《汗出解脱论》注释
Sedamocanakathāvaṇṇanā
679“善听”的意思是,令听闻的比丘们显现,于律的决择中成就智慧善巧,由此更胜、最上。“汗出偈”的意思是,对于义理之敌和教法之敌,因思惟无法答复而身体疲劳、出汗,故称“汗出”。与义相应的问,是由优波离长老所建立的问偈,以及与那些相联系的答偈,从此以后我将解说。这是连接。
679.Suṇataṃ suṇantānaṃ bhikkhūnaṃ paṭubhāvakarā vinayavinicchaye paññākosallasādhikā tatoyeva varā uttamā. Sedamocanagāthāyoti atthapaccatthikānaṃ, sāsanapaccatthikānañca vissajjetumasakkuṇeyyabhāvena cintayantassa khinnasarīrā sede mocentīti sedamocanā. Atthānugatapañhā upālittherena ṭhapitā pañhagāthāyo, tappaṭibaddhā vissajjanagāthāyo ca ito paraṃ vakkhāmīti yojanā.
681“迦般达”者,名为无头,在胸部长有眼睛和嘴巴的身体。如说:“无头的迦般达,其眼与口在胸上。”“以口”者,以口作为工具。“作”者,即行。
681.Kabandhaṃ nāma asīsaṃ urasi jātaakkhimukhasarīraṃ. Yathāha – ‘‘asīsakaṃ kabandhaṃ, yassa ure akkhīni ceva mukhañca hotī’’ti (pari. aṭṭha. 479). Mukhena karaṇabhūtena. Katvāti sevitvā.
682那位比丘如何成为波罗夷?波罗夷法又是如何成立?
682.Tassa bhikkhuno kathaṃ pārājiko siyā pārājikadhammo kathaṃ siyā.
684「某物」者,指脚或与脚等值的物品,属于他人所有。「不教唆他人」者,即不指使他人:「去偷取某某人的某某物品。」
684.Kiñcīti pādaṃ vā pādārahaṃ vā parasantakaṃ. Parañca na samādapeti ‘‘amukassa itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharāhī’’ti paraṃ na āṇāpeyya.
685「不取他人某物」者,这是关联句。「及命令」者,以「及」字含摄共谋与约定。
685. Parassa kiñci nādiyantoti sambandho. Āṇattiñcāti ca-saddena saṃvidhānaṃ, saṅketañca saṅgaṇhāti.
686「重物」者,因具足价之性而为重物。此是对「资具」的限定语。「他人之资具」者,凡属他人所有的任何资具。
686.Garukaṃ bhaṇḍanti pādagghanakabhāvena garubhaṇḍaṃ. ‘‘Parikkhāra’’nti etassa visesanaṃ. Parassa parikkhāranti parasantakaṃ yaṃ kiñci parikkhāraṃ.
692「人上法」者,指上人法的范畴。「制定约定」者,即作这些约定:「如是坐时、如是立时、如是行时,则显示其义。」「出于尊重之意图」者,即怀着这样的意图:执取「此是阿拉汉」而作极大之尊重。「若违越」者,谓若违越如是所制的约定——作如是之坐、或立、或行,是此句之义。「即堕」者,谓见如是坐等行仪,若有某类人于彼刹那了知「此是阿拉汉」,则彼人犯巴拉基咖。
692.Manussuttarike dhammeti uttarimanussadhammavisaye. Katikaṃ katvānāti ‘‘evaṃ nisinne evaṃ ṭhite evaṃ gamane atthaṃ āvikarotī’’tiādiṃ katvā. Sambhāvanādhippāyoti ‘‘arahā’’ti gahetvā mahāsambhāvanaṃ karotīti adhippāyo hutvā. Atikkamati ceti tathā kataṃ katikaṃ atikkamati ce, tathārūpaṃ nisajjaṃ vā ṭhānaṃ vā gamanaṃ vā karotīti attho. Cutoti tathārūpaṃ nisajjādiṃ disvā kenaci manussajātikena ‘‘arahā’’ti taṅkhaṇe ñāte so puggalo pārājikaṃ āpajjati.
693‘如何成为一事之语’——此为连结之句。
693. Ekavatthukā kathaṃ bhaveyyunti yojanā.
694「于女人」:对一位女人。「行」:于一刹那,转述另一男子所说教令,以此显示“接受”与“审察”二支的前分成就,以及此事转为回应之义。入身触后,说粗恶语,为满足自欲而说称赞。
694.Itthiyāti ekissā itthiyā. Paṭipajjantoti ekakkhaṇe aññena purisena vuttasāsanaṃ vatvā, iminā ca ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsatī’’ti aṅgadvayassa purimasiddhataṃ dīpeti imassa paccāharaṇakatañca. Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitvā duṭṭhullaṃ vatvā attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhaṇanto.
695「未行如所说之行」:未行持世尊所说的别住等行。
695.Yathāvuttaṃ vattaṃ acaritvāti bhagavatā vuttaṃ parivāsādivattaṃ acaritvā.
696因是与比丘尼不共的学处,故说“无桑喀地谢沙性”。
696. Bhikkhunīhi asādhāraṇasikkhāpadattā āha ‘‘natthi saṅghādisesatā’’ti.
697「为所嗔者赞叹」者,此处省略了「及被呵责」。
697.Yena kuddho pasaṃsitoti ettha ‘‘nindito cā’’ti seso.
698当有人在称扬外道的功德时,若有人因此生起嗔怒,此人即是「令欢喜者」——此是句子的连接,其意趣为令满足、得赞叹。曾为外道而出家于此教法者,若听闻他人称扬外道功德时,心生嗔怒、不悦,则他便是令僧团欢喜者、令僧团满足者。而当有人在称扬正自觉者的功德时若生嗔怒,则是「应呵责者」——此是连接。此处以「正自觉者」作为例子。
698. Titthiyānaṃ vaṇṇamhi bhaññamāne yo kujjhati, so ārādhakoti yojanā, paritosito pasaṃsitoti adhippāyo. Titthiyapubbo imasmiṃ sāsane pabbajjaṃ labhitvā titthiyānaṃ vaṇṇasmiṃ bhaññamāne sutvā sace kuppati anattamanaṃ karoti, ārādhako saṅghārādhako saṅghaṃ paritosento hoti, sambuddhassa vaṇṇasmiṃ bhaññamāne yadi kujjhati, ninditoti yojanā. Ettha sambuddhassāti upalakkhaṇaṃ.
701「取」者,即受取也。
701.Gahetvāti paṭiggahetvā.
751以“非染心”等语,表明于前三波罗夷,连违犯心的生起亦不存在。“为死”者:此处,“人类”这一限定从波罗夷章节即可得知。“彼”者,给予某物者。“彼”者,如此被给予之物。
751.‘‘Na rattacitto’’tiādinā purimānaṃ tiṇṇaṃ pārājikānaṃ vītikkamacittuppādamattassāpi abhāvaṃ dīpeti. Maraṇāyāti ettha ‘‘manussajātikassā’’ti idaṃ pārājikapakaraṇatova labbhati. Tassāti kiñci dentassa. Tanti tathā dīyamānaṃ.
752“波罗夷”者:此说乃因破僧者已摄入不能者之中。即使以取筹分裂僧团,彼仍是破僧者。
752.‘‘Parājayo’’ti idaṃ abhabbapuggalesu saṅghabhedakassa antogadhattā vuttaṃ. Salākaggāhenāpi saṅghaṃ bhindanto saṅghabhedakova hoti.
753“于半由旬处,置三衣中任一衣后”:这是语句上的关联。
753. Addhayojane yaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ ekaṃ cīvaraṃ nikkhipitvānāti yojanā.
754于如善立尼拘律树般的树根处,安放三衣,令明相在距离半由旬处升起——应如此连结。
754. Suppatiṭṭhitanigrodhasadise rukkhamūlake ticīvaraṃ nikkhipitvā addhayojane aruṇaṃ uṭṭhāpentassāti yojanā.
755身犯的、诸多不同事之罪,如何能不前不后、在同一刹那中触犯?应如此连结。
755. Kāyikā nānāvatthukāyo sambahulā āpattiyo apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe kathaṃ phuseti yojanā.
757语犯的而非身犯的、诸多不同事之罪,如何能不前不后、在同一刹那中触犯?应如此连结。
757. Vācasikā na kāyikā nānāvatthukāyo sambahulā āpattiyo apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe kathaṃ phuseti yojanā.
758“律典中”:即律藏中。那位比丘的。
758.Vinayanasattheti vinayapiṭake. Tassa bhikkhussa.
759“与女人”等语,在句中为具格。不与女人、或男子、或黄门、或以标识物行淫,不从事、不进行,由淫事而命终——应如是连接。
759.‘‘Itthiyā’’tiādīsu sahatthe karaṇavacanaṃ. Itthiyā vā purisena vā paṇḍakena vā nimittake methunaṃ na sevanto na paṭisevanto methunapaccayā cutoti yojanā.
760身触即是身触性,犯此者。八事应断,如是名为波罗夷。
760. Kāyasaṃsaggoyeva kāyasaṃsaggatā, taṃ āpannā. Aṭṭhavatthukaṃ chejjanti evaṃnāmakaṃ pārājikaṃ.
762「于后时」者,从热季最后月之第一日,直至冷季之第一日,于此期间约七个月,于后时。应说「母亲也」,却说「母亲也」。或即是彼读法。
762.Samaye piṭṭhisaññiteti gimhānaṃ pacchimamāsassa paṭhamadivasato yāva hemantassa paṭhamadivaso, etthantare sattamāsamatte piṭṭhisaññite samaye. ‘‘Mātuyāpi cā’’ti vattabbe ‘‘mātarampi cā’’ti vuttaṃ. Soyeva vā pāṭho.
764「从漏泄手取食」:以此说明桑喀地谢沙罪的事缘。「蒜」:波逸提的事缘。「人肉」:偷兰遮的事缘。「不净肉」:恶作的事缘。其中「不净肉」省略了「肉」字。「一切一起」是词句分解。「一起」:此处省略了「捣碎」,意为与不净肉一起捣碎而食。所有这些「取、捣碎、食」都是行为的业语。「及人肉」:此处的「及」字应逐一连接。「彼女的」:即比丘尼的。如此,桑喀地谢沙、波逸提、恶作、波罗提悔过、偷兰遮于一刹那同时生起。
764.‘‘Avassutahatthato hi piṇḍaṃ gahetvā’’ti iminā saṅghādisesassa vatthumāha, lasuṇanti pācittiyassa vatthuṃ, manussamaṃsanti thullaccayavatthuṃ, akappamaññanti dukkaṭavatthuṃ. Akappamaññanti ettha ‘‘maṃsa’’nti seso. ‘‘Sabbe ekato’’ti padacchedo. Ekatoti ettha ‘‘madditvā’’ti seso, akappiyamaṃsehi saddhiṃ ekato madditvā khādatīti attho. Sabbametaṃ ‘‘gahetvā, madditvā, khādatī’’ti kiriyānaṃ kammavacanaṃ. Manussamaṃsañcāti ettha ca-saddo paccekaṃ yojetabbo hoti. Tassāti bhikkhuniyā. Saṅghādisesapācittiyadukkaṭapāṭidesanīyathullaccayāni ekakkhaṇe honti.
765「一人」是词句的分解。「而且二人满夏腊」:即两个满二十夏腊的沙弥。「然而他们的甘马语唯一」:指这两位沙弥由同一戒师,作了唯一一次具足戒甘马语。「一人的」:即一位沙弥的。此中「羯磨」即具足戒羯磨。「不成就」:即不成功。此处是什么原因?请说,善口者,这便是意趣所在。
765. ‘‘Puggalo eko’’ti padacchedo. Dvepi ca puṇṇavassāti paripuṇṇavīsativassā ca dve sāmaṇerā. Ekāva tesaṃ pana kammavācāti tesaṃ ubhinnaṃ sāmaṇerānaṃ ekena ācariyena ekāva upasampadakammavācā katā. Ekassāti ekassāpi sāmaṇerassa. Kammanti upasampadakammaṃ. Na rūhateti na sampajjati, kimettha kāraṇaṃ, vada bhaddamukhāti adhippāyo.
766“于大神通者”:指在两个沙弥中。然而,若一人即使仅如发尖许住于空中,为住空者所作的那一达上羯磨,既不成就,也不成功;为住地者所作,方为成就。这是衔接。
766.Mahiddhikesūti dvīsu sāmaṇeresu. Sace pana eko kesaggamattampi ākāsago ākāsaṭṭho hoti , ākāsagatasseva kataṃ taṃ upasampadakammaṃ neva rūhati neva sampajjati, bhūmigatassa rūhatīti yojanā.
767以神通住于空中的僧团,不应为住于地上的沙弥作达上羯磨。若作,则犯。这是衔接。这也是一切羯磨共通的特性。如所说:“僧团亦不应坐于空中,为在地上者作羯磨。若作,则犯。”
767. Iddhiyā ākāse ṭhitena saṅghena bhūmigatassa sāmaṇerassa upasampadakammaṃ na kātabbaṃ. Yadi karoti, kuppatīti yojanā. Idañca sabbakammānaṃ sādhāraṇalakkhaṇaṃ. Yathāha – ‘‘saṅghenāpi ākāse nisīditvā bhūmigatassa kammaṃ na kātabbaṃ. Sace karoti, kuppatī’’ti (pari. aṭṭha. 481).
768“若衣既未作净、未染色,又是发毛毯等不净物,那么穿着者有罪”:穿着它的比丘有罪。如何方为无罪?善口者,请说吧。这是衔接。
768. Vatthaṃ kappakatañca na hoti, rattañca na hoti, kesakambalādi akappiyañca hoti, nivatthassa panāpatti taṃ pana nivatthassa bhikkhuno āpatti hoti. Anāpatti kathaṃ siyā, vada bhaddamukhāti yojanā.
769“此处”是指在这执持不净物的情况下,以此作为因缘。“对衣未断的比丘无罪”一句是连接。“以‘任何’等语”成立前面所说之义。对于这位衣未断的比丘来说,任何所谓不净的衣都不存在,因此无罪——这是意趣。
769.Ettha etasmiṃ akappiyavatthudhāraṇe tannimittaṃ. Acchinnacīvarassa bhikkhuno anāpatti siyāti yojanā. ‘‘Kiñcipī’’tiādinā vuttamevatthaṃ samattheti. Assa acchinnacīvarassa bhikkhussa akappiyaṃ nāma kiñcipi cīvaraṃ na vijjati, tasmā anāpattīti adhippāyo.
770“再者,比丘尼不从男子手中获取任何食物,也不亲自将任何食物给予任何男子,如此却仍犯下重过,构成桑喀地谢沙罪,这究竟如何得犯?你若精通律藏,便请为我说明此中缘由。”——这是连接。“有”仅仅是个语助词。
770.Kutopi ca purisassa hatthato bhojanassa kiñci na gaṇhati, bhojanato kiñcipi sayampi kassaci purisassa na deti, tathāpi garukaṃ vajjaṃ saṅghādisesāpattiṃ upeti āpajjati, taṃ kathamāpajjati, tvaṃ yadi vinaye kusalo asi, me mayhaṃ vada etaṃ kāraṇaṃ kathehīti yojanā. Haveti nipātamattaṃ.
771又,若某比丘尼明知另一比丘尼被教唆:“来吧,圣尼,这位男子给你的嚼食……”等等,依桑喀地谢沙母论所说方式被教唆后,从怀有染心的男子那里取了任何食物来吃,当她这样吃时,即是受教唆而食。对于那位教唆者,通达律藏的智者、贤者说为桑喀地谢沙罪。连接起来:对于那位被教唆者,在食物终了时,教唆者得桑喀地谢沙。正如所说:“因为对她,食物终了时,教唆者得桑喀地谢沙。”
771.Yā pana bhikkhunī aññāya bhikkhuniyā ‘‘iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā’’tiādinā (pāci. 705) saṅghādisesamātikāya vuttanayena uyyojitā avassutamhā purisapuggalā yaṃ kiñci bhojanaṃ ādāya paṭiggahetvā sace bhuñjati, sā tathā bhuñjantī yāya uyyojitā bhuñjati, tassā uyyojikāya dhīrā vinayadharā paṇḍitā saṅghādisesaṃ kathayanti tassā uyyojitāya bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādisesaṃ vadantīti yojanā. Yathāha – ‘‘tassā hi bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādiseso hotī’’ti (pari. aṭṭha. 481).
772「若你理解、了知,便请善说、明示」——这是句子的联结。
772. Taṃ kathaṃ yadi bujjhasi jānāsi, sādhukaṃ brūhi kathehīti yojanā.
773「受用」之意:那位被教唆的比丘尼,从该男子手中接过并使用了那根齿木,此时教唆者即犯轻罪。
773.Niseviteti tāya uyyojitāya bhikkhuniyā tassa purisapuggalassa hatthato paṭiggahite tasmiṃ dantapone paribhutte uyyojikā lahuvajjaṃ āpajjatīti attho.
775「举罪者」一句,以此说明其罪过不成立。如律中所说:「因此,对他不能再做羯磨,故而他虽犯桑喀地谢沙罪而覆藏,却不构成罪过。」
775.‘‘Ukkhittako’’ti iminā āpattivajjamāha. Yathāha – ‘‘tena hi saddhiṃ vinayakammaṃ natthi, tasmā so saṅghādisesaṃ āpajjitvā chādento vajjaṃ na phusatī’’ti.
776「有命无命生」者,意指生于有命者与无命者。「非行地」者,即非以足行走于地。「非飞空」者,即非在空中展翅而行。「二生」者,由两种缘而生,或因两次出生故为二生。「可意」即悦意。「不可意」即不悦意。
776.Sappāṇappāṇajanti sappāṇake ca appāṇake ca jātaṃ. Neva jaṅgamanti pādehi bhūmiyaṃ neva carantaṃ. Na vihaṅgamanti ākāse pakkhaṃ pasāretvā na carantaṃ. Dvijanti dvīhi paccayehi, dvikkhattuṃ vā jātattā dvijaṃ. Kantanti manoharaṃ. Akantanti amanoharaṃ.
777「有命生声」者,是指由心所生之声;「无命生声」者,是指由时节所生之声。而此声仅由两种缘所生,故应知为「二生」。
777. Sappāṇajo saddo cittajo vutto, appāṇajo utujo saddo vutto, so pana dvīheva paccayehi jātattā ‘‘dvijo’’ti matoti yojanā.
778「于律」等偈颂,其义已如前所释。
778.‘‘Vinaye’’tiādigāthā vaṇṇitatthāyeva.