《伍德拉决择疏》
Uttaravinicchaya-ṭīkā
著作起始语之注释
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
礼敬天中天、善逝,为诸天与梵天所尊礼者;
礼敬法——截断轮回者,礼敬已超越轮回之僧团。
Devātidevaṃ sugataṃ, devabrhmindavanditaṃ; Dhammañca vaṭṭupacchedaṃ, natvā vaṭṭātitaṃ gaṇaṃ.
以礼敬三宝所成之福德业,
断除一切障难后,我将专注地开始。
Vandanāmayapuññena, kammena ratanattaye; Chetvā upaddave sabbe, ārabhissaṃ samāhito.
对于佛授长老所略作之论,我将随力为其作不混杂的阐释。
Therena buddhadattena, racitassa samāsato; Saṃvaṇṇanamasaṃkiṇṇaṃ, uttarassa yathābalaṃ.
1于是,这位阿阇梨为使比丘们成就种种善巧,欲阐释《后篇》——此论统摄了自己所造之律、作为其依处的律藏,以及《附随注疏》中所引的诸决断。首先,为遣除障难而成就所愿,他礼敬三宝,说‘一切有情中最上’等偈颂。
1. Athāyamācariyo attano viracite vinaye tassupanissaye vinayapiṭake ca bhikkhūnaṃ nānappakārakosallajananatthaṃ parivāraṭṭhakathāyañca āgatavinicchayaṃ saṅgahetvā uttarapakaraṇaṃ vaṇṇayitukāmo paṭhamaṃ tāva antarāyanivāraṇena yathādhippetasādhanatthaṃ ratanattayaṃ vandanto āha ‘‘sabbasattuttama’’ntiādi.
于论初礼敬三宝的意趣,诸阿阇梨已在各处多方详述,我亦于《律决断注》中略为开显,故此处不赘。此论之所诠、造论方式及目的等,亦应依彼处所示之理,于此了知。此处我唯以显示关联等方式,而释其词句之晦涩者。
Pakaraṇārambhe ratanattayavandanāpayojanaṃ tattha tatthācariyehi bahudhā papañcitaṃ, amhehi ca vinayavinicchayavaṇṇanāyaṃ samāsato dassitanti na taṃ idha vaṇṇayissāma. Pakaraṇābhidheyya karaṇappakārapayojanānipi tattha dassitanayānusārena idhāpi veditabbāni. Sambandhādidassanamukhena anuttānapadavaṇṇanamevettha karissāmi.
‘礼敬胜者、法与僧之后,今将造作《后篇》’,此为关联。所礼敬者为具足何种殊胜的胜者、法与僧?故说‘一切有情中最上’等。其中,‘一切有情中最上’:于五欲功德中,凡执着、深着、系缚者,即名有情;胜义上,作为有情施设之所依的取蕴;世俗上,依彼蕴相续而施设的概念,称为有情。然这些有情,依欲界等界、地狱等趣、无因等结生,而有如是无量差别。其中,漏尽者依前所说词义之理,不得名为有情。虽如此,以曾有之状态或相似性故,仍称有情。一切他们有情,即一切有情。因最超出、最超脱、最殊胜而为最上,以其世间、出世间、色及无色诸功德,于一切有情中最为上首;或于一切有情中最上、最胜、最尊,故说‘一切有情中最上’。此为‘胜者’之修饰语。
Jinaṃ, dhammañca, gaṇañca vanditvā uttaraṃ dāni karissāmīti sambandho. Kiṃvisiṭṭhaṃ jinaṃ, dhammaṃ, gaṇañca vanditvāti āha ‘‘sabbasattuttama’’ntiādi. Tattha sabbasattuttamanti pañcasu kāmaguṇesu sattā āsattā visattā laggitāti sattā, paramatthato sattapaññattiyā upādānabhūtā upādānakkhandhā vohārato khandhasantatiṃ upādāya paññattā sammuti ‘‘sattā’’ti vuccanti. Te pana kāmāvacarādibhūmivasena, nirayādipadesavasena, ahetukādipaṭisandhivasenāti evamādīhi anantapabhedā. Tesu khīṇāsavānaṃ yathāvuttanibbacanatthena sattavohāro na labbhati. Tathāpi te bhūtapubbagatiyā vā taṃsadisattā vā ‘‘sattā’’ti vuccanti. Sabbe ca te sattā cā ti sabbasattā. Uddhaṭatamattā, uggatatamattā, seṭṭhattā ca uttamo, sabbasattānaṃ lokiyalokuttarehi rūpārūpaguṇehi uttamo, sabbasattesu vā uttamo pavaro seṭṭhoti sabbasattuttamo. ‘‘Jina’’nti etassa visesanaṃ.
其次,何种殊胜耶?乃说「坚固者」。慧称为慧,依彼而行、转者为坚固者,彼。以如如性,如因德拉柱、须弥山等,以称为八世间法之强风不可动摇之义,以四无畏之力,于有天之世间无有任何人能动摇之义而为坚固者,具坚固之义。此亦为彼之修饰语。
Punapi kiṃvisiṭṭhanti āha ‘‘dhīra’’nti. Dhī vuccati paññā, tāya īrati vattatīti dhīro, taṃ. Tādibhāvena indakhīlasineruādayo viya aṭṭhalokadhammasaṅkhātena bhusavātena akampiyaṭṭhena, catuvesārajjavasena sadevake loke kenaci akampanīyaṭṭhena ca dhīraṃ, dhitisampannanti attho. Idampi tasseva visesanaṃ.
「礼敬」者,即以身、语、意三门恭敬作礼,并以如实称扬功德而赞叹。「以头」者,即以最为尊胜之肢体为工具,表虔诚恭敬之心。由此特显身行之礼敬,由称扬功德显示语行之礼敬,而身、语二者不相分离,故意行礼敬亦随之显露。
Vanditvāti kāyavacīmanodvārehi abhivādetvāti attho, yathābhuccaguṇasaṃkittanena thometvā. Sirasāti bhattibhāvanatuttamaṅgena karaṇabhūtena. Iminā visesato kāyapaṇāmo dassito, guṇasaṃkittanena vacīpaṇāmo, ubhayapaṇāmehi nānantariyakatāya manopaṇāmopi dassito ca hoti.
「胜者」者:对于名为天子魔、烦恼魔、行魔、死魔、蕴魔的五种魔,以力伏、以正断、以无伴、以断因、以超境等五种行相而战胜者,即是「胜者」,彼。
Jinanti devaputtakilesābhisaṅkhāramaccukhandhamārasaṅkhāte pañcavidhe māre balavidhamanasamaucchedapahānasahāyavekallanidānopacchedavisayātikkamavasena pañcahi ākārehi jitavāti jino, taṃ.
「法」一词,通过词源等方式对其义理所作之抉择,已如前述。「破坏非法」:因为与称为「法」的善法相对立,故将不善法称为「非法」;破坏、灭除、舍断此不善法所摄的非法者,即以彼分断、镇伏断、正断、止息断、出离断而破坏非法,此指具足教理的九种出世间法。由于教理是五种断的根本因,故以果相近似而如是称说。这是「法」的修饰语。
‘‘Dhamma’’nti etassa nibbacanādivasena atthavinicchayo heṭṭhā dassitova. Adhammaviddhaṃsanti dhammasaṅkhātassa kusalassa paṭipakkhattā adhammo vuccati akusaladhammo, taṃ akusalasaṅkhātaṃ adhammaṃ viddhaṃseti vināseti pajahati tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānenāti adhammaviddhaṃso, sapariyattiko navalokuttaro dhammo. Pariyatti hi pañcannaṃ pahānānaṃ mūlakāraṇattā phalūpacārena tathā vuccati, taṃ adhammaviddhaṃsaṃ. ‘‘Dhamma’’nti etassa visesanaṃ.
「僧团」是指八种圣者的集合,即僧伽之义。「灭除垢秽者」:所谓垢秽,是能磨损其所依者,即贪、嗔、痴等烦恼;他以相应方式,依彼分断、镇伏断、正断、止息断、出离断而灭除这些垢秽,故名为灭除垢秽者。这是修饰「僧团」一词的用语。
Gaṇanti aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ samūhaṃ, saṅghanti attho. Aṅgaṇanāsananti attano nissayaṃ aṅganti matthentīti aṅgaṇā, kilesā rāgadosamohā, te aṅgaṇe nāseti yathāyogaṃ tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānehi pajahatīti aṅgaṇanāsano, taṃ. ‘‘Gaṇa’’nti etassa visesanaṃ.
2对于我所造作的那一称为「律精要抉择」者,连接为「彼抉择的」。「无有其上」即无上:在一切抉择中,或在一切抉择之中,此抉择最上、无上,故称「一切无上者」。再连接为:「我今将造《最上论》」。
2. Mayā vinayassa yo sāro vinicchayo racito, tassa vinicchayassāti yojanā. Natthi tassa uttaroti anuttaro, sabbesu vinicchayesu, sabbesaṃ vā vinicchayānaṃ anuttaro uttamo vinicchayoti sabbānuttaro, taṃ. Uttaraṃ pakaraṇaṃ idāni karissāmīti yojanā.
3「诵者」,即是诵习者,令语词纯熟。「读者」,即是读诵者,令语词娴熟而讽诵。「运用者」,即是以方便运用其义者,或为他人诵说者。「听者」,即是听闻他人所说者。「思惟者」,即是依所闻从义理与文词而思惟者。「未觉者之智增长」:此处因偈颂结构而省略格位,应如是解说。「未觉者」,指愚者、于律无知的比丘与比丘尼众。「智增长」,指在律的抉择中产生慧的增长。或者,已觉者、即于抉择中已作熟习而有慧的众等,「智增长」则是通过令智、慧达到锐利清净的状态,成就更多的增长。「最上」,即是无上、最上,名为论;对于说者、讲说者,「我之」即在我之处,「专注于抉择中」或特别专注于三学中,「汝等应知」,即应当了知,应当生起闻所成智;如此劝导听众专注于听闻。
3.Bhaṇatoti bhaṇantassa paguṇaṃ vācuggataṃ karontassa. Paṭhatoti paṭhantassa vācuggataṃ sajjhāyantassa. Payuñjatoti tattha pakārena yuñjantassa, taṃ aññesaṃ vācentassa vā. Suṇatoti parehi vuccamānaṃ suṇantassa. Cintayatoti yathāsutaṃ atthato, saddato ca cintentassa. ‘‘Abuddhassa buddhivaḍḍhana’’nti vattabbe gāthābandhavasena vibhattilopo. Abuddhassa bālassa vinaye appakataññuno bhikkhubhikkhunijanassa. Buddhivaḍḍhanaṃ vinayavinicchaye paññāvuddhinipphādakaṃ. Atha vā buddhassa vinicchaye kataparicayattā paññavato janassa buddhivaḍḍhanaṃ buddhiyā paññāya tikkhavisadabhāvāpādanena bhiyyobhāvasādhakaṃ. Paramaṃ uttamaṃ uttaraṃ nāma pakaraṇaṃ vadato kathentassa me mama santikā niratā vinicchaye, tīsu sikkhāsu vā visesena ratā nibodhatha jānātha sutamayañāṇaṃ abhinipphādethāti sotujanaṃ savane niyojeti.