以身体、言语和心意,设法令其欢喜。
44正如那样,我于一切有中,将寻求从觉悟而生的智慧;
以布施令众生欢喜之后,我志求那无上的菩提。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, mithilāyaṃ puruttame; Nimi nāma mahārājā, paṇḍito kusalatthiko. ‘‘Tadāhaṃ māpayitvāna, catussālaṃ catummukhaṃ; Tattha dānaṃ pavattesiṃ, migapakkhinarādinaṃ. ‘‘Acchādanañca sayanaṃ, annaṃ pānañca bhojanaṃ; Abbocchinnaṃ karitvāna, mahādānaṃ pavattayiṃ. ‘‘Yathāpi sevako sāmiṃ, dhanahetumupāgato; Kāyena vācā manasā, ārādhanīyamesati. ‘‘Tathevāhaṃ sabbabhave, pariyesissāmi bodhijaṃ; Dānena satte tappetvā, icchāmi bodhimuttama’’nti.
月王子本生
7. Candakumāracariyā
45后来,我曾是一位国王的亲生儿子,
在具花城中,我被称作月王子。
46那时,我从祭礼中解脱,逃离了祭祀的场地;
生起深切的悚惧后,我便行了大布施。
47我不饮,不嚼食,也不进用任何食物,
先向应供者未作布施,纵使只住五六夜。
48譬如商人,囤积了成批的货物之后,
便将货物运往能获大利之处。
49同样地,即使将自己受用之物施与他人,也能获得大果报。
因此,应当布施他人,这样的布施将增长百倍的果报。
50了知这个道理后,我便在一生又一生中修习布施;
为证正觉,我于布施未尝退转。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, ekarājassa atrajo; Nagare pupphavatiyā, kumāro candasavhayo. ‘‘Tadāhaṃ yajanā mutto, nikkhanto yaññavāṭato; Saṃvegaṃ janayitvāna, mahādānaṃ pavattayiṃ. ‘‘Nāhaṃ pivāmi khādāmi, napi bhuñjāmi bhojanaṃ; Dakkhiṇeyye adatvāna, api chappañcarattiyo. ‘‘Yathāpi vāṇijo nāma, katvāna bhaṇḍasañcayaṃ; Yattha lābho mahā hoti, tattha taṃ harati bhaṇḍakaṃ. ‘‘Tatheva sakabhuttāpi, pare dinnaṃ mahapphalaṃ; Tasmā parassa dātabbaṃ, satabhāgo bhavissati. ‘‘Etamatthavasaṃ ñatvā, demi dānaṃ bhavābhave; Na paṭikkamāmi dānato, sambodhimanupattiyā’’ti.
8. 尸毗王所行
8. Sivirājacariyā
51在名为阿利吒的城市,有一位名叫尸毗的刹帝利。
那时,我坐在华美的宫殿中,心中如是思惟:
52‘凡是人间所有的布施,没有一样是我未曾施与的;’
纵使有人向我乞讨眼睛,我也心无动摇,亦当施与。
53了知我心念已,天人之主帝释天
于天众会中坐,作如是说。
54‘有大威德的尸毗王,端坐在华美的宫殿中,’
他思量种种布施,不见一物不能施舍。
55‘这是真,还是假?来,让我考验他。’
请稍候片刻,待我知晓他的心意。
56他颤颤巍巍,白发苍苍,皮肤皱缩,为衰老所折磨;
他化作盲人的模样,走到国王面前。
57他便伸出左臂与右臂;
于头顶合掌,如此说道:
58“大王,我恳求您,您是正直而令国家昌盛的君主;
您乐善好施的声名,已在天神与人间广传。
59我赖以行路的一双眼睛,都损毁了,失明了;
请施我一只眼睛,您自己也凭一只安住吧。’
60听了他的这番话,我欢喜踊跃,心中深深震动;
于是我合掌当胸,充满法喜,这样说道:
61‘刚才我正思惟此事,便从殿堂来到了这里;
你已然了知我心,特此前来求取眼睛。
62啊,我的心愿已成就,我的決意已圓满!
从前未曾布施过的殊胜布施,今日我将施予乞者。
63来,西瓦科,起身吧,莫迟疑,莫畏怯;
将双眼一并挖出,施与那乞者。
64于是,在我的催促下,西瓦科便依言而行;
他剜出双眼,如递上棕榈嫩髓一般,奉与乞者。
65当我欲布施、正布施、已行布施之时,
我心从未动摇,唯以此为觉悟之因。
66并非我厌弃自己的双眼,也非我厌弃自我;
只因一切知智于我甚为珍贵,我才布施了这双眼睛。”
‘‘Ariṭṭhasavhaye nagare, sivināmāsi khattiyo; Nisajja pāsādavare, evaṃ cintesahaṃ tadā. ‘‘‘Yaṃ kiñci mānusaṃ dānaṃ, adinnaṃ me na vijjati; Yopi yāceyya maṃ cakkhuṃ, dadeyyaṃ avikampito’. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, sakko devānamissaro; Nisinno devaparisāya, idaṃ vacanamabravi. ‘‘‘Nisajja pāsādavare, sivirājā mahiddhiko; Cintento vividhaṃ dānaṃ, adeyyaṃ so na passati. ‘‘‘Tathaṃ nu vitathaṃ netaṃ, handa vīmaṃsayāmi taṃ; Muhuttaṃ āgameyyātha, yāva jānāmi taṃ manaṃ’. ‘‘Pavedhamāno palitasiro, valigatto jarāturo; Andhavaṇṇova hutvāna, rājānaṃ upasaṅkami. ‘‘So tadā paggahetvāna, vāmaṃ dakkhiṇabāhu ca; Sirasmiṃ añjaliṃ katvā, idaṃ vacanamabravi. ‘‘‘Yācāmi taṃ mahārāja, dhammika raṭṭhavaḍḍhana; Tava dānaratā kitti, uggatā devamānuse. ‘‘‘Ubhopi nettā nayanā, andhā upahatā mama; Ekaṃ me nayanaṃ dehi, tvampi ekena yāpaya’. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Katañjalī vedajāto, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘‘Idānāhaṃ cintayitvāna, pāsādato idhāgato; Tvaṃ mama cittamaññāya, nettaṃ yācitumāgato. ‘‘‘Aho me mānasaṃ siddhaṃ, saṅkappo paripūrito; Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi yācake. ‘‘‘Ehi sivaka uṭṭhehi, mā dandhayi mā pavedhayi; Ubhopi nayanaṃ dehi, uppāṭetvā vaṇibbake’. ‘‘Tato so codito mayhaṃ, sivako vacanaṃ karo; Uddharitvāna pādāsi, tālamiñjaṃva yācake. ‘‘Dadamānassa dentassa, dinnadānassa me sato; Cittassa aññathā natthi, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Na me dessā ubho cakkhū, attā na me na dessiyo; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā cakkhuṃ adāsaha’’nti.
9. 韦桑德拉所行
9. Vessantaracariyā
67我的生母,是名叫普萨提的刹帝利女;
她在过去生中,曾是帝释天爱念的王后。
68了知她寿数将尽,天王这样说:
“我赐你十个愿望,善女人,随你所愿。”
69那位天女听闻此言,又对帝释天这样说:
“我有什么过错?哪里令你心生厌弃?”
你把我从这宜人的地方赶走,犹如风把树木从地上拔起。
70帝释天听她这么说,便又对她说道:
“你不曾造下恶业,我也并非不喜爱你。”
71“你的寿命仅余这些,离世之时终将来临;
“请接受我赐予的十种最胜恩惠。”
72她蒙帝释天赐予恩惠,满心欢喜,欣悦踊跃;
普萨提怀我于胎中之后,便领受了十个最殊胜的愿望。
73此后,普萨提从天界命终,投生于刹帝利家族;
在杰图陀罗城中,她与山迦耶成婚。
74当我入胎于亲爱的母亲普萨提腹中之时,
以我的威德力故,我的母亲便常时乐于布施。
75对贫穷者、患病者、年迈者、乞食者、旅人,
对沙门、婆罗门、困乏者、一无所有者,施与布施。
76她怀胎十月,正右绕城时,
在农夫街的中央,普萨提生下了我。
77我的名字并非来自母亲,也非源自父系;
我正生于这农夫街上,因此被称为毗输安多罗。
78当我还是八岁的孩童时,
那时我坐在楼阁中,思惟布施之事。
79‘我愿施与心脏、眼睛,乃至血肉;
我宣告:若有人向我乞求,我将献出此身。
80当我思惟这不动摇、坚固的心境时,
就在那时,大地震动,林木为冠的须弥山也随之震动。
81每逢半月第十五日、满月布萨之日,
我登上名为吉祥的象王,前去布施。
82迦陵伽国境内的婆罗门前来见我,
他们向我乞求那头被视为吉祥瑞相的象王。
83国土久旱不雨,饥馑蔓延,大饥荒生起。
请赐予这头殊胜、纯白无瑕的象王。
84婆罗门,凡有所求,我都布施,从不迟疑。
我从不隐藏现有的财富,我的心乐于布施。
85乞者来到我面前时,拒绝实在不相应。
愿我的誓愿不被破坏,我将布施这头魁伟的大象。
86他握住象鼻,又持着宝石水瓶,
将水注入婆罗门手中,把这个布施大象。
87又曾有一次,当我正布施一头纯白无上的象王时,
那时,大地也震动了,连同那为森林所环饰的须弥山。
88因为布施了那头象,尸毗族的人们满怀愤怒,聚集一起;
他们将我从自己的国土放逐,说道:‘让他去弯曲山吧。’
89当他们驱赶我时,我毫不动摇,安稳坚固;
为了成就这大布施,我请求了一个恩惠。
90应我的请求,所有尸毗人都答应了我一个愿望;
我命人击响宣告之鼓,作了大布施。
91当时,那里响起一阵喧嚣、恐怖、巨大的声音:
他们因布施将我驱离,而我却仍行布施。
92布施了大象、马匹、车乘、婢女、男仆、牛群与财物,
我作了大布施后,便离城而去。
93出城之后,转身回望;
彼时,大地震动,林木环绕的须弥山也随之震动。
94布施了四驾马车,我站在十字路口,
我独自一人,无有同伴,对曼坻妃这样说:
95曼坻,你带上黑儿吧,她年纪小,身子轻;
我来带上阇利吧,他是哥哥,身子重。
96曼坻如同红莲或白莲一般,抱起了迦陵纳。
我犹如一尊金像,抱起了刹帝利子阇利。
97这四位出身高贵、身心娇嫩的刹帝利人。
我们行经崎岖与坦途,前往弯曲山。
98每当有人从对面沿路而来,
我们便在路端问道:‘弯曲山在何处?’
99他们看见我们,便悲悯地说:
他们这样告知:‘那会很苦,因为弯曲山还在远方。’
100倘若孩子们在林间看见满结果实的树木,
为得那些果实,孩子们啼哭不已。
101见到孩子们啼哭,那些高大粗壮的树木
便自行弯下腰来,靠近孩子们。
102目睹这般奇妙、令人毛发竖立的不可思议之事,
曼坻,肢体端严,欢喜赞叹道:
103“世间确实有这般奇妙、令人毛发竖立的不可思议之事,
凭借毗输安多罗的威德之力,树木自然低垂下来。
104夜叉们出于悲悯,缩短了路途,
他们于出发当日,便抵达了车提国。
105那时,六万位国王住在摩多罗城,
他们全都合掌,哭泣着走上前来。
106在那里,他与支提国的人民及其儿女交谈之后,
他们离开那里,前往了弯弯曲曲的山。
107天界之王召集有大神通的毗首羯摩:
‘建造一座精工巧作、优美怡人的精舍,一座有树叶的屋舍。’
108听了帝释天的吩咐,具大神通的毗首羯摩,
建起了一座精致宜人的精舍和雅致的叶屋。
109我们走进安静、无扰的森林;
我们四人那时便住在那山间。
110我、曼坻王妃,还有耶利与黑姬两个孩子,
彼此消除忧伤,那时便同住在山林精舍。
111我为了照料孩子,住在精舍,使它不至空无一人。
曼坻采来果实,养育我们母子三人。
112我住于林中时,有位旅人来到我这里。
他向我求取我的两个孩子——阇利与黑女。
113见到乞者前来,我心中生起欢喜。
于是,我带着两个孩子,将他们布施给了那位婆罗门。
114当我将自己的儿子们施与婆罗门朱贾卡时,
那时,大地也震动,森林为冠的须弥山亦复震动。
115而后,帝释天又从天界下降,化作婆罗门的形貌,
他向我求取麦蒂王妃——她持守戒律、忠贞不渝。
116我牵着麦蒂的手,双掌盛满净水,
怀着澄净的信心与决意,我将麦蒂交付给了他。
‘‘Yā me ahosi janikā, phussatī nāma khattiyā; Sā atītāsu jātīsu, sakkassa mahesī piyā. ‘‘Tassā āyukkhayaṃ ñatvā, devindo etadabravi; ‘Dadāmi te dasa vare, varabhadde yadicchasi’. ‘‘Evaṃ vuttā ca sā devī, sakkaṃ punidamabravi; ‘Kiṃ nu me aparādhatthi, kiṃ nu dessā ahaṃ tava; Rammā cāvesi maṃ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṃ’. ‘‘Evaṃ vutto ca so sakko, puna tassidamabravi; ‘Na ceva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvaṃsi appiyā. ‘‘‘Ettakaṃyeva te āyu, cavanakālo bhavissati; Paṭiggaṇha mayā dinne, vare dasa varuttame’. ‘‘Sakkena sā dinnavarā, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Mamaṃ abbhantaraṃ katvā, phussatī dasa vare varī. ‘‘Tato cutā sā phussatī, khattiye upapajjatha; Jetuttaramhi nagare, sañjayena samāgami. ‘‘Yadāhaṃ phussatiyā kucchiṃ, okkanto piyamātuyā; Mama tejena me mātā, sadā dānaratā ahu. ‘‘Adhane āture jiṇṇe, yācake addhike jane; Samaṇe brāhmaṇe khīṇe, deti dānaṃ akiñcane. ‘‘Dasa māse dhārayitvāna, karonte puraṃ padakkhiṇaṃ; Vessānaṃ vīthiyā majjhe, janesi phussatī mamaṃ. ‘‘Na mayhaṃ mattikaṃ nāmaṃ, napi pettikasambhavaṃ; Jātettha vessavīthiyā, tasmā vessantaro ahu. ‘‘Yadāhaṃ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko; Tadā nisajja pāsāde, dānaṃ dātuṃ vicintayiṃ. ‘‘‘Hadayaṃ dadeyyaṃ cakkhuṃ, maṃsampi rudhirampi ca; Dadeyyaṃ kāyaṃ sāvetvā, yadi koci yācaye mamaṃ’. ‘‘Sabhāvaṃ cintayantassa, akampitamasaṇṭhitaṃ; Akampi tattha pathavī, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Anvaddhamāse pannarase, puṇṇamāse uposathe; Paccayaṃ nāgamāruyha, dānaṃ dātuṃ upāgamiṃ. ‘‘Kaliṅgaraṭṭhavisayā , brāhmaṇā upagañchu maṃ; Ayācuṃ maṃ hatthināgaṃ, dhaññaṃ maṅgalasammataṃ. ‘‘‘Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā; Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ. ‘‘Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā; Santaṃ nappatigūhāmi , dāne me ramate mano. ‘‘‘Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo; Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ’. ‘‘Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye; Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ. ‘‘Punāparaṃ dadantassa, sabbasetaṃ gajuttamaṃ; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Tassa nāgassa dānena, sivayo kuddhā samāgatā; Pabbājesuṃ sakā raṭṭhā, ‘vaṅkaṃ gacchatu pabbataṃ’. ‘‘Tesaṃ nicchubhamānānaṃ, akampitthamasaṇṭhitaṃ; Mahādānaṃ pavattetuṃ, ekaṃ varamayācisaṃ. ‘‘Yācitā sivayo sabbe, ekaṃ varamadaṃsu me; Sāvayitvā kaṇṇabheriṃ, mahādānaṃ dadāmahaṃ. ‘‘Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā; Dānenimaṃ nīharanti, puna dānaṃ dadātayaṃ. ‘‘Hatthiṃ asse rathe datvā, dāsiṃ dāsaṃ gavaṃ dhanaṃ; Mahādānaṃ daditvāna, nagarā nikkhamiṃ tadā. ‘‘Nikkhamitvāna nagarā, nivattitvā vilokite; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Catuvāhiṃ rathaṃ datvā, ṭhatvā cātummahāpathe; Ekākiyo adutiyo, maddideviṃ idamabraviṃ. ‘‘‘Tvaṃ maddi kaṇhaṃ gaṇhāhi, lahukā esā kaniṭṭhikā; Ahaṃ jāliṃ gahessāmi, garuko bhātiko hi so’. ‘‘Padumaṃ puṇḍarīkaṃva, maddī kaṇhājinaggahī; Ahaṃ suvaṇṇabimbaṃva, jāliṃ khattiyamaggahiṃ. ‘‘Abhijātā sukhumālā, khattiyā caturo janā; Visamaṃ samaṃ akkamantā, vaṅkaṃ gacchāma pabbataṃ. ‘‘Ye keci manujā enti, anumagge paṭippathe; Maggante paṭipucchāma, ‘kuhiṃ vaṅkanta pabbato’. ‘‘Te tattha amhe passitvā, karuṇaṃ giramudīrayuṃ; Dukkhaṃ te paṭivedenti, dūre vaṅkantapabbato. ‘‘Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume; Tesaṃ phalānaṃ hetumhi, uparodanti dārakā. ‘‘Rodante dārake disvā, ubbiddhā vipulā dumā; Sayamevoṇamitvāna, upagacchanti dārake. ‘‘Idaṃ acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Sāhukāraṃ pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā. ‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Vessantarassa tejena, sayamevoṇatā dumā. ‘‘Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhā, anukampāya dārake; Nikkhantadivaseneva , cetaraṭṭhamupāgamuṃ. ‘‘Saṭṭhirājasahassāni, tadā vasanti mātule; Sabbe pañjalikā hutvā, rodamānā upāgamuṃ. ‘‘Tattha vattetvā sallāpaṃ, cetehi cetaputtehi; Te tato nikkhamitvāna, vaṅkaṃ agamu pabbataṃ. ‘‘Āmantayitvā devindo, vissakammaṃ mahiddhikaṃ; Assamaṃ sukataṃ rammaṃ, paṇṇasālaṃ sumāpaya. ‘‘Sakkassa vacanaṃ sutvā, vissakammo mahiddhiko; Assamaṃ sukataṃ rammaṃ, paṇṇasālaṃ sumāpayi. ‘‘Ajjhogāhetvā pavanaṃ, appasaddaṃ nirākulaṃ; Caturo janā mayaṃ tattha, vasāma pabbatantare. ‘‘Ahañca maddidevī ca, jālī kaṇhājinā cubho; Aññamaññaṃ sokanudā, vasāma assame tadā. ‘‘Dārake anurakkhanto, asuñño homi assame; Maddī phalaṃ āharitvā, poseti sā tayo jane. ‘‘Pavane vasamānassa, addhiko maṃ upāgami; Āyāci puttake mayhaṃ, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho. ‘‘Yācakaṃ upagataṃ disvā, hāso me upapajjatha; Ubho putte gahetvāna, adāsiṃ brāhmaṇe tadā. ‘‘Sake putte cajantassa, jūjake brāhmaṇe yadā; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Punadeva sakko oruyha, hutvā brāhmaṇasannibho; Āyāci maṃ maddideviṃ, sīlavantiṃ patibbataṃ. ‘‘Maddiṃ hatthe gahetvāna, udakañjali pūriya; Pasannamanasaṅkappo, tassa maddiṃ adāsahaṃ.
117当曼坻被施与时,诸天在空中欢喜赞叹。
那时,以须弥山与森林为庄严的大地,亦震动了。
118儿子阇利、女儿黑女,与忠贞的曼坻王后,
我舍弃他们时,心中毫无挂碍,唯为觉悟之故。
119我并非厌弃这两个儿子,亦非厌弃曼坻王后;
但一切知智是我珍爱的,因此我舍离了珍爱的人们。
120后来,在大森林中,与父母重逢;
他们悲凄哭泣,诉说着我的快乐与痛苦。
121我深怀惭与愧,走近他们二人。
那时,大地震动,林木如鬘的须弥山也为之撼动。
122我再一次,与亲族们一同,走出了大森林。
我进入了悦意的捷都塔拉城,那无上的王都。
123七宝如雨而降,大云沛然倾泻。
其时大地震动,连那森林环饰的须弥山也为之动摇。
124这大地本无心识,不知乐,不知苦。
它亦因我布施之力,震动七次。
‘‘Maddiyā dīyamānāya, gagane devā pamoditā; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ, maddideviṃ patibbataṃ; Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Na me dessā ubho puttā, maddidevī na dessiyā; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā piye adāsahaṃ. ‘‘Punāparaṃ brahāraññe, mātāpitusamāgame; Karuṇaṃ paridevante, sallapante sukhaṃ dukhaṃ. ‘‘Hirottappena garunā , ubhinnaṃ upasaṅkami; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Punāparaṃ brahāraññā, nikkhamitvā sañātibhi; Pavisāmi puraṃ rammaṃ, jetuttaraṃ puruttamaṃ. ‘‘Ratanāni satta vassiṃsu, mahāmegho pavassatha; Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā. ‘‘Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ; Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti.
10. 兔贤者之行
10. Sasapaṇḍitacariyā
125又有一次,我投生为林中游走的野兔,
以草、叶、蔬菜与野果为食,远离伤害众生之事。
126那时,有猴、豺、水獭幼崽与我,
我们同住一地,朝夕相见。
127我便教导他们何为善行、何为恶行:
远离诸恶,专志于善。
128于布萨日,见月圆满,
我便对他们说:‘今日是布萨日。’
129“你们应当备办布施物,用以供养应受供养者。”
向应受供养者布施后,当受持布萨斋戒。”
130“他们回答我:‘善哉!’便各尽所能、各随力量备好布施物,”
备办种种布施之后,便去寻访应施者。
131我坐下来思惟:怎样的布施才与应施者相称?
若我在这里寻得应施者,我当以何物来行布施呢?
132我既无芝麻、绿豆,亦无豆、米与酥油。
我但以草维生,却无法以草布施。
133若有一位应供者,来到我跟前乞食,
我应布施自身,决不让他空手而归。
134帝释天知道我的心念,便化作婆罗门的模样,
来到我的住处,为考验我的布施心。
135我见到他,满心欢喜,便说出这样的话:
善哉!你为乞食而来我前,真是再好不过。
136这前所未有的最胜布施,我今日就要献与你。
你具足戒德,损恼你实在不合宜。
137来吧,燃起火堆,去收集种种柴薪;
我将把自己烹熟,你便享用这烹熟的我。
138他欢喜地说:‘善哉!’便收集了种种木材;
他堆起一座大柴堆,并在其中安置了炭火。
139他在那里点燃了火,好让火迅速燃成大火;
拍去身上的尘土,我便退到一旁坐下。
140当大柴堆炽燃,噼啪作响、火势猛烈之时,
我便飞身跃起,坠入炽焰的中心。
141正如清凉之水,不论何人浸入其中,
都能平息焦灼与疲惫,带来满足与喜悦。
142同样,那时我进入炽燃的烈火中,
一切苦恼与热恼悉皆止息,犹如清凉之水。
143外皮、内膜、肉、筋、骨,与连系心脏的组织,
整个身体,全然布施给了那位婆罗门。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sasako pavanacārako; Tiṇapaṇṇasākaphalabhakkho, paraheṭhanavivajjito. ‘‘Makkaṭo ca siṅgālo ca, suttapoto cahaṃ tadā; Vasāma ekasāmantā, sāyaṃ pāto ca dissare . ‘‘Ahaṃ te anusāsāmi, kiriye kalyāṇapāpake; ‘Pāpāni parivajjetha, kalyāṇe abhinivissatha’. ‘‘Uposathamhi divase, candaṃ disvāna pūritaṃ; Etesaṃ tattha ācikkhiṃ, divaso ajjuposatho. ‘‘Dānāni paṭiyādetha, dakkhiṇeyyassa dātave; Datvā dānaṃ dakkhiṇeyye, upavassathuposathaṃ. ‘‘Te me sādhūti vatvāna, yathāsatti yathābalaṃ; Dānāni paṭiyādetvā, dakkhiṇeyyaṃ gavesisuṃ . ‘‘Ahaṃ nisajja cintesiṃ, dānaṃ dakkhiṇanucchavaṃ; ‘Yadihaṃ labhe dakkhiṇeyyaṃ, kiṃ me dānaṃ bhavissati. ‘‘‘Na me atthi tilā muggā, māsā vā taṇḍulā ghataṃ; Ahaṃ tiṇena yāpemi, na sakkā tiṇa dātave. ‘‘‘Yadi koci eti dakkhiṇeyyo, bhikkhāya mama santike; Dajjāhaṃ sakamattānaṃ, na so tuccho gamissati’. ‘‘Mama saṅkappamaññāya, sakko brāhmaṇavaṇṇinā; Āsayaṃ me upāgacchi, dānavīmaṃsanāya me. ‘‘Tamahaṃ disvāna santuṭṭho, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Sādhu khosi anuppatto, ghāsahetu mamantike. ‘‘‘Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi te ahaṃ; Tuvaṃ sīlaguṇūpeto, ayuttaṃ te paraheṭhanaṃ. ‘‘‘Ehi aggiṃ padīpehi, nānākaṭṭhe samānaya; Ahaṃ pacissamattānaṃ, pakkaṃ tvaṃ bhakkhayissasi’. ‘‘‘Sādhū’ti so haṭṭhamano, nānākaṭṭhe samānayi; Mahantaṃ akāsi citakaṃ, katvā aṅgāragabbhakaṃ. ‘‘Aggiṃ tattha padīpesi, yathā so khippaṃ mahā bhave; Phoṭetvā rajagate gatte, ekamantaṃ upāvisiṃ. ‘‘Yadā mahākaṭṭhapuñjo, āditto dhamadhamāyati ; Taduppatitvā papatiṃ, majjhe jālasikhantare. ‘‘Yathā sītodakaṃ nāma, paviṭṭhaṃ yassa kassaci; Sameti darathapariḷāhaṃ, assādaṃ deti pīti ca. ‘‘Tatheva jalitaṃ aggiṃ, paviṭṭhassa mamaṃ tadā; Sabbaṃ sameti darathaṃ, yathā sītodakaṃ viya. ‘‘Chaviṃ cammaṃ maṃsaṃ nhāruṃ, aṭṭhiṃ hadayabandhanaṃ; Kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ, brāhmaṇassa adāsaha’’nti.
阿吉帝婆罗门、商佉、俱卢王财胜
大善见王、大果文达婆罗门。
尼弥月亮王子、尸毗王、毗输安多罗、野兔;
那时正是我,那位曾赐予你最上布施恩惠者。
这些是布施的资具,这些便是布施的波罗蜜。
将生命施予乞者之后,我便以此圆满此波罗蜜。
见到前来乞食者,我便全然舍却了自身。
于布施中,无人能与我等同——这就是我的布施巴拉密。
Akittibrāhmaṇo saṅkho, kururājā dhanañcayo; Mahāsudassano rājā, mahāgovindabrāhmaṇo. Nimi candakumāro ca, sivi vessantaro saso; Ahameva tadā āsiṃ, yo te dānavare adā. Ete dānaparikkhārā, ete dānassa pāramī; Jīvitaṃ yācake datvā, imaṃ pārami pūrayiṃ. Bhikkhāya upagataṃ disvā, sakattānaṃ pariccajiṃ; Dānena me samo natthi, esā me dānapāramīti.
奉养母亲之行
1. Mātuposakacariyā
1往昔我在林中作大象时,乃是奉养母亲之象;
那时,在这大地上,论功德,无人能与我相比。
2有一位护林员在林野间看见了我,便去禀告国王。
“大王,有一头与您相称的象,正住在这片森林中。
3“您不需要为它挖掘壕沟,也不需要将它拴在深坑中的木桩上。
“捉住象鼻,它便会自己过来。”
4国王听了这番话,也心生欢喜,
便派去了一位调象师,那是一位善巧而训练有素的导师。
5那驯象师来到后,在莲花池中看见了我;
当时,我正拔取莲藕,为奉养母亲。
6他识知我的戒德后,便审视我身上的特征;
他走上前来,说:“来,孩子。”便抓住了我的象鼻。
7那时,我这副身体与生俱来的自然之力,
今日只等同千头大象之力。
8倘若那时,我对那些前来捉拿我的人动怒,
我足以摧伏他们,乃至人间王国。
9然而,我为了守护戒,为了圆满戒的波罗蜜,
纵使他们把我关进笼子,我的心也毫不动摇。
10纵使他们用斧与矛来砍击我,
我也绝不对他们生起嗔怒,因我畏惧戒行的破损。
‘‘Yadā ahosiṃ pavane, kuñjaro mātuposako; Na tadā atthi mahiyā, guṇena mama sādiso. ‘‘Pavane disvā vanacaro, rañño maṃ paṭivedayi; ‘Tavānucchavo mahārāja, gajo vasati kānane. ‘‘‘Na tassa parikkhāyattho, napi āḷakakāsuyā; Saha gahite soṇḍāya, sayameva idhehi’ti. ‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rājāpi tuṭṭhamānaso; Pesesi hatthidamakaṃ, chekācariyaṃ susikkhitaṃ. ‘‘Gantvā so hatthidamako, addasa padumassare; Bhisamuḷālaṃ uddharantaṃ, yāpanatthāya mātuyā. ‘‘Viññāya me sīlaguṇaṃ, lakkhaṇaṃ upadhārayi; ‘Ehi puttā’ti patvāna, mama soṇḍāya aggahi. ‘‘Yaṃ me tadā pākatikaṃ, sarīrānugataṃ balaṃ; Ajja nāgasahassānaṃ, balena samasādisaṃ. ‘‘Yadihaṃ tesaṃ pakuppeyyaṃ, upetānaṃ gahaṇāya maṃ; Paṭibalo bhave tesaṃ, yāva rajjampi mānusaṃ. ‘‘Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā; Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantaṃ mamāḷake. ‘‘Yadi te maṃ tattha koṭṭeyyuṃ, pharasūhi tomarehi ca; Neva tesaṃ pakuppeyyaṃ, sīlakhaṇḍabhayā mamā’’ti.
2. 普利达多所行
2. Bhūridattacariyā
11复次,往昔我为普利达多,具大神通,
我与广目大龙王一同前往天界。
12在那里,我看见完全沉浸于快乐中的诸天。
为了前往那天界,我受持了戒行与誓愿。
13我料理好身务,唯取维生之食,
我决意四支,躺卧于蚁冢顶上,
14无论是皮、是肉、是筋、是骨,
若有人需用,这已是所施之物,就请拿去吧。
15我正躺卧时,那忘恩负义的阿拉姆巴亚那将我抓住了。
他将我装入篮中,让我四处表演。
16即使将我塞进篮子里,又用手掌使劲按压,
我对阿拉姆巴亚那也不生起嗔怒,因为我畏惧破戒。
17舍弃自己的生命,对我来说比草叶还轻。
违犯戒律对我而言,犹如大地崩裂。
18纵使在一百生中辗转相续,我也甘愿舍弃自己的生命,
也绝不会为了四大洲的缘故而毁坏戒律。
19而我是为了守护戒律、圆满戒波罗蜜,
即便被投入箧中,我的心也绝不动摇。”
‘‘Punāparaṃ yadā homi, bhūridatto mahiddhiko; Virūpakkhena mahāraññā, devalokamagañchahaṃ. ‘‘Tattha passitvāhaṃ deve, ekantaṃ sukhasamappite; Taṃ saggagamanatthāya, sīlabbataṃ samādiyiṃ. ‘‘Sarīrakiccaṃ katvāna, bhutvā yāpanamattakaṃ; Caturo aṅge adhiṭṭhāya, semi vammikamuddhani. ‘‘Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā; Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so. ‘‘Saṃsito akataññunā, ālampāyano mamaggahi; Peḷāya pakkhipitvāna, kīḷeti maṃ tahiṃ tahiṃ. ‘‘Peḷāya pakkhipantepi, sammaddantepi pāṇinā; Ālampāyane na kuppāmi, sīlakhaṇḍabhayā mama. ‘‘Sakajīvitapariccāgo , tiṇato lahuko mama; Sīlavītikkamo mayhaṃ, pathavīuppatanaṃ viya. ‘‘Nirantaraṃ jātisataṃ, cajeyyaṃ mama jīvitaṃ; Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, catuddīpāna hetupi. ‘‘Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā; Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantampi peḷake’’ti.
占佩亚龙所行
3. Campeyyanāgacariyā
20再者,当我曾是占佩亚那具大神通的龙时,
那时,我也是依法而行者,圆满具足戒律与仪轨。
21那时,我行于正法,受持布萨戒;
耍蛇人便将我捉住,令我在王宫门前表演。
22他思惟何种颜色——青、黄或赤,
我随顺他的心意,显现为与他所思相应的形貌。
23我能将干地化为水,也能将水化为干地。
倘若我对他动怒,倾刻之间便能让他化为灰烬。
24若我随心念而转,戒行便会退失。
戒行退失之人,最上的目标便无法成就。
25任凭此身破裂,就让它在此地散成碎片!
纵使如同被猛烈扬散的谷壳那样粉身碎骨,我也绝不毁坏戒行。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, campeyyako mahiddhiko; Tadāpi dhammiko āsiṃ, sīlabbatasamappito. ‘‘Tadāpi maṃ dhammacāriṃ, upavutthaṃ uposathaṃ; Ahituṇḍiko gahetvāna, rājadvāramhi kīḷati. ‘‘Yaṃ yaṃ so vaṇṇaṃ cintayi, nīlaṃva pītalohitaṃ; Tassa cittānuvattanto, homi cintitasannibho. ‘‘Thalaṃ kareyyamudakaṃ, udakampi thalaṃ kare; Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, khaṇena chārikaṃ kare. ‘‘Yadi cittavasī hessaṃ, parihāyissāmi sīlato; Sīlena parihīnassa, uttamattho na sijjhati. ‘‘Kāmaṃ bhijjatuyaṃ kāyo, idheva vikirīyatu; Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, vikirante bhusaṃ viyā’’ti.
小菩提所行第四
4. Cūḷabodhicariyā
26其后,我身为小菩提,具足善戒。
我见有之怖畏,便行出离。
27我曾有第二妻,是一位肤色如金的婆罗门女,
她于轮回亦无贪恋,决意出离。
28无所系著,断除亲缘,于家族、群体心无牵挂;
游行村落与城邑,抵达波罗奈。
29我们在彼处安住,保持警觉,不混迹于家族与人群;
王家园林寂静无扰,我们二人便住在此处。
30国王前往园林观赏,见到了那位婆罗门女;
他走近我,问道:‘这是你的妻子吗?她是谁的妻子?’
31他这样问时,我便对他说道:
她不是我的妻子,而是与我同法同教的道侣。
32他为提萨深深迷戀,便令僕从将她捉住;
他以強力将她逼入后宮。
33她是我以共触水罐之礼迎娶的妻子,与我一同长大,受同樣的教導。
当她被强行拖走时,我心中生起了愤怒。
34愤怒生起的同时,我便忆念起自己受持的戒行;
就在那一刻,我降伏了愤怒,没有任它增长。
35纵使有人用利刃砍杀这位婆罗门女,
我也绝不会因此毁坏戒行,因这全然是为了菩提。
36这位婆罗门女并非我所厌弃,我也不是没有力量。
一切知智于我甚为珍贵,因此我守护了戒行。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, cūḷabodhi susīlavā; Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammaṃ abhinikkhamiṃ. ‘‘Yā me dutiyikā āsi, brāhmaṇī kanakasannibhā; Sāpi vaṭṭe anapekkhā, nekkhammaṃ abhinikkhami. ‘‘Nirālayā chinnabandhū, anapekkhā kule gaṇe; Carantā gāmanigamaṃ, bārāṇasimupāgamuṃ. ‘‘Tattha vasāma nipakā, asaṃsaṭṭhā kule gaṇe; Nirākule appasadde, rājuyyāne vasāmubho. ‘‘Uyyānadassanaṃ gantvā, rājā addasa brāhmaṇiṃ; Upagamma mamaṃ pucchi, ‘tuyhesā kā kassa bhariyā’. ‘‘Evaṃ vutte ahaṃ tassa, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Na mayhaṃ bhariyā esā, sahadhammā ekasāsanī’. ‘‘Tissā sārattagadhito, gāhāpetvāna ceṭake; Nippīḷayanto balasā, antepuraṃ pavesayi. ‘‘Odapattakiyā mayhaṃ, sahajā ekasāsanī; Ākaḍḍhitvā nayantiyā, kopo me upapajjatha. ‘‘Saha kope samuppanne, sīlabbatamanussariṃ; Tattheva kopaṃ niggaṇhiṃ, nādāsiṃ vaḍḍhitūpari. ‘‘Yadi naṃ brāhmaṇiṃ koci, koṭṭeyya tiṇhasattiyā; Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Na mesā brāhmaṇī dessā, napi me balaṃ na vijjati; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā sīlānurakkhisa’’nti.
5. 水牛王本生
5. Mahiṃsarājacariyā
37再者,当我曾是一头漫游林野的水牛时,
身躯壮大,强健有力,体形巨大,见之令人畏惧。
38在岩窟、山崖险谷、树根下、水泉边,
这森林里自有水牛歇息的地方,零零落落,散在各处。
39漫游于广袤的大森林,我看见了一处吉祥的胜地。
到了那处,我便或立或卧,停歇下来。
40这时,一只性情恶劣、粗野又轻浮的猴子跑了过来。
它跳上我的肩、额头和眉间,排便排尿。
41一日之中,不止一次,乃至第二次、第三次、第四次,仍然如此。
它始终在玷污我,我因此备受折磨。
42见我正遭受折磨,一位夜叉对我说:
“用你的角和蹄,毁灭这邪恶的腐尸吧。”
43那时,那位神灵这样说罢,我便对他说道:
“你为何要用这邪恶、非圣的腐尸来玷污我?”
44“我若对他生气,就会因此变得更加卑劣。”
我的戒行便会破损,也会遭到智者们的谴责。
45受人轻贱而活,不如清净而死。
我怎能为了活命,而去伤害他人呢?
46他既然这样待我,也定会如此对待他人;
他们就会因此杀害他,那时我便得解脱。
47忍受卑下、中等、尊贵之人的轻慢,
有智慧者,便如此获得心中所愿。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, mahiṃso pavanacārako; Pavaḍḍhakāyo balavā, mahanto bhīmadassano. ‘‘Pabbhāre giridugge ca, rukkhamūle dakāsaye; Hotettha ṭhānaṃ mahiṃsānaṃ, koci koci tahiṃ tahiṃ. ‘‘Vicaranto brahāraññe, ṭhānaṃ addasa bhaddakaṃ; Taṃ ṭhānaṃ upagantvāna, tiṭṭhāmi ca sayāmi ca. ‘‘Athettha kapimāgantvā, pāpo anariyo lahu; Khandhe nalāṭe bhamuke, mutteti ohanetitaṃ. ‘‘Sakimpi divasaṃ dutiyaṃ, tatiyaṃ catutthampi ca; Dūseti maṃ sabbakālaṃ, tena homi upadduto. ‘‘Mamaṃ upaddutaṃ disvā, yakkho maṃ idamabravi; ‘Nāsehetaṃ chavaṃ pāpaṃ, siṅgehi ca khurehi ca’. ‘‘Evaṃ vutte tadā yakkhe, ahaṃ taṃ idamabraviṃ; ‘Kiṃ tvaṃ makkhesi kuṇapena, pāpena anariyena maṃ. ‘‘‘Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, tato hīnataro bhave; Sīlañca me pabhijjeyya, viññū ca garaheyyu maṃ. ‘‘‘Hīḷitā jīvitā vāpi, parisuddhena mataṃ varaṃ; Kyāhaṃ jīvitahetūpi, kāhāmiṃ paraheṭhanaṃ’. ‘‘Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ karissati; Teva tassa vadhissanti, sā me mutti bhavissati. ‘‘Hīnamajjhimaukkaṭṭhe, sahanto avamānitaṃ; Evaṃ labhati sappañño, manasā yathā patthita’’nti.
6. 鹿王本生
6. Rururājacariyā
48再后来,有一世,我身色犹如精炼的赤金,
是一只名叫如如的鹿王,安住于最上戒行。
49在一处宜人悦意、寂静无人之地,
我便在恒河岸边一处景色优美的地方住了下来。
50那时,恒河上游有个人为债主所逼,
投进了恒河,心想:‘是生是死,听天由命吧。’
51他日日夜夜在恒河之中,被滔滔大水冲卷。
他在恒河中央,发出悲切的哭叫,顺流而去。
52我听到他那悲切的哭叫声,
我便站在恒河岸边,问他:‘你是何人?’
53我这样问他,他便向我说明了自己当时的作为:
‘因为害怕那些债主,我惊惶恐怖,便跳进了大河。’
54我对他生起悲悯,便舍弃了自己的生命。
‘在漆黑的深夜里,我纵身跃入,将他救了出来。’
55‘知道他已恢复过来,我便对他这样说。’
我有一事相求:请不要对任何人说起我。
56他回到城中,被人问起时,为了钱财便说了出来。
他带着国王,来到我的近前。
57我把自己的一切所作所为,都禀告了国王。
国王听了这话,便搭箭上弓,
“就在这里,我要杀掉这个背叛朋友的卑劣之徒。”
58为了保护他,我化作了他本人。
“大王,随他去吧,我愿听您处置。”
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sutattakanakasannibho; Migarājā rurunāma, paramasīlasamāhito. ‘‘Ramme padese ramaṇīye, vivitte amanussake; Tattha vāsaṃ upagañchiṃ, gaṅgākūle manorame. ‘‘Atha upari gaṅgāya, dhanikehi paripīḷito; Puriso gaṅgāya papati, ‘jīvāmi vā marāmi vā’. ‘‘Rattindivaṃ so gaṅgāya, vuyhamāno mahodake; Ravanto karuṇaṃ ravaṃ, majjhe gaṅgāya gacchati. ‘‘Tassāhaṃ saddaṃ sutvāna, karuṇaṃ paridevato; Gaṅgāya tīre ṭhatvāna, apucchiṃ ‘kosi tvaṃ naro’. ‘‘So me puṭṭho ca byākāsi, attano karaṇaṃ tadā; ‘Dhanikehi bhīto tasito, pakkhandohaṃ mahānadiṃ’. ‘‘Tassa katvāna kāruññaṃ, cajitvā mama jīvitaṃ; Pavisitvā nīhariṃ tassa, andhakāramhi rattiyā. ‘‘Assatthakālamaññāya, tassāhaṃ idamabraviṃ; ‘Ekaṃ taṃ varaṃ yācāmi, mā maṃ kassaci pāvada’. ‘‘Nagaraṃ gantvāna ācikkhi, pucchito dhanahetuko; Rājānaṃ so gahetvāna, upagañchi mamantikaṃ. ‘‘Yāvatā karaṇaṃ sabbaṃ, rañño ārocitaṃ mayā; Rājā sutvāna vacanaṃ, usuṃ tassa pakappayi; ‘Idheva ghātayissāmi, mittadubbhiṃ anāriyaṃ’. ‘‘Tamahaṃ anurakkhanto, nimminiṃ mama attanā; ‘Tiṭṭhateso mahārāja, kāmakāro bhavāmi te’.
59我守护戒行,却不曾顾惜身命。
那时,我正为觉悟之故,而持守净戒。
‘‘Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ; Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.
60复有一时,我转生为结发苦行者,行持严酷苦行,
名为摩当伽,持戒清净,心意凝定。
61我与一位婆罗门,二人同住于恒河岸边;
我居于上游,婆罗门居于下游。
62他沿河岸漫步时,望见了我上游的草屋。
在那里,他辱骂我之后,又诅咒我头破七分。
63倘若那时我对他生起嗔怒,倘若我不守护戒行,
只消我瞥他一眼,便能将他化为灰烬。
64那时,他心生忿怒、毒害,如是诅咒于我;
那诅咒却回落在他自己头上,我以方便为他解开了束缚。
65我守护了戒,未曾守护自己的生命;
当时我具戒清净,正是为了成就菩提。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, jaṭilo uggatāpano; Mātaṅgo nāma nāmena, sīlavā susamāhito. ‘‘Ahañca brāhmaṇo eko, gaṅgākūle vasāmubho; Ahaṃ vasāmi upari, heṭṭhā vasati brāhmaṇo. ‘‘Vicaranto anukūlamhi, uddhaṃ me assamaddasa; Tattha maṃ paribhāsetvā, abhisapi muddhaphālanaṃ. ‘‘Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, yadi sīlaṃ na gopaye; Oloketvānahaṃ tassa, kareyyaṃ chārikaṃ viya. ‘‘Yaṃ so tadā maṃ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso; Tasseva matthake nipati, yogena taṃ pamocayiṃ. ‘‘Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ; Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.
8. 法天子行
8. Dhammadevaputtacariyā
66再有,那时我曾拥有广大眷属,具足大威神力,
我名为‘法’的大夜叉,悲悯一切世间。
67教导大众行于十善业道,
我与朋友和眷属一起,游历于诸村落、城镇之间。
68那邪恶而悭吝的夜叉,宣扬十种恶法,
他也与朋友、眷属一道,周游于这片大地。
69持法者与非法者,我们彼此为敌。
车辕相撞,我们俩同道相逢,迎面碰在了一起。
70善与恶之间,一场可怖的争斗就此展开。
为将对方逐出道路,一场大战一触即发。
71若我那时对他生起瞋怒,从而毁坏了自身苦行的功德,
我就能将他连同随从,悉数化作微尘。
72然而,为了守护戒律,我调伏了自己的心。
我便随众人一同退让,把道路让给了那个恶人。
73刚一从路上退下,我就让心得到了平息。
大地即刻裂开,吞没了那个恶夜叉。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, mahāpakkho mahiddhiko; Dhammo nāma mahāyakkho, sabbalokānukampako. ‘‘Dasakusalakammapathe , samādapento mahājanaṃ; Carāmi gāmanigamaṃ, samitto saparijjano. ‘‘Pāpo kadariyo yakkho, dīpento dasa pāpake; Sopettha mahiyā carati, samitto saparijjano. ‘‘Dhammavādī adhammo ca, ubho paccanikā mayaṃ; Dhure dhuraṃ ghaṭṭayantā, samimhā paṭipathe ubho. ‘‘Kalaho vattatī bhesmā, kalyāṇapāpakassa ca; Maggā okkamanatthāya, mahāyuddho upaṭṭhito. ‘‘Yadihaṃ tassa kuppeyyaṃ, yadi bhinde tapoguṇaṃ; Sahaparijanaṃ tassa, rajabhūtaṃ kareyyahaṃ. ‘‘Apicāhaṃ sīlarakkhāya, nibbāpetvāna mānasaṃ; Saha janenokkamitvā, pathaṃ pāpassa dāsahaṃ. ‘‘Saha pathato okkante, katvā cittassa nibbutiṃ; Vivaraṃ adāsi pathavī, pāpayakkhassa tāvade’’ti.
9. 阿利那萨都行
9. Alīnasattucariyā
74在般遮罗国的殊胜都城——迦毗罗大城中,
有位名叫迦耶迪萨的国王,他具足戒德。
75我是那位国王的儿子,多闻法教、持戒清净,
阿利那萨都,德行高洁,我恒常护念随行之众。
76我父前往狩鹿,路遇一食人者;
那食人者捉住我父,言:‘你是我的猎物,勿动!’
77听后,他心生恐惧,全身颤抖,惊惶不安。
望见那食人者时,他双腿僵硬,动弹不得。
78“请放过我,把猎物拿走吧……我定会再回来。”
父亲将财物给了那婆罗门后,便唤我过去说:
79‘儿子,你当统领这王国,莫要疏忽这座城;
我已应允那食人者,定会再回来。’
80向父母双亲礼敬后,我变化了自身;
抛下弓与剑,我走向那食人者。
81见我执持武器而来,他或许会心生恐惧;
若我令他心生恐惧,便会毁犯我的戒。
82出于对破戒的畏惧,我不对他说憎恶语;
我以慈心、说利益语,说出了这句话。
83燃起大火吧,我将从树上纵身跳入。
待你知我已熟透时,便请享用吧,祖父。
84如此,因持戒之故,我不曾顾惜自己的生命。
我令那恒常杀生之人出家。
‘‘Pañcālaraṭṭhe nagaravare, kapilāyaṃ puruttame; Rājā jayaddiso nāma, sīlaguṇamupāgato. ‘‘Tassa rañño ahaṃ putto, sutadhammo susīlavā; Alīnasatto guṇavā, anurakkhaparijano sadā. ‘‘Pitā me migavaṃ gantvā, porisādaṃ upāgami; So me pitumaggahesi, ‘bhakkhosi mama mā cali’. ‘‘Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bhīto tasitavedhito; Ūrukkhambho ahu tassa, disvāna porisādakaṃ. ‘‘Migavaṃ gahetvā muñcassu, katvā āgamanaṃ puna; Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, pitā āmantayī mamaṃ. ‘‘‘Rajjaṃ putta paṭipajja, mā pamajji puraṃ idaṃ; Kataṃ me porisādena, mama āgamanaṃ puna’. ‘‘Mātāpitū ca vanditvā, nimminitvāna attanā; Nikkhipitvā dhanuṃ khaggaṃ, porisādaṃ upāgamiṃ. ‘‘Sasatthahatthūpagataṃ, kadāci so tasissati; Tena bhijjissati sīlaṃ, parittāsaṃ kate mayi. ‘‘Sīlakhaṇḍabhayā mayhaṃ, tassa dessaṃ na byāhariṃ; Mettacitto hitavādī, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘‘Ujjālehi mahāaggiṃ, papatissāmi rukkhato; Tvaṃ pakkakālamaññāya , bhakkhaya maṃ pitāmaha’. ‘‘Iti sīlavataṃ hetu, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ; Pabbājesiṃ cahaṃ tassa, sadā pāṇātipātika’’nti.
第十·商卡巴拉所行
10. Saṅkhapālacariyā
85再者,后时我为僧伽波罗,具大神变,
牙如凶器,毒极猛烈,长着双舌,为诸龙王之首。
86在那人群杂沓的十字大道上,
我决意依此四支,便在那里安住下来。
87无论是皮肤、皮、肉、筋、骨,
我已将它们施与,谁若需要,便请自行取走。
88那些博诸子,粗暴、残忍、毫无怜悯,他们看见了我。
他们手持棍棒与大锤,朝我逼近。
89他们刺穿我的鼻子、尾巴与脊骨,
他们把我缚在杠上,那些博阇人便这样抬走了我。
90这大地,直至海边,连同其上的森林与群山——
我若愿意,当场便以鼻息将它烧尽。
91即使被尖桩刺穿,被刀矛刺杀,
我不对博阇人生起嗔怒,这便是我的戒波罗蜜。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, saṅkhapālo mahiddhiko; Dāṭhāvudho ghoraviso, dvijivho uragādhibhū. ‘‘Catuppathe mahāmagge, nānājanasamākule; Caturo aṅge adhiṭṭhāya, tattha vāsamakappayiṃ. ‘‘Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā; Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so. ‘‘Addasaṃsu bhojaputtā, kharā luddā akāruṇā; Upagañchuṃ mamaṃ tattha, daṇḍamuggarapāṇino. ‘‘Nāsāya vinivijjhitvā, naṅguṭṭhe piṭṭhikaṇṭake; Kāje āropayitvāna, bhojaputtā hariṃsu maṃ. ‘‘Sasāgarantaṃ pathaviṃ, sakānanaṃ sapabbataṃ; Icchamāno cahaṃ tattha, nāsāvātena jhāpaye. ‘‘Sūlehi vinivijjhante, koṭṭayantepi sattibhi; Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī’’ti.
象龙、普利达多、占佩亚、菩提、水牛,
鹿王、摩登伽、法行者、无过与胜军。
此九种戒力,仅是部分资具。
我护全了性命,并守护诸戒。
当我为尚卡巴罗时,乃至整个生命,悉皆奉献于戒。
无论向何人布施何物,此即名为戒波罗蜜。
Hatthināgo bhūridatto, campeyyo bodhi mahiṃso; Ruru mātaṅgo dhammo ca, atrajo ca jayaddiso. Ete nava sīlabalā, parikkhārā padesikā; Jīvitaṃ parirakkhitvā, sīlāni anurakkhisaṃ. Saṅkhapālassa me sato, sabbakālampi jīvitaṃ; Yassa kassaci niyyattaṃ, tasmā sā sīlapāramīti.
第三 尤德汉嘉亚品
3. Yudhañjayavaggo
1. 尤德汉嘉亚之行
1. Yudhañjayacariyā
1那时,我是声名远扬的俞陀阇耶王子。
看见一滴露珠在烈日下坠落,我内心深深震动。
2我将那视为首要,增长出离的悚惧心。
我礼拜父母,恳求出家。
3城镇居民与乡民们,都合掌向我恳求。
孩子,今日你便统领这广袤、繁荣而富饶的国土。
4连同国王与王后,连同城邑与国中的百姓,
他们悲痛哭泣,而我心无眷恋,舍弃了他们。
5整个大地的王权、亲族、随从与声誉,
我舍弃时,心无犹豫,只为菩提。
6我未曾厌弃父母,也未曾厌弃那崇高的声誉。
一切知于我最为珍爱,为此我舍弃了王位。
‘‘Yadāhaṃ amitayaso, rājaputto yudhañjayo; Ussāvabinduṃ sūriyātape, patitaṃ disvāna saṃvijiṃ. ‘‘Taññevādhipatiṃ katvā, saṃvegamanubrūhayiṃ; Mātāpitū ca vanditvā, pabbajjamanuyācahaṃ. ‘‘Yācanti maṃ pañjalikā, sanegamā saraṭṭhakā; ‘Ajjeva putta paṭipajja, iddhaṃ phītaṃ mahāmahiṃ’. ‘‘Sarājake sahorodhe, sanegame saraṭṭhake; Karuṇaṃ paridevante, anapekkhova pariccajiṃ. ‘‘Kevalaṃ pathaviṃ rajjaṃ, ñātiparijanaṃ yasaṃ; Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṃ mahāyasaṃ; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
索马纳萨行第二
2. Somanassacariyā
7又有一次,我出生在最殊胜的因陀罗都城。
那时,我是一位被宠爱、被珍视的儿子,名为善意。
8我持戒、具足功德,辩才善妙。
他尊敬长者,常怀惭耻,又善巧摄受之道。
9当时,那位国王身边有一位受他宠信的伪诈苦行者。
他以种植园林与花丛维生。
10我见他是个骗子,犹如一堆谷壳,了无米粒;
犹如一棵中空之树,又如一株无心的芭蕉。
11此人毫无正法,已背离沙门之道;
他舍弃了惭、愧与白净法,只为了维持生计。
12那时边境因山林与边地的盗贼而陷入骚乱;
父亲动身去平息时,这般教诲我说:
13孩子,你切莫轻慢那位严苦修行的结髻苦行者;
你当随其所欲而行供养,他实是能满一切愿者。
14于是我前往侍奉他,这样说道:
“居士,您安好吗?需要为您取来什么吗?”
15他因此嗔怒,那位依止我慢的欺诳者;
‘今日我便处死你,或将你逐出此国!’
16平定了边境的冲突后,国王对那个骗子说:
“尊者,您是否安好?众人依礼敬奉您了吗?”
17那个恶人便告诉他,王子该当如何处死;
国王听闻此言,便下令道:
18“就在那里将他的头砍下,再把尸身剁成四块。
将尸体在一条条街上示众——这就是羞辱结发苦行者的下场!”
19那些差役到了那里,凶残暴戾,毫无悲悯。
我正坐在母亲膝上,他们便把我拖拽着带走。
20当那些人用牢固的绳索将我捆绑时,我这样对他们说:
请速带我去见国王,我有王事在身。
21他们把我带去见了那位追随恶人、行恶之事的国王。
见到他后,我说服了他,使他听命于我。
22他那时恳求我的原谅,并将大王国献予我。
我于是破开黑暗,出家而行无家之道。
23我并非厌弃大王国,也并非厌弃感官欲乐;
一切知是我所珍爱的,因此我舍弃了王位。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, indapatthe puruttame; Kāmito dayito putto, somanassoti vissuto. ‘‘Sīlavā guṇasampanno, kalyāṇapaṭibhānavā; Vuḍḍhāpacāyī hirīmā, saṅgahesu ca kovido. ‘‘Tassa rañño patikaro, ahosi kuhakatāpaso; Ārāmaṃ mālāvacchañca, ropayitvāna jīvati. ‘‘Tamahaṃ disvāna kuhakaṃ, thusarāsiṃva ataṇḍulaṃ; Dumaṃva anto susiraṃ, kadaliṃva asārakaṃ. ‘‘Natthimassa sataṃ dhammo, sāmaññāpagato ayaṃ; Hirīsukkadhammajahito, jīvitavuttikāraṇā. ‘‘Kupito ahu paccanto, aṭavīhi parantihi; Taṃ nisedhetuṃ gacchanto, anusāsi pitā mamaṃ. ‘‘‘Mā pamajji tuvaṃ tāta, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ; Yadicchakaṃ pavattehi, sabbakāmadado hi so’. ‘‘Tamahaṃ gantvānupaṭṭhānaṃ, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Kacci te gahapati kusalaṃ, kiṃ vā te āharīyatu’. ‘‘Tena so kupito āsi, kuhako mānanissito; ‘Ghātāpemi tuvaṃ ajja, raṭṭhā pabbājayāmi vā’. ‘‘Nisedhayitvā paccantaṃ, rājā kuhakamabravi; ‘Kacci te bhante khamanīyaṃ, sammāno te pavattito’. ‘‘Tassa ācikkhatī pāpo, kumāro yathā nāsiyo; Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, āṇāpesi mahīpati. ‘‘‘Sīsaṃ tattheva chinditvā, katvāna catukhaṇḍikaṃ; Rathiyā rathiyaṃ dassetha, sā gati jaṭilahīḷitā’. ‘‘Tattha kāraṇikā gantvā, caṇḍā luddā akāruṇā; Mātuaṅke nisinnassa, ākaḍḍhitvā nayanti maṃ. ‘‘Tesāhaṃ evamavacaṃ, bandhataṃ gāḷhabandhanaṃ; ‘Rañño dassetha maṃ khippaṃ, rājakiriyāni atthi me’. ‘‘Te maṃ rañño dassayiṃsu, pāpassa pāpasevino; Disvāna taṃ saññāpesiṃ, mamañca vasamānayiṃ. ‘‘So maṃ tattha khamāpesi, mahārajjamadāsi me; Sohaṃ tamaṃ dālayitvā, pabbajiṃ anagāriyaṃ. ‘‘Na me dessaṃ mahārajjaṃ, kāmabhogo na dessiyo; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
3. 铁屋行
3. Ayogharacariyā
24又有一世,我生为迦尸国王之子。
我自幼在铁屋中长大,因此得名‘铁屋’。
25你这一生,于禁锢中艰难存活,在压迫困苦中受抚育。
儿子,今日你便来统领这整片大地。
26我向那位拥有国土、城镇与人民的刹帝利,恭敬顶礼。
我合掌恭敬,如此说道:
27“大地之上的一切众生,不论低下、中等或崇高,”
他们在自己家中,与亲族一同长大,却毫无保护。
28在这世间,此事最为奇特——我竟在禁锢中受抚养。
我长于铁室之中,日月之光黯淡难见。
29我满身腐臭尸骸,从母胎中解脱而出;
既而又陷于更惨烈的痛苦,再度被抛入那铁室。
30我既已承受这般极其惨重的痛苦。
倘若我贪求王位,便会沦为极恶之人。
31我对此身已生厌离,于王权无所希求。
我要寻求那寂静,在那儿,死神无法将我摧折。
32如此思惟之后,在大众的悲泣声中,
犹如巨象挣断绳索,我径直走入密林。
33对于父母,我并无怨恨;对于这广大的名声,于我亦非可厌;
只因一切知智于我才是可贵的,正因如此,我舍弃了王位。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsirājassa atrajo; Ayogharamhi saṃvaḍḍho, nāmenāsi ayogharo. ‘‘Dukkhena jīvito laddho, saṃpīḷe patiposito; Ajjeva putta paṭipajja, kevalaṃ vasudhaṃ imaṃ. ‘‘Saraṭṭhakaṃ sanigamaṃ, sajanaṃ vanditva khattiyaṃ; Añjaliṃ paggahetvāna, idaṃ vacanamabraviṃ. ‘‘‘Ye keci mahiyā sattā, hīnamukkaṭṭhamajjhimā; Nirārakkhā sake gehe, vaḍḍhanti sakañātibhi. ‘‘‘Idaṃ loke uttariyaṃ, saṃpīḷe mama posanaṃ; Ayogharamhi saṃvaḍḍho, appabhe candasūriye. ‘‘‘Pūtikuṇapasampuṇṇā, muccitvā mātu kucchito; Tato ghoratare dukkhe, puna pakkhittayoghare. ‘‘‘Yadihaṃ tādisaṃ patvā, dukkhaṃ paramadāruṇaṃ; Rajjesu yadi rajjāmi , pāpānaṃ uttamo siyaṃ. ‘‘‘Ukkaṇṭhitomhi kāyena, rajjenamhi anatthiko; Nibbutiṃ pariyesissaṃ, yattha maṃ maccu na maddiye’. ‘‘Evāhaṃ cintayitvāna, viravante mahājane; Nāgova bandhanaṃ chetvā, pāvisiṃ kānanaṃ vanaṃ. ‘‘Mātāpitā na me dessā, napi me dessaṃ mahāyasaṃ; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā rajjaṃ pariccaji’’nti.
34复次,那时我生于迦尸国的最胜城中。
有姐姐与兄弟七人,都降生在吉祥的家族。
35我为此中最初出生者,具足惭耻,精勤向善。
见到‘有’的怖畏,我便欣求出离。
36受父母派遣,诸友同心一意。
他们以诸般欲乐劝诱我,说道:‘请延续家族的血脉吧。’
37他们所说的那些言语,虽能在居家生活中带来快乐;
但对我而言,却沉重难当,如烧得炽热的犁头。
38那时,他们见我决意舍离,便问我心中的愿望;
“朋友,你既不耽著欲乐,所愿求的究竟是什么呢?”
39于是,我对那些为我谋求利益、期盼我幸福的人这样说道:
我不企求在家的生活,我欣乐出离。
40他们听了我的话,便转告了父母;
父母这样说道:‘诸友,我们全都出家吧。’
41我的父母双亲,一位姊妹,以及七位兄弟;
舍弃了无量财富,我们便进入了大林。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsīnaṃ puravaruttame; Bhaginī ca bhātaro satta, nibbattā sotthiye kule. ‘‘Etesaṃ pubbajo āsiṃ, hirīsukkamupāgato; Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammābhirato ahaṃ. ‘‘Mātāpitūhi pahitā, sahāyā ekamānasā; Kāmehi maṃ nimantenti, ‘kulavaṃsaṃ dharehi’ti. ‘‘Yaṃ tesaṃ vacanaṃ vuttaṃ, gihīdhamme sukhāvahaṃ; Taṃ me ahosi kaṭhinaṃ, tatta phālasamaṃ viya. ‘‘Te maṃ tadā ukkhipantaṃ, pucchiṃsu patthitaṃ mama; ‘Kiṃ tvaṃ patthayase samma, yadi kāme na bhuñjasi’. ‘‘Tesāhaṃ evamavacaṃ, atthakāmo hitesinaṃ; ‘Nāhaṃ patthemi gihībhāvaṃ, nekkhammābhirato ahaṃ’. ‘‘Te mayhaṃ vacanaṃ sutvā, pitumātu ca sāvayuṃ; Mātāpitā evamāhu, ‘sabbeva pabbajāma bho’. ‘‘Ubho mātāpitā mayhaṃ, bhaginī ca satta bhātaro; Amitadhanaṃ chaḍḍayitvā, pāvisimhā mahāvana’’nti.
5. 首那班迪德行
5. Soṇapaṇḍitacariyā
42又一时,我住在梵增长城,
在那里,我出生在一个殊胜、富有且显赫的家族。
43当时我遍观世间,见众生皆盲,为浓重黑暗所吞没。
我的心对「有」生起厌离,犹如被刺棒猛力鞭笞。
44当见到种种不善现行时,我心中如是思维:
我何时能离家,进入山林?
45那时,亲族们也以种种感官欲乐来劝请我。
我向他们表明志向:“不要以那些来劝请我。”
46“我曾有位年幼的弟弟,名唤难陀,是一位智者;”
“他也随我修学,欢喜出家。”
47“我、索纳、难陀,以及我的父母二人;”
那时,我们皆舍下财富,走进了大森林。’
‘‘Punāparaṃ yadā homi, nagare brahmavaḍḍhane; Tattha kulavare seṭṭhe, mahāsāle ajāyahaṃ. ‘‘Tadāpi lokaṃ disvāna, andhībhūtaṃ tamotthaṭaṃ; Cittaṃ bhavato patikuṭati, tuttavegahataṃ viya. ‘‘Disvāna vividhaṃ pāpaṃ, evaṃ cintesahaṃ tadā; ‘Kadāhaṃ gehā nikkhamma, pavisissāmi kānanaṃ’. ‘‘Tadāpi maṃ nimantesuṃ, kāmabhogehi ñātayo; Tesampi chandamācikkhiṃ, ‘mā nimantetha tehi maṃ’. ‘‘Yo me kaniṭṭhako bhātā, nando nāmāsi paṇḍito; Sopi maṃ anusikkhanto, pabbajjaṃ samarocayi. ‘‘Ahaṃ soṇo ca nando ca, ubho mātāpitā mama; Tadāpi bhoge chaḍḍetvā, pāvisimhā mahāvana’’nti.
48再后来,我为迦尸王的亲生儿子时,
我名为哑跛,他们称我太弥。
49那时,一万六千宫女中,无有一名男子。
历经日日夜夜流转之后,我——这独子——降生了。
50这得来不易的可爱儿子,出身高贵,身具光辉;
父亲在我的卧榻上方高擎白伞盖,慈心抚育着我。
51那时,我卧于宝床,醒来之时,
我见到一把白伞,正因这把伞,我曾堕入地狱。
52一见那把伞,我心中便生起大怖畏,
我作出了抉择,心想:‘我如何才能从中解脱?’
53一位曾是我过去生血亲的女神,她一心想要利益我;
她见我痛苦,便从三个方面劝导我。
54勿显露你的聪明,于一切众生前,当如愚人。
让众人皆轻视你,如此你的目的便能成就。
55她这么说后,我便对她说道:
天神,我将依你所说而行,照你的话语去做。
母亲,你慈心为我;天神,你愿我获得福祉。
56听了她的这番话,我便如迷航于大海者,终于望见了陆地。
我满怀欢喜,内心深受震动,于三事立下决意。
57我成了哑者、聋者,且跛足不能行步。
由此决意于这些事,我安住了十六年。
58后来,他们又摧折我的双手、双脚,连同舌头和耳朵。
见我并无残缺,他们便谴责我是‘扫把星’。
59于是,举国上下,连同将军与国师,
众人一心,欣悦地赞同将我抛弃。
60我听闻了他们的决定,心中欢喜,精神振奋;
我为此而勤修苦行,如今这目标已然成就。
61沐浴涂油之后,缠上国王的头巾,
以伞盖为我灌顶,他们便让我右绕城市,作巡礼游行。
62持伞七日之后,当太阳的圆轮升起时,
车夫以车载我而出,来到了一片树林。
63他将车停于空旷处,把系着缰绳的马从手中放开;
车夫掘一深坑,欲将我埋入地中。
64我为自己所承担的种种决心感到恐惧;
我没有打破那个决心,只因它全然是为了觉悟。
65我不憎恶父母,也不憎恶自己;
一切知智深为我所珍爱,因此我立下了此愿。
66决意于此三分后,我住了十六年;
于决意波罗蜜,无有与我等比者,这便是我的决意波罗蜜。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kāsirājassa atrajo; Mūgapakkhoti nāmena, temiyoti vadanti maṃ. ‘‘Soḷasitthisahassānaṃ, na vijjati pumo tadā ; Ahorattānaṃ accayena, nibbatto ahamekako. ‘‘Kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ, abhijātaṃ jutindharaṃ; Setacchattaṃ dhārayitvāna, sayane poseti maṃ pitā. ‘‘Niddāyamāno sayanavare, pabujjhitvānahaṃ tadā; Addasaṃ paṇḍaraṃ chattaṃ, yenāhaṃ nirayaṃ gato. ‘‘Saha diṭṭhassa me chattaṃ, tāso uppajji bheravo; Vinicchayaṃ samāpanno, ‘kathāhaṃ imaṃ muñcissaṃ’. ‘‘Pubbasālohitā mayhaṃ, devatā atthakāminī; Sā maṃ disvāna dukkhitaṃ, tīsu ṭhānesu yojayi. ‘‘‘Mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ; Sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissati’. ‘‘Evaṃ vuttāyahaṃ tassā, idaṃ vacanamabraviṃ; ‘Karomi te taṃ vacanaṃ, yaṃ tvaṃ bhaṇasi devate; Atthakāmāsi me amma, hitakāmāsi devate’. ‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, sāgareva thalaṃ labhiṃ; Haṭṭho saṃviggamānaso, tayo aṅge adhiṭṭhahiṃ. ‘‘Mūgo ahosiṃ badhiro, pakkho gativivajjito; Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṃ vasiṃ. ‘‘Tato me hatthapāde ca, jivhaṃ sotañca maddiya; Anūnataṃ me passitvā, ‘kāḷakaṇṇī’ti nindisuṃ. ‘‘Tato jānapadā sabbe, senāpatipurohitā; Sabbe ekamanā hutvā, chaḍḍanaṃ anumodisuṃ. ‘‘Sohaṃ tesaṃ matiṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Yassatthāya tapociṇṇo, so me attho samijjhatha. ‘‘Nhāpetvā anulimpitvā, veṭhetvā rājaveṭhanaṃ; Chattena abhisiñcitvā, kāresuṃ puraṃ padakkhiṇaṃ. ‘‘Sattāhaṃ dhārayitvāna, uggate ravimaṇḍale; Rathena maṃ nīharitvā, sārathī vanamupāgami. ‘‘Ekokāse rathaṃ katvā, sajjassaṃ hatthamuccito ; Sārathī khaṇatī kāsuṃ, nikhātuṃ pathaviyā mamaṃ. ‘‘Adhiṭṭhitamadhiṭṭhānaṃ, tajjento vividhakāraṇā; Na bhindiṃ tamadhiṭṭhānaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. ‘‘Mātāpitā na me dessā, attā me na ca dessiyo; Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā vatamadhiṭṭhahiṃ. ‘‘Ete aṅge adhiṭṭhāya, vassāni soḷasaṃ vasiṃ; Adhiṭṭhānena me samo natthi, esā me adhiṭṭhānapāramī’’ti.
第七 咖毕王行
7. Kapirājacariyā
67那时,我为猕猴,栖于河岸的岩穴间;
为鳄鱼所逼,我不得脱身。
68我每从近岸跃向远岸,都以此处为落脚点;
那里便潜藏着我的死敌,那只相貌凶残的鳄鱼。
69他对我喊道:“来!”我应声而答:“我这就来。”
我踏着他的头顶,站上了对岸。
70我对他未说虚妄之言,依所说而行,说到做到;
论真实,无人能与我等同;这便是我的谛波罗蜜。
‘‘Yadā ahaṃ kapi āsiṃ, nadīkūle darīsaye; Pīḷito susumārena, gamanaṃ na labhāmahaṃ. ‘‘Yamhokāse ahaṃ ṭhatvā, orā pāraṃ patāmahaṃ; Tatthacchi sattu vadhako, kumbhīlo luddadassano. ‘‘So maṃ asaṃsi ‘ehī’ti, ‘ahaṃpemī’ti taṃ vatiṃ; Tassa matthakamakkamma, parakūle patiṭṭhahiṃ. ‘‘Na tassa alikaṃ bhaṇitaṃ, yathā vācaṃ akāsahaṃ; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
8. 萨吒苦行者之行
8. Saccatāpasacariyā
71再往后,我曾是一位名为“谛语”的苦行者,
我以真实守护世间,令人们和谐共处。”
‘‘Punāparaṃ yadā homi, tāpaso saccasavhayo; Saccena lokaṃ pālesiṃ, samaggaṃ janamakāsaha’’nti.
9. 鹌鹑雏行
9. Vaṭṭapotakacariyā
72复次,往昔我在摩揭陀国为鹌鹑雏鸟,
羽翼未生,尚很幼小,于巢中只是一小团嫩肉,
73母亲用嘴衔来食物,将我哺育,
凭着她的触碰,我才得以存活,身上毫无力气。
74有一年,热季时分,森林燃起大火,
那挟着焦黑烟迹的烈火,直向我们逼来。
75那烈焰呼啸,发出轰轰的巨响,
火势渐次蔓延,直向我逼来。
76我的父母被烈火惊慑,又饥又渴,
便把我弃在巢中,只顾自己脱身。
77我拍打脚与翅膀,身上却毫无气力;
那时我无依无靠,困在那里,心中这样思惟:
78“那些我本可投靠之人,在我惊恐战栗之际,
他们却弃我而去;今日我该如何是好?”
79世间具足戒的功德、真实、清净与悲悯;
凭此真实,我将行持这最上的真实语。
80摄持正法之力,忆念往昔诸胜者;
依于真实之力,我行此真实之誓。
81‘有翅却不能飞去,有足却不能行走;
父母已然出离,迦塔维达火神,请回吧。’
82当我作此真实语时,炽燃的烈焰
便退避了十六卡里萨,犹如火焰遇水。
若论真实,无人能与我等同,这便是我的真实巴拉密。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, magadhe vaṭṭapotako; Ajātapakkho taruṇo, maṃsapesi kulāvake. ‘‘Mukhatuṇḍakenāharitvā , mātā posayatī mamaṃ; Tassā phassena jīvāmi, natthi me kāyikaṃ balaṃ. ‘‘Saṃvacchare gimhasamaye, davaḍāho padippati; Upagacchati amhākaṃ, pāvako kaṇhavattanī. ‘‘Dhamadhamā itievaṃ, saddāyanto mahāsikhī; Anupubbena jhāpento, aggi mamamupāgami. ‘‘Aggivegabhayātītā, tasitā mātāpitā mama; Kulāvake maṃ chaḍḍetvā, attānaṃ parimocayuṃ. ‘‘Pāde pakkhe pajahāmi, natthi me kāyikaṃ balaṃ; Sohaṃ agatiko tattha, evaṃ cintesahaṃ tadā. ‘‘‘Yesāhaṃ upadhāveyyaṃ, bhīto tasitavedhito; Te maṃ ohāya pakkantā, kathaṃ me ajja kātave. ‘‘‘Atthi loke sīlaguṇo, saccaṃ soceyyanuddayā; Tena saccena kāhāmi, saccakiriyamuttamaṃ. ‘‘‘Āvejjetvā dhammabalaṃ, saritvā pubbake jine; Saccabalamavassāya, saccakiriyamakāsahaṃ. ‘‘‘Santi pakkhā apatanā, santi pādā avañcanā; Mātāpitā ca nikkhantā, jātaveda paṭikkama’. ‘‘Sahasacce kate mayhaṃ, mahāpajjalito sikhī; Vajjesi soḷasakarīsāni, udakaṃ patvā yathā sikhī; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
10. 鱼王所行
10. Maccharājacariyā
‘‘Punāparaṃ yadā homi, maccharājā mahāsare;
84那时,乌鸦、秃鹫、苍鹭与鹰隼等群鸟,
它们栖止在鱼群近旁,日夜吞食。
85在那里,我与亲属们一同被困扰,我这样想:
有什么方法,能让亲人们从这苦中解脱呢?
86我细心思惟法的真义,在观察中如实得见真理,以之为依止。
我安住于真实,从那场浩劫中解救了亲人。
87忆念真实之法,深思最胜义理;
我立下真实誓言,此誓言乃世间常恒不变之法。
88自从我能忆念自身,自从我有了觉知以来;
我不曾忆念自己曾故意伤害过哪怕一个众生。
89凭此真实语,愿云雨神沛然降雨!
雷鸣吧,云雨神!驱散那乌鸦的藏食;
令乌鸦陷入忧伤,使群鱼脱离忧伤。’
90此殊胜的真实誓言一宣告,云雨神便轰然雷鸣;
瞬息之间,大雨倾泻,高地与低洼悉皆盈满。
91我立下如此殊胜的真实誓言,并付出无上精进;
我凭依真实之力的威神,令那巨大雨云倾泻而下;
真实无有人与我等同,这便是我的真实巴拉密。
Uṇhe sūriyasantāpe, sare udaka khīyatha. ‘‘Tato kākā ca gijjhā ca, kaṅkā kulalasenakā; Bhakkhayanti divārattiṃ, macche upanisīdiya. ‘‘Evaṃ cintesahaṃ tattha, saha ñātīhi pīḷito; ‘Kena nu kho upāyena, ñātī dukkhā pamocaye’. ‘‘Vicintayitvā dhammatthaṃ, saccaṃ addasa passayaṃ; Sacce ṭhatvā pamocesiṃ, ñātīnaṃ taṃ atikkhayaṃ. ‘‘Anussaritvā sataṃ dhammaṃ, paramatthaṃ vicintayaṃ; Akāsi saccakiriyaṃ, yaṃ loke dhuvasassataṃ. ‘‘‘Yato sarāmi attānaṃ, yato pattosmi viññutaṃ; Nābhijānāmi sañcicca, ekapāṇampi hiṃsitaṃ. ‘‘‘Etena saccavajjena, pajjunno abhivassatu; Abhitthanaya pajjunna, nidhiṃ kākassa nāsaya; Kākaṃ sokāya randhehi, macche sokā pamocaya’. ‘‘Sahakate saccavare, pajjunno abhigajjiya; Thalaṃ ninnañca pūrento, khaṇena abhivassatha. ‘‘Evarūpaṃ saccavaraṃ, katvā vīriyamuttamaṃ; Vassāpesiṃ mahāmeghaṃ, saccatejabalassito; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
第十一 黑岛行
11. Kaṇhadīpāyanacariyā
92又有一时,我为黑岛苦行者,
五十余年,我皆不欢喜地修行。
93没有人知晓我心中的这种不乐,
因为我从未向任何人说起,这不乐只在我心中流转。
94曼达比亚是我的梵行同伴,也是我的挚友,一位大仙人。
他因宿世所造之业,被穿刺在木桩上而受报。
95那时,我服侍照料他,使他恢复了健康;
我辞别后,便回到了自己的精舍。
96我的一位婆罗门朋友,携着妻儿,
三人一同来到我处,作为客人到访。
97我坐在自己的净舍中,与他们共叙欢喜,
那男孩抛起一只球,却激怒了毒蛇。
98于是,那男孩循着球滚落的方向,四下探寻,
用手触碰到了那毒蛇的头顶。
99那蛇被触碰后勃然大怒,它依仗着剧毒,
盛怒难遏,当即咬了那孩子。
100被毒蛇咬后,那孩子便昏倒在地。
我因此忧愁苦恼,而你承担了那苦。
101我安慰了那些痛苦忧伤、被愁箭所刺之人;
我率先造作了此行,此是最上的真实,最为殊胜。
102仅七日间,我以净信心,为求功德而修习梵行。
自此以后,我这番修行,历经五十余载。
103我实非情愿而修此行。依此谛语,愿得吉祥!
愿毒消散!愿亚尼亚达多存活!
104当我宣说此真实语时,那被毒力所侵袭、颤抖的年轻人,
便苏醒起身,这位婆罗门青年恢复了健康。
以真实语而论,世间无人能与我等齐,这便是我的谛波罗蜜。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, kaṇhadīpāyano isi; Paropaññāsavassāni, anabhiratocariṃ ahaṃ. ‘‘Na koci etaṃ jānāti, anabhiratimanaṃ mama; Ahañhi kassaci nācikkhiṃ, arati me carati mānase. ‘‘Sabrahmacārī maṇḍabyo, sahāyo me mahāisi; Pubbakammasamāyutto, sūlamāropanaṃ labhi. ‘‘Tamahaṃ upaṭṭhahitvāna, ārogyamanupāpayiṃ; Āpucchitvāna āgañchiṃ, yaṃ mayhaṃ sakamassamaṃ. ‘‘Sahāyo brāhmaṇo mayhaṃ, bhariyaṃ ādāya puttakaṃ; Tayo janā samāgantvā, āgañchuṃ pāhunāgataṃ. ‘‘Sammodamāno tehi saha, nisinno sakamassame; Dārako vaṭṭamanukkhipaṃ, āsīvisamakopayi. ‘‘Tato so vaṭṭagataṃ maggaṃ, anvesanto kumārako; Āsīvisassa hatthena, uttamaṅgaṃ parāmasi. ‘‘Tassa āmasane kuddho, sappo visabalassito; Kupito paramakopena, aḍaṃsi dārakaṃ khaṇe. ‘‘Sahadaṭṭho āsīvisena , dārako papati bhūmiyaṃ; Tenāhaṃ dukkhito āsiṃ, mama vāhasi taṃ dukkhaṃ. ‘‘Tyāhaṃ assāsayitvāna, dukkhite sokasallite; Paṭhamaṃ akāsiṃ kiriyaṃ, aggaṃ saccaṃ varuttamaṃ. ‘‘‘Sattāhamevāhaṃ pasannacitto, puññatthiko acariṃ brahmacariyaṃ; Athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamedaṃ, vassāni paññāsasamādhikāni. ‘‘‘Akāmako vāhi ahaṃ carāmi, etena saccena suvatthi hotu; Hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto’. ‘‘Saha sacce kate mayhaṃ, visavegena vedhito; Abujjhitvāna vuṭṭhāsi, arogo cāsi māṇavo; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
12. 须陀素摩行
12. Sutasomacariyā
105又有一次,当我身为大地之主宰须陀素摩时,
被食人者波梨萨陀捕获,那时我想起了对一位婆罗门许下的承诺。
106他以绳索绑缚了一百位刹帝利王子的双手,握于掌中;
将他们榨干血尽后,为祭祀故,把我带到近前。
107波梨萨陀问我:‘你期盼什么——放你走吗?’
‘我会照你的心意去做,只要你再回到我这里。’
108我应允了他,天亮便归来。
我前往那悦意的都城,随后舍弃了王位。
109忆念着往昔胜者所奉行的真实法,
布施婆罗门财物之后,我便前往那食人者之处。
110我心中并无疑惑:他或会杀我,或不会。
为守护真实之语,我前来舍弃此生命。
于真实中,无有与我等同者:这便是我的真实巴拉密。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, sutasomo mahīpati; Gahito porisādena, brāhmaṇe saṅgaraṃ sariṃ. ‘‘Khattiyānaṃ ekasataṃ, āvuṇitvā karattale; Etesaṃ pamilāpetvā, yaññatthe upanayī mamaṃ. ‘‘Apucchi maṃ porisādo, ‘kiṃ tvaṃ icchasi nissajaṃ; Yathāmati te kāhāmi, yadi me tvaṃ punehisi’. ‘‘Tassa paṭissuṇitvāna, paṇhe āgamanaṃ mama; Upagantvā puraṃ rammaṃ, rajjaṃ niyyādayiṃ tadā. ‘‘Anussaritvā sataṃ dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ; Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, porisādaṃ upāgamiṃ. ‘‘Natthi me saṃsayo tattha, ghātayissati vā na vā; Saccavācānurakkhanto, jīvitaṃ cajitumupāgamiṃ; Saccena me samo natthi, esā me saccapāramī’’ti.
13. 苏瓦纳沙马行
13. Suvaṇṇasāmacariyā
111我曾于林中为沙摩,乃帝释天所幻化;
我于林中,以慈心摄受狮子与老虎;
112为狮子、老虎、豹、熊与水牛所围绕;
斑鹿与野猪围绕在侧,我住于林间。
113无有众生畏惧我,我亦不畏惧任何众生;
依慈爱的力量而得安住,那时我在林中怡然自乐。
‘‘Sāmo yadā vane āsiṃ, sakkena abhinimmito; Pavane sīhabyagghe ca, mettāyamupanāmayiṃ. ‘‘Sīhabyagghehi dīpīhi, acchehi mahisehi ca; Pasadamigavarāhehi, parivāretvā vane vasiṃ. ‘‘Na maṃ koci uttasati, napi bhāyāmi kassaci; Mettābalenupatthaddho, ramāmi pavane tadā’’ti.
14. 独一王本生
14. Ekarājacariyā
114“再后来,当我是一位以‘独一王’闻名的大王时,”
我安住于无上的戒,统理广袤的大地。
115我毫无遗漏地行持十善业道;
以四种摄事,我摄受广大民众。
116当我如此精勤不懈,为了今生与来世;
达跋塞纳前来进犯,劫掠了我的都城。
117都城中的官员、军士与百姓——
他将一切夺为己有,便把我埋进坑里。
118群臣、王国与繁荣的后宫,
他们强夺霸占,我眼睁睁看着,如同看着心爱的儿子被掳走;
我的慈心无人能比,此即我的慈爱巴拉密。
‘‘Punāparaṃ yadā homi, ekarājāti vissuto; Paramaṃ sīlaṃ adhiṭṭhāya, pasāsāmi mahāmahiṃ. ‘‘Dasa kusalakammapathe, vattāmi anavasesato; Catūhi saṅgahavatthūhi, saṅgaṇhāmi mahājanaṃ. ‘‘Evaṃ me appamattassa, idha loke parattha ca; Dabbaseno upagantvā, acchindanto puraṃ mama. ‘‘Rājūpajīve nigame, sabalaṭṭhe saraṭṭhake; Sabbaṃ hatthagataṃ katvā, kāsuyā nikhaṇī mamaṃ. ‘‘Amaccamaṇḍalaṃ rajjaṃ, phītaṃ antepuraṃ mama; Acchinditvāna gahitaṃ, piyaṃ puttaṃva passahaṃ; Mettāya me samo natthi, esā me mettāpāramī’’ti.
15. 大罗马汉萨修行
15. Mahālomahaṃsacariyā
119我在冢间铺床,以尸骨为枕席而卧。
村中无赖聚拢而来,对我做出种种嘲弄的姿态。
120另一些人则带来香、花,以及各式各样的丰盛饮食。
他们满心欢喜,心神激昂,奉上种种饮食。
121那些带给我痛苦的人,以及那些给予我快乐的人,
我对他们全然等同看待,不存偏爱,亦无瞋怒。
122于快乐与痛苦,于荣誉与耻辱,我皆保持平衡,
于一切处,我皆平等,这就是我的舍巴拉密。
‘‘Susāne seyyaṃ kappemi, chavaṭṭhikaṃ upanidhāyahaṃ; Gāmaṇḍalā upāgantvā, rūpaṃ dassentinappakaṃ. ‘‘Apare gandhamālañca, bhojanaṃ vividhaṃ bahuṃ; Upāyanānūpanenti, haṭṭhā saṃviggamānasā. ‘‘Ye me dukkhaṃ upaharanti, ye ca denti sukhaṃ mama; Sabbesaṃ samako homi, dayā kopo na vijjati. ‘‘Sukhadukkhe tulābhūto, yasesu ayasesu ca; Sabbattha samako homi, esā me upekkhāpāramī’’ti.
战捷者、悦意者,以及铁屋与军队的故事;
首那难达、默跛者、猴王,以及名为真言者的故事。
我曾为鹌鹑与鱼王,亦曾为黑岛仙人;
我又曾为须陀素摩,也曾是沙摩与独一王;
此即舍巴拉密的圆满,大圣如是宣说。
如此,我经历了种种苦楚,亦经历了种种圆满;
于一期又一期生命中往复经历后,我证得了无上正觉。
我尽舍了应施之物,圆满了全部的戒;
我圆满成就了出离巴拉密,证得无上正觉。
我向智者请问,并付出最上的精进;
我圆满成就了忍耐巴拉密,证得无上正觉。
立下坚定的誓愿,守护真实之语。
圆满慈心波罗蜜,证得无上菩提。
于得失、荣辱、尊卑之中;
于一切处平等安住,证得无上菩提。
视懈怠为怖畏,视精进为安稳;
你们应当奋发精进,这便是佛陀的教诫。
视争执为怖畏,视和睦为安稳;
你们当和谐、友善,这是诸佛的教诫。
视放逸为怖畏,视不放逸为安稳;
当修习八支圣道,这便是诸佛的教诫。
世尊正是这样,宣说自己过去世的修行时,开示了这部名为《佛所行德》的法门。
Yudhañjayo somanasso, ayogharabhisena ca; Soṇanando mūgapakkho, kapirājā saccasavhayo. Vaṭṭako maccharājā ca, kaṇhadīpāyano isi; Sutasomo puna āsiṃ , sāmo ca ekarājahu; Upekkhāpāramī āsi, iti vutthaṃ mahesinā. Evaṃ bahubbidhaṃ dukkhaṃ, sampattī ca bahubbidhā ; Bhavābhave anubhavitvā, patto sambodhimuttamaṃ. Datvā dātabbakaṃ dānaṃ, sīlaṃ pūretvā asesato; Nekkhamme pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ. Paṇḍite paripucchitvā, vīriyaṃ katvāna muttamaṃ; Khantiyā pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ. Katvā daḷhamadhiṭṭhānaṃ, saccavācānurakkhiya; Mettāya pāramiṃ gantvā, patto sambodhimuttamaṃ. Lābhālābhe yasāyase, sammānanāvamānane; Sabbattha samako hutvā, patto sambodhimuttamaṃ. Kosajjaṃ bhayato disvā, vīriyārambhañca khemato; Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī. Vivādaṃ bhayato disvā, avivādañca khemato; Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī. Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato; Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī. Itthaṃ sudaṃ bhagavā attano pubbacariyaṃ sambhāvayamāno buddhāpadāniyaṃ nāma dhammapariyāyaṃ abhāsitthāti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这部书是什么
《本生(Jātaka·二)》是巴利小部《本生经》的后半部,收录从第十七集(四十集)到第二十二集(大集)的长篇偈颂本生,并含“十愿论”“雪山”“布施篇”等章。本书体裁以偈颂对话为主干,穿插叙事骨架,借佛陀讲述的前生故事展现菩萨行。它在小部中份量最大,将文学庄严与伦理教化深度结合,最后的大集诸本生更是将十波罗蜜推向极致。其特色是戏剧化的长篇问答与不断强调的王政、忍辱、智慧主题,阅读时宛如走进古老的因果剧场。
出场人物
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bodhisatta | 菩萨 | 每则本生的主角,修习波罗蜜者,现种种化身 |
| Sakka | 帝释天 | 诸天之王,常前来请法、考验或护持菩萨 |
| Devadatta | 提婆达多 | 在多则本生中扮演菩萨的对立面,现世则为怨敌 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 常被佛陀指明为本生中某弟子的今世身 |
| Moggallāna | 大目犍连 | 同理,为某本生角色的今世对应者 |
| Brahmā | 梵天(如常童子梵天) | 有时请佛说法或赞叹菩萨功德 |
核心法义/内容(白话+重点)
本书的核心是通过多劫流转的因果故事,把“忍辱、智慧、布施、持戒”等波罗蜜变成活生生的写实教材。它反复指出,世间最锋利的武器不是刀剑,而是调伏内在的瞋恚;最大的胜利不是攻城略地,而是守护法与真实。
如《沙喇邦嘎本生》中,帝释天问“杀何者后不再忧愁”,仙人答:
「杀害了忿怒后,永不忧愁,仙人们赞叹舍弃轻蔑;应忍受一切粗恶的言语,寂静者说这是最上的忍辱。」
→ 拆开看:这里的“杀”,杀的是自身的忿怒烦恼,不是外在有情;“忍辱”不是怯弱,而是心强到不被粗言所伤。
→ 要旨:降伏内心的瞋恨与轻蔑是真正的清净之道,忍辱是比军队更强的大力,也是解脱的根基。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| dhamma | 法/教法/正行 | 书中可指国王应行的“正法”、沙门所修之“法”、事物的理则,不可一律译作“佛法”。 |
| sīla | 戒/戒行 | 不单是律仪戒,也涵盖刹帝利王者的行为规范等道德品行。 |
| citta | 心 | 常在对治瞋恚修慈时出现,易与“意根”(mano)、“识”(viññāṇa)混淆,此处多指内心状态。 |
| paññā | 慧/智慧 | 不是学问与聪明,而是能断烦恼、判别法义的修行智,被赞为“最上之力”。 |
| sacca | 谛/真实 | 除四圣谛外,常指承诺的真实不虚,菩萨以真实语成就种种功德。 |
| indriya | 根/感官 | 本生中常说“调伏诸根”,容易只译作感官,却忽略了信、精进等五根的内涵。 |
阅读提示
翻译偈颂时要注意保持口头节奏和对仗感,在尊重韵律的前提下让中文简洁清晰,不宜过度文言化。本生故事的义注常指明人物对应与背景,需对照理解,尤其结尾佛陀点明“今世某某即彼时某人”的部分,应统一使用磐石名册中的汉传名以确保一致。