1. 宝石经行品
1. Ratanacaṅkamanakaṇḍaṃ
世界之主、娑婆主梵天,合掌向无上者恳请道:
“世间有众生,眼中仅有些许尘垢。请宣说法吧,哀愍这些众生吧。”
他是明行具足者、如是者、持光明者、持最后身者;
无与伦比的如来,对一切众生生起了悲悯。
“这些天界与人间的众生,完全不知道这位无上之人——佛陀,到底是怎样的一位存在;
神通力与智慧力又是怎样的?那利益世间的佛陀,他的佛力又是怎样的?”
诸天与世人皆不知:此佛陀乃如是之人中最上者,
神通力与智慧力如此,利益世间的佛陀之力也是如此。
此刻,我将显现这无上的佛陀之力,
我将在空中化现一条以宝石装饰的经行处。
地居天、四大王天、三十三天、夜摩天、兜率天、化乐天,
他化自在天与梵众天的天神们,也都满心欢喜,发出了浩大的欢呼声。
大地与天界遍被光明照亮,广大的世界间隙也不再幽闭;
那时,浓密的黑暗被驱散了,人们见到了这稀有、不可思议的奇观。
在诸天、乾达婆、人与罗刹之中,广大而极明亮的光辉生起了。
此世界、他世界,乃至两界之间,下方、上方与十方,悉遍照耀。
这位众生中的最上者、无与伦比的引导者,是天与人所共同尊敬的大师;
他具大威德、圆满百福相,示现了这稀有、不可思议的神变。
那时,受天神之王恳请的明眼者、人中最上者,细察其中深义;
那位世间导师铺设了一条经行之处,它以诸宝所成,建造得精妙完善。
世尊于神通、他心通与教诫三种神变而得自在;
那位世间导师铺设了一条经行之处,它以诸宝所成,建造得精妙完善。
在一万世界中,乃至在那最胜的须弥山上,
于宝石所成的经行处上,他依次示现了如柱般的景象。
超越一万世界后,胜者铺就了经行之地;
宝石所成的经行道,两侧纯金所造;
横梁次第相连,金色木板敷于其上;
栏杆纯金所成,于两侧建立;
宝石与珍珠之沙散布其间,宝石所成的经行处便已成就;
它遍照一切方所,犹如升起的百光之日。
那时,具足三十二胜相的坚定者,在经行处经行,
正自觉者遍放光明,胜利者于经行道上安步。
天界的曼陀罗花、巴拉恰陀伽花和莲花,
天众齐聚,在经行道上散落花雨。
万千天众瞻仰着他,满怀欢悦;
他们恭敬顶礼,欢欣踊跃,喜乐无尽。
三十三天的天神、夜摩天的天神,以及兜率天的天神,
化乐天的天神,与他化自在天的天神,
全都心意踊跃,满怀欢喜,瞻仰着那位世间导师。
天人、乾闼婆、人类、罗刹,龙、金翅鸟,以及紧那罗,
都注视着那利益世间、悲悯世间者,犹如高悬于虚空中的月轮。
光音天、遍净天、广果天,以及阿迦腻咤天的诸天,
他们身着极净洁白之衣,合掌而立。
他们抛撒五色花,那是曼陀罗花,杂以旃檀香粉;
那时,他们在空中挥扬衣布,说道:‘啊!胜利者,您悲悯世间,利益众生。’
您是众生的导师、旗帜、幢幡与祭柱;
您是皈依,是依怙,是两足至尊的明灯。
在一万世界之中,有大威力的诸天神,
他们围绕着他,向他敬礼,欢喜踊跃,欣悦不已。
天神与天女,心怀净信,满心欢喜,
以五色花供养人雄。
众天神见到他,净信于心,满心欢喜,
用五色的花供养着那位人雄。
啊!世间竟有如此稀有、如此未曾有、令人身毛竖立之事!
“我过去从未见过这般景象,实在奇妙稀有,令人身毛竖立。”
天神们各各安住于自己的天宫;
她们望见空中这番奇妙景象,皆开怀大笑。
那些住于虚空的、住于大地的,以及栖身在草丛与路边的众生,
都合掌致敬,满心欢喜,踊跃欣然。
又有那些长寿的龙众,福德具足、有大神通,
他们满怀欢喜地礼敬,供养那无上的人中至尊。
海螺、小鼓,以及众多铜鼓,
在空中响起,目睹空中这番奇妙景象。
大雄啊,正如您足上有千辐轮相,
轮相上布满了幢、金刚、幡、卍字与象钩等庄严图案。
于色身、戒、定与慧,您皆无与伦比;
于解脱与转法轮,您更是无可比拟。
如是具足一切功德,成就一切素质,
向大牟尼、大悲者、世间依怙致敬。
恭敬迎接、称扬、礼拜与赞叹,
致敬与供养,您皆堪受这一切。
世间所有应受礼敬者,凡是值得礼敬的,
您是最胜者、大雄,世间无与您相等者。
舍利弗,大智慧者,善巧于定与禅那,
他站在灵鹫山上,即能亲见世间导师。
犹如娑罗树王盛开,又如虚空中的明月;
他瞻仰人中之雄,如瞻仰正午的太阳。
又如燃烧的灯树,又如初升的朝阳;
他看见那位智者、世间导师,周身辉映着一臂之宽的光明。
五百位比丘,皆已所作已办,如如不动;
他们都是漏尽者、无垢者,导师于一刹那将他们集齐。
他们应声道:“善哉!”这些明智而善护根门的人,
持着衣钵,疾速前来。
他们与那些漏尽、无垢、已调伏、最上调御的圣者共住,
具大智慧的舍利弗,以神通力前来。
他身放光明,犹如天神行于空中,凭藉神通力来到面前。
五百位比丘,皆见世间导师;
如同澄净的湖水,又如盛开的莲花。
双手合掌,欢喜踊跃,满心欣悦;
他们俯身顶礼,礼敬导师足下的千辐轮相。
舍利弗有大智慧,犹如迦兰陀鸟;
他善巧于禅定与等持,礼敬世间导师。
犹如时雨之云发出轰鸣,又似青莲花一般;
神通威力无可匹敌,摩嘎喇那具大神通。
大迦叶长老,身如真金经火锤炼;
立于头陀功德之巅,备受导师所称扬赞叹。
天眼第一,阿那律又为大众之尊长;
这位亲族中最殊胜者,正站在离世尊不远处。
于犯戒、不犯戒及可出罪之事,悉皆精通;
于律藏中位居第一,受到导师称赞的优波离。
他通达微细精深的义理,是说法者中最卓越的导师;
他是曼达尼女仙之子,以“富楼那”之名广为人知。
这位牟尼了知他们的心念后,便善巧地运用譬喻而为说法;
断除疑惑的大雄者,宣说了自己的功德。
那四种阿僧祇,其尽头无从得知;
众生之蕴、虚空,以及无边的轮围世界,
佛的智慧不可测量,那些事是难以了知的。’
我这神通变化,在世间有何可惊奇?
还有其他许多稀有奇特、令人身毛竖立之事。’
那时,我住在兜率天,名为善足。
十千世界前来会集,合掌向我祈请:
‘大雄,时机已至,请入母胎吧;
救度诸天与人类吧,觉悟那不死之境。’
从兜率天身殁后,我入母胎之时,
一万世界的大地,那时都震动了。
当我以正念从母胎中降生时,
发出“善哉”之声,十千世界震动。
我的入胎无有等同者,从出生到出离亦是如此;
我于正觉时最为殊胜,于转法轮时亦复如是。
真是世间稀有啊,诸佛功德之广大;
十千世界,六种震动;
光明遍照,极为广大,奇特殊胜,令人身毛竖立。
那时,世尊是世间最上者、人中之雄,
胜利者为令诸天等得见,现神通力,于空中经行。
世间导师在经行道上经行的同时,为众开示,
在那四肘宽的经行道上,他从不中途折返,
“舍利弗有大智慧,于定与禅那善巧通达;
他已抵达慧的彼岸,正向世间导师请问。
布施、持戒、出离,智慧与精进——那时您是如何修持的?
忍辱、真实、决意,以及慈与舍——您又是如何修持的?
“坚智者,世间导师,您所修的十种波罗蜜,究竟如何?”
“受问之后,他以迦陵频伽鸟般美妙的声音作解答,”
“令心得清凉,令诸天世间生起欢喜。”
“过去诸佛、诸胜利者所宣说、所积聚,由佛陀代代相承之法,”
“他依宿命智,为含括天神的世间阐明了利益,”
“它带来喜悦与欢欣,拔除忧伤之箭。”
降伏骄慢,驱散忧愁,令脱轮回;
这是灭尽一切苦的道路,你们应当恭敬地修习。
Brahmā ca lokādhipatī sahampatī , katañjalī anadhivaraṃ ayācatha; ‘‘Santīdha sattāpparajakkhajātikā, desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ’’. Sampannavijjācaraṇassa tādino, jutindharassantimadehadhārino; Tathāgatassappaṭipuggalassa, uppajji kāruññatā sabbasatte. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ kīdisako naruttamo; Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ. ‘‘Na hete jānanti sadevamānusā, buddho ayaṃ edisako naruttamo; Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ. ‘‘Handāhaṃ dassayissāmi, buddhabalamanuttaraṃ; Caṅkamaṃ māpayissāmi, nabhe ratanamaṇḍitaṃ’’. Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, yāmā ca devā tusitā ca nimmitā; Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ. Obhāsitā ca pathavī sadevakā, puthū ca lokantarikā asaṃvutā; Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, disvāna accherakaṃ pāṭihīraṃ. Sadevagandhabbamanussarakkhase, ābhā uḷārā vipulā ajāyatha; Imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ , adho ca uddhaṃ tiriyañca vitthataṃ. Sattuttamo anadhivaro vināyako, satthā ahū devamanussapūjito; Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, dassesi accherakaṃ pāṭihīraṃ. So yācito devavarena cakkhumā, atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo; Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ. Iddhī ca ādesanānusāsanī, tipāṭihīre bhagavā vasī ahu; Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ. Dasasahassīlokadhātuyā, sinerupabbatuttame; Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, caṅkame ratanāmaye. Dasasahassī atikkamma, caṅkamaṃ māpayī jino; Sabbasoṇṇamayā passe, caṅkame ratanāmaye. Tulāsaṅghāṭānuvaggā , sovaṇṇaphalakatthatā; Vedikā sabbasovaṇṇā, dubhato passesu nimmitā. Maṇimuttāvālukākiṇṇā, nimmito ratanāmayo; Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato. Tasmiṃ caṅkamane dhīro, dvattiṃsavaralakkhaṇo; Virocamāno sambuddho, caṅkame caṅkamī jino. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Caṅkamane okiranti, sabbe devā samāgatā. Passanti taṃ devasaṅghā, dasasahassī pamoditā; Namassamānā nipatanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā; Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino; Udaggacittā sumanā, passanti lokanāyakaṃ. Sadevagandhabbamanussarakkhasā, nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā; Passanti taṃ lokahitānukampakaṃ, nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ. Ābhassarā subhakiṇhā, vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā; Susuddhasukkavatthavasanā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ; Bhamenti celāni ca ambare tadā, ‘‘aho jino lokahitānukampako. ‘‘Tuvaṃ satthā ca ketū ca, dhajo yūpo ca pāṇinaṃ; Parāyano patiṭṭhā ca, dīpo ca dvipaduttamo . ‘‘Dasasahassīlokadhātuyā, devatāyo mahiddhikā; Parivāretvā namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. ‘‘Devatā devakaññā ca, pasannā tuṭṭhamānasā; Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ. ‘‘Passanti taṃ devasaṅghā, pasannā tuṭṭhamānasā; Pañcavaṇṇikapupphehi, pūjayanti narāsabhaṃ. ‘‘Aho acchariyaṃ loke, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Na medisaṃ bhūtapubbaṃ, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’. Sakasakamhi bhavane, nisīditvāna devatā; Hasanti tā mahāhasitaṃ, disvānaccherakaṃ nabhe. Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, tiṇapanthanivāsino; Katañjalī namassanti, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. Yepi dīghāyukā nāgā, puññavanto mahiddhikā; Pamoditā namassanti, pūjayanti naruttamaṃ. Saṅgītiyo pavattenti, ambare anilañjase; Cammanaddhāni vādenti, disvānaccherakaṃ nabhe. Saṅkhā ca paṇavā ceva, athopi ḍiṇḍimā bahū; Antalikkhasmiṃ vajjanti, disvānaccherakaṃ nabhe. Abbhuto vata no ajja, uppajji lomahaṃsano; Dhuvamatthasiddhiṃ labhāma, khaṇo no paṭipādito. Buddhoti tesaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade; Buddho buddhoti kathayantā, tiṭṭhanti pañjalīkatā. Hiṅkārā sādhukārā ca , ukkuṭṭhi sampahaṃsanaṃ ; Pajā ca vividhā gagane, vattenti pañjalīkatā. Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, bhujāni pothenti ca naccayanti ca; Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ. ‘‘Yathā tuyhaṃ mahāvīra, pādesu cakkalakkhaṇaṃ; Dhajavajirapaṭākā, vaḍḍhamānaṅkusācitaṃ. ‘‘Rūpe sīle samādhimhi, paññāya ca asādiso; Vimuttiyā asamasamo, dhammacakkappavattane. ‘‘Dasanāgabalaṃ kāye, tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ; Iddhibalena asamo, dhammacakkappavattane. ‘‘Evaṃ sabbaguṇūpetaṃ, sabbaṅgasamupāgataṃ; Mahāmuniṃ kāruṇikaṃ, lokanāthaṃ namassatha. ‘‘Abhivādanaṃ thomanañca, vandanañca pasaṃsanaṃ; Namassanañca pūjañca, sabbaṃ arahasī tuvaṃ. ‘‘Ye keci loke vandaneyyā, vandanaṃ arahanti ye; Sabbaseṭṭho mahāvīra, sadiso te na vijjati. Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Gijjhakūṭe ṭhitoyeva, passati lokanāyakaṃ. ‘‘Suphullaṃ sālarājaṃva, candaṃva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyaṃ, olokesi narāsabhaṃ. ‘‘Jalantaṃ dīparukkhaṃva, taruṇasūriyaṃva uggataṃ; Byāmappabhānurañjitaṃ, dhīraṃ passati lokanāyakaṃ. ‘‘Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ, katakiccāna tādinaṃ; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, khaṇena sannipātayi. ‘‘Lokappasādanaṃ nāma, pāṭihīraṃ nidassayi; Amhepi tattha gantvāna, vandissāma mayaṃ jinaṃ. ‘‘Etha sabbe gamissāma, pucchissāma mayaṃ jinaṃ; Kaṅkhaṃ vinodayissāma, passitvā lokanāyakaṃ’’. Sādhūti te paṭissutvā, nipakā saṃvutindriyā; Pattacīvaramādāya, taramānā upāgamuṃ. Khīṇāsavehi vimalehi, dantehi uttame dame; Sāriputto mahāpañño, iddhiyā upasaṅkami. Tehi bhikkhūhi parivuto, sāriputto mahāgaṇī; Laḷanto devova gagane, iddhiyā upasaṅkami. Ukkāsitañca khipitaṃ , ajjhupekkhiya subbatā; Sagāravā sappatissā, sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ. Upasaṅkamitvā passanti, sayambhuṃ lokanāyakaṃ; Nabhe accuggataṃ dhīraṃ, candaṃva gagane yathā. Jalantaṃ dīparukkhaṃva, vijjuṃva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyaṃ, passanti lokanāyakaṃ. Pañcabhikkhusatā sabbe, passanti lokanāyakaṃ; Rahadamiva vippasannaṃ, suphullaṃ padumaṃ yathā. Añjaliṃ paggahetvāna, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; Namassamānā nipatanti, satthuno cakkalakkhaṇe. Sāriputto mahāpañño, koraṇḍasamasādiso; Samādhijjhānakusalo, vandate lokanāyakaṃ. Gajjitā kālameghova, nīluppalasamasādiso; Iddhibalena asamo, moggallāno mahiddhiko. Mahākassapopi ca thero, uttattakanakasannibho; Dhutaguṇe agganikkhitto, thomito satthuvaṇṇito. Dibbacakkhūnaṃ yo aggo, anuruddho mahāgaṇī; Ñātiseṭṭho bhagavato, avidūreva tiṭṭhati. Āpattianāpattiyā , satekicchāya kovido; Vinaye agganikkhitto, upāli satthuvaṇṇito. Sukhumanipuṇatthapaṭividdho, kathikānaṃ pavaro gaṇī; Isi mantāniyā putto, puṇṇo nāmāti vissuto. Etesaṃ cittamaññāya, opammakusalo muni; Kaṅkhacchedo mahāvīro, kathesi attano guṇaṃ. ‘‘Cattāro te asaṅkheyyā, koṭi yesaṃ na nāyati; Sattakāyo ca ākāso, cakkavāḷā canantakā; Buddhañāṇaṃ appameyyaṃ, na sakkā ete vijānituṃ. ‘‘Kimetaṃ acchariyaṃ loke, yaṃ me iddhivikubbanaṃ; Aññe bahū acchariyā, abbhutā lomahaṃsanā. ‘‘Yadāhaṃ tusite kāye, santusito nāmahaṃ tadā; Dasasahassī samāgamma, yācanti pañjalī mamaṃ. ‘‘‘Kālo kho te mahāvīra, uppajja mātukucchiyaṃ; Sadevakaṃ tārayanto, bujjhassu amataṃ padaṃ’. ‘‘Tusitā kāyā cavitvāna, yadā okkami kucchiyaṃ; Dasasahassīlokadhātu, kampittha dharaṇī tadā. ‘‘Yadāhaṃ mātukucchito, sampajānova nikkhamiṃ; Sādhukāraṃ pavattenti, dasasahassī pakampatha. ‘‘Okkantiṃ me samo natthi, jātito abhinikkhame; Sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho, dhammacakkappavattane. ‘‘Aho acchariyaṃ loke, buddhānaṃ guṇamahantatā; Dasasahassīlokadhātu, chappakāraṃ pakampatha; Obhāso ca mahā āsi, accheraṃ lomahaṃsanaṃ’’. Bhagavā tamhi samaye, lokajeṭṭho narāsabho; Sadevakaṃ dassayanto, iddhiyā caṅkamī jino. Caṅkame caṅkamantova, kathesi lokanāyako; Antarā na nivatteti, catuhatthe caṅkame yathā. ‘‘Sāriputto mahāpañño, samādhijjhānakovido; Paññāya pāramippatto, pucchati lokanāyakaṃ. ‘‘Kīdiso te mahāvīra, abhinīhāro naruttama; Kamhi kāle tayā dhīra, patthitā bodhimuttamā. ‘‘Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ, paññāvīriyañca kīdisaṃ; Khantisaccamadhiṭṭhānaṃ, mettupekkhā ca kīdisā. ‘‘Dasa pāramī tayā dhīra, kīdisī lokanāyaka; Kathaṃ upapāramī puṇṇā, paramatthapāramī kathaṃ’’. Tassa puṭṭho viyākāsi, karavīkamadhuragiro; Nibbāpayanto hadayaṃ, hāsayanto sadevakaṃ. Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ, nikīlitaṃ buddhaparamparāgataṃ; Pubbenivāsānugatāya buddhiyā, pakāsayī lokahitaṃ sadevake. ‘‘Pītipāmojjajananaṃ, sokasallavinodanaṃ; Sabbasampattipaṭilābhaṃ, cittīkatvā suṇātha me. ‘‘Madanimmadanaṃ sokanudaṃ, saṃsāraparimocanaṃ; Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ, sakkaccaṃ paṭipajjathā’’ti.
2. 善慧佛愿求论
2. Sumedhapatthanākathā
十万劫又四阿僧祇劫前,
有座城市名为阿马拉,景致殊胜,悦意可人。
十种音声充盈不绝,饮食丰足;
象声、马声、鼓声、螺声、车乘声,
“吃吧!喝吧!”人们伴着饮食如此喧嚷,
这座城市样样齐备,一切工艺无不具足,
七种珍宝具足,各色人众汇集其间,
如同天城一般庄严辉煌,是造福德者的安住之处。
在那座不死城中,有一位名为善慧的婆罗门;
他积聚了无数亿的财富,具足充裕的财宝与谷物。
独自静坐时,我心中如是思惟:
再生实为苦,这色身的崩坏也是如此。
那时,我自身即是生法、老法、病法;
我将寻求那无老、无死、安隐的涅槃。
诚然,这具腐臭之身,内中充满种种不净;
我当弃舍此身而离去,不牵挂,不恋着。
正如有苦存在,乐亦可得而名;
同样,有存在时,无有也应当是可希求的。
正如在炎热存在的地方,清凉也同样存在;
同样地,三火存在之处,涅槃亦当希求。
正如在恶存在的地方,善也同样存在;
同样地,既然有生存在,无生亦当被希求。
犹如有人堕于粪坑,看见一座满盈的池塘;
他不去寻求那座池塘,这并非池塘的过失。
同样地,洗涤烦恼尘垢的湖水就在眼前,名为不死的湖泊就在那里。
犹如被敌人团团围困,明明有通衢大道就在前方,
那人却不逃走,这并非直路的过失。
同样地,被烦恼牢牢缠缚的人,在安稳之道明明存在时,
却不去寻求那条道,这并非安稳直路的过失。
正如一位患病之人,虽有良医在世,
却不求医治其疾,这并非医师之过。
同样地,为烦恼之病所逼迫、所苦恼者,
不寻找那位导师,这过失并不在引导者。
犹如有人厌恶地将死尸系于颈上,
解开之后,他便快乐、自在、自主地离去。
犹如这朽腐之身,不过是种种死尸的堆积;
舍弃它后我便离去,无所顾念,无所需求。
正如人们在厕所中,对待粪便那般,
抛弃之后便离去,无所贪恋,无所希求。
同样地,我对此充满种种不净物的身体,
犹如排便之后舍弃茅厕,我也将舍弃此身而去。
如同破旧、漏水、行将沉没的船,
船主将它舍弃而去,毫不顾念,不再需要。
同样地,我这具身体,有九处孔窍,常流不净,
我要像船主抛弃破旧的船一样,将它舍弃后离去。
就像有人带着货物,行经强盗出没之地;
当他看到货物有被抢夺的危险,便舍弃货物,继续前行。
同样,此身如同狂贼;
怖畏善法断灭故,我当放舍此身而去。
我如此思惟后,奉持无量亿财,
向有依怙与无依怙者布施之后,我朝雪山走去。
当他示现降世、诞生、觉悟与说法之时,
那时我沉浸于禅那之乐,未见到这四种征兆。
那时,我离开自己的隐居处,
那时,我抖擞树皮衣,游于虚空。
见大众如此欢欣踊跃,喜悦遍满;
我从虚空降下,随即问那些人:
“大众这般欢欣踊跃,喜悦遍满,法喜充满;
这是为谁清扫道路,平整大道与通途呢?
他们听了我的问话,便回答:‘世间无上的佛陀,
名为燃灯的胜者,世间导师出现于世;
为他清除道路,那是一条笔直的坦途。
一听到‘佛陀’这个称呼,喜悦便立刻生起;
我一再称说‘佛陀、佛陀’,流露出满心的欢喜。
我站在那儿,满心欢喜,内心深深触动,如此思惟:
“今于此地,我当播下种子,良机切莫错过。”
“你们若为佛陀清扫道路,也请给我一处空间;”
“我亦当清理这条平直的道路。”
“那时,我一面忆念‘佛陀,佛陀’,一面清理道路。”
“我那块地方尚未整治完毕,燃灯大牟尼,”
“与四十万位具足六神通、如如者,”
胜者与诸漏尽、清净无染的阿拉汉,一同踏上正道。
天界的曼陀罗花、莲花与珊瑚树花,
空中天人向十方抛洒,
又洒下天界的旃檀粉末与一切无上妙香。
素馨花、松脂木、水黄皮花、龙树花、红淡花与露兜花;
地上的人们,也向四方抛撒。
以此我在最胜人前所发的这个愿、所行的这个行为,
证得一切知之后,我将度脱无量的众生。
截断轮回之流,摧破三有;
登上法船,度脱诸天与世人。
得人身,诸根具足,值遇导师之缘,
出家、具足功德、曾作修行奉献,与热切的愿心
这八种法聚合之时,成佛的决意便得成就。
燃灯佛,世间解,接受供养
立于我床头之处,说了这样的话。
“你们看这位苦行者,结着发辫,修极严酷的苦行;
于无量劫后,佛陀将出现于世间。
从可爱的迦毗罗卫城出离之后,如来——
他发起精勤之努力,行持难行之事。
在阿阇波罗榕树下,如来安坐,
他手捧那钵乳粥,向尼连禅河而去。
「在尼连禅河岸,那位胜利者受用乳粥;
沿着已备好的胜道,他走向菩提树下。
然后,这位无上士右绕菩提道场,
在毕钵罗树下,这位大荣光者将证悟。
质多与哈塔拉瓦卡,将成为最上首的侍者;
乌达拉与难陀母,将成为最上首的女侍者。
听闻无与伦比的圣者此言,
人与天人们满怀欢喜地说:‘这真是佛种啊。’
他们发出高声的欢呼,鼓掌并欢笑,
一万个世界与诸天众合掌礼敬。
倘若我们错失了这位世间尊者的教法,
于未来世,我们将当面遇见他。
如同众人渡河之时,错失了正确的渡口,
在下游的渡口勉强把持,方才越过这浩荡大河。
我们所有这些人,也是如此;倘若舍弃了这位胜利者,
于未来世,我们将面见此人。
燃灯佛,知世间者,接受供养的人,
他记述了我的业行后,便抬起右脚。
在场的胜者之子众,对我右绕礼敬;
诸天、人、阿修罗,礼敬之后便离去了。
我错过了拜见世间导师与其僧团的机会;
我从卧处起身,随即盘腿而坐。
我充满快乐,满怀喜悦;
内心为喜乐所充盈,那时我盘腿而坐。
结跏趺坐后,我如此思惟:
“我于禅那已得自在,于神通已达圆满。”
当我盘腿而坐时,一万世界的众生;
发出巨大音声:‘你必将成为佛陀。’
过去诸菩萨安坐于殊胜跏趺座时,
诸瑞相即现前,今日他们瑞相现。
一万世界界寂静无声,无有纷乱;
这些今日已经显现,你必定成佛。
‘大风不起,河水不流;
“今日它们纷纷显现,你必定将成就佛果。’”
“‘陆上的花与水中的花,此时一同盛放;今日这些花全都绽放,你必定将成就佛果。’”
今日它们皆已开花,你必定将成佛。
藤蔓也好,树木也好,那时全都果实累累;
“今日它们皆已结果,你必定将成佛。”
安住虚空与安住大地的种种宝物,此刻一同大放光明;
“今日,这众多宝物齐放光芒,你必将成佛。”
人间与天界的乐器,那时一齐奏响;
今日,这两者同声鸣响,你必定成佛。
种种绚丽的花朵从空中降下花雨;
“它们今日降下,你必定成佛。”
“大海涌起,十千世界震动;”
今日二者齐声鸣响,你定当成佛。
那时,十千地狱的火焰一时熄灭;
今日,诸火已熄灭,你必定成佛。
太阳清净无瑕,一切星辰皆悉显现;
“他们今日亦将显现,你必定成佛。”
天未降雨,水即从大地涌出;
今日水亦从大地涌出,你必定成佛。
群星闪耀,星宿布满天穹;
毗舍佉星与月亮会合,你必定成佛。
栖于洞穴与岩缝的众生,纷纷从各自的住处出离;
今日这些住处悉皆空寂,你必定成佛。
“众生无有不乐,当下便得满足;”
今日一切众生皆得满足,你必将成佛。
疾病于彼止息,饥渴于彼消散;
那时贪欲变得微薄,瞋恚与愚痴尽皆灭尽;
今日它们悉皆离去,你必定成佛。
那时便无恐惧,今日这也显现了;
依此相状,我们知道,你决定成佛。
尘土向上扬起不落,这一瑞相今日显现;
凭此相状,我们知道,你必定成佛。
不悦的气味消散,天界的香气飘送而来;
今日香气飘送,你必定将成为佛陀。
一切天神皆显现,唯除无色界诸天;
今日这一切悉皆显现,你必定成为佛陀。
凡是称为地狱之处,那时悉皆显现;
今日这一切悉皆显现,你必定成佛。
听闻佛陀的话语后,一万世界里的天众,
当时我心生欢喜、踊跃不已,便这样思惟:
“诸佛的言语决定真实,胜者的言语不曾虚言;
诸佛之言无有虚妄,我必定成为佛陀。
犹如土块抛向虚空,必定落回大地;
同样,最胜佛陀之语,确定而恒常。
正如一切有情众生,死亡是必定而恒常的;
同样地,最胜佛陀之语,亦是恒常之真理;
诸佛所言无虚,‘我必成佛’是决定无疑的。
犹如长夜消尽,太阳必定升起,
同样,最殊胜佛陀们的话语,也是恒常不变的;
诸佛之语无有虚谬,‘我当成佛’是决定无疑的。
犹如刚出洞穴的狮子,必定发出吼声,
同样,最殊胜佛陀们的话语,也是恒常不变的;
佛陀之言无有虚妄,我必成佛,此为决定。
正如沉沦众生卸下重担,决定不虚;
同样,最胜佛陀的言语,决定而恒常。
那么,我便各处探寻成就佛道的种种法门,
向上、向下,遍满十方,直至法界之边际。
于是遍访之际,我首先得见布施巴拉密,
此乃往昔诸大仙人所循行的古老大道。
你当先于此布施巴拉密,坚固确立,善加持守;
若你志在证得菩提,便应修持布施巴拉密。
犹如盛满的罐,不论被谁倒置,
其中的水便全然倾出,没有一滴保留。
同样地,当你看见乞求者——无论是低等、中等或高等的人——
你都应毫无保留地布施,如同倒覆的水罐,点滴不留。
然而,成佛的诸法实不止此;
我还要探寻其他成就菩提资粮的诸法。
这第二波罗蜜,你应即刻坚固确立、善加受持;
若你愿证得觉悟,便当去修习戒波罗蜜。
就像香尾鹿的尾巴,一旦被某物缠住,
它宁愿死在那里,也不损坏自己的尾巴。
同样地,你也应在四个方面,令戒修习圆满,
于一切时守护净戒,犹如香尾鹿守护其尾。
然而成佛之法,并非仅此而已;
我还要探寻其他能导向菩提的法。
那时,正在探寻的我,看见了第三项——离欲波罗蜜;
过去诸大圣者所系习、所常习的。
犹如有人长久囚禁于牢狱,饱受痛苦折磨,
于彼不生贪爱,唯求解脱。
同样,你当视一切有,如同牢狱;
你应当心向出离,以便从‘有’中彻底解脱。
这些佛陀之法,将不仅仅只有这些;
我还要探寻其余能助成菩提之法。
正如托钵的比丘,无论所至之家是低、是中、还是高,
皆不回避,由此获得维生的资粮。
同样地,你在一切时中,常向有智慧的人请问;
依智慧巴拉密,你必将证得正觉。
佛陀的法将并非仅此而已;
我也会去寻求其他能成就菩提之法。
过去诸大圣者所修习、所奉行之法,
你先应将这第五波罗蜜坚固地受持。
如同兽王狮子,无论坐、立、行走之时,
它恒常精进不懈,心常策励。
成佛之法,绝非仅此而已;
我还要进一步探寻其他助成菩提的法。
那时,在探寻之中,我照见了第六波罗蜜——忍耐巴拉密。
现在,你当先坚定地受持这第六个波罗蜜;
于此,以专一不二之心,你将证得正觉。
犹如大地,不论面对清净或不清净之物……
它一概接纳一切所弃置的东西,从不因你而起厌逆。
正是如此,你对一切众生的恭敬与轻蔑,悉能安忍;
当你圆满了忍耐巴拉密,便将证得无上正觉。
如此探寻时,他见到了第七种波罗蜜——真实巴拉密;
那是过去诸佛反复修习的。
你今应将这第七种波罗蜜,坚固地确立起来,好好地受持;
于此,你将成为言语无犹豫者,证得正觉。
恰如名为‘药草’的星辰,在含括诸天的世间中成为准量;
无论逢时或逢雨,它都不偏离其运行之道。
同样地,在真实法中,你也切莫偏离正道;
你修习真实巴拉密圆满,必将证得正等觉。
而佛陀的功德,远不止于此;
我亦要寻求其他能助成菩提的法。
彼时,正在探寻的他,见到了第八种——决意波罗蜜;
那是过去诸佛所数数修习的。
犹如一座石山,稳固不动,岿然安立,
纵使狂风猛烈,它亦不摇动,就安住于自己的本位。
同样地,你于决意,亦应恒常不动摇;
当你圆满了决意波罗蜜,便会证得正觉。
佛陀的功德将不止于此,
我还要遍寻其余能助证菩提的法。
正遍寻时,我便见到了第九慈爱巴拉密,
那是过去诸大圣者所反复修习、践行的。
你当先将这第九波罗蜜坚定确立、如法受持,
若你欲证得菩提,便应于慈心成就无人能及。
如同水对于善人与恶人,
皆以清凉平等地遍洒,并带走尘垢。
同样地,你对有益与无益之人,也应平等地培育慈心;
你圆满了慈爱巴拉密之后,便将证得正觉。
你当坚固地受持这第十波罗蜜于心;
当如天平般稳固坚定,你便将证得正觉。
犹如大地,对于弃置其上的不净物与洁净物,
对两者皆平等以待,远离忿怒与偏爱。
当他如理思择这一切法的本质、作用与特相时,
凭藉法之力,大地与万世界一同震动。
凡来赴世尊应供的会众,
那人群在那里战栗摇晃,昏厥倒地。
当他如此思惟法,无余地证入佛地时,
因此,一万个世界连同天界的大地都为之震动。
天人与世人二者,同声说出祝福的话语:
你宏大的愿望,愿你如愿以偿。
愿一切灾祸远避,愿忧愁与疾病灭尽;
愿障碍莫降临于你,愿你速证无上菩提。
正如时节到来时,开花之树繁花盛开;
同样地,大雄啊,你将以佛智而绽放。
正如一切正自觉者,曾圆满十波罗蜜;
同样地,大雄啊,你应圆满十波罗蜜。
正如一切正自觉者,于菩提道场觉悟;
大雄者,你亦当如是,于胜者的菩提树下觉悟吧。
正如一切正自觉者,皆已转法轮;
大雄者啊,你也当如此,转动法轮。
犹如满月,清净明澄而照耀;
内心圆满的你,也当如此,光耀万界。
犹如太阳脱出罗睺之口,以炽盛光明殊胜照耀;
同样地,你从世间解脱,以光辉照耀;
如同一切河流,终汇入大海;
如此,含天神在内的世间,都聚集到你身旁。
他受到他们的称赞与颂扬,便受持了十种法;
在圆满修习这些法时,他进入了山林。
Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye; Amaraṃ nāma nagaraṃ, dassaneyyaṃ manoramaṃ. Dasahi saddehi avivittaṃ, annapānasamāyutaṃ; Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, bherisaṅkharathāni ca; Khādatha pivatha ceva, annapānena ghositaṃ. Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, sabbakammamupāgataṃ; Sattaratanasampannaṃ, nānājanasamākulaṃ; Samiddhaṃ devanagaraṃva, āvāsaṃ puññakamminaṃ. Nagare amaravatiyā, sumedho nāma brāhmaṇo; Anekakoṭisannicayo, pahūtadhanadhaññavā. Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū; Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato. Rahogato nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā; ‘‘Dukkho punabbhavo nāma, sarīrassa ca bhedanaṃ. ‘‘Jātidhammo jarādhammo, byādhidhammo sahaṃ tadā; Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, pariyesissāmi nibbutiṃ. ‘‘Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ; Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko. ‘‘Atthi hehiti so maggo, na so sakkā na hetuye; Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, bhavato parimuttiyā. ‘‘Yathāpi dukkhe vijjante, sukhaṃ nāmapi vijjati; Evaṃ bhave vijjamāne, vibhavopi icchitabbako. ‘‘Yathāpi uṇhe vijjante, aparaṃ vijjati sītalaṃ; Evaṃ tividhaggi vijjante, nibbānaṃ icchitabbakaṃ. ‘‘Yathāpi pāpe vijjante, kalyāṇamapi vijjati; Evameva jāti vijjante, ajātipicchitabbakaṃ. ‘‘Yathā gūthagato puriso, taḷākaṃ disvāna pūritaṃ; Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso taḷākassa so. ‘‘Evaṃ kilesamaladhova, vijjante amatantaḷe; Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe. ‘‘Yathā arīhi pariruddho, vijjante gamanampathe; Na palāyati so puriso, na doso añjasassa so. ‘‘Evaṃ kilesapariruddho, vijjamāne sive pathe; Na gavesati taṃ maggaṃ, na doso sivamañjase. ‘‘Yathāpi byādhito puriso, vijjamāne tikicchake; Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, na doso so tikicchake. ‘‘Evaṃ kilesabyādhīhi, dukkhito paripīḷito; Na gavesati taṃ ācariyaṃ, na doso so vināyake. ‘‘Yathāpi kuṇapaṃ puriso, kaṇṭhe bandhaṃ jigucchiya; Mocayitvāna gaccheyya, sukhī serī sayaṃvasī. ‘‘Tathevimaṃ pūtikāyaṃ, nānākuṇapasañcayaṃ; Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, anapekkho anatthiko. ‘‘Yathā uccāraṭṭhānamhi, karīsaṃ naranāriyo; Chaḍḍayitvāna gacchanti, anapekkhā anatthikā. ‘‘Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, nānākuṇapapūritaṃ; Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. ‘‘Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ, paluggaṃ udagāhiniṃ ; Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, anapekkhā anatthikā. ‘‘Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, navacchiddaṃ dhuvassavaṃ; Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, jiṇṇanāvaṃva sāmikā. ‘‘Yathāpi puriso corehi, gacchanto bhaṇḍamādiya; Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, chaḍḍayitvāna gacchati. ‘‘Evameva ayaṃ kāyo, mahācorasamo viya; Pahāyimaṃ gamissāmi, kusalacchedanā bhayā’’. Evāhaṃ cintayitvāna, nekakoṭisataṃ dhanaṃ; Nāthānāthānaṃ datvāna, himavantamupāgamiṃ. Himavantassāvidūre, dhammiko nāma pabbato; Assamo sukato mayhaṃ, paṇṇasālā sumāpitā. Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, pañcadosavivajjitaṃ; Aṭṭhaguṇasamūpetaṃ, abhiññābalamāhariṃ. Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, navadosamupāgataṃ; Vākacīraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgataṃ. Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ , pajahiṃ paṇṇasālakaṃ; Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, guṇe dasahupāgataṃ. Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, pajahiṃ niravasesato; Anekaguṇasampannaṃ, pavattaphalamādiyiṃ. Tatthappadhānaṃ padahiṃ, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abbhantaramhi sattāhe, abhiññābalapāpuṇiṃ. Evaṃ me siddhippattassa, vasībhūtassa sāsane; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako. Uppajjante ca jāyante, bujjhante dhammadesane; Caturo nimitte nāddasaṃ, jhānaratisamappito. Paccantadesavisaye, nimantetvā tathāgataṃ; Tassa āgamanaṃ maggaṃ, sodhenti tuṭṭhamānasā. Ahaṃ tena samayena, nikkhamitvā sakassamā; Dhunanto vākacīrāni, gacchāmi ambare tadā. Vedajātaṃ janaṃ disvā, tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ; Orohitvāna gaganā, manusse pucchi tāvade. ‘‘Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, vedajāto mahājano; Kassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’. Te me puṭṭhā viyākaṃsu, ‘‘buddho loke anuttaro; Dīpaṅkaro nāma jino, uppajji lokanāyako; Tassa sodhīyati maggo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’. Buddhotivacanaṃ sutvāna, pīti uppajji tāvade; Buddho buddhoti kathayanto, somanassaṃ pavedayiṃ. Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, tuṭṭho saṃviggamānaso; ‘‘Idha bījāni ropissaṃ, khaṇo ve mā upaccagā. ‘‘Yadi buddhassa sodhetha, ekokāsaṃ dadātha me; Ahampi sodhayissāmi, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’’. Adaṃsu te mamokāsaṃ, sodhetuṃ añjasaṃ tadā; Buddho buddhoti cintento, maggaṃ sodhemahaṃ tadā. Aniṭṭhite mamokāse, dīpaṅkaro mahāmuni; Catūhi satasahassehi, chaḷabhiññehi tādihi; Khīṇāsavehi vimalehi, paṭipajji añjasaṃ jino. Paccuggamanā vattanti, vajjanti bheriyo bahū; Āmoditā naramarū, sādhukāraṃ pavattayuṃ. Devā manusse passanti, manussāpi ca devatā; Ubhopi te pañjalikā, anuyanti tathāgataṃ. Devā dibbehi turiyehi, manussā mānusehi ca ; Ubhopi te vajjayantā, anuyanti tathāgataṃ. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū. Dibbaṃ candanacuṇṇañca, varagandhañca kevalaṃ; Disodisaṃ okiranti, ākāsanabhagatā marū. Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ, nāgapunnāgaketakaṃ; Disodisaṃ ukkhipanti, bhūmitalagatā narā. Kese muñcitvāhaṃ tattha, vākacīrañca cammakaṃ; Kalale pattharitvāna, avakujjo nipajjahaṃ. ‘‘Akkamitvāna maṃ buddho, saha sissehi gacchatu; Mā naṃ kalale akkamittha, hitāya me bhavissati’’. Pathaviyaṃ nipannassa, evaṃ me āsi cetaso; ‘‘Icchamāno ahaṃ ajja, kilese jhāpaye mama. ‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha; Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, buddho hessaṃ sadevake. ‘‘Kiṃ me ekena tiṇṇena, purisena thāmadassinā; Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, santāressaṃ sadevakaṃ. ‘‘Iminā me adhikārena, katena purisuttame; Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tāremi janataṃ bahuṃ. ‘‘Saṃsārasotaṃ chinditvā, viddhaṃsetvā tayo bhave; Dhammanāvaṃ samāruyha, santāressaṃ sadevakaṃ’’. Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ; Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā; Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhati. Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Ussīsake maṃ ṭhatvāna, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ; ‘‘Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ. ‘‘Ajapālarukkhamūlasmiṃ, nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti. ‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. ‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro ; Assattharukkhamūlamhi, bujjhissati mahāyaso. ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo. ‘‘Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. ‘‘Citto ca hatthāḷavako , aggā hessantupaṭṭhakā; Uttarā nandamātā ca, aggā hessantupaṭṭhikā’’. Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino; Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ. Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā. ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ. ‘‘Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya; Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ. ‘‘Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’. Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho; Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari. Ye tatthāsuṃ jinaputtā, padakkhiṇamakaṃsu maṃ; Devā manussā asurā ca, abhivādetvāna pakkamuṃ. Dassanaṃ me atikkante, sasaṅghe lokanāyake; Sayanā vuṭṭhahitvāna, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. Sukhena sukhito homi, pāmojjena pamodito; Pītiyā ca abhissanno, pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. Pallaṅkena nisīditvā, evaṃ cintesahaṃ tadā; ‘‘Vasībhūto ahaṃ jhāne, abhiññāsu pāramiṃgato . ‘‘Sahassiyamhi lokamhi, isayo natthi me samā; Asamo iddhidhammesu, alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ. ‘‘Pallaṅkābhujane mayhaṃ, dasasahassādhivāsino; Mahānādaṃ pavattesuṃ, ‘dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Yā pubbe bodhisattānaṃ, pallaṅkavaramābhuje; Nimittāni padissanti, tāni ajja padissare. ‘‘‘Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammati; Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Dasasahassī lokadhātū, nissaddā honti nirākulā; Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Mahāvātā na vāyanti, na sandanti savantiyo; Tāni ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Thalajā dakajā pupphā, sabbe pupphanti tāvade; Tepajja pupphitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Latā vā yadi vā rukkhā, phalabhārā honti tāvade; Tepajja phalitā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, ratanā jotanti tāvade; Tepajja ratanā jotanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Mānussakā ca dibbā ca, turiyā vajjanti tāvade; Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Vicitrapupphā gaganā, abhivassanti tāvade; Tepi ajja pavassanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampati; Tepajjubho abhiravanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Nirayepi dasasahasse, aggī nibbanti tāvade; Tepajja nibbutā aggī, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Vimalo hoti sūriyo, sabbā dissanti tārakā; Tepi ajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Anovaṭṭhena udakaṃ, mahiyā ubbhijji tāvade; Tampajjubbhijjate mahiyā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Tārāgaṇā virocanti, nakkhattā gaganamaṇḍale; Visākhā candimā yuttā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Bilāsayā darīsayā, nikkhamanti sakāsayā; Tepajja āsayā chuddhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Na honti aratī sattānaṃ, santuṭṭhā honti tāvade; Tepajja sabbe santuṭṭhā, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Rogā tadupasammanti, jighacchā ca vinassati; ‘‘‘Rāgo tadā tanu hoti, doso moho vinassati; Tepajja vigatā sabbe, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Bhayaṃ tadā na bhavati, ajjapetaṃ padissati; Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Rajonuddhaṃsati uddhaṃ, ajjapetaṃ padissati; Tena liṅgena jānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Aniṭṭhagandho pakkamati, dibbagandho pavāyati; Sopajja vāyati gandho, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Sabbe devā padissanti, ṭhapayitvā arūpino; Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Yāvatā nirayā nāma, sabbe dissanti tāvade; Tepajja sabbe dissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Kuṭṭā kavāṭā selā ca, na hontāvaraṇā tadā; Ākāsabhūtā tepajja, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Cutī ca upapatti ca, khaṇe tasmiṃ na vijjati; Tānipajja padissanti, dhuvaṃ buddho bhavissasi. ‘‘‘Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, mā nivatta abhikkama; Mayampetaṃ vijānāma, dhuvaṃ buddho bhavissasi’’’. Buddhassa vacanaṃ sutvā, dasasahassīnacūbhayaṃ; Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, evaṃ cintesahaṃ tadā. ‘‘Advejjhavacanā buddhā, amoghavacanā jinā; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. ‘‘Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. ‘‘Yathāpi sabbasattānaṃ, maraṇaṃ dhuvasassataṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. ‘‘Yathā rattikkhaye patte, sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. ‘‘Yathā nikkhantasayanassa, sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. ‘‘Yathā āpannasattānaṃ, bhāramoropanaṃ dhuvaṃ; Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, vacanaṃ dhuvasassataṃ; Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. ‘‘Handa buddhakare dhamme, vicināmi ito cito; Uddhaṃ adho dasa disā, yāvatā dhammadhātuyā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, paṭhamaṃ dānapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Dānapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathāpi kumbho sampuṇṇo, yassa kassaci adho kato; Vamate vudakaṃ nissesaṃ, na tattha parirakkhati. ‘‘Tatheva yācake disvā, hīnamukkaṭṭhamajjhime; Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, kumbho viya adho kato. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, dutiyaṃ sīlapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Sīlapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathāpi camarī vālaṃ, kismiñci paṭilaggitaṃ; Upeti maraṇaṃ tattha, na vikopeti vāladhiṃ. ‘‘Tatheva tvaṃ catūsu bhūmīsu, sīlāni paripūraya; Parirakkha sabbadā sīlaṃ, camarī viya vāladhiṃ. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Nekkhammapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathā andughare puriso, ciravuttho dukhaṭṭito; Na tattha rāgaṃ janesi, muttiṃyeva gavesati. ‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, passa andughare viya; Nekkhammābhimukho hohi, bhavato parimuttiyā. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, catutthaṃ paññāpāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Paññāpāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, hīnamukkaṭṭhamajjhime; Kulāni na vivajjento, evaṃ labhati yāpanaṃ. ‘‘Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, paripucchaṃ budhaṃ janaṃ; Paññāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, pañcamaṃ vīriyapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Vīriyapāramitaṃ gaccha, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathāpi sīho migarājā, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Alīnavīriyo hoti, paggahitamano sadā. ‘‘Tatheva tvaṃ sabbabhave, paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ; Vīriyapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tattha advejjhamānaso, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Yathāpi pathavī nāma, sucimpi asucimpi ca; Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, na karoti paṭighaṃ tayā. ‘‘Tatheva tvampi sabbesaṃ, sammānāvamānakkhamo; Khantipāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, sattamaṃ saccapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tattha advejjhavacano, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Yathāpi osadhī nāma, tulābhūtā sadevake; Samaye utuvasse vā, na vokkamati vīthito. ‘‘Tatheva tvampi saccesu, mā vokkama hi vīthito; Saccapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tattha tvaṃ acalo hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito; Na kampati bhusavātehi, sakaṭṭhāneva tiṭṭhati. ‘‘Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, sabbadā acalo bhava; Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, navamaṃ mettāpāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Mettāya asamo hohi, yadi bodhiṃ pattumicchasi. ‘‘Yathāpi udakaṃ nāma, kalyāṇe pāpake jane; Samaṃ pharati sītena, pavāheti rajomalaṃ. ‘‘Tatheva tvaṃ hitāhite, samaṃ mettāya bhāvaya; Mettāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Nahete ettakāyeva, buddhadhammā bhavissare; Aññepi vicinissāmi, ye dhammā bodhipācanā’’. Vicinanto tadā dakkhiṃ, dasamaṃ upekkhāpāramiṃ; Pubbakehi mahesīhi, āsevitanisevitaṃ. ‘‘Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, daḷhaṃ katvā samādiya; Tulābhūto daḷho hutvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Yathāpi pathavī nāma, nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ; Upekkhati ubhopete, kopānunayavajjitā. ‘‘Tatheva tvaṃ sukhadukkhe, tulābhūto sadā bhava; Upekkhāpāramitaṃ gantvā, sambodhiṃ pāpuṇissasi. ‘‘Ettakāyeva te loke, ye dhammā bodhipācanā; Tatuddhaṃ natthi aññatra, daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha’’. Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe; Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampatha. Calatī ravatī pathavī, ucchuyantaṃva pīḷitaṃ; Telayante yathā cakkaṃ, evaṃ kampati medanī. Yāvatā parisā āsi, buddhassa parivesane; Pavedhamānā sā tattha, mucchitā seti bhūmiyaṃ. Ghaṭānekasahassāni, kumbhīnañca satā bahū; Sañcuṇṇamathitā tattha, aññamaññaṃ paghaṭṭitā. Ubbiggā tasitā bhītā, bhantā byāthitamānasā; Mahājanā samāgamma, dīpaṅkaramupāgamuṃ. ‘‘Kiṃ bhavissati lokassa, kalyāṇamatha pāpakaṃ; Sabbo upadduto loko, taṃ vinodehi cakkhuma’’. Tesaṃ tadā saññapesi, dīpaṅkaro mahāmuni; ‘‘Visaṭṭhā hotha mā bhetha , imasmiṃ pathavikampane. ‘‘Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, buddho loke bhavissati; Eso sammasati dhammaṃ, pubbakaṃ jinasevitaṃ. ‘‘Tassa sammasato dhammaṃ, buddhabhūmiṃ asesato; Tenāyaṃ kampitā pathavī, dasasahassī sadevake’’. Buddhassa vacanaṃ sutvā, mano nibbāyi tāvade; Sabbe maṃ upasaṅkamma, punāpi abhivandisuṃ. Samādiyitvā buddhaguṇaṃ, daḷhaṃ katvāna mānasaṃ; Dīpaṅkaraṃ namassitvā, āsanā vuṭṭhahiṃ tadā. Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, devā mānusakā ubho; Samokiranti pupphehi, vuṭṭhahantassa āsanā. Vedayanti ca te sotthiṃ, devā mānusakā ubho; ‘‘Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, taṃ labhassu yathicchitaṃ. ‘‘Sabbītiyo vivajjantu, soko rogo vinassatu; Mā te bhavantvantarāyā , phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ. ‘‘Yathāpi samaye patte, pupphanti pupphino dumā; Tatheva tvaṃ mahāvīra, buddhañāṇena pupphasi. ‘‘Yathā ye keci sambuddhā, pūrayuṃ dasa pāramī; Tatheva tvaṃ mahāvīra, pūraya dasa pāramī. ‘‘Yathā ye keci sambuddhā, bodhimaṇḍamhi bujjhare; Tatheva tvaṃ mahāvīra, bujjhassu jinabodhiyaṃ. ‘‘Yathā ye keci sambuddhā, dhammacakkaṃ pavattayuṃ; Tatheva tvaṃ mahāvīra, dhammacakkaṃ pavattaya. ‘‘Puṇṇamāye yathā cando, parisuddho virocati; Tatheva tvaṃ puṇṇamano, viroca dasasahassiyaṃ. ‘‘Rāhumutto yathā sūriyo, tāpena atirocati; Tatheva lokā muñcitvā, viroca siriyā tuvaṃ. ‘‘Yathā yā kāci nadiyo, osaranti mahodadhiṃ; Evaṃ sadevakā lokā, osarantu tavantike’’. Tehi thutappasattho so, dasa dhamme samādiya; Te dhamme paripūrento, pavanaṃ pāvisī tadāti.
第三 燃灯佛品
3. Dīpaṅkarabuddhavaṃso
那时,他们供养了世间导师及比丘僧团,
他们便皈依了那位导师——燃灯佛。
他授予某人沙门身份与四种无上果位;
为某人授予无等之法与无碍解;
人中之王授予某人八种殊胜等至;
他授予某些人三明,并传授六种神通。
纵使远在十万由旬之外,看见堪受觉悟的众生,
大牟尼于刹那间前往,令其觉悟。
又有一次,佛陀于天宫演说法,
第三次现观时,有九俱胝千众生证悟。
其后,当胜者在那罗陀峰独处静居时,
那些无垢染的漏尽者,曾有百亿之众齐聚。
四十万位具足六神通的大威力者,
恒时围绕着世间解燃灯佛。
凡是那时舍弃人身者,
那些心未证达的有学者,便会受到诃责。
有一座城,名为喜乐城;有一位国王,名为善天王,是刹帝利种姓。
大牟尼燃灯佛为梵天所劝请,
大雄便在欢喜园中的吉祥殿内转动了法轮。
善吉祥与帝思为其上首弟子;
萨迦陀是燃灯佛导师的近侍。
难陀与善难陀为其上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为毕波罗树。
他阐明正法,度脱大众之后,
犹如炽燃的巨焰,燃尽而熄灭;他与弟子们也一同入般涅槃。
那神通、那名望,以及足下诸轮宝,
这一切悉皆隐没,诸行岂不皆是空无?
燃灯佛——那位胜者与导师,在欢喜园中入灭,
就在那里,为他建起了一座胜者塔,高三十六由旬。
Tadā te bhojayitvāna, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ; Upagacchuṃ saraṇaṃ tassa, dīpaṅkarassa satthuno. Saraṇāgamane kañci, nivesesi tathāgato; Kañci pañcasu sīlesu, sīle dasavidhe paraṃ. Kassaci deti sāmaññaṃ, caturo phalamuttame; Kassaci asame dhamme, deti so paṭisambhidā. Kassaci varasamāpattiyo, aṭṭha deti narāsabho; Tisso kassaci vijjāyo, chaḷabhiññā pavecchati. Tena yogena janakāyaṃ, ovadati mahāmuni; Tena vitthārikaṃ āsi, lokanāthassa sāsanaṃ. Mahāhanusabhakkhandho , dīpaṅkarassa nāmako; Bahū jane tārayati, parimoceti duggatiṃ. Bodhaneyyaṃ janaṃ disvā, satasahassepi yojane; Khaṇena upagantvāna, bodheti taṃ mahāmuni. Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi; Dutiyābhisamaye nātho, navutikoṭimabodhayi. Yadā ca devabhavanamhi, buddho dhammamadesayi; Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, dīpaṅkarassa satthuno; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Puna nāradakūṭamhi, pavivekagate jine; Khīṇāsavā vītamalā, samiṃsu satakoṭiyo. Yamhi kāle mahāvīro, sudassanasiluccaye; Navakoṭisahassehi, pavāresi mahāmuni. Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu; Ekadvinnaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ ahū tadā; Dīpaṅkarassa bhagavato, sāsanaṃ suvisodhitaṃ. Cattāri satasahassāni, chaḷabhiññā mahiddhikā; Dīpaṅkaraṃ lokaviduṃ, parivārenti sabbadā. Ye keci tena samayena, jahanti mānusaṃ bhavaṃ; Apattamānasā sekhā, garahitā bhavanti te. Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi; Khīṇāsavehi vimalehi, upasobhati sabbadā. Nagaraṃ rammavatī nāma, sudevo nāma khattiyo; Sumedhā nāma janikā, dīpaṅkarassa satthuno. Dasavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi ; Haṃsā koñcā mayūrā ca, tayo pāsādamuttamā. Tīṇisatasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Padumā nāma sā nārī, usabhakkhandho atrajo. Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Anūnadasamāsāni, padhāne padahī jino. Padhānacāraṃ caritvāna, abujjhi mānasaṃ muni; Brahmunā yācito santo, dīpaṅkaro mahāmuni. Vatti cakkaṃ mahāvīro, nandārāme sirīghare ; Nisinno sirīsamūlamhi, akā titthiyamaddanaṃ. Sumaṅgalo ca tisso ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sāgato nāmupaṭṭhāko, dīpaṅkarassa satthuno. Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, pipphalīti pavuccati. Tapussabhallikā nāma, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Sirimā koṇā upaṭṭhikā, dīpaṅkarassa satthuno. Asītihatthamubbedho, dīpaṅkaro mahāmuni; Sobhati dīparukkhova, sālarājāva phullito. Satasahassavassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Jotayitvāna saddhammaṃ, santāretvā mahājanaṃ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. Sā ca iddhi so ca yaso, tāni ca pādesu cakkaratanāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ , nanu rittā sabbasaṅkhārā . Dīpaṅkaro jino satthā, nandārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, chattiṃsubbedhayojanoti. Dīpaṅkarassa bhagavato vaṃso paṭhamo.
4. 憍陈如佛史
4. Koṇḍaññabuddhavaṃso
燃灯佛之后,有导师名叫憍陈如,
他神通无量、声誉无边,不可测度、不可逼近。
他以安忍如大地,戒德如大海;
以禅定如须弥山,以智慧如虚空。
阐明根、力、觉支、道与谛,
佛陀恒常开显此法,为利益一切众生。
当憍陈如佛,这位世间导师,转动法轮时,
那最初的现观,便使百千俱胝人获得证悟。
随后他又继续说法,在人天大众的集会中,
有九千万亿之众,证得第二现观。
当他摧伏外道、宣说正法之时,
有八千万之众,证得第三现观。
百千亿清净无垢的大牟尼,
我以殊胜的食物,令世间最上导师与他们一同满足。
那位名为憍陈如的世间导师、佛陀,也为我授记:
在不可计量的劫之后,他将于世间成为佛陀。
他精进努力,行持难行苦行之后,
“将于菩提树下成为正自觉者,成就广大名声。”
差摩与莲华色,将成为上首女弟子;
彼世尊的菩提树,即名为‘毕钵罗树’。
质多与Hatthāḷavako,将成为最殊胜的侍者;
难陀之母与Uttarā,将成为最殊胜的女侍者;
那位美名广传的乔达摩,寿命百岁。
听闻了这位无与伦比的大仙的言教,
人天皆大欢喜,说道:“这真是佛种啊!”
若我们错失这位世间主的教法,
于未来世,我们将亲见他。’
犹如人们渡河时,错过了主要的渡口,
便凭藉低处浅滩,渡过大河。
同样地,如果我们全都放过这位胜者,
于未来世中,我们将亲见此人。
经与律,以及导师的九分教法;
我遍学这一切之后,令胜者的教法熠熠生辉。
他在家安住,整整一万年;
他有三座最胜宫殿:清净、妙光、吉祥。
三十万盛装女子,
王后名为鲁质多薇,王子名为维吉达塞纳。
梵天劝请已,圣者憍陈如——两足中的无上者,
大雄于诸天最胜城,转起法轮。
贤者与妙贤为其上首弟子,
侍者名为阿那律,随侍憍陈如大牟尼。
帝莎与优波帝莎为其上首女弟子,
大牟尼憍陈如的菩提树,即是白鹤树。
那位大圣者身高八十八肘,巍然高耸;
他如同月王般辉耀,又如正午的太阳。
那龙象们,不可称量,不可动摇,难以企及;
他们犹如闪电示现之后,便归寂灭,这些具大名声者。
胜者那无与伦比的威力,与那被智慧所净化的定力;
那一切都已消逝,一切行岂不都是空的吗?
最胜的憍陈如佛,于月光林园入灭;
就在彼处,有座绚丽的塔,据说高七由旬。
Dīpaṅkarassa aparena, koṇḍañño nāma nāyako; Anantatejo amitayaso, appameyyo durāsado. Dharaṇūpamo khamanena, sīlena sāgarūpamo; Samādhinā merūpamo, ñāṇena gaganūpamo. Indriyabalabojjhaṅga-maggasaccappakāsanaṃ; Pakāsesi sadā buddho, hitāya sabbapāṇinaṃ. Dhammacakkaṃ pavattente, koṇḍaññe lokanāyake; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Tato parampi desente, naramarūnaṃ samāgame; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Titthiye abhimaddanto, yadā dhammamadesayi; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, koṇḍaññassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo; Dutiyo koṭisahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ. Ahaṃ tena samayena, vijitāvī nāma khattiyo; Samuddaṃ antamantena, issariyaṃ vattayāmahaṃ. Koṭisatasahassānaṃ , vimalānaṃ mahesinaṃ; Saha lokagganāthena, paramannena tappayiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, koṇḍañño lokanāyako; Aparimeyyito kappe, buddho loke bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ; Assatthamūle sambuddho, bujjhissati mahāyaso. ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo. Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. ‘‘Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā; Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā; Āyu vassasataṃ tassa, gotamassa yasassino. Idaṃ sutvāna vacanaṃ, asamassa mahesino; Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ. Ukkuṭṭhisaddā vattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassidevatā. ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’. ‘‘Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya; Heṭṭhātitthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ. ‘‘Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ. Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Tameva atthaṃ sādhento, mahārajjaṃ jine adaṃ; Mahārajjaṃ daditvāna , pabbajiṃ tassa santike. Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ. Tatthappamatto viharanto, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchahaṃ. Nagaraṃ rammavatī nāma, sunando nāma khattiyo; Sujātā nāma janikā, koṇḍaññassa mahesino. Dasavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi ; Suci suruci subho ca, tayo pāsādamuttamā. Tīṇisatasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Rucidevī nāma nārī, vijitaseno atrajo. Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, koṇḍañño dvipaduttamo; Vatti cakkaṃ mahāvīro, devānaṃ nagaruttame. Bhaddo ceva subhaddo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Anuruddho nāmupaṭṭhāko, koṇḍaññassa mahesino. Tissā ca upatissā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Sālakalyāṇiko bodhi, koṇḍaññassa mahesino. Soṇo ca upasoṇo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Nandā ceva sirīmā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. So aṭṭhāsīti hatthāni, accuggato mahāmuni; Sobhate uḷurājāva sūriyo majjhanhike yathā. Vassasatasahassāni , āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Khīṇāsavehi vimalehi, vicittā āsi medanī; Yathā gaganamuḷūhi, evaṃ so upasobhatha. Tepi nāgā appameyyā, asaṅkhobhā durāsadā; Vijjupātaṃva dassetvā, nibbutā te mahāyasā. Sā ca atuliyā jinassa iddhi, ñāṇaparibhāvito ca samādhi; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Koṇḍañño pavaro buddho, candārāmamhi nibbuto; Tattheva cetiyo citto, satta yojanamussitoti. Koṇḍaññassa bhagavato vaṃso dutiyo.
第五 吉祥佛史
5. Maṅgalabuddhavaṃso
憍陈如佛之后,有导师名为吉祥,
他驱散了世间的黑暗,高擎正法的火炬。
他的光芒无与伦比,在众胜者中最为超胜;
他掩蔽日月之光,朗照一万个世界。
这位佛陀也曾开示,四种无上殊胜的圣谛;
他们品尝了这真谛之味,驱散了无边的黑暗。
证得无上菩提,于初转法轮之时,
有百千俱胝众生获得了法的现观。
佛陀于帝释天宫宣说法义,
那时,复有百千俱胝众生,第二次获得证悟。
当善吉祥转轮王前来拜见正自觉者时,
正自觉者便擂响了那最殊胜的法鼓。
为了圆满十种巴拉密,我进而决意受持更为殊胜的誓愿。
那时,为证殊胜的正觉,我不断增长喜悦;
我将家宅供养佛陀后,便在他面前出家了。
经藏、律藏,以及九分教的师教,
遍学一切教法之后,我庄严了胜者的教法。
在那里,我安住于不放逸,修习梵住之禅定;
抵达神通彼岸后,我往生梵天界。
有一座城名为乌答喇,有一位刹帝利亦名乌答喇;
大仙人吉祥佛的母亲,名为乌答喇。
三万位盛装严饰的女子,
妻子名为亚萨瓦蒂,儿子名为西瓦拉。
梵天劝请之后,这位名为‘吉祥’的导师,
大雄于最胜吉祥的林野中,转大法轮。
善天与法军,为其上首弟子;
侍者名为巴利答,侍奉吉祥大仙。
尸婆罗与无忧,是他的上首女弟子;
世尊的菩提树,称为那伽树。
难陀与毗舍佉,是他的上首侍者;
阿奴罗与苏陀那,是他的上首女侍者。
大牟尼身极高显,高八十四肘;
从那里放射出无数百千道光明。
只要那位正自觉者、吉祥的世间导师尚住世间,
那时,他的教法中已无烦恼杂染的死亡。
他高举法炬,度化无量众生,
犹如彗星炽燃而逝,那位具大名称者便般涅槃。
他向含摄诸天的世间揭示了诸行实相后,
如炽燃的巨火聚般息灭,又如西沉的太阳般隐没。
德号吉祥的佛陀,在名为瓦萨的园林中入般涅槃;
即于彼处,这位胜者的灵塔高耸三十由旬。
Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako; Tamaṃ loke nihantvāna, dhammokkamabhidhārayi. Atulāsi pabhā tassa, jinehaññehi uttariṃ; Candasūriyapabhaṃ hantvā, dasasahassī virocati. Sopi buddho pakāsesi, caturo saccavaruttame; Te te saccarasaṃ pītvā, vinodenti mahātamaṃ. Patvāna bodhimatulaṃ, paṭhame dhammadesane; Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu. Surindadevabhavane , buddho dhammamadesayi; Tadā koṭisahassānaṃ , dutiyo samayo ahu. Yadā sunando cakkavattī, sambuddhaṃ upasaṅkami; Tadā āhani sambuddho, dhammabheriṃ varuttamaṃ. Sunandassānucarā janatā, tadāsuṃ navutikoṭiyo; Sabbepi te niravasesā, ahesuṃ ehi bhikkhukā. Sannipātā tayo āsuṃ, maṅgalassa mahesino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Dutiyo koṭisatasahassānaṃ, tatiyo navutikoṭinaṃ; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, tadā āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, surucī nāma brāhmaṇo; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū. Tamahaṃ upasaṅkamma, saraṇaṃ gantvāna satthuno; Sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ, gandhamālena pūjayiṃ; Pūjetvā gandhamālena, gavapānena tappayiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, maṅgalo dvipaduttamo; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasa pāramipūriyā. Tadā pītimanubrūhanto, sambodhivarapattiyā; Buddhe datvāna maṃ gehaṃ, pabbajiṃ tassa santike. Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvā, sobhayiṃ jinasāsanaṃ. Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ; Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagacchahaṃ. Uttaraṃ nāma nagaraṃ, uttaro nāma khattiyo; Uttarā nāma janikā, maṅgalassa mahesino. Navavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Yasavā sucimā sirīmā, tayo pāsādamuttamā. Samatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Yasavatī nāma nārī, sīvalo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, maṅgalo nāma nāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, vane sirīvaruttame. Sudevo dhammaseno ca, ahesuṃ aggasāvakā; Pālito nāmupaṭṭhāko, maṅgalassa mahesino. Sīvalā ca asokā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, nāgarukkhoti vuccati. Nando ceva visākho ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Anulā ceva sutanā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhāsīti ratanāni, accuggato mahāmuni; Tato niddhāvatī raṃsī, anekasatasahassiyo. Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Yathāpi sāgare ūmī, na sakkā tā gaṇetuye; Tatheva sāvakā tassa, na sakkā te gaṇetuye. Yāva aṭṭhāsi sambuddho, maṅgalo lokanāyako; Na tassa sāsane atthi, sakilesamaraṇaṃ tadā. Dhammokkaṃ dhārayitvāna, santāretvā mahājanaṃ; Jalitvā dhūmaketūva, nibbuto so mahāyaso. Saṅkhārānaṃ sabhāvatthaṃ, dassayitvā sadevake; Jalitvā aggikkhandhova, sūriyo atthaṅgato yathā. Uyyāne vassare nāma, buddho nibbāyi maṅgalo; Tatthevassa jinathūpo, tiṃsayojanamuggatoti.
吉祥世尊史第三
Maṅgalassa bhagavato vaṃso tatiyo.
6. 善意佛史
6. Sumanabuddhavaṃso
吉祥佛之后,有一位名为善意的导师;
于一切法中无可比拟,于一切众生中最为尊上。
那时,他在腰带城击响了不死之鼓,
具足法螺的九分教,正是胜者的教法。
四种沙门果,四无碍解,
六神通与八等至,他悉展现于此大道之上。
那些不放逸、不懈怠,具足惭与精进者,
他们便各随所乐,领受这些殊胜功德。
以此方便,度化大众之时,
导师初次说法,令百千俱胝众生觉悟。
当大雄者教诫外道众时,
第二次说法,千俱胝众生证悟。
那时,诸天与世人,和合一致,心意相同;
他们请问了灭尽的问题,也道出了心中的疑惑。
就在那次说法中,于阐明灭尽之时;
九千万亿众生,于第三次说法时获得了通达。
世尊度过雨安居,于自恣之日,
如来在百千俱胝僧众中行自恣。
此后,在清净无垢的金山上,有场集会,
第二次集会,有九万亿比丘聚集。
当天王帝释前来见佛之时,
第三次集会,有八万亿比丘聚集。
那时,我乃大神通龙王,
名为阿杜罗,积聚了众多善业。
那时,我与亲属们从龙宫出,
以天界妙音,供养胜者佛陀及其僧团。
我以饮食供养千万亿众生,令其饱足;
我布施了一对衣给独觉佛,并去到他那里寻求皈依。
那位善意的世间导师、人天导师——佛陀,也为我作了这样的授记:
“于不可计量的漫长劫后,这一位将成就佛陀。”
有六百三十万位盛装严饰的女子
有一位女子名叫花鬘,有一个儿子名叫无喻
见到四种相后,他乘象车出离
胜利者精勤不怠,历经整整十个月。
示现无与伦比的光辉后,那些具大名声的圣者们便入般涅槃了。
那无与伦比的智慧,以及那些无与伦比的珍宝,
那一切全部消失不见,一切行岂非空寂?
Maṅgalassa aparena, sumano nāma nāyako; Sabbadhammehi asamo, sabbasattānamuttamo. Tadā amatabheriṃ so, āhanī mekhale pure; Dhammasaṅkhasamāyuttaṃ, navaṅgaṃ jinasāsanaṃ. Nijjinitvā kilese so, patvā sambodhimuttamaṃ; Māpesi nagaraṃ satthā, saddhammapuravaruttamaṃ. Nirantaraṃ akuṭilaṃ, ujuṃ vipulavitthataṃ; Māpesi so mahāvīthiṃ, satipaṭṭhānavaruttamaṃ. Phale cattāri sāmaññe, catasso paṭisambhidā; Chaḷabhiññāṭṭhasamāpattī, pasāresi tattha vīthiyaṃ. Ye appamattā akhilā, hirivīriyehupāgatā; Te te ime guṇavare, ādiyanti yathā sukhaṃ. Evametena yogena, uddharanto mahājanaṃ; Bodhesi paṭhamaṃ satthā, koṭisatasahassiyo. Yamhi kāle mahāvīro, ovadī titthiye gaṇe; Koṭisahassābhisamiṃsu , dutiye dhammadesane. Yadā devā manussā ca, samaggā ekamānasā; Nirodhapañhaṃ pucchiṃsu, saṃsayañcāpi mānasaṃ. Tadāpi dhammadesane, nirodhaparidīpane; Navutikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, sumanassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Vassaṃvutthassa bhagavato, abhighuṭṭhe pavāraṇe; Koṭisatasahassehi, pavāresi tathāgato. Tatoparaṃ sannipāte, vimale kañcanapabbate; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Yadā sakko devarājā, buddhadassanupāgami; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko; Atulo nāma nāmena, ussannakusalasañcayo. Tadāhaṃ nāgabhāvanā, nikkhamitvā sañātibhi; Nāgānaṃ dibbaturiyehi, sasaṅghaṃ jinamupaṭṭhahiṃ. Koṭisatasahassānaṃ, annapānena tappayiṃ; Paccekadussayugaṃ datvā, saraṇaṃ tamupāgamiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, sumano lokanāyako; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Nagaraṃ mekhalaṃ nāma , sudatto nāma khattiyo; Sirimā nāma janikā, sumanassa mahesino. Navavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Cando sucando vaṭaṃso ca, tayo pāsādamuttamā. Tesaṭṭhisatasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vaṭaṃsikā nāma nārī, anūpamo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, sumano lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, mekhale puramuttame. Saraṇo bhāvitatto ca, ahesuṃ aggasāvakā; Udeno nāmupaṭṭhāko, sumanassa mahesino. Soṇā ca upasoṇā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Sopi buddho amitayaso, nāgamūle abujjhatha. Varuṇo ceva saraṇo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Cālā ca upacālā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Uccattanena so buddho, navutihatthamuggato; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati. Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Tāraṇīye tārayitvā, bodhanīye ca bodhayi; Parinibbāyi sambuddho, uḷurājāva atthami. Te ca khīṇāsavā bhikkhū, so ca buddho asādiso; Atulappabhaṃ dassayitvā, nibbutā ye mahāyasā. Tañca ñāṇaṃ atuliyaṃ, tāni ca atulāni ratanāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Sumano yasadharo buddho, aṅgārāmamhi nibbuto; Tattheva tassa jinathūpo, catuyojanamuggatoti.
善意世尊史·第四
Sumanassa bhagavato vaṃso catuttho.
第七·离婆多佛史
7. Revatabuddhavaṃso
善意佛之后,有导师名为离婆多;
那位无可比拟、无可匹敌、不可称量、最上的胜利者。
人中之雄从七日的宴默禅修出定后,
他调伏百拘胝的人与天,令其证得无上果位。
大智者离婆多佛,有三次圣众的大集会;
他们都是漏尽者、无垢者、善得解脱的安隐者。
我尽己所能,称颂他的戒、定与无上智慧功德;
称颂已,我将上衣供养于他。
那位离瓦陀佛,世间之导师,亦为我授记:
于不可计量的劫之后,此位将成就佛陀。
城名善谷,国王名广博,
母亲名广博,是离婆多大仙的生母。
梵天恳请之后,那位寂静的世间导师离婆多,
这位大雄在瓦鲁那园的吉祥屋中转起法轮。
瓦鲁那与梵天,是那位大仙雷瓦多的上首弟子;
桑巴瓦是那位大仙雷瓦多的侍者。
跋陀与须跋陀罗,是他的上首女弟子;
这位佛陀也无与伦比,于象树下觉悟。
大莲花与具名两位,为其上首男弟子;
吉祥与具名两位,为其上首女弟子。
这位佛陀身量极高,有八十肘的高度;
他的光明遍照一切方所,正如帝释天的旗帜高高升起。
从他身上发出了一道无与伦比的光环;
不论白天还是夜晚,他的光明遍照一由旬。
Sumanassa aparena, revato nāma nāyako; Anūpamo asadiso, atulo uttamo jino. Sopi dhammaṃ pakāsesi, brahmunā abhiyācito; Khandhadhātuvavatthānaṃ, appavattaṃ bhavābhave. Tassābhisamayā tīṇi, ahesuṃ dhammadesane; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu. Yadā arindamaṃ rājaṃ , vinesi revato muni; Tadā koṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Sattāhaṃ paṭisallānā, vuṭṭhahitvā narāsabho; Koṭisataṃ naramarūnaṃ, vinesi uttame phale. Sannipātā tayo āsuṃ, revatassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, suvimuttāna tādinaṃ. Atikkantā gaṇanapathaṃ, paṭhamaṃ ye samāgatā; Koṭisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Yopi paññāya asamo, tassa cakkānuvattako; So tadā byādhito āsi, patto jīvitasaṃsayaṃ. Tassa gilānapucchāya, ye tadā upagatā munī; Koṭisahassā arahanto, tatiyo āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, atidevo nāma brāhmaṇo; Upagantvā revataṃ buddhaṃ, saraṇaṃ tassa gañchahaṃ. Tassa sīlaṃ samādhiñca, paññāguṇamanuttamaṃ; Thomayitvā yathāthāmaṃ, uttarīyamadāsahaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, revato lokanāyako; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Tadāpi taṃ buddhadhammaṃ, saritvā anubrūhayiṃ; Āharissāmi taṃ dhammaṃ, yaṃ mayhaṃ abhipatthitaṃ. Nagaraṃ sudhaññavatī nāma , vipulo nāma khattiyo; Vipulā nāma janikā, revatassa mahesino. Cha ca vassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Sudassano ratanagghi, āveḷo ca vibhūsito; Puññakammābhinibbattā, tayo pāsādamuttamā. Tettiṃsa ca sahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sudassanā nāma nārī, varuṇo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnasattamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, revato lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, varuṇārāme sirīghare. Varuṇo brahmadevo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sambhavo nāmupaṭṭhāko, revatassa mahesino. Bhaddā ceva subhaddā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Sopi buddho asamasamo, nāgamūle abujjhatha. Padumo kuñjaro ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhikā; Sirīmā ceva yasavatī, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Uccattanena so buddho, asītihatthamuggato; Obhāseti disā sabbā, indaketuva uggato. Tassa sarīre nibbattā, pabhāmālā anuttarā; Divā vā yadi vā rattiṃ, samantā pharati yojanaṃ. Saṭṭhivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Dassayitvā buddhabalaṃ, amataṃ loke pakāsayaṃ; Nibbāyi anupādāno, yathaggupādānasaṅkhayā. So ca kāyo ratananibho, so ca dhammo asādiso; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Revato yasadharo buddho, nibbuto so mahāpure; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti.
第五 离婆多世尊史
Revatassa bhagavato vaṃso pañcamo.
第八 善现佛史
8. Sobhitabuddhavaṃso
离婆多佛之后,有导师名为光耀,
他心住禅定,寂静安稳,无与伦比,无人能及。
下至无间地狱,上至有顶天界,
在这之间的范围中,有一大众为闻法而聚集。
其后,又在天神的大集会中说法时,
第二次现观,有九十千俱胝之众。
那位名为乌伽多的国王,向最尊胜者作布施;
于那次布施中,有一百亿位阿拉汉前来集会。
在那之后,城中的民众也向最尊胜者作布施;
那时,第二次集会,有九十俱胝之众。
胜者住于天界之后,将从天界降下之时;
那时,第三次集会,有八十俱胝之众。
那时,我是名为善生的婆罗门;
那时,我以饮食供养那位佛陀与他的弟子们。
那位佛陀、世间导师索毗多也为我授记:
“经过不可计量的劫数之后,此位将成就佛陀。”
有三座最胜妙的宫殿:古木多宫、那利诺宫、巴都摩宫。
三万七千位盛装严饰的女子,
那位名叫摩尼罗的女子,其子名为狮子。
这位寂静者,受梵天祈请,成为庄严的世间导师;
大英雄,在至上的善法园中,转起法轮。
娜古拉与苏迦达,是他的两位上首女弟子;
那位佛陀,于龙树下觉悟。
拉玛与苏达达,是他最出色的两位优婆塞;
娜古拉与吉达,是他最出色的两位优婆夷。
犹如繁花盛开的树林,为种种芬芳所熏染;
同样,他的教法亦为戒德之香所熏染。
就如那名为大海的,令人见而无厌;
同样,他的教法令人闻而无厌。
他的寿命长达九万岁,住世便如此长久,
他住世如此之久,度化了无数众生。
向其余的人施予教诫与指导后,
犹如烈火燃尽而熄灭,他与弟子众一同归于寂灭。
Revatassa aparena, sobhito nāma nāyako; Samāhito santacitto, asamo appaṭipuggalo. So jino sakagehamhi, mānasaṃ vinivattayi; Patvāna kevalaṃ bodhiṃ, dhammacakkaṃ pavattayi. Yāva heṭṭhā avīcito, bhavaggā cāpi uddhato; Etthantare ekaparisā, ahosi dhammadesane. Tāya parisāya sambuddho, dhammacakkaṃ pavattayi; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu. Tato parampi desente, marūnañca samāgame; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Punāparaṃ rājaputto, jayaseno nāma khattiyo; Ārāmaṃ ropayitvāna, buddhe niyyādayī tadā. Tassa yāgaṃ pakittento, dhammaṃ desesi cakkhumā; Tadā koṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, sobhitassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Uggato nāma so rājā, dānaṃ deti naruttame; Tamhi dāne samāgañchuṃ, arahantā satakoṭiyo. Punāparaṃ puragaṇo , deti dānaṃ naruttame; Tadā navutikoṭīnaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Devaloke vasitvāna, yadā orohatī jino; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyo āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, sujāto nāma brāhmaṇo; Tadā sasāvakaṃ buddhaṃ, annapānena tappayiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, sobhito lokanāyako; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Tamevatthamanuppattiyā, uggaṃ dhitimakāsahaṃ. Sudhammaṃ nāma nagaraṃ, sudhammo nāma khattiyo; Sudhammā nāma janikā, sobhitassa mahesino. Navavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Kumudo nāḷino padumo, tayo pāsādamuttamā. Sattatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Maṇilā nāma sā nārī, sīho nāmāsi atrajo. Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṃ padhānacāraṃ, caritvā purisuttamo. Brahmunā yācito santo, sobhito lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, sudhammuyyānamuttame. Asamo ca sunetto ca, ahesuṃ aggasāvakā; Anomo nāmupaṭṭhāko, sobhitassa mahesino. Nakulā ca sujātā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bujjhamāno ca so buddho, nāgamūle abujjhatha. Rammo ceva sudatto ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Nakulā ceva cittā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ, accuggato mahāmuni; Obhāseti disā sabbā, sataraṃsīva uggato. Yathā suphullaṃ pavanaṃ, nānāgandhehi dhūpitaṃ; Tatheva tassa pāvacanaṃ, sīlagandhehi dhūpitaṃ. Yathāpi sāgaro nāma, dassanena atappiyo; Tatheva tassa pāvacanaṃ, savaṇena atappiyaṃ. Navutivassasahassāni , āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Ovādaṃ anusiṭṭhiñca, datvāna sesake jane; Hutāsanova tāpetvā, nibbuto so sasāvako. So ca buddho asamasamo, tepi sāvakā balappattā; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Sobhito varasambuddho, sīhārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti.
善现世尊佛史第六
Sobhitassa bhagavato vaṃso chaṭṭho.
第九 无比见佛佛史
9. Anomadassībuddhavaṃso
妙祥佛之后,有一位正自觉者、两足尊,
名为阿诺玛达西,他声名无量,威光赫奕,无人能超越。
众生仅仅见如来一面,便得欢喜悦乐;
听闻他宣说金刚句,他们即证得甘露法味。
那时,他现证之法巍巍乎若山,粲然若霞,广大而昌隆。
此后,于证悟之际,法雨普降;
第二次说法时,有八亿众生得证悟。
此后,他又降下法雨,润泽众生;
第三次证悟时,证悟的众生达七亿八千万。
那时,曾有八十万众共集一处,
他们已断除骄慢与愚痴,内心寂静,如如不动。
那时,我是一个具大威力的夜叉,
统摄无数夜叉大众,是他们的主宰。
那时,我也前去拜见那位无上的佛陀、那位大仙,
以饮食供养了那位世间导师及其僧团。
那位清净眼的牟尼,那时也为我授记:
“于无量劫后,此人将成佛。”
听闻此言,他心中欣喜而又深深震动;
为圆满十波罗蜜,我住立于更上的誓愿。
有城名月光城,有刹帝利王名亚萨瓦;
导师阿诺玛达西之母,名为耶输陀罗。
应梵天之劝请,那寂静的无等见大牟尼……
这位大雄于善见园中,转起法轮。
善美与善意两位尊者,是他的上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为阿顺那树。
增喜与增荣,是他上首的在家男供养者;
青莲与红莲,是他上首的在家女供养者。
那位声名无量的天人师,他所度过的岁月无可比拟;
这一切都已隐没不见了。诸行不都是空虚无实的吗!
无比见佛,这位胜者、天人师,在法喜园中入般涅槃;
就在那里,有这位胜者的塔,高二十五肘。
Sobhitassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Anomadassī amitayaso, tejassī duratikkamo. So chetvā bandhanaṃ sabbaṃ, viddhaṃsetvā tayo bhave; Anivattigamanaṃ maggaṃ, desesi devamānuse. Sāgarova asaṅkhobho, pabbatova durāsado; Ākāsova ananto so, sālarājāva phullito. Dassanenapi taṃ buddhaṃ, tositā honti pāṇino; Byāharantaṃ giraṃ sutvā, amataṃ pāpuṇanti te. Dhammābhisamayo tassa, iddho phīto tadā ahu; Koṭisatāni abhisamiṃsu, paṭhame dhammadesane. Tato paraṃ abhisamaye, vassante dhammavuṭṭhiyo; Asītikoṭiyobhisamiṃsu, dutiye dhammadesane. Tatoparañhi vassante, tappayante ca pāṇinaṃ; Aṭṭhasattatikoṭīnaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, tassāpi ca mahesino; Abhiññābalappattānaṃ, pupphitānaṃ vimuttiyā. Aṭṭhasatasahassānaṃ, sannipāto tadā ahu; Pahīnamadamohānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Sattasatasahassānaṃ , dutiyo āsi samāgamo; Anaṅgaṇānaṃ virajānaṃ, upasantāna tādinaṃ. Channaṃ satasahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo; Abhiññābalappattānaṃ, nibbutānaṃ tapassinaṃ. Ahaṃ tena samayena, yakkho āsiṃ mahiddhiko; Nekānaṃ yakkhakoṭīnaṃ, vasavattimhi issaro. Tadāpi taṃ buddhavaraṃ, upagantvā mahesinaṃ; Annapānena tappesiṃ, sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ. Sopi maṃ tadā byākāsi, visuddhanayano muni; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Nagaraṃ candavatī nāma, yasavā nāma khattiyo; Mātā yasodharā nāma, anomadassissa satthuno. Dasavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Sirī upasirī vaḍḍho, tayo pāsādamuttamā. Tevīsatisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sirimā nāma sā nārī, upavāṇo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, sivikāyābhinikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, anomadassī mahāmuni; Vatti cakkaṃ mahāvīro, uyyāne so sudassane . Nisabho ca anomo ca , ahesuṃ aggasāvakā; Varuṇo nāmupaṭṭhāko, anomadassissa satthuno. Sundarī ca sumanā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, ajjunoti pavuccati. Nandivaḍḍho sirivaḍḍho, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Uppalā ceva padumā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ , accuggato mahāmuni; Pabhā niddhāvatī tassa, sataraṃsīva uggato. Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Supupphitaṃ pāvacanaṃ, arahantehi tādihi; Vītarāgehi vimalehi, sobhittha jinasāsanaṃ. So ca satthā amitayaso, yugāni tāni atuliyāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Anomadassī jino satthā, dhammārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, ubbedho pañcavīsatīti. Anomadassissa bhagavato vaṃso sattamo.
10. 莲华佛的佛传
10. Padumabuddhavaṃso
继无比见佛之后,有位正自觉者、两足至尊
他名为莲花,无与伦比,无人能及。
他的戒德亦无与伦比,定力无边无涯;
殊胜智慧不可称量,解脱亦无可比拟。
当那位具足无比威光者转动法轮时,
证悟共有三次,驱散了深重的黑暗。
当莲花佛教导自己的亲生儿子时,
那时,八亿众生证得第三次觉悟。
在咖提那衣展敷的时节,当咖提那衣制成之时;
比丘们为法将缝制僧衣。
那时,那些清净无垢的比丘,具足六神通与大威神力;
三十万位不可战胜者会聚一处。
如来从七日的殊胜等至出定后;
他用心思惟后,召集了上亿比丘。
那时,大英雄就在他们当中作了授记;
于不可计量的劫数之后,此人将成为佛陀。
都城名瞻波迦,国王名为阿萨摩,
莲花大仙的母亲,名为阿萨摩。
有三万三千位盛装的女性众,
那位女子名叫上胜,她的儿子名叫喜乐。
梵天恳切祈请之后,莲花佛——世间导师,
大雄在殊胜的檀那阇耶园中转动了法轮。
罗陀与苏罗陀是他的两位上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为大娑那树。
比约与阿萨摩,是最殊胜的男侍者;
卢奇与难陀拉玛,是最殊胜的女侍者。
这位大牟尼,身高五十八拉他那;
他的光芒遍照十方,无与伦比。
那月光、日光、宝火之光、摩尼之光,
这一切遇到胜者的无上光明,便皆黯然失色。
他的寿命长达十万年
在那段时日里,他住世度化了众多众生
他令心意成熟的众生,悉皆无余觉悟
他教导完其余的人之后,便与弟子们一同入于寂静。
Anomadassissa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Padumo nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo. Tassāpi asamaṃ sīlaṃ, samādhipi anantako; Asaṅkheyyaṃ ñāṇavaraṃ, vimuttipi anūpamā. Tassāpi atulatejassa, dhammacakkappavattane; Abhisamayā tayo āsuṃ, mahātamapavāhanā. Paṭhamābhisamaye buddho, koṭisatamabodhayi; Dutiyābhisamaye dhīro, navutikoṭimabodhayi. Yadā ca padumo buddho, ovadī sakamatrajaṃ; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, padumassa mahesino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Kathinatthārasamaye , uppanne kathinacīvare; Dhammasenāpatitthāya, bhikkhū sibbiṃsu cīvaraṃ. Tadā te vimalā bhikkhū, chaḷabhiññā mahiddhikā; Tīṇi satasahassāni, samiṃsu aparājitā. Punāparaṃ so narāsabho , pavane vāsaṃ upāgami; Tadā samāgamo āsi, dvinnaṃ satasahassinaṃ. Ahaṃ tena samayena, sīho āsiṃ migādhibhū; Vivekamanubrūhantaṃ , pavane addasaṃ jinaṃ. Vanditvā sirasā pāde, katvāna taṃ padakkhiṇaṃ; Tikkhattuṃ abhināditvā, sattāhaṃ jinamupaṭṭhahaṃ. Sattāhaṃ varasamāpattiyā, vuṭṭhahitvā tathāgato; Manasā cintayitvāna, koṭibhikkhū samānayi. Tadāpi so mahāvīro, tesaṃ majjhe viyākari; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Campakaṃ nāma nagaraṃ, asamo nāma khattiyo; Asamā nāma janikā, padumassa mahesino. Dasavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Nandāvasuyasuttarā , tayo pāsādamuttamā. Tettiṃsa ca sahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Uttarā nāma sā nārī, rammo nāmāsi atrajo. Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, padumo lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, dhanañcuyyānamuttame. Sālo ca upasālo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Varuṇo nāmupaṭṭhāko, padumassa mahesino. Rādhā ceva surādhā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsoṇoti vuccati. Bhiyyo ceva asamo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Rucī ca nandarāmā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ, accuggato mahāmuni; Pabhā niddhāvatī tassa, asamā sabbaso disā. Candappabhā sūriyappabhā, ratanaggimaṇippabhā; Sabbāpi tā hatā honti, patvā jinapabhuttamaṃ. Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Paripakkamānase satte, bodhayitvā asesato; Sesake anusāsitvā, nibbuto so sasāvako. Uragova tacaṃ jiṇṇaṃ, vaddhapattaṃva pādapo; Jahitvā sabbasaṅkhāre, nibbuto so yathā sikhī. Padumo jinavaro satthā, dhammārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti.
莲华世尊世系第八。
Padumassa bhagavato vaṃso aṭṭhamo.
那罗陀佛史
11. Nāradabuddhavaṃso
在那里,他断尽了一切烦恼,毫无剩余;
他证得圆满菩提,亦成就十四种佛智。
证得菩提后,他便转动法轮,
首次现观,便有百千俱胝众生证悟。
大牟尼调伏了名为‘大水’的龙王,
那时,他示现神变,令天界与世间皆共睹见。
那时,于天人与人间,在那说法之际;
有九万俱胝之众,断尽一切疑惑。
那时,大雄教导自己的亲子之时;
八万俱胝众生,证得了第三现观。
那罗陀大仙,曾有三度集会;
第一次集会,有百千俱胝众。
当佛陀开示佛陀的功德及其因缘时,
其时,有九万俱胝无垢的弟子聚集一处。
当毘卢遮那龙王向导师行布施时,
那时,八百万胜者之子聚集一处。
那时,我向那位无与伦比的佛陀、比丘僧团及随众,
先以饮食令其饱足,再以栴檀香恭敬供养。
那时,世间导师那罗陀亦为我授记:
“于不可计量的劫数之后,这位将成就佛果。”
四万三千位盛装严饰的女子,
有名女子名维吉塔塞纳,其子名难达塔拉。
寂静者、世间导师那罗陀,为梵天所祈请,
大雄于殊胜的财林园转起法轮。
乌德勒与帕古尼,是他的上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为大索那树。
其身上的一寻光明,遍流十方;
昼夜无有间断,恒时周遍一由旬。
那时,方圆一由旬的人们,
无人点燃火炬或灯火,因为已为佛陀的光芒所覆盖。
犹如群星使天空绚烂多彩,
同样地,他的教法也因阿拉汉们而光辉庄严。
为渡轮回之流,其余修行者,
他筑起坚固的法桥,这位人雄便已寂灭。
那位佛陀也无与伦比,他们漏尽者亦具无量的威光;
这一切全都消逝,诸行不正是空吗?
Padumassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Nārado nāma nāmena, asamo appaṭipuggalo. So buddho cakkavattissa, jeṭṭho dayitaoraso; Āmukkamālābharaṇo, uyyānaṃ upasaṅkami. Tatthāsi rukkho yasavipulo, abhirūpo brahā suci; Tamajjhapatvā upanisīdi, mahāsoṇassa heṭṭhato. Tattha ñāṇavaruppajji, anantaṃ vajirūpamaṃ; Tena vicini saṅkhāre, ukkujjamavakujjakaṃ . Tattha sabbakilesāni, asesamabhivāhayi; Pāpuṇī kevalaṃ bodhiṃ, buddhañāṇe ca cuddasa. Pāpuṇitvāna sambodhiṃ, dhammacakkaṃ pavattayi; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Mahādoṇaṃ nāgarājaṃ, vinayanto mahāmuni; Pāṭiheraṃ tadākāsi, dassayanto sadevake. Tadā devamanussānaṃ, tamhi dhammappakāsane; Navutikoṭisahassāni, tariṃsu sabbasaṃsayaṃ. Yamhi kāle mahāvīro, ovadī sakamatrajaṃ; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, nāradassa mahesino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Yadā buddho buddhaguṇaṃ, sanidānaṃ pakāsayi; Navutikoṭisahassāni, samiṃsu vimalā tadā. Yadā verocano nāgo, dānaṃ dadāti satthuno; Tadā samiṃsu jinaputtā, asītisatasahassiyo. Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Antalikkhacaro āsiṃ, pañcābhiññāsu pāragū. Tadāpāhaṃ asamasamaṃ, sasaṅghaṃ saparijjanaṃ; Annapānena tappetvā, candanenābhipūjayiṃ. Sopi maṃ tadā byākāsi, nārado lokanāyako; ‘‘Aparimeyyito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo hāsetva mānasaṃ; Adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ, dasapāramipūriyā. Nagaraṃ dhaññavatī nāma, sudevo nāma khattiyo; Anomā nāma janikā, nāradassa mahesino. Navavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Jito vijitābhirāmo, tayo pāsādamuttamā. Ticattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vijitasenā nāma nārī, nanduttaro nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, padasā gamanena nikkhami; Sattāhaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo . Brahmunā yācito santo, nārado lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, dhanañcuyyānamuttame. Bhaddasālo jitamitto, ahesuṃ aggasāvakā; Vāseṭṭho nāmupaṭṭhāko, nāradassa mahesino. Uttarā phaggunī ceva, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsoṇoti vuccati. Uggarindo vasabho ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Indāvarī ca vaṇḍī ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhāsītiratanāni , accuggato mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati. Tassa byāmappabhā kāyā, niddhāvati disodisaṃ; Nirantaraṃ divārattiṃ, yojanaṃ pharate sadā. Na keci tena samayena, samantā yojane janā; Ukkāpadīpe ujjālenti, buddharaṃsīhi otthaṭā. Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Yathā uḷūhi gaganaṃ, vicittaṃ upasobhati; Tatheva sāsanaṃ tassa, arahantehi sobhati. Saṃsārasotaṃ taraṇāya, sesake paṭipannake; Dhammasetuṃ daḷhaṃ katvā, nibbuto so narāsabho. Sopi buddho asamasamo, tepi khīṇāsavā atulatejā; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Nārado jinavasabho, nibbuto sudassane pure; Tatthevassa thūpavaro, catuyojanamuggatoti. Nāradassa bhagavato vaṃso navamo.
12. 莲华上佛传
12. Padumuttarabuddhavaṃso
那罗陀佛之后,有正自觉者,是为两足尊;
名为莲花上的胜利者,他不动不摇,犹如大海。
那时正是曼陀劫,佛陀便诞生于其间;
于彼劫中,善法充盈的人们降生世间。
此后,当佛陀继续以法雨润泽、满足众生时,
又有三百七十万人获得了第二次现观。
那时,大英雄来到阿难近前,
他走到父亲面前,擂响了不死之鼓。
当不死鼓被擂响,法雨普降之时,
五百万人于第三次中,证悟得以成就。
他是教导者、启迪者,是一切众生的济渡者,
善巧说法的佛陀,度脱了无量众生。
当无与伦比的佛陀住在毘婆罗山时,
第二次集会,有九万俱胝比丘参加。
后来,当佛陀游化于村庄、城镇与国土时,
那是第三次集会,有八千万亿众。
此城以众多阿拉汉为庄严,他们皆已得自在,安住不动。
应梵天之请,莲花上佛,调御者……
大雄于殊胜的弥梯罗园中,转起法轮。
迭瓦罗与苏加多,成为上首弟子;
名为善意者,是大圣莲花上佛的侍者。
维丁诺与迪索,成为最优秀的护持者;
哈塔与维吉塔,成为上首侍女。
高大雄伟的大牟尼,高逾五十八拉他那;
他身色如纯金,具足三十二种殊胜相。
墙垣、门扇、壁、树木、山岩,
在他周围十二由旬之内,无有遮障。
Nāradassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Padumuttaro nāma jino, akkhobho sāgarūpamo. Maṇḍakappova so āsi, yamhi buddho ajāyatha; Ussannakusalā janatā, tamhi kappe ajāyatha. Padumuttarassa bhagavato, paṭhame dhammadesane; Koṭisatasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu. Tato parampi vassante, tappayante ca pāṇine; Sattatiṃsasatasahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yamhi kāle mahāvīro, ānandaṃ upasaṅkami; Pitusantikaṃ upagantvā, āhanī amatadundubhiṃ. Āhate amatabherimhi, vassante dhammavuṭṭhiyā; Paññāsasatasahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Ovādako viññāpako, tārako sabbapāṇinaṃ; Desanākusalo buddho, tāresi janataṃ bahuṃ. Sannipātā tayo āsuṃ, padumuttarassa satthuno; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Yadā buddho asamasamo, vasi vebhārapabbate; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Puna cārikaṃ pakkante, gāmanigamaraṭṭhato; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, jaṭilo nāma raṭṭhiko; Sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ, sabhattaṃ dussamadāsahaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘‘Satasahassito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, uttariṃ vatamadhiṭṭhahiṃ; Akāsiṃ uggadaḷhaṃ dhitiṃ, dasapāramipūriyā. Byāhatā titthiyā sabbe, vimanā dummanā tadā; Na tesaṃ keci paricaranti, raṭṭhato nicchubhanti te. Sabbe tattha samāgantvā, upagacchuṃ buddhasantike; Tuvaṃ nātho mahāvīra, saraṇaṃ hohi cakkhuma. Anukampako kāruṇiko, hitesī sabbapāṇinaṃ; Sampatte titthiye sabbe, pañcasīle patiṭṭhapi. Evaṃ nirākulaṃ āsi, suññataṃ titthiyehi taṃ; Vicittaṃ arahantehi, vasībhūtehi tādihi. Nagaraṃ haṃsavatī nāma, ānando nāma khattiyo; Sujātā nāma janikā, padumuttarassa satthuno. Dasavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Naravāhano yaso vasavattī , tayo pāsādamuttamā. Ticattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Vasudattā nāma nārī, uttamo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, padumuttaro vināyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, mithiluyyānamuttame. Devalo ca sujāto ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sumano nāmupaṭṭhāko, padumuttarassa mahesino. Amitā ca asamā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, salaloti pavuccati. Vitiṇṇo ceva tisso ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Haṭṭhā ceva vicittā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ, accuggato mahāmuni; Kañcanagghiyasaṅkāso, dvattiṃsavaralakkhaṇo. Kuṭṭā kavāṭā bhittī ca, rukkhā nagasiluccayā; Na tassāvaraṇaṃ atthi, samantā dvādasayojane. Vassasatasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Santāretvā bahujanaṃ, chinditvā sabbasaṃsayaṃ; Jalitvā aggikkhandhova nibbuto so sasāvako. Padumuttaro jino buddho, nandārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, dvādasubbedhayojanoti. Padumuttarassa bhagavato vaṃso dasamo.
13. 善慧佛史
13. Sumedhabuddhavaṃso
莲华上佛之后,有导师名曰善慧;
威光炽盛、不可凌犯,他是世间无上的牟尼。
他的眼眸澄澈,面容庄严,身躯高大、正直、具足威光;
志在利益一切有情,他将无数众生从结缚中解脱。
当佛陀证得那无上圆满的菩提之后,
便在善见城转动了法轮。
随后,胜者又调伏了夜叉瓶耳;
第二次证悟时,有九十俱胝千众生得证。
此后,声名无量者宣说了四圣谛;
第三次现观,度化了八万俱胝。
当佛陀来到善见大城时,
那时,百亿漏尽比丘齐聚一处。
又有一次,在德瓦库塔山,比丘们敷展咖提那衣时,
那时,有九十亿比丘齐聚,这是第二次集会。
又有一次,十力者游行时,
那时,有第三次集会,与会者八亿人。
经藏与律藏,以及导师的九分教法;
遍学一切之后,我让胜者的教法辉耀远扬。
我安住彼处,不放逸,于坐处与经行处;
我于种种神通达到圆满,而后往赴梵天界。
三万六千位盛装严饰的女子,
那位女子名为苏曼娜,其子名为普那婆苏。
善慧、世间导师,这位寂静者,应梵天的恳请,
大雄在殊胜无比的善见园中,转动了法轮。
乌鲁维拉与亚萨瓦,为其上首男侍者;
亚寿达拉与西莉玛,为其上首女侍者。
这位大牟尼身量巍峨,高达八十八腕尺;
他遍照十方,犹如明月于群星之间。
正如名为轮王宝珠的宝物,照耀一由旬之远,
同样地,他那颗宝珠,也向四方遍照一由旬。
其时,人寿长达九万年;
他安住于世如此长久,度脱了无量众生。
他们具足三明与六通,成就自在力,如如不动;
彼时大会中,云集了众多阿拉汉——那些贤善的圣者。
他们皆有无量荣光,彻底解脱,已无依着;
示现智慧光明之后,那些具大荣光者便般涅槃。
最胜的胜者——善慧佛,于美达林般涅槃;
其舍利流布广远,遍于各处。
Padumuttarassa aparena, sumedho nāma nāyako; Durāsado uggatejo, sabbalokuttamo muni. Pasannanetto sumukho, brahā uju patāpavā; Hitesī sabbasattānaṃ, bahū mocesi bandhanā. Yadā buddho pāpuṇitvā, kevalaṃ bodhimuttamaṃ; Sudassanamhi nagare, dhammacakkaṃ pavattayi. Tassāpi abhisamayā tīṇi, ahesuṃ dhammadesane; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Punāparaṃ kumbhakaṇṇaṃ, yakkhaṃ so damayī jino; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Punāparaṃ amitayaso, catusaccaṃ pakāsayi; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, sumedhassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Sudassanaṃ nāma nagaraṃ, upagañchi jino yadā; Tadā khīṇāsavā bhikkhū, samiṃsu satakoṭiyo. Punāparaṃ devakūṭe, bhikkhūnaṃ kathinatthate; Tadā navutikoṭīnaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Punāparaṃ dasabalo, yadā carati cārikaṃ; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyo āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, uttaro nāma māṇavo; Asītikoṭiyo mayhaṃ, ghare sannicitaṃ dhanaṃ. Kevalaṃ sabbaṃ datvāna, sasaṅghe lokanāyake; Saraṇaṃ tassupagañchiṃ, pabbajjañcābhirocayiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, karonto anumodanaṃ; ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ. Tatthappamatto viharanto, nisajjaṭṭhānacaṅkame; Abhiññāsu pāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchahaṃ. Sudassanaṃ nāma nagaraṃ, sudatto nāma khattiyo; Sudattā nāma janikā, sumedhassa mahesino. Navavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Sucandakañcanasirivaḍḍhā, tayo pāsādamuttamā. Tisoḷasasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sumanā nāma sā nārī, punabbasu nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Anūnakaṃ aḍḍhamāsaṃ, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, sumedho lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, sudassanuyyānamuttame. Saraṇo sabbakāmo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sāgaro nāmupaṭṭhāko, sumedhassa mahesino. Rāmā ceva surāmā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahānīpoti vuccati. Uruvelā yasavā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Yasodharā sirimā ca , ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhāsītiratanāni, accuggato mahāmuni; Obhāseti disā sabbā, cando tāragaṇe yathā. Cakkavattimaṇī nāma, yathā tapati yojanaṃ; Tatheva tassa ratanaṃ, samantā pharati yojanaṃ. Navutivassasahassāni , āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Tevijjachaḷabhiññehi, balappattehi tādihi; Samākulamidaṃ āsi, arahantehi sādhuhi. Tepi sabbe amitayasā, vippamuttā nirūpadhī; Ñāṇālokaṃ dassayitvā, nibbutā te mahāyasā. Sumedho jinavaro buddho, medhārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti. Sumedhassa bhagavato vaṃso ekādasamo.
14. 善生佛传
14. Sujātabuddhavaṃso
他具足狮子的下颌和公牛的肩臂,不可测度,难以企及。
当善生世间导师开示殊胜法时,
于初次说法之时,有八十亿众生证悟。
当声名无量的善生佛于天界入雨安居时,
第二次证悟之际,有三百七十万众证得。
当无与伦比的善生来到父王面前时,
六百万众生证悟,此为第三次。
走向人中之雄的时候,他的上首弟子——
由四十万众随行,前去拜见正自觉者。
那时,我是四洲之主,
是行于虚空的转轮王,具大威力。
看到世间这稀有、未曾有、令人毛发竖立之事,
我走上前去,礼敬善生、那位世间引导者。
将四大洲的广大王权、七种无上珍宝,
将一切奉献给佛陀后,我便在他座下出家。
各地的净人们努力地收集供养物,
他们为比丘僧团奉上资具与卧具。
那位统御一万世界的佛陀,也为我授记:
‘此人将于三万劫后成佛。’
‘精进修行之后…… 我等当面亲见这位。’
听了她的话,我愈发欢喜。
在那里,我不放逸而安住,修习梵住;
证得神通波罗蜜后,我即往梵天世界。
善生世间导师,为梵天恳请之后,
大雄于最殊胜的善吉祥园转动了法轮。
龙与龙友二人,是他的上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为大竹。
那棵树,树干粗壮,无有孔洞,树叶繁密;
树干挺直高大,庄严悦目,令人欢喜。
独一主干盛壮之后,枝条方从中分出;
犹如装点着孔雀尾羽的扇子,那棵树便这般璀璨壮观。
它既无棘刺,也无粗大的树洞;
枝叶舒展,不疏不密,树荫清凉,令人心生欢喜。
须达多与质多,是他最出色的护持者;
须婆达与莲花,曾是他最殊胜的女护持者。
那位胜者,身高五十肘;
他圆满具足一切殊胜相好,成就一切功德。
他的光芒无与伦比,无可比拟,流散四面八方;
他不可测量,无可比拟,任何譬喻都不足以形容。
犹如海中之波浪,又如空中之繁星;
那时,圣教便如此为阿拉汉们所庄严。
Tattheva maṇḍakappamhi, sujāto nāma nāyako; Sīhahanusabhakkhandho, appameyyo durāsado. Candova vimalo suddho, sataraṃsīva patāpavā; Evaṃ sobhati sambuddho, jalanto siriyā sadā. Pāpuṇitvāna sambuddho, kevalaṃ bodhimuttamaṃ; Sumaṅgalamhi nagare, dhammacakkaṃ pavattayi. Desente pavaraṃ dhammaṃ, sujāte lokanāyake ; Asītikoṭī abhisamiṃsu, paṭhame dhammadesane. Yadā sujāto amitayaso, deve vassaṃ upāgami; Sattatiṃsasatasahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yadā sujāto asamasamo, upagacchi pitusantikaṃ; Saṭṭhisatasahassānaṃ , tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, sujātassa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Abhiññābalappattānaṃ , appattānaṃ bhavābhave; Saṭṭhisatasahassāni, paṭhamaṃ sannipatiṃsu te. Punāparaṃ sannipāte, tidivorohaṇe jine; Paññāsasatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Upasaṅkamanto narāsabhaṃ, tassa yo aggasāvako; Catūhi satasahassehi, sambuddhaṃ upasaṅkami. Ahaṃ tena samayena, catudīpamhi issaro; Antalikkhacaro āsiṃ, cakkavattī mahabbalo. Loke acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Upagantvāna vandiṃ so, sujātaṃ lokanāyakaṃ. Catudīpe mahārajjaṃ, ratane satta uttame; Buddhe niyyādayitvāna, pabbajiṃ tassa santike. Ārāmikā janapade, uṭṭhānaṃ paṭipiṇḍiya; Upanenti bhikkhusaṅghassa, paccayaṃ sayanāsanaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, dasasahassimhi issaro; ‘‘Tiṃsakappasahassamhi, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo hāsaṃ janesahaṃ; Adhiṭṭhahiṃ vataṃ uggaṃ, dasapāramipūriyā. Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ. Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ; Abhiññāpāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchahaṃ. Sumaṅgalaṃ nāma nagaraṃ, uggato nāma khattiyo; Mātā pabhāvatī nāma, sujātassa mahesino. Navavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Sirī upasirī nando, tayo pāsādamuttamā. Tevīsatisahassāni , nāriyo samalaṅkatā; Sirinandā nāma nārī, upaseno nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnanavamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, sujāto lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, sumaṅgaluyyānamuttame. Sudassano sudevo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Nārado nāmupaṭṭhāko, sujātassa mahesino. Nāgā ca nāgasamālā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāveḷūti vuccati. So ca rukkho ghanakkhandho , acchiddo hoti pattiko; Uju vaṃso brahā hoti, dassanīyo manoramo. Ekakkhandho pavaḍḍhitvā, tato sākhā pabhijjati; Yathā subaddho morahattho, evaṃ sobhati so dumo. Na tassa kaṇṭakā honti, nāpi chiddaṃ mahā ahu; Vitthiṇṇasākho aviralo, sandacchāyo manoramo. Sudatto ceva citto ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Subhaddā ca padumā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Paññāsaratano āsi, uccattanena so jino; Sabbākāravarūpeto, sabbaguṇamupāgato. Tassa pabhā asamasamā, niddhāvati samantato; Appamāṇo atuliyo, opammehi anūpamo. Navutivassasahassāni , āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Yathāpi sāgare ūmī, gagane tārakā yathā; Evaṃ tadā pāvacanaṃ, arahantehi cittitaṃ . So ca buddho asamasamo, guṇāni ca tāni atuliyāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Sujāto jinavaro buddho, silārāmamhi nibbuto; Tattheva tassa cetiyo , tīṇigāvutamuggatoti.
善生世尊史第十二
Sujātassa bhagavato vaṃso dvādasamo.
15. 喜见佛史
15. Piyadassībuddhavaṃso
善生佛之后,那位自生的世间导师,
难近、无与伦比的喜见佛,具大名声。
那位佛陀声誉无量,犹如太阳一般照耀;
灭尽一切黑暗,转起法轮。
对这位具足无比威力者,证悟的集会曾有三次;
初次证悟集会,有百千俱胝之众。
善见天王,乐着邪见;
导师驱除了他的邪见,为他开示法义。
当调御师调伏那名为多那穆卡的大象,
第三回现观,有八万俱胝众生得度。
那时,我是一位名叫咖沙巴的婆罗门,
我为讽诵者、持咒者,通达三部吠陀。
听了他的话语,我心愈发净信;
为圆满十波罗蜜,我决意持守更上的誓愿。
喜见世尊出生的都城名善谷,其父是名为善授的刹帝利。
三万三千位盛装庄严的女子,
名为比摩菈的女子,以及名为庚迦那韦罗的儿子。
梵天劝请之后,寂静的喜见大牟尼,
这位大雄在悦意的牛王园中转动法轮。
巴利德与一切见者,是喜见导师的上首弟子;
索毗德是喜见导师的侍者。
善生与法授,是喜见佛的上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为咖古塔树。
山达咖与法护,是喜见佛的上首男护法;
毗舍佉与法授,是喜见佛的上首女护法。
即便是火、月亮与太阳,也全然没有这样的光明;
那无与伦比的伟大圣者,却拥有这般的光辉。
这位天中之天的寿命,也是如此长远;
那位具眼者住于此世,历经九万年。
Sujātassa aparena, sayambhū lokanāyako; Durāsado asamasamo, piyadassī mahāyaso. Sopi buddho amitayaso, ādiccova virocati; Sabbaṃ tamaṃ nihantvāna, dhammacakkaṃ pavattayi. Tassāpi atulatejassa, ahesuṃ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Sudassano devarājā, micchādiṭṭhimarocayi; Tassa diṭṭhiṃ vinodento, satthā dhammamadesayi. Janasannipāto atulo, mahāsannipatī tadā; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yadā doṇamukhaṃ hatthiṃ, vinesi narasārathi; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, tassāpi piyadassino; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo. Tato paraṃ navutikoṭī, samiṃsu ekato munī; Tatiye sannipātamhi, asītikoṭiyo ahū. Ahaṃ tena samayena, kassapo nāma brāhmaṇo ; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū. Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pasādaṃ janayiṃ ahaṃ; Koṭisatasahassehi, saṅghārāmaṃ amāpayiṃ. Tassa datvāna ārāmaṃ, haṭṭho saṃviggamānaso; Saraṇe pañca sīle ca , daḷhaṃ katvā samādiyiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘‘Aṭṭhārase kappasate, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Sudhaññaṃ nāma nagaraṃ, sudatto nāma khattiyo; Candā nāmāsi janikā, piyadassissa satthuno. Navavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Sunimmalavimalagiriguhā, tayo pāsādamuttamā. Tettiṃsasahassāni ca, nāriyo samalaṅkatā; Vimalā nāma nārī ca, kañcanāveḷo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Chamāsaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, piyadassī mahāmuni; Vatti cakkaṃ mahāvīro, usabhuyyāne manorame. Pālito sabbadassī ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sobhito nāmupaṭṭhāko, piyadassissa satthuno. Sujātā dhammadinnā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, kakudhoti pavuccati. Sandhako dhammako ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Visākhā dhammadinnā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Sopi buddho amitayaso, dvattiṃsavaralakkhaṇo; Asītihatthamubbedho, sālarājāva dissati. Aggicandasūriyānaṃ, natthi tādisikā pabhā; Yathā ahu pabhā tassa, asamassa mahesino. Tassāpi devadevassa, āyu tāvatakaṃ ahu; Navutivassasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. Sopi buddho asamasamo, yugānipi tāni atuliyāni; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Piyadassī munivaro, assatthārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, tīṇiyojanamuggatoti. Piyadassissa bhagavato vaṃso terasamo.
第十六 义见佛史
16. Atthadassībuddhavaṃso
就在那曼荼劫中,具大名称的义见佛
摧破大黑暗,证得最上正觉
应梵天之祈请,寂静者转起法轮;
以不死法,滋养世间与一万天界。
当见义佛游化于天界之时,
第二次现观,有百千俱胝众生见法。
又有一次,佛陀在父王身边说法时,
有百千俱胝众生证得了第三次法现观。
天界的曼陀罗花、莲花与珊瑚花,
我从天界采来,供养那位正自觉者。
那位见义佛、大牟尼也曾为我授记:
‘于一千八百劫之后,此位将证得佛果。’
‘作了精进努力……我们将会与他当面相见。’
听闻他这番话,我心中既欢喜又触动。
应梵天之请,那寂静、远扬声名的见义佛,
大雄,人中最胜者,于无与伦比的林园中转起了法轮。
那古罗与尼沙巴,是他的上首男护法;
摩吉罗与苏难达,是他的上首女护法。
那位无与伦比的佛陀,身高达八十肘;
他光彩照耀,犹如娑罗树王,又如圆满的月王。
示现无等的光明,照耀了含天界的世间之后,
他也抵达了无常,犹如火焰因执取的灭尽而熄灭一般。
见义佛,这位胜者中的最胜者,在无等园中入于般涅槃。
Tattheva maṇḍakappamhi, atthadassī mahāyaso; Mahātamaṃ nihantvāna, patto sambodhimuttamaṃ. Brahmunā yācito santo, dhammacakkaṃ pavattayi; Amatena tappayī lokaṃ, dasasahassisadevakaṃ. Tassāpi lokanāthassa, ahesuṃ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Yadā buddho atthadassī, carate devacārikaṃ; Koṭisatasahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Punāparaṃ yadā buddho, desesi pitusantike; Koṭisatasahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, tassāpi ca mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Aṭṭhanavutisahassānaṃ , paṭhamo āsi samāgamo; Aṭṭhāsītisahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Aṭṭhasattatisatasahassānaṃ , tatiyo āsi samāgamo; Anupādā vimuttānaṃ, vimalānaṃ mahesinaṃ. Ahaṃ tena samayena, jaṭilo uggatāpano; Susīmo nāma nāmena, mahiyā seṭṭhasammato. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Devalokāharitvāna, sambuddhamabhipūjayiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, atthadassī mahāmuni; ‘‘Aṭṭhārase kappasate, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Sobhaṇaṃ nāma nagaraṃ, sāgaro nāma khattiyo; Sudassanā nāma janikā, atthadassissa satthuno. Dasavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Amaragiri sugiri vāhanā, tayo pāsādamuttamā. Tettiṃsañca sahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Visākhā nāma nārī ca, selo nāmāsi atrajo. Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, atthadassī mahāyaso; Vatti cakkaṃ mahāvīro, anomuyyāne narāsabho. Santo ca upasanto ca, ahesuṃ aggasāvakā; Abhayo nāmupaṭṭhāko, atthadassissa satthuno. Dhammā ceva sudhammā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, campakoti pavuccati. Nakulo ca nisabho ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Makilā ca sunandā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Sopi buddho asamasamo, asītihatthamuggato; Sobhate sālarājāva, uḷurājāva pūrito. Tassa pākatikā raṃsī, anekasatakoṭiyo; Uddhaṃ adho dasa disā, pharanti yojanaṃ sadā. Sopi buddho narāsabho, sabbasattuttamo muni; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. Atulaṃ dassetvā obhāsaṃ, virocetvā sadevake ; Sopi aniccataṃ patto, yathaggupādānasaṅkhayā. Atthadassī jinavaro, anomārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti. Atthadassissa bhagavato vaṃso cuddasamo.
17. 法见佛史
17. Dhammadassībuddhavaṃso
就在那个末劫,有大名声的法见佛,
他驱散了那黑暗,于天众间大放光明。
当这位威光无比的佛陀转动法轮之时,
初度证悟,有百千俱胝之众。
当法见佛调伏仙人桑阇耶时,
第二度证悟,有九十俱胝之众。
当帝释天与诸眷属来到导师面前时,
那时,八十俱胝众生在第三次现观中获得觉悟。
集会中的皆是阿拉汉,无有垢秽,内心寂静,是真正的如如者。
当法见佛于萨拉内城进入雨安居时,
那时,首次集会便出现了一万亿之众。
其后,当佛陀从天界来到人间之时——
那时,第二次集会,汇聚了十亿之众。
其后,当佛陀宣说头陀功德时——
那时,八俱胝人的第三次集会便举行了。
那位佛陀在众天人中间安坐,为我授记:
‘再过一千八百劫,此人当成为佛陀。
“他精进努力……我们将当面亲见此人。’”
听闻他的话语之后,我的心便更增净信。
有一座名为萨拉那的城市,有一位名叫萨拉那的刹帝利王。
为梵天劝请,这位寂静的法见者、人中尊,
大英雄、人中最胜者,在鹿野苑转法轮。
须婆达与卡提萨哈是上首侍者;
萨莉亚与卡莉亚是上首女侍者。
那位无与伦比的佛陀,身量八十肘;
其光明遍照一万世界。
犹如盛开的沙罗树王,又如空中闪电,
犹如正午的太阳,他如此光明遍照。
他具足无与伦比的威光,寿命同于当时众生;
这位具眼者住世十万年。
他示现光明,令教法清净无染;
犹如空中之月隐没,他与弟子一同般涅槃。
法见大雄于娑罗园中,证入寂灭;
那里矗立着他的殊胜塔,高达三由旬。
Tattheva maṇḍakappamhi, dhammadassī mahāyaso; Tamandhakāraṃ vidhamitvā, atirocati sadevake. Tassāpi atulatejassa, dhammacakkappavattane; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Yadā buddho dhammadassī, vinesi sañjayaṃ isiṃ; Tadā navutikoṭīnaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yadā sakko upāgañchi, sapariso vināyakaṃ; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Tassāpi devadevassa, sannipātā tayo ahuṃ ; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Yadā buddho dhammadassī, saraṇe vassaṃ upāgami; Tadā koṭisatasahassānaṃ , paṭhamo āsi samāgamo. Punāparaṃ yadā buddho, devato eti mānusaṃ; Tadāpi satakoṭīnaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Punāparaṃ yadā buddho, pakāsesi dhute guṇe; Tadā asītikoṭīnaṃ, tatiyo āsi samāgamo. Ahaṃ tena samayena, sakko āsiṃ purindado; Dibbena gandhamālena, turiyenābhipūjayiṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, devamajjhe nisīdiya; ‘‘Aṭṭhārase kappasate, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Saraṇaṃ nāma nagaraṃ, saraṇo nāma khattiyo; Sunandā nāma janikā, dhammadassissa satthuno. Aṭṭhavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Arajo virajo sudassano, tayo pāsādamuttamā. Ticattārīsasahassāni , nāriyo samalaṅkatā; Vicikoḷi nāma nārī, atrajo puññavaḍḍhano. Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, dhammadassī narāsabho; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Padumo phussadevo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sunetto nāmupaṭṭhāko, dhammadassissa satthuno. Khemā ca saccanāmā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, bimbijāloti vuccati. Subhaddo kaṭissaho ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Sāḷiyā ca kaḷiyā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Sopi buddho asamasamo, asītihatthamuggato; Atirocati tejena, dasasahassimhi dhātuyā. Suphullo sālarājāva, vijjūva gagane yathā; Majjhanhikeva sūriyo, evaṃ so upasobhatha. Tassāpi atulatejassa, samakaṃ āsi jīvitaṃ; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. Obhāsaṃ dassayitvāna, vimalaṃ katvāna sāsanaṃ; Cavi candova gagane, nibbuto so sasāvako. Dhammadassī mahāvīro, sālārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, tīṇiyojanamuggatoti.
法见世尊史·第十五
Dhammadassissa bhagavato vaṃso pannarasamo.
悉达多佛史·第十八
18. Siddhatthabuddhavaṃso
继法见佛之后的那位导师,名为悉达多;
他灭尽一切黑暗,犹如旭日东升。
他既证正觉,便济度含诸天在内的世间;
以法雨之云普降甘霖,令诸天在内的世间清凉寂止。
其后,在怖畏车处,当大鼓敲响之时,
便有九俱胝众生获得了第二次证悟。
当佛陀在往昔殊胜的韦跋勒山说法时,
那时,成就了第三次证悟,有九十俱胝人。
正自觉者纳受后,宣说出了此语:
你们看这位苦行者,束发辫、修持严酷苦行,
从今以后,经九十四劫,他将成为佛陀。
听闻他的话语,我的心愈发明净、信受踊跃;
我立下更上的誓愿,为圆满十波罗蜜而精勤。
有座城名为韦跋罗,国王是刹帝利优提那;
大仙悉达多之生母,名为须婆莎。
有四万八千位盛装打扮的女子;
那位女子名为悦意,她的儿子名为无比。
见到四种预兆后,他便乘轿出家;
胜者精进修持,整整十个月。
应梵天之请,圣者悉达多,这位世间导师
大雄于鹿野苑,最胜者转法轮。
首座男侍者是苏毗耶与苏摩陀;
首座女侍者是罗摩与素罗摩。
那位佛陀身高六十拉他那,身光直冲天际;
他身如熔金,遍照万丈光明。
这位佛陀同样无与伦比、不可称量、无可匹敌;
这位具眼者住世十万年。
他示现广大光明后,令弟子们如花盛开;
于等至中自在游戏后,他与弟子们同入寂灭。
Dhammadassissa aparena, siddhattho nāma nāyako; Nihanitvā tamaṃ sabbaṃ, sūriyo abbhuggato yathā. Sopi patvāna sambodhiṃ, santārento sadevakaṃ; Abhivassi dhammameghena, nibbāpento sadevakaṃ. Tassāpi atulatejassa, ahesuṃ abhisamayā tayo; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Punāparaṃ bhīmarathe , yadā āhani dundubhiṃ; Tadā navutikoṭīnaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yadā buddho dhammaṃ desesi, vebhāre so puruttame; Tadā navutikoṭīnaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, tasmimpi dvipaduttame; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Koṭisatānaṃ navutīnaṃ , asītiyāpi ca koṭinaṃ; Ete āsuṃ tayo ṭhānā, vimalānaṃ samāgame. Ahaṃ tena samayena, maṅgalo nāma tāpaso; Uggatejo duppasaho, abhiññābalasamāhito. Jambuto phalamānetvā siddhatthassa adāsahaṃ; Paṭiggahetvā sambuddho, idaṃ vacanamabravi. ‘‘Passatha imaṃ tāpasaṃ, jaṭilaṃ uggatāpanaṃ; Catunnavutito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Vebhāraṃ nāma nagaraṃ, udeno nāma khattiyo; Suphassā nāma janikā, siddhatthassa mahesino. Dasavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Kokāsuppalakokanadā, tayo pāsādamuttamā. Tisoḷasasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Somanassā nāma sā nārī, anupamo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, sivikāyābhinikkhami; Anūnadasamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, siddhattho lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Sambalo ca sumitto ca, ahesuṃ aggasāvakā; Revato nāmupaṭṭhāko, siddhatthassa mahesino. Sīvalā ca surāmā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, kaṇikāroti vuccati. Suppiyo ca samuddo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Rammā ceva surammā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. So buddho saṭṭhiratanaṃ, ahosi nabhamuggato; Kañcanagghiyasaṅkāso, dasasahassī virocati. Sopi buddho asamasamo, atulo appaṭipuggalo; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. Vipulaṃ pabhaṃ dassayitvā, pupphāpetvāna sāvake; Vilāsetvā samāpatyā, nibbuto so sasāvako. Siddhattho munivaro buddho, anomārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, catuyojanamuggatoti. Siddhatthassa bhagavato vaṃso soḷasamo.
十九、提舍佛传
19. Tissabuddhavaṃso
继悉达多佛之后,有一位无与伦比、无可匹敌者;
他威光无量、名声无垠,是为提舍,世间最上导师。
他驱散这黑暗,照亮了包含诸天在内的世间;
这位具大悲悯的大雄,具眼者,出现于世间。
他亦具足无与伦比的神通、无与伦比的戒与定;
于一切处圆满波罗蜜后,他转起法轮。
第二回说法,九亿众生证悟;第三回说法,六亿众生证悟。
由那些漏尽无垢、心意寂静、如如不动的阿拉汉所组成。
我出家之后,世间导师便出现于世;
一听到‘佛’的音声,我心中便生起了喜悦。
天上的曼陀罗花、莲花,与波利质多树花,
我以双手捧着它们,一边挥洒一边走上前去。
那位佛陀也坐于大众之中,为我授记:
"从今往后九十二劫,此人将成佛陀。"
有座城名叫钦菴,那里的国王名为人民驾驭者;
他的母亲是莲花,亦即大仙帝沙之母。
他在家生活了七千年,
他有三座最殊胜的殿堂:岩穴殿、女仙殿、牛王殿。
应梵天的劝请,寂静的提舍佛,世间无上导师,
在殊胜的亚萨瓦提城,大雄转动了法轮。
梵德瓦与乌达亚是他的上首弟子,
名为沙曼嘎的是提舍大仙的侍者。
弗沙与善施,是他的上首女弟子;
这位世尊的菩提树,名为阿输婆树。
桑跋罗与吉祥,是他的上首男侍者;
积撒果德弥与优波西那,是他的上首女弟子。
这位佛陀,这位胜者,身高达六十腕尺;
他无可比拟、无与伦比,犹如雪山巍然显现。
他受用了无上、殊胜、最胜的广大盛名之后,
犹如炽燃的火堆,他与弟子们一同归于寂灭。
如同被风吹散的云,又如被阳光驱散的雾,
又如被灯明照破的黑暗,他偕同弟子们一同归于寂灭。
提舍佛陀——那位最胜的胜利者,于欢喜园入般涅槃;
就在那里,他的胜者塔高耸达三由旬。
Siddhatthassa aparena, asamo appaṭipuggalo; Anantatejo amitayaso, tisso lokagganāyako. Tamandhakāraṃ vidhamitvā, obhāsetvā sadevakaṃ; Anukampako mahāvīro, loke uppajji cakkhumā. Tassāpi atulā iddhi, atulaṃ sīlaṃ samādhi ca; Sabbattha pāramiṃ gantvā, dhammacakkaṃ pavattayi. So buddho dasasahassimhi, viññāpesi giraṃ suciṃ; Koṭisatāni abhisamiṃsu, paṭhame dhammadesane. Dutiyo navutikoṭīnaṃ, tatiyo saṭṭhikoṭiyo; Bandhanāto pamocesi, satte naramarū tadā. Sannipātā tayo āsuṃ, tisse lokagganāyake; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Khīṇāsavasatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo; Navutisatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Asītisatasahassānaṃ , tatiyo āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, pupphitānaṃ vimuttiyā. Ahaṃ tena samayena, sujāto nāma khattiyo; Mahābhogaṃ chaḍḍayitvā, pabbajiṃ isipabbajaṃ. Mayi pabbajite sante, uppajji lokanāyako; Buddhoti saddaṃ sutvāna, pīti me upapajjatha. Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, padumaṃ pārichattakaṃ; Ubho hatthehi paggayha, dhunamāno upāgamiṃ. Catuvaṇṇaparivutaṃ, tissaṃ lokagganāyakaṃ; Tamahaṃ pupphaṃ gahetvā, matthake dhārayiṃ jinaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, janamajjhe nisīdiya; ‘‘Dvenavute ito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Khemakaṃ nāma nagaraṃ, janasandho nāma khattiyo; Padumā nāma janikā, tissassa ca mahesino. Sattavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Guhāsela nārisaya nisabhā , tayo pāsādamuttamā. Samatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Subhaddānāmikā nārī, ānando nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, tisso lokagganāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, yasavatiyamuttame. Brahmadevo udayo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Samaṅgo nāmupaṭṭhāko, tissassa ca mahesino. Phussā ceva sudattā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, asanoti pavuccati. Sambalo ca sirimā ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Kisāgotamī upasenā, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. So buddho saṭṭhiratano, ahu uccattane jino; Anūpamo asadiso, himavā viya dissati. Tassāpi atulatejassa, āyu āsi anuttaro; Vassasatasahassāni, loke aṭṭhāsi cakkhumā. Uttamaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ, anubhotvā mahāyasaṃ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. Valāhakova anilena, sūriyena viya ussavo; Andhakārova padīpena, nibbuto so sasāvako. Tisso jinavaro buddho, nandārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, tīṇiyojanamuggatoti.
提舍世尊传,第十七。
Tissassa bhagavato vaṃso sattarasamo.
20. 弗沙佛史
20. Phussabuddhavaṃso
就在那个曼陀劫中,出现了一位无上导师;
他是无与伦比、无可比拟的弗沙佛,世间的至高向导。
他也灭尽一切黑暗,解开那厚重的缠缚;
他以不死甘露之水,润泽含天神的世间;
于吉祥星宿照耀时,弗沙佛转动法轮。
初次证悟者,有百千俱胝;
第二次证悟者,有九十百千;
第三次证悟者,有八十百千。
那时,我是一位名为胜利的刹帝利,
我舍弃了伟大的王权,在他跟前出家。
那位名为弗沙的佛陀,世界之导首,也为我授记:
自此九十二劫后,这位将成佛陀。
听闻他的这番话,我的心愈发欢喜信受;
为圆满十波罗蜜,我更发殊胜誓愿。
在那里,我住于不放逸,修习梵行;
于神通证得究竟,我往生梵天界。
有座都城名为迦尸,有位刹帝利名为胜军;
弗沙大仙人的生母名为祥光。
他居于家中,历经九千年;
金翅鸟翼、天鹅、黄金重檐,这是他三座最胜妙的宫殿。
应梵天祈请,寂静者、世界无上导师——普斯
大雄——人中最上者,于鹿野苑转动了法轮。
彼时,他的寿命长达九万年;
他于彼时安住世间,度脱了无量众生。
Tattheva maṇḍakappamhi, ahu satthā anuttaro; Anupamo asamasamo, phusso lokagganāyako. Sopi sabbaṃ tamaṃ hantvā, vijaṭetvā mahājaṭaṃ; Sadevakaṃ tappayanto, abhivassi amatambunā. Dhammacakkaṃ pavattente, phusse nakkhattamaṅgale; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Navutisatasahassānaṃ , dutiyābhisamayo ahu; Asītisatasahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, phussassāpi mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Saṭṭhisatasahassānaṃ , paṭhamo āsi samāgamo; Paññāsasatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Cattārīsasatasahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo; Anupādā vimuttānaṃ, vocchinnapaṭisandhinaṃ. Ahaṃ tena samayena, vijitāvī nāma khattiyo; Chaḍḍayitvā mahārajjaṃ, pabbajiṃ tassa santike. Sopi maṃ buddho byākāsi, phusso lokagganāyako; ‘‘Dvenavute ito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Padhānaṃ padahitvāna…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Suttantaṃ vinayañcāpi, navaṅgaṃ satthusāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvā, sobhayiṃ jinasāsanaṃ. Tatthappamatto viharanto, brahmaṃ bhāvetva bhāvanaṃ; Abhiññāsu pāramiṃ gantvā, brahmalokamagañchahaṃ. Kāsikaṃ nāma nagaraṃ, jayaseno nāma khattiyo; Sirimā nāma janikā, phussassāpi mahesino. Navavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Garuḷapakkha haṃsa suvaṇṇabhārā, tayo pāsādamuttamā. Tiṃsaitthisahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Kisāgotamī nāma nārī, anūpamo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Chamāsaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, phusso lokagganāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Surakkhito dhammaseno, ahesuṃ aggasāvakā; Sabhiyo nāmupaṭṭhāko, phussassāpi mahesino. Cālā ca upacālā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, āmaṇḍoti pavuccati. Dhanañcayo visākho ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Padumā ceva nāgā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Aṭṭhapaṇṇāsaratanaṃ , sopi accuggato muni; Sobhate sataraṃsīva, uḷurājāva pūrito. Navutivassasahassāni, āyu vijjati tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Ovaditvā bahū satte, santāretvā bahū jane; Sopi satthā atulayaso, nibbuto so sasāvako. Phusso jinavaro satthā, senārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti.
弗沙世尊史传第十八
Phussassa bhagavato vaṃso aṭṭhārasamo.
21. 毗婆尸佛史
21. Vipassībuddhavaṃso
弗沙佛之后,有正自觉者、两足中的无上者——
名为毗婆尸的具眼者,出现于世间。
佛陀以种种方便开示时,那些亲近听法者听闻之后,
他们亦证悟殊胜之法,这是第三次法现观。
那座金座,镶嵌着摩尼、珍珠与宝石,一切庄严饰品悉皆具足。
那位佛陀在僧团中坐下,为我作了授记:
“从今往后,历九十一劫,这位将成为佛陀。”
如来从可爱的迦毗罗卫城出离,
他策励精进,行持了种种难行之事。
那位如来在阿阇波罗榕树下安坐之后,
于彼处捧起乳粥,向尼连禅河走去。
在尼连禅河边,那位胜利者受用了乳粥;
然后,他沿着备好的最胜道路,向菩提树下走去。
然后,这位无上者右绕菩提道场,
在毕波罗树下,这位大名声者将证悟正觉。
果里多与伍巴帝思,将成为他的上首弟子;
名为阿难的侍者,将承事这位胜者。
差摩与莲华色,将成为他的上首女弟子;
她们断尽诸漏、远离贪染,心寂静、得定;
这位世尊的菩提树,名为阿萨塔树。
“听闻此言……(中略)……我们将当面亲近这一教法。”
梵天劝请之后,世间导师毗婆尸佛
大雄无上士,于鹿野苑转起法轮
犍陀与帝沙,为其上首弟子
大仙毗婆尸佛,有一位侍者名为阿索咖。
月天与月友两位,是上首女弟子;
此世尊的菩提树,称为般陀利。
再生善友与龙象两位,为上首男侍者;
祥瑞与北胜两位,为上首女侍者。
世间导师威巴萨佛,身高八十肘;
他的身光向十方流散,周遍七由旬之远。
彼佛寿命长达八万岁;
在他住世的这段时期里,他度脱了无量的众生。
从重重束缚中度脱了无数人天;
并向其余的凡夫开示正道与非正道。
放光明已,宣说不死之境之后,
他连同弟子众一同寂灭,犹如炽燃的火堆烧尽之后终归止息。
殊胜之神通、殊胜之功德,与那些绽放如花的祥瑞相好;
这一切都已消逝殆尽,一切诸行,难道不正是空无所有吗?
最胜者、佛陀毗婆尸,于善友园般涅槃;
就在那里,有他一座殊胜的大塔,高七由旬。
Phussassa ca aparena, sambuddho dvipaduttamo; Vipassī nāma nāmena, loke uppajji cakkhumā. Avijjaṃ sabbaṃ padāletvā, patto sambodhimuttamaṃ; Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, pakkāmi bandhumatīpuraṃ. Dhammacakkaṃ pavattetvā, ubho bodhesi nāyako; Gaṇanāya na vattabbo, paṭhamābhisamayo ahu. Punāparaṃ amitayaso, tattha saccaṃ pakāsayi; Caturāsītisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Caturāsītisahassāni , sambuddhaṃ anupabbajuṃ; Tesamārāmapattānaṃ, dhammaṃ desesi cakkhumā. Sabbākārena bhāsato, sutvā upanisādino ; Tepi dhammavaraṃ gantvā, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, vipassissa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Aṭṭhasaṭṭhisatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo; Bhikkhusatasahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Asītibhikkhusahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo; Tattha bhikkhugaṇamajjhe, sambuddho atirocati. Ahaṃ tena samayena, nāgarājā mahiddhiko; Atulo nāma nāmena, puññavanto jutindharo. Nekānaṃ nāgakoṭīnaṃ, parivāretvānahaṃ tadā; Vajjanto dibbaturiyehi, lokajeṭṭhaṃ upāgamiṃ. Upasaṅkamitvā sambuddhaṃ, vipassiṃ lokanāyakaṃ; Maṇimuttaratanakhacitaṃ, sabbābharaṇavibhūsitaṃ; Nimantetvā dhammarājassa, suvaṇṇapīṭhamadāsahaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘‘Ekanavutito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ. ‘‘Ajapālarukkhamūlasmiṃ , nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti. ‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ ada so jino; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. ‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro; Assatthamūle sambodhiṃ, bujjhissati mahāyaso. ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo. Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; ‘‘Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; ‘‘Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. ‘‘Citto ca hatthāḷavako, aggā hessantupaṭṭhakā; Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā; Āyu vassasataṃ tassa, gotamassa yasassino’’. ‘‘Idaṃ sutvāna vacanaṃ…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Nagaraṃ bandhumatī nāma, bandhumā nāma khattiyo; Mātā bandhumatī nāma, vipassissa mahesino. Aṭṭhavassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Nando sunando sirimā, tayo pāsādamuttamā. Ticattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sudassanā nāma sā nārī, samavattakkhandho nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, vipassī lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Khaṇḍo ca tissanāmo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Asoko nāmupaṭṭhāko, vipassissa mahesino. Candā ca candamittā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, pāṭalīti pavuccati. Punabbasumitto nāgo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Sirimā uttarā ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Asītihatthamubbedho , vipassī lokanāyako; Pabhā niddhāvati tassa, samantā sattayojane. Asītivassasahassāni, āyu buddhassa tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Bahudevamanussānaṃ, bandhanā parimocayi; Maggāmaggañca ācikkhi, avasesaputhujjane. Ālokaṃ dassayitvāna, desetvā amataṃ padaṃ; Jalitvā aggikkhandhova, nibbuto so sasāvako. Iddhivaraṃ puññavaraṃ, lakkhaṇañca kusumitaṃ; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Vipassī jinavaro buddho, sumittārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, sattayojanamussitoti. Vipassissa bhagavato vaṃso ekūnavīsatimo.
22. 尸弃佛史
22. Sikhībuddhavaṃso
继毗婆尸佛之后,出现了一位正自觉者,两足中的无上者;
这位胜者名为尸弃,无可比拟,无人能及。
当胜者、人中至上的尸弃佛转法轮时,
初次大彻悟,度化百千俱胝众生。
后来,这位众中尊、人中最胜者再次说法时,
第二次大彻悟,度化九万俱胝众生。
佛陀示现双神变时,有天众在场;
第三次现观,度脱八万俱胝众生。
尸弃佛大牟尼,亦有三次集会;
集会的皆是漏尽、无垢、心得寂静的如者。
他将从那可爱的迦毗罗卫城……我们将会亲见这位佛陀。
其王城名为阿卢那跋提,国王是阿噜那刹帝利;
生母名为跋婆婆提,是尸弃大仙人的母亲。
有二万四千名盛装庄严的女子;
有一位女子名为一切欲,她的儿子名为无比。
乐好与白莲,是他的上首女弟子;
彼世尊的菩提树,被称作白莲华。
吉祥增与难陀,是他的上首男侍者;
心护与善护,是他上首的女侍者。
那位佛陀身量极高,身高七十肘;
身色如纯金,具足三十二胜相。
Vipassissa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Sikhivhayo āsi jino, asamo appaṭipuggalo. Mārasenaṃ pamadditvā, patto sambodhimuttamaṃ; Dhammacakkaṃ pavattesi, anukampāya pāṇinaṃ. Dhammacakkaṃ pavattente, sikhimhi jinapuṅgave ; Koṭisatasahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Aparampi dhammaṃ desente, gaṇaseṭṭhe naruttame; Navutikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yamakapāṭihāriyañca , dassayante sadevake; Asītikoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sannipātā tayo āsuṃ, sikhissāpi mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Bhikkhusatasahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo; Asītibhikkhusahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Sattatibhikkhusahassānaṃ, tatiyo āsi samāgamo; Anupalitto padumaṃva, toyamhi sampavaḍḍhitaṃ. Ahaṃ tena samayena, arindamo nāma khattiyo; Sambuddhappamukhaṃ saṅghaṃ, annapānena tappayiṃ. Bahuṃ dussavaraṃ datvā, dussakoṭiṃ anappakaṃ; Alaṅkataṃ hatthiyānaṃ, sambuddhassa adāsahaṃ. Hatthiyānaṃ nimminitvā, kappiyaṃ upanāmayiṃ; Pūrayiṃ mānasaṃ mayhaṃ, niccaṃ daḷhamupaṭṭhitaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, sikhī lokagganāyako; ‘‘Ekatiṃse ito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Nagaraṃ aruṇavatī nāma, aruṇo nāma khattiyo; Pabhāvatī nāma janikā, sikhissāpi mahesino. Sattavassasahassāni , agāraṃ ajjha so vasi; Sucandako giri vasabho , tayo pāsādamuttamā. Catuvīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sabbakāmā nāma nārī, atulo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Aṭṭhamāsaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, sikhī lokagganāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Abhibhū sambhavo ceva, ahesuṃ aggasāvakā; Khemaṅkaro nāmupaṭṭhāko, sikhissāpi mahesino. Sakhilā ca padumā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, puṇḍarīkoti vuccati. Sirivaḍḍho ca nando ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Cittā ceva suguttā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Uccattanena so buddho, sattatihatthamuggato; Kañcanagghiyasaṅkāso, dvattiṃsavaralakkhaṇo. Tassāpi byāmappabhā kāyā, divārattiṃ nirantaraṃ; Disodisaṃ niccharanti, tīṇiyojanaso pabhā. Sattativassasahassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Dhammameghaṃ pavassetvā, temayitvā sadevake; Khemantaṃ pāpayitvāna, nibbuto so sasāvako. Anubyañjanasampannaṃ, dvattiṃsavaralakkhaṇaṃ; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Sikhī munivaro buddho, assārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, tīṇiyojanamuggatoti.
尸弃佛史第二十
Sikhissa bhagavato vaṃso vīsatimo.
23. 毗舍婆佛史
23. Vessabhūbuddhavaṃso
就在那曼陀劫中,那位无等无与伦比者,
名为毗舍婆的导师,出现于世间。
贪欲之火炽燃,而诸渴爱于那时已得降伏;
犹如龙象断除系缚,证得无上正觉。
当世间导师毗舍婆佛转动法轮之时,
便有八万俱胝众生得初次开悟。
当那位世间最尊者、人中的雄杰,游化于国内之时;
第二次现观,便有七万亿众生得度。
第三次集会,有六万比丘;
他们因畏惧衰老等怖畏,是那位大仙的亲生子。
那时,我名为善见,是刹帝利;
邀请大勇士后,我献上了珍贵供养;
以饮食和衣物,我供养了胜者与僧团。
那位无与伦比的佛陀,转动了无上法轮;
听闻这殊胜的法后,我便欣然出家。
我行持广大布施,日夜不曾懈怠;
我于胜者座下出家,具足殊胜的出家功德。
我具足戒行功德,于职责与戒律中安定坚固;
我寻求一切知智,在胜者的教法中喜悦安住。
我生起信心与喜悦,礼敬导师佛陀世尊;
我心中生起喜悦,正是为菩提故。
正自觉者了知他心已不退转,便这样说:
‘从今往后,再经三十一劫,此人当得成佛。’
往昔,有一座美丽的迦毗罗卫城……我们将当面见到他。
卢奇宫、苏卢奇宫、拉提瓦达纳宫,是三座最为殊胜的宫殿。
受梵天的劝请,那位世间导师、毗舍婆佛——
大雄、人中最上者,在阿鲁那园转动法轮。
他令法广布流布,为大众分别解说;
他建立法船后,便与弟子共入寂灭。
为众人所瞻仰的他,连同他的住处与行住坐卧的威仪,
这一切悉皆隐没无痕。诸行,岂非空无?
Tattheva maṇḍakappamhi, asamo appaṭipuggalo; Vessabhū nāma nāmena, loke uppajji nāyako . Ādittaṃ vata rāgaggi, taṇhānaṃ vijitaṃ tadā; Nāgova bandhanaṃ chetvā, patto sambodhimuttamaṃ. Dhammacakkaṃ pavattente, vessabhūlokanāyake; Asītikoṭisahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Pakkante cārikaṃ raṭṭhe, lokajeṭṭhe narāsabhe; Sattatikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Mahādiṭṭhiṃ vinodento, pāṭiheraṃ karoti so; Samāgatā naramarū, dasasahassī sadevake. Mahāacchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; Devā ceva manussā ca, bujjhare saṭṭhikoṭiyo. Sannipātā tayo āsuṃ, vessabhussa mahesino; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Asītibhikkhusahassānaṃ, paṭhamo āsi samāgamo; Sattatibhikkhusahassānaṃ, dutiyo āsi samāgamo. Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ , tatiyo āsi samāgamo; Jarādibhayabhītānaṃ, orasānaṃ mahesino. Ahaṃ tena samayena, sudassano nāma khattiyo; Nimantetvā mahāvīraṃ, dānaṃ datvā mahārahaṃ; Annapānena vatthena, sasaṅghaṃ jina pūjayiṃ. Tassa buddhassa asamassa, cakkaṃ vattitamuttamaṃ; Sutvāna paṇitaṃ dhammaṃ, pabbajjamabhirocayiṃ. Mahādānaṃ pavattetvā, rattindivamatandito; Pabbajjaṃ guṇasampannaṃ, pabbajiṃ jinasantike. Ācāraguṇasampanno, vattasīlasamāhito; Sabbaññutaṃ gavesanto, ramāmi jinasāsane. Saddhāpītiṃ upagantvā, buddhaṃ vandāmi sattharaṃ; Pīti uppajjati mayhaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. Anivattamānasaṃ ñatvā, sambuddho etadabravi; ‘‘Ekatiṃse ito kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Anomaṃ nāma nagaraṃ, suppatīto nāma khattiyo; Mātā yasavatī nāma, vessabhussa mahesino. Cha ca vassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Ruci suruci rativaḍḍhano, tayo pāsādamuttamā. Anūnatiṃsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sucittā nāma sā nārī, suppabuddho nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, sivikāyābhinikkhami; Chamāsaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, vessabhūlokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, aruṇārāme naruttamo. Soṇo ca uttaro ceva, ahesuṃ aggasāvakā; Upasanto nāmupaṭṭhāko, vessabhussa mahesino. Rāmā ceva samālā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, mahāsāloti vuccati. Sotthiko ceva rambho ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Gotamī sirimā ceva, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Saṭṭhiratanamubbedho, hemayūpasamūpamo; Kāyā niccharati rasmi, rattiṃva pabbate sikhī. Saṭṭhivassasahassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Dhammaṃ vitthārikaṃ katvā, vibhajitvā mahājanaṃ; Dhammanāvaṃ ṭhapetvāna, nibbuto so sasāvako. Dassaneyyaṃ sabbajanaṃ, vihāraṃ iriyāpathaṃ; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Vessabhū jinavaro satthā, khemārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti. Vessabhussa bhagavato vaṃso ekavīsatimo.
24. 拘留孙佛史
24. Kakusandhabuddhavaṃso
毗舍婆佛之后,有一位正自觉者,两足中的最上者;
有佛名拘留孙,不可称量,难以企及。
他破尽一切有,以践行抵达圆满;
犹如雄狮冲破牢笼,证得无上正等觉。
当世间导师拘留孙转动法轮时,
有四万俱胝众生证悟于法。
他在虚空与天空中示现双神变;
度脱了三十俱胝千的天与人。
当他为人、天、夜叉开显四圣谛时,
那次法会中,证悟法者的数量不可称计。
拘留孙佛曾有一次集会,
皆是漏尽、无垢、心寂静的圣者。
那时,我是一位名为安稳的刹帝利,
向如来与诸胜者之子,行广大布施。
听了这番话,我心愈发澄澈明净;
我决意修习更殊胜的行持,以圆满十波罗蜜。
阿耆达多婆罗门,乃是彼佛陀之父;
名为毗舍佉者,是拘留孙导师之母。
他居于家中四千年;
有三座殊胜的宫殿,名为‘欲’、‘欲色’、‘欲净’。
三万女子盛装严饰,
那位女子名叫罗姬尼,她的儿子名叫乌达罗。
应梵天的劝请,圣者拘留孙导师,
大雄于鹿野苑转动法轮,他是人中最上者。
威都罗与散吉瓦,是两位上首弟子;
名为佛陀吉者,是拘留孙佛的侍者。
沙玛与阇帕那玛,是两位上首女弟子;
彼世尊的菩提树,称为尸利沙树。
阿丘多与苏马诺,是他的两位最上近侍;
难达与苏难达,是他的两位最上近侍女。
这位大牟尼身量高耸,高达四十拉他那;
他身上放出金色光芒,遍照方圆十由旬。
这位大仙的寿命为四万岁;
他安住世间如是之久,度脱了无量的众生。
他为人与诸天,开设了法之市场;
作狮子吼之后,他与弟子众同入寂灭。
他具足八支语,无有缺陷,亦无间断;
这一切全都消失,诸行法不都是空的吗?
拘留孙佛这位胜者,在安乐园般涅槃;
此处即有一座他的殊胜大塔,高约一牛吼,耸入云霄。
Vessabhussa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Kakusandho nāma nāmena, appameyyo durāsado. Ugghāṭetvā sabbabhavaṃ, cariyāya pāramiṃ gato; Sīhova pañjaraṃ bhetvā, patto sambodhimuttamaṃ. Dhammacakkaṃ pavattente, kakusandhe lokanāyake; Cattārīsakoṭisahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu. Antalikkhamhi ākāse, yamakaṃ katvā vikubbanaṃ; Tiṃsakoṭisahassānaṃ, bodhesi devamānuse. Naradevassa yakkhassa, catusaccappakāsane; Dhammābhisamayo tassa, gaṇanāto asaṅkhiyo. Kakusandhassa bhagavato, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Cattālīsasahassānaṃ, tadā āsi samāgamo; Dantabhūmimanuppattānaṃ, āsavārigaṇakkhayā. Ahaṃ tena samayena, khemo nāmāsi khattiyo; Tathāgate jinaputte, dānaṃ datvā anappakaṃ. Pattañca cīvaraṃ datvā, añjanaṃ madhulaṭṭhikaṃ; Imetaṃ patthitaṃ sabbaṃ, paṭiyādemi varaṃ varaṃ. Sopi maṃ buddho byākāsi, kakusandho vināyako; ‘‘Imamhi bhaddake kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Nagaraṃ khemāvatī nāma, khemo nāmāsahaṃ tadā; Sabbaññutaṃ gavesanto, pabbajiṃ tassa santike. Brāhmaṇo aggidatto ca, āsi buddhassa so pitā; Visākhā nāma janikā, kakusandhassa satthuno. Vasate tattha kheme pure, sambuddhassa mahākulaṃ; Narānaṃ pavaraṃ seṭṭhaṃ, jātimantaṃ mahāyasaṃ. Catuvassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Kāma -kāmavaṇṇa-kāmasuddhināmā , tayo pāsādamuttamā. Samatiṃsasahassāni , nāriyo samalaṅkatā; Rocinī nāma sā nārī, uttaro nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, rathayānena nikkhami; Anūnaaṭṭhamāsāni, padhānaṃ padahī jino. Brahmunā yācito santo, kakusandho vināyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Vidhuro ca sañjīvo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Buddhijo nāmupaṭṭhāko, kakusandhassa satthuno. Sāmā ca campānāmā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, sirīsoti pavuccati. Accuto ca sumano ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Nandā ceva sunandā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Cattālīsaratanāni , accuggato mahāmuni; Kanakappabhā niccharati, samantā dasayojanaṃ. Cattālīsavassasahassāni, āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Dhammāpaṇaṃ pasāretvā, naranārīnaṃ sadevake; Naditvā sīhanādaṃva, nibbuto so sasāvako. Aṭṭhaṅgavacanasampanno, acchiddāni nirantaraṃ; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Kakusandho jinavaro, khemārāmamhi nibbuto; Tatthevassa thūpavaro, gāvutaṃ nabhamuggatoti. Kakusandhassa bhagavato vaṃso dvāvīsatimo.
第二十五 拘那含佛史
25. Koṇāgamanabuddhavaṃso
拘留孙佛之后,有位正自觉者,乃两足中的无上者;
名为拘那含牟尼的胜者,世间最上,人中的雄牛。
当导师拘那含牟尼佛转动法轮之时,
有三亿众生获得了初次证悟。
当他示现神通、降伏外道之时,
有二万亿人获得第二次证悟。
那位正自觉者便住在那里,坐在铺着黄褐色毛毯的石座上。
这位牟尼于教导七部论藏期间,度过了雨安居;
第三次法的现观,成就于一千亿众生。
那个时代,我是一位名为‘山’的刹帝利;
我具足朋友与辅臣,拥有无量兵力与车乘。
我亲见正自觉者,亲闻无上之法;
邀请胜者僧团,尽己所能而行布施。
细布、绢帛、丝绸与毛毯,
我也把金鞋悉数施予了导师的弟子们。
那位佛陀坐在僧团中,也为我授记:
“于此贤劫中,此人将成为佛陀。”
有一座可爱的城,名为迦毗罗卫……我们将当面见到它。
梵天恳请之后,拘那含佛——这位圣者、导师,
在鹿野苑,大雄、人中最上者转动了法轮。
比耶索和上胜,是他的上首弟子;
拘那含佛的侍者,名为安稳。
海慧与上胜女,成为他的上首女弟子;
彼世尊的菩提树,名为优昙婆罗树。
郁迦与苏摩提婆,是他最杰出的两位优婆塞;
西瓦拉与萨玛,是他最杰出的两位优婆夷。
那位佛陀身高达三十肘,
犹如熔炉口炼就的纯金,他全身为光芒所庄严。
他高树法幢,以法衣为庄严;
结成法花鬘后,他与诸弟子同入寂灭;
他的随众具大庄严,他是吉祥与法的光显者;
那一切已然消失不现,诸行岂非皆空吗?
拘那含正自觉者,于山林园中入灭;
他的舍利广布于各处各地。
Kakusandhassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Koṇāgamano nāma jino, lokajeṭṭho narāsabho. Dasadhamme pūrayitvāna, kantāraṃ samatikkami; Pavāhiya malaṃ sabbaṃ, patto sambodhimuttamaṃ. Dhammacakkaṃ pavattente, koṇāgamananāyake; Tiṃsakoṭisahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Pāṭihīraṃ karonte ca, paravādappamaddane; Vīsatikoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Tato vikubbanaṃ katvā, jino devapuraṃ gato; Vasate tattha sambuddho, silāya paṇḍukambale. Pakaraṇe satta desento, vassaṃ vasati so muni; Dasakoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Tassāpi devadevassa, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Tiṃsabhikkhusahassānaṃ , tadā āsi samāgamo; Oghānamatikkantānaṃ, bhijjitānañca maccuyā. Ahaṃ tena samayena, pabbato nāma khattiyo; Mittāmaccehi sampanno, anantabalavāhano. Sambuddhadassanaṃ gantvā, sutvā dhammamanuttaraṃ; Nimantetvā sajinasaṅghaṃ, dānaṃ datvā yadicchakaṃ. Paṭṭuṇṇaṃ cīnapaṭṭañca, koseyyaṃ kambalampi ca; Sovaṇṇapādukañceva, adāsiṃ satthusāvake. Sopi maṃ buddho byākāsi, saṅghamajjhe nisīdiya; ‘‘Imamhi bhaddake kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā…pe… hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Sabbaññutaṃ gavesanto, dānaṃ datvā naruttame; Ohāyāhaṃ mahārajjaṃ, pabbajiṃ jinasantike . Nagaraṃ sobhavatī nāma, sobho nāmāsi khattiyo; Vasate tattha nagare, sambuddhassa mahākulaṃ. Brāhmaṇo yaññadatto ca, āsi buddhassa so pitā; Uttarā nāma janikā, koṇāgamanassa satthuno. Tīṇi vassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Tusitasantusitasantuṭṭhā, tayo pāsādamuttamā. Anūnasoḷasasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Rucigattā nāma nārī, satthavāho nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, hatthiyānena nikkhami; Chamāsaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, koṇāgamananāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Bhiyyaso uttaro nāma, ahesuṃ aggasāvakā; Sotthijo nāmupaṭṭhāko, koṇāgamanassa satthuno. Samuddā uttarā ceva, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, udumbaroti pavuccati. Uggo ca somadevo ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Sīvalā ceva sāmā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Uccattanena so buddho, tiṃsahatthasamuggato; Ukkāmukhe yathā kambu, evaṃ raṃsīhi maṇḍito. Tiṃsavassasahassāni, āyu buddhassa tāvade; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Dhammacetiṃ samussetvā, dhammadussavibhūsitaṃ; Dhammapupphaguḷaṃ katvā, nibbuto so sasāvako. Mahāvilāso tassa jano, siridhammappakāsano; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Koṇāgamano sambuddho, pabbatārāmamhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesatoti.
拘那含牟尼佛史·第二十三
Koṇāgamanassa bhagavato vaṃso tevīsatimo.
26. 迦叶佛史
26. Kassapabuddhavaṃso
拘那含牟尼之后,正自觉者、两足中最上者;
他以迦叶为族姓,是法王,是光明的照耀者。
舍弃了家门的全部积蓄,丰足的食物、饮品与受用物;
向乞者行布施后,其心便得满足;
恰如公牛冲破栏圈,他证得了无上正觉。
当世间导师迦叶佛转动法轮之时,
有两千亿人天初次现观于法。
佛陀在世间游化四月之际,
有百亿人天第二次现观了法义。
在另一次为人类、天人与夜叉说法之时,
这些众生的证悟,其数不可计。
而那位天中之天,也曾有过一次集会;
漏尽者、无垢者、心得寂静者、如如者。
凡是佛陀所宣说者,即胜者教法的九分教;
全部通晓之后,我令胜者教法绽放光彩。
他见我稀有难得,便为我授记:
‘于此贤劫中,此位将成佛。
这位如来从可爱的迦毗罗卫城出家之后,
他精进力行之后,成就了难行之行。
在羊群榕树下,如来坐定之后,
他在那里端起乳糜,向着尼连禅河走去。
在尼连禅河畔,他受用了乳糜,
沿着那条已备好的胜道,他行进至菩提树下。
然后,无上者右绕礼敬,面向菩提道场,
于不败之地,在最胜菩提座上。
听闻大圣者此番话语之后,
人与天人们欢喜不已,都说:“这真是成佛的种子啊!”
倘若我们错失了此世间之主的教法,
于未来世,我们将与他当面相遇。
犹如有人渡河,却错过了正当的渡口,
他们便在下游觅得渡处,渡过了浩渺大河。
同样地,我们众人,若错过了这位胜者,
在未来之时,我们将当面亲遇此事。
我如此流转轮回,远离不善之行;
我所修的难行,正是为了菩提。
见到四种兆相后,他从宫殿出离;
人中最上者行持了七日的精勤修习。
应梵天之请,寂静的世间导师——迦叶佛
大雄、无上士,在鹿野苑转于法轮
帝思与跋拉德瓦迦,为其上首弟子
大仙咖沙巴的侍者,名为萨拔密多。
他将无垢的法镜安放在大众面前,
“渴望涅槃的人们,来看看我的庄严吧。”
他授予戒为内衣,外罩禅那的铠甲;
他披上法的皮革,赐予最上的武装。
他赐予正念为盾,赐予锋利的智慧为矛;
他赐予殊胜的法剑,能摧破戒的杂染。
他赐予正法的洁白华盖,遮止一切诸恶;
化作无畏之花已,他与弟子众同般涅槃。
此正自觉者,实不可测,难以企及;
此即法宝,善巧宣说,邀人亲见。
Koṇāgamanassa aparena, sambuddho dvipaduttamo; Kassapo nāma gottena, dhammarājā pabhaṅkaro. Sañchaḍḍitaṃ kulamūlaṃ, bahvannapānabhojanaṃ; Datvāna yācake dānaṃ, pūrayitvāna mānasaṃ; Usabhova āḷakaṃ bhetvā, patto sambodhimuttamaṃ. Dhammacakkaṃ pavattente, kassape lokanāyake; Vīsakoṭisahassānaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Catumāsaṃ yadā buddho, loke carati cārikaṃ; Dasakoṭisahassānaṃ, dutiyābhisamayo ahu. Yamakaṃ vikubbanaṃ katvā, ñāṇadhātuṃ pakittayi; Pañcakoṭisahassānaṃ, tatiyābhisamayo ahu. Sudhammā devapure ramme, tattha dhammaṃ pakittayi; Tīṇikoṭisahassānaṃ, devānaṃ bodhayī jino. Naradevassa yakkhassa, apare dhammadesane; Etesānaṃ abhisamayā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Tassāpi devadevassa, eko āsi samāgamo; Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, santacittāna tādinaṃ. Vīsabhikkhusahassānaṃ, tadā āsi samāgamo; Atikkantabhavantānaṃ, hirisīlena tādinaṃ. Ahaṃ tadā māṇavako, jotipāloti vissuto; Ajjhāyako mantadharo, tiṇṇaṃ vedāna pāragū. Lakkhaṇe itihāse ca, sadhamme pāramiṃ gato; Bhūmantalikkhakusalo, katavijjo anāvayo. Kassapassa bhagavato, ghaṭikāro nāmupaṭṭhāko; Sagāravo sappatisso, nibbuto tatiye phale. Ādāya maṃ ghaṭīkāro, upagañchi kassapaṃ jinaṃ; Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pabbajiṃ tassa santike. Āraddhavīriyo hutvā, vattāvattesu kovido; Na kvaci parihāyāmi, pūresiṃ jinasāsanaṃ. Yāvatā buddhabhaṇitaṃ, navaṅgaṃ jinasāsanaṃ; Sabbaṃ pariyāpuṇitvāna, sobhayiṃ jinasāsanaṃ. Mama acchariyaṃ disvā, sopi buddho viyākari; ‘‘Imamhi bhaddake kappe, ayaṃ buddho bhavissati. ‘‘Ahu kapilavhayā rammā, nikkhamitvā tathāgato; Padhānaṃ padahitvāna, katvā dukkarakārikaṃ. ‘‘Ajapālarukkhamūle, nisīditvā tathāgato; Tattha pāyāsaṃ paggayha, nerañjaramupehiti. ‘‘Nerañjarāya tīramhi, pāyāsaṃ paribhuñjiya; Paṭiyattavaramaggena, bodhimūlamupehiti. ‘‘Tato padakkhiṇaṃ katvā, bodhimaṇḍaṃ anuttaro; Aparājitaṭṭhānamhi , bodhipallaṅkamuttame; Pallaṅkena nisīditvā, bujjhissati mahāyaso. ‘‘Imassa janikā mātā, māyā nāma bhavissati; Pitā suddhodano nāma, ayaṃ hessati gotamo. Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Kolito upatisso ca, aggā hessanti sāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. ‘‘Khemā uppalavaṇṇā ca, aggā hessanti sāvikā; Anāsavā santacittā, vītarāgā samāhitā; Bodhi tassa bhagavato, assatthoti pavuccati. ‘‘Citto hatthāḷavako ca, aggā hessantupaṭṭhakā; Nandamātā ca uttarā, aggā hessantupaṭṭhikā’’. Idaṃ sutvāna vacanaṃ, assamassa mahesino; Āmoditā naramarū, buddhabījaṃ kira ayaṃ. Ukkuṭṭhisaddā pavattanti, apphoṭenti hasanti ca; Katañjalī namassanti, dasasahassī sadevakā. ‘‘Yadimassa lokanāthassa, virajjhissāma sāsanaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ. ‘‘Yathā manussā nadiṃ tarantā, paṭititthaṃ virajjhiya; Heṭṭhā titthe gahetvāna, uttaranti mahānadiṃ. ‘‘Evameva mayaṃ sabbe, yadi muñcāmimaṃ jinaṃ; Anāgatamhi addhāne, hessāma sammukhā imaṃ’’. Tassāpi vacanaṃ sutvā, bhiyyo cittaṃ pasādayiṃ; Uttariṃ vatamadhiṭṭhāsiṃ, dasapāramipūriyā. Evamahaṃ saṃsaritvā, parivajjento anācaraṃ; Dukkarañca kataṃ mayhaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā. Nagaraṃ bārāṇasī nāma, kikī nāmāsi khattiyo; Vasate tattha nagare, sambuddhassa mahākulaṃ. Brāhmaṇo brahmadattova, āsi buddhassa so pitā; Dhanavatī nāma janikā, kassapassa mahesino. Duve vassasahassāni, agāraṃ ajjha so vasi; Haṃso yaso sirinando, tayo pāsādamuttamā. Tisoḷasasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Sunandā nāma sā nārī, vijitaseno nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, pāsādenābhinikkhami; Sattāhaṃ padhānacāraṃ, acarī purisuttamo. Brahmunā yācito santo, kassapo lokanāyako; Vatti cakkaṃ mahāvīro, migadāye naruttamo. Tisso ca bhāradvājo ca, ahesuṃ aggasāvakā; Sabbamitto nāmupaṭṭhāko, kassapassa mahesino. Anuḷā uruveḷā ca, ahesuṃ aggasāvikā; Bodhi tassa bhagavato, nigrodhoti pavuccati. Sumaṅgalo ghaṭikāro ca, ahesuṃ aggupaṭṭhakā; Vicitasenā bhaddā ca, ahesuṃ aggupaṭṭhikā. Uccattanena so buddho, vīsatiratanuggato; Vijjulaṭṭhīva ākāse, candova gahapūrito. Vīsativassasahassāni , āyu tassa mahesino; Tāvatā tiṭṭhamāno so, tāresi janataṃ bahuṃ. Dhammataḷākaṃ māpayitvā, sīlaṃ datvā vilepanaṃ; Dhammadussaṃ nivāsetvā, dhammamālaṃ vibhajjiya. Dhammavimalamādāsaṃ, ṭhapayitvā mahājane; Keci nibbānaṃ patthentā, passantu me alaṅkaraṃ. Sīlakañcukaṃ datvāna, jhānakavacavammitaṃ; Dhammacammaṃ pārupitvā, datvā sannāhamuttamaṃ. Satiphalakaṃ datvāna, tikhiṇañāṇakuntimaṃ; Dhammakhaggavaraṃ datvā, sīlasaṃsaggamaddanaṃ. Tevijjābhūsanaṃ datvāna, āveḷaṃ caturo phale; Chaḷabhiññābharaṇaṃ datvā, dhammapupphapiḷandhanaṃ. Saddhammapaṇḍaracchattaṃ, datvā pāpanivāraṇaṃ; Māpayitvābhayaṃ pupphaṃ, nibbuto so sasāvako. Eso hi sammāsambuddho, appameyyo durāsado; Eso hi dhammaratano, svākkhāto ehipassiko. Eso hi saṅgharatano, suppaṭipanno anuttaro; Sabbaṃ tamantarahitaṃ, nanu rittā sabbasaṅkhārā. Mahākassapo jino satthā, setabyārāmamhi nibbuto; Tatthevassa jinathūpo, yojanubbedhamuggatoti. Kassapassa bhagavato vaṃso catuvīsatimo.
27. 乔达摩佛史
27. Gotamabuddhavaṃso
我是寂静者,受梵天劝请,转动了法轮;
初证之会,即发生于一亿八千万众生之中。
其后,我于人与天的大众中继续说法时,
第二次证悟的集会,其数无法以数字计算。
如今那些现世中人,若舍弃人的生命形态,
这些有学比丘,心意未得圆满,却为智者所诃责。
赞叹圣者、恒常以法为乐的人们,
那些具足正念、漂泊于轮回之流的人,将会觉悟。
果离德与伍巴帝思,这两位比丘是我上首弟子;
近侍名唤阿难,常随我身旁照料;
差摩与莲华色,这两位比丘尼是我上首女弟子。
质多居士与手长者,是最殊胜的侍奉男居士;
难陀母与优多罗,是最殊胜的侍奉女居士。
我于菩提树下,证得无上正觉;
从我身上,有一寻光明恒时上耀,高达十六肘。
现今人寿短促,仅有百岁;
我安住世间的这段时光,度化广大众生。
高擎法炬,照亮后世众生;
不久,我也将与弟子僧众一起,
就在这里般涅槃,如同火焰因薪尽而熄灭。
那无与伦比的光辉,与这些十力;
此禀持功德的色身,具足三十二种殊胜妙相,璀璨庄严。
Ahametarahi sambuddho , gotamo sakyavaḍḍhano; Padhānaṃ padahitvāna, patto sambodhimuttamaṃ. Brahmunā yācito santo, dhammacakkaṃ pavattayiṃ; Aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ, paṭhamābhisamayo ahu. Tato parañca desente, naradevasamāgame; Gaṇanāya na vattabbo, dutiyābhisamayo ahu. Idhevāhaṃ etarahi, ovadiṃ mama atrajaṃ; Gaṇanāya na vattabbo, tatiyābhisamayo ahu. Ekosi sannipāto me, sāvakānaṃ mahesinaṃ; Aḍḍhateḷasasatānaṃ, bhikkhūnāsi samāgamo. Virocamāno vimalo, bhikkhusaṅghassa majjhago; Dadāmi patthitaṃ sabbaṃ, maṇīva sabbakāmado. Phalamākaṅkhamānānaṃ , bhavacchandajahesinaṃ; Catusaccaṃ pakāsemi, anukampāya pāṇinaṃ. Dasavīsasahassānaṃ, dhammābhisamayo ahu; Ekadvinnaṃ abhisamayo, gaṇanāto asaṅkhiyo. Vitthārikaṃ bāhujaññaṃ, iddhaṃ phītaṃ suphullitaṃ; Idha mayhaṃ sakyamunino, sāsanaṃ suvisodhitaṃ. ‘‘Anāsavā vītarāgā, santacittā samāhitā; Bhikkhūnekasatā sabbe, parivārenti maṃ sadā. Idāni ye etarahi, jahanti mānusaṃ bhavaṃ; Appattamānasā sekhā, te bhikkhū viññugarahitā. Ariyañca saṃthomayantā, sadā dhammaratā janā; Bujjhissanti satimanto, saṃsārasaritaṃ gatā. Nagaraṃ kapilavatthu me, rājā suddhodano pitā; Mayhaṃ janettikā mātā, māyādevīti vuccati. Ekūnatiṃsavassāni , agāraṃ ajjhahaṃ vasiṃ; Rammo surammo subhako, tayo pāsādamuttamā. Cattārīsasahassāni, nāriyo samalaṅkatā; Bhaddakañcanā nāma nārī, rāhulo nāma atrajo. Nimitte caturo disvā, assayānena nikkhamiṃ; Chabbassaṃ padhānacāraṃ, acariṃ dukkaraṃ ahaṃ. Bārāṇasiyaṃ isipatane, cakkaṃ pavattitaṃ mayā; Ahaṃ gotamasambuddho, saraṇaṃ sabbapāṇinaṃ. Kolito upatisso ca, dve bhikkhū aggasāvakā; Ānando nāmupaṭṭhāko, santikāvacaro mama; Khemā uppalavaṇṇā ca, bhikkhunī aggasāvikā. Citto hatthāḷavako ca, aggupaṭṭhākupāsakā; Nandamātā ca uttarā, aggupaṭṭhikupāsikā. Ahaṃ assatthamūlamhi, patto sambodhimuttamaṃ; Byāmappabhā sadā mayhaṃ, soḷasahatthamuggatā. Appaṃ vassasataṃ āyu, idānetarahi vijjati; Tāvatā tiṭṭhamānohaṃ, tāremi janataṃ bahuṃ. Ṭhapayitvāna dhammukkaṃ, pacchimaṃ janabodhanaṃ; Ahampi nacirasseva, saddhiṃ sāvakasaṅghato; Idheva parinibbissaṃ, aggī vāhārasaṅkhayā. Tāni ca atulatejāni, imāni ca dasabalāni ; Ayañca guṇadhāraṇo deho, dvattiṃsavaralakkhaṇavicitto. Dasa disā pabhāsetvā, sataraṃsīva chappabhā; Sabbaṃ tamantarahissanti, nanu rittā sabbasaṅkhārāti. Gotamassa bhagavato vaṃso pañcavīsatimo.
28. 佛杂篇
28. Buddhapakiṇṇakakaṇḍaṃ
在燃灯世尊与导师憍陈如佛之间,
他们之间相隔的劫数,多到不可计数。
吉祥佛、善意佛、离婆多佛与庄严牟尼,
这几位具眼的光明者——佛陀,都出现于同一劫中。
那罗陀世尊与莲花上导师,
其间所隔的劫数,亦不可计量。
于十万劫之前,曾有一位大牟尼,
号莲花上佛,是世间解、应供者。
于三万劫中,有两位导师,
即善慧佛与善生佛,出现于莲花上佛之前。
于一千八百劫中,世间有过三位导师,
喜见佛、见义佛与法见佛,这几位导师。
提舍佛与弗沙佛,皆是正自觉者,无与伦比,无可匹敌。
这些法王,以及其余无数亿众生,
开示此道之后,他们皆与弟子众一同涅槃。
Aparimeyyito kappe, caturo āsuṃ vināyakā; Taṇhaṅkaro medhaṅkaro, athopi saraṇaṅkaro; Dīpaṅkaro ca sambuddho, ekakappamhi te jinā. Dīpaṅkarassa aparena, koṇḍañño nāma nāyako; Ekova ekakappamhi, tāresi janataṃ bahuṃ. Dīpaṅkarassa bhagavato, koṇḍaññassa ca satthuno; Etesaṃ antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Koṇḍaññassa aparena, maṅgalo nāma nāyako; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Maṅgalo ca sumano ca, revato sobhito muni; Tepi buddhā ekakappe, cakkhumanto pabhaṅkarā. Sobhitassa aparena, anomadassī mahāyaso; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Anomadassī padumo, nārado cāpi nāyako; Tepi buddhā ekakappe, tamantakārakā munī. Nāradassa aparena, padumuttaro nāma nāyako; Ekakappamhi uppanno, tāresi janataṃ bahuṃ. Nāradassa bhagavato, padumuttarassa satthuno; Tesampi antarā kappā, gaṇanāto asaṅkhiyā. Kappasatasahassamhi , eko āsi mahāmuni; Padumuttaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho. Tiṃsakappasahassamhi, duve āsuṃ vināyakā ; Sumedho ca sujāto ca, orato padumuttarā. Aṭṭhārase kappasate, tayo āsuṃ vināyakā ; Piyadassī atthadassī, dhammadassī ca nāyakā. Orato ca sujātassa, sambuddhā dvipaduttamā; Ekakappamhi te buddhā, loke appaṭipuggalā. Catunnavutito kappe, eko āsi mahāmuni; Siddhattho so lokavidū, sallakatto anuttaro. Dvenavute ito kappe, duve āsuṃ vināyakā; Tisso phusso ca sambuddhā, asamā appaṭipuggalā. Ekanavutito kappe, vipassī nāma nāyako; Sopi buddho kāruṇiko, satte mocesi bandhanā. Ekatiṃse ito kappe, duve āsuṃ vināyakā; Sikhī ca vessabhū ceva, asamā appaṭipuggalā. Imamhi bhaddake kappe, tayo āsuṃ vināyakā; Kakusandho koṇāgamano, kassapo cāpi nāyako. Ahametarahi sambuddho, metteyyo cāpi hessati; Etepime pañca buddhā, dhīrā lokānukampakā. Etesaṃ dhammarājūnaṃ, aññesaṃnekakoṭinaṃ; Ācikkhitvāna taṃ maggaṃ, nibbutā te sasāvakāti.
29. 界分别论
29. Dhātubhājanīyakathā
大乔达摩,胜者之首,于拘尸那罗入般涅槃;
舍利广布于诸方。
一份在未生怨王处,一份在毗舍离城;
一份在迦毗罗卫,一份在阿拉卡普;
一份在罗摩伽,一份在毗留提;
一份由波婆的马喇人收存,一份由拘尸那罗的马喇人收存。
舍利塔有八座,第九座为瓶塔;
第十座是炭塔,当时即已建立。
顶髻、四颗犬齿与两根锁骨,此为舍利;
这七种舍利完整不碎,其余舍利皆已碎裂。
大者呈金色,中者呈珍珠色,
小者呈茉莉花色,总计恰为十六罐。
顶骨在锡兰岛,左锁骨在梵天世界;
右锁骨在锡兰岛,所有这些舍利皆已安立。
一颗佛牙在三十三天城,一颗在龙城;
一颗在犍陀罗国,一颗归于羯陵伽王。
四十颗牙齿颗颗齐整,头发与体毛全然具足,
诸天一一恭敬纳受,在轮围界间辗转相传。
在金刚城,世尊得到了钵、杖与衣;
下衣在族姓家受得,敷具则在迦毗罗卫城受得。
刀具与腰带得于华氏城;
浴衣得于瞻波城,羊毛毯得于憍萨罗;
袈裟得于梵界,缠头布得于三十三天城;
那时,坐具得于阿槃提国,敷具也一样得于该处。
钻木取火棒在弥提罗,滤水囊在毗提诃国;
斧子与针筒,那时则在因陀罗城。
其余的资具,留在了阿波兰多迦地区;
牟尼曾使用过的物品,那时人们皆善加利用。
大仙乔达摩的舍利,流布甚广;
出于对众生的哀愍,那是古已有之的事。
Mahāgotamo jinavaro, kusināramhi nibbuto; Dhātuvitthārikaṃ āsi, tesu tesu padesato. Eko ajātasattussa, eko vesāliyā pure; Eko kapilavatthusmiṃ, eko ca allakappake. Eko ca rāmagāmamhi, eko ca veṭhadīpake; Eko pāveyyake malle, eko ca kosinārake. Kumbhassa thūpaṃ kāresi, brāhmaṇo doṇasavhayo; Aṅgārathūpaṃ kāresuṃ, moriyā tuṭṭhamānasā. Aṭṭha sārīrikā thūpā, navamo kumbhacetiyo; Aṅgārathūpo dasamo, tadāyeva patiṭṭhito. Uṇhīsaṃ catasso dāṭhā, akkhakā dve ca dhātuyo; Asambhinnā imā satta, sesā bhinnāva dhātuyo. Mahantā muggamattā ca , majjhimā bhinnataṇḍulā; Khuddakā sāsapamattā ca, nānāvaṇṇā ca dhātuyo. Mahantā suvaṇṇavaṇṇā ca, muttavaṇṇā ca majjhimā; Khuddakā makulavaṇṇā ca, soḷasadoṇamattikā. Mahantā pañca nāḷiyo, nāḷiyo pañca majjhimā; Khuddakā cha nāḷī ceva, etā sabbāpi dhātuyo. Uṇhīsaṃ sīhaḷe dīpe, brahmaloke ca vāmakaṃ; Sīhaḷe dakkhiṇakkhañca, sabbāpetā patiṭṭhitā. Ekā dāṭhā tidasapure, ekā nāgapure ahu; Ekā gandhāravisaye, ekā kaliṅgarājino. Cattālīsasamā dantā, kesā lomā ca sabbaso; Devā hariṃsu ekekaṃ, cakkavāḷaparamparā. Vajirāyaṃ bhagavato, patto daṇḍañca cīvaraṃ; Nivāsanaṃ kulaghare, paccattharaṇaṃ kapilavhaye . Pāṭaliputtapuramhi, karaṇaṃ kāyabandhanaṃ; Campāyudakasāṭiyaṃ, uṇṇalomañca kosale. Kāsāvaṃ brahmaloke ca, veṭhanaṃ tidase pure; Nisīdanaṃ avantīsu, raṭṭhe attharaṇaṃ tadā. Araṇī ca mithilāyaṃ, videhe parisāvanaṃ; Vāsi sūcigharañcāpi, indapatthapure tadā. Parikkhārā avasesā, janapade aparantake; Paribhuttāni muninā, akaṃsu manujā tadā. Dhātuvitthārikaṃ āsi, gotamassa mahesino; Pāṇīnaṃ anukampāya, ahu porāṇikaṃ tadāti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这部书是什么
《本生》是小部中规模最大的经典之一,以偈颂为核心,辅以散文故事,集结了佛陀成佛前过去生的547个事迹。本书体裁为叙事偈颂与故事,通过讲述佛陀作为菩萨时的种种化身经历,阐明业果法则与波罗蜜的修行。在巴利三藏中,它是了解佛教伦理与民间文学交融的宝库,主题始终围绕“如何通过无数生的精进修行圆满成佛所需之品德”。
出场人物
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Mahāsatta (Bodhisatta) | 菩萨 | 每则故事中被认定为佛陀前世的主角,形态多样,从国王、商人到动物如鹿、猴、鸟等。 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 常被佛陀认定为故事中智慧第一的大臣或同伴。 |
| Ānanda | 阿难 | 常被认定为故事中忠心侍奉菩萨的随从。 |
| Devadatta | 提婆达多 | 通常在故事中扮演与菩萨作对的恶人或敌手。 |
| Sakka, Māra | 帝释天、魔罗等 | 天神、魔众及各类人间角色,在不同故事中作为考验者或助缘出现。 |
核心法义/内容(白话+重点)
这部书的核心不是抽象说理,而是用一个个具体生动的故事,反复展现一条铁律:每一个当下的选择都在塑造未来,持久的善业积累方能成就无上智慧与解脱。无论身份是国王、商人还是动物,菩萨在每一世中,面对两难时都决然选择布施(dāna)、持戒(sīla)和牺牲,以此累积成佛的“资本”——波罗蜜(Pāramī)。
代表性内容选自《戒品》的偈颂:
关键术语锚
* Jātaka / 本生: 即“所生”或“生起的故事”。易被简化为“佛的前世故事”,但更精确指向“(佛)成佛所必经之生”,每一生都是成道因果链上不可或缺的一环。
* Bodhisatta / 菩萨: 指成佛前的悉达多太子及更早的过去生。易与北传“自觉觉他”的菩萨理念混淆,在《本生》中,专指那位不断轮回、圆满波罗蜜的“决定成佛者”。
* Pāramī / 波罗蜜: 即“圆满”或“到彼岸”。本书中特指菩萨数生累积的十种至上德行,如布施、持戒、忍辱等。易错记为抽象的修行条目,实则每个故事都在用生命抉择为其作血肉注脚。
* Kamma / 业: 本书不提玄奥的业力论,而是通过故事的悲欢离合,展示动机(心念)决定善恶行为,行为必生果报的朴素法则。易被误解为宿命论,但其实每篇都在强调当下的“行”可改变未来。
* Uppatti / 结生/转生: 指觉音论师注解时为每篇故事添加的“过去生”部分。理解本书体例的关键,易与现代说的“轮回转世”叙事目的混淆,它的功能是建立“前因-后果”的教化链接,而非单纯满足对前世的好奇。
阅读提示
翻译本书需特别注意其“现在世故事-过去世故事-偈颂-对应”的四重嵌套结构,尤其要处理好偈颂。偈颂是故事的论点和高潮,常以诗歌形式出现,译时既要传达其教诲的精确性,又要保留其作为古老歌谣的韵律感与直指人心的力量,这是平衡文学美感与法义准确的关键。