特相论的注释
Lakkhaṇakathāvaṇṇanā
837“从此”这个词,是在共通与不共通的说明之后。“一切”是指与一切学处共通。“我所说”就是我说的言语。“应谛听”就是仔细听,意思是:要一心专注,恭敬地听闻。
837.Itoti sādhāraṇāsādhāraṇakathāya paraṃ. Sabbaganti sabbasikkhāpadasādhāraṇaṃ. Vadato meti vadato mama vacanaṃ. Nibodhathāti nisāmetha, ekaggacittā hutvā sakkaccaṃ suṇāthāti attho.
838-9“违犯、犯、不犯”是词的切分。“教令、支分”是词的切分。区分罪与业,就是区分罪的种类和业的种类。两种三法,就是善三法和受三法这两组三法。“一切处”,这是十七种一切共通的特征。一切处,就是在一切学处中。
838-9. ‘‘Vipatti āpatti anāpattī’’ti padacchedo. ‘‘Āṇatti aṅga’’nti padacchedo. Vajjakammapabhedakanti vajjapabhedakaṃ kammapabhedakaṃ. Tikadvayanti kusalattikavedanāttikadvayaṃ. Sabbatthāti idaṃ pana sattarasavidhasabbasādhāraṇalakkhaṇaṃ. Sabbattha sabbesu sikkhāpadesu.
840在这里,对于这十七种当中,凡是先前已按那种方式说过的相状,以及那些浅显易懂的,全部省略不谈,我将要做义理的解释、义理的开显——这就是(句义)连接的方式。
840.Idha imasmiṃ sattarasavidhe yaṃ lakkhaṇaṃ pubbe vuttanayaṃ, yañca uttānaṃ, taṃ sabbaṃ vajjetvā atthajotanaṃ atthappakāsanaṃ karissāmīti yojanā.
841841. 所谓“因缘”,是指作为制定学处之处的王舍城等七座城市。这些前面已经说过了。为了说明剩下的部分,所以说“人”等等。什么是“人”?凡是针对某位比丘尼和某位比丘而制定学处,这位比丘尼和这位比丘就叫做制定该学处的最初当事人。这是句子的连接方式。
841. Nidānaṃ nāma rājagahādisikkhāpadapaññattiṭṭhānabhūtāni satta nagarāni, taṃ pubbe dassitanti avasiṭṭhāni dassetumāha ‘‘puggalo’’tiādi. Puggalo nāma katamo? Yaṃ yaṃ bhikkhuniṃ, bhikkhuñca ārabbha sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ayaṃ bhikkhunī ca bhikkhu ca sikkhāpadapaññattiyā ādikammiko puggaloti vuccatīti yojanā.
842“檀尼耶等”中的“等”字,涵盖了众多比丘、跋耆摩达河岸的比丘们、塞亚萨咖、伍达义、阿罗毗的比丘们、恰那、弥帝耶与布摩迦、提婆达多、阿萨吉与富那婆娑、六群比丘、释迦子伍巴南达、某位比丘、释迦子哈塔咖、阿那律、十七群比丘、秋喇潘塔咖、贝拉塔斯萨、具寿阿难、娑伽陀长老、阿利塔比丘、具寿阿难,一共这二十一位。
842.Dhaniyādayoti ādi-saddena sambahulā bhikkhū, vaggumudātīriyā bhikkhū, seyyasako, udāyī, āḷavakā bhikkhū, channo, mettiyabhūmajakā, devadatto, assajipunabbasukā bhikkhū, chabbaggiyā bhikkhū, upanando sakyaputto, aññataro bhikkhu, hatthako sakyaputto, anuruddho, sattarasavaggiyā bhikkhū, cūḷapanthako, belaṭṭhasīso, āyasmā ānando, sāgatatthero, ariṭṭho bhikkhu, āyasmā ānandoti ime ekavīsati saṅgahitā.
843“偷兰难陀等”中的“等”字,包含了孙陀利难陀、六群比丘尼、某位比丘尼、参达咖离、众多比丘尼、两位比丘尼,共这六类。“一切”指的是在比丘和比丘尼两部戒本中,最初造作这些事的所有人。
843.Thullanandādayoti ādi-saddena sundarīnandā, chabbaggiyā bhikkhuniyo, aññatarā bhikkhunī, caṇḍakāḷī, sambahulā bhikkhuniyo, dve bhikkhuniyoti chayime saṅgahitā. Sabbeti ubhayapātimokkhe ādikammikā sabbe puggalā.
844所谓“事”,就是指:对苏丁那这类特定的人,以及邪淫等具体事情,以各种方式进行的违犯和逾越,这就叫做“事”。应当这样理解句子的连接。
844.Vatthūti vatthu nāma sudinnādino tassa tasseva puggalassa methunādikassa ca vatthuno sabbappakārena ajjhācāro vītikkamo pavuccatīti yojanā.
845-6只有根本性的施设。随、未生起、一切处、部分,合起来就是“随未生起一切处部分”,这些本身就是“句”,即“随未生起一切处部分句”;这些句是那些施设的前行,所以那些施设就叫“以随未生起一切处部分句为前行者”。那个施设也是如此,应当这样连接理解。随施设、未生起施设、一切处施设、部分施设。从一边和从两边作为前行,那个施设应当这样连接理解。以“一边句”和“两边句”为前行,所以称为“一边两边前行者”,这就是说一边施设和两边施设。
845-6. Kevalā mūlabhūtā paññatti. Anu ca anuppanno ca sabbattha ca padeso ca anvanuppannasabbatthapadesā, teyeva padāni anvanuppannasabbatthapadesapadāni, tāni pubbakāni yāsaṃ paññattīnaṃ tā anvanuppannasabbatthapadesapadapubbikā. Tatheva sā paññattīti yojanā. Anupaññatti anuppannapaññatti sabbatthapaññatti padesapaññatti hoti. Ekato ubhato pubbā katheva sā paññattīti yojanā. Ekatopadaṃ ubhatopadañca pubbamassāti ekatoubhatopubbā, ekatopaññatti ubhatopaññattīti vuttaṃ hoti.
847在这九种施设当中,什么是“施设”呢?对此回答说“若比丘行淫法”等。也就是说,“若比丘行淫法”、“若比丘不与取”等等这类表述,就是作为学处根本的施设——应当这样连接理解。
847.Tattha navadhāsu paññattīsu. Paññatti nāma katamāti āha ‘‘yo methuna’’ntiādi. ‘‘Yo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti ca ‘‘yo bhikkhu adinnaṃ ādiyeyyā’’ti ca evamādikā sikkhāpadassa mūlabhūtā paññatti hotīti yojanā.
848“如是等”这句话里,用“等”这个字涵盖了“不舍学处而未表明软弱”以及“或村或阿兰若”这类说法。
848.Iccevamādikāti ādi-saddena ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti ca ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ca evamādīnaṃ saṅgaho.
849在过失尚未生起时就已经制定好的规定,叫作“未生起的制定”,这就是未生起的制定。
849. Vajjake anuppanneyeva paññattā anuppannapaññatti, sā anuppannapaññatti.
850-1与多层底鞋学处一起的皮革敷具学处、常浴者的常浴学处,以及以五众受具足戒的学处——这四种制定,被称为“部分制定”,这是应当作的连接。只在中部地区才有:即只有在中部地区才有罪。不在别处:即不在边地诸国、异地、他处。
850-1. Guṇaṅguṇupāhanasikkhāpadena saha cammattharaṇasikkhāpadañca dhuvanhānaṃ dhuvanahānasikkhāpadaṃ, pañcavaggena upasampādanasikkhāpadañcāti esā catubbidhā paññatti padesapaññatti nāmāti vuttāti yojanā. Majjhimadesasmiṃyeva hotīti majjhimadesasmiṃyeva āpattikarā hoti. Na aññatoti na aññatra paccantimesu janapadesu desantare ṭhāne.
852“此”是指四种部分制定来说的。“在此”是指在制定分类的这个范围里。“共通等二对”是指:共通施设与不共通施设为一对,一边施设与两边施设为另一对,合起来就是两对。从含义上说其实是同一个,也就是从含义上彼此完全相同。违犯、犯、无犯的判定已经详细阐述过了,所以这里不再展示。不过在这里简单说一下:所谓违犯,就是戒违犯、行违犯、见违犯、活命违犯当中的任何一种。所谓犯,是按照前行等不同情况而分出的犯的类别。所谓无犯,是因为不知等情形而算作无犯。
852.Itoti catubbidhapadesapaññattito. Etthāti imasmiṃ paññattibhede. Sādhāraṇadukādikanti sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti ubhatopaññattīti dukadvayaṃ. Atthato ekamevāti atthato aññamaññasamānameva. Vipattāpattānāpattivinicchayo vitthāritoti idha na dassito. Ayaṃ panettha saṅkhepo – vipattīti sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarā. Āpattīti pubbapayogādivasena āpattibhedo. Anāpattīti ajānanādivasena anāpatti.
853罪也有因命令而犯的,也有不因命令而犯的,应当这样连接文句。这里说“所谓命令,就是下达指令”,是用来说明“命令”这个词本身是共通通用的,所以在此处这样说。
853. Āpatti pana sāṇattikāpi hoti, anāṇattikāpi hotīti yojanā. ‘‘Āṇattīti ca nāmesā āṇāpanā’’ti iminā āṇatti-saddassa sabhāvasādhāraṇattāti idhāha.
854在一切学处当中,应当由具备分析智慧的人了知一切犯戒行为的所有支分差别——这是文句的衔接方式。
854. Sabbasikkhāpadesupi sabbāsaṃ āpattīnaṃ sabbo pana aṅgabhedopi vibhāvinā ñātabboti yojanā.
856“那是由不作而生的”——这是对词句的拆分。通过身体或言语,在十天之内,因为没有对多余的衣做决意,就犯尼萨耆亚;所以举了“像第一条咖提那那样”这个例子。
856. ‘‘Sā ca akriyasamuṭṭhānā’’ti padacchedo. Kāyena, vācāya vā dasāhabbhantare atirekacīvarassa anadhiṭṭhānena nissaggiyapācittiyaṃ hotīti ‘‘paṭhame kathine viyā’’ti udāharaṇaṃ kataṃ.
857由作与不作而有,就是由作而有,也由不作而有。这里举例子说,如受取衣时。从非亲里比丘尼手中受取衣物是作,不把交换物给她是不作,这样就是由作与不作两者而犯这条戒。
857.Kriyākriyato hotīti kiriyato ca akiriyato ca hoti. Tattha udāharaṇamāha ‘‘cīvaraggahaṇeviyā’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraggahaṇaṃ kriyā, pārivattakassa adānaṃ akriyāti evaṃ kiriyāya ceva akiriyāya ca imaṃ āpajjati.
858有的罪,对正在做的人可能成立,对没有做的人也可能成立,这就是它有时从“做”生起,有时从“不做”生起。“有时”这个词在这里是“有时”的意思。这里举了个例子:“就像接受金钱的时候。”在接受金钱、教别人接受金钱时,有时是从“做”生起;在接受别人寄存的金钱时,因为没有去做本该由身体和语言去做的事,有时就从“不做”生起。
858.Siyā pana karontassa akarontassāti yā pana āpatti siyā karontassa, siyā akarontassa hoti, ayaṃ siyā kiriyato, siyā akiriyato samuṭṭhāti. Siyāti ca kadāci-saddatthe nipāto. Atrodāharaṇamāha ‘‘rūpiyoggahaṇe viyā’’ti. Rūpiyassa uggahaṇe, uggaṇhāpane siyā kadāci kiriyato samuṭṭhāti, upanikkhittassa sādiyane kāyavācāhi kātabbassa akaraṇena kadāci akarontassa hotīti.
859859. 某一犯戒,对正在做的人、对没做的人,以及有时对正在做的人,都可能发生;所以这犯戒有时从“做与没做”共同生起,有时只从“做”生起——应当这样连接理解。这里应当说:“就像造小屋的犯戒一样。”因为:令人指示地点之后,若建造超出规定尺寸,这犯戒就从“做”生起;若没有令人指示地点而建造超出规定尺寸,或者建造符合规定尺寸,这犯戒就从“做与没做”共同生起。
859. Yā karoto akubbato, kadāci karontassa ca hoti, sā āpatti siyā kiriyākiriyato, siyā kiriyatopi ca hotīti yojanā. ‘‘Kuṭikārāpatti viyā’’ti vattabbaṃ. Sā hi vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantaṃ karoto kiriyato samuṭṭhāti, adesāpetvā pamāṇātikkantaṃ, pamāṇayuttaṃ vā karoto kiriyākiriyato samuṭṭhāti.
861从哪一种犯戒中解脱出来?这就是犯戒。以想作为造作的条件,由此而解脱,所以叫“想解脱”。在这里,即使违越的想并不存在,但因为它最能成就从犯戒中解脱,所以还是被采用。就像因为没有下雨而发生的饥荒,却被称为“雨所作”,这里的道理也应当这样理解。这是有心犯戒。
861.Yato āpattito. Ayaṃ āpatti. Saññāya karaṇabhūtāya vimokkho etāyāti saññāvimokkhā. Ettha ca vītikkamasaññā avijjamānāpi āpattiyā vimuccanassa sādhakatamaṭṭhena gahitā. Yathā vuṭṭhiyā abhāvena jātaṃ dubbhikkhaṃ ‘‘vuṭṭhikata’’nti vuccati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ sacittakāpatti.
862-4另外,那些是无心罪。因为不存在违犯想,所以没有由它而得的解脱,因此称为“非想解脱”。世尊以善心——即断除一切随眠烦恼、与一切世间和出世间善法相应、清净美好的心——所开示的一切罪,全都依心而分为两种,应当这样连接理解。然而,“依有心生起”就是指仅依有心而生起。为了排除有心与无心的混杂,这里说“然”字,是表示“仅、只”的意思。
862-4.Itarā pana acittakāpatti. Vītikkamasaññāya abhāvena natthi vimokkho etāyāti nosaññāvimokkhā. Sucittena savāsanakilesappahānena, sakalalokiyalokuttarakusalasampayogena ca sundaracittena bhagavatā pakāsitā sabbāva āpatti cittassa vasena duvidhā siyunti yojanā. Sacittakasamuṭṭhānavasena panāti sacittakasamuṭṭhānavaseneva. Sacittakamissakavivajjanatthāya pana-saddo evakārattho vutto.
由有心者生起,或者由无心混合的方式生起,这就是无心。
Yā sacittakehi vā acittakamissakasamuṭṭhānavasena vā samuṭṭhāti, ayaṃ acittakā.
865“具善明”是指:因为具备光辉的三明或八明,所以称为具善明。“无过失”是指:因为远离了一切随眠烦恼的过失,所以世尊是无过失的。就世间过与施设过来说,依世间过与施设过的角度,一切罪按过失分为两种,已经说为两种,应当这样连接理解。
865.Suvijjenāti sobhamānāhi tīhi vijjāhi vā aṭṭhahi vā vijjāhi samannāgatattā suvijjena. Anavajjenāti savāsanakilesāvajjarahitattā anavajjena bhagavatā . Lokapaṇṇattivajjato lokapaṇṇattivajjavasena sabbāva āpattiyo vajjavasena duvidhā dukā vuttāti yojanā.
866对于某个罪,在有心的那一分,心是不善的——意思是说:像饮酒这类由有心与无心共同生起的罪,在有心的那一分上,心就是不善的,这就叫作“世间过”。但是,对于像第一巴拉基格这类只由有心生起的罪,心就是不善的,那么对它来说,根本不必再谈什么世间过。或者说,无心的罪,在有心的那一分上,即使当时是善心,世间过尚且能够成立,那么在无心的一分上世间过也照样成立,更何况完全以不善心所犯的罪,当然更是世间过。所以它没有另外单独说明。
866.Yassā sacittake pakkhe, cittaṃ akusalaṃ siyāti yassā sacittakācittakasamuṭṭhānāya acittakāya surāpānādiāpattiyā sacittakasamuṭṭhānapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā nāmāti attho. Yassā pana sacittakasamuṭṭhānāya paṭhamapārājikādiāpattiyā cittaṃ akusalameva hoti, tassā lokavajjatāya vattabbameva natthi. Acittakāpi vā āpatti sacittakapakkhe kusalacitte sati lokavajjatāya siddhāya acittakapakkhepi lokavajjo hoti, kimaṅgaṃ pana akusalacitteneva āpajjitabbāya āpattiyā lokavajjatāti sā visuṃ na vuttā.
因为,若属于制限过与违越事缘(之心)这一类,它可以是善,也可以是无记;那么,就不能说:凡在有心这一类中,心一定是善的。所以他说“其余是制限过”。而依“制限过”这一特征来说,就了知事缘的心而言,在有心这一类中,心可以是善,可以是不善,也可以是无记;因此,也不能说:凡在有心这一类中,心一定是不善的。所以他这样说。
Yasmā pana paṇṇattivajjāya vatthuvītikkamavajjā siyā kusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassā sacittakapakkhe cittaṃ kusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti āha ‘‘sesā paṇṇattivajjakā’’ti. ‘‘Paṇṇattivajjakā’’ti iminā ca lakkhaṇena vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti āha.
867867. 应当通过身门犯的,是身业。应当通过两者犯的,那两者就是身业和语业。在意门中,并没有所谓的“罪”,所以没有说意业。老师们这样说:“所谓‘在意门中并没有所谓的罪’,这是就大多数情况而说的,因为在把东西放好后心生享受等情况下,意门也有犯罪的可能。”
867. Kāyadvārena āpajjitabbā kāyakammaṃ. Ubhayattha āpajjitabbā tadubhayaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ. Manodvāre āpatti nāma natthīti manokammaṃ na vuttaṃ. ‘‘Manodvāre āpatti nāma natthīti ca idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ upanikkhittasādiyanādīsu manodvārepi āpattisambhavato’’ti ācariyā.
868-9“善等二组三法”是指善三法和受三法。正在犯戒的人,是以善心或不善心,或者以无记心而犯戒,这就是它们的关联方式。
868-9.Kusalāditikadvayanti kusalattikañceva vedanāttikañca. Āpattiṃ āpajjanto kusalākusalacitto, tathā abyākatacitto vā hutvā āpajjatīti yojanā.
与苦等相应的,通过“等”这个字,也把与舍受相应的包含进来了。即便如此,在一切学处中,按不善心来算是一心,按善和无记来算是二心,按全部来算是三心。按苦受来算是一受,按乐受和舍受来算是二受,按一切受来算是三受——只有这些差别可以成立,没有别的差别。
Dukkhādisaṃyutoti ādi-saddena upekkhāvedanāsamaṅgino saṅgaho. Evaṃ santepi sabbasikkhāpadesu akusalacittavasena ekaṃ cittaṃ, kusalābyākatavasena dve cittāni, sabbesaṃ vasena tīṇi cittāni. Dukkhavedanāvasena ekā vedanā, sukhaupekkhāvasena dve, sabbāsaṃ vasena tisso vedanāti ayameva bhedo labbhati, na añño bhedo.
善三法即使被采用,也不是依一切心而能成立,而是只依三十二种能生起罪过的心才能成立。因为只有三十二种心能生起罪过:十二不善心、八欲界善心、十欲界唯作心,以及从善心和唯作心中各取一种神通心,共两种神通心。这样,由三十二种心生起的罪过,或者是不善,或者是无记,绝没有善的罪过。正如《灭诤篇》中所说:“罪诤可能是不善,可能是无记,没有善的罪诤。”不过,这句话只是针对违犯施设戒条的情况说的,不是针对世间性的违犯。因为在掘地、伤害草木之类违犯施设戒条的罪诤中,善心可以是其中的一个构成因素;既然善心存在,就不能说“没有善的罪诤”。所以,这句话不是针对足以构成犯行的善心说的。凡是世间性的违犯罪诤,那它完全是不善,其中没有“可能是不善”这种选择余地。而凡是违犯施设戒条的,因为只有在故意想“我要违犯这条戒”而违犯时,才是不善;如果不是故意,比如不知道的人因同宿等原因而犯,那就是无记。因此,针对这种情况,依故意和非故意的区别,才有这种选择性的说法:“罪诤可能是不善,可能是无记,没有善的罪诤。”如果有人说“以善心所犯的,这就叫善的罪诤”,那么,对无心者如羊毛足拭等所生起的行为,善心也应该能犯;然而在那里,即使善心存在,也不是罪过的构成因素,真正作为构成因素的是以身表、语表方式活动的身业或语业中的某一种,而那种身语业属于色蕴,所以是无记。
Kusalattikaṃ sacepi gahitaṃ, na pana sabbesameva cittānaṃ vasena labbhati, atha kho āpattisamuṭṭhāpakānaṃ bāttiṃsacittānameva vasena labbhati. Bāttiṃseva hi cittāni āpattisamuṭṭhāpakāni. Dvādasa akusalāni, aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa kāmāvacarakiriyacittāni, kusalato, kiriyato ca dve abhiññācittāni cāti evaṃ bāttiṃsacittehi samuṭṭhitāpi āpatti akusalā vā hoti abyākatā vā, natthi āpatti kusalaṃ. Yathāha samathakkhandhake ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti (cūḷava. 222; pari. 303). Ayaṃ pana pāṭho paṇṇattivajjaṃyeva sandhāya vutto, na lokavajjaṃ. Yasmiñhi pathavikhaṇanabhūtagāmapātabyatādike āpattādhikaraṇe kusalacittaṃ aṅgaṃ hoti, tasmiñca sati na sakkā vattuṃ ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Tasmā nayidaṃ aṅgapahonakacittaṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ tāva āpattādhikaraṇaṃ lokavajjaṃ, taṃ ekantato akusalameva. Tattha ‘‘siyā akusala’’nti vikappo natthi. Yaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, taṃ yasmā sañcicca ‘‘imaṃ āpattiṃ vītikkamāmī’’ti vītikkamantasseva akusalaṃ hoti, asañcicca pana kiñci ajānantassa sahaseyyādivasena āpajjanato abyākataṃ hoti, tasmā tattha sañciccāsañciccavasena imaṃ vikappabhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Sace pana ‘‘yaṃ kusalacitto āpajjati, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vadeyya, acittakānaṃ eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānānampi kusalacittaṃ āpajjeyya, na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ, kāyavacīviññattivasena pana calitapavattānaṃ kāyavācānaṃ aññatarameva aṅgaṃ, tañca rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti.
870这个“特相”,指的是共通于因缘等项的抉择特相。
870.Idaṃ tu lakkhaṇanti idaṃ nidānādisādhāraṇavinicchayalakkhaṇaṃ.
871“树”等偈颂的含义已如前说。不过这里有一处差别:那里说的是“二芽”,这里说的是“四顶”。那里“二芽”指世间罪与施设罪;这里“四顶”则指四种失坏。“四顶为芽”,是复合词的拆解方式。在那里,失坏含摄于“七果”之中;在这里,则于失坏之处取罪,而后说七果。
871.‘‘Taru’’ntiādigāthā pubbe vuttatthāva. Ayaṃ pana viseso – tattha ‘‘dvayaṅkura’’nti vuttaṃ, idha ‘‘catussikha’’nti. Tattha ‘‘dvayaṅkura’’nti lokavajjapaṇṇattivajjānaṃ gahaṇaṃ , idha catussikhanti catunnaṃ vipattīnaṃ. Cattāro sīkhā aṅkurā etassāti viggaho. Tattha vipatti ‘‘sattaphala’’nti sattaphalesu antogadhā, idha vipattiṭṭhāne vajjaṃ gahetvā sattaphalāni.
872“达到了无上”:因为在自己之上,再没有谁比得上,所以这部论书就叫《优多罗》。凡是长老、新学或中等比丘中的任何一位,学习这部名为《优多罗》的论书,也就是通过让读诵变得熟练、句句念得清楚来学习,并就义理和义理解释提问;听后就恭敬地学取,用心观察,以智慧善加通达,牢记不忘。这位比丘,由“及”这个字关联起来,同样也在律的抉择中具足。他在身语之律中也达到无上,即对身语违犯的调伏、防护、律、律藏,进入自己之上再无更高者的状态。这里说明其原因,说的是“由无上故”,意思是:以这部《优多罗》论书作为原因,它通过让读诵熟练、句句清楚而被学习,又在听了义理解释后牢牢记住、善加持守。
872.Anuttarataṃ gataṃ attanā uttarassa uttamassa kassaci avijjamānattā imaṃ uttaraṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ yo theranavamajjhimesu aññataro pariyāpuṇāti pāṭhassa paguṇavācuggatakaraṇena adhīyati, paripucchati atthañca atthavaṇṇanaṃ sutvā sakkaccaṃ uggahetvā manasā pekkhitvā paññāya suppaṭivijjhitvā dhāreti, so ca bhikkhu ca-saddena evameva vinayavinicchaye yo bhikkhu yutto, so ca kāyavācavinaye kāyavācāvītikkamānaṃ vinayane saṃvaraṇe vinaye vinayapiṭake anuttarataṃ upayāti attano uttaritarassa avijjamānataṃ upagacchati. Ettha kāraṇamāha ‘‘uttarato’’ti, paguṇavācuggatakaraṇena adhītena atthavaṇṇanaṃ sutvā dhāraṇena suṭṭhu dhāritena iminā uttarapakaraṇena hetubhūtenāti attho.