起源篇的注释
Samuṭṭhānasīsakathāvaṇṇanā
325-6大仙在两部分别中制定的那些巴拉基格等学处,在伍波萨他时被诵出。为了让比丘们清楚了解,我接下来要讲说这些学处的生起方式。你们应当专心听。这就是文句的衔接。
325-6. Mahesinā dvīsu vibhaṅgesu paññattāni yāni pārājikādīni sikkhāpadāni uposathe uddisanti, tesaṃ sikkhāpadānaṃ samuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya ito paraṃ pavakkhāmi, taṃ samāhitā suṇāthāti yojanā.
327327. 身、语和身语这三种是没有心的起源;当它们各自与心结合时,就成为有心的三种起源。同样地,按起源来说,前两种是一支,第三、第四、第五种是二支,第六种是三支。他们说起源的方式这样共有六种。应当这样连接理解。身和语这两种是一支,身语、身心、语心这三种是二支,身语心按支的分别则是三支。若按组成部分的不同来说,起源的方式有六种。这是其中的意趣。
327. Kāyo ca vācā ca kāyavācā cāti acittakāni yāni tīṇi samuṭṭhānāni, tāneva cittena paccekaṃ yojitāni sacittakāni tīṇi samuṭṭhānāni hontīti evameva samuṭṭhānaṃ purimānaṃ dvinnaṃ vasena ekaṅgikaṃ, tatiyacatutthapañcamānaṃ vasena dvaṅgikaṃ, chaṭṭhassa vasena tivaṅgikañcāti evaṃ chadhā samuṭṭhānavidhiṃ vadantīti yojanā. Kāyo, vācāti ekaṅgikaṃ dvayaṃ, kāyavācā , kāyacittaṃ, vācācittanti duvaṅgikattayaṃ, kāyavācācittanti aṅgabhedena tividhampi avayavabhedena samuṭṭhānabhedavidhiṃ chappakāraṃ vadantīti adhippāyo.
328在这六种生起方式当中,种种罪可以由一种生起方式产生,也可以由两种、三种、四种或六种生起方式产生。这就是它们之间的关联。
328.Tesu chasu samuṭṭhānesu ekena vā samuṭṭhānena dvīhi vā tīhi vā catūhi vā chahi vā samuṭṭhānehi nānā āpattiyo jāyareti sambandho.
329在这里,对于那些种种罪:并不存在某一种罪是由五种生起方式而来的,这就是“五生起”。所谓“每一种生起方式”,是就后三种——也就是只就有心的三种生起方式——来分别搭配的。凡是一种生起方式的罪,都是由这三种有心的生起方式中的某一种而生起,这是这里的意趣。
329.Tattha tāsu nānāpattīsu. Pañca samuṭṭhānāni etissāti pañcasamuṭṭhānā, evarūpā kāci āpatti na vijjati. Ekamekaṃ samuṭṭhānaṃ yāsanti viggaho. Pacchimeheva tīhipīti sacittakeheva tīhi samuṭṭhānehi, yā āpatti ekasamuṭṭhānā hoti, sā sacittakānaṃ tiṇṇamaññatarena hotīti adhippāyo.
330-1从第三与第六种组合,也就是从身语和从身语心;从第四与第六种组合,也就是从身心和从身语心;从第五与第六种组合,也就是从语心和从身语心。“从身、从身心”是第一种二重起源,“从语、从语心”是第二种,“从身语、从身语心”是第三种,“从身心、从身语心”是第四种,“从语心、从身语心”是第五种二重起源。这样以五种方式安立的两种起源,这个罪就由此生起、由此产生。不是从其他方式——也就是从身和从语算一组,或从语和从身语算一组——按与上述次第相反的方式组合而成的其他起源,则不会生起。
330-1.Tatiyacchaṭṭhatopi cāti kāyavācato, kāyavācācittato ca. Catutthacchaṭṭhato cevāti kāyacittato kāyavācācittato ca. Pañcamacchaṭṭhatopi cāti vācācittato kāyavācācittato ca. ‘‘Kāyato kāyacittato’’ti paṭhamaṃ dvisamuṭṭhānaṃ, ‘‘vācato vācācittato’’ti dutiyaṃ, ‘‘kāyavācato kāyavācācittato’’ti tatiyaṃ, ‘‘kāyacittato kāyavācācittato’’ti catutthaṃ, ‘‘vācācittato kāyavācācittato’’ti pañcamaṃ dvisamuṭṭhānanti evaṃ pañcadhā eva ṭhitehi dvīhi samuṭṭhānehi esā dvisamuṭṭhānāpatti jāyate samuṭṭhāti. Na aññatoti kāyato vācatoti ekaṃ, vācato kāyavācatoti ekanti evaṃ yathāvuttakkamavipariyāyena yojitehi aññehi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti.
332由最初所说的三种,也就是从身、从语、从身语,这三种是无心的生起。由后面所说的三种,也就是从身心、从语心、从身语心,这三种是有心的生起。不是由其他方式生起,也就是说,不是像“从身、从语、从身心、从语、从身语、从身心”这样把次第颠倒过来配合的其他三种生起方式。
332.Paṭhamehi ca tīhīti ‘‘kāyato, vācato, kāyavācato’’ti paṭhamaṃ niddiṭṭhehi tīhi acittakasamuṭṭhānehi. Pacchimehi cāti ‘‘kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato’’ti evaṃ pacchā vuttehi sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi. Na aññatoti ‘‘kāyato, vācato, kāyacittato, vācato, kāyavācato, kāyacittato’’ti evaṃ vuttavipallāsato aññehi tīhi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti.
333-4第一和第三,以及第四和第六,就是由身、由身语、由身心、由身语心这四种生起方式。第二……乃至……第六,就是由语、由身语、由语心、由身语心这四种生起方式。所以这个罪是由四种生起方式生起的。
333-4.Paṭhamā tatiyā ceva, catutthacchaṭṭhatopi cāti kāyato, kāyavācato, kāyacittato, kāyavācācittatoti etehi catūhi samuṭṭhānehi ceva. Dutiyā…pe… cchaṭṭhatopi cāti vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittatoti imehi catūhi cāti catusamuṭṭhānenāpatti.
这个罪就是由上述两类所包含的四种生起方式产生的。但不是由其他方式产生,也就是说,不是按“从身、从语、从身语、从身心”这类颠倒组合的四种生起方式产生。具有六种生起方式的罪,就叫六种生起。也就是由有心的三种和无心的三种,共六种生起方式产生。因为再没有别的类别,所以这里没有说“不是从其他方式”。
Sā evaṃ dvidhā ṭhitehi catūhi samuṭṭhānehi jāyate. Na panaññatoti ‘‘kāyato, vācato, kāyavācato, kāyacittato’’ti evamādinā vipallāsanayena yojitehi catūhi samuṭṭhānehi na samuṭṭhāti. Cha samuṭṭhānāni yassā sā chasamuṭṭhānā. Sacittakehi tīhi, acittakehi tīhīti chahi eva samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti. Pakārantarābhāvā idha ‘‘na aññato’’ti na vuttaṃ.
注疏师在《论母注疏》中也这样说:
Āha ca aṭṭhakathācariyo mātikaṭṭhakathāyaṃ.
335335. 从它生起,所以叫“生起处”,有身体等六种。只有一种生起处作为因,这就是“单一生起处”。因为没有其他类别,所以有三种。怎么有三种呢?按照有心的三种生起处来说,就有三种。由两种生起处生起,就是“二生起处”,意思是“二生起处的罪”。按前面所说的方式有五种,就是“五种”。有三种生起处的,就是“三生起处”;有四种生起处的,就是“四生起处”;既有三种又有四种生起处的,就是“三四生起处”,这是部分相同的省略说法。三生起处分为两种,四生起处也分为两种,这就是其含义。由六种生起处生起,就是“六生起处”,意思是“六生起处的罪”。因为没有其他类别,所以只以一种方式存在,这是其意趣。
335. Samuṭṭhāti etasmāti samuṭṭhānaṃ, kāyādi chabbidhaṃ, ekaṃ samuṭṭhānaṃ kāraṇaṃ yassā sā ekasamuṭṭhānā. Pakārantarābhāvā tidhā. Kathaṃ? Sacittakānaṃ tiṇṇaṃ samuṭṭhānānaṃ vasena tividhā. Dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhitā dvisamuṭṭhitā, dvisamuṭṭhānāpattīti attho. Pañcadhāti vuttanayena pañcappakārā. Tīṇi samuṭṭhānāni yassā sā tisamuṭṭhānā, cattāri samuṭṭhānāni yassā sā caturuṭṭhānā, tisamuṭṭhānā ca caturuṭṭhānā ca ticaturuṭṭhānāti ekadesasarūpekaseso, tisamuṭṭhānā dvidhā vibhattā, catusamuṭṭhānā ca dvidhā eva vibhattāti attho. Chahi samuṭṭhānehi samuṭṭhitā chasamuṭṭhitā, chasamuṭṭhānāti attho. Ekadhāti pakārantarābhāvā ekadhāva ṭhitāti adhippāyo.
336一切罪依起源的差别,就这样分为十三种。由于这些起源的分类各不相同,那些由这些起源所生起、最初制定而为上首的学处,便依这些起源获得十三个名称。我将于此后说明。这是前后衔接之语。
336.Sabbā āpattiyo samuṭṭhānavisesato evaṃ terasadhā ṭhitānaṃ samuṭṭhānabhedānaṃ nānattato tehi samuṭṭhitānaṃ paṭhamaṃ paññattattā sīsabhūtānaṃ sikkhāpadānaṃ vasena teraseva nāmāni labhanti, tāni ito paraṃ vakkhāmīti yojanā.
337“第一、最后事”是指第一巴拉基格的起源。“第二”是指不与取的起源。“媒嫁”是指媒嫁的起源。“劝诫”是指劝诫的起源。“咖提那衣、羊毛”是词语的拆分,也就是咖提那衣的起源和羊毛的起源。
337.Paṭhamantimavatthuñcāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Dutiyanti adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Sañcarittakanti sañcarittasamuṭṭhānaṃ. Samanubhāsananti samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. ‘‘Kathinaṃ eḷakalomaka’’nti padacchedo, kathinasamuṭṭhānaṃ eḷakalomasamuṭṭhānañca.
338逐句法,是指逐句法的生起。旅途和盗贼之剑,是指旅途的生起和盗贼之剑的生起。说法,是指说法的生起。实事告白,是指实事告白的生起。令盗贼现起,是指令盗贼现起的生起。
338.Padasodhammanti padasodhammasamuṭṭhānaṃ. Addhānaṃ theyyasatthanti addhānasamuṭṭhānaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Desanāti dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Bhūtārocanakanti bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ. Corivuṭṭhāpananti corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ.
339“未获许可的”是指由未获许可所生起的。这十三种生起因中,最先逐一标出的那些学处——第一巴拉基格等学处的生起因——因为是其余学处的前导,所以被称为“头”。正如《附随注疏》中所说:“第一巴拉基格称为一种生起因的头,其余者与它相似”等等。这十三种生起因的方式,就是按“头”的方式显示的十三种生起因方式,由智者优波离长老等人所说。
339.Ananuññātakañcāti ananuññātakasamuṭṭhānañcāti etāni terasa tehi samuṭṭhānehi samuṭṭhitānaṃ tesaṃ sikkhāpadānaṃ paṭhamaṃ paṭhamaṃ niddiṭṭhānaṃ paṭhamapārājikādisikkhāpadasamuṭṭhānānaṃ itaresaṃ pubbaṅgamabhāvato ‘‘sīsānī’’ti vuttāni. Yathāha parivāraṭṭhakathāyaṃ ‘‘paṭhamapārājikaṃ nāma ekaṃ samuṭṭhānasīsaṃ, sesāni tena sadisānī’’tiādi (pari. aṭṭha. 258). Terasete samuṭṭhānanayāti ete sīsavasena dassitā terasa samuṭṭhānanayā. Viññūhi upālittherādīhi.
340其中,在十三种生起因的开头部分,“凡”指的是任何一种罪。“从第一巴拉基格生起”的意思,就是从第一巴拉基格所生起。
340.Tattha terasasu samuṭṭhānasīsesu. Yāti yā pana āpatti. Ādipārājikuṭṭhānāti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā.
341“不与取”这个词放在前面,是因为它是这种生起因所生罪过中的第一个,所以叫“以不与取为前导”,应当理解为“从不与取生起的”。
341. Adinnādāna-saddo pubbako paṭhamo etissā taṃsamuṭṭhānāpattiyāti adinnādānapubbakā, adinnādānasamuṭṭhānāti uddiṭṭhāti yojanā.
342“确实”这个词,指的是完全、决定无疑。
342.Jātūti ekaṃsena.
343这一句是依生起的角度,说为“从劝诫所生起”,应当这样理解。
343. Ayaṃ samuṭṭhānavasena ‘‘samanubhāsanāsamuṭṭhānā’’ti vuttāti yojanā.
344344. “咖提那”这个词是(罪的)前接修饰词,由它产生的那条罪,就叫“咖提那前接修饰词”,被认为是“由咖提那所生起”。意思是:这是从生起的角度,被了知为“咖提那所生起”。
344. Kathina-saddo upapado yassā taṃsamuṭṭhānāya āpattiyā sā kathinupapadā, kathinasamuṭṭhānāti matā ñātā, ayaṃ samuṭṭhānavasena ‘‘kathinasamuṭṭhānā’’ti ñātāti attho.
345以“羊毛”一词作为开头,凡具有与此相同生起(samuṭṭhāna)的,就称为“羊毛等生起”,这就是它的意思。
345. Eḷakaloma-saddo ādi yassā taṃsamuṭṭhānāpattiyā sā eḷakalomādisamuṭṭhānāti attho.
349在此生起之中。
349.Ettha samuṭṭhānesu.
350“如实告白”这个词是那种罪生起的前分,所以叫“以如实告白为前”;意思是“由如实告白所生起”。
350. Bhūtārocana-saddo pubbabhāgo etissā taṃsamuṭṭhānāya āpattiyāti bhūtārocanapubbakā, bhūtārocanasamuṭṭhānāti attho.
351生起因就是已生起;令盗贼受具足戒就是已生起,某法具有这种令盗贼受具足戒的已生起,就是令盗贼受具足戒已生起,意思是令盗贼受具足戒的生起。
351. Samuṭṭhānaṃ samuṭṭhitaṃ, corivuṭṭhāpanaṃ samuṭṭhitaṃ yassā sā corivuṭṭhāpanasamuṭṭhitā, corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānāti attho.
353这里说的“其中”,是指在十三种生起的标题当中,“生起是有心的”这一句,应当分别和“第一”等结合起来理解。第一生起,就是第一巴拉基格的生起。第二生起,就是不与取的生起。第四生起,就是劝诫的生起。第九生起,就是盗贼商队的生起。第十生起,就是说法的生起。第十二生起,就是令盗贼受具足戒的生起。
353.Tatthāti terasasamuṭṭhānasīsesu, ‘‘samuṭṭhānaṃ sacittaka’’nti idaṃ ‘‘paṭhama’’ntiādīhi paccekaṃ yojetabbaṃ. Paṭhamaṃ samuṭṭhānanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ. Dutiyaṃ samuṭṭhānanti adinnādānasamuṭṭhānaṃ. Catutthaṃ samuṭṭhānanti samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ. Navamaṃ samuṭṭhānanti theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Dasamaṃ samuṭṭhānanti dhammadesanāsamuṭṭhānaṃ. Dvādasamaṃ samuṭṭhānanti corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ.
354“生起”是指在生起的开头。“相似”是指由各种生起的开头所产生的罪。“在此”是指在对此生起的判别中。“显现”就是显现,意思是可见。或者,“在此显现”的意思是:在这两部《分别》中,这十三种生起的每一种里,其他相似的生起也会显现出来。现在为了如实展示它们,所以说“精液”等。其中,“精液”是指精液漏泄学处。这个规则在“身触”等条目中也同样适用。这里若有难以理解之处,我们会加以说明。
354.Samuṭṭhāneti samuṭṭhānasīse. Sadisāti tena tena samuṭṭhānasīsena samuṭṭhānā āpattiyo. Idhāti imasmiṃ samuṭṭhānavinicchaye. Dissareti dissante, dissantīti attho. Atha vā idha dissareti idha ubhatovibhaṅge etesu terasasamuṭṭhānesu ekekasmiṃ aññānipi sadisāni samuṭṭhānāni dissantīti attho. Idāni tāni sarūpato nidassetumāha ‘‘sukkañcā’’tiādi. Tattha sukkanti sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ. Esa nayo ‘‘kāyasaṃsaggo’’tiādīsupi. Yadettha duviññeyyaṃ, taṃ vakkhāma.
355“先受用与令受用”是指“比丘明知先受用”这条学处,以及“比丘尼令受用”的乞食学处。“与比丘尼私下相处”是指与比丘尼私下同坐的学处。“有食家中、私下两处”是指有食家中强行进入的学处,以及两条私下同坐的学处。“手指、水中、嬉笑”是指手指戳弄的学处和水中嬉笑的学处。
355.Pubbupaparipāko cāti ‘‘jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhu’’nti (pāci. 120) sikkhāpadañca ‘‘bhikkhuniparipācita’’nti (pāci. 192, 194) piṇḍapātasikkhāpadañca. Raho bhikkhuniyāsahāti bhikkhuniyā saddhiṃ raho nisajjasikkhāpadañca. Sabhojane, raho dve cāti sabhojane kule anupakhajjasikkhāpadañca dve rahonisajjasikkhāpadāni ca. Aṅgulī udake hasanti aṅgulipatodañca udakahasadhammasikkhāpadañca.
356“打击和举起”是指给予打击的学处和举掌威胁的学处。“五十三条应学”是指在七十五条应学法中,嬉笑等十条由言语劝诫而生起,持伞持杖等十一条由说法而生起,一条由盗贼商队而生起,再加上汤饭乞求的学处,除去这二十二条,其余圆形着裙等五十三条应学学处。“锁骨下和膝”是指比丘尼的锁骨下和膝学处。“村间和贪染者”是指村间行走的学处,以及从贪染者手中接受嚼食的学处。
356.Pahāre uggire cevāti pahāradānasikkhāpadañca talasattiuggiraṇasikkhāpadañca. Tepaññāsā ca sekhiyāti pañcasattatisekhiyāsu vakkhamānāni ujjagghikādīni samanubhāsanasamuṭṭhānāni dasa, chattapāṇiādīni dhammadesanāsamuṭṭhānāni ekādasa, theyyasatthasamuṭṭhānaṃ , sūpodanaviññattisikkhāpadañcāti bāvīsati sikkhāpadāni ṭhapetvā parimaṇḍalanivāsanādīni itarāni tepaññāsa sekhiyasikkhāpadāni ca. Adhakkhakubbhajāṇuñcāti bhikkhunīnaṃ adhakkhakaubbhajāṇusikkhāpadañca. Gāmantaramavassutāti gāmantaragamanaṃ, avassutassa hatthato khādanīyaggahaṇasikkhāpadañca.
357-8所谓“掌击、涂树脂、洗净”,就是指掌击、涂树脂、用水洗净等学处。“已住雨安居”,就是“已住雨安居……乃至……五六由旬”这条学处。“不去教诫”,就是不去教诫的学处。“不随行于和尚尼”,就是“所度之和尚尼,两年不应随行”这条学处。这两部律典中所说的这七十五法,是由身和心而生起的,与淫欲相同,属于同一生起,应当这样理解。
357-8.Talamaṭṭhudasuddhi cāti talaghātaṃ, jatumaṭṭhaṃ, udakasuddhikādiyanañca. Vassaṃvutthāti ‘‘vassaṃvutthā…pe… chappañcayojanānī’’ti (pāci. 974) sikkhāpadañca. Ovādāya na gacchantīti ovādāya agamanasikkhāpadañca. Nānubandhe pavattininti ‘‘vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyyā’’ti (pāci. 1112) sikkhāpadañcāti ubhatovibhaṅge niddiṭṭhā ime pañcasattati dhammā kāyacittasamuṭṭhitā methunena samā ekasamuṭṭhānā matāti yojanā.
在这里,圣典中“七十六”这个数目限定,是和“生起学处”一起显示的。但在这里,则是去掉它,只显示与它同类的数目。正因为如此,最初在圣典中,“生起之首”这一项也是连同数目一起显示的,唯独在这里没有显示。上面某些地方之所以显示“生起之首”,是为了说明接下来要说的那些学处属于同类,也是为了说明当接下来要说明数目时,它已经包含在内。所以,那里也会去掉它之后再来说数目。
Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘chasattatī’’ti gaṇanaparicchedo samuṭṭhānasikkhāpadena saha dassito. Idha pana taṃ vinā taṃsadisānameva gaṇanā dassitā. Teneva paṭhamaṃ samuṭṭhānasīsaṃ pāḷiyaṃ gaṇanāyapi dassitaṃ, idheva na dassitaṃ. Upari katthaci samuṭṭhānasīsassa dassanaṃ panettha vakkhamānānaṃ taṃsadisabhāvadassanatthaṃ, gaṇanāya vakkhamānāya antogadhabhāvadassanatthaṃ. Teneva tatthapi taṃ vinā gaṇanaṃ vakkhati.
359“人身”指的是人身学处。“上人法”指的是上人法学处。“粗恶”指的是粗恶语学处。“自欲”指的是自欲供养学处。“嗔恨二”指的是两个嗔恨学处。“第二不定”指的是第二不定学处。
359.Viggahanti manussaviggahasikkhāpadaṃ. Uttari cevāti uttarimanussadhammasikkhāpadañca. Duṭṭhullanti duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ. Attakāmatāti attakāmapāricariyasikkhāpadañca. Duṭṭhadosā duve cevāti dve duṭṭhadosasikkhāpadāni ca. Dutiyāniyatopi cāti dutiyaaniyatasikkhāpadañca.
360抢夺者,指自己把衣布布施出去后又抢回来。转赠者,指把僧团所得的利养转给自己。妄语、粗恶语、离间语,指说妄语、说粗恶语,以及对比丘说离间语。举发粗重罪,指举发粗重罪的学处。掘地,指掘地的学处。
360.Acchindanañcāti sāmaṃ cīvaraṃ datvā acchindanañca. Pariṇāmoti saṅghikalābhassa attano pariṇāmanañca. Musāomasapesuṇāti musāvādo ca omasavādo ca bhikkhupesuññañca. Duṭṭhullārocanañcevāti duṭṭhullāpattiārocanasikkhāpadañca. Pathavīkhaṇanampi cāti pathavīkhaṇanasikkhāpadañca.
361有生类语与异语指的是有生类学处和异语学处。使恼乱指的是使恼乱学处。拖出与浇灌指的是从精舍拖出以及在水中浇灌草木等。因利养指的是因利养教诫比丘尼学处。
361.Bhūtagāmañcavādo cāti bhūtagāmasikkhāpadaṃ, aññavādakasikkhāpadañca. Ujjhāpanakameva cāti ujjhāpanakasikkhāpadañca. Nikkaḍḍho siñcanañcevāti vihārato nikkaḍḍhanañca udake tiṇādisiñcanañca. Āmisahetu cāti āmisahetu bhikkhuniyo ovādasikkhāpadañca.
362“已食者”这条,说的是对已经吃完饭的人,用不是剩下的嚼食之类东西劝他吃,这条学处。“来,不恭敬”这条,说的是“来,贤友,去村里”等所说的学处,以及不恭敬的学处。“恐吓”这条,说的是恐吓比丘的学处。“应藏置”这条,说的是藏匿钵等物的学处。“故意杀生”这条,说的是故意断送有情性命。“及有生命”这条,说的是明知水中有生命还使用的学处。
362.Bhuttāvinti bhuttāviṃ anatirittena khādanīyādinā pavāraṇasikkhāpadañca. Ehanādarinti ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā’’ti (pāci. 275) vuttasikkhāpadañca anādariyasikkhāpadañca. Bhiṃsāpanameva cāti bhikkhubhiṃsanakañca. Apanidheyyāti pattādiapanidhānasikkhāpadañca. Sañcicca pāṇanti sañcicca pāṇaṃ jīvitāvoropanañca. Sappāṇakampi cāti jānaṃ sappāṇakaudakasikkhāpadañca.
363激恼,就是指为了再次作甘马而激恼。不足,就是指给不足二十岁的人授具足戒的学处。共住,就是指与被举罪者共住的学处。驱摈,就是指与受驱摈的沙弥共同受用的学处。如法,就是指被如法劝告时的学处。涂抹,就是指“导向涂抹”等所出的学处。使痴,就是指使人愚痴的学处。以无根,就是指以无根桑喀地谢思诽谤他人的学处。
363.Ukkoṭanañcāti punakammāya ukkoṭanañca. Ūnoti ūnavīsativassasikkhāpadañca. Saṃvāsoti ukkhittakena saddhiṃ saṃvāsasikkhāpadañca. Nāsane cāti nāsitakasāmaṇerasambhogasikkhāpadañca. Sahadhammikanti sahadhammikaṃ vuccamānasikkhāpadañca. Vilekhā cāti ‘‘vilekhāya saṃvattantī’’ti (pāci. 439) āgatasikkhāpadañca. Mohanāti mohanasikkhāpadañca. Amūlakena cāti amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanasikkhāpadañca.
364把追悔和责难给出去,意思是:让人生起追悔,以及对如法的僧团事务表示同意之后又加以责难,还有把衣给出去之后又加以责难。把利养转给个人,指的是把属于僧团的利养转给某个人的学处。什么对你、非时、夺回,指的是“大姊,什么对你,这个男子会做什么呢?”这一句所引出的学处,以及把非时衣认定成“时衣”而分配的学处,还有和比丘尼交换衣之后又夺回的学处。以错误执取和地狱,指的是以错误执取、错误理解而指责他人的学处,以及用地狱或梵行来诅咒的学处。
364.Kukkuccaṃ khīyanaṃ datvāti kukkuccauppādanañca dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā khīyanañca cīvaraṃ datvā khīyanañca. Pariṇāmeyya puggaleti saṅghikaṃ lābhaṃ puggalassa pariṇāmanasikkhāpadañca. Kiṃ te, akālaṃ, acchindeti ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissatī’’ti (pāci. 705) āgatasikkhāpadañca akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanasikkhāpadañca bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā acchindanasikkhāpadañca. Duggahanirayena cāti duggahitena dupadhāritena paraṃ ujjhāpanasikkhāpadañca nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanasikkhāpadañca.
365“对众”这条,就是《巴吉帝亚》908条所说的学处:“若对众的衣利养制造障碍。”
“对分配”这条,就是《巴吉帝亚》912条所说的学处:“若阻挠如法的衣分配。”
“软弱期望也同样”这条,就是《巴吉帝亚》921条所说的学处:“若以对衣的软弱期望而越过衣时。”
“如法迦絺那衣的撤销”这条,就是《巴吉帝亚》928条所说的学处:“若阻挠如法的迦絺那衣撤销。”
“故意使不安乐也同样”这条,就是《巴吉帝亚》942条所说的学处:“若故意使比丘尼不安乐。”
365.Gaṇassa cāti ‘‘gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyyā’’ti (pāci. 908) vuttasikkhāpadañca. Vibhaṅgañcāti ‘‘dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyyā’’ti (pāci. 912) vuttasikkhāpadañca. Dubbalāsā tatheva cāti ‘‘dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyā’’ti (pāci. 921) vuttasikkhāpadañca. Dhammikaṃ kathinuddhāranti ‘‘dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyyā’’ti (pāci. 928) vuttasikkhāpadañca. Sañciccāphāsumeva cāti ‘‘bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyyā’’ti (pāci. 942) vuttasikkhāpadañca.
366366.“自己给了住处之后”,是指“比丘尼给了住处之后,因生气、不满而把人赶走”这条学处。“辱骂”,是指“辱骂或讥嫌比丘”这条学处。“暴躁者”,是指“以暴躁态度辱骂僧团”这条学处。“对施主家悭吝”,是指“对施主家悭吝”这条学处。“令孕妇站起”,是指“令孕妇站起”这条学处。
366.Sayaṃ upassayaṃ datvāti ‘‘bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyyā’’ti (pāci. 951) vuttasikkhāpadañca. Akkoseyya cāti ‘‘bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā’’ti (pāci. 1029) vuttasikkhāpadañca. Caṇḍikāti ‘‘caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāseyyā’’ti (pāci. 1034) vuttasikkhāpadañca. Kulamaccharinī assāti ‘‘kulamaccharinī assā’’ti (pāci. 1043) vuttasikkhāpadañca. Gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya cāti ‘‘gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1068) vuttasikkhāpadañca.
367“哺乳者”这条,指的是“让哺乳者受具足戒”所说的学处。“二年”这条,指的是“让在六法上未学满二年的学尼受具足戒”所说的学处。“僧团未认可”这条,指的是“让已学满学处的学尼、未经僧团认可就受具足戒”所说的学处。这里说了三种曾嫁女,指的是“未满十二岁的曾嫁女”“满十二岁的曾嫁女在六法上二年未学”“二年已学但僧团未认可”所说的这些学处。三种童女,则是按“未满二十岁的童女”等等方式所说的三种。
367.Pāyantinti ‘‘pāyantiṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1073) vuttasikkhāpadañca. Dve ca vassānīti ‘‘dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1080) vuttasikkhāpadañca. Saṅghenāsammatanti ‘‘sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1086) vuttasikkhāpadañca. Tisso gihigatā vuttāti ‘‘ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ (pāci. 1091), paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ (pāci. 1097), dvevassāni sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammata’’nti (pāci. 1103) vuttasikkhāpadāni ca. Tissoyeva kumārikāti ‘‘ūnavīsativassaṃ kumāribhūta’’ntiādinā (pāci. 1120) nayena vuttā tisso ca.
368368. “未满十二岁二者”,指的是“令未满十二岁者受具足戒”(《巴帝摩卡》1137)和“令已满十二岁但未经僧团同意者受具足戒”(《巴帝摩卡》1142)这两条学处。“且止”指的是“且止,尼师,已令受具足戒故”(《巴帝摩卡》1147)所说的学处。“住于愁悲”指的是“令暴躁住于愁悲的学尼受具足戒”(《巴帝摩卡》1159)所说的学处。“别住者欲与”指的是“以别住者的欲与令学尼受具足戒”(《巴帝摩卡》1167)所说的学处。
368.Ūnadvādasavassā dveti ‘‘ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya (pāci. 1137), paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1142) vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Alaṃ tāva teti ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti (pāci. 1147) vuttasikkhāpadañca. Sokāvassāti ‘‘caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1159) vuttasikkhāpadañca. Pārivāsikacchandadānatoti ‘‘pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1167) vuttasikkhāpadañca.
369每年二:就是“每年让人受具足戒”和“一年让两个人受具足戒”所说的那些学处,一共六十九条学处。与不与取同等:因为和不予而取有相同的生起方式。三生起所生:是说由有心的三种生起而生起。
369.Anuvassaṃ duve cāti ‘‘anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya (pāci. 1171), ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyyā’’ti (pāci. 1175) vuttasikkhāpadāni cāti ekūnasattati sikkhāpadāni. Adinnādānatulyattāti adinnādānena samānasamuṭṭhānattā. Tisamuṭṭhānikā katāti sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhahantīti vuttā.
370媒嫁、小房、大精舍,指的是媒嫁,以及自乞造小房和建造大精舍。浣洗与接受,指的是让非亲里比丘尼浣洗旧衣和接受衣服。乞衣,指的是向非亲里居士或居士女乞求衣服的学处。接受超过限度,指的是接受超过限度的学处。
370.Sañcarikuṭimahallakanti sañcarittaṃ, saññācikāya kuṭikaraṇaṃ, mahallakavihārakaraṇañca. Dhovāpanañca paṭiggahoti aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaradhovāpanañca cīvarapaṭiggahaṇañca. Cīvarassa ca viññattinti aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraviññāpanasikkhāpadañca. Gahaṇañca taduttarinti taduttarisādiyanasikkhāpadañca.
371“预先备好的两样”指的是“衣资已备好”这条学处所引出的两条学处。同样,“由使者送衣”指的是由使者送衣资的学处。“丝”指的是丝混的学处。“纯黑”指的是“纯黑”等学处。“只取两分”指的是“应取两分”所说的学处。
371.Upakkhaṭadvayañcevāti ‘‘cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hotī’’ti (pārā. 528) āgatasikkhāpadadvayañca. Tathā dūtena cīvaranti dūtenacīvaracetāpannapahitasikkhāpadañca. Kosiyanti kosiyamissakasikkhāpadañca. Suddhakāḷānanti ‘‘suddhakāḷakāna’’ntiādisikkhāpadañca (pārā. 548). Dve bhāgādānameva cāti ‘‘dve bhāgā ādātabbā’’ti (pārā. 553) vuttasikkhāpadañca.
372“六年”是指六年持衣学处。“旧的”是指“旧敷具”所说的学处。“羊毛洗涤”也是指羊毛洗涤学处。“接受银钱”是指接受银钱学处。“两种种种”是指银钱交易和买卖两项学处。
372.Chabbassānīti chabbassāni dhāraṇasikkhāpadañca. Purāṇassāti ‘‘purāṇasanthatassā’’ti (pārā. 567) vuttasikkhāpadañca. Lomadhovāpanampi cāti eḷakalomadhovāpanasikkhāpadañca. Rūpiyassa paṭiggāhoti rūpiyapaṭiggahaṇasikkhāpadañca. Ubho nānappakārakāti rūpiyasaṃvohārakayavikkayasikkhāpadāni ca.
373“少于绑带”指的是少于五条绑带的学处。“雨季浴衣与线”指的是雨季浴衣的学处,以及乞求线之后让人做衣的学处。“令分配”指的是走到织工那里,对衣令作分配。“直到施门闩与缝”指的是“直到门闩槽,为了安放门闩”所说的学处,以及“应把衣施给非亲里的比丘尼”和“应缝衣”所说的两个学处。
373.Ūnabandhanapatto cāti ūnapañcabandhanapattasikkhāpadañca. Vassasāṭikasuttakanti vassikasāṭikasikkhāpadañca suttaṃ viññāpetvā cīvarakārāpanasikkhāpadañca. Vikappāpajjananti tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappāpajjanañca. Yāva dvāradānañca sibbananti ‘‘yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāyā’’ti (pāci. 135) vuttasikkhāpadañca ‘‘aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya (pāci. 171), cīvaraṃ sibbeyyā’’ti (pāci. 176) vuttasikkhāpadadvayañca.
374关于“饼”:是指用饼或炒粉持来邀请接受这一学处。关于“资具”:是指四个月资具邀请接受这一学处。关于“火”:是指用火取火这一学处。关于“宝”:是指宝这一学处。关于“针……中间省略……善逝的”:是指针房学处等七个学处。
374.Pūvehīti pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāraṇasikkhāpadañca. Paccayoti catumāsapaccayapavāraṇasikkhāpadañca. Jotīti jotiyā samādahanasikkhāpadañca. Ratananti ratanasikkhāpadañca. Sūci…pe… sugatassa cāti sūcigharasikkhāpadādīni satta sikkhāpadāni ca.
375“令他人告知求取其他物品”这条学处,就是“应该告知求取其他物品”所说的学处。“令他人换取其他物品”这条学处,就是“自己换取其他物品之后,再令他人换取其他物品”所说的学处。关于僧团所有的物品,说了两条,就是“用僧团所有的物品令他人换取其他物品”和“用僧团所有的物品、由自己求取来的物品令他人换取其他物品”所说的两条学处。关于大众所有的物品,说了两条,就是“用大众所有的物品令他人换取其他物品”和“用大众所有的物品、由自己求取来的物品令他人换取其他物品”所说的两条学处。
375.Aññaviññattisikkhā cāti ‘‘aññaṃ viññāpeyyā’’ti (pāci. 749) vuttasikkhāpadañca. Aññaṃ cetāpanampi cāti ‘‘aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 749) vuttasikkhāpadañca. Saṅghikena duve vuttāti ‘‘saṅghikena aññaṃ cetāpeyya (pāci. 759), saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 764) vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Dve mahājanikenāti ‘‘mahājanikena aññaṃ cetāpeyya (pāci. 769), mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 774) vuttāni dve sikkhāpadāni ca.
376同样,关于“以个人的”这一条,是指“以个人的、由自己觉知而来的,再让人另做”所说的那条学处。重衣,是指让人另做重衣的学处。轻,是指让人另做轻衣的学处。“残食、水浴衣也”是句子的切分。二残食,是指“把大便、小便、垃圾、残食丢到墙外或篱笆外,或者叫人丢;丢到青草上,或者叫人丢”这样所说的两条残食学处。水浴衣也,是指水浴衣学处。同样,沙门衣,是指“应给沙门衣”所说的那条学处。
376.Tathāpuggalikenekanti ‘‘puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpeyyā’’ti (pāci. 779) vuttamekasikkhāpadañca. Garupāvuraṇanti garupāvuraṇacetāpanasikkhāpadañca. Lahunti lahupāvuraṇacetāpanasikkhāpadaṃ. ‘‘Vighāsā udasāṭi cā’’ti padacchedo. Dve vighāsāti ‘‘uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā (pāci. 825), harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’ti (pāci. 829) evaṃ vuttāni dve vighāsasikkhāpadāni ca. Udasāṭi cāti udakasāṭikasikkhāpadañca. Tathā samaṇacīvaranti tathā ‘‘samaṇacīvaraṃ dadeyyā’’ti (pāci. 917) vuttasikkhāpadañcāti.
377就这样,这四十九种法,由照见苦的尽头的世尊定为有六种生起来源;它们正等同于媒嫁,由媒嫁学处使其等同,已被允许、已被制定。应当这样连接理解。
377. Iti ete ekūnapaṇṇāsa dhammā dukkhantadassinā bhagavatā chasamuṭṭhānikā teyeva sañcarittasamā sañcarittasikkhāpadena samā katā anumatā paññattāti yojanā.
378“僧破”指僧破学处。“破随行、难教、坏”指破随行学处、难教学处、坏族学处。“覆粗恶”指覆粗恶学处。“见”指不舍见学处。“欲、戏笑,二”指不与欲而去学处,以及因戏笑而在家中行走、在家中坐下的这两个学处。
378.Saṅghabhedoti saṅghabhedasikkhāpadañca. Bhedānuvattadubbacadūsakāti bhedānuvattakadubbacakuladūsakasikkhāpadāni ca. Duṭṭhullacchādananti duṭṭhullapaṭicchādanasikkhāpadañca. Diṭṭhīti diṭṭhiappaṭinissajjanasikkhāpadañca . Chandaujjagghikā duveti chandaṃadatvāgamanasikkhāpadañca ujjagghikāya antaraghare gamananisīdanasikkhāpadadvayañca.
379“少声二”所说的,是指“我当少声进入村中行走、坐下”这两条学处。“不说话”所说的,是指“我不用满口的食物说话”这条学处。“地、低座、站立”所说的,是指“坐在地上”、“坐在低座上”、“站着对坐着的人”所说的学处。“在后、非道、及”所说的,是指“走在后面而对于走在前面的人”、“走在非道上而对于走在道上的人”这两条学处。
379.Appasaddā duve vuttāti ‘‘appasaddo antaraghare gamissāmi, nisīdissāmī’’ti (pāci. 588, 589) vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Na byāhareti ‘‘na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’ti (pāci. 619) vuttasikkhāpadañca. Chamā, nīcāsane, ṭhānanti ‘‘chamāyaṃ nisīditvā (pāci. 645), nīce āsane nisīditvā (pāci. 647), ṭhito nisinnassā’’ti (pāci. 648) vuttasikkhāpadañca. Pacchato uppathena cāti ‘‘pacchato gacchanto purato gacchantassa (pāci. 649), uppathena gacchanto pathena gacchantassā’’ti (pāci. 650) vuttasikkhāpadadvayañca.
380覆过,是指覆藏罪过的学处。随行,是指随从被举罪者的学处。执取,是指“同意握手”所说的学处。应表决,是指“没有通知甘马僧团、不知道僧伽的同意就提出表决”所说的学处。我拒绝,以及修学,是指“我弃绝佛陀”所说的学处。同样地,于某种事,是指“在某种诤事中被拒绝”所说的学处。
380.Vajjacchādāti vajjato paṭicchādanasikkhāpadañca. Anuvattā cāti ukkhittānuvattanasikkhāpadañca. Gahaṇanti ‘‘hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyyā’’ti (pāci. 675) vuttasikkhāpadañca. Osāreyya cāti ‘‘anapaloketvā kārakasaṅghaṃ anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyyā’’ti (pāci. 695) vuttasikkhāpadañca. Paccakkhāmīti sikkhā cāti ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmī’’ti (pāci. 710) vuttasikkhāpadañca. Tathā kismiñcideva cāti ‘‘kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā’’ti (pāci. 716) vuttasikkhāpadañca.
381“交往”两条,是指依“比丘尼们互相亲近地住在一起”以及“如果有比丘尼这样说:姐妹们,你们就亲密地住在一起吧”这类话所说的两条学处。“打”是指“不断打自己而哭泣”所说的学处。“拆”是指“把比丘尼的衣拆开,或叫人拆开”所说的学处。“苦恼”是指“苦恼的同住者”所说的学处。“又再交往”是指“与居士或居士之子亲近地住在一起”这样再次说的交往学处。“也不平息”是指“当被说‘来吧,姐妹,请平息这件诤事’,回答‘好’之后,后来却没有障碍却不去平息”所说的学处。
381.Saṃsaṭṭhā dve cāti ‘‘bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharantī’’ti (pāci. 722) ca ‘‘yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharathā’’tiādivacanaṃ (pāci. 728) paṭicca vuttasikkhāpadadvayañca. Vadhitvā cāti ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyyā’’ti (pāci. 880) vuttasikkhāpadañca. Visibbetvā cāti ‘‘bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti (pāci. 893) vuttasikkhāpadañca. Dukkhitanti ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti (pāci. 947) vuttasikkhāpadañca. Punadeva ca saṃsaṭṭhāti ‘‘saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’ti (pāci. 956) evaṃ puna vuttasaṃsaṭṭhasikkhāpadañca. Neva vūpasameyya cāti ‘‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’ti (pāci. 995) vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyyā’’ti vuttasikkhāpadañca.
382“明知有比丘的园林”这条学处,说的是“明知是有比丘的园林,不先打招呼就进去”。
“同样地,不邀请”这条学处,说的是“在比丘尼和比丘两部僧众中,不以三种方式邀请”。
“同样地,每半月”这条学处,说的是“每半月,比丘尼应当从比丘僧团请求两件法”。
“同住者二”这条学处,说的是“令同住女受具足戒后,两年内不摄受”(巴吉帝亚 1108),“令同住女受具足戒后,不使远离”(巴吉帝亚 1116)这两条学处。
382.Jānaṃsabhikkhukārāmanti ‘‘jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’ti (pāci. 1024) vuttasikkhāpadañca. Tatheva na pavārayeti ‘‘ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyyā’’ti (pāci. 1051) vuttasikkhāpadañca. Tathā anvaddhamāsañcāti ‘‘anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā’’ti (pāci. 1059) vuttasikkhāpadañca. Sahajīviniyo duveti ‘‘sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya (pāci. 1108), sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyyā’’ti (pāci. 1116) vuttasikkhāpadadvayañca.
383-4如果我说“尊者,请给我衣”,这就是指“尊者,如果你给我衣,我就这样让你受具足戒”这条学处。如果说“你将随行”,这就是指“尊者,如果你随我两个雨安居,我就这样让你受具足戒”这条学处。这三十七法由无与伦比的正自觉者所宣说,全都从身语或从身语意生起,所以是同一生起;所作的劝说,从生起来说,与劝说学处相似,应当这样连接理解。
383-4.Sace me cīvaraṃ ayyeti ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti (pāci. 1151) vuttasikkhāpadañca. Anubandhissasīti ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti (pāci. 1155) vuttasikkhāpadañca. Asamena sambuddhena pakāsitā ime sattatiṃsa dhammā sabbe kāyavācādito kāyavācācittato ekasamuṭṭhānā katā samanubhāsanā siyuṃ samuṭṭhānato samanubhāsanasikkhāpadena sadisā siyunti yojanā.
385咖提那等三者,就是“比丘在衣已做成、咖提那已撤除时”所说的最初三条学处。钵,就是“最多持十日,超过此限的钵”所说的学处。药也是,就是“七日药之诸药”所说的学处。急施衣也是,就是急施衣学处。有疑,就是紧接着其后的有疑学处。离去二事也是,就是在有生命植物那一品中所说的“离去时,既不取出”等两条学处。
385.Kathināni ca tīṇīti ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti (pārā. 462) vuttāni ādito tīṇi sikkhāpadāni. Pattoti ‘‘dasāhaparamaṃ atirekapatto’’ti (pārā. 601) vuttasikkhāpadañca. Bhesajjameva cāti ‘‘paṭisāyanīyāni bhesajjānī’’ti (pārā. 622) vuttasikkhāpadañca. Accekampi cāti accekasikkhāpadañca. Sāsaṅkanti tadanantarameva sāsaṅkasikkhāpadañca. Pakkamantadvayampi cāti ‘‘taṃ pakkamanto neva uddhareyyā’’ti (pāci. 109, 115) bhūtagāmavagge vuttasikkhāpadadvayañca.
386同样地,“前往住处”指的是“到比丘尼住处后,应当教诫比丘尼”这条学处。“辗转食”指的是“辗转食巴吉帝亚”这条学处。“非剩余”指的是“非剩余的嚼食或啖食”这条学处。“有饭食”指的是“被邀请而有饭食”这条学处。“分配后同样地”指的是“分配衣后”这条学处。
386.Tathā upassayaṃ gantvāti ‘‘bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti (pāci. 158) vuttasikkhāpadañca. Paramparaṃ bhojananti ‘‘paramparabhojane pācittiya’’nti (pāci. 221) vuttasikkhāpadañca. Anatirittanti ‘‘anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā’’ti (pāci. 238) vuttasikkhāpadañca. Sabhattoti ‘‘nimantito sabhatto samāno’’ti (pāci. 299) vuttasikkhāpadañca. Vikappetvā tatheva cāti ‘‘cīvaraṃ vikappetvā’’ti (pāci. 373) vuttasikkhāpadañca.
387关于“王”,就是“刹帝利王”那条学处。关于“非时”,就是“非时入村”那条学处。关于“讥嫌”,就是“站立如讥嫌相”那条学处。“阿兰若”和“说过失者”是分句。关于“阿兰若”,就是“于如是阿兰若住处,未事先通知”那条学处。关于“说过失者”,就是“说过失而住”那条学处。关于“钵积蓄亦”,就是“作钵积蓄”那条学处。关于“食前、食后、非时”,就是“若比丘尼食前至俗家”“食后至俗家”“非时至俗家”这三条学处。
387.Raññoti ‘‘rañño khattiyassā’’ti (pāci. 498) vuttasikkhāpadañca. Vikāleti ‘‘vikāle gāmaṃ paviseyyā’’ti (pāci. 509-512) vuttasikkhāpadañca. Vosāsāti ‘‘vosāsamānarūpā ṭhitā’’ti (pāci. 558) vuttasikkhāpadañca. ‘‘Āraññake ussayavādikā’’ti padacchedo. Āraññaketi ‘‘tathārūpesu āraññakesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃvidita’’nti (pāci. 570) vuttasikkhāpadañca. Ussayavādikāti ‘‘ussayavādikā vihareyyā’’ti (pāci. 679) vuttasikkhāpadañca. Pattasannicayañcevāti ‘‘pattasannicayaṃ kareyyā’’ti (pāci. 734) vuttasikkhāpadañca. Pure, pacchā, vikālaketi ‘‘yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti (pāci. 855) ca ‘‘pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā’’ti (pāci. 860) ca ‘‘vikāle kulāni upasaṅkamitvā’’ti (pāci. 865) ca vuttasikkhāpadattayañca.
388-9“五日”是指“超过五日桑喀帝衣行”所说的学处。“转移”是指“持衣转移”所说的学处。同样,“住处二者”是指“不舍住处衣而受用”和“不舍住处而出游行”,如此与住处一起所说的两条学处。“枝”是指“于枝上生之疮或”所说的学处。“座”是指“未问比丘而坐于前座”所说的学处。这二十九法,从身语、从身语意生起,所以全都是二因生起;由此而有咖提那,为咖提那所生起,这是连结。
388-9.Pañcāhikanti ‘‘pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkameyyā’’ti (pāci. 898) vuttasikkhāpadañca. Saṅkamaninti ‘‘cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 903) vuttasikkhāpadañca. Tathā āvasathadvayanti ‘‘āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjeyya (pāci. 1004), āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyyā’’ti (pāci. 1009) evaṃ āvasathena saddhiṃ vuttasikkhāpadadvayañca. Pasākheti ‘‘pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā’’ti (pāci. 1063) vuttasikkhāpadañca. Āsane cāti ‘‘bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyyā’’ti (pāci. 1215) vuttasikkhāpadañcāti ime pana ekūnatiṃsa dhammā kāyavācato, kāyavācācittato ca samuṭṭhānato sabbe dvisamuṭṭhānikā, tatoyeva kathinasambhavā kathinasamuṭṭhānā hontīti yojanā.
390“二卧”指两个共卧学处。“插榫脚”指插榫脚学处。“团食”指住处团食学处。“众食”指众食学处。“非时”指非时食学处。“储藏”指储藏学处。“齿木”指齿木学处。“裸行”指裸行学处。
390.Dve seyyāti dve sahaseyyasikkhāpadāni ca. Āhaccapādo cāti āhaccapādakasikkhāpadañca. Piṇḍañcāti āvasathapiṇḍabhojanasikkhāpadañca. Gaṇabhojananti gaṇabhojanasikkhāpadañca . Vikāleti vikālabhojanasikkhāpadañca. Sannidhiñcevāti sannidhikārakasikkhāpadañca. Dantaponanti dantaponasikkhāpadañca. Acelakanti acelakasikkhāpadañca.
391“出征”指的是“为了观看出征的军队而前往”这条学处。“住、战阵”是拆开来的词组。“住”指的是“住于军队中”这条学处。“战阵”指的是“前往战阵……中略……或者去观看军阵”这条学处。“酒”指的是饮酒学处。“半月内沐浴”指的是半月内沐浴学处。“作坏色”指的是“三种作坏色”这条学处。“应悔过二者”指的是前面没提到的两个应悔过学处。
391.Uyyuttañcāti ‘‘uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyyā’’ti (pāci. 311) vuttasikkhāpadañca. ‘‘Vase uyyodhi’’nti padacchedo. Vaseti ‘‘senāya vaseyyā’’ti (pāci. 318) vuttasikkhāpadañca. Uyyodhinti ‘‘uyyodhikaṃ vā…pe… anīkadassanaṃ vā gaccheyyā’’ti (pāci. 323) vuttasikkhāpadañca . Surāti surāpānasikkhāpadañca. Orena nhāyananti orenaddhamāsanahāyanasikkhāpadañca. Dubbaṇṇakaraṇañcevāti ‘‘tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇāna’’nti (pāci. 368) vuttasikkhāpadañca. Pāṭidesanīyadvayanti vuttāvasesaṃ pāṭidesanīyadvayañca.
392蒜,就是关于蒜的学处。应侍立,是指“比丘进食时,应以饮用水或扇子侍立”这条学处。观看舞蹈等,是指“不应前往观看舞蹈、歌唱或奏乐”这条学处。裸,是指“不应裸体沐浴”这条学处。敷具,是指“应以一敷具一覆具为足”这条学处。床,是指“应以一床为足”这条学处。国内,是指“在国内被认为有疑虑之处”这条学处。同样,国外,是指“在国外被认为有疑虑之处”这条学处。
392.Lasuṇanti lasuṇasikkhāpadañca. Upatiṭṭheyyāti ‘‘bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyyā’’ti (pāci. 816) vuttasikkhāpadañca. Naccadassanameva cāti ‘‘naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti (pāci. 834) vuttasikkhāpadañca. Nagganti ‘‘naggā nahāyeyyā’’ti (pāci. 884) vuttasikkhāpadañca. Attharaṇanti ‘‘ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyu’’nti (pāci. 937) vuttasikkhāpadañca. Mañceti ‘‘ekamañce tuvaṭṭeyyu’’nti (pāci. 933) vuttasikkhāpadañca. Antoraṭṭheti ‘‘antoraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti (pāci. 962) vuttasikkhāpadañca. Tathā bahīti ‘‘tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate’’ti (pāci. 966) vuttasikkhāpadañca.
393在安居期内,指的是“不应在安居期内游行”这条学处。宫殿等,指的是“不应前往观看王宫或画堂……甚至莲池”这条学处。高座,指的是“不应使用高座或卧榻”这条学处。纺线,指的是“不应纺线”这条学处。作务,指的是“不应为在家人作务”这条学处。亲手,指的是“不应亲手把嚼食或啖食施给在家人、游方者或女游方者”这条学处。在无比丘的住处,指的是“不应在无比丘的住处安居”这条学处。
393.Antovassanti ‘‘antovassaṃ cārikaṃ careyyā’’ti (pāci. 970) vuttasikkhāpadañca. Agārañcāti ‘‘rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā…pe… pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyyā’’ti (pāci. 978) vuttasikkhāpadañca. Āsandinti ‘‘āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyyā’’ti (pāci. 983) vuttasikkhāpadañca. Suttakantananti ‘‘suttaṃ kanteyyā’’ti (pāci. 987) vuttasikkhāpadañca. Veyyāvaccanti ‘‘gihiveyyāvaccaṃ kareyyā’’ti (pāci. 991) vuttasikkhāpadañca. Sahatthā cāti ‘‘agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyyā’’ti (pāci. 1000) vuttasikkhāpadañca . Āvāse ca abhikkhuketi ‘‘abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyyā’’ti (pāci. 1047) vuttasikkhāpadañca.
394伞,是指“不应持伞与鞋”这条学处。车乘,是指“不应乘车”这条学处。腰带,是指“不应系腰带”这条学处。装饰,是指“不应佩戴女人装饰”这条学处。香涂,是指“不应以香色料沐浴”“不应以香粉沐浴”这两条学处。“比丘尼……中略……在家女”这一段,则是说“应让比丘尼按摩”等四条学处。
394.Chattanti ‘‘chattupāhanaṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 1178) vuttasikkhāpadañca. Yānañcāti ‘‘yānena yāyeyyā’’ti (pāci. 1186) vuttasikkhāpadañca. Saṅghāṇinti ‘‘saṅghāṇiṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 1191) vuttasikkhāpadañca. Alaṅkāranti ‘‘itthālaṅkāraṃ dhāreyyā’’ti (pāci. 1195) vuttasikkhāpadañca. Gandhavāsitanti ‘‘gandhavaṇṇakena nahāyeyya (pāci. 1199), vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’ti (pāci. 1203) vuttasikkhāpadadvayañca. ‘‘Bhikkhunī…pe… gihiniyā’’ti etena ‘‘bhikkhuniyā ummaddāpeyyā’’tiādīni (pāci. 1207) cattāri sikkhāpadāni vuttāni.
395同样覆肩衣是指“不穿覆肩衣进入村落”这条学处。不过,这四十三法全都依身与心而有两种等起。从等起来说,它们与羊毛那条相同,应当这样连接理解。
395.Tathāsaṃkaccikāti ‘‘asaṃkaccikā gāmaṃ paviseyyā’’ti (pāci. 1225) evaṃ vuttasikkhāpadañca. Ime pana tecattālīsa dhammā sabbe kāyacittavasena dvisamuṭṭhānikā. Eḷakalomena samuṭṭhānato samā hontīti yojanā.
396-7“除了”是指“不应向女人说法超过五六句,除非有有智慧的男人在场”这条学处所说的。“未受委任”是指“未受委任不应教诫比丘尼”这条学处所说的。同样,“日没后”是指“不应在日没后教诫比丘尼”这条学处所说的。“畜生明两种”是指“不应学习畜生明、不应教人畜生明”这样所说的两条学处。“未作求听”是指“不应向未作求听的比丘提问”这条学处所说的。以上这六法,是从语、从语与心这两种起因生起的。与逐句法相同,这就是它们与逐句法相似的情况。
396-7.Aññatrāti ‘‘mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahenā’’ti (pāci. 63) vuttasikkhāpadañca. Asammato cevāti ‘‘asammato bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti (pāci. 146) vuttasikkhāpadañca. Tathā atthaṅgatena cāti ‘‘atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyyā’’ti (pāci. 154) vuttasikkhāpadañca. Tiracchānavijjā dve vuttāti ‘‘tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, vāceyyā’’ti (pāci. 1014, 1018) evaṃ vuttāni dve sikkhāpadāni ca. Anokāsakatampi cāti ‘‘anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyyā’’ti (pāci. 1220) vuttasikkhāpadañcāti ime pana sabbe cha dhammā vācato, vācācittato cāti imehi dvīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhānikā honti. Padasodhammatulyatā ayametesaṃ padasodhammena sadisabhāvoti yojanā.
398-9“一”这条,说的是“和比丘尼约好以后,一起走同一条路”这个学处。“船”这条,说的是“登上同一条船”这个学处。“美食”这条,说的是“没病却为了自己乞求美食来吃”这个学处。“约定”这条,说的是和女人约好一起走的学处。“剃除”这条,说的是“在狭窄处让人剃除体毛”这个学处。“谷”这条,说的是“或知道是生谷”这个学处。“受邀请”这条,说的是“受到邀请或劝请,吃嚼食或啖食”这个学处。“应悔过八”这条,说的是对比丘尼所说的八条应悔过。最胜佛陀制定的这十四条学处,从四种起因生起:从身、从身与语、从身与心、从语与心,以这四种起因生起。从起因来说,和道路学处相同,这就是它们被认为的关联。
398-9.Ekanti ‘‘bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyyā’’ti (pāci. 180) vuttasikkhāpadañca. Nāvanti ‘‘ekanāvaṃ abhiruheyyā’’ti (pāci. 188) vuttasikkhāpadañca. Paṇītañcāti ‘‘paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvābhuñjeyyā’’ti (pāci. 259) vuttasikkhāpadañca. Saṃvidhānañcāti mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya gamanasikkhāpadañca. Saṃhareti ‘‘sambādhe lomaṃ saṃharāpeyyā’’ti (pāci. 799) vuttasikkhāpadañca. Dhaññanti ‘‘āmakadhaññaṃ viññatvā vā’’ti (pāci. 821) vuttasikkhāpadañca. Nimantitā cevāti ‘‘nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā’’ti (pāci. 1038) vuttasikkhāpadañca. Pāṭidesaniyaṭṭhakanti bhikkhunīnaṃ vuttā aṭṭha pāṭidesanīyā ceti buddhaseṭṭhena paññattā etā cuddasa sikkhā catusamuṭṭhānā kāyato, kāyavācato, kāyacittato, vācācittato cāti catūhi samuṭṭhānehi samuṭṭhahanti. Samuṭṭhānato addhānena addhānasikkhāpadena samā hontīti matāti yojanā.
400-1“窃听”是指关于窃听处的学处。“索求汤等”是指关于索求汤饭的学处。“在黑暗中”是指“在黑夜无灯时”所说的学处。同样,“在遮蔽处”是指“在遮蔽的地方”所说的学处。“在露天处”是指“在露天与男子一起”这样所说的学处。“以及在街道上”是指紧接着其后“在街道或巷陌或十字路口与男子一起”所说的学处。这六法都是阿迪恰班杜所宣说的,从第四和第六项来看,从身与心生起,也从身、语、心生起,以盗贼商队而生起,与盗贼商队学处有相同的生起方式,应当这样连接理解。
400-1.Sutinti upassutitiṭṭhanasikkhāpadañca. Sūpādiviññattinti sūpodanaviññattisikkhāpadañca. Andhakāreti ‘‘rattandhakāre appadīpe’’ti (pāci. 839) vuttasikkhāpadañca. Tatheva ca paṭicchanneti ‘‘paṭicchanne okāse’’ti (pāci. 843) vuttasikkhāpadañca. Okāseti ‘‘ajjhokāse purisena saddhi’’nti (pāci. 847) evaṃ vuttasikkhāpadañca. Byūhe cāti tadanantarameva ‘‘rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhi’’nti (pāci. 851) āgatasikkhāpadañcāti ime sabbepi ādiccabandhunā desitā cha dhammā catutthacchaṭṭhato kāyacittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhahantā theyyasatthasamuṭṭhānā theyyasatthasikkhāpadena samānasamuṭṭhānā siyunti yojanā.
402402. 关于“持伞者、持杖者”:也就是“不向手持伞的人、手持杖的人(说法)”这两条学处。关于“持刀者、持武器者”:也就是“不向手持刀的人、手持武器的人(说法)”这两条学处。关于“鞋、拖鞋、车乘”:也就是“不向穿鞋的人、穿拖鞋的人、乘车的人(说法)”这三条学处。关于“卧床、盘腿坐”:也就是“不向躺在床上的人、盘腿坐着的人(说法)”这两条学处。
402.Chatta, daṇḍakarassāpīti ‘‘na chattapāṇissa daṇḍapāṇissā’’ti (pāci. 635) vuttasikkhāpadadvayañca. Satthāvudhakarassāpīti ‘‘na satthapāṇissa (pāci. 636), na āvudhapāṇissā’’ti (pāci. 637) vuttasikkhāpadadvayañca. Pādukūpāhanā, yānanti ‘‘na pādukāruḷhassa (pāci. 638), na upāhanāruḷhassa (pāci. 639), na yānagatassā’’ti (pāci. 640) vuttasikkhāpadattayañca. Seyyā, pallatthikāya cāti ‘‘na sayanagatassa (pāci. 641), na pallatthikāya nisinnassā’’ti (pāci. 642) vuttasikkhāpadadvayañca.
403“缠头、覆头”这两条,就是“不向缠头者、不向覆头者”所说的两条学处。以上指出的这十一种法,都是由被称为“语心”的同一生起所生起,所以称为“说法生起”,应当这样理解它们的关联。
403.Veṭhitoguṇṭhito cāti ‘‘na veṭhitasīsassa (pāci. 643), na oguṇṭhitasīsassā’’ti (pāci. 644) vuttasikkhāpadadvayañcāti nidassitā sabbe ekādasa dhammā vācācittasaṅkhātena ekena samuṭṭhānena samuṭṭhitā dhammadesanasamuṭṭhānāti saññitā sallakkhitāti yojanā.
404404. 关于这一点,先要了解混合生起的情况;决定生起有三种,它们各自只属于一条学处,为了单独说明这一点,所以说了“实事告知”等。“实事告知”:这条学处由三种无心生起所生起。“以及令盗贼受具足戒”:这条学处由语心、身语心两种生起所生。“未经允许”:“未经允许”就是未经允许这件事本身。“未经允许这件事本身”:这条学处由语、身语、语心、身语心四种生起所生。“此三”:指这三条学处。“不混合”:就是说不与任何其他学处混杂在一起生起。
404. Evaṃ tāva sambhinnasamuṭṭhānaṃ veditabbaṃ, niyatasamuṭṭhānaṃ tividhaṃ, taṃ ekasseva sikkhāpadassa hotīti visuṃyeva dassetumāha ‘‘bhūtārocanakañcevā’’tiādi. Bhūtārocanakañcevāti tīhi acittakasamuṭṭhānehi samuṭṭhitaṃ bhūtārocanasikkhāpadañca. Corivuṭṭhāpanampi cāti vācācittato, kāyavācācittato cāti dvīhi samuṭṭhitaṃ corivuṭṭhāpanasikkhāpadañca. Ananuññātameva ananuññātamattaṃ. Ananuññātamattanti vācato, kāyavācato, vācācittato, kāyavācācittato cāti catūhi samuṭṭhitaṃ ananuññātasikkhāpadañcāti. Idaṃ tayanti idaṃ sikkhāpadattayaṃ. Asambhinnanti kenaci aññena sikkhāpadena asammissasamuṭṭhānaṃ.