药犍度论释
Bhesajjakkhandhakakathāvaṇṇanā
2665“居士地、认可地、举砖边际地、牛卧地——此四种为净地”,这是世尊所说,应当如此连接。
2665. Gahapatissa bhūmi, sammutibhūmi, ussāvanantikābhūmi, gonisādibhūmīti kappiyabhūmiyo catasso hontīti vuttā bhagavatāti yojanā.
2666“如何作净?”——“诸比丘,我允许四种净地:举砖边际、牛卧处、居士、认可。”如是举出四种地后,为显示它们的共相,而说“属于僧团的”等。应连接为:属于僧团的、为住处而造的房屋,或属于比丘的、为住处而造的房屋。“应作净”者,即应作成净处。“适合共宿”者,指以完全覆盖、完全围绕等相为特征,而适合共宿。
2666. Kathaṃ kappiyaṃ kattabbanti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammuti’’nti (mahāva. 295) evaṃ catasso bhūmiyo uddharitvā tāsaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ dassetumāha ‘‘saṅghassā’’tiādi. Saṅghassa santakaṃ vāsatthāya kataṃ gehaṃ vā bhikkhuno santakaṃ vāsatthāya kataṃ gehaṃ vāti yojanā. Kappiyaṃ kattabbanti kappiyaṭṭhānaṃ kattabbaṃ. Sahaseyyappahonakanti sabbacchannaparicchannādilakkhaṇena sahaseyyārahaṃ.
2667现在为如实显示四种地的各自形态,而说“除了”等。除了比丘之外,凡由其他人为了净地的目的而给予的,或属于他们的房舍——这就称为居士地。如此连接。
2667. Idāni catassopi bhūmiyo sarūpato dassetumāha ‘‘ṭhapetvā’’tiādi. Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññehi kappiyabhūmiyā atthāya dinnaṃ vā tesaṃ santakaṃ vā yaṃ gehaṃ, idaṃ eva gahapatibhūmi nāmāti yojanā.
2668凡由僧团以白二甘马语认可的小屋,即名为认可地。在认可时,即使不说甘马语而作求听,也是允许的。如此连接。
2668.Yā pana kuṭi saṅghena sammatā ñattidutiyāya kammavācāya, sā sammutikā nāma. Tassā sammannanakāle kammavācaṃ avatvā apalokanaṃ vā kātuṃ vaṭṭatevāti yojanā.
2669-70在安置第一块砖、第一块石、第一根柱或第一墙基时,当他人举起来安置之际,从四周围绕,不断说“我们作净屋,我们作净屋”而触摸;或自己举起来安置砖、石、柱、墙基,此即举砖边际小屋,应作如是连结。
2669-70. Paṭhamaiṭṭhakāya vā paṭhamapāsāṇassa vā paṭhamatthambhassa vā ādi-ggahaṇena paṭhamabhittipādassa vā ṭhapane paresu manussesu ukkhipitvā ṭhapentesu samantato parivāretvā ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti abhikkhaṇaṃ vadantehi āmasitvā vā sayameva ukkhipitvā vā iṭṭhakā ṭhapeyya pāsāṇo vā thambho vā bhittipādo vā ṭhapeyya ṭhapetabbo, ayaṃ ussāvanantikā kuṭīti yojanā.
2671“砖等的安置处”,是指第一块砖等在地面上的安置处。“说”,是指那些说“我们作净屋,我们作净屋”的人。“同时则允许”,意即同一时刻方为允许。由此指出注疏的决断:“若话语尚未说完时柱已安置,或柱尚未安置时话语已说完,则净屋未成。”
2671.Iṭṭhakādipatiṭṭhānanti paṭhamiṭṭhakādīnaṃ bhūmiyaṃ patiṭṭhānaṃ. Vadatanti ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vadantānaṃ. Samakālaṃ tu vaṭṭatīti ekakālaṃ vaṭṭati, iminā ‘‘sace hi aniṭṭhite vacane thambho patiṭṭhāti, appatiṭṭhite vā tasmiṃ vacanaṃ niṭṭhāti, akatā hoti kappiyakuṭī’’ti (mahāva. aṭṭha. 295) aṭṭhakathāvinicchayo sūcito.
2672园林,若全然无围篱,或大部分无围篱,这两种情况皆被通达律藏的智者称为“牛卧处”。因为无有遮止进入,牛进入后可坐卧其中,故有此称,应作如是连结。
2672. Ārāmo sakalo aparikkhitto vā yebhuyyato aparikkhitto vāti duvidhopi viññūhi vinayadharehi ‘‘gonisādī’’ti vuccati. Pavesanivāraṇābhāvena paviṭṭhānaṃ gunnaṃ nisajjāyogato tathā vuccatīti yojanā.
2673为显明意趣,故说“于此,已煮者”等。“食物”即前二时段。由“食物”一词,显明非食物的其余二时段,即使在不净屋内居住或烹煮,亦皆开许。
2673. Payojanaṃ dassetumāha ‘‘ettha pakkañcā’’tiādi. Āmisanti purimakālikadvayaṃ. ‘‘Āmisa’’nti iminā nirāmisaṃ itarakālikadvayaṃ akappiyakuṭiyaṃ vutthampi pakkampi kappatīti dīpeti.
2674-5这些净屋何时成为舍弃基址者?为此,说“依止于柱等者”等。若某净屋依止于柱等而确立,当那些柱等被移除时,它仍可依止于其他柱等,此为连接;当一切柱等悉被移除时,彼即成为舍弃基址者。牛卧处屋若有围篱等,也可成为舍弃基址者。所谓“有围篱”,据《古伦地大疏》等所说:“园林纵使仅半围篱,或大部分有围篱,亦名为有围篱”,故非仅指全围篱,半围篱及大部分围篱亦当摄入。
2674-5. Imā kappiyakuṭiyo kadā jahitavatthukā hontīti āha ‘‘ussāvanantikā yā sā’’tiādi. Yā ussāvanantikā yesu thambhādīsu adhiṭṭhitā, sā tesu thambhādīsu apanītesu tadaññesupi thambhādīsu tiṭṭhatīti yojanā.
当一切柱等悉被移除时,彼即成为舍弃基址者,此为连接。牛卧处屋若有围篱等,也可能成为舍弃基址者。所谓“有围篱”,因《古伦地大疏》等中说:“园林纵使仅半围篱,或大部分有围篱,亦名为有围篱”,故不仅限于全围篱,半围篱及大部分围篱亦当摄受。
Sabbesu thambhādīsu apanītesu sā jahitavatthukā siyāti yojanā. Gonisādikuṭi parikkhittā vatiādīhi jahitavatthukā siyā. Parikkhittāti ca ‘‘ārāmo pana upaḍḍhaparikkhittopi bahutaraṃ parikkhittopi parikkhittoyeva nāmā’’ti (mahāva. aṭṭha. 295) kurundimahāpaccariyādīsu vuttattā na kevalaṃ sabbaparikkhittāva, upaḍḍhaparikkhittāpi yebhuyyaparikkhittāpi gahetabbā.
"其余"者,指居士所认可的小屋。所谓"以屋顶毁坏而成为舍弃基址者",这是连接。"屋顶毁坏",于此是指"只留下椽子量"的残余。若椽子之上尚有任何一片瓦圈,则仍守护。如果这四种净地都不存在,应当如何?应施与未受具足戒者,作为他的物品而受用。
Sesāti gahapatisammutikuṭiyo. Chadananāsato jahitavatthukā siyunti yojanā. Chadananāsatoti ettha ‘‘gopānasimattaṃ ṭhapetvā’’ti seso. Sace gopānasīnaṃ upari ekampi pakkhapāsamaṇḍalaṃ atthi, rakkhati. Yatra panimā catassopi kappiyabhūmiyo natthi, tattha kiṃ kātabbaṃ? Anupasampannassa datvā tassa santakaṃ katvā paribhuñjitabbaṃ.
2676除比丘之外,从其他人手中受取、属于他们的积存物以及内住物,对比丘皆是听许的,这是连接。
2676. Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññesaṃ hatthato paṭiggaho ca tesaṃ sannidhi ca tesaṃ antovutthañca bhikkhussa vaṭṭatīti yojanā.
2677若属于比丘所有,或属于僧团所有,而处于不净地、可供共宿的房舍中,其内住、内煮之物,比丘不得受用。若属于比丘尼所有,或属于僧团所有,处于不净地、可供共宿的房舍中,其内住、内煮之物,比丘尼不得受用。应这样连接:这对比丘与比丘尼两者皆不许可。
2677. Bhikkhussa santakaṃ saṅghikampi vā akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe antovutthañca antopakkañca bhikkhussa na vaṭṭati. Bhikkhuniyā santakaṃ saṅghikampi vā akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe antovutthañca antopakkañca bhikkhuniyā na vaṭṭatīti evaṃ ubhinnaṃ bhikkhubhikkhunīnaṃ na vaṭṭatīti yojanā.
2678“不净屋”即不净之屋,意谓注疏中所说的“在不净地、可共宿的屋中”,也就是不净地之义。“等”字则摄取了生酥、油、蜜、糖。
2678.Akappakuṭiyāti akappiyakuṭiyā, ‘‘akappiyabhūmiyaṃ sahaseyyappahonake gehe’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttāya akappiyabhūmiyāti attho. Ādi-saddena navanītatelamadhuphāṇitānaṃ gahaṇaṃ.
2679应连接为:比丘与那些“屋内住的”生酥等七日药一同煮制的尽形寿药,若无肉,则于七日内受用为许可。
2679.Teheva antovutthehi sappiādīhi sattāhakālikehi saha bhikkhunā pakkaṃ taṃ yāvajīvikaṃ nirāmisaṃ sattāhaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭatevāti yojanā.
2680应连接为:若自己煮食的尽形寿药与肉混合而受用,便既食用了“屋内住的”,更何况食用了自己煮的。由于尽形寿药与肉混合而具有了肉的性质,故称为“屋内住的”。
2680.Pakkaṃ sāmaṃpakkaṃ taṃ yāvajīvikaṃ sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ paribhuñjati, antovutthañca bhuñjati, kiñca bhiyyo sāmaṃpakkañca bhuñjatīti yojanā. Yāvajīvikassa āmisasaṃsaṭṭhassa āmisagatikattā ‘‘antovuttha’’nti vuttaṃ.
2682水不是时限药,因为它不在四种时限药的范畴之内。
2682. Udakaṃ na hoti kālikaṃ catūsu kālikesu asaṅgahitattā.
2683应作如下联结:三种时限药——时限药、夜分药、七日药——仅就受取而言,若各自超过自己的时限而被食用,便成有罪;而第三种七日药若超过七日,因为成为舍堕事,即使未被食用也成有罪。
2683.Tikālikā yāvakālikā yāmakālikā sattāhakālikāti tayo kālikā paṭiggahavaseneva attano attano kālaṃ atikkamitvā bhuttā dosakarā honti, tatiyaṃ sattāhātikkame nissaggiyapācittiyavatthuttā abhuttampi dosakaranti yojanā.
“已食者方为有罪”一语,以此显示:前两种时限药——即时限药与夜分药——受取之后,仅因超过时限并不构成犯罪之因,唯有被食用时才会构成。而七日药则因超过时限,纵然未被食用,也会构成犯罪之因。为了彰显其中七日药独有的特点,故说“未食者,第三亦然”。此处“亦”字是“唯”的意思。至于尽形寿药,受取后尽形寿受用,若未与其他时限药相混合,则不成为过失之因,因此这里没有将其摄入。
‘‘Bhuttā dosakarā’’ti iminā purimakālikadvayaṃ paṭiggahetvā kālātikkamanamattena āpattiyā kāraṇaṃ na hoti, bhuttameva hoti. Sattāhakālikaṃ kālātikkamena aparibhuttampi āpattiyā kāraṇaṃ hotīti dīpeti. Tesu sattāhakālikeyeva visesaṃ dassetumāha ‘‘abhuttaṃ tatiyampi cā’’ti. Ca-saddo tu-saddatthe. Yāvajīvikaṃ pana paṭiggahetvā yāvajīvaṃ paribhuñjiyamānaṃ itarakālikasaṃsaggaṃ vinā dosakaraṃ na hotīti na gahitaṃ.
2684芒果等词,本是树木之名,亦用于指称其各自果实。此处依近用义,指由这些果实制成的饮料,故说“即视为饮料”。所谓“果渣”,指骨蕉饮。“汁液”,指其他蕉类饮。“蜜”,指葡萄果的汁液。“葡萄”,指于冷水中捣碎葡萄果所成之饮料。所谓“沙卢咖饮”,即是以红莲、青莲等之沙卢咖捣碎制成的饮料。在圣典与注疏中,为显示复合,沙卢咖一词以长音形式出现,故依偈颂格律“沙卢、帕鲁萨咖及”而作短音。
2684. Ambādayo saddā rukkhānaṃ nāmabhūtā taṃtaṃphalepi vattamānā idha upacāravasena tajje pānake vuttā, tenevāha ‘‘pānakaṃ mata’’nti. Cocaṃ aṭṭhikakadalipānaṃ. Mocaṃ itarakadalipānaṃ. Madhūti muddikaphalānaṃ rasaṃ. Muddikāti sītodake madditānaṃ muddikaphalānaṃ pānaṃ. ‘‘Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapāna’’nti pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāya (mahāva. aṭṭha. 300) ca sālūka-saddassa dīghavasena saṃyogadassanato ‘‘sālu phārusakañcā’’ti gāthābandhavasena rasso kato.
沙卢咖:指睡莲、莲花等的果汁。然而在《小学处注释》中说:“所谓沙卢咖饮,即是用红莲、青莲等的花粉花蕊制成的饮料。”关于“帕鲁萨咖”等,义疏中说:“是一种树木。”其果汁即名帕鲁萨咖。此八种果实之汁液,若与水混合则许可,于冷水中捣碎、澄清无渣者亦许可;但未与水混合的汁液,则属于非时药。
Sālūkaṃ kumuduppalānaṃ phalarasaṃ. Khuddasikkhāvaṇṇanāyaṃ pana ‘‘sālūkapānaṃ nāma rattuppalanīluppalādīnaṃ kiñjakkhareṇūhi katapāna’’nti vuttaṃ. ‘‘Phārusaka’ntiādīsu eko rukkho’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ. Tassa phalaraso phārusakaṃ nāma. Etesaṃ aṭṭhannaṃ phalānaṃ raso udakasambhinno vaṭṭati, sītudake maddito pasanno nikkasaṭova vaṭṭati, udakena pana asambhinno raso yāvakāliko.
2685“果”:指芒果等果实。“连所依的受取”:即对作为饮料所依之果实的受取。“饮料依此而住”故为所依,即果实;与所依共成故为连所依,即饮料;对连所依的受取,即连所依之受取。由于连所依的受取即是其所依的受取,故说“对作为饮料所依之果实的受取”。
2685.Phalanti ambādiphalaṃ. Savatthukapaṭiggahoti pānavatthukānaṃ phalānaṃ paṭiggaho. Vasati ettha pānanti vatthu, phalaṃ, vatthunā saha vaṭṭatīti savatthukaṃ, pānaṃ, savatthukassa paṭiggaho savatthukapaṭiggaho. Savatthukassa paṭiggahaṃ nāma vatthupaṭiggahaṇamevāti katvā vuttaṃ ‘‘pānavatthukānaṃ phalānaṃ paṭiggaho’’ti.
2686因所谓“善捣碎后”之故,故“芒果”即指生芒果的果实。“于水中”者,即于冷水之中。“浸出”者,即已滤出。“制作后”者,即以蜂蜜等加工之后。如说:“应以当日所受之蜂蜜、糖、樟脑等调和制作。”关于“许可饮用”,此处之决断为:“如此制作而成者,唯午前许可;若由未达上者制作而得,于午前受取,午前有食物时尚可受用,午后无食物时亦可受用,乃至翌日明相出现皆许。此规则于一切饮料中亦然。”注疏中如是说。
2686. ‘‘Sukoṭṭetvā’’ti vuccamānattā ‘‘ambapakka’’nti āmakameva ambaphalaṃ vuccati . Udaketi sītodake. Parissavaṃ parissāvitaṃ. Katvāti madhuādīhi abhisaṅkharitvā. Yathāha – ‘‘tadahupaṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 300). Pātuṃ vaṭṭatīti ettha vinicchayo ‘‘evaṃ kataṃ purebhattameva kappati, anupasampannehi kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭatiyeva. Esa nayo sabbapānesū’’ti aṭṭhakathāyaṃ vutto.
2687“于其余饮料中亦”者,即于阎浮果汁等饮料中亦然。
2687.Sesapānakesupīti jambupānakādīsupi.
2688甘蔗汁,因被含摄于此而在此说明,并非因为它是非时药,实际上它正是七日药。
2688. Ucchuraso antogadhattā idha vutto, na pana yāmakālikattā, so pana sattāhakālikoyeva.
2689“摩度咖汁”即摩度咖花之汁。此处,无论是用火煮还是日晒而成的摩度咖花汁,午后皆不应饮用。即便是午前,若取此汁制成酒,则从一开始便不应饮。然而,摩度咖花本身——无论是鲜花、干花,或是炒制而成的,以及用它所制成的糖浆——只要尚未进入酿酒阶段,在午前一切许饮。
2689.Madhukassa rasanti madhukapupphassa rasaṃ. Ettha madhukapuppharaso aggipāko vā hotu ādiccapāko vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati. Purebhattampi yaṃ pānaṃ gahetvā majjaṃ karonti, so ādito paṭṭhāya na vaṭṭati. Madhukapupphaṃ pana allaṃ vā sukkhaṃ vā bhajjitaṃ vā tena kataphāṇitaṃ vā yato paṭṭhāya majjaṃ na karonti, taṃ sabbaṃ purebhattaṃ vaṭṭati.
“熟者之汁”即已经成熟的时药之汁。应这样连接:一切叶汁都称为非时药。注疏中所言“非时药叶之汁唯午前许饮”,正是指此。
Pakkaḍākarasanti pakkassa yāvakālikassa rasaṃ. Sabbo pattaraso yāmakāliko vuttoti yojanā. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘yāvakālikapattānañhi purebhattaṃyeva raso kappatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 300) imameva sandhāya vuttaṃ.
2690“除了七种谷物及与其随顺的果生汁,一切果生汁在非时——即称为夜分药时——依随顺而受用,是允许的。”应如此连接。
2690. Sānulomānaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ phalajaṃ rasaṃ ṭhapetvā sabbo phalajo raso vikāle yāmasaññite anulomato paribhuñjituṃ anuññātoti yojanā.
2691非时药叶在冷水中搓揉制成的汁液,亦属未煮;若经日晒而成者,于非时亦许受用。应如此连结。
2691. Yāvakālikapattānaṃ sītudake madditvā kato rasopi apakko, ādiccapākopi vikāle pana vaṭṭatīti yojanā.
2692-3为显示七谷顺类的自身特性,故说“多罗、槟榔、椰子”等。“其余”指绿豆等。以“七谷之顺类”一语,显示这些汁液为时药,于名为非时之时不许受用。
2692-3. Sattadhaññānulomāni sarūpato dassetumāha ‘‘tālañcanāḷikerañcā’’tiādi. Aparaṇṇaṃ muggādi. ‘‘Sattadhaññānulomika’’nti iminā etesaṃ raso yāvakāliko yāmakālasaṅkhāte vikāle paribhuñjituṃ na vaṭṭatīti dasseti.
2695如是诸小果之汁液,因随顺八种饮料,故于随顺者、非时药随顺者之中,已作指示、已作说明。应如此连结。
2695. Evamādīnaṃ khuddakānaṃ phalānaṃ raso pana aṭṭhapānānulomattā anulomike yāmakālikānulomike niddiṭṭho kathitoti yojanā.
2696于此世间,除随顺谷物所出之果味外,再无他种非时药所不摄之果汁——此为连接:显示一切果汁唯是非时药。
2696.Idha imasmiṃ loke sānulomassa dhaññassa phalajaṃ rasaṃ ṭhapetvā ayāmakāliko añño phalaraso natthīti yojanā, sabbo yāmakālikoyevāti dīpeti.