第十 合诵经
10. Saṅgītisuttaṃ
296如是我闻:一时,世尊与五百位比丘的大僧团,游行于马喇国,到达名为波婆的马喇城。世尊便住于波婆城铁匠之子准陀的芒果林中。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāma mallānaṃ nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.
名为乌巴他咖的新集会堂
Ubbhatakanavasandhāgāraṃ
297那时,波婆的马喇人新建了一座名为乌巴他咖的集会堂,落成不久,尚未有沙门、婆罗门或任何人居住过。波婆的马喇人听说:“世尊正游化于马喇国,率领约五百位比丘的大僧团,已抵达波婆,住在铁匠子准陀的芒果林。”于是,波婆的马喇人便前往世尊处,到已,向世尊行礼问讯,坐于一边。坐定后,他们对世尊这样说:“尊者,我们波婆的马喇人新建了这座乌巴他咖集会堂,建成不久,尚未有沙门、婆罗门或任何人居住过。恳请世尊首先使用它。世尊率先使用之后,我们波婆的马喇人才随后使用,这将为波婆的马喇人带来长远的利益与安乐。”世尊默然应允。
Tena kho pana samayena pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Assosuṃ kho pāveyyakā mallā – ‘‘bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane’’ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṃ mallānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.
298那时,波婆的马喇人知道世尊已应允,便从座而起,向世尊行礼,右绕之后,前往那座集会堂。抵达后,他们在集会堂内遍铺坐具,为世尊敷设座位,安置水罐,点燃油灯。随后,他们又来到世尊处,行礼后,立于一旁。站在一旁后,波婆的马喇人对世尊这样说:“尊者,集会堂已遍铺坐具,世尊的座位已敷设,水罐已安置,油灯已点明。世尊,若您方便,请现在前往。”
Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ sandhāgāraṃ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhapetvā telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ , bhante, sandhāgāraṃ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
299于是,世尊著下裳,持衣钵,与比丘僧团一同前往那座集会堂。到了之后,洗足,进入集会堂,靠中央柱面向东方而坐。比丘僧团亦洗足而入,依西墙面向东方,以世尊在前为首而坐。波婆的马喇人也洗足后进入集会堂,依东墙面向西方,也以世尊在前为首而坐。此后,世尊用大半夜的时间,以法语教导、激励、鼓舞,令波婆的马喇人生欢喜,然后对他们说:“婆悉咤们,夜已深了,你们若觉方便,便请返回吧。”于是让他们离去。波婆的马喇人答道:“是的,尊者。”便从座起身,向世尊作礼,右绕后离去。
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
300在波婆的马喇人离开后不久,世尊环顾默然寂静的比丘僧团,对舍利弗尊者说:“舍利弗,比丘僧团已脱离昏沉与睡眠。舍利弗,请你为诸比丘开示法语吧。我的背部有些疼痛,想要舒展一下。”舍利弗尊者应道:“是的,尊者。”于是,世尊将僧伽梨衣折为四叠,铺好后右胁侧卧,作狮子卧,一脚相叠,正念正知,心中作起身之想。
Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṃ āyamissāmī’’ti . ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā.
尼乾陀分裂之事
Bhinnanigaṇṭhavatthu
301那时,尼乾陀·若提子在波婆城刚刚命终不久。由于他的去世,那些耆那教徒便分裂为两派,彼此争吵、争斗、争论不休,以尖刻的言辞相互刺伤而住。他们如此说道:“你不了解此法与律,我了解此法与律。你怎么可能了解此法与律!你是邪行之人,我才是正行之人。我的论述有条有理,你的论述则杂乱无章。应先说的,你却说在后;应后说的,你却说在前。你长久执持的见解已被推翻,你的立论已被驳倒,你已被制伏。去吧,设法解救你的教说,若你有能力,就自行脱身吧!”在我看来,尼乾陀·若提子的这些弟子们,仿佛彼此残害一般。就连尼乾陀·若提子那些身着白衣的在家弟子们,对这些耆那教徒也显露出厌倦、疏远与反感,这正是因为那教法与律,是恶说、不能导向解脱、不带来寂静、非由正自觉者所宣说,根基已毁,无所依怙。
Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā , tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.
302那时,舍利弗尊者对诸比丘说:“贤友们,尼乾陀·若提子不久前在波婆命终。由于他的去世,尼乾陀的弟子们便分裂了,分成两派,彼此争吵、争斗、争论不休,口舌相向,如同一座毁坏之塔,无有依怙。贤友们,这便是恶说、恶阐明的法与律——不能导向解脱、不能带来寂静、不由正自觉者所宣说的下场。而贤友们,我们的这法,是世尊善说、善阐明、能导向解脱、能带来寂静、由正自觉者所宣说的。对此,我们所有人都应共同合诵,不应争论,令此梵行得以长久延续、久住世间,为利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为天与人的利益、福祉与安乐。”
Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’’. ‘‘Evañhetaṃ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṃ kho panāvuso amhākaṃ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
“那么,贤友们,什么是我们的世尊所善说、善阐明、能导向解脱、能带来寂静、由正自觉者所宣说的法呢?对此,我们全体都应合诵,不应争论,由此梵行才能长时久住。这乃是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了天与人的利益、福祉与安乐。”
‘‘Katamo cāvuso, amhākaṃ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito; yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ?
303“贤友们,的确有由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊所善巧教导的‘一法’。对于此法,大家都应共同合诵、不应争论,好让这梵行得以长久、久住。这是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了诸天与人的利益、福祉与安乐。是哪一法呢?即:‘一切有情依食而住’;‘一切有情依行而住’。贤友们,这就是那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊所善巧教导的‘一法’。对此,大家都应共同合诵、不应争论,好让这梵行得以长久、久住。这是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了诸天与人的利益、福祉与安乐。”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ , tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā. Ayaṃ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ , yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
304“贤友们,那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者世尊,善巧地宣说了“二法”。对此,我们当齐声合诵,无有诤论,如此梵行方能久住长存。这乃是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了天与人的利益、福祉与安乐。哪些是二法呢?”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dve ?
“名与色。”
‘‘Nāmañca rūpañca.
无明与有爱。
‘‘Avijjā ca bhavataṇhā ca.
常见与断见。
‘‘Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.
无惭与无愧。
‘‘Ahirikañca anottappañca.
惭与愧。
‘‘Hirī ca ottappañca.
既难以接受劝诫,又亲近恶友。
‘‘Dovacassatā ca pāpamittatā ca.
既容易接受劝诫,又亲近善友。
‘‘Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.
既善知犯戒,也善知出罪。
‘‘Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.
等至入定善巧与等至出定善巧。
‘‘Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.
界善巧与作意善巧。
‘‘Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca.
处善巧与缘起善巧。
‘‘Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.
于可能处善巧,于不可能处善巧。
‘‘Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.
正直与惭。
‘‘Ajjavañca lajjavañca.
忍辱与调顺。
‘‘Khanti ca soraccañca.
温雅与友善。
‘‘Sākhalyañca paṭisanthāro ca.
不害与清净。
‘‘Avihiṃsā ca soceyyañca.
失念与不正知。
‘‘Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.
正念与正知。
‘‘Sati ca sampajaññañca .
不守护根门与饮食不知量。
‘‘Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.
守护根门与饮食知量。
‘‘Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.
思择力与修习力。
‘‘Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.
念力与定力。
‘‘Satibalañca samādhibalañca.
止与观。
‘‘Samatho ca vipassanā ca.
止的所缘相与精进的所缘相
‘‘Samathanimittañca paggahanimittañca.
精进与不散乱
‘‘Paggaho ca avikkhepo ca.
戒的亏损与见的亏损
‘‘Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.
戒具足与见具足。
‘‘Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.
戒清净与见清净。
‘‘Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.
而这见清净,正是与彼见相应的精进。
‘‘Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṃ.
于能生悚惧处,心生悚惧;既生悚惧,则如理精进。
‘‘Saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ.
于诸善法,不知满足;于精进行,毫无退转。
‘‘Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṃ.
明与解脱。
‘‘Vijjā ca vimutti ca.
「灭尽智与无生智。」
‘‘Khayeñāṇaṃ anuppādeñāṇaṃ.
「诸位贤友,这二法由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者世尊善巧宣说了。在此,大家都应合诵,不应争论,以便这梵行能长久住世,利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为天人与人类的利益、福祉与安乐。」
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
305“贤友们,复有三法,由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊善巧宣说。对此,你们应当一致合诵……乃至……为天人及人类的利益、福祉与安乐。是哪三法?”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo?
“三种不善根:贪不善根、瞋不善根、痴不善根。”
‘‘Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ.
“三种善根:无贪善根、无瞋善根、无痴善根。”
‘‘Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ.
“三种恶行:身恶行、语恶行、意恶行。”
‘‘Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ.
三种善行:身善行、语善行、意善行。
‘‘Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ , manosucaritaṃ.
三种不善寻思:欲寻思、嗔恚寻思、恼害寻思。
‘‘Tayo akusalavitakkā – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.
三种善寻思:出离寻思、无嗔恚寻思、无恼害寻思。
‘‘Tayo kusalavitakkā – nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṃsāvitakko.
三种不善意向:欲意向、嗔恚意向、恼害意向。
‘‘Tayo akusalasaṅkappā – kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo.
三种善意向:出离意向、无嗔恚意向、无恼害意向。
‘‘Tayo kusalasaṅkappā – nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo.
有三种不善想:欲想、嗔恚想、恼害想。
‘‘Tisso akusalasaññā – kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā.
有三种善想:出离想、无嗔恚想、不害想。
‘‘Tisso kusalasaññā – nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā.
有三种不善界:欲界、嗔恚界、害界。
‘‘Tisso akusaladhātuyo – kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu.
有三种善界:出离界、无嗔恚界、不害界。
‘‘Tisso kusaladhātuyo – nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu.
又有三种界:欲界、色界、无色界。
‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.
又有三种界:色界、无色界、灭界。
‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.
又有三种界:劣界、中界、胜界。
‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.
有三种渴爱:欲爱、有爱、无有爱。
‘‘Tisso taṇhā – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.
另有三种渴爱:欲爱、色爱、无色爱。
‘‘Aparāpi tisso taṇhā – kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.
又有三种渴爱:色爱、无色爱、灭爱。
‘‘Aparāpi tisso taṇhā – rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.
有三结:有身见、疑、戒禁取。
‘‘Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.
有三漏:欲漏、有漏、无明漏。
‘‘Tayo āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.
有三有:欲有、色有、无色有。
‘‘Tayo bhavā – kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.
有三种追求:欲的追求、有的追求、梵行的追求。
‘‘Tisso esanā – kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.
有三种慢想:我胜过他人的慢想、我与他人相等的慢想、我不及他人的慢想。
‘‘Tisso vidhā – seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.
三种时:过去、未来、现在。
‘‘Tayo addhā – atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.
三种边:自身边、自身集边、自身灭边。
‘‘Tayo antā – sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.
三种受:乐受、苦受、不苦不乐受。
‘‘Tisso vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.
有三种苦性:苦苦性、行苦性、坏苦性。
‘‘Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.
有三种类聚:注定趋向邪道者、注定趋向正道者、尚未决定者。
‘‘Tayo rāsī – micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.
有三暗:于过去时,怀疑、犹豫、不信解、不净信;于未来时,怀疑、犹豫、不信解、不净信;于现在时,怀疑、犹豫、不信解、不净信。
‘‘Tayo tamā – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.
如来有三种无需藏护之事:贤友啊,如来的身业是清净的,如来没有任何身恶行需要这样藏护——‘莫让旁人知晓我此(恶行)’。贤友啊,如来的语业是清净的,如来没有任何语恶行需要这样藏护——‘莫让旁人知晓我此(恶行)’。贤友啊,如来的意业是清净的,如来没有任何意恶行需要这样藏护——‘莫让旁人知晓我此(恶行)’。
‘‘Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni – parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti.
有三种障碍:贪、瞋、痴。
‘‘Tayo kiñcanā – rāgo kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ.
有三种火:贪火、瞋火、痴火。
‘‘Tayo aggī – rāgaggi, dosaggi, mohaggi.
还有另外三种火:应受供养者之火、居士的火、应受布施者之火。
‘‘Aparepi tayo aggī – āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.
三种色蕴:可见有对色、不可见有对色、不可见无对色。
‘‘Tividhena rūpasaṅgaho – sanidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ , anidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ, anidassanaappaṭighaṃ rūpaṃ.
又有三种行:福行、非福行与不动行。
‘‘Tayo saṅkhārā – puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro , āneñjābhisaṅkhāro.
有三种人:有学人、无学人、非有学非无学人。
‘‘Tayo puggalā – sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkhonāsekkho puggalo.
有三种长老:年长老、法长老、公认长老。
‘‘Tayo therā – jātithero, dhammathero, sammutithero .
有三种作福事:布施所成作福事、持戒所成作福事、修习所成作福事。
‘‘Tīṇi puññakiriyavatthūni – dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu.
有三种举罪的依据:所见、所闻及怀疑。
‘‘Tīṇi codanāvatthūni – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.
“有三种欲界投生——朋友们,有众生是现前欲乐者,于现成的欲乐中自在转起,比如人类、部分天神和部分恶趣众生。这是第一种欲界投生。朋友们,有众生是化现欲乐者,他们随心化现种种欲乐后,于其中自在转起,比如化乐天。这是第二种欲界投生。朋友们,有众生是他化欲乐者,他们于其他天人为其所化的欲乐中自在转起,比如他化自在天。这是第三种欲界投生。”
‘‘Tisso kāmūpapattiyo – santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṃ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṃ tatiyā kāmūpapatti.
“有三种乐受投生——朋友们,有众生是数数起安乐而住者,比如梵众天。这是第一种乐受投生。朋友们,有众生完全被乐所浸透、遍满、充塞、周洽,他们偶尔会发出感叹:‘啊,多么快乐!啊,多么快乐!’,比如光音天。这是第二种乐受投生。朋友们,有众生完全被乐所浸透、遍满、充塞、周洽,他们唯在寂静满足中体验此乐,比如遍净天。这是第三种乐受投生。”
‘‘Tisso sukhūpapattiyo – santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā. Ayaṃ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṃ udānenti – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti , seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṃyeva tusitā sukhaṃ paṭisaṃvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ tatiyā sukhūpapatti .
有三种慧:有学之慧、无学之慧、非有学非无学之慧。
‘‘Tisso paññā – sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.
另有三种慧:思所成慧、闻所成慧、修所成慧。
‘‘Aparāpi tisso paññā – cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.
有三种武器:多闻之武器、远离之武器、慧之武器。
‘‘Tīṇāvudhāni – sutāvudhaṃ, pavivekāvudhaṃ, paññāvudhaṃ.
“有三种根:未知当知根、已知根、具知根。”
‘‘Tīṇindriyāni – anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ.
有三种眼:肉眼、天眼、慧眼。
‘‘Tīṇi cakkhūni – maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.
有三种学:增上戒学、增上心学、增上慧学。
‘‘Tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.
有三种修习:修身、修心、修慧。
‘‘Tisso bhāvanā – kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.
有三种无上:见无上、行道无上、解脱无上。
‘‘Tīṇi anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, paṭipadānuttariyaṃ, vimuttānuttariyaṃ.
有三种定:有寻有伺定、无寻唯伺定、无寻无伺定。
‘‘Tayo samādhī – savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.
复有三种定:空定、无相定、无愿定。
‘‘Aparepi tayo samādhī – suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.
有三种清净:身清净、语清净、意清净。
‘‘Tīṇi soceyyāni – kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ.
有三种牟尼:身牟尼、语牟尼、意牟尼。
‘‘Tīṇi moneyyāni – kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ.
有三种善巧:增益善巧、损减善巧、方便善巧。
‘‘Tīṇi kosallāni – āyakosallaṃ, apāyakosallaṃ, upāyakosallaṃ.
有三种憍:健康之憍、青春之憍、寿命之憍。
‘‘Tayo madā – ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.
有三种增上:以自己为增上、以世间为增上、以法为增上。
‘‘Tīṇi ādhipateyyāni – attādhipateyyaṃ, lokādhipateyyaṃ, dhammādhipateyyaṃ.
有三种论事:或依过去而为论,说“过去之时曾如是”;或依未来而为论,说“未来之时将如是”;或依现在而为论,说“现在之时正如是”。
‘‘Tīṇi kathāvatthūni – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti; anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ bhavissati anāgatamaddhāna’nti; etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ hoti etarahi paccuppannaṃ addhāna’nti.
有三种明:宿命随念智明、有情死生智明、漏尽智明。
‘‘Tisso vijjā – pubbenivāsānussatiñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāteñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khayeñāṇaṃ vijjā.
有三种住:天住、梵住、圣住。
‘‘Tayo vihārā – dibbo vihāro, brahmā vihāro, ariyo vihāro.
有三种神变,即:神通神变、记心神变、教诫神变。
‘‘Tīṇi pāṭihāriyāni – iddhipāṭihāriyaṃ, ādesanāpāṭihāriyaṃ, anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
贤友们,这些就是彼世尊、知者、见者、阿拉汉、正自觉者所善说的三法。于此,你们大家都应合诵……为了诸天与人类的利益、福利与安乐。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
306贤友们,彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者,确实善说了四法。对此,大众应当合诵,不应争论……为了诸天与人的利益、福祉与安乐。是哪四法呢?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cattāro?
贤友们,有四法:于此,比丘于身观身而住,具足热忱,正知具念,调伏世间贪忧。于受观受而住……于心观心而住……于法观法而住,具足热忱,正知具念,调伏世间贪忧。
‘‘Cattāro Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
贤友们,比丘对未生之恶、不善法,为令不生,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。对已生之恶、不善法,为令断除,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。对未生之善法,为令生起,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。对已生之善法,为令安住、不忘、增长、广大、修习圆满,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。
‘‘Cattāro Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
四法。贤友们,比丘修习欲、定、勤行具足之神足;修习心、定、勤行具足之神足;修习精进、定、勤行具足之神足;修习观、定、勤行具足之神足。
‘‘Cattāro Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
四法。贤友们,比丘远离感官欲乐,远离不善法,有寻有伺,由远离生喜与乐,进入并安住于初禅。寻伺止息故,内心澄净,心成一境,无寻无伺,由定生喜与乐,进入并安住于第二禅。离喜住舍,正念正知,以身受乐,进入并安住于圣者所称‘舍、念、乐住’的第三禅。舍断乐与苦,先前的喜与忧灭尽,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。
‘‘Cattāri Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
307贤友们,有四种定的修习:有的定,修习、多修习能引发现法乐住;有的定,修习、多修习能获得知与见;有的定,修习、多修习能成就念与正知;有的定,修习、多修习能令诸漏灭尽。
‘‘Catasso Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.
贤友们,哪一种定修习,修习、多作之后,能引发现法乐住?贤友们,在此,比丘远离感官欲乐,远离不善法,有寻有伺……进入并安住于第四禅那。贤友们,这就是修习、多作之后能引发现法乐住的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ, āvuso , samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.
贤友们,哪一种定修习,修习、多作之后,能导向知见的获得?贤友们,在此,比丘作意光明想,安住于昼想:日间如此,夜间亦如此;夜间如此,日间亦如此。如此,他以敞开、无遮的心,修习光明心。贤友们,这就是修习、多作之后能导向知见获得的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Ayaṃ, āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.
贤友们,哪一种定修习,修习、多作之后,能导向正念正知?贤友们,在此,比丘于受知其生起、知其住立、知其消逝;于想知其生起、知其住立、知其消逝;于寻思知其生起、知其住立、知其消逝。贤友们,这就是修习、多作之后能导向正念正知的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati.
贤友们,哪种定修习,经过修习、多作之后,能导向诸漏的灭尽呢?贤友们,于此,比丘安住于观察五取蕴中的生灭:‘这是色,这是色的集起,这是色的灭尽;这是受……这是想……这是行……这是识,这是识的集起,这是识的灭尽。’贤友们,这就是修习、多作之后,能导向诸漏灭尽的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.
308贤友们,有此四种:在此,比丘以慈俱行之心遍满一个方向而安住;同样地,第二个方向;同样地,第三个方向;同样地,第四个方向。如是,于上方、下方、横向、遍一切处、视一切众生如己、整个世间,以广大、崇高、无量、无怨恨、无恼害的慈俱行之心遍满而安住。以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心,遍满一个方向而安住;同样地,第二个方向;同样地,第三个方向;同样地,第四个方向。如是,于上方、下方、横向、遍一切处、视一切众生如己、整个世间,以广大、崇高、无量、无怨恨、无恼害的舍俱行之心遍满而安住。
‘‘Catasso Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
四无色。贤友们,于此,比丘超越一切色想,灭除有对想,不于种种想作意,以‘虚空无边’成就并安住于空无边处;超越一切空无边处,以‘识无边’成就并安住于识无边处;超越一切识无边处,以‘无所有’成就并安住于无所有处;超越一切无所有处,成就并安住于非想非非想处。
‘‘Cattāro Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
贤友们,有四种法:比丘以智慧审察之后,受用一者;以智慧审察之后,忍受一者;以智慧审察之后,回避一者;以智慧审察之后,遣除一者。
‘‘Cattāri Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti.
309“贤友们,在此,比丘对任何袈裟皆能知足,并称赞于任何袈裟知足的功德。他绝不因袈裟而从事不正当、不如法的营求。未得袈裟时不生忧恼,既得袈裟后,心无贪染、不沉迷、不耽著,能洞见其中过患,依出离之慧而受用;他亦不因这种对任何袈裟知足而自赞毁他。贤友们,若有比丘于此中善巧、精勤不退、正知正念,他便堪称‘一位安住于古昔圣者传承中的比丘’。”
‘‘Cattāro Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
“再者,贤友,比丘对于任何种类的乞食皆能知足,并赞叹于任何乞食而知足的功德;他不因乞食的缘故,而行不正当、不适当的行为;若乞食不得,心不焦虑,若乞食得,亦不耽著、不迷恋、不深陷其中,能洞见其中的过患,以解脱的智慧而受用;并且,他既不因此对于任何乞食的知足而抬高自己,也不轻视他人。贤友,凡于此中善巧、不放逸、正知正念之人,即被称为‘安住于古老、最初的圣者传承中的比丘’。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato , ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
“再者,贤友们,比丘对任何住处都知足,并称赞对任何住处皆能知足;他不会为了住处而行不正当、不合适的事;未得住处时,他不焦虑不安;得到住处时,他不贪恋、不执取、不沉溺,而是观见过患,以解脱的智慧去受用;而且,他既不因这种对任何住处皆能知足的品质而抬高自己,也不贬低他人。贤友们,凡是对此熟练、不懈怠、具足正知与正念的人,便被称为:“一位安住于古老、最初始的圣者传承中的比丘。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
“再者,贤友们,比丘乐舍断、好舍断,乐修习、好修习;然而,他不因乐舍断好舍断、乐修习好修习而抬高自己,也不贬低他人。贤友们,若有人于此善巧、不懈怠、具正知、住正念,便被称为‘安住于古老、最初圣者传承中的比丘’。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
310有四种精勤:防护精勤、断除精勤、修习精勤、守护精勤。贤友们,什么是防护精勤呢?贤友们,于此,比丘以眼见到色时,不取总相,不取别相。因为,若眼根不加以防护而住,贪欲、忧恼等恶不善法便会流入。为防护这些,他策励精进,守护眼根,于眼根修习防护。以耳听到声时……以鼻嗅到香时……以舌尝到味时……以身触到触时……以意认知法时,不取总相,不取别相。因为,若意根不加以防护而住,贪欲、忧恼等恶不善法便会流入。为防护这些,他策励精进,守护意根,于意根修习防护。贤友们,这便称为防护精勤。
‘‘Cattāri Saṃvarapadhānaṃ pahānapadhānaṃ bhāvanāpadhānaṃ anurakkhaṇāpadhānaṃ . Katamañcāvuso, saṃvarapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Idaṃ vuccatāvuso, saṃvarapadhānaṃ.
贤友们,什么是断除的精勤?贤友们,于此,比丘对于已生起的贪欲寻思,不忍受、断除、驱除、消灭,令其归于无有;对于已生起的嗔恚寻思……对于已生起的伤害寻思……对于任何不断生起的恶不善法,他同样不忍受、断除、驱除、消灭,令其归于无有。贤友们,这便称为断除的精勤。
‘‘Katamañcāvuso, pahānapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ…pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Idaṃ vuccatāvuso, pahānapadhānaṃ.
贤友们,什么是修习的精勤?贤友们,于此,比丘修习念觉支,依于远离、依于离贪、依于灭尽,趋向舍离;他修习择法觉支……修习精进觉支……修习喜觉支……修习轻安觉支……修习定觉支……修习舍觉支,同样依于远离、依于离贪、依于灭尽,趋向舍离。贤友们,这便称为修习的精勤。
‘‘Katamañcāvuso , bhāvanāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Idaṃ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṃ.
贤友们,什么是守护的精勤?贤友们,于此,比丘守护已生起的殊胜定相——骨想、虫蛆想、青瘀想、断坏想、肿胀想。贤友们,这便称为守护的精勤。
‘‘Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ bhadrakaṃ samādhinimittaṃ anurakkhati – aṭṭhikasaññaṃ, puḷuvakasaññaṃ , vinīlakasaññaṃ, vicchiddakasaññaṃ, uddhumātakasaññaṃ. Idaṃ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ.
“有四种智:法智、类智、遍知智与世俗智。”
‘‘Cattāri dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, pariye ñāṇaṃ, sammutiyā ñāṇaṃ .
“又有四种智:苦智、苦集智、苦灭智、苦灭道迹智。”
‘‘Aparānipi cattāri ñāṇāni – dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.
311“有四法:亲近善士、听闻正法、如理作意、法随法行。”
‘‘Cattāri sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.
“贤友们,有四入流支。于此,圣弟子于佛陀具足不坏净信:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’于法具足不坏净信:‘世尊所善说的法,是当下可见的、不待时节的、欢迎来见的、导向解脱的、智者各自证知的。’于僧具足不坏净信:‘世尊的声闻僧团是善行者,世尊的声闻僧团是正直行者,世尊的声闻僧团是如理行者,世尊的声闻僧团是正当行者,即四双八辈之士;这位世尊的声闻僧团,应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌礼敬,是世间无上的福田。’并具足圣者所爱戒——不毁坏、不穿破、不斑污、不杂色,带来解脱,为智者所称叹,不执取,导向定。”
‘‘Cattāri Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho, bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.
“有四果:入流果、一来果、不来果、阿拉汉果。”
‘‘Cattāri sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ.
“有四界:地界、水界、火界、风界。”
‘‘Catasso pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.
“有四种食:粗或细的段食,第二是触食,第三是意思食,第四是识食。”
‘‘Cattāro kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.
“贤友,有四种情形,识安住时依色而住,以色为所缘,以色为立足处,以喜乐滋润,从而增长、茁壮、广大;或依受而住……;或依想而住……;或依行而住,以行为所缘,以行为立足处,以喜乐滋润,从而增长、茁壮、广大。”
‘‘Catasso Rūpūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati; vedanūpāyaṃ vā āvuso…pe… saññūpāyaṃ vā, āvuso…pe… saṅkhārūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati.
“有四种邪行:因贪欲而行邪行,因嗔恚而行邪行,因愚痴而行邪行,因恐惧而行邪行。”
‘‘Cattāri chandāgatiṃ gacchati, dosāgati gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati.
“贤友,有四种因缘,能使比丘的渴爱在生起时生起:因衣服,比丘的渴爱生起;因乞食,比丘的渴爱生起;因坐卧处,比丘的渴爱生起;因如是有与无有,比丘的渴爱生起。”
‘‘Cattāro cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.
“有四种行道:苦行道迟通达,苦行道速通达,乐行道迟通达,乐行道速通达。”
‘‘Catasso dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.
另有四种行道:不忍行道,能忍行道,调伏行道,寂静行道。
‘‘Aparāpi catasso akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.
有此四法句:无贪求的法句、无嗔害的法句、正念的法句、正定的法句。
‘‘Cattāri anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ.
有此四种法的受持:一种于现世带来痛苦,于未来亦感苦果;一种于现世带来痛苦,于未来却感乐果;一种于现世带来快乐,于未来却感苦果;一种于现世带来快乐,于未来亦感乐果。
‘‘Cattāri atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.
有此四种蕴:戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴。
‘‘Cattāro sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.
有此四种力:精进力、念力、定力、慧力。
‘‘Cattāri vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
有此四种决定处:慧决定处、谛决定处、舍决定处、寂静决定处。
‘‘Cattāri paññādhiṭṭhānaṃ, saccādhiṭṭhānaṃ, cāgādhiṭṭhānaṃ, upasamādhiṭṭhānaṃ.
312有四种解答问题的方式:有些问题应作明确回答,有些问题应反问后再回答,有些问题应进行分析后回答,有些问题则应搁置。
‘‘Cattāri ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.
贤友们,有四种业:黑业感黑果报,白业感白果报,黑白业感黑白果报,非黑非白业则导向业的灭尽。
‘‘Cattāri atthāvuso, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ akaṇhaasukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati.
有四种应亲身证知的境界:以忆念证知宿命,以天眼证知众生的死与生,以身证知八解脱,以慧证知烦恼的灭尽。
‘‘Cattāro pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṃ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṃ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.
有四种暴流:欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流。
‘‘Cattāro kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.
有四种轭:欲轭、有轭、见轭、无明轭。
‘‘Cattāro kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.
有四种离轭:离欲轭、离有轭、离见轭、离无明轭。
‘‘Cattāro kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.
有四种身结:贪是身结,嗔恚是身结,戒禁取是身结,“唯此为真实”的执著是身结。
‘‘Cattāro abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.
有四种取,即:欲取、见取、戒禁取、我语取。
‘‘Cattāri kāmupādānaṃ , diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ.
有四种生,即:卵生、胎生、湿生、化生。
‘‘Catasso aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṃsedajayoni, opapātikayoni.
贤友们,有四种入胎。哪四种呢?贤友们,于此,有一类人无正知而入母胎,无正知而住于母胎,无正知而出母胎,这是第一种入胎。复次,贤友们,于此,有一类人正知而入母胎,却无正知而住于母胎,无正知而出母胎,这是第二种入胎。复次,贤友们,于此,有一类人正知而入母胎,正知而住于母胎,却无正知而出母胎,这是第三种入胎。复次,贤友们,于此,有一类人正知而入母胎,正知而住于母胎,正知而出母胎,这是第四种入胎。
‘‘Catasso Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti.
有四种自我存在的获得方式:贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,唯有自己的意志在运作,他人的意志不运作。贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,唯有他人的意志在运作,自己的意志不运作。贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,自己的意志与他人的意志都运作。贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,自己的意志与他人的意志都不运作。
‘‘Cattāro Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.
313贤友们,有四种供养的清净:有一种供养,因施者而清净,非因受者;有一种供养,因受者而清净,非因施者;有一种供养,非因施者清净,亦非因受者清净;有一种供养,既因施者清净,亦因受者清净。
‘‘Catasso Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.
又有四种法:布施、爱语、利行、同事。
‘‘Cattāri dānaṃ, peyyavajjaṃ , atthacariyā, samānattatā.
又有四种法:妄语、离间语、粗恶语、杂秽语。
‘‘Cattāro musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.
又有四种法:远离妄语、远离离间语、远离粗恶语、远离杂秽语。
‘‘Cattāro musāvādā veramaṇī , pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.
又有四种法:未见言见,未闻言闻,未觉言觉,未知言知。
‘‘Aparepi cattāro adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.
还有另外四种法:于未见的,便说未见到;于未闻的,便说未听到;于未觉的,便说未觉到;于未知的,便说未知到。
‘‘Aparepi cattāro adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.
还有另外四种法:于见到的,却说是未见到;于听到的,却说是未听到;于觉到的,却说是未觉到;于知到的,却说是未知到。
‘‘Aparepi cattāro diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.
“又有四种如实语:于所见的,就说为所见;于所闻的,就说为所闻;于所觉的,就说为所觉;于所知的,就说为所知。”
‘‘Aparepi cattāro diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.
314“诸贤,世间有四种人。诸贤,在此有一种人,是自苦者,专修自我折磨之行。诸贤,在此有一种人,是令他苦者,专修折磨他人之行。诸贤,在此有一种人,既是自苦者,专修自我折磨之行,又是令他苦者,专修折磨他人之行。诸贤,在此有一种人,既非自苦者,不修自我折磨之行,也非令他苦者,不修折磨他人之行。他不自苦,不令他苦,就在现法之中,已灭尽饥渴,寂然清凉,亲证安乐,以成就梵行的自我而安住。”
‘‘Cattāro Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.
“另有四种人。一种人修行旨在利益自己,而非利益他人。一种人修行旨在利益他人,而非利益自己。一种人修行既不利己,也不利他。一种人修行既利益自己,也利益他人。”
‘‘Aparepi cattāro Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso , ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.
“另有四种人:从黑暗走向黑暗者,从黑暗走向光明者,从光明走向黑暗者,从光明走向光明者。”
‘‘Aparepi cattāro tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.
“另有四种沙门:不动沙门、红莲花沙门、白莲沙门、沙门中最柔软的沙门。”
‘‘Aparepi cattāro samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.
“贤友们,这些便是彼世尊、阿拉汉、正自觉者所善说的四法。对此,一切人都应合诵……为诸天与人的利益、福利和安乐。”
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
五法组:结交善知识、听闻正法、如理作意、法随法行;入流者四要素:圣弟子于佛修得不动摇之信——
Pañcakaṃ
315诸友,彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者——善说五法组。对此,你们皆应和合齐诵,以利乐人天,为人天带来利义、安乐与福祉。是哪五种呢?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame pañca?
“色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。”
Rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
“色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。”
Rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.
五种欲乐所摄:眼所识知的色,可爱、可喜、可意、悦意,与欲相应,能引贪染;耳所识知的声;鼻所识知的香;舌所识知的味;身所识知的触,亦皆可爱、可喜、可意、悦意,与欲相应,能引贪染。
‘‘Pañca Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā , sotaviññeyyā saddā… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasañhitā rajanīyā.
地狱、畜生、饿鬼、人、天。
‘‘Pañca nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā.
“五种吝啬:住处吝啬、家族吝啬、利养吝啬、称赞吝啬、法吝啬。”
‘‘Pañca āvāsamacchariyaṃ, kulamacchariyaṃ, lābhamacchariyaṃ, vaṇṇamacchariyaṃ, dhammamacchariyaṃ.
“五盖:贪欲盖、嗔恚盖、昏沉睡眠盖、掉举恶作盖、疑盖。”
‘‘Pañca kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ.
“五下分结:有身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚。”
‘‘Pañca sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo.
“五上分结:色贪、无色贪、慢、掉举、无明。”
‘‘Pañca rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā.
五种远离:远离杀生,远离不与取,远离欲邪行,远离妄语,远离导致放逸的诸酒类。
‘‘Pañca pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, surāmerayamajjappamādaṭṭhānā veramaṇī.
316“贤友们,漏尽比丘不可能做五件事:他绝不可能故意夺取有情生命;绝不可能以盗心取未给予之物;绝不可能行淫欲法;绝不可能故意妄语;绝不可能像从前在家时那样,以蓄藏的方式受用感官欲乐。”
‘‘Pañca Abhabbo, āvuso, khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetuṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyituṃ . Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭisevituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituṃ. Abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjituṃ, seyyathāpi pubbe āgārikabhūto.
“诸位贤友,有五种衰败:亲族衰败、财富衰败、疾病衰败、戒行衰败、见地衰败。诸位贤友,有情并非因亲族衰败、财富衰败或疾病衰败,在身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。然而,诸位贤友,有情因戒行衰败或见地衰败,在身坏命终后,便会投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。”
‘‘Pañca ñātibyasanaṃ, bhogabyasanaṃ, rogabyasanaṃ, sīlabyasanaṃ, diṭṭhibyasanaṃ. Nāvuso, sattā ñātibyasanahetu vā bhogabyasanahetu vā rogabyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti. Sīlabyasanahetu vā, āvuso, sattā diṭṭhibyasanahetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti.
诸位贤友,有五种成就:亲族成就、财富成就、健康成就、戒德成就、正见成就。诸位贤友,有情并非因亲族成就、财富成就或健康成就,在身坏命终后,投生于善趣、天界。诸位贤友,有情因戒德成就或正见成就,在身坏命终后,便会投生于善趣、天界。
‘‘Pañca ñātisampadā, bhogasampadā, ārogyasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Nāvuso, sattā ñātisampadāhetu vā bhogasampadāhetu vā ārogyasampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Sīlasampadāhetu vā, āvuso, sattā diṭṭhisampadāhetu vā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti.
“诸贤友,有五种过患。于此,诸贤友,一个戒行败劣、戒德有亏之人,由于放逸而招致巨大的财富损失,这是破戒、戒德缺失的第一种过患。再者,诸贤友,一个戒行败劣、戒德有亏之人,他的恶名声流布四方,这是破戒、戒德缺失的第二种过患。再者,诸贤友,一个戒行败劣、戒德有亏之人,无论往赴何等大众——无论是刹帝利众、婆罗门众、居士众还是沙门众,他总是心怀惭惶、不能坦然安住,这是破戒、戒德缺失的第三种过患。再者,诸贤友,一个戒行败劣、戒德有亏之人,于迷乱中死去,这是破戒、戒德缺失的第四种过患。再者,诸贤友,一个戒行败劣、戒德有亏之人,身坏命终之后,投生于恶趣、苦界、堕落处、地狱,这是破戒、戒德缺失的第五种过患。”
‘‘Pañca Idhāvuso , dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati, ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati, ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto, ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti, ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, āvuso, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
朋友们,有五种利益。于此,朋友们,一位戒行善好、戒德具足的人,由于不放逸而获得广大的财富蕴聚,这是持戒与戒德具足的第一种利益。再者,朋友们,戒行善好、戒德具足的人,能获得美好的声名,这是持戒与戒德具足的第二种利益。再者,朋友们,戒行善好、戒德具足的人,无论走近哪一类众会——不论是刹帝利众中、婆罗门众中、居士众中还是沙门众中,他都坦然无惧、从容自在地前往,这是持戒与戒德具足的第三种利益。再者,朋友们,戒行善好、戒德具足的人,不迷乱而命终,这是持戒与戒德具足的第四种利益。再者,朋友们,戒行善好、戒德具足的人,身坏命终之后,将投生于善趣、天界,这是持戒与戒德具足的第五种利益。
‘‘Pañca Idhāvuso, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati, ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisaṃ yadi gahapatiparisaṃ yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto, ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti, ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, āvuso, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
贤友们,一位想要举发他人的举罪比丘,应先于内心建立五事,然后再去举发他人。我当:适时而说,不于非时说;如实而说,不依虚妄说;以柔和语说,不以粗恶语说;说有益之言,不说不益之言;以慈心说,不以瞋心说。贤友们,一位想要举发他人的举罪比丘,应先于内心建立此五事,然后再去举发他人。
‘‘Codakena , āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettacittena vakkhāmi no dosantarenāti. Codakena, āvuso, bhikkhunā paraṃ codetukāmena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā paro codetabbo.
317诸友,有五种素质。于此,比丘有净信,坚信如来的觉悟:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。’他少病少恼,拥有良好的消化能力,冷热适中,堪能精勤修行。他不狡诈、不虚伪,在导师与有智慧的梵行同修面前,如实展现自己。他发起精进,为断诸不善法、修诸善法,坚忍勇猛,不卸其责。他具足智慧,具备那能照见生灭、圣洁、透彻、导向灭尽诸苦的智慧。
‘‘Pañca Idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato, lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā.
318有五种天:无烦天、无热天、善现天、善见天、色究竟天。
‘‘Pañca avihā, atappā, sudassā, sudassī, akaniṭṭhā.
有五种不还者:中般涅槃者、生般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流至色究竟天者。
‘‘Pañca antarāparinibbāyī, upahaccaparinibbāyī, asaṅkhāraparinibbāyī, sasaṅkhāraparinibbāyī, uddhaṃsotoakaniṭṭhagāmī.
319“朋友们,有五种心荒芜。朋友们,在此,比丘于导师疑惑、犹豫,不确信、不净信。那位于导师疑惑、犹豫,不确信、不净信的比丘,其心不倾向于热忱、加行、恒常与精勤;因其心不倾向于热忱、加行、恒常与精勤,这便是第一种心荒芜。再者,朋友们,比丘于法疑惑、犹豫……于僧团疑惑、犹豫……于学处疑惑、犹豫……于同梵行者们生气、不满、心存芥蒂、产生隔阂。那位于同梵行者们生气、不满、心存芥蒂、产生隔阂的比丘,其心不倾向于热忱、加行、恒常与精勤;因其心不倾向于热忱、加行、恒常与精勤,这便是第五种心荒芜。”
‘‘Pañca Idhāvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ paṭhamo cetokhilo. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhamme kaṅkhati vicikicchati…pe… saṅghe kaṅkhati vicikicchati… sikkhāya kaṅkhati vicikicchati… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, āvuso, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaṃ pañcamo cetokhilo.
320“贤友们,心有五种系缚。贤友们,于此,若有比丘于欲乐尚未离贪、未离欲、未离爱、未离渴求、未离热恼、未离渴爱,贤友们,彼比丘于欲乐尚未离贪、未离欲、未离爱、未离渴求、未离热恼、未离渴爱,其心便不趋向于热忱、修习、持续与精勤。其心既不趋向热忱、修习、持续与精勤,此即为第一种心的系缚。
再者,贤友们,若有比丘于身体尚未离贪……于色尚未离贪……
再者,贤友们,若有比丘恣意饱食,至腹满身重,而后安住于躺卧之乐、倚靠之乐、睡眠之乐……
再者,贤友们,若有比丘将梵行生活系念于投生某类天神,作如是念:‘凭此戒行、或凭此仪轨、或凭此苦行、或凭此梵行,我将成为一位天神或某种天神。’贤友们,彼比丘将梵行生活系念于投生某类天神,作如是念:‘凭此戒行、或凭此仪轨、或凭此苦行、或凭此梵行,我将成为一位天神或某种天神’,其心便不趋向于热忱、修习、持续与精勤。其心既不趋向热忱、修习、持续与精勤,此即为第五种心的系缚。”
‘‘Pañca Idhāvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, āvuso, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ paṭhamo cetaso vinibandho. Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kāye avītarāgo hoti…pe… rūpe avītarāgo hoti…pe… puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati…pe… puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, āvuso, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaṃ pañcamo cetaso vinibandho.
“眼根、耳根、鼻根、舌根、身根。”
cakkhundriyaṃ, sotindriyaṃ, ghānindriyaṃ, jivhindriyaṃ, kāyindriyaṃ.
“又有五种根:乐根、苦根、喜根、忧根、舍根。”
‘‘Aparānipi sukhindriyaṃ, dukkhindriyaṃ, somanassindriyaṃ, domanassindriyaṃ, upekkhindriyaṃ.
“另有五根:信根、精进根、念根、定根、慧根。”
‘‘Aparānipi saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ.
321学友们,有五种出离界:当一位比丘将心投向欲乐时,心不趣入、不澄净、不安住、不脱缚于欲乐。然而,当他将心投向出离时,心便趣入、澄净、安住并脱缚于出离。其心成为善逝、善修习、善出离、善解脱,不系着于欲乐。而那些缘于欲乐而生的漏、恼害和热恼,他由此解脱,不再感受此种觉受。这便称为从欲乐中出离。
‘‘Pañca Idhāvuso, bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Nekkhammaṃ kho panassa manasikaroto nekkhamme cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ kāmehi. Ye ca kāmapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā , mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ kāmānaṃ nissaraṇaṃ.
复次,学友们,当一位比丘将心投向嗔恚时,心不趣入、不澄净、不安住、不脱缚于嗔恚。然而,当他将心投向无嗔恚时,心便趣入、澄净、安住并脱缚于无嗔恚。其心成为善逝、善修习、善出离、善解脱,不系着于嗔恚。而那些缘于嗔恚而生的漏、恼害和热恼,他由此解脱,不再感受此种觉受。这便称为从嗔恚中出离。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno byāpādaṃ manasikaroto byāpāde cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Abyāpādaṃ kho panassa manasikaroto abyāpāde cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ byāpādena. Ye ca byāpādapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ byāpādassa nissaraṇaṃ.
再者,学友们,当一位比丘将注意力投向害意时,他的心不投入、不清净、不安住,也不从害意中解脱。然而,当他将注意力转向无害时,他的心便投入于无害,变得清净、安住并解脱。他的心因此善逝、善修、善出离、善解脱,从害意中脱离。而那些以害意为缘而生起的漏、恼害与灼热,他已从中解脱,不再感受那种感受。这就称为从害意中出离。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno vihesaṃ manasikaroto vihesāya cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Avihesaṃ kho panassa manasikaroto avihesāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ vihesāya. Ye ca vihesāpaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ vihesāya nissaraṇaṃ.
再者,学友们,当比丘作意于色时,心于色不趣入、不清净、不安住、不解脱。然而,当他作意于无色时,心于无色趣入、清净、安住、解脱。其心即为善逝、善修、善出离、善解脱、远离于色。而凡以色为缘所生的诸漏、恼害与热恼,他从中解脱,不再领受那种感受。这就称为从色中出离。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno rūpe manasikaroto rūpesu cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Arūpaṃ kho panassa manasikaroto arūpe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ rūpehi. Ye ca rūpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ rūpānaṃ nissaraṇaṃ.
再者,学友们,当比丘作意于有身时,心于有身不趣入、不清净、不安住、不解脱。然而,当他作意于有身灭时,心于有身灭趣入、清净、安住、解脱。其心即为善逝、善修、善出离、善解脱、远离有身。而凡以有身为缘所生的诸漏、恼害与热恼,他从中解脱,不再领受那种感受。这就称为从有身中出离。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno sakkāyaṃ manasikaroto sakkāye cittaṃ na pakkhandati na pasīdati na santiṭṭhati na vimuccati. Sakkāyanirodhaṃ kho panassa manasikaroto sakkāyanirodhe cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Tassa taṃ cittaṃ sugataṃ subhāvitaṃ suvuṭṭhitaṃ suvimuttaṃ visaṃyuttaṃ sakkāyena. Ye ca sakkāyapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariḷāhā, mutto so tehi, na so taṃ vedanaṃ vedeti. Idamakkhātaṃ sakkāyassa nissaraṇaṃ.
322贤友们,于此,比丘的导师或某位受人敬重的同梵行者为他开示法义。贤友们,无论导师或同梵行者如何为他说法,他都能于彼法中体会义味与法味。体会义味与法味后,他便生起欢喜;由欢喜故,生起喜悦;心喜悦者,身得轻安;身轻安者,感受乐;感受乐者,心得定。这便是五种解脱处的第一处。
‘‘Pañca Idhāvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī . Tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti, sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ paṭhamaṃ vimuttāyatanaṃ.
再者,贤友们,一位比丘既无导师说法,也无同梵行者说法,但他按照自己所听闻和领受的法义,详细地为他人宣说……或者详细地持诵……或者,在心中思索、审虑,以意观察……然而,他的某个定相却被善把握。好好地作意了它,好好地忆持了它,并以智慧透彻地通达了它。贤友们,当一位比丘在某一个定相上,善巧地把握了它,好好地作意、忆持,并以智慧透彻地通达了它时,他就会成为那个法在义理上的体证者,也成为那个法本身上的体证者。对于这位义理上的体证者和法本身上的体证者,喜悦便会产生;由喜悦,欢喜便产生;心意欢喜,身体便会轻安;身体轻安,便会感受到快乐;快乐的人,他的心便能入定。这是第五种解脱的因缘。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno na heva kho satthā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī, api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti…pe… api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti…pe… api ca kho yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati…pe… api ca khvassa aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya. Yathā yathā, āvuso, bhikkhuno aññataraṃ samādhinimittaṃ suggahitaṃ hoti sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ suppaṭividdhaṃ paññāya tathā tathā so tasmiṃ dhamme atthapaṭisaṃvedī ca hoti dhammapaṭisaṃvedī ca. Tassa atthapaṭisaṃvedino dhammapaṭisaṃvedino pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vedeti , sukhino cittaṃ samādhiyati. Idaṃ pañcamaṃ vimuttāyatanaṃ.
五种想:无常想、于无常中苦想、于苦中无我想、断除想、离贪想。
‘‘Pañca aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā.
贤友们,这五种法是那位知者、见者——阿拉汉、正自觉者、世尊所善巧开示的。对此,大家都应齐心合诵……这是为了人天的利益与安乐。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena pañca dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ .
323贤友们,另有六种法,是那位知者、见者——阿拉汉、正自觉者、世尊所善巧开示的。对此,大家都应齐心合诵……这是为了人天的利益与安乐。哪六种呢?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cha?
六内处:眼处、耳处、鼻处、舌处、身处、意处。
‘‘Cha cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ.
六外处:色处、声处、香处、味处、触处、法处。
‘‘Cha rūpāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ.
六识:眼识、耳识、鼻识、舌识、身识、意识。
‘‘Cha cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ.
六种触:眼触、耳触、鼻触、舌触、身触、意触。
‘‘Cha cakkhusamphasso, sotasamphasso, ghānasamphasso, jivhāsamphasso, kāyasamphasso, manosamphasso.
六种触所生受:眼触所生受、耳触所生受、鼻触所生受、舌触所生受、身触所生受、意触所生受。
‘‘Cha cakkhusamphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasamphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.
六种想:色想、声想、香想、味想、触想、法想。
‘‘Cha rūpasaññā, saddasaññā, gandhasaññā, rasasaññā, phoṭṭhabbasaññā, dhammasaññā.
六种思:色思、声思、香思、味思、触思、法思。
‘‘Cha rūpasañcetanā, saddasañcetanā, gandhasañcetanā, rasasañcetanā, phoṭṭhabbasañcetanā, dhammasañcetanā.
六种渴爱:色渴爱、声渴爱、香渴爱、味渴爱、触渴爱、法渴爱。
‘‘Cha rūpataṇhā, saddataṇhā, gandhataṇhā, rasataṇhā, phoṭṭhabbataṇhā, dhammataṇhā.
324学友们,在此,比丘对导师不恭敬、不顺从而住;对法不恭敬、不顺从而住;对僧团不恭敬、不顺从而住;对戒律不恭敬、不顺从而住;对不放逸不恭敬、不顺从而住;对亲切招待不恭敬、不顺从而住。
‘‘Cha Idhāvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso; dhamme agāravo viharati appatisso; saṅghe agāravo viharati appatisso; sikkhāya agāravo viharati appatisso; appamāde agāravo viharati appatisso; paṭisanthāre agāravo viharati appatisso.
学友们,于此,比丘对导师怀有恭敬与顺从,对法怀有恭敬与顺从,对僧团怀有恭敬与顺从,对戒律怀有恭敬与顺从,对不放逸怀有恭敬与顺从,对亲切接待怀有恭敬与顺从。
‘‘Cha Idhāvuso, bhikkhu satthari sagāravo viharati sappatisso; dhamme sagāravo viharati sappatisso; saṅghe sagāravo viharati sappatisso; sikkhāya sagāravo viharati sappatisso; appamāde sagāravo viharati sappatisso; paṭisanthāre sagāravo viharati sappatisso.
六种:以眼见色后,他执取那能生起喜悦的色;以耳闻声后……以鼻嗅香后……以舌尝味后……以身触触后……以意识了知法后,他执取那能生起喜悦的法。
‘‘Cha . Cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati; sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā. Manasā dhammaṃ viññāya somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.
六种:以眼见色后,他执取那能生起忧的色……以意识了知法后,他执取那能生起忧的法。
‘‘Cha Cakkhunā rūpaṃ disvā domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati…pe… manasā dhammaṃ viññāya domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.
六种:以眼见色之后,他涉入能引生中舍的色;……以意识了知法之后,他涉入能引生中舍的法。
‘‘Cha Cakkhunā rūpaṃ disvā upekkhāṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati…pe… manasā dhammaṃ viññāya upekkhāṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.
六种:学友们,于此,比丘于同梵行者中,无论公开或私下,皆安住于慈爱的身业。此法亦是可忆念、可喜爱、可尊重,能带来摄受、无诤、和合、统一之法。
‘‘Cha Idhāvuso, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
再者,学友们,比丘于同梵行者中,无论公开或私下,皆安住于慈爱的语业。此法亦是可忆念、可喜爱、可尊重,能带来摄受、无诤、和合、统一之法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.
再者,贤友,一位比丘对同梵行者,不论当面或私下,皆恒持慈心意业。此法亦是可忆念、可喜爱、可尊重,能摄受、无诤、和合、合一之法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.
再者,贤友,一位比丘对如法得来的物品,乃至钵中的些许食物,亦不独享,而与持戒的同梵行者共同受用。此法亦是可忆念、可喜爱、可尊重,能摄受、无诤、和合、合一之法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.
再者,贤友,一位比丘于那完整无缺、无斑点、无杂色、自在、智者称叹、不执取、导向定的戒,与同梵行者无论公开或私下,皆安住于同等的戒行。此法亦是可忆念、可喜爱、可尊重,能摄受、无诤、和合、合一之法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo…pe… ekībhāvāya saṃvattati.
再者,贤友们,有比丘于公开与私下,皆与同梵行者共住于同一见解——那圣洁、导向出离、能令实践者正确趣向苦尽的见解。此法可忆念、可爱、可敬,能带来摄受、无诤、和合与统一。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca. Ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
325贤友们,有此比丘,容易发怒且心怀怨恨。贤友们,那位既易怒又心怀怨恨的比丘,他对导师不存尊重与恭敬,对法不存尊重与恭敬,对僧团不存尊重与恭敬,于学处亦不能圆满行持。贤友们,那位对导师、对法、对僧团不存尊重与恭敬,于学处又不能圆满的比丘,他将于僧团中引发争论。此种争论对大众无益,对大众无乐,为诸天与人带来损害、祸患与痛苦。贤友们,若你们于自身之内或之外,见到了如此争论之根,那么,贤友们,你们应当为断除那邪恶的争论之根而精勤。贤友们,若你们于自身之内或之外,未见如此争论之根,那么,贤友们,你们应当修持,令此邪恶的争论之根于未来不再生起。如是,此邪恶的争论之根即被断除;如是,此邪恶的争论之根于未来便不再生起。
Cha Idhāvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, āvuso, bhikkhu kodhano hoti upanāhī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
再者,贤友们,有比丘掩饰过失、怀有傲慢……有比丘嫉妒、吝啬……有比丘狡诈、谄媚……有比丘生起恶欲、持邪见……有比丘执著己见,固执强执,难以放下。贤友们,当一位比丘执著己见,固执强执,难以放下时,他便对导师住于不恭敬、不尊重,对法住于不恭敬、不尊重,对僧团住于不恭敬、不尊重,于学处亦不能圆满修习。贤友们,当一位比丘对导师不恭敬、不尊重,对法不恭敬、不尊重,对僧团不恭敬、不尊重,于学处不能圆满修习时,他便会在僧团中引发争论。而那种争论,为大众带来不利与不幸,为天与人带来损害、灾祸与痛苦。贤友们,如果你们在自己内在或外在见到这类争论的根源,那么,贤友们,你们应当为断除那邪恶的争论根源而精勤努力。贤友们,如果你们在自己内在或外在都没有见到这类争论的根源,那么,贤友们,你们便应当精勤修习,以便在未来不让那邪恶的争论根源有机会生起。如此,那邪恶的争论根源便得以断除。如此,那邪恶的争论根源在未来便无机会再生。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī…pe… saṭho hoti māyāvī… pāpiccho hoti micchādiṭṭhī… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī…pe… yo so, āvuso, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, āvuso, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso , sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, āvuso, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, āvuso, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
六界:地界、水界、火界、风界、空界、识界。
‘‘Cha – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
326贤友们,若有比丘这样说:‘我已修习慈心解脱,反复修习,以之为车乘,以之为立足处,令其稳固,反复练习,善加精勤。然而嗔恚仍盘踞我心,遍满于心。’对于这位比丘,应这样对他说:‘请勿如此说!尊者,请勿这样说,勿如此诽谤世尊。诽谤世尊实非善事,世尊从未这样说。贤友,这是不可能的,不合理的:当一个人修习了慈心解脱,反复修习,以之为车乘,以之为立足处,令其稳固,反复练习,善加精勤之后,嗔恚还能盘踞于心、遍满其心者,无有是处。贤友,慈心解脱正是嗔恚的出离之道。’
‘‘Cha Idhāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’, tissa vacanīyo, ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya. Atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettā cetovimuttī’ti.
贤友们,假如有位比丘这样说:‘我确实已修习悲心解脱,反复修习,将它作为车乘、作为立足处,稳固安立、反复串习、善加精勤。然而,伤害之心却依然盘踞在我心中,遍满我的心。’对于这位比丘,应这样对他说:‘请勿这样说!’应对他说:‘尊者,请勿这样说,不要如此诬蔑世尊。诬蔑世尊极不善,世尊绝不可能这样说。贤友,这是不可能的,不合道理:一个人修习了悲心解脱,反复修习,以它为车乘、以它为立足处,稳固安立、反复串习、善加精勤之后,伤害之心还能盘踞于心、遍满其心,此事绝无可能。贤友,悲心解脱正是从伤害之心中出离的方法。’
‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ āvuso, anavakāso, yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vihesāya, yadidaṃ karuṇā cetovimuttī’ti.
贤友们,如果有比丘这样说:‘我修习了喜心解脱,反复修习,以它为车乘,以它为立足处,稳固它,反复练习,如实精勤。然而,不乐却盘踞在我心中,遍满我的心。’对这位比丘,应这样对他说:‘请勿作此言!’应对他说:‘尊者,切莫这样说,切勿诽谤世尊。诽谤世尊实为不善,世尊绝不曾如此说过。贤友,这既不可能,也无道理:修习了喜心解脱,反复修习,以它为车乘,以它为立足处,稳固它,反复练习,如实精勤之后,不乐竟还能盘踞于心、遍满其心,这是不存在的。贤友,喜心解脱,正是从不乐中出离之法。’
‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti, so ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, aratiyā, yadidaṃ muditā cetovimuttī’ti.
贤友们,如果有比丘这样说:‘我修习了舍心解脱,反复修习,以它为车乘,以它为立足处,稳固它,反复练习,如实精勤。然而,贪欲却盘踞在我心中,遍满我的心。’对这位比丘,应这样对他说:‘请勿作此言!’应对他说:‘尊者,切莫这样说,切勿诽谤世尊。诽谤世尊实为不善,世尊绝不曾如此说过。贤友,这既不可能,也无道理:修习了舍心解脱,反复修习,以它为车乘,以它为立足处,稳固它,反复练习,如实精勤之后,贪欲竟还能盘踞于心、遍满其心,这是不存在的。贤友,舍心解脱,正是从贪欲中出离之法。’
‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, rāgassa, yadidaṃ upekkhā cetovimuttī’ti.
“贤友们,如果有比丘这样说:‘我修习了无相心解脱,反复修习,以它为车乘,以它为立足处,稳固它,反复练习,如实精勤。然而,我的识仍然追随于相。’对这位比丘,应这样对他说:‘请勿作此言!’应对他说:‘尊者,切莫这样说,切勿诽谤世尊。诽谤世尊实为不善,世尊绝不曾如此说过。贤友,这既不可能,也无道理:修习了无相心解脱,反复修习,以它为车乘,以它为立足处,稳固它,反复练习,如实精勤之后,识竟还追随于相,这是不存在的。贤友,无相心解脱,正是出离一切相之法。’”
‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ, yadidaṃ animittā cetovimuttī’ti.
“贤友们,还有这样的情形:或有比丘会这样说——‘于我而言,“我是”之感已消失,我不再观见“我是此”这种见。然而,我的心仍被疑惑与犹豫之箭盘踞、占据。’他应当被这样告知:‘切莫如此说!’应当对他说:‘尊者,请勿这样说。不要诽谤世尊。诽谤世尊绝非善行,世尊绝不可能那样说。贤友,此事不可能,无有是处——当“我是”之感已消失,于“我是此”不复观见时,其心却仍被疑惑与犹豫之箭盘踞、占据,无有此种道理。贤友,彻底根除我慢,正是出离疑惑与犹豫之箭的超越之道。’”
‘‘Idha panāvuso, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘asmīti kho me vigataṃ , ayamahamasmīti na samanupassāmi, atha ca pana me vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevaṃ’ tissa vacanīyo ‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso, yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti asamanupassato, atha ca panassa vicikicchākathaṅkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṅkathāsallassa, yadidaṃ asmimānasamugghāto’ti.
327“有六种无上:无上的见、无上的闻、无上的得、无上的学、无上的侍奉、无上的随念。”
‘‘Cha dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ.
有六种随念:佛随念、法随念、僧随念、戒随念、舍随念、天随念。
‘‘Cha – buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati.
328贤友们,于此,有比丘眼见色后,不喜不忧,安住于舍,具念正知;耳闻声后……乃至……意知法后,不喜不忧,安住于舍,具念正知。
‘‘Cha Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno.
329贤友们,于此:有人出身黑类,生起黑法;有人出身黑类,生起白法;有人出身黑类,生起非黑非白的涅槃;有人出身白类,生起白法;有人出身白类,生起黑法;有人出身白类,生起非黑非白的涅槃。
Idhāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco kaṇhābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati. Idha panāvuso, ekacco sukkābhijātiko samāno akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati.
六种想:于无常作无常想,于苦作苦想,无我想,舍离想,离欲想,灭想。
‘‘Cha saññā – aniccasaññā anicce, dukkhasaññā dukkhe, anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.
贤友们,这六种法,正是那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊所善说的。对此,所有人都应共同诵持……为诸天与人带来利益、福利与安乐。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
330贤友们,彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者——还善说了七种法。对此,所有人都应共同诵持……为诸天与人带来利益、福利与安乐。哪七种呢?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame satta?
七种财富:信财、戒财、惭财、愧财、闻财、舍财、慧财。
‘‘Satta saddhādhanaṃ, sīladhanaṃ, hiridhanaṃ, ottappadhanaṃ, sutadhanaṃ, cāgadhanaṃ, paññādhanaṃ.
七觉支:念觉支、择法觉支、精进觉支、喜觉支、轻安觉支、定觉支、舍觉支。
‘‘Satta satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo , vīriyasambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo, samādhisambojjhaṅgo, upekkhāsambojjhaṅgo.
七圣道支:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念。
‘‘Satta sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati.
贤友们,有七种情形:比丘无信、无惭、无愧、寡闻、懈怠、失念、智慧薄弱。
‘‘Satta idhāvuso, bhikkhu assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti, muṭṭhassati hoti, duppañño hoti.
贤友们,有七种情形:比丘有信、有惭、有愧、多闻、精勤、正念现前、具足智慧。
‘‘Satta idhāvuso, bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhavīriyo hoti, upaṭṭhitassati hoti, paññavā hoti.
贤友们,有七种情形:比丘是知法者、知义者、知己者、知量者、知时者、知众者、知人者。
‘‘Satta idhāvuso, bhikkhu dhammaññū ca hoti atthaññū ca attaññū ca mattaññū ca kālaññū ca parisaññū ca puggalaññū ca.
331贤友们,有七种情形:比丘于受持学处有深切意欲,且于未来对受持学处的好乐终不消失;于听闻法有深切意欲,且于未来对听闻法的好乐终不消失;于调伏欲望有深切意欲,且于未来对调伏欲望的好乐终不消失;于独处禅修有深切意欲,且于未来对独处禅修的好乐终不消失;于精进努力有深切意欲,且于未来对精进努力的好乐终不消失;于念与正知有深切意欲,且于未来对念与正知的好乐终不消失;于以智慧彻见真理有深切意欲,且于未来对以智慧彻见真理的好乐终不消失。
‘‘Satta Idhāvuso, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti, āyatiñca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti, āyatiñca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyatiñca icchāvinaye avigatapemo. Paṭisallāne tibbacchando hoti, āyatiñca paṭisallāne avigatapemo. Vīriyārambhe tibbacchando hoti, āyatiñca vīriyārambhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyatiñca satinepakke avigatapemo . Diṭṭhipaṭivedhe tibbacchando hoti, āyatiñca diṭṭhipaṭivedhe avigatapemo.
无常想、无我想、不净想、过患想、断想、离欲想、灭尽想。
aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā.
信力、精进力、惭力、愧力、念力、定力、慧力。
saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
332贤友们,有一类有情,身异、想异,如人类、某些天人以及某些恶道众生。这是第一识住。
‘‘Satta Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti.
贤友们,有一类有情,身异而想一,如由初禅化生梵众天的天人。这是第二识住。
‘‘Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti.
贤友们,有一类有情,身一而想异,如光音天的天人。这是第三识住。
‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti.
朋友们,有众生身同一种、想同一种,譬如遍净天的天神。这是第四识住。
‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā ekattasaññino seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti.
朋友们,有众生完全超越一切色想,有对想灭尽,不作意种种差别想,了知“虚空无边”而成就空无边处。这是第五识住。
‘‘Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti.
朋友们,有众生完全超越空无边处,了知“识无边”而成就识无边处。这是第六识住。
‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti.
朋友们,有些众生完全超越了识无边处,作意‘一切皆无’,投生于无所有处。这是第七种识住。
‘‘Santāvuso , sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā. Ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhiti.
有七种应受供养的人:俱解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、法随行者、信随行者。
‘‘Satta ubhatobhāgavimutto , paññāvimutto, kāyasakkhi, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī, saddhānusārī.
有七种随眠:欲贪随眠、瞋恚随眠、邪见随眠、疑随眠、慢随眠、有贪随眠、无明随眠。
‘‘Satta kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.
“有七种结缚:贪染结缚、瞋恚结缚、邪见结缚、疑结缚、慢结缚、有贪结缚、无明结缚。
‘‘Satta anunayasaññojanaṃ , paṭighasaññojanaṃ, diṭṭhisaññojanaṃ, vicikicchāsaññojanaṃ, mānasaññojanaṃ, bhavarāgasaññojanaṃ, avijjāsaññojanaṃ.
“为息止、平息不断生起的诤事,有七种灭诤法:当施以现前毗尼,当施以忆念调伏,当施以不痴毗尼,应依他所承认的来处置,应行多数决,应揭示他的重罪,如以草覆盖般平息。
‘‘Satta uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako.
朋友们,以上这些便是那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者世尊所善说的七法。于此,一切人应当齐声合诵……为了诸天与人的利益、福利与安乐。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena satta dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
333“贤友,确有此八法,由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉的世尊所善说。于此,我等应当一同合诵……为诸天与人的利益、安乐与福祉。哪八种呢?”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame aṭṭha?
“八邪道:邪见、邪思惟、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定。”
‘‘Aṭṭha micchādiṭṭhi, micchāsaṅkappo, micchāvācā, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo micchāsati, micchāsamādhi.
“八正道:正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。”
‘‘Aṭṭha sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
“八种圣者:入流者、为了亲证入流果而踏上修习之道者;一来者、为了亲证一来果而踏上修习之道者;不来者、为了亲证不来果而踏上修习之道者;阿拉汉、为了亲证阿拉汉果而踏上修习之道者。”
‘‘Aṭṭha sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno; sakadāgāmī, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; anāgāmī, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno; arahā, arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanno.
334贤友们,有八种懈怠事。于此,一位比丘有应做的工作。他这样想:‘我确有工作要做,但做工作时身体会疲劳,不如躺下吧。’他便躺下,不为获得所未获得、证得所未证得、现证所未现证而策励精进。这是第一种懈怠事。
‘‘Aṭṭha Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu.
“再者,贤友们,一位比丘已经做完了工作。他这样想:‘我已完成工作,做这工作时身体也疲劳了,不如躺下吧。’他便躺下,不策励精进……这是第二种懈怠事。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati…pe… idaṃ dutiyaṃ kusītavatthu.
“再者,贤友们,一位比丘需要行一段路。他这样想:‘我须走这段路,行走时身体会疲劳,不如躺下吧。’他便躺下,不策励精进……这是第三种懈怠事。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ tatiyaṃ kusītavatthu.
“再者,贤友们,有位比丘行脚已毕。他心想:‘我行脚归来,身体因走路而疲惫,不如躺下吧。’他便躺下,不策励精进……这是第四种懈怠事。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ catutthaṃ kusītavatthu.
“再者,贤友们,有位比丘入村落或城镇托钵乞食,未得足量粗劣或精良的食物以饱腹。他心想:‘我入村托钵,未能饱足,身体疲惫,不堪用功,不如躺下吧。’他便躺下,不策励精进……这是第五种懈怠事。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo kilanto akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ pañcamaṃ kusītavatthu.
“再者,贤友们,有位比丘入村落或城镇托钵乞食,获得了足量粗劣或精良的食物以饱腹。他心想:‘我入村托钵,得食饱满,身体沉重,不堪用功,犹如吞了一肚子豆子,不如躺下吧。’他便躺下,不策励精进……这是第六种懈怠事。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo garuko akammañño, māsācitaṃ maññe , handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ chaṭṭhaṃ kusītavatthu.
“再者,贤友们,有比丘生了一点小病。他心里这样想:‘我生了这点小病,正好可以躺下休息,不如我就躺下吧。’于是他躺下,不策励精进……这是第七种懈怠事。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho; atthi kappo nipajjituṃ, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati… idaṃ sattamaṃ kusītavatthu.
再者,贤友们,有比丘病愈不久,刚从病中康复。他心里这样想:‘我病愈不久,身体还虚弱、不适合用功,不如我就躺下吧。’于是他躺下,不策励精进,以求获得未获得的、达到未达到的、证得未证得的。这是第八种懈怠事。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, tassa me kāyo dubbalo akammañño, handāhaṃ nipajjāmī’ti! So nipajjati na vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ kusītavatthu.
335贤友们,有八种策励精进的事由。第一种:比丘有应做的工作。他心想:‘我有工作要处理,但忙于工作时,不容易专心于诸佛的教法。我应当先策励精进,以求获得未获得的、达到未达到的、证得未证得的。’于是他策励精进,为了获得未获得的、达到未达到的、证得未证得的而精勤。这就是第一种策励精进事。
‘‘Aṭṭha Idhāvuso, bhikkhunā kammaṃ kātabbaṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘kammaṃ kho me kātabbaṃ bhavissati, kammaṃ kho pana me karontena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya, asacchikatassa sacchikiriyāyā’ti! So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ paṭhamaṃ ārambhavatthu.
再者,尊者,还有第二种情况:比丘刚从事完某项工作。他心里这样想:‘我从事了工作,在工作的当下未能专心于诸佛的教法。我应当发起精进……’于是他发起精进……这就是第二种发起精进的事由。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā kammaṃ kataṃ hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho kammaṃ akāsiṃ, kammaṃ kho panāhaṃ karonto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ dutiyaṃ ārambhavatthu.
再者,尊者,还有第三种情况:比丘必须行路。他心里这样想:‘我将要行路,而正在行路时难以专心于诸佛的教法。我应当发起精进……’于是他发起精进……这就是第三种发起精进的事由。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaṃ kho pana me gacchantena na sukaraṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ tatiyaṃ ārambhavatthu.
再者,尊者,还有第四种情况:比丘刚行完路。他心里这样想:‘我行了路,在行路的途中未能专心于诸佛的教法。我应当发起精进……’于是他发起精进……这就是第四种发起精进的事由。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho maggaṃ agamāsiṃ, maggaṃ kho panāhaṃ gacchanto nāsakkhiṃ buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ catutthaṃ ārambhavatthu.
贤友们,还有第五种情况:比丘到村落或城镇托钵乞食,未得足够饱足的食物,无论粗劣或精良。他心里这样想:‘我行乞于村落、城镇,未获足以饱腹的食物,无论粗劣或精良。如今身体轻安,正宜用功。我应当发起精进……’于是他发起精进。这便是第五种发起精进的事由。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ . Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto nālatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo lahuko kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ pañcamaṃ ārambhavatthu.
再者,贤友,比丘到村落或城镇托钵乞食,得到了足够饱足的食物,无论粗劣或精良。他心里这样想:‘我行乞于村落、城镇,获得了足以饱腹的食物,无论粗劣或精良。如今身体有力,正宜用功。我应当发起精进……’于是他发起精进。这便是第六种发起精进的事由。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto alatthaṃ lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, tassa me kāyo balavā kammañño, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ chaṭṭhaṃ ārambhavatthu .
再者,贤友,比丘生起了轻微的病。他心里这样想:‘我生起了这轻微的病,而这病确实有可能加重。我应当发起精进……’于是他发起精进。这便是第七种发起精进的事由。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaṃ hoti – ‘uppanno kho me ayaṃ appamattako ābādho, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho pavaḍḍheyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi…pe… so vīriyaṃ ārabhati… idaṃ sattamaṃ ārambhavatthu.
再者,贤友,有比丘新近病愈,从疾病中恢复不久。他心中思惟:‘我新近病愈,从疾病中恢复不久,此病确实有可能再度生起。那么,我应为证得未证得的、达到未达到的、实现未实现的而策发精进。’于是他为了证得未证得的、达到未达到的、实现未实现的而发起精进。这是第八种策发精进之事。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā. Tassa evaṃ hoti – ‘ahaṃ kho gilānā vuṭṭhito aciravuṭṭhito gelaññā, ṭhānaṃ kho panetaṃ vijjati yaṃ me ābādho paccudāvatteyya, handāhaṃ vīriyaṃ ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā’’ti! So vīriyaṃ ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaṃ aṭṭhamaṃ ārambhavatthu.
336有八种布施的情形:因轻蔑受者而行布施;出于恐惧而行布施;想‘他曾给过我’而行布施;想‘他将会给我’而行布施;想‘布施是善的’而行布施;想‘我自己享用饮食,这些不享用的人却不享用,我不应只顾自己享用而不布施给那些不享用的人’而行布施;想‘我行此布施,将生起好名声’而行布施;为了庄严内心、圆满内心的资具而行布施。
‘‘Aṭṭha Āsajja dānaṃ deti, bhayā dānaṃ deti, ‘adāsi me’ti dānaṃ deti, ‘dassati me’ti dānaṃ deti, ‘sāhu dāna’nti dānaṃ deti, ‘ahaṃ pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaṃ dānaṃ na dātu’nti dānaṃ deti, ‘idaṃ me dānaṃ dadato kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchatī’ti dānaṃ deti. Cittālaṅkāra-cittaparikkhāratthaṃ dānaṃ deti.
337贤友们,在此,有一种人向沙门或婆罗门布施食物、饮料、衣物、车乘、花鬘、香料、涂油、床铺、房舍、灯明。他对所施之物心怀期求。他见到豪富的刹帝利、豪富的婆罗门或豪富的居士,正具足享受五种欲乐,心中便想:‘啊,愿我身坏命终后,投生于豪富的刹帝利众、豪富的婆罗门众或豪富的居士众中!’他存续此心,安立此心,修习此心。他的心这般于下等目标而得解脱,未曾向上修习,便会往生彼处。贤友们,我说这是持戒者的果报,而非破戒者的果报。因持戒者的心愿清净,故能实现。
‘‘Aṭṭha . Idhāvuso, ekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati . So passati khattiyamahāsālaṃ vā brāhmaṇamahāsālaṃ vā gahapatimahāsālaṃ vā pañcahi kāmaguṇehi samappitaṃ samaṅgībhūtaṃ paricārayamānaṃ. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ vā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā gahapatimahāsālānaṃ vā sahabyataṃ upapajjeyya’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati . Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.
再者,贤友们,此处有一类人,向沙门或婆罗门布施食物、饮料……乃至……床铺、房舍、灯明。他对自己布施之物有所期待。他曾听闻:“四大王天诸天神寿命长远、容貌庄严、快乐众多。”他心想:“啊,愿我身坏命终后,能往生至四大王天众天神同伴之中!”他安住此心,确立此心,修习此心。他的心思如此于低下之所缘中得解脱,未向上修习,便导向投生彼处。贤友们,我说,此为持戒者之果报,非破戒者之果报。贤友们,持戒者之心愿因其清净而得成就。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘cātumahārājikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.
再者,贤友们,在此有这样一种人,他向沙门或婆罗门布施食物、饮料……乃至床铺、房舍、灯明。他对于自己所布施之物,心怀期待。他曾听闻:“三十三天众天神……乃至夜摩天众天神……乃至兜率天众天神……乃至化乐天众天神……乃至他化自在天众天神,皆具长寿、貌美、多乐。”他便心生念想:“啊!但愿我身坏命终之后,能投生到他化自在天众天神的同伴之中!”他将此心安住、确立、修习。他的心在这低劣的所缘上安住解脱,未向上修习,便导致往生彼处。对此,我说这是持戒者的果报,不是破戒者的果报。贤友们,因为持戒者的心愿,因清净而得成就。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ…pe… seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘tāvatiṃsā devā…pe… yāmā devā…pe… tusitā devā …pe… nimmānaratī devā…pe… paranimmitavasavattī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā.
再者,贤友们,此处有一类人,向沙门或婆罗门布施食物、饮料、衣服、车乘、花鬘、香、涂香、床座、住所和灯明。他对自己布施之物有所期望。他曾听闻:“梵众天诸天神寿命长远、容貌庄严、快乐众多。”他心想:“啊,愿我身坏命终后,能往生至梵众天诸天神同伴之中!”他安住此心,确立此心,修习此心。他的心思如此于低下之所缘中得解脱,未向上修习,便导向投生彼处。贤友们,我说,此为持戒者之果报,非破戒者之果报;贤友们,此为离欲者之果报,非未离欲者之果报。贤友们,持戒、离欲者,其清净之心愿得以成就。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco dānaṃ deti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So yaṃ deti taṃ paccāsīsati. Tassa sutaṃ hoti – ‘brahmakāyikā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’ti. Tassa evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmakāyikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti! So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa taṃ cittaṃ hīne vimuttaṃ uttari abhāvitaṃ tatrūpapattiyā saṃvattati. Tañca kho sīlavato vadāmi no dussīlassa; vītarāgassa no sarāgassa. Ijjhatāvuso, sīlavato cetopaṇidhi vītarāgattā.
八种众:刹帝利众、婆罗门众、居士众、沙门众、四大王天众、三十三天众、魔众与梵天众。
‘‘Aṭṭha khattiyaparisā, brāhmaṇaparisā, gahapatiparisā, samaṇaparisā, cātumahārājikaparisā, tāvatiṃsaparisā, māraparisā, brahmaparisā .
八种世间法:得与失、誉与毁、称与讥、乐与苦。
‘‘Aṭṭha lābho ca, alābho ca, yaso ca, ayaso ca, nindā ca, pasaṃsā ca, sukhañca, dukkhañca.
338八种胜处:内有色想者,观外色,其色有限,或美或丑,起如是念:‘我胜诸色,我知、我见。’此为第一胜处。
‘‘Aṭṭha Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.
内有色想者,见外色无量、或美或丑。他超越它们而了知、得见:‘我认知,我看见。’这是第二种胜处。
‘‘Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti – evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
内无色想者,见外色有限、或美或丑。他超越它们而了知、得见:‘我认知,我看见。’这是第三种胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
内无色想者,见外色无量、或美或丑。他超越它们而了知、得见:‘我认知,我看见。’这是第四种胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ.
内心无色想者,外观诸色,彼诸色皆为蓝色,具蓝色之相、蓝色之显现、蓝色之光泽。譬如亚麻花为蓝色,具蓝色之相、蓝色之显现、蓝色之光泽;又如波罗奈所产两面磨光之布,为蓝色,具蓝色之相、蓝色之显现、蓝色之光泽。同样,内心无色想者,外观诸色,彼诸色皆为蓝色,具蓝色之相、蓝色之显现、蓝色之光泽,便作是念:‘我已胜彼而了知、而照见。’此为第五胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma umāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.
内心无有色想时,有人向外观察黄色之色法,那些色法为黄色,有黄色之样貌、黄色之显现、黄色之光泽。正如迦尼迦罗花为黄色,有黄色之样貌、黄色之显现、黄色之光泽;又如波罗奈所产、两面平滑的布料为黄色,有黄色之样貌、黄色之显现、黄色之光泽。同样,内心无有色想时,有人向外观察黄色之色法,他生起这样的想:“我已超越它们,我知、我见。”这便是第六胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.
内无色想时,此人于外境观见红色之色法,他们具有红色之色泽、红色之相状、红色之光泽。正如班度吉瓦迦花,是红色的,具有红色之色泽、红色之相状、红色之光泽;又如波罗奈所产双面磨光之布,是红色的,具有红色之色泽、红色之相状、红色之光泽。同样,内无色想时,此人于外境观见红色之色法,他作如是胜解:‘我已超越他们,我知、我见。’此是第七胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.
内心没有色想时,此人向外观察白色的色,那些色具有白色的样貌、白色的显相、白色的光泽。犹如晓星是白色的,具有白色的样貌、白色的显相、白色的光泽;又如波罗奈出产的双面光滑布料,是白色的,具有白色的样貌、白色的显相、白色的光泽。同样地,内心没有色想时,此人向外观察白色的色,他生起这样的想:“我已超越它们,我知、我见。”这就是第八胜处。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ. Evameva ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni , ‘tāni abhibhuyya jānāmi passāmī’ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ.
339八解脱:有色身者,见诸色。这是第一解脱。
‘‘Aṭṭha Rūpī rūpāni passati. Ayaṃ paṭhamo vimokkho.
内无色想者,外观诸色。这是第二解脱。
‘‘Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyo vimokkho.
他全然专注于‘净妙’。这是第三种解脱。
‘‘Subhanteva adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyo vimokkho.
完全超越一切色想,有对想灭尽,不再作意种种想,他作意‘虚空无边’,进入并安住于空无边处。这是第四种解脱。
‘‘Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ catuttho vimokkho.
完全超越空无边处,他作意‘识无边’,进入并安住于识无边处。这是第五种解脱。
‘‘Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ pañcamo vimokkho.
完全超越识无边处后,他作意‘无所有’,进入并安住于无所有处。这是第六种解脱。
‘‘Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ chaṭṭho vimokkho.
完全超越无所有处后,他进入并安住于非想非非想处。这是第七种解脱。
‘‘Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ sattamo vimokkho.
完全超越非想非非想处后,他进入并安住于想受灭。这是第八种解脱。
‘‘Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayita nirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamo vimokkho.
这些正是彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者——所善说的八法。对此,一切人应共同合诵……为了诸天与人的利益、安乐与幸福。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena aṭṭha dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
340这些正是彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者——所善说的九法。对此,一切人应共同合诵……为了诸天与人的利益、安乐与幸福。是哪九种?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame nava?
有九种情形会结下嗔恨:想着“他曾做了对我不利的事”而结下嗔恨;想着“他正在做对我不利的事”而结下嗔恨;想着“他将会做对我不利的事”而结下嗔恨;想着“他曾做了对我所喜爱、中意之人不利的事”而结下嗔恨……想着“他正在做对我所喜爱、中意之人不利的事”而结下嗔恨……想着“他将会做对我所喜爱、中意之人不利的事”而结下嗔恨;想着“他曾做了对我所讨厌、不中意之人有利的事”而结下嗔恨……想着“他正在做对我所讨厌、不中意之人有利的事”而结下嗔恨……想着“他将会做对我所讨厌、不中意之人有利的事”而结下嗔恨。
‘‘Nava ‘Anatthaṃ me acarī’ti āghātaṃ bandhati; ‘anatthaṃ me caratī’ti āghātaṃ bandhati; ‘anatthaṃ me carissatī’ti āghātaṃ bandhati; ‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acarī’ti āghātaṃ bandhati…pe… anatthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati…pe… anatthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acarī’ti āghātaṃ bandhati…pe… atthaṃ caratīti āghātaṃ bandhati…pe… atthaṃ carissatīti āghātaṃ bandhati.
有九种调伏嗔恨的方法:心想‘他曾对我不利,但从中又能得到什么呢?’而调伏嗔恨;心想‘他正对我不利,但从中又能得到什么呢?’而调伏嗔恨;心想‘他将对我不利,但从中又能得到什么呢?’而调伏嗔恨;心想‘他曾对我所喜爱、合意的人不利……正在……将要……,但从中又能得到什么呢?’而调伏嗔恨;心想‘他曾对我所憎厌、不合意的人有利……正在……将要……,但从中又能得到什么呢?’而调伏嗔恨。
‘‘Nava ‘Anatthaṃ me acari , taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti ; ‘anatthaṃ me carati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘anatthaṃ me carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘piyassa me manāpassa anatthaṃ acari…pe… anatthaṃ carati…pe… anatthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti; ‘appiyassa me amanāpassa atthaṃ acari…pe… atthaṃ carati…pe… atthaṃ carissati, taṃ kutettha labbhā’ti āghātaṃ paṭivineti.
341贤友们,有九种有情居。第一种是身异、想异的有情,例如人类、一部分天人和一部分恶趣众生。这是第一种有情居。
‘‘Nava Santāvuso, sattā nānattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamo sattāvāso.
贤友们,有一种有情,身相各异而想则同一,比如梵众天中最初化生的天众。这是第二种有情居所。
‘‘Santāvuso, sattā nānattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā. Ayaṃ dutiyo sattāvāso.
贤友们,有一种有情,身相同一而想各不同,比如光音天的天众。这是第三种有情居所。
‘‘Santāvuso, sattā ekattakāyā nānattasaññino, seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ tatiyo sattāvāso.
贤友们,有一种有情,身相同一、想亦同一,比如遍净天的天众。这是第四种有情居所。
‘‘Santāvuso , sattā ekattakāyā ekattasaññino, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ catuttho sattāvāso.
贤友们,有一类有情,无想无感受,如无想有情天众。这是第五种有情住处。
‘‘Santāvuso, sattā asaññino appaṭisaṃvedino, seyyathāpi devā asaññasattā . Ayaṃ pañcamo sattāvāso.
贤友们,有一类有情,彻底超越一切色想,灭除有对想,不作意种种想,觉知“虚空无边”,投生于空无边处。这是第六种有情住处。
‘‘Santāvuso, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā. Ayaṃ chaṭṭho sattāvāso.
贤友们,有一类有情,彻底超越空无边处,觉知“识无边”,投生于识无边处。这是第七种有情住处。
‘‘Santāvuso, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā. Ayaṃ sattamo sattāvāso.
贤友们,有众生彻底超越了识无边处,了知‘无所有’,投生于无所有处。这是第八种众生住处。
‘‘Santāvuso, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcāññāyatanūpagā. Ayaṃ aṭṭhamo sattāvāso.
贤友们,有众生彻底超越了无所有处,投生于非想非非想处。这是第九种众生住处。
‘‘Santāvuso , sattā sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanūpagā. Ayaṃ navamo sattāvāso.
342贤友们,有九种情形:如来、阿拉汉、正自觉者出现于世间,善逝所开示的、导向寂静、涅槃、觉悟的法正在被教导,而此人却投生于地狱。这是梵行生活的第一种非时,不合时宜。
‘‘Nava Idhāvuso , tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo nirayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ paṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者,贤友,如来、阿拉汉、正自觉者出现于世间,而能导向寂静、涅槃、觉悟的教法也已由善逝所宣说;这个人却投生到了畜生道。这便是修习梵行的第二种非时,不是恰当的时机。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo tiracchānayoniṃ upapanno hoti. Ayaṃ dutiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者……(中略)……这个人投生到了饿鬼道。这便是修习梵行的第三种非时,不是恰当的时机。
‘‘Puna caparaṃ…pe… pettivisayaṃ upapanno hoti. Ayaṃ tatiyo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者……(中略)……这个人投生到了阿修罗身。这便是修习梵行的第四种非时,不是恰当的时机。
‘‘Puna caparaṃ…pe… asurakāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ catuttho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者……(中略)……他往生于某一长寿天众之中。这是第五种非时,不适宜修梵行的时机。
‘‘Puna caparaṃ…pe… aññataraṃ dīghāyukaṃ devanikāyaṃ upapanno hoti. Ayaṃ pañcamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者……(中略)……他生于边地,混迹于不知法义的蛮民之中,那里是比丘、比丘尼、近事男、近事女无法前往之处。这是第六种非时,不适宜修梵行的时机。
‘‘Puna caparaṃ…pe… paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhesu aviññātāresu, yattha natthi gati bhikkhūnaṃ bhikkhunīnaṃ upāsakānaṃ upāsikānaṃ. Ayaṃ chaṭṭho akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者……(中略)……他生于中部地区。然而他持邪见,见解颠倒,认为:‘没有布施,没有供养,没有祭祀,没有善行恶行业所感的果报;没有此世界,没有他世界;没有母亲,没有父亲;没有化生的有情;在这世间,也没有正行正修、以自身甚深智慧彻证后宣说此世界与他世界的沙门、婆罗门。’这是第七种非时,不适宜修梵行的时机。
‘‘Puna caparaṃ…pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti micchādiṭṭhiko viparītadassano – ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī’ti. Ayaṃ sattamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者……(中略)……他虽投生在中部国度,却愚钝、迟钝、如同聋哑之人,不能分辨何为善说、何为恶说。这是第八种非时、不适合修持梵行的时机。
‘‘Puna caparaṃ…pe… majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti duppañño jaḷo eḷamūgo, nappaṭibalo subhāsitadubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ aṭṭhamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
再者,贤友们,如来、阿拉汉、正自觉者尚未出现于世间,善逝所教导,能带来寂静、导向涅槃、趋向觉悟的法亦未被宣说。而此人投生在中部国度,且他聪慧、不迟钝、不似聋哑,有能力分辨何为善说、何为恶说。这是第九种非时、不适合修持梵行的时机。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, tathāgato ca loke na uppanno hoti arahaṃ sammāsambuddho, dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmī sugatappavedito. Ayañca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti paññavā ajaḷo aneḷamūgo, paṭibalo subhāsita-dubbhāsitānamatthamaññātuṃ. Ayaṃ navamo akkhaṇo asamayo brahmacariyavāsāya.
343贤友们,有九法。于此,比丘完全远离感官欲乐、远离不善法,有寻有伺,由远离生起的喜与乐,进入并安住于初禅。……乃至进入并安住于想受灭定。
‘‘Nava Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā …pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati.
344学友们,有九种:证得初禅那者,欲想已灭去。证得第二禅那者,寻与伺已灭去。证得第三禅那者,喜已灭去。证得第四禅那者,入出息已灭去。证得空无边处者,色想已灭去。证得识无边处者,空无边处想已灭去。证得无所有处者,识无边处想已灭去。证得非想非非想处者,无所有处想已灭去。证得想受灭定者,想与受皆已灭去。
‘‘Nava Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa kāmasaññā niruddhā hoti. Dutiyaṃ jhānaṃ samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaṃ jhānaṃ samāpannassa pīti niruddhā hoti. Catutthaṃ jhānaṃ samāpannassa assāsapassāssā niruddhā honti. Ākāsānañcāyatanaṃ samāpannassa rūpasaññā niruddhā hoti. Viññāṇañcāyatanaṃ samāpannassa ākāsānañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Ākiñcaññāyatanaṃ samāpannassa viññāṇañcāyatanasaññā niruddhā hoti. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpannassa ākiñcaññāyatanasaññā niruddhā hoti. Saññāvedayitanirodhaṃ samāpannassa saññā ca vedanā ca niruddhā honti.
学友们,这些九法,正是那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者世尊所善巧阐述的。于此,一切人众皆应合诵,……以利益、安乐人天,为诸天与人的福祉。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena nava dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
345学友们,还有那位知者、见者、阿拉汉、正自觉的世尊所善说开示的十法。对此,你们应当共同合诵……为了人天的利益、安乐与幸福。哪十种法呢?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dasa?
第十,学友们,比丘具足戒律,依巴帝摩卡律仪防护而住,行处圆满,于微细罪见其怖畏,受持学处而修学。学友们,这正是:比丘具戒,依巴帝摩卡律仪防护而住,行处圆满,于微细罪见怖畏,受持学处而修学。这是能作依护的法。
‘‘Dasa Idhāvuso, bhikkhu sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,学友们,比丘多闻,善能持守所闻,善能积集所闻。对于初善、中善、后善,具足义理、具足文句,开显全然圆满清净梵行的法,这样的法,他多所听闻、善能忆持,以言语精熟诵习,以心思惟观察,以正见善巧通达。学友们,这正是:比丘多闻……以正见善巧通达。这是能作依护的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, yaṃpāvuso, bhikkhu bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,学友,比丘有善友、善同伴、善同道。学友,比丘有善友、善同伴、善同道——这也是一种能作依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yaṃpāvuso, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,学友,比丘容易受教,具备易受教之德,具足忍辱,恭敬领受教诫。学友,比丘容易受教……恭敬领受教诫,这也是一种能作依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu suvaco hoti…pe… padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,学友,对于同修梵行者们的种种大小事务,比丘善巧能干,不懈怠,具足审察方法的能力,足以成办,足以安排。学友,比丘对于同修梵行者们的事务……足以安排,这也是一种能作依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Yaṃpāvuso, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ…pe… alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
贤友们,再者,有比丘爱乐正法,言说令人欢喜,于法与律满怀踊跃。贤友,比丘爱乐正法……满怀踊跃,这也是一种能作依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo . Yaṃpāvuso, bhikkhu dhammakāmo hoti…pe… uḷārapāmojjo . Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
贤友们,再者,有比丘于任何所得的衣服、饮食、住处与医药资具皆能知足。贤友,比丘于任何所得……资具皆能知足,这也是一种能作依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso , bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārehi . Yaṃpāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti…pe… parikkhārehi. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
贤友们,再者,有比丘为断除不善法、修习善法而住于精进,勇健坚毅,于诸善法担荷不却。贤友,比丘住于精进……于诸善法担荷不却,这也是一种能作依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yaṃpāvuso, bhikkhu āraddhavīriyo viharati…pe… anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,贤友们,比丘具足正念,成就最上的念与明辨,即使是久远以前所做、久远以前所说,也都能忆念、记持。贤友们,比丘具足正念……能忆念、记持,这也是能作为依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yaṃpāvuso, bhikkhu satimā hoti…pe… saritā anussaritā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,贤友们,比丘具有智慧,成就了圣洁、洞彻、能正确导向苦灭的生灭智慧。贤友们,比丘具有智慧……能正确导向苦灭,这也是能作为依怙的法。
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yaṃpāvuso, bhikkhu paññavā hoti…pe… sammādukkhakkhayagāminiyā. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
346又有十遍处:有比丘认知地遍,向上、向下、横向,无二、无量;有比丘认知水遍……火遍……风遍……青遍……黄遍……赤遍……白遍……空遍……识遍,亦向上、向下、横向,无二、无量。
Dasa Pathavīkasiṇameko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇameko sañjānāti…pe… tejokasiṇameko sañjānāti… vāyokasiṇameko sañjānāti… nīlakasiṇameko sañjānāti… pītakasiṇameko sañjānāti… lohitakasiṇameko sañjānāti… odātakasiṇameko sañjānāti… ākāsakasiṇameko sañjānāti… viññāṇakasiṇameko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ.
347十不善业道:杀生、不与取、欲邪行、妄语、离间语、粗恶语、绮语、贪欲、嗔恚、邪见。
‘‘Dasa pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesumicchācāro, musāvādo, pisuṇā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, byāpādo, micchādiṭṭhi.
十善业道:远离杀生、远离不与取、远离欲邪行、远离妄语、远离离间语、远离粗恶语、远离绮语,具足无贪、无嗔、正见。
‘‘Dasa pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesumicchācārā veramaṇī, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī, anabhijjhā, abyāpādo, sammādiṭṭhi.
348贤友,有这十种特质的比丘:已断五支,具足六支,有一护,有四依,已舍各别谛,遍舍寻觅,思惟无浊,身行轻安,心善解脱,慧善解脱。
‘‘Dasa Idhāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
贤友,比丘如何是已断五支者?在此,贤友,比丘已断贪欲、已断嗔恚、已断昏沉睡眠、已断掉举恶作、已断疑。贤友,这样,比丘即是已断五支者。
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
“贤友,比丘云何具足六支?贤友,于此,比丘以眼见色已,不喜不忧,安住于舍,具念正知。以耳闻声已……乃至……以意识了知法已,不喜不忧,安住于舍,具念正知。贤友,如是比丘是为具足六支。”
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā…pe… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.
“贤友,比丘如何为守护单一者?贤友,于此,比丘具足由正念守护之心。贤友,如是,比丘即为守护单一者。”
‘‘Kathañcāvuso , bhikkhu ekārakkho hoti? Idhāvuso, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu ekārakkho hoti .
“贤友们,怎样的比丘是具足四依止者?贤友们,于此,比丘以慧审量而受用诸事物,以慧审量而忍受诸事物,以慧审量而避开诸事物,以慧审量而除去诸事物。贤友们,这便是具足四依止的比丘。”
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu caturāpasseno hoti.
“贤友们,怎样的比丘是已舍尽独断见者?贤友们,世间众多沙门、婆罗门所持的种种独断见,这位比丘已将其全部驱逐、除遣、舍弃、吐出、释放、断除、完全舍离。贤友们,这就是已舍尽独断见的比丘。”
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idhāvuso, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.
“贤友们,怎样的比丘是完全止息寻求者?贤友们,于此,比丘已断除了欲求,已断除了有求,并寂止了梵行求。贤友们,这便是完全止息寻求的比丘。”
‘‘Kathañcāvuso , bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.
“贤友们,比丘如何成为思维清净无浊者?贤友们,于此,比丘已断除欲思维、瞋恚思维、加害思维。贤友们,如此便是思维清净无浊的比丘。”
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idhāvuso, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.
贤友们,比丘如何成就身行的轻安?贤友们,于此,比丘以乐的舍弃、苦的舍弃,及先前喜悦与忧伤的灭没,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。贤友们,比丘便是这样成就身行轻安的。
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti ? Idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
贤友们,比丘如何成为心善解脱者?贤友们,于此,比丘的心从贪解脱,从嗔解脱,从痴解脱。贤友们,这便是心善解脱的比丘。
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idhāvuso, bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttacitto hoti.
贤友们,比丘如何是慧善解脱呢?贤友们,在此,比丘了知:'我贪已断除,从根截断,如截多罗树头,归于无有,于未来不再生起。'他了知:'我嗔已断除,从根截断,如截多罗树头,归于无有,于未来不再生起。'他了知:'我痴已断除,从根截断,如截多罗树头,归于无有,于未来不再生起。'贤友们,比丘正是如此慧善解脱。
‘‘Kathañcāvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idhāvuso, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Doso me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. ‘Moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu suvimuttapañño hoti.
“十种无学法:无学正见、无学正志、无学正语、无学正业、无学正命、无学正精进、无学正念、无学正定、无学正智、无学正解脱。”
‘‘Dasa asekkhā sammādiṭṭhi, asekkho sammāsaṅkappo, asekkhā sammāvācā, asekkho sammākammanto, asekkho sammāājīvo, asekkho sammāvāyāmo, asekkhā sammāsati, asekkho sammāsamādhi, asekkhaṃ sammāñāṇaṃ, asekkhā sammāvimutti.
“贤友们,这便是彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者——所善巧开示的十法。对此,大家应当和合诵持,不应诤论,以使梵行长久住世、久远流传。这是为了利益众生,为众生带来安乐,出于对世间的悲悯,为诸天与人带来利益、福祉与安乐。”
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti.
349那时,世尊起身,对舍利弗尊者说:“善哉!善哉!舍利弗,善哉!舍利弗,你为比丘们善巧地宣说了合诵法门。”舍利弗尊者这样说完,导师表示赞许。比丘们满心欢喜,对舍利弗尊者的开示深感欣悦。
Atha kho bhagavā uṭṭhahitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘sādhu sādhu, sāriputta, sādhu kho tvaṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ saṅgītipariyāyaṃ abhāsī’ti. Idamavocāyasmā sāriputto, samanuñño satthā ahosi. Attamanā te bhikkhū āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ abhinandunti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,经中先说法,后因背痛让舍利弗代讲,最后印可。 |
| Sāriputta | 舍利弗 | 法将,应世尊要求为比丘作“合诵”法谈的主角。 |
| bhikkhusaṅgho | 比丘僧团 | 五百位比丘,法谈的直接听众。 |
| Nigaṇṭha Nāṭaputta | 尼乾陀·若提子 | 耆那教创始人,刚在巴瓦命终,其教团随即陷入分裂,作为本经的反面案例。 |
| mallā | 马喇人 | 巴瓦城的居民,请世尊首先使用“乌巴他咖”新集会堂。 |
| vāseṭṭhā | 婆悉咤 | 世尊对巴瓦马喇人的称呼。 |
地点
在马喇族人的巴瓦城,铁匠之子准达的芒果林,以及巴瓦马喇人新建的“乌巴他咖”集会堂。
事件
世尊与大比丘僧团抵达巴瓦后,应马喇人之请,首先使用了他们新建的“乌巴他咖”集会堂。深夜,世尊在说法后因背痛,让舍利弗为比丘们继续开示。舍利弗观察到尼乾陀·若提子刚去世,其教团就因法与律的恶说而分裂争吵,于是以此为缘起,宣布世尊的法是善说的,并列举从一法到十法的教义集合,强调所有人都应“合诵”、不应争论,以此来确保梵行久住。
经文摘要
外道导师去世导致教团分裂的警诫→舍利弗宣布并系统性铺陈从“一法”到“十法”的教义纲要→强调一切人应“合诵”以令梵行长住。
中心思想(白话 + 重点拆解)
舍利弗借“反面教材”给佛弟子们提了个醒,然后上了一堂系统复习课,把佛法要点从一法到十法捋了一遍。
1. 背景:一个活生生的反面教材
佛陀让舍利弗代课,舍利弗没马上开讲,而是先说了件刚发生的事:耆那教的老大尼乾陀·若提子刚去世,他的弟子们立马吵成一锅粥,互相攻击“你懂啥法?我才是对的!”。在家信众看了都摇头远离。舍利弗点出病根:这就是“恶说的法与律”的下场。这像个引子,一下就把气氛给烘托起来了——咱们的教法必须得避免这种惨状。
2. 核心:一份拿来就用的“佛法清单”
怎么避免?舍利弗给出答案:“一切都应合诵,不应争论”。然后,他就开始了对教法地毯式的梳理。从“一切有情依食而住”这一个根本法的“一法”,一直讲到“无学正见”等十个方面的“十法”。
* 这份清单不是念流水账,而是围绕着修行核心层层铺开的。比如讲“二法”时,他点出“名与色”、“无明与有渴爱”、“止与观”;讲“三法”时,点出“三不善根”(贪嗔痴)、“三学”(戒定慧);到了“十法”,更是详细描述了一位彻底解脱、守护内心、具足“无学十法”的阿拉汉的境界。
* 每讲完一组法,舍利弗都像念响应咒一样重复:“对此,所有的人都应合诵,不应争论……”→ 拆开看:这就在反复强调,这份清单不是用来比谁记性好、理解深的辩论赛题目。“合诵”就是大家一起准确无误地读、记、修,把共同的标准版本牢牢刻在心里,这才是教法不分裂、能长久住世的唯一办法。
→ 一句话要旨: 佛法的长久住世,不靠个人天才或死板教条,而靠整个僧团对核心教义标准化的“合诵”与修持,以此形成牢不可破的精神凝聚力,避免因争论而分裂。
关键术语锚
- dhamma → 教法/法
- 易错原因:多义词。本篇中特指佛陀所教导、应被“合诵”以避免争论的整套教义的集合,而非抽象的宇宙法则或事物。
- saṅkhāra → 行
- 易错原因:极度多义。在“一法·一切有情依行而住”中,指生命得以相续的生命活动、造作之力或业力累积,容易被理解为“诸行无常”中泛指的“有为事物”。
- āsava → 漏/烦恼
- 易错原因:带比喻性。在“三漏”(欲、有、无明漏)中,指那些从根本上泄漏智慧与善法,令心灵不净的深层烦恼,而非表面过失。
- bhava → 有
- 易错原因:多种分类。出现在“三有”(欲、色、无色有)中,指生命死后再投生的三种存在形态或生命领域,易与“有漏”等概念混淆。
- taṇhā → 爱/渴爱
- 易错原因:含义特殊。在“三爱”(欲、有、无有爱)中,它不是指一般的喜爱,而是导致轮回的、如饥似渴般的执取之欲,特别是对“不存在”本身也会产生渴爱。