波逸提论的解释
Pācittiyakathāvaṇṇanā
2129-30在说明了三十种舍堕波逸提之后,现在为显示波逸提,而说“蒜”等。“蒜”者,此处省略了“iti”一词。在注释书中,“蒜”指蒜头。具有四瓣、五瓣等不同瓣数的蒜头才称为蒜,少于此的则不算。因此说“不是单瓣、双瓣者”。为了区别于熟蒜及狮子洲所产的蒜,而说“生的、摩揭陀产的”。生于摩揭陀国的为摩揭陀产,与“所说”一词关联。如所说:“因为这里所指的蒜,正是摩揭陀国所生的蒜”。此又与“我将食”执取相连接。为了表明此种波逸提是以吞咽为条件,所以说道“唯以吞咽,显示波逸提”。
2129-30. Evaṃ tiṃsa nissaggiyapācittiyāni dassetvā idāni suddhapācittiyāni dassetumāha ‘‘lasuṇa’’ntiādi. Lasuṇanti ettha iti-saddo luttaniddiṭṭho. ‘‘Lasuṇaṃ’’iti bhaṇḍikaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 793-795). Catupañcamiñjādippabhedaṃ bhaṇḍikaṃ lasuṇaṃ nāma, na tato ūnaṃ. Tenāha ‘‘na ekadvitimiñjaka’’nti. Pakkalasuṇato, sīhaḷadīpasambhavato ca visesamāha ‘‘āmakaṃ māgadhaṃyevā’’ti. Magadhesu jātaṃ māgadhaṃ, ‘‘vutta’’nti iminā sambandho. Yathāha ‘‘magadharaṭṭhe jātalasuṇameva hi idha lasuṇanti adhippeta’’nti (pāci. aṭṭha. 795). Taṃ ‘‘khādissāmī’’ti gaṇhatīti sambandho. Vuttappakāraṃ pācittiyañca ajjhohāravasenāti dassetumāha ‘‘ajjhohāravaseneva, pācittiṃ paridīpaye’’ti.
2131他将以“二、三”等说明此义。“一起”即合在一起。“嚼碎后”者,指未进入喉管,而以牙齿嚼碎后食用。“吞咽”者,令入于喉中。
2131. Tadeva vakkhati ‘‘dve tayo’’tiādinā. Saddhinti ekato. Saṅkhāditvāti galabilaṃ appavesetvā dantehi saṃcuṇṇiyantī khāditvā. Ajjhoharati paragalaṃ karoti.
2132“于彼”者,指于彼蒜头。以“瓣之计数”一语,正说明了以吞咽动作之次数来计数。如所说:“然而,若掰开而逐瓣食者,依动作次数,一一而成诸波逸提”。
2132.Tatthāti tasmiṃ bhaṇḍikalasuṇe. ‘‘Miñjānaṃ gaṇanāyā’’ti iminā ajjhohārapayogagaṇanāyeva dīpitā. Yathāha ‘‘bhinditvā ekekaṃ miñjaṃ khādantiyā pana payogagaṇanāya pācittiyānī’’ti (pāci. aṭṭha. 795).
2133“自性上允许”——此为连接。
2133. Sabhāvato vaṭṭantevāti yojanā.
2135为了显示前文所述葱等的差别,说“一瓣”等。此处仅依瓣的差别而显示差异。但在注释书中,也依颜色来显示。如所说:“葱为淡黄色,韭为红色,蒜为绿叶色。”
2135. Yathāvuttapalaṇḍukādīnaṃ nānattaṃ dassetumāha ‘‘ekā miñjā’’tiādi. Idha miñjānaṃ vaseneva nānattaṃ dassitaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vaṇṇavasenāpi. Yathāha ‘‘palaṇḍuko paṇḍuvaṇṇo hoti. Bhañjanako lohitavaṇṇo. Haritako haritapaṇṇavaṇṇo’’ti (pāci. aṭṭha. 797).
2136“沙拉瓦与乌答利邦嘎盖”是词之分解。根据注释书所说“于枣沙拉瓦等”,此处省略了“枣”一词。所谓枣沙拉瓦,是将枣果晒干后磨粉而制成的嚼食类食品之变制。“疯狂者等”中的“等”字,摄取了最初作业者。如所说:“于疯狂者、于最初作业者”。
2136. ‘‘Sāḷave uttaribhaṅgake’’ti padacchedo. ‘‘Badarasāḷavādīsū’’ti (pāci. aṭṭha. 797) aṭṭhakathāvacanato ettha badara-saddo seso. Badarasāḷavaṃ nāma badaraphalāni sukkhāpetvā cuṇṇetvā kātabbā khādanīyavikati. Ummattikādīnanti ettha ādi-saddena ādikammikā gahitā. Yathāha ‘‘ummattikāya ādikammikāyā’’ti (pāci. 797).
2137“在隐蔽处”:指隐蔽的地方。为显示其差别,故说“在腋下,或于排泄时”。
2137.Sambādheti paṭicchannokāse. Tassa vibhāgaṃ dassetumāha ‘‘upakacchesu muttassa karaṇepi vā’’ti.
2138“若如此,则波逸提”,这是关联。通过“非以毛数”一句,正是为了成立“以动作数”这一意义。
2138. Assā tathā pācittīti sambandho. ‘‘Na lomagaṇanāyā’’ti iminā ‘‘payogagaṇanāyā’’ti idameva samatthayati.
2139“病”:指癣、疥等疾病。如所说:“病缘,即癣、疥等病的因缘”。“被认为与约定同行道路相同”者,意为被认为与比丘尼约定同行一条路的学处相似。
2139.Ābādheti kaṇḍuādike roge. Yathāha – ‘‘ābādhapaccayāti kaṇḍukacchuādiābādhapaccayā’’ti (pāci. aṭṭha. 801). Maggasaṃvidhānasamā matāti bhikkhuniyā saṃvidhāya ekaddhānasikkhāpadena sadisā matā ñātāti attho.
2140即使用莲花或白莲花,乃至用花蕊,若因欲贪而击打排泄处,在击打排泄处时,哪怕只是作出打击,也犯波逸提,这是此处的关联。“乃至用花蕊”中的“亦”字,意在表明:大莲花叶就更不必说了。正如所说:“‘乃至以莲花瓣亦’者,此处花瓣尚属大,即使以花蕊给予打击,也有罪。”
2140. Padumassa vā puṇḍarīkassa vā antamaso kesarenāpi kāmarāgena muttakaraṇassa talaghātane muttakaraṇampi pahāradāne pācitti hotīti yojanā. Kesarenāpīti api-saddena mahāpadumapaṇṇehi vattabbameva natthīti dīpeti. Yathāha – ‘‘antamaso uppalapattenāpīti ettha pattaṃ tāva mahantaṃ, kesarenāpi pahāraṃ dentiyā āpattiyevā’’ti (pāci. aṭṭha. 803).
2141“于彼”:即于那排泄处。
2141.Tatthāti tasmiṃ muttakaraṇatale.
2142然而,若比丘尼为欲贪所缠、为欲贪所逼迫,将莲花瓣插入自己的女根或排泄道,则不应作,犯波逸提,这是此处的连接。此中的“亦”字,引出了注释书所说:“然而,即使只插入花蕊量,也有罪。”
2142. Yā pana bhikkhunī kāmarāgaparetā kāmarāgena pīḷitā attano byañjane muttapathe uppalapattampi paveseti, na vaṭṭati pācitti hotīti yojanā. Pi-saddena ‘‘kesaramattampi pana pavesentiyā āpattiyevā’’ti (pāci. aṭṭha. 812) aṭṭhakathā ulliṅgitā.
2143-4既然如此,为何说“于胶棒,波逸提”?为此说“此……乃至……胶棒”。此胶棒仅就事缘而说,即“那时,那位比丘尼取了胶棒之后,忘记清洗便弃置一旁。比丘尼们看见胶棒被苍蝇围绕,便问:‘这是谁做的?’她说:‘这是我做的。’那些少欲的比丘尼非难、呵责,并广为传扬:‘比丘尼怎么能取用胶棒呢?’”(波逸提806)依所起的事缘而说,并非离开此事缘另有其他圆物之可能,这是它的意趣。胶棒,是指以胶制成的棒杖。
2143-4. Yadyevaṃ ‘‘jatumaṭṭhake pācittiya’’nti kasmā vuttanti āha ‘‘idaṃ…pe… jatumaṭṭhaka’’nti. Idaṃ jatumaṭṭhakaṃ vatthuvaseneva vuttanti ‘‘atha kho sā bhikkhunī jatumaṭṭhakaṃ ādiyitvā dhovituṃ vissaritvā ekamantaṃ chaḍḍesi. Bhikkhuniyo makkhikāhi samparikiṇṇaṃ passitvā evamāhaṃsu ‘kassidaṃ kamma’nti. Sā evamāha ‘mayhidaṃ kamma’nti. Yā tā bhikkhuniyo appicchā, tā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti ‘kathañhi nāma bhikkhunī jatumaṭṭhakaṃ ādiyissatī’’ti (pāci. 806) āgatavatthuvaseneva vuttaṃ, na taṃ vinā aññassa vaṭṭakassa sambhavatoti adhippāyo. Jatumaṭṭhakaṃ nāma jatunā kato maṭṭhadaṇḍako.
杖,此处省略了“任何”。如说:“乃至将莲花瓣也插入排泄道。”(波逸提808)若插入过于大的物体,固然有罪;然而即使只插入花蕊大小,同样有罪。葫芦,指苦瓜果。“从彼”,即于自己的排泄道。
Daṇḍanti ettha ‘‘yaṃ kiñcī’’ti seso. Yathāha ‘‘antamaso uppalapattampi muttakaraṇaṃ pavesetī’’ti (pāci. 808). Etampi ca atimahantaṃ, kesaramattampi pana pavesentiyā āpatti eva. Eḷālukanti kakkāriphalaṃ vā. Tasminti attano muttakaraṇe.
2145病缘,指排泄道部位所生疮等,为处理疮处等因缘。
2145.Ābādhapaccayāti muttakaraṇappadese jātavaṇādimhi vaṇaṭṭhānanirupanādipaccayā.
2146超过二节者,指超过二节乃至毛发之端。如说:“乃至仅超过毛发之端,即犯波逸提”(波逸提812)。作水净者,即于排泄道处作清洗。如说:“水净,即指排泄道的清洗”(波逸提812)。
2146.Aggapabbadvayādhikanti aggapabbadvayato kesaggamattampi adhikaṃ. Yathāha ‘‘antamaso kesaggamattampi atikkāmeti, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 812). Dakasuddhiṃ karontiyāti muttakaraṇaṭṭhāne dhovanaṃ karontiyā. Yathāha ‘‘udakasuddhikaṃ nāma muttakaraṇassa dhovanā vuccatī’’ti (pāci. 812).
2147“三”:以此表明,用一根手指的两节插入清洗,则无过失。长度者,即手指的长度。若以三节的深度插入排泄道而作水净,则犯波逸提。这是连接之义。
2147.‘‘Tīṇī’’ti iminā ekaṅguliyā pabbadvayassa pavesetvā dhovane dosābhāvaṃ dīpeti. Dīghatoti aṅguliyā dīghato. Tīṇi pabbāni gambhīrato muttakaraṇe pavesetvā udakasuddhiṃ ādiyantiyā pācittiyaṃ bhaveti yojanā.
2148若将三指或四指合并,以宽度插入时,即使仅插入一节,也因超越“二指节为限”所限定的量,故说“即使一节也(犯)”。若比丘尼以四指或三指的宽度插入一节,她亦犯波逸提。这是连接之义。
2148. Tisso, catasso vā aṅguliyo ekato katvā vitthārena pavesane ekapabbepi paviṭṭhe ‘‘dvaṅgulapabbaparama’’nti niyamitappamāṇātikkamato āha ‘‘ekapabbampi yā panā’’ti. Yā pana bhikkhunī catunnaṃ vāpi aṅgulīnaṃ tissannaṃ vāpi aṅgulīnaṃ ekapabbampi vitthārato paveseti, tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā.
2149“如是”:即如此。“以一切方式”:以深入、趣入等一切方式。“使更明显”:令更显著。“此义”:即“一指节有三”等所说之义。
2149.Itīti evaṃ. Sabbappakārenāti gambhīrapavesanādinā sabbena pakārena. Abhibyattataraṃ katvāti supākaṭataraṃ katvā. Ayamatthoti ‘‘ekissaṅguliyā tīṇī’’tiādinā vutto ayamattho.
2150“于二指节内无罪”,应如此连接。然而,若存在水净的因缘,即使有所触受,在如前所述的限度内亦无罪。“乃至更多”:指超过二指节乃至更多。行水净者无罪,应如此连接。
2150. Dvaṅgulapabbe doso natthīti yojanā. Udakasuddhipaccaye pana satipi phassasādiyane yathāvuttaparicchede anāpatti. Adhikampīti dvaṅgulapabbato adhikampi. Udakasuddhiṃ karontiyā doso natthīti yojanā.
2151同样,对行水净的疯狂者等,已开许为无罪,应如此连接。
2151. Tathā udakasuddhiṃ karontīnaṃ ummattikādīnaṃ anāpatti pakāsitāti yojanā.
2152“然而对正在进食的比丘”者,是指正在食用五种食物中任何一种的比丘。如所说的:“正在进食者,即正在食用五种食物中任何一种食物者。”“饮水或扇”者,是指所说的饮水以及扇子。“应侍立”者,据“立于手臂范围内”一语可知,此处“upa-”这一语词表示近处,也就是手臂所及的范围。
2152.Bhuñjato pana bhikkhussāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjato bhikkhussa. Yathāha ‘‘bhuñjantassāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojanaṃ bhuñjantassā’’ti (pāci. 817). Pānīyaṃ vā vidhūpanaṃvāti vakkhamānaṃ pānīyaṃ, bījanīyañca. Upatiṭṭheyyāti ‘‘hatthapāse tiṭṭhatī’’ti (pāci. 817) vacanato ettha upa-saddo hatthapāsasaṅkhātaṃ samīpaṃ vadatīti veditabbaṃ.
2153“衣角等任何可以称为‘扇’的东西”,应这样连接。其意思是:凡是怀着“我要用它来扇风”的决意而拿起的衣角等任何一种物品,都可以称为“扇”。
2153. Vatthakoṇādi yā kāci ‘‘bījanī’’ti vuccatīti yojanā, iminā ‘‘bījanikiccaṃ sampādessāmī’’ti adhiṭṭhāya gahitacīvarakoṇappakāraṃ yaṃ kiñci ‘‘bījanī’’ti vuccatīti attho.
2154当时,那位比丘尼用饮水和扇子,在正在进食的比丘身边侍立,并且显得过分亲近。那时,这位比丘呵责那位比丘尼说:“姐妹,不要这样做,这是不许可的。”比丘尼回答:“你从前对我又是这样、又是那样,如今连这么一点小事都忍不了吗?”说完便用饮水钵砸他的头,又用扇子打他。关于这件事情,比丘们向世尊告白之后,世尊说:“诸比丘,比丘尼怎么可以对比丘动手打击呢?”并制戒说:“若比丘尼对正在进食的比丘以饮水或扇子侍立,犯波逸提。”因为提到了打击的因缘,为了消除“难道仅仅侍立也有罪吗”这样的疑惑,注释便说“在手臂范围之内”——这里显示的是由于站立亲近而构成犯罪的因缘。其中,“击于”就是打;“于此”是指在此学处。又引比丘尼犍度中所说:“诸比丘,比丘尼不应打击比丘。若打击,犯恶作。”说明在犍度中,对“打击”这一因缘另有恶作罪的规定,以此来显示所说的整件事情的来龙去脉。
2154. ‘‘Atha kho sā bhikkhunī tassa bhikkhuno bhuñjantassa pānīyena ca vidhūpanena ca upatiṭṭhitvā accāvadati. Atha kho so bhikkhu taṃ bhikkhuniṃ apasādeti ‘mā, bhagini, evarūpaṃ akāsi, netaṃ kappatī’ti. ‘Pubbe maṃ tvaṃ evañca evañca karosi, idāni ettakaṃ na sahasī’ti pānīyathālakaṃ matthake āsumbhitvā vidhūpanena pahāraṃ adāsī’’ti (pāci. 815) imasmiṃ vatthumhi bhikkhūhi ārocite ‘‘kathañhi nāma, bhikkhave, bhikkhunī bhikkhussa pahāraṃ dassatī’’tiādīni (pāci. 815) vatvā ‘‘yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiya’’nti (pāci. 816) vuttattā pahārapaccayā nu khoti āsaṅkaṃ nivattetumāha ‘‘hatthapāse idha ṭhānapaccayāpatti dīpitā’’ti. Ettha ca āsumbhitvāti pātetvā. Idhāti imasmiṃ sikkhāpade. ‘‘Na, bhikkhave, bhikkhuniyā bhikkhussa pahāro dātabbo. Yā dadeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 420) bhikkhunikkhandhake vuttaṃ gahetvā āha ‘‘pahārapaccayā vuttaṃ, khandhake dukkaṭaṃ visu’’nti. Iminā vuttassevatthassa kāraṇaṃ dassitaṃ hoti.
2155“舍弃手臂范围”者,在此当解作:于“进食”及“食硬食”时所说的“手臂范围”。对于进食者,若离开手臂范围而站立侍奉;或对于食硬食者,在手臂范围内站立侍奉,即犯恶作罪。如此连接。
2155.Hatthapāsaṃ jahitvāti ettha ‘‘bhojanaṃ bhuñjato’’ti ca khādanaṃ khādatoti ettha ‘‘hatthapāse’’ti ca vattabbaṃ . Bhojanaṃ bhuñjato hatthapāsaṃ jahitvā upatiṭṭhantiyā vā khādanaṃ khādato hatthapāse upatiṭṭhantiyā vā hoti āpatti dukkaṭanti yojanā.
2156“给与”者,是指将饮水或汤等递给对方,并说“以此饮用,以此佐食”,如此给与;将扇子递给对方,并说“以此扇风,以此佐食”,如此给与。“令给与”者,是指令他人给与此两者。此学处从等起而论,与羊毛(罪)相同。如此连接。
2156.Detīti pānīyaṃ vā sūpādiṃ vā ‘‘imaṃ pivatha, iminā bhuñjathā’’ti deti. Tālavaṇṭaṃ ‘‘iminā bījantā bhuñjathā’’ti deti. Dāpetīti aññena ubhayampi dāpeti. Idaṃ sikkhāpadaṃ samuṭṭhānato eḷakalomena samaṃ matanti yojanā.
2157“知道”者,指自己了知,或由他人告知而了知,因为学处中说“知道或令知道”。“生谷”者,指未煮、未炒的稻、米等七种谷物。如所说:“生谷,即是稻、米、大麦、小麦、粟、稗、稊。”“舂打”者,指用杵捣舂。若食用了,如此连接。
2157.Viññatvāti sayaṃ viññatvā, aññāya vā viññāpetvā. ‘‘Viññatvā vā viññāpetvā vā’’ti (pāci. 821) hi sikkhāpadaṃ. Āmakaṃ dhaññanti apakkaṃ abhaṭṭhaṃ sāliādikaṃ sattavidhaṃ dhaññaṃ. Yathāha – ‘‘āmakadhaññaṃ nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsako’’ti (pāci. 822). Koṭṭetvāti musalehi koṭṭetvā. Yadi paribhuñjatīti yojanā.
2158-60若想「我将食用」而接受,则有恶作罪,此即所谓「方便恶作」。因此,不单是在接受时才有恶作罪——为了说明注释书(《善分别注》822)中所阐述的分别,故说「不单是谷物……」等。其中,「亦」字即「又」的含义,意指晒干等也算在内。在「为了炒」这裏,省略了「于雨季时」一句。「在准备瓦片时、在准备炉灶时」应各自连属理解。「准备勺子」是指准备木勺时。于中,「投入谷物于瓦片内」是这一句的连接。应当是「摩擦、舂打」,为了偈颂结构之故,省略了「与」字而说为「摩擦舂打」。
2158-60. ‘‘Bhuñjissāmīti paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti idaṃ payogadukkaṭaṃ nāma, tasmā na kevalaṃ paṭiggahaṇeyeva dukkaṭaṃ hotī’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 822) aṭṭhakathāgataṃ vibhāgaṃ dassetumāha ‘‘na kevalaṃ tu dhaññāna’’ntiādi. Panāti api-saddatthe, sukkhāpanepīti attho. Bhajjanatthāyāti ettha ‘‘vaddalidivase’’ti seso. ‘‘Kapallasajjane uddhanasajjane’’ti paccekaṃ yojetabbaṃ. Dabbisajjaneti kaṭacchusampādane. Tattha kapallake dhaññapakkhipaneti yojanā. ‘‘Ghaṭṭanakoṭṭane’’ti vattabbe gāthābandhavasena na-kāralopaṃ katvā ‘‘ghaṭṭakoṭṭane’’ti vuttaṃ.
2161-3因为「量」这个词在语法上有不变、转异性、数目的性质,所以说「食物与乞请为量」。所谓「有不变、转异性、数目的性质」,是指其具有固定的性、单数与复数。例如,在这裏「量」这个词,即被说为具有固定的中性、单数。于此,在这一学处中,正因为「食物」与「乞请」这二者是「量」,所以,凡比丘尼自己知道或令他人做炒等,或者知道后令他人乞请而自己做炒等之后而食用者,在食用的方便中,她都得巴吉帝亚罪,这是此处的连接。
2161-3. Pamāṇa-saddassa āvattaliṅgasaṅkhyattā āha ‘‘bhojanañceva viññattipamāṇa’’nti . Āvattaliṅgasaṅkhyattaṃ nāma niyataliṅgekattabahuttaṃ. Tathā hettha pamāṇa-saddo niyatanapuṃsakaliṅge niyatekattaṃ vuccati. Ettha imasmiṃ sikkhāpade bhojanañceva viññatti cāti idaṃ dvayaṃ hi yasmā pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññatvā vā aññato bhajjanādīni kārāpetvā vā aññāya pana viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā vā yā pana bhikkhunī ajjhoharati, tassā ajjhohārapayogesu pācittiyo siyunti yojanā.
为了开示《大疏》(《善分别注》823)中所说的判别,故说「母亲或……」等。「或向母亲乞求」句中,「或」字是表示义理上的区别与选择。「亦」字表示可能性。向母亲,或父亲,或其他亲戚,或已受请者乞求生谷,或知悉后令他人代为处理,凡如此食用者,她都得巴吉帝亚罪,综合而言,这是此处的连接。
Mahāpaccariyaṃ (pāci. aṭṭha. 823) vuttaṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘mātaraṃ vā’’tiādi. Mātaraṃ vāpi yācitvāti ettha vā-saddo atthantaravikappane. Pi-saddo sambhāvane. Mātaraṃ vā pitaraṃ vā aññaṃ vā ñātakaṃ vā pavāritaṃ vā āmakadhaññaṃ yācitvā vā aññāya kārāpetvā vā yā paribhuñjati, tassā pācittīti yojanā.
2164若比丘尼食用未经告知而获得之物,无论自己加以炒制等处理,或是让另一比丘尼处理后而食用,则彼女犯恶作。此是连接。
2164. Aviññattiyā laddhaṃ sayaṃ vā bhajjanādīni katvā vā aññāya kārāpetvā vā yā paribhuñjati, tassā dukkaṭanti yojanā.
2165然而,若她食用另一比丘尼通过告知所得之物,不论让该比丘尼处理后,还是自己处理后受用,同样犯恶作。此是连接。这是依据《大护寺》所传之理而说。但《大义注》中说:“食用由他人告知所得之物者,恶作。”因此应知,即使是经由另一比丘尼告知而得的生谷,不论让她制作后,还是自己制作后而受用,也属于恶作。
2165. Aññāya pana viññattiyā laddhaṃ tāya kārāpetvāpi sayaṃ katvā vā ajjhoharantiyā tathā āpatti dukkaṭanti yojanā. Idañca mahāpaccariyāgatanayaṃ gahetvā vuttaṃ. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘aññāya viññattaṃ bhuñjantiyā dukkaṭa’’nti (pāci. aṭṭha. 822) vuttattā viññattiyāpi aññāya laddhaṃ āmakaṃ dhaññaṃ tāya kārāpetvā vā sayaṃ katvā vā paribhuñjantassāpi dukkaṭameva vuttanti veditabbaṃ.
2166-7“为发汗业等之义”,是指为罹患风病等病者作发汗等对治之义。此处,“于非亲里、非邀请处亦同”一句是省略。比丘们亦同此理。应知,除七种谷以外,在亲里邀请处,对其余物品的告知亦不犯。此是连接。“对其余物品的告知”,是指对绿豆、豌豆、葫芦、南瓜等前述谷物之外的谷物所作的告知。
2166-7.Sedakammādiatthāyāti vātarogādinā āturānaṃ sedanādipaṭikāratthāya. Idha ‘‘aññātakaappavāritaṭṭhānepī’’ti seso. Bhikkhūnampi eseva nayo. Ṭhapetvā satta dhaññāni ñātakapavāritaṭṭhāne sesaviññattiyāpi anāpattīti ñātabbanti yojanā. Sesaviññattiyāti muggamāsaalābukumbhaṇḍakādīnaṃ vuttadhaññāvasesānaṃ viññattiyā.
因为宣说了稻米等七种谷物的恶作,且由于它们不可触摸,为显示一切情况皆不许,故说“亲里亦”等。
Sāliādīnaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ dukkaṭassa vuttattā, anāmāsattā ca sabbena sabbaṃ na vaṭṭantīti dassetumāha ‘‘ñātakānampī’’tiādi.
2168“得”者,指正获得之物。“于新业”者,是为了新业,处格表示目的。此处省略了“受取”一词。《大护寺》中说:“对于未加嘱托而正获得之物,若为新业而受取,是许可的。”
2168.Laddhanti labbhamānaṃ. Navakammesūti navakammatthāya, nimittatthe bhummaṃ. Ettha ‘‘sampaṭicchitu’’nti seso. ‘‘Aviññattiyā labbhamānaṃ pana navakammatthāya sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 823) mahāpaccariyaṃ vuttaṃ.
2169“垃圾”指糠秕。“或残渣”指残食、鱼刺、肉骨、皮屑、漱口水等任何物品。“或应弃”此处省略了“自己”,因为后面将说“或应令他人弃”。“墙之内”指墙内,即在墙的另一侧之义。由于后文将说“于围墙,此理亦同”,因此“墙”或应理解为别类的墙壁。
2169.Saṅkāranti kacavaraṃ. Vighāsakaṃ vāti ucchiṭṭhakamacchakaṇṭakamaṃsaṭṭhicalakamukhadhovanādikaṃ yaṃ kiñci. Chaḍḍeyya vāti ettha ‘‘saya’’nti seso ‘‘chaḍḍāpeyya parehī’’ti vakkhamānattā. Kuṭṭassa tiro tirokuṭṭaṃ, tasmiṃ, kuṭṭassa parabhāgeti attho. ‘‘Pākārepi ayaṃ nayo’’ti vakkhamānattā kuṭṭanti vā byatirittā bhitti gahetabbā.
2171“一”者:此处省略了“罪”字。以“彼女”一词作连结。
2171.Ekāti ettha āpattīti seso. ‘‘Tassā’’ti iminā sambandho.
2172“弃舍”者:此处 pi 字依省略规则而省去。即使弃舍齿木,比丘尼亦犯波逸提,此义得以阐明。此为连结。
2172.Chaḍḍaneti ettha pi-saddo luttaniddiṭṭho. Dantakaṭṭhassa chaḍḍanepi bhikkhuniyā pācitti paridīpitāti yojanā.
2173-4“一切处”者,即于前述一切选项之中。为显示无罪的范围,故说“即使在无草处”等。于无草处不观察而弃舍者,或于有草处观察后弃舍者,皆无罪。此为连结。弃舍是作为,不观察是不作为。
2173-4.Sabbatthāti vuttappakāresu sabbesu vikappesu. Anāpattivisayaṃ dassetumāha ‘‘avalañjepī’’tiādi. Avalañje ṭhāne anoloketvā chaḍḍentiyāpi vā valañje ṭhāne oloketvāpi vā pana chaḍḍentiyā anāpattīti yojanā. Chaḍḍanaṃ kriyaṃ. Anolokanaṃ akriyaṃ.
2175-6若比丘尼在田地,或在椰子园等园林,或于任何有种植草木的处所,自己丢弃或令他人丢弃此四种物——即残食、大便、垃圾、小便,则该比丘尼的罪之判定,依前所说方式,以“各各”等如前所述的方式而定。此为连接。
2175-6. Yā pana bhikkhunī khette vā nāḷikerādiārāme vā yattha katthaci ropime haritaṭṭhāne tāni vighāsuccārasaṅkāramuttasaṅkhātāni cattāri vatthūni sace sayaṃ chaḍḍeti vā, tathā pare chaḍḍāpeti vā, tassā bhikkhuniyā āpattivinicchayo vuttanayo ‘‘ekeka’’miccādinā yathāvuttapakāroti yojanā.
2177-8若比丘尼坐在有草的田地中进食,或在有草的田地中边嚼食甘蔗等边行走时,丢弃残水或皮屑等,她便犯波逸提。此为连接。皮屑,即是催吐物。
2177-8.Yā pana bhikkhunī harite khette nisīditvā bhuñjamānā vā tathā harite tattha khette ucchuādīni khādanti khādamānā gacchantī vā yadi ucchiṭṭhaṃ udakaṃ vā calakādiṃ vā chaḍḍeti, tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā. Calakaṃ nāma vamikaraṃ.
2179在如此有草的处所,即使是将顶部切开的椰子水喝完后,再把椰壳丢弃,比丘尼亦有罪。此为连接。
2179.Tādise harite ṭhāne antamaso matthakachinnaṃ nāḷikerampi jalaṃ pivitvā chaḍḍentiyā āpatti siyāti yojanā.
2180“一切”指比丘与比丘尼。
2180.Sabbesanti bhikkhubhikkhunīnaṃ.
2181已耕之田,若人们为使其再生而守护,比丘尼若在该田中弃置屎尿等,依其情形,结波逸提罪。此处以“比丘尼依其情形”一语,已说明比丘犯恶作。
2181. Lāyitampi khettaṃ puna rohaṇatthāya manussā rakkhanti ce, tattha tasmiṃ khette vighāsuccārādīni chaḍḍentiyā assā bhikkhuniyā yathāvatthukameva hi pācittiyamevāti yojanā. ‘‘Assā yathāvatthuka’’nti iminā bhikkhussa dukkaṭanti vuttameva hoti.
2182“已弃之田”,是指人们收割谷物后的田地。如说:“人们收割谷物后离去,名为已弃之田,此处允许。”同样,在未耕作的田中,征得主人同意后也允许为之。如说:“征得主人同意后弃置。”在此,田地与园林等的看守者即是主人。在僧团的田地与园林中,如果没有“不得于此处弃置粪秽”的规定,比丘可以弃置,因为属僧团所有;比丘尼则不允许。对她们而言,依比丘僧团中所说之理,是不允许的;对那位比丘而言,同样不允许。即便如此,仍应以相应方式处理。“一切”指屎、尿等四种。
2182.Chaḍḍite khetteti manussehi uddhaṭasasse khette. Yathāha – ‘‘manussesu sassaṃ uddharitvā gatesu chaḍḍitakhettaṃ nāma hoti, tattha vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 830). Evaṃ akatepi khette sāmike āpucchitvā kātuṃ vaṭṭati. Yathāha ‘‘sāmike apaloketvā chaḍḍetī’’ti (pāci. 832). Idha khettapālakā, ārāmādigopakā ca sāmikā eva. Saṅghassa khette, ārāme ca sace ‘‘tattha kacavaraṃ na chaḍḍetabba’’nti katikā natthi, bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā, na bhikkhunīnaṃ. Tāsaṃ pana bhikkhusaṅghe vuttanayena na vaṭṭati, na tassa bhikkhussa, evaṃ santepi sāruppavasena kātabbanti. Sabbanti uccārādi catubbidhaṃ.
2183此处,依“舞者,任何舞。歌者,任何歌。乐者,任何乐”之语,“任何”为省略。若比丘尼为观看任何舞、任何歌或任何乐而前往,即为此处所连结。其中,“任何舞”者,如舞者等所舞、象舞,乃至孔雀与猴等所作,凡此一切皆是舞。“任何歌”者,如舞者等所歌、圣者般涅槃时赞叹三宝功德之善作歌,乃至不摄护比丘之说法歌,凡此一切皆是歌。“任何乐”者,如鼓等乐器之奏、木鼓之奏,乃至腹鼓之乐,凡此一切皆是乐。应说“为观看与听闻”,此处以省略一者之方式说“为观看”;或依五识各自对境观察的特性,故仅说“为观看”。
2183. Ettha ‘‘naccaṃ nāma yaṃ kiñci naccaṃ. Gītaṃ nāma yaṃ kiñci gītaṃ. Vāditaṃ nāma yaṃ kiñci vādita’’nti (pāci. 835) vacanato ‘‘yaṃ kiñcī’’ti seso. Yā pana bhikkhunī yaṃ kiñci naccaṃ vā yaṃ kiñci gītaṃ vā yaṃ kiñci vāditaṃ vā dassanatthāya gaccheyyāti yojanā. Tattha yaṃ kiñci naccanti naṭādayo vā naccantu soṇḍā vā, antamaso morasukamakkaṭādayopi, sabbampetaṃ naccameva. Yaṃ kiñci gītanti naṭādīnaṃ vā gītaṃ hotu ariyānaṃ parinibbānakāle ratanattayaguṇūpasaṃhitaṃ sādhukīḷitagītaṃ vā asaññatabhikkhūnaṃ dhammabhāṇakagītaṃ vā, sabbampetaṃ gītameva. Yaṃ kiñci vāditanti ghanādivādanīyabhaṇḍavāditaṃ vā hotu kuṭabherivāditaṃ vā antamaso udarabherivāditampi , sabbampetaṃ vāditameva. ‘‘Dassanasavanatthāyā’’ti vattabbe virūpekasesanayena ‘‘dassanatthāyā’’ti vuttaṃ. Pañcannaṃ viññāṇānaṃ yathāsakaṃ visayassa ālocanasabhāvatāya vā ‘‘dassanatthāya’’ icceva vuttaṃ.
2184为显示与前行恶作俱时之波逸提,故云“为观看舞”等。此处,“歌”一字中,依文脉可获知“乐”。
2184. Pubbapayogadukkaṭena saha pācittiyaṃ dassetumāha ‘‘dassanatthāya naccassā’’tiādi. Gītassāti ettha ‘‘vāditassā’’ti pakaraṇato labbhati.
2185“以一加行”者,即朝向一个方向观看的加行。正是因此,后文将说“在其他……亦有”。“看见”此处应补“舞”字。“他们”者,即看见跳舞之人。以“亦”字亦将“乐”含摄在内。如所说:“听闻他们之歌与乐,唯一波逸提。”
2185.Ekapayogenāti ekadisāvalokanapayogena. Teneva vakkhati ‘‘aññasmimpi…pe… siyu’’nti. Passatīti ettha ‘‘nacca’’nti seso. Tesanti yesaṃ naccaṃ passati. Pi-saddena vāditampi sampiṇḍeti. Yathāha ‘‘tesaṃyeva gītavāditaṃ suṇāti, ekameva pācittiya’’nti (pāci. aṭṭha. 836).
2186‘在别处’者,即于他方域。
2186.Aññatoti aññasmiṃ disābhāge.
2187‘各别波逸提’——为说明此义,故说:‘于此,依加行计数,或依罪计数。’‘于此’者,即此种种方域。为说明注疏中关于观看舞蹈、歌唱、演奏所作的决断,故说‘舞’等。
2187. ‘‘Visuṃ pācittiyo siyu’’nti idameva pakāsetumāha ‘‘payogagaṇanāyettha, āpattigaṇanā siyā’’ti. Etthāti imasmiṃ nānādisābhāge. Naccagītavāditānaṃ dassanasavane aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘naccitu’’ntiādi.
2188‘舞’者,这是词句的分解;亦有读本作‘诸舞’。‘供养’者,即鼓声供养。‘接受’者,即以‘善哉’表示接受。此是就标示而言,故于舞蹈、歌唱,亦同此理。
2188. ‘‘Nacca itī’’ti padacchedo, ‘‘naccāhī’’tipi pāṭho. Upaṭṭhānanti bherisaddapūjaṃ. Sampaṭicchitunti ‘‘sādhū’’ti adhivāsetuṃ. Imassa upalakkhaṇavasena vuttattā naccagītepi eseva nayo.
2189-90“一切处”是指在舞蹈等一切处所。“我作供养”是指我以舞蹈等为你们的塔庙作供奉。“供养可赞”是指作供养这回事本身即是善美的。
2189-90.Sabbatthāti naccanādīsu sabbattha. Upaṭṭhānaṃ karomāti tumhākaṃ cetiyassa naccādīhi upahāraṃ karomāti. Upaṭṭhānaṃ pasatthanti upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundaranti.
“站在园中而看或听”——此句的连接如下:此处“在园内”等句有所省略。注释书中说:“若站在园中,在园内或园外观看或听闻舞蹈等,无罪。”虽然用了“站”字,但在一切威仪中均可如此。“站在园中”并非仅指站立,从该处前往,以一切威仪也都可以。然而经典中说“站在园中”,是为了显示这是属于园内的观看;否则,连坐着看也不可得,如结尾句等所说。对于比丘们,这一方法同样适用。
Yā ārāmeyeva ca ṭhatvā passati vā suṇāti vāti yojanā, idha ‘‘antarārāme vā’’tiādi seso. ‘‘Ārāme ṭhatvā antarārāme vā bahiārāme vā naccādīni passati vā suṇāti vā, anāpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 837) aṭṭhakathāya vuttaṃ. ‘‘Ṭhatvā’’ti vuttepi sabbesupi iriyāpathesu labbhati. Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvāva, tato gantvāpi sabbiriyāpathehipi labhati. ‘‘Ārāme ṭhitā’’ti (pāci. 837) pana ārāmapariyāpannadassanatthaṃ vuttaṃ. Itarathā nisinnāpi na labheyyāti gaṇṭhipadādīsu vuttaṃ. Bhikkhūnampi eseva nayo.
2191“来到自己所在之处,观看或听闻他人所安排的(表演)”——这是句子的连接。“所在之处”:由于“去”与“返”的共通性,这里也包括卧者和坐者。“因为有如是事务而前往观看”——这是连接。所谓的“事务”,即如筹食等事。正如所说:“若有应做之事——或为筹食等事,或为其他任何应做之事而前往,在所到之处观看或听闻,无罪。”
2191. Yā attano ṭhitokāsaṃ āgantvā payojitaṃ passati vā suṇāti vāti yojanā. Ṭhitokāsanti ettha gatinivattisāmaññena sayitanisinnampi gayhati. Tathārūpā hi kāraṇā gantvā passantiyā vāpīti yojanā. Kāraṇaṃ nāma salākabhattādikāraṇaṃ. Yathāha ‘‘sati karaṇīyeti salākabhattādīnaṃ vā atthāya aññena vā kenaci karaṇīyena gantvā gataṭṭhāne passati vā suṇāti vā, anāpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 837).
2192行于道路,立于路旁观看舞蹈,如此观看者亦无罪——此为补入的连接。‘路旁’指道路对面。‘遭遇灾难’者,指被此种灾难所逼而进入集会场所,如此进入后,或观看或听闻,皆无罪。
2192. Maggaṃ gacchantī paṭipathe naccaṃ aṭṭhatvā passatīti evaṃ passantiyāpi ca tathā anāpattīti ajjhāhārayojanā. Paṭipatheti gamanamaggābhimukhe. Āpadāsupīti tādisena upaddavena upaddutā samajjaṭṭhānaṃ pavisati, evaṃ pavisitvā passantiyā vā suṇantiyā vā anāpatti.
2193此学处,从起源而言,与羊毛学处相同,应知为‘相同’。
2193.Idaṃ sikkhāpadaṃ samuṭṭhānato eḷakalomasikkhāpadena samaṃ mataṃ ‘‘samāna’’nti viññātaṃ.
2194-5若比丘尼于夜暗中、无灯处,与男子单独站立,即为波逸提——这是文句的连接。‘夜暗中’指于夜间。‘夜暗’一词是‘夜’的同义词。如《词汇分解》所说:‘夜暗者,指日落之后。’‘无灯处’指灯烛、月、日、火之中,全然无有光亮,以此显示夜的范围。‘站立’一词,应知亦包含行、坐、卧三种威仪路。金刚慧者曾言:‘“应站立”——此处以站立之语,包摄四种威仪路,是故与男子一同经行等,亦得波逸提。’‘与男子一起’指与有辨别能力的人类男子一起站立、交谈。
2194-5.Idha imasmiṃ sāsane yā pana bhikkhunī rattandhakārasmiṃ appadīpe purisena saddhiṃ ekikā sace santiṭṭhati, tassā pācittiyaṃ vuttanti yojanā. Rattandhakārasminti rattiyaṃ. Rattipariyāyo hi rattandhakāra-saddo. Yathāha padabhājane ‘‘rattandhakāreti oggate sūriye’’ti (pāci. 840). Appadīpeti pajjotacandasūriyaaggīsu ekenāpi anobhāsite, iminā rattikkhettaṃ dasseti. ‘‘Santiṭṭhatī’’ti iminā gamananisinnasayanasaṅkhātaṃ iriyāpathattikañca upalakkhitanti daṭṭhabbaṃ. Vuttañhi vajirabuddhinā ‘‘santiṭṭheyyāti ettha ṭhānāpadesena catubbidhopi iriyāpatho saṅgahito, tasmā purisena saddhiṃ caṅkamanādīni karontiyāpi pācittiyañca upalabbhatī’’ti (vajira. ṭī. pācittiya 839 thokaṃ visadisaṃ). Purisena saddhinti santiṭṭhituṃ, sallapituñca viññunā manussapurisena saddhiṃ.
以隐蔽处之义:进入男子一臂范围之内,与彼交谈者,说波逸提。此乃连结。
Rahassādavasena purisassa hatthapāsaṃ samāgantvā tena saddhiṃ sallapantiyā vā pācittiyaṃ vuttanti yojanā.
2196-7若比丘尼离开人类男子一臂范围而立或交谈,而对于夜叉、饿鬼、畜生则不离开其一臂范围而立或交谈——对她阐明恶作。此乃连结。
2196-7. Yā pana bhikkhunī sace manussapurisassa hatthapāsaṃ vijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, yakkhapetatiracchānagatānaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā santiṭṭhati vā sallapati vā, tassā dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā.
以有智者的领会,显示无智男子并不因此成为无罪。
Viññuggahaṇena aviññū puriso anāpattiṃ na karotīti dīpeti.
2198「为他事所系」:指心念缘取独处之乐以外的其他事。如(律中)所说:「心系于独处之乐以外的他事」。从生起的方式来看,它属于第四、第六类生起,即是盗事类的生起。从站立、交谈的方式而言,此为「行作」。对此,由想而解脱,故称为「想解脱」。
2198.Aññavihitāyāti rahoassādato aññaṃ cintentiyā. Yathāha ‘‘rahoassādato aññavihitāva hutvā’’ti (pāci. aṭṭha. 841). Catutthena, chaṭṭhena ca samuṭṭhānena samuṭṭhānato theyyasatthasamuṭṭhānaṃ. Santiṭṭhanasallapanavasena kriyaṃ. Saññāya vimokkho etasminti saññāvimokkhakaṃ.
2199「在隐蔽处所」:指小屋等任何有遮蔽之处。这是本文句的意思。
2199.Paṭicchanne okāseti kuṭṭādīsu yena kenaci paṭicchanne okāse. Idaṃ vacanaṃ.
2200在第三项中,除去「露地」一词,在第四项中除去「街道」、「大道」、「十字路口」等词句后,对其余部分而言,即是「前面别无其他」的意思。此处,「应说的」这部分是省略了的。这里,「街道」是指道路;「大道」是指不通的道路;「十字路口」是指四衢的处所,或三角形、四角形的道路交会处,这是这样说。
2200. Tatiye ‘‘ajjhokāse’’ti ca catutthe ‘‘rathikāya, byūhe, siṅghāṭake’’ti padāni ca vajjetvā avasesaṃ sandhāyāha ‘‘apubbaṃ natthi kiñcipī’’ti. Ettha ‘‘vattabba’’nti seso. Ettha ca rathikāyāti racchāya. Byūheti anibbiddharacchāya. Siṅghāṭaketi caccare okāse, tikoṇaṃ vā catukoṇaṃ vā maggasamodhānaṭṭhāneti vuttaṃ hoti.
2201-2依据‘若比丘尼于午前前往俗家,坐于座后,未征得主人同意便离去者,犯巴吉帝亚’(巴吉帝亚855)之文:若比丘尼于午前前往俗家,坐在有遮蔽处的座后,未征得主人同意而越过无雨地带者,又或于露地坐后若越过近行处者,起第一步即犯恶作,至第二步便圆满巴吉帝亚,此即该戒的组合。其中的‘座’,应理解为适合结跏趺坐的坐具。正如文中所说:‘座者,谓(可)结跏趺坐之处’。‘无雨处’,指的是屋檐下的区域。为显示在露地犯戒的情形,故说‘或若近行处’。‘近行处’者,即指十二肘的范围,正如《义足经》中所说:‘近行处,相距十二肘’。
2201-2. ‘‘Yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiya’’nti (pāci. 855) vacanato yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā chadananto āsane nisīditvā sāmike anāpucchā anovassakappadesaṃ atikkameti, yā ca ajjhokāse vā nisīditvā sace upacāraṃ atikkameti, tassā paṭhame pade dukkaṭaṃ hoti, dutiye pade pācitti pariyāputāti yojanā. ‘‘Āsane’’ti iminā pallaṅkamābhujitvā nisīdanārahamāsanaṃ adhippetaṃ. Yathāha – ‘‘āsanaṃ nāma pallaṅkassa okāso vuccatī’’ti (pāci. 856). Anovassappadesanti nibbakosabbhantaraṃ. Abbhokāse āpattikhettaṃ dassetumāha ‘‘upacārampi vā sace’’ti. Upacāranti dvādasahatthappamāṇaṃ padesaṃ. Yathāha gaṇṭhipade ‘‘upacāro dvādasahattho’’ti.
2203以‘如是’一语,是回顾‘已说为恶作’这一句。于应请辞时,却以未应请辞之想而离去者;或于应请辞时,心中存疑而离去者,皆如前述一般,结为恶作,这是该句的联结。此处应注意:因与关联主语‘比丘尼’同属阴性,本应说‘存疑之(女)’,但由于性别的颠倒故,而说成了‘存疑之(男)’。
2203.‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘dukkaṭaṃ samudīrita’’nti idaṃ paccāmasati. Āpuṭṭhe anāpuṭṭhasaññāya āpuṭṭhe vicikicchato pakkamantiyā tathā dukkaṭanti yojanā. Ettha ca ‘‘bhikkhuniyā’’ti sambandhiniyā samānattā ‘‘vicikicchantiyā’’ti vattabbe liṅgavipallāsavasena ‘‘vicikicchato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
2204‘病者’,指的是因身患如是疾病,而无力请辞的人。‘于灾厄时’,指的是如家中失火、或遇盗贼等,值遇此类突发的灾难时,不辞而别者,无罪。
2204.Gilānāyāti yā tādisena gelaññena āpucchituṃ na sakkoti. Āpadāsūti ghare aggi uṭṭhito hoti corā vā, evarūpe upaddave anāpucchā pakkamantiyā anāpatti.
2205-6所谓“于行走时、于离去时”,是为表明坐卧〔犯行〕的终结而作此说。应知,此处的巴吉帝亚乃因午后未征得主人许可——“我们可以在这里稍坐或躺卧吗?”——便行坐卧而成就。其组合关系为:午后未问主人便坐于座上,于离去时犯一巴吉帝亚。此理于“卧下”等处亦然。
2205-6.‘‘Gacchantiyā vajantiyā’’ti ca nisīdananipajjanāvasānadassanatthaṃ vuttaṃ. Pācittiyaṃ pana pacchābhattaṃ sāmike ‘‘idha nisīdāma vā sayāma vā’’ti anāpucchitvā nisinnanipannapaccayā hotīti veditabbaṃ. Pacchābhattaṃ sāmike anāpucchā āsane nisīditvā gacchantiyā ekā pācitti hotīti yojanā. Esa nayo ‘‘nipajjitvā’’tiādīsupi.
然而,正如于彼不可收起之处无罪,于此处,若为常设之座,亦无罪。
Yathā pana tattha asaṃhārime anāpatti, evamidha dhuvapaññatte vā anāpattīti.
2207“三起源”者:因其由三种有心的起源而生起。
2207.Tisamuṭṭhānanti sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhānato.
2208若比丘尼以地狱梵行诅咒自己或他人,每出一语,即犯波逸提。这是结合句。其中‘诅咒’是指发誓言:诅咒自己说‘我将生于地狱,我将生于无间地狱’;或诅咒他人说‘愿他生于地狱,愿他生于无间地狱’;或诅咒自己说‘我是居士,我是白衣’;或诅咒他人说‘愿他成为居士,愿他成为白衣’。如此所说,即名为诅咒。
2208. Yā pana bhikkhunī attānampi vā parampi vā nirayabrahmacariyehi abhisapeyya, tassā vācato vācato siyā pācittīti yojanā. Tattha abhisapeyyāti sapathaṃ kareyya, ‘‘niraye nibbattāmi, avīcimhi nibbattāmī’’ti attānaṃ vā ‘‘niraye nibbattatu, avīcimhi nibbattatū’’ti paraṃ vā ‘‘gihinī homi, odātavatthā homī’’ti attānaṃ vā ‘‘gihinī hotu, odātavatthā hotū’’ti paraṃ vā abhisapeyyāti vuttaṃ hoti.
2210‘辱骂自己或他人’,这是连结句。‘三波逸提’:即对受具戒者,以受具戒想、疑、非受具戒想而辱骂,犯波逸提。‘其余’:指对未受具戒者。若对未受具戒者,以受具戒想、疑、非受具戒想而辱骂,犯恶作。如此是为三恶作。
2210. Akkosati attānaṃ vā paraṃ vāti sambandho. Tikapācittiyanti upasampannāya upasampannasaññāvematikāanupasampannasaññāvasena. Sesāyāti anupasampannāya. Anupasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññā akkosati, dukkaṭanti evaṃ tikadukkaṭaṃ.
2211以义、法、教诫为先而说者,无罪。这是结合句。如义注中说:‘以义为先’,指解说义注之时。‘以法为先’,指讽诵圣典之时。‘以教诫为先’,指立足于教诫而说:‘即使你现在如此,善哉,应当制止!若不止息,你必定将再作如是之业,而后生于地狱,生于畜生趣。’如此说者,无罪。
2211. Atthadhammānusāsaniṃ purakkhatvā vadantīnaṃ anāpattīti yojanā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘atthapurekkhārāyāti aṭṭhakathaṃ kathentiyā. Dhammapurekkhārāyāti pāḷiṃ vācentiyā. Anusāsanipurekkhārāyāti ‘idānipi tvaṃ edisā, sādhu viramassu, no ce viramasi, addhā puna evarūpāni kammāni katvā niraye uppajjissasi, tiracchānayoniyā uppajjissasī’ti evaṃ anusāsaniyaṃ ṭhatvā vadantiyā anāpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 878).
2212「杀害」:指以刀等器械加以击打。这里的「或杀害」,「或」字是表明经文中“杀害、杀害”为重复语。
2212.Vadhitvāti satthādīhi paharitvā. Vadhitvā vāti ettha vā-saddo pāḷiyaṃ ‘‘vadhitvā vadhitvā’’ti (pāci. 880) vuttaṃ āmeḍitaṃ sūceti.
2213「于此」:指于此学处中。「身语意所生的卸责所生」,称为卸责所生;也被称为「随责所生」。
2213.Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Kāyavācācittasamuṭṭhānaṃ dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ nāma, samanubhāsanasamuṭṭhānantipi etasseva nāmaṃ.
2214若比丘尼裸形、不穿衣、不覆蔽而沐浴,于一切加行中犯恶作。于彼沐浴之终了、完成时,彼比丘尼触犯胜者所说、由胜者世尊为比丘尼们所制定之过失巴吉帝亚罪,此为结合。「比丘尼之过失」者,此处为偈颂结构之故而作短音。
2214. Yā pana bhikkhunī naggā anivatthā apārutā hutvā nahāyati, assā sabbapayoge dukkaṭaṃ. Tassa nahānassa vosāne pariyosāne sā bhikkhunī jinavuttaṃ jinena bhagavatā bhikkhunīnaṃ paññattaṃ dosaṃ pācittiyāpattiṃ samupeti āpajjatīti yojanā. Bhikkhuni dosanti ettha gāthābandhavasena rasso kato.
2215“衣未断坏”指浴衣未断坏。“衣遗失”指浴衣被盗贼等所夺。“或于危难中”:譬如见这贵重物,心想“盗贼也可能夺取”,在这样的危难中,裸身沐浴者无过失。
2215.Acchinnacīvarāti acchinnaudakasāṭikacīvarā. Naṭṭhacīvarāti corādīhi naṭṭhaudakasāṭikacīvarā. Āpadāsu vāti ‘‘mahagghaṃ imaṃ disvā corāpi hareyyu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā naggāya nahāyantiyā na doso.
2216“第二”,是在“比丘尼令作浴衣时”等学处中。
2216.Dutiyeti ‘‘udakasāṭikaṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāyā’’tiādisikkhāpade (pāci. 888).
2217-8“劣缝之衣”指缝制不善之衣。“拆开”指为了重新缝制劣缝之衣,自己将缝线拆除。“令拆开”是省略说法,如所说“拆开或令拆开”。“无障碍”指十种障碍中任何一种都不存在。那件被拆开或令人拆开的衣——此处应言“无障碍彼之后”,为偈颂结构而作短音。“不应缝”在此也省略了“不应令缝”,如所说“既不应缝,亦不应为令缝而努力”。
2217-8.Dussibbitaṃ cīvaranti asakkaccasibbitaṃ cīvaraṃ. Visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya sayaṃ vā vigatasibbanaṃ katvā. ‘‘Visibbāpetvā’’ti seso. Yathāha ‘‘visibbetvā vā visibbāpetvā vā’’ti (pāci. 893). Anantarāyāti dasasu antarāyesu aññatarantarāyarahitā. Taṃ visibbitaṃ, visibbāpitaṃ vā cīvaraṃ. ‘‘Anantarāyā taṃ pacchā’’ti vattabbe gāthābandhavasena rasso kato. Na sibbeyyāti etthāpi ‘‘na sibbāpeyyā’’ti seso. Yathāha ‘‘neva sibbeyya, na sibbāpanāya ussukkaṃ kareyyā’’ti (pāci. 893).
「四五日」:此处如同「超过五次言说」(巴吉帝亚62-64)、「超过二三夜」(巴吉帝亚51-52)等例,少数虽已含摄于多数之中,但为随顺世间言说惯例、令语言严谨,故应视为双数表达之通例。「负担」指缝纫之勤作。「仅置放」指仅仅放下之时。
Catupañcāhanti ettha ‘‘uttarichappañcavācāhi (pāci. 62-64), uttaridirattatiratta’’ntiādīsu (pāci. 51-52) viya appasaṅkhyāya bahusaṅkhyāyaṃ antogadhattepi ubhayavacanaṃ lokavohāravasena vacanasiliṭṭhatāyāti daṭṭhabbaṃ. Dhureti sibbanussāhe. Nikkhittamatteti vissaṭṭhamatte.
2219「三句巴吉帝亚已说」:对于已受具足戒者,生起已受具足戒想、有疑、生起未受具足戒想,于此三处中说三句巴吉帝亚。「其余」指对于未受具足戒者。「三句恶作」:于该三处各有三恶作。
2219.Tikapācittiyaṃ vuttanti upasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññāti tīsu vāresu tikapācittiyaṃ vuttaṃ. Sesāyāti anupasampannāya. Tikadukkaṭanti vārattaye dukkaṭattayaṃ.
2220「两者」:指已受具足戒者与未受具足戒者。「于其他」:指衣以外的其他物品。「或存在障碍时」:指存在国王、盗贼等十种障碍中的任何一种时。
2220.Ubhinnanti upasampannānupasampannānaṃ. Aññasminti cīvarato aññasmiṃ. Antarāyepi vā satīti rājacorādiantarāyānaṃ dasannaṃ aññatare sati.
2221所谓“放下负担即被认为是起源”,此乃引用注疏中所说的“放下负担起源”(《波逸提注疏》893)而言。在十三种起源项中,并没有独立的“放下负担起源”这一项。而《本母注疏》中则说“共同商议起源”(《疑惑度脱注疏》关于衣缝纫学处的解释,意义相同),它已被包含在起源项中。因此应知,“放下负担起源”即是“共同商议起源”的同义词。
2221.‘‘Dhuranikkhepanaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mata’’nti idaṃ aṭṭhakathāya ‘‘dhuranikkhepasamuṭṭhāna’’nti (pāci. aṭṭha. 893) vuttameva gahetvā vuttaṃ, terasasu samuṭṭhānasīsesu ‘‘dhuranikkhepasamuṭṭhāna’’nti visuṃ samuṭṭhānasīsaṃ nāma natthi. Mātikaṭṭhakathāyañca ‘‘samanubhāsanasamuṭṭhāna’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā, atthato samānaṃ) vuttaṃ, taṃ samuṭṭhānasīsesu antogadhameva. Tasmā ‘‘dhuranikkhepasamuṭṭhāna’’nti idaṃ samanubhāsanasamuṭṭhānasseva pariyāyoti gahetabbaṃ.
2222五日即五日,所谓“五日期”便是指五日的期限。“应超过”一词,由于该动作涉及双重宾语,因此“五日期”与“僧伽梨行”皆为受格意义的受格语。以结合之义而名为僧伽梨,这是随后将说的五种衣的总称;僧伽梨的行为即是僧伽梨行,依受用或晾晒的方式而转换。根据“若比丘超过五日期限而行僧伽梨行,于第五日既不著下衣、不披上衣、不晾晒,超过第五日者,犯波逸提”(《波逸提》899)的规定,为了显示在五日期限内完全不采取任何行动而超过者,依衣的计数犯波逸提,故说“凡超过者”等。
2222. Pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. ‘‘Atikkameyyā’’ti kiriyāya dvikammakattā ‘‘pañcāhika’’nti ca ‘‘saṅghāṭicāra’’nti ca upayogatthe eva upayogavacanaṃ. Saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭi, iti vakkhamānānaṃ pañcannaṃ cīvarānamevādhivacanaṃ, saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā parivattananti attho. ‘‘Pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkameyyāti pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarāni neva nivāseti na pārupati na otāpeti pañcamaṃ divasaṃ atikkāmeti, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 899) vacanato pañcadivasabbhantare yaṃ kiñci akatvā atikkāmentiyā cīvaragaṇanāya pācitti hotīti dassetumāha ‘‘yātikkameyyā’’tiādi.
2223“三衣”者,指下衣、上衣、僧伽梨这三衣。“覆胸衣”者,指缠裹乳房的衣。“浴衣”者,指月经时应穿着的浴衣。这便是五种。“五者”,即名为五种衣。
2223.Ticīvaranti antaravāsakauttarāsaṅgasaṅghāṭisaṅkhātaṃ ticīvarañca. Saṃkaccīti thanaveṭhanasaṅkhātaṃ cīvarañca. Dakasāṭīti utunikāle nivāsetabbaudakasāṭicīvarañca. Iti ime pañca. Pañca tūti pañca cīvarāni nāma.
2224-5“三巴吉帝亚”者,以三种分别而有三个巴吉帝亚:过五日想、疑、未过想。在五日未过时,依过想与疑,则有二恶作。
2224-5.Tikapācittīti pañcāhātikkantasaññā, vematikā, anatikkantasaññāti vikappattaye pācittiyattayaṃ hoti. Pañcāhānatikkante atikkantasaññāvematikānaṃ vasena dvikadukkaṭaṃ.
“于第五日”等,是显示无犯之段。“受用”者,即穿着或披覆。“晒”者,此处省略了“或”字,义为“或晒”。“于难处”者,如遇盗贼之难等危险而无法受用贵重之衣时,于如是难处无犯。
‘‘Pañcame divase’’tiādi anāpattivārasandassanaṃ. Nisevatīti nivāseti vā pārupati vā. Otāpetīti ettha vā-saddo luttaniddiṭṭho, otāpeti vāti attho. Āpadāsupīti mahagghaṃ cīvaraṃ, na sakkā hoti corabhayādīsu paribhuñjituṃ, evarūpe upaddave anāpatti.
2226连结起来说:“他人应交换之衣,未问而取来受用者,彼有巴吉帝亚。”其义为:他人——即已受具戒者——所有五衣中的任一件,不告知彼比丘尼而取用,应当再还给彼,若不还而受用,则该比丘尼犯巴吉帝亚。“应交换之衣”与“应交换”是同义词。如所说:“应交换之衣者,乃应交换之衣,即未问而取用他人所有、应当再还之衣,这是它的含义。”
2226. Aññissā saṅkametabbacīvaraṃ anāpucchā gahetvā yā paribhuñjati, tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā, aññissā upasampannāya santakaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ tassā avatvā ādāya puna tassā dātabbaṃ, adatvā yā bhikkhunī paṭisevati, tassā pācittiyaṃ hotīti attho. ‘‘Saṅkametabbacīvaraṃ saṅkamanīya’’nti pariyāyasaddā ete. Yathāha ‘‘cīvarasaṅkamanīyanti saṅkametabbacīvaraṃ, aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbacīvaranti attho’’ti (pāci. aṭṭha. 903).
2227“三波逸提已说”,即律文中已说:“若对已受具足者,有已受具足想……疑……有未受具足想,持应交换之衣,犯波逸提。”这便是律文所说的三波逸提。“于余者”,指未受具足者。“三恶作”,其方式如前所述。“于难处”,指若衣未被覆盖或未被穿着,便被贼夺取等难处。
2227.Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘upasampannāya upasampannasaññā…pe… vematikā …pe… anupasampannasaññā cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreti, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 905) evaṃ tikapācittiyaṃ pāḷiyaṃ vuttaṃ. Sesāyāti anupasampannāya. ‘‘Tikadukkaṭa’’nti idañca vuttanayameva. Āpadāsūti sace apārutaṃ vā anivatthaṃ vā corā haranti, evarūpāsu āpadāsu vā.
2228“这些起与咖提那衣相同”,此为连结。取与受用是造作,未先请问是不造作。
2228. Etaṃ samuṭṭhānaṃ kathinena tulyanti yojanā. Gahaṇaṃ, paribhogo ca kriyaṃ. Anāpucchanaṃ akriyaṃ.
2229“应得之衣”,指应得的、可作净施之衣。“阻止”,即令那些本欲施与者不施,而作障碍。“显示波逸提”,指若因她的话而导致他们不施,则应判该比丘尼犯波逸提,这是其含义。
2229.Labhitabbaṃ tu cīvaranti labhitabbaṃ vikappanupagaṃ cīvaraṃ. Nivāretīti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ antarāyaṃ parakkamati. Pācittiṃ paridīpayeti sace tassā vacanena te na denti, bhikkhuniyā pācittiyaṃ vadeyyāti attho.
2230这里先说“僧团的”,因此“群体”应理解为两人或三人之众。“利益”一词中,省略了“阻止”的意思。如果阻止其他资具,同样犯恶作,这是连属。“其他”是指除可作净施衣之外的物品。“资具”是指诸如盘碟等,或酥油等,任何一种。
2230. Ettha paṭhamaṃ ‘‘saṅghassā’’ti vuttattā gaṇassāti dve tayova gahetabbā. Lābheti ettha ‘‘nivārite’’ti seso. Sace aññaṃ parikkhāraṃ nivāreti, tatheva dukkaṭanti yojanā. Aññanti vikappanupagacīvarato aññaṃ. Parikkhāranti yaṃ kiñci thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññataraṃ.
2231“显示利益后”:即问“您想布施价值多少的”,他们回答“这么多”,然后说“请稍候,现在布料价高,过几天棉花上市,价格就一样了”,这样显示利益后而行事。“非过失”:即不是过失,意思是无犯。
2231.Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘kittakaṃ agghanakaṃ dātukāmatthāti pucchati, ‘ettakaṃ nāmā’ti vadanti, ‘āgametha tāva, idāni vatthu mahagghaṃ, katipāhena kappāse āgate samagghaṃ bhavissatī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā. Na dosatāti na doso, anāpattīti attho.
2232-3如法地由和合僧团集会而作之衣的分配、分派,若有比丘尼阻止、妨碍,在她这样阻止时犯波逸提,这是连结。“于非法而作法想者,犯恶作”已阐明,这是连结。“于两者疑时”:即对两者有疑时。由于偈颂的连属,省略了“善”音。若对如法的衣分配或非法的衣分配心生疑惑而妨碍,犯恶作,已阐明,这是连结。即如所说:“于如法疑时妨碍,犯恶作;于非法疑时妨碍,犯恶作。”“显示利益后”:即如“一人尚不足一件上衣,请稍候,数日后就会产生,那时我再分配”,这样显示利益后而行。
2232-3.Dhammikaṃ samaggena saṅghena sannipatitvā kariyamānaṃ cīvarānaṃ vibhaṅgaṃ bhājanaṃ yā bhikkhunī paṭisedheyya paṭibāheyya, tassā evaṃ paṭisedhentiyā pācittiyaṃ hotīti yojanā. Adhamme dhammasaññāya dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā. Ubho vematikāya vāti ubhosu vematikāya. Gāthābandhavasena su-saddalopo. Dhammike adhammike cīvaravibhaṅge vematikāya paṭibāhantiyā dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā. Yathāha ‘‘dhammike vematikā paṭibāhati, āpatti dukkaṭassa. Adhammike vematikā paṭibāhati, āpatti dukkaṭassā’’ti. Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘ekissā ekaṃ sāṭakaṃ nappahoti, āgametha tāva, katipāheneva uppajjissati, tato bhājessāmī’’ti (pāci. 914) evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā.
2235-6无论是作为下衣所得、上衣所得,或是已作衣点记的任何衣,若除五种如法者与父母之外,施与其他任何在家众或游方者,此亦犯巴吉帝亚,如是连接。此处,“父母”一词是由不规则的语尾变化构成,应读作“母与父”,而但说“父母”。
2235-6. Nivāsanupagaṃ vā tathā pārupanupagaṃ vā kappabindukataṃ vā yaṃ kiñci cīvaraṃ pañca sahadhammike ca mātāpitaropi muñcitvā aññassa yassa kassaci gahaṭṭhassa vā paribbājakassa vā yadi dadeyya, tassāpi pācittiyaṃ pariyāputanti yojanā. Ettha ca ‘‘pitaro’’ti mātā ca pitā ca mātāpitaroti vattabbe virūpekasesavasena niddeso daṭṭhabbo.
2237在此学处中,那些巴吉帝亚罪,应依所施衣服的件数来累计计算,如是连接。
2237.Ettha imasmiṃ sikkhāpade tā pana pācittiyo cīvarānaṃ gaṇanāya vasena gaṇetabbāti yojanā.
2238“暂时”者,是指此衣在限期内被允许使用。“其他的”一词,因前文所说已远,故再次提及“其他的”,其含义相同。
2238. Tāva sampaṭicchito kālo etassāti tāvakālikaṃ, cīvaraṃ. ‘‘Aññassā’’ti pubbe vuttassa dūrattā punapi ‘‘aññesa’’nti āha, soyevattho.
2239若比丘尼基于那种“若我们能,便会给予、便会作”这样已经食言的无力衣期待,阻止衣的分配后,又超过了衣时,则因此过失而犯波逸提罪——此为连接。“衣时”者,即注释中所说:“衣时者,未展咖提那衣时为雨安居的最后一个月,已展咖提那衣时为五个月”的衣时。“若超过”者,即“未展咖提那衣时超过雨安居的最后一日,已展咖提那衣时超过咖提那衣撤除日”,若超过如是所说方式。
2239. Yā pana bhikkhunī ‘‘sace mayaṃ sakkoma, dassāma karissāmāti evaṃ vācā bhinnā hotī’’ti vuttāya dubbalāya cīvarapaccāsāya cīvarassa vibhaṅgaṃ nisedhetvā cīvare kālaṃ atikkameyya, assā dosatā pācittiyāpatti hotīti yojanā. Cīvare kālanti ‘‘cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā’’ti (pāci. 922) padabhājane vuttaṃ cīvarakālaṃ. Atikkameyyāti ‘‘anatthate kathine vassānassa pacchimaṃ divasaṃ, atthate kathine kathinuddhāradivasaṃ atikkāmetī’’ti vuttavidhiṃ atikkāmeyya.
2240从“对非无力衣生起无力衣想,得恶作罪”之语可知,“极无力”即“以心”之意,此处“极”字为垫字。“于两者”指于无力衣与非无力衣。“或于疑惑”指或于犹豫。
2240. ‘‘Adubbalacīvare dubbalacīvarasaññā, āpatti dukkaṭassā’’ti vacanato sudubbalanti cetasāti ettha su-saddo padapūraṇe. Ubhosūti dubbale, adubbale ca. Kaṅkhitāya vāti vematikāya vā.
2241「显示利益后」者,即以注释书中所说「虽然她们说『我们不能,尊姊』,但现在她们的棉花将到来,有信有净信的人将到来,必定会给予」这样的方式显示利益后。
2241.Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘kiñcāpi ‘na mayaṃ ayye sakkomā’ti vadanti, idāni pana tesaṃ kappāso āgamissati, saddho pasanno puriso āgamissati , addhā dassatī’’ti (pāci. aṭṭha. 921) evaṃ aṭṭhakathāya vuttanayena ānisaṃsaṃ dassetvā.
2242“如法的咖提那衣撤除”,是指所说的“和合的比丘尼僧团聚集后,加以撤除”的咖提那衣撤除。
2242.Dhammikaṃ kathinuddhāranti ‘‘dhammiko nāma kathinuddhāro samaggo bhikkhunisaṅgho sannipatitvā uddharatī’’ti (pāci. 929) vuttaṃ kathinuddhāraṃ.
2243“其”,是指其咖提那衣。“展衣为根本的利益”,是指依此开许——“凡于此处生起之衣,他们即归诸比丘尼所有”——而在该住处所生衣物的利益。“撤除为根本的利益”,是指由令作中间撤除的近事男所施与的衣物利益。
2243.Yassāti yassa kathinassa. Atthāramūlako ānisaṃso nāma ‘‘yo ca tattha cīvaruppādo, so nesaṃ bhavissatī’’ti (mahāva. 306) anuññāto tasmiṃ vihāre uppajjanakacīvaravatthānisaṃso. Uddhāramūlako nāma antarubbhāraṃ kārāpentehi upāsakehi diyyamānacīvaravatthānisaṃso.
2245“同利益者”,即与展衣利益相同的撤除。“为守护信之因”,应连属为:为保护净信故,应当给予。“显示利益后”,是指显示了“比丘尼僧伽衣服破旧,以咖提那衣利益为根本即有大利益”这样的利益之后。
2245.Samānisaṃsopīti atthāraānisaṃsena samānisaṃsopi ubbhāro. Saddhāpālanakaāraṇāti pasādānurakkhanatthāya dātabboti yojanā. Ānisaṃsaṃ nidassetvāti ‘‘bhikkhunisaṅgho jiṇṇacīvaro, kathinānisaṃsamūlako mahālābho’’ti evarūpaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā.
2246与起源等相关的其余决断,在一切方面被认为与第七学处完全相同,故知为「相似」。即使有少许前所未见的内容,其中亦无违于所说之义——这是应如是连接之意。
2246. Samuṭṭhānādinā saddhiṃ sesaṃ pana vinicchayajātaṃ asesena sabbākārena sattamena sikkhāpadena samaṃ mataṃ ‘‘sadisa’’nti viññātaṃ. Kiñcipi appakampi apubbaṃ tattha vuttanayato aññaṃ natthīti yojanā.
2247为了显示「若比丘尼二人同卧一床,波逸提」这一制定学处的裁决,故说「一人」等。「一人」,指一位比丘尼。「另一人」,指另一位已受具足戒者。「卧」者,此处应补上「一床」。「二人」,指两位比丘尼。
2247. ‘‘Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiya’’nti (pāci. 933) paññattasikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘ekāyā’’tiādi. Ekāyāti ekāya bhikkhuniyā. Aparāti aññā upasampannā. Nipajjeyyunti ettha ‘‘ekamañce’’ti seso. Dveti dve bhikkhuniyo.
2248-9「一人与」等,是对于不犯条款的说明。应连接为:两人同时坐着。以羊毛者,即指羊毛学处。
2248-9.‘‘Ekāya cā’’tiādi anāpattivāraniddeso. Ubho vāpi samaṃ nisīdantīti yojanā. Eḷakenāti eḷakalomasikkhāpadena.
2250-1“覆布与草席等”一词,此处为地格单数。应知:“可折叠物中”与之同格,本应使用复数,此处却因语数颠倒而示为单数。作复合词分析:“覆布与草席,以这些为首者”——此地格是简别格。“一种”是简别例,仅一物即称为一种。意思是:在可折叠的覆布等物中的任一种。有人说:“覆布,即粗布等。”“草席”即草席。以“等”字收摄一切铺开后堪为卧具的物品。“以此”指所铺之物。应连属为:若两人同盖同卧,则有波逸提。在此,由于唯指一方的铺展、覆盖,故知为一端铺展、一端覆盖。如所说:“这是对折叠覆布、铺具、草席等,一端铺展、一端覆盖而卧者的称呼。”
2250-1.Pāvārakaṭasārādinti ettha bhummekavacanaṃ. ‘‘Saṃhārimesū’’ti iminā samānādhikaraṇattā bahuvacanappasaṅge vacanavipallāsenettha ekavacananiddesoti daṭṭhabbo. Pāvāro ca kaṭasāro ca te ādi yassāti viggaho, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Ekakanti niddhāritabbanidassanaṃ. Ekameva ekakaṃ. Saṃhārimesu pāvārādīsu aññataranti attho. ‘‘Pāvāroti kojavādayo’’ti vadanti. Kaṭasāroti kaṭoyeva. Ādi-saddena attharitvā sayanārahaṃ sabbaṃ saṅgaṇhāti. Tenevāti yaṃ atthataṃ, teneva. Pārupitvā sace yā pana dve saheva nipajjanti, tāsaṃ pācittiyaṃ siyāti yojanā. Ettha ca attharaṇapāvuraṇakicce ekasseva niddiṭṭhattā ekassa antassa attharaṇañca ekassa antassa pārupanañca viññāyati. Yathāha ‘‘saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnametaṃ adhivacana’’nti (pāci. aṭṭha. 937).
“二人于同一铺具,或同一覆盖物上躺卧时,那些比丘尼有恶作”——这是关联。所谓“说了二种恶作”,即指“非异铺具覆盖物,而作一铺具覆盖物想……乃至……心疑,犯恶作”中所说的两种恶作。
Ekasmiṃ ekattharaṇe vā ekapāvuraṇe vā nipajjane sati tāsaṃ dvinnaṃ bhikkhunīnaṃ dukkaṭanti sambandho. Dvikadukkaṭaṃ vuttanti ‘‘nānattharaṇapāvuraṇe ekattharaṇapāvuraṇasaññā…pe… vematikā, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 939) vuttaṃ dukkaṭadvayaṃ.
2252“显示区别”的意思是:在中间放置袈裟、竹竿,乃至腰带之后躺下,则不犯。其余为起源等的规定。“等”即本品中的第一学处。“相等”即相同。
2252.Vavatthānaṃ nidassetvāti majjhe kāsāvaṃ vā kattarayaṭṭhiṃ vā antamaso kāyabandhanampi ṭhapetvā nipajjanti, anāpattīti attho. Sesaṃ samuṭṭhānādividhānaṃ. Ādināti imasmiṃyeva vagge paṭhamasikkhāpadena. Tulyanti samānaṃ.
2253“另一比丘尼”:指与己相异的比丘尼。“不适事由”:即引发不适的因缘。“不问”:指不先告知。若她在彼比丘尼近前作经行等事,则作此行的人犯波逸提罪,这是连贯的意思。“经行等”:此处的“等”字包含“或站立,或坐,或设卧处,或自教授,或令她人教授,或作读诵”等义。
2253.Aññissā bhikkhuniyā. Aphāsukāraṇāti aphāsukaraṇahetu. Anāpucchāti anāpucchitvā. Tassā purato ca caṅkamanādayo yadi kareyya, evaṃ karontiyā pācittiyāpatti hotīti yojanā. Caṅkamanādayoti ettha ādi-saddena ‘‘tiṭṭhati vā nisīdati vā seyyaṃ vā kappeti uddisati vā uddisāpeti vā sajjhāyaṃ vā karotī’’ti (pāci. 943) padabhājane vuttānaṃ saṅgaho.
2254“以折返次数计算”:指经行的比丘尼行走至经行道的两端并折返时,以折返的次数来计算。“唯就行为”:是说只以行为的次数来计算,即只以转变威仪的次数计算罪过。“罪”指的是波逸提罪。
2254.Nivattanānaṃ gaṇanāyāti caṅkamantiyā caṅkamassa ubhayakoṭiṃ patvā nivattantiyā nivattanagaṇanāya. Payogatoyevāti payogagaṇanāyeva, iriyāpathaparivattanagaṇanāyevāti vuttaṃ hoti. Dosāti pācittiyāpattiyo.
2255“以步数等方式计算”:此处“等”字是省略的标示。如文中所说:“以步数等计算”。“说三种波逸提”:即针对受具戒者,依于“受具戒者想”、“疑惑”、“非受具戒者想”这三种分别,而说有三种波逸提罪。“其余”者:是指对非受具戒者的情形。
2255.Padānaṃ gaṇanāvasāti ettha ādi-saddo luttaniddiṭṭho. Yathāha ‘‘padādigaṇanāyā’’ti (pāci. aṭṭha. 943). Tikapācittiyaṃ vuttanti upasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññāti vikappattayassa vasena pācittiyattayaṃ vuttaṃ. Sesāyāti anupasampannāya.
2256“非令人不适者”:若先作询问后,在彼比丘尼面前经行等,则无罪。如此连结。
2256.Naca aphāsukāmāyāti āpucchitvā tassā bhikkhuniyā purato caṅkamanādīni karontiyā anāpattīti yojanā.
2257“作与不作”:经行等之造作,是“作”;询问后而不为,是“不作”。“意恶”:即不善心。
2257.Kriyākriyanti caṅkamanādikaraṇaṃ kiriyaṃ. Āpucchāya akaraṇaṃ akiriyaṃ. Pāpamānasanti akusalacittaṃ.
2258-9“无障碍”:指于即将述及的国王障碍等十种障碍中,远离任何一种的比丘尼。“病苦者”:即患病者。如所说:“病苦者,是说患病者”。“共住者”:即同住弟子。如所说:“共住者,是说同住弟子”。“或不令其他比丘尼、在学尼、沙玛内莉,或在家人看护”:不令其他比丘尼照看。“或自己亦不看护”:自己不作看护。“或于舍弃责任时”:即于“我既不看护,亦不为看护而努力”而舍弃责任、舍弃努力之时。“彼”:指对戒师。
2258-9.Anantarāyāti vakkhamānesu rājantarāyādīsu dasasu antarāyesu aññatararahitā bhikkhunī. Dukkhitanti gilānaṃ. Yathāha ‘‘dukkhitā nāma gilānā vuccatī’’ti (pāci. 948). Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Yathāha ‘‘sahajīvinī nāma saddhivihārinī vuccatī’’ti. Aññāya vā nupaṭṭhāpeyyāti aññāya bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇeriyā vā gihiniyā vā upaṭṭhānaṃ na kārāpeyya. Nupaṭṭheyya sayampi vāti yā upaṭṭhānaṃ na kareyya. Dhure nikkhittamatte vāti ‘‘neva upaṭṭhessāmi, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhure ussāhe nikkhittamatteyeva. Tassāti upajjhāyāya.
「或对女弟子」者,指出家、受具足戒、法、依止这四类女弟子中的任何一类。「其他」者,指未受具足戒者。
Antevāsiniyā vāpīti pabbajjāupasampadādhammanissayavasena catubbidhāsu antevāsinīsu aññatarāya. Itarāyāti anupasampannāya.
2260「病者」:指自己生病。「寻求而不得」:这是词的划分,意思是寻找其他照顾者而不得。「于难中,如疯狂者等」:这也是词的划分。由于偈颂的构成,还应看到有字母的省略。「于难中」:指当有那样的灾难时。「卸责之生起」:即卸责的生起。此处应说明的内容,在下面已经说了。
2260.Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. ‘‘Gavesitvā alabhantiyā’’ti padacchedo, aññaṃ upaṭṭhāyikaṃ pariyesitvā alabhamānāyāti attho. ‘‘Āpadāsu ummattikādīna’’nti padacchedo. Gāthābandhavasena vaṇṇalopopi daṭṭhabbo. Āpadāsūti tathārūpe upaddave sati. Dhuranikkhepanodayanti dhuranikkhepasamuṭṭhānaṃ. Yadettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva.
2261-2「自己的私人」:由于私人住处可能依自己或他人而不确定,故以「自己的」一词加以限定。「自己的私人住处」:属于自己的个人住处。「施与」:此处省略了「对比丘尼」。「自己的门」:连同可转动的门扇。「住处」:房屋。「于门等」:这里的「等」字包含了房间的入口等,这是表示排除的处格。「诸多」:显示应排除的种种情形,如有多扇门,或多个房间,或多个入口等。「彼」:指被施与住处的比丘尼。「驱逐」:即赶出。「彼」:指那被驱逐者。
2261-2. Puggalikassa attāyattaparāyattavasena aniyamitattā ‘‘saka’’nti iminā niyameti. Sakaṃ puggalikanti attano puggalikaṃ. Datvāti ettha ‘‘bhikkhuniyā’’ti seso. Sakavāṭanti parivattakadvārakavāṭasahitaṃ. Upassayanti gehaṃ. Dvārādīsūti ettha ādi-saddena gabbhapamukhānaṃ saṅgaho, niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. Bahūnipīti niddhāretabbanidassanaṃ. Bahūnipi dvārāni vā bahū gabbhe vā bahūni pamukhāni vā. Tanti yassā upassayo dinno, taṃ bhikkhuniṃ. Nikkaḍḍhantiyāti atikkāmentiyā. Tassāti yā nikkaḍḍhati, tassā.
2263“于此”是指驱逐。“此即方法”是说,这里显示了“依加行次数而计罪”的判定方式。在这里,“加行”即指命令;以此含摄了注疏中所作的决断,例如“依一次命令,虽跨越多个门,也只犯一罪”等。
2263.Etthāti nikkaḍḍhane. Eseva nayoti ‘‘payogagaṇanāya āpattī’’ti dassitanayo. Ettha payogo nāma āṇāpanaṃ, iminā ‘‘ekāyāṇattiyā anekesu dvāresu atikkāmitesupi ekāva āpatti hotī’’ti evamādikaṃ aṭṭhakathāgatavinicchayaṃ (pāci. aṭṭha. 943, 952 atthato samānaṃ) saṅgaṇhāti.
2264在那些决断中,为了显示其中一种特殊的决断,而说“仅此从门”等。“依门之计算而有罪”是指依门的数目来计算的罪。
2264. Tesu vinicchayesu ekaṃ vinicchayavisesaṃ dassetumāha ‘‘ettakāva imaṃ dvārā’’tiādi. Dvāragaṇanāya āpattiyo dvāragaṇanāpattiyo.
2265“从无门扇”应理解为:从无门扇可关闭的住处驱逐者,得恶作。“其余”是指未受具足戒者。“三恶作”是指对未受具足戒者,依“具足戒想”“疑想”“未具足戒想”三种情况而得三种恶作。“两者”是指具足戒者与未具足戒者。“于资具”是指对于钵、衣等资具。“于一切处”是指关于一切加行、被驱逐者与能令驱逐者。
2265.Akavāṭamhāti akavāṭabandhato upassayā nikkaḍḍhantiyā dukkaṭanti yojanā. Sesāyāti anupasampannāya. Tikadukkaṭanti anupasampannāya upasampannasaññāya, vematikāya, anupasampannasaññāya ca vasena tikadukkaṭaṃ. Ubhinnanti upasampannānupasampannānaṃ. Parikkhāresūti pattacīvarādīsu parikkhāresu . Sabbatthāti sabbesu payogesu, nikkaḍḍhiyamānesu, nikkaḍḍhāpiyamānesu cāti vuttaṃ hoti.
2266在此学处中,关于起源等抉择及其余一切抉择之类,在一切方面与‘从僧团住所驱出’学处完全相同,故应视为‘相似’之义。
2266.Ettha imasmiṃ sikkhāpade samuṭṭhānādivinicchayena saha sesaṃ vinicchayajātaṃ asesena sabbappakārena saṅghikā vihārasmā nikkaḍḍhanasikkhāpadena samaṃ mataṃ ‘‘sadisa’’nti sallakkhitanti yojanā.
2267‘第六’:指‘若比丘尼与居士或居士子交往而住’等句义(波逸提 956)中所开示的第六学处。‘在此应说’:即于此律抉择中当说。‘以阿利德学处’:即以阿利德学处。‘抉择’:指起源等。
2267.Chaṭṭheti ‘‘yā pana bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā’’tiādimātikāya (pāci. 956) niddiṭṭhe chaṭṭhasikkhāpade. Idha vattabbanti imasmiṃ vinayavinicchaye kathetabbaṃ. Ariṭṭhassa sikkhāpadenāti ariṭṭhasikkhāpadena. Vinicchayoti samuṭṭhānādiko.
2268‘有危险被认可’:此处应补充‘有恐怖’之义。二者与下文所说意义相同。‘境内’:即比丘尼所住之处所属的统治者之国土。综上,若比丘尼于被视为有危险、有恐怖的境内,不随商队而行,则有罪。
2268.Sāsaṅkasammateti ettha ‘‘sappaṭibhaye’’ti seso. Ubhayampi heṭṭhā vuttatthameva. Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tasseva raṭṭhe. Sāsaṅkasammate sappaṭibhaye antoraṭṭhe satthena vinā cārikaṃ carantiyā bhikkhuniyā āpatti siyāti yojanā.
2269如此而行时,对于在有村落之处、入于村与村之间,以及在无村落的林野中、于半由旬处,通晓律藏的比丘所应知的巴吉帝亚规则、以及巴吉帝亚罪的制定次第,皆应了知。
2269. Evaṃ carantiyā sagāmakaṭṭhāne gāmantarappavese ca agāmake araññe addhayojane ca vinayaññunā bhikkhunā pācittiyanayo pācittiyāpattividhānakkamo ñeyyo ñātabboti yojanā.
2270与商队一同而行者,无罪。于安稳处而行者,或于危难时而行者,无罪。
2270. Saha satthena carantiyā na dosoti yojanā. Khemaṭṭhāne carantiyā, āpadāsu vā carantiyā na dosoti yojanā.
2271所谓“第八或第九”,即是在“若比丘尼于境外……”等(巴吉帝亚966)所说的第八学处,以及在“若比丘尼于雨安期内游行,巴吉帝亚”(巴吉帝亚970)所说的第九学处之中。其中并无幽隐不明之处,一切皆显而易见,故此此处我不作详察——这是意趣所在。
2271.Aṭṭhamenavame vāpīti ‘‘yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe’’tiādike (pāci. 966) aṭṭhamasikkhāpade ca ‘‘yā pana bhikkhunī antovassaṃ cārikaṃ careyya, pācittiya’’nti (pāci. 970) vuttanavamasikkhāpade ca. Anuttānaṃ na vijjati, sabbaṃ uttānameva, tasmā ettha mayā na vicārīyatīti adhippāyo.
2272为了阐明“若比丘尼雨安居后,若不外出游行,乃至六由旬或五由旬,波逸提”这一学处的判定,故说“波逸提”等语。应作如下连接:当比丘尼放弃责任,说“我不去、我不出发”时,即犯波逸提。如此,便是波逸提。
2272. ‘‘Yā pana bhikkhunī vassaṃvutthā cārikaṃ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiya’’nti (pāci. 974) vuttasikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘pācittī’’tiādi. Ahaṃ na gamissāmi na pakkamissāmīti dhuranikkhepe kate pācittīti yojanā. Tathāti pācitti.
2273比丘尼在雨安居结束、举行自恣之后,至少出行五由旬是允许的。为显示此处 api 字有“可能”之义,故说“于六”等语。意思就是:在这无犯的分节中,对于六由旬的事,如果还有要说的,那究竟会是什么呢?其实已没有任何需要说的了。这便是阐明:自恣后行至六由旬的比丘尼,其无犯性虽未明言,也已成立。
2273. Vassaṃvutthāya pavāretvā antamaso pañca yojanāni gantuṃ vaṭṭati. Ettha api-saddassa sambhāvanatthataṃ dassetumāha ‘‘chasū’’tiādi. Idha imasmiṃ anāpattivāre chasu yojanesu yadatthi vattabbaṃ, taṃ kinnu nāma siyā, natthi kiñci vattabbanti attho. Pavāretvā cha yojanāni gacchantiyā anāpattibhāvo avuttasiddhovāti dīpeti.
2274三由旬。“由彼”是指沿着她所去时的同一道路。“由异道”是指与她所行道路不同的另一条路。
2274.Tīṇi yojanāni. Tenevāti yena gatā, teneva maggena. Aññena maggenāti gatamaggato aññena pathena.
2275“十种障碍存在时”:应解释为,将要说明的这些障碍中任何一种存在时,那位比丘尼无犯。“灾中”:指因八种事等原因,被某人障碍等状态所摄的灾中。“病时”:于自己生病时。或是没有第二位比丘尼,或她不出发时,也无犯。
2275.Dasavidhe antarāyasmiṃ satīti vakkhamānesu antarāyesu aññatarasmiṃ sati. Tassā anāpattīti yojanā. Āpadāsūti aṭṭādikāraṇena kenaci palibuddhādibhāvasaṅkhātāsu āpadāsu. Gilānāyāti sayaṃ gilānāya. Dutiyāya bhikkhuniyā alābhe vā apakkamantiyā anāpatti.
2276“王、贼、非人、火、水、猛兽、爬虫”,这是对它的分析。“人”在此因偈颂关系省略了前分,正如“拉布尼西丹帝”等处一样。“命与梵行”:“命梵行”是相违释复合词,指命与梵行。“障碍”即是“障碍性的”。在这十种中,任一不出发,无犯。如所说:“障碍有十种障碍。已出发说‘我将去远处’,然而河水上涨,或路上有贼,或乌云生起,允许返回。”
2276. Rājā ca corā ca amanussā ca aggi ca toyañca vāḷā ca sarīsapā cāti viggaho. Manussoti ettha gāthābandhavasena pubbapadalopo ‘‘lābūni sīdantī’’tiādīsu (jā. 1.1.77) viya. Jīvitañca brahmacariyā ca jīvitabrahmacariyanti samāhāradvande samāso, tassa jīvitabrahmacariyassa. Antarāyā eva antarāyikā. Etesaṃ dasannaṃ aññatarasmiṃ apakkamantiyā anāpatti. Yathāha ‘‘antarāyeti dasavidhe antarāye. ‘Paraṃ gacchissāmī’ti nikkhantā, nadipūro pana āgato, corā vā magge honti, megho vā uṭṭhāti, nivattituṃ vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 976).
2277不出发,即不作为。由于以不恭敬而犯,故说“苦受”。
2277. Apakkamanaṃ akriyaṃ. Anādariyena āpajjanato āha ‘‘dukkhavedana’’nti.
2278-80「王宫」指国王的游戏屋。「画堂」指游戏用的画厅。「园」指游戏的林园。「游乐园」指为游戏而建的园林。「游乐池」:虽经中说为「池」,然那是举一切为游戏而作的水池为代表而说,故称「游乐池」,即为游戏所造之池。「种种」:此词应与前述各词相连。为总摄一切,故说「他们」。若有比丘尼前往观看种种的王宫、画堂、园、游乐园或游乐池,或前往观看所有这一切,则每行一步,牟尼即宣说恶作。此即连结。
2278-80.Rājāgāranti rañño kīḷanagharaṃ. Cittāgāranti kīḷanacittasālaṃ. Ārāmanti kīḷanaupavanaṃ. Kīḷuyyānanti kīḷanatthāya kataṃ uyyānaṃ. Kīḷāvāpinti ettha kiñcāpi pāḷiyaṃ (pāci. 979) pokkharaṇī vuttā, sā pana sabbajalāsayānaṃ kīḷāya katānaṃ upalakkhaṇavasena vuttāti āha ‘‘kīḷāvāpi’’nti, kīḷanatthāya katavāpinti attho. ‘‘Nānākāra’’nti idaṃ yathāvuttapadehi paccekaṃ yojetabbaṃ. Sabbasaṅgāhikavasena ‘‘tānī’’ti vuttaṃ. Nānākāraṃ rājāgāraṃ cittāgāraṃ ārāmaṃ kīḷuyyānaṃ vā kīḷāvāpiṃ daṭṭhuṃ gacchantīnaṃ tāni sabbāni ekato daṭṭhuṃ gacchantīnaṃ tāsaṃ bhikkhunīnaṃ pade pade dukkaṭaṃ muninā niddiṭṭhanti yojanā.
「五」指王宫等五种。阐明为单一种波逸提罪,此即连结。若前往彼各方处观看,则依行为次数而有各别之罪,此即连结。
Pañcapīti rājāgārādīni pañcapi. Ekāyeva pācitti āpatti paridīpitāti yojanā. Taṃ taṃ disābhāgaṃ gantvā passanti ce, pāṭekkāpattiyo payogagaṇanāya siyunti yojanā.
2281在通过前往的众多而显示罪的众多之后,为显示由名为「转头」的行为众多也有罪的众多,故说「由行为众多,波逸提亦众多」。「一切处」:凡为比丘尼所说波逸提之处,即于一切处。
2281. Gamanabāhullena āpattibāhullaṃ pakāsetvā gīvāparivattanasaṅkhātena payogabāhullenāpi āpattibāhullaṃ pakāsetumāha ‘‘payogabahutāyāpi, pācittibahutā siyā’’ti. Sabbatthāti yattha bhikkhuniyā pācittiyaṃ vuttaṃ, tattha sabbattha.
2282「其余亦无犯」为句之分解。「无犯」与「论道」合为「无犯论道」,对它们的辨别判定即是「无犯论道决择」;亦即「无犯:住于园中观看」等无犯的决择,以及注疏中所举的其余决择,这是含义。由「住于园中」一句显示:在园内建造王宫等物而观看者,属于无犯;由此便表明了此种无犯的情况。藉此也成立:在园内随意走到各处观看王宫等,乃至观看舞蹈等,亦为无犯。以「等」字再摄取这些无犯的情形:「为乞食等目的而行者,路上有他们所看之物,观看他们,无犯。为处理某事而前往王所并观看,无犯。被他人逼迫而进入观看,无犯。」乃至与舞蹈观看等学处相似;连同起源等的决择一起,与舞蹈观看学处相似。
2282. ‘‘Avasesopi anāpattī’’ti padacchedo. Anāpatti ca kathāmaggo ca anāpattikathāmaggo, tesaṃ vinicchayo anāpattikathāmaggavinicchayo, ‘‘anāpatti ārāme ṭhitā passatī’’tiādiko (pāci. 981) anāpattivinicchayo ca aṭṭhakathāgato (pāci. aṭṭha. 981) avasesavinicchayo cāti attho. ‘‘Ārāme ṭhitā’’ti etena ajjhārāme rājāgārādīni karonti, tāni passantiyā anāpattīti ayamanāpattivāro dassito. Eteneva antoārāme tattha tattha gantvā naccādīni viya rājāgārādīnipi passituṃ labhatītipi siddhaṃ. Ādi-saddena ‘‘piṇḍapātādīnaṃ atthāya gacchantiyā magge honti, tāni passati, anāpatti. Rañño santikaṃ kenaci karaṇīyena gantvā passati, anāpatti. Kenaci upaddutā pavisitvā passati, anāpattī’’ti ete anāpattivārā saṅgahitā. Naccadassana…pe… sahāti samuṭṭhānādinā vinicchayena saha naccadassanasikkhāpadasadisova.
2283超过规定量与尺寸的,称为「超量」,即高座。以毛装饰的,称为「毛饰」,即卧榻。由于「所谓高座,是指尺寸超出规定者」这句话,所以从下量高过八指木匠尺,且为长方形的床、椅中特别制作的一类,才名为高座,因为正方形的座具纵使超出规定尺寸也是被许可的。又由于「所谓卧榻,是指以可取的毛制成者」这句话,因此即使尺寸合于规定,这一类座卧具也不被许可。应取来放在适当处所的毛形垫,即为「可取毛」,意思是:具备可收起取下的毛垫。若那些比丘尼受用、坐在其上、卧在其上尺寸超出规定的高座,或是以毛垫装饰的卧榻,则导师说为波逸提罪。
2283. Mānato pamāṇato atītā apetā mānātītā, āsandī, taṃ. Vāḷehi upeto vāḷūpeto, pallaṅko, taṃ. ‘‘Āsandī nāma atikkantappamāṇā vuccatī’’ti vacanato heṭṭhā aṭṭaniyā vaḍḍhakihatthato uccatarapādo āyāmacaturasso mañcapīṭhaviseso āsandī nāma samacaturassānaṃ atikkantappamāṇānampi anuññātattā. ‘‘Pallaṅko nāma āharimehi vāḷehi kato’’ti (pāci. 984) vacanato pamāṇayuttopi evarūpo na vaṭṭati. Āharitvā yathānurūpaṭṭhāne ṭhapetabbavāḷarūpāni āharimavāḷā nāma, saṃharimavāḷarūpayuttoti vuttaṃ hoti. Mānātītaṃ āsandiṃ vā vāḷūpetaṃ pallaṅkaṃ vā sevantīnaṃ abhinisīdantīnaṃ, abhinipajjantīnañca yāsaṃ bhikkhunīnaṃ satthā pācittiyāpattiṃ āha.
2284他们之坐与卧,以行为繁多之义而有波逸提之计算,如是被宣说,如是此计算以极度之名声、以无边之眷属被世尊所说,此为连结。于此,「如是」者,不变化词之集合,「如是」字为指示,「如是」字应见为此义。
2284. Tāsaṃ nisīdanassāpi nipajjanassāpi payogabāhullavasena pācittiyānaṃ gaṇanā hoti iti evaṃ niddiṭṭhā evaṃ ayaṃ gaṇanā accantayasena anantaparivārena bhagavatā vuttāti yojanā. Ettha ca iccevanti nipātasamudāyo, iti-saddo nidassane, evaṃ-saddo idamatthe daṭṭhabbo.
2285“切断床座之足”:指以切断床座足上超过标准长度的部分。床足上的鬃毛饰,称为床座鬃毛。若舍去、拿掉这些鬃毛饰,则对使用者而言无犯。
2285.Pāde āsandiyā chetvāti āsandiyā pāde pamāṇato adhikaṭṭhānachindanena chetvā. Pallaṅkassa pāde vāḷakā pallaṅkavāḷakā, te hitvā apanetvā, anāpattīti sevantīnaṃ anāpatti.
2286-7“六种”:指麻布等六种,此处的属格语表示简别。“某一线”:是应被简别之物的示例。“以手”:即用手,这是表示工具的从格语。“拉引”:指以手臂长度拉出。“于彼”:指在那被拉引的线段处。“于针”:指在缝纫针上。“缠绕”:即围绕而缠绕。
2286-7.Channanti khomādīnaṃ channaṃ, niddhāraṇe sāmivacanaṃ. Aññataraṃ suttanti niddhāritabbanidassanaṃ. Hatthāti hatthena, karaṇatthe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Añcitanti hatthāyāmena ākaḍḍhitaṃ . Tasminti tasmiṃ añchite suttappadese. Takkamhīti kantanasūcimhi. Veṭhiteti paliveṭhite.
“从纺线起于一切前行作业”:即从纺线开始,涵盖之前弹棉花等一切前行作业。“以手之次数”:即依手操作的次数计算。如所说:“从弹棉花开始,于一切前行作业中,依手之次数计算,犯恶作。”
Suttakantanato sabbapubbapayogesūti suttakantanato pubbesu kappāsavicinanādisabbapayogesu. Hatthavāratoti hatthavāragaṇanāya. Yathāha ‘‘kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbapubbapayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭa’’nti (pāci. aṭṭha. 988).
2288“已纺之线”:指最初便已纺成的十丝线等。“再纺时”:指将一端与另一端连接之后再次纺绩之时。
2288.Kantitaṃ suttanti paṭhamameva kantitaṃ dasikasuttādiṃ. Puna kantantiyāti koṭiyā koṭiṃ saṅghāṭetvā puna kantantiyā.
2289“从舂米等开始,若为在家人作服务时,于一切前方便中,皆犯恶作”——此是将诸条贯通的总结。
2289. Taṇḍulānaṃ koṭṭanaṃ tu ādiṃ katvā gihīnaṃ veyyāvaccaṃ karontiyā sabbapubbapayogesu dukkaṭanti yojanā.
2290“对于粥等应烹煮的食物,若计算其所用容器的数量而显示波逸提;对于嚼食等,则以色(个数)的计数而显示波逸提”——此是将诸条贯通的总结。“于粥等”中,此处的“等”字包含饭、汤等。“于嚼食等”中,以“等”字包含鱼、肉等其余硬食。
2290.Yāguādisu nipphādetabbesu tadādhārāni bhājanāni gaṇetvāva pācittiṃ paridīpaye, khajjakādīsu rūpānaṃ gaṇanāya pācittiṃ paridīpayeti yojanā. Yāguādisūti ettha ādi-saddena bhattasūpādīnaṃ saṅgaho. Khajjakādīsūti ādi-saddena macchamaṃsādiuttaribhaṅgānaṃ saṅgaho.
2291「即使父母前来,令作任何种子或扫帚柄后,置于可服务之处,才可烹煮任何食物」——这是为了显示注疏中的决断,故说「若」等。其中「若」含「父母前来」之义,此为省略说法。文句应连接为:即使是对如此前来探望自己的父母,若不亲自作任何事务,便令对方作任何事务,这是不被允许的。句中的「亦」字表示可能,由此显示:对于其他人,则更不待言。
2291. ‘‘Sacepi mātāpitaro āgacchanti, yaṃkiñci bījaniṃ vā sammajjanidaṇḍaṃ vā kārāpetvā veyyāvaccakaraṭṭhāne ṭhapetvāva yaṃ kiñci pacituṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāgataṃ vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘sace’’tiādi. Saceti ettha ‘‘mātāpitaro āgacchantī’’ti seso. Attano evamāgatānaṃ mātāpitūnampi kiñci kammaṃ akāretvā kiñci kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti yojanā. Api-saddo sambhāvane, tena aññesaṃ kathāyeva natthīti dīpeti.
2292-3其文意连接如下:为僧团的粥饮作服务者无罪。于「僧团食亦」等句中,道理亦同。此与「为自己服务的人」相连。如所说:「于粥饮一事,当人们为僧团之利而备办粥饮或僧团食时,作为他们的助伴而烹煮任何食物者,无罪。作为塔庙供养的助伴而供养香鬘等,也是允许的。」
2292-3. Saṅghassa yāgupāne veyyāvaccaṃ karontiyā anāpattīti yojanā. ‘‘Saṅghabhattepī’’tiādīsupi eseva nayo. Attano veyyāvaccakarassa vāti sambandho. Yathāha ‘‘yāgupāneti manussehi saṅghassatthāya kariyamāne yāgupāne vā saṅghabhatte vā tesaṃ sahāyikabhāvena yaṃ kiñci pacantiyā anāpatti. Cetiyapūjāya sahāyikā hutvā gandhamālādīni pūjeti, vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 993).
2294「若有比丘尼被劝请:『来吧,具寿,请平息此诤事。』她答言『善哉』而应允后,事后并无障碍,却既不平息该事,亦不为平息而付出努力,则犯波逸提」——这是为了显示该学处的决断,故说「舍弃负担之波逸提」等句。其中「舍弃负担」是指:若她于舍弃负担时思索『我今不平息此诤事』或『我不令他人平息』,如此便犯波逸提。如同比丘尼缝制衣袍可获五日宽限,然而在此事上,她连一日的宽限也不会得到。
2294. ‘‘Yā pana bhikkhunī ‘ehāyye imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’ti vuccamānā ‘sādhū’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya na vūpasamāya ussukkaṃ kareyya, pācittiya’’nti (pāci. 995) sikkhāpadassa vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘pācitti dhuranikkhepe’’tiādi. Dhuranikkhepeti na dāni taṃ vūpasamessāmi, aññāhi vā na vūpasamāpessāmī’’ti evaṃ dhurassa ussāhassa nikkhepe pācittīti yojanā. Cīvarasibbane yathā pañcāhaparihāro labbhati, idha pana tathā ekāhampi parihāro na labbhatīti yojanā.
2295所谓“其余者”,即指“舍弃负担后、过后才决断”、“犯罪后才决断”等决断类别。对此,应依处理衣缝制时所说明的方法来了知。
2295.Sesanti ‘‘dhuraṃ nikkhipitvā pacchā vinicchinantī āpattiṃ āpajjitvāva vinicchinātī’’tiādikaṃ vinicchayajātaṃ. Tattha cīvarasibbane vuttanayeneva veditabbanti yojanā.
2296-7除齿木与水之外,若比丘尼以自己的身体、或以身体所系之物、或以应舍弃之物,亲手给予在家人,或给予同法者以外的其他男女游方者任何可吞咽的硬食或软食,则犯波逸提。
2296-7.Yāpana bhikkhunī gihīnaṃ vā sahadhammike ṭhapetvā aññesaṃ paribbājakaparibbājikānaṃ vā dantaponodakaṃ vinā aññaṃ yaṃ kiñci ajjhoharaṇīyaṃ khādanīyaṃ, bhojanīyaṃ vā kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dadāti, tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā.
2298-9于此学处中,牟尼说对齿木与水有恶作。若比丘尼自己不亲身以身体等施与,而令他人施与;或不以身体等施与,而是放置于地来施与;或施与外敷药者,则无过失。若为痴狂者,亦无犯,不犯也。
2298-9.Idha imasmiṃ sikkhāpade muninā dantakaṭṭhodake dukkaṭaṃ vuttanti yojanā. Yā pana bhikkhunī kāyādīhi sayaṃ na deti aññena dāpeti, tassā ca kāyādīhi adatvā bhūmiyaṃ nikkhipitvā dentiyāpi yā bāhiralepaṃ vā deti, tassāpi ummattikāya ca na doso anāpattīti yojanā.
2300-1「住处衣」:为令诸月经比丘尼受用而施予之衣。若比丘尼对于已指定为「住处衣」之衣,于第四日洗涤后,乃至未施与月经尼或沙弥尼即行受用者,彼比丘尼得波逸提。此为连结之义。「应有三句波逸提」:即「于未舍弃而有未舍弃想……乃至……有疑……乃至……有舍弃想而受用者,有波逸提罪」,如是所说之波逸提应有。此为连结之义。
2300-1.Āvasathacīvaranti ‘‘utuniyo bhikkhuniyo paribhuñjantū’’ti dinnaṃ cīvaraṃ. Yā bhikkhunī yaṃ ‘‘āvasathacīvara’’nti niyamitaṃ cīvaraṃ, taṃ catutthe divase dhovitvā antamaso utuniyā sāmaṇerāya vā adatvā sace paribhuñjeyya, tassā pācittiyaṃ vuttanti yojanā. Tikapācittiyaṃ siyāti ‘‘anissajjite anissajjitasaññā…pe… vematikā…pe… nissajjitasaññā paribhuñjati, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 1006) vuttaṃ pācittiyaṃ hotīti yojanā.
2302-3「于彼衣已舍弃,而有未舍弃想或有疑者,彼比丘尼得二恶作」,此为连结之义。若其他月经尼不在,虽未施予而受用者,无罪。「又于月经时」:即又于月经期间,适时受用者,无罪。「于未截断衣等,无罪」,此为连结之义。「月经时」:为偈颂结构而作简略。「未截断衣等」:此中「等」字摄遗失衣等。「于难时」:贵重之衣虽从身上脱下、善加守护,仍被贼夺,于如是难时受用者,无罪。此为连结之义。
2302-3.Tasmiṃ cīvare nissajjite anissajjitasaññāya vā vematikāya vā tassā bhikkhuniyā dvikadukkaṭaṃ vuttanti yojanā. Aññāsaṃ utunīnaṃ abhāve adatvāpi paribhuñjantiyā anāpatti. Puna pariyayeti puna utunivāre yathākālaṃ paribhuñjantiyā anāpatti. Acchinnacīvarādīnañca anāpattīti yojanā. Pariyayeti gāthābandhavasena rassattaṃ . Acchinnacīvarādīnanti ettha ādi-saddena naṭṭhacīvarādīnaṃ saṅgaho. Āpadāsupīti mahagghacīvaraṃ sarīrato mocetvā suppaṭisāmitampi corā haranti, evarūpāsu āpadāsu paribhuñjantiyā anāpattīti yojanā.
2304「有门扇之住处」:即有门扇与门闩之住处,具足门扇、善加守护的住所,此为所说。「为守护而未施与」:即未如此询问:「你应守护此。」
2304.Sakavāṭakaṃvihāranti kavāṭabandhavihāraṃ, dvārakavāṭayuttaṃ suguttasenāsananti vuttaṃ hoti. Rakkhanatthāya adatvāti ‘‘imaṃ jaggeyyāsī’’ti evaṃ anāpucchitvā.
2305-6“当她动身出行时,她犯波逸提罪”——为阐明这句已说之语,而说“从自己村”等。“从自己村”是指从自己居住的村庄。“如是于其他”是指:对于无围墙的住处,以近处为界。在“以彼”等三词中,应知是对格用于表达处所之义。对于有围墙的住处,当第一只脚跨过围墙时,犯恶作;同样,对于无围墙的住处,越过其近处时也是如此。当第二只脚跨过围墙或近处的刹那,即犯波逸提罪。此为关联。
2305-6. ‘‘Hoti pācittiyaṃ tassā, cārikaṃ pakkamantiyā’’ti vuttameva pakāsetumāha ‘‘attano gāmato’’tiādi. Attano gāmatoti attano vasanakagāmato. Tathā itarassāti aparikkhittassa vihārassa parikkhepaṃ upacāraṃ. Tantiādipadattaye bhummatthe upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Parikkhittassa vihārassa parikkhepe paṭhamena padena samatikkante dukkaṭaṃ, tathā itarassa aparikkhittassa vihārassa tasmiṃ upacāre atikkante dukkaṭaṃ. Dutiyena padena parikkhepe, upacāre samatikkantamatte pācittīti yojanā.
2307“于无门闩”是指在无门闩的住处,若她不作舍弃而离去,则已阐明为恶作。“未得守护者”:此处省略了“寻求之后”;“守护者”即住处的照管者。
2307.Akavāṭabandhanasmiṃ kavāṭabandharahite vihāre tathā anissajjantiyā dukkaṭaṃ paridīpitaṃ. Jaggikaṃ alabhantiyāti ettha ‘‘pariyesitvā’’ti seso. Jaggikanti vihārapaṭijaggikaṃ.
2308“于难时”:即国土破坏、人们舍弃住所而离去等灾难之时。“因病”:指无力开口说话时。
2308.Āpadāsūti raṭṭhe bhijjante āvāse chaḍḍetvā gacchanti, evarūpāsu āpadāsu. Gilānāyāti vacībhedaṃ kātuṃ asamatthāyāti.
2309-10象、马、车为象马车,即以这些为首,故称象马车等。以「等」字摄取「弓」「剑」二词。「相应」者,即与上述象马等词相结合,意谓依「象之技艺为象技」等所作之复合,即所谓象技、马技、车技、弓技、剑技等任何技艺。当知此为显示象学等技艺之论书,以同义语无分别之用法而作是说,故后文将说「以句等之方式」。「害他人者」,谓任何以咒术、医药、瑜伽之差别而损害他人之技艺,如钉橛、制伏、枯竭等差别之阿闼婆那咒,及以毒药、瑜伽等差别之任何技艺。
2309-10. Hatthī ca asso ca ratho ca hatthiassarathā, te ādi yesaṃ te hatthiassarathādayo, tehi. Ādi-saddena dhanu tharūti padadvayaṃ gahitaṃ. Saṃyuttanti yathāvuttehi hatthiassādipadehi saṃyojitaṃ, ‘‘hatthīnaṃ sippaṃ hatthisippa’’ntiādinā katasamāsanti attho, ‘‘hatthisippaṃ assasippaṃ rathasippaṃ dhanusippaṃ tharusippa’’nti evaṃ vuttaṃ yaṃ kiñci sippanti vuttaṃ hoti. Hatthisikkhādisippaṃ sandīpako gantho vaccavācakānaṃ abhedopacārena evaṃ vuttoti gahetabbaṃ. Teneva vakkhati ‘‘padādīnaṃ vasenidhā’’ti. Parūpaghātakaṃ mantāgadayogappabhedakaṃ kiñcīti paresaṃ antarāyakaraṃ khilanavasīkaraṇasosāpanādibhedaṃ āthabbaṇamantañca visayogādippabhedakañca yaṃ kiñci sippanti attho.
此中,「钉橛咒」者,指以咒术加持木心橛,插入地中之杀害咒。「制伏咒」者,指令他人转归自己支配之咒术。「枯竭咒」者,指令他人身体因味等诸界耗尽而达干枯状态之咒术。以「等」字摄取离间等诸咒。「离间」者,令朋友之间互成敌对。此中,于佛教法中,若比丘尼于象……乃至……于任何人处,以句等之方式学习、受持任何技艺,则有巴吉帝亚罪,此为结合。
Ettha ca khilanamanto nāma dārusārakhilaṃ mantetvā pathaviyaṃ pavesetvā māraṇamanto. Vasīkaraṇamanto nāma paraṃ attano vase vattāpanakamanto. Sosāpanakamanto nāma parasarīraṃ rasādidhātukkhayena sukkhabhāvaṃ pāpanakamanto. Ādi-saddena videssanādimantānaṃ saṅgaho. Videssanaṃ nāma mittānaṃ aññamaññassa veribhāvāpādanaṃ. Idha imasmiṃ sāsane yā bhikkhunī hatthi…pe… kiñci yassa kassaci santike padādīnaṃ vasena pariyāpuṇeyya adhīyeyya ce, tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā.
2311「书写」者,指书写技艺之方面。「为持」者,指于持诵之义,依所说方式而行者,能受持众多经典。「为护」者,为自己或他人之守护义。「于一切护卫中」者,谓于夜叉护卫、盗贼猛兽等一切护卫中。
2311.Lekheti likhitasippe. Dhāraṇāya cāti dhāraṇasatthe, yasmiṃ vuttanayena paṭipajjantā bahūnipi ganthāni dhārenti. Guttiyāti attano vā paresaṃ vā guttatthāya. Parittesu ca sabbesūti yakkhaparittacoravāḷādisabbesu parittesu ca.
2312所谓“第十”,即“若比丘尼教授畜生明,波逸提”这一总说中的第十学处。此为第十学处。
2312.Dasameti ‘‘yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ vāceyya, pācittiya’’nti (pāci. 1018) samuddiṭṭhe dasamasikkhāpade. Idaṃ dasamasikkhāpadaṃ.
2313“有比丘的园”:指比丘们即使仅于树下居住之处。“知”:了知“有比丘”。“任何”:无论比丘、沙弥或园民等任何人。
2313.Sabhikkhukaṃ ārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ padesaṃ. Jānitvāti ‘‘sabhikkhuka’’nti jānitvā. Yaṃ kiñcīti bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā ārāmikaṃ vā yaṃ kiñci.
2314-5依“有比丘之园者,即比丘们即使于树下居住之处”之语,故说“若至少”等。若比丘尼,即使对树下之处亦未请问而越过围墙,则于第一脚越过时犯恶作;若该住处无围墙,当进入其近处区域时犯恶作;于第二脚越过时犯波逸提。此应结合理解。
2314-5. ‘‘Sabhikkhuko nāma ārāmo yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasantī’’ti (pāci. 1025) vacanato āha ‘‘sace antamaso’’tiādi. Yā pana bhikkhunī antamaso rukkhamūlassapi anāpucchā sace parikkhepaṃ atikkāmeti, tassā paṭhame pāde dukkaṭaṃ, aparikkhitte tassa vihārassa upacārokkame vāpi bhikkhuniyā dukkaṭaṃ, dutiye pāde atikkāmite pācitti siyāti yojanā.
2316“于无比丘之园作有比丘想”者,意谓于有比丘之园与无比丘之园二者,生起疑惑、犹豫、迟疑。她犯恶作罪,这是结合。
2316.Abhikkhuke ārāme sabhikkhūti saññāya ubhosupi sabhikkhukābhikkhukesu ārāmesu jātakaṅkhāya sañjātavicikicchāya, vematikāyāti attho. Tassā āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā.
2317“回头看者,该比丘尼行走,她无罪,已说”,这是结合。上面也是如此。那些比丘尼集会之处,她前往她们那里,说是“我去”而前往。如所说:“比丘尼们先进入后,在那里诵经或礼拜塔庙等,前往她们那里,说是‘我去’而前往,这是允许的。”
2317. Sīsānulokikā yā bhikkhunī gacchati, tassā ca anāpatti pakāsitāti yojanā. Evamuparipi. Tā bhikkhuniyo yattha sannipatitā honti, tāsaṃ santikaṃ ‘‘gacchāmī’’ti gacchati. Yathāha ‘‘yattha bhikkhuniyo paṭhamataraṃ pavisitvā sajjhāyaṃ vā cetiyavandanādīni vā karonti, tattha tāsaṃ santikaṃ gacchāmīti gantuṃ vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 1027).
2318以“不问有比丘”这句,即显示:不征询而入无比丘之园,她无罪。或者园中有通路,由彼处通行者亦无罪。“于诸难中”者,指被任何苦厄所逼迫,于如此诸难中进入者。
2318.‘‘Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti vacaneneva abhikkhukaṃ ārāmaṃ kiñci anāpucchā pavisantiyā anāpattīti dīpitaṃ hoti. Ārāmamajjhato vā maggo hoti, tena gacchantiyāpi. Āpadāsūti yena kenaci upaddutā hoti, evarūpāsu āpadāsu pavisantiyā.
2320「应骂」者,即以十种骂詈事之任一,于面前或背后辱骂。「或应诽谤」者,或示现恐怖以威胁。「三波逸提」者,即:‘对具戒者起具戒想……乃至……起疑……乃至……起非具戒想而骂詈或诽谤,犯波逸提’,此说为三波逸提。「余」者,即对未具戒者。她犯三恶作,此是结说。
2320.Akkoseyyāti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā, parammukhā vā akkoseyya vā. Paribhāseyya vāti bhaya’massa upadaṃseyya vā. Tikapācittiyanti ‘‘upasampanne upasampannasaññā…pe… vematikā…pe… anupasampannasaññā akkosati vā paribhāsati vā, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 1031) tikapācittiyaṃ vuttaṃ. Seseti anupasampanne. Tikadukkaṭaṃ tassā hotīti yojanā.
2321「置于前」等句中,应解说者,即如「应诅咒」学处中所说的方法。
2321.‘‘Purakkhatvā’’tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ ‘‘abhisapeyyā’’ti (pāci. 875) vuttasikkhāpade vuttanayameva.
2322-3「僧团」指比丘尼僧团。「应诽谤」者,意为:‘她们愚痴、不善巧,不知羯磨、羯磨的过失、羯磨的失坏或羯磨的成就’,依此所说方式而诽谤,这就是它的含义。「对他者」:此处为表示目的的具格。若对一位比丘尼、或多位比丘尼,以及同样对其他未具戒者诽谤,她的恶作已显示,此为结合。
2322-3.Saṅghanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāseyyāti ‘‘bālā etā, abyattā etā, netā jānanti kammaṃ vā kammadosaṃ vā kammavipattiṃ vā kammasampattiṃ vā’’ti (pāci. 1035) āgatanayena paribhāseyyāti attho. Itarāyāti ettha upayogatthe karaṇavacanaṃ. Ekaṃ bhikkhuniṃ vā sambahulā bhikkhuniyo vā tatheva itaraṃ anupasampannaṃ vā paribhāsantiyā tassā dukkaṭaṃ paridīpitanti yojanā.
2324-6【2324-6】所谓“邀请”与“许可”,即于两个众食学处(巴吉帝亚217-219)及许可学处(巴吉帝亚238-239)中所说之特相。若比丘尼已被邀请或已被许可,她在午前时,除却粥及三种时分药(夜分药等)之外,若为吞咽而接受任何其他时分药之资具,则于接受时有恶作罪;就吞咽而言,于此学处中判作巴吉帝亚罪,此为连结。
2324-6. Yā nimantanapavāraṇā ubhopi gaṇabhojanasikkhāpade (pāci. 217-219), pavāraṇasikkhāpade (pāci. 238-239) ca vuttalakkhaṇā, tāhi ubhohi nimantanapavāraṇāhi yā ca bhikkhunī sace nimantitāpi vā pavāritāpi vā bhaveyya, sā purebhattaṃ yāguñca yāmakālikādikālikattayañca ṭhapetvā yaṃ kiñci āmisaṃ yāvakālikaṃ ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhāti ce, tassā gahaṇe dukkaṭaṃ siyā, ajjhohāravasena ettha imasmiṃ sikkhāpade pācitti paridīpitāti yojanā.
于此,“已被邀请”者,即如众食学处中所说“以五种食物中任何一种食物被邀请”之特相。“许可”者,应知即如许可学处中所说“所谓已被许可者,乃座席已明现、食物已明现、立于手臂所及处递送、拒绝已明现”之特相。
Ettha ca nimantitā nāma ‘‘pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantitā’’ti gaṇabhojanasikkhāpade vuttalakkhaṇā. Pavāraṇā ca ‘‘pavārito nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti pavāraṇasikkhāpade vuttalakkhaṇāti veditabbā.
2327【2327】“三种时分食”者,即夜分药等三种时分药。
2327.Kālikāni ca tīṇevāti yāmakālikādīni tīṇi kālikāni eva.
2328-9说明了已被邀请与已被许可二者共通的犯行后,为显示无罪的情况,而说「已被邀请」等。此处,在此教法中,若比丘尼已被邀请而未被许可,她饮用粥,则适用无罪,这是它的意思。「主人的」:即被她所邀请者,正是那位邀请的主人。「其他食物」:即从她受邀请之处以外的食物。若她食用,便会适用此规定,这是句子的连接。
2328-9. Nimantitapavāritānaṃ dvinnaṃ sādhāraṇāpattiṃ dassetvā anāpattiṃ dassetumāha ‘‘nimantitā’’tiādi. Idha imasmiṃ sāsane yā pana bhikkhunī nimantitā appavāritā sace yāguṃ pivati, vaṭṭati anāpattīti attho. Sāmikassāti yena nimantitā, tassa nimantanasāmikasseva. Aññabhojananti yena nimantitā, tato aññassa bhojanaṃ. Sace sā bhuñjati, tathā vaṭṭatīti yojanā.
「三种时分食」,指的是夜分药等三种时分食。「当有因缘时」,即当有口渴等因缘时。
Kālikāni ca tīṇevāti yāmakālikādīni tīṇi kālikāneva. Paccaye satīti pipāsādipaccaye sati.
2330此学处的生起因缘与「行路」相同,此为连结。为了说明依已被许可或未被许可的受邀请者,而有「作」与「不作」的差别,所以说「已被邀请」等。然而,若受邀请的比丘尼未询问主人而进食,则依她而言,此学处兼有「作」与「不作」。其中,进食为「作」,未询问主人为「不作」。
2330. Imassa sikkhāpadassa idaṃ samuṭṭhānaṃ addhānena tulyanti yojanā. Pavāritāya, appavāritāya vā nimantitāya vasena kiriyākiriyataṃ dassetumāha ‘‘nimantitā’’tiādi. Nimantitā pana sāmikaṃ anāpucchā bhuñjati ce, tassā vasena idaṃ sikkhāpadaṃ kiriyākiriyaṃ hoti. Ettha bhuñjanaṃ kriyaṃ. Sāmikassa anāpucchanaṃ akriyaṃ.
2331“令作净后”等语,是针对已受邀请的情形而言。若她受用,由行为本身即犯巴吉帝亚罪,这是其语义上的关联。“即有”意为必定。按照受邀请学处中所说的方式,无论是令作净后还是未令作净而受用,对她而言,仅凭受用这一行为本身,依此学处便必定有罪,这是其义。
2331.‘‘Kappiyaṃ kārāpetvā’’tiādiṃ pavāritameva sandhāyāha. Yā yadi paribhuñjati, tassā ca pācitti siyā kiriyato hotīti yojanā. Siyāti avassaṃ. Pavāraṇasikkhāpade vuttanayena kappiyaṃ kāretvā vā akārāpetvā vā paribhuñjantiyā tassā paribhogeneva iminā sikkhāpadena avassaṃ āpatti hotīti attho.
2332“若比丘尼为悭吝家族者,巴吉帝亚”,为了显示此学处的决断,而说“比丘尼等”之语。语义关联为:若在家族面前说比丘尼们的过失,则犯巴吉帝亚。其义为:在家族面前说“这些比丘尼是恶戒者、恶法者”,即是宣说比丘尼们的过失。又,说家族的过失亦然,其语义关联为:若在比丘尼们面前说“那家族是无信者、不净信者”,即宣说家族的过失、无德,则犯巴吉帝亚。
2332. ‘‘Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiya’’nti (pāci. 1043) imasmiṃ sikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘bhikkhunīna’’ntiādi. Kulasantike bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ vadantiyā pācittīti sambandho, kulassa santike ‘‘bhikkhuniyo dussīlā pāpadhammā’’ti bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyāti attho. Kulassāvaṇṇanaṃ vāpīti ‘‘taṃ kulaṃ assaddhaṃ appasanna’’nti bhikkhunīnaṃ santike kulassa avaṇṇaṃ aguṇaṃ vadantiyā pācittīti sambandho.
2333“说实有之过失”,意为并非出于悭吝,而是如实陈述家族或比丘尼们存在的过失与过患。
2333.Santaṃbhāsantiyā dosanti amaccharāyitvā kulassa vā bhikkhunīnaṃ vā santaṃ dosaṃ ādīnavaṃ kathentiyā.
2334-5教诫施与者,指以八重法施与教诫者。入雨安居者,指住于雨安居者。
2334-5.Ovādadāyakoti aṭṭhahi garudhammehi ovādaṃ dento. Vassaṃ upagacchantiyāti vassaṃ vasantiyā.
2336比丘,指施与教诫的比丘们。
2336.Bhikkhūti ovādadāyakā bhikkhū.
2338那位比丘尼于雨安居中——前三月或后三月圆满后,随即于两部僧团中,即在比丘尼僧团与比丘僧团中,声称“我将不邀请(自恣)”,而放下义务。这是连结(释)。
2338. Yā sā bhikkhunī vassaṃ vutthā purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vutthā tato anantaraṃ ubhatosaṅghe bhikkhunisaṅghe ca bhikkhusaṅghe ca ‘‘nāhaṃ pavāressāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati ceti yojanā.
2341「为了教诫等之义」:即为了听闻八敬法等教诫之义。这里的「等」字,包含询问布萨与自恣。
2341.Ovādādīnamatthāyāti aṭṭhagarudhammassavanādīnamatthāya. Ādi-saddena uposathapucchanapavāraṇānaṃ gahaṇaṃ.
2342因未前往听闻教诫等,故不成为所作。「身的」,即身业。
2342. Ovādādīnamatthāya agamanena akriyaṃ. Kāyikanti kāyakammaṃ.
2343「比丘尼应每半月从比丘僧团期待二法:询问布萨与前往教诫。若逾越此时限,波逸提。」为了显明此学处的决断,故说「我将不乞求」等。其义自明。
2343. ‘‘Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchanañca ovādūpasaṅkamanañca, taṃ atikkāmentiyā pācittiya’’nti (pāci. 1059) imasmiṃ sikkhāpade vinicchayaṃ dassetumāha ‘‘na yācissāmī’’tiādi. Taṃ uttānatthameva.
2346-7“胯部”,是指脐下、膝骨上方的部位。正如树的枝干分叉而出,两腿在此分叉而下,所以此部位称为“胯部”,即在此胯部。“生起”,即已生起。“肿瘤”,指任何种类的肿瘤。“伤口”,指任何种类的伤口。“僧团或”,即比丘尼僧团或。“众或”,即众多比丘尼或。“与一”:此处省略了“与男子”,是作具格,如所说的“与男子一对一”。“男子”,应取人类男子。
2346-7.Pasākho nāma nābhiyā heṭṭhā, jāṇumaṇḍalānaṃ upari padeso. Tathā hi yasmā rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā, tasmā so pasākhoti vuccati, tasmiṃ pasākhe. Sañjātanti uṭṭhitaṃ. Gaṇḍanti yaṃ kiñci gaṇḍaṃ. Rudhitanti yaṃ kiñci vaṇaṃ. Saṅghaṃ vāti bhikkhunisaṅghaṃ vā. Gaṇaṃ vāti sambahulā bhikkhuniyo vā. Ekenāti ettha ‘‘purisenā’’ti seso, sahatthe idaṃ karaṇavacanaṃ. Yathāha ‘‘purisena saddhiṃ ekenekā’’ti. Purisoti ca manussapurisova gahetabbo.
“洗”:此处,用以表示“等”义的iti字,因涵盖了学处中出现的其余三项——“或令涂、或令缚、或令解”——故将“涂、缚、解”这三项指令也包含在内。由此,将会说“六恶作与六巴吉帝亚”。
Dhovāti ettha ādi-atthe vattamānena iti-saddena ‘‘ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā’’ti (pāci. 1063) sikkhāpadāgatānaṃ itaresaṃ tiṇṇaṃ saṅgaṇhanato ‘‘ālimpa bandha mocehī’’ti āṇattittayaṃ saṅgahitaṃ. Teneva vakkhati ‘‘dukkaṭāniccha pācittiyo cha cā’’ti.
若比丘尼对胯部所生的肿瘤或伤口,不先问过僧团或大众,便与一名男子单独在一起,命令“破、剖、洗、涂、缚、解”这一切应行之事,她犯六项恶作;若破等六项事已实际完成,她则犯六项巴吉帝亚。这是其关联。
Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā anāpucchitvā ekena purisena ekikā ‘‘bhinda phālehi dhova ālimpa bandha mocehī’’ti sabbāni kātabbāni āṇāpeti, tassā cha dukkaṭāni, katesu bhindanādīsu chasu kiccesu tassā cha pācittiyo hontīti yojanā.
2348-9“在此”者:于疮肿或于伤口也。若有应办之事,汝一切皆办之,若她这样命令,此为连结。她以一句命令语,犯六恶作及六波逸提,共十二罪,此即连结之义。
2348-9.Etthāti gaṇḍe vā vaṇe vā. ‘‘Yaṃ kātabbaṃ atthi, taṃ sabbaṃ tvaṃ karohi’’iti sace evaṃ yā āṇāpetīti yojanā. Tassā ekāya āṇāpanavācāya cha dukkaṭāni ca pācittiyacchakkañceti dvādasāpattiyo siyunti yojanā.
2351“询问后”者:向僧团或向众询问之后也。“伴”者:同伴也。乃至带了一位有知的同伴,此为连结之义。
2351.Āpucchitvāvāti saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā āpucchitvā. Dutiyanti dutiyikaṃ. Viññuṃ dutiyaṃ gahetvāpi vāti yojanā.
2353于“寻求群等”时,应如是说,为护持意乐故,而有随鼻音字母之增入。“怀孕者”:即已有胎者,意为有情已入于腹中也。“令其出罪而达上者”:即令彼受具足戒者也。“以甘马语”者:即以二种甘马语也。
2353. ‘‘Gaṇapariyesanādismi’’nti vattabbe chandānurakkhanatthaṃ niggahitāgamo. Gabbhininti āpannasattaṃ, kucchipaviṭṭhasattanti attho. Vuṭṭhāpentiyāti upasampādentiyā. Kammavācāhīti dvīhi kammavācāhi.
2354-5「以甘马语终结」者,在第三甘马语之终了时,达到亚字之义也。「于怀孕想而非怀孕者」,谓于非怀孕者有怀孕想也。「于二者生疑」者,于二者生起疑惑,于怀孕者与非怀孕者有犹豫,此为义也。以偈颂连结之法,于此处有善音之省略。如是「令达上者之亲教师有恶作罪」,此为连接。「彼之教授师」者,亲教师令怀孕者达上,彼令诵甘马语之教授师也。「群体」者,除亲教师与教授师外之其他比丘尼群体也。如是显示恶作,此为连接。
2354-5.Kammavācāya osāneti tatiyakammavācāya pariyosāne, yyakārappatteti attho. Gabbhinisaññāya na ca gabbhiniyāti agabbhiniyā gabbhinisaññāya ca. Ubho sañjātakaṅkhāyāti ubhosu samuppannasaṃsayāya, gabbhiniyā, agabbhiniyā ca vematikāyāti attho. Gāthābandhavasenettha su-saddalopo. Tathā vuṭṭhāpentiyā upajjhāyāya āpatti dukkaṭaṃ hotīti yojanā. Ācariniyā tassāti upajjhāyā gabbhiniṃ vuṭṭhāpeti, tassā kammavācaṃ sāventiyā ācariniyā ca. Gaṇassāti upajjhāyācarinīhi aññassa bhikkhunigaṇassa ca. Tathā dukkaṭaṃ dīpitanti yojanā.
2356“于二者非怀孕想”——此为词语分解。“于二者”指对怀孕者与非怀孕者。
2356. ‘‘Dvīsu agabbhinisaññāyā’’ti padacchedo. Dvīsūti gabbhiniyā, agabbhiniyā ca.
2357“第二”:指“若比丘尼令哺乳者达上,波逸提”这条学处。在此学处中,哺乳者指生母或乳母,这是区别所在。
2357.Dutiyeti ‘‘yā pana bhikkhunī pāyantiṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1073) sikkhāpade. Imasmiṃ sikkhāpade pāyantī nāma mātā vā hoti dhāti vāti ayaṃ viseso.
2358“若比丘尼令未于两年间学习六法的在学尼受具足戒者,波逸提。”这是此处句义的连接。其中,“两年间”是指依自恣计算的两年。“于六法”,即离杀生等、以离非时食为末的六项学处。“未学习”,是指并未以“我受持离杀生等,两年不违越”的方式受持学处,或是虽这样受持了,却破坏了所学。“在学尼”,因她正在这六法中学习,或因敬重而称这些为“学”法,故得此名,指尚未受具足戒者。“令受具足戒”即授予具足戒。罪的判定方式一如第一学处所说,在羯磨说示结束时构成波逸提罪,意即属于波逸提。
2358. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ sace vuṭṭhāpeyya, pācitti siyāti yojanā. Tattha dve vassānīti pavāraṇavasena dve saṃvaccharāni. Chasu dhammesūti pāṇātipātāveramaṇiādīsu vikālabhojanāveramaṇipariyosānesu chasu dhammesu. Asikkhitasikkhanti ‘‘pāṇātipātāveramaṇiṃ dve vassāni avītikkamma samādānaṃ samādiyāmī’’tiādinā (pāci. 1079) nayena anādinnasikkhāpadaṃ vā evaṃ samādiyitvāpi kupitasikkhaṃ vā. Sikkhamānaṃ tesu chasu dhammesu sikkhanato vā te vā sikkhāsaṅkhāte dhamme mānanato evaṃ laddhanāmaṃ anupasampannaṃ. Vuṭṭhāpeyyāti upasampādeyya. Āpatti siyāti paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācitti āpatti siyā, pācitti hotīti attho.
2359“于如法羯磨生出如法羯磨想而令受具戒,犯波逸提。于如法羯磨心生疑惑而令受具戒,犯波逸提。于如法羯磨生出非法羯磨想而令受具戒,犯波逸提。”这是导师就如法羯磨所开示的三种波逸提。“于非法羯磨生出如法羯磨想,犯恶作。于非法羯磨心生疑惑,犯恶作。于非法羯磨生出非法羯磨想而令受具戒,犯恶作。”这是导师就非法羯磨所显示的三种恶作。
2359. ‘‘Dhammakamme dhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme vematikā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassa. Dhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti pācittiyassā’’ti evaṃ dhammakamme satthunā tikapācittiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Adhammakamme dhammakammasaññā, āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme vematikā āpatti dukkaṭassa. Adhammakamme adhammakammasaññā vuṭṭhāpeti, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 1082) evaṃ adhamme pana kammasmiṃ satthunā tikadukkaṭaṃ dīpitaṃ.
2360于无损缺中,不作破损。
2360.Akhaṇḍato khaṇḍaṃ akatvā.
2361若求受具足戒者,即使出家时已年届六十,也应授予她这六条学处,令其两年内不得违越;若不授予这些,则不应作,亦不应令其受具足戒。此为连接。
2361. Sace upasampadāpekkhā pabbajjāya saṭṭhivassāpi hoti, tassā imā cha sikkhāyo dve vassāni avītikkamanīyā padātabbā, imā adatvā na kāraye neva vuṭṭhāpeyyāti yojanā.
2362“于第四无应说”者,意谓除所说的特殊情况外,更无应说,即如所说之方式。以“在此”等语,显示于此学处所得之特殊。在此学处中,若比丘尼令僧团认可之彼学法女受具足戒,则无罪。此为连接。
2362.Catutthe natthi vattabbanti vakkhamānavisesato aññaṃ vattabbaṃ natthīti yathāvuttanayamevāti adhippāyo. ‘‘Idhā’’tiādinā imasmiṃ sikkhāpade labbhamānavisesaṃ dasseti. Idha imasmiṃ sikkhāpade saṅghena sammataṃ taṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā bhikkhuniyā anāpatti hotīti yojanā.
2363对于已两年于六法中学习的学法女,比丘尼僧团应以白二甘马授予她受具足戒的许可;若此受具足戒许可先前未曾授予,则在受具足戒的戒场中也应授予。此为连接。
2363. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya bhikkhunisaṅghena upasampadato paṭhamaṃ ñattidutiyāya kammavācāya yā vuṭṭhānasammuti dātabbā hoti, sā vuṭṭhānasammuti sace paṭhamaṃ adinnā hoti. Tattha tasmiṃ upasampadamāḷakepi padātabbāyevāti yojanā.
2364“第三”者,指第三学处。“第四”者,即此第四学处。“应与第一同等了知”者,应知此学处在起源等判别上,与第一学处相同。然而,第四学处是在不曾给予出罪许可的情况下,依出罪方式进行运作的。
2364.Tatiyañcāti tatiyasikkhāpadañca. Catutthañcāti idaṃ catutthasikkhāpadañca. Paṭhamena samaṃ ñeyyanti paṭhamena sikkhāpadena samuṭṭhānādinā vinicchayena samānanti ñātabbaṃ. Catutthaṃ pana sikkhāpadaṃ vuṭṭhāpanasammutiṃ adāpetvā vuṭṭhāpanavasena kriyākriyaṃ hoti.
2365“至俗家”者,指进入男子之间,意为达到与男子交会的状态。“满十二岁”者,“满”字是因省略了后面的词句。其连句为“虽则无犯”。“令出离者”者,指作为和尚而令其受具足戒者。
2365.Gihigatanti purisantaragataṃ, purisasamāgamappattanti attho. Paripuṇṇadvādasavassā paripuṇṇā uttarapadalopena. Kiñcāpi na dosoti yojanā. Vuṭṭhāpentiyāti upajjhāyā hutvā upasampādentiyā.
2366“有余”者,指前面已经说过的内容。“无余”者,指完全地、毫无剩余地。
2366.Sesanti vuttaṃ. Asesena sabbaso.
2368“苦恼共住者”一句,此处省略了“学处”。在《图瓦德咖品》中,以“苦恼共住者”等词所说的学处,应知与第八学处相同,二者并无差别。“第八”即所学处:“若比丘尼令共住者出离后,两年中既不亲自随护,也不令他人随护者,波逸提。”其中,“共住者”指同住的弟子。“既不随护”,指自己不以诵经等法加以护持。“不令随护”,指不嘱咐他人说:“尊者,请为此女教授诵经等”而安排护持。“波逸提”,指仅在舍下责任时便犯波逸提罪。
2368.Dukkhitaṃ sahajīvininti ettha ‘‘sikkhāpada’’nti seso. Tuvaṭṭakavaggasmiṃ ‘‘dukkhitaṃ sahajīvini’’nti imehi padehi yuttaṃ yaṃ sikkhāpadaṃ vuttaṃ, tena sikkhāpadena aṭṭhamaṃ samaṃ ñeyyaṃ, na visesatā viseso natthīti yojanā. Aṭṭhamanti ‘‘yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1108) vuttasikkhāpadaṃ. Tattha sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva anuggaṇheyyāti sayaṃ uddesādīhi nānuggaṇheyya. Na anuggaṇhāpeyyāti ‘‘imissā ayye uddesādīni dehī’’ti evaṃ na aññāya anuggaṇhāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.
2369“若任何比丘尼,两年不跟随已令其出离、已令其修行的依止师,则她犯波逸提。”这是连释起来的说明。“令出离者”,指已令她出家的和尚尼;“令修行者”,指教导她善学的依止师。已令其出离且为其依止师者,称为“已令出离的依止师”,这是对那位和尚尼的称呼。“不跟随”,指不以香粉、泥土、齿木、漱口水等应作之事来奉侍。
2369.Yā kāci bhikkhunī vuṭṭhāpitapavattiniṃ dve vassāni nānubandheyya ce, tassā pācitti pariyāputā kathitāti yojanā. Vuṭṭhāpetīti vuṭṭhāpitā, pavatteti susikkhāpetīti pavattinī, vuṭṭhāpitā ca sā pavattinī cāti vuṭṭhāpitapavattinī, upajjhāyāyetaṃ adhivacanaṃ, taṃ, upajjhāyaṃ. Nānubandheyyāti cuṇṇena, mattikāya, dantakaṭṭhena, mukhodakenāti evaṃ tena tena karaṇīyena upaṭṭhaheyya.
2370若心想“我将两年不跟随”而舍下责任,则在舍下责任的那一刻,她便犯波逸提。这是连释起来的含义。
2370. ‘‘Dve vassāni ahaṃ nānubandhissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati ce, evaṃ dhure nikkhittamattasmiṃ pana tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā.
2371然而,若比丘尼不跟随愚痴或无惭的和尚尼,她若因病、遇难或发狂而不跟随者,无罪——这是句义上的连接。
2371. Yā pana bhikkhunī upajjhāyaṃ bālaṃ vā alajjiṃ vā nānubandhati, tassā, gilānāya vā āpadāsu vā ummattikāya vā nānubandhantiyā na dosoti yojanā.
2372“以不侍奉而成为”,即是说“以不作为”而言。
2372. Anupaṭṭhānena hotīti āha ‘‘akriyaṃ vutta’’nti.
2373-5若任何比丘尼,令同住者、共住者出家并受具足戒后,携其同行,却乃至六由旬、七由旬也不前往,亦不吩咐他人:“圣尼,请带此人前去”,也不差遣他人。当她将此事搁下,心想:“我今不去,亦不差遣他人带她前往”——于放弃责任之际,即犯波逸提。这是句义上的连接。
2373-5. Yā kāci bhikkhunī sahajīviniṃ saddhivihāriniṃ vuṭṭhāpetvā upasampādetvā taṃ gahetvā antamaso chappañcayojanānipi na gaccheyya na caññaṃ āṇāpeyya ‘‘imaṃ, ayye, gahetvā gacchā’’ti aññañca na niyojeyya ce, dhure nikkhittamattasmiṃ ‘‘na dāni gacchissāmi, aññañca gahetvā gantuṃ na niyojessāmī’’ti ussāhe vissaṭṭhamatte tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā.
若遇障碍,或不得第二人,或遭灾难,或患病,或发狂时,则无罪——这是连接。
Antarāyasmiṃ sati vā dutiyaṃ alabhantiyā vā āpadāsu vā gilānāya vā ummattikāya vā na dosoti yojanā.
2376「以三个在家去者」:在紧接的孕妇品中,以含有“在家去”一词的第五、第六、第七这三个学处。「相似者」:此处除“二十岁”之语与“童女”之语,以及彼处“十二岁”之语与“在家去”之语外,依其馀的判别,依次第即是相似者。
2376.Gihigatehi tīhevāti anantare gabbhinivagge gihigatapadayuttehi pañcamachaṭṭhasattamehi tīheva sikkhāpadehi. Sadisānīti idha vīsativassavacanañca kumāribhūtavacanañca tattha dvādasavassavacanañca gihigatavacanañca ṭhapetvā avasesehi vinicchayehi yathākkamaṃ sadisānevāti.
2377「大足」:指那些有大足的在学尼,她们名为大足者。所谓足,仅于字面合适,并非与义相合,故用“那些”等异词来指称在学尼等词;而为了不坏声义的随顺假立,应知此处所取者,即是依在学尼词所取之义,故说为大在学尼。「最初」:此处“已说”省略。在孕妇品中,三个在家去者,以及前面第三、第四学处已出现的两个在学尼——这是义。因为对在家去者说“满十二岁”,对童女说“满二十岁”,以岁数作区分已说;为了以此二者显示大在学尼只以岁数为别,故说“年届二十者,智者应知”。超过二十岁的在学尼,名为大在学尼——这是义。
2377.Mahūpapadāti mahā upapado yāsaṃ sikkhamānānaṃ tā mahūpapadā. Upapadaṃ nāma padānameva yujjati, na atthānanti ‘‘yāsa’’nti aññapadena sikkhamānādipadānaṃ gahaṇaṃ, saddatthānamabhedopacārassa pana icchitattā sikkhamānapadagahitānamettha gahaṇaṃ veditabbaṃ, mahāsikkhamānāti vuttaṃ hoti. Āditoti ettha ‘‘vuttā’’ti seso, gabbhinivagge tissannaṃ gihigatānaṃ purimesu tatiyacatutthasikkhāpadesu āgatā dve sikkhamānāti attho. Gihigatāya ‘‘paripuṇṇadvādasavassā’’ti ca kumāribhūtāya ‘‘paripuṇṇavīsativassā’’ti ca vassavasena nānākaraṇassa vuttattā tāhi dvīhi mahāsikkhamānāya vassavaseneva nānākaraṇaṃ dassetumāha ‘‘gatā vīsativassāti, viññātabbā vibhāvinā’’ti, atikkantavīsativassā mahāsikkhamānā nāma hotīti attho.
2378那两位大在学尼——无论已嫁者,或未与男子同居者——在给予在学尼资格等的甘马语中,都应称“在学尼”,这是此处的连接。这里的“给予在学尼资格”,即指以白二甘马语作的学处授予与出离授予。而“等”字,则含摄了达上羯磨。
2378.Tā dve mahāsikkhamānā sace gihigatā vā hontu, na ca purisagatā vā hontu , sammutiādisu kammavācāya ‘‘sikkhamānā’’ti vattabbāti yojanā. Ettha ca sammuti nāma ñattidutiyāya kammavācāya kātabbāya sikkhāya sammuti ceva vuṭṭhānasammuti ca. Ādi-saddena upasampadākammaṃ gahitaṃ.
2379对于此二者,在给予在学尼资格等羯磨中,既已显示应以白与甘马语所说的方式,现在为显明不应那样说,故说“非彼”等。这两位大在学尼,在甘马语中不应称作“童女”,也不应称作“已嫁者”;正因为如此,才不应那样说,这是此处的连接。“不应说”这一句,表明若那样宣说甘马语,该羯磨便成破坏。此处的“然”字是“因为”之义,依其义而显示连接。
2379. Imāsaṃ dvinnaṃ sammutidānādīsu ñattiyā ca kammavācāya ca vattabbaṃ dassetvā idāni avattabbaṃ dassetumāha ‘‘na tā’’tiādi. Tā etā ubhopi mahāsikkhamānā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā tathā ‘‘gihigatā’’ti vā kammavācāya na vattabbā yasmā, tasmā evaṃ vattuṃ na vaṭṭatīti yojanā. ‘‘Na vattabbā’’ti iminā tathā ce kammavācā vucceyya, taṃ kammaṃ kuppatīti dīpeti. Idha pana-saddo yasmā-padatthoti tadatthavasena yojanā dassitā.
2380“给予在学尼资格”,即指在学尼的学处授予。“于十岁时”,此处应补足“已嫁者”,如说:“对已嫁者,于十岁时给予学处授予后,于十二岁时应作达上。”“于其余诸岁亦”的意思是:若于十一岁时给予,则于十三岁时应作达上;若于十二、十三、十四、十五、十六、十七、十八岁时给予学处授予后,则于二十岁时应作达上。对于以十八岁为上限的其余在学尼,也是如此。“此为方法”,即“从给予在学尼资格的那一年起,于来年应令达上”,这就是方法。因此说“于十一岁时给予后于十三岁时应作”等。
2380.Sammutinti sikkhamānasammutiṃ. Dasavassāyāti ettha ‘‘gihigatāyā’’ti seso. Yathāha – ‘‘gihigatāya dasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā’’ti (pāci. aṭṭha. 1119). Sesāsupīti ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasa, terasa, cuddasa, pannarasa, soḷasa, sattarasa, aṭṭhārasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā vīsativassakāle kātabbāti evaṃ aṭṭhārasavassapariyantāsu sesāsupi sikkhamānāsu. Ayaṃ nayoti ‘‘sammutiyā dinnasaṃvaccharato āgāmini dutiye saṃvacchare upasampādetabbā’’ti ayaṃ nayo. Teneva vuttaṃ ‘‘ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā’’tiādi.
2381“童女”与“已嫁者”皆可称述,注疏中如是说,此为连接。
2381. ‘‘Kumāribhūtā’’tipi ‘‘gihigatā’’tipi vattuṃ vaṭṭatīti aṭṭhakathāyaṃ vuttāti yojanā.
2382然而,满二十岁、被称为“童女”的沙弥尼,在甘马语中只应说“童女”,不应说为“已嫁者”或“与男子同居者”,此为连接。如所说:“童女不应说为‘已嫁者’,只应说‘童女’。”
2382.Yā pana paripuṇṇavīsativassā sāmaṇerī ‘‘kumāribhūtā’’ti vuttā, sā kammavācāya ‘‘kumāribhūtā’’icceva vattabbā, aññathā pana na vattabbā ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘purisantaragatā’’ti vā na vattabbāti yojanā. Yathāha ‘‘kumāribhūtā pana ‘gihigatā’ti na vattabbā, ‘kumāribhūtā’icceva vattabbā’’ti.
2383“然而,这三者”——即大在学尼中,有已嫁者,有被称为童女者,此即三者。以“亦”字,显示已嫁者与童女二者,亦可以各自名称来称述。有人或许会想:“巴利中未说‘童女在学尼’,故不应”,为断此疑,故说“无疑”。为显示应如此称述的理据,故说“从授予学之授予”。
2383.Etā tu pana tissopīti mahāsikkhamānā gihigatā, kumāribhūtāti vuttā pana etā tissopi. Api-saddena gihigatā kumāribhūtā dve sakasakanāmenāpi vattuṃ vaṭṭantīti dīpeti. ‘‘Kumāribhūtasikkhamānāyā’’ti pāḷiyaṃ avuttattā na vaṭṭatīti koci maññeyyāti āha ‘‘na saṃsayo’’ti. Tathā vattabbatāhetudassanatthamāha ‘‘sikkhāsammutidānato’’ti.
2384-5若比丘尼未满十二年——即从受具足戒算起尚未满十二年——自己充当亲教师,而使其他在学尼受具足戒,则依前述方式,在求众等阶段及第二遍宣告结束时,即犯诸恶作;紧接着在甘马语结束、第三遍宣告完成时,对她显示波逸提罪。此为义理的连接。
2384-5. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassāva upasampadāvasena aparipuṇṇadvādasavassā eva sayaṃ upajjhāyā hutvā paraṃ sikkhamānaṃ sace vuṭṭhāpeti, pubbe vuttanayeneva gaṇapariyesanādidutiyānussāvanapariyosānesu āpannānaṃ dukkaṭānaṃ anantaraṃ kammavācānaṃ osāne tatiyānussāvanāya yyatārappattāya tassā pācitti paridīpitāti yojanā.
2386【第五】“若比丘尼满十二年,未经僧团认可而使受具足戒者,波逸提”这一学处。依身与心、心、身语与心而有三种生起。作与不作:使受具足戒是作,未得到僧团认可是不作。
2386.Pañcameti ‘‘yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1142) sikkhāpade. Kāyacittavācācittakāyavācācittavasena tisamuṭṭhānaṃ. Kriyākriyanti vuṭṭhāpanaṃ kiriyaṃ, saṅghasammutiyā aggahaṇaṃ akiriyaṃ.
2387“由僧团”指由比丘尼僧团。“审察后”指审察无惭等情况后。“暂且足够了”于此省略了“诸大姊”。“被阻止”于此省略了“应允‘善哉’后”。被阻止说:“诸大姊,你们受具足戒的人暂且足够了”,她应允“善哉”后,在这番许可之后,后来却懊恼道:“我真是愚痴,我真是无惭”等,如此显示过失。由于有此过失,犯波逸提罪。此为义理的连接。
2387.Saṅghenāti bhikkhunisaṅghena. Upaparikkhitvāti alajjibhāvādiṃ upaparikkhitvā. Alaṃ tāvāti ettha ‘‘te ayye’’ti seso. Vāritāti ettha ‘‘sādhūti paṭissuṇitvā’’ti seso. ‘‘Alaṃ tāva te, ayye, upasampāditenā’’ti vāritā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā ettha etasmiṃ pavāraṇe pacchā khīyati ‘‘ahameva nūna bālā, ahameva nūna alajjinī’’tiādinā avaṇṇaṃ pakāseti, dosatā pācittiyāpatti hotīti yojanā.
2388“以欲等而作者”,此处省略了“本性”。意为:若那以本性遮止欲、嗔等非理之行的人,对此懊悔,则无过失。应如是连结其义。
2388.Chandadosādīhikarontiyāti ettha ‘‘pakatiyā’’ti seso. Pakatiyā chandadosādīhi agatigamanehi nivāraṇaṃ karontiyā sace ujjhāyati, na dosoti yojanā.
2389-90“得衣后”者,这是在学尼被如此乞求——“圣尼,若您给我衣,我便让您达上”——之后,得到了所乞求的那件衣。“其后”者,即得衣之后。“无障碍存在时”者,即十种障碍中没有任何一种障碍存在时。“我将不使达上”者,意为“我将不让她达上”,当她放弃这责任时,便犯了巴吉帝亚。应如是连结其义。
2389-90.Laddhecīvareti sikkhāmānāya ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā yācite tasmiṃ cīvare laddhe. Pacchāti cīvaralābhato pacchā. Asante antarāyiketi dasannaṃ antarāyānaṃ aññatarasmiṃ antarāye avijjamāne. Vuṭṭhāpessāmināhanti ahaṃ taṃ na samuṭṭhāpessāmīti dhuranikkhepane tassā pācittiyaṃ hotīti yojanā.
2391“此”者,指此学处。“不使达上”属于不作为。
2391.Idanti idaṃ sikkhāpadaṃ. Avuṭṭhāpanena akriyaṃ.
2392第八,即“若比丘尼对在学尼说:‘贤女,你若随我两年,我就令你受具戒’等”的学处。第九,即“若比丘尼令与男子交往、与童子交往、凶暴、招忧的在学尼受具戒者,巴吉帝亚”所说的学处。所谓“无应作”,这是为了便于决择而除去词义差别之后说的,因此称为“这仅是显而易见的”。
2392.Aṭṭhamanti ‘‘yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’tiādi (pāci. 1155) sikkhāpadaṃ. Navameti ‘‘yā pana bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1159) vuttasikkhāpade. ‘‘Vattabbaṃ natthī’’ti idaṃ saddatthavisesamantarena vinicchayassa suviññeyyattā vuttaṃ. Tenevāha ‘‘uttānamevida’’nti.
词义应这样理解:“与男子交往”,是指与年满二十岁的男子以不相顺的身业、语业相交往。“与童子交往”,是指与未满二十岁的童子同样以那种方式相交往。“凶暴”,是指易怒。“招忧”,约定前来的男子们进入忧愁之中,故称“招忧”,此人即是招忧者。或者,如同有家主的家,这女人得不到与男子交会便进入忧愁,因此无论进入何处,那里就是她的忧愁住处,故称“招忧”。所以在它的词句分析中说:“名为招忧者,令他人受苦,进入忧愁”,其含义被解释为两种。“巴吉帝亚”,令这样(的在学尼)受具戒的比丘尼,依所说方式,在甘马语结束时,对依止师结巴吉帝亚罪。
Saddattho pana evaṃ veditabbo – purisasaṃsaṭṭhanti paripuṇṇavīsativassena purisena ananulomikena kāyavacīkammena saṃsaṭṭhaṃ. Kumārakasaṃsaṭṭhanti ūnavīsativassena kumārena tatheva saṃsaṭṭhaṃ. Caṇḍinti kodhanaṃ. Sokāvāsanti saṅketaṃ katvā āgacchamānā purisānaṃ anto sokaṃ pavesetīti sokāvāsā, taṃ sokāvāsaṃ. Atha vā gharaṃ viya gharasāmikā, ayampi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati, iti yaṃ āvisati, svāssā āvāso hotīti sokāvāsā. Tenevassa padabhājane ‘‘sokāvāsā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādeti, sokaṃ āvisatī’’ti (pāci. 1160) dvedhā attho vutto. Pācittiyanti evarūpaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne upajjhāyāya pācittiyaṃ.
2393“无不知者”是断句,意思是:对于在学尼有与男子交往等情形不知情者。
2393. ‘‘Natthi ajānantiyā’’ti pacchedo, sikkhamānāya purisasaṃsaṭṭhādibhāvaṃ ajānantiyāti attho.
2394应如此连接:若比丘尼为未得生母、生父、主人或监护主人许可的在学尼授具足戒,而该在学尼本为受具足戒尚需许可却未得许可,此比丘尼即犯波逸提罪。
2394. Vijātamātarāvā janakapitarā vā sāminā pariggāhakasāminā vā nānuññātaṃ upasampadatthāya ananuññātaṃ taṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā tassā pācittiyāpatti siyāti yojanā.
2395“非比丘”者,是说比丘不应询问两次,只应询问一次。如律中所言:“比丘尼众应在出家时和受具足戒时各询问两次;而对比丘众来说,即使只询问一次也是可行的。”
2395.Na bhikkhunāti bhikkhunā dvikkhattuṃ na pucchitabbaṃ, sakimeva pucchitabbanti vuttaṃ hoti. Yathāha ‘‘bhikkhunīhi dvikkhattuṃ āpucchitabbaṃ pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchitepi vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 1162).
2396-7“有”者,即存在的状态。由四种方式而生起,或说此有四种生起,故为四生起。以哪四种而生起?答言:“由语……乃至……由身语意也是如此。”如何由语等四者生起?在出罪羯磨等场合,因某应办之事,坐于界场破损处,说“召在学尼来,我就在此处为她授具足戒”而授戒,如此便由语生起。若说“我将从住处出发去授戒”而前往界场破损处,则是由身语生起。在两种情形中,明知规定而故意违犯者,由语意生起,由身语意生起。授戒属于作,不询问则属于不作。
2396-7.Atthitanti atthibhāvaṃ. Catūhi samuṭṭhāti, cattāri vā samuṭṭhānāni etassāti catusamuṭṭhānaṃ. Katamehi catūhi samuṭṭhātīti āha ‘‘vācato…pe… kāyavācāditopi cā’’ti. Kathaṃ vācādīhi catūhi samuṭṭhāti? Abbhānakammādīsu kenacideva karaṇīyena khaṇḍasīmāyaṃ nisinnā ‘‘pakkosatha sikkhamānaṃ, idheva naṃ upasampādessāmā’’ti upasampādeti, evaṃ vācato samuṭṭhāti. ‘‘Upassayato paṭṭhāya upasampādessāmī’’ti vatvā khaṇḍasīmaṃ gacchantiyā kāyavācato samuṭṭhāti. Dvīsupi ṭhānesu paṇṇattiṃ jānitvā vītikkamaṃ karontiyā vācācittato, kāyavācācittato ca samuṭṭhāti. Upasampādanaṃ kriyaṃ, anāpucchanaṃ akriyaṃ.
2398于此教法中,若比丘尼以别住的同意,令在学尼授具足戒,该比丘尼即犯波逸提。这便是此戒的意趣。其中,“以别住的同意”意为:别住有四种——众别住、夜别住、同意别住、意乐别住。
2398.Ettha imasmiṃ sāsane yā bhikkhunī pārivāsikena chandadānena sikkhamānaṃ sace vuṭṭhāpeti, tassā pācittiyaṃ siyāti yojanā. Tattha pārivāsikena chandadānenāti catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ, rattipārivāsiyaṃ, chandapārivāsiyaṃ, ajjhāsayapārivāsiyanti.
其中,“众别住”:诸比丘因某事务而聚集,此时忽然乌云密布,或遭人驱散,或人群蜂拥而至。比丘们心想:“此处不宜,我们且去他处。”未给出同意便离座。这便是众别住。虽说是众别住,但因同意未舍,所作羯磨依然有效。
Tattha parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhahati, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāso ayaṃ, aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjetvāva uṭṭhahanti. Idaṃ parisapārivāsiyaṃ. Kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
其次,诸比丘心想“我们举行布萨等”而于夜间聚集,又想“在所有人到齐之前,我们且先听法”,便邀请一人说法。正在他说法之际,黎明破晓。若他们原先心想“举行十四日布萨”而坐,改为“十五日”举行,是允许的。若他们原为举行十五日布萨而坐,改为在非布萨日举行布萨,则不允许。但举行其他僧团事务是允许的。这称为夜别住。
Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati. Idaṃ pana rattipārivāsiyaṃ nāma.
又有一次,比丘们为举行某种出罪等僧团羯磨而坐在一起。其中一位通达星宿的比丘说:“今日星宿凶险,你们不要做此羯磨。”他们因他的话而放弃了同意,依然坐在那里。这时,另一人来到后——
Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti nisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā idaṃ kammaṃ karothā’’ti, te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā –
‘‘Nakkhattaṃ paṭimānentaṃ, attho bālaṃ upaccagā’’ti. (jā. 1.1.49) –
说完后,又说:“与星宿何干?你们做吧。”这既是同意别住,也是意向别住。在此别住中,若不再一次征求同意清净而行羯磨,是不被允许的。因此说“以别住的同意授予”。
Vatvā ‘‘kiṃ nakkhattena, karothā’’ti vadati. Idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anāharitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pārivāsikena chandadānenā’’ti.
“应为波逸提”的意思是:如此令出罪者,依所述方式,在甘马语结束时,为波逸提。
Pācittiyaṃ siyāti evaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ siyāti attho.
2399“未舍欲或未放弃,而对未起立之众,然对如所坐之众令出罪者,无罪”——此为连接。“或”字乃“即”之义。
2399. Chandaṃ avihāya vā avissajjetvāva avuṭṭhitāya parisāya tu yathānisinnāya parisāya vuṭṭhāpentiyā anāpattīti yojanā. Vā-saddo evakārattho.
2400“十二”者,指“若比丘尼年年令出罪者,波逸提”之学处。“十三”者,指“若比丘尼一年中令二人出罪者,波逸提”之学处。
2400.Dvādaseti ‘‘yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1171) sikkhāpade. Teraseti ‘‘yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1175) sikkhāpade.
2401“无病”是指不须以伞和鞋来调适的疾病。如所说:“所谓无病者,即离伞和鞋而能安乐者。”伞和鞋合称“伞鞋”。其中,伞的特征前已述及,鞋的特征将在后文说明。“应持”是指应当两者一并持用。因为如果分别持用,则说为恶作。
2401.Agilānāti chattupāhanena vūpasametabbarogarahitā. Yathāha ‘‘agilānā nāma yassā vinā chattupāhanā phāsu hotī’’ti. Chattañca upāhanā ca chattupāhanaṃ. Tattha chattaṃ vuttalakkhaṇaṃ, upāhanā vakkhamānalakkhaṇā. Dhāreyyāti ubhayaṃ ekato dhāreyya. Visuṃ dhārentiyā hi dukkaṭaṃ vakkhati.
2402“日”字表示持续结合,此处为业格。“若持”是连接词。
2402.Divasanti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Sace dhāretīti yojanā.
2403“泥等”:此处以“等”字,摄取粗沙等。
2403.Kaddamādīnīti ettha ādi-saddena mahāvālukādīnaṃ gahaṇaṃ.
2404“若行”者,是连接。“见行等”者,指见到适合悬挂在伞上的、较低的行等。以“等”字,含摄丛等。“恶作”者,仅持鞋履时,为恶作。
2404. Sace gacchatīti sambandho. Disvā gacchādikanti chatte lagganayoggaṃ nīcataraṃ gacchādikaṃ disvā. Ādi-saddena gumbādīnaṃ gahaṇaṃ. Dukkaṭanti upāhanamattasseva dhāraṇe dukkaṭaṃ.
2405“除去后”者,即从头除去。“脱下后”者,即从足脱下。“有波逸提”者,指再次有波逸提。
2405.Apanāmetvāti sīsato apanāmetvā. Omuñcitvāti pādato omuñcitvā. Hoti pācittiyanti puna pācittiyaṃ hoti.
2406“仅依方便数”者,即依将伞与鞋反复除去后一并持用的方便数。“说三波逸提”者,即“无病者,作无病想、有疑、作有病想而持伞与鞋,犯波逸提”,如是说为三波逸提。“有病者,作无病想、有病者有疑而持伞与鞋,犯恶作”,如是说为二恶作,同理,此为连结。
2406.Payogagaṇanāyevāti chattupāhanassa apanetvā apanetvā ekato dhāraṇapayogagaṇanāya. Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘agilānā agilānasaññā, vematikā, gilānasaññā chattupāhanaṃ dhāreti, āpatti pācittiyassā’’ti (pāci. 1181) evaṃ tikapācittiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Gilānā agilānasaññā, gilānā vematikā, chattupāhanaṃ dhāreti, āpatti dukkaṭassā’’ti (pāci. 1182) evaṃ dvikadukkaṭaṃ tatheva vuttanti sambandho.
2407“于彼处”者:指比丘或比丘尼所住之处,即在园内、园之近处,或无围墙之园的近处。“于难时”者:指国土分裂等危难时。
2407. Yattha bhikkhū vā bhikkhuniyo vā nivasanti, tasmiṃ ārāme vā upacāre vā aparikkhittassa ārāmassa upacāre vā. Āpadāsūti raṭṭhabhedādiāpadāsu.
2408“比丘尼”者,此处省略了“无病者”一语,意指能以足步行的无病比丘尼。如说:“无病者,即能以足行路者。”“车乘”者,即车等,与下文所述相同。
2408.Bhikkhuniyāti ettha ‘‘agilānāyā’’ti seso, pādena gantuṃ samatthāya agilānāya bhikkhuniyāti attho. Yathāha ‘‘agilānā nāma sakkoti padasā gantu’’nti (pāci. 1187). Yānaṃ nāma rathādi, taṃ heṭṭhā vuttasarūpameva.
2409“于难时”者:国土分裂等危难时。于伞与鞋履的学处中,曾开许园内及园之近处无犯;此处未如此说,故应知一切处皆有犯。
2409.Āpadāsūti raṭṭhabhedādiāpadāsu. Chattupāhanasikkhāpade ārāme, ārāmūpacāre ca anāpatti vuttā, idha tathā avuttattā sabbatthāpi āpattiyeva veditabbā.
2410“任何腰带”这一句,是“桑喀尼”一词的义释。如所说:“所谓桑喀尼,即任何可系于腰部的物品。”桑喀尼,指腰带等系于腰部的装饰物。“腰带”,是到达腰部的物品。
2410.‘‘Yaṃ kiñcipi kaṭūpiya’’nti idaṃ ‘‘saṅghāṇi’’nti etassa atthapadaṃ. Yathāha – ‘‘saṅghāṇi nāma yā kāci kaṭūpagā’’ti. Saṅghāṇi nāma mekhalādikaṭipiḷandhanaṃ. Kaṭūpiyanti kaṭippadesopagaṃ.
2412“腰绳”,是指在腰间用作装饰或缚系的绳线。
2412.Kaṭisuttaṃ nāma kaṭiyaṃ piḷandhanarajjusuttakaṃ.
2413在此学处中,心是不善的,而此学处属于世间所呵责。这两方面,正是此学处与前学处的差别所在。
2413.Idha imasmiṃ sikkhāpade cittaṃ akusalaṃ, idaṃ pana sikkhāpadaṃ lokavajjaṃ, iti idaṃ ubhayameva visesatā purimasikkhāpadato imassa nānākaraṇaṃ.
2414“头饰等任何”者:若她佩戴,则依所佩戴物品的数目而有相应数量的罪——此为连结。到达头者,名为头饰,意指适合装饰于头上之物。以“等”字含摄颈饰等。如所说:“女人之装饰,名为头饰、颈饰、手饰、足饰、腰饰。”
2414. Sīsūpagādisu yaṃ kiñci sace yā dhāreti, tassā tassa vatthussa gaṇanāya āpattiyo siyunti yojanā. Sīsaṃ upagacchatīti sīsūpagaṃ, sīse piḷandhanārahanti attho. Ādi-saddena gīvūpagādīnaṃ gahaṇaṃ. Yathāha – ‘‘itthālaṅkāro nāma sīsūpago gīvūpago hatthūpago pādūpago kaṭūpago’’ti.
2415“且无过失”——此为连结。应当说“如同”来显示时,此处“如是”一词被省略而指出。
2415. Na ca dosoti yojanā. ‘‘Sadisanti paridīpita’’nti vattabbe iti-saddo luttaniddiṭṭho.
2416“以任何香料”:以檀香、沉香等任何香粉。“以及有色与无色的”:与颜色俱行故,为有色,如姜黄粉等;涂抹后不显现颜色差别故,为无色,如芥子粉等。有色与无色,合为有色无色,即以那样的有色无色之物。涂抹后沐浴,在沐浴结束时犯波逸提罪——此义即是阐明,此为连结。
2416.Yenakenaci gandhenāti candanatagarādinā yena kenaci gandhakakkena. Savaṇṇāvaṇṇakena cāti vaṇṇena saha vattatīti savaṇṇakaṃ, haliddikakkādi, natthi etassa ubbaṭṭanapaccayā dissamāno vaṇṇavisesoti avaṇṇakaṃ, sāsapakakkādi, savaṇṇakañca avaṇṇakañca savaṇṇāvaṇṇakaṃ, tena savaṇṇāvaṇṇakena ca. Ubbaṭṭetvā nhāyantiyā nhānosāne pācittiyāpatti pakāsitāti yojanā.
2417“一切方便”者,即于一切先前的方便中。“病缘”者,因疥癣、麻风等疾病之缘。
2417.Sabbapayogeti sabbasmiṃ pubbapayoge. Ābādhapaccayāti daddukuṭṭhādirogapaccayā.
2418“第六”者,指“若比丘尼以有香之胡麻粉沐浴者,波逸提”这一学处。
2418.Chaṭṭhanti ‘‘yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiya’’nti (pāci. 1203) sikkhāpadaṃ.
2419若比丘尼让另一比丘尼为其擦身或按摩,则该比丘尼以此方式犯波逸提罪。此为连接。
2419. Yā pana bhikkhunī aññāya bhikkhuniyā sace ubbaṭṭāpeyya vā sambāhāpeyya vā, tassā bhikkhuniyā tathā pācittiyāpatti hotīti yojanā.
2420在此擦身与按摩的判摄中,若不松手而擦身,便犯一罪;若屡屡松手再擦身,则依动作次数犯多罪,此即其中的关联。
2420.Ettha imasmiṃ ubbaṭṭane, sambāhane ca hatthaṃ amocetvā ubbaṭṭane ekā āpatti siyā, hatthaṃ mocetvā mocetvā ubbaṭṭane payogagaṇanāya siyāti yojanā.
2421“危难时”:指因盗贼恐怖等导致身体颤抖等情形。“患病时”:乃至因旅途劳累而生病时。
2421.Āpadāsūti corabhayādīhi sarīrakampanādīsu. Gilānāyāti antamaso maggagamanaparissamenāpi ābādhikāya.
2422第八学处中的“在学尼”、第九学处中的“沙弥尼”、第十学处中的“在家女”,除了这些差别之外,其余的判定与第七学处相同。为说明此义,故说“第八等三条”。
2422. Aṭṭhamasikkhāpade ‘‘sikkhamānāyā’’ti ca navamasikkhāpade ‘‘sāmaṇeriyā’’ti ca dasamasikkhāpade ‘‘gihiniyā’’ti ca visesaṃ vajjetvā avasesavinicchayo sattameneva samānoti dassetumāha ‘‘aṭṭhamādīni tīṇipī’’ti.
2423“于近行范围内”者,指十二肘之内的范围。“于比丘前”是标示性的说明。因此,无论是前、是后、是在旁,总在周围十二肘之内,这是此处的例示句。“即使在地上”者,指即便是在无任何遮蔽的地面上。“若坐”者,这是连接词。其意为:不允许。若坐,则犯巴吉帝亚罪。
2423.Antoupacārasminti dvādasaratanabbhantare. ‘‘Bhikkhussa purato’’ti idaṃ upalakkhaṇaṃ. Tasmā purato vā hotu pacchato vā passato vā, samantato dvādasaratanabbhantareti nidassanapadametaṃ. Chamāyapīti anantarahitāya bhūmiyāpi. Yā nisīdeyyāti sambandho. Na vaṭṭati pācittiyāpatti hotīti attho.
2424“说三巴吉帝亚”者,指在“未请问而有未请问想”、“有疑”及“有已请问想”这三种情形判别中,说有三重巴吉帝亚罪。而在“已请问”却“有未请问想”或“有疑”的两种情形判别中,若于比丘前坐下,则得二重恶作罪。“于灾难时”者,指遭遇国土分裂等灾祸之时。对于因病而不能请问、不能站立的女子而言。
2424.Tikapācittiyaṃ vuttanti anāpucchite anāpucchitasaññā, vematikā, āpucchitasaññāti tīsu vikappesu pācittiyattayaṃ vuttaṃ. Āpucchite anāpucchitasaññā, vematikā vā bhikkhussa purato nisīdeyyāti vikappadvaye dukkaṭadvayaṃ hoti. Āpadāsūti raṭṭhabhedādiāpadāsu. Āpucchituñca ṭhātuñca asakkontiyā gilānāya.
2425躺卧,是造作的行为;不请问,是不造作的行为。
2425. Nipajjanaṃ kriyaṃ. Anāpucchanaṃ akriyaṃ.
2426“已开许处”:由彼已作开许,故为已开许处;未作开许则为未开许处,此即“未开许处”之义。当说“我将于某处发问”时,提及自己应问的律等名称而请求开许,对方仅以默许的方式,即称为未开许处。“有过失”指波逸提罪。为说明在一藏中请得开许后,若于另一藏中发问亦犯波逸提,故说“在律中”等。
2426. Okāso kato yena so okāsakato, na okāsakato anokāsakato, taṃ, akatokāsanti attho, ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti attanā pucchitabbavinayādīnaṃ nāmaṃ gahetvā okāsaṃ kārāpanakāle adhivāsanavasena akatokāsanti vuttaṃ hoti. Dosatāti pācittiyāpatti. Ekasmiṃ piṭake okāsaṃ kārāpetvā aññasmiṃ piṭake pañhaṃ pucchantiyāpi pācittiyaṃ hotīti dassetumāha ‘‘vinaye cā’’tiādi.
“问时亦”:此中以“亦”字表示“问阿毗达摩时亦”,又以具有“非重复并取”义的“及”字,含摄了如下内容:“于经藏请得开许后问律或阿毗达摩,犯波逸提;于阿毗达摩请得开许后问经藏或律,亦犯波逸提。”
Pucchantiyāpi cāti ettha pi-saddena ‘‘abhidhammaṃ pucchantiyāpī’’ti idañca anuttasamuccayatthena ca-saddena ‘‘suttante okāsaṃ kārāpetvā vinayaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchati, āpatti pācittiyassa. Abhidhamme okāsaṃ kārāpetvā suttantaṃ vā vinayaṃ vā pucchati, āpatti pācittiyassā’’ti idañca saṅgahitaṃ.
2427“不指定”:即不如是说“我将于某某处请问”,而仅仅说“有应问之事,我请问,诸位尊者”。
2427.Anodissāti ‘‘asukasmiṃ nāma pucchāmī’’ti evaṃ aniyametvā kevalaṃ ‘‘pucchitabbaṃ atthi, pucchāmi ayyā’’ti evaṃ vatvā.
2428-9“胸衣”者,即覆胸之衣。然穿着时,应遮盖腋下至脐轮之身分,方为如法穿着。因此,《母论注》中说:“‘无胸衣’者,指缺少为遮盖所谓‘腋下至脐轮’之身分而开许的胸衣。”“胸衣的尺寸,横宽二肘半”,瓦基拉菩提长老于古注中如是说。“界内”者,即进入已结界之区域内。“若近聚落处等”者,即使进入未结界之村的第二掷石范围内。“此处”者,于此学处中。“此次第”者,意谓“第一步恶作,第二步波逸提”,如此所说之次第,即是应知之义。
2428-9.Saṃkaccikanti thanaveṭhanacīvaraṃ, taṃ pana pārupantiyā adhakkhakaṃ ubbhanābhimaṇḍalaṃ paṭicchādentiyā pārupitabbaṃ. Tenāha mātikaṭṭhakathāyaṃ ‘‘asaṃkaccikāti adhakkhakaubbhanābhimaṇḍalasaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanatthaṃ anuññātasaṃkaccikacīvararahitā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā). ‘‘Saṃkaccikāya pamāṇaṃ tiriyaṃ diyaḍḍhahatthanti porāṇagaṇṭhipade vutta’’nti (vajira. ṭī. pācittiya 1224-1226) vajirabuddhitthero. Parikkhepokkameti parikkhepassa antopavesane. Upacārokkamepīti aparikkhittassa gāmassa dutiyaleḍḍupātabbhantarapavesanepi. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. Eseva nayoti ‘‘paṭhame pāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiya’’nti yathāvuttoyeva nayo mato viññātoti attho.
2430“在灾难时”者,若胸衣昂贵,穿着行走时会引生危难,于如是等灾难中无犯。
2430.Āpadāsupīti mahagghaṃ hoti saṃkaccikaṃ, pārupitvā gacchantiyā ca upaddavo uppajjati, evarūpāsu āpadāsu anāpatti.
2431“其余”者,指此处未以具体相状显示。“依所说之方法”者,即依《母论》句分析等所阐述的方式。“阐明极微细之法性与义性”者,以种种方式开显极微细的法与义,故称“阐明者”,由彼阐明者而说。
2431.Sesanti idha sarūpato adassitañca. Vuttanayenevāti mātikāpadabhājanādīsu vuttanayeneva. Sunipuṇasmiṃ dhammajātaṃ, atthajātañca vibhāveti vividhenākārena pakāsetīti vibhāvī, tena vibhāvinā.
如是,以九品显示了比丘尼不共于比丘的九十六条学处之后,从妄语品等七品起,与比丘共通的学处,应依比丘巴帝摩卡抉择论中所说的方法了知,故此处不予列出。
Evaṃ navahi vaggehi bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi asādhāraṇāni channavuti sikkhāpadāni dassetvā ito paresu musāvādavaggādīsu sattasu vaggesu bhikkhūhi sādhāraṇasikkhāpadāni bhikkhupātimokkhavinicchayakathāya vuttanayeneva veditabbānīti tāni idha na dassitāni.
比丘尼的一切小戒共有九十六,比丘有九十二,合计为一百八十八学处。其后,除去整个比丘尼品、次第食、非余食、以非余食持来、美食乞请、裸行者学处、粗恶语覆藏、未满二十岁授具足戒、与妇女约定同行道路、入王宫、未问在座比丘而非时入村、坐具、雨季衣——此二十二学处,所余一百六十六学处,应知是按比丘尼巴帝摩卡诵出的次第而诵出。
Sabbāneva bhikkhunīnaṃ khuddakesu channavuti, bhikkhūnaṃ dvenavutīti aṭṭhāsītisataṃ sikkhāpadāni. Tato paraṃ sakalaṃ bhikkhunivaggaṃ, paramparabhojanaṃ, anatirittabhojanaṃ, anatirittena abhihaṭṭhuṃ pavāraṇaṃ, paṇītabhojanaviññatti, acelakasikkhāpadaṃ, duṭṭhullapaacchādanaṃ, ūnavīsativassaupasampādanaṃ, mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya addhānagamanaṃ, rājantepurappavesanaṃ , santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā vikāle gāmappavesanaṃ, nisīdanaṃ, vassikasāṭikanti imāni bāvīsati sikkhāpadāni apanetvā sesāni satañca chasaṭṭhi ca sikkhāpadāni bhikkhunipātimokkhuddesamaggena uddiṭṭhānīti veditabbāni.
于此,略说诸不共学处的生起判别:登高座、画堂学处、桑喀尼、女装饰、香涂料、涂香粉、由比丘尼等按摩揉捏——此十学处为无心、世间罪、不善心。此处意谓:即使无心也可能违犯,故说为‘无心’;然而若有心时,则唯以不善心可犯,故既是世间罪,亦是不善心。其余为无心、唯制罪。令贼授具足戒、村间、园学处、怀孕品前七条、童女品前五条、与男子混杂、给别住者欲、随雨安居授具足戒、隔年授具足戒——此十九学处为有心、制罪。其余为有心、唯世间罪。
Tatrāyaṃ saṅkhepato asādhāraṇasikkhāpadesu samuṭṭhānavinicchayo – giraggasamajjā, cittāgārasikkhāpadaṃ, saṅghāṇi, itthālaṅkāro, gandhavaṇṇako, vāsitakapiññāko, bhikkhuniādīhi ummaddanaparimaddanānīti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni, lokavajjāni, akusalacittāni. Ayaṃ panettha adhippāyo – vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni ceva akusalacittāni ca. Avasesāni acittakāni paṇṇattivajjāneva. Corivuṭṭhāpanaṃ, gāmantaraṃ, ārāmasikkhāpadaṃ, gabbhinivagge ādito paṭṭhāya satta, kumāribhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca, purisasaṃsaṭṭhaṃ, pārivāsiyachandadānaṃ, anuvassavuṭṭhāpanaṃ, ekantarikavuṭṭhāpananti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni, paṇṇattivajjāni. Avasesāni sacittakāni lokavajjānevāti.