(22) 2. 辱骂者品
(22) 2. Akkosakavaggo
1. 辱骂者经
1. Akkosakasuttaṃ
211“诸比丘!若有一位比丘辱骂、诽谤同梵行者,并诋毁圣者,此人当预期五种过患。哪五种呢?他犯波罗夷,梵行断绝;或犯某种染污之罪;或遭受重病;或迷乱而死;或于身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘!辱骂、诽谤同梵行者,并诋毁圣者的比丘,当预期此五种过患。第一。”
‘‘Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca? Pārājiko vā hoti chinnaparipantho , aññataraṃ vā saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati, bāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyūpavādī sabrahmacārīnaṃ, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā’’ti. Paṭhamaṃ.
第二 争论者经
2. Bhaṇḍanakārakasuttaṃ
212“诸比丘!若有一位比丘在僧团中制造争论、争吵、诤论、喧哗与种种事端,此人当预期五种过患。哪五种呢?未证得的不能证得,已证得的退失,恶名声四处流布,迷乱而死,于身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘!在僧团中制造争论、争吵、诤论、喧哗与种种事端的比丘,当预期此五种过患。第二。”
‘‘Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā. Katame pañca? Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yo so, bhikkhave, bhikkhu bhaṇḍanakārako kalahakārako vivādakārako bhassakārako saṅghe adhikaraṇakārako, tassa ime pañca ādīnavā pāṭikaṅkhā’’ti. Dutiyaṃ.
213诸比丘!破戒者、戒失坏者有五种过患。是哪五种呢?诸比丘!于此,破戒者、戒失坏者因放逸而蒙受巨大财富的损失。诸比丘!这是破戒者、戒失坏者的第一种过患。
‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
再者,诸比丘!破戒者、戒失坏者的恶名声广为流布。诸比丘!这是破戒者、戒失坏者的第二种过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
再者,诸比丘!破戒、戒失坏者无论走近哪一种众会——或是刹帝利众会,或是婆罗门众会,或是居士众会,或是沙门众会——他都毫无自信、心怀惭耻地走近。诸比丘!这便是破戒、戒失坏者的第三种过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
再者,诸比丘!破戒、戒失坏者于迷乱中死去。诸比丘!这便是破戒、戒失坏者的第四种过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā.
再者,诸比丘!破戒、戒失坏者身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘!这便是破戒、戒失坏者的第五种过患。诸比丘!这些便是破戒、戒失坏者的五种过患。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
诸比丘,具戒、戒具足者有五种功德利益。是哪五种呢?诸比丘,于此,具戒、戒具足者因不放逸而获得大财富聚。诸比丘,这是具戒、戒具足者的第一种功德利益。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
再者,诸比丘,具戒、戒具足者的善美名声传扬四方。诸比丘,这是具戒、戒具足者的第二种利益。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
再者,诸比丘,具戒、戒具足者无论前往哪一类集会——不论刹帝利众、婆罗门众、居士众还是沙门众——他都自信从容、毫无怯缩地进入。诸比丘,这是具戒、戒具足者的第三种利益。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati – yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ , yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ – visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ bhikkhave, tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
再者,诸比丘,具戒、戒行圆满之人,死时不迷乱。诸比丘,这是持戒者戒行圆满的第四种利益。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃ karoti. Ayaṃ, bhikkhave, catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya.
再者,诸比丘,具戒、戒行圆满之人,身坏命终后,生于善趣、天界。诸比丘,这是持戒者戒行圆满的第五种利益。诸比丘,这些即是持戒者戒行圆满的五种利益。”第三经。
‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ, bhikkhave, pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyā’’ti. Tatiyaṃ.
4. 多言经
4. Bahubhāṇisuttaṃ
214诸比丘,多言之人有五种过患。哪五种呢?他说妄语,说两舌,说粗恶语,说杂秽语;身坏命终后,生于苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘,这便是多言之人的五种过患。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā bahubhāṇismiṃ puggale. Katame pañca? Musā bhaṇati, pisuṇaṃ bhaṇati, pharusaṃ bhaṇati, samphappalāpaṃ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā bahubhāṇismiṃ puggale.
诸比丘,审慎而言之人有五种利益。哪五种呢?他不说妄语,不说两舌,不说粗恶语,不说杂秽语;身坏命终后,生于善趣、天界。诸比丘,这便是审慎而言之人的五种利益。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā mantabhāṇismiṃ puggale. Katame pañca? Na musā bhaṇati, na pisuṇaṃ bhaṇati, na pharusaṃ bhaṇati, na samphappalāpaṃ bhaṇati, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā mantabhāṇismiṃ puggale’’ti. Catutthaṃ.
第一不忍经
5. Paṭhamaakkhantisuttaṃ
215诸比丘,不忍有这五种过患。哪五种?不为大众所喜爱、不令人悦意,多怀怨恨,多有过失,迷乱而死,身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘,这些便是不忍的五种过患。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, verabahulo ca hoti, vajjabahulo ca, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā.
诸比丘,忍有这五种利益。哪五种?为大众所喜爱、令人悦意,不怀多怨,不犯多过,不迷乱而死,身坏命终后,投生于善趣、天界。诸比丘,这些便是忍的五种利益。第五经。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā khantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo, na verabahulo hoti, na vajjabahulo, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā khantiyā’’ti. Pañcamaṃ.
第六 第二不忍经
6. Dutiyaakkhantisuttaṃ
216诸比丘!不忍有这五种过患。是哪五种呢?令众人不喜爱、不可意,且心性凶暴,且追悔不已,于迷乱中死去,身坏命终后,投生于苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘!这便是不能忍的五种过患。
‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā akkhantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa appiyo hoti amanāpo, luddo ca hoti, vippaṭisārī ca, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā akkhantiyā.
诸比丘!忍有这五种利益。是哪五种呢?令众人喜爱、可意,心性和善不凶暴,且心不追悔,于不迷乱中死去,身坏命终后,投生于善趣、天界。诸比丘!这便是能忍的五种利益。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā khantiyā. Katame pañca? Bahuno janassa piyo hoti manāpo, aluddo ca hoti, avippaṭisārī ca, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā khantiyā’’ti. Chaṭṭhaṃ.
第七 初不可喜经
7. Paṭhamaapāsādikasuttaṃ
217诸比丘,不可喜者有此五种过患。哪五种?自己责备自己,为智者审察后所呵责,恶名远扬,迷乱而死,身坏命终后,投生到苦界、恶趣、堕处、地狱。诸比丘,这些就是不可喜者的五种过患。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. Katame pañca? Attāpi attānaṃ upavadati, anuvicca viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike.
诸比丘,净信者有五种利益。哪五种?自己不责备自己,为智者审察后所赞叹,善名远扬,不迷乱而死,身坏命终后,投生到善趣、天界。诸比丘,这些就是净信者的五种利益。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā pāsādike . Katame pañca? Attāpi attānaṃ na upavadati, anuvicca viññū pasaṃsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṃ karoti, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā pāsādike’’ti. Sattamaṃ.
第二不可喜经
8. Dutiyaapāsādikasuttaṃ
218诸比丘,不可喜者有此五种过患。哪五种?未生净信者不生净信,已生净信者中有人心生变易,导师的教法未能实行,后世之人陷入邪见,其心不生净信。诸比丘,这些即是不可喜者的五种过患。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā apāsādike. Katame pañca? Appasannā nappasīdanti, pasannānañca ekaccānaṃ aññathattaṃ hoti, satthusāsanaṃ akataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa nappasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā apāsādike.
诸比丘,净信者有此五种利益。哪五种?未生净信者生起净信,已生净信者净信更为增长,导师的教法得以实行,后世之人随顺正见,其心得净信。诸比丘,这些即是净信者的五种利益。第八经。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ānisaṃsā pāsādike. Katame pañca? Appasannā pasīdanti, pasannānañca bhiyyobhāvo hoti, satthusāsanaṃ kataṃ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjati, cittamassa pasīdati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā pāsādike’’ti. Aṭṭhamaṃ.
219诸比丘,火有这五种过患。是哪五种?损害眼目,令容色变坏,令体力衰弱,助长聚会,引发畜生论。诸比丘,这些就是火的五种过患。第九经。
‘‘Pañcime , bhikkhave, ādīnavā aggismiṃ. Katame pañca? Acakkhusso, dubbaṇṇakaraṇo, dubbalakaraṇo, saṅgaṇikāpavaḍḍhano , tiracchānakathāpavattaniko hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā aggismi’’nti. Navamaṃ.
10. 摩偷罗经
10. Madhurāsuttaṃ
220诸比丘,摩偷罗有这五种过患。是哪五种?地势不平,多尘,凶犬为患,有暴恶夜叉,饮食难得。诸比丘,这些就是摩偷罗的五种过患。第十经。
‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā madhurāyaṃ. Katame pañca? Visamā, bahurajā, caṇḍasunakhā, vāḷayakkhā, dullabhapiṇḍā – ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā madhurāya’’nti. Dasamaṃ.
辱骂者品第二
Akkosakavaggo dutiyo.
辱骂与争吵之性、多言、两种不忍;
已说两种不可喜,及火中与摩偷罗。」
Akkosabhaṇḍanasīlaṃ , bahubhāṇī dve akhantiyo; Apāsādikā dve vuttā, aggismiṃ madhurena cāti.