〈布萨犍度〉论释
Uposathakkhandhakakathāvaṇṇanā
2551-2远离十一种结界之失、具足三种成就、将标相连结而获认可者,此即名为“结界”——这是文句的连结。其中,过小、过大、标相断、影标相、无标相、立于界外认可、于河中认可、于海中认可、于自然湖认可、以界坏界认可、以界覆界认可——由“以此十一种方式,界之业处失败”(《附随》486)之说故,此十一种称为失败界,即所说为失败界。
2551-2. Yā ekādasahi sīmāvipattīhi vajjitā tisampattisaṃyutā nimittena nimittaṃ ghaṭetvā sammatā, sā ayaṃ baddhasīmā nāma siyāti yojanā. Tattha atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti ‘‘imehi ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti (pari. 486) vacanato imā ekādasa vipattisīmāyo nāma, vipannasīmāti vuttaṃ hoti.
其中,“过小”是指二十一位比丘无法坐下之处。“过大”是指即使以毛发尖端的微量超出三由旬,也被认可之处。“断标相”,是指未连贯的标相。若在东方确立标相后,依次于南方、西方、北方确立标相,再回到东方,将最初所确立者重新标示并最终确立,这是允许的,如此即名“不断标相”。然而,若依次标示后,就在北方确立标相并以此作结,则称为“断标相”。另一种“断标相”,是指以不合标准的标相——如心材树、树桩、沙堆或蚁堆中的任何一种,作为中间的一处标相而被认可。“影标相”,是指以山影等任何影子作为标相而被认可。“无标相”,是指完全未设立任何标相而被认可。“立于界外而认可”,是指在标示标相之后,由站在标相之外的人而认可。
Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahatī nāma yā antamaso kesaggamattenāpi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati. Puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya, pacchimāya, uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā nāma hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjavālikāpuñjānaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatacchāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā.
“于河中、于海中、于自然湖中认可”,是指在河、海、自然湖泊等处认可结界。即使如此认可,依“诸比丘,一切河流非界,一切海非界,一切自然湖非界”(《大品》148)的教言,实为未认可。“以界破坏界而认可”,是指以一方的结界破坏他方的结界而认可。例如,旧寺院东方有芒果树与阎浮树两树,枝叶交杂,其中阎浮树位于芒果树偏西的部位。旧寺院的界以阎浮树为内、以芒果树为标相而结。其后,若在该寺院东方另建寺院,结界比丘们以那棵芒果树为内、以阎浮树为标相而结,则界与界相互破坏。“以界覆盖界而认可”,是指以一方的结界覆盖他方的结界而认可。若将他方结界的全部或部分包含在内而认可自己的界,则称为“界被界覆盖”。如此,远离这十一种有过失的界,便是其义。
Nadiyā samudde jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 148) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū, vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmā ajjhottharitā nāma hotīti. Iti imāhi ekādasahi vipattisīmāhi vajjitāti attho.
“具足三种成就”,是指具备标相成就、众成就、甘马语成就这三种成就。其中,“具足标相成就”,是指在所谓山标相、石标相、林标相、树标相、道标相、蚁堆标相、河标相、水标相(《大品》138)这八种标相中,于各方位取得适当的所依,并以“东方以何为标相?尊者,以山。此山为标相”等方式,正确标示而认可。
Tisampattisaṃyutāti nimittasampatti, parisāsampatti, kammavācāsampattīti imāhi tīhi sampattīhi samannāgatā. Tattha nimittasampattiyuttā nāma ‘‘pabbatanimittaṃ, pāsāṇanimittaṃ, vananimittaṃ, rukkhanimittaṃ, magganimittaṃ, vammikanimittaṃ, nadinimittaṃ, udakanimitta’’nti (mahāva. 138) evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante, eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā.
具足众成就,是指以最低限度由四位比丘集会时,凡在该村境内已结界的界内,或不越入河、海、天然湖而住的所有比丘,将他们全部纳入手臂所及之处,或者取得他们的意欲,以此方式达成认可。
Parisāsampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadisamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā, chandaṃ vā āharitvā sammatā.
具足甘马语成就,是指依“尊者们,请僧团听我说:凡四周的标相已告示……”等(《大品》139)所阐明的方式,以清净的白二甘马语而达成认可。如此,超越了十一种失坏的界,具足三种成就,将标相与标相连结后而认可的界,应知即是结界。
Kammavācāsampattiyuttā nāma ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā’’tiādinā (mahāva. 139) nayena vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Evaṃ ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ ghaṭetvā sammatā sīmā baddhasīmāti veditabbā.
2553-4“破、共住、不离”等是为起始——即以这些为起始,或者说,凡以这些为起始的诸界,便称为“破共住不离等”。它们或以这些而作区分,即称为“破共住等分类”。由此破共住等的分类,而有破界、共住界、不离界。这些界,由这些(破、共住、不离)作为能作之缘或作为因。在共住与不离之间,被分隔而不与它们混杂的界,称为“破界”。共住比丘们共同举行布萨等共住所作的界,称为“共住界”。至于不离的特性,将以“结后”等语说明。如此,所结之界有三种,也就是说,所结之界说为三种。
2553-4. Khaṇḍasamānasaṃvāsaavippavāsā ādayo ādibhūtā, ādimhi vā yāsaṃ sīmānaṃ tā khaṇḍasamānasaṃvāsāvippavāsādī, tāsaṃ, tāhi vā pabhedo khaṇḍasamānasaṃvāsādibhedo, tato khaṇḍasamānasaṃvāsādibhedato, khaṇḍasīmā, samānasaṃvāsasīmā, avippavāsasīmāti imāsaṃ sīmānaṃ etāhi vā karaṇabhūtāhi, hetubhūtāhi vā jātena vibhāgenāti vuttaṃ hoti. Samānasaṃvāsāvippavāsānamantare khaṇḍā paricchinnā tāhi asaṅkarā sīmā khaṇḍasīmā nāma. Samānasaṃvāsehi bhikkhūhi ekato uposathādiko saṃvāso ettha karīyatīti samānasaṃvāsā nāma. Avippavāsāya lakkhaṇaṃ ‘‘bandhitvā’’tiādinā vakkhati. Iti baddhā tidhā vuttāti evaṃ baddhasīmā tippabhedā vuttā.
「水掷」一语,是在表因的意义上用作从格。七种内部界的总集名为「七内部」,以及从他们(而有)等。「未结界亦三种」是文句的连结。「于彼」即指在那三种未结界中。「村限」者,是指于一切方向划定界限后,规定「此地区之税为如此」而依税所限定的村域。如(注疏)所说:「在那个地区,该村之人受持供养,此区域不论大小,即计为『村界』。又如在某一村田范围内,划定一处区域为『此是别村』,国王赐与某人,彼处即成为别村界。」
Udakukkhepāti hetumhi nissakkavacanaṃ. Sattannaṃ abbhantarānaṃ samāhārā sattabbhantarā, tatopi ca. Abaddhāpi tividhāti sambandho. Tatthāti tāsu tīsu abaddhasīmāsu. Gāmaparicchedoti sabbadisāsu sīmaṃ paricchinditvā ‘‘imassa padesassa ettako karo’’ti evaṃ karena niyamito gāmappadeso. Yathāha – ‘‘yattake padese tassa gāmassa bhojakā baliṃ haranti , so padeso appo vā hotu mahanto vā, ‘gāmasīmā’tveva saṅkhyaṃ gacchati. Yampi ekasmiṃyeva gāmakkhette ekaṃ padesaṃ ‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyevā’’ti (mahāva. aṭṭha. 147).
「村界」一词,同时也包含了城界。如(注疏)所说:「在此,以『村』的摄受,城亦已被摄受在内。」(《大品注》147)由于聚落界已另外单独宣说,故不应于此处言其摄受。律藏中已说:「若依止村或聚落而住,彼村之村界,或彼聚落之聚落界,即于彼处成为共住、同一布萨。」因为此界之相已另作说明,所以仅以村界之相便得以标示。
‘‘Gāmaparicchedo’’ti iminā ca nagaraparicchedo ca saṅgahito. Yathāha – ‘‘gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hotī’’ti (mahāva. aṭṭha. 147). Nigamasīmāya visuṃyeva vuttattā tassā idha saṅgaho na vattabbo. Vuttañhi pāḷiyaṃ ‘‘yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati. Yā tassa vā gāmassa gāmasīmā, nigamassa vā nigamasīmā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekuposathā’’ti (mahāva. 147). Imissā visuṃyeva lakkhaṇassa vuttattā gāmasīmālakkhaṇeneva upalakkhitā.
2555于「生池」等语中,生池等的特征应如此了知:凡是不经挖掘、非人工所为而自然生成,四周涌来之水充满而住立的坑洞——于其中,如将叙述河的方式那般,雨季时水安止之处——这便名为「生池」。即使是由决河或决海所出之水冲成的坑洞,只要达到此相,那也是生池。至于海,显然可知。
2555.‘‘Jātassare’’tiādīsu jātassarādīnaṃ lakkhaṇaṃ evaṃ veditabbaṃ – yo pana kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vakkhamānappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khaṇito sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva. Samuddo pākaṭoyeva.
于如法诸王治世之时,乃至半月、十日、五日之中,天降雨水,云方消散其流即断,此不名为河。若于雨季四月之间,适逢甘霖,水流连绵不断,此处或有渡口或无渡口,依学处所说之相,有比丘尼覆三圆轮而未提起下衣渡河,其下衣纵仅湿一二指许,此水或流入海,或汇入池,从源起处,方名为「河」。
Yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadisaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa catumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekadvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nadī nāma.
「周围」者,即周边。「中等者」者,指力量中等之人。「水掷」者,依将述之法,以力掷水或沙,其所落之处所界定之内域。如赌徒掷木球,如是取水或沙于手,中等力士以全力掷之,此处所掷水或沙之落处,即名「水掷」。「水掷所标」者,以「水掷」为标示。
Samantatoti samantā. Majjhimassāti thāmamajjhimassa purisassa. Udakukkhepoti vakkhamānena nayena thāmappamāṇena khittassa udakassa vā vālukāya vā patitaṭṭhānena paricchinno antopadeso. Yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā thāmamajjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ, tattha yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukā vā patati, ayaṃ udakukkhepo nāmāti. Udakukkhepasaññitoti ‘‘udakukkhepo’’ti sallakkhito.
2556「于无村之阿兰若」者,指如温迪亚林野般无村落之大阿兰若。「周围七个投掷距离以内」者,从自所立处,周匝量计,其界域限定在七个投掷距离之内者,此即名为「七投掷距离以内」界。
2556.Agāmake araññeti viñjhāṭavisadise gāmarahite mahāaraññe. Samantato sattevabbhantarāti attano ṭhitaṭṭhānato parikkhipitvā satteva abbhantarā yassā sīmāya paricchedo, ayaṃ sattabbhantaranāmikā sīmā nāma.
2557「以掷骰之法」者:即如赌徒掷木骰之法。「投水者」者:即类似投水之法。
2557.Guḷukkhepanayenāti akkhadhuttakānaṃ dāruguḷukkhipanākārena. Udakukkhepakāti udakukkhepasadisavasena.
2558为显示此二种界的扩展次第,故说:「七掷石之内与投水之内,应从站立处向外。」「从站立处向外」者:谓从僧团站立之处向外,即应从僧团边界起,量七掷石之内,并作投水。
2558. Imāsaṃ dvinnaṃ sīmānaṃ vaḍḍhanakkamaṃ dassetumāha ‘‘abbhantarūdakukkhepā, ṭhitokāsā paraṃ siyu’’nti. Ṭhitokāsā paranti parisāya ṭhitaṭṭhānato paraṃ, parisapariyantato paṭṭhāya sattabbhantarā ca minitabbā, udakukkhepo ca kātabboti attho.
2559-60「界内」者:指以投水或七掷石所划定之范围内部。「离开一手之距而站立,或不超越彼界限而站立」——如是连结。其意为:为作界中间故,应留出一投水之距或仅七掷石之距,而不逾越地站立。
2559-60.Antoparicchedeti udakukkhepena vā sattabbhantarehi vā paricchinnokāsassa anto. Hatthapāsaṃ vihāya ṭhito vā paraṃ tattakaṃ paricchedaṃ anatikkamma ṭhito vāti yojanā, sīmantarikatthāya ṭhapetabbaṃ ekaṃ udakukkhepaṃ vā sattabbhantaraṃ eva vā anatikkamma ṭhitoti attho.
“破坏羯磨”者:站立于内界者,因使羯磨陷入别众状态而破坏羯磨;站立于外界、未超越限定范围者,若充作另一僧团的补数者,则会因导致界相混杂而破坏羯磨。因此,依注释之义理,若有人站在内界而离开了伸手可及处,应当使彼处于伸手可及处之内,或于划定的界限外侧作“中间界”。应当如此理解:站立而未越过那些界限者,若其所在之处不成另一羯磨的补数者,则不构成破坏羯磨。
Kammaṃ vikopetīti anto ṭhito kammassa vaggabhāvakaraṇato, bahi tattakaṃ padesaṃ anatikkamitvā ṭhito aññassa saṅghassa gaṇapūraṇabhāvaṃ gacchanto sīmāya saṅkarabhāvakaraṇena kammaṃ vikopeti. Iti yasmā aṭṭhakathānayo, tasmā so antosīmāya hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito hatthapāse vā kātabbo, sīmantarikatthāya paricchinnokāsato bahi vā kātabbo. Tattakaṃ paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhito yathāṭhitova sace aññassa kammassa gaṇapūrako na hoti, kammaṃ na kopetīti gahetabbaṃ.
2561-2「形狀」者,三角形之形狀。「標識」者,山等之標識。「方位宣說」者,以「東方有何標識」等之方位宣說。「限度」者,以三由旬為最大之限度。「清除後」者,於其所結界之村落田地,對住於其處之達上比丘,若住於已結界之精舍則不給予而令其前往界外,若住於未結界之精舍則引來應引來之手臂距離,使其餘者成為界外,於一切道路設置守護,如是所說。「界」者,片段界。
2561-2.Saṇṭhānanti tikoṭisaṇṭhānaṃ. Nimittanti pabbatādinimittaṃ. Disakittananti ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’ntiādinā disākittanaṃ. Pamāṇanti tiyojanaparamaṃ pamāṇaṃ . Sodhetvāti yasmiṃ gāmakkhette sīmaṃ bandhati, tattha vasante upasampannabhikkhū baddhasīmavihāre vasante sīmāya bahi gantuṃ adatvā, abaddhasīmavihāre vasante hatthapāsaṃ upanetabbe hatthapāsaṃ netvā avasese bahisīmāya katvā sabbamaggesu ārakkhaṃ vidahitvāti vuttaṃ hoti. Sīmanti khaṇḍasīmaṃ.
『形如何』,故說『三角形』等。『形如小鼓』者,謂中間窄、兩端寬,形如小鼓之狀。『形如華蓋、形如弓』,其中『形』字應分別各自連屬。『形如弓』者,謂形如張弓之狀。『形如姆丁鼓、形如車』,其中『譬喻』字應分別各自連屬。『形如姆丁鼓』者,謂中間寬、兩端細,此種樂器特稱為姆丁鼓,義謂如彼之狀。連屬為:『應結界』。
Kīdisanti āha ‘‘tikoṇa’’ntiādi. Paṇavūpamanti paṇavasaṇṭhānaṃ majjhe saṃkhittaṃ ubhayakoṭiyā vitthataṃ. ‘‘Vitānākāraṃ dhanukākāra’’nti ākāra-saddo paccekaṃ yojetabbo. Dhanukākāranti āropitadhanusaṇṭhānaṃ, ‘‘mudiṅgūpamaṃ sakaṭūpama’’nti upamā-saddo paccekaṃ yojetabbo. Mudiṅgūpamanti majjhe vitthataṃ ubhayakoṭiyā tanukaṃ turiyavisesaṃ mudiṅganti vadanti, tādisanti attho. Sīmaṃ bandheyyāti yojanā.
2563为显示山等可作为相的相所及,故说“山”等。如此连属,即是显示八种相。于此,应以简略方式了知相所及的情形:山有纯沙土、纯岩石、沙土岩石交杂三种(参见《疑惑度脱注》缘起说明;《大品注》第138页),凡此三种山,自大象大小以上,皆为相所及,小于此者则不适用。树林中,凡有实心或夹杂实心的树木达四五棵者,可作为相所及,不足此数者则不适用。岩石相中,铁锭亦归入岩石之列,因此凡任何岩石,上限以大象大小为准,下限以三十二巴拉重的石块大小为相所及,小于此者则不适用;然而,石板即使极大,亦适用。树木须为有生命、有实心且植根于地者,即使高度仅八指、粗细如针柄,亦可为相所及,小于此者则不适用。道路,无论步行道还是车行道,凡穿越两三处村田,且为步行者或商旅车队所通行者,方为相所及,无人通行者则不适用。蚁丘,下限为当日所生、高八指、大小如牛角者,即为相所及,小于此者则不适用。水:凡不流动,而停留于坑、池、园池、湖泊、盐田、大海等处;乃至当时于地上新掘之坑中,以瓮运水灌满,能在甘马语诵完之前保持不动者,皆可作为相所及;其余流动之水,以及超出所定范围者
2563. Pabbatādinimittupaganimittāni dassetumāha ‘‘pabbata’’ntiādi. Iti aṭṭha nimittāni dīpayeti yojanā. Tatrevaṃ saṅkhepato nimittupagatā veditabbā – suddhapaṃsusuddhapāsāṇaubhayamissakavasena (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; mahāva. aṭṭha. 138) tividhopi hi pabbato hatthippamāṇato paṭṭhāya uddhaṃ nimittupago, tato omakataro na vaṭṭati. Antosārehi vā antosāramissakehi vā rukkhehi catupañcarukkhamattampi vanaṃ nimittupagaṃ, tato ūnataraṃ na vaṭṭati. Pāsāṇanimitte ayaguḷampi pāsāṇasaṅkhyameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo ukkaṃsena hatthippamāṇato omakataraṃ ādiṃ katvā heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo nimittupago, na tato khuddakataro. Piṭṭhipāsāṇo pana atimahantopi vaṭṭati. Rukkho jīvantoyeva antosāro bhūmiyaṃ patiṭṭhito antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo pariṇāhato sūcidaṇḍappamāṇopi nimittupago, na tato oraṃ vaṭṭati. Maggo jaṅghamaggo vā hotu sakaṭamaggo vā, yo vinivijjhitvā dve tīṇi gāmakkhettāni gacchati, tādiso jaṅghasakaṭasatthehi vaḷañjiyamānoyeva nimittupago, avaḷañjo na vaṭṭati. Heṭṭhimaparicchedena taṃdivasaṃ jāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇamattopi vammiko nimittupago, tato oraṃ na vaṭṭati. Udakaṃ yaṃ asandamānaṃ āvāṭapokkharaṇitaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, taṃ ādiṃ katvā antamaso taṅkhaṇaṃyeva pathaviyaṃ khate āvāṭe ghaṭehi āharitvā pūritampi yāva kammavācāpariyosānā saṇṭhahanakaṃ nimittupagaṃ, itaraṃ sandamānakaṃ, vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantaṃ, bhājanagataṃ vā na vaṭṭati. Yā abaddhasīmālakkhaṇe nadī vuttā, sā nimittupagā, aññā na vaṭṭatīti.
2564“于他们中”,此为表示抉择的位格。“三”,显示所应抉择之数目,藉此说明仅以一个或两个相结界,是不合格的。如所说:“如此商议,若以一个或两个相来结界,则所结之界为未结界”(《大品注》第138页)。“乃至百个”,此处“乃至(pi)”字应视为表可能性,藉此显示以二十个、三十个相来结界,则自无异议。
2564.Tesūti niddhāraṇe bhummaṃ. Tīṇīti niddhāritabbadassanaṃ, iminā ekaṃ vā dve vā nimittāni na vaṭṭantīti dasseti. Yathāha – ‘‘sā evaṃ sammannitvā bajjhamānā ekena, dvīhi vā nimittehi abaddhā hotī’’ti (mahāva. aṭṭha. 138). Satenāpīti ettha pi-saddo sambhāvanāyaṃ daṭṭhabbo, tena vīsatiyā, tiṃsāya vā nimittehi vattabbameva natthīti dīpeti.
2565“其上限为三由旬”,故称“三由旬之外”。由于“二十”等词既可表示数目本身,也可表示所计数之物,此处取表示数目之意,将“二十”一词与“二十一位比丘”连属,应知这是不同主语的表述。本应说“二十一”,但为配合偈颂格律而省略鼻化音,义谓:行僧团羯磨所需之二十人,加上一位有资格参与羯磨者,合计二十一位比丘。这是就坐者而言。就下限而言,凡能容纳二十一位比丘就坐之处,皆可于其上结界。
2565. Tiyojanaṃ paraṃ ukkaṭṭho paricchedo etissāti tiyojanaparā. ‘‘Vīsatī’’tiādīnaṃ saṅkhyāne, saṅkhyeyye ca vattanato idha saṅkhyāne vattamānaṃ vīsati-saddaṃ gahetvā ekavīsati bhikkhūnanti bhinnādhikaraṇaniddeso katoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Ekavīsati’’nti vattabbe gāthābandhavasena niggahītalopo, vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ bhikkhūnaṃ ekavīsatiṃ gaṇhantīti attho, idañca nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Heṭṭhimantato hi yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭatīti.
2566无论就上限还是下限,凡是大于或小于发梢之量的这两种界,都被日亲称为“非界”。如此连属。
2566. Yā ukkaṭṭhāyapi yā ca heṭṭhimāyapi kesaggamattatopi adhikā vā ūnā vā, etā dvepi sīmāyo ‘‘asīmā’’ti ādiccabandhunā vuttāti yojanā.
2567“遍举四方,宣说一切相”的意思是,在东方、东南方等所有方向,依各处所及之相,由持律者逐一询问:“东方以何者为相?”答:“以山为相,尊者。”再由持律者依“此山为相”等(《大品注》第138页)注疏所说的方法,将各相相互衔接,一一宣说。“白二甘马”则是以“诸尊者,请僧团听我言,如所宣说四方之诸相……”等(《大品》第139页)词句分析中所说的白二甘马。意为:具持律之能者,有此能力与资格。
2567.Samantato sabbameva nimittaṃ kittetvāti pubbadisānudisādīsu parito sabbadisāsu yathāladdhaṃ nimittopagaṃ sabbanimittaṃ ‘‘vinayadharena pucchitabbaṃ ‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’nti? ‘Pabbato, bhante’ti. Puna vinayadharena ‘eso pabbato nimitta’’ntiādinā (mahāva. aṭṭha. 138) aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena nimittena nimittaṃ ghaṭetvā kittetvā. Ñatti dutiyā yassāti viggaho, ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā’’tiādinā (mahāva. 139) padabhājane vuttena ñattidutiyena kammenāti attho. Arahati pahoti vinayadharoti adhippāyo.
2568“结界之后”,是指依前述特征之法,首先结成共住界之后。“无间”,是指不作事务间隔、不作时间拖延,此即所说之义。意旨在于:不给欲废除界别的反对者可乘之机。“之后”,是在共住界羯磨完成之后。“认可衣不离之后所结的,称为‘不离衣界’”,这是连属。
2568.Bandhitvāti yathāvuttalakkhaṇanayena samānasaṃvāsasīmaṃ paṭhamaṃ bandhitvā. Anantaranti kiccantarena byavahitaṃ akatvā, kālakkhepaṃ akatvāti vuttaṃ hoti, sīmaṃ samūhanitukāmānaṃ paccattikānaṃ okāsaṃ adatvāti adhippāyo. Pacchāti samānasaṃvāsasammutito pacchā. Cīvarāvippavāsakaṃ sammannitvāna yā baddhā, sā ‘‘avippavāsā’’ti vuccatīti yojanā.
其中,‘于认可衣不离之后所结者’,是指依‘诸尊者,请僧团听我说:凡僧团所结之界,共住、同布萨……乃至……除村与村界外,若僧团认可,便默然,我如是持’(《大品》144)所述方式,认可衣不离之后所结之界。此界被称为‘衣不离者’,因为住于其中的诸比丘不会生起离衣之相,故得此名;也就是说,这称为‘衣不离界’。
Tattha cīvarāvippavāsakaṃ sammannitvāna yā baddhāti ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekuposathā…pe… ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 144) vuttanayena cīvarena avippavāsaṃ sammannitvā yā baddhā. Sā avippavāsāti vuccatīti tattha vasantānaṃ bhikkhūnaṃ cīvarena vippavāsanimittāpattiyā abhāvato tathā vuccati, ‘‘avippavāsasīmā’’ti vuccatīti vuttaṃ hoti.
2569为显示注释书中所说‘任何具有河相的河流,即使标立标相后说“我们以此作结界”,也仍非界’等(《大品义注》147)之义,故说‘河……乃至……不遍满’;这是指不遍满,由于非界而不具有含容性,此是义。‘因此’,即由于不遍满的缘故。‘说’者,是说:‘诸比丘,一切河非界,一切海非界,一切自然湖非界。’
2569. ‘‘Yā kāci nadilakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’ti katāpi asīmāva hotī’’tiādikaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) aṭṭhakathānayaṃ dassetumāha ‘‘nadī…pe… na vottharatī’’ti, na pattharati sīmābhāvena byāpinī na hotīti attho. Tenevāti yena na vottharati, teneva kāraṇena. Abravīti ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) avoca.
2570虽然第八日也有布萨的名称,就天数而言,诸布萨日虽有超过,但此处唯取所意许的布萨而说‘唯九’。
2570. Aṭṭhamiyāpi uposathavohārattā dinavasena uposathānaṃ atirekattepi idha adhippeteyeva uposathe gahetvā āha ‘‘navevā’’ti.
2571-3为显示其类别,故说“十四日……乃至……羯磨布萨”。 “十四日”即十四之圆满,“十五日”即十五之圆满。然而,当僧团分裂时,依憍赏弥犍度所述的方式,接纳那位比丘后,僧团为平息此事而作和合时,依“应即刻作布萨,应诵巴帝摩卡”之语,则除十四日、十五日外,其他任何一日也可成为和合布萨。此处省略了“iti”一词。十四日、十五日与和合布萨——这三种布萨唯以日子指示,唯以日子所说,应如此连结。
2571-3. Te sarūpato dassetumāha ‘‘cātuddaso…pe… kammenuposathā’’ti. Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso. Pannarasannaṃ pūraṇo pannaraso. Yadā pana kosambakkhandhake (mahāva. 451 ādayo) āgatanayena bhinne saṅghe osārite tasmiṃ bhikkhusmiṃ saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghasāmaggiṃ karoti, tadā ‘‘tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti (mahāva. 475) vacanato ṭhapetvā cātuddasapannarase aññopi yo koci divaso sāmaggī uposathoti. Ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. Cātuddaso, pannaraso, sāmaggī ca uposathoti ete tayopi uposathā divaseneva niddiṭṭhā divaseneva vuttāti yojanā.
“僧团布萨”者,即应由僧团所行之布萨。“众布萨”“个人布萨”亦同此理。因所成就与能成就的关系可得,故于“僧团”等处,虽可作属格,而以处格指示。布萨是所成就,以业故;僧团、众、个人是能成就,以作者故。
Saṅgheuposathoti saṅghena kātabbauposatho. Gaṇepuggaluposathoti etthāpi eseva nayo. Sādhyasādhanalakkhaṇassa sambandhassa labbhamānattā ‘‘saṅghe’’tiādīsu sāmivacanappasaṅge bhummaniddeso. Uposatho sādhyo kammabhāvato, saṅghagaṇapuggalā sādhanaṃ kārakabhāvato.
“经之诵出”者,即“经诵出”,以此为名,故称“经诵出之名”。“以业”者,即依作用而言。
Suttassa uddeso suttuddeso, suttuddesoti abhidhānaṃ nāmaṃ yassa so suttuddesābhidhāno. Kammenāti kiccavasena.
2574“决定”一词,考虑到所指事物的语法性别,故以中性的“已说示”来表示。因为语法性别随所指之物而定,所以若指阳性或阴性,便相应配合为“巴帝摩卡已说示”“清净已说示”等。
2574. ‘‘Adhiṭṭhāna’’nti vāccaliṅgamapekkhitvā ‘‘niddiṭṭha’’nti napuṃsakaniddeso. Vāccaliṅgā hi tabbādayoti pātimokkho niddiṭṭho, pārisuddhi niddiṭṭhāti pumitthiliṅgena yojetabbā.
2575“已说”者,即根据“诸比丘,此五种巴帝摩卡诵出:说示序分后,其余应以所闻而使人听闻,此为第一巴帝摩卡诵出”等经文所宣说。为简要显示他们之诵出及自身之诵出,故说“序分”等语。“应使之听闻”一句中,省略了“以所闻”一词。“其余”者,即尚未诵出的部分。
2575.Vuttāti ‘‘pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā, nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso’’tiādinā (mahāva. 150) desitā, sayañca tesañca uddese saṅkhepato dassetumāha ‘‘nidāna’’ntiādi. Sāvetabbanti ettha ‘‘sutenā’’ti seso. Sesakanti anuddiṭṭhaṭṭhānaṃ –
“诸尊者,请僧听我……乃至……若他发露了,便得安乐。”说示此序分后,再说:“诸尊者,序分已诵出。于此我问诸尊者:是否清净?我第二次也问……乃至……我如此受持。”之后,“诸尊者,序分已诵出。诸尊者已听闻四波罗夷法……乃至……应无争而学。”
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotīti imaṃ nidānaṃ uddisitvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi…pe… evametaṃ dhārayāmī’ti vatvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 150) –
依注释书所说的方法,其余的部分应以所闻而令其听闻。
Aṭṭhakathāya vuttanayena avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ.
2576“于其余中亦”的意思是:相对于已诵出的部分,在其余的波罗夷诵出等中也是如此。虽然以“应知此同一方式”这样的共通语宣说,但因有“唯第五为广说”之语,所以在广说诵出中,“其余应使之听闻”这种方法是行不通的。由于有“其余应使之听闻”之语,因此在波罗夷诵出等中,若于某处中断而产生障碍,则应连同那一部分,以所闻令其余部分听闻。然而在序分诵出中,若未被诵出,则无所谓“以所闻令听闻”。于比丘尼巴帝摩卡中,因不定法诵出部分已经缺失,故说“比丘尼则四种”。“此九诵出”,即比丘五种、比丘尼四种,于两部巴帝摩卡中所说的这九种诵出,这便是它的含义。
2576.Sesesupīti uddiṭṭhāpekkhāya sesesu pārājikuddesādīsupi. ‘‘Ayameva nayo ñeyyo’’ti sāmaññena vuttepi ‘‘vitthāreneva pañcamo’’ti vacanato vitthāruddese ‘‘sāvetabbaṃ tu sesaka’’nti ayaṃ nayo na labbhati. ‘‘Sāvetabbaṃ tu sesaka’’nti vacanato pārājikuddesādīsu yasmiṃ vippakate antarāyo uppajjati, tena saddhiṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Nidānuddese pana anuddiṭṭhe sutena sāvetabbaṃ nāma natthi. Bhikkhunipātimokkhe aniyatuddesassa parihīnattā ‘‘bhikkhunīnañca cattāro’’ti vuttaṃ. Uddesā navime panāti bhikkhūnaṃ pañca, bhikkhunīnaṃ cattāroti ubhatopātimokkhe ime nava uddesā vuttāti attho.
2577“布萨”是指僧团布萨。“障碍”是指王障碍等十种障碍。如所说:“王障碍、贼障碍、火障碍、水障碍、人障碍、非人障碍、猛兽障碍、爬虫障碍、生命障碍、梵行障碍。”
2577.Uposatheti saṅghuposathe. Antarāyanti rājantarāyādikaṃ dasavidhaṃ antarāyaṃ. Yathāha – ‘‘rājantarāyo corantarāyo agyantarāyo udakantarāyo manussantarāyo amanussantarāyo vāḷantarāyo sarīsapantarāyo jīvitantarāyo brahmacariyantarāyo’’ti (mahāva. 150).
其中,当比丘们已就座而欲“将行布萨”时,若国王到来,这是王障碍。若盗贼到来,这是贼障碍。若林火蔓延而来,或住处起火,这是火障碍。若乌云涌起,或洪水到来,这是水障碍。若众多人到来,这是人障碍。若夜叉捉住比丘,这是非人障碍。若虎等猛兽到来,这是猛兽障碍。若蛇等爬虫咬伤比丘,这是爬虫障碍。若比丘生病、或命终、或为怨敌所捉持而将杀害,这是生命障碍。若有人捉持一位或多位比丘,欲令其退失梵行,这是梵行障碍。
Tattha sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti (mahāva. aṭṭha. 150) nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti , ayaṃ corantarāyo. Davadāho āgacchati vā, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ agyantarāyo. Megho vā uṭṭheti, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretuṃ gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahuṃ vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo.
“及”一词,是表明:即使广说诵出未能完成,只要有障碍且生起障碍想,也属无罪。“略诵”指以简略方式所作的诵出。“被禁止”指被“诸比丘,若无障碍,不应略诵巴帝摩卡”等语句所禁止。以此,“诸比丘,若有障碍,我允许略诵巴帝摩卡”这一语句,也便得到阐明。
‘‘Cevā’’ti iminā antarāyeva antarāyasaññinā vitthāruddese akatepi anāpattīti dīpeti. Anuddesoti vitthārena anuddeso. Nivāritoti ‘‘na, bhikkhave, asati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā (mahāva. 150) paṭisiddho. Iminā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sati antarāye saṃkhittena pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 150) idampi vibhāvitaṃ hoti.
2578“其”指巴帝摩卡。为说明归属权的理由,故说“依据文句,‘长老所属’一词”。“长老所属”的意思是:为长老所掌握,系属于长老。“依据文句”指依据圣典的语句。由“在彼处,若有比丘聪明能干,巴帝摩卡即归于彼”这一语句,故说了“不能诵者”等。“不能诵者”指连两回诵出也无法完成的人。长老所请求者:若被请求的那位长老,无论新学比丘还是中年比丘,只要他能善巧诵持巴帝摩卡,他便成为拥有归属权者,这便是其中的关联。
2578.Tassāti pātimokkhassa. Issaraṇassa hetumāha ‘‘‘therādheyya’nti pāṭhato’’ti. Therādheyyanti therādhīnaṃ, therāyattanti attho. Pāṭhatoti pāḷivacanato. ‘‘Yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’nti (mahāva. 155) vacanato āha ‘‘avattantenā’’tiādi. Avattantenāti antamaso dvepi uddese uddisituṃ asakkontena. Therena yo ajjhiṭṭho, evamajjhiṭṭhassa yassa pana therassa, navassa, majjhimassa vā so pātimokkho vattati paguṇo hoti, so issaroti sambandho.
「被请求者」,即受命:「贤友,请诵巴帝摩卡。」以此显示:未经请命者,纵有诵戒之能,亦无权自诵。如律中说:「若长老的五次、四次或三次巴帝摩卡诵不来,而两次无缺、极清晰、善诵持,则巴帝摩卡仍归属长老。若连这些也无法清晰诵持,则归属有能力的比丘。」
Ajjhiṭṭhoti ‘‘tvaṃ, āvuso, pātimokkhaṃ uddisā’’ti āṇatto, iminā anāṇattassa uddisituṃ sāmatthiyā satipi anissarabhāvo dīpito hoti. Yathāha – ‘‘sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkho. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyatto hotī’’ti (mahāva. aṭṭha. 155).
2579「诵时」,即当巴帝摩卡诵者正诵巴帝摩卡之时。「相等」者,指与住处比丘数量相等。「或较少」者,指少于住处比丘。「若来」者,即若有客比丘前来。「余」者,指未诵之处。
2579.Uddisanteti pātimokkhuddesake pātimokkhaṃ uddisante. Samā vāti āvāsikehi gaṇanena samā vā. Appā vāti ūnā vā. Āgacchanti sace panāti sace pana āgantukā bhikkhū āgacchanti. Sesakanti anuddiṭṭhaṭṭhānaṃ.
2580「仅诵出时」,即正在诵出之刹那,尚未开始交谈之前。「或」字在此处亦应连接,以此将未明说的「或未起座者」这一选项总括在内。「对未起座之众」,意指比丘众仍坐于一处,相互欢喜交谈之际。于「众」一词中,当补充「一部分」与「全部」之义。连属而言,即对比丘众中的一部分已起座,或对全部比丘均已起座。「他们之」指如前所述的住处比丘们。「根本」指近处而言,应连接为「应作清净」。为彰显「诸比丘,此处……有多数比丘前来,诸比丘,那些比丘应再诵巴帝摩卡」所说的道理,故说「若众多」。此处应补充「应再诵巴帝摩卡」。其意为:于一切选项中,先行必要的前行事后,应再诵巴帝摩卡。此处其余抉择为……
2580.Uddiṭṭhamatteti uddiṭṭhakkhaṇeyeva kathārambhato pubbameva. ‘‘Vā’’ti idaṃ etthāpi yojetabbaṃ, iminā avuttaṃ ‘‘avuṭṭhitāya vā’’ti imaṃ vikappaṃ sampiṇḍeti. Avuṭṭhitāya parisāyāti ca bhikkhuparisāya aññamaññaṃ sukhakathāya nisinnāyayevāti attho. Parisāyāti ettha ‘‘ekaccāyā’’ti ca ‘‘sabbāyā’’ti ca seso. Bhikkhūnaṃ ekaccāya parisāya vuṭṭhitāya vā sabbāya parisāya vuṭṭhitāya vāti yojanā. Tesanti vuttappakārānaṃ āvāsikānaṃ. Mūleti santike. Pārisuddhi kātabbāti yojanā. ‘‘Idha pana, bhikkhave…pe… āgacchanti bahutarā, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi puna pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti vuttanayaṃ dassetumāha ‘‘sace bahū’’ti. Ettha ‘‘puna pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti seso. Sabbavikappesu pubbakiccaṃ katvā puna pātimokkhaṃ uddisitabbanti attho. Ayaṃ panettha sesavinicchayo –
十五日的住处者,以及另一种住处者,
若同等情况,应随同等者;若前者较多,
便应随从前者,对其余者此法亦然。
初日住者,
其余者的布萨;
「对于灭诤者们,应从根本处随意给予和合。」
以不情愿之心施与和合
或在众人之中,或去往外面
对于道中来者,道理亦复如是;若故意令听闻《舍卫城经》者,则得恶作。
‘‘Pannarasovāsikānaṃ, itarānaṃ sacetaro; Samānetarenuvattantu, purimānaṃ sacedhikā; Purimā anuvattantu, tesaṃ sesepyayaṃ nayo. ‘‘Pāṭipadovāsikānaṃ , Itarānaṃ uposatho; Samathokānaṃ sāmaggiṃ, Mūlaṭṭhā dentu kāmato. Bahi gantvāna kātabbo, No ce denti uposatho; Deyyānicchāya sāmaggī, Bahūsu bahi vā vaje. ‘‘Pāṭipadegantukānaṃ, evameva ayaṃ nayo;
所谓“对已指定者”,即已受命者;以此显示其余诸人无罪。此处“对无病者”是省略之词。长老在命令时,应依注释书所说之法而命令:“正在做某事者、常时独住者、负重者、诵经者、说法者等,不应命其清扫布萨堂;其余诸人则应轮流命令。”若被命令者连一根临时的扫帚也得不到,应令人将树枝作净后用以清扫。若连这也没有,则得净即得。
Sāveyya suttaṃ sañcicca, assāventassa dukkaṭanti.
2581在敷设座位的命令中,亦应依前述方式命令。命令者若见布萨堂中无座位,应从僧团住处取来铺设,事毕后再取回。若无座位,于草席或竹席上铺设亦可。若连竹席也没有,应令人将树枝作净后铺设。若得不到作净者,则得净即得。
2581.Viniddiṭṭhassāti āṇattassa, iminā itaresaṃ anāpattīti dīpeti. Idha ‘‘agilānassā’’ti seso. Therena āṇāpentena ‘‘kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā’’ti (mahāva. aṭṭha. 159) aṭṭhakathāya vuttavidhinā āṇāpetabbo. Sace āṇatto sammajjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ. Tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
在点灯之事中,亦应依前述方式命令。命令者应说:“在某处有油、灯芯或灯盏,取来点燃。”若无油等,亦应以乞食而求取。若求取后仍得不到,则得净即得。此外,亦应在灯盏中点燃灯火。
Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsatopi āharitvā paññapetvā puna āharitabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññapetuṃ vaṭṭati, taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññapetabbāni, kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.
「点灯」一词,此处省略了「点燃后」之意,或应与「作」字连接。「除去团体单白」者,即除去这样的团体单白:「诸具寿,请听:今日是布萨十五日,若诸具寿准备妥当,我等应互相行清净布萨。」「应作三人布萨」者,即应由三位比丘行布萨。三人中,长老应偏袒上衣,蹲踞合掌,对另外两位比丘各说三遍:「友,我清净,请持我为清净。」第二人、第三人依次各说三遍:「尊者,我清净,请持我为清净。」
Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo. Āṇāpentena ca ‘‘asukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi , bhikkhācārenapi pariyesitabbāni. Pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo.
25822582. 此处『点燃』,应补充「燃起」之意。或者,也应与「作」字连结使用。『放下群体单白』,即如此放下群体单白:『诸具寿,请听我言:今日十五日为布萨,若诸具寿已准备好,我等应共同行清净布萨。』『应由三人行布萨』,即应由三位比丘行布萨。三人之中,长老偏袒一肩上衣,蹲踞而坐,合掌,应对另外两人各说三次:『友,我是清净的,请记取我为清净者。』(《大篇》168)第二人、第三人则依次各说三次:『尊者,我是清净的,请记取我为清净者。』
2582.Dīpanti ettha ‘‘jāletvā’’ti seso. Atha vā ‘‘katvā’’ti iminā ca yojetabbaṃ. Gaṇañattiṃ ṭhapetvāti ‘‘suṇantu me, āyasmantā, ajjuposatho pannaraso, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti evaṃ gaṇañattiṃ nikkhipitvā. Kattabbo tīhuposathoti tīhi bhikkhūhi uposatho kātabbo. Tīsu therena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ katvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā dve evaṃ tikkhattumeva vattabbo ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti (mahāva. 168). Dutiyena, tatiyena ca yathākkamaṃ ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti tikkhattumeva vattabbaṃ.
2583【2583】完成前行事等后,确立求听,长老应对新比丘如是说三次:『具寿,我清净,请持我为清净』,新比丘也应对长老说三次:『尊者,我清净,请持我为清净』。然而在此场合,仅有求听的确立与『请持』的单数表述,仅此为差异。不采用此法,为显示个人应作的布萨规则,故说『完成前行事后,若唯一人应决意』。『应决意』者,应决意『今日是我的布萨,是十五日』或『是十四日』。『若有』者,关于最后所说之人的单数表述。应知:如所说的僧团、三人、二人,若无障碍而不行各自许可的布萨,同样招致罪过。
2583. Pubbakiccādīni katvā ñattiṃ aṭṭhapetvā therena navo evaṃ tikkhattumeva vattabbo ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso , ‘parisuddho’ti maṃ dhārehī’’ti (mahāva. 168), navena theropi ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti (mahāva. 168) tikkhattuṃ vattabbo. Imasmiṃ pana vāre ñattiyā aṭṭhapanañca ‘‘dhārehī’’ti ekavacananiddeso cāti ettakova visesoti taṃ anādiyitvā puggalena kātabbaṃ uposathavidhiṃ dassetumāha ‘‘pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyya panekako’’ti. Adhiṭṭheyyāti ‘‘ajja me uposatho, pannaraso’ti vā ‘cātuddaso’ti vā adhiṭṭhāmī’’ti adhiṭṭheyya. Assāti avasāne vuttapuggalaṃ sandhāya ekavacananiddeso. Yathāvutto saṅghopi tayopi dvepi attano attano anuññātaṃ uposathaṃ antarāyaṃ vinā sace na karonti, evameva āpattimāpajjantīti veditabbo.
2584-5现在,为了显示以“诸比丘,此有四种布萨羯磨:非法别众的布萨羯磨”等方式所说的四种羯磨,故说“以非法且别众”等。即:非法别众的羯磨、非法和合的羯磨、如法别众的羯磨、如法和合的羯磨——胜者说这四种是布萨的羯磨。“然而在此四者中”,是指在这四种羯磨之中。“第四”,是指所说的“和合且如法”的第四种布萨羯磨,也就是“如法羯磨”。
2584-5. Idāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, uposathakammāni, adhammena vaggaṃ uposathakamma’’ntiādinā (mahāva. 149) nayena vuttaṃ kammacatukkaṃ dassetumāha ‘‘adhammena ca vaggenā’’tiādi. Adhammena vaggena kammaṃ, adhammato samaggena kammaṃ, dhammena vaggena kammaṃ, dhammato samaggena kammanti etāni cattāri uposathassa kammānīti jino abravīti yojanā. Catūsvapi panetesūti etesu catūsu kammesu pana. Catutthanti ‘‘samaggena ca dhammato’’ti vuttaṃ catutthaṃ uposathakammaṃ ‘‘dhammakamma’’nti adhippetaṃ.
2586-7为了辨别这些羯磨,故说“在此以非法”等。“在此”,是指在这教法中,在这四种布萨当中。“以非法别众的布萨是什么”,这是想要解说的提问。“于何处”的连结是:在某一个界内,有四位比丘居住。
2586-7. Tāni kammāni vibhāvetumāha ‘‘adhammenidhā’’tiādi. Idha imasmiṃ sāsane ettha etesu catūsu uposathesu. Adhammena vaggo uposatho katamoti kathetukāmatāpucchā. Yattha yassaṃ ekasīmāyaṃ bhikkhuno cattāro vasantīti yojanā.
在那里,如果取来一人的清净,那三人行清净布萨,这样举行的布萨称为非法别众布萨。其义连结为:住于同一界的四人应作僧团布萨时,却作了别众布萨,所以是非法;因为不在僧团之中而在别众中,并且清净未到而未进入伸手之距,所以是别众。这就是它的含义。
Tatra ekassa pārisuddhiṃ ānayitvā te tayo janā pārisuddhiṃ uposathaṃ karonti ce, evaṃ kato uposatho adhammo vagguposatho nāmāti yojanā, ekasīmaṭṭhehi catūhi saṅghuposathe kātabbe gaṇuposathassa katattā adhammo ca saṅghamajjhaṃ vinā gaṇamajjhaṃ pārisuddhiyā agamanato tassa hatthapāsaṃ anupagamanena vaggo ca hotīti attho.
2588“以非法和合”者,此处应承接“布萨是何者”。“比丘一起”是词句的划分。“成为非法的”是词句的划分。四人已和合而应行僧团布萨时,若行别众布萨,即为非法;因同处手臂范围,故为和合。
2588.Adhammena samaggoti ettha ‘‘uposatho katamo’’ti anuvattetabbaṃ. ‘‘Bhikkhuno ekato’’ti padacchedo. ‘‘Hoti adhammiko’’ti padacchedo. Catūhi samaggehi saṅghuposathe kātabbe gaṇuposathakaraṇaṃ adhammo, hatthapāsupagamanato samaggo hoti.
2589-90连接如下:以如法而别众的布萨是何种?在某一界内,有四位比丘共住,若取来其中一人的清净,其余三人诵巴帝摩卡,即成为以如法而别众的布萨。连接如下:因共住一界的四人行僧团布萨,故为如法;因一人未入手臂范围,故为别众。此即其义。
2589-90. Yo uposatho dhammena vaggo hoti, so katamoti yojanā. Yattha yassaṃ ekasīmāyaṃ cattāro bhikkhuno vasanti, tatra ekassa pārisuddhiṃ ānayitvā te tayo janā pātimokkhaṃ uddisante ce, dhammena vaggo uposatho hotīti yojanā. Ekasīmaṭṭhehi catūhi saṅghuposathassa katattā dhammo, ekassa hatthapāsaṃ anupagamanena vaggo ca hotīti attho.
2591连接如下:以如法和合者,是何种?于此教法中,若四位比丘一起诵巴帝摩卡,这便被认为是以如法和合的布萨,其意如此。连接:因四人行僧团布萨,故为如法;因未离一人的手臂范围,故为和合。这是其中的意趣。
2591. Yo dhammato samaggo, so katamoti yojanā. Idha imasmiṃ sāsane cattāro bhikkhuno ekato pātimokkhaṃ uddisanti ce, ayaṃ dhammato samaggo uposathoti mato adhippetoti yojanā. Catūhi saṅghuposathassa katattā dhammo, ekassāpi hatthapāsaṃ avijahanena samaggoti adhippāyo.
2592其连结为:于别众僧团中起别众想者,于和合僧团中起别众想者,以及于二者有疑而行布萨者,得恶作罪。
2592.Vagge saṅghe vaggoti saññino, samagge ca saṅghe vaggoti saññino ubhayattha vimatissa vā uposathaṃ karontassa dukkaṭaṃ āpatti hotīti yojanā.
2593“具破僧意图者”,即怀有“让他们灭亡,让他们毁灭,他们有何用”之心,以如此破僧为先导而行布萨者,应作此连结。该比丘得偷兰遮罪,因其不善心强盛故得偷兰遮。如所说:“于以破僧为先导的十五日布萨中,因不善心强盛而说得偷兰遮。” 连结为:于别众或和合僧团中起和合想而行布萨者,无罪。然而,此处其余应说之决断,将于自恣决断之末尾,欲与“以清净施与”等一同宣说者,此处未说。
2593.Bhedādhippāyatoti ‘‘nassantete, vinassantete, ko tehi attho’’ti evaṃ bhedapurekkhāratāya ‘‘uposathaṃ karontassā’’ti ānetvā yojetabbaṃ. Tassa bhikkhuno thullaccayaṃ hoti akusalabalavatāya ca thullaccayaṃ hotīti. Yathāha – ‘‘bhedapurekkhārapannarasake akusalabalavatāya thullaccayaṃ vutta’’nti (mahāva. aṭṭha. 176). Vagge vā samagge vā saṅghe samaggo iti saññino uposathaṃ karontassa anāpattīti yojanā. Avaseso panettha vattabbavinicchayo pavāraṇavinicchayāvasāne ‘‘pārisuddhippadānenā’’tiādīhi (vi. vi. 2642) ekato vattumicchantena na vutto.
2594-5“与被举者”等具工具格之词,应与“共”字及“不应行布萨”之句各自连结。与被举者,即与三种被举者:因不见罪而被举者,因不忏悔罪而被举者,因不舍恶见而被举者。于此三种被举者存在而行布萨时,僧团犯波逸提罪。
2594-5.‘‘Ukkhittenā’’tiādikāni karaṇavacanantāni padāni ‘‘sahā’’ti iminā saddhiṃ ‘‘uposatho na kātabbo’’ti padena paccekaṃ yojetabbāni. Ukkhittenāti āpattiyā adassane ukkhittako, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakoti tividhena ukkhittena. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati.
“与在家者”,此语亦摄外道。“与其余同法者”,即与四种同法者:比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼。“与命终者、舍学者”,此处作如是分析:命终者与舍学者。命终者,谓犯终极事者;舍学者,谓弃舍学处者。
‘‘Gahaṭṭhenā’’ti iminā titthiyopi saṅgahito. Sesehi sahadhammihīti bhikkhunī, sikkhamānā, sāmaṇero, sāmaṇerīti catūhi sahadhammikehi. Cutanikkhittasikkhehīti ettha cuto ca nikkhittasikkho cāti viggaho. Cuto nāma antimavatthuṃ ajjhāpannako. Nikkhittasikkho nāma sikkhāpaccakkhātako.
“与十一种”,即此十一种不具器者:黄门、贼住者、投外道者、畜生、杀母者、杀父者、杀阿罗汉者、污比丘尼者、破僧者、出佛身血者、二形人。
Ekādasahīti paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako, pitughātako, arahantaghātako, bhikkhunidūsako, saṅghabhedako , lohituppādako, ubhatobyañjanakoti imehi ekādasahi abhabbehi.
联结之义为:不应与犯同类罪者共行布萨,不应以受别住者之欲而行布萨,若行则得恶作。如是,于一切舍弃被举者之类别中,应知唯是恶作。依“凡两人因非时食等同类事由而犯戒者,此类事相类者即称为‘同类’”之语,应知“同类罪”乃指事同类之罪。
Sabhāgāpattikena vā saha uposatho na kātabbo, pārivutthena chandena uposatho na kātabbo, karoto dukkaṭaṃ hotīti yojanā. Evaṃ ukkhittavajjitesu sabbavikappesu dukkaṭameva veditabbaṃ. ‘‘Yaṃ dvepi janā vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā āpattiṃ āpajjanti, evarūpā vatthusabhāgā ‘sabhāgā’ti vuccatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 169) vacanato ‘‘sabhāgāpattī’’ti vatthusabhāgāpattiyeva gahetabbā.
若于布萨日,全体僧团同犯一类罪,
Uposathadivase sabbova saṅgho sace sabhāgāpattiṃ āpanno hoti,
诸比丘,此处,于某住处,在当天的布萨日,全体僧团犯了同类罪。诸比丘,那些比丘应从附近住处速派一位比丘,对他说:“具寿,请先去忏悔该罪,再返回此处,我们将在你面前忏悔那罪。”若此事得以成办,便是善的。
‘‘Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno hoti, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha, mayaṃ te santike taṃ āpattiṃ paṭikarissāmā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo – ‘suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) ca,
若有疑者,
Vematiko ce hoti,
“尊者僧团,请垂听:此全体僧团对同类罪心有疑惑,待无疑惑时,将忏悔彼罪。”以及
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) ca,
应依所说之方式行布萨。
Vuttanayena uposatho kātabbo.
此处“预先”一词,是指当日即前来之义。于众布萨等情形中,此理亦同。《注疏结集》中说:“如同僧团犯同类罪而未能得清净时,说‘待见到清净者时,当于彼前忏悔彼罪’之后,即可行布萨。同样,二人亦互相告知后,即可行布萨。一人则作意‘我得清净后将忏悔’之后,亦可行之。”此处“据说”应视为传闻义,并非不许之义。
Ettha ca sajjhukanti tadahevāgamanatthāya. Gaṇuposathādīsupi eseva nayo. Vuttañhi aṭṭhakathāgaṇṭhipade ‘‘yathā saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpajjitvā suddhaṃ alabhitvā ‘yadā suddhaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ dvīhipi aññamaññaṃ ārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenāpi ‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’ti ābhogaṃ katvā kātuṃ vaṭṭati kirā’’ti. Kirāti cettha anussavatthe daṭṭhabbo, na panāruciyaṃ.
“以被舍弃之欲”者:若有人持欲前来,坐待行羯磨时,因“此为不清净相”等某种理由而舍弃欲,说“我不行”,其后若又想行,则应再持欲清净而行。如说:“对此别住者,若未再持欲清净而行羯磨,不合法。”
Pārivutthena chandenāti chandaṃ āharitvā kammaṃ kātuṃ nisinnenapi ‘‘asubhalakkhaṇatādinā kenaci kāraṇena na karissāmī’’ti vissaṭṭhe chande sace puna karissati, puna chandapārisuddhiṃ āharitvā kātabbaṃ. Yathāha – ‘‘etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anānetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 1167).
2596“未告知而犯罪”者,指对所犯之罪未加告知。“未告知疑”者,指未告知疑:“尊者,我于众多罪中有疑,待无疑时,我将忏悔那些罪。”“待无疑时”:此处若彼未成无疑,可仅说明事实而告知,此于安达咖注疏中如是说。此中告知之法如下:若于云遮日时,疑“是时耶、非时耶”而食,彼比丘应说明事实:“尊者,我有疑而食,若是时,我犯众多恶作罪;若非时,则犯众多波逸提罪。”如是应说:“尊者,我于彼事中所犯之众多恶作或波逸提罪,于尊者前忏悔。”于一切罪亦同此理。
2596.Adesetvāpanāpattinti āpannaṃ āpattiṃ adesetvā. Nāvikatvāna vematinti ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulāsu āpattīsu vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā tā āpattiyo paṭikarissāmī’’ti vimatiṃ anārocetvā. ‘‘Yadā nibbematikoti ettha sace panesa nibbematiko na hoti, vatthuṃ kittetvāva desetuṃ vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 169) andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ desanāvidhi – sace meghacchanne sūriye ‘‘kālo nu kho, vikālo’’ti vematiko bhuñjati, tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ, bhante, vematiko bhuñjiṃ, sace kālo atthi, sambahulā dukkaṭā āpattiyo āpannomhi. No ce atthi, sambahulā pācittiyāpattiyo āpannomhī’’ti evaṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ahaṃ, bhante, yā tasmiṃ vatthusmiṃ sambahulā dukkaṭā vā pācittiyā vā āpattiyo āpanno, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vattabbaṃ. Eseva nayo sabbāpattīsūti.
然于结集中,如是说决断:“友,我于某罪有疑,待无疑时,我将忏悔彼罪。”说此语后,应行布萨、应听巴帝摩卡。由此语可知,只要尚未成为无疑,便不得受同类罪。于其他羯磨,则名为清净者。“再成无疑后应告知”,此说既非出于圣典,亦非出于注疏,然若告知则无过失。“从此起后将忏悔彼罪”,此中亦同此理。
Gaṇṭhipadesu panevaṃ vinicchayo vutto – ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’ti vatvā uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ sotabba’’nti (mahāva. 170) vacanato yāva nibbematiko na hoti, tāva sabhāgāpattiṃ paṭiggahetuṃ na labhati. Aññesañca kammānaṃ parisuddho nāma hoti. ‘‘Puna nibbematiko hutvā desetabbamevā’’ti (kaṅkhā. abhi. ṭī. nidānavaṇṇanā) neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana na doso. ‘‘Ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti (mahāva. 170) etthāpi eseva nayoti.
2597“布萨”者:依应行事的仪轨,具有十五日布萨、僧团布萨、诵经布萨这三种特相的布萨。“有比丘之住处”者,即“于何等布萨当有所作”等处将述及的那类有比丘的住处。此处,“无住处”为其余情形。“或住处、或无住处”者,此处指“无比丘之处,或有比丘而别住的住处”,以及“不应前往”的情况;此处“除僧团、除障碍”为其余说明。“无住处”者,指露宿等。比丘于布萨日,不论有比丘的住处或无住处,也不论无比丘的住处、或有比丘而别住的住处及无住处,只要未获僧团除碍,于任何时、任何处皆不应往赴,这是整体的连接句义。
2597.Uposatheti dinakārakakattabbākāravasena pannarasī, saṅghuposatho, suttuddesoti imehi tīhi lakkhaṇehi samannāgate uposathe. Sabhikkhumhā ca āvāsāti ‘‘yasmiṃ uposathe kicca’’ntiādinā vakkhamānappakārā sabhikkhukā āvāsā. Idha ‘‘anāvāsā’’ti seso. Āvāso vā anāvāso vāti ettha ‘‘abhikkhuko vā nānāsaṃvāsakehi sabhikkhuko vā’’ti ca na gantabboti ettha ‘‘aññatra saṅghena aññatra antarāyā’’ti ca seso. ‘‘Anāvāso’’ti udositādayo vuttā. Bhikkhunā uposathe sabhikkhumhā āvāsā vā anāvāsā vā abhikkhuko vā nānāsaṃvāsakehi sabhikkhuko vā āvāso vā anāvāso vā aññatra saṅghena aññatra antarāyā kudācanaṃ kadācipi na gantabboti yojanā.
2598而若在某一住处,逢布萨日当行羯磨时,该住处便称为“有比丘住处”——这是前后文的连接。以此阐明:若某处不行布萨,即使有诸比丘安住,该处仍名为“无比丘住处”。
2598. Yasmiṃ āvāse pana uposathe kiccaṃ sace vattati, so āvāso ‘‘sabhikkhuko nāmā’’ti pakāsitoti yojanā, iminā sace yattha uposatho na vattati, so santesupi bhikkhūsu abhikkhuko nāmāti dīpeti.
2599为了阐明布萨之目的,以及借此一并显明自恣之目的,故有此问:“布萨以何为义”等语。
2599. Uposathassa payojanaṃ, tappasaṅgena pavāraṇāya ca niddhāretukāmatāyāha ‘‘uposatho kimatthāyā’’tiādi.
2600「应遮止」意为应阻止。「即使不给予,亦为恶作」一句,于此应引「为令愤怒而作如法羯磨」来加以连结。
2600.Paṭikkoseyyāti nivāreyya. Adentassapi dukkaṭanti ettha ‘‘kopetuṃ dhammikaṃ kamma’’nti ānetvā sambandhitabbaṃ.
2601所谓「彼僧团也」,即依四众等差别而分为五种。这是依最少人数可作之羯磨而作的说明,并非为了显示六群比丘等不适合作羯磨。
2601.So cāti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) catuvaggādippabhedena pañcavidho so saṅgho ca. Heṭṭhimaparicchedena kattabbakammānaṃ vasena paridīpito, na chabbaggādīnaṃ kātuṃ ayuttatādassanavasena.
2602为显示依四众等差别而安立的羯磨,故说「自恣」等语。应当这样连结:除了自恣、出罪与具足戒之外,没有不能以四众僧团来作的羯磨。
2602. Catuvaggādibhedanibandhanaṃ kammaṃ dassetumāha ‘‘pavāraṇa’’ntiādi. Pavāraṇañca tathā abbhānañca upasampadañca ṭhapetvā catuvaggena akattabbaṃ kammaṃ na vijjatīti yojanā.
2603「中地达上」者,即于中地受具足戒也。应连结为:除出罪与中地受具足戒外,一切羯磨皆可由五众施行。
2603. Majjhadese upasampadā majjhadesūpasampadā, taṃ. Abbhānaṃ, majjhadesūpasampadañca vinā pañcavaggena sabbaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti yojanā.
2604应连结为:「任何羯磨皆非不应作」,意为一切羯磨悉皆应作。两重否定正显此义。既二十众僧团已能行一切羯磨,为何复取超过二十众?故言:「为令了知不足者有过失,非谓超过即成过失。」于所说四种僧团中,就僧数而言,下限不足则为过失,超过则无过失。为明此理,故显超过性,即显示超过二十众之僧团。
2604. Kiñcipi kammaṃ na na kattabbanti yojanā, sabbampi kammaṃ kattabbamevāti attho. Dve paṭisedhā pakatatthaṃ gamayantīti. Vīsativaggena saṅghena sabbesampi kammānaṃ kattabbabhāve kimatthaṃ atirekavīsativaggassa gahaṇanti āha ‘‘ūne dosoti ñāpetuṃ, nādhike atirekatā’’ti. Yathāvutte catubbidhe saṅghe gaṇanato ūne doso hoti, adhike doso na hotīti ñāpetuṃ atirekatā dassitā, atirekavīsativaggasaṅgho dassitoti adhippāyo.
2605「以四众应作」者,应连结为:「显示仅由本性清净的四比丘即能成就羯磨」。「余者本性清净故,是为可受欲者」,此为余义。所谓「本性清净」者,应理解为:既未被驱摈,亦未犯最终重罪。「于余众中」者,即于五众等中亦复如是。
2605. Catuvaggena kattabbe pakatattāva cattāro kammappattāti dīpitāti yojanā. Sesā pakatattā chandārahāti seso. Pakatattāti anukkhittā ceva antimavatthuṃ anajjhāpannā ca gahetabbā. Sesesu cāti pañcavaggādīsupi.
2606对于四众等应行的羯磨,若将非共住者充作众数而行之,得恶作。不仅得恶作,且所行之羯磨亦无效,应如此连属。
2606.Catuvaggādikattabbakammaṃ asaṃvāsapuggalaṃ gaṇapūraṃ katvā karontassa dukkaṭaṃ hoti. Na kevalaṃ dukkaṭameva, katañca kammaṃ kuppatīti yojanā.
2607“别住等”:此处以“等”字兼摄根本退回等。“住于其中”:指住于别住等之中。“如是”:以此语承续“所作失效,得恶作”之义。“然余者”:指别住等羯磨之外的其他羯磨,如布萨等。“允许”:允许将那些受别住者等充作众数而行之。
2607.Parivāsādīti ettha ādi-saddena mūlāyapaṭikassanādīnaṃ gahaṇaṃ. Tatraṭṭhanti parivāsādīsu ṭhitaṃ. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘kataṃ kuppati dukkaṭa’’nti idaṃ anuvatteti. Sesaṃ tūti parivāsādikammato aññaṃ pana uposathādikammaṃ . Vaṭṭatīti te pārivāsikādayo gaṇapūrake katvā kātuṃ vaṭṭati.