起源之首要论题的注释
Samuṭṭhānasīsakathāvaṇṇanā
325-6大仙于二部分别中所制定的波罗夷等学处,于布萨时诵出。为令比丘们明了,我将从此宣说那些学处的起源。汝等应一心谛听。这是上下文的连结。
325-6. Mahesinā dvīsu vibhaṅgesu paññattāni yāni pārājikādīni sikkhāpadāni uposathe uddisanti, tesaṃ sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya ito paraṃ pavakkhāmi, taṃ samāhitā suṇāthāti yojanā.
327身、语及身语,此三种为无心的起源;它们各自与心结合,便成为有心的三种起源。依此,前二种为一支,第三、第四、第五种为二支,第六种为三支——如是共有六种起源方式。这就是其中的关联:身与语二种为一支,身语、身心、语心三种为二支,身语心则为三支。若以支的差别来说,起源方式有三种;若依构成因素的不同,则有六种。这是其中的意趣。
327. Kāyo ca vācā ca kāyavācā cāti acittakāni yāni tīṇi samuṭṭhānāni, tāneva cittena paccekaṃ yojitāni sacittakāni tīṇi samuṭṭhānāni hontīti evameva samuṭṭhānaṃ purimānaṃ dvinnaṃ vasena ekaṅgikaṃ, tatiyacatutthapañcamānaṃ vasena dvaṅgikaṃ, chaṭṭhassa vasena tivaṅgikañcāti evaṃ chadhā samuṭṭhānavidhiṃ vadantīti yojanā. Kāyo, vācāti ekaṅgikaṃ dvayaṃ, kāyavācā , kāyacittaṃ, vācācittanti duvaṅgikattayaṃ, kāyavācācittanti aṅgabhedena tividhampi avayavabhedena samuṭṭhānabhedavidhiṃ chappakāraṃ vadantīti adhippāyo.
328在这六种起源当中,种种罪可由一种起源、两种、三种、四种或六种起源而生起。这是其中的连结。
328.Tesu chasu samuṭṭhānesu ekena vā samuṭṭhānena dvīhi vā tīhi vā catūhi vā chahi vā samuṭṭhānehi nānā āpattiyo jāyareti sambandho.
329在这些种种罪中,并不存在具有五种起源的罪——即所谓‘五起源罪’。所谓‘各各起源’,是指仅由后三种、即仅由有心的三种起源所生;凡是一起源之罪,皆由这三种有心起源中的某一种生起。这是其中的意趣。
329.Tattha tāsu nānāpattīsu. Pañca samuṭṭhānāni etissāti pañcasamuṭṭhānā, evarūpā kāci āpatti na vijjati. Ekamekaṃ samuṭṭhānaṃ yāsanti viggaho. Pacchimeheva tīhipīti sacittakeheva tīhi samuṭṭhānehi, yā āpatti ekasamuṭṭhānā hoti, sā sacittakānaṃ tiṇṇamaññatarena hotīti adhippāyo.
330-1第三与第六种,即由身语生起、由身语心生起。第四与第六种,即由身心生起、由身语心生起。第五与第六种,即由语心生起、由身语心生起。“由身、由身心”为第一种二重起源,“由语、由语心”为第二种,“由身语、由身语心”为第三种,“由身心、由身语心”为第四种,“由语心、由身语心”为第五种二重起源。如是以五种方式安立的二重起源,此罪即由此而生。除此之外,并非由其他方式——如由身与由语为一组,或由语与由身语为一组——以所说次第颠倒结合而成的其他起源,则不生起。
330-1.Tatiyacchaṭṭhatopi cāti kāyavācato, kāyavācācittato ca. Catutthacchaṭṭhato cevāti kāyacittato kāyavācācittato ca. Pañcamacchaṭṭhatopi cāti vācācittato kāyavācācittato ca. ‘‘Kāyato kāyacittato’’ti paṭhamaṃ dvisamuṭṭhānaṃ, ‘‘vācato vācācittato’’ti dutiyaṃ, ‘‘kāyavācato kāyavācācittato’’ti tatiyaṃ, ‘‘kāyacittato kāyavācācittato’’ti catutthaṃ, ‘‘vācācittato kāyavācācittato’’ti pañcamaṃ dvisamuṭṭhānanti evaṃ pañcadhā eva ṭhitehi dvīhi samuṭṭhānehi esā dvisamuṭṭhānāpatti jāyate samuṭṭhāti. Na aññatoti kāyato vācatoti ekaṃ, vācato kāyavācatoti ekanti evaṃ yathāvuttakkamavipariyāyena yojitehi aññehi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti.
332从最初所说的三者,即由身、由语、由身语,这三种是无心的起源。从后所说者,即由身心、由语心、由身语心,这三种是有心的起源。除此之外,并非由其他三种起源——如由身、由语、由身心,或由语、由身语、由身心等以所说次第颠倒的方式——而生起。
332.Paṭhamehi ca tīhīti ‘‘kāyato, vācato, kāyavācato’’ti paṭhamaṃ niddiṭṭhehi tīhi acittakasamuṭṭhānehi. Pacchimehi cāti ‘‘kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato’’ti evaṃ pacchā vuttehi sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi. Na aññatoti ‘‘kāyato, vācato, kāyacittato, vācato, kāyavācato, kāyacittato’’ti evaṃ vuttavipallāsato aññehi tīhi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti.
333-4“第一、第三,以及第四、第六”者,即由身、由身语、由身心、由身语心这四种起源。“第二……乃至……第六”者,即由语、由身语、由语心、由身语心这四种起源。因此,该罪具有四重起源。
333-4.Paṭhamā tatiyā ceva, catutthacchaṭṭhatopi cāti kāyato, kāyavācato, kāyacittato, kāyavācācittatoti etehi catūhi samuṭṭhānehi ceva. Dutiyā…pe… cchaṭṭhatopi cāti vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittatoti imehi catūhi cāti catusamuṭṭhānenāpatti.
该罪即由此二类所摄的四种起源而生起。但并非由其他方式生起,即不是以“由身、由语、由身语、由身心”等颠倒方式所组合的四种起源而生起。“六起源”指该罪具有六种起源,即由有心的三种与无心的三种,共六种起源而生起。因再无其他方式,此处未说“并非由其他”。
Sā evaṃ dvidhā ṭhitehi catūhi samuṭṭhānehi jāyate. Na panaññatoti ‘‘kāyato, vācato, kāyavācato, kāyacittato’’ti evamādinā vipallāsanayena yojitehi catūhi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti. Cha samuṭṭhānāni yassā sā chasamuṭṭhānā. Sacittakehi tīhi, acittakehi tīhīti chahi eva samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti. Pakārantarābhāvā idha ‘‘na aññato’’ti na vuttaṃ.
注疏师在《论母注疏》中说:
Āha ca aṭṭhakathācariyo mātikaṭṭhakathāyaṃ.
335“从此生起”,故称为“起源”,即身等六种起源。“一起源”指该罪以单一起源为因,即一种起源。因再无其他方式,故说为三种。如何是三种?依有心的三种起源而成为三种。“由二起源生起”即二起源罪,意为二起源罪。“五种”者,依前述方式有五种。“三起源”指该罪为三起源罪,“四起源”指该罪为四起源罪,“三四起源”即三起源与四起源,此为部分相同的省略,义指三起源分为二种,四起源亦分为二种。“由六起源生起”即六起源罪,意为六起源罪。“一种”者,因无其他方式,故唯安立为一种。
335. Samuṭṭhāti etasmāti samuṭṭhānaṃ, kāyādi chabbidhaṃ, ekaṃ samuṭṭhānaṃ kāraṇaṃ yassā sā ekasamuṭṭhānā. Pakārantarābhāvā tidhā. Kathaṃ? Sacittakānaṃ tiṇṇaṃ samuṭṭhānānaṃ vasena tividhā. Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhitā dvisamuṭṭhitā, dvisamuṭṭhānāpattīti attho. Pañcadhāti vuttanayena pañcappakārā. Tīṇi samuṭṭhānāni yassā sā tisamuṭṭhānā, cattāri samuṭṭhānāni yassā sā caturuṭṭhānā, tisamuṭṭhānā ca caturuṭṭhānā ca ticaturuṭṭhānāti ekadesasarūpekaseso, tisamuṭṭhānā dvidhā vibhattā, catusamuṭṭhānā ca dvidhā eva vibhattāti attho. Chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhitā chasamuṭṭhitā, chasamuṭṭhānāti attho. Ekadhāti pakārantarābhāvā ekadhāva ṭhitāti adhippāyo.
336一切罪依起源的差别安立为十三种。因起源的分类各不相同,那些从这些起源所生起、最初制定而为上首的学处,便依这些学处获得十三个名称。我将于此后说明。这是前后衔接之语。
336.Sabbā āpattiyo samuṭṭhānavisesato evaṃ terasadhā ṭhitānaṃ samuṭṭhānabhedānaṃ nānattato tehi samuṭṭhitānaṃ paṭhamaṃ paññattattā sīsabhūtānaṃ sikkhāpadānaṃ vasena teraseva nāmāni labhanti, tāni ito paraṃ vakkhāmīti yojanā.
337“第一、最后事”者,即第一波罗夷的起源。“第二”者,即不与取的起源。“媒嫁”者,即媒嫁的起源。“赞叹”者,即赞叹的起源。“咖提那衣、羊毛”,这是词语的分解,即咖提那衣起源与羊毛起源。
337.Paṭhamantimavatthuñcāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Dutiyanti adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Sañcarittakanti sañcarittasamuṭṭhānaṃ. Samanubhāsananti samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. ‘‘Kathinaṃ eḷakalomaka’’nti padacchedo, kathinasamuṭṭhānaṃ eḷakalomasamuṭṭhānañca.
338“足洗法”者,即足洗法起源。“旅途、盗贼”者,即旅途起源与盗贼起源。“说法”者,即说法起源。“实事告白”者,即实事告白起源。“贼人驱逐”者,即贼人驱逐起源。
338.Padasodhammanti padasodhammasamuṭṭhānaṃ. Addhānaṃ theyyasatthanti addhānasamuṭṭhānaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Desanāti dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Bhūtārocanakanti bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ. Corivuṭṭhāpananti corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ.
339“及未经许可”即指由未经许可而生起。这十三种生起因中,最初所标明的第一波罗夷等学处的生起因,是其余诸学处的前导,故说为“头”。如《附随注疏》中所说:“第一波罗夷称为一个生起因之头,其余诸学处与此相似”等。“这十三种生起因的方式”,即是以头为相显示的这十三种生起因的方式,由智者优波离长老等所说。
339.Ananuññātakañcāti ananuññātakasamuṭṭhānañcāti etāni terasa tehi samuṭṭhānehi samuṭṭhitānaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ paṭhamaṃ paṭhamaṃ niddiṭṭhānaṃ paṭhamapārājikādisikkhāpadasamuṭṭhānānaṃ itaresaṃ pubbaṅgamabhāvato ‘‘sīsānī’’ti vuttāni. Yathāha parivāraṭṭhakathāyaṃ ‘‘paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisānī’’tiādi (pari. aṭṭha. 258). Terasete samuṭṭhānanayāti ete sīsavasena dassitā terasa samuṭṭhānanayā. Viññūhi upālittherādīhi.
340其中,就十三生起因之头而言,“凡”指任何罪过。“从第一波罗夷生起因”的意思,是从第一波罗夷所生起。
340.Tattha terasasu samuṭṭhānasīsesu. Yāti yā pana āpatti. Ādipārājikuṭṭhānāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā.
341“不与取”一词作为前导,由于这是由该生起因所生罪过中的第一个,故称为“以不与取为前导”,应理解为“从不与取的生起因所宣说”。
341. Adinnādāna-saddo pubbako paṭhamo etissā taṃsamuṭṭhānāpattiyāti adinnādānapubbakā, adinnādānasamuṭṭhānāti uddiṭṭhāti yojanā.
342“确实”一词,意为决定无疑。
342.Jātūti ekaṃsena.
343此依生起的角度,说为“从劝诫所生起”,应如此领会。
343. Ayaṃ samuṭṭhānavasena ‘‘samanubhāsanāsamuṭṭhānā’’ti vuttāti yojanā.
344“咖提那”一词是生起的近因,由该因所生的罪,即称为“咖提那生起”,意为“由咖提那所生起”,如是了知。此即依生起的角度,被了知为“咖提那所生起”之义。
344. Kathina-saddo upapado yassā taṃsamuṭṭhānāya āpattiyā sā kathinupapadā, kathinasamuṭṭhānāti matā ñātā, ayaṃ samuṭṭhānavasena ‘‘kathinasamuṭṭhānā’’ti ñātāti attho.
345以“羊毛”一词为开端,由彼而生起之罪,故称“羊毛等生起”,此为其义。
345. Eḷakaloma-saddo ādi yassā taṃsamuṭṭhānāpattiyā sā eḷakalomādisamuṭṭhānāti attho.
349在此诸生起之中。
349.Ettha samuṭṭhānesu.
350以“诬告”一词为前分,由彼所生起之罪,即“以诬告为前”,意为“诬告生起”,此为其义。
350. Bhūtārocana-saddo pubbabhāgo etissā taṃsamuṭṭhānāya āpattiyāti bhūtārocanapubbakā, bhūtārocanasamuṭṭhānāti attho.
351“生起”即已生起;“举盗贼”即已生起,由彼而有的,便是“举盗贼已生起”,其义为“举盗贼生起”。
351. Samuṭṭhānaṃ samuṭṭhitaṃ, corivuṭṭhāpanaṃ samuṭṭhitaṃ yassā sā corivuṭṭhāpanasamuṭṭhitā, corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānāti attho.
353“于彼”,是指在这十三种生起的开头中,“生起是有心”这一句,应当与“第一”等分别结合。“第一生起”,即第一波罗夷的生起。“第二生起”,即不与取的生起。“第四生起”,即劝诫的生起。“第九生起”,即盗贼商队的生起。“第十生起”,即说法的生起。“第十二生起”,即举盗贼的生起。
353.Tatthāti terasasamuṭṭhānasīsesu, ‘‘samuṭṭhānaṃ sacittaka’’nti idaṃ ‘‘paṭhama’’ntiādīhi paccekaṃ yojetabbaṃ. Paṭhamaṃ samuṭṭhānanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Dutiyaṃ samuṭṭhānanti adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Catutthaṃ samuṭṭhānanti samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. Navamaṃ samuṭṭhānanti theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Dasamaṃ samuṭṭhānanti dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Dvādasamaṃ samuṭṭhānanti corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ.
354“生起”,指在生起的开头。“相似”,指由种种生起开头所生的罪。“在此”,指在此生起的判别之中。“显现”,即显现,意为可见。或者,“在此显现”意为:在这两部《分别》中,于十三种生起的每一种中,其他相似的生起也会显现。现在为如实显示它们,而说“精液”等。其中,“精液”是指精液漏泄学处。这一法则在“身触”等中也同样适用。对于其中难解之处,我们将予以说明。
354.Samuṭṭhāneti samuṭṭhānasīse. Sadisāti tena tena samuṭṭhānasīsena samuṭṭhānā āpattiyo. Idhāti imasmiṃ samuṭṭhānavinicchaye. Dissareti dissante, dissantīti attho. Atha vā idha dissareti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasamuṭṭhānesu ekekasmiṃ aññānipi sadisāni samuṭṭhānāni dissantīti attho. Idāni tāni sarūpato nidassetumāha ‘‘sukkañcā’’tiādi. Tattha sukkanti sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ. Esa nayo ‘‘kāyasaṃsaggo’’tiādīsupi. Yadettha duviññeyyaṃ, taṃ vakkhāma.
355所谓“先到与教诫”,即指“比丘明知先到”的学处和“教诫比丘尼”的钵食学处。“与比丘尼独处”,指与比丘尼一同独坐的学处。“有食家中、独处二”,指有食家中突入学处,以及两种独坐学处。“手指、水中、笑”,指指戳学处与水中戏笑的学处。
355.Pubbupaparipāko cāti ‘‘jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhu’’nti (pāci. 120) sikkhāpadañca ‘‘bhikkhuniparipācita’’nti (pāci. 192, 194) piṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyāsahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjasikkhāpadañca. Sabhojane, raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjasikkhāpadañca dve rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅgulī udake hasanti aṅgulipatodañca udakahasadhammasikkhāpadañca.
356所谓“打击、呕吐”,即指给予打击的学处与掌击呕吐的学处。“五十三应学法”,指在七十五应学法中,其中嬉戏等十种是由劝诫而生起,持伞持杖等十一种是由说法而生起,一种是由盗贼商队而生起,以及汤饭告白的学处。除去这二十二种,剩余的圆形着裙等五十三种就是应学法学处。“半膝与膝”,指比丘尼们的半膝与膝学处。“村间与未请”,指村间行学处和从未请者手中接受嚼食的学处。
356.Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca talasattiuggiraṇasikkhāpadañca. Tepaññāsā ca sekhiyāti pañcasattatisekhiyāsu vakkhamānāni ujjagghikādīni samanubhāsanasamuṭṭhānāni dasa, chattapāṇiādīni dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa, theyyasatthasamuṭṭhānaṃ , sūpodanaviññattisikkhāpadañcāti bāvīsati sikkhāpadāni ṭhapetvā parimaṇḍalanivāsanādīni itarāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca. Adhakkhakubbhajāṇuñcāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakaubbhajāṇusikkhāpadañca. Gāmantaramavassutāti gāmantaragamanaṃ, avassutassa hatthato khādanīyaggahaṇasikkhāpadañca.
357-8所谓“掌击涂黑洗净”,即指掌击、涂黑漆、以水洗净等学处。“瓦萨已住”,即“瓦萨已住……乃至……六、七由旬”的学处。“为教诫不去”,指为了教诫而不去的学处。“不随行行仪”,指“已令起之行仪,二瓦萨不应随行”的学处。这两部律中所说的此七十五法,是由身和心而生起的,与淫戒相同,属同一生起,应当如此了知。
357-8.Talamaṭṭhudasuddhi cāti talaghātaṃ, jatumaṭṭhaṃ, udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvutthāti ‘‘vassaṃvutthā…pe… chappañcayojanānī’’ti (pāci. 974) sikkhāpadañca. Ovādāya na gacchantīti ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattininti ‘‘vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyā’’ti (pāci. 1112) sikkhāpadañcāti ubhatovibhaṅge niddiṭṭhā ime pañcasattati dhammā kāyacittasamuṭṭhitā methunena samā ekasamuṭṭhānā matāti yojanā.
在此,圣典中“六十七”这一数目限定,是与“生起学处”一同显示的。而在本处,则除去它,只显示与它同类的学处数目。因此,最初“生起之始”这一项,在圣典中也是连同数目一起显示的,唯独本处不作显示。上面某处之所以显示“生起之始”,是为了说明随后所提及诸学处的同类性,以及说明随后所说数目中所包含的性质。所以,那里也将在除去它之后再说数目。
Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘chasattatī’’ti gaṇanaparicchedo samuṭṭhānasikkhāpadena saha dassito. Idha pana taṃ vinā taṃsadisānameva gaṇanā dassitā. Teneva paṭhamaṃ samuṭṭhānasīsaṃ pāḷiyaṃ gaṇanāyapi dassitaṃ, idheva na dassitaṃ. Upari katthaci samuṭṭhānasīsassa dassanaṃ panettha vakkhamānānaṃ taṃsadisabhāvadassanatthaṃ, gaṇanāya vakkhamānāya antogadhabhāvadassanatthaṃ. Teneva tatthapi taṃ vinā gaṇanaṃ vakkhati.
359“争论”者,即人争论学处。“上人法”者,即上人法学处。“粗恶”者,即粗恶语学处。“自欲”者,即自欲供养学处。“嗔恨二”者,即两个嗔恨学处。“第二不定”者,即第二不定学处。
359.Viggahanti manussaviggahasikkhāpadaṃ. Uttari cevāti uttarimanussadhammasikkhāpadañca. Duṭṭhullanti duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ. Attakāmatāti attakāmapāricariyasikkhāpadañca. Duṭṭhadosā duve cevāti dve duṭṭhadosasikkhāpadāni ca. Dutiyāniyatopi cāti dutiyaaniyatasikkhāpadañca.
360“截取”者,即自己给予衣后又截取。“转让”者,即把僧团所得的利养转让给自己。“妄语、粗恶语、离间语”者,即妄语、粗恶语及向比丘说离间语。“粗重罪举发”者,即粗重罪举发学处。“掘地”者,即掘地学处。
360.Acchindanañcāti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca. Pariṇāmoti saṅghikalābhassa attano pariṇāmanañca. Musāomasapesuṇāti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullārocanañcevāti duṭṭhullāpattiārocanasikkhāpadañca. Pathavīkhaṇanampi cāti pathavīkhaṇanasikkhāpadañca.
361“有生类与异语”者,即有生类学处及异语者学处。“使恼乱即与”者,为使恼乱学处。“拖出、浇灌与”者,为从精舍拖出及于水中浇灌草木等。“因利养与”者,为因利养教诫比丘尼学处。
361.Bhūtagāmañcavādo cāti bhūtagāmasikkhāpadaṃ, aññavādakasikkhāpadañca. Ujjhāpanakameva cāti ujjhāpanakasikkhāpadañca. Nikkaḍḍho siñcanañcevāti vihārato nikkaḍḍhanañca udake tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu cāti āmisahetu bhikkhuniyo ovādasikkhāpadañca.
362“已食者”者,即对已食足者以非残食之副食等劝令食之学处。“来、不恭敬”者,即“来,具寿,入村”等所说学处与不恭敬学处。“恐吓即与”者,即恐吓比丘之学处。“应藏置”者,即藏匿钵等之学处。“故意杀生”者,即故意杀害有情生命。“及有生命”者,即明知水中有情而饮用之学处。
362.Bhuttāvinti bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā pavāraṇasikkhāpadañca. Ehanādarinti ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā’’ti (pāci. 275) vuttasikkhāpadañca anādariyasikkhāpadañca. Bhiṃsāpanameva cāti bhikkhubhiṃsanakañca. Apanidheyyāti pattādiapanidhānasikkhāpadañca. Sañcicca pāṇanti sañcicca pāṇaṃ jīvitāvoropanañca. Sappāṇakampi cāti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca.
363“激恼与”者,即为再作羯磨而激恼之学处。“不足”者,即授予不足二十岁者具足戒之学处。“共住”者,即与被举者共住之学处。“于驱摈与”者,即与受驱摈沙弥共享之学处。“如法”者,即如法语之学处。“涂抹与”者,即“导向涂抹”等所来之学处。“使痴”者,即使愚痴之学处。“以无根”者,即以无根桑喀地谢沙诽谤之学处。
363.Ukkoṭanañcāti punakammāya ukkoṭanañca. Ūnoti ūnavīsativassasikkhāpadañca. Saṃvāsoti ukkhittakena saddhiṃ saṃvāsasikkhāpadañca. Nāsane cāti nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikanti sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca. Vilekhā cāti ‘‘vilekhāya saṃvattantī’’ti (pāci. 439) āgatasikkhāpadañca. Mohanāti mohanasikkhāpadañca. Amūlakena cāti amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanasikkhāpadañca.
364【三六四】“给予追悔、诽谤”者,即:生起追悔、对如法羯磨给予同意后却加以诽谤、给予衣后却加以诽谤。“应转让人”者,即将僧团利养转让给个人的学处。“何为汝、非时、不截断”者,即:“何为汝,大姊,此男子将作何事?”这句所引发的学处、将非时衣确定为“时衣”而分配的学处、以及与比丘尼交换衣后截断的学处。“以错误执取、地狱与”者,即以错误执取、错误忆持而诽谤他人的学处,以及以地狱或梵行诅咒的学处。
364.Kukkuccaṃ khīyanaṃ datvāti kukkuccauppādanañca dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggaleti saṅghikaṃ lābhaṃ puggalassa pariṇāmanasikkhāpadañca. Kiṃ te, akālaṃ, acchindeti ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissatī’’ti (pāci. 705) āgatasikkhāpadañca akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahanirayena cāti duggahitena dupadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanasikkhāpadañca.
365【三六五】“众与”者,即“应对众作衣利养障碍”等所说的学处。“分配与”者,即“应障碍如法衣分配”等所说的学处。“弱望、如是与”者,即“应以弱衣期望越过衣时”等所说的学处。“如法咖提那衣舍”者,即“应障碍如法咖提那衣舍”等所说的学处。“故意不适即与”者,即“应故意使比丘尼不适”等所说的学处。
365.Gaṇassa cāti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti (pāci. 908) vuttasikkhāpadañca. Vibhaṅgañcāti ‘‘dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti (pāci. 912) vuttasikkhāpadañca. Dubbalāsā tatheva cāti ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti (pāci. 921) vuttasikkhāpadañca. Dhammikaṃ kathinuddhāranti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyyā’’ti (pāci. 928) vuttasikkhāpadañca. Sañciccāphāsumeva cāti ‘‘bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyyā’’ti (pāci. 942) vuttasikkhāpadañca.
366【三六六】“自与住所后”者,即“比丘尼给予住所后,因忿怒、不满而驱逐”所说的学处。“辱骂”者,即“辱骂或诽谤比丘”所说的学处。“暴躁”者,即“暴躁地诽谤众”所说的学处。“家悭”者,即“为家悭者”所说的学处。“令孕妇达上”者,即“令孕妇达上”所说的学处。
366.Sayaṃ upassayaṃ datvāti ‘‘bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyyā’’ti (pāci. 951) vuttasikkhāpadañca. Akkoseyya cāti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā’’ti (pāci. 1029) vuttasikkhāpadañca. Caṇḍikāti ‘‘caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāseyyā’’ti (pāci. 1034) vuttasikkhāpadañca. Kulamaccharinī assāti ‘‘kulamaccharinī assā’’ti (pāci. 1043) vuttasikkhāpadañca. Gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya cāti ‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1068) vuttasikkhāpadañca.
367【三六七】‘哺乳者’者,即‘令哺乳者达上’所说之学处。‘二年’者,即‘令于六法未学之学尼,经二年而达上’所说之学处。‘僧团未认可’者,即‘令已学之学尼、未经僧团认可而达上’所说之学处。‘三种曾嫁者’者,即对‘未满十二岁之曾嫁者’、‘满十二岁之曾嫁者于六法二年未学’、‘二年已学而僧团未认可’所说之诸学处。‘三种童女’者,即以‘未满二十岁之童女’等方式所说之三种。
367.Pāyantinti ‘‘pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1073) vuttasikkhāpadañca. Dve ca vassānīti ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1080) vuttasikkhāpadañca. Saṅghenāsammatanti ‘‘sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1086) vuttasikkhāpadañca. Tisso gihigatā vuttāti ‘‘ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ (pāci. 1091), paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ (pāci. 1097), dvevassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti (pāci. 1103) vuttasikkhāpadāni ca. Tissoyeva kumārikāti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā (pāci. 1120) nayena vuttā tisso ca.
368【三六八】‘未满十二岁二’者,即‘令未满十二岁者达上’与‘令满十二岁者、僧团未认可而达上’所说之二学处。‘且止’者,即‘且止,尊尼,令其达上’所说之学处。‘悲泣’者,即‘令暴躁悲泣之学尼达上’所说之学处。‘别住者欲与’者,即‘以别住者之欲与令学尼达上’所说之学处。
368.Ūnadvādasavassā dveti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya (pāci. 1137), paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1142) vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Alaṃ tāva teti ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti (pāci. 1147) vuttasikkhāpadañca. Sokāvassāti ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1159) vuttasikkhāpadañca. Pārivāsikacchandadānatoti ‘‘pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1167) vuttasikkhāpadañca.
369【三六九】‘每年二’者,即‘每年令达上’与‘一年令二人达上’所说之诸学处,合为六十九学处。‘与不与取同等’者,因与不与取有相同之生起。‘三生起所生’者,谓由有心之三生起而生起。
369.Anuvassaṃ duve cāti ‘‘anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya (pāci. 1171), ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1175) vuttasikkhāpadāni cāti ekūnasattati sikkhāpadāni. Adinnādānatulyattāti adinnādānena samānasamuṭṭhānattā. Tisamuṭṭhānikā katāti sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantīti vuttā.
370“媒嫁、小屋、大精舍”者,即媒嫁、通过劝请造小屋与造大精舍之学处。“浣洗与受取”者,即令非亲里比丘尼浣洗旧衣并受持其衣之学处。“乞衣”者,即向非亲里居士或居士女乞求衣之学处。“取与过量”者,即超量接受之学处。
370.Sañcarikuṭimahallakanti sañcarittaṃ, saññācikāya kuṭikaraṇaṃ, mahallakavihārakaraṇañca. Dhovāpanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca. Cīvarassa ca viññattinti aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraviññāpanasikkhāpadañca. Gahaṇañca taduttarinti taduttarisādiyanasikkhāpadañca.
371“二积聚”者,即“衣资具已积聚”所出的二学处;“如是使者衣”者,即由使者送衣资之学处;“丝”者,即丝混学处;“纯黑”者,即“纯黑”等学处;“二分取”者,即“应取二分”所说学处。
371.Upakkhaṭadvayañcevāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti (pārā. 528) āgatasikkhāpadadvayañca. Tathā dūtena cīvaranti dūtenacīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca. Kosiyanti kosiyamissakasikkhāpadañca. Suddhakāḷānanti ‘‘suddhakāḷakāna’’ntiādisikkhāpadañca (pārā. 548). Dve bhāgādānameva cāti ‘‘dve bhāgā ādātabbā’’ti (pārā. 553) vuttasikkhāpadañca.
372“六年”者,即六年持衣之学处;“旧的”者,即“旧敷具”所说学处;“羊毛洗涤亦”者,即黑羊毛洗涤之学处;“接受银钱”者,即接受银钱之学处;“两种种种行”者,即银钱交易与买卖二学处。
372.Chabbassānīti chabbassāni dhāraṇasikkhāpadañca. Purāṇassāti ‘‘purāṇasanthatassā’’ti (pārā. 567) vuttasikkhāpadañca. Lomadhovāpanampi cāti eḷakalomadhovāpanasikkhāpadañca. Rūpiyassa paṭiggāhoti rūpiyapaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadāni ca.
373“少于绑带之钵”者,即少于五绑带之钵学处。“雨季浴衣与线”者,即雨季浴衣学处,与乞线后令作衣之学处也。“令行舍心”者,即前往织工处,于衣上令行舍心之学处也。“乃至门闩施与缝”者,即“乃至门闩之安置”中所说之学处,与“应施衣与非亲比丘尼”及“应缝衣”中所说之二学处也。
373.Ūnabandhanapatto cāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca. Vassasāṭikasuttakanti vassikasāṭikasikkhāpadañca suttaṃ viññāpetvā cīvarakārāpanasikkhāpadañca. Vikappāpajjananti tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappāpajjanañca. Yāva dvāradānañca sibbananti ‘‘yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāyā’’ti (pāci. 135) vuttasikkhāpadañca ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya (pāci. 171), cīvaraṃ sibbeyyā’’ti (pāci. 176) vuttasikkhāpadadvayañca.
374“饼”者,即以饼或炒粉被持来而请受之学处也。“资具”者,即四月资具请受之学处也。“火”者,即以火取用之学处也。“宝”者,即宝学处也。“针……乃至……善逝的亦”者,指针筒学处等七学处也。
374.Pūvehīti pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇasikkhāpadañca. Paccayoti catumāsapaccayapavāraṇasikkhāpadañca. Jotīti jotiyā samādahanasikkhāpadañca. Ratananti ratanasikkhāpadañca. Sūci…pe… sugatassa cāti sūcigharasikkhāpadādīni satta sikkhāpadāni ca.
375“异乞学亦”者,即“应乞异”中所说之学处也。“异令作亦”者,即“令作异后,应令作异”中所说之学处也。“以僧团的二所说”者,即“以僧团的应令作异”与“以僧团的自乞应令作异”中所说之二学处也。“二以大众的”者,即“以大众的应令作异”与“以大众的自乞应令作异”中所说之二学处也。
375.Aññaviññattisikkhā cāti ‘‘aññaṃ viññāpeyyā’’ti (pāci. 749) vuttasikkhāpadañca. Aññaṃ cetāpanampi cāti ‘‘aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 749) vuttasikkhāpadañca. Saṅghikena duve vuttāti ‘‘saṅghikena aññaṃ cetāpeyya (pāci. 759), saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 764) vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Dve mahājanikenāti ‘‘mahājanikena aññaṃ cetāpeyya (pāci. 769), mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 774) vuttāni dve sikkhāpadāni ca.
376“如是,以个人的”一辞,指依“以个人的、自乞的,应令作异”所说的那一学处。“重衣”指重衣令作学处。“轻”指轻衣令作学处。“残食、水浴衣亦”是句子的划分。“二残食”指如“应将大便、小便、垃圾、残食弃于或令弃于墙外、篱外”,“应将之弃于或令弃于青草上”所说,这二种残食学处。“水浴衣亦”指水浴衣学处。“如是,沙门衣”指依“应施沙门衣”所说的学处。
376.Tathāpuggalikenekanti ‘‘puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 779) vuttamekasikkhāpadañca. Garupāvuraṇanti garupāvuraṇacetāpanasikkhāpadañca. Lahunti lahupāvuraṇacetāpanasikkhāpadaṃ. ‘‘Vighāsā udasāṭi cā’’ti padacchedo. Dve vighāsāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā (pāci. 825), harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti (pāci. 829) evaṃ vuttāni dve vighāsasikkhāpadāni ca. Udasāṭi cāti udakasāṭikasikkhāpadañca. Tathā samaṇacīvaranti tathā ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti (pāci. 917) vuttasikkhāpadañcāti.
377如此,这四十九种法,由照见苦之终尽的世尊所制定——它们六种生起之源与行仪学处相同,被视作与行仪学处同等,被允许、被制定。应如此连结。
377. Iti ete ekūnapaṇṇāsa dhammā dukkhantadassinā bhagavatā chasamuṭṭhānikā teyeva sañcarittasamā sañcarittasikkhāpadena samā katā anumatā paññattāti yojanā.
378“僧破”指僧破学处。“破随行、难教、坏”指破随行学处、难教学处、坏族学处。“覆粗恶”指覆粗恶学处。“见”指不舍见学处。“欲、跳梁,二”指不与欲而去学处,及因跳梁而在内室中行、在内室中坐这二种学处。
378.Saṅghabhedoti saṅghabhedasikkhāpadañca. Bhedānuvattadubbacadūsakāti bhedānuvattakadubbacakuladūsakasikkhāpadāni ca. Duṭṭhullacchādananti duṭṭhullapaṭicchādanasikkhāpadañca. Diṭṭhīti diṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadañca . Chandaujjagghikā duveti chandaṃadatvāgamanasikkhāpadañca ujjagghikāya antaraghare gamananisīdanasikkhāpadadvayañca.
379“无声二已说”,指“我当无声入于村庄中行、坐”这一句所说的二学处。“不出声”,指“我不以含食之口说话”所说的学处。“地、低座、立”,指“坐于地上”、“坐于低座”、“站在而对坐者”所说的学处。“后、非道、及”,指“走在后方面对行于前方者”、“行于非道上面对行于道上者”所说的二学处。
379.Appasaddā duve vuttāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi, nisīdissāmī’’ti (pāci. 588, 589) vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Na byāhareti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti (pāci. 619) vuttasikkhāpadañca. Chamā, nīcāsane, ṭhānanti ‘‘chamāyaṃ nisīditvā (pāci. 645), nīce āsane nisīditvā (pāci. 647), ṭhito nisinnassā’’ti (pāci. 648) vuttasikkhāpadañca. Pacchato uppathena cāti ‘‘pacchato gacchanto purato gacchantassa (pāci. 649), uppathena gacchanto pathena gacchantassā’’ti (pāci. 650) vuttasikkhāpadadvayañca.
380“覆过”,指覆藏罪过的学处。“随行、及”,指随从被举罪者的学处。“执”,指“容许捉手一类的肢体接触”所说的学处。“应下”,指“未经征询羯磨僧团、不知众人之意而提出表决”所说的学处。“我拒绝、及学”,指“我拒绝随学世尊”所说的学处。“如是于某诤、及”,指“于某诤事中被拒”所说的学处。
380.Vajjacchādāti vajjato paṭicchādanasikkhāpadañca. Anuvattā cāti ukkhittānuvattanasikkhāpadañca. Gahaṇanti ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyā’’ti (pāci. 675) vuttasikkhāpadañca. Osāreyya cāti ‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti (pāci. 695) vuttasikkhāpadañca. Paccakkhāmīti sikkhā cāti ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmī’’ti (pāci. 710) vuttasikkhāpadañca. Tathā kismiñcideva cāti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti (pāci. 716) vuttasikkhāpadañca.
381“交往二、及”,即依“若诸比丘尼相互亲近而住”以及“若有比丘尼如是说:诸位圣者,你们可以亲密共住”等语所说的二学处。“打而”,即“不断捶打自己而哭泣”所说的学处。“拆而”,即“撕破比丘尼之衣或令撕破”所说的学处。“病者”,即“照料同住病者”所说的学处。“又交往”,即“应与居士或居士子亲近共住”这样再度说的交往学处。“不应止息、及”,即“当被说:‘来,尊者,应止息此诤事’,答言‘善’之后,后来却无有障碍而不予止息”所说的学处。
381.Saṃsaṭṭhā dve cāti ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’ti (pāci. 722) ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharathā’’tiādivacanaṃ (pāci. 728) paṭicca vuttasikkhāpadadvayañca. Vadhitvā cāti ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti (pāci. 880) vuttasikkhāpadañca. Visibbetvā cāti ‘‘bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti (pāci. 893) vuttasikkhāpadañca. Dukkhitanti ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti (pāci. 947) vuttasikkhāpadañca. Punadeva ca saṃsaṭṭhāti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti (pāci. 956) evaṃ puna vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca. Neva vūpasameyya cāti ‘‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’ti (pāci. 995) vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
382“明知有比丘的园林”者,即“明知有比丘的园林,不请示便进入”这一学处。“同样地,不举行自恣”者,即“于二部僧中,不以三事举行自恣”这一学处。“同样地,每半月、及”者,即“每半月,比丘尼应从比丘僧团期望二法”这一学处。“同住者有二”者,即“令同住者离开后,于两个雨安居期间不应摄受”及“令同住者离开后,不应驱离”所说的二学处。
382.Jānaṃsabhikkhukārāmanti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti (pāci. 1024) vuttasikkhāpadañca. Tatheva na pavārayeti ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyyā’’ti (pāci. 1051) vuttasikkhāpadañca. Tathā anvaddhamāsañcāti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā’’ti (pāci. 1059) vuttasikkhāpadañca. Sahajīviniyo duveti ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya (pāci. 1108), sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti (pāci. 1116) vuttasikkhāpadadvayañca.
383-4“圣尼,若您与我衣”者,即“圣尼,若您与我衣,如是,我将令您出罪”这一学处。“您将随行”者,即“圣尼,若您随行我两个雨安居,如是,我将令您出罪”这一学处。这些三十七法,由无与伦比的正自觉者所宣说。从身语、从身语意生起故,皆为同一生起,所作之劝说,从生起而言,与劝说学处相似,应作如是连结。
383-4.Sace me cīvaraṃ ayyeti ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti (pāci. 1151) vuttasikkhāpadañca. Anubandhissasīti ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti (pāci. 1155) vuttasikkhāpadañca. Asamena sambuddhena pakāsitā ime sattatiṃsa dhammā sabbe kāyavācādito kāyavācācittato ekasamuṭṭhānā katā samanubhāsanā siyuṃ samuṭṭhānato samanubhāsanasikkhāpadena sadisā siyunti yojanā.
385“咖提那等三者”者,即“比丘于衣已成、咖提那已出时”所说的最初三学处。“钵”者,即“可多持十日,超过此限之钵”这一学处。“药亦是”者,即“七日药诸药”这一学处。“急施衣亦是”者,即急施衣学处。“有疑”者,即紧随其后之有疑学处。“离去二事亦是”者,即于有生命植物品中所述“彼离去时,既不取出”等二学处。
385.Kathināni ca tīṇīti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti (pārā. 462) vuttāni ādito tīṇi sikkhāpadāni. Pattoti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti (pārā. 601) vuttasikkhāpadañca. Bhesajjameva cāti ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti (pārā. 622) vuttasikkhāpadañca. Accekampi cāti accekasikkhāpadañca. Sāsaṅkanti tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantadvayampi cāti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti (pāci. 109, 115) bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayañca.
386「如是前往住处」者,即『前往比丘尼住处已,教诫比丘尼』所说学处也。「辗转食」者,即『辗转食波逸提』所说学处也。「非余」者,即『非余之副食或主食』所说学处也。「有食」者,即『受邀请而有食』所说学处也。「分配后如是」者,即『分配衣已』所说学处也。
386.Tathā upassayaṃ gantvāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti (pāci. 158) vuttasikkhāpadañca. Paramparaṃ bhojananti ‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti (pāci. 221) vuttasikkhāpadañca. Anatirittanti ‘‘anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti (pāci. 238) vuttasikkhāpadañca. Sabhattoti ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti (pāci. 299) vuttasikkhāpadañca. Vikappetvā tatheva cāti ‘‘cīvaraṃ vikappetvā’’ti (pāci. 373) vuttasikkhāpadañca.
387「王」者,即『刹帝利王』所说学处也。「非时」者,即『非时入村』所说学处也。「讥嫌」者,即『站立如讥嫌相』所说学处也。『阿兰若等说过失者』为分句。「阿兰若」者,即『于如是阿兰若住处,未事先通知』所说学处也。「说过失者」者,即『说过失而住』所说学处也。「钵积蓄亦」者,即『作钵积蓄』所说学处也。「食前、食后、非时」者,即『若比丘尼食前至俗家』、『食后至俗家』、『非时至俗家』所说三学处也。
387.Raññoti ‘‘rañño khattiyassā’’ti (pāci. 498) vuttasikkhāpadañca. Vikāleti ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti (pāci. 509-512) vuttasikkhāpadañca. Vosāsāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti (pāci. 558) vuttasikkhāpadañca. ‘‘Āraññake ussayavādikā’’ti padacchedo. Āraññaketi ‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti (pāci. 570) vuttasikkhāpadañca. Ussayavādikāti ‘‘ussayavādikā vihareyyā’’ti (pāci. 679) vuttasikkhāpadañca. Pattasannicayañcevāti ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti (pāci. 734) vuttasikkhāpadañca. Pure, pacchā, vikālaketi ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti (pāci. 855) ca ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti (pāci. 860) ca ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti (pāci. 865) ca vuttasikkhāpadattayañca.
388-9「五日」者,即『超过五日僧伽梨衣行』所说学处也。「转移」者,即『持衣转移』所说学处也。「如是住处二者」者,即『不舍住处衣而受用』、『不舍住处而出游行』,如是与住处相应所说二学处也。「枝」者,即『于枝上生之疮或』所说学处也。「座亦」者,即『未问比丘而坐于前座』所说学处也。这些二十九法,由身语、由身语意生起故,一切为二因生起。由此而有咖提那,为咖提那所生起,此是连结。
388-9.Pañcāhikanti ‘‘pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti (pāci. 898) vuttasikkhāpadañca. Saṅkamaninti ‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 903) vuttasikkhāpadañca. Tathā āvasathadvayanti ‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya (pāci. 1004), āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti (pāci. 1009) evaṃ āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadadvayañca. Pasākheti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti (pāci. 1063) vuttasikkhāpadañca. Āsane cāti ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyyā’’ti (pāci. 1215) vuttasikkhāpadañcāti ime pana ekūnatiṃsa dhammā kāyavācato, kāyavācācittato ca samuṭṭhānato sabbe dvisamuṭṭhānikā, tatoyeva kathinasambhavā kathinasamuṭṭhānā hontīti yojanā.
390“二卧”指两个共卧学处;“打击足”指打击足学处;“食团”指住处食团食学处;“众食”指众食学处;“非时”指非时食学处;“储藏”指储藏学处;“齿木”指齿木学处;“裸行者”指裸行者学处。
390.Dve seyyāti dve sahaseyyasikkhāpadāni ca. Āhaccapādo cāti āhaccapādakasikkhāpadañca. Piṇḍañcāti āvasathapiṇḍabhojanasikkhāpadañca. Gaṇabhojananti gaṇabhojanasikkhāpadañca . Vikāleti vikālabhojanasikkhāpadañca. Sannidhiñcevāti sannidhikārakasikkhāpadañca. Dantaponanti dantaponasikkhāpadañca. Acelakanti acelakasikkhāpadañca.
391391. “出征”指“前往观看出征的军队”这一学处。“住、战阵”为拆句:“住”指“住于军队”所说的学处;“战阵”指“前往战阵……乃至……观看军阵”所说的学处。“酒”即饮酒学处。“半月内沐浴”即半月内沐浴学处。“作坏色”指“三种作坏色”所说的学处。“应悔过二者”即余下的两个应悔过学处。
391.Uyyuttañcāti ‘‘uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyyā’’ti (pāci. 311) vuttasikkhāpadañca. ‘‘Vase uyyodhi’’nti padacchedo. Vaseti ‘‘senāya vaseyyā’’ti (pāci. 318) vuttasikkhāpadañca. Uyyodhinti ‘‘uyyodhikaṃ vā…pe… anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti (pāci. 323) vuttasikkhāpadañca . Surāti surāpānasikkhāpadañca. Orena nhāyananti orenaddhamāsanahāyanasikkhāpadañca. Dubbaṇṇakaraṇañcevāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti (pāci. 368) vuttasikkhāpadañca. Pāṭidesanīyadvayanti vuttāvasesaṃ pāṭidesanīyadvayañca.
392“蒜”即蒜学处。“应侍奉”指“应以饮水或扇侍奉正在进食的比丘”这一学处。“观舞等”指“不应前往观看舞蹈、歌唱或音乐”这一学处。“裸”指“不应裸体沐浴”这一学处。“敷具”指“应以一敷具一覆具为足”这一学处。“床”指“应以一床为足”这一学处。“国内”指“在国内被认为有疑虑之处”这一学处。“同样国外”指“在国外被认为有疑虑之处”这一学处。
392.Lasuṇanti lasuṇasikkhāpadañca. Upatiṭṭheyyāti ‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti (pāci. 816) vuttasikkhāpadañca. Naccadassanameva cāti ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti (pāci. 834) vuttasikkhāpadañca. Nagganti ‘‘naggā nahāyeyyā’’ti (pāci. 884) vuttasikkhāpadañca. Attharaṇanti ‘‘ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyu’’nti (pāci. 937) vuttasikkhāpadañca. Mañceti ‘‘ekamañce tuvaṭṭeyyu’’nti (pāci. 933) vuttasikkhāpadañca. Antoraṭṭheti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti (pāci. 962) vuttasikkhāpadañca. Tathā bahīti ‘‘tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti (pāci. 966) vuttasikkhāpadañca.
393「安居内」者,指「不应在安居期内游行」,这是所说的学处。「宫殿等」者,指「不应前往观看王宫或画堂……乃至……莲池」,这是所说的学处。「高座」者,指「不应使用高座或卧榻」,这是所说的学处。「纺线」者,指「不应纺线」,这是所说的学处。「作务」者,指「不应为在家人作务」,这是所说的学处。「亲手」者,指「不应亲手以副食或主食施与在家人、游方者或女游方者」,这是所说的学处。「无比丘住处」者,指「不应在无比丘的住处度安居」,这是所说的学处。
393.Antovassanti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ careyyā’’ti (pāci. 970) vuttasikkhāpadañca. Agārañcāti ‘‘rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā…pe… pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti (pāci. 978) vuttasikkhāpadañca. Āsandinti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyyā’’ti (pāci. 983) vuttasikkhāpadañca. Suttakantananti ‘‘suttaṃ kanteyyā’’ti (pāci. 987) vuttasikkhāpadañca. Veyyāvaccanti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyyā’’ti (pāci. 991) vuttasikkhāpadañca. Sahatthā cāti ‘‘agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti (pāci. 1000) vuttasikkhāpadañca . Āvāse ca abhikkhuketi ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti (pāci. 1047) vuttasikkhāpadañca.
394「伞」者,指「不应持伞与鞋」,这是所说的学处。「车乘」者,指「不应乘车」,这是所说的学处。「桑喀帝」者,指「不应着桑喀帝」,这是所说的学处。「装饰」者,指「不应着女人装饰」,这是所说的学处。「香涂」者,指「不应以香色料沐浴」、「不应以香粉沐浴」,这是所说的二学处。「比丘尼……乃至……在家女」者,以此说「应令比丘尼按摩」等四学处。
394.Chattanti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 1178) vuttasikkhāpadañca. Yānañcāti ‘‘yānena yāyeyyā’’ti (pāci. 1186) vuttasikkhāpadañca. Saṅghāṇinti ‘‘saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 1191) vuttasikkhāpadañca. Alaṅkāranti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 1195) vuttasikkhāpadañca. Gandhavāsitanti ‘‘gandhavaṇṇakena nahāyeyya (pāci. 1199), vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti (pāci. 1203) vuttasikkhāpadadvayañca. ‘‘Bhikkhunī…pe… gihiniyā’’ti etena ‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni (pāci. 1207) cattāri sikkhāpadāni vuttāni.
395「同样覆肩衣」者,指「不应不着覆肩衣入村」,这是所说的学处。然而,这四十三法全部以身心为二种等起。就等起而言,它们与羊毛等起相同,这是连结。
395.Tathāsaṃkaccikāti ‘‘asaṃkaccikā gāmaṃ paviseyyā’’ti (pāci. 1225) evaṃ vuttasikkhāpadañca. Ime pana tecattālīsa dhammā sabbe kāyacittavasena dvisamuṭṭhānikā. Eḷakalomena samuṭṭhānato samā hontīti yojanā.
396-7“除外”者,即“不应向女人说法超过五、六句,除非有智男子在场”,此学处所说。“未受委任”者,即“未受委任不应教诫比丘尼”,此学处所说。“同样日没后”者,即“不应在日没后教诫比丘尼”,此学处所说。“畜生明二说”者,即“不应学习畜生明、不应教授畜生明”,如是二学处。“未作求听”者,即“不应向未作求听的比丘问问题”,此学处所说。如此全部六法,从语、从语与心,以此二因而生。与句净法等相同,这是它们与句净法的相似性之连结。
396-7.Aññatrāti ‘‘mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahenā’’ti (pāci. 63) vuttasikkhāpadañca. Asammato cevāti ‘‘asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti (pāci. 146) vuttasikkhāpadañca. Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti (pāci. 154) vuttasikkhāpadañca. Tiracchānavijjā dve vuttāti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti (pāci. 1014, 1018) evaṃ vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Anokāsakatampi cāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti (pāci. 1220) vuttasikkhāpadañcāti ime pana sabbe cha dhammā vācato, vācācittato cāti imehi dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhānikā honti. Padasodhammatulyatā ayametesaṃ padasodhammena sadisabhāvoti yojanā.
398-9“一”者,即“与比丘尼约定后,应同行一路”,此学处所说。“船”者,即“应同登一船”,此学处所说。“美食”者,即“无病者为自己乞求美食而食”,此学处所说。“约定”者,即与女人相约而行之学处。“剃除”者,即“应在密集处令人剃除体毛”,此学处所说。“谷”者,即“或知是生谷”,此学处所说。“受邀请”者,即“接受邀请或劝请,食用副食或主食”,此学处所说。“应悔过八”者,即对比丘尼所制八条应悔过。由最胜佛陀所制的此十四学处,从四因而生:从身、从身与语、从身与心、从语与心,以此四因而起。从起因而言,与道路学处相同,这是它们被认为的连结。
398-9.Ekanti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyyā’’ti (pāci. 180) vuttasikkhāpadañca. Nāvanti ‘‘ekanāvaṃ abhiruheyyā’’ti (pāci. 188) vuttasikkhāpadañca. Paṇītañcāti ‘‘paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvābhuñjeyyā’’ti (pāci. 259) vuttasikkhāpadañca. Saṃvidhānañcāti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanasikkhāpadañca. Saṃhareti ‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti (pāci. 799) vuttasikkhāpadañca. Dhaññanti ‘‘āmakadhaññaṃ viññatvā vā’’ti (pāci. 821) vuttasikkhāpadañca. Nimantitā cevāti ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā’’ti (pāci. 1038) vuttasikkhāpadañca. Pāṭidesaniyaṭṭhakanti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā ceti buddhaseṭṭhena paññattā etā cuddasa sikkhā catusamuṭṭhānā kāyato, kāyavācato, kāyacittato, vācācittato cāti catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhahanti. Samuṭṭhānato addhānena addhānasikkhāpadena samā hontīti matāti yojanā.
400-1“窃听”者,即窃听学处。“汤等告知”者,即汤饭告知学处。“黑暗”者,即“夜暗无灯”,此学处所说。“同样覆蔽”者,即“覆蔽处所”,此学处所说。“处所”者,即“露地与男子”,此学处所说。“以及街巷”者,即紧接其后“街巷或街道或十字路口与男子”,此学处所说。此六法皆由日种所制,从第四至第六,从身心生起,从身语心生起,是盗贼伴侣所起,与盗贼伴侣学处同一生起,应当这样连结。
400-1.Sutinti upassutitiṭṭhanasikkhāpadañca. Sūpādiviññattinti sūpodanaviññattisikkhāpadañca. Andhakāreti ‘‘rattandhakāre appadīpe’’ti (pāci. 839) vuttasikkhāpadañca. Tatheva ca paṭicchanneti ‘‘paṭicchanne okāse’’ti (pāci. 843) vuttasikkhāpadañca. Okāseti ‘‘ajjhokāse purisena saddhi’’nti (pāci. 847) evaṃ vuttasikkhāpadañca. Byūhe cāti tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti (pāci. 851) āgatasikkhāpadañcāti ime sabbepi ādiccabandhunā desitā cha dhammā catutthacchaṭṭhato kāyacittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhahantā theyyasatthasamuṭṭhānā theyyasatthasikkhāpadena samānasamuṭṭhānā siyunti yojanā.
402“伞、杖持者”:即“不向持伞者、持杖者”这二条学处。“以及刀兵持者”:即“不向持刀者、持兵器者”这二条学处。“鞋履、乘具”:即“不向着鞋者、着履者、在乘具上者”这三条学处。“卧床、箕坐”:即“不向卧床者、箕坐者”这二条学处。
402.Chatta, daṇḍakarassāpīti ‘‘na chattapāṇissa daṇḍapāṇissā’’ti (pāci. 635) vuttasikkhāpadadvayañca. Satthāvudhakarassāpīti ‘‘na satthapāṇissa (pāci. 636), na āvudhapāṇissā’’ti (pāci. 637) vuttasikkhāpadadvayañca. Pādukūpāhanā, yānanti ‘‘na pādukāruḷhassa (pāci. 638), na upāhanāruḷhassa (pāci. 639), na yānagatassā’’ti (pāci. 640) vuttasikkhāpadattayañca. Seyyā, pallatthikāya cāti ‘‘na sayanagatassa (pāci. 641), na pallatthikāya nisinnassā’’ti (pāci. 642) vuttasikkhāpadadvayañca.
403“以及缠头覆头”:即“不向缠头者、覆头者”这二条学处。以上所示的这十一法,皆由一种名为“语心”的生起所生起,故名“说法生起”,应如此观察其连接。
403.Veṭhitoguṇṭhito cāti ‘‘na veṭhitasīsassa (pāci. 643), na oguṇṭhitasīsassā’’ti (pāci. 644) vuttasikkhāpadadvayañcāti nidassitā sabbe ekādasa dhammā vācācittasaṅkhātena ekena samuṭṭhānena samuṭṭhitā dhammadesanasamuṭṭhānāti saññitā sallakkhitāti yojanā.
404如此,应知混合生起。决定生起则有三种,它们各自仅属于单一学处,为了单独显示而说“实事告知”等。“实事告知”:此学处由三种无心之生起所生起。“以及贼人举罪”:此学处由语心、身语心二种生起所生。“未经允许”:“未经允许”即指未经允许,此学处由语、身语、语心、身语心四种生起所生。“此三”:指这三条学处。“不混合”:即不与任何其他学处混合生起。
404. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ veditabbaṃ, niyatasamuṭṭhānaṃ tividhaṃ, taṃ ekasseva sikkhāpadassa hotīti visuṃyeva dassetumāha ‘‘bhūtārocanakañcevā’’tiādi. Bhūtārocanakañcevāti tīhi acittakasamuṭṭhānehi samuṭṭhitaṃ bhūtārocanasikkhāpadañca. Corivuṭṭhāpanampi cāti vācācittato, kāyavācācittato cāti dvīhi samuṭṭhitaṃ corivuṭṭhāpanasikkhāpadañca. Ananuññātameva ananuññātamattaṃ. Ananuññātamattanti vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittato cāti catūhi samuṭṭhitaṃ ananuññātasikkhāpadañcāti. Idaṃ tayanti idaṃ sikkhāpadattayaṃ. Asambhinnanti kenaci aññena sikkhāpadena asammissasamuṭṭhānaṃ.