《小学》-《根本学》
Khuddasikkhā-mūlasikkhā
造论序言
Ganthārambhakathā
Ādito upasampanna-sikkhitabbaṃ samātikaṃ; Khuddasikkhaṃ pavakkhāmi, vanditvā ratanattayaṃ.
于此,总目如下——
Tatrāyaṃ mātikā –
Pārājikā ca cattāro, garukā nava cīvaraṃ; Rajanāni ca patto ca, thālakā ca pavāraṇā.
Kālikā ca paṭiggāho, maṃsesu ca akappiyaṃ; Nissaggiyāni pācitti, samaṇakappa bhūmiyo.
和尚与阿阇梨之义务,大小便处之用具;
裸身时之请白作法,沐浴之规定,不应礼敬者。
Upajjhācariyavattāni, vaccappassāvaṭhānikaṃ; Āpucchakaraṇaṃ naggo, nhānakappo avandiyo.
皮革、鞋履,与不观察之眼药;
不如法的卧具,及同座者。
Cammaṃ upāhanā ceva, anolokiyamañjanī; Akappiyasayanāni, samānāsanikopi ca.
Asaṃvāsiko ca kammaṃ, micchājīvavivajjanā; Vattaṃ vikappanā ceva, nissayo kāyabandhanaṃ.
地、资具,及受取药品之损坏;
入雨安居,及不定法与杂项。
Pathavī ca parikkhāro, bhesajjuggahadūsanaṃ; Vassūpanāyikā cevāvebhaṅgiyaṃ pakiṇṇakaṃ.
发露、与欲等,布萨与自恣;
防护、清净、知足,四守护与观。
Desanā chandadānādi, uposathappavāraṇā; Saṃvaro suddhi santoso, caturakkhā vipassanāti.
一、巴拉基咖解释
1. Pārājikaniddeso
四波罗夷——
Pārājikā ca cattāroti –
于三道中未放下学处者,铺展与已铺展;
非露处而有相者,乃至仅芝麻许亦为铺展。
Maggattaye anikkhittasikkho santhatasanthate; Allokāse nimittaṃ saṃ, tilamattampi santhataṃ.
未铺展而执取,令入或从中出离;
成就入、住、取出、入已刹那者。
Asanthatamupādiṇṇaṃ, pavesanto cutotha vā; Pavesanaṭṭhituddhārapaviṭṭhakkhaṇasādako.
取用、拿走、带走其威仪路;
动摇、令离本处、逾越标识。
Ādiyeyya hareyyāvahareyya iriyāpathaṃ; Kopeyya ṭhānā cāveyya, saṅketaṃ vītināmaye.
以盗心、以强力、以隐蔽、以策谋而夺取者,
依物品、时间、价值、处所,于此受用而得决定。
Adinnaṃ theyyacittena, bhave pārājikotha vā; Theyyābalakusacchannaparikappāvahārako; Bhaṇḍakālagghadesehi, paribhogettha nicchayo.
Manussaviggahaṃ cicca, jīvitā vā viyojaye; Satthahārakaṃ vāssa maraṇacetano upanikkhipe.
若示死亡方便,若赞死亡功德;
堕、方便、自手、弃掷、教令、罚立
Gāheyya maraṇūpāyaṃ, vadeyya maraṇe guṇaṃ; Cuto payogā sāhatthinissaggāṇattithāvarā.
神通、明咒、时节、处所、武器、威仪路
行事差别、处所,六种教令决定
Iddhivijjāmayā kālavatthāvudhiriyāpathā; Kriyāviseso okāso, cha āṇattiniyāmakā.
禅那等之分别,非仅趣向寂静与无我;
逐一分类成章,依现在有而立;
Jhānādibheda nosantamattanattupanāyikaṃ; Katvā koṭṭhāsamekekaṃ, paccuppannabhavassitaṃ.
离他教示,如灯照明而无慢;
以身或语,于表知之道,若被了知,即已灭没。
Aññāpadesarahitaṃ , dīpentonadhimāniko; Kāyena vācā viññatti-pathe ñāte cuto bhave.
此四波罗夷,如前不共住;
不能成就比丘性,犹如断头者不能活命。
Pārājikete cattāro, asaṃvāsā yathā pure; Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
方便与教令,见于第三及第二中;
唯教令存于其余,此二悉不可得。
Pariyāyo ca āṇatti, tatiye dutiye pana; Āṇattiyeva sesesu, dvayametaṃ na labbhati.
欲交往之心,于道中导入道;
智者说,此交媾法有二种支分。
Sevetukāmatācittaṃ , magge maggappavesanaṃ; Imaṃ methunadhammassa, āhu aṅgadvayaṃ budhā.
于人物起如此想,复对彼物有盗心,
重物与移离,此即不与取之因。
Manussasaṃ tathāsaññī, theyyacittañca vatthuno; Garutā avahāro ca, adinnādānahetuyo.
生物,指人类;生物想,将之认知为生物;杀害心,即杀害的思。
加行,即以此方便;死亡,即由此而死。这五种便是杀害之因。
Pāṇo mānussako pāṇa-saññitā ghātacetanā; Payogo tena maraṇaṃ, pañcete vadhahetuyo.
不存在性者,于自身不存在;欲恶法者,欲求恶法;
“劝说”者,是对彼之劝说;“人类性”者,指彼为人类。
“非他缘”者,即不依于他缘;“知彼”者,即知彼本身。
Asantatā attani pāpamicchatā- Yārocanā tassa manussajātitā; Nāññāpadeso ca tadeva jānanaṃ, Pañcettha aṅgāni asantadīpane.
Asādhāraṇā cattāro, bhikkhunīnamabhabbakā; Ekādasa ca vibbhantā, bhikkhunī mudupiṭṭhiko.
Lambī mukhena gaṇhanto, aṅgajātaṃ parassa ca; Tatthevābhinisīdanto, cattāro anulomikā.
Magge maggappavesanā, methunassa idhāgatā; Cattāroti catubbīsa, samodhānā parājikāti.
二、桑喀地谢萨解释
2. Saṅghādisesaniddeso
重罪不能遮盖者。
Garukānavāti –
由欲令解脱之欲求,以出精加行而令解脱;
除梦中以外,沙门犯重罪。
Mocetukāmatā sukka-ssupakkamma vimocayaṃ; Aññatra supinantena, samaṇo garukaṃ phuse.
心存女想,对人类女子因身触而生贪欲,
若作方便而触碰,沙门即触犯重罪。
Itthisaññī manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgavā; Samphusanto upakkamma, samaṇo garukaṃ phuse.
如是,有智之人听闻之后,对于行道与交媾,
因贪著粗恶语,宣说即触犯重罪。
Tathā suṇantiṃ viññuñca, maggaṃ vārabbha methunaṃ; Duṭṭhullavācārāgena, obhāsetvā garuṃ phuse.
因情欲贪著,而说出自求侍奉的话语;
以涉及交媾的言语,乞求交媾即犯重罪。
Vatvāttakāmupaṭṭhāna-vaṇṇaṃ methunarāgino; Vācā methunayuttena, garuṃ methunayācane.
领受女人或男子的口信后,
审察后带回,沙门便触犯重罪。
Paṭiggahetvā sandesaṃ, itthiyā purisassa vā; Vīmaṃsitvā haraṃ paccā, samaṇo garukaṃ phuse.
将所乞求的资具,制成所指示的物品;
若为自己建造超量之小屋,犯重罪。
Saṃyācitaparikkhāraṃ, katvādesitavatthukaṃ; Kuṭiṃ pamāṇātikkantaṃ, attuddesaṃ garuṃ phuse.
或建造大寺,于已指示之地基;
为自己居住而造者,沙门犯重罪。
Mahallakaṃ vihāraṃ vā, katvādesitavatthukaṃ; Attano vasanatthāya, samaṇo garukaṃ phuse.
以无根之事举罪,或教令他人以此事举罪;
意图以最重之罪令其被摈,若有听从者,犯重罪。
Amūlakena codento, codāpentova vatthunā; Antimena ca cāvetuṃ, suṇamānaṃ garuṃ phuse.
见他人之所行,以此片断而举罪;
若以事由及最终事欲驱摈他人者,犯重罪。
Aññassa kiriyaṃ disvā, tena lesena codayaṃ; Vatthunā antimenāññaṃ, cāvetuṃ garukaṃ phuse.
Chādeti jānamāpannaṃ, parivaseyya tāvatā; Careyya saṅghe mānattaṃ, parivuttho cha rattiyo.
已行敬悦者,应由二十众僧团出罪。
Ciṇṇamānattamabbheyya, taṃ saṅgho vīsatīgaṇo.
因罪被举而无障碍者
及众多性、如是想者
“欲覆藏者,则以覆藏”一句,
“覆藏”有十种,在日出之时。
Āpattinukkhittamanantarāya Pahuttatāyo tathasaññitā ca; Chādetukāmo atha chādanāti, Channā dasaṅgehyaruṇuggamamhīti.
三、衣解释
3. Cīvaraniddeso
麻、绢、棉、粗麻、碎布与羊毛毯
这六种是如法的,在种类上也是随顺的。
Khomakoseyyakappāsa-sāṇabhaṅgāni kambalaṃ; Kappiyāni chaḷetāni, sānulomāni jātito.
Dukūlañceva paṭṭuṇṇa-paṭaṃ somāracīnajaṃ; Iddhijaṃ devadinnañca, tassa tassānulomikaṃ.
三衣、资具衣、雨浴衣;
应决意而不作分别者:拭面布、坐具。
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ vassikasāṭikaṃ; Adhiṭṭhe na vikappeyya, mukhapuñchananisīdanaṃ.
Paccattharaṇakaṃ kaṇḍu-cchādimettha ticīvaraṃ; Na vaseyya vinekāhaṃ, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
‘‘Imaṃ saṅghāṭiṃdhiṭṭhāmi’’, saṅghāṭimiccadhiṭṭhaye; Ahatthapāsametanti, sesesupi ayaṃ nayo.
决意僧伽梨等旧衣时;
应收回后,再作决意;于钵之决意,亦复如是。
Adhiṭṭhahanto saṅghāṭi-ppabhutiṃ pubbacīvaraṃ; Paccuddharitvādhiṭṭheyya, pattādhiṭṭhahane tathā.
Etaṃ imaṃ va saṅghāṭiṃ, saṃse paccuddharāmiti; Evaṃ sabbāni nāmena, vatvā paccuddhare vidū.
Saṅghāṭi pacchimantena, dīghaso muṭṭhipañcako; Uttamantena sugata-cīvarūnāpi vaṭṭati.
拳量、横量,以及单肩衣的尺寸;
下衣亦如是,长五拳量。
Muṭṭhittikañca tiriyaṃ, tathā ekaṃsikassapi; Antaravāsako cāpi, dīghaso muṭṭhipañcako; Aḍḍhateyyo dvihattho vā, tiriyantena vaṭṭati.
坐具长二张手,宽亦二张手;
边缘为一肘半,依善逝张手量。
Nisīdanassa dīghena, vidatthi dve visālato; Diyaḍḍhaṃ dasā vidatthi, sugatassa vidatthiyā.
疥疮覆盖布,横量为二张手;
纵量唯四张手,以善逝拃量计。
Kaṇḍuppaṭicchādikassa, tiriyaṃ dve vidatthiyo; Dīghantato catassova, sugatassa vidatthiyā.
Vassikasāṭikāyāpi, dīghaso cha vidatthiyo; Tiriyaṃ aḍḍhateyyāva, sugatassa vidatthiyā.
Ettha chedanapācitti, karontassa taduttari; Paccattharaṇa mukhacoḷā, ākaṅkhitappamāṇikā.
Parikkhāracoḷe gaṇanā, pamāṇaṃ vā na dīpitaṃ; Tathā vatvā adhiṭṭheyya, thavikādiṃ vikappiyaṃ.
Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā siyā; Ekacciyottarāsaṅgo, tathā antaravāsako.
于所举布的场合,僧伽梨应为四层;
其余诸衣应为二重,粪扫衣则可随宜。
Utuddhaṭāna dussānaṃ, saṅghāṭi ca catugguṇā; Bhaveyyuṃ diguṇā sesā, paṃsukūle yathāruci.
于三衣中,若可裁截,则裁为二衣或一衣;
若众衣皆不敷用,则可借取;
未加裁截且未执持者,不应持作三衣。
Tīsu dve vāpi ekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti yaṃ; Sabbesu appahontesu, anvādhimādiyeyya vā; Acchinnañca anādiṇṇaṃ, na dhāreyya ticīvaraṃ.
于村落、住处、高楼、殿堂、楼阁
于船、码头、讲堂、园林、商队、田地、打谷场、树下
Gāme nivesane uddo-sitapāsādahammiye; Nāvāṭṭamāḷaārāme, satthakhettakhale dume.
在露地或精舍中,放下三衣之后
除比丘僧团认可外,不得离衣而住。
Ajjhokāse vihāre vā, nikkhipitvā ticīvaraṃ; Bhikkhusammutiyāññatra, vippavatthuṃ na vaṭṭati.
病衣、雨衣有其期限,疥疮覆盖衣等;
超过此者应作净,其余无期限。
Rogavassānapariyantā, kaṇḍucchādikasāṭikā; Tato paraṃ vikappeyya, sesā apariyantikā.
敷具、资具及擦脸布
第十种,即已染、已施与、允许受持的坐具
Paccattharaṇa parikkhāra-mukhapuñchanacoḷakaṃ; Dasaṃ pyarattanādiṇṇakappaṃ labbhaṃ nisīdanaṃ.
未满十、仅染色的,与其余五种衣
如同已作净、已施与,坐具亦有十种。
Adasaṃ rajitaṃyeva, sesacīvarapañcakaṃ; Kappatādiṇṇakappaṃva, sadasaṃva nisīdanaṃ.
Anadhiṭṭhitanissaṭṭhaṃ, kappetvā paribhuñjaye; Hatthadīghaṃ tatopaḍḍha-vitthārañca vikappiyaṃ.
持三衣之比丘,这一切已作宣说;
各类资具布片,如是说后而作持。
Ticīvarassa bhikkhussa, sabbametaṃ pakāsitaṃ; Parikkhāracoḷiyo sabbaṃ, tathā vatvā adhiṭṭhati.
截断、舍弃、执取与迷乱,
拒还者,死相之学处;
于一切依止处,为离别之因;
以及三衣的穿孔、破洞。
Acchedavissajjanagāhavibbhamā , Paccuddharo māraṇaliṅgasikkhā; Sabbesvadhiṭṭhānaviyogakāraṇā, Vinividdhachiddañca ticīvarassa.
吉祥草垫、毛毯、毛织物;
若持用猫头鹰翅、兽皮、投掷衣者,犯偷兰遮。
Kusavākaphalakāni, kambalaṃ kesavālajaṃ; Thullaccayaṃ dhārayatolūkapakkhājinakkhipe.
Kadalerakakkadusse, potthake cāpi dukkaṭaṃ; Sabbanīlakamañjeṭṭha-pītalohitakaṇhake.
大染色、大名染色、染色、红色、条纹色;
未割截的长衣十件,以及果衣十件、花衣十件;
凡属外套、头巾等一切,皆可名为割截衣。
Mahāraṅgamahānāma-raṅgaratte tirīṭake; Acchinnadīghadasake, phalapupphadase tathā; Kañcuke veṭhane sabbaṃ, labhaticchinnacīvaroti.
4. 染料说明
4. Rajananiddeso
“诸染料”者——
Rajanāni cāti –
Mūlakkhandhatacapatta-phalapupphappabhedato; Rajanā chappakārāni, anuññātāni satthunā.
根中有姜黄,茎中有茜草,以及栋伽诃罗迦;
叶中有阿离与蓝靛,皮中有洛陀与甘杜罗;
红花与金苏迦花,应舍离一切所得。
Mūle haliddiṃ khandhe ca, mañjeṭṭha tuṅgahārake; Alliṃ nīlañca pattesu, tace loddañca kaṇḍulaṃ; Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, sabbaṃ labbhaṃ vivajjiyāti.
5. 钵说明
5. Pattaniddeso
Ayopatto bhūmipatto, jātiyā kappiyā duve; Ukkaṭṭho majjhimo ceva, omako ca pamāṇato.
上等者,取摩揭陀国二那离量之米所煮成的饭,
以及汤与适宜的副食。
Ukkaṭṭho magadhe nāḷi-dvayataṇḍulasādhitaṃ; Gaṇhāti odanaṃ sūpaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
Majjhimo tassupaḍḍhova, tatopaḍḍhova omako; Ukkaṭṭhato ca ukkaṭṭho, apatto omakomako.
Atirekapatto dhāreyyo, dasāhaparamaṃ sako; Kappo nissaggiyo hoti, tasmiṃ kāletināmite.
因钵破损、施钵、取钵,或因还俗、死亡、被举罪,
因破相、坏学处,便失钵之决意。
Acchedadānagāhehi, vibbhamā maraṇuddhaṭā; Liṅgasikkhāhi chiddena, pattādhiṭṭhānamujjhati.
不应修补钵,不应使湿钵受热;
烈日之下,不应置于地上,不应放置,亦不应悬挂。
Pattaṃ na paṭisāmeyya, sodakaṃ na ca otape; Uṇhe na nidahe bhumyā, na ṭhape no ca laggaye.
在揉捏时、在捶打时,在膝上或在伞盖之下;
亦不可置于足上、床上或椅上。
Miḍḍhante paribhaṇḍante, aṅke vā ātapattake; Pādesu mañcapīṭhe vā, ṭhapetuṃ na ca kappati.
Na nīhareyya ucchiṭṭho-dakañca calakaṭṭhikaṃ; Pattena pattahattho vā, kavāṭaṃ na paṇāmaye.
于地面架、木杆架,善加安置;
若有两钵,应将一钵倒覆于地面。
Bhūmiādhārake dārudaṇḍādhāre susajjite; Duve patte ṭhapeyyekaṃ, nikkujjitvāna bhūmiyaṃ.
以木、银、金、宝石、琉璃所制者;
由铜、青铜、锡、铅、赤铜、黄铜所制成者。
Dārurūpiyasovaṇṇa-maṇiveḷuriyāmayā ; Kaṃsakācatipusīsaphalikātambalohajā.
由死人头颅、葫芦、瓠、锅所制成者;
一切钵皆不如法,已说为恶作事之依据。
Chavasīsamayo cāpi, ghaṭītumbakaṭāhajā; Pattā akappiyā sabbe, vuttā dukkaṭavatthukāti.
6. 盘器说明
6. Thālakaniddeso
「钵盂等」者:
Thālakā cāti –
应许之盘有三种:铜、铁、陶土所成者;
木、金、银、宝石、琉璃所成者。
Kappiyā thālakā tisso, tambāyomattikāmayā; Dārusovaṇṇarajatamaṇiveḷuriyāmayā.
许可者:僧团物、许可物、葫芦所制、瓦罐所制,及暂时物,皆为许可。
Akappā phalikākācakaṃsajā gihisantakā; Saṅghikā kappiyā tumbaghaṭijā tāvakālikāti.
7. 邀请说明
7. Pavāraṇāniddeso
“自恣”者——
Pavāraṇāti –
此人在被邀请足食后,不论以何种威仪路进食,
若转而食用其他非残食,则犯巴吉帝亚。
Yenīriyāpathenāyaṃ, bhuñjamāno pavārito; Tato aññena bhuñjeyya, pācittinatirittakaṃ.
义为:座、食物、持来及近前;
身语遮止,五支具足的自恣。
Asanaṃ bhojanañceva, abhihāro samīpatā; Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaaṅgā pavāraṇā.
饭、炒面、豆粥、鱼、肉,这些为主食;
稻、米、大麦、粟、稗子、瓦拉豆、小麦,
此七种谷物的饭与可食之粥。
Odano sattu kummāso, maccho maṃsañca bhojanaṃ; Sāli vīhi yavo kaṅgu, kudrūsavaragodhumā; Sattannamesaṃ dhaññānaṃ, odano bhojjayāgu ca.
沙玛咖等草籽、稗子、瓦拉咖、粗米;
瓦拉咖、稻米,以及野生稻,皆含摄在内。
Sāmākāditiṇaṃ kudrūsake varakacorako; Varake sāliyañceva, nīvāro saṅgahaṃ gato.
炒谷粉而成干粮,豆粥由大麦所生;
肉类说为如法,鱼类生于水中。
Bhaṭṭhadhaññamayo sattu, kummāso yavasambhavo; Maṃso ca kappiyo vutto, maccho udakasambhavo.
受用饮食时,无论如法或不如法,皆加禁止;
应自恣:对已持来的如法食物,以‘这个’之名而说。
Bhuñjanto bhojanaṃ kappa-makappaṃ vā nisedhayaṃ; Pavāreyyābhihaṭaṃ kappaṃ, tannāmena imanti vā.
炒米、炒粉、诸饭,乳、净硬食;
米粒、炒粉,及竹笋等嫩芽。
Lājā taṃsattubhattāni, goraso suddhakhajjako; Taṇḍulā bhaṭṭhapiṭṭhañca, puthukā veḷuādinaṃ.
饭、已说的余食、味粥与味汤,
纯粥、果等,不令足食生起。
Bhattaṃ vuttāvasesānaṃ, rasayāgu rasopi ca; Suddhayāguphalādīni, na janenti pavāraṇaṃ.
已足食者从座起后,与未食者,对于食物
无论先前由谁、对何物所作,不应作残食。
Pavāritena vuṭṭhāya, abhuttena ca bhojanaṃ; Atirittaṃ na kātabbaṃ, yena yaṃ vā pure kataṃ.
若已取净食,已诵出,且在手臂范围内,
作残食时,应如此说:“此已足够。”
Kappiyaṃ gahitañcevu-ccāritaṃ hatthapāsagaṃ; Atirittaṃ karontevaṃ, ‘‘alameta’’nti bhāsatu.
不应令未受具戒者持物送去;
一切人皆可令作,未作者不得食。
Na karenupasampanna-hatthagaṃ pesayitvāpi; Kāretuṃ labbhate sabbo, bhuñjituṃ tamakārakoti.
8. 时限物说明
8. Kālikaniddeso
应受持之药有四种,即:时药、
夜分药、七日药、尽形寿药。
Paṭiggahitā cattāro, kālikā yāvakālikaṃ; Yāmakālikaṃ sattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ.
粉、根、果、嚼食、乳制品、谷物食;
粥、汤等,这些属于时限药。
Piṭṭhaṃ mūlaṃ phalaṃ khajjaṃ, goraso dhaññabhojanaṃ; Yāgusūpappabhutayo, hontete yāvakālikā.
蜜、葡萄、莲花茎、可可、摩可、芒果、阎浮果;
法鲁萨果、那基桑达德果与饮料,为夜分药。
Madhumuddikasālūka-cocamocambajambujaṃ; Phārusaṃ naggisantattaṃ, pānakaṃ yāmakālikaṃ.
随顺的谷物——除去果实所生之汁;
除蜜花之外,一切花汁亦然;
Sānulomāni dhaññāni, ṭhapetvā phalajo raso; Madhūkapupphamaññatra, sabbo puppharasopi ca.
Sabbapattaraso ceva, ṭhapetvā pakkaḍākajaṃ; Sītodamadditodicca-pāko vā yāmakāliko.
Sappinonītatelāni , madhuphāṇitameva ca; Sattāhakālikā sappi, yesaṃ maṃsamavāritaṃ.
Telaṃ tilavaseraṇḍa-madhusāsapasambhavaṃ; Khuddābhamaramadhukari-makkhikāhi kataṃ madhu; Rasādiucchuvikati, pakkāpakkā ca phāṇitaṃ.
Savatthupakkā sāmaṃ vā, vasā kāle amānusā; Aññesaṃ na pace vatthuṃ, yāvakālikavatthunaṃ.
姜黄、生姜、菖蒲、大蒜、白菖蒲;
香根草、黄姜、阿提毗舍、迦吒罗醯尼;
以及五根等,如是诸根是尽形寿药。
Haliddiṃ siṅgiverañca, vacattaṃ lasuṇaṃ vacā; Usīraṃ bhaddamuttañcātivisā kaṭurohiṇī; Pañcamūlādikañcāpi, mūlaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
荜茇、胡椒、果德塔果、荜拨、芥子;
提帕勒、阿兰达咖等之果,为尽形寿药。
Biḷaṅgaṃ maricaṃ goṭṭha-phalaṃ pipphali rājikā; Tiphaleraṇḍakādīnaṃ, phalaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
咖巴萨、宁巴、古达迦、巴多喇、苏喇萨等
除去可作汤羹的叶,这些叶即为尽形寿药。
Kappāsanimbakuṭajapaṭolasulasādinaṃ; Sūpeyyapaṇṇaṃ vajjetvā, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
除去甘蔗之精汁,
甘蔗所生之精华与皮;
一切树脂与树皮,
盐、铜、石,也是如此。
Ṭhapetvā ucchuniyyāsaṃ, Sarasaṃ ucchujaṃ tacaṃ; Niyyāso ca taco sabbo, Loṇaṃ lohaṃ silā tathā.
纯净的蜡、苔藓,以及任何被净化之物;
维咖德等类别,当知即是尽形寿药。
Suddhasitthañca sevālo, yañca kiñci sujhāpitaṃ; Vikaṭādippabhedañca, ñātabbaṃ yāvajīvikaṃ.
根、心材、皮、软木、叶、花、果、藤蔓;
凡不以食物之目的而受用者,这一切皆属尽形寿药。
Mūlaṃ sāraṃ taco pheggu, paṇṇaṃ pupphaṃ phalaṃ latā; Āhārattha masādhentaṃ, sabbaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
Sabbakālikasambhogo, kāle sabbassa kappati; Sati paccaye vikāle, kappate kālikattayaṃ.
时限与夜分已过,二者便生波逸提;
二者生起,兼有内宿与蓄积。
Kālayāmamatikkantā , pācittiṃ janayantubho; Janayanti ubhopete, antovutthañca sannidhiṃ.
七日药者,若七日已过;
依波逸提篇所规定,于酥油等物,犯恶作。
Sattāhakālike satta, ahāni atināmite; Pācitti pāḷināruḷhe, sappiādimhi dukkaṭaṃ.
若舍弃后重获,可供涂抹,然不得穿着,亦不得受用;
由沙弥决意,于七日内分配
涂抹等事无犯,纵使施与他人亦复如是
Nissaṭṭhaladdhaṃ makkheyya, naṅgaṃ najjhohareyya ca; Vikappentassa sattāhe, sāmaṇerassadhiṭṭhato; Makkhanādiñca nāpatti, aññassa dadatopi ca.
Yāvakālikaādīni, saṃsaṭṭhāni sahattanā; Gāhāpayanti sabbhāvaṃ, tasmā evamudīritaṃ.
先前已受取的七日药与终生药;
若混杂其他时限之药而受用者,犯波逸提。
Pure paṭiggahitañca, sattāhaṃ yāvajīvikaṃ; Sesakālikasammissaṃ, pācitti paribhuñjato.
若与时限药相杂,则成余三时药;
既受取已,应于当日即于当日食用。
Yāvakālikasammissaṃ, itaraṃ kālikattayaṃ; Paṭiggahitaṃ tadahu, tadaheva ca bhuñjaye.
若与夜分药混合,其余应如是了知;若与七日药混合,则余药于七日内可受用。
Yāmakālikasammissaṃ, sesamevaṃ vijāniyaṃ; Sattāhakālikamissañca, sattāhaṃ kappatetaranti.
9. 受取说明
9. Paṭiggāhaniddeso
「受取」——
Paṭiggāhoti –
欲施者所持来,及手距内可抛掷者;
施者有三种,受者有二种,如是受取具五支。
Dātukāmābhihāro ca, hatthapāseraṇakkhamaṃ; Tidhā dente dvidhā gāho, pañcaṅgevaṃ paṭiggaho.
于不可移动者、彼处所生者、微细者,及真吉咖等,
于叶、于住处、于负重者,受取不成就。
Asaṃhāriye tatthajāte, sukhume ciñcaādinaṃ; Paṇṇe vāsayhabhāre ca, paṭiggāho na rūhati.
由学、命终与形相,由无顾虑而舍离;
由断坏、未达上及施舍,取受便止息。
Sikkhāmaraṇaliṅgehi, anapekkhavisaggato; Acchedānupasampanna-dānā gāhopasammati.
凡一切未受取之物,若受用者犯波逸提;
清净且不过于浓厚的水,是允许的。
Appaṭiggahitaṃ sabbaṃ, pācitti paribhuñjato; Suddhañca nātibahalaṃ, kappate udakaṃ tathā.
炭末、未断之物、齿垢、眼垢、耳垢,
盐、酸、唾液、鼻涕、痰、尿、粪。
Aṅgalaggamavicchinnaṃ, dantakkhikaṇṇagūthakaṃ; Loṇassukheḷasiṅghāṇi-semhamuttakarīsakaṃ.
Gūthamattikamuttāni, chārikañca tathāvidhe; Sāmaṃ gahetvā seveyya, asante kappakārake.
Durūpaciṇṇe rajokiṇṇe, athuggahappaṭiggahe; Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭanti.
十、不合宜肉的说明
10. Akappiyamaṃsaniddeso
诸肉中,不可用者——
Maṃsesu ca akappiyanti –
人肉、象肉、马肉、犬肉、豹肉、
狮肉、虎肉、豺肉、熊肉、蛇肉。
Manussahatthiassānaṃ, maṃsaṃ sunakhadīpinaṃ; Sīhabyagghataracchānaṃ, acchassa uragassa ca.
特意为己所杀之肉,以及未经观察之肉;
若食人肉,犯偷兰遮;其余诸肉,犯恶作。
Uddissakatamaṃsañca, yañca appaṭivekkhitaṃ; Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ.
115骨、血、皮、毛与发,皆不可用;有心识者,如同为己所杀;其余,则为无心识。
115.
骨、血、皮、毛与发,皆不可用;有心识者,如同为己所杀;其余,则为无心识。
Aṭṭhīpi lohitaṃ cammaṃ, lomamesaṃ na kappati; Sacittakaṃva uddissa-kataṃ sesā acittakāti.
十一、尼萨耆亚(应舍)的说明
11. Nissaggiyaniddeso
所谓“尼萨耆亚”者:
Nissaggiyānīti –
以非金属换取金属,或以金属换他物;
若交换金属,此处于律中,金属即犯尼萨耆亚。
Arūpiyaṃ rūpiyena, rūpiyaṃ itarena ca; Rūpiyaṃ parivatteyya, nissaggi idha rūpiyaṃ.
117迦哈波那、白银、金块、流通的摩萨迦。
117.
迦哈波那、白银、金块,以及可流通的摩萨迦;
衣等其余诸物,开许之事及恶作事。
Kahāpaṇo sajjhu siṅgī, vohārūpagamāsakaṃ; Vatthamuttādi itaraṃ, kappaṃ dukkaṭavatthu ca.
取此而食,或令彼取此,“作此”或“我给”,于买卖达成时,犯舍堕。
‘‘Imaṃ gahetvā bhutvā vā, imaṃ dehi karānaya; Demi vā’’ti samāpanne, nissaggi kayavikkaye.
119了知是己之利养、他之利养,或是僧团利养及其他。
119.
无论是自己所得、他人所得,还是已知属于僧团或他人之所得;
若转让,则成舍堕,波逸提及恶作。
Attano aññato lābhaṃ, saṅghassaññassa vā nataṃ; Pariṇāmeyya nissaggi, pācitti cāpi dukkaṭaṃ.
Anissajjitvā nissaggiṃ, paribhuñje na deyya vā; Nissaṭṭhaṃ sakasaññāya, dukkaṭaṃ aññathetaranti.
十二、巴吉帝亚的说明
12. Pācittiyaniddeso
Musāvādomasāvāde, pesuññaharaṇe tathā; Padasodhammasāgāre, ujjhāpanakakhīyane.
于掌击、刀剑、不敬、生起追悔等中;
入村询问,于食物中辗转。
Talasattianādarakukkuccuppādanesu ca; Gāmappavesanāpucchā, bhojane ca paramparā.
未收拾而行,于卧具、于住所;
与女人同行远路,与女人独坐。
Anuddharitvā gamane, seyyaṃ senāsanāni vā; Itthiyāddhānagamane, ekekāya nisīdane.
于恐吓、戳刺、异说中,
于恼害、粗恶、显露、覆藏中;
于嬉笑、水中、搅浊、住所中,
「波逸提」者,已说为侵夺卧座。
Bhīsāpanākoṭanaaññavāde, Vihesaduṭṭhullapakāsachāde; Hāsodake nicchubhane vihārā, Pācitti vuttānupakhajjasayaneti.
十三、沙门作净法的说明
13. Samaṇakappaniddeso
「沙门净」者:
Samaṇakappāti –
于草木的侵害中,波逸提已作净者;若以指甲、或以锄、或以刀,若有,则为沙门净。
Bhūtagāmasamārambhe, pācitti katakappiyaṃ; Nakhena vāggisatthehi, bhave samaṇakappiyaṃ.
由根种、茎种、节种、枝种所生者;
若种子已离草木而着手,则为恶作。
Sa mūlakhandhabījagga-phaḷubījappabhāvito; Ārambhe dukkaṭaṃ bījaṃ, bhūtagāmaviyojitaṃ.
已脱离的种子、非种子,以及未作净者,亦为允许;
有壳束缚的种子,也可令人在外作净。
Nibbaṭṭabījaṃ nobīja-makatañcāpi kappati; Kaṭāhabaddhabījāni, bahiddhā vāpi kāraye.
对于连成一体的种子,或在容器中,或在地上;
若于一处作净,则于一切处皆成已作净。
Ekābaddhesu bījesu, bhājane vāpi bhūmiyaṃ; Kate ca kappiyekasmiṃ, sabbesveva kataṃ bhave.
放置后作净,根与叶生起;
应再作净,因为彼时那即成为生物村。
Nikkhitte kappiyaṃ katvā, mūlapaṇṇāni jāyaruṃ; Kappiyaṃ puna kāreyya, bhūtagāmo hi so tadā.
有叶或无叶,由苔与水所生者;
塔庙等处之苔藓,已脱离的二叶或三叶者;
当根与叶生出时,种子亦属生物村。
Sapaṇṇo vā apaṇṇo vā, sevālodakasambhavo; Cetiyādīsu sevālo, nibbaṭṭadvattipattako; Bhūtagāmova bījampi, mūlapaṇṇe viniggate.
瓶等器物表面的苔藓,芽,蛇伞菌,
皆是恶作之物,所谓开花者与非通用者,
Ghaṭādipiṭṭhe sevālo, makuḷaṃ ahichattakaṃ; Dukkaṭasseva vatthūni, phullamabyavahārikaṃ.
紫胶、树脂、伞菌,以及在湿树上剥取树皮——
执取者犯波逸提,割截者亦同。
Lākhāniyyāsachattāni, allarukkhe vikopiya; Gaṇhato tattha pācitti, chindato vāpi akkharaṃ.
以木槌等压榨椰子等,
为割截、为打结而处理草等,亦不许可。
Pīḷetuṃ nāḷikerādiṃ, dārumakkaṭakādinā; Chindituṃ gaṇṭhikaṃ kātuṃ, tiṇādiṃ na ca kappati.
若对植物或种子,进行砍断、破坏、劈裂、穿刺或烹煮,
或加以耕犁、穿刺、烹煮,在制止这些行为后,便不应宣说。
Bhūtagāmaṃ va bījaṃ vā, chinda bhindocināhi vā; Phālehi vijjha paca vā, niyametvā na bhāsaye.
「将此事作净」、「取此物」、「持此物来」——
“给这个”、“把这个弄干净”——这样的言说才是适当的。
Imaṃ karohi kappiyaṃ, imaṃ gaṇhedamāhara; Imaṃ dehi imaṃ sodhehevaṃ vaṭṭati bhāsitunti.
十四、地之解说
14. Bhūminiddeso
共许地、听许地、未限定地,以及牛卧处、居士地;
凡是适宜之地,在其中居住及所煮之食,皆为适宜。
Sammutussāvanantā ca, gonisādī gahāpati; Kappiyā bhūmiyo yāsu, vutthaṃ pakkañca kappati.
137为居住而建造的房舍,有僧团所有,也有个人所有;
137.
为居住目的所造的房舍,不论僧团所有或个人所有;
应得合宜的屋舍,足可容纳同宿者。
Vāsatthāya kate gehe, saṅghike vekasantake; Kappiyā kuṭi laddhabbā, sahaseyyappahonake.
若为僧团或个人营造房舍,应作此说:
自第一块砖、柱等始,乃至宣告结束。
Gehe saṅghassa vekassa, karamānevamīrayaṃ; Paṭhamiṭṭhakathambhādiṃ, ṭhapeyyussāvanantikā; ‘‘Kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti.
大部分以墙围绕,或是整座园林;
被称为「牛卧处」,乃僧团所共许。
Yebhuyyenāparikkhitto, ārāmo sakalopi vā; Vuccate ‘‘gonisādī’’ti, sammutī saṅghasammatā.
Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññehi, dinno tesaṃva santako; Atthāya kappakuṭiyā, geho gahapatī mato.
Akappakuṭiyā vutthasappiādīhi missitaṃ; Vajeyya antovutthattaṃ, purimaṃ kālikadvayaṃ.
Teheva bhikkhunā pakkaṃ, kappate yāvajīvikaṃ; Nirāmisaṃva sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā.
以柱等为依止之界,依泉水等而建立者;
纵使他们已移除,于其余处亦得住立。
Ussāvanantikā yehi, thambhādīhi adhiṭṭhitā; Tesuyevāpanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.
当断除一切时,于有中已断其根基;
以牛座等围起,其余则为覆盖之坏灭。
Sabbesu apanītesu, bhave jahitavatthukā; Gonisādī parikkhitte, sesā chadanavibbhamāti.
十五、亲教师与老师行仪的说明
15. Upajjhācariyavattaniddeso
「和尚、阿阇梨之行仪」者——
Upajjhācariyavattānīti –
依止亲教师与阿阇梨而住者,极为善巧;
齿木、座具与水,粥于适时常奉施。
Nissāyupajjhācariye, vasamāno supesalo; Dantakaṭṭhāsanaṃ toyaṃ, yāguṃ kāle dade sadā.
于钵当行职责,于入村及往来时;
座具、足台,以及谈话垫、鞋履与衣物。
Patte vattaṃ care gāma-ppavese gamanāgame; Āsane pādapīṭhe ca, kathalopāhanacīvare.
Paribhojanīyapānīya-vaccappassāvaṭhānisu ; Vihārasodhane vattaṃ, puna paññāpane tathā.
清扫时不应扬起灰尘,也不应在逆风处及众人聚集之处进行。
Na papphoṭeyya sodhento, paṭivāte ca saṅgaṇe; Vihāraṃ bhikkhu pānīya-sāmantā sayanāsanaṃ.
Nhāne nhātassa kātabbe, raṅgapāke ca dhovane; Sibbane cīvare theve, rajanto na vaje ṭhite.
若未先征得对方同意,无论是钵是衣,
既不应给予,也不应取受,乃至任何资具。
Ekaccassa anāpucchā, pattaṃ vā cīvarāni vā; Na dadeyya na gaṇheyya, parikkhārañca kiñcanaṃ.
为某人作身后事,或随其行于后;
及持钵食而出,或令人持己物出;
Ekaccaṃ pacchato kātuṃ, gantuṃ vā tassa pacchato; Piṇḍapātañca ninnetuṃ, nīharāpetumattano.
应作之事或预备,与自剃发;
无论令人作还是自作,未先请问,皆不应为。
Kiccayaṃ parikammaṃ vā, kesacchedañca attano; Kārāpetuṃ va kātuṃ vā, anāpucchā na vaṭṭati.
若欲前往村落、冢间、界外或他方,未先请问,亦不应行。
Gāmaṃ susānaṃ nissīmaṃ, disaṃ vā gantumicchato; Attano kiccayaṃ vāpi, anāpucchā na vaṭṭati.
Uppannaṃ aratiṃ diṭṭhiṃ, kukkuccaṃ vā vinodaye; Kareyya vāpi ussukkaṃ, saṅghāyattesu kammasu.
应当侍奉病者,并期望他们痊愈;
于一切处,若以违犯义务的方式且心怀不敬者,为恶作。
Gilānesu upaṭṭheyya, vuṭṭhānaṃ nesamāgame; Vattabhedena sabbattha, anādarena dukkaṭanti.
16. 大小便处解释
16. Vaccapassāvaṭṭhānikaniddeso
大小便处——
Vaccapassāvaṭṭhānikanti –
Na kareyya yathāvuḍḍhaṃ, vaccaṃ yātānupubbiyā; Vaccapassāvakuṭiyo, nhānatitthañca labbhati.
Paviseyyubbhajitvā no, sahasā paviseyya ca; Ukkāsitvāvubbhajeyya, pādukāsveva saṇṭhito.
排便时不得作声,嚼齿木时亦不应出声;
不得在便槽、便池之外便溺。
Na kare nitthunaṃ vaccaṃ, dantakaṭṭhañca khādayaṃ; Vaccapassāvadoṇīnaṃ, na kareyyubhayaṃ bahi.
Kūpe kaṭṭhaṃ na pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā; Nāvalekheyya pharuse-nuhatañcāpi dhovaye.
不应匆忙而出,不应推挤而出;
不应嚼食出声,漱口水也应清理干净。
Na nikkhameyya sahasā-vubbhajitvā na nikkhame; Capu capu nācameyya, uklāpañca visodhayeti.
17. 求听作法释
17. Āpucchakaraṇaniddeso
“求听作法”者——
Āpucchakaraṇanti –
长老若未受请托,则不应诵巴帝摩卡;
不应说法,不应发问,亦不应解答。
Anajjhiṭṭhova therena, pātimokkhaṃ na uddise; Dhammaṃ na kathaye pañhaṃ, na pucche na ca vissaje.
对正在说法者,当更年长的长老到来时,若不先请问;
在食堂中随喜时也是如此,无须再次告辞。
Āpucchitvā kathentassa, puna vuḍḍhatarāgame; Puna āpucchanaṃ natthi, bhattagge cānumodato.
若与长老同住一精舍,未经告辞便……
不应诵习教诫,亦不应作遍问。
Vasanto ca anāpucchā, vuḍḍhenekavihārake; Na sajjhāyeyya uddesaṃ, paripucchañca no dade.
Dhammaṃ na bhāsaye dīpaṃ, na kare na ca vijjhape; Vātapānaṃ kavāṭaṃ vā, vivareyya thakeyya ca.
在经行处经行时,也应与长老一同转身;
长老所往之处,不应以僧伽梨的衣角触到他。
Caṅkame caṅkamantopi, vuḍḍhena parivattaye; Yena vuḍḍho sa saṅghāṭi-kaṇṇenenaṃ na ghaṭṭayeti.
18. 裸形解释
18. Nagganiddeso
裸形者不应行路、不应受食、不应饮、不应嚼食、不应留食过夜;
不应取、不应与、不应礼拜、不应令人礼拜。
Naggo maggaṃ vaje bhuñje, pive khāde na sāyaye; Na gaṇhe na dade neva, vande vandāpayeyya vā.
不应令人服侍,不应作覆盖等事;
准备沐浴时,以两件衣覆盖全身各处,是允许的。
Parikammaṃ na kāreyya, na kare paṭichādisu; Parikamme duve vattha-cchādi sabbattha kappiyāti.
19. 沐浴规定解释
19. Nhānakappaniddeso
「沐浴规定」者——
Nhānakappoti –
Na ca nhāyeyya therānaṃ, puratopari vā tathā; Dadeyya otarantānaṃ, maggamuttaramānako.
沐浴时,不应在井柱、树根等处擦蹭身体;
也不应以涂香之手,或用库卢文达草所制的粗线来搓洗身体。
Kuṭṭatthambhataruṭṭāne, nhāyamāno na ghaṃsaye; Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā.
Mallakenāññamaññaṃ vā, sarīrena na ghaṃsaye; Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.
一切宽如手掌之物,以及未加工好的木搓板;
石头、泡沫、贝壳等,允许用来擦脚。
Sabbesaṃ puthupāṇī cā-kallassākatamallakaṃ; Pāsāṇapheṇakathalā, kappanti pādaghaṃsaneti.
20. 不应礼敬者之解说
20. Avandiyaniddeso
“不应礼敬者”——
Avandiyoti –
被举罪者、未受具足戒者、异住者、女人、新学比丘、犯重罪者及般哒咖,这些皆为不应礼敬的对象。
Ukkhittānupasampanna-nānāsaṃvāsaitthiyo; Navo ca garukaṭṭho ca, paṇḍako ca avandiyāti.
21. 皮革解说
21. Cammaniddeso
此处所谓「皮革」,即指――
Cammanti –
鹿皮、羊皮,听许受用;
赤鹿、羚羊、黑鹿,及诸鹿类。
Migājeḷakacammāni, kappanti paribhuñjituṃ; Rohiteṇipasadā ca, kuruṅgā migajātikā.
除已听许之三种外,余诸皮革为恶作之因;
袋与鞋履所用之皮革,一切皆如法允许。
Anuññātattayā aññaṃ, cammaṃ dukkaṭavatthukaṃ; Thavikopāhane cammaṃ, sabbaṃ kappatimānusanti.
22. 鞋履解说
22. Upāhananiddeso
「鞋履亦」者——
Upāhanā cevāti –
在中部地区,凡多层底、有填充物的新鞋履,皆不许可。
Majjhadese na kappanti, gaṇaṅgaṇūpāhanā navā; Sabbassa kappantārāme, sabbatthākallakassa ca.
一切青色、白色、黄色、红色、黑色者;
用大染色、大名染色所染红的鞋。
Sabbanīlakaodātapītalohitakaṇhakā ; Mahāraṅgamahānāma-raṅgarattā cupāhanā.
通体茜草色、杂色,或以青、黄等颜色作条纹者;
有鹧鸪羽纹,或以绵羊角、山羊角镶饰者;
Sabbamañjeṭṭhikā citrā, nīlapītādivaddhikā; Tittirapattikā meṇḍa-ajavisāṇavaddhikā.
以皮革绑系、以布片绑系,或以棉花充填之鞋;
以帕利草缠绕,再以孔雀羽毛为饰。
Khallabaddhā puṭabaddhā, tūlapuṇṇā cupāhanā; Pāliguṇṭhimakā mora-piñchena parisibbitā.
以蝎皮、狮皮、虎皮、水獭皮与豹皮制成;
以猫皮、黑猫头鹰皮包覆;
若穿着鞋履行走,犯恶作。
Vicchikāḷikatā sīhabyagghuddājinadīpinaṃ; Majjārakāḷakolūkacammehi ca parikkhaṭā; Pādukā saṅkamanīyā, koci dhāreyya dukkaṭaṃ.
应擦去青色等全部颜色,或仅擦除一部分;除去环扣等物后,方可使用鞋履。
Nīlādivaṇṇaṃ sakalaṃ, puñchitvā vekadesakaṃ; Upāhanā vaḷañjeyya, hāretvā khallakādikanti.
23. 不应观看之事说明
23. Anolokiyaniddeso
“不观看”者——
Anolokiyanti –
染著者观看女人之阴部,或施食女人之面;
或觉得他人之钵有过失而观看自己之面;
若在镜中或水钵中观看,则犯恶作。
Sāratto itthiyā yoniṃ, mukhaṃ vā bhikkhadāyiyā; Parassa pattamujjhānasaññī vā attano mukhaṃ; Ādāsodakapatte vā, olokeyyassa dukkaṭanti.
24. 眼药盒说明
24. Añjanīniddeso
圆形、八指量或十六指量,或磨光的眼药器,是允许的。
Vaṭṭāṭṭhasoḷasaṃsā vā, maṭṭhā vaṭṭati añjanī; Tissopi mūle gīvāyaṃ, lekhā ekāva bandhituṃ.
凡是花鬘等饰物、鳄鱼牙纹样,
牛尿形、半月形等变异,在此皆不许。
Yaṃ kiñci rūpaṃ mālādikammaṃ makaradantakaṃ; Gomuttakaḍḍhacandādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.
以所得色线缝袋,同样地,
鞘、钥匙盒、筹签,亦不应有彩绘。
Labbhekavaṇṇasuttena, sibbituṃ thavikā tathā; Sipāṭi kuñcikākoso, salākāpi acittakā.
Saṅkhanābhivisāṇaṭṭhi-naḷadantamayā tathā; Phalakaṭṭhamayā veḷu-lākhālohamayāpi ca.
眼药罐、眼药棒、烟管可得;
同样,刀柄、杖,以及由同样材料制成的鼻药管亦复如是。
Añjaniyo salākāyo, dhūmanettā ca labbhare; Tathā satthakadaṇḍāni, natthudānā ca tammayāti.
25. 不适宜卧具说明
25. Akappiyasayananiddeso
「不得使用的卧具」者:
Akappiyasayanānīti –
Āsandī tūlī pallaṅko, paṭikaṃ gonacittakaṃ; Paṭalī vikatī udda-lomī ekantalomikā.
Kuttaṃ koseyyaṃ kaṭṭissaṃ, hatthiassarathattharā; Jinappaveṇikadalī-migappavaraattharā.
有血肉之帐幕、以臂为枕而卧;
这些物不如法,受用者犯恶作。
Salohitavitānañcu-bhatorattūpadhānakaṃ ; Akappiyāni etāni, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
除高座等三种外,余者依居士所有物可得;
于法座、食堂,乃至家中亦得坐。
Āsandādittayā sese, labbhate gihisantake; Dhammāsane ca bhattagge, ghare cāpi nisīdituṃ; Bhūmattharaṇasaṅkhepe, sayituñcāpi kappati.
四方凳、七支者、五支者,以及高足者;
棉絮填充的床与凳,仅在家中可坐。
Caturaṃsapīṭhā sattaṅgā, pañcaṅgā uccapādakā; Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ.
以布片、树皮粉、树叶及草所填充;
衣表有五种,褥垫于一切处皆净。
Coḷavākuṇṇapaṇṇānaṃ, tiṇānañceva pūritā; Cīvaracchaviyo pañca, bhisī sabbattha kappiyā.
三种棉、兽毛与禽毛,为褥垫之内芯;
于枕中,除棉以外皆是许的;豆枕亦复如是。
Tūlattayaṃ bhisigabbho, lomāni migapakkhinaṃ; Bimbohane anuññātaṃ, tūlavajjā masūrake.
Manussalomamuṇṇāyaṃ, paṇṇe pupphaṃ tamālakaṃ; Suddhaṃ na āsanañceva, labbhamappaṭivekkhitanti.
26. 同座者说明
26. Samānāsanikaniddeso
“与同座者”——
Samānāsanikopicāti –
比丘的同一座位,在三夏腊之内是开许的;五夏腊者可与七夏腊、十夏腊者同坐。
Tivassantarānuññātaṃ, bhikkhūnamekamāsanaṃ; Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdituṃ.
Ṭhapetvā paṇḍakaṃ itthiṃ, ubhatobyañjanaṃ muni; Dīghāsane anuññāsi, sabbeheva nisīdituṃ.
Antaṃ dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ; Mañcake vāpi pīṭhe vā, dvinnaṃ labbhaṃ nisīditunti.
27. 不共住者说明
27. Asaṃvāsikaniddeso
「不共住者」——
Asaṃvāsiko cāti –
被举罪者、未达上者、比丘尼、断根者;
不同共住者住于界外,住于虚空;
十一种不能者,以及不共住,如此已阐明。
Ukkhittonupasampanno, bhikkhunī chinnamūlako; Nānāsaṃvāsanissīma-ṭṭhitavehāyasaṇṭhitā; Ekādasa abhabbā ca, asaṃvāsāti dīpitāti.
28. 羯磨的解说
28. Kammaniddeso
「以及羯磨」者——
Kammañcāti –
别众行非法羯磨,和合众行非法羯磨;
别众行如法羯磨,和合众行如法羯磨;
唯第四种为许可,于余诸羯磨皆恶作。
Vaggena adhammakammaṃ, samaggena adhammikaṃ; Vaggena dhammakammañca, samaggena ca dhammikaṃ; Catutthaṃyevānuññātaṃ, sesakammesu dukkaṭaṃ.
四众、五众、十众、二十众;
超过二十众,这五种僧团已作分别。
Catuvaggo pañcavaggo, dasavīsativaggiko; Tirekavīsativaggo, pañca saṅghā vibhāvitā.
Catuvaggettha abbhānu-pasampadāpavāraṇā; Pañcavaggo ca abbhānaṃ, majjhadesupasampadaṃ.
十众作出罪,唯除一切羯磨者;
其余者于一切僧羯磨中,称为羯磨成就者。
Dasavaggo ca abbhānaṃ, ṭhapetvā sabbakammiko; Itaro sabbakammesu, kammappattoti dīpito.
在应由四人僧团所作之事中,四位本性清净之比丘即可成办;其余诸事则为羯磨成就者,无欲者不得参与,其余事亦依此理类推。
其余诸人为羯磨成就者,无欲者除外;其余诸条,亦依此理类推。
Catuvaggena kattabbe, cattāro pakatattakā; Kammappattā pare chandā-rahā sesepyayaṃ nayo.
应由四人僧团等所作之事,皆为不共住羯磨所应者所作;
于重罪等中,作任何一者,即为凑足僧数者;
别住等羯磨,若已作而有瑕疵,则为恶作。
Catuvaggādikattabbaṃ, asaṃvāsakammāraha; Garukaṭṭhesvaññataraṃ, katvāna gaṇapūrakaṃ; Parivāsādikaṃ kammaṃ, kataṃ kuppañca dukkaṭaṃ.
非法羯磨当遮止,障碍有二或三种;见与疑为其依处,能遮止者实更众多。
已见者,唯此一立足处;能遮止者,唯超乎其上者方可遮之。
Adhammakammaṃ vāreyya, antarāye duve tayo; Diṭṭhāvimekodhiṭṭhānaṃ, vārenteva tatodhikā.
206应受羯磨者、不共住者、被摈者、心狂者、极苦者
206.
因业应受驱摈者、不共住者、心乱者、为苦所逼迫者
对于这些人,在僧团中提出的反对不成立。
Kammārahā asaṃvāsā, khittacittadukhaṭṭitā; Etesaṃ saṅghamajjhamhi, paṭikkhepo na ruhati.
对于本性清净、同一界、同一住处的比丘,即使只是告知他,乃至中间隔着他人,反对也成立。
对于正在告知的人,乃至中间只隔一个人,反对也成立。
Pakatattekasīmaṭṭha-samasaṃvāsabhikkhuno; Ārocentassantamaso-nantarassāpi rūhati.
若现前反对如法的羯磨,欲阻挠之,
于背后、身和合之外的场合,不应与欲,犯恶作。
Kopetuṃ dhammikaṃ kammaṃ, paṭikkoseyya sammukhā; Tirokkhā kāyasāmaggiṃ, chandaṃ no deyya dukkaṭanti.
29. 离邪命的解说
29. Micchājīvavivajjanāniddeso
「离邪命」者——
Micchājīvavivajjanāti –
木材、竹材、果实、花朵、粉末、沐浴用水、漱口水,
泥土、齿木等,不应为摄受俗家而给予。
Dāruṃ veḷuṃ phalaṃ pupphaṃ, cuṇṇaṃ nhānamukhodakaṃ; Mattikādantakaṭṭhādiṃ, na dade kulasaṅgahā.
以煮豆汤、缝衣、看相为生;
以为人遣使送信,或以跑腿使役为生。
Pāribhaṭakatāmugga-sūpyatāvatthuvijjayā; Paheṇadūtakammena, jaṅghapesaniyena vā.
以不回报赠礼,或以行医为生;
或以其他任何被正自觉者所斥责的方式为生。
Anuppadānappaṭipiṇḍa-vejjakammena vā pana; Nāññena vāpi sambuddhappaṭikuṭṭhena jīvaye.
以示相、索取、讥讽、诈现威仪等;
应避免令毁家等的因缘生起。
Viññattinesanābhūtullapanākuhanādihi; Kuladūsādinuppannapaccaye parivajjayeti.
30. 行仪的解说
30. Vattaniddeso
Āgantuko na ārāmaṃ, pavise saupāhano; Sachattoguṇṭhito sīse, karitvā vāpi cīvaraṃ.
Pānīyena na dhoveyya, pāde vuḍḍhatarepi ca; Āvāsikebhivādeyya, puccheyya sayanāsanaṃ.
将离去的比丘应收拾好木器与陶器,
关闭精舍,并告知床座。
Gamiko paṭisāmetvā, dārumattikabhaṇḍakaṃ; Vihārañca thaketvāna, āpuccha sayanāsanaṃ.
若无应当告知的人,便应将物品妥善收藏后再离去;
若不如此,他的离去便不许可。
Āpucchitabbe asati, saṃgopetvāna sādhukaṃ; Pakkameyyaññathā tassa, pakkantuṃ na ca kappati.
常住比丘应为上座客比丘铺设座位;
应将钵与衣安放在脚边等处。
Āvāsiko paññāpeyya, vuḍḍhāgantussa āsanaṃ; Upanikkhipe pādoda-ppabhutiṃ pattacīvaraṃ.
Paccuggantvāna gaṇheyya, pānīyena ca pucchaye; Āgantukebhivādeyya, paññape sayanāsanaṃ.
Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocaraṃ vade; Vaccapassāvaṭhānāni, katikaṃ sekkhasammutiṃ.
Pavesanikkhame kālaṃ, paribhojiyapāniyaṃ; Nisinnova navakassa, etaṃ sabbaṃ samuddiseti.
31. 净施的解说
31. Vikappanāniddeso
『净施』者——
Vikappanācevāti –
面前与背后,名为二种净施;
于现前者前作净施时,应在一位明白者面前;
应说:『此衣我净施于您。』
Sammukhā parammukhāti, duve vuttā vikappanā; Sammukhāya vikappento, byattassekassa santike; ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti bhāsaye.
Ettāvatā nidhetuṃva, kappatī na ca kappati; Paribhogādikaṃ tena, appaccuddhaṭabhāvato.
223“我所拥有之物,你可受用、施舍,或随宜处理。”
223. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti –
Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi kappati.
另一种现前净施,是在一位比丘面前:于五种同法者中,取其一人之名。
应说道:“我将此衣净施于提萨比丘、提萨比丘尼、提萨沙弥、提萨沙弥尼、提萨在学尼。”
Aparā sammukhāvekā, bhikkhussekassa santike; Gahetvā nāmamekassa, pañcannaṃ sahadhamminaṃ.
225彼比丘应说:“提萨比丘、提萨比丘尼、提萨沙弥、提萨沙弥尼、提萨在学尼所有之物,你可受用、或舍弃、或随意处理。”
225. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya vikappemī’’ti vattabbaṃ.
该比丘应说:『帝沙比丘、帝沙比丘尼、帝沙沙弥、帝沙沙弥尼、帝沙在学尼的所有物,你或受用,或转让,或随缘处置。』
Tena bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa , tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vattabbaṃ.
行对面净施时,应于其人前如是说:
「我以此衣与你,行作净施。」
Parammukhāvikappane-kassantikevamīraye; ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti.
227对方应问:“谁是你的友人或相识?”另一人应这样回答:“提萨比丘”、“提萨比丘尼”、“提萨沙弥”、“提萨沙弥尼”或“提萨在学尼”。
227. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Itarena cevaṃ vattabbaṃ ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā ‘‘tissā bhikkhunī’’ti vā ‘‘tisso sāmaṇero’’ti vā ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā ‘‘tissā sikkhamānā’’ti vā.
然后,此人在作净施说“我施与提萨或提萨”之后,便应这样收回:“提萨比丘、提萨比丘尼、提萨沙弥、提萨沙弥尼、提萨在学尼的所有物,你可受用、舍弃,或随宜处理。”
Puna tena ‘‘ahaṃ tissassa tissāya vā dammī’’ti vikappetvā teneva ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti paccuddharitabbaṃ.
此处,“此”与“此”应搭配“这些”“这些”(复数)。
Dūrasantikattekattabahubhāvaṃ vijāniya; ‘‘Etaṃ ima’’nti ‘‘etāni, imānī’’tettha yojaye.
十日、一月,或于咖提那衣覆护期间的五日;
为圆满未满的部分,若仍对摩沙迦存有期望;
对于未决意、未分配者,不生起尼萨耆。
Dasāhaṃ māsamekaṃ vā, pañca vā kathinatthate; Pāripūratthamūnassa, paccāsā sati māsakaṃ; Nuppādayati nissaggiṃ, nādhiṭṭhitavikappitanti.
32. 依止的解说
32. Nissayaniddeso
对于善巧者,戒腊满五夏后,即无需依止;
不善巧者,终其一生,亦唯依止于他人而活。
Byattassa pañcavassassa, natthi nissaya kāriyaṃ; Yāvajīvampi abyatto, nissitoyeva jīvati.
偏袒一肩,合掌当胸,
蹲踞而坐,应当请求,乃至三次。
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ; Ukkuṭikaṃ nisīditvā, vade yāvatatīyakaṃ; ‘‘Ācariyo me, bhante, hohi, Āyasmato nissāya vacchāmī’’ti.
Pakkante pakkhasaṅkante, vibbhante vāpi nissayo; Maraṇāṇattupajjhāya-samodhānehi sammati.
Nissāya na vaselajjiṃ, apubbaṃ ṭhānamāgato; Āgame catupañcāhaṃ, ñātuṃ bhikkhusabhāgataṃ.
对于行路的病者,以及看护病者的人;
若受请于阿兰若,由观察者(知是)安乐;
“在同类者与施主之处,可暂住”的意思。
Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca; Yācitassa araññe vā, sallakkhantena phāsukaṃ; Sabhāge dāyakesante, vasituṃ tāva labbhatīti.
33. 身缚的解说
33. Kāyabandhananiddeso
「身系」者,
Kāyabandhananti –
若不系身系而入村者,犯恶作;
应系于所忆念之处,即于彼处正念而行。
Akāyabandhano gāmaṃ, dukkaṭaṃ paviseyya ce; Bandheyya yattha sarati, tatthevāsatiyā gato.
片状腰带与猪肠状腰带,此即两种腰带;
布片腰带、绳索腰带,以及一种随顺于彼的腰带;
Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ; Dussapaṭṭo ca rajju ca, ekā tadanulomikā.
Macchakaṇṭakakhajjūrī-pattā maṭṭhā ca paṭṭikā; Labbhā dasā catassopi, ante diguṇasuttakaṃ.
示现花鬘、蟹钳等相,即成功德线;
捶打而成者、象等图案,及片状者,皆不应作。
Mālādiṃ kakkaṭacchādiṃ, dassetvā guṇasuttaka; Koṭṭitā kuñjaracchādiṃ, paṭṭikā na ca kappati.
瓶形、鳄鱼口等形状,不得出现在衣缘末端;
两端有瓶形纹、线条,以及种种其他彩绘纹样。
Ghaṭakaṃ makaramukhādiṃ, na kappanti dasāmukhe; Ubhante ghaṭakā lekhā, vidhe aññañca cittakaṃ.
水蛇鼓、穆拉迦鼓、玛达维那琴、葫芦琴;
衣缘之中,两种不许,唯许中等。
Deḍḍubhakañca murajaṃ, maddavīṇaṃ kalābukaṃ; Na kappanti dasāsu dve, majjhimāyeva kappare.
竹、牙、角、骨、木、树脂、果实所制者,
螺、脐所制者,线、芦苇、金属所制者,
诸种类物皆许为如法,他们所制之结亦复如是。
Veḷudantavisāṇaṭṭhikaṭṭhalākhāphalāmayā; Saṅkhanābhimayā suttanaḷalohamayāpi ca; Vidhā kappanti kappiyā, gaṇṭhiyo cāpi tammayāti.
34. 地的解说
34. Pathavīniddeso
「地」者,
Pathavī cāti –
地有生与未生二种,即纯泥土与尘土;
已生成与已烧过的土地,以及诸多泥土与尘垢;
还有堆积超过四个月的旧尘土与泥土堆。
Jātājātāti duvidhā, suddhamattikapaṃsukā; Jātādaḍḍhā ca pathavī, bahumattikapaṃsukā; Cātumāsādhikovaṭṭhapaṃsumattikarāsi ca.
被焚烧过的土地,以及以砂砾等为主的土地;
第二种是所说的堆积,以及未满四个月者。
Suddhasakkharapāsāṇamarumbakathalavālukā; Daḍḍhā ca bhūmi yebhuyyasakkharādimahīpi ca; Dutiyā vuttarāsi ca, cātumāsomavaṭṭhako.
若某处土地的泥土,在三分中占了两分;
凡以黏土为主要成分者,于其余诸种亦同此理。
Dve bhāgā tīsu bhāgesu, mattikā yassa bhūmiyā; Yebhuyyamattikā esā, sesesupi ayaṃ nayo.
掘地之时,波逸提生;若于已生者有生想,则犯恶作;
若于未生者有生想,或不令掘时,亦同无罪。
Pācitti khaṇane jāte, jātasaññissa dukkaṭaṃ; Dveḷhassājātasaññissa, nāpattāṇāpane tathā.
自己挖掘时,若有所击打,便犯击打之罪;
一次指令则犯一罪,若指令多次,则随言语而有诸多罪过。
Pahāre pahārāpatti, khaṇamānassa attanā; Ekāyāṇattiyā ekā, nānāṇattīsu vācaso.
「在此处、在此地、在此池塘挖掘」,或说「烧掉杂草」,像这样具体指定而说,是不许可的。
‘‘Imaṃ ṭhānamimaṃ kandamidha vāpiṃ khaṇettha ca; Jālehaggi’’nti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
“为这根柱子挖坑”、“知是净后取泥土来”或“做净的”,如这些说法,是允许的。
‘‘Thambhassimassāvāṭaṃ vā, mattikaṃ jāna māhara; Karohi kappiyañce’’ti, vacanaṃ vaṭṭatedisaṃ.
不与地面相连的干泥等,以及稀薄可搅动、可汲取的泥。
Asambaddhaṃ pathaviyā, sukkhakaddamaādikaṃ; Kopetuṃ tanukaṃ labbhamussiñcanīyakaddamaṃ.
蚯蚓堆、蚁丘土、鼠穴土,以及超过四个月的草皮、土块等,不应搅动。
Gaṇḍuppādaṃ upacikāmattikaṃ mūsikukkiraṃ; Cātumāsādhikovaṭṭhaṃ, leḍḍādiñca na kopaye.
若掉入水池等处,在岸边水边时;
于石上或尘垢中沾染,掉落新粪坑时。
Patite vāpiādīnaṃ, kūle udakasantike; Pāsāṇe ca raje lagge, patite navasoṇḍiyā.
在蚁丘、土堆与露地站立时,也是如此;
在多为砾石之处,如土堆般伫立不动。
Vammike mattikākuṭṭe, abbhokāsuṭṭhite tathā; Yebhuyyakathalaṭṭhāne, tiṭṭhatiṭṭhakakuṭṭako.
为了抓取柱子之类,将大地摇撼、加以破坏;
为以水流冲开地面,或使不平之处变为平坦。
Thambhādiṃ gaṇhituṃ bhūmiṃ, sañcāletvā vikopayaṃ; Dhārāya bhindituṃ bhūmiṃ, kātuṃ vā visamaṃ samaṃ.
以扫帚擦拭,并将荆棘等插入其中;
口中说道“我将示现”,为开辟经行步道而破开地面。
Sammuñjanīhi ghaṃsituṃ, kaṇṭakādiṃ pavesituṃ; Dassessāmīti bhindanto, bhūmiṃ caṅkamituṃ padaṃ.
患疥癣病者,为摩擦肢体与肢节,在池岸等处;
或为洗手而摩擦地面,亦不被允许。
Ghaṃsituṃ aṅgapaccaṅgaṃ, kaṇḍurogī taṭādisu; Hatthaṃ vā dhovituṃ bhūmiṃ, ghaṃsituṃ na ca kappati.
将柱等竖直拔起,滚动石块等;
拖拽树枝等物,劈砍树木与藤蔓。
Thambhādiujukuddhāro, pāsāṇādipavaṭṭanaṃ; Sākhādikaḍḍhanaṃ rukkhalatācchedanaphālanaṃ.
Seko passāvaādīnaṃ, suddhacittassa vaṭṭati; Allahatthaṃ ṭhapetvāna, rajaggāho ca bhūmiyā.
于火不取着,可置于瓦片或砖上;
即可令火熄灭,或于地上正念而灭。
Aggissa anupādāne, kapāle iṭṭhakāya vā; Pātetuṃ labbhate aggiṃ, bhūmiyaṃ vāvase satīti.
35. 资具的解说
35. Parikkhāraniddeso
“资具”者,
Parikkhāroti –
以五色线,内外缝缀;
山峰、半月等形状,于伞、叶上裁剪。
Pañcavaṇṇehi suttehi, anto bahi ca sibbituṃ; Girikūṭaḍḍhacandādiṃ, chatte paṇṇe ca chindituṃ.
Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, daṇḍe lekhā na vaṭṭati; Vaṭṭatī daṇḍabundamhi, ahicchattakasādisaṃ.
允许以单色线缝合,或编成笼状;为坚固故,伞上亦许,杖上则可如刻纹般系缚。
Sibbituṃ ekavaṇṇena, pañjaraṃ vā vinandhituṃ; Thiratthaṃ vaṭṭatī chatte, daṇḍe lekhāva bandhituṃ.
262衣缘、布面,或为发辫、或为链环;
262.
衣缘、布面,或为发辫、或为链环;
针的改制或其他,于衣皆不许可。
Ante paṭṭamukhe vāpi, veṇi saṅkhalikāpi vā; Sūcivikāramaññaṃ vā, cīvare na ca kappati; Kappabinduvikārampi, pāḷikaṇṇikaādikaṃ.
Gaṇṭhipāsakapaṭṭāpi, catukkoṇāva agghiyaṃ; Muggaro kakkaṭacchādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.
Koṇasuttā ca pīḷakā, duviññeyyāva kappare; Gandhaṃ telaṃ va lākhaṃ vā, rajane na ca pakkhipe.
Rattaṃ saṅkhena maṇinā, ghaṭṭeyyaññena vā na ca; Ghaṃseyya doṇiyaṃ katvā, pahāre na ca muṭṭhinā.
所谓“耳角线”,应于夜间剪裁衣。
Kaṇṇakoṇakasuttāni, ratte chindeyya cīvare;
Lekhā na vaṭṭatī dhamma-karaṇe chattavaṭṭiyaṃ.
除刻划外,宝石、小盒及钥匙
以及在毕帕喇果与杖上,作界限刻划,是允许的。
Lekhaṃ ṭhapetvā maṇikā, pīḷakā kuñcikāya ca; Pipphale ca pariccheda-lekhā daṇḍamhi vaṭṭati.
花环等穿串物、钵之圆盘,及墙壁所作
下方二线,上方如蛇伞等。
Mālādyaraṇiyaṃ patta-maṇḍale bhittikamma ca; Heṭṭhā lekhādvayaṃ uddhaṃ, ahicchattakasādisaṃ.
Hitvā kattarayaṭṭhimhi, sūcisaṇḍāsakepi ca; Yaṃ kiñci girikūṭādi-vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.
Bimbohane bhisimañca-pīṭhādisayanāsane; Sammuñjanimhi saṅkāra-chaḍḍane raṅgabhājane.
钵架、钵盖、扇柄及蝇拂
凡任何花鬘等彩绘雕饰,皆不允许。
Pānīyabhājane pāda-pīṭhe kathalikāya ca; Pattādhārapidhānesu, tālavaṇṭe ca bījane; Yaṃ kiñci mālākammādi-vaṇṇamaṭṭhamavāritaṃ.
Senāsane pana dvārakavāṭādippabhedane; Sovaṇṇamayanuññātaṃ, vaṇṇamaṭṭhamhi kā kathā.
于角制、管制、葫芦制等种种油器中;
离男女形者,第八品中即禁止。
Visāṇanāḷilābvādippabhede telabhājane; Pumitthirūparahitaṃ, vaṇṇamaṭṭhamavāritanti.
36. 药物的解说
36. Bhesajjaniddeso
不得为俗人制药、给药、说药;
乞食之告求,唯应告求于同法者。
Janassa kātuṃ bhesajjaṃ, dātuṃ vattuṃ na labbhati; Bhikkhācariyaviññatti, sakehi sahadhamminaṃ.
对于父母、其侍者及比丘所依止的物品
可接受制作药物,以及侍者所得之物
Pitūnaṃ tadupaṭṭhākabhikkhunissitabhaṇḍunaṃ; Labbhaṃ bhesajjakaraṇaṃ, veyyāvaccakarassa ca.
大祖父母、小祖父母、兄弟、姐妹等
对于那些应作暂时给予的人,应当将自己的物品给予他们。
Mahācūḷapitāmātābhātābhaginiādinaṃ; Tesaṃ sakenattaniye, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
败坏施主家声的求索,以及制作药品等行为;
在母亲与父亲有亲族关系的人中,不构成罪。
Kuladūsanaviññatti, bhesajjakaraṇādi hi; Mātāpitūhi sambandhañātakesu na rūhati.
Piṇḍapāto anāmaṭṭho, mātādīnamavārito; Channaṃ dāmarikacorassa, dātumissariyassa ca.
279对于他们,亲属唯以咒水作护卫。
279.
对于那些人,应以经水,为自身作护卫;
当应说之时,令其宣说契入教法的护卫。
Tesaṃ suttodakeheva, parittaṃ kayirā nattano; Bhaṇitabbaṃ bhaṇāpente, parittaṃ sāsanogadhaṃ.
无论戒、法或护卫,来临之后,应施予,应宣说;
得以施与并说明,即亲身前往后,由某人派遣而去。
Sīlaṃ dhammaṃ parittaṃ vā, āgantvā detu bhāsatu; Dātuṃ vattuñca labbhati, gantvā kenaci pesitoti.
37. 受取的解说
37. Uggahaniddeso
为羯磨、为塔庙、为僧团、为其他个人,以及为大众之故;
即使仅受持十种分别之宝,亦犯恶作。
Kammacetiyasaṅghañña-puggalatthaṃ gaṇassa ca; Dasabhedampi ratanaṃ, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
Nissaggi tesu attatthaṃ, dvīsu sesesu dukkaṭaṃ; Anāmasitvā vutte tu, gaṇaṃ saṅghañca puggalaṃ.
若言:“为塔庙新建工程而施”,不应拒绝;
应向净人说:“他们是这么说的。”
‘‘Cetyassa navakammassa, dammī’’ti na paṭikkhipe; Vade kappiyakārānaṃ, ‘‘vadantevamime’’ iti.
若施田地、宅地、池塘,或奴仆、牲畜等物时,
应拒绝后,再以如法的方式接受;
若说‘我将施与寺院田地等’,则为如法。
Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dente dāsapasvādikaṃ; Paṭikkhipitvā gaṇheyya, kappiyena kamena ca; Khettādīni vihārassa, vutte dammīti vaṭṭati.
第九:新垦田地与池塘之事;
掘取泥土、筑堤、加固,以及修造堤坝。
Navamātikakedāra-taḷākakiriyānave; Mattikuddharaṇaṃ bandho, thirakāro ca āḷiyā.
在新开垦的田中,获取超出应得的份额;
对尚未划定份额的作物,则说“给这个数量”。
Tirekabhāgagahaṇaṃ , kedāre anave nave; Aparicchannabhāge ca, sasse ‘‘dethettake’’ iti; Kahāpaṇuṭṭhāpanañca, sabbesampi akappiyaṃ.
未告知而于耕地、播种等处,及如此量之地;
若令建立地基,应给予份额,以此为量。
Avatvā kasa vappiccādettikāya ca bhūmiyā; Patiṭṭhāpeti bhūmiṃ vā, bhāgo deyyoti ettako.
于划定的地块所产谷物,取用多少,便依量而取;
为说明取用之事时,则以杖与绳作为量度。
Bhūmibhāge kataṃ sassaṃ, ettake gaṇhathettakaṃ; Gaṇhanatthaṃ vadantevaṃ, pamāṇaṃ daṇḍarajjubhi.
在量度、守护、站于打谷场,以及将谷物运出等时,对比丘而言,如此行即不被允许。
Minane rakkhaṇe ṭhatvā, khale taṃnīharāpane; Koṭṭhādipaṭisāmane, tassevetamakappiyaṃ.
若收藏任何在家人之物,犯波逸提;
即便身为库藏主,哪怕是父亲的财物。
Paṭisāmeyya pācitti, yaṃ kiñci gihisantakaṃ; Bhaṇḍāgārikasīsena, sacepi pitusantakaṃ.
Pitūnaṃ kappiyaṃ vatthuṃ, avassaṃ paṭisāmiyaṃ; Attano santakaṃ katvā, labbhate paṭisāmituṃ.
292求听后说‘请给’,即便在说时也遭拒绝;
292.
即便在说出‘给我’之后又收了起来,对方拒绝时;
‘倒弃之后,于已离去者便可得’,‘障碍’即守护之义。
Dehīti paṭisāmetvā, vutte cāpi paṭikkhipe; Pātetvāna gate labbhaṃ, palibodhoti gopituṃ.
‘在园中作业者’,指自己的木匠等;‘资具’,指卧具、物品,或为王之宠臣。
Kammaṃ karonto ārāme, sakaṃ vaḍḍhakiādayo; Parikkhārañca sayana-bhaṇḍaṃ vā rājavallabhā.
Dehīti paṭisāmetvā, vadanti yadi chandato; Na kareyya bhayā ṭhānaṃ, guttaṃ dassetu vaṭṭati.
以强力使人堕落后,犹对已逝者图谋报复;在这样的失物事中,人们便对该比丘生起疑心。
Balakkārena pātetvā, gatesu paṭisāmituṃ; Bhikkhuṃ manussā saṅkanti, naṭṭhe vatthumhi tādise.
296寺院与住所之内,宝物视为宝物。
296.
寺院精舍之内,有一宝物,于此被视为宝;
取而安置,于道路等处亦当如此;
知主人将至,便当作适当处理。
Vihārāvasathassanto, ratanaṃ ratnasammataṃ; Nikkhipeyya gahetvāna, maggeraññepi tādise; Sāmikānāgamaṃ ñatvā, patirūpaṃ karīyatīti.
38. 污家行为的解说
38. Kuladūsananiddeso
花、竹、果实、粉末、齿木与泥土;
若为摄受而施与者,即犯污家恶作。
Pupphaṃ veḷuṃ phalaṃ cuṇṇaṃ, dantakaṭṭhañca mattikaṃ; Saṅgahaṇatthaṃ dadato, kuladūsanadukkaṭaṃ.
偷兰遮即是重物,于此僧团为所有者;
施与者得恶作等罪,以偷取僧团所有物故。
Thullaccayaṃ garubhaṇḍaṃ, issarenettha saṅghikaṃ; Dentassa dukkaṭādīni, theyyā saṅghañña santakaṃ.
为摄受俗家,自行种植,或教人种植,在任何情况下,结果实与花的树木,以及守护,皆不被允许。
Kulasaṅgahā ropetuṃ, ropāpetuñca sabbathā; Phalapupphūpagaṃ rukkhaṃ, jaggituñca na vaṭṭati.
依相的显现、劫的言说方式,为自己受用之目的,种植等事得允许。
Nimittobhāsato kappavohārapariyāyato; Attano paribhogatthaṃ, ropanādīni labbhare.
医药、腿部按摩及在家务中,已说除父母、亲族外,可由自己的服侍者代作。
Vuttāva vejjikā jaṅghapesane gihikammasu; Ṭhapetvā pitaro bhaṇḍuṃ, veyyāvaccakaraṃ sakaṃ.
Dukkaṭaṃ padavārena, haraṇe dūtasāsanaṃ; Sāsanaṃ aggahetvāpi, paṭhamaṃ vadato puna.
由已生之缘,如此五种亦为不净;
如虚妄告举、色、诱惑、唆使等。
Uppannapaccayā evaṃ, pañcannampi akappiyā; Abhūtārocanārūpa-saṃvohāruggahādisā.
或令人取走,或自己取走后,为父母及余亲族;
为已得者(施主)供养塔故,允许施与花朵;
为装饰之目的,以及为供养林伽等之目的,皆不允许。
Harāpetvā haritvāpi, pitūnaṃ sesañātinaṃ; Pattānaṃ vatthupūjatthaṃ, dātuṃ pupphāni labbhati; Maṇḍanatthañca liṅgādi-pūjatthañca na labbhati.
同样地,果实给与病者,及给与来集的施主;
对于无亲友者,可以连同属他之物施与。
Tathā phalaṃ gilānānaṃ, sampattissariyassa ca; Paribbayavihīnānaṃ, dātuṃ saparasantakaṃ.
当分配果实时,应施与任何一位已得钵者;如果花朵(作为分配物),也应同样施与。
Bhājente phalapupphamhi, deyyaṃ pattassa kassaci; Sammatenāpaloketvā, dātabbamitarena tu.
307或在寺院中划定界限后,依此制定规约;
307.
在寺院中划定范围后,便制定共住规约;
应依所划定的界限施与,给病者或此人。
Vihāre vā paricchijja, katvāna katikaṃ tato; Deyyaṃ yathāparicchedaṃ, gilānassetarassa vā; Yācamānassa katikaṃ, vatvā rukkhāva dassiyā.
关于西利萨咖等的粉末及残余,决断如是:
如前所说的方法,此处亦应将叶片纳入。
Sirīsakasavādīnaṃ, cuṇṇe sese ca nicchayo; Yathāvuttanayo eva, paṇṇampettha pavesayeti.
39. 入瓦萨说
39. Vassūpanāyikaniddeso
“入雨安居”者——
Vassūpanāyikā cevāti –
前与后,两种入雨安居;
于此有住处的摄受,以及这样的口头宣布。
Purimikā pacchimikā, duve vassūpanāyikā; Tatthālayapariggāho, vacībhedo ca ediso.
我于此住处,入此三月雨安居;
谓“我于此入雨安居”时,对住处心生爱着。
‘‘Imasmiṃ vihāre imaṃ, temāsaṃ vassaṃ upemi; Idha vassaṃ upemī’’ti, cittuppādettha ālayo.
若他本无离开住处之念,当日却越界而行,
明知而前往者,犯恶作罪。
Nopetukāmo āvāsaṃ, tadahūtikkameyya vā; Bhaveyya dukkaṭāpatti, jānaṃ vānupagacchato.
Dutiyaṃ upagaccheyya, chinnavassonupāgato; Na pakkameyya temāsaṃ, avasitvāna cārikaṃ.
为父母之义利,为五位同法者之义利;
我将求取病人及看护者的食物与药物。
Mātāpitūnamatthāya, pañcannaṃ sahadhamminaṃ; Gilānatadupaṭṭhāka-bhattamesissamosadhaṃ.
Pucchissāmi upaṭṭhissaṃ, gantvānabhirataṃ ahaṃ; Vūpakāsissaṃ kukkuccaṃ, diṭṭhiṃ garukamādikaṃ.
我将亲自作,或令他人作,以驱除、分别;
或为出罪,或为精勤,或欲往等,
以七日事,不论已遣未遣,皆得成办。
Karissaṃ vāpi kāressaṃ, vinodanaṃ vivecanaṃ; Vuṭṭhānaṃ vāpi ussukkaṃ, gantumiccevamādinā; Labbhaṃ sattāhakiccena, pahitāpahitepi vā.
Saṅghakamme vaje dhamma-ssavanatthaṃ nimantito; Garūhi pahito vāpi, garūnaṃ vāpi passituṃ.
非为浣衣、指示或看护亲属而见面;
不应希求不可得之物,今日不应杂语,不应远行。
Na bhaṇḍadhovanuddesa-ñātupaṭṭhākadassane; Labbhaṃ na pāpuṇeyyajje-vāgamissantudūrago.
由其余亲属所遣,或由依止比丘所遣;
由近事男、近事女指定之后送来。
Sesañātīhi pahite, bhikkhunissitakena ca; Upāsakopāsikāhi, niddisitvāva pesite.
若因自身有障难而中断夏安居,则无罪;
或因僧团和合,中断夏安居者当作自恣。
Vassacchede anāpatti, antarāye satattano; Saṅghasāmaggiyā vā no, chinnavasso pavāraye.
320于露地、树下、树洞,或树枝上;
320.
于露地、树下,乃至树洞、树杈之间;
不允许前往尸林小屋、伞盖与瓮处。
Ajjhokāse ca rukkhassa, susire viṭapepi vā; Chavakuṭichattacāṭī-sūpagantuṃ na vaṭṭati.
无住所者亦不得前往;然而允许行自恣,但不得前往船、车、树等处。
Asenāsanikenāpi, upagantuṃ na labbhati; Pavāretuñca labbhati, nāvāsatthavajūpagoti.
40. 不可分物之解说
40. Avebhaṅgiyaniddeso
“不可分离”者——
Avebhaṅgiyanti –
园林、园林用地,寺院及其用地;
床、椅、褥垫、枕头等卧坐具。
Ārāmārāmavatthūni, vihāro tassa vatthu ca; Mañco pīṭhaṃ bhisi bibbo-hanādisayanāsanaṃ.
铜锅、铜釜,
铜器皿与水壶
斧、凿、手斧
锄头与挖掘工具
Lohakumbhī kaṭāho ca, Lohabhāṇakavārako; Kuṭhārī vāsi pharasu, Kuddālo ca nikhādanaṃ.
藤蔓、竹、草、叶、蒙嘉草、芦苇与泥土;
木制与泥制的物品,此五种为不可分物。
Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajamattikā; Dārumattikabhaṇḍāni, pañcete avibhājiyā.
Thullaccayaṃ bhājayato, bhājitāpi abhājitā; Garubhaṇḍāni vuccanti, etevissajjiyāni ca.
藤蔓粗如臂,竹长八指;
草等一握量,叶乃至一片,泥土。
Valliḍḍhabāhumattāpi , veḷu aṭṭhaṅgulāyato; Tiṇādi muṭṭhimattampi, paṇṇaṃ ekampi mattikā.
即使是多罗叶的量,或是在那里自然生长的,若已被施与,
Pākatā pañcavaṇṇā vā, sudhākaṅguṭṭha ādikā; Tālapakkappamāṇāpi, dinnā vā tatthajātakā.
僧团所护持的绳、辔轭等物,亦不可分割共享;
若事务已毕,则可分配;若属僧团物或塔寺物。
Rakkhitā saṅghikā rajju-yottādīpi abhājiyā; Niṭṭhite bhājiyā kamme, saṅghike cetiyassa vā.
钵等适宜比丘之物,以及未完成与未做之物;
在金属器具中,可分配者:锅、足架。
Pattādi bhikkhusāruppaṃ, tathā vippakatākataṃ; Bhājiyaṃ lohabhaṇḍesu, vārakaṃ pādagaṇhakaṃ.
竹制品中可分配之物:油筒、剪刀柄
伞柄与伞骨,以及鞋柄
Veḷumhi bhājiyā tela-nāḷi kattaradaṇḍako; Chattadaṇḍasalākāyo, tathopāhanadaṇḍako.
允许的刀柄、篮子与足架
阿兰若、眼药角等,以及比丘资具。
Anuññātavāsidaṇḍo, karaṇḍo pādagaṇhako; Araṇañjanisiṅgādi, bhikkhūpakaraṇaṃ tathā.
已刨光、已制成的木制品,及象牙制品,是可分的;
在比丘资具中,陶制的足擦器。
Tacchitāniṭṭhitaṃ dārubhaṇḍaṃ dantañca bhājiyaṃ; Bhikkhūpakaraṇe pādaghaṭako mattikāmayo.
如法的皮革可以分配,羊皮则不可分配;
应以重物换取重物,以固定物换取固定物。
Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, eḷacammamabhājiyaṃ; Garunā garubhaṇḍañca, thāvaraṃ thāvarena ca.
应交换固定物,如此作后,方可受用;
以增益业获取藤蔓等物,其余则应知为可分之物。
Thāvaraṃ parivatteyya, tathā katvā ca bhuñjatu; Vallādiṃ phātikammena, gaṇhe sesamabhājiyanti.
41. 杂说
41. Pakiṇṇakaniddeso
所谓「杂项」,
Pakiṇṇakanti –
Sadvārabandhane ṭhāne, sodukkhalakapāsake; Sayantena divā dvāraṃ, bandheyya parivaṭṭakaṃ.
若智者住于此处,作意亦为许可;
若自主而不作此行,卧者即犯恶作。
Sante viññumhi purise, ābhogo cāpi kappati; Savase taṃ vinākāraṃ, sayanto dukkaṭaṃ phuse.
宝石、非铁金属、谷物、妇女妆饰品;
乐器、武器、器物,若触犯者,恶作。
Ratanānitthirūpāni, dhaññamitthipasādhanaṃ; Tūriyāvudhabhaṇḍāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
以米屑、油、水油、油脂,或以蛇头、蛇颈;
以虫染发者,恶作。
Sitthatelodatelehi, phaṇahatthaphaṇehi vā; Kocchenavāpi yo kese, osaṇṭheyyassa dukkaṭaṃ.
共用不同的覆布与同一敷具;
同样地,他们共用同一床座,或同一钵器而食。
Nekapāvuraṇā ekattharaṇā vā tuvaṭṭayuṃ; Tathekamañce bhuñjeyyuṃ, ekasmiṃ vāpi bhājane.
Caturaṅgulato ūnamadhikaṭṭhaṅgulaṃ tathā; Dantakaṭṭhaṃ na khādeyya, lasuṇaṃ na akallako.
以卑劣之言称说殊胜,或依出身等称说卑劣;
或以看似正直的影射,说戏谑的恶言。
Hīnukkaṭṭhehi ukkaṭṭhaṃ, hīnaṃ vā jātiādihi; Ujuṃ vāññāpadesena, vade dubbhāsitaṃ davā.
长指甲、长发,及鼻毛,皆不应蓄留;
在拥挤处,拔除体毛不得超出二十指宽的范围。
Dīghe nakhe ca kese ca, nāsalome na dhāraye; Na labbhaṃ vīsatimaṭṭhaṃ, sambādhe lomahāraṇaṃ.
不应违背僧团所见的僧物,不按长幼次第便加妨碍;
不应以未洗之足,踏上卧坐具;
即使足已洗净,也同样不应穿着鞋踏上。
Yathāvuḍḍhaṃ na bādheyya, saṅghuddiṭṭhaṃva saṅghikaṃ; Adhotaallapādehi, nakkame sayanāsanaṃ; Sudhotapādakaṃ vāpi, tatheva saupāhano.
Saṅghāṭiyā na pallatthe, bhittādiṃ na apassaye; Parikammakataṃ sante, udake no na ācame.
若在类似说法的场合,或为说明事情而公开时,犯恶作。
Akappiyasamādāne, davā silāpavijjhane; Desanāya sabhāgāya, āvikamme ca dukkaṭaṃ.
若违背承诺而心本清净,犯恶作;
若心怀欺诈,则于承诺之际,即犯波逸提。
Paṭissavavisaṃvāde, suddhacittassa dukkaṭaṃ; Paṭissavakkhaṇe eva, pācitti itarassa tu.
不应攀爬树木,若为他人之事则可;
危难之时,则可随宜攀登。
Na rukkhamabhirūheyya, sati kicceva porisaṃ; Āpadāsu yathākāmaṃ, kappatī abhirūhituṃ.
Vināddhānaṃ vajantassa, dukkaṭaṃ parisāvanaṃ; Yācamānassa addhāne, adadantassa dukkaṭaṃ.
Thullaccayaṃ phuse aṅgajātacchedena dukkaṭaṃ; Ābādhappaccayāññatra, sesaṅge attaghātane.
不应自作,亦不令作,种种心中所绘之色像;
有比丘正在进食,不应令其起立——无论身处园林、林野或房舍之中。
Cittapotthakarūpāni, na kare na ca kāraye; Na vuṭṭhāpeyya bhuñjantaṃ, ārāmāraññagehasu.
人拉之车乘、轿舆、手推之车,
对于病者所用的担架,准许乘坐。
Yānāni pumayuttāni, sivikaṃ hatthavaṭṭakaṃ; Pāṭaṅkiñca gilānassa, kappatī abhirūhituṃ.
以佛、法、僧为对境而作嬉戏,
是恶作;戏弄僧团或他人,亦是恶作。
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, ārabbha karaṇe davaṃ; Dukkaṭaṃ parisaṃ vāpi, aññassa upalāḷane.
Kāyaṃ ūruṃ nimittaṃ vā, bhikkhunīnaṃ na dassaye; Vivaritvā na siñceyya, tā kaddamudakādinā.
除非对方是愚者、病者或即将离去之人,若避开则犯恶作。
Na gaṇhato ca ovādaṃ, na paccāharatopi ca; Bālaṃ gilānaṃ gamiyaṃ, vajjayitvāna dukkaṭaṃ.
不应教授顺世论,亦不应拔除白发;
不应从箱篓中取食,亦不应作任何游戏。
Lokāyataṃ na vāceyya, palitaṃ na ca gāhaye; Peḷāyapi na bhuñjeyya, na kīḷe kiñci kīḷitaṃ.
Pārupe na nivāseyya, gihipārutanivāsanaṃ; Saṃvelliyaṃ nivāseyya, dāyaṃ nālimpayeyya vā.
若乞求增益,于非亲属所允许之物;
为了自己受用,不应将他人所施之物转施他人。
Vaḍḍhiṃ payojaye yāce, noññātakappavārite; Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa no dade; Aggaṃ gahetvā bhutvā vā, katipāhaṃ puno dade.
于指定的乞求中应作守护,无论知晓与否,对执杖罚者同样如此。
若其颈部受杖,则为杖所罚;若是自己令人打,
依杖的价值差别,应知为波罗夷等罪。
Uddissa yācane rakkhaṃ, ñatvāñatvā va daṇḍinaṃ; Gīvāssa daṇḍite daṇḍo, sayaṃ daṇḍāpane pana; Daṇḍassa agghabhedena, ñeyyā pārājikādikā.
Harantesu parikkhāraṃ, ‘‘coro coro’’ti bhāsite; Anatthāyesaṃ gaṇhante, daṇḍaṃ gīvāssa tattakaṃ.
Vighāsuccārasaṅkāra-muttaṃ chaḍḍeyya dukkaṭaṃ; Bahi pākārakuṭṭānaṃ, vaḷañje nāvalokiya; Harite vāpi vīhādi-nāḷikerādiropime.
Yojāpetuṃ payojetuṃ, payuttāni ca passituṃ; Na labbhaṃ dhammayuttampi, naccaṃ gītañca vāditaṃ; ‘‘Upahāraṃ karomā’’ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.
王宫、莲池、园林、画堂——若为游戏而前去观看,或前往园林,犯恶作。
Rājāgāraṃ pokkharaṇiṃ, uyyānaṃ cittagārakaṃ; Kīḷatthaṃ gacchato daṭṭhuṃ, ārāmaṃ dukkaṭaṃ kataṃ.
363不应拒绝新衣,亦不应于尚温热时受衣。
363.
不应拒绝新衣,亦不因衣尚温热而拒受;
应放置、应求忏,若被上座遣离。
Nave na paṭibāheyyā-sanenuṇhe na cīvaraṃ; Nidaheyya khamāpeyya, garunā ca paṇāmito.
Akkosane parammukhā, āpattīhi ca sattahi; Bhikkhuṃ upāsakaṃ vāpi, aññeneva ca dukkaṭaṃ.
Na labbhaṃ vinipātetuṃ, saddhādeyyañca cīvaraṃ; Labbhaṃ pitūnaṃ sesānaṃ, ñātīnampi na labbhati.
若有毁坏、破旧者应偿还;受人举发时,则不应交付其颈。
Vassaṃvutthoññatoññatra , bhāgaṃ gaṇheyya dukkaṭaṃ; Paṭideyya naṭṭhe jiṇṇe, gīvā no deyya codito; Dhuranikkhepato tesaṃ, hoti bhaṇḍagghakāriyo.
进入村落时,不应穿着上衣,也不应穿着鞋;
不应进入,不应手持牦牛尾拂与蚊拂。
Na santaruttaro gāmaṃ, kallo vā saupāhano; Paviseyya na dhāreyya, cāmarīmakasabījaniṃ.
无病者不应于外以剪刀剪发;
不应从园中持伞,为守护故得持。
Agilāno na chindeyya, kese kattariyā bahi; Ārāmato na dhāreyya, chattaṃ labbhati guttiyā.
应担已上肩之担、仅隔一人之担;
头担、肩担、腰担与手垂担,皆可得。
Gāheyya nubhatokājaṃ, ekantarikakājakaṃ; Sīsakkhandhakaṭibhārā, hattholambo ca labbhati.
未作求听而举罪者,犯恶作。于清净者、于无根据处举罪,及于求听之因,亦然。
Āpattiyā anokāsa-kataṃ codeyya dukkaṭaṃ; Suddhassa ca avatthusmiṃ, tathā okāsakāraṇe.
Aṭṭhaṅgulādhikaṃ mañcapaṭipādaṃ na dhāraye; Pakataṅgulena sattānaṃ, mañcaṃ vā uccapādakaṃ.
若行哑行等,即犯恶作,属外道行;应避剃刀等器具,理发者当先如是避之。
Mūgabbatādiṃ gaṇheyya, dukkaṭaṃ titthiyabbataṃ; Khurabhaṇḍaṃ parihare, tathā nhāpitapubbako.
凡为乞求而作的手工活,即随彼而行;
已得之物,即使未再乞求而外出,亦可取用。
Yaṃ kiñci yācituṃ hatthakammaṃ tadanusārato; Laddhaṃ gahetuṃ nikkammamayācitvāpi kappati; Kāretumāharāpetuṃ, yaṃ kiñciparasantakaṃ.
Gihīnaṃ gopake dente, gahetuṃ deti yattakaṃ; Labbhaṃ yathāparicchedaṃ, saṅghacetiyasantake.
或以二法犯戒,或以经由身语的六法;
由无惭、无知、作追悔及念不现前故;
于不许可作许可想,或于许可作不许可想。
Dvīhāpajjeyya āpattiṃ, kāyavācāhi vā chahi; Alajjiññāṇakukkuccapakatattā satiplavā; Akappiye vā kappiye, kappākappiyasaññitā.
依于相、依于僧团、依于大众、依于一人,出罪之法有四种。
Alajjiññāṇatāpattiṃ , kāyavācāhi chādaye; Liṅge saṅghe gaṇekasmiṃ, catudhāpattivuṭṭhiti.
曲语、暗示与明说,于二种缘中不得;唯明说于第三缘中得;于其余一切缘中皆得。
Parikathobhāsaviññatti, na labbhā paccayadvaye; Viññattiyeva tatiye, sese sabbampi labbhati.
Na rūhataccaye dānaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ; Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.
若比丘或沙弥在住处命终,唯有比丘僧团是其继承者;其余情形,亦同此理。
Bhikkhu vā sāmaṇero vā, kālaṃ kayirāthūpassaye; Bhikkhusaṅghova dāyajjo, tattha sesepyayaṃnayo.
“我以此施与最后者”——了知此所施之法后,应以信任而取,或作亡者衣之认定。
Purimassevimaṃ dinnaṃ, dehi netvāsukassati; Pacchimasseva dammīti, dinnaṃ ñatvā imaṃ vidhiṃ; Gaṇhe vissāsagāhaṃ vādhiṭṭhe matakacīvaraṃ.
铁器中的刀,木器中的木制品,以及钵、鞋、床榻、椅子、陶土制品等,
钵、鞋、床榻、椅凳,及泥制物;
除此而外,一切已作之物与陶工所制之物,皆许。
Lohabhaṇḍe paharaṇiṃ, dārubhaṇḍe ca dārujaṃ; Pattaṃ pādukapallaṅkaṃ, āsandiṃ mattikāmaye; Ṭhapetvā kappati sabbaṃ, katakaṃ kumbhakārikanti.
42. 说罪之说明
42. Desanāniddeso
Cāgo yo bhikkhubhāvassa, sā pārājikadesanā; Yathāvuttena vuṭṭhānaṃ, garukāpattidesanā.
Ukkuṭikaṃ nisīditvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ; Thullaccayādiṃ deseyya, evamekassa santike.
384“尊者,我犯了一个偷兰遮罪,在您面前发露。”这样说后,对方说:“贤友,你见到那罪了吗?”时,应回答:“是的,尊者,我见到了。”对方又说:“贤友,未来应当防护。”时,应回答:“善哉,尊者,我当善加防护。”“尊者,我犯了两个偷兰遮罪”“尊者,我犯了众多偷兰遮罪,在您面前发露”,应如是说。
384. ‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ thullaccayāpattiṃ āpajjiṃ, taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ āpatti’’nti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna tena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Ahaṃ, bhante, dve thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, ahaṃ bhante sambahulā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.
于尼萨耆诸罪中,应如是说:“尊者,此衣过十日,是为尼萨耆,我向具寿舍之。”“尊者,这些衣……乃至……尊者,此衣……乃至……尊者,这些衣过十日,是为尼萨耆,我向具寿舍之。”
Nissaggiyesu pana ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti. ‘‘Imāni me, bhante, cīvarāni…pe… etaṃ me, bhante, cīvaraṃ…pe… etāni me, bhante, cīvarāni dasāhātikkantāni nissaggiyāni, etānāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti.
Nissajjitvāna deseyya, āpattiṃ tena bhikkhunā; Paṭiggahetvā āpattiṃ, deyyaṃ nissaṭṭhacīvaraṃ.
我将此衣、这些衣、那件衣、那些衣,给予尊者。
‘‘Imaṃ, imāni, etaṃ, etāni cīvarāni āyasmato dammī’’ti.
386尊者,此衣我离身过夜,除已获比丘许可外,应舍。
386. (Ka) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ rattivippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.
尊者,此非时衣我蓄持已逾一月,应舍。
(Kha) idaṃ me, bhante, akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此旧衣是我令非亲里比丘尼洗涤,应舍。
(Ga) idaṃ me, bhante, purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我从非亲里比丘尼手中接受的,除等价交换外,此衣应舍。
(Gha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivattakā nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我在非适时向非亲里居士乞求的,此衣应舍。
(Ṅa) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我向非亲里居士超额乞求的,此衣应舍。
(Ca) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ tatuttari viññāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我先前未受邀请,便往非亲里居士处,作净施所得,应舍。
(Cha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我先前未受邀请,便往非亲里居士们处,作净施所得,应舍。
(Ja) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我通过超过三次的催促、超过六次的站立而促成,应舍。
(Jha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此丝绵混织敷具,是我令人所制,应舍。
(Ña) idaṃ me, bhante, kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此纯黑羊毛敷具,是我令人所制,应舍。
(Ṭa) idaṃ me, bhante, suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,我未取白羊毛与黑羊毛之份额,便令人制作了此敷具,应舍。
(Ṭha) idaṃ me, bhante, santhataṃ anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此敷具是我令人制作,未满六年,又未获比丘许可,应舍。
(Ḍa) idaṃ me, bhante, santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.
尊者,我制作此坐具时,未取旧坐具边缘一善逝张手,应舍。
(Ḍha) idaṃ me, bhante, nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这些羊毛,我已令超出三由旬之限,应舍。
(Ṇa) imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaparamaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni.
尊者,这些羊毛是我让非亲里比丘尼清洗的,应舍。
(Ta) imāni me, bhante, eḷakalomāni aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni.
尊者,我受取了金银。尊者,此应舍,我今将它舍予僧团。
(Tha) ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmi.
尊者,我从事了种种形式的金银交易。尊者,此应舍,我今将它舍予僧团。
(Da) ahaṃ , bhante, nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti.
Nissajjitvāna āpattiṃ, deseyyātha gihiṃ vade; ‘‘Jānāhima’’nti iminā, so vadeyyāharāmi kiṃ.
所谓“未说”,是指油等物;应对诸比丘说明何为净物。
Avatvāmanti telādiṃ, vade bhikkhūna kappiyaṃ;
Yaṃ āharati so tena, parivattetvāna kappiyaṃ.
除去所得中可留存的两种物,以其余诸物受用;他人所得之份,亦不如法。
Labbhaṃ ṭhapetvā dvepete, sesehi paribhuñjituṃ; Tato aññena laddhopi, bhāgo tesaṃ na kappati.
乃至树荫,但凡由彼所生,亦不如法;
纵已舍弃而又重新获得,从最初便是三种敷具。
Rukkhacchāyāpyantamaso, tannibbattā na kappati; Nissaṭṭhaṃ paṭiladdhampi, ādito santhatattayaṃ.
若他如是而行仍不得,应舍弃此衣,抖落尘垢;
纵使如此,若未得僧团认可,比丘仍应舍弃此衣。
No ce labhetha evaṃ so, imaṃ chaḍḍehi saṃsiyo; Evampi bhikkhu chaḍḍeyya, no ce labhetha sammato.
这些为二次所得,其余诸物应从僧团获得;
在僧团中,于某一群组作宣说时,亦可使用其他语言。
Etāni dutiyo patto, saṅghe sesāni labbhare; Saṅghekasmiṃ gaṇe vattuṃ, labbhaṃ bhāsantarenapi.
393尊者,我从事了种种买卖。尊者,此乃应舍之物。
393. (Ka) ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ.
尊者,这是我的钵,已超过十日,乃是应舍之物。
(Kha) ayaṃ me, bhante, patto dasāhātikkanto nissaggiyo.
(丙) 尊者,这是我的钵,乃以不足五缀的钵换取而得,应舍弃。我将此钵舍与僧团。
(Ga) ayaṃ me, bhante, patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti.
Nissajjitvāna deseyya, āpattiṃ pattagāhakaṃ; Sammannitvāna saṅghassa, pattantaṃ tassa dāpaye.
395尊者,此药于我,已过七日,应舍。
395. (Ka) idaṃ me, bhante, bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此为我之雨浴衣,于热季尚余一月有余时寻求,于热季尚余半月有余时制成并穿着,应舍。
(Kha) idaṃ me, bhante, vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ, atirekaḍḍhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此为我之衣,我亲手给予比丘后,又复夺回,应舍。
(Ga) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我亲自乞线后,令织工织造,应舍。
(Gha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此衣是我先前未受邀请,便前往非亲戚居士的织工处,作了指定,应舍。
(Ṅa) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此急施衣已超过了衣时,应舍。
(Ca) idaṃ me, bhante, accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,此是我的衣,离身已超过六夜,未得比丘许可,此衣应舍。
(Cha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekachārattaṃ vippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.
尊者,我明知这是已指定给僧团的利养,却转归自己所有,此物应舍。我现在将它舍与具寿。
(Ja) idaṃ me, bhante, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ āyasmato nissajjāmīti.
396其余一切,应依相应之处,如同开头那般连接。
396. Sesaṃ sabbaṃ yathāyogaṃ, ādimhi viya yojaye.
397尊者,我犯了一条波逸提罪。我犯了二条、众多波逸提罪。
397. (Ka) ahaṃ , bhante, ekaṃ pācittiyāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā pācittiyāpattiyo āpajjiṃ.
尊者,我犯了应呵责、不合宜、应悔过的罪过,我发露忏悔。对此应这样问:‘贤友,你见到那罪过了吗?’
(Kha) gārayhaṃ, bhante, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemīti. Tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ dhamma’’nti vattabbaṃ.
尊者,我犯了一条恶作罪。我犯了二条、众多恶作罪。
(Ga) ahaṃ, bhante, ekaṃ dukkaṭāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā dukkaṭāpattiyo āpajjiṃ.
尊者,我犯了一个恶说罪。我犯了两个乃至众多恶说罪,我今于尊者足下发露这些罪。
(Gha) ahaṃ, bhante, ekaṃ dubbhāsitāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā dubbhāsitāpattiyo āpajjiṃ. Tā tumhamūle paṭidesemīti.
“尊者,我犯了两个不同事缘的偷兰遮罪,也犯了众多不同事缘的偷兰遮罪,我今于尊足下发露这些罪。”说后,对方问:“贤友,你看见那些罪了吗?”他答:“是的,尊者,我看见了。”对方又说:“贤友,未来应善防护。”他答:“善哉,尊者,我必善防护。”
(Ṅa) ‘‘ahaṃ, bhante, dve nānāvatthukā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ. Sambahulā nānāvatthukā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā tena ‘‘passasi, āvuso, tā āpattiyo’’ti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna tena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ.
安住于不同住处与不同界者,以四、五(种方式);
依心意而住者,不应说为种种。
Adesanāgāminiyaṃ, anāpattiñca desitaṃ; Nānā saṃvāsanissīmaṭṭhitānaṃ catupañcahi; Manasā pakatattānaṃ, nānekāti na desayeti.
43. 欲施与解说
43. Chandadānaniddeso
“欲施与等”者,即——
Chandadānādīti –
击鼓、敲钟、击板之后,当应作羯磨的僧众集合时,应在僧团中传达欲、清净或自恣。
Bheriṃ ghaṇṭiṃ patāḷetvā, kammappatte samāgate; Saṅghe hareyya chandaṃ vā, pārisuddhiṃ pavāraṇaṃ.
来到一位比丘面前,以蹲踞的姿势坐下;
合掌之后,智者与欲。
Ekaṃ bhikkhuṃ upaggamma, nisīditvā ukkuṭikaṃ; Añjaliṃ paggaṇhitvāna, dade chandaṃ vicakkhaṇo.
401应当说:“我与欲,为我持欲,为我告欲。”
401. (Ka) ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti vattabbaṃ.
给与清净者应当说:“我与清净,为我持清净,为我告清净。”
(Kha) pārisuddhiṃ dentena ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti vattabbaṃ.
以表明清净,成就布萨;
对自己与僧团,皆成其余羯磨的障碍。
Pārisuddhippadānena, sampādeti uposathaṃ; Saṅghassa attano cāpi, sesakammaṃ vibādhati.
以向僧团给出欲,成就自身的二事;因此给出欲者,亦应给出清净。
Chandadānena saṅghassa, dvayaṃ sādheti nattano; Tasmā chandaṃ dadantena, dātabbā pārisuddhipi.
404一人可代多人携带欲,但不可辗转传递;
404.
Hareyyeko bahūnampi, paramparā na hāraye; Paramparāhaṭā chanda-pārisuddhi na gacchati.
405作一切近行已,应如是与自恣:‘我与自恣,为我持自恣,为我告自恣,为我利益而自恣。’
405. Sabbūpacāraṃ katvāna, evaṃ deyyā pavāraṇā. ‘‘Pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti.
406如是告知已,彼至僧团,应如此为他作自恣:‘尊者,某甲向僧团自恣,以所见、所闻、所疑,愿僧团出于悲悯而说,见者当忏悔。’
406. Ārocetvātha so saṅghaṃ, pavāreyyevamāgato. ‘‘Itthannāmo, bhante, saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti.
取清净、与欲或自恣后,
持去者未至僧团,或还俗,或死亡。
Gahetvā pārisuddhiṃ vā, chandaṃ vāpi pavāraṇaṃ; Hārako saṅghamappatvā, vibbhameyya mareyya vā.
或沙弥等身份,
未被带来者,不应认可;
到达僧团后,如此应舍;
被带来者即是携来者。
Sāmaṇerādibhāvaṃ vā, Paṭijāneyya nāhaṭā; Patvā saṅghaṃ tathā heyya, Āhaṭā hoti hārako.
若僧团所得之物,因放逸或睡眠而未告知者,
本无犯;但若故意不告知,则犯恶作。
Saṅghappatto pamatto vā, sutto nārocayeyya vā; Anāpattiva sañcicca, nārocentassa dukkaṭanti.
44. 布萨解说
44. Uposathaniddeso
“布萨”者——
Uposathoti –
Duve uposathā cātu-ddaso pannaraso iti; Suttuddesamadhiṭṭhāna-pārisuddhivasā tayo.
Suttuddesova saṅghassa, adhiṭṭhānauposatho; Puggalasseva sesānaṃ, pārisuddhiuposatho.
当前行事与应作事已办,时机已至,大众已集时;
僧团诵出经典,彼以五种而分别。
Pubbakicce ca karaṇe, pattakalle samānite; Suttaṃ uddisati saṅgho, pañcadhā so vibhāvito.
长老于二者为主,或于此三种略说中,
“于广说中”如是说故,虽不转亦可。
Vināntarāyaṃ saṅkhepe-nuddeso vinivārito; ‘‘Therova issaro dvīsu, uddesesvettha tīsu vā; Visadesū’’ti vuttattā, avattantepi vaṭṭati.
若有同等者前来,或略说时仅有少数者;
已诵出者,是善诵;所余者,当悉听无余。
Āgaccheyyuṃ yadi samā, uddisante va thokikā; Uddiṭṭhaṃ yaṃ suuddiṭṭhaṃ, sotabbamavasesakaṃ.
仅诵出时,若全体或部分起立;若近处有多言,应为他们作清净。
Uddiṭṭhamatte sakalā-yekaccāyuṭṭhitāya vā; Pārisuddhiṃ kareyyesaṃ, santike bahukātha ce; Katvā sabbavikappesu, pubbakiccaṃ punuddise.
若前者更胜,则应随同等者而行,
前者当随行;于其余者,此法亦然。
Pannarasovāsikānaṃ, itarānaṃ sacetaro; Samānetarenuvattantu, purimānaṃ sacedhikā; Purimā anuvattantu, tesaṃ sesepyayaṃ nayo.
初日布萨者,及余者之布萨,
若为平息者,住于根本处者可随意给予和合。
Pāṭipadovāsikānaṃ, itarānaṃ uposatho; Samathokānaṃ sāmaggiṃ, mūlaṭṭhā dentu kāmato.
Bahi gantvāna kātabbo, no ce denti uposatho; Deyyānicchāya sāmaggī, bahūsu bahi vā vaje.
Pāṭipadegantukānaṃ , evameva ayaṃ nayo; Sāveyya suttaṃ sañcicca, assāventassa dukkaṭaṃ.
Sammajjituṃ padīpetuṃ, paññāpetuṃ dakāsanaṃ; Na kareyya tathā kallo, mahātherena pesito.
421清扫地面、点燃灯火、铺设水座之后,除僧团白告外,三种布萨应如是行:“诸具寿,请听我说,今日是十五日布萨,若诸具寿认可,我等当互相行清净布萨。”
421. Sammajjitvā padīpetvā, paṭṭhapetvā dakāsanaṃ. Gaṇañattiṃ ṭhapetvevaṃ, kattabbo tīhuposatho. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ajjuposatho pannaraso, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti.
422偏袒一肩着衣,蹲踞而坐,向长老合掌,然后举起合掌说道:“友,我清净,请持我为清净。”如此说至三次。
422. Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ,. Therena añjaliṃ tevaṃ, paggayha samudīriyā. ‘‘Parisuddho ahaṃ āvuso, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti, vade yāvatatīyakaṃ.
423完成前行開始後,這些新比丘應如是說:'尊者,我清淨,請持我為清淨。'如是說乃至三次。
423. Samattapubbārambhena, te navenevamīriyā. ‘‘Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti, vade yāvatatīyakaṃ.
424兩位之中,由長老作;作後,新比丘應如是說:'賢友,我清淨,請持我為清淨。'應三次說。
424. Dvīsu therena kattabbaṃ, katvevamīriyo navo. ‘‘Parisuddho ahaṃ āvuso, parisuddhoti maṃ dhārehī’’ti tikkhattuṃ vattabbo.
新比丘應三次如是告長老:
尊者,我是清净的,请您受持我为清净。
Navena thero tikkhattuṃ, evamassa udīriyo; ‘‘Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti.
426完成前行事之后,应独自决意。应说:‘今日我的布萨是十五日’或‘是十四日,我如此决意。’若不作决意,则恶作。
426. Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyyevamekako. ‘‘Ajja me uposatho pannarasoti vā cātuddasoti vā adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ, no cedhiṭṭheyya dukkaṭaṃ.
取得清净后,彼此依次传告;
应当举行布萨,若不行者,得恶作罪。
Yattha vasanti cattāro, tayo vā yadi vā duve; Pārisuddhiṃ haritvāna, ekekassitarītare; Taṃ taṃ uposathaṃ kayiruṃ, siyā āpatti dukkaṭaṃ.
于别众中,若作和合想,或心存疑惑;
若以破僧的意图而作,犯恶作罪;若事成,则犯偷兰遮罪。
Vagge samagge vaggoti, saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ karoto bhedā-dhippāyena thullaccayaṃ; Vagge samaggenāpatti, samaggo iti saññino.
对于被举者、在家者,以及其余同法者,
犯波罗夷者与舍戒者,
Ukkhittassa gahaṭṭhassa, sesānaṃ sahadhamminaṃ; Pārājikassābhabbassa, sikkhānikkhittakassa ca.
于座中众及同分罪者,
被欲所缠覆者,不应诵巴帝摩卡。
Nisinnaparisāyañca, sabhāgāpattiko tathā; Chandena parivutthena, pātimokkhaṃ na uddise.
若未发露所犯之罪,未消除疑惑,则布萨不应举行,布萨不成就。
Adesayitvānāpannaṃ, nāvikatvāna vematiṃ; Nuposathepi vā kātuṃ, posatho na ca kappati.
432住于布萨堂者,当日不应无故离去。
432.
凡决意住于布萨之处者,当日不应离开而缺席;
此句意为:决意于障碍,或决意于僧团,或决意于界。
Aṭṭhitoposathāvāsā, na vaje tadahū vinā; Antarāyaṃ va saṅghaṃ vā-dhiṭṭhātuṃ sīmameva vāti.
45. 自恣解说
45. Pavāraṇāniddeso
'自恣'者——
Pavāraṇāti –
Dvinnaṃ tiṇṇaṃ catunnañca, aññamaññappavāraṇā; Ekassa ca adhiṭṭhānaṃ, sesā saṅghappavāraṇā.
于前行事与诸作业,适时齐集备办已;
除白之外,由僧团应如是行自恣。
Pubbakicce ca karaṇe, pattakalle samānite; Ṭhapetvā ñattiṃ saṅghena, kattabbevaṃ pavāraṇā.
尊者僧,请听!今日是自恣日,十五日。若僧团适当,僧团应行自恣。
‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ; Therena añjaliṃ saṅgho, paggayha samudīriyo.
436“诸具寿,我以所见、所闻或所疑事,向僧团自恣。愿诸具寿悲悯我而对我说,我见后即当改正。第二次……乃至……第三次,诸具寿,我以所见、所闻或所疑事,向僧团自恣。愿诸具寿悲悯我而对我说,我见后即当改正。”
436. ‘‘Saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi, āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
诸长老自恣时,新比丘应蹲踞;
直至自己完成自恣,应保持蹲踞而住。
Pavārentesu theresu, nisajjukkuṭikaṃ navo; Pavāreti sayaṃ yāva, ukkuṭikova acchatu.
438完成前行之后,新比丘应向僧团宣说。
438. Pubbārambhaṃ samāpetvā, navo saṅghamudīraye.
439尊者,我以所见、所闻、所疑向僧团自恣。愿诸具寿出于悲悯告诉我,见已我将改正。第二次……乃至第三次,尊者,我以所见、所闻、所疑向僧团自恣。愿诸具寿出于悲悯告诉我,见已我将改正。
439. ‘‘Saṅghaṃ, bhante, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
或以布施,或以谈论正法,或以相互诤论,度过夜晚;
三语自恣的机缘,在于他已耗尽的缘故;
述说十种障碍之后,如法宣说白文。
Dānena dhammasākacchā, kalahehi ca rattiyā; Tevācikāya okāse-sati khepitabhāvato; Antarāye dasavidhe, ñattiṃ vatvānurūpato.
441“尊者,请僧团听我说:因人们布施供养,因二比丘论法,因彼此争论,此夜大多已过。若僧团举行三说自恣,僧团将成未自恣者,而这时天将破晓。此是王难,此是贼难,此是火难,此是水难,此是人难,此是非人难,此是猛兽难,此是爬虫难,此是命难,此是梵行难。若僧团举行三说自恣,僧团将成未自恣者,这便会成为梵行难。若僧团时机适时,应行二说、一说、同安居自恣。”
441. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, manussehi dānaṃ dentehi, dvīhi bhikkhūhi dhammaṃ sākacchantehi, kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Ayaṃ rājantarāyo, ayaṃ corantarāyo, ayaṃ agyantarāyo, ayaṃ udakantarāyo, ayaṃ manussantarāyo, ayaṃ amanussantarāyo, ayaṃ vāḷantarāyo, ayaṃ sarīsapantarāyo, ayaṃ jīvitantarāyo, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.
Pavāreyyānurūpena , yathāṭhapitañattiyā; Āgaccheyyuṃ yadi samā, ādikā cettha āhare.
443如是三人或四人之众,作白已,应行自恣:『诸尊者,请听我说。今日是十五日自恣日,若诸尊者合宜,我等当互相自恣。』
443. Evaṃ ticatuvaggo ca, ñattiṃ vatvā pavāraye. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ajja pavāraṇā pannarasī, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti.
偏袒一肩衣,蹲踞而坐,
向长老合掌,擎举合掌,如是说。
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ; Therena añjaliṃ tevaṃ, paggayha samudīriyā.
445诸具寿,我向诸具寿自恣:若见、若闻、若疑,敬请诸具寿出于慈悯而告知我,我见后便改正。第二次……乃至……第三次,诸具寿,我向诸具寿自恣:若见、若闻、若疑,敬请诸具寿出于慈悯而告知我,我见后便改正。
445. ‘‘Ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
新比丘亦应如是说:诸尊者,我向诸具寿自恣:若见、若闻、若疑,敬请诸具寿出于慈悯而告知我,我见后便改正。第二次……乃至……第三次,诸尊者,我向诸具寿自恣:若见、若闻、若疑,敬请诸具寿出于慈悯而告知我,我见后便改正。
Navenāpi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
446二人之中,长老应行自恣,新比丘行已亦应如是说。
446. Dvīsu therena kattabbaṃ, navo katvevamīriyo.
447贤友,我因所见、所闻或所疑而向尊者行自恣,请您出于慈悯而告诫我,我见到后即会改正。第二次……乃至……第三次,贤友,我因所见、所闻或所疑而向尊者行自恣,请您出于慈悯而告诫我,我见到后即会改正。
447. ‘‘Ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
尊者,我因所见、所闻或所疑而向您行自恣,请您出于慈悯而告诫我,我见到后即会改正。第二次……乃至……第三次,尊者,我因所见、所闻或所疑而向您行自恣,请您出于慈悯而告诫我,我见到后即会改正。
Navenāpi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
448完成前行事后,独一比丘应如此决意:‘我今日的自恣为十四日’或‘为十五日’,以此决意。
448. Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyyevamekako. ‘‘Ajja me pavāraṇā cātuddasīti vā pannarasīti vā adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ.
若一处住有五人,或四人、三人、二人,
举行自恣后,彼此各各……
Yasmiṃ vasanti vā pañca, cattāro vā tayo duve; Pavāraṇaṃ haritvāna, ekekassitarītare.
Taṃ taṃ pavāraṇaṃ kayiruṃ, Siyā āpatti dukkaṭaṃ; Sesā uposathe vuttā, Gāthāyo cettha āhare.
Pavāriteva saṅghamhi, pārisuddhiuposathaṃ; Kareyya chinnavasso vā, avuttho vānupagato.
于四月布萨之日,僧团行布萨时;
若人数较少,已住雨安居者应行自恣。
Cātumāsiniyā cāpi, kate saṅghenuposathe; Vutthavassā pavāreyyuṃ, sace appatarā siyunti.
46. 防护的解说
46. Saṃvaraniddeso
以眼、耳等诸根门为类别,于色、声等诸所缘境,
应防止贪、忧等生起。
Cakkhusotādibhedehi, rūpasaddādigocare; Abhijjhādomanassādi-ppavattiṃ vinivāraye.
应调御自心,如调御难驯之牛于田地中;具念与正知,应行于一切威仪。
Niggaṇheyya sakaṃ cittaṃ, kiṭṭhādiṃ viya duppasuṃ; Satimā sampajāno ca, care sabbiriyāpatheti.
47. 清净的解说
47. Suddhiniddeso
清净有四种,巴帝摩卡防护是为其一;
因由说示而得清净,故称说示清净。
Desanā saṃvaro eṭṭhipaccavekkhaṇa bhedato; Suddhī catubbidhā pātimokkhasaṃvarasammataṃ; Desanāya visuddhattā, desanāsuddhi vuccati.
‘‘Na punevaṃ karissa’’nti, cittādhiṭṭhānasaṃvarā; Vutto saṃvarasuddhīti, sujjhatindriyasaṃvaro.
舍断邪命寻求,依如法而资生者,有寻求清净;
由清净故,说名寻求清净,此依于命清净。
Pahāyānesanaṃ dhammenuppādentassa eṭṭhiyā; Suddhattā eṭṭhisuddhīti, vuttamājīvanissitaṃ.
Yoniso paṭisaṅkhāya, cīvaraṃ paṭisevati; Evamādiyathāvutta-paccavekkhaṇasujjhanā; Paccavekkhaṇasuddhīti, vuttaṃ paccayanissitanti.
48. 知足的解说
48. Santosaniddeso
以微少、无过、易得之物而满足;知量、易护持,
安于恭敬正法而行。
Appena anavajjena, santuṭṭho sulabhena ca; Mattaññū subharo hutvā, care saddhammagāravo.
不追悔过去,不期盼未来;
依现前所得而度日,名为知足。
Atītaṃ nānusocanto, nappajappamanāgataṃ; Paccuppannena yāpento, santuṭṭhoti pavuccatīti.
49. 四种守护的解说
49. Caturārakkhaniddeso
四守护——
Caturakkhāti –
佛随念、慈、不净、死随念;
以远离等义,故为阿拉汉;以正确、自己觉悟之义,故为佛陀。
Buddhānussati mettā ca, asubhaṃ maraṇassati; Ārakattādinārahaṃ, sammā sāmañca buddhato.
Sammāsambuddhaiti vānussati yā punappunaṃ; Navabhede bhagavato, buddhānussati sā guṇe.
于结界内的僧团、于结界内的诸天、于主宰者;
于行乞村落之众人,及依止彼处之人众。
Sīmaṭṭhasaṅghe sīmaṭṭhadevatāsu ca issare; Jane gocaragāmamhi, tatthupādāya mānuse.
以“愿一切有情得安乐、无怨”等,
一一限定、一一限定而修,即是慈心的修习。
Sabbasattesu sukhitā, hontāverātiādinā; Paricchijja paricchijja, bhāvanā mettabhāvanā.
Vaṇṇasaṇṭhānaokāsa-disato paricchedato; Vavatthapetvā kesādi-koṭṭhāse anupubbato.
Nātisīghañca saṇikaṃ, vikkhepaṃ paṭibāhayaṃ; Paṇṇattiṃ samatikkamma, muñcantassānupubbato.
以颜色、处所、形状、气味与界限而修习;
“厌恶”者,是于各部分——膨胀等诸事中,
取不净相而转起的修习,即名“不净”。
Vaṇṇaāsayasaṇṭhāna-gandhokāsehi bhāvanā; Paṭikkūlāti koṭṭhāse, uddhumātādivatthusu; Gahetvā asubhākāraṃ, pavattā bhāvanāsubhaṃ.
‘‘Maraṇaṃ me bhavissati, jīvitaṃ ucchijjissati; Maraṇaṃ maraṇaṃ vā’’ti, bhāvayitvāna yoniso.
从屠夫之现前,从成就之失坏;
由身体的收摄,同样由众多共同之处。
Vadhakassevupaṭṭhānā, sampattīnaṃ vipattito; Upasaṃharato kāyabahusādhāraṇā tathā.
由于寿命羸弱,由于时限无定,由于寿量有限,这是死随念的修习。
Āyudubbalato kālavavatthānassabhāvato; Addhānassa paricchedā, bhāvanā maraṇassatīti.
50. 观的解说
50. Vipassanāniddeso
‘观’者——
Vipassanāti –
遍知名色已,随后了知其缘;
有已还无,故无常;为生灭所逼迫,故苦,
Nāmarūpaṃ pariggayha, tato tassa ca paccayaṃ; Hutvā abhāvatoniccā, udayabbayapīḷanā.
因苦、因不自在故,即是无我——此即三相;
将诸行安立于此三相,数数观照者,
能渐次证得一切结的灭尽。
Dukkhā avasavattittā, anattāti tilakkhaṇaṃ; Āropetvāna saṅkhāre, sammasanto punappunaṃ; Pāpuṇeyyānupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
增上戒、增上心与增上慧之学,
比丘之义务,于此小学中已举出。
Adhisīlādhicittānaṃ, adhipaññāya sikkhanā; Bhikkhukiccamato khuddasikkhāyaṃ samudāhaṭā.
Mahato kittisaddassa, yassa lokavicārino; Parissamo na sambhoti, mālutasseva niccaso.
由那位具法殊胜者,铜掌洲之旗帜,
长老所造,为通达法与律者所称赞。
Tena dhammasirīkena, tambapaṇṇiyaketunā; Therena racitā dhammavinayaññupasaṃsitā.
Ettāvatāyaṃ niṭṭhānaṃ, khuddasikkhā upāgatā; Pañcamattehi gāthānaṃ, satehi parimāṇatoti.