第十九 身至念品
19. Kāyagatāsativaggo
563“诸比丘,若有人以心触于大海,则一切流向大海的河流,无不含纳其中。同样地,诸比丘,若有人修习、多修身至念,则一切属于明分的善法,无不含纳其中。”
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, mahāsamuddo cetasā phuṭo antogadhā tassa kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā; evamevaṃ, bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci vijjābhāgiyā’’ti.
564-570“诸比丘,有一法,若修习、多修,能导向大悚惧,能导向大利益,能导向大安稳,能导向正念正知,能导向知见的获得,能导向现法乐住,能导向明解脱果的体证。是哪一法呢?即身至念。诸比丘,正是此一法,若修习、多修,能导向大悚惧,能导向大利益,能导向大安稳,能导向正念正知,能导向知见的获得,能导向现法乐住,能导向明解脱果的体证。”
‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati… mahato atthāya saṃvattati… mahato yogakkhemāya saṃvattati… satisampajaññāya saṃvattati… ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati… diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati… vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato mahato saṃvegāya saṃvattati… mahato atthāya saṃvattati… mahato yogakkhemāya saṃvattati… satisampajaññāya saṃvattati… ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati… diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati… vijjāvimuttiphalasacchikiriyāya saṃvattatī’’ti.
571“诸比丘,有一法,修习、多修之后,身便轻安,心便轻安,寻与伺便止息,凡属明分的一切法,皆得修习圆满。是哪一法呢?即身至念。诸比丘,正是此身至念,修习、多修之后,身便轻安,心便轻安,寻与伺便止息,凡属明分的一切法,皆得修习圆满。”
‘‘Ekadhamme , bhikkhave, bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate kāyopi passambhati, cittampi passambhati, vitakkavicārāpi vūpasammanti, kevalāpi vijjābhāgiyā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti.
572“诸比丘,修习、多修一法,未生的不善法便不生起,已生的不善法便得断除。是哪一法呢?是身至念。诸比丘,正是修习、多修此身至念,未生的不善法便不生起,已生的不善法便得断除。”
‘‘Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva akusalā dhammā nuppajjanti, uppannā ca akusalā dhammā pahīyantī’’ti.
573“诸比丘,修习、多修一法,未生的善法便会生起,已生的善法便会增长、广大。是哪一法呢?是身至念。诸比丘,正是修习、多修此身至念,未生的善法便会生起,已生的善法便会增长、广大。”
‘‘Ekadhamme , bhikkhave, bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anuppannā ceva kusalā dhammā uppajjanti, uppannā ca kusalā dhammā bhiyyobhāvāya vepullāya saṃvattantī’’ti.
574“诸比丘,修习、多修一法,无明便断除,明便生起,我慢便断除,随眠便得根除,结缚便得断除。是哪一法呢?是身至念。诸比丘,正是修习、多修此身至念,无明便断除,明便生起,我慢便断除,随眠便得根除,结缚便得断除。”
‘‘Ekadhamme, bhikkhave, bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati, vijjā uppajjati, asmimāno pahīyati, anusayā samugghātaṃ gacchanti, saṃyojanā pahīyanti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate avijjā pahīyati, vijjā uppajjati, asmimāno pahīyati, anusayā samugghātaṃ gacchanti, saṃyojanā pahīyantī’’ti.
575-576“诸比丘,有一法,修习、多修习,能导向智慧的开显……导向无取著的涅槃。那一法是什么?身至念。诸比丘,正是这一法,修习、多修习,能导向智慧的开显……导向无取著的涅槃。”
‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṃvattati… anupādāparinibbānāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpabhedāya saṃvattati… anupādāparinibbānāya saṃvattatī’’ti.
577-579“诸比丘,于某一法修习、多修习时,便能通达多种界……通达种种界……证得对多种界的无碍解。是哪一法?是身至念。诸比丘,即于此身至念修习、多修习,便能通达多种界……通达种种界……证得对多种界的无碍解。”
‘‘Ekadhamme , bhikkhave, bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti… nānādhātupaṭivedho hoti… anekadhātupaṭisambhidā hoti. Katamasmiṃ ekadhamme? Kāyagatāya satiyā. Imasmiṃ kho, bhikkhave, ekadhamme bhāvite bahulīkate anekadhātupaṭivedho hoti… nānādhātupaṭivedho hoti… anekadhātupaṭisambhidā hotī’’ti.
580-583“诸比丘,有一法,修习、多修习,能导向作证入流果……导向作证一来果……导向作证不还果……导向作证阿拉汉果。那一法是什么?身至念。诸比丘,正是这一法,修习、多修习,能导向作证入流果……导向作证一来果……导向作证不还果……导向作证阿拉汉果。”
‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattati… sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato sotāpattiphalasacchikiriyāya saṃvattati… sakadāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… anāgāmiphalasacchikiriyāya saṃvattati… arahattaphalasacchikiriyāya saṃvattatī’’ti.
584-599“诸比丘,有一法,若修习、多修习,便能导向获得智慧……导向智慧增长……导向智慧广大……导向大智慧……导向广智慧……导向宽广智慧……导向深邃智慧……导向无等智慧……导向广博智慧……导向智慧丰沛……导向迅捷智慧……导向轻快智慧……导向喜悦智慧……导向敏锐智慧……导向锐利智慧……导向穿透智慧。哪一法呢?身至念。诸比丘,正是此一法,若修习、多修习,便导向获得智慧……导向智慧增长……导向智慧广大……导向大智慧……导向广智慧……导向宽广智慧……导向深邃智慧……导向无等智慧……导向广博智慧……导向智慧丰沛……导向迅捷智慧……导向轻快智慧……导向喜悦智慧……导向敏锐智慧……导向锐利智慧……导向穿透智慧。”
‘‘Ekadhammo , bhikkhave, bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṃvattati… paññāvuddhiyā saṃvattati… paññāvepullāya saṃvattati… mahāpaññatāya saṃvattati… puthupaññatāya saṃvattati… vipulapaññatāya saṃvattati… gambhīrapaññatāya saṃvattati… asāmantapaññatāya saṃvattati… bhūripaññatāya saṃvattati… paññābāhullāya saṃvattati… sīghapaññatāya saṃvattati… lahupaññatāya saṃvattati… hāsapaññatāya saṃvattati… javanapaññatāya saṃvattati… tikkhapaññatāya saṃvattati… nibbedhikapaññatāya saṃvattati. Katamo ekadhammo? Kāyagatā sati. Ayaṃ kho, bhikkhave, ekadhammo bhāvito bahulīkato paññāpaṭilābhāya saṃvattati… paññāvuddhiyā saṃvattati… paññāvepullāya saṃvattati… mahāpaññatāya saṃvattati… puthupaññatāya saṃvattati… vipulapaññatāya saṃvattati… gambhīrapaññatāya saṃvattati… asāmantapaññatāya saṃvattati… bhūripaññatāya saṃvattati… paññābāhullāya saṃvattati… sīghapaññatāya saṃvattati… lahupaññatāya saṃvattati… hāsapaññatāya saṃvattati… javanapaññatāya saṃvattati… tikkhapaññatāya saṃvattati… nibbedhikapaññatāya saṃvattatī’’ti.
身至念品第十九
Kāyagatāsativaggo ekūnavīsatimo.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这一品完全围绕单一修法“身至念”展开,用一连串铿锵有力的教示,宣说着力培养身至念,就等于总摄所有导向觉醒的善法。每一经都以“一法”的结构重复,从不同角度——身心轻安、断恶生善、破无明、生明、得四果、种种慧——衬托出身至念的决定性力量。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| Bhagavā | 世尊 | 说法者 |
| bhikkhū | 诸比丘 | 听闻者 |
核心法义(白话+重点)
这组经的教法非常集中:身至念不是走马看花地观一下身体,而是把觉知稳稳地投放在全身,由此点燃一连串的蜕变。
世尊用“海纳百川”的比喻一击到位:
→ 拆开看:心浸泡在大海中,海水本就没有内外之分;修习身至念到纯熟,觉知就不再被身体概念框住,那时四念处、七觉支、八正道等一切“明分善法”都会自然汇入这个觉知,不需另外搬运。
→ 要旨:身至念是“一法摄一切法”的枢纽,练透这一法,整个解脱道的资粮自动集聚。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 易错点 |
|---|
| kāyagatā sati | 身至念 | 容易被想成“只观身体、排斥心法”;实际上是**以身为锚的全方位正念**,通一切善法。 |
| ekadhamma | 一法 | 不是“只有一个法义”,而是**专指身至念这一决定性的修法**,强调其统摄性。 |
| vijjā / avijjā | 明 / 无明 | 这里的“明”不等于学问,而是**如实知见四谛、缘起的亲证智慧**,身至念成熟时无明自然瓦解。 |
| dhātu | 界 | 在这品指**种种界(如四界等)的如实辨识**,修习身至念能通达内在元素的实相。 |
| paññā | 慧 | 经中一口气列出近二十种慧(大慧、广慧、速慧、利慧等),说明身至念**培养的不只是定,而是各种面向的解脱智**。 |
代表经(本组重点)
1. 身至念如大海经(心触大海,摄一切明分善法)
2. 身至念导向大悚惧感及明解脱果经(从警觉到证果的一道通途)
3. 身至念身心轻安经(修习时身心轻安,寻伺止息)
4. 身至念断不善生善经(未生恶令不生,已生善令增广)
5. 身至念破无明断结经(无明舍断,明生起,随眠根除)
6. 身至念通达种种界及诸慧经(从界分别到速慧、洞察慧等全面智慧)