别住犍度释
Pārivāsikakkhandhakakathā
呵责、依止、驱摈、下意。
三类屏除,以此阐明七种甘马。
Tajjanīyaṃ niyassañca, pabbājaṃ paṭisāraṇaṃ; Tividhukkhepanañcāti, satta kammāni dīpaye.
甘马犍度中,行法四十三;
次第犍度内,唯是三十九种。
Tecattālīsa vattāni, khandhake kammasaññite; Navādhikāni tiṃseva, khandhake tadanantare.
就这样,大仙把所有行法都宣说为八十二种;
而犍度中的那些行法,则是依据摄受与未摄受来区分的。
Evaṃ sabbāni vattāni, dvāsīteva mahesinā; Honti khandhakavattāni, gahitāgahaṇena tu.
已受持别住和行仪的比丘;
夜断是怎样说的?行法断又是怎样成立的?
Pārivāsañca vattañca, samādinnassa bhikkhuno; Ratticchedo kathaṃ vutto, vattabhedo kathaṃ bhave?
同住和非同住,以及不告知,
别住比丘夜断及恶作。
Sahavāso vināvāso, anārocanameva ca; Pārivāsikabhikkhussa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
同檐共住处,未受举罚之比丘可住;
以檐滴水为界,被举罪者不得住。
Ekacchanne panāvāse, pakatattena bhikkhunā; Nivāso dakapātena, ukkhittassa nivārito.
别住比丘,于内亦不可得;
如是已明示,然于大筏注中。
Pārivāsikabhikkhussa, antoyeva na labbhati; Iccevaṃ pana niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
大注疏等中已通说:
二人同住,以檐水滴落所及为界,是被禁止的。
‘‘Avisesena niddiṭṭhaṃ, mahāaṭṭhakathādisu; Ubhinnaṃ dakapātena, nivāso vārito’’ti hi.
在没有比丘的地方,或者在任何不是住处的地方;
住在别处的时候,夜间中断也算恶作。
Abhikkhuke panāvāse, anāvāsepi katthaci; Vippavāsaṃ vasantassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
别住比丘一见到比丘,就在那一刻;
不告诉对方的话,这位比丘的夜间就中断了,犯恶作。
Pārivāsikabhikkhussa, bhikkhuṃ disvāna taṅkhaṇe; Nārocentassa cetassa, ratticchedo ca dukkaṭaṃ.
别住者还可以按照戒腊次第,得到五种待遇。
就地站着,就可以做伍波萨他和自恣。
Pañceva ca yathāvuḍḍhaṃ, labhate pārivāsiko; Kātuṃ tattheva ca ṭhatvā, uposathapavāraṇaṃ.
如果僧团施主们按照戒腊高低来施与雨安居衣,
他同样得到指定份量的食物,以及这五种。
Vassasāṭiṃ yathāvuḍḍhaṃ, denti ce saṅghadāyakā; Oṇojanaṃ tathā bhattaṃ, labhate pañcime pana.
止诤篇章的解说
Samathakkhandhakakathā
Vivādādhāratā cānu-vādādhikaraṇampi ca; Āpattādhāratā ceva, kiccādhikaraṇampi ca.
这四种,大仙已经宣说过;
那些导致分裂的事由,争论就依赖它们。
Etāni pana cattāri, vuttāni ca mahesinā; Bhedakārakavatthūni, vivādo tattha nissito.
四种灾祸,诽谤也降临了。
所谓持罪,就是有七种罪。
Vipattiyo catassova, anuvādo upāgato; Āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā.
缘于僧团诸事务,事诤由此生起;
此四者若皆止息,则称灭诤圆满。
Saṅghakiccāni nissāya, kiccādhikaraṇaṃ siyā; Etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā.
现前、忆念、不痴,自言治与罪处所,
多人语为第六,如是六法灭诸诤。
Sammukhā sati cāmūḷho, paṭiññāvinayopi ca; Tassapāpiyasī ceva, tathā yebhuyyasīpi ca.
敷草覆地(甘马)为第七,这被称为第七种律(灭诤法)。
这七种止,是太阳族的佛陀所宣说的。
Tiṇavatthārako ceva, sattamo vinayo mato; Sattime samathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
争论靠两种调伏法平息,随举靠四种调伏法平息;
罪过仅以三种(灭诤法)平息,事务以一种(灭诤法)平息。
Vivādo sammati dvīhi, anuvādo catūhi ca; Āpatti pana tīheva, kiccamekena sammati.
在这里,争论也通过第六种和第一种调伏法得到平息。
通过现前毗尼等,依次以三种方式。
Chaṭṭhena paṭhamenāpi, vivādo ettha sammati; Sammukhāvinayādīhi, anupubbena tīhipi.
第五调伏亦如是,诤论由兹得止息;
以现前毗尼、自言,及以草覆地。
Tatheva pañcamenāpi, anuvādo hi sammati; Sammukhena paṭiññāya, tiṇavatthārakena ca.
罪过之平息依三平息法而趋;
唯由现前毗尼,一事以一支而达成。
Āpattūpasamaṃ yāti, tīheva samathehi sā; Sammukhāvinayeneva, kiccamekena sammati.
多数决甘马,智者当令取筹;
或隐秘、或公开,或附耳相传。
Yebhuyyasikakamme tu, salākaṃ gāhaye budho; Gūḷhena vivaṭenāpi, kaṇṇajappena vā pana.
对无耻者以隐藏方式,对有耻者则如公开;
对愚者以耳语,智者令其取筹。
Alajjussade gūḷhena, vivaṭeneva lajjisu; Bālesu kaṇṇajappena, salākaṃ gāhaye budho.
有惭耻心的人、无惭的人,还有愚人,凭什么能分辨得出来?
唯凭自己的业,由此可以认清。
Lajjī alajjī bāloti, kena sakkā vijānituṃ? Sakena kammunāyeva, tena sakkā vijānituṃ.
故意犯戒,覆藏其罪,
行贪等诸邪道;如是之人,即名无惭者。
Āpajjati ca sañcicca, āpattiṃ parigūhati; Chandādiagatiṃ yāti, alajjī ediso siyā.
不故犯戒,不覆藏罪;
不行非道,如是之人是惭者。
Nāpajjati ca sañcicca, āpattiṃ na ca gūhati; Na gacchatigatiñcāpi, ediso lajji puggalo.
心思邪恶,说话也邪恶,同样还做下恶行;
像这样的人,单凭特征就能认出他是个愚者。
Duccintito ca dubbhāsī, tathā dukkaṭakāriko; Ediso pana ‘‘bālo’’ti, lakkhaṇeneva ñāyati.
用三种方式取筹,法说者占多数;
应该用多数决甘马来处理,胜者是这样说的。
Tidhā salākagāhena, bahukā dhammavādino; Yebhuyyasikakammena, kattabbanti jinobravi.
无惭、又受人呵责,而且行为不清净的人;
那个人就是适合被处以重罪甘马的人。
Alajjī sānuvādo ca, asucī kammato ca yo; Tassapāpiyasīkamma-yoggo so hoti puggalo.
争吵和斗嘴闹起来,还有不小的争执时;
犯下了许多非沙门之行,还喋喋不休地空谈。
Bhaṇḍane kalahe jāte, vivādasmiṃ anappake; Bahuassāmaṇe ciṇṇe, anaggepi ca bhassake.
穷究根底复寻根,成凶暴与粗硬;
唯以草覆之法,此事当作,如是宣说。
Mūlamūlaṃ gavesantaṃ, hoti vāḷañca kakkhaḷaṃ; Tiṇavatthārakeneva, kātabbanti pakāsitaṃ.
就像用草和叶子覆盖粪便和尿液一样,
恶臭不会散发出来,当下就止息了。
Yathā ca tiṇapaṇṇena, channaṃ gūthañca muttakaṃ; Na ca vāyati duggandhaṃ, vūpasammati taṅkhaṇe.
除粗重罪者、与在家众相关者,
及显露所见者,并凡不在彼处者。
Ṭhapetvā thullavajjañca, gihīhi paṭisaṃyutaṃ; Diṭṭhāvikammikañceva, yo ca tattha na hoti taṃ.
余诸罪,乃至受具戒坛场,
悉皆清净而无犯;草覆地法之中,亦复如是。
Sesāyāpattiyā yāva, upasampadamāḷato; Suddho hoti nirāpatti, tiṇavatthārake tathā.
小事的篇章解说
Khuddakavatthukkhandhakakathā
沐浴时,若以身体在树上、墙上、擦身架或柱子上蹭摩,
犯恶作罪。
Rukkhe vā pana kuṭṭevā, aṭṭāne thambhakesu vā; Nhāyamāno sakaṃ kāyaṃ, ugghaṃseyyassa dukkaṭaṃ.
不应以乐师之手(或乐手形擦身具)、庫盧文達線繩、小碗摩擦身体;
也不应彼此以身相触。
Kāyaṃ gandhabbahatthena, kuruvindakasuttiyā; Mallakena na ghaṃseyya, nāññamaññañca kāyato.
名叫“未制作的擦身石”的那种东西,只对病人开许。
已经做好的那种擦身石,对所有人都不能用。
Akataṃ mallakaṃ nāma, gilānasseva vaṭṭati; Kataṃ taṃ mallakaṃ nāma, sabbesampi na vaṭṭati.
头盖骨碎片,以及各类细碎之物;
病人和没病的人,用布卷都合适。
Kapāliṭṭhakakhaṇḍāni, sabbassa puthupāṇikaṃ; Gilānassāgilānassa, vatthavaṭṭi ca vaṭṭati.
已说浮石、石块、陶片可以用来磨脚;
圆形或方形的加工品,都不允许。
Vuttā pheṇakapāsāṇa-kathalā pādaghaṃsane; Vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā, katakaṃ na ca vaṭṭati.
比丘佩戴任何饰物,
哪怕只有一片棕榈叶那么大,也犯恶作。
Yaṃ kiñcipi alaṅkāraṃ, dhārentassapi dukkaṭaṃ; Hoti antamaso tāla-paṇṇamattampi bhikkhuno.
若以手梳、或以梳整理自己的头发,
或以发刷,当说彼犯恶作。
Osaṇheyya sake kese, yo hatthaphaṇakena vā; Phaṇakenapi kocchena, dukkaṭaṃ tassa niddise.
胡麻油与水调油,为严饰故不应理;
比丘毛发上竖者,为令顺伏而涂之。
Sitthatelodatelehi , maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati; Anulomanipātatthaṃ, uddhaṃlomena bhikkhunā.
Hatthaṃ telena temetvā, puñchitabbā siroruhā; Vaṭṭatuṇhābhitattassa, allahatthena puñchituṃ.
在镜子中、在水钵中,或者任何地方,自己的
没有正当理由而盯着镜中自己的脸像看,犯恶作。
Ādāse udapatte vā, yattha katthaci attano; Mukhabimbaṃ vinā hetuṃ, olokentassa dukkaṭaṃ.
‘‘Sañchaviṃ tu mukhaṃ, no’’ti, daṭṭhumābādhapaccayā; ‘‘Jiṇṇo no’’tāyusaṅkhāra-jānanatthañca vaṭṭati.
Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhuno; Daṭṭhuṃ vā pana sotuṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
就算只是为了看,孔雀跳舞也不行;
就算只是为了听,驯象之歌也不可以。
Daṭṭhumantamaso mora-naccampi ca na vaṭṭati; Sotumantamaso danta-gītampi ca na vaṭṭati.
自己跳舞,或者让别人跳舞,都犯恶作。
在寺院范围内站着听或看,不犯戒。
Naccantassa sayaṃ vāpi, naccāpentassa dukkaṭaṃ; Anāpattantarārāme, ṭhatvā suṇāti passati.
“我将去看”而前往观看舞蹈、歌唱或演奏,
或从一处精舍前往另一处精舍者,犯恶作罪。
‘‘Passissāmī’’ti naccaṃ vā, gītaṃ vā pana vāditaṃ; Vihārato vihāraṃ vā, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
就算是在寺院内,起身走动的,也有犯戒。
站着伸长脖子,即使只是在路上张望,也同样犯戒。
Āpattantovihārepi, uṭṭhahitvāna gacchato; Ṭhatvā gīvaṃ pasāretvā, passatopi ca vīthiyaṃ.
不应蓄留长发;谁要是留了,就犯恶作。
两指宽或两个月,超过这个长度就不允许。
Kesā dīghā na dhāreyyā, yo dhāreyyassa dukkaṭaṃ; Dvaṅgulaṃ vā dumāsaṃ vā, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
指甲和鼻毛都不应该留长。
比丘也不可以修饰二十个指甲。
Nakhe nāsikalomāni, dīghāni na tu dhāraye; Na ca vīsatimaṭṭhaṃ vā, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
2801(此段无对应巴利原文内容,无法翻译。)
2801.
若令人另剃须,或留颊须;
或令人除体毛,于隐密处,彼犯恶作。
Kappāpeyya visuṃ massuṃ, dāṭhikaṃ vā ṭhapeyya yo; Saṃharāpeyya vā lomaṃ, sambādhe tassa dukkaṭaṃ.
用剪刀剪头发的人,佛说这是恶作。
对没病的人,由他人给他剪发,或者让人这样去剪,也是一样。
Chindato dukkaṭaṃ vuttaṃ, kese kattarikāya vā; Agilānassa aññena, chindāpentassa vā tathā.
割断自己的生殖器,犯土喇咤亚罪;
砍断其余肢体或自杀,犯恶作罪。
Chindato attano aṅga-jātaṃ thullaccayaṃ siyā; Sesaṅgachedane atta-vadhe āpatti dukkaṭaṃ.
被蛇、虫等咬伤后,因为那种病痛的缘故;
砍断肢体、放出血液,并没有罪过。
Ahikīṭādidaṭṭhassa, tādisābādhapaccayā; Na doso chindato aṅgaṃ, mocentassa ca lohitaṃ.
不持漉水囊者若行于道,是为恶作;
对乞道者,及不与之者,其罪亦然。
Aparissāvano maggaṃ, sace gacchati dukkaṭaṃ; Yācamānassa vā magge, tathevādadatopi taṃ.
裸着,不吃,不喝,也不咀嚼,也不品尝。
不布施,也不接受,也不应走上道路。
Na bhuñje na pive naggo, na khāde na ca sāyaye; Na dade na ca gaṇheyya, na gaccheyyapi añjasaṃ.
不应裸身礼敬,也不应让别人裸身礼敬。
不应做准备工作,也不应让裸体者去做。
Vanditabbaṃ na naggena, vandāpetabbameva vā; Parikammaṃ na kātabbaṃ, na naggena ca kāraye.
准备工作中的遮覆有三种,即暖房等;
已说。而布制遮覆物则于一切处皆适用。
Parikamme paṭicchādī, tisso jantāgharādikā; Vuttā, vatthapaṭicchādī, sabbattha pana vaṭṭati.
不管在什么地方,放在容器里吃都是不允许的。
一起进食时,在同一器皿中吃,犯恶作。
Yattha katthaci peḷāyaṃ, bhuñjituṃ na ca vaṭṭati; Ekato bhuñjato hoti, dukkaṭaṃ ekabhājane.
同披一衣、同铺一席而卧,
或共卧一床者,彼等皆犯恶作罪。
Ekapāvuraṇā eka-ttharaṇā vā nipajjare; Ekamañcepi vā tesaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
不应以桑喀帝衣缠裹(膝部)而坐;
不该玩任何嬉戏玩乐,也不该让人拔掉白发。
Na nisīdeyya saṅghāṭi-pallatthikamupāgato; Kiñci kīḷaṃ na kīḷeyya, palitaṃ na ca gāhaye.
长在眉毛、额头,或者胡须上的,
像这样的白发之类,让人拔掉也是可以的。
Bhamukāya nalāṭe vā, dāṭhikāyapi uggataṃ; Tādisaṃ palitaṃ caññaṃ, gāhāpetumpi vaṭṭati.
比丘如果没有生病,却撑伞的话,犯恶作。
不过,为了守护自己的衣等(资具),则是可以的。
Agilāno sace bhikkhu, chattaṃ dhāreyya dukkaṭaṃ; Attano cīvarādīnaṃ, guttatthaṃ pana vaṭṭati.
身着象鼻式、四耳式、鱼尾式之衣,
若着藤蔓式衣及棕榈叶扇式衣者,犯恶作罪。
Hatthisoṇḍaṃ catukkaṇṇaṃ, vasanaṃ macchavāḷakaṃ; Velliyaṃ tālavaṇṭañca, nivāsentassa dukkaṭaṃ.
就算只是用居士的方式披衣,披衣的人也会犯恶作罪。
穿下衣和上衣时,要整齐周正,这是公认的做法。
Gahipārupanaṃ vāpi, pārupantassa dukkaṭaṃ; Nivāsane pārupane, parimaṇḍalatā matā.
不应教人顺世论,也不应学它;
比丘不应教授或学习畜生明。
Lokāyataṃ na vāceyya, na ca taṃ pariyāpuṇe; Na tiracchānavijjā vā, vācetabbāva bhikkhunā.
也不应执持一切牦尾拂与扇;
不应涂抹香胶,也不应以染料涂面。
Na ca vaṭṭati dhāretuṃ, sabbā cāmaribījanī; Na cālimpeyya dāyaṃ vā, na ca lañje mukhampi ca.
不应从两头挑担,从担子中间挑则是可以的。
用头顶、肩膀和腰髋扛起垂挂的重担时,不会有过失。
Na vahe ubhatokājaṃ, vaṭṭatantarakājakaṃ; Sīsakkhandhakaṭolamba-bhāre doso na vijjati.
比丘齿木,最长八指,最短四指;
嚼过此量或不足,犯恶作。
Aṭṭhaṅgulādikaṃ bhikkhu, pacchimaṃ caturaṅgulā; Khādato dantakaṭṭhañca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
纵有急务需人,亦不应攀树;
若逢厄难,则可随愿攀上。
Rukkhaṃ nevābhirūheyya, kicce satipi porisaṃ; Āpadāsu yathākāmaṃ, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
Lasuṇaṃ na ca khādeyya, sace nākallako siyā; Nāropetabbakaṃ buddha-vacanaṃ aññathā pana.
如果对方说的是“愿你们活着”,那么说成“愿长久活着”也是可以的。
Khipitena ca vattabbaṃ, ‘‘jīvā’’ti, gihinā puna; ‘‘Jīvathā’’ti ca vuttena, ‘‘ciraṃ jīvā’’ti vaṭṭati.
打沙弥或在家人,犯恶作。
在铺满花朵的卧具上,不应该躺卧。
Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, ākoṭentassa dukkaṭaṃ; Sayane pupphasaṃkiṇṇe, na vaṭṭati nipajjituṃ.
曾作理发师者,不应拿剃刀与理发之具;
也不应戴毛悉外翻之头巾。
Khurabhaṇḍaṃ na gaṇheyya, sace nhāpitapubbako; Na ca dhāraṇiyā uṇhī, sabbā bāhiralomikā.
Aṅgarāgaṃ karontassa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ; Akāyabandhanassāpi, gāmaṃ pavisatopi ca.
铁制、木制的一切,以及陶土所成,皆属如法;
唯除刀与钵、kataka与陶师轮。
Lohajaṃ dārujaṃ sabbaṃ, kappiyaṃ mattikāmayaṃ; Vinā satthañca pattañca, katakaṃ kumbhakārikaṃ.
卧具犍度论
Senāsanakkhandhakakathā
有靠背的高椅,就算超过了规定尺寸,也可以用。
同样地,五支椅和七支椅也都可以使用。
Āsandiko atikkanta-pamāṇopi ca vaṭṭati; Tathā pañcaṅgapīṭhampi, sattaṅgampi ca vaṭṭati.
在家里,用棉花填充的床和椅子,是为了坐下来。
把西沙帕木垫在头和脚下,对没病的人来说是允许的。
Tūlonaddhā ghareyeva, mañcapīṭhā nisīdituṃ; Sīsapādūpadhānañca, agilānassa vaṭṭati.
给病人铺好卧具,并在那里放好枕垫;
铺好垫布后,卧者可以躺下。
Santharitvā gilānassa, upadhānāni tattha ca; Paccattharaṇakaṃ datvā, nipajjantassa vaṭṭati.
横量一肘加一拳,此乃枕头之量度;
纵则一肘半,或为两肘,库伦德中如是说。
Tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ, hoti bimbohanaṃ mitaṃ; Dīghato ca diyaḍḍhaṃ vā, dvihatthanti kurundiyaṃ.
用布片、树叶、羊毛、草、树皮这五种材料填满;
五种褥垫已经讲过了,这是按棉絮等填充材料的数量来作的总结性界定。
Pūritā coḷapaṇṇuṇṇa-tiṇavākehi pañcahi; Bhisiyo bhāsitā pañca, tūlānaṃ gaṇanāvasā.
五种木棉垫,还有三种棉垫;
野兽和鸟类的毛,这些是枕头的填充物。
Bhisitūlāni pañceva, tathā tūlāni tīṇipi; Lomāni migapakkhīnaṃ, gabbhā bimbohanassime.
人发在诸发中,巴咕拉等花在诸花中;
多摩罗净叶在诸叶中,亦不适用。
Manussalomaṃ lomesu, pupphesu bakulādikaṃ; Suddhaṃ tamālapattañca, paṇṇesu na ca vaṭṭati.
羊毛等五种棉絮,
大仙于褥垫中宣说;
不过,那在摩苏罗伽坐垫上是适用的。
这是《库伦德》注疏中所说的。
Uṇṇādikaṃ pañcavidhañca tūlaṃ; Mahesinā yaṃ bhisiyaṃ pavuttaṃ; Masūrake taṃ pana vaṭṭatīti; Kurundiyaṃ aṭṭhakathāya vuttaṃ.
这三种棉做成褥垫,都是不如法的。
掺入多摩罗叶的话,则在任何情况下都适用。
Yadetaṃ tividhaṃ tūlaṃ, bhisiyaṃ taṃ akappiyaṃ; Missaṃ tamālapattaṃ tu, sabbattha pana vaṭṭati.
而男子、女人的色身,或者畜生道众生的色身;
不管是叫人去做,还是自己去做,都犯恶作罪。
Rūpaṃ tu purisitthīnaṃ, tiracchānagatassa vā; Kārentassa karoto vā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
本生故事或者事迹,也可以让别人来做;
花鬘工艺、藤蔓工艺,自己亲手做也是可以的。
Jātakaṃ pana vatthuṃ vā, kārāpetuṃ parehi vā; Mālākammaṃ latākammaṃ, sayaṃ kātumpi vaṭṭati.
所谓同座者,是指戒腊相差两夏者,
无论年长或年少;或者仅相差一夏。
Samānāsaniko nāma, dvīhi vassehi yo pana; Vuḍḍho vā daharo vāpi, vassenekena vā pana.
2839(此段无对应巴利原文内容,无法翻译。)
2839.
夏腊相同当共语,此中更有何可言?
七夏三夏同一席,五夏比丘居其间。
Samānavasse vattabbaṃ, kiñca nāmidha vijjati; Sattavassativassehi, pañcavasso nisīdati.
下面有能容三人坐的长座,它足以供人坐。
在同一张床或同一把椅子上,两个人坐在一起是可以的。
Heṭṭhā dīghāsanaṃ tiṇṇaṃ, yaṃ pahoti nisīdituṃ; Ekamañcepi pīṭhe vā, dve nisīdanti vaṭṭati.
除双性人、女人与黄门,
长座之上,余者皆听就坐。
Ubhatobyañjanaṃ itthiṃ, ṭhapetvā paṇḍakaṃ pana; Dīghāsane anuññātaṃ, sabbehipi nisīdituṃ.
前受取、后受取,中间脱免亦复如是;
三种卧具之受取,正觉者所宣说。
Purimiko pacchimiko, tathevantaramuttako; Tayo senāsanaggāhā, sambuddhena pakāsitā.
从初一日前的黎明起,
直到新的黎明尚未破晓之时。
这确实是给住处的接收者。
他们说“田”是指入雨安居的时候。
Pubbāruṇā pāṭipadassa yāva; Punāruṇo bhijjati neva tāva; Idañhi senāsanagāhakassa; Khettanti vassūpagame vadanti.
清晨若已取住处,另一位比丘前来索求,
应告之:已取。
Pātova gāhite añño, bhikkhu senāsane pana; Sace yācati āgantvā, vattabbo gāhitanti so.
先向僧团请示后,接受了雨安居的住处;
就算在雨安居期间还俗了,若获得那里所生的(供养)。
Saṅghikaṃ apaloketvā, gahitaṃ vassavāsikaṃ; Antovassepi vibbhanto, labhate tatrajaṃ sace.
雨安居已毕之比丘,若从住者手中取可许之物,
取已,却以己物施与彼人。
Vuṭṭhavasso sace bhikkhu, kiñci āvāsihatthato; Gahetvā kappiyaṃ bhaṇḍaṃ, datvā tassattano pana.
“在某家,我的雨安居衣已取来,
你去取吧”——这样说后,他即向别处而去。
‘‘Asukasmiṃ kule mayhaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ; Gāhitaṃ gaṇha’’iccevaṃ, vatvā gacchati so disaṃ.
若于所到之处还俗,则不得取;
其已到手之物,仍属僧团。
Uppabbajati ce tattha, gataṭṭhāne, na labbhati; Gahetuṃ tassa sampattaṃ, saṅghikaṃyeva taṃ siyā.
如果他在那里当着众人面前使之接受下来,
他得到了所应得的一切雨安居衣。
Manusse sammukhā tattha, paṭicchāpeti ce pana; Sabbaṃ labhati sampattaṃ, vassāvāsikacīvaraṃ.
园林和精舍,以及两种地基;
褥、枕、床和椅凳,这是第三。
Ārāmo ca vihāro ca, vatthūni duvidhassapi; Bhisi bimbohanaṃ mañca-pīṭhanti tatiyaṃ pana.
铜锅、铜釜、铜钵、铜水器;
凿子、斧头、锄头、斧头与掘具。
Lohakumbhī kaṭāhañca, bhāṇako lohavārako; Vāsi pharasu kuddālo, kuṭhārī ca nikhādanaṃ.
藤蔓、竹子、草、叶子,还有文若草和芦苇。
陶土和木器,第五项就按他所说的那样。
Valli veḷu tiṇaṃ paṇṇaṃ, muñjapabbajameva ca; Mattikā dārubhaṇḍañca, pañcamaṃ tu yathāha ca.
“二法摄为二,第三摄为四;
第四种是九分法,第五种被认为是八分法。
‘‘Dvīhi saṅgahitāni dve, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ; Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
如是,以五聚,五净眼之怙主;
世尊开示二十五种重物。”
Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano; Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi’’.
这确实是属于僧团的重物。
比丘若分配或划分,就触犯重罪。
Idañhi pana saṅghassa, santakaṃ garubhaṇḍakaṃ; Vissajjento vibhājento, bhikkhu thullaccayaṃ phuse.
比丘、僧团或众部所让渡之重物,是未让渡;
所分配者,是未分配。
Bhikkhunā garubhaṇḍaṃ tu, saṅghena hi gaṇena vā; Vissajjitamavissaṭṭhaṃ, vibhattamavibhājitaṃ.
在前三种里,确实没有非重物。
铜釜、铜锅,还有铜制的器皿。
Purimesu hi tīsvettha, na catthāgarubhaṇḍakaṃ; Lohakumbhī kaṭāho ca, lohabhāṇakameva ca.
小件物品也分三类,这正是重物。
洗脚盆的铜器,是死物,应作分配。
Tividhaṃ khuddakaṃ vāpi, garubhaṇḍakamevidaṃ; Pādagaṇhanako loha-vārako bhājiyo mato.
再往上,从那里开始,铜水壶算是重物;
水瓶等所有这一切,确实都是重物。
Uddhaṃ pana tato loha-vārako garubhaṇḍakaṃ; Bhiṅkārādīni sabbāni, garubhaṇḍāni honti hi.
铁钵应当分配。
铜制的盘碟等也是如此;
烟管之类,亦绝不可分配;
“不应分配”,此义已明。
Bhājetabbo ayopatto; Tambāyothālakāpi ca; Dhūmanettādikaṃ neva; Bhājetabbanti dīpitaṃ.
自己得到的那件铜器,哪怕只是一点点;
比丘不应把它当作个人财物来享用。
Attanā paṭiladdhaṃ taṃ, lohabhaṇḍaṃ tu kiñcipi; Na puggalikabhogena, bhuñjitabbañhi bhikkhunā.
青铜、铜、铁做的一切容器,
不能以个人受用的方式去使用。
Kaṃsavaṭṭakalohānaṃ, bhājanānipi sabbaso; Na puggalikabhogena, vaṭṭanti paribhuñjituṃ.
即使是锡制品,也应当由有智慧的人以同样的方式理解此法。
对僧团的东西没有过失,对在家人家里的东西也没有。
Tipubhaṇḍepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Na doso saṅghike atthi, gihīnaṃ santakesu vā.
乳石所生之重物,如taṭṭaka等;
从握足处以上,瓶为重物。
Khīrapāsāṇasambhūtaṃ, garukaṃ taṭṭakādikaṃ; Pādagaṇhanato uddhaṃ, ghaṭako garubhaṇḍako.
金、銀、黃銅、水晶所成之器;
縱是在家人的,這些容器也不合用。
Siṅgisajjhumayaṃ hāra-kūṭajaṃ phalikubbhavaṃ; Bhājanāni na vaṭṭanti, gihīnaṃ santakānipi.
锛刀是可分的小件,重物则称大件;
医师的斧头、放血针也是如此。
Vāsi bhājaniyā khuddā, garubhaṇḍaṃ mahattarī; Tathā pharasu vejjānaṃ, sirāvedhanakampi ca.
斧、扁斧、锄,僧伽重物与凿;
尖峰亦由彼摄,如是宣说。
Kuṭhāri vāsi kuddālo, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ; Sikharampi ca teneva, gahitanti pakāsitaṃ.
四方口、槽口与弯口,
以及带柄的小凿,凡此诸器皆重物。
Caturassamukhaṃ doṇi-mukhaṃ vaṅkampi tattha ca; Sadaṇḍaṃ khuddakaṃ sabbaṃ, garubhaṇḍaṃ nikhādanaṃ.
铁锤、铁砧,或者钳子、秤之类的器具;
如果有什么东西是布施给僧团的,那一切都属于僧团的贵重物品。
Muṭṭhikamadhikaraṇī , saṇḍāso vā tulādikaṃ; Kiñci saṅghassa dinnaṃ ce, taṃ sabbaṃ garubhaṇḍakaṃ.
理发师的钳镊和大剪刀,
大毕钵罗剪是裁缝们的重物。
Nhāpitassa ca saṇḍāso, kattarī ca mahattarī; Mahāpipphalakaṃ tunna-kārānaṃ garubhaṇḍakaṃ.
藤蔓若已施与僧团,或生于彼处而受守护;
纵仅半臂之长,藤蔓之属亦成重。
Valli saṅghassa dinnā vā, tatthajātāpi rakkhitā; Aḍḍhabāhuppamāṇāpi, garu vettalatādikā.
以线、树皮等所制之绳索或系带,
布施僧团之时,即归入重物之列。
Suttavākādinibbattā, rajjukā yottakāni vā; Saṅghassa dinnakāle tu, gacchanti garubhaṇḍataṃ.
或者用椰子的纤维,或者用树皮,或者用任何东西,
确实,卷起来做成的一卷,也算是重物。
Nāḷikerassa hīre vā, vāke vā pana kenaci; Vaṭṭetvā hi katā eka-vaṭṭāpi garubhaṇḍakaṃ.
竹子如果布施给僧团,或者生长在那里的(竹子)受到保护;
长八指、针杆那么大的,算是重物。
Veḷu saṅghassa dinno vā, rakkhito tatthajātako; Aṭṭhaṅgulāyato sūci-daṇḍamatto garuṃ siyā.
伞柄、伞骨与手杖,剪刀柄,
持足之具,油筒、器皿,此等皆应分与。
Chattadaṇḍasalākāyo, daṇḍo kattarayaṭṭhipi; Pādagaṇhanakā tela-nāḷī bhājaniyā ime.
文阇草之类,纵仅一握,亦属重物;
棕榈叶之类,纵仅一片,或人所施,或彼处自生。
Muñjādīsupi yaṃ kiñci, muṭṭhimattaṃ garuṃ siyā; Tālapaṇṇādimekampi, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ.
就算只是一本八指宽的空书册,也算重的;
陶土、天然土,或者五色土,又或者石灰。
Aṭṭhaṅgulappamāṇopi, garukaṃ rittapotthako; Mattikā pakatī vāpi, pañcavaṇṇā sudhāpi vā.
在黏液等之中,或者任何物,或者是布施出去的东西,或者是那里生长之物。
而像多罗果那样大小的,则被说明为重物。
Silesādīsu vā kiñci, dinnaṃ vā tatthajātakaṃ; Tālapakkapamāṇaṃ tu, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
藤蔓竹子之类,无人守护、无人藏护;
若非僧团重物,皆可随意取用。
Valliveḷādikaṃ kiñci, arakkhitamagopitaṃ; Garubhaṇḍaṃ na hoteva, gahetabbaṃ yathāsukhaṃ.
对于已守护、已保护的,取者应当取。
平等地给,或者给得更多,或者只给增长的部分。
Rakkhitaṃ gopitaṃ vāpi, gahetabbaṃ tu gaṇhatā; Samakaṃ atirekaṃ vā, datvā phātikameva vā.
眼药、雌黄,以及阿魏、雄黄;
通晓律的智者应知,这些应当分配。
Añjanaṃ haritālañca, tathā hiṅgu manosilā; Bhājetabbanti viññeyyaṃ, viññunā vinayaññunā.
哪怕是木头做的东西,只要大小像针柄那样,
长八指的木制品算是重物。
Dārubhaṇḍepi yo koci, sūcidaṇḍappamāṇako; Aṭṭhaṅgulāyato dāru-bhaṇḍako garubhaṇḍakaṃ.
不过,在大注疏里,是分别之后才显示的;
长椅也有七支,以及贤座和脚凳。
Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vibhajitvāva dassitaṃ; Āsandikopi sattaṅgo, bhaddapīṭhañca pīṭhikā.
羊足座与圆轮腿座,草编座与草席座;
草编座、稻草座,以及洗涤用的木板。
Pīṭhameḷakapādañca, tathāmaṇḍakavaṭṭakaṃ; Kocchaṃ palālapīṭhañca, dhovane phalakampi ca.
捆扎用的木槌,还有捶打衣物的木槌;
还有芒果箱和染槽船。
Bhaṇḍikā muggaro ceva, vatthaghaṭṭanamuggaro; Ambaṇampi ca mañjūsā, nāvā rajanadoṇikā.
杓、箧、筐与匙,
如是诸般器,凡此一切物,皆为僧伽重物。
Uḷuṅkopi samuggopi, karaṇḍampi kaṭacchupi; Evamādi tu sabbampi, saṅghikaṃ garubhaṇḍakaṃ.
一切木制的房屋建材,都被认为是重的。
可以分配的皮革是允许的,不可分配的是不允许的。
Sabbaṃ dārumayaṃ geha-sambhāraṃ garukaṃ mataṃ; Bhājiyaṃ kappiyaṃ cammaṃ, akappiyamabhājiyaṃ.
羊皮被说成是重物,臼之类的东西也一样。
织工等所用的器具,以及属于僧团的农具。
Eḷacammaṃ garuṃ vuttaṃ, tathevodukkhalādikaṃ; Pesakārādibhaṇḍañca, kasibhaṇḍañca saṅghikaṃ.
如是钵支、钵盖、棕扇、凉扇,
簸箕、篮笼,以及一切扫帚,皆重。
Tathevādhārako patta-pidhānaṃ tālavaṇṭakaṃ; Bījanī pacchi caṅkoṭaṃ, sabbā sammuñjanī garu.
不管是哪种铺在地上的东西,不管是哪一张草席;
还有带轮子的车乘,以及所有笨重的东西。
Yaṃ kiñci bhūmattharaṇaṃ, yo koci kaṭasārako; Cakkayuttakayānañca, sabbampi garubhaṇḍakaṃ.
伞、棕榈叶扇、角和葫芦容器;
鞋、钻火木、滤水器等,这些是轻便之物。
Chattañca muṭṭhipaṇṇañca, visāṇaṃtumbabhājanaṃ; Upāhanāraṇīdhamma-karaṇādi lahuṃ idaṃ.
象牙和犀角,就像它们本来的状态那样,还没有经过削制;
床脚之类任何还没加工好的、该被削制的东西。
Hatthidanto visāṇañca, yathāgatamatacchitaṃ; Mañcapādādi yaṃ kiñci, bhājanīyamaniṭṭhitaṃ.
阿魏盒已削制完成,
眼药筒与药签,容器与拭水布。
Niṭṭhito tacchito vāpi, vidho hiṅgukaraṇḍako; Añjanī ca salākāyo, bhājanī udapuñchanī.
一切陶器,也都值得使用;
还有钵、炭火盆、烟熏器和陶罐碎片。
Sabbaṃ kulālabhaṇḍampi, paribhogārahaṃ pana; Pattaṅgārakaṭāhañca, dhūmadānaṃ kapallikā.
塔尖饰、灯树,砌墙覆顶诸砖瓦;
凡属僧伽一切物,悉判为重物。
Thūpikā dīparukkho ca, cayanacchadaniṭṭhakā; Saṅghikaṃ pana sabbampi, garubhaṇḍanti dīpitaṃ.
金钵、小盘并水瓶,
金属器中亦有小罐;此水瓶者,当分与之。
Patto kañcanako ceva, thālakaṃ kuṇḍikāpi ca; Ghaṭako lohabhaṇḍepi, kuṇḍikāpi ca bhājiyā.
用重的物品换重的物品,用不动产换不动产的。
转交给僧团之后,才可以取用。
Garunā garubhaṇḍañca, thāvarena ca thāvaraṃ; Saṅghassa parivattetvā, gaṇhituṃ pana vaṭṭati.
比丘不应以未洗之足踩踏卧具坐具;
湿足亦然,穿鞋亦然。
Adhotena ca pādena, nakkame sayanāsanaṃ; Allapādena vā bhikkhu, tatheva saupāhano.
于地上或于处理过之地吐痰,
不见处理过之墙壁而吐者,犯恶作。
Bhūmiyā niṭṭhubhantassa, parikammakatāya vā; Parikammakataṃ bhittiṃ, apassentassa dukkaṭaṃ.
已经整理好的地面,以及属于僧团的床和椅。
仅用自己的物品铺开后,由任何人。
Parikammakataṃ bhūmiṃ, saṅghikaṃ mañcapīṭhakaṃ; Attano santakeneva, pattharitvāna kenaci.
若彼眠卧时,仓促(卧其侧);
若身体某部分触床,即犯恶作。
Nipajjitabbaṃ, sahasā, tassa niddāyato yadi; Sarīrāvayavo koci, mañcaṃ phusati dukkaṭaṃ.
若论毛者,依毛数而一一恶作;
以手足之掌践踏,则听许。
Lomesu pana lomānaṃ, gaṇanāyeva dukkaṭaṃ; Talena hatthapādānaṃ, vaṭṭatakkamituṃ pana.
价值千钱的钵食,连同衣;
已入未满一夏比丘之手,即使已书写记录而存放。
Sahassagghanako koci, piṇḍapāto sacīvaro; Patto avassikaṃ bhikkhuṃ, likhitvā ṭhapitopi ca.
如彼团食,六十年后生起;
智者当施与住立六十年者,以续其命。
Tādiso piṇḍapātova, saṭṭhivassānamaccaye; Uppanno saṭṭhivassassa, ṭhitikāya dade budho.
食毕指定之食,若已出家为沙弥;
其后乃于沙弥次第中,得受取此食。
Uddesabhattaṃ bhuñjitvā, jāto ce sāmaṇerako; Gahetuṃ labhati taṃ pacchā, sāmaṇerassa pāḷiyā.
一个满二十岁的人,明天将得到指派。
如果他在今天受具足戒,原有的轮候资格便已失效。
Sampuṇṇavīsavasso yo, sve uddesaṃ labhissati; Ajja so upasampanno, atītā ṭhitikā siyā.
如果拿到了食物筹,但当天并没有得到食物;
第二天由他所得,应被收取,这毫无疑问。
Sace pana salākā tu, laddhā bhattaṃ na taṃdine; Laddhaṃ, punadine tassa, gāhetabbaṃ, na saṃsayo.
次第食减者,及一食独坐者;
各别立限已,方与签筹。
Uttaruttaribhaṅgassa, bhattassekacarassa hi; Visuñhi ṭhitikā katvā, dātabbā tu salākikā.
如果只得到了饭食,而不是额外的配菜。
或者得到了额外的一份,或者根本没得到食物。
Bhattameva sace laddhaṃ, na panuttaribhaṅgakaṃ; Laddhamuttaribhaṅgaṃ vā, na laddhaṃ bhattameva vā.
凡以任何方式、任何事物未得者,
翌日亦当令其获取——如是宣说。
Yena yena hi yaṃ yaṃ tu, na laddhaṃ, tassa tassa ca; Taṃ taṃ punadine cāpi, gāhetabbanti dīpitaṃ.
以僧团指派食为首的这种食物,也有七种;
客比丘食等四种,已经讲过了。
Saṅghuddesādikaṃ bhattaṃ, idaṃ sattavidhampi ca; Āgantukādibhattañca, catubbidhamudīritaṃ.
还有寺院轮次食和常时小屋食;
这十五种食物,在这里全都已经一一说明了。
Vihāravārabhattañca, niccañca kuṭibhattakaṃ; Pannarasavidhaṃ bhattaṃ, uddiṭṭhaṃ sabbamevidha.
反复地审察巴利圣典与注疏,
有智慧的人应当妥善分配僧团的资具。
Pāḷimaṭṭhakathañceva, oloketvā punappunaṃ; Saṅghike paccaye sammā, vibhajeyya vicakkhaṇo.
关于仪轨篇章的讨论
Vattakkhandhakakathā
外来客、常住者和乞食者
在住处、林野和随喜方面
于饭食、行客,
暖室及入厕处,有诸应作之事。
Āgantukāvāsikapiṇḍacārī-; Senāsanāraññanumodanāsu ; Vattāni bhatte gamikassa jantā-; Ghare tathā vaccakuṭippavese.
阿阇梨、亲教师、弟子及同住弟子所应行之诸般义务,
一切悉皆摄尽无余。
已宣说十四种义务,
心地清净之导师。
Ācariyupajjhāyakasissasaddhi- ; Vihārivattānipi sabbasova; Vattāni vuttāni catuddaseva; Visuddhacittena vināyakena.
Āgantukena ārāmaṃ, pavisantena bhikkhunā; Chattaṃ panāpanetabbaṃ, muñcitabbā upāhanā.
不应把头蒙起来,也不应只用衣布盖住头顶。
确实不应以彼且以饮用水洗脚。
Oguṇṭhanaṃ na kātabbaṃ, sīse cīvarameva vā; Na hi tena ca dhotabbā, pādā pānīyavārinā.
Vanditabbāva pucchitvā, vihāre vuḍḍhabhikkhuno; Kāle senāsanaṃ tena, pucchitabbañca bhikkhunā.
还有厕所、小便处和饮用水。
洗用水、僧团规约、行乞处等。
Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ pānīyameva ca; Paribhojanīyaṃ saṅgha-katikaṃ gocarādikaṃ.
看见年长的来访比丘时,即使是常住的比丘,
钵应被接受;上前迎接后,袈裟也应被接受。
Vuḍḍhamāgantukaṃ disvā, bhikkhunāvāsikenapi; Pattaṃ paṭiggahetabbaṃ, paccuggantvāna cīvaraṃ.
应当铺设好座位,还要为他准备洗脚水。
应当把(洗足)水放好,并询问(来客)是否要用水。
Āsanaṃ paññapetabbaṃ, tassa pādodakampi ca; Upanikkhipitabbañca, pucchitabbañca vārinā.
应礼敬他,应为其安排住处与座位;
其住处或曾住或未曾住,行处与非行处亦应了知。
Vandeyyo paññapetabbaṃ, tassa senāsanampi ca; Ajjhāvutthamavutthaṃ vā, gocarāgocarampi ca.
大小便的地方,以及需要教导的俗家。
进去和出来的时候,该说“喝水”等话。
Vaccaṭṭhānañca passāva-ṭṭhānaṃ sekkhakulāni ca; Pavese nikkhame kālo, vattabbo pāniyādikaṃ.
如果那个人是刚受戒的新比丘,
就像客比丘到来时那样;
端坐时,
一切住处的比丘皆应以此(礼仪)而行。
Sace so navako hoti; Āgatāgantuko yathā; Nisinneneva tenassa; Sabbamāvāsibhikkhunā.
“把钵放在这里,坐这个座位。”
应当这样说:住处也是应当布施的。
‘‘Atra pattaṃ ṭhapehīti, nisīdāhīdamāsanaṃ’’; Iccevaṃ pana vattabbaṃ, deyyaṃ senāsanampi ca.
欲离之比丘,应收拾木制陶制器具,
关闭住处,然后方可离去。
Dārumattikabhaṇḍāni, gantukāmena bhikkhunā; Gantabbaṃ paṭisāmetvā, thaketvāvasathampi ca.
比丘纵已告假辞行,亦当离去卧坐之处;
若无可告之人,亦须善护而后去。
Āpucchitvāpi gantabbaṃ, bhikkhunā sayanāsanaṃ; Pucchitabbe asantepi, gopetvā vāpi sādhukaṃ.
不要贸然进入,也不要贸然离开。
托钵乞食的人,应当站在不太远也不太近的地方。
Sahasā pavise nāpi, sahasā na ca nikkhame; Nātidūre naccāsanne, ṭhātabbaṃ piṇḍacārinā.
用左手把桑喀帝提起,然后又把钵拿起来;
智者用右手把它向前伸出,然后接受施食。
Vāmahatthena saṅghāṭiṃ, uccāretvātha bhājanaṃ; Dakkhiṇena paṇāmetvā, bhikkhaṃ gaṇheyya paṇḍito.
比丘应该先观察片刻,施主是否想布施汤;
比丘应当看向中间,不要盯着施食者的脸。
Sūpaṃ vā dātukāmāti, sallakkheyya muhuttakaṃ; Olokeyyantarā bhikkhu, na bhikkhādāyikāmukhaṃ.
饮水之类的东西也应该随身携带,即使是住在森林里的比丘也一样。
星宿、与它相应的结合,以及方位,都应当知道。
Pānīyādi panāneyyaṃ, bhikkhunāraññakenapi; Nakkhattaṃ tena yogo ca, jānitabbā disāpi ca.
大小便与用水之处,依次而设;
若人仍按僧腊次第而行,即犯恶作罪。
Vaccapassāvatitthāni, bhavanti paṭipāṭiyā; Karontassa yathāvuḍḍhaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Sahasā ubbhajitvā vā, na ca vaccakuṭiṃ vise; Ukkāsitvā bahi ṭhatvā, pavise saṇikaṃ pana.
比丘不应哼哼着排便;
若在排便时嚼齿木或出声,即犯恶作。
Vaccaṃ na nitthunantena, kātabbaṃ pana bhikkhunā; Khādato dantakaṭṭhaṃ vā, karoto hoti dukkaṭaṃ.
不过,不应当把大便拉在粪桶外面。
也不能在尿桶外小便。
Vaccaṃ pana na kātabbaṃ, bahiddhā vaccadoṇiyā; Passāvopi na kātabbo, bahi passāvadoṇiyā.
不要用粗糙的物品刮擦,也不要把木片丢进厕所坑里。
应丢弃唾液,但不应把它倒进尿盆里。
Kharena nāvalekheyya, na kaṭṭhaṃ vaccakūpake; Chaḍḍeyya na ca pāteyya, kheḷaṃ passāvadoṇiyā.
智者立于鞋上,即应提起(衣);
就地应遮盖,然出时则立。
Pādukāsu ṭhitoyeva, ubbhajeyya vicakkhaṇo; Paṭicchādeyya tattheva, ṭhatvā nikkhamane pana.
若于有水之处大便后不洗净者,
除痴牟尼已说彼为恶作。
Nācameyya sace vaccaṃ, katvā yo salile sati; Tassa dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, muninā mohanāsinā.
不应出声漱口,也不应作咂咂声;
漱口后,即使在碗中,也不应留下水。
Sasaddaṃ nācametabbaṃ, katvā capu capūti ca; Ācamitvā sarāvepi, sesetabbaṃ na tūdakaṃ.
即使已经除去粪便并排便后,出去时仍然犯恶作。
就算有泥垢,也要彻底清除干净。
Ūhatampi adhovitvā, nikkhamantassa dukkaṭaṃ; Uklāpāpi sace honti, sodhetabbaṃ asesato.
若盛放刮擦木片的容器已满,则应弃之;
水罐若空,应以水注满。
Avalekhanakaṭṭhena, pūro ce pīṭharo pana; Chaḍḍeyya kumbhi rittā ce, kumbhiṃ pūreyya vārinā.
没有长老请求,确实不应诵巴帝摩卡。
不该说法,也不该提问,更不该作答。
Anajjhiṭṭho hi vuḍḍhena, pātimokkhaṃ na uddise; Dhammaṃ na ca bhaṇe, pañhaṃ, na puccheyya na vissaje.
已请许可而后说法,更长老至不须重请;
重请之事既已无有,此义如是已为宣明。
Āpucchitvā kathentassa, vuḍḍhaṃ vuḍḍhatarāgame; Puna āpucchane kiccaṃ, natthīti paridīpitaṃ.
和长老同住一处时,
未经请求,就不该在任何时候自己诵习。
Vuḍḍhenekavihārasmiṃ, saddhiṃ viharatā pana; Anāpucchā hi sajjhāyo, na kātabbo kadācipi.
不应为其诵出,反复问难更不必说;
具法眼之比丘,也不应为其说法。
Uddesopi na kātabbo, paripucchāya kā kathā; Na ca dhammo kathetabbo, bhikkhunā dhammacakkhunā.
不应熄灭灯火,也不应点亮它;
窗户和门扇,可以关上,但不可打开。
Na dīpo vijjhāpetabbo, kātabbo vā na ceva so; Vātapānakavāṭāni, thakeyya vivareyya no.
经行处经行时,遇长者当转身避让;
勿以衣角或身体触碰他。
Caṅkame caṅkamanto ca, vuḍḍhato parivattaye; Tampi cīvarakaṇṇena, kāyena na ca ghaṭṭaye.
不应在长老们面前洗澡,也不应在他们上方洗澡。
对下行的人,应该让路,不要冲撞。
Purato neva therānaṃ, nhāyeyya na panūpari; Uttaraṃ otarantānaṃ, dade maggaṃ, na ghaṭṭaye.
不圆满履行行仪,戒就不会圆满。
戒行不清净、智慧又差的人,得不到心的专一安定。
Vattaṃ aparipūrento, na sīlaṃ paripūrati; Asuddhasīlo duppañño, cittekaggaṃ na vindati.
心散乱的人无法专注一境,也看不见正法。
没看见正法的人,无法从苦中解脱出来。
Vikkhittacittonekaggo, saddhammaṃ na ca passati; Apassamāno saddhammaṃ, dukkhā na parimuccati.
所以,有智慧的胜者之子确实应当履行自己的义务。
听从最胜佛陀的教诫后,就会走向涅槃。
Tasmā hi vattaṃ pūreyya, jinaputto vicakkhaṇo; Ovādaṃ buddhaseṭṭhassa, katvā nibbānamehiti.
比丘尼篇章的解说
Bhikkhunikkhandhakakathā
比丘尼把身体、大腿或乳房露出来,
也不应该向比丘展示自己的性器官。
Kāyaṃ ūruṃ thanaṃ vāpi, vivaritvāna bhikkhunī; Attano aṅgajātaṃ vā, bhikkhussa na ca dassaye.
比丘尼若为比丘从事任何牵线撮合,
随后向该比丘言说此事,即犯恶作罪。
Bhikkhunā saha yaṃ kiñci, sampayojentiyāpi ca; Tato bhāsantiyā bhikkhuṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
比丘尼也不应该系过长的腰带;
就用那腰带,或者用那胸带。
Na ca bhikkhuniyā dīghaṃ, dhāreyya kāyabandhanaṃ; Teneva kāyabandhena, thanapaṭṭena vā pana.
或者用藤条和条,或者用皮条,如此等等;
或者用布条,或者用布编的绳子,或者用布卷成的带子。
Vilīvena ca paṭṭena, cammapaṭṭena vā tathā; Dussapaṭṭena vā dussa-veṇiyā dussavaṭṭiyā.
不应把肋骨弄弯;若弄弯,则犯恶作。
比丘尼不应让人用骨等物摩擦臀部。
Na phāsukā nametabbā, dukkaṭaṃ tu namentiyā; Na ghaṃsāpeyya samaṇī, jaghanaṃ aṭṭhikādinā.
若她让人敲打自己的手、手刷、脚、脸或大腿,
便犯恶作罪。
Hatthaṃ vā hatthakocchaṃ vā, pādaṃ vā mukhamūrukaṃ; Koṭṭāpeti sace tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
不应涂面,亦不应敷粉;
若以雄黄涂抹于面,便得犯戒。
Na mukhaṃ limpitabbaṃ tu, na cuṇṇetabbameva ca; Manosilāya vāpatti, mukhaṃ lañjantiyā siyā.
不应涂饰身体,也不应涂饰面容。
不应做眼影妆,也不应做额头装饰。
Aṅgarāgo na kātabbo, mukharāgopi vā tathā; Avaṅgaṃ na ca kātabbaṃ, na kātabbaṃ visesakaṃ.
贪欲从观看而生,所以不该去看。
不该站在能被看到的地方,也不该使作舞蹈。
Olokanakato rāgā, oloketuṃ na vaṭṭati; Ṭhātabbaṃ na ca sāloke, sanaccaṃ na ca kāraye.
牟尼说此为恶作:为妓女授具足戒者,
或卖酒、卖肉、卖叶者。
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, gaṇikaṃ vuṭṭhapentiyā; Suraṃ vā pana maṃsaṃ vā, paṇṇaṃ vā vikkiṇantiyā.
不该去搞放贷生息,也不该去做买卖经营。
若穿戴树皮冠或甲胄,则犯恶作。
Vaḍḍhiṃ vāpi vaṇijjaṃ vā, payojetuṃ na vaṭṭati; Tirīṭaṃ kañcukaṃ vāpi, yadi dhāreti dukkaṭaṃ.
男奴、女奴、雇工,皆不应令其侍奉;
乃至畜生道众生,亦不应令其侍奉。
Dāso vā pana dāsī vā, tathā kammakaropi vā; Na cevupaṭṭhapetabbo, tiracchānagatopi vā.
比丘尼不应穿纯蓝等色的整套袈裟,
也不应穿纯毛毡制的整套袈裟。
Na ca bhikkhuniyā sabba-nīlādiṃ pana cīvaraṃ; Dhāretabbaṃ, na dhāreyya, sabbaṃ namatakampi ca.
覆盖或不覆盖,截断或不截断;
不应该盯着看任何男性特征。
Paṭicchannāpaṭicchannaṃ , chinnaṃ vācchinnameva vā; Purisabyañjanaṃ sabbaṃ, oloketuṃ na vaṭṭati.
比丘尼远远地看见比丘时,
应该给他让路,远远地就退到一边。
Dūratova ca passitvā, bhikkhuṃ bhikkhuniyā pana; Maggo tassa padātabbo, okkamitvāna dūrato.
比丘尼托着钵在乞食时,看见了一位比丘;
把那个翻过来取出来之后,应当给比丘看。
Bhikkhuṃ pana ca passitvā, pattaṃ bhikkhaṃ carantiyā; Nīharitvā tamukkujjaṃ, dassetabbaṃ tu bhikkhuno.
或制缠腰之衣,或系束腰之带
月经时节,大仙开许经期女
Saṃvellikañca kātuṃ vā, dhāretuṃ kaṭisuttakaṃ; Utukāle anuññātaṃ, utunīnaṃ mahesinā.
Itthiposayutaṃ yānaṃ, hatthavaṭṭakameva vā; Pāṭaṅkī ca gilānāya, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
即使她安住于八敬法,但若正在行敬悦罚,
经僧团认可后,应授予第二位比丘尼。
Garudhamme ṭhitāyāpi, mānattaṃ tu carantiyā; Sammannitvā padātabbā, dutiyā pana bhikkhunī.
若女人出家时,胎儿产出;
如果那个女人也有儿子,同样应该指派第二位比丘尼作为同伴。
Yassā pabbajjakāle tu, gabbho vuṭṭhāti itthiyā; Putto yadi ca tassāpi, dātabbā dutiyā tathā.
母亲得以哺乳、喂养自己的孩子;
将他装饰好抱在胸前,她亦得以躺卧。
Mātā labhati pāyetuṃ, bhojetuṃ puttamattano; Maṇḍetumpi ure katvā, setuṃ labhati sā pana.
除与妻同床外,于彼应如待其他男子;
于其他男子如何,于彼亦应如是。
Ṭhapetvā sahaseyyaṃ tu, tasmiṃ dutiyikāya hi; Purisesu yathāññesu, vattitabbaṃ tatheva ca.
她仅仅因为还俗就不再是比丘尼了,因为在这里她已经不是比丘尼。
因此,比丘尼不存在舍弃修学这回事。
Vibbhameneva sā hoti, yasmā idha abhikkhunī; Tasmā bhikkhuniyā sikkhā-paccakkhānaṃ na vijjati.
譬如已还俗之比丘尼,不复得受具足戒;
已转投外道教团者,亦复如是,不得受具足戒。
Vibbhantāya yathā tassā, puna natthūpasampadā; Gatāya titthāyatanaṃ, tathā natthūpasampadā.
剃除指甲和头发,以及接受男人们的礼敬;
然而,甚至同意对伤口进行处理,也是可以的。
Chedanaṃ nakhakesānaṃ, purisehi ca vandanaṃ; Vaṇassa parikammampi, sādituṃ pana vaṭṭati.
不应在任何厕所中大便;
下方敞开、上方遮蔽,则无不可。
Na vaccakuṭiyā vacco, kātabbo yāya kāyaci; Heṭṭhāpi vivaṭe uddhaṃ, paṭicchannepi vaṭṭati.
但并不是在任何地方都适合盘腿坐下。
病人可以半跏趺坐,这一点已经说明。
Na ca vaṭṭati sabbattha, pallaṅkena nisīdituṃ; Gilānāyaḍḍhapallaṅkaṃ, vaṭṭatīti pakāsitaṃ.
比丘尼无论如何都不应住在森林里;
不该在非渡口处或男子渡口处沐浴。
Na ca bhikkhuniyāraññe, vatthabbaṃ tu kathañcana; Atitthe naratitthe vā, nhāyituṃ na ca vaṭṭati.
若女沙门以香粉、香泥沐浴,
或逆流沐浴,皆犯恶作罪。
Samaṇī gandhacuṇṇena, yā ca vāsitamattiyā; Nhāyeyya paṭisote vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ.
你自己享用吧,为了自己受用。
把布施物转施给别人、自己还没用过,对转施的比丘尼来说就是恶作罪。
‘‘Tvaṃyeva paribhuñjā’’ti, paribhogatthamattano; Dinnaṃ abhutvā aññassa, dentiyā pana dukkaṭaṃ.
令一切受取已,诸比丘可受用;
未受具戒者不在时,比丘尼则可行之。
Sabbaṃ paṭiggahāpetvā, bhikkhūhi paribhuñjituṃ; Asantenupasampanne, bhikkhunīnaṃ tu vaṭṭati.
四种业论
Catubbidhakammakathā
这四种甘马是求听甘马;
单白甘马、白二甘马和白四甘马。
Cattārimāni kammāni, apalokanasaññitaṃ; Ñatti ñattidutiyañca, kammaṃ ñatticatutthakaṃ.
而求听甘马则涉及五种情形。
单白甘马适用于九种情形,白二甘马适用于七种情形。
Apalokanakammaṃ tu, pañca ṭhānāni gacchati; Ñattikammaṃ navaṭṭhānaṃ, dutiyaṃ satta gacchati.
同样地,白四甘马也适用于七种处所。
驱摈与收摄、盘杜与梵罚。
Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati; Nissāraṇañca osāro, bhaṇḍukaṃ brahmadaṇḍako.
白告甘马居第五,以甘马相立其名;
驱出摄受二事,约沙弥众而说。
Apalokanakammañhi, kammalakkhaṇapañcamaṃ; Nissāraṇañca osāraṃ, samaṇuddesato vade.
盘杜咖出家时,对恰那施以梵罚;
对其他如此情况的比丘,也应这样做。
Bhaṇḍukaṃ pabbajantena, channena brahmadaṇḍakaṃ; Aññassapi ca kātabbo, tathārūpassa bhikkhuno.
所有的人都集合起来,向所有人从各方面一一请许可之后;
僧团确实给予他衣钵等资具。
Sabbo sannipatitvāna, āpucchitvāna sabbaso; Cīvarādiparikkhāraṃ, saṅgho yaṃ deti tassa hi.
向比丘们请求许可三遍,然后随他们的心意;
对僧团的布施,就是这样,具有这种业行的特征。
Tikkhattuṃ apaloketvā, bhikkhūnaṃ ruciyā pana; Evaṃ saṅghassa dānaṃ tu, hoti taṃ kammalakkhaṇaṃ.
出离与复职,伍波萨他及自恣;
众许与布施,受取为第七。
Nissāraṇamathosāro , uposathapavāraṇā; Sammuti ceva dānañca, paṭiggāho ca sattamo.
撤回为第八,
业相第九称;此即白甘马,九处之施设。
Paccukkaḍḍhanatā ceva, aṭṭhamī parikittitā; Kammassa lakkhaṇañcāti, nava ṭhānāni ñattiyā.
在判决还没确定之前,对于那位不精通戒律的长老;
他的驱摈已经宣说了,因为那就是所谓的驱摈。
Vinicchaye asampatte, therassāvinayaññuno; Tassa nissāraṇā vuttā, yā sā nissāraṇāti hi.
对于想要受达上的人来说,这就是“来”的召请。
也通过伍波萨他的方式,也通过自恣的方式。
Upasampadāpekkhassa, āgacchosāraṇāti sā; Uposathavasenāpi, pavāraṇavasenapi.
Ñattiyā ṭhapitattā hi, ñattikammānime duve; ‘‘Upasampadāpekkhañhi, anusāseyyaha’’nti ca.
我将向名为某某的比丘询问律——
如是等类所行之仪,即是白告与公推。
‘‘Itthannāmamahaṃ bhikkhuṃ, puccheyyaṃ vinaya’’nti ca; Evamādipavattā hi, edisā ñatti sammuti.
把舍弃衣等物品的给予,称为“布施”。
对诸罪的接受,就叫做“接受”。
Nissaṭṭhacīvarādīnaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati; Āpattīnaṃ paṭiggāho, ‘‘paṭiggāho’’ti vuccati.
“做完这个伍波萨他后,我会在适当的时候邀请自恣。”
Paccukkaḍḍhanatā nāma, pavārukkaḍḍhanā matā; ‘‘Imaṃ uposathaṃ katvā, kāle pavārayāmi’’ti.
在草席事中,最先只有一次告白,其余的是告白加一次表决。
这就是甘马的特征,单白有九处。
Tiṇavatthārake sabba-paṭhamā ñatti cetarā; Kammalakkhaṇametanti, nava ṭhānāni ñattiyā.
白二甘马行于七事:
摈出、收摄、听许、授与僧物。
Ñattidutiyakammampi, satta ṭhānāni gacchati; Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānameva ca.
举出、宣说与业相,斯为第七;
翻钵等事,则谓摈出与复位。
Uddhāraṃ desanaṃ kamma-lakkhaṇaṃ pana sattamaṃ; Pattanikkujjanādī tu, nissārosāraṇā matā.
所谓共许,就是界区等,它被认为是十五种。
把咖提那衣布施出去,把亡者衣布施出去。
Sammuti nāma sīmādi, sā pañcadasadhā matā; Dānaṃ kathinavatthassa, dānaṃ matakavāsaso.
咖提那衣期内之舍除,是名舍除;
此乃对库提瓦图与精舍地基之开示。
Kathinassantarubbhāro, ‘‘ubbhāro’’ti pavuccati; Desanā kuṭivatthussa, vihārassa ca vatthuno.
在以草覆地中,以及在归咎愚痴等事情上,
在这里,以甘马语为准,甘马的特相被认定。
Tiṇavatthārakamme ca, mohāropanatādisu; Kammavācāvasenettha, kammalakkhaṇatā matā.
就这样,以白二甘马为基础的这七种已经宣说。
同样,白四甘马也适用于七种情形。
Iti ñattidutiyassa, ime satta pakāsitā; Tathā ñatticatutthampi, satta ṭhānāni gacchati.
驱除、摄受、共许、布施、制止;
还有谏诤,这是第七项业相。
Nissāraṇamathosāraṃ, sammutiṃ dānaniggahaṃ; Samanubhāsanañceva, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.
七种呵责等甘马的施行;
摈出与止息,被认为是它们的还纳。
Sattannaṃ tajjanādīnaṃ, kammānaṃ karaṇaṃ pana; Nissāraṇātha passaddhi, tesaṃ osāraṇā matā.
比丘尼之教诫,宣说为“听许”;
别住与敬悦之授与,名为“施”。
Ovādo bhikkhunīnaṃ tu, sammutīti pakāsitā; Mānattaparivāsānaṃ, dānaṃ ‘‘dāna’’nti vuccati.
再者,根本的收回,被称为“压制”;
随顺被举罪者的人,有八种,直到第三次。
Puna mūlāpaṭikkasso, ‘‘niggaho’’ti pavuccati; Ukkhittassānuvattikā, aṭṭha yāvatatīyakā.
阿利塔与参达咖离,此等十有一人;
彼等情状当了知,由十一番交相谏诫。
Ariṭṭho caṇḍakāḷī ca, ekādasa bhavantime; Imesaṃ tu vasā ñeyyā, dasekā samanubhāsanā.
授戒甘马,以及被称为出罪的甘马;
这在白四甘马中则是第七业相。
Upasampadakammañca, kammamabbhānasaññitaṃ; Idaṃ ñatticatutthe tu, sattamaṃ kammalakkhaṇaṃ.
先请示(征询同意)之后,才可以做求听甘马。
不能以第二(白)或第四(白)来作。
Apalokanakammañcā-paloketvāva kāraye; Ñattiyā dutiyenāpi, catutthena na kāraye.
白二甘马之事,没有一件是轻微的。
对诸应作之事予以告白后,一切共许才得以成立。
Ñattidutiyakammāni, lahukānatthi kānici; Kātabbānapaloketvā, sabbā sammutiyo siyuṃ.
其余诸事,若仅以告白(apalokana)而行,则不合律仪;
当依如上所说之方式,以相应之程序而作。
Sesāni apaloketvā, kātuṃ pana na vaṭṭati; Yathāvuttanayeneva, tena teneva kāraye.
由事、由白、由告宣、由界、由僧众——
五种甘马过失已宣说。
Vatthuto ñattito ceva, anussāvanasīmato; Parisatoti pañceva, kammadosā pakāsitā.
该当面做的事,他却背着做;
那个业因基础有缺陷,这就被称为非法。
Sammukhākaraṇīyaṃ yaṃ, taṃ karoti asammukhā; Kammaṃ vatthuvipannaṃ taṃ, adhammanti pavuccati.
Asammukhākaraṇīyāni, aṭṭheva ca bhavanti hi; Pattanikkujjanañceva, pattassukkujjanampi ca.
公开宣告的甘马,以及有学共许和疯狂者共许;
不礼敬、梵罚、遣使受具足戒。
Pakāsanīyakammañca , sekkhaummattasammuti; Avandiyo tathā brahma-daṇḍo dūtūpasampadā.
除此八者,其余一切业,
皆应现前而作;善逝如是宣说。
Imānaṭṭha ṭhapetvāna, sesāni pana sabbaso; Sammukhākaraṇīyāni, kammāni sugatobravi.
依白唯有五,以失坏门立;
不执取事,亦不执取僧或人。
Ñattito pana pañceva, vipajjananayā matā; Na parāmasati vatthuñca, saṅghaṃ puggalameva vā.
不执取单白,或者将单白放在后面;
诸业以五因而败坏,仅仅因为单白(提案)。
Na parāmasati ñattiṃ vā, pacchā ñattiṃ ṭhapeti vā; Pañcahetehi kammāni, ñattitova vipajjare.
由于表白,五种甘马过失被揭示出来;
不执取事相,也不执取僧团或个人。
Anussāvanato pañca, kammadosā pakāsitā; Na parāmasati vatthuṃ vā, saṅghaṃ puggalameva vā.
或漏失宣读,或于应宣之时漏失;
如是,诸甘马败坏,亦因唱白(有误)。
Hāpeti sāvanaṃ vāpi, sāvetasamayepi vā; Evaṃ pana vipajjanti, anussāvanatopi ca.
依十一界,从界而言有甘马之过;
伍波萨他之事,我已在犍度中从头到尾全部讲过了。
Ekādasahi sīmāhi, sīmato kammadosatā; Vuttā uposathe tāva, khandhake sabbaso mayā.
四人众应作甘马时,应到之人还没到;
欲也没有被提出,他们当面反对。
Catuvaggena kātabbe, kammappattā anāgatā; Chando ca na panānīto, paṭikkosanti sammukhā.
这样,具三支的过失可能取决于僧团的情况。
已经到来的具甘马资格者,以及欲,但还没有来。
Evaṃ tivaṅgiko doso, parisāya vasā siyā; Āgatā kammapattā ca, chando ca na panāgato.
在第二组四组中,当面反对。
已经来了的甘马参与者,连同欲也一并被带来了。
Sammukhā paṭisedhenti, dutiye catuvaggike; Āgatā kammapattā ca, chandopi ca samāhaṭo.
此中唯有反对,于第三四人组;
五人等组亦然,三类僧团中亦尔。
Paṭikkosova etthatthi, tatiye catuvaggike; Evaṃ pañcādivaggesu, saṅghesu tividhesupi.
会有四种过失,因僧众之故而成十种、两种;
如此,业于此以十二种方式败坏。
Catutthikā siyuṃ dosā, dasa dve parisāvasā; Evaṃ dvādasadhā ettha, kammāni hi vipajjare.
十六随行众之随行,汝等当恭敬谛听;
我今宣说微细问难,及诸隐微深奥之义。
Soḷasaparivārassa , parivārassa sādarā; Suṇātha nipuṇe pañhe, gūḷhatthe bhaṇato mama.
白天犯戒,夜里不犯;只在夜里犯戒,白天不犯。
那么,接受的人是怎样接受的?不接受的人又是怎样不接受的?
Divāpajjati no rattiṃ, rattiṃyeva ca no divā; Kathañca paṭiggaṇhanto, na gaṇhanto kathaṃ pana.
断者得罪,不断者亦然;
覆藏之比丘同得斯罪,不覆藏之比丘无罪。
Chindantassa siyāpatti, tathevāchindatopi ca; Chādentassa tathāpatti-na chādentassa bhikkhuno.
已得等至之比丘,何者为罪?
未得等至者,彼之此罪究竟云何?
Kā cāpatti samāpatti-lābhinoyeva bhikkhuno; Asamāpattilābhissa, kā ca nāmassa sā bhave.
说真实语者是重罪,说虚妄语者或许是罪。
说真话犯轻罪,说妄语犯重罪。
Garukaṃ bhaṇato saccaṃ, alikaṃ bhaṇato siyuṃ; Lahuṃ saccaṃ bhaṇantassa, musā ca bhaṇato garuṃ.
进入园子的时候就犯戒,而不是出来的时候。
出去的时候才有罪,进去的时候则没有。
Pavisanto ca ārāmaṃ, āpajjati na nikkhamaṃ; Nikkhamantova āpatti, na ceva pavisaṃ pana;
正在受持与不受持;
不执取的人,其实也是在执取;
即使布施,也可能带有过失;不布施,也可能带有过失。
即使这样做,做者[有罪],不做者亦有罪。
Samādiyanto asamādiyanto; Anādiyantopi ca ādiyanto; Dento adentopi siyā sadoso; Tathā karontopi ca no karonto.
佩戴的人会犯,不佩戴的人也一样会犯。
两人的母亲和父亲是同一个,这怎么可能?请你告诉我。
Āpajjati ca dhārento, adhārento tatheva ca; Dvinnaṃ mātā pitā sāva, kathaṃ hoti? Bhaṇāhi me.
双性人(兼具男女特征者)以自身受孕;
她能让别人怀孕,因此她既是母亲也是父亲。
Ubhatobyañjanā itthī, gabbhaṃ gaṇhāti attanā; Gaṇhāpeti paraṃ gabbhaṃ, tasmā mātāpitā ca sā.
不管是在村子里,还是在树林野外,凡是别人所拥有的物品,
不以盗窃方式取走它,怎么会犯巴拉基格呢?
Gāme vā yadi vāraññe, yaṃ paresaṃ mamāyitaṃ; Na harantova taṃ theyyā, kathaṃ pārājiko bhave;
这个人就是盗住者,是依形相共住之盗者。
不拿别人的东西,因此成为失败者。
Theyyasaṃvāsako eso, liṅgasaṃvāsathenako; Parabhaṇḍaṃ agaṇhanto, tena hoti parājito.
比丘对美貌女人起了贪染之心,不能自我约束;
即使已经和她做了行淫的事,他怎么会不犯巴拉基格呢?
Nāriṃ rūpavatiṃ bhikkhu, rattacitto asaññato; Methunaṃ tāya katvāpi, na so pārājiko kathaṃ;
他在梦里见到一个女人,像天女一样。
即使跟她发生了性关系,也不会成立(巴拉基格)。
Accharāsadisaṃ nāriṃ, supinantena passati; Tāya methunasaṃyoge, katepi na bhavissati.
比丘在屋外,女人进了内室;
屋舍没有孔隙,怎么可能从交媾中退堕?
Bahiddhā gehato bhikkhu, itthī gabbhantaraṃ gatā; Chiddaṃ gehassa nevatthi, kathaṃ methunato cuto;
在卧室里与女人行淫欲之事;
仅仅因为铺了坐具之类的方式,就成了败者。
Antodussakuṭiṭṭhena, mātugāmena methunaṃ; Santhatādivaseneva, katvā hoti parājito.
在经和律里面,在犍度以及随顺法里;
在一切方面都善巧的智者,他们宣说这些问题。
Sutte ca vinayeyeva, khandhake sānulomike; Sabbattha nipuṇā dhīrā, ime pañhe bhaṇanti te.
欲求通达善巧者,于犍度、附随及随顺律,
当生恭敬。
Khandhake parivāre ca, vinaye sānulomike; Ādaro karaṇīyova, paṭubhāvaṃ panicchitā.
杂项抉择论
Pakiṇṇakavinicchayakathā
凡树叶所成之伞,内外周身,
皆不應以五色之線縫綴。
Chattaṃ paṇṇamayaṃ kiñci, bahi anto ca sabbaso; Pañcavaṇṇena suttena, sibbituṃ na ca vaṭṭati.
剪成半月形,或在叶子上剪出摩羯鱼牙齿的形状;
壶形或猛兽形,以及杖上的刻画,都不可以。
Chindituṃ aḍḍhacandaṃ vā, paṇṇe makaradantakaṃ; Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā daṇḍe na vaṭṭati.
以单色线缝制伞盖,允许;
为牢固,将五色线编成网笼绑上,亦允许。
Sibbituṃ ekavaṇṇena, chattaṃ suttena vaṭṭati; Thiratthaṃ, pañcavaṇṇānaṃ, pañjaraṃ vā vinandhituṃ.
Ghaṭakaṃ vāḷarūpaṃ vā, lekhā vā pana kevalā; Bhinditvā vāpi ghaṃsitvā, dhāretuṃ pana vaṭṭati.
在杖头上做成蛇冠的形状,是允许的。
刻好线条之后,用来做绑缚是可以的。
Ahichattakasaṇṭhānaṃ, daṇḍabundamhi vaṭṭati; Ukkiritvā katā lekhā, bandhanatthāya vaṭṭati.
种种色线为严饰,缝作僧衣不应理;
如百足虫等模样,如是缝制亦非宜。
Nānāvaṇṇehi suttehi, maṇḍanatthāya cīvaraṃ; Samaṃ satapadādīnaṃ, sibbituṃ na ca vaṭṭati.
在钵的边缘,或者在钵口上,同样如此。
把线编成辫状,或者做成链状,这样做的人就犯恶作。
Pattassa pariyante vā, tathā pattamukhepi vā; Veṇiṃ saṅkhalikaṃ vāpi, karoto hoti dukkaṭaṃ.
也制作有结的绳索、带子,以及八角形等样式;
在那里,他们又制作锏棒之形、锤子之类。
Paṭṭampi gaṇṭhipāsānaṃ, aṭṭhakoṇādikaṃvidhiṃ; Tatthagghiyagadārūpaṃ, muggarādiṃ karonti ca.
此处,竖起蟹眼状之物,则非所宜;
此处,线状与珠状(标记)亦说为极难辨认。
Tattha kakkaṭakakkhīni, uṭṭhāpenti na vaṭṭati; Suttā ca piḷakā tattha, duviññeyyāva dīpitā.
如纽结带与布片,四角而转;
于衣角处之线,当断于染色衣。
Catukoṇāva vaṭṭanti, gaṇṭhipāsakapaṭṭakā; Kaṇṇakoṇesu suttāni, ratte chindeyya cīvare.
比丘不得在袈裟上自作或教他作针线纹饰,
或其他任何种种(装饰)变化。
Sūcikammavikāraṃ vā, aññaṃ vā pana kiñcipi; Cīvare bhikkhunā kātuṃ, kārāpetuṃ na vaṭṭati.
若那比丘把衣投入;
在米汁、面粉、碱水、泥浆等东西里,
极度渴求衣物色泽光洁滑美,
他仍然没有从恶作中解脱。
Yo ca pakkhipati bhikkhu cīvaraṃ; Kañjipiṭṭhakhaliallikādisu; Vaṇṇamaṭṭhamabhipatthayaṃ paraṃ; Tassa natthi pana mutti dukkaṭā.
针、手、垢等之作者,及作衣时,
如是染污时,为洗涤故,实宜。
Sūcihatthamalādīnaṃ , karaṇe cīvarassa ca; Tathā kiliṭṭhakāle ca, dhovanatthaṃ tu vaṭṭati.
不过在染衣的时候,不管是香、油,还是紫胶,
比丘也不应把任何东西放进那里。
Rajane pana gandhaṃ vā, telaṃ vā lākhameva vā; Kiñci pakkhipituṃ tattha, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
以螺贝、宝珠或其他任何东西,都不应敲击僧衣;
也不应在槽具中搓揉。
Saṅkhena maṇinā vāpi, aññenapi ca kenaci; Cīvaraṃ na ca ghaṭṭeyya, ghaṃsitabbaṃ na doṇiyā.
把衣放入槽中之后,也不应该用拳头去碰触它;
用手稍微拍打一下染色之物,仅用手就可以了。
Cīvaraṃ doṇiyaṃ katvā, nāpi ghaṭṭeyya muṭṭhinā; Rattaṃ paharituṃ kiñci, hattheheva ca vaṭṭati.
至于有纽结的地方,刻字或疖子都不合适;
或者因为点滴变形,或者因为边缘破损。
Gaṇṭhike pana lekhā vā, piḷakā vā na vaṭṭati; Kappabinduvikāro vā, pāḷikaṇṇikabhedato.
Thālakassa ca pattassa, bahi antopi vā pana; Āraggena katā lekhā, na ca vaṭṭati kācipi.
就算说“我们要把它做成宝石色”,也不该这样去做。
Āropetvā bhamaṃ pattaṃ, majjitvā ce pacanti ca; ‘‘Maṇivaṇṇaṃ karissāma’’, iti kātuṃ na vaṭṭati.
在钵圈上,不适合做任何墙壁装饰。
在那里,制作摩羯鱼齿纹并无任何过失。
Pattamaṇḍalake kiñci, bhittikammaṃ na vaṭṭati; Na doso koci tatthassa, kātuṃ makaradantakaṃ.
法事伞盖上,不允许有任何刻线。
或者将那放置于伞腹,而把刻线画在伞口边缘。
Na dhammakaraṇacchatte, lekhā kācipi vaṭṭati; Kucchiyaṃ vā ṭhapetvā taṃ, lekhaṃ tu mukhavaṭṭiyaṃ.
或将线搓成双股,随处捶打令其匀实;
为饰腰带而作此者,比丘用之则不相应。
Suttaṃ vā diguṇaṃ katvā, koṭṭenti ca tahiṃ tahiṃ; Kāyabandhanasobhatthaṃ, taṃ na vaṭṭati bhikkhuno.
在穗端处,为了牢固,在两端是允许的。
花环编织、藤蔓编织和彩绘装饰,都不允许。
Dasāmukhe daḷhatthāya, dvīsu antesu vaṭṭati; Mālākammalatākamma-cittikampi na vaṭṭati.
在那里把眼睛展示出来之后,敲击的时候还有什么好说的呢?
在这里,也不应该把螃蟹的眼睛弄出来。
Akkhīni tattha dassetvā, koṭṭite pana kā kathā; Kakkaṭakkhīni vā tattha, uṭṭhāpetuṃ na vaṭṭati.
水瓶之形,水蛇之首,乃至摩伽罗之口;
凡诸变形异相,于十面处皆不合用。
Ghaṭaṃ deḍḍubhasīsaṃ vā, makarassa mukhampi vā; Vikārarūpaṃ yaṃ kiñci, na vaṭṭati dasāmukhe.
或如鱼刺之挺直,或如薄板之光洁;
塑成枣椰树叶之形,捶打即成,堪可受用。
Ujukaṃ macchakaṇṭaṃ vā, maṭṭhaṃ vā pana paṭṭikaṃ; Khajjūripattakākāraṃ, katvā vaṭṭati koṭṭitaṃ.
所谓板带和猪肠带,是两种系身的腰带。
绳带、布条等,全都是跟它相配的东西。
Paṭṭikā sūkarantanti, duvidhaṃ kāyabandhanaṃ; Rajjukā dussapaṭṭādi, sabbaṃ tassānulomikaṃ.
腰鼓、柔音琴、德杜布鼓与葫芦琴;
诸弦不合(奏),前者当为双穗。
Murajaṃ maddavīṇañca, deḍḍubhañca kalābukaṃ; Rajjuyo na ca vaṭṭanti, purimā dvedasā siyuṃ.
带梢之形有十种,于腰带处已宣说;
一种、二种、三种或四种,可用,过此则非。
Dasā pāmaṅgasaṇṭhānā, niddiṭṭhā kāyabandhane; Ekā dviticatasso vā, vaṭṭanti na tato paraṃ.
牟尼说,单绳做成的腰带。
那种腰链形状的东西,哪怕只有一条也不允许。
Ekarajjumayaṃ vuttaṃ, muninā kāyabandhanaṃ; Tañca pāmaṅgasaṇṭhānaṃ, ekampi ca na vaṭṭati.
将许多绳子合成一股,用一根绳子不间断地缠绕;
缠好之后,就适合用来捆缚了。
Rajjuke ekato katvā, bahū ekāya rajjuyā; Nirantarañhi veṭhetvā, kataṃ vaṭṭati bandhituṃ.
象牙、木、角、骨、铁、竹、苇、云母所成;
漆、螺、线、果所作,斯名扣针。
Dantakaṭṭhavisāṇaṭṭhi-lohaveḷunaḷabbhavā; Jatusaṅkhamayāsutta-phalajā vidhakā matā.
在系腰带的规定方面,变通做法也是不允许的。
在每一个地方,仅仅划一条分界线就可以了。
Kāyabandhanavidhepi, vikāro na ca vaṭṭati; Tattha tattha pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati.
花缦藤纹相严饰,种种形色尽斑斓;
取悦世人眼药筒,于诸比丘非所宜。
Mālākammalatākamma-nānārūpavicittitā ; Na ca vaṭṭati bhikkhūnaṃ, añjanī janarañjanī.
而像那样的东西,打磨之后,或者用线缠起来;
比丘受用时,不存在任何过失。
Tādisaṃ pana ghaṃsitvā, veṭhetvā suttakena vā; Vaḷañjantassa bhikkhussa, na doso koci vijjati.
或圆或方或八角形,眼药盒;
被规定为“合宜”者,若外观光洁则不合宜。
Vaṭṭā vā caturassā vā, aṭṭhaṃsā vāpi añjanī; Vaṭṭatevāti niddiṭṭhā, vaṇṇamaṭṭhā na vaṭṭati.
纵以种种颜色的线,在眼药棒和眼药盒上作画,
也是不合适的。
Tathāñjanisalākāpi , añjanithavikāya ca; Nānāvaṇṇehi suttehi, cittakammaṃ na vaṭṭati.
以单色线,任以何法缝衣片;
凡所缝者,皆适于受用之人。
Ekavaṇṇena suttena, sipāṭiṃ yena kenaci; Yaṃ kiñci pana sibbetvā, vaḷañjantassa vaṭṭati.
无论是水瓮、小罐、剪刀或锥刺,
比丘若存放任何一物,皆不合宜。
Maṇikaṃ piḷakaṃ vāpi, pipphale ārakaṇṭake; Ṭhapetuṃ pana yaṃ kiñci, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
在木杖上只是画一条界线,也是可以的。
把指甲弄弯之后再剪,确实是允许的。
Daṇḍakepi pariccheda-lekhāmattaṃ tu vaṭṭati; Valitvā ca nakhacchedaṃ, karontīti hi vaṭṭati.
在上方的取火钻木板上,或者在弓上、投石杖上;
花鬘制作等任何一种,以及彩绘装饰,都不允许。
Uttarāraṇiyaṃ vāpi, dhanuke pelladaṇḍake; Mālākammādi yaṃ kiñci, vaṇṇamaṭṭhaṃ na vaṭṭati.
夹齿木之镊钳,及裁截之利刃;
两侧皆宜以铁绑缚。
Saṇḍāse dantakaṭṭhānaṃ, tathā chedanavāsiyā; Dvīsu passesu lohena, bandhituṃ pana vaṭṭati.
同样,在剃刀柄上也不允许做彩绘装饰;
圆形的线条则是允许的,在下方一条或两条都可以。
Tathā kattaradaṇḍepi, cittakammaṃ na vaṭṭati; Vaṭṭalekhāva vaṭṭanti, ekā vā dvepi heṭṭhato.
在兽角上、在管状物上,或者同样在阿曼达萨拉咖上,也是如此。
在油容器上,凡彩色打磨平整的才合适。
Visāṇe nāḷiyaṃ vāpi, tathevāmaṇḍasārake; Telabhājanake sabbaṃ, vaṇṇamaṭṭhaṃ tu vaṭṭati.
在饮水用的瓢里,在盛染料的槽里;
在水罐上、在木板凳上,也在环形支架等物件上。
Pānīyassa uḷuṅkepi, doṇiyaṃ rajanassapi; Ghaṭe phalakapīṭhepi, valayādhārakādike.
钵盖、棕榈扇与扇子,
拭足之布,以及扫帚,亦复如是。
Tathā pattapidhāne ca, tālavaṇṭe ca bījane; Pādapuñchaniyaṃ vāpi, sammuñjaniyameva ca.
床、地铺、椅座、褥垫与枕上,
花饰等类彩纹,一切悉皆合宜。
Mañce bhūmatthare pīṭhe, bhisibimbohanesu ca; Mālākammādikaṃ cittaṃ, sabbameva ca vaṭṭati.
种种宝成之柱、门扇、门户与墙壁,
此住处已蒙开许;涂彩设色,更何须言。
Nānāmaṇimayatthambha-kavāṭadvārabhittikaṃ ; Senāsanamanuññātaṃ, kā kathā vaṇṇamaṭṭhake.
装有金色门与门扇的;
以黄金和种种宝石铺成的墙壁与地面;
没有任何一样东西是该被禁止的。
任何住处都适用。
Sovaṇṇiyaṃ dvārakavāṭabaddhaṃ; Suvaṇṇanānāmaṇibhittibhūmiṃ; Na kiñci ekampi nisedhanīyaṃ; Senāsanaṃ vaṭṭati sabbameva.
不应对佛、法、僧加以戏弄。
像哑戒这一类的外道苦行戒,都不应该受持。
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, na uddissa davaṃ kare; Mūgabbatādikaṃ neva, gaṇheyya titthiyabbataṃ.
不应显露身体、密处或大腿;
但对比丘尼们,也不应该用水等(浇淋)她们。
Kāyaṃ vā aṅgajātaṃ vā, ūruṃ vā na tu dassaye; Bhikkhunīnaṃ tu tā vāpi, na siñce udakādinā.
如果在一处度过雨安居,却到另一处去领取份利;
恶作罪须重新给予,即使衣领已磨损或破败。
Vassamaññattha vuṭṭho ce, bhāgamaññattha gaṇhati; Dukkaṭaṃ puna dātabbaṃ, gīvā naṭṭhepi jajjare.
如果他被那些比丘劝诫后,还是不肯交出,
当他们放弃索求时,就该按物品价值来治罪。
Codito so sace tehi, bhikkhūhi na dadeyyataṃ; Dhuranikkhepane tesaṃ, bhaṇḍaggheneva kāraye.
接受不如法的物品,做此事者犯恶作。
用嬉戏的心投掷石块,也逃不掉恶作。
Akappiyasamādānaṃ, karoto hoti dukkaṭaṃ; Davā silaṃ pavijjhanto, dukkaṭā na ca muccati.
在家人守护的布施物,拿的人没有任何过失;
已经讲了僧团和塔庙所属之物的限定方式。
Gihīgopakadānasmiṃ, na doso koci gaṇhato; Paricchedanayo vutto, saṅghacetiyasantake.
人挽之车、手推之舆,
乃至肩舁之轿,病者皆得乘之。
Yānaṃ purisasaṃyuttaṃ, hatthavaṭṭakameva vā; Pāṭaṅkiñca gilānassa, vaṭṭatevābhirūhituṃ.
也不该和比丘尼一起约定任何事情;
比丘因贪欲,对比丘尼示好,犯恶作。
Na ca bhikkhuniyā saddhiṃ, sampayojeyya kiñcipi; Dukkaṭaṃ bhikkhuniṃ rāgā, obhāsentassa bhikkhuno.
3086这一段只有编号,没有可翻译的巴利文内容。
3086.
比丘确实不应为比丘尼诵巴帝摩卡。
如果接受了她们的罪,就犯恶作。
Bhikkhunīnaṃ have bhikkhu, pātimokkhaṃ na uddise; Āpattiṃ vā sace tāsaṃ, paṭiggaṇheyya dukkaṭaṃ.
为自受用而受得之物,
未及自用便转赠他人者,犯恶作。
Attano paribhogatthaṃ, dinnamaññassa kassaci; Paribhogamakatvāva, dadato pana dukkaṭaṃ.
如果全是不适宜的,那把它们全部去掉也是可以的。
或者取最好的东西来布施,这个做法在钵等物品上也一样适用。
Asappāyaṃ sace sabbaṃ, apanetumpi vaṭṭati; Aggaṃ gahetvā dātuṃ vā, pattādīsupyayaṃ nayo.
五群比丘的具足戒、带革履的革鞋,
在中间地区,皮褥和常洗浴都不允许。
Pañcavaggūpasampadā , guṇaṅguṇaupāhanā; Cammatthāro dhuvanhānaṃ, majjhadese na vaṭṭati.
在狭窄处的周围,刀术两指宽。
世尊也禁止在隐密处做灌肠疗法。
Sambādhassa ca sāmantā, satthakammaṃ duvaṅgulā; Vāritaṃ, vatthikammampi, sambādheyeva satthunā.
阿朱咖等叶,或盐入热粥;
为煮熟而投,搅之则不宜。
Paṇṇāni ajjukādīnaṃ, loṇaṃ vā uṇhayāguyā; Pakkhipitvāna pākatthaṃ, cāletuṃ na ca vaṭṭati.
如果为了拉拢他人的徒众而奉承他,就犯恶作。
在这里,要说明它的过患,才是合适的。
Sace parisamaññassa, upaḷāleti dukkaṭaṃ; Tattha cādīnavaṃ tassa, vattuṃ pana ca vaṭṭati.
就像用粪尿涂满全身之后,再去洗澡一样;
依靠所造的破戒行为而住,你就是这样。
‘‘Makkhanaṃ gūthamuttehi, gatena nhāyituṃ viya; Kataṃ nissāya dussīlaṃ, tayā viharatā’’ti ca.
在斋堂和粥堂,在村内和街道上;
在黑暗中不留意者,以及独自转身而忙碌者。
Bhattagge yāgupāne ca, antogāme ca vīthiyaṃ; Andhakāre anāvajjo, ekāvatto ca byāvaṭo.
躺卧、进食,或大小便时;
对十三种人的礼敬,以不合宜故,被禁止。
Sutto khādañca bhuñjanto, vaccaṃ muttampi vā karaṃ; Vandanā terasannaṃ tu, ayuttatthena vāritā.
没穿衣服的人、还没受具足戒的人,以及和大众分开住的人;
后来才受具足戒的人,以及被摈弃者和女人。
Naggo anupasampanno, nānāsaṃvāsakopi ca; Yo pacchā upasampanno, ukkhitto mātugāmako.
有十一种不能出家的人,还有五种犯重罪的人;
礼敬此二十二人者,说是犯恶作。
Ekādasa abhabbā ca, garukaṭṭhā ca pañcime; Vandato dukkaṭaṃ vuttaṃ, bāvīsati ca puggale.
昔已受具足戒者,异共住中称长宿;
如法说者正等觉,此三皆应受礼敬。
Yo pure upasampanno, nānāsaṃvāsavuḍḍhako; Dhammavādī ca sambuddho, vandanīyā tayo ime.
于此呵责等甘马所加之四种人,
礼敬他们也无罪,与他们共作甘马也无罪。
Tajjanādikate ettha, caturo pana puggale; Vandatopi anāpatti, tehi kammañca kubbato.
其决意,或属一人,或属二人,或唯三人;
对首发露既经宣示,过此则遮止。
Adhiṭṭhānaṃ panekassa, dvinnaṃ vā tiṇṇameva vā; Diṭṭhāvikammamuddiṭṭhaṃ, tato uddhaṃ nivāraṇaṃ.
已经见过面、结为好友,即使只是活着时互相交谈过,也算是有交情了。
已接受而心生欢喜者,信赖可能有五种。
Sandiṭṭho hoti sambhatto, jīvatālapitopi ca; Gahitattamano hoti, vissāso pañcadhā siyā.
戒的失坏、见的失坏,以及由行与命所生的失坏;
此四失坏,太阳族世尊所宣说。
Sīladiṭṭhivipatti ca, ācārājīvasambhavā; Vipattiyo catassova, vuttā ādiccabandhunā.
在这里,不可补救的,以及能导向出离的那一类;
这两种罪被说成是戒的失坏。
Tattha appaṭikammā ca, yā ca vuṭṭhānagāminī; Āpattiyo duve sīla-vipattīti pakāsitā.
边执见,以及依十事而起的见,
此即见之败坏,二种见已宣说。
Antaggāhikadiṭṭhi ca, yā diṭṭhi dasavatthukā; Ayaṃ diṭṭhivipattīti, duvidhā diṭṭhi dīpitā.
应当发露的,以及五种重罪等,
它被通达威仪者说为行败坏。
Desanāgāminikā yā ca, pañca thullaccayādikā; Vuttācāravipattīti, ācārakusalena sā.
诡诈等所行,实被示为邪命;
缘于生计之罪,说为六种。
Kuhanādippavatto hi, micchājīvoti dīpito; Ājīvapaccayāpatti, chabbidhāti pakāsitā.
以业、以见、以界而别住者有三种。
被驱逐的三种业不同住者被认为是死人。
Kammunā laddhisīmāhi, nānāsaṃvāsakā tayo; Ukkhitto tividho kamma-nānāsaṃvāsako mato.
Adhammavādipakkhasmiṃ, nisinnova vicintiyaṃ; ‘‘Dhammavādī panete’’ti, uppanne pana mānase.
名为别住者,依见而假立;
然住彼见者,坏两方僧伽甘马。
Nānāsaṃvāsako nāma, laddhiyāyaṃ pakāsito; Tatraṭṭho pana so dvinnaṃ, kammaṃ kopeti saṅghikaṃ.
已至界外者、于界异共住者、已命终者;
大仙如是宣说三种异共住者。
Bahisīmāgato sīmā-nānāsaṃvāsako mato; Nānāsaṃvāsakā evaṃ, tayo vuttā mahesinā.
命终者、未受具足戒者、异住者,此为三;
比丘中十一类不堪能者,皆应名非共住。
Cuto anupasampanno, nānāsaṃvāsakā tayo; Bhikkhūnekādasābhabbā, asaṃvāsā ime siyuṃ.
不共住者之一切,及如是堪任甘马者;
僧中癫狂等者之异议,皆不成立。
Asaṃvāsassa sabbassa, tathā kammārahassa ca; Saṅghe ummattakādīnaṃ, paṭikkhepo na rūhati.
同住一界、安住其中之普通比丘,以言语拒斥,其拒即得成立;
即于紧邻之人,此拒亦复成立。
Sasaṃvāsekasīmaṭṭha-pakatattassa bhikkhuno; Vacanena paṭikkhepo, rūhatānantarassapi.
比丘以六种行相而犯戒,
宣说五种沙门行仪、五种清净。
Bhikkhu āpajjatāpattiṃ, ākārehi panacchahi; Vuttā samaṇakappā ca, pañca, pañca visuddhiyo.
因缘、人、所依处,以及施设的方式;
违犯、犯、不犯,以及生起的方式。
Nidānaṃ puggalaṃ vatthuṃ, vidhiṃ paññattiyā pana; Vipattāpattanāpatti, samuṭṭhānanayampi ca.
应呵责的业、行为与想,以及心的指令方式;
同样,支分的规则,以及受和善等三法。
Vajjakammakriyāsaññā, cittāṇattividhiṃ pana; Tathevaṅgavidhānañca, vedanā kusalattikaṃ.
Sattarasavidhaṃ etaṃ, dassetvā lakkhaṇaṃ budho; Sikkhāpadesu yojeyya, tattha tattha yathārahaṃ.
在这里,因缘是毗舍离,同样还有王舍城。
舍卫城、阿罗毗、憍赏弥,以及释迦族和跋伽族的地方,都已宣说。
Nidānaṃ tattha vesālī, tathā rājagahaṃ puraṃ; Sāvatthāḷavi kosambī, sakkabhaggā pakāsitā.
毗舍离处宣说十部,王舍城中二十一部;
舍卫城则六百减三,凡五百九十七部。
Dasa vesāliyā vuttā, ekavīsaṃ giribbaje; Satāni hi cha ūnāni, tīṇi sāvatthiyā siyuṃ.
有六条是在阿利弗说的,八条是在憍赏弥制定的;
八条在释迦族中制定,三条在跋迦族中宣说。
Cha panāḷaviyaṃ vuttā, aṭṭha kosambiyaṃ katā; Aṭṭha sakkesu paññattā, tayo bhagge pakāsitā.
宣说二十三种类;苏丁那与达尼耶等
比丘巴帝摩卡中,是为初犯者。
Tevīsatividhā vuttā, sudinnadhaniyādayo; Bhikkhūnaṃ pātimokkhasmiṃ, ādikammikapuggalā.
对于比丘尼来说,在帕提莫克中,最初犯戒的人也是如此;
偷兰难陀等七人,他们全部加起来是三十人。
Bhikkhunīnaṃ tathā pāti-mokkhasmiṃ ādikammikā; Thullanandādayo satta, sabbe tiṃsa bhavanti te.
这棵树有三个根,九片叶子,
二芽、七果、六花;
了知者,他了知那有二源、二枝的。
他了知它完全只是施设。
Taruṃ timūlaṃ navapattamenaṃ; Dvayaṅkuraṃ sattaphalaṃ chapupphaṃ; Jānāti yo dvippabhavaṃ dvisākhaṃ; Jānāti paññattimasesato so.
如是,此乃无上决断,
词义甘美,无所杂乱;凡……者
他诵读、听闻,也向人询问;
在判决中,像优波离那样善于抉择。
Iti paramamimaṃ vinicchayaṃ; Madhurapadatthamanākulaṃ tu yo; Paṭhati suṇati pucchate ca so; Bhavatupālisamo vinicchaye.
业处修习方法论
Kammaṭṭhānabhāvanāvidhānakathā
在首要的别解脱律仪中,在通向解脱的入口处;
在说到“一切苦的灭尽”时,其余三者也同样已经说到了。
Pāmokkhe pātimokkhasmiṃ, mukhe mokkhappavesane; Sabbadukkhakkhaye vutte, vuttamevitarattayaṃ.
明白了这四种戒,并安住于其中;
再修习定之后,就通过慧而得到解脱。
Idaṃ catubbidhaṃ sīlaṃ, ñatvā tattha patiṭṭhito; Samādhiṃ puna bhāvetvā, paññāya parimuccati.
十随念已说,遍和十不净;
四种无量心,以及同样地,诸无色(定),后两类(一想一差别,即食厌想与四界差别)。
Dasānussatiyo vuttā, kasiṇā ca dasāsubhā; Catasso appamaññāyo, tathāruppā paradvayaṃ.
如是,此四十种业处皆已宣说;
此乃意生者(魔罗)之要害。
Iccevaṃ pana sabbampi, cattālīsavidhaṃ siyā; Kammaṭṭhānaṃ samuddiṭṭhaṃ, mammaṭṭhānaṃ manobhuno.
还有近行定与安止定,以及禅那的种种差别和超越。
以及从增长与不增长,还有从所缘与地。
Upacārappanāto ca, jhānabhedā atikkamā; Vaḍḍhanāvaḍḍhanā cāpi, tathārammaṇabhūmito.
以执取为缘而更增,随顺所行亦复然;
此中差别,具慧者应知。
Gahaṇā paccayā bhiyyo, tathā cariyānukūlato; Viseso ayametesu, viññātabbo vibhāvinā.
八随念、食厌想与界差别,此等名为引生近行定者;
其余三十,则说为能引禅那之法。
Aṭṭhānussatiyo saññā-vavatthānañca tatthime; Upacāravahā, sesā, tiṃsa jhānavahā matā.
3132(原文仅为编号,无对应巴利文内容可译)
3132.
在这其中,不净观和身至念属于初禅。
入出息念和诸遍,这些属于四种禅那。
Paṭhamajjhānikā tattha, asubhā kāyagatāsati; Ānāpānañca kasiṇā, catukkajjhānikā ime.
三种无量能得三禅,最后的无量则不然。
四种无色定也被认为是属于第四禅那的。
Tikajjhānāni tissova, appamaññātha pacchimā; Cattāropi ca āruppā, catutthajjhānikā matā.
超越有两种说法:从禅支和从所缘来说。
在四禅与三禅的禅那中,被认为超越了禅支。
Atikkamo dvidhā vutto, aṅgārammaṇatopi ca; Catukkatikajhānesu, aṅgātikkamatā matā.
第四无量也可能通过超越支分而产生;
无色定则是超越了所缘之后才生起的。
Catutthā appamaññāpi, aṅgātikkamato siyā; Ārammaṇamatikkamma, āruppā pana jāyare.
在这里,瑜伽修行者应当修习十种遍处;
至于其余的一切,也同样都不应该让它增长。
Kasiṇāni dasevettha, vaḍḍhetabbāni yoginā; Sesaṃ pana ca sabbampi, na vaḍḍhetabbameva taṃ.
在这其中,以相为所缘的,是十遍和十不净。
身至念,以及入出息念,这些一共二十二种。
Nimittārammaṇā tattha, kasiṇā ca dasāsubhā; Kāye satānāpānañca, bāvīsati bhavantime.
其余八种随念、想、界差别。
识无边处与非想非非想处,此二者(等)为十二种有行境。
Sesānussatiyo aṭṭha, saññā dhātuvavatthanaṃ; Viññāṇaṃ nevasaññā ca, dasa dve bhāvagocarā.
四种无量心,以及两种无色界心;
这些法已被详细区分,六种是不可说境的范畴。
Catasso appamaññāyo, dve ca āruppamānasā; Ime dhammā viniddiṭṭhā, cha navattabbagocarā.
十种不净想、厌逆想与身至念,
于诸天中不现起;依地而说,唯此十二。
Dasāsubhā paṭikkūla-saññā kāyagatāsati; Devesu na pavattanti, dvādasevāti bhūmito.
彼十二种,更添入出息念,
合为十三,梵天界中皆不受生。
Tāni dvādasa bhiyyo ca, ānāpānasatīpi ca; Sabbaso terasa vāpi, brahmaloke na jāyare.
除了四种无色(果心),据说(它们)生于无色界;
其余则皆不生于彼,一切(欲界、色界心)唯生于人间。
Ṭhapetvā caturāruppe, arūpāvacare kira; Aññe pana na jāyanti, sabbe jāyanti mānuse.
舍弃第四遍,以及诸遍与十不净;
唯以眼见即应取,彼等生于前行分。
Catutthaṃ kasiṇaṃ hitvā, kasiṇā ca dasāsubhā; Diṭṭheneva gahetabbā, pubbabhāge bhavanti te.
入出息也可通过所触而触及,皮之五法也可通过所见而触及。
风界靠所见和所触来把握,而这里其余的部分则靠所闻来把握。
Ānāpānañca phuṭṭhena, diṭṭhena tacapañcakaṃ; Māluto diṭṭhaphuṭṭhena, sutena cettha sesakaṃ.
此中,除虚空遍外,其余九遍
生起初无色界心之缘。
Ākāsakasiṇañcettha, ṭhapetvā kasiṇā nava; Paṭhamāruppacittassa, paccayā pana jāyare.
十种遍处皆为神通之所依,
三种无量亦是第四禅之缘。
Bhavanti hi abhiññāṇaṃ, kasiṇāni dasāpi ca; Tissopi appamaññāyo, catutthassa tu paccayā.
下下之无色,为后后之缘;
非想非非想处,说为灭尽之缘。
Heṭṭhimaheṭṭhimāruppaṃ, parassa ca parassa ca; Nevasaññā nirodhassa, paccayoti pakāsitā.
Sabbe sukhavihārassa, bhavanissaraṇassa ca; Tathā bhavasukhānañca, paccayāti ca dīpitā.
应当了知十种不净观,以及身至念。
这些对贪行者来说尤其相应。
Asubhā dasa viññeyyā, tathā kāyagatāsati; Anukūlā ime rāga-caritassa visesato.
四种无量心,及青黄赤白诸显色遍;
此等业处,已说为适合嗔行者。
Catasso appamaññāyo, savaṇṇakasiṇā tathā; Anukūlā ime dosa-caritassa pakāsitā.
3151(原文缺失,无法翻译)
3151.
寻行之人与痴性者,亦复如是;
唯入出息念,宣说为相应。
Vitakkacaritassāpi, mohappakatinopi ca; Ānāpānasatekāva, sappāyāti vibhāvitā.
想与简择,及对死之寂止的念,
此四者,于慧行者说为随顺。
Saññā ceva vavatthānaṃ, maraṇūpasame sati; Paññāpakatino ete, anukūlāti dīpitā.
以随念为首之六法,称为信行者所修;
四无色与其余遍,此十皆随顺一切。
Ādianussaticchakkaṃ, saddhācaritavaṇṇitaṃ; Āruppā kasiṇā sesā, dasa sabbānurūpakā.
智者如是依类别,了知诸禅修业处;
于中随顺己行性,当取自之相应者。
Evaṃ pabhedato ñatvā, kammaṭṭhānāni paṇḍito; Cariyāyānukūlaṃ tu, tesu yaṃ attano pana.
Taṃ gahetvāna medhāvī, daḷhaṃ kalyāṇamittako; Ucchedaṃ palibodhānaṃ, katvā paṭhamameva ca.
住在与自身相应、远离过失的精舍里,
修习了初禅等禅那之后,但从一切方面(彻底地)……
Anurūpe vasantena, vihāre dosavajjite; Bhāvetvā paṭhamādīni, jhānāni pana sabbaso.
然后,具慧者从初禅等禅那出定,
辨别名色之后,断除疑惑。
Tato vuṭṭhāya sappañño, jhānamhā paṭhamādito; Nāmarūpavavatthānaṃ, katvā kaṅkhaṃ vitīriya.
十种观染等属于随烦恼,不是道。
智者这样了知:道就是观智。
Upaklese amaggoti, dasobhāsādayo pana; Maggo vipassanāñāṇaṃ, iti jānāti paṇḍito.
三者既已分别,以此即得;
三谛之界定,亦已完成。
Tiṇṇaṃ tesaṃ vavatthāne, kate ettāvatā pana; Tiṇṇaṃ pana ca saccānaṃ, vavatthānaṃ kataṃ siyā.
生灭随观智、坏灭随观智、怖畏智、过患智、厌离智;
想要解脱的智、审察随观。
Udayabbayabhaṅgā ca, bhayādīnavanibbidā; Muñcitukamyatāñāṇaṃ, paṭisaṅkhānupassanā.
行舍智和第九种随顺谛智,
这就是被宣说为“道智见”的。
Saṅkhārupekkhāñāṇañca, navamaṃ saccānulomikaṃ; Ayaṃ ‘‘paṭipadāñāṇa-dassana’’nti pakāsitā.
然后,对于种姓心,也是无间(刹那)。
把寂静作为所缘之后,智见就生起来了。
Tato gotrabhucittassa, samanantarameva ca; Santimārammaṇaṃ katvā, jāyate ñāṇadassanaṃ.
“智见清净”,这就是所要说明的智。
以反复观察为终点,它的果报随之而生。
‘‘Ñāṇadassanasuddhī’’ti, idaṃ ñāṇaṃ pakāsitaṃ; Paccavekkhaṇapariyantaṃ, phalaṃ tassānujāyate.
他正是用这个方法,一次又一次地修习;
比丘这样证得其余的道与果。
Teneva ca upāyena, bhāvento so punappunaṃ; Pāpuṇāti yathā bhikkhu, sesamaggaphalāni ca.
如是究尽通达诸法已,
摧毁一切不善无残余。
他已经让三种存在状态彻底干涸;
他到达了无余依的寂静。
Iccevamaccantamavecca dhammaṃ; Viddhaṃsayitvākusalaṃ asesaṃ; Visosayitvāna tayo bhave so; Upeti santiṃ nirupādisesaṃ.
纵由识所了取,或依前后次第;
或于字母缀合之处,似亦见其不合。
Viññāsakkamato vāpi, pubbāparavasena vā; Yadi akkharabandhe vā, ayuttaṃ viya dissati.
不应以那种方式执取它,而应以无过失的方式执取。
被我仔细考察之后,因为已经完全造作。
Taṃ tathā na gahetabbaṃ, gahetabbamadosato; Mayā upaparikkhitvā, katattā pana sabbaso.
在殊胜的朱罗国,不被征服,没有纷乱;
而整个世间,就像被聚拢到一个村子里一样。
Seṭṭhassa coḷaraṭṭhassa, nābhibhūte nirākule; Sabbassa pana lokassa, gāme sampiṇḍite viya.
芭蕉、娑罗、棕榈、甘蔗与椰林交织密布;
莲花与睡莲覆盖的池水,庄严秀丽。
Kadalīsālatālucchu-nāḷikeravanākule; Kamaluppalasañchanna-salilāsayasobhite.
被迦韦利河水流冲刷过的大地表面;
在丰足、具足一切支分、吉祥、成就吉祥的地方。
Kāverijalasampāta-paribhūtamahītale; Iddhe sabbaṅgasampanne, maṅgale bhūtamaṅgale.
被殊胜的城墙和壕沟环绕着;
在韦奴达萨的精舍,景色悦目,令人心生欢喜。
Pavarākārapākāra-parikhāparivārite; Vihāre veṇhudāsassa, dassanīye manorame.
岸畔丛树、婆提罗树与树王交相辉映;
群鸟翔集之苑,种种园苑悦目怡心。
Tīrantaruhavātira-tarurājavirājite; Nānādijagaṇārāme, nānārāmamanorame.
以布满美丽莲花的池塘善加庄严的;
被甘甜净水盈满的殊胜水井所辉映。
Cārupaṅkajasaṃkiṇṇa-taḷākasamalaṅkate; Surasodakasampuṇṇa-varakūpopasobhite.
种种宽广高耸殊胜楼阁而为庄严,
复以众多住所,极其辉丽。
Vicitravipulaccugga-varamaṇḍapamaṇḍite; Āvāsehi canekehi, accantamupasobhite.
还有那座高耸的塔,直接冲破了大地的表面;
以胜利者的姿态大笑,轻蔑那险峻粗硬的凯拉萨山峰。
Uppatena ca thūpena, bhetvāva dharaṇītalaṃ; Jitvāvāvahasantena, kelāsasikharaṃ kharaṃ.
3176(原文仅为编号,没有可翻译的巴利文内容。)
3176.
就像秋天的云彩一样,悦目而高耸;
住在能让人生起净信、令人悦意的宫殿里,我曾安住其中。
Saradambudasaṅkāse, dassanīye samussite; Pasādajanane ramme, pāsāde vasatā mayā.
由佛陀狮子所宣说的律的判定;
为了佛狮子,我的共住弟子。
Vuttassa buddhasīhena, vinayassa vinicchayo; Buddhasīhaṃ samuddissa, mama saddhivihārikaṃ.
这部论则是为了诸比丘的利益,以简要的方式而作。
为了让人轻松又快速地理解并通达律藏。
Katoyaṃ pana bhikkhūnaṃ, hitatthāya samāsato; Vinayassāvabodhatthaṃ, sukhenevācirena ca.
无可动摇的勇者、令迦兰巴族欢喜的阿朱达王,
当其统御大地之时,此篇已然发起,亦已圆满功成。
Accutaccutavikkante, kalambakulanandane; Mahiṃ samanusāsante, āraddho ca samāpito.
正如已得成就,如是而无障碍;
愿一切众生的意图都与法相应,全都得以实现。
Yathā siddhimayaṃ patto, antarāyaṃ vinā tathā; Sabbe sijjhantu saṅkappā, sattānaṃ dhammasaṃyutā.
3181第3181段没有可翻译的巴利文内容。
3181.
只要曼达罗山与美谷住于世间,
愿佛陀之教亦住世,摧伏斗诤。
Yāva tiṭṭhati lokasmiṃ, mandāro cārukandaro; Tāva tiṭṭhatu buddhassa, sāsanaṃ kalisāsanaṃ.
愿雨云在合适的时候降下雨水,好好下雨。
愿大地的守护者们依照正法保护整片大地。
Kāle sammā pavassantu, vassaṃ vassavalāhakā; Pālayantu mahīpālā, dhammato sakalaṃ mahiṃ.
我今行此具足精髓、饶益、与义相应之事;
凡由是行我所获得之福德。
愿此世间由彼抵达牟尼主所至之处,
那座清凉、离忧的城池。
Imaṃ sārabhūtaṃ hitaṃ atthayuttaṃ; Karontena pattaṃ mayā yaṃ tu puññaṃ; Ayaṃ tena loko munindappayātaṃ; Sivaṃ vītasokaṃ puraṃ pāpuṇātu.
这部《律抉择》是由铜掌岛佛授所造。他是蛇城人,最殊胜的语法家,精通三藏的方法与规则,善于令顶尖诗人的心莲华林绽放,是诗人中的牛王,能发出能生最上喜乐、最甜美的言语。
Iti tambapaṇṇiyena paramaveyyākaraṇena tipiṭakanayavidhikusalena paramakavijanahadayapadumavanavikasanakarena kavivaravasabhena paramaratikaravaramadhuravacanuggārena uragapurena buddhadattena racitoyaṃ vinayavinicchayo.