四种失坏论解释
13 段
四种违失论释
Catuvipattikathāvaṇṇanā
273现在,为了统合两者共通之义,以摄集失坏品等殊胜品,故说“有多少罪”等。
273. Idāni ubhayasādhāraṇaṃ katvā vipattivārādīnaṃ visiṭṭhavārānaṃ saṅgahaṃ kātumāha ‘‘kati āpattiyo’’tiādi.
274比丘尼若覆藏,即名退失;若于疑惑中而覆藏,则为偷兰遮。这是连结之义。
274. Bhikkhunī sace chādeti, cutā hoti. Sace vematikā chādeti, thullaccayaṃ siyāti yojanā.
275275.「僧伽底舍萨」者,指他人的僧伽底舍萨。
275.Saṅghādisesanti parassa saṅghādisesaṃ.
276“有多少行失坏之缘”,这是该句的解析。
276. ‘‘Kati ācāravipattipaccayā’’ti padacchedo.
277“行失坏”,指自己或他人的行失坏。
277.Ācāravipattinti attano vā parassa vā ācāravipattiṃ.
279“恶见”,即无因见、无作见、虚无见等下劣之见。
279.Pāpikaṃ diṭṭhinti ahetukaakiriyanatthikadiṭṭhiādiṃ lāmikaṃ diṭṭhiṃ.
281「人上法」,即超人法。
281.Manussuttaridhammanti uttarimanussadhammaṃ.
282「为活命而行媒事、已成就」,应如此连接。「方便语」,是指如「住在你寺院的那位比丘,是阿拉汉」等暗示语。「知」,是指对所针对的对象,话语一出口,在人类中便即知晓。
282. Ājīvahetu sañcarittaṃ samāpannoti yojanā. Pariyāyavacaneti ‘‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’’tiādike lesavacane. Ñāteti yaṃ uddissa vadati, tasmiṃ manussajātike vacanasamanantarameva ñāte.
283「说已」,指无病之人为了自身利益而乞求之后。若比丘尼如此:即比丘尼无病,为了自身利益乞求美食,食已,这是这里的意趣。她应得悔过罪,应如此连接。
283.Vatvāti agilāno attano atthāya viññāpetvā. Bhikkhunī pana sace evaṃ hoti, bhikkhunī agilānā attano atthāya paṇītabhojanaṃ viññāpetvā bhuttāvinī sace hotīti adhippāyo. Tassā pāṭidesanīyaṃ siyāti yojanā.
284「为自己利益而请求后」这句话,是说明:在他人亲属所邀请的情况下,若有人为他人利益而请求,得到对方所施予,或依对方的信赖而受用,而这些人本身并非施主的亲属、也未被邀请,但因纯粹出于净信心,故不犯。
284.‘‘Attano atthāya viññāpetvānā’’ti iminā parassa ñātakapavārite tassevatthāya viññāpetvā tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paribhuñjantassa tesaṃ attano aññātakaappavārite suddhacittatāya anāpattīti dīpeti.
如此,在后部《隐义阐明》中,
四种违失论释结束。
