1世界之主、娑婆主梵天神,合掌向无上者恳请道:
“世间有众生,眼中仅有些许尘垢。请宣说法吧,哀愍这些众生吧。”
2他是明行具足者、如是者、持光明者、持最后身者;
无与伦比的如来,对一切众生生起了悲悯。
3“诸天神与人间的众生,其实并不知道,这位人中最上的佛陀,究竟是怎样的存在。
神通力与智慧力又是怎样的?那利益世间的佛陀,他的佛力又是怎样的?”
4“诸天神与世人皆不知:此佛陀乃如是之人中最上者,
神通力和智慧力就是这样,利益世间的佛力也是这样。
5“来吧,我要展示那无与伦比的佛力。
我将在空中化现一条以宝石装饰的经行处。”
6地居天、四大王天、三十三天、夜摩天、兜率天、化乐天、
他化自在天与梵众天的天神们,也都满心欢喜,发出了浩大的欢呼声。
7大地与天界遍被光明照亮,广大的世界间隙也不再幽闭;
那时,浓密的黑暗被驱散了,人们见到了这稀有、不可思议的奇观。
8在诸天神、乾达婆、人与罗刹之中,广大而极明亮的光辉生起了。
此世界、他世界,乃至两界之间,下方、上方与十方,悉遍照耀。
9这位众生中的最上者、无与伦比的引导者,是天与人所共同尊敬的导师;
他具大威德、圆满百福相,示现了这稀有、不可思议的神变。
10那时,受天神之王恳请的明眼者、人中最上者,细察其中深义;
那位世间导师铺设了一条经行之处,它以诸宝所成,建造得精妙完善。
11世尊于神通、他心通与教诫三种神变而得自在;
那位世间导师铺设了一条经行之处,它以诸宝所成,建造得精妙完善。
12在一万世界中,乃至在那最胜的须弥山(Sineru)上,
于宝石所成的经行处上,他依次示现了如柱般的景象。
13超越一万世界后,胜者铺就了经行之地;
宝石所成的经行道,两侧纯金所造;
14横梁次第相连,金色木板敷于其上;
栏杆纯金所成,于两侧建立;
15宝石与珍珠之沙散布其间,宝石所成的经行处便已成就;
遍照一切方向,犹如升起的百光之日。
16那时,具足三十二胜相的坚定者,在经行处经行,
正自觉者遍放光明,胜利者于经行道上安步。
17天界的曼陀罗花、巴拉恰陀伽花和莲花,
天众齐聚,在经行道上散落花雨。
18万千天众瞻仰着他,满怀欢悦;
他们恭敬顶礼,欢欣踊跃,喜乐无尽。
19“三十三天、夜摩天,以及兜率天的诸天神,
化乐天(Nimmānaratino)的天神,与他化自在天的天神,
全都心意踊跃,满怀欢喜,瞻仰着那位世间导师。
20天人、乾闼婆、人类、罗刹,龙、金翅鸟,以及紧那罗,
都注视着那利益世间、悲悯世间者,犹如高悬于虚空中的月轮。
21光音天、遍净天、广果天,以及阿迦腻咤天的诸天神,
他们身着极净洁白之衣,合掌而立。
22他们抛撒五色花,那是曼陀罗花,杂以旃檀香粉;
那时,他们在空中挥扬衣布,说道:‘啊!胜利者,您悲悯世间,利益众生。’
23“您是众生的导师、旗帜、幢幡与祭柱;
你是彼岸,是依处,是明灯,两足中最胜者。
24“在一万世界之中,有大威力的诸天神,
他们围绕着他,向他敬礼,欢喜踊跃,欣悦不已。
25“天神与天女,心怀净信,满心欢喜,
以五色花供养人雄。
26“众天神见到他,净信于心,满心欢喜,
用五色的花供养着那位人雄。
27“啊!世间竟有如此稀有、如此未曾有、令人身毛竖立之事!
“我过去从未见过这般景象,实在奇妙稀有,令人身毛竖立。”
28天神们各各安住于自己的天宫;
她们望见空中这番奇妙景象,皆开怀大笑。
29那些住于虚空的、住于大地的,以及栖身在草丛与路边的众生,
都合掌致敬,满心欢喜,踊跃欣然。
30又有那些长寿的龙众,福德具足、有大神通,
他们满怀欢喜地礼敬,供养那无上的人中至尊。
31他们在空中,于风行之处,奏起和雅的乐音。
他们见到空中的稀有之事,便击打皮鼓。
32海螺、小鼓,以及众多铜鼓,
他们在空中鸣响,目睹空中这番奇妙景象。
33今日对我们来说实为稀有,生起令人毛发竖立的奇观。
我们获得了确实的义利成就,时机已为我们把握。
34听到他们说“佛陀”,欢喜当下生起。
他们合掌而立,口中不断称说“佛陀、佛陀”。
35有高呼声、赞叹声,还有高声喝彩与热烈的随喜。
虚空中种种众生,亦合掌致敬。
36他们歌唱、嬉笑,奏着乐器,拍击手臂,翩翩起舞。
他们散下五色花,以及混着檀香粉末的曼陀罗花。
37“大雄啊,正如您足上有千辐轮相,
轮相上布满了幢、金刚、幡、卍字与象钩等庄严图案。
38“于色身、戒、定与慧,您皆无与伦比;
于解脱与转法轮,您更是无可比拟。
39“您的身体具足十象之力,那是您与生俱来的力量。
于神通力无与伦比,于转法轮亦复如是。
40“如是具足一切功德,具足一切支分,
向大牟尼、大悲者、世间依怙致敬。
41“恭敬迎接、称扬、礼拜与赞叹,
致敬与供养,您皆堪受这一切。
42“世间所有应受礼敬者,凡是值得礼敬的,
您是最胜者、大雄,世间无与您相等者。
43“舍利弗(Sāriputta)有大智慧,于定与禅那善巧通达;
他站在灵鹫山(Gijjhakūṭa)上,即能亲见世间导师。
44“犹如娑罗树王盛开,又如虚空中的明月;
他瞻仰人中之雄,如瞻仰正午的太阳。
45“又如燃烧的灯树,又如初升的朝阳;
他看见那位智者、世间导师,周身辉映着一臂之宽的光明。
46“五百位比丘,皆已所作已办,如如不动;
他们都是漏尽者、无垢者,导师于一刹那将他们集齐。
47“他示现了一种名为“令世间生净信”的神变。
我们也当往赴彼处,礼敬那位胜者。
48“来吧,我等皆往,共向胜者请问。
我们将亲见世间导师,消除心中疑惑。”
49他们应声道:“萨度(sādhu,古译:善哉)!”这些明智而善护根门的人,
持着衣钵,疾速前来。
50他们与那些漏尽、无垢、已调伏、最上调御的圣者共住,
具大智慧的舍利弗,以神通力前来。
51舍利弗为大众之上首,为诸比丘所围绕。
他身放光明,犹如天神行于空中,凭藉神通力来到面前。
52那位善行者,于咳嗽、喷嚏,亦审慎观察。
他们心怀恭敬与尊重,来到正觉者面前。
53走近前去,他们见到了那位自生者、世间的导师。
那位坚定者高悬于空中,犹如天际的明月。
54犹如燃烧的灯树,亦如空中的闪电。
恰如正午的太阳,众人得见世间导师。
55五百位比丘,皆见世间导师;
如同澄净的湖水,又如盛开的莲花。
56双手合掌,欢喜踊跃,满心欣悦;
他们俯身顶礼,礼敬导师足下的千辐轮相。
57舍利弗有大智慧,犹如迦兰陀花;
他善巧于禅定与等持,礼敬世间导师。
58犹如时雨之云发出轰鸣,又似青莲花一般;
神通威力无可匹敌,目犍连(Moggallāna)具大神通。
59大迦叶长老(Mahākassapa),身如真金经火锤炼;
立于头陀功德之巅,备受导师所称扬赞叹。
60天眼第一,阿那律(Anuruddha)又为大众之尊长;
这位亲族中最殊胜者,正站在离世尊不远处。
61于犯戒、不犯戒及可出罪之事,悉皆精通;
于律藏中位居第一,受到导师称赞的优波离(Upāli)。
62他通达微细精深的义理,是说法者中最卓越的导师;
他是仙人、曼达尼之子,以“布纳(Puṇṇa)”之名广为人知。
63这位牟尼了知他们的心念后,便善巧地运用譬喻而为说法;
断除疑惑的大雄者,宣说了自己的功德。
64“那四种阿僧祇,其尽头无从得知;
众生之蕴、虚空,以及无边的轮围世界,
佛的智慧不可测量,那些事是难以了知的。
65“我这神通变化,在世间有何可惊奇?
还有其他许多稀有奇特、令人身毛竖立之事。”
66“那时,我住在兜率天,名为善足。
十千世界前来会集,合掌向我祈请:
67“大雄,你的时机到了,请降入母胎吧。
‘救度诸天神与人类吧,觉悟那不死之境。’
68“从兜率天身殁后,我入母胎之时,
一万世界的大地,那时都震动了。
69“当我以正念从母胎中降生时,
发出“萨度”之声,十千世界震动。
70“我的入胎无有等同者,从出生到出离亦是如此;
我于正觉时最为殊胜,于转法轮时亦复如是。
71“真是世间稀有啊,诸佛功德之广大;
十千世界,六种震动;
光明遍照,极为广大,奇特殊胜,令人身毛竖立。”
72那时,世尊是世间最上者、人中之雄,
胜利者为令诸天神等得见,现神通力,于空中经行。
73世间导师在经行道上经行的同时,为众开示,
在那四肘宽的经行道上,他从不中途折返,
74舍利弗有大智慧,于定与禅那善巧通达;
他已抵达慧的彼岸,正向世间导师请问。
75“大雄啊,人中最上者,您的发愿是怎样的?
坚智者,您于何时,发愿求证那无上菩提?”
76“布施、持戒、出离,智慧与精进——那时您是如何修持的?
忍辱、真实与决意,还有慈和舍,又是怎样的呢?
77“明智的世间导师啊,您的十巴拉密是怎样的呢?
“近巴拉密如何得圆满?胜义巴拉密又如何得圆满?”
78“受问之后,他以迦陵频伽鸟般美妙的声音作解答,”
“令心得清凉,令诸天世间生起欢喜。”
79“过去诸佛、诸胜利者所宣说、所修习,由佛陀代代相承之法,”
“他依宿命智,为含括天神的世间阐明了利益,”
80“它带来喜悦与欢欣,拔除忧伤之箭。”
对于一切成就的获得,你们应当生起恭敬,听我宣说。
81“降伏骄慢,驱散忧愁,令脱轮回;
这是灭尽一切苦的道路,你们应当恭敬地修习。”
Brahmā ca lokādhipatī sahampatī , katañjalī anadhivaraṃ ayācatha; ‘‘Santīdha sattāpparajakkhajātikā, desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ’’. Sampannavijjācaraṇassa tādino, jutindharassantimadehadhārino; Tathāgatassappaṭipuggalassa, uppajji kāruññatā sabbasatte. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ kīdisako naruttamo; Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo; Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ. ‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ; Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍitaṃ’’. Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā; Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ. Obhāsitā ca pathavī sadevakā, puthū ca lokantarikā asaṃvutā; Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, disvāna accherakaṃ pāṭihīraṃ. Sadevagandhabbamanussarakkhase, ābhā uḷārā vipulā ajāyatha; Imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ , adho ca uddhaṃ tiriyañca vitthataṃ. Sattuttamo anadhivaro vināyako, satthā ahū devamanussapūjito; Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, dassesi accherakaṃ pāṭihīraṃ. So yācito devavarena cakkhumā, atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo; Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ. Iddhī ca ādesanānusāsanī, tipāṭihīre bhagavā vasī ahu; Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ. Dasasahassīlokadhātuyā, sinerupabbatuttame; Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, caṅkame ratanāmaye. Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṃ māpayī jino; Sabbasoṇṇamayā passe, caṅkame ratanāmaye. Tulāsaṅghāṭānuvaggā , sovaṇṇaphalakatthatā; Vedikā sabbasovaṇṇā, dubhato passesu nimmitā. Maṇimuttāvālukākiṇṇā, nimmito ratanāmayo; Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato. Tasmiṃ caṅkamane dhīro, dvattiṃsavaralakkhaṇo; Virocamāno sambuddho, caṅkame caṅkamī jino. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Caṅkamane okiranti, sabbe devā samāgatā. Passanti taṃ devasaṅghā, dasasahassī pamoditā; Namassamānā nipatanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Udaggacittā sumanā, passanti lokanāyakaṃ. Sadevagandhabbamanussarakkhasā, nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā; Passanti taṃ lokahitānukampakaṃ, nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ. Ābhassarā subhakiṇhā, vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā; Susuddhasukkavatthavasanā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ; Bhamenti celāni ca ambare tadā, ‘‘aho jino lokahitānukampako. ‘‘Tuvaṃ satthā ca ketū ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṃ; Parāyano patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo . ‘‘Dasasahassīlokadhātuyā, devatāyo mahiddhikā; Parivāretvā namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. ‘‘Devatā devakaññā ca, pasannā tuṭṭhamānasā; Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ. ‘‘Passanti taṃ devasaṅghā, pasannā tuṭṭhamānasā; Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ. ‘‘Aho acchariyaṃ loke, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Na medisaṃ bhūtapubbaṃ, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’. Sakasakamhi bhavane, nisīditvāna devatā; Hasanti tā mahāhasitaṃ, disvānaccherakaṃ nabhe. Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, tiṇapanthanivāsino; Katañjalī namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. Yepi dīghāyukā nāgā, puññavanto mahiddhikā; Pamoditā namassanti, pūjayanti naruttamaṃ. Saṅgītiyo pavattenti, ambare anilañjase; Cammanaddhāni vādenti, disvānaccherakaṃ nabhe. Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi ḍiṇḍimā bahū; Antalikkhasmiṃ vajjanti, disvānaccherakaṃ nabhe. Abbhuto vata no ajja, uppajji lomahaṃsano; Dhuvamatthasiddhiṃ labhāma, khaṇo no paṭipādito. Buddhoti tesaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade; Buddho buddhoti kathayantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. Hiṅkārā sādhukārā ca , ukkuṭṭhi sampahaṃsanaṃ ; Pajā ca vividhā gagane, vattenti pañjalīkatā. Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, bhujāni pothenti ca naccayanti ca; Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ. ‘‘Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇaṃ; Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhamānaṅkusācitaṃ. ‘‘Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso; Vimuttiyā asamasamo, dhammacakkappavattane. ‘‘Dasanāgabalaṃ kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ; Iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane. ‘‘Evaṃ sabbaguṇūpetaṃ, sabbaṅgasamupāgataṃ; Mahāmuniṃ kāruṇikaṃ, lokanāthaṃ namassatha. ‘‘Abhivādanaṃ thomanañca, vandanañca pasaṃsanaṃ; Namassanañca pūjañca, sabbaṃ arahasī tuvaṃ. ‘‘Ye keci loke vandaneyyā, vandanaṃ arahanti ye; Sabbaseṭṭho mahāvīra, sadiso te na vijjati. ‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Gijjhakūṭe ṭhitoyeva, passati lokanāyakaṃ. ‘‘Suphullaṃ sālarājaṃva, candaṃva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyaṃ, olokesi narāsabhaṃ. ‘‘Jalantaṃ dīparukkhaṃva, taruṇasūriyaṃva uggataṃ; Byāmappabhānurañjitaṃ, dhīraṃ passati lokanāyakaṃ. ‘‘Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ, katakiccāna tādinaṃ; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, khaṇena sannipātayi. ‘‘Lokappasādanaṃ nāma, pāṭihīraṃ nidassayi; Amhepi tattha gantvāna, vandissāma mayaṃ jinaṃ. ‘‘Etha sabbe gamissāma, pucchissāma mayaṃ jinaṃ; Kaṅkhaṃ vinodayissāma, passitvā lokanāyakaṃ’’. Sādhūti te paṭissutvā, nipakā saṃvutindriyā; Pattacīvaramādāya, taramānā upāgamuṃ. Khīṇāsavehi vimalehi, dantehi uttame dame; Sāriputto mahāpañño, iddhiyā upasaṅkami. Tehi bhikkhūhi parivuto, sāriputto mahāgaṇī; Laḷanto devova gagane, iddhiyā upasaṅkami. Ukkāsitañca khipitaṃ , ajjhupekkhiya subbatā; Sagāravā sappatissā, sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ. Upasaṅkamitvā passanti, sayambhuṃ lokanāyakaṃ; Nabhe accuggataṃ dhīraṃ, candaṃva gagane yathā. Jalantaṃ dīparukkhaṃva, vijjuṃva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyaṃ, passanti lokanāyakaṃ. Pañcabhikkhusatā sabbe, passanti lokanāyakaṃ; Rahadamiva vippasannaṃ, suphullaṃ padumaṃ yathā. Añjaliṃ paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Namassamānā nipatanti, satthuno cakkalakkhaṇe. Sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso; Samādhijjhānakusalo, vandate lokanāyakaṃ. Gajjitā kālameghova, nīluppalasamasādiso; Iddhibalena asamo, moggallāno mahiddhiko. Mahākassapopi ca thero, uttattakanakasannibho; Dhutaguṇe agganikkhitto, thomito satthuvaṇṇito. Dibbacakkhūnaṃ yo aggo, anuruddho mahāgaṇī; Ñātiseṭṭho bhagavato, avidūreva tiṭṭhati. Āpattianāpattiyā , satekicchāya kovido; Vinaye agganikkhitto, upāli satthuvaṇṇito. Sukhumanipuṇatthapaṭividdho, kathikānaṃ pavaro gaṇī; Isi mantāniyā putto, puṇṇo nāmāti vissuto. Etesaṃ cittamaññāya, opammakusalo muni; Kaṅkhacchedo mahāvīro, kathesi attano guṇaṃ. ‘‘Cattāro te asaṅkheyyā, koṭi yesaṃ na nāyati; Sattakāyo ca ākāso, cakkavāḷā canantakā; Buddhañāṇaṃ appameyyaṃ, na sakkā ete vijānituṃ. ‘‘Kimetaṃ acchariyaṃ loke, yaṃ me iddhivikubbanaṃ; Aññe bahū acchariyā, abbhutā lomahaṃsanā. ‘‘Yadāhaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā; Dasasahassī samāgamma, yācanti pañjalī mamaṃ. ‘‘‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ; Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ padaṃ’. ‘‘Tusitā kāyā cavitvāna, yadā okkami kucchiyaṃ; Dasasahassīlokadhātu, kampittha dharaṇī tadā. ‘‘Yadāhaṃ mātukucchito, sampajānova nikkhamiṃ; Sādhukāraṃ pavattenti, dasasahassī pakampatha. ‘‘Okkantiṃ me samo natthi, jātito abhinikkhame; Sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho, dhammacakkappavattane. ‘‘Aho acchariyaṃ loke, buddhānaṃ guṇamahantatā; Dasasahassīlokadhātu, chappakāraṃ pakampatha; Obhāso ca mahā āsi, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’. Bhagavā tamhi samaye, lokajeṭṭho narāsabho; Sadevakaṃ dassayanto, iddhiyā caṅkamī jino. Caṅkame caṅkamantova, kathesi lokanāyako; Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathā. Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṃ. ‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama; Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā. ‘‘Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ, paññāvīriyañca kīdisaṃ; Khantisaccamadhiṭṭhānaṃ, mettupekkhā ca kīdisā. ‘‘Dasa pāramī tayā dhīra, kīdisī lokanāyaka; Kathaṃ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṃ’’. Tassa puṭṭho viyākāsi, karavīkamadhuragiro; Nibbāpayanto hadayaṃ, hāsayanto sadevakaṃ. Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ, nikīlitaṃ buddhaparamparāgataṃ; Pubbenivāsānugatāya buddhiyā, pakāsayī lokahitaṃ sadevake. ‘‘Pītipāmojjajananaṃ, sokasallavinodanaṃ; Sabbasampattipaṭilābhaṃ, cittīkatvā suṇātha me. ‘‘Madanimmadanaṃ sokanudaṃ, saṃsāraparimocanaṃ; Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ, sakkaccaṃ paṭipajjathā’’ti.