业失坏论释
Kammavipattikathāvaṇṇanā
3014已显示诸业之失坏,其成就亦可通过反显而得了知,故为首先开示业之失坏,而说“由事”等语。其中,业所摄之果住于此,因其运作依彼而有,故名为事;事即业之主要因,故说“由事”。“由告白、由界”者,即由告白、由界而来。“唯五种”者,以“唯”字显示业之过失以此为限。
3014. Kammānaṃ vipattiyā dassitāya sampattipi byatirekato viññāyatīti kammavipattiṃ tāva dassetumāha ‘‘vatthuto’’tiādi. Vasati ettha kammasaṅkhātaṃ phalaṃ tadāyattavuttitāyāti vatthu, kammassa padhānakāraṇaṃ, tato vatthuto ca. Anussāvanasīmatoti anussāvanato, sīmato ca. Pañcevāti evakārena kammadosānaṃ etaṃparamataṃ dasseti.
3015为依所安立业过失之母论次第,分别显示业之失坏,而说“现前”等语。所谓应现前作之业,即须导入四种现前调伏——僧团现前、法现前、律现前、人现前——而作之业。
3015. Yathānikkhittakammadosamātikānukkame kammavipattiṃ vibhajitvā dassetumāha ‘‘sammukhā’’tiādi. Saṅghadhammavinayapuggalasammukhāsaṅkhātaṃ catubbidhaṃ sammukhāvinayaṃ upanetvā kātabbaṃ kammaṃ sammukhākaraṇīyaṃ nāma.
其中,凡应参加羯磨的比丘皆已到场,应委托欲者的欲也已持来,在场者不表反对,这称为僧现前。僧团依何法、依何律、依何导师教而作此羯磨,这称为法现前、律现前。此中,法是指真实之事;律是指诘问与忆念;导师教名为白之成就与告白的成就。僧团为彼作羯磨,彼之现前称为人现前。如此以四种现前调伏,凡是僧团被认为“应作”的羯磨,若不在现前而作,即舍弃四种相中的任何一种而作,彼羯磨事便会失坏,因名为现前调伏的事而有欠缺,说为“非法羯磨”,此为连接。
Tattha yāvatikā bhikkhū kammapattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā na paṭikkosanti, ayaṃ saṅghasammukhatā. Yena dhammena yena vinayena yena satthusāsanena saṅgho taṃ kammaṃ karoti, ayaṃ dhammasammukhatā, vinayasammukhatā. Tattha dhammoti bhūtaṃ vatthu. Vinayoti codanā ceva sāraṇā ca. Satthusāsanaṃ nāma ñattisampadā ceva anussāvanasampadā ca. Yassa saṅgho taṃ kammaṃ karoti, tassa sammukhabhāvo puggalasammukhatā. Evaṃ catubbidhena sammukhāvinayena yaṃ saṅghakammaṃ ‘‘karaṇīya’’nti vuttaṃ, taṃ asammukhā karoti catubbidhalakkhaṇato ekampi parihāpetvā karoti, taṃ kammaṃ vatthuvipannaṃ sammukhāvinayasaṅkhātena vatthunā vekallaṃ ‘‘adhammakamma’’nti pavuccatīti yojanā.
3016-8三〇一六至一八、如此显示了应现前作的事之失坏后,为了分别说明不应现前作的情形,而说“非现前”等。
3016-8. Evaṃ sammukhākaraṇīye vatthuto kammavipattiṃ dassetvā asammukhākaraṇīyaṃ vibhajitvā dassetumāha ‘‘asammukhā’’tiādi.
对提婆达多所作的公开羯磨。有学认可、疯狂认可,这是连接。不应礼敬羯磨,是就个人而言说为“不应礼敬”。因阿达迦尸妓女的许可,由使者达上的,称为使者达上。如是,除这八种羯磨之外,其余一切羯磨都是“应现前作”,这是善逝导师以善行等而说而教的,此为连接。
Devadattassa kataṃ pakāsanīyakammañca. Sekkhasammuti ummattakasammutīti yojanā. Avandiyakammaṃ puggalasīsena ‘‘avandiyo’’ti vuttaṃ. Aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātā dūtena upasampadā dūtūpasampadā. Iti imāni aṭṭha kammāni ṭhapetvāna sesāni pana sabbaso sabbāni kammāni ‘‘sammukhākaraṇīyānī’’ti sobhanagamanādīhi sugato satthā abrvi kathesīti yojanā.
3019-20三〇一九至二〇、如是显示了于事由上的羯磨失坏之后,为说明于白中的失坏,而说“从白”等句。“失坏方式”即律中所说的失坏次第。“不触及事由”是指:为某人举行达上等羯磨时,不触及那事由,不称彼人之名。应当说:“尊者们,请僧团听我说,这位护法是具寿护佛的求达上者。”却说成:“尊者们,请僧团听我说,具寿护佛的求达上者。”如此便是不触及事由。
3019-20. Evaṃ vatthuto kammavipattiṃ dassetvā ñattito dassetumāha ‘‘ñattito’’tiādi. Vipajjananayāti vinayavipajjanakkamā. Vatthuṃ na parāmasatīti yassa upasampadādikammaṃ karoti, taṃ na parāmasati tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ vatthuṃ na parāmasati.
“不称及僧团”:不称及僧团之名,不取其名。当应说:“尊者僧团,请听我说,这位是法护。”却说成:“尊者,请听我说,这位是法护。”如此便是不称及僧团。
Saṅghaṃ na parāmasatīti saṅghassa nāmaṃ na parāmasati tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadati. Evaṃ saṅghaṃ na parāmasati.
“不称及彼人”:对求受具足戒者的戒师,不称及他,不取其名。当应说:“尊者僧团,请听我说,这位法护是具寿佛护的求受具足戒者。”却说成:“尊者僧团,请听我说,这位法护是求受具足戒者。”如此便是不称及彼人。
Puggalaṃna parāmasatīti yo upasampadāpekkhassa upajjhāyo, taṃ na parāmasati tassa nāmaṃ na gaṇhāti. ‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadati. Evaṃ puggalaṃ na parāmasati.
“不触及白”:即完全不触及白。在白二甘马中,舍置白文,唯以甘马语作两次宣告;在白四甘马中,亦舍置白文,唯以甘马语作四次宣告。如此即是不触及白。
Ñattiṃ na parāmasatīti sabbena sabbaṃ ñattiṃ na parāmasati, ñattidutiyakamme ñattiṃ aṭṭhapetvā dvikkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti, ñatticatutthakammepi ñattiṃ aṭṭhapetvā catukkhattuṃ kammavācāya eva anussāvanakammaṃ karoti. Evaṃ ñattiṃ na parāmasati.
“或后置白”:先以甘马语作宣告羯磨后,说“这是白”,而后说“僧团认可此事,因此默然,我如是忆持。”如此即是后置白。“以五因”:即以此五种原因。
Pacchā vā ñattiṃ ṭhapetīti paṭhamaṃ kammavācāya anussāvanakammaṃ katvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vadati. Evaṃ pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Pañcahetehīti etehi pañcahi kāraṇehi.
3021-23021-2. 如是,从白方面显示了业的失坏之后,现在为显示从宣告方面的失坏,而说“从宣告”等。应连结为:从宣告而来的业过失有五种已被阐明。“不触及事”等中,事等应依前已说的方法来理解。而对这些不触及是这样的:在应说“尊者们,请僧团听我说”时,于第一次宣告中;或在“我第二次也说此义……我第三次也说此义,尊者们,请僧团听我说”时,于第二、第三次宣告中;或在应说“这位法护是具寿佛护的求具足戒者”时,却说“尊者们,请僧团听我说,具寿佛护的……”——如此说者,名为不触及事。
3021-2. Evaṃ ñattito kammavipattiṃ dassetvā idāni anussāvanato dassetumāha ‘‘anussāvanato’’tiādi. Anussāvanato kammadosā pañca pakāsitāti yojanā. ‘‘Na parāmasati vatthuṃ vā’’tiādīsu vatthuādīni vuttanayeneva veditabbāni. Evaṃ pana nesaṃ aparāmasanaṃ hoti (pari. aṭṭha. 485) – ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho’’ti paṭhamānussāvane vā ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmi… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi, ‘‘suṇātu me bhante saṅgho’’ti dutiyatatiyānussāvanesu vā ‘‘ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassa upasampadāpekkho’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, āyasmato buddharakkhitassā’’ti vadanto vatthuṃ na parāmasati nāma.
应当说“尊者僧团,请听我说,这位是法护”时,却说“尊者,请听我说,这位是法护”,如此说者,名为不提及僧团。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante, ayaṃ dhammarakkhito’’ti vadanto saṅghaṃ na parāmasati nāma.
应当说“尊者僧团,请听我说,此法护是具寿佛护的”时,却说“尊者僧团,请听我说,此法护是求受具足戒者”,如此说者,名为不提及人。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito āyasmato buddharakkhitassā’’ti vattabbe ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ dhammarakkhito upasampadāpekkho’’ti vadanto puggalaṃ na parāmasati nāma.
“减损宣说”者:即完全不宣说甘马语。于白二甘马中,仅将白重复两次;于白四甘马中,仅将白重复四次。如此即减损宣说。又,于白二甘马中,作一次白后,宣说一次甘马语时,若漏掉字母或说错词句,此亦名为减损宣说。而于白四甘马中,作一次白后,即使仅宣说一次或两次甘马语,或漏掉字母、词句,或说错,亦应知为减损宣说。
Sāvanaṃ hāpetīti sabbena sabbaṃ kammavācāya anussāvanaṃ na karoti, ñattidutiyakamme dvikkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti, ñatticatutthakamme catukkhattuṃ ñattimeva ṭhapeti. Evaṃ anussāvanaṃ hāpeti. Yopi ñattidutiyakamme ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā ekaṃ kammavācaṃ anussāvento akkharaṃ vā chaḍḍeti, padaṃ vā duruttaṃ karoti, ayampi anussāvanaṃ hāpetiyeva. Ñatticatutthakamme pana ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvā sakimeva vā dvikkhattuṃ vā kammavācāya anussāvanaṃ karontopi akkharaṃ vā padaṃ vā chaḍḍentopi duruttaṃ karontopi anussāvanaṃ hāpetiyevāti veditabbo.
“说错”者,此处有如是判定(《普端严注疏》485)——若应说某字母而说为另一字母,此即名为说错。因此,诵甘马语的比丘,对于此……
Duruttaṃ karotīti ettha pana ayaṃ vinicchayo (pari. aṭṭha. 485) – yo hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, ayaṃ duruttaṃ karoti nāma. Tasmā kammavācaṃ karontena bhikkhunā yvāyaṃ –
“松音、紧音与长音、短音;
“重音、轻音与鼻音;
连结、确定、分离;
依文句智,有十种差别。(《普端严注疏》485)——
‘‘Sithilaṃ dhanitañca dīgharassaṃ; Garukaṃ lahukañca niggahitaṃ; Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ; Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. (pari. aṭṭha. 485) –
此已说,应当善加辨别。
Vutto , ayaṃ suṭṭhu upalakkhetabbo.
此中,“松音”即五组中的第一、第三音。“紧音”即这些组中的第二、第四音。“长音”是以长时间发出的阿长音等。“短音”是以其一半时间发出的阿短音等。“重音”即长音本身,或如“具寿佛护长老的”“对谁不适合”这样,使其成为带复辅音而发出。“轻音”即短音本身,或如“具寿佛护长老的”“对谁不适合”这样,使其成为不带复辅音而发出。“鼻音”是闭合发音器官、不释放、以不开口作鼻音而应发出的音。“连结”是与后词相连而发音,如说“图尼阿萨”或“图尼伊萨”。“确定”是不与后词相连,截断而发音,如说“图尼 阿萨”或“图纳 阿萨”。“分离”是不闭合发音器官、释放、以开口不作鼻音而发出的音。
Ettha hi sithilaṃ nāma pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ. Dhanitaṃ nāma tesveva dutiyacatutthaṃ. Dīghanti dīghena kālena vattabbaṃ ākārādi . Rassanti tato upaḍḍhakālena vattabbaṃ akārādi. Garukanti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassa, yassa nakkhamatī’’ti evaṃ saṃyogaparaṃ katvā vuccati. Lahukanti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitatherassa, yassa na khamatī’’ti evaṃ asaṃyogaparaṃ katvā vuccati. Niggahitanti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. Sambandhanti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhassā’’ti vā ‘‘tuṇhissā’’ti vā vuccati. Vavatthitanti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vā ‘‘tuṇha assā’’ti vā vuccati. Vimuttanti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vuccati.
其中,当应说“苏那图 梅”时,将ta音发为tha音而说成“苏那图 梅”,这称为将松音作紧音;同样,当应说“巴德咖喇”“埃萨 尼亚提”时,却说成“巴塔咖喇”“埃萨 尼亚提”等语,也是如此。当应说“班帖 桑喀”时,将bha音、gha音发为ba音、ga音而说成“班帖 桑喀”,这称为将紧音作松音。然而,若应以开口说“苏那图 梅”时,却以不开口作鼻音说成“苏南图 梅”,或应说“埃萨 尼亚提”时却说成“埃桑 尼亚提”,这称为将分离音作鼻音语。若应以不开口作鼻音说“巴德咖喇”时,却以开口不作鼻音说成“巴德咖喇”,这称为将鼻音作分离音语。如是,应作松音时作了紧音,应作紧音时作了松音,应作分离音时作了鼻音,应作鼻音时作了分离音——这四种辅音在甘马语中即破坏羯磨。这样发音,即在该发某字母时发了另一字母,名为作恶说。
Tattha ‘‘suṇātu me’’ti vattabbe ta-kārassa tha-kāraṃ katvā ‘‘suṇāthu me’’ti vacanaṃ sithilassa dhanitakaraṇaṃ nāma, tathā ‘‘pattakallaṃ, esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘patthakallaṃ, esā ñatthī’’tiādivacanañca. ‘‘Bhante saṅgho’’ti vattabbe bhakāraghakārānaṃ bakāragakāre katvā ‘‘bante saṃgo’’ti vacanaṃ dhanitassa sithilakaraṇaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me’’ti vivaṭena mukhena vattabbe pana ‘‘suṇaṃtu me’’ti vā ‘‘esā ñattī’’ti vattabbe ‘‘esaṃ ñattī’’ti vā avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vacanaṃ vimuttassa niggahitavacanaṃ nāma. ‘‘Pattakalla’’nti avivaṭena mukhena anunāsikaṃ katvā vattabbe ‘‘pattakallā’’ti vivaṭena mukhena anunāsikaṃ akatvā vacanaṃ niggahitassa vimuttavacanaṃ nāma. Iti sithile kattabbe dhanitaṃ, dhanite kattabbe sithilaṃ, vimutte kattabbe niggahitaṃ, niggahite kattabbe vimuttanti imāni cattāri byañjanāni antokammavācāya kammaṃ dūsenti. Evaṃ vadanto hi aññasmiṃ akkhare vattabbe aññaṃ vadati, duruttaṃ karotīti vuccati.
然而,对于其余长音、短音等六种辅音,在应发长音处即发长音,在应发短音处即发短音,如此在各自位置发出该音本身,不破坏相承的传承,而应作甘马语。但如果未如此而作,在应说长音时说成短音,或在应说短音时说成长音;同样,在应说重音时说成轻音,或在应说轻音时说成重音;或在应说连结时说成确定,或在应说确定时说成连结,即使这样说了,甘马语也不坏。这六种辅音不破坏羯磨。
Itaresu pana dīgharassādīsu chasu byañjanesu dīghaṭṭhāne dīghameva, rassaṭṭhāne ca rassamevāti evaṃ yathāṭhāne taṃ tadeva akkharaṃ bhāsantena anukkamāgataṃ paveṇiṃ avināsentena kammavācā kātabbā. Sace pana evaṃ akatvā dīghe vattabbe rassaṃ, rasse vā vattabbe dīghaṃ vadati , tathā garuke vattabbe lahukaṃ, lahuke vā vattabbe garukaṃ vadati, sambandhe vā pana vattabbe vavatthitaṃ, vavatthite vā vattabbe sambandhaṃ vadati, evaṃ vuttepi kammavācā na kuppati. Imāni hi cha byañjanāni kammaṃ na kopenti.
然而,经师长老们说:“da音转为ta音,ta音转为da音,ca音转为ja音,ja音转为ca音,ya音转为ka音,ka音转为ya音,因此,在应该说da音等处说ta音等语,并无违碍。”但就甘马语而言,此说不适宜。因此,持律者不应将da音变作ta音,……也不应将ka音变作ya音。作甘马语时,应依巴利语校正其语源,避免十种辅音语源论中所说的过失。若非如此,即名为减损宣说。
Yaṃ pana suttantikattherā ‘‘da-kāro ta-kāramāpajjati, ta-kāro da-kāramāpajjati, ca-kāro ja-kāramāpajjati, ja-kāro ca-kāramāpajjati, ya-kāro ka-kāramāpajjati, ka-kāro ya-kāramāpajjati, tasmā da-kārādīsu vattabbesu ta-kārādivacanaṃ na virujjhatī’’ti vadanti, taṃ kammavācaṃ patvā na vaṭṭati. Tasmā vinayadharena neva da-kāro ta-kāro kātabbo…pe… na ka-kāro ya-kāro. Yathāpāḷiyā niruttiṃ sodhetvā dasavidhāya byañjananiruttiyā vuttadose pariharantena kammavācā kātabbā. Itarathā hi sāvanaṃ hāpeti nāma.
“非时告知”者:在告知的非时、非适宜场合,未曾安立动议,便先行宣说羯磨,之后才安立动议。如是,以此五种方式,因宣说故,诸羯磨败坏。因此说:“羯磨如此而败坏,亦有因宣说而败坏者。”
Asamaye sāvetīti sāvanāya akāle anavakāse ñattiṃ aṭṭhapetvā paṭhamaṃyeva anussāvanakammaṃ katvā pacchā ñattiṃ ṭhapeti. Iti imehi pañcahākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti. Tenāha – ‘‘evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi cā’’ti.
3023如此,显示了由宣说所引生的羯磨败坏之后,进而指示由界所引生的羯磨败坏,其方式正如布萨犍度解说中所说,因此说:“以十一种……乃至……由我。”羯磨的过失,即是羯磨的过失性。此为第一类。
3023. Evaṃ anussāvanato kammavipattiṃ dassetvā sīmato kammavipatti uposathakkhandhakakathāya vuttanayā evāti tameva atidisanto āha ‘‘ekādasahi…pe… mayā’’ti. Kammadosoyeva kammadosatā. Tāva paṭhamaṃ.
3024-7如此,通过界的方式指出并显示了业的败坏之后,现在为了以众的方式显示,而说“以四众”等。“业适格者”在此处,为“四位本性者”之略。如说:“在四众所作的业中,四位本性比丘是业适格者。”在此,所谓本性者,是指未被举罪、未被驱出、戒清净的四位比丘。业适格者,即堪任此业者、相应者、主人。若无他们,该业便不能完成,他们的意欲或清净亦不成就。“未到”者,指未达众中一臂范围之内。“意欲”在此处,是“应受意欲者”之略。如说:“其余的本性者是应受意欲者。”以此表明此义:“其余者,纵有千人之多,若为共住者,则皆为应受意欲者;给出意欲清净之后,无论来或不来,业皆成立。”“现前”者,即已成为现前者。
3024-7. Evaṃ sīmato kammavipattiṃ atidesato dassetvā idāni parisavasena dassetumāha ‘‘catuvaggenā’’tiādi. Kammapattāti ettha ‘‘cattāro pakatattā’’ti seso. Yathāha – ‘‘catuvaggakaraṇe kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammapattā’’ti (pari. 497). Ettha ca pakatattā nāma anukkhittā anissāritā parisuddhasīlā cattāro bhikkhū. Kammapattā kammassa arahā anucchavikā sāmino. Na tehi vinā taṃ kammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti. Anāgatāti parisāya hatthapāsaṃ anāgatā. Chandoti ettha ‘‘chandārahāna’’nti seso. Yathāha ‘‘avasesā pakatattā chandārahā’’ti. Iminā ayamattho dīpito hoti – ‘‘avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā mā vā, kammaṃ pana tiṭṭhatī’’ti. Sammukhāti sammukhībhūtā.
“三支”者,即具备业适格者之不来、不持意欲及反对这三支。过失,以业败坏为相。“由众而有”者,即依众而生。
Tivaṅgikoti kammapattānāgamanachandānāharaṇapaṭikkosanasaṅkhātaaṅgattayayutto. Doso kammavipattilakkhaṇo. Parisāya vasā siyāti parisavasena hoti.
“反对”者,即表示反对。在第二类四众业中,二支过失依众而生,如此连接。
Paṭisedhentīti paṭikkosanti. Dutiye catuvaggike kamme duvaṅgiko doso parisāya vasā siyāti yojanā.
在此,于第三处的四众僧团中,唯以“反对”为过失,而无其余众的过失;因此,这一种依于众的支分过失而存在,这是关联。由于第二处所开示的是具足二支的众过失,故称为“第二”。同样,由于于第三处所开示的,应当知道是具足一支的第三。为了将这一理趣同样地指示于五众等三种僧团,所以说“如是……乃至……于三种中亦”。以“等”字含摄十众、二十众的僧团。
Ettha etasmiṃ tatiye catuvaggike paṭikkosova atthi, na itare parisadosāti ekaṅgiko doso parisāya vasā siyāti yojanā. Duvaṅga yuttaparisādosassa dutiyaṃ desitattā duvaṅga yuttaparisādoso ‘‘dutiyo’’ti vutto. Tathā tatiyaṃ desitattā ekaṅgayutto tatiyo veditabbo. Imameva nayaṃ pañcavaggādisaṅghattayassa atidisanto āha ‘‘evaṃ…pe… tividhesupī’’ti. Ādi-saddena dasavaggavīsativaggasaṅghānaṃ gahaṇaṃ.
30283028. 如此,为了显示在四种僧团中,依四种三法,由众所导致的羯磨败坏有十二种,而说“第四种”等。依随释而确立:“应有十、二”。此关联为:依众而有的第四种过失,应有十与二,即十二种。所谓“于此”,是指在这些由“由事”等所阐述的五种羯磨过失中,为处格表别。“依众”,则是所应别出者。“诸羯磨”,指求听等四种。在此,对于应以四众等进行的种种羯磨中,凡是以本性者宣说甘马语而完成的,才是由适合作羯磨之人所成的。除了本性者外,若以非本性者而仅宣说甘马语,由于缺乏非本性者与羯磨适格者的相状,且甘马语未被适格者宣说,应知其以“未宣说”的过失而成为败坏。正因如此,古代的持律长老们为了去除对羯磨败坏的疑虑,会由二人或三人一起宣说甘马语。这便是此处的要义,详说则须从《附随》末尾的圣典或注疏中撷取。
3028. Evaṃ catūsu saṅghesu catunnaṃ tikānaṃ vasena parisato kammavipattiyā dvādasavidhataṃ dassetumāha ‘‘catutthikā’’ti. Anuvādena ‘‘dasa dve siyu’’nti vidhīyati. Parisāvasā catutthikā dosā dasa dve dvādasa siyunti yojanā. Etthāti etesu ‘‘vatthuto’’tiādinā vuttesu pañcasu kammadosesu, niddhāraṇe bhummaṃ. ‘‘Parisāvasā’’ti idaṃ niddhāretabbaṃ. Kammānīti apalokanādīni cattāri. Ettha ca catuvaggādikaraṇīyesu kammesu pakatattena kammavācaṃ sāvetvā katameva kammaṃ kammapattena kataṃ hoti. Kammapatte pakatatte ṭhapetvā apakatattena kenaci, kevaleneva kammavācaṃ sāvetvā kataṃ apakatattakammapattalakkhaṇābhāvā, kammapattena ca kammavācāya assāvitattā anussāvanadosena vipannaṃ hotīti veditabbaṃ. Teneva porāṇakavinayadharattherā kammavipattisaṅkāparihāratthaṃ dvīhi tīhi ekato kammavācaṃ sāvayanti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana parivārāvasāne pāḷiyā (pari. 482 ādayo) vā aṭṭhakathāya (pari. aṭṭha. 482 ādayo) ca gahetabbo.