共与不共之论释
Sādhāraṇāsādhāraṇakathāvaṇṇanā
779-80「一切学处」:指两部毗奈耶中所包含的一切学处。「比丘们与比丘尼们」:这两处都是具格的同义表达。即:我将解说两处不共的制定——比丘们对比丘尼们、比丘尼们对比丘们的不共学处;以及同样两处共通的学处——比丘们对比丘尼们、比丘尼们对比丘们的共同学处。应当作这样的连结。「心定」:心一境性。「我所说的那个」:指因缘等方法。「你们听」:使听闻者恭敬专注地听闻。
779-80.Sabbasikkhāpadānanti ubhatovibhaṅgāgatānaṃ sabbasikkhāpadānaṃ. Bhikkhūhi bhikkhunīhīti ubhayattha sahatthe karaṇavacanaṃ. Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhunīhi bhikkhūnañcāti ubhayattha asādhāraṇapaññattañca, tathā bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhunīhi bhikkhūnañcāti ubhayattha sādhāraṇasikkhāpadañca ahaṃ vakkhāmīti yojanā. Samāhitāti ekaggacittā. Taṃ mayā vuccamānaṃ nidānādinayaṃ. Suṇāthāti sotujanaṃ sakkaccasavane niyojeti.
781「因缘」等偈颂,其义已明。
781.‘‘Nidāna’’ntiādigāthā vuttatthāva.
782-3「毗舍离有几」等问偈,意义显明。
782-3.‘‘Kati vesāliyā’’tiādi pucchāgāthā uttānatthāyeva.
786「毗舍离有十」等答偈中,「交媾」等是依解释而说。「人形」者,即人形波罗夷。「第四事」者,即上人法波罗夷。「过量衣」者,即咖提那衣中第一。「纯黑羊毛毯」者,即羊毛毯品中第二。
786. ‘‘Dasa vesāliyā’’tiādivissajjanagāthānaṃ ‘‘methuna’’ntiādayo niddesavasena vuttā. Viggahoti manussaviggahaṃ pārājikaṃ. Catutthantimavatthukanti uttarimanussadhammapārājikaṃ. Atirekacīvaranti paṭhamakathinaṃ. Suddhakāḷakeḷakalomakanti eḷakalomavagge dutiyaṃ.
787「实有」者,即第一妄语品中第八。「以及辗转」者,即辗转食学处。「口门」者,即第四食品中第十。「于比丘尼众中呵骂」者,即比丘尼巴帝摩卡中第六园林品第二。
787.Bhūtanti paṭhame musāvādavagge aṭṭhamaṃ. Paramparañcevāti paramparabhojanasikkhāpadaṃ. Mukhadvāranti catutthe bhojanavagge dasamaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti bhikkhunipātimokkhe chaṭṭhe ārāmavagge dutiyaṃ.
788「二种驱摈」者,即第八与第九桑喀地谢沙。「衣之受取」者,即衣品中第五。
788.Dveanuddhaṃsanānīti aṭṭhamanavamasaṅghādisesā. Cīvarassa paṭiggahoti cīvaravagge pañcamaṃ.
789“银钱”——见羊毛品第八。“求线”——见钵品第六。“讥嫌”——见第二有生命村品第三。“所熟食团”——见第三教诫品第九。同样地,“众食”——见第四食品第二。
789.Rūpiyanti eḷakalomavagge aṭṭhamaṃ. Suttaviññattīti pattavagge chaṭṭhaṃ. Ujjhāpananti dutiye bhūtagāmavagge tatiyaṃ. Paripācitapiṇḍoti tatiye ovādavagge navamaṃ. Tatheva gaṇabhojananti catutthe bhojanavagge dutiyaṃ.
790“非时食”等——见同处第七。“行仪”——见裸行者品第五与第六。“沐浴”——见饮酒品第六与第七。“未满二十岁”——见有生命品第七与第五。“僧团给予后之衣”——见如法品第八与第九。
790.Vikāle bhojanañcevāti tattheva sattamaṃ. Cārittanti acelakavagge pañcame chaṭṭhaṃ. Nhānanti surāpānavagge chaṭṭhe sattamaṃ. Ūnavīsativassanti sattame sappāṇakavagge pañcamaṃ. Datvā saṅghena cīvaranti aṭṭhame sahadhammikavagge navamaṃ.
791“令出精”——见第二比丘巴帝提萨尼。“舞或歌”——见第一蒜品第十。“二行脚”——见第四兜瓦德品第七与第八。“由给与同意”——见第八童女品第十一。另有一读作“给与同意”。释句为:“给与同意,如是这些”。
791.Vosāsantīti dutiyaṃ bhikkhupāṭidesanīyaṃ. Naccaṃ vā gītaṃ vāti paṭhame lasuṇavagge dasamaṃ. Cārikadvayanti catutthe tuvaṭṭavagge sattamaṭṭhamāni. Chandadānenāti aṭṭhame kumāribhūtavagge ekādasamaṃ. ‘‘Chandadānetī’’ti vā pāṭho. ‘‘Chandadānaṃ iti ime’’ti padacchedo.
792“小屋”者,即第六桑喀地谢沙。“蚕丝”者,即舍堕中第二羊毛品第一。“卧具”者,即妄语品中第五。“地”者,即妄语品中第十。“有生命草木”者,即草木品中第二品第一。“以有生命之水浇灌”者,即草木品中第十。
792.Kuṭīti chaṭṭho saṅghādiseso. Kosiyanti nissaggiyesu dutiye eḷakalomavagge paṭhamaṃ. Seyyanti musāvādavagge pañcamaṃ. Pathavīti musāvādavagge dasamaṃ. Bhūtagāmakanti bhūtagāmavagge dutiye paṭhamaṃ. Sappāṇakañca siñcantīti bhūtagāmavagge dasamaṃ.
800“六减三百”者,意指从三百中减去六,即二百九十四。“同心者”——
800.Chaūnāni tīṇeva satānīti chahi ūnāni tīṇeva satāni, catunavutādhikāni dvisatānīti attho. Samacetasāti –
于杀人者提婆达多,于盗贼鸯掘摩罗;
“于檀那波罗与罗睺罗,于一切处心平等。”(中部注疏 6.6.5;法句注疏 1.16 提婆达多事;如是语注疏 100)
‘‘Vadhake devadattamhi, core aṅgulimālake; Dhanapāle rāhule ca, sabbattha samamānaso’’ti. (mi. pa. 6.6.5; dha. pa. aṭṭha. 1.16 devadattavatthu; itivu. aṭṭha. 100) –
就言说而言,如来于一切利与不利等八种世间法中,以不动摇性与平等心而住。
Vacanato sabbesu hitāhitesu, lābhālābhādīsu ca aṭṭhasu lokadhammesu nibbikāratāya ca samānacittena tathāgatena.
“所余”者,即于毗舍离等六城所说之外所剩余的。其意为:这一切学处皆在舍卫城制定,即是所制定之义。
Vuttāvasesāti vesāliyādīsu chasu nagaresu vuttehi avasiṭṭhāni. Ime sabbe imāni sabbāni sikkhāpadāni sāvatthiyaṃ katāni bhavanti, paññattāni hontīti attho.
801“四波罗夷”者:于毗舍离所制的交媾、人形、上人法,于王舍城所制的不与取,共四条。“七桑喀地谢沙”者:于王舍城所制的二驱摈、二破僧,于阿罗毗所制的小屋建造,于憍赏弥所制的大住处建造,与难谏,共七条。“八舍堕”者:于毗舍离所制的过量衣、黑羊毛,于王舍城所制的受衣、受金银、求线,于阿罗毗所制的混丝,于迦毗罗卫所制的洗羊毛、不足五缀,共八条。
801.Pārājikāni cattārīti vesāliyaṃ vuttaṃ methunamanussaviggahauttarimanussadhammaṃ, rājagahe adinnādānanti cattāri. Satta saṅghādisesakāti rājagahe vuttā dve anuddhaṃsanā, dve ca bhedā, āḷaviyaṃ kuṭikāro, kosambiyaṃ mahallakavihāro, dovacassanti satta. Nissaggiyāni aṭṭhevāti vesāliyaṃ atirekacīvaraṃ, kāḷakaeḷakalomaṃ, rājagahe cīvarapaṭiggahaṇaṃ, rūpiyapaṭiggahaṇaṃ, suttaviññatti, āḷaviyaṃ kosiyamissakaṃ, kapilavatthumhi eḷakalomadhovanaṃ, ūnapañcabandhananti aṭṭha.
「唯三十二小戒」者:在毗舍离所说的妄说上人法、辗转食、不受食、裸行者、「若比丘尼诃骂比丘」,共五条;在王舍城所说的讥嫌、比丘尼所熟食团、众食、非时食、「若比丘受请」等、「半月内应浴」、未满二十岁、「僧团和合给衣后」等比丘八条,比丘尼则「歌舞」等、「若比丘尼雨期内」等、「若比丘尼瓦萨后」等二条、「若比丘尼以别住者之同意」等四条;在阿拉维所说的与未达上者过二三夜、「掘地」等、伤害植物、「明知有生命之水」,共四条;在憍赏弥所说的异语恼害、直至门闩之安置、饮谷酒果酒、不恭敬、「若比丘与诸比丘如法」等,共五条;在咖毕拉瓦图所说的「往比丘尼住处」等、「无病比丘四月」等、「骨制或牙制」等三条为比丘,比丘尼则「水净」等、「为教诫」等二条;在跋祇所说的「无病欲观军」等一条,这些共三十二巴吉帝亚。
Dvattiṃseva ca khuddakāti vesāliyaṃ bhūtārocanaṃ, paramparabhojanaṃ, appaṭiggahaṇaṃ, acelakaṃ, ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyyā’’ti pañca, rājagahe ujjhāpanakaṃ, bhikkhuniparipācitapiṇḍo, gaṇabhojanaṃ, vikālabhojanaṃ, ‘‘yo pana bhikkhu nimantito’’tiādi ca, ‘‘orenaḍḍhamāsaṃ nahāyeyyā’’ti, ūnavīsativassaṃ, ‘‘samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā’’ti bhikkhūnaṃ aṭṭha, bhikkhunīnaṃ pana ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā’’tiādi ca, ‘‘yā pana bhikkhunī antovassa’’ntiādi ca, ‘‘yā pana bhikkhunī vassaṃvutthā’’tiādi cāti dvayaṃ, ‘‘yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānenā’’tiādi cāti cattāri, āḷaviyaṃ anupasampannena uttari dirattatirattaṃ, ‘‘pathaviṃ khaṇeyya vā’’tiādi, bhūtagāmapātabyatāya, ‘‘jānaṃ sappāṇakaṃ udaka’’nti cattāri, kosambiyaṃ aññavādake vihesake, yāvadvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, surāmerayapāne, anādariye, ‘‘yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammika’’ntiādi cāti pañca, kapilavatthumhi ‘‘bhikkhunupassayaṃ gantvā’’tiādi, ‘‘agilānena bhikkhunā cātumāsa’’ntiādi, ‘‘aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā’’tiādi tīṇi bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnaṃ pana ‘‘udakasuddhikaṃ panā’’tiādi, ‘‘ovādāya vā’’tiādīti dve, bhaggesu ‘‘agilāno visibbanāpekkho’’tiādi ekanti etāni bāttiṃseva pācittiyāni.
802「二应悔过」者:「若比丘于诸家」等、「若于他们阿兰若」等,共二应悔过。「三应学」者:在拘睒弥制定的不作嘶嘶声、在婆祇制定的不以有食物之手触饮水器、不带饭粒的洗钵水,共三应学。五十六学处被集合,在毗舍离等六城中被制定,此为连结。
802.Dvegārayhāti ‘‘bhikkhu paneva kulesū’’tiādi, ‘‘yāni kho pana tāni āraññakānī’’tiādi cāti dve pāṭidesanīyā. Tayo sekhāti kosambiyaṃ na surusurukārakaṃ, bhaggesu na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ, na sasitthakaṃ pattadhovananti tīṇi sekhiyāni. Chappaññāseva sikkhāpadāni piṇḍitāni vesāliyādīsu chasu nagaresu paññattāni bhavantīti yojanā.
803这些在七座城市中制定的所有学处,总计恰好为三百五十。意思是:在舍卫城制定的二百九十四学处,连同在其余六座城市制定的五十六学处,合为三百五十学处。而“阿杜乌达尼”一词,意为“以半为第四”(即三百五十)。
803. Sattasu nagaresu paññattāni etāni sabbāneva sikkhāpadāni pana aḍḍhuḍḍhāni satāneva bhavanti. Sāvatthiyaṃ paññattehi catunavutādhikadvisatasikkhāpadehi saddhiṃ chasu nagaresu paññattāni chapaññāsa sikkhāpadāni paññāsādhikāni tīṇi satāni bhavantīti attho. Aḍḍhena catutthaṃ yesaṃ tāni aḍḍhuḍḍhāni.
804-10如此以因缘的方式显示了城市之后,现在略去因缘等其他部分,为显示两部毗奈耶所摄一切学处仅就总数而言的计量,故说“比丘们的学处”等。
804-10. Evaṃ nidānavasena nagaraṃ dassetvā idāni nidānamaññamasesetvā ubhatovibhaṅgāgatānaṃ sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ kevalaṃ piṇḍavasena gaṇanaṃ dassetumāha ‘‘sikkhāpadāni bhikkhūna’’ntiādi.
811如此显示了所有学处的因缘与数目之后,现在为了显示不共的学处,故说“四十六”等。意思是:由大仙所制定、比丘与比丘尼不共的学处,恰好为四十六。以此作为略说。
811. Evaṃ sabbasikkhāpadānaṃ nidānañca gaṇanañca dassetvā idāni asādhāraṇāni dassetumāha ‘‘chacattālīsā’’tiādi. Bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇabhāvaṃ mahesinā gamitāni sikkhāpadāni chacattālīseva hontīti yojanā. Iminā uddesamāha.
814以“六桑喀地谢沙……”等两偈显示分别说之后,又以“离散……”等说反分别说。
814. ‘‘Cha ca saṅghādisesā’’tiādīhi dvīhi gāthāhi niddesaṃ dassetvā ‘‘vissaṭṭhī’’tiādinā paṭiniddesamāha.
815“尼萨耆亚初品中”是词的拆分。“洗涤”,指为非亲族的比丘尼洗衣。“接受”,指从该比丘尼手中接受衣。
815. ‘‘Nissaggiye ādivaggasmi’’nti padacchedo. Dhovananti aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradhovanaṃ. Paṭiggahoti tassāyeva hatthato cīvarapaṭiggahaṇaṃ.
816“阿兰若”者,即第二十九学处。
816.Āraññanti ekūnatiṃsatimaṃ sikkhāpadaṃ.
817“比丘与比丘尼所说的一切波逸提”,依计数则成一百八十八,这是句义的连结。“一百八十八”,指比丘尼巴帝摩卡中所摄的一百六十六波逸提,与将要说明的比丘尼的二十二波逸提合在一起,共为一百八十八。“其中”,从这一百八十八波逸提中列出的这二十二条小者,亦存在于比丘的巴帝摩卡中,这是句义的连结。
817. Bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnañca vuttāni sabbāni pācittiyāni gaṇanāvasā aṭṭhāsītisataṃ bhavantīti yojanā. Aṭṭhāsītisatanti bhikkhunipātimokkhāgataṃ chasaṭṭhisatapācittiyaṃ vakkhamānehi bhikkhuniyatehi bāvīsatipācittiyehi saddhiṃ aṭṭhāsītisataṃ hoti. Tatoti aṭṭhāsītādhikasatapācittiyato niddhāritāni etāni dvāvīsati khuddakāni bhikkhūnaṃ pātimokkhake bhavantīti yojanā.
818“比丘尼品”,即比丘尼的教诫品。“于辗转食中所制的学处”即是辗转食;与辗转食一同行持者,称为有辗转食者。
818.Bhikkhunivaggoti bhikkhunīnaṃ ovādavaggo. Paramparabhojane paññattaṃ sikkhāpadaṃ paramparabhojanaṃ, paramparabhojanena saha vattatīti saparamparabhojano.
822“然而单独制定”等,是结论。与比丘尼不共通、唯单独制定的这些学处,合计为四十六,这是句义的连结。
822.‘‘Ekato pana paññattā’’tiādi nigamanaṃ. Bhikkhunīhi asādhāraṇataṃ gatā ekatova paññattā ime imāni sikkhāpadāni piṇḍitāni chacattālīsa hontīti yojanā.
823大仙制定了不与比丘共通的比丘尼学处,总计一百三十,此为结说。
823. Mahesinā bhikkhūhi asādhāraṇabhāvaṃ gamitāni bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni paripiṇḍitāni sataṃ, tiṃsa ca bhavantīti yojanā.
824如此,已诵出者的解释,以‘波罗夷’等说之。‘四波罗夷’者:即名为两膝曼陀罗、覆藏违犯、随从被举、八事之四波罗夷。
824. Evaṃ uddiṭṭhānaṃ niddesamāha ‘‘pārājikānī’’tiādinā. Pārājikāni cattārīti ubbhajāṇumaṇḍalikavajjapaṭicchādikaukkhittānuvattikaaṭṭhavatthukasaṅkhātāni cattāri pārājikāni.
826以二偈所示明者,其详释为‘比丘尼的桑喀地谢沙’等。因四波罗夷仅以诵出即已明了,故在详释中不取。‘最初六’者,即依止语等六桑喀地谢沙。‘最初’一词亦应与‘乃至三次’连接,在八种乃至三次之戒中,前四学处,如是所说。
826. Dvīhi gāthāhi niddiṭṭhānaṃ paṭiniddeso ‘‘bhikkhunīnaṃ tu saṅghādisesehī’’tiādi. Catunnaṃ pārājikānaṃ uddesavaseneva pākaṭattā paṭiniddese aggahaṇaṃ. Ādito chāti ussayavādikādayo cha saṅghādisesā. ‘‘Ādito’’ti idaṃ ‘‘yāvatatiyakā’’ti imināpi yojetabbaṃ, aṭṭhasu yāvatatiyakesu purimāni cattāri sikkhāpadānīti vuttaṃ hoti.
827「七种他用等」:以「等」字,涵盖从他用学处之后的四条,以及前面「令知他事、令觉他事」二条。「钵亦」:是指第一钵积蓄学处。第二品中,前二学处以「重、轻」一语涵盖。
827.Sattaññadatthikādīnīti ādi-saddena aññadatthikasikkhāpadato pacchimāni cattāri, purimāni ‘‘aññaṃ viññāpeyya, aññaṃ cetāpeyyā’’ti dve ca gahitāni. Patto cevāti paṭhamaṃ pattasannicayasikkhāpadamāha. Dutiyavagge purimasikkhāpadadvayaṃ ‘‘garuṃ lahu’’nti iminā gahitaṃ.
828于此比丘尼巴帝摩卡中,此十二舍堕,乃导师为比丘尼而一并制定,如是结合。
828.Idha bhikkhunipātimokkhe etāni pana dvādaseva nissaggiyāni satthārā bhikkhunīnaṃ vasena ekato paññattānīti yojanā.
829-30「一切皆依计数」等,是结论。不与比丘共、而为比丘尼一并制定的,有一百三十条,如是结合。
829-30.‘‘Sabbeva gaṇanāvasā’’tiādi nigamanaṃ. Bhikkhūhi asādhāraṇataṃ gatā bhikkhunīnaṃ ekato paññattā sataṃ, tiṃsa bhavantīti yojanā.
831-3“不共于二者”为句子的划分。二者不共的学处有一百七十六条。所举出的如是解说,即“四波罗夷”等。比丘尼不共于比丘的四条波罗夷。“十六”者,比丘尼不共于比丘的十条桑喀地谢沙,比丘不共于比丘尼的六条桑喀地谢沙,故桑喀地谢沙共十六条。
831-3. ‘‘Asādhāraṇā ubhinna’’nti padacchedo. Ubhinnaṃ asādhāraṇasikkhāpadāni satañca sattati ca cha ca bhavanti. Evamuddiṭṭhānaṃ niddeso ‘‘pārājikāni cattārī’’tiādi. Bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ cattāri pārājikāni. Dasacchacāti bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ saṅghādisesā dasa, bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ vissaṭṭhiādikā saṅghādisesā cha cāti saṅghādisesā soḷasa.
“不定二亦”者,比丘尼不共于比丘的二不定。“舍堕二十四”者,比丘尼不共于比丘的十二条,比丘不共于比丘尼的十二条,如是舍堕共二十四条。“一百一十八波逸提”者,比丘尼不共于比丘的二十二条,比丘不共于比丘尼的九十六条,故为一百一十八波逸提。“此中”者,即在此不共集中。
Aniyatā duve cevāti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ aniyatā dve ca. Nissaggā catuvīsatīti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ dvādasa, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ dvādasāti evaṃ nissaggiyā catuvīsati ca. Sataṃ aṭṭhārasa khuddakāti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ bāvīsati, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ channavutīti aṭṭhārasādhikasataṃ khuddakāni ca. Etthāti imasmiṃ asādhāraṇasaṅgahe.
“十二悔过法”者,比丘尼不共于比丘的四条,比丘不共于比丘尼的八条,这些即悔过法。此一百七十六学处便为二者之不共,如此连结。
Dvādaseva ca gārayhāti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ cattāri, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ aṭṭhāti ete pāṭidesanīyā cāti ime chasattatiadhikāni satasikkhāpadāni ubhinnampi asādhāraṇānīti yojanā.
834“由导师为两者共通的所制之学处,共有一百七十四条”,如是显示,此为衔接。
834. Ubhinnampi sādhāraṇāni satthunā paññattāni sikkhāpadāni satañca sattati ca cattāri ca bhavantīti pakāsitāti yojanā.
835-6“四波罗夷”者,即淫欲、不与取、杀人、上人法这四条波罗夷。“七桑喀地谢沙”者,即作媒、无根谤、异分事,以及四条乃至三谏,这七条桑喀地谢沙。“十八舍堕”者,在舍堕学处中,第一衣品除去洗涤与受持二学处,有八条;羊毛品中第八、第九、第十,这三条;钵品中除去第一钵、雨浴衣、阿兰若三学处,有七条——这些是十八舍堕学处。“与之相当的七十波逸提”者——
835-6.Pārājikāni cattārīti methunaadinnādānamanussaviggahauttarimanussadhammapārājikāni cattāri ca. Satta saṅghādisesakāti sañcarittaamūlakaaññabhāgiyā, cattāro yāvatatiyakā cāti saṅghādisesā satta ca. Aṭṭhārasa ca nissaggāti nissaggiyesu paṭhame cīvaravagge dhovanapaṭiggahaṇasikkhāpadadvayavajjitāni aṭṭha, eḷakalomavagge aṭṭhamanavamadasamānīti tayo, pattavagge paṭhamapattavassikasāṭikaāraññakasikkhāpadattayassa vajjitāni satta cāti imāni aṭṭhārasa nissaggiyasikkhāpadāni ca. Samasattati khuddakāti –
“一切比丘尼品……乃至……共二十二”。(《义注》818-821)
‘‘Sabbo bhikkhunivaggopi…pe… dvāvīsati bhavanti hī’’ti. (u. vi. 818-821) –
已说比丘与比丘尼不共通者,除去此二十二波逸提,其余七十波逸提是依两者共通而制定。七十五应学法亦为两者——比丘与比丘尼——同等的共同学处。总计为一百七十四条,如此连接。
Vuttā bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇāti imehi bāvīsatipācittiyehi vajjitāni avasesāni sattati pācittiyāni ca ubhayasādhāraṇavasena paññattāni. Pañcasattati sekhiyāpi cāti ubhinnaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ samasikkhatā sādhāraṇasikkhāpadāni sabbaso sataṃ, sattati, cattāri ca hontīti yojanā.