大犍度论
Mahākhandhakakathā
在戒蕴等为庄严、善蕴所宣说的法中,
我也将在犍度中,略为抉择。
Sīlakkhandhādiyuttena , subhakkhandhena desite; Khandhakepi pavakkhāmi, samāsena vinicchayaṃ.
若比丘未经母亲允许,或未经父亲允许,
未询问剃度事宜而令其出家者,犯恶作。
Mātarā ananuññātaṃ, pitarā vāpi bhikkhuno; Bhaṇḍukammamapucchitvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
于诵戒与遍问之时,若自己已精勤投入;
令年少者出家后,应教导他:“应如此奉行。”
Uddesaparipucchāya, sayaṃ ce byāvaṭo siyā; Daharo āṇāpetabbo, pabbājetvānayāti ca.
Upajjhāyamathuddissa, avutto daharo pana; Pabbājeti sace taṃ so, sayamevāpi vaṭṭati.
沙弥也应当被告知,若那里没有年幼者;
“将此人带至断界,令其出家后再带回来。”如是。
Sāmaṇeropi vattabbo, daharo natthi tattha ce; ‘‘Khaṇḍasīmamimaṃ netvā, pabbājetvānayā’’ti ca.
然而,应由自己授予他皈依;
即便如此,此人亦由比丘令其出家。
Saraṇāni panetassa, dātabbāneva attanā; Evampi bhikkhunāyeva, hoti pabbājito naro.
Purisaṃ bhikkhuto añño, pabbājeti na vaṭṭati; Itthiṃ bhikkhunito añño, pabbājeti na vaṭṭati.
沙弥亦可布施,沙弥尼也是如此;
依教令故,彼二者皆得袈裟衣。
Sāmaṇeropi vā dātuṃ, sāmaṇerīpi vā tathā; Āṇattiyā ubhinnampi, kāsāyāni labhanti te.
凡比丘度人出家时,自身所应作的一切事:
剃除须发后,再先入水中。
Sayameva ca yaṃ kiñci, pabbājentena bhikkhunā; Kesāpanayanaṃ katvā, paṭhamaṃ udake puna.
应以牛粪等擦拭后,善加沐浴;
若彼身上有疮肿,或生疥癣,
Nhāpetabbo siyā suṭṭhu, ghaṃsitvā gomayādinā; Sarīre pīḷakā vāpi, kacchu vā tassa honti ce.
如同母亲对自己的亲生儿子,从不厌恶;
修行者应当同样不厌恶地为他沐浴。
Mātā yathā niyaṃputtaṃ, na jigucchati sabbaso; Nhāpetabbova yatinā, tatheva ajigucchatā.
为何?因为在教法中,即使以这微小的利益,
对亲教师等,应常怀深厚之爱。
Kasmā? Panettakenāpi, upakārena sāsane; So sadā balavasneho, hotupajjhāyakādisu.
Vinodetvā panuppannaṃ, ukkaṇṭhaṃ kulaputtakā; Sikkhāyo paripūretvā, nibbānaṃ pāpuṇanti hi.
Gandhacuṇṇena vā pacchā, cuṇṇenapi haliddiyā; Sarīraṃ tassa sīsañca, ubbaṭṭetvā punappunaṃ.
捨离在家气味后,将诸袈裟衣集于一处;
比丘应给予他二次、三次或一次。
Gihigandhaṃ vinodetvā, kāsāyāni panekato; Dvattikkhattuṃ sakiṃ vāpi, dātabbānissa bhikkhunā.
然而,和尚若未交予彼,而自行披覆此衣,
或阿阇黎代为披覆,此则适合。
Atha hatthepi vā tassa, adatvā sayameva taṃ; Acchādeti upajjhāyo, vaṭṭatācariyopi vā.
若未经告知,他便自行著下衣或披上衣,
将这一切取下后,应当再给予他。
Nivāseti anāṇatto, so pārupati vā sayaṃ; Apanetvā tato sabbaṃ, puna dātabbameva taṃ.
比丘亲手给予,或依嘱托而给予,
已给予的袈裟是如法的,未给予的则不如法。
Bhikkhunā tu sahatthena, tathā āṇattiyāpi vā; Dinnaṃ vaṭṭati kāsāvaṃ, nādinnaṃ pana vaṭṭati.
连属于他(和尚/轨范师)的物品尚且如此珍视,更何况属于他自己的呢?
Tasseva santakaṃ vāpi, kā kathā attasantake; Vandāpetvā tattha bhikkhū, kārāpetvāna ukkuṭiṃ.
令其合掌,然后授予三皈依;
依于次第,而非颠倒次第。
Añjaliṃ paggahāpetvā, dātabbaṃ saraṇattayaṃ; Paṭipāṭivaseneva, na ca uppaṭipāṭiyā.
Sace ekapadaṃ vāpi, deti ekakkharampi vā; Paṭipāṭiṃ virajjhitvā, gahitaṃ ce na vaṭṭati.
若授三次,或仅授“以佛陀为皈依”,
同样地,在其他情况下,确实未被授予。
Tikkhattuṃ yadi vā deti, buddhaṃ saraṇameva vā; Tathā sesesu cevampi, na dinnāneva honti hi.
Katvānunāsikantāni , ekābaddhāni vā pana; Vicchinditvātha ma-ntāni, dātabbāni vijānatā.
Upasampadakammaṃ tu, ekatosuddhiyā siyā; Na hoti pana pabbajjā, ubhatosuddhiyā vinā.
因此,老师与弟子同样地,
应阐明‘佛’等诸字的处所与作用的圆满。
Tasmā ācariyenāpi, tathāntevāsikenapi; Bu-ddha-kārādayo vaṇṇā, ṭhānakaraṇasampadaṃ.
渴求出家功德者,应当毫无省略地宣说;
因为哪怕一个音节的缺失,出家便不能成就。
Ahāpentena vattabbā, pabbajjāguṇamicchatā; Ekavaṇṇavināsena, pabbajjā hi na rūhati.
即使出家已由皈依而成就,比丘也应为令其圆满而授予十戒。
Yadi siddhāpi pabbajjā, saraṇāgamanatova hi; Dātabbā dasa sīlāni, pūraṇatthāya bhikkhunā.
然而,具足可爱戒行的比丘,在依止亲教师与阿阇梨而住时,应当履行诸义务。
Upajjhāyamathācariyaṃ, nissāya vasatā pana; Kattabbāneva vattāni, piyasīlena bhikkhunā.
应为他铺设座位,置备齿木与漱口水;
若适有粥,应适时施与他。
Āsanaṃ paññapetabbaṃ, dantakaṭṭhaṃ mukhodakaṃ; Dātabbaṃ tassa kālena, sace yāgu bhavissati.
应为他奉上粥,或由僧团,或从俗家得;
于钵应尽之义务,及入村时应尽之义务。
Yāgu tassupanetabbā, saṅghato kulatopi vā; Patte vattañca kātabbaṃ, vattaṃ gāmappavesane.
Cīvare yāni vattāni, vuttāni hi mahesinā; Senāsane tathā pāda-pīṭhakathalikādisu.
如是等诸义务,然一切皆由病而起;
乃至痊愈之时,应得一千七百三十。
Evamādīni vattāni, sabbāni pana rogato; Vuṭṭhānāgamanantāni, sattatiṃsasataṃ siyuṃ.
依所行事之差别,于一切处,皆说为恶作;
对于以不恭敬故而不作的比丘。
Vattabhedena sabbattha, dukkaṭaṃ tu pakāsitaṃ; Anādaravaseneva, akarontassa bhikkhuno.
对于亲教师的义务,以及对于共住弟子的义务;
共有一百零三种,对弟子也同样如是。
Upajjhāyassa vattāni, tathā saddhivihārike; Sataṃ terasa honteva, tathāntevāsikepi ca.
若弟子离去、还俗,转投他派或死亡,依止便依亲教师之令而解除。
Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate; Āṇattiyā upajjhāyā, passambhati ca nissayo.
对于阿阇梨,依止的断除也有六种情况:离去、还俗,转换宗派,或死亡。
Hoti ācariyamhāpi, chadhā nissayabhedanaṃ; Pakkante vāpi vibbhante, pakkhasaṅkantake mate.
于命令时、于二者、于卸责时亦然;若唯对一人或对二人,或无住处时,依止即破。
Āṇattiyaṃ ubhinnampi, dhuranikkhepanepi ca; Ekekassa ubhinnaṃ vā, nālaye sati bhijjati.
Upajjhāyasamodhāna-gatassāpi ca bhijjati; Dassanaṃ savanañcāti, samodhānaṃ dvidhā mataṃ.
行路中之病者、看病之看护者,应请求而住者亦无过失,无依止而住亦尔。
Addhikassa gilānassa, gilānupaṭṭhakassa ca; Yācitassa na dosova, vasituṃ nissayaṃ vinā.
Jānatā attano ceva, vane phāsuvihārataṃ; Sabhāge dāyakesante, vasitumpi ca vaṭṭati.
癞病者、肿疡者、白癜风者、肺痨者、癫痫者;
同样地,王家的兵士、盗贼、被通缉者、破戒者。
Kuṭṭhiṃ gaṇḍiṃ kilāsiñca, sosiñca apamārikaṃ; Tathā rājabhaṭaṃ coraṃ, likhitaṃ kārabhedakaṃ.
被鞭打之人,及被烙印之人;
若令负债者与奴隶出家,犯恶作。
Kasāhataṃ narañceva, purisaṃ lakkhaṇāhataṃ; Iṇāyikañca dāsañca, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
手被切断、臂被切断、足被切断之人;
耳被切断、鼻被切断、指被切断,以及腱被切断者。
Hatthacchinnamaḷacchinnaṃ, pādacchinnañca puggalaṃ; Kaṇṇanāsaṅgulicchinnaṃ, kaṇḍaracchinnameva ca.
独眼者、手挛曲者、驼背者、侏儒、蹼手者;
跛足者、半身不遂者、象皮病者及恶疾者;
Kāṇaṃ kuṇiñca khujjañca, vāmanaṃ phaṇahatthakaṃ; Khañjaṃ pakkhahatañceva, sīpadiṃ pāparoginaṃ.
因老衰弱者、盲者、聋者,及哑者;
驼背者、同样哑者,若令出家,恶作。
Jarāya dubbalaṃ andhaṃ, badhirañceva mammanaṃ; Pīṭhasappiṃ tathā mūgaṃ, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
过长者、过短者,或过黑者,
或过白者,如擦亮的铜器般显色者。
Atidīghotirasso vā, atikālopi vā tathā; Accodātopi vā maṭṭha-tambalohanidassano.
Atithūlo atikisso, mahāsīsopi vā tathā; Atikhuddakasīsena, sahitena yuttopi vā.
或是尖头者,或是顶如山峰者;
以及具如竹管之头的人。
Kuṭakuṭakasīso vā, tathā sikharasīsako; Veḷunāḷisamānena, sīsena ca yuto naro.
头如劫贝者,或前额低垂者,或头有疮者;
如是耳际生发者,或发质粗硬者。
Kappasīsopi pabbhāra-sīso vā vaṇasīsako; Tathā kaṇṇikakeso vā, thūlakesopi vā tathā.
或头生腐毛者,天生白发者;
或为天生红发者,或为卷发者;
Pūtinillomasīso vā, jātipaṇḍarakesako; Jātiyā tambakeso vā, tathevāvaṭṭasīsako.
或为结发成束者,或为两眉相连者;
或为双眉相连者,或为无眉者。
Sīsalomekabaddhehi, bhamukehi yutopi vā; Sambaddhabhamuko vāpi, nillomabhamukopi vā.
或眼大眼小者,以及双眼不对称者;
或为斜视者、深眼者、眼球不对称者;
Mahantakhuddanetto vā, tathā visamalocano; Kekaro vāpi gambhīra-netto visamacakkalo.
Jatumūsikakaṇṇo vā, hatthikaṇṇopi vā pana; Chiddamattakakaṇṇo vā, tathevāviddhakaṇṇako.
复有钉挂耳饰者,或耳流脓者;
纵有希腊人等各种差别,此人亦非染污僧团者。
Tathā ṭaṅkitakaṇṇo vā, pūtikaṇṇopi vā pana; Yonakādippabhedopi, nāyaṃ parisadūsako.
或眼睛过于黄赤,或全然无有睫毛;
或眼睛常流泪,或眼睛如熟烂之花;
Atipiṅgalanetto vā, tathā nippakhumakkhi vā; Assupaggharanetto vā, pakkapupphitalocano.
同样地,或为大鼻者,或为鼻过小者;
同样地,或有塌鼻者,或鼻梁弯曲者;
Tatheva ca mahānāso, atikhuddakanāsiko; Tathā cipiṭanāso vā, naro kuṭilanāsiko.
或鼻常流涕者,或是大嘴者;
或口歪唇裂者,或是大唇者。
Niccavissavanāso vā, yo vā pana mahāmukho; Vaṅkabhinnamukho vāpi, mahāoṭṭhopi vā pana.
同样,也有唇薄者,或上唇宽大者;
又有唇裂者、口内溃烂者、羊口者。
Tathā tanukaoṭṭho vā, vipuluttaraoṭṭhako; Oṭṭhachinnopi uppakka-mukho eḷamukhopi vā.
还有螺口者,或是口气恶臭之人;
大齿者、极齿者,以及阿修罗齿者。
Saṅkhatuṇḍopi duggandha-mukho vā pana puggalo; Mahādantopi accantaṃ, tathā asuradantako.
下齿或上齿向外突出者;
缺齿者、腐齿者,或牙齿极小者。
Heṭṭhā uparito vāpi, bahinikkhantadantako; Adanto pūtidanto vā, atikhuddakadantako.
若齿间复有齿,其状如黑齿,
若是身形纤细者,亦可令其出家。
Yassa dantantare danto, kāḷakadantasannibho; Sukhumova ṭhito, taṃ ce, pabbājetumpi vaṭṭati.
Yo mahāhanuko poso; Dīghena hanunā yuto; Cipiṭahanuko vāpi; Rassena hanunā yuto.
或无胡须、无犬齿者,或颈项过长者;
或颈项过短者,或颈有破裂结节者;
Nimmassudāṭhiko vāpi, atidīghagalopi vā; Atirassagalopi vā, bhinnagaṇṭhigalopi vā.
又如肩胛骨塌陷者,或脊背破裂者;
或手过长、过短者,或腋窝瘙痒者。
Tathā bhaṭṭhaṃsakūṭo vā, bhinnapiṭṭhiuropi vā; Sudīgharassahattho vā, kacchukaṇḍusamāyuto.
或臀部肥厚者,或额凸如灶者;
或疝气者,或大腿粗壮者,或膝盖相碰者。
Mahānisadamaṃso vā, uddhanaggupamāyuto; Vātaṇḍiko mahāūru, saṅghaṭṭanakajāṇuko.
膝破碎者、大膝者、长胫者、无胫肚者;
或畸形者、扁平足者,乃至小腿肿胀者。
Bhinnajāṇu mahājāṇu, dīghajaṅgho vijaṅghako; Vikaṭo vāpi paṇho vā, tathā ubbaddhapiṇḍiko.
杖胫者、大胫者、大足者之人;
又有足背高凸者,或大脚跟者。
Yaṭṭhijaṅgho mahājaṅgho, mahāpādopi yo naro; Tathā piṭṭhikapādo vā, mahāpaṇhipi vā pana.
弯脚之人,或手指有结节者;
或指甲弯曲者,及指甲黑腐者。
Vaṅkapādo naro yo vā, gaṇṭhikaṅgulikopi vā; Yo panandhanakho vāpi, kāḷapūtinakhopi ca.
如是等任何污染僧众之人,
令其出家之比丘,犯恶作罪。
Iccevamādikaṃ kañci, naraṃ parisadūsakaṃ; Pabbājentassa bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
‘‘Sāmaṇerajja mā khāda, mā bhuñja ca pivā’’ti ca; Nivārentassa āhāraṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
‘‘Nivāressāmi āhāra’’-miti vā pattacīvaraṃ; Anto nikkhipato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ.
于难教诫之沙弥,于行止不端者,
由心怀利益的比丘作了罚羯磨后,
Dubbacasāmaṇerassa, anācārassa kevalaṃ; Daṇḍakammaṃ have katvā, hitakāmena bhikkhunā.
据说,展示粥或饭后,应当这样说:
“罚羯磨施行后,你将得到这个。”如此说,是适当的。
Yāguṃ vā pana bhattaṃ vā, dassetvā kira bhāsituṃ; ‘‘Āhaṭe daṇḍakamme tvaṃ, lacchasīda’’nti vaṭṭati.
Aparādhānurūpena , daṇḍakammaṃ tu kāraye; Vālikāsalilādīna-māharāpanameva taṃ.
Sīse vā nikkhipāpetuṃ, pāsāṇādīni kānici; Nipajjāpetumuṇhe vā, pāsāṇe bhūmiyāpi vā.
或令入水中,这对比丘是不适当的;
此处仅说明了遮止罚羯磨。
Udakaṃ vā pavesetuṃ, na ca vaṭṭati bhikkhuno; Idhāvaraṇamattaṃ tu, daṇḍakammaṃ pakāsitaṃ.
两边者、来去者、被灌者,第四是嫉妒者;
连同无根者,此五种黄门已阐明。
Pakkhopakkamikāsittā, catuttho panusūyako; Napuṃsakena pañcete, paṇḍakā paridīpitā.
Tesu āsittusūyānaṃ, pabbajjā na nivāritā; Itaresaṃ tu tiṇṇampi, paṇḍakānaṃ nivāritā.
Vāritā yassa pabbajjā, nāsetabboti so mato; Tividhe pana te ñatvā, pabbājentassa dukkaṭaṃ.
Liṅgattheno ca saṃvāsa-ttheno tadubhayassa ca;
所谓「贼住者」,又有三种之分。
Theyyasaṃvāsako nāma, tividhopi pavuccati.
若有人自己在此出家之后,却不受取
比丘的戒腊,也不依长幼而行礼敬。
Sayameva ca yo tattha, pabbajitvā na gaṇhati; Bhikkhuvassāni vā neva, yathāvuḍḍhampi vandanaṃ.
Liṅgattheno ayaṃ liṅga-mattassa thenato siyā; Yo ca pabbajito hutvā, bhikkhuvassāni gaṇhati.
Saṃvāsaṃ sādiyantova, saṃvāsatthenako mato; Ubhayatthenako vutta-nayoyeva, yathāha ca.
或因王难、饥馑、旷野、疾病、怨敌等怖畏;
或为获取衣资而于此受持相者。
‘‘Rājadubbhikkhakantāra-rogaveribhayehi vā; Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgamādiyatīdha yo.
只要其心清净,便不许与之共住;
那样,他就不被称为“盗共住者”。
Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso; Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccati’’.
若已达上之比丘,心想「我将成为外道」;
若以彼相只身前往外道住处,
‘‘Titthiyohaṃ bhavissa’’nti, upasampannabhikkhu ce; Saliṅgeneva yo yāti, titthiyānamupassayaṃ.
每向前迈出一步,便犯一恶作;
若依止于他们之相,即沦为外道众。
Gacchato padavārena, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Hoti titthiyapakkanto, liṅge tesaṃ tu nissite.
若心生‘我将成为外道’之想,而取用草衣等物,
即使只是自己穿上,此人也可能成为归附外道者。
‘‘Titthiyohaṃ bhavissa’’nti, kusacīrādikaṃ pana; Sayameva nivāseti, sopi pakkantako siyā.
赤身裸体,前往邪命外道等人的住处,
若人拔除头发,或在此受持他们仪轨;
Naggo ājīvakādīnaṃ, gantvā tesaṃ upassayaṃ; Luñcāpeti sace kese, vattānādiyatīdha vā.
若取他们孔雀羽等为标帜;
或从本质信受他们教义,从而获得出家。
Morapiñchādikaṃ tesaṃ, liṅgaṃ gaṇhāti vā sace; Sārato ceva vā tesaṃ, pabbajjaṃ laddhimeva vā.
Hoti titthiyapakkanto, na panesa vimuccati; Naggassa gacchato vuttaṃ, padavārena dukkaṭaṃ.
Vutto anupasampanna-vasena theyyavāsako; Tathā titthiyapakkanto, upasampannabhikkhunā.
“龙或金翅鸟,夜叉或帝释,于此”
被称为畜生趣者,不应令其出家。
Nāgo vāpi supaṇṇo vā, yakkho sakkopi vā idha; Tiracchānagato vutto, pabbājetuṃ na vaṭṭati.
Pañcānantarike pose, pabbājentassa dukkaṭaṃ; Ubhatobyañjanañceva, tathā bhikkhunidūsakaṃ.
Ekatoupasampannaṃ, bhikkhunīnaṃ tu santike; Dūsetvā pana so neva, bhikkhunīdūsako siyā.
如果未受具足戒者于玷污后获得具足戒,
他确实可以出家,而该比丘尼不犯波罗夷。
Sace anupasampanna-dūsako upasampadaṃ; Labhateva ca pabbajjaṃ, sā ca neva parājitā.
Nūpasampādanīyova , anupajjhāyako naro; Karoto dukkaṭaṃ hoti, na kuppati sace kataṃ.
Kuppatīti vadanteke, na gahetabbameva taṃ; Sesesupi ayaṃ ñeyyo, nayo sabbattha viññunā.
达上羯磨,有二十五种不得达上者;若不知而作,则应降级或灭摈。
Upasampadakammassa, abhabbā pañcavīsati; Ajānitvā kato cāpi, osāro nāsanāraho.
手断等三十二种、麻风病等十三种;
这些人不得接纳;但若已作羯磨,则得成立。
Hatthacchinnādibāttiṃsa, kuṭṭhiādi ca terasa; Apatto tesamosāro, kato ce pana rūhati.
同一位戒师;
依止师有三位;
求受具足戒者;
可有二人或三人。
Ekūpajjhāyako hoti; Honti ācariyā tayo; Upasampadāpekkhā ca; Honti dve vā tayopi vā.
由三位老师一同,共作告白;
纳入后所作羯磨,既不坏灭,亦复如法。
Tīhi ācariyeheva, ekato anusāvanaṃ; Osāretvā kataṃ kammaṃ, na ca kuppati kappati.
Ekūpajjhāyako hoti; Ācariyopi tathekato; Upasampadāpekkhā ca; Honti dve vā tayopi vā.
Anupubbena sāvetvā, tesaṃ nāmaṃ tu tena ca; Ekato anusāvetvā, katampi ca na kuppati.
即使戒师不同、老师各异,互相告知后,所作之业亦为如法。
Nānupajjhāyakenāpi, nānācariyakena ca; Aññamaññānusāvetvā, kataṃ kammañca vaṭṭati.
Sumano tissatherassa, anusāveti sissakaṃ; Tisso sumanatherassa, anusāveti sissakaṃ.
在此教法中,不得另立亲教师,唯有唯一的老师;
具足戒已被佛陀——日种亲族所遮止。
Nānupajjhāyakeneva, ekācariyakenidha; Upasampadā paṭikkhittā, buddhenādiccabandhunā.
布萨犍度的论述。
Uposathakkhandhakakathā
界依已结与未结,许为二种;
以相连接相,结合后即得认可。
Baddhābaddhavaseneva , sīmā nāma dvidhā matā; Nimittena nimittaṃ tu, ghaṭetvā pana sammatā.
此结界远离十一种界失,
名为已结之界,具足三种成就。
Ayaṃ sīmāvipattīhi, ekādasahi vajjitā; Baddhā nāma siyā sīmā, sā tisampattisaṃyutā.
从破、同一住处、别住等之区别:
如是,已结界以三种方式宣说,未结界亦以三种方式认知。
Khaṇḍasamānasaṃvāsā-vippavāsādibhedato; Iti baddhā tidhā vuttā, abaddhāpi tidhā matā.
从村落、从投水处,以及七围之内;
其中,村落的界限,称为“村界”。
Gāmato udakukkhepā, sattabbhantaratopi ca; Tattha gāmaparicchedo, ‘‘gāmasīmā’’ti vuccati.
于自然湖泊、于大海,或于河流,遍及各处;
此即所谓的中等投水。
Jātassare samudde vā, nadiyā vā samantato; Majjhimassudakukkhepo, udakukkhepasaññito.
而在远离村落的林野中,于七类有情之内;
此界周遍四方,名为七内部。
Agāmake araññe tu, sattevabbhantarā pana; Samantato ayaṃ sīmā, sattabbhantaranāmikā.
一个内部已宣说,其量二十八肘;
正如依糖团投掷之法,水掷界也是如此被认知。
Ekaṃ abbhantaraṃ vuttaṃ, aṭṭhavīsatihatthakaṃ; Guḷukkhepanayeneva, udakukkhepakā matā.
而此两种界,依僧众集会而增长;
于内部水投掷界内,或住于近处之外则可。
Imā dve pana sīmāyo, vaḍḍhanti parisāvasā; Abbhantarūdakukkhepā, ṭhitokāsā paraṃ siyuṃ.
2559或立于内部界限之内,或处于离手触范围之外;
2559.
若立于结界之内,或离手界而立;
未逾他们量者,或复未越他界;
Ṭhito antoparicchede, hatthapāsaṃ vihāya vā; Tattakaṃ anatikkamma, paricchedampi vā paraṃ.
Ṭhito kammaṃ vikopeti, iti aṭṭhakathānayo; Tasmā so hatthapāse vā, kātabbo bahi vā pana.
已结界之形状、界相,与方位之宣说;
了知量度,并净除之后,智者应结界。
Baddhasīmāya saṇṭhānaṃ, nimittaṃ disakittanaṃ; Ñatvā pamāṇaṃ sodhetvā, sīmaṃ bandheyya paṇḍito.
Tikoṇaṃ caturassañca, vaṭṭañca paṇavūpamaṃ; Vitānaṃ dhanukākāraṃ, mudiṅgasakaṭūpamaṃ.
Pabbataṃ vanaṃ pāsāṇaṃ, rukkhaṃ maggañca vammikaṃ; Udakañca nadiñcāti, nimittānaṭṭha dīpaye.
彼诸相中,以三相为首,遍摄一切;
然以百相为界,亦得允许。
Tesu tīṇi nimittāni, ādiṃ katvā samantato; Nimittānaṃ satenāpi, bandhituṃ pana vaṭṭati.
Tiyojanaparā sīmā, ukkaṭṭhāti pakāsitā; Ekavīsati bhikkhūnaṃ, gaṇhantī heṭṭhimā matā.
于上限中即为上限,于下限中即为下限;这二者皆无边际,日种亲族如是说。
Ukkaṭṭhāyapi ukkaṭṭhā, heṭṭhimāyapi heṭṭhimā; Etā dvepi asīmāti, vuttā ādiccabandhunā.
Nimittaṃ pana kittetvā, sabbameva samantato; Pacchā ñattidutiyena, sīmaṃ bandhitumarahati.
Bandhitvānantaraṃ pacchā, cīvarāvippavāsakaṃ; Sammannitvāna baddhā sā-vippavāsāti vuccati.
然而,若于河、湖、海中结界,
不以此而确立,便为无界——胜者如是说。
Nadīsarasamuddesu, sīmaṃ bandhati ce pana; Na vottharati teneva, asīmāti jinobravi.
然则,日之造作者应作之事,与诸行之威力;
九种布萨,乃由佛陀、日亲所宣说。
Dinakārakakattabbā-kārānañca vasā pana; Navevuposathā vuttā, buddhenādiccabandhunā.
十四日、十五日,及和合布萨;
此三种布萨,即于一日中所说。
Cātuddaso pannaraso, sāmaggī ca uposatho; Divaseneva niddiṭṭhā, tayopete uposathā.
僧中布萨、别众布萨,及个人布萨;
依行者的差别,说布萨有三种。
Saṅghe uposatho ceva, gaṇe puggaluposatho; Kārakānaṃ vaseneva, tayo vuttā uposathā.
名为诵经说与清净的布萨;
‘决意’已说,如是三种羯磨布萨。
Suttuddesābhidhāno ca, pārisuddhiuposatho; Adhiṭṭhānanti niddiṭṭhā, tayo kammenuposathā.
僧团的巴帝摩卡,以及大众的清净;
而个人的决意,已为导师所开示。
Saṅghassa pātimokkho ca, pārisuddhi gaṇassa ca; Adhiṭṭhānamathekassa, niddiṭṭhaṃ pana satthunā.
2575巴帝摩卡的诵出有五种,已为大师所开示。
2575.
Pātimokkhassa uddesā, pañca vuttā mahesinā; Nidānaṃ uddisitvāna, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.
Ayameva nayo ñeyyo, sesesupi ca viññunā; Cattāro bhikkhunīnañca, uddesā navime pana.
2577巴帝摩卡之诵出,应于布萨时作。
2577.
巴帝摩卡之诵出,应于布萨时作;
唯除有障碍,不诵即是被禁止的。
Pātimokkhassa uddeso, kātabbova uposathe; Antarāyaṃ vinā ceva, anuddeso nivārito.
长老为其主;
依读本而言,为‘长老所有’;
由未转起者所祈请。
Thero ca issaro tassa; ‘‘Therādheyya’’nti pāṭhato; Avattantena ajjhiṭṭho; Yassa so pana vattati.
若在诵时,有入等至者或新来者;则已诵者即为善诵,余者应令其得闻。
Uddisante samappā vā, āgacchanti sace pana; Uddiṭṭhaṃ taṃ suuddiṭṭhaṃ, sāvetabbaṃ tu sesakaṃ.
若比丘众刚刚诵完,或僧团已经起身;
若他们人数众多,则应于根本处作清净。
Uddiṭṭhamatte bhikkhūnaṃ, parisāyuṭṭhitāya vā; Pārisuddhi tu kattabbā, mūle tesaṃ, sace bahū.
为扫地、为点灯、为铺设水座,
长老已指定而不作此事者,犯恶作。
Sammajjituṃ padīpetuṃ, paññāpetuṃ dakāsane; Viniddiṭṭhassa therena, akarontassa dukkaṭaṃ.
Katvā sammajjanaṃ dīpaṃ, ṭhapetvā udakāsanaṃ; Gaṇañattiṃ ṭhapetvāva, kattabbo tīhuposatho.
Pubbakiccaṃ samāpetvā, adhiṭṭheyya panekako; No ce adhiṭṭhaheyyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以非法而别众,以和合而依非法;
同样,以法而别众,以和合而依于法。
Adhammena ca vaggena, samaggena adhammato; Tathā dhammena vaggena, samaggena ca dhammato.
Uposathassa etāni, kammānīti jinobravi; Catūsvapi panetesu, catutthaṃ dhammikaṃ mataṃ.
Adhammenidha vaggo hi, katamo cetthuposatho? Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.
Ekassa pārisuddhiṃ te, ānayitvā tayo janā; Karonti pārisuddhiṃ ce, adhammo vagguposatho.
若四比丘共集一处,以非法和合而行清净,
则此和合为非法。
Adhammena samaggo hi, cattāro bhikkhunekato; Karonti pārisuddhiṃ ce, samaggo hotyadhammiko.
Dhammena pana vaggo hi, katamo so uposatho; Vasanti ekasīmāyaṃ, cattāro yattha bhikkhuno.
三人将另一人的清净带到僧中;
诵巴帝摩卡时,这便是别众的如法布萨。
Ekassa pārisuddhiṃ te, ānayitvā tayo janā; Pātimokkhuddisante ce, vaggo dhammenuposatho.
于法而言,他和合无诤;
四位比丘同为一事;
他们在此诵巴帝摩卡;
依法而言,是为和合。
Dhammato hi samaggo so; Cattāro bhikkhunekato; Pātimokkhuddisantīdha; Samaggo dhammato mato.
将别众想为和合众者,或心存疑惑者;
若行布萨,即得恶作罪。
Vagge samagge vaggoti, saññino vimatissa vā; Uposathaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于别众中,以和合众之想而犯,以及作‘此为和合众’之想者。
Bhedādhippāyato tassa, hoti thullaccayaṃ pana; Vagge samaggenāpatti, samaggoti ca saññino.
Ukkhittena gahaṭṭhena, sesehi sahadhammihi; Cutanikkhittasikkhehi, ekādasahi vā saha.
不应与有同分罪者一起行布萨;
以他人欲意而代住者,行此事时,得恶作。
Uposatho na kātabbo, sabhāgāpattikena vā; Chandena pārivutthena, karoto hoti dukkaṭaṃ.
若未发露罪,未除疑惑,
则不应行布萨,纵非布萨日亦然。
Adesetvā panāpattiṃ, nāvikatvāna vematiṃ; Uposatho na kātabbo, dine vā anuposathe.
于布萨日,从有比丘的住处,
有住处也好,无住处也罢,任何时候都不应前往。
Uposathe panāvāsā, sabhikkhumhā ca bhikkhunā; Āvāso vā anāvāso, na gantabbo kudācanaṃ.
关于那布萨应做之事
而在住处则举行
若一处名为“有比丘”,便宣说为住处。
Yasmiṃ uposathe kiccaṃ; Āvāse pana vattati; So ce sabhikkhuko nāma; Āvāsoti pakāsito.
Uposatho kimatthāya, kimatthāya pavāraṇā; Uposatho samaggattho, visuddhatthā pavāraṇā.
Kopetuṃ dhammikaṃ kammaṃ, paṭikkoseyya dukkaṭaṃ; Chandaṃ vā kāyasāmaggiṃ, adentassapi dukkaṭaṃ.
Hoti pañcavidho saṅgho, catuvaggādibhedato; So ca kattabbakammassa, vasena paridīpito.
自恣、出罪、羯磨及授具足戒;
除四人僧外,无不可行之事。
Pavāraṇaṃ tathābbhānaṃ, kammañca upasampadaṃ; Ṭhapetvā catuvaggena, akattabbaṃ na vijjati.
Pañcavaggena abbhānaṃ, majjhadesūpasampadaṃ; Dasavaggena abbhānaṃ, vinā sabbaṃ tu vaṭṭati.
Kammaṃ vīsativaggena, na kattabbaṃ na kiñcipi; Ūne dosoti ñāpetuṃ, nādhike atirekatā.
Cattāro pakatattāva, kammappattāti dīpitā; Catuvaggena kattabbe, sesesu ca ayaṃ nayo.
若将不共住者作为凑数者,而执行四人僧团等应作羯磨,所作羯磨无效,作者犯恶作。
Catuvaggādikattabbaṃ, katvāsaṃvāsapuggalaṃ; Gaṇapūraṃ karontassa, kataṃ kuppati dukkaṭaṃ.
2607在别住等羯磨中,该处的凑数者
2607.
在别住等羯磨中,该处的凑数者
然而,对于已作与正在作者,也是如此;其余则开许。
Parivāsādikammepi , tatraṭṭhaṃ gaṇapūrakaṃ; Katvā pana karontānaṃ, tathā, sesaṃ tu vaṭṭati.
入雨安居犍度释
Vassūpanāyikakkhandhakakathā
前与后二者,即是两种入雨安居;应依住所或言语等差别,由前往者行之。
Purimā pacchimā cāti, duve vassūpanāyikā; Ālayo vā vacībhedo, kattabbo upagacchatā.
或明知已入雨安居,却不前往者;
或住满三月后,仍四处游行者,亦犯恶作。
Vassūpagamanaṃ vāpi, jānaṃ anupagacchato; Temāsamavasitvā vā, carantassapi dukkaṭaṃ.
在树洞、伞下、罐中或小屋中,
或在露地中入雨安居,也是不允许的。
Rukkhassa susire chatte, cāṭichavakuṭīsu vā; Ajjhokāsepi vā vassaṃ, upagantuṃ na vaṭṭati.
Vassacchede anāpatti, antarāyo sace siyā; Chinnavassassa bhikkhussa, vāritāva pavāraṇā.
然而,为了探望父母;
为了同法者的五种事;
为探望病者及看护他们的人;
为寻求他们的饮食等资具;
Mātāpitūnaṃ pana dassanatthaṃ; Pañcannamatthe sahadhammikānaṃ; Daṭṭhuṃ gilānaṃ tadupaṭṭhakānaṃ; Bhattādi nesaṃ pariyesanatthaṃ.
前往不适此处者之处,或往初见厌离、欲舍离者之处;
我将除去他的邪见,或除去追悔。
Tathānabhirataṃ gantvā, vūpakāsessamuṭṭhitaṃ; Diṭṭhiṃ vā tassa kukkuccaṃ, vinodessāmahanti vā.
如是,通晓律的比丘,应以七日为务:
纵使未被派遣,亦应前往,何况已被派遣者。
Evaṃ sattāhakiccena, bhikkhunā vinayaññunā; Apesitepi gantabbaṃ, pageva pahite pana.
已入雨安居的比丘,若未被邀请,为闻法而前往,
然而,为听闻法而前往,则不允许。
Vassaṃ upagatenettha, animantitabhikkhunā; Dhammassa savanatthāya, gantuṃ pana na vaṭṭati.
‘‘Asukaṃ nāma divasaṃ, sannipāto bhavissati’’; Iccevaṃ katikā pubbaṃ, katā ce pana vaṭṭati.
“我将洗涤、我将染色物品”,这样说是不允许的;
若老师与依止师派遣,则允许。
‘‘Dhovissāmi rajissāmi, bhaṇḍaka’’nti na vaṭṭati; Sacācariyupajjhāyā, pahiṇanti ca vaṭṭati.
为了诵习等事,不应前往;
为了拜见尊长,则得以前往。
Uddesādīnamatthāya, gantuṃ neva ca vaṭṭati; Garūnaṃ dassanatthāya, gantuṃ labhati puggalo.
Sace ācariyo ‘‘ajja, mā gacchāhī’’ti bhāsati; Ratticchede anāpatti, hotīti paridīpitā.
为任何亲族,或护持者之家,
若为看望而行,于夜分中断时犯恶作。
Yassa kassaci ñātissa, upaṭṭhākakulassa vā; Gacchato dassanatthāya, ratticchede ca dukkaṭaṃ.
‘‘Āgamissāmi ajjeva, gantvāhaṃ gāmaka’’nti ca; Sace pāpuṇituṃ gacchaṃ, na sakkoteva vaṭṭati.
比丘于商队中、于船只上,于三处无犯;
雨安居中断无犯,且允许自恣。
Vaje satthepi nāvāyaṃ, tīsu ṭhānesu bhikkhuno; Vassacchede anāpatti, pavāretuñca vaṭṭati.
若有资具缺乏,或身体不适,
此即是障碍,即使中断雨安居,亦可离去。
Sati paccayavekalle, sarīrāphāsutāya vā; Eseva antarāyoti, vassaṃ chetvāpi pakkame.
凡因任何障碍而未入雨安居者,
应于第二次入,或由雨安居中断者。
Yena kenantarāyena, vassaṃ nopagato hi yo; Dutiyā upagantabbā, chinnavassena vā pana.
若未入雨安居,应于当日离去;
或在外住满七日,或已入雨安居后。
Vassaṃ anupagantvā vā, tadaheva ca gacchati; Bahiddhā eva sattāhaṃ, upagantvāpi vā pana.
若他度过,彼前罪亦不存在;
若比丘承诺,即犯恶作罪。
Vītināmeti ce tassa, purimāpi na vijjati; Paṭissave ca bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
入安居后,未作留难而离去者;
对于离去的比丘,则仅以七日法。
Vassaṃ panupagantvā ca, uṭṭhāpetvā na cāruṇaṃ; Gacchato pana sattāha-karaṇeneva bhikkhuno.
然而,他若于七日内返回者,
“无犯”者,何须复言?于住满外出者。
Antoyeva ca sattāhaṃ, nivattantassa tassa tu; Anāpattīti ko vādo, vasitvā bahi gacchato.
“我将在此入雨安居”,若怀此执著;
非以此念入雨安居,然彼住处已善取,未断雨安居。
‘‘Vasissāmīdha vassa’’nti, ālayo yadi vijjati; Nopetasatiyā vassaṃ, tena senāsanaṃ pana.
Gahitaṃ suggahitaṃ hoti, chinnavasso na hoti so; Labhateva pavāretuṃ, na doso koci vijjati.
‘我于此住处入三月安居。’
如是三次宣说后,便成为已入雨安居者。
‘‘Imasmiṃ vihāre temāsaṃ, imaṃ vassaṃ upemi’’ti; Nicchārite ca tikkhattuṃ, vassaṃ upagato siyā.
以第九日为始,比丘可以前往;
他可以随后而来,纵使不来,亦无过失。
Ādiṃ tu navamiṃ katvā, gantuṃ vaṭṭati bhikkhuno; Āgacchatu ca pacchā so, mā vā doso na vijjati.
自恣犍度之论述
Pavāraṇakkhandhakakathā
十四日与十五日,和合与自恣;三说、二说与一说,于僧团、群体及个人。
Cātuddasī pañcadasī, sāmaggī ca pavāraṇā; Tevācī dvekavācī ca, saṅghe ca gaṇapuggale.
此九种自恣,乃牟尼主所宣说;
除去三种羯磨,应于结界内自恣。
Etā pana munindena, vuttā nava pavāraṇā; Tīṇi kammāni muñcitvā, anteneva pavāraye.
Pubbakiccaṃ samāpetvā, pattakalle samānite; Ñattiṃ ṭhapetvā saṅghena, kattabbā hi pavāraṇā.
当诸长老自恣时,新比丘应坐;
直至自己自恣,他应蹲踞。
Pavārentesu theresu, nisīdeyya navo pana; Sayaṃ yāva pavāreyya, tāva ukkuṭikañhi so.
Ñattiṃ vatvā pavāreyyuṃ, cattāro vā tayopi vā; Pubbakiccaṃ samāpetvā, ekāvāse vasanti ce.
Aññamaññaṃ pavāreyyuṃ, vinā ñattiṃ duve janā; Adhiṭṭheyya panekopi, sesā saṅghapavāraṇā.
若僧团已行自恣,而未到者欲行自恣,
未雨安居或中断雨安居者,则行清净布萨。
Pavārite ca saṅghasmiṃ, kareyyanāgato pana; Avuṭṭho chinnavasso vā, pārisuddhiuposathaṃ.
若住处中有五人,或四人乃至三人;
诸沙门各自带走自恣后,
Pañca yasmiṃ panāvāse, cattāro vā tayopi vā; Ekekassa haritvāna, samaṇā te pavāraṇaṃ.
Aññamaññaṃ pavārenti, sace āpatti dukkaṭaṃ; Sesaṃ uposathe vutta-nayenidha naye budho.
以奉献清净,成就自身之清净;
以授与僧团欲,成就一切,不为自己。
Pārisuddhippadānena, sampādetattano suciṃ; Chandadānena saṅghassa, sabbaṃ sādheti, nattano.
因此,对这两者而言,此中正是为了成就应作之义;
给出欲的比丘,亦应给出清净;
Tasmā pana ubhinnampi, kiccasiddhatthamevidha; Pārisuddhipi dātabbā, chandaṃ dentena bhikkhunā.
Chandekena bahūnampi, hātabbo pārisuddhipi; Paramparāhaṭo chando, na gacchati visuddhiyā.
取欲、或取清净、或取自恣;
携带者或自称沙弥等身份。
Chandaṃ vā pārisuddhiṃ vā, gahetvā vā pavāraṇaṃ; Sāmaṇerādibhāvaṃ vā, paṭijāneyya hārako.
若彼未至僧团,便还俗或命终;
一切物品虽未携带,但到达僧团后,即成为已携带。
Sace so saṅghamappatvā, vibbhameyya mareyya vā; Nāhaṭañceva taṃ sabbaṃ, patvā cevaṃ siyāhaṭaṃ.
到达僧团后,若放逸、昏睡或心念散乱;
若未告知,则无犯;若故意作,则犯恶作。
Saṅghaṃ patvā pamatto vā, sutto vā khittacittako; Nāroceti anāpatti, hoti sañcicca dukkaṭaṃ.
Ye te vipassanāyuttā, rattindivamatanditā; Pubbarattāpararattaṃ, vipassanaparāyaṇā.
Laddhaphāsuvihārānaṃ, siyā na parihāniti;
自恣之摄颂,说于迦提迦月。
Pavāraṇāya saṅgāho, vutto kattikamāsake.
皮革犍度之论
Cammakkhandhakakathā
伊喇迦羊与鹿之皮,许比丘用;
罗希德尼咖鹿、库朗伽鹿、巴萨德鹿与母鹿之皮。
Eḷakājamigānaṃ tu, cammaṃ vaṭṭati bhikkhuno; Rohiteṇikuraṅgānaṃ, pasadaṃmigamātuyā.
Ṭhapetvā cammametesaṃ, aññaṃ dukkaṭavatthukaṃ; Thavikopāhane sabbaṃ, cammaṃ vaṭṭatyamānusaṃ.
Vaṭṭanti majjhime dese, na guṇaṅguṇupāhanā; Vaṭṭanti antoārāme, sabbatthāpi ca rogino.
以布片包裹而成者,以及同样以绳缠绕而成者;
填充棉花的不允许,所有青色等敷具亦不允许。
Puṭakhallakabaddhā ca, tatheva pāliguṇṭhimā; Tūlapuṇṇā na vaṭṭanti, sabbanīlādayopi ca.
Citrā upāhanā meṇḍa-visāṇūpamavaddhikā; Na ca vaṭṭanti morassa, piñchena parisibbitā.
2655以猫、黑鼬、猫头鹰、狮子、虎、豹、水獭、豺的皮革,以及羚羊皮革所制的资具,不得使用。
2655.
猫、黑鼬、猫头鹰、狮子、老虎、豹、水獭、豺——
以这些皮革镶边者,不被允许。
Majjārakāḷakolūka-sīhabyagghuddadīpinaṃ; Ajinassa ca cammena, na vaṭṭati parikkhaṭā.
除去覆物等,或完全切断;如是改变颜色后,应持用鞋履。
Puṭādiṃ apanetvā vā, chinditvā vāpi sabbaso; Vaṇṇabhedaṃ tathā katvā, dhāretabbā upāhanā.
然而一切鞋履,皆不可穿着;
唯独大小便和洗漱处所用的鞋履除外。
Sabbāpi pana dhāretuṃ, na ca vaṭṭanti pādukā; Ṭhapetvā tattha passāva- vaccācamanapādukā.
阿珊蹄与波郎伽,名为高广床座;
若使用超量者,得恶作。
Āsandiñceva pallaṅkaṃ, uccāsayanasaññitaṃ; Atikkantapamāṇaṃ tu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
长毛毯、绣花毯、彩纹毯、毛织毯、毛毡毯;
单面毛毯、异形毯、棉褥、双面毛毯。
Gonakaṃ kuttakaṃ cittaṃ, paṭikaṃ paṭalikampi ca; Ekantalomiṃ vikatiṃ, tūlikaṃ uddalomikaṃ.
亚麻毯、丝绸毯、象毯、马毯、车毯、铺地敷具;
以及芭蕉皮敷具、鹿皮敷具、殊胜敷具。
Kaṭṭissaṃ pana koseyyaṃ, hatthiassarathattharaṃ; Kadalimigapavara-paccattharaṇakampi ca.
红色天盖之下,两端红色枕垫;
这些一切皆不许可,若受用者犯恶作。
Heṭṭhā rattavitānassa, dvidhā rattūpadhānakaṃ; Akappiyamidaṃ sabbaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
Heṭṭhā akappiye paccatthare sati na vaṭṭati; Uddhaṃ setavitānampi, tasmiṃ asati vaṭṭati.
除了高床、长椅和棉褥之外,
其余一切在家者所有之物,皆可受用。
Āsandiṃ pana pallaṅkaṃ, ṭhapetvā tūlikampi ca; Sesaṃ pana ca sabbampi, labhate gihisantakaṃ.
于法座上无犯,于食堂亦得坐;
于铺设于地的敷具处,亦得躺卧。
Dhammāsane anāpatti, bhattaggepi nisīdituṃ; Bhūmattharaṇake tattha, sayitumpi ca vaṭṭati.
药犍度之论
Bhesajjakkhandhakakathā
已说居士的,乃至求听许可;
“牛棚”等处为如法,有四种地。
Vuttā gahapatissāpi, sammutussāvanantikā; Gonisādīti kappiyā, catasso honti bhūmiyo.
属于僧团的住处,或属于比丘的住处;
应当制作净物,足以避免共宿。
Saṅghassa santakaṃ gehaṃ, santakaṃ bhikkhunopi vā; Kappiyaṃ pana kattabbaṃ, sahaseyyappahonakaṃ.
26672667. 除比丘外,由他人施与的如法物;
2667.
除比丘外,他人布施于净地之物;
这是居士的家:是属于他们、为利益他们而存在的住处。
Ṭhapetvā bhikkhumaññehi, dinnaṃ kappiyabhūmiyā; Atthāya santakaṃ tesaṃ, gehaṃ gahapatevidaṃ.
所谓“共许”,即是被僧团所共许的。
Sā hi sammutikā nāma, yā hi saṅghena sammatā;
Kammavācamavatvā vā, vaṭṭatevāpalokanaṃ.
2669当最初安立砖、石、柱等时;
2669.
而在最初安置砖、石、柱等的时候;
那些说“我们建造净物小屋”的人,应于四周而作。
Paṭhamiṭṭhakapāsāṇa-thambhādiṭṭhapane pana; ‘‘Kappiyakuṭiṃ karomā’’ti, vadantehi samantato.
若由他人举起安置,或触碰他人时;
若自行举起,则应放置于听闻范围之内。
Ukkhipitvā ṭhapentesu, āmasitvā paresu vā; Sayamevukkhipitvā vā, ṭhapeyyussāvanantikā.
然而,若比丘们说及砖等基座时;
言语终了,同时即得开许。
Iṭṭhakādipatiṭṭhānaṃ , bhikkhūnaṃ vadataṃ pana; Vācāya pariyosānaṃ, samakālaṃ tu vaṭṭati.
园林若无围绕,整座或可耕种;
此二种,智者皆称为牛卧地等。
Ārāmo aparikkhitto, sakalo bhuyyatopi vā; Duvidhopi ca viññūhi, gonisādīti vuccati.
2673而这四者,皆是净地。
2673.
此四者,皆是净地;
在其中,已煮与已存放的食物,一切皆许可。
Etā pana catassopi, honti kappiyabhūmiyo; Ettha pakkañca vutthañca, sabbaṃ vaṭṭati āmisaṃ.
凡安立于柱等之上者,称为流出无尽者;
即使柱等被移去,它亦住立于他处。
Ussāvanantikā yā sā, thambhādīsu adhiṭṭhitā; Thambhādīsvapanītesu, tadaññesupi tiṭṭhati.
当一切皆被除去时,应成为已舍弃所依者;
牛粪等已被圈定,其余则因覆盖与坏失之故。
Apanītesu sabbesu, siyā jahitavatthukā; Gonisādī parikkhittā, sesā chadananāsato.
除比丘外,从他人手中接受;
而他们的积蓄,依内部所说,于比丘是适当的。
Bhikkhuṃ ṭhapetvā aññesaṃ, hatthato ca paṭiggaho; Tesañca sannidhi anto- vuttaṃ bhikkhussa vaṭṭati.
比丘或比丘尼的私物,抑或是僧团之物;
内煮与熟食,两者皆不适宜。
Bhikkhussa bhikkhuniyā vā, santakaṃ saṅghikampi vā; Antovutthañca pakkañca, ubhinnaṃ na ca vaṭṭati.
Akappakuṭiyā vutthaṃ, sappiādivimissitaṃ;
所谓“内煮”,是指最初的两种时类。
‘‘Antovuttha’’nti niddiṭṭhaṃ, paṭhamaṃ kālikadvayaṃ.
Teheva sappiādīhi, bhikkhunā yāvajīvikaṃ; Pakkaṃ taṃ pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
若比丘食用与肉混合的熟食;
以及食用僧团内煮的,乃至自己煮的食物;
Sace āmisasaṃsaṭṭhaṃ, pakkaṃ taṃ paribhuñjati; Antovutthañca bhiyyopi, sāmapakkañca bhuñjati.
Yāvakālikamāhāro, pānakaṃ yāmakālikaṃ; Sattāhakālikaṃ nāma, sappiādikapañcakaṃ.
其余姜黄等药,则为尽形寿药;
时限药说有四种,水则为非时限药。
Sesaṃ pana haliddādi, bhesajjaṃ yāvajīvikaṃ; Catudhā kālikā vuttā, udakaṃ hotyakālikaṃ.
2683仅就受取而言,三种时药便成时限已过;
2683.
仅以受取之故,三种时药便属过时;
若已食用,则成有过;若未食用,亦成第三。
Paṭiggahavaseneva, kālātītā tikālikā; Honti dosakarā bhuttā, abhuttaṃ tatiyampi ca.
芒果、阎浮、椰子、香蕉、蜜、葡萄;
沙鲁、诃子——这八种被许为饮料。
Ambaṃ jambu ca cocañca, mocañca madhu muddikā; Sālu phārusakañcāti, pānakaṃ aṭṭhadhā mataṃ.
2685为作饮料而开许的果实,无论熟与生。
2685.
为作饮料而开许的果实,无论熟或生;
因饮料而禁止的,是有所依的受取。
Pānakatthamanuññātaṃ, phalaṃ pakkañca āmakaṃ; Pānahetu paṭikkhitto, savatthukapaṭiggaho.
将芒果充分捣碎,再于水中揉捏;
然后过滤,此饮品便可饮用。
Ambapakkaṃ sukoṭṭetvā, madditvā udake pana; Pacchā parissavaṃ katvā, pātuṃ vaṭṭati pānakaṃ.
日晒而熟者允许,以火煮熟者则不许;
这一原则,于其余诸饮料中亦已阐明。
Vaṭṭatādiccapākaṃ tu, aggipakkaṃ na vaṭṭati; Eseva ca nayo sesa-pānakesupi dīpito.
花、叶、果、蔗,这四种有其汁液;
当允许这八种饮料时,便已一并允许了这些。
Pupphapattaphalucchūnaṃ, cattāro panime rasā; Anuññātā imānaṭṭha, pānāni anujānatā.
Sabbo puppharaso vutto, madhukassa rasaṃ vinā; Sabbo pattaraso vutto, pakkaḍākarasaṃ vinā.
七种随顺谷物果实所生的汁;
除已开许之外,一切非时果之汁液;
Sattannaṃ sānulomānaṃ, dhaññānaṃ phalajaṃ rasaṃ; Ṭhapetvānumato sabbo, vikāle phalajo raso.
即使是时限药之叶,于冷水中所成;
凡经碾压、日晒而成者,于非时亦许。
Yāvakālikapattāna-mapi sītudake kato; Madditvādiccapākopi, vikāle pana vaṭṭati.
棕榈与椰子,波罗蜜与面包果;
提普萨瓜、水葫芦、南瓜,以及普萨花实亦然。
Tālañca nāḷikerañca, panasaṃ labujampi ca; Tipusālābukumbhaṇḍaṃ, tathā pussaphalampi ca.
同样地,诸如苤蓝等,这些并非果实;
以及其他一切,皆随顺于七种谷物。
Evameḷālukañcāti, navetāni phalāni hi; Aparaṇṇañca sabbampi, sattadhaññānulomikaṃ.
枣、甜罗望子、滇刺枣、憍赏弥果、迦罗摩达咖果,
以及柑橘、木苹果、藤、罗望子果。
Badaraṃ timbarū selu, kosambaṃ karamaddakaṃ; Mātuluṅgakapitthañca, vettaṃ ciñcaphalampi ca.
然而,诸如此类小果之汁,
由于八种饮料属于随顺,因此在‘随顺’这一项中已作说明。
Phalānaṃ evamādīnaṃ, khuddakānaṃ raso pana; Aṭṭhapānānulomattā, niddiṭṭho anulomike.
对于随顺的谷物,除了果实所生的汁液之外,
并没有其他的果汁,这属于非时限药。
Sānulomassa dhaññassa, ṭhapetvā phalajaṃ rasaṃ; Añño phalaraso natthi, ayāmakāliko idha.
咖提那衣犍度之论
Kathinakkhandhakakathā
诸比丘雨安居已竟,世尊为五种利益之缘,宣说咖提那衣之敷展;
彼牟尼中最胜者,为五种利益之缘故。
Bhikkhūnaṃ vuṭṭhavassānaṃ, kathinatthāramabravi; Pañcannaṃ ānisaṃsānaṃ, kāraṇā munipuṅgavo.
Na ullikhitamattādi-catuvīsativajjitaṃ; Cīvaraṃ bhikkhunādāya, uddharitvā purāṇakaṃ.
决意新衣后,应再以言语说:
我以此内衣,铺展咖提那衣。
Navaṃ adhiṭṭhahitvāva, vattabbaṃ vacasā puna; ‘‘Imināntaravāsena, kathinaṃ attharāmi’’ti.
如此三说后,咖提那衣即得铺展;
然后前往僧团,持取咖提那衣。
Vutte tikkhattumiccevaṃ, kathinaṃ hoti atthataṃ; Saṅghaṃ panupasaṅkamma, ādāya kathinaṃ iti.
尊者,咖提那衣已展开,愿僧团随喜;
如法的咖提那衣铺展,应由那位比丘宣说。
‘‘Atthataṃ kathinaṃ bhante, saṅghassa anumodatha; Dhammiko kathinatthāro’’, vattabbaṃ tena bhikkhunā.
尊者,您已为僧团善展咖提那衣,
“如法的咖提那衣敷展,我随喜”,应如是说。
‘‘Suatthataṃ tayā bhante, saṅghassa kathinaṃ puna; Dhammiko kathinatthāro, anumodāmi’’tīraye.
Kathinassa ca kiṃ mūlaṃ, kiṃ vatthu kā ca bhūmiyo; Katidhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.
根为一,所依有三种,地有六;
通达八法的比丘,有资格敷展咖提那衣。
Mūlamekaṃ, siyā vatthu, tividhaṃ, bhūmiyo cha ca; Aṭṭhadhammavido bhikkhu, kathinatthāramarahati.
所谓“僧团为根”,已作说明;所依即三衣;
Saṅgho mūlanti niddiṭṭhaṃ, vatthu hoti ticīvaraṃ;
Khomādīni cha vuttāni, cīvarāni cha bhūmiyo.
前行、举出、决意、铺展、失坏,以及论母;
障碍与举出,末后为利益。
Pubbapaccuddharādhiṭṭhā-natthāro mātikāpi ca; Palibodho ca uddhāro, ānisaṃsā panaṭṭhime.
洗涤、审察、裁剪与缝缀,
缝合、染色、作净,这些称为‘前行事’。
Dhovanañca vicāro ca, chedanaṃ bandhanampi ca; Sibbanaṃ rajanaṃ kappaṃ, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.
Saṅghāṭi uttarāsaṅgo, atho antaravāsako; Paccuddhāro adhiṭṭhānaṃ, atthāropesameva tu.
出发与完成,决意与灭摈;
听闻灭失、界,及共同负担——这八种。
Pakkamanañca niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca nāsanaṃ; Savanāsā ca sīmā ca, sahubbhāroti aṭṭhimā.
Katacīvaramādāya, āvāse nirapekkhako; Atikkantāya sīmāya, hoti pakkamanantikā.
不求利益者,于寺院无所期待;
他前往寺院,而另一位则正安乐而住。
Ānisaṃsamathādāya, vihāre anapekkhako; Gantvā pana vihāraṃ so, aññaṃ sukhavihārikaṃ.
在那里安住时,若制作衣;
当那件衣完成时,便称为“完成后”。
Tattha taṃ viharantova, karoti yadi cīvaraṃ; Niṭṭhite cīvare tasmiṃ, niṭṭhānantāti vuccati.
‘‘Cīvaraṃ na karissāmi, na paccessaṃ tamassamaṃ’’; Evaṃ tu dhuranikkhepe, sanniṭṭhānantikā matā.
得咖提那衣覆护后,若前往而说‘我不期待’;
正在作衣之际,若发生遗失或遭焚毁,便以灭摈为终。
Kathinacchādanaṃ laddhā, ‘‘na paccessa’’nti ce gato; Karontasseva naṭṭhaṃ vā, daḍḍhaṃ vā nāsanantikā.
已得利益仍心怀期许,却前往界外;
若闻“内界”之语,即以此闻为终结。
Laddhānisaṃso sāpekkho, bahisīmaṃ gato pana; Suṇāti cantarubbhāraṃ, sā hoti savanantikā.
因期望衣服而出行,并前往了界外;
有人告知他:‘我将给你衣’,这便称为‘有所闻’。
Cīvarāsāya pakkanto, bahisīmaṃ gato pana; ‘‘Dassāmi cīvaraṃ tuyhaṃ’’, vutto savati kenaci.
而当再次被告知:‘我不能给你衣’时,
当期待仅被断除些许时,她便称为断除期待者。
Puna vutte ‘‘na sakkomi, dātunti tava cīvaraṃ’’; Āsāya chinnamattāya, āsāvacchedikā matā.
从雨安居所住之处,前往另一住处;
于途中来临时,越过了彼解除之事。
Vassaṃvuṭṭhavihāramhā , vihāraññaṃ gato siyā; Āgacchaṃ antarāmagge, taduddhāramatikkame.
Tassa so kathinuddhāro, sīmātikkantiko mato; Kathinānisaṃsamādāya, sāpekkhova sace gato.
Sambhuṇāti punāgantvā, kathinuddhārameva ce; Tassa so kathinuddhāro, ‘‘sahubbhāro’’ti vuccati.
出发、完成、决意及出界,
四种依于补特伽罗,僧团所依者为中间的共舍。
Pakkamanañca niṭṭhānaṃ, sanniṭṭhānañca sīmato; Cattāro puggalādhīnā, saṅghādhīnantarubbharo.
灭摈、听闻,与断绝期盼;
此三种咖提那衣的舍弃,既非依僧团,亦非依比丘。
Nāsanaṃ savanañceva, āsāvacchedikāpi ca; Tayopi kathinubbhārā, na tu saṅghā, na bhikkhuto.
住所障碍与衣障碍,
说相应与解脱义者,已宣说此二种障碍。
Āvāsapalibodho ca, palibodho ca cīvare; Palibodhā duve vuttā, yuttamuttatthavādinā.
或于八种论母,或于中途出离;
大仙亦说,关于咖提那衣的二种出离。
Aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vā, antarubbhāratopi vā; Ubbhārāpi duve vuttā, kathinassa mahesinā.
不告而受持,从僧团中取所需之量;
此处有衣之生起,及此五种利益。
Anāmantāsamādānaṃ, gaṇato yāvadatthikaṃ; Tattha yo cīvaruppādo, ānisaṃsā ca pañcime.
衣犍度之论
Cīvarakkhandhakakathā
衣的生起,八种衣的论母;
于界内施与、规约,及比丘的制立,亦复如是。
Cīvarassa panuppādā, aṭṭha cīvaramātikā; Sīmāya deti, katikā, bhikkhāpaññattiyā, tathā.
施与僧团、施与二部僧团、施与安居者,
指定施与个人者,此即八种母论。
Saṅghassa, ubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhassa deti ca,; Ādissa, puggalassāti, aṭṭhimā pana mātikā.
在此,“于界内施与”,是指由进入界内的比丘们进行分配,这是最胜辩才者所赞叹的。
Tattha sīmāya detīti, antosīmaṃ gatehi tu; Bhikkhūhi bhājetabbanti, vaṇṇitaṃ varavaṇṇinā.
Katikāya ca dinnaṃ ye, vihārā ekalābhakā; Ettha dinnañca sabbehi, bhājetabbanti vuccati.
Saṅghassa dhuvakārā hi, yattha karīyanti tattha ca; Bhikkhāpaññattiyā dinnaṃ, dinnaṃ vuttaṃ mahesinā.
然而,以正直心施予僧团之物,应由现前僧分配,如是说。
Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, ujubhūtena cetasā; Tañhi sammukhibhūtena, bhājetabbanti vuccati.
Ubhatosaṅgha muddissa, deti saddhāya cīvaraṃ; Thokā vā bahu vā bhikkhū, samabhāgova vaṭṭati.
若有人对已出瓦萨的僧团布施衣,那衣应由已出瓦萨者分配,如是所赞叹。
Vassaṃvuṭṭhassa saṅghassa, cīvaraṃ deti yaṃ pana; Taṃ tasmiṃ vuṭṭhavassena, bhājetabbanti vaṇṇitaṃ.
Yāguyā pana bhatte vā, detiādissa ce pana; Cīvaraṃ tattha tattheva, yojetabbaṃ vijānatā.
然而,为指定的个人而施与衣,如此布施即名“指定人施”。
Puggalaṃ pana uddissa, cīvaraṃ yaṃ tu dīyati;
所谓“指定人施”,即针对特定个人而行的布施。
Puggalodissakaṃ nāma, dānaṃ taṃ tu pavuccati.
在五种如法亲属中,若有人心想:“我死后,这些资具归于我母,或归于我父”;“这是我的资具,要给母亲,或是给父亲”——以这样的意图而作布施。
“这是我的资具,是要给母亲或父亲的”——怀着这样的心意而布施者。
Sahadhammikesu yo koci, pañcasvapi ‘‘mamaccaye; Ayaṃ mayhaṃ parikkhāro, mātuyā pitunopi vā.
若说“愿归属于戒师”,仅仅是这样口头说说而已;然而那物品并不属于他们,唯是僧团所有。
Upajjhāyassa vā hotu’’, vadaticcevameva ce; Na hoti pana taṃ tesaṃ, saṅghasseva ca santakaṃ.
五众命终后之布施,不生长任何物;
那唯属于僧团,而在家众则能生长。
Pañcannaṃ accaye dānaṃ, na ca rūhati kiñcipi; Saṅghasseva ca taṃ hoti, gihīnaṃ pana rūhati.
比丘或沙弥,若于比丘尼住处命终;
他的资具,属于比丘众所有。
Bhikkhu vā sāmaṇero vā, kālaṃ bhikkhunupassaye; Karotyassa parikkhārā, bhikkhūnaṃyeva santakā.
若比丘尼或沙弥尼在寺院中死亡,她的资具则属于比丘尼众所有。
Bhikkhunī sāmaṇerī vā, vihārasmiṃ sace matā; Honti tassā parikkhārā, bhikkhunīnaṃ tu santakā.
「给予后带去给阿苏咖」者,那已给予之物属于前者;「我将给予此」而给予者,所施物则归后者所有。
‘‘Dehi netvāsukassā’’ti, dinnaṃ taṃ purimassa tu; ‘‘Idaṃ dammī’’ti dinnaṃ taṃ, pacchimasseva santakaṃ.
如是了达施与之法则,无论是逝者或是病者,取得信受后,应取亡者之衣。
Evaṃ dinnavidhiṃ ñatvā, matassa vāmatassa vā; Vissāsaṃ vāpi gaṇheyya, gaṇhe matakacīvaraṃ.
染料因根、叶、果、茎、皮、花的差别而说为六种,此为舍弃过失者等所说。
Mūlapattaphalakkhandha-tacapupphappabhedato; Chabbidhaṃ rajanaṃ vuttaṃ, vantadosena tādinā.
Mūle haliddiṃ, khandhesu, mañjeṭṭhaṃ tuṅgahārakaṃ; Pattesu alliyā pattaṃ, tathā pattañca nīliyā.
库孙巴花、金苏咖花、树皮、洛达及糠;
除一切染料外,一切果实皆可。
Kusumbhaṃ kiṃsukaṃ pupphe, tace loddañca kaṇḍulaṃ; Ṭhapetvā rajanaṃ sabbaṃ, phalaṃ sabbampi vaṭṭati.
即使是污秽的袈裟,或颜色暗劣的袈裟,也允许用灰汁所得的液体来洗涤。
Kiliṭṭhasāṭakaṃ vāpi, dubbaṇṇaṃ vāpi cīvaraṃ; Alliyā pana pattena, dhovituṃ pana vaṭṭati.
其余诸衣的论述,则于初咖提那衣犍度中;
智者于彼处当依所说之法而了知。
Cīvarānaṃ kathā sesā, paṭhame kathine pana; Tattha vuttanayeneva, veditabbā vibhāvinā.