四种失坏论解释
13 段
四种违失论的注释
Catuvipattikathāvaṇṇanā
273现在,为了把两者共通的部分整合起来,并统摄失坏品等各别殊胜的品类,所以接着说了“有多少种罪”等话。
273. Idāni ubhayasādhāraṇaṃ katvā vipattivārādīnaṃ visiṭṭhavārānaṃ saṅgahaṃ kātumāha ‘‘kati āpattiyo’’tiādi.
274274. 比丘尼如果覆藏,就属于已犯根本罪而失去比丘尼身份。如果带着疑惑覆藏,则犯土喇咤亚。这是句义连接。
274. Bhikkhunī sace chādeti, cutā hoti. Sace vematikā chādeti, thullaccayaṃ siyāti yojanā.
275僧伽底舍萨,是指他人的僧伽底舍萨。
275.Saṅghādisesanti parassa saṅghādisesaṃ.
276有多少种行失坏的缘,这是对词句的拆分。
276. ‘‘Kati ācāravipattipaccayā’’ti padacchedo.
277行失坏,就是自己或他人的行为败坏。
277.Ācāravipattinti attano vā parassa vā ācāravipattiṃ.
279卑劣的见解,就是指无因见、无作见、虚无见之类低劣的见解。
279.Pāpikaṃ diṭṭhinti ahetukaakiriyanatthikadiṭṭhiādiṃ lāmikaṃ diṭṭhiṃ.
281“人上法”,就是超越常人的法。
281.Manussuttaridhammanti uttarimanussadhammaṃ.
282282. “为了活命而从事媒合之事,已经进入此业”——应该这样连接语句。“间接的说法”,是指像“住在你精舍里的那位比丘是阿拉汉”这类暗示性的话语。“已知”,是指他为了某个对象而说:话一出口,那个人当下就已经知道了。
282. Ājīvahetu sañcarittaṃ samāpannoti yojanā. Pariyāyavacaneti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’tiādike lesavacane. Ñāteti yaṃ uddissa vadati, tasmiṃ manussajātike vacanasamanantarameva ñāte.
283说“说了之后”,是指没有生病的人为了自己的利益而开口索求。这里的意思是:如果比丘尼这样想——比丘尼没有生病,为了自己的利益索求精美食物,已经吃了——那么她应犯应悔过罪。应当这样连接理解。
283.Vatvāti agilāno attano atthāya viññāpetvā. Bhikkhunī pana sace evaṃ hoti, bhikkhunī agilānā attano atthāya paṇītabhojanaṃ viññāpetvā bhuttāvinī sace hotīti adhippāyo. Tassā pāṭidesanīyaṃ siyāti yojanā.
284“为了自己的利益而请求之后”这句话,是在说明:当他人已被其亲属邀请(应供)时,如果有人为了那人的利益而请求,随后受用施主所给的,或者凭施主的信任而受用;在这种情况下,受用者从自身来说既不是亲属、也没有被邀请,但因为心地纯粹,所以不犯戒。
284.‘‘Attano atthāya viññāpetvānā’’ti iminā parassa ñātakapavārite tassevatthāya viññāpetvā tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paribhuñjantassa tesaṃ attano aññātakaappavārite suddhacittatāya anāpattīti dīpeti.
如是,于《后续隐义阐明》中
《四种违失论》的注释终
