296如是我闻:一时,世尊与约五百位比丘组成的大比丘僧团一起,游行于末罗国,到达名为波婆的末罗城。世尊便住于波婆城(Pāvā)铁匠之子春达(Cunda)的芒果园中。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi yena pāvā nāma mallānaṃ nagaraṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane.
名为乌巴他咖新集会堂
Ubbhatakanavasandhāgāraṃ
297那时,波婆的末罗人新建了一座名为乌巴他咖的集会堂,落成不久,尚未有沙门、婆罗门或任何人居住过。波婆的末罗人听说:“世尊正游化于末罗国,与约五百位比丘组成的大比丘僧团一起,已抵达波婆,住在铁匠子春达的芒果园。”于是,波婆的末罗人便前往世尊处,到已,向世尊行礼问讯,坐于一边。坐定后,他们对世尊这样说:“尊者,我们波婆的末罗人新建了这座乌巴他咖集会堂,建成不久,尚未有沙门、婆罗门或任何人居住过。恳请世尊首先使用它。世尊率先使用之后,我们波婆的末罗人才随后使用,这将为波婆的末罗人带来长远的利益与安乐。”世尊默然应允。
Tena kho pana samayena pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Assosuṃ kho pāveyyakā mallā – ‘‘bhagavā kira mallesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi pāvaṃ anuppatto pāvāyaṃ viharati cundassa kammāraputtassa ambavane’’ti. Atha kho pāveyyakā mallā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante, pāveyyakānaṃ mallānaṃ ubbhatakaṃ nāma navaṃ sandhāgāraṃ acirakāritaṃ hoti anajjhāvuṭṭhaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Tañca kho, bhante, bhagavā paṭhamaṃ paribhuñjatu, bhagavatā paṭhamaṃ paribhuttaṃ pacchā pāveyyakā mallā paribhuñjissanti. Tadassa pāveyyakānaṃ mallānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Adhivāsesi kho bhagavā tuṇhībhāvena.
298那时,波婆的末罗人知道世尊已应允,便从座而起,向世尊行礼,右绕之后,前往那座集会堂。抵达后,他们在集会堂内遍铺坐具,为世尊敷设座位,安置水罐,点燃油灯。随后,他们又来到世尊处,行礼后,立于一旁。站在一旁后,波婆的末罗人对世尊这样说:“尊者,集会堂已遍铺坐具,世尊的座位已敷设,水罐已安置,油灯已点明。世尊,若您方便,请现在前往。”
Atha kho pāveyyakā mallā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ sandhāgāraṃ santharitvā bhagavato āsanāni paññāpetvā udakamaṇikaṃ patiṭṭhapetvā telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho te pāveyyakā mallā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ , bhante, sandhāgāraṃ, bhagavato āsanāni paññattāni, udakamaṇiko patiṭṭhāpito, telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
299其时,世尊著下裳,持衣钵,与比丘僧团一同前往那座集会堂。到了之后,洗足,进入集会堂,靠中央柱面向东方而坐。比丘僧团亦洗足而入,依西墙面向东方,以世尊在前为首而坐。波婆的末罗人也洗足后进入集会堂,依东墙面向西方,也以世尊在前为首而坐。此后,世尊用大半夜的时间,以法语教导、激励、鼓舞,令波婆的末罗人生欢喜,然后对他们说:“瓦塞塔(Vāseṭṭha)们,夜已深了,你们若觉方便,便请返回吧。”于是让他们离去。波婆的末罗人答道:“是的,尊者。”便从座起身,向世尊作礼,右绕后离去。
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena sandhāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāveyyakāpi kho mallā pāde pakkhāletvā sandhāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāveyyake malle bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, vāseṭṭhā, ratti. Yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho pāveyyakā mallā bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
300在波婆的末罗人离开后不久,世尊环顾默然寂静的比丘僧团,对舍利弗尊者(Sāriputta)说:“舍利弗,比丘僧团已脱离昏沉与睡眠。舍利弗,请你为诸比丘开示法语吧。我的背部有些疼痛,想要舒展一下。”舍利弗尊者应道:“是的,尊者。”于是,世尊将桑喀帝衣折为四叠,铺好后右胁侧卧,作狮子卧,一脚相叠,正念正知,心中作起身之想。
Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāveyyakesu mallesu tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ āmantesi – ‘‘vigatathinamiddho kho, sāriputta, bhikkhusaṅgho. Paṭibhātu taṃ, sāriputta, bhikkhūnaṃ dhammīkathā. Piṭṭhi me āgilāyati. Tamahaṃ āyamissāmī’’ti . ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā sāriputto bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya, sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā.
尼乾陀分裂之事
Bhinnanigaṇṭhavatthu
301那时,尼乾陀·若提子(Nigantha Nataputta)在波婆城刚刚命终不久。由于他的去世,那些耆那教徒便分裂为两派,彼此争吵、争斗、争论不休,以尖刻的言辞相互刺伤而住。他们如此说道:“你不了解此法与律,我了解此法与律。你怎么可能了解此法与律!你是邪行之人,我才是正行之人。我的论述有条有理,你的论述则杂乱无章。应先说的,你却说在后;应后说的,你却说在前。你长久执持的见解已被推翻,你的立论已被驳倒,你已被制伏。去吧,设法解救你的教说,若你有能力,就自行脱身吧!”在我看来,尼乾陀·若提子的这些弟子们,仿佛彼此残害一般。就连尼乾陀·若提子那些身着白衣的在家弟子们,对这些耆那教徒也显露出厌倦、疏远与反感,这正是因为那教法与律,是恶说、不能导向解脱、不带来寂静、非由正自觉者所宣说,塔已毁,无所依怙。
Tena kho pana samayena nigaṇṭho nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato hoti. Tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti – ‘‘na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi, kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi! Micchāpaṭipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaṭipanno. Sahitaṃ me, asahitaṃ te. Purevacanīyaṃ pacchā avaca, pacchāvacanīyaṃ pure avaca. Adhiciṇṇaṃ te viparāvattaṃ, āropito te vādo, niggahito tvamasi, cara vādappamokkhāya, nibbeṭhehi vā sace pahosī’’ti. Vadhoyeva kho maññe nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu vattati. Yepi nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvakā gihī odātavasanā , tepi nigaṇṭhesu nāṭaputtiyesu nibbinnarūpā virattarūpā paṭivānarūpā, yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathūpe appaṭisaraṇe.
302那时,舍利弗尊者对诸比丘说:“贤友们,尼乾陀·若提子不久前在波婆命终。由于他的去世,尼乾陀的弟子们便分裂了,分成两派,彼此争吵、争斗、争论不休,口舌相向,如同一座毁坏之塔,无有依怙。贤友们,这便是恶说、恶阐明的法与律——不能导向解脱、不能带来寂静、不由正自觉者所宣说的下场。而贤友们,我们的这法,是世尊善说、善阐明、能导向解脱、能带来寂静、由正自觉者所宣说的。对此,我们所有人都应共同合诵,不应争论,令此梵行得以长久延续、久住世间,为利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为天与人的利益、福祉与安乐。”
Atha kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – ‘‘nigaṇṭho, āvuso, nāṭaputto pāvāyaṃ adhunākālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’’. ‘‘Evañhetaṃ, āvuso, hoti durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite. Ayaṃ kho panāvuso amhākaṃ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
“那么,贤友们,什么是我们的世尊所善说、善阐明、能导向解脱、能带来寂静、由正自觉者所宣说的法呢?对此,我们全体都应合诵,不应争论,由此梵行才能长时久住。这乃是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了天与人的利益、福祉与安乐。”
‘‘Katamo cāvuso, amhākaṃ bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaṃvattaniko sammāsambuddhappavedito; yattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ?
303【一法·1】“贤友们,的确有由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊所善巧教导的‘一法’。对于此法,大家都应共同合诵、不应争论,好让这梵行得以长久、久住。这是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了诸天神与人的利益、福祉与安乐。是哪一法呢?即:‘一切有情依食而住’;‘一切有情依行而住’。贤友们,这就是那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊所善巧教导的‘一法’。对此,大家都应共同合诵、不应争论,好让这梵行得以长久、久住。这是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了诸天神与人的利益、福祉与安乐。”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ , tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katamo eko dhammo? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Sabbe sattā saṅkhāraṭṭhitikā. Ayaṃ kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ , yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
304【二法·总标】“贤友们,那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者世尊,善巧地宣说了“二法”。对此,我们当齐声合诵,无有诤论,如此梵行方能久住长存。这乃是为了利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为了天与人的利益、福祉与安乐。哪些是二法呢?”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame dve ?
【二法·1】“名与色。”
‘‘Nāmañca rūpañca.
【二法·2】“无明与有渴爱。
‘‘Avijjā ca bhavataṇhā ca.
【二法·3】“常见与断见。
‘‘Bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca.
【二法·4】“无惭与无愧。
‘‘Ahirikañca anottappañca.
【二法·5】“惭与愧。
‘‘Hirī ca ottappañca.
【二法·6】“既难以接受劝诫,又亲近恶友。
‘‘Dovacassatā ca pāpamittatā ca.
【二法·7】“既容易接受劝诫,又亲近善友。
‘‘Sovacassatā ca kalyāṇamittatā ca.
【二法·8】“既善知犯戒,也善知出罪。
‘‘Āpattikusalatā ca āpattivuṭṭhānakusalatā ca.
【二法·9】“等至入定善巧与等至出定善巧。
‘‘Samāpattikusalatā ca samāpattivuṭṭhānakusalatā ca.
【二法·10】“界善巧与作意善巧。
‘‘Dhātukusalatā ca manasikārakusalatā ca.
【二法·11】“处善巧与缘起善巧。
‘‘Āyatanakusalatā ca paṭiccasamuppādakusalatā ca.
【二法·12】“于可能处善巧,于不可能处善巧。
‘‘Ṭhānakusalatā ca aṭṭhānakusalatā ca.
【二法·13】“正直与惭。
‘‘Ajjavañca lajjavañca.
【二法·14】“忍辱与调顺。
‘‘Khanti ca soraccañca.
【二法·15】“温雅与友善。
‘‘Sākhalyañca paṭisanthāro ca.
【二法·16】“不害与清净。
‘‘Avihiṃsā ca soceyyañca.
【二法·17】“失念与不正知。
‘‘Muṭṭhassaccañca asampajaññañca.
【二法·18】“正念与正知。
‘‘Sati ca sampajaññañca .
【二法·19】“不守护根门与饮食不知量。
‘‘Indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca.
【二法·20】“守护根门与饮食知量。
‘‘Indriyesu guttadvāratā ca bhojane mattaññutā ca.
【二法·21】“思择力与修习力。
‘‘Paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca.
【二法·22】“念力与定力。
‘‘Satibalañca samādhibalañca.
【二法·23】“止与观。
‘‘Samatho ca vipassanā ca.
【二法·24】“止的所缘相与精进的所缘相
‘‘Samathanimittañca paggahanimittañca.
【二法·25】“精进与不散乱
‘‘Paggaho ca avikkhepo ca.
【二法·26】“戒的亏损与见的亏损
‘‘Sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca.
【二法·27】“戒具足与见具足。
‘‘Sīlasampadā ca diṭṭhisampadā ca.
【二法·28】“戒清净与见清净。
‘‘Sīlavisuddhi ca diṭṭhivisuddhi ca.
【二法·29】见清净,以及具见者之精进。
‘‘Diṭṭhivisuddhi kho pana yathā diṭṭhissa ca padhānaṃ.
【二法·30】“于能生悚惧处,心生悚惧;既生悚惧,则如理精进。
‘‘Saṃvego ca saṃvejanīyesu ṭhānesu saṃviggassa ca yoniso padhānaṃ.
【二法·31】“于诸善法,不知满足;于精进行,毫无退转。
‘‘Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesu appaṭivānitā ca padhānasmiṃ.
【二法·32】“明与解脱。
‘‘Vijjā ca vimutti ca.
【二法·33】“灭尽智与无生智。”
‘‘Khayeñāṇaṃ anuppādeñāṇaṃ.
“诸位贤友,这二法由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者世尊善巧宣说了。在此,大家都应合诵,不应争论,以便这梵行能长久住世,利益大众、安乐大众,出于对世间的悲悯,为天人与人类的利益、福祉与安乐。”
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ, yathayidaṃ brahmacariyaṃ addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitikaṃ, tadassa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
305【三法·总标】“贤友们,复有三法,由那位知者、见者、阿拉汉、正自觉者的世尊善巧宣说。对此,你们应当一致合诵……(中略)……为天人及人类的利益、福祉与安乐。是哪三法?”
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo?
【三法·1】“三种不善根:贪不善根、嗔不善根、痴不善根。”
‘‘Tīṇi akusalamūlāni – lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ.
【三法·2】“三种善根:无贪善根、无嗔善根、无痴善根。”
‘‘Tīṇi kusalamūlāni – alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ.
【三法·3】“三种恶行:身恶行、语恶行、意恶行。”
‘‘Tīṇi duccaritāni – kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ.
【三法·4】“三种善行:身善行、语善行、意善行。
‘‘Tīṇi sucaritāni – kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ , manosucaritaṃ.
【三法·5】“三种不善寻思:欲寻思、嗔恚寻思、恼害寻思。
‘‘Tayo akusalavitakkā – kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko.
【三法·6】“三种善寻思:出离寻思、无嗔恚寻思、无恼害寻思。
‘‘Tayo kusalavitakkā – nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṃsāvitakko.
【三法·7】“三种不善意向:欲意向、嗔恚意向、恼害意向。
‘‘Tayo akusalasaṅkappā – kāmasaṅkappo, byāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo.
【三法·8】“三种善意向:出离意向、无嗔恚意向、无恼害意向。
‘‘Tayo kusalasaṅkappā – nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo.
【三法·9】“有三种不善想:欲想、嗔恚想、恼害想。
‘‘Tisso akusalasaññā – kāmasaññā, byāpādasaññā, vihiṃsāsaññā.
【三法·10】“有三种善想:出离想、无嗔恚想、不害想。
‘‘Tisso kusalasaññā – nekkhammasaññā, abyāpādasaññā, avihiṃsāsaññā.
【三法·11】“有三种不善界:欲界、嗔恚界、害界。
‘‘Tisso akusaladhātuyo – kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu.
【三法·12】“有三种善界:出离界、无嗔恚界、不害界。
‘‘Tisso kusaladhātuyo – nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu.
【三法·13】“又有三种界:欲界、色界、无色界。
‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – kāmadhātu, rūpadhātu, arūpadhātu.
【三法·14】“又有三种界:色界、无色界、灭界。
‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu.
【三法·15】“又有三种界:劣界、中界、胜界。
‘‘Aparāpi tisso dhātuyo – hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu.
【三法·16】“有三种渴爱:欲渴爱、有渴爱、无有渴爱。
‘‘Tisso taṇhā – kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā.
【三法·17】“另有三种渴爱:欲渴爱、色渴爱、无色渴爱。
‘‘Aparāpi tisso taṇhā – kāmataṇhā, rūpataṇhā, arūpataṇhā.
【三法·18】“又有三种渴爱:色渴爱、无色渴爱、灭渴爱。
‘‘Aparāpi tisso taṇhā – rūpataṇhā, arūpataṇhā, nirodhataṇhā.
【三法·19】“有三结:有身见、疑、戒禁取。
‘‘Tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso.
【三法·20】“有三漏:欲漏、有漏、无明漏。
‘‘Tayo āsavā – kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.
【三法·21】“有三有:欲有、色有、无色有。
‘‘Tayo bhavā – kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo.
【三法·22】“有三种追求:欲的追求、有的追求、梵行的追求。
‘‘Tisso esanā – kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.
【三法·23】“有三种慢想:我胜过他人的慢想、我与他人相等的慢想、我不及他人的慢想。
‘‘Tisso vidhā – seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā.
【三法·24】“三种时:过去、未来、现在。
‘‘Tayo addhā – atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.
【三法·25】“三种边:自身边、自身集边、自身灭边。
‘‘Tayo antā – sakkāyo anto, sakkāyasamudayo anto, sakkāyanirodho anto.
【三法·26】“三种受:乐受、苦受、不苦不乐受。
‘‘Tisso vedanā – sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā.
【三法·27】“有三种苦性:苦苦性、行苦性、坏苦性。
‘‘Tisso dukkhatā – dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā.
【三法·28】“有三种类聚:注定趋向邪道者、注定趋向正道者、尚未决定者。
‘‘Tayo rāsī – micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.
【三法·29】“有三暗:于过去时,怀疑、犹豫、不信解、不净信;于未来时,怀疑、犹豫、不信解、不净信;于现在时,怀疑、犹豫、不信解、不净信。
‘‘Tayo tamā – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati.
【三法·30】“如来有三种不可藏护之事:贤友啊,如来的身业是清净的,如来没有任何身恶行需要这样藏护——‘莫让旁人知晓我此(恶行)’。贤友啊,如来的语业是清净的,如来没有任何语恶行需要这样藏护——‘莫让旁人知晓我此(恶行)’。贤友啊,如来的意业是清净的,如来没有任何意恶行需要这样藏护——‘莫让旁人知晓我此(恶行)’。”
‘‘Tīṇi tathāgatassa arakkheyyāni – parisuddhakāyasamācāro āvuso tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, āvuso, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ yaṃ tathāgato rakkheyya – ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti.
【三法·31】“有三种障碍:贪、嗔、痴。
‘‘Tayo kiñcanā – rāgo kiñcanaṃ, doso kiñcanaṃ, moho kiñcanaṃ.
【三法·32】“有三种火:贪火、嗔火、痴火。
‘‘Tayo aggī – rāgaggi, dosaggi, mohaggi.
【三法·33】“还有另外三种火:应受供养者之火、居士的火、应受布施者之火。
‘‘Aparepi tayo aggī – āhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiṇeyyaggi.
【三法·34】“三种色蕴:可见有对色、不可见有对色、不可见无对色。
‘‘Tividhena rūpasaṅgaho – sanidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ , anidassanasappaṭighaṃ rūpaṃ, anidassanaappaṭighaṃ rūpaṃ.
【三法·35】“又有三种行:福行、非福行与不动行。
‘‘Tayo saṅkhārā – puññābhisaṅkhāro, apuññābhisaṅkhāro , āneñjābhisaṅkhāro.
【三法·36】“有三种人:有学人、无学人、非有学非无学人。
‘‘Tayo puggalā – sekkho puggalo, asekkho puggalo, nevasekkhonāsekkho puggalo.
【三法·37】“有三种长老:年长老、法长老、公认长老。
‘‘Tayo therā – jātithero, dhammathero, sammutithero .
【三法·38】“有三种作福事:布施所成作福事、持戒所成作福事、修习所成作福事。
‘‘Tīṇi puññakiriyavatthūni – dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu.
【三法·39】“有三种举罪的依据:所见、所闻及怀疑。
‘‘Tīṇi codanāvatthūni – diṭṭhena, sutena, parisaṅkāya.
【三法·40】“有三种欲界投生——朋友们,有众生是现前欲乐者,于现成的欲乐中自在转起,比如人类、部分天神和部分恶趣众生。这是第一种欲界投生。朋友们,有众生是化现欲乐者,他们随心化现种种欲乐后,于其中自在转起,比如化乐天。这是第二种欲界投生。朋友们,有众生是他化欲乐者,他们于其他天人为其所化的欲乐中自在转起,比如他化自在天。这是第三种欲界投生。”
‘‘Tisso kāmūpapattiyo – santāvuso sattā paccupaṭṭhitakāmā, te paccupaṭṭhitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaṃ paṭhamā kāmūpapatti. Santāvuso, sattā nimmitakāmā, te nimminitvā nimminitvā kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā nimmānaratī. Ayaṃ dutiyā kāmūpapatti. Santāvuso sattā paranimmitakāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattenti, seyyathāpi devā paranimmitavasavattī. Ayaṃ tatiyā kāmūpapatti.
【三法·41】“有三种乐受投生——朋友们,有众生是数数起安乐而住者,比如梵众天。这是第一种乐受投生。朋友们,有众生完全被乐所浸透、遍满、充塞、周洽,他们偶尔会发出感叹:‘啊,多么快乐!啊,多么快乐!’,比如光音天。这是第二种乐受投生。朋友们,有众生完全被乐所浸透、遍满、充塞、周洽,他们唯在寂静满足中体验此乐,比如遍净天。这是第三种乐受投生。”
‘‘Tisso sukhūpapattiyo – santāvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaṃ viharanti, seyyathāpi devā brahmakāyikā. Ayaṃ paṭhamā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te kadāci karahaci udānaṃ udānenti – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti , seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaṃ dutiyā sukhūpapatti. Santāvuso, sattā sukhena abhisannā parisannā paripūrā paripphuṭā. Te santaṃyeva tusitā sukhaṃ paṭisaṃvedenti, seyyathāpi devā subhakiṇhā. Ayaṃ tatiyā sukhūpapatti .
【三法·42】“有三种慧:有学之慧、无学之慧、非有学非无学之慧。
‘‘Tisso paññā – sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhānāsekkhā paññā.
【三法·43】“另有三种慧:思所成慧、闻所成慧、修所成慧。
‘‘Aparāpi tisso paññā – cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā.
【三法·44】“有三种武器:多闻之武器、远离之武器、慧之武器。
‘‘Tīṇāvudhāni – sutāvudhaṃ, pavivekāvudhaṃ, paññāvudhaṃ.
【三法·45】“有三种根:未知当知根、已知根、具知根。”
‘‘Tīṇindriyāni – anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ.
【三法·46】“有三种眼:肉眼、天眼、慧眼。
‘‘Tīṇi cakkhūni – maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu.
【三法·47】“有三种学:增上戒学、增上心学、增上慧学。
‘‘Tisso sikkhā – adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā, adhipaññāsikkhā.
【三法·48】“有三种修习:修身、修心、修慧。
‘‘Tisso bhāvanā – kāyabhāvanā, cittabhāvanā, paññābhāvanā.
【三法·49】“有三种无上:见无上、行道无上、解脱无上。
‘‘Tīṇi anuttariyāni – dassanānuttariyaṃ, paṭipadānuttariyaṃ, vimuttānuttariyaṃ.
【三法·50】“有三种定:有寻有伺定、无寻唯伺定、无寻无伺定。
‘‘Tayo samādhī – savitakkasavicāro samādhi, avitakkavicāramatto samādhi, avitakkaavicāro samādhi.
【三法·51】“复有三种定:空定、无相定、无愿定。
‘‘Aparepi tayo samādhī – suññato samādhi, animitto samādhi, appaṇihito samādhi.
【三法·52】“有三种清净:身清净、语清净、意清净。
‘‘Tīṇi soceyyāni – kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ.
【三法·53】“有三种牟尼:身牟尼、语牟尼、意牟尼。
‘‘Tīṇi moneyyāni – kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ.
【三法·54】“有三种善巧:增益善巧、损减善巧、方便善巧。
‘‘Tīṇi kosallāni – āyakosallaṃ, apāyakosallaṃ, upāyakosallaṃ.
【三法·55】“有三种憍:健康之憍、青春之憍、寿命之憍。
‘‘Tayo madā – ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado.
【三法·56】“有三种增上:以自己为增上、以世间为增上、以法为增上。
‘‘Tīṇi ādhipateyyāni – attādhipateyyaṃ, lokādhipateyyaṃ, dhammādhipateyyaṃ.
【三法·57】“有三种论事:或依过去而为论,说“过去之时曾如是”;或依未来而为论,说“未来之时将如是”;或依现在而为论,说“现在之时正如是”。
‘‘Tīṇi kathāvatthūni – atītaṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ ahosi atītamaddhāna’nti; anāgataṃ vā addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ bhavissati anāgatamaddhāna’nti; etarahi vā paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃ katheyya – ‘evaṃ hoti etarahi paccuppannaṃ addhāna’nti.
【三法·58】“有三种明:宿命随念智明、有情死生智明、漏尽智明。
‘‘Tisso vijjā – pubbenivāsānussatiñāṇaṃ vijjā, sattānaṃ cutūpapāteñāṇaṃ vijjā, āsavānaṃ khayeñāṇaṃ vijjā.
【三法·59】“有三种住:天住、梵住、圣住。
‘‘Tayo vihārā – dibbo vihāro, brahmā vihāro, ariyo vihāro.
【三法·60】“有三种神变,即:神通神变、记心神变、教诫神变。
‘‘Tīṇi pāṭihāriyāni – iddhipāṭihāriyaṃ, ādesanāpāṭihāriyaṃ, anusāsanīpāṭihāriyaṃ.
“贤友们,这些就是彼世尊、知者、见者、阿拉汉、正自觉者所善说的三法。于此,你们大家都应合诵……为了诸天神与人类的利益、福利与安乐。
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.
306【四法·总标】“贤友们,彼世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者,确实善说了四法。对此,大众应当合诵,不应争论……为了诸天神与人的利益、福祉与安乐。是哪四法呢?
‘‘Atthi kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ, na vivaditabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame cattāro?
【四法·1】“贤友们,有四念处:于此,比丘于身观身而住,具足精勤,正知具念,调伏世间贪忧。于受观受而住……于心观心而住……于法观法而住,具足精勤,正知具念,调伏世间贪忧。
‘‘Cattāro satipaṭṭhānā. Idhāvuso, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī…pe… citte cittānupassī…pe… dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
【四法·2】“贤友们,有四正勤。比丘对未生之恶、不善法,为令不生,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。对已生之恶、不善法,为令断除,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。对未生之善法,为令生起,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。对已生之善法,为令安住、不忘、增长、广大、修习圆满,生起意愿、努力、激发精进、策励心、奋力而行。
‘‘Cattāro sammappadhānā. Idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
【四法·3】“四神足。贤友们,比丘修习欲、定、勤行具足之神足;修习心、定、勤行具足之神足;修习精进、定、勤行具足之神足;修习观、定、勤行具足之神足。
‘‘Cattāro iddhipādā. Idhāvuso, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
【四法·4】“四禅。贤友们,比丘远离感官欲乐,远离不善法,有寻有伺,由远离生喜与乐,进入并安住于初禅。寻伺止息故,内心澄净,心成一境,无寻无伺,由定生喜与乐,进入并安住于第二禅。离喜住舍,正念正知,以身受乐,进入并安住于圣者所称‘舍、念、乐住’的第三禅。舍断乐与苦,先前的喜与忧灭尽,进入并安住于不苦不乐、舍念清净的第四禅。”
‘‘Cattāri jhānāni. Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
307【四法·5】“贤友们,有四种定的修习:有的定,修习、多修习能引发现法乐住;有的定,修习、多修习能获得知与见;有的定,修习、多修习能成就念与正知;有的定,修习、多修习能令诸漏灭尽。
‘‘Catasso samādhibhāvanā. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. Atthāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati. Atthāvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.
【四法·6】“贤友们,哪一种定修习,修习、多作之后,能引发现法乐住?贤友们,在此,比丘远离感官欲乐,远离不善法,有寻有伺……进入并安住于第四禅那。贤友们,这就是修习、多作之后能引发现法乐住的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ, āvuso , samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati.
【四法·7】“贤友们,哪一种定修习,修习、多作之后,能导向知见的获得?贤友们,在此,比丘作意光明想,安住于昼想:日间如此,夜间亦如此;夜间如此,日间亦如此。如此,他以敞开、无遮的心,修习光明心。贤友们,这就是修习、多作之后能导向知见获得的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divāsaññaṃ adhiṭṭhāti yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā. Iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. Ayaṃ, āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā ñāṇadassanapaṭilābhāya saṃvattati.
【四法·8】“贤友们,哪一种定修习,修习、多作之后,能导向正念正知?贤友们,在此,比丘于受知其生起、知其住立、知其消逝;于想知其生起、知其住立、知其消逝;于寻思知其生起、知其住立、知其消逝。贤友们,这就是修习、多作之后能导向正念正知的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā satisampajaññāya saṃvattati.
【四法·9】“贤友们,哪种定修习,经过修习、多作之后,能导向诸漏的灭尽呢?贤友们,于此,比丘安住于观察五取蕴中的生灭:‘这是色,这是色的集起,这是色的灭尽;这是受……这是想……这是行……这是识,这是识的集起,这是识的灭尽。’贤友们,这就是修习、多作之后,能导向诸漏灭尽的定修习。
‘‘Katamā cāvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati? Idhāvuso, bhikkhu pañcasu upādānakkhandhesu udayabbayānupassī viharati. Iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo, iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā…pe… iti saññā… iti saṅkhārā… iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo. Ayaṃ, āvuso, samādhibhāvanā bhāvitā bahulīkatā āsavānaṃ khayāya saṃvattati.
308【四法·10】“贤友们,有此四无量:在此,比丘以慈俱行之心遍满一方而住,同样遍满第二方、第三方、第四方。如是向上、向下、横向,遍一切处,视一切众生如己,以广大、崇高、无量、无怨恨、无恼害的慈俱行之心遍满一切世间而住。以悲俱行之心……以喜俱行之心……以舍俱行之心遍满一方而住,同样遍满第二方、第三方、第四方。如是向上、向下、横向,遍一切处,视一切众生如己,以广大、崇高、无量、无怨恨、无恼害的舍俱行之心遍满一切世间而住。
‘‘Catasso appamaññā. Idhāvuso, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā…pe… muditāsahagatena cetasā…pe… upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ. Tathā tatiyaṃ. Tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
【四法·11】“四无色。贤友们,于此,比丘超越一切色想,灭除有对想,不于种种想作意,以‘虚空无边’成就并安住于空无边处;超越一切空无边处,以‘识无边’成就并安住于识无边处;超越一切识无边处,以‘无所有’成就并安住于无所有处;超越一切无所有处,成就并安住于非想非非想处。”
‘‘Cattāro āruppā. Idhāvuso, bhikkhu sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
【四法·12】“贤友们,有四依止:比丘以智慧审察之后,受用一者;以智慧审察之后,忍受一者;以智慧审察之后,回避一者;以智慧审察之后,遣除一者。
‘‘Cattāri apassenāni. Idhāvuso, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti.
309【四法·13】“四圣种。贤友们,在此,比丘对任何袈裟皆能知足,并称赞于任何袈裟知足的功德。他绝不因袈裟而从事不正当、不如法的营求。未得袈裟时不生忧恼,既得袈裟后,心无贪染、不沉迷、不耽著,能洞见其中过患,依出离之慧而受用;他亦不因这种对任何袈裟知足而自赞毁他。贤友们,若有比丘于此中善巧、精勤不退、正知正念,他便堪称‘一位安住于古昔圣者传承中的比丘’。”
‘‘Cattāro ariyavaṃsā. Idhāvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca cīvarahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati, laddhā ca cīvaraṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītaracīvarasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
【四法·14】“再者,贤友,比丘对于任何种类的乞食皆能知足,并赞叹于任何乞食而知足的功德;他不因乞食的缘故,而行不正当、不适当的行为;若乞食不得,心不焦虑,若乞食得,亦不耽著、不迷恋、不深陷其中,能洞见其中的过患,以解脱的智慧而受用;并且,他既不因此对于任何乞食的知足而抬高自己,也不轻视他人。贤友,凡于此中善巧、不放逸、正知正念之人,即被称为‘安住于古老、最初的圣者传承中的比丘’。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca piṇḍapātahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca piṇḍapātaṃ na paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato , ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
【四法·15】“再者,贤友们,比丘对任何住处都知足,并称赞对任何住处皆能知足;他不会为了住处而行不正当、不合适的事;未得住处时,他不焦虑不安;得到住处时,他不贪恋、不执取、不沉溺,而是观见过患,以解脱的智慧去受用;而且,他既不因这种对任何住处皆能知足的品质而抬高自己,也不贬低他人。贤友们,凡是对此熟练、不懈怠、具足正知与正念的人,便被称为:“一位安住于古老、最初始的圣者传承中的比丘。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, na ca senāsanahetu anesanaṃ appatirūpaṃ āpajjati; aladdhā ca senāsanaṃ na paritassati, laddhā ca senāsanaṃ agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati; tāya ca pana itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato, ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
【四法·16】“再者,贤友们,比丘乐舍断、好舍断,乐修习、好修习;然而,他不因乐舍断好舍断、乐修习好修习而抬高自己,也不贬低他人。贤友们,若有人于此善巧、不懈怠、具正知、住正念,便被称为‘安住于古老、最初圣者传承中的比丘’。”
‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu pahānārāmo hoti pahānarato, bhāvanārāmo hoti bhāvanārato; tāya ca pana pahānārāmatāya pahānaratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā nevattānukkaṃseti na paraṃ vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno paṭissato ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito’.
310【四法·17】“有四种精勤:防护精勤、断除精勤、修习精勤、守护精勤。贤友们,什么是防护精勤呢?贤友们,于此,比丘以眼见到色时,不取总相,不取别相。因为,若眼根不加以防护而住,贪欲、忧恼等恶不善法便会流入。为防护这些,他策励精进,守护眼根,于眼根修习防护。以耳听到声时……以鼻嗅到香时……以舌尝到味时……以身触到触时……以意认知法时,不取总相,不取别相。因为,若意根不加以防护而住,贪欲、忧恼等恶不善法便会流入。为防护这些,他策励精进,守护意根,于意根修习防护。贤友们,这便称为防护精勤。
‘‘Cattāri padhānāni. Saṃvarapadhānaṃ pahānapadhānaṃ bhāvanāpadhānaṃ anurakkhaṇāpadhānaṃ . Katamañcāvuso, saṃvarapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Idaṃ vuccatāvuso, saṃvarapadhānaṃ.
【四法·18】“贤友们,什么是断除的精勤?贤友们,于此,比丘对于已生起的贪欲寻思,不忍受、断除、驱除、消灭,令其归于无有;对于已生起的嗔恚寻思……对于已生起的伤害寻思……对于任何不断生起的恶不善法,他同样不忍受、断除、驱除、消灭,令其归于无有。贤友们,这便称为断除的精勤。
‘‘Katamañcāvuso, pahānapadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Uppannaṃ byāpādavitakkaṃ…pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantiṃ karoti anabhāvaṃ gameti. Idaṃ vuccatāvuso, pahānapadhānaṃ.
【四法·19】“贤友们,什么是修习的精勤?贤友们,于此,比丘修习念觉支,依于远离、依于离贪、依于灭尽,趋向舍离;他修习择法觉支……修习精进觉支……修习喜觉支……修习轻安觉支……修习定觉支……修习舍觉支,同样依于远离、依于离贪、依于灭尽,趋向舍离。贤友们,这便称为修习的精勤。
‘‘Katamañcāvuso , bhāvanāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti… vīriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti… pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti… passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti… upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Idaṃ vuccatāvuso, bhāvanāpadhānaṃ.
【四法·20】“贤友们,什么是守护的精勤?贤友们,于此,比丘守护已生起的殊胜定相——骨想、虫蛆想、青瘀想、断坏想、肿胀想。贤友们,这便称为守护的精勤。
‘‘Katamañcāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ? Idhāvuso, bhikkhu uppannaṃ bhadrakaṃ samādhinimittaṃ anurakkhati – aṭṭhikasaññaṃ, puḷuvakasaññaṃ , vinīlakasaññaṃ, vicchiddakasaññaṃ, uddhumātakasaññaṃ. Idaṃ vuccatāvuso, anurakkhaṇāpadhānaṃ.
【四法·21】“有四种智:法智、类智、遍知智与世俗智。”
‘‘Cattāri ñāṇāni – dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, pariye ñāṇaṃ, sammutiyā ñāṇaṃ .
【四法·22】“又有四种智:苦智、苦集智、苦灭智、苦灭道迹智。”
‘‘Aparānipi cattāri ñāṇāni – dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ.
311【四法·23】“有四入流支:亲近善士、听闻正法、如理作意、法随法行。”
‘‘Cattāri sotāpattiyaṅgāni – sappurisasaṃsevo, saddhammassavanaṃ, yonisomanasikāro, dhammānudhammappaṭipatti.
【四法·24】“贤友们,有四入流支。于此,圣弟子于佛陀具足不坏净信:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上士调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’于法具足不坏净信:‘世尊所善说的法,是当下可见的、不待时节的、欢迎来见的、导向解脱的、智者各自证知的。’于僧具足不坏净信:‘世尊的声闻僧团是善行者,世尊的声闻僧团是正直行者,世尊的声闻僧团是如理行者,世尊的声闻僧团是正当行者,即四双八辈之士;这位世尊的声闻僧团,应受供养、应受款待、应受布施、应受合掌礼敬,是世间无上的福田。’并具足圣者所爱戒——不毁坏、不穿破、不斑污、不杂色,带来解脱,为智者所称叹,不执取,导向定。”
‘‘Cattāri sotāpannassa aṅgāni. Idhāvuso, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho, bhagavā’ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasatthehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi.
【四法·25】“有四沙门果:入流果、一来果、不来果、阿拉汉果。”
‘‘Cattāri sāmaññaphalāni – sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ.
【四法·26】“有四界:地界、水界、火界、风界。”
‘‘Catasso dhātuyo – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.
【四法·27】“有四种食:粗或细的段食,第二是触食,第三是意思食,第四是识食。”
‘‘Cattāro āhārā – kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.
【四法·28】“贤友,有四识住:识安住时依色而住,以色为所缘,以色为立足处,以喜乐滋润,从而增长、茁壮、广大;或依受而住……;或依想而住……;或依行而住,以行为所缘,以行为立足处,以喜乐滋润,从而增长、茁壮、广大。”
‘‘Catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Rūpūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati rūpārammaṇaṃ rūpappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati; vedanūpāyaṃ vā āvuso…pe… saññūpāyaṃ vā, āvuso…pe… saṅkhārūpāyaṃ vā, āvuso, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati saṅkhārārammaṇaṃ saṅkhārappatiṭṭhaṃ nandūpasecanaṃ vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjati.
【四法·29】“有四种邪行:因贪欲而行邪行,因嗔恚而行邪行,因愚痴而行邪行,因恐惧而行邪行。”
‘‘Cattāri agatigamanāni – chandāgatiṃ gacchati, dosāgati gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati.
【四法·30】“贤友,有四种渴爱的生起:因衣服,比丘的渴爱生起;因乞食,比丘的渴爱生起;因坐卧处,比丘的渴爱生起;因如是有与无有,比丘的渴爱生起。”
‘‘Cattāro taṇhuppādā – cīvarahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; piṇḍapātahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; senāsanahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati; itibhavābhavahetu vā, āvuso, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati.
【四法·31】“有四种行道:苦行道迟通达,苦行道速通达,乐行道迟通达,乐行道速通达。
‘‘Catasso paṭipadā – dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khippābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā khippābhiññā.
【四法·32】“另有四种行道:不忍行道,能忍行道,调伏行道,寂静行道。
‘‘Aparāpi catasso paṭipadā – akkhamā paṭipadā, khamā paṭipadā, damā paṭipadā, samā paṭipadā.
【四法·33】“有此四法迹:无贪求的法迹、无嗔害的法迹、正念的法迹、正定的法迹。
‘‘Cattāri dhammapadāni – anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ.
【四法·34】“有此四种法的受持:一种于现世带来痛苦,于未来亦感苦果;一种于现世带来痛苦,于未来却感乐果;一种于现世带来快乐,于未来却感苦果;一种于现世带来快乐,于未来亦感乐果。
‘‘Cattāri dhammasamādānāni – atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannadukkhaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhaṃ āyatiṃ dukkhavipākaṃ. Atthāvuso, dhammasamādānaṃ paccuppannasukhañceva āyatiñca sukhavipākaṃ.
【四法·35】“有此四种蕴:戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴。
‘‘Cattāro dhammakkhandhā – sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho, vimuttikkhandho.
【四法·36】“有此四种力:精进力、念力、定力、慧力。
‘‘Cattāri balāni – vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.
【四法·37】“有此四种决定处:慧决定处、谛决定处、舍决定处、寂静决定处。
‘‘Cattāri adhiṭṭhānāni – paññādhiṭṭhānaṃ, saccādhiṭṭhānaṃ, cāgādhiṭṭhānaṃ, upasamādhiṭṭhānaṃ.
312【四法·38】“有四种解答问题的方式:有些问题应作明确回答,有些问题应反问后再回答,有些问题应进行分析后回答,有些问题则应搁置。
‘‘Cattāri pañhabyākaraṇāni – ekaṃsabyākaraṇīyo pañho, paṭipucchābyākaraṇīyo pañho, vibhajjabyākaraṇīyo pañho, ṭhapanīyo pañho.
【四法·39】“贤友们,有四种业:黑业感黑果报,白业感白果报,黑白业感黑白果报,非黑非白业则导向业的灭尽。
‘‘Cattāri kammāni – atthāvuso, kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ; atthāvuso, kammaṃ akaṇhaasukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammakkhayāya saṃvattati.
【四法·40】“有四种应亲身证知的境界:以忆念证知宿命,以天眼证知众生的死与生,以身证知八解脱,以慧证知烦恼的灭尽。
‘‘Cattāro sacchikaraṇīyā dhammā – pubbenivāso satiyā sacchikaraṇīyo; sattānaṃ cutūpapāto cakkhunā sacchikaraṇīyo; aṭṭha vimokkhā kāyena sacchikaraṇīyā; āsavānaṃ khayo paññāya sacchikaraṇīyo.
【四法·41】“有四种暴流:欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流。
‘‘Cattāro oghā – kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho.
【四法·42】“有四种轭:欲轭、有轭、见轭、无明轭。
‘‘Cattāro yogā – kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo, avijjāyogo.
【四法·43】“有四种离轭:离欲轭、离有轭、离见轭、离无明轭。
‘‘Cattāro visaññogā – kāmayogavisaññogo, bhavayogavisaññogo, diṭṭhiyogavisaññogo, avijjāyogavisaññogo.
【四法·44】“有四种身结:贪婪是身结,嗔恚是身结,戒禁取是身结,“唯此为真实”的执著是身结。
‘‘Cattāro ganthā – abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.
【四法·45】“有四种取,即:欲取、见取、戒禁取、我语取。
‘‘Cattāri upādānāni – kāmupādānaṃ , diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ.
【四法·46】“有四种生,即:卵生、胎生、湿生、化生。
‘‘Catasso yoniyo – aṇḍajayoni, jalābujayoni, saṃsedajayoni, opapātikayoni.
【四法·47】“贤友们,有四种入胎。哪四种呢?贤友们,于此,有一类人无正知而入母胎,无正知而住于母胎,无正知而出母胎,这是第一种入胎。复次,贤友们,于此,有一类人正知而入母胎,却无正知而住于母胎,无正知而出母胎,这是第二种入胎。复次,贤友们,于此,有一类人正知而入母胎,正知而住于母胎,却无正知而出母胎,这是第三种入胎。复次,贤友们,于此,有一类人正知而入母胎,正知而住于母胎,正知而出母胎,这是第四种入胎。
‘‘Catasso gabbhāvakkantiyo. Idhāvuso, ekacco asampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ paṭhamā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, asampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ dutiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, asampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ tatiyā gabbhāvakkanti. Puna caparaṃ, āvuso, idhekacco sampajāno mātukucchiṃ okkamati, sampajāno mātukucchismiṃ ṭhāti, sampajāno mātukucchimhā nikkhamati, ayaṃ catutthā gabbhāvakkanti.
【四法·48】“有四种自我存在的获得方式:贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,唯有自己的意志在运作,他人的意志不运作。贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,唯有他人的意志在运作,自己的意志不运作。贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,自己的意志与他人的意志都运作。贤友们,有一种自我存在的获得方式,在此方式中,自己的意志与他人的意志都不运作。
‘‘Cattāro attabhāvapaṭilābhā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanāyeva kamati, no parasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe parasañcetanāyeva kamati, no attasañcetanā. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe attasañcetanā ceva kamati parasañcetanā ca. Atthāvuso, attabhāvapaṭilābho, yasmiṃ attabhāvapaṭilābhe neva attasañcetanā kamati, no parasañcetanā.
313【四法·49】“贤友们,有四种供养的清净:有一种供养,因施者而清净,非因受者;有一种供养,因受者而清净,非因施者;有一种供养,非因施者清净,亦非因受者清净;有一种供养,既因施者清净,亦因受者清净。
‘‘Catasso dakkhiṇāvisuddhiyo. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atthāvuso, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthāvuso, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.
【四法·50】“又有四摄事:布施、爱语、利行、同事。
‘‘Cattāri saṅgahavatthūni – dānaṃ, peyyavajjaṃ , atthacariyā, samānattatā.
【四法·51】“又有四非圣言:妄语、离间语、粗恶语、杂秽语。
‘‘Cattāro anariyavohārā – musāvādo, pisuṇāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo.
【四法·52】“又有四圣言:远离妄语、远离离间语、远离粗恶语、远离杂秽语。
‘‘Cattāro ariyavohārā – musāvādā veramaṇī , pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī.
【四法·53】“又有四非圣言:未见言见,未闻言闻,未觉言觉,未知言知。
‘‘Aparepi cattāro anariyavohārā – adiṭṭhe diṭṭhavāditā, assute sutavāditā, amute mutavāditā, aviññāte viññātavāditā.
【四法·54】“还有另外四圣言:于未见的,便说未见到;于未闻的,便说未听到;于未觉的,便说未觉到;于未知的,便说未知到。
‘‘Aparepi cattāro ariyavohārā – adiṭṭhe adiṭṭhavāditā, assute assutavāditā, amute amutavāditā, aviññāte aviññātavāditā.
【四法·55】“还有另外四非圣言:于见到的,却说是未见到;于听到的,却说是未听到;于觉到的,却说是未觉到;于知到的,却说是未知到。
‘‘Aparepi cattāro anariyavohārā – diṭṭhe adiṭṭhavāditā, sute assutavāditā, mute amutavāditā, viññāte aviññātavāditā.
【四法·56】“又有四圣言:于所见的,就说为所见;于所闻的,就说为所闻;于所觉的,就说为所觉;于所知的,就说为所知。”
‘‘Aparepi cattāro ariyavohārā – diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, viññāte viññātavāditā.
314【四法·57】“诸贤,世间有四种人。诸贤,在此有一种人,是自苦者,专修自我折磨之行。诸贤,在此有一种人,是令他苦者,专修折磨他人之行。诸贤,在此有一种人,既是自苦者,专修自我折磨之行,又是令他苦者,专修折磨他人之行。诸贤,在此有一种人,既非自苦者,不修自我折磨之行,也非令他苦者,不修折磨他人之行。他不自苦,不令他苦,就在现法之中,已灭尽饥渴,寂然清凉,亲证安乐,以成就梵行的自我而安住。”
‘‘Cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idhāvuso, ekacco puggalo neva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto. So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati.
【四法·58】“另有四种人。一种人修行旨在利益自己,而非利益他人。一种人修行旨在利益他人,而非利益自己。一种人修行既不利己,也不利他。一种人修行既利益自己,也利益他人。”
‘‘Aparepi cattāro puggalā. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya. Idhāvuso , ekacco puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya. Idhāvuso, ekacco puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.
【四法·59】“另有四种人:从黑暗走向黑暗者,从黑暗走向光明者,从光明走向黑暗者,从光明走向光明者。”
‘‘Aparepi cattāro puggalā – tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano.
【四法·60】“另有四种沙门:不动沙门(Samanamacalo)、红莲花沙门、白莲沙门、沙门中最柔软的沙门。”
‘‘Aparepi cattāro puggalā – samaṇamacalo, samaṇapadumo, samaṇapuṇḍarīko, samaṇesu samaṇasukhumālo.
“贤友们,这些便是彼世尊、阿拉汉、正自觉者所善说的四法。对此,一切人都应合诵……为诸天神与人的利益、福利和安乐。”
‘‘Ime kho, āvuso, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā; tattha sabbeheva saṅgāyitabbaṃ…pe… atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.