不定法论之注释
Aniyatakathāvaṇṇanā
542-3现在,在桑喀地谢沙论之后,为了显示不定论而说「以独坐之欲」等句。于独处而坐称为独坐,对此之欲为独坐之欲;以彼独坐之欲,意即与淫欲法相应的烦恼。正如注疏中所说:「『独坐之欲』,是指与淫欲法相应的烦恼。」于分别句中虽提到多种独处:「独处有眼之独处、耳之独处。眼之独处,是指眼被按压、或眉被扬起、或头被抬起时不能看见;耳之独处,是指不能听闻寻常话语。」在此处,唯取眼之独处。如注疏所说:「圣典中虽有『耳之独处』之说,但应限定以眼之独处来理解。」
542-3. Idāni saṅghādisesakathānantaraṃ aniyatakathaṃ dassetumāha ‘‘rahonisajjassādenā’’tiādi. Rahasi nisajjā rahonisajjā, tassā assādo rahonisajjassādo, tena rahonisajjassādena, methunadhammasannissitena kilesenāti attho. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘rahonisajjassādoti methunadhammasannissitakileso vuccatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.451). ‘‘Raho nāma cakkhussa raho sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotu’’nti (pārā. 445) padabhājane vuttarahesu cakkhussa raho eva idhādhippeto. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘sotassa raho’ti āgataṃ, cakkhussa raheneva pana paricchedo veditabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.444-445).
由于眼之独处,「遮蔽」一词也因其遮蔽性而包含在内,「适于行事」一词也包含于其中。由于用了「坐」这个词,「于座」一词也就被包含在内了。由于用了「欲往女人近处」这句话,「与女人一起」的意思也被包含在内。如是,由义摄得之词而说为:若有比丘与女人,一男一女,独处于遮蔽的座位、适于行事之处,住于坐之欲贪。意即:由于眼之独处,位于小屋等所遮蔽之处,坐于适合彼淫欲行事的座位,与当日所生的女人会合,住于坐之欲贪。在此,「女人」一词是指当日所生的女人。何以得知?因为分别句中曾说:「女人,是指人女,不是夜叉女,不是饿鬼女,不是畜生女,乃至当日所生之女孩,更何况成年女。」
Cakkhussa rahattā ‘‘paṭicchanna’’nti imampi paṭicchannattā eva ‘‘alaṃkammaniya’’nti imampi saṅgaṇhāti. Nisajjasaddopādānena ‘‘āsane’’ti idampi gahitameva. ‘‘Mātugāmassa santikaṃ gantukāmo’’ti iminā ‘‘mātugāmena saddhi’’nti idampi gahitameva. Evaṃ sāmatthiyā labbhamānapadopādānena yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjassādenāti vuttaṃ hoti. Cakkhussa rahabhāvena kuṭṭādipaṭicchanne teneva methunasevanakammassa anurūpe āsane tadahujātāyapi manussitthiyā saha nisajjassādarāgena samannāgato hutvāti attho. Ettha ‘‘mātugāmassā’’ti tadahujātampi itthiṃ gaṇhātīti kuto labbhatīti? ‘‘Mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī’’ti (pārā. 445) padabhājanato labbhati.
“穿着”一词,是指系腰带、披着衣的意思。“一切处”即如所说的那些行为,也涵盖前后行为。因此,才作了“于一一行为中”这样的分别。若他坐下,则有恶作,这是此处的关联。因为将要说到“两者同坐时为波逸提”,所以应就恶作来理解:一人坐时的情况。
‘‘Nivāsetī’’ti iminā ‘‘kāyabandhanaṃ bandhati, cīvaraṃ pārupatī’’ti idaṃ lakkhīyati. Sabbatthāti yathāvuttaṃ payogato pubbāparapayoge saṅgaṇhāti. Teneva ‘‘payoge ca payoge cā’’ti vicchāpayogo kato. Nisīdato cassa dukkaṭanti yojanā. ‘‘Ubhinnampi nisajjāya pācittiya’’nti vakkhamānattā dukkaṭaṃ sandhāya ekakassa nisīdatoti gahetabbaṃ.
544544. “两者同坐时”一句,需补上“一次”。为了圆满两者同坐之义,即无论彼此在前、在后或同一刹那,女人或比丘的一次同坐,都是这里所说的。律典中已说:“女人坐时,比丘凑近而坐”等。成为波逸提,这是关联。按行为次数计算,应有多条波逸提,应如此取义:女人或比丘,或两者,起而又坐,反复凑近而坐,依行为次数来计。因为将说“以三种罪”,所以把此处的波逸提取作波罗夷与桑喀地谢沙的标示,说为三中之一。在此,“按行为次数计算”这句话,波罗夷不适用,因为仅一次行为便已构成。然而,以身相触的桑喀地谢沙与波逸提,藉由身体屡屡分离再触,如所说方式而得成。
544.Nisajjāyaubhinnampīti ettha ‘‘saki’’nti seso, ubhinnaṃ nisajjāpūraṇavasena aññamaññassa pure vā pacchā vā ekakkhaṇe vā mātugāmassa vā bhikkhussa vā ekavāraṃ nisajjāyāti vuttaṃ hoti. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘mātugāme nisinne bhikkhu upanisinno vā hotī’’tiādi (pārā. 445). Hoti pācittiyanti yojanā. Payogagaṇanāya ca honti pācittiyānīti gahetabbaṃ, mātugāmassa vā bhikkhuno vā ubhinnaṃ vā uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ upanisīdanapayogagaṇanāya cāti attho. ‘‘Āpattīhipi tīhipī’’ti vakkhamānattā pācittiyaggahaṇaṃ pārājikasaṅghādisesānaṃ upalakkhaṇaṃ hoti, tīsu ekaṃ hotīti vuttaṃ hoti. Ettha ‘‘payogagaṇanāyā’’ti idaṃ pārājikāya na labbhati ekapayogeneva sijjhanato. Kāyasaṃsaggasaṅghādiseso, pana sarīrato punappunaṃ viyujjitvā phusanena pācittiyañca yathāvuttanayeneva labbhati.
于众多女人中,也有众多波逸提,这是关联。在众多女人已坐下时,按所坐的人数计算,仅一个行为便可招来众多波逸提与桑喀地谢沙。“按行为次数计算”这句话,在这里也适用,因此,当她们各自起而又坐、反复坐下时,若自己也起而又坐、反复坐下,按照她们的人数,所犯的罪便因行为次数而成为众多,这个意义得以成立。然而在这里,波罗夷不成立,桑喀地谢沙与波逸提成立。
Bahūsupi mātugāmesu bahukāni pācittiyāni hontīti yojanā. Bahūsu mātugāmesu nisinnesu nisinnānaṃ gaṇanāya ekeneva payogena bahūni pācittiyāni ca saṅghādisesā ca honti. ‘‘Payogagaṇanāya cā’’ti imassa etthāpi yujjamānattā tāsu visuṃ visuṃ uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdantīsu, sayañca uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdato tāsaṃ gaṇanāya āpajjitabbāpattiyo payogagaṇanāya ca bahū hontīti idaṃ labbhati. Etthāpi pana pārājikaṃ na labbhati, saṅghādiseso, pācittiyañca labbhati.
545即使站立在近处的盲人也不构成无犯:虽无耳根的隐密,但由于作为主要条件的“眼根隐密”这一支存在,故说“在十二肘手之内”,以此语表明即使处在可听闻的范围之内(仍是犯)。然而,纵有百位女人也不构成无犯——这是承接,意指有智男子不在近处。有写本作“女人百人亦”,此读亦佳;应将“亦”字解为“而”之义。
545. Samīpe ṭhitopi andho anāpattiṃ na karotīti sotassa rahabhāve asatipi padhānabhūtassa ‘‘cakkhussa raho’’ti imassa aṅgassa vijjamānattā vuttaṃ ‘‘antodvādasahatthake’’ti, iminā savanūpacāre vijjamānepīti vuttaṃ hoti. Itthīnaṃ tu satampi ca na karoti anāpattinti yojanā, viññuno purisassa asannihitabhāvenāti adhippāyo. ‘‘Itthīnampi satampi cā’’ti likhanti, tatopi ayameva pāṭho sundaro. Pi-saddo vā tu-saddatthe daṭṭhabbo.
546“躺卧”:此处应补“在附近”一词。由于“躺卧”作为“即使睡眠者”的限定语,遮止了“坐着睡眠”的情形,由此可知:在附近坐着睡眠的非盲人男子亦为无犯。以“仅仅”这一限定词摄取了陷入深睡者,是故其义并非那样,而是指在过程中时而辨别犯与不犯、处于浅睡而眠者亦无犯。本应说“关闭门的内室”,但依省略中间词的复合词而说为“关闭的内室”。以“门”一词,应知是以近用说指示属于门一部分的门槛或其附近。若内室并非关闭门的,则从反面显示无犯。
546.Nipajjitvāti ettha ‘‘samīpe’’ti seso, ‘‘niddāyantopī’’ti etassa visesakena ‘‘nipajjitvā’’ti iminā nisīditvā niddāyantoti imassa nivattitattā samīpe nisīditvā niddāyantopi anandho manussapuriso anāpattiṃ karotīti labbhati. ‘‘Kevala’’nti visesanena balavaniddūpagato gahitoti tathā ahutvā antarantarā āpannāpanne vinicchinitvā pavattamānāya kapiniddāya niddāyantopi anāpattiṃ karotīti ayamattho labbhati. ‘‘Pihitadvāragabbhassā’’ti vattabbe majjhapadalopīsamāsavasena ‘‘pihitagabbhassā’’ti vuttaṃ. ‘‘Dvāre’’ti iminā dvārekadesabhūtaṃ ummāraṃ vā taṃsamīpaṃ vā upacārena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sace gabbho pihitadvāro na hoti, anāpattīti byatirekato dassitaṃ.
547在此不定学处中,虽然巴利圣典的无犯段并未直接载有“凡比丘与女人在隐秘、有遮蔽的座位共坐,波逸提”——即第五裸行品第四学处的无犯段所说“无犯:若有任何有智男子作为第二人在场,或站立而非坐,或为值得观察者,或因另有他事而坐,或疯狂者、最初犯者”——但为摄属无犯段而说“在非盲者存在时”等句。“在彼附近”者,从上下文可知。此处以男性词指示男子,“彼亦应非愚、应为人”,这由“有智者”可得知。以“非盲”一词,作为与盲者相似的深睡者的对立词,由此可知为“非睡眠者”,其意为:能辨别可意与不可意、非睡眠的人中男子,存在于眼见的近行范围之内。
547. Imasmiṃ aniyatasikkhāpade pāḷiyaṃ anāpattivāre asatipi ‘‘yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiya’’nti (pāci. 285) pañcamassa acelakavaggassa catutthasikkhāpade anāpattivāre ‘‘anāpatti yo koci viññū puriso dutiyo hoti, tiṭṭhati na nisīdati, arahopekkho, aññavihito nisīdati, ummattakassa ādikammikassā’’ti (pāci. 288) vutte anāpattivāre saṅgahetumāha ‘‘anandhe satī’’tiādi. ‘‘Etassa samīpe’’ti pakaraṇato labbhati. Idha pulliṅganiddesena puriso labbhati, ‘‘tenāpi abālena bhavitabbaṃ, manussajātikena bhavitabba’’nti idañca ‘‘viññusmi’’nti iminā labbhati. Andhasadisaniddūpagatapaṭipakkhavācianandhapadena ‘‘aniddāyante’’ti labbhati, manāpāmanāpaṃ jānante aniddāyante manussapurise dassanūpacārassa anto vijjamāneti attho.
“因坐缘无罪”与此相连,其义为:在如此隐蔽的座位,与女人同坐之缘并无犯。“站立者”一词亦应用于同一句。其义为:即使附近没有具智、有能力的男子,在如此隐蔽的座位,女人或坐于座、或躺卧、或站立时,自己站立者因为没有坐,由此缘而无犯。作隐蔽想者因坐缘无罪,其义为:虽在隐蔽座位与女人同坐,但并未作“隐蔽”之想而坐者,因坐缘无犯。心散乱者因坐缘无罪,如此连结。
‘‘Nisajjapaccayā doso natthī’’ti iminā sambandho, evarūpe raho āsane mātugāmena saddhiṃ nisinnapaccayā āpatti natthīti attho. ‘‘Ṭhitassā’’ti imināpi tadeva padaṃ yojetabbaṃ. Viññumhi paṭibale manussapurise asannihitepi tathāvidhe raho āsane mātugāme āsane nisinnepi sayānepi ṭhitepi sayaṃ ṭhitassa nisajjāya abhāvā tappaccayā āpatti na hotīti attho. Arahasaññino nisajjapaccayā doso natthīti raho āsane mātugāmena saddhiṃ nisajjantassāpi ‘‘raho’’ti saññārahitassa nisīdato nisajjapaccayā anāpattīti attho. Vikkhittacetaso nisajjapaccayā doso natthīti yojanā.
548至此,显示了从波逸提罪的无犯情况后,如今为显示作为此学处不定法之因的三种罪的无犯情况,而说“无罪”等。“以三种犯”者,即依经中所说:“若比丘承认共坐,应以三法之一加以处理:或以波罗夷,或以桑喀地谢沙,或以波逸提。”此即指:第一波罗夷罪、身触桑喀地谢沙罪以及波逸提罪,这三种犯。
548. Ettāvatā pācittiyāpattimattato anāpattippakāraṃ dassetvā idāni imassa sikkhāpadassa aniyatavohārahetubhūtāhi tīhi āpattīhi anāpattipakāraṃ dassetumāha ‘‘na doso’’tiādi. Āpattīhipi tīhipīti ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’ti (pārā. 444) pāḷiyaṃ vuttāhi ‘‘paṭhamapārājikāpattikāyasaṃsaggasaṅghādisesāpattipācittiyāpattī’’ti imāhi tīhipi āpattīhīti vuttaṃ hotīti.
549为显示第二不定法判决中,与第一不定法所说判决相同之外,唯于此中应说而未说的特殊判决,故说“非盲者”等。此处因也包含了粗恶语桑喀地谢沙,为显示对此无犯而说“非聋者”。“非盲非聋”是关联男子而说;关联女人则应取“非盲非聋女”。以下亦然。为显示她也应含摄于听闻近行中,而说“在十二手肘内站立”。
549. Vattabbabhāvenādhikatadutiyāniyatavinicchayato paṭhamāniyate vuttavinicchayehi samaṃ vinicchayaṃ pahāya tattha avuttaṃ imasseva vinicchayavisesaṃ dassetumāha ‘‘anandhā’’tiādi. Idha duṭṭhullavācāsaṅghādisesassāpi gahitattā tato anāpattikaraṃ dassetuṃ ‘‘abadhiro’’ti vuttaṃ. Anandho abadhiroti ‘‘puriso’’ti idaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Itthī’’ti idaṃ sandhāya ‘‘anandhābadhirā’’ti gahetabbaṃ. Evamuparipi. Tenāpi savanūpacārantogadhena bhavitabbanti dassetuṃ ‘‘antodvādasahatthaṭṭho’’ti vuttaṃ.
550“盲者、聋者不作无犯”,这是关联身触桑喀地谢沙而说;“聋者或有眼者,不作无犯”,则是关联粗恶语桑喀地谢沙而说。应当这样理解此处随文而说的含义。
550.‘‘Andho abadhiro anāpattiṃ na karotī’’ti idaṃ kāyasaṃsaggasaṅghādisesaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Badhiro vāpi cakkhumā, na karoti anāpatti’’nti idaṃ pana duṭṭhullavācāsaṅghādisesaṃ sandhāya vuttanti evamettha sandhāya bhāsitattho veditabbo.
由于前不定说中未言明的差别,欲在第二不定说中说明,因此这差别也应在此处说明。那么,应在此说明的差别是什么呢?在那里,说了“于隐蔽座、适于行不净行”这两项座位支;在此,则遮止了“然而座非隐蔽、非适于行不净行”,而提出了“然而足以对女人以粗恶语诽谤”这一之前未出现的支。其中,那里的“女人”包含乃至当日所生的女婴;这里则说“所谓女人,是指人女,非夜叉女,非饿鬼女,非畜生,有智、有能力了知善说恶说、粗恶非粗恶”,唯指有智有能力的女人。那里说了三种罪:“以波罗夷、桑喀地谢沙或波逸提”;这里则说“比丘若承认共坐,应依二法中的一法处置——以桑喀地谢沙或波逸提”,唯说两种罪。在诸桑喀地谢沙中,那里只说了身触桑喀地谢沙:“若彼如是说‘我见尊者与女人共坐而行身触’,他若承认,应令其得罪”;在此则不仅说了此,还说了粗恶语桑喀地谢沙:“若彼如是说‘我闻尊者共坐而以粗恶语诽谤女人’,他若承认,应令其得罪”。这就是二不定的差别。
Purimāniyatakathāya avuttavisesassa dutiyāniyatakathāya vattumicchitattā ayampi viseso idha vattabbo. Koyaṃ viseso, yo idha vattabboti ce? Tattha ‘‘paṭicchanne āsane alaṃkammaniye’’ti (pārā. 444) vuttaṃ āsanaṅgadvayaṃ idha ‘‘na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniya’’nti (pārā. 453) nisedhetvā ‘‘alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsitu’’nti (pārā. 453) idaṃ apubbaṅgaṃ vuttaṃ. Tatra mātugāmoti antamaso tadahujātāpi dārikā gahitā, idha ‘‘mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānitu’’nti (pārā. 454) viññū paṭibalo mātugāmova vutto. Tattha ‘‘pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’ti (pārā. 444) tisso āpattiyo vuttā, idha ‘‘nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā’’ti (pārā. 453) dveyeva āpattiyo vuttā. Saṅghādisesesu ca tattha ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyo mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto’ti, so ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo’’ti (pārā. 448) kāyasaṃsaggasaṅghādisesova vutto, idha so ca vutto, ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyassa mayā sutaṃ nisinnassa mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsentassā’ti, so ca taṃ paṭijānāti, āpattiyā kāretabbo’’ti (pārā. 455) duṭṭhullavācāsaṅghādiseso ca vutto. Ettako ubhinnamaniyatānaṃ viseso.
为何这里没有说呢?应知:这虽是想表达正觉事相的差别,但因为是注释书中所传的抉择差别,所以没有说。这只具足三种等起,即由身与心、语与心、身语与心,而成为三处等起。
Ayaṃ kasmā na vuttoti? Ayaṃ sambodhavatthuviseso vattumicchito pana aṭṭhakathāgatavinicchayavisesatoti tasmā na vuttoti daṭṭhabbo. Tisamuṭṭhānamevidaṃ kāyacittavācācittakāyavācācittavasena tīṇi samuṭṭhānāni etassāti katvā.
以这两条不定学处,在诸学处中已显示了所制的有罪与无罪,但未说任何罪的具体差别。那么,宣说这些有何意义呢?答:世尊在事由生起时制定了这两条不定学处,为的是确立律之决择的相状。如何确立?即使是被具可信语的近事女所举发,也只有承认者应构成罪,不承认者则不尔。因此应知:“任何罪,只要被任何人举发,若承认即成为应作之支。”正是以这些学处来确立决择之相。然而,为何不对比丘尼制定不定学处呢?因为这一决择相随行于一切处,所以未制定。
Imehipi dvīhi aniyatasikkhāpadehi sikkhāpadantaresu paññattāyeva āpattiyo, anāpattiyo ca dassitā, na koci āpattiviseso vutto, tasmā kimetesaṃ vacanenāti? Vuccate – vinayavinicchayalakkhaṇaṃ ṭhapetuṃ bhagavatā uppanne vatthumhi dve aniyatā paññattā. Kathaṃ? Evarūpāyapi saddheyyavacanāya upāsikāya vuccamāno paṭijānamānova āpattiyā kāretabbo, na appaṭijānamāno, tasmā ‘‘yāya kāyaci āpattiyā yena kenaci codite paṭiññātakaraṇaṃyevaṅgaṃ kātabba’’nti imehi sikkhāpadehi vinicchayalakkhaṇaṃ ṭhapitanti veditabbaṃ. Atha kasmā bhikkhunīnaṃ aniyataṃ na vuttanti? Idameva lakkhaṇaṃ sabbattha anugatanti na vuttaṃ.
律决择之解释
Vinayavinicchayavaṇṇanāya