《出汗论》的注释
Sedamocanakathāvaṇṇanā
679“善听”是指:使听闻的比丘们变得聪敏,在律的裁决中成就智慧与善巧,因此比前者更殊胜、最上。“汗出偈”是指:对义理的敌人和教法的敌人,因思惟自己无力答复而身体疲惫、出汗,所以叫“汗出”。从这以下,我将解说与义理相应的问偈——优波离长老所立的问偈,以及和那些问偈相连的答偈。这是文句的连接。
679.Suṇataṃ suṇantānaṃ bhikkhūnaṃ paṭubhāvakarā vinayavinicchaye paññākosallasādhikā tatoyeva varā uttamā. Sedamocanagāthāyoti atthapaccatthikānaṃ, sāsanapaccatthikānañca vissajjetumasakkuṇeyyabhāvena cintayantassa khinnasarīrā sede mocentīti sedamocanā. Atthānugatapañhā upālittherena ṭhapitā pañhagāthāyo, tappaṭibaddhā vissajjanagāthāyo ca ito paraṃ vakkhāmīti yojanā.
681“迦般达”是指没有头、而眼睛和嘴巴长在胸部的身体。就像经文里说的:“无头的迦般达,眼睛和嘴巴长在胸口。”以口作为工具。“作”就是使用、实行的意思。
681.Kabandhaṃ nāma asīsaṃ urasi jātaakkhimukhasarīraṃ. Yathāha – ‘‘asīsakaṃ kabandhaṃ, yassa ure akkhīni ceva mukhañca hotī’’ti (pari. aṭṭha. 479). Mukhena karaṇabhūtena. Katvāti sevitvā.
682那位比丘怎么会犯巴拉基格?巴拉基格法又怎么会成立?
682.Tassa bhikkhuno kathaṃ pārājiko siyā pārājikadhammo kathaṃ siyā.
684所谓“任何”,是指哪怕只有一帕达那么少、或者值一帕达的东西,只要是属于别人的。也不去教唆别人:“你去把某某人的某某东西偷来”,不这样命令别人。
684.Kiñcīti pādaṃ vā pādārahaṃ vā parasantakaṃ. Parañca na samādapeti ‘‘amukassa itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharāhī’’ti paraṃ na āṇāpeyya.
685不取他人任何东西,这是这种关联。“以及命令”中的“以及”一词,包含了安排和信号。
685. Parassa kiñci nādiyantoti sambandho. Āṇattiñcāti ca-saddena saṃvidhānaṃ, saṅketañca saṅgaṇhāti.
686所谓“重宝”,是指因达到一帕达的价值而成为重宝。“资具”是它的限定语。“他人的资具”是指属于他人所有的任何一种资具。
686.Garukaṃ bhaṇḍanti pādagghanakabhāvena garubhaṇḍaṃ. ‘‘Parikkhāra’’nti etassa visesanaṃ. Parassa parikkhāranti parasantakaṃ yaṃ kiñci parikkhāraṃ.
692关于“人上法”,是指超越常人的法的范畴。“先立下约定”是指这样立约:“这样坐着、这样站着、这样行走时,就表明其含义。”“怀着令人尊崇的意图”是指:执取“这是应供者”而作极大的尊崇,这就是其意图。“若违越”是指:如果违越了这样立下的约定,做了那样方式的坐、站或行走,这就是此句的意思。“即堕”是指:见到那样方式的坐等行为后,若有某个人类在那一刹那知道“这是应供者”,那么那位比丘即犯巴拉基格。
692.Manussuttarike dhammeti uttarimanussadhammavisaye. Katikaṃ katvānāti ‘‘evaṃ nisinne evaṃ ṭhite evaṃ gamane atthaṃ āvikarotī’’tiādiṃ katvā. Sambhāvanādhippāyoti ‘‘arahā’’ti gahetvā mahāsambhāvanaṃ karotīti adhippāyo hutvā. Atikkamati ceti tathā kataṃ katikaṃ atikkamati ce, tathārūpaṃ nisajjaṃ vā ṭhānaṃ vā gamanaṃ vā karotīti attho. Cutoti tathārūpaṃ nisajjādiṃ disvā kenaci manussajātikena ‘‘arahā’’ti taṅkhaṇe ñāte so puggalo pārājikaṃ āpajjati.
693句义连接如下:具同一事由者,如何会是呢?
693. Ekavatthukā kathaṃ bhaveyyunti yojanā.
694“对女人”:对某一个女人。“行”:在同一刹那,转述另一个男人所说的教诫,以此说明“接受”和“审察”这两个分支先前已经成立,并说明这是对彼所作的回应。接触身体之后,说粗恶的话,为满足自己的欲望而称赞。
694.Itthiyāti ekissā itthiyā. Paṭipajjantoti ekakkhaṇe aññena purisena vuttasāsanaṃ vatvā, iminā ca ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsatī’’ti aṅgadvayassa purimasiddhataṃ dīpeti imassa paccāharaṇakatañca. Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjitvā duṭṭhullaṃ vatvā attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhaṇanto.
695没有按照所说的规定去做,就是指没有实行世尊所说的别住等规定。
695.Yathāvuttaṃ vattaṃ acaritvāti bhagavatā vuttaṃ parivāsādivattaṃ acaritvā.
696因为这是与比丘尼不共的学处,所以说“没有桑喀地谢思性”。
696. Bhikkhunīhi asādhāraṇasikkhāpadattā āha ‘‘natthi saṅghādisesatā’’ti.
697对于“因谁而嗔怒,就赞叹谁”这一句,这里省略了“以及被呵责”。
697.Yena kuddho pasaṃsitoti ettha ‘‘nindito cā’’ti seso.
698698. 在称扬外道的时候,谁要是生气发怒,他就是“令欢喜者”——这是句子的连接方式,意思是令僧团满足、得到称赞。一个曾经是外道的人,在这教法里出家之后,听到别人在称扬外道时,如果心里恼怒、不高兴,那他就是“令欢喜者”,即令僧团欢喜、令僧团满足的人。而在称扬正自觉者的时候,如果谁生气发怒,那他就是“应呵责者”——这是句子的连接方式。这里用“正自觉者”来举例说明。
698. Titthiyānaṃ vaṇṇamhi bhaññamāne yo kujjhati, so ārādhakoti yojanā, paritosito pasaṃsitoti adhippāyo. Titthiyapubbo imasmiṃ sāsane pabbajjaṃ labhitvā titthiyānaṃ vaṇṇasmiṃ bhaññamāne sutvā sace kuppati anattamanaṃ karoti, ārādhako saṅghārādhako saṅghaṃ paritosento hoti, sambuddhassa vaṇṇasmiṃ bhaññamāne yadi kujjhati, ninditoti yojanā. Ettha sambuddhassāti upalakkhaṇaṃ.
701拿取,就是接受过来。
701.Gahetvāti paṭiggahetvā.
751“以不染心”等说法,说明对前面三条巴拉基格来说,连违犯心的生起都不存在。说到“为死”时,这里“人类”这个限定,从巴拉基格这一章节本身就能知道。“彼”是指给某物的人。该物是指这样被给予的东西。
751.‘‘Na rattacitto’’tiādinā purimānaṃ tiṇṇaṃ pārājikānaṃ vītikkamacittuppādamattassāpi abhāvaṃ dīpeti. Maraṇāyāti ettha ‘‘manussajātikassā’’ti idaṃ pārājikapakaraṇatova labbhati. Tassāti kiñci dentassa. Tanti tathā dīyamānaṃ.
752“败北”这个说法,是因为破僧者已经包含在不能者之中。即使通过取筹来分裂僧团,他仍然是破僧者。
752.‘‘Parājayo’’ti idaṃ abhabbapuggalesu saṅghabhedakassa antogadhattā vuttaṃ. Salākaggāhenāpi saṅghaṃ bhindanto saṅghabhedakova hoti.
753在半由旬的地方,把三件袈裟中的任何一件放下之后——这是句义上的连接。
753. Addhayojane yaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ ekaṃ cīvaraṃ nikkhipitvānāti yojanā.
754在像善立榕树那样的树根处,放下三衣,让他在半由旬处使黎明升起——应当这样连接理解。
754. Suppatiṭṭhitanigrodhasadise rukkhamūlake ticīvaraṃ nikkhipitvā addhayojane aruṇaṃ uṭṭhāpentassāti yojanā.
755身体所生的、依不同事而有的众多罪,怎么能不先不后、在同一刹那中触犯呢?应当这样连接理解。
755. Kāyikā nānāvatthukāyo sambahulā āpattiyo apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe kathaṃ phuseti yojanā.
757由言语所犯的、不是由身体所犯的、基于种种不同事由的众多罪,怎么可能不先不后、在同一刹那中触犯呢?应当这样连接理解。
757. Vācasikā na kāyikā nānāvatthukāyo sambahulā āpattiyo apubbaṃ acarimaṃ ekakkhaṇe kathaṃ phuseti yojanā.
758在律典中,也就是在律藏中。这是那位比丘的。
758.Vinayanasattheti vinayapiṭake. Tassa bhikkhussa.
759“与女人”等说法里,用的是具格来表示共同伴随之义。不与女人、不与男人、不与黄门、不在有性征者处行淫,不从事、不实行淫行,以淫事为缘而命终——应当这样连接理解。
759.‘‘Itthiyā’’tiādīsu sahatthe karaṇavacanaṃ. Itthiyā vā purisena vā paṇḍakena vā nimittake methunaṃ na sevanto na paṭisevanto methunapaccayā cutoti yojanā.
760身相触本身就是身相触的行为,他已犯此。八种情形予以断绝,这样名为巴拉基格。
760. Kāyasaṃsaggoyeva kāyasaṃsaggatā, taṃ āpannā. Aṭṭhavatthukaṃ chejjanti evaṃnāmakaṃ pārājikaṃ.
762在“后时”这个说法里,从热季最后一个月的第一天,一直到冷季的第一天,在这中间差不多七个月的时间,就叫“后时”。本来应该说“母亲也”(mātuyāpi),这里却说成“母亲也”(mātarampi)。或者,这就是原来的读法。
762.Samaye piṭṭhisaññiteti gimhānaṃ pacchimamāsassa paṭhamadivasato yāva hemantassa paṭhamadivaso, etthantare sattamāsamatte piṭṭhisaññite samaye. ‘‘Mātuyāpi cā’’ti vattabbe ‘‘mātarampi cā’’ti vuttaṃ. Soyeva vā pāṭho.
764从梵行之手取食团这一句,说的是桑喀地谢思罪的事例;蒜,说的是巴吉帝亚的事例;人肉,说的是土喇咤亚的事例;非如法物,说的是恶作的事例。这里非如法物中省略了肉字。一切一起是分词。这里的一起省略了捣碎,意思是一起和不净肉捣碎了吃。这全部的取、捣碎、吃都是行为的表述。及人肉这里,及字应当分别连接。彼女的就是指比丘尼的。桑喀地谢思、巴吉帝亚、恶作、波罗提提舍尼、土喇咤亚这些是在同一刹那发生的。
764.‘‘Avassutahatthato hi piṇḍaṃ gahetvā’’ti iminā saṅghādisesassa vatthumāha, lasuṇanti pācittiyassa vatthuṃ, manussamaṃsanti thullaccayavatthuṃ, akappamaññanti dukkaṭavatthuṃ. Akappamaññanti ettha ‘‘maṃsa’’nti seso. ‘‘Sabbe ekato’’ti padacchedo. Ekatoti ettha ‘‘madditvā’’ti seso, akappiyamaṃsehi saddhiṃ ekato madditvā khādatīti attho. Sabbametaṃ ‘‘gahetvā, madditvā, khādatī’’ti kiriyānaṃ kammavacanaṃ. Manussamaṃsañcāti ettha ca-saddo paccekaṃ yojetabbo hoti. Tassāti bhikkhuniyā. Saṅghādisesapācittiyadukkaṭapāṭidesanīyathullaccayāni ekakkhaṇe honti.
765“一人”是词句的拆分。而“二人满夏腊”,是指两位满二十夏腊的沙弥。然而“他们的甘马语唯一”,是指这两位沙弥由同一位戒师,只做了一次达上甘马语。“一人的”,是指一位沙弥的。“甘马”,就是达上甘马。“不成就”,就是不成功。这里是什么原因?请说,贤首,这就是意趣所在。
765. ‘‘Puggalo eko’’ti padacchedo. Dvepi ca puṇṇavassāti paripuṇṇavīsativassā ca dve sāmaṇerā. Ekāva tesaṃ pana kammavācāti tesaṃ ubhinnaṃ sāmaṇerānaṃ ekena ācariyena ekāva upasampadakammavācā katā. Ekassāti ekassāpi sāmaṇerassa. Kammanti upasampadakammaṃ. Na rūhateti na sampajjati, kimettha kāraṇaṃ, vada bhaddamukhāti adhippāyo.
766“大神通者”是指那两位沙弥。不过,如果其中一人哪怕只像发尖那么一点点停留在空中,是虚空所摄、住于空中,那么为他所作的达上甘马既不能成立,也不能成功;为住在地上的人作,才能成立。这是句义衔接。
766.Mahiddhikesūti dvīsu sāmaṇeresu. Sace pana eko kesaggamattampi ākāsago ākāsaṭṭho hoti , ākāsagatasseva kataṃ taṃ upasampadakammaṃ neva rūhati neva sampajjati, bhūmigatassa rūhatīti yojanā.
767以神通力停在空中的僧团,不应该给站在地上的沙弥做受达上甘马。如果做了,甘马就败坏。这是连接的意思。这也是所有甘马共同的特征。正如所说的:“即使僧团坐在空中,也不应该给站在地上的人做甘马。如果做了,甘马就败坏。”
767. Iddhiyā ākāse ṭhitena saṅghena bhūmigatassa sāmaṇerassa upasampadakammaṃ na kātabbaṃ. Yadi karoti, kuppatīti yojanā. Idañca sabbakammānaṃ sādhāraṇalakkhaṇaṃ. Yathāha – ‘‘saṅghenāpi ākāse nisīditvā bhūmigatassa kammaṃ na kātabbaṃ. Sace karoti, kuppatī’’ti (pari. aṭṭha. 481).
768768. 衣服既没有作净,也没有染色,而且是像发毛毯这类不净的东西,那么穿着它就有罪;穿着它的比丘有罪。怎样才算无犯呢?善口者,请说吧——这是衔接。
768. Vatthaṃ kappakatañca na hoti, rattañca na hoti, kesakambalādi akappiyañca hoti, nivatthassa panāpatti taṃ pana nivatthassa bhikkhuno āpatti hoti. Anāpatti kathaṃ siyā, vada bhaddamukhāti yojanā.
769在这里,对于执持不可用之物这件事,那就是它的特征。“对衣被夺走的比丘,可以无犯”,这是句子的连接方式。用“任何”等话,就是在说明前面已经说过的意思。对这位衣被夺走的比丘来说,根本不存在任何所谓不可用的衣,所以是无犯——这就是要表达的意思。
769.Ettha etasmiṃ akappiyavatthudhāraṇe tannimittaṃ. Acchinnacīvarassa bhikkhuno anāpatti siyāti yojanā. ‘‘Kiñcipī’’tiādinā vuttamevatthaṃ samattheti. Assa acchinnacīvarassa bhikkhussa akappiyaṃ nāma kiñcipi cīvaraṃ na vijjati, tasmā anāpattīti adhippāyo.
770还有,即使比丘不从任何人手里拿取任何食物,自己也不把任何食物给任何人,他仍然会犯下重罪,也就是桑喀地谢思罪。那他到底是怎么犯的呢?如果你精通律藏,就请为我说明这个道理,讲清楚其中的原因——这是句子的连接方式。“有”只是一个语助词而已。
770.Kutopi ca purisassa hatthato bhojanassa kiñci na gaṇhati, bhojanato kiñcipi sayampi kassaci purisassa na deti, tathāpi garukaṃ vajjaṃ saṅghādisesāpattiṃ upeti āpajjati, taṃ kathamāpajjati, tvaṃ yadi vinaye kusalo asi, me mayhaṃ vada etaṃ kāraṇaṃ kathehīti yojanā. Haveti nipātamattaṃ.
771如果一位比丘尼,受到另一位比丘尼的怂恿——怂恿的方式如桑喀地谢思论母中所说,例如“来吧,尊者,这位男子给你的嚼食……”等——此后,从那位放荡的男子那里接受任何食物来吃,那么,她这样吃,就是在被怂恿的情况下吃的。对于那位怂恿者,那些坚定、持律、有智慧的律藏通达者说这是桑喀地谢思罪。连起来说就是:对于那位被怂恿的人,在食物吃完时,怂恿者犯桑喀地谢思罪。正如所说:“因为她食物吃完时,怂恿者就犯桑喀地谢思罪。”
771.Yā pana bhikkhunī aññāya bhikkhuniyā ‘‘iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā’’tiādinā (pāci. 705) saṅghādisesamātikāya vuttanayena uyyojitā avassutamhā purisapuggalā yaṃ kiñci bhojanaṃ ādāya paṭiggahetvā sace bhuñjati, sā tathā bhuñjantī yāya uyyojitā bhuñjati, tassā uyyojikāya dhīrā vinayadharā paṇḍitā saṅghādisesaṃ kathayanti tassā uyyojitāya bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādisesaṃ vadantīti yojanā. Yathāha – ‘‘tassā hi bhojanapariyosāne uyyojikāya saṅghādiseso hotī’’ti (pari. aṭṭha. 481).
772那个故事,如果你明白、知道,就请好好地说、讲出来——这是句子的连接方式。
772. Taṃ kathaṃ yadi bujjhasi jānāsi, sādhukaṃ brūhi kathehīti yojanā.
773所谓“受用”,意思是:当那位被教唆的比丘尼,从那个男子手中接过那根齿木并加以使用时,教唆者就犯下轻罪。
773.Niseviteti tāya uyyojitāya bhikkhuniyā tassa purisapuggalassa hatthato paṭiggahite tasmiṃ dantapone paribhutte uyyojikā lahuvajjaṃ āpajjatīti attho.
775“被举罪者”这句话,是用来说明所犯的罪过。正如律中所说:“因此,不能与他一起做甘马,所以他犯了桑喀地谢思罪后加以覆藏,并不触及罪过。”
775.‘‘Ukkhittako’’ti iminā āpattivajjamāha. Yathāha – ‘‘tena hi saddhiṃ vinayakammaṃ natthi, tasmā so saṅghādisesaṃ āpajjitvā chādento vajjaṃ na phusatī’’ti.
776有命无命的生类,是指生于有命的东西和无命的东西。不是用脚在地上行走的,是指不用脚在地上走的。不是在空中飞行的,是指不展开翅膀在空中飞的。二生,是因为两种缘而生,或者因为出生两次所以叫二生。可意,就是令人欢喜的。不可意,就是令人不欢喜的。
776.Sappāṇappāṇajanti sappāṇake ca appāṇake ca jātaṃ. Neva jaṅgamanti pādehi bhūmiyaṃ neva carantaṃ. Na vihaṅgamanti ākāse pakkhaṃ pasāretvā na carantaṃ. Dvijanti dvīhi paccayehi, dvikkhattuṃ vā jātattā dvijaṃ. Kantanti manoharaṃ. Akantanti amanoharaṃ.
777由有命所生的声音,被称为心生声;由无命所生的声音,被称为时节生声。然而,这个声音因为只由两种缘而生起,所以应理解为“二生”。
777. Sappāṇajo saddo cittajo vutto, appāṇajo utujo saddo vutto, so pana dvīheva paccayehi jātattā ‘‘dvijo’’ti matoti yojanā.
778“关于律”等偈颂,其含义已经解释过了。
778.‘‘Vinaye’’tiādigāthā vaṇṇitatthāyeva.