僧伽地施沙论(桑喀地谢沙论)的注释
Saṅghādisesakathāvaṇṇanā
325如是,显示了以种种理趣庄严的波罗夷篇之决断后,现在为了显示紧接着所说的十三篇之决断,而说“欲释放性”等。“欲释放”,即想要释放,其状态为欲释放性,与此相应之心为欲释放性心。在此,“欲释放性”一词,是指在十一种贪中所说的“释放之味”,即道出此桑喀地谢沙的根本因——以释放精液为对象的贪。
325. Evaṃ nānānayapaṭimaṇḍitassa pārājikakaṇḍassa vinicchayaṃ dassetvā idāni tadanantaramuddiṭṭhassa terasakaṇḍassa vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘mocetukāmatā’’tiādi. Mocetuṃ kāmetīti mocetukāmo, tassa bhāvo mocetukāmatā, tāya sampayuttaṃ cittaṃ mocetukāmatācittaṃ. Ettha ‘‘mocetukāmatā’’ti iminā ekādasasu rāgesu ‘‘mocanassādo’’ti vuttaṃ imassa saṅghādisesassa mūlakāraṇaṃ sukkamocanavisayaṃ rāgamāha.
所谓十一种贪,即“释放之味、正释放之味、已释放之味、交合之味、触之味、搔痒之味、见之味、坐之味、语之味、家系缚爱、林取物”。此中,所谓释放,指生殖物质的释放;为此目的,以彼为对象并与贪相应的受,称为释放之味。故注释书中说:“释放之味,即对释放的味著”。正在释放时的味为正释放之味,即在生殖物质正释放时,与彼贪相应的受,称为正释放之味。以此类推,当知已释放之味等乃至语之味诸句的义理次第。以此九句,以味为始,并以杖为喻,显示与之相应的贪。注释书中说:“以九句,以相应味为开头而说贪”。
Ekādasarāgā nāma ‘‘mocanassādo, muccanassādo, muttassādo, methunassādo, phassassādo, kaṇḍuvanassādo, dassanassādo, nisajjassādo, vācassādo, gehassitapemaṃ, vanabhaṅgiya’’nti evamāgatā. Idha mocanaṃ nāma sambhavadhātumocanaṃ, tadatthāya tabbisayarāgasampayuttavedanā mocanassādo nāma. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘mocetuṃ assādo mocanassādo’’ti. Muccamāne assādo muccanassādo, sambhavadhātumhi muccamāne taṃrāgasampayuttā vedanā muccanassādo nāma. Eteneva nayena muttassādādivācassādāvasānesu padesu atthakkamo veditabbo. Imehi navahi padehi assādasīsena kuntayaṭṭhiñāyena taṃsahacarito rāgo dassito. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘navahi padehi sampayuttaassādasīsena rāgo vutto’’ti.
“家系缚爱”者:此中,在家者如母亲等,依所依与能依的称呼方式,被称为“家”。如“床榻发出喧哗声”等譬喻,依止于此的爱著类贪,称为“家系缚爱”。以此句显示贪的自性。从林中折取而来的任何果花等,名为林取物。然而在此,被贪力系缚的心,为消除与女人分离之苦,将其置于彼女之处,并以见、触的方式感受,此乃贪者所应取;因此,他们佩戴的花鬘及槟榔等,以“林取物”一词所指。这是为了显示以所希求对象为境的贪,并依其所依的事物来显示。如注释书所说:“以一句,以自性本身说贪;以一句,依事物而说。林取物实为贪的事物,非贪本身。”
Gehassitapemanti ettha gehaṭṭhā mātuādayo ādheyyaādhāravohārena ‘‘gehā’’ti vuccanti. ‘‘Mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’tiādīsu viya tannissito sinehapariyāyo rāgo ‘‘gehassitapema’’nti vutto. Iminā padena rāgassa sabhāvo sandassito. Vanato bhañjitvā ābhataṃ yaṃ kiñci phalapupphādi vanabhaṅgiyaṃ nāma. Idha pana rāgavasena paṭibaddhacittaṃ mātugāmehi virahadukkhāpanayanatthaṃ (pārā. aṭṭha. 2.240) tesaṃ ṭhāne ṭhapetvā dassanaphusanavasena vindituṃ rāgīhi gahetabbato tehi piḷandhitamālasahitaṃ tambūlanti evamādi ‘‘vanabhaṅgiya’’nti adhippetaṃ. Iminā patthitavisayagocaro rāgo tadāyattavatthuvasena sandassito. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ekena padena sarūpeneva rāgo, ekena padena vatthunā vutto. Vanabhaṅgo hi rāgassa vatthu, na rāgoyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.240).
并非说“欲释放性”,而是以“心”一词,显示能发起违犯行为并与贪相应的特殊心,此违犯行为以身表为特征。由彼心所发起的、称为表的违犯行为,则以“努力”一词显示。所谓努力,即是与彼心相应的精进。然而在此,如“痰丸”等的比喻,应知这是以果中因的借代方式,以表示违犯行为之特殊因的精进一词,来指称违犯行为本身。内外物的摩擦,在空中摇动腰部,这是精液释放的努力之义。精液的释放,即是精液释放。
‘‘Mocetukāmatā’’ti idameva avatvā ‘‘citta’’nti vacanena vītikkamasādhikāya kāyaviññattiyā samuṭṭhāpakaṃ rāgasampayuttaṃ cittavisesaṃ dasseti. Tena cittena samuṭṭhāpiyamānaṃ viññattisaṅkhātaṃ vītikkamaṃ ‘‘vāyāmo’’ti iminā dasseti. Vāyāmo nāma taṃcittasampayuttavīriyaṃ. Ettha pana ‘‘semho guḷo’’tiādīsu viya phale hetūpacārañāyena vītikkamassa visesahetubhūtavīriyavācakena ca padena vītikkamova vuttoti daṭṭhabbaṃ. Ajjhattabāhiravatthughaṭṭanaṃ, ākāse kaṭikampananti sukkamocanattho vāyāmoti attho. Sukkassa mocanaṃ sukkamocanaṃ.
在此处,「精液」指在词语分别中所述的十种精液:青色、黄色、红色、白色、酪色、水色、油色、乳色、酪色(疑为酸奶色)、酥色。因众生胆汁等藏器的差别,或因地界等四种元素之差别,或因味、血、肉、脂、骨、骨髓这六种身界之差别,而以种种方式分出的十种精液中的任何一种。释放,即令其散出之同义词,谓从自然安住的本处将其释出。正如词语分别中所说:「散出,即称为从处所的移动。」在此,所谓「处」,有说指膀胱头的排泄器官根部;有说指腰部;另有说指全身。这三种说法中,注书赞叹第三说为善说:应知除了毛发、爪、齿的肉分离处,以及干枯精液所附着的排泄粪便、痰、涕等的皮肤之外,其余全身,如身净色、命根、未系缚的胆汁等乃至生殖物质,皆为处。
Ettha ca sukkassāti ‘‘sukkanti dasa sukkāni nīlaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ takkavaṇṇaṃ dakavaṇṇaṃ telavaṇṇaṃ khīravaṇṇaṃ dadhivaṇṇaṃ sappivaṇṇa’’nti (pārā. 237) padabhājane vuttāni sattānaṃ pittādiāsayabhedena, pathavidhātuādīnaṃ catunnaṃ vā rasasoṇitamaṃsamedaaṭṭhiaṭṭhimiñjānaṃ channaṃ dehadhātūnaṃ vā bhedena anekadhā bhinne dasavidhe sukke aññatarassa sukkassāti attho. Mocanaṃ vissaṭṭhīti pariyāyaṃ, pakatiyā ṭhitasakaṭṭhānato mocananti attho. Yathāha padabhājane ‘‘vissaṭṭhīti ṭhānato cāvanā vuccatī’’ti (pārā. 237). Iha ‘‘ṭhānaṃ nāma vatthisīsasaṅkhātaṃ muttakaraṇamūla’’nti keci. ‘‘Kaṭī’’ti apare. ‘‘Sakalakāyo’’ti aññe. Imesaṃ tiṇṇaṃ vacanesu ‘‘tatiyassa bhāsitaṃ subhāsita’’nti (pārā. aṭṭha. 2.237) aṭṭhakathāyaṃ tatiyavādassa katapāsaṃsattā kesalomanakhadantānaṃ maṃsavinimuttaṭṭhānañca muttakarīsakheḷasiṅghāṇikāthaddhasukkhacammañca vajjetvā avasesaṃ sakalasarīraṃ kāyappasādabhāvajīvitindriyaabaddhapittānaṃ viya sambhavadhātuyā ca ṭhānanti veditabbaṃ.
「精液释放」一词所指的是什么呢?即:成为「为了健康、为了快乐、为了医药、为了布施、为了福德、为了祭祀、为了天界、为了种子、为了探究、为了戏乐而释放」这十种意图中所包含的某一种意图,在「因贪欲逼迫时、因粪便逼迫时、因尿逼迫时、因风逼迫时、因虫咬逼迫时释放」这五种时节中的某一时节,以「缘内色、缘外色、缘内外色、于空中摇动腰部而释放」这四种方法中的某一种方法,如同被贪魔之力所制而无法自主,令如前所说的青色等十种生殖物质中的某一种,从如前所说的处所释出──即使只释出小苍蝇所饮之水那般微量,也应如此简要地理解。在此处,「虫咬」是指毛虫等,其毛沾湿时,男根便变得柔软。
‘‘Sukkamocana’’nti iminākiṃ vuttaṃ hotīti? ‘‘Ārogyatthāya, sukhatthāya, bhesajjatthāya, dānatthāya, puññatthāya, yaññatthāya, saggatthāya, bījatthāya, vīmaṃsatthāya, davatthāya mocetī’’ti (pārā. 237) vuttadasavidhaadhippāyantogadhaaññataraadhippāyo hutvā ‘‘rāgūpatthambhe, vaccūpatthambhe, passāvūpatthambhe, vātūpatthambhe, uccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhe mocetī’’ti (pārā. 237) vuttapañcavidhakālānamaññatarakāle ‘‘ajjhattarūpe, bahiddhārūpe, ajjhattabahiddhārūpe, ākāse kaṭiṃ kampento mocetī’’ti (pārā. 237) vuttacaturupāyānamaññatarena upāyena yathāvuttarāgapisācavasena vivaso hutvā yathāvuttanīlādidasavidhasambhavadhātūnamaññataraṃ yathāvuttaṭṭhānato khuddakamakkhikāya pivanamattampi sace mocetīti saṅkhepato gahetabbaṃ. Ettha ca uccāliṅgapāṇakā nāma lomasapāṇā, yesaṃ lome alline aṅgajātaṃ kammaniyaṃ hoti.
「除梦中」:梦即是「梦中」;本应使用从格而此处用了作格,故「梦中」是其义。所谓「梦」,如所说:「由风等界扰动而生,或由过去曾经历的女人形色等对象而生,或由可喜与不可喜诸天的威力而生,或作为由福德将获得之事的前兆而生,或作为由非福德将遭遇之不幸事的前兆而生──这四种原因之一所生」,即在此四种原因中,由某一原因,于睡眠中在梦里见取对境而发生的漏精──此处排除的是那种不以(醒时)对境为缘的漏精。这就是所说之义。
Aññatra supinantenāti supino eva supinanto, nissakkavacanappasaṅge karaṇavacanato supinantāti attho. Supinā nāma ‘‘vātādidhātukkhobhavasena vā pubbānubhūtaitthirūpādivisayavasena vā iṭṭhāniṭṭhadevatānubhāvena vā puññena paṭilabhitabbaatthassa, apuññena pattabbānatthassa ca pubbanimittavasena vā hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.237) vuttesu catūsu kāraṇesu ekena kāraṇena kapiniddāya supine dissamānārammaṇato yaṃ sukkamocanaṃ hoti, taṃ avisayaṃ sukkamocanaṃ vināti vuttaṃ hoti.
“桑喀地谢沙”即桑喀地谢沙之性。若有善男子犯桑喀地谢沙罪而欲从中出离,初始须为求受别住而依止僧团,中间无论是否重收,皆为求受敬悦而依止僧团,最终为求出罪而依止僧团。因此说:“于初始及最终皆须依止僧团,故称桑喀地谢沙。”此为漏精桑喀地谢沙罪之义趣。如《词句分别》中所说:“唯僧团能对此罪施予别住、重收、敬悦与出罪,非由众多比丘,亦非由一位比丘,是故名为‘桑喀地谢沙’。此罪聚之名号、名称、称谓,由此亦称为‘桑喀地谢沙’。”此处有关别住等之论说,将于桑喀地谢沙篇末处详明。
Saṅghādisesova saṅghādisesatā. Saṅghādisesaṃ āpajjitvā tato vuṭṭhātukāmassa kulaputtassa ādimhi parivāsadānatthaṃ , majjhe ca mūlāyapaṭikassanena vinā vā saha vā mānattadānatthaṃ, avasāne abbhānatthañca saṅgho esitabboti ‘‘saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso’’ti (pārā. aṭṭha. 2.237; kaṅkhā. aṭṭha. sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā saṅghādisesā nāma, sukkavissaṭṭhisaṅghādisesāpatti hotīti attho. Yathāha padabhājane ‘‘saṅghova tassā āpattiyā parivāsaṃ deti, mūlāya paṭikassati, mānattaṃ deti, abbheti, na sambahulā, na ekapuggalo, tena vuccati ‘saṅghādiseso’ti. Tasseva āpattinikāyassa nāmaṃ nāmakammaṃ adhivacanaṃ, tenapi vuccati ‘saṅghādiseso’’ti (pārā. 237). Ettha ca parivāsādikathā saṅghādisesāvasāne āgataṭṭhāneyeva āvi bhavissati.
326至此,显示了源于根本学处、以自身努力为因的罪后,现在为说明此桑喀地谢沙罪亦可通过他人努力而犯,故说“以他人……”等。“使努力”者,即令(他人)捉持或摩擦(自己的)根器。
326. Ettāvatā mūlasikkhāpadāgataṃ attūpakkamamūlakaṃ āpattiṃ dassetvā idāni imissā saṅghādisesāpattiyā parūpakkamenapi āpajjanaṃ dassetumāha ‘‘parenā’’tiādi. Upakkamāpetvāti aṅgajātassa gahaṇaṃ vā ghaṭṭanaṃ vā kāretvā.
327“故意”者,即思惟“我将努力、我将泄出”而生起心念、加以策划。“努力者”,指于内色等三种情形中,在任何一处进行摩擦者。“已开示”者,即《词句分别》中世尊所说:“若思量、努力而未泄出,犯偷兰遮罪。”此是意趣所在。
327.Sañciccāti ‘‘upakkamāmi mocessāmī’’ti cetetvā pakappetvā. Upakkamantassāti ajjhattarūpādīsu tīsu yattha katthaci ghaṭṭentassa. Samuddiṭṭhanti ‘‘ceteti upakkamati na muccati, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 262) padabhājane bhagavatā vuttanti adhippāyo.
328在此偈颂中,以“故意努力于自身男根者”这句话,说明了以自身男根摩擦内色、外色或内外色者这一含义,因为若无男根摩擦则此事不成立。由此,即便身体未曾接触,仅于空中摇动腰部而泄精的情况,其所犯的桑喀地谢萨罪,在第一偈颂中已由“努力”这一总称所涵盖。此外,因为在空中摇腰的事例中,有如是说:“尔时,一比丘以泄精之意于空中摇动腰部,不净泄出……乃至……不净未泄出。他心生疑悔……乃至……比丘无罪,应忏悔罪。”为了涵盖不泄出时所犯的应忏悔罪,故在此说“故意”等语。
328. Imissaṃ gāthāyaṃ ‘‘attano aṅgajātaṃ upakkamantassā’’ti iminā ajjhattarūpe vā bahiddhārūpe vā ajjhattabahiddhārūpe vā attano aṅgajātaṃ ghaṭṭentassāti imassa atthassa vuttattā aṅgajātaghaṭṭanena vinābhāvato iminā asaṅgayhamānassāpi ākāse kaṭikampanena sukkamocane saṅghādisesassa paṭhamagāthāyaṃ ‘‘vāyāmo’’ti sāmaññavacanena saṅgahitattā taṃ ṭhapetvā ‘‘tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno mocanādhippāyassa ākāse kaṭiṃ kampentassa asuci mucci…pe… asuci na mucci. Tassa kukkuccaṃ ahosi…pe… anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti thullaccayassā’’ti ākāsekaṭikampanavatthumhi vuttattā amutte thullaccayaṃ saṅgahetumāha ‘‘sañciccā’’tiādi.
此中,“故意”是指心中有念:“我将努力令其泄出”,即明知而作,这是它的含义。为了对总称“正努力者”作进一步辨析,故说“即使以在空中摇动”,应当理解为以摇动腰部。如何得知此义?在应被此论述所涵盖的事例中,“于空中摇动腰部者”一句,“摇动腰部者”这一词,凭借与其相邻的“于空中”这一词的邻近之力,便获得了特定的含义,因为词语正是通过其所表达的意义及其他词语的邻近关系,而显示出特殊意义的。
Tattha sañciccāti ‘‘upakkamāmi mocessāmī’’ti jānitvā sañjānitvāti attho. ‘‘Upakkamantassā’’ti sāmaññato taṃ visesetuṃ ‘‘ākāse kampanenapī’’ti āha, kaṭikampanenāti gahetabbaṃ. Kathamidaṃ labbhatīti ce? Imāya kathāya saṅgahetabbavatthumhi ‘‘ākāse kaṭiṃ kampentassā’’ti (pārā. 266) pāṭhe ‘‘kaṭiṃ kampentassā’’ti vacanasahacarassa ‘‘ākāse’’ti vacanassa sannidhānabalena labbhati atthappakaraṇasaddantarasannidhānā saddānaṃ visesatthadīpanato.
329“膀胱”指储尿之膀胱,意为排尿器官。“为嬉戏而充满”指犹如村童以游戏取乐之心,用力捏住尿泡将其充满。如于膀胱事之注疏中所说:“那些比丘用力捏住膀胱,反复充满又排空,犹如村童般排尿。”为何以通称而言“不允许”?于此事例中,若比丘依上述方式,以泄精之意反复捏紧、充满并排放,当精液排出时具备泄精之意,则其意欲、着手、排出诸支具备,而成桑喀地谢萨罪;若未排出,则成应忏悔罪。为将此两种情形一并摄入,故作此说。
329.Vatthinti muttavatthiṃ, muttakaraṇassa vatthinti attho. Kīḷāya pūretvāti gāmadārako viya kīḷitukāmatāya muttavatthiṃ daḷhaṃ gahetvā pūretvāti attho. Yathāha vatthivatthumhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘te bhikkhū vatthiṃ daḷhaṃ gahetvā pūretvā pūretvā vissajjentā gāmadārakāviya passāvamakaṃsū’’ti (pārā. aṭṭha. 2.264). ‘‘Na vaṭṭatī’’ti sāmaññena kasmā vuttanti? Tasmiṃ vatthusmiṃ vuttanayena mocanādhippāyena daḷhaṃ gahetvā pūretvā pūretvā vissajjentassa sukke mutte mocanādhippāyo ceteti, upakkamati, muccatīti aṅgānaṃ sampannattā saṅghādisesassa , amutte thullaccayassa sambhavato ubhayasaṅgahatthamāha.
330在凝视事中,律文说:“诸比丘,不应以染心凝视女人之女根,若凝视者,犯恶作。”因律文以“女人”的通称而说,故说“三种”。“三种女人”,即依人、非人、畜生道而分的三种女人。因特别说明“女根”,故“相”指排尿器官,无论以百层布覆盖或不覆,即女根之义。因此注疏中说:“即使以百层布覆盖,站在前面或后面,凝视‘此处即是相’者,唯犯恶作。若对未着衣的村女凝视其相,更何待言。”在“在前面或”一句中,应补足“站立”一词。
330.Upanijjhāyanavatthumhi ‘‘na ca bhikkhave sārattena mātugāmassa aṅgajātaṃ upanijjhāyitabbaṃ, yo upanijjhāyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 266) pāḷiyaṃ ‘‘mātugāmassā’’ti sāmaññena vuttattā ‘‘tissanna’’nti vadati. Tissannaṃ pana itthīnanti manussāmanussatiracchānagatavasena tissannaṃ itthīnaṃ. ‘‘Aṅgajāta’’nti visesetvā vuttattā ‘‘nimitta’’nti muttakaraṇameva vuccati, paṭasatenāpi paṭicchāditaṃ vā appaṭicchāditaṃ vā yonimagganti attho. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sacepi paṭasataṃ nivatthā hoti, purato vā pacchato vā ṭhatvā ‘imasmiṃ nāma okāse nimitta’nti upanijjhāyantassa dukkaṭameva. Anivatthānaṃ gāmadārikānaṃ nimittaṃ upanijjhāyantassa pana kimeva vattabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.266). Purato vāti ettha ‘‘ṭhatvā’’ti pāṭhaseso.
331“以一……乃至……见者一恶作”为连接。从“以一加行一恶作”这句话,反推可知“以多番加行则有多恶作”之义。正如注释书所说:“从此处彼处观看,反复凝视者,于每一加行犯恶作。”在此注释书中,因提到“从此处彼处”,所以在“睁眼闭眼”一处,可知“不观其他种种,唯观彼处”之义。
331. Ekena…pe… passato ekaṃ dukkaṭanti sambandho. ‘‘Ekena payogena ekaṃ dukkaṭa’’nti vacanato anekehi payogehi anekāni dukkaṭānīti byatirekato labbhati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ito cito ca viloketvā punappunaṃ upanijjhāyantassa payoge payoge dukkaṭa’’nti (pārā. aṭṭha. 2.266). Imissā aṭṭhakathāya ‘‘ito cito cā’’ti vuttattā ummīlananimīlananti ettha ‘‘vividhā taṃ anoloketvā tameva olokentassā’’ti labbhati.
332“无释放意图者,于精液排出时无犯”,此句是所显示的关联。除了释放的意图,若为制药而以清净心在男根上涂药,或仅以清净心排大小便等,即使精液排出也无犯。这正是以“无犯:梦中、无释放意图者”等方式,在无犯段落中所说的意思。
332. Amocanādhippāyassa muttasmiṃ anāpatti pakāsitāti yojanā. Mocanādhippāyaṃ vinā bhesajjakaraṇatthaṃ suddhacittena aṅgajāte bhesajjalepaṃ karontassa vā suddhacitteneva uccārapassāvādiṃ karontassa vā muttepi anāpattīti idaṃ ‘‘anāpatti supinantena namocanādhippāyassā’’tiādinā (pārā. 263) nayena anāpattivāre vuttamevāti attho.
在此段中,虽未明说“不勤策者”,但因本段前文有“思已、不勤策而排出者,无犯”及“未思、不勤策而排出者,无犯”之语,为摄此义,故说“即使是不勤策者,在精液排出时亦显示为无犯”。若被排出的贪染所逼迫而思“啊,愿我排出”,或虽无此种以排出的贪染所逼迫为先导之心,仅被欲寻所恼,以内外摩擦或空中摇动腰部等方式不作勤策者,即使藉由如是思惟之力或欲寻之力而精液排出,亦是无犯——这便是依前述文句所显示的意义。
Imasmiṃ pāṭhe ‘‘anupakkamantassā’’ti avuttepi imassa pāṭhassa purato ‘‘ceteti na upakkamati muccati, anāpattī’’ti (pārā. 262) ca ‘‘na ceteti na upakkamati muccati, anāpattī’’ti (pārā. 262) ca vacanato taṃ saṅgahetumāha ‘‘anupakkamatopi ca muttasmiṃ anāpatti pakāsitā’’ti. Mocanassādarāgena pīḷito hutvā ‘‘aho vata me mucceyyā’’ti cintetvā vā evarūpamocanassādarāgapīḷāpubbaṅgamacitte asatipi kevalaṃ kāmavitakkamattena upahato hutvā tādisaajjhattikabāhiravatthūsu ghaṭṭanavasena vā ākāse kaṭikampanavasena vā upakkamaṃ akarontassa tādisacintābalena vā kāmavitakkabalena vā sukke muttepi anāpattīti idaṃ yathāvuttapāṭhavasena pakāsitanti attho.
「梦中精液排出,显示无犯」,此处因无「内」字之义,故为「梦」之义。在梦中行淫法者,或与女人身体接触者,即使精液排出,因非其境域故无犯,律文以「无犯:比丘在梦中」此语显示之义。
Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitāti ettha antasaddatthābhāvato supineti attho. Supine methunaṃ dhammaṃ paṭisevantassa vā mātugāmehi kāyasaṃsaggaṃ āpajjantassa vā sukke muttepi avisayattā anāpatti pāḷiyaṃ ‘‘anāpatti bhikkhu supinantenā’’ti (pārā. 263) iminā pakāsitāti attho.
基于此,注释书中说:“然于梦中生起味着思时,若成其境,则应保持不动。不应以手玩弄相。但为保护袈裟卧具,可用手掌握持,为清洗而前往水处,是准许的。”因此,如同卵护鸟护卵,尾护牦牛护尾,独眼者护眼,舍弃对身命的顾虑而志在守护戒、志在修学、志在圆满趣向涅槃之道的善男子,应知如来所说“除了梦中”的意趣,依注释书了知后,不放逸而修习——这便是此处的教诫。
Ettha ṭhatvā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘supine pana uppannāya assādacetanāya sacassa visayo hoti, niccalena bhavitabbaṃ. Na hatthena nimittaṃ kīḷāpetabbaṃ. Kāsāvapaccattharaṇarakkhanatthaṃ pana hatthapuṭena gahetvā jagganatthāya udakaṭṭhānaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.262) vuttattā aṇḍapālikā kikīsakuṇā viya, vālapālikā camarī viya, ekanettapālako puriso viya ca kāyajīvitepi apekkhaṃ pahāya sīlaṃ rakkhitukāmena sikkhākāmena nibbānagāminipaṭipattiṃ pūretukāmena kulaputtena ‘‘aññatra supinantā’’ti (pārā. 237) vadato tathāgatassa adhippāyānukūlaṃ aṭṭhakathāto ñatvā appamattena paṭipajjitabbanti ayamatrānusāsanī.
333“人女”者,指人类女性。因词句分析中说:“女人者,即人女,非夜叉女,非饿鬼女,非畜生,乃至当日出生的女婴,何况成年女性。”因此,纵使是当日出生的女婴,亦视为活着的人类女性。以“人女”这一通称,如何得出“活着的女人”这一特定含义?律藏的事例中,触摸死女身者被判为偷兰遮,由此排除后推论可得。“触摸”者,由于说“握手,或握发辫,或触摸某一肢体”,指以触摸手等肢节等各种方式中的某一种方式去接触。以自己的身体接触、贴近女人身体时所生起的贪欲,即为身触贪。“有桑喀地谢沙”者,即犯身触桑喀地谢沙。
333.Manussitthinti manussajātikaṃ itthiṃ, ‘‘mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, antamaso tadahujātāpi dārikā, pageva mahattarī’’ti (pārā. 271) padabhājane vuttattā tadahujātakumārikābhāvenapi ṭhitaṃ jīvamānakamanussamātugāmanti vuttaṃ hoti. ‘‘Manussitthi’’nti sāmaññavacanena jīvamānakamanussitthinti ayaṃ viseso kuto labbhatīti? Vinītavatthumhi (pārā. 281 ādayo) matitthiyā kāyaṃ phusantassa thullaccayavacanato pārisesato labbhati. Āmasantoti ‘‘hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasana’’nti (pārā. 270) vuttattā hatthādiaṅgapaccaṅgaphusanādinānappakārānaṃ aññatarena pakārena āmasantoti attho. Attano kāyena itthiyā kāyassa saṃsagge missībhāve rāgo kāyasaṃsaggarāgo. Saṅghādiseso etassa atthīti saṅghādisesiko, kāyasaṃsaggasaṅghādiseso āpanno hotīti vuttaṃ hoti.
334以身触贪,比丘以自己身体之毛触及女人乃至一根毛,即犯桑喀地谢沙罪——这是关联。在此,由于库伦德注释书的见解“以毛计数有桑喀地谢沙”不成立,而大注释书的见解“不以部分计数,以女人计数”成立,故如同触摸僧团共有而未以卧具等任何物遮盖的床椅,不以毛数计,所触之毛虽多,于一次加行中唯有一罪,于多次加行中则以加行数计有诸罪——这是结论。
334. Kāyasaṃsaggarāgena itthiyā antamaso lomampi attano sarīre lomena phusantassa bhikkhuno saṅghādisesāpatti hotīti yojanā. Ettha (pārā. aṭṭha. 2.274) ‘‘lomagaṇanāya saṅghādisesā hontī’’ti kurundaṭṭhakathāmatassa aṭṭhitattā , ‘‘koṭṭhāsagaṇanāya na hoti, itthigaṇanāya hotī’’ti mahāaṭṭhakathāmatassa ṭhitattā saṅghasantake mañcapīṭhe paccattharaṇādinā kenaci appaṭicchādite phusantassa viya lomagaṇanāya ahutvā phuṭṭhalomānaṃ bahuttepi ekasmiṃ payoge ekā eva āpatti, bahūsu payogesu payogagaṇanāya āpattiyo hontīti sanniṭṭhānaṃ.
335“女人”者,人女。“被触”者,指在手等身体部分达到接触。意思是:以受用思加功用行,以身触贪移动自己的身体。“桑喀地谢沙性”者,此处为自义派生词尾。而“桑喀地谢沙性”这一读法更善,意为:桑喀地谢沙的存在性、存在状态。桑喀地谢沙罪自性所摄的存在性,在伊词尾所表之义中,于人上成为生起桑喀地谢沙一词的因缘,因此依此义得有性词尾。如所说:“由于某功德性存在于事物上而安立名称,在表示彼时即有性等词尾。”
335.Itthiyāti manussitthiyā. Samphuṭṭhoti hatthādisarīrāvayave saṃsaggaṃ samāpanno. Sevanacetano vāyamitvā kāyasaṃsaggarāgena attano kāyaṃ cāletvāti attho. Saṅghādisesatāti ettha sakatthe taddhitappaccayo. ‘‘Saṅghādisesitā’’ti pana pāṭho sundaro, saṅghādisesassa atthitā vijjamānabhāvoti attho. Saṅghādisesāpattiyā sabbhāvasaṅkhātā atthitā īpaccayatthe puggale saṅghādisesīsaddapavattinimittaṃ hotīti bhāvapaccayo taṃatthavasena labbhati. Yathāhu ‘‘yassa guṇassa hi bhāvā dabbe saddasanniveso, tadabhidhāne ttatādayo’’ti.
336「以一手握持」者,此处应联系「以身触贪」来理解。「人女」是补入之语,指那位人女。「在各处」是指在女子身体的各个部位。「一罪」是就最初握持之手未放开而言。若放开所握之手后再三摩触,则依动作次数而有罪——此从反面可得。
336.Ekena hatthena gahetvāti (kaṅkhā. aṭṭha. kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā) ettha ‘‘kāyasaṃsaggarāgenā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. ‘‘Manussitthi’’nti ajjhāhāro. Taṃ manussitthiṃ. Tattha tatthāti itthiyā tasmiṃ tasmiṃ sarīrāvayave. ‘‘Ekāvāpattī’’ti paṭhamaṃ gahitahatthassa anapanītattā vuttaṃ. Gahitahatthaṃ pana mocetvā punappunaṃ phusantassa payogagaṇanāya āpatti hotīti byatirekato labbhati.
337以一手捉持而不放开,从头至足、从足至头,手不离开其体,即使整日触摸彼女,也唯有一罪——这是句义的连接。在此,由「不放开」的反面可知,放开后再作触摸者,依动作次数而有众多罪。
337. Ekena hatthena aggahetvā sīsato yāva pādaṃ, pādato yāva sīsañca kāyā hatthaṃ amocetvā divasampi taṃ itthiṃ phusantassa ekāvāpattīti yojanā. Etthāpi ‘‘amocetvā’’ti byatirekato mocetvā phusantassa payogagaṇanāya anekāpattiyoti labbhati.
338若依一次握持之五指计数而有罪,则以贪心触摸一女子身体者,因身体并非由三十二身分部位所构成,故不应有三十二部位数量之罪。为显示「此既无有,是亦不成」,故说「实非依部位而有」。
338. Ekato gahitapañcaṅgulīnaṃ gaṇanāya sace āpatti siyā, ekassa mātugāmassa sarīraṃ rāgacittena phusantassa dvattiṃsakalāpakoṭṭhāsato byatirekassa sarīrassābhāvā dvattiṃsakalāpakoṭṭhāsagaṇanāya āpattiyā bhavitabbaṃ, tathā abhāvato idampi na hotīti dassanatthaṃ ‘‘na hi koṭṭhāsato siyā’’ti āha.
340-1对女人有疑者,以自身触女人身,他犯偷兰遮罪。将女人认作般哒咖等,以自身触女人身,他也犯偷兰遮罪。此中“等”字,含摄男性与畜生。对女人作女人想者,以自身触与女人身相连之物,他犯偷兰遮罪。对般哒咖作般哒咖想者,以自身触般哒咖身,他犯偷兰遮罪。对夜叉女、饿鬼女作夜叉女想、饿鬼女想者,以自身触他们身,他犯偷兰遮罪——当如此连结成义。对此,《瓦基拉佛智复注》中解释道:“以‘般哒咖’一词,亦可摄取两性人。”不应连接为“对女人有疑或生起般哒咖等想者,以自身触与女人身相连之物,他犯偷兰遮罪”。何以故?若如此连接,圣典中说此是恶作罪,而非偷兰遮罪,便有与意趣相违之过失。
340-1.Itthiyā vimatissāpi attano kāyena itthiyā kāyaṃ phusato tassa thullaccayaṃ siyā, itthiyā paṇḍakādisaññinopi attanopi kāyenaitthiyā kāyaṃ phusato tassa thullaccayaṃ siyā. Ādi-saddena purisatiracchānagatānaṃ saṅgaho. Itthiyā itthisaññino attano kāyena itthiyā kāyasambaddhaṃ phusato tassa thullaccayaṃ siyā. Paṇḍake paṇḍakasaññino attano kāyena paṇḍakassa kāyaṃ phusato tassa thullaccayaṃ siyā. Yakkhipetīsu yakkhipetisaññino attano kāyena tāsaṃ kāyaṃ phusato tassa thullaccayaṃ siyāti yojanā. Ettha ‘‘paṇḍakaggahaṇena ubhatobyañjanakopi gayhatī’’ti vajirabuddhiṭīkāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Itthiyā vematikassāpi paṇḍakādisaññinopi attano kāyena itthiyā kāyasambaddhaṃ phusato tassa thullaccayaṃ siyā’’ti na yojetabbaṃ. Kasmā? Tathā yojanāyaṃ pāḷiyaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, na thullaccayanti aniṭṭhappasaṅgato.
“触畜生女身,犯恶作罪”——此句虽已含摄于《调伏事》所举事缘之中,然当着眼于此:依此理,于般哒咖、于对女人起疑或生起女人想等其他方面,于男性与畜生、于对其作男性想、畜生想或生起疑、般哒咖等其他方面,对此三类情况,以及在与身相连之物上的触摸等,于《句分别》中所说的一切恶作罪,皆已加以标示。
‘‘Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā’’ti iminā vinītavatthumhi āgatanaye saṅgahitepi teneva nayena paṇḍake vimatiitthisaññitādiaññamatipakkhe ca purisatiracchānagatesu purisatiracchānagatasaññivimatipaṇḍakādiaññamatipakkhe ca iti imesaṃ tiṇṇaṃ kāyapaṭibaddhāmasanādīsu ca padabhājane vuttasabbadukkaṭāpattiyo upalakkhitāti daṭṭhabbaṃ.
342比丘以与自身相连之物,触与女人身相连之物,犯恶作罪——宜作如下连接。此处“亦”字,是前述诸恶作罪的总集之义。而借“及”字表未言及之总集义故,可摄取圣典中所说的如下恶作罪:“以应舍之物触身;以应舍之物触与身相连之物;以应舍之物触应舍之物,犯恶作罪。”
342. Attano kāyena paṭibaddhena itthiyā kāyena paṭibaddhaṃ phusantassa bhikkhuno pana dukkaṭanti yojanā. Ettha pi-saddo vuttadukkaṭānaṃ samuccayattho. Ca-saddena pana avuttasamuccayatthena ‘‘nissaggiyena kāyaṃ āmasati. Nissaggiyena kāyapaṭibaddhaṃ āmasati. Nissaggiyena nissaggiyaṃ āmasati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 276) pāḷiyaṃ āgatadukkaṭānaṃ saṅgaho veditabbo.
343-4并非只有《句分别》中所说的女人身等才是不可触的。依《调伏事》中木女事例的随顺,木偶等女人形像亦不可触;依舍堕物品的随顺,不在身体之处而由女人所受用的衣饰等亦不可触;并且,依《分别》《犍度》等中所说之理,《义注》中提到的其余不可触物,若去触碰,同样有罪。因此说“女人之”等。
343-4. Na kevalaṃ padabhājanāgataitthisarīrādikameva anāmāsaṃ, vinītavatthūsu dārudhītalikavatthuanulomato potthalikādiitthirūpakañca nissaggiyavārānulomato asarīraṭṭhaṃ mātugāmehi paribhuttavatthābharaṇādiñca vibhaṅgakkhandhakādīsu vuttanayānusārena aṭṭhakathāgataṃ avasesaṃ anāmāsavatthuñca āmasantassa āpattiṃ saṅgahetumāha ‘‘itthīna’’ntiādi.
“女人的女人形像”这一说法,如同“女人的女人财”“信者的皈依处”等一样,是随顺世间语言习惯而说的。这里应理解为:用木、金属等制作的女人之形像——应如此连接。以“等”字,从下限来说,包括了以泥土、面粉等制作的女人形像。凡女人形像,除一切宝石所成者外,无论由谁施给,受取后可将其打碎,制成适合沙门的资具,或者不触碰而用于其他可受用的地方,这是许可的。
‘‘Itthīnaṃ itthirūpañcā’’ti idaṃ ‘‘itthikāya itthidhanaṃ (pārā. 34), saddhānaṃ saddhāparāyana’’ntiādīsu viya lokavohāravasena vuttaṃ. Itthīnaṃ dārulohamayādikaṃ itthirūpañcāti yojanā. Ādi-saddena heṭṭhimaparicchedato mattikāya, piṭṭhena vā kataṃ mātugāmarūpaṃ saṅgaṇhāti. Mātugāmarūpaṃ yena kenaci dinnaṃ sabbaratanamayaṃ vinā avasesaṃ sādiyitvā bhinditvā samaṇasāruppaparikkhāraṃ kārāpetuṃ, aphusitvā paribhuñjitabbe vā yojetuṃ vaṭṭati.
“衣”:以此统摄下衣与上衣两者。这种衣,即使是为女人受用而放置的,亦不可触碰;但若是以衣的名义施与,接受之后取用则是允许的。从下限来说,草垫、指环、叶印等仅限于装饰品。在此,若在发、毛、指甲等之中施给了牙签等可插入的如法物品,则应为了制作适合沙门的资具而受取。
‘‘Vattha’’nti iminā nivāsanapārupanadvayampi sāmaññena gahitaṃ. Idañca mātugāmena paribhuñjituṃ ṭhapitampi anāmāsameva, cīvaratthāya dinnaṃ sampaṭicchitvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena tiṇacumbaṭakaṃ, aṅguliyā paṇṇamuddikaṃ upādāya alaṅkārameva. Ettha ca vālakesavaṭṭakesesu pavesanakadantasūciādi kappiyabhaṇḍaṃ diyyamānaṃ samaṇasāruppaparikkhāratthāya gahetabbaṃ.
所谓“此处所生之果可食”,是指树上所结、可就树而食的波罗蜜、椰子等果,以及由人堆积而可受用之果。依注疏所说“由人所堆积者,亦同此法”,故以“不可触”为标志,应据此理解。森林中从树上落下之果,若为“将施与未达上者”而取,是许可的。“绿豆等此处所生”,因“此处所生”是标志词,故行进间离开原位者亦可取之。于“绿豆等”中,此处隐含“野生”之义。
Tatthajātaphalaṃ khajjanti rukkhe ṭhitaṃ khāditabbaṃ panasanāḷikerādiphalañca manussehi rāsikataṃ paribhuñjitabbaphalañca ‘‘manussehi rāsikatesupi eseva nayo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.281) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā anāmāsanti upalakkhaṇato imināva gahetabbaṃ. Araññe rukkhato patitaṃ phalaṃ ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti gahetuṃ vaṭṭati. ‘‘Muggādiṃ tatthajātaka’’nti upalakkhaṇapadattā gacchato viyuttampi gahetabbaṃ. Muggādinti ettha ‘‘aparaṇṇa’’nti pāṭhaseso.
“一切谷物”,即所说的七种谷物:稻、麦、大麦、粟、稗、黍、小麦。行于田间道路时,应以手不触碰稻穗而行。若道路狭窄,纵使谷物触及身体,仅因在道路上故无过失。在街道或宅院中铺晒谷物时,若无法绕行,依注疏所说“应决意道路而行”,作意“我行此道”而通过,是许可的。注疏中说:“在俗人家中,若在谷堆上设座而施予,坐是许可的。”又说:“在会堂中谷物散布时,应不踏越而于一侧设置小凳而坐。若有人在彼谷堆上设座而施予,坐是许可的。”因此,自己于彼处设座而坐,是不许可的。
Sabbāni dhaññānīti ‘‘sāli vīhi yavo kaṅgu, kudrūsavarakagodhumā’’ti vuttāni satta dhaññāni. Khettamaggena gacchatā sālisīse hatthena aphusantena gantabbaṃ. Sace maggo sambādho hoti, sarīre dhaññaṃ phusantepi maggattā na doso. Vīthiyaṃ, gehaṅgaṇe vā dhaññesu pasāritesu apasakkitvā ce gantuṃ na sakkā, ‘‘maggaṃ adhiṭṭhāya gantabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.281) aṭṭhakathāvacanato ‘‘imaṃ maggaṃ gamissāmī’’ti gantuṃ vaṭṭati. ‘‘Kulagehe dhaññamatthake ce āsanaṃ paññāpetvā dinnaṃ hoti, nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.281 atthato samānaṃ) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Āsanasālāyaṃ dhaññe vippakiṇṇe anukkamitvā ekamante pīṭhakaṃ paññāpetvā nisīditabbaṃ. Sace manussā tasmiṃ dhaññamatthake āsanaṃ paññāpetvā denti, nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.281 atthato samānaṃ) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā attanā tattha āsanaṃ paññāpetvā nisīdituṃ na vaṭṭati.
345“螺等一切及五支乐器”,此为承上接下之联结。所谓“螺”,即能发声之法螺。“等”字含摄竹笛、角、铜钹等。“五支乐器”者,即名为五个部分的乐器:皮面、皮背、皮面包覆、打击、吹孔。其中,“皮面”者,指在蒙皮的鼓等乐器上,从一面拉紧绷覆的单面乐器。“皮背”者,指从两面拉紧绷覆的双面乐器。“皮面包覆”者,指从两面、中间及一切处全面蒙覆。“打击”者,指铜钹等。“铜钹”,即铜锣,钟、铃等亦摄入此类。“吹孔”者,指竹笛等。
345. Dhamanasaṅkhādiṃ sabbaṃ pañcaṅgaturiyampi cāti sambandho. Dhamanasaṅkho nāma saddakaraṇasaṅkho . Ādi-saddena vaṃsasiṅgatāḷādīnaṃ saṅgaho. Pañcaṅgaturiyanti ātataṃ, vitataṃ, ātatavitataṃ, ghanaṃ, susiranti pañcaṅgasaṅkhātaṃ turiyaṃ. Tattha ātataṃ nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekato ākaḍḍhitvā onaddhaṃ ekatalaturiyaṃ. Vitataṃ nāma ubhato ākaḍḍhitvā onaddhaṃ ubhayatalaturiyaṃ. Ātatavitataṃ nāma ubhayato ca majjhato ca sabbato pariyonandhitaṃ. Ghanaṃ sammādi. Sammanti tāḷaṃ, ghaṇṭākiṅkaṇiādīnampi ettheva saṅgaho. Susiranti vaṃsādi.
于此,依库伦达注疏所说之法,鼓身与鼓面皮、琵琶与琵琶面皮以及棒,皆为不可触。「礼敬之后,置于塔院等处的鼓,不应移动,而应清扫其余处所。在丢弃垃圾时,应将其如同垃圾般拾起,置于一处」,大注疏中如是说。乐器类物品中,凡有施与己者,应当转换后,方允许取用如法资具。槽或盆用于放置齿木,皮用于制作刀鞘,这些应可取用。
Idha (pārā. aṭṭha. 2.281) kurundaṭṭhakathāyaṃ vuttanayena bheripokkharañca bheritalacammañca vīṇā ca vīṇāpokkharacammañca daṇḍo ca anāmāsaṃ. ‘‘Pūjaṃ katvā cetiyaṅgaṇādīsu ṭhapitabheriyo acālentena avasesaṭṭhānaṃ sammajjitabbaṃ. Kacavarachaḍḍanakāle kacavaraṃ viya gahetvā ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetabba’’nti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Turiyabhaṇḍesu yaṃ kiñci attano dīyamānaṃ taṃ parivattetvā kappiyaparikkhāraṃ gahetuṃ adhivāsetabbaṃ. Doṇi vā pokkharaṃ vā dantakaṭṭhanikkhipanatthāya, cammañca satthakosakaraṇatthāya gahetabbaṃ.
「一切宝物」者,即所说的珍珠、摩尼、琉璃、螺、石、珊瑚、银、金、红宝石、猫眼石等一切宝物。于此,穿孔或未穿孔的海产等一切珍珠,皆不可触。为作物品之价値而取用,亦不允许。乃至天然水晶等,一切青、黄等种类的摩尼,若洗净穿孔者,不可触。唯以原状、未穿孔、未洗净的摩尼,为作钵等物品的价值而允许接受,是这样说。然而,大注疏中则予以禁止。唯有烧制而成的玻璃摩尼,方被允许。琉璃,判定与摩尼相同。
Ratanāni ca sabbānīti muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragallanti (pārā. aṭṭha. 2.281) vuttāni sabbāni ratanāni ca. Ettha ca viddhā, aviddhā vā sāmuddikādī sabbāpi muttā anāmāsā. Bhaṇḍamūlatthañca gaṇhituṃ na vaṭṭati. Antamaso jātiphalikaṃ upādāya nīlapītādibhedo sabbopi maṇi dhotaviddho anāmāso. Āhatākāreneva ṭhito aviddhādhoto maṇi pattādi bhaṇḍamūlatthaṃ adhivāsetuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Mahāpaccariyaṃ pana paṭikkhittaṃ. Pacitvā kato kācamaṇiyeveko vaṭṭati. Veḷuriye ca maṇisadisoyeva vinicchayo.
吹螺,在「一切吹螺等」的偈颂中,被归属为乐器一类。宝石镶嵌之螺,不可触。饮水用螺,无论已洗或未洗,皆可触。然而,其余之螺,若为涂药等医药之用,以及作为钵等物品的价值,允许接受。以黄金一面熔合而制成的绿豆色石,不可触。其余之石,为小磨石等作业之用,允许接受。因为大注疏中说:「珊瑚,无论已洗未洗、已穿孔未穿孔,一切皆不可触,亦不应接受。」所以,由珊瑚制成的佛像、应插入经函根部的钉,以及应插入顶端的莲花等形状制成的圆状物,皆不应取、不应触。
Dhamanasaṅkho ‘‘sabbaṃ dhamanasaṅkhādi’’ntiādigāthāya turiyesu gahito. Ratanakhacito saṅkho anāmāso. Pānīyasaṅkho dhotopi adhotopi āmāso. Avasesasaṅkho pana añjanādibhesajjatthaṃ, pattādibhaṇḍamūlabhāvena ca adhivāsetuṃ vaṭṭati. Suvaṇṇena ekato viliyāpetvā katā muggavaṇṇā silā anāmāsā. Sesā silā khuddakanisānādikammatthaṃ adhivāsetuṃ vaṭṭati. ‘‘Pavāḷaṃ dhotamadhotañca viddhamaviddhañca sabbathā anāmāsaṃ, nāpi adhivāsetabba’’nti mahāpaccariyaṃ vuttattā pavāḷapaṭimācetiyāni ceva potthakesu pavesetabbaāṇiyā mūle, aggeca pavesetabbaṃ padumādiākārena kataṃ vaṭṭañca na gahetabbaṃ na phusitabbaṃ.
凡是金银,无论为生金、生银,还是已制成或未制成的器物,一律不可触碰,亦不应受用。据此所造的佛像等以及铜、铁,同样不可触碰,下文会加以说明。由于此处注疏中已经阐明已制与未制金银皆不应受用,因此北方王子命人制作并献上的金塔不被允许,遭到大莲花长老拒绝;所以金佛像、经函、经盖、宝石莲花座等,一概不应受用,也不可触摸。然而,用这些材质所造的住所用具,则允许受用。在法堂中所造的此类物品,也允许奉持守护。血色宝石与猫眼石等,一切皆不可触碰,也不可接受,这是《大注疏》所说。
Bījato paṭṭhāya rajataṃ, jātarūpañca kataṃ vā hotu akataṃ vā, sabbaso anāmāsaṃ, na ca sāditabbaṃ. Iminā kataṃ paṭimādikañca ārakūṭalohañca anāmāsanti vakkhati. Katākatasuvaṇṇarajatānaṃ asādiyitabbatāya idha aṭṭhakathāya āgatattā uttarena rājaputtena kāretvā āhaṭaṃ suvaṇṇacetiyaṃ na vaṭṭatīti mahāpadumattherena paṭikkhittanti suvaṇṇapaṭimācetiyapotthakāvacchādakamaṇipadumavaṭṭādi yaṃ kiñci na sāditabbameva, na ca āmasitabbaṃ. Etena kataṃ senāsanopakaraṇaṃ pana paribhuñjituṃ vaṭṭati. Dhammamaṇḍape katampi paṭijaggituṃ vaṭṭati. Lohitavaṇṇo maṇi, masāragallamaṇi ca sabbathā anāmāso, na ca adhivāsetabboti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
346“一切武器物品”,指刀、剑等一切武器器具。若有人将这类物品作为钵等许可资具的原料而给予,因不能进行武器交易,故不应接受;若对方说“请收下此物”,则将其打碎成片,心想“我将用它制作剃刀等许可资具”,方可接受。在战场、道路上见到遗落的刀、剑等,用石块砸碎后,心想“我将用它制作剃刀等许可物品”,方可取用。箭、矛等,卸去锋刃上的杆柄后,为用作许可资具的原料,可以取用。
346.Sabbamāvudhabhaṇḍanti khaggādi sabbaṃ āvudhopakaraṇaṃ pattādikappiyaparikkhāramūlatthāya dīyamānaṃ satthavāṇijāya akātabbattā na gahetabbaṃ, ‘‘imaṃ gaṇhathā’’ti dinnaṃ bhinditvā khaṇḍākhaṇḍikaṃ katvā ‘‘khurādikappiyaparikkhāraṃ kāressāmī’’ti sādituṃ vaṭṭati. Saṅgāmabhūmiyaṃ magge patitakhaggādiṃ disvā pāsāṇena bhinditvā ‘‘khurādikappiyabhaṇḍāni kāressāmī’’ti gaṇhituṃ vaṭṭati. Ususattiādikaṃ phalato daṇḍaṃ apanetvā kappiyaparikkhārakārāpanatthāya gahetabbaṃ.
“弦”指弓弦。“及”字则包摄此偈中未说到的钩、矛等伤害他人之用具。“弓杖”指已卸去弦的弓身。此类伤害他人的物品器具,如果放置在寺院内应当清扫的地方,应告知物主;若物主未取走,清扫时则不应移动它们。
Jiyāti dhanuguṇo. Ca-kārena imissā gāthāya avuttaṃ aṅkusatomarādiṃ parahiṃ sopakaraṇaṃ saṅgaṇhāti. Dhanudaṇḍakoti jiyāvirahito dhanudaṇḍako. Idaṃ parahiṃsopakaraṇabhaṇḍādikaṃ vihāre sammajjitabbaṭṭhāne ṭhapitaṃ ce, sāmikānaṃ vatvā tehi aggahitaṃ ce, acālentena sammajjitabbaṃ.
“及网”者:鱼网、鸟网等之网。若网被施予,为包裹伞盖,或为在座位、佛塔顶上系缚等用途时,则可为这些用途而受取。“防箭”者,即木板等物。他人为射己而放出之箭,以此能作防护,为其破坏与阻障之因,故为防箭。作为物品的价值,允许接受。“我作齿木架、木板等任何所欲之物”——除去把手后,允许取用。
Jālañcāti macchajālapakkhijālādijālañca. Jālaṃ dīyamānaṃ chattaveṭhanatthaṃ, āsanacetiyādimatthake bandhanādipayojane sati tadatthañca gahetabbaṃ. Saravāraṇaṃ nāma phalakādikaṃ aññehi attano vijjhanatthāya vissaṭṭhasaranivāraṇaṃ vināsanoparodhakāraṇaṃ hotīti bhaṇḍamūlatthaṃ sādituṃ vaṭṭati. ‘‘Dantakaṭṭhādhāraphalakādi yadicchitaṃ karomī’’ti muṭṭhiṃ apanetvā gahetuṃ vaṭṭati.
347“佛塔”者:此处“黄金佛塔”一语,因其紧接“黄金佛像等”而说,故可得此义。而“黄金”之取亦是标相,故银制者亦应收取。“铜铁”者,指一种黄金色的特殊金属。“不可触”者,此为“或不应接受”的标相。
347.Cetiyanti ettha ‘‘suvaṇṇacetiya’’nti idaṃ ‘‘suvaṇṇapaṭibimbādī’’ti anantaraṃ vuttattā labbhati. Suvaṇṇaggahaṇañcupalakkhaṇanti rajatamayañca gahetabbaṃ. Ārakūṭakanti suvaṇṇavaṇṇaṃ lohavisesamāha . ‘‘Anāmāsa’’nti idaṃ ‘‘asampaṭicchiyaṃ vā’’ti etassa upalakkhaṇaṃ.
348“一切乐器”者,此为连接。“以绑缚”者,即以皮革、绳索、弦线绑缚。“以令绑缚”者,即同样令他人制作。“以令演奏”者,即令他人演奏。“以演奏”者,即自己演奏。“乐器”者,即所应演奏之物,犹如“应作之物已作”,其意为值得演奏之乐器物品。而此物正是绑缚等行为所作的对象。
348. Sabbaṃ vāditamiti sambandho. Onahitunti cammavarattatantīhi bandhituṃ. Onahāpetunti tatheva aññehi kārāpetuṃ. Vādāpetunti aññehi vādāpetuṃ. Vādetunti attanā vādetuṃ. Vāditanti vādanīyaṃ yathā ‘‘karaṇīyaṃ kārita’’nti, vādanārahaṃ turiyabhaṇḍanti attho. Idañca onahanādikiriyāya kammaṃ.
349「我们将作供养」,即我们将作礼敬。如此是为取得许可之意。所谓「应说」,是连结为「那些说者应说」。
349.Upahāraṃ karissāmāti pūjaṃ karissāma. Iti anumatiggahaṇatthāya. Vattabbāti te vattāro vattabbāti yojanā.
350-1「以放荡之女人」,指行为败坏、举止轻浮的女人。「自己正被触」,即不待比丘的主动,而是由女人自行来触,比丘因而被触。「不以身作努力」,指并非为了体验那女人的身体接触,而刻意移动自己的身体。「正知触」,即正体验着触觉。
350-1.Dhuttiyā itthiyāti vipannācārāya loḷitthiyā. Sayaṃ phusiyamānassāti bhikkhuno payogaṃ vinā itthiyā attanāva phusiyamānassa. Kāyena avāyamitvāti tassā sarīrasamphassānubhavanatthaṃ attano kāyaṃ acāletvā. Phassaṃ paṭivijānatoti phassaṃ anubhavantassa.
「非故意」者,此处需补上「触」字之文意,即未生起「我正以此方式触此」之心。何作是说?即未生起「我要藉由这接受钵等的方式,去体验此女的身体接触」之想,则于让女人接受钵、盘、碗、叶包、药物等时,若以自己的手触及了那女人的手等情况,便不犯,如是所说。「失念」之情形,因此处所示已将其涵盖,故于此不再另作论述。其意为:于触及女人身体之时,心不在焉,系念他事,于正念不现前、伸伸手足等之际,有所触者。
Asañciccāti ettha ‘‘phusane’’ti pāṭhaseso, ‘‘iminā upāyena imaṃ phusāmī’’ti acetetvā. Kiṃ vuttaṃ hoti? ‘‘Iminā pattapaṭiggahaṇādinā upāyena etissā sarīrasamphassaṃ anubhavissāmī’’ti acintetvā pattathālakataṭṭakapaṇṇapuṭabhesajjādiṃ paṭiggaṇhāpentiyā hatthe attano hatthena phusanādīsu anāpattīti vuttaṃ hoti. ‘‘Assatiyā’’ti idaṃ pana imināva saṅgahitattā idha visuṃ na vuttaṃ, mātugāmassa sarīre phusanabhāvaṃ ajānitvā aññavihito hutvā satiṃ anupaṭṭhapetvā hatthapādapasāraṇādīsu phusantassāti attho.
所谓「不知者」:因有应做之事而触碰,却不知那具男孩形相的女孩实为「女人」者。「及意图解脱者」:即如所说「意图解脱者以身努力,了知触,不犯。意图解脱者以身努力,不了知触,不犯。意图解脱者不以身努力,了知触,不犯。意图解脱者不以身努力,不了知触,不犯」(波罗夷279),此即四种意图解脱之人。此与「不犯」相连接。
Ajānantassāti dārakākāraṃ dārikaṃ ‘‘mātugāmo’’ti ajānitvā kenaci karaṇīyena phusantassa . Mokkhādhippāyino cāti ‘‘mokkhādhippāyo kāyena vāyamati, phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo kāyena vāyamati, na ca phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati, phassaṃ paṭivijānāti, anāpatti. Mokkhādhippāyo na ca kāyena vāyamati, na ca phassaṃ paṭivijānāti, anāpattī’’ti (pārā. 279) vuttamokkhādhippāyavato catubbidhassa puggalassāti vuttaṃ hoti. ‘‘Anāpattī’’ti iminā sambandho.
这些之中,第一人:被女人以拥抱等努力压盖时,为求解脱而想将她从自己身体推开,以手摆动、拳击等作出推拒、打击等努力。第二人:见女人前来压盖自己,便示现打击等一切努力相而加恐吓,不允许她接触自己的身体。第三人:被女人压盖拥抱,不加推开,思惟「我是无欲者」、「她自会逃走」,知不推开即是解脱的方便,如此不动而了知触者。第四人:见女人前来压盖,不如第二人般作出恐吓的身体努力,而思惟「若来则打,或以打击恐吓」,如此不动站立者,当知为第四。
Imesu yo mātugāmena āliṅganādipayogena ajjhottharayamāno taṃ attano sarīrato apanetvā muñcitukāmo hatthacālena, muṭṭhiādīhi vā paṭipaṇāmanaṃ, paharaṇādikañca payogaṃ karoti, ayaṃ paṭhamo puggalo. Attānamajjhottharituṃ āgacchantiṃ itthiṃ disvā paharaṇākārādisabbapayogaṃ dassetvā tāsetvā attano sarīraṃ phusituṃ adento dutiyo. Itthiyā ajjhottharitvā āliṅgito copanarahitaṃ maṃ ‘‘anatthiko’’ti mantvā ‘‘sayameva palāyissatī’’ti, ‘‘acopanameva mokkhopāyo’’ti ñatvā niccalova hutvā phassaṃ paṭivijānanto tatiyo. Attānaṃ ajjhottharitumāgacchantiṃ itthiṃ disvā dutiyo viya tāsetuṃ kāyappayogaṃ akatvā ‘‘agate pātessāmi, paharitvā tāsessāmī’’ti vā cintetvā niccalova hutvā tiṭṭhanto catutthoti veditabbo.
352「以第一」:此处应补足「以波罗夷」之文,即说由身与心所生起的意思。此间的「心」,指与身触贪相应之心,及与欲令精液流出之欲相应的心。
352.Paṭhamenāti ettha ‘‘pārājikenā’’ti pāṭhaseso, kāyacittasamuṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Idha cittaṃ nāma kāyasaṃsaggarāgasampayuttaṃ cittaṃ, sukkavissaṭṭhimhi mocetukāmatāya sampayuttaṃ cittaṃ.
353-4「粗恶语之味」:duṭṭhu是恶劣、卑下的状态,ulati是‘去’,因此构成duṭṭhullā(粗恶);粗恶之语即粗恶语,指与大便道、小便道、交媾法相关的言语,如所说:‘粗恶语者,名为与大便道、小便道、交媾法相关之语。’粗恶语之味,即是如此生起的语表心相应之思,以及与之相应的贪。此处以俱生义称为‘粗恶语之味’,意为与粗恶语之味相应的贪。这显示了即将解说的‘说明’之因由。
353-4.Duṭṭhullavācassādenāti duṭṭhu kucchitabhāvaṃ ulati gacchatīti duṭṭhullā, duṭṭhullā ca sā vācā cāti duṭṭhullavācā, vaccamaggapassāvamagge methunadhammapaṭisaṃyuttā vācā, yathāha ‘‘duṭṭhullā nāma vācā vaccamaggapassāvamaggamethunadhammapaṭisaṃyuttā vācā’’ti (pārā. 285), duṭṭhullavācāya assādo duṭṭhullavācassādo, tathāpavattavacīviññattisamuṭṭhāpakacittasampayuttā cetanā, tena sampayutto rāgo idha sahacariyena ‘‘duṭṭhullavācassādo’’ti vutto, tena, duṭṭhullavācassādasampayuttena rāgenāti attho. Iminā ‘‘obhāsantassā’’ti vakkhamānaobhāsanassa hetu dassito.
「对女人有女人想之比丘」——这是语法上的连结。「对女人有女人想」:如分别中所说:‘女人者,名为人女,非夜叉女,非饿鬼女,非畜生,有智,有能力,能了知善说恶说、粗恶非粗恶。’依此相状,此处指对能了知善说恶说之人女抱持女人想的比丘,这就是它的含义。「二道」:依所属义,‘女人’一词应以关系义连结,意为符合彼相状之女人的大便道与小便道。「以赞与毁」:如分别中所说:‘赞者,名为赞美二道、称赞、赞叹。毁者,名为诽谤二道、贬斥、责难。’即说以针对二道之赞美与责难的方式。
Itthiyā itthisaññino bhikkhunoti yojanā. Itthiyā itthisaññinoti ‘‘mātugāmo nāma manussitthī, na yakkhī, na petī, na tiracchānagatā, viññū paṭibalā subhāsitadubbhāsitaṃ duṭṭhullāduṭṭhullaṃ ājānitu’’nti padabhājane niddiṭṭhasarūpāya subhāsitadubbhāsitaṃ jānantiyā manussitthiyā itthisaññino bhikkhunoti attho. ‘‘Dvinnaṃ maggāna’’nti etassa sambandhīvasena ‘‘itthiyā’’ti idaṃ sāmivasena yojetabbaṃ, yathāvuttasarūpassa mātugāmassa vaccamaggapassāvamagganti attho. Vaṇṇāvaṇṇavasena cāti ‘‘vaṇṇaṃ bhaṇati nāma dve magge thometi vaṇṇeti pasaṃsati. Avaṇṇaṃ bhaṇati nāma dve magge khuṃseti vambheti garahatī’’ti niddese vuttanayena ubho magge uddissa thomanagarahaṇavasenāti vuttaṃ hoti.
「交媾之乞求等」:交媾的乞求等称为交媾乞求,以这些交媾乞求,即依略说中所说‘乞求、再三乞求、询问、反问、告知、教诫、辱骂’等交媾乞求的方式而言。以上二者显示了所说的‘说明’。「说明」的意思是宣说、显示。以‘有智’一词,指明了说明行为的对象,应以此限定从上下文中可得的‘人女’,也即符合所示分别中相状、有智、有能力的人女。「乃至以手势」:显示了说明的最下限。意思是:在没有粗恶语之味的情况下,若对能了知粗恶与非粗恶的人女,以关于大便道、小便道的功德与过失,或以交媾法乞求等方式,乃至以最下限的手势而说。
Methunassa yācanādayo methunayācanādayo, tehi methunayācanādīhi, ‘‘yācatipi āyācatipi pucchatipi paṭipucchatipi ācikkhatipi anusāsatipi akkosatipī’’ti (pārā. 285) uddese vuttamethunayācanādivasenāti vuttaṃ hoti. Imehi dvīhi ‘‘obhāsantassā’’ti vuttaobhāsanā dassitā. Obhāsantassāti uddesayantassa, pakāsentassāti attho. ‘‘Viññu’’nti iminā obhāsanakiriyāya kammamāha, iminā visesitabbaṃ ‘‘manussitthi’’nti idaṃ pakaraṇato labbhati, yathādassitapadabhājanāgatasarūpaṃ viññuṃ paṭibalaṃ manussitthinti vuttaṃ hoti. Antamaso hatthamuddāyapīti obhāsane antimaparicchedadassanaṃ. Duṭṭhullavacanassādabhāve sati yo vaccamaggapassāvamaggapaṭibaddhaṃ guṇadosaṃ vā methunadhammayācanādivasena vā duṭṭhullāduṭṭhullaṃ jānantiṃ manussitthiṃ heṭṭhimaparicchedena hatthamuddāyapi vadeyyāti attho.
在这二首偈颂中,有三句:其一为“比丘对女人生起女人想,因耽着粗恶语,以赞叹二道的功德,乃至以手势向有智的女人说明者,为重罪”;其二为“以毁訾二道的方式”;其三为“以乞求交媾等方式”。如此连属,即有三句。
Imasmiṃ gāthādvaye duṭṭhullavācassādena itthiyā itthisaññino viññuṃ taṃ itthiṃ dvinnaṃ maggānaṃ vaṇṇavasena antamaso hatthamuddāyapi obhāsantassa bhikkhuno garukaṃ siyāti ekaṃ vākyaṃ, tathā ‘‘dvinnaṃ maggānaṃ avaṇṇavasenā’’ti iminā ca ‘‘methunayācanādīhī’’ti iminā ca yojanāya vākyadvayanti evaṃ yojanāvasena tīṇi vākyāni honti.
其中,在第一句中,若以赞叹语所摄的赞美等语而说者,得桑喀地谢沙。仅说“你具足女相、妙相”,如此作赞美之义者,不得桑喀地谢沙;若说“你的大便道与小便道如此美好、善成就,因此你具足这样的女相、妙相”,则得桑喀地谢沙。“称赞”“赞叹”二词,是“赞美”一词的同义语。
Tattha paṭhamavākye vaṇṇavacanena saṅgahitaṃ thomanādikathaṃ kathentassa saṅghādiseso hoti. ‘‘Itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’ti ettakameva thomanatthaṃ vadato saṅghādiseso na hoti, ‘‘tava vaccamaggo ca passāvamaggo ca īdiso subho susaṇṭhāno, tena nāma īdisena itthilakkhaṇena subhalakkhaṇena samannāgatāsī’’ti vadantassa hoti. ‘‘Vaṇṇeti, pasaṃsatī’’ti padadvayañca ‘‘thometī’’ti padassa pariyāyo.
在第二句中,由恶语词所摄的刺激等三者中,刺激是指以如同刺棒的粗恶语来刺伤。如注疏所说:“‘刺激’者,以语刺棒击打。”以能刺伤故,“刺棒”是指驱使马等前行时用以穿刺、驱策之杖。贬抑,即诋毁。诋毁,是指使之从功德上减损。如所说:“‘贬抑’者,诋毁。”呵责,即归咎过失。如所说:“‘呵责’者,施予过失。”与这些刺激等有关的言语,如果说者将“你是石女”“你是二根坏”“你是二形”这三句中的任一句相连接而说,便构成桑喀地谢沙,而非其他。
Dutiyavākye avaṇṇapadasaṅgahitaṃ khuṃsanādittaye khuṃsanaṃ nāma patodopamehi pharusavacanehi tudanaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘khuṃsetīti vācāpatodena ghaṭṭetī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.285). Patujjatenenāti ‘‘patodo’’tiagacchante assādayo pavattetuṃ vijjhanakapācanadaṇḍo vuccati. Vambhanaṃ nāma apasādanaṃ. Apasādanaṃ nāma guṇato parihāpanaṃ. Yathāha ‘‘vambhetīti apasādetī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.285). Garahā nāma dosāropanaṃ. Yathāha ‘‘garahatīti dosaṃ detī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.285). Imaṃ khuṃsanādipaṭisaṃyuttavacanaṃ vakkhamānesu ‘‘sikharaṇīsi, sambhinnāsi, ubhatobyañjanāsī’’ti imesu tīsu padesu aññatarena yojetvā kathentasseva saṅghādiseso, na itarassa.
第三句中,凡是以“请求交媾”等言语所摄的请求等,行此者也构成桑喀地谢萨。所谓“请求”,即“给我”“你应当给我”等,依此方式,将每一句与“给我交媾法”等交媾法句相结合,唯有如此请求交媾法时方构成。
Tatiyavākye methunayācanādivacanehi saṅgahitaṃ āyācanādiṃ karontassāpi saṅghādiseso. ‘‘Yācati nāma dehi me arahasi me dātu’’ntiādinā (pārā. 285) nayena ekekaṃ padaṃ ‘‘dehi me methunaṃ dhamma’’ntiādivasena methunadhammapadena saha ghaṭetvā methunadhammaṃ yācantasseva hoti.
在“何时你母亲会欢喜?何时你父亲会欢喜?何时诸天众会欢喜?何时你才有善时、善日、善时刻?”等请求句的解说中,每一句都须与此节末尾所说“何时我将与你行交媾法?”这一句相连接,唯有如此请求交媾时方构成。
‘‘Kadā te mātā pasīdissati, kadā te pitā pasīdissati, kadā te devatāyo pasīdissanti, kadā te sukhaṇo sulayo sumuhutto bhavissatī’’tiādiāyācanapadaniddese ekekaṃ padaṃ tattheva osāne vuttena ‘‘kadā te methunaṃ dhammaṃ labhissāmī’’ti padena ghaṭetvā methunaṃ yācantasseva hoti.
在“你如何对待丈夫?你如何对待情夫?”等询问解说语中,也是将其中任一句与交媾法句相连接而进行询问时,方才构成。
‘‘Kathaṃ tvaṃ sāmikassa desi, kathaṃ jārassa desī’’ti (pārā. 285) pucchāniddesavacanesu ca aññataraṃ methunadhammapadena ghaṭetvā pucchantasseva hoti.
在“你确实如此给夫主,如此给情夫”等反问解说语中,将其中一句与行淫法句相连接而特加反问者,方得成立。
‘‘Evaṃ kira tvaṃ sāmikassa desi, evaṃ jārassa desī’’ti (pārā. 285) paṭipucchāniddesavacanesu aññataraṃ methunadhammapadena ghaṭetvā visesetvā paṭipucchantasseva hoti.
若有女人问“如何行施才能令夫主喜爱?”对此女人,以“你应如此施与,如此施与便能令夫主欢喜、满意”等命令语或教诫语而说,也是同样的道理。
‘‘Kathaṃ dadamānā sāmikassa piyā hotī’’ti pucchato mātugāmassa ‘‘evaṃ dehi, evaṃ dentī sāmikassa piyā bhavissati manāpā cā’’ti āṇattivacane, anusāsanivacane ca eseva nayo.
355355. 在辱骂解说中所说的“你无相”“你仅有相”“你无血”“你常血”“你常污”“你漏出”“你石女”“你女黄门”“你男根不全”“你二根坏”“你二形”这十一句中,“你石女”“你二根坏”“你二形”此三句各自单独构成犯罪。与此三句一起,前面所说的大便道、小便道、行淫法这三句,共六句各自单独成罪。因此,后面的“你无相”等八句,应当了知,须结合行淫法句,例如说“你无相,为我行淫”等方式,方构成犯罪。在“以行淫乞求等”的“等”字中,虽已包含“你无相”等十一辱骂句,但其中仅有三句单独即构成犯罪,且是较重的三句,为显明此义而特别说出“你石女”等。
355. Akkosaniddesāgatesu ‘‘animittāsi nimittamattāsi alohitāsi dhuvalohitāsi dhuvacoḷāsi paggharantīsi sikharaṇīsi itthipaṇḍakāsi vepurisikāsi sambhinnāsi ubhatobyañjanāsī’’ti ekādasasu padesu ‘‘sikharaṇīsi sambhinnāsi ubhatobyañjanāsī’’ti padattayaṃ paccekaṃ āpattikaraṃ, iminā padattayena saha pubbe vuttāni vaccamaggapassāvamaggamethunadhammapadāni tīṇi cāti chappadānaṃ paccekaṃ āpattikarattā ito parāni animittādīni aṭṭha padāni ‘‘animittāsi methunadhammaṃ dehī’’tiādinā nayena methunadhammapadena saha ghaṭetvā vuttāneva āpattikarānīti veditabbāni, ‘‘methunayācanādīhī’’ti ettha ādi-saddasaṅgahitesu ‘‘animittāsī’’tiādīsu ekādasasu akkosapadesu antogadhattepi kevalaṃ āpattikarattā garutaraṃ padattayaṃ visuṃ saṅgahetabbanti ñāpetumāha ‘‘sikharaṇīsī’’tiādi.
“你石女”者,此处应分句为“你是石女”。“是”应各别连接。“亦”字显示特别之义:即使仅以此语亦成犯罪。应连接为:即使仅以辱骂语。“你石女”者,你是外露卵肉者。“你二根坏”者,大便道小便道混合者。“你二形”者,具备二形,即女相与男相。“形”者,能显示“此是女人,此是男人”的生殖器。“听闻者”中,由“对于有智人女”这一限定语得知,以此显示应被辱骂的对象。意思是:对于听闻所说、了知善说恶说的人女,以辱骂语进行时,即成桑喀地谢沙。
Sikharaṇīsīti ettha ‘‘sikharaṇī asī’’ti padacchedo. ‘‘Asī’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ. Tu-saddo kevalayuttampi āpattikaraṃ hotīti visesaṃ joteti. Kevalenāpi akkosavacanenāti yojanā. Sikharaṇīsīti bahi nikkhantaāṇimaṃsā bhavasi. Sambhinnāsīti missībhūtavaccamaggapassāvamaggā. Ubhatobyañjanāsīti itthinimittena, purisanimittena cāti ubhatobyañjanehi samannāgatā. ‘‘Ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’’ti byañjayatīti byañjanaṃ, muttakaraṇāni. Suṇantiyāti ettha ‘‘viññumanussitthiyā’’ti adhikārato labbhati, iminā akkositabbavatthu dassitaṃ hoti. Bhāsitaṃ suṇantiyā subhāsitadubbhāsitaṃ jānantiyā manussitthiyā visaye pavattaakkosavacanena saṅghādiseso hotīti attho.
356356. 应连接:反复辱骂者,以语的计数成重罪。此处应补入“一个女人”。应连接:以一语辱骂多个女人者,以女人的计数成重罪。此处亦得“女人”。
356. Punappunaṃ obhāsantassa vācānaṃ gaṇanāya garukā siyunti yojanā. Ettha ‘‘ekaṃ itthi’’nti ajjhāharitabbaṃ. Ekavācāya bahū obhāsantassa ca itthīnaṃ gaṇanāya garukā siyunti yojanā. Etthāpi ‘‘itthiyopī’’ti labbhati.
357“若她不承认”者,此处应依义理补充连接为“对正在听闻的人女,以二道的赞毁方式明说,若她不承认”。意思是:若在说完粗恶语后立即不知其义。“她的”者,那个说粗恶语比丘的。应连接为:在指涉膝上、锁骨下而说时,对他亦成偷兰遮。“说”者,在说二道的赞等时。也有写作“说者”,意思是:正在说者,因说之故。此“因”的后缀,如“不觉”等中所见。“膝上”者,膝以上。“锁骨下”者,锁骨以下。
357.Sā ce nappaṭijānātīti ettha ‘‘yaṃ suṇantiṃ manussitthiṃ dvinnaṃ maggānaṃ vaṇṇāvaṇṇavasena obhāsati, sā ce na paṭijānātī’’ti sāmatthiyā labbhamānaṃ ādāya yojetabbaṃ. Attano bhāsitaṃ duṭṭhullaṃ vuttasamanantarameva atthavasena sace na jānātīti attho. Tassāti tassa duṭṭhullabhāsitabhikkhussa. Ubbhajāṇuṃ, adhakkhakaṃ vā ādissa bhaṇane cāpi tassa thullaccayaṃ siyāti yojanā. Bhaṇaneti dvinnaṃ maggānaṃ vaṇṇādikathane, ‘‘bhaṇato’’tipi likhanti, bhaṇantassa, bhaṇanahetūti attho. Hetumhi ayamantapaccayo ‘‘asambudha’’ntiādīsu (pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā) viya. Ubbhajāṇunti jāṇuto uddhaṃ. Akkhekanti akkhakato heṭṭhā.
358“锁骨上”,指锁骨以上。“膝盖以下”,指膝盖以下。“指涉”,即指向。也有写作“指涉锁骨上或如是膝盖以下”的,此读法优美。应连接为:说赞叹等语时犯恶作。此由“对有智人女”这一限定语可知。在涉及身体的赞叹等语中犯恶作,此处亦同此理。大便道、小便道属于桑喀地谢沙的范围,锁骨以下膝盖以上属于偷兰遮的范围,锁骨以上膝盖以下属于恶作的范围。在这三种范围中,作为偷兰遮与恶作两者分界的锁骨和膝盖,应归入何处?应归入恶作的范围。正如注疏中所说:“然而锁骨与膝盖,于此恶作范围中被摄受。”
358.Ubbhakkhakanti akkhakato uddhaṃ. Adhojāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalato adho. Uddisanti uddissa. ‘‘Uddissubbhakkhaṃ vā tathā, adhojāṇumaṇḍala’’nti ca likhanti, so pāṭho sundaro. Vaṇṇādibhaṇane dukkaṭanti sambandho. ‘‘Viññumanussitthiyā’’ti adhikārato labbhati. Kāyapaṭibaddhe vaṇṇādibhaṇane dukkaṭanti etthāpi eseva nayo. Vaccamaggapassāvamaggā saṅghādisesakkhettaṃ, adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ thullaccayakkhettaṃ, uddhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ dukkaṭakkhettanti imesu tīsu khettesu akkhakañceva jāṇumaṇḍalañca thullaccayadukkaṭānaṃ dvinnaṃ avadhibhūtaṃ kattha saṅgayhatīti? Dukkaṭakkhetteyeva saṅgayhati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘akkhakaṃ, pana jāṇumaṇḍalañca ettheva dukkaṭakkhette saṅgahaṃ gacchatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.286).
359应与从限定语而来的词句连接为:对黄门、夜叉女、饿鬼女,说及两道赞叹或毁谤语时,对于正在说的人犯偷兰遮。“黄门等”的意思,是以“等”字摄取了夜叉女、饿鬼女。
359. Paṇḍake yakkhipetīsu dvinnaṃ maggānaṃ vaṇṇādibhaṇane tassa bhaṇantassa thullaccayaṃ bhaveti adhikāravasena āgatapadehi saha yojetabbaṃ. Paṇḍakādīsūti ādi-saddena yakkhipetīnaṃ gahaṇaṃ.
360“锁骨上……乃至……此法”,应当以“于黄门等”此语连接。“此法”,即所说的“唯成恶作”之法。“一切处”,是依桑喀地谢沙、偷兰遮、恶作之境界而言,于一切境界中。
360.Ubbhakkhaka…pe… ayaṃ nayoti ‘‘paṇḍakādīsū’’ti iminā yojetabbaṃ. Ayaṃ nayoti ‘‘dukkaṭameva hotī’’ti vutto nayo. Sabbatthāti saṅghādisesathullaccayadukkaṭakkhettavasena sabbesu khettesu.
361「以义为先而说者,无犯」,此为关联。其意谓:对女人,在「无相者」等语句中,以解说义理为前导而说出「无相者」等语者,或与女人一同诵习注释者,皆无犯。「以法为先而说者,无犯」,此为关联。指讽诵经典法者,或以令彼诸女人听闻、诵习为先,而对任何出家者或其他女人,说「无相者」等语句者,无犯。「以教诫为先」者,谓以「如今汝为无相者……乃至……汝是二根者,今后当行不放逸,令未来亦不成为如此者」这样的教诫为前导而言说。
361. Atthapurekkhāro hutvā obhāsatopi anāpattīti yojanā. Mātugāmānaṃ ‘‘animittāsī’’tiādīsu padesu atthakathanaṃ purekkhatvā ‘‘animittāsī’’tiādipadaṃ bhaṇantassa vā mātugāmehi saha aṭṭhakathaṃ sajjhāyantānaṃ vā anāpattīti attho. Dhammapurekkhāro hutvā obhāsato anāpattīti yojanā. Pāḷidhammaṃ vācentassa vā tāsaṃ suṇantīnaṃ sajjhāyanaṃ vā purekkhatvā ‘‘animittāsī’’tiādīsu padesu yaṃ kiñci pabbajitassa vā itarassa vā mātugāmassa kathentassa anāpattīti. Purekkhatvānusāsaninti ‘‘idāni animittāsi…pe… ubhatobyañjanāsi, appamādaṃ dāni kareyyāsi, yathā āyatimpi evarūpā nāhosī’’ti anusāsaniṃ purekkhatvā.
362「疯狂者等」者,是说依胆汁疯狂与夜叉疯狂而有二种疯狂者,以及由「等」字所包含的此处之初犯者优陀夷长老,皆无犯。「此学处有三等起:由身与心等起,由语与心等起,及由身、语、心等起。是作,有想解脱,有心,世间罪,身业,语业,不善心」,注释中所说的杂项抉择,由「等起等……乃至……相等」来显示。因受与「不与取」不相等,故说「此中受有二种」,即依乐受与舍受而有二种,此为其义。
362.Ummattakādīnanti pittummattakayakkhummattakavasena dvinnaṃ ummattakānañca ādi-saddasaṅgahitassa imasmiṃ ādikammikassa udāyittherassa ca anāpattīti vuttaṃ hoti. ‘‘Idaṃ sikkhāpadaṃ tisamuṭṭhānaṃ kāyacittato ca vācācittato ca kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacitta’’nti (pārā. aṭṭha. 2.287) aṭṭhakathāyaṃ vuttapakiṇṇakavinicchayaṃ dasseti ‘‘samuṭṭhānādayo…pe… tulyāvā’’ti. Vedanāya adinnādānena asamattā ‘‘vedanettha dvidhā matā’’ti āha, sukhopekkhāvedanāvasena dvidhā matāti attho.
363「以欲侍奉」者,是以名为交媾法的欲来侍奉,即依交媾法而作侍奉,此为其义。或者,所欲求、所冀望者名为欲,即依交媾之贪而希求,此为其义;此欲即是彼侍奉,名为欲侍奉,也应如此领受:「彼欲侍奉」者,指以交媾贪心所特别希求的侍奉,此为其义。与「赞叹功德」的关联为:「姊妹,这是侍奉之中的最上者,若以此法侍奉像我这样具戒、善法、梵行者」,如此称说自己以交媾法侍奉的功德与利益。所谓「于彼刹那」者,即于说出的那个刹那。「若彼知」者,指若听他说法的那个人,在他说完后即刻了知其意。
363.Kāmapāricariyāyāti methunadhammasaṅkhātena kāmena pāricariyāya, methunadhammena pāricariyāyāti attho. Atha vā kāmitā patthitāti kāmā, methunarāgavasena patthitāti attho, kāmā ca sā pāricariyā cāti kāmapāricariyā, tassā kāmapāricariyāyātipi gahetabbaṃ, methunarāgacittena abhipatthitapāricariyāyātiattho. ‘‘Vaṇṇaṃ bhāsato’’ti iminā sambandho, ‘‘etadaggaṃ bhagini pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti attano methunadhammena pāricariyāya guṇaṃ ānisaṃsaṃ kathentassāti vuttaṃ hoti. Tasmiṃyeva khaṇeti tasmiṃ bhaṇitakkhaṇeyeva. Sā ce jānātīti yaṃ uddissa abhāsi, sace sā vacanasamanantarameva jānāti.
364“若对方是人类女性而她不知情,那位比丘犯偷兰遮”——此是连结。“若对方是夜叉女、饿鬼女、天女等知情的女性,或是知情的黄门,比丘赞叹自己愿以爱欲行承事,则犯偷兰遮”——此是连结。“其余”是指:对于男子、畜生道的对象,以及夜叉女等不知情的情形,赞叹自己愿以爱欲行承事者,犯恶作——此是连结。
364.Sā manussitthī no jānāti ce, tassa thullaccayanti sambandho. Yakkhipetidevīsu jānantīsu, paṇḍake ca jānante attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsato tassa bhikkhuno thullaccayaṃ hotīti yojanā. Seseti purisatiracchānagatavisaye, yakkhiādīnaṃ ajānanavisaye ca attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsato tassa āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
365“以衣等”:即指以衣服、饮食等。“以境欲”:即指那些既是渴爱所依之境,又因被渴求而称为欲的诸缘。
365.Cīvarādīhīti cīvarapiṇḍapātādīhi. Vatthukāmehīti taṇhāya vatthubhāvena vatthū ca kāmitattā kāmāti ca saṅkhātehi paccayehi.
366“贪”即是贪性。或有版本作“贪性”,即有此贪故为有贪者,有贪者的状态即是贪性;意指为自身行爱欲承事而有的贪染。“明说”是指为自身行爱欲承事而宣说功德。“以彼贪”是指以此爱欲承事的贪染。“于彼刹那”是指在宣说的那个刹那。“了知”是说:对于人类女性,为了自身行爱欲承事而作赞叹,对方凭借这番话语的含义而了知。
366. Rāgo eva rāgatā. ‘‘Rāgitā’’ti vā pāṭho, rāgo assa atthīti rāgī, tassa bhāvo rāgitā, attakāmapāricariyāya rāgoti attho. Obhāsoti attakāmapāricariyāya guṇabhaṇanaṃ. Tena rāgenāti kāmapāricariyāya rāgena. Khaṇe tasminti bhaṇitakkhaṇe. Vijānananti yaṃ manussitthiṃ uddissa attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhaṇati, tāya tassa vacanatthassa vijānananti vuttaṃ hoti.
367三六七、“五支”者,即:有女人想、为侍奉而生起的贪染、因彼贪染而容光焕发、于彼刹那觉知。此五者,为此“为己欲乐而侍奉”学处的五支,意即五种犯缘。“有”者,谓此“为己欲乐而侍奉”学处。
367.Pañcaṅgānīti manussitthitā, taṃsaññitā, pāricariyāya rāgitā, tena rāgena obhāsanaṃ, khaṇe tasmiṃ vijānananti imāni ettha attakāmapāricariyasikkhāpade pañca aṅgāni , pañca āpattikāraṇānīti attho. Assāti attakāmapāricariyasikkhāpadassa.
368三六八、“受持”等三种行为,因其具有执受之力而以三度教示;“凡比丘”与“成重”等句,由其语力可得“彼女之”故,合此三类而成“凡比丘受持男子之信息、审察、传达者,彼女之成重”为一整句。如是,以“或女人”的连结方式,亦成另一整句,故本偈颂相应有二句。
368. ‘‘Paṭiggaṇhātī’’tiādikiriyāttayopādānasāmatthiyena tikkhattuṃ paṭipādanakaṃ ‘‘yo bhikkhū’’ti ca ‘‘garu hotī’’ti padasāmatthiyena ‘‘tassā’’ti ca labbhamānattā tividhehi saha ‘‘yo bhikkhu purisassa sandesaṃ paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati paccāharati ce, tassa garu hotī’’ti ekaṃ vākyaṃ hoti. Evaṃ ‘‘itthiyāpi vā’’ti iminā yojanāyapi ekaṃ vākyaṃ hotīti imissā gāthāya vākyadvayaṃ yujjati.
此处为通晓信息之次第及连结之次第,故先阐明女人与妻子之种类及其体相。彼中,女人有十种,如《句分别》中说:“十种女人:母所护、父所护、父母所护、兄所护、姊所护、亲族所护、氏族所护、法所护、有护、有罚。”妻子亦有十种,如《句分别》中说:“十种妻子:财买、意住、财住、衣住、水器、降头巾、奴婢亦妻、作业亦妻、旗掠、须臾。”这些之差别及其体相,应如是略知。
Idha sandesakkamañca yojanākkamañca jānanatthaṃ paṭhamaṃ tāva itthīnañca bhariyānañca pabhedo ca sarūpañca vibhāvīyati – tesu itthiyo dasavidhā honti. Yathāha padabhājane ‘‘dasa itthiyo māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sārakkhā saparidaṇḍā’’ti. Bhariyā ca dasavidhā honti. Yathāha padabhājane ‘‘dasa bhariyāyo dhanakkītā chandavāsinī bhogavāsinī odapattakinī obhaṭacumbaṭā dāsī ca bhariyā ca kammakārī ca bhariyā ca dhajāhaṭā muhuttikā’’ti (pārā. 303). Imāsaṃ pabhedo ca sarūpāni ca saṅkhepato evaṃ veditabbāni –
如同不与男子共住一般,如此被母亲守护者,名为“母所护”。如经中说:“母所护者,是指母亲守护、保护、行使主权、加以管束者。”父所护等,亦依此类推。其中,生于憍陈如等氏族中,为同氏族者所守护者,名为“氏族所护”。如经中说:“氏族所护者,是指同氏族者护持”等。依止同一位师长出家者,或为同一群体所摄者所守护,名为“法所护”。如经中说:“法所护者,是指同法者护持”等。有护者,即“虽在胎中便已被摄受为‘此归我所有’,乃至以花环围绕者”,此是依律典中所说的相状。有罚者,即“某人立下罚则:‘凡前往某女子处者,将受如是惩罚’”,此是依所说之相状。以上是十种女人的相状概要。此十种中,唯有“有护”与“有罚”两种,与其他男子行淫方构成邪行,其余则不构成。然而,这十种皆为受持五戒者所不应往。
Purisehi saha yathā saṃvāsaṃ na karoti, evaṃ mātarā rakkhitā māturakkhitā. Yathāha ‘‘māturakkhitā nāma mātā rakkhati gopeti issariyaṃ kāreti vasaṃ vattetī’’ti. Piturakkhitādīsupi eseva nayo. Tattha yasmiṃ koṇḍaññādigotte jātā, tasmiṃyeva gotte jātehi rakkhitā gottarakkhitā. Yathāha ‘‘gottarakkhitā nāma sagottā rakkhantī’’tiādi. Ekaṃ satthāraṃ uddissa pabbajitehi vā ekagaṇapariyāpannehi vā rakkhitā dhammarakkhitā nāma. Yathāha ‘‘dhammarakkhitā nāma sahadhammikā rakkhantī’’tiādi (pārā. 304). Sārakkhā nāma ‘‘gabbhepi pariggahitā hoti ‘mayhaṃ esā’ti antamaso mālāguḷaparikkhittāpī’’ti pāḷiyaṃ vuttasarūpā. Saparidaṇḍā nāma ‘‘kehici daṇḍo ṭhapito hoti ‘yo itthannāmaṃ itthiṃ gacchati, tassa ettako daṇḍo’’ti vuttasarūpāti ayaṃ dasannaṃ itthīnaṃ sarūpasaṅkhepo. Imāsu dasasu sārakkhasaparidaṇḍānaṃ dvinnaṃ parapurisasevāyaṃ micchācāro hoti, itarāsaṃ na hoti. Imā dasapi pañcasīlaṃ rakkhantehi agamanīyā.
十种妻子中,“财买者”,是指以财物买来而同住者。如经中说,为娶为妻而给予或多或少的财物后所得者,名为“财买”。“意住者”,是指相爱者共住。如经中说,依自己意乐而被共住的男子所接受者,名为“意住”。“财住者”,是指给予财物而同住。如经中说,得了臼杵等家用器具后成为妻子的民间女子,名为“财住”。“衣住者”,是指给予衣服而同住。如经中说,仅得下衣或仅得上衣之后成为妻子的贫穷女子,名为“衣住”。“水器者”,是指触水器而同住。如经中说,说“如这水一般交融不可分离”后,与男子一同将手浸入一水器中,由此被娶为妻的女人,名为“水器”。“降头巾者”,是指降下头巾而同住。如经中说,从头取下头巾后,被娶为妻的拾薪女等,名为“降头巾”。“奴婢亦妻者”,是指既是奴婢又是妻子。如经中说,作为妻子共住者,称为“其奴婢亦妻子”。“作业亦妻者”,是指既是作务者又是妻子。如经中说,不顾主妇而令其作家务后,被娶为妻的作务者妻子,名为“作业亦妻子”。“旗掠者”,是指被旗帜所掠取者。如经中说,军队竖起旗帜行进,在掠夺他国领土时截获并带来,被娶为妻的女人,名为“旗掠”。
Dasasu bhariyāsu ‘‘dhanakkītā nāma dhanena kiṇitvā vāsetī’’ti vuttattā bhariyabhāvāya appakaṃ vā bahuṃ vā dhanaṃ datvā gahitā dhanakkītā nāma. ‘‘Chandavāsinī nāma piyo piyaṃ vāsetī’’ti vuttattā attaruciyā saṃvasitena purisena sampaṭicchitā chandavāsinī nāma. ‘‘Bhogavāsinī nāma bhogaṃ datvā vāsetī’’ti vuttattā udukkhalamusalādigehopakaraṇaṃ labhitvā bhariyabhāvaṃ gacchantī janapaditthī bhogavāsinī nāma. ‘‘Paṭavāsinī nāma paṭaṃ datvā vāsetī’’ti vuttattā nivāsanamattaṃ vā pārupanamattaṃ vā laddhā bhariyabhāvaṃ gacchantī dalidditthī paṭavāsinī nāma. Odapattakinī nāma ‘‘udakapattaṃ āmasitvā vāsetī’’ti (pārā. 304) vuttattā ‘‘idaṃ udakaṃ viya saṃsaṭṭhā abhejjā hothā’’ti vatvā ekasmiṃ udakapatte purisena saddhiṃ hatthaṃ otāretvā bhariyabhāvaṃ nīto mātugāmo vuccati. ‘‘Obhaṭacumbaṭā nāma cumbaṭaṃ oropetvā vāsetī’’ti (pārā. 304) vuttattā sīsato cumbaṭaṃ oropetvā bhariyabhāvamupanītā kaṭṭhahārikādiitthī obhaṭacumbaṭā nāma. Dāsīca bhariyā ca nāma ‘‘dāsī ceva hoti bhariyā cā’’ti (pārā. 304) vuttattā bhariyaṃ katvā vāsitā ‘‘tasseva dāsī ca bhariyā cā’’ti vuttā. Kammakārī ca bhariyā ca nāma ‘‘kammakārī ceva hoti bhariyā cā’’ti (pārā. 304) vuttattā padhānitthinirapekkhena kuṭumbakiccaṃ kāretvā bhariyabhāvaṃ nītā bhariyā katakammā ‘‘kammakārī ca bhariyā cā’’ti vuttā. ‘‘Dhajāhaṭā nāma karamarānītā vuccatī’’ti (pārā. 304) vuttattā dhajaṃ ussāpetvā gacchantiyā mahāsenāya saddhiṃ gantvā paravisayaṃ vilumpantena pacchinditvā ānetvā bhariyabhāvamupanītā itthī dhajāhaṭā nāma. ‘‘Muhuttikā nāma taṅkhaṇikā vuccatī’’ti (pārā. 304) vuttattā acirakālaṃ saṃvāsatthāya gahitā itthī muhuttikā nāmāti ayaṃ dasannaṃ bhariyānaṃ sarūpasaṅkhepo. Yathāvuttāsu dasasu itthīsu aññataraṃ dasannaṃ bhariyānaṃ aññataraṭṭhāne ṭhapanatthamadhippetabhāvaṃ vattuṃ purisena ‘‘gaccha bhante itthannāmaṃ māturakkhitaṃ brūhi ‘hohi kira itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’ti’’ādinā nayena dinnasandesaṃ ‘‘sādhu upāsakā’’tiādinā nayena vacībhedaṃ katvā vā sīsakampanādivasena vā paṭiggaṇhātīti āha ‘‘paṭiggaṇhāti sandesaṃ purisassā’’ti.
此处的“男子的”是举例,应依经文中“男子的母亲派遣比丘”等(《波罗夷》321)的方式,取经中所说的男子的母亲、父亲等。“审察”是指:如此接受讯息后,确实无误地向那位母亲、父亲等中的某一人告知。这里的“审察”也是举例,因为经中说“接受后,令弟子审察后,自己回报,犯桑喀地谢沙”(《波罗夷》338),因此也应包含“令审察”。“回报”是指:听闻被如此带来的讯息后,对于那位女子同意、不同意,或因羞耻而沉默的情况,将此经过回报并告知。这里的“回报”也是举例,因为经中说“接受、审察、令弟子回报,犯桑喀地谢沙”(《波罗夷》338),因此也应包含“令回报”。
Ettha purisassāti upalakkhaṇattā ‘‘purisassa mātā bhikkhuṃ pahiṇatī’’tiādinā (pārā. 321) nayena pāḷiyaṃ vuttapurisassa mātāpituādayo ca gahetabbā. Vīmaṃsatīti evaṃ paṭiggahitasāsanaṃ tassāyeva ekaṃsena avirādhetvā vadantassa mātāpituādīnamaññatarassa vā ārocetīti attho. Etthāpi vīmaṃsatīti upalakkhaṇattā ‘‘paṭiggaṇhāti antevāsiṃ vīmaṃsāpetvā attanā paccāharati, āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 338) vuttattā vīmaṃsāpetītipi gahetabbaṃ. Paccāharatīti tathā āhaṭaṃ sāsanaṃ sutvā tassā itthiyā sampaṭicchite ca asampaṭicchite ca lajjāya tuṇhībhūtāya ca taṃ pavattiṃ paccāharitvā ācikkhatīti vuttaṃ hoti. Idhāpi paccāharatīti upalakkhaṇattā ‘‘paṭiggaṇhāti vīmaṃsati antevāsiṃ paccāharāpeti, āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 338) vuttattā paccāharāpetīti ca gahetabbaṃ.
以“或者女子的”作连接时,在接受使者的文句中,义理亦应如此解说。其中,传信的次第,当依“母所护女派遣比丘说:‘尊者请去,对某某名者说:我是某某名者的妻子,以财购得’”等经文的方式(波罗夷330)来看。此处的“令审察、令回报”等,也应按所述方式理解。依此规则,对分别列出的十种女子之名,应连接成:向十种妻子中任何一种传信的次第。而此处的“或者女子的”也是举例,应依“母所护女的母亲派遣比丘说:‘尊者,请前去,对某某名者说:我愿成为某某名者的妻子,以财购得’”等经文的方式(波罗夷324),来连接女子的母亲、父亲等的传信次第。
‘‘Itthiyāpi vā’’ti iminā yojetvā gahitadutiyavākye ca evameva attho vattabbo. Tattha sandesakkamo pana ‘‘māturakkhitā bhikkhuṃ pahiṇati ‘gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi ‘homi itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’ti’’ādipāḷinayena (pārā. 330) daṭṭhabbo. Etthāpi ‘‘vīmaṃsāpeti paccāharāpetī’’ti idañca vuttanayeneva gahetabbaṃ. Iminā niyāmena dasannaṃ itthīnaṃ nāmaṃ visuṃ visuṃ vatvā dasannaṃ bhariyānaṃ aññataratthāya dīyamānasandesakkamo yojetabbo. Idhāpi itthiyāpi vāti upalakkhaṇattā ‘‘māturakkhitāya mātā bhikkhuṃ pahiṇati ‘gaccha bhante itthannāmaṃ brūhi ‘hotu itthannāmassa bhariyā dhanakkītā’’tiādipāḷivasena (pārā. 324) itthiyā mātupituādīnañca sandesakkamo yojetabbo.
370370.“那个经过”。“因媒介”者,指由于媒介的缘故。“不脱”者,意思是:在男女之间接受传话后,由于媒介的缘故,不能脱离应犯的桑喀地谢沙罪。
370.Taṃ pavattiṃ. Sañcarittā sañcaraṇahetu. Na muccatīti itthipurisānaṃ antare sāsanaṃ paṭiggahetvā sañcaraṇahetu āpajjitabbasaṅghādisesato na muccatīti attho.
371371.“或其他”者,指母所护女、父所护女等中的任何一种。有人写作“说者”。由于与“被派遣”相违,应舍弃该写法而取“说”的读法;或者应作读法的省略。《无疑》中说:“若对其他人说,则连接为‘对他说’。” 我们的意见是,应连接为:“被母亲派遣前去对母所护女说‘去传话’者,若对他说父所护女或其他种类女子,或不一致的女子”,或者“被母亲派遣说‘去传话’后,对他说父所护女或其他种类女子,或不一致的女子”,更为合理。
371.Aññaṃ vāti mātāpiturakkhitādīsu aññataraṃ vā. ‘‘Bhāsato’’ti likhanti. ‘‘Pesito’’ti iminā viruddhattā taṃ pahāya ‘‘bhāsatī’’ti pāṭho gahetabbo. Pāṭhaseso vā kātabbo. ‘‘Yo aññaṃ bhāsati ce, tassa bhāsatoti yojanā’’ti nissandehe vuttaṃ. ‘‘Mātarā rakkhitaṃ itthiṃ ‘gaccha brūhī’ti yo pesito hoti, tassa piturakkhitaṃ vā aññaṃ vā bhāsato visaṅketovā’’ti, ‘‘mātarā…pe… brūhī’ti pesito hutvā piturakkhitaṃ vā aññaṃ vā bhāsato visaṅketovā’’ti yojanā yuttatarāti amhākaṃ khanti.
372「由接受等」:接受本身即是接受性。以「等」字摄受了审察与回报。「在媒介中」:于作媒之时。「已达成」:当到达时。「应说重罪等」:此处省略了「对她」。「等」:即应宣说。
372.Paṭiggaṇhanatādīhīti paṭiggaṇhanameva paṭiggaṇhanatā. Ādi-saddena vīmaṃsanapaccāharaṇāni gahitāni. Sañcaritteti sañcaraṇe. Samāpanneti gate sati. Garukāpattimādiseti ettha ‘‘tassā’’ti seso. Ādiseti katheyya.
373「以二支说偷兰遮」:此处应知,当以两两之支分达成作媒时,说为偷兰遮。即:「若接受、审察而不回报,犯偷兰遮。若接受、不审察而回报,犯偷兰遮。若不接受、审察而回报,犯偷兰遮。」(波罗夷338)「在黄门等中」:即在黄门、夜叉、畜生中。连系上下文:即使以三支分达成作媒,亦说偷兰遮。
373.Dvīhi thullaccayaṃ vuttanti ettha dvīhi dvīhi aṅgehi sañcaritte samāpanne thullaccayaṃ vuttanti gahetabbaṃ. ‘‘Paṭiggaṇhāti vīmaṃsati na paccāharati, āpatti thullaccayassa. Paṭiggaṇhāti na vīmaṃsati paccāharati, āpatti thullaccayassa. Na paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti thullaccayassā’’ti (pārā. 338) dvīhi dvīhi aṅgehi thullaccayaṃ vuttanti attho. Paṇḍakādīsūti paṇḍakayakkhipetīsu. Tīhipi aṅgehi sañcaritte samāpanne thullaccayaṃ vuttanti yojanā.
「仅以一」:仅仅以一支也。「一切处」:于母守护女等一切女人中,以及在律事中所说:「尔时,有一男子命一比丘:『尊者,请去探察某位女人。』他去后问众人:『某氏在何处?』『尊者,已寝卧。』……乃至……『尊者,已命终。』『尊者,已离去。』『尊者,非女人。』『尊者,是女黄门。』彼心生疑悔。比丘无桑喀地谢沙罪,有恶作罪。」如是,即于所说的睡眠等五种之中。
Ekenevāti ekeneva aṅgena. Sabbatthāti māturakkhitādīsu sabbamātugāmesu ca vinītavatthumhi ‘‘tena kho pana samayena aññataro puriso aññataraṃ bhikkhuṃ āṇāpesi ‘gaccha bhante itthannāmaṃ itthiṃ vīmaṃsā’ti. So gantvā manusse pucchi ‘kahaṃ itthannāmā’ti. Suttā bhanteti…pe… matā bhanteti. Nikkhantā bhanteti. Anitthī bhanteti. Itthipaṇḍakā bhanteti. Tassa kukkuccaṃ ahosi. Anāpatti bhikkhu saṅghādisesassa, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 341) āgatāsu suttādīsu pañcasu ca.
374「无罪已说」的意思是:依于佛塔等应作之事,女人为男子、男子为女人传递消息,在受取、审察、回报后而告知者,其无犯的性质在律典中这样说:「无犯者:为僧团、为佛塔、为病人因应作事而前往者,癫狂者、最初犯者。」(波罗夷340)
374.Anāpatti pakāsitāti cetiyādīsu kattabbaṃ nissāya itthiyā purisassa, purisena ca itthiyā dinnasāsanaṃ paṭiggahetvā vīmaṃsitvā paccāharitvā ārocentassa anāpattibhāvo ‘‘anāpatti saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā karaṇīyena gacchati, ummattakassa ādikammikassā’’ti (pārā. 340) pāḷiyaṃ vuttāti attho.
375「如是彼女」:指属于人类的女方。「非不可说性」:由于不能毫无顾忌地说「她是我的」或对她作制止与放纵的言语,因此称为「不可说者」,即无主者。这样的女人,无人能宣称「她是我的」,也不能毫无顾忌地对她作制止与放纵的言语,所以她并非「不可说者」——「不可说者」这一名称并不成立,因此成为「非不可说者」,即是有主者。她能为所有者如此宣称,所以称为「非不可说者」。原先以「不可说者」一词所说的是无主者,通过双重否定而得到正面的意义。非不可说者的性质即是「非不可说性」,也就是可以无顾虑地宣说,即有主性。或者,因传信之事,比丘不可说,也应视为「不可说者」。「受取等之故」:这里的「及」字是略说的连接。因此,由受取、审察、回报这三支,以及前面所说的依人类女人而住之非不可说性这两支,此学处以五支具足构成罪因,这是它的含义。
375.Tathā tassāti manussajātikāya tassā. Nanālaṃvacanīyatāti ‘‘mamāya’’nti vā niggahapaggahe vā nirāsaṅkaṃ vattuṃ nāharatīti alaṃvacanīyā, assāmikā, sā hi kenaci ‘‘mayhaṃ esā’’ti vattuṃ vā nirāsaṅkena niggahapaggahavacanaṃ vā vattuṃ asakkuṇeyyā, alaṃvacanīyā na bhavatīti nālaṃvacanīyā, sassāmikā, sā hi sāmikena tathā kātuṃ sakkuṇeyyāti nālaṃvacanīyā, nālaṃvacanīyā na bhavatīti nanālaṃvacanīyā, alaṃvacanīyapadena vuttā assāmikā eva, paṭisedhā dve pakatimatthaṃ gamayantīti, nanālaṃvacanīyāya bhāvo nanālaṃvacanīyatā, nirāsaṅkena avacanīyatā assāmikabhāvoti vuttaṃ hoti. Sañcarittavasena bhikkhunā vacanīyā na hotīti vā ‘‘alaṃvacanīyā’’tipi gahetabbameva. Paṭiggaṇhanatādīnaṃ vasāti ettha cakāro luttaniddiṭṭho. Tato paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇasaṅkhātānaṃ tiṇṇaṃ aṅgānaṃ vasena ca pubbe vuttamanussitthitā nanālaṃvacanīyatāti vuttānaṃ dvinnaṃ aṅgānaṃ vasena ca idaṃ sikkhāpadaṃ āpattikāraṇehi pañcahi aṅgehi yuttanti attho.
376这是传信学处。或者,由于性别颠倒,此也应视为桑喀地谢沙。从身生起、从语生起、从身语生起、从身心生起、从语心生起、从身语心生起,故为六种等起。由此,它是无心所发起的。实际上,混合等起即属无心。在其他心中,当某一心缺失时便称为无心,为了说明这一点而说「不可说性」等。依据偈颂结构,应为短音形式,故应取为「不可说性」。对发送信息者构成束缚的性质,这是它的含义。「或制定」:指不知道这称为传信学处的制定,或指它是无心所发起的,这是前后的连接。
376.Idaṃ sañcarittasikkhāpadaṃ. Atha vā liṅgavipallāsena ca ayaṃ saṅghādisesoti gahetabbo. Kāyato, vācato, kāyavācato, kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittato vā uppajjanato chasamuṭṭhānaṃ. Tato eva acittakamudīritaṃ. Missakasamuṭṭhānañhi acittakaṃ. Avasesacittesupi yasmiṃ citte asati acittakaṃ nāma hoti, taṃ dassetumāha ‘‘alaṃvacaniyattaṃvā’’tiādi. Gāthābandhavasena rasso, ‘‘alaṃvacanīyatta’’nti gahetabbaṃ. Yo sandesaṃ peseti, tasmiṃ paṭibaddhabhāvanti attho. Paṇṇattiṃ vāti sañcarittasikkhāpadasaṅkhātaṃ paṇṇattiṃ vā ajānato acittakamudīritanti sambandho.
377「信息」:指女人或男子的信息。「以身变化」:以摇头等身体动作的变化。「取」:接受。「往彼」:前往接受信息后应告知的那个人,即前往那位女人或男子。「观察后」:处理完那件事务后。「持来者」:回来报信的人。「从身或」:这是指与言语无关的一类;因为接受等唯以身作,所以仅从身等生起便构成桑喀地谢沙,这是其义。
377.Sāsananti mātugāmassa, purisassa vā sāsanaṃ. Kāyavikārenāti sīsakampanādinā kāyavikārena. Gahetvāti paṭiggahetvā. Taṃ upagammāti paṭiggahitasāsanaṃ yassa vattabbaṃ hoti, taṃ mātugāmaṃ, purisaṃ vā upagamma. Vīmaṃsitvāti taṃ kiccaṃ tīretvā. Harantassāti paccāharantassa. Kāyato siyāti vacībhedaṃ vinā paṭiggahaṇādīnaṃ kāyeneva katattā kāyasamuṭṭhānatova saṅghādiseso hotīti attho.
378「闻女人之语后」:应作连结。「如坐者」:即如常坐在自己的座位上。「彼语」:指那句话。「于彼处来者」:坐在座位上接受女人的信息后,不离座,便来到自己座处的应被告知的男子;此处「告知后」为省文。又,「告知者」应与来到该处的那个女人如此连结:给予信息后前往,又对来到该处的女人,知道后立刻不藉身体动作,唯以言语告知,这是其义。此为依接受女人信息等而说。
378. Itthiyā vacanaṃ sutvāti yojanā. Yathā nisinnovāti pakatiyā nisinnaṭṭhāneyeva nisinno. Taṃ vacanaṃ. Tatthevāgatassevāti yattha nisinno itthiyā sāsanaṃ paṭiggaṇhi, tameva āsanaṃ avijahitvā attanā nisinnaṭṭhānameva āgatassa sannisitabbapurisasseva, ettha ‘‘ārocetvā’’ti pāṭhaseso. Puna ‘‘ārocentassā’’ti idaṃ tatthevāgatāya tassā eva itthiyā evaṃ yojetabbaṃ. Sāsanaṃ datvā gantvā puna tattheva āgatassa mātugāmasseva ñātamanantaraṃ kāyikakiriyaṃ vinā vacaneneva ārocentassāti attho. Idaṃ itthiyā sāsanaṃ paṭiggahaṇādivasena vuttaṃ.
或者,听闻男子之语后,如常坐在原位将该语转告女人,再对回到该处的男子转告——如此,也应以接受男子信使等方式来作连结。此中,「回到该处者」是举例说明。仅以信使的话语接受后,或因他事而离去,或随意在所见之处告知后,再于该所见之处转告者,应知仅以言语便有生起的特性。
Atha vā purisassa vacanaṃ sutvā yathānisinnova taṃ vacanaṃ itthiyā ārocetvā puna tatthevāgatasseva purisassa ārocentassāti evaṃ purisasandesaṃ paṭiggahaṇādivasenāpi yojanā kātabbā. Ettha ca tatthevāgatassāti upalakkhaṇaṃ. Sāsanavacanamatteneva paṭiggahetvā, kiccantarena gantvā vā yadicchāvasena diṭṭhaṭṭhāne vā vatvā punapi tattheva diṭṭhaṭṭhāne puna ārocentassa ca vacaneneva samuṭṭhānabhāvo veditabbo.
379“足以……乃至……不知者”——这已经说明了无心作为原因的情形,为何又再说“对不知者之制定”呢?应知这是为了显示两者都没有各自独立的原因而说的。“如是方式”者,是指接受信使、携带而去、传告、带回、再传告——这样一种传话的方式。“即使阿拉汉”者,即使对于漏尽者,何况学人与凡夫——此义通过表示可能性的“亦”字来显示。
379. ‘‘Alaṃ…pe… ajānato’’ti acittakattakāraṇaṃ vuttameva, kasmā puna ‘‘ajānantassa paṇṇatti’’nti vuttanti ce? Tadubhayassāpi visuṃ kāraṇābhāvaṃ viññāpetuṃ vuttanti veditabbaṃ. Naṃ vidhinti sāsanaṃ paṭiggahetvā āharitvā ārocetvā paccāharitvā ārocanasaṅkhātaṃ vidhānaṃ. Arahatopīti khīṇāsavassapi, sekhaputhujjanānaṃ pagevāti ayamattho sambhāvanatthena api-saddena jotito.
380“知而”者,就是了知不可说之性,或了知制定,或了知此二者。“如是”应与“以身语而作”相连结。“有心者”者,即以如前所述之心而成为有心者。“以他们”者,即以那些身等他们而作,也有读作“以三者”的。
380.Jānitvāti alaṃvacanīyabhāvaṃ vā paṇṇattiṃ vā ubhayameva vā jānitvā. Tathāti kāyavācato karontassāti iminā yojetabbaṃ. Sacittakehīti yathāvuttacittena sacittakehi. Tehevāti kāyādīhi tehi eva, ‘‘tīhevā’’tipi pāṭho.
381-2“自己乞求者”中,须补充“以工具”这一读法,意思是:以自己通过“给我男子”等方式乞求而取得的工具。正如所说的:“所谓‘自己乞求者’,即自己乞求而取得男子、男子的劳作、牛、车、斧、大斧、小斧、锄、桩。”这里用“唯”字来遮止没有乞求的情况,由此显示无主。“小屋”者,是像下面这样说的:“名为小屋,或为涂抹,或为未涂抹,或为涂抹与未涂抹。”从地面开始,覆盖墙壁与屋顶,以泥土或石灰,除了门窗等涂抹处外,内部涂抹的性质称为涂抹,外部涂抹的性质称为未涂抹,内外皆涂抹的性质则称为涂抹与未涂抹——这便是所说的“小屋”。
381-2.Sayaṃyācitakehevāti ettha ‘‘upakaraṇehī’’ti pāṭhaseso, ‘‘purisaṃ dethā’’tiādinā nayena attanāva yācitvā gahitehi upakaraṇehevāti attho. Yathāha ‘‘saññācikā nāma sayaṃ yācitvā purisampi purisattakarampi goṇampi sakaṭampi vāsimpi parasumpi kuṭhārimpi kudālampi nikhādanampī’’ti . Ettha eva-kārena ayācitaṃ nivatteti. Tena assāmikanti dīpitaṃ hoti. ‘‘Kuṭika’’nti iminā ‘‘kuṭi nāma ullittā vā hoti avalittā vā ullittāvalittā vā’’ti (pārā. 349) vuttattā bhūmito paṭṭhāya bhitticchadanāni paṭicchādetvā mattikāya vā sudhāya vā dvāravātapānādialepokāsaṃ ṭhapetvā anto littabhāvena ullittānāmakaṃ vā tathā bahi littabhāvena avalittānāmakaṃ vā anto ca bahi ca littabhāvena ullittāvalittānāmakaṃ vā kuṭinti vuttaṃ hoti.
「无量」者,即所谓「此中以此为量:长十二善逝张手、宽七张手以内」,因长宽超出了所规定的量,故为无量——这是其含义。
Appamāṇikanti ‘‘tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dvādasavidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ sattantarā’’ti (pārā. 348) dīghaputhulānaṃ vuttappamāṇena atirekattā appamāṇikanti attho.
在此,洞彻三相、拔除三烦恼根、通达三世一切诸法、成为三界唯一皈依处的世尊——法王,其指量是中等人指量的三倍:即一张手为三张手,一肘为三肘。如此确定的善逝张手,若以木匠肘来量则为肘半。正如注释书中所说:「所谓善逝张手,即现今中等人的三张手,以木匠手则为二手半。」(《波罗夷注释》2.348-349)因此,善逝张手的十二张手,依木匠手则为十八手。由于《分别》中说:「长十二张手,以善逝张手计,依外部之量」(《波罗夷》349),所以不计最后的石灰涂抹,而以糠泥为界或以大泥为界,从外缘计为十八手之量;又因《分别》中说:「宽七张手以内,依内部之量」(《波罗夷》349),故内部宽度应取为十手加十二指之量。这便是小屋的量。应知:从如此确定的量,长或宽或两者,即使仅超过发尖许的小屋,也成为犯戒的支分——为显示此义而说「无量」。
Ettha ca tilakkhaṇaṃ paṭivijjhitvā tīṇi kilesamūlāni uppāṭetvā kālattayavatta sabbadhamme paṭivijjhitvā tibhuvanekapaṭisaraṇabhūtassa bhagavato dhammarājassa aṅgulaṃ pamāṇamajjhimapurisassa aṅgulato tivaṅgulaṃ hoti, ekā vidatthi tisso vidatthiyo honti, ekaṃ ratanaṃ tīṇi ratanāni hontīti evaṃ niyamitā sugatavidatthi ca vaḍḍhakiratanena diyaḍḍharatanappamāṇā hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo vaḍḍhakihatthena diyaḍḍho hattho hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.348-349). Tasmā sugatavidatthiyā dvādasa vaḍḍhakihatthena aṭṭhārasa hatthā honti. ‘‘Dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyāti bāhirimena mānenā’’ti (pārā. 349) padabhājane vuttattā antimaṃ sudhālepaṃ aggahetvā thusamattikapariyantena vā mahāmattikapariyantena vā bāhirantato aṭṭhārasahatthappamāṇaṃ, ‘‘tiriyaṃ sattantarāti abbhantarimena mānenā’’ti (pārā. 349) padabhājane vuttattā abbhantarimena puthulato dvādasaṅgulādhikadasahatthappamāṇañca kuṭiyā pamāṇanti gahetabbaṃ. Evaṃ ṭhitapamāṇato dīghato puthulato vā ubhato vā kesaggamattādhikāpi kuṭi āpattiyā aṅgaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘appamāṇika’’nti āhāti saṅkhepato veditabbaṃ.
「为自己指定的」:应被指定者称为指定;以自己为指定者,即为自己指定的,小屋,也就是那为自己指定的。由于《分别》中说:「为自己指定的,即为了自己的利益」,故其含义是:「这将作为我的住处」,如此指定自己。「造作者」:此应依《分别》中「造作者,即自己造作或令他人造作」的方式,为兼摄使役作者,故应理解为标示。「如是」:即以那些有主者等方式相应而造作超量小屋者有罪的方式,那些相应而造作未指定地基的小屋者亦然。因此,如同非量的情形,未指定地基的也单独成为犯戒的主要支分。「住于此」:即地基、土地;那未被指定为此者,即未指定地基的;小屋,也就是那未指定地基的。
Attuddesanti uddisitabboti uddeso, attā uddeso etissāti attuddesā, kuṭi, taṃ attuddesaṃ. ‘‘Attuddesanti attano atthāyā’’ti padabhājane vuttattā ‘‘mayhaṃ esā vāsatthāya bhavissatī’’ti attānaṃ uddisitvāti attho. ‘‘Karontassā’’ti idaṃ ‘‘kārayamānenāti karonto vā kārāpento vā’’ti padabhājane vuttanayena payojakakattuno ca gahetabbattā upalakkhaṇanti gahetabbaṃ. Tathāti teneva pakārena, yehi assāmikatādīhi pakārehi yuttaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ karontassa āpatti, teheva pakārehi yuttaṃ adesitavatthukampi kuṭiṃ karontassāti. Iminā appamāṇikaṃ viya adesitavatthukampi visuṃyeva āpattiyā padhānaṅganti. Vasati etthāti vatthu, bhūmi, sā adesitā etissāti adesitavatthukā, kuṭi, taṃ adesitavatthukaṃ.
说了什么?那位造小屋的比丘清理小屋地基并整平后,前往僧团,顶礼上座比丘们的双足,蹲坐一旁,合掌说道:“尊者们,我欲以自乞之资具建造无主、为自己所用的小屋。尊者们,我向僧团请求观察小屋地基。”如此三请。僧团应其所请,或由僧团以白二甘马认可的两位聪明能干的比丘,与他一同前往观察地基。若见地基有危害、或无回旋余地、或两者兼具,便阻止说“勿在此处建造”;若无危害且有回旋余地,则返回僧团报告。之后,造小屋的比丘再如前前往僧团,顶礼上座比丘们的双足,蹲坐一旁,合掌说道:“尊者们,我欲以自乞资具建造无主、为自己所用的小屋。尊者们,我向僧团请求指定小屋地基。”如此三请。僧团应其所请,由上座认可的聪明能干的比丘以白二甘马予以指定。若未获指定地基——即未指定地基的情形——则所谓“以有主等相应方式、依如上所说而造作小屋,以自乞资具自作或令他作”,此即是此处所说。
Kiṃ vuttaṃ hoti? Tena kuṭikārena bhikkhunā kuṭivatthuṃ sodhetvā samatalaṃ kāretvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ bhante saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ kuṭivatthuolokanaṃ yācāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā yācitena saṅghena vā saṅghena ñattidutiyāya kammavācāya sammatehi byattehi paṭibalehi dvīhi bhikkhūhi vā tena saddhiṃ gantvā kuṭivatthuṃ oloketvā sārambhabhāvaṃ vā aparikkamanabhāvaṃ vā ubhayameva vā passantehi ‘‘māyidha karī’’ti nivāretvā anārambhaṃ ce hoti saparikkamanaṃ, āgantvā saṅghassa ārocite kuṭikārakeneva bhikkhunā pubbe vuttanayena saṅghaṃ upasaṅkamitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ bhante saññācikāya kuṭiṃ kattukāmo assāmikaṃ attuddesaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ kuṭivatthudesanaṃ yācāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā yācite vuḍḍhānumatena byattena bhikkhunā paṭibalena ñattidutiyāya kammavācāya desetvā niyyāditakuṭivatthussa abhāvā adesitavatthukaṃ, teneva assāmikatādipakārena yuttaṃ yathāvuttappakāraṃ kuṭikaṃ attanā yācitehi upakaraṇehi karontassa, kārāpentassa cāti vuttaṃ hoti.
“有二桑喀地谢沙”:因“若比丘未令僧团引导而指定地基,或建造超量,犯桑喀地谢沙”(《波罗夷》348),这是以表示等同力量的“或”字合为一说,由于具足所说的两个支分,故成为二桑喀地谢沙,这就是此处之义。如所说:“比丘造作小屋,未指定地基、超量、无危害、有回旋余地,犯二桑喀地谢沙”(《波罗夷》355);“比丘造作小屋,未指定地基、无危害、有回旋余地,犯桑喀地谢沙”(《波罗夷》354);“比丘造作小屋,超量、无危害、有回旋余地,犯桑喀地谢沙”(《波罗夷》355)。据此,于二支分中若仅犯其一,则仅有一桑喀地谢沙。然而,有说:“若违犯其中一者,则可能有一重罪。”
Dve saṅghādisesā hontīti ‘‘bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso’’ti (pārā. 348) tulyabalatāsūcakena vā-saddena sampiṇḍitvā vuttaaṅgadvayasahitattā dve saṅghādisesā hontīti attho. Yathāha ‘‘bhikkhu kuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ saṅghādisesāna’’nti (pārā. 355) ca ‘‘bhikkhukuṭiṃ karoti adesitavatthukaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 354) ca ‘‘bhikkhu kuṭiṃ karoti pamāṇātikkantaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 355) ca vuttattā dvīsu aṅgesu ekaṃ ce, ekova saṅghādiseso hotīti. Taṃ pana ‘‘sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā’’ti vakkhati.
“于有危害等”:此处“有危害”一词是“有灾祸”的同义词。如注释书中所说:“有危害、无危害,即是有灾祸、无灾祸。”(《波罗夷注释》2.348-349)又如“祭主应开始彼山羊的祭祀”的用法,因见前缀“阿”的“拉巴”亦有伤害义,故行为者词“阿兰巴”成为指称伤害者——即蚂蚁等众生的词语,因此,有这些众生之处便被称作“有危害”。所以,《分别》中也说:“有危害者,即指蚂蚁的住处,或白蚁的、或老鼠的、或蛇的、或蝎子的、或蜈蚣的、或象的、或马的、或狮子的、或虎的……乃至……作为住处。”(《波罗夷》353)
Sārambhādīsūti ettha sārambha-saddo sopaddavapariyāyo. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sārambhaṃ anārambhanti saupaddavaṃ anupaddava’’nti (pārā. aṭṭha. 2.348-349). Ettha ‘‘setaṃ chāgamārabhetha yajamāno’’ti payoge viya ā-pubbassa rabhassa hiṃsatthepi dissamānattā kattusādhano ārambha-saddo hiṃsakānaṃ kipillikādisattānaṃ vācako bhavatīti taṃsahitaṭṭhānaṃ sārambhaṃ nāma hoti. Teneva padabhājanepi vuttaṃ ‘‘sārambhaṃ nāma kipillikānaṃ vā āsayo hoti, upacikānaṃ vā, undūrānaṃ vā, ahīnaṃ vā, vicchikānaṃ vā, satapadīnaṃ vā, hatthīnaṃ vā, assānaṃ vā, sīhānaṃ vā, byagghānaṃ vā…pe… āsayo hotī’’ti (pārā. 353).
以“初”等词含摄无环绕空间。所谓“有环绕空间”,即能以合适的车辆环绕而行,或以梯子环绕而行,此即名为有环绕空间。与此特征相反:在无檐的落水处,将一轮置于内、另一轮置于外而围绕小屋时,牛轭车无法如常环绕;或人站在梯子上覆涂小屋时,无法从梯子向外跨越而行,由此应知此为无环绕空间。
Ādi-saddena aparikkamanaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Saparikkamanaṃ nāma sakkā hoti yathāyuttena sakaṭena anuparigantuṃ, samantā nisseṇiyā anuparigantuṃ, etaṃ saparikkamanaṃ nāmā’’ti (pārā. 353) vuttalakkhaṇavipariyāyato nibbakosassa udakapātaṭṭhāne ekaṃ cakkaṃ ṭhapetvā itaraṃ cakkaṃ bahi ṭhapetvā kuṭiṃ parikkhipitvā āvajjiyamānassa goyuttasakaṭassa vā nisseṇiyaṃ ṭhatvā kuṭiṃ chādayamānānaṃ nisseṇiyā vā parato gamitumasakkuṇeyyattā aparikkamananti veditabbaṃ.
若具备上述二支——即所谓“有危害”与“无环绕空间”,则有二恶作。如文所言:“比丘造小屋,已指定地基、合量、有危害、无环绕空间,犯二恶作。”若仅具其一,则唯有一恶作。如文所言:“比丘造小屋,已指定地基、合量、有危害、有环绕空间,犯恶作。比丘造小屋,已指定地基、合量、无危害、无环绕空间,犯恶作。”这些亦应知为被“于有危害等处为恶作”这一总括所摄。
Evaṃ vuttasārambhaaparikkamanasaṅkhātaaṅgadvayena yuttaṃ ce, dve dukkaṭāni honti. Yathāha ‘‘bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dvinnaṃ dukkaṭāna’’nti (pārā. 355). Ekaṃ ce, ekameva hoti. Yathāha ‘‘bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ sārambhaṃ saparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassa. Bhikkhu kuṭiṃ karoti desitavatthukaṃ pamāṇikaṃ anārambhaṃ aparikkamanaṃ, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 355) etaṃ tayampi ‘‘sārambhādīsu dukkaṭa’’nti sāmaññena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ.
“此中一支缺失”是指,此小屋的合量性或已指定地基性中,缺失了其中一支。前文已说的“桑喀地谢沙”等词之义,应依前述方式了知。“此”者,即如前所述特征的小屋。
Ekaṃ aṅgaṃ pamāṇikattaṃ vā desitavatthukattaṃ vā vipannaṃ etissāti ekavipannā. Pubbe vuttatthānaṃ saṅghādisesādipadānamattho vuttanayeneva veditabbo. Sāti yathāvuttalakkhaṇakuṭi.
383今就本学处的事缘,为简要显示“他们多求多请而住:‘给男子,给作劳役的男子’”等巴利文句及注疏中所明辨的净与不净,故说“男子”等语。“作为业伴”的意思:即于任何作业中成为同伴,也就是为了劳役。即“为了作某称名的业,可乞求男子”,意为适合乞请。正如注疏所说:“为了劳役,适合乞求‘给男子’。”“以断绝所有权的方式”指:藉由断绝称为物主自主权的根本,即转变为自己的自主权。
383. Idāni imasmiṃ sikkhāpade aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘te yācanabahulā viññattibahulā viharanti ‘purisaṃ detha purisattakaraṃ dethā’’tiādipāḷiyā (pārā. 342) aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.342) āgataṃ kappiyākappiyavinicchayaṃ saṅkhepato dassetumāha ‘‘purisa’’ntiādi. Kammasahāyatthāyāti kismiñci kamme sahāyabhāvāya, kammakaraṇatthāyāti vuttaṃ hoti. ‘‘Itthannāmaṃ kammaṃ kātuṃ purisaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti yācituṃ vaṭṭatīti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kammakaraṇatthāya ‘purisaṃ dethā’ti yācituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.342). Mūlacchejjavasenāti sāmikānaṃ āyattabhāvasaṅkhātamūlassa chindanavasena, attano āyattabhāvakaraṇavasenāti vuttaṃ hoti.
384“无过”:即远离过失,无罪之义。猎鹿者、捕鱼者等自身的职业,称为有过失之业。因此,向猎鹿者等乞求手工劳作时,不应泛说“给手工劳作”“应给手工劳作”,而必须明确指定说“应给做某某活计”。对于猎者或其他无特定业者,即使不正式乞求,也适合随意令他们作业。为了阐明乞求手工劳作时一切情形下的如法性,注疏中详说:“若有人乞求各类工匠建造大殿,当手工劳作被乞求时,工匠知道自己无暇,应当允许并接受其他正在作业者所提供的劳力根本”,因此应以不损害善巧者的方式、如法的净行来乞求。由那不能从事所乞求之业的在作者所提供的手工劳作根本,在令人作业之后,应指示作业者去付给。如此,为显示注疏中所说的乞求无过性的理由,故说“手工业亦”等。“亦”字是限定或语词补足。“因为”一词表因由:因为这种手工业并非任何已属己有之物,所以允许乞求无过的手工劳作。
384.Avajjanti vajjarahitaṃ, niddosanti attho. Migaluddakamacchabandhakādīnaṃ sakakammaṃ vajjakammaṃ nāma. Tasmā migaluddakādayo hatthakammaṃ yācantena pana ‘‘tumhākaṃ hatthakammaṃ dethā’’ti, ‘‘hatthakammaṃ dātabba’’nti sāmaññena avatvā ‘‘itthannāmaṃ kammaṃ dātabba’’nti visesetvāyeva yācitabbaṃ. Luddake vā itare vā nikkamme ayācitvāpi yathāruci kammaṃ kārāpetuṃ vaṭṭati. Hatthakammayācanāya sabbathāpi kappiyabhāvaṃ dīpetuṃ taṃtaṃsippike yācitvā mahantampi pāsādaṃ kārāpentena hatthakamme yācite attano anokāsabhāvaṃ ñatvā aññesaṃ karontānaṃ dātabbaṃ mūlaṃ diyyamānaṃ adhivāsetuṃ vaṭṭatīti vitthārato aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.342 atthatosamānaṃ) vuttattā kusalānaṃ atthaṃ aparihāpentena kappiyena sāruppena payogena yācitabbaṃ. Yācitakammaṃ kātuṃ asamatthehi karontānaṃ diyyamānaṃ hatthakammamūlaṃ kammaṃ kārāpetvā kammakārake dassetvā dāpetabbaṃ. Evaṃ yācanāya anavajjabhāve aṭṭhakathāgataṃ kāraṇaṃ dassetumāha ‘‘hatthakammampī’’tiādi. Pi-saddo avadhāraṇe, padapūraṇe vā. Hi-saddo hetumhi. Yasmā idaṃ hatthakammaṃ kiñci vatthu na hoti, tasmā anavajjameva hatthakammaṃ yācituṃ pana vaṭṭatīti.
385“亲戚等”:指在亲戚及已邀请者当中。“除了”:即排除。“乞牛者”:指于非亲戚、未邀请者,并非暂时借用,纯粹为了劳役而乞求牛。“于他们中亦”:即在亲戚等中,若以断绝所有权的方式乞求牛,也属恶作,如此结合。由注疏之语“以暂时性的方式,于一切处皆可”,也就是限定在劳作期间为止,不论亲戚、非亲戚、已邀请、未邀请,一切情况都适合乞求。如是,乞求或不乞求而取用牛者,应守护照料后交还主人;若牛走失或角破损,主人不接受,则须赔偿物品。
385.Ñātakādiketi ñātakapavārite. Ṭhapetvāti vajjetvā. Goṇamāyācamānassāti aññātakaappavārite tāvakālikaṃ vinā kevalaṃ kammakaraṇatthāya goṇaṃ yācantassa. Tesupīti ñātakādīsupi mūlacchejjena goṇamāyācanassa dukkaṭanti yojanā. ‘‘Tāvakālikanayena sabbattha vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.342) aṭṭhakathāvacanato yāva kammakaraṇakālaṃ, tāva niyametvā ñātakaaññātakapavāritaappavārite sabbepi yācituṃ vaṭṭati. Tathā yācitvā vā ayācitvā vā gahito ce, rakkhitvā paṭijaggitvā sāmikānaṃ niyyādetabbo, goṇe vā naṭṭhe visāṇe vā bhinne sāmikesu asampaṭicchantesu bhaṇḍadeyyaṃ.
386「我们给」一语,此处省略了「你们的」一词。然而,若说「我们给寺院」,则应告知守园人「以便照管」,如注释书中所说。由于车的判定与牛的判定相同,故不再赘述,仅示其差别,故有「车……适合」之说。当提及「说『给你们的』」时,应联系下文。如注释书所说:「若说『我们只给你们』,则允许接受木制物品。」
386.Demāti ettha ‘‘tumhāka’’nti pāṭhaseso. ‘‘Vihārassa demā’ti vutte pana ‘ārāmikānaṃ ācikkhatha paṭijagganatthāyā’ti vattabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.342) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Sakaṭavinicchayassāpi goṇavinicchayena samānattā taṃ avatvā visesamattameva dassetumāha ‘‘sakaṭaṃ…pe… vaṭṭatī’’ti. ‘‘Tumhākaṃ demāti vutte’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tumhākameva demāti vutte dārubhaṇḍaṃ nāma sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.342).
387「于斧等」:此处的「等」字包含了凿子。「应知此理趣」是省略的文句。对于车,不应像对待牛那样作暂时性使用而向非亲戚、未邀请者乞求;也不应以永久获取的方式向非亲戚、未邀请者乞求;应作暂时性的乞求。这一判定,以及「车……可以」这一特别判定,此理趣于斧等也应了知,这是其义。「无人占据」:指未被任何人以「这是我的」而执取。注释书说:「所谓『请求』,唯于已守护、已保护之处而言」,因此,这里指的是未守护、未保护之处。注释书在说明了藤等的判定之后说:「然而,任何无人占据的东西,可以令人取来。」因此,这里所说的「一切」,应取前文所说的牛等和后文将说的藤等。以此显示前文所说判定,是以已守护、已保护之物为范围的。「亦允许令人取来」:此处以「亦」字显示,更何况若由某人取来给予,则更是允许的。
387.Kuṭhārādīsūti ettha ādi-saddena nikhādanaṃ saṅgaṇhāti. Ayaṃ nayo veditabboti pāṭhaseso. ‘‘Sakaṭaṃ goṇo viya tāvakālikaṃ akatvā aññātakaappavārite na yācitabbaṃ, mūlacchejjavasena aññātakaappavārite na yācitabbaṃ, tāvakālikaṃ yācitabba’’nti vinicchayo ca ‘‘sakaṭaṃ…pe… vaṭṭatī’’ti visesavinicchayo cāti ayaṃ nayo vāsiādīsu ca veditabboti attho. Anajjhāvutthakanti kenaci ‘‘mameta’’nti apariggahitaṃ, ‘‘rakkhitagopitaṭṭhāneyeva hi viññatti nāma vuccatī’’ti aṭṭhakathāvacanato arakkhitāgopitakanti vuttaṃ hoti. Aṭṭhakathāya valliādivinicchayampi vatvā ‘‘anajjhāvutthakaṃ pana yaṃ kiñci āharāpetuṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.342) vuttattā sabbanti idha vuttagoṇādikañca vakkhamānavalliādikañca gahetabbaṃ. Iminā pubbe vuttavinicchayassa rakkhitagopitavisayattaṃ dīpitaṃ hoti. Harāpetumpi vaṭṭatīti ettha api-saddena pageva kenaci haritvā dinnanti dīpeti.
388「藤等」:此处的「等」字包含了竹、文阇草、茅草和泥土。其中,除了文阇草和芦草,用于覆盖屋顶的草称为「草」。「达到重物量」:依据「藤即使仅半臂长」等所说明的特征,达到了重物的价值量。「唯属他人之物」:这一限定词显示,若是无人占据之物,则不犯恶作,这是通过遮遣的方式来表示的。
388.Valliādimhīti ādi-saddena vettamuñjatiṇamattikā saṅgaṇhāti. Ettha muñjapabbajatiṇaṃ vinā gehacchādanatiṇaṃ tiṇaṃ nāma. Garubhaṇḍappahonaketi ‘‘valli aḍḍhabāhumattāpī’’tiādinā nayena vuttalakkhaṇe garubhaṇḍappahonake. Paresaṃ santakeyevāti avadhāraṇena na anajjhāvutthake dukkaṭanti byatirekato dīpeti.
389“于资具”:指衣、钵食、住所这三种资具。“唯”字显示,在称为病者资具的第四种资具中,请求是被允许的。所谓“请求”,即说出所需资具的名字而乞求,如说“拿来”“给我”。注释书中说“一切方式皆不许可”,为了彰显限定的意义,因有“亦不许可”之说,故应取“绝不许可”之义。
389.Paccayesūti cīvarapiṇḍapātasenāsanasaṅkhātesu tīsu paccayesu. Eva-kārena gilānapaccayasaṅkhāte catutthapaccaye viññatti vaṭṭatīti dīpeti. Viññatti nāma ‘‘āhara, dehī’’ti icchitapaccaye nāmaṃ vatvā yācanā. Aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘sabbena sabbaṃ na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.342) sāvadhāraṇatthaṃ dassetuṃ ‘‘na ca vaṭṭatī’’ti vuttattā neva vaṭṭatīti attho gahetabbo.
以请求不可得而作结之后,为了显示在紧随所明三资具之后,唯于第三资具中所获许可的差别,故说“于第三资具,议论、暗示、标相可得”;于其余两种资具中,则不得议论等法——这是所说之义。在未明说的第四资具中,凭表集合义的“及”字,议论等三法可得;又以“唯于三”中的“唯”字作遮遣,表明请求亦被允许,因此,于第四病者资具中,议论、暗示、标相、请求皆被许可,此义得以成立。由此应知:于第四资具,议论等四者皆许可;于第三资具,除请求外其余三者许可;于前二资具,一切皆不许可。这是所说之义。
Viññattiyā alabbhamānabhāvena samattā paccayesu tīsu anantaraṃ sahaniddiṭṭhapaccayattayato tatiyapaccayeyeva labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘tatiye parikathobhāsanimittāni ca labbhare’’ti vuttattā avasiṭṭhadvaye pana parikathādayo na labbhantīti vuttaṃ hoti. Avutte catutthapaccayepi samuccayatthena ca-kārena parikathādittayaṃ labbhatīti siddhattā ‘‘tīsvevā’’ti eva-kārena byatirekamukhena viññattiyā ca anuññātattā catutthe gilānapaccaye parikathobhāsanimittakammaviññattiyo vaṭṭantīti siddhaṃ. Ettāvatā catutthe paccaye parikathādayo cattāropi vaṭṭanti, tatiyapaccaye viññattiṃ vinā sesattayaṃ vaṭṭati, purimapaccayadvaye sabbampi na vaṭṭatīti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
“于住所资具的议论等”:观察适合建造布萨堂等的场地后,对正在听闻的优婆塞们,作出“在此处所,实应建造这样的住所”“合适”或“相应”等语,这样的谈话称为议论。问:“优婆塞们,你们住在哪里?”答:“尊者,住在楼阁。”于是说:“然而优婆塞们,楼阁不适合比丘们。”循此理趣而作的谈话,称为暗示。优婆塞们正在观看时,在地上展开绳子、划分土地、敲打木桩,便问:“尊者,这是在做什么?”答:“优婆塞们,我们在此建造住处。”这样的谈话,称为标相谈话。于病者资具,亦应以此理趣如理了知。这一切都是注释书中所说。
Senāsanapaccaye parikathādikanti uposathāgārādikaraṇārahaṭṭhānaṃ oloketvā upāsakānaṃ suṇantānaṃ ‘‘imasmiṃ vata okāse evarūpaṃ senāsanaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vā ‘‘yutta’’nti vā ‘‘anurūpa’’nti vā pavattā kathā parikathā nāma. ‘‘Upāsakā tumhe kattha vasathā’’ti pucchitvā ‘‘pāsāde bhante’’ti vutte ‘‘bhikkhūnaṃ pana upāsakā pāsādo na vaṭṭatī’’tiādinā nayena pavattā kathā obhāso nāma. Upāsakesu passamānesu bhūmiyaṃ rajjuṃ pasāretvā bhūmiṃ bhājetvā khāṇuke ākoṭetvā ‘‘kimidaṃ bhante’’ti vutte ‘‘ettha āvāsaṃ karoma upāsakā’’tiādikā kathā nimittakathā nāma. Gilānapaccaye ca iminā nayena yathārahaṃ veditabbaṃ. Sabbametaṃ aṭṭhakathāya (pārā. aṭṭha. 2.342) vuttaṃ.
390-3今为说明造小屋比丘之罪,故说“未指示”等。其义甚明。“磨利”:于石上磨擦使之锋利者。“与波逸提俱”:与“因损害生物村波逸提”(波逸提第90条)所说之波逸提一起。
390-3. Idāni kuṭikārassa bhikkhuno āpattidassanatthamāha ‘‘adesite’’tiādi. Taṃ uttānatthameva. Nisentassāti pāsāṇe ghaṃsitvā tikhiṇaṃ karontassa. Pācittiyā sahāti ‘‘bhūtagāmapātabyatāya pācittiya’’nti (pāci. 90) vuttapācittiyena saddhiṃ.
“罪”:在波逸提的情形中,有波逸提及恶作;在其他情形中,有单纯的方便恶作。如是之罪。
Āpattinti pācittiyaṭṭhāne pācittiyañceva dukkaṭañca itaratra suddhapayogadukkaṭañcāti āpattiṃ.
“然而那”:那间小屋。“在第一与第二”中,此处应将工具格复数的“以团食”,通过格与数的转换,改为处格单数的“于团食”来连接;并应补入“已放置”;处格表状态,意即“当已放置时”。
Yā panāti yā kuṭi. Paṭhame dutiyeti ettha ‘‘piṇḍehī’’ti karaṇabahuvacanaṃ vibhattivacanavipariṇāmavasena ‘‘piṇḍe’’ti bhummekavacanantaṃ katvā yojetabbaṃ, ‘‘nikkhitte’’ti ajjhāharitabbaṃ, bhāvalakkhaṇe bhummaṃ, nikkhitte satīti attho.
394“若属于另一位”:这是词的分解。“未完成”:指已开始而尚未完成。“无罪”:这是就(小屋)已完成时,不会犯桑喀地谢沙罪的情况而言。因为仅凭前行努力,也会犯波逸提与恶作,但那些应当发露。“如是”:以此词引出“无罪”,从而显示:由于桑喀地谢沙罪不存在,前阶段所犯的波逸提与恶作则应当发露。“那间小屋”:指那间未完成的小屋。
394. ‘‘Sace aññassā’’ti padacchedo. Vippakatanti āraddhamaniṭṭhitaṃ. ‘‘Anāpattī’’ti idaṃ niṭṭhite āpajjitabbasaṅghādisesābhāvaṃ sandhāyāha. Pubbapayogamattena hi pācittiyadukkaṭānipi honti, tāni pana desetabbāni. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘anāpattī’’ti ākaḍḍhati, tena saṅghādisesāpattiyā abhāvato pubbabhāge āpannānaṃ pācittiyadukkaṭānaṃ desetabbatā ca dīpitā hoti. Taṃ kuṭinti taṃ vippakatakuṭiṃ.
395“另一”:指食堂等。“如是”:是说无罪。
395.Aññaṃ bhojanasālādiṃ. Tathāti anāpattimāha.
396“造作者”:依此语也可知有“令造作者”。由这两者,都说明了“被造作”这一语词的原因。“无量”:以此显示桑喀地谢沙的支分。
396.‘‘Karoto’’ti iminā ‘‘kārāpayato’’tipi labbhati. Ubhayenāpi ‘‘kriyato’’ti imassa kāraṇaṃ dasseti. ‘‘Appamāṇika’’nti iminā saṅghādisesassa aṅgaṃ dasseti.
397“那”:如此回指“无量”。“造作与不造作”:这是就小屋的建造和未作地基指示的不造作而说的。
397.Tanti ‘‘appamāṇika’’nti evaṃ paccāmasati. ‘‘Kriyākriyato’’ti idaṃ kuṭiyā karaṇañca vatthudesanāya akaraṇañca upādāya vuttaṃ.
398“未指示地基”是关联词,意为:依照“那位建造住所的比丘,清净住所地基后前往僧团”等分别句中所说的方式,由建造住所的比丘先行清净住所地基、令其平整,然后前往僧团,顶礼长老比丘们的双足,于一旁蹲坐合掌,三次请求说:“尊者们,我欲建造一座有大施主、为自己所用的大住所。尊者们,我向僧团请求察看住所地基。”得到允许后,带领长老比丘们,或带领由僧团以白二甘马认可的比丘们,指示已作平整的住所地基。如同察看小屋地基时那样,由前去的比丘们观察之后,检查有妨害等状况,了知无妨害、有通行空间后,回来向僧团报告。接着,那位比丘再前往僧团,顶礼长老比丘们的双足,于一旁蹲坐合掌,三次请求说:“尊者们,我欲建造一座有大施主、为自己所用的大住所。尊者们,我向僧团请求指示住所地基。”僧团应以白二甘马指示住所地基,若未如此运作,即是此处所说道理。此处有妨害等,应依第一学处所说的方法来了知。
398. Vatthuṃ adesetvāti sambandho, ‘‘tena vihārakārakena bhikkhunā vihāravatthuṃ sodhetvā saṅghaṃ upasaṅkamitvā’’tiādinā (pārā. 367) padabhājane āgatanayena vihāraṃ kārāpentena bhikkhunā vihāravatthuṃ sodhetvā samatalaṃ kāretvā saṅghaṃ upasaṅkamma vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ bhante mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ vihāravatthuolokanaṃ yācāmī’’ti tikkhattuṃ yācitvā laddhe vuḍḍhe vā bhikkhū ñattidutiyāya kammavācāya saṅghena sammate vā bhikkhū netvā kataparikammaṃ vihāravatthuṃ dassetvā kuṭivatthuolokane viya gatabhikkhūhi oloketvā sārambhādibhāvaṃ upaparikkhitvā anārambhasaparikkamanabhāvaṃ ñatvā āgantvā saṅghassa ārocite puna tena saṅghaṃ upasaṅkamitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhūnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ahaṃ bhante mahallakaṃ vihāraṃ kattukāmo sassāmikaṃ attuddesaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ vihāravatthudesanaṃ yācāmī’’ti tikkhattuṃ yācitvā saṅghena ñattidutiyāya kammavācāya vihāravatthu desetabbaṃ , tathā akatvāti vuttaṃ hoti. Iha sārambhādi paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ.
“大”:意为具有巨大性,如注疏中所说:“因有施主,则较乞求所造的小屋更为巨大,故称为大。又或因为指示了地基后,即使超越尺度也允许建造,因此依尺度上的巨大也称为大。”“住所”:意为卧坐之处,如词句分别中所说种类:“所谓住所,是指已涂、未涂或已涂未涂。”“住处在”:分解为“在住所”。已涂等的情形,如前学处中所说。连接为:“若造作彼住所”。“造作或令造作”,如前所说方式。“为自己住”:依自己居住而言;由此可知“为他人居住而造作,无罪”的差别。在此“重”罪上,由于未作地基指示,仅有“一桑喀地谢沙”,前述的三种抉择不应采用。此文将说明“尺度……乃至……桑喀地谢沙性”。
Mahallakanti ‘‘sassāmikabhāvena saññācikakuṭito mahantabhāvo etassa atthīti mahallako. Yasmā vā vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkamenāpi kātuṃ vaṭṭati, tasmā pamāṇamahantatāyapi mahallako’’ti (pārā. aṭṭha. 2.366) aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena mahantabhāvena yuttanti attho. Vihāranti ‘‘vihāro nāma ullitto vā hoti avalitto vā ullittāvalitto vā’’ti (pārā. 371) padabhājane vuttappakāraṃ senāsananti attho. Viharanti asminti viggaho. Ullittādisarūpaṃ purimasikkhāpade vuttanayameva. Taṃ vihāraṃ yo kareyyāti yojanā. Kareyya vā kārāpeyya vāti pubbe vuttanayameva. Attavāsatthanti attano vāsaṃ paṭicca, iminā parassa vāsatthāya karoti, anāpattīti byatirekato viññāyati. ‘‘Garuka’’nti ettha vatthudesanāya akārāpanena ‘‘ekova saṅghādiseso hotī’’ti pubbe vuttavikappattayaṃ na gahetabbaṃ. Idañca vakkhati ‘‘pamāṇā…pe… saṅghādisesatā’’ti (vi. vi. 399 ādayo).
399“无作业生起”者:应知此处无作业生起,因为即使有所逾越,也不可能构成罪过。“作业……乃至……标识”此处,由于以简别方式未指出所依事,故开许为非作业生起。
399.Kriyāsamuṭṭhānābhāvanti pamāṇātikkamepi āpattiyā asambhavato kiriyāsamuṭṭhānassa idha abhāvo ñātabbo. Kriya…pe… lakkhayeti ettha byatirekato adesitavatthukatāya akiriyāsamuṭṭhānatā anuññātā.
401-3“于他们”者,即于二十四波罗夷中。“比丘相应之十九”者:除去比丘尼特有的四波罗夷(即膝上等),以及随顺他们、与还俗比丘尼相关的五波罗夷,所余即是比丘相应的十九波罗夷。
401-3.Tesūti catuvīsatiyā pārājikesu. Bhikkhuno anurūpāni ekūnavīsatīti bhikkhunīnaṃ paṭiniyatā ubbhajāṇumaṇḍalikādayo cattāro tadanulomāya vibbhantabhikkhuniyā saha pañca pārājike vinā bhikkhuno anurūpā sesā ekūnavīsati pārājikā.
若问:“在此学处的词句分别中,如所说‘以波罗夷法者,即四者中任一’,此处说‘十九’岂不矛盾?”答:“并不矛盾。何以故?词句分别唯依巴帝摩卡诵出之义而说,但此处则依佛所开许,并随顺传承律藏教法诸阿阇梨之意趣而说,故应知不相违。”诸阿阇梨认为,一切波罗夷皆是“令退失梵行”所说的毁坏之必然,因此除去比丘尼的专属及随顺的五种波罗夷,将其余一切合括在内。是故,在律的复注中,于结句解释说:“‘四者中任一’之说,唯依巴帝摩卡诵出而说;即使以其余任一而毁坏,亦唯是桑喀地谢沙。”因此,在“当破坏”的读法中,取其意趣而说,当以这些阿阇梨的意见为准则。因为将会说“以他们任一”,在此“十九”中,依义理可得一个“诸”字。
Imasmiṃ sikkhāpade padabhājane ‘‘pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarenā’’ti (pārā. 386) vuttanayassa idha ‘‘ekūnavīsatī’’ti vacanaṃ virujjhatīti ce? Na virujjhati. Kasmā? Yasmā padabhājanaṃ pātimokkhuddesāgatamattaṃ gahetvā pavattaṃ, idaṃ pana buddhānumatiṃ gahetvā vinayapariyattipavattakānaṃ ācariyānaṃ mataṃ gahetvā pavattaṃ, tasmā na virujjhatīti gahetabbaṃ. Ācariyo sabbapārājikānaṃ ‘‘brahmacariyā cāveyya’’nti (pārā. 385) vuttaanuddhaṃsanassa ekantasādhanattā bhikkhunīnaṃ paṭiniyatasānulomapārājikapañcakaṃ vinā avasesaṃ sabbaṃ saṅgaṇhi, teneva vinayaṭṭhakathāya gaṇṭhipadavivaraṇe ‘‘catunnaṃ aññatarenāti pātimokkhuddese eva āgate gahetvā vuttaṃ, itaresaṃ aññatarenāpi anuddhaṃsentassa saṅghādisesovā’’ti vuttaṃ. Tasmā ‘‘anuddhaṃseyyā’’ti (pārā. 384) pāṭhe adhippāyaṃ gahetvā pavattattā imesaṃ ācariyānaṃ mataṃ pamāṇanti gahetabbaṃ. ‘‘Tesu aññatarenā’’ti vakkhamānattā ‘‘ekūnavīsatī’’ti ettha ‘‘yānī’’ti sāmatthiyā labbhati.
连接为“以任一无根”。这里的“无根”,是指告发者缺乏见、闻、疑等告发的根据,故称无根;由此无根而说波罗夷。如注疏中说:“凡波罗夷,告发者对被告发之人,既未见、未闻、未疑,因缺乏见、闻、疑这些根,故名为无根。”其中,以肉眼或天眼所见,名为见;以常耳或天耳所闻,名为闻;以心所疑,名为疑。此三种,依所见、所闻、所疑而区分。
Aññatarena amūlakenāti yojanā. Amūlakenāti codakassa dassanādīhi codanāmūlehi virahitattā amūlakaṃ, pārājikaṃ, tena. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yaṃ pārājikaṃ codakena cuditakamhi puggale neva diṭṭhaṃ na sutaṃ na parisaṅkitaṃ, idaṃ etesaṃ dassanasavanaparisaṅkāsaṅkhātānaṃ mūlānaṃ abhāvena amūlakaṃ nāmā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.385-386). Ettha ca maṃsacakkhunā vā dibbacakkhunā vā diṭṭhaṃ diṭṭhaṃ nāma . Pakatisotena vā dibbasotena vā sutaṃ sutaṃ nāma. Cittena parisaṅkitaṃ parisaṅkitaṃ nāma. Taṃ tividhaṃ diṭṭhasutamutaparisaṅkitavasena.
其中,于可作业的处所,见比丘与女人有不寻常的行为后,以错谬的方式执取,认为“此人莫不是犯了违越?”这样的执取名为见疑。比丘隐于墙后,听到女人的声音,不知那里有其他有智之人存在,而认为“此人莫不是犯了违越?”这样的执取名为闻疑。于寺院附近,年轻男女白天逗留后离去之处,见散落的花,嗅到肉和酒的气味,有人便思察“这是谁的行为?”此时闻到比丘供养塔庙的花香,以及饮用了阿梨吒的比丘身味,便生起疑惑:“这会不会是他的行为?”这名为思疑。由于没有这样的见疑、闻疑作为根据,故说“以无根的波罗夷”。这是此处的概要,详细则应依《普端严》所说的方法来了知。
Tattha tādise kammaniye okāse mātugāmena saddhiṃ bhikkhuno aññathiyaṃ payogaṃ disvā aññathā gahetvā ‘‘vītikkamanaṃ nu khoyamakāsī’’ti gahaṇaṃ diṭṭhaparisaṅkitaṃ nāma. Kuṭṭatirohite bhikkhumhi mātugāmassa saddaṃ sutvā tattha aññassa viññupurisassa sabbhāvaṃ ajānitvā ‘‘vītikkamanaṃ nu khoyamakāsī’’ti evaṃ gahaṇaṃ sutaparisaṅkitaṃ nāma. Vihārapariyante taruṇamātugāmapurisānaṃ divasaṃ vītināmetvā gataṭṭhāne vippakiṇṇapupphāni oloketvā, maṃsasuragandhañca ghāyitvā ‘‘idaṃ kassa kamma’’nti upaparikkhantena bhikkhuno cetiyapūjitamālāgandhassa pītāriṭṭhassa bhikkhuno sarīragandhaṃ ghāyitvā ‘‘taṃ etassa kammaṃ nu kho’’ti kiriyamānasaṃsayo mutaparisaṅkitaṃ nāma. Evarūpassa diṭṭhasutaparisaṅkitamūlakassa abhāvato amūlakena pārājikenāti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya (pārā. aṭṭha. 2.385-386) vuttanayena daṭṭhabbo.
“诃责”,是以“你犯了波罗夷法”等语句自行诃责。而“令诃责”将于后文说明。“具驱摈意”,是生起了“或许能将他从此梵行中驱摈”之心,具足想要将他人从教法中驱摈的心而作。“清净或不清净”,这是对“诃责”所表示的诃责行为的业的说明;“另一比丘”是其余部分,意思是没有犯波罗夷或已经犯了波罗夷的另一位比丘。“彼”,即论母中所说的比丘;“怀恶意、为恚所恼、不满”这些词应被引入,意思是自身被生起的恚烦恼所染污,又染污他人,远离了喜乐等的比丘。这与将说的“她的”相连结。
Codetīti ‘‘pārājikaṃ dhammaṃ āpannosī’’tiādivacanena sayaṃ codeti. Codāpanaṃ pana vakkhati. Cāvanacetano hutvāti ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti uppannena paraṃ sāsanā cāvetukāmena cittena samannāgato hutvā. ‘‘Suddhaṃ vā asuddhaṃ vā’’ti idaṃ ‘‘codetī’’ti iminā vuttacodanākiriyāya kammaniddeso, ‘‘aññaṃ bhikkhu’’nti seso, pārājikamanāpannaṃ vā āpannaṃ vā aññaṃ bhikkhunti attho. Yoti mātikāgatabhikkhu, ‘‘duṭṭho doso appatīto’’ti idaṃ ajjhāharitabbaṃ, uppannena dosalesena sayaṃ dūsito, parañca dūsento pītisukhādīhi apagato yo bhikkhūti attho. Vakkhamānena ‘‘tassā’’ti iminā sambandho.
「已作机会时」是词的划分,机会「令作」,从「令作之后」的读法,因内含使役意义之故,「已作」是「已令作」的同义词,意思是‘请给我机会,我欲说彼’而令作了机会。「未作机会」是词的划分,意思如前所说。「与恶作罪俱」者,因为未令作机会,故与恶作罪俱。
‘‘Kate okāsamhī’’ti padacchedo, okāsaṃ ‘‘kārāpetvā’’ti (pārā. 389) pāṭhato antonītahetvatthatāya ‘‘kate’’ti ‘‘kārite’’ti etassa pariyāyo hoti, ‘‘okāsaṃ me karohi, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti okāse kārāpiteti attho. ‘‘Akate okāse’’ti padacchedo , pubbe vuttoyevattho. Dukkaṭāpattiyā sahāti okāsassa akārāpitattā dukkaṭāpattiyā saddhiṃ.
404-5“汝是贡托”,意为你是个恶人。“汝是祭祀长姊者”,意为你是一位奉持迦离天女誓愿的人。据说迦离天女是吉祥天女之姊,因此持守其誓愿者便被称为祭祀长姊者。他受持此誓愿而修习时,全身涂满煤烟,手握乌鸦羽毛,让人在木板上画出迦离天女像,系在竹竿顶端,然后跳进堆满残羹污水等不净物的污秽沟渠中,口中唱言:“你破戒、你无戒、你离戒”,如此四处游荡。
404-5.Koṇṭhosīti dhuttosi. Jeṭṭhabbatikosīti kālīdevīvataniyuttosi. Kālīdevī kira sirideviyā jeṭṭhā, tasmā tassā vatadharo jeṭṭhabbatiko vuccati. Taṃ pana vataṃ samādiyitvā pūrento sakalasarīre masiṃ makkhetvā kākapattāni muṭṭhiyaṃ katvā kālīdeviṃ phalake likhāpetvā taṃ kājakoṭiyaṃ bandhitvā ucchiṭṭhodakādiasucisannicitaoligallaṃ pavisitvā ‘‘dussīlosi nissīlosi sīlavirahitosī’’ti thomento vicaratīti.
“恶法”者,因破戒故,自怀卑劣,具有恶法的劣性。“内腐”者,指以臭秽的业——即戒行的毁坏——渗入内部,故而内腐。“漏泄”者,因通过六门流出贪等烦恼而常受浸润,故而漏泄。此处其余的意义是明显的。在“指示重罪”处,应引入“已作机会时”以及“同样地未作机会,与恶作罪俱”来结合理解。后文也是如此。
Dussīlattā eva hīnajjhāsayatāya pāpadhammo lāmakasabhāvosi. Pūtinā kammena sīlavipattiyā anto paviṭṭhattā antopūti. Chahi dvārehi rāgādikilesānussavanena tintattā avassuto. Sesamettha uttānatthameva. Garukaṃ niddiseti ettha ‘‘katokāsamhī’’ti ca ‘‘tatheva akatokāse, dukkaṭāpattiyā sahā’’ti ca ānetvā sambandhitabbaṃ. Evamuttaratrāpi.
406“面前”:指被诃责者的面前,即不远处。“以手印”:即以伸手等方式。所说的话乃以手印表达。“他人”:指所诃责者,即那被诃责的他人。“比丘的”:指诃责者比丘的。
406.Sammukhāti cuditakassa sammukhā, avidūreti attho. Hatthamuddāyāti muttapāṇādivasena. Taṃ hatthamuddāya kathitaṃ. Paroti yaṃ codesi, so cuditako paro. Bhikkhunoti codakassa bhikkhuno.
407“立于面前”:即立于被诃责者的近处。“令诃责者”——此处为业格,“他人”应与对格的意义相连接。后文亦然。“某人”:指其他某一个人。“彼”:即彼诃责者。再次说“令诃责者”,是为了限定。
407.Sammukhe ṭhatvāti cuditakassa āsanne ṭhatvā. ‘‘Codāpentassā’’ti etassa kammabhāvato paroti idaṃ upayogantavasena sambandhitabbaṃ. Evamuttaratra. Kenacīti aññena kenaci puggalena. Tassa codakassa. ‘‘Codāpentassā’’ti puna vacanaṃ niyamatthaṃ.
408“彼亦”:指因受教唆而作诃责的另一位被教唆者。“彼二者”:即教唆者与被教唆者两者。
408.Sopīti uggahāpitattā codanaṃ karonto itaro payojjakapuggalopi. Tesaṃ dvinnampīti payojakapayojjakānaṃ dvinnampi.
409携带书信或口信至所说处的人,称为使者。他为“遣送书信或口信”一语所摄,因此,虽不必于其处别做说明,但“使者”一词即指被派遣的使者。未曾交付书信,也未交付“如此这般说”的口信,仅凭“你去举罪他”的义旨而被派遣的比丘,在此应理解为“被派遣的使者”。
409. Vuttaṭṭhānaṃ paṇṇaṃ vā sandesaṃ vā haranto dūto nāma, so ‘‘paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā pesetvā’’ti iminā saṅgayhatīti tasmiṃ visuṃ avattabbepi ‘‘duta’’nti vacanena nissaṭṭhadūtamāha . Paṇṇaṃ vā adatvā ‘‘evañca evañca vadā’’ti sāsanañca adatvā ‘‘taṃ codehī’’ti atthamattameva datvā nissaṭṭho bhikkhu idha ‘‘nissaṭṭhadūto’’ti gahetabbo.
或者,所谓“使者”,无论是令他受持举罪后,还是未令他受持后被派遣的比丘,都应理解为使者。所谓“书信”,应理解为在出家人或在家人手中,写下举罪内容后给与的书信。所谓“口信”,应理解为以“犯了波罗夷”等方式宣说后所遣送的口信。这三者皆因坐于远处而令他人行事,故说“令举罪者”。应以“他人”来连接。于此并无令他作的机会。
Atha vā ‘‘dūta’’nti iminā codetuṃ uggahāpetvā, tamanuggahāpetvā vā nissaṭṭho bhikkhu dūtoyeva gahetabbo. ‘‘Paṇṇa’’nti iminā pabbajitassa vā apabbajitassa vā kassaci hatthe codanaṃ likhitvā dinnapaṇṇaṃ gahetabbaṃ. Sāsananti ‘‘pārājikaṃ āpanno’’tiādinā nayena vatvā pesiyamānaṃ sāsanaṃ gahetabbaṃ. Idaṃ tayampi dūre nisīditvā aññehi kārāpanato ‘‘codāpentassā’’ti āha. ‘‘Para’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ. Ettha okāsakārāpanaṃ natthi.
410“如是”者:如同以无根的波罗夷,于面前令作机会与未令作机会的情形;同样地,以无根的桑喀地谢沙,也是如此。这是所说的。“于所说面前他人”应以处格义与增上者连接,即举罪、令举罪。“波逸提罪”者,应理解为:令作机会时仅为单独,未令作时则与恶作俱。“于面前以其余罪说他人,有退失想者,是恶作”,这是连接。以令作机会也是恶作。
410.Tathāti yathā amūlakena pārājikena sammukhā okāse kārite, akārite ca, tathā amūlakehi saṅghādisesehīti vuttaṃ hoti. ‘‘Vutte sammukhā pare’’ti bhummavasena adhikatena yojetabbaṃ, codeti codāpetīti vuttaṃ hotīti. Pācittiyāpattīti okāse kārite kevalā, akārite dukkaṭena sahāti gahetabbaṃ. Sammukhā sesāpattīhi pare vutte cāvanasaññino dukkaṭaṃ hotīti yojanā. Okāsākārāpanenapi dukkaṭameva hoti.
411「有辱骂意图者」:即有轻蔑意图者。「未给机会」:指未给予机会,应与「他人」一词连接。「自己」:指由举罪者,应与「自己未给予机会」连接。「与波逸提俱」:即与「轻毁语波逸提」中所说的波逸提一起。「说者」:正在举罪或教人举罪者。在此,「现前」一词,是从即将提到的「不现前」一词的反义而得的。以「且」字,在给予机会的情况下,则与恶作连结波逸提。
411.Akkosanādhippāyassāti khuṃsanādhippāyassa. Akatokāsanti akāritokāsaṃ, ‘‘para’’nti iminā yojetabbaṃ. Attanāti codakena, ‘‘sayaṃ akāritokāsa’’nti iminā yojetabbaṃ. Saha pācittiyenāti ‘‘omasavāde pācittiya’’nti (pārā. 14) vuttapācittiyena saha. Vadantassāti codentassa vā codāpentassa vā, ettha ‘‘sammukhā’’ti idaṃ vakkhamānassa ‘‘asammukhā’’ti etassa vipariyāyato labbhati, ca-kārena kāritokāsapakkhe dukkaṭena pācittiyasambandhī.
412「不现前说者」:此处应引入「有辱骂意图者」来连接。「未给机会自己」不再随顺。「以七罪」:即在波罗夷、桑喀地谢沙、偷兰遮、波逸提、波罗提悔过、恶作、恶说这七种罪聚中,随其所应而说。以「如是」一词,含摄了「不现前」之义。「羯磨」:指呵责等七种羯磨。
412.Asammukhā vadantassāti ettha ‘‘akkosanādhippāyassā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. ‘‘Akatokāsamattanā’’ti nānuvattati. Sattahi āpattīhīti pārājikasaṅghādisesathullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitasaṅkhātesu sattasu āpattikkhandhesu yena kenacīti vuttaṃ hoti. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘asammukhā’’ti idaṃ saṅgaṇhāti. Kammanti tajjanīyādisattavidhaṃ kammaṃ.
413「疯狂者等」:此「等」字含摄了所谓「对清净者作不清净想而无罪、对不清净者作不清净想而无罪、疯狂者、最初犯者」等情况。五支具足者:被举罪者具有「已受具足戒」这一身份归属;举罪者对他持有清净想;就所举的波罗夷罪而言,依见等而成为无根;以驱摈的意图当面举罪;且对方于当时了知,由此五支具足。
413.Ummattakādīnanti ādi-saddena ‘‘anāpatti suddhe asuddhadiṭṭhissa asuddhe asuddhadiṭṭhissa ummattakassa ādikammikassā’’ti (pārā. 390) vutte saṅgaṇhāti. Pañcaṅgasaṃyutanti yaṃ codeti, tassa ‘‘upasampanno’’ti saṅkhyūpagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena sammukhā codanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imehi pañcahi aṅgehi yuttaṃ hoti.
415「此」:余词为「学处」,而「学处」一词在此唯取其当被表显之罪。三起源者:由身与心、由语与心、由身语心——以此三种有心起源而成为三起源。故说「有心」。因与二种嗔心中之任一相应,故为有心。依与之相应之忧受,故为苦受。
415.Idanti ‘‘sikkhāpada’’nti seso, ‘‘sikkhāpada’’nti ca iminā tappaṭipādanīyā āpattiyeva gayhati. Tisamuṭṭhānanti kāyacittato, vācācittato, kāyavācācittatoti sacittakehi tīhi samuṭṭhānato tisamuṭṭhānaṃ. Tenevāha ‘‘sacitta’’nti. Paṭighacittānaṃ dvinnaṃ aññatarena sahitattā sacittakaṃ. Taṃsampayuttāya domanassavedanāya vasena dukkhavedanaṃ.
416「少分」:注释书中所给出的解释是:「其他事物也被染污、被沾染,仅以言说的方式些许附着,故名少分,这是对生等任何一个部分的称谓。」在词语分析中,依「少分者,有十种少分:生少分、名少分」等方式所说的生、名、姓等十种少分中,指其中的任一少分。
416.Lesamattanti ‘‘aññampi vatthuṃ lissati silissati vohāramatteneva īsakaṃ allīyatīti leso, jātiādīnaṃyeva aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacana’’nti (pārā. aṭṭha. 2.391) aṭṭhakathāya dassitanibbacanesu ‘‘leso nāma dasa lesā jātileso nāmaleso’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 394) nayena padabhājane vuttesu jātināmagottādīsu dasasu lesesu aññataralesamattanti vuttaṃ hoti.
此中,生,即刹帝利、婆罗门等种姓。名,有两种:于此学处中,如「山羊者名陀跋摩罗子,山羊女名美提亚比丘尼」这般安立的名字;以及举罪者所安立的名字,与佛护等自身之名。姓,即乔达摩、目犍连等姓。相,有两种:长等形貌上的差别,与黑等颜色上的差别。罪少分,指以轻等形式存在的波逸提等罪。钵,即铁钵等。衣,即粪扫衣等。亲教师,指被举罪者的亲教师。老师,指被举罪者的出家老师等。住所,指被举罪者的住处楼阁等。
Tattha jāti nāma khattiyabrāhmaṇādijāti. Nāmaṃ nāma imasmiṃ sikkhāpade ‘‘chagalako dabbo mallaputto nāma, chagalikā mettiyā bhikkhunī nāmā’’ti ṭhapitaṃ nāmaṃ viya codakehi ṭhapitanāmañca buddharakkhitādisakanāmañcāti duvidhaṃ nāmaṃ. Gottaṃ nāma gotamamoggallānādigottaṃ. Liṅgaṃ nāma dīghatādisaṇṭhānanānattañca kaṇhatādivaṇṇanānattañcāti idaṃ duvidhaliṅgaṃ. Āpattileso nāma lahukādirūpena ṭhitapācittiyādiāpatti. Patto nāma lohapattādi. Cīvaraṃ nāma paṃsukūlādi. Upajjhāyo nāma cuditakassa upajjhāyo. Ācariyo nāma cuditakassa pabbajjācariyādiko. Senāsanaṃ nāma cuditakasseva nivāsapāsādādikaṃ.
「应举罪」:见到另一位刹帝利种姓之人犯了波罗夷,出于对自己仇敌——同为刹帝利种姓者——的仇怨,而以「我见过某位刹帝利,你犯了波罗夷法」等方式进行举罪。重罪者,即桑喀地谢沙。「若有驱摈意图」:由于说「或许能使他从此梵行中被驱出」,若怀着「我要将此人从这教法中驱摈」的意图而举罪,即是所说。由此以排除方式表明非为其他意图。在前一学处注释书中所说的「驱摈意图、辱骂意图」等多种意图中,此处显示作为罪之支分的驱摈意图,而将其余意图排除。
Codeyyāti aññakhattiyajātikaṃ puggalaṃ pārājikaṃ ajjhāpajjantaṃ disvā attano verikhattiyajātikaṃ puggalaṃ ‘‘khattiyo mayā diṭṭho, pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosī’’tiādinā nayena codeti. Garukāpatti nāma saṅghādiseso. Sace cāvanacetanoti ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti (pārā. 392) vuttattā sace imaṃ sāsanā cāveyyāmīti adhippāyo hutvā codetīti vuttaṃ hoti, iminā byatirekavasena na aññādhippāyoti vuttameva hotīti purimasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ dassitesu ‘‘cāvanādhippāyo akkosādhippāyo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.389) evamādinānappakārādhippāyesu āpattiyā aṅgabhūtaṃ cāvanādhippāyaṃ dassetvā sesādhippāye paṭikkhipati.
417「如是想」:指认为「此人确实犯了波罗夷」。因为说到「举罪或令举罪」,故「如是想」也应当与「令举罪」连接。「余者」:在此,从「已说诸波罗夷」等开始,至「有心苦受」结束,所显示的第一学处决断摄集语之连结中的一切决断,除了该学处所确定的「以无根」一语,以及在此学处中「以比丘为最后事例……乃至……应无有罪」所说明的含义之外,其余一切决断皆是此义。应当了知,与紧接其下所说的学处类同而作裁定。
417.Tathāsaññīti ayaṃ pārājikamajjhāpannoyevāti tathāsaññī. ‘‘Codeti vā codāpeti vā’’ti vuttattā ‘‘tathāsaññī’’ti idaṃ ‘‘codāpetī’’ti imināpi yojetabbaṃ. Sesoti ettha ‘‘pārājikāni vuttānī’’tiādiṃ katvā ‘‘sacittaṃ dukkhavedana’’nti pariyantaṃ katvā dassitapaṭhamasikkhāpadavinicchayasaṅgāhakakathāpabandhena vuttasabbavinicchayesu taṃsikkhāpadaniyataṃ ‘‘amūlakenā’’ti idañca imasmiṃ sikkhāpade ‘‘bhikkhumantimavatthunā…pe… anāpatti siyā’’ti vuttamatthañca ṭhapetvā avasiṭṭhasabbavinicchayoti attho. Anantarasamo mato heṭṭhā anantaraṃ vuttasikkhāpadeneva sadisoti veditabbo.
418「和合僧团的」:因为在词句分析中说「和合僧团,即同一共住、住于同一界内的僧团」,所以此处意指心与身都成为一体的僧团。其中,「且」字为填充虚字,或表「即」义;而「非和合的」应知是遮遣之义。「为破坏而努力」:即日夜思惟「这些人如何才能、何时才会分裂」,寻求方便,从事寻找派系等事。正如经文所说:「为破坏而努力者,即寻求派系,结集朋党,心想:如何使这些人分离、分歧、成为派别」。
418.Samaggassa saṅghassāti ‘‘samaggo nāma saṅgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito’’ti padabhājane vuttattā cittena ca kāyena ca ekībhūtassa saṅghassāti vuttaṃ hoti. Ca-kāro padapūraṇo, eva-kārattho vā, nasamaggassāti byatirekattho veditabbo. Bhedatthaṃ vāyameyyāti ‘‘ime kathaṃ kadā bhijjissantī’’ti rattindivaṃ cintetvā upāyaṃ gavesitvā pakkhapariyesanādiṃ kareyyāti attho. Vuttañhi pāḷiyaṃ ‘‘bhedāya parakkameyyāti kathaṃ ime nānā assu vinā assu vaggā assūti pakkhaṃ pariyesati gaṇaṃ bandhatī’’ti (pārā. 412).
「破坏之因」:指在《篇集》中以“于此,优波离,有比丘将非法说为法,将法说为非法”等方式所说的十八种破僧事,即僧团分裂之因缘。这也就是在《词句分别》中所说:“或导致破坏的诤事,即十八种破僧事。”“执取”:即坚持。“住立”:即不舍弃。“宣说”:此处指仍在言说而不肯舍弃,即如所说“住立者,即不舍弃”。
Bhedahetunti ‘‘idhupāli bhikkhu adhammaṃ ‘dhammo’ti dīpeti, dhammaṃ ‘adhammo’ti dīpetī’’tiādinā (pari. 459) nayena khandhake vuttaṃ aṭṭhārasabhedakaravatthusaṅkhātaṃ saṅghabhedakāraṇamāha . Idameva hi padabhājane vuttaṃ ‘‘bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti aṭṭhārasabhedakaravatthūnī’’ti. Gahetvāti paggayha. Tiṭṭheyyāti nappaṭinissajjeyya. Paridīpayanti ettha paridīpento, na paṭinissajjantoti attho. Yathāha ‘‘tiṭṭheyyāti na paṭinissajjeyyā’’ti.
419「诸比丘」者,指见到那位破僧者之努力,或虽在远处,或听闻其住立进行,有惭愧、善巧的其余诸比丘。如所说「诸比丘者,即其他比丘。见者、闻者,应对其说」。为显示对他说话的言辞形式,故说应如此说:「具寿勿为和合僧团之破坏而努力,勿执取、坚持导致破坏的诤事而住立,具寿当与僧团和合,因为和合的僧团,和乐、无诤、同诵、安乐而住」。为以部分摄取而标示此文句,故说「为破坏而……乃至……破坏之因」。应连接「如此应说」。
419.Bhikkhūhīti tassa saṅghabhedakassa parakkamanaṃ passantehi vā dūre ce, ṭhitaṃ pavattiṃ suṇantehi vā lajjīhi supesalehi sesabhikkhūhi. Vuttañhetaṃ ‘‘bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi. Ye passanti ye suṇanti, tehi vattabbo’’ti (pārā. 412). Tassa vadantehi evaṃ vattabbanti vacanākāradassanatthamāha ‘‘māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti (pārā. 411) pāṭhaṃ, taṃ ekadesasaṅgahavasena upalakkhetumāha ‘‘bhedatthaṃ…pe… bhedakāraṇa’’nti. Iti vattabboti yojanā.
420「被说时」者,此处「实」字有「亦」字之义。或作「亦」字读法,意为被那些有惭愧比丘以「具寿勿」等方式分别说三次后亦。「应舍弃而不」者,意为因不舍弃那为破坏而努力之事,犯恶作罪后亦不舍弃。如所说「若不舍弃,犯恶作」。如是,不舍弃者,被抓住手足,带到僧团中,如此被说三次后亦,不舍弃而犯恶作罪,此亦被此所摄。如世尊所说「那位比丘即使被拖到僧团中亦应对其说『具寿勿……乃至……安乐而住』。应第二次说。应第三次说。若舍弃,此事善。若不舍弃,犯恶作」。此两处恶作,将以总说而说「然而被说三次,亦不舍弃彼」。
420.Vuccamāno hīti ettha hi-saddo api-saddattho. ‘‘Pī’’ti vā pāṭho, tehi lajjibhikkhūhi ‘‘māyasmā’’tiādinā nayena visuṃ tikkhattuṃ vuttopīti attho. Nissajjeyya na ceva nanti taṃ bhedāya parakkamanaṃ appaṭinissajjanapaccayā dukkaṭāpattiṃ āpajjitvāpi na vissajjeyyāti attho. Vuttañhetaṃ ‘‘no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pārā. 412). Tathā hi appaṭinissajjanto hatthesu, pādesu ca gahetvā saṅghamajjhe ānetvā tatheva tikkhattuṃ vuttopi taṃ avissajjetvā dukkaṭāpattiṃ āpannoti iminā ca saṅgahito. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘so bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo ‘māyasmā…pe… phāsu viharatī’ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṃkusalaṃ. No ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassā’’ti. Idaṃ ubhayattha dukkaṭaṃ sāmaññena vakkhati ‘‘tikkhattuṃ pana vuttassa, apariccajatopi ta’’nti.
“应劝谏”者:此处应取“那位比丘”来关联,“直至第三次”乃省略,如云“那位比丘应被诸比丘劝谏直至第三次”。如此,即便在僧团中被反复劝说至第三次仍不舍弃而犯恶作,那位固执己见的比丘,僧团应以三次甘马语劝谏,这是此处的意思。依注疏所说:“应劝谏直至第三次者,即应作第三次劝谏,应如此劝谏,应以三劝谏甘马语而行羯磨。”“彼”者,指为分裂僧团而努力,执取、坚持导致分裂的诤事而住立。“越过”者,即于白四甘马语说时亦超越而不从。“触重罪”者,当第三次甘马语到达“彼应说”的“亚”字时,便犯桑喀地谢沙。
Samanubhāsitabboti ettha ‘‘so bhikkhū’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ, ‘‘yāvatatiya’’nti seso, yathāha ‘‘so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo’’ti (pārā. 411), tathā saṅghamajjhepi tikkhattuṃ vuccamānopi no vissajjetvā dukkaṭaṃ āpanno so ādhānaggāhī bhikkhu saṅghena tikkhattuṃ vuttaṃ kammavācaṃ vatvā samanubhāsitabboti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yāvatatiyaṃ samanubhāsitabboti yāva tatiyaṃ samanubhāsanaṃ, tāva samanubhāsitabbo, tīhi samanubhāsanakammavācāhi kammaṃ kātabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.411). Tanti bhedāya parakkamanaṃ, bhedanasaṃvattanikaṃ adhikaraṇaṃ paggahetvā ṭhānañca. Accajanti, ñatticatutthāya kammavācāya vuccamānāyapi accajanto. Garukaṃ phuseti tatiyāya kammavācāya ‘‘so bhāseyyā’’ti yyakārappattāya saṅghādisesaṃ āpajjati.
421若比丘见、闻或知有比丘正为分裂僧团而努力,却不发语,即犯恶作。这是连接。
421. Saṅghassa bhedāya parakkamantaṃ bhikkhuṃ disvā, sutvā, ñatvā ca avadantassa bhikkhuno dukkaṭanti yojanā.
422“住在多远处的人,听闻后应前往劝告”者,即说“前往”等语。半由旬即指半由旬的距离,或超过此距。为病人故说半由旬,为余人故说“纵使更远亦应前往”。因此说“若能够”。“即刻”者,即当时,意为不应延迟。
422. Kīvadūre vasantehi sutvā gantvā vattabbanti āha ‘‘gantvā’’tiādi. Addhayojanameva addhayojanatā, tato adhikaṃ vā. Gilānaṃ paṭicca addhayojanaṃ vuttaṃ, itaraṃ paṭicca ‘‘adhikaṃ dūrampi pana gantabba’’nti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘sace sakkotī’’ti. Tāvadeti tadā eva, acirāyitvāti attho.
423“三次所说者”,即于私下及僧团中,三次以“具寿勿……”等语劝说而不舍弃者。此为破僧而努力等。为显示未亲自前往破僧现场而派遣书信或使者者的罪,故说“或使者”等。如注疏中说:“派遣使者或书信而说者,无免罪”等。
423.Tikkhattuṃ pana vuttassāti ‘‘māyasmā’’tiādinā nayena visuñca saṅghamajjhe ca tikkhattuṃ vuttassāpi apariccajantassa. Taṃ bhedāya parakkamādikaṃ. Bhedappavattiyā sutakkhaṇe sayaṃ agantvā paṇṇaṃ vā sāsanaṃ vā pesentassa āpattiṃ dassetumāha ‘‘dūtaṃ vā’’tiādi. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.411) ‘‘dūtaṃ vā paṇṇaṃ vā pesetvā vadatopi āpattimokkho natthī’’tiādi.
425“而在‘耶’音成就时”,是指在第三甘马语末尾念出“耶”音,即“若不同意者,应说”之时。“平息”即完全平息,其义为寂止。“恶作等”,指单白时得恶作,两番甘马语时得两个偷兰遮。如所说:“犯桑喀地谢沙者,单白时得恶作,两番甘马语时得偷兰遮平息。”因此应知,单白前及僧团中三次劝说而不舍弃所犯的两个恶作,应当指出。
425.Yyakāre pana sampatteti ‘‘yassa nakkhamati, so bhāseyyā’’ti (pārā. 413) tatiyakammavācāya ante yyakāre uccārite. Passambhantīti paṭippassambhanti, vūpasamantīti attho. Dukkaṭādayoti ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve ca thullaccayā. Yathāha ‘‘saṅghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhantī’’ti (pārā. 414). Tasmā ñattiyā pubbe bahi ca saṅghamajjhe ca tikkhattuṃ vuttepi appaṭinissajjanena āpannāni dve dukkaṭāni desetabbānīti viññāyati.
对于此一甘马语,究竟是已犯之罪得以平息,还是未犯之罪得以平息?在考察时,有人以“未犯之罪何得平息”驳斥了玛哈苏玛长老“最终将舍弃者不犯彼罪,故未犯之罪平息”之说,从而成立了玛哈巴杜玛长老的说法:“如同性别转变时的不共罪一般,已犯之罪得以平息。”
Imissā kammavācāya kiṃ āpannāpattiyo paṭippassambhanti, udāhu anāpannāti vicāraṇāya ‘‘yo avasāne paṭinissajjissati, so tā āpattiyo na āpajjati, tasmā anāpannā paṭippassambhantī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.414) mahāsumattherassa vādaṃ ‘‘kimanāpannānaṃ paṭippassaddhiyā’’ti paṭibāhitvā ‘‘liṅgaparivattane asādhāraṇāpattiyo viya āpannā paṭippassambhantī’’ti mahāpadumattherassa vādo ṭhito.
426“但在未作羯磨时”:即在未作如前所述的随顺劝谏羯磨时。“即使不舍弃”:即不舍弃那破僧的加行。以“桑喀地谢沙”一词,特为显示其差别:未作羯磨,于僧团中及私下三次劝谏仍不舍弃者,犯恶作。
426.Akate pana kammasminti yathāvuttasamanubhāsanakamme akate. Apariccajatopi cāti taṃ saṅghabhedāya parakkamanaṃ apariccajantassāpi. ‘‘Saṅghādisesenā’’ti iminā kammaṃ akatvā saṅghamajjhe ca bahi ca tikkhattuṃ vuccamānassa appaṭinissajjanena dukkaṭaṃ pana hotīti byatirekatova dasseti.
427“或在之前”:即在单白之前个别劝谏,或在僧团中被三次劝谏时。“即在那时”:即在单白进行之时。即使单白尚未完成,其后也显示此界限为“在‘耶’音未达成时”。对于“即使舍弃”者,以桑喀地谢沙显示无罪,应将第一偈的后半段引到此处来连接。
427.Pubbe vāti ñattiyā pubbe visuṃ, saṅghamajjhe vā tikkhattuṃ vuccamānepi. Taṅkhaṇepīti ñattikkhaṇe vā. Ñattiyā aniṭṭhitāyapi pacchāpi, imassa avadhiṃ dasseti ‘‘asampatte yyakārasmi’’nti. Paṭinissajjatopi ca tassa saṅghādisesena anāpatti pakāsitāti paṭhamagāthāya pacchimaḍḍhaṃ idhānetvā yojetabbaṃ.
428至此,为了显示“不被劝谏者、舍弃者、疯狂者、心乱者、受痛苦者、初犯者无罪”(波罗夷416)这一经文中,以“舍弃者”一词所包含的“从单白起”等项的判定,并作归结,而说“或从舍弃彼”。作为归结标识的“如是”一词,依其功能可得。其意为:如是,以“从单白起”等如前所述的方式,或对于舍弃者。“彼”指破僧的加行。“或从不被劝谏”指不被劝谏之人。应知:本应说“从不被劝谏者”,因省略了动词词缀而说为“从不被劝谏”。如注疏中所说:“不被劝谏者,即不被劝谏之人”(波罗夷注疏2.416)。由于“以桑喀地谢沙显示无罪”随文而来,所欲表达的意义虽已成就,若再言“显示无罪”,岂非重复?不成重复,因为词语的重复乃是修辞之法。
428. Ettāvatā ‘‘anāpatti asamanubhāsantassa paṭinissajjantassa ummattakassa khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikassā’’ti (pārā. 416) pāṭhe ‘‘paṭinissajjantassā’’ti padena gahitesu ‘‘ñattito’’tiādīsu vinicchayaṃ dassetvā taṃ nigametuṃ ‘‘paṭinissajjato vāpi ta’’nti āha. Nigamanatthajotako evaṃ-saddo sāmatthiyā labbhati, evaṃ ‘‘ñattito’’tiādinā yathāvuttanayena paṭinissajjantassa vāti attho. Tanti saṅghabhedappayogaṃ. Asamanubhāsato vāti asamanubhāsiyamānassa. ‘‘Asamanubhāsiyato’’ti vattabbe vikaraṇapaccayalopena ‘‘asamanubhāsato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘asamanubhāsantassāti asamanubhāsiyamānassā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.416). ‘‘Saṅghādisesena anāpatti pakāsitā’’ti anuvattamānattā icchitatthe siddhepi puna ‘‘anāpatti pakāsitā’’ti vacane punaruttatā āpajjatīti? Nāpajjati, padāvutti nāma alaṃkāro hotīti.
429在此学处的缘起中,提婆达多为谋求破僧而乞求五事时说道:“善哉,尊者!愿比丘们终生不食鱼肉,若有食用鱼肉者,即获罪过”(波罗夷 409)。世尊回答:“够了,提婆达多。我已开许三种清净鱼肉:不见、不闻、不疑”(波罗夷 409)。在所开许的鱼肉中,关于净与不净的界定,此前没有机会说明;如今完成了本学处的界定之后,为显示其余部分,故而以“因为”等语开始。接下去将要解说“彼之”,因此这里的“若”字应与“比丘”及“鱼肉”相连属。“鱼”,指水生动物。“肉”,指陆生动物的肉。“离疑”,指远离“为我而作”或“为僧团而作”所生的疑惑。
429. Imassa sikkhāpadassa atthuppattiyaṃ saṅghabhedatthaṃ pañca vatthūni yācantena devadattena ‘‘sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’’ti (pārā. 409) vutte ‘‘alaṃ devadatta mayā tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ anuññātaṃ adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkita’’nti (pārā. 409) anuññātesu macchamaṃsesu kappiyākappiyavinicchayaṃ pubbe anokāsābhāvena avatvā pakataṃ sikkhāpadavinicchayaṃ niṭṭhāpetvā idāni pattāvasesaṃ taṃ dassetuṃ ‘‘yañhī’’tiādi āraddhaṃ . ‘‘Taṃ tassā’’ti vakkhamānattā ‘‘ya’’nti idaṃ ‘‘bhikkhu’’nti iminā ca ‘‘macchamaṃsa’’nti etena ca yojetabbaṃ. Macchanti odakaṃ. Maṃsanti thalajānaṃ maṃsaṃ. Nibbematikoti ‘‘maṃ uddissa kata’’nti vā ‘‘saṅghaṃ uddissa kata’’nti vā uppannāya vimatiyā virahito.
430“为特定人而作”,是指为僧团或为自己而作。以“知”一词说明:若不知而食者,无罪。
430.Samuddissa katanti saṅghaṃ vā attānaṃ vā uddissa kataṃ. ‘‘Ñatvā’’ti iminā ajānitvā bhuñjantassa anāpattibhāvamāha.
431应连结为:象肉、马肉、熊肉、人肉、蛇肉、狗肉、豹肉、狮肉、虎肉、鬣狗肉,皆为不净。
431. Hatthīnaṃ assānaṃ acchānaṃ manussānaṃ ahīnaṃ kukkurānaṃ dīpīnaṃ sīhānaṃ byagghānaṃ taracchānaṃ maṃsaṃ akappiyaṃ hotīti yojanā.
432“有心”一词,原本只适用于罪;但在这里,以心为因的肉本身,借以果代因的修辞,被称为“有心”。此中,“心”是指知道自己或僧团为对象而作的心。“余者”,指并非为了特定对象而作的不净肉。“无心”,即如前所述的方式。
432. Sacittakatā āpattiyāyeva yujjati, idha pana taṃhetukaṃ maṃsameva hetumhi phalūpacārena sacittakanti gahitaṃ. Ettha cittaṃ nāma attānaṃ vā saṅghaṃ vā uddissa katabhāvajānanacittaṃ. Sesanti anuddissakataṃ akappiyamaṃsaṃ. Acittakanti vuttanayameva.
433“唯询问后”的意思是:为了避免不净肉,在十种肉中,既要回避名称及为特定对象而作,也要知晓二者所得的方式,唯应询问之后受用。对于水生鱼类,因无不净性,只需知道是所得的方式即可。若仅见到肉便能知道“这是某种肉”,即便不询问也无过失。若施主们没有可疑的情况,就所得的方式而言,即使不询问也无过失。然而,若心生疑惑,便不应受取而坐着。当被问“为何不受取”时,说明生疑的状况后,对方若说“我们、你们或其他比丘们,并非为特定对象而作”,并解释“这只是为我们自己的缘由而作,为供养而作,或为客人而作”等,讲明所得的方式后,若说“应无疑而受取”,则可以受取。这一切都在注疏中说明。
433.Pucchitvāyevāti akappiyamaṃsaparihāratthaṃ dasasu maṃsesu nāmañca uddissakatassa parihāratthaṃ ubhayassāpi paṭiladdhākārañca pucchitvāyevāti attho. Odakesu macchesu akappiyābhāvato laddhākārova ñātabbo. Maṃse diṭṭhamatteyeva ‘‘idaṃ asukamaṃsa’’nti jānanti ce, apucchitepi doso natthi. Dāyakesu maṃsassābhāve laddhaniyāme apucchitepi doso natthi. Yathā vā tathā vā vimatiyā uppannāya appaṭiggāhetvā nisinne ‘‘kasmā na paṭiggaṇhathā’’ti pucchite vimatiyā uppannākāraṃ vatvā ‘‘mayaṃ tumhe vā itare bhikkhū vā uddissa na karimhā’’ti vatvā ‘‘amhākameva sandhāya kataṃ, paṇṇākāratthāya kataṃ, atithīnaṃ vā atthāya kata’’ntiādinā attanā laddhappakāraṃ vatvā ‘‘saṃsayaṃ akatvā paṭiggahetabba’’nti vadeyyuṃ ce, paṭiggahetuṃ vaṭṭatīti sabbamidaṃ aṭṭhakathāya vuttaṃ.
“比丘们应当行此”是连接之义。“住于行处”,即安住于由正自觉者以大悲心所教导的巴帝摩卡律仪的修习中,令其清净而行持。“知律者”一词,遮止那些不知律而仅依教示之量来满足行处者,因为他们可能违犯行处。以“住于行处”这一限定语,遮止那些虽知律却不圆满行持者。由此二者,显示自说决断之清净性。
Bhikkhūnaṃ etaṃ vattanti yojanā. Vattaṭṭhāti sammāsambuddhena mahākaruṇāya desitaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ visodhetvā paṭipajjane patiṭṭhitā. ‘‘Vinayaññuno’’ti iminā vinayaṃ ajānitvā upadesappamāṇeneva vattaṃ pūrentehi vattassa virodhopi siyāti te nivatteti. ‘‘Vattaṭṭhā’’ti visesanena vinayaṃ ñatvāpi apūraṇe nivatteti. Ubhayenapi attanā vuttavinicchayassa parisuddhabhāvaṃ dīpeti.
434「此应劝谏」者,指如前所说的学处。应劝谏的罪,是以劝谏为因缘而成就。否则,单一生起等性质便不能成立。「单一生起」者,是指由身、语、意三者所成的一种生起而说的。「身业」者,由于未依手印等身所应行的捨弃,故为身业。「语业」者,由于未依语言所应行的捨弃,故为语业。「不作」者,谓如前所说方式,未以身体变化或语言表达令知「我捨弃为遮止破僧而作的勤行」,故名为不作。如是所说。
434.Idaṃ samanubhāsananti yathāvuttasikkhāpadamāha. Samanubhāsanena sādhetabbā āpatti samanubhāsanā kāraṇūpacārena. Aññathā ekasamuṭṭhānādibhāvo na yujjati. Ekasamuṭṭhānaṃ kāyavācācittasaṅkhātaṃ ekaṃ samuṭṭhānaṃ etassāti katvā. Kāyakammanti hatthamuddāvasena kāyena kātabbassa paṭinissajjanassa akatattā kāyakammaṃ. Vacīkammanti vacasā kātabbassa akatattā vacīkammaṃ. Akriyanti yathāvuttanayena ‘‘saṅghabhedopakkamanivāraṇāya parakkamanaṃ paṭinissajjāmī’’ti kāyavikārena vā vacībhedena vā aviññāpanato akiriyaṃ nāma hotīti vuttaṃ hoti.
435「应说某事」者:当那些见到或听到如所说「一人、或二人、或三人」随顺破僧比丘的有惭比丘们,先将他带到僻静处,再带到僧团中,三次对他说不应随顺破僧之后,若仍不肯止息,便应以白四甘马语作劝谏羯磨。此事,以及「在第三次宣告达到耶字时,先前所犯的恶作与偷兰遮从应犯的桑喀地谢沙中即告止息」,连同无犯的类别,均依此共通决断而说。然而言说类别上的差别确实存在,应依摄颂中所略说、句分别中所详说(波罗夷四一八~四一九)的方式来解说。「有」者,属于第二破僧学处。以「从生起……乃至……死」一词,应见共通决断已被类推。
435.Kiñcipi vattabbanti ‘‘eko vā dve vā tayo vā’ti vuttasaṅghabhedānuvattakabhikkhuṃ passantehi suṇantehi lajjibhikkhūhi visuñca saṅghamajjhe ca netvā tikkhattuṃyeva saṅghabhedānuvattanassa akattabbataṃ vatvā tato anoramantānaṃ ñatticatutthāya kammavācāya samanubhāsanakammaṃ kātabba’’nti idañca ‘‘tatiyānussāvanāya yya-kārappattāya āpajjanakasaṅghādisesato pubbe āpannā dukkaṭathullaccayā paṭippassambhantī’’ti idañca anāpattipakāro cāti imaṃ sādhāraṇavinicchayaṃ sandhāyāha. Vacanappakārabhedo pana attheva, so saṅkhepato mātikāya (pārā. 418-419) vitthārato padabhājane (pārā. 418-419) āgatanayena vattabbo. Assāti dutiyasaṅghabhedasikkhāpadassa. ‘‘Samuṭṭhānā…pe… matā’’ti iminā sādhāraṇavinicchayo atidiṭṭhoti daṭṭhabbaṃ.
436「摄于诵品中」者,此处省略了「学处」一词,其意为:摄于由序、波罗夷、桑喀地谢沙、不定、广说这五种诵品所组成之巴帝摩卡中的学处范围。以「摄于诵品中之学处」一句,显示「使自己不可告语」的范围。「比丘性难告语」者,此处应补入「凡」字。「性难告语」即难告语的性质,意思是不能对其说。如注疏中所说,具足成为难告语性之原因的恶欲等十九法,对给予自己的教诫不能以恭敬心领受而灭除,此即难告语的性质,这是它的含义。因为在句分别中已说:「性难告语」者,是难告语者,具足造作难告语之诸法,不能堪忍,不善领受教诫。
436.Uddesapariyāpanneti ettha ‘‘sikkhāpade’’ti seso, nidānapārājikasaṅghādisesaaniyatavitthārasaṅkhāte pañcavidhauddesalakkhaṇapātimokkhe antogadhasikkhāpadavisayeti attho. ‘‘Uddesapariyāpanne sikkhāpade’’ti iminā ‘‘avacanīyamattānaṃ karotī’’ti imassa visayaṃ dasseti. Bhikkhu dubbacajātikoti ettha ‘‘yo’’ti ajjhāhāro. ‘‘Dubbacajātikoti dubbacasabhāvo, vattuṃ asakkuṇeyyoti attho’’ti (pārā. aṭṭha. 2.425-426) aṭṭhakathāya vuttadovacassatāya hetubhūtapāpicchatādīhi ekūnavīsatiyā dhammehi samannāgato hutvā attani vuttaṃ anusiṭṭhiṃ sādaramaggahaṇena nāsanatā dovacassasabhāvoti attho. Vuttañhetaṃ padabhājane ‘‘dubbacajātiko hotīti dubbaco hoti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsani’’nti (pārā. 426).
「使自己不可告语」者,依所说方式——「诸具寿勿对我作任何善说或恶说,我亦不对诸具寿作任何善说或恶说,诸具寿请停止与我说话」——使自己成为不可告语者。「应为重罪」者,此处「对彼」一词,由补入关联而得。其关联为:性难告语之比丘,在摄入诵品的学处中使自己不可告语,对彼应为重罪。
Avacanīyamattānaṃkarotīti ‘‘mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti (pārā. 425) vuttanayena attānaṃ avacanīyaṃ karoti. Garukaṃ siyāti ettha ‘‘tassā’’ti idaṃ ajjhāhāranayasambandhena labbhati. Tatrāyaṃ yojanā – dubbacajātiko yo bhikkhu uddesapariyāpanne sikkhāpade attānaṃ avacanīyaṃ karoti, tassa garukaṃ siyāti.
这是说什么呢?若有比丘,那些见闻其难告语性的有惭比丘们,依所说方式——「具寿勿使自己不可告语……乃至……以相互劝出」——虽经三次劝说,犯了恶作仍不舍弃;依「彼比丘应被牵引至僧团中劝说」之说,虽握手将其牵引至僧团中,如此三次劝说,犯了恶作仍不舍弃;对彼性难告语者,在以白四甘马语举行的劝谏羯磨中,当第三次甘马语到达「耶」字时,依前述方式,于白时犯恶作,于二甘马语时偷兰遮止息后,便成为桑喀地谢沙。所说如此。
Kiṃ vuttaṃ hoti? Yo bhikkhu attano dovacassataṃ passantehi, suṇantehi ca lajjibhikkhūhi ‘‘mā āyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi…pe… aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti (pārā. 425) vuttanayena tikkhattuṃ vuttopi dukkaṭaṃ āpajjitvāpi na vissajjeti, ‘‘so bhikkhu saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo’’ti (pārā. 426) vuttattā hatthe gahetvā ākaḍḍhitvāpi saṅghamajjhaṃ netvā tatheva tikkhattuṃ vutte dukkaṭaṃ āpajjitvāpi na vissajjeti, tassa dubbacajātikassa ñatticatutthāya kammavācāya kariyamāne samanubhāsanakamme tatiyāya kammavācāya yyakārappattāya pubbe vuttanayeneva ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccaye ca paṭippassambhayamāno saṅghādiseso hotīti vuttaṃ hoti.
437「难教诫」者,此处应补「学处」一词;同样,于「破僧者释义」处亦应补。破僧即是破僧者,阐释彼、宣说彼,即是破僧者释义。彼为何?即学处。应取第一破僧学处,依其中所说方式,作如是连结。如注疏中说:「起因等与第一破僧相同。」此处所明「一切决断」,以「应为重罪」所摄者,除去桑喀地谢沙结尾的决断,以及以「若未作」等三偈所说的无犯类别,和以「此为一起因」等偈所说的起因等,皆可类推。
437.Dubbaceti ettha ‘‘sikkhāpade’’ti seso, tathā saṅghabhedakavaṇṇaneti etthāpi. Saṅghabhedo eva saṅghabhedako, taṃ vaṇṇeti kathetīti saṅghabhedakavaṇṇanaṃ, kiṃ taṃ? Sikkhāpadaṃ, tañca paṭhamameva saṅghabhedakasikkhāpadaṃ gahetabbaṃ, tasmiṃ vuttanayenāti yojanā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘samuṭṭhānādīni paṭhamasaṅghabhedasadisānevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.425-426). ‘‘Sabbo vinicchayo’’ti etena idha dassitena ‘‘garukaṃ siyā’’ti etena saṅgahitaṃ saṅghādisesāvasānavinicchayaṃ vajjetvā ‘‘akate panā’’tiādigāthāttayena vuttaanāpattippakāre ca ‘‘idamekasamuṭṭhāna’’ntiādigāthāya vuttasamuṭṭhānādike ca atidisati.
438所谓“污家比丘”,是指当僧团举行羯磨时,那些以贪行等作恶的比丘,违越此类贪行等恶作,触犯重罪,构成桑喀地谢沙。“污家者,以花、果、粉、泥土、齿木、竹、药物、腿部按摩等污染诸家”,依此语,若比丘本应以利养摄受虔诚之家、施予花等,而他们却不如此行事,于有惭耻的比丘看来,因其污染了诸家的信心,故称为污家者——比丘。
438.Yo kuladūsako bhikkhu, so chandagāmitādīhi pāpento bhikkhuhi kamme kariyamāne taṃ chandagāmitādīhi pāpanaṃ accajanto garukaṃ phuse saṅghādisesaṃ āpajjatīti yojanā. ‘‘Kuladūsakoti kulāni dūseti pupphena vā phalena vā cuṇṇena vā mattikāya vā dantakaṭṭhena vā veḷuyā vā vejjikāya vā jaṅghapesanikena vā’’ti (pārā. 437) vacanato saddhāsampannakulāni lābhaṃ nissāya pupphadānādīhi saṅgaṇhitvā tathā akarontesu lajjibhikkhūsu kulānaṃ saddhādūsanato kuladūsako, bhikkhu.
“以贪行等使之陷入”,意指:当看见或听闻有人作污家行为时,为了使那些有惭耻、清净的比丘从因不斥责而本应犯的恶作中解脱出来,便说道“尊者确实……乃至……您不宜住在这里”,从而将他们与“贪行的比丘们……乃至……不驱摈某些人”等四种非道行(即贪行等四种非道行)联系起来。这是它的含义。“正在作羯磨时”,是指当那些以如上所述方式自责的比丘遭到辱骂、诽谤时,见闻者对他们说:“尊者莫作此言,比丘并非贪行者……乃至……您不宜住在这里。”即使如此说三次,乃至已犯恶作,犹不舍弃,便抓住他的手拉入僧团之中,再以“尊者莫作此言”等方式说三次,即使犯恶作仍不舍弃,此时正在作白四甘马的呵责羯磨。这就是所说之意。“触犯重罪”,是指在动议时犯恶作,在两番甘马语时犯偷兰遮,在第三番甘马语结束即将完成时,犯桑喀地谢沙。这就是所说之意。
Chandagāmitādīhi pāpentoti kuladūsanakammaṃ karontaṃ disvā vā sutvā vā avacanato āpajjitabbadukkaṭato muccanatthāya ‘‘āyasmā kho…pe… alante idha vāsenā’’ti vadante lajjī pesale bhikkhū ‘‘chandagāmino ca bhikkhū…pe… ekaccaṃ na pabbājentī’’ti chandagāmitādīhi catūhi agatigamanehi yojentoti attho. Kamme kariyamāneti yathāvuttanayena attānaṃ garahantānaṃ bhikkhūnaṃ kariyamānaṃ akkosanañca paribhāsanañca ye passanti, ye ca suṇanti, tehi ‘‘māyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino…pe… alante idha vāsenā’’ti tikkhattuṃ vuccamānopi dukkaṭaṃ āpajjitvāpi appaṭinissajjantaṃ hatthe gahetvā ākaḍḍhitvā saṅghamajjhaṃ ānetvā ‘‘māyasmā evaṃ avacā’’tiādinā nayeneva punapi tikkhattuṃ vutte dukkaṭaṃ āpajjitvāpi appaṭinissajjantassa ñatticatutthāya kammavācāya samanubhāsanakamme kariyamāneti vuttaṃ hoti. Garukaṃ phuseti ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccaye ca paṭippassambhento tatiyakammavācāya ante yyakāre sampatte saṅghādisesaṃ āpajjatīti vuttaṃ hoti.
439-40为了说明“以花等污染诸家”等文中所说的污家器具——粉、叶等——的判定,而说“粉”等词。“粉”,指合欢叶等的粉末;“叶”,指槟榔叶、棕榈叶等可嚼或不可嚼的叶;“果”,指棕榈果、波罗蜜果等果实;“花”,指瞻波花等花;“竹”,指秋千板、筐篮等竹制品;“木”,指用作屋材及薪柴的木;“泥”,指普通泥土或五色泥土。
439-40. ‘‘Kulāni dūseti pupphena vā’’tiādinā (pārā. 437) nayena vuttakuladūsanopakaraṇabhūtacuṇṇapaṇṇādīsu vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘cuṇṇa’’ntiādi. Cuṇṇanti sirīsapaṇṇādicuṇṇaṃ. Paṇṇanti tambūlapaṇṇatālapaṇṇādikhāditabbākhāditabbapaṇṇaṃ. Phalanti tālapanasādiphalaṃ. Pupphanti campakādipupphaṃ. Veḷunti andoḷikāpāṭaṃ kiraṇḍādikaṃ veḷuṃ. Kaṭṭhanti gehadāruṃ, indhanañca. Mattikanti pākatikaṃ, pañcavaṇṇaṃ vā mattikaṃ.
若有人为摄受家族,将属于自己的、或依暂时等方式取用的粉……乃至……泥施与他人,则犯污家之恶作。这是关联。“以盗”,是指以偷盗的方式。“施与者”是主格,应依所期待的“应作”(对格)特加说明,并以格位转换随顺为对格的“施与时”。“应作”在此处意为应使作。以此显示如下判定:为摄受家族,而以偷盗将属于僧团、团体或其他个人所有的粉等施与他人,应按物品价值处罚。“僧团或他人所有”,指僧团或他人所有的粉等。此处“他人”一词,包含团体与个人。
Attano santakaṃ, tāvakālikādivasena gahitaṃ vā cuṇṇaṃ…pe… mattikaṃ kulasaṅgahaṇatthāya dadato kuladūsanadukkaṭaṃ hotīti sambandho. Theyyāti corikā. ‘‘Dadato’’ti idaṃ sāmivacanaṃ ‘‘kātabbo’’ti paccattavacanantaṃ visesitabbamapekkhitvā ‘‘dadanto’’ti vibhattivipariṇāmena paccattavacanantaṃ anuvattetabbaṃ. Kātabboti ettha kāretabboti attho. Iminā saṅghasantakaṃ, gaṇasantakaṃ, aññapuggalasantakañca cuṇṇādiṃ kulasaṅgahatthaṃ corikāya dento bhaṇḍagghena kāretabboti imaṃ vinicchayaṃ dasseti. Saṅghaññasantaketi saṅghaññasantakacuṇṇādiketi attho. Ettha añña-saddena gaṇapuggalānaṃ gahaṇaṃ.
441“僧团的粗重物品或”:指僧团所有、相当于粗重物品的叶等物。“被指定为住所的”:指被这样限定:“这些果树等是用于住所的新工程”。“或以主人身份”:以“或”字排除了“以盗”的情况。
441.Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ vāti saṅghasantakaṃ garubhaṇḍapahonakaṃ vā paṇṇādikaṃ. Senāsananiyāmitanti ‘‘ettakā phalarukkhādayo senāsane navakammatthāyā’’ti evaṃ niyamitaṃ vā. Issaravatāye vāti evakārena ‘‘theyyā’’ti idaṃ nivattitaṃ.
442“持去或”:自己持去。此与“施花者”相连。此法则下文亦然。“令持去或”:遣送至他人手中。“呼唤或”:指召唤;“令呼唤或”可由标示得知。“已来者或”:自己已来者。由“为摄受家族”的语句,因已说“若无如是意趣则许可”,故注疏中所说“即使正在作塔供养者,持着‘我等将供养’之花而行,亦将花施与所到之处者为塔供养之用,此亦不名为施花”等一切判定,已完全显示。
442.Haritvā vāti attanāyeva haritvā vā. ‘‘Pupphaṃ dentassā’’ti iminā sambandho. Esa nayo uparipi. Harāpetvā vāti aññassa hatthe pesetvā vā. Pakkositvā vāti āmantetvā vā pakkosāpetvā vāti upalakkhaṇato labbhati. Āgatassa vāti attanā eva āgatassa vā. ‘‘Kulasaṅgahaṇatthāyā’’ti vacanena ‘‘evarūpe adhippāye asati vaṭṭatī’’ti vuttattā ‘‘cetiyaṃ pūjaṃ karontāpi ‘pūjessāmā’ti pupphāni gahetvā gacchantāpi tattha tattha sampattānaṃ cetiyapūjanatthāya denti, etampi pupphadānaṃ nāma na hotī’’tiādikaṃ (pārā. aṭṭha. 2.436-437) aṭṭhakathāgataṃ sabbaṃ vinicchayaṃ dassitaṃ hoti.
443如是显示通则后,为显示例外而说“持去或”等。与“令持去”相连的“或”字,为摄集未说之义,故摄集“呼唤或令呼唤,或已来者”等。“已来者即”中的“即”字,遮止了持去、施与等方式。
443. Evaṃ ussaggaṃ dassetvā apavādaṃ dassetumāha ‘‘haritvā vā’’tiādi. ‘‘Harāpetvā’’ti iminā yojetabbassa vā-saddassa avuttasampiṇḍanatthatāya ‘‘pakkositvā vā pakkosāpetvā vā, āgatānaṃ vā’’ti ca saṅgayhati. Āgatassevāti evakārena haritvā dānādiṃ nivatteti.
444“此且”者,指父母等所得的施花。“为供养处”者,指为供养三宝。“然非他”者,指若以其他方式施与,则不许可。那么,何种施与方式不许可呢?答言“湿婆等”等。“为湿婆等供养”者,指为供养大自在天等天神。“为装饰”者,指为用作佩戴装饰。如此限定了不应施与的方式后,诸师指出:“将此花出售以维持生计,再施与父母等,是许可的。”
444.Tañcāti mātāpituādīnaṃ taṃ pupphadānañca. Vatthupūjatthanti ratanattayapūjanatthaṃ. Na panaññathāti aññena pakārena dātuṃ na vaṭṭati. Yena pakārena dātuṃ na vaṭṭati, koyaṃ pakāroti āha ‘‘sivādī’’tiādi. Sivādipūjanatthanti mahissarādidevatāpūjanatthañca. Maṇḍanatthanti piḷandhanatthaṃ. Evaṃ adātabbappakāraniyamanena ‘‘imaṃ vikkiṇitvā jīvikaṃ kappessantī’’ti mātāpituādīnaṃ dātuṃ vaṭṭatīti vadanti.
445“于果等……乃至……决择”者,以此显示前面所说的“或持去或令持去”等决择,于果、叶等一切处皆同。
445.‘‘Phalādīsu…pe… vinicchayo’’ti iminā ‘‘haritvā vā harāpetvā vā’’tiādinā pubbe vuttavinicchayo phalapaṇṇādīsu sabbattha samānoti dasseti.
446“于花等分配时”,指分配花果等之时。“由认可者”,指由僧团依犍度中所说方式,为分配花等而认可之比丘。“应有”,指已来到分配处者。“由他者”,指未获僧团认可而令人分配花等者。“告知后应施”,指告知全体僧团后,方可施与。
446.‘‘Pupphādibhājane’’ti pupphaphalādīnaṃ bhājanakāle. Sammatenāti pupphādibhājanatthaṃ khandhake vuttanayena saṅghena sammatena bhikkhunā. Assāti bhājanaṭṭhānaṃ āgatassa. Itarenāti saṅghasammutiṃ vinā pupphādīni bhājāpentena. Ñāpetvā dātabbanti sabbaṃ saṅghaṃ jānāpetvā dātabbaṃ.
447“半分”,指一位比丘应得份额的一半。“少许少许”,指所取之量比一半更少。
447.Upaḍḍhabhāvanti ekena bhikkhunā laddhabbabhāgato upaḍḍhaṃ. ‘‘Thokaṃ thoka’’nti iminā upaḍḍhatopi appataraṃ gahitaṃ.
448“缺乏生活资具者”,指缺少稻米等生活资具之根本者。“及已到达之主人”,此句与“应给予自己的果实”相连结。《小学处》中说:“对缺乏生活资具者,应给予有主之物”,此处则说“自己的果实”。在彼处,依他人之言而指信施者;而在此处,应理解为:即使依信施取得后再作给予,仍是有主之物,故说“自己的”。
448.Paribbayavihīnassāti taṇḍulādijīvitavuttivayamūlarahitassa. Sampattissariyassāpīti attano samīpamupagatassa issarassa ca. ‘‘Dātabbaṃ tu sakaṃ phala’’nti iminā sambandho. ‘‘Paribbayavihīnānaṃ, dātuṃ saparasantaka’’nti khuddasikkhāya āgataṃ, idha ‘‘sakaṃ phala’’nti vuttaṃ. Tattha paravacanena vissāsikānaṃ gahaṇaṃ, idha pana vissāsaggāhena gahetvā dīyamānampi sasantakamevāti ‘‘saka’’nti vuttanti gahetabbaṃ.
449-50“在僧园中,僧团先划定果树,然后制定规约”——这是连接上文的解释。意思是:僧团或通过划定果实的限量来制定规约:“应给与来客这么多的果实”;或通过划定树木的范围来制定规约:“应从这么多棵树上取果给予”。无论以哪种方式制定规约。“即使来到那里的人”,是指为了果实而来到这种设有规约的僧园的人。
449-50. Yatra saṅghārāme saṅghena phalarukkhaparicchedaṃ katvā katikā katāti yojanā, ‘‘āgantukānaṃ ettakaṃ phalaṃ dātabba’’nti phalaparicchedaṃ katvā vā ‘‘ettakesu rukkhesu phalaṃ dātabba’’nti rukkhaparicchedaṃ katvā vā saṅghena katikā yena pakārena katāti attho. Tatrāgatassapīti evaṃ ṭhapitakatikavattaṃ taṃ saṅghārāmaṃ phalatthāya āgatassāpi.
“依照划定”:指不超越僧团如此划定的果树范围。“给予者”:指给予已采摘放好的果实,或令净人采摘后再给予的人。为说明在已摘果实和净人都没有的情况下,应如何对待为了果实而来的人,所以宣说“或应指示”等句。句中省略了“说”字。将“及”与“亦”合为一词,连结成“亦及”。如此说后,应当指示僧团所划定的树。通过这样的遮止,显示了“这里有美好的果实,从这里取吧”的意思,但不应该这样直接言说。
Yathāparicchedanti saṅghena tathākataphalarukkhaparicchedamanatikkamma. Dadatoti ocinitvā ṭhapitaphalaṃ, kappiyakārakehi ocināpetvā vā dentassa. Ocitaphale ca kappiyakārake ca asati phalatthāya āgatesu vattitabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘dassetabbāpi vā’’tiādi. ‘‘Vatvā’’ti seso. Ca-kāraṃ api-saddena ekato katvā ‘‘apicā’’ti yojanā. Evaṃ vatvā saṅghena paricchinnarukkhā dassetabbāti iminā ‘‘idha phalāni sundarāni, ito gaṇhathā’ti evaṃ pana na vattabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.436-437) aṭṭhakathā byatirekato dassitā hoti.
451“掘”:此词也包含了“令掘”之义。因为下文将说到“净地”,所以此处的“地”是指“非净地”。因此说“以波逸提”。“花树”:此词涵盖了开花的植物、幼嫩的树丛,以及茉莉花、素馨等灌木丛。如注释中说:“幼嫩的果树和花树都称为‘花树’。”以“等”字包含了果树的树苗,以及用作药汁、药草的树。因为下文将说到“令种植”,所以此处的“自己”也与“种植”相应。
451.‘‘Khaṇitvā’’ti etena ‘‘khaṇāpetvā’’ti idampi saṅgahitaṃ, ‘‘kappiyabhūmi’’nti vakkhamānattā pathavinti ettha ‘‘akappiya’’nti labbhati. Tenevāha ‘‘pācittiyenā’’ti. ‘‘Mālāgaccha’’nti iminā pupphūpage taruṇagacche ca mallikāsumanādigumbagāgacche ca saṅgaṇhāti. Yathāha aṭṭhakathāya ‘‘taruṇakā hi puppharukkhāpi pupphagacchāpi ‘mālāvacchā’tveva vuccantī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431). Ādi-saddena phalūpagarukkhe ca bhesajjarase osadhagacche ca saṅgaṇhāti. ‘‘Ropāpane’’ti vakkhamānattā ‘‘saya’’nti idaṃ ‘‘ropane’’ti iminā yujjati.
为何「自己掘」不相应?因为没有『令掘』这一说法,且依「若比丘掘地或令掘地者,波逸提」的文句,令掘应成波逸提;而「掘」字只能涵盖掘与令掘两者,故不相应。「坏族」,指坏族的因。连接而言:掘非净地,或令掘之后,自己种植花树等时,对于种植花树等的比丘,由于掘非净地的缘故,与波逸提一起,在坏族上有作为坏族之因的恶作。
‘‘Sayaṃ khaṇitvā’’ti kasmā na yujjatīti? ‘‘Khaṇāpetvā’’ti vakkhamānassa abhāvā ca ‘‘yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiya’’nti (pāci. 85) vacanato khaṇāpane pācittiyena bhavitabbattā ca ‘‘khaṇitvā’’ti iminā ca khaṇanakhaṇāpanānaṃ dvinnameva gahetabbattā na yujjati. Kuladūsaneti kuladūsananimittaṃ. Akappiyapathaviṃ khaṇitvā, khaṇāpetvā ca sayaṃ mālāgacchādiropane kate assa mālāgacchādiropakassa bhikkhuno akappiyapathavīkhaṇanapaccayena pācittiyena saddhiṃ kuladūsane kuladūsananimittaṃ dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
452「如是」一词,不包含「自己种植」,而含摄其余方式。「以非净之语」,此与「令掘非净地」及「令种植」相应。意思是:说「掘此地,种此树」等不如法的言语,令掘非净地并令种植花树等者,同样有波逸提及恶作。
452.‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘sayaṃ ropane’’ti idaṃ vinā avasesappakāraṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Akappiyena vākyenā’’ti idaṃ ‘‘akappiyapathaviṃ khaṇāpetvā’’ti iminā ca ‘‘ropāpane’’ti iminā ca yujjati. ‘‘Imaṃ bhūmiṃ khaṇa, imaṃ gacchaṃ ropehī’’tiādikaṃ akappiyaṃ vohāraṃ vatvā akappiyapathaviṃ khaṇāpetvā mālāgacchādiropanaṃ kārāpentassāpi tatheva pācittiyañca dukkaṭañca hotīti attho.
「挖掘」与「种植」这两者,有波逸提与恶作。对于其余与此相关的、一切言说运用上的种种差别,又当如何?为此而说「一切处」等。「坏族」,是指就相而言,或就境而言,依于地。然而,以不如法的言语令掘地,以不如法的言语令种植,如是,与波逸提一起,在坏族上,比丘有恶作——此已宣说。一切处,从那以后,在与此相关的一切言说事务中,以坏族为相,比丘有恶作——此已宣说,这就是连结。
Khaṇanaropanehi dvīhi pācittiyadukkaṭāni avasiṭṭhehi tadatthikehi sabbavohārapayogabhedehi kiṃ hotīti āha ‘‘sabbatthā’’tiādi. Kuladūsaneti nimitte, visaye vā bhummaṃ. Akappiyena vākyena pana pathaviṃ khaṇāpetvā akappiyena vākyena ropāpanepi tathā pācittiyena saha kuladūsane bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttaṃ. Sabbattha ito paresupi tadatthikena sabbavohārabyāpāresu kuladūsananimittaṃ bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttanti yojanā.
453在如法地上,自己挖掘,或以不如法的言说令他人挖掘,由于不犯波逸提,唯说为恶作,故说“在两处”等语。此处,“唯”字是省略,用以归结如前所述的意义。同样地,依上说方式,在如法地上,于所谓“种植花树等”与“令种植”这两件事中,比丘犯恶作,这是(与上文的)连结。
453. Kappiyabhūmiyā attanā khaṇane, akappiyavohārena khaṇāpane ca pācittiyābhāvato dukkaṭaṃyeva vuttanti āha ‘‘ubhayattha cā’’tiādi. Ettha ‘‘eva’’nti seso, so yathāvuttamatthaṃ nigameti. Evaṃ yathāvuttanayena kappiyabhūmiyampi mālāgacchādiropanaropāpanasaṅkhātesu dvīsu ṭhānesu ca bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttanti yojanā.
454“与恶作俱的波逸提”:当命令“挖掘坑,种植树”时,即使一次命令而挖掘了许多坑、种了许多树,由于命令只有一个,故犯一个恶作和一个波逸提。这是就不如法地而言。“或纯恶作”:这是指在不如法地上以如法的言说令人挖掘坑者,以及在如法地上以不如法的言说令人挖掘坑者,及“种植这棵树”等情形,由于命令只有一个,应犯众多恶作而说。
454.Sadukkaṭāpācittīti ‘‘āvāṭaṃ khaṇa, gacchaṃ ropehī’’ti ekavāraṃ āṇatte bahū āvāṭe khaṇitvā bahūsu gacchesu ropitesupi āṇattiyā ekattā dukkaṭena saha pācittiyaṃ hotīti ayamattho akappiyabhūmiṃ sandhāya vutto. ‘‘Suddhaṃ vā dukkaṭa’’nti idaṃ akappiyabhūmiyaṃ kappiyena vohārena āvāṭaṃ khaṇāpakassa ca kappiyabhūmiyaṃ akappiyavohārena āvāṭaṃ khaṇāpakassa ca ‘‘imaṃ gacchaṃ ropehī’’ti ekavārāṇattapaccayā āpajjitabbaṃ kuladūsanadukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ.
455“以如法的言辞”:此处,如法的言辞是指“在此处应知有坑”“在此处坑应被知”“在此处应有坑”这类言辞,以及“在此处知这棵树”“这棵树在此处应被知”等言辞。“唯”字遮止了不如法的言说,以及如法与不如法混合的言说。然而,方便、显示、相、业,“其余三者是允许的”,依注疏所说,是允许的。“在两处地上”:指如法地与不如法地这两处。“种植”:此处,依上下文连结,应解为“花树等”。
455.Kappiyeneva vākyenāti ettha kappiyavākyaṃ nāma ‘‘ettha āvāṭaṃ jāna, ettha āvāṭaṃ jānitabbaṃ, ettha āvāṭena bhavitabba’’nti evarūpaṃ vākyañca ‘‘imaṃ gacchaṃ ettha jāna, ayaṃ gaccho ettha jānitabbo’’tiādivākyañca. Evakārena akappiyavohārañca kappiyākappiyamissakavohārañca nivatteti. Pariyāyobhāsanimittakammaṃ pana ‘‘itarattayaṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāvacanato vaṭṭati. Ubhayattha ca bhūmiyāti kappiyākappiyabhūmīsu dvīsu. Ropaneti ettha sambandhato, pakaraṇato ca ‘‘mālāgacchādīna’’nti labbhati.
问:既然说了“以言辞”,按说应说“令种植”,为何说“种植”呢?答:因为纯粹的作者表述也可包含使役者,故依偈颂韵律而这么说。以此,在下方的偈颂“自己种植”中,以“自己”一词特别加以区别,遮除了“令种植”。所谓“为了受用,在如法地或不如法地,以如法的言说令种植,则无犯”,当知注疏的决断即包含于此偈颂中。所谓“任何过失”,是指在波逸提与恶作等所说诸过失中,连一种过失也没有,这是此处的意思。
‘‘Vākyenā’’ti vuttattā ‘‘ropāpane’’ti vattabbo, ‘‘ropane’’ti kimatthamāhāti ce? Suddhakattuniddesena payojakassāpi saṅgahetabbato gāthābandhavasena vuttaṃ. Iminā uparigāthāya ‘‘sayaṃ ropetu’’nti ettha ‘‘saya’’nti iminā visesetvā ‘‘ropāpetu’’nti idaṃ nivatteti. ‘‘Paribhogatthāya hi kappiyabhūmiyaṃ vā akappiyabhūmiyaṃ vā kappiyavohārena ropāpane anāpattī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāvinicchayo imāya gāthāya saṅgahitoti veditabbo. Koci dosoti pācittiyañca dukkaṭañcāti vuttadosesu ekopi doso na vijjatīti attho.
456-7“自己种植”,此语应与“为了园林等的利益”相连结。
456-7.‘‘Sayaṃropetu’’nti idaṃ ‘‘ārāmādīnamatthāyā’’ti iminā sambandhitabbaṃ.
“等”一词摄取了林等。“自己种植的,或”此句中,以“或”一词包含了“令他种植的”。为显示其差别,应补上“以如法的言说”这一句。然而,这一判断应依照注疏所说之理趣来了知,即“唯为园林、林木或荫凉之目的时,只有使用不如法的言语才不许可,其他则许可”。内部,为庄严园林之目的;外部,如为阿兰若或为荫凉等目的。以清净心,用“知此”等如法的言说令人种植的树,以及在如法地上自己所作、或以不如法语令人所作,或在非如法地上以如法语自己令人所作、或由他人所作的坑,以及自己种植的树,若欲受用其果实,则许可受用。这是此处的含义。
Ādi-saddena vanādiṃ saṅgaṇhāti. Sayaṃ ropitassa vāti ettha vā-saddena ‘‘ropāpitassā’’ti idaṃ saṅgaṇhāti, etassa visesanatthaṃ ‘‘kappiyena vohārenā’’ti pāṭhaseso. Ayaṃ pana vinicchayo ‘‘ārāmatthāya pana vanatthāya ca chāyatthāya ca akappiyavohāramattameva na vaṭṭati, sesaṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāgatanayena veditabbo. Anto ārāmabhūsanatthāya, bahi araññatthāya viya chāyatthāya suddhacittena ‘‘imaṃ jānā’’tiādikappiyavohārena ropāpitarukkhe ca kappiyabhūmiyañca attanā kate vā akappiyavohārena kārāpite vā akappiyabhūmiyañca kappiyavohārena attanā kārāpite vā aññehi kate vā āvāṭe attanā ropite rukkhe ca phalaṃ paribhuñjituṃ icchati ce, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti attho.
“为园林等目的”指:比丘在如法地上亲自种植,或在如法地或非如法地上,以如法的名义令他人种植的树木,其果实比丘可以受用,这是相关的解说。有些写本在写作“为园林等目的”这首偈颂之处,出现“为摄受家族之目的”等偈颂,这因与巴利次第相违而不合理,但若置于“诸花”等偈颂之前,则属合理。
Ārāmādīnamatthāya kappiyabhūmiyaṃ sayaṃ ropitassa vā kappiyabhūmiyaṃ vā akappiyabhūmiyaṃ vā kappiyavohārena ropāpitassa vā rukkhassa yañca phalaṃ, taṃ phalaṃ paribhuñjituṃ bhikkhūnaṃ vaṭṭatīti yojanā. Katthaci potthakesu ‘‘ārāmādīnamatthāyā’’ti gāthāya likhitaṭṭhāne ‘‘kulasaṅgahaṇatthāyā’’tiādigāthā dissati. Sā pāḷikkamaviruddhattā aṭṭhānappayuttā, ‘‘pupphāna’’ntiādigāthāya purato vuccamānā pana ṭhānappayuttā hoti.
458“一切处”指:为园林等目的,如前所说的亲自种植或令他人种植的所有花树等。“以非如法水即波逸提”的意思是:如佛陀所说“若比丘明知水中有生命,却以之浇灌草木,或令他人浇灌,则犯波逸提”(见《波逸提》第140条),此处即指波逸提而非恶作。
458.Sabbatthāti ārāmādiatthāya pubbe viya attanā ropitesu, ropāpitesu ca sabbesu mālāgacchādīsu. Akappiyodakeneva pācittīti ‘‘yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiya’’nti (pāci. 140) vuttā pācitti eva, na dukkaṭanti attho.
459今显示与恶作相应之波逸提境域,「家族……乃至……恶作」。「浇灌者」,仅以如法水浇灌者、令他浇灌者。
459. Idāni dukkaṭena saddhiṃ pācittiyavisayaṃ dasseti ‘‘kula…pe… dukkaṭa’’nti. Siñcatoti kappiyodakeneva siñcato, siñcāpayato ca.
460“然为彼二者之目的”:指为了败坏家族与受用这两个目的。“浇灌、令浇灌”:此处,从上下文可知是指“花树等”。“恶作”:此处,省略了“唯”。
460.Tesaṃyeva dvinnaṃ pana atthāyāti kuladūsanaparibhogānaṃ dvinnamatthāya. Siñcane siñcāpaneti ettha ‘‘mālāgacchādīna’’nti pakaraṇato labbhati. Dukkaṭanti ettha ‘‘kevala’’nti seso.
461“令他采摘”:指令他人采摘花朵。“及自己采摘”:即自己采摘。“有波逸提与恶作”:因“伤害生物村犯波逸提”(波逸提90)的律制,故以采花为因缘而有波逸提罪及败坏家族的恶作罪,这是所说之义。
461.Ocināpaneti aññehi pupphānaṃ ocināpane. Sayamocinane cāpīti attanāva ocinane ca. Sapācittiyadukkaṭanti ‘‘bhūtagāmapātabyatāya pācittiya’’nti (pāci. 90) vuttattā pupphocinanahetu pācittiyañca kuladūsanadukkaṭañca hotīti vuttaṃ hoti.
462为了显示出于供养等目的,以及为摄受俗家而令人采花或自行采花者犯罪的方式,故说“花”。由于律中说“计花数犯波逸提”,因此这里“摘花”应补上“逐一”的意思。义为:逐朵摘花者,按花朵数目犯波逸提。“如果以一次行为摘取多朵花,则按行为次数犯”,这是注疏中所说,在此通过遮遣而得知。用“摘者”一词来显示“令人摘者”,这是因为在行为的共通性中,特殊性已被包摄,或是通过标示而成立。
462. Pūjādiatthāya, kulasaṅgahatthāya ca pupphānaṃ ocinanaocināpanāni kārāpentassa āpattiyā āpajjanappakāraṃ dassetumāha ‘‘pupphāna’’nti. ‘‘Pupphānaṃ gaṇanāya pācittiyaṃ hotī’’ti vuttattā pupphamocinatoti ettha ‘‘visuṃ visu’’nti seso. Ekekapupphaṃ ocinantassa pupphagaṇanāya pācittiyaṃ hotīti attho. ‘‘Ekena payogena bahūni pupphāni ocinantassa pana payogagaṇanāya hotī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ idha byatirekato labbhati. ‘‘Ocinato’’ti iminā ‘‘ocināpayato’’ti idañca kiriyāsāmaññe visesassa antogadhabhāvato vā upalakkhaṇato vā dassitanti.
其中,若令人一朵一朵地采花,则计花数而犯,是为此犯。若以一次命令而于多个时段采众多花,则计命令次数而犯,应如此决断。为说明这一切方式须于前述偈颂及其所示方法中理解,故说“若为俗家则有恶作”。“为俗家”意指摄受俗家。由于说“有恶作”,可知计花数即犯波逸提与恶作。如注疏所云:“计花数则有恶作与波逸提”。
Tattha ca pupphāni visuṃ visuṃ vatvā ocināpentassa pupphānaṃ gaṇanāya hotīti idameva āpajjati. Ekavāramāṇattena bahūni pupphāni bahūsu ca vāresu ocitesu āṇattigaṇanāya hotīti vinicchayo daṭṭhabbo. Idaṃ sabbappakāraṃ anantaravuttagāthāya dassitavidhimhi ca daṭṭhabbanti ñāpetumāha ‘‘kulatthaṃ ce sadukkaṭā’’ti. Kulatthanti kulasaṅgahatthaṃ. ‘‘Sadukkaṭā’’ti vuttattā pācittiyañca dukkaṭañca pupphagaṇanāya hotīti siddhaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pupphagaṇanāya dukkaṭapācittiyānī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431).
463“结”即结缚,由彼所生者名为“结花”。此通则于一切处皆然。结花等之自相,他将亲自解说。“摄集”即摄受,“花之摄”乃复合词之分解。
463. Ganthanaṃ gantho, tena nibbattaṃ ganthimaṃ. Esa nayo sabbattha. Ganthimādisarūpaṃ sayameva vakkhati. Saṅgahaṇaṃ saṅgaho, pupphānaṃ saṅgahoti viggaho.
464为显示这些结花等之自相,故说“于彼中以茎结茎”等。“于彼中”指于彼六种花摄中。“以茎结茎”是针对有茎的睡莲等花而说。“以柄结柄”则针对有柄的红花等花而说。“所作一切”即所作的一切。对此,如法的分别将于“此一切”等偈颂中阐明。
464. Imāni ganthimādīni sarūpato dassetumāha ‘‘tattha daṇḍena daṇḍaṃ vā’’tiādi. Tattha tatthāti tesu chasu pupphasaṅgahesu. ‘‘Daṇḍena daṇḍaṃ vā’’ti idaṃ sadaṇḍauppalādikusumaṃ sandhāyāha. ‘‘Vaṇṭenapi ca vaṇṭaka’’nti idaṃ savaṇṭakarattakusumādiṃ sandhāyāha. Karaṇaṃ sabbanti kataṃ sabbaṃ. Idha sabbattha kappiyavidhivibhāgaṃ ‘‘sabbameta’’miccādigāthāyaṃ vakkhati.
465「以线等缠绕」——此处当补入「茉莉花等」。以线或以芭蕉茎等将茉莉等花缠绕而制成的花饰,名为缠花。「其茎在一边」是复合词的解析。「两边有茎」亦同此理。在表无义或自义时,应视此「咖」字为相应之义。在阴性词境中,由「咖」字,其前的「阿」音转作「伊」音。
465.Suttādīhi gopphetvāti ettha ‘‘vassikapupphādīnī’’ti seso. Suttena vā kadalivākādīhi vā vassikādipupphe ganthitvā katapupphavikāro gopphimaṃ nāma. Ekato vaṇṭāni yassāti viggaho. Ubhatovaṇṭikāti etthāpi eseva nayo. Appatthe vā sakatthe vā ka-kāro daṭṭhabbo. Itthiliṅgavisaye ka-kārato pubbākārassa i-kārādeso.
将所有花的花梗朝向一方而结成的花串,名为「单边梗花串」;将花梗朝向两方而结成的花串,名为「两边梗花串」。其意为:此种缠花(gopphima)有如此两类。注疏中说:「将树皮纤维、蔓或绳折为两股,于其中卷入无梗的尼巴花、迦丹巴花等而执持,名为缠花。」
Sabbapupphānaṃ vaṇṭāni ekadisāya katvā ganthitapupphāvali ekatovaṇṭikā nāma, vaṇṭāni ubhayadisāya katvā ganthitapupphāvali ubhatovaṇṭikā nāmāti taṃ gopphimaṃ evaṃ duvidhaṃ hotīti attho. ‘‘Vākaṃ vā valliṃ vā rajjuṃ vā diguṇaṃ katvā tattha nīpakadambādivaṇṭarahitāni pupphāni veṭhetvā gahaṇaṃ gopphimaṃ nāmā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431 atthato samānaṃ) aṭṭhakathāya vuttaṃ.
466466.「于束根」者,即于根部。「花蕾等」者,此处以「等」字摄无梗的玛度迦花等,以及有梗的茉莉花等。「以针等」者,此处以「等」字摄棕榈纤维等。「花鬘制作」者,即花鬘之制作。其编制方式为:以针等将花蕾等花穿刺于束根而缠绕,如是所作的花鬘制作,即名为「穿刺鬘」。
466.Bundesūti mūlesu. Makulādikanti ettha ādi-saddena vaṇṭarahitamadhukādipupphañca vaṇṭasahitamallikādipupphañca saṅgahitaṃ. Sūciādīhīti ettha ādi-saddena tālahīrādiṃ saṅgaṇhāti . Mālāvikatīti pupphamālāvikati. Sūciādīhi makulādikaṃ pupphaṃ bundesu vijjhitvā āvutā mālāvikati vedhimaṃ nāmāti vuccatīti yojanā.
467467. “缠绕鬘”应就花环、花束、花把等来理解,此为显示注疏中所说诸方式中的第一种,即“缠绕而作,或以鬘线绑缚”。若有人想对说法、佛像或舍利作供养,于头顶上方竖直垂下花环束,为使顶端显出壶形,用花串反复缠绕扎紧,如此制作的鬘线也称为缠绕鬘。
467.‘‘Veṭhimaṃ nāma pupphadāmapupphahatthakesu daṭṭhabba’’nti (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāya dassitappakāresu paṭhamappakāraṃ dasseti ‘‘veṭhetvā kataṃ mālāguṇehi vā’’ti. Dhammadesanāya vā paṭimāya vā dhātuyā vā pūjaṃ kattukāmā muddhani ujukaṃ katvā mālādāmakalāpaṃ olambitvā agge ghaṭikākāradassanatthaṃ mālāvaliyo anekakkhattuṃ parikkhipantā veṭhenti, idaṃ evarūpaṃ mālāguṇakaraṇampi veṭhimaṃ nāmāti vuttaṃ hoti.
说明另一种方式:“或以树皮纤维等捆缚”。另有“缚之”的异读,与“作”字相连。有些人取青莲花等长梗花朵,以八枝、九枝或十枝束成一束,用这些花梗上的树皮纤维,或者其他任何材料,放在梗端处,或分别捆缚,做成青莲花把等,这也称为缠绕鬘。这两种方式都不允许。
Aññappakāraṃ dasseti ‘‘vākādīhi ca baddhaṃ vā’’ti, ‘‘bandhitvā’’tipi pāṭho, ‘‘kata’’nti iminā sambandho. Ekacce uppalādidīghadaṇḍakusumāni aṭṭha vā nava vā dasa vā kalāpaṃ katvā tesameva daṇḍānaṃ vākehi vā aññena yena kenaci daṇḍakagge ṭhapetvā vā visuṃ vā bandhitvā uppalahatthādiṃ karonti, tañca veṭhimaṃ nāmāti vuttaṃ hoti. Etaṃ dvayampi na vaṭṭati.
净人采摘后放置的花,不可放入布中打成包裹再捆缚。若将这些花,以未切断的花梗,或就用那梗上未切断的树皮纤维,束成一束后捆缚,再放入肩包携带,则是允许的。正如注疏所说:“然而,以他们自身的树皮纤维或花梗捆缚,或者做成肩包,是允许的。”其中“以树皮纤维或以梗”一句,僧伽罗义疏说:“这是指切断后再缠绕而缚。”将莲花等花放在莲花等叶中,用花梗穿入,使梗朝外,再用叶覆盖花朵,于叶端捆缚,这是允许的。“然而,若直接捆在梗上,则不允许”,这在注疏中已作说明。
Kappiyakārakehi ocinitvā ṭhapitapupphāni sāṭake pakkhipitvā bhaṇḍikaṃ katvā bandhituṃ na vaṭṭati. Tesuyeva pupphesu acchinnena daṇḍena vā tasmiṃyeva daṇḍe acchinnavākena vā kalāpaṃ katvā bandhituṃ, aṃsabhaṇḍikāya pakkhipitvā gahetuñca vaṭṭati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tesaṃyeva pana vākena vā daṇḍena bandhituṃ aṃsabhaṇḍikaṃ vā kātuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Vākena vā daṇḍena vā’ti ca idaṃ acchinditvā parikkhipitvā bandhanaṃ sandhāya vadantī’’ti sīhaḷagaṇṭhipade vuttaṃ. Padumādipupphāni padumādipaṇṇesu nāḷehi pavesetvā nāḷehi bahi katvā paṇṇena pupphāni paṭicchādetvā paṇṇagge bandhituṃ vaṭṭati. ‘‘Daṇḍe pana bandhituṃ na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431) ca aṭṭhakathāyameva vuttaṃ.
468「以花鬘充满」意指以花串充满。这在哪里可得呢?说「菩提」等。花幕,是指如织布者展开经线那样展开花串,再用横向花串如同织布一般织成的幕。此花幕,就花串纵向充满而言,前文已涵盖;就横向编织而言,下文将说的编织也已涵盖,因此应知并无重复的过失。「幕等」中的「等」字,包含了塔、舍利匣、栏楯等。
468.Pupphamālāhi pūraṇeti pupphāvalīhi pūraṇe. Idaṃ kattha labbhatīti āha ‘‘bodhi’’ntiādi. Pupphapaṭaṃ nāma mālāvaliyo tantaṃ viya pasāretvā vatthaṃ vāyantehi viya tiriyañca mālāvalīhi vāyitapaṭaṃ vuccati. Idaṃ pupphapaṭaṃ mālāvalīhi dīghaso pūraṇaṃ sandhāya purime gahitaṃ, tiriyato vāyanaṃ sandhāya vakkhamāne vāyimepi gahitanti punaruttābhāvo veditabbo. Paṭādīnanti ādi-saddena cetiyadhātukaraṇḍakavedikādīnaṃ gahaṇaṃ.
「于围绕中得」意指在反复围绕菩提树干等处时可得。当围绕菩提树干等处者以花串进行围绕时,在第一个缠绕处,花串尚未越过,这称为前处;直至到达该处,由另一人持取,而由围绕者带来,当再次到达该处时则传递给下一个人。以花衣覆盖菩提树干、塔与舍利匣是允许的,这在注疏中已说。即使只有两位比丘立于两侧轮流持来,也是允许的,如此说。对于为了编织花幕而展开的花串,也适用这一判据。
Parikkhepesu labbhatīti bodhikkhandhādīnaṃ punappunaṃ parikkhipanesu labbhati. Bodhikkhandhādayo pupphāvalīhi parikkhipantehi paṭhamavaddhaṭṭhāne pupphāvaliyā anatikkāmite purimaṃ nāma ṭhānaṃ yāva pāpuṇāti, tāva aññena gahetvā parikkhipantena āharitvā punapi tasmiṃ ṭhāne patte aññassa dānavasena bodhikkhandhaṃ, cetiyaṃ, dhātukaraṇḍakaṃ vā pupphakañcukena chādetuṃ vaṭṭatīti aṭṭhakathāya vuttaṃ. Sacepi dveyeva bhikkhū ubhosu passesu ṭhatvā pariyāyena haranti, vaṭṭatiyevāti vadanti. Pupphapaṭavāyanatthaṃ pasāriyamānapupphāvalīsu ca eseva vinicchayo.
将长花串置于象牙钉上之后,再次放置是不允许的。然而,由于有说「将花环置入象牙钉中是允许的」,因此以其他方式做成花环后,将所施的花串花环放入舍利匣塔中是允许的。又因有说「以多条鬘线制成的花鬘,获得后系于座顶等处是允许的」,所以将花鬘、花串的无花线端系于绳杆等处是允许的。
Dīghapupphāvaliṃ nāgadantesu pakkhipitvā puna pakkhipituṃ na vaṭṭati. ‘‘Nāgadantesu pana pupphavalayaṃ pavesetuṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā aññehi valayaṃ katvā dinnapupphāvalivalayaṃ dhātukaraṇḍathupikāya pavesetuṃ vaṭṭati. ‘‘Mālāguṇehi pana bahūhipi kataṃ pupphadāmaṃ labhitvā āsanamatthakādīsu bandhituṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā pupphadāmapupphāvalīnaṃ puppharahitāya suttakoṭiyā rajjudaṇḍādīsu bandhituṃ vaṭṭati.
469所谓“花形”,即如律注所言:“仅以缠花之花制作象马等形,他们亦立于编织处。”由此可知,是先编出各种形状,再将花串安置其上,做成象马等形。在此注疏文中,因有“他们亦立于编织处”之说,以及“以他人所制框架安置花串,制作象马等形亦属允许”的注文,又于《义理光明》中说:“‘安置花者’,指安置尚未串起的自然花朵。若为供养而将花鬘置于地上,无论触碰与否,折为二重而置皆不允许。”故可得知:填充这些象形时,将花串系于他人所制的框架上,而后置于石座、床、椅、象形等顶部的供养方式,即属编织。
469.Puppharūpaṃ nāma ‘‘gopphimapuppheheva hatthiassādirūpakāni karonti, tānipi vāyimaṭṭhāne tiṭṭhantī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431) vuttattā taṃtaṃrūpasaṇṭhānaṃ katvā pupphāvaliyo nivesetvā kariyamānaṃ hatthiassādirūpaṃ. Imasmiṃ aṭṭhakathāpāṭhe ‘‘tānipi vāyimaṭṭhāne tiṭṭhantī’’ti vuttattā ca ‘‘aññehi kataparicchede pana pupphāni ṭhapentena hatthiassādirūpakampi kātuṃ vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāpāṭhassa sāratthadīpaniyaṃ ‘‘pupphāni ṭhapentenāti aganthitāni pākatikapupphāni ṭhapentena. Pupphadāmaṃ pana pūjanatthāya bhūmiyaṃ ṭhapentena phusāpetvā vā aphusāpetvā vā diguṇaṃ katvā ṭhapetuṃ na vaṭṭatī’’ti (sārattha. ṭī. 2.431) vuttattā ca imaṃ hatthiādirūpaṃ pūrentena mālāvaliṃ aññehi kataparicchede sambandhitvā pāsāṇaāsanamañcapīṭhahatthirūpādimatthake ṭhapetvā pūjanappakāro vāyimanti viññāyati.
所谓“花毯”,填充上述方式的花毯时,即使是一条花串,也不可翻转放置;编织时,即使是由他人填充,亦不可使任何一条花串掉落。此为填充与编织的区别。以“等”字摄取了“花网”,若制作时计算网孔数量而行,则得恶作。因说“于墙壁、伞盖、菩提柱等亦同此法”,故于伞盖等处亦不应制作花网。
Pupphapaṭanti pubbe vuttappakāraṃ pupphapaṭaṃ pūrentena ekāpi pupphāvali parivattetvā na ṭhapetabbā, vāyantena aññehi pūritepi ekāpi pupphāvali na pātetabbā, idaṃ pūrimavāyimānaṃ nānākaraṇaṃ. Ādiggahaṇena pupphajālaṃ saṅgaṇhāti, taṃ karontassa jālacchiddagaṇanāya dukkaṭaṃ hoti. ‘‘Bhitticchattabodhitthambhādīsupi eseva nayo’’ti vuttattā chattādīsu ca pupphajālaṃ na dātabbaṃ.
470由于此学处通于二众,故说“诸比丘与比丘尼”。“于佛陀亦”中的“亦”字表强调,应言“为供养故”,其意为:即使是为供养佛陀,自作或令作亦皆不允许。法、僧二宝亦以此例而摄入。至于其余对象,更何须言?此表排除之义。
470. Imassa sikkhāpadassa sādhāraṇattā ‘‘bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañcā’’ti āha. Buddhassapīti ettha pi-saddo sambhāvane, ‘‘pūjattha’’nti vattabbaṃ, buddhassa pūjatthāyapi kātuṃ vā kārāpetuṃ vā na vaṭṭatīti attho. Dhammasaṅgharatanānipi upalakkhaṇato saṅgayhanti. Sese kimeva vattabbanti byatirekattho.
471“如是”一词,指前偈所述“自作或令他人作,为比丘、比丘尼,乃至为佛陀”之义。所谓垂挂花鬘,即悬垂于二弓之间的花鬘。如注疏中说:“垂挂花鬘者,即悬于半月形与象牙形之间的壶形垂挂花鬘。”此处,所谓壶形花鬘垂挂,即末端带有壶形的双垂挂花鬘。“作”者,指将其连结,这是不允许的;此为连接之意。然而,若以一条花鬘,用露出的线端系挂,则是允许的。即使要连结两条花鬘,仅以露出的线端相互连结,也是允许的。“或半月形”者,与注疏所说“以半月形围绕花线”同义。
471.‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘sayaṃ parehi vā kārāpetuṃ bhikkhūnañca bhikkhunīnañca buddhassapī’’ti anantaragāthāya vuttamatidisati. Kalambakanti dvinnaṃ dhanukānamantare olambakadāmaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘kalambakoti aḍḍhacandanāgadantantare ghaṭikādāmaolambako vutto’’ti (pārā. aṭṭha. 2.431). Ettha ca ghaṭikādāmaolambako nāma ante ghaṭikākārayutto yamakadāmaolambako. Kātunti bandhituṃ na vaṭṭatīti yojanā. Ekekapupphadāmaṃ pana nikkhantasuttakoṭiyā pabandhitvā olambituṃ vaṭṭati. Pupphadāmadvayaṃ saṅghaṭitukāmenapi nikkhantasuttakoṭiyāva suttakoṭi saṅghaṭituṃ vaṭṭati. Aḍḍhacandakameva vāti ‘‘aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepo’’ti aṭṭhakathāya vuttasarūpaṃ vā.
此处,所谓“以半月形围绕花线”,是指以半月形的图案,通过反复往返充填的方式围绕花线。因此,那已算作充填。因此,这种半月形若以反复往返充填的方式也不允许;然而,若仅一次以半月形牵引花线,则是允许的,如是说。“作不允许”指连结。注疏中说:“那两种也已算作充填。”“他人已充填”,指他人已拉长铺开的充填花毯。“乃至编织”,指即使横向编织一条花串,也以“不允许”连结之意。
Ettha ca aḍḍhacandākārena mālāguṇaparikkhepo nāma aḍḍhacandākārena mālāguṇassa punappunaṃ haraṇapaccāharaṇavasena pūretvā parikkhipanaṃ. Teneva taṃ pūrime paviṭṭhaṃ. Tasmā etampi aḍḍhacandākāraṃ punappunaṃ haraṇapaccāharaṇavasena pūritaṃ na vaṭṭati, ekavāraṃ pana aḍḍhacandākārena mālāguṇaṃ harituṃ vaṭṭatīti vadanti. Kātuṃ na vaṭṭatīti sambandho. ‘‘Tadubhayampi pūrimeyeva paviṭṭha’’nti (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Aññehi pūritanti aññehi āyataṃ pasāretvā pūritaṃ pupphapaṭaṃ. Vāyitumpi cāti tiriyaṃ ekapupphāvalimpi vāyituṃ ‘‘na vaṭṭatī’’ti imināva sambandho.
472“米粉花环等”者,指用米粉等物制作的花鬘,以及用陶土制作的花鬘。“宾杜花所作等”者,指以宾杜藤蔓制作成类似茉莉花、素馨花、瞻波迦花等形状,并以穿孔方式所成的花鬘。也有写作“根杜花所作”的。“粗叶所作”者,这里的粗叶,指以鸡冠花刻画而成的花布,如此说。“作”者,意即结缚、令结缚等。因为禁止宾杜花鬘与粗叶花鬘的缘故,以布等制作的花鬘也不允许,因其随顺于不净故,如此说。
472.Piṭṭhakācamayanti taṇḍulapiṭṭhādīhi katañceva kācamattikāya ca kataṃ pupphadāmaṃ. Bheṇḍupupphamayampi cāti bheṇḍudaṇḍakehi mallikāsumanacampakādisadisaṃ katvā chiddehi katadāmañca. ‘‘Geṇḍupupphamaya’’ntipi likhanti. Kharapattamayanti ettha kharapattaṃ nāma kuṅkuṭṭhakhacitaṃ pupphapaṭanti vadanti. Kātunti ganthanaganthāpanādīni kātuṃ. Bheṇḍukharapattadāmānaṃ paṭikkhittattā celādīhi katadāmampi na vaṭṭati akappiyānulomattāti vadanti.
473「以棕榈叶鞘等」是指以棕榈、椰子的叶鞘等材料为之。以「等」字,则涵盖草、竹签等物。「作成旗帜」是指为作供养,制成旗幡的形状。所谓的「穿刺者」,是总括了以荆棘穿刺,以及用叶鞘等穿缀的作法。
473.Hīrādīhīti tālanāḷikerahīrādīhi. Ādi-saddena tiṇasalākādiṃ saṅgaṇhāti. Paṭākatthanti paṭākākārena pūjanatthaṃ. ‘‘Vijjhantassā’’ti iminā kaṇṭakehi vijjhanaṃ, hīrādīhi āvuṇanañca saṅgahitaṃ.
475「无忧花簇等」是指无忧花穗等花饰。以「等」字,涵盖注疏中与此一同提到的网状天幕、展示孔洞而制成的围栏、悬钉、花篮盖,以及棕榈叶环等物。关于「法绳」,《义明灯钞》中说:「所谓法绳,是为了将花送达塔或菩提树而系缚的绳索」,正如《大义疏》与《中义疏》所说。由此可知,凭借如此系缚的绳索,可将花送入塔间。然而在《义疏》中又提到:「所谓法绳,是一种松散卷绕的绳,围绕于菩提树或塔,或悬挂于法座之上,以便将花送入其中。」因此应知,以松散卷绕的绳索,也能将花送入其间。这两种解释之中,并无相互矛盾之处,此是我们的见解,故而如此记下。
475.Asokapiṇḍiādīnanti asokapupphamañjarikādīnaṃ. Ādi-saddena aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.431) eteheva saddhiṃ dassitaṃ jālavitānaṃ, chiddāni dassetvā katavedikā, nāgadantakaṃ, pupphacaṅkoṭakāpidhānaṃ, tālapaṇṇavalayādiñca saṅgaṇhāti. Dhammarajjuyāti ettha sāratthadīpaniyaṃ ‘‘dhammarajju nāma cetiyaṃ vā bodhiṃ vā pupphapavesanattha āvajjitvā baddharajjū’ti mahāgaṇṭhipade, majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ, tasmā tathā baddhāya rajjuyā cetiyassa ca antare pupphāni pavesetuṃ vaṭṭatīti viññāyati. Gaṇṭhipade pana ‘dhammarajjunti sithilavaṭṭitaṃ rajjuṃ katvā bodhiṃ vā cetiyaṃ vā parikkhipitvā dhammāsane vā lambitvā tattha pupphāni pavesentī’ti vuttaṃ, tasmā sithilavaṭṭitāya rajjuyā antarepi pupphāni pavesetuṃ vaṭṭatīti viññāyati, vīmaṃsitvā yuttataraṃ gahetabbaṃ. Ubhayatthāpi panettha nevatthi virodhoti amhākaṃ khantī’’ti (sārattha. ṭī. 2.431) likhitaṃ.
476「穿刺者」一句中的「等」字,涵盖为了向法座、华盖等处供养鲜花,而亲手以荆棘、叶鞘等送入的情形。《义明灯钞》中说:「为向华盖等处供花,而以荆棘、叶鞘等物将花送入,此做法并不被允许,这一点应依据注疏师们所立的准则来把握。」
476.Vijjhantassapīti pi-saddena dhammāsanavitānādīsu pupphapūjanatthaṃ sayaṃ kaṇṭakahīrādippavesanaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Vitānādīsu pupphapūjanatthaṃ kaṇṭakahīrādippavesanaṃ na vaṭṭatī’ti idaṃ aṭṭhakathācariyappamāṇato gahetabba’’nti sāratthadīpaniyaṃ vuttaṃ.
477「净语」者,即注疏中所说的净语:「如此了知,如此作则善好,为使诸花不散落,应如此作」等。「供养对象」者,指于供养三宝时。于相、显示、方便中:所谓相,是指将花与结绑用的线一同拿取,放在擅长结绑者附近。所谓显示,是指当有人说「你们所佩戴的花为何不散落」时,若答「因已结绑」,岂非有「不允许结绑供养之花」等语句?所谓方便,是指「由智者结绑花使不散落而供养,是为所喜」等语句。已于注疏中阐明。
477.Kappiyavacanaṃ nāma ‘‘evaṃ jāna, evaṃ kate sobheyya, yathā etāni pupphāni na vikiriyanti, tathā karohī’’tiādi (pārā. aṭṭha. 2.431) aṭṭhakathāgataṃ kappiyavacanaṃ. Vatthupūjaneti ratanattayapūjane. Nimittādīsu nimittaṃ nāma pupphāni ca ganthanavāke ca gahetvā ganthituṃ jānantānaṃ samīpe ṭhapanaṃ. Obhāso nāma ‘‘tumhehi piḷandhitakusumāni kasmā na vikirantī’’ti vutte ‘‘ganthitattā’’ti ce vadati, nanu pūjanakapupphāni ganthituṃ na vaṭṭatītiādivacanāni. Pariyāyo nāma paṇḍitehi pupphāni yathā na vikiriyanti, tathā ganthitvā pūjetuṃ manāpantiādivacanaṃ. Pakāsitā aṭṭhakathāyaṃ.
478在「以花等败坏诸家」等文句中,已说「以医疗或以腿使者」,为何又说「不仅……乃至……任何时候」,而将医疗业等与坏家分开来说?并非意在分开。此处应这样理解其关联:「不仅仅是所说的施花等方式坏家任何时候不应作,而且医疗业等坏家亦任何时候不应作」。「医疗业等」者,此中以「等」字含摄了随后将说的守护、水施、线施、无名施、团食施、使者、腿使者。
478. ‘‘Kulāni dūseti pupphena vā’’tiādipāṭhe (pārā. 437) ‘‘vejjikāya vā jaṅghapesanikena vā’’ti (pārā. 437) vuttaṃ vejjakammādiṃ kuladūsanato visuṃ katvā ‘‘na kevalaṃ…pe… kudācana’’nti kasmā vuttanti? Visuṃ kātuṃ na vuttaṃ. Yojanā panettha evaṃ veditabbā ‘‘na kevalamidameva vuttappakāraṃ pupphadānādikuladūsanaṃ kudācanaṃ akattabbaṃ, atha kho vejjakammādi kuladūsanampi kudācanaṃ na kattabba’’nti. Vejjakammādīti ettha ādi-saddena vakkhamānaparittodakasuttadānaanāmaṭṭhapiṇḍadānadūteyyajaṅghapesanike saṅgaṇhāti.
479「任何时候都不应做」者,以总说遮止之后,现在以「应做」等显示除外的行持。「五种同法者」者,即比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼此五者,与他们共同应行的出家教法存在于他们,故称为「同法者」。「即使作了未作告知」者,在非亲属、未邀请者处,即使乞求药物,而说:「尊者们请说,为了何事?」如此在未作告知处的告知,即为未作告知。「自己的财物」者,指自己所有物的范围内。
479. ‘‘Kudācanaṃ na kattabba’’nti sāmaññena nisedhetvā idāni ‘‘kattabba’’miccādinā apavādavidhiṃ dasseti. Pañcannaṃ sahadhamminanti bhikkhubhikkhunisikkhamānasāmaṇerasāmaṇerīnaṃ pañcannaṃ saha saddhiṃ caritabbo pabbajjāsāsanadhammo etesaṃ atthīti ‘‘sahadhammikā’’ti saṅkhaṃ gatānaṃ. Akataviññattiṃ katvāpīti aññātakaappavārite bhesajjaṃ yācitvāpi ‘‘vadeyyātha bhante yenattho’’ti evaṃ akataṭṭhāne viññatti akataviññatti. Attano dhaneti sasantakavisaye.
480“如是”者,即如同对同法者所允许的那样。“他们的侍奉者”,指对父母二人的照料者。“对剃头者”,指虽仍着在家相,但希望出家的人。“对自己的侍奉者”,指对自己的服务者。对于这些人以及五种同法者,即使未作请求,也允许给予药物。这便是所说的意思。
480.‘‘Tathā’’ti sahadhammikānaṃ vuttamatidisati. Tadupaṭṭhākajantunoti tesaṃ dvinnaṃ mātāpitūnaṃ veyyāvaccakarassa. Bhaṇḍukassāti gihiliṅge ṭhitassāpi pabbajjāpekkhassa. Attano veyyāvaccakarassapīti attano kammakarassapi. Ettakānañca janānaṃ pañcasahadhammikānaṃ viya akataviññattiyāpi bhesajjaṃ kātabbanti vuttaṃ hoti.
481“长兄”者,指自己的兄长。“幼弟”者,指弟弟。“姊妹二人”者,指长姐与幼妹两位姐妹。“小母”者,指母亲的妹妹。“小父”者,指父亲的弟弟。“大母”者,指母亲的姐姐。“大父”者,指父亲的兄长。
481.Jeṭṭhabhātāti attano pubbajo bhātā. Kaniṭṭhoti anujo bhātā. Tathā bhaginiyo duveti jeṭṭhakaniṭṭhā dve bhaginiyo. Cūḷamātāti mātu kaniṭṭhā. Cūḷapitāti pitu kaniṭṭho. Mahāmātāti mātu jeṭṭhā. Mahāpitā pitu jeṭṭhabhātā.
482“姑母”者,指父亲的姐妹,无论长幼。“舅父”者,指母亲的兄弟。将长、幼两位姑母与长、幼两位舅父合在一起,故总说为“十人”。允许给予药物,这是句子的连结。
482.Pitucchāti pitubhaginī jeṭṭhakaniṭṭhā. Mātuloti mātu bhātā. Jeṭṭhakaniṭṭhe dve pitucchā , dve mātule ca ekato katvā ‘‘dasā’’ti vuttaṃ. Bhesajjaṃ kātuṃ vaṭṭatīti sambandho.
484「他们将给我」这一句,应解为:作意之后,便当给予。这是将前后文连结起来的意思。
484. ‘‘Dassanti me ime’’ti ābhogaṃ katvā vā dātabbanti yojanā.
485对于这十种亲属。所谓「乃至第七代家族」,此处的家族界限应如何确定呢?「兄弟连同妻儿的家庭为一家族;同样,其子或女的家庭亦各为一家族。」依此类推,应取至第七代族系为止。「姊妹连同夫与子的家庭为一家族;同样,其子或女的家庭亦各为一家族。」依此类推,亦应取至第七代族系为止。小母等的族系传承也依此规则。所谓「不生家族败坏」,即如「以花施与他人,对已来的亲属」等文所说的规定,在那些场合能依教而行者,便不会导致家族的败坏。这是此处所说的意思。
485.Etesaṃ dasannaṃ ñātīnaṃ. Yāva sattamā kulāti ettha kulaparicchedo kathaṃ gahetabboti? ‘‘Saputtadāraṃ bhātu kuṭumbaṃ ekaṃ kulaṃ, evaṃ tassa puttassa vā dhītu vā kuṭumbaṃ ekaṃ kula’’nti evamādinā nayena yāva sattamā kulaparivaṭṭā gahetabbā. ‘‘Saputtapatibhaginiyā kuṭumbaṃ ekaṃ kulaṃ, tathā tassa puttassa vā dhītu vā kuṭumbaṃ ekaṃ kula’’ntiādinā nayena yāva sattamā kulaparivaṭṭā gahetabbā. Cūḷamātādīnampi kulaparamparā iminā niyāmena gahetabbāti vadanti. Kuladūsanaṃ na rūhatīti ‘‘dātuṃ pupphaṃ panaññassa, āgatasseva ñātino’’tiādinā (vi. vi. 443) nayena kathitavidhinā etesu pavattantassa kuladūsanaṃ na ruhatīti vuttaṃ hoti.
486「兄弟之妻」,是指自己兄长或弟弟的妻子。「姊妹之夫」,是指自己姊姊或妹妹的丈夫。
486.Bhātujāyāti attano jeṭṭhassa vā kaniṭṭhassa vā bhātu bhariyā. Bhaginisāmikoti attano jeṭṭhāya vā kaniṭṭhāya vā bhaginiyā sāmiko.
487「兄弟之」指兄长的、以及弟弟的兄弟。「随后生」指随后出生者,即年幼的妹妹。以「随后生」为标示,故也包含姊姊。应连结成:兄长与弟弟的妻子,以及姊姊与妹妹的丈夫,若为非亲属。「给予」者,此处应补入「此药」的文句。
487.Bhātunoti jeṭṭhassa, kaniṭṭhassa ca bhātuno. Anu pacchā jātāti anujā, kaniṭṭhabhaginī. ‘‘Anujā’’ti upalakkhaṇanti jeṭṭhāyapi saṅgaho. Jeṭṭhakaniṭṭhabhātūnaṃ bhariyā ca jeṭṭhakaniṭṭhabhaginīnaṃ sāmikā ca sace aññātakā hontīti yojanā. Dethāti ettha ‘‘imaṃ bhesajja’’nti pāṭhaseso.
488「他们的」指兄弟姊妹的。「诸子」以此也包含诸女。「说」指说了之后。「给予你们的母亲父亲」者,此处亦从上下文获得「此药」之义。「母亲父亲」者,从双数包含之语,应随其所应,各别说为「你的母亲或你的父亲」。「他们的」与「你们的」是属格。「诸子」与「母亲父亲」是与格。
488.Tesampi bhātubhaginīnaṃ. ‘‘Puttāna’’nti iminā dhītūnampi saṅgaho. Katvāti vatvā. Tumhākaṃ mātāpitūnaṃ dethāti etthāpi ‘‘imaṃ bhesajja’’nti pakaraṇato labbhati. Mātāpitūnanti ubhayasaṅgāhakavacanato ‘‘tuyhaṃ mātu vā, tuyhaṃ pitu vā’’ti yathāsambhavaṃ visuṃ visuñca vattabbaṃ. Tesanti ca tumhākanti ca sāmivacanaṃ. Puttānanti ca mātāpitūnanti ca sampadānavacanaṃ.
489由于应当为应作药者而说,「病者」此语应与主人等词各自连结。「病者」即病人。安乐称为安乐,具有此者为安乐者,非安乐者即为病者。「或被亲族抛弃」指被亲族所舍弃。
489. Bhesajjakaraṇārahānaṃ vattabbatāya ‘‘akallako’’ti idaṃ issarādipadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Akallakoti āturo. Kallaṃ vuccati sukhaṃ, taṃ etassa atthīti kallako, na kallako akallako. Ñātijanujjhito vāti ñātijanena pariccatto vā.
490“他们一切”,是指主人等所有病人。由于将说“善哉”,故存在而不期待回报;此处的“存在”是动词。意思是:不抱期待而作,即不期待“做完此事,他们将会给予我这样的东西”,不为自身利益而期待。若为比丘僧团的利益而期待,则是允许的。“回报”有资具回报与法回报两种,此处取资具回报。药物也属于资具,因此以说法来摄受也确实相应。回报的行为即是回报,意思是:对所获得的资具与法,以及对他们和自己,以适当的方式平等地铺展、施行。另一种解释是:由于未获得资具与法,在自己与他人之间生起裂缝、空隙、破裂,将其回报、遮蔽、摄受,即是回报。此世间共住,因得不到资具与法这两者而产生裂缝;为使裂缝不显现,犹如覆盖床座一般,以资具与法来回报,便称为“资具回报”与“法回报”。“善者”,是指欲安立于正行等圣法中、以圣行而住的比丘。“现在”一语,意谓此行道应于一切时中行持;尤其在此恶人、黑暗、战争的败坏时期,更应特别不放逸地施行,这也是它所要表达的意思。
490.Etesaṃ sabbesanti issarādiāturānaṃ sabbesametesaṃ janānaṃ. ‘‘Sādhunā’’ti vakkhamānattā apaccāsīsatā satāti ettha satāti kiriyāpadaṃ. ‘‘Imasmiṃ kate ime mayhaṃ evarūpaṃ dassantī’’ti attano atthāya paccāsīsanaṃ akarontenāti attho. Bhikkhusaṅghassa upakārataṃ paccāsīsantena kātuṃ vaṭṭati. Paṭisanthāroti āmisapaṭisanthāro, dhammapaṭisanthāroti duvidho paṭisanthāro. Ettha āmisapaṭisanthāro gayhati. Bhesajjaṃ āmisenapi hotīti dhammakathāya saṅgahopi yujjateva. Paṭisantharaṇaṃ paṭisanthāro. Paṭiladdhāmisassa ca dhammassa ca tesu ca attani ca patirūpenākārena samaṃ attharaṇaṃ pavattananti attho.
另一解释:由于自己未获得财物与法,对于自己与他人之间所生的裂隙、空缺、破裂,加以弥合、封堵、摄护,此即“接待”。此世间共住,因得不到财物与法,便有此两种裂隙;为使裂隙不显露,犹如以垫褥覆盖座位,以财物与法加以弥合,故称“财施接待”与“法施接待”。“善哉”者,意思是:欲安住于正直行持等圣法的比丘,应以圣者之行仪而行。“即今”一语,意谓此修行固然应于一切时中奉行,然而在此恶人、荆棘、战乱交加、败坏不堪的时期,更应以不放逸之心特别精勤奉行。
Aparo nayo – āmisassa ca dhammassa ca alābhena attano, parassa ca antare sambhavantassa chiddassa vivarassa bhedassa paṭisantharaṇaṃ pidahanaṃ saṅgahaṇaṃ paṭisanthāro. Ayañhi lokasannivāso alabbhamānena āmisena ca dhammena cāti dvīhi chiddo, tassa taṃ chiddaṃ yathā na paññāyati, evaṃ pīṭhassa viya paccattharaṇena āmisena, dhammena ca paṭisantharaṇaṃ ‘‘āmisapaṭisanthāro, dhammapaṭisanthāro’’ti vuccatīti. Sādhunāti sāmīcippaṭipannatādiariyadhamme patiṭṭhitukāmena ariyācārena bhikkhunāti attho. ‘‘Adhunā’’ti idaṃ imissā paṭipattiyā sabbakālaṃ paṭipajjitabbatāyapi pāpajanakaṇhakasaṃgāme imasmiṃ vipannakāle visesena appamattena pavattetabbanti adhippāyena vuttaṃ.
491-2“由某人”:由于是一种泛指,意为“由近事男或近事女”。“以手”:这是以手的部分——手指而说,因为依整体而说的用语,在此处转用于部分。“作”:此处补足“护卫”一语,因对作者之作业共通而说,故意为“诵”。“他们自己的”:指那些正令人诵护卫者他们自己的线与水。因此,当说“取来自己的线与水,为了福德,以手摇动,或触之后诵护卫”时,应由某人作出少量水的线。当某人说“给与少量水的线”时,比丘应以手摇动他们自己的水,揉搓线后,作护卫而给予。这便是连结转承。
491-2.Kenacīti upalakkhaṇattā upāsakena vā upāsikāya vāti attho. Hatthenāti hatthāvayavā aṅguliyo vuttā samudāye pavattassa vohārassa avayave pavattanato. Katvāti ettha ‘‘paritta’’nti pāṭhaseso, karotissa kiriyāsāmaññe vattanato bhaṇitvāti attho. Tesameva ca santakanti parittaṃ bhaṇāpentānameva santakaṃ suttodakaṃ. Evaṃ vuttattā ‘‘attano suttodakaṃ āharitvā puññatthāya idaṃ hatthena cāletvā, āmasitvā vā parittaṃ bhaṇathā’’ti vutte kenaci parittodakaṃ suttaṃ kātabbaṃ. Kenaci ‘‘parittodakasuttāni dethā’’ti vutte bhikkhunā tesameva santakaṃ jalaṃ hatthena cāletvā suttakaṃ madditvā parittaṃ katvā dātabbanti yojanā.
493“即使未被触摸”:是指即便未被手碰触。即是说,从在家人手中得到之后,自己或另一位比丘未曾握持其端。
493.Anāmaṭṭhopīti hatthena anāmasitopi, apabbajitassa hatthato laddhā attanā vā aññena vā bhikkhunā agahitaggoti vuttaṃ hoti.
494“盗贼与破坏者的”:指劫掠村落的盗贼,以及破坏者。
494.Coradāmarikassa cāti gāmavilopakassa corassa ca.
495“黄叶者”:指期望出家的在家人(剃发者)。黄色的叶子即是黄叶,此人如同黄叶而被如此称呼,这样的用法就像“此童子如狮子”等语句一样。如同黄叶挂在树上,朝向掉落,注定要落下;同样,此人朝向舍离在家之相,在往赴出家的进程中决定安住,应知为“如黄叶者”。
495.Paṇḍupalāsassāti pabbajjāpekkhassa bhaṇḍukassa, paṇḍuvaṇṇo palāso paṇḍupalāso, so viyāti paṇḍupalāso, taṃsadise tabbohāro ‘‘sīhoyaṃ māṇavako’’tiādīsu viya. Yathā paṇḍupalāso rukkhā patanābhimukho tiṭṭhati niyatapāto, evamayampi gihiliṅgato apagamābhimukho pabbajjūpagamane niyatova tiṭṭhatīti ‘‘paṇḍupalāsasadiso’’ti veditabbo.
“以及在罐中”者,即在自己受用的罐中。这只是举例,应知连钵也被取了。“除了”在此处应以受格与“钵食”相连接。“那”者,即除了放在自己受用的罐中所施予的钵食。依据注释书“父母”的说法,此处以“父的”作标示,意为“父母的”。若求单数,“父们的”这一文句也是恰当的。
Thālakepi cāti attano paribhogathālakepi. Idañca nidassanamattaṃ, pattopi gahitoyevāti daṭṭhabbaṃ. Ṭhapetvāti ettha ‘‘piṇḍapāta’’nti upayogavasena sambandhanīyaṃ. Taṃ panāti attano paribhogathālake ṭhapetvā diyyamānaṃ piṇḍapātaṃ. ‘‘Mātāpitūna’’nti (pārā. aṭṭha. 2.436-437) aṭṭhakathāvacanato ettha ‘‘pituno’’ti upalakkhaṇanti mātāpitūnampīti attho. Sace ekaseso icchito, ‘‘pitūnampī’’ti pāṭho yujjati.
496“腿使”者,指为在家人作信使、传递消息之事,称为“腿使”。“又”字,是前述诸义的总集。
496.Jaṅghapesaniyanti gihīnaṃ dūteyyasāsanaharaṇakammaṃ ‘‘jaṅghapesaniya’’nti vuccati. Api cāti vuttasamuccayo.
497497. 至此已示通例,今为开示例外之规,故说“俗人”等。“教令”者,指传言。“令持去”者,令带往所说之处。
497. Ettāvatā sāmaññavidhiṃ dassetvā idāni apavādavidhiṃ dassetuṃ ‘‘bhaṇḍū’’tiādi vuttaṃ. Sāsananti sandesaṃ. Haritunti vuttaṭṭhānaṃ netuṃ.
498「以八种方式」者,即以施花等乃至以腿乞求为终的八种方式。「以坏族业」者,即以破坏诸族信心的非行恶业。「得」者,此处「食物」一词,因于「食用」及「于吞咽物中」已说,且因将说「于其余诸物,此理亦同」,故得成立。于五种如法资具中,即便以坏族业所生起之一种资具,对一切亦皆不许可,故作「于五种如法资具不许可」的全面禁止。
498.Aṭṭhavidhenapīti pupphadānādijaṅghapesaniyāvasānena aṭṭhappakārenapi. Kuladūsanakammenāti kulānaṃ saddhāvināsakena anācārakammena. Laddhanti ettha ‘‘bhojana’’nti idaṃ ‘‘bhuñjitu’’nti ca ‘‘ajjhohāresū’’ti ca vuttattā, ‘‘sesesupi ayaṃ nayo’’ti vakkhamānattā ca labbhati. Pañcasu sahadhammikesu ekenāpi kuladūsanena kammena uppāditapaccayo sabbesampi na vaṭṭatīti ‘‘pañcannaṃ sahadhammīnaṃ na ca vaṭṭatī’’ti sabbapaṭisedho kato.
499「一切处」者,是「于吞咽物中」的限定语,义为于一切处。「于吞咽物、于吞咽物」者,是援引注疏中所说。「于吞咽物中」者,此应关联下一段,乃针对利养而说。依其余资具,唯以受用方式计,故说「于其余」,义为于不可吞咽的其余资具。何所说耶?于衣资具,离开身体即以受用计数;于住所资具,从无门之水落处进入内部即以次数计数;于床椅等住所资具,以坐卧等受用计数;于不吞咽而以涂抹敷用等方式应作之药,离开身体即以次数计数,如是所说也。「此理」者,所说之理即「恶作已阐明」。
499.Sabbatthāti ‘‘ajjhohāresū’’ti etassa visesanaṃ, sabbesūti attho. ‘‘Ajjhohāre ajjhohāre’’ti aṭṭhakathāgataṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Ajjhohāresū’’ti idaṃ paragalaṃ kātabbaṃ āmisaṃ sandhāyāha. Sesapaccaye paṭicca paribhogavaseneva ‘‘sesesū’’ti āha, anajjhoharaṇīyesu sesapaccayesūti attho. Kiṃ vuttaṃ hoti? Cīvarapaccaye sarīrato mocetvā paribhogagaṇanāya, senāsanapaccaye nibbakose udakapatanaṭṭhānato abbhantaraṃ paviṭṭhavāragaṇanāya, mañcapīṭhādisenāsane nisīdanasayanādiparibhogagaṇanāya, anajjhoharitvā abbhañjanālepanādivasena kātabbabhesajje sarīrato mocetvā vāragaṇanāyāti vuttaṃ hoti. Ayaṃ nayoti ‘‘dukkaṭaṃ paridīpita’’nti vutto nayo.
500「已生起的资具」者,此是关联于「以虚妄告白」而说。关联于「作金银交易」,应作「已令生起的资具」的连结。金银交易的判定,将于尼萨耆亚中显明。虚妄告白的判定,已于第四波罗夷中说。「相同」者,即已显明,意思是注疏中说与以坏族业所生起的资具相似。以此指示,于彼处之判定亦唯此而已。
500.‘‘Uppannapaccayā’’ti idaṃ ‘‘abhūtārocanenā’’ti idamapekkhitvā vuttaṃ. ‘‘Katvā rūpiyavohāra’’nti idamapekkhitvā ‘‘uppāditapaccayā’’ti yojanā kātabbā. Rūpiyavohāravinicchayo nissaggiye āvi bhavissati. Abhūtārocanavinicchayo catutthapārājike vutto. Samānāti pakāsitāti kuladūsanakammena uppāditapaccayehi sadisāti aṭṭhakathāyaṃ vuttāti attho. Iminā tatthāpi vinicchayo ettakoyevāti atidisati.
501了知‘轮回住处是苦’后,将心系于证得涅槃,遵从趣向涅槃之道,这位已入圣教、欲学戒法的族姓子,在应行亲近之时,应如避开能夺命的杂毒腐臭粪尿一般,远离不如法的资具。为同时说明不如法资具的生起方式及其不如法方便,故说‘告白’等。其中,‘告白’是指乞求;‘互施’是指钵与钵的给与;‘医业’即指前述之理;‘求索’是指以不合少欲的方式去寻求资具。
501. ‘‘Saṃsāravāso dukkha’’nti ñatvā nibbānādhigame mānasaṃ bandhitvā nibbānagāminiṃ paṭipadaṃ sandhāya sāsanāvatiṇṇena sikkhākāmena kulaputtena sevitakkhaṇeyeva jīvitaharaṇasamatthavisamissapūtimuttaṃ viya vajjanīyaṃ akappiyapaccayaṃ uppādetuṃ kariyamānaṃ akappiyopāyappakāraṃ ekato dassetumāha ‘‘viññattī’’tiādi. Tattha viññatti yācanā. Anuppadānanti piṇḍapaṭipiṇḍadānaṃ. Vejjakammaṃ vuttanayameva. Anesanaṃ nāma appicchatāya ananurūpena payogena paccayapariyesanaṃ.
所谓‘侍奉性’,应知是指希求利养的比丘在施主们中的表现,如同那些侍奉主人、围绕主人、说主人喜爱之语的仆从们的行为。‘遍侍’:遍一切处侍奉,故名侍者,即亲近主人的仆从众;如同侍者,故比丘被称为侍者;侍者的作为即是侍奉,其状态便是侍奉性。或者,‘遍持’:如乳母以抱持等方式养育族子,故名遍持者;遍持者的作为即是遍持,其状态便是遍持性,这是指希求利养的比丘对族子们的不如法行为。
Pāribhaṭyatā nāma issare sevituṃ parivāretvā tesaṃ cittarucitaṃ vilapantānaṃ paribhaṭānaṃ sevakajanānaṃ viya lābhatthikassa bhikkhuno paccayadāyakesu pavattīti veditabbo. Pari samantato bhaṭati sevatīti paribhaṭo, issarajanānaṃ samīpāvacaro sevakajano, paribhaṭo viyāti paribhaṭo, bhikkhu, paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭyaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭyatā. Atha vā paribhaṭati dhāti viya kuladārake aṅke karaṇādivasena dhāretīti paribhaṭo, paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭyaṃ, tassa bhāvo pāribhaṭyatāti lābhāsāya bhikkhuno kuladārakesu ananulomikā pavatti vuccati.
所谓‘豆汤性’,是指如同煮豆时,已煮熟的豆与未煮熟的豆混杂一起,为了利养、取悦施主之心,而将真实与虚妄夹杂而说。正如煮豆时,有些豆不熟,多数熟了;同样,有人与施主们交谈时,只有少许真实,虚妄却很多,此人便因与豆汤相似而被称为‘豆汤’,其行为即是豆汤,其状态即是豆汤性。‘地相’是指指示井地、宅地、田地等。地相师所做之事,即是地相。
Muggasūpatā nāma pakkamuggā viya pakkāpakkabījamissā lābhāsāya dāyakānaṃ cittārādhanatthāya saccālīkamissakatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, bahavo paccanti, evameva yassa dāyakehi saddhiṃ kathentassa kiñcideva saccaṃ hoti, asaccameva bahukaṃ hoti, ayaṃ vuccati muggasūpasadisattā ‘‘muggasūpo’’ti, tassa kammaṃ muggasūpaṃ, tassa bhāvo muggasūpatā. Vatthuvijjakaṃ nāma kūpavatthugehavatthuādīnaṃ ācikkhanaṃ. Vatthuvijjāyakānaṃ kataṃ vatthuvijjakaṃ.
502“为人作使”与“传信差事”,如前所述的方式。“污家”,其余如前所述。“虚妄称说”,亦如前所述的方式。“为佛所呵责”者,是指被诸佛所呵斥、所谴责的,如前所述的邪命,以及未述及的观手相、观星宿、流星坠落、方位燃烧、地震等种种邪命方便,一切皆应远离。“应远离”者,意为应如对毒蛇、粪尿那般远远地回避。“志求修学的善男子”,则依其能力而得。
502.Jaṅghapesaniyaṃ, dūtakammañca vuttanayameva. Kuladūsananti vuttāvasesaṃ. Abhūtārocanañca vuttanayameva. Buddhapaṭikuṭṭhanti buddhehi paṭikkositaṃ garahitaṃ yathāvuttaṃ micchājīvañca avuttañca aṅgavijjānakkhattavijjāukkāpātadisāḍāhabhūmicālādibhedaṃ micchājīvanūpāyaṃ sabbaṃ. Vivajjayeti visamiva, gūthamuttaṃ viya ca ārakā parivajjeyyāti attho. ‘‘Sikkhākāmo kulaputto’’ti sāmatthiyā labbhati.
503“舍弃亦”者,是指在呵谏羯磨之前,或在白四甘马语中,于最后甘马语尚未到达“亚”字之前,便舍弃污家之业者,如是说。“与僧团分裂罪相等”者,即与第一僧团分裂罪相等。
503.Paṭinissajjatopi tanti samanubhāsanakammato pubbe vā ñatticatutthāsu kammavācāsu antakammavācāya yya-kāraṃ appattāya vā kuladūsanakammaṃ pajahantassāti vuttaṃ hoti. Saṅghabhedasamanti paṭhamasaṅghabhedena samanti.
504“知”者,因是“比丘”的限定语,故应理解为“知者”。然而在巴利所写的僧伽罗注释书中,义为“知道‘我已犯了这样的罪’”。“若干日”者,即多少日,与“覆藏”相连,是覆藏行为的完全结合中的对格用法。“覆藏”者,即以“我犯了某某罪”而不向同梵行者发露的方式加以覆藏。“罪”者,桑喀地谢沙罪。“不愿”者,指不喜乐,其意趣为:因犯了桑喀地谢沙罪而未作忏悔,故成为往生天界与证得解脱的阻碍。“应行”者,应受持别住而住。“多少时”者,说“若干日”,即如许之日。犯罪后覆藏多少日,便应行持别住多少日,此为义。
504.‘‘Jāna’’nti imassa ‘‘bhikkhunā’’ti etassa visesanattā jānatāti gahetabbaṃ. Pāḷiyā likhite sīhaḷagaṇṭhipade pana evarūpaṃ āpattiṃ āpannosmīti ñatvāti attho vutto. Yāvatīhanti yattakāni ahāni, ‘‘chāditā’’ti iminā sambandho, chādanakiriyāaccantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Chāditāti ‘‘ahaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno’’ti sabrahmacārīnaṃ anārocanadivasena paṭicchāditā. Āpattīti saṅghādisesāpatti. Akāmāti aruciyāva saṅghādisesaṃ āpajjitvā akatapaṭikammassa saggamokkhānaṃ antarāyakarattāti adhippāyo. Parivatthabbanti parivāsaṃ samādāya vatthabbaṃ. Kittakaṃ kālanti āha ‘‘tāvatīha’’nti, tattakāni ahānīti vuttaṃ hoti. Āpajjitvā yattakāni ahāni paṭicchādeti, tattakāneva ahānīti attho.
505-6“‘罪以多少支而成覆藏’?这是说‘罪与’等。其中,‘罪与’是指桑喀地谢沙罪。‘未被驱出与’是指自己未被驱摈羯磨所驱逐。‘能够与’是指自己能够前往同梵行者处告白。‘无障碍与’是指远离国王、盗贼等旅行障碍。‘于四’,是此处省略了‘于这些’,意思是对这四者。‘彼想’是指罪想、未被驱出想、能够想、无障碍想。对如此想的人,即对这四者具有如此想的人。‘欲覆藏性’是指由于对师长等的尊敬,或由于害怕被呵责等,而‘我不告白’的想要覆藏之性。‘覆藏’是指这样思惟之后,不说‘我犯了某种罪’而隐瞒,具备这十支。因‘比丘’是作者的指示,所以此处‘覆藏’的意义是已经覆藏。显示时间规定‘以黎明升起’,即除去犯罪当日,从黎明升起时起算,便成为覆藏。”
505-6. Āpatti kittakena paṭicchannā hotīti āha ‘‘āpatti cā’’tiādi. Tattha āpatti cāti saṅghādisesāpatti ca. Anukkhitto cāti ukkhepanīyakammena sayaṃ anissārito ca. Pahū cāti sayaṃ sabrahmacārīnaṃ santikaṃ gantvā ārocetuṃ pahoti ca. Anantarāyiko cāti gamanavibandhakena rājacorādiantarāyena virahito ca. Catusva pīti ettha ‘‘etesū’’ti seso, etesu catūsūti attho. Taṃsaññīti āpattisaññī anukkhittasaññī pahusaññī anantarāyikasaññīti vuttaṃ hoti. Tassa evaṃsaññino imesu catūsu tathāsaññino puggalassa. Chādetukāmatāti ācariyādīsu gāravena vā garahādibhayā vā ‘‘na ārocessāmī’’ti paṭicchādetukāmatā ca. Chādananti tathā cintetvā ‘‘ahaṃ itthannāmaṃ āpanno’’ti avatvā paṭicchādanañcāti imehi dasahi aṅgehi. ‘‘Bhikkhunā’’ti kattuniddesattā channāti ettha chāditāti attho. Kālavidhiṃ dasseti ‘‘aruṇuggamanenā’’ti, āpattiāpannadivasaṃ khepetvā aruṇuṭṭhānena saddhiṃ channā hotīti attho.
507如此,为了覆藏桑喀地谢沙罪的忏悔,对于“即使不愿也应当行”所规定的别住,有什么差别、应如何进行?因此说“三种”等。这里将别住开示为三种,这是(前后文的)关联。问:“以什么?”答:“以三种离慢心。”所说的“三种慢:我胜慢、我等慢、我劣慢”,是以慢作为名称,指出于离三种慢之心的正自觉者(所宣说),这便是它的意思。
507. Evaṃ paṭicchannasaṅghādisesapaṭikammatthaṃ ‘‘akāmā parivatthabba’’nti vihitassa parivāsassa ko bhedo, ko pavattikkamoti āha ‘‘tividho’’tiādi. So parivāso tividho dīpitoti sambandho. Kenāti āha ‘‘tividhāpetacetasā’’ti. ‘‘Tisso vidhā, seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā’’ti (dī. ni. 3.305) vuttavidhāya mānanāmadheyyato tividhamānato apagatacittena sammāsambuddhenāti attho.
“‘对此有覆藏罪’,即是覆藏者。由于arisādi等词具有来源,因此应当将a字前缀插入其中来理解。由此,将说‘对于覆藏者,应给予……’等。”
Paṭicchannā āpatti etassāti paṭicchanno. Arisādīnaṃ āgatigaṇattā tattha pakkhipanena a-kārapaccayo daṭṭhabbo. Teneva vakkhati ‘‘paṭicchannāya dātabbo’’tiādi.
「净端」者,正如圣典注释词句中所说:“净化两端之后所授予的别住,名为净端。”因此,受具足戒时所计的清净前际,与发露时所计的清净后际,在受持别住时或行别住时,经审察后见到清净之端——即无罪期间的两个端点——依此而称为净端别住。于此将说其差别等。
Suddhantoti ‘‘ubho koṭiyo sodhetvā dātabbaparivāso suddhanto nāmā’’ti pāḷigaṇṭhipade vuttattā upasampadākālasaṅkhāto suddho pubbanto, ārocitakālasaṅkhāto suddho aparanto ca parivāsasamādānakāle vā parivasanakāle vā upaparikkhitvā diṭṭhā suddhā antā anāpattikālasaṅkhātā ubho koṭiyo assāti katvā suddhantanāmako parivāso ca. Ettha ca bhedādiṃ vakkhati.
“正确地投入日等之处”:即合并,此指别住。谓于诸日中逐日,或于诸罪中逐罪,将一切不同事缘的罪合为一处,合计之后给予别住,此为含义。此处也将说明其差别等。
Sammā divasādīnaṃ odhānaṃ pakkhepo yattha so samodhāno, parivāso. Divasesu divase vā āpattīsu āpattiyo vā sabbā nānāvatthukā āpattiyo ekato katvā odhāya dātabbaparivāsoti attho. Etthāpi bhedādiṃ vakkhati.
508“于彼”:指于彼三种别住当中。“凡”为省略之词。“如是”应见为此义:即凡是覆藏别住者,如此显示。这是连接。
508.Tatrāti tesu tīsu parivāsesu. ‘‘Yo’’ti seso. Itīti evamattho daṭṭhabbo. Yo paṭicchannaparivāso, ayanti evaṃ pakāsitoti yojanā.
509-10为显示给予别住时所说甘马语的根本特征,故说“依事与种”等。其中,“事”指漏精等违犯。正是此漏精等,护持、守住了与之相关的言语与想,故称为“种”。因为该“种”以同类共通、遮遣异类的方式,不令言语与想趣向他处,而守护了言语、音声及以此为境的想。此二者——漏精、身触等差别语,与“不同事”等总括语——即依此二语而宣说,这是文句的含义。如注疏中说:“以‘漏精、身触’等语,亦以‘不同事’等语,唯摄取了事与种。”“或依名称与罪之方式”:此处,桑喀地谢沙是同类共通名,罪是一切共通名,以此二名,依各各违犯而成罪,如是依名称与罪二者而说,此为义趣。
509-10. Parivāsadānakāle vuccamānāya kammavācāya padhānalakkhaṇaṃ dassetumāha ‘‘vatthugottavasenā’’tiādi. Tattha ‘‘vatthū’’ti sukkamocanādiko vītikkamo vuccati. Ayameva sukkavissaṭṭhiādikaṃ gaṃ vācaṃ saññañca tāyati rakkhatīti katvā ‘‘gotta’’nti vuccati. Tañhi sajātiyasādhāraṇavijātiyavinivattanavasena aññattha gantuṃ adatvā vācaṃ saddaṃ, tabbisayaṃ saññañca rakkhati. Idaṃ vatthugottadvayavācakaṃ sukkavissaṭṭhikāyasaṃsaggavisesavacanañca ‘‘nānāvatthukā’’ti sāmaññavacanañcāti iminā vacanadvayenāti vuttaṃ hoti. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsagga’ntiādivacanenāpi ‘nānāvatthukāyo’tiādivacanenāpi vatthuceva gottañca saṅgahita’’nti (cūḷava. aṭṭha. 102). Nāmāpattivasena vāti ettha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇanāmaṃ, āpattīti sabbasādhāraṇanāmanti dvīhi nāmehi taṃtaṃvītikkamavasena āpajjitabbato tadeva āpattīti evamubhinnaṃ nāmāpattīnaṃ vasena vāti attho.
“甘马语应作”:在“依事与种之方式”中的api字,与“依名称与罪之方式”中“桑喀地谢沙是同类共通名,罪是一切共通名,以此二名”这一句,表示合取,故将二者合说而作甘马语。在“依名称与罪之方式”中,以表选择义的vā字,以及注疏中所说“尊者,我犯众多桑喀地谢沙罪,覆藏一日”,如是唯依名称的方式相连;为遮止差别,以matta字,唯以离于事与种的单纯名称与罪,相连而作。然而,甘马语之作法,应依《合诵犍度》中所说方式,以犯罪者之名,与“一日覆藏”等语相连接而显现。“应给予彼”是连接。“别住”一词依上下文可得,对于覆藏罪者,应给予别住,此为义趣。
Kammavācā hi kātabbāti ‘‘vatthugottavasenāpī’’ti ettha api-saddo ‘‘nāmāpattivasena vā’’ti ettha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇanāmaṃ, āpattīti sabbasādhāraṇanāmanti dvīhi nāmehīti idaṃ samuccinotīti ubhayaṃ ekato yojetvā kammavācā kātabbāti. ‘‘Nāmāpattivasena vā’’ti ettha vikappatthena vā-saddena, ‘‘ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhapaṭicchannāyo’ti evaṃ nāmamattavasena vā yojanā kātabbā’’ti aṭṭhakathāya vuttavisesanivattanatthamattasaddavasena ca vatthugottavirahitena kevalena nāmāpattimattena payojetvā kātabbāyevāti vuttaṃ hoti. Kammavācāya karaṇappakāro pana samuccayakkhandhake āgatanayena āpannapuggalanāmena ca ekāhapaṭicchannādivacanena ca yojetvā daṭṭhabbo. Tassa dātabboti yojanā. ‘‘Parivāso’’ti pakaraṇato labbhati, paṭicchannāpattikassa puggalassa parivāso dātabboti attho.
“以彼”者,指已得别住、于界内蹲坐合掌的比丘。“受持”:此处亦依文势可得“行”字。因将说“于受持亦同此法”,故“我受持行,我受持别住”,此二种之一,或二者皆三说后,为圆满《别住犍度》所说之行而受持,此为义趣。应连接“从初应向僧团告知”。如是受持行而坐之比丘,首先应向僧团告知:“诸尊,我犯一罪,故意出精,覆藏一日。我向僧团乞求一罪故意出精覆藏一日的一日别住。僧团给予我一罪故意出精覆藏一日的一日别住。我正行别住。诸尊,我告知,愿僧团忆持我告知。”如是应告知。
Tena cāti laddhaparivāsena antosīmāya ukkuṭikaṃ nisinnena paggahitañjalinā bhikkhunā ca. Samādiyitvāti etthāpi ‘‘vatta’’nti sāmatthiyā labbhati. ‘‘Samādānepyayaṃ nayo’’ti (vi. vi. 514) vakkhamānattā ‘‘vattaṃ samādiyāmi, parivāsaṃ samādiyāmī’’ti imesaṃ dvinnaṃ aññataraṃ vā dvayameva vā tikkhattuṃ vatvā pārivāsikakkhandhake vuttavattapūraṇatthaṃ samādiyitvāti vuttaṃ hoti. Ādito saṅghassa ārocetabbanti yojanā. Tathā vattaṃ samādiyitvā nisinnena paṭhamaṃ saṅghassa ‘‘ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhapaṭicchannaṃ, sohaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ yāciṃ, tassa me saṅgho ekissā āpattiyā sañcetanikāya sukkavissaṭṭhiyā ekāhapaṭicchannāya ekāhaparivāsaṃ adāsi, sohaṃ parivasāmi, vedayāmāhaṃ bhante, vedayatīti maṃ saṅgho dhāretū’’ti evaṃ ārocetabbaṃ.
“然而,把握此义后,以任何语言告知都是允许的”,根据注疏之语,以任何语言告知也是许可的。
‘‘Imañca panatthaṃ gahetvā yāya kāyaci vācāya ārocetuṃ vaṭṭatiyevā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) aṭṭhakathāvacanato yāya kāyaci bhāsāyapi ārocetuṃ vaṭṭati.
511“再再来者”:此处应补“诸比丘”。对先前尚未到达告知处而来的客比丘也是如此。“告知时”:在向一人告知时,如果对方是上座,则称“尊者”后,依前述方式告知;如果是新学比丘,则称“友”后,在末尾说“愿具寿记住我”;如果是两人,则说“愿两位具寿记住我”;如果是三人,则说“愿诸位具寿记住我”,之后便作告知。“不令夜断”:不使产生所谓“与本性比丘共一覆处”等法所说的——与本性比丘同住至日出而造成的夜断,或所谓“离本性诸比丘独住”的别住,或所谓“未向客比丘告知”的不告知所造成的夜断。“不令行断”:也不使《别住犍度》中为行别住者制定的行,有一日缺失。“常住”:为行别住所设定的所有日子,直至圆满为止,都应安住于彼处,这便是其含义。
511.Punappunāgatānanti ettha ‘‘bhikkhūna’’nti seso. Pubbe ārocanaṭṭhānaṃ asampattānaṃ āgantukānaṃ bhikkhūnampi. Ārocentovāti ekassa ārocane so ce vuḍḍhataro hoti, ‘‘bhante’’ti vatvā pubbe vuttanayeneva vatvā, navako ce, ‘‘āvuso’’ti vatvā avasāne ‘‘maṃ āyasmā dhāretū’’ti, dve ce honti, ‘‘maṃ āyasmantā dhārentū’’ti, tayo ce, ‘‘maṃ āyasmanto dhārentū’’ti vatvā ārocentova. Rattiyā chedaṃ akatvāti ‘‘pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne’’tiādinā (cūḷava. 81) nayena vuttaekasenāsane pakatattena bhikkhunā saddhiṃ aruṇuṭṭhāpanavasena kariyamānena sahavāsena vā ‘‘pakatattabhikkhūhi vinā ekakena vāso’’ti vuttavippavāsena vā ‘‘āgantukānaṃ ārocanāya akaraṇa’’nti vuttaanārocanena vā sambhavantaṃ ratticchedamakatvā. Vattabhedaṃ akatvā vā pārivāsikakkhandhake pārivāsikassa paññattavattato ekampi ahāpetvā ca. Sadā vaseti parivāsaṃ vasituṃ parikappitā sabbadivasā yāva khiṇanti, tāva vaseyyāti attho.
512“于彼,别住不能清净”:如果因为那住处太广大,需要寻找前来的客比丘并向他们告知,因而无法在不产生夜断的情况下使别住清净时。“舍彼行”:如此受持的该项行,应依后文将说明的方法舍弃。
512.Tattha parivāso visodhetuṃ na sakkā ceti tassa vihārassa mahantattā āgate āgantukabhikkhū pariyesitvā ārocentena ratticchedaṃ akatvā parivāsaṃ sodhetuṃ na sakkā ce hoti. Taṃ vattaṃ nikkhipitvānāti tathā samādinnaṃ vattaṃ upari vakkhamānanayena nikkhipitvā.
513解释“应于何处舍”时,说“于彼”等。“于彼僧团中或”:在自行受持此行的那个僧团中。“于人”:当比丘们起身各自散去时,若有一位留在界内的比丘,或有人因一时忘失而走出界外,于忆念的刹那,与之同行的那群人、在给予别住时现前的人,或是客比丘,就在那处告知而应舍此行——这是文句的意思。“如何舍”,说“我舍”等。“如是”:以此表示“我舍”。“彼行”:即自己所受持的那一行。
513. Kattha nikkhipeyyāti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattheva saṅghamajjhe vāti attano yasmiṃ vattaṃ samādinnaṃ, tasmiṃyeva saṅghamajjhe vā. Puggale vāti bhikkhūsu uṭṭhāya tattha tattha gatesu antosīmāyayeva ohīne ekabhikkhumhi vā asatiyā bahisīmaṃ gatena saritakkhaṇe attanā saddhiṃ gacchante tassāyeva parisāya parivāsadāne sammukhībhūte puggale vā āgantukabhikkhu ce, tassa vā santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitabbanti vuttaṃ hoti. Kathaṃ nikkhipe’ti āha ‘‘nikkhipāmī’’tiādi. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘nikkhipāmī’’ti etaṃ paccāmasati. Taṃ vattanti attanā samādinnaṃ taṃ vattaṃ.
514“此方法”,即如刚刚所说“或用一句,或用两句”的方式。
514.Ayaṃ nayoti ‘‘ekapadenāpi dvīhi padehi vā panā’’ti evaṃ anantaroditanayo.
515-20“本性者”:因为没有对天界与解脱的障碍,其本性即以本来的面貌安住,所以称为“本性者”。“于黎明时分”:指曙光出现之前的时分。
515-20.Pakatattoti vuccatīti saggamokkhāvaraṇābhāvena pakato pubbasarūpeneva ṭhito attā etassāti ‘‘pakatatto’’ti kathīyati. Paccūsakālasminti aruṇato purimakāle.
“有围墙围绕的住处”:在此,即使仅是一处以围墙等围绕的住所,亦因作“于此住”之义而如是称说。“越过两掷石距”:此作连接。为显示两掷石距的界限,故说“从围墙外”,以及“从无围墙者应设围墙之处外”。
Parikkhittavihārassāti ettha pākārādīhi parikkhittaṃ ekampi senāsanaṃ viharanti asminti katvā tathā vuccati. Dve leḍḍupāte atikkammāti yojanā. Leḍḍupātadvayassa avadhiṃ dasseti ‘‘parikkhepato bahī’’ti, ‘‘aparikkhittato parikkhepārahaṭṭhānā bahī’’ti ca.
何为“应设围墙之处”?《清净道论》头陀支解说中说:“然中部注疏云:‘即使是住处,亦应取出村落的近处,于两掷石距之间测量。’此即此处的量度。”正因如此说,无围墙者的第一掷石距便告成立。在村落中,依所说方式:若在住处边界处的食堂、病房等住所已有围墙,即于彼处;若无,则于无树皮者的水落处,或于站立妇女所弃器皿的洗涤水落处,或于远离住处的塔庭、菩提树庭站立,由中等力量之人伸手,以自身力量之量握拳投掷的石块落处,称为住处近处。此即名为以围墙等应设围墙之处。于彼处站立,以同样方式投掷的石块落处为一掷石距;再于该处站立,以同样方式投掷的石块落处为一掷石距。如是应取两掷石距。
Parikkhepārahaṭṭhānaṃ nāma katamanti? Visuddhimagge (visuddhi. 1.31) dhutaṅganiddese ‘‘majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana vihārassāpi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ abbhantarā minitabba’nti vuttaṃ. Idametthapamāṇa’’nti vuttattā aparikkhittassa paṭhamaleḍḍupātaṃ hoti, gāme vuttena vidhinā vihārapariyante ṭhitabhattasālagilānasālādisenāsane ce parikkhepo atthi, tattha vā, natthi ce, nibbakosassa udakapātaṭṭhāne ṭhitena mātugāmena chaḍḍitabhājanadhovanodakapatanaṭṭhāne vā senāsanato dūre cetiyaṅgaṇe, bodhiyaṅgaṇe vā ṭhatvā balamajjhimassa purisassa hatthaṃ pasāretvā attano balappamāṇena khittassa muṭṭhiyā gahitapāsāṇassa patanaṭṭhānaṃ vihārūpacāro nāma, tadeva pākārādīhi parikkhepārahaṭṭhānaṃ nāma. Tattha ṭhatvā tatheva khittassa pāsāṇassa patanaṭṭhānaṃ eko leḍḍupāto, tatthāpi ṭhatvā tatheva khittassa pāsāṇassa patanaṭṭhānaṃ eko leḍḍupātoti evaṃ dve leḍḍupātā gahetabbā.
“从道路离开”:即从道路退避。“以丛林”:即以树丛或藤蔓丛。“以篱笆”:即以荆棘枝等做成的篱笆。
Maggato okkamitvāti maggato apasakkitvā. Gumbenāti rukkhagahanena vā latāgahanena vā. Vatiyāti kaṇṭakasākhādīhi katāya vatiyā.
「取衣后」:依前述方式取衣之后。「告知后」:依前述方式告知之后。
Vattamādāyāti pubbe vuttanayena vattaṃ samādiyitvā. Ārocetvāti yathāvuttanayena ārocetvā.
「放下后」:依前述方式放下衣之后。「比丘」:指为了与自己一同授予手授而来的比丘。「对任何人」:此处省略了“近处”一词。
Nikkhipitvāti pubbe vuttanayena vattaṃ nikkhipitvā. Bhikkhūti attanā saddhiṃ hatthapāsadānatthāya āgato bhikkhu. Yassa kassacīti ettha ‘‘santike’’ti seso.
「告知后」:若对方比自己年轻,则称“贤友”;若年长,则称“尊者”,如此称呼后,依前述方式告知。「其余」:指余下的决断。「合诵的」:指《小品》中所收的第三合诵犍度。「在注疏中」:也依注疏所说——“若有任何比丘因任何事务”等——来决断。
Ārocetvāvāti attano navakataro ce, ‘‘āvuso’’ti, vuḍḍho ce, ‘‘bhante’’ti vatvā yathāvuttanayeneva ārocetvā. Sesanti avasesavinicchayaṃ. Samuccayassāti cūḷavaggāgatassa tatiyasamuccayakkhandhakassa. Aṭṭhakathāyacāti ‘‘sace añño koci bhikkhu kenacideva karaṇīyenā’’tiādinā (cūḷava. aṭṭha. 102) aṭṭhakathāgatavinicchayenāpi.
「应阐明」:即应阐明此注疏中所说的如下差别决断:“若见有比丘来至彼处,或闻其说话之声,应告知于彼。若不如是作,则成夜破与行破,犯恶作。若彼已行至十二由旬之内,而于其不知时离去,则唯成夜破,不成行破。若与己同来者因事离去,应往住处,见第一人时,当于其前告知而舍行。如是于所定日数满时,为除疑悔;及于超过日数而行满后,若于行之终了时未曾受取,则不成堪受悦意者,故应前往僧团,受取行后,依犍度所说方式乞求悦意。欲行而未舍行者,无需再作行之受取”,此为差别。所说者,即应阐明此注疏中所说之决断。
Vibhāvayeti ‘‘sace yaṃ bhikkhuṃ tattha āgataṃ passati, bhāsamānassa saddaṃ suṇāti, tassa ārocetabbaṃ. Tathā akarontassa ratticchedo ca vattabhedo ca hoti dukkaṭaṃ āpajjati. Sace so dvādasaratanabbhantaraṃ patvā tassa ajānantasseva pakkanto hoti, ratticchedova hoti, na vattabhedo . Sace attanā saddhiṃ āgato kenacideva karaṇīyena gato hoti, vihāraṃ gantvā yaṃ paṭhamaṃ passati, tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitabbaṃ. Evaṃ parikappitadivase puṇṇe kukkuccavinodanatthaṃ atireke ca divase vattaṃ pūretvā pariyosāne vatte asamādinne mānattāraho na hotīti saṅghaṃ upasaṅkamma vattaṃ samādiyitvā khandhake āgatanayeneva mānattaṃ yācitabbaṃ. Anikkhittavattena caritukāmassa puna vattasamādānaṃ kātabbaṃ na hotī’’ti ettako viseso, imaṃ aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ pakāseyyāti vuttaṃ hotīti.
521「不知」:此处因韵律而作短音。「不知诸罪与诸夜的限量」:虽犯众多僧伽底舍沙,却不知“我犯如许罪”,于自己所犯僧伽底舍沙罪之限量,不能了知;亦不知“我所犯罪覆藏如许日”,于日数之限量,不能了知。
521.Na jānatīti ettha chandavasena rasso kato. Āpattīnañca rattīnaṃ, paricchedaṃ na jānatīti bahū saṅghādisese āpajjitvāpi ‘‘ettakāhaṃ āpattiyo āpanno’’ti attano āpannasaṅghādisesāpattīnaṃ paricchedaṃ na jānāti, ‘‘mayā āpannāpatti ettake divase paṭicchannā’’ti divasaparicchedaṃ na jānāti.
522今为显示其分类,故说“此即”等语。「诸清净者」:即由断尽一切烦恼而令相续清净的优波离长老等前辈诸师。「此即清净边」:此即如前所述形相之清净边别住。「亦名小清净边」:依注疏中所说“从达上之日起,依顺次”等方式,从达上日起依顺次,或从告知日起依逆次而忆念者,当持律者问“汝忆念清净几日”时,答“我清净如许时”,便以其所说清净日为限而给予,乃至达上日,因于众多日中应行大清净边,为满其余日数,故名小清净边。
522. Idāni tassa pabhedaṃ dassetumāha ‘‘esevā’’tiādi. Parisuddhehīti sakalasaṃkilesappahānena parisuddhasantānehi upālittherādipubbācariyehi. Esova suddhantoti eso yathāvuttasarūpo suddhantaparivāso. Cūḷasuddhantanāmo cāti ‘‘yo upasampadato paṭṭhāya anulomakkamena vā’’tiādinā (cūḷava. aṭṭha. 102) aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena upasampadamāḷakato paṭṭhāya anulomavasena vā ārocitadivasato paṭṭhāya paṭilomavasena vā sarante ‘‘kittakāni divasāni parisuddhoti sarasī’’ti vinayadharehi pucchite ‘‘ettakaṃ kālaṃ parisuddhosmī’’ti vuttavato tena vuttasuddhadināni pariyantaṃ katvā dinno yāva upasampannadivaso, tāva bahudivasesu netabbaṃ mahāsuddhantaṃ sandhāya itaradinānaṃ pūretabbattā cūḷasuddhanto nāmāti vuttaṃ hoti.
因说“此所谓清净边别住,向上亦增,向下亦减,此为其相”,于此别住,于行别住后忆念日数,计度连接后,从所取日数或增或减,两种情况下皆因“无再行与别住之事”而说先前所给别住即为定量。应知注疏中所说之理:“若将未覆藏作已覆藏,或将不久覆藏作久覆藏,或将不多作众多,如此颠倒而行羯磨,则有从罪出起;若将覆藏作未覆藏等,相反则无。”
‘‘Ayañhi suddhantaparivāso nāma uddhampi ārohati, heṭṭhāpi orohati, idamassa lakkhaṇa’’nti (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttattā imaṃ parivāsaṃ parivasanato pacchā divasaṃ saranto parikappetvā yojetvā gahitadivasato vaḍḍheti vā hāpeti vā, ubhayatthāpi ‘‘puna parivāsadānakiccaṃ natthī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) vacanato pubbe dinnaparivāsoyeva pamāṇaṃ . ‘‘Etassa appaṭicchannaṃ ‘paṭicchannā’ti vā acirapaṭicchannaṃ ‘cirapaṭicchannā’ti vā asambahulampi ‘sambahulā’ti vā viparītato gahetvā vinayakammaṃ karontassa āpattito vuṭṭhānaṃ hoti, paṭicchannaṃ ‘appaṭicchannā’tiādivipariyāyena na hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102 atthato samānaṃ) aṭṭhakathāgatanayo veditabbo.
名为大清净边者:即“若有人即使依前述顺次、逆次方式被问,也不了知夜的界限,既不记忆,或心存疑惑,则授予他的清净边别住,即名为大清净边”,此为注释中所说的大清净边之相。因说“此不向上增长,唯向下递减”,故此别住乃至达上日应满,由此不从彼向上增长。若于中间估量、忆念自己清净的时段,则从彼返回,故确有日数的减少。
Mahāsuddhantanāmakoti ‘‘yo pana yathāvuttena anulomapaṭilomanayena pucchiyamānopi rattipariyantaṃ na jānāti, neva sarati, vematiko vā hoti, tassa dinno suddhantaparivāso mahāsuddhantoti vuccatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) aṭṭhakathāyaṃ niddiṭṭhasarūpo mahāsuddhanto nāma. ‘‘Ayaṃ uddhaṃ nārohati, heṭṭhā pana orohatī’’ti vuttattā ayaṃ parivāso yāva upasampannadivaso, tāva pūretabbato tato uddhaṃ nārohati. Antarāḷe attano suddhakālaṃ parikappetvā sarati ce, tato paṭṭhāya nivattanato divasahānaṃ pana hoteva.
523523. “某比丘犯众多桑喀地谢沙罪,他不知罪的边际,亦不知夜的边际”——在所引事例中,因为此别住被允许,为摄持该事例,虽说了“诸罪……”等,但于注疏中遮止说:“关于罪的边际,无论他知‘我犯了如此多的罪’或不知,此非理由”,为显示唯不了知注疏中以主要方式所说的夜的边际方为标准,故说“二种……”等。此二种清净边别住,当给予不了知部分夜界或全部夜界者,或于此有疑者——这是连结。
523. ‘‘Aññataro bhikkhu sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpanno hoti, so āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānātī’’ti (cūḷava. 156) āgatavatthumhi imassa parivāsassa anuññātattā taṃ vatthuṃ saṅgahetuṃ ‘‘āpattīnaṃ cā’’tiādiṃ vatvāpi ‘‘āpattipariyantaṃ pana ‘ettakā ahaṃ āpattiyo āpanno’ti jānātu vā mā vā, akāraṇameta’’nti (cūḷava. aṭṭha. 102) paṭisedhetvā aṭṭhakathāyaṃ padhānabhāvena vuttarattipariyantassa aparijānanamattameva pamāṇanti dassetumāha ‘‘duvidhopī’’tiādi. Duvidhopi ayaṃ suddhantaparivāso ekaccaṃ rattiparicchedaṃ, sakalaṃ vā rattiparicchedaṃ ajānato vā vimatissa vā dātabboti yojanā.
524其余的那个合并别住有三种——这是其关联方式。由于词根的多义性,“odhāna”意为涂抹,因此注疏中说“涂抹后抹去”。“samodhāna”意为投入,如注疏中说“合并后”。涂抹与合并合称为涂抹合并,其中的别住应被理解为“涂抹合并”。因为属于阿利萨等类,在此处及以上各处应见到a音后缀。在那个别住中,有对已住日数的涂抹,以及在根本罪上投入中间罪——这是所说的含义。因此,这里将说“在已住日上,涂抹后投入”。正如注疏所说:“在已住日上涂抹抹去后,在先前罪的根本日数限定上,合并后来所犯的罪。”
524. Itaropi so samodhānaparivāso tidhā matoti yojanā. Dhātusaddānaṃ anekatthattā ‘‘odhāna’’nti makkhanaṃ vuccati. Tenāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘odhunitvā makkhetvā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102). ‘‘Samodhāna’’nti pakkhepo vuccati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘samodahitvā’’ti. Odhānañca samodhānañca odhānasamodhānaṃ, taṃ yattha so parivāso ‘‘odhānasamodhāno’’ti veditabbo. Arisādigaṇe antogadhattā hettha, upari ca evarūpe ṭhāne a-kārapaccayo daṭṭhabbo . Parivutthadivasānaṃ makkhanañca mūlāpattiyaṃ antarāpattīnaṃ pakkhipanañca yasmiṃ so parivāsoti vuttaṃ hoti. Tenevettha ‘‘divase parivutthe tu, odhunitvā padīyate’’ti vakkhati. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘parivutthadivase odhunitvā makkhetvā purimāya āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102).
以价值为先、以混合为先的合并别住——这是其关联,也就是所说的价值合并别住、混合合并别住。价值与混合合称为价值混合,它们是此处的先行成分,因此称为以价值混合为先的合并。以价值进行合并,称为价值合并。在这种价值合并中,在所犯的众多罪里,仅以所有最久覆藏罪的日数所计算的价值,来投入后来所犯诸罪的相应别住——这是其含义。正如注疏中说:“价值合并者,是说在众多罪中,若有一个、两个、三个乃至众多罪是一切最久覆藏的,就以它们的价值合并后,依那些夜的界限,给予其余较少覆藏诸罪的别住,这便称为价值合并。”混合的不同事由诸罪的合并,称为混合合并,其中的别住即是混合合并。将不同事由的诸罪合在一起投入相应的别住——这是其含义。正如注疏中说:“混合合并者,是说将不同事由的诸罪合为一体而给予。”
Agghapubbako missakapubbako samodhānaparivāsoti yojanā, agghasamodhānaparivāso missakasamodhānaparivāsoti vuttaṃ hoti. Aggho ca missako ca agghamissakā, te pubbakā etassāti agghamissakapubbako, samodhāno. Agghena samodhānaṃ agghasamodhānaṃ, taṃ yattha so agghasamodhāno, āpannāsu bahūsu sabbacirapaṭicchannāpattīnaṃ divasagaṇanaggheneva pacchā āpannaāpattīnaṃ pakkhepayuttaparivāsoti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘agghasamodhāno nāma sambahulāsu āpattīsu yā ekā vā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo sabbacirapaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ rattiparicchedavasena avasesānaṃ ūnatarapaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ parivāso diyyati, ayaṃ vuccati agghasamodhāno’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102). Missakānaṃ nānāvatthukānaṃ āpattīnaṃ samodhānaṃ missakasamodhānaṃ, taṃ yattha so parivāso missakasamodhāno. Missakānaṃ nānāvatthukānaṃ āpattīnaṃ ekato pakkhepayutto parivāsoti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘missakasamodhāno nāma yo nānāvatthukā āpattiyo ekato katvā diyyatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102).
525-7如是,在三种合并别住中,为了通过意义随述来制定作为第一别住特征的两个成分——即涂抹词与合并词——以及此二者的涂抹合并之形式,故说“犯后……乃至……已说明”。其中,对称为涂抹词的第一成分作意义形式的随述,说“犯后……乃至……投入”。对称为合并词的第二成分作意义形式的随述,说“在先前罪……乃至……比丘”。因此,在二者的意义随述中,由于“比丘”一词与“投入应给”这一动词各自分别取用,应知并无重复之失。如此,为显示依成分意义随述所应制定的总体,故说“此涂抹合并别住已说明”。此处,对于覆藏者,“hi”字表示理由。在“此涂抹合并”中,由“此”字的连接而得到“那个”含义。
525-7. Evaṃ tividhe samodhānaparivāse paṭhamaparivāsassa visesanabhūtatāya avayavānaṃ dvinnaṃ odhānasamodhānasaddānaṃ atthānuvādena tadubhayaodhānasamodhānasarūpaṃ vidhātumāha ‘‘āpajjitvā…pe… pakāsito’’ti. Tattha paṭhamassa odhāna-saddasaṅkhātassa avayavassa atthasarūpānuvādamāha ‘‘āpajjitvā…pe… padīyate’’ti. Dutiyāvayavasaṅkhātasamodhāna-saddassa atthasarūpānuvādamāha ‘‘purimāpattiyā…pe… bhikkhuno’’ti. Teneva ubhayatthānuvāde ‘‘bhikkhuno’’ti padadvayassa, ‘‘padīyate dātabbo’’ti kiriyāpadadvayassa ca visuṃ visuṃ gahitattā punaruttidosābhāvo veditabbo. Evaṃ avayavatthānuvādena vidhātabbasamudāyaṃ dassetumāha ‘‘esodhānasamodhānaparivāso pakāsito’’ti. Ettha chādentassa hīti hi-saddo hetumhi. Esodhānasamodhānoti ettha eta-saddasambandhena ‘‘yo’’ti labbhati.
此中关联如下:犯……乃至……涂抹后,彼因应行,于前罪……乃至……彼因应施与,是故,此‘涂抹合并别住’已作开示。
Tatrāyaṃ yojanā – āpajjitvā…pe… odhunitvā yo yasmā padīyate, purimāpattiyā…pe… yo yasmā dātabbo, tasmā esodhānasamodhānaparivāso pakāsitoti.
其中,‘犯中间罪后’者:指正在为覆藏罪而行别住者,或应行敬悦者,或正在行敬悦者,或应出罪者,于某时又犯另一桑喀地谢沙罪后。‘对于覆藏者’:指覆藏该后罪的时间与覆藏最初所犯罪的时间相同或较短者。引注疏所言:‘以退回根本,将此所有已住日与已行敬悦日悉皆涂抹后’,此中因‘已住’是略标,故应含摄‘已行敬悦’。‘涂抹后’:即通过退回根本而抹去,令诸日皆无之意。
Tattha antarāpattiṃ āpajjitvāti paṭicchannāpattiyā parivasanto vā mānattāraho vā mānattaṃ caranto vā abbhānāraho vā hutvā kadāci aññaṃ saṅghādisesāpattiṃ āpajjitvā. Chādentassāti paṭhamaṃ āpannāpattiyāpaṭicchāditakālena samaṃ vā ūnaṃ vā kālaṃ paṭicchādentassa. ‘‘Mūlāyapaṭikassanena te parivutthadivase ca mānattaciṇṇadivase ca sabbe odhunitvā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) aṭṭhakathāvacanato ettha ‘‘parivutthe’’ti upalakkhaṇattā ‘‘mānattaciṇṇe cā’’ti gahetabbaṃ. Odhunitvāti ca mūlāyapaṭikassanavasena makkhetvā, adivase katvāti adhippāyo.
‘从彼应行’:意思是,即使别住已行六十年而成为应行敬悦者,若于其间又犯桑喀地谢沙罪并覆藏乃至一日,即由退回根本而抹去彼诸日,又从彼应行此六十年别住。如注疏所说:‘即使别住六十年而成为应行敬悦者,若覆藏中间罪一日,则复成为六十年别住应受者。’
Yo yasmā padīyate, so parivāso saṭṭhivassāni parivasitvā mānattāraho hutvāpi antarāpattiṃ āpajjitvā ekāhampi paṭicchādite mūlāyapaṭikassanena te divase sabbe makkhetvā tāneva saṭṭhivassāni punapi yasmā padīyateti attho. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘saṭṭhivassāni parivasitvā mānattāraho hutvāpi hi ekadivasaṃ antarāpattiṃ paṭicchādetvā punapi saṭṭhivassāni parivāsāraho hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102).
“前罪”:在彼所犯的众多罪中,所有罪中最早被覆藏的罪。“根本日”:最初违犯之日。“确定”:即确定为“某年某月某日”。应相连而成“合并后给与”。“依规定向乞求者”,应相连而成“依规定应由僧团给与”,意思是:依《聚集犍度》中所说的规定向乞求者,依彼处所说之规定应由僧团给与。“此为投入合并别住”是此句的分解。
Purimāpattiyāti tena āpannāsu sambahulāsu āpattīsu sabbāpattīnaṃ puretarameva paṭicchannāya āpattiyā. Mūladivaseti paṭhamaṃ vītikkamadivase. Vinicchiteti ‘‘asukasaṃvacchare asukamāse asukadivase’’ti niyamite. Samodhāya pakkhipitvā dātabboti sambandho. Vidhānato yācamānassāti vidhānato saṅghena dātabboti yojetabbaṃ, samuccayakkhandhake vuttena vidhinā yācamānassa tattheva vuttavidhinā saṅghena dātabboti attho. ‘‘Eso odhānasamodhānaparivāso’’ti padacchedo.
528-9“如是称为”是连接语。“依他们之价值”中的“hi”字表示原因。“彼”通过“彼”字的连接而获得“凡”的意思。于此,其连接方式为:众多……乃至……依他们之价值,将少覆藏诸罪合并,凡是从彼应给与的别住,因此依部分的道理称为“投入合并”别住,如此便称为“价值合并”。
528-9. Tathā vuccatīti sambandho. Tāsaṃ agghavasena hīti hi-saddo hetumhi. ‘‘Soti taṃsaddasambandhena ‘‘yo’’ti labbhati. Tatrāyaṃ yojanā – sambahulā…pe… tāsaṃ agghavasena tato ūnapaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ samodhāya yo yasmā padātabbo parivāso, tasmā so yathā avayavatthavasena ‘‘odhānasamodhāno’’ti parivāso vutto, tathā ‘‘agghasamodhāno’’ti vuccatīti.
在此,“众多”:于那些他想行别住的诸罪中,在“众多罪”里,处格表示分离。“一或”等是所分离部分的指陈。“那些罪”。“依价值”:即依计数,义为依夜数来分别。如注疏所说:“依他们之夜数分别”。与“应给与”相连接。“从彼”:指从久覆藏罪。“少覆藏诸罪”:此处属格具有对格的意义,意为合并少覆藏的罪。
Tattha sambahulāsūti yāsaṃ āpattīnaṃ parivasitukāmo, tāsu sambahulāsu āpattīsu, niddhāraṇe bhummaṃ. ‘‘Ekā vā’’tiādi niddhāriyaniddeso. Tāsaṃ āpattīnaṃ. Agghavasenāti gaṇanavasena, rattiparicchedavasenāti vuttaṃ hoti. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tāsaṃ rattiparicchedavasenā’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102). ‘‘Padātabbo’’ti iminā sambandho. Tatoti cirapaṭicchannāpattito. Ūnapaṭicchannānaṃ āpattīnanti ettha upayogatthe sāmivacanaṃ, ūnapaṭicchannāyo āpattiyo samodhāyāti vuttaṃ hoti.
530“不同事”者:漏精等种种事体各不相同,故为“不同事”;对这些罪生起“不同事想”,则称彼诸罪为“不同事想”。“一切”于此,省略“凡”字,义指从漏精开始乃至坏村落为止,一切十三桑喀地谢沙罪。“彼一切”中,亦应补入“亦”字。“应给与”处,应取“别住”一词来连接。连接后为:合并彼一切罪,应给与别住。意为合并彼十三桑喀地谢沙罪。(如乞云:)“尊者!我犯众多桑喀地谢沙罪:一次漏精……乃至……一次坏村落。尊者,我于僧团乞求彼诸罪的合并别住。”依三次乞求及与此相应的单白与甘马语中所举之名,应给与此别住,此混合之合并在了一起者即被称为“混合合并别住”。犯二、三、四乃至更多罪者,给与别住亦应依此规则,应别别举出罪名。
530. Nānā sukkavissaṭṭhiādīni vatthūni yāsaṃ tā nānāvatthukā, nānāvatthukā saññā yāsaṃ āpattīnaṃ tā nānāvatthukasaññāyo. Sabbāti ettha ‘‘yā’’ti seso, sukkavissaṭṭhiādikuladūsanāvasānā yā sabbā terasa saṅghādisesā āpattiyoti attho. Tā sabbāti ettha pi-saddo vattabbo. Dātabboti ettha ‘‘parivāso’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Tā sabbāpi ekato katvā dātabbo parivāsoti yojanā. Tassa terasa saṅghādisesāpattiyopi ekato katvāti attho. ‘‘Ahaṃ bhante sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ…pe… ekaṃ kuladūsakaṃ, sohaṃ bhante saṅghaṃ tāsaṃ āpattīnaṃ samodhānaparivāsaṃ yācāmī’’ti tikkhattuṃ yācanāya ca tadanurūpāya ñattiyā ca kammavācāsu ca nāmaṃ vatvā dātabbaparivāso missako mato ‘‘missakasamodhānaparivāso’’ti ñāto. Dve, tisso, catasso, atirekā ca āpannassāpi parivāsaṃ dentena iminā niyāmena vatthuṃ, nāmaṃ visesetvā gahetabbaṃ.
531“已行别住者”,指于三种别住中,依其中任何一种而圆满行持别住者。“更六夜”者,谓(行持)别住之后,更以六夜——义为六日,“应行”一词被省略,此处为表“为行持”这一动作相续的受格。应连接为“应给与敬悦”,由句义可得“由僧团”之意。依《集犍度》中所说的方法连接,即应给与六夜敬悦,意为依比丘数方面的规定应给与此比丘。
531.Parivutthaparivāsassāti tividhe parivāse aññatarassa vasena parivutthaparivāsassa. Uttari cha rattiyoti parivāsato uttari cha rattiyo, cha divaseti vuttaṃ hoti, ‘‘caritu’’nti seso, caraṇakiriyāya accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Mānattaṃ deyyanti yojanā, ‘‘saṅghenā’’ti sāmatthiyā labbhati. Samuccayakkhandhake vuttanayena yojetvā chārattañca dātabbo, bhikkhumānanavidhi bhikkhussa dātabboti attho.
以“已行别住者”一语,显示了覆藏者的敬悦已成就。倘若此处没有差别,为何又说“有覆藏与不覆藏两种”?那是为了不依已成就的(覆藏)差别,而显示在六夜敬悦中所得对象的差别而说。同样,在合并敬悦中,因为经文中也说“应给与六夜敬悦”,将其也包含在内,为何不说“三种”?因为那也是对覆藏罪者、已行别住者应给的敬悦,故已摄入“覆藏敬悦”一语之中,不再另说。正因如此,在四种敬悦中,除这两者之外,当显示另外两种敬悦时,仅以“覆藏者”等偈颂显示边敬悦(即不覆藏敬悦),合并敬悦则不单独显示,应如是知见。
‘‘Parivutthaparivāsassā’’ti iminā paṭicchannamānattaṃ pakataṃ, tattha pabhede asati kasmā ‘‘paṭicchannāpaṭicchannavasā duve’’ti vuttanti? Pakatabhedamanapekkhitvā chārattamānatte labbhamānavisayabhedaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Evañhi sati samodhānamānatte ca ‘‘chārattaṃ mānattaṃ detū’’ti (cūḷava. 128) pāḷiyaṃ vuttattā tampi gahetvā ‘‘tidhā’’ti kasmā na vuttanti? Tampi paṭicchannāpattiyā parivutthaparivāsasseva dātabbamānattanti paṭicchannamānattavacaneneva saṅgahitattā visuṃ na vuttaṃ. Teneva catubbidhe mānatte imehi dvīhi vinā dassetabbesu dvīsu mānattesu pakkhamānattamattaṃ ‘‘chādentiyā’’tiādigāthāya dassetvā samodhānamānattaṃ visuṃ na dassitanti daṭṭhabbaṃ.
534-6“已说明种类”,即通过“限制住处者”等如前所说的二偈所说明之种类。“受持彼于他们”——此处结合“面前”一语可得其义:在他们四人面前蹲踞坐下,合掌之后受持彼行法。“彼于他们面前”,此亦与“告白后”相应。在他们面前坐定之后,以“尊者,我犯一罪,故意出精”等方式,作如《集犍度》中所说的告白。这同样标明了对于黎明前所见其他人之告白。
534-6.Viniddiṭṭhappakāranti ‘‘parikkhittavihārassā’’tiādinā yathāvuttagāthādvayena niddiṭṭhappakāraṃ. Ādiyitvāna taṃtesanti ettha ‘‘santike’’ti vakkhamānato labbhati. Tesaṃ catunnaṃ sammukhā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā taṃ vattaṃ samādiyitvāti attho. ‘‘Taṃ tesaṃ santike’’ti idaṃ ‘‘ārocetvā’’ti imināpi yujjati. Tesameva sammukhā nisinnena ‘‘ahaṃ bhante ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhi’’ntiādinā nayena samuccayakkhandhakāgataṃ ārocanaṃ katvā. Iminā antoaruṇe diṭṭhānaṃ aññesampi ārocanaṃ upalakkhitaṃ.
“舍行法于他们面前”——此处应补入“黎明升起时”。黎明升起时,在那些比丘面前,如前述方式坐下,说“我舍行法”“我舍僧悦”,于此二句中任说一句,或两句全说,即以此舍弃行法。
Nikkhipe santike tesaṃ vattanti ettha ‘‘aruṇe uṭṭhite’’ti ajjhāharitabbaṃ. Aruṇe uggate tesaṃ bhikkhūnaṃ sammukhā yathāvuttanayeneva nisīditvā ‘‘vattaṃ nikkhipāmi, mānattaṃ nikkhipāmī’’ti imesu dvīsu ekaṃ vā dvayameva vā vatvā vattaṃ nikkhipe.
537“彼之僧悦”——“夜间断等”,其中“等”字含摄行法之别。“依注释书方式,依经文方式”,此为连结。
537.Tassa mānattassa. Ratticchedādikoti ettha ādi-saddena vattabhedo gahito. Aṭṭhakathāvasena pāḷivasenāti yojanā.
538「二十众」:二十位比丘的团体即二十众的集合,此团体即称为二十众制。「应令入」:应使其纳入,令其成为内部成员,此为含义。「依法」:依《集诵犍度》中所说之次第而行。「已令入」:通过共住而成为内部成员。「已还原本」:恢复其原本状态,即与未犯戒时无异,此为含义。
538. Vīsatiyā bhikkhūnaṃ vaggo samūho vīsativaggo, so eva vīsativaggiko. Abbheyyāti osāreyya, abbhantaraṃ kareyyāti attho. Vidhināti samuccayakkhandhakāgatakkamena. Abbhitoti saṃvāsena anto kato, pakatattoti pakatisabhāvo, āpattiṃ anāpannakālasadiso hotīti attho.
539「覆藏罪的比丘尼」是连接语,「犯后」为省略词。即犯戒后,依「罪与……」等如前所示十种支分而覆藏的比丘尼,是覆藏自己罪的比丘尼。「而非罪」:此处以「自己」一词,说明若覆藏他人之罪,则构成名为覆藏他罪的波罗夷罪;而由「比丘尼」一词,显示比丘犯此则成恶作罪。
539. Āpattiṃ chādentiyā bhikkhuniyāti yojanā, ‘‘āpajjitvā’’ti seso, āpattiṃ āpajjitvā ‘‘āpatti cā’’tiādinā (vi. vi. 505) nayena pubbe dassitehi dasahi aṅgehi paṭicchādentiyā bhikkhuniyā attano āpattiṃ chādentiyā bhikkhuniyā. Na ca āpattīti ettha ‘‘attano’’ti iminā aññissā āpattiṃ paṭicchādentiyā vajjapaṭicchādikāsaṅkhātapārājikāpattīti dīpitaṃ hoti. ‘‘Bhikkhuniyā’’ti iminā bhikkhussa dukkaṭāpattibhāvaṃ dīpeti.
541「律」:意为引导相违、舍弃,故称律,即决断。它是以律藏义理决断的特殊领域为所缘,以对治分舍弃名为痴的相违敌对者,故称「律导」。由此而能极为照亮智慧,故名「极照慧」,即特别照耀律义决断的智慧明灯。因其具足种种引导方式,故称「具种种引导」。律导者,即于律藏中令他人相续清净,这便是律的注释。
541. Viruddhamatthaṃ nayati pajahatīti vinayo, vinicchayo, taṃ vinayapiṭakatthavinicchayavisesavisayaṃ sammohasaṅkhātaṃ viruddhaṃ paccatthikaṃ tadaṅgavasena pajahanato vinayanayasaṅkhātaṃ tato eva atibuddhidīpanaṃ, atisayena buddhiṃ dīpetīti atibuddhidīpanaṃ, taṃ vinayatthavinicchayakaṃ ñāṇapadīpaṃ visesena jālentaṃ. Vividhehi nayehi yuttatāya vividhanayayutaṃ. Vinayanayeti vinayapiṭakassa parasantānapāpane, vinayavaṇṇanāyanti vuttaṃ hoti.
《律决断注释》
Vinayavinicchayavaṇṇanāya