为利益比丘尼众,胜者所宣之分别;
对此,我亦以略要,说其少许。
Bhikkhunīnaṃ hitatthāya, vibhaṅgaṃ yaṃ jinobravi; Tasmiṃ api samāsena, kiñcimattaṃ bhaṇāmahaṃ.
若有比丘尼,以欲心行淫法,
即名波罗夷,不名比丘尼。
Chandaso methunaṃ dhammaṃ, paṭiseveyya yā pana; Hoti pārājikā nāma, samaṇī sā pavuccati.
人、男子等九种之中,无论何种;
有生命者或无生命者,有覆盖物或无覆盖物。
Manussapurisādīnaṃ, navannaṃ yassa kassaci; Sajīvassāpyajīvassa, santhataṃ vā asanthataṃ.
于自之三种道中,多分被吞没等;
将生支伸入者,于露处波罗夷。
Attano tividhe magge, yebhuyyakkhāyitādikaṃ; Aṅgajātaṃ pavesentī, allokāse parājitā.
至此,共通部分的决断已经说完;我当简要阐述不共通的部分。
我将简要地阐述其不共通之处。
Ito paramavatvāva, sādhāraṇavinicchayaṃ; Asādhāraṇamevāhaṃ, bhaṇissāmi samāsato.
锁骨以下的身体,即双膝骨节以上者;
若比丘尼以此身体触之。
Adhakkhakaṃ sarīrakaṃ, yadubbhajāṇumaṇḍalaṃ; Sarīrakena ce tena, phuseyya bhikkhunī pana.
染心者对染心者,若为人类男子,
以身触彼,或以彼身触此,触者波罗夷。
Avassutassāvassutā, manussapuggalassa yā; Sarīramassa tena vā, phuṭṭhā pārājikā siyā.
乃至肘上的部分,也被竖起的膝所执持
依如前所述的方式,借由此身自己
Kapparassa panuddhampi, gahitaṃ ubbhajāṇunā; Yathāvuttappakārena, kāyenānena attano.
当男子如是触及身体所系属之处时;
同样,以自身被如是限定的身所系属者;
Purisassa tathā kāya- paṭibaddhaṃ phusantiyā; Tathā yathāparicchinna- kāyabaddhena attano.
或以身体的其余部分,以自身之身触他的身;
对那女子,犯土喇咤亚罪;对男子,在作此行时,亦同。
Avasesena vā tassa, kāyaṃ kāyena attano; Hoti thullaccayaṃ tassā, payoge purisassa ca.
对夜叉、饿鬼、畜生、般哒咖,在腋以下处;
对膝以上亦如是对她,若双方有精;
Yakkhapetatiracchāna- paṇḍakānaṃ adhakkhakaṃ; Ubbhajāṇuṃ tathevassā, ubhatovassave sati.
仅有一方出精时,亦说为土喇咤亚。
于其余一切情形,构成恶作罪。
Ekatovassave cāpi, thullaccayamudīritaṃ; Avasese ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
此处所说的腋下、膝上及膝环者,
以及肘部以下所及之处,亦同摄于此。
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana yaṃ idha; Kapparassa ca heṭṭhāpi, gataṃ ettheva saṅgahaṃ.
若比丘与比丘尼一同嬉戏,
当比丘于双方身触生起染着时。
Kelāyati sace bhikkhu, saddhiṃ bhikkhuniyā pana; Ubhinnaṃ kāyasaṃsagga-rāge sati hi bhikkhuno.
则成僧残,比丘尼则有毁灭(即波罗夷)之罪;
若比丘尼有身触之染着,
Hoti saṅghādisesova, nāso bhikkhuniyā siyā; Kāyasaṃsaggarāgo ca, sace bhikkhuniyā siyā.
比丘若有淫欲染着,或对在家生活有爱着;
对那位比丘尼而言,是为土喇咤亚;对比丘而言,则是恶作。
Bhikkhuno methuno rāgo, gehapemampi vā bhave; Tassā thullaccayaṃ vuttaṃ, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
若双方都有淫欲染着,或对在家生活都有爱着,
已无差别地宣说,但两者均属恶作。
Ubhinnaṃ methune rāge, gehapemepi vā sati; Avisesena niddiṭṭhaṃ, ubhinnaṃ dukkaṭaṃ pana.
于何处、对何人,若心意清净,则于彼处、对彼人即无过失;
两者皆无犯,因为两者心意清净。
Yassa yattha manosuddhaṃ, tassa tattha na dosatā; Ubhinnampi anāpatti, ubhinnaṃ cittasuddhiyā.
因身触之贪染,破初戒后,
若其后不再染污,便非染污比丘尼者。
Kāyasaṃsaggarāgena, bhinditvā paṭhamaṃ pana; Pacchā dūseti ce neva, hoti bhikkhunidūsako.
又,若为比丘尼所触,以心欢喜而领受,
若比丘不动,比丘即不犯。
Atha bhikkhuniyā phuṭṭho, sādiyantova cetasā; Niccalo hoti ce bhikkhu, na hotāpatti bhikkhuno.
比丘尼为比丘所触,若亦不动;
若随受此触,彼即犯波罗夷。
Bhikkhunī bhikkhunā phuṭṭhā, sace hotipi niccalā; Adhivāseti samphassaṃ, tassā pārājikaṃ siyā.
同样地,于[土喇咤亚]境为土喇咤亚,于[恶作]境为恶作;
因为导师曾说过:“应认可身触。”
Tathā thullaccayaṃ khette, dukkaṭañca viniddise; Vuttattā ‘‘kāyasaṃsaggaṃ, sādiyeyyā’’ti satthunā.
如是存在时,她的作业等起却不可见;
此依彼常习之理,已得阐明。
Tassā kriyasamuṭṭhānaṃ, evaṃ sati na dissati; Idaṃ tabbahuleneva, nayena paridīpitaṃ.
无犯者:非故意、不知情,或她不在场时;
或有正念地触摸她,或她同意接触时。
Anāpatti asañcicca, ajānitvāmasantiyā; Sati āmasane tassā, phassaṃ vāsādiyantiyā.
或因苦受所迫而心散乱者,或为精神失常的女子。
生起等相同,以最初与最后一事为准。
Vedanaṭṭāya vā khitta-cittāyummattikāya vā; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
他们明知那是波罗夷性,却仍依表相而住。
“我今不再向任何人宣说。”
Pārājikattaṃ jānanti, saliṅge tu ṭhitāya hi; ‘‘Na kassaci parassāhaṃ, ārocessāmi dāni’’ti.
仅于放下负担之际,便构成波罗夷罪。
此所谓“覆藏过失”,唯是名义而已。
Dhure nikkhittamattasmiṃ, sā ca pārājikā siyā; Ayaṃ vajjapaṭicchādi- nāmikā pana nāmato.
其余在有命品中,应依粗罪同等之理类推;
彼处之差别为波逸提,此处则为波罗夷。
Sesaṃ sappāṇavaggasmiṃ, duṭṭhullena samaṃ naye; Viseso tatra pācitti, idha pārājikaṃ siyā.
被僧团举罪的比丘,仍处于被举罪的状态中;
若人随顺其见,即由执取此见故,而为如是。
Saṅghenukkhittako bhikkhu, ṭhito ukkhepane pana; Yaṃdiṭṭhiko ca so tassā, diṭṭhiyā gahaṇena taṃ.
若有比丘尼随顺彼比丘,她亦完全如是。
纵在僧团中,由他人劝告时,亦复如是。
Anuvatteyya yā bhikkhuṃ, bhikkhunī sā visumpi ca; Saṅghamajjhepi aññāhi, vuccamānā tatheva ca.
若她不承认那事,却执取而住;
于彼业终了时,她成为被举罪者的随顺者。
Acajantīva taṃ vatthuṃ, gahetvā yadi tiṭṭhati; Tassa kammassa osāne, ukkhittassānuvattikā.
她犯波罗夷,已非释迦女;
亦不得再合,如裂为两半之石。
Hoti pārājikāpannā, hotāsākiyadhītarā; Puna appaṭisandheyā, dvidhā bhinnā silā viya.
于非法业中,已说三恶作;
一切生起等,已于随说中说。
Adhamme pana kammasmiṃ, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ; Samuṭṭhānādayo sabbe, vuttā samanubhāsane.
凡对非波罗夷境有所执取,
若执取于肢体,即名为“手执”。
Apārājikakhettassa , gahaṇaṃ yassa kassaci; Aṅgassa pana taṃ hattha-ggahaṇanti pavuccati.
对于已披衣、已着衣者,抓住任何人的衣角——这便称为“执取僧伽梨的边角”。
这就叫做执取僧伽梨的边角。
Pārutassa nivatthassa, gahaṇaṃ yassa kassaci; Etaṃ saṅghāṭiyā kaṇṇa-ggahaṇanti pavuccati.
由于身体接触这一非法的缘故
若比丘尼站在男子伸手可及之处
Kāyasaṃsaggasaṅkhāta-asaddhammassa kāraṇā; Bhikkhunī hatthapāsasmiṃ, tiṭṭheyya purisassa vā.
或于其处,与男子站立交谈
或前往约定之处,或心生前往之念。
Sallapeyya tathā tattha, ṭhatvā tu purisena vā; Saṅketaṃ vāpi gaccheyya, iccheyyā gamanassa vā.
或为此目的而进入隐蔽之处,
或将身体靠近,仍立于手臂可及之处。
Tadatthāya paṭicchanna-ṭṭhānañca paviseyya vā; Upasaṃhareyya kāyaṃ vā, hatthapāse ṭhitā pana.
此[比丘尼]已非沙门尼,具足八事,
不能再复生,如棕榈树顶被斩断。
Ayamassamaṇī hoti, vinaṭṭhā aṭṭhavatthukā; Abhabbā punaruḷhāya, chinno tālova matthake.
或顺依所依处而殁,或逆依所依处而殁;
圆满第八次,或同样于隔一次时。
Anulomena vā vatthuṃ, paṭilomena vā cutā; Aṭṭhamaṃ paripūrentī, tathekantarikāya vā.
而自最初,或一次,或二次,或三次,乃至七次;
即使圆满百次,也绝非波罗夷。
Athādito panekaṃ vā, dve vā tīṇipi satta vā; Satakkhattumpi pūrentī, neva pārājikā siyā.
然而所犯之罪,发露后即从中解脱;
舍弃重担之后,已发露之罪唯成计数。
Āpattiyo panāpannā, desetvā tāhi muccati; Dhuranikkhepanaṃ katvā, desitā gaṇanūpikā.
不属犯戒之支分,为精进者而说。
不入说罪之数,虽已说亦同未说。
Na hotāpattiyā aṅgaṃ, saussāhāya desitā; Desanāgaṇanaṃ neti, desitāpi adesitā.
非故意、不知而作者,无犯。
“生起”等一切,皆视同无间。
Anāpatti asañcicca, ajānitvā karontiyā; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
此处所言“非法”者,即身触之名。
此义于一切注疏中亦已明示。
‘‘Asaddhammo’’ti nāmettha, kāyasaṃsagganāmako; Ayamuddisito attho, sabbaaṭṭhakathāsupi.
有智、有能力者,可行身触。
然而,若有身触,此语方能成立。
Viññū paṭibalo kāya-saṃsaggaṃ paṭipajjituṃ; Kāyasaṃsaggabhāve tu, sādhakaṃ vacanaṃ idaṃ.
有染心者、覆藏者、被举罪者、八事者;
四种不共制,唯大仙所立。
Avassutā paṭicchādī, ukkhittā aṭṭhavatthukā; Asādhāraṇapaññattā, catassova mahesinā.
桑喀地谢萨之论述
Saṅghādisesakathā
若有比丘尼,性好诤论
既作事又多言而住
与任何男子在此共处
她确实招致重罪
Yā pana bhikkhunī ussayavādā; Aṭṭakarī mukharī vihareyya; Yena kenaci narenidha saddhiṃ; Sā garukaṃ kira dosamupeti.
或为恶作寻求证人,或寻同伴;
即便她逐句前去解释,也是如此。
Sakkhiṃ vāpi sahāyaṃ vā, pariyesati dukkaṭaṃ; Pade pade tathā aṭṭaṃ, kātuṃ gacchantiyāpi ca.
若比丘尼先告知自己的事,后见诉讼者,即犯恶作罪。
见到她的诉讼者,得恶作罪。
Āroceti sace pubbaṃ, bhikkhunī attano kathaṃ; Disvā vohārikaṃ tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若他人事后告知自己的事;
那位比丘尼即犯土喇咤亚罪。
Āroceti sace pacchā, itaro attano kathaṃ; Hoti bhikkhuniyā tassā, thullaccayamanantaraṃ.
若他先将自己的事告知他人,
若比丘尼事后告知,判决与前述相同。
Ārocetitaro pubbaṃ, sace so attano kathaṃ; Pacchā bhikkhunī ce pubba-sadisova vinicchayo.
若有人对她说“你应告知”,她却反问“你的事与我的事如何”,
纵随意告知,初犯亦为恶作。
‘‘Ārocehī’’ti vuttā ce, ‘‘kathaṃ tava mamāpi ca’’; Ārocetu yathākāmaṃ, paṭhame dukkaṭaṃ siyā.
若对她作第二次告知,即判为土喇咤亚。
纵使是近事男所说,此裁决亦同。
Dutiyārocane tassā, thullaccayamudīritaṃ; Upāsakena vuttepi, ayameva vinicchayo.
听了所宣告之事,双方即如此这般;
当他们作出决断、且事已完结时;
Ārocitakathaṃ sutvā, ubhinnampi yathā tathā; Vinicchaye kate tehi, aṭṭe pana ca niṭṭhite.
在义理的终结处,于比丘尼的胜利中,然而;或者在她的败诉中,皆有桑喀地谢萨性。
或于其败诉中,有僧残性。
Aṭṭassa pariyosāne, jaye bhikkhuniyā pana; Parājayepi vā tassā, hoti saṅghādisesatā.
或派遣使者,或亲自前来;
而被怨敌之人所牵引者。
Dūtaṃ vāpi pahiṇitvā, āgantvāna sayampi vā; Paccatthikamanussehi, ākaḍḍhīyati yā pana.
若在园中,被他人作了非行;
不特别指定任何人,而于彼处请求保护者。
Ārāme pana aññehi, anācāraṃ kataṃ sace; Anodissa paraṃ kiñci, rakkhaṃ yācati tattha yā.
凡是未说出的,依法住者自身即了知;
若从他人听闻其义,而后方才成就者。
Yāya kiñci avuttāva, dhammaṭṭhā sayameva tu; Sutvā taṃ aññato aṭṭaṃ, niṭṭhāpenti sace pana.
对于那位比丘尼,已开示疯狂者等情况为不犯。
由咖提那衣所生起者,与有作等同。
Tassā, ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyaṃ sakiriyaṃ idaṃ.
那位知情的比丘尼,明知该女贼当被处死。
未白僧团、国王或众团
Jānantī bhikkhunī coriṃ, vajjhaṃ viditameva yā; Saṅghaṃ anapaloketvā, rājānaṃ gaṇameva vā.
不依法度令其达上,此即是盗贼之达上
她即名为犯僧残
Vuṭṭhāpeyya vinā kappaṃ, corivuṭṭhāpanaṃ pana; Saṅghādisesamāpatti-māpannā nāma hoti sā.
他人之物,价值五摩沙迦者,
或超此值者,即名为“贼”。
Pañcamāsagghanaṃ yāya, haritaṃ parasantakaṃ; Atirekagghanaṃ vāpi, ayaṃ ‘‘corī’’ti vuccati.
于其他比丘尼中,或于外道众中亦然;
凡是曾出家者,便称为‘可行女’。
Bhikkhunīsu panaññāsu, titthiyesupi vā tathā; Yā pabbajitapubbā sā, ayaṃ ‘‘kappā’’ti vuccati.
令盗贼女出家者,唯除此‘可行女’。
若为阿阇梨寻求钵或衣,
Vuṭṭhāpeti ca yā coriṃ, ṭhapetvā kappamevidaṃ; Sace ācariniṃ pattaṃ, cīvaraṃ pariyesati.
或认可界场,她犯恶作罪;
作单白时得恶作,作二甘马语时得二罪。
Sammannati ca sīmaṃ vā, tassā āpatti dukkaṭaṃ; Ñattiyā dukkaṭaṃ dvīhi, kammavācāhi ca dvayaṃ.
觉者说示:于土喇咤亚,羯磨中为重罪。
大众与阿阇梨,亦不免恶作。
Thullaccayassa, kammante, garukaṃ niddise budho; Gaṇo ācarinī ceva, na ca muccati dukkaṭaṃ.
无犯者:不知而令出家;已征得许可;或彼为痴狂者。
或已征得该女许可,或彼女精神错乱。
Anāpatti ajānantī, vuṭṭhāpeti, tatheva ca; Kappaṃ vā apaloketvā, tassā ummattikāya vā.
所谓‘令盗贼达上’,由语与意生起。
Corivuṭṭhāpanaṃ nāma, jāyate vācacittato;
Kāyavācādito ceva, sacittañca kriyākriyaṃ.
若比丘尼独自前往村间,或渡河至彼岸。
或离僧团而滞留,或于夜间别住。
Gāmantaraṃ nadīpāraṃ, gaccheyyekāva yā sace; Ohīyeyya gaṇamhā vā, rattiṃ vippavaseyya vā.
若犯此初罪法,所犯即为重罪;
当从自村出发时,应知无犯。
Paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ, sāpannā garukaṃ siyā; Sakagāmā anāpatti, ñātabbā nikkhamantiyā.
然而,从那里出发前往他村者,每一步皆应知为恶作;有智之人当知。
每一步之恶作,智者当知。
Nikkhamitvā tato aññaṃ, gāmaṃ gacchantiyā pana; Dukkaṭaṃ padavārena, veditabbaṃ vibhāvinā.
若仅一步之遥,即至他村;
若越过围墙,或踏入近行地。
Ekena padavārena, gāmassa itarassa ca; Parikkhepe atikkante, upacārokkamepi vā.
土喇咤亚罪已犯,又以第二种方式踏入时;
以足踏入,即成重罪,对比丘尼而言。
Thullaccayaṃ atikkante, okkante dutiyena tu; Pādena garukāpatti, hoti bhikkhuniyā pana.
若已离去,后又再进入自己村庄时;
应以此理了知,如以围墙破洞亦然。
Nikkhamitvā sace pacchā, sakaṃ gāmaṃ visantiyā; Ayameva nayo ñeyyo, vaticchiddena vā tathā.
若由围墙进入住处之地时,
因已进入,即成净地,无有任何过失。
Pākārena vihārassa, bhūmiṃ tu pavisantiyā; Kappiyanti paviṭṭhattā, na doso koci vijjati.
比丘尼住所之地,于那些比丘尼则为净地;
比丘住处之地,于那些比丘尼则为不净。
Bhikkhunīnaṃ vihārassa, bhūmi tāsaṃ tu kappiyā; Hoti bhikkhuvihārassa, bhūmi tāsamakappiyā.
以象、马、车等,或以神通进入者,无犯;若以步行进入者,则有犯。
犯与无犯,即在步行之时。
Hatthiassarathādīhi, iddhiyā vā visantiyā; Anāpatti siyāpatti, padasā gamane pana.
无论自村或他村,亦复如是。
然而,若立于村外而进入者,则有罪。
Yaṃ kiñci sakagāmaṃ vā, paragāmampi vā tathā; Bahigāme pana ṭhatvā, āpatti pavisantiyā.
若无同伴而渡至具足特相的河流彼岸,该沙门尼则有罪。
然彼沙门尼渡至彼岸或抵于岸边之时,
Lakkhaṇenupapannāya, nadiyā dutiyaṃ vinā; Pāraṃ gacchati yā tīraṃ, tassā samaṇiyā pana.
当先抬起一足置于岸上之时,
犯土喇咤亚罪;再越过第二足时,则为重罪。
Paṭhamaṃ uddharitvāna, pādaṃ tīre ṭhapentiyā; Hoti thullaccayāpatti, dutiyātikkame garu.
正在河中时,有另一女人同行;争吵后回到此岸,以及从对岸返回时亦复如是。
争吵之后,于此岸,及渡至对岸之时,
Antaranadiyaṃyeva, saddhiṃ dutiyikāya hi; Bhaṇḍitvā orimaṃ tīraṃ, tathā paccuttarantiyā.
或以神通,或以桥,或以船,或以乘具、绳索,
若以这些方式渡至彼岸,彼渡者亦无犯。
Iddhiyā setunā nāvā-yānarajjūhi vā pana; Evampi ca paraṃ tīraṃ, anāpattuttarantiyā.
为沐浴,或为饮水,你们又下入河中;
踏足此岸,再渡回来,是允许的。
Nhāyituṃ pivituṃ vāpi, otiṇṇātha nadiṃ puna; Padasāvorimaṃ tīraṃ, paccuttarati vaṭṭati.
下足入水后,于渡河时;
同样,登上桥后渡河者,无罪。
Padasā otaritvāna, nadiṃ uttaraṇe pana; Ārohitvā tathā setuṃ, anāpattuttarantiyā.
或由桥接近,或乘车辆、行于虚空;
于渡时行进,若以足触重物;
Setunā upagantvā vā, yānākāsehi vā sace; Yāti uttaraṇe kāle, padasā garukaṃ phuse.
Nadiyā pārimaṃ tīraṃ, ito orimatīrato; Ullaṅghitvāna vegena, anāpattuttarantiyā.
若坐于背上渡,或坐于肩上渡;
或以手相牵,或以布、车乘,亦皆开许。
Piṭṭhiyaṃ vā nisīditvā, khandhe vā uttarantiyā; Hatthasaṅghātane vāpi, dussayānepi vaṭṭati.
于日出之前,将绳套系在同伴女身上;
心中作意“我将去”,然而并无比丘尼相随。
‘‘Pureruṇodayāyeva , pāsaṃ dutiyikāya hi; Gamissāmī’’ti ābhogaṃ, vinā bhikkhuniyā pana.
即使在同一室内,与另一人处于手臂距离之内;
若超越此限,令黎明现起,则有罪。
Ekagabbhepi vā hattha-pāsaṃ dutiyikāya hi; Atikkamma siyāpatti, aruṇaṃ uṭṭhapentiyā.
然而,若她作“我将去”的作意后,正在前往时,
若在第二位女子的手臂范围内,黎明升起,则无罪。
‘‘Gamissāmī’’ti ābhogaṃ, katvā gacchantiyā pana; Na doso dutiyā pāsaṃ, uṭṭheti aruṇaṃ sace.
越过门槛之后,这里说的便是阿兰若;
出村之后,则是对那第二位女子而言。
Indakhīlamatikkamma, araññaṃ ettha dīpitaṃ; Gāmato bahi nikkhamma, tassā dutiyikāya tu.
若她了知处于可见的近处而正松开时,犯土喇咤亚;
若已松开,则成重罪。
Dassanassupacāraṃ tu, jānitvā vijahantiyā; Hoti thullaccayāpatti, jahite garukaṃ siyā.
在麻布墙、墙壁与树木等相隔之处,
乃至在可听闻的近处,若心存有听意,亦构成有罪。
Sāṇipākārapākāra-taruantarite pana; Savanassupacārepi, sati āpatti hoti hi.
然而在空旷露地,纵然相隔遥远,亦因处于可见的近处而有罪;
此中如何有罪?即如于听闻宣告法时一般。
Ajjhokāse tu dūrepi, dassanassupacāratā; Hoti, ettha kathaṃ dhamma-savanārocane viya.
对于迷路之人,如同循声前往;对于发出鸣叫者,
纵使“尊姊”之声已超出听闻范围,
Maggamūḷhassa saddena, viya kūjantiyā pana; ‘‘Ayye’’ti tassā saddassa, savanātikkamepi ca.
比丘尼在此情形中,仍犯重罪。
此处,即使只有一位比丘尼,也称‘众’。
Hoti, bhikkhuniyāpatti, garukā evarūpake; Ettha bhikkhunī ekāpi, gaṇāyevāti vuccati.
落后者继续行进,心想:‘我现在便能到达’;
如是,具足热诚者若随行,则犯。
Ohīyitvātha gacchantī, ‘‘pāpuṇissāmi dānihaṃ’’; Iccevaṃ tu saussāhā, anubandhati vaṭṭati.
二人同行于道时,其中一人不能前行;
若断除努力而落后,她即犯此罪。
Dvinnaṃ maggaṃ gacchantīnaṃ, ekā gantuṃ no sakkoti; Ussāhassacchedaṃ katvā, ohīnā ce tassāpatti.
若其余者也一同前往,并说‘愿此被舍弃’,
他亦有罪,若非具足努力者。
Itarāpi sace yāti, ‘‘ohīyatu aya’’nti ca; Hoti tassāpi āpatti, saussāhā na hoti ce.
如是,当二者前往时,前者独自而去;
若取了另一条路,后到者也随之而行。
Gacchantīsu tathā dvīsu, purimā yāti ekakaṃ; Aññaṃ pana sace maggaṃ, pacchimāpi ca gaṇhati.
若另一人立于已离者之处;
因此,在那情况下,两者皆无犯。
Ekissā pana pakkanta-ṭṭhāne tiṭṭhati cetarā; Tasmā tattha ubhinnampi, anāpatti pakāsitā.
在日出之前,从自己的村庄启程;
至日出时,已行至村间;
Aruṇuggamanā pubbe, nikkhamitvā sagāmato; Aruṇuggamane kāle, gāmantaragatāya hi.
无第二人相伴,独渡河流而至彼岸时;
四种罪过,亦可于同一刹那俱起。
Atikkamantiyā pāraṃ, nadiyā dutiyikaṃ vinā; Āpattiyo catassopi, honti ekakkhaṇe pana.
或已离去、或已还俗、或已往生饿鬼界;
若她已转投他派、或已失踪、或与彼一同离去。
Pakkantā vāpi vibbhantā, yātā petānaṃ lokaṃ vā; Pakkhasaṅkantā vā naṭṭhā, saddhiṃ yātā sā ce hoti.
若她行前往他村等四事,亦应了知为无罪;癫狂女亦同。
应了知为无罪,癫狂女亦如是。
Gāmantarokkamādīni, cattāripi karontiyā; Anāpattīti ñātabbaṃ, evaṃ ummattikāyapi.
然夜间别离,唯手臂所及之处方可守护。
于无村的阿兰若处,众人遗留之物则可计为。
Rattiyaṃ vippavāsaṃ tu, hatthapāsova rakkhati; Agāmake araññe tu, gaṇā ohīyanaṃ mataṃ.
在自己的村落里随意而行,以及于日间行走者;
彼女亦无四种僧残罪。
Sakagāme yathākāmaṃ, divā ca vicarantiyā; Cattāropi ca saṅghādi-sesā tassā na vijjare.
起源等,与最初及最后之事相同。
自心与身业,三种心与三种受。
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā; Sacittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
于结界之认定,与僧团之寻求;
单白时结恶作,二白时结二土喇咤亚。
Sīmāsammutiyā ceva, gaṇassa pariyesane; Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi, honti thullaccayā duve.
于羯磨完成之际,即构成僧残。
三僧残,于非法中则为三恶作。
Kammassa pariyosāne, hoti saṅghādisesatā; Tikasaṅghādisesaṃ tu, adhamme tikadukkaṭaṃ.
先问作事僧团,或向大众给与欲;
或于转起时,向正转者给欲;或于作事者不在时。
Pucchitvā kārakaṃ saṅghaṃ, chandaṃ datvā gaṇassa vā; Vatte vā pana vattantiṃ, asante kārakepi vā.
若比丘尼令被举的比丘尼复归者,
对于她,已阐明疯狂女等不犯。
Bhikkhuniṃ pana ukkhittaṃ, yā osāreti bhikkhunī; Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.
已说与破僧相等,已说等起等方法;
此处所说,即作与非作,此正是其殊胜之处。
Saṅghabhedasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
自己是有漏者,同样,从有漏者之手;
若对人类补特伽罗,无论取何物,
Sayaṃ avassutā tathā, avassutassa hatthato; Manussapuggalassa ce, yadeva kiñci gaṇhati.
财物,于她接受时;
宣说为土喇咤亚;
僧伽等——在吞咽时,
其余则由加行而成为僧残。
Āmisaṃ, gahaṇe tassā; Thullaccayamudīritaṃ; Ajjhohāresu saṅghādi-; Sesā honti payogato.
若从一边有漏者接受任何物品,为恶作;
于吞咽之加行中,应成土喇咤亚之积聚。
Ekatovassute kiñci, paṭiggaṇhati, dukkaṭaṃ; Ajjhohārappayogesu, thullaccayacayo siyā.
从夜叉、饿鬼、畜生、黄门之手,
同样,对于具人形者、于两侧流出者,也是如此。
Yakkhapetatiracchāna-paṇḍakānañca hatthato; Manussaviggahānampi, ubhatovassute tathā.
于此,于从一侧流下的水、齿木中,无论执取或受用,一切时处皆为恶作。
执取、受用及一切处,皆是恶作。
Ekatovassute ettha, udake dantakaṭṭhake; Gahaṇe paribhoge ca, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ.
若双方俱无漏泄,执取则无罪。
然而,若了知“此非漏”而执取者。
Ubhayāvassutābhāve, na doso yadi gaṇhati; ‘‘Avassuto na cāya’’nti, ñatvā gaṇhati yā pana.
已说明,该女因痴狂等而不犯。
生起等与最初及最后之事相同。
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
若在遣使时,则为一者;若在受取时,则为另一者;
若在资具上,则有诸恶作,应为土喇咤亚聚。
Uyyojane panekissā, itarissā paṭiggahe; Dukkaṭāni ca bhogesu, thullaccayagaṇo siyā.
食事终了时,则成僧残罪。
对夜叉等四者,对男子,同样也是如此。
Bhojanassāvasānasmiṃ , hoti saṅghādisesatā; Yakkhādīnaṃ catunnampi, tatheva purisassa ca.
然而,对于齿木与水的取用,及遣使取用,
他们若受用,也说为恶作。
Dantakaṭṭhudakānañca, gahaṇuyyojane pana; Tesañca paribhogepi, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
然而,对夜叉等其余众,于取用及令取用方面,
若为财物则犯恶作,若已食用,则说为土喇咤亚。
Yakkhādīnaṃ tu sesassa, gahaṇuyyojane pana; Bhoge ca dukkaṭaṃ, bhutte, thullaccayamudīritaṃ.
了知‘此非漏者’而不取,或因愤怒而不取;
或因怜悯诸家,而令其离去者。
‘‘Nāvassuto’’ti ñatvā vā, kupitā vā na gaṇhati; Kulānuddayatā vāpi, uyyojeti ca yā pana.
于彼女,疯狂者等之不犯,已作阐明;
与不与取相同,其生起等之理趣。
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
第七与第八,视为与破僧相似。
与等起等,无有差别。
Sattamaṃ aṭṭhamaṃ saṅgha-bhedena sadisaṃ mataṃ; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
第九与第十,亦无可说。
生起等诸法则,亦同无间等。
Navame dasame vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Anantarasamāyeva, samuṭṭhānādayo nayā.
由恶心与过失二者,及以彼之共行,而有六种。
至第三次者,有八;此处与彼处,各有四。
Duṭṭhadosadvayenāpi, sañcarittena tena cha; Yāvatatiyakā aṭṭha, cattāri ca ito tato.
若比丘尼获得可供受持之钵,未作决意,
或未作净施,即使存放一日,
Adhiṭṭhānūpagaṃ pattaṃ, anadhiṭṭhāya bhikkhunī; Vikappanamakatvā vā, ekāhampi ṭhapeyya ce.
若与比丘尼俱,至明相出时;
彼因蓄藏钵故,犯舍堕。
Aruṇuggamaneneva, saddhiṃ bhikkhuniyā siyā; Tassā nissaggiyāpatti, pattasannidhikāraṇā.
然而,于此钵学处中,余者为论说之途径。
一切抉择,应依所述方法而知。
Seso pana kathāmaggo, pattasikkhāpade idha; Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
于彼处过十日限,于此处过一日限;
此二者,此即为其差别。
Dasāhātikkame tattha, ekāhātikkame idha; Tassimassa ubhinnampi, ayameva visesatā.
非时衣已施,或于时中由人施与;然若指定“已至者应分”,则成限定。
若针对已到的财物而指定“已至,应分配”,即是限定。
Akāle cīvaraṃ dinnaṃ, dinnaṃ kālepi kenaci; Ādissa pana ‘‘sampattā, bhājentū’’ti niyāmitaṃ.
若将非时衣称为“时衣”,
若派他人进行分配,在行此事时,犯恶作。
Akālacīvaraṃ ‘‘kāla-cīvara’’nti sace pana; Bhājāpeyya ca yā tassā, payoge dukkaṭaṃ siyā.
凡自己所得之物,即属应舍弃(舍堕);然而,若于获得后已作舍弃,则可依所得如法受用。
获得之后且已舍弃者,应随顺施主的施舍方式加以使用。
Attanā paṭiladdhaṃ yaṃ, taṃ tu nissaggiyaṃ bhave; Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, yathādāne niyojaye.
然而,若已作律羯磨,虽已重获彼事,
其意趣虽如此,然不应亲近。
Katvā vinayakammaṃ tu, paṭiladdhampi taṃ puna; Tassa cāyamadhippāyo, sevituṃ na ca vaṭṭati.
若持非时衣想,于时衣犯恶作;
两种情形皆已明示;同样,于疑惑之情形亦是如此。
2103以时衣想,于衣有两种情况;
持时衣想者,于衣二种情形亦如是。
痴狂者等无犯,三种生起为所许。
Akālavatthasaññāya, dukkaṭaṃ kālacīvare; Ubhayatthapi niddiṭṭhaṃ, tathā vematikāyapi. 2103. Kālacīvarasaññāya, cīvare ubhayatthapi; Na dosummattikādīnaṃ, tisamuṭṭhānatā matā.
Cīvaresupi bandhitvā, ṭhapitesu bahūsvapi; Ekāyeva siyāpatti, acchindati sace sayaṃ.
同样,若指使他人切断,一次命令则为一罪;
而对于其余诸物,则依方便而有罪。
Tathācchindāpane ekā, ekāyāṇattiyā bhave; Itaresu ca vatthūnaṃ, payogassa vasā siyā.
对于三种波逸提,对于其他资具则犯恶作;
三种恶作已明示;至于另一位的衣,则另当别论。
2107或由彼女所施与,或出于对她之信赖,
由她所施,或仅出于对她的信赖;
取者无犯,此被视为三种缘起。
Tikapācitti aññasmiṃ, parikkhāre tu dukkaṭaṃ; Tikadukkaṭamuddiṭṭhaṃ, itarissā tu cīvare. 2107. Tāya vā dīyamānaṃ tu, tassā vissāsameva vā; Gaṇhantiyā anāpatti, tisamuṭṭhānatā matā.
若已告知某物后,却转告另一物;
若她作知会则犯恶作,若有所得即成舍堕。
Viññāpetvā sace aññaṃ, tadaññaṃ viññāpentiyā; Viññattidukkaṭaṃ tassā, lābhā nissaggiyaṃ siyā.
已说三种波逸提,若对非其他者,则成二种恶作;
若非其他而作他想,或虽不足,复次亦同。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, anaññe dvikadukkaṭaṃ; Anaññenaññasaññāya, appahontepi vā puna.
于其中视为他物,或于他义中存在时;
显示利益之后,而令知晓他法者。
Tasmiṃ taññeva vā aññaṃ, aññenatthepi vā sati; Ānisaṃsañca dassetvā, tadaññaṃ viññāpentiyā.
应知为无犯,对疯狂者亦然。
与行媒相类似,已说其等起等方法。
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattikāyapi; Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
先令思他物,后又令思他物;如是想:“他人之谷,为我取来而与之。”
他这样想:“将他人的谷物取来给我。”
Aññaṃ cetāpetvā pubbaṃ, pacchā aññaṃ cetāpeyya; Evaṃ saññāyaññaṃ dhaññaṃ, mayhaṃ ānetvā detīti.
以令人动念的方便,于根本处犯恶作;
于得时即成舍堕,不论由彼或他人持来。
Cetāpanapayogena, mūlaṭṭhāya hi dukkaṭaṃ; Lābhe nissaggiyaṃ hoti, tena caññena vābhataṃ.
其余者与紧邻者相似,应如是分别。
连同等起等方法,无一为前所未有。
Sesaṃ anantareneva, sadisanti viniddise; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
若比丘尼以原为他用而施与之资具,
于此处换取其他物品,若所换为僧团之物,
Aññadatthāya dinnena, parikkhārena yā pana; Cetāpeyya sace aññaṃ, saṅghikenidha bhikkhunī.
于方便时犯恶作,若得物,彼比丘尼当犯舍堕。
在此,凡非为他用之目的物,已明示为两重恶作。
Payoge dukkaṭaṃ, lābhe, tassā nissaggiyaṃ siyā; Anaññadatthike ettha, niddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ.
其余为其他目的,由无罪方引入者;
于主人处征询后;或因灾祸,或因狂乱者。
Sesakaṃ aññadatthāya, anāpattupanentiyā; Pucchitvā sāmike vāpyā-padāsummattikāya vā.
媒嫁之事同前所说;生起等诸法则亦如此;
第七与第六相似,唯除去自行乞求者。
Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā; Sattamaṃ chaṭṭhasadisaṃ, sayaṃ yācitakaṃ vinā.
第八与第九,亦无任何应说之事。
“摩诃阇那想等”者,是词句的增益。
Aṭṭhame navame vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi; ‘‘Mahājanikasaññāci-kenā’’ti padatādhikā.
第十篇中一切诸说,应视为与前无异。
就其生起之因等而言,并无任何差别。
Dasamepi kathā sabbā, anantarasamā matā; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, viseso natthi kocipi.
然而,若其重量超过四甘索的重衣,
若那开示四谛者令其交换的话,
Atirekacatukkaṃsaṃ, garupāvuraṇaṃ pana; Cetāpeyya sace tassā, catusaccappakāsinā.
于方便中说恶作,于得时判为舍堕;
四迦利沙槃,名为‘金萨’。
Payoge dukkaṭaṃ vuttaṃ, lābhe nissaggiyaṃ mataṃ; Kahāpaṇacatukkaṃ tu, kaṃso nāma pavuccati.
若不足四金萨时,已宣说为二倍恶作。
无犯者,以四金萨为限;然若为重物,则有罪。
Ūnake tu catukkaṃse, uddiṭṭhaṃ dvikadukkaṭaṃ; Anāpatti catukkaṃsa-paramaṃ garukaṃ pana.
令人织造不足量者,或取用亲属之物;
或为他人利益,或以自己财物,或以土块;
Cetāpeti tadūnaṃ vā, ñātakānañca santake; Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā.
令人织造昂贵者,或仅令其织造;
“生起”等一切,皆与“行处”等同。
Cetāpentaṃ mahagghaṃ yā, cetāpetappameva vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
轻覆衣,半价;重复衣,则为全价。
若比丘尼令人织造超过此者,
Lahupāvuraṇaṃ aḍḍha- teyyakaṃsagghanaṃ pana; Tato ce uttariṃ yaṃ tu, cetāpeti hi bhikkhunī.
此为舍堕罪,波逸提所摄;
紧随其后的其余诸条,无有任何差别。
Tassā nissaggiyāpatti, pācitti pariyāputā; Anantarasamaṃ sesaṃ, natthi kāci visesatā.
其余诸条是共通的,它们也有十八条;
此十二项,合计恰为三十。
Sādhāraṇāni sesāni, tāni aṭṭhārasāpi ca; Imāni dvādasevāpi, samatiṃseva honti hi.
所谓一束蒜,并非指一瓣、二瓣或三瓣。
Lasuṇaṃ bhaṇḍikaṃ vuttaṃ, na ekadvitimiñjakaṃ;
Āmakaṃ māgadhaṃyeva, ‘‘khādissāmī’’ti gaṇhati.
她取时犯恶作,若食则犯波逸提;
仅以吞咽,即犯波逸提。
Gahaṇe dukkaṭaṃ tassā, pācitti yadi khādati; Ajjhohāravaseneva, pācittiṃ paridīpaye.
若与二三束一起计数之后,
她若吞咽,即犯一波逸提。
Dve tayo bhaṇḍike saddhiṃ, saṅkhāditvā sace pana; Ajjhoharati yā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
然而,若破开后,于彼处逐一食用果仁,
则依果仁之数目,她即犯等数之波逸提。
Bhinditvā tattha ekekaṃ, miñjaṃ khādantiyā pana; Miñjānaṃ gaṇanāyassā, pācittigaṇanā siyā.
巴兰杜咖、班迦纳咖、哈利德与咤巴罗;
拉孙那则有四种,依自性皆为圆形。
Palaṇḍuko bhañjanako, harito cāpalopi ca; Lasuṇā pana cattāro, vaṭṭanteva sabhāvato.
巴兰杜咖为淡黄色,而班迦纳为红色;
哈利德为绿色,咤巴罗为白色。
Palaṇḍuko paṇḍuvaṇṇo, bhañjano lohitopi ca; Harito haritavaṇṇo, cāpalo setakopi ca.
巴兰杜咖有一粒,班迦纳咖有二粒;
哈利德有三粒,咤巴罗无粒。
Ekā miñjā palaṇḍussa, bhañjanassa duve siyuṃ; Tisso haritakassāpi, cāpalo hotyamiñjako.
于汤、肉等之烹煮,于沙罗、甘蔗之断与折;
非于土块等之生起,如羊毛[戒]之譬喻。
Sūpamaṃsādisaṃpāke , sāḷavuttaribhaṅgake; Na dosummattikādīnaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
在拥挤处、腋下,或于排尿处;
若令拔除,纵使一根毛,亦成波逸提。
Sambādhe upakacchesu, muttassa karaṇepi vā; Ekalomampi pācitti, saṃharāpentiyā siyā.
纵使令其拔除多根体毛,
对她治罪时,是依方便次数计算,而非依体毛的数量。
Bahukepi tathā lome, saṃharāpentiyā pana; Payogagaṇanāyassā, na lomagaṇanāya hi.
若因病患而拔除体毛,则无罪过。
等起等,被认为与道的安立相同。
Na doso sati ābādhe, lomake saṃharantiyā; Samuṭṭhānādayo magga- saṃvidhānasamā matā.
乃至为了小便而击打地面,也有罪。
若以染心,即使是以雄蕊或莲花,也犯波逸提。
Hoti antamaso mutta-karaṇassa talaghātane; Kesarenāpi rāgena, pācitti padumassa vā.
若该处有疮有伤,击打者即无罪。
其生起等,与初事及后事相同。
Gaṇḍaṃ tattha vaṇaṃ vāpi, na doso paharantiyā; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
然而,若比丘尼为欲贪所缠,将莲叶或莲瓣置入自己的女根,
若为欲贪所缠而令其入内,则不如法。
Yā panuppalapattampi, byañjane bhikkhunattano; Kāmarāgaparetā tu, paveseti na vaṭṭati.
此唯依事而说,所指即胶漆之物;
或是杖与葫芦,然就排尿之用而言。
Idaṃ vatthuvaseneva, vuttaṃ tu jatumaṭṭhakaṃ; Daṇḍamelāḷukaṃ vāpi, muttassa karaṇe pana.
若她乐于接触,又使进入,
或令他人进入彼处,于她即犯波逸提。
Samphassaṃ sādiyantiyā, paveseti sace pana; Pavesāpeti vā tasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.
因病因缘者无罪,疯狂者亦无罪;
其等起等,应与击[排泄]地[戒]视作同类。
Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā; Talaghātakatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
然而,若以二指,于二指节顶端更超过之,
为作水净而置入者,得波逸提。
Aṅgulīnaṃ pana dvinnaṃ, aggapabbadvayādhikaṃ; Pācittiyaṃ pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.
就长度而言,一指有三节;
为作净而将(净物)插入者,犯波逸提。
Ekissāṅguliyā tīṇi, pabbāni pana dīghato; Pācittiyaṃ bhave suddhiṃ, pavesetvādiyantiyā.
或四指,或三指,乃至一指节者;
若以宽度插入,她犯波逸提。
Catunnaṃ vāpi tissannaṃ, ekapabbampi yā pana; Vitthārato paveseti, tassā pācittiyaṃ siyā.
如此以一切方式,然而依《大筏疏》;
更显明地开示之后,此义得以阐明。
Iti sabbappakārena, mahāpaccariyā pana; Abhibyattataraṃ katvā, ayamattho vibhāvito.
于二指节处,或因病患之缘故,皆无过失;
即便插入更多,于作水净者亦无过失。
Doso dvaṅgulapabbe vā, natthi ābādhakāraṇā; Adhikampi pavesetvā, dakasuddhiṃ karontiyā.
同样地,对于疯狂者等,不犯的情况已加阐明;
一切等起等,皆与击掌相同。
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, talaghātasamā matā.
若比丘正在进食,有比丘尼取来饮水或扇子,
持已近前侍立,她即犯波逸提。
Bhuñjato pana bhikkhussa, pānīyaṃ vā vidhūpanaṃ; Gahetvā upatiṭṭheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.
所谓「以水取得」,即乳、酪浆等味。
Gahitā udakeneva, khīratakkādayo rasā;
所谓「扇子」,是指任何布角等物。
‘‘Bījanī’’ti ca yā kāci, vatthakoṇādi vuccati.
「手掌范围」此处显示了由处所缘而生的罪;「击打缘」则于篇集中另说恶作。
以殴打为缘,于犍度篇别立恶作。
Hatthapāse idhaṭṭhāna-paccayāpatti dīpitā; Pahārapaccayā vuttaṃ, khandhake dukkaṭaṃ visuṃ.
若已舍弃伸手范围,而对侍立者,
于嚼食者吞咽食物,亦犯恶作之罪。
Hatthapāsaṃ jahitvā vā, upatiṭṭhantiyā pana; Khādato khādanaṃ vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若给予或令给予,对疯狂者亦然,此无过失;
此以羊毛为缘,等起被视为相同。
Na doso deti dāpeti, tathā ummattikāya vā; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
知道后,如果比丘尼将生谷炒熟;
捣碎并煮熟后,食用者犯波逸提。
Viññatvā āmakaṃ dhaññaṃ, bhajjitvā yadi bhikkhunī; Koṭṭetvā ca pacitvā ca, pācitti paribhuñjati.
非唯取诸谷物犯恶作,
搬运谷物亦然,使之干燥亦然;
Na kevalaṃ tu dhaññānaṃ, gahaṇeyeva dukkaṭaṃ; Haraṇepi ca dhaññānaṃ, tathā sukkhāpane pana.
为焙炒诸谷物,备瓦器与炉灶。
为生火而准备勺与瓦器。
Bhajjanatthāya dhaññānaṃ, kapalluddhanasajjane; Aggissa karaṇe dabbi-sajjane ca, kapallake.
于彼处投入谷物,以勺摩擦、捶打;
于爆裂等一切操作中,皆犯恶作。
Dhaññapakkhipane tattha, dabbiyā ghaṭṭakoṭṭane; Papphoṭanādike sabba-payoge dukkaṭaṃ bhave.
食物与告知,于此即是量;
已告知,或自己,由此煎煮等则从他处。
Bhojanañceva viññatti, pamāṇaṃ idamettha hi; Viññatvā vā sayaṃ tasmā, bhajjanādīni aññato.
告知他人后,由他人代为破碎等,或自行施作;
或令他作已,或自作已,而后吞食者。
Viññāpetvā panaññāya, bhajjanādīni vā sayaṃ; Kārāpetvāpi katvā vā, ajjhoharati yā pana.
于吞咽或使用时,她犯波逸提;
或向母亲乞求后而受用,犯波逸提。
Ajjhohārapayogesu, tassā pācittiyo siyuṃ; Mātaraṃ vāpi yācitvā, pācitti paribhuñjati.
或亲自炒制等,或令人作;
未经告知而自取之物,受用时即犯恶作。
Bhajjanādīni katvā vā, kārāpetvāpi vā pana; Aviññatti sayaṃ laddhaṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjati.
然而,若经由他人告知而得,或由她亲自取得;
或令人制作,或自己制作,如此吞食者。
Viññattiyā panaññāya, laddhaṃ tāya sayampi vā; Kārāpetvāpi katvā vā, tathā ajjhoharantiyā.
为了出汗劳作等目的,而对于谷物的告知,
除了七种谷物,以及对其他物品的告知。
Sedakammādiatthāya, dhaññaviññattiyā pana; Ṭhapetvā satta dhaññāni, sesaviññattiyāpi ca.
应知此为“无罪”;对于疯狂者也是如此。
即便是亲族的谷物,若是生的,也不允许。
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattikāya ca; Ñātakānampi dhaññaṃ tu, āmakaṃ na ca vaṭṭati.
未经告知而获得者,于新作业中允许;
生起等一切,皆与[远行]戒相似。
Vinā viññattiyā laddhaṃ, navakammesu vaṭṭati; Samuṭṭhānādayo sabbe, addhānasadisā matā.
若将大便或小便、垃圾或残食,
弃于墙外,或教人弃,
Uccāraṃ vāpi passāvaṃ, saṅkāraṃ vā vighāsakaṃ; Chaḍḍeyya vā tirokuṭṭe, chaḍḍāpeyya parehi vā.
彼犯波逸提;于围墙处,亦同此理。
而于舍弃者,则显示了各别、众多的罪过。
Hoti pācittiyaṃ tassā, pākārepi ayaṃ nayo; Chaḍḍentiyā panekeka-manekāpatti dīpitā.
然而,这些事若四种全部具足,
仅以一种方便,便有了一种舍弃。
Etāni pana vatthūni, cattāri sakalānipi; Ekeneva payogena, ekā chaḍḍentiyā siyā.
于命令中,此理亦然。辨别者当如是了知。
丢弃齿木时,已明示为波逸提。
Āṇattiyampi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Chaḍḍane dantakaṭṭhassa, pācitti paridīpitā.
然于一切处,比丘得恶作之罪。
或于无人往来之处,或于(先)察看之后;
Sabbattha pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Avalañjepi vā ṭhāne, oloketvāpi vā pana.
弃者无犯,狂者亦然;
此由作媒而生,通于作与不作。
Chaḍḍentiyā anāpatti, tathā ummattikāya vā; Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyākriyamidaṃ siyā.
在田地中,或在椰子等园内,
在已种植的绿地之处,无论何处,比丘尼
Khette vā nāḷikerādi-ārāme vāpi yā pana; Ropime haritaṭṭhāne, yattha katthaci bhikkhunī.
若自己将这四种事物舍弃,或令他人舍弃,
如上所述之规则,即是罪的判定。
Tāni cattāri vatthūni, sace chaḍḍeti vā sayaṃ; Chaḍḍāpeti tathā vutta-nayo āpattinicchayo.
若有比丘坐着进食,或在青草地上,
食用甘蔗等物,或在那里行走。
Bhuñjamānā nisīditvā, khette tu harite tathā; Ucchuādīni khādantī, gacchantī pana tattha yā.
若她丢弃残食、水或可移动之物;
对她成为波逸提,对比丘则为恶作。
Chaḍḍeti yadi ucchiṭṭhaṃ, udakaṃ calakāni vā; Hoti pācittiyaṃ tassā, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
若丢弃时,纵使于任何处所,乃至水中,亦是有罪。
饮(水)后,即便是顶部已削开的椰子[壳],于此亦同此理。
Chaḍḍentiyā siyāpatti, ṭhāne antamaso jalaṃ; Pivitvā matthakacchinnaṃ, nāḷikerampi tādise.
然而,于耕作之处播下种子;
只要芽还未长出,其间一切皆属恶作。
Kasite tu panaṭṭhāne, bījanikkhepane kate; Na uṭṭhetaṅkuraṃ yāva, sabbesaṃ tāva dukkaṭaṃ.
人们收割过的田地,若再加以守护;
正是为了让它在那里生长,才一如原状。
Lāyitampi manussānaṃ, khettaṃ rakkhati ce puna; Rohanatthāya tatthassā, yathāvatthukameva hi.
对已舍弃之田地,即便丢弃一切(四物),亦无过失;
一切生起等,与第八法相同。
Na doso chaḍḍite khette, sabbaṃ chaḍḍentiyā pana; Samuṭṭhānādayo sabbe, aṭṭhamena samā matā.
若比丘尼为了观看舞蹈、歌唱或演奏而前往,
她即犯波逸提。
Naccaṃ vā pana gītaṃ vā, vāditaṃ vāpi bhikkhunī; Dassanatthāya gaccheyya, tassā pācittiyaṃ siyā.
为观看舞蹈、为听闻歌唱
若她前往,每行一步犯恶作。
Dassanatthāya naccassa, gītassa savanāya ca; Gacchantiyā siyā tassā, padavārena dukkaṭaṃ.
若以一次加行,边看边见;
若亦听闻他们唱歌,便是一个波逸提。
Sace ekapayogena, olokentī ca passati; Suṇāti tesaṃ gītampi, ekā pācitti dīpitā.
若在别处见到舞蹈;
从他处听闻歌声,即成各别的波逸提。
Aññasmimpi disābhāge, naccaṃ passati ce pana; Suṇāti aññato gītaṃ, visuṃ pācittiyo siyuṃ.
在此,若以方便之数计算,便为罪数。
比丘尼自己不应跳舞,亦不应歌唱。
Payogagaṇanāyettha, āpattigaṇanā siyā; Naccituṃ gāyituṃ neva, sayaṃ labhati bhikkhunī.
‘让其他人为你跳舞’等语,也不应说。
或者说“我们来服侍”时,也不应接受。
‘‘Aññaṃ naccāti vādehi’’, iti vattuṃ na vaṭṭati; ‘‘Upaṭṭhānaṃ karomā’’ti, vutte vā sampaṭicchituṃ.
一切情形,比丘尼犯波逸提;比丘犯恶作。
然而,当(有人)对比丘尼说“我们来供养/服侍”时,
Tassā pācitti sabbattha, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ; ‘‘Upaṭṭhānaṃ karomā’’ti, vutte bhikkhuniyā pana.
“服侍是可赞叹的”,如此言说,是为恰当。
或立于寺院中,凡她所见、所闻者。
‘‘Upaṭṭhānaṃ pasattha’’nti, vattumevaṃ tu vaṭṭati; Ārāmeyeva ṭhatvā vā, yā passati suṇāti vā.
自己立足之处,以及来后所使用的处所。
或者前往观看之时,确实有这样的因缘。
Attano ca ṭhitokāsaṃ, āgantvā ca payojitaṃ; Gantvā passantiyā vāpi, tathārūpā hi kāraṇā.
观看之时,那样的道路,以及路上的舞蹈;
同样,于疯狂者等,及于遭逢急难之情况,亦[无犯]。
Passantiyā tathā maggaṃ, naccaṃ paṭipathepi ca; Tathā ummattikādīna-manāpattāpadāsupi.
此戒以羊毛量为缘,生起的方式被认为是相同的;
此为世间所呵的罪过,属不善心且有三受。
Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ; Lokavajjamidaṃ pāpa-cittañceva tivedanaṃ.
若于此处,在暗夜中无灯之时,有诸比丘尼,
若比丘尼与男子一同站立,
Yādha rattandhakārasmiṃ, appadīpe panekikā; Santiṭṭhati sace saddhiṃ, purisena ca bhikkhunī.
若与之共语,于她,已说波逸提;
若近至伸手可及之处,以密语之故。
Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, saddhiṃ vā sallapantiyā; Hatthapāsaṃ samāgantvā, rahassādavasena tu.
若男子舍离伸手所及之处,
或未舍离,对于夜叉、饿鬼等,比丘尼亦然;
Hatthapāsaṃ jahitvā vā, purisassa sace pana; Ajahitvāpi vā yakkha-petādīnampi bhikkhunī.
若该比丘尼仍站立,即犯恶作。
若有另一位有智者在场,则无犯。
Santiṭṭhati ca yā tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Anāpatti sace koci, dutiyā viññu vijjati.
同样,对于疯狂者等,或为他人所安排者也是如此;
由盗贼团伙所生起之行为,与想解脱者之行为。
Tathā ummattikādīna-mathaññavihitāya vā; Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ.
在第二学处中,“隐蔽之处”这一句,
此外,其余一切皆与第一学处相同。
Dutiye tu ‘‘paṭicchanne, okāse’’ti idaṃ pana; Adhikaṃ itaraṃ sabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ.
在第三与第四学处中,亦无任何新异之处。
与第一学处相同,连同其生起等诸要素。
Tatiyepi catutthepi, apubbaṃ natthi kiñcipi; Samānaṃ paṭhameneva, samuṭṭhānādinā saha.
坐于有遮掩、无漏雨之处;
若坐于露地,或坐于其近处。
Chadananto nisīditvā, anovassappadesakaṃ; Ajjhokāse nisīditvā, upacārampi vā sace.
凡有比丘尼超越界限,于第一步即犯恶作;
于第二步,彼即圆满波逸提。
Atikkameti yā, hoti, dukkaṭaṃ paṭhame pade; Dutiye ca pade tassā, pācitti pariyāputā.
于不应结跏趺坐之处,已宣说为恶作。
在被这样问起时,却怀有“并未被问”之想而心生疑惑者。
Pallaṅkassa anokāse, dukkaṭaṃ samudīritaṃ; Tathāpuṭṭhe anāpuṭṭha-saññāya vicikicchato.
以不可带走之物而有罪,或在病者、灾祸的情况下;
起源等一切,皆被认为与咖提那衣相同。
Asaṃhārimenāpatti, gilānāyāpadāsu vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
坐已,对于行去者,有一罪;
未坐而卧已,对于行去者,唯一罪;
Ekāpatti nisīditvā, hoti gacchantiyā pana; Ekāva anisīditvā, nipajjitvā vajantiyā.
坐已且卧已,对于行去者,有二罪。
其余者,与前一相同,即生起等方面相同。
Nisīditvā nipajjitvā, honti gacchantiyā duve; Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
第六与第七相同,第八中则无任何可述之事;
应说为三因生起、有心、苦受。
Chaṭṭhena sattamaṃ tulyaṃ, aṭṭhame natthi kiñcipi; Vattabbaṃ tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Nirayabrahmacariyehi, attānaṃ vā parampi vā;
除地狱与梵行之外,凡是
“母狗、母猪、乌鸦、独眼、曲肢”等。
Ṭhapetvā nirayañceva, brahmacariyañca yā pana; ‘‘Sunakhī sūkarī kākī, kāṇā kuṇī’’tiādinā.
若以言语辱骂,则每出一语即犯恶作;
三条波逸提已说,其余三者皆为恶作。
Akkosati ca vācāya, vācāyāpatti dukkaṭaṃ; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
对开示“前置”者而言,此即义理法之教诫。
若就无犯之处而言,其生起等亦相同。
Purakkhatvā vadantīna-matthadhammānusāsaniṃ; Anāpattaṭṭhameneva, samuṭṭhānādayo samā.
若对哭泣者或杀害之后,波逸提已明示;于这二者中,犯者各得一恶作。
同样,在这二者中,犯者各得一恶作。
Rodantiyā vadhitvā vā, pācitti paridīpitā; Dvīsu tesu panekekaṃ, dukkaṭaṃ tu karontiyā.
此处其余说明皆同,唯生起等有别。
与“担荷舍置”相同,唯所作行为有别。
Sesamuttānamevettha, samuṭṭhānādayo pana; Dhuranikkhepatulyāva, kriyāmattaṃ visesakaṃ.
若有比丘尼裸身沐浴,
于一切所作,她得恶作罪;
此事终了,胜者如是说。
比丘尼成就此罪。
Nhāyati naggā yā pana hutvā; Sabbapayoge dukkaṭamassā; Tassa ca vosāne jinavuttaṃ; Bhikkhuni dosaṃ sā samupeti.
衣被割截者、遗失衣者、或遭遇危难时;
非因过失(缘故),[其]等起等与羊毛[戒]相同。
Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā; Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
于第二者当说:并无任何前所未有之事。
一切起源等,皆视同于行媒。
Dutiye pana vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
拆已缝之衣,意在重缝;若比丘尼不缝,其后则无障碍。
若比丘尼此后未缝合,则无障碍。
Dussibbitaṃ visibbetvā, sibbanatthāya cīvaraṃ; Anantarāya taṃ pacchā, yā na sibbeyya bhikkhunī.
除去四五日,若说:“我将不缝合”
仅放下责任时,她便犯波逸提。
Ṭhapetvā catupañcāhaṃ, ‘‘na sibbissāmyaha’’nti hi; Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā.
若搁下职责后再行缝制,则犯波逸提;
说为三波逸提,余为三恶作。
Pacchā sibbati pācitti, nikkhipitvā dhuraṃ sace; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
在两者之中的另一资具已说;若就资具本身,则为恶作。
若比丘尼有病,或遇障难,则无犯。
Vuttaṃ ubhinnamaññasmiṃ, parikkhāre tu dukkaṭaṃ; Anāpatti gilānāya, antarāyepi vā sati.
若超过五日,或正在制作衣,即名为卸责,此被认为是其生起因。
Atikkameti pañcāhaṃ, karontī vāpi cīvaraṃ;
所谓放弃责任,即被认为是此罪的生起因。
Dhuranikkhepanaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
若僧伽梨衣的行持超过五日,则犯波逸提。
在第六日日出时,成就波逸提罪。
Pañcāhikaṃ tu saṅghāṭi-cāraṃ yātikkameyya hi; Hoti pācittiyāpatti, chaṭṭhe tassāruṇuggame.
于一衣中有一,于五衣中显示为五;
三衣、覆肩衣、水浴衣,共为五。
Ekasmiṃ cīvare ekā, pañca pañcasu dīpitā; Ticīvarañca saṃkacci, dakasāṭīti pañca tu.
若未超过五日,则有三波逸提、二恶作。
于第五日,受用五衣。
Tikapācitti pañcāhā-natikkante dvidukkaṭaṃ; Pañcame divase pañca, cīvarāni nisevati.
为病者晾晒衣物,在无犯处亦然;
缘起等一切,被认为与咖提那衣相同。
Otāpeti gilānāya, anāpattipadāsupi; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
取了未问而应转让之衣后,若为他人受用,比丘尼犯波逸提。
若受用他人之物,比丘尼犯波逸提。
Gahetvā yā anāpucchā, saṅkametabbacīvaraṃ; Paribhuñjati aññissā, tassā pācittiyaṃ siyā.
三类波逸提已说,其余为三类恶作。
衣被割坏者、衣丢失者,或遇灾祸者。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ; Acchinnacīvarā naṭṭha-cīvarā āpadāsu vā.
同样,痴狂者等的无犯也已阐明了;
由咖提那衣而生起,此中作与不作平等。
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Kathinena samuṭṭhānaṃ, tulyametaṃ kriyākriyaṃ.
若比丘尼,僧团应得之衣——
若阻止她,应显示为波逸提罪。
Yā hi bhikkhuni saṅghassa, labhitabbaṃ tu cīvaraṃ; Nivāreti sace tassā, pācitti paridīpaye.
若对僧团或对一人,于利得中犯恶作罪;
若阻止其他资具,同样如此。
Gaṇassāpi ca ekissā, lābhe āpatti dukkaṭaṃ; Tathevaññaṃ parikkhāraṃ, nivāreti sace pana.
开示其利益后,而非出于嗔恚加以遮止;
其等起等,认为与不与取相同。
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, nivāreti na dosatā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
若她遮止如法的衣之分配,
对她而言,是波逸提;恶作已明示。
Cīvarānaṃ vibhaṅgaṃ yā, paṭisedheyya dhammikaṃ; Hoti pācittiyaṃ tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
于非法而起法想,或于二者有疑;
说明了利益之后,进而遮止时。
Adhamme dhammasaññāya, ubho vematikāya vā; Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedhentiyā pana.
如是,已说明癫狂者等不犯。
一切‘生起’等项,皆视为与紧邻之前相同。
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
或适合作下衣者,或适合作上衣者;
凡已作点净者,除与共法者外,若舍与他人。
Nivāsanūpagaṃ vāpi, tathā pārupanūpagaṃ; Kappabindukataṃ kiñci, muñcitvā sahadhammike.
若父亲将衣,施与他人;
无论施与何人,均犯波逸提罪。
Pitaropi panaññassa, dadeyya yadi cīvaraṃ; Yassa kassaci tassāpi, pācitti pariyāputā.
此处,他们的波逸提罪当依衣的数量计算,比丘则犯恶作。
应计为波逸提罪,比丘则犯恶作。
Gaṇanāya vasenettha, cīvarānaṃ tu tā pana; Pācittiyo gaṇetabbā, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā.
若将限时物给与他人,则无犯。
已说此与媒嫁戒相同,起源等义亦复如是。
Tāvakālikamaññesa-manāpatti dadāti ce; Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
若于衣之分别,已被禁止于衣,
而致时间超过者,乃因羸劣之欲与嗔。
Cīvarassa vibhaṅgaṃ yā, nisedhetvāna cīvare; Kālaṃ atikkameyyassā, dubbalāsāya dosatā.
然于并非羸劣之衣,内心反作极羸劣想,
若于两者生疑,胜者说为恶作。
Adubbale tu cīvare, sudubbalanti cetasā; Ubhosu kaṅkhitāya vā, avoca dukkaṭaṃ jino.
开示利益之后,非出于嗔而遮止;
犹如不与取,其等起等亦复如是。
Ānisaṃsaṃ nidassetvā, nivāreti na dosatā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo matā.
如法的咖提那衣出罪,若有比丘尼加以阻止,
她犯波逸提罪,由牟尼主所宣说。
Dhammikaṃ kathinuddhāraṃ, yā nivāreyya bhikkhunī; Tassā pācittiyāpatti, munindena pakāsitā.
有广大的利益,以敷展为根本;
若以出罪为根本,此物利益微小,不应施与。
Ānisaṃso mahā hoti, yassa atthāramūlako; Uddhāramūlako appo, na dātabbo panīdiso.
若以出罪为根本,则有重大利益;
若以敷展为根本,虽利益微小,亦应施与。
Ānisaṃso mahā hoti, yassa ubbhāramūlako; Atthāramūlako appo, dātabbo evarūpako.
同样,即使利益同等,为了守护信心,在显示利益之后,施设禁止。
显示利益后,加以遮止,这是适当的。
Tathā samānisaṃsopi, saddhāpālanakāraṇā; Ānisaṃsaṃ nidassetvā, paṭisedheti vaṭṭati.
其余的部分,则与第七条完全相同,连同生起等方面,全无任何未曾有之处。
连同起因等一切义理,全无可视为前所未有之处。
Sesaṃ pana asesena, sattamena samaṃ mataṃ; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
若一人已卧,另一人方可卧;
若二人同时卧,则二人同犯波逸提。
Ekāya tu nipannāya, aparā vā nipajjatu; Nipajjeyyuṃ saheva dve, dvinnaṃ pācittiyaṃ siyā.
应知多罪:若再再而卧;一人已卧时,另一人坐着。
若有一人卧,另一人坐着。
Āpattibahukā ñeyyā, punappunaṃ nipajjane; Ekāya ca nipannāya, sace ekā nisīdati.
若二人同坐、持平而坐,或因疯狂而坐,此属无犯。这些生起之(因缘),被视为与「羊毛」之例同等。
此属无犯,其生起因缘,被认为与羊毛之例同等。
Ubho vāpi nisīdanti, samaṃ, ummattikāya vā; Anāpatti samuṭṭhānaṃ, eḷakena samaṃ mataṃ.
铺好披风、木板、席等物之后,又再铺上多件;
若在应收取之物中,即以彼物披覆,
Pāvārakaṭasārādiṃ, santharitvā panekakaṃ; Saṃhārimesu teneva, pārupitvā sace pana.
若二人同卧,则犯波逸提;
于一处为一恶作,于二人则为二恶作。
Nipajjanti saheva dve, tāsaṃ pācittiyaṃ siyā; Ekasmiṃ dukkaṭaṃ dvinnaṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ.
若示决定已,而后躺卧;
若非嗔怒者、非疯狂者等,则无罪;其余同前说。
Vavatthānaṃ nidassetvā, nipajjanti sace pana; Na dosummattikādīnaṃ, sesaṃ tulyaṃ panādinā.
若未先请问,即于前经行等,
则犯波逸提,因令他人不安乐故。
Purato ca anāpucchā, yadi caṅkamanādayo; Kareyya pana pācitti, aññissāphāsukāraṇā.
为计算返回者之数。
波逸提之数量,应知。
诸过失唯由方便而生;
于卧处与坐处。
Nivattanānaṃ gaṇanāya tassā; Pācittiyānaṃ gaṇanā ca ñeyyā; Payogatoyeva bhavanti dosā; Nipajjanaṭṭhānanisīdanānaṃ.
于诵出等为波逸提,依句数而计;三波逸提已说,于其余为三恶作。
三波逸提已说,其余为三恶作。
Uddesādīsu pācitti, padānaṃ gaṇanāvasā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sesāya tikadukkaṭaṃ.
不应向不乐意者询问,而应在其面前询问;
当她行经行等时,无犯。
Na ca aphāsukāmāya, āpucchā purato pana; Tassā caṅkamanādīni, anāpatti karontiyā.
与不与取戒相同,其生起等理则;
此作与不作,是恶的意,是苦受。
Adinnādānatulyāva , samuṭṭhānādayo nayā; Kriyākriyamidaṃ pāpa- mānasaṃ dukkhavedanaṃ.
自己无有障碍,对患病的共住者,
若不令他人看护,自己亦不看护。
Sayaṃ anantarāyā yā, dukkhitaṃ sahajīviniṃ; Nupaṭṭhāpeyya caññāya, nupaṭṭheyya sayampi vā.
若仅卸下重担,彼即犯波逸提;
若对弟子尼或余者,则犯恶作;
Dhure nikkhittamatteva, tassā pācittiyaṃ siyā; Antevāsiniyā vāpi, dukkaṭaṃ itarāya vā.
若为病者,或寻求而不得者,无犯;
对遭灾难者、疯狂者等而言,舍弃重担,不犯戒过。
Anāpatti gilānāya, gavesitvālabhantiyā; Āpadummattikādīnaṃ, dhuranikkhepanodayaṃ.
将自己的私人财物施与后,在自己的有围墙住所中,
然而若亲自将她从此住所驱赶而出,
Sakaṃ puggalikaṃ datvā, sakavāṭaṃ upassayaṃ; Sayaṃ upassayā tamhā, nikkaḍḍhati sace pana.
以一次加行,纵有多门等处;
她驱出时,即犯一波逸提。
Ekeneva payogena, dvārādīsu bahūnipi; Taṃ nikkaḍḍhantiyā tassā, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
于此,以加行计数,即定为波逸提之计数。
对于命令的情形,大仙也曾开示同样的方法。
Payogagaṇanāyettha, pācittigaṇanā matā; Āṇattiyampi eseva, nayo vutto mahesinā.
“就这样把她赶出此门!”他如此说道。
仅由一次命令,便可能生起以门计数的罪。
‘‘Ettakāva imaṃ dvārā, nikkaḍḍhāhī’’ti bhāsati; Ekāyāṇattiyā dvāra-gaṇanāpattiyo siyuṃ.
于无门扇者,获恶作;于余者,获三恶作。
然于二者,于一切资具中,悉皆恶作。
Dukkaṭaṃ akavāṭamhā, sesāya tikadukkaṭaṃ; Ubhinnaṃ pana sabbattha, parikkhāresu dukkaṭaṃ.
此中,余一切,与生起等,悉皆无余。
从僧团住处强行拖出,即视同处理僧团物。
Sesamettha asesena, samuṭṭhānādinā saha; Saṅghikā hi vihārasmā, nikkaḍḍhanasamaṃ mataṃ.
而于第六项中应说之义,并无任何前所未说之处;
其判决与已制定之学处无异。
Chaṭṭhe panidha vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi; Sikkhāpadenariṭṭhassa, sadisova vinicchayo.
若比丘尼在被认为有危险的内地,
若她行走,则有罪,除非随商队而行。
Sāsaṅkasammate anto-raṭṭhe bhikkhuniyā pana; Carantiyā siyāpatti, vinā satthena cārikaṃ.
进入村落间时,或在半由旬的旷野中。
通晓律藏的比丘,应了知波逸提的义理。
Gāmantarapavese ca, araññe addhayojane; Pācittiyanayo ñeyyo, bhikkhunā vinayaññunā.
若持刀杖,或处安稳之地及无犯之缘,不犯。
此羊毛之戒,于生起缘等,与前相同。
Na doso saha satthena, khemaṭṭhānāpadāsu vā; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
于第八、第九中,亦无不明了者;
与第七相同,连同生起等。
Aṭṭhame navame vāpi, anuttānaṃ na vijjati; Sattamena samānāni, samuṭṭhānādinā saha.
放下担子时,波逸提;说“我不去”时,亦然;
作了放下担子之后,若又再去,亦如是。
Pācitti dhuranikkhepe, ‘‘na gamissāmyaha’’nti ca; Katvā ca dhuranikkhepaṃ, pacchā gacchantiyā tathā.
约定由旬数后,前往五由旬亦为许可。
六者中确有应说之事,于此之中,此事又何尝不存在?
Yojanāni pavāretvā, pañca gantumpi vaṭṭati; Chasu vattabbamevatthi, kinnu nāmidha taṃ siyā.
前往三次后,不应再由原路返回。
然而,从其他路随后回来,是许可的。
Tīṇi gantvā ca teneva, paccāgantuṃ na vaṭṭati; Aññena pana maggena, pacchāgacchati vaṭṭati.
于无犯之障难中,这有十种情形:
遭灾难时、患病时、匮乏时,或未得第二位女子时。
Anāpattantarāyasmiṃ, tassā dasavidhe sati; Āpadāsu gilānāya, alābhe dutiyāya vā.
国王、盗贼、人、火、水、猛兽与爬虫。
是人命与梵行的障碍。
Rājacoramanussaggi-toyavāḷasarīsapā; Manussajīvitabrahma-cariyassantarāyikā.
就生起等方面而言,与最初和最后的事例相同;
此即差别:无作与苦受。
Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, paṭhamantimavatthunā; Ayameva viseso hi, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
王宫、彩画堂、僧园或游乐苑;
前往观看种种形状戏水池者。
Rājāgāraṃ cittāgāraṃ, ārāmaṃ kīḷuyyānaṃ vā; Kīḷāvāpiṃ nānākāraṃ, daṭṭhuṃ gacchantinaṃ tāni.
牟尼已阐明,她们步步皆恶作;
若未抬起脚即看见,即便看见五处也犯。
Niddiṭṭhaṃ muninā tāsaṃ, dukkaṭaṃ tu pade pade; Padaṃ anuddharitvāva, sace passanti pañcapi.
然仅一罪,名为波逸提;
若往见种种,则犯别别罪。
Ekāyeva panāpatti, pācitti paridīpitā; Gantvā passanti ce taṃ taṃ, pāṭekkāpattiyo siyuṃ.
即使由方便众多,波逸提亦可为多;
然而对比丘而言,于一切处,皆为恶作罪。
Payogabahutāyāpi, pācittibahutā siyā; Bhikkhussa pana sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
其余者为无犯、说法、行道、决择。
如同观看舞蹈等,与生起等一起。
Avaseso anāpatti-kathāmaggavinicchayo; Naccadassanatulyova, samuṭṭhānādinā saha.
长椅或卧榻,超过规定尺寸,或以兽毛填充者;
对于那些使用它们的比丘尼,导师制为波逸提罪。
Āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā, māṇanātītaṃ vāḷūpetaṃ; Sevantīnaṃ yāsaṃ tāsaṃ, pācittāpattiṃ satthāha.
既是坐具,也是卧具;
因其频繁使用而有别;
此即以究竟义而说。
波逸提之计算即如是。
Nisīdanassāpi nipajjanassa; Payogabāhullavasena hoti; Iccevamaccantayasena vuttā; Pācittiyānaṃ gaṇanā panevaṃ.
截断高椅之脚,破坏床榻之兽毛;
无犯,生起与无间等,视为相同。
Pāde āsandiyā chetvā, bhitvā pallaṅkavāḷake; Anāpatti samuṭṭhāna-manantarasamaṃ mataṃ.
若比丘尼纺六种线中的任何一种。
手所伸展之量,即缠于纺锤之上。
Channaṃ aññataraṃ suttaṃ, yadi kantati bhikkhunī; Yattakaṃ añchitaṃ hatthā, tasmiṃ takkamhi veṭhite.
因纺线故,说一波逸提。
一切前行方便中,若着手即犯恶作。
Ekā pācitti niddiṭṭhā, suttakantanato pana; Sabbapubbapayogesu, dukkaṭaṃ hatthavārato.
已纺之线无罪;然若再纺时,
此与羊毛戒相同,其起因等亦同。
Na doso kantitaṃ suttaṃ, puna kantantiyā pana; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
然自捣米等为始,即成恶作;
于一切前行方便中,作服务时。
Koṭṭanaṃ taṇḍulānaṃ tu, ādiṃ katvāna dukkaṭaṃ; Sabbapubbapayogesu, veyyāvaccaṃ karontiyā.
于粥等饮食,若先已计数诸器,则为波逸提;
对于嚼食等,应以物品的数量来加以说明。
Bhājanāni gaṇetvāva, pācitti yāguādisu; Khajjakādīsu rūpānaṃ, gaṇanāya hi dīpaye.
若尚未先为已到来的自己父母
办妥某事,便不应再做其他事。
Sace mātāpitūnampi, āgatānaṃ panattano; Kiñci kammaṃ akāretvā, kiñci kātuṃ na vaṭṭati.
Saṅghassa yāgupāne vā, saṅghabhattepi vā tathā; Cetiyassa ca pūjāya, veyyāvaccakarassa vā.
自身无犯,癫狂者亦然。
“生起”等一切,皆与第三学处等同。
Attano ca anāpatti, tathā ummattikāya vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.
在舍弃责任的波逸提中,如同缝制衣(学处)的情形;
然而在此,即使一日,亦不得开许。
Pācitti dhuranikkhepe, yathā cīvarasibbane; Tathā idha panekāhaṃ, parihāro na labbhati.
其余依照已说的方法,在此缝衣学处中;
「生起」等,应由具分别者了知;
Sesaṃ vuttanayeneva, tattha cīvarasibbane; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbaṃ vibhāvinā;
以身,或以身上所系属之物,或以应舍弃之物;
然而,对于在家人,除了齿木与漱口水之外,任何物品
Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā; Gihīnaṃ pana yaṃ kiñci, dantaponodakaṃ vinā.
若她将其他可吞咽之物施与其他人,
她犯波逸提,但与法相应者除外。
Ajjhoharaṇiyaṃ aññaṃ, aññesaṃ tu dadāti yā; Hoti pācittiyaṃ tassā, ṭhapetvā sahadhammike.
关于齿木与水,牟尼在此说为恶作;若人不给予,也不令他人给予,纵使外出后给予,亦复如是。
她不给予,也不令他给予,即便外出后给予者。
Dantakaṭṭhodake vuttaṃ, dukkaṭaṃ muninā idha; Yā na deti ca dāpeti, nikkhamitvāpi dentiyā.
若施予外用涂药,或并非因疮疾而涂抹者,
生起等一切,皆视为与第三相同。
Deti bāhiralepaṃ vā, na dosummattikāya vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, tatiyena samā matā.
若未施与而受用住处衣,
于第四日,将彼衣洗涤后,再行受用。
Adatvā paribhuñjeyya, yā cāvasathacīvaraṃ; Divase tu catutthe taṃ, dhovitvā puna cīvaraṃ.
若给予沙弥,乃至给予月期布;
对于彼女,所说波逸提即成为三重波逸提。
Sāmaṇerāya vā anta-maso utuniyā sace; Tassā pācittiyaṃ vuttaṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
当她舍弃该物时,所说的是两种恶作。
然而,若无经期妇女,则轮到其他妇女。
Tassā nissajjite tasmiṃ, vuttaṃ tu dvikadukkaṭaṃ; Utunīnaṃ abhāve tu, aññāsaṃ puna pariyaye.
乃至衣被夺等,于诸无犯情形亦同;
生起等一切,皆与咖提那衣同说。
Acchinnacīvarādīna-manāpattāpadāsupi; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
为守护故,未施与而有门扇之寺院;
若彼比丘尼出发游方,犯波逸提。
Adatvā rakkhaṇatthāya, vihāraṃ sakavāṭakaṃ; Hoti pācittiyaṃ tassā, cārikaṃ pakkamantiyā.
若从自己的村落前往其他村落,
对于有围障的住所,同样地,也包括其围障。
Attano gāmato aññaṃ, gāmaṃ gacchantiyā pana; Parikkhittavihārassa, parikkhepampi vā tathā.
或者,“以第一句”说明“其他的近处”;若超过期限,则为恶作;若第二次违犯,则为波逸提。
逾越期限者犯恶作,第二次违犯者则犯波逸提。
Itarassupacāraṃ vā, paṭhamena padena taṃ; Dukkaṭaṃ samatikkante, pācitti dutiyena tu.
在未系门闩的情况下,已阐明此为犯恶作。
遇障碍时,无犯;未得灯火者,亦无犯。
Akavāṭabandhanasmiṃ, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Antarāye anāpatti, jaggikaṃ alabhantiyā.
逢灾祸时,对病者,以及同样对疯狂者;
所有起源等,皆与咖提那衣相同。
Āpadāsu gilānāya, tathā ummattikāya vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
与象、马、车等相关的技艺,或仅是技艺本身;
害他的咒术与药方之分别。
Hatthiassarathādīhi, saṃyuttaṃ sippameva vā; Parūpaghātakaṃ mantā-gadayogappabhedakaṃ.
若从任何人处学习任何事物,
则于彼女依语句等方式而有波逸提。
Pariyāpuṇeyya ce kiñci, yassa kassaci santike; Hoti pācittiyaṃ tassā, padādīnaṃ vasenidha.
然而书写无犯,为受持守护故。
在一切小护卫中如此,在疯狂女的情况中亦然。
Lekhe pana anāpatti, dhāraṇāya ca guttiyā; Parittesu ca sabbesu, tathā ummattikāya vā.
第十项中无有应说,此与第九项相同;
二者之生起等事,恰如足与法之相似。
Dasame natthi vattabbaṃ, navamena samaṃ idaṃ; Samuṭṭhānādayo dvinnaṃ, padasodhammasādisā.
明知有比丘之园林而入者,
未问而入者,堕波逸提。
Sabhikkhukaṃ panārāmaṃ, jānitvā pavisantiyā; Anāpucchāva yaṃ kiñci, pācitti pariyāputā.
Sace antamaso rukkha-mūlassapi ca bhikkhunī; Anāpucchā parikkhepaṃ, atikkāmeti yā pana.
或于未设置结界处,擅越近行范围,
初迈足时犯恶作,第二足时则犯波逸提。
Upacārokkame vāpi, aparikkhittakassa tu; Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
若于无比丘处作有比丘想而受用,或心存疑惑而受用,亦犯恶作罪。
或于彼女生起疑惑,亦犯恶作罪。
Abhikkhuke sabhikkhūti, saññāya panubhosupi; Jātakaṅkhāya vā tassā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于最初进入者,观他们头顶者,
她们聚集之处,便前往近前。
Paṭhamaṃ pavisantīnaṃ, tāsaṃ sīsānulokikā; Tā sannipatitā yattha, tāsaṃ gacchati santikaṃ.
向寂静的比丘询问后,从寺院中间的道路;
循彼路而行的女子,或陷于危难之际。
Santaṃ bhikkhuṃ panāpucchā, maggo vārāmamajjhato; Tena gacchantiyā vāpi, āpadāsu visantiyā.
同样地,阐明了精神错乱者等不犯;
舍弃重担相等,及生起等诸法。
Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
若有比丘尼辱骂比丘,或对其诽谤,
她犯三波逸提,其余情况则犯三恶作。
Akkoseyya ca yā bhikkhuṃ, paribhāseyya vā pana; Tikapācittiyaṃ tassā, sese ca tikadukkaṭaṃ.
于众人前为首说者——
礼敬法之教诫;
不以嗔恨与妄语;
余下方法,亦复如是。
Purakkhatvā vadantīna-; Matthadhammānusāsaniṃ; Na dosomasavādena; Tulyo sesanayo mato.
若诽谤僧团者,犯波逸提。
对一人或众多人,乃至对其他方式,同样如此。
Yā saṅghaṃ paribhāseyya, tassā pācittiyaṃ siyā; Ekaṃ sambahulā vāpi, tatheva itarāya vā.
对于该诽谤者,已阐明其恶作;
其余部分,与紧接前项者及起因等相同。
Paribhāsantiyā tassā, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
或受邀请,或又被劝请;
邀请与劝请,两者特相已宣说。
Nimantitāpi vā sace, pavāritāpi vā pana; Nimantanapavāraṇā, ubhopi vuttalakkhaṇā.
Purebhattaṃ tu yāguñca, ṭhapetvā kālikattayaṃ; Yā cajjhoharaṇatthāya, yaṃ kiñci pana āmisaṃ.
若从她那里受取,于受取时犯恶作;
在此,以吞咽为因,明示为波逸提。
Paṭiggaṇhāti ce tassā, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā; Ajjhohāravasenettha, pācitti paridīpitā.
三时分药,为食而受取;
受取时判为恶作,吞咽时亦复如是。
Kālikāni ca tīṇeva, āhāratthāya gaṇhati; Gahaṇe dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā ajjhoharantiyā.
然而,若受请而未蒙劝请者
即使饮粥,于此也是许可的
这样说后,又对主人或……
即使她吃了其他食物。
Nimantitā yā pana appavāritā; Sacepi yāguṃ pivatīdha vaṭṭati; Tathā kathetvā puna sāmikassa vā; Sacepi sā bhuñjati aññabhojanaṃ.
时限食唯有三种,有因缘时她便食用。
同样地,已对疯狂者等宣说无犯。
Kālikāni ca tīṇeva, paccaye sati bhuñjati; Tathā ummattikādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
其生起相同;以旅途而论,有作与不作。
若受邀请而未告知主人,她便食用。
Samuṭṭhānamidaṃ tulyaṃ, addhānena kriyākriyaṃ; Nimantitā anāpucchā, sāmiṃ bhuñjati ce pana.
若已令作净,或未令作净,
若她受用彼物,即因此作而得波逸提。
Kappiyaṃ pana kāretvā, akāretvāpi vā yadi; Paribhuñjati yā tassā, pācitti kriyato siyā.
于俗家前说比丘尼之过失,波逸提;
若比丘尼对(其他)比丘尼说俗家的过失,亦犯波逸提。
Bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ vā, pācitti kulasantike; Kulassāvaṇṇanaṃ vāpi, bhikkhunīnaṃ vadantiyā.
若所说为真实的过失,而并非出于嗔心,或说者是疯狂者,则不犯。
正如辱骂语,其犯缘等法则亦同。
Santaṃ bhāsantiyā dosaṃ, na dosummattikāya vā; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
于半由旬范围内,比丘为教诫施与者;
若道路不安全,或存在危险,则不住。
Addhayojanato ore, bhikkhu ovādadāyako; Na vasati sace maggo, akhemo vā sace siyā.
此处即名为“无比丘住处”,然实在于彼处;
若人前往彼处入雨安居,于日出时即有罪。
Ayaṃ abhikkhuko nāma, āvāso pana tattha hi; Upagacchantiyā vassaṃ, āpatti aruṇuggame.
已离去者、已转入他部者、已还俗者,或已命终者;
已入雨安居的比丘们,在无犯事中亦成足数。
Pakkantā pakkhasaṅkantā, vibbhantā vā matāpi vā; Vassaṃ upagatā bhikkhū, anāpattāpadāsupi.
其余的论说方式应当了知;
然而,作为比丘尼教诫者;
此是指羊毛而言;
与生起等相应
Seso ñeyyo kathāmaggo; Bhikkhunovādako pana; Idaṃ eḷakalomena; Samuṭṭhānādinā samaṃ.
若比丘尼于二部僧中住雨安居后,
“我不行自恣”——若她这样说着便舍弃职责,
Yā bhikkhunubhatosaṅghe, vassaṃvuṭṭhā tato puna; ‘‘Nāhaṃ pavāressāmī’’ti, sā nikkhipati ce dhuraṃ.
在她舍弃职责的那一刻,便犯波逸提;
除非有障碍,或是患病等因缘。
Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā; Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsupi.
纵使已寻访比丘而不得,亦无过失;
此即是由舍弃责任而生起的罪过。
Pariyesitvāpi vā bhikkhuṃ, na doso alabhantiyā; Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.
若说:『为了教诫等事,我将不去。』
仅当放下责任之时,方为波逸提所摄。
‘‘Ovādādīnamatthāya, na gacchissāmyaha’’nti hi; Dhure nikkhittamattasmiṃ, pācitti paridīpaye.
然而,其生起方式与最初及最后的事例相似;
非业行、世间所呵,以及身之苦受。
Sadisaṃ tu samuṭṭhānaṃ, paṭhamantimavatthunā; Akriyaṃ lokavajjañca, kāyikaṃ dukkhavedanaṃ.
“我将不求教诫,亦不问布萨。”
如此舍弃职责时,便有波逸提。
‘‘Na yācissāmi ovādaṃ, na pucchissāmuposathaṃ’’; Iccevaṃ pana nikkhitte, dhure pācittiyaṃ siyā.
若值障碍,或患病、遭难时。
若求而不得第二人,则无罪。
Sati vā antarāyasmiṃ, gilānāyāpadāsu vā; Na doso pariyesitvā, dutiyaṃ alabhantiyā.
第八事亦如是开示为无犯;
此即所谓由舍置责任而生起者。
Aṭṭhamepi anāpatti, evameva pakāsitā; Idaṃ tu dhuranikkhepa-samuṭṭhānamudīritaṃ.
而长在枝节处的疮,或是令人喜好的疮;
未先禀白僧团或僧众,比丘尼便独自与另一人同行。
Pasākhe pana sañjātaṃ, gaṇḍaṃ rucitameva vā; Anāpucchāva saṅghaṃ vā, gaṇaṃ ekena ekikā.
“打破、剖开、洗净”,当令作这一切时;
所作诸事中,有恶作;她则有六条波逸提。
‘‘Bhinda phālehi dhovā’’ti, sabbānevāṇāpentiyā; Katesu dukkaṭāniccha, tassā pācittiyo cha ca.
凡此中所有应作之事,你皆应完成。
若如此命令,他便完成一切。
‘‘Yamettha atthi kātabbaṃ, taṃ sabbaṃ tvaṃ karohi’’ti; Āṇāpeti sace evaṃ, so ca sabbaṃ karoti ce.
然而,仅由一番话,便有六个恶作;
于彼女,有六个波逸提,共成十二种犯行。
Ekāya pana vācāya, dukkaṭāni panaccha ca; Tassā pācittiyacchakkaṃ, dvādasāpattiyo siyuṃ.
倘若她教令某人,行刺破等事中之一事,
而他若做了这一切,便犯一个波逸提。
Bhedanādīsu ekaṃ sā, āṇāpeti sace pana; So karoti ca sabbāni, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
或即便问过智者,或带了第二人;
若他令人作破坏等一切事。
Āpucchitvāpi vā viññuṃ, gahetvā dutiyampi vā; Bhedanādīni sabbāni, kārāpeti sace pana.
对疯女等之类,已宣说为无罪;
诸等起等一切,皆被视为与咖提那衣相同。
Tassā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
于寻求僧众等时,若令有孕者达上,
以白二甘马语,戒师得恶作。
Gaṇaṃpariyesanādismiṃ, gabbhiniṃ vuṭṭhapentiyā; Ñattiyā kammavācāhi, upajjhāyāya dukkaṭaṃ.
甘马语结束时,波逸提即告成就。
同样,于有胎想者,而非于实际怀胎者。
Kammavācāya osāne, pācitti pariyāputā; Tathā gabbhinisaññāya, na ca gabbhiniyā pana.
对两者生疑者,犯恶作罪。
对于如是行者及其群体,亦已阐明。
Ubho sañjātakaṅkhāya, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Tathācariniyā tassā, gaṇassāpi ca dīpitaṃ.
于二者中,若属非孕想,或属疯狂者。
不与取的生起等诸门,亦复如是。
Dvīsvagabbhinisaññāya, na dosummattikāya vā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
第二项无有应别作解说者,当知与第一项相同。
于生起等诸方面,全无差别。
Dutiye natthi vattabbaṃ, paṭhamena samaṃ mataṃ; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
然则,在学尼尼已学六法学处,即是正学比丘尼;
若令达上,则犯二岁波逸提罪。
Chasvasikkhitasikkhaṃ tu, sikkhamānañhi bhikkhunī; Dve vassāni siyāpatti, vuṭṭhāpeyya sace pana.
导师在如法羯磨中,已说三波逸提;
然而在非法羯磨中,则阐明为三恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dhammakamme tu satthunā; Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
于六学处修学圆满者,两年之间无有间断;达上无罪,对疯狂者也是如此。
若令其达上,则无犯;精神失常者亦然。
Chasu sikkhitasikkhaṃ yā, dve vassāni akhaṇḍato; Vuṭṭhāpeti anāpatti, tathā ummattikāya vā.
此六学处,纵使戒腊六十年;
于出家时应授与,未授与则不应令作。
Imā hi cha ca sikkhāyo, saṭṭhivassāpi ce pana; Pabbajjāya padātabbā, adatvā na ca kāraye.
第四无有应说,此处僧团所认可;于学处中无犯,彼即令达上者。
二三六三。
Catutthe natthi vattabbaṃ, idha saṅghena sammataṃ; Sikkhamānamanāpatti, hoti taṃ vuṭṭhapentiyā.
若先前未曾给予,便作出罪的认可,此为第一种;
在彼处具足戒坛场中,亦应授予。
Adinnā paṭhamaṃ hoti, sace vuṭṭhānasammuti; Tatthāpi ca padātabbā, upasampadamāḷake.
第三与第四,依生起等而说;
应知第一为平等,第四则为作与不作。
Tatiyañca catutthañca, samuṭṭhānādinā pana; Paṭhamena samaṃ ñeyyaṃ, catutthaṃ tu kriyākriyaṃ.
然未满十二岁者,若已嫁入俗家;
以“圆满”之想令其达上,则无有过失。
Ūnadvādasavassaṃ tu, kañci gihigataṃ pana; Paripuṇṇāti saññāya, na doso vuṭṭhapentiyā.
她或是未受具足戒者,或是已受具足戒者;
以无余及有余,其余则与第一种相同,应知。
Hoti vānupasampannā, upasampāditāpi sā; Asesena ca sesaṃ tu, paṭhamena samaṃ mataṃ.
第六颂,应以第三颂已述之理阐明;
当知:第七颂亦复如是,一切皆与第四颂相同。
Chaṭṭhaṃ tu tatiye vutta-nayeneva vibhāvaye; Sattamampi tathā sabbaṃ, catutthena samaṃ mataṃ.
于图瓦德咖品中,所述“苦恼者”与“共命女”,
应知第八与彼相同,无有差别。
Yaṃ tuvaṭṭakavaggasmiṃ, dukkhitaṃ sahajīviniṃ; Vuttaṃ tena samaṃ ñeyyaṃ, aṭṭhamaṃ na visesatā.
若有比丘尼,于二年内令已达上的共住者随学,
若彼不随学,即犯波逸提。
Dve vassāni ca yā kāci, vuṭṭhāpitapavattiniṃ; Nānubandheyya ce tassā, pācitti pariyāputā.
若她说:“我将不随学二年”;
责任一经舍弃,她便犯波逸提。
‘‘Dve vassāni ahaṃ nānu-bandhissāmī’’ti ce pana; Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā.
若她愚痴无惭,或因疾病、遭遇灾难等;
不随学于她,非因嗔怒或癫狂。
Tañca bālamalajjiṃ vā, gilānāyāpadāsu vā; Nānubandhantiyā tassā, na dosummattikāya vā.
生起等与初后之事相同;
然此所说为无作,受即是苦受。
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā; Idaṃ panākriyaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
若比丘尼令共住者达上后,
既不亲自带她离去,也不令他人送去,
Vuṭṭhāpetvā tu yā kāci, bhikkhunī sahajīviniṃ; Taṃ gahetvā na gaccheyya, na caññaṃ āṇāpeyya ce.
责任一旦放下,她便犯波逸提。
或遇有障碍时,未得另一位比丘尼接替。
Dhure nikkhittamattasmiṃ, tassā pācittiyaṃ siyā; Sati vā antarāyasmiṃ, dutiyaṃ alabhantiyā.
对于遭遇灾祸者、患病者,或发狂者,
然而,此卸责的生起,并非罪过。
Āpadāsu gilānāya, tathā ummattikāya vā; Na doso dhuranikkhepa-samuṭṭhānamidaṃ pana.
Kumāribhūtavaggassa, paṭhamādīni tīṇipi; Gihigatehi tīheva, sadisānīti niddise.
而‘大得者’有两类,在学尼则从最初起;
‘年满二十’者,智者当知。
Yā mahūpapadā dve tu, sikkhamānā panādito; ‘‘Gatā vīsativassā’’ti, viññātabbā vibhāvinā.
若已嫁为在家妇,而未往赴男子之处;
应称为「在学尼」,即于认可等事中。
Sace gihigatā honti, na ca vā purisaṃ gatā; ‘‘Sikkhamānā’’ti vattabbā, tā hi sammutiādisu.
不应称她们为「童女」,亦不应称为「已嫁在家妇」;
然而应当告知他们,这样说并不妥当。
Na tā ‘‘kumāribhūtā’’ti, tathā ‘‘gihigatā’’ti vā; Vattabbā panubhopetā, evaṃ vattuṃ na vaṭṭati.
对十岁者给予认可后,于十二岁时;
应令其受具足戒;于其余诸事,法亦如是。
Sammutiṃ dasavassāya, datvā dvādasavassikā; Kattabbā upasampannā, sesāsupi ayaṃ nayo.
若她已满十八岁,则从此以后,
即称为「童女时」,亦称为「在家时」。
Yā aṭṭhārasavassā tu, tato paṭṭhāya sā pana; Vuttā ‘‘kumāribhūtā’’ti, tathā ‘‘gihigatā’’tipi.
虽也称「童女时」,但若是沙弥尼,
应正称为‘童女时’,不应以他名呼之。
Vuttā ‘‘kumāribhūtā’’ti, sāmaṇerī hi yā pana; ‘‘Kumāribhūtā’’ icceva, vattabbā na panaññathā.
然此三者,依学处与认可之施设故;
称‘在学尼’亦无不可,此无可疑。
Etā tu pana tissopi, sikkhāsammutidānato; ‘‘Sikkhamānā’’ti vattumpi, vaṭṭateva na saṃsayo.
若比丘尼自为亲教师,度未满十二戒腊者出家。
自身成为亲教师后,令在学尼出家;然而令比丘尼出家。
Ūnadvādasavassāva, vuṭṭhāpeti sace paraṃ; Hutvā sayamupajjhāyā, sikkhamānaṃ tu bhikkhunī.
依前所述之法,于恶作后旋即……
在甘马语结束时,她的波逸提已显示。
Pubbe vuttanayeneva, dukkaṭānamanantaraṃ; Kammavācānamosāne, tassā pācitti dīpitā.
第五无可说,第四、第五亦然。
二者俱为三因起,第五则为作非作。
Pañcame natthi vattabbaṃ, catutthaṃ pañcamampi ca; Ubhayaṃ tisamuṭṭhānaṃ, pañcamaṃ tu kriyākriyaṃ.
经僧团审察后,便以“且止”而制止;
在此,受具足戒者后来生起嗔恚。
Saṅghenupaparikkhitvā, ‘‘alaṃ tāvā’’ti vāritā; Upasampāditenettha, pacchā khīyati dosatā.
若以欲、嗔等而行,则抱怨。
非为过失,系三因所生,乃自心之苦受。
Ujjhāyati sace chanda-dosādīhi karontiyā; Na doso tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
后时得衣,若中间无有障碍;
“我将不令其达上”,然而在舍弃责任时。
Laddhe ca cīvare pacchā, asante antarāyike; ‘‘Vuṭṭhāpessāmi nāha’’nti, dhuranikkhepane pana.
她即使在病时,亦犯波逸提;
若已寻求而未能得僧团,则无过失。
Hoti pācittiyaṃ tassā, gilānāyāpadāsupi; Na doso pariyesitvā, parisaṃ alabhantiyā.
此实为舍弃责任所生起的有心罪;
无作且为世间所呵责者,此是苦受。
Idañhi dhuranikkhepa-samuṭṭhānaṃ sacittakaṃ; Akriyaṃ lokavajjañca, hotidaṃ dukkhavedanaṃ.
第八与第七相同,一切方面皆相似。
第九亦应当说,此处并无显了之论。
Aṭṭhamaṃ sattameneva, sadisaṃ pana sabbathā; Navamepi ca vattabbaṃ, natthi uttānamevidaṃ.
无知者无过失,疯狂者也是如此;
与不与取相同,其生起等理趣亦如是。
Natthājānantiyā doso, tathā ummattikāya vā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
或由母,或由父,然未得主人许可;
令彼女达上者,犯波逸提罪。
Mātarā pitarā vātha, nānuññātaṃ tu sāminā; Tassā pācittiyāpatti, taṃ vuṭṭhāpentiyā siyā.
于受具足戒时,以及出家之时;
应由比丘尼众询问两次,而非由比丘询问。
Upasampadakālasmiṃ, tathā pabbājanakkhaṇe; Dvikkhattuṃ pucchitabbaṃ tu, bhikkhunīhi, na bhikkhunā.
若不知是母亲等,则无犯。
此有四种起源:由语生,由身与语生。
Anāpatti na jānāti, mātuādīnamatthitaṃ; Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, vācato kāyavācato.
由语与意,及由身、语等;
作、无作与无心,三种心与三种受。
Vācāmānasato ceva, kāyavācāditopi ca; Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
若比丘尼以此处别住者,以与欲法,
若令在学尼达上者,为波逸提。
Yā pārivāsikenettha, chandadānena bhikkhunī; Vuṭṭhāpeti sace sikkha-mānaṃ pācittiyaṃ siyā.
未出罪者不犯,或脱离僧团。
欲则由三因而生起,具三心与三受。
Avuṭṭhitāyanāpatti, parisāyāvihāya vā; Chandaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
第十二或第十三日,亦无任何应说之事;
等起等一切,皆视为与无间相同。
Dvādase terase vāpi, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
Samaṇī agilānā yā, dhāreyya chattupāhanaṃ;
她犯波逸提罪,此即摄颂。
Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.
若以一次加行,行于道时;
即便持用一整天,亦唯得一波逸提。
Sace ekapayogena, maggassa gamane pana; Divasampi ca dhāreti, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
见到泥泞等物后,脱下鞋履。
若仅持伞而行,即犯恶作。
Kaddamādīni passitvā, omuñcitvā upāhanā; Chattameva ca dhārentī, yadi gacchati dukkaṭaṃ.
若已着鞋,见已而行等,
若未除去伞便行走,则犯恶作。
Sace upāhanāruḷhā, disvā gacchādikaṃ pana; Taṃ chattamapanāmetvā, dukkaṭaṃ hoti gacchati.
Chattampi apanāmetvā, omuñcitvā upāhanā; Puna dhārentiyā tassā, hoti pācittiyaṃ pana.
以加行计数,即为波逸提之计数;
已说三种波逸提,同样也说两种恶作。
2407在园中或附近,对无足者亦无罪。
在园林内或其周边,于无足者中亦无过失。
此羊毛量,与起因等相同。
Payogagaṇanāyeva , pācittigaṇanā siyā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ. 2407. Ārāme upacāre vā, doso natthāpadāsupi; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
比丘尼从车乘下来后,又再三登上车乘,
每登一次即犯一罪,随加行次数而定。
Hoti bhikkhuniyā yānā, orohitvā punappunaṃ; Abhirūhantiyāpatti, payogagaṇanāvasā.
遭遇灾难时无犯,痴狂者亦无犯。
其余情形,依其生起等,与前条相同。
Āpadāsu anāpatti, tathā ummattikāya vā; Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādinā samaṃ.
若持僧伽梨,乃至任何粗涩之物;
她犯波逸提罪,如是已说。
Yā ca dhāreyya saṅghāṇiṃ, yaṃ kiñcipi kaṭūpiyaṃ; Tassā pācittiyāpatti, hotīti pariyāputā.
然而,若持者于此脱下,又复再持,
唯依加行次数,她犯波逸提。
Dhārentiyā panetthāpi, omuñcitvā punappunaṃ; Payogagaṇanāyeva, tassā pācittiyo siyuṃ.
然而,若因病而持腰带者,
同样地,已阐明癫狂者等不犯。
Ābādhapaccayā yā tu, dhāreti kaṭisuttakaṃ; Tathā ummattikādīna-manāpatti pakāsitā.
其余部分则与第一相似,已作了阐明。
此处,不善心特指世间罪过。
Sesaṃ tu paṭhameneva, sadisanti pakāsitaṃ; Idha cākusalaṃ cittaṃ, lokavajjaṃ visesatā.
若执持任何物品,如头上所戴等物;
对于彼彼事物,便有相应罪数的计算。
Dhāreti pana yaṃ kiñci, sace sīsūpagādisu; Tassā tassa ca vatthussa, gaṇanāpattiyo siyuṃ.
因患病故,纵有执持,亦无过失。
其余部分,已于紧邻前文中类比阐明。
Ābādhapaccayā doso, kiñci dhārentiyā na ca; Sesaṃ anantareneva, sadisaṃ paridīpitaṃ.
以任何香料,或有色无色者;
沐浴之时则犯,于沐浴结束时已明示。
Yena kenaci gandhena, savaṇṇāvaṇṇakena ca; Nhāsantiyā panāpatti, nhānosāne pakāsitā.
从涂香开始,于一切使用中皆为恶作。
若因病缘,则无罪;或于癫狂者,亦复无罪。
Gandhayojanato sabba-payoge dukkaṭaṃ siyā; Ābādhapaccayā doso, natthi ummattikāya vā.
其余诸条,一切处皆被认为与第三条相似。
已作阐明:第六条亦与第三条相似。
Sesaṃ tu tatiyeneva, sadisaṃ sabbathā mataṃ; Chaṭṭhampi tatiyeneva, sadisanti pakāsitaṃ.
令他人揉搓,或同样令他人按摩;
若为比丘尼所犯,则构成比丘尼罪。
Ubbaṭṭāpeyya caññāya, sambāhāpeyya vā tathā; Hoti bhikkhuniyāpatti, sace bhikkhuniyā pana.
在此,只要手一放开,于揉搓时便有一罪;
若放开又再放开,则按动作次数计算罪数。
Ettha hatthamamocetvā, ekā ubbaṭṭane siyā; Mocetvā pana mocetvā, payogagaṇanā siyā.
按摩之事亦同此理,明辨者当知;
在灾难情况下,为病者,已说无犯。
Sambāhanepi eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Āpadāsu gilānāya, anāpatti pakāsitā.
其余的部分,与第三相同,乃至生起等方面亦然。
第八等三项,亦与第七相同。
Sesaṃ tu tatiyeneva, samuṭṭhānādinā samaṃ; Sattamena samānāva, aṭṭhamādīni tīṇipi.
凡在近行区域内,居于比丘面前者,
未问而坐,即使在地上,亦不如法。
Yā antoupacārasmiṃ, bhikkhussa purato pana; Anāpucchā nisīdeyya, chamāyapi na vaṭṭati.
三波逸提已说,若被问时,则有两恶作;
于灾厄时、为病者,或对无犯意者,则无罪咎。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, pucchite dukkaṭadvayaṃ; Āpadāsu gilānāya, na dosummattikāya vā.
此之生起,被认为与咖提那相同;
有作与无作之心,三心与三受。
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ; Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
对未蒙邀请的比丘,以恶意提问;
虽于律中已请开许,却问及经义。
Anokāsakataṃ bhikkhuṃ, pañhaṃ puccheyya dosatā; Vinaye ca katokāsaṃ, suttaṃ pucchantiyāpi ca.
然而,请得开许后,纵不指定对象,亦可发问。
然此非由句净法所生之过。
Kāretvā pana okāsaṃ, anodissāpi pucchati; Na doso padasodhamma-samuṭṭhānamidaṃ pana.
未着僧伽梨而以步行进入村落者;
然而,对于有围墙的村落,则在跨越围墙之际。
Saṃkaccikaṃ vinā gāmaṃ, padasā pavisantiyā; Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
迈入第一足时犯恶作,迈入第二足时则犯波逸提;
此处,于近行与跨越时,此即是所说的方法。
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā; Upacārokkamepettha, eseva ca nayo mato.
若彼比丘尼的覆肩衣已失落,或被任何人割断,
彼比丘尼即于病时、遇难时,亦应无犯。
Yassā saṃkaccikaṃ naṭṭhaṃ, acchinnaṃ vāpi kenaci; Anāpatti siyā tassā, gilānāyāpadāsupi.
此与羊毛法,生起等相同;
余者依所说,智者当了知。
Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ; Sesaṃ vuttanayeneva, viññātabbaṃ vibhāvinā.
应悔过之论述
Pāṭidesanīyakathā
若无病者,自以乞求得酥,
当以‘我将食用’之心受取时,便判为恶作。
Agilānā sace sappiṃ, laddhaṃ viññattiyā sayaṃ; ‘‘Bhuñjissāmī’’ti gahaṇe, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
仅由吞咽,即成应悔过。
然而,第三应悔过法,若对病者则为二恶作。
Ajjhohāravaseneva, pāṭidesaniyaṃ siyā; Tipāṭidesanīyaṃ tu, gilānāya dvidukkaṭaṃ.
向病人乞求之后,又于后来受用者;
或从亲属等处,乞取病者所余之物。
Gilānā viññāpetvāna, pacchā sevantiyāpi ca; Gilānāyāvasesaṃ vā, viññattaṃ ñātakādito.
或为他人的需求,或以自有财物,或因精神失常;
无犯之起因,许为与旅途相似。
Aññassatthāya vā atta-dhanenummattikāya vā; Anāpatti samuṭṭhānaṃ, addhānasadisaṃ mataṃ.
此即于剩余诸条、第二等之决定;
在生起等方面,无有任何差别。
Ayameva ca sesesu, dutiyādīsu nicchayo; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, natthi kāci visesatā.
于未来一切及酥等之中,依巴利圣典所述;
若明知而食用者,此八事亦犯恶作。
Anāgatesu sabbesu, sappiādīsu pāḷiyaṃ; Bhuñjantiyā tu viññatvā, aṭṭhasupi ca dukkaṭaṃ.
诸应学法,则已诵出七十五。
然而,在他们的大分别中,已阐明了义理的决择。
Sekhiyā pana ye dhammā, uddiṭṭhā pañcasattati; Tesaṃ mahāvibhaṅge tu, vutto atthavinicchayo.
两部巴帝摩卡之;
连同分别之义理
注疏之精要
此已特别宣说。
Ubhatopātimokkhānaṃ ; Savibhaṅgānameva yo; Attho aṭṭhakathāsāro; So ca vutto visesato.
总摄此一切,即是律之决断。
为比丘与比丘尼之利益,我作此决断。
Tañca sabbaṃ samādāya, vinayassa vinicchayo; Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, hitatthāya kato mayā.
愿此辩才,生起于诸有情。
他们听闻律中那些有利益者;
为众人善意的守护与庇护;
他们成为知恩者、念恩者。
Imaṃ paṭibhānajantu no jantuno; Suṇanti vinaye hi te ye hite; Janassa sumatāyane tāyane; Bhavanti pakataññuno taññuno.
于多义理之胜律中,于最上之律中
因为希求无畏之辩才
然智者最上且伟大之律
精勤者最应行持的,便是恭敬。
Bahusāranaye vinaye parame; Abhipatthayatā hi visāradataṃ; Paramā pana buddhimatā mahatī; Karaṇīyatamā yatinādaratā.
若有比丘通达此
律藏的抉择与义理
不死、不老、无尘、无病
他亲证寂静之道
Avagacchati yo pana bhikkhu imaṃ; Vinayassa vinicchayamatthayutaṃ; Amaraṃ ajaraṃ arajaṃ arujaṃ; Adhigacchati santipadaṃ pana so.