8. 帝释所问经
8. Sakkapañhasuttaṃ
344如是我闻:一时,世尊住在摩揭陀国,王舍城之东有一名为芒果林的婆罗门村,其北韦地亚咖山上有因陀娑罗洞窟,世尊便住于此处。尔时,诸天之王帝释天心生渴望,欲见世尊。时,诸天之王帝释天作如是念:“彼世尊、阿拉汉、正自觉者,今住何处?”诸天之王帝释天遥见世尊住于摩揭陀国,在王舍城东芒果林婆罗门村之北,韦地亚咖山上的因陀娑罗洞窟。见已,便对三十三天众言道:“诸位贤者,彼世尊正住在摩揭陀国,王舍城之东的芒果林婆罗门村,其北韦地亚咖山上的因陀娑罗洞窟。诸位贤者,我等今往拜见彼世尊、阿拉汉、正自觉者,如何?”“善哉,尊者。”三十三天众应答诸天之王帝释天。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Tena kho pana samayena sakkassa devānamindassa ussukkaṃ udapādi bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi – ‘‘kahaṃ nu kho bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho’’ti? Addasā kho sakko devānamindo bhagavantaṃ magadhesu viharantaṃ pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Disvāna deve tāvatiṃse āmantesi – ‘‘ayaṃ, mārisā, bhagavā magadhesu viharati, pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Yadi pana, mārisā, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddha’’nti? ‘‘Evaṃ bhaddantavā’’ti kho devā tāvatiṃsā sakkassa devānamindassa paccassosuṃ.
345这时,天帝释对乾闼婆天子五髻说:“亲爱的五髻,世尊正住在摩揭陀国,王舍城以东的庵婆桑达婆罗门村,村北吠提耶山上的因陀娑罗洞中。亲爱的五髻,我们何不前去拜见彼世尊、阿拉汉、正自觉者呢?”“好的,尊者。”乾闼婆天子五髻应诺,便拿起黄檀琉璃琴,加入到天帝释的随从行列中。
Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi – ‘‘ayaṃ, tāta pañcasikha, bhagavā magadhesu viharati pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate indasālaguhāyaṃ. Yadi pana , tāta pañcasikha, mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddha’’nti? ‘‘Evaṃ bhaddantavā’’ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya sakkassa devānamindassa anucariyaṃ upāgami.
346那时,诸天之王帝释天,由三十三天众围绕,以乾闼婆天子五髻为先导。犹如一位壮士将弯曲的手臂伸直,或将伸直的手臂弯曲那样迅捷,他从三十三天中隐没,现身于摩揭陀国、王舍城东边的芒果林婆罗门村北面的韦地亚咖山上。当时,由于诸天的威神力,韦地亚咖山与芒果林婆罗门村变得极为光明。周围村落的人们这样说道:“今日韦地亚咖山莫非着火?今日韦地亚咖山莫非在燃烧?今日韦地亚咖山莫非火焰冲天?为何韦地亚咖山和芒果林婆罗门村变得如此异常光明?”他们惊惧不已,身毛竖立。
Atha kho sakko devānamindo devehi tāvatiṃsehi parivuto pañcasikhena gandhabbadevaputtena purakkhato seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evameva devesu tāvatiṃsesu antarahito magadhesu pācīnato rājagahassa ambasaṇḍā nāma brāhmaṇagāmo, tassuttarato vediyake pabbate paccuṭṭhāsi. Tena kho pana samayena vediyako pabbato atiriva obhāsajāto hoti ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena. Apissudaṃ parito gāmesu manussā evamāhaṃsu – ‘‘ādittassu nāmajja vediyako pabbato jhāyatisu nāmajja vediyako pabbato jalatisu nāmajja vediyako pabbato kiṃsu nāmajja vediyako pabbato atiriva obhāsajāto ambasaṇḍā ca brāhmaṇagāmo’’ti saṃviggā lomahaṭṭhajātā ahesuṃ.
347帝释天对五髻说:“亲爱的五髻,如来深乐禅那,安住独处,像我这样的人难以前去亲近。不如你先去令世尊心生欢喜,然后我再前去拜见彼世尊、阿拉汉、正自觉者。”“是,尊者。”五髻应道,便拿起木苹果琴,来到因陀娑罗洞窟前,选一处站定,心想:“这样的距离,对于世尊不远不近,他刚好能听见我的琴声。”
Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi – ‘‘durupasaṅkamā kho, tāta pañcasikha, tathāgatā mādisena, jhāyī jhānaratā, tadantaraṃ paṭisallīnā. Yadi pana tvaṃ, tāta pañcasikha, bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādeyyāsi, tayā, tāta, paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyāma arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Evaṃ bhaddantavā’’ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena indasālaguhā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ‘‘ettāvatā me bhagavā neva atidūre bhavissati nāccāsanne, saddañca me sossatī’’ti ekamantaṃ aṭṭhāsi.
五髻之歌偈
Pañcasikhagītagāthā
348立于一面后,乾闼婆天子五髻弹奏黄檀琉璃琴,唱出这些与佛相应、与法相应、与僧相应、与阿拉汉相应、也与爱欲相应的偈颂:
Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesi, imā ca gāthā abhāsi buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā –
「吉祥的日光女啊,我礼敬你的父亲廷婆楼;
正因有他,才生下了如此端庄的你,带给我未曾知晓的欢喜。
正如清风拂过汗流浃背的人,如同清水滋润干渴者;
安耆罗萨啊,你在我心中是如此珍贵,恰如正法之于一切阿拉汉。
犹良药之于病者,犹美食之于饥者;
贤美的天女啊,请以水令我清凉,如以水浇灭炽燃的火焰。
清凉澄澈的莲池,满蕴细蕊花粉;
如暑热逼恼的龙象,我愿潜入你那清凉、满是花瓣与花粉的胸膛与腹部。
“我心为你而倾注,心神已被颠倒迷乱;”
我再也不能回头,如同上钩的鱼,无力挣脱。
来吧,尊贵的贤女,你那秀美的双股,请拥抱我;来吧,你那眸如圆莲的明眸,请拥抱我;
善女子,拥我入怀,这是我所愿求的一切。
我对卷发女子的欲贪原本微乎其微;
如今却生起种种相貌,如同对阿拉汉的供养般增长广大。
凡我对那般殊胜的阿拉汉所造的福德,
愿它,通身庄严的女子啊,与你一同成熟享得。
凡我在这大地之上所造的福德,
愿我的那,通身端严的人啊,与你一同成熟。
如释迦子依禅那,专注一心,明智具念;
牟尼追寻不死甘露,我追寻你,光耀如日者。
正如牟尼证得无上正觉,便会欢喜;
贤淑者,若能与你结合,我也会如是欢喜;
倘若三十三天之主帝释天,赐予我一个愿望;
贤女,我心中所愿唯有你,我的爱意如此深切。
善慧的女子啊,你的父亲就如正值花期的娑罗树一般;
我恭敬地礼敬、稽首那位育有这样一位女儿的人。
‘‘Vande te pitaraṃ bhadde, timbaruṃ sūriyavacchase; Yena jātāsi kalyāṇī, ānandajananī mama. ‘‘Vātova sedataṃ kanto, pānīyaṃva pipāsato; Aṅgīrasi piyāmesi, dhammo arahatāmiva. ‘‘Āturasseva bhesajjaṃ, bhojanaṃva jighacchato; Parinibbāpaya maṃ bhadde, jalantamiva vārinā. ‘‘Sītodakaṃ pokkharaṇiṃ, yuttaṃ kiñjakkhareṇunā; Nāgo ghammābhitattova, ogāhe te thanūdaraṃ. ‘‘Accaṅkusova nāgova, jitaṃ me tuttatomaraṃ; Kāraṇaṃ nappajānāmi, sammatto lakkhaṇūruyā. ‘‘Tayi gedhitacittosmi, cittaṃ vipariṇāmitaṃ; Paṭigantuṃ na sakkomi, vaṅkaghastova ambujo. ‘‘Vāmūru saja maṃ bhadde, saja maṃ mandalocane; Palissaja maṃ kalyāṇi, etaṃ me abhipatthitaṃ. ‘‘Appako vata me santo, kāmo vellitakesiyā; Anekabhāvo samuppādi, arahanteva dakkhiṇā. ‘‘Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ, arahantesu tādisu; Taṃ me sabbaṅgakalyāṇi, tayā saddhiṃ vipaccataṃ. ‘‘Yaṃ me atthi kataṃ puññaṃ, asmiṃ pathavimaṇḍale; Taṃ me sabbaṅgakalyāṇi, tayā saddhiṃ vipaccataṃ. ‘‘Sakyaputtova jhānena, ekodi nipako sato; Amataṃ muni jigīsāno , tamahaṃ sūriyavacchase. ‘‘Yathāpi muni nandeyya, patvā sambodhimuttamaṃ; Evaṃ nandeyyaṃ kalyāṇi, missībhāvaṃ gato tayā. ‘‘Sakko ce me varaṃ dajjā, tāvatiṃsānamissaro; Tāhaṃ bhadde vareyyāhe, evaṃ kāmo daḷho mama. ‘‘Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ, pitaraṃ te sumedhase; Vandamāno namassāmi, yassā setādisī pajā’’ti.
349听了这话,世尊便对乾闼婆天子五髻说:“五髻,你的琴音与歌声相和,歌声也与琴音相和,彼此不相超越。五髻,你的琴音不曾盖过歌声,歌声也不曾盖过琴音。五髻,这些与佛、与法、与僧、与阿拉汉相应,也与爱欲相应的偈颂,你是何时集结而成的?”“尊者,就在世尊初成正自觉者,住于优楼频螺尼连禅河畔的阿阇波罗榕树下时。那时,尊者,我正迷恋着乾闼婆王廷婆楼之女——名为跋陀的日光天女。可是尊者,那位姊妹却心向他人,她爱慕的是御者马塔利之子,名叫西堪地的。尊者,当我遍求而终不能得那位姊妹的心后,便抱着这把黄檀琉璃琴,前往乾闼婆王廷婆楼的宫殿。到了之后,便弹起黄檀琉璃琴,唱出了这些与佛、与法、与僧、与阿拉汉相应,也与爱欲相应的偈颂:
Evaṃ vutte bhagavā pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ etadavoca – ‘‘saṃsandati kho te, pañcasikha, tantissaro gītassarena, gītassaro ca tantissarena; na ca pana te pañcasikha, tantissaro gītassaraṃ ativattati, gītassaro ca tantissaraṃ. Kadā saṃyūḷhā pana te, pañcasikha, imā gāthā buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā’’ti? ‘‘Ekamidaṃ, bhante, samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho . Tena kho panāhaṃ, bhante, samayena bhaddā nāma sūriyavacchasā timbaruno gandhabbarañño dhītā, tamabhikaṅkhāmi. Sā kho pana, bhante, bhaginī parakāminī hoti; sikhaṇḍī nāma mātalissa saṅgāhakassa putto, tamabhikaṅkhati. Yato kho ahaṃ, bhante, taṃ bhaginiṃ nālatthaṃ kenaci pariyāyena. Athāhaṃ beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena timbaruno gandhabbarañño nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesiṃ, imā ca gāthā abhāsiṃ buddhūpasañhitā dhammūpasañhitā saṅghūpasañhitā arahantūpasañhitā kāmūpasañhitā –
“跋陀,日光天女,我礼敬你的父亲廷婆楼,
因他生了你这样一位令我喜悦的端庄丽人。……(中略)……
善慧者啊,您的父亲犹如即将盛开的沙罗树;
我稽首礼敬,顶礼于您,因您生养了如此殊胜的女儿。
‘‘Vande te pitaraṃ bhadde, timbaruṃ sūriyavacchase; Yena jātāsi kalyāṇī, ānandajananī mama. …pe… Sālaṃva na ciraṃ phullaṃ, pitaraṃ te sumedhase; Vandamāno namassāmi, yassā setādisī pajā’’ti.
“尊者,当我这样说了之后,贤女跋陀·日光天女便对我说:‘仁者,我未曾亲见彼世尊。不过,当我在三十三天的善法堂中起舞时,曾听说过世尊。仁者,既然您如此赞叹世尊,今天就让我们相会吧。’尊者,那一天我便与那位姊妹相会了,但从此以后再也没有见过。”
‘‘Evaṃ vutte, bhante, bhaddā sūriyavacchasā maṃ etadavoca – ‘na kho me, mārisa, so bhagavā sammukhā diṭṭho api ca sutoyeva me so bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sudhammāyaṃ sabhāyaṃ upanaccantiyā. Yato kho tvaṃ, mārisa, taṃ bhagavantaṃ kittesi, hotu no ajja samāgamo’ti. Soyeva no, bhante, tassā bhaginiyā saddhiṃ samāgamo ahosi. Na ca dāni tato pacchā’’ti.
帝释天到来
Sakkūpasaṅkama
350那时,帝释天心生此念:“五髻乾闼婆天子正与世尊彼此问候,世尊也与五髻互相问候。”于是,帝释天对五髻乾闼婆天子说:“亲爱的五髻,请你代我礼敬世尊:‘尊者,帝释天与大臣、随从以头礼敬世尊足。’”“好的,尊者。”五髻乾闼婆天子应诺帝释天后,即礼敬世尊:“尊者,帝释天与大臣、随从以头礼敬世尊足。”“五髻,愿帝释天与大臣、随从皆得安乐;因为天人、人、阿修罗、龙、乾闼婆,以及种种其他众生,都希求安乐。”
Atha kho sakkassa devānamindassa etadahosi – ‘‘paṭisammodati pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavatā, bhagavā ca pañcasikhenā’’ti. Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbadevaputtaṃ āmantesi – ‘‘abhivādehi me tvaṃ, tāta pañcasikha, bhagavantaṃ – ‘sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī’ti’’. ‘‘Evaṃ bhaddantavā’’ti kho pañcasikho gandhabbadevaputto sakkassa devānamindassa paṭissutvā bhagavantaṃ abhivādeti – ‘‘sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti. ‘‘Evaṃ sukhī hotu, pañcasikha, sakko devānamindo sāmacco saparijano; sukhakāmā hi devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā’’ti.
351如来正是以这样的方式,问候那些有大威力的天神。受到世尊回礼后,天主帝释天便进入因陀娑罗洞窟,顶礼世尊,站于一旁。三十三天众也进入因陀娑罗洞窟,顶礼世尊,站于一旁。乾闼婆天子五髻同样进入因陀娑罗洞窟,顶礼世尊,也站于一旁。
Evañca pana tathāgatā evarūpe mahesakkhe yakkhe abhivadanti. Abhivadito sakko devānamindo bhagavato indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Devāpi tāvatiṃsā indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Pañcasikhopi gandhabbadevaputto indasālaguhaṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
就在那时,因陀娑罗洞窟中崎岖的地面变得平整,狭窄逼仄之处变得开阔宽敞,洞中的黑暗也随之消散,因诸天神的威神力,一片光明显现而出。
Tena kho pana samayena indasālaguhā visamā santī samā samapādi, sambādhā santī urundā samapādi, andhakāro guhāyaṃ antaradhāyi, āloko udapādi yathā taṃ devānaṃ devānubhāvena.
352那时,世尊对帝释天说:「真是稀有啊,具寿果西亚!真是不可思议啊,具寿果西亚!您有这么多的事务、这么多的职责,竟能来到这里。」「尊者,长久以来,我一直想前来觐见世尊,只因三十三天诸事缠身,未能成行。尊者,有一次,世尊住在舍卫城的萨拉喇嘎拉咖。那时,尊者,我前往舍卫城想去见世尊。然而,尊者,当时世尊正入于某种定中,多闻天王大王的侍女布佳提正侍立一旁,合掌恭敬地站着。于是,尊者,我对布佳提说:『姊妹,请代我礼敬世尊,就说:“尊者,帝释天与大臣、眷属以头面礼敬世尊足。”』尊者,我这样说时,布佳提对我说:『大人,此时不宜觐见世尊,世尊正在独自宴坐。』我便说:『那么,姊妹,待世尊从彼定中出定后,请以我的名义礼敬世尊:“尊者,帝释天与大臣、眷属以头面礼敬世尊足。”』尊者,那位姊妹是否礼敬了世尊?世尊还记得那位姊妹的话吗?」「帝释天,那位姊妹确实礼敬了我,我记得她的话。而且,我正是因为听到具寿您的车轮声,才从那个定中出定的。」「尊者,那些比我们更早生于三十三天的天人们……
Atha kho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – ‘‘acchariyamidaṃ āyasmato kosiyassa, abbhutamidaṃ āyasmato kosiyassa tāva bahukiccassa bahukaraṇīyassa yadidaṃ idhāgamana’’nti. ‘‘Cirapaṭikāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo; api ca devānaṃ tāvatiṃsānaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo; evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Ekamidaṃ, bhante, samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati salaḷāgārake. Atha khvāhaṃ, bhante, sāvatthiṃ agamāsiṃ bhagavantaṃ dassanāya. Tena kho pana, bhante, samayena bhagavā aññatarena samādhinā nisinno hoti, bhūjati ca nāma vessavaṇassa mahārājassa paricārikā bhagavantaṃ paccupaṭṭhitā hoti, pañjalikā namassamānā tiṭṭhati. Atha khvāhaṃ, bhante, bhūjatiṃ etadavocaṃ – ‘abhivādehi me tvaṃ, bhagini, bhagavantaṃ – ‘‘sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti. Evaṃ vutte, bhante, sā bhūjati maṃ etadavoca – ‘akālo kho, mārisa, bhagavantaṃ dassanāya; paṭisallīno bhagavā’ti. ‘Tena hī, bhagini, yadā bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhito hoti, atha mama vacanena bhagavantaṃ abhivādehi – ‘‘sakko, bhante, devānamindo sāmacco saparijano bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti. Kacci me sā, bhante, bhaginī bhagavantaṃ abhivādesi? Sarati bhagavā tassā bhaginiyā vacana’’nti? ‘‘Abhivādesi maṃ sā, devānaminda, bhaginī, sarāmahaṃ tassā bhaginiyā vacanaṃ. Api cāhaṃ āyasmato nemisaddena tamhā samādhimhā vuṭṭhito’’ti. ‘‘Ye te, bhante, devā amhehi paṭhamataraṃ tāvatiṃsakāyaṃ upapannā, tesaṃ me sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘yadā tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammāsambuddhā, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyā’ti. Taṃ me idaṃ, bhante, sakkhidiṭṭhaṃ yato tathāgato loke uppanno arahaṃ sammāsambuddho, dibbā kāyā paripūrenti, hāyanti asurakāyāti.
353“尊者,就在这迦毗罗卫,有一位名为果巴咖的释迦族女子,她于佛具足信心,于法具足信心,于僧具足信心,于诸戒行圆满奉行。她弃舍女身,修习男身,身坏命终之后,即往生善趣、天界,生于三十三天,成为我等之子。在那里,众人如此称其名:‘果巴咖天子、果巴咖天子。’尊者,另有三比丘,在世尊座下修习梵行后,却生于低劣的乾闼婆天众中。他们具足、受用五种欲功德,前来服侍、承事我等。当他们来至近前承事、服侍时,果巴咖天子便责备他们:‘诸位大人,你们究竟从彼世尊之处听闻了怎样的法?我身为女子,于佛具足信心,于法具足信心,于僧具足信心,于诸戒行圆满奉行,弃舍女身,修习男身,身坏命终后,往生善趣、天界,生于三十三天,成为帝释天之子。在此处,众人也如此称我:“果巴咖天子、果巴咖天子。”而诸位大人,在世尊座下修习梵行后,却生于低劣的乾闼婆天众中。我们见此情形,实如见到恶见,竟见同修梵行之人,生于低劣的乾闼婆天众之中。’尊者,受到果巴咖天子如此责备后,其中两位天人当生正念现前,证得梵众天,然而另有一位天神仍住于欲乐之中。”
‘‘Idheva, bhante, kapilavatthusmiṃ gopikā nāma sakyadhītā ahosi buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī. Sā itthittaṃ virājetvā purisattaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ amhākaṃ puttattaṃ ajjhupagatā. Tatrapi naṃ evaṃ jānanti – ‘gopako devaputto, gopako devaputto’ti. Aññepi, bhante, tayo bhikkhū bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā. Te pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārayamānā amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchanti amhākaṃ pāricariyaṃ. Te amhākaṃ upaṭṭhānaṃ āgate amhākaṃ pāricariyaṃ gopako devaputto paṭicodesi – ‘kutomukhā nāma tumhe , mārisā, tassa bhagavato dhammaṃ assuttha – ahañhi nāma itthikā samānā buddhe pasannā dhamme pasannā saṅghe pasannā sīlesu paripūrakārinī itthittaṃ virājetvā purisattaṃ bhāvetvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā, devānaṃ tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ sakkassa devānamindassa puttattaṃ ajjhupagatā. Idhāpi maṃ evaṃ jānanti ‘‘gopako devaputto gopako devaputto’ti. Tumhe pana, mārisā, bhagavati brahmacariyaṃ caritvā hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapannā. Duddiṭṭharūpaṃ vata, bho, addasāma, ye mayaṃ addasāma sahadhammike hīnaṃ gandhabbakāyaṃ upapanne’ti. Tesaṃ, bhante, gopakena devaputtena paṭicoditānaṃ dve devā diṭṭheva dhamme satiṃ paṭilabhiṃsu kāyaṃ brahmapurohitaṃ, eko pana devo kāme ajjhāvasi.
“我昔为那位具眼者的女居士,”
“我昔为那位具眼者的女居士,名唤果巴咖;”
对佛陀与法深具净信,
我以净信心侍奉僧团。
因为那位佛陀的善妙正法,
我是帝释之子,具大威力;
具大光辉,生于三十三天,
他们在此也知我为“果巴咖”。
那时,我见到曾经见过的诸比丘,
已化生乾闼婆众中,自在而住;
这些乔达摩的弟子们,
以及我们这些往昔曾为人者。
「我们以饮食供养,」
「在自己的住所礼敬双足;」
“这些具寿从何处来?”
“这是具眼者所善说、所觉悟的;”
我确实在亲近你们,
“听闻了圣者们的善说。”
我乃帝释天之子,具大威德,
光明赫奕,生于三十三天;
而诸位亲近最胜者,
已行无上梵行。
我们确实见到了恶见的景象:
与法同行者,生于卑劣之身。
往昔为女人,今者我是男天人,
具足天界欲乐;
他们为乔达摩弟子所策励,
见到果巴咖时,他们生起了悚惧感。
“来吧!让我们精进、勤策,”
“莫让我们沦为受他人使唤的人!”
他们洞见了诸欲中的过患;
那些欲的结缚与系缚,
那些为魔所设的、难以逾越的轭。
犹如巨象挣断系缚,
他们超越了三十三天;
连同因陀罗与生主的诸天,
全都聚集在善法堂中。
“当他们安坐时,那些人从他们上空越过,”
这些勇者,离贪,行无尘行;
见到他们,婆娑婆心生悚惧,
天中胜者,于天众中,说道:
“这些确是投生低劣身的众生,
正前往三十三天。
听闻那位悚惧者之语后,
那位果巴咖便在婆娑婆(帝释天)的集会中说道。
他们三人中,有一位已住于此,
已往生乾闼婆身,住于自在;
二人随行于正觉之道,
因心等持,诸天亦受其超越。
“此处有如是之法示,
于此,没有哪位弟子会生起疑惑;
已渡瀑流、已断疑惑,
我们礼敬佛陀、胜者、人中最尊。
‘‘‘Upāsikā cakkhumato ahosiṃ, Nāmampi mayhaṃ ahu ‘gopikā’ti; Buddhe ca dhamme ca abhippasannā, Saṅghañcupaṭṭhāsiṃ pasannacittā. ‘‘‘Tasseva buddhassa sudhammatāya, Sakkassa puttomhi mahānubhāvo; Mahājutīko tidivūpapanno, Jānanti maṃ idhāpi ‘gopako’ti. ‘‘‘Athaddasaṃ bhikkhavo diṭṭhapubbe, Gandhabbakāyūpagate vasīne; Imehi te gotamasāvakāse, Ye ca mayaṃ pubbe manussabhūtā. ‘‘‘Annena pānena upaṭṭhahimhā, Pādūpasaṅgayha sake nivesane; Kutomukhā nāma ime bhavanto, Buddhassa dhammāni paṭiggahesuṃ . ‘‘‘Paccattaṃ veditabbo hi dhammo, Sudesito cakkhumatānubuddho; Ahañhi tumheva upāsamāno, Sutvāna ariyāna subhāsitāni. ‘‘‘Sakkassa puttomhi mahānubhāvo, Mahājutīko tidivūpapanno; Tumhe pana seṭṭhamupāsamānā, Anuttaraṃ brahmacariyaṃ caritvā. ‘‘‘Hīnaṃ kāyaṃ upapannā bhavanto, Anānulomā bhavatūpapatti; Duddiṭṭharūpaṃ vata addasāma, Sahadhammike hīnakāyūpapanne. ‘‘‘Gandhabbakāyūpagatā bhavanto, Devānamāgacchatha pāricariyaṃ; Agāre vasato mayhaṃ, Imaṃ passa visesataṃ. ‘‘‘Itthī hutvā svajja pumomhi devo, Dibbehi kāmehi samaṅgibhūto’; Te coditā gotamasāvakena, Saṃvegamāpādu samecca gopakaṃ. ‘‘‘Handa viyāyāma byāyāma , Mā no mayaṃ parapessā ahumhā’; Tesaṃ duve vīriyamārabhiṃsu, Anussaraṃ gotamasāsanāni. ‘‘Idheva cittāni virājayitvā, Kāmesu ādīnavamaddasaṃsu; Te kāmasaṃyojanabandhanāni, Pāpimayogāni duraccayāni. ‘‘Nāgova sannāni guṇāni chetvā, Deve tāvatiṃse atikkamiṃsu; Saindā devā sapajāpatikā, Sabbe sudhammāya sabhāyupaviṭṭhā. ‘‘Tesaṃ nisinnānaṃ abhikkamiṃsu, Vīrā virāgā virajaṃ karontā; Te disvā saṃvegamakāsi vāsavo, Devābhibhū devagaṇassa majjhe. ‘‘‘Imehi te hīnakāyūpapannā, Deve tāvatiṃse abhikkamanti’; Saṃvegajātassa vaco nisamma, So gopako vāsavamajjhabhāsi. ‘‘‘Buddho janindatthi manussaloke, Kāmābhibhū sakyamunīti ñāyati; Tasseva te puttā satiyā vihīnā, Coditā mayā te satimajjhalatthuṃ. ‘‘‘Tiṇṇaṃ tesaṃ āvasinettha eko, Gandhabbakāyūpagato vasīno; Dve ca sambodhipathānusārino, Devepi hīḷenti samāhitattā. ‘‘‘Etādisī dhammappakāsanettha, Na tattha kiṃkaṅkhati koci sāvako; Nitiṇṇaoghaṃ vicikicchachinnaṃ, Buddhaṃ namassāma jinaṃ janindaṃ’. ‘‘Yaṃ te dhammaṃ idhaññāya, Visesaṃ ajjhagaṃsu te; Kāyaṃ brahmapurohitaṃ, Duve tesaṃ visesagū. ‘‘Tassa dhammassa pattiyā, Āgatamhāsi mārisa; Katāvakāsā bhagavatā, Pañhaṃ pucchemu mārisā’’ti.
355那时,世尊心中思惟:「这位天神长久以来便已清净,他无论问我什么问题,都只会提出有益的问题,不会提无益的问题;而我对他所问的解答,他也会迅速了知。」
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘dīgharattaṃ visuddho kho ayaṃ yakkho , yaṃ kiñci maṃ pañhaṃ pucchissati, sabbaṃ taṃ atthasañhitaṃyeva pucchissati, no anatthasañhitaṃ. Yañcassāhaṃ puṭṭho byākarissāmi, taṃ khippameva ājānissatī’’ti.
356那时,世尊以偈颂对帝释天说:
Atha kho bhagavā sakkaṃ devānamindaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
“婆娑婆,向我发问吧,凡是你心中所念的问题;
每一个问题,我都将为你作出终结。”
‘‘Puccha vāsava maṃ pañhaṃ, yaṃ kiñci manasicchasi; Tassa tasseva pañhassa, ahaṃ antaṃ karomi te’’ti.
357既得世尊允许,众天之主帝释天便向世尊提出第一个问题:
Katāvakāso sakko devānamindo bhagavatā imaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pañhaṃ apucchi –
“尊者,以何为结缚,令诸天、诸人、阿修罗、龙、乾闼婆,及其他种种身类众生,虽作是念:‘愿我等无怨、无杖、无敌、无恼,以无怨者而住’,然犹不得无怨,犹有杖、有敌、有恼,以为怨者而住耶?”帝释天以此问问世尊。世尊为彼所问,即为解说:
‘‘Kiṃ saṃyojanā nu kho, mārisa, devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā, te – ‘averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino’ti iti ca nesaṃ hoti, atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino’’ti? Itthaṃ sakko devānamindo bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi. Tassa bhagavā pañhaṃ puṭṭho byākāsi –
“帝释天,嫉妒与悭吝的结缚束缚了天人、人类、阿修罗、龙、乾闼婆及其他种种身类,令他们虽心想‘愿我们无怨、无杖、无敌、无恼害,安住于无怨之中’,却反而有怨、有杖、有敌、有恼害,安住于怨恨之中。”世尊这样解答了帝释天所问的问题。帝释天对世尊的教说欢喜随喜,说道:“确实如此,世尊!确实如此,善逝!听闻世尊的解答,我的疑惑已度脱,疑虑尽除。”
‘‘Issāmacchariyasaṃyojanā kho, devānaminda, devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye caññe santi puthukāyā, te – ‘averā adaṇḍā asapattā abyāpajjā viharemu averino’ti iti ca nesaṃ hoti, atha ca pana saverā sadaṇḍā sasapattā sabyāpajjā viharanti saverino’’ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi – ‘‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti.
358帝释天对世尊的教说欢喜随喜之后,又进一步向世尊请问:
Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
“尊者,那么嫉妒与悭吝以何为因、以何为集、以何为类、以何为源?当什么存在时,便有嫉妒与悭吝?当什么不存在时,便没有嫉妒与悭吝?”“帝释天,嫉妒与悭吝以可爱不可爱为因、以可爱不可爱为集、以可爱不可爱为类、以可爱不可爱为源;当有可爱不可爱时,便有嫉妒与悭吝;当没有可爱不可爱时,便没有嫉妒与悭吝。”
‘‘Issāmacchariyaṃ pana, mārisa, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ; kismiṃ sati issāmacchariyaṃ hoti; kismiṃ asati issāmacchariyaṃ na hotī’’ti? ‘‘Issāmacchariyaṃ kho, devānaminda, piyāppiyanidānaṃ piyāppiyasamudayaṃ piyāppiyajātikaṃ piyāppiyapabhavaṃ; piyāppiye sati issāmacchariyaṃ hoti, piyāppiye asati issāmacchariyaṃ na hotī’’ti.
“尊者,那么,可意与不可意以何为因、以何为集、以何为生、以何为源?什么存在时,便有可意与不可意?什么不存在时,便无可意与不可意?”“帝释天,可意与不可意以欲为因,以欲为集,以欲为生,以欲为源。欲存在时,便有可意与不可意;欲不存在时,便无可意与不可意。”
‘‘Piyāppiyaṃ kho pana, mārisa, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ; kismiṃ sati piyāppiyaṃ hoti; kismiṃ asati piyāppiyaṃ na hotī’’ti? ‘‘Piyāppiyaṃ kho, devānaminda, chandanidānaṃ chandasamudayaṃ chandajātikaṃ chandapabhavaṃ; chande sati piyāppiyaṃ hoti; chande asati piyāppiyaṃ na hotī’’ti.
“尊者,那么,欲以何为因、以何为集、以何为生、以何为源?什么存在时,便有欲?什么不存在时,便无欲?”“帝释天,欲以寻为因,以寻为集,以寻为生,以寻为源。寻存在时,便有欲;寻不存在时,便无欲。”
‘‘Chando kho pana, mārisa, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo; kismiṃ sati chando hoti; kismiṃ asati chando na hotī’’ti? ‘‘Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno vitakkasamudayo vitakkajātiko vitakkapabhavo; vitakke sati chando hoti; vitakke asati chando na hotī’’ti.
“尊者,那么,寻以何为因、以何为集、以何为生、以何为源?什么存在时,便有寻?什么不存在时,便无寻?”“帝释天,寻以戏论想行为因,以戏论想行为集,以戏论想行为生,以戏论想行为源。戏论想行存在时,便有寻;戏论想行不存在时,便无寻。”
‘‘Vitakko kho pana, mārisa, kiṃnidāno kiṃsamudayo kiṃjātiko kiṃpabhavo; kismiṃ sati vitakko hoti; kismiṃ asati vitakko na hotī’’ti? ‘‘Vitakko kho, devānaminda, papañcasaññāsaṅkhānidāno papañcasaññāsaṅkhāsamudayo papañcasaññāsaṅkhājātiko papañcasaññāsaṅkhāpabhavo; papañcasaññāsaṅkhāya sati vitakko hoti; papañcasaññāsaṅkhāya asati vitakko na hotī’’ti.
“尊者,那么,比丘如何修行,才算是走上了导向戏论想名灭尽的相应之道呢?”
‘‘Kathaṃ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotī’’ti?
受业处
Vedanākammaṭṭhānaṃ
359帝释天,我说喜悦有两种:有可修习的,也有不可修习的。我说忧伤也有两种:有可修习的,也有不可修习的。我说平静也有两种:有可修习的,也有不可修习的。
‘‘Somanassaṃpāhaṃ , devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Domanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Upekkhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi.
360「帝释天,我说喜有二种——应亲近与不应亲近。这样说,是缘于何者而说?若知某种喜:'我亲近此喜时,不善法增长,善法衰退',则此喜不应亲近。若知某种喜:'我亲近此喜时,不善法衰退,善法增长',则此喜应亲近。其中,有寻有伺的喜与无寻无伺的喜相比,无寻无伺者更为殊胜。帝释天,我说喜有二种——应亲近与不应亲近,正缘于此而说。」
‘‘Somanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ ‘imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṃ somanassaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā somanassaṃ ‘imaṃ kho me somanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṃ somanassaṃ sevitabbaṃ. Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yaṃ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Somanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
361「帝释天,我说忧有二种——应亲近与不应亲近。这样说,是缘于何者而说?若知某种忧:'我亲近此忧时,不善法增长,善法衰退',则此忧不应亲近。若知某种忧:'我亲近此忧时,不善法衰退,善法增长',则此忧应亲近。其中,有寻有伺的忧与无寻无伺的忧相比,无寻无伺者更为殊胜。帝释天,我说忧有二种——应亲近与不应亲近,正缘于此而说。」
‘‘Domanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi , asevitabbampīti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ ‘imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpaṃ domanassaṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ jaññā domanassaṃ ‘imaṃ kho me domanassaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ. Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yaṃ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Domanassaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampī’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
362“帝释天,我说有两种舍——应亲近与不应亲近。我这样说,是依什么因缘而说呢?其中,如果了知某种舍:‘当我亲近这种舍时,不善法增长,善法退减’,这样的舍不应亲近。其中,如果了知某种舍:‘当我亲近这种舍时,不善法退减,善法增长’,这样的舍应当亲近。而这其中,不论是有寻有伺的,还是无寻无伺的,那些无寻无伺的更为殊胜。帝释天,我说有两种舍——应亲近与不应亲近。我这样说,正是依此因缘而说。”
‘‘Upekkhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ ‘imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpā upekkhā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā upekkhaṃ ‘imaṃ kho me upekkhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpā upekkhā sevitabbā. Tattha yaṃ ce savitakkaṃ savicāraṃ, yaṃ ce avitakkaṃ avicāraṃ, ye avitakke avicāre, te paṇītatare. Upekkhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
363帝释天,一位比丘如此修行,即是行于导向灭除戏论想行的相应之道。世尊以此解答了帝释天所问。帝释天心生欢喜,对世尊的教说随喜赞叹:“正是如此,世尊!正是如此,善逝!我于此处的疑惑已得度越,犹豫已断除。”
‘‘Evaṃ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu papañcasaññāsaṅkhānirodhasāruppagāminiṃ paṭipadaṃ paṭipanno hotī’’ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi – ‘‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata, tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti.
别解脱律仪
Pātimokkhasaṃvaro
364帝释天对世尊的教说随喜、赞可后,进而向世尊请问:
Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
帝释天问:“尊者,一位比丘如何修行,才算是为守护别解脱律仪而修行呢?”世尊说:“天主,我说身行有两种:有应亲近的,也有不应亲近的。天主,我说语行有两种:有应亲近的,也有不应亲近的。天主,我说寻求也有两种:有应亲近的,也有不应亲近的。”
‘‘Kathaṃ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotī’’ti? ‘‘Kāyasamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Vacīsamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Pariyesanaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabba’’mpi.
世尊说:“天主,我说‘身行有两种——有应亲近的,也有不应亲近的’,这话是依什么而说的呢?在此,若了知某种身行:‘我亲近这种身行时,不善法增长,善法衰退’,这样的身行便不应亲近。在此,若了知某种身行:‘我亲近这种身行时,不善法衰退,善法增长’,这样的身行便应亲近。天主,我说‘身行有两种——有应亲近的,也有不应亲近的’,就是依此而说的。”
‘‘Kāyasamācāraṃpāhaṃ , devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ ‘imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ ‘imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. Kāyasamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
世尊说:“天主,我说‘语行有两种——有应亲近的,也有不应亲近的’,这话是依什么而说的呢?在此,若了知某种语行:‘我亲近这种语行时,不善法增长,善法衰退’,这样的语行便不应亲近。在此,若了知某种语行:‘我亲近这种语行时,不善法衰退,善法增长’,这样的语行便应亲近。天主,我说‘语行有两种——有应亲近的,也有不应亲近的’,就是依此而说的。”
‘‘Vacīsamācāraṃpāhaṃ , devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampī’ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ ‘imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā vacīsamācāraṃ ‘imaṃ kho me vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpo vacīsamācāro sevitabbo. Vacīsamācāraṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
世尊说:“天主,我说寻求有两种——有应亲近的,也有不应亲近的。此话是依何而说呢?于此,若人知道某种寻求:‘我亲近此寻求时,不善法增长,善法衰退’,这样的寻求便不应亲近。于此,若人知道某种寻求:‘我亲近此寻求时,不善法衰退,善法增长’,这样的寻求便应亲近。天主,我说寻求有两种——有应亲近的,也有不应亲近的,正是依此而说。”
‘‘Pariyesanaṃpāhaṃ , devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ ‘imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyantī’ti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ ‘imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. Pariyesanaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
“天主,比丘这样修行,便是为了守护巴帝摩卡而修行。”世尊就这样解答了帝释天所问的问题。帝释天内心欢喜,对世尊所说感到满意,随喜赞叹道:“世尊,正是如此!善逝,正是如此!听了世尊的解答,我心中的疑惑已度脱,犹豫已消除。”
‘‘Evaṃ paṭipanno kho, devānaminda, bhikkhu pātimokkhasaṃvarāya paṭipanno hotī’’ti. Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi – ‘‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti.
365如是,帝释天于世尊所说欢喜、随喜,而后更进一步问世尊:
Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
“尊者,那比丘要如何修行,才能做到守护根门呢?”“帝释天,对于眼所能认知的颜色,我把它分成两类来谈——有些是应当亲近的,有些是不应当亲近的。对于耳所能认知的声音,帝释天,我把它分成两类来谈——有些是应当亲近的,有些是不应当亲近的。对于鼻所能认知的气味,帝释天,我把它分成两类来谈——有些是应当亲近的,有些是不应当亲近的。对于舌所能认知的味道,帝释天,我把它分成两类来谈——有些是应当亲近的,有些是不应当亲近的。对于身体所能认知的触感,帝释天,我把它分成两类来谈——有些是应当亲近的,有些是不应当亲近的。对于意所能认知的法,帝释天,我把它分成两类来谈——有些是应当亲近的,有些是不应当亲近的。”
‘‘Kathaṃ paṭipanno pana, mārisa, bhikkhu indriyasaṃvarāya paṭipanno hotī’’ti? ‘‘Cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Sotaviññeyyaṃ saddaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Ghānaviññeyyaṃ gandhaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Jivhāviññeyyaṃ rasaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampi. Manoviññeyyaṃ dhammaṃpāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi – sevitabbampi, asevitabbampī’’ti.
听了这话,帝释天便对世尊这样说:
Evaṃ vutte, sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca –
尊者,对于世尊的简略宣说,我如是详尽通达其义:尊者,若亲近某种眼所识知的色,导致不善法增长而善法衰退,这种眼所识知的色便不应亲近;若亲近某种眼所识知的色,导致不善法衰退而善法增长,这种眼所识知的色便应当亲近。尊者,若亲近耳所识知的声……乃至鼻所识知的香、舌所识知的味、身所识知的触、意所识知的法,导致不善法增长而善法衰退,这些意所识知的法便不应亲近;若亲近时导致不善法衰退而善法增长,这些意所识知的法便应当亲近。
‘‘Imassa kho ahaṃ, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Yathārūpaṃ, bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ . Yathārūpañca kho, bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho, bhante, sotaviññeyyaṃ saddaṃ sevato…pe… ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato… jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato… kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato… manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. Yathārūpañca kho, bhante, manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.
尊者,世尊简略开示的义理,我是这样详尽地理解的。听闻世尊释疑的开示后,我对此的疑惑已度越,犹豫已断除。
‘‘Imassa kho me, bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānato tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti.
366如是,帝释天于世尊所说欢喜、随喜,而后更进一步问世尊:
Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ uttariṃ pañhaṃ apucchi –
“尊者,是否一切沙门、婆罗门,都持一味主张、守一味戒行、怀一味意欲、作一味执取?”“帝释天,并非一切沙门、婆罗门,都持一味主张、守一味戒行、怀一味意欲、作一味执取。”
‘‘Sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā’’ti? ‘‘Na kho, devānaminda, sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā’’ti.
“尊者啊,为何不是所有的沙门与婆罗门,皆持一味的主张、守一味的戒行、怀一味的意欲、作一味的执取呢?”“帝释天,这个世间本来就由众多不同的元素、种种殊异的性质所构成。在这元素纷杂、性质各别的世间,众生执取哪一种元素,便会以那元素为坚固的立足处,强力执持、深心取著,而后宣称:‘唯此是真理,其余皆是虚妄。’正因如此,不是所有的沙门与婆罗门,都持一味的主张、守一味的戒行、怀一味的意欲、作一味的执取。”
‘‘Kasmā pana, mārisa, na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā’’ti? ‘‘Anekadhātu nānādhātu kho, devānaminda, loko. Tasmiṃ anekadhātunānādhātusmiṃ loke yaṃ yadeva sattā dhātuṃ abhinivisanti, taṃ tadeva thāmasā parāmāsā abhinivissa voharanti – ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā’’ti.
“尊者,是否所有的沙门和婆罗门都已经达到了究竟的终点、究竟的安稳、究竟的梵行、究竟的圆满呢?”“帝释天,并非所有的沙门和婆罗门都已经达到了究竟的终点、究竟的安稳、究竟的梵行、究竟的圆满。”
‘‘Sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā’’ti? ‘‘Na kho, devānaminda, sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā’’ti.
“尊者,为何并非所有的沙门与婆罗门都已抵达究竟的终点、获得究竟的安稳、成就究竟的梵行、达至究竟的圆满呢?”“帝释天,那些灭尽贪爱而证得解脱的比丘,他们才是已抵达究竟的终点、已获得究竟的安稳、已成就究竟的梵行、已达至究竟的圆满。正因如此,并非所有的沙门与婆罗门都已抵达究竟的终点、获得究竟的安稳、成就究竟的梵行、达至究竟的圆满。”
‘‘Kasmā pana, mārisa, na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā’’ti? ‘‘Ye kho, devānaminda, bhikkhū taṇhāsaṅkhayavimuttā te accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā. Tasmā na sabbe samaṇabrāhmaṇā accantaniṭṭhā accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyosānā’’ti.
世尊如此解答了帝释天的提问。帝释天满心欢喜,对世尊的教导随喜赞叹道:“正是如此,世尊!正是如此,善逝!听闻世尊的解答,我已度越疑惑,断除犹豫不决。”
Itthaṃ bhagavā sakkassa devānamindassa pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Attamano sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinandi anumodi – ‘‘evametaṃ, bhagavā, evametaṃ, sugata. Tiṇṇā mettha kaṅkhā vigatā kathaṃkathā bhagavato pañhaveyyākaraṇaṃ sutvā’’ti.
367如是,帝释天对世尊所说欢喜、随喜之后,对世尊这样说:
Itiha sakko devānamindo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ etadavoca –
“尊者,动摇是病,动摇是疮,动摇是刺。动摇拖拽此人,令其在此有或彼有中再生。因此,此人便经历高低之分。尊者,那些问题,我曾在其他沙门、婆罗门那里连提问的机会也得不到,而今世尊已为我解答。长夜随眠的疑惑、犹豫之刺,也已被世尊拔除。”
‘‘Ejā, bhante, rogo, ejā gaṇḍo, ejā sallaṃ, ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā. Tasmā ayaṃ puriso uccāvacamāpajjati . Yesāhaṃ, bhante, pañhānaṃ ito bahiddhā aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammampi nālatthaṃ, te me bhagavatā byākatā. Dīgharattānusayitañca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ, tañca bhagavatā abbuḷha’’nti.
“帝释天,你可记得曾将这些问题向其他沙门、婆罗门问过吗?”“世尊,我记得曾将这些问题向其他沙门、婆罗门问过。”“帝释天,他们是如何回答的呢?你若不嫌烦难,请说一说。”“世尊,有世尊您或如您这样的觉者在此,我怎会觉得烦难。”“那么,帝释天,请说吧。”“世尊,我先前以为那些住于山林、僻静处的沙门、婆罗门是真正的修行者,便前往拜访,向他们提出这些问题。不料,他们被我的问题难住,回答不出,反而问我:‘尊者您叫什么名字?’我对他们说:‘贤者,我是帝释天,三十三天的天王。’他们又问我:‘尊者帝释天,您是以何等业行,才获得此地位的?’于是,我便依我所闻、所持的法,为他们开示。他们仅因这般,便心满意足,说:‘我们亲眼见到帝释天了,而且他回答了我们所问的。’如此一来,他们反而都成了我的弟子,我却不曾是他们的弟子。然而,世尊,我今是世尊的弟子,是入流者,已不堕恶趣,必定至于正觉。”
‘‘Abhijānāsi no tvaṃ, devānaminda, ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā’’ti? ‘‘Abhijānāmahaṃ, bhante, ime pañhe aññe samaṇabrāhmaṇe pucchitā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana te, devānaminda, byākaṃsu? Sace te agaru bhāsassū’’ti. ‘‘Na kho me, bhante, garu yatthassa bhagavā nisinno bhagavantarūpo vā’’ti. ‘‘Tena hi, devānaminda, bhāsassū’’ti. ‘‘Yesvāhaṃ , bhante , maññāmi samaṇabrāhmaṇā āraññikā pantasenāsanāti, tyāhaṃ upasaṅkamitvā ime pañhe pucchāmi, te mayā puṭṭhā na sampāyanti, asampāyantā mamaṃyeva paṭipucchanti – ‘ko nāmo āyasmā’ti? Tesāhaṃ puṭṭho byākaromi – ‘ahaṃ kho, mārisa, sakko devānamindo’ti. Te mamaṃyeva uttari paṭipucchanti – ‘kiṃ panāyasmā, devānaminda , kammaṃ katvā imaṃ ṭhānaṃ patto’ti? Tesāhaṃ yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desemi. Te tāvatakeneva attamanā honti – ‘sakko ca no devānamindo diṭṭho, yañca no apucchimhā, tañca no byākāsī’ti. Te aññadatthu mamaṃyeva sāvakā sampajjanti, na cāhaṃ tesaṃ. Ahaṃ kho pana, bhante, bhagavato sāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo’’ti .
论得喜悦
Somanassapaṭilābhakathā
368“帝释天,你可记得往日曾获得过这样的感受、这样的喜悦?”“世尊,我记得往日曾获得过这样的感受、这样的喜悦。”“帝释天,你所记得的往日那种感受与喜悦,是怎样的呢?”
‘‘Abhijānāsi no tvaṃ, devānaminda, ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābha’’nti? ‘‘Abhijānāmahaṃ , bhante, ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābha’’nti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tvaṃ, devānaminda, abhijānāsi ito pubbe evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābha’’nti?
“世尊,往昔天人与阿修罗之间曾兴起一场大战。在那场战斗中,世尊,天人得胜,阿修罗败退。我赢得那场战争,身为胜者,心中便生出这样的念头:‘从今以后,天界的食物与阿修罗的食物,二者都将由天人享用。’可是,世尊,我当时所得到的那种感受与喜悦,仍不离刀杖,不脱武器;那样的喜悦并不导向厌离、不导向离欲、不导向灭尽、不导向寂静、不导向胜知、不导向正觉、不导向涅槃。而今日,世尊,我听闻世尊的法之后所获得的这种感受与喜悦,则全然不涉刀杖,不涉武器,它完完全全地导向厌离、导向离欲、导向灭尽、导向寂静、导向胜知、导向正觉、导向涅槃。”
‘‘Bhūtapubbaṃ, bhante, devāsurasaṅgāmo samupabyūḷho ahosi. Tasmiṃ kho pana, bhante, saṅgāme devā jiniṃsu, asurā parājayiṃsu . Tassa mayhaṃ, bhante, taṃ saṅgāmaṃ abhivijinitvā vijitasaṅgāmassa etadahosi – ‘yā ceva dāni dibbā ojā yā ca asurā ojā, ubhayametaṃ devā paribhuñjissantī’ti. So kho pana me, bhante, vedapaṭilābho somanassapaṭilābho sadaṇḍāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo kho pana me ayaṃ, bhante, bhagavato dhammaṃ sutvā vedapaṭilābho somanassapaṭilābho, so adaṇḍāvacaro asatthāvacaro ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī’’ti.
369“那么,天帝释,你是见到了何种义理,才宣说这样的感受与喜悦呢?”“世尊,我见到了六种义理,才宣说这样的感受与喜悦。”
‘‘Kiṃ pana tvaṃ, devānaminda, atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedesī’’ti? ‘‘Cha kho ahaṃ, bhante, atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
即于此间安住,我以天身而正念具足;
我又获得了延长的寿命,贤者,愿你如此了知。
‘‘Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato; Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisa.
“尊者,我见到这第一种利益,因而宣说如此感受与喜悦的证得。”
‘‘Imaṃ kho ahaṃ, bhante, paṭhamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
当我从天身殁落,舍离非人的寿命,
我将毫无迷乱地入胎,往我心所悦意之处。
‘‘Cutāhaṃ diviyā kāyā, āyuṃ hitvā amānusaṃ; Amūḷho gabbhamessāmi, yattha me ramatī mano.
“世尊,我见到这第二种义利,因此宣说这感受与喜悦的获得。”
‘‘Imaṃ kho ahaṃ, bhante, dutiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
于不迷乱慧者的教法中,我安乐而住,乐于修习;
我将如法而住,具足正知与正念。
‘‘Svāhaṃ amūḷhapaññassa , viharaṃ sāsane rato; Ñāyena viharissāmi, sampajāno paṭissato.
世尊,我正是看见了这第三个理由,才说出这般感受与喜悦的获得。
‘‘Imaṃ kho ahaṃ, bhante, tatiyaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
若我依法修行而获正觉,
我将安住于了知,那正是苦的终结。
‘‘Ñāyena me carato ca, sambodhi ce bhavissati; Aññātā viharissāmi, sveva anto bhavissati.
世尊,正是观见这第四种意义,我才宣说这般感受与喜悦的获得。
‘‘Imaṃ kho ahaṃ, bhante, catutthaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
我从人趣命终,舍却人间寿数后,
我将复为天人,于天界中最为殊胜。
‘‘Cutāhaṃ mānusā kāyā, āyuṃ hitvāna mānusaṃ; Puna devo bhavissāmi, devalokamhi uttamo.
世尊,我因见这第五个理由,才宣说这样的感受与喜悦之获得。
‘‘Imaṃ kho ahaṃ, bhante, pañcamaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
那些更为殊胜的天人,色究竟天,具大名称者;
在最后的轮回中,那里将是我的住处。
‘‘Te paṇītatarā devā, akaniṭṭhā yasassino; Antime vattamānamhi, so nivāso bhavissati.
世尊,我因见到这第六个理由,才说出这般感受与喜悦之得。
‘‘Imaṃ kho ahaṃ, bhante, chaṭṭhaṃ atthavasaṃ sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
世尊,我因见到这六个理由,而说出这般感受与喜悦之得。
‘‘Ime kho ahaṃ, bhante, cha atthavase sampassamāno evarūpaṃ vedapaṭilābhaṃ somanassapaṭilābhaṃ pavedemi.
我以为那些住于远离处的沙门,
心想:‘这些是正自觉者们’,我便前往亲近。
当他们知道我是帝释天,从诸天而来时,
他们便来问我:‘你做了什么,而得此境界?’
我便为他们宣说我从人间所闻的法;
他们因此满心欢喜,说道:‘我们见到婆娑婆了!’
当我得见那超越疑惑的佛陀,
今日我远离怖畏,礼敬正自觉者。」
「渴爱之箭的摧破者,无与伦比的佛陀;
我礼敬大雄,太阳族亲的佛陀。
尊者啊,正如我们与诸天一同崇敬梵天,
今日我们便来礼敬您;来吧,让我们亲自礼敬您。
你正是正自觉者,你是无上导师;
在含摄天人的世间中,无有与你匹敌者。」
‘‘Apariyositasaṅkappo , vicikiccho kathaṃkathī. Vicariṃ dīghamaddhānaṃ, anvesanto tathāgataṃ. ‘‘Yassu maññāmi samaṇe, pavivittavihārino; Sambuddhā iti maññāno, gacchāmi te upāsituṃ. ‘‘‘Kathaṃ ārādhanā hoti, kathaṃ hoti virādhanā’; Iti puṭṭhā na sampāyanti , magge paṭipadāsu ca. ‘‘Tyassu yadā maṃ jānanti, sakko devānamāgato; Tyassu mameva pucchanti, ‘kiṃ katvā pāpuṇī idaṃ’. ‘‘Tesaṃ yathāsutaṃ dhammaṃ, desayāmi jane sutaṃ ; Tena attamanā honti, ‘diṭṭho no vāsavoti ca’. ‘‘Yadā ca buddhamaddakkhiṃ, vicikicchāvitāraṇaṃ; Somhi vītabhayo ajja, sambuddhaṃ payirupāsiya . ‘‘Taṇhāsallassa hantāraṃ, buddhaṃ appaṭipuggalaṃ; Ahaṃ vande mahāvīraṃ, buddhamādiccabandhunaṃ. ‘‘Yaṃ karomasi brahmuno, samaṃ devehi mārisa; Tadajja tuyhaṃ kassāma , handa sāmaṃ karoma te. ‘‘Tvameva asi sambuddho, tuvaṃ satthā anuttaro; Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi te paṭipuggalo’’ti.
371那时,帝释天对乾闼婆之子五髻说:「善友五髻,你于我助益良多,因为你最先令世尊欢喜。正是由于你率先令其欢喜,我们随后才得以前去拜见彼世尊、阿拉汉、正自觉者。我将立你于你父亲之位,使你成为乾闼婆王,并将你所渴望的跋陀日天子婆蹉赐予你。」
Atha kho sakko devānamindo pañcasikhaṃ gandhabbaputtaṃ āmantesi – ‘‘bahūpakāro kho mesi tvaṃ, tāta pañcasikha, yaṃ tvaṃ bhagavantaṃ paṭhamaṃ pasādesi. Tayā, tāta, paṭhamaṃ pasāditaṃ pacchā mayaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamimhā arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Pettike vā ṭhāne ṭhapayissāmi , gandhabbarājā bhavissasi, bhaddañca te sūriyavacchasaṃ dammi, sā hi te abhipatthitā’’ti.
于是,帝释天王以手触地,三度发出由衷的感叹:“礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者!”
Atha kho sakko devānamindo pāṇinā pathaviṃ parāmasitvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – ‘‘namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā’’ti.
当此解说被宣说时,帝释天王生起了远尘离垢的法眼:“凡是集起之法,一切皆是灭法。”其他八万天众也同样如此。帝释天所问的这些,世尊皆已解答。因此,这篇解说便名为“帝释之问”。
Imasmiñca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne sakkassa devānamindassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Aññesañca asītiyā devatāsahassānaṃ , iti ye sakkena devānamindena ajjhiṭṭhapañhā puṭṭhā , te bhagavatā byākatā. Tasmā imassa veyyākaraṇassa sakkapañhātveva adhivacananti.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
人物名册
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 佛陀,法的开示者 |
| Sakko | 帝释天 | 三十三天之王,本法的主要请法者 |
| Pañcasikha | 五髻 | 乾闼婆乐神,引路并以琴声、歌曲取悦世尊 |
| Bhaddā | 跋陀 | 日天子瓦恰萨,乾闼婆王之女,五髻所爱恋的天女 |
| Devā tāvatiṃsā | 三十三天众 | 陪同帝释天前来闻法的天人们 |
| Gopako | 牧牛者天子(汉传:瞿波迦) | 由人类女性(果毕咖)往生为天子,呵责耽著欲乐的天人 |
| Tayo bhikkhū | 三比丘 | 在世尊座下修行后转生为低劣的乾闼婆,其中一位仍耽于欲乐 |
事件
帝释天生起拜见佛陀的强烈意愿,召集包括乾闼婆乐神五髻在内的三十三天众同行。为避免冒昧惊扰深乐禅定的如来,帝释天先派遣五髻以其琉璃琴乐及隐含赞颂佛、法、僧的歌曲取悦世尊。世尊闻歌后与五髻交谈,随后帝释天现身上前,向世尊提出一连串核心问题,探究众生陷于怨憎冲突的根本因缘,以及如何修行以趋向解脱。佛陀层层深入解析,为其拔除了长劫的疑惑之刺。
经文摘要
帝释天发起拜见佛陀的善愿 → 派五髻以天乐为引,营造恭敬的请法氛围 → 向佛陀追问众生纷争的根本原因(嫉妒悭吝→喜爱憎恶→欲望→寻思→戏论想行)→ 佛陀开示如何通过善巧抉择“喜、忧、舍”三种感受来断除戏论与寻思的导向之道 → 帝释天闻法证悟,确立自己为入流圣弟子身份,并获得超越世间胜利的、不导向刀杖的法喜。
中心思想(白话 + 重点拆解)
1. 众生冲突的病根,是一条长长的因果链
帝释天最大的疑惑是:大家都想过安稳日子,为啥世间还满是怨仇和刀杖?佛陀没给道德说教,而是像剥洋葱一样,带他层层往里看。从最表层的“嫉妒与悭吝”开始,一路追溯到其根源——“可意不可意”(分别好恶心)。佛陀说:
→ 拆开看: 这不只是说小心眼。这句话点出了一个残酷的心理事实:只要我们对境界还有强烈的“喜欢/讨厌”分别,就一定会对碍着我喜欢、导致我讨厌的人事物生起嫉妒和吝啬。这是我们内心冲突的第一个扳机。
然后佛陀继续深挖:为什么会有“可意不可意”?是因为“欲”(chanda);欲从哪来?从“寻”(vitakka,粗重的思维、念头)来;寻又从哪来?从“戏论想行”(papañca-saññā-saṅkhā,由概念妄想编织的造作)来。一条完整的烦恼生起链条被清楚点明。
2. 所谓修行,就是善巧地管理你的“感受”
问题如何解决?佛陀没直接说“消灭欲望”,而是给了一个极其细腻的内心操作手册——去分辨你的感受。他打散了“喜、忧、舍”这些看似单一的情绪:
→ 拆开看: 佛陀不是在教你做苦行僧,消灭所有快乐。他要你像一个内心质检员,对每个升起的“喜乐”做判断:这个乐,是让我变得更贪、更依赖、更沉迷(不善法增),还是让我内心更开阔、更清醒、更少黏着(善法增)?如果这份乐让我更自由,那就是好的乐。对“忧”和“舍”也是同样道理。这不是靠压抑,而是在体验情绪的同时,做出有智慧的选择。这才是“行道”的实质。
→ 一句话要旨: 佛法不是消灭感受,而是用智慧去审视和择取感受,借此瓦解内心制造冲突的深层思维程序,最终摆脱一切结缚。
关键术语锚
- issā-macchariyaṁ → 嫉妒-悭吝:这组词是本文追问的起点,是一切人际冲突(怨、杖、敌)最直接的心理燃料。易错点在于只理解为性格缺点,而忽略了它是从“好恶分别”必然引生的深重烦恼。
- piyāppiyaṁ → 可意-不可意/喜爱-憎恶:这是嫉妒悭吝的直接因。它不是客观的好坏,而是主观的好恶心反应。把准这个,才能理解为何佛陀要深挖至此。
- vitakka → 寻/粗思维:在此篇链条中,它是“欲”的根源。易错点在于把它仅仅当“思考”。在这个语境下,指内心主动投向某个目标、在心里翻腾、算计、编织故事的强迫性思维活动,是内心不安和渴求的发动机。
- papañca-saññā-saṅkhā → 戏论想行:本文揭露的根本病根,是概念、感知、造作三者交织而成的妄想之网。易错点在于把“戏论”当闲聊。它指我们内心为世界贴标签、编故事、自我扩张的底层造作,正是它喂养了粗重的“寻”。
- vedanā → 受:由经文中分类管理“喜(somanassa)、忧(domanassa)、舍(upekkhā)”的核心操作体现。易错点在于把它被动化。在此,佛陀教你主动审视和选择“受”,将其变成修道的工具,而非被它牵着鼻子走。