4. 天品
4. Devatāvaggo
1. 有学经
1. Sekhasuttaṃ
31“比丘们,有六种法会导致有学比丘退失。哪六种呢?喜好事务、喜好言谈、喜好睡眠、喜好结交、不守护根门、于食不知量——比丘们,正是这六种法会导致有学比丘退失。”
‘‘Chayime , bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame cha? Kammārāmatā , bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.
“比丘们,有六种法能令有学比丘不退失。哪六种呢?不喜好事务、不喜好言谈、不喜好睡眠、不喜好结交、守护根门、于食知量——比丘们,正是这六种法能令有学比丘不退失。”第一经。
‘‘Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā – ime kho , bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Paṭhamaṃ.
2. 第一不退经
2. Paṭhamaaparihānasuttaṃ
32那时,有一位天人在深夜时分,以殊胜的容光遍照祇园,来到世尊所在处。他来到后,礼敬世尊,站在一边。那位天人站在一边后,对世尊这样说:
Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca –
“尊者,有这六法,能令比丘不退失。是哪六法呢?敬重世尊、敬重法、敬重僧伽、敬重学处、敬重不放逸、敬重善意的款待——尊者,正是这六法,能令比丘不退失。”那位天人说了这番话。世尊表示随喜。于是那位天人心想:“世尊随喜我了”,便礼敬世尊,右绕之后,就在该处消失了。
‘‘Chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
那时,世尊度过那夜之后,对比丘们说:“诸比丘,昨夜后夜时分,有一位容貌殊胜的天人,遍照整座祇园,来到我的面前;向我礼敬后,立于一旁。诸比丘,那位天人立于一旁后,对我这样说:‘尊者,有六种法,能令比丘不退转。哪六种呢?尊敬导师、尊敬法、尊敬僧团、尊敬学处、尊敬不放逸、尊敬亲切的接待——尊者,正是这六种法,能令比丘不退转。’诸比丘,那位天人这样说。说完之后,向我礼敬,右绕轮匝,便在那里隐没了。”
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
尊师、尊法,于僧团心怀深切恭敬;
不放逸的比丘,受人尊重,得亲切的接待。
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Appamādagaru bhikkhu, paṭisanthāragāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. dutiyaṃ;
3. 第二不退经
3. Dutiyaaparihānasuttaṃ
33“诸比丘,昨夜,有一位天人在夜色将尽时,以殊胜妙色照彻整座祇园林,来到我前。来后,礼敬我,立于一面。诸比丘,那位立于一旁的天人对我说:‘尊者,此六法能令比丘不退失。何等为六?恭敬导师、恭敬法、恭敬僧团、恭敬学处、恭敬惭、恭敬愧。尊者,此六法能令比丘不退失。’诸比丘,那位天人如此说。说是语已,礼敬我,作右绕,即于彼处隐没。”
‘‘Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
恭敬导师、恭敬法,于僧团深怀恭敬;
具足惭、愧,心怀恭敬与尊重。
‘‘Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Hiriottappasampanno, sappatisso sagāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike’’ti. tatiyaṃ;
4. 大目犍连经
4. Mahāmoggallānasuttaṃ
34一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,具寿大目犍连独处宴坐,心中生起如是寻思:“哪些天人具有这样的智——能知‘名为入流者,是不堕恶趣法,决定,以正觉为彼岸’?”当时,有位名叫帝思沙的比丘刚命终,往生于某一梵天界。在那里,他们也这样了知:“帝思沙梵天有大神通、大威力。”
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘katamesānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti ? Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhu adhunākālaṅkato aññataraṃ brahmalokaṃ upapanno hoti. Tatrapi naṃ evaṃ jānanti – ‘‘tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo’’ti.
那时,具寿大目犍连犹如力士屈伸手臂,从祇园隐没,出现于那个梵天界。帝思沙梵天远远看见具寿大目犍连走来,见后便对具寿大目犍连说:“尊者目犍连,请来;尊者目犍连,欢迎;尊者目犍连,您很久以来未曾方便来此。尊者目犍连,请坐,此座已为铺设。”具寿大目犍连在已铺设的座位上坐下。帝思沙梵天也顶礼具寿大目犍连后,退坐一面。
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ – jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘ehi kho, mārisa moggallāna; svāgataṃ , mārisa moggallāna; cirassaṃ kho, mārisa moggallāna; imaṃ pariyāyamakāsi, yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṃ paññatta’’nti. Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho tissaṃ brahmānaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca –
“帝思沙,哪些天人具有这样的智——能知‘名为入流者,是不堕恶趣法,决定,以正觉为彼岸’?”“目犍连尊者,四大王天的天人具有这样的智——能知‘名为入流者,是不堕恶趣法,决定,以正觉为彼岸’。”
‘‘Katamesānaṃ kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Cātumahārājikānaṃ kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
“帝思沙,是否所有四大王天的天人,都具有如此之智:‘入流者名为不堕恶趣法、决定、以正觉为彼岸’?”“尊者目犍连,并非所有四大王天的天人都具有如此之智:‘入流者名为不堕恶趣法、决定、以正觉为彼岸’。尊者目犍连,那些不具足对佛的不坏净信、对法的不坏净信、对僧团的不坏净信,以及圣者所喜之戒的四大王天诸天,便没有如此之智:‘入流者名为不堕恶趣法……’”
‘‘Sabbesaññeva nu kho, tissa, cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā dhamme aveccappasādena asamannāgatā saṅghe aveccappasādena asamannāgatā ariyakantehi sīlehi asamannāgatā na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā ariyakantehi sīlehi samannāgatā, tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
“帝须,是否唯有四大王天的诸天具有这样的智:‘所谓入流者,不堕恶趣、决定、以正觉为彼岸’?还是说,三十三天的诸天……乃至夜摩天、兜率天、化乐天、他化自在天的诸天,也具有这样的智:‘所谓入流者,不堕恶趣、决定、以正觉为彼岸’呢?”“目犍连贤友,他化自在天的诸天也确实具有这样的智:‘所谓入流者,不堕恶趣、决定、以正觉为彼岸’。”
‘‘Cātumahārājikānaññeva nu kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti udāhu tāvatiṃsānampi devānaṃ…pe… yāmānampi devānaṃ… tusitānampi devānaṃ… nimmānaratīnampi devānaṃ… paranimmitavasavattīnampi devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Paranimmitavasavattīnampi kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
“提沙,是所有他化自在天的天人,都具有这样的智吗:‘入流者名为不堕法、决定、以正觉为彼岸’?”“尊者目犍连,并非所有他化自在天的天人都具有这样的智:‘入流者名为不堕法、决定、以正觉为彼岸’。尊者目犍连,那些不具足对佛的证净、对法的证净、对僧团的证净以及圣者所喜之戒的他化自在天诸天,便没有这样的智:‘入流者名为不堕法、决定、以正觉为彼岸’。尊者目犍连,而那些具足对佛的证净、对法的证净、对僧团的证净、具足圣者所喜之戒的他化自在天诸天,则有这样的智:‘入流者名为不堕法、决定、以正觉为彼岸’。”
‘‘Sabbesaññeva nu kho, tissa, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti? ‘‘Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena asamannāgatā, dhamme aveccappasādena asamannāgatā, saṅghe aveccappasādena asamannāgatā, ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. Ye ca kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā, saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi sīlehi samannāgatā tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’’’ti.
那时,具寿大目犍连对帝须梵天所说的话欢喜、随喜之后,如同力士屈伸手臂那样,从梵天界消失,在祇园中出现。第四经。
Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā – ‘‘seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ – ‘brahmaloke antarahito jetavane pāturahosī’’’ti. Catutthaṃ.
5. 明分经
5. Vijjābhāgiyasuttaṃ
35“诸比丘,有这六种法属于明分。哪六种?无常想、于无常中苦想、于苦中无我想、断想、离贪想、灭想。诸比丘,这六种法便是属于明分。” 第五经。
‘‘Chayime , bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame cha? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā vijjābhāgiyā’’ti. Pañcamaṃ.
6. 诤论根经
6. Vivādamūlasuttaṃ
36“诸比丘,有六种诤论根。哪六种?诸比丘,在此,比丘有忿、有恨。诸比丘,凡比丘有忿有恨,便对导师也住于不恭敬、不顺从,对法住于不恭敬、不顺从,对僧住于不恭敬、不顺从,于学处亦不圆满行。诸比丘,凡比丘对导师住于不恭敬、不顺从,对法住于不恭敬、不顺从,对僧住于不恭敬、不顺从,于学处亦不圆满行者,他便在僧团中生起诤论;那诤论会带来众人的不利、众人的不乐、众人的无义利、无利益和苦恼,乃至天与人亦受其害。诸比丘,若你们于内或于外,见到这样的诤论根,便应于此处努力断除那不善的诤论根。若你们于内或于外,不见这样的诤论根,便应于此处修习,令那不善的诤论根于未来不再生起。如此,便是那不善诤论根的断除;如此,便是那不善诤论根于未来不再生起。
‘‘Chayimāni, bhikkhave, vivādamūlāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe vivādaṃ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
“再者,诸比丘,有比丘覆藏、诽谤……有比丘嫉妒、悭吝……有比丘狡诈、虚伪……有比丘恶欲、邪见……有比丘执取己见、固执难舍。诸比丘,凡比丘执取己见、固执难舍,便对导师也住于不恭敬、不顺从,对法住于不恭敬、不顺从,对僧住于不恭敬、不顺从,于学处亦不圆满行。诸比丘,凡比丘对导师住于不恭敬、不顺从,对法住于不恭敬、不顺从,对僧住于不恭敬、不顺从,于学处亦不圆满行者,他便在僧团中生起诤论;那诤论会带来众人的不利、众人的不乐、众人的无义利、无利益和苦恼,乃至天与人亦受其害。诸比丘,若你们于内或于外,见到这样的诤论根,便应于此处努力断除那不善的诤论根。若你们于内或于外,不见这样的诤论根,便应于此处修习,令那不善的诤论根于未来不再生起。如此,便是那不善诤论根的断除;如此,便是那不善诤论根于未来不再生起。诸比丘,这些就是六种诤论根。”第六经。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī… saṭho hoti māyāvī… pāpiccho hoti micchādiṭṭhi… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme…pe… saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni kho, bhikkhave, cha vivādamūlānī’’ti. Chaṭṭhaṃ.
7. 六支施经
7. Chaḷaṅgadānasuttaṃ
37一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,韦卢康达基难达的母亲近事女,正对以舍利弗、目犍连为上首的比丘僧团,安立具足六支的供养。世尊以清净、超越凡人的天眼,望见了韦卢康达基难达的母亲近事女,正对以舍利弗、目犍连为上首的比丘僧团,安立具足六支的供养。见后,世尊告诸比丘:“诸比丘,这位韦卢康达基难达的母亲近事女,正对以舍利弗、目犍连为上首的比丘僧团,安立具足六支的供养。”
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena veḷukaṇḍakiṃ nandamātaraṃ upāsikaṃ sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpentiṃ. Disvā bhikkhū āmantesi – ‘‘esā, bhikkhave, veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti’’.
“诸比丘,怎样才算是具足六支的供养呢?诸比丘,于此,施者具足三支,受者具足三支。施者所具足的是哪三支呢?诸比丘,于此,施者在布施前便心生喜悦,正布施时心明清净,布施之后心生欢喜。这便是施者所具足的三支。”
‘‘Kathañca, bhikkhave, chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti? Idha, bhikkhave , dāyakassa tīṇaṅgāni honti, paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni. Katamāni dāyakassa tīṇaṅgāni? Idha, bhikkhave, dāyako pubbeva dānā sumano hoti, dadaṃ cittaṃ pasādeti, datvā attamano hoti. Imāni dāyakassa tīṇaṅgāni.
“诸比丘,什么是受者的三支呢?在此,受者或是已离贪者,或为调伏贪而修行;或是已离嗔者,或为调伏嗔而修行;或是已离痴者,或为调伏痴而修行。这就是受者的三支。如此,施者具三支,受者具三支。诸比丘,这便是具足六支的布施。”
‘‘Katamāni paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni? Idha, bhikkhave, paṭiggāhakā vītarāgā vā honti rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā honti dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā honti mohavinayāya vā paṭipannā. Imāni paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni. Iti dāyakassa tīṇaṅgāni, paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni. Evaṃ kho, bhikkhave, chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti.
“诸比丘,如是具足六支的布施,其福德难以如此限量:‘有这许多的福德之流、善法之流、乐之滋养,是善趣所摄、乐之果报、导向天界,带来可爱、可喜、可意、利益与安乐。’它只可算作不可计数、不可测度的大福德聚。”
‘‘Evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya, bhikkhave, dakkhiṇāya na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati.
“诸比丘,譬如在大海中,难以衡量水的多少:‘有这么多阿喇哈咖的水’,或‘有这么多百阿喇哈咖的水’,或‘有这么多千阿喇哈咖的水’,或‘有这么多百千阿喇哈咖的水’。那海水只可算作不可计数、不可测度的大水聚。正是如此,诸比丘,如是具足六支的布施,其福德难以如此限量:‘有这许多的福德之流、善法之流、乐之滋养,是善趣所摄、乐之果报、导向天界,带来可爱、可喜、可意、利益与安乐。’它只可算作不可计数、不可测度的大福德聚。”
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā ettakāni udakāḷhakasatānīti vā ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vā. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti.
“布施之前心生欢喜,布施之时令心净信,”
“布施之后心满意足,这就是祭祀的成就。”
“已离贪、已离嗔、已离痴,无漏者,”
“祭祀的良田已成就,自制者行于梵行。”
“亲手洗净之后,以己之双手施予,”
无论自他,此布施乃大果报之祭祀。
‘‘Pubbeva dānā sumano, dadaṃ cittaṃ pasādaye; Datvā attamano hoti, esā yaññassa sampadā. ‘‘Vītarāgā vītadosā, vītamohā anāsavā; Khettaṃ yaññassa sampannaṃ, saññatā brahmacārayo . ‘‘Sayaṃ ācamayitvāna, datvā sakehi pāṇibhi; Attano parato ceso, yañño hoti mahapphalo. ‘‘Evaṃ yajitvā medhāvī, saddho muttena cetasā;
即生于无恼害、安乐的世间。”第七经。
Abyāpajjaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti. sattamaṃ;
第八自作经
8. Attakārīsuttaṃ
38那时,有位婆罗门来到世尊这里。抵达之后,与世尊相互问候。彼此交换过亲切、令人忆念的叙谈后,便坐在一旁。坐在一旁的这位婆罗门对世尊如此说道:“乔达摩尊士,我持这样的见解、这样的主张:‘没有自作,没有他作。’”“婆罗门,我从未见过或听过持这种见解、这种主张的人。自能前进、自能后退的人,怎么会说‘没有自作,没有他作’呢?”
Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, bho gotama, evaṃvādī evaṃdiṭṭhi – ‘natthi attakāro, natthi parakāro’’’ti. ‘‘Māhaṃ, brāhmaṇa, evaṃvādiṃ evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosiṃ vā. Kathañhi nāma sayaṃ abhikkamanto, sayaṃ paṭikkamanto evaṃ vakkhati – ‘natthi attakāro, natthi parakāro’’’ti!
“婆罗门,你怎么看?存在发勤界吗?”“是的,尊士。”“当发勤界存在时,能见到发勤的众生吗?”“是的,尊士。”“婆罗门,正因为发勤界存在,能见到发勤的众生——这就是众生的自作,这就是他作。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, atthi ārabbhadhātū’’ti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyantī’’ti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Yaṃ kho, brāhmaṇa, ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyanti, ayaṃ sattānaṃ attakāro ayaṃ parakāro’’.
“婆罗门,你怎么看?存在出离界……存在精进界……存在坚固界……存在住立界……存在努力界吗?”“是的,尊士。”“当努力界存在时,能见到努力的众生吗?”“是的,尊士。”“婆罗门,正因为努力界存在,能见到努力的众生——这就是众生的自作,这就是他作。”
‘‘Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, atthi nikkamadhātu…pe… atthi parakkamadhātu… atthi thāmadhātu… atthi ṭhitidhātu… atthi upakkamadhātū’’ti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyantī’’ti? ‘‘Evaṃ, bho’’. ‘‘Yaṃ kho, brāhmaṇa, upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyanti, ayaṃ sattānaṃ attakāro ayaṃ parakāro’’.
“婆罗门,我不曾见过、也不曾听过持这种说法、持这种见解的人。自己前进、自己后退的人,怎会说‘没有自作,没有他作’呢!”
‘‘Māhaṃ, brāhmaṇa , evaṃvādiṃ evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosiṃ vā. Kathañhi nāma sayaṃ abhikkamanto sayaṃ paṭikkamanto evaṃ vakkhati – ‘natthi attakāro natthi parakāro’’’ti.
“真是殊胜啊,乔达摩尊者!……从今日起,我愿尽形寿皈依,为近事男。”第八经。
‘‘Abhikkantaṃ, bho gotama…pe… ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti! Aṭṭhamaṃ.
第九 因缘经
9. Nidānasuttaṃ
39“诸比丘,有此三种业集起的因。哪三种?贪是业集起的因,嗔是业集起的因,痴是业集起的因。诸比丘,从贪不会生起无贪;然而,诸比丘,从贪唯生起贪。诸比丘,从嗔不会生起无嗔;然而,诸比丘,从嗔唯生起嗔。诸比丘,从痴不会生起无痴;然而,诸比丘,从痴唯生起痴。诸比丘,由贪所生之业、由嗔所生之业、由痴所生之业,不显现于天界,不显现于人界,亦不显现于任何其他善趣。然而,诸比丘,由贪所生之业、由嗔所生之业、由痴所生之业,会显现于地狱,会显现于畜生界,会显现于饿鬼界,亦会显现于任何其他恶趣。诸比丘,这便是三种业集起的因。”
‘‘Tīṇimāni , bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi? Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na, bhikkhave, lobhā alobho samudeti; atha kho, bhikkhave, lobhā lobhova samudeti. Na, bhikkhave, dosā adoso samudeti; atha kho, bhikkhave, dosā dosova samudeti. Na, bhikkhave, mohā amoho samudeti; atha kho, bhikkhave, mohā mohova samudeti. Na, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya.
诸比丘,有此三种业集起的因。哪三种?无贪是业集起的因,无嗔是业集起的因,无痴是业集起的因。诸比丘,从无贪不会生起贪;然而,诸比丘,从无贪唯生起无贪。诸比丘,从无嗔不会生起嗔;然而,诸比丘,从无嗔唯生起无嗔。诸比丘,从无痴不会生起痴;然而,诸比丘,从无痴唯生起无痴。诸比丘,由无贪所生之业、由无嗔所生之业、由无痴所生之业,不显现于地狱,不显现于畜生界,不显现于饿鬼界,亦不显现于任何其他恶趣。然而,诸比丘,由无贪所生之业、由无嗔所生之业、由无痴所生之业,会显现于天界,会显现于人界,会显现于任何其他善趣。诸比丘,这便是三种业集起的因。第九
‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. Katamāni tīṇi? Alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, adoso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. Na, bhikkhave, alobhā lobho samudeti; atha kho, bhikkhave, alobhā alobhova samudeti. Na, bhikkhave, adosā doso samudeti; atha kho, bhikkhave, adosā adosova samudeti. Na, bhikkhave, amohā moho samudeti; atha kho, bhikkhave, amohā amohova samudeti. Na, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. Atha kho, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyā’’ti. Navamaṃ.
第十 金毗罗经
10. Kimilasuttaṃ
40如是我闻:一时,世尊住在金毗罗的尼俱律林。那时,具寿金毗罗来至世尊处,顶礼世尊后,退坐一面。安坐一侧的具寿金毗罗对世尊这样说道:“尊者,以何为因,以何为缘,如来般涅槃后,正法不得久住?”“金毗罗,如来般涅槃后,若有比丘、比丘尼、近事男、近事女于导师无恭敬、无尊重而住,于法无恭敬、无尊重而住,于僧团无恭敬、无尊重而住,于学处无恭敬、无尊重而住,于不放逸无恭敬、无尊重而住,于殷勤无恭敬、无尊重而住——金毗罗,这即是因,这即是缘,令如来般涅槃后,正法不得久住。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ viharati niculavane. Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi . Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī’’ti? ‘‘Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharanti appatissā, paṭisanthāre agāravā viharanti appatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti’’.
“尊者,又以何为因,以何为缘,如来般涅槃后,正法得以久住?”“金毗罗,如来般涅槃后,若有比丘、比丘尼、近事男、近事女于导师有恭敬、有尊重而住,于法有恭敬、有尊重而住,于僧团有恭敬、有尊重而住,于学处有恭敬、有尊重而住,于不放逸有恭敬、有尊重而住,于殷勤有恭敬、有尊重而住——金毗罗,这即是因,这即是缘,令如来般涅槃后,正法得以久住。”
‘‘Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti? ‘‘Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī’’ti. Dasamaṃ.
11. 木聚经
11. Dārukkhandhasuttaṃ
41如是我闻:一时,具寿舍利弗住在王舍城灵鹫山。那时,具寿舍利弗于上午时分,着衣持钵,与众多比丘一同从灵鹫山下来,在某处看见一大木块。见后,便对诸比丘说:“诸具寿,你们可看见那块大木块吗?”“是的,具寿。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa aññatarasmiṃ padese mahantaṃ dārukkhandhaṃ. Disvā bhikkhū āmantesi – ‘‘passatha no, āvuso, tumhe amuṃ mahantaṃ dārukkhandha’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti.
贤友,若有具神通、心得自在的比丘希望,他可将那木块胜解为地。这是什么原因呢?贤友,在那木块中具有地界,依于此界,具神通、心得自在的比丘可将那木块胜解为地。贤友,若有具神通、心得自在的比丘希望,他可将那木块胜解为水……胜解为火……胜解为风……胜解为净……胜解为不净。这是什么原因呢?贤友,在那木块中具有不净界,依于此界,具神通、心得自在的比丘可将那木块胜解为不净。第十一
‘‘Ākaṅkhamāno, āvuso, bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ pathavītveva adhimucceyya. Taṃ kissa hetu? Atthi, āvuso , amumhi dārukkhandhe pathavīdhātu, yaṃ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ pathavītveva adhimucceyya. Ākaṅkhamāno, āvuso, bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ āpotveva adhimucceyya …pe… tejotveva adhimucceyya… vāyotveva adhimucceyya… subhantveva adhimucceyya… asubhantveva adhimucceyya. Taṃ kissa hetu? Atthi, āvuso, amumhi dārukkhandhe asubhadhātu, yaṃ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ asubhantveva adhimucceyyā’’ti. Ekādasamaṃ.
12. 《那耆多经》
12. Nāgitasuttaṃ
42如是我闻:一时,世尊在憍萨罗国人间游行,与大比丘僧团一同抵达憍萨罗人名为伊车能伽喇的婆罗门村。那时,世尊便住在伊车能伽喇的伊车能伽喇林丛中。伊车能伽喇的婆罗门居士们听闻:“诸位,释迦族出身的沙门乔达摩,从释迦族出家,已来到伊车能伽喇,住在伊车能伽喇林丛。关于乔达摩尊者,如此美好的名声传扬开来:‘彼世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊。’他证知了含天人在内的世间,并教人得见诸阿拉汉。”于是,伊车能伽喇的婆罗门居士们在那夜过后,带着丰盛的副食与主食,前往伊车能伽喇林丛;到达后,站在门外廊下,发出高声、大声。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno…pe… buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ…pe… arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddā mahāsaddā.
当时,具寿那耆多是世尊的侍者。于是,世尊对具寿那耆多说:“那耆多,谁在那里发出高声、大声?犹如渔夫在分鱼争夺一般。”“尊者,那是伊车能伽喇的婆罗门居士们,带着丰盛的副食与主食,站在门外廊下,为世尊与比丘僧团而来。”“那耆多,我不愿与名声相逢,愿名声不与我相逢。那耆多,若有人不能轻易获得、不必费力获得、不困难地获得这出离乐、远离乐、寂止乐、正觉乐,他才会去享用那种污秽之乐、昏睡之乐、利养恭敬名闻之乐;而我却能轻易获得、不必费力获得、不困难地获得这出离乐、远离乐、寂止乐、正觉乐。”
Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi – ‘‘ke pana te, nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṃyeva uddissa bhikkhusaṅghañcā’’ti. ‘‘Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyā’’ti.
“尊者,愿世尊现在应允,愿善逝现在应允,现在正是世尊应允的时机。尊者,如今无论世尊前往何处,婆罗门、家主,以及城镇居民与乡村百姓,都会心向那里。尊者,犹如天降豪雨,水流顺势流向低处;同样地,尊者,如今无论世尊前往何处,婆罗门、家主,以及城镇居民与乡村百姓,都会心向那里。为什么呢?尊者,因为世尊的戒与慧正是如此。”
‘‘Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā; adhivāsetu, sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni, bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇa’’nti.
那耆多,我不与名声相聚,也不要名声与我相聚。那耆多,若有人不能自在地、不费艰辛、不费困难地获得此出离乐、远离乐、寂止乐、正觉乐——而我能自在地、不费艰辛、不费困难地获得出离乐、远离乐、寂止乐、正觉乐——他便会去受用那种污秽之乐、昏沉之乐、利养恭敬与名闻之乐。
‘‘Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya.
那耆多,在这里,我看见一位住于村边的比丘,正入定而坐。那耆多,我便这样想:‘如今守园人或沙弥将会来侍奉这位具寿,使他从那定中退失。’因此,那耆多,我对于那位比丘住于村边并不欢喜。然而,那耆多,我又看见一位住于阿兰若的比丘,在阿兰若中坐着打瞌睡。那耆多,我便这样想:‘现在这位具寿将驱除这昏沉的困倦,将心唯一作意于阿兰若想。’因此,那耆多,我对于那位比丘住于阿兰若感到欢喜。
‘‘Idhāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idānimaṃ āyasmantaṃ ārāmiko vā upaṭṭhahissati samaṇuddeso vā taṃ tamhā samādhimhā cāvessatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idāni ayamāyasmā imaṃ niddākilamathaṃ paṭivinodetvā araññasaññaṃyeva manasi karissati ekatta’nti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.
然而,那耆多,我又看见一位住于阿兰若的比丘,在阿兰若中尚未入定而坐。那耆多,我便这样想:‘现在这位具寿将把未入定的心导入定境,或将守护那已入定的心。’因此,那耆多,我对于那位比丘住于阿兰若感到欢喜。
‘‘Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe asamāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idāni ayamāyasmā asamāhitaṃ vā cittaṃ samādahissati, samāhitaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.
那耆多!然而,我见到一位阿兰若比丘,在林中端坐入定。那耆多!那时我心想:‘这位具寿即将解脱未解脱的心,或善加守护已解脱的心。’因此,那耆多!我对那位比丘的住阿兰若行持感到欢喜。
‘‘Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idāni ayamāyasmā avimuttaṃ vā cittaṃ vimocessati, vimuttaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena.
那耆多!然而,我见到一位住于村边的比丘,获得衣服、饮食、坐卧处、病缘医药资具。他贪求那些利养、恭敬与名闻,便舍弃了独坐静处,舍弃了阿兰若、林野、边远的住所;他来到村镇、王都后便住下。那耆多!因此,我对那位比丘的村边住持不感到欢喜。
‘‘Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So taṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṃ riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhāniṃ osaritvā vāsaṃ kappeti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena.
“那耆多!然而,我见到一位阿兰若比丘,获得衣服、饮食、坐卧处、病缘医药资具。他拒受那些利养、恭敬与名闻,不舍弃独坐静处,不舍弃阿兰若、林野、边远的住所。那耆多!因此,我对那位比丘的住阿兰若行持感到欢喜。那耆多!当我行于途中,前后不见任何人时,那一刻,我心得安乐。”
‘‘Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So taṃ lābhasakkārasilokaṃ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṃ na riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. Yasmāhaṃ, nāgita, samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyā’’ti. Dvādasamaṃ.
天品第四
Devatāvaggo catuttho.
有学二种不退失,目犍连,明分;
争论、施与、造作者、因缘,如虫蛀之树干,那耆多。
Sekhā dve aparihāni, moggallāna vijjābhāgiyā; Vivādadānattakārī nidānaṃ, kimiladārukkhandhena nāgitoti.