上部抉择复注
Uttaravinicchaya-ṭīkā
21 段
造论发端语之注释
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
礼敬天中天、善逝,为诸天神梵天帝释所礼敬者;
礼敬能断轮回之法,及已超轮回之僧伽。
Devātidevaṃ sugataṃ, devabrhmindavanditaṃ; Dhammañca vaṭṭupacchedaṃ, natvā vaṭṭātitaṃ gaṇaṃ.
以礼敬三宝所成就的福德业,
断除一切灾障后,我将以入定之心开始。
Vandanāmayapuññena, kammena ratanattaye; Chetvā upaddave sabbe, ārabhissaṃ samāhito.
由长老佛授简略编写
我将尽自己的力量,为《优多罗》作一部不杂乱的阐释。
Therena buddhadattena, racitassa samāsato; Saṃvaṇṇanamasaṃkiṇṇaṃ, uttarassa yathābalaṃ.
1这时,这位阿阇梨想要阐释后面的论书,为了给比丘们在自己所造的律以及作为其依据的律藏中生起种种善巧,便先统摄《附随注疏》中出现的种种判定。首先,为了排除障碍、达成心中所愿,他礼敬三宝,说道:“一切有情中最上……”等偈颂。
1. Athāyamācariyo attano viracite vinaye tassupanissaye vinayapiṭake ca bhikkhūnaṃ nānappakārakosallajananatthaṃ parivāraṭṭhakathāyañca āgatavinicchayaṃ saṅgahetvā uttarapakaraṇaṃ vaṇṇayitukāmo paṭhamaṃ tāva antarāyanivāraṇena yathādhippetasādhanatthaṃ ratanattayaṃ vandanto āha ‘‘sabbasattuttama’’ntiādi.
造论开头礼敬三宝的用意,各位阿阇梨已在各处用多种方式详细阐明,我也在《律决断注》里作了简要说明,所以这里不再解释。这部论所诠释的内容、造论的方式和目的等,也应按照那里所示的方式在这里了知。我这里只通过展示关联等方式,来解释那些不明显的词句。
Pakaraṇārambhe ratanattayavandanāpayojanaṃ tattha tatthācariyehi bahudhā papañcitaṃ, amhehi ca vinayavinicchayavaṇṇanāyaṃ samāsato dassitanti na taṃ idha vaṇṇayissāma. Pakaraṇābhidheyya karaṇappakārapayojanānipi tattha dassitanayānusārena idhāpi veditabbāni. Sambandhādidassanamukhena anuttānapadavaṇṇanamevettha karissāmi.
礼敬胜者、法与僧之后,现在我要造《后篇》,这是上下文关联。礼敬什么样的胜者、法与僧呢?所以说“一切有情中最上”等。其中,“一切有情中最上”:在五种欲乐中,众生被粘住、被缠住、被系缚,所以叫“有情”;从胜义上说,它们是作为“有情”这个施设之依据的取蕴;从世俗上说,依靠这些蕴的相续而施设的概念,被称为“有情”。但这些有情,按欲界等的界、地狱等的趣、无因等结生来分,有这样无量的差别。在这些有情当中,漏尽者按前面所说的词义,不能被称为“有情”。即便如此,他们因为曾经有过的趣向,或者因为与那些有情相似,仍然被称为“有情”。这一切有情,就是“一切有情”。因为最超出、最超脱、最殊胜,所以是“最上”;以世间与出世间的色、无色功德,在一切有情中最为上首;或者说在一切有情中最上、最胜、最尊,所以叫“一切有情中最上”。这是“胜者”的修饰语。
Jinaṃ, dhammañca, gaṇañca vanditvā uttaraṃ dāni karissāmīti sambandho. Kiṃvisiṭṭhaṃ jinaṃ, dhammaṃ, gaṇañca vanditvāti āha ‘‘sabbasattuttama’’ntiādi. Tattha sabbasattuttamanti pañcasu kāmaguṇesu sattā āsattā visattā laggitāti sattā, paramatthato sattapaññattiyā upādānabhūtā upādānakkhandhā vohārato khandhasantatiṃ upādāya paññattā sammuti ‘‘sattā’’ti vuccanti. Te pana kāmāvacarādibhūmivasena, nirayādipadesavasena, ahetukādipaṭisandhivasenāti evamādīhi anantapabhedā. Tesu khīṇāsavānaṃ yathāvuttanibbacanatthena sattavohāro na labbhati. Tathāpi te bhūtapubbagatiyā vā taṃsadisattā vā ‘‘sattā’’ti vuccanti. Sabbe ca te sattā cā ti sabbasattā. Uddhaṭatamattā, uggatatamattā, seṭṭhattā ca uttamo, sabbasattānaṃ lokiyalokuttarehi rūpārūpaguṇehi uttamo, sabbasattesu vā uttamo pavaro seṭṭhoti sabbasattuttamo. ‘‘Jina’’nti etassa visesanaṃ.
又问:有什么特别之处?回答说:“坚固者”。慧名为“智”,依慧而行、依慧而转,就是坚固者,也就是他。由于具有这样的状态,他就像因陀罗柱、须弥山等一样,不为被称作八种世间法的狂风所动摇;又凭四无畏之力,在有天人的世间中不为任何人所动摇,所以是坚固者,意思是具足坚固。这也是对那一位的修饰语。
Punapi kiṃvisiṭṭhanti āha ‘‘dhīra’’nti. Dhī vuccati paññā, tāya īrati vattatīti dhīro, taṃ. Tādibhāvena indakhīlasineruādayo viya aṭṭhalokadhammasaṅkhātena bhusavātena akampiyaṭṭhena, catuvesārajjavasena sadevake loke kenaci akampanīyaṭṭhena ca dhīraṃ, dhitisampannanti attho. Idampi tasseva visesanaṃ.
礼敬的意思是:通过身体、语言、心意三个门来恭敬顶礼,并且按照真实的功德来称扬赞叹。以头的意思是:用最尊贵的肢体作为工具,表达虔诚恭敬之心。这里特别显示了身体的礼敬,通过称扬功德显示了语言的礼敬,而由于身语两种礼敬不可分离,心意的礼敬也就随之显示出来了。
Vanditvāti kāyavacīmanodvārehi abhivādetvāti attho, yathābhuccaguṇasaṃkittanena thometvā. Sirasāti bhattibhāvanatuttamaṅgena karaṇabhūtena. Iminā visesato kāyapaṇāmo dassito, guṇasaṃkittanena vacīpaṇāmo, ubhayapaṇāmehi nānantariyakatāya manopaṇāmopi dassito ca hoti.
战胜者:对于被称为天子魔、烦恼魔、行魔、死魔、蕴魔这五种魔,他以五种方式战胜——以力量压伏、以正断根除、以无伴、以断因、以超越境界——所以称为战胜者,就是他。
Jinanti devaputtakilesābhisaṅkhāramaccukhandhamārasaṅkhāte pañcavidhe māre balavidhamanasamaucchedapahānasahāyavekallanidānopacchedavisayātikkamavasena pañcahi ākārehi jitavāti jino, taṃ.
关于“法”这个词,按照词源分析等方式来判定它的含义,下面已经讲过了。“破坏非法”的意思是:因为与称为“法”的善法相对立,所以不善法被称为“非法”;以彼分断、镇伏断、正断、止息断、出离断这五种舍断方式,去破坏、消灭、舍弃那个属于不善法范畴的非法,这就是“破坏非法”,指的是具足教理的九种出世间法。因为教理是五种舍断的根本原因,所以用果来近似地称呼因,就这样说。这是对“法”这个词的修饰说明。
‘‘Dhamma’’nti etassa nibbacanādivasena atthavinicchayo heṭṭhā dassitova. Adhammaviddhaṃsanti dhammasaṅkhātassa kusalassa paṭipakkhattā adhammo vuccati akusaladhammo, taṃ akusalasaṅkhātaṃ adhammaṃ viddhaṃseti vināseti pajahati tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānenāti adhammaviddhaṃso, sapariyattiko navalokuttaro dhammo. Pariyatti hi pañcannaṃ pahānānaṃ mūlakāraṇattā phalūpacārena tathā vuccati, taṃ adhammaviddhaṃsaṃ. ‘‘Dhamma’’nti etassa visesanaṃ.
“众”是指八种圣者的集合,也就是僧团的意思。“灭除垢秽者”:所谓垢秽,就是会损害自己依靠之物的东西,也就是贪、嗔、痴等烦恼;他按照相应的情况,通过彼分断、镇伏断、正断、止息断、出离断来舍断这些垢秽,所以叫灭除垢秽者,指的就是这个。这是用来修饰“众”这个词的。
Gaṇanti aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhaṃ, saṅghanti attho. Aṅgaṇanāsananti attano nissayaṃ aṅganti matthentīti aṅgaṇā, kilesā rāgadosamohā, te aṅgaṇe nāseti yathāyogaṃ tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānehi pajahatīti aṅgaṇanāsano, taṃ. ‘‘Gaṇa’’nti etassa visesanaṃ.
2我所写的这部律的精要抉择,就是“那部抉择”的意思,这是句子的连接方式。“没有比它更高的”,所以叫无上;在一切抉择中,或者相对于一切抉择来说,它都是最高、无上的抉择,因此称为“一切无上”,指的就是它。现在我要造一部名为《最上论》的著作,这是句子的连接方式。
2. Mayā vinayassa yo sāro vinicchayo racito, tassa vinicchayassāti yojanā. Natthi tassa uttaroti anuttaro, sabbesu vinicchayesu, sabbesaṃ vā vinicchayānaṃ anuttaro uttamo vinicchayoti sabbānuttaro, taṃ. Uttaraṃ pakaraṇaṃ idāni karissāmīti yojanā.
3诵者,就是诵读并让词句变得熟练的人。读者,就是读诵并温习到词句娴熟的人。运用者,就是以某种方式在其中用功的人,或者为别人诵说的人。听者,就是听别人所说的人。思惟者,就是依照所听到的,从义理和文词两方面去思惟的人。“未觉者的智慧增长”:本来应该说“未觉者的智慧增长”,但为了偈颂的格式而省略了格位标记。未觉者,就是愚者,在律方面没有经验的比丘和比丘尼众。智慧增长,就是在律的抉择中产生慧的增长。或者,由于觉者已对抉择有修习,因此对有慧之人的智慧增长,是通过使智慧、慧变得锐利明净而令其更加增长。当我这个说法者宣说这最高、无上的名为《最上》的论书时,你们应当从我的面前,对抉择、或对三学特别欢喜地,觉知、了知,生起闻所成智——以此劝导听法之众听闻。
3.Bhaṇatoti bhaṇantassa paguṇaṃ vācuggataṃ karontassa. Paṭhatoti paṭhantassa vācuggataṃ sajjhāyantassa. Payuñjatoti tattha pakārena yuñjantassa, taṃ aññesaṃ vācentassa vā. Suṇatoti parehi vuccamānaṃ suṇantassa. Cintayatoti yathāsutaṃ atthato, saddato ca cintentassa. ‘‘Abuddhassa buddhivaḍḍhana’’nti vattabbe gāthābandhavasena vibhattilopo. Abuddhassa bālassa vinaye appakataññuno bhikkhubhikkhunijanassa. Buddhivaḍḍhanaṃ vinayavinicchaye paññāvuddhinipphādakaṃ. Atha vā buddhassa vinicchaye kataparicayattā paññavato janassa buddhivaḍḍhanaṃ buddhiyā paññāya tikkhavisadabhāvāpādanena bhiyyobhāvasādhakaṃ. Paramaṃ uttamaṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ vadato kathentassa me mama santikā niratā vinicchaye, tīsu sikkhāsu vā visesena ratā nibodhatha jānātha sutamayañāṇaṃ abhinipphādethāti sotujanaṃ savane niyojeti.