共与不共的注释
Sādhāraṇāsādhāraṇakathāvaṇṇanā
779-80“一切学处”,是指两部律藏中所收的一切学处。“比丘们和比丘尼们”,这两处都是表示同义的具格用法。应当这样理解:我要讲说两处不共的制定,即对比丘们和比丘尼们分别制定的不共学处,以及比丘们与比丘尼们之间、比丘尼们与比丘们之间两处共通的学处。“心定”,就是心专注于一境。“我所说的那个”,是指因缘等叙述方式。“你们听”,是让听法的人恭敬专注地听闻。
779-80.Sabbasikkhāpadānanti ubhatovibhaṅgāgatānaṃ sabbasikkhāpadānaṃ. Bhikkhūhi bhikkhunīhīti ubhayattha sahatthe karaṇavacanaṃ. Bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhunīhi bhikkhūnañcāti ubhayattha asādhāraṇapaññattañca, tathā bhikkhūhi bhikkhunīnañca, bhikkhunīhi bhikkhūnañcāti ubhayattha sādhāraṇasikkhāpadañca ahaṃ vakkhāmīti yojanā. Samāhitāti ekaggacittā. Taṃ mayā vuccamānaṃ nidānādinayaṃ. Suṇāthāti sotujanaṃ sakkaccasavane niyojeti.
781“因缘”等偈颂,其含义已经说过了。
781.‘‘Nidāna’’ntiādigāthā vuttatthāva.
782-3“毗舍离有多少”等提问偈,意思本身就很明白。
782-3.‘‘Kati vesāliyā’’tiādi pucchāgāthā uttānatthāyeva.
786第786段:“毗舍离有十”等回答偈颂中,“淫欲”等是依照解释的方式来说的。“人形”即人形巴拉基格。“第四末事”即上人法巴拉基格。“过量衣”即第一迦絺那。“纯黑羊毛毯”即羊毛毯品中的第二。
786. ‘‘Dasa vesāliyā’’tiādivissajjanagāthānaṃ ‘‘methuna’’ntiādayo niddesavasena vuttā. Viggahoti manussaviggahaṃ pārājikaṃ. Catutthantimavatthukanti uttarimanussadhammapārājikaṃ. Atirekacīvaranti paṭhamakathinaṃ. Suddhakāḷakeḷakalomakanti eḷakalomavagge dutiyaṃ.
787“实有”是第一妄语品里的第八。“以及辗转”是辗转食学处。“口门”是第四食品里的第十。“在比丘尼众中呵骂”是比丘尼巴帝摩卡第六园林品里的第二。
787.Bhūtanti paṭhame musāvādavagge aṭṭhamaṃ. Paramparañcevāti paramparabhojanasikkhāpadaṃ. Mukhadvāranti catutthe bhojanavagge dasamaṃ. Bhikkhunīsu ca akkosoti bhikkhunipātimokkhe chaṭṭhe ārāmavagge dutiyaṃ.
788“两种诽谤”是指第八和第九桑喀地谢思。“接受衣”是指衣品第五。
788.Dveanuddhaṃsanānīti aṭṭhamanavamasaṅghādisesā. Cīvarassa paṭiggahoti cīvaravagge pañcamaṃ.
789“银钱”在羊毛品第八。“求线”在钵品第六。“讥嫌”在第二有生命村品第三。“所熟食团”在第三教诫品第九。同样地,“众食”在第四食品第二。
789.Rūpiyanti eḷakalomavagge aṭṭhamaṃ. Suttaviññattīti pattavagge chaṭṭhaṃ. Ujjhāpananti dutiye bhūtagāmavagge tatiyaṃ. Paripācitapiṇḍoti tatiye ovādavagge navamaṃ. Tatheva gaṇabhojananti catutthe bhojanavagge dutiyaṃ.
790非时食等——就在同一处,第七。行仪——在裸行者品第五,第六。沐浴——在饮酒品第六,第七。未满二十岁——在第七有生命品,第五。僧团给了衣之后——在第八如法品,第九。
790.Vikāle bhojanañcevāti tattheva sattamaṃ. Cārittanti acelakavagge pañcame chaṭṭhaṃ. Nhānanti surāpānavagge chaṭṭhe sattamaṃ. Ūnavīsativassanti sattame sappāṇakavagge pañcamaṃ. Datvā saṅghena cīvaranti aṭṭhame sahadhammikavagge navamaṃ.
791“指示”是第二比丘巴帝提萨尼。“舞或歌”是第一蒜品第十。“二行脚”是第四兜瓦德品第七和第八。“由给与同意”是第八童女品第十一。也有读作“给与同意”的。分词为:“给与同意,如是这些”。
791.Vosāsantīti dutiyaṃ bhikkhupāṭidesanīyaṃ. Naccaṃ vā gītaṃ vāti paṭhame lasuṇavagge dasamaṃ. Cārikadvayanti catutthe tuvaṭṭavagge sattamaṭṭhamāni. Chandadānenāti aṭṭhame kumāribhūtavagge ekādasamaṃ. ‘‘Chandadānetī’’ti vā pāṭho. ‘‘Chandadānaṃ iti ime’’ti padacchedo.
792“小屋”指的是第六桑喀地谢思。“蚕丝”指的是尼萨耆亚第二羊毛品第一。“卧具”指的是妄语品第五。“地”指的是妄语品第十。“有生命草木”指的是草木品第二品第一。“以有生命之水浇灌”指的是草木品第十。
792.Kuṭīti chaṭṭho saṅghādiseso. Kosiyanti nissaggiyesu dutiye eḷakalomavagge paṭhamaṃ. Seyyanti musāvādavagge pañcamaṃ. Pathavīti musāvādavagge dasamaṃ. Bhūtagāmakanti bhūtagāmavagge dutiye paṭhamaṃ. Sappāṇakañca siñcantīti bhūtagāmavagge dasamaṃ.
800“比三百少六”就是三百减六,意思是二百九十四。“同心者”——
800.Chaūnāni tīṇeva satānīti chahi ūnāni tīṇeva satāni, catunavutādhikāni dvisatānīti attho. Samacetasāti –
“谋害者提婆达多,行劫者指鬘;
财护象与罗睺罗,于一切处心平等。”
‘‘Vadhake devadattamhi, core aṅgulimālake; Dhanapāle rāhule ca, sabbattha samamānaso’’ti. (mi. pa. 6.6.5; dha. pa. aṭṭha. 1.16 devadattavatthu; itivu. aṭṭha. 100) –
如来对一切有利与不利、得与失等八种世间法,因心不被动摇而保持平等心。
Vacanato sabbesu hitāhitesu, lābhālābhādīsu ca aṭṭhasu lokadhammesu nibbikāratāya ca samānacittena tathāgatena.
“其余所说的”是指:在毗舍离等六座城市所说的之外,剩下的那些。所有这些学处,都是在舍卫城制定的,也就是在那里被规定的。
Vuttāvasesāti vesāliyādīsu chasu nagaresu vuttehi avasiṭṭhāni. Ime sabbe imāni sabbāni sikkhāpadāni sāvatthiyaṃ katāni bhavanti, paññattāni hontīti attho.
801四巴拉基格:在毗舍离制定的是交媾、人形、上人法,在王舍城制定的是不与取,共四条。七桑喀地谢思:在王舍城制定的是两条驱摈、两条破僧,在阿罗毗制定的是造小屋,在憍赏弥制定的是造大住处,还有难谏,共七条。八尼萨耆亚:在毗舍离制定的是过量衣、黑羊毛,在王舍城制定的是受衣、受金银、求线,在阿罗毗制定的是混丝,在迦毗罗卫制定的是洗羊毛、不足五缀,共八条。
801.Pārājikāni cattārīti vesāliyaṃ vuttaṃ methunamanussaviggahauttarimanussadhammaṃ, rājagahe adinnādānanti cattāri. Satta saṅghādisesakāti rājagahe vuttā dve anuddhaṃsanā, dve ca bhedā, āḷaviyaṃ kuṭikāro, kosambiyaṃ mahallakavihāro, dovacassanti satta. Nissaggiyāni aṭṭhevāti vesāliyaṃ atirekacīvaraṃ, kāḷakaeḷakalomaṃ, rājagahe cīvarapaṭiggahaṇaṃ, rūpiyapaṭiggahaṇaṃ, suttaviññatti, āḷaviyaṃ kosiyamissakaṃ, kapilavatthumhi eḷakalomadhovanaṃ, ūnapañcabandhananti aṭṭha.
“只有三十二条轻戒”是指:在毗舍离制定的有——妄称上人法、辗转受食、不接受食物、裸行外道,以及“若比丘尼辱骂比丘”等,共五条;在王舍城制定的有——讥嫌、比丘尼所煮的食物团、群体受食、非时食、“若比丘受邀请”等、“半月内应沐浴”、未满二十岁、“僧团和合给予衣后”等,比丘的八条;比丘尼方面则有“歌舞”等、“若比丘尼在雨期内”等两条、“若比丘尼住雨季后”等两条、“若比丘尼以别住者的同意”等四条;在阿罗毗制定的有——与未受具足戒者共宿超过两三夜、“掘地”等、伤害植物、“明知水中有生命”,共四条;在憍赏弥制定的有——说不同意见而恼害、直到安放门闩、饮酒和果酒、不恭敬、“若比丘与诸比丘如法”等,共五条;在迦毗罗卫制定的有——“前往比丘尼住处”等、“无病比丘四个月”等、“骨制或牙制”等三条属于比丘,比丘尼方面则有“以水净化”等、“为教诫”等两条;在跋祇制定的有——“无病而想看军队”等一条。这些总共就是三十二条巴吉帝亚。
Dvattiṃseva ca khuddakāti vesāliyaṃ bhūtārocanaṃ, paramparabhojanaṃ, appaṭiggahaṇaṃ, acelakaṃ, ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyyā’’ti pañca, rājagahe ujjhāpanakaṃ, bhikkhuniparipācitapiṇḍo, gaṇabhojanaṃ, vikālabhojanaṃ, ‘‘yo pana bhikkhu nimantito’’tiādi ca, ‘‘orenaḍḍhamāsaṃ nahāyeyyā’’ti, ūnavīsativassaṃ, ‘‘samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā’’ti bhikkhūnaṃ aṭṭha, bhikkhunīnaṃ pana ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā’’tiādi ca, ‘‘yā pana bhikkhunī antovassa’’ntiādi ca, ‘‘yā pana bhikkhunī vassaṃvutthā’’tiādi cāti dvayaṃ, ‘‘yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānenā’’tiādi cāti cattāri, āḷaviyaṃ anupasampannena uttari dirattatirattaṃ, ‘‘pathaviṃ khaṇeyya vā’’tiādi, bhūtagāmapātabyatāya, ‘‘jānaṃ sappāṇakaṃ udaka’’nti cattāri, kosambiyaṃ aññavādake vihesake, yāvadvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, surāmerayapāne, anādariye, ‘‘yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammika’’ntiādi cāti pañca, kapilavatthumhi ‘‘bhikkhunupassayaṃ gantvā’’tiādi, ‘‘agilānena bhikkhunā cātumāsa’’ntiādi, ‘‘aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā’’tiādi tīṇi bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnaṃ pana ‘‘udakasuddhikaṃ panā’’tiādi, ‘‘ovādāya vā’’tiādīti dve, bhaggesu ‘‘agilāno visibbanāpekkho’’tiādi ekanti etāni bāttiṃseva pācittiyāni.
802“二应悔过”是指:“若比丘于诸家……”这一段,以及“若那些阿兰若……”这一段,这两条属于应悔过。“三应学”是指:在憍赏弥制定的不得发出啧啧声,在跋祇制定的不得用拿过食物的手碰饮水器,不得用带饭粒的水洗钵,这三条属于应学。五十六条学处被汇总起来,是在毗舍离等六座城市中制定的,这就是连缀的意思。
802.Dvegārayhāti ‘‘bhikkhu paneva kulesū’’tiādi, ‘‘yāni kho pana tāni āraññakānī’’tiādi cāti dve pāṭidesanīyā. Tayo sekhāti kosambiyaṃ na surusurukārakaṃ, bhaggesu na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ, na sasitthakaṃ pattadhovananti tīṇi sekhiyāni. Chappaññāseva sikkhāpadāni piṇḍitāni vesāliyādīsu chasu nagaresu paññattāni bhavantīti yojanā.
803在七座城市里制定的这些学处,全部加起来正好是三百五十条。具体来说,在舍卫城制定的二百九十四条学处,加上在其他六座城市制定的五十六条学处,一共就是三百五十条学处。所谓“阿杜乌达”(aḍḍhuḍḍha),意思就是“以半为第四”,也就是三百五十。
803. Sattasu nagaresu paññattāni etāni sabbāneva sikkhāpadāni pana aḍḍhuḍḍhāni satāneva bhavanti. Sāvatthiyaṃ paññattehi catunavutādhikadvisatasikkhāpadehi saddhiṃ chasu nagaresu paññattāni chapaññāsa sikkhāpadāni paññāsādhikāni tīṇi satāni bhavantīti attho. Aḍḍhena catutthaṃ yesaṃ tāni aḍḍhuḍḍhāni.
804-10这样,以因缘的方式把城市展示出来之后,现在就抛开因缘等其他部分;只为了说明一个数目——收入两部毗奈耶的一切学处,仅仅按总数来计算,其数目为何,所以说“比丘们的学处”等等。
804-10. Evaṃ nidānavasena nagaraṃ dassetvā idāni nidānamaññamasesetvā ubhatovibhaṅgāgatānaṃ sabbesaṃ sikkhāpadānaṃ kevalaṃ piṇḍavasena gaṇanaṃ dassetumāha ‘‘sikkhāpadāni bhikkhūna’’ntiādi.
811这样把一切学处的因缘和数目都显示出来之后,现在为了显示那些不共的学处,就说“四十六”等。意思是:由大仙所制定、比丘与比丘尼不共的学处,正好是四十六。以此作为略说。
811. Evaṃ sabbasikkhāpadānaṃ nidānañca gaṇanañca dassetvā idāni asādhāraṇāni dassetumāha ‘‘chacattālīsā’’tiādi. Bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇabhāvaṃ mahesinā gamitāni sikkhāpadāni chacattālīseva hontīti yojanā. Iminā uddesamāha.
814用“六桑喀地谢思”等两首偈颂展示了分别说之后,又以“出精”等语说明了反分别说。
814. ‘‘Cha ca saṅghādisesā’’tiādīhi dvīhi gāthāhi niddesaṃ dassetvā ‘‘vissaṭṭhī’’tiādinā paṭiniddesamāha.
815“尼萨耆亚初品中”是词的分段。“洗涤”,是指为非亲族比丘尼洗衣。“接受”,是指从那一位比丘尼手中接受衣。
815. ‘‘Nissaggiye ādivaggasmi’’nti padacchedo. Dhovananti aññātikāya bhikkhuniyā cīvaradhovanaṃ. Paṭiggahoti tassāyeva hatthato cīvarapaṭiggahaṇaṃ.
816阿兰若,就是第二十九条学处。
816.Āraññanti ekūnatiṃsatimaṃ sikkhāpadaṃ.
817为比丘和比丘尼所宣说的一切巴吉帝亚,按数目计算,共有一百八十八条,这是句义的连接。一百八十八条,是指比丘尼巴帝摩卡中摄有的一百六十六条巴吉帝亚,加上后面将要说明的比丘尼的二十二条巴吉帝亚,合起来就是一百八十八条。于是,从这一百八十八条巴吉帝亚中分列出来的这二十二条轻罪,就收在比丘的巴帝摩卡中,这是句义的连接。
817. Bhikkhūnaṃ, bhikkhunīnañca vuttāni sabbāni pācittiyāni gaṇanāvasā aṭṭhāsītisataṃ bhavantīti yojanā. Aṭṭhāsītisatanti bhikkhunipātimokkhāgataṃ chasaṭṭhisatapācittiyaṃ vakkhamānehi bhikkhuniyatehi bāvīsatipācittiyehi saddhiṃ aṭṭhāsītisataṃ hoti. Tatoti aṭṭhāsītādhikasatapācittiyato niddhāritāni etāni dvāvīsati khuddakāni bhikkhūnaṃ pātimokkhake bhavantīti yojanā.
818比丘尼品,就是对比丘尼的教诫品。在辗转食上制定的学处就是辗转食;和辗转食一起行持,所以叫有辗转食。
818.Bhikkhunivaggoti bhikkhunīnaṃ ovādavaggo. Paramparabhojane paññattaṃ sikkhāpadaṃ paramparabhojanaṃ, paramparabhojanena saha vattatīti saparamparabhojano.
822“然而单独制定”等,是总结。与比丘尼不共通、唯单独制定的这些学处,合计为四十六,这就是句义的关联。
822.‘‘Ekato pana paññattā’’tiādi nigamanaṃ. Bhikkhunīhi asādhāraṇataṃ gatā ekatova paññattā ime imāni sikkhāpadāni piṇḍitāni chacattālīsa hontīti yojanā.
823由大仙(佛陀)使比丘尼学处达到与比丘们不共通的状态并完全整合,合计有一百三十条,这就是句义的连接。
823. Mahesinā bhikkhūhi asādhāraṇabhāvaṃ gamitāni bhikkhunīnaṃ sikkhāpadāni paripiṇḍitāni sataṃ, tiṃsa ca bhavantīti yojanā.
824像这样,对于已经诵出的内容,用“巴拉基格”等来作解释。“四巴拉基格”就是:被称为两膝曼陀罗、覆藏违犯、随从被举、八事这四种巴拉基格。
824. Evaṃ uddiṭṭhānaṃ niddesamāha ‘‘pārājikānī’’tiādinā. Pārājikāni cattārīti ubbhajāṇumaṇḍalikavajjapaṭicchādikaukkhittānuvattikaaṭṭhavatthukasaṅkhātāni cattāri pārājikāni.
826用两首偈颂标出的内容,其对应说明就是“比丘尼的桑喀地谢思”等。四种巴拉基格因为仅凭诵出就已经清楚,所以在对应说明里没有提到。“最初六”指的是诤讼等六条桑喀地谢思。“最初”这个词也要和“直到第三次”连起来理解,也就是说,它说的是八条“直到第三次”的学处中前面的那四条学处。
826. Dvīhi gāthāhi niddiṭṭhānaṃ paṭiniddeso ‘‘bhikkhunīnaṃ tu saṅghādisesehī’’tiādi. Catunnaṃ pārājikānaṃ uddesavaseneva pākaṭattā paṭiniddese aggahaṇaṃ. Ādito chāti ussayavādikādayo cha saṅghādisesā. ‘‘Ādito’’ti idaṃ ‘‘yāvatatiyakā’’ti imināpi yojetabbaṃ, aṭṭhasu yāvatatiyakesu purimāni cattāri sikkhāpadānīti vuttaṃ hoti.
827“七种他受用等”中的“等”字,涵盖了从“他受用”学处之后的四条,以及前面“乞求别物、交换别物”这两条。“钵也”是指第一条钵积蓄学处。第二品中,前两条学处被“重、轻”这个说法涵盖在内。
827.Sattaññadatthikādīnīti ādi-saddena aññadatthikasikkhāpadato pacchimāni cattāri, purimāni ‘‘aññaṃ viññāpeyya, aññaṃ cetāpeyyā’’ti dve ca gahitāni. Patto cevāti paṭhamaṃ pattasannicayasikkhāpadamāha. Dutiyavagge purimasikkhāpadadvayaṃ ‘‘garuṃ lahu’’nti iminā gahitaṃ.
828在这里,对比丘尼巴帝摩卡来说,这十二项尼萨耆亚法其实是导师单独依据比丘尼的情况一并制定的,应当这样连接理解。
828.Idha bhikkhunipātimokkhe etāni pana dvādaseva nissaggiyāni satthārā bhikkhunīnaṃ vasena ekato paññattānīti yojanā.
829-30“一切皆依计数”等,是总结。不与比丘共通、而为比丘尼一并制定的,有一百三十条,应当这样连接理解。
829-30.‘‘Sabbeva gaṇanāvasā’’tiādi nigamanaṃ. Bhikkhūhi asādhāraṇataṃ gatā bhikkhunīnaṃ ekato paññattā sataṃ, tiṃsa bhavantīti yojanā.
831-3“不共于二者”是句子的划分。二者不共的学处有一百七十六条。对如此列举出的这些学处所作的解说,就是“四巴拉基格”等。比丘尼不共于比丘的有四条巴拉基格。“十六”是指:比丘尼不共于比丘的十条桑喀地谢思,加上比丘不共于比丘尼的六条桑喀地谢思,所以桑喀地谢思共十六条。
831-3. ‘‘Asādhāraṇā ubhinna’’nti padacchedo. Ubhinnaṃ asādhāraṇasikkhāpadāni satañca sattati ca cha ca bhavanti. Evamuddiṭṭhānaṃ niddeso ‘‘pārājikāni cattārī’’tiādi. Bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ cattāri pārājikāni. Dasacchacāti bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ saṅghādisesā dasa, bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ vissaṭṭhiādikā saṅghādisesā cha cāti saṅghādisesā soḷasa.
“不定有二”是指:比丘不共于比丘尼的两条不定法。“尼萨耆亚二十四”是指:比丘不共于比丘尼的十二条,比丘尼不共于比丘的十二条,这样尼萨耆亚共二十四条。“一百一十八巴吉帝亚”是指:比丘不共于比丘尼的二十二条,比丘尼不共于比丘的九十六条,所以是一百一十八条巴吉帝亚。“此中”是指:在这个不共的集合当中。
Aniyatā duve cevāti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ aniyatā dve ca. Nissaggā catuvīsatīti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ dvādasa, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ dvādasāti evaṃ nissaggiyā catuvīsati ca. Sataṃ aṭṭhārasa khuddakāti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ bāvīsati, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ channavutīti aṭṭhārasādhikasataṃ khuddakāni ca. Etthāti imasmiṃ asādhāraṇasaṅgahe.
十二应应悔过中,比丘不共于比丘尼的有四条,比丘尼不共于比丘的有八条,这些就是应应悔过。这样合计起来,两者不共的学处共有一百七十六条。
Dvādaseva ca gārayhāti bhikkhunīhi asādhāraṇāni bhikkhūnaṃ cattāri, bhikkhūhi asādhāraṇāni bhikkhunīnaṃ aṭṭhāti ete pāṭidesanīyā cāti ime chasattatiadhikāni satasikkhāpadāni ubhinnampi asādhāraṇānīti yojanā.
834导师为这两类人共同制定的学处,一共有一百七十四条,这样显示出来,就是这里的连接方式。
834. Ubhinnampi sādhāraṇāni satthunā paññattāni sikkhāpadāni satañca sattati ca cattāri ca bhavantīti pakāsitāti yojanā.
835-6四巴拉基格,就是淫欲、不与取、杀人、上人法这四条巴拉基格。七桑喀地谢思,就是作媒、无根谤、异分事,以及四条乃至三谏,这七条桑喀地谢思。还有十八尼萨耆亚,在尼萨耆亚学处中,第一衣品除去洗涤与受持这两条学处,有八条;羊毛品中第八、第九、第十,这三条;钵品中除去第一钵、雨浴衣、阿兰若这三条学处,有七条——这些就是十八尼萨耆亚学处。与之相当的七十巴吉帝亚——
835-6.Pārājikāni cattārīti methunaadinnādānamanussaviggahauttarimanussadhammapārājikāni cattāri ca. Satta saṅghādisesakāti sañcarittaamūlakaaññabhāgiyā, cattāro yāvatatiyakā cāti saṅghādisesā satta ca. Aṭṭhārasa ca nissaggāti nissaggiyesu paṭhame cīvaravagge dhovanapaṭiggahaṇasikkhāpadadvayavajjitāni aṭṭha, eḷakalomavagge aṭṭhamanavamadasamānīti tayo, pattavagge paṭhamapattavassikasāṭikaāraññakasikkhāpadattayassa vajjitāni satta cāti imāni aṭṭhārasa nissaggiyasikkhāpadāni ca. Samasattati khuddakāti –
‘‘Sabbo bhikkhunivaggopi…pe… dvāvīsati bhavanti hī’’ti. (u. vi. 818-821) –
比丘们与比丘尼们不共通的戒条已经讲过了。除去这二十二条巴吉帝亚,其余七十条巴吉帝亚是依两者共通而制定的。七十五条应学法也是比丘和比丘尼两者同等修学的共同学处。全部合计,成为一百条、七十条和四条。
Vuttā bhikkhūnaṃ bhikkhunīhi asādhāraṇāti imehi bāvīsatipācittiyehi vajjitāni avasesāni sattati pācittiyāni ca ubhayasādhāraṇavasena paññattāni. Pañcasattati sekhiyāpi cāti ubhinnaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ samasikkhatā sādhāraṇasikkhāpadāni sabbaso sataṃ, sattati, cattāri ca hontīti yojanā.