尼萨耆论释
Nissaggiyakathāvaṇṇanā
2094-52094-5. 如上阐明十七僧伽残已,为显示紧随其后的尼萨耆,接着宣说“决意适用之钵”等文。以“决意适用之钵”此句,点出:若因某些因缘而对未决意适用的钵不犯。于“她的”一词中,依“彼”字所指,“比丘尼”处可得一“若”字。钵积蓄的成因,即未决意、未作净而将钵存放乃至过夜。
2094-5. Evaṃ sattarasasaṅghādisese dassetvā idāni tadanantarāni nissaggiyāni dassetumāha ‘‘adhiṭṭhānupagaṃ patta’’ntiādi. ‘‘Adhiṭṭhānupagaṃ patta’’nti iminā padena kenaci kāraṇena anadhiṭṭhānupage patte anāpattibhāvaṃ dīpeti. ‘‘Tassā’’ti ta-saddāpekkhāya bhikkhunīti ettha ‘‘yā’’ti labbhati. Pattasannidhikāraṇāti anadhiṭṭhāya, avikappetvā ekarattampi pattassa nikkhittakāraṇā.
20962096. 在此学处中,其余一切判断的论式,应作如下连结:意即其余一切抉择论式。钵学处,即大分别中的第一钵学处。
2096.Idha imasmiṃ sikkhāpade seso sabbo vinicchayo kathāmaggoti yojanā, avasesasabbavinicchayakathāmaggoti attho. Pattasikkhāpadeti mahāvibhaṅgapaṭhamapattasikkhāpade.
20972097. 差别,即是差别性。
2097. Visesova visesatā.
20982098. 所谓「非时」,即如所说:「未展咖提那衣的住处,十一月;已展咖提那衣的住处,七月。」在此所说的时间内,即为非时。为显示作净的差别,而说「非时所施,或时中由某人」等。应据所说之反面,了知「时」的限定。由某人在非时所施之衣,或在时中指定而施之衣,名为非时衣,应如此连结。为说明指定施予的方式,又说「来者之分配」。所谓限定,即是在说「来者之分配」后所施,或在说「此为僧众之衣,此施予你」后欲施,或以欲施之意,将衣放于脚下而施,即名为指定而施,这是它的含义。正如所说:「说『来者之分配』之后,或说『此为僧众之衣,此施予你们』之后,或以欲施之意,将衣放于脚下而施,也名为指定而施。」
2098.Akāleti ‘‘anatthatakathine vihāre ekādasa māsā, atthatakathine vihāre satta māsā’’ti (pāci. 740 atthato samānaṃ) evaṃ vutte akāle. Vikappantaraṃ dassetumāha ‘‘dinnaṃ kālepi kenacī’’tiādi. Vuttavipariyāyena kālaniyamo veditabbo. Kenaci akāle yaṃ cīvaraṃ dinnaṃ, kālepi yaṃ cīvaraṃ ādissa dinnaṃ, taṃ akālacīvaraṃ nāmāti yojanā. Ādissa dānappakāraṃ dassetumāha ‘‘sampattā bhājentū’’ti. Niyāmitanti ‘‘sampattā bhājentū’’ti evaṃ vatvā dinnañca ‘‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tuyhaṃ dammī’’ti vatvā vā dātukāmatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnañca ādissa dinnaṃ nāmāti attho. Yathāha ‘‘sampattā bhājentū’ti vatvā vā ‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tumhākaṃ dammī’ti vatvā vā dātukamyatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnampi ādissa dinnaṃ nāma hotī’’ti (pāci. aṭṭha. 740).
20992099. 非时衣,即如上所说方式之非时衣。
2099.Akālacīvaranti vuttappakāraṃ akālacīvaraṃ.
2100“自己所得”:即从那施主处,以自己的雨安居期所得到的衣。“得后……乃至……应用”,这是为了说明在舍弃后又重新获得时应当遵循的规定。“如施时应用”意为:应按施主施与时的情况拿来,然后放在非时衣的一类中。这是上面所说的。
2100.Attanā paṭiladdhanti tato yaṃ cīvaraṃ attanā vassaggena paṭiladdhaṃ. Nissajjitvā paṭiladdhakāle kattabbavidhiṃ dassetumāha ‘‘labhitvā…pe… niyojaye’’ti. Yathādāne niyojayeti yathā dāyakena dinnaṃ, tathā upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti.
2101“彼(的)”一词,是指“应按施与的情况而使用”这句话。其意旨为:即使是通过作羯磨后重新获得的,也不适合再次使用。这是以上文句的联络。
2101.Tassāti ‘‘yathādāne niyojaye’’ti vacanassa. Vinayakammaṃ katvā paṭiladdhampi taṃ puna sevituṃ na ca vaṭṭatīti ayamadhippāyoti yojanā.
2102若在对时衣作非时衣想时,犯恶作,这是其意义。“于二者”是指非时衣和时衣两者。若对此生起疑惑,同样犯恶作。这是以上文句的联络。
2102. Kālacīvare akālavatthasaññāya dukkaṭanti yojanā. Ubhayatthapīti akālacīvarepi kālacīvarepi. Vematikāya tathā dukkaṭanti yojanā.
2103「於二者衣」,指於時衣與非時衣二者。若作時衣想而令人分配者,無有罪過——此即連屬。因涉及有意等三種生起方式,故說「三種生起性」。
2103.Ubhayatthapicīvare kālacīvare ca akālacīvare cāti ubhayacīvarepi kālacīvarasaññāya bhājāpentiyā nadosoti yojanā. Sacittakasamuṭṭhānattayaṃ sandhāyāha ‘‘tisamuṭṭhānatā’’ti.
2104「若自己奪走」,即與另一比丘尼交換衣後,隨後說:「你的衣服你自己拿,把我的衣服給我」,如此即是自己奪走的情形。此處應補「以自物想」。因以自物想而取故,犯波逸提,惡作亦已說明;若非如此,則應依物品價值處罰。
2104.Sace sayaṃ acchindati aññāya bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā pacchā ‘‘tuyhaṃ cīvaraṃ tvameva gaṇha, mayhaṃ cīvaraṃ dehī’’ti evaṃ yadi sayaṃ acchindati. Ettha ‘‘sakasaññāyā’’ti seso. Sakasaññāya gahitattā pācittiyaṃ, dukkaṭañca vuttaṃ, itarathā bhaṇḍagghena kāretabbo.
2105「於其餘」者,包含「不繫縛」與「命令眾多」二者。因此說「依諸事與努力而有」。
2105.Itaresūti abandhanañca āṇattibahuttañca saṅgaṇhāti. Tenāha ‘‘vatthūnaṃ payogassa vasā siyā’’ti.
2106“三种波逸提”者,应联系“已说”来理解,即依对受具足戒者作受具足戒想、疑、作未受具足戒想这三者而说三种波逸提。“于其他资具”者,指受具足戒者与未受具足戒者的其他资具。“于另一者”者,指未受具足戒者。“三种恶作”者,即依对未受具足戒者作受具足戒想、疑、作未受具足戒想,而说三种恶作。
2106.‘‘Tikapācittī’’ti idamapekkhitvā ‘‘uddiṭṭhā’’ti sambandhanīyaṃ, upasampannāya upasampannasaññā, vematikā, anupasampannasaññāti etāsaṃ vasena tikapācitti vuttāti attho. Aññasmiṃ parikkhāreti upasampannānupasampannānaṃ aññasmiṃ parikkhāre. Itarissāti anupasampannāya. Tikadukkaṭanti anupasampannāya upasampannasaññāvematikāanupasampannasaññānaṃ vasena tikadukkaṭaṃ uddiṭṭhaṃ.
2107或由她施与:若另一比丘尼——无论出于恶意或善意——施与物品,而接受者仅因信任而取用,则无罪。应作此连结。“三种生起已说”者,即前文所述之义。
2107.Tāya vā dīyamānaṃ tāya aññāya bhikkhuniyā duṭṭhāya vā tuṭṭhāya vā dīyamānaṃ gaṇhantiyā, tassā vissāsameva vā gaṇhantiyā anāpattīti yojanā. ‘‘Tisamuṭṭhānatā matā’’ti idaṃ vuttatthameva.
2108若有比丘尼,被人问道:“尊者,您不舒服吗?要取什么来?”她便请求了某物;当所请之物拿来后,她却拒绝接受,而想同时取得所请之物和另一物。若她再请求另一物,则在请求时犯恶作,得物时应犯舍堕。这是依其意趣应作的连结。“请求之恶作”者,即于请求时之恶作。
2108. Yā pana bhikkhunī ‘‘kiṃ te, ayye, aphāsu, kiṃ āharīyatū’’ti vuttā aññaṃ viññāpetvā taṃ āhaṭaṃ paṭikkhipitvā tañca aññañca gaṇhitukāmā sace aññaṃ viññāpeti, tassā viññattidukkaṭaṃ, lābhā nissaggiyaṃ siyāti sādhippāyayojanā. Viññattiyā dukkaṭaṃ viññattidukkaṭaṃ.
2109-11“已说三种巴吉帝亚”者:即“作另一物想、另一物有疑、另一物作非另一物想,请求另一物后又另作请求,犯尼萨耆亚巴吉帝亚”这三种巴吉帝亚已说。“非另一物之二种恶作”者:即物非另一物时,依另一物想及有疑二种方式,犯两种恶作。依“非另一物作另一物想”等句,显示无罪范围。“非另一物作非另一物想”乃是句的分解:物非另一物时,作非另一物想而请求,无罪。若最初所请求之物不足,或请求同类之物,亦无罪。若有另一需要,连同彼物一起请求另一物者,无罪。此处所说之义为:若最初请求了酥油,又因医师说“生肉应煮”,遂需用油,便说“我也需要油”而如此请求另一物。应知,说明利益后再请求另一物,亦无罪。此为连结。此处所说之义为:若以一咖哈巴纳取得了酥油,凭此本钱可得双倍之油,且以油也可成办此事,故作此利益说明而云“请拿油来”而作请求。
2109-11.Tikapācittiyaṃ vuttanti ‘‘aññe aññasaññā, aññe vematikā, aññe anaññasaññā aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pāci. 751) tikapācittiyaṃ vuttaṃ. Anaññe dvikadukkaṭanti anaññe aññasaññāya, vematikāya ca vasena dvikadukkaṭaṃ. ‘‘Anaññenaññasaññāyā’’tiādinā anāpattivisayo dassito. ‘‘Anaññe anaññasaññāyā’’ti padacchedo. Anaññe anaññasaññāya viññāpentiyā anāpatti. Tasmiṃ paṭhamaviññāpite appahonte vā taññeva vā viññāpentiyā anāpatti. Aññenapi atthe sati tena saddhiṃ aññaṃ viññāpentiyā anāpatti. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace paṭhamaṃ sappi viññattaṃ, ‘‘āmakamaṃsaṃ pacitabba’’nti ca vejjena vuttattā telena attho hoti, tato ‘‘telenāpi me attho’’ti evaṃ aññañca viññāpetīti. Ānisaṃsañca dassetvā tato aññaṃ viññāpentiyāpi anāpattīti ñātabbanti yojanā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace kahāpaṇassa sappi ābhataṃ hoti, iminā mūlena diguṇaṃ telaṃ labbhati, telenāpi ca idaṃ kiccaṃ nippajjati, tasmā telamāharāti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā viññāpetīti.
2112-3“先前已请求另一物”是连接,意为:用自己的净物说出“请拿来此物”,而先前已通过交换请求了另一物。“如是”此处应补上“所说”。“谷”指由财物所生的谷物,因由自己的财物所产生,此处“谷”意指油等,而非稻谷之类。如此说时,带着“他取来我的另一谷物给我”的想法,之后另作请求,这是连接。意为:当说出“我不需要这个,拿另一物来”时,带着“他给了此物又将另一物取来给我”的想法,之后说“我不喜欢这个,拿另一物来”而通过交换请求另一物。“以请求的方式”指以命令、请求的方式进行。“对根本者”指对命令者。无论是以彼物或另一根本取来,获得时犯尼萨耆亚巴吉帝亚,这是连接。
2112-3. Pubbaṃ aññaṃ cetāpetvāti yojanā, attano kappiyabhaṇḍena ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti pubbaṃ aññaṃ parivattāpetvāti attho. Evanti ettha ‘‘vutte’’ti seso. Dhanena nibbattaṃ dhaññaṃ, attano dhanena nipphāditattā telādi idha ‘‘dhañña’’nti adhippetaṃ, na vīhādi. Evaṃ vutte mayhaṃ aññaṃ dhaññaṃ ānetvā deti iti saññāya pacchā aññaṃ cetāpeyyāti yojanā, na me iminā attho, aññaṃ āharāti vutte idañca datvā aññañca āharitvā detīti saññāya ‘‘na me idaṃ ruccati, aññaṃ āharā’’ti pacchā aññaṃ parivattāpeyyāti attho. Cetāpanapayogenāti āṇattāya cetāpanavasena. Mūlaṭṭhāyāti āṇāpikāya. Tena ca aññena vā mūlena ābhataṃ hotu, tassa lābhe nissaggiyaṃ hotīti yojanā.
2114“其余”是指三句巴吉帝亚等判决的差别。
2114.Sesanti tikapācittiyādikaṃ vinicchayavisesaṃ.
2115-6「为另一目的所施与」:指优婆塞等说「取此物分配、受用」而施与之物,却被用于别处。「以僧团的资具」与此相连。「资具」指净物。「僧团的」指已施与僧团的。「在此」指于此教法中。「彼」指所乞求之物。「应舍堕」此处应说:舍弃后所得之物,应按原先施与的目的而使用。如所说:「舍弃后取回,应依原施与而使用。」此即下文所说义趣的意旨。「此处」指在此学处中。因说「非为另一目的而有另一目的想,犯恶作;非为另一目的而有疑,犯恶作」,故说「于非为另一目的已说二句恶作」。以此说明「若为另一目的,有三句波逸提」。因说「为另一目的而有另一目的想、有疑、有非另一目的想而乞求另一物,犯舍堕」。
2115-6.Aññadatthāya dinnenāti upāsakehi ‘‘evarūpaṃ gahetvā bhājetvā paribhuñjathā’’ti aññassatthāya dinnena. ‘‘Saṅghikena parikkhārenā’’ti iminā sambandho. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena. Saṅghikenāti saṅghassa pariccattena. Idhāti imasmiṃ sāsane. Tassāti yāya cetāpitaṃ. Nissaggiyaṃ siyāti ettha nissaṭṭhapaṭiladdhaṃ yathādāne upanetabbanti vattabbaṃ. Yathāha ‘‘nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvā yathādāne upanetabba’’nti (pāci. 761). Idaṃ heṭṭhā vuttatthādhippāyameva. Etthāti imasmiṃ sikkhāpade. ‘‘Anaññadatthike aññadatthikasaññā, āpatti dukkaṭassa. Anaññadatthike vematikā, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā āha ‘‘anaññadatthike niddiṭṭhaṃdvikadukkaṭa’’nti. Iminā ca ‘‘aññadatthike tikapācittiya’’nti idaṃ vuttameva. ‘‘Aññadatthike aññadatthikasaññā, vematikā, anaññadatthikasaññā aññaṃ cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pāci. 761) hi vuttaṃ.
2117「其余」应与下文连接:为某目的所施与,乞求并取来后,将剩余本金用于另一目的者,无罪。「问主人后」:即如此询问主人后:「你们是为衣而施,我们已有衣,但需要油等。」「彼」指所乞求之物。「诸难时」:指比丘尼们舍弃住处而应离去的危难被受用。如所说:「『诸难时』,即是在这样的危难中,比丘尼们舍弃住处而离去;在这样的难时,乞求此或彼,是允许的。」
2117.Sesakanti yadatthāya dinnaṃ, taṃ cetāpetvā āharitvā atirittaṃ mūlaṃ aññadatthāya upanentiyā anāpattīti yojetabbaṃ. Sāmike pucchitvāti ‘‘tumhehi cīvaratthāya dinnaṃ, amhākañca cīvaraṃ saṃvijjati, telādīhi pana attho’’ti evaṃ sāmike pucchitvā. Tanti taṃ cetāpannaṃ. Āpadāsūti bhikkhunīhi vihāraṃ pahāya gamanārahamupaddavo gahito. Yathāha ‘‘āpadāsūti tathārūpesu upaddavesu bhikkhuniyo vihāraṃ chaḍḍetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu yaṃ vā taṃ vā cetāpetuṃ vaṭṭatī’’ti (pāci. aṭṭha. 762).
2118「除自求者」:即除去「共求者」一词,唯此相异,如此说。
2118.Sayaṃ yācitakaṃ vināti ‘‘saṃyācitaka’’nti padaṃ vinā, ettakameva visadisanti vuttaṃ hoti.
2119为了显示增语,故说“以大众共许者”。所谓“语性之增”,是指语即语性。“以大众者”指由众人所施与者。“共许者”指由自己求取所得者。
2119. Adhikavacanaṃ dassetumāha ‘‘mahājanikasaññācikenā’’ti. Padatādhikāti padameva padatā. Mahājanikenāti gaṇassa pariccattena. Saññācikenāti sayaṃ yācitakena.
2120所谓“与紧前相同”,是指此处除去“以个人者”一词,与生起等一切判定,皆与紧前学处相同,这是它的含义。因为学处是:“若比丘尼,以他事之资具、为他指定者、以个人者……”。“以个人者”指由一位比丘尼所施与者。有写作“若少许”。读作“若某”为佳,因其与“差别”同格。
2120.Anantarasamā matāti idha ‘‘puggalikenā’’ti padaṃ vinā samuṭṭhānādinā saddhiṃ sabbe vinicchayā anantarasikkhāpadasadisā matāti attho. ‘‘Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikenā’’ti hi sikkhāpadaṃ. Puggalikenāti ekabhikkhuniyā pariccattena. ‘‘Kiñcipī’’ti likhanti. ‘‘Kocipī’’ti pāṭho sundaro ‘‘viseso’’ti iminā tulyādhikaraṇattā.
2121-2四枚铜钱合在一起,或四枚铜钱的集合,称为“四铜钱”;超过四铜钱,则为“超四铜钱”。以此,说价值超四铜钱的覆衣,依近似的说法而谓“超四铜钱”。至于此处铜钱的份量,将自行说明:“四迦利沙槃,名为一铜钱”。因此,其义即价值超过十六迦利沙槃。“重覆衣”指寒冷时所应披的覆衣。“应请求”指应当表达。四谛合在一起,或四谛的集合,即为四谛,以戒显示彼为四谛之显示者,以彼——即四圣谛的指示者——正自觉者。“用”是指用于“给”这样的表达当中。“得”是指在获得时。
2121-2. Cattāri kaṃsāni samāhaṭāni, catunnaṃ kaṃsānaṃ samāhāro vā catukkaṃsaṃ, catukkaṃsato atirekaṃ atirekacatukkaṃsaṃ, tena atirekacatukkaṃsagghanakaṃ pāvuraṇamāha, upacārena ‘‘atirekacatukkaṃsa’’nti vuttaṃ. Kaṃsaparimāṇaṃ panettha sayameva vakkhati ‘‘kahāpaṇacatukkaṃ tu, kaṃso nāma pavuccatī’’ti. Tasmā atirekasoḷasakahāpaṇagghanakanti attho. Garupāvuraṇanti sītakāle pārupitabbapāvuraṇaṃ. Cetāpeyyāti viññāpeyya. Cattāri saccāni samāhaṭāni, catunnaṃ vā saccānaṃ samāhāro catusaccaṃ, taṃ pakāseti sīlenāti catusaccappakāsī, tena, catunnaṃ ariyasaccānaṃ niddisakena sammāsambuddhena. Payogeti ‘‘dehī’’ti evaṃ viññāpanapayoge. Lābheti paṭilābhe.
四的聚集名为“四”;四迦利沙槃的聚集,名为“四迦利沙槃”。此处的迦利沙槃,应取当时、当地所流通者。以上所说这类尼萨耆罪,由于后文将在“于亲属及自有者”的无犯范围中宣说,故应如此理解:未作“何时有何需要,便随时可说”这样的常开许,而是在某时对某位有德者生起净信之后,于开许“有何需要即可说”之处而生起(犯)。
Catunnaṃ samūho catukkaṃ, kahāpaṇānaṃ catukkaṃ kahāpaṇacatukkaṃ. Kahāpaṇo cettha taṃtaṃkāle, taṃtaṃpadese ca vohārūpago gahetabbo. Imā vuttappakārā nissaggiyāvasānāpattiyo ‘‘ñātakānañca santake’’ti anāpattivisaye vakkhamānattā ‘‘yadā yena attho, tadā taṃ vadeyyāthā’’ti evaṃ niccapavāraṇaṃ akatvā tasmiṃ kāle kismiñci guṇe pasīditvā ‘‘vadeyyātha yena attho’’ti evaṃ pavāritaṭṭhāne sambhavantīti daṭṭhabbā.
2123-5因说“于不足四迦利沙槃者有超过想,犯恶作。于不足四迦利沙槃者有疑,犯恶作”,故说“然于不足四迦利沙槃者,已宣说二种恶作”。以此也显示了“于超过四迦利沙槃者,有超过想、有疑、有不足想而乞求,犯舍堕”的三种波逸提。
2123-5. Ūnakacatukkaṃse atirekasaññā, āpatti dukkaṭassa. Ūnakacatukkaṃse vematikā, āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā āha ‘‘ūnake tu catukkaṃse, uddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭa’’nti. Iminā ‘‘atirekacatukkaṃse atirekasaññā, vematikā, ūnakasaññā cetāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti tikapācittiyañca dassitaṃ hoti.
“重”是指重衣。“或不足彼”是指不足四迦利沙槃。“及亲属者”中的“及”字,包含了已开许者。如于无犯分中所说:“亲属者、已开许者”。此处,虽应说“即使超过四迦利沙槃”,但因“或不足彼”已说不足四迦利沙槃的缘故,应知以“或极少者”一语,于超过四迦利沙槃者中也进一步指明了更贵重的衣。
Garukanti garupāvuraṇaṃ. Tadūnaṃ vāti catukkaṃsato ūnakaṃ vā. Ñātakānañcāti ettha ca-saddena pavāritānaṃ saṅgaho. Yathāha anāpattivāre ‘‘ñātakānaṃ, pavāritāna’’nti (pāci. 787). Ettha ca ‘‘atirekacatukkaṃsampī’’ti vattabbaṃ ‘‘tadūnaṃ vā’’ti iminā catukkaṃsūnassa vuttattā. ‘‘Appameva vā’’ti iminā atirekacatukkaṃsepi mahagghataraṃ vuttanti veditabbaṃ.
2126-7「然而,比丘尼若令制作轻覆衣,应令制作至多二半迦沙婆价值。」依此语,在「轻覆衣」这里,省略了「令制作的比丘尼」;在「二半迦沙婆价值」这里,省略了「应令制作」。「轻覆衣」指热季所披的覆衣。三的满数便是三本身,三的一半为半三;既是半三又与迦沙婆结合,因此称为半三迦沙婆,其价值即半三迦沙婆价值,意为十迦哈巴那价值。「较彼」指较半三迦沙婆价值。凡价值为半三迦沙婆的覆衣,即是轻覆衣。「较彼以上」指较半三迦沙婆价值的轻覆衣以上。「以上」即超过。若有比丘尼令制作价值为半三迦沙婆的覆衣,当获得该覆衣时,为舍堕——这是关联。
2126-7. ‘‘Lahupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ cetāpetabba’’nti (pāci. 789) vacanato lahupāvuraṇanti ettha ‘‘cetāpentiyā bhikkhuniyā’’ti ca aḍḍhateyyakaṃsagghananti ettha ‘‘cetāpetabba’’nti ca seso. Lahupāvuraṇanti uṇhakāle pāvuraṇaṃ. Tiṇṇaṃ pūraṇo teyyo, aḍḍho teyyo assāti aḍḍhateyyo, aḍḍhateyyo ca so kaṃso cāti aḍḍhateyyakaṃso, taṃ agghatīti aḍḍhateyyakaṃsagghanaṃ, dasakahāpaṇagghanakanti attho. Tatoti aḍḍhateyyakaṃsagghanakato. Yaṃ pana pāvuraṇaṃ aḍḍhateyyakaṃsagghanakaṃ, taṃ lahupāvuraṇaṃ . Tato aḍḍhateyyakaṃsagghanakato lahupāvuraṇato. Uttarinti atirekaṃ. Aḍḍhateyyakaṃsagghanakaṃ yaṃ pāvuraṇaṃ yā bhikkhunī cetāpeti , tassa pāvuraṇassa paṭilābhe tassā bhikkhuniyā nissaggiyapācittiyā vuttāti yojanā.
「其余无间相同」,为阐明此义,故说「无有任何差别」。所谓差别,就是差别性。
‘‘Anantarasamaṃ sesa’’nti idaṃ samatthetumāha ‘‘natthi kāci visesatā’’ti. Visesoyeva visesatā.
2128现在,为了显示在巴帝摩卡诵出中所含摄的三十舍堕中,某些未单独说明自身制戒因缘的学处,与已说明者一同归摄,因此说「共通者」等。由于比丘尼与比丘共通的学处,是除开此处所说者以外的其余学处,也就是十八学处,加上此处所说同类的十二学处,如此舍堕学处恰成三十,这是关联说明。
2128. Idāni pātimokkhuddese āgatesu samatiṃsanissaggiyesu kesañci attano avacane kāraṇañca avuttehi saddhiṃ vuttānaṃ gahaṇañca dassetumāha ‘‘sādhāraṇānī’’tiādi. Hi yasmā bhikkhunīnaṃ bhikkhūhi sādhāraṇāni yāni sikkhāpadāni sesāni idha vuttehi aññāni, tāni aṭṭhārasa sikkhāpadāni ceva idha vuttasarūpāni dvādasa sikkhāpadāni ceti iccevaṃ nissaggiyapācittiyasikkhāpadāni samatiṃseva hontīti yojanā.