15. 不可能部
15. Aṭṭhānapāḷi
1. 第一品
1. Paṭhamavaggo
268“诸比丘,具足见者认为任何行是常的,这是不可能、无有是处的。不存在这种可能。然而,诸比丘,凡夫认为任何行是常的,这是可能的,恰有是处。这种可能是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
269“诸比丘,具足见者认为任何行是乐的,这是不可能、无有是处的。不存在这种可能。然而,诸比丘,凡夫认为任何行是乐的,这是可能的,恰有是处。这种可能是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
270“诸比丘,成就见者会将任何法执为我,这是不可能的,没有这种可能。此事不存在。然而,诸比丘,凡夫会将任何法执为我,此事确实存在,这是可能的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato upagaccheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano kañci dhammaṃ attato upagaccheyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
271“诸比丘,成就见者会夺取母亲的生命,这是不可能的,没有这种可能。此事不存在。然而,诸比丘,凡夫会夺取母亲的生命,此事确实存在,这是可能的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
272“诸比丘,成就见者会夺取父亲的生命,这是不可能的,没有这种可能。此事不存在。然而,诸比丘,凡夫会夺取父亲的生命,此事确实存在,这是可能的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo pitaraṃ jīvitā voropeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano pitaraṃ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
273“诸比丘,具足见者夺取阿拉汉的生命,此事不可能,亦无机会;此情况不存在。然而,诸比丘,凡夫夺取阿拉汉的生命,此事则有可能,此情况存在。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṃ jīvitā voropeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano arahantaṃ jīvitā voropeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
274“诸比丘,具足见者以嗔害心令如来出血,此事不可能,亦无机会;此情况不存在。然而,诸比丘,凡夫以嗔害心令如来出血,此事则有可能,此情况存在。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano tathāgatassa paduṭṭhacitto lohitaṃ uppādeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
275“诸比丘,具足见者分裂僧团,此事不可能,亦无机会;此情况不存在。然而,诸比丘,凡夫分裂僧团,此事则有可能,此情况存在。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano saṅghaṃ bhindeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
276“诸比丘,这是不可能的,没有这种机会:一个具足见的人会去指认其他导师。这种事情不会发生。诸比丘,这是可能的:凡夫会去指认其他导师。这种事情确实会发生。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puthujjano aññaṃ satthāraṃ uddiseyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
277“诸比丘,这是不可能的,没有这种机会:在一个世界中,有两位阿拉汉、正自觉者不分先后地同时出现。这种事情不会发生。诸比丘,这是可能的:在一个世界中,只有一位阿拉汉、正自觉者会出现。这种事情确实会发生。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā ekova arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
278“诸比丘,这是不可能的,不会发生:在一个世界里,有两位转轮王不分先后地同时出现。这种事不存在。然而,诸比丘,这是可能的:在一个世界里,只有一位转轮王出现。这种可能是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattī apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ ekissā lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
279“诸比丘,这是不可能的,不会发生:一位女子成为阿拉汉、正自觉者。这种事不存在。然而,诸比丘,这是可能的:一位男子成为阿拉汉、正自觉者。这种可能是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho, etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
280“诸比丘,这是不可能的,不会发生:一位女子成为转轮王。这种事不存在。然而,诸比丘,这是可能的:一位男子成为转轮王。这种可能是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puriso rājā assa cakkavattī. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
281-283“诸比丘,女人成就帝释之位,这是不可能的,没有这样的机会;成就魔罗之位,没有这样的机会;成就梵天之位,没有这样的机会。这样的事情并不存在。诸比丘,而男人成就帝释之位……成就魔罗之位……成就梵天之位,这是可能的,这样的机会是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ itthī sakkattaṃ kāreyya…pe… mārattaṃ kāreyya…pe… brahmattaṃ kāreyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ puriso sakkattaṃ kāreyya…pe… mārattaṃ kāreyya…pe… brahmattaṃ kāreyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
284“诸比丘,由身恶行感得可爱、合意、可悦的果报,这是不可能的,没有这样的机会。这样的事情并不存在。诸比丘,而由身恶行感得不可爱、不合意、不可悦的果报,这是可能的,这样的事情是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
285-286“诸比丘,由语恶行……乃至由意恶行,感得可爱、合意、可悦的果报,这也是不可能的,没有这样的机会。这样的事情并不存在。诸比丘,而由意恶行感得不可爱、不合意、不可悦的果报,这是可能的,这样的事情是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīduccaritassa…pe… yaṃ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
287“诸比丘,身善行会感得不可爱、不合意、不可悦的果报,这是不可能的,没有这样的道理。无有此事。然而,诸比丘,身善行会感得可爱、合意、可悦的果报,这是可能的。确有此事。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
288-289“诸比丘,语善行与意善行会感得不可爱、不合意、不可悦的果报,这是不可能的,没有这样的道理。无有此事。然而,诸比丘,意善行会感得可爱、合意、可悦的果报,这是可能的。确有此事。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ , bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīsucaritassa…pe… manosucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
290“诸比丘,这是不可能的,没有这样的机缘:具足身恶行者,以此为因、以此为缘,于身坏命终后投生善趣、天界。如此之处,并不存在。然而,诸比丘,这是可能的,有这样的机缘:具足身恶行者,以此为因、以此为缘,于身坏命终后投生苦界、恶趣、堕处、地狱。这处所,是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
291-292“诸比丘,这是不可能的,没有这样的机缘:具足语恶行者……具足意恶行者,以此为因、以此为缘,于身坏命终后投生善趣、天界;如此之处,并不存在。然而,诸比丘,这是可能的,有这样的机缘:具足意恶行者,以此为因、以此为缘,于身坏命终后投生苦界、恶趣、堕处、地狱;这处所,是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīduccaritasamaṅgī…pe… yaṃ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ manoduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti .
293“诸比丘,这是不可能的,没有这样的机缘:具足身善行者,以此为因、以此为缘,于身坏命终后投生苦界、恶趣、堕处、地狱。如此之处,并不存在。然而,诸比丘,这是可能的,有这样的机缘:具足身善行者,以此为因、以此为缘,于身坏命终后投生善趣、天界。这处所,是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
294-295“诸比丘,具足善语行……乃至具足善意行的人,以此为因、以此为缘,于身坏命终后,投生到恶趣、苦界、堕落处、地狱——这既不可能,也无机会。这种情形不存在。诸比丘,而具足善意行的人,以此为因、以此为缘,于身坏命终后,投生到善趣、天界——这确实可能,确有此种机会。这种情形是存在的。”
‘‘Aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ vacīsucaritasamaṅgī…pe… yaṃ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjeyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ṭhānañca kho etaṃ, bhikkhave, vijjati yaṃ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjeyya. Ṭhānametaṃ vijjatī’’ti.
不可能部 第十五
Aṭṭhānapāḷi pannarasamo.
━━ 归纳讲解,仅供参考 ━━
这组在讲什么
这一品专门汇集佛陀对“不可能发生之事”的断言,用鲜明的“圣者不可能/凡夫可能”的对举方式,把正见必然导致的行为边界彻底划清。它围绕业果法则、圣者的道德底线、世间唯一佛陀出世等主题,讲明一旦证得初果(成就见/具见者),某些严重恶行与邪见就永远关闭了可能性。
出场人物 / 对告众
| Pali | 中文(经文用名) | 角色 |
|---|
| bhikkhave | 诸比丘 | 佛说法的主要对象 |
| puthujjana | 凡夫 | 作为与“圣者”对比的未闻法之人 |
| diṭṭhisampanna / ariya-sāvaka | 成就见的人/具见者/圣弟子 | 指证得初果及以上者 |
| Arahant Sammāsambuddha | 阿拉汉·正自觉者 | 指究竟觉悟者 |
| Tathāgata | 如来 | 佛陀自称 |
| rājā cakkavattī | 转轮王 | 统一天下的法王,代表世间最胜 |
| māra | 魔罗 | 欲界天王,代表障碍解脱的力量 |
| sakka | 帝释天 | 忉利天主,代表天界福报 |
| brahmā | 梵天 | 色界天主,代表极高但又未脱轮回的清净 |
核心法义(白话+重点)
这组经的核心建立在一条铁律上:洞见真实的智慧一旦确立,某些意识状态和行为就永远不可能再冒出来,因为这些行为与那种清晰看见是直接矛盾的。
这里的逻辑不是“理当如此”,而是“绝无例外”。经文反复用同一个公式:
>
接着,经文排列出一系列“绝不可能发生于圣者”的恶业——杀母、杀父、杀阿拉汉、以恶心出佛身血、分裂僧团、另指外人为师。这五条被称为“无间业”或“五逆罪”,是直接坠入地狱最深处、此生命终毫无翻身余地的恶行。经文要表达的核心不是圣者靠压抑才不去做,而是他们内在已经没有任何力量能把他们推向那里。
另一座分水岭,是佛与转轮王不会在同一世界同时出现两个,而女人现生做正自觉者、做转轮王、做帝释天、做魔罗、做梵天,被归为“不可能”——这是当时印度的文化语境条件下的真理定位,它放在教理框架里看,指向的不是贬义,而是“每个存在的业报身有其功能与局限”。果报类型完全由业决定,恶行绝产乐果,善行绝产苦果,这也是绕不开的宇宙法则。
→ 要旨:这组经不做劝善的软话说教,而是用“不可能”一词画下一道黑白分明的地图——凡夫与圣者各能走到哪、各不能走到哪,业果绝无错乱。这种铁腕式的论断,反而能让人彻底放下侥幸,看得清方向。
关键术语锚
| Pali | 中文(经文用名) | 为何易错 |
|---|
| Aṭṭhānametaṃ / Ṭhānametaṃ | 不可能、无机会/可能、有机会 | 不是日常概率上的“几乎不会”,而是功能上绝对无法成立。“无机会”暗示连形成的条件都完全缺失。 |
| diṭṭhisampanna | 成就见/具见者 | 容易误解为“很有见解的人”。这里特指已证入出世间正见、入圣者流(初果)之人,不再堕恶道。 |
| puthujjana | 凡夫 | 字面是“众多生类之一”,不带贬义,指尚未见法的普通人,其“可能性”源自无限的无明延展。 |
| saṅkhāra | 行 | 本组中“任何行”指一切因缘和合的法。凡夫把它看成永恒;圣者绝无可能再有此见。 |
| loka-dhātu | 世界界 | 不是世界上几个国家,而是整个一佛刹土、三千大千世界这么大尺度的“世界系统”。一世界界只能有一佛出世。 |
| kamma-kilesa | 业/(意)恶行 | 经文把身语意三层果报一一列开,提醒不是只有肢体行为才产生果报,动机层面的恶善同样锁死善趣与恶趣。 |
代表经(本组重点)
- AN 15.1.1-3 “常/乐/我”邪见的不可能性 —— 圣凡对诸行在认知上的绝对分界。
- AN 15.1.4-8 五种无间恶业的不可能性 —— 圣者不造的极重恶行清单。
- AN 15.1.10 一世界中唯一佛出世的不可能性 —— 宇宙尺度上真理象征的唯一性。
- AN 15.1.12-15 女身不现身为佛、转轮王、帝释、魔及梵天 —— 文化框架与业报身功能界限。
- AN 15.1.16-21 身语意三业的果报铁则 —— 善永不出恶果,恶永不出善果。
- AN 15.2.4-6 具足三恶行者 / 三善行者的趣向断然对立 —— 终生命终后去向的确定性结论。