《根本学》复注
Mūlasikkhā-ṭīkā
著作起始语
Ganthārambhakathā
施与一切愿,以一切宝为宝的三宝;
我向那位最上、更为超胜、堪受礼敬者,恭敬礼拜。
我以头顶,置于梵行者、阿阇梨们的足前;
如是恭敬顶礼已,我将造作《根本学》的义理注释。
Sabbakāmadadaṃ sabbaratane ratanattayaṃ; Uttamaṃ uttamataraṃ, vanditvā vandanārahaṃ. Caraṇe brahmacārīnaṃ, ācariyānaṃ siraṃ mama; Ṭhapetvāna karissāmi, mūlasikkhatthavaṇṇanaṃ.
著作起始语释
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
于此,首示对一切所恭敬者、一切有情中最上者、导师的礼敬,故说“礼敬怙主”等语。礼敬怙主,即礼敬具足四种怙主支分的世尊。从最初——亦即从受具足戒时开始,由新比丘,也就是现今出家并受具足戒者,以简略扼要的方式,用根本语言、摩揭陀语来学习根本学;我今将说——以上是总义。
Tatthādo tāva sabbasakkatassa sabbasattuttamassa satthuno paṇāmaṃ dassento āha ‘‘natvā nātha’’ntyādi. Nāthaṃ catūhi nāthaṅgehi samannāgataṃ bhagavantaṃ natvā vanditvā ādo ādimhi upasampannato paṭṭhāya navakena bhikkhunā adhunā pabbajitena upasampannena mūlabhāsāya māgadhabhāsāya sikkhituṃ samāsato saṅkhepena mūlasikkhaṃ ahaṃ pavakkhāmīti piṇḍattho.
此是分别义释:“礼敬”:指心倾向、注向、趋向于所礼对象,由身、语、意三门礼敬之义。“怙主”:以慈爱之力,为应调伏者祈愿利益安乐,是为怙主;或者,“怙主”意为热恼,即热恼应调伏者心中的烦恼;又或者,“怙主”意为乞求——世尊以“善哉,诸比丘!比丘应时时观察自己所成就”等语,为诸有情乞请种种利益与行道,依悲悯策励,令他们投身于中。又或,因具足最上心自在,统御、调伏一切有情,故称最上自在者世尊为“怙主”。此诸义当依声论随顺而知。“我将宣说”:我将依适当方式而说。“根本学”:增上戒学、增上心学、增上慧学,此三学对受具足戒者而言,是成就善安住状态之根本,且为应学,故称根本学。此处依论典方式略说,故明示此论典名为“根本学”。
Ayaṃ pana avayavattho – natvāti tanninnatappoṇatappabbhāro hutvā kāyavacīmanodvārehi vanditvāti attho. Nāthatīti nātho, veneyyānaṃ hitasukhaṃ mettāyanavasena āsīsati patthetīti attho, atha vā nāthati veneyyagate kilese upatāpetīti attho, nāthati vā yācatīti attho. Bhagavā hi ‘‘sādhu, bhikkhave, bhikkhu kālena kālaṃ attasampattiṃ paccavekkheyyā’’tiādinā (a. ni. 8.7) sattānaṃ taṃ taṃ hitappaṭipattiṃ yācitvāpi karuṇāya samussāhito te tattha niyojeti. Paramena vā cittissariyena samannāgato sabbasatte īsati abhibhavatīti paramissaro bhagavā ‘‘nātho’’ti vuccati. Sabbo cāyamattho saddasatthānusārato veditabbo. Pavakkhāmīti pakārena kathessāmi. Mūlasikkhāti adhisīlaadhicittaadhipaññāvasena tissopi sikkhā, upasampannassa suppatiṭṭhitabhāvasādhanaṭṭhena mūlā ca sā sikkhitabbato sikkhā cāti mūlasikkhā. Ganthavasenettha saṅkhipitvā vuttattā taddīpano gantho ‘‘mūlasikkhā’’ti vuccati.
于此,什么是戒?什么是增上戒?什么是心?什么是增上心?什么是慧?什么是增上慧?回答:五支、八支、十支戒仅是戒。而巴帝摩卡律仪戒则被称为“增上戒”。正如太阳在诸灯之中,须弥山在群山之中,它在一切世间戒中既殊胜又最上。在巴帝摩卡律仪中,唯有与道果相应的戒才是增上戒,但此处并非指它,因为修学彼者不从事淫法。欲界八善心与世间八等至心合为一者,仅是心。能引发观照的八等至心则被称为“增上心”,它在一切世间心中既殊胜又最上。其中,唯有道果心是增上心,但此处并非指它,因为修学彼者不从事淫法。以“有布施、有供养”等方式运作的业有之智是慧,而能辨别三相行相的观智则被称为“增上慧”,它在一切世间慧中既殊胜又最上。其中,唯有道果慧是增上慧,但此处并非指它,因为修学彼者不从事淫法。
Tattha katamaṃ sīlaṃ, katamaṃ adhisīlaṃ, katamaṃ cittaṃ, katamaṃ adhicittaṃ, katamā paññā, katamā adhipaññāti? Vuccate – pañcaṅgaaṭṭhaṅgadasaṅgasīlaṃ tāva sīlameva. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana ‘‘adhisīla’’nti vuccati. Tañhi sūriyo viya pajjotānaṃ, sineru viya pabbatānaṃ sabbalokiyasīlānaṃ adhikañceva uttamañca. Pātimokkhasaṃvaratopi ca maggaphalasampayuttameva sīlaṃ adhisīlaṃ, taṃ pana idha nādhippetaṃ. Na hi taṃ sikkhanto methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. Kāmāvacarāni pana aṭṭha kusalacittāni, lokiyaaṭṭhasamāpatticittāni ca ekajjhaṃ katvā cittameva. Vipassanāpādakaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ pana ‘‘adhicitta’’nti vuccati. Tañhi sabbalokiyacittānaṃ adhikañceva uttamañca. Tatopi ca maggaphalacittameva adhicittaṃ, taṃ pana idha nādhippetaṃ. Na hi taṃ sikkhanto methunaṃ dhammaṃ paṭisevati. ‘‘Atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭha’’ntiādinayappavattaṃ kammassakatāñāṇaṃ paññā, tilakkhaṇākāraparicchedakaṃ pana vipassanāñāṇaṃ ‘‘adhipaññā’’ti vuccati. Sā hi sabbalokiyapaññānaṃ adhikā ceva uttamā ca. Tatopi ca maggaphalapaññāva adhipaññā, sā pana idha nādhippetā. Na hi taṃ sikkhanto methunaṃ dhammaṃ paṭisevati.
于此三学中,增上戒学——以行持与止持为二种戒,依教奉行者,以彼分断的方式舍断所对应的烦恼,应当修学。增上心学——于前述诸所缘中,通过专注,对禅那的对治——诸盖众,予以镇伏断,应当修学。增上慧学——依适当的方法,以彼分断与根除的方式,根除有随眠的烦恼,应当修学。因此,由于它成就善安立状态之义,故为“根本”;由于应当修学,故为“学”;所以称为“根本学”,在甘马语中宣说“根本学”。
Tāsu tīsu adhisīlasikkhā cārittavārittavasena duvidhampi sīlaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamānena, tappaṭipakkhe kilese tadaṅgappahānavasena pajahantena sikkhitabbā. Adhicittasikkhā yathāvuttesu ārammaṇesu abhiyogavasena jhānappaṭipakkhānaṃ nīvaraṇagaṇānaṃ vikkhambhanappahānaṃ kurumānena sikkhitabbā. Adhipaññāsikkhā pana yathānurūpaṃ tadaṅgappahānasamucchedavasena sānusaye kilese samucchindantena sikkhitabbā. Tasmā suppatiṭṭhitabhāvasādhanaṭṭhena mūlā ca sā sikkhitabbato sikkhā cāti mūlasikkhā, kammavacanicchāyaṃ ‘‘mūlasikkha’’nti vuttaṃ.
将简要概括者称为“摘要”,由此说“以摘要”。通过和合的僧团,以白四甘马,于不可破、合理的情况下受具足戒者,即是比丘。其中,以最终的方式,在应由五位比丘执行的羯磨中,凡达到羯磨人数的比丘,因他们已到场,因应给予欲者的欲已送及,因在场者没有反对,所以在一次羯磨中达到和合的僧团,以三次告白、一次白、为羯磨所摄的白四、如法的律羯磨,因具足事、白、告白、界、众会的圆满,而达到不可动摇、不可反对,达到合理、有因、合于导师教,名为受具足戒者,即达到上位、获得之义。比丘性就是上位。又因为他通过所说的羯磨达到上位,所以被称为“受具足戒者”,由此成为比丘。以未满五腊为新,故说“新者”,即现今出家者,也就是不久出家者,如此所说。“从初”,是指从最初的时候,或从最初开始。而且,长老以“从初”一语,令因信心而出家的善男子,对懈怠的过失、对不行道者无知而行非法的过失生起悚惧。如何?获得了极难得的利那、因缘,那利那不应以懈怠或沉溺于无义语而空过,应作何事?从最初开始,应毫无间断地在三学中发起恭敬。
Samāsīyate saṅkhipīyateti samāso, tato samāsato. Samaggena saṅghena ñatticatutthena kammena akuppena ṭhānārahena upasampannoti bhikkhu. Tattha sabbantimena pariyāyena pañcavaggakaraṇīye kamme yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ āgatattā, chandārahānaṃ chandassa āhaṭattā, sammukhībhūtānañca appaṭikkosanato ekasmiṃ kamme samaggabhāvaṃ upagatena saṅghena tīhi anussāvanāhi ekāya ñattiyā kātabbakammasaṅkhātena ñatticatutthena dhammikena vinayakammena vatthuñattianussāvanasīmāparisāsampattisampannattā akopetabbataṃ, appaṭikkositabbataṃ upagatena ṭhānārahena kāraṇārahena satthusāsanārahena upasampanno nāma, uparibhāvaṃ samāpanno pattoti attho. Bhikkhubhāvo hi uparibhāvo. Tañcesa yathāvuttena kammena samāpannattā ‘‘upasampanno’’ti vuccati, tena bhikkhunā. Ūnapañcavassatāya navako, tena navakena adhunā pabbajitena, acirapabbajitenāti vuttaṃ hoti. Ādoti ādimhiyevāti attho, ādito paṭṭhāyāti vā. Api ca thero ‘‘ādo’’ti vacanena saddhāpabbajitānaṃ kulaputtānaṃ ālasiyadosena, appaṭipajjantānaṃ aññāṇadosena ca aññathā paṭipajjantānaṃ saṃvegaṃ janeti. Kathaṃ? Atidullabhaṃ khaṇaṃ samavāyaṃ paṭilabhitvā taṅkhaṇaṃ na kusītena vā niratthakakathāpasutena vā vītināmetabbaṃ, kiṃ kātabbaṃ? Ādito paṭṭhāya nirantarameva tīsu sikkhāsu ādaro janetabboti.
那摩揭陀语是根本语言,世人最初依此而善巧;
梵天亦非从听闻而说,诸正自觉者亦说此语。”
‘‘Sā māgadhī mūlabhāsā, narā yāyādikappikā; Brahmāno cassutālāpā, sambuddhā cāpi bhāsare’’ti. –
“根本语”者,从语言上来说,即是以摩揭陀为根本的语言,是说自性语、本然之语。“学习”者,是学习之义。
Vacanato mūlabhāsāyāti māgadhamūlāya bhāsāya, sabhāvaniruttiyā bhāsāyāti vuttaṃ hoti. Sikkhitunti uggaṇhituṃ.
一、巴拉基咖解说之注释
1. Pārājikaniddesavaṇṇanā
1如今,因为是一切学处的根本,故首先宣说增上戒学。其中,由于罪过极大,且以断除根本的方式运作,所以应知波罗夷为最先。为了说明此义,而说“自相入”等。其中,“比丘将自相入于三道”的意思是堕落。“自相”:指自己的生支,以一切边际来限定,乃至一胡麻子许的自体,如所说。“比丘”:指未舍学处者。“三道”:此中,依人、非人、畜生而有三个女人、三个二根者、三个黄门、三个男子,成为波罗夷事的相所依的有情有十二种。他们依大便道、小便道、口道而有三种道。其中,人女有三道,非人女有三道,畜生女有三道,如此共九道;同理,人二根者等亦然。人黄门等则依大便道、口道各有二道,如此六道,人男子等亦然,合计共有三十道。统摄这一切,此处说“三道”,于他们三道中,即十二有情的三道中,无论任何一处之道,这是其含义。“堕落”:如同从帝释天或梵天堕落的有情,从教法堕落,成为波罗夷,这是其含义。
1. Idāni sabbasikkhānaṃ pana mūlabhūtattā adhisīlasikkhāva paṭhamaṃ vuttā, tatrāpi mahāsāvajjattā, mūlacchejjavasena pavattanato ca sabbapaṭhamaṃ pārājikaṃ jānitabbanti dassento ‘‘saṃ nimitta’’ntyādimāha. Tattha maggattaye saṃ nimittaṃ pavesanto bhikkhu cutoti attho. Saṃ nimittanti attano aṅgajātaṃ, sabbantimena paricchedena ekatilabījamattampi attano aṅgajātanti vuttaṃ hoti. Bhikkhūti anikkhittasikkho. Maggattayeti ettha manussāmanussatiracchānagatānaṃ vasena tisso itthiyo, tayo ubhatobyañjanakā, tayo paṇḍakā, tayo purisāti pārājikavatthubhūtānaṃ nimittānaṃ nissayā dvādasa sattā honti. Tesaṃ vaccapassāvamukhamaggavasena tayo maggā. Tattha manussitthiyā tayo, amanussitthiyā tayo, tiracchānagatitthiyā tayoti nava , tathā manussubhatobyañjanakādīnaṃ. Manussapaṇḍakādīnaṃ pana vaccamukhamaggavasena dve dveti cha, tathā manussapurisādīnanti sabbesaṃ vasena tiṃsa maggā honti. Te sabbe pariggahetvā idha ‘‘maggattaye’’ti vuttaṃ, tasmiṃ maggattaye, dvādasannaṃ sattānaṃ tīsu maggesu yattha katthaci maggeti attho. Cutoti sakkattā vā brahmattā vā cutasatto viya sāsanato cuto hoti, pārājiko hotīti attho.
如今,所谓“插入”,并非仅由自己的努力而发生,也由他人的努力而发生。为了说明即使在其中生起受用心时亦成波罗夷,故说“插入”等。其含义为:若比丘在插入、住立、拔出、已入的诸刹那中,即使仅在某一刹那,若受用而正在受用时,于彼刹那生起受用心,则堕落成为波罗夷。然而,完全不受用者——譬如视同已入毒蛇之口或火坑者,则无罪。而此处所谓的“住立”,是指达到使精液流出之时。第一波罗夷。
Idāni pavesanaṃ nāma na kevalaṃ attupakkameneva hoti, parūpakkamenāpi hoti, tatthāpi sevanacitte sati pārājiko hotīti dassanatthaṃ ‘‘pavesanā’’tyādi vuttaṃ. Tassattho – yo bhikkhu pavesanaṭṭhitauddharaṇapaviṭṭhakkhaṇesu aññataraṃ khaṇaṃ cepi sādiyaṃ sādiyanto sacepi tasmiṃ khaṇe sevanacittaṃ upaṭṭhāpento, cuto pārājiko hoti. Yo pana sabbaso asādiyanto āsīvisamukhaṃ aṅgārakāsuṃ paviṭṭhaṃ viya ca maññati, so nipparādho hoti. Ettha pana ṭhitaṃ nāma sukkavissaṭṭhisamayappattaṃ. Paṭhamapārājikaṃ.
2-7如今,为说明第二个波罗夷,故说“未给予之人的物品”等。其中,若比丘取走未给予之人的重物,以二十五种取法中的任何一种取法而取者,则堕落。这是连接。“未给予”:指凡是他人所有、有主人的物品,那些主人未曾以身或语给予,故为未给予;即未被舍弃、未被放弃、被守护、被保护、被执为我所、属于他人的物品。“人的”:指属于人的,人所有的,此词与“物品”一词同位。“以盗一”:指以偷盗之一,即以一种取法,这是其义。这是为了区分性别而说。或者有读本作“以盗任何”。其中,“盗”指贼;贼的状态为盗,此处用作具格的同义语,故含义为:以任何偷盗的取法。“取”:指取者,拿取者。“二十五种取法中”:由五个五组构成了二十五种取法。其中五个五组是:种种物品五组、单一物品五组、亲手五组、预先准备五组、盗取法五组。
2-7. Idāni dutiyaṃ dassetuṃ ‘‘adinnaṃ mānusaṃ bhaṇḍa’’ntyādimāha. Tattha yo bhikkhu adinnaṃ mānusaṃ garukaṃ bhaṇḍaṃ pañcavīsāvahāresu yena kenaci avahārena ādiyanto cuto bhaveti sambandho. Adinnanti yaṃ kiñci parapariggahitaṃ sassāmikaṃ bhaṇḍaṃ, taṃ tehi sāmikehi kāyena vā vācāya vā na dinnanti adinnaṃ, anissaṭṭhaṃ apariccattaṃ rakkhitaṃ gopitaṃ mamāyitaṃ parapariggahitaṃ. Manussassa idanti mānusaṃ, manussasantakaṃ, ‘‘bhaṇḍa’’ntiminā tulyādhikaraṇaṃ . Theyyāyekenāti theyyāya ekena, ekena avahārenāti attho. Liṅgabhedaṃ katvā vuttaṃ. ‘‘Theyyā kenacī’’ti vā pāṭho. Tattha thenoti coro, thenassa bhāvo theyyā, karaṇatthe cetaṃ paccattavacanaṃ, tasmā kenaci theyyena avahārenāti attho. Ādiyanti ādiyanto gaṇhanto. Pañcavīsāvahāresūti pañcapañcake samodhānetvā pañcavīsati avahārā. Tattha pañcapañcakāni nāma nānābhaṇḍapañcakaṃ ekabhaṇḍapañcakaṃ sāhatthikapañcakaṃ pubbappayogapañcakaṃ theyyāvahārapañcakanti.
其中,依有识物、无识物与混合物的差别,安立为种种物品的五组;依有识物,安立为单一物品的五组。就种种物品的五组而言,首先应如是了知:若侵占园林,犯恶作。令物主心生疑惑,犯偷兰遮。物主认为“此物将不属于我”而放弃所有权,犯波罗夷。搬运他人物品者,若以盗心触碰头顶所担之物,犯恶作;摇动,犯偷兰遮;卸下担子,犯波罗夷。当被要求“把物品给我”时,对寄存物说“我没有拿”,犯恶作;令物主心生疑惑,犯偷兰遮;物主认为“他不会给我”而放弃索要,犯波罗夷。若有人“带着物品搬运”,移动第一步,犯偷兰遮;移动第二步,犯波罗夷。以盗心触碰陆地上的物品,犯恶作;摇动,犯偷兰遮;将该物移离原处,犯波罗夷。以上是就种种物品的五组所作的配列。至于单一物品的五组,则是以如上所述的侵占等方式,夺取有主人的奴仆或畜生,或搬运,或运走,或令其改变威仪,或移离原处。以上是就单一物品的五组所作的配列。
Tattha saviññāṇakāviññāṇakamissakabhaṇḍavasena nānābhaṇḍapañcakaṃ, saviññāṇakabhaṇḍavasena ekabhaṇḍapañcakaṃ. Tattha nānābhaṇḍavasena tāva evaṃ veditabbo – yo ārāmaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko ‘‘na mayhaṃ bhavissatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Aññassa bhaṇḍaṃ haranto sīse bhāraṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Khandhaṃ oropeti, āpatti pārājikassa. Upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti vuccamāno ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko ‘‘na mayhaṃ dassatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. ‘‘Sahabhaṇḍahārakaṃ nessāmī’’ti paṭhamaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti thullaccayassa. Dutiyaṃ pādaṃ saṅkāmeti, āpatti pārājikassa. Thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ theyyacitto āmasati, āpatti dukkaṭassa. Phandāpeti, āpatti thullaccayassa. Ṭhānā cāveti, āpatti pārājikassa. Ayamettha nānābhaṇḍavasena yojanā. Ekabhaṇḍavasena pana sassāmikaṃ dāsaṃ vā tiracchānaṃ vā yathāvuttena abhiyogādinā nayena ādiyati vā harati vā avaharati vā iriyāpathaṃ kopeti vā ṭhānā cāveti vāti. Ayamettha ekabhaṇḍavasena yojanā.
有五种不与取:亲手、教令、投掷、成办、卸担。其中,亲手者,指亲手盗取他人之物。教令者,指教令他人:“去盗取某人之物。”投掷者,指站在内关税处,将物品投掷到外关税处,犯波罗夷。成办者,指教令他人:“当你有能力时,盗取某物。”若受教者毫无障碍地盗取了该物,教令者在发出教令的刹那即犯波罗夷,而偷盗者于实际盗取之时犯波罗夷,这便是成办者。卸担者,则应依寄托物的方式而了知。这便是亲手等五种。
Pañca avahārā sāhatthiko āṇattiko nissaggiyo atthasādhako dhuranikkhepoti. Tattha sāhatthiko nāma parassa bhaṇḍaṃ sahatthā avaharati. Āṇattiko nāma ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpeti. Nissaggiyo nāma antosuṅkaghāte ṭhito bahisuṅkaghātaṃ pāteti, āpatti pārājikassa. Atthasādhako nāma ‘‘asukaṃ bhaṇḍaṃ yadā sakkosi, tadā avaharā’’ti āṇāpeti. Tattha sace paro anantarāyiko hutvā taṃ avaharati, āṇāpako āṇattikkhaṇeyeva pārājiko hoti, avahārako pana avahaṭakāle, ayaṃ atthasādhako. Dhuranikkhepo pana upanikkhittabhaṇḍavasena veditabboti idaṃ sāhatthikapañcakaṃ.
另有五种不与取:前方便、俱方便、共谋取、约定业、暗号业。其中,前方便应依教令来理解,俱方便依移离原处来理解。共谋取,是指众多比丘共谋:“我们去某家,掀开屋顶,或切断门闩,盗取财物。”然后一同前往,其中一人将财物盗出,于取出之时,所有人皆犯波罗夷。约定业,即预先告知,以时间限定作为标记。于此,若约定“午前盗取”,无论是今日午前、明日,还是未来一年内,只要没有违越约定,约定者在教令的刹那,其余人在将物品移离原处时,二人皆犯波罗夷。暗号业,是指为令对方觉知而对某人发出暗号,如眨眼、挥手、击掌、弹指、抬头、咳嗽等多种方式。偷盗者依教令者所给出的暗号标记而识认所描述之物,想“就是此物”而将其盗取,二人皆犯波罗夷。若对所说明的“盗取”之物,想“是此”却盗取了放置于同一处的另一物品,则根本处的教令者无罪。这便是前方便等五种。
Aparepi pañca avahārā pubbappayogo sahappayogo saṃvidhāvahāro saṅketakammaṃ nimittakammanti. Tattha āṇattivasena pubbappayogo veditabbo, ṭhānācāvanavasena sahappayogo. Saṃvidhāvahāro nāma sambahulā bhikkhū ‘‘amukaṃ nāma gehaṃ gantvā, chadanaṃ vā bhinditvā, sandhiṃ vā chinditvā bhaṇḍaṃ harissāmā’’ti saṃvidahitvā gacchanti, tesu eko bhaṇḍaṃ avaharati, tassuddhāre sabbesaṃ pārājikaṃ. Saṅketakammaṃ nāma sañjānanakammaṃ kālaparicchedavasena saññākaraṇaṃ. Ettha ca ‘‘purebhattaṃ avaharā’’ti vutte ajja vā purebhattaṃ avaharatu, sve vā anāgate saṃvacchare vā, natthi visaṅketo, saṅketakārakassa āṇattikkhaṇe, itarassa ṭhānā cāvaneti evaṃ āpatti ubhinnaṃ pārājikassa. Nimittakammaṃ nāma saññuppādanatthaṃ kassaci nimittassa karaṇaṃ akkhinikhaṇanahatthālaṅghanapāṇippahāraaṅguliphoṭanagīvunnāmanaukkāsanādinā anekappakāraṃ. Avahārako āṇāpakena yaṃ nimittasaññaṃ katvā vuttaṃ, taṃ ‘‘eta’’nti maññamāno tameva avaharati, ubhinnaṃ pārājikaṃ. Yaṃ ‘‘avaharā’’ti vuttaṃ, taṃ ‘‘eta’’nti maññamāno aññaṃ tasmiṃyeva ṭhāne ṭhapitaṃ avaharati, mūlaṭṭhassa anāpatti. Idaṃ pubbappayogapañcakaṃ.
另有五种不与取:贼取、强取、预谋取、覆藏取和签取。其中,使用虚假秤量、假币等欺骗手段而取,如此而取的不与取称为贼取。通过恐吓或现前威逼而取他人财物,或依仗自身势力强行夺取者,犹如国王和大臣等所为,如此而取的不与取称为强取。预先谋划而取的不与取称为预谋取。预谋取有两种:依物品预谋和依处所预谋。其中,预先想定‘若是衣服我便取走,若是线我则不取’,而后暗中取走包裹,若其中为衣服,则在取出时便犯波罗夷;若为线,则无罪。这称为依物品预谋。预谋处所而取物者,若超越预谋所及的界限,则犯波罗夷。这称为依处所预谋。以上述两种预谋方式所行的不与取,即称预谋取。隐藏而取他人之物,这种不与取称为覆藏取。以移动签筹而盗取称为签取。在分配衣物时投下签筹,见到置于自己份额附近的他人份额之签,不论其价值较低、较高或相等,若先从他人份额拔起签杆而欲投于自己份额,拔起时无罪,投下时也无罪;然而,若从自己份额拔起签杆,拔起时无罪,拔起后投于他人份额时,当签杆从手中脱离之际,即犯波罗夷。这称为签取。在这二十五种不与取之中,以任何一种不与取的方式而取者,都成为波罗夷,这是其中的义理。
Aparepi pañca avahārā theyyāvahāro pasayhāvahāro parikappāvahāro paṭicchannāvahāro kusāvahāroti. Tattha yo kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhi vañcetvā gaṇhāti, tassevaṃ gaṇhato avahāro theyyāvahāro. Yo santajjetvā sayaṃ dassetvā tesaṃ santakaṃ gaṇhāti, yo vā attano pattabalito ca adhikaṃ balakkārena gaṇhāti rājarājamahāmattādayo viya, tassevaṃ gaṇhato avahāro pasayhāvahāro. Parikappetvā gaṇhato panāvahāro parikappāvahāro. So duvidho bhaṇḍokāsaparikappavasena. Tatra yo ‘‘sāṭako ce, gaṇhissāmi, suttaṃ ce, na gaṇhissāmī’’ti parikappetvā andhakāre pasibbakaṃ gaṇhāti, tatra sāṭako ce, uddhāreyeva pārājikaṃ, suttaṃ ce hoti, rakkhati. Ayaṃ bhaṇḍaparikappo nāma. Yo ṭhānaṃ parikappetvā bhaṇḍaṃ gaṇhāti, tassa taṃ parikappitaparicchedaṃ atikkantamatte pārājikaṃ. Ayaṃ okāsaparikappo nāma. Evamimesaṃ dvinnaṃ parikappānaṃ vasena parikappetvā gaṇhato avahāro parikappāvahāro. Paṭicchādetvā parassa bhaṇḍaṃ gaṇhato avahāro paṭicchannāvahāro nāma. Kusaṃ saṅkāmetvā avaharaṇaṃ kusāvahāro. Yo kusaṃ pātetvā cīvare bhājiyamāne attano koṭṭhāsassa samīpe ṭhitaṃ appagghataraṃ vā mahagghataraṃ vā samasamaṃ vā parassa koṭṭhāsaṃ disvā sace paṭhamataraṃ parakoṭṭhāsato kusadaṇḍakaṃ uddharati, attano koṭṭhāse pātetukāmatāya uddhāre rakkhati, pātanepi rakkhati, attano koṭṭhāsato pana kusadaṇḍaṃ uddharati, uddhāre rakkhati, taṃ uddharitvā parakoṭṭhāse pātentassa hatthato muttamatte pārājikaṃ. Ayaṃ kusāvahāro nāmāti imesu pañcavīsāvahāresu yena kenaci avahārena gaṇhanto pārājiko bhaveti attho.
‘重物’,即五摩沙迦。二十摩沙迦为一迦诃波那,迦诃波那的四分之一称为波陀,因此应知,五摩沙迦或一波陀即名重物。其中,依‘四粒稻谷为一贡迦,二贡迦为一摩沙迦’之说,以稻谷计,四十粒稻谷、十贡迦即是五摩沙迦,应当了知。然而,于沙弥学处中所说的‘二十粒稻谷’,这在巴利圣典与注疏中均未出现,应详加审察。第二波罗夷竟。
Garukanti pañcamāsakaṃ. Vīsatimāsako hi kahāpaṇo, kahāpaṇassa catuttho bhāgo pādo nāma, tasmā pañcamāsakaṃ vā pādaṃ vā garukanti veditabbaṃ. Tattha ‘‘cattāro vīhayo guñjā, dve guñjā māsako bhave’’ti vacanato vīhivasena cattālīsa vīhayo dasa guñjā pañcamāsakoti veditabbo. Yaṃ pana sāmaṇerasikkhāyaṃ ‘‘vīsativīhī’’ti vuttaṃ, taṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ atthi, vīmaṃsitabbametaṃ. Dutiyapārājikaṃ.
8现在说明第三波罗夷,即说‘若人生命……’等。总义为:若有比丘明知‘这是人’,以杀害心使人生命断绝,则该比丘于教法中成为波罗夷。
8. Idāni tatiyaṃ dassetuṃ ‘‘manussapāṇaṃ pāṇo’’tyādi vuttaṃ. Tattha yo bhikkhu ‘‘manussapāṇo’’ iti jānanto vadhakacittena manussapāṇaṃ jīvitā viyojeti, so bhikkhu sāsanā pārājiko hotīti samudāyattho.
「人命」:从母胎中与结生心同时生起的极微羯罗罗色开始,直至寿命自然为二十岁、百岁等有情的死亡之时,在此期间渐次增长所得的自体,即名人命。这是人命之义。「命」:知「这是命」,知「我令彼脱离生命」。「以杀害心」:以杀害之心,此为具格,即具有杀害心者、有死亡意图者,如是说。「生命」:指命根。「若」:是不定词。「此」:以此应知决定。「使离」:对于所说的人身,即使在羯罗罗时,以热压或药物等方式给予,或从此阶段以上,以相应的加行令其脱离生命之义。「从教法」:在超越前缀词根的用法中为从格,此处即从导师教法之义。「败坏」:遭受败坏。「成为」:经文补足。第三波罗夷竟。
Manussapāṇanti mātukucchismiṃ paṭisandhicittena sahuppannaṃ atiparittaṃ kalalarūpaṃ ādiṃ katvā pakatiyā vīsavassasatāyukassa sattassa yāva maraṇakālā etthantare anupubbena vuddhippatto attabhāvo, eso manussapāṇo nāma, evarūpaṃ manussapāṇanti attho. Pāṇoti jānanti ‘‘pāṇo’’ iti jānanto ‘‘taṃ jīvitā voropemī’’ti jānanto. Vadhakacetasāti vadhakacittena, itthambhūte karaṇavacanaṃ, vadhakacitto hutvā maraṇādhippāyo hutvāti vuttaṃ hoti. Jīvitāti jīvitindriyato. Yoti aniyamavacanaṃ. Soti etena niyamanaṃ veditabbaṃ. Viyojetīti vuttappakāraṃ manussaviggahaṃ kalalakālepi tāpanamaddanehi vā bhesajjasampadānena vā tato vā uddhampi tadanurūpena upakkamena jīvitā viyojetīti attho. Sāsanāti parāpubbajidhātuppayoge nissakkavacanaṃ, tena satthusāsanatoti attho. Parājitoti parājayamāpanno. Hotīti pāṭhaseso. Tatiyapārājikaṃ.
9九、今为显示第四(波罗夷),故说「禅那等差别」等。其中,若有比丘舍弃假托与增上慢,向人类有情宣说心中实无的禅那等差别之法,于被知晓的那一刹那,他便从教法中成为波罗夷。此为其义。
9. Idāni catutthaṃ dassetuṃ ‘‘jhānādibheda’’ntyādi vuttaṃ. Tattha yo bhikkhu aññāpadesañca adhimānañca vajjetvā hadaye asantaṃ jhānādibhedaṃ dhammaṃ manussajātikassa sattassa vadeyya, tasmiṃ khaṇe ñāte so tato sāsanā pārājiko eva hotīti attho.
「禅那等差别」:即如所说:「禅那、解脱、定、等至、智见、道之修习、果之证得、烦恼之断除、心之离盖、于空闲处之喜乐」(波罗夷 198),如是所说的禅那等差别,即上人法。「心」:指心中。「实无」:不存在。「假托」:以「住于你住处的那位比丘是初禅的证得者」等方式,此为舍弃假托之义。「离」:是表示舍弃义的不变词,意为舍弃。「增上慢」:即「我已证得」而如是生起的慢,此为增上慢。「已证得之慢」是其分解,舍弃那增上慢,这是其义。「人类」:指对人类有情,而非对天、梵天等中的任何一者,这是其义。「宣说」:告知。「被知晓的刹那」:是「被知晓」与「刹那」的分解,即在他告知的那一刹那便被人类有情知晓,这是其义。「由彼」:于出离格作具格解,即从彼教法中成为波罗夷,这是其义。第四波罗夷。
Jhānādibhedanti ‘‘jhānaṃ vimokkho samādhi samāpatti ñāṇadassanaṃ maggabhāvanā phalasacchikiriyā kilesappahānaṃ vinīvaraṇatā cittassa suññāgāre abhiratī’’ti (pārā. 198) evaṃ vuttaṃ jhānādibhedaṃ uttarimanussadhammaṃ. Hadayeti citte. Asantanti asaṃvijjamānaṃ. Aññāpadesanti ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamassa jhānassa lābhī’’tiādinā nayena aññāpadesaṃ vajjetvāti attho. Vināti vajjanatthe nipāto, tassa vajjetvāti attho. Adhimānanti ‘‘adhigatā mayā’’ti evaṃ uppannaṃ mānanti attho. Adhigato mānoti viggaho, taṃ adhimānaṃ vajjetvāti attho. Manussajātissāti manussajātikassa, na devabrahmādīsu aññatarassāti attho. Vadeyyāti āroceyya. Ñātakkhaṇeti ñāte khaṇeti chedo, tasmiṃ tenārocitakkhaṇe manussajātikena ñāteti attho. Tenāti nissakke karaṇavacanaṃ, tato sāsanato pārājikoti attho. Catutthapārājikaṃ.
二、重罪解说之注释
2. Garukāpattiniddesavaṇṇanā
10十、今为显示桑喀地谢沙,故始说“以欲解脱之心”等。其中,“欲解脱”谓渴望解脱;渴望解脱且与彼心相应,故称欲解脱之心;以此,即以解脱味著之心为义。盖因对十一种染著之一,若以解脱味著而有犯,如是所说。
10. Idāni saṅghādisesaṃ pakāsetuṃ ‘‘mocetukāmacittenā’’tiādimāraddhaṃ. Tattha mocetuṃ kāmetīti mocetukāmaṃ, mocetukāmañca taṃ cittañcāti mocetukāmacittaṃ, tena, mocanassādacittenāti attho. Ekādasannañhi rāgānaṃ ekena mocanassādena āpatti hotīti vuttaṃ hoti.
此中,有十一种味著:解脱味著、正解脱味著、已解脱味著、交媾味著、触味著、搔痒味著、观看味著、坐味著、语味著、家系之爱、林间之物。其中,以解脱味著之思,思惟且味著而行加行,若泄出,桑喀地谢沙;若不泄出,偷兰遮。然而若卧床时为染所缠,以大腿或拳紧压肢节,为求泄出而用功睡眠,于彼睡眠中泄不净者,桑喀地谢沙。于正解脱味著中,味著于自然泄出者,未加行,若泄出,无犯。于已解脱味著中,对自然已泄出、从处所落下之不净,于后味著者,无加行而泄出,无犯。于交媾味著中,以交媾之染执取女人,由此泄不净,无犯,然犯恶作。触味著有二种:内触与外触。其中,内触谓于自身相,为‘我将知其坚硬、柔软’或以动摇性而戏弄者,泄不净,无犯。于外触味著中,以身触之染触女人、拥抱者,泄不净,无犯,然犯身触桑喀地谢沙。
Tatrime ekādasa assādā mocanassādo muccanassādo muttassādo methunassādo phassassādo kaṇḍūvanassādo dassanassādo nisajjassādo vācassādo gehasitapemaṃ vanabhaṅgiyanti. Tattha mocanassādacetanāya cetento ceva assādento ca upakkamati, muccati, saṅghādiseso , na muccati ce, thullaccayaṃ. Sace pana sayanakāle rāgapariyuṭṭhito hutvā ūrunā vā muṭṭhinā vā aṅgajātaṃ gāḷhaṃ pīḷetvā mocanatthāya saussāho supati, supantassa cassa asuci muccati, saṅghādiseso. Muccanassāde attano dhammatāya muccamānaṃ assādeti, na upakkamati, muccati, anāpatti. Muttassāde attano dhammatāya mutte ṭhānā cute asucimhi pacchā assādentassa vinā upakkamena muccati, anāpatti. Methunassāde methunarāgena mātugāmaṃ gaṇhāti, tena asuci muccati, anāpatti, dukkaṭaṃ pana āpajjati. Phassassādo duvidho ajjhattiko bāhiro cāti. Tattha attano nimittaṃ ‘‘thaddhaṃ, mudukanti jānissāmī’’ti vā lolabhāvena vā kīḷāpayato asuci muccati, anāpatti. Bāhiraphassassāde pana kāyasaṃsaggarāgena itthiṃ phusato, āliṅgato ca asuci muccati, anāpatti, kāyasaṃsaggasaṅghādisesaṃ pana āpajjati.
于搔痒味著中,为癣、疥、疮、疱等任一所啮之处,以搔痒味著而搔抓者,泄不净,无犯。于观看味著中,凝视女人隐处者,泄不净,无犯,然有恶作。于坐味著中,与女人单独共坐者,纵使泄出亦无犯,然有独坐之罪。于语味著中,以与交媾相应之语对女人言说者,纵使泄出亦无犯,然犯粗恶语桑喀地谢沙。于家系之爱中,以对母等亲属之爱而作拥抱等者,纵使泄出亦无犯。林间之物者,为作亲善故,女人所送花等林间之物,名为“叶信”,“此为某甲所送”,以味著而触摸者,纵使泄出亦无犯。如是,为显于这些中唯解脱味著有犯,故说“欲解脱……乃至……”。复次,有欲解脱之心者,此为欲解脱心者,以此,于如是状态中为作具格,成欲解脱心者之义。
Kaṇḍūvanassāde daddukacchupiḷakapāṇakādīnaṃ aññatarena khajjamānaṃ nimittaṃ kaṇḍūvanassādena kaṇḍūvato asuci muccati, anāpatti. Dassanassāde itthiyā anokāsaṃ upanijjhāyato asuci muccati, anāpatti, dukkaṭaṃ pana hoti. Nisajjassāde mātugāmena saddhiṃ raho nisinnassa muttepi anāpatti , rahonisajjāpatti pana hoti. Vācassāde mātugāmaṃ methunappaṭisaṃyuttāhi vācāhi obhāsantassa muttepi anāpatti, duṭṭhullavācāsaṅghādisesaṃ pana āpajjati. Gehasitapeme mātādīnaṃ mātādipemena āliṅganādiṃ karontassa muttepi anāpatti. Vanabhaṅgaṃ santhavakaraṇatthāya itthiyā pesitapupphādivanabhaṅgasaññitaṃ paṇṇākāraṃ ‘‘itthannāmāya imaṃ pesita’’nti assādena āmasantassa muttepi anāpattīti. Evametesu mocanassādena āpatti hotīti dassetuṃ ‘‘mocetu…pe… nā’’ti vuttaṃ. Atha vā mocetukāmaṃ cittaṃ yassa soyaṃ mocetukāmacitto, tena, itthambhūte karaṇavacanaṃ, mocetukāmacitto hutvāti attho.
「加行」是指通过手等任何方式发起动作之意。「使其出离」是指即使仅如一只小苍蝇所饮之量,也令其出离之意。「精液」是指青、黄、红、白、酪浆色、油色、乳色、酪色、酥色等十种精液中的任何一种。「除梦中外」是指在梦中精液流出的情况除外。此处「沙门」是指任何已证得上位者。「重」是指桑喀地谢沙罪。「触」是指应犯此罪之意。思心所、加行、使其出离——此中有此三支。此为精液流出学处。
Upakkammāti hatthādīsu yena kenaci nimitte upakkamitvāti attho. Vimocayanti yaṃ antamaso ekā khuddakamakkhikā piveyya, tattakampi vimocentoti attho. Sukkanti nīlapītalohitodātatakkateladakakhīradadhisappivaṇṇasaṅkhātesu dasavidhesu sukkesu yaṃ kiñci sukkaṃ. Aññatra supināti yā supinante sukkavissaṭṭhi hoti, taṃ ṭhapetvāti attho. Samaṇoti yo koci upasampanno. Garukanti saṅghādisesaṃ. Phuseti āpajjeyyāti attho. Cetanā upakkamo muccananti imānettha tīṇi aṅgānīti. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ.
1111. 现在为了显示身触,开始宣说「以身触贪」等。比丘对人女作人女想,以身触贪发起加行,触摸人女者,应犯桑喀地谢沙罪——如此连结其义。其中「以身触贪」是指以握手等身体接触所生之贪,即与身体交杂之贪。「人女」是指即便当天才出生的、活着的女人。「触摸」是指正在触摸。「人女想」是指作女人想,具足此想者即为有女想者,即作女想而作之意。人女、有女想、身触贪、以彼贪而精勤、达成握手等——此中有此五支。此为身触学处。
11. Idāni kāyasaṃsaggaṃ dassetuṃ ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’tiādimāraddhaṃ. Bhikkhu manussitthiyā manussitthisaññī hutvā kāyasaṃsaggarāgena upakkamitvā manussitthiṃ parāmasanto saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti yojanā. Tattha kāyasaṃsaggarāgenāti hatthaggahaṇādikāyasamphassena rāgena kāyamissarāgena. Manussitthinti tadahujātampi jīvamānakamanussitthiṃ. Parāmasanti parāmasanto, itthīti saññā itthisaññā , sā assa atthīti itthisaññī, itthisaññī hutvāti attho. Manussitthī, itthisaññitā, kāyasaṃsaggarāgo, tena rāgena vāyāmo, hatthaggāhādisamāpajjananti imānettha pañca aṅgāni. Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ.
1212. 现在为了显示粗恶语,开始宣说「以粗恶语之乐着」等。其中「以粗恶语之乐着」是指以与大便道、小便道及交媾法相关之语的喜贪。「关于道或交媾」是指关于大便道、小便道中任一道,或关于交媾之意。「言说」是指阐明。「人女」是指有智慧、有能力、能辨别善说与恶说、粗恶与非粗恶的女人。「正听闻」是指正在听。以此显示:即使是对有能力的女人,若她站在不能理解之处,通过使者或书信告知者,不犯粗恶语罪。人女、有女想、粗恶语之乐着、以彼贪而言说、当时理解——此中有此五支。此为粗恶语乐着学处。
12. Idāni duṭṭhullaṃ dassetuṃ ‘‘duṭṭhullavācassādenā’’tiādi āraddhaṃ. Tattha duṭṭhullavācassādenāti vaccamaggapassāvamaggamethunadhammappaṭisaṃyuttavācassādarāgena. Maggaṃ vārabbha methunanti vaccamaggapassāvamaggānaṃ aññataraṃ maggaṃ vā methunaṃ vā ārabbhāti attho. Obhāsantoti avabhāsanto. Manussitthinti viññuṃ paṭibalaṃ subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ sallakkhaṇasamatthaṃ manussitthiṃ. Suṇamānanti suṇantiṃ. Iminā paṭibalāyapi itthiyā aviññattipathe ṭhitāya dūtena vā paṇṇena vā ārocentassa duṭṭhullavācāpatti na hotīti dīpitaṃ hoti. Manussitthī, itthisaññitā, duṭṭhullavācassādarāgo, tena rāgena obhāsanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Duṭṭhullavācassādasikkhāpadaṃ.
1313. 现在为说明“为己欲侍奉”,而开始说“赞叹”等。其中,若任何比丘为了自身欲侍奉而作赞叹,并以欲贪向女人乞求交媾,即犯重罪。这是关联。“赞叹而”指通过宣说功德、利益而赞叹。“自己的欲侍奉”:以称为交媾法的欲之侍奉为欲侍奉,为自己利益的欲侍奉则为自己的欲侍奉,此为不连声复合词。或者,“自己”是作格意义的属格,自己所欲、所求称为自己之欲,即以自己交媾贪所希求之义;自己之欲且彼侍奉,即是自己欲侍奉;以彼自己欲侍奉,即说:“姊妹,此乃侍奉中最上者,若以此法侍奉我这样持戒、修善、行梵行者”——如此赞叹之义。由于乞求这一动词带双宾语,故说“向女人乞求交媾”。其中的“女人”,是指如粗恶语戒释中所说那类女人。人女、有女想、为求自身欲侍奉之贪、以彼贪赞叹宣说、对方当时理解——此中具足这五支。这是自欲侍奉学处。
13. Idāni attakāmapāricariyaṃ dassetuṃ ‘‘vaṇṇa’’ntyādi vuttaṃ. Tattha yo bhikkhu attano kāmapāricariyāya vaṇṇaṃ vatvā methunarāgena itthiṃ methunaṃ yācamāno garuṃ phuseti sambandho. Vaṇṇaṃ vatvāti guṇaṃ ānisaṃsaṃ pakāsetvā. Attanokāmapāricariyāyāti methunadhammasaṅkhātena kāmena pāricariyā kāmapāricariyā, attano atthāya kāmapāricariyā attanokāmapāricariyā, aluttasamāsoyaṃ. Atha vā attanoti katvatthe sāmivacanaṃ, attano kāmitā icchitāti attanokāmā, sayaṃ methunarāgavasena patthitāti attho, attanokāmā ca sā pāricariyā cāti attanokāmapāricariyā , tāya attanokāmapāricariyāya, ‘‘etadaggaṃ, bhagini, pāricariyānaṃ, yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti evaṃ vaṇṇaṃ vatvāti attho. Yācadhātuno dvikammikattā ‘‘itthiṃ methunaṃ yācamāno’’ti vuttaṃ. Tattha itthinti duṭṭhullobhāsane vuttappakāraṃ itthiṃ. Manussitthī, itthisaññitā , attakāmapāricariyāya rāgo, tena rāgena vaṇṇabhaṇanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ.
1414. 现在为说明媒嫁,而开始说“信息”等。其中,比丘接受了男子的信息或女子的信息,考察后再传回者,即犯桑喀地谢沙罪。这是关联。其中,“信息”是指:“尊者请去,告诉名叫某某的母护:‘请成为名叫某某的财买之妻’”这样的男子使命;以及:“尊者请去,对名叫某某的男子说:‘我将成为他的妻子’”这样的女子使命。“接受而”是指以“善哉,近事男”或“好”或“我将告知”,或以任何方式作语言表示,或以点头等领受,完全接受之义。“考察而”是指以所说方式接受信息后,向那男子或女子,或向应当告知的其母、父、兄、姊等告知之义。“传回”:此处应说“传回”,因恐韵律有失,将‘哈拉’词置于前面而说,应如是理解。前往所派遣之处,那位被告知的女子无论答应说“善哉”,或拒绝,或因羞愧而沉默,然后再次前来向那男子传达——以这样的程度,当称为接受、告知、传回的三支具足时,那比丘便犯桑喀地谢沙罪之义。那些人类性、可告知性、接受、考察、传回——此中具足这五支。这是媒嫁学处。
14. Idāni sañcarittaṃ dassetuṃ ‘‘sandesa’’ntyādimāraddhaṃ. Tattha bhikkhu purisassa vā sandesaṃ, itthiyā vā sandesaṃ paṭiggahetvā vīmaṃsitvā paccāharanto garukaṃ phuseti sambandho. Tattha sandesanti ‘‘gaccha, bhante, itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi ‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’’ti (pārā. 305) evaṃ vuttaṃ purisassa sāsanaṃ, ‘‘gaccha, bhante, itthannāmaṃ purisaṃ brūhi ‘ahaṃ tassa bhariyā bhavissāmī’’ti (pārā. 326-327 thokaṃ visadisaṃ) evaṃ vuttaṃ itthiyā sāsanaṃ. Paṭiggaṇhitvāti ‘‘sādhu upāsakā’’ti vā ‘‘hotū’’ti vā ‘‘ārocessāmī’’ti vā yena kenaci ākārena vacībhedaṃ katvā vā sīsakampanādīhi vā paṭiggaṇhitvā sampaṭicchitvāti attho. Vīmaṃsitvāti vuttappakārena sāsanaṃ gahetvā purisassa vā itthiyā vā tesaṃ avassārocanakānaṃ mātāpitābhātābhaginiādīnaṃ vā ārocetvāti attho. Haraṃpaccāti ettha ‘‘paccāhara’’nti vattabbe chandahānibhayā hara-saddaṃ pubbanipātaṃ katvā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yattha pahitena tattha gantvā tena ārocitā sā itthī ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchatu vā paṭikkhipatu vā lajjāya vā tuṇhī hotu, puna āgantvā tassa purisassa haranto ettāvatā imāya paṭiggahaṇārocanappaccāharaṇasaṅkhātāya tivaṅgasampattiyā so bhikkhu saṅghādisesaṃ āpajjeyyāti attho. Tesaṃ manussajātikatā, alaṃvacanīyatā, paṭiggaṇhanavīmaṃsanappaccāharaṇānīti imānettha pañca aṅgāni. Sañcarittasikkhāpadaṃ.
1515. 现在为说明无根谤,而开始说“欲驱摈”等。若有欲驱摈的比丘,以无根的波罗夷事,当面检举或教人检举另一正听受检举的比丘,即犯桑喀地谢沙罪。这是关联。其中,“欲驱摈”是指欲从梵行中驱摈。“检举”是指以“你犯了波罗夷法,你不是沙门,不是释迦子”等言语,自己检举之义。像这样检举,每一语句都犯桑喀地谢沙罪。“以无根的波罗夷事”:检举者对于受检举人所未见、未闻、未疑的事——由于不见见、闻、疑之根,故为无根;波罗夷事即是终极事,此为终极事;无根且为终极事,即是无根终极事;以彼无根终极事,也就是以与比丘相应的十九种波罗夷中任何一种之义。“使检举”是指正在教人检举,站在他近处,命令另一位比丘令他检举,每一个被命令者的语句都犯桑喀地谢沙罪之义。“正听闻”:以此表明,从背后以使者或书信检举者不犯此罪。但于背后以七罪聚说者,则犯恶作。受检举者、对他所指罪名的承认、对受检举者有清净想、以何种波罗夷检举、彼于事以见等方式无根、以驱摈的意图当面检举、他当时理解——此中具足这五支。这是无根学处。
15. Idāni amūlakaṃ pakāsetuṃ ‘‘cāvetukāmo’’tiādimāraddhaṃ. Cāvetukāmo bhikkhu amūlantimavatthunā aññaṃ suṇamānaṃ bhikkhuṃ codento vā codāpento vā garuṃ phuseti sambandho. Tattha cāvetukāmoti brahmacariyā cāvetukāmo. Codentoti ‘‘tvaṃ pārājikaṃ dhammaṃ āpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosī’’tiādīhi vacanehi sayaṃ codentoti attho. Evaṃ codentassa vācāya vācāya saṅghādiseso. Amūlantimavatthunāti yaṃ codakena cuditakamhi puggale adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitaṃ, idaṃ etesaṃ dassanasavanaparisaṅkitasaṅkhātānaṃ mūlānaṃ abhāvato nāssa mūlanti amūlaṃ, antimaṃ vatthu yassa pārājikassa tadidaṃ antimavatthu, amūlañca taṃ antimavatthu ceti amūlantimavatthu, tena amūlantimavatthunā, bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā pārājikesu aññatarenāti attho. Codāpayanti codāpayanto, tassa samīpe ṭhatvā aññaṃ bhikkhuṃ āṇāpetvā codāpento tassa āṇattassa vācāya vācāya garuṃ phuseti attho. Suṇamānanti iminā parammukhā dūtena vā paṇṇena vā codentassa na ruhatīti dīpitaṃ hoti. Parammukhā pana sattahi āpattikkhandhehi vadantassa dukkaṭaṃ. Yaṃ codeti, tassa upasampannoti saṅkhyūpagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena sammukhā codanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Amūlakasikkhāpadaṃ.
16今为显示别篇,说“少分”等。其中,“取少分”是指:于种姓、名、姓氏、相、罪、衣、钵、诵经、阿阇梨、住处这十种相似中,取彼人可见的少分相似而依凭之。比丘欲令彼舍梵行,以无根波罗夷事举告正听闻之比丘,即成就波罗夷。如何成就?若此举告者曾见其他刹帝利种姓者犯波罗夷,后见到另一与自己有怨的刹帝利种姓比丘,便取其刹帝利种姓相似,而作是说:“我看见刹帝利犯波罗夷,你是刹帝利,你犯了波罗夷”,或“你就是那位刹帝利,不是别人,犯波罗夷”而举告。名相等同理可知。然此中诸支与前相似。此为别篇学处。
16. Idāni aññabhāgiyaṃ dassetuṃ ‘‘lesamatta’’ntiādimāha. Tattha lesamattamupādāyāti jātināmagottaliṅgāpattipattacīvarūpajjhāyācariyasenāsanalesasaṅkhātesu dasasu lesesu yo tasmiṃ puggale dissati, taṃ lesamattaṃ upādāya nissāya bhikkhuṃ brahmacariyā cāvetukāmo amūlantimavatthunā suṇamānaṃ bhikkhuṃ codento garuṃ phuseti attho. Kathaṃ? Añño khattiyajātiko iminā codakena pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, so aññaṃ attano veriṃ khattiyajātikaṃ bhikkhuṃ passitvā taṃ khattiyajātilesaṃ gahetvā evaṃ ‘‘khattiyo mayā diṭṭho pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto, tvaṃ khattiyo pārājikaṃ dhammaṃ āpannosī’’ti vā ‘‘tvaṃ so khattiyo, nāñño, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosī’’ti vā codeti, evaṃ nāmalesādayopi veditabbā. Aṅgāni panettha anantarasadisāni. Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ.
三、尼萨耆亚解说之阐释
3. Nissaggiyaniddesavaṇṇanā
17今为显示衣之规定,故举出“说净”等文。若比丘对非时衣未作说净亦未作受持,超过十日者,彼比丘犯舍堕。此为句义。其中,“非时衣”即非时之衣。麻、棉、丝、毛、苎麻、破布,此六者为种类之衣;细布、绢、苏马喇布、支那布、神变所成、天人所施,此六者则为随顺衣。其中细布为麻之随顺,因由树皮所成故。绢等三者为丝之随顺,因由有情所作之丝所成故。神变所成等二者为麻等之随顺,因属于他们任一故。此六种衣中之任一,即非时衣。
17. Idāni cīvaravidhiṃ dassetuṃ ‘‘vikappana’’ntyādimuddhaṭaṃ. Yo bhikkhu akālacīvaraṃ vikappanañca adhiṭṭhānañca akatvā dasāhaṃ atikkāmeti, tassa bhikkhuno nissaggiyaṃ siyāti piṇḍattho. Tattha akālacīvaranti akāle cīvaraṃ, khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti jātito cha cīvarāni, dukūlaṃ paṭṭuṇṇaṃ somārapaṭṭaṃ cīnapaṭṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti imāni pana cha anulomacīvarāni. Tesu dukūlaṃ sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Paṭṭuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijādīni dvayāni khomādīnaṃ anulomāni tesamaññatarabhāvato . Imesaṃ channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ akālacīvaraṃ.
“说净与受持”者,于此应如是了知说净之方法与受持之方法。此处有此教法:“诸比丘,我听许以善逝指量长八指、宽四指之后衣作说净。”中等人之身长二张手,宽一张手。说净有二种:面前说净与背后说净。若说“我将此衣说净与你”,此为面前说净。若于一人前说“我将此衣说净给提萨比丘”,彼比丘应说“提萨比丘之物,您可受用、或舍弃、或随意处理”,并说“我将此衣与你作说净之用”,彼问“谁是你的朋友、或相识、或亲近者”,另一人答“提萨比丘”,随即彼说“我给提萨比丘”,此为背后说净。说“提萨比丘之物,您可受用、或舍弃、或随意处理”时,即名为舍弃。众多时说“这些”,不在手臂范围内时说“那个、那些”。如是“未作说净”之义可知。
Vikappanamadhiṭṭhānanti ettha pana vikappanūpagaṃ adhiṭṭhānūpagañca evaṃ veditabbaṃ. Tatrāyaṃ pāḷi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimacīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358). Majjhimassa purisassa dīghaso dve vidatthiyo, tiriyaṃ vidatthi. Dve vikappanā sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ? ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayaṃ sammukhāvikappanā. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti, ekassa santike ‘‘imaṃ cīvaraṃ tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Tena bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti, ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ, tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā’’ti, tato itarena ‘‘tisso bhikkhū’’ti vattabbaṃ, puna tena ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vattabbaṃ, ayaṃ parammukhāvikappanā. ‘‘Tissassa bhikkhuno santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti. Bahuke ‘‘imānī’’ti, ahatthapāse ‘‘etaṃ, etānī’’ti vā. Evaṃ vikappanañca akatvāti attho.
三衣的量度:以最大尺度而言,小于善逝衣的尺寸是适宜的;以最小尺度而言,僧伽梨与上衣长五拳、宽三拳;下衣长五拳、宽二肘或一肘半亦适宜。超过或不足于所说量度者,应将其决意为‘资具布’。衣的决意有两种:以身决意,或以语决意。决意三衣时,先染色并作衣点,舍弃旧僧伽梨说‘我舍弃此僧伽梨’,手执新僧伽梨,心中作意‘我决意此僧伽梨’,并做出身体动作——这便是以身决意;若没有以任何身体部分接触,则不适合。以语决意时,应发出声音决定;若在手臂范围内,说‘我决意此僧伽梨’;若不在手臂范围内,应观察所放置之处,发语‘我决意那件僧伽梨’。此法同样适用于上衣和下衣。若将三衣等全部合在一起,说‘我决意这些衣与资具布’,也是适宜的。如此便是‘未作决意’的意思。
Ticīvarassa pana pamāṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedena sugatacīvarato ūnakaṃ vaṭṭati, lāmakaparicchedena saṅghāṭiyā, uttarāsaṅgassa ca dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ muṭṭhittikaṃ, antaravāsako dīghato muṭṭhipañcako, tiriyaṃ dvihatthopi aḍḍhateyyo vā vaṭṭati. Vuttappamāṇato adhikañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbaṃ. Dve cīvarassa adhiṭṭhānā kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭheti. Ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena rajitvā kappabinduṃ datvā purāṇasaṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā navaṃ saṅghāṭiṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena adhiṭṭhātabbā, idaṃ kāyena adhiṭṭhānaṃ. Taṃ yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Vācāya adhiṭṭhānaṃ pana vacībhedaṃ katvā vācāya adhiṭṭhātabbaṃ, sace hatthapāse ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti, sace ahatthapāse ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā . Esa nayo uttarāsaṅge, antaravāsake ca. Ticīvarādīni sabbāni ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭhātumpi vaṭṭatīti. Evaṃ adhiṭṭhānañca akatvāti attho.
「十日」者,十个昼夜也。「过」者,超越也。「彼」者,彼比丘也。「应尼萨耆亚巴吉帝亚」者,舍弃即应尼萨耆亚巴吉帝亚,此为应于前分作之律羯磨之名;彼有应尼萨耆亚巴吉帝亚故为应尼萨耆亚巴吉帝亚,何者?巴吉帝亚也。超越彼者,连同应尼萨耆亚巴吉帝亚之律羯磨,应有巴吉帝亚,此为此处之义。然而此衣,于生起之日,其黎明依于生起日,故与衣生起日一起,于第十一黎明升起时,即为过十日也。衣之自己所有性、具足种类量度、断除障碍之状态、超过衣之状态、过十日,此处有此五支。第一咖提那学处。
Dasa ahāni dasāhaṃ. Atimāpetīti atikkāmeti. Tassāti tassa bhikkhuno. Nissaggiyanti nissajjanaṃ nissaggiyaṃ, pubbabhāge kattabbassa vinayakammassetaṃ nāmaṃ, nissaggiyamassa atthīti nissaggiyaṃ, kiṃ taṃ? Pācittiyaṃ, taṃ atikkāmayato sahanissaggiyavinayakammaṃ pācittiyaṃ siyā, ayamettha attho. Taṃ panetaṃ cīvaraṃ yaṃ divasaṃ uppannaṃ, tassa yo aruṇo, so uppannadivasanissito, tasmā cīvaruppādadivasena saddhiṃ ekādase aruṇuggamane dasāhātikkamitaṃ hotīti. Cīvarassa attano santakatā, jātippamāṇayuttatā, chinnapalibodhabhāvo, atirekacīvaratā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Paṭhamakathinasikkhāpadaṃ.
1818. 今为显示第二,故开始「比丘之许可」等文。若比丘除比丘之许可及时节外,令已决意之三衣超过一日者,彼应尼萨耆亚巴吉帝亚,此为连结。其中「除比丘之许可外」者,除僧团给予病比丘以三衣离别之许可外。「已决意三衣」者,为工具义之对格,由此依三衣决意之法,于已决意之桑喀帝等中,以任一衣。「一日」者,一夜也。「令超过」者,离别,离而住之义也。彼未得许可之比丘,即使一夜离衣,应有尼萨耆亚巴吉帝亚,此为义也。「除时节外」者,除衣时外。已决意衣性、未作咖提那、未得许可、夜离别,此处有此四支。第二咖提那学处。
18. Idāni dutiyaṃ dassetuṃ ‘‘bhikkhusammutiyā’’tyādimāraddhaṃ. Yo bhikkhusammutiṃ vajjetvā kālañca vinā adhiṭṭhitaṃ ticīvaraṃ ekāhaṃ atikkamāpeti, tassa nissaggiyaṃ siyāti sambandho. Tattha bhikkhusammutiyāññatrāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno ticīvarena vippavāsasammutiṃ deti , taṃ ṭhapetvā. Ticīvaramadhiṭṭhitanti karaṇatthe upayogavacanaṃ, tena ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitesu saṅghāṭiādīsu yena kenaci cīvarena. Ekāhanti ekarattaṃ. Atimāpetīti vippavasati, viyutto vasatīti attho. Tassa aladdhasammutikassa bhikkhuno ekarattampi cīvarena vippavāsato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ siyāti attho. Samayaṃ vināti cīvarakālaṃ vajjetvā. Adhiṭṭhitacīvaratā, anatthatakathinatā, aladdhasammutitā, rattivippavāsoti imānettha cattāri aṅgāni. Dutiyakathinasikkhāpadaṃ.
19今为说明旧衣,故开演“非亲属”等文。其中“非亲属”指非亲属的比丘尼,正如“如理省思”等中所说,她既不是母亲一方的亲属,也不是父亲一方的亲属。“比丘尼”指通过白四甘马受具足戒者。“令洗”即令其捶打浣洗。此处的“彼”指犯舍堕。旧衣的性质、在近处对非亲属比丘尼下命令、由其完成洗涤——此处具足此三支条件。这是旧衣学处。
19. Idāni purāṇacīvaraṃ dassetuṃ ‘‘aññātikā’’tyādi āraddhaṃ. Tattha aññātikāti aññātikāya ‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’tiādīsu viya, aññātikāya neva mātusambandhena na pitusambandhena sambaddhāyāti vuttaṃ hoti. Bhikkhuniyāti aṭṭhavācikakammena upasampannāya. Ākoṭāpetīti paharāpeti. Tanti nissaggiyaṃ pācittiyaṃ bhaveyyāti attho. Purāṇacīvaratā, upacāre ṭhatvā aññātikāya bhikkhuniyā āṇāpanaṃ, tassā dhovanādīni cāti imānettha tīṇi aṅgāni. Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ.
20“任何根本”指任何馈赠之物。“衣之领受”指接受衣服,即衣的接纳。可作净施的衣的性质、非交换而得、从非亲属手中接受——此处有三支条件。这是衣接受学处。
20.Kiñci mūlakanti kiñci pābhataṃ. Cīvarādāneti cīvarassa ādāne cīvarappaṭiggahaṇe. Vikappanūpagacīvaratā, pārivattakābhāvo, aññātikāya hatthato gahaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ.
21“未邀请”指尚未生起“诸尊请说,有何所需”这般意愿,未被邀请、未生起意愿、未生起喜好,故称未邀请。“向……请求者”指乞求者。“除时节外”指除了失衣时节以外。可作净施的衣的性质、非在时节、向非亲属请求、由此而获得——此处具足四支条件。这是向非亲属请求学处。
21.Appavāritanti ‘‘vadeyyātha, bhante, yena attho’’ti icchāpitaṃ icchaṃ ruciṃ uppāditaṃ, na pavāritanti appavāritaṃ. Viññāpentassāti yācantassa. Aññatra samayāti naṭṭhacīvarakālaṃ ṭhapetvā. Vikappanūpagacīvaratā, samayābhāvo, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ.
22「银」者,即白银。「金」者,即黄金。「马萨咖」者,有三种马萨咖:铜马萨咖、木马萨咖、胶马萨咖。其中,「铜马萨咖」者,以赤铜等所制的马萨咖。「木马萨咖」者,以坚木或竹片,乃至以棕榈叶切割成形所制的马萨咖。「胶马萨咖」者,以紫胶或树脂塑形所制的马萨咖。「咖哈巴那」者,指金制、银制,或普通材质的咖哈巴那。「应取」者,指有人为自己施与,或见某处有无主之物,自己应取。「应令取」者,应令他人取彼。「尼萨耆亚」者,于受取等任何行为中,于尚未破坏之物计为数量时,便成尼萨耆亚,此为其义。「或应受用」者,不以身语拒绝,仅以心默许。金银之性、为自己所指定、受取等行为中的任何一种,此处具足三支。银之接受学处。
22.Rajatanti rūpiyaṃ. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Māsakanti tayo māsakā lohamāsako dārumāsako jatumāsakoti. Tattha lohamāsakoti tambalohādīhi katamāsako. Dārumāsakoti sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇenapi rūpaṃ chinditvā katamāsako. Jatumāsakoti lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā katamāsako. Kahāpaṇanti suvaṇṇamayaṃ vā rūpiyamayaṃ vā pākatikaṃ vā. Gaṇheyyāti attano atthāya dīyamānaṃ vā katthaci ṭhitaṃ vā nippariggahaṃ disvā sayaṃ gaṇheyya. Gaṇhāpeyyāti tadeva aññena gāhāpeyya. Nissaggīti gahaṇādīsu yaṃ kiñci karontassa aghanabaddhesu vatthugaṇanāya nissaggi siyāti attho. Sādiyeyya vāti kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseyya. Jātarūparajatabhāvo, attuddesikatā, gahaṇādīsu aññatarabhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Rūpiyappaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ.
23银等四种不净物,即使以净物交换,除与同法者外,皆成尼萨耆亚,此为文义关联。其中,「不净物」者,即不净之物。「以净物」者,即以净物。「同法者」者,指名为比丘、比丘尼、沙弥、沙弥尼、在学尼的五种同法者。银之性质与交换,此处有二支。银交换学处。
23. Rajatādicatubbidhaṃ akappiyaṃ kappiyenāpi parivatteyya sahadhammike ṭhapetvā, nissaggiyaṃ siyāti sambandho. Tattha akappiyanti akappiyavatthuṃ. Kappiyenāti kappiyavatthunā. Sahadhammiketi bhikkhubhikkhunisāmaṇerasāmaṇerisikkhamānasaṅkhāte pañca sahadhammike. Rūpiyabhāvo, parivattanañcāti imānettha dve aṅgāni. Rūpiyaparivattanasikkhāpadaṃ.
24「未作净施与受持」者,即未作「我将此钵净施与汝」等净施,亦未作「我受持此钵」等受持,此为其义。「量度」者,此为判定:取未损坏的旧沙离稻米二摩揭陀那离,善加舂捣清净,以此米煮成不杂米粒、不结块、极为清净、如茉莉花堆般不流散的饭,全部置于钵中。应加入该饭量四分之一、不太浓亦不太稀、可用手持、含一切配料的绿豆汤,其后加入适合做成食团、直至最后一口所需的鱼肉等副食。然而,酥、油、酪、乳清等不列入计算,因为它们随饭而去,既不能减少,亦不能增加。当这一切都放好后,若食物与钵口边缘下的横线齐平,以线或绳切断时,线或绳触及下端,此即称为大钵。若超过那线而堆起,则称为大大钵。若未达该线,仅在内侧,则称为大大大钵。大钵的一半量为中钵;中钵的一半量为小钵。它们的差别亦应依所说方式了知。如是,在这些钵中,大大大钵与小小钵为二非钵,其余七种名为量度相应。因此,量度相应者即称为量度,此即量度。「钵」者,即七种钵中的任何一种。钵为自己所有、量度相应、未受持、多余之钵、超过十日,此处具足五支。第一钵学处。
24. ‘‘Imaṃ pattaṃ tuyhaṃ vikappemī’’tiādinā vikappanañca ‘‘imaṃ pattaṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā adhiṭṭhānañca akatvāti attho. Pamāṇikanti etthāyaṃ vinicchayo – anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhānaṃ dve magadhanāḷiyo gahetvā tehi taṇḍulehi anuttaṇḍulamakilinnamapiṇḍitaṃ suvisadaṃ kundamakuḷarāsisadisaṃ avassāvitodanaṃ pacitvā niravasesaṃ patte pakkhipitvā tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo, tato ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabbaṃ. Sappitelatakkarasakañjikādīni pana agaṇanūpagāni honti. Tāni hi odanagatikāni neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti. Evametaṃ sabbampi pakkhittaṃ sace pana pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogatameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma. Ukkaṭṭhato upaḍḍhappamāṇo majjhimo. Majjhimato upaḍḍhappamāṇo omako. Tesampi vuttanayeneva pabhedo veditabbo. Iccetesu ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako cāti dve apattā, sesā satta pattā pamāṇayuttā nāmāti evaṃ pamāṇena yutto pamāṇiko, taṃ pamāṇikaṃ. Pattanti sattasu pattesu aññataraṃ pattaṃ. Pattassa attano santakatā, pamāṇayuttatā, adhiṭṭhānūpagatā, atirekapattatā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Paṭhamapattasikkhāpadaṃ.
25若比丘的钵未满五缀,却向他人乞求新钵,此比丘亦犯尼萨耆。此为关联。其中“他人”指另一人,与“新钵”为同格关系。此处有四支分:可受持之钵未满五缀、特为自身、已行乞求、由彼乞而获得。此为未满五缀学处。
25. Yo bhikkhu pañcabandhanato ūnapatte sati paraṃ pana navaṃ pattaṃ viññāpeti, tassapi bhikkhuno nissaggiyaṃ siyāti sambandho. Tattha paranti aññaṃ, ‘‘navaṃ patta’’ntiminā tulyādhikaraṇaṃ. Adhiṭṭhānūpagapattassa ūnapañcabandhanatā, attuddesikatā, kataviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ.
26若比丘接受酥、油等药后,作七日为限的贮存而服用,若超过七日,即犯尼萨耆。此为其义。其中“酥、油等”的“等”字,包含生酥、蜂蜜和糖。其中,酥指牛等之酥,凡其肉可食之动物,其酥亦可用;生酥亦然。油指由胡麻、芥子、摩度迦、蓖麻、婆萨等所出之油。蜂蜜唯指蜜蜂之蜜。依甘蔗汁而言,凡未煮或未善煮的一切甘蔗制品,应知为糖。此为药相应学处。
26. Yo sappitelādikaṃ pana bhesajjaṃ paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ bhuñjanto sattāhaṃ atikkāmeti , tassa nissaggiyaṃ siyāti attho. Tattha sappitelādikanti ettha ādi-saddo navanītamadhuphāṇitaṃ saṅgaṇhāti. Tattha sappi nāma gavādīnaṃ sappi, yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi, tathā navanītaṃ. Telaṃ nāma tilasāsapamadhukaeraṇḍavasādīhi nibbattaṃ. Madhu nāma makkhikāmadhumeva. Ucchurasaṃ upādāya pana apakkā vā avatthukapakkā vā sabbāpi ucchuvikati phāṇitanti veditabbaṃ. Bhesajjavidhānasikkhāpadaṃ.
27若比丘将衣施与后,又以己物想而强夺该衣,或令他人强夺者,犯尼萨耆。此为综合释义。其中“施与后”指期待对方作务等而施与之后。“强夺者”指见其不作务等,以强力夺取者;“令强夺”亦然。此中有五支分:衣可分配、亲手施与、己物想、受具者、以嗔强夺或令夺。此为强夺学处。
27. Bhikkhussa cīvaraṃ datvā puna taṃ cīvaraṃ sakasaññāya acchindantassa vā acchindāpayatopi vā nissaggiyaṃ siyāti yojanā. Tattha datvāti veyyāvaccādīni paccāsīsamāno datvā. Acchindantassāti veyyāvaccādīni akarontaṃ disvā balakkārena gaṇhantassa, tathā acchindāpayatoti. Vikappanūpagacīvaratā, sāmaṃdinnatā, sakasaññitā, upasampannatā, kodhavasena acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Acchindanasikkhāpadaṃ.
28向未邀请的非亲戚居士索求线,除已受亲戚邀请者外,令织工织衣者,犯尼萨耆罪。此为略义。其中‘线’指六种线,如亚麻线等,或与其同类者。‘乞求’是指为制衣而乞索。此处有三支分:为衣而索求的线、指定为己所用、由不如法的织工或以不如法的告知而令其织作。此为乞线学处。
28. Appavāritaṃ aññātiṃ gahapatiṃ suttaṃ yācitvā ñātippavārite vajjetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpentassa nissaggiyaṃ siyāti piṇḍattho. Tattha suttanti chabbidhaṃ khomasuttādikaṃ vā tesaṃ anulomaṃ vā. Yāciyāti cīvaratthāya yācitvā. Cīvaratthāya viññāpitasuttaṃ, attuddesikatā, akappiyatantavāyena akappiyaviññattiyā vāyāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Suttaviññattisikkhāpadaṃ.
29若比丘明知施物已归属僧团,却转归自己,犯尼萨耆罪。此为其义。其中‘知’是指明知。‘利养’是指应得的衣等资具。‘归属’是指已倾向于僧团、朝向僧团、归向僧团而住立之物。‘转归自己’是指说‘给我’等语,令其转向自己。此处有三支分:物已归属僧团的状态;明知如此却转归自己;实际获得。此为转归学处。
29. Yo bhikkhu saṅghassa pariṇataṃ lābhaṃ jānanto attano pariṇāmeti, tassa nissaggiyaṃ siyāti attho. Tattha jānanti jānanto. Lābhanti labhitabbaṃ cīvarādivatthuṃ. Pariṇatanti saṅghassa ninnaṃ saṅghassa poṇaṃ saṅghassa pabbhāraṃ hutvā ṭhitaṃ. Attano pariṇāmetīti ‘‘mayhaṃ dethā’’tiādīni vadanto attani ninnaṃ karoti. Saṅghe pariṇatabhāvo, taṃ ñatvā attano pariṇāmanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Pariṇāmanasikkhāpadaṃ.
四、巴吉帝亚解说之注释
4. Pācittiyaniddesavaṇṇanā
30今为说明波逸提,故开始宣说‘知而妄语’等。其中‘知而妄语’是处格表因,即:若比丘明知而故意说妄语,以此因、此缘、此条件生起波逸提。此为其义。‘轻蔑比丘者’,是指比丘以出身、名、姓、行业、技艺、年龄、病、相貌、烦恼、罪过、辱骂之词——无论属实与否——以任何言语之刺刺伤其他比丘,犯波逸提。此为其义。‘亦搬弄离间’,是指比丘之间离间:比丘以出身等事辱骂另一比丘后,听闻者若非出于嗔恚,或是为了取悦比丘,或意图造成分裂,而以身行或言语作离间之语,犯波逸提。此为其义。
30. Idāni pācittiyaṃ dassetuṃ ‘‘sampajānamusāvāde’’tyādi āraddhaṃ. Tattha sampajānamusāvādeti nimittatthe bhummavacanaṃ, tasmā yo bhikkhu sampajānanto musā vadati, tassa tannimittaṃ taṃhetu tappaccayā pācittiyaṃ udīritanti attho. Bhikkhuñca omasantassāti jātināmagottakammasippavayaābādhaliṅgakilesāpattiakkosesu bhūtena vā abhūtena vā yena kenaci mukhasattinā bhikkhuṃ ovijjhantassa bhikkhuno pācittiyaṃ udīritanti attho. Pesuññaharaṇepi cāti bhikkhussa pesuññaharaṇe, jātiādīhi akkosavatthūhi bhikkhuṃ akkosantassa bhikkhuno sutvā bhikkhuno piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā yo akkuddho, tassa bhikkhussa kāyena vā vācāya vā pesuññaharaṇavacane pācittiyaṃ udīritanti attho.
31在三结集中所确立的三藏法,若比丘与除比丘、比丘尼之外的其他人共同逐句诵持,则以所诵句数计,犯波逸提。以上为总义。
31. Saṅgītittayamāruḷhaṃ piṭakattayaṃ dhammaṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā aññena puggalena saddhiṃ ekato padaṃ padaṃ bhaṇantassa bhikkhuno padagaṇanāya pācittiyaṃ udīritanti samudāyattho.
32“与未受具戒者”:除比丘外,乃至与犯波罗夷事之畜生共宿三夜,至第四日日没时若再共宿,则犯波逸提。这是此处的关联。其中,“共宿”指:在全遮蔽而有围限的住处,或于大部分遮蔽而有围限的住处,或前后相续、或同一刹那,一起躺卧或坐下。其中,虽未接触覆盖物,但以二肘半高的墙壁等所围限者,也应知为全围限。
32.Anupasampannenevāti bhikkhuṃ ṭhapetvā antamaso pārājikavatthubhūtena tiracchānagatenāpi saha tirattiyaṃ sayitvā catutthadivase atthaṅgate sūriye puna sahaseyyāya pācitti siyāti sambandho. Tattha sahaseyyāyāti sabbacchannaparicchinne, yebhuyyenacchannaparicchinne vā senāsane pubbāpariyena vā ekakkhaṇe vā ekato nisajjanāya. Tattha chadanaṃ anāhacca diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā paricchinnampi sabbaparicchinnamicceva veditabbaṃ.
33即便仅与女人共宿一夜,若许可同卧,这位比丘亦犯波逸提。这是其含义。其中,“女人”指乃至当日出生的人类女子。“向无智者说法而超过六句”:若无智者男子在场,比丘向女人说超过六句的法,则犯波逸提。这是其含义。其中,“超过六句”,此处以一首偈颂为一句,应知一切处皆依此计算句量。六句即是六句,超过六句即是超过六句。
33. Ekarattampi itthiyā saddhiṃ seyyaṃ kappayato tassa bhikkhunopi pācitti siyāti attho. Tattha itthiyāti antamaso tadahujātāyapi manussitthiyā. Desentassa vinā viññuṃ, dhammañca chappaduttarinti viññuṃ purisaṃ vinā itthiyā chappadato uttariṃ dhammaṃ desentassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Tattha ‘‘chappaduttari’’nti ettha eko gāthāpādo ekaṃ padanti evaṃ sabbattha padappamāṇaṃ veditabbaṃ. Cha padāni chappadaṃ, chappadato uttariṃ chappaduttariṃ.
34除僧团许可外,若向未达上者说比丘的粗重罪,即犯波逸提。这里所说的“粗重”,在此处是指桑喀地谢沙。“僧团许可”,是指僧团为了未来防护,对屡犯的比丘——或约定罪与诸家的界限,或不约定此类界限——经三次请求听许后所作的许可。“未达上者”,即未受具足戒之人。“说者”,即告知之人。
34. Bhikkhusammutiṃ ṭhapetvā bhikkhuno duṭṭhullaṃ vajjaṃ abhikkhuno vadantassa pācittiyaṃ udīritanti attho. Tattha duṭṭhullanti idha saṅghādisesaṃ adhippetaṃ. Bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho abhiṇhāpattikassa bhikkhuno āyatiṃ saṃvaratthāya āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā tikkhattuṃ apaloketvā katikaṃ karoti, taṃ ṭhapetvā. Abhikkhunoti anupasampannassa. Vadantassāti ārocentassa.
35若掘不可掘之地,或令人掘,犯波逸提。其中,“不可掘”者,指为设灶烹煮等事,或如此这般未经烧制的生土。这类地有三种:纯地、混地与堆地。所说“纯地”,是指性质纯然的纯土或纯黏土。“混地”,是指土或黏土中,含有石、砾、砂、瓦砾或沙其中之一,占三分之一的比例。“堆地”,是指堆积超过四个月的土堆或黏土堆。然而,具有所说相的混堆,以及置于背石上的细尘,若天降一次雨加以湿润,经过四月之后,那湿润之处即属堆地之列。比丘若损坏有情村,犯波逸提,这是相关之义。其中“有情村”:“存在”及“已存在”故为“有情”,即生起、增长、已生起、已增长之意。“村”即聚集,有情之聚集,或有情即是聚集,故称有情村,这是对已扎根的青草、树木等的增上语。彼即“有情村”。“损坏”,是指作切断、破坏等事。
35. Yo akappiyaṃ pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, tassa pācittiyaṃ siyā. Tattha akappiyanti uddhanapacanādivasena vā tathā tathā adaḍḍhā vā jātapathavī vuccati. Sā tividhā suddhamissapuñjavasena. Tattha suddhapathavī nāma pakatiyā suddhapaṃsu vā suddhamattikā vā. Missapathavī nāma yattha paṃsuto vā mattikato vā pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukāsu aññatarassa tatiyabhāgo hoti. Puñjapathavī nāma atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā hoti. Vuttalakkhaṇena pana missakapuñjopi piṭṭhipāsāṇe ṭhitasukhumarajampi ca deve phusayante sakiṃ ce tintaṃ, cātumāsaccayena tintokāso puñjapathavīsaṅkhameva gacchati. Yo bhikkhu bhūtagāmaṃ vikopeyya, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha bhūtagāmanti bhavanti, abhavuṃ cāti bhūtā, jāyanti vaḍḍhanti jātā vaḍḍhitā cāti attho, gāmoti rāsi, bhūtānaṃ gāmo, bhūtā eva vā gāmoti bhūtagāmo, patiṭṭhitaharitatiṇarukkhādīnametaṃ adhivacanaṃ. Taṃ bhūtagāmaṃ. Vikopeyyāti chedanabhedanādīni kareyya.
36若比丘将僧团的床等物置于露地,作铺设等后,不作告知等便离去,犯波逸提。这里,“僧团的”是指属于僧团所有之物。“床等”:此处以“等”字包含椅、枕、褥等。“铺设等”:自己作铺设,或让人铺设。“告知等”:告知,或自己收起,或让人收起——这是其含义。“去”,指离开。
36. Yo bhikkhu saṅghikaṃ mañcādiṃ ajjhokāse santharaṇādikaṃ katvā āpucchanādikaṃ akatvā yāti, tassa pācitti siyāti attho. Tattha saṅghikanti saṅghassa santakaṃ. Mañcādinti ettha ādi-saddena pīṭhabhisikocchādiṃ saṅgaṇhāti. Santharaṇādikanti santharaṇādiṃ katvā vā kārāpetvā vā. Āpucchanādikanti āpucchanaṃ vā uddharaṇaṃ vā uddharāpanaṃ vāti attho. Yātīti gacchati.
37若比丘在僧团住处铺设卧具等后,未作告知等便离去,该比丘即犯波逸提。此为义。其中「僧团住处」,指僧团所有的住处、精舍、房舍,或其他一切有围限、受守护的坐卧处。「卧具」,即褥、小垫、覆布、上敷、地敷、席、皮片、坐具、敷布、草敷、叶敷等。「敷设等」,是指自己铺设其中任一,或令人铺设。
37. Yo bhikkhu saṅghikāvasathe seyyaṃ santharaṇādikaṃ katvā āpucchanādikaṃ akatvā yāti, tassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Tattha saṅghikāvasatheti saṅghassa santake āvasathe vihāre gabbhe vā aññasmiṃ vā sabbaparicchinne guttasenāsane. Seyyanti bhisi cimilikā pāvuraṇaṃ uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakkhaṇḍaṃ nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti evamādikaṃ. Santharaṇādikanti tesu yena kenaci attharaṇādikaṃ katvā vā kārāpetvā vā.
38-9若比丘明知水中有生物而受用,即犯波逸提。此为连结。其中「明知有生物」,是指看见、听见,或以任何方式了知「此水有生物」。「水」即水。「受用」即受用。若比丘除交换外,将衣施与非亲戚比丘尼,犯波逸提。在衣受取学处中,比丘为受取者,而此处比丘尼为受取者,此为差别。为非亲戚比丘尼缝衣,亦犯波逸提。此为义。「衣」指下衣、上衣之类。「缝」,若自己缝,每入针拔针即依作业计数犯波逸提;若令人缝,一说「缝」字,即使所有针作全部完成,也只得一波逸提,因为命令者依作业计数而得波逸提。受邀请后,未作余食而食者,犯波逸提。此为义。此处判定如下:于饭、麦粉、豆粥、鱼、肉此五种主食中任一,即使只吞咽芥子许,之后作主食拒绝,于另一威仪中表示「此已足」,而未作余食法便受用者,犯波逸提。
38-9. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ paribhuñjaye, tassa bhikkhuno pācitti siyāti yojanā. Tattha jānaṃsappāṇakanti ‘‘sappāṇakamida’’nti disvā vā sutvā vā yena kenaci ākārena jānanto. Toyanti udakaṃ. Paribhuñjayeti paribhuñjeyya. Yo bhikkhu pārivattakaṃ ṭhapetvā aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ deti, tassa bhikkhuno pācitti siyā. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpade bhikkhu paṭiggāhako idha bhikkhunī, ayaṃ viseso. Aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbatopi tassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Cīvaranti nivāsanapārupanūpagaṃ. Sibbatoti sayaṃ sibbantassa sūciṃ pavesetvā nīharaṇe payogagaṇanāya pācitti. Sibbāpentassa pana ‘‘sibbā’’ti vutto sacepi sabbaṃ sūcikammaṃ niṭṭhāpesi, ekameva pācitti, āṇattassa payogagaṇanāya pācitti hoti. Pavāretvāna atirittaṃ akāretvā bhuñjato pācitti siyāti attho. Tatrāyaṃ vinicchayo – odano sattu kummāso maccho maṃsanti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ sāsapamattampi ajjhoharitvā bhojanaṃ paṭikkhepaṃ katvā aññena iriyāpathena ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ akāretvā paribhuñjato pācitti hotīti.
40若比丘怀着羞辱之意,对已食毕并已受邀请的比丘,以未作余食法而邀请:「来,比丘,嚼食或啖食吧。」当食物被食时,彼犯波逸提。此为义。其中「期望羞辱」,是指期望羞辱、呵责、令对方羞愧的心态。
40. Yo bhikkhu āsādanāpekkho bhuttāviṃ pavāritaṃ bhikkhuṃ ‘‘handa, bhikkhu, khāda vā bhuñja vā’’ti anatirittena pavāreti, bhojane bhutte tassa pācittiyaṃ udīritanti attho. Tattha āsādanāpekkhoti āsādanaṃ codanaṃ maṅkukaraṇabhāvaṃ apekkhamāno.
41-2若比丘食储食,彼比丘应得波逸提,此为义。其中“储食”者,指受取后经一夜之食物。“于非时食时分食亦应得波逸提”,此为连结。其中“非时”者,即过时,从正午过后直至明相升起,此为义。“时分食”者,指林根果等资具食物。“无病比丘乞求后食美食如酥饭等,彼比丘应得波逸提”,此为连结。其中“无病”者,即健康者。“美食”者,指与酥、油、蜜、糖、鱼、肉、乳、酪相混,由七种谷物所成之美食。“若比丘除齿木与水外,食未受取物,应得波逸提”,此为义。其中“未受取”者,谓以身或身所系物受取者,站立于手掌范围内,未以身或身所系物或应舍物中任何一者而给予,名为未受取。
41-2. Yo bhikkhu sannidhibhojanaṃ bhuñjeyya, tassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Tattha sannidhibhojananti paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitabhojanaṃ. Vikāle yāvakālikaṃ bhuñjato vāpi pācitti siyāti yojanā. Tattha vikāleti vigatakāle, majjhanhikātikkamato paṭṭhāya yāva aruṇuggamanāti attho. Yāvakālikanti vanamūlaphalādikaṃ āmisabhojanaṃ. Agilāno bhikkhu paṇītakaṃ sappibhattādikampi viññāpetvāna bhuñjeyya, tassa bhikkhuno pācitti siyāti yojanā. Tattha agilānoti kallako. Paṇītakanti sappitelamadhuphāṇitamacchamaṃsakhīradadhisaṅkhātehi saṃsaṭṭhaṃ sattadhaññanibbattaṃ paṇītabhojanaṃ . Yo bhikkhu dantakaṭṭhodakaṃ vajjetvā appaṭiggahitakaṃ bhuñjeyya, pācitti siyāti attho. Tattha appaṭiggahitanti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā gaṇhantassa hatthapāse ṭhatvā kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena na dinnaṃ appaṭiggahitaṃ nāma.
43若比丘亲手施与任何可食物予外道,彼比丘应得波逸提,此为连结。其中“外道”者,指其他外道。“任何可食物”者,即任何可食之物。“亲手”者,指以自己的手。“若比丘与女人单独于隐蔽处共坐,彼比丘应得波逸提”,此为连结。其中“隐蔽处”者,指遮蔽之处。“坐”者,指坐下。“共”者,一起。
43. Yo bhikkhu titthiyassa sahatthato kiñci bhuñjitabbaṃ dadeyya, tassa pācitti siyāti sambandho. Tattha titthiyassāti aññatitthiyassa. Kiñci bhuñjitabbanti yaṃ kiñci bhojanīyaṃ. Sahatthatoti sahatthā. Yo bhikkhu mātugāmena ekato raho nisajjaṃ kappeyya, tassa pācitti siyāti sambandho. Tattha rahoti paṭicchanne. Kappeti kappeyya. Ekatoti saddhiṃ.
44于饮谷酒、果酒中:“谷酒”指以面粉等制成之酒;“果酒”指以花等制成之酿造酒。若比丘从种子起乃至以草端沾取饮用此二者,因此饮酒之缘应得波逸提,此为义。“于指戏亦”者,谓以指触击腋下等处,以此为缘应得波逸提,此为义。“于戏笑法亦诘责”者,指于踝上水中戏笑之法,为嬉戏之相,彼应得波逸提,此为义。
44.Surāmerayapānepīti ettha piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ surā. Pupphādīhi kato āsavo merayaṃ. Yo bhikkhu tadubhayampi bījato paṭṭhāya kusaggenāpi pivati, tassa tappānapaccayā pācittiyaṃ udīritanti attho. Aṅgulipatodake cāpīti aṅgulīhi upakacchakādīnaṃ ghaṭṭanapaccayā pācitti siyāti attho. Hasadhammepi codaketi uparigopphake udake hasadhamme kīḷānimittaṃ tassa pācitti siyāti attho.
45第四十五条:“于不恭敬亦波逸提”者,即若于人或于法作不恭敬,亦得波逸提,是为此处义。若有比丘,受到具戒者以所制戒规劝诫时,因不愿履行彼言,或因不愿修学彼法,而表现出不恭敬,彼于所作不恭敬中,得波逸提,是为此处义。若为恐吓比丘而说怖畏之语,或作怖畏之相,亦得波逸提,是为此处义。
45.Anādarepi pācittīti puggalassa vā dhammassa vā anādarakaraṇepi pācitti siyāti attho. Yo bhikkhu upasampannena paññattena vuccamāno tassa vā vacanaṃ akattukāmatāya, taṃ vā dhammaṃ asikkhitukāmatāya anādariyaṃ karoti, tassa tasmiṃ anādariye pācitti siyāti attho. Bhayānakaṃ kathaṃ katvā vā bhayānakaṃ rūpaṃ dassetvā vā bhikkhuṃ bhīsayatopi pācitti siyāti attho.
46第四十六条:若有比丘无病,除却某种因缘之外,为自己生火或令人生火者,彼得波逸提,此为句间关联。此处所言“某种因缘”,是指除却点灯,或为煮钵等生火这类因缘之外。“火”者,即火。
46. Yo bhikkhu agilāno kiñci paccayaṃ ṭhapetvā jotiṃ jaleyya vā jalāpeyya vā, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha kiñci paccayanti padīpujjalanaṃ vā pattapacanādīsu jotikaraṇaṃ vāti evarūpaṃ paccayaṃ ṭhapetvā. Jotinti aggiṃ.
47-8第四十七、四十八条:“若未取坏色标记而受用新衣者,得波逸提”,是为此处义。“坏色标记”者,即如孔雀项圈斑纹,或指节背量般大小之任一形量的坏色标记。“不取”者,即不取用。“若有比丘,将另一比丘的衣等资具移走、藏匿或令他人藏匿,意在逗弄取笑者,彼得波逸提”,是为此处义。“衣等”者,以“等”字含摄钵、坐具、针筒、腰带等物。“藏匿者”,即藏匿者。“意在取笑者”,即意图戏弄者。“若比丘明知而故意杀害生命,乃至畜生类”者,谓若比丘明知“此为生命”而杀害畜生类之生命,无论小或大,彼得波逸提,是为此处义。
47-8. Kappabinduṃ anādāya navacīvarabhogino navaṃ cīvaraṃ bhuñjantassa pācitti siyāti attho. Kappabindunti morakkhimaṇḍalamaṅgulapiṭṭhīnaṃ aññatarappamāṇaṃ kappabinduṃ. Anādāyāti anādiyitvā. Bhikkhuno cīvarādikaṃ parikkhāraṃ apanetvā nidhentassa vā nidhāpentassa vā hasāpekkhassa bhikkhuno pācitti siyāti attho. Cīvarādikanti ādi-saddena pattanisīdanasūcigharakāyabandhanādiṃ saṅgaṇhāti. Nidhentassāti nidahantassa. Hasāpekkhassāti hasādhippāyassa. Jānaṃ pāṇaṃ hane bhikkhu, tiracchānagatampi cāti yo bhikkhu ‘‘pāṇo’’ti jānanto tiracchānagataṃ pāṇaṃ khuddakampi mahantampi haneyya, tassa pācittiyaṃ siyāti attho.
49“欲覆藏而覆藏,比丘之粗重罪”:若比丘意图覆藏其他比丘的粗重罪——即桑喀地谢沙罪——而加覆藏,彼犯波逸提,这是此句的含义。“比丘与女人相约,同行于村间者,犯波逸提”,这是与此处文句的连结。
49.Chādetukāmo chādeti, duṭṭhullaṃ bhikkhunopi cāti yo bhikkhu bhikkhuno duṭṭhullasaṅkhātaṃ saṅghādisesaṃ chādetukāmo hutvā chādeti, tassa pācittiyaṃ siyāti attho. Itthiyā saha saṃvidhāya gāmantaragatassa bhikkhuno pācittiyaṃ siyāti yojanā.
50“或打比丘”:若比丘打比丘,犯波逸提,这是此句的连结。“举掌或拳”:若比丘示现打击之相,举起肢体或手持之物,犯波逸提,这是此句的含义。“或以无根事诘问或教人诘问比丘”:若比丘以无根的桑喀地谢沙罪诘问比丘,或教令他人诘问,犯波逸提,这是此句的含义。其中的“无根”,指离于见、闻等依据。
50.Bhikkhuṃvā pahareyyāthāti yo bhikkhu bhikkhuṃ pahareyya, tassa pācittiyaṃ siyāti yojanā. Talasattikamuggireti yo bhikkhu paharaṇākāraṃ dassento kāyaṃ vā kāyappaṭibaddhaṃ vā uggireyya, tassa pācittiyaṃ siyāti attho. Codeyya vā codāpeyya, bhikkhuṃ amūlakena cāti yo bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena codeyya vā codāpeyya vā, tassa pācittiyaṃ siyāti attho. Tattha amūlakenāti diṭṭhādimūlavirahitena.
51“于生起追悔”:若比丘宣说“我想你未满二十岁”等语,令人生起追悔,由此因缘犯波逸提。“若比丘为诤论事,前往窃听已生诤论者之言,犯波逸提”,这是此处的连结。其中,“为诤事”指为了斗诤;“已生诤者”指已生斗诤之人;“窃听”指在近处偷听。
51.Kukkuccuppādane cāpīti ‘‘ūnavīsativasso tvaṃ maññe’’tiādīni bhaṇanto kukkuccaṃ uppādeyya, tassa kukkuccuppādanapaccayā pācittiyaṃ hoti. Yo bhikkhu bhaṇḍanatthāya bhaṇḍanajātānaṃ vacanaṃ sotuṃ upassutiṃ yāti, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha bhaṇḍanatthāyāti kalahatthāya. Bhaṇḍanajātānanti kalahajātānaṃ. Upassutinti sutisamīpaṃ.
5252.“若比丘将指定回施僧团的利养,转予他人,彼应得波逸提。”此为句义连结。其中,“转予”即回向。“不问而”是指未作询问——无论是说“我请求非时入村”,还是说“我将入村”——便擅自行动。“有比丘”是指在内摄受界(界内)的见摄受处(可见范围内)见到比丘,且是可以与之通常交谈的比丘。所谓“村”,于业格中作属格解。“往”,于与格中作地格解,意为“往者”。若比丘不询问其他比丘,于非时前往村庄,则该比丘应得波逸提,这是其含义。其余文义明显。
52. Yo bhikkhu saṅghassa pariṇāmitaṃ yaṃ lābhaṃ, taṃ parapuggalassa nāmeti, tassa pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha nāmetīti pariṇāmeti. Pucchaṃ akatvāti ‘‘vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmī’’ti vā ‘‘gāmaṃ pavisissāmī’’ti vā anāpucchitvā. Santabhikkhunti antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ disvā yaṃ sakkā hoti pakativacanena āpucchituṃ, tādisaṃ vijjamānaṃ bhikkhuṃ. Gāmassāti gāmaṃ, kammatthe sāmivacanaṃ. Gateti sampadānatthe bhummavacanaṃ, gatassāti attho. Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchitvā vikāle gāmaṃ gatassa bhikkhuno pācittiyaṃ siyāti attho. Sesaṃ uttānamevāti.
五、杂事解说释义
5. Pakiṇṇakaniddesavaṇṇanā
5353.现在,为说明杂项,而开始论及“僧团的”等文。其中,若比丘以主事者自居,将僧团的重物给予他人,应得偷兰遮。若以盗心给予他人,则依所涉事物,分别犯波罗夷等罪:若属恶作罪所涉之物,则得恶作;若属偷兰遮罪所涉之物,则得偷兰遮;若属波罗夷罪所涉之物,则得波罗夷。此为所说义。
53. Idāni pakiṇṇakaṃ dassetuṃ ‘‘saṅghika’’ntyādi āraddhaṃ. Tattha yo bhikkhu issaro hutvā saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ aññassa deti, tassa thullaccayaṃ siyā. Theyyāya aññassa deti, yathāvatthu pārājikādi siyā, dukkaṭavatthu dukkaṭaṃ, thullaccayavatthu thullaccayaṃ, pārājikavatthu pārājikaṃ siyāti vuttaṃ hoti.
5454.“草等所制之衣”此处,“等”字包含树皮衣与木板衣,即草制衣、树皮制衣、木板衣。其中,以草编结而成之衣,名为草制衣。所谓树皮制衣,即苦行者所着之树皮衣。所谓木板衣,是指将形似木板的片状物缝合而成之衣。“毛毯、发毛织物”是指人发所织之毯与兽毛所织之毯,也就是发毛毯和毛毛毯。以人发为经线编织而成的毯子,名为发毛毯。以牦牛尾毛编织而成的毯子,名为毛毛毯。“除了失衣之时”意为,排除袈裟丢失的危难时刻。“着用者”指穿着使用之人。“猫头鹰翅、兽皮披”是指猫头鹰翅衣和兽皮披。其中,“猫头鹰翅”指以猫头鹰翅膀的羽毛制成的下衣。“兽皮披”指带毛带蹄的整张兽皮或鹿皮。若于非失衣之时,着用此七种衣中的任何一种,应得偷兰遮。此为句义。
54.Kusādimayacīrānīti ettha ādi-saddo vākaphalakaṃ saṅgaṇhāti, kusamayacīraṃ vākamayacīraṃ phalakamayacīranti. Tattha kuse ganthetvā katacīraṃ kusamayacīraṃ. Vākamayacīraṃ nāma tāpasānaṃ vakkalaṃ. Phalakamayacīraṃ nāma phalakasaṇṭhānāni phalakāni sibbetvā katacīraṃ. Kambalaṃ kesavālajanti kesajaṃ kambalaṃ vālajaṃ kambalaṃ, kesakambalaṃ vālakambalanti attho. Kesehi tante vāyitvā katakambalaṃ kesakambalaṃ. Camarivālehi vāyitvā katakambalaṃ vālakambalaṃ. Samayaṃ vināti naṭṭhacīvarakālaṃ ṭhapetvā. Dhārayato dhārayantassa. Lūkapakkhājinakkhipanti ulūkapakkhiajinakkhipaṃ. Tattha ulūkapakkhīti ulūkasakuṇapakkhehi katanivāsanaṃ. Ajinakkhipanti salomaṃ sakhuraṃ ajinamigacammaṃ. Naṭṭhacīvarakālaṃ ṭhapetvā imesu sattasu vatthūsu yaṃ kiñci dhārayato thullaccayaṃ siyāti attho.
5555. 凡以刀所作之业,名为刀业;于刀业中。凡于衣所作之业,名为衣业;于衣业中。“自相”者,指自己的生殖器。切断彼者,得粗罪——此是连接。“肉等食”中,“等”字包含骨、血、皮、毛。是故,以人肉、骨、血、皮、毛为食之因缘,得粗罪——此是义。
55. Satthakena kattabbaṃ kammaṃ satthakammaṃ, tasmiṃ satthakamme. Vatthimhi kattabbaṃ kammaṃ vatthikammaṃ, tasmiṃ vatthikamme. Saṃ nimittanti attano aṅgajātaṃ. Taṃ chindato thullaccayaṃ siyāti sambandho. Maṃsādibhojaneti ettha ādi-saddo aṭṭhilohitacammalomāni saṅgaṇhāti. Tasmā manussānaṃ maṃsaaṭṭhilohitacammalomabhojanapaccayā thullaccayaṃ siyāti attho.
5656. “芭蕉丝等衣”中,着用芭蕉丝、孔雀羽所制成之衣者,得恶作。“书册”者,以蝙蝠羽所制成的书册布。“全黄等”中,“等”字包含全红、全黑、全紫红。其中,一切皆青者为全青,如是于其余亦然。青者,如乌昙跋罗花色。黄者,如迦尼迦罗花色。红者,如阇耶苏摩那花色。黑者,如暗琉璃色。紫红者,如紫胶汁色。着用此八种衣中任何一种者,得恶作——此是义。
56.Kadalerakakkadussānīti ettha kadalierakaakkavākehi katāni vatthāni dhārayantassa dukkaṭaṃ. Potthakanti makacivākehi kataṃ potthakadussaṃ. Sabbapītādikanti ettha ādi-saddena sabbalohitakasabbakaṇhakasabbamañjeṭṭhikaṃ saṅgaṇhāti. Tattha sabbameva nīlakaṃ sabbanīlakaṃ. Evaṃ sesesupi. Nīlaṃ ummārapupphavaṇṇaṃ. Pītaṃ kaṇikārapupphavaṇṇaṃ. Lohitaṃ jayasumanapupphavaṇṇaṃ. Kaṇhakaṃ addāriṭṭhakavaṇṇaṃ. Mañjeṭṭhikaṃ lākhārasavaṇṇaṃ. Imesu aṭṭhasu vatthūsu yaṃ kiñci dhārayantassa dukkaṭaṃ siyāti attho.
57-857-8. “象、马、蛇”者,指象、马、蛇之肉、骨、血、皮、毛。“狮、虎、豹、熊”者,指狮、虎、豹、熊之肉等。食用狗之肉等、指定为自己而杀之肉及未询问之肉者,得恶作。“浴处等”中,“等”字包含大便处、小便处。是故,舍弃依序而来的次第,越次而往浴处、大便处、小便处者,得恶作——此是义。
57-8.Hatthissuragasoṇānanti hatthiassauragasoṇānaṃ maṃsaṃ aṭṭhirudhiracammalomāni. Sīhabyagghacchadīpinanti sīhabyagghaacchadīpīnaṃ maṃsādīni. Taracchassa ca maṃsādiṃ uddissakatamaṃsañca anāpucchitamaṃsañca bhuñjato dukkaṭaṃ siyā. Dakatitthādikanti ettha ādi-saddo vaccapassāvakuṭiyo saṅgaṇhāti. Tena yātānupubbaṃ āgatappaṭipāṭiṃ hitvāna vajjetvā nahānatitthañca vaccakuṭiñca passāvakuṭiñca vaje vajeyya gaccheyya, dukkaṭaṃ tassa siyāti attho.
59“急速”:以速行、以急速而行。“撩起”:从远处便将下衣撩起——“va”字依连音规则而来。“入”:应进入。“大小便处”:大便处、小便处。“入”:应进入。若比丘急速地进入或走出大小便处,或撩起衣而入出,或未作咳嗽便进入该处,犯恶作——这是疏解。
59.Sahasāti vegasā vegena. Vubbhajitvānāti antaravāsakaṃ dūratova ukkhipitvā, va-kāro sandhivasenāgato. Paviseti paviseyya. Vaccapassāvakuṭikanti vaccakuṭikaṃ passāvakuṭikaṃ. Viseti paviseyya. Yo bhikkhu vaccapassāvakuṭikaṃ sahasā paviseyya vā nikkhameyya vā, ubbhajitvā vā paviseyya vā nikkhameyya vā, ukkāsikaṃ vajjetvā taṃ paviseyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti yojanā.
60“发出嘶嘶声而排便,或嚼齿木者,犯恶作”,这是其含义。“于大小便槽外排泻”指:在大小便槽之外排便或排尿者,犯恶作。
60. Nitthunanto vaccaṃ kareyya dantakaṭṭhañca khādanto, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Vaccapassāvadoṇīnaṃ bahi vaccādikaṃ vaccapassāvaṃ kareyya, tassa dukkaṭaṃ siyā.
61“以粗物擦拭”指:用破裂的木片、粗糙的木片、有节的木片、腐朽的木片或有孔洞的木片来擦拭,这是其含义。“木”指擦拭用的木片。“于坑中”指于大便坑中。“若有沾染”指沾染了粪便。“不应清洗”指自己不应清洗,也不应令他人清洗。“若有污秽”指若有垃圾。既不应清扫,也不应清理。
61.Kharenacāvalekheyyāti phālitakaṭṭhena vā pharusena vā gaṇṭhikena vā pūtikaṭṭhena vā susirena vā avalekheyyāti attho. Kaṭṭhanti avalekhanakaṭṭhaṃ. Kūpaketi vaccakūpake. Ūhatañcāti gūthamakkhitañca. Na dhoveyyāti attanā vā na dhoveyya parena vā na dhovāpeyya. Uklāpañcāti kacavarañca. Na sodhayena sammajjeyya.
62「发出啧啧声而行水事」是指嗽口时发出啧啧声者,其犯恶作,此是它的意思。「未经告知」即未经请求。「由长老」是指由僧团长老。「巴帝摩卡」即戒经诵说。「应诵说」指若诵说,则犯恶作。
62.Capucapūti saddaṃ katvā udakakiccaṃ karontassa ācamantassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Anajjhiṭṭhovāti anāṇattoyeva. Therenāti saṅghattherena. Pātimokkhanti pātimokkhuddesaṃ. Uddise uddiseyya, dukkaṭaṃ siyā.
63未经请问而说问题、未经请问而解答问题、未经请问而诵习、未经请问而点灯、未经请问而令点灯:在这四种事上,犯恶作。
63. Anāpucchāya pañhassa kathane, anāpucchāya pañhassa vissajjane, anāpucchāya sajjhāyakaraṇe, anāpucchāya padīpajālane, anāpucchāya padīpavijjhāpaneti imesu catūsu paccayesu tassa dukkaṭaṃ siyā.
64未曾请问便打开或关闭窗扇,犯恶作——这是关联句。「礼敬等」的「等」字摄受令礼敬。若比丘裸体行礼敬、令行礼敬、行走、食用、饮用、嚼食、取受、施与,于一切处皆犯恶作——这是关联句。
64. Anāpucchā vātapānakavāṭāni vivareyya vā thakeyya vā, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Vandanādinti ettha ādi-saddo vandāpanaṃ saṅgaṇhāti. Yo bhikkhu naggo vandanaṃ kareyya, vandāpanaṃ kareyya, gamanaṃ kareyya, bhojanaṃ kareyya, pivanaṃ kareyya, khādanaṃ kareyya, gahaṇaṃ kareyya, dānaṃ kareyya, tassa sabbattha dukkaṭanti sambandho.
65「除三遮蔽」者,依「诸比丘,我允许三种遮蔽:浴室遮蔽、水遮蔽、衣遮蔽」(《小品》261)所说,除去此三种遮蔽,故称「三遮蔽」。除三遮蔽之外,若自作准备功夫,或令人作,彼犯恶作。此为其义。若比丘沐浴时,于墙壁、柱子或树上摩擦身体,彼犯恶作。
65.Tipaṭicchannakaṃ vināti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tisso paṭicchādiyo jantāgharappaṭicchādiṃ udakappaṭicchādiṃ vatthappaṭicchādi’’nti (cūḷava. 261) evaṃ vuttā tisso paṭicchādiyo samāhaṭāti ‘‘tipaṭicchādī’’ti vuttaṃ. Tipaṭicchannakaṃ ṭhapetvā parikammaṃ sayaṃ kareyya, paraṃ kārāpeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho . Yo bhikkhu nahāyaṃ nahāyanto kuṭṭe vā thambhe vā tarumhi vā kāyaṃ upaghaṃseyya, tassa dukkaṭaṃ siyā.
66若比丘沐浴时,以库鲁文德迦线擦身,或以身体互相摩擦,彼犯恶作,此为句义衔接。若无病者穿着鞋履,于僧园内、僧园外经行,彼犯恶作,此为句义衔接。
66. Yo bhikkhu nahāyanto kuruvindakasuttena kāyaṃ ghaṃseyya, kāyato kāyena aññamaññaṃ ghaṃseyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Yo agilāno saupāhano bahārāme bahiārāme careyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho.
67「一切青色等亦」者,此中「等」字摄红色、白色、黄色、黑色、紫红色、大红色、大名红色、染红色等鞋履。若比丘穿着一切青色、一切红色等鞋履,彼犯恶作,此为句义衔接。若比丘心生染着,以染心观看当日出生女子之相,彼犯恶作。若比丘观看施食女之面容,彼犯恶作。
67.Sabbanīlādikampi cāti ettha ādi-saddo lohitodātapītakaṇhamañjeṭṭhamahāraṅgamahānāmaraṅgarattādayo upāhanāyo saṅgaṇhāti. Yo bhikkhu sabbanīlasabbalohitādikaṃ upāhanaṃ dhāreti, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Yo bhikkhu ratto rattacitto tadahujātāyapi itthiyā nimittaṃ passeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Yo bhikkhu bhikkhadāyiyā bhikkhadāyikāya itthiyā mukhaṃ passeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā.
68-9若比丘以嫌恶想观见其他比丘之钵,有恶作。于镜等物或水钵中见自己面容,有恶作。比丘于高座、大座上坐、卧等,有恶作。对被举者、未达上者、别住者等礼敬,亦有恶作,这是关联句。其中,“被举者”指于罪不见而被举者、于罪不忏悔而被举者、于恶见不舍而被举者,此三种皆于此所指。“未达上者”以此包含比丘尼、沙玛内拉、沙玛内莉、在学尼、般哒咖、女人、舍学者。“别住者”包含得别住者。以“等”字包含断根者。
68-9. Yo bhikkhu ujjhānasaññī hutvā aññassa bhikkhuno pattaṃ vā passeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Ādāsādimhi udakapatte attano mukhaṃ passeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Uccāsanamahāsane nisajjādiṃ nisīdanasayanādiṃ karontassa bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā. Ukkhittānupasampannanānāsaṃvāsakādīnaṃ vandanepi dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Tattha ukkhittoti āpattiyā adassane ukkhittako, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakoti tividhopi idhādhippeto. Anupasampannoti iminā bhikkhunisāmaṇerasāmaṇerisikkhamānapaṇḍakaitthisikkhāpaccakkhātakā gahitā. Nānāsaṃvāsakāti laddhinānāsaṃvāsakā gahitā. Ādi-saddena chinnamūlakā gahitā.
70-71若比丘于长座上与般哒咖女、般哒咖、女人或二根者同坐,有恶作。“于非长座”指于短座。若比丘在短座、床或椅上与非同座者同卧,有恶作,这是它的意思。“果花等”中,以“等”字包含竹粉、齿木、土等。为摄受家族而施与果花等物,有恶作,这是关联句。
70-71. Yo dīghāsane paṇḍakitthīhi paṇḍakena vā itthiyā vā ubhatobyañjanena vā ekato nisīdeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Adīghe āsaneti rasse āsane. Yo bhikkhu rassāsane mañce vā pīṭhe vā asamānāsanikena ekato sayeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Phalapupphādikanti ettha ādi-saddena veḷucuṇṇadantakaṭṭhamattikādayo saṅgahitā. Kulasaṅgahatthāya phalapupphādikaṃ dadato dukkaṭaṃ siyāti sambandho.
72-3若比丘自作结等,或令他人作,有恶作。若比丘受用胜者所禁止的资具,有恶作。若无能而愚痴的比丘不依止戒师与依止师,未取得依止而住,有恶作。若比丘为未被许可的父母等人,为他人配药或说药,有恶作。有罪之比丘举行布萨、自恣,有恶作,这是关联句。其中,“胜者所禁资具”是指被胜者世尊所禁止的资具,即那些为胜者所禁止的资具。因不通达两部母经,故为无能。
72-3. Yo bhikkhu ganthimādiṃ sayaṃ kareyya, paraṃ kārāpeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Yo bhikkhu jinena vāritapaccaye paribhuñjeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Abyatto bālo yo bhikkhu ācariyupajjhāye anissāya nissayaṃ aggahetvā vaseyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Yo bhikkhu anuññātehi mātāpituādīhi puggalehi aññassa puggalassa bhesajjaṃ kareyya vā vadeyya vā, tassa dukkaṭaṃ siyā. Sāpattiko yo bhikkhu uposathappavāraṇaṃ kareyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Tattha jinena bhagavatā vāritā jinavāritā, jinavāritā ca te paccayā ceti jinavāritapaccayā, te jinavāritapaccaye. Dvemātikāappaguṇatāya abyatto.
74若比丘未作意、未委托,于门闩等处关上门而在日间睡眠,便犯恶作。这是此处的关联。‘门闩等处’:指任何有遮拦之处、露天处、树下,乃至符合这一特征的空中场地。‘关闭’:即关上门等。‘未作意’:指心中不作‘此人守门’之想,这是其义。‘未委托’:指在没有自主权之处,即自己没有自主权、多人共用的地方。或有读作‘有权利’的,指有权利而作,这是其义。‘日间’:指白昼之时。
74. Yo bhikkhu ābhogaṃ vā niyogaṃ vā vajjetvā dvārabandhādike ṭhāne parivattakavāṭakaṃ apidhāya divā sayeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Dvārabandhādiketi yena kenaci parikkhitte abbhokāsepi rukkhamūlepi antamaso iminā lakkhaṇena yuttaākāsaṅgaṇepi. Apidhāyāti apidahitvā. Vinābhoganti ‘‘esa dvāraṃ jaggissatī’’ti ābhogaṃ ṭhapetvāti attho. Niyoganti avasaṭṭhānaṃ, attano avasaṃ bahusādhāraṇaṭṭhānaṃ ṭhapetvā. ‘‘Savaso’’ti vā pāṭho, savaso hutvāti attho. Divāti divākāle.
75‘谷’:即稻、米、大麦、小麦、粟、稗、苦荞,这七种谷物。‘女人形’:指木制、金属制等女人形像。‘宝’:指珍珠等十种宝物。‘武器’:指矛、标枪等一切武器类物品。‘女人装饰品’:指女人的头部等装饰品。‘乐器物品’:指鼓、螺等一切乐器类物品。‘果树’:指结果之树。‘豆类等’:指绿豆、黑豆等。以‘等’字含摄豌豆、扁豆等。于这些诸物中,若触摸任何一种,便犯恶作,这是此处的义理。
75.Dhaññanti sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti sattavidhaṃ dhaññaṃ. Itthirūpanti dārulohamayādiitthirūpaṃ. Ratananti muttādidasavidhaṃ ratanaṃ. Āvudhanti sattitomarādisabbāvudhabhaṇḍaṃ. Itthipasādhananti itthiyā sīsādialaṅkāraṃ. Tūriyabhaṇḍanti dhamanasaṅkhādisabbaṃ tūriyabhaṇḍaṃ. Phalarukkheti phalitarukkhe. Pubbaṇṇādikanti muggamāsādikaṃ. Ādi-saddena vākurakuminādayo gahitā. Etesu yaṃ kiñci āmaseyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho.
76‘以含米粒的水、油等’:若以混有蜂蜜渣的油,或混有水的油,或以任何泥浆。‘以梳子、手等梳理’:指以象牙等所制成的梳子,或以执行梳子功能的手指,或以刷子梳理头发时,犯恶作。这是其义。于同一容器中,因食物之缘而犯恶作,这是其义。
76.Sasitthodakatelehīti yo pana madhusitthakatelena vā udakamissakatelena vā yena kenaci cikkhallena vā. Phaṇahatthaphaṇehi vāti dantamayādiphaṇena vā phaṇakiccasādhakehi hatthaṅgulīhi vā kocchena vā kesamosaṇṭhane dukkaṭaṃ siyāti attho. Ekasmiṃ bhājane bhojananimitte dukkaṭaṃ siyāti attho.
77若两位比丘同卧一敷具,若两位比丘同盖一覆盖物,若两位比丘同卧一床,各得恶作罪。此为(戒条之)关联。若比丘嚼超过量或不足量之齿木,得恶作罪。此为(戒条之)连接。其中,“超过”是指超过八指。“不足”是指不足四指。
77. Dve bhikkhū ekattharaṇā sayeyyūṃ, dve bhikkhū ekapāvuraṇā sayeyyuṃ, dve bhikkhū ekamañcake sayeyyuṃ, tesaṃ dukkaṭāni hontīti sambandho. Pamāṇato adhikaṃ vā ūnaṃ vā dantakaṭṭhaṃ khādeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti yojanā. Tattha adhikanti aṭṭhaṅgulato adhikaṃ. Ūnanti caturaṅgulato ūnaṃ.
78若比丘自己安排或令人安排舞蹈、歌唱、音乐,得恶作。若他观看这些舞蹈,听闻这些歌唱,或听闻这些音乐,亦得恶作。此为(戒条的)含义。
78. Yo bhikkhu naccañca gītañca vāditañca yojeti vā yojāpeti vā, tassa dukkaṭaṃ siyā. Tesaṃ naccānaṃ dassanaṃ, tesaṃ gītānaṃ savanaṃ, tesaṃ vāditānaṃ savanañca karontassa dukkaṭaṃ siyāti attho.
79“稻等种植处”是指稻等作物生长之处。“围墙外”是指围墙之外。“大小便等弃舍处等”是指:因弃舍或排放大便、小便、垃圾、洗涤水等,而有恶作。此为含义。“蓄长发等”是指蓄留长发、蓄留长指甲而有恶作。此为含义。
79.Vīhādiropimeti vīhiādīnaṃ ruhanaṭṭhāne. Bahipākārakuṭṭaketi pākārakuṭṭānaṃ bahi. Vaccādichaḍḍanādimhīti vaccapassāvasaṅkāracalakādīnaṃ chaḍḍanavissajjanapaccayā dukkaṭaṃ siyāti attho. Dīghakesādidhāraṇeti dīghakesadhāraṇe dīghanakhadhāraṇe dukkaṭaṃ siyāti attho.
80『涂指甲等』者,此处以『等』字含摄染色。『于隐秘处拔毛』者,指于隐秘处、腋下、小便处等处拔除体毛。着鞋之比丘,不应踏践已作准备之地,此为句义关联。
80.Nakhamaṭṭhakaraṇādimhīti ettha ādi-saddena rajanakaraṇaṃ gahitaṃ. Sambādhe lomahāraṇeti sambādhe upakacchakamuttakaraṇaṭṭhāne lomuddharaṇe. Saupāhano bhikkhu parikammakataṃ bhūmiṃ akkameyyāti sambandho.
81『以未洗之足或湿足』者,意为若比丘以未洗之足或湿足,踏上僧团的床或椅,或以身体触碰已作装饰的墙壁,则有恶作。
81.Adhotaallapādehīti yo bhikkhu adhotapādehi vā allapādehi vā saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā akkameyya, parikammakataṃ bhittiṃ vā kāyato āmasantassa dukkaṭaṃ siyāti attho.
82-3『以桑喀帝衣偏袒而坐』者,若以已决意之衣,于寺院中或村落间作偏袒而坐,则有恶作。『不善用衣』者,指以不善用的方式受用三衣中的任一衣。『无腰带』者,指无腰带之比丘入村乃至行走。若有比丘排泄大便后,有水可取而若不洗净、不作水净,则有恶作,此为其义。『令受持不净』者,指若令比丘或沙马内拉等其余同法者受持不净,则有恶作,此为其义。为说示告白同类罪之故,有恶作,此为其义。『同类』者,此处唯指事之同类,而非罪之同类。
82-3.Saṅghāṭiyāpipallattheti adhiṭṭhitacīvarena vihāre vā antaraghare vā pallatthikaṃ kareyya, tassa dukkaṭaṃ. Dupparibhuñjeyya cīvaranti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ dupparibhogena paribhuñjeyya. Akāyabandhanoti kāyabandhanavirahito bhikkhu gāmaṃ vajeyya gaccheyya. Yo bhikkhu vaccakaṃ uccāraṃ katvāna udake sante nācameyya udakasuddhiṃ na kareyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Samādeyya akappiyeti bhikkhuṃ vā sāmaṇerādike sesasahadhammike vā akappiye niyojeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Sabhāgāpattiyā desanārocanapaccayā dukkaṭaṃ siyāti attho. Sabhāgāti ettha vatthusabhāgatāva idhādhippetā, na āpattisabhāgatā.
84“不住雨安居”者:若比丘不住雨安居、不入雨安居,犯恶作。“对净信心者违诺”者:此处处格具与格之义,谓对违背承诺的净信心者犯恶作。住雨安居后,若比丘因未告知的事务、以未告知的事务而出行,犯恶作。此为连接。
84.Na vase vassanti yo bhikkhu vassaṃ na vaseyya na upagaccheyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Visaṃvāde suddhacitteti ettha sampadānatthe bhummavacanaṃ, paṭissavaṃ visaṃvādentassa suddhacittassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Vassaṃ vasitvā ananuññātakiccato ananuññātakiccena bhikkhuno gamane dukkaṭaṃ siyāti yojanā.
85除危难外,攀登树木超过一人高者犯恶作。此为连接。“危难”即障碍。“树木”即树。“一人高”即一人量,中等男子之五肘。若比丘行远路而无滤水器,对此滤水器有求者而不予,犯恶作。此为连接。“远路”者,半由旬即为最远之路。
85. Āpadaṃ vajjetvā tarussa uddhaṃ porisamhā abhiruhaṇe dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Āpadanti antarāyaṃ. Tarussāti rukkhassa. Porisamhāti ekaporisappamāṇā majjhimassa purisassa pañcahatthā. Aparissāvano yo bhikkhu addhānaṃ gaccheyya, yo ca bhikkhu taṃ parissāvanaṃ yācato na dadeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti yojanā. Addhānanti addhayojanameva antimamaddhānaṃ.
86自杀者犯恶作。此为连接。若比丘自作或令他人作女人等形象,犯恶作。除花鬘等杂色外,若自作本生等故事,犯恶作。此为连接。
86. Attano ghātane dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Yo bhikkhu itthirūpādirūpaṃ kareyya vā kārāpeyya vā, tassa dukkaṭaṃ siyā. Mālādikaṃ vicittaṃ ṭhapetvā jātakādivatthuṃ sayaṃ kareyya, dukkaṭaṃ siyāti sambandho.
87「令正食者起立」是指:若比丘令正在进食者起立,他得恶作。于食堂等处,若不给与长老们位置而坐下者,得恶作。此即其关联之义。
87.Bhuñjantamuṭṭhapeti yo bhikkhu bhuñjantaṃ uṭṭhāpeyya, tassa dukkaṭaṃ siyā. Bhattasālādīsu vuḍḍhānaṃ okāsaṃ adatvā nisīdato dukkaṭaṃ siyāti yojanā.
88「诸乘」是指:轿舆、战车、牛车、沙达曼尼迦(步道)等。「无病」即健康者。若健康比丘登乘诸乘,他得恶作,此为义旨。「若戏言」是指:若说戏笑之语,若就三宝而说戏笑之语,他得恶作,此为义旨。对其他众会嬉戏,得恶作。
88.Yānānīti vayhaṃ ratho sakaṭaṃ sandamānikādīni. Kallakoti agilāno. Agilāno yo bhikkhu yānāni abhiruheyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Vade davanti keḷiṃ vadeyya, ratanattayaṃ ārabbha keḷiṃ vadeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Aññaparisāya upalālane dukkaṭaṃ hoti.
89「身等」:此处「等」字含摄大腿、隐密之相。不应露身、或露大腿、或露隐密之相以示比丘尼,亦不应令其得见,此为义旨。「世俗论」即畜生明等邪命之学,不应自己诵说,亦不应令他人诵说。若自行拔除白发,或令他人拔除,他得恶作。此即其关联之义。
89.Kāyādinti ettha ādi-saddo ūrunimittaṃ saṅgaṇhāti. Kāyaṃ vā ūruṃ vā nimittaṃ vā vivaritvā bhikkhunīnaṃ na dassaye na dasseyyāti attho. Lokāyataṃ tiracchānādivijjaṃ na ca sayaṃ vāceyya, parañca na vācāpeyya. Palitaṃ gaṇheyya vā gaṇhāpeyya vā, tassa dukkaṭaṃ siyāti yojanā.
90-92若将钵放入任何篮中而进食者,堕恶作。此为与前文的衔接。手持钵的比丘,若自行关闭或令人关闭窗户、门扉;或将有水的钵放在热处曝晒,或令人收藏;或将无水的钵过度加热,或任其搁置,则堕恶作。这便是此段之义。若比丘将钵置于地上、膝上、床上、椅上、垫边、围边、脚上或伞上,则堕恶作。此亦为衔接。其中‘地上’,指以任何方式形成的不净尘土沙砾混杂之处。‘膝上’,指两腿之间。‘垫边’,即垫子的边缘。‘围边’,指外侧所作薄垫的边缘。若比丘将调味料等放入钵中,或在钵中洗手,以此因缘,堕恶作。此亦衔接。
90-92. Yattha katthaci peḷāyaṃ pakkhipitvā bhattaṃ bhuñjantassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Pattahatthako yo bhikkhu vātapānaṃ vā kavāṭaṃ vā paṇāme paṇāmeyya, sodakaṃ pattaṃ uṇheyya uṇhe otāpeyya vā paṭisāmeyya vā, vodakaṃ pattaṃ atiuṇheyya atiṭhapeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Yo bhikkhu pattaṃ bhūmiyaṃ vā aṅke vā mañce vā pīṭhe vā miḍḍhante vā paribhaṇḍante vā pāde vā chatte vā ṭhapeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho. Bhūmiyanti yena kenaci anatthatāya paṃsusakkharamissāya. Aṅketi dvinnaṃ ūrūnaṃ majjhe. Miḍḍhanteti miḍḍhapariyante. Paribhaṇḍanteti bāhirapasse katāya tanukamiḍḍhiyā ante. Yo bhikkhu calakādiṃ vā patte ṭhapeyya, patte vā hatthadhovane hatthassa dhovanappaccayā tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho.
93若比丘用钵盛取食余漱口水倒弃,亦堕恶作。若比丘受用不如法的钵,则堕恶作,这是此段之义。其中‘不如法的钵’,是指木制钵等。
93. Ucchiṭṭhaṃ mukhadhovanaṃ udakampi pattena nīharantassa bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā. Yo bhikkhu akappiyaṃ pattaṃ paribhuñjeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Tattha akappiyaṃ pattanti dārumayapattādiṃ.
94若比丘在投掷时口说‘活命’等语,则堕恶作,这是此段之义。若比丘对于‘圆整着衣’等七十五应学法,不生恭敬、不修学,则堕恶作。此为衔接。
94. Yo bhikkhu khipite ‘‘jīvā’’ti vade vadeyya, tassa dukkaṭaṃ siyāti attho. Yo bhikkhu parimaṇḍalakādimhi pañcasattati sekhiye anādaro hutvā na sikkhati, tassa dukkaṭaṃ siyāti sambandho.
95若比丘受雇于库房,守护母亲或父亲的财物,此比丘犯波逸提——此是句间的连结。其中,“受雇”指在库房中以执事之身份被雇用或派遣。“守护”即应加以守护。若比丘以嬉戏之心,用低劣的种姓等言语去说那些殊胜之语,则犯恶说——此是连结。其中,无论是以低劣或殊胜的种姓等,以此类推,或以殊胜的方式说低劣,如当面说“你是旃陀罗”等直接方式,或如“这里有某个旃陀罗贩夫”等间接方式,或以肢体暗示的方式,对达上者或未达上者,本无侮辱之意,仅以嬉戏之心而说,则犯恶说。
95. Yo bhikkhu bhaṇḍāgāre payuto mātuyā pituno ca bhaṇḍakaṃ gopeyya, assa bhikkhuno pācittiyaṃ siyāti sambandho. Tattha payutoti bhaṇḍāgāre byāpāravasena yuttappayutto. Gopayeti gopeyya. Yo bhikkhu davāya hīnena jātiādinā uttamampi vadeyya, dubbhāsitaṃ siyāti sambandho. Tattha hīnehi vā ukkaṭṭhehi vā jātiādīhi evaṃ ukkaṭṭhaṃ vā hīnaṃ vā ‘‘caṇḍālosī’’tiādinā nayena ujuṃ vā ‘‘santi idhekacce caṇḍālavenanesādā’’tiādinā nayena aññāpadesena vā upasampannaṃ vā anupasampannaṃ vā akkosādhippāyaṃ vinā kevalaṃ kīḷādhippāyena vadeyya, dubbhāsitaṃ siyāti.
六、行仪等品解说释义
6. Vattādikaṇḍaniddesavaṇṇanā
96现在,为了阐明义务,故说“依止师与轨范师之义务”。在此,依止师义务、轨范师义务、行者义务、来至者义务,以及住所等相关义务,都是喜好戒律的比丘所应遵行的——此是句间的连结。其中,“行者来至者”应拆解为“行者”与“来至者”,意即行者之义务与来至者之义务。
96. Idāni vattaṃ dassetuṃ ‘‘upajjhācariyavatta’’nti vuttaṃ. Tattha upajjhāyavattañca ācariyavattañca gamikavattañca āgantukavattañca senāsanādivattañca piyasīlena bhikkhunā kātabbanti sambandho. Gamikāgantukanti gamikaṃ āgantukanti chedo, gamikavattaṃ āgantukavattañcāti attho.
97欲施者立于伸手可及的范围内,对于任何应被取受之物、一人可堪拿起并能举起之物,在三类方式中,以其中一类方式施与时;欲受取的比丘,在两类方式中,以其中一类方式接受时,此名为五种条件具足的如法受取——此是其义。
97. Dātukāmo hatthapāse ṭhito kiñci gahitabbaṃ ekena purisena gahitabbaṃ ukkhipanakkhamaṃ vatthuṃ tidhā tīsu pakāresu ekenākārena dadeyya, gahetukāmo bhikkhu dvidhā dvīsu ekena gaṇheyya, ayaṃ pañcaṅgo paṭiggahoti attho.
98-100对于放置在远处的衣,看清所置之处后,应说“那个”;在手可及的衣,以手触摸后,应说“这个”。将“我决意那个”“我决意这个”的语句,与僧伽梨等各别配合,便可决意三衣。如何决意?应决意:“我决意那件僧伽梨”“我决意这件僧伽梨”。其余诸衣也依此而行。如同对衣的规定,对钵也应决意、应舍弃,这是其义。
98-100. Dūre ṭhitaṃ cīvaraṃ ṭhapitokāsaṃ sallakkhetvā ‘‘eta’’nti vattabbaṃ. Hatthapāse ṭhitaṃ hatthena āmasitvā ‘‘ima’’nti vattabbaṃ. ‘‘Etaṃ adhiṭṭhāmi, imaṃ adhiṭṭhāmī’’ti imesaṃ padānaṃ majjhe saṅghāṭiādīsu paccekaṃ yojetvā ticīvaraṃ adhiṭṭheyya. Kathaṃ? ‘‘Etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmi, imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭheyya. Evaṃ sesesu ca cīvaresu. Yathā cīvarādiṃ vidhānaṃ evaṃ pattepi adhiṭṭheyya paccuddhareyyāti attho.
101除了媒嫁之外,其余的重罪与波罗夷皆为有心(须有犯意),这是承上所说。“最后者”即波罗夷。除了“未断学处”与“已成熟学处”这两条之外,其余的尼萨耆皆为无心,这是其义。
101. Sañcarittaṃ ṭhapetvā sesā garukā ca pārājikā ca sacittakāti sambandho. Antimāti pārājikā. Acchinnasikkhāpadaṃ, pariṇatasikkhāpadañcāti imaṃ dvayaṃ ṭhapetvā sesaṃ nissaggiyaṃ acittakanti attho.
102-3“入村等”即指“入村”等这些。在波逸提中,从足净法等开始、至入村为止的这十七学处,皆为无心。
102-3.Gāmappavesananteteti gāmappavesanaṃ iti ete. Pācittīsu ete padasodhammādayo gāmappavesanantā sattarasa sikkhāpadā acittakā.
104-5在杂碎中,除了“为己所煮”之外,其余肉为无心,这是它的含义。在此杂碎中,从“其余肉”等开始,直至“持钵至门闩”,这十三种学处为无心,其余一切皆为有心,这是它的含义。
104-5. Pakiṇṇakesu uddissakataṃ ṭhapetvā aññamaṃsakaṃ sesamaṃsaṃ acittakanti attho. Ettha pakiṇṇakesu aññamaṃsādikaṃ pattahattho kavāṭakantaṃ terasavidhaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ acittakaṃ, sesaṃ sabbaṃ sacittakanti attho.
106“诸阿阇梨以违犯心而说‘有心的、无心的’”:其义为,诸阿阇梨以概念智之心如是说“有心的、无心的”。以“如是”一词,即摄取了“有心的、无心的”这一语。
106. Ācariyā vītikkamanacittena sacittakaṃ acittakanti vadanti, paññattijānanena cittena tathā sacittakaṃ acittakanti ācariyā vadantīti attho. Tathā-saddena ‘‘sacittakaṃ acittaka’’nti idaṃ gahitaṃ.
107-9“前行事等”:此处的“等”字含摄了前行作。于此:
107-9.Pubbakaraṇādikanti ettha ādi-saddo pubbakiccaṃ saṅgaṇhāti. Tattha –
欲、清净、时节通知、比丘计数及教诫,
这些即是布萨的前行之事。
‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca; Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati. ‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo; Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccatī’’ti. –
如是,前行等九事已明:一切布萨与自恣,爱戒者应行持。此即其义。
Evaṃ pubbakaraṇādikaṃ navadhā dīpitaṃ sabbaṃ uposathappavāraṇaṃ piyasīlinā kātabbanti attho.
112「依次第」:此处意谓——众应作清净布萨,个人应作决意布萨,僧团应作诵经布萨。
112.Yathākkamanti etthāyamadhippāyo – gaṇo pārisuddhiuposathaṃ kareyya, puggalo adhiṭṭhānauposathaṃ kareyya, saṅgho suttuddesauposathaṃ kareyyāti.
113“十四日、十五日、和合,从日而言有三种”:即十四日布萨、十五日布萨、和合布萨,从日的角度有三种。从日、从人、从应作的方式而言,这些布萨共有九种,如是已说,这是其义。
113.Cātuddaso pannaraso, sāmaggī dinato tidhāti cātuddaso uposatho , pannaraso uposatho, sāmaggīuposathoti dinato tidhā honti. Dinato puggalato kattabbākārato te uposathā nava iti īritāti attho.
114“三语、二语”等:即三语自恣、二语自恣、一语自恣,如此已说九种自恣。
114.Tevācī dvekavācīti tevācikā pavāraṇā, dvevācikā pavāraṇā, ekavācikā pavāraṇā iti nava pavāraṇā vuttā.
115“其”指颇勒窭那月。“从彼余”指从阿沙荼月最后半月直至迦提月满月为雨安居时,这是其义。在此,一年之中有二十四次布萨。
115.Tassāti phaggunamāsassa. Tato sesanti āsāḷhiantimapakkhamhā yāva kattikapuṇṇamā vassakālanti attho. Ettha hi ekasmiṃ saṃvacchare catuvīsatiuposathā honti.
116“于这些”是指在这三个或四个季节中,每一季节的第三半月与第七半月。“十四日”即六个十四日,这是它的意思。其余诸义,皆浅显易懂。
116.Etesūti etesu tīsu catūsu ekekasmiṃ utumhi tatiyapakkhā sattamapakkhā. Cātuddasāti cha cātuddasāti attho. Sesāni uttānatthānevāti.
至此,已开始阐释根本学处之义,
于半月过去之后,约略地完成了。
为利益新受具足者,且略说如此
我今阐释此义,所得之功德
以此功德,愿此世间,乐行于道
愿彼达至清净、无老之涅槃。
于种种树木丛聚处,种种希求善法者;
于战胜者可爱之住处,具念者安住时。
教法中已达成就者,以成就与智成就;
此为贤者所作之根本学处注释。
Ettāvatā samāraddhā, mūlasikkhatthavaṇṇanā; Niṭṭhitā yā samāsena, aḍḍhamāsassa accaye. Adhunūpasampannānaṃ, hitatthāya samāsato; Imaṃ atthaṃ vaṇṇayatā, yaṃ puññaṃdhigataṃ mayā. Tena puññenayaṃ loko, sukhāya paṭipattiyā; Pāpuṇātu visuddhāya, nibbānaṃ ajaraṃ padaṃ. Nānātarugaṇākiṇṇe , nānākusalakāmino; Ramme yuddhānapatino, vihāre vasatā satā. Sāsane siddhipattassa, siddhinā ñāṇasiddhinā; Paṇḍitena katā esā, mūlasikkhatthavaṇṇanā.