应悔过之论释
Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā
1830-1如此,以不略不广的方式显示了九十二波逸提之后,为开示其后的应悔过,故说‘若在村落内’等语。其中,‘村落内’是指街道等。如所说:‘所谓村落内,即是街道、巷弄、十字路口、房屋。’
1830-1. Evaṃ nātisaṅkhepavitthāranayena dvenavuti pācittiyāni dassetvā tadanantaraṃ niddiṭṭhe pāṭidesanīye dassetumāha ‘‘yo cantaraghara’’ntiādi. Tattha antaragharanti rathikādimāha. Yathāha ‘‘antaragharaṃ nāma rathikā byūhaṃ siṅghāṭakaṃ ghara’’nti.
若比丘进入村落之后,从非亲戚的比丘尼手中亲手接受任何嚼食或噉食,此比丘在接受时犯恶作,吞咽时犯悔过。此为联结。
Yo pana bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭhāya aññātikāya bhikkhuniyā hatthato yaṃ kiñci khādanaṃ, bhojanampi vā sahatthā paṭiggaṇheyya, tassa bhikkhuno gahaṇe dukkaṭaṃ, bhoge ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ siyāti yojanā.
自此以下,四首偈颂在诸本中顺序被颠倒书写,它们的次第是:‘此中村落内’为第三偈,‘因此从比丘尼’为第四偈,‘于街道等中’为第五偈,‘或于街道’为第六偈。但这里的次第应依根本注释的排列来理解。现在依照此顺序,为它们释义如下:
Ito paṭṭhāya catasso gāthā uppaṭipāṭiyā potthakesu likhitā, tāsaṃ ayaṃ paṭipāṭi – ‘‘etthantaraghara’’nti tatiyā, ‘‘tasmā bhikkhuniyā’’ti catutthī, ‘‘rathikādīsū’’ti pañcamī , ‘‘rathikāyapi vā’’ti chaṭṭhī. Paṭipāṭi panāyaṃ mātikaṭṭhakathakkamena veditabbā. Imāya paṭipāṭiyā tāsaṃ atthavaṇṇanā hoti –
1832-3以前二偈显示了词句分别所得之一般判定后,今为显示注释所说之特殊情况,故说‘此中’等。其中‘此中’者,于此第一应悔过学处中。‘彼’者,非亲戚比丘尼之。‘从语句’者,从‘已进入村落内’之言说。‘诚然’一词表示理由。因为注释中说明‘比丘之站立处所非为定量’,故若比丘尼站在寺院等处施与,比丘站在街道等处接受,如是接受者,彼比丘无罪,此为连结。因受用以接受为根本,故无罪。以‘接受者’一词,亦显示了受用时无应悔过罪。
1832-3. Purimagāthādvayena padabhājanāgatasāmaññavinicchayaṃ dassetvā idāni aṭṭhakathāgataṃ visesaṃ dassetumāha ‘‘etthā’’tiādi. Tattha etthāti imasmiṃ paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpade. Tassāti aññātikabhikkhuniyā. Vākyatoti ‘‘antaragharaṃ paviṭṭhāyā’’ti vacanato. Hi-saddo hetumhi. Yasmā bhikkhussa ṭhitaṭṭhānaṃ nappamāṇanti aṭṭhakathāya (pāci. aṭṭha. 553) vaṇṇitaṃ, tasmā ārāmādīsu ṭhatvā dentiyā bhikkhuniyā hatthato vīthiādīsu ṭhatvā yo paṭiggaṇheyya ce, evaṃ paṭiggaṇhato tassa bhikkhuno na dosoti yojanā. Paribhogassa paṭiggahaṇamūlakattā na doso. ‘‘Paṭiggaṇhato’’ti iminā paribhoge pāṭidesanīyābhāvo ca dīpito hoti.
1834若比丘尼站在街道等处施与食物,比丘在寺院内接受,则有罪,应如此连属。因偈颂结构,“比丘尼食物”为短音。而“有罪”,是指在接受与受用时犯下的恶作与应悔过罪。
1834. Sace bhikkhunī rathikādīsu ṭhatvā bhojanaṃ deti, bhikkhu antarārāme ṭhatvā paṭiggaṇhāti ce, tassa āpattīti yojanā. Gāthābandhavasena ‘‘bhikkhuni bhojana’’nti rassattaṃ. Āpattīti ca paṭiggahaṇaparibhogesu dukkaṭapāṭidesanīyāpattiyo sandhāya vuttaṃ.
1835若比丘尼站在街道等处施与食物,于街道……乃至……亦然,应如此连属。其中,“街道”是指道路。“巷弄”是指不通达、须折返的道路。“接合处”是指房屋之间的接合处。“十字路口”是指四角或三角的道路交会处。“此为同理”是指前偈所说“有罪”的同理。
1835. Rathikādīsu ṭhatvā bhikkhunī bhojanaṃ deti ce, taṃ rathikāyapi vā…pe… ayaṃ nayoti yojanā. Tattha rathikāti racchā. Byūhanti anibbijjhitvā ṭhitā gatapaccāgataracchā. Sandhi nāma gharasandhi. Siṅghāṭakanti catukkoṇaṃ vā tikoṇaṃ vā maggasamodhānaṭṭhānaṃ. Ayaṃ nayoti ‘‘āpattī’’ti anantaragāthāya vuttanayo.
1837此恶作是就未与食物混合、味道不相混的情形而说。若与食物混合成为一味,例如在一日夜药等中,接受后吞咽,则有应悔过罪,这便是连属。
1837. Āmisena asambhinnarasaṃ sandhāya idaṃ dukkaṭaṃ bhāsitaṃ. Āmisena sambhinne ekarase yāmakālikādimhi paṭiggahetvā ajjhohāre pāṭidesanīyāpatti siyāti yojanā.
1838“从一处达上者之手”:即从比丘尼处达上者之手。如所说:“一处达上者,是指从比丘尼处达上者。”若是从比丘僧团达上者,则随其事而定。
1838.Ekatoupasampannahatthatoti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya hatthato. Yathāha ‘‘ekatoupasampannāyāti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāyā’’ti (pāci. aṭṭha. 553). Bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana yathāvatthukamevāti.
1839若对非亲戚女作亲戚女想者,或于此有疑者,犯恶作。这是连结。
1839. Aññātikāya ñātikasaññissa, tatheva vimatissa ca dukkaṭanti yojanā.
1840若令非亲戚女施与,彼女将物放置地上而施与,或立于寺内等处施与,比丘受取者无罪。这是连结。“寺内等处”:此处之“等”字,包含比丘尼住处、外道住处、休息处等。休息处,即食堂。
1840. Aññātikāya dāpentiyā bhūmiyā nikkhipitvā dadamānāya vā antarārāmādīsu ṭhatvā dentiyā paṭiggaṇhato bhikkhussa anāpattīti yojanā. Antarārāmādīsūti ettha ādi-saddena bhikkhunupassayatitthiyaseyyāpaṭikkamanādiṃ saṅgaṇhāti. Paṭikkamanaṃ nāma bhojanasālā.
1841“从村外携出而施与”,这是此处连结之义。
1841. Gāmato bahi nīharitvā detīti yojanā.
1842“从手”者,此处应补足“于接受时”。“如是”者,无罪。此学处的起源,与羊毛事相同,此为连结之义。
1842.Hatthatoti ettha ‘‘gahaṇe’’ti seso. Tathāti anāpatti. Samuṭṭhānaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ eḷakalomena samaṃ matanti yojanā.
1843-4“未说”者,指依将说之理而说为未说。“即使一位比丘”,这是连接词。“退下”即离去。以表示“等”义的“iti”一词,应知包含了“退下吧,姊妹,直到比丘们用食”这一整句话的余下部分。以此显示退下的方式。以“即使一位比丘”这句,显示了最低限度;而最高限度则应从“那些比丘们应使那位比丘尼退下”这一巴利文中看出。“食物”者,即使在共通语中,也只是指五种噉食中的任何一种,如所说“以五种噉食中的任何一种”。“享用”与“一边达上者”,所说之义相同。
1843-4.Avutteti vakkhamānanayena avutte. Ekenapi ca bhikkhunāti sambandho. Apasakkāti apagaccha. Ādi-atthavācinā iti-saddena ‘‘apasakka tāva, bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti vākyaseso saṅgahitoti daṭṭhabbo. Iminā apasādanākāro sandassito. ‘‘Ekenapi ca bhikkhunā’’ti iminā avakaṃso dassito. Ukkaṃso pana ‘‘tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā’’ti pāḷitopi daṭṭhabbo. ‘‘Āmisa’’nti sāmaññavacanepi pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarasseva gahaṇaṃ. Yathāha ‘‘pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarenā’’ti. Bhogeti ca ekatoupasampannanti ca vuttatthameva.
1845“同样”者,即恶作。“在那里”者,指对未达上者而言。
1845.Tathevāti dukkaṭaṃ. Tatthāti anupasampannāya.
1846即使将自己的食物给予他人,依此学处亦属无犯;然而依前学处,则有犯的可能,故说为“不给”。正如所说:“令将自己之食相赠,(谓)不给。在此,即使将自己的食物相赠,依此学处确然无犯,但依前学处则有犯。”“同样”者,表达无犯。为显示依此二学处皆无犯,故说了“若令使行”之语。正如所说:“将他人之食相赠,不令使行。在此,即使令使行,依此学处应是有犯;但对于布施者而言,既非以此学处,亦非以前学处而有犯。”
1846. Attano bhatte dinnepi iminā sikkhāpadena anāpatti, purimasikkhāpadena pana āpattisambhavā ‘‘na detī’’ti vuttaṃ. Yathāha ‘‘attano bhattaṃ dāpeti, na detīti ettha sacepi attano bhattaṃ deti, iminā sikkhāpadena anāpattiyeva, purimasikkhāpadena āpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 558). Tathāti anāpatti. Ubhayasikkhāpadehipi anāpattiṃ dassetumāha ‘‘padeti ce’’ti. Yathāha ‘‘aññesaṃ bhattaṃ deti, na dāpetīti ettha pana sacepi dāpeyya, iminā sikkhāpadena āpatti bhaveyya, dentiyā pana neva iminā, na purimena āpattī’’ti.
1847若比丘尼令将原未指定之物施与,或于先前未行布施之处令行布施,又或令将此物平等地施与一切亲与非亲者——如此,亦无犯。
1847. Bhikkhunī yaṃ na dinnaṃ, taṃ dāpeti, yattha vā na dinnaṃ, tattha dāpeti, tampi sabbesaṃ mittāmittānaṃ samaṃ dāpeti, tatthāpi anāpatti.
1848若在学尼或沙弥尼站立着安排,说“把汤送到这里,把饭送到这里”,不令其退下者无犯。若比丘尼指示的是五种噉食以外的食物,则不令其退下者无犯。对于不令退下者,以及痴狂者等,也无犯。这是连接之句。
1848. Sikkhamānā vā sāmaṇerikā vā ‘‘idha sūpaṃ detha, odanaṃ dethā’’ti vosāsantī vidhānaṃ karontī ṭhitā, taṃ anapasādentassa anāpatti. Pañceva bhojanāni vinā aññaṃ vosāsantiṃ bhikkhuniṃ anapasādentassa anāpatti. Anapasādentassa ummattakādinopi anāpattīti yojanā.
1849“起源”一词,此处应补足“此的”之义。取食为(身)作,对劝请不加阻止为非作,因此这包含了作与非作(两种起源)。
1849.Samuṭṭhānanti ettha ‘‘imassā’’ti seso. Bhojanaṃ kiriyaṃ, vosāsantiyā anivāraṇaṃ akiriyanti evamidaṃ kriyākriyaṃ.
1850-1“学认可”即是认可之意。所谓“学认可家族”,是指那些信心增长而财物减损的家族;对这样的家族,以白二甘马给予学认可。这是所说的学认可家族。因此说“于已得认可的家族”。“已得认可”,解析为“由此而得认可”。入于家宅近处:即使已受邀请,也如同未受邀请;因此说“在入家近处之前”。如所说:“未受邀请者,是指未得今日或明日的邀请;于入家近处时才邀请,此即名为未受邀请。”
1850-1.Sekkhanti sammateti ‘‘sekkhasammataṃ nāma kulaṃ yaṃ kulaṃ saddhāya vaḍḍhati, bhogena hāyati, evarūpassa kulassa ñattidutiyena kammena sekkhasammuti dinnā hotī’’ti (pāci. 567) vuttaṃ idaṃ kulaṃ sekkhasammataṃ nāma. Tenāha ‘‘laddhasammutike kule’’ti. Laddhā sammuti yenāti viggaho. Gharūpacāraṃ okkante nimantitopi animantitova hotīti āha ‘‘gharūpacārokkamanā pubbevā’’ti. Yathāha ‘‘animantito nāma ajjatanāya vā svātanāya vā animantito, gharūpacāraṃ okkamante nimanteti, eso animantito nāmā’’ti (pāci. 567).
「非病者」:因说「能行乞食者」,故能行乞食者即名非病者。「取」:亲手受取之后。此与「食物」一词关联,如所说:「亲手受取副食或主食」。此处的「取」,应补「为食物故」之意。
‘‘Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya caritu’’nti vuttattā bhikkhāya carituṃ samattho agilāno nāma. Gahetvāti sahatthā paṭiggahetvā. ‘‘Āmisa’’nti iminā sambandho. Yathāha ‘‘khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā’’ti (pāci. 567). Gahaṇeti ettha ‘‘āhāratthāyā’’ti seso.
1853「于彼」:指于非有学认可之家族。「如是显示」:即显示为恶作。
1853.Tatthāti asekkhasammate kule. Tatheva paridīpitanti dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
1854「或受邀请者」:此处以「或」字,取受邀请者之余食。如所说:「受邀请者或病者,食其余食」。应连接为:「其他比丘之乞食于彼处施与」。「于彼」:即于彼有学认可之家族。
1854.Nimantitassa vāti ettha vā-saddena nimantitassa avasesaṃ gaṇhāti. Yathāha ‘‘nimantitassa vā gilānassa vā sesakaṃ bhuñjatī’’ti. Aññesaṃ bhikkhā tattha dīyatīti yojanā. Tatthāti tasmiṃ sekkhasammate kule.
1855「于任何处」:于食堂等处,任何一处。「或常食等」:此处「等」字含摄筹食、半月食、布萨食、月旦食。
1855.Yatthakatthacīti āsanasālādīsu yattha katthaci. Niccabhattādike vāpīti ettha ādi-saddena salākabhattapakkhikauposathikapāṭipadikabhattānaṃ gahaṇaṃ.
1856「门」者,此处应补「除外」之义。「到达」者,此处应补「之后」之义。如所说:「即使比丘尚未到来,先取出置于门外,之后施与到达者,此为允许。」
1856.Dvāreti ettha ‘‘ṭhapetvā’’ti seso. Sampatteti ettha ‘‘pacchā’’ti seso. Yathāha ‘‘sacepi anāgate bhikkhumhi paṭhamaṃyeva nīharitvā dvāre ṭhapetvā pacchā sampattassa denti, vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 569).
1857为显示《大筏疏》所摄的决断,故说「比丘」等。「如生起处之羊毛譬喻」:意思是,就生起处而言,与羊毛学处相似。
1857.Mahāpaccariyā(paāci. aṭṭha. 569) gatavinicchayaṃ dassetumāha ‘‘bhikkhu’’ntiādi. Samuṭṭhāneḷakūpamanti samuṭṭhānato eḷakalomasikkhāpadasadisanti attho.
1858-9由于「对五人已告知,此则名为未告知」的说法,再加上此处即将说到「同法者告知」,因此用「非在家」一词来涵盖游方者。为了以另一种表达方式显示已经说过的道理,故说「由女人或男人」等。又因「凡那些阿兰若住处」之语,所以「园」指的是阿兰若园。若这样告知,便称为已告知,正如「词句分别」中所说的关联。「已告知」即是预先告知。
1858-9. ‘‘Pañcannaṃ paṭisaṃviditaṃ, etaṃ appaṭisaṃviditaṃ nāmā’’ti vacanato ca idhāpi ‘‘sahadhammikañāpita’’nti vakkhamānattā ca agahaṭṭha-saddena paribbājakānaṃ gahaṇaṃ. Vuttameva nayaṃ vohārantarena dassetumāha ‘‘itthiyā purisena vā’’ti. ‘‘Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanānī’’ti (pāci. 573) vacanato ārāmanti āraññakārāmamāha. Sace evamārocitaṃ paṭisaṃviditanti hi vuttaṃ padabhājaneti (pāci. 573) yojanā. Paṭisaṃviditanti pageva niveditaṃ.
1860其后,无论是如所告知的那样带来那件物品,还是将那件物品连同其附属物一起带来,或是带来其他许多物品,这些也都称为已告知,如此衔接。
1860. Pacchā yathārocitaṃ tameva vā tassa ca parivāraṃ katvā aññaṃ bahuṃ vā āharīyatu, tampi paṭisaṃveditaṃ nāmāti yojanā.
1861「以粥告知」一句中,「除彼」是依据义理而得。这也是告知,在《库伦地》中是允许的,如此表述,这样关联。
1861.Yāguyā viditaṃ katvāti ettha ‘‘taṃ ṭhapetvā’’ti idaṃ sāmatthiyā labbhati. Idampi viditaṃ kurundiyaṃ vaṭṭatīti vuttanti yojanā.
1862「或」者,即表「亦」义。「其他诸家」,作如是连接。此处「闻说『告知某家之后,持副食等而去』」一句,是注疏的补充说明。「由彼」者,即由已作告知之人。凡彼一切,亦皆开许,作如是连接。
1862.Panāti api-saddattho. Aññānipi kulānīti yojanā. Ettha ‘‘asukaṃ nāma kulaṃ paṭisaṃveditaṃ katvā khādanīyādīni gahetvā gacchatīti sutvā’’ti (pāci. aṭṭha. 573) aṭṭhakathāseso. Tenāti katapaṭisaṃveditena. Tampi ca sabbaṃ vaṭṭatīti yojanā.
1863如是,所谓「凡未告知者」,即依照「进入园内或近处」等理路,最初未作告知者。而「如是」一词,亦应与「凡未携来园内」相连接。「如是」,是指以「作为彼之附属」等方式。「彼名为未告知」一句,亦应与「同法者告知」相连接。如文所说:「五人之已告知,此名为未告知」。注疏中亦说:「『五人之已告知』,即于五位同法者中,差遣任何一人,告知『将持副食或主食来』,如此亦属未告知,此即是义。」
1863.Evaṃ yaṃ anārocitanti ‘‘ārāmaṃ vā upacāraṃ vā pavisitvā’’tiādinā nayena yaṃ paṭhamaṃ aniveditaṃ. ‘‘Eva’’nti idaṃ ‘‘yaṃ ārāmamanābhata’’nti imināpi yojetabbaṃ. Evanti ‘‘tassa parivāraṃ katvā’’tiādinā pakārena. ‘‘Taṃ asaṃviditaṃ nāmā’’ti idaṃ ‘‘sahadhammikañāpita’’nti imināpi yojetabbaṃ. Yathāha ‘‘pañcannaṃ paṭisaṃviditaṃ, etaṃ appaṭisaṃviditaṃ nāmā’’ti (pāci. 573). Aṭṭhakathāyañca ‘‘pañcannaṃ paṭisaṃviditanti pañcasu sahadhammikesu yaṃ kiñci pesetvā ‘khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āharissāmā’ti paṭisaṃviditaṃ katampi appaṭisaṃviditamevāti attho’’ti (pāci. aṭṭha. 573) vuttaṃ.
1864「令作」者,此处应补「已告知」之义。
1864.Kārāpetvāti ettha ‘‘paṭisaṃvidita’’nti seso.
1865「或由比丘前往中途取得」应如此连接。「如是不作」是指未按「遣送至外园」等所述的规定去做。「于近处」一词中的语尾 to,应知是处所格之义。
1865. Bhikkhunā vā gantvā antarāmagge gahetabbanti yojanā. Evamakatvāti ‘‘bahiārāmaṃ pesetvā’’tiādinā vuttavidhānaṃ akatvā. Upacāratoti ettha bhummatthe to-paccayo veditabbo.
1868「已告知」等词与「或无犯」连接。「已告知」此处应补足「对病者」。对病者已告知则无犯,对病者亦无犯;即便未告知,对于已告知者之余食,或病者之余食,亦皆无犯——应如此连接。如无犯品中所说:「食用已告知者或病者之余食」。于外园受取后,于内食用者无犯,应如是连接。「或取得」中的 vā 词,亦应连接于「彼女」等处。
1868.‘‘Paṭisaṃvidite’’tiādīnaṃ padānaṃ ‘‘anāpatte vā’’ti iminā sambandho. Paṭisaṃviditeti ettha ‘‘gilānassā’’ti seso. Paṭisaṃvidite anāpatti, gilānassāpi anāpatti, appaṭisaṃviditepi tassa paṭisaṃviditassa avasesake vā gilānassa avasesake vā anāpatti evāti sambandho . Yathāha anāpattivāre ‘‘paṭisaṃviditassa vā gilānassa vā sesakaṃ bhuñjatī’’ti (pāci. 575). Bahārāme paṭiggahetvā antoyeva bhuñjato assa anāpattīti yojanā. Gahetvā vāti ettha vā-saddo ‘‘tassā’’tiādīsupi yojetabbo.
1869「于彼处」即于彼阿兰若园。食者无犯,应如是连接;此处应补充「以他法作净后所施与者」。
1869.Tatthāti tasmiṃ āraññakārāme. Khādato anāpatti evāti yojanā, tattha ‘‘aññena kappiyaṃ katvā dinnānī’’ti seso.