特相论注释
Lakkhaṇakathāvaṇṇanā
837“如是”,指在共通与不共通的说明之后。“一切”,指一切学处共通的总说。“我所说”,即我所说的言语。“应谛听”,即应仔细聆听,意为:应一心专注,恭敬闻说。
837.Itoti sādhāraṇāsādhāraṇakathāya paraṃ. Sabbaganti sabbasikkhāpadasādhāraṇaṃ. Vadato meti vadato mama vacanaṃ. Nibodhathāti nisāmetha, ekaggacittā hutvā sakkaccaṃ suṇāthāti attho.
838-9“违犯、犯、不犯”,这是词语的划分。“制定、支分”,这是词语的划分。“区分罪与业”,即区分罪的种类与业的种类。“二三法”,即善三法与受三法的二种三法。“一切处”,此即十七种一切共通之相。一切处,即于一切学处中。
838-9. ‘‘Vipatti āpatti anāpattī’’ti padacchedo. ‘‘Āṇatti aṅga’’nti padacchedo. Vajjakammapabhedakanti vajjapabhedakaṃ kammapabhedakaṃ. Tikadvayanti kusalattikavedanāttikadvayaṃ. Sabbatthāti idaṃ pana sattarasavidhasabbasādhāraṇalakkhaṇaṃ. Sabbattha sabbesu sikkhāpadesu.
840在此十七种中,凡是先前已说明的相状,以及浅显易知者,悉皆舍置;我将作义理的阐明、义理的开显——这便是“连结”。
840.Idha imasmiṃ sattarasavidhe yaṃ lakkhaṇaṃ pubbe vuttanayaṃ, yañca uttānaṃ, taṃ sabbaṃ vajjetvā atthajotanaṃ atthappakāsanaṃ karissāmīti yojanā.
841所谓“因缘”,是指作为学处制定之地的王舍城等七城,这些前已显示。为了显示其余的部分,故说“人”等。什么是“人”?凡依某位比丘尼、某位比丘而制定学处,此比丘尼与比丘便称为该学处制定的最初当事人——这是“连结”。
841. Nidānaṃ nāma rājagahādisikkhāpadapaññattiṭṭhānabhūtāni satta nagarāni, taṃ pubbe dassitanti avasiṭṭhāni dassetumāha ‘‘puggalo’’tiādi. Puggalo nāma katamo? Yaṃ yaṃ bhikkhuniṃ, bhikkhuñca ārabbha sikkhāpadaṃ paññattaṃ, ayaṃ bhikkhunī ca bhikkhu ca sikkhāpadapaññattiyā ādikammiko puggaloti vuccatīti yojanā.
842所谓“檀尼耶等”——以“等”字所摄者,即众多比丘、跋伽牟陀河畔诸比丘、谢亚萨咖、优陀夷、阿罗毘诸比丘、阐陀、弥梯耶与布摩迦、提婆达多、阿说示与布那巴苏诸比丘、六群比丘、乌巴难达释子、某比丘、呵陀迦释子、阿那律、十七群比丘、周利般陀伽、毘罗咤西萨、具寿阿难、娑伽陀长老、阿利吒比丘、具寿阿难。此二十一人悉被含摄。
842.Dhaniyādayoti ādi-saddena sambahulā bhikkhū, vaggumudātīriyā bhikkhū, seyyasako, udāyī, āḷavakā bhikkhū, channo, mettiyabhūmajakā, devadatto, assajipunabbasukā bhikkhū, chabbaggiyā bhikkhū, upanando sakyaputto, aññataro bhikkhu, hatthako sakyaputto, anuruddho, sattarasavaggiyā bhikkhū, cūḷapanthako, belaṭṭhasīso, āyasmā ānando, sāgatatthero, ariṭṭho bhikkhu, āyasmā ānandoti ime ekavīsati saṅgahitā.
843「图拉南达等」者,以“等”字含摄孙德莉难德、六群比丘尼、某比丘尼、禅德咖离、众多比丘尼、二比丘尼,共此六类。「一切」者,即两部巴帝摩卡中最初造作这一切的人。
843.Thullanandādayoti ādi-saddena sundarīnandā, chabbaggiyā bhikkhuniyo, aññatarā bhikkhunī, caṇḍakāḷī, sambahulā bhikkhuniyo, dve bhikkhuniyoti chayime saṅgahitā. Sabbeti ubhayapātimokkhe ādikammikā sabbe puggalā.
844「事」者,所谓“事”,即苏定那等各别之人所行邪淫等事,以一切方式违犯、逾越而宣说之意,应如此连结。
844.Vatthūti vatthu nāma sudinnādino tassa tasseva puggalassa methunādikassa ca vatthuno sabbappakārena ajjhācāro vītikkamo pavuccatīti yojanā.
845-6「唯根本制」者,即唯根本之制。随、未制、一切处、部分,合为“随未制一切处部分”,它们即是“句”,即“随未制一切处部分句”;这些是诸制的前行,因此那些制称为“随未制一切处部分句为前行者”。该制也是如此,应如此连结。随制、未制制、一切处制、部分制。由一边前行与两边前行,如何为彼制,应如此连结。以“一边句”与“两边句”为前行故,称为“一边两边前行者”,即所谓一边制与两边制。
845-6. Kevalā mūlabhūtā paññatti. Anu ca anuppanno ca sabbattha ca padeso ca anvanuppannasabbatthapadesā, teyeva padāni anvanuppannasabbatthapadesapadāni, tāni pubbakāni yāsaṃ paññattīnaṃ tā anvanuppannasabbatthapadesapadapubbikā. Tatheva sā paññattīti yojanā. Anupaññatti anuppannapaññatti sabbatthapaññatti padesapaññatti hoti. Ekato ubhato pubbā katheva sā paññattīti yojanā. Ekatopadaṃ ubhatopadañca pubbamassāti ekatoubhatopubbā, ekatopaññatti ubhatopaññattīti vuttaṃ hoti.
847在这九种制当中,什么是‘制’呢?因此说‘若比丘行淫法’等。‘若比丘行淫法’、‘若比丘不与取’等等,这些便是作为学处根本的制——应作如是连接。
847.Tattha navadhāsu paññattīsu. Paññatti nāma katamāti āha ‘‘yo methuna’’ntiādi. ‘‘Yo bhikkhu methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti ca ‘‘yo bhikkhu adinnaṃ ādiyeyyā’’ti ca evamādikā sikkhāpadassa mūlabhūtā paññatti hotīti yojanā.
848‘如是等’:即以‘等’字涵盖‘不舍学而宣告羸弱’、‘或村或林’等诸如此类的表述。
848.Iccevamādikāti ādi-saddena ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti ca ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ca evamādīnaṃ saṅgaho.
849在违犯者尚未制定时便已制定的制,称为未制之制。这就是未制之制。
849. Vajjake anuppanneyeva paññattā anuppannapaññatti, sā anuppannapaññatti.
850-1“与多层底鞋学处共通的皮革敷具学处、常浴者的常浴学处、以五众受具足戒的学处——此四种制定,名为‘部分制定’”,这是应作的连接。“唯于中国”:即唯有在中国才有罪。“非于他处”:即不在边地诸国、异地、他处。
850-1. Guṇaṅguṇupāhanasikkhāpadena saha cammattharaṇasikkhāpadañca dhuvanhānaṃ dhuvanahānasikkhāpadaṃ, pañcavaggena upasampādanasikkhāpadañcāti esā catubbidhā paññatti padesapaññatti nāmāti vuttāti yojanā. Majjhimadesasmiṃyeva hotīti majjhimadesasmiṃyeva āpattikarā hoti. Na aññatoti na aññatra paccantimesu janapadesu desantare ṭhāne.
852“此”:指这四种部分制定。“在此”:指这种制定的差别分类。“共通等二对”:即共通施设与不共通施设是一对,一边施设与两边施设是一对,共为两对。“义上唯一”:就义理而言,彼此完全相同。“违犯、犯、不犯的判别已详细阐述”:此处不再显示。而在此,略说如下:所谓“违犯”,指戒违犯、行违犯、见违犯、活命违犯中的任何一种;所谓“犯”,依前行等而有犯的种种差别;所谓“不犯”,依不知等而有不犯。
852.Itoti catubbidhapadesapaññattito. Etthāti imasmiṃ paññattibhede. Sādhāraṇadukādikanti sādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññatti, ekatopaññatti ubhatopaññattīti dukadvayaṃ. Atthato ekamevāti atthato aññamaññasamānameva. Vipattāpattānāpattivinicchayo vitthāritoti idha na dassito. Ayaṃ panettha saṅkhepo – vipattīti sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarā. Āpattīti pubbapayogādivasena āpattibhedo. Anāpattīti ajānanādivasena anāpatti.
853“然而,犯有因令而犯者,也有非因令而犯者”,这是应作的连接。“所谓‘令’,即是命令”,以此表明“令”这个词本身具有共通性,故此处如是说。
853. Āpatti pana sāṇattikāpi hoti, anāṇattikāpi hotīti yojanā. ‘‘Āṇattīti ca nāmesā āṇāpanā’’ti iminā āṇatti-saddassa sabhāvasādhāraṇattāti idhāha.
854于一切学处中,一切犯行的一切支分差别,都应由具分析慧者了知——这是文句的衔接。
854. Sabbasikkhāpadesupi sabbāsaṃ āpattīnaṃ sabbo pana aṅgabhedopi vibhāvinā ñātabboti yojanā.
856“彼从不作生起”——这是句的解析。“由身或由语,于十日内,因未决意过量之衣而犯舍堕”,故“如第一咖提那中所说”,此是举出的例证。
856. ‘‘Sā ca akriyasamuṭṭhānā’’ti padacchedo. Kāyena, vācāya vā dasāhabbhantare atirekacīvarassa anadhiṭṭhānena nissaggiyapācittiyaṃ hotīti ‘‘paṭhame kathine viyā’’ti udāharaṇaṃ kataṃ.
857“由作与不作而有”者,即由作与由不作而有。此处举例说“如受衣时”。从非亲里比丘尼手中受取衣物是作,不给予交换者是不作,如此由作与不作两者而犯此戒。
857.Kriyākriyato hotīti kiriyato ca akiriyato ca hoti. Tattha udāharaṇamāha ‘‘cīvaraggahaṇeviyā’’ti. Aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraggahaṇaṃ kriyā, pārivattakassa adānaṃ akriyāti evaṃ kiriyāya ceva akiriyāya ca imaṃ āpajjati.
858“或有作、或不作”的意思是:有的犯戒,对造作者或有,对不造作者或有,即此犯戒或由造作生起,或由不造作生起。“或”字,是不定词,表“有时”之义。这里举出例证:“如受取金钱中”。在受取金钱、教人受取时,有时由造作生起;在接受已寄存的金钱时,因为未作应由身语所作之事,有时便由不造作生起。
858.Siyā pana karontassa akarontassāti yā pana āpatti siyā karontassa, siyā akarontassa hoti, ayaṃ siyā kiriyato, siyā akiriyato samuṭṭhāti. Siyāti ca kadāci-saddatthe nipāto. Atrodāharaṇamāha ‘‘rūpiyoggahaṇe viyā’’ti. Rūpiyassa uggahaṇe, uggaṇhāpane siyā kadāci kiriyato samuṭṭhāti, upanikkhittassa sādiyane kāyavācāhi kātabbassa akaraṇena kadāci akarontassa hotīti.
859若某一犯戒,对造作者、不造作者及时而造作者均可发生,则该犯戒或由造作与不造作共同生起,或仅由造作生起——应作如此连结。当说“如小屋戒的犯行”。因为,指示地点后建造超出规定尺寸者,该犯戒由造作生起;未指示地点而建造超出规定尺寸者,或建造符合规定尺寸者,则此犯戒由造作与不造作共同生起。
859. Yā karoto akubbato, kadāci karontassa ca hoti, sā āpatti siyā kiriyākiriyato, siyā kiriyatopi ca hotīti yojanā. ‘‘Kuṭikārāpatti viyā’’ti vattabbaṃ. Sā hi vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantaṃ karoto kiriyato samuṭṭhāti, adesāpetvā pamāṇātikkantaṃ, pamāṇayuttaṃ vā karoto kiriyākiriyato samuṭṭhāti.
861从犯戒中得解脱。这一犯戒,以想为解脱之因,由此犯戒得脱者,称为“想解脱”。此处,即使违越之想并不存在,但取其能成就解脱犯戒的殊胜意义,而立此名。正如因无雨而生的饥荒,却称为“雨所作”,应知此处理趣与彼相同。这是有心罪。
861.Yato āpattito. Ayaṃ āpatti. Saññāya karaṇabhūtāya vimokkho etāyāti saññāvimokkhā. Ettha ca vītikkamasaññā avijjamānāpi āpattiyā vimuccanassa sādhakatamaṭṭhena gahitā. Yathā vuṭṭhiyā abhāvena jātaṃ dubbhikkhaṃ ‘‘vuṭṭhikata’’nti vuccati, evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ sacittakāpatti.
862-4八六二至四:其余为无心罪。由于没有违犯想,故无从此解脱,称为非想解脱。世尊以善心、以断除有随眠烦恼、以与一切世间出世间善相应、以美妙心所开示的一切罪,依心而有二种——应如此连结。然而,“依有心生起之义”即仅依有心而生起。为排除有心混杂无心,故说“然”字,意为“即”。
862-4.Itarā pana acittakāpatti. Vītikkamasaññāya abhāvena natthi vimokkho etāyāti nosaññāvimokkhā. Sucittena savāsanakilesappahānena, sakalalokiyalokuttarakusalasampayogena ca sundaracittena bhagavatā pakāsitā sabbāva āpatti cittassa vasena duvidhā siyunti yojanā. Sacittakasamuṭṭhānavasena panāti sacittakasamuṭṭhānavaseneva. Sacittakamissakavivajjanatthāya pana-saddo evakārattho vutto.
凡由有心罪,或由无心杂有心的生起方式而生起者,此即为无心罪。
Yā sacittakehi vā acittakamissakasamuṭṭhānavasena vā samuṭṭhāti, ayaṃ acittakā.
865八六五、具善明:因具足光辉的三明或八明,故称具善明。无过失:因远离有随眠烦恼的过失,故世尊为无过失。就世间所施设的过失而言,依世间所施设的过失,一切罪依过失分为二种,已说为二,应如此连结。
865.Suvijjenāti sobhamānāhi tīhi vijjāhi vā aṭṭhahi vā vijjāhi samannāgatattā suvijjena. Anavajjenāti savāsanakilesāvajjarahitattā anavajjena bhagavatā . Lokapaṇṇattivajjato lokapaṇṇattivajjavasena sabbāva āpattiyo vajjavasena duvidhā dukā vuttāti yojanā.
866八六六、“若某罪于有心分,心为不善”——此言:凡如饮酒等此类无心之罪,由有心与无心生起,就其有心生起之一分而言,此心唯是不善,此即名为“世间过”。然若某罪——如第一波罗夷等——唯由有心生起,其心唯是不善,就此而言,实不应说彼为世间过。又或,于无心罪之有心分,纵有善心之时,尚且可成世间过,何况于无心分亦成世间过;更何况纯以不善心所犯之罪,必然为世间过。故彼未作别说。
866.Yassā sacittake pakkhe, cittaṃ akusalaṃ siyāti yassā sacittakācittakasamuṭṭhānāya acittakāya surāpānādiāpattiyā sacittakasamuṭṭhānapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā nāmāti attho. Yassā pana sacittakasamuṭṭhānāya paṭhamapārājikādiāpattiyā cittaṃ akusalameva hoti, tassā lokavajjatāya vattabbameva natthi. Acittakāpi vā āpatti sacittakapakkhe kusalacitte sati lokavajjatāya siddhāya acittakapakkhepi lokavajjo hoti, kimaṅgaṃ pana akusalacitteneva āpajjitabbāya āpattiyā lokavajjatāti sā visuṃ na vuttā.
然而,制限过则因违越事缘,其心或可为善,或可为无记。是故,于其有心之一分,并无“心唯是善”这一决定,因而说“其余为制限过”。以“制限过”这一特征而言:在了知事缘的心中,于其有心分,此心或是善,或是不善,或是无记。因此,于其有心分,并无“心唯是不善”这一决定,故如此说。
Yasmā pana paṇṇattivajjāya vatthuvītikkamavajjā siyā kusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassā sacittakapakkhe cittaṃ kusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti āha ‘‘sesā paṇṇattivajjakā’’ti. ‘‘Paṇṇattivajjakā’’ti iminā ca lakkhaṇena vatthuvijānanacittena sacittakapakkhe cittaṃ siyā kusalaṃ, siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ, tasmā tassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalamevāti ayaṃ niyamo natthīti āha.
867八六七、应经由身门所犯者,为身业。应经由两者(身门与语门)所犯者,则彼两者为身业与语业。意门之中,并无所谓“罪”之名,故未说意业。诸轨范师如是说:“所谓‘意门并无所谓罪之名’者,此是依多数情况而说,因为在置放后心生领受等情况下,意门亦有犯罪之可能。”
867. Kāyadvārena āpajjitabbā kāyakammaṃ. Ubhayattha āpajjitabbā tadubhayaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ. Manodvāre āpatti nāma natthīti manokammaṃ na vuttaṃ. ‘‘Manodvāre āpatti nāma natthīti ca idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ upanikkhittasādiyanādīsu manodvārepi āpattisambhavato’’ti ācariyā.
868-9868-9. “善等二组三法”者,指善三法与受三法。犯戒者,是以善心、不善心,或以无记心而犯,此为关联。
868-9.Kusalāditikadvayanti kusalattikañceva vedanāttikañca. Āpattiṃ āpajjanto kusalākusalacitto, tathā abyākatacitto vā hutvā āpajjatīti yojanā.
“与苦等相应”者,以“等”字兼摄与舍受相应者。即便如此,在一切学处中,依不善心得一心,依善及无记得二心,总合三心;依苦受得一受,依乐与舍得二受,总合三受:唯有此差别可得,并无其余差别。
Dukkhādisaṃyutoti ādi-saddena upekkhāvedanāsamaṅgino saṅgaho. Evaṃ santepi sabbasikkhāpadesu akusalacittavasena ekaṃ cittaṃ, kusalābyākatavasena dve cittāni, sabbesaṃ vasena tīṇi cittāni. Dukkhavedanāvasena ekā vedanā, sukhaupekkhāvasena dve, sabbāsaṃ vasena tisso vedanāti ayameva bhedo labbhati, na añño bhedo.
善三法虽已取用,然并非依一切心而能得,唯依能生起罪过的三十二种心而得。唯三十二心为能生罪过者:十二不善心、八欲界善心、十欲界唯作心,以及从善、唯作所摄的两种神通心。如是,由三十二心所生起之罪过,或是不善,或是无记,绝无善的罪过。如《灭诤篇集》中所说:“罪诤可能是不善,可能是无记,无善为罪诤。”然而,此文句唯就制定违犯而说,非就世间违犯而言。在彼掘地、伤损植物等罪诤中,善心可作为因缘;当善心存在时,则不可说“无善为罪诤”。故此处并非就圆满具足因缘之心而说。凡属世间违犯的罪诤,彼唯为一向不善,其中并无“可能是不善”的抉择余地。但凡属制定违犯者,若故意思惟“我今违此罪”而违犯,则为不善;若非故意,如某些不知者以同宿等方式而犯,则为无记。因此,在制定违犯中,依故意与非故意之不同,而有此选择性之说:“罪诤可能是不善,可能是无记,无善为罪诤。”若谓“由善心者所犯,可称为善的罪诤”,那么,即使无心者如羊毛足拭等所生起之法,善心亦应能犯。然而,彼虽存在善心,亦非罪过之直接因缘;实以依身表、语表之方式动转进行的任一身语作为要素,而彼身形、语行因被色蕴所摄,故为无记。
Kusalattikaṃ sacepi gahitaṃ, na pana sabbesameva cittānaṃ vasena labbhati, atha kho āpattisamuṭṭhāpakānaṃ bāttiṃsacittānameva vasena labbhati. Bāttiṃseva hi cittāni āpattisamuṭṭhāpakāni. Dvādasa akusalāni, aṭṭha kāmāvacarakusalāni, dasa kāmāvacarakiriyacittāni, kusalato, kiriyato ca dve abhiññācittāni cāti evaṃ bāttiṃsacittehi samuṭṭhitāpi āpatti akusalā vā hoti abyākatā vā, natthi āpatti kusalaṃ. Yathāha samathakkhandhake ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti (cūḷava. 222; pari. 303). Ayaṃ pana pāṭho paṇṇattivajjaṃyeva sandhāya vutto, na lokavajjaṃ. Yasmiñhi pathavikhaṇanabhūtagāmapātabyatādike āpattādhikaraṇe kusalacittaṃ aṅgaṃ hoti, tasmiñca sati na sakkā vattuṃ ‘‘natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Tasmā nayidaṃ aṅgapahonakacittaṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ tāva āpattādhikaraṇaṃ lokavajjaṃ, taṃ ekantato akusalameva. Tattha ‘‘siyā akusala’’nti vikappo natthi. Yaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, taṃ yasmā sañcicca ‘‘imaṃ āpattiṃ vītikkamāmī’’ti vītikkamantasseva akusalaṃ hoti, asañcicca pana kiñci ajānantassa sahaseyyādivasena āpajjanato abyākataṃ hoti, tasmā tattha sañciccāsañciccavasena imaṃ vikappabhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘āpattādhikaraṇaṃ siyā akusalaṃ siyā abyākataṃ, natthi āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti. Sace pana ‘‘yaṃ kusalacitto āpajjati, idaṃ vuccati āpattādhikaraṇaṃ kusala’’nti vadeyya, acittakānaṃ eḷakalomapadasodhammādisamuṭṭhānānampi kusalacittaṃ āpajjeyya, na ca tattha vijjamānampi kusalacittaṃ āpattiyā aṅgaṃ, kāyavacīviññattivasena pana calitapavattānaṃ kāyavācānaṃ aññatarameva aṅgaṃ, tañca rūpakkhandhapariyāpannattā abyākatanti.
870然此“特相”,即共通于因缘等之决断特相。
870.Idaṃ tu lakkhaṇanti idaṃ nidānādisādhāraṇavinicchayalakkhaṇaṃ.
871“树”等偈颂之义,已如前说。而此处有一差别:彼处说“二芽”,此处说“四顶”。彼处“二芽”意指世间罪与施设罪;此处“四顶”则指四种失坏。“四顶为芽”,是其复合词分解。彼处将失坏摄入“七果”之中,此处则于失坏处取其罪,而后说七果。
871.‘‘Taru’’ntiādigāthā pubbe vuttatthāva. Ayaṃ pana viseso – tattha ‘‘dvayaṅkura’’nti vuttaṃ, idha ‘‘catussikha’’nti. Tattha ‘‘dvayaṅkura’’nti lokavajjapaṇṇattivajjānaṃ gahaṇaṃ , idha catussikhanti catunnaṃ vipattīnaṃ. Cattāro sīkhā aṅkurā etassāti viggaho. Tattha vipatti ‘‘sattaphala’’nti sattaphalesu antogadhā, idha vipattiṭṭhāne vajjaṃ gahetvā sattaphalāni.
872“达到无上”:因于自己之上再无任何最上者存在,故称此论书为《无上》。凡是长老、新学、中等者中的任何一位,学习这部名为《无上》的论书——即通过令读诵熟练、句句分明而学习,并就义理及义理解释而提问,闻后恭敬受持,以心观察,以慧善加通达而忆持——这位比丘,以“及”字关联而如此具足于律之决断者,他即于身语之律——对身语违犯的调伏、防护、律、律藏——达到无上,到达更无上者存在之状态。此处说明其原因:“由无上故”,意即:以令读诵熟练而学习《无上论书》等为因。
872.Anuttarataṃ gataṃ attanā uttarassa uttamassa kassaci avijjamānattā imaṃ uttaraṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ yo theranavamajjhimesu aññataro pariyāpuṇāti pāṭhassa paguṇavācuggatakaraṇena adhīyati, paripucchati atthañca atthavaṇṇanaṃ sutvā sakkaccaṃ uggahetvā manasā pekkhitvā paññāya suppaṭivijjhitvā dhāreti, so ca bhikkhu ca-saddena evameva vinayavinicchaye yo bhikkhu yutto, so ca kāyavācavinaye kāyavācāvītikkamānaṃ vinayane saṃvaraṇe vinaye vinayapiṭake anuttarataṃ upayāti attano uttaritarassa avijjamānataṃ upagacchati. Ettha kāraṇamāha ‘‘uttarato’’ti, paguṇavācuggatakaraṇena adhītena atthavaṇṇanaṃ sutvā dhāraṇena suṭṭhu dhāritena iminā uttarapakaraṇena hetubhūtenāti attho.