2. 依怙品
2. Nāthavaggo
1. 住所经
1. Senāsanasuttaṃ
11诸比丘!具足五支的比丘,若能亲近、依止具足五支的住所,不久便能以诸漏尽,于现法中以证智亲自作证,成就无漏的心解脱与慧解脱而安住。
‘‘Pañcaṅgasamannāgato , bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya.
诸比丘!比丘如何具足五支呢?诸比丘!在此,比丘有信,信如来的菩提——‘如是,彼世尊……(中略)……世尊’;他少病少恼,具足中等的消化力,不太冷、不太热,堪能精进;他不谄诈、不虚伪,如实向导师或具智的同梵行者显露自己;他安住精进,为断除不善法、成就善法而精勤,勇猛、坚固,于诸善法不舍其轭;他具足智慧,具足能导向生灭之慧,圣、抉择、正导至苦尽之慧。诸比丘!比丘如此具足五支。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti; saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā…pe… bhagavā’ti; appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya; thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti, udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.
诸比丘!住所如何具足五支呢?诸比丘!在此,住所不远不近,便于来回,日间少喧杂,夜间少声音、少喧闹,少受虻蚊、风、热及爬虫之类所触恼。住在该住所时,不需费力便能获得衣服、饮食、住所及生病所需的医药资具。此住所中,有长老比丘们安住,他们多闻博学,通达圣教,持法、持律、持论母。他时时前往亲近他们,请教询问:‘尊者!此事为何?此义为何?’那些具寿便为他开显未开显的,阐明未阐明的,于种种疑惑处除去了他的疑虑。诸比丘!住所如此具足五支。诸比丘!具足五支的比丘,亲近、依止具足五支的住所,不久便能以诸漏尽……(中略)……作证后而安住。
‘‘Kathañca, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti? Idha, bhikkhave, senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannaṃ divā appākiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassaṃ ; tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjanti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā; tasmiṃ kho pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā; te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – ‘idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho’ti; tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti anuttānīkatañca uttāniṃ karonti anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Evaṃ kho, bhikkhave, senāsanaṃ pañcaṅgasamannāgataṃ hoti. Pañcaṅgasamannāgato kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno nacirasseva āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja vihareyyā’’ti. Paṭhamaṃ.
第二 五支经
2. Pañcaṅgasuttaṃ
12诸比丘,舍断五支、具足五支的比丘,于此法、律中被称为“圆满者、所作已办者、最上人”。 诸比丘,比丘如何舍断五支呢? 诸比丘,于此,比丘的欲贪已舍断,嗔恚已舍断,昏沉睡眠已舍断,掉举追悔已舍断,疑已舍断。 诸比丘,比丘如是舍断五支。
‘‘Pañcaṅgavippahīno, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
诸比丘,比丘如何具足五支呢? 诸比丘,于此,比丘具足无学的戒蕴,具足无学的定蕴,具足无学的慧蕴,具足无学的解脱蕴,具足无学的解脱智见蕴。 诸比丘,比丘如是具足五支。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.
诸比丘,舍断五支、具足五支的比丘,于此法、律中被称为‘圆满者、已作所作者、最上人’。
比丘的欲贪、嗔恚与昏沉睡眠,
掉举与疑,这一切皆不存在。
‘‘Pañcaṅgavippahīno kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgasamannāgato imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati. ‘‘Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca bhikkhuno; Uddhaccaṃ vicikicchā ca, sabbasova na vijjati. ‘‘Asekhena ca sīlena, asekhena samādhinā; Vimuttiyā ca sampanno, ñāṇena ca tathāvidho. ‘‘Sa ve pañcaṅgasampanno, pañca aṅge vivajjayaṃ ;
于此法与律中,即称为圆满者。」第二经。
Imasmiṃ dhammavinaye, kevalī iti vuccatī’’ti. dutiyaṃ;
3. 结经
3. Saṃyojanasuttaṃ
13诸比丘,有十种结。何等为十?五下分结、五上分结。何等为五下分结?有身见、疑、戒禁取、欲贪、嗔恚——此五种是下分结。
‘‘Dasayimāni , bhikkhave, saṃyojanāni. Katamāni dasa? Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo – imāni pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni.
何等为五上分结?色贪、无色贪、慢、掉举、无明——这便是五上分结。诸比丘,这就是十结。第三经。
‘‘Katamāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imāni kho, bhikkhave, dasa saṃyojanānī’’ti. Tatiyaṃ.
4. 心荒芜经
4. Cetokhilasuttaṃ
14诸比丘,若任何比丘或比丘尼,未断五心栽,未断尽五心缚,则无论夜晚或白昼,于他唯有善法退失可期,而非增长。
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
什么是他的五种心荒芜未舍断?诸比丘,于此,比丘对导师疑惑、犹豫,不能胜解、不能净信。诸比丘,若比丘对导师疑惑、犹豫,不能胜解、不能净信,他的心便不倾向于热诚、专修、持续、精勤。心若不倾向于热诚、专修、持续、精勤,这便是他未舍断的第一种心荒芜。
‘‘Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo appahīno hoti.
“再者,诸比丘,比丘对法怀疑……对僧团怀疑……对学处怀疑……对同梵行者愤怒、不满、心受伤害、生起顽固。诸比丘,若比丘对同梵行者愤怒、不满、心受伤害、生起顽固,他的心便不倾向于热诚、专修、持续、精勤。心若不倾向于热诚、专修、持续、精勤,这便是他未舍断的第五种心荒芜。这便是他未舍断的五种心荒芜。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme kaṅkhati…pe… saṅghe kaṅkhati… sikkhāya kaṅkhati… sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā appahīnā honti.
“什么是他的五种心束缚未断?诸比丘,于此,比丘于诸欲未离贪、未离欲、未离爱、未离渴、未离热恼、未离渴爱。诸比丘,若比丘于诸欲未离贪、未离欲、未离爱、未离渴、未离热恼、未离渴爱,他的心便不倾向于热诚、专修、持续、精勤。心若不倾向于热诚、专修、持续、精勤,这便是他未断的第一种心束缚。”
‘‘Katamassa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho avigatataṇho , tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho asamucchinno hoti.
“再者,诸比丘,比丘于身未离贪……于色未离贪……他随其所欲饱食之后,便沉溺于卧乐、倚卧乐、睡眠乐而住……为了投生某类天众而修梵行——‘我依此戒、依此禁戒、依此苦行、依此梵行,将成为天人,或某类天人。’诸比丘,若有比丘为了投生某类天众而修梵行——‘我依此戒、依此禁戒、依此苦行、依此梵行,将成为天人,或某类天人’——其心便不倾注于热诚、专修、恒常、精勤。凡其心不倾注于热诚、专修、恒常、精勤者,这便是他的第五种心束缚未被切断。如此,这五种心束缚未被切断。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye avītarāgo hoti…pe… rūpe avītarāgo hoti…pe… yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati… aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti, tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho asamucchinno hoti. Imassa pañca cetasovinibandhā asamucchinnā honti.
“诸比丘,任何比丘或比丘尼,若这五种心荒芜未被舍断、这五种心束缚未被彻底切断,那么对于他,无论白昼或黑夜来临,在诸善法上只应预期退减,而非增长。”
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
“诸比丘,譬如黑分月之际,无论白昼或黑夜来临,月亮的色泽衰减,圆轮衰减,光亮衰减,高度与周圆也衰减;正是如此,诸比丘,任何比丘或比丘尼,若这五种心荒芜未被舍断、这五种心束缚未被彻底切断,那么对于他,无论白昼或黑夜来临,在诸善法上只应预期退减,而非增长。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyateva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā appahīnā ime pañca cetasovinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāniyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
“诸比丘,若有比丘或比丘尼,已舍断五种内心荒芜、已善断五种心束缚,则不论黑夜白昼到来,他在诸善法上唯应期待增长,不会退减。”
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
“他已舍断的是哪五种内心荒芜呢?诸比丘,于此,比丘于导师不怀疑、无疑惑,具足胜解与净信。诸比丘,若比丘于导师不怀疑、无疑惑,具足胜解与净信,他的心便趋向热诚、专修、持续、精勤。当他的心趋向热诚、专修、持续、精勤时,这便是他第一内心荒芜已被舍断。”
‘‘Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati, adhimuccati sampasīdati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati sampasīdati, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetokhilo pahīno hoti.
“再者,诸比丘,比丘于法不怀疑……(中略)……于僧团不怀疑……于学处不怀疑……对同梵行者不愤怒、心满意足、心无恼害、不生起内心荒芜。诸比丘,若比丘对同梵行者不愤怒、心满意足、心无恼害、不生起内心荒芜,他的心便趋向热诚、专修、持续、精勤。当他的心趋向热诚、专修、持续、精勤时,这便是他第五内心荒芜已被舍断。这五种内心荒芜便已舍断。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhamme na kaṅkhati…pe… saṅghe na kaṅkhati… sikkhāya na kaṅkhati … sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto , tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā pahīnā honti.
“诸比丘,哪五种心的束缚在他已善断呢?诸比丘,于此,有比丘于诸欲离贪、离欲、离爱、离渴、离热恼、离渴爱。诸比丘,若比丘于诸欲离贪、离欲、离爱、离渴、离热恼、离渴爱,其心便倾向于热诚、专修、持续与精勤。心如此倾向者,他的第一种心的束缚便已善断。”
‘‘Katamassa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ paṭhamo cetasovinibandho susamucchinno hoti.
再者,诸比丘,有比丘于身离贪……于色离贪……他不为饱腹而食,随后耽着卧床之乐、躺卧之乐、睡眠之乐而住;亦不期望投生某一天众而修梵行——‘我将依此戒、或誓愿、或苦行、或梵行,成为天或某位天人’。诸比丘,若比丘不期望投生某天众……成为某位天人,其心便倾向于热诚、专修、持续与精勤。心如此倾向者,他的第五种心的束缚便已善断。此人的五种心的束缚已善断。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kāye vītarāgo hoti…pe… rūpe vītarāgo hoti …pe… na yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ carati – ‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā’ti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu na aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya…pe… devaññataro vāti, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaṃ pañcamo cetasovinibandho susamucchinno hoti. Imassa pañca cetasovinibandhā susamucchinnā honti.
诸比丘,若彼比丘或比丘尼,已舍此五种心的荒芜,已善断此五种心的束缚,则无论黑夜或白昼来到,于诸善法唯可期增长,而无有退减。
‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā , tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
诸比丘,譬如在白半月的日子里,随着日夜推移,月亮的色泽增长、圆轮增长、光辉增长、大小与圆周也一同增长;同样地,诸比丘,若任何比丘或比丘尼已舍断这五种心的荒芜,彻底断除这五种心的束缚,对他来说,随着日夜推移,于诸善法中只可期望增长,不会衰退。第四经。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhateva vaṇṇena vaḍḍhati maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena; evamevaṃ kho, bhikkhave, yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime pañca cetasovinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihānī’’ti. Catutthaṃ.
不放逸经
5. Appamādasuttaṃ
15诸比丘,所有众生——无论是无足、二足、四足或多足,有色或无色,有想、无想或非想非非想——如来都被称为其中第一,是阿拉汉、正自觉者。同样地,诸比丘,所有善法皆以不放逸为根本,归于不放逸。于此中,不放逸被说为第一。
‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evamevaṃ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃ aggamakkhāyati.
诸比丘,正如一切林野众生的足迹,悉皆摄入大象的足迹中,象足以其巨大,于他们足迹中称为第一;同样地,诸比丘,一切善法悉以不放逸为根本,汇归于不放逸。不放逸于他们善法中,称为第一。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti, hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ mahantattena; evamevaṃ kho, bhikkhave , ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃ aggamakkhāyati.
诸比丘,正如尖顶屋的所有椽,皆趋向尖顶、倾向尖顶、汇合于尖顶,尖顶于其中称为第一;同样地,诸比丘,一切善法悉以不放逸为根本,汇归于不放逸。不放逸于他们善法中,称为第一。
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭo tāsaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃ aggamakkhāyati.
诸比丘,正如一切根香中,黑沉香称为第一;同样地,诸比丘……
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho bhikkhave…pe….
诸比丘,譬如任何心材之香,红栴檀被尊为其中最上;同样地,诸比丘,……
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho bhikkhave…pe….
诸比丘,譬如任何花香,茉莉花被尊为其中最上;同样地,诸比丘,……
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho bhikkhave…pe….
诸比丘,譬如任何小王,皆是转轮王的随从,转轮王被尊为其中之最;同样地,诸比丘,……
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci khuddarājāno , sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṃ cakkavattī aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, bhikkhave…pe….
诸比丘!譬如所有星宿的光芒,都不及月光的十六分之一,月光被称为之中最上;同样地,诸比丘!……
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, bhikkhave…pe….
诸比丘!譬如秋天,天空晴朗无云,太阳升上天空,驱散一切虚空中的黑暗,辉耀、炽热、光明显赫;同样地,诸比丘!……
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ kho, bhikkhave…pe….
诸比丘!譬如所有的大河,就是:恒河、耶牟那河、阿吉拉瓦底河、萨罗游河、摩醯河,全都流向大海,趋向大海,倾注大海,归入大海,大海被称为之中之最;同样地,诸比丘!一切善法都以不放逸为根本,以不放逸为归会处,不放逸被称为之中之最。第五经。
‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaṅgamā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tāsaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti. Pañcamaṃ.
6. 应请经
6. Āhuneyyasuttaṃ
16诸比丘,这十种人是应请者、应迎者、应施与者、应受合掌者,是世间的无上福田。哪十种呢?如来、阿拉汉、正自觉者、独觉佛、俱分解脱者、慧解脱者、身证者、见至者、信解脱者、随信行者、随法行者、种姓者。诸比丘,这十种人即是应请者、应迎者、应施与者、应受合掌者,是世间的无上福田。第六经。
‘‘Dasayime , bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katame dasa? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho, paccekabuddho, ubhatobhāgavimutto, paññāvimutto, kāyasakkhī, diṭṭhippatto, saddhāvimutto, saddhānusārī, dhammānusārī, gotrabhū – ime kho, bhikkhave, dasa puggalā āhuneyyā…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 第一依怙经
7. Paṭhamanāthasuttaṃ
17“诸比丘,应依怙而住,莫无依怙。诸比丘,无依怙者住于苦。诸比丘,有十种作依怙之法。哪十种?诸比丘,于此,比丘具足戒,以巴帝摩卡律仪防护而住,具足正行与行处,于微细的罪过见怖畏,受持学习诸学处。诸比丘,若比丘具足戒……受持学习诸学处,此法亦能作依怙。”
‘‘Sanāthā , bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ, bhikkhave, anātho viharati. Dasayime, bhikkhave, nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yampi, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘多闻,持法,积集所闻。凡那些初善、中善、后善,有义有文,宣说完全圆满、清净梵行的法,他对这样的法多闻、受持、以语熟习、以意审察、以见善通达。诸比丘,若比丘多闻……以见善通达,此法亦能作依怙。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘有善友、善伴、善同事。诸比丘,若比丘有善友、善伴、善同事,此法亦能作依怙。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko . Yampi, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko, ayampi dhammo nāthakaraṇo .
“再者,诸比丘,比丘易受教,具足易受教的品质,能忍,恭敬领受教诫。诸比丘,比丘易受教……恭敬领受教诫,此法也能作为依怙。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. Yampi, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti…pe… anusāsaniṃ, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,对于同梵行者种种应做之事,比丘善巧而不懈怠,具备相应的审察力,堪能执行,堪能妥善安排。诸比丘,比丘对于同梵行者……堪能执行,堪能妥善安排,此法也能作为依怙。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Yampi, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ…pe… alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘好乐法,爱乐谈论,于阿毗达摩与阿毗毗奈耶得大喜悦。诸比丘,比丘好乐法,爱乐谈论,于阿毗达摩与阿毗毗奈耶得大喜悦,此法也能作为依怙。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. Yampi, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘安住于精进,为断诸不善法、为圆满诸善法,勇健坚毅,精勤坚固,于诸善法不舍重轭。诸比丘,此亦为能作依怙之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yampi, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘于或粗或胜的衣、食、坐卧具、病缘医药资具皆能知足。诸比丘,此亦为能作依怙之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yampi, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘具足正念,成就最胜之念与正知,于久远所作、久远所说,皆能忆持、随念。诸比丘,此亦为能作依怙之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,诸比丘,比丘具足智慧,具足能通达生灭的圣慧——那是洞察、能正确导向苦尽的智慧。诸比丘,比丘具足这样的智慧,这一法也能作依怙。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Yampi, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā, ayampi dhammo nāthakaraṇo.
诸比丘,你们应当有依怙而住,不要没有依怙。诸比丘,没有依怙者便安住于苦。诸比丘,这些就是十种作依怙之法。第七经。
‘‘Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ, bhikkhave, anātho viharati. Ime kho, bhikkhave, dasa nāthakaraṇā dhammā’’ti. Sattamaṃ.
第八 第二依怙经
8. Dutiyanāthasuttaṃ
18如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。于此,世尊称呼诸比丘:「诸比丘。」「尊者。」那些比丘回答世尊。世尊如此说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
“诸比丘,你们应安住于有依护,莫无依护而住。诸比丘,无依护者住于苦。诸比丘,这十种是作依护之法。哪十种呢?诸比丘,在此,比丘是持戒者……受持修习诸学处。‘这位比丘确实是持戒者,以巴帝摩卡律仪防护而住,行处与所行具足,于微细的罪过中看见怖畏,受持修习诸学处’,年长的比丘们便认为对他值得教导和教诫,中年的比丘们……新参的比丘们认为对他值得教导和教诫。当他得到长老们的悲悯、中年们的悲悯与新参们的悲悯时,于诸善法中应期待增长,而非衰退。这也是作依护之法。”
‘‘Sanāthā , bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ, bhikkhave, anātho viharati. Dasayime, bhikkhave, nāthakaraṇā dhammā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. ‘Sīlavā vatāyaṃ bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesū’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘是多闻者……以见善通达。‘这位比丘确实是多闻者,受持所闻,积集所闻,那些初善、中善、后善,有义有文,宣说完全圆满清净梵行的法,这样的法他多闻、受持,以语言熟习,以意思惟,以见善通达’,年长的比丘们便认为对他值得教导和教诫,中年的比丘们……新参的比丘们认为对他值得教导和教诫。当他得到长老们的悲悯、中年们的悲悯与新参们的悲悯时,于诸善法中应期待增长,而非衰退。这也是作依护之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bahussuto hoti…pe… diṭṭhiyā suppaṭividdhā. ‘Bahussuto vatāyaṃ bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘是善友、善伴、善同伴。‘这位比丘确实是善友、善伴、善同伴’,长老比丘们便认为应当对他教诫、教导;中座比丘们……新学比丘们也认为应当对他教诫、教导。当他得到长老们、中座比丘们和新学比丘们的悲悯时,在诸善法中应可预期增长,而非衰退。这也是依护之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. ‘Kalyāṇamitto vatāyaṃ bhikkhu kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,诸比丘,比丘易受教,具足易受教的特质,堪忍,且能恭敬地领受教诫。‘这位比丘确实易受教,具足易受教的特质,堪忍,且能恭敬地领受教诫’,长老比丘们便认为应当对他教诫、教导;中座比丘们……新学比丘们也认为应当对他教诫、教导。当他得到长老们、中座比丘们和新学比丘们的悲悯时,在诸善法中应可预期增长,而非衰退。这也是依护之法。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ. ‘Suvaco vatāyaṃ bhikkhu sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato, khamo padakkhiṇaggāhī anusāsani’nti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,诸比丘,对于同梵行者的种种应做之事,比丘善巧而不懈怠,具备依方法审察的智慧,足以胜任,足以妥善安排。‘对于同梵行者的种种应做之事,这位比丘确实善巧而不懈怠,具备依方法审察的智慧,足以胜任,足以妥善安排’,长老比丘们便认为应当对他教诫、教导;中座比丘们……新学比丘们也认为应当对他教诫、教导。当他得到长老们、中座比丘们和新学比丘们的悲悯时,在诸善法中应可预期增长,而非衰退。这也是依护之法。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. ‘Yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṃ bhikkhu analaso, tatrūpāyāya vīmaṃsāya samannāgato, alaṃ kātuṃ alaṃ saṃvidhātu’nti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
再者,诸比丘,比丘是乐法者,喜好谈说,于阿毗达摩与阿毗毗奈耶心生极大欢喜。‘这位比丘确实是乐法者,喜好谈说,于阿毗达摩与阿毗毗奈耶心生极大欢喜’,长老比丘们便认为应当教诫、教导他,中座比丘们……新学比丘们也认为应当教诫、教导他。当他受到长老们、中座们、新学比丘们的怜愍时,于诸善法之中应期待增长,而不应衰退。此亦是作依护之法。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo. ‘Dhammakāmo vatāyaṃ bhikkhu piyasamudāhāro, abhidhamme abhivinaye uḷārapāmojjo’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘安住于精进,为断除诸不善法,为成就诸善法,刚健勇猛、坚固精勤,于诸善法不舍重担。‘这位比丘确实安住于精进,为断除诸不善法,为成就诸善法,刚健勇猛、坚固精勤,于诸善法不舍重担’,长老比丘们便认为应当教诫、教导他,中座比丘们……新学比丘们也认为应当教诫、教导他。当他受到长老们、中座们、新学比丘们的怜愍时,于诸善法之中应期待增长,而不应衰退。此亦是作依护之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu ‘āraddhavīriyo vatāyaṃ bhikkhu viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesū’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti . Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,诸比丘,比丘对随缘所得的任何衣、钵食、坐卧处、病者所需医药资具,皆能知足。‘这位比丘确实对随缘所得的任何衣、钵食、坐卧处、病者所需医药资具皆能知足’,长老比丘们便认为应当教诫、教导他,中座比丘们……新学比丘们也认为应当教诫、教导他。当他受到长老们、中座们、新学比丘们的怜愍时,于诸善法之中应期待增长,而不应衰退。此亦是作依护之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. ‘Santuṭṭho vatāyaṃ bhikkhu itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,比丘具念,成就最胜的念与正知,于久远所作、久远所说,皆能忆持随念。‘此比丘确实具念,成就最胜的念与正知,能忆持随念久远所作、久远所说。’长老比丘们认为应当教诫他、教导他,中座比丘们认为应当教诫他、教导他,年少比丘们也认为应当教诫他、教导他。他既得长老们的怜愍、中座们的怜愍、年少比丘们的怜愍,于诸善法便当期望增长,不应衰退。此亦为作依护之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. ‘Satimā vatāyaṃ bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“再者,比丘有慧,成就能导向生灭的智慧——圣、洞察、正导至苦尽之慧。‘此比丘确实有慧,成就导向生灭的智慧,圣、洞察、正导至苦尽之慧。’长老比丘们认为应当教诫他、教导他,中座比丘们认为应当教诫他、教导他,年少比丘们也认为应当教诫他、教导他。他既得长老们的怜愍、中座们的怜愍、年少比丘们的怜愍,于诸善法便当期望增长,不应衰退。此亦为作依护之法。”
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. ‘Paññavā vatāyaṃ bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā’ti therāpi naṃ bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimāpi bhikkhū… navāpi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa…pe… no parihāni. Ayampi dhammo nāthakaraṇo.
“诸比丘,你们应当有依护而安住,切勿无依护。诸比丘,无依护者住于苦。诸比丘,这些便是十种作依护之法。”世尊说了此语。诸比丘心满意足,欢喜信受世尊所说。第八经。
‘‘Sanāthā, bhikkhave, viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ, bhikkhave, anātho viharati. Ime kho, bhikkhave, dasa nāthakaraṇā dhammā’’ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Aṭṭhamaṃ.
第一圣住经
9. Paṭhamaariyāvāsasuttaṃ
19诸比丘,有十种圣住处,是圣者曾住、今住、当住之处。哪十种?诸比丘,于此,比丘是已断五支者,具足六支者,成就一护者,四依止者,已遣除各别谛执者,完全舍离寻求者,思惟无浊者,身行轻安者,心善解脱者,慧善解脱者。诸比丘,此即十种圣住,诸圣者曾住、今住、当住于此。
‘‘Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco , samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā , ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā’’ti. Navamaṃ.
第二圣住经
10. Dutiyaariyāvāsasuttaṃ
20一时,世尊住在俱卢国一个名叫剑磨瑟昙的俱卢村落。在那里,世尊对比丘们说:……
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kurūsu viharati kammāsadhammaṃ nāma kurūnaṃ nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi…pe….
“诸比丘!有十种圣住,圣者们已住、正住、当住。哪十种呢?诸比丘!比丘已舍断五支,具足六支,有一守护,四依止,已舍别别之真,全然舍弃寻求,思惟无浊,身行轻安,心善解脱,慧善解脱。
‘‘Dasayime, bhikkhave, ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti, chaḷaṅgasamannāgato , ekārakkho, caturāpasseno, paṇunnapaccekasacco, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo, passaddhakāyasaṅkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
“诸比丘!比丘如何是已舍断五支呢?诸比丘!在此,比丘的欲贪已舍断,嗔恚已舍断,昏沉睡眠已舍断,掉举追悔已舍断,疑已舍断。诸比丘!这样,比丘便是已舍断五支。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti, byāpādo pahīno hoti, thinamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhaccakukkuccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
诸比丘,怎样是比丘具足六支?在此,比丘以眼见色后,不喜不忧,安住于舍,正念正知;以耳闻声后……以鼻嗅香后……以舌尝味后……以身触所触后……以意识法后,不喜不忧,安住于舍,正念正知。诸比丘,这就是比丘具足六支。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.
诸比丘,怎样是比丘成为单一守护者?在此,比丘具备以念守护的心。诸比丘,这就是比丘成为单一守护者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ekārakkho hoti.
诸比丘,怎样是比丘依于四依止?在此,比丘经过思量而亲近某一者,经过思量而忍受某一者,经过思量而回避某一者,经过思量而断除某一者。诸比丘,这就是比丘依于四依止。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu saṅkhāyekaṃ paṭisevati, saṅkhāyekaṃ adhivāseti, saṅkhāyekaṃ parivajjeti, saṅkhāyekaṃ vinodeti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu caturāpasseno hoti.
诸比丘,比丘如何是已断除种种偏执见解者呢?诸比丘,于此,凡彼种种沙门、婆罗门的种种偏执见解——例如“世间是常”“世间是无常”“世间有边”“世间无边”“命即是身”“命与身异”“如来死后存在”“如来死后不存在”“如来死后既存在又不存在”“如来死后既非存在也非不存在”——比丘于这一切皆已推离、舍断、吐弃、放下、除去、彻底弃舍。诸比丘,比丘正是如此断除种种偏执见解。
‘‘Kathañca , bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno yāni tāni puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, seyyathidaṃ – ‘sassato loko’ti vā, ‘asassato loko’ti vā, ‘antavā loko’ti vā, ‘anantavā loko’ti vā, ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti vā, ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti vā, ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti vā, sabbāni tāni nunnāni honti paṇunnāni cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu paṇunnapaccekasacco hoti.
诸比丘,比丘如何是完全止息了寻求者呢?诸比丘,于此,比丘已舍断欲的寻求,已舍断有的寻求,梵行的寻求已完全止息。诸比丘,比丘正是如此完全止息寻求。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti, bhavesanā pahīnā hoti, brahmacariyesanā paṭippassaddhā. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.
诸比丘,比丘如何是不浊的思惟者呢?诸比丘,于此,比丘已舍断欲的思惟,已舍断嗔恚的思惟,已舍断加害的思惟。诸比丘,比丘正是如此成为不浊的思惟者。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno hoti, byāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.
诸比丘,如何是身行已轻安的比丘?诸比丘,在此,比丘舍断了乐、舍断了苦,往昔的喜忧灭没,不苦不乐,舍念清净,具足第四禅那而安住。诸比丘,这样便是身行已轻安。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
诸比丘,如何是心善解脱的比丘?诸比丘,在此,比丘的心从贪解脱、从嗔解脱、从痴解脱。诸比丘,这样便是心善解脱。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno rāgā cittaṃ vimuttaṃ hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttacitto hoti.
诸比丘,如何是慧善解脱的比丘?诸比丘,在此,比丘如此了知:'我的贪已舍断,根已断,如截断的多罗树头,归于无有,于未来不再生起。'同样,了知嗔已舍断……'我的痴已舍断,根已断,如截断的多罗树头,归于无有,于未来不再生起。'诸比丘,这样便是慧善解脱。
‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti? Idha , bhikkhave, bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti, doso me pahīno…pe… ‘moho me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’ti pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu suvimuttapañño hoti.
诸比丘,过去世的圣者所安住的圣住,皆是此十圣住;诸比丘,未来世的圣者将安住的圣住,皆是此十圣住;诸比丘,现在世的圣者所安住的圣住,皆是此十圣住。诸比丘,此十圣住,即是圣者们已住、正住、当住之圣住。第十经。
‘‘Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ ariyā ariyāvāse āvasiṃsu, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasiṃsu; ye hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ ariyā ariyāvāse āvasissanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasissanti; ye hi keci, bhikkhave , etarahi ariyā ariyāvāse āvasanti, sabbe te imeva dasa ariyāvāse āvasanti. Ime kho, bhikkhave, dasa ariyāvāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā’’ti. Dasamaṃ.
依怙品第二
Nāthavaggo dutiyo.
坐卧处与五支,并结缚与随烦恼,
不放逸为应供,二依怙、二种圣住。
Senāsanañca pañcaṅgaṃ, saṃyojanākhilena ca; Appamādo āhuneyyo, dve nāthā dve ariyāvāsāti.