礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
小戒学根本戒学
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · Khuddasikkhā-mūlasikkhā
小学
1619 段
受具足戒者从最初所应学的戒条纲要。
礼敬三宝已,我当宣说《小学》——
Ādito upasampanna-sikkhitabbaṃ samātikaṃ; Khuddasikkhaṃ pavakkhāmi, vanditvā ratanattayaṃ.
这里就是论母。
Tatrāyaṃ mātikā –
四种巴拉基格、九种重罪,以及衣。
染料、钵、碗和自恣。
Pārājikā ca cattāro, garukā nava cīvaraṃ; Rajanāni ca patto ca, thālakā ca pavāraṇā.
时药与受纳,及肉中非许可者;
尼萨耆亚与巴吉帝亚,沙门行法诸地。
Kālikā ca paṭiggāho, maṃsesu ca akappiyaṃ; Nissaggiyāni pācitti, samaṇakappa bhūmiyo.
亲教师与轨范师的义务,以及大小便处的相关规定;
作请假、裸身,沐浴的规定、不应礼敬(的情况)。
Upajjhācariyavattāni, vaccappassāvaṭhānikaṃ; Āpucchakaraṇaṃ naggo, nhānakappo avandiyo.
皮革、鞋子,还有未经观察而涂抹的眼药。
不如法的卧具,以及同座者。
Cammaṃ upāhanā ceva, anolokiyamañjanī; Akappiyasayanāni, samānāsanikopi ca.
非共住之业,以及远离邪命。
行仪、净施、依止和腰带。
Asaṃvāsiko ca kammaṃ, micchājīvavivajjanā; Vattaṃ vikappanā ceva, nissayo kāyabandhanaṃ.
大地和资具,以及接受、损坏药品的事。
入雨安居,以及不可分物和杂项。
Pathavī ca parikkhāro, bhesajjuggahadūsanaṃ; Vassūpanāyikā cevāvebhaṅgiyaṃ pakiṇṇakaṃ.
开示、与欲等事,伍波萨他及自恣;
律仪、清净、知足,四守护与观。
Desanā chandadānādi, uposathappavāraṇā; Saṃvaro suddhi santoso, caturakkhā vipassanāti.
巴拉基格解释
1. Pārājikaniddeso
四条巴拉基格——
Pārājikā ca cattāroti –
在三道中尚未舍弃学处的人,在已铺展和未铺展之处
在空旷没有遮蔽的地方,哪怕只有芝麻粒那么大的一个相,也已经铺展开了。
Maggattaye anikkhittasikkho santhatasanthate; Allokāse nimittaṃ saṃ, tilamattampi santhataṃ.
入彼既未铺设、却已据为己有之住处,或复舍之而去;
于入、住、迁出、已入之刹那,彼皆能领受其味。
Asanthatamupādiṇṇaṃ, pavesanto cutotha vā; Pavesanaṭṭhituddhārapaviṭṭhakkhaṇasādako.
会拿取、会拿走、会带走他的行止威仪;
可能动摇、使其从处所离去、越过约定。
Ādiyeyya hareyyāvahareyya iriyāpathaṃ; Kopeyya ṭhānā cāveyya, saṅketaṃ vītināmaye.
以盗心取未给予之物,或成巴拉基格;
以窃取、强夺、欺诈、隐匿、谋算而取者,
在物品、时间、价值、处所这些方面,这里的受用判定就是这样。
Adinnaṃ theyyacittena, bhave pārājikotha vā; Theyyābalakusacchannaparikappāvahārako; Bhaṇḍakālagghadesehi, paribhogettha nicchayo.
故意令人身与命分离,
或以杀心为其放置夺命之器。
Manussaviggahaṃ cicca, jīvitā vā viyojaye; Satthahārakaṃ vāssa maraṇacetano upanikkhipe.
使人取死亡之法,又赞死亡之德;
由此方便——亲手、抛掷、命令、固定——而退堕。
Gāheyya maraṇūpāyaṃ, vadeyya maraṇe guṇaṃ; Cuto payogā sāhatthinissaggāṇattithāvarā.
神通与明所成之时节、衣、武器、威仪路,
行为差别及场合;此六者,教令之所定。
Iddhivijjāmayā kālavatthāvudhiriyāpathā; Kriyāviseso okāso, cha āṇattiniyāmakā.
禅那等之种种分别,不将不存在的自我引向自身;
一一分类而整理之,且依于当下此生。
Jhānādibheda nosantamattanattupanāyikaṃ; Katvā koṭṭhāsamekekaṃ, paccuppannabhavassitaṃ.
不依赖他人的教导,自己照亮自己,非增上慢者。
以身体或言语,在表知的途径上被了知后,便从存在中死去。
Aññāpadesarahitaṃ , dīpentonadhimāniko; Kāyena vācā viññatti-pathe ñāte cuto bhave.
这四种巴拉基格,就像从前一样,不能共住。
他们不可能成为比丘,就像头被砍掉的人不可能活命一样。
Pārājikete cattāro, asaṃvāsā yathā pure; Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
而“方便”和“教令”,则在第三和第二个(问题)中。
唯有教令,在其余场合此二者均不可得。
Pariyāyo ca āṇatti, tatiye dutiye pana; Āṇattiyeva sesesu, dvayametaṃ na labbhati.
怀欲行淫之心,于道而入其道;
智者说此二者,是交媾之二支。
Sevetukāmatācittaṃ , magge maggappavesanaṃ; Imaṃ methunadhammassa, āhu aṅgadvayaṃ budhā.
于他人之物作他物想,于彼物起盗心;
物值堪重、举离本处,是不与取之因。
Manussasaṃ tathāsaññī, theyyacittañca vatthuno; Garutā avahāro ca, adinnādānahetuyo.
人的生命,被认知为生命,以及杀害的意图;
以加行为手段导致死亡,这五种就是杀害的原因。
Pāṇo mānussako pāṇa-saññitā ghātacetanā; Payogo tena maraṇaṃ, pañcete vadhahetuyo.
己身无恶法,却于自身贪求恶法——
彼之宣扬,即是其人之性。
不是别的说法,而正是那本身的知。
在这里,有五个支分,用来表明“不存在”。
Asantatā attani pāpamicchatā- Yārocanā tassa manussajātitā; Nāññāpadeso ca tadeva jānanaṃ, Pañcettha aṅgāni asantadīpane.
有四种不共的、对比丘尼不可能的事。
还有十一位还俗者,以及软背比丘尼。
Asādhāraṇā cattāro, bhikkhunīnamabhabbakā; Ekādasa ca vibbhantā, bhikkhunī mudupiṭṭhiko.
用嘴含住他人的生殖器,
就在那里坐下去的人,有四种随顺法。
Lambī mukhena gaṇhanto, aṅgajātaṃ parassa ca; Tatthevābhinisīdanto, cattāro anulomikā.
所谓“道”中之“道”的插入,即是此处的淫欲行为。
所谓“四”,就是二十四,总摄构成巴拉基格。
Magge maggappavesanā, methunassa idhāgatā; Cattāroti catubbīsa, samodhānā parājikāti.
2. 桑喀地谢思的解释
2. Saṅghādisesaniddeso
关于“重”的说明:
Garukānavāti –
欲泄白精而令出,
除于梦中;沙门如是,即犯重罪。
Mocetukāmatā sukka-ssupakkamma vimocayaṃ; Aññatra supinantena, samaṇo garukaṃ phuse.
他心里带着“这是女人”的认知,对人间女子有身相触的贪欲;
沙门若刻意去触碰,就会碰到重罪。
Itthisaññī manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgavā; Samphusanto upakkamma, samaṇo garukaṃ phuse.
若对能解语之智者,或戏言女根与淫事;
以粗恶语之贪,出言即触重罪。
Tathā suṇantiṃ viññuñca, maggaṃ vārabbha methunaṃ; Duṭṭhullavācārāgena, obhāsetvā garuṃ phuse.
说完淫贪者己欲侍奉的赞美之词,
用带着交媾意图的言语,乞求交媾而犯重罪。
Vatvāttakāmupaṭṭhāna-vaṇṇaṃ methunarāgino; Vācā methunayuttena, garuṃ methunayācane.
接受了女人或男人的口信之后,
仔细考察之后,沙门若做媒人往返传话,就会触犯重罪。
Paṭiggahetvā sandesaṃ, itthiyā purisassa vā; Vīmaṃsitvā haraṃ paccā, samaṇo garukaṃ phuse.
以乞求所得资具,造作未指定之处所;
小房超量,为自己而设,彼即触犯重罪。
Saṃyācitaparikkhāraṃ, katvādesitavatthukaṃ; Kuṭiṃ pamāṇātikkantaṃ, attuddesaṃ garuṃ phuse.
或建大精舍,地基未指示;
为自住故,沙门触重罪。
Mahallakaṃ vihāraṃ vā, katvādesitavatthukaṃ; Attano vasanatthāya, samaṇo garukaṃ phuse.
以无根之事举告,或教令人以此事举告;
欲以巴拉基格令彼退堕,彼解知时,举告者自触桑喀地谢思。
Amūlakena codento, codāpentova vatthunā; Antimena ca cāvetuṃ, suṇamānaṃ garuṃ phuse.
见他人所作,便以借口举发其罪;
以末后事由令他退堕,则触重罪。
Aññassa kiriyaṃ disvā, tena lesena codayaṃ; Vatthunā antimenāññaṃ, cāvetuṃ garukaṃ phuse.
明知犯罪而覆藏,应依尔许日别住;
别住已满,于僧中六夜行敬悦。
Chādeti jānamāpannaṃ, parivaseyya tāvatā; Careyya saṅghe mānattaṃ, parivuttho cha rattiyo.
已行忏悔的比丘,应由二十人僧团为其出罪。
Ciṇṇamānattamabbheyya, taṃ saṅgho vīsatīgaṇo.
未因罪被举,无障
与丰饶,如是假立者。
欲覆藏者,此即覆藏;
日出之时,为十支所覆。
Āpattinukkhittamanantarāya Pahuttatāyo tathasaññitā ca; Chādetukāmo atha chādanāti, Channā dasaṅgehyaruṇuggamamhīti.
3. 衣的解释
3. Cīvaraniddeso
亚麻布、蚕丝布、棉布、麻布、粗麻布与毛毯,
此六种皆属听许;依其生类而随顺者。
Khomakoseyyakappāsa-sāṇabhaṅgāni kambalaṃ; Kappiyāni chaḷetāni, sānulomāni jātito.
细布、丝绸与毛料布,苏摩罗与支那所出;
神通所生、诸天神所赐,随各自相应。
Dukūlañceva paṭṭuṇṇa-paṭaṃ somāracīnajaṃ; Iddhijaṃ devadinnañca, tassa tassānulomikaṃ.
三衣、资具衣、雨浴衣;
应执取、不应分别:擦脸布和坐具。
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ vassikasāṭikaṃ; Adhiṭṭhe na vikappeyya, mukhapuñchananisīdanaṃ.
三衣于此可作褥具与疥疮覆布,
不得离衣一夜而宿;坐具可留置四月。
Paccattharaṇakaṃ kaṇḍu-cchādimettha ticīvaraṃ; Na vaseyya vinekāhaṃ, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
我决意此桑喀帝;决意桑喀帝,名为决意。
此〔衣〕离手及处,余诸衣亦同此法。
‘‘Imaṃ saṅghāṭiṃdhiṭṭhāmi’’, saṅghāṭimiccadhiṭṭhaye; Ahatthapāsametanti, sesesupi ayaṃ nayo.
决意桑喀帝等旧衣时;
先收回,再重新决意;对钵的决意也是如此。
Adhiṭṭhahanto saṅghāṭi-ppabhutiṃ pubbacīvaraṃ; Paccuddharitvādhiṭṭheyya, pattādhiṭṭhahane tathā.
我今舍此桑喀帝衣之受持,
智者如是依名唱说诸物,一一舍其决愿。
Etaṃ imaṃ va saṅghāṭiṃ, saṃse paccuddharāmiti; Evaṃ sabbāni nāmena, vatvā paccuddhare vidū.
桑喀帝以下缘最低限度,长五拳。
即使是在最大限度内,比善逝衣短(小)的也还是可以用的。
Saṅghāṭi pacchimantena, dīghaso muṭṭhipañcako; Uttamantena sugata-cīvarūnāpi vaṭṭati.
三拳横量,单肩衣也同样;
下衣也是这样,长五拳。
两肘半或者两肘,横着量也合适。
Muṭṭhittikañca tiriyaṃ, tathā ekaṃsikassapi; Antaravāsako cāpi, dīghaso muṭṭhipañcako; Aḍḍhateyyo dvihattho vā, tiriyantena vaṭṭati.
坐具长一拃,宽两拃。
一拃半加十拃,按善逝的拃来算。
Nisīdanassa dīghena, vidatthi dve visālato; Diyaḍḍhaṃ dasā vidatthi, sugatassa vidatthiyā.
Kaṇḍuppaṭicchādikassa, tiriyaṃ dve vidatthiyo; Dīghantato catassova, sugatassa vidatthiyā.
雨浴衣也是,长度方向有六拃。
横向也是二拃半,按善逝的一拃来算。
Vassikasāṭikāyāpi, dīghaso cha vidatthiyo; Tiriyaṃ aḍḍhateyyāva, sugatassa vidatthiyā.
在这里,裁剪衣物若超过那个尺寸,就犯巴吉帝亚罪。
敷具和擦脸布,按想要的大小来做。
Ettha chedanapācitti, karontassa taduttari; Paccattharaṇa mukhacoḷā, ākaṅkhitappamāṇikā.
对于资具布的计数或尺寸,都没有说明。
这样说了之后,应当决意把针线包等物品作为可分配的东西。
Parikkhāracoḷe gaṇanā, pamāṇaṃ vā na dīpitaṃ; Tathā vatvā adhiṭṭheyya, thavikādiṃ vikappiyaṃ.
未捣似新之布作桑喀帝,当叠双层;
上衣单层,下衣亦复如是。
Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā siyā; Ekacciyottarāsaṅgo, tathā antaravāsako.
旧布做的桑喀帝要叠成四层;
其余的应该做成两层,粪扫衣则随各人喜好。
Utuddhaṭāna dussānaṃ, saṅghāṭi ca catugguṇā; Bhaveyyuṃ diguṇā sesā, paṃsukūle yathāruci.
在三件衣中,如果能裁,可以裁成两件或一件;
当所有衣都不够用时,也可以另外借取。
没有裁剪过、也没有正式接受过来的三衣,不应该持有。
Tīsu dve vāpi ekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti yaṃ; Sabbesu appahontesu, anvādhimādiyeyya vā; Acchinnañca anādiṇṇaṃ, na dhāreyya ticīvaraṃ.
在村落、住处、仓库、殿堂、楼阁
在船、高台、凉亭、园林、商队、田地、打谷场、树下
Gāme nivesane uddo-sitapāsādahammiye; Nāvāṭṭamāḷaārāme, satthakhettakhale dume.
或在露地,或在精舍,置三衣已;
未经比丘僧众听许,不得离衣而宿。
Ajjhokāse vihāre vā, nikkhipitvā ticīvaraṃ; Bhikkhusammutiyāññatra, vippavatthuṃ na vaṭṭati.
以病愈或雨季终了为限,疥癣覆衣;
过此则可作净施,其余诸衣则无期限。
Rogavassānapariyantā, kaṇḍucchādikasāṭikā; Tato paraṃ vikappeyya, sesā apariyantikā.
铺具、资具和擦脸布;
第十个坐具除外,非红染所施与的坐具是允许接受的。
Paccattharaṇa parikkhāra-mukhapuñchanacoḷakaṃ; Dasaṃ pyarattanādiṇṇakappaṃ labbhaṃ nisīdanaṃ.
无衣缘的,只是染了色,其余五衣。
可作为已作净、已施舍之物的坐具,或带贴边的坐具。
Adasaṃ rajitaṃyeva, sesacīvarapañcakaṃ; Kappatādiṇṇakappaṃva, sadasaṃva nisīdanaṃ.
未作属定、已舍之物,作净后受用;
长一肘、广半肘者,则作净而受持。
Anadhiṭṭhitanissaṭṭhaṃ, kappetvā paribhuñjaye; Hatthadīghaṃ tatopaḍḍha-vitthārañca vikappiyaṃ.
对持三衣的比丘来说,这一切都已经讲清楚了。
穿资具布的人如是说已,就决意受持一切。
Ticīvarassa bhikkhussa, sabbametaṃ pakāsitaṃ; Parikkhāracoḷiyo sabbaṃ, tathā vatvā adhiṭṭhati.
截断、施弃、执取与迷乱,
舍净、命终、形变与舍戒学处。
于一切决意分离之因,
及三衣穿破之孔洞。
Acchedavissajjanagāhavibbhamā , Paccuddharo māraṇaliṅgasikkhā; Sabbesvadhiṭṭhānaviyogakāraṇā, Vinividdhachiddañca ticīvarassa.
吉祥草衣、树皮衣、木板衣,毛毯与毛发所织之衣;
执持粗毛毯、羽毛衣、皮革衣者,犯土喇咤亚。
Kusavākaphalakāni, kambalaṃ kesavālajaṃ; Thullaccayaṃ dhārayatolūkapakkhājinakkhipe.
使用芭蕉叶、树皮布以及贝叶书,犯恶作。
一切青、绯红、黄、赤、黑色的。
Kadalerakakkadusse, potthake cāpi dukkaṭaṃ; Sabbanīlakamañjeṭṭha-pītalohitakaṇhake.
大染、大名、染色、树皮衣;
未截长边者、果边花边者,亦复如是。
割截衣者于外套和缠头布获得一切。
Mahāraṅgamahānāma-raṅgaratte tirīṭake; Acchinnadīghadasake, phalapupphadase tathā; Kañcuke veṭhane sabbaṃ, labhaticchinnacīvaroti.
4. 尘垢说明
4. Rajananiddeso
所谓“染料”是指——
Rajanāni cāti –
按照根、茎、树皮、叶、果、花来分类;
有六种染料,是导师所允许的。
Mūlakkhandhatacapatta-phalapupphappabhedato; Rajanā chappakārāni, anuññātāni satthunā.
在树根处有姜黄,在树干处有茜草,还有栋伽诃罗迦;
叶子里有阿离和蓝靛,树皮里有洛陀和坎杜拉;
红花和金苏迦花应舍弃,一切可得之花皆应舍弃。
Mūle haliddiṃ khandhe ca, mañjeṭṭha tuṅgahārake; Alliṃ nīlañca pattesu, tace loddañca kaṇḍulaṃ; Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, sabbaṃ labbhaṃ vivajjiyāti.
铁钵和土钵,这两种从材质来源来说都是如法的。
从量上来说,有上等、中等和下等。
Ayopatto bhūmipatto, jātiyā kappiyā duve; Ukkaṭṭho majjhimo ceva, omako ca pamāṇato.
最上者取摩揭陀两那利米所煮之饭,
并取羹汤及相宜配菜。
Ukkaṭṭho magadhe nāḷi-dvayataṇḍulasādhitaṃ; Gaṇhāti odanaṃ sūpaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
中者正当其半,半于彼者为下;
较之胜者则胜,未达者则为下下。
Majjhimo tassupaḍḍhova, tatopaḍḍhova omako; Ukkaṭṭhato ca ukkaṭṭho, apatto omakomako.
多出来的钵可以留着,最多十天,算作自己的。
过了那个时限,劫就成为应舍的。
Atirekapatto dhāreyyo, dasāhaparamaṃ sako; Kappo nissaggiyo hoti, tasmiṃ kāletināmite.
因被剥夺、布施、拿取,或因还俗、死亡、被驱逐。
因为破坏相学处,就会失去对钵的决意。
Acchedadānagāhehi, vibbhamā maraṇuddhaṭā; Liṅgasikkhāhi chiddena, pattādhiṭṭhānamujjhati.
Pattaṃ na paṭisāmeyya, sodakaṃ na ca otape; Uṇhe na nidahe bhumyā, na ṭhape no ca laggaye.
草垫边、涂抹地边,或膝上、遮阳伞下;
足上或床座,置钵皆不许。
Miḍḍhante paribhaṇḍante, aṅke vā ātapattake; Pādesu mañcapīṭhe vā, ṭhapetuṃ na ca kappati.
不应把吃剩的食物、水和嚼过的齿木带出去。
手里拿着钵,就不该用钵去推门。
Na nīhareyya ucchiṭṭho-dakañca calakaṭṭhikaṃ; Pattena pattahattho vā, kavāṭaṃ na paṇāmaye.
在地面上架好、用木棍支好、仔细摆正之后,
把两个钵放好,将其中一个倒扣在地上。
Bhūmiādhārake dārudaṇḍādhāre susajjite; Duve patte ṭhapeyyekaṃ, nikkujjitvāna bhūmiyaṃ.
用木、银、金、宝石、琉璃做成的;
由青铜、玻璃、锡、铅、水晶、赤铜、铁所制成。
Dārurūpiyasovaṇṇa-maṇiveḷuriyāmayā ; Kaṃsakācatipusīsaphalikātambalohajā.
还有由死人头骨、陶罐、葫芦和锅所制成的东西;
所有不如法的钵,已说为恶作事的依据。
Chavasīsamayo cāpi, ghaṭītumbakaṭāhajā; Pattā akappiyā sabbe, vuttā dukkaṭavatthukāti.
6. 盘子部分的说明
6. Thālakaniddeso
可允许的碗有三种,由铜、铁、陶土制成;
木、金、银、宝石、琉璃所制成的。
Kappiyā thālakā tisso, tambāyomattikāmayā; Dārusovaṇṇarajatamaṇiveḷuriyāmayā.
水晶、玻璃、黄铜做的东西,以及俗人拥有的物品,都是不允许的。
属于僧团的、适合的、葫芦与瓦罐制成的、限时持有的。
Akappā phalikākācakaṃsajā gihisantakā; Saṅghikā kappiyā tumbaghaṭijā tāvakālikāti.
7. 自恣品解说
7. Pavāraṇāniddeso
这人正在进食时,无论以哪种行住坐卧的姿势,只要已经表示吃饱拒绝再吃,
从那里之后,如果与另一人一起食用非剩余食,就犯巴吉帝亚罪。
Yenīriyāpathenāyaṃ, bhuñjamāno pavārito; Tato aññena bhuñjeyya, pācittinatirittakaṃ.
坐处与食、献上、近前,
及以身语拒绝——具足五支,是名拒食。
Asanaṃ bhojanañceva, abhihāro samīpatā; Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaaṅgā pavāraṇā.
米饭、炒麦粉、豆粥、鱼和肉,这些都是食物;
稻米、稻谷、大麦、黍、稗子、瓦拉豆、小麦,
这七种谷物做成的米饭和可以吃的粥。
Odano sattu kummāso, maccho maṃsañca bhojanaṃ; Sāli vīhi yavo kaṅgu, kudrūsavaragodhumā; Sattannamesaṃ dhaññānaṃ, odano bhojjayāgu ca.
沙玛卡等草类,及稗子、瓦拉卡、质罗迦;
瓦拉卡与稻米,并野生稻,皆摄于此。
Sāmākāditiṇaṃ kudrūsake varakacorako; Varake sāliyañceva, nīvāro saṅgahaṃ gato.
炒谷粉做成的干粮,以及大麦做成的粗麦糊;
肉被说成是允许的,鱼则生于水中。
Bhaṭṭhadhaññamayo sattu, kummāso yavasambhavo; Maṃso ca kappiyo vutto, maccho udakasambhavo.
受食之时,若拒如法或不如法之食;
若拒所奉如法之食,或以“此”等言辞推谢,由此构成遮食。
Bhuñjanto bhojanaṃ kappa-makappaṃ vā nisedhayaṃ; Pavāreyyābhihaṭaṃ kappaṃ, tannāmena imanti vā.
炒米、炒麦屑饭,牛乳、纯净嚼食;
米粒、炒粉,及扁米、竹笋之类。
Lājā taṃsattubhattāni, goraso suddhakhajjako; Taṇḍulā bhaṭṭhapiṭṭhañca, puthukā veḷuādinaṃ.
饭、其余所说的食物、味粥和味汤;
纯粥、果等,不产生自恣。
Bhattaṃ vuttāvasesānaṃ, rasayāgu rasopi ca; Suddhayāguphalādīni, na janenti pavāraṇaṃ.
足食谢供者起身后,未食者对食物;
不应作余食,无论先前是谁、以何所作。
Pavāritena vuṭṭhāya, abhuttena ca bhojanaṃ; Atirittaṃ na kātabbaṃ, yena yaṃ vā pure kataṃ.
净食受已复举置,尚在伸手可及中;
正作余食法之时,应言此食已足够。
Kappiyaṃ gahitañcevu-ccāritaṃ hatthapāsagaṃ; Atirittaṃ karontevaṃ, ‘‘alameta’’nti bhāsatu.
即使不派受具足戒者持送,也可令任何人代做;
而享用者,虽非作者,亦得受用。
Na karenupasampanna-hatthagaṃ pesayitvāpi; Kāretuṃ labbhate sabbo, bhuñjituṃ tamakārakoti.
已接受四种,按时分的和直到时限的;
夜分药、七日药、尽形寿药。
Paṭiggahitā cattāro, kālikā yāvakālikaṃ; Yāmakālikaṃ sattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ.
饼、根、果、嚼食、乳制品、谷物食品;
粥、汤之类,这些属于时分食。
Piṭṭhaṃ mūlaṃ phalaṃ khajjaṃ, goraso dhaññabhojanaṃ; Yāgusūpappabhutayo, hontete yāvakālikā.
蜜味葡萄、莲藕、香蕉、芭蕉、芒果、阎浮果;
扁担杆果、未经火煮的、饮料,以及夜分药。
Madhumuddikasālūka-cocamocambajambujaṃ; Phārusaṃ naggisantattaṃ, pānakaṃ yāmakālikaṃ.
除随顺谷物、果生之味、
蜜花而外,一切花汁亦皆如此。
Sānulomāni dhaññāni, ṭhapetvā phalajo raso; Madhūkapupphamaññatra, sabbo puppharasopi ca.
一切叶汁,除熟菜所生者;
冷水捣压者、日晒而成者,或为夜分药。
Sabbapattaraso ceva, ṭhapetvā pakkaḍākajaṃ; Sītodamadditodicca-pāko vā yāmakāliko.
酥、生酥与诸油,蜂蜜、石蜜亦复然;
于不忌肉食之人,酥属七日药。
Sappinonītatelāni , madhuphāṇitameva ca; Sattāhakālikā sappi, yesaṃ maṃsamavāritaṃ.
油由芝麻、蓖麻、摩头迦与芥子所成;
蜜由细蜂、蜜蜂及蝇所酿。
糖类是甘蔗等汁液做成的加工品,有煮过和没煮过的两种。
Telaṃ tilavaseraṇḍa-madhusāsapasambhavaṃ; Khuddābhamaramadhukari-makkhikāhi kataṃ madhu; Rasādiucchuvikati, pakkāpakkā ca phāṇitaṃ.
自煮或自办,非人脂适时;
不应为他人煮,唯时限之物。
Savatthupakkā sāmaṃ vā, vasā kāle amānusā; Aññesaṃ na pace vatthuṃ, yāvakālikavatthunaṃ.
姜黄、生姜、菖蒲、大蒜、白菖蒲;
香根草、香附子、阿提毗舍、迦咤罗醯尼;
还有五根等,这些根是尽形寿(终生)可用的药。
Haliddiṃ siṅgiverañca, vacattaṃ lasuṇaṃ vacā; Usīraṃ bhaddamuttañcātivisā kaṭurohiṇī; Pañcamūlādikañcāpi, mūlaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
酸藤子、胡椒、牛栏果、荜茇、白芥子;
三果、蓖麻等果,是尽形寿药。
Biḷaṅgaṃ maricaṃ goṭṭha-phalaṃ pipphali rājikā; Tiphaleraṇḍakādīnaṃ, phalaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
咖巴萨、宁巴、库塔迦、巴多拉、苏拉萨等之叶,凡堪作羹菜者,悉皆除之;
除此而外诸叶,即是尽形寿药。
Kappāsanimbakuṭajapaṭolasulasādinaṃ; Sūpeyyapaṇṇaṃ vajjetvā, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
除了甘蔗汁以外,
多汁甘蔗的皮。
一切树皮与树胶,
盐、铜、石头亦复然。
Ṭhapetvā ucchuniyyāsaṃ, Sarasaṃ ucchujaṃ tacaṃ; Niyyāso ca taco sabbo, Loṇaṃ lohaṃ silā tathā.
纯净的蜡、苔藓,以及任何被充分煅烧的东西;
维卡塔等各类别,应当知道是尽形寿药。
Suddhasitthañca sevālo, yañca kiñci sujhāpitaṃ; Vikaṭādippabhedañca, ñātabbaṃ yāvajīvikaṃ.
根、心材、树皮、边材、叶、花、果、藤蔓;
凡是不为了食物(滋养身体)而受用的,那一切都属于尽形寿药。
Mūlaṃ sāraṃ taco pheggu, paṇṇaṃ pupphaṃ phalaṃ latā; Āhārattha masādhentaṃ, sabbaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
一切时物,于其时一切皆得;
有因缘时,纵在非时,三种时物亦得。
Sabbakālikasambhogo, kāle sabbassa kappati; Sati paccaye vikāle, kappate kālikattayaṃ.
时过而食,二者俱犯巴吉帝亚;
内宿与蓄积,二过俱由此生。
Kālayāmamatikkantā , pācittiṃ janayantubho; Janayanti ubhopete, antovutthañca sannidhiṃ.
七日药过七日已,入巴利律者犯巴吉帝亚,
于酥油等则犯恶作。
Sattāhakālike satta, ahāni atināmite; Pācitti pāḷināruḷhe, sappiādimhi dukkaṭaṃ.
舍弃后所得的,可以涂抹;但不应对 naked 者(裸者)吞服。
(注:naṅgaṃ 意为“裸者/裸体者”,此处为 najjhohareyya 的宾语,指不应为裸者吞服/不应吞服裸者之物。若按更贴合巴利语序的直译,可作:“舍弃后所得者,可以涂抹;裸者,则不应吞服。”)
在为沙弥分配的七天内,若他决意
涂抹等等行为不算犯戒,即使把它布施给别人也一样。
Nissaṭṭhaladdhaṃ makkheyya, naṅgaṃ najjhohareyya ca; Vikappentassa sattāhe, sāmaṇerassadhiṭṭhato; Makkhanādiñca nāpatti, aññassa dadatopi ca.
Yāvakālikaādīni, saṃsaṭṭhāni sahattanā; Gāhāpayanti sabbhāvaṃ, tasmā evamudīritaṃ.
先受取七日药或尽形寿药,
混杂余时分药而受用者,犯巴吉帝亚。
Pure paṭiggahitañca, sattāhaṃ yāvajīvikaṃ; Sesakālikasammissaṃ, pācitti paribhuñjato.
与时药混合的其余三种时药,
受取之后,应于当日食。
Yāvakālikasammissaṃ, itaraṃ kālikattayaṃ; Paṭiggahitaṃ tadahu, tadaheva ca bhuñjaye.
与夜分药混合的,其余也应同样理解。
与七日药混合的,则可在七日内受用。
Yāmakālikasammissaṃ, sesamevaṃ vijāniyaṃ; Sattāhakālikamissañca, sattāhaṃ kappatetaranti.
9. 接受的说明
9. Paṭiggāhaniddeso
想要布施的人拿过来,以及手能伸到、能抛掷的范围。
布施时有三种情况,执取有两种,领受则具备五种。
Dātukāmābhihāro ca, hatthapāseraṇakkhamaṃ; Tidhā dente dvidhā gāho, pañcaṅgevaṃ paṭiggaho.
不可移处所生者,微细酸豆之属等;
叶上及不堪重担,于彼领受皆不成。
Asaṃhāriye tatthajāte, sukhume ciñcaādinaṃ; Paṇṇe vāsayhabhāre ca, paṭiggāho na rūhati.
以学、死与形相,无所顾恋而舍离;
强夺与施予未受具者,执持由是止息。
Sikkhāmaraṇaliṅgehi, anapekkhavisaggato; Acchedānupasampanna-dānā gāhopasammati.
所有未接受过的东西,如果拿来受用,就犯巴吉帝亚。
清净而且不太浓的水,也是可以用的。
Appaṭiggahitaṃ sabbaṃ, pācitti paribhuñjato; Suddhañca nātibahalaṃ, kappate udakaṃ tathā.
身垢不断附,牙垢眼眵耳垢粪;
盐泪唾液鼻涕痰,尿及便秽诸不净。
Aṅgalaggamavicchinnaṃ, dantakkhikaṇṇagūthakaṃ; Loṇassukheḷasiṅghāṇi-semhamuttakarīsakaṃ.
粪便、泥土、尿、灰这类东西;
若没有净施者,就自己拿来用。
Gūthamattikamuttāni, chārikañca tathāvidhe; Sāmaṃ gahetvā seveyya, asante kappakārake.
难以妥善受用、被尘垢沾染,不可抓取或接受。
在内宿的、自煮的、内煮的,都犯恶作。
Durūpaciṇṇe rajokiṇṇe, athuggahappaṭiggahe; Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭanti.
10. 不合宜肉的解释
10. Akappiyamaṃsaniddeso
关于肉,还有不可用的——
Maṃsesu ca akappiyanti –
人肉、象肉、马肉、狗肉、豹肉;
狮子、老虎、鬣狗、熊和蛇的肉。
Manussahatthiassānaṃ, maṃsaṃ sunakhadīpinaṃ; Sīhabyagghataracchānaṃ, acchassa uragassa ca.
指定为自己杀的肉,以及没有经过观察的肉;
吃人肉犯土喇咤亚;吃其余的肉犯恶作。
Uddissakatamaṃsañca, yañca appaṭivekkhitaṃ; Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ.
骨、血、皮与毛,此等皆不合用;
有心者若特为(某人)所作(则犯),其余为无心者。
Aṭṭhīpi lohitaṃ cammaṃ, lomamesaṃ na kappati; Sacittakaṃva uddissa-kataṃ sesā acittakāti.
11. 尼萨耆亚的说明
11. Nissaggiyaniddeso
所谓“尼萨耆亚”,就是……
Nissaggiyānīti –
以银换非银,或以他物换银;
若转易银,此处银即尼萨耆亚。
Arūpiyaṃ rūpiyena, rūpiyaṃ itarena ca; Rūpiyaṃ parivatteyya, nissaggi idha rūpiyaṃ.
卡哈帕那币、白银与金块,及可流通的摩萨迦币;
衣服、珍珠等其余诸物,为如法之物,亦是恶作之基。
Kahāpaṇo sajjhu siṅgī, vohārūpagamāsakaṃ; Vatthamuttādi itaraṃ, kappaṃ dukkaṭavatthu ca.
取此或食此,以此相与,或言“我予”;
如是交易达成,即犯尼萨耆亚。
‘‘Imaṃ gahetvā bhutvā vā, imaṃ dehi karānaya; Demi vā’’ti samāpanne, nissaggi kayavikkaye.
或属自身或属他,或定属僧团;
转此利得而与人,成尼萨耆亚兼巴吉帝亚恶作。
Attano aññato lābhaṃ, saṅghassaññassa vā nataṃ; Pariṇāmeyya nissaggi, pācitti cāpi dukkaṭaṃ.
没有舍弃应舍之物,就不得使用,也不得送人。
把已经舍弃的东西当成自己的想,犯恶作;当成别人的想,也一样。
Anissajjitvā nissaggiṃ, paribhuñje na deyya vā; Nissaṭṭhaṃ sakasaññāya, dukkaṭaṃ aññathetaranti.
12. 巴吉帝亚的解说
12. Pācittiyaniddeso
妄语、恶口及两舌,亦复如是;
逐句诵法、同室宿,举罪、讥嫌。
Musāvādomasāvāde, pesuññaharaṇe tathā; Padasodhammasāgāre, ujjhāpanakakhīyane.
以掌击、以刀击、不敬、令生追悔;
入村不先问,食亦展转。
Talasattianādarakukkuccuppādanesu ca; Gāmappavesanāpucchā, bhojane ca paramparā.
没收拾好卧具或床座就出门;
和女人一起走远路,和女人单独坐在一起。
Anuddharitvā gamane, seyyaṃ senāsanāni vā; Itthiyāddhānagamane, ekekāya nisīdane.
恐吓、捶打、异说语,
恼害、显露粗恶、覆藏。
在嬉笑、水中,驱逐出住处;
说为巴吉帝亚,谓侵据床座。
Bhīsāpanākoṭanaaññavāde, Vihesaduṭṭhullapakāsachāde; Hāsodake nicchubhane vihārā, Pācitti vuttānupakhajjasayaneti.
13. 沙门构成的说明
13. Samaṇakappaniddeso
损害草木众生,是巴吉帝亚罪;
若以指甲,或以火及刀器作净,则成沙门所宜。
Bhūtagāmasamārambhe, pācitti katakappiyaṃ; Nakhena vāggisatthehi, bhave samaṇakappiyaṃ.
由根种、茎种、节种、枝种、果种所生;
初作时,离草木之种子即恶作。
Sa mūlakhandhabījagga-phaḷubījappabhāvito; Ārambhe dukkaṭaṃ bījaṃ, bhūtagāmaviyojitaṃ.
已经去掉种皮的种子、非种子所成之物,也都可以用。
把绑在锅中的种子,也可以让人在外面种下。
Nibbaṭṭabījaṃ nobīja-makatañcāpi kappati; Kaṭāhabaddhabījāni, bahiddhā vāpi kāraye.
种子连成一整块,不管是在容器里,还是在地上;
只要在一个地方做成合乎戒律的净法,就等于在一切处都做成了。
Ekābaddhesu bījesu, bhājane vāpi bhūmiyaṃ; Kate ca kappiyekasmiṃ, sabbesveva kataṃ bhave.
将根叶弃置后作成净物,根和叶却生长了起来。
那时他应该重新做适宜的,因为当时那还是生命者的村落。
Nikkhitte kappiyaṃ katvā, mūlapaṇṇāni jāyaruṃ; Kappiyaṃ puna kāreyya, bhūtagāmo hi so tadā.
有叶或无叶,生于苔水;
塔庙等处之苔,已生出双叶三叶。
就像草木丛和种子,当根与叶已经长出时。
Sapaṇṇo vā apaṇṇo vā, sevālodakasambhavo; Cetiyādīsu sevālo, nibbaṭṭadvattipattako; Bhūtagāmova bījampi, mūlapaṇṇe viniggate.
瓶座等上的苔藓、花苞、蛇伞菌,
皆属恶作之事;盛开者则非犯戒所依。
Ghaṭādipiṭṭhe sevālo, makuḷaṃ ahichattakaṃ; Dukkaṭasseva vatthūni, phullamabyavahārikaṃ.
破坏湿润活树上的紫胶、树脂与伞菌而取者,
得巴吉帝亚;刻字于树者亦然。
Lākhāniyyāsachattāni, allarukkhe vikopiya; Gaṇhato tattha pācitti, chindato vāpi akkharaṃ.
压榨椰子等,用木槌等;
割断、打结,草等亦不应为。
Pīḷetuṃ nāḷikerādiṃ, dārumakkaṭakādinā; Chindituṃ gaṇṭhikaṃ kātuṃ, tiṇādiṃ na ca kappati.
草木与种子,或砍或破或截;
或劈或刺或煮,摄心之后莫宣说。
Bhūtagāmaṃ va bījaṃ vā, chinda bhindocināhi vā; Phālehi vijjha paca vā, niyametvā na bhāsaye.
请把这件事做成合律的,请拿这个,请把这个带来;
把这个给他,把这个弄干净,这样说才合适。
Imaṃ karohi kappiyaṃ, imaṃ gaṇhedamāhara; Imaṃ dehi imaṃ sodhehevaṃ vaṭṭati bhāsitunti.
14. 地的解说
14. Bhūminiddeso
众议宣告等,牛卧处与居士地;
于彼合法之地,宿食与烹煮皆允许。
Sammutussāvanantā ca, gonisādī gahāpati; Kappiyā bhūmiyo yāsu, vutthaṃ pakkañca kappati.
为居住而造的房舍,无论属于僧团还是属于个人;
可以接受的小屋应该得到,能容得下一起住。
Vāsatthāya kate gehe, saṅghike vekasantake; Kappiyā kuṭi laddhabbā, sahaseyyappahonake.
在家人为僧团或个人建房时,应这样说:
首先安放砖块、柱子等,直到近处宣告。
Gehe saṅghassa vekassa, karamānevamīrayaṃ; Paṭhamiṭṭhakathambhādiṃ, ṭhapeyyussāvanantikā; ‘‘Kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti.
大多未围护的园林,或整座园林亦然;
人们称它为“牛卧处”,这是僧团共同认可的认许净地。
Yebhuyyenāparikkhitto, ārāmo sakalopi vā; Vuccate ‘‘gonisādī’’ti, sammutī saṅghasammatā.
除比丘外,由其他人给与者,即属彼等所有;
为作净屋之用,此屋乃已故居士之屋。
Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññehi, dinno tesaṃva santako; Atthāya kappakuṭiyā, geho gahapatī mato.
与不净屋舍中宿存的熟酥等混杂者,
应知具内宿性,属前二时药。
Akappakuṭiyā vutthasappiādīhi missitaṃ; Vajeyya antovutthattaṃ, purimaṃ kālikadvayaṃ.
此比丘亲手所煮,尽形寿许作药用;
无肉者如七日之药,有肉者即同自煮。
Teheva bhikkhunā pakkaṃ, kappate yāvajīvikaṃ; Nirāmisaṃva sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā.
那些以柱子等物为依托而安立的宣告声所及之界,
即使它们已被移走,它仍然留在其他那些上面。
Ussāvanantikā yehi, thambhādīhi adhiṭṭhitā; Tesuyevāpanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.
一切既已舍尽,于三有不复依止;
纵居屠牛之场围绕之中,余者不过覆障之下的迷乱。
Sabbesu apanītesu, bhave jahitavatthukā; Gonisādī parikkhitte, sesā chadanavibbhamāti.
15. 亲教师与戒师的义务行持说明
15. Upajjhācariyavattaniddeso
关于亲教师和老师的义务——
Upajjhācariyavattānīti –
依靠亲教师和老师而住的人,非常贤善。
应常按时布施齿木、坐具、水和粥。
Nissāyupajjhācariye, vasamāno supesalo; Dantakaṭṭhāsanaṃ toyaṃ, yāguṃ kāle dade sadā.
在钵的事上要谨慎,进村和回村路上也要照做。
在座位上、洗脚凳上,还有陶片、拖鞋和衣服。
Patte vattaṃ care gāma-ppavese gamanāgame; Āsane pādapīṭhe ca, kathalopāhanacīvare.
盥洗用水、饮用水及大小便处,
清扫住处之义务,重新铺设亦复如是。
Paribhojanīyapānīya-vaccappassāvaṭhānisu ; Vihārasodhane vattaṃ, puna paññāpane tathā.
比丘洒扫时,勿于逆风及人群中扬尘;
于精舍、饮水处、卧坐处之旁亦勿扬尘。
Na papphoṭeyya sodhento, paṭivāte ca saṅgaṇe; Vihāraṃ bhikkhu pānīya-sāmantā sayanāsanaṃ.
浴处浴已当作务:煮染、洗濯与缝衣;
染衣汁滴时,莫踏立者处经行。
Nhāne nhātassa kātabbe, raṅgapāke ca dhovane; Sibbane cīvare theve, rajanto na vaje ṭhite.
未请示某人,不应给与,
也不应拿取其钵、袈裟或任何资具。
Ekaccassa anāpucchā, pattaṃ vā cīvarāni vā; Na dadeyya na gaṇheyya, parikkhārañca kiñcanaṃ.
对某些人,置于身后,或者跟在他后面走;
把施食送出去,并且让人把它从自己身边拿走。
Ekaccaṃ pacchato kātuṃ, gantuṃ vā tassa pacchato; Piṇḍapātañca ninnetuṃ, nīharāpetumattano.
该做的事,或者准备工作,以及自己剃发;
不管是叫人去做还是自己动手,没有先问过就不该做。
Kiccayaṃ parikammaṃ vā, kesacchedañca attano; Kārāpetuṃ va kātuṃ vā, anāpucchā na vaṭṭati.
想前往村落、坟场、界外,或者想去别的方向,
就算是自己的事,不先请示也不可以。
Gāmaṃ susānaṃ nissīmaṃ, disaṃ vā gantumicchato; Attano kiccayaṃ vāpi, anāpucchā na vaṭṭati.
应当驱除已经生起的不乐、邪见或追悔。
或者,也应当在属于僧团的事务上努力。
Uppannaṃ aratiṃ diṭṭhiṃ, kukkuccaṃ vā vinodaye; Kareyya vāpi ussukkaṃ, saṅghāyattesu kammasu.
应瞻视病人,彼等来时起迎;
随处以坏规矩,由不恭敬犯恶作。
Gilānesu upaṭṭheyya, vuṭṭhānaṃ nesamāgame; Vattabhedena sabbattha, anādarena dukkaṭanti.
16. 大小便之处的解释
16. Vaccapassāvaṭṭhānikaniddeso
大小便处——
Vaccapassāvaṭṭhānikanti –
不应依戒腊次第行大小便;
厕所、浴室与渡口,先到者得。
Na kareyya yathāvuḍḍhaṃ, vaccaṃ yātānupubbiyā; Vaccapassāvakuṭiyo, nhānatitthañca labbhati.
应先示意而后入,不可贸然即闯入;
咳声之后方前行,唯应立于木屐上。
Paviseyyubbhajitvā no, sahasā paviseyya ca; Ukkāsitvāvubbhajeyya, pādukāsveva saṇṭhito.
不该出声排便,也不该嚼齿木。
不应该在便槽和便池外面大小便。
Na kare nitthunaṃ vaccaṃ, dantakaṭṭhañca khādayaṃ; Vaccapassāvadoṇīnaṃ, na kareyyubhayaṃ bahi.
勿向井中投木柴,勿向尿槽吐痰唾;
粗糙处莫刮拭,沾秽当清洗。
Kūpe kaṭṭhaṃ na pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā; Nāvalekheyya pharuse-nuhatañcāpi dhovaye.
不要仓促地脱离而出,不要出去。
不要吧唧吧唧地漱口,也要把残渣清理干净。
Na nikkhameyya sahasā-vubbhajitvā na nikkhame; Capu capu nācameyya, uklāpañca visodhayeti.
17. 请求许可的做法释义
17. Āpucchakaraṇaniddeso
请求允许的做法——
Āpucchakaraṇanti –
没有受到长老劝请,就不应该诵巴帝摩卡。
不应说法,不应提问,也不应作答。
Anajjhiṭṭhova therena, pātimokkhaṃ na uddise; Dhammaṃ na kathaye pañhaṃ, na pucche na ca vissaje.
已请得允许而后说法,若更年长者复至;
无须再次请求允许,于食堂随喜者亦如是。
Āpucchitvā kathentassa, puna vuḍḍhatarāgame; Puna āpucchanaṃ natthi, bhattagge cānumodato.
住在长老的住处却未经请示,
不应自己背诵经文段落,也不应给予提问。
Vasanto ca anāpucchā, vuḍḍhenekavihārake; Na sajjhāyeyya uddesaṃ, paripucchañca no dade.
不要说法,不应点灯,也不应灭灯。
应当打开或关上窗户或窗板。
Dhammaṃ na bhāsaye dīpaṃ, na kare na ca vijjhape; Vātapānaṃ kavāṭaṃ vā, vivareyya thakeyya ca.
在经行处经行时,应随长老而转身;
不应以桑喀帝衣角碰触那位长老。
Caṅkame caṅkamantopi, vuḍḍhena parivattaye; Yena vuḍḍho sa saṅghāṭi-kaṇṇenenaṃ na ghaṭṭayeti.
18. 裸形者的说明
18. Nagganiddeso
裸形者不应上路行走,不应吃,不应喝,不应咀嚼,不应品尝。
不拿取,不给予,不礼拜,也不让别人礼拜。
Naggo maggaṃ vaje bhuñje, pive khāde na sāyaye; Na gaṇhe na dade neva, vande vandāpayeyya vā.
不要做准备工作,也不要在遮挡物处行事;
准备时,两件衣覆盖全身,各处都允许。
Parikammaṃ na kāreyya, na kare paṭichādisu; Parikamme duve vattha-cchādi sabbattha kappiyāti.
19. 浴室规定的说明
19. Nhānakappaniddeso
关于沐浴的规定——
Nhānakappoti –
Na ca nhāyeyya therānaṃ, puratopari vā tathā; Dadeyya otarantānaṃ, maggamuttaramānako.
沐浴之时,不应在墙壁、柱、树桩处以身磨蹭;
不应以乾达婆手(木手摩身具)、以库卢文达草线搓洗身体。
Kuṭṭatthambhataruṭṭāne, nhāyamāno na ghaṃsaye; Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā.
不得以木块等互相摩擦,也不得以身体摩擦;
陶片、砖片与布卷,则允许。
Mallakenāññamaññaṃ vā, sarīrena na ghaṃsaye; Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.
众人皆可用手掌宽者,病者亦可用未制成之洁具;
石、浮石、瓦砾,皆得用作蹭脚之具。
Sabbesaṃ puthupāṇī cā-kallassākatamallakaṃ; Pāsāṇapheṇakathalā, kappanti pādaghaṃsaneti.
20. 不应礼敬者的解说
20. Avandiyaniddeso
被举罪者、未受具足戒者、不同住者、女人,
新受戒者、犯重罪者、般哒咖,皆不应受礼敬。
Ukkhittānupasampanna-nānāsaṃvāsaitthiyo; Navo ca garukaṭṭho ca, paṇḍako ca avandiyāti.
21. 皮革分别
21. Cammaniddeso
鹿皮、羊皮和山羊皮,允许拿来使用;
赤鹿、黑羚羊、斑鹿,以及麅鹿等鹿类。
Migājeḷakacammāni, kappanti paribhuñjituṃ; Rohiteṇipasadā ca, kuruṅgā migajātikā.
除了已允许的三种皮革以外,其余的皮革都属于恶作罪的事例。
装东西的袋子和鞋子用的皮,这一切都是允许的,不是人皮。
Anuññātattayā aññaṃ, cammaṃ dukkaṭavatthukaṃ; Thavikopāhane cammaṃ, sabbaṃ kappatimānusanti.
22. 鞋履的说明
22. Upāhananiddeso
在中部地区,新的多层鞋与鞋垫不被允许;
在一切僧园中皆被允许,对一切处皆不适者亦然。
Majjhadese na kappanti, gaṇaṅgaṇūpāhanā navā; Sabbassa kappantārāme, sabbatthākallakassa ca.
纯青、纯白、纯黄、纯赤、纯黑之鞋;
大染色、大名色所染者,亦名为鞋。
Sabbanīlakaodātapītalohitakaṇhakā ; Mahāraṅgamahānāma-raṅgarattā cupāhanā.
整体呈茜草色、杂色的,以及用青、黄等颜色做条纹的;
有鹧鸪斑纹,并以公羊角、山羊角增饰的。
Sabbamañjeṭṭhikā citrā, nīlapītādivaddhikā; Tittirapattikā meṇḍa-ajavisāṇavaddhikā.
用皮革绑成的、用布片绑成的,或者用棉花填充的鞋子;
边缘打结、用孔雀尾羽缝缀起来。
Khallabaddhā puṭabaddhā, tūlapuṇṇā cupāhanā; Pāliguṇṭhimakā mora-piñchena parisibbitā.
用蝎子装饰、狮子皮、老虎皮、水獭皮和豹皮制成;
还有用猫皮和黑猫头鹰皮包裹的;
有人若穿着鞋行走,就犯恶作。
Vicchikāḷikatā sīhabyagghuddājinadīpinaṃ; Majjārakāḷakolūkacammehi ca parikkhaṭā; Pādukā saṅkamanīyā, koci dhāreyya dukkaṭaṃ.
把青、黄等各种颜色全部擦掉,或者只擦掉一部分;
把鞋子的皮饰之类去掉之后,就可以穿了。
Nīlādivaṇṇaṃ sakalaṃ, puñchitvā vekadesakaṃ; Upāhanā vaḷañjeyya, hāretvā khallakādikanti.
23. 不看说明
23. Anolokiyaniddeso
贪染女人之根,或瞻施食女面;
于他人钵起嫌责想,或顾自身面容。
在镜子或水钵里看,就犯恶作。
Sāratto itthiyā yoniṃ, mukhaṃ vā bhikkhadāyiyā; Parassa pattamujjhānasaññī vā attano mukhaṃ; Ādāsodakapatte vā, olokeyyassa dukkaṭanti.
24. 眼药盒的说明
24. Añjanīniddeso
眼药器或圆、或八棱、或十六棱,磨光者亦得受用;
底部三道刻痕、颈部一道,皆为系绳而设。
Vaṭṭāṭṭhasoḷasaṃsā vā, maṭṭhā vaṭṭati añjanī; Tissopi mūle gīvāyaṃ, lekhā ekāva bandhituṃ.
无论是哪种图样,比如花环之类的装饰图案、鳄鱼牙形状的纹样,
牛尿形、半月形之类的变形,在这里都不适用。
Yaṃ kiñci rūpaṃ mālādikammaṃ makaradantakaṃ; Gomuttakaḍḍhacandādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.
用可行的单色线缝袋,同样地,
针盒、钥匙盒和筹签,也都是无彩绘、无雕饰的。
Labbhekavaṇṇasuttena, sibbituṃ thavikā tathā; Sipāṭi kuñcikākoso, salākāpi acittakā.
由海螺、海螺脐、角、骨、芦苇、牙制成的,同样如此;
用木板、木头、竹子、紫胶或金属做成的,也是一样。
Saṅkhanābhivisāṇaṭṭhi-naḷadantamayā tathā; Phalakaṭṭhamayā veḷu-lākhālohamayāpi ca.
眼药瓶、签子与烟管都可得到;
同样,小刀柄与鼻药管也用那种材料制成。
Añjaniyo salākāyo, dhūmanettā ca labbhare; Tathā satthakadaṇḍāni, natthudānā ca tammayāti.
不适宜使用的卧具说明
25. Akappiyasayananiddeso
不可用的卧具:
Akappiyasayanānīti –
高足坐椅、木棉褥、大床榻、铺垫、牛纹毛毯;
花绣毯、兽纹毯、双面长毛毯、单面长毛毯。
Āsandī tūlī pallaṅko, paṭikaṃ gonacittakaṃ; Paṭalī vikatī udda-lomī ekantalomikā.
库塔毯、蚕丝布、宝石绣罩单,象、马、车乘的垫褥;
胜者传承黑羚羊皮、最上鹿皮垫褥。
Kuttaṃ koseyyaṃ kaṭṭissaṃ, hatthiassarathattharā; Jinappaveṇikadalī-migappavaraattharā.
以红色床幔为帐,以两头红色的枕头为枕;
这些是不合律制的,受用的人犯恶作罪。
Salohitavitānañcu-bhatorattūpadhānakaṃ ; Akappiyāni etāni, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
除高座等三种外,其余情况下获准坐在属于居士的(坐具)上;
在法座、斋堂,以及家中,也可坐下。
简略而言关于铺地面的覆盖物,也允许躺卧。
Āsandādittayā sese, labbhate gihisantake; Dhammāsane ca bhattagge, ghare cāpi nisīdituṃ; Bhūmattharaṇasaṅkhepe, sayituñcāpi kappati.
四方的凳子、七支的、五支的、高脚的。
我只在家里坐于铺有棉絮的床和凳子上。
Caturaṃsapīṭhā sattaṅgā, pañcaṅgā uccapādakā; Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ.
用布片、树皮纤维、羊毛和树叶,还有草填满;
五种以衣料为表皮的褥垫,在所有地方都是允许的。
Coḷavākuṇṇapaṇṇānaṃ, tiṇānañceva pūritā; Cīvaracchaviyo pañca, bhisī sabbattha kappiyā.
三种棉花、兽毛和禽毛,是褥垫里的填充物;
枕头是允许的,豆枕除了棉花以外。
Tūlattayaṃ bhisigabbho, lomāni migapakkhinaṃ; Bimbohane anuññātaṃ, tūlavajjā masūrake.
在人发与兽毛所成之座、叶、花、多摩罗上;
纵令清净,未经审察亦不应坐。
Manussalomamuṇṇāyaṃ, paṇṇe pupphaṃ tamālakaṃ; Suddhaṃ na āsanañceva, labbhamappaṭivekkhitanti.
26. 同座者释义
26. Samānāsanikaniddeso
关于“同座者”的解释——
Samānāsanikopicāti –
相差三夏腊之内,许比丘们共坐一座;
五夏腊者,得与七夏腊、三夏腊者同坐。
Tivassantarānuññātaṃ, bhikkhūnamekamāsanaṃ; Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdituṃ.
除了黄门、女人和二根者,牟尼;
他允许所有人坐在长座上。
Ṭhapetvā paṇḍakaṃ itthiṃ, ubhatobyañjanaṃ muni; Dīghāsane anuññāsi, sabbeheva nisīdituṃ.
长座的最低限度是够三个人坐得下;
在小床或座椅上,可以坐得下两个人。
Antaṃ dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ; Mañcake vāpi pīṭhe vā, dvinnaṃ labbhaṃ nisīditunti.
27. 不共住者的说明
27. Asaṃvāsikaniddeso
所谓“不共住者”——
Asaṃvāsiko cāti –
被举罪者、未受具足戒者、比丘尼、断根者;
异共住、界外住者、住于虚空者。
十一个不具资格者,以及不可共住者,都已阐明。
Ukkhittonupasampanno, bhikkhunī chinnamūlako; Nānāsaṃvāsanissīma-ṭṭhitavehāyasaṇṭhitā; Ekādasa abhabbā ca, asaṃvāsāti dīpitāti.
28. 甘马的解说
28. Kammaniddeso
别众作非法甘马,和合众作非法甘马;
别众作如法甘马,和合众作如法甘马。
只有第四种是允许的,其余各种甘马都犯恶作。
Vaggena adhammakammaṃ, samaggena adhammikaṃ; Vaggena dhammakammañca, samaggena ca dhammikaṃ; Catutthaṃyevānuññātaṃ, sesakammesu dukkaṭaṃ.
四众、五众、十众、二十众;
超过二十人的众,五种僧团已得到阐明。
Catuvaggo pañcavaggo, dasavīsativaggiko; Tirekavīsativaggo, pañca saṅghā vibhāvitā.
四众之中,不得出罪、受具足戒与自恣;
五众亦不得出罪,中部地区不得受达上。
Catuvaggettha abbhānu-pasampadāpavāraṇā; Pañcavaggo ca abbhānaṃ, majjhadesupasampadaṃ.
十人僧团除出罪外,可作一切甘马;
另一者于诸甘马中,被称为堪作甘马者。
Dasavaggo ca abbhānaṃ, ṭhapetvā sabbakammiko; Itaro sabbakammesu, kammappattoti dīpito.
四人僧团所应作者,由四位清净比丘(完成);
其余堪任甘马者应授与欲,其余(甘马)亦同此理。
Catuvaggena kattabbe, cattāro pakatattakā; Kammappattā pare chandā-rahā sesepyayaṃ nayo.
应由四人僧团等来做的,属于不共住甘马所相应的事。
把任何一个重罪等类的人,作为凑僧数的人。
已作而变坏的别住等业,以及恶作。
Catuvaggādikattabbaṃ, asaṃvāsakammāraha; Garukaṭṭhesvaññataraṃ, katvāna gaṇapūrakaṃ; Parivāsādikaṃ kammaṃ, kataṃ kuppañca dukkaṭaṃ.
非法甘马应当遮止,障碍有两种或三种;
这些见解,每一种都只立足于一个立足处;能遮止它们的人,则超越于此。
Adhammakammaṃ vāreyya, antarāye duve tayo; Diṭṭhāvimekodhiṭṭhānaṃ, vārenteva tatodhikā.
应受甘马的、不与僧团共住的、心智错乱的、被苦逼恼的。
对这些人来说,在僧团中间提出反对是站不住脚的。
Kammārahā asaṃvāsā, khittacittadukhaṭṭitā; Etesaṃ saṅghamajjhamhi, paṭikkhepo na ruhati.
于自然边界内共住、未受治罚之比丘,
纵唯告知紧邻者,其告亦成立。
Pakatattekasīmaṭṭha-samasaṃvāsabhikkhuno; Ārocentassantamaso-nantarassāpi rūhati.
欲坏如法僧事,当面即出反对;
避于前,于身和合之欲,不予同意,犯恶作。
Kopetuṃ dhammikaṃ kammaṃ, paṭikkoseyya sammukhā; Tirokkhā kāyasāmaggiṃ, chandaṃ no deyya dukkaṭanti.
第29节 远离邪命的解说
29. Micchājīvavivajjanāniddeso
远离邪命——
Micchājīvavivajjanāti –
木头、竹子、果实、花朵、粉末、洗澡水和漱口水;
为了拉拢在家人,不该把泥土、牙木等东西送给他们。
Dāruṃ veḷuṃ phalaṃ pupphaṃ, cuṇṇaṃ nhānamukhodakaṃ; Mattikādantakaṭṭhādiṃ, na dade kulasaṅgahā.
靠如仆从般侍候、如煮绿豆般的谄媚、看宅地来谋生;
靠替人送信跑腿,或者靠当跑腿差役过活。
Pāribhaṭakatāmugga-sūpyatāvatthuvijjayā; Paheṇadūtakammena, jaṅghapesaniyena vā.
不应以顺施小惠、以食易食、行医治病而活命;
亦不应以任何为正自觉者所呵责之他法而谋生。
Anuppadānappaṭipiṇḍa-vejjakammena vā pana; Nāññena vāpi sambuddhappaṭikuṭṭhena jīvaye.
通过示相、索求、虚妄、伪称、欺诈等方式;
应当避免因毁坏信众家庭之类的恶行所生起的资具供养。
Viññattinesanābhūtullapanākuhanādihi; Kuladūsādinuppannapaccaye parivajjayeti.
来客不应穿鞋进入寺院,
不应撑伞盖、以头巾裹头,也不应以袈裟覆头。
Āgantuko na ārāmaṃ, pavise saupāhano; Sachattoguṇṭhito sīse, karitvā vāpi cīvaraṃ.
不应以饮用水洗脚,对年长者亦然;
应礼敬同住者,并询问卧具与坐处。
Pānīyena na dhoveyya, pāde vuḍḍhatarepi ca; Āvāsikebhivādeyya, puccheyya sayanāsanaṃ.
行脚比丘收拾木制陶制器具,
掩闭精舍,交代卧具,然后离去。
Gamiko paṭisāmetvā, dārumattikabhaṇḍakaṃ; Vihārañca thaketvāna, āpuccha sayanāsanaṃ.
如果没有需要告辞的对象,就应当把东西妥善收好。
如果不这样做,他的离开就不被允许。
Āpucchitabbe asati, saṃgopetvāna sādhukaṃ; Pakkameyyaññathā tassa, pakkantuṃ na ca kappati.
住寺的比丘应该给上座客比丘安排座位;
把洗脚水等和钵、袈裟放在一旁。
Āvāsiko paññāpeyya, vuḍḍhāgantussa āsanaṃ; Upanikkhipe pādoda-ppabhutiṃ pattacīvaraṃ.
迎上前去接住,再以饮水问候。
对来客应当礼敬,并为他安排坐卧的地方。
Paccuggantvāna gaṇheyya, pānīyena ca pucchaye; Āgantukebhivādeyya, paññape sayanāsanaṃ.
应当说明哪些是已住过的地方、哪些是没住过的地方,以及哪些是适合去的行乞处、哪些是不适合去的行乞处。
大小便的地方,以及共住规约和有学圣者的共许。
Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocaraṃ vade; Vaccapassāvaṭhānāni, katikaṃ sekkhasammutiṃ.
要说明进入和离开的时间,以及洗用生活用水与饮用水。
他坐着的时候,就能对新来的年少比丘把这一切都说明清楚。
Pavesanikkhame kālaṃ, paribhojiyapāniyaṃ; Nisinnova navakassa, etaṃ sabbaṃ samuddiseti.
31. 净施的解说
31. Vikappanāniddeso
也就是“净施”的意思——
Vikappanācevāti –
当面与背后,此二净施如是说;
作当面净施者,须在一位智者前。
Sammukhā parammukhāti, duve vuttā vikappanā; Sammukhāya vikappento, byattassekassa santike; ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti bhāsaye.
Ettāvatā nidhetuṃva, kappatī na ca kappati; Paribhogādikaṃ tena, appaccuddhaṭabhāvato.
223“可受用、施与或随宜处置我所有物。”
223. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti –
Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi kappati.
另一种当面净施,是在一位比丘面前进行;
取了其中一位的名字,即五位同法者中的一位。
Aparā sammukhāvekā, bhikkhussekassa santike; Gahetvā nāmamekassa, pañcannaṃ sahadhamminaṃ.
225应该这样说:我把这件衣净施给提萨比丘、提萨比丘尼、提萨沙弥、提萨沙弥尼、提萨在学尼。
225. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya vikappemī’’ti vattabbaṃ.
那位比丘应当这样说:帝萨比丘、帝萨比丘尼、帝萨沙弥、帝萨沙弥尼、帝萨在学尼的东西,你拿去用也好,送掉也好,或者随你怎么处理都好。
Tena bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa , tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti vattabbaṃ.
Parammukhāvikappane-kassantikevamīraye; ‘‘Imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti.
227对方应当问:“谁是你的朋友或熟人?”另一个人应当这样回答:“三位比丘”,或者“三位比丘尼”,或者“三位沙弥”,或者“三位沙弥尼”,或者“三位在学尼”。
227. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Itarena cevaṃ vattabbaṃ ‘‘tisso bhikkhū’’ti vā ‘‘tissā bhikkhunī’’ti vā ‘‘tisso sāmaṇero’’ti vā ‘‘tissā sāmaṇerī’’ti vā ‘‘tissā sikkhamānā’’ti vā.
然后,他先说“我把它施给提萨,或者施给提萨”,这样指定之后,应由他本人把它收回:“提萨比丘、提萨比丘尼、提萨沙弥、提萨沙弥尼、属于提萨的女在学尼的东西,你拿去用也行,丢掉也行,或者随需要怎么处理都行。”
Puna tena ‘‘ahaṃ tissassa tissāya vā dammī’’ti vikappetvā teneva ‘‘tissassa bhikkhuno, tissāya bhikkhuniyā, tissassa sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā, tissāya sikkhamānāya santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti paccuddharitabbaṃ.
在这里,应把“Etaṃ imaṃ”搭配成“etāni, imānī”。
Dūrasantikattekattabahubhāvaṃ vijāniya; ‘‘Etaṃ ima’’nti ‘‘etāni, imānī’’tettha yojaye.
十天、一个月,或者咖提那衣敷展期间的五个月;
为了圆满那尚未圆满的,如果还对一个月(的时限)存有期待;
不生起尼萨耆亚,即未决意、未分配者。
Dasāhaṃ māsamekaṃ vā, pañca vā kathinatthate; Pāripūratthamūnassa, paccāsā sati māsakaṃ; Nuppādayati nissaggiṃ, nādhiṭṭhitavikappitanti.
32. 依止的解说
32. Nissayaniddeso
对通达的比丘来说,戒龄满五岁后,就不需要依止了。
哪怕一辈子不成器,也只能靠依附别人活着。
Byattassa pañcavassassa, natthi nissaya kāriyaṃ; Yāvajīvampi abyatto, nissitoyeva jīvati.
把袈裟偏袒在一边肩上,双手合掌举起来。
蹲下来坐着,应当说到第三次。
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ; Ukkuṭikaṃ nisīditvā, vade yāvatatīyakaṃ; ‘‘Ācariyo me, bhante, hohi, Āyasmato nissāya vacchāmī’’ti.
依止若因阿阇梨离去、转投异派、或还俗,
以及命终、被令遣离、与亲教师会合而止息。
Pakkante pakkhasaṅkante, vibbhante vāpi nissayo; Maraṇāṇattupajjhāya-samodhānehi sammati.
初至未曾游之地,莫依无惭者而居;
且留四五日以待,为识比丘众性行。
Nissāya na vaselajjiṃ, apubbaṃ ṭhānamāgato; Āgame catupañcāhaṃ, ñātuṃ bhikkhusabhāgataṃ.
行路病者、侍病之人,
及于林中或他处受请者;善观察者当为择取安隐适意之处。
当有同类施主在时,至少可以住下来。
Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca; Yācitassa araññe vā, sallakkhantena phāsukaṃ; Sabhāge dāyakesante, vasituṃ tāva labbhatīti.
33. 腰带(身缚)的解说
33. Kāyabandhananiddeso
未系腰带而入村者,得恶作罪;
若因失念而至,应即在忆起之处系之。
Akāyabandhano gāmaṃ, dukkaṭaṃ paviseyya ce; Bandheyya yattha sarati, tatthevāsatiyā gato.
片状腰带和猪肠状腰带,这是两种腰带;
还有粗布腰带和绳索腰带,以及一种与此相顺应的腰带。
Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ; Dussapaṭṭo ca rajju ca, ekā tadanulomikā.
鱼骨与枣椰叶制成的、光滑的腰带;
十对四亦可获得,末尾是双股线。
Macchakaṇṭakakhajjūrī-pattā maṭṭhā ca paṭṭikā; Labbhā dasā catassopi, ante diguṇasuttakaṃ.
展示花鬘、蟹钳等纹样,以及股线;
捶打而成的象罩纹样,腰带则不合律。
Mālādiṃ kakkaṭacchādiṃ, dassetvā guṇasuttaka; Koṭṭitā kuñjaracchādiṃ, paṭṭikā na ca kappati.
瓶形、鳄口等纹样,于十面处皆不许;
两端瓶纹与线条,余处种种彩绘亦不应。
Ghaṭakaṃ makaramukhādiṃ, na kappanti dasāmukhe; Ubhante ghaṭakā lekhā, vidhe aññañca cittakaṃ.
还有水蛇鼓、穆拉迦鼓、玛达维那琴和葫芦琴;
十种之中有两种不允许,只有中等的那一种才允许。
Deḍḍubhakañca murajaṃ, maddavīṇaṃ kalābukaṃ; Na kappanti dasāsu dve, majjhimāyeva kappare.
竹、象牙、牛角、骨、木、树脂、果实所成者;
螺、螺脐、线、芦苇、金属所成者,亦复如是。
各种类型的东西都算是许可的,那些用同样材料做成的结也是如此。
Veḷudantavisāṇaṭṭhikaṭṭhalākhāphalāmayā; Saṅkhanābhimayā suttanaḷalohamayāpi ca; Vidhā kappanti kappiyā, gaṇṭhiyo cāpi tammayāti.
34. 地界的解说
34. Pathavīniddeso
已生与未生两种,是纯净泥砂;
已生之土被烧者,多泥砂。
超过四个月的尘土、尘埃与泥土堆。
Jātājātāti duvidhā, suddhamattikapaṃsukā; Jātādaḍḍhā ca pathavī, bahumattikapaṃsukā; Cātumāsādhikovaṭṭhapaṃsumattikarāsi ca.
纯净的碎石、岩石、碎石块、粗砂和细沙;
被烧过的地面,以及大部分是砂砾等物的土地;
第二种是所说的堆积,以及未满四个月者。
Suddhasakkharapāsāṇamarumbakathalavālukā; Daḍḍhā ca bhūmi yebhuyyasakkharādimahīpi ca; Dutiyā vuttarāsi ca, cātumāsomavaṭṭhako.
Dve bhāgā tīsu bhāgesu, mattikā yassa bhūmiyā; Yebhuyyamattikā esā, sesesupi ayaṃ nayo.
挖掘时生土被掘,于生土想者犯巴吉帝亚;
于疑者、于非生土想者犯恶作;教使挖掘者亦尔,无犯。
Pācitti khaṇane jāte, jātasaññissa dukkaṭaṃ; Dveḷhassājātasaññissa, nāpattāṇāpane tathā.
一击成一罪,自掘亦然;
一令唯一罪,多令随言分。
Pahāre pahārāpatti, khaṇamānassa attanā; Ekāyāṇattiyā ekā, nānāṇattīsu vācaso.
挖这个地方、这个沼泽、这个池塘吧;
如果说“点火”之类的话,特意限定来说,是不可以的。
‘‘Imaṃ ṭhānamimaṃ kandamidha vāpiṃ khaṇettha ca; Jālehaggi’’nti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
此柱之坑,或泥土,知而莫取;
若作净事——如是之言,方为合宜。
‘‘Thambhassimassāvāṭaṃ vā, mattikaṃ jāna māhara; Karohi kappiyañce’’ti, vacanaṃ vaṭṭatedisaṃ.
Asambaddhaṃ pathaviyā, sukkhakaddamaādikaṃ; Kopetuṃ tanukaṃ labbhamussiñcanīyakaddamaṃ.
蚯蚓、蚁丘土、鼠洞土;
额外四个月的周期,以及土块等,不要翻动。
Gaṇḍuppādaṃ upacikāmattikaṃ mūsikukkiraṃ; Cātumāsādhikovaṭṭhaṃ, leḍḍādiñca na kopaye.
掉落的水池等,在岸边、靠近水边时;
石头和尘土沾在身上,人又掉进新粪坑里时。
Patite vāpiādīnaṃ, kūle udakasantike; Pāsāṇe ca raje lagge, patite navasoṇḍiyā.
在蚁丘上、在土堆上,以及站在露天地里时,同样如此。
在大多是砾石的地方,像雕像一样站着不动。
Vammike mattikākuṭṭe, abbhokāsuṭṭhite tathā; Yebhuyyakathalaṭṭhāne, tiṭṭhatiṭṭhakakuṭṭako.
为了抓住柱子之类的东西,把大地摇来晃去、加以破坏;
以水流劈开大地,或者把不平的地方弄平。
Thambhādiṃ gaṇhituṃ bhūmiṃ, sañcāletvā vikopayaṃ; Dhārāya bhindituṃ bhūmiṃ, kātuṃ vā visamaṃ samaṃ.
用扫帚擦洗,把荆棘之类的东西插进去;
一边说着“我要示现”,一边破开地面,迈步经行。
Sammuñjanīhi ghaṃsituṃ, kaṇṭakādiṃ pavesituṃ; Dassessāmīti bhindanto, bhūmiṃ caṅkamituṃ padaṃ.
患疥癣病的人,在池岸等处不得摩擦肢体和肢节;
洗手或蹭地,也都不允许。
Ghaṃsituṃ aṅgapaccaṅgaṃ, kaṇḍurogī taṭādisu; Hatthaṃ vā dhovituṃ bhūmiṃ, ghaṃsituṃ na ca kappati.
把柱子之类的东西竖直拔起来,把石头之类的东西滚动起来;
拖拽树枝等东西,砍劈树木和藤蔓。
Thambhādiujukuddhāro, pāsāṇādipavaṭṭanaṃ; Sākhādikaḍḍhanaṃ rukkhalatācchedanaphālanaṃ.
净心之人,清洗屎尿等(排泄物)是适宜的;
除了手湿之时,也可取地上的尘土。
Seko passāvaādīnaṃ, suddhacittassa vaṭṭati; Allahatthaṃ ṭhapetvāna, rajaggāho ca bhūmiyā.
火没有燃料时,可以放在瓦片或砖上;
当火在地上或住所中时,允许将它倒掉。
Aggissa anupādāne, kapāle iṭṭhakāya vā; Pātetuṃ labbhate aggiṃ, bhūmiyaṃ vāvase satīti.
35. 资具的说明
35. Parikkhāraniddeso
以五色线,内外缝缀;
于伞盖与叶上,剪出山峰、半月等形。
Pañcavaṇṇehi suttehi, anto bahi ca sibbituṃ; Girikūṭaḍḍhacandādiṃ, chatte paṇṇe ca chindituṃ.
在杖上刻画壶形或兽形,是不允许的;
在杖端(杖柄处)则可以,状如蛇头伞盖。
Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, daṇḍe lekhā na vaṭṭati; Vaṭṭatī daṇḍabundamhi, ahicchattakasādisaṃ.
以同一种颜色缝合,或编织成笼;
为求牢固,用于伞上则合宜,于杖上则如刻纹般系缚。
Sibbituṃ ekavaṇṇena, pañjaraṃ vā vinandhituṃ; Thiratthaṃ vaṭṭatī chatte, daṇḍe lekhāva bandhituṃ.
在袈裟上,无论是边缘、正面,还是辫状、链状,
或用针缝改制的样式,以及其他样式,都不允许。
甚至对作净斑的改动,以及线耳等类,也是不允许的。
Ante paṭṭamukhe vāpi, veṇi saṅkhalikāpi vā; Sūcivikāramaññaṃ vā, cīvare na ca kappati; Kappabinduvikārampi, pāḷikaṇṇikaādikaṃ.
线结、扣襻、布条,还有四角形的,亦为佩饰。
锤子、蟹钳之类的变形器具,在这里是不允许的。
Gaṇṭhipāsakapaṭṭāpi, catukkoṇāva agghiyaṃ; Muggaro kakkaṭacchādi-vikāraṃ nettha vaṭṭati.
裁衣用的角线和纽结,在肘部确实很难察觉。
不应把香料、油或紫胶放进染料里。
Koṇasuttā ca pīḷakā, duviññeyyāva kappare; Gandhaṃ telaṃ va lākhaṃ vā, rajane na ca pakkhipe.
不该用螺贝或宝珠去摩擦已染色的布,也不该用别的东西去摩擦。
应该放在石臼里研磨,而不是用拳头去打。
Rattaṃ saṅkhena maṇinā, ghaṭṭeyyaññena vā na ca; Ghaṃseyya doṇiyaṃ katvā, pahāre na ca muṭṭhinā.
裁制染色衣时,应依耳角(边角)墨线剪裁;
滤水器上、伞圈上,不得刻画。
Kaṇṇakoṇakasuttāni, ratte chindeyya cīvare; Lekhā na vaṭṭatī dhamma-karaṇe chattavaṭṭiyaṃ.
除了刻标记号以外,珠状凸起、凸起纽结和钥匙。
在pipphala和daṇḍa上,刻划界限是允许的。
Lekhaṃ ṭhapetvā maṇikā, pīḷakā kuñcikāya ca; Pipphale ca pariccheda-lekhā daṇḍamhi vaṭṭati.
花环等装饰、钵的圆形图案,以及墙壁上的彩绘;
下面两条线,上方像蛇伞一样。
Mālādyaraṇiyaṃ patta-maṇḍale bhittikamma ca; Heṭṭhā lekhādvayaṃ uddhaṃ, ahicchattakasādisaṃ.
舍弃剃刀柄、针和镊子之后,
任何像山峰等那样外观打磨光滑的东西,都不允许。
Hitvā kattarayaṭṭhimhi, sūcisaṇḍāsakepi ca; Yaṃ kiñci girikūṭādi-vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.
在枕头、床褥、椅子等坐卧用具上;
在扫帚、倒垃圾的地方和染色的容器那里。
Bimbohane bhisimañca-pīṭhādisayanāsane; Sammuñjanimhi saṅkāra-chaḍḍane raṅgabhājane.
于饮水器中,于脚凳上,于小凳上;
于钵架、钵盖上,于棕榈扇与扇上。
无论是花环装饰之类的色彩与平整修饰,都未被禁止。
Pānīyabhājane pāda-pīṭhe kathalikāya ca; Pattādhārapidhānesu, tālavaṇṭe ca bījane; Yaṃ kiñci mālākammādi-vaṇṇamaṭṭhamavāritaṃ.
住处门扇等种种,金制尚且蒙听许;
况于色泽光洁者,何须更论。
Senāsane pana dvārakavāṭādippabhedane; Sovaṇṇamayanuññātaṃ, vaṇṇamaṭṭhamhi kā kathā.
在各种角制、管制、葫芦制等不同样式的油容器中,
远离男女之相,涂饰未被禁止。
Visāṇanāḷilābvādippabhede telabhājane; Pumitthirūparahitaṃ, vaṇṇamaṭṭhamavāritanti.
36. 药物解说
36. Bhesajjaniddeso
不能为别人配药、给药、说药;
乞食的请求,只能向自己的同法者提出。
Janassa kātuṃ bhesajjaṃ, dātuṃ vattuṃ na labbhati; Bhikkhācariyaviññatti, sakehi sahadhamminaṃ.
允许为父亲、侍奉父亲者、依附比丘的剃发童,
以及执事者制作药物。
Pitūnaṃ tadupaṭṭhākabhikkhunissitabhaṇḍunaṃ; Labbhaṃ bhesajjakaraṇaṃ, veyyāvaccakarassa ca.
大伯父、小叔父、母亲、兄弟、姐妹等
应当临时给予他们自己的东西。
Mahācūḷapitāmātābhātābhaginiādinaṃ; Tesaṃ sakenattaniye, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
污家与求索、制药等事,
于父母亲属之间,皆不成罪过。
Kuladūsanaviññatti, bhesajjakaraṇādi hi; Mātāpitūhi sambandhañātakesu na rūhati.
钵食未为人手所触,母等亦无从遮阻,
堪施六群凶贼,及与掌施之权者。
Piṇḍapāto anāmaṭṭho, mātādīnamavārito; Channaṃ dāmarikacorassa, dātumissariyassa ca.
对于他们,应当用经水作护卫,而非为自身。
当有人请你说法时,就为他说一点契合教法的简短护卫经。
Tesaṃ suttodakeheva, parittaṃ kayirā nattano; Bhaṇitabbaṃ bhaṇāpente, parittaṃ sāsanogadhaṃ.
若戒、若法、若护卫,来已,当施、当说;
施与说皆得许可——纵为他人所遣,亦可前往。
Sīlaṃ dhammaṃ parittaṃ vā, āgantvā detu bhāsatu; Dātuṃ vattuñca labbhati, gantvā kenaci pesitoti.
37. 受持的解说
37. Uggahaniddeso
为甘马、塔庙、僧团、他人与大众故,
受持十种宝者,亦犯恶作。
Kammacetiyasaṅghañña-puggalatthaṃ gaṇassa ca; Dasabhedampi ratanaṃ, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
在这两者中,为了自利而取,犯尼萨耆亚;在其余两种情况下,犯恶作。
如果未直接指明,就对群体、僧团和个人宣说。
Nissaggi tesu attatthaṃ, dvīsu sesesu dukkaṭaṃ; Anāmasitvā vutte tu, gaṇaṃ saṅghañca puggalaṃ.
有人说“我要为塔庙的新建工程布施”,不该拒绝。
对净人说:他们是这样说的。
‘‘Cetyassa navakammassa, dammī’’ti na paṭikkhipe; Vade kappiyakārānaṃ, ‘‘vadantevamime’’ iti.
施主布施田地、宅地、池塘,或奴仆、牲畜等时,
应先辞谢,后依如法次第而受。
如果说“我布施给寺院田地等”,这样说是可以的。
Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dente dāsapasvādikaṃ; Paṭikkhipitvā gaṇheyya, kappiyena kamena ca; Khettādīni vihārassa, vutte dammīti vaṭṭati.
Navamātikakedāra-taḷākakiriyānave; Mattikuddharaṇaṃ bandho, thirakāro ca āḷiyā.
新旧田亩,取逾己份;
未分之田,谷熟时但言“给此等量”。
把金钱存起来积攒,对一切人来说都是不允许的。
Tirekabhāgagahaṇaṃ , kedāre anave nave; Aparicchannabhāge ca, sasse ‘‘dethettake’’ iti; Kahāpaṇuṭṭhāpanañca, sabbesampi akappiyaṃ.
不言耕地、播种等如是之地,
或安立其地,或此分当施,其言止此。
Avatvā kasa vappiccādettikāya ca bhūmiyā; Patiṭṭhāpeti bhūmiṃ vā, bhāgo deyyoti ettako.
在地块上种出的庄稼,你们就拿这么多,就拿这么多;
为了拿取,说这样的话:以杖和绳作为量度标准。
Bhūmibhāge kataṃ sassaṃ, ettake gaṇhathettakaṃ; Gaṇhanatthaṃ vadantevaṃ, pamāṇaṃ daṇḍarajjubhi.
在称量、守护、站在打谷场,以及把谷物搬出去的时候,
在仓库等存放处,这对他就成了不如法的。
Minane rakkhaṇe ṭhatvā, khale taṃnīharāpane; Koṭṭhādipaṭisāmane, tassevetamakappiyaṃ.
若藏贮任何属于在家人之物,犯巴吉帝亚;
即使以库藏执事身份,即使是父亲之物。
Paṭisāmeyya pācitti, yaṃ kiñci gihisantakaṃ; Bhaṇḍāgārikasīsena, sacepi pitusantakaṃ.
父亲们的如法物品,必定应当收存。
把它变成自己的东西之后,才能把它收存起来。
Pitūnaṃ kappiyaṃ vatthuṃ, avassaṃ paṭisāmiyaṃ; Attano santakaṃ katvā, labbhate paṭisāmituṃ.
接受“给我”之后,即使被说了也拒绝;
把它放倒之后,于已去者可得;守护即是障碍。
Dehīti paṭisāmetvā, vutte cāpi paṭikkhipe; Pātetvāna gate labbhaṃ, palibodhoti gopituṃ.
在园子里干活的人,比如自己的木匠等;
还有资具和卧具之类的物品,或者是国王宠信的人。
Kammaṃ karonto ārāme, sakaṃ vaḍḍhakiādayo; Parikkhārañca sayana-bhaṇḍaṃ vā rājavallabhā.
说“给”而收好后,他们若是出于意愿才说。
不应因为害怕而造作处所,应当示以守护之处。
Dehīti paṭisāmetvā, vadanti yadi chandato; Na kareyya bhayā ṭhānaṃ, guttaṃ dassetu vaṭṭati.
以强力令倒地,离去时收拾;
财物如是失时,众人疑彼比丘。
Balakkārena pātetvā, gatesu paṭisāmituṃ; Bhikkhuṃ manussā saṅkanti, naṭṭhe vatthumhi tādise.
若于寺舍居处中,拾得众所许珍宝,既已拾取当收存;
在道路或林野中,于如是处亦应如是。
知道主人们要来了,就做得恰当。
Vihārāvasathassanto, ratanaṃ ratnasammataṃ; Nikkhipeyya gahetvāna, maggeraññepi tādise; Sāmikānāgamaṃ ñatvā, patirūpaṃ karīyatīti.
38. 污家行为的解说
38. Kuladūsananiddeso
花、竹子、果实、粉末、齿木和泥土;
为了摄受而布施的人,犯污家恶作。
Pupphaṃ veḷuṃ phalaṃ cuṇṇaṃ, dantakaṭṭhañca mattikaṃ; Saṅgahaṇatthaṃ dadato, kuladūsanadukkaṭaṃ.
重物属僧由主掌,于此赠者土喇咤亚;
施与者得恶作等,因盗僧团所属物。
Thullaccayaṃ garubhaṇḍaṃ, issarenettha saṅghikaṃ; Dentassa dukkaṭādīni, theyyā saṅghañña santakaṃ.
为摄受亲族,亲自种植及教他种植,一切皆不应;
开花结果之树,守护亦非所宜。
Kulasaṅgahā ropetuṃ, ropāpetuñca sabbathā; Phalapupphūpagaṃ rukkhaṃ, jaggituñca na vaṭṭati.
从相的光显和世俗的言说方式来看;
为了自己享用,种植等做法是允许的。
Nimittobhāsato kappavohārapariyāyato; Attano paribhogatthaṃ, ropanādīni labbhare.
医者、奔走传命者及在家事务中的仆役,皆如前述;
唯除父母、光头待度行者与自家侍者。
Vuttāva vejjikā jaṅghapesane gihikammasu; Ṭhapetvā pitaro bhaṇḍuṃ, veyyāvaccakaraṃ sakaṃ.
以步计量故犯恶作,于传送信使口信时;
纵未受取其言,最先说者亦复然。
Dukkaṭaṃ padavārena, haraṇe dūtasāsanaṃ; Sāsanaṃ aggahetvāpi, paṭhamaṃ vadato puna.
已生之缘如此,五种也不适合作资具。
虚假的告发、伪装、交易和唆使等。
Uppannapaccayā evaṃ, pañcannampi akappiyā; Abhūtārocanārūpa-saṃvohāruggahādisā.
让人拿走或自己拿走之后,为了父亲和其余的亲属;
为了给已到达者的基址作供养,可得花来布施;
为了装饰,以及为了供养林伽等,都不允许。
Harāpetvā haritvāpi, pitūnaṃ sesañātinaṃ; Pattānaṃ vatthupūjatthaṃ, dātuṃ pupphāni labbhati; Maṇḍanatthañca liṅgādi-pūjatthañca na labbhati.
如是果实施病者,及施富贵有势人;
于无资具匮乏者,施与连同他人之物。
Tathā phalaṃ gilānānaṃ, sampattissariyassa ca; Paribbayavihīnānaṃ, dātuṃ saparasantakaṃ.
在分发果实和花朵时,应该布施给任何一位已获得钵的人。
经过被认可的人征询同意后,则可由另一个人施与。
Bhājente phalapupphamhi, deyyaṃ pattassa kassaci; Sammatenāpaloketvā, dātabbamitarena tu.
在精舍里划定范围之后,或者订立了规约,然后;
应该按照划定的范围来布施,或者布施给生病的人或其他人。
对乞求的人讲好条件之后,应当指明树木。
Vihāre vā paricchijja, katvāna katikaṃ tato; Deyyaṃ yathāparicchedaṃ, gilānassetarassa vā; Yācamānassa katikaṃ, vatvā rukkhāva dassiyā.
关于尸利沙涩汁等的,以及对其余粉末的判定;
就像前面所说的那样,这里也应该把“叶子”放进去。
Sirīsakasavādīnaṃ, cuṇṇe sese ca nicchayo; Yathāvuttanayo eva, paṇṇampettha pavesayeti.
39. 入雨安居的说明
39. Vassūpanāyikaniddeso
就是入雨安居的时候——
Vassūpanāyikā cevāti –
前一个和后一个,两种入雨安居。
在那里,对住处的执取,以及这样的口头宣布。
Purimikā pacchimikā, duve vassūpanāyikā; Tatthālayapariggāho, vacībhedo ca ediso.
我在这座精舍里,进入这三个月的雨安居;
在这里我进入雨安居,心对住处生起了贪著。
‘‘Imasmiṃ vihāre imaṃ, temāsaṃ vassaṃ upemi; Idha vassaṃ upemī’’ti, cittuppādettha ālayo.
不欲入住处,或当日越过;
明知而不往者,犯恶作罪。
Nopetukāmo āvāsaṃ, tadahūtikkameyya vā; Bhaveyya dukkaṭāpatti, jānaṃ vānupagacchato.
前安居断而来至,当入后安居;
三月未满,不应他往游方。
Dutiyaṃ upagaccheyya, chinnavassonupāgato; Na pakkameyya temāsaṃ, avasitvāna cārikaṃ.
为父母之故,为五同法者之故;
我为病者与侍病者,求索饮食并医药。
Mātāpitūnamatthāya, pañcannaṃ sahadhamminaṃ; Gilānatadupaṭṭhāka-bhattamesissamosadhaṃ.
我将询问、我将侍奉,前往而心怀不乐;
我将去除悔恨、恶见及重罪等。
Pucchissāmi upaṭṭhissaṃ, gantvānabhirataṃ ahaṃ; Vūpakāsissaṃ kukkuccaṃ, diṭṭhiṃ garukamādikaṃ.
我将自作,或教他作,除遣与简择;
或还净,或精勤,如是乃至前往等诸语类。
以七日以内能办成的事,或者不论已派未派,都可以获得。
Karissaṃ vāpi kāressaṃ, vinodanaṃ vivecanaṃ; Vuṭṭhānaṃ vāpi ussukkaṃ, gantumiccevamādinā; Labbhaṃ sattāhakiccena, pahitāpahitepi vā.
为僧团甘马当往,或为闻法受请;
或为师所遣,或往见师。
Saṅghakamme vaje dhamma-ssavanatthaṃ nimantito; Garūhi pahito vāpi, garūnaṃ vāpi passituṃ.
不为洗衣、指派、探亲、侍从而相见;
不应受取利养,纵使远行者今日当归。
Na bhaṇḍadhovanuddesa-ñātupaṭṭhākadassane; Labbhaṃ na pāpuṇeyyajje-vāgamissantudūrago.
由其余亲属派来,以及由依附比丘者派来;
由近事男和近事女指定后派来。
Sesañātīhi pahite, bhikkhunissitakena ca; Upāsakopāsikāhi, niddisitvāva pesite.
夏居中断,若因自身厄难,则无所犯;
纵为僧众和合,破夏之人亦不得行自恣。
Vassacchede anāpatti, antarāye satattano; Saṅghasāmaggiyā vā no, chinnavasso pavāraye.
在露天处,或于树洞、树杈;
不宜前往尸林小屋、伞盖、瓮器之处。
Ajjhokāse ca rukkhassa, susire viṭapepi vā; Chavakuṭichattacāṭī-sūpagantuṃ na vaṭṭati.
即使无住处者,也不得前往;
若依船、商队、牧栏者,则许自恣。
Asenāsanikenāpi, upagantuṃ na labbhati; Pavāretuñca labbhati, nāvāsatthavajūpagoti.
40. 不可分离品的解说
40. Avebhaṅgiyaniddeso
关于“不可分离”的说明——
Avebhaṅgiyanti –
园林和园林的用地,精舍以及它的用地;
床、椅子、褥、枕头等卧具和坐具。
Ārāmārāmavatthūni, vihāro tassa vatthu ca; Mañco pīṭhaṃ bhisi bibbo-hanādisayanāsanaṃ.
铜锅、釜,
及铜盆、铜罐。
斧、锛、手斧,
锄头与凿子。
Lohakumbhī kaṭāho ca, Lohabhāṇakavārako; Kuṭhārī vāsi pharasu, Kuddālo ca nikhādanaṃ.
藤蔓、竹子、草、叶子、蒙嘉草、芦苇和泥土;
木制和泥制的物品,这五种是不可分的。
Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajamattikā; Dārumattikabhaṇḍāni, pañcete avibhājiyā.
分重物者犯突兰遮,虽分而等同未分;
此等名为重物,悉皆不可舍。
Thullaccayaṃ bhājayato, bhājitāpi abhājitā; Garubhaṇḍāni vuccanti, etevissajjiyāni ca.
藤蔓粗如半臂,竹子长八指。
草等就算只有一把那么多,叶子就算只有一片,陶土也一样。
Valliḍḍhabāhumattāpi , veḷu aṭṭhaṅgulāyato; Tiṇādi muṭṭhimattampi, paṇṇaṃ ekampi mattikā.
或公开五色诸物,石灰、红土之属;
纵仅多罗果大,或他所施,或彼处自生。
Pākatā pañcavaṇṇā vā, sudhākaṅguṭṭha ādikā; Tālapakkappamāṇāpi, dinnā vā tatthajātakā.
僧团所护绳缆挽具等,未分配时不可分;
僧团或塔寺之工程完成时,则可分。
Rakkhitā saṅghikā rajju-yottādīpi abhājiyā; Niṭṭhite bhājiyā kamme, saṅghike cetiyassa vā.
钵等适合比丘使用的东西,同样还有已做一半和完全没做的。
在金属器具中,可分给的是:锅和脚架。
Pattādi bhikkhusāruppaṃ, tathā vippakatākataṃ; Bhājiyaṃ lohabhaṇḍesu, vārakaṃ pādagaṇhakaṃ.
竹制的可分物:油筒和剪刀柄。
伞柄和伞骨,同样还有鞋柄。
Veḷumhi bhājiyā tela-nāḷi kattaradaṇḍako; Chattadaṇḍasalākāyo, tathopāhanadaṇḍako.
允许使用的刀柄、篮子、脚架;
火燧木、眼药角等,以及比丘资具。
Anuññātavāsidaṇḍo, karaṇḍo pādagaṇhako; Araṇañjanisiṅgādi, bhikkhūpakaraṇaṃ tathā.
已经刨光、未做好的木器,以及象牙制品,是可以分割的;
在比丘的用具中,有陶制的洗脚台。
Tacchitāniṭṭhitaṃ dārubhaṇḍaṃ dantañca bhājiyaṃ; Bhikkhūpakaraṇe pādaghaṭako mattikāmayo.
可以分配的是如法的皮革,羊皮则不可以分配。
重的物品要用重的来换,固定的物品要用固定的来换。
Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, eḷacammamabhājiyaṃ; Garunā garubhaṇḍañca, thāvaraṃ thāvarena ca.
把固定物拿来交换,这样做了之后再享用。
用增益业获取藤蔓等物,其余则应视为不可分配之物。
Thāvaraṃ parivatteyya, tathā katvā ca bhuñjatu; Vallādiṃ phātikammena, gaṇhe sesamabhājiyanti.
41. 杂项说明
41. Pakiṇṇakaniddeso
Sadvārabandhane ṭhāne, sodukkhalakapāsake; Sayantena divā dvāraṃ, bandheyya parivaṭṭakaṃ.
当有智慧的人在場時,作意也是可以的。
在共住时,躺卧时对该无作(无分隔等)就会触犯恶作。
Sante viññumhi purise, ābhogo cāpi kappati; Savase taṃ vinākāraṃ, sayanto dukkaṭaṃ phuse.
珠宝、女像、谷物、女人严饰,
以及乐器、兵器、诸器;凡触此者,皆犯恶作。
Ratanānitthirūpāni, dhaññamitthipasādhanaṃ; Tūriyāvudhabhaṇḍāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
用米汤、油、米饭油,或者用梳子、手梳;
如果有人用发刷梳理头发,就犯恶作。
Sitthatelodatelehi, phaṇahatthaphaṇehi vā; Kocchenavāpi yo kese, osaṇṭheyyassa dukkaṭaṃ.
他们可以各用各的覆被,或同铺一张垫子躺卧;
也可以同床而食,或共用一个钵吃饭。
Nekapāvuraṇā ekattharaṇā vā tuvaṭṭayuṃ; Tathekamañce bhuñjeyyuṃ, ekasmiṃ vāpi bhājane.
比四指短,或者超过八指,也是这样。
不要嚼齿木,没生病时不要吃大蒜。
Caturaṅgulato ūnamadhikaṭṭhaṅgulaṃ tathā; Dantakaṭṭhaṃ na khādeyya, lasuṇaṃ na akallako.
依出身等,将低说高,或将高说低;
或直言,或假托他辞,戏笑而说,皆成恶说。
Hīnukkaṭṭhehi ukkaṭṭhaṃ, hīnaṃ vā jātiādihi; Ujuṃ vāññāpadesena, vade dubbhāsitaṃ davā.
长爪长发与鼻毛,皆不应留;
二十爪甲不磨光,隐处剃毛亦不应作。
Dīghe nakhe ca kese ca, nāsalome na dhāraye; Na labbhaṃ vīsatimaṭṭhaṃ, sambādhe lomahāraṇaṃ.
不应侵损依戒腊长幼之席位,不应妨碍僧团所派定之僧物;
勿以未洗净或沾湿之足,践踏床座卧具。
就算脚已经洗得干干净净,穿鞋踩上去也是一样(不可)。
Yathāvuḍḍhaṃ na bādheyya, saṅghuddiṭṭhaṃva saṅghikaṃ; Adhotaallapādehi, nakkame sayanāsanaṃ; Sudhotapādakaṃ vāpi, tatheva saupāhano.
不应把桑喀帝衣用来裹膝坐,也不应靠着墙壁等地方。
对于已经做过净化处理的地面/坐具,在有水时不冲洗则不可。
Saṅghāṭiyā na pallatthe, bhittādiṃ na apassaye; Parikammakataṃ sante, udake no na ācame.
接受不许可的东西,以及嬉戏投石。
向同分者发露,及公开显现,则犯恶作。
Akappiyasamādāne, davā silāpavijjhane; Desanāya sabhāgāya, āvikamme ca dukkaṭaṃ.
违越承诺时,心清净者犯恶作;
承诺之当下,另一者则犯巴吉帝亚。
Paṭissavavisaṃvāde, suddhacittassa dukkaṭaṃ; Paṭissavakkhaṇe eva, pācitti itarassa tu.
除非有正事,不该爬树,即使有正事,也只可爬一人高;
遇到危难时,可以随自己的需要爬上去。
Na rukkhamabhirūheyya, sati kicceva porisaṃ; Āpadāsu yathākāmaṃ, kappatī abhirūhituṃ.
没有滤水器就出行的人,犯恶作。
对借滤水器者,在旅途中不肯借给,犯恶作。
Vināddhānaṃ vajantassa, dukkaṭaṃ parisāvanaṃ; Yācamānassa addhāne, adadantassa dukkaṭaṃ.
割断生殖器者,犯土喇咤亚;
除病缘外,自残其余肢体者,犯恶作。
Thullaccayaṃ phuse aṅgajātacchedena dukkaṭaṃ; Ābādhappaccayāññatra, sesaṅge attaghātane.
不应自己制作彩绘书本色像,也不应让别人去制作。
别人正在吃饭时,不该叫他站起来——不管是在园林、林野还是房舍里。
Cittapotthakarūpāni, na kare na ca kāraye; Na vuṭṭhāpeyya bhuñjantaṃ, ārāmāraññagehasu.
雄畜所驾之车、肩舆、手舆,
以及病者之床舆,皆许乘坐。
Yānāni pumayuttāni, sivikaṃ hatthavaṭṭakaṃ; Pāṭaṅkiñca gilānassa, kappatī abhirūhituṃ.
把佛陀、法和僧团当作开玩笑的对象,
戏弄僧团或他人,也是恶作。
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, ārabbha karaṇe davaṃ; Dukkaṭaṃ parisaṃ vāpi, aññassa upalāḷane.
不应把身体、大腿或密处展示给比丘尼们。
揭开后,不应以泥水之类的东西泼洒她们。
Kāyaṃ ūruṃ nimittaṃ vā, bhikkhunīnaṃ na dassaye; Vivaritvā na siñceyya, tā kaddamudakādinā.
不领受教诫的人,也不回应。
除愚者、病人和即将远行的人之外,就犯了恶作。
Na gaṇhato ca ovādaṃ, na paccāharatopi ca; Bālaṃ gilānaṃ gamiyaṃ, vajjayitvāna dukkaṭaṃ.
不该教人诵习顺世论,也不该令人拔除灰发;
不该从箱子里拿东西吃,也不该玩任何游戏。
Lokāyataṃ na vāceyya, palitaṃ na ca gāhaye; Peḷāyapi na bhuñjeyya, na kīḷe kiñci kīḷitaṃ.
不应穿在家人的下衣;
应穿卷褶的下衣,也不应以泥浆涂抹。
Pārupe na nivāseyya, gihipārutanivāsanaṃ; Saṃvelliyaṃ nivāseyya, dāyaṃ nālimpayeyya vā.
莫营放贷取息利,莫向非亲非请乞;
为自受用所受施,不应转施与他人。
取最好的那份后,或吃掉,或过两三天再布施。
Vaḍḍhiṃ payojaye yāce, noññātakappavārite; Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa no dade; Aggaṃ gahetvā bhutvā vā, katipāhaṃ puno dade.
受托乞求当保护,执杖者知与不知皆同;
颈被杖击则杖罚在彼,若自教人打,则罚归自身。
根据杖的价值的差别,应当知道有巴拉基格等类别。
Uddissa yācane rakkhaṃ, ñatvāñatvā va daṇḍinaṃ; Gīvāssa daṇḍite daṇḍo, sayaṃ daṇḍāpane pana; Daṇḍassa agghabhedena, ñeyyā pārājikādikā.
当有人搬走资具时,若有人喊“贼!贼!”
那些为伤害他人而举起棍棒者,滚烫的棍棒就会落到他自己脖子上。
Harantesu parikkhāraṃ, ‘‘coro coro’’ti bhāsite; Anatthāyesaṃ gaṇhante, daṇḍaṃ gīvāssa tattakaṃ.
残食、粪尿、垃圾,弃于墙垣外的空隙处,
未察看,则犯恶作罪。
在青绿的地方,或者种着稻子和椰子等作物的地方。
Vighāsuccārasaṅkāra-muttaṃ chaḍḍeyya dukkaṭaṃ; Bahi pākārakuṭṭānaṃ, vaḷañje nāvalokiya; Harite vāpi vīhādi-nāḷikerādiropime.
不可令人安排、令人驱使,亦不可观看被安排驱使的;
纵是与法相应的舞蹈、歌唱与奏乐,亦不可为。
当有人说“我们来做供养”时,或者(表示)接受时,这是不被允许的。
Yojāpetuṃ payojetuṃ, payuttāni ca passituṃ; Na labbhaṃ dhammayuttampi, naccaṃ gītañca vāditaṃ; ‘‘Upahāraṃ karomā’’ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.
王宫、莲池、园林、画堂;
为嬉戏去看,便犯恶作。
Rājāgāraṃ pokkharaṇiṃ, uyyānaṃ cittagārakaṃ; Kīḷatthaṃ gacchato daṭṭhuṃ, ārāmaṃ dukkaṭaṃ kataṃ.
不应拒绝新衣;热天时不应拒绝坐具与僧衣。
若被上座长老驱逐,应当放下、应当请求原谅。
Nave na paṭibāheyyā-sanenuṇhe na cīvaraṃ; Nidaheyya khamāpeyya, garunā ca paṇāmito.
在背地里辱骂时,以及以七种罪过;
对比丘或近事男,甚至经由他人,以及恶作罪。
Akkosane parammukhā, āpattīhi ca sattahi; Bhikkhuṃ upāsakaṃ vāpi, aññeneva ca dukkaṭaṃ.
信施之衣,不得毁弃;
唯父母可得,其余亲族亦不可得。
Na labbhaṃ vinipātetuṃ, saddhādeyyañca cīvaraṃ; Labbhaṃ pitūnaṃ sesānaṃ, ñātīnampi na labbhati.
已住雨安居者,于他处从他处取份,犯恶作;
遗失朽坏则应偿;被催责时,不应以颈项(担保)而给。
因为放弃责任,他们就该承担财物估价赔偿之责。
Vassaṃvutthoññatoññatra , bhāgaṃ gaṇheyya dukkaṭaṃ; Paṭideyya naṭṭhe jiṇṇe, gīvā no deyya codito; Dhuranikkhepato tesaṃ, hoti bhaṇḍagghakāriyo.
未穿内衣外衣者不宜进入村落,穿鞋者亦不宜;
不应进入,也不应执持牦牛尾拂与蚊拂。
Na santaruttaro gāmaṃ, kallo vā saupāhano; Paviseyya na dhāreyya, cāmarīmakasabījaniṃ.
无病之人,不应在僧园外以剪刀剪发;
不应从僧园(取物而)持伞,伞为防护而可得。
Agilāno na chindeyya, kese kattariyā bahi; Ārāmato na dhāreyya, chattaṃ labbhati guttiyā.
不应抓取两边的担子,也不应抓取隔一个的担子;
头担、肩担、腰担与手垂担,皆得开许。
Gāheyya nubhatokājaṃ, ekantarikakājakaṃ; Sīsakkhandhakaṭibhārā, hattholambo ca labbhati.
没先请求许可就举发别人的罪,犯恶作罪。
对于清净者,以及在无根据之处,同样在机会与事由中。
Āpattiyā anokāsa-kataṃ codeyya dukkaṭaṃ; Suddhassa ca avatthusmiṃ, tathā okāsakāraṇe.
不应受用脚高过八指的床;
依世人常指为量,床或高足床皆然。
Aṭṭhaṅgulādhikaṃ mañcapaṭipādaṃ na dhāraye; Pakataṅgulena sattānaṃ, mañcaṃ vā uccapādakaṃ.
受哑戒等(外道戒)者,得恶作罪;
持剃刀器具者,亦如是;曾为理发师者亦然。
Mūgabbatādiṃ gaṇheyya, dukkaṭaṃ titthiyabbataṃ; Khurabhaṇḍaṃ parihare, tathā nhāpitapubbako.
凡为求索而作手工、循此而行;
所得之物,纵不劳作、未开口求,取之亦宜。
让人去做、让人去拿来,无论什么属于别人的东西。
Yaṃ kiñci yācituṃ hatthakammaṃ tadanusārato; Laddhaṃ gahetuṃ nikkammamayācitvāpi kappati; Kāretumāharāpetuṃ, yaṃ kiñciparasantakaṃ.
在家人给守护者时,守护者应接受多少就接受多少。
可以按规定的限度,从僧团和塔庙所属之物中取用。
Gihīnaṃ gopake dente, gahetuṃ deti yattakaṃ; Labbhaṃ yathāparicchedaṃ, saṅghacetiyasantake.
犯戒有二,以身、以语则有六;
由无惭、无知、追悔、本性,及失念浮荡故。
把不该受用的当成该受用的,或者把该受用的当成不该受用的。
Dvīhāpajjeyya āpattiṃ, kāyavācāhi vā chahi; Alajjiññāṇakukkuccapakatattā satiplavā; Akappiye vā kappiye, kappākappiyasaññitā.
对无惭、无智的罪过,以身和语覆藏;
在比丘身份、僧团、多人众和单独一人这四种情况下,出罪的方式有四种。
Alajjiññāṇatāpattiṃ , kāyavācāhi chādaye; Liṅge saṅghe gaṇekasmiṃ, catudhāpattivuṭṭhiti.
迂回语、示意、表白,于二资具不可得;
唯于第三资具可得表白,其余一切皆得。
Parikathobhāsaviññatti, na labbhā paccayadvaye; Viññattiyeva tatiye, sese sabbampi labbhati.
命终之后,布施于五同法者不生;
彼施唯属僧团,施与在家人则生长。
Na rūhataccaye dānaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ; Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.
无论是比丘还是沙弥,若在住处命终;
比丘僧团才是继承者,在这件事上,其余情况也是同样的道理。
Bhikkhu vā sāmaṇero vā, kālaṃ kayirāthūpassaye; Bhikkhusaṅghova dāyajjo, tattha sesepyayaṃnayo.
先前已经给了前面那个人,你拿去给那个人。
说“这是给最后一位的”,知道已布施后,才采取这个做法。
他作信赖取,或认定死人衣。
Purimassevimaṃ dinnaṃ, dehi netvāsukassati; Pacchimasseva dammīti, dinnaṃ ñatvā imaṃ vidhiṃ; Gaṇhe vissāsagāhaṃ vādhiṭṭhe matakacīvaraṃ.
铁器中之打击物,木器中之木制品;
钵、拖鞋、床榻、椅子,于陶器中(之钵)亦如是。
除了允许的以外,一切陶工做出来的东西都算在内。
Lohabhaṇḍe paharaṇiṃ, dārubhaṇḍe ca dārujaṃ; Pattaṃ pādukapallaṅkaṃ, āsandiṃ mattikāmaye; Ṭhapetvā kappati sabbaṃ, katakaṃ kumbhakārikanti.
42. 教示的说明
42. Desanāniddeso
舍弃比丘身份,即巴拉基格的宣说;
依所说而出罪,即重罪的宣说。
Cāgo yo bhikkhubhāvassa, sā pārājikadesanā; Yathāvuttena vuṭṭhānaṃ, garukāpattidesanā.
蹲下来坐着,把双手合掌举起来。
应当向一个人面前发露土喇咤亚等罪,就像这样。
Ukkuṭikaṃ nisīditvā, paggaṇhitvāna añjaliṃ; Thullaccayādiṃ deseyya, evamekassa santike.
384尊者,我犯了一个土喇咤亚罪,我在您面前发露。这样说之后,对方问:“贤友,你见到那个罪了吗?”就回答:“是的,尊者,我见到了。”对方又说:“贤友,以后要防护。”就回答:“萨度,尊者,我会好好防护。”应当说:“尊者,我犯了两个土喇咤亚罪,尊者,我犯了很多土喇咤亚罪,我在您面前发露。”
384. ‘‘Ahaṃ, bhante, ekaṃ thullaccayāpattiṃ āpajjiṃ, taṃ tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ āpatti’’nti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna tena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Ahaṃ, bhante, dve thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, ahaṃ bhante sambahulā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ.
对于尼萨耆亚的情况,则这样说:“尊者,我这件衣已经过了十天,成了尼萨耆亚,我把它舍给尊者。” “尊者,我这些衣……中略……尊者,我这件衣……中略……尊者,我这些衣已经过了十天,成了尼萨耆亚,我把它们舍给尊者。”
Nissaggiyesu pana ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ dasāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti. ‘‘Imāni me, bhante, cīvarāni…pe… etaṃ me, bhante, cīvaraṃ…pe… etāni me, bhante, cīvarāni dasāhātikkantāni nissaggiyāni, etānāhaṃ āyasmato nissajjāmī’’ti.
舍弃之后,那位比丘应当发露自己的罪过。
接受罪过之后,应当把舍弃的衣给出去。
Nissajjitvāna deseyya, āpattiṃ tena bhikkhunā; Paṭiggahetvā āpattiṃ, deyyaṃ nissaṭṭhacīvaraṃ.
我把这件衣、这些衣、那件衣、那些衣布施给尊者。
‘‘Imaṃ, imāni, etaṃ, etāni cīvarāni āyasmato dammī’’ti.
386尊者,这件衣我离身过夜了,除非得到比丘的许可,否则应当舍。
386. (Ka) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ rattivippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.
尊者,这件非时衣我存放超过一个月了,应当舍掉。
(Kha) idaṃ me, bhante, akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件旧衣是我让一位非亲里的比丘尼帮我洗的,犯了尼萨耆亚。
(Ga) idaṃ me, bhante, purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我从非亲里比丘尼手中接受的,除非是交换,否则犯尼萨耆亚。
(Gha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivattakā nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我在不合适的时候向不是亲戚的居士乞求来的,应当舍掉。
(Ṅa) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我向不是亲戚的居士过度索求来的,应当舍掉。
(Ca) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ tatuttari viññāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我先前未受邀请,就接近非亲里的居士,而陷入(接受)分别(指定)的,属于应舍。
(Cha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我先前没有受到邀请,就走到非亲非故的居士那里,经过(净施的)分别作意而得到的,应当舍。
(Ja) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātake gahapatike upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我经过超过三次催促、超过六次站等才促成的,应当舍。
(Jha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这张混了蚕丝绵的敷具是我让人做的,应当舍掉。
(Ña) idaṃ me, bhante, kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这张纯黑羊毛的敷具是我让人做的,应当舍掉。
(Ṭa) idaṃ me, bhante, suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,我没有取用那些白羊毛和赤褐色羊毛各一陀罗的量,就让人做成了这张敷具,这是应当舍掉的。
(Ṭha) idaṃ me, bhante, santhataṃ anādiyitvā tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这个敷具是我让人做的,还不满六年,而且没有得到比丘们的同意,应当舍掉。
(Ḍa) idaṃ me, bhante, santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.
尊者,我让人做这个坐具时,没有从旧坐具的周围取一“善逝拃”的尺寸,这属于应舍。
(Ḍha) idaṃ me, bhante, nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这些羊毛我已经带着走了超过三由旬,犯应舍罪。
(Ṇa) imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaparamaṃ atikkāmitāni nissaggiyāni.
尊者,这些羊毛是我让一位非亲里的比丘尼洗的,犯了尼萨耆亚。
(Ta) imāni me, bhante, eḷakalomāni aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitāni nissaggiyāni.
尊者,我接受了金银。尊者,这属于我该舍弃的东西,我现在把它舍给僧团。
(Tha) ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmi.
尊者,我参与了各种形式的金银交易。尊者,这属于我该舍掉的东西,我现在把它舍给僧团。
(Da) ahaṃ , bhante, nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti.
Nissajjitvāna āpattiṃ, deseyyātha gihiṃ vade; ‘‘Jānāhima’’nti iminā, so vadeyyāharāmi kiṃ.
没有说“油”等东西,就该对比丘说明什么是允许的。
他拿来的东西,经过转变处理成如法的之后,就靠那个(如法的东西)来(受用)。
Avatvāmanti telādiṃ, vade bhikkhūna kappiyaṃ; Yaṃ āharati so tena, parivattetvāna kappiyaṃ.
除留此二份,余者可供受用;
纵从别处所得份,于彼二人亦不应理。
Labbhaṃ ṭhapetvā dvepete, sesehi paribhuñjituṃ; Tato aññena laddhopi, bhāgo tesaṃ na kappati.
纵是树荫之微,凡由彼生者,亦不应受用;
三种敷具,从初乃至舍而复得,亦皆不合用。
Rukkhacchāyāpyantamaso, tannibbattā na kappati; Nissaṭṭhaṃ paṭiladdhampi, ādito santhatattayaṃ.
如果他无法以这种方式获得,就放弃这个疑惑。
比丘也应这样舍弃;如果得不到被认可的(比丘)的话。
No ce labhetha evaṃ so, imaṃ chaḍḍehi saṃsiyo; Evampi bhikkhu chaḍḍeyya, no ce labhetha sammato.
这些之中第二个是钵,其余的则从僧团获得。
在僧团中,或者在某个人群里,也可以用别的语言来说。
Etāni dutiyo patto, saṅghe sesāni labbhare; Saṅghekasmiṃ gaṇe vattuṃ, labbhaṃ bhāsantarenapi.
393尊者,我做了各种各样的买卖。尊者,这对我来说是应舍的。
393. (Ka) ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ.
尊者,我这个钵已经超过十天了,是应该舍掉的。
(Kha) ayaṃ me, bhante, patto dasāhātikkanto nissaggiyo.
尊者,这个钵是我用不满五个缀的钵换来的,属于应当舍弃的。我把它舍给僧团。
(Ga) ayaṃ me, bhante, patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmīti.
舍弃之后,应当向接受钵的人发露自己的罪过。
得到僧团同意后,应该把那个钵交给他。
Nissajjitvāna deseyya, āpattiṃ pattagāhakaṃ; Sammannitvāna saṅghassa, pattantaṃ tassa dāpaye.
395尊者,这药对我来说已经超过七天了,应当舍掉。
395. (Ka) idaṃ me, bhante, bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件是我的雨季浴衣。我在热季还剩一个多月的时候就去寻找它,在热季还剩半个多月的时候才做成并穿上,这属于应舍之物。
(Kha) idaṃ me, bhante, vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ, atirekaḍḍhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我亲手给了比丘之后又夺回来的,犯了尼萨耆亚。
(Ga) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我亲自讨线之后,让织工织成的,犯了尼萨耆亚。
(Gha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我先前没有先受邀请,就去找不是亲戚的居士家的织工,提出了要求,犯了应舍的事。
(Ṅa) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavārito aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,我这件事急施衣已经超过了衣时,应当舍。
(Ca) idaṃ me, bhante, accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiyaṃ.
尊者,这件衣是我的,离开我身边已经超过六个夜晚,又没有得到比丘们的许可,所以应当舍掉。
(Cha) idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekachārattaṃ vippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ.
尊者,我知道这是已经指定给僧团的利养,我却把它转归自己所有,这是应当舍弃的。我现在把它舍给具寿您。
(Ja) idaṃ me, bhante, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmitaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ āyasmato nissajjāmīti.
396其余的,全都按照相应的情况,像开头那样套用。
396. Sesaṃ sabbaṃ yathāyogaṃ, ādimhi viya yojaye.
397尊者,我犯了一条巴吉帝亚罪。我犯了二条或众多巴吉帝亚罪。
397. (Ka) ahaṃ , bhante, ekaṃ pācittiyāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā pācittiyāpattiyo āpajjiṃ.
尊者,我犯了应受呵责、不适宜、应当忏悔的罪。我忏悔它。对此应当说法:贤友,你见到那个罪了吗?
(Kha) gārayhaṃ, bhante, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemīti. Tena ‘‘passasi, āvuso, taṃ dhamma’’nti vattabbaṃ.
尊者,我犯了一条恶作罪,犯了二条、多条恶作罪。
(Ga) ahaṃ, bhante, ekaṃ dukkaṭāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā dukkaṭāpattiyo āpajjiṃ.
尊者,我犯了一条恶说罪,还犯了二条恶说罪。这些罪我都在尊者面前发露。
(Gha) ahaṃ, bhante, ekaṃ dubbhāsitāpattiṃ āpajjiṃ. Dve sambahulā dubbhāsitāpattiyo āpajjiṃ. Tā tumhamūle paṭidesemīti.
尊者,我犯了两个不同事缘的土喇咤亚罪,也犯了众多不同事缘的土喇咤亚罪,我今在尊者面前发露这些罪。说完后,对方问:贤友,你看见那些罪了吗?他答:是的,尊者,我看见了。对方又说:贤友,未来应当好好防护。他应当答:萨度,尊者,我必好好防护。
(Ṅa) ‘‘ahaṃ, bhante, dve nānāvatthukā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ. Sambahulā nānāvatthukā thullaccayāpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā tena ‘‘passasi, āvuso, tā āpattiyo’’ti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna tena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu, bhante, saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ.
宣说了不导向发露之罪以及无罪的情况;
不同共住方式、不同界域住者,以四和五(种方式);
对于以心自然状态存在的人,不应说为非种种。
Adesanāgāminiyaṃ, anāpattiñca desitaṃ; Nānā saṃvāsanissīmaṭṭhitānaṃ catupañcahi; Manasā pakatattānaṃ, nānekāti na desayeti.
43. 欲施与的解说
43. Chandadānaniddeso
敲了鼓、敲了钟,到了该办事的时候,僧众都集合齐了;
应向僧团传达欲、清净或自恣。
Bheriṃ ghaṇṭiṃ patāḷetvā, kammappatte samāgate; Saṅghe hareyya chandaṃ vā, pārisuddhiṃ pavāraṇaṃ.
来到一位比丘跟前,蹲踞着坐下;
智者合掌之后,应当表达自己的意愿。
Ekaṃ bhikkhuṃ upaggamma, nisīditvā ukkuṭikaṃ; Añjaliṃ paggaṇhitvāna, dade chandaṃ vicakkhaṇo.
401应当这样说:我把欲交给你,请替我带着欲,请代我宣白欲。
401. (Ka) ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti vattabbaṃ.
在给出清净时,应当这样说:我把清净给你,请为我取清净,请为我宣说清净。
(Kha) pārisuddhiṃ dentena ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti vattabbaṃ.
通过表明清净,他圆满地履行伍波萨他。
自己的和僧团的其余甘马都会受到妨碍。
Pārisuddhippadānena, sampādeti uposathaṃ; Saṅghassa attano cāpi, sesakammaṃ vibādhati.
通过向僧团表达意愿,他就能为僧团办成两件事,而非为自己。
所以,给出欲求的人,也应当给出清净。
Chandadānena saṅghassa, dvayaṃ sādheti nattano; Tasmā chandaṃ dadantena, dātabbā pārisuddhipi.
一人可传众多(欲),但不应辗转传;
辗转所传的欲与清净,不得成办。
Hareyyeko bahūnampi, paramparā na hāraye; Paramparāhaṭā chanda-pārisuddhi na gacchati.
405做完一切准备工作后,应当这样作自恣邀请:“我向僧团作自恣邀请,请你们为我传达自恣邀请,请你们为我转告自恣邀请,请你们为了我的利益而作自恣邀请。”
405. Sabbūpacāraṃ katvāna, evaṃ deyyā pavāraṇā. ‘‘Pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti.
406他告诉僧团之后,来到的比丘应当这样邀请自恣:“尊者,某某比丘以所见、所闻、所疑向僧团邀请自恣,请僧团出于悲悯对他说,他见到后会改正。”
406. Ārocetvātha so saṅghaṃ, pavāreyyevamāgato. ‘‘Itthannāmo, bhante, saṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu taṃ saṅgho anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti.
取了清净,或者取了欲,或者取了自恣。
携带者还没走到僧团,可能会还俗或者死。
Gahetvā pārisuddhiṃ vā, chandaṃ vāpi pavāraṇaṃ; Hārako saṅghamappatvā, vibbhameyya mareyya vā.
或者沙弥等身份,
应当承认(它)是未被带来的。
到达僧团后,也应当这样舍弃;
所带来之物属于带来者。
Sāmaṇerādibhāvaṃ vā, Paṭijāneyya nāhaṭā; Patvā saṅghaṃ tathā heyya, Āhaṭā hoti hārako.
到了僧团那里却疏忽大意,或者睡着了,没有告知。
非故意者无犯;故意不告知者犯恶作。
Saṅghappatto pamatto vā, sutto nārocayeyya vā; Anāpattiva sañcicca, nārocentassa dukkaṭanti.
44. 伍波萨他解说
44. Uposathaniddeso
伍波萨他有二:十四日与十五日;
依诵戒、决意、清净,故成三种。
Duve uposathā cātu-ddaso pannaraso iti; Suttuddesamadhiṭṭhāna-pārisuddhivasā tayo.
僧团伍波萨他是诵戒(别解脱经),而决意伍波萨他属于个人。
对其余个人而言,伍波萨他则是清净伍波萨他。
Suttuddesova saṅghassa, adhiṭṭhānauposatho; Puggalasseva sesānaṃ, pārisuddhiuposatho.
先前该做的事和该做的操作都已经准备好,时机也成熟了;
僧团诵出经典,它被分成五种。
Pubbakicce ca karaṇe, pattakalle samānite; Suttaṃ uddisati saṅgho, pañcadhā so vibhāvito.
于此二诵或三诵之中,长老本人即是权威。
因为已经说“在详细解释中”,所以即使不转起也适用。
Vināntarāyaṃ saṅkhepe-nuddeso vinivārito; ‘‘Therova issaro dvīsu, uddesesvettha tīsu vā; Visadesū’’ti vuttattā, avattantepi vaṭṭati.
若来者数量相等,或诵戒时仅少数人;
已诵之中凡善诵者,其余一切皆当听闻。
Āgaccheyyuṃ yadi samā, uddisante va thokikā; Uddiṭṭhaṃ yaṃ suuddiṭṭhaṃ, sotabbamavasesakaṃ.
仅于诵出之时,或众中全体、或部分已起立;
若近处人多,当于彼等面前作清净。
在一切分别中做完前行之事后,再另行宣说。
Uddiṭṭhamatte sakalā-yekaccāyuṭṭhitāya vā; Pārisuddhiṃ kareyyesaṃ, santike bahukātha ce; Katvā sabbavikappesu, pubbakiccaṃ punuddise.
十五腊者与其余者,若与前者相等,余者当随前者;
若后者多于前者,余者亦当随行。
先前的那些应当随行,对剩下的他们来说,这个方法也是如此。
Pannarasovāsikānaṃ, itarānaṃ sacetaro; Samānetarenuvattantu, purimānaṃ sacedhikā; Purimā anuvattantu, tesaṃ sesepyayaṃ nayo.
初日行者们的伍波萨他,以及其他人的伍波萨他;
原住比丘随意向人数相等或较少者施予和合。
Pāṭipadovāsikānaṃ, itarānaṃ uposatho; Samathokānaṃ sāmaggiṃ, mūlaṭṭhā dentu kāmato.
若众不与伍波萨他,当出界外而作;
和合凭与欲,于众中或出界外。
Bahi gantvāna kātabbo, no ce denti uposatho; Deyyānicchāya sāmaggī, bahūsu bahi vā vaje.
伍波萨他翌日前来之人,此制亦同:
当特意为其宣读戒经令其得闻;若不令其得闻,犯恶作。
Pāṭipadegantukānaṃ , evameva ayaṃ nayo; Sāveyya suttaṃ sañcicca, assāventassa dukkaṭaṃ.
扫地、点灯、备洗足水与座席;
身体无病者受大长老所遣而不做这些事,同样犯恶作。
Sammajjituṃ padīpetuṃ, paññāpetuṃ dakāsanaṃ; Na kareyya tathā kallo, mahātherena pesito.
421打扫干净、点亮灯火、摆好洗脚水之后,先作组别提案,然后应当这样举行三人的伍波萨他:“诸位大德,请听我说,今天是十五日伍波萨他,如果诸位大德觉得时机合适,我们就互相作清净伍波萨他。”
421. Sammajjitvā padīpetvā, paṭṭhapetvā dakāsanaṃ. Gaṇañattiṃ ṭhapetvevaṃ, kattabbo tīhuposatho. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ajjuposatho pannaraso, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti.
422把衣偏袒到一边肩上,蹲踞而坐,长老如此合掌,举起合掌说道:贤友,我是清净的,请你们把我当作清净的。这样一直说到第三次。
422. Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ,. Therena añjaliṃ tevaṃ, paggayha samudīriyā. ‘‘Parisuddho ahaṃ āvuso, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti, vade yāvatatīyakaṃ.
423完成前行准备之后,这些新比丘应当这样说:尊者,我是清净的,请把我当作清净的。这样一直说到第三次。
423. Samattapubbārambhena, te navenevamīriyā. ‘‘Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti, vade yāvatatīyakaṃ.
424两位长老中,应由长老来做;做完之后,新比丘应当这样说:贤友,我是清净的,请把我当作清净的。应当说三遍。
424. Dvīsu therena kattabbaṃ, katvevamīriyo navo. ‘‘Parisuddho ahaṃ āvuso, parisuddhoti maṃ dhārehī’’ti tikkhattuṃ vattabbo.
Navena thero tikkhattuṃ, evamassa udīriyo; ‘‘Parisuddho ahaṃ bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti.
426做完前行事务后,应当独自决意。要说:“今天我的伍波萨他是十五日”或者“是十四日,我这样决意。”如果不作决意,就犯恶作。
426. Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyyevamekako. ‘‘Ajja me uposatho pannarasoti vā cātuddasoti vā adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ, no cedhiṭṭheyya dukkaṭaṃ.
有四人、或三人、或两人住的地方,
带着清净依次传给每一个人。
每次伍波萨他都应做,若不做,就犯恶作罪。
Yattha vasanti cattāro, tayo vā yadi vā duve; Pārisuddhiṃ haritvāna, ekekassitarītare; Taṃ taṃ uposathaṃ kayiruṃ, siyā āpatti dukkaṭaṃ.
在和合与分裂的群体中,若认为“这是分裂的群体”,或者对此心存疑惑;
以破僧意图而做恶作者,成土喇咤亚罪。
在别众中,若自认为和合而犯,就是有和合想。
Vagge samagge vaggoti, saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ karoto bhedā-dhippāyena thullaccayaṃ; Vagge samaggenāpatti, samaggo iti saññino.
被举罪者与在家人,并其余同法诸众;
犯巴拉基格者、不堪能者、已舍戒者。
Ukkhittassa gahaṭṭhassa, sesānaṃ sahadhamminaṃ; Pārājikassābhabbassa, sikkhānikkhittakassa ca.
于坐定众中,同分罪者亦复如是;
以欲与别住者,不应诵说巴帝摩卡。
Nisinnaparisāyañca, sabhāgāpattiko tathā; Chandena parivutthena, pātimokkhaṃ na uddise.
没有宣说未犯之罪,也没有显露疑惑;
即使不是伍波萨他日,也不允许举行伍波萨他。
Adesayitvānāpannaṃ, nāvikatvāna vematiṃ; Nuposathepi vā kātuṃ, posatho na ca kappati.
安住伍波萨他堂者,当日不应离去;
除非有障难,或决意僧团、决意界。
Aṭṭhitoposathāvāsā, na vaje tadahū vinā; Antarāyaṃ va saṅghaṃ vā-dhiṭṭhātuṃ sīmameva vāti.
45. 自恣品解说
45. Pavāraṇāniddeso
两个人、三个人、四个人,互相邀请自恣。
一个人自己作决意,其余的人则举行僧团自恣。
Dvinnaṃ tiṇṇaṃ catunnañca, aññamaññappavāraṇā; Ekassa ca adhiṭṭhānaṃ, sesā saṅghappavāraṇā.
在前期事务和该做的事都完成、时机成熟时,
置立白(甘马文)后,僧团应当这样行自恣。
Pubbakicce ca karaṇe, pattakalle samānite; Ṭhapetvā ñattiṃ saṅghena, kattabbevaṃ pavāraṇā.
尊者,请僧团听我说:今天是十五日自恣日。如果僧团觉得合适,僧团就应当行自恣。
‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti.
把袈裟偏袒到一边肩上,蹲踞而坐;
僧团由长老举起合掌后当被陈说。
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ; Therena añjaliṃ saṅgho, paggayha samudīriyo.
436贤友,我以所见、所闻或所疑之事,向僧团自恣。请诸位尊者出于悲悯对我说,我见到后就会改正。第二遍……中略……第三遍,贤友,我以所见、所闻或所疑之事,向僧团自恣。请诸位尊者出于悲悯对我说,我见到后就会改正。
436. ‘‘Saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi, āvuso, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
长老们在进行自恣时,新受戒的比丘应当蹲踞而坐。
他应当自己完成自恣邀请,直到那时都应当保持蹲踞。
Pavārentesu theresu, nisajjukkuṭikaṃ navo; Pavāreti sayaṃ yāva, ukkuṭikova acchatu.
438完成前面的准备工作后,新受戒的比丘应当向僧团提出自恣。
438. Pubbārambhaṃ samāpetvā, navo saṅghamudīraye.
439尊者,我向僧团自恣,以所见、以所闻、以所疑。请诸位尊者出于悲悯告诉我,我见到后会改正。第二次……乃至第三次,尊者,我向僧团自恣,以所见、以所闻、以所疑。请诸位尊者出于悲悯告诉我,我见到后会改正。
439. ‘‘Saṅghaṃ, bhante, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
通过布施、谈论佛法,以及各种争论,度过夜晚;
当三语自恣的机会存在时,因为已耗尽的缘故。
针对十种障碍,按照情况说了提案之后。
Dānena dhammasākacchā, kalahehi ca rattiyā; Tevācikāya okāse-sati khepitabhāvato; Antarāye dasavidhe, ñattiṃ vatvānurūpato.
441尊者,请僧团听我说:因人们布施、两位比丘讨论法义、争吵,夜晚大部分已经过去了。如果僧团举行三遍自恣,僧团就会成为未自恣的,而这时天就要亮了。这是国王造成的障碍,这是盗贼造成的障碍,这是火灾造成的障碍,这是水灾造成的障碍,这是人造成的障碍,这是非人造成的障碍,这是猛兽造成的障碍,这是爬虫造成的障碍,这是危及生命的障碍,这是危及梵行的障碍。如果僧团举行三遍自恣,僧团就会成为未自恣的,这就会成为梵行的障碍。如果僧团认为时机合适,僧团可以举行两遍自恣、一遍自恣、或者同安居自恣。
441. ‘‘Suṇātu me bhante saṅgho, manussehi dānaṃ dentehi, dvīhi bhikkhūhi dhammaṃ sākacchantehi, kalahaṃ karontehi yebhuyyena ratti khepitā. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ ratti vibhāyissati. Ayaṃ rājantarāyo, ayaṃ corantarāyo, ayaṃ agyantarāyo, ayaṃ udakantarāyo, ayaṃ manussantarāyo, ayaṃ amanussantarāyo, ayaṃ vāḷantarāyo, ayaṃ sarīsapantarāyo, ayaṃ jīvitantarāyo, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Sace saṅgho tevācikaṃ pavāressati, appavāritova saṅgho bhavissati, athāyaṃ brahmacariyantarāyo bhavissati. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti.
按照符合自恣的方式,依照已经设定好的表白来行。
如果同等资格的人来了,就该在这里取最初的那一份。
Pavāreyyānurūpena , yathāṭhapitañattiyā; Āgaccheyyuṃ yadi samā, ādikā cettha āhare.
443443. 如果是三人或四人的僧团,先作白(宣告),然后应当行自恣:“诸位尊者,请听我说。今天是十五日自恣日,如果诸位尊者觉得合适,我们就互相行自恣。”
443. Evaṃ ticatuvaggo ca, ñattiṃ vatvā pavāraye. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ajja pavāraṇā pannarasī, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti.
把衣偏袒到一边肩上,蹲踞而坐;
长老双手合掌举起,这样说道。
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, nisīditvā ukkuṭikaṃ; Therena añjaliṃ tevaṃ, paggayha samudīriyā.
445贤友们,我向各位尊者提出自恣:如果你们因为看见、听到或有所怀疑而对我有意见,请各位尊者出于慈悲告诉我,我看到了就会改正。第二次……第三次,贤友们,我向各位尊者提出自恣:如果你们因为看见、听到或有所怀疑而对我有意见,请各位尊者出于慈悲告诉我,我看到了就会改正。
445. ‘‘Ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
新比丘也应该这样说:尊者,我向各位尊者自恣。如果你们因为看见、听见或怀疑而对我有话说,请各位尊者出于慈悲告诉我,我看到了就会改正。第二次……中略……第三次,尊者,我向各位尊者自恣。如果你们因为看见、听见或怀疑而对我有话说,请各位尊者出于慈悲告诉我,我看到了就会改正。
Navenāpi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
446在两人(比丘)的情况下,长老应作自恣;新比丘作完后,应这样说。
446. Dvīsu therena kattabbaṃ, navo katvevamīriyo.
447贤友,我向具寿您行自恣:如果您在见、闻或怀疑方面对我有什么话要说,请具寿出于慈悯告诉我,我见到后会改正。第二次……中略……第三次,贤友,我向具寿您行自恣:如果您在见、闻或怀疑方面对我有什么话要说,请具寿出于慈悯告诉我,我见到后会改正。
447. ‘‘Ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
尊者,我以所见、所闻或所疑向您提出自恣,请您出于慈悯告诉我,我见到后会改正。第二次……中略……第三次,尊者,我以所见、所闻或所疑向您提出自恣,请您出于慈悯告诉我,我见到后会改正。
Navenāpi ‘‘ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmi. Dutiyampi…pe… tatiyampi ahaṃ, bhante, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti.
448做完前行事务后,独自一人应当这样决意:今天我的自恣是十四日,或是十五日,我如此决意。
448. Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyyevamekako. ‘‘Ajja me pavāraṇā cātuddasīti vā pannarasīti vā adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ.
若五、四、三、二人共住,
作自恣后,各各向其余者(自恣)。
Yasmiṃ vasanti vā pañca, cattāro vā tayo duve; Pavāraṇaṃ haritvāna, ekekassitarītare.
他们做了各自的邀请仪式。
可能会犯轻罪。
其余的内容在伍波萨他中说过了。
这里应当引用那些偈颂。
Taṃ taṃ pavāraṇaṃ kayiruṃ, Siyā āpatti dukkaṭaṃ; Sesā uposathe vuttā, Gāthāyo cettha āhare.
僧团已行自恣时,应作清净伍波萨他;
或为破夏者,或未住〔安居〕、未入安居者。
Pavāriteva saṅghamhi, pārisuddhiuposathaṃ; Kareyya chinnavasso vā, avuttho vānupagato.
僧团于第四个月圆日作伍波萨他时,
安居已满者若人数较少,即可自恣。
Cātumāsiniyā cāpi, kate saṅghenuposathe; Vutthavassā pavāreyyuṃ, sace appatarā siyunti.
第46章 防护的解说
46. Saṃvaraniddeso
以眼、耳等各种根门来区分,以色、声等各种对象作为所缘境,
应当制止贪欲、忧愁等的生起。
Cakkhusotādibhedehi, rūpasaddādigocare; Abhijjhādomanassādi-ppavattiṃ vinivāraye.
要像在田里制服难驯的牛那样,调伏自己的心。
具足正念与正知,应当在一切威仪中行持。
Niggaṇheyya sakaṃ cittaṃ, kiṭṭhādiṃ viya duppasuṃ; Satimā sampajāno ca, care sabbiriyāpatheti.
47. 清净的解说
47. Suddhiniddeso
开示、防护、寻求、省察,按这四种来区分。
清净有四种,依巴帝摩卡防护而安立。
通过宣说而得清净,所以称为宣说清净。
Desanā saṃvaro eṭṭhipaccavekkhaṇa bhedato; Suddhī catubbidhā pātimokkhasaṃvarasammataṃ; Desanāya visuddhattā, desanāsuddhi vuccati.
以心的决意来防护——“我今后不再这样做”。
被称为防护清净,也就是根律仪的清净。
‘‘Na punevaṃ karissa’’nti, cittādhiṭṭhānasaṃvarā; Vutto saṃvarasuddhīti, sujjhatindriyasaṃvaro.
放弃了错误的寻求,依法努力谋生的人,他的寻求是清净的。
因为清净,所以说是寻求清净,这是就依止于活命而说的。
Pahāyānesanaṃ dhammenuppādentassa eṭṭhiyā; Suddhattā eṭṭhisuddhīti, vuttamājīvanissitaṃ.
经过如理审察之后,他才受用僧衣;
像这样,依照前面所说的方式反复观察而变得清净。
关于省察清净,这是依于资具而说的。
Yoniso paṭisaṅkhāya, cīvaraṃ paṭisevati; Evamādiyathāvutta-paccavekkhaṇasujjhanā; Paccavekkhaṇasuddhīti, vuttaṃ paccayanissitanti.
48. 知足的解说
48. Santosaniddeso
以少许无过失、又容易得到的东西而知足;
知量、易养活,怀着对正法的恭敬而行。
Appena anavajjena, santuṭṭho sulabhena ca; Mattaññū subharo hutvā, care saddhammagāravo.
不悲叹过去,不热望未来;
靠当下所能维持生活,就被称为知足。
Atītaṃ nānusocanto, nappajappamanāgataṃ; Paccuppannena yāpento, santuṭṭhoti pavuccatīti.
49. 四种守护的解说
49. Caturārakkhaniddeso
佛随念、慈、不净、死随念;
值得称为远离尘垢等功德者,正确且自己觉悟的佛陀。
Buddhānussati mettā ca, asubhaṃ maraṇassati; Ārakattādinārahaṃ, sammā sāmañca buddhato.
对正自觉者的随念,就是一次又一次地忆念。
佛随念就是忆念世尊的九种功德。
Sammāsambuddhaiti vānussati yā punappunaṃ; Navabhede bhagavato, buddhānussati sā guṇe.
结界内僧伽、结界内诸天神与诸主宰,
行乞村落之众人,并彼处所居人类。
Sīmaṭṭhasaṅghe sīmaṭṭhadevatāsu ca issare; Jane gocaragāmamhi, tatthupādāya mānuse.
愿一切众生都安乐,没有怨敌等等。
一次又一次地划定范围,这就是慈心的修习。
Sabbasattesu sukhitā, hontāverātiādinā; Paricchijja paricchijja, bhāvanā mettabhāvanā.
先依颜色、形状、处所、方位、界限,
次第界定发等诸身分。
Vaṇṇasaṇṭhānaokāsa-disato paricchedato; Vavatthapetvā kesādi-koṭṭhāse anupubbato.
不疾而从容,遮止诸散乱;
超越诸施设,次第而舍离。
Nātisīghañca saṇikaṃ, vikkhepaṃ paṭibāhayaṃ; Paṇṇattiṃ samatikkamma, muñcantassānupubbato.
通过颜色、住处、形状、气味和空间来修习;
所谓“厌恶”,是指在身体诸分与膨胀等尸体所缘上。
取不净的相状之后,生起的修习就是不净。
Vaṇṇaāsayasaṇṭhāna-gandhokāsehi bhāvanā; Paṭikkūlāti koṭṭhāse, uddhumātādivatthusu; Gahetvā asubhākāraṃ, pavattā bhāvanāsubhaṃ.
我必将死,我的生命将会断灭;
“死亡,死亡”,如理修习。
‘‘Maraṇaṃ me bhavissati, jīvitaṃ ucchijjissati; Maraṇaṃ maraṇaṃ vā’’ti, bhāvayitvāna yoniso.
如屠夫现前,由圆满而衰败;
由比量自他而反观己身,由此身与众多(死缘)共有。
Vadhakassevupaṭṭhānā, sampattīnaṃ vipattito; Upasaṃharato kāyabahusādhāraṇā tathā.
因为寿命脆弱,因为死期已定;
寿量的限定,就是死随念的修习。
Āyudubbalato kālavavatthānassabhāvato; Addhānassa paricchedā, bhāvanā maraṇassatīti.
50. 观禅的解说
50. Vipassanāniddeso
把握了名色之后,接着再把握它的因缘;
生成之后又消失,所以是无常;被生起与坏灭所逼迫,所以是苦。
Nāmarūpaṃ pariggayha, tato tassa ca paccayaṃ; Hutvā abhāvatoniccā, udayabbayapīḷanā.
苦以不自在故,无我故,此即三相;
于诸行上安立三相,数数审察。
通过循序渐进地修行,就能灭尽一切结缚。
Dukkhā avasavattittā, anattāti tilakkhaṇaṃ; Āropetvāna saṅkhāre, sammasanto punappunaṃ; Pāpuṇeyyānupubbena, sabbasaṃyojanakkhayanti.
关于增上戒、增上心与增上慧的学习,
由此比丘职责,在《小小学处》中已汇集引述。
Adhisīlādhicittānaṃ, adhipaññāya sikkhanā; Bhikkhukiccamato khuddasikkhāyaṃ samudāhaṭā.
对于名声远播、游行人间的伟大者,
疲惫不会产生,就像风一直吹着一样。
Mahato kittisaddassa, yassa lokavicārino; Parissamo na sambhoti, mālutasseva niccaso.
那位法吉祥,是铜掌岛的旗帜;
由长老所造,为通达法与律者所称赞。
Tena dhammasirīkena, tambapaṇṇiyaketunā; Therena racitā dhammavinayaññupasaṃsitā.
到这里,这部《小小学处》就圆满结束了。
以五百首偈颂为数量。
Ettāvatāyaṃ niṭṭhānaṃ, khuddasikkhā upāgatā; Pañcamattehi gāthānaṃ, satehi parimāṇatoti.