《篇章问论解说》
Khandhakapucchākathāvaṇṇanā
300「其余」,指在显示不能者的一切句中。
300.Sesesūti abhabbapuggalaparidīpakesu sabbapadesu.
302「愿他们毁灭」,这是词的分解。「以破为先」,此处是表属格义的主格,意为「以破为先者的」或「为以破为先者」。
302. ‘‘Nassantu ete’’ti padacchedo. Purakkhakāti ettha sāmiatthe paccattavacanaṃ, bhedapurekkhakassa, bhedapurekkhakāyāti attho.
303「其余」,是指在其余显示不共住等义的拒绝句中。
303.Sesesūti avasesesu asaṃvāsakādidīpakesu paṭikkhepapadesu.
304「说一恶作罪」,是指由于不进入雨安居等因缘而生,从种类上说唯有一恶作罪。
304.Ekāvadukkaṭāpatti vuttāti vassaṃ anupagamanādipaccayā jātito ekāva dukkaṭāpatti vuttā.
305「与布萨相同」,意为与《布萨犍度》中所说相似的罪,如是认可、如是意许。
305.Uposathasamāmatāti uposathakkhandhake vuttasadisā jātā āpattiyo matā adhippetā.
306「皮革」者,指皮革犍度章。句意连结为:「六群比丘抓住小母牛而杀之者,犯波逸提。」「小母牛」者,指具足力气的年轻母牛。她因已越过、超越小牛犊的状态而立名,故称「小母牛」。
306.Cammeti cammakkhandhake. Vacchatariṃ gahetvā mārentānaṃ chabbaggiyānaṃ pācitti vuttāti sambandho. Vacchatarinti balasampannaṃ taruṇagāviṃ. Sā hi vacchakabhāvaṃ taritvā atikkamitvā ṭhitattā ‘‘vacchatarī’’ti vuccati.
307「触其肢」者,指以自身之肢在外触母牛之肢。「于其余者」者,指抓取母牛的角等,或骑上其背。如所说:「六群比丘在阿致罗筏底河中,抓取正在渡河之母牛的角等。」
307.Aṅgajātaṃ chupantassāti gāvīnaṃ aṅgajātaṃ attano aṅgajātena bahi chupantassa. Sesesūti gāvīnaṃ visāṇādīsu gahaṇe, piṭṭhiabhiruhaṇe ca. Yathāha ‘‘chabbaggiyā bhikkhū aciravatiyā nadiyā gāvīnaṃ tarantīnaṃ visāṇesupi gaṇhantī’’tiādi (mahāva. 252).
309「此处」者,指在药篇章中。「周围二指」者,指大便道与小便道周围二指量的区域。应连结为:「对行刀手术者,说偷兰遮。」如所说:「诸比丘!不应在密处周围二指处行刀手术或灌肠手术,若行者,犯偷兰遮。」此处所说的「周围二指」,乃仅就刀手术而说。至于灌肠手术,则于密处本身即被禁止。
309.Tattha bhesajjakkhandhake. Sāmantā dvaṅguleti vaccamaggapassāvamaggānaṃ sāmantā dvaṅgulamatte padese. Satthakammaṃ karontassa thullaccayamudīritanti yojanā. Yathāha – ‘‘na, bhikkhave, sambādhassa sāmantā dvaṅgule satthakammaṃ vā vatthikammaṃ vā kāretabbaṃ, yo kāreyya, āpatti thullaccayassā’’ti (mahāva. 279). Ettha ca ‘‘sāmantā dvaṅgule’’ti idaṃ satthakammaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Vatthikammaṃ pana sambādheyeva paṭikkhittaṃ.
由于‘诸比丘!除了被邀请之外,不应食用他人的饭粥。若食用者,应如法处理’这一句,故说‘于饭粥有波逸提’。此处,饭粥是指浓粥。《义疏》中说:‘可搓捏成团而饮的粥。’‘波逸提’是指依展转食戒与足食戒所犯的波逸提。‘其余’指煮于内、熟于内、自煮而食用等情形。如所说:‘诸比丘!不应食用煮于内者、熟于内者、自煮者。若食用者,犯恶作。’等等。
‘‘Na, bhikkhave, aññatra nimantitena aññassa bhojjayāgu paribhuñjitabbā, yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti (mahāva. 283) vuttattā āha ‘‘bhojjayāgūsu pācittī’’ti. Ettha ca bhojjayāgu nāma bahalayāgu. ‘‘Piṇḍaṃ vaṭṭetvā pātabbayāgū’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Pācittīti paramparabhojanapavāraṇasikkhāpadehi pācitti. Sesesūti antovutthaantopakkasayaṃpakkaparibhogādīsu. Yathāha ‘‘na, bhikkhave, antovutthaṃ antopakkaṃ sāmaṃpakkaṃ paribhuñjitabbaṃ, yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (mahāva. 274).
310「衣相应」是指在衣犍度中。
310.Cīvarasaṃyutteti cīvarakkhandhake.
313「在瞻波与拘睒弥」是指在瞻波犍度与拘睒弥犍度中。「于业中」等,也是如此。
313.Campeyyakeca kosambeti campeyyakkhandhake ceva kosambakakkhandhake ca. ‘‘Kammasmi’’ntiādīsupi eseva nayo.
317「反刍」:因所食之物易于消化,将已入腹中的食物提至口中,反复咀嚼以使其细碎。
317.Romantheti bhuttassa lahuṃ pākattāya kucchigataṃ mukhaṃ āropetvā saṇhakaraṇavasena anucālane.
318「在住所中」:指《住所犍度》中所说。「重物」:指重物。
318.Senāsanasminti senāsanakkhandhake. Garunoti garubhaṇḍassa.
320「僧团破裂」:指《僧团破裂犍度》中所说。
320.Saṅghabhedeti saṅghabhedakakkhandhake.
321“随破裂者”指随同僧团分裂者。“别众食”即于别众中进食。
321.Bhedānuvattakānanti saṅghabhedānuvattakānaṃ. Gaṇabhogeti gaṇabhojane.
322“彼”者,此处指于一切行持中以无恭敬而行,此为余说。余者其义自明。
322.Sāti ettha sabbavattesu anādariyena hotīti seso. Sesaṃ uttānatthameva.