比丘分别
Bhikkhuvibhaṅgo
第一巴拉基咖之论
Paṭhamapārājikakathā
于三种道中,怀有行淫意,纵如芝麻许;
若将生支导入,即使于非隐蔽处,亦成波罗夷。
Tividhe tilamattampi, magge sevanacetano; Aṅgajātaṃ pavesento, allokāse parājito.
或正导入、或已导入、或住立、或拔出;
有学若受用此,除无记业外,即堕波罗夷。
Pavesanaṃ paviṭṭhaṃ vā, ṭhitamuddharaṇampi vā; Sasikkho sādiyanto so, ṭhapetvā kiriyaṃ cuto.
以已展开的生支,作用于已展开或未展开者;
于入道时,同样以未展开者行之。
Santhatenaṅgajātena, santhataṃ vā asanthataṃ; Maggaṃ pana pavesento, tathevāsanthatena ca.
Upādinnenupādinne, anupādinnakena vā; Ghaṭṭite anupādinne, sace sādiyatettha so.
此即波罗夷之田,入者即犯波罗夷;
若于田中,彼得偷兰遮,及恶作——如是以分别说。
Hoti pārājikakkhette, paviṭṭhe tu parājito; Khette thullaccayaṃ tassa, dukkaṭañca viniddise.
于死者、于未告知者,及于多数已告知者
行交媾者,此人犯波罗夷。
Mate akkhāyite cāpi, yebhuyyakkhāyitepi ca; Methunaṃ paṭisevanto, hoti pārājiko naro.
于多数已告知者,及于半已告知者
成偷兰遮罪;其余者成恶作罪。
Yebhuyyakkhāyite cāpi, upaḍḍhakkhāyitepi ca; Hoti thullaccayāpatti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
纵使身体被啮食,仅余相状之量,
于彼相中行淫者,亦成波罗夷。
Nimittamattaṃ sesetvā, khāyitepi sarīrake; Nimitte methunaṃ tasmiṃ, sevatopi parājayo.
对于已达膨胀等阶段的死尸,一切处亦成恶作;
「已啮入与未啮入」之名,通于一切死尸身。
Uddhumātādisampatte, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ; Khāyitākkhāyitaṃ nāma, sabbaṃ matasarīrake.
然而,于切断、割截之后,当相已拔除之时,
若依伤口的简要判别,在此情形下行淫者犯偷兰遮罪。
Chinditvā pana tacchetvā, nimittuppāṭite pana; Vaṇasaṅkhepato tasmiṃ, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
其后,由于行淫的染心,她依相而堕落;
若对彼女动手,在肉团上犯恶作。
Tato methunarāgena, patitāya nimittato; Tāyaṃ upakkamantassa, dukkaṭaṃ maṃsapesiyaṃ.
即使仅如指甲面大小,若在肉中或筋中;
行淫欲者,于有生之年,波罗夷。
Nakhapiṭṭhippamāṇepi, maṃse nhārumhi vā sati; Methunaṃ paṭisevanto, jīvamāne parājito.
Kaṇṇacchiddakkhināsāsu, vatthikose vaṇesu vā; Aṅgajātaṃ pavesento, rāgā thullaccayaṃ phuse.
Avasesasarīrasmiṃ, upakacchūrukādisu; Vasā methunarāgassa, sevamānassa dukkaṭaṃ.
马、牛、水牛等,骆驼、驴、象,
若于鼻孔、衣囊处行淫,即犯粗罪。
Assagomahisādīnaṃ, oṭṭhagadrabhadantinaṃ; Nāsāsu vatthikosesu, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
同样,于一切畜生,在眼、耳、伤口等处行淫,亦犯粗罪。
Tathā sabbatiracchānaṃ, akkhikaṇṇavaṇesupi; Avasesasarīresu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
然而,若于他们湿润之身而与死者行交会,
田有三种时,罪亦有三种。
Tesaṃ allasarīresu, matānaṃ sevato pana; Tividhāpi siyāpatti, khettasmiṃ tividhe sati.
虽于外境无欲染,然于女人之相;
若以彼相接触者,彼犯偷兰遮。
Bahi methunarāgena, nimittaṃ itthiyā pana; Nimittena chupantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
以身触之欲染,或以相、或以口;
触摸女人之相者,有重罪。
Kāyasaṃsaggarāgena, nimittena mukhena vā; Nimittaṃ itthiyā tassa, chupato garukaṃ siyā.
同样,若以双方欲染,触摸男子之相,
以相触摸者,犯恶作罪。
Tathevobhayarāgena, nimittaṃ purisassapi; Nimittena chupantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以根相触畜生道女之根相,
若以淫欲染心而触,则为偷兰遮。
Nimittena nimittaṃ tu, tiracchānagatitthiyā; Thullaccayaṃ chupantassa, hoti methunarāgato.
若以身触之欲染,触畜生道女,
以相触相,于触摸时,判为恶作。
Kāyasaṃsaggarāgena, tiracchānagatitthiyā; Nimittena nimittassa, chupane dukkaṭaṃ mataṃ.
插入性根后,于他人口中转动,
于彼处作虚空想后,拔出者犯恶作。
Aṅgajātaṃ pavesetvā, tamāvaṭṭakate mukhe; Tatthākāsagataṃ katvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
同样,以四方,女人之下方底面;
将未触者插入后,拔出者得恶作。
Tathā catūhi passehi, itthiyā heṭṭhimattalaṃ; Achupantaṃ pavesetvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
于已掀起的唇肉,或已外露者;
若人于齿间努力,即犯偷兰遮。
Uppāṭitoṭṭhamaṃsesu , bahi nikkhantakesu vā; Dantesu vāyamantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
Aṭṭhisaṅghaṭṭanaṃ katvā, magge duvidharāgato; Sukke muttepi vāmutte, vāyamantassa dukkaṭaṃ.
Itthiṃ methunarāgena, āliṅgantassa dukkaṭaṃ; Hatthaggāhaparāmāsa-cumbanādīsvayaṃ nayo.
Apade ahayo macchā, kapotā dvipadepi ca; Godhā catuppade heṭṭhā, vatthu pārājikassime.
Sevetukāmatācittaṃ, magge maggappavesanaṃ; Idamaṅgadvayaṃ vuttaṃ, paṭhamantimavatthuno.
Dukkaṭaṃ paṭhamasseva, sāmantamiti vaṇṇitaṃ; Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritaṃ.
‘‘Anāpattī’’ti ñātabbaṃ, ajānantassa bhikkhuno; Tathevāsādiyantassa, jānantassādikammino.
Vinaye anayūparame parame; Sujanassa sukhānayane nayane; Paṭu hoti padhānarato na rato; Idha yo pana sāramate ramate.
已了知那能生天人之所生;
他安住于离魔饵之教法、教法之中;
愿与守护者(巴利)平等一致。
Imaṃ hitavibhāvanaṃ bhāvanaṃ; Avedi surasambhavaṃ sambhavaṃ; Sa mārabaḷisāsane sāsane; Samo bhavatupālinā pālinā.
第二巴拉基咖之释
Dutiyapārājikakathā
取走者正在搬运——搬运之际即改变威仪;
同样,动摇者从原位移开,移离者亦是波罗夷。
Ādiyanto harantova-haranto iriyāpathaṃ; Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājito.
其中,并非依据诸多物品,而是依五种而定;
此十种搬运,智者应当了知。
Tattha nānekabhaṇḍānaṃ, pañcakānaṃ vasā pana; Avahārā dasevete, viññātabbā vibhāvinā.
亲手、指使,舍弃及成办利益;
及卸下负担,此即亲手五事。
Sāhatthāṇattiko ceva, nissaggo atthasādhako; Dhuranikkhepanañcāti, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.
Pubbasahapayogo ca, saṃvidāharaṇampi ca; Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcakaṃ.
Theyyapasayhaparikappa-paṭicchannakusādikā; Avahārā ime pañca, veditabbāva viññunā.
对于物品、时间、价值、处所及受用,这五者;
了知这些后,贤者应作判定。
Vatthukālagghadese ca, paribhogañca pañcapi; Ñatvā etāni kātabbo, paṇḍitena vinicchayo.
或为寻求第二把锄头与篮子;
以盗心前往者,由前方便而犯恶作。
Dutiyaṃ vāpi kuddālaṃ, piṭakaṃ pariyesato; Gacchato theyyacittena, dukkaṭaṃ pubbayogato.
若砍伐彼处所生的木材或藤蔓,
于两种情形皆得恶作,此乃依俱行行为而说。
Tatthajātakakaṭṭhaṃ vā, lataṃ vā chindato pana; Dukkaṭaṃ ubhayatthāpi, vuttaṃ sahapayogato.
Pathaviṃ khaṇato vāpi, byūhato paṃsumeva vā; Āmasantassa vā kumbhiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
将套索穿入系于桩上之瓮的瓮口,
通达处所差别者,当知诸缚之不同。
Mukhe pāsaṃ pavesetvā, khāṇuke baddhakumbhiyā; Bandhanānaṃ vasā ñeyyo, ṭhānabhedo vijānatā.
然而,系于桩上之瓮,一桩而有二处;
在树根处放入一个环,或是用做好的环。
Dve ṭhānāni panekasmiṃ, khāṇuke baddhakumbhiyā; Valayaṃ rukkhamūlasmiṃ, pavesetvā katāya vā.
拔起桩子时,或切断锁链时;
若从彼处移动了瓶,令其离开原位而堕,则为偷兰遮。
Uddharantassa khāṇuṃ vā, chindato saṅkhalimpi vā; Thullaccayaṃ tato kumbhiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
先如拔瓶,或同样再拔;
令桩从原位移开,或令锁链,其理亦同。
Paṭhamaṃ pana kumbhiṃ vā, uddharitvā tathā puna; Ṭhānā cāveti khāṇuṃ vā, saṅkhaliṃ vāpi so nayo.
来回摩擦,动摇其根部而守护;
若于彼处作空中之环者,即波罗夷。
Ito cito ca ghaṃsanto, mūle sāreti rakkhati; Valayaṃ khegataṃ tattha, karontova parājito.
若砍已生之树,于瓶顶者,是恶作;
在近处砍伐彼树,因非自生故,为波逸提。
Jātaṃ chindati ce rukkhaṃ, dukkaṭaṃ kumbhimatthake; Samīpe chindato tassa, pācittiyamatatthajaṃ.
然而,若使瓶内之物震动,
若于彼处移开,便犯土喇咤亚罪。
Antokumbhigataṃ bhaṇḍaṃ, phandāpeti sace pana; Apabyūheti tattheva, tassa thullaccayaṃ siyā.
Haranto kumbhiyā bhaṇḍaṃ, muṭṭhiṃ chindati attano; Bhājane vā gataṃ katvā, hoti bhikkhu parājito.
又将项链或腰带,以线系于瓮中;
若如实摇动,令从原位移开而落下。
Hāraṃ vā pana pāmaṅgaṃ, suttāruḷhaṃ tu kumbhiyā; Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
酥油等任何物,饮至足踝之量;
仅以一次饮用,饮已即成波罗夷。
Sappiādīsu yaṃ kiñci, pivato pādapūraṇaṃ; Ekeneva payogena, pītamatte parājayo.
既已卸下重担,若复反复饮用,
纵使饮尽彼瓮之油,亦不犯波罗夷罪。
Katvāva dhuranikkhepaṃ, pivantassa punappunaṃ; Sakalampi ca taṃ kumbhiṃ, pivato na parājayo.
若人投置任何物品于油瓮中,
彼足踝量之油,随之即饮无疑。
Sace khipati yaṃ kiñci, bhaṇḍakaṃ telakumbhiyaṃ; Taṃ pādagghanakaṃ telaṃ, dhuvaṃ pivati tāvade.
Hatthato muttamatteva, theyyacitto vinassati; Āviñjetvāpi vā kumbhiṃ, telaṃ gāḷeti ce tathā.
Telassākiraṇaṃ ñatvā, khittaṃ rittāya kumbhiyā; Pītaṃ telañca taṃ bhaṇḍaṃ, uddharantova dhaṃsito.
就在那里,正打破时的油,丢弃时也是如此;
若焚烧或令其无用,作此便犯恶作。
Tattheva bhindato telaṃ, chaḍḍentassa tatheva ca; Jhāpentassa abhogaṃ vā, karontassa ca dukkaṭaṃ.
放置之后,铺展开来,以及衣布铺设等;
缠绕之后提起者,若离本位即坏失。
Ṭhapitaṃ pattharitvā ca, sāṭakattharaṇādikaṃ; Veṭhetvā uddharantassa, mutte ṭhānā parābhavo.
或从近岸触及的空处,直达对岸;
若违犯波罗夷,拖拽或直拉者,
Orimantena vā phuṭṭha-mokāsaṃ pārimantato; Pārājikamatikkante, kaḍḍhato ujukampi vā.
前方为口与喙,后方为尾端,
两侧为双翼,下方为足爪。
Purato mukhatuṇḍañca, kalāpaggañca pacchato; Dvīsu passesu pakkhanto, heṭṭhā pādanakhā tathā.
尾端向上扬起,又当它行于空中时;
孔雀的六种特征,智者应当了知。
Uddhañcāpi sikhagganti, gagane gacchato pana; Morassa cha paricchedā, veditabbā vibhāvinā.
比丘心想:‘我要捉住那只属主的孔雀’,便向着空中而去;
伸出手,或立于其前。
Bhikkhu ‘‘sassāmikaṃ moraṃ, gahessāmī’’ti khegataṃ; Hatthaṃ vāpi pasāreti, purato vāssa tiṭṭhati.
孔雀在空中振翅,却不飞走;
若阻断其去路,即为恶作;触摸它也是如此。
Moropi gagane pakkhe, cāreti na ca gacchati; Dukkaṭaṃ gamanacchede, āmasantassa ceva taṃ.
若立住孔雀而不放开,却任其挣扎;
以此方式令彼挣扎者,判为偷兰遮。
Ṭhānā moramamocento, phandāpeti sace pana; Evaṃ phandāpane tassa, thullaccayamudīritaṃ.
无论握持与否,仅以自手;
若使孔雀离其位,自己亦当失其位。
Aggahetvā gahetvā vā, hatthena pana attano; Ṭhānā cāveti ce moraṃ, sayaṃ ṭhānā cuto siyā.
以口端,或以尾端,触于空处;
若比丘以口喙,触及尾端所触之处。
Phuṭṭhokāsaṃ mukhaggena, kalāpaggena vā pana; Kalāpaggena vā phuṭṭhaṃ, mukhatuṇḍena bhikkhu ce.
Atikkāmeyya yo moraṃ, ṭhānā cāveti nāma so; Eseva ca nayo pāda-sikhāpakkhesu dīpito.
然而,当孔雀在空中飞行时,它隐藏其翅;
仅以此翅驱赶它,便称为「令其振翅」。
Gagane pana gacchanto, kare moro nilīyati; Taṃ kareneva cārento, phandāpetīti vuccati.
若他以另一翅捉住那只孔雀,
因被驱离本处,比丘即从该处堕落。
Sace gaṇhāti taṃ moraṃ, itarena karena so; Cāvitattā pana ṭhānā, bhikkhu ṭhānā cuto siyā.
然而,若他将另一只手靠近孔雀,
彼处亦无过,飞起后,便自行隐没。
Itaraṃ pana morassa, upaneti sace karaṃ; Na doso tattha uḍḍetvā, sayameva nilīyati.
见它隐于肢间,以盗心而往者,
触足则犯粗罪,再触则犯波罗夷。
Disvā aṅge nilīnaṃ taṃ, theyyacittena gacchato; Pāde thullaccayaṃ hoti, dutiye ca parājayo.
智者,孔雀立于地上时,有三处,
依其足与羽束之方式阐明。
Bhūmiyaṃ ṭhitamorassa, tīṇi ṭhānāni paṇḍito; Pādānañca kalāpassa, vasena paridīpaye.
然而,那只孔雀从地面算起,仅有发端之量;
对于那位举罪的比丘,他犯波罗夷罪。
Tato kesaggamattampi, moraṃ pathavito pana; Hoti pārājikaṃ tassa, ukkhipantassa bhikkhuno.
若正在切割的黄金等物,落入钵中;
以手取出者,犯波罗夷罪。
Chijjamānaṃ suvaṇṇādiṃ, patte patati ce pana; Hatthena uddharantassa, tassa pārājikaṃ siyā.
若未取出,而以盗心离去;
在第二步时,即犯波罗夷罪。
Sace anuddharitvāva, theyyacittena gacchati; Dutiye padavārasmiṃ, pārājikamudīraye.
Eseva ca nayo ñeyyo, hatthe vattheva matthake; Taṃ taṃ tassa bhave ṭhānaṃ, yattha yattha patiṭṭhitaṃ.
Theyyacittena yaṃ kiñci, mañcapīṭhādisuṭṭhitaṃ; Āmāsampi anāmāsaṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
若衣收摄后,被置于竹竿之上;
于此夜分受用已,再如是折其内侧与彼侧。
Saṃharitvā sace vaṃse, ṭhapitaṃ hoti cīvaraṃ; Katvā punorato bhogaṃ, tathā antañca pārato.
Cīvarena phuṭṭhokāso, ṭhānaṃ tassa pavuccati; Na tu cīvaravaṃso so, hotīti sakalo mato.
或以边缘触及空间,或以另一边触及;
或以彼岸一端触及,或复以此岸一端触及。
Orimantena okāsaṃ, phuṭṭhaṃ tamitarena vā; Itarenapi vā phuṭṭhaṃ, orimantena vā puna.
或以右边触及,或复以左边触及;
若是越过左边所触之处,则为舍。
Dakkhiṇantena phuṭṭhaṃ vā, vāmantenitarena vā; Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ, atikkāmayato cuti.
Uddhaṃ vā ukkhipantassa, cīvaraṃ pana vaṃsato; Kesaggamatte ukkhitte, tassa pārājikaṃ bhave.
又以绳系缚而安放的衣,
若解开,犯偷兰遮;若脱落,则触犯波罗夷。
Rajjukena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana cīvaraṃ; Thullaccayaṃ vimocento, mutte pārājikaṃ phuse.
若比丘解开卷绕后置于竹竿上的衣,
或割断环扣,或解衣者,此规则亦同。
Veṭhetvā ṭhapitaṃ vaṃse, nibbeṭhentassa bhikkhuno; Valayaṃ chindato vāpi, mocentassapyayaṃ nayo.
衣展开后,置于竹竿之上;
而收摄后放置时,则如对衣所作的决断。
Cīvarassa pasāretvā, ṭhapitassa hi vaṃsake; Saṃharitvā tu nikkhitte, cīvare viya nicchayo.
凡放入网袋后,被悬挂起来的物品;
若从网袋中取出该物,或连同网袋一并取去,则堕落。
Sikkāya pakkhipitvā yaṃ, laggitaṃ hoti bhaṇḍakaṃ; Sikkāto taṃ haranto vā, saha sikkāya vā cuto.
当矛等次第安立在象牙桩上时,
若握住前端或根部拖拽者。
Kuntādiṃ nāgadantesu, ṭhitesu paṭipāṭiyā; Agge vā pana bunde vā, gahetvā parikaḍḍhato.
Pārājikaṃ phuṭṭhokāsaṃ, atikkāmayato siyā; Ujukaṃ ukkhipantassa, kesaggena parājayo.
然而,若站立面向围墙而牵拉,
在内侧所触空间与外侧之间堕落。
Pākārābhimukho ṭhatvā, ākaḍḍhati sace pana; Orimantaphuṭṭhokāsa-mitarantaccaye cuto.
同样地,即使有比丘从外侧推他,
然而,即便是依墙放置,此规则亦然。
Tatheva parato tassa, pellentassāpi bhikkhuno; Bhittiṃ pana ca nissāya, ṭhapitepi ayaṃ nayo.
Cālentassa ca tālassa, phalaṃ vatthu hi pūrati; Yenassa bandhanā mutte, tasmiṃ pārājikaṃ bhave.
Piṇḍiṃ chindati tālassa, sace pārājikaṃ siyā; Eseva ca nayo sesa-rukkhapupphaphalesupi.
在前往藏宝处时,每走一步即犯恶作;
然而,在深水中,以及潜入等时,也是如此。
Gacchato hi nidhiṭṭhānaṃ, padavārena dukkaṭaṃ; Udake pana gambhīre, tathā nimujjanādisu.
彼处所生诸花之中,以何等花而得满盈;
若断其根茎而取花者,我说此为波罗夷。
Tatthajātakapupphesu, yena pupphena pūrati; Vatthu taṃ chindato pupphaṃ, tassa pārājikaṃ vade.
若于一茎之旁,或于青莲花类,
只要尚未从原处剪断,他便仍守护着它。
Ekanāḷassa vā passe, vāko uppalajātiyā; Na chijjati tato yāva, tāva naṃ parirakkhati.
即使是被主人亲自剪下并放置的花,
应依前文所述之理,了知此判定。
Sāmikeheva pupphesu, chinditvā ṭhapitesupi; Pubbe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
若以六种方式中的任一种,将那捆扎的花束从原位移开,
若以此方式令其从原位移离而毁坏,
Bhārabaddhāni pupphāni, chasvākāresu kenaci; Ākārena sace tāni, ṭhānā cāveti nassati.
然而,将花束放置于水面时,
若摇动水,致使花从原位移离,即犯堕罪。
Ṭhapitaṃ pana pupphānaṃ, kalāpaṃ jalapiṭṭhiyaṃ; Cāletvā udakaṃ puppha-ṭṭhānā cāveti ce cuto.
Parikappeti ce ‘‘ettha, gahessāmī’’ti rakkhati; Uddharanto gataṭṭhānā, bhaṭṭho nāma pavuccati.
一旦向上拔出,该处的水便会全部涌出;
然而,从那里拔出花后,若径直向上抽出,
Accuggatassa taṃ ṭhānaṃ, jalato sakalaṃ jalaṃ; Uppāṭetvā tato pupphaṃ, ujumuddharato pana.
Nāḷante jalato mutta-matte pārājikaṃ bhave; Amutte jalato tasmiṃ, thullaccayamudīritaṃ.
若取花后,使其弯曲,而后拔起,
拔起的刹那,水的住处即灭,已失。
Pupphe gahetvā nāmetvā, uppāṭeti sace pana; Na tassa udakaṃ ṭhānaṃ, naṭṭho uppāṭitakkhaṇe.
凡以盗心取有主之鱼者,
或以钓钩、以网、以手、以篓笼。
Yo hi sassāmike macche, theyyacittena gaṇhati; Baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā.
Tassevaṃ gaṇhato vatthu, yena macchena pūrati; Tasmiṃ uddhaṭamattasmiṃ, jalā hoti parājayo.
水生者的住处,其实就是全部的水;若脱离水的住处,便因离水而成为波罗夷。
Ṭhānaṃ salilajānañhi, kevalaṃ sakalaṃ jalaṃ; Salilaṭṭhaṃ vimocento, jalā pārājiko bhave.
111沉没者既已跃起,水生者落于岸上;
111.
有鱼从水中跃出,落于岸上;
若人取其物,其罪依物品价值而判定。
Nīrato uppatitvā yo, tīre patati vārijo; Gaṇhato taṃ panāpattiṃ, bhaṇḍagghena viniddise.
为杀害鱼类,于池塘或河中,
于低处投下名为鱼毒之物,随即离去。
Māraṇatthāya macchānaṃ, taḷāke nadiyāpi vā; Ninne macchavisaṃ nāma, pakkhipitvā gate pana.
Pacchā macchavisaṃ macchā, khāditvā pilavanti ce; Pārājikaṃ mate macche, theyyacittena gaṇhato.
若以粪扫衣想而取,则无任何过失;
当诸主人搬运之时,所说即是应施之物。
Paṃsukūlikasaññāya, na doso koci gaṇhato; Sāmikesvāharantesu, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
主人们取了鱼之后,若离去而无所留恋;
然而,若以盗心取那剩余之鱼,则犯恶作。
Gahetvā sāmikā macche, sace yanti nirālayā; Gaṇhato pana te sese, theyyacittena dukkaṭaṃ.
Amatesu anāpattiṃ, vadanti vinayaññuno; Eseva ca nayo sese, kacchapādimhi vārije.
“我将窃取船只、船上的物品或货物,然后占为己有”——
对于如此行走的比丘,在举足之际,诸过失便已宣说。
‘‘Nāvaṃ nāvaṭṭhaṃ vā bhaṇḍaṃ, thenetvā gaṇhissāmī’’ti; Pāduddhāre dosā vuttā, bhikkhussevaṃ gacchantassa.
于急流中,系缚之船,
立处与死处,唯此一系缚;
比丘于泄精之际,
智者即称波罗夷。
Baddhāya nāvāya hi caṇḍasote; Ṭhānaṃ mataṃ bandhanamekameva; Bhikkhussa tasmiṃ muttamatte; Pārājikaṃ tassa vadanti dhīrā.
Niccale udake nāva-mabandhanamavaṭṭhitaṃ; Purato pacchato vāpi, passato vāpi kaḍḍhato.
一端触及,另一端未触及;
若使船渡过,他便犯波罗夷。
Ekenantena samphuṭṭha-mokāsamitarena taṃ; Atikkāmayato nāvaṃ, tassa pārājikaṃ siyā.
121121. 同样地——
121. Tathā –
从水中向上露出,仅如发端之微;
向下至于船底,并触及船口边缘。
Uddhaṃ kesaggamattampi, udakamhā vimocite; Adhonāvātalaṃ tena, phuṭṭhañca mukhavaṭṭiyā.
而系于岸边、置于不动之水中的船,其系缚之处与停住之处,即是彼船的两种住处。
Bandhitvā pana yā tīre, ṭhapitā niccale jale; Bandhanañca ṭhitokāso, ṭhānaṃ tassā dvidhā mataṃ.
Hoti thullaccayaṃ pubbaṃ, bandhanassa vimocane; Pacchā kenacupāyena, ṭhānā cāveti ce cuto.
先令从位堕,后于解缚时;
这便是所说的法则,对于有盗心的比丘。
Cāvetvā paṭhamaṃ ṭhānā, pacchā bandhanamocane; Eseva ca nayo vutto, theyyacittassa bhikkhuno.
推到岸上,翻转倒置,或安放在陆地;
触到的空间即是处所,即船口的边缘。
Ussāretvā nikujjitvā, ṭhapitāya thale pana; Phuṭṭhokāsova hi ṭhānaṃ, nāvāya mukhavaṭṭiyā.
唯以五种行相;
无论从何处令其落下,
此人便成巴拉基咖。
Ñeyyo ṭhānaparicchedo; Ākāreheva pañcahi; Yato kutoci cāvento; Hoti pārājiko naro.
此理亦当知:于翻覆之船、停泊之船,乃至瓶罐之上,亦复如是。
Eseva ca nayo ñeyyo, nāvāyukkujjitāyapi; Ṭhapitāyapi nāvāya, ghaṭikānaṃ tathūpari.
若以盗心登上停在渡口之船,
以桨或篙令船漂流者,波罗夷。
Theyyā titthe ṭhitaṃ nāvaṃ, āruhitvā sace pana; Arittena phiyenāpi, pājentassa parājayo.
Sace chattaṃ paṇāmetvā, ussāpetvāva cīvaraṃ; Laṅkārasadisaṃ katvā, gaṇhāpeti samīraṇaṃ.
Āgamma balavā vāto, nāvaṃ harati ce pana; Vāteneva haṭā nāvā, na doso koci vijjati.
凡是自行来到村渡口的任何事物,
若买下后,未使其离于该处,即离去。
Sayameva ca yaṃ kiñci, gāmatitthamupāgataṃ; Acāventova taṃ ṭhānā, kiṇitvā ce palāyati.
“搬运”非比丘之罪,“施予物”已宣说;
若是自行走动者,若使其离开处所,则堕。
Avahāro na bhikkhussa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ; Sayameva ca gacchantiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
所谓“车乘”,即战车、轿舆、货车、轻便车;
Yānaṃ nāma ratho vayhaṃ, sakaṭaṃ sandamānikā;
Yānaṃ avaharissāmi, yānaṭṭhamiti vā pana.
「于行走者」已说恶作,「于寻求者」为第二;
若存在退失处位的努力,即是波罗夷。
Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, dutiyaṃ pariyesato; Ṭhānā cāvanayogasmiṃ, vijjamāne parājayo.
Yānassa dukayuttassa, dasa ṭhānāni dīpaye; Yānaṃ pājayato tassa, nisīditvā dhure pana.
偷兰遮者,于牛抬足时应作明示;
若越过车轮停止之处,则遭败亡;
Thullaccayaṃ tu goṇānaṃ, pāduddhāre viniddise; Cakkānañhi ṭhitokāsa-matikkante parābhavo.
于不相应之车辆,以轭支撑而住立者;
依靠轭的支撑,车轮只有三处支点。
Ayuttakassāpi ca yānakassa, dhurenupatthambhaniyaṃ ṭhitassa; Vasenupatthambhanicakkakānaṃ, ṭhānāni tīṇeva bhavanti tassa.
同样,用轭将木料置于上方,
也同样用轭将木料置于地上。
Tathā dhurena dārūnaṃ, upariṭṭhapitassa ca; Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa ca.
若从前方或后方,令其移离原位;
此三事皆为偷兰遮,若移离原位则成波罗夷。
Purato pacchato vāpi, ṭhānā cāveti ce pana; Thullaccayaṃ tu tiṇṇampi, ṭhānā cāve parājayo.
Apanetvāna cakkāni, akkhānaṃ sīsakehi tu; Ṭhitassūpari dārūnaṃ, ṭhānāni dve viniddise.
若在拖拉或举起时,已触及虚空,若再超越,则犯堕;
至于放置在地上的他物,无论属于何人,
Kaḍḍhanto ukkhipanto vā, phuṭṭhokāsaccaye cuto; Ṭhapitassa panaññassa, bhūmiyaṃ yassa kassaci.
“无轴之负荷”者,当阐明五处;
或执持诸轴,若从本位移动则成恶作。
Akkhuddhīnaṃ dhurassāti, pañca ṭhānāni dīpaye; Uddhīsu vā gahetvā taṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
对于已安置之轮,其轮毂置于地面;
唯有一处,而区分为五种。
Ṭhapitassa hi cakkassa, nābhiyā pana bhūmiyaṃ; Ekameva siyā ṭhānaṃ, paricchedopi pañcadhā.
Phusitvā yaṃ ṭhitaṃ bhūmiṃ, nemipassena nābhiyā; Ṭhānāni dve bhavantassa, naṭṭho tesamatikkame.
见无人看管之车,已驶上大路,
登上后不鞭策,购得后离去,这是合宜的。
Disvā yānamanārakkhaṃ, paṭipannaṃ mahāpathe; Āruhitvā acodetvā, kiṇitvā yāti vaṭṭati.
头、肩、腰、悬挂,负担共有四种;
其中,触摸头上所负之物者,犯恶作。
Sīsakkhandhakaṭolamba-vasā bhāro catubbidho; Tattha sīsagataṃ bhāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
若人以盗心在此处、彼处摩擦,
或仅在头上移动,则犯偷兰遮。
Ito cito ca ghaṃsanto, theyyacittena yo pana; Sirasmiṃyeva sāreti, tassa thullaccayaṃ siyā.
Khandhaṃ oropite bhāre, tassa pārājikaṃ mataṃ; Sīsato kesamattampi, mocentopi parājito.
以清净心将任何重担置于地上后——
其后以盗心取走该物者,即犯波罗夷。
Bhāraṃ pathaviyaṃ kiñci, ṭhapetvā suddhamānaso; Pacchā taṃ theyyacittena, uddharanto parājito.522
依此处所说之方式,对于其余一切负担,也应毫无遗漏地了知其判定。
Ettha vuttanayeneva, sesesupi asesato; Bhāresu matisārena, veditabbo vinicchayo.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, ārāmaṃ abhiyuñjato; Parājeti paraṃ dhammaṃ, caranto ce parājito.522
Vimatiṃ janayantassa, tassa thullaccayaṃ siyā; Parajjati sayaṃ dhammaṃ, caranto yopi tassa ca.
主人卸下负担时,自称“我不给”,
一切作伪证者,皆犯波罗夷罪。
Sāmino dhuranikkhepe, ‘‘na dassāmī’’ti cattano; Pārājikaṃ bhave tassa, sabbesaṃ kūṭasakkhinaṃ.
若强夺僧团的任何住处而取之,
由于一切人皆无卸责之心,故不得成就。
Vihāraṃ saṅghikaṃ kiñci, acchinditvāna gaṇhituṃ; Sabbesaṃ dhuranikkhepā-bhāvatova na sijjhati.
若阻碍稻等谷物抽穗而夺取,
或用镰刀割取,或以手折断。
Sīsāni sāliādīnaṃ, nirumbhitvāna gaṇhato; Asitena ca lāyitvā, chinditvā vā karena ca.
于任何种子或草木,以拳握满其穗;
当彼从系缚中解脱时,彼犯波罗夷罪。
Yasmiṃ bījepi vā vatthu, sīse pūreti muṭṭhiyaṃ; Bandhanā mocite tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
然而,被截断的杖或些许树皮;
或是长长的稻草管,尚未脱离,便加以守护。
Acchinno pana daṇḍo vā, taco vā appamattako; Vīhināḷampi vā dīghaṃ, anikkhantova rakkhati.
若他这样想:‘我且将它捣碎后,’
他守护此物时心想:‘我将击破此处,取其精华。’
Sace so parikappeti, ‘‘madditvā panidaṃ ahaṃ; Papphoṭetvā ito sāraṃ, gaṇhissāmī’’ti rakkhati.
捣碎后取出,没有过失;将其击破,也没有过失;
但若使其归入自己钵中、据为己有,则犯波罗夷。
Maddanuddharaṇe natthi, doso papphoṭanepi vā; Attano bhājanagataṃ, karontassa parājayo.
若明知乃至发尖许之地,亦属他人所有;
若以盗心挪移界标,即犯波罗夷。
Jānaṃ kesaggamattampi, pathaviṃ parasantakaṃ; Theyyacittena ce khīlaṃ, saṅkāmeti parājayo.
然而,此举亦须在物主舍离守护责任之时;
此地名为无价,故如是宣说。
Tañca kho sāmikānaṃ tu, dhuranikkhepane sati; Anagghā bhūmi nāmesā, tasmā evamudīritaṃ.
若以二桩为界,则可执取;
初者为偷兰遮,第二即波罗夷。
Gahetabbā sace hoti, dvīhi khīlehi yā pana; Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiyeva parājayo.
若有比丘欲令人知,即称“此是我所有”,
若伸绳或投杖,犯恶作。
Ñāpetukāmo yo bhikkhu, ‘‘mamedaṃ santaka’’nti ca; Rajjuṃ vāpi pasāreti, yaṭṭhiṃ pāteti dukkaṭaṃ.
若以此二方便,成为自己所有,
其中初者是偷兰遮,第二为波罗夷。
Yehi dvīhi payogehi, attano santakaṃ siyā; Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiye ca parājayo.
正如对田地所说明的方式,对住处地的判定也是如此;
对于村落用地,亦应如此说,没有任何未曾提及之处。
Khette vuttanayeneva, vatthuṭṭhassa vinicchayo; Gāmaṭṭhepi ca vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
或是草,或是叶,或是藤,或是木;
当取用那里所生之物时,便应依物品的价值赔偿。
Tiṇaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, lataṃ vā kaṭṭhameva vā; Bhaṇḍaggheneva kātabbo, gaṇhanto tatthajātakaṃ.
Mahagghe pana rukkhasmiṃ, chinnamattepi nassati; Tacchetvā ṭhapito rukkho, gahetabbo na kocipi.
然而,砍断后置于根部,或已运至半途的树木,
若「已被主人所弃」,如此取用则是许可的。
Chinditvā ṭhapitaṃ mūle, rukkhamaddhagataṃ pana; ‘‘Chaḍḍito sāmikehī’’ti, gahetuṃ pana vaṭṭati.
既有标记、又以树皮捆扎者,取之无有任何过失;
已被居住、已作处理,或正在坏灭者,取之亦无过失。
Lakkhaṇe challiyonaddhe, na doso koci gaṇhato; Ajjhāvutthaṃ kataṃ vāpi, vinassantañca gaṇhato.
若人到达守护处后,作了业处等;
即使心中思惟他事,或口中言说他语,他亦应得物品。
Yo cārakkhaṭṭhānaṃ patvā, katvā kammaṭṭhānādīni; Citte cintento vā aññaṃ, bhaṇḍadeyyaṃ hotevassa.
从野猪、虎、熊、鬣狗等
若有欲脱离危难者,
同样地,若他越过该处
然而,施物者并无任何过失
Varāhabyagghacchataracchakādito; Upaddavā muccitukāmatāya yo; Tatheva taṃ ṭhānamatikkameti ce; Na koci doso pana bhaṇḍadeyyakaṃ.
此为守护之处,重于税关;因此,对于不避而越行者,我宣说恶作
因此,不避开此物而行者,即被说为恶作。
Idamārakkhaṇaṭṭhānaṃ, garukaṃ suṅkaghātato; Tasmā dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, tamanokkamma gacchato.
173对于以盗心与商队一同携带此物者,
173.
对于回避此物者,以盗心对待导师之物;
即使行于虚空者,波罗夷亦已为其宣说。
Etaṃ pariharantassa, theyyacittena satthunā; Pārājikamanuddiṭṭhaṃ, ākāsenāpi gacchato.
是故于此,应特以具念之心,
比丘当以不放逸、爱乐净戒而住。
Tasmā ettha visesena, satisampannacetasā; Appamattena hotabbaṃ, piyasīlena bhikkhunā.
水难求时,容器中所护存的水;
不强行攻入,而引入其中,或同样地凿开孔穴。
Toyadullabhakālasmiṃ, bhājane gopitaṃ jalaṃ; Āviñjitvā pavesetvā, chiddaṃ katvāpi vā tathā.
或在池中,或在湖里,执持着自己的容器;
对于让人放入后取走者,应依物品价值来判定。
Vāpiyaṃ vā taḷāke vā, bhājanaṃ attano pana; Gaṇhantassa pavesetvā, bhaṇḍagghena viniddise.
Chindato mariyādaṃ tu, adinnādānapubbato; Bhūtagāmena saddhimpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
站在内侧或站在外侧,在两处截断时;
应以外侧为外侧,以内侧为中间;
Anto ṭhatvā bahi ṭhatvā, chindanto ubhayatthapi; Bahiantena kātabbo, antoantena majjhato.
Vārena sāmaṇerā yaṃ, dantakaṭṭhamaraññato; Ānetvācariyānampi, āharanti sace pana.
纵经截分,乃至僧团应得之份,他们亦不交出;
凡所带来的一切,当时尽归他们所有。
Chinditvā yāva saṅghassa, na niyyādenti te pana; Ābhataṃ tāva taṃ sabbaṃ, tesameva ca santakaṃ.
因此,若比丘以盗心取彼物,
而僧团的贵重物品,依其价值招致堕落。
Tasmā taṃ theyyacittena, gaṇhantassa ca bhikkhuno; Garubhaṇḍañca saṅghassa, bhaṇḍagghena parābhavo.
Yadā niyyāditaṃ tehi, tato paṭṭhāya saṅghikaṃ; Gaṇhantassāpi theyyāya, avahāro na vijjati.
因无守护故,以及不应如依僧腊高低而分配故;
因一切共有故,此不成为有别于他的私有物。
Arakkhattā yathāvuḍḍha-mabhājetabbatopi ca; Sabbasādhāraṇattā ca, aññaṃ viya na hotidaṃ.
Aggiṃ vā deti satthena, ākoṭeti samantato; Ākoṭeti visaṃ vāpi, maṇḍūkaṇṭakanāmakaṃ.
Yena vā tena vā rukkho, vinassati ca ḍayhati; Sabbattha bhikkhuno tassa, bhaṇḍadeyyaṃ pakāsitaṃ.
从头、从耳,或从颈,或从手,
以盗心,切断或解开而取。
Sīsato kaṇṇato vāpi, gīvato hatthatopi vā; Chinditvā vāpi mocetvā, gaṇhato theyyacetasā.
仅于解开之际,从头部等处即构成巴拉基咖;
于犯土喇咤亚者,则有拉拽与拖曳。
Hoti mocitamattasmiṃ, sīsādīhi parājayo; Thullaccayaṃ karontassa, ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ.
未将手移出,而取手镯或臂环;
揉擦其上臂,来回反复搓动。
Hatthā anīharitvāva, valayaṃ kaṭakampi vā; Aggabāhuñca ghaṃsanto, cāreti aparāparaṃ.
189若盗贼将【比丘的资具】带到空中,并对它【以盗心】加以守护,则构成【不与取】。
189.
只要盗贼对那悬置于空中之物,若执取或守护,
于有识之根,是处不成环。
Tamākāsagataṃ coro, karoti yadi rakkhati; Saviññāṇakato mūle, valayaṃva na hotidaṃ.
若有人强夺他人所着之衣,
彼人亦因羞惭,不会立刻舍弃其衣。
Nivatthaṃ pana vatthaṃ yo, acchindati parassa ce; Paropi pana lajjāya, sahasā taṃ na muñcati.
即使盗贼在拉扯,另一个人却仍在守护它;
从他人手中取走衣物,仅当衣物脱离其手时,便犯波罗夷。
Ākaḍḍhati ca coropi, so paro tāva rakkhati; Parassa hatthato vatthe, muttamatte parājayo.
对于携带全部物品而离去者,在其迈出第一步时——
偷兰遮若已逾越,第二即堕。
Sabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ, nentassa paṭhame pade; Thullaccayamatikkante, dutiyeva cuto siyā.
若以盗心恐吓后,令物品落下;
从他人手中,物品仅才脱手,即波罗夷。
Pātāpeti sace bhaṇḍaṃ, tajjetvā theyyacetano; Parassa hatthato bhaṇḍe, muttamatte parājayo.
又或筹谋之后,令其落下者;
令其落下者,已说为恶作;令其移动者,亦复如是。
Athāpi parikappetvā, pātāpeti va yo pana; Tassa pātāpane vuttaṃ, dukkaṭāmasanepi ca.
若依其事相而令之摇动,从处移动而落下者;
说“停下!停下!”者,即使物品已被弃舍,亦无罪过。
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto; ‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vadato, na doso chaḍḍitepi ca.
以盗心前来,随后取走该物者,可能有罪;
在堂内取出该物时,若主人已离去,即犯波罗夷。
Āgantvā theyyacittena, pacchā taṃ gaṇhato siyā; Pārājikaṃ taduddhāre, sālaye sāmike gate.
若是以(此为)己物之想而拾取,在拾取时即是在守护。
Gaṇhato sakasaññāya, gahaṇe pana rakkhati; Bhaṇḍadeyyaṃ tathā paṃsu-kūlasaññāya gaṇhato.
被喝令:“站住!站住!”时,便丢弃物品而逃;
卸下重担后,因畏惧盗贼而逃走。
‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vutto ca, chaḍḍetvā pana bhaṇḍakaṃ; Katvāva dhuranikkhepaṃ, bhīto corā palāyati.
199以盗心拾取者,在举离原处时犯恶作。
199.
Gaṇhato theyyacittena, uddhāre dukkaṭaṃ puna; Dātabbamāharāpente, adentassa parājayo.
“为什么?因其加行,因已舍弃故。”这是恭敬的说法。
‘‘Kasmā? Tassa payogena, chaḍḍitattā’’ti sādaraṃ; Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vuttamaññāsu nāgataṃ.
明知而妄语,言“我不取”时;
因先有不与取,比丘犯恶作。
Sampajānamusāvādaṃ, ‘‘na gaṇhāmī’’ti bhāsato; Adinnādānapubbattā, dukkaṭaṃ hoti bhikkhuno.
‘‘Raho mayā panetassa, ṭhapitaṃ kiṃ nu dassati’’; Iccevaṃ vimatuppāde, tassa thullaccayaṃ siyā.
若于布施中不努力,而另一方卸下责任;
双方都卸下责任时,比丘即犯波罗夷。
Tasmiṃ dāne nirussāhe, paro ce nikkhipe dhuraṃ; Ubhinnaṃ dhuranikkhepe, bhikkhu hoti parājito.
若心中不欲给予,却口说“我将给”;
说话者放下责任时,物主便犯波罗夷。
Cittenādātukāmova, ‘‘dassāmī’’ti mukhena ce; Vadato dhuranikkhepe, sāmino hi parājayo.
若站在关税所内,使物品落于外;
若确实从手中落下,在离手的刹那即犯波罗夷。
Suṅkaghātassa antova, ṭhatvā pāteti ce bahi; Dhuvaṃ patati ce hatthā, muttamatte parājayo.
若该物撞击树木或树桩后弹回,复又落入内侧,则仍受保护。
Taṃ rukkhe khāṇuke vāpi, hutvā paṭihataṃ puna; Vātukkhittampi vā anto, sace patati rakkhati.
落地之后,那滚动着的财物,
若确实进入内侧,他便犯波罗夷。
Patitvā bhūmiyaṃ pacchā, vaṭṭantaṃ pana bhaṇḍakaṃ; Sace pavisatyantova, tassa pārājikaṃ siyā.
屡屡站立而转动者,若已进入,便成波罗夷;若不站立而转动,即使已进入,也能守护。
Ṭhatvā ṭhatvā pavaṭṭantaṃ, paviṭṭhaṃ ce parājayo; Atiṭṭhamānaṃ vaṭṭitvā, paviṭṭhaṃ pana rakkhati.
在《库伦德注疏》等中,对此说加以确定:
应从核心把握它,且显得如理相应。
Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, kurundaṭṭhakathādisu; Sārato taṃ gahetabbaṃ, yuttaṃ viya ca dissati.
若自己转动,或令他人转动;
即便站立不动,它仍在转,已去者可能因此鼻毁。
Sayaṃ vā yadi vaṭṭeti, vaṭṭāpeti parena vā; Aṭṭhatvā vaṭṭamānaṃ taṃ, gataṃ nāsakaraṃ siyā.
211若站立又站立,若向内、向外而去,则守护;
211.
若站立又站立,若向内、向外而去,则守护;
以清净心放置后,自己转动则允许。
Ṭhatvā ṭhatvā sace anto, bahi gacchati rakkhati; Ṭhapite suddhacittena, sayaṃ vaṭṭati vaṭṭati.
若将物品放在行进的车乘或象上,为运出故,即使未曾搬入,亦算已搬出。
Gacchante pana yāne vā, gaje vā taṃ ṭhapeti ce; Bahi nīharaṇatthāya, nāvahāropi nīhaṭe.
Ṭhapite ṭhitayāne vā, payogena vinā gate; Satipi theyyacittasmiṃ, avahāro na vijjati.
若驱走其车,而将车上的宝珠留下;
然而,于越界之时,彼便犯波罗夷罪。
Sace pājeti taṃ yānaṃ, ṭhapetvā yānake maṇiṃ; Siyā pārājikaṃ tassa, sīmātikkamane pana.
于税关处,所定之税,须给付已,方得前行;
余之论道,于此与阿兰若注疏相同。
Suṅkaṭṭhāne mataṃ suṅkaṃ, gantuṃ datvāva vaṭṭati; Seso idha kathāmaggo, araññaṭṭhakathāsamo.
家中所生者、以财购得者、或由任何人所赠与者;
取奴仆或由劳作所得之物,取者犯巴拉基咖。
Antojātaṃ dhanakkītaṃ, dinnaṃ vā pana kenaci; Dāsaṃ karamarānītaṃ, harantassa parājayo.
若取自由人、或人、乃至母亲,
或取父亲所积聚之物,亦不构成盗取。
Bhujissaṃ vā harantassa, mānusaṃ mātarāpi vā; Pitarāṭhapitaṃ vāpi, avahāro na vijjati.
若有人想让他逃脱,便以双臂将他举起;
若令其从站立之处移动分毫,即犯波羅夷。
Taṃ palāpetukāmova, ukkhipitvā bhujehi vā; Taṃ ṭhitaṭṭhānato kiñci, saṅkāmeti parājayo.
219以足踢打奴仆后,不阻止其自行离去;
219.
以脚踢打并恐吓奴隶后,带他走时却又阻止其脚步;
所说的罪中,有偷兰遮等。
Tajjetvā padasā dāsaṃ, nentassa padavārato; Honti āpattiyo vuttā, tassa thullaccayādayo.
若抓住其手等处而拖拽者,波罗夷;说‘去、走、逃’,亦同此理。
Hatthādīsu gahetvā taṃ, kaḍḍhatopi parājayo; ‘‘Gaccha yāhi palāyā’’ti, vadatopi ayaṃ nayo.
221对快速逃跑者说“逃”之人,
221.
对快速逃跑者说“逃跑吧”之人,
若对方是波罗夷者,比丘实无罪。
Vegasāva palāyantaṃ, ‘‘palāyā’’ti ca bhāsato; Hoti pārājikenassa, anāpatti hi bhikkhuno.
然而,若对缓步而行者,他也这样说;
若他快步而行,便因其言语而犯波罗夷。
Saṇikaṃ pana gacchantaṃ, sace vadati sopi ca; Sīghaṃ gacchati ce tassa, vacanena parājayo.
若他逃走,进入别的村庄或城镇;
见到已经离去者,又让他从那里逃走,波罗夷。
Palāyitvā sace aññaṃ, gāmaṃ vā nigamampi vā; Gataṃ disvā tato tañce, palāpeti parājayo.
若以盗心触碰装有蛇的箱子,恶作;
若使动摇,则依所依事;若从此处移离,即堕。
Theyyā sappakaraṇḍaṃ ce, parāmasati dukkaṭaṃ; Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānato cāvane cuto.
然而,若打开箱子取出蛇,
当它从箱底脱出时,若执捉其尾,则犯波罗夷。
Ugghāṭetvā karaṇḍaṃ tu, sappamuddharato pana; Karaṇḍatalato mutte, naṅguṭṭhe tu parājayo.
摩擦拖曳蛇身,以尾部从口边拉出;
对那蛇箱而言,才一放出便犯波罗夷。
Ghaṃsitvā kaḍḍhato sappaṃ, naṅguṭṭhe mukhavaṭṭito; Tassa sappakaraṇḍassa, muttamatte parājayo.
若打开箱后,以名字呼唤者;
若那蛇出来,他便犯波罗夷。
Karaṇḍaṃ vivaritvā ce, pakkosantassa nāmato; So nikkhamati ce sappo, tassa pārājikaṃ siyā.
如此做后,又发出青蛙或老鼠的叫声,或者……
以名字呼叫时,即使它出来,亦犯波罗夷。
Tathā katvā tu maṇḍūka-mūsikānaṃ ravampi vā; Pakkosantassa nāmena, nikkhantepi parājayo.
不张开口而作时,同样
无论以何种方便令蛇出去,皆犯波罗夷
Mukhaṃ avivaritvāva, karontassevameva ca; Yena kenaci nikkhante, sappe pārājikaṃ siyā.
当口被打开时,蛇自己逃走了;若不召唤它,则说为物品施与。
Mukhe vivarite sappo, sayameva palāyati; Na pakkosati ce tassa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
若人以盗心,令象作不净行等;
他便犯有诸罪,计有三种,即恶作等。
Theyyacittena yo hatthiṃ, karotāmasanādayo; Honti āpattiyo tassa, tividhā dukkaṭādayo.
Sālāyaṃ ṭhitahatthissa, antovatthaṅgaṇesupi; Ṭhānaṃ sālā ca vatthu ca, aṅgaṇaṃ sakalaṃ siyā.
Abaddhassa hi baddhassa, ṭhitaṭṭhānañca bandhanaṃ; Tasmā tesaṃ vasā hatthiṃ, harato kāraye budho.
然而,对于立于城外的象,
其站立之处即为处所,应循足迹次第而行。
Nagarassa bahiddhā tu, ṭhitassa pana hatthino; Ṭhitaṭṭhānaṃ bhave ṭhānaṃ, padavārena kāraye.
Nipannassa gajassekaṃ, ṭhānaṃ taṃ uṭṭhapeti ce; Tasmiṃ uṭṭhitamatte tu, tassa pārājikaṃ siyā.
马与水牛等,亦应以同样方法了知:就两足与多足而言,无有任何可说的。
Eseva ca nayo ñeyyo, turaṅgamahisādisu; Natthi kiñcipi vattabbaṃ, dvipadepi bahuppade.
Paresanti vijānitvā, paresaṃ santakaṃ dhanaṃ; Garukaṃ theyyacittena, ṭhānā cāveti ce cuto.
Anāpatti sasaññissa, tiracchānapariggahe; Tāvakālikavissāsa-ggāhe petapariggahe.
Yo panettha ca vattabbo, pāḷimuttavinicchayo; Taṃ mayaṃ paratoyeva, bhaṇissāma pakiṇṇake.
Parājitānekamalena vuttaṃ; Pārājikaṃ yaṃ dutiyaṃ jinena; Vutto samāsena mayassa cattho; Vattuṃ asesena hi ko samattho.
第三巴拉基咖论
Tatiyapārājikakathā
Manussajātiṃ jānanto, jīvitā yo viyojaye; Nikkhipeyyassa satthaṃ vā, vadeyya maraṇe guṇaṃ.
若教导死法,即使仅为助者,亦犯波罗夷;
应知此人犹如裂为两半之石,不可复合。
Deseyya maraṇūpāyaṃ, hotāyampi parājito; Asandheyyova so ñeyyo, dvedhā bhinnasilā viya.
大仙人已宣说杀生的六种加行:
即自手做、教令、投掷、设置等。
Vuttā pāṇātipātassa, payogā cha mahesinā; Sāhatthiko tathāṇatti-nissaggithāvarādayo.
其中,以身或以身所依附之物,自己……
于行杀害者,亲手夺取他人性命,此即名为自手杀。
Tattha kāyena vā kāya-paṭibaddhena vā sayaṃ; Mārentassa paraṃ ghāto, ayaṃ sāhatthiko mato.
若向比丘说:“你如此击打他之后,将他杀死”——
此名为教令(令他人杀),这就是教令的方法。
‘‘Evaṃ tvaṃ paharitvā taṃ, mārehī’’ti ca bhikkhuno; Parassāṇāpanaṃ nāma, ayamāṇattiko nayo.
欲从远处杀人者,即以弓箭等射击;
以身系缚者,此属舍堕。
Dūraṃ māretukāmassa, usuādinipātanaṃ; Kāyena paṭibaddhena, ayaṃ nissaggiyo vidhi.
以不动的方法,为杀害他人故,
而设置陷阱等,即为固定的努力。
Asañcārimupāyena, māraṇatthaṃ parassa ca; Opātādividhānaṃ tu, payogo thāvaro ayaṃ.
心怀杀害他人之意者,则以明咒的念诵——
这称为明咒的努力,被视作第五种努力。
Paraṃ māretukāmassa, vijjāya jappanaṃ pana; Ayaṃ vijjāmayo nāma, payogo pañcamo mato.
凡能用于杀生、由业异熟所生的神通,即此名为神通努力,已作宣说。
Samatthā māraṇe yā ca, iddhi kammavipākajā; Ayamiddhimayo nāma, payogo samudīrito.
于彼处,每一种各有二种,如此已经阐明;此即略说与非略说,作为其分别。
Ekeko duvidho tattha, hotīti paridīpito; Uddesopi anuddeso, bhedo tesamayaṃ pana.
若为众多人而施以击打,
若因彼而死,即以此业而被束缚。
Bahusvapi yamuddissa, pahāraṃ deti ce pana; Maraṇena ca tasseva, kammunā tena bajjhati.
纵使未存心,击打有情身;
若因彼击故,致死者成巴拉基咖。
Anuddissa pahārepi, yassa kassaci dehino; Pahārappaccayā tassa, maraṇaṃ ce parājayo.
不论死后击,或击时未死,抑或二俱有,皆如是以观;
击打者在击打的当下,便以此业而被系缚。
Mate pahaṭamatte vā, pacchā mubhayathāpi ca; Hantā pahaṭamattasmiṃ, kammunā tena bajjhati.
如此,应知亲手作业者如此,教令作业者也是如此;
至此,已简要阐明两种作法。
Evaṃ sāhatthiko ñeyyo, tathā āṇattikopi ca; Ettāvatā samāsena, dve payogā hi dassitā.
事、时、处、武器与威仪
及作之差别,这六项即是教令的决定因素。
Vatthu kālo ca deso ca, satthañca iriyāpatho; Karaṇassa visesoti, cha āṇattiniyāmakā.
于此应被杀者,称为『事』;
上午等是时节,众生的青春等亦然。
Māretabbo hi yo tattha, so ‘‘vatthū’’ti pavuccati; Pubbaṇhādi siyā kālo, sattānaṃ yobbanādi ca.
“处”应知是村落等,“武器”即杀害有情之物;
于应被杀的众生,坐等威仪路。
Deso gāmādi viññeyyo, satthaṃ taṃ sattamāraṇaṃ; Māretabbassa sattassa, nisajjādiriyāpatho.
穿刺、破裂、截断、击打,以及诸如此类之事;
以上种种,即是「作具」的差别。
Vijjhanaṃ bhedanañcāpi, chedanaṃ tāḷanampi vā; Evamādividhoneko, viseso karaṇassa tu.
若受命「杀此人」,却杀了他人;
‘从前方击打后,杀!’如是说。
‘‘Yaṃ mārehī’’ti āṇatto, aññaṃ māreti ce tato; ‘‘Purato paharitvāna, mārehī’’ti ca bhāsito.
从后方或侧面,击打后杀之时;
事与命令有别,根本者即得脱免。
Pacchato passato vāpi, paharitvāna mārite; Vatthāṇatti visaṅketā, mūlaṭṭho pana muccati.
若对象不错失,依所令而行杀时;
于二者,各依其时,即说为业所缚。
Vatthuṃ taṃ avirajjhitvā, yathāṇattiñca mārite; Ubhayesaṃ yathākālaṃ, kammabaddho udīrito.
若有人被命令:“今日上午,你当杀”者,
若他于傍晚行杀害,根本住者(指令人)便得解脱;
Āṇatto ‘‘ajja pubbaṇhe, mārehī’’ti ca yo pana; So ce māreti sāyanhe, mūlaṭṭho parimuccati.
Āṇattasseva so vutto; Kammabaddho mahesinā; Kālassa hi visaṅketā; Doso nāṇāpakassa so.
‘‘Ajja mārehi pubbaṇhe, svevā’’ti aniyāmite; Yadā kadāci pubbaṇhe, visaṅketo na mārite.
以此相同方法,于一切时分差别中;
约定与无约定,智者应当了知。
Eteneva upāyena, kālabhedesu sabbaso; Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo vibhāvinā.
「杀死那个住在村子里的怨敌」他这样被吩咐;
若他无论于何处将其杀死,那罪便成立。
‘‘Imaṃ gāme ṭhitaṃ veriṃ, mārehī’’ti ca bhāsito; Sace so pana māreti, ṭhitaṃ taṃ yattha katthaci.
对此而言,并无「未曾约定」的道理,两者皆因所作业而受缚。无论是仅指村中的命令,还是林中亦应注意。
“唯于村中”乃指被如此指令;“于林中”亦是此限定语。
Natthi tassa visaṅketo, ubho bajjhanti kammunā; ‘‘Gāmeyevā’’ti āṇatto, vane vā sāvadhāraṇaṃ.
或被告知“唯于林中”,纵使于村中杀生,
当知此为无约定,安住于根本处者得以解脱。
‘‘Vaneyevā’’ti vā vutto, gāme māreti cepi vā; Visaṅketo viññātabbo, mūlaṭṭho parimuccati.
依此同样的道理,一切处所皆可从差别来了知;
何为约定,何非约定,乃智者所应了知。
Eteneva upāyena, sabbadesesu bhedato; Saṅketo ca visaṅketo, veditabbova viññunā.
‘然而,以刀杀之’,若被某人所命令;
若以任何刀具杀害,便属无约定之杀。
‘‘Satthena pana mārehi, āṇatto’’ti ca kenaci; Yena kenaci satthena, visaṅketo na mārite.
‘‘Iminā vāsinā hī’’ti, vutto aññena vāsinā; ‘‘Imassāsissa vāpi tvaṃ, dhārāyetāya māraya’’.
如上所说,若于怨敌,以刀刃或其他方式,
或以刀柄、或以刀尖,如是无约定而杀。
Iti vutto sace veriṃ, dhārāya itarāya vā; Tharunā vāpi tuṇḍena, visaṅketova mārite.
以此同样方法,于一切种类的武器;
约定与无约定,应当特别地加以了知。
Eteneva upāyena, sabbāvudhakajātisu; Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo visesato.
“去杀那行走者”,他被他人这样命令;
若他杀了那坐着的人,则“无约定”即不成立。
‘‘Gacchantamenaṃ mārehi’’, iti vutto parena so; Māreti naṃ nisinnaṃ ce, visaṅketo na vijjati.
“你只杀坐着的人”,或“你只杀行走的人”;
被如此告知者,便依次而行——或杀行走之人,或杀安坐之人。
‘‘Nisinnaṃyeva mārehi’’, ‘‘gacchantaṃyeva vā’’ti ca; Vutto māreti gacchantaṃ, nisinnaṃ vā yathākkamaṃ.
Visaṅketanti ñātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā; Eseva ca nayo ñeyyo, sabbiriyāpathesu ca.
“杀!”——他受他人如此敕令后,即行射杀;
射杀之后便害彼命,此非无有约定。
‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so; Vijjhitvāva tamāreti, visaṅketo na vijjati.
有人命令他:“杀!”他便去射杀;
若他斩断而杀,此人即是无约定。
‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so; Chinditvā yadi māreti, visaṅketova hoti so.
Eteneva upāyena, sabbesu karaṇesupi; Saṅkete ca visaṅkete, veditabbo vinicchayo.
长、短、瘦、胖,黑或白;
若被人不加限定地命令:『杀吧』。
Dīghaṃ rassaṃ kisaṃ thūlaṃ, kāḷaṃ odātameva vā; Āṇatto aniyāmetvā, mārehīti ca kenaci.
若他受命之后,杀害了如此之人,
于此,虽无约定,两者亦皆波罗夷。
Sopi yaṃ kiñci āṇatto, sace māreti tādisaṃ; Natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayo.
Manussaṃ kiñci uddissa, sace khaṇativāṭakaṃ; Khaṇantassa ca opātaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若因此令人产生苦受,则犯偷兰遮罪;
若那人堕入后死亡,则犯波罗夷罪。
Dukkhassuppattiyā tattha, tassa thullaccayaṃ siyā; Patitvā ca mate tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
Nipatitvā panaññasmiṃ, mate doso na vijjati; Anuddissakamopāto, khato hoti sace pana.
‘凡堕于此者,愿其死’——若有如是心意者
若堕落而命终,其罪过便有那般分量。
‘‘Patitvā ettha yo koci, maratū’’ti hi yattakā; Maranti nipatitvā ce, dosā hontissa tattakā.
于无间业事中,当说为无间业;
同样地,于偷兰遮等事中,则有偷兰遮等罪。
Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyakaṃ vade; Tathā thullaccayādīnaṃ, honti thullaccayādayo.
若孕妇因此倒地,连同胎儿一同死去;
即成二杀生罪,每一毁坏中各有一罪。
Patitvā gabbhinī tasmiṃ, sagabbhā ce marissati; Honti pāṇātipātā dve, ekovekekadhaṃsane.
若被盗贼追逼,跌倒而死;
据说,挖坑者即犯波罗夷罪。
Anubandhettha corehi, patitvā ce marissati; Opātakhaṇakasseva, hoti pārājikaṃ kira.
若怨敌于彼处使其堕落后,再行杀害,则为怨敌所杀;
若在彼处杀害已堕落者,或将其带出外面后杀害。
Verino tattha pātetvā, sace mārenti verino; Patitaṃ tattha mārenti, nīharitvā sace bahi.
因为化生者若生于坑中而后死去
且无法出离,于一切处皆犯波罗夷罪
Nibbattitvā hi opāte, matā ce opapātikā; Asakkontā ca nikkhantuṃ, sabbattha ca parājayo.
若为驱逐夜叉等而掘坑,有痛苦产生时
恶作罪。若因死者的情况,则为偷兰遮等。
Yakkhādayo panuddissa, khaṇane dukkhasambhave; Dukkaṭaṃ maraṇe vatthu-vasā thullaccayādayo.
Manusseyeva uddissa, khate opātake pana; Anāpatti patitvā hi, yakkhādīsu matesupi.
同样,比丘若为夜叉等有情挖掘陷阱,
若有人堕入其中而死,此规则亦同。
Tathā yakkhādayo pāṇe, khate uddissa bhikkhunā; Nipatitvā marantesu, manussesupyayaṃ nayo.
怀着“愿众生在此被缚而死”的意图而造作,
如果在彼处设置罗网,若有众生因此被缠缚而死。
‘‘Pāṇino ettha bajjhitvā, marantū’’ti anuddisaṃ; Pāsaṃ oḍḍeti yo tattha, sace bajjhanti pāṇino.
当它从手中脱出之时,即犯波罗夷;
于无间业事中,即成为无间业。
Hatthato muttamattasmiṃ, tassa pārājikaṃ siyā; Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyameva ca.
为某人而设的罗网,若后来被他人张设;
在这些诸束缚中,已宣说为无罪。
Uddissa hi kate pāse, yaṃ panuddissa oḍḍito; Bandhanesu tadaññesaṃ, anāpatti pakāsitā.
无论是以原价还是无偿,把罗网给与他人时;
“唯是根本住者”:即被业所系缚、被决定者。
Mūlena vā mudhā vāpi, dinne pāse parassa hi; Mūlaṭṭhasseva hotīti, kammabaddho niyāmito.
即使由此所得,纵然失去,或套索脱落;
或令其坚固,这便是二者之业缚。
Yena laddho sace lopi, pāsamuggaḷitampi vā; Thiraṃ vāpi karotevaṃ, ubhinnaṃ kammabandhanaṃ.
若有人因畏惧罪恶,挣脱套索而离去,
见此后,另一人却又在那里设置了套索。
Yo pāsaṃ uggaḷāpetvā, yāti pāpabhayā sace; Taṃ disvā puna aññopi, saṇṭhapeti hi tattha ca.
被缚者一再死去,而那安住于根本者却不得解脱;
除执取之处外,放下套索杖便得解脱。
Baddhā baddhā maranti ce, mūlaṭṭho na ca muccati; Ṭhapetvā gahitaṭṭhāne, pāsayaṭṭhiṃ vimuccati.
即使守护,也非解脱,因套索杖是自作的;
若他人再取此杖而安立。
Gopetvāpi na mokkho hi, pāsayaṭṭhiṃ sayaṃkataṃ; Tamañño puna gaṇhitvā, saṇṭhapeti sace pana.
因彼之故,于诸临死者中,根本住者不得解脱;
彻底灭除彼,或将其烧尽,乃得解脱。
Tappaccayā marantesu, mūlaṭṭho na ca muccati; Nāsetvā sabbaso vā taṃ, jhāpetvā vā vimuccati.
种植尖桩者,或装设陷阱者;
以陷坑与罗网,判决同理。
Ropentassa ca sūlaṃ vā, sajjentassa adūhalaṃ; Opātena ca pāsena, sadisova vinicchayo.
比丘若非故意、不知情,无罪;
若心怀死心,即使对方死亡,对疯狂者等亦复如是。
Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno; Tathāmaraṇacittassa, matepyummattakādino.
于人命处有命想
若其心与死亡相应
由彼加行而彼命坏灭
其中,杀人具有五支。
Manussapāṇimhi ca pāṇasaññitā; Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhitaṃ; Upakkamo tena ca tassa nāso; Pañcettha aṅgāni manussaghāte.
第四巴拉基咖论
Catutthapārājikakathā
Asantamattassitameva katvā; Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānaṃ; Aññāpadesañca vinādhimānaṃ; Jhānādibhedaṃ samudācareyya.
Kāyena vācāyapi vā tadatthe; Ñāteva viññattipathe abhabbo; Yatheva tālo pana matthakasmiṃ; Chinno abhabbo puna ruḷhibhāve.
若有人向他人显示自身并不存在的功德;
若他明知而宣称自己证得禅那等,则犯波罗夷;若不知而说,
则犯偷兰遮。
Asantamevattani yo parassa; Dīpeti jhānādimanantaraṃ so; Jānāti ce hoti cuto hi no ce;
此处「知道」指明确知道自己是否已证得;「已证得」指实际达到禅那等境界;「不知道」指对自己的证量没有把握。若明知自己未证而向他人宣称已证,便犯根本罪;若自己不确定而妄称,则犯粗罪。
Jānāti thullaccayamassa hoti.
「若比丘住于你的寺院中」
「彼为禅那获得者」,若如此表明;
若知那是偷兰遮;
他知道那正是恶作。
‘‘Yo te vihāre vasatīdha bhikkhu; So jhānalābhī’’ti ca dīpite ce; Jānāti thullaccayamassa no ce; Jānāti taṃ dukkaṭameva hoti.
此法自身中实无有;
认为‘存在’而说者,是增上慢者;
无犯之道,已如是说;
于此,不欲说者及如是等辈。
Asantamevattani dhammametaṃ; Atthīti katvā vadatodhimānā; Vutto anāpattinayo panevaṃ; Avattukāmassa tathādikassa.
恶欲,即虚妄不实;
以及向人告示;
并非依赖他人教导而了知诸法之智。
Pāpicchatā tassa asantabhāvo; Ārocanañceva manussakassa; Naññāpadesena tadeva ñāṇaṃ; Pañcettha aṅgāni vadanti dhīrā.
在第一、第二之末,并无此用法;
唯于第二与第三羯磨白中,告知方始生效;其余环节则不然。
Paṭhame dutiye cante, pariyāyo na vijjati; Dutiye tatiyeyeva, āṇatti na panetare.
初罪有一因所生者,亦有从身与心二支所生者;
其余诸罪则为三因所生,其支分有七。
Ādi mekasamuṭṭhānaṃ, duvaṅgaṃ kāyacittato; Sesā ca tisamuṭṭhānā, tesamaṅgāni satta tu.
初禅具乐与舍,第三禅具苦受;
第二禅与第四禅,则说为具三受。
Sukhopekkhāyutaṃ ādi, tatiyaṃ dukkhavedanaṃ; Dutiyañca catutthañca, tivedanamudīritaṃ.
Paṭhamassaṭṭha cittāni, tatiyassa duve pana; Dutiyassa catutthassa, dasa cittāni labbhare.
Tasmā sacittakaṃ vuttaṃ, sabbametaṃ catubbidhaṃ; Kriyā saññāvimokkhañca, lokavajjanti dīpitaṃ.
317这仅是就罪过而言,而规则是相应的;
317.
这只是关于罪过本身,而规定如此契合;
因此,有智者应只就罪过来把握。
Idamāpattiyaṃyeva, vidhānaṃ pana yujjati; Tasmā āpattiyaṃyeva, gahetabbaṃ vibhāvinā.
软背者、垂者、口执者、坐者——这四种般哒咖,有四种随顺的巴拉基咖。
Mudupiṭṭhi ca lambī ca, mukhaggāhī nisīdako; Pārājikā ime tesaṃ, cattāro anulomikā.
比丘尼们也有四种,即自行还俗的比丘尼;
如是,十一种不能成者,这些总为二十四种。
Bhikkhunīnañca cattāri, vibbhantā bhikkhunī sayaṃ; Tathā ekādasābhabbā, sabbete catuvīsati.
这些波罗夷已说,二十四种人;
他们不能成比丘,犹如断头不活命。
Ime pārājikā vuttā, catuvīsati puggalā; Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
黄门、畜生及二根者,
此三种是事损坏者,是无因结生者。
Paṇḍako ca tiracchāno, ubhatobyañjanopi ca; Tayo vatthuvipannā hi, ahetupaṭisandhikā.
五无间者、盗住者及污染者;
及归于外道者,此八人于僧中作事无效。
Pañcānantarikā theyya-saṃvāsopi ca dūsako; Titthipakkantako ceti, kriyānaṭṭhā panaṭṭha te.
智者循此即可了知;
因为其余诸法,亦能如无余全知一般被了知。
Vinicchayo yo pana sārabhūto; Pārājikānaṃ kathito mayāyaṃ; Tassānusārena budhena ñātuṃ; Sakkā hi sesopi asesatova.
Piṭake paṭubhāvakare parame; Vinaye vividhehi nayehi yute; Paramatthanayaṃ abhipatthayatā; Pariyāpuṇitabbamayaṃ satataṃ.
桑喀地谢萨之论述
Saṅghādisesakathā
欲出精之心、加行与泄精;
除梦中外,即为桑喀地谢沙。
Mocetukāmatācittaṃ, vāyāmo sukkamocanaṃ; Aññatra supinantena, hoti saṅghādisesatā.
令他人触动自己的男根后,
若泄出精液,则应判为重罪。
Parenupakkamāpetvā, aṅgajātaṃ panattano; Sukkaṃ yadi vimoceti, garukaṃ tassa niddise.
Sañciccupakkamantassa, aṅgajātaṃ panattano; Thullaccayaṃ samuddiṭṭhaṃ, sace sukkaṃ na muccati.
故意励力者,纵于虚空中动摇,
若精液未出,彼有粗罪。
Sañciccupakkamantassa , ākāse kampanenapi; Hoti thullaccayaṃ tassa, yadi sukkaṃ na muccati.
将膀胱充满当作嬉戏,而后排尿,是不允许的;
然而,以手玩弄性相者,犯恶作。
Vatthiṃ kīḷāya pūretvā, passāvetuṃ na vaṭṭati; Nimittaṃ pana hatthena, kīḷāpentassa dukkaṭaṃ.
若以染心,观三种女人之相,
不论向前或向后观看者,犯恶作。
Tissannaṃ pana itthīnaṃ, nimittaṃ rattacetasā; Purato pacchato vāpi, olokentassa dukkaṭaṃ.
即便逐一动作,整日观看;
睁眼与闭眼本身,并非构成犯戒的要素。
Ekenekaṃ payogena, divasampi ca passato; Nāpattiyā bhave aṅgaṃ, ummīlananimīlanaṃ.
若无解脱意图,亦未加策励,仅于梦中漏泄,即已宣说此无过失。
Amocanādhippāyassa, anupakkamatopi ca; Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitā.
若以身触之贪欲,触摸人女,并作人女想,则犯桑喀地谢沙罪。
Āmasanto manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgato; ‘‘Manussitthī’’ti saññāya, hoti saṅghādisesiko.
乃至仅以体毛触碰女人体毛,即使仅是触者,
比丘由身触之贪,即犯。
Lomenantamaso lomaṃ, phusantassāpi itthiyā; Kāyasaṃsaggarāgena, hoti āpatti bhikkhuno.
若为女人所触,以受用触之心,作意而忍受者,即犯桑喀地谢沙。
Itthiyā yadi samphuṭṭho, phassaṃ sevanacetano; Vāyamitvādhivāseti, hoti saṅghādisesatā.
Ekena pana hatthena, gahetvā dutiyena vā; Tattha tattha phusantassa, ekāvāpatti dīpitā.
未执持而触者,从头至足,若身不释手,纵经一日亦唯成一罪。
Aggahetvā phusantassa, yāva pādañca sīsato; Kāyā hatthamamocetvā, ekāva divasampi ca.
然而,若同时抓取五指,唯有一罪,不应因部分而别立罪。
Aṅgulīnaṃ tu pañcannaṃ, gahaṇe ekato pana; Ekāyeva siyāpatti, na hi koṭṭhāsato siyā.
若抓取的五指分属不同女人,则此比丘犯五桑喀地谢沙罪。
Nānitthīnaṃ sace pañca, gaṇhātyaṅguliyo pana; Ekato pañca saṅghādi-sesā hontissa bhikkhuno.
于女人有疑,及作黄门等想者;
或以身触与女人身体相连之物者。
Itthiyā vimatissāpi, paṇḍakādikasaññino; Kāyena itthiyā kāya-sambaddhaṃ phusatopi vā.
与黄门、夜叉女、饿鬼女行淫者,得偷兰遮;与畜生道女以身相触者,得恶作。
Paṇḍake yakkhipetīsu, tassa thullaccayaṃ siyā; Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā.
若比丘被女人以身相缚,由此被缚之身而相触者,亦犯恶作。
Bhikkhuno paṭibaddhena, kāyena pana itthiyā; Kāyena paṭibaddhañca, phusantassapi dukkaṭaṃ.
女人的形象,及木、金属等所成者;
若触其衣服与装饰品,则为恶作。
Itthīnaṃ itthirūpañca, dārulohamayādikaṃ; Tāsaṃ vatthamalaṅkāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
凡是彼处所生的果物、副食,以及绿豆等彼处所生的一切谷类,若触摸,犯恶作。
Tatthajātaphalaṃ khajjaṃ, muggādiṃ tatthajātakaṃ; Dhaññāni pana sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
一切吹奏乐器、螺贝之类,以及五支乐器,乃至一切珍宝,若触摸者,犯恶作。
Sabbaṃ dhamanasaṅkhādiṃ, pañcaṅgaturiyampi ca; Ratanāni ca sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
一切兵器、弓弦与弓杖,
此一切皆不可触,网与箭障亦然。
Sabbamāvudhabhaṇḍañca, jiyā ca dhanudaṇḍako; Anāmāsamidaṃ sabbaṃ, jālañca saravāraṇaṃ.
Suvaṇṇapaṭibimbādi, cetiyaṃ ārakūṭakaṃ; Anāmāsanti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi.
Sabbaṃ onahituṃ vāpi, onahāpetumeva vā; Vādāpetuñca vādetuṃ, vāditaṃ na ca vaṭṭati.
若有比丘说:“我将行供养”,
智者应供养佛陀,并说:“应作供养。”
‘‘Karissāmupahāra’’nti, vuttena pana bhikkhunā; Pūjā buddhassa kātabbā, vattabbāti ca viññunā.
若有比丘正遭女人所触,纵是放逸不端之女,未以身体主动迎合,仅被动觉知此触者,无罪。
Sayaṃ phusiyamānassa, itthiyā pana dhuttiyā; Avāyamitvā kāyena, phassaṃ paṭivijānato.
非故意、不知情的比丘,无犯;意在解脱者,以及癫狂等最初者,亦无犯。
Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno; Mokkhādhippāyino ceva, tathā ummattakādino.
与第一相同,然生起等情况,
乃是对身触之贪染,以及泄精而言。
Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo pana; Kāyasaṃsaggarāgassa, tathā sukkavisaṭṭhiyā.
因耽著粗恶语之味,于女人起女人想者
而对于二道,依赞叹与贬抑
Duṭṭhullavācassādena, itthiyā itthisaññino; Dvinnañca pana maggānaṃ, vaṇṇāvaṇṇavasena ca.
以交媾之请求等,向比丘尼劝说者;对有智者,乃至以手势,亦应为重。
Methunayācanādīhi , obhāsantassa bhikkhuno; Viññuṃ antamaso hattha-muddāyapi garuṃ siyā.
“你是石女、是破坏者、是二根者”――以如此辱骂之语,对于听者,亦为重罪。
‘‘Sikharaṇīsi , sambhinnā, ubhatobyañjanā’’ti ca; Akkosavacanenāpi, garukaṃ tu suṇantiyā.
反复说者——或以一语多次说,或以种种计数语——对诸女人,可成重罪。
Punappunobhāsantassa, ekavācāya vā bahū; Gaṇanāya ca vācānaṃ, itthīnaṃ garukā siyuṃ.
若该女人不答应,则此比丘犯偷兰遮;以指示语说时,对于膝上至腰下,也是如此。
Sā ce nappaṭijānāti, tassa thullaccayaṃ siyā; Ādissa bhaṇane cāpi, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
然而,若指示腰以上、膝以下的区域;
若以言语提及颜色等与身体相关联者,则为恶作。
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana uddisaṃ; Vaṇṇādibhaṇane kāya-paṭibaddhe ca dukkaṭaṃ.
若对般哒咖、夜叉、饿鬼等,则为偷兰遮;若在腰下膝上,对般哒咖等,则为恶作。
Thullaccayaṃ bhave tassa, paṇḍake yakkhipetisu; Adhakkhakobbhajāṇumhi, dukkaṭaṃ paṇḍakādisu.
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalepi ayaṃ nayo; Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, tiracchānagatitthiyā.
以义与法为先导,即便在言说之时,
以教诫为先导而说,亦无犯。
Atthadhammapurekkhāraṃ, katvā obhāsatopi ca; Vadatopi anāpatti, purakkhatvānusāsaniṃ.
同样地,对于疯狂者等,生起等理则与不与取相同;在此,‘受’被认为有两种。
Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā; Adinnādānatulyāva, vedanettha dvidhā matā.
若比丘为求自己的欲乐侍奉而对女人说赞叹语,而此女人于当下领会,即构成重罪。
Vaṇṇaṃ panattano kāma-pāricariyāya bhāsato; Tasmiṃyeva khaṇe sā ce, jānāti garukaṃ siyā.
若她不知,于夜叉女、饿鬼女、天女、半择迦,
于彼则犯偷兰遮,于其余者犯恶作罪。
No ce jānāti sā yakkhi-petidevīsu paṇḍake; Hoti thullaccayaṃ tassa, sese āpatti dukkaṭaṃ.
Cīvarādīhi aññehi, vatthukāmehi attano; Natthi doso bhaṇantassa, pāricariyāya vaṇṇanaṃ.
若作女人想,彼为女人,因侍奉而生贪染;由此贪欲而有光明,于彼刹那即有了知。
Itthisaññā manussitthī, pāricariyāya rāgitā; Obhāso tena rāgena, khaṇe tasmiṃ vijānanaṃ.
此中五支,智者应了知;其等起等,亦被视为与无间等相同。
Pañcaṅgāni imānettha, veditabbāni viññunā; Samuṭṭhānādayopyassa, anantarasamā matā.
接受男人或女人带来的口信;
他审察、重视,若予以回复;
Paṭiggaṇhāti sandesaṃ, purisassitthiyāpi vā; Vīmaṃsati garu hoti, paccāharati ce pana.
即使未亲眼见到那位女子,而向其他必须告知的人传话;
‘‘Yassā hi santikaṃ gantvā, ārocehī’’ti pesito; Tamadisvā tadaññassa, avassārocakassa so.
说了“请告知吧”之后,若又收回那话,比丘也不因此从桑喀地谢沙的传信罪中脱离。
‘‘Ārocehī’’ti vatvā taṃ, paccāharati ce pana; Bhikkhu saṅghādisesamhā, sañcarittā na muccati.
“去告诉由母亲守护的女人”——他被这样派去,却对另一位由父亲守护的女人,说不相应的话。
‘‘Mātarā rakkhitaṃ itthiṃ, gaccha brūhī’’ti pesito; Piturakkhitamaññaṃ vā, visaṅketova bhāsato.
以接受等三种方式具足诸支,行淫成就时,即犯重罪等。
Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi aṅgehi saṃyute; Sañcaritte samāpanne, garukāpattimādise.
以二支说为偷兰遮,于黄门等以三支亦然;
若唯以一支,于一切处,皆成恶作罪。
Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, paṇḍakādīsu tīhipi; Ekeneva ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Cetiyassa ca saṅghassa, gilānassa ca bhikkhuno; Gacchato pana kiccena, anāpatti pakāsitā.
人性、彼女之不应言说性、受持等之脂,这些说为五支。
Manussattaṃ tathā tassā, nanālaṃvacanīyatā; Paṭiggaṇhanatādīnaṃ, vasā pañcaṅgikaṃ mataṃ.
Idañhi chasamuṭṭhānaṃ, acittakamudīritaṃ; Alaṃvacanīyattaṃ vā, paṇṇattiṃ vā ajānato.
取了教法,以身行变化而往其处;
经审察后取走者,由身门而成重罪。
Gahetvā sāsanaṃ kāya-vikārenūpagamma taṃ; Vīmaṃsitvā harantassa, garukaṃ kāyato siyā.
听闻之后,他依旧如坐,又对那女人说话;
当那人刚刚抵达那里时,便以言语将此事告知于他。
Sutvā yathānisinnova, vacanaṃ itthiyā puna; Taṃ tatthevāgatasseva, ārocentassa vācato.
对于不知晓制戒者,以身行或语行将那规制告知;
无论是造作还是执取,由身业或语业而成重罪。
Ajānantassa paṇṇattiṃ, kāyavācāhi taṃ vidhiṃ; Karoto harato vāpi, garukaṃ kāyavācato.
Jānitvāpi karontassa, garukāpattiyo tathā; Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi jāyare.
Sayaṃyācitakeheva, kuṭikaṃ appamāṇikaṃ; Attuddesaṃ karontassa, tathādesitavatthukaṃ.
桑喀地谢沙有二种,于发起等事为恶作;
若唯坏一支,则成一重罪。
Honti saṅghādisesā dve, sārambhādīsu dukkaṭaṃ; Sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā.
为求羯磨助伴,得请男子;
唯依断根而乞求者,得恶作;
Purisaṃ yācituṃ kamma-sahāyatthāya vaṭṭati; Mūlacchejjavaseneva, yācamānassa dukkaṭaṃ.
手工劳作虽非有过,乞求亦为所许;
这名为手工所成之物,其实并无任何实体可得。
Avajjaṃ hatthakammampi, yācituṃ pana vaṭṭati; Hatthakammampi nāmetaṃ, kiñci vatthu na hoti hi.
对于那位寻求牛车的人,除亲族等人之外;
对他宣说了恶作,在那些事上,亦以断除根本戒而说。
Goṇamāyācamānassa, ṭhapetvā ñātakādike; Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, mūlacchejjena tesupi.
即便说“我们给牛”,也决不可接受;
但车是木制品,则可开许接受。
‘‘Goṇaṃ demā’’ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati; Sakaṭaṃ dārubhaṇḍattā, gahetuṃ pana vaṭṭati.
Vāsipharasukuddāla-kuṭhārādīsvayaṃ nayo; Anajjhāvutthakaṃ sabbaṃ, harāpetumpi vaṭṭati.
于藤蔓等中,凡足以构成重物者;
唯属他人所有之物,则有恶作罪。
Valliādimhi sabbasmiṃ, garubhaṇḍappahonake; Paresaṃ santakeyeva, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于三种资具,不应作乞求;
于第三种,则允许议论、暗示与相。
Paccayesu hi tīsveva, viññatti na ca vaṭṭati; Tatiye parikathobhāsa-nimittāni ca labbhare.
“于未指定的地点,过量建造小屋”——如此思惟后,即使前往阿兰若,
心中想着‘我将去做’,哪怕只是走向林野,也是如此。
‘‘Adesite ca vatthusmiṃ, pamāṇenādhikaṃ kuṭiṃ; Karissāmī’’ti cintetvā, araññaṃ gacchatopi ca.
即使只是磨斧或磨凿,也是恶作;
若砍伐树木,则为恶作,同时犯巴吉帝亚。
Pharasuṃ vāpi vāsiṃ vā, nisentassāpi dukkaṭaṃ; Chindato dukkaṭaṃ rukkhaṃ, tassa pācittiyā saha.
如是,对于造屋比丘的前行,
明律者应依其所作,判别其罪。
Evaṃ pubbapayogasmiṃ, kuṭikārakabhikkhuno; Yathāpayogamāpattiṃ, vinayaññū viniddise.
然若以两个食团便将完成者,
于他们中,若为第一、第二重罪,即成偷兰遮。
Yā pana dvīhi piṇḍehi, niṭṭhānaṃ tu gamissati; Hoti thullaccayaṃ tesu, paṭhame dutiye garu.
若为自己,施与未完成的小屋,无罪;
同样,平整土地,或拆毁那间小屋,亦无罪。
Anāpatti sacaññassa, deti vippakataṃ kuṭiṃ; Tathā bhūmiṃ samaṃ katvā, bhindatopi ca taṃ kuṭiṃ.
若造山洞、岩穴,或以草叶覆盖之屋;
除住所外,或为他人利益而造,亦属无罪。
Guhaṃ leṇaṃ karontassa, tiṇapaṇṇacchadampi vā; Vāsāgāraṃ ṭhapetvāna, aññassatthāya vā tathā.
Desāpetvāva bhikkhūhi, vatthuṃ pana ca bhikkhuno; Kriyatova samuṭṭhāti, karoto appamāṇikaṃ.
未经教示而造作的人,此由作与不作而有;
其余如生起等,许为与行相同。
Adesetvā karontassa, taṃ kriyākriyato siyā; Samuṭṭhānādayo sesā, sañcarittasamā matā.
若未经指示,便兴建大精舍之地基,
为自己居住而建造精舍者,应被判为重罪。
Adesetvā sace vatthuṃ, yo kareyya mahallakaṃ; Vihāraṃ attavāsatthaṃ, garukaṃ tassa niddise.
Pamāṇātikkamenāpi , doso natthi mahallake; Tasmā kriyasamuṭṭhānā-bhāvaṃ samupalakkhaye.
因无定量限制故,为一桑喀地谢沙;其余起罪缘等项,视同前者。
Pamāṇaniyamābhāvā, ekasaṅghādisesatā; Samuṭṭhānādikaṃ sesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ.
波罗夷由导师所说,共二十四条;
其中适用于比丘者,有十九条。
Pārājikāni vuttāni, catuvīsati satthunā; Bhikkhuno anurūpāni, tesu ekūnavīsati.
以无根之罪诃责,且怀驱摈之意;
无论对清净者或不清净者,以此二者中的任何一种。
Amūlakena codeti, hutvā cāvanacetano; Suddhaṃ vā yadi vāsuddhaṃ, tesu aññatarena yo.
于已作羯磨处,为他指出重罪;
同样地,于未作因缘之处,亦结恶作罪。
Garukaṃ tassa āpattiṃ, katokāsamhi niddise; Tatheva akatokāse, dukkaṭāpattiyā saha.
‘‘Koṇṭhosi ca nigaṇṭhosi; Sāmaṇerosi tāpaso; Gahaṭṭhosi tathā jeṭṭha-; Bbatikosi upāsako.
Dussīlo pāpadhammosi, antopūti avassuto’’; Iccevampi vadantassa, garukaṃ tassa niddise.
当面以手势呵责者,于彼时;
若对方明白此意,比丘即犯。
Sammukhā hatthamuddāya, codentassapi taṅkhaṇe; Taṃ ce paro vijānāti, hoti āpatti bhikkhuno.
Garukaṃ sammukhe ṭhatvā, codāpentassa kenaci; Tassa vācāya vācāya, codāpentassa niddise.
若他又说:‘这是我亲见,或是我亲闻。’
此二者皆是桑喀地谢沙,毫无疑惑。
Atha sopi ‘‘mayā diṭṭhaṃ, sutaṃ vā’’ti ca bhāsati; Tesaṃ dvinnampi saṅghādi-seso hoti na saṃsayo.
或遣使者,或送书信;
教人举罪者,无犯,如是已明示。
Dūtaṃ vā pana pesetvā, paṇṇaṃ vā pana sāsanaṃ; Codāpentassa āpatti, na hotīti pakāsitā.
同样,若于桑喀地谢沙罪中作令其出罪想,
则犯波逸提罪,于其余诸罪,为恶作。
Tathā saṅghādisesehi, vutte cāvanasaññino; Hoti pācittiyāpatti, sesāpattīhi dukkaṭaṃ.
对于意图辱骂者,只因对方未给予机会,
若与波逸提同时,对正在说者,则有恶作。
Akkosanādhippāyassa, akatokāsamattanā; Saha pācittiyenassa, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
Asammukhā vadantassa, āpattīhipi sattahi; Tathā kammaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Na dosummattakādīnaṃ, hoti pañcaṅgasaṃyutaṃ; Upasampannatā tasmiṃ, puggale suddhasaññitā.
Pārājikena codeti, yena tassa amūlatā; Sammukhā codanā ceva, tassa cāvanasaññino.
Taṅkhaṇe jānanañceva, pañcaṅgāni bhavanti hi; Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
以微少过失为据,以比丘为最后所依事;
若怀令其退堕之心,即应举发重罪。
Lesamattamupādāya, bhikkhumantimavatthunā; Codeyya garukāpatti, sace cāvanacetano.
自己如此想而举罪,或令他人举罪;
除彼之外可无罪,此罪等同无间罪。
Codeti vā tathāsaññī, codāpeti parena vā; Anāpatti siyā seso, anantarasamo mato.
若有比丘为破坏和合僧团之目的,精进努力;
或执取破僧之因,住立宣扬。
Samaggassa ca saṅghassa, bhedatthaṃ vāyameyya yo; Bhedahetuṃ gahetvā vā, tiṭṭheyya paridīpayaṃ.
诸比丘应如是告知他:‘勿为破僧而努力’;
即是:‘勿为僧团而固守,执取破僧之因’。
So hi bhikkhūhi vattabbo, ‘‘bhedatthaṃ mā parakkama’’; Iti ‘‘saṅghassa mā tiṭṭha, gahetvā bhedakāraṇaṃ’’.
当比丘们这样告知他时,若他仍不舍弃那事,
应当对此人加以劝谏,直至他触犯重罪。
Vuccamāno hi teheva, nissajjeyya na ceva yaṃ; Samanubhāsitabbo taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
若见有比丘正致力于分裂僧团,
见、闻、知后,若不加劝谏者,犯恶作。
Parakkamantaṃ saṅghassa, bhikkhuṃ bhedāya bhikkhuno; Disvā sutvā hi ñatvā vā, avadantassa dukkaṭaṃ.
前去之后应当告知,纵使仅半由旬等距离;
若当时能够成行,纵使远处也应当前往;
Gantvā ca pana vattabbo, addhayojanatādikaṃ; Dūrampi pana gantabbaṃ, sace sakkoti tāvade.
然而,经三次告诫后,若仍不舍弃此事;
若遣使者,或送书信,亦是恶作。
Tikkhattuṃ pana vuttassa, apariccajatopi taṃ; Dūtaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, pesatopi ca dukkaṭaṃ.
单白结束时,恶作已明示;
以两种甘马语,则有二偷兰遮。
Ñattiyā pariyosāne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Kammavācāhi ca dvīhi, hoti thullaccayaṃ dvayaṃ.
Yya-kāre pana sampatte, garukeyeva tiṭṭhati; Passambhanti hi tissopi, bhikkhuno dukkaṭādayo.
然而,当羯磨未作时,虽不舍弃,
对他而言,在桑喀地谢沙罪上,已宣说无罪。
Akate pana kammasmiṃ, apariccajatopi ca; Tassa saṅghādisesena, anāpatti pakāsitā.
然而,于白羯磨之前、之后,或正当其时;
在甘马语未至‘亚’字时,以及由于舍弃。
Ñattito pana pubbe vā, pacchā vā taṅkhaṇepi vā; Asampatte yya-kārasmiṃ, paṭinissajjatopi ca.
或于舍弃者,或于随说者;
同样,对癫狂者等,无犯已宣说。
Paṭinissajjato vāpi, taṃ vā samanubhāsato; Tathevummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
若鱼肉非为比丘所作,
若人对某事无疑,这一切对他都是许可的。
Yañhi bhikkhumanuddissa, macchamaṃsaṃ kataṃ bhave; Yasmiñca nibbematiko, taṃ sabbaṃ tassa vaṭṭati.
Samuddissa kataṃ ñatvā, bhuñjantasseva dukkaṭaṃ; Tathā akappiyaṃ maṃsaṃ, ajānitvāpi khādato.
象、马、人、蛇、狗、豹
狮、虎、熊、鬣狗之肉,是不允许的。
Hatthussacchamanussānaṃ , ahikukkuradīpinaṃ; Sīhabyagghataracchānaṃ, maṃsaṃ hoti akappiyaṃ.
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ; Sacittakaṃ samuddissa-kataṃ sesamacittakaṃ.
Pucchitvāyeva maṃsānaṃ, bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ pana; Etaṃ vattanti vattaṭṭhā, vadanti vinayaññuno.
Idamekasamuṭṭhānaṃ, vuttaṃ samanubhāsanaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
Dutiye saṅghabhedasmiṃ, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Samuṭṭhānādayopissa, paṭhamena samā matā.
在讽诵所摄的戒法中,若有比丘生性难劝;
他将自身置于不可劝告之地,可能构成重罪。
Uddesapariyāpanne, bhikkhu dubbacajātiko; Avacanīyamattānaṃ, karoti garukaṃ siyā.
然而,在破僧的解释中,对于难劝者,
一切决断,当依已说之方式而了知。
Dubbacepi panetasmiṃ, saṅghabhedakavaṇṇane; Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
Yo chandagāmitādīhi, pāpento kuladūsako. Kamme kariyamāne taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
粉末、叶、果实、花,竹子、木料与泥土;
为了摄受俗家,或为自己,或为他人。
Cuṇṇaṃ paṇṇaṃ phalaṃ pupphaṃ, veḷuṃ kaṭṭhañca mattikaṃ; Kulasaṅgahaṇatthāya, attano vā parassa vā.
若施与他人所属之物,则犯污家之恶作;
且应按物品价值赔偿,若为僧团所属物,则有盗罪。
Santakaṃ dadato hoti, kuladūsanadukkaṭaṃ; Bhaṇḍagghena ca kātabbo, theyyā saṅghaññasantake.
僧团的粗重物品,或被指定为住处等所属的粗重物;
若以主人身份给予者,犯偷兰遮。
Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ vā, senāsananiyāmitaṃ; Yopissaravatāyeva, dento thullaccayaṃ phuse.
自己取、或令人取,或对召唤而来者;
为摄受俗家而以花施与者,犯恶作。
Haritvā vā harāpetvā, pakkositvāgatassa vā; Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphaṃ dentassa dukkaṭaṃ.
Haritvā vā harāpetvā, pitūnaṃ pana vaṭṭati; Dātuṃ pupphaṃ panaññassa, āgatasseva ñātino.
Tañca kho vatthupūjatthaṃ, dātabbaṃ na panaññathā; Sivādipūjanatthaṃ vā, maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati.
于果等其余诸物,通达律藏之比丘,
应依花中所说之理,了知决断。
Phalādīsupi sesesu, bhikkhunā vinayaññunā; Pupphe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
若有人前来分配花等诸物,
应施与僧团所认可者;然须由他人告知后方可施与。
Pupphādibhājane koci, āgacchati sace pana; Sammatenassa dātabbaṃ, ñāpetvā itarena tu.
Upaḍḍhabhāgaṃ dātabbaṃ, iti vuttaṃ kurundiyaṃ; ‘‘Thokaṃ thoka’’nti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
对于病人,当施以自己的果实;对于资具匮乏者,乃至资具丰足者,也是如此。
Gilānānaṃ manussānaṃ, dātabbaṃ tu sakaṃ phalaṃ; Paribbayavihīnassa, sampattissariyassapi.
在僧园中,无论何处,当僧团已作决议,
作了果树的分配后,即使对来到那里的人,
Saṅghārāme yathā yatra, saṅghena katikā katā; Phalarukkhaparicchedaṃ, katvā tatrāgatassapi.
Phalaṃ yathāparicchedaṃ, dadato pana vaṭṭati; ‘‘Dassetabbāpi vā rukkhā’’, ‘‘ito gaṇha phala’’nti ca.
自己掘地,种植花树等,
彼犯波逸提;毁坏族姓者犯恶作。
Sayaṃ khaṇitvā pathaviṃ, mālāgacchādiropane; Hoti pācittiyenassa, dukkaṭaṃ kuladūsane.
以不如法的言辞,乃至种植等事,亦复如是;
于一切处,若比丘败坏族姓,则判为恶作。
Akappiyena vākyena, tathā ropāpanepi ca; Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhikkhuno kuladūsane.
在净地种植,唯是恶作;
于教人种植一事,亦作是说;对比丘而言,于两种情形皆然。
Ropane dukkaṭaṃyeva, hoti kappiyabhūmiyaṃ; Tathā ropāpane vuttaṃ, ubhayattha ca bhikkhuno.
然而,若因一次教令而种植众多者,
则为伴有恶作的波逸提,或为纯粹的恶作。
Sakiṃ āṇattiyā tassa, bahūnaṃ ropane pana; Sadukkaṭā tu pācitti, suddhaṃ vā dukkaṭaṃ siyā.
以如法之言,于两处之地;
为受用而种植,无有任何过失。
Kappiyeneva vākyena, ubhayattha ca bhūmiyā; Ropane paribhogatthaṃ, na doso koci vijjati.
Kappiyabhūmi ce hoti, sayaṃ ropetumeva ca; Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
为了园林等的利益,即使是自己种植的,
比丘们也允许享用其果实。
Ārāmādīnamatthāya, sayaṃ saṃropitassa vā; Vaṭṭateva ca bhikkhūnaṃ, taṃ phalaṃ paribhuñjituṃ.
若于一切处浇灌,或令他人浇灌;
若用不净水,比丘犯波逸提。
Siñcane pana sabbattha, sayaṃ siñcāpanepi ca; Akappiyodakeneva, hoti pācitti bhikkhuno.
为摄受诸家,或为受用故;
浇灌者,与波逸提同犯恶作。
Kulasaṅgahaṇatthañca, paribhogatthameva vā; Saddhiṃ pācittiyenassa, siñcato hoti dukkaṭaṃ.
然而正是为了它们,以两种净水……
于浇灌时,说为恶作;于令浇灌时,也是如此。
Tesaṃyeva panatthāya, dvinnaṃ kappiyavārinā; Siñcane dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā siñcāpanepi ca.
为摄受家族而采花时
若自己采花,同样犯波逸提与恶作。
Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphānaṃ ocināpane; Sayamocinane cāpi, sapācittiyadukkaṭaṃ.
采花者若为计数花故
若为家族,则犯波逸提罪,并兼有恶作。
Pupphānaṃ gaṇanāyassa, pupphamocinato pana; Hoti pācittiyāpatti, kulatthaṃ ce sadukkaṭā.
即缚结式、束缚式,穿刺式、缠绕式,
充填式、编织式,如此为六种花结之集。
Ganthimaṃ gopphimaṃ nāma, vedhimaṃ veṭhimampi ca; Pūrimaṃ vāyimaṃ ceti, chabbidho pupphasaṅgaho.
于此,或以杖结杖,或以茎结茎;
凡经结缚而作成者,一切皆称为‘缚结式’。
Tattha daṇḍena daṇḍaṃ vā, vaṇṭenapi ca vaṇṭakaṃ; Ganthitvā karaṇaṃ sabbaṃ, ‘‘ganthima’’nti pavuccati.
名为‘果披玛’者,是经编结后,以线等制成;
单柄花鬘与双柄花鬘,即是彼。
Gopphimaṃ nāma gopphetvā, suttādīhi karīyati; Ekatovaṇṭikā mālā, ubhatovaṇṭikā ca taṃ.
名为「韦迪玛」者,乃穿刺后,将花蕾等置于束中;
以针等穿缀而成者,称为花鬘变化。
Vedhimaṃ nāma vijjhitvā, bundesu makulādikaṃ; Āvutā sūciādīhi, mālāvikati vuccati.
「韦提玛」者,谓以花鬘之线缠绕而成者;
或以树皮等缚结而成者,亦名为「韦提玛」。
Veṭhimaṃ nāma veṭhetvā, kataṃ mālāguṇehi vā; Vākādīhi ca baddhaṃ vā, ‘‘veṭhima’’nti pavuccati.
Pūrimaṃ pana daṭṭhabbaṃ, pupphamālāhi pūraṇe; Bodhiṃ pupphapaṭādīnaṃ, parikkhepesu labbhati.
名为「瓦伊玛」者,当于花形、布等之中见到;
即仅以花鬘线编织而成。
Vāyimaṃ nāma daṭṭhabbaṃ, puppharūpapaṭādisu; Pupphamālāguṇeheva, vāyitvā karaṇe pana.
凡此种种,自作或令他作,
对比丘、比丘尼,乃至佛陀,皆不许可。
Sabbametaṃ sayaṃ kātuṃ, kārāpetuṃ parehi vā; Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, buddhassapi na vaṭṭati.
同样地,制作圆柱形或半月形,
或是将他人填塞的花布加以编织。
Tathā kalambakaṃ kātuṃ, aḍḍhacandakameva vā; Aññehi pūritaṃ puppha-paṭaṃ vā vāyitumpi ca.
水晶制成的花环,以及球花所成的;
粗叶制成的花鬘,一切皆不应制作。
Piṭṭhakācamayaṃ dāmaṃ, geṇḍupupphamayampi ca; Kharapattamayaṃ mālaṃ, sabbaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
迦尼咖罗等花朵,系于带刺的围帐间;
以线等悬挂为幡时,即使无心刺穿,亦为恶作。
Kaṇikārādipupphāni, vitāne baddhakaṇṭake; Hīrādīhi paṭākatthaṃ, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
Kaṇṭakādīhi bhikkhussa, ekapupphampi vijjhituṃ; Pupphesuyeva vā pupphaṃ, pavesetuṃ na vaṭṭati.
在无忧树花团等之间,以法绳的间隙;
如此插入花者,无有任何过失。
Asokapiṇḍiādīnaṃ, antare dhammarajjuyā; Pavesentassa pupphāni, na doso koci vijjati.
插入已安置的芭蕉伞与墙壁等处后,
即使在荆棘中插花,也犯恶作。
Ṭhapitesu pavesetvā, kadalicchattabhittisu; Kaṇṭakesupi pupphāni, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
所谓“应说净”,是在供养物品时所应说的语句。
Kappiyaṃ pana vattabbaṃ, vacanaṃ vatthupūjane;
Nimittobhāsapariyā, vaṭṭantīti pakāsitā.
不仅不应作败坏家族之事,
而且医疗业等,任何时候都不应作。
Na kevalamakattabbaṃ, kuladūsanameva ca; Atha kho vejjakammādi, na kattabbaṃ kudācanaṃ.
对于五种同法者,应为其备办医药;
即使对已作而未告白者尚且不必说,何况是自己的财物呢。
Kātabbaṃ pana bhesajjaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ; Katvāpyakataviññattiṃ, kā kathā attano dhane.
同样地,对于父母,以及侍奉他们的人,
为亲族,为自己,也为那侍者。
Tathā mātāpitūnampi, tadupaṭṭhākajantuno; Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
Jeṭṭhabhātā kaniṭṭho ca, tathā bhaginiyo duve; Cūḷamātā cūḷapitā, mahāmātā mahāpitā.
父亲的姐妹、母亲的兄弟等,这十种人被视为亲族;
对此十种亲族,比丘亦可为之而作。
Pitucchā mātulo cāti, dasime ñātayo matā; Imesampi dasannañca, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
若他们药物不足,或根本无药;
纵使他们向那位比丘乞求,也应给予时限药。
Sace bhesajjametesaṃ, nappahoti na hoti vā; Yācantipi ca taṃ bhikkhuṃ, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
若他们不乞求,也给予时限药;
或者作意:‘这些人还会再给我。’
Sace te na ca yācanti, dātabbaṃ tāvakālikaṃ; Ābhogaṃ pana katvā vā, ‘‘dassanti puna me ime’’.
这些家族,乃至第七代,皆为污染家族者;
制药犯、若不请求,皆不成立。
Etesaṃ tu kulā yāva, sattamā kuladūsanaṃ; Bhesajjakaraṇāpatti, viññatti vā na rūhati.
Bhātujāyāpi vā hoti, sace bhaginisāmiko; Sace te ñātakā honti, kātuṃ tesampi vaṭṭati.
若他们为非亲族,或经兄弟之许可;
智者应言:‘在你们守护之处,应行施与。’
Aññātakā sace honti, bhātuno anujāya vā; ‘‘Tumhākaṃ jagganaṭṭhāne, dethā’’ti ca vade budho.
或者,为他们的儿子,备办之后亦应施与;
通达律者应说:‘施与你们的父母。’
Atha tesampi puttānaṃ, katvā dātabbameva vā; ‘‘Mātāpitūnaṃ tumhākaṃ, dethā’’ti vinayaññunā.
又,任何其他无主之物;
或是盗贼,或是战败者
或是来客,或是资粮耗尽者
或是患病者,或是为亲族所弃者
Aññopi yo koci panissaro vā; Coropi vā yuddhaparājito vā; Āgantuko khīṇaparibbayo vā; Akallako ñātijanujjhito vā.
Etesaṃ pana sabbesaṃ, apaccāsīsatā satā; Kātabbo paṭisanthāro, bhikkhunā sādhunādhunā.
若有人请求『少水经』,便以手搅动水;
用手搅动水后,再揉搓线绳。
Parittodakasuttāni, vutte dethāti kenaci; Jalaṃ hatthena cāletvā, madditvā pana suttakaṃ.
比丘制作之后,应当施与,这些即归他们所有;
若将自己的水或线给予他们,犯恶作。
Dātabbaṃ bhikkhunā katvā, tesameva ca santakaṃ; Attano udakaṃ tesaṃ, suttaṃ vā deti dukkaṭaṃ.
即使是未被邀请者,智者亦应施与钵食;
于父母二人,及其侍奉者,亦应施与;
Anāmaṭṭhopi dātabbo, piṇḍapāto vijānatā; Dvinnaṃ mātāpitūnampi, tadupaṭṭhāyakassa ca.
于主人、盗贼及奴婢,亦应施与;
对于亲族、自己,以及侍奉者,
Issarassāpi dātabbo, coradāmarikassa ca; Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
允许给予般杜巴喇萨钵;
然而除彼之外,即便是父亲之物,亦不允许。
Dātuṃ paṇḍupalāsassa, thālakepi ca vaṭṭati; Ṭhapetvā taṃ panaññassa, pitunopi na vaṭṭati.
为在家人充当使者,或为其传递讯息;
导师说,行这些事,每进一步,皆是恶作。
Gihīnaṃ pana dūteyyaṃ, jaṅghapesaniyampi ca; Satthunā dukkaṭaṃ vuttaṃ, karontassa pade pade.
即便是为自己的生身父母做侍奉,或为其他应受奉事者服务,
若为同法者传达教言,则属开许。
Bhaṇḍumātāpitūnampi, veyyāvaccakarassa ca; Sāsanaṃ sahadhammīnaṃ, harituṃ pana vaṭṭati.
凡由玷污家族所得,纵以八种方式获得,
五种同法者亦不可受用。
Kuladūsanakammena, laddhaṃ aṭṭhavidhenapi; Pañcannaṃ sahadhammīnaṃ, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
于一切吞咽,皆示为恶作;
唯约受用而说,于其余诸项,此理亦然。
Ajjhohāresu sabbattha, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Paribhogavaseneva, sesesupi ayaṃ nayo.
若作金银交易,及以不实告知,
‘已生缘者,一切’被阐说为相同。
Katvā rūpiyavohāraṃ, abhūtārocanena ca; Uppannapaccayā sabbe, samānāti pakāsitā.
Viññattinuppadānañca, vejjakammamanesanaṃ; Pāribhaṭukataṃ mugga-sūpataṃ vatthuvijjakaṃ.
为人传信、充当使者,及败坏家族之事;
应远离妄语与世尊所呵责的恶行。
Jaṅghapesaniyaṃ dūta-kammañca kuladūsanaṃ; Abhūtārocanaṃ buddha-paṭikuṭṭhaṃ vivajjaye.
Na dosummattakādīnaṃ, paṭinissajjatopi taṃ; Samuṭṭhānādikaṃ sabbaṃ, saṅghabhedasamaṃ mataṃ.
若比丘明知而覆藏罪过,覆藏若干夜,
纵使不愿,亦应依他们夜数而行别住。
Jānaṃ yāvatihaṃ yena, chāditāpatti bhikkhunā; Akāmā parivatthabbaṃ, tena tāvatihaṃ pana.
其罪尚未发露,堪能行事且无障难;
于四者中亦具彼想,遂生覆藏之意图。
Āpatti ca anukkhitto, pahu cānantarāyiko; Catusvapi ca taṃsaññī, tassa chādetukāmatā.
覆藏者,即比丘以此十支而行覆藏;
名为覆藏的罪,随日出而成立。
Chādananti panetehi, dasahaṅgehi bhikkhunā; Channā nāma siyāpatti, aruṇuggamanena sā.
别住有三种,依三种心而行;
覆藏者与清净者,合并而说明。
Tividho parivāso hi, tividhāpetacetasā; Paṭicchanno ca suddhanto, samodhānoti dīpito.
Tatrāyaṃ tu paṭicchanna-parivāso pakāsito; Paṭicchannāya dātabbo, vasenāpattiyāti ca.
依事与姓,或依名与罪;
应作羯磨,即以彼羯磨授予彼。
Vatthugottavasenāpi, nāmāpattivasena vā; Kammavācā hi kātabbā, dātabbo tassa tena ca.
“我受持义务”,或又说“别住”——
受持之后,应从最初向僧团告知。
‘‘Vattaṃ samādiyāmī’’ti, ‘‘parivāsa’’nti vā puna; Samādiyitvā saṅghassa, ārocetabbamādito.
对于再三返回者,也应在夜间告知;
不作截断或破坏义务,应恒常安住。
Punappunāgatānampi, ārocentova rattiyā; Chedaṃ vā vattabhedaṃ vā, akatvāva sadā vase.
若在彼处不能令别住得以清净,
该比丘应舍弃彼义务后而住。
Parivāso visodhetuṃ, na sakkā tattha ce pana; Nikkhipitvāna taṃ vattaṃ, vatthabbaṃ tena bhikkhunā.
即于彼处,于僧团中,或于个人前放下;
说‘我放下义务’,或同样地说‘别住’。
Tattheva saṅghamajjhe vā, puggale vāpi nikkhipe; Nikkhipāmīti vattaṃ vā, parivāsanti vā tathā.
如此以一词,或以二词;
应当放下那项义务;受持时,亦同此理。
Evamekapadenāpi, padehi dvīhi vā pana; Vattaṃ nikkhipitabbaṃ taṃ, samādānepyayaṃ nayo.
Nikkhittakālato uddhaṃ, pakatattoti vuccati; Puna paccūsakālasmiṃ, saddhimekena bhikkhunā.
有围墙的住处,两种在围墙外;
应设围墙处,无围墙者在外。
Parikkhittavihārassa, dve parikkhepato bahi; Parikkhepārahaṭṭhānā, aparikkhittato bahi.
越过落土之处,或从路上退避;
或在丛林、围篱处,或在有遮蔽处站立;
Leḍḍupāte atikkamma, okkamitvā ca maggato; Gumbena vatiyā vāpi, channaṭṭhāne ṭhitena tu.
Tena antoruṇeyeva, vattamādāya viññunā; Ārocetvāruṇe tasmiṃ, vuṭṭhite tassa santike.
放下应尽的职责后,便可随意而去;
若比丘在黎明之前已去到任何人处,
Nikkhipitvā tato vattaṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ; Antoyevāruṇe bhikkhu, gato ce yassa kassaci.
智者告知其事之后,再放下该义务;
其余义理应依集注的解说而明了。
Ārocetvāva taṃ vattaṃ, nikkhipe puna paṇḍito; Sesaṃ samuccayassaṭṭha-kathāya ca vibhāvaye.
他不知诸罪与诸夜的界限;
所应施与彼者,即名为“清净边”。
Āpattīnañca rattīnaṃ, paricchedaṃ na jānati; Yo tassa pana dātabbo, ‘‘suddhanto’’ti pavuccati.
此即对于不知夜分限者,清净边被认为有二种;
即名小清净边,及名大清净边。
Eseva parisuddhehi, suddhanto duvidho mato; Cūḷasuddhantanāmo ca, mahāsuddhantanāmako.
Duvidhopi ayaṃ ratti-paricchedaṃ ajānato; Ekaccaṃ sakalaṃ vāpi, dātabbo vimatissa vā.
Itaropi samodhāna-parivāso tidhā mato; So odhānasamodhāno, agghamissakapubbako.
若比丘犯罪后,又犯中间罪,而加以覆藏;
待已住满日数,应抖落而给与。
Āpajjitvāntarāpattiṃ, chādentassa hi bhikkhuno; Divase parivutthe tu, odhunitvā padīyate.
当先前之罪的根本日数得以确定时,
而后所犯之罪,依法合并。
Purimāpattiyā mūla-divase tu vinicchite; Pacchā āpannamāpattiṃ, samodhāya vidhānato.
Yācamānassa saṅghena, dātabbo pana bhikkhuno; Esodhānasamodhāna-parivāso pakāsito.
同样,众罪之中或有一罪、或二罪、或众多罪;
凡长久覆藏者,依其价值而定。
Tathā sambahulāsvekā, dve vā sambahulāpi vā; Yā yā cirapaṭicchannā, tāsaṃ agghavasena hi.
于诸罪中,凡覆藏日数少于前者,合并而施,此即为别住。
Āpattīnaṃ tato ūna-paṭicchannānameva yo; Samodhāya padātabbo, parivāsoti vuccati.
若依事相有异之想,则一切罪
将一切罪过合为一处,应处以混合的敬悦。
Nānāvatthukasaññāyo, sabbā āpattiyo pana; Sabbātā ekato katvā, dātabbo missako mato.
对于已圆满别住的比丘,应进一步给予敬悦;依据覆藏与不覆藏的情况,六夜有这两种处理方式。
Parivutthaparivāsassa, mānattaṃ deyyamuttari; Cha rattiyo paṭicchannā-paṭicchannavasā duve.
532其中,若有人犯未覆藏罪,
532.
凡此未覆藏者,即是其罪;
应给予此人名为“未覆藏”的僧悦。
Tattha yā apaṭicchannā, hoti āpatti yassa tu; Tassa dātabbamānattaṃ, apaṭicchannanāmakaṃ.
其罪已覆藏者,于别住终了时;
应给予彼敬悦,此即名为‘覆藏’。
Yassāpatti paṭicchannā, parivāsāvasānake; Tassa dātabbamānattaṃ, ‘‘paṭicchanna’’nti vuccati.
于黎明时分,与四位比丘一同前往;
在别住中,即是已阐明的方式及住处。
Gantvā catūhi bhikkhūhi, paccūsasamaye saha; Parivāse viniddiṭṭha-ppakāraṃ desameva ca.
「我受持行法」,或说「敬悦」;
受持之后,便向他们宣告,坦然无畏。
‘‘Vattaṃ samādiyāmī’’ti, ‘‘mānatta’’miti vā pana; Ādiyitvāna taṃ tesaṃ, ārocetvā visārado.
536应在他们近处放下行法,或于他们离去时放下;
536.
Nikkhipe santike tesaṃ, vattaṃ tesu gatesu vā; Bhikkhussa pubbadiṭṭhassa, ārocetvāna nikkhipe.
其布施的定制,及夜分截断等方法;
应依《集要》的义注及圣典文句而了知。
Tassa dānavidhānañca, ratticchedādiko nayo; Ñeyyo samuccayassaṭṭha-kathāpāḷivasena tu.
再者,于彼已行别住者,僧团应为二十众;
比丘应依仪轨出罪,恢复清净,再得如法。
Puna taṃ ciṇṇamānattaṃ, saṅgho vīsativaggiko; Abbheyya vidhinā bhikkhu, pakatatto punabbhito.
即使覆藏罪过,亦无别住;比丘尼覆藏自己所犯之罪,亦无(别住)。
Chādentiyāpi āpattiṃ, parivāso na vijjati; Na ca bhikkhuniyāpatti, attano chādayantiyā.
无论是已覆藏所犯之罪,还是尚未覆藏,
「仅应行」的意思,即唯独半月别住。
Chādetvā vāpi āpattiṃ, acchādetvāpi vā pana; Kevalaṃ caritabbanti, pakkhamānattameva tu.
Vinayanayamatibuddhidīpanaṃ; Vinayavinicchayametamuttamaṃ; Vividhanayanayutaṃ upenti ye; Vinayanaye paṭutaṃ upenti te.
乐着独坐,亲近女人近处;
欲出行者穿着下衣,涂眼,进食。
Raho nisajjassādena, mātugāmassa santikaṃ; Gantukāmo nivāseti, akkhiṃ añjeti bhuñjati.
Payoge ca payoge ca, hoti sabbattha dukkaṭaṃ; Gacchato padavārena, gantvā cassa nisīdato.
二种坐法,与方便计数;
彼犯波逸提,若有多物,纵有多人亦然。
Nisajjāya ubhinnampi, payogagaṇanāya ca; Hoti pācittiyaṃ tassa, bahukāni bahūsvapi.
盲者虽立于近旁,然在十二肘之内;
纵有百数女人,亦不犯戒。
Samīpepi ṭhito andho, antodvādasahatthake; Na karoti anāpattiṃ, itthīnaṃ tu satampi ca.
纵使有眼者躺卧,也唯是睡眠;
于门户紧闭的内室中,纵使坐着,亦不守护。
Cakkhumāpi nipajjitvā, niddāyantopi kevalaṃ; Dvāre pihitagabbhassa, nisinnopi na rakkhati.
547当明眼智者在场时,若有人站立而心存秘密;
547.
在明眼智者面前,若站立者心存秘密;
因坐卧所生之过失,于散乱心者则无。
Anandhe sati viññusmiṃ, ṭhitassārahasaññino; Nisajjapaccayā doso, natthi vikkhittacetaso.
并非出于醉酒等原因,这三条罪亦不成立;其生起等诸项,与第一事及最后一事相同。
Na dosummattakādīnaṃ, āpattīhipi tīhipi; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
非盲非聋的有智之人,不论女众或男众;
位于十二手肘以内者,得为无罪。
Anandhābadhiro viññū, itthī vā purisopi vā; Antodvādasahatthaṭṭho, anāpattikaro siyā.
盲而不聋,或聋而有眼者;
此不成无罪,这便是三种生起。
Andho abadhiro vāpi, badhiro vāpi cakkhumā; Na karoti anāpattiṃ, tisamuṭṭhānamevidaṃ.
尼萨耆论
Nissaggiyakathā
Khomaṃ kappāsakoseyyaṃ, sāṇaṃ bhaṅgañca kambalaṃ; Cīvaraṃ chabbidhaṃ vuttaṃ, jātito pana kappiyaṃ.
细棉布、绢丝布、中国布、苏摩罗布
神变所生与天人所施,这些为其随顺。
Dukūlañceva pattuṇṇaṃ, cinaṃ somārapaṭṭakaṃ; Iddhijaṃ devadinnañca, tassetaṃ anulomikaṃ.
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷañca mukhapuñchanaṃ; Nisīdanamadhiṭṭheyya, paccattharaṇameva ca.
比丘即使仅一日,亦不应离三衣而住;
如法作持的坐具,不应存放超过四月。
Ekāhampi vinā bhikkhu, na vaseyya ticīvaraṃ; Na vaseyya tathādhiṭṭhā, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
洗净染色后,于该处作净点,即成三衣;
凡依量所得者,当如是确立。
Rajitvā kappiyaṃ binduṃ, datvā tattha ticīvaraṃ; Upapannaṃ pamāṇena, adhiṭṭhātabbameva taṃ.
僧伽梨衣以后边为度,长度为五拳;
其宽度为三拳,然依上边而计。
Pacchimantena saṅghāṭi, dīghaso muṭṭhipañcakā; Muṭṭhittikā ca tiriyaṃ, uttamantena sā pana.
Satthuno cīvarūnāpi, vaṭṭatīti pakāsitā; Idamevuttarāsaṅge, pamāṇaṃ paridīpitaṃ.
长度为五拳,再从横向量度;
或二肘半、或二肘,为下衣所余部分。
Muṭṭhipañcakaṃ dīghantaṃ, pamāṇaṃ tiriyantato; Aḍḍhateyyaṃ dvihatthaṃ vā, sese antaravāsake.
对于未捶打与已捶打的衣,桑喀帝被认为是双层的;
上衣是单层的,下衣也是如此。
Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā matā; Ekapaṭṭuttarāsaṅgo, evamantaravāsako.
而对于抖开的衣,
比丘的僧伽梨是四层的,或者
其余两件也被说为双层的。
Utuddhaṭānaṃ pana cīvarānaṃ; Saṅghāṭi bhikkhussa catugguṇā vā; Duvepi sesā diguṇāva vuttā; Yathāsukhaṃ vaṭṭati paṃsukūlaṃ.
三件、二件或一件,若能裁割;
若一切皆不充足,则应施与额外者,或
Tīṇipi dvepi cekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti ce; Sabbesu appahontesu, deyyamanvādhikampi vā.
未裁割或未受持之衣,持三衣者
若比丘以难受用物而受用,则犯恶作
Acchinnaṃ vā anādinnaṃ, dhārentassa ticīvaraṃ; Bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttaṃ, dubbhogena ca sevato.
库西、半库西,曼达喇、半曼达喇;
维瓦德、阿努维瓦德,以及比丘的巴汉德。
Kusiṃ aḍḍhakusiñcāpi, maṇḍalaṃ aḍḍhamaṇḍalaṃ; Vivaṭṭaṃ anuvivaṭṭaṃ, bāhantampi ca bhikkhuno.
已示一切规定,五衣等之分类;
应作已裁割的、符合沙门身份的三衣。
Dassetvāva vidhiṃ sabbaṃ, pañcakādippabhedakaṃ; Chinnaṃ samaṇasāruppaṃ, kātabbaṃ tu ticīvaraṃ.
Dānenacchijjagāhena, vissāsaggahaṇena ca; Hīnāyāvattanenāpi, sikkhāya ca pahānato.
诸资具皆会毁坏——此乃作决意之前提;即使三衣已有破洞,仍可对其作决意。
Paccuddhāravināsehi, liṅgassa parivattanā; Sabbaṃ bhijjatidhiṭṭhānaṃ, chiddabhāve ticīvaraṃ.
然而,一旦被穿透形成孔洞,便会破坏决意,令决意毁坏。
Kaniṭṭhassaṅgulasseva , nakhapiṭṭhippamāṇakaṃ; Vinividdhaṃ panacchidda-madhiṭṭhānavināsanaṃ.
即使一根经线被割断,也不破坏决意;
即使被洗衣者洗成白色,也不破坏决意。
Eko tantupi acchinno, adhiṭṭhānaṃ na bhindati; Setabhāvaṃ karontena, dhotampi rajakena vā.
Paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā, pacchā chindati rakkhati; Ghaṭetvā koṭiyo dve vā, pacchā chindati rakkhati.
四指宽以内、横向仅一或二指的破洞;
纵向有三孔,各长一搩手,即判为坏。
Caturaṭṭhaṅgulā oraṃ, ekadvinnaṃ tirīyato; Tiṇṇampi dīghato chiddaṃ, bhindateva vidatthiyā.
坐具之长度,为二搩手;
宽度为一又半,依善逝搩手之量。
Nisīdanassa dīghena, bhavanti dve vidatthiyo; Vitthārena diyaḍḍhā ca, sugatassa vidatthiyā.
Honti kaṇḍuppaṭicchādi, tiriyaṃ dve vidatthiyo; Dīghatopi catassova, sugatassa vidatthiyā.
Dīghato sugatasseva, bhavanti cha vidatthiyo; Vitthārenaḍḍhateyyāva, siyā vassikasāṭikā.
牟尼对于在这三事上制作超量者,
对于其过量裁剪,已宣说为波逸提。
Muninā tīsu etesu, karontassa taduttariṃ; Adhikacchedanaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ.
Mukhapuñchanacoḷassa, paccattharaṇakassa vā; Pamāṇaṃ appamāṇena, na ceva paridīpitaṃ.
一切敷具衣,不论有边或无具边,
大者、小者,或一件、多件,皆可。
Sadasaṃ adasaṃ sabbaṃ, paccattharaṇacīvaraṃ; Mahantaṃ khuddakaṃ eka-manekampi ca vaṭṭati.
Mukhapuñchanacoḷekaṃ, dvepi vaṭṭanti sabbathā; Sadasaṃ adasaṃ vāpi, sadasaṃva nisīdanaṃ.
Adasā rajitāyeva, vaṭṭatādinnakappakā; Vuttā kaṇḍuppaṭicchādi, tathā vassikasāṭikā.
Gaṇanaṃ vā pamāṇaṃ vā, na parikkhāracoḷake; Pamāṇagaṇanātīti, bhaṇanti pakataññuno.
Sugataṭṭhaṅgulāyāmaṃ, caturaṅgulavitthataṃ; Vikappanupagaṃ hoti, pacchimaṃ nāma cīvaraṃ.
滤水布、钵袋、拭衣布、针筒等杂物;
应决意以资具布为最后一件衣。
Parissāvapaṭaṃ patta-potthakatthavikādikaṃ; Adhiṭṭheyya parikkhāra-coḷaṃ pacchimacīvaraṃ.
将多物合为一处而决意,也是允许的;
为母亲等亲属存放物品,无有过失。
Bahūni ekato katvā, adhiṭṭhātumpi vaṭṭati; Mātuādīnamatthāya, ṭhapite natthi dosatā.
于雨季月中,应决意雨浴衣,为期四月;
再度收回之后,此后应作分配。
Vassamāse adhiṭṭheyya, caturo vassasāṭikaṃ; Puna paccuddharitvā taṃ, vikappeyya tato paraṃ.
只要疾病尚未平息,在此期间可持覆疥疮衣;
决意之后,此后可舍出分配。
Tāva kaṇḍuppaṭicchādiṃ, yāva rogo na sammati; Adhiṭṭhahitvā tato uddhaṃ, uddharitvā vikappaye.
‘此覆疥疮衣,此下衣,我决意。’应如此决意。其余诸物,亦同此法。
‘‘Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, imamantaravāsakaṃ; Adhiṭṭhāmī’’tidhiṭṭheyya, sesesupi ayaṃ nayo.
586‘此疮痂布等,这些’,以及于不现前时;
586.
在不现前时,说“此是覆疥疮衣”及“即是此”之后,
说已,即应如是撤回;于其余诸事,有智者也应善巧。
‘‘Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, eta’’nti ca asammukhe; Vatvā paccuddhareyyevaṃ, sesesupi vicakkhaṇo.
Ābhogaṃ manasā katvā, kāyena phusanākataṃ; Vacasādhiṭṭhitañcāti, adhiṭṭhānaṃ dvidhā mataṃ.
以上所说的一切,是为持三衣比丘而说;
如此说后,应将它决意为资具布。
Iti sabbamidaṃ vuttaṃ, tecīvarikabhikkhuno; Tathā vatvāvadhiṭṭheyya, taṃ parikkhāracoḷiko.
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ kātumpi vaṭṭati; Evaṃ cudosite vutto, parihāro niratthako.
并非如此,因为导师在那里是唯对持三衣者而说。因此,将三衣用作资具布,也是可以的吧。
Na, tecīvarikasseva, vuttattā tattha satthunā; Taṃ parikkhāracoḷassa, tasmā sabbampi vaṭṭati.
「决意或作净施,无罪」——此中,仅就应决意者,依净施之规定而说。
‘‘Adhiṭṭheti vikappeti, anāpattī’’ti ettha ca; Adhiṭṭhātabbakasseva, vikappanavidhānato.
Bhikkhussevaṃ karontassa, na doso upalabbhati; Evañca na siyā kasmā, mukhapuñchanakādikaṃ.
Mukhapuñchanakādīnaṃ, tesaṃ kiccavidhānato; Akiccassāmikassassa, adhiṭṭhānaṃ tu yujjati.
594「藏口」者,即是大供养;
594.
此是入藏库之门——然而《大筏》中则说:
既已宣说,通晓律者即不得遮止。
Nidhānamukhametanti, mahāpaccariyaṃ pana; Vuttattā ca nisedhetuṃ, na sakkā vinayaññunā.
所谓“衣圆满”,亦由因缘而生起;
Cīvaraṃ paripuṇṇanti, nidānuppattitopi ca;
Nidhānamukhametanti, veditabbaṃ vibhāvinā.
拘舍草衣等、羊毛毯、人发毯;
若比丘持用粗劣的羊毛毯、羽毛衣、皮革衣,犯偷兰遮。
Kusavākādicīrāni, kambalaṃ kesavālajaṃ; Thullaccayaṃ dhārayato-lūkapakkhājinakkhipe.
Kadalerakadussesu, akkadusse ca potthake; Dukkaṭaṃ tiriṭe vāpi, veṭhane kañcukepi ca.
于纯青色、深红色、黑色、血色、黄色者,
于摩诃男大染色之红衣,亦犯恶作。
Sabbanīlakamañjeṭṭha-kaṇhalohitapītake ; Mahānāmamahāraṅga-rattesupi ca dukkaṭaṃ.
于未截断的十种、长果花的十种中;
对于未截断衣者,并无任何不净之物。
Acchinnadasake dīgha-phalapupphadasesu ca; Acchinnacīvarassettha, natthi kiñci akappiyaṃ.
Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati; Antodasāhaṃ vissāse, anāpatti pakāsitā.
所谓“迦提那”,仅是名称;然而其生起,被说为无心、无作,有三心与三受。
Kathinaṃ nāma nāmena, samuṭṭhānamidaṃ pana;
Acittamakriyaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Gāmādīsu padesesu, tipañcasu ticīvaraṃ; Ṭhapetvā ekarattampi, saṅghasammutiyā vinā.
Bhikkhuno pana tenassa, vippavatthuṃ na vaṭṭati; Hoti nissaggiyaṃ vippa-vasato aruṇuggame.
放下衣后,正在夜间沐浴者,
当明相出现时,这位比丘应当如何作?
Cīvaraṃ nikkhipitvāna, nhāyantasseva rattiyaṃ; Aruṇe uṭṭhite kiṃ nu, kātabbaṃ tena bhikkhunā.
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, nissaggiyanivāsane; Tabbhayā pana so bhikkhu, naggo gacchati dukkaṭaṃ.
然而,因比丘穿着未割截衣,
于他而言,绝无任何可称为“不如法”的衣。
Acchinnacīvaraṭṭhāne, ṭhitattā pana bhikkhuno; Na tassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ atthi kiñcipi.
遣去之后,取而前往比丘的住处;
然而,舍弃之后,此罪应由智者如法忏悔。
Nigāsetvā gahetvā ca, gantvā bhikkhussa santikaṃ; Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva viññunā.
Parassa nissajjitvā taṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato; Payoge ca payoge ca, hoti pārupanādisu.
Anāpatti tamaññassa, bhikkhuno paribhuñjato; Adentassa ca nissaṭṭhaṃ, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
610长老与年少比丘二人,行于道路之时;
610.
当长老与年少比丘俱行于道时;
然而,若在持衣钵后,有年少者落在后面,
There ca dahare maggaṃ, gacchantesu ubhosupi; Pattacīvaramādāya, ohīne dahare pana.
若彼长老尚未到达,黎明便已现起;
该衣即成应舍弃物,而依止关系不得平息。
Asampatte garuṃ tasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi; Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, na passambhati nissayo.
612“稍作休息后”,是指年轻比丘们正离去之时。
612.
若稍作休息之后,年轻比丘们正在离去;
此时衣便成为尼萨耆,依止亦随之平息。
Muhuttaṃ vissamitvāna, gacchante dahare pana; Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
若黎明升起时,于彼处已闻法说;
衣成尼萨耆亚,所依亦止息。
Sutā dhammakathā yasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi; Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
取回时无罪,于已得许可者亦然;
若在黎明前,彼衣被舍弃或损坏。
Paccuddhāre anāpatti, laddhasammutikassapi; Antoyevāruṇe taṃ vā, vissajjeti vinassati.
与第一(学处)相同,是生起等诸法;
在此处,‘不取回’即是‘不作为’,这是特别指明之义。
Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo nayā; Apaccuddharaṇaṃ ettha, akriyāti visesitaṃ.
非时衣,最多可存放一个月;
若心存期待,过此期限,便不得存放。
Akālacīvaraṃ māsa-paramaṃ nikkhipe sati; Paccāsāya tato uddhaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
Dasāhātikkamoyeva; Paṭhame kathine idha; Māsassātikkamo vutto; Seso tena samo mato.
若比丘令非亲族比丘尼洗涤、染色或捶打已受用衣,
若使人洗涤、染色或捶打,
Bhikkhu bhikkhuniyā bhuttaṃ, vatthaṃ aññātikāya yo; Dhovāpeti rajāpeti, ākoṭāpeti ce tato.
Tassa nissaggiyāpatti, paṭhamena pakāsitā; Tathā sesehi ca dvīhi, dīpitaṃ dukkaṭadvayaṃ.
若为洗涤而交到在学尼手中,
她成为比丘尼之后,再行洗涤,此为规则。
Sikkhamānāya vā hatthe, dhovanatthāya deti ce; Sā hutvā upasampannā, pacchā dhovati so nayo.
于沙弥教诫中,若性别转变;
于比丘尼众中受具足戒后,洗涤时应作舍堕;
Sāmaṇeraniddesepi, liṅgaṃ ce parivattati; Bhikkhunīsupasampajja, dhote nissaggiyaṃ siyā.
若将衣交付于年少诸比丘手中;
对于性别转变者,此规则亦同样适用。
Daharānañca bhikkhūnaṃ, hatthe vatthe niyyādite; Parivattitaliṅgesu, tesupesa nayo mato.
同样,若衣交托到比丘尼手中,嘱咐“请洗涤”之时;
然而,若其转变性别后行洗涤,则属许可。
Tathā bhikkhuniyā hatthe, dinne ‘‘dhovā’’ti cīvare; Parivatte tu liṅgasmiṃ, sace dhovati vaṭṭati.
若比丘尼被告知‘洗涤’,她便做一切;
仅因洗涤之缘故,彼即有尼萨耆亚。
‘‘Dhovā’’ti bhikkhunī vuttā, sace sabbaṃ karoti sā; Dhovanappaccayāyeva, tassa nissaggiyaṃ siyā.
‘在这件衣上,一切应做之事,你都要做’——
既成尼萨耆罪,言说者亦得二恶作。
‘‘Imasmiṃ cīvare sabbaṃ, kattabbaṃ tvaṃ karohi’’ti; Hoti nissaggiyañceva, vadato dukkaṭadvayaṃ.
于亲族作非亲族想者,令其洗濯敷具或坐具;
或令洗濯属于他人之物者,得恶作。
Ñātikāñātisaññissa, paccattharanisīdanaṃ; Aññassa santakaṃ vāpi, dhovāpentassa dukkaṭaṃ.
依一法达上的比丘尼之方式,
若令彼洗涤或令彼洗,有恶作罪。
Ekatoupasampannā, bhikkhunīnaṃ vasena yā; Tāya dhovāpane vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
未告知而受用,或洗他人之衣,则无罪,因共用,生起等相同。
Avuttā paribhuttaṃ vā, aññaṃ vā yadi dhovati; Na doso, sañcarittena, samuṭṭhānādayo samā.
Vikappanupagaṃ kiñci, pacchimaṃ pana cīvaraṃ; Gaṇhato hoti āpatti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
Payoge gahaṇatthāya, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ; Tassa nissaggiyāpatti, gahaṇena pakāsitā.
Sace anupasampanna-hatthe peseti cīvaraṃ; Aññatra pārivattāpi, gahetuṃ pana vaṭṭati.
于亲族中,若作非亲族想,或心存疑惑,从仅一方受具足戒者手中接取,犯恶作。
Ñātikāyapi aññāti-saññissa vimatissa vā; Ekatoupasampanna-hatthā gaṇhāti dukkaṭaṃ.
若心怀「我将给予」之念,或为交换,则于暂时信任中取用,无犯。
‘‘Dassāmī’’ti ca ābhogaṃ, katvā vā pārivattakaṃ; Tāvakālikavissāsa-ggāhe doso na vijjati.
Aññaṃ pana parikkhāraṃ, na doso hoti gaṇhato; Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuttaṃ kriyākriyaṃ.
若向非亲戚、未邀请者乞衣,
除适时外,即成尼萨耆亚罪。
Cīvaraṃ viññāpentassa, aññātakāppavāritaṃ; Hoti nissaggiyāpatti, aññatra samayā pana.
已说三波逸提,同理,二恶作亦尔;
于亲属起非亲属想者,及于此有疑者。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ; Ñātakeñātisaññissa, tattha vematikassa ca.
于适时告知者,或对已受邀请的亲属;
或为了他人利益而对他说,或对已邀请的亲属。
Samaye viññāpentassa, ñātake vā pavārite; Aññassatthāya vā tassa, ñātake vā pavārite.
应知无犯,疯狂者等亦是如此;
其生起等一切,皆被认为与做媒相同。
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
向未受请的非亲族,乞衣若过限量者;
行此乞求的比丘,即犯尼萨耆罪。
Appavāritamaññātiṃ , cīvaraṃ tu taduttariṃ; Hoti nissaggiyāpatti, viññāpentassa bhikkhuno.
若其三者皆失,或二者,或一者;
他以这两者或其中之一,都不应受用任何物品。
Yassa tīṇipi naṭṭhāni, dve vā ekampi vā pana; Dve vā ekampi vā tena, sāditabbaṃ na kiñcipi.
若有人持剩余食而来,因先前已施与,便不断除其因;
或以亲族等所拥有的财物,或以自己的财物。
Sesakaṃ āharantassa, dinne nacchinnakāraṇā; Santake ñātakādīnaṃ, attanopi dhanena vā.
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Kalyāṇakamyatāhetu , āpajjati vikappanaṃ; Cīvare pana yo tassa, lābhā nissaggiyaṃ bhave.
若施主欲施贵重物,而彼令知廉价者;若是亲属等自有物,则不犯,已宣说。
Mahagghaṃ dātukāmamhi, appagghaṃ viññāpeti yo; Santake ñātakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
Ñātakeññātisaññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca; Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
于第二预备中,因无任何应说之事;
因此,其决断与紧接前者相同。
Dutiyopakkhaṭe yasmā, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Tasmā anantarenassa, sadisova vinicchayo.
由国王或以王家财物,为比丘送来之物;
不净物,如金等,不应受取。
Raññā vā rājabhoggena, bhikkhumuddissamābhataṃ; Akappiyaṃ suvaṇṇādiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
银或金,无论为自己还是为他人,
以任何目的接受所施之物,皆不许可。
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, attano vā parassa vā; Atthāya gaṇhituṃ kiñci, dīyamānaṃ na vaṭṭati.
为他人之利益而指定,若比丘接受之,
依《大筏》注,此是恶作。
Aññassatthāya niddiṭṭhaṃ, bhikkhuno paṭiggaṇhato; Dukkaṭaṃ tassa hotīti, mahāpaccariyaṃ pana.
若有人携带不净物,而如是说:
「我将此施与僧团」,或施与个人,或施与群体。
Netvā akappiyaṃ bhaṇḍaṃ, itthaṃ koci sace vade; ‘‘Idaṃ saṅghassa dammīti, puggalassa gaṇassa vā.
Ārāmaṃ vā vihāraṃ vā, cetiyaṃ vā karohi’’ti; Na ca vaṭṭati taṃ vatthuṃ, sabbesaṃ sampaṭicchituṃ.
未告知僧团、别众或个人,而宣称“我们施予塔庙”者,
若有人说:“我们将供养塔庙或寺院。”
Anāmasitvā saṅghaṃ vā, gaṇaṃ vā puggalampi vā; ‘‘Cetiyassa vihārassa, demā’’tipi vadanti ce.
Taṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā, nisedhetuṃ na vaṭṭati; Ārāmikānaṃ vattabbaṃ, ‘‘vadantevamime’’ti ca.
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, saṅghassa paṭiggaṇhato; Hoti nissaggiyāpatti, paribhoge ca dukkaṭaṃ.
池塘与田地,是谷物生长的因缘,
取用或受用,比丘皆不得行。
Taḷākassa ca khettattā, sassuppattinidānato; Gahaṇaṃ paribhogo vā, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
「僧团或僧众当受用四种资具」;
若如此说后,施与一切,便皆可行。
‘‘Cattāro paccaye saṅgho, gaṇo vā paribhuñjatu’’; Iccevaṃ pana vatvā ce, deti sabbampi vaṭṭati.
先令人砍伐林木,再令人耕作田地;
在旧有的田地中,还拿去超额的份额;
Kārāpeti ca kedāre, chindāpetvā vanaṃ pana; Kedāresu purāṇesu, atirekampi gaṇhati.
对于尚未分配份额的新谷,说‘给这么些’,以此使人获取钱币。
Aparicchinnabhāgasmiṃ, navasassepi ‘‘ettakaṃ; Bhāgaṃ dethā’’ti vatvā ce, uṭṭhāpeti kahāpaṇe.
若说不净之语,如“耕作”“播种”等;
由众人所生起者,对众人皆成不净。
Vatvā akappiyaṃ vācaṃ, ‘‘kasatha vapathā’’ti ca; Uppāditañca sabbesaṃ, hoti sabbamakappiyaṃ.
所谓“如此分量”,即指“如此大小的土地”。
‘‘Ettako nāma bhāgoti, ettikāya ca bhūmiyā’’;
Patiṭṭhāpeti yo bhūmiṃ, avatvā kasathādikaṃ.
Sayameva pamāṇassa, jānanatthaṃ tu bhūmiyā; Rajjuyā vāpi daṇḍena, khettaṃ mināti yo pana.
或立于打谷场守护,又从打谷场再度,
或令人取出稻谷——此即于彼为不净。
Khale vā rakkhati ṭhatvā, khalatopi tato puna; Nīharāpeti vā vīhī, tassevetamakappiyaṃ.
“用这些稻谷,把那个取来”,
若如是说而取来,于彼即是不净;
‘‘Ettakehi ca vīhīhi, idaṃ āharathā’’ti ca; Āharanti sace vuttā, tassevetamakappiyaṃ.
“用这些金钱,把那个取来”,
若因被说“取来”而取来,这对一切人皆不净(不许可)。
‘‘Ettakena hiraññena, idamāharathā’’ti ca; Āharanti ca yaṃ vuttā, sabbesaṃ tamakappiyaṃ.
织工、奴仆,或洗衣者等其他任何人;
若以园民的名义施与时,许可受取。
Pesakārakadāsaṃ vā, aññaṃ vā rajakādisu; Ārāmikānaṃ nāmena, dente vaṭṭati gaṇhituṃ.
虽言“我施牛”,亦不应取;
若为受用五牛味而言“我施”,则可受取。
‘‘Gāvo demā’’ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati; Pañcagorasabhogatthaṃ, vutte demāti vaṭṭati.
Ajikādīsu eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Kappiyena ca vākyena, sabbaṃ vaṭṭati gaṇhituṃ.
象、水牛、马、牛、鸡、猪,
而当人们在施与时,则不应接受。
Hatthiṃ vā mahisaṃ assaṃ, goṇaṃ kukkuṭasūkaraṃ; Dentesu ca manussesu, na ca vaṭṭati gaṇhituṃ.
纵使为僧团所禁,若已施与便离去,
为僧团支付等值物后,某些人领受亦如法。
Paṭisiddhepi saṅghassa, datvā gacchati ce pana; Mūlaṃ datvā ca saṅghassa, keci gaṇhanti vaṭṭati.
“我们布施田地、宅舍、池塘,或牛、羊等,以充寺院资具。”即便这样说,也不应禁止。
‘‘Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dema goajikādikaṃ; Vihārassā’’ti vuttepi, nisedhetuṃ na vaṭṭati.
Tikkhattuṃ codanā vuttā, chakkhattuṃ ṭhānamabravi; Yadi codetiyeva cha, codanā diguṇā ṭhiti.
未举发而得者,及痴狂者等,无犯;
等起等一切,皆与媒合相同。
Anāpatti acodetvā, laddhe ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
即使仅以一根蚕丝混合而作敷具,
若比丘令作,犯舍堕。
Ekenāpi ca missetvā, santhataṃ kosiyaṃsunā; Hoti nissaggiyāpatti, kārāpentassa bhikkhuno.
若为他人作,或令作敷具者;
若取得由他人所作者而使用,犯恶作。
Paratthāya karontassa, kārāpentassa santhataṃ; Aññena ca kataṃ laddhā, sevamānassa dukkaṭaṃ.
Anāpatti vitānaṃ vā, bhūmattharaṇameva vā; Bhisi bibbohanaṃ vāpi, karontassādikammino.
若敷具纯以黑羊毛制成,
若如此作,则有罪;其余则如最初所举之例。
Kāḷakeḷakalomānaṃ, suddhānaṃ santhataṃ sace; Kareyyāpatti hotissa, sesaṃ tu paṭhamūpamaṃ.
Anāpatti tulaṃ vāpi, bahuṃ vā sabbameva vā; Karontassa gahetvāna, odātaṃ kapilampi vā.
Anukkamena etāni, santhatāni ca tīṇipi; Nissajjitvāpi laddhāni, sevamānassa dukkaṭaṃ.
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā; Imesaṃ pana tiṇṇampi, tatiyaṃ tu kriyākriyaṃ.
未满六年而作敷具者,
若非由僧团许可,则犯尼萨耆亚罪。
Channaṃ orena vassānaṃ, karontassa ca santhataṃ; Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
为他人而令其作,或自己作者,无罪;
或由他人所作,获得后受用者,无罪。
Anāpatti paratthāya, kārāpeti karoti vā; Kataṃ vā pana aññena, labhitvā paribhuñjato.
作满六年,乃至超过此限之敷具;
对于天盖、麻布围墙,以及舍弃后所作之物,也是如此。
Chabbassāni karontassa, taduddhampi ca santhataṃ; Vitāne sāṇipākāre, nissajjitvā katepi ca.
无犯:未持用而作,或于铺盖物不存时;
为他人而令人制作,以及受用已作成之物。
Anāpatti anādāya, asante santhate pana; Aññassatthāya kāretuṃ, katañca paribhuñjituṃ.
依不取之义,依善逝之一搩手,
并由被称为‘造作者’的导师,宣说了此作与所作。
Anādānavasenassa, sugatassa vidatthiyā; Karaṇena ca satthārā, vuttametaṃ kriyākriyaṃ.
生起等一切,被认为与行处等同;
对此无间者,亦不见有任何差别。
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā; Anantarassimassāpi, viseso nupalabbhati.
在行进的车乘,或象、马等上,
若置毛发,而主人不知。
Gacchante pana yāne vā, hatthiassādikesu vā; Ṭhapeti yadi lomāni, sāmikassa ajānato.
超出三由旬者,比丘犯戒;
若正在行进,或置于其上,此法亦然。
Tiyojanamatītesu, tesu āpatti bhikkhuno; Agacchantesu tesveva, ṭhapitesupyayaṃ nayo.
若车乘不行,或在马上,或在象背,
将物品放置车上并登车后,若驱策而行,则是许可的。
Yāne pana agacchante, asse vā hatthipiṭṭhiyaṃ; Ṭhapetvā abhirūhitvā, sace sāreti vaṭṭati.
‘不允许’的说法,在《古伦达义注》中已作说明;
然而,若令他者携带另一物,则与经教相违。
Na vaṭṭatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi; Taṃ panaññaṃ harāpeti, vacanena virujjhati.
即使将毛发塞入耳孔而行,
据说,依毛发的数量,确实会构成罪过。
Kaṇṇacchiddesu lomāni, pakkhipitvāpi gacchato; Hotiyeva kirāpatti, lomānaṃ gaṇanāvasā.
然而,若以线绳系缚后安放,则是允许的;
编成辫子而携带者,已阐明有罪。
Suttakena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana vaṭṭati; Veṇiṃ katvā harantassa, āpatti paridīpitā.
未至税关,而遭盗贼等侵扰者;
或由他人所遣,若前往者,则有罪。
Suṅkaghātaṃ anuppatvā, corādīhi upadduto; Yo caññavihito vāpi, āpatti yadi gacchati.
若携带三由旬以内,乃至不足三由旬;
如此带回时,同样仅限三由旬。
Tiyojanaṃ harantassa, ūnakaṃ vā tiyojanaṃ; Tathā paccāharantassa, tāniyeva tiyojanaṃ.
若为住处事前往,从那里取走时,
或得已被割断或已舍弃之物,取走者亦同。
Nivāsatthāya vā gantvā, harantassa tato paraṃ; Acchinnaṃ vāpi nissaṭṭhaṃ, labhitvā haratopi ca.
令他人取走者,取走已制成物品者;
同样,对于疯狂者等,则宣说为无罪。
Harāpentassa aññena, harato katabhaṇḍakaṃ; Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kāyato kāyacittato; Acittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, lomadhovāpanampi ca; Cīvarassa purāṇassa, dhovāpanasamaṃ mataṃ.
若自己拿取或令人拿取,银与黄金;
然而,比丘于舍弃之后,仍应发露其罪。
Gaṇheyya vā gaṇhāpeyya, rajataṃ jātarūpakaṃ; Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva bhikkhunā.
Rajataṃ jātarūpañca, ubhinnaṃ māsakopi ca; Etaṃ catubbidhaṃ vatthu, hoti nissaggiyāvahaṃ.
珍珠、摩尼宝、水晶、砗磲、珊瑚、赤珠;
玛瑙、谷物,以及七头牛、水牛等
Muttā maṇi silā saṅkho, pavāḷaṃ lohitaṅkako; Masāragallaṃ dhaññāni, satta gomahisādikaṃ.
田地、宅地、池塘,以及女奴、男奴等
大仙已开示,这些即是恶作之事物
Khettaṃ vatthuṃ taḷākañca, dāsidāsādikaṃ pana; Dukkaṭasseva vatthūni, dīpitāni mahesinā.
绿豆、豆类等一切,酥油等物及米粒;
线、布、犁、犁铧,以及诸如此类的净物。
Muggamāsādikaṃ sabbaṃ, sappiādīni taṇḍulā; Suttaṃ vatthaṃ halaṃ phālaṃ, kappiyaṃ evamādikaṃ.
于此,若为自身利益,对于应舍物的物品,
若有比丘领受,则犯应舍罪。
Tatthattano panatthāya, vatthuṃ nissaggiyassa hi; Sampaṭicchati yo bhikkhu, tassa nissaggiyaṃ siyā.
Saṅghādīnaṃ tamatthāya, gaṇhato dukkaṭaṃ tathā; Dukkaṭassa ca vatthumpi, sabbatthāya ca dukkaṭaṃ.
Sace kahāpaṇādīnaṃ, sahassaṃ paṭigaṇhati; Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
同样地,对于松散系缚的袋等,就色相而言,已说罪之计数;而在《大资具》中,
若有人说“此应属尊者”,即使想接受,也当予禁止。
Tathā sithilabaddhesu, thavikādīsu rūpato; Āpattigaṇanā vuttā, mahāpaccariyaṃ pana.
当有人说“此物应属尊者”时,纵使有心接受,
也应当予以制止。
‘‘Idaṃ ayyassa hotū’’ti, vutte vā pana kenaci; Sace gaṇhitukāmopi, nisedhetabbameva ca.
即使已拒绝该物,若对方放下而去,则应如此守护,使不坏失。
Paṭikkhittepi taṃ vatthuṃ, ṭhapetvā yadi gacchati; Tathā gopāyitabbaṃ taṃ, yathā taṃ na vinassati.
「取来此物」「拿取此物」「给与此物」「置放于此」
如是,对比丘说不净物,是不适当的。
‘‘Āharedamidaṃ gaṇha, idaṃ dehīdha nikkhipa’’; Iccevaṃ bhikkhuno vattuṃ, na vaṭṭati akappiyaṃ.
除收取金银与已依净法舍出之物外,酥油等物品应作分配,由大众共同受用。
Ṭhapetvā rūpiyaggāhaṃ, nissaṭṭhaparivattitaṃ; Sabbehi paribhottabbaṃ, bhājetvā sappiādikaṃ.
作为受供者的比丘,连自己应得的那一份钵食,也不可从他人处取得。
Attano pattabhāgampi, paṭiggāhakabhikkhuno; Gahetuṃ aññato laddhaṃ, bhuñjituṃ vā na vaṭṭati.
然而,凡是依于彼缘、彼事而生起者,
比丘若受用,则犯恶作罪。
Yaṃ kiñci pana sambhūtaṃ, paccayaṃ vatthuto tato; Bhikkhuno sevamānassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
在园内无犯,或在园内的住处中亦同;
若比丘在取或令人取后放置,则无犯。
Ajjhārāme anāpatti, tamajjhāvasathepi vā; Gahetvā vā gahāpetvā, nikkhipantassa bhikkhuno.
三波逸提中已说,于非金银,……
有想及有疑者,犯恶作罪。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, rūpiyanti arūpiye; Saññino vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
生起等一切,皆同于媒行;
作与不作已于此中说,此即差别。
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
对于尼萨耆罪所涉之事,或恶作罪所涉之事;
或净许之物,以成就尼萨耆罪之事,
Vatthuṃ nissaggiyassāpi, vatthuṃ vā dukkaṭassa ca; Kappiyassa ca vatthuṃ vā, yo nissaggiyavatthunā.
以成就恶作罪之事,或成就尼萨耆罪之事;
若以净许之物转换,亦犯恶作。
Vatthunā dukkaṭassāpi, vatthuṃ nissaggiyassa vā; Parivatteti āpatti, kappiyena ca vatthunā.
恶作之事,或净许之事;
唯以恶作之事,转换方为恶作。
Dukkaṭassa ca vatthuṃ vā, vatthuṃ vā kappiyassa ca; Vatthunā dukkaṭasseva, parivatteti dukkaṭaṃ.
对于原本净许之事,若有人将其转换为违犯恶作之事,
他由此转为犯恶作罪。
Vatthunā kappiyassāpi, tathā dukkaṭavatthukaṃ; Parivatteti yo tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
同样,对于原本属恶作或尼萨耆亚的物品,若先前已被禁止受用,却通过转换而受用,亦犯恶作。
Vatthuno dukkaṭassāpi, tathā nissaggiyassa ca; Gahaṇaṃ vāritaṃ pubbe, iminā parivattanaṃ.
对于认知为金银者,以及对于非金银而心生疑惑者,由此犯二恶作;对于令人取得金银者,亦然。
Rūpiyanti ca saññissa, vimatissa arūpiye; Tena dve dukkaṭā honti, cetāpentassa rūpiyaṃ.
Arūpiyanti saññissa, anāpatti arūpiye; ‘‘Idaṃ gahetvā dehī’’ti, vadatopi ca pañcahi.
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ; Idaṃ kriyasamuṭṭhānaṃ, ayameva visesatā.
Kappiyaṃ kappiyeneva, parivattayato pana; Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā sahadhammike.
以不净物直接交换,并不成立;此义已说明,归属于买卖之中。
Akappiyassa vatthussa, teneva parivattanaṃ; Na gacchatīti niddiṭṭhaṃ, kayavikkayasaṅgahaṃ.
因此,即使是父母的任何如法物品,
若说“以此给我”者,犯恶作。
Tasmā mātāpitūnampi, vatthuṃ yaṃ kiñci kappiyaṃ; ‘‘Imaṃ dehiminā hī’’ti, vadato pana dukkaṭaṃ.
若如是对母亲说后,便将自己的物品给予她;
或者,自己以同样方式取用母亲的物品,犯恶作。
Sakaṃ vā deti ce bhaṇḍaṃ, evaṃ vatvāna mātuyā; Mātuyā vā tathā bhaṇḍaṃ, sayaṃ gaṇhāti dukkaṭaṃ.
自手作他物想,他手作自物想;
若物品已入手,说为舍堕。
Sahatthaṃ parabhaṇḍasmiṃ, parahatthañca attano; Bhaṇḍake pana sampatte, nissaggiyamudīritaṃ.
‘取这些物,食此米饭,’
“为此,应作此事”,然不允许如此说。
‘‘Gahetvā vā idaṃ nāma, bhuñjitvā odanaṃ imaṃ; Idaṃ nāma karohī’’ti, vattuṃ pana na vaṭṭati.
残食或其他,“食用此饭后,
或树皮、藤蔓,或木柴、木料。”
Vighāsādamathaññaṃ vā, ‘‘bhuñjitvā odanaṃ imaṃ; Challiṃ vā pana valliṃ vā, kaṭṭhaṃ vā dārumeva vā.
当他说「拿来」时,若涉及物品的计数,
那位比丘在买卖中便会犯下诸罪。
Āharā’’ti vadantassa, vatthūnaṃ gaṇanāvasā; Honti āpattiyo tassa, bhikkhuno kayavikkaye.
「你且饮此粥、食此饭;」
你已食,你将食,你应食此。
‘‘Imañca yāguṃ piva bhuñja bhattaṃ; Bhuttosi bhuñjissasi bhuñjasīdaṃ; Bhattaṃ, imaṃ nāma karohi kammaṃ’’; Icceva vattuṃ pana vaṭṭateva.
或于地面清扫,或于墙体涂抹,或洗涤衣物;
此处虽无余物,然有应舍之资具。
Bhūmiyā sodhane vāpi, limpane vatthadhovane; Ettha kiñcāpi natthaññaṃ, bhaṇḍaṃ nissajjitabbakaṃ.
当舍资具若已失坏,或已食用,亦复如是;
罪应发露;此罪亦应如是发露。
Nissaggiye ca vatthumhi, naṭṭhe bhuttepi vā yathā; Desetabbāva āpatti, desetabbā tathā ayaṃ.
‘‘Imināva imaṃ nāma, gahetvā dehi me’’iti; Ācikkhati anāpatti, ṭhapetvā bhaṇḍasāmikaṃ.
“这是我的,于我有用,为此故”而如是说者;
其余与前无别,生起等亦同。
‘‘Idaṃ mamatthi attho me, iminā’’ti ca bhāsato; Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
钵有泥制与铁制,依生类分为两种;钵的色泽则有上等、中等与下等三种。
Mattikāyomayā pattā, kappiyā jātito duve; Tayo pattassa vaṇṇā tu, ukkaṭṭho majjhimomako.
饭食以二那利计,依摩揭陀那利量;
副食为四分之一,菜肴亦与之相配。
Dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnaṃ, bhattaṃ magadhanāḷiyā; Khādanañca catubbhāgaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
所谓“最上”,是指能容纳那一切的钵;
Ukkaṭṭho nāma so patto, yo taṃ sabbaṃ tu gaṇhati;
“中等”,则是它的一半;“下等”,又是中等的一半。
Majjhimo tassupaḍḍho ca, tadupaḍḍho ca omako.
Ukkaṭṭhassa ca ukkaṭṭho, tassevomakamajjhimā; Evaṃ majjhimaomesu, nava pattā bhavanti hi.
其中,最上中的最上者非钵,最下中的最下者非钵;
因此,它们既不可决意,亦不可分别。
Ukkaṭṭhukkaṭṭhako tesu, apatto omakomako; Tasmā nāpi adhiṭṭhānaṃ, na gacchanti vikappanaṃ.
Sesaṃ sattavidhaṃ pattaṃ, pattalakkhaṇasaṃyutaṃ; Adhiṭṭhāya vikappetvā, paribhuñjeyya paṇḍito.
Dasāhaparamaṃ kālaṃ, dhāreyya atirekato; Atikkamayato pattaṃ, tañhi nissaggiyaṃ siyā.
凡钵不作净,或未作决意者,
通达律者称此钵,名为超限。
Yaṃ pattaṃ na vikappeti, yaṃ nādhiṭṭheti vā pana; Vinayaññūhi so patto, atirekoti vaṇṇito.
当面则应说:“我决意此钵”;
远处则说“此钵”;取回时亦同此理。
Vattabbaṃ tu ‘‘imaṃ pattaṃ, adhiṭṭhāmī’’ti sammukhe; ‘‘Etaṃ patta’’nti dūrasmiṃ, paccuddhārepyayaṃ nayo.
内心作意已,作身表之变化;
以身与钵之间的关系,也说明了决意。
Ābhogaṃ manasā katvā, katvā kāyavikārakaṃ; Kāyenapi ca pattassa, adhiṭṭhānaṃ pakāsitaṃ.
钵之所以舍弃决意,是因为施与、损坏与丢失的缘故;
也是因为迷乱、收回、拒绝、转换与执取的缘故。
Patto jahatidhiṭṭhānaṃ, dānabhedakanāsato; Vibbhamuddhārapaccakkha-parivattanagāhato.
仅如糠秕芝麻之量,或因灰尘而失坏决意;
覆盖后应作决意,或以铁粉(修补)如商品;
Kaṅgusitthappamāṇena, khenādhiṭṭhānamujjhati; Pidahitvā adhiṭṭheyya, ayocuṇṇena vāṇiyā.
若比丘未舍应弃之钵而受用,
受用后,关于洗与不洗,此被说为恶作。
Yo hi nissaggiyaṃ pattaṃ, anissajjeva bhuñjati; Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, bhutvā dhovanadhovane.
金钵、宝石钵、琉璃钵、水晶钵,
青铜钵、玻璃钵,以及铅锡钵。
Suvaṇṇamaṇipatto ca, veḷuriyaphalikubbhavo; Kaṃsakācamayo patto, tipusīsamayopi ca.
同样地,木钵、铜钵和黄铜钵,
十一种钵,已说为恶作事。
Tathā dārumayo patto, tambasajjhumayopi ca; Ekādasavidho patto, vutto dukkaṭavatthuko.
瓶、头盖骨、葫芦,以及随顺的钵;
铜器、铁器于此不适用,盘则可允。
Ghaṭasīsakaṭāho ca, tumbaṃ cassānulomikaṃ; Tambalohamayaṃ tattha, thālakaṃ pana vaṭṭati.
水晶、玻璃、青铜所成之物,以及竹席等物,
于个人比丘皆不适用,而于在家众与僧团则可允。
Phalikakācakaṃsānaṃ, taṭṭikādīni kānici; Puggalassa na vaṭṭanti, vaṭṭanti gihisaṅghikā.
但凡有水残留之钵,若行修补,得恶作;
善巧除尽钵中水后,有智比丘方可修补。
Yaṃ kiñci sodakaṃ pattaṃ, paṭisāmeyya dukkaṭaṃ; Sādhukaṃ vodakaṃ katvā, paṭisāmeyya paṇḍito.
比丘的湿钵,不得予以晾晒;
不应在热处烘烤,烘烤者犯恶作。
Bhikkhuno sodakaṃ pattaṃ, otāpetuṃ na vaṭṭati; Uṇhe na nidahetabbo, nidahantassa dukkaṭaṃ.
不得放置于大小便处;
若在大小便处,唯已铺设者,则许放置。
Miḍḍhante paribhaṇḍante, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati; Miḍḍhiyā paribhaṇḍe vā, vitthiṇṇe pana vaṭṭati.
在木制支架上,允许放置两个钵;
在杖支架、地面支架等上,也是如此。
Dāruādhārake patte, dve ṭhapetumpi vaṭṭati; Ayameva nayo daṇḍa-bhūmiādhārakesupi.
在席子上,或在布上、书册上、草席上;
在敷设物上,或在地面、沙土上。
Taṭṭikāyapi coḷe vā, potthake kaṭasārake; Paribhaṇḍakatāyāpi, bhūmiyaṃ vālukāsu vā.
但在如此清净之处,则允许放置;
若放置在有尘土或粗糙的地上,则恶作。
Tathārūpāsu suddhāsu, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati; Sarajāya ṭhapentassa, dukkaṭaṃ kharabhūmiyā.
悬挂于杖或象钩上,亦不被允许;
若放置于伞、床、椅之上,则成恶作。
Daṇḍe vā nāgadante vā, laggetumpi na vaṭṭati; Chattaṅgamañcapīṭhesu, ṭhapentassa ca dukkaṭaṃ.
Aṭanīsu hi bandhitvā, olambetumpi vaṭṭati; Bandhitvā pana mañcassa, ṭhapetuṃpari vaṭṭati.
将钵置于床脚或椅脚上,则是允许的;
然而,盛满食物的钵,若放在伞上,则是不允许的。
Mañcapīṭhaṭṭake pattaṃ, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati; Bhattapūropi vā chatte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
Kavāṭaṃ na paṇāmeyya, pattahattho sace pana; Yena kenaci aṅgena, paṇāmeyyassa dukkaṭaṃ.
Na nīhareyya pattena, calakānaṭṭhikāni vā; Ucchiṭṭhamudakaṃ vāpi, nīharantassa dukkaṭaṃ.
持钵后,为洗钵或仅为洗手;
从口中取出后,置于钵中,亦不许可。
Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā, dhovituṃ hatthameva vā; Mukhato nīhaṭaṃ patte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
十日内,若于界内持有者,无罪;
决意、转让、舍弃,或毁坏。
Anāpatti dasāhassa, antoyeva ca yo pana; Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati.
于第一钵,大仙以第一种方式制立;
生起等一切,皆与咖提那衣等同。
Paṭhamassa hi pattassa, paṭhamena mahesinā; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
若钵的五种系缚有所缺损,而有人
乞求新钵,彼即犯尼萨耆罪。
Pañcabandhanaūnasmiṃ, patte sati ca yo pana; Viññāpeyya navaṃ pattaṃ, tassa nissaggiyaṃ siyā.
二指宽的裂纹,称为一种系缚;
八指宽的裂纹,则有四种系缚;
Bandhanaṃ ekamuddiṭṭhaṃ, dvaṅgulāya ca rājiyā; Bandhanāni ca cattāri, tathāṭṭhaṅgularājiyā.
若有五条裂纹,或一条十指宽的裂纹;
此钵名为非钵,此后可以请求。
Pañca vā rājiyo yassa, ekā vāpi dasaṅgulā; Apatto nāmayaṃ patto, viññāpeyya tato paraṃ.
若铁钵以众多铁片或铁圆片修补,
若修补后光滑,则可使用;若以铁粉修补,亦得使用。
Ayopatto anekehi, lohamaṇḍalakehi vā; Baddho vaṭṭati maṭṭho ce, ayocuṇṇena vāṇiyā.
钵已舍与僧团,彼则成尼萨耆;
出于悲愍,若彼不取此钵,则为恶作。
Pattaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, tassa nissaggiyaṃ pana; Anukampāya taṃ tasmiṃ, agaṇhantassa dukkaṭaṃ.
然正施钵时,若彼对此钵心不悦意;
或因少欲而不取彼钵,此亦允许。
Dīyamāne tu pattasmiṃ, yassa so na ca ruccati; Appicchatāya vā pattaṃ, taṃ na gaṇhāti vaṭṭati.
Apattassa tu bhikkhussa; Na dātabboti dīpito; Tattha yo pattapariyanto; So deyyo tassa bhikkhuno.
若他厌恶那个钵,而将其置于不当之处,
若因疏忽而丢弃,或加以使用,犯恶作。
Sace so taṃ jigucchanto, appadese ṭhapeti vā; Vissajjeti abhogena, paribhuñjati dukkaṭaṃ.
Naṭṭhe bhinnepi vā patte, anāpatti pakāsitā; Attano ñātakādīnaṃ, gaṇhato vā dhanena vā.
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Sappiādiṃ purebhattaṃ, bhesajjaṃ paṭigayha hi; Sāmisampi purebhattaṃ, paribhuñjati vaṭṭati.
从那时起,七日之内,无杂味的受用是允许的;若逾越七日,则对其宣说为尼萨耆亚。
Tato paṭṭhāya sattāhaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ; Sattāhātikkame tassa, nissaggiyamudīritaṃ.
780780. 食后所得,若作储藏;
780.
于食后有所取,而作积储之事;
然而已尝味者,于七日中,无杂者方为允许。
Pacchābhattampi gaṇhitvā, katvā sannidhikārakaṃ; Sāyato pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
无论食前或食后,若为自己取受者;
可用于身体受用,而不得食用。
Purebhattampi pacchā vā, sayamuggahitaṃ pana; Sarīrabhoge netabbaṃ, sāyituṃ na ca vaṭṭati.
若比丘于食前取得生酥,
经煎煮后,由具足戒者施与,则可如含脂物而受用。
Navanītaṃ purebhattaṃ, bhikkhunā gahitaṃ sace; Tāpetvānupasampanno, deti vaṭṭati sāmisaṃ.
若比丘自行煎煮,则七日内可如无脂物而受用;
加热生酥,不属自己煮食。
Sayaṃ tāpeti ce bhikkhu, sattāhampi nirāmisaṃ; Tāpanaṃ navanītassa, sāmapāko na hoti so.
若于食后受取,由他人所煎煮者;
而此熟酥亦为开许,纵使七日内不杂他食,亦得受用。
Pacchābhattaṃ gahetvā ce, yena kenaci tāpitaṃ; Vaṭṭateva ca taṃ sappi, sattāhampi nirāmisaṃ.
食前所得的熟酥,归于他所有;
无肉的熟酥,比丘可以食用;
Khīraṃ dadhiṃ cāpi paṭiggahetvā; Sayaṃ purebhattamatho karoti; Sappiṃ purebhattakameva tassa; Nirāmisaṃ vaṭṭati bhikkhuno taṃ.
Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ; Savatthukassa sappissa, gahitattāva bhikkhuno.
纵使超过七日,亦无任何过失;
因大仙曾言:“受取彼已。”
Sattāhātikkamepissa , na doso koci vijjati; ‘‘Paṭiggahetvā tānī’’ti, vuttattā hi mahesinā.
在如法熟酥的情形中,宣说为尼萨耆亚;
在不如法熟酥的情形中,阐明为恶作。
Yathā kappiyasappimhi, nissaggiyamudīritaṃ; Tathākappiyasappimhi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
一切不如法的肉类,唯除肉本身;
乳、酪、熟酥、生酥,皆许可。
Sabbākappiyamaṃsānaṃ , vajjetvā maṃsameva ca; Khīraṃ dadhi ca sappi ca, navanītañca vaṭṭati.
‘‘Yesaṃ kappati maṃsañhi, tesaṃ sappī’’ti kiṃ idaṃ? Paṇītabhojanassāpi, tathā sattāhakālike.
对于应舍堕的诸事,作出分别与限定;
不可食的肉类,以及酥油等,并不在遮止之列。
Nissaggiyassa vatthūnaṃ, paricchedaniyāmanaṃ; Na cākappiyamaṃsānaṃ, sappiādi nivāritaṃ.
于生酥、熟酥,以及于已取、未取等事;
一切决断,皆应依所说之理而了知。
Navanītepi sappimhi, gahituggahitādike; Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
为向比丘们施油食,诸近事男进入后,
便洒下油、生酥或熟酥。
Telabhikkhāya bhikkhūnaṃ, paviṭṭhānaṃ upāsakā; Telaṃ vā navanītaṃ vā, sappiṃ vā ākiranti hi.
若彼处有饭粒或米粒,
凡与日晒相合者,即成为七日药。
Bhattasitthāni vā tattha, taṇḍulā vā bhavanti ce; Ādiccapakkasaṃsaṭṭhaṃ, hoti sattāhakālikaṃ.
胡麻油、芥子油、蜜蜡油,若于食前受取,虽与肉食相杂,亦属非肉食。
Tilasāsapatelaṃ vā, madhukeraṇḍatelakaṃ; Gahitaṃ tu purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
于午后食后所做,可饮用者,属非肉食;
若他们逾七日,脂即成为尼萨耆亚。
Pacchābhattakato uddhaṃ, sāyitabbaṃ nirāmisaṃ; Sattāhātikkame tesaṃ, vasā nissaggiyaṃ siyā.
蓖麻、甘草、骨、芥子等,以心取之
取而制成之油,亦为七日时限物。
Eraṇḍamadhukaṭṭhīni, sāsapādīni cattanā; Gahetvā katatelampi, hoti sattāhakālikaṃ.
因为是尽形寿物,对于那三位比丘,
取有因物时,他无有罪过。
Yāvajīvikavatthuttā, tesaṃ tiṇṇampi bhikkhuno; Savatthugahaṇe tassa, kācāpatti na vijjati.
自己所制的油,无有肉食,是为开许;
然而,若超过七日,于他即成为尼萨耆。
Attanā yaṃ kataṃ telaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ; Sattāhātikkamenassa, hoti nissaggiyaṃ pana.
Dukkaṭaṃ sāsapādīnaṃ, telatthāyeva bhikkhunā; Gahetvā ṭhapitānaṃ tu, sattāhātikkame siyā.
Nāḷikerakarañjānaṃ, telaṃ kuruvakassa ca; Nimbakosambakānañca, telaṃ bhallātakassa ca.
如是等一切,于圣典中未曾宣说;
若取后放置,时限过后,犯恶作。
Iccevamādikaṃ sabbaṃ, avuttaṃ pāḷiyaṃ pana; Gahetvā nikkhipantassa, dukkaṭaṃ samayaccaye.
Yāvakālikabhedañca , yāvajīvakameva ca; Viditvā sesametthāpi, sappinā sadiso nayo.
Acchamacchavarāhānaṃ, susukāgadrabhassa ca; Vasānaṃ pana pañcannaṃ, telaṃ pañcavidhaṃ bhave.
一切脂油,在净与不净的分别中,
唯除人之脂油,余者皆可听许。
Sabbameva vasātelaṃ, kappiyākappiyassa ca; Manussānaṃ vasātelaṃ, ṭhapetvā pana vaṭṭati.
Vasaṃ paṭiggahetvāna, purebhattaṃ panattanā; Pakkaṃ vaṭṭati saṃsaṭṭhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ.
Sace anupasampanno, katvā taṃ deti vaṭṭati; Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
Paṭiggahetuṃ kātuṃ vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati; Seso vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
午前所取得之蜜,蜜蜂所造者,
于午前则可受用,纵有杂亦为无杂。
Gahitañhi purebhattaṃ, madhuṃ madhukarīkataṃ; Vaṭṭateva purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
Pacchābhattakato uddhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ; Sattāhātikkame doso, vatthūnaṃ gaṇanāvasā.
而从甘蔗所生,有熟与不熟、浓与不浓之分;
彼一切汁等,皆称为“糖浆”。
Ucchumhā pana nibbattaṃ, pakkāpakkaṃ ghanāghanaṃ; Rasādi pana taṃ sabbaṃ, ‘‘phāṇita’’nti pavuccati.
糖浆若于午前受取,则为允许;
有杂者亦于午前,此后则为无杂。
Phāṇitaṃ tu purebhattaṃ, gahitaṃ pana vaṭṭati; Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
Asaṃsaṭṭhena ucchussa, rasena kataphāṇitaṃ; Gahitena purebhattaṃ, tadaheva nirāmisaṃ.
Ucchuṃ paṭiggahetvāna, katepesa nayo mato; Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ.
若已执受食物,纵逾七日,亦无犯;
纵于午后所作,亦为无犯。
Gahitattā savatthussa, sattāhātikkamepi ca; Hoti tassa anāpatti, pacchābhattaṃ katepi ca.
混合的午前食,近事男若已执受;于当日备办施与,纵有肉亦开许。
Saṃsaṭṭhañca purebhattaṃ, gahitaṃ tamupāsako; Tadahe deti ce katvā, sāmisampi ca vaṭṭati.
以混合之午前食,由受持者自作;
午后所作者,乃至七日亦为无肉。
Saṃsaṭṭhena purebhattaṃ, gahitena sayaṃkataṃ; Pacchābhattaṃ katañcāpi, sattāhampi nirāmisaṃ.
以摩度迦花制成、冷水调和的糖浆,于食前可伴肉食,此后则不可。
Kataṃ madhukapupphānaṃ, phāṇitaṃ sītavārinā; Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
若超过七日,则判为恶作;投物制成之乳,乃为时限药。
Sattāhātikkamepissa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Pakkhipitvā kataṃ khīraṃ, hoti taṃ yāvakālikaṃ.
然而,一切果实若被视作时限药者,
糖浆同样唯被说为时限药。
Phalānaṃ pana sabbesaṃ, yāvakālikasaññinaṃ; Yāvakālikamicceva, phāṇitaṃ paridīpitaṃ.
若因缘具足,比丘午后亦完全许可;
时限药则可在午前随意受用。
Pacchābhattampi bhikkhussa, paccaye sati kevalaṃ; Kālikā pana vaṭṭanti, purebhattaṃ yathāsukhaṃ.
Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, taṃ tu sattāhakālikaṃ; Aruādīni makkhetuṃ, sāyituṃ vā na vaṭṭati.
然而,对其他比丘作身受用,则是许可的;
舍弃之后心无所求,再次获得时方可服用。
Aññassa pana bhikkhussa, kāyabhoge ca vaṭṭati; Cajitvā nirapekkhova, labhitvā puna sāyituṃ.
Anāpatti adhiṭṭheti, vissajjeti vinassati; Acchinditvā ca vissāsaṃ, gaṇhatummattakādino.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Sadākathinacittena, paṭhameneva satthunā.
Māso sesoti gimhānaṃ, pariyeseyya sāṭikaṃ; Addhamāsova sesoti, katvā paridahe budho.
然而,比丘心生此念后,于认可时令非亲属完成雨浴衣;
当此比丘令其完成时,又恰逢背面已认可之时。
Katvā pana satuppādaṃ, vassasāṭikacīvaraṃ; Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.
无论对方是亲属还是非亲属等,皆犯尼萨耆亚罪;
向他们作了求请之后,同样地,在令其织成时也是如此。
Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāññātakādino; Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā.
然而,比丘心生念头后,于名为饥馑之时,令非亲属等织成衣;当他正令其完成时,
当比丘正在令非亲属等织成衣时。
Katvā pana satuppādaṃ, samaye kucchisaññite; Nipphādentassa bhikkhussa, vatthamaññātakādino.
若比丘于已受用之衣,因衣事有异,犯恶作;
若于彼处擅自作求请者,便犯舍堕。
Tassādinnakapubbesu , vattabhedena dukkaṭaṃ; Karoto tatra viññattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
若裸身而以水淋湿身体,即便有衣在,
沐浴结束时,若在露地,则有恶作。
Ovassāpeti ce kāyaṃ, naggo satipi cīvare; Nhānassa pariyosāne, dukkaṭaṃ vivaṭaṅgaṇe.
若在不足的月份中,而生起‘已超过’之想者;
于此,即使心存疑惑者,亦犯恶作罪。
Ūnake pana māsasmiṃ, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
衣已破损的比丘,于无犯之处亦然;
在浴室或池中沐浴的比丘。
Acchinnacīvarassāpi, anāpattāpadāsupi; Nhānakoṭṭhakavāpīsu, nhāyantassa ca bhikkhuno.
做媒事所生,是行作,依制戒而遮止;
身业与语业,三种心与三受。
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
自己施与衣后,又将其夺回者;
若比丘仍作己物想,此衣便应舍。
Sāmaṃ tu cīvaraṃ datvā, acchindantassa taṃ puna; Sakasaññāya bhikkhussa, tassa nissaggiyaṃ siyā.
若截断一物,唯一罪;
若截断众多捆为一束之物,亦是如此。
Ekāyeva panāpatti, ekamacchindato siyā; Bahūni ekabaddhāni, acchindantassa vā tathā.
若是将各别放置的诸多物品,一一取来者,
罪数的计算,应依衣物的数量而定。
Visuṃ ṭhitāni ekeka-māharāpayato pana; Vatthānaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
若说“凡我所施与的一切,可随意取用”,
仅凭这一句话,便成就众多罪。
‘‘Mayā dinnāni sabbāni, āharā’’ti ca bhāsato; Ekena vacaneneva, honti āpattiyo bahū.
若命令另一比丘取衣,
被命令者虽取众多之衣,然因命令为一,故成波逸提一罪。
Āṇāpeti sace aññaṃ, bhikkhuṃ gaṇhāti cīvaraṃ; Bahūni gaṇhatāṇatto, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
若说:「凡我所施与的一切,你都取用吧」,
他以此一语,便生众多罪。
‘‘Mayā dinnāni sabbāni, gaṇhā’’ti vadato pana; Ekāyassa ca vācāya, honti āpattiyo bahū.
若说「取僧伽梨与上衣,取吧、取吧」,
命令者每说一语,即得恶作罪。
‘‘Saṅghāṭimuttarāsaṅgaṃ, gaṇha gaṇhā’’ti bhāsato; Hoti vācāya vācāya, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
除最后与最上者外,若令人截断任何可作净施之物,则为恶作。
Vikappanupagaṃ kiñci, ṭhapetvā pacchimaṃ paraṃ; Aññaṃ pana parikkhāraṃ, chindāpentassa dukkaṭaṃ.
除具足戒者外,于他人之衣等,纵不剪断,比丘亦犯恶作。
Ṭhapetvā upasampannaṃ, aññesaṃ cīvarādikaṃ; Acchindatopi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
如此,对未受具足戒者,生起已受具足戒想而……
在此情况下,即使是心有疑惑者,若行夺取,亦犯恶作。
Evaṃ anupasampanne, upasampannasaññino; Tattha vematikassāpi, acchindantassa dukkaṭaṃ.
若他因喜悦而给与,或因瞋怒而给与,或仅出于信赖而给与;
受取者亦无犯,疯狂者等也是如此。
So vā deti sace tuṭṭho, duṭṭho vissāsameva vā; Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino.
其生起等之理趣,与不与取相同;唯此处之受有异,即是苦受。
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā; Aññatra vedanāyettha, hoti sā dukkhavedanā.
若已告知,而令织工以六种随顺之线织衣,此则不应为。
Viññāpetvā sace suttaṃ, chabbidhaṃ sānulomikaṃ; Cīvaraṃ tantavāyehi, vāyāpeti na vaṭṭati.
通过自行指示而说的经,即被宣说为不如法;
织工亦被指示,其余如非亲戚等,也是如此。
Sāmaṃ viññāpitaṃ suttaṃ, akappiyamudīritaṃ; Tantavāyopi viññatto, tathā aññātakādiko.
由被指示的织工,以及以不如法的线,
若命人织衣,即说为尼萨耆。
Viññattatantavāyena, suttenākappiyena ca; Cīvaraṃ vāyāpentassa, nissaggiyamudīritaṃ.
纵一搩手,横一肘量;
织时即犯尼萨耆,于每一板片亦尔。
Vidatthimatte dīghena, hatthamatte tirīyato; Vīte nissaggiyaṃ vuttaṃ, phalake phalakepi ca.
即以如法之线,令织者织,则犯恶作;
同样,以如法织工,织不如法之线,亦犯。
Teneva kappiyaṃ suttaṃ, vāyāpentassa dukkaṭaṃ; Tatheva tantavāyena, kappiyena akappiyaṃ.
或隔一织,或从长边,或从横边;
若以如法线与不如法线织成,犯恶作。
Ekantarikato vāpi, dīghato vā tirīyato; Kappiyākappiyeheva, vīte suttehi dukkaṭaṃ.
若由织工以如法与不如法之线制成;
若故意将如法线与不如法线混合,则犯恶作。
Kappiyākappiyeheva, tantavāyehi ve kate; Kappiyākappiyaṃ suttaṃ, missetvā tassa dukkaṭaṃ.
若是线不如法,他们仅仅遮止便令其舍断;
然而,对于不如法织成者,示以界限之后,
Sace akappiyaṃ suttaṃ, vāreneva vinanti te; Dassetvāva paricchedaṃ, akappiyavite pana.
Pācittiyaṃ pamāṇasmiṃ, tadūne dukkaṭaṃ siyā; Itarena vite vatthe, ubhayattheva dukkaṭaṃ.
若二人执持织机,或从一侧拉拽,
于一一板,皆阐明为恶作。
Dvepi vemaṃ gahetvā vā, ekato vā vinanti ce; Phalake phalake tassa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
以此方便,于一切分判中,善巧了知种种差别;
通达律制之智者,当如是了知罪之分别。
Eteneva upāyena, bhede sabbattha sādhukaṃ; Āpattibhedo viññeyyo, viññunā vinayaññunā.
若织工本身如法,线亦复如法,令彼织衣,此即为无罪所宣说。
Kappiyo tantavāyopi, sace suttampi kappiyaṃ; Cīvaraṃ vāyāpentassa, anāpatti pakāsitā.
Anāpatti parissāve, āyoge aṃsabaddhake; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Appavāritañātīnaṃ, tantavāye samecca ce; Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjati na vaṭṭati.
若为长广目的而作增长线者,
比丘犯舍堕罪,必无有疑。
Dīghāyatappitatthāya, suttavaḍḍhanake kate; Bhikkhu nissaggiyāpattiṃ, āpajjati na saṃsayo.
比丘的亲族等人,在自家的织工之处,
若以己财为他利故,即明示为无犯。
Bhikkhuno ñātakādīnaṃ, tantavāyesu attano; Dhanenaññassa catthāya, anāpattiṃ viniddise.
使织者织下劣之布,却欲成上等之衣者;
如是,癫狂者等之余,已如前文所说。
Vāyāpentassa appagghaṃ, mahagghaṃ kattukāmino; Tathā ummattakādīnaṃ, sesaṃ vuttamanantare.
于雨安居竟时,为彼所施之比丘衣;
于自恣前,彼衣即成各别衣。
Vassaṃvuṭṭhe yamuddissa, bhikkhū dīyati cīvaraṃ; Pavāraṇāya pubbeva, taṃ hotaccekacīvaraṃ.
若于自恣前,分配而持受;
若以此衣作僧团物,则不应中断雨安居。
Pure pavāraṇāyeva, bhājetvā yadi gayhati; Vassacchedo na kātabbo, saṅghikaṃ taṃ karoti ce.
Anāpatti adhiṭṭheti, antosamayameva taṃ; Vissajjeti vikappeti, vinassati ca ḍayhati.
若彼急需衣之事,于咖提那衣未敷展时;
守护期只为一个月,最长不过十日。
Tassaccāyikavatthassa, kathine tu anatthate; Parihārekamāsova, dasāhaparamo mato.
当咖提那衣展开时,他的五月之期已宣说;
而由牟尼所宣说的守护期,最多不超过十日。
Atthate kathine tassa, pañca māsā pakāsitā; Parihāro munindena, dasāhaparamā pana.
生起等诸项,皆与咖提那衣相同;
此中前者为无作心,而后是三种心与三种受。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Paṭhamenākriyācittaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
若比丘于前迦提月满月日安住之后,
将衣留置村中,若有所需之缘。
Vasitvā pana ce bhikkhu, pubbakattikapuṇṇamaṃ; Ṭhapetvā cīvaraṃ gāme, paccaye sati tādise.
比丘最多可住六夜,而后须离彼衣;
若超过此时限而住者,除僧团许可外,即成有罪。
Chārattaparamaṃ tena, vasitabbaṃ vinā tato; Uttariṃ vasato doso, vinā saṅghassa sammutiṃ.
正是迦提月,以初分自恣;
依后制之尺度,相应于有怖畏、获许可者;
Kattikeyeva māsasmiṃ, paṭhamāya pavārito; Pacchimena pamāṇena, yutte sāsaṅkasammate.
住在住处时,可存放一件衣;
四支和合时,便能获得,如是已宣说。
Senāsane vasantova, ṭhapetuṃ ekacīvaraṃ; Caturaṅgasamāyoge, labhatīti pakāsito.
比丘以某村为行乞处,而住于阿兰若;
于彼村中存放此物,准许一个月。
Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase; Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati.
Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ; Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito.
然而,前往住处之后,于第七个黎明时分,
因路途遥远而无法前往的比丘。
Senāsanamathāgantvā, sattamaṃ aruṇaṃ pana; Uṭṭhāpetuṃ vidūrattā, asakkontassa bhikkhuno.
或前往村落界内,于任何处而住;
他得知衣事运转的讯息后,前往是如法的。
Gāmasīmampi vā gantvā, vasitvā yattha katthaci; Cīvarassa pavattiṃ so, ñatvā gacchati vaṭṭati.
即便这样也无法做到时,智者了知后,便即于此处停住。
Evañcāpi asakkonto, ñatvā tattheva paṇḍito; Khippaṃ paccuddhare ṭhāne, atireke hi tiṭṭhati.
Vissajjeti anāpatti, vinassati ca ḍayhati; Acchindane ca vissāse, bhikkhusammutiyāpi vā.
生起等一切,被认为与迦提那衣相同;
由第二者,由牟尼主,因此被视为有疑。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Dutiyena, munindena, tena sāsaṅkasammate.
若明知是已回向给比丘僧团的利养,却拿来自己受用,对他而言应作尼萨耆。
Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, bhikkhusaṅghassa yo pana; Attano pariṇāmeyya, tassa nissaggiyaṃ siyā.
若说“施与他人”,却将利养转给比丘;
以清净心对清净物,即被说为波逸提。
Sace ‘‘aññassa dehī’’ti, pariṇāmeti bhikkhuno; Suddhikaṃ suddhacittena, pācittiyamudīritaṃ.
若将衣,或他人的一件,或自己的一件,一并转赠,则有两条波逸提。
Cīvaraṃ vā parasseka-mekaṃ vā pana attano; Pariṇāmeyya ce saddhiṃ, dve pācittiyo siyuṃ.
Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, taṃ gahetuṃ na vaṭṭati; Saṅghasseva padātabbo, adentassa parājayo.
Cetiyassa ca saṅghassa, puggalassapi vā pana; Aññassa poṇamaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
若比丘,乃至对狗有所亏负;
转施给另一只狗,犯恶作。
Yo panantamaso bhikkhu, sunakhassapi oṇataṃ; Sunakhassa panaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
这即是三起源:行、想与解脱;
身业、语业,三心与三受。
Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
由此一事所生起的波浪之环
持戒清净者,视罪堕为深渊
渡越教法之大海
他们超越此裁决。
Tenekavatthuggataraṅgamālaṃ; Sīlantamāpattivipattigāhaṃ; Taranti paññattimahāsamuddaṃ; Vinicchayaṃ ye panimaṃ taranti.
波逸提之论说
Pācittiyakathā
Sampajānamusāvāde , pācittiyamudīritaṃ; Davā ravā bhaṇantassa, na dosummattakādino.
Aññatthāpattiyo pañca, musāvādassa kāraṇā; Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānatulyakā.
关于出身等所说的十种毁辱事中,
无论是真是假,以任何事由,
Jātiādīsu vuttesu, dasasvakkosavatthusu; Bhūtena vā abhūtena, yena kenaci vatthunā.
或用任何言语,或用手势,
已犯波罗夷者,或比丘已犯者。
Yāya kāyaci bhāsāya, hatthamuddāya vā pana; Pārājikamanāpannaṃ, bhikkhumāpannameva vā.
以其他指称,辱骂比丘者;
于此有波逸提罪,正自觉者已宣说。
Aññatraññāpadesena, omasantassa bhikkhuno; Tattha pācittiyāpatti, sambuddhena pakāsitā.
以同样的其他指称,以及用非巴利语之词;
于一切处辱骂未受具戒者,犯恶作罪。
Tehevaññāpadesena , pāḷimuttapadehipi; Sabbatthānupasampannaṃ, akkosantassa dukkaṭaṃ.
对不欲辱骂者,仅是嬉戏之意欲;
然而,凡有所说之处,所说皆被称为恶说。
Anakkositukāmassa, kevalaṃ davakamyatā; Vadato pana sabbattha, dubbhāsitamudīritaṃ.
896于此,比丘尼在已进入、尚未受具足戒之处,以不犯戒为首要,教诫利益与法。
896.
Paviṭṭhānupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī; Anāpatti purakkhatvā, atthadhammānusāsaniṃ.
然而,对于说法比丘而言,所由起等诸门,
已说为与无间同类。此处所生之受,是为苦受。
Vadato pana bhikkhussa, samuṭṭhānādayo nayā; Anantarasamā vuttā, dukkhā hotettha vedanā.
Āpatti bhikkhupesuññe, duvidhākārato siyā; Attano piyakāmassa, parabhedatthinopi vā.
Akkosantassa pariyāya-pāḷimuttanayehi ca; Vacanassupasaṃhāre, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
同样,辱骂未达上者亦然;
此中,比丘尼亦属未达上者之列。
Tathā anupasampanna-akkosaṃ haratopi ca; Ṭhitā anupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī.
既非爱乐者,也非意欲破坏者;
是为了呵责诸恶而发言的比丘。
Na ceva piyakāmassa, na ca bhedatthinopi vā; Pāpānaṃ garahatthāya, vadantassa ca bhikkhuno.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpattīti dīpitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānasādisā.
Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, aññena piṭakattayaṃ; Dhammaṃ saha bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
如《大笺》等所述,王教诫等事,于未登坛者中合诵,确为生罪之因。
Rājovādādayo vuttā, mahāpaccariyādisu; Anāruḷhesu saṅgītiṃ, āpattijanakāti hi.
于比丘为恶作,于比丘尼亦如是;对未登坛者作比丘想者,或有疑者亦然。
Dukkaṭaṃ hoti bhikkhusmiṃ, tathā bhikkhuniyāpi ca; Bhikkhussānupasampanna-saññino vimatissa vā.
906凡令共同诵出者,或自行诵读者;凡令诵习已熟经典者,或令中断者。
906.
Ekato uddisāpeti, sajjhāyaṃ vā karoti yo; Bhaṇantaṃ paguṇaṃ ganthaṃ, opāteti ca yo pana.
于未受具戒者处受学亦尔;
然若仅诵出则无犯,以与彼同诵之故。
Tassa cānupasampanna-santike gaṇhatopi ca; Uddesaṃ tu anāpatti, bhaṇane tena ekato.
从语生起,亦从语与心二者生起;此举罪之生起,已说名为“句清净法”。
Vācato ca samuṭṭhāti, vācācittadvayāpi ca; Samuṭṭhānamidaṃ vuttaṃ, padasodhammasaññitaṃ.
若卧于一切遮蔽、完全覆盖之处,或
在大部分有覆盖之处,或有遮蔽的卧坐处。
Sabbacchannaparicchanne, nipajjeyya sace pana; Yebhuyyena paricchanne, channe senāsanepi vā.
然而,超过三夜,若于夜间
除比丘外,若与另一人同宿,犯波逸提。
Tissannaṃ pana rattīnaṃ, uddhaṃ yo pana rattiyaṃ; Ṭhapetvā bhikkhuṃ aññena, tassa pācittiyaṃ siyā.
凡所称之处,若适为行淫,即使与畜生道者,亦犯彼罪。
Vatthuṃ yaṃ pana niddiṭṭhaṃ, methunassa pahonakaṃ; Āpatyantamaso tena, tiracchānagatenapi.
若受具足戒者已卧,另一人复卧;或另一人卧时,比丘卧下。
Nipanne upasampanne, itaro ce nipajjati; Itarasmiṃ nipanne vā, sace bhikkhu nipajjati.
Ubhinnaṃ uṭṭhahitvā vā, nipajjanapayogato; Āpattānupasampanna-gaṇanāyapi vā siyā.
若遮覆子宫而卧,或以遮覆而卧,
日落时分,于第四日即属有罪。
Sace pidhāya vā gabbhaṃ, nipajjatipidhāya vā; Āpattatthaṅgate sūriye, catutthadivase siyā.
一肘半高的围墙、堆砌等为围绕者,
一切被围绕之物,皆称之为“被围绕”。
Diyaḍḍhahatthubbedhena , pākāracayanādinā; Parikkhittampi taṃ sabbaṃ, parikkhittanti vuccati.
Bhikkhussantamaso dussa-kuṭiyaṃ vasatopi ca; Sahaseyyāya āpatti, hotīti paridīpito.
由全覆、全围、多数等种种差别,明慧者于此应知有七条波逸提。
Sabbacchannaparicchanna-yebhuyyādippabhedato; Satta pācittiyānettha, daṭṭhabbāni subuddhinā.
于半覆、半围中,恶作已被阐明;以全小围、覆等亦有五种。
Aḍḍhacchannaparicchanne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Sabbacūḷaparicchanna-channādīhipi pañcadhā.
Anāpatti dirattaṃ vā, tirattaṃ vasato saha; Aruṇassa pureyeva, tatiyāya ca rattiyā.
外出后复还住者,又与比丘同住;
同样地,一切全覆、全盖等情况也是如此。
Nikkhamitvā vasantassa, puna saddhiñca bhikkhuno; Tathā sabbaparicchanna-sabbacchannādikepi ca.
同样地,对未达上者而言,即便是卧者相对于坐者,也是如此。
Evaṃ anupasampanne, nipannepi nisīdato; Sesā eḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
若与当日所生之女人,即便仅为人女,
若准备同宿,应得波逸提。
Sace tadahujātāya, api yo mānusitthiyā; Sahaseyyaṃ pakappeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
若在夜间,与示现形色的夜叉女、饿鬼女同卧;
或与天女、黄门共寝;
Dissamānakarūpāya, yakkhiyā petiyā saha; Rattiyaṃ yo nipajjeyya, deviyā paṇḍakena vā.
Methunavatthubhūtāya, tiracchānagatitthiyā; Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于此,仅一日,罪便阐明;
其余判例,与前所述,相同无异。
Idhekadivaseneva , āpatti paridīpitā; Seso anantare vutta-sadisova vinicchayo.
对具慧的男子身形,超过五六句,
对女人说法,除说法外,犯波逸提。
Uddhaṃ chappañcavācāhi, viññuṃ purisaviggahaṃ; Vinā dhammaṃ bhaṇantassa, hoti pācitti itthiyā.
然而多个偈颂之足,被认为是一句;
已闡明句清淨法,或法義之注釋。
Gāthāpādo panekova, ekavācāti saññito; Padasodhammaṃ niddiṭṭhaṃ, dhammamaṭṭhakathampi vā.
然而,對於六句以上之語,依句等之計量故,
說法者由句等之計量,應有罪。
Channaṃ upari vācānaṃ, padādīnaṃ vasā pana; Desentassa siyāpatti, padādigaṇanāya ca.
与变化成人形者一同站立时,
或与夜叉、饿鬼,乃至畜生道者。
Nimminitvā ṭhitenāpi, saddhiṃ purisaviggahaṃ; Yakkhenapi ca petena, tiracchānagatenapi.
Ṭhitassa mātugāmassa, dhammaṃ yo pana bhāsati; Channaṃ upari vācānaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
于男子作女想者、于男子有疑者,及于黄门,
若以超过六句之语宣说者,犯恶作。
Purise itthisaññissa, vimatissa ca paṇḍake; Uttari chahi vācāhi, vadato hoti dukkaṭaṃ.
取女人之形站立,向他们说法
得罪行恶作。因此,他向夜叉女、饿鬼女及畜生趣女等
Itthirūpaṃ gahetvāna, ṭhitānaṃ bhāsatopi ca; Dukkaṭaṃ yakkhipetīnaṃ, tiracchānagatitthiyā.
若有明智男子在场,或自己起立而
若坐而为说法者,对女子亦然。
Purise sati viññusmiṃ, sayaṃ uṭṭhāya vā puna; Desentassa nisīditvā, mātugāmassa vā tathā.
若对一位又一位女子说法者,
以五六句言语为说,无犯已明宣。
Aññissā puna aññissā, itthiyā bhaṇatopi ca; Chahi pañcahi vācāhi, anāpatti pakāsitā.
词句清净与等同,及生起等,皆应了知;
此即是差别,此即是作与不作。
Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo matā; Ayameva visesoti, kriyākriyamidaṃ pana.
比丘为他人宣讲广大或殊胜法时,
向比丘、比丘尼以外的有情宣说,犯波逸提。
Mahaggataṃ paṇītaṃ vā, ārocentassa bhikkhuno; Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, bhūte pācittiyaṃ siyā.
若宣说的比丘不知对方是比丘,
若以方便语说,则犯恶作。
No ce jānāti so vuttaṃ, ārocentassa bhikkhuno; Pariyāyavacane cassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Anāpatti tathārūpe, kāraṇe sati bhāsato; Sabbassapi ca sīlādiṃ, vadato ādikammino.
Ummattakapadaṃ ettha, na vuttaṃ tadasambhavā; Bhūtārocanakaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
Kāyato vācato kāya-vācato ca tidhā siyā; Kusalābyākateheva, dvicittañca dvivedanaṃ.
然而,若比丘告知粗重罪过,
向未受具足戒者告知罪过,除比丘认可外。
Āpattiṃ pana duṭṭhullaṃ, ārocentassa bhikkhuno; Āpattānupasampanne, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
犯桑喀地谢沙者,除不净外,
结合其事而说罪时,说者即有过失。
Saṅghādisesamāpanno, mocetvā asuciṃ ayaṃ; Ghaṭetvā vatthunāpattiṃ, vadantasseva vajjatā.
在此,桑喀地谢沙罪被视为粗重罪;
因此,对清净者说粗重罪,便触犯波逸提。
Idha saṅghādisesāva, duṭṭhullāpattiyo matā; Tasmā suddhassa duṭṭhullaṃ, vadaṃ pācittiyaṃ phuse.
对非粗重罪生起粗重想者,或心有疑惑者;
若将其他罪过告知他人,亦犯恶作。
Aduṭṭhullāya duṭṭhulla-saññino vimatissa vā; Āpattiyopi vā sesā, ārocentassa dukkaṭaṃ.
Tathā anupasampanne, duṭṭhullaṃ pañcadhā mataṃ; Ajjhācāramaduṭṭhullaṃ, ārocetuṃ na vaṭṭati.
若只是告知事由或罪过,应知此并无罪;
若依比丘的认可,也是如此。
Vatthuṃ vā pana āpattiṃ, ārocentassa kevalaṃ; Anāpattīti ñātabbaṃ, bhikkhusammutiyā tathā.
如是,疯狂等之生起等诸法,皆与不与取相同,其受为苦受。
Evamummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā; Adinnādānatulyāva, vedanā dukkhavedanā.
若自行挖掘,或令他人挖掘不如法之地,
若令他破坏,或自行破坏,则犯波逸提。
Khaṇeyya vā khaṇāpeyya, pathaviṃ yo akappiyaṃ; Bhedāpeyya ca bhindeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
Sayameva khaṇantassa, pathaviṃ pana bhikkhuno; Pahārasmiṃ pahārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
Āṇāpentassa ekāva, divasaṃ khaṇatopi ca; Punappunāṇāpentassa, vācato vācato siyā.
「掘池塘、掘水池、掘坑、掘小井」;
如此说者,不见有任何过失。
‘‘Khaṇa pokkharaṇiṃ vāpiṃ, āvāṭaṃ khaṇa kūpakaṃ’’; Iccevaṃ tu vadantassa, koci doso na vijjati.
「挖此处、挖此地,在这里掘出池塘」
在此刹那、在此场合,如此说便不恰当。
‘‘Imaṃ khaṇa ca okāsaṃ, idha pokkharaṇiṃ khaṇa; Imasmiṃ khaṇa okāse’’, vattumevaṃ na vaṭṭati.
“掘球根、掘库伦德、掘柱、掘树桩”——如此说者,是如法的。
‘‘Kandaṃ khaṇa kurundaṃ vā, thūṇaṃ khaṇa ca khāṇukaṃ; Mūlaṃ khaṇa ca tālaṃ vā’’, evaṃ vadati vaṭṭati.
“掘此根、掘此蔓、掘此棕榈、掘此芦苇”——
若已限定,则不应说。
‘‘Imaṃ mūlaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ tālaṃ imaṃ naḷaṃ; Khaṇā’’ti niyametvāna, vattuṃ pana na vaṭṭati.
若可撒出,细泥应用瓶撒出;比丘应除去细泥,厚泥则不可。
Ussiñcituṃ sace sakkā, ghaṭehi tanukaddamo; Bhikkhunā apanetabbo, bahalaṃ na ca vaṭṭati.
河岸等崩裂后,土石落入水边;
为修复崩坏的堤岸,即使历时四月,亦属许可。
Bhijjitvā nadiyādīnaṃ, patitaṃ toyasantike; Taṭaṃ vaṭṭhaṃ vikopetuṃ, cātumāsampi vaṭṭati.
若落入水中,纵使天已降雨,亦许修治;
四月过后,天降雨水于池中。
Sace patati toyasmiṃ, deve vuṭṭhepi vaṭṭati; Cātumāsamatikkante, toye devo hi vassati.
若于石板上掘出坑穴,然而就在那坑中……
若先有尘土落下,随后天降雨水。
Pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ, khaṇanti yadi tattha tu; Rajaṃ patati ce pubbaṃ, pacchā devobhivassati.
为清洁、为拆毁,在四个月内是允许的;
超过四个月,则不得加以破坏。
Sodhetuṃ bhindituṃ anto-cātumāsaṃ tu vaṭṭati; Cātumāsakato uddhaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati.
若先以水充满,而后尘土落下;
天降雨于水,故彼可坏。
Vārinā paṭhamaṃ puṇṇe, pacchā patati ce rajaṃ; Taṃ vaṭṭati vikopetuṃ, toye devo hi vassati.
Allīyati phusāyante, piṭṭhipāsāṇake rajaṃ; Cātumāsaccaye tampi, vikopetuṃ na vaṭṭati.
若在未作石坡之处,有蚁冢生起,
纵使四月期满,亦可随意破坏。
Sace akatapabbhāre, vammiko pana uṭṭhito; Yathāsukhaṃ vikopeyya, cātumāsaccayepi ca.
若衣置于露地,则四个月为适宜;
于树上、白蚁堆等处,于泥土中,此理亦同。
Abbhokāse sace vaṭṭho, cātumāsaṃ tu vaṭṭati; Rukkhe upacikādīnaṃ, mattikāyapi so nayo.
Mūsikukkara gokaṇṭa-gaṇḍuppādamalesupi; Ayameva nayo vutto, asambaddhesu bhūmiyā.
与他们相似的,是遍处犁土;未被切断而与地相连者,应名为生地。
Teheva sadisā honti, kasinaṅgalamattikā; Acchinnā bhūmisambandhā, sā jātapathavī siyā.
住所若有覆盖,或覆盖已失坏;
雨季过后的四个月内,不应损坏受雨淋湿的覆盖物。
Senāsanampi acchannaṃ, vinaṭṭhachadanampi vā; Cātumāsakato uddhaṃ, ovaṭṭhaṃ na vikopaye.
此后,若作意“我将抓取椽、墙、柱或地板”而抓取,则为允许。
Tato ‘‘gopānasiṃ bhittiṃ, thambhaṃ vā padarattharaṃ; Gaṇhissāmī’’ti saññāya, gahetuṃ pana vaṭṭati.
抓取砖块等物时,若泥土散落,则无罪;若抓取泥土,则有罪。
Gaṇhantassiṭṭhakādīni, sace patati mattikā; Anāpatti siyāpatti, mattikaṃ yadi gaṇhati.
若屋内有未烧制的泥土堆,
若不遭雨,于比丘恒为净法。
Atinto mattikāpuñjo, antogehe sace siyā; Anovaṭṭho ca bhikkhūnaṃ, sabbadā hoti kappiyo.
若雨季已过,且于屋中加覆盖;
四月期满,凡湿润者悉成不净。
Vuṭṭhe puna ca gehasmiṃ, gehaṃ chādenti taṃ sace; Cātumāsaccaye sabbo, tinto hoti akappiyo.
于彼处,凡已湿润者,其量悉为不净;
于彼处,凡未湿润者,其一一皆为净。
Yattakaṃ tattha tintaṃ tu, tattakaṃ hotyakappiyaṃ; Atintaṃ tattha yaṃ yaṃ tu, taṃ taṃ hoti hi kappiyaṃ.
若此物以水湿润,与地合为一体,
它既成为地,此后便不再适用。
Temito vārinā so ce, ekābaddhova bhūmiyā; Pathavī ceva sā jātā, na vaṭṭati tato paraṃ.
Abbhokāse ca pākāro, ovaṭṭho mattikāmayo; Cātumāsaccaye ‘‘jātā, pathavī’’ti pavuccati.
对于附着其上的微细尘土,不应强力摩擦,
以湿手触碰后,若能取得,则为允许。
Tattha laggaṃ rajaṃ saṇhaṃ, aghaṃsantova mattaso; Chupitvā allahatthena, sace gaṇhāti vaṭṭati.
若是砖墙,且大多在高地,因其安住于彼处,可随意移动。
Sace iṭṭhakapākāro, yebhuyyakathale pana; Ṭhāne tiṭṭhati so tasmā, vikopeyya yathāsukhaṃ.
立于露地的柱子,摇动后即可除去;
然而掘地而取,则不应理。
Abbhokāse ṭhitaṃ thambhaṃ, cāletvā panito cito; Pathaviṃ tu vikopetvā, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
若取其他干木,或取木桩;
这便是过失的道理,若直接拔起则无过失。
Aññampi sukkharukkhaṃ vā, khāṇukaṃ vāpi gaṇhato; Ayameva nayo doso, ujumuddharato na ca.
若举起石头或树木,使之滚动;
若心地清净者,纵使大地崩裂,亦无过失。
Pāsāṇaṃ yadi vā rukkhaṃ, uccāletvā pavaṭṭati; Na doso suddhacittassa, sace pathavi bhijjati.
劈开木柴,拖曳枝叶之时;
此即是对心地清净者,于大地之上所阐述的道理。
Phālentānampi dārūni, sākhādīni ca kaḍḍhato; Ayameva nayo vutto, bhūmiyaṃ suddhacetaso.
刺、针、骨头,或是地上的木桩;
比丘不应将其敲击或插入。
Kaṇṭakaṃ sūcimaṭṭhiṃ vā, khilaṃ vā bhūmiyaṃ pana; Ākoṭetuṃ pavesetuṃ, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
「我将以尿流冲决,以此破坏地面」——
然而,比丘不应如此小便。
‘‘Ahaṃ passāvadhārāya, bhindissāmī’’ti mediniṃ; Bhikkhussa pana passāva-mevaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
Anāpatti karontassa, sace bhijjati medinī; Samajjato samaṃ kātuṃ, ghaṃsituṃ na ca vaṭṭati.
Pādaṅguṭṭhena vā bhūmiṃ, likhitumpi na vaṭṭati; Bhindantena ca pādehi, tathā caṅkamitumpi vā.
以湿手触地后,细尘沾着,
若不摩擦而取,洗手则是允许的。
Pathaviṃ allahatthena, chupitvā sukhumaṃ rajaṃ; Aghaṃsanto gahetvā ce, hatthaṃ dhovati vaṭṭati.
若自己烧地,或令他人烧,
乃至此烧地比丘,亦至于罪之极致。
Sayaṃ dahati ce bhūmiṃ, dahāpeti parehi vā; Āpattantamaso pattaṃ, dahantassāpi bhikkhuno.
无论何处,火有多少,自手施与,或令他人施与;
比丘便犯同样数目的波逸提罪。
Ṭhānesu yattakesvaggiṃ, deti dāpeti vā pana; Tattakāneva bhikkhussa, honti pācittiyānipi.
比丘将火置于地上,亦不应行;
然而,置于头盖骨、钵、炊具中,则是被允许的。
Ṭhapetuṃ bhikkhuno aggiṃ, bhūmiyaṃ na ca vaṭṭati; Kapāle pattapacane, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
将火置于木材之上,是不被允许的;
然而,若彼火燃烧那些木材后,又行至地面而烧燃地面,
Aggiṃ upari dārūnaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati; Dahanto tāni gantvā so, bhūmiṃ dahati ce pana.
同样的方法,也已在砖屋等处宣说;
唯许将砖等放置于其顶上。
Eseva ca nayo vutto, iṭṭhakāvāsakādisu; Ṭhapetuṃ iṭṭhakādīnaṃ, matthakesveva vaṭṭati.
若问:何故?因他们无执取性故;
不允许在树桩或枯树上燃火。
Kasmā panāti ce? Tesa-manupādānabhāvato; Khāṇuke sukkharukkhe vā, aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati.
Anāpatti tiṇukkaṃ tu, gahetvā pana gacchato; Ḍayhamāne tu hatthasmiṃ, sace pāteti bhūmiyaṃ.
而后,若将其落处再给以燃料,
允许作火,此为大注疏所传。
Puna taṃ patitaṭṭhāne, datvā tassa panindhanaṃ; Aggiṃ vaṭṭati kātunti, mahāpaccariyaṃ rutaṃ.
即在此地,他们具足地想;于疑与两义中,亦为恶作所摄。
Tassāpathaviyaṃyeva, pathavīti ca saññino; Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
无犯:当说“知道这个、拿这个来、给这个”时;以及自己的心,以及三种等起。
Anāpatti ‘‘imaṃ jāna, imamāhara dehi’’ti; Vadantassa, sacittañca, tisamuṭṭhānameva ca.
对于具寿比丘,对于已生的植物村,
破坏其相,即被宣说为波逸提。
Bhavantassa ca bhūtassa, bhūtagāmassa bhikkhuno; Pātabyatānimittaṃ tu, pācittiyamudīritaṃ.
水中生者与陆地生者,彼有二种;
于此,胡麻等种子,无论有叶或无叶。
Udakaṭṭho thalaṭṭhoti, duvidho hoti so pana; Tilabījādiko tattha, sapaṇṇopi apaṇṇako.
“水中生者”应知,即一切苔藓之类;
若损坏这一切,彼犯波逸提。
Udakaṭṭhoti viññeyyo, sabbo sevālajātiko; Vikopentassa taṃ sabbaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
然而,以手拨开之后,沐浴是允许的;
对他而言,一切处所悉皆为水,遍满无余。
Viyūhitvā tu hatthena, nhāyituṃ pana vaṭṭati; Hoti tassa ca sabbampi, ṭhānañhi sakalaṃ jalaṃ.
若不用水切断,而要从水中取出彼物,
对于比丘亦不许可,因为那是处所的移动。
Udakena vinā cecca, taṃ panuddharituṃ jalā; Na ca vaṭṭati bhikkhussa, ṭhānasaṅkamanañhi taṃ.
以水洒湿彼物后,将其投入水中者;
“允许”之说,于一切注疏中亦已说示。
Udakenukkhipitvā taṃ, pakkhipantassa vārisu; Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, sabbaaṭṭhakathāsupi.
比丘从水中拔出蔓草、草等物时,
或在那里搅动它们,比丘犯波逸提。
Jale vallitiṇādīni, uddharantassa toyato; Vikopentassa vā tattha, hoti pācitti bhikkhuno.
此处,损坏他人所种植者,犯恶作;
因为从那时起,它们便归入种子村。
Parehuppāṭitānettha, vikopentassa dukkaṭaṃ; Gacchanti hi yato tāni, bījagāmena saṅgahaṃ.
在旱地,树木遭砍伐后,若绿色残株尚竖立,
其向上生长的嫩芽,便归于草木。
Thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ, ṭhito haritakhāṇuko; Uddhaṃ vaḍḍhanako tassa, bhūtagāmena saṅgaho.
椰子等树木的残株,不再向上生长;
因此,对其所作,便摄于种子村。
Nāḷikerādikānampi, khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati; Tasmā tassa kato hoti, bījagāmena saṅgaho.
Tathā kadaliyā khāṇu, phalitāya pakāsito; Aphalitāya yo khāṇu, bhūtagāmena so mato.
已结果的芭蕉,只要叶子尚青,它便如此;对芦苇、竹、草等的判定也是如此。
Phalitā kadalī yāva, nīlapaṇṇā ca tāva sā; Naḷaveḷutiṇādīna-mayameva vinicchayo.
然而,自顶端起始,当此竹凋枯之时;
其时即被摄于种子村之属。
Aggato pana paṭṭhāya, yadāyaṃ veḷu sussati; Tadā saṅgahito hoti, bījagāmena nāmaso.
因德萨拉等诸树,属种子村所摄;
若为砍断后放置者,通晓律者当知。
Indasālādirukkhānaṃ, bījagāmena saṅgaho; Chinditvā ṭhapitānaṃ tu, viññeyyo vinayaññunā.
若为凉亭等而挖掘时,
根叶被拔出时,便为众生村所摄。
Maṇḍapādīnamatthāya, nikkhaṇanti ca te sace; Niggate mūlapaṇṇasmiṃ, bhūtagāmena saṅgaho.
那些仅有根者,或仅有叶者;
即使被挖出,它们仍属种子类所摄。
Mūlamattepi vā yesaṃ, paṇṇamattepi vā pana; Niggatepi kato tesaṃ, bījagāmena saṅgaho.
然而,带茎干的棕榈核才称为种子类;
当叶轮尚青时,从中所出者则不属种子类。
Sakandā pana tālaṭṭhi, bījagāmoti vuccati; Pattavaṭṭi yadā nīlā, niggacchati tadā na ca.
剖开椰子壳,芽如象牙针;
从中所生者,也名为种子类。
Nāḷikeratacaṃ bhitvā, dantasūcīva aṅkuro; Niggacchati tadā sopi, bījagāmoti vuccati.
Migasiṅgasamānāya, satiyā pattavaṭṭiyā; Aniggatepi mūlasmiṃ, bhūtagāmoti vuccati.
如稻等之芽,尚未转绿之时,
即使叶片已出,亦摄于种子村中。
Na honti haritā yāva, vīhiādīnamaṅkurā; Niggatesupi paṇṇesu, bījagāmena saṅgaho.
于芒果、阎浮树、无花果等,亦如是判定;
而凡生于树上的万达咖,或其他寄生植物;
Ambajambuṭṭhikādīna-meseva ca vinicchayo; Vandākā vāpi aññaṃ vā, rukkhe jāyati yaṃ pana.
树木是它的栖止处,不应加以破坏;
无根藤蔓等,此即是判定。
Rukkhovassa siyā ṭhānaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati; Amūlavalliādīna-mayameva vinicchayo.
围墙等处的苔藓,称为‘最上种子’;
只要二、三片叶尚未长成,他便不构成。
Pākārādīsu sevālo, aggabījanti vuccati; Yāva dve tīṇi pattāni, na sañjāyanti tāva so.
Pattesu pana jātesu, vatthu pācittiyassa so; Ghaṃsitvā pana taṃ tasmā, apanetuṃ na vaṭṭati.
水藻若在饮水瓶等之外者,为恶作;
若内中所含之物不视作食物,则糕饼等中所夹之刺亦应同理。
Sevāle bahi pānīya-ghaṭādīnaṃ tu dukkaṭaṃ; Abbohārova so anto, pūvādīsupi kaṇṇakaṃ.
石块、木片、水藻、石片等种种杂物,
此类是恶作事,而非波逸提,应如此了知。
Pāsāṇadaddusevāla-seleyyappabhutīni ca; Honti dukkaṭavatthūni, apattānīti niddise.
Pupphitaṃ tu ahicchattaṃ, abbohārikataṃ gataṃ; Sace taṃ makuḷaṃ hoti, hoti dukkaṭavatthukaṃ.
剥取树皮,以及皮下片层;
于嫩叶上采取树脂,亦不允许。
Rukkhe tacaṃ vikopetvā, tathā pappaṭikampi ca; Niyyāsampi panallasmiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
于努希树等诸树,或多罗叶等之上;书写于彼所生者,应说波逸提。
Nuhiādīsu rukkhesu, tālapaṇṇādikesu vā; Likhato tatthajātesu, pācittiyamudīraye.
花或黄叶,或果或已熟者;若令落或摇动,已说波逸提。
Pupphaṃ paṇḍupalāsaṃ vā, phalaṃ vā pakkameva vā; Pātentassa ca cāletvā, pācittiyamudīritaṃ.
将结果之枝弯下,施与取者,这是许可的;
若自身欲食用,却如此施与,则不许可。
Nāmetvā phaliniṃ sākhaṃ, dātuṃ vaṭṭati gaṇhato; Sayaṃ khāditukāmo ce, dātumevaṃ na vaṭṭati.
将他人举起,或令取之,亦是许可;
对于采花者,此即是决断。
Ukkhipitvā paraṃ kañci, gāhāpetumpi vaṭṭati; Pupphāni ocinantesu, ayameva vinicchayo.
凡是能生长的树木,其枝条亦属于有枝;
若未作净而加以毁坏者,即得恶作。
Yesaṃ ruhati rukkhānaṃ, sākhā tesampi sākhinaṃ; Kappiyaṃ tamakāretvā, vikopentassa dukkaṭaṃ.
Ayameva nayo alla-siṅgiverādikesupi; Dukkaṭaṃ bījagāmesu, niddiṭṭhattā mahesinā.
「砍伐树木,斩断藤蔓,挖掘球茎,连根拔起」,如此说亦无妨,因无决定性。
‘‘Rukkhaṃ chinda lataṃ chinda, kandaṃ mūlampi uddhara; Uppāṭehī’’ti vattumpi, vaṭṭatevāniyāmato.
“砍芒果树、砍阎浮树、砍楝树”,或说“砍、劈、拔”。
‘‘Ambaṃ jambumpi nimbaṃ vā, chinda bhinduddharā’’ti vā; Gahetvā pana nāmampi, vaṭṭatevāniyāmato.
“砍这棵树、砍这条蔓、砍这块树皮、砍这株藤”,若如此加以限定而说,则不应许可。
‘‘Imaṃ rukkhaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ challiṃ imaṃ lataṃ; Chinda bhindā’’ti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
若将甘蔗段装满篮子而带来,
当作成一净法时,一切便已成就。
Pūretvā ucchukhaṇḍānaṃ, pacchiyo āharanti ce; Sabbameva kataṃ hoti, ekasmiṃ kappiye kate.
然而,若甘蔗与木柴系于一处,
然而,作净时,穿透木头是允许的。
Ekato pana baddhāni, ucchudārūni honti ce; Kappiyaṃ karonto pana, dāruṃ vijjhati vaṭṭati.
或以藤、或以绳,或凡用以系缚他们之物;
因其与容器同等,故不应穿透彼。
Valliyā rajjuyā vāpi, yāya baddhāni tāni hi; Bhājanena samānattā, taṃ vijjhati na vaṭṭati.
若以胡椒等与饭食混合而持来,
纵使一粒饭中,若能穿透,亦为允许。
Bhattaṃ maricapakkehi, missetvā āharanti ce; Ekasitthepi bhattassa, sace vijjhati vaṭṭati.
1036此同一法则,亦在芝麻、米等情形中得以宣说;乃至在锅中,一个连体的木苹果,亦得以作净食。
1036.
同样的道理,也已在芝麻、米等情形中作了说明;
乃至在锅中,一个连体的木苹果,也可作净食处理。
Ayameva nayo vutto, tilataṇḍulakādisu; Ekābaddhe kapitthepi, kaṭāhe kappiyaṃ kare.
若舍弃外壳,内有果肉行止;
将那迦毕他果打碎后,应当作净。
Kaṭāhaṃ yadi muñcitvā, anto carati miñjakaṃ; Bhindāpetvā kapitthaṃ taṃ, kāretabbaṃ tu kappiyaṃ.
对于非植物之种子,却持植物等想者;
于此有疑者,亦犯恶作罪。
Abhūtagāmabījesu, bhūtagāmādisaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于彼,无如实想者、非故意者、失念者,
及疯狂者等,已宣说无罪。
Atathāsaññino tattha, asañciccāsatissa ca; Ummattakādikānañca, anāpatti pakāsitā.
此为三因生起、唯作、想解脱;
身业、语业,及三心与三受。
Idañca tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
当僧团已作羯磨时,于异语者与恼害者;
若再如此而作者,则犯两个波逸提。
Kate saṅghena kammasmiṃ, aññavādavihesake; Tathā puna karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
于如法行事,犯三波逸提;于非法行事,犯三恶作;
于未举罪之羯磨,如此说者,亦犯恶作。
Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ; Kamme aropite cevaṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
若不知自己已犯戒或将犯戒,而作‘将有诤论’之想者,
如是病者,无罪。
Āpattiṃ vāpi āpannaṃ, ajānantassa, ‘‘bhaṇḍanaṃ; Bhavissatī’’ti saññissa, gilānassa na dosatā.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
犹如欲败坏他人名誉者,对于被认可的比丘,
向达上者说话,令他恼怒,自己也遭轻毁。
Ayasaṃ kattukāmova, sammatassa hi bhikkhuno; Vadanto upasampanne, ujjhāpeti ca khīyati.
在这两件事中,他犯两个波逸提;
如法者三波逸提,非法者三恶作。
Tasmiṃ vatthudvaye tassa, hoti pācittiyadvayaṃ; Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ.
Avaṇṇaṃnupasampanna-santike pana bhikkhuno; Asammatassa bhikkhussa, bhāsato yassa kassaci.
赞叹沙弥,无论已认可或未认可
向任何人宣说者,犯恶作。
Sāmaṇerassa vā vaṇṇaṃ, sammatāsammatassapi; Vadato dukkaṭaṃ hoti, yassa kassaci santike.
Chandādīnaṃ vaseneva, karontaṃ bhaṇato pana; Anāpatti kriyāsesa-manantarasamaṃ mataṃ.
于露地,若敷设床座等,或为自己,或为他人;
为了使用而令敷设,或者亲自敷设。
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, attano vā parassa vā; Atthāya santharāpetvā, santharitvāpi vā pana.
Nevuddhareyya saṅghassa, uddharāpeyya vā na taṃ; Pakkamanto sace tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
1052雨季四月,若天不降雨;
1052.
Vassike caturo māse, sace devo na vassati; Ajjhokāse tathā cāpi, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
凡在雨季及随后四个月降雨之处,
于该处铺设床座等物,八个月内皆不可行。
Yattha vassati hemante, cattāro aparepi ca; Ṭhapetuṃ tattha mañcādiṃ, aṭṭha māse na vaṭṭati.
乌鸦等所栖之处,或树根之下,无论何时,
然而,不应铺设僧团的床座等物。
Kākādīnaṃ nivāsasmiṃ, rukkhamūle kadācipi; Mañcādiṃ pana saṅghassa, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
若将僧团的任何敷具为他人铺设,
在任何地方,由任何比丘铺开;
Aññassatthāya yaṃ kiñci, santhataṃ yadi saṅghikaṃ; Yattha katthaci vā ṭhāne, yena kenaci bhikkhunā.
只要他不坐下,或不说“去吧”;
只要仍是铺设者,即说责任在于铺设者。
Yāva so na nisīdeyya, ‘‘gacchā’’ti na vadeyya vā; Tāva santhārakasseva, bhāro tanti pavuccati.
Sace taṃ sāmaṇerena, santharāpeti santhataṃ; Santharāpitabhikkhussa, palibodhoti dīpito.
若那卧具为比丘所铺设,负担便仍是他的;
直到发令者到来,才不坐下。
Santhataṃ bhikkhunā taṃ ce, bhāro tasseva tāva taṃ; Yāva āṇāpako tattha, āgantvā na nisīdati.
比丘或沙弥,守园人或近事男;
未加询问便将僧团的卧坐具拿走。
Bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā, ārāmikamupāsakaṃ; Anāpucchā niyyātetvā, saṅghikaṃ sayanāsanaṃ.
1060投掷之物越过门槛,行走者迈出第一步时:恶作;迈出第二步时,则判为波逸提。
1060.
投掷之物越过门槛,行走者迈出第一步时:恶作;迈出第二步时,则判为波逸提。
Leḍḍuppātamatikkamma, gacchato paṭhame pade; Dukkaṭaṃ, dutiye vāre, pācittiyamudīritaṃ.
1061此为第一千零六十一颂。
1061.
Ṭhatvā bhojanasālāyaṃ, vatvā yo sāmaṇerakaṃ; Asukasmiṃ divāṭṭhāne, paññāpehīti mañcakaṃ.
若从那处出来后,前往别处,
已阐明:此比丘应处以举足而行。
Nikkhamitvā sace tasmā, ṭhānā aññattha gacchati; Pāduddhārena so bhikkhu, kāretabboti dīpito.
三波逸提,导师依三种过去方式已作开示;
同样地,对于私人物品,借此也清楚地指明了三类恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā; Tathā puggalike tena, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
垫褥、席子、皮革、板、擦脚布——
或地敷具,或上敷具。
Cimiliṃ taṭṭikaṃ cammaṃ, phalakaṃ pādapuñchaniṃ; Bhūmattharaṇakaṃ vāpi, uttarattharaṇampi vā.
Dārumattikabhaṇḍāni , pattādhārakameva vā; Abbhokāse ṭhapetvā taṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
若是住阿兰若者,且逢无雨之时,
悬挂于树上之后,便可随意前往。
Sace āraññakenāpi, anovasse ca no sati; Laggetvā pana rukkhasmiṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
如同不被白蚁等啃食、不被毁坏;
如此作了这一切之后,便可前往。
Yathā upacikādīhi, na khajjati na lujjati; Tathā katvāpi taṃ sabbaṃ, gantuṃ pana ca vaṭṭati.
先令无罪解除,且问询后离去;
比丘虽遇灾难,自有财物被扣时;
Anāpattuddharāpetvā, āpucchitvāpi gacchato; Attano santake ruddhe, āpadāsupi bhikkhuno.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Kriyākriyamidaṃ vutta-mayameva visesatā.
Bhisicimilikā bhūma-ttharaṇaṃ uttarattharaṃ; Taṭṭikā cammakhaṇḍo ca, paccattharanisīdanaṃ.
Santhāro tiṇapaṇṇānaṃ, seyyā dasavidhā siyā; Sabbacchannaparicchanne, vihāre bhikkhu yo pana.
此十种卧具,即便自行铺设后躺卧;
若未撤除、未告知而离去,即犯彼戒。
Etaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ, santharitvāpi vā sayaṃ; Anuddharitvānāpucchā, atikkamati taṃ sace.
寺院附近,或其围墙,
第一足犯恶作,第二足犯波逸提。
Ārāmassūpacāraṃ vā, parikkhepaṃ panassa vā; Paṭhame dukkaṭaṃ pāde, pācitti dutiye siyā.
当住所与卧具两者俱毁之时,
铺设后离去,住于屋内者,即说为波逸提。
Senāsanassa seyyāya, ubhayesaṃ vināsato; Gacchato santharitvanto-gabbhe pācitti vaṇṇitā.
Upacāre vihārassa, dukkaṭaṃ maṇḍapādike; Gacchato santharitvā vā, seyyāmattaṃ vināsato.
于僧团的十种事中,已说三种波逸提;
同样,于个人此事之中,已阐明三种恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, saṅghike dasavatthuke; Tathā puggalike tassa, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
或申明无罪而去,或告假而去;
或为他事所阻碍,或为自有财物所牵绊。
Anāpattuddharitvā vā, āpucchaṃ vāpi gacchato; Palibuddhepi vāññena, attano santakepi vā.
满怀期待而往,停立彼处再请问;
生起等一切,同视为无间等。
Sāpekkhova ca gantvā taṃ, tattha ṭhatvāpi pucchati; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
若比丘明知有先来之比丘已先入住,却故意挤入其处,在僧团住处铺设卧具,犯波逸提。
Yo pubbupagataṃ bhikkhuṃ, jānaṃ anupakhajja ca; Kappeyya saṅghikāvāse, seyyaṃ pācittiyassa ce.
Pādadhovanapāsāṇā, pavisantassa bhikkhuno; Yāva taṃ mañcapīṭhaṃ vā, nikkhamantassa vā pana.
Mañcapīṭhakato yāva, passāvaṭṭhānameva tu; Etthantare idaṃ ṭhānaṃ, upacāroti vuccati.
若比丘心存驱逐之意,于近处铺设十种卧具之一者,恶作。
Tattha bādhetukāmassa, upacāre tu bhikkhuno; Dasasvaññataraṃ seyyaṃ, santharantassa dukkaṭaṃ.
若坐于彼处,或卧于彼处,
若同时作此二者,则有二波逸提。
Nisīdantassa vā tattha, nipajjantassa vā pana; Tathā dvepi karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
若人再三造作,则由加行的计数而穷尽;
于法说为三波逸提,于补特伽罗则为三恶作。
Punappunaṃ karontassa, payogagaṇanāvasā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ.
若离已说近处,或自铺设卧具;
或在寺院近处,或于露地。
Vuttūpacāraṃ muñcitvā, seyyaṃ santharatopi vā; Vihārassūpacāre vā, ajjhokāsepi vā pana.
或令他人铺设而坐时;
于一切处皆为恶作,所居亦被遮止。
Santharāpayato vāpi, tattha tassa nisīdato; Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, nivāso ca nivārito.
病者无罪,或被寒冷等所逼恼者;
遭遇危难的比丘,以及癫狂者等亦然。
Anāpatti gilānassa, sītāduppīḷitassa vā; Āpadāsupi bhikkhussa, tathā ummattakādino.
Samuṭṭhānādayo sabbe, paṭhamantimavatthunā; Sadisāti ca viññeyyā, hotīdaṃ dukkhavedanaṃ.
若从僧团住处拖出比丘,
或心怀嗔恨而令人拖出,他犯波逸提。
Vihārā saṅghikā bhikkhuṃ, nikkaḍḍheyya sace pana; Nikkaḍḍhāpeyya vā kuddho, tassa pācittiyaṃ siyā.
纵有楼阁层叠高,若以一次之方便,
若彼从中拽出者,则示一波逸提罪。
Bahubhūmāpi pāsādā, payogenekakena yo; Nikkaḍḍheti sace tassa, ekā pācitti dīpitā.
每次除外时,于拖出过程中;依诸门之数目,则有诸波逸提。
Ṭhapetvā ca ṭhapetvā ca, nikkaḍḍhantassa antarā; Dvārānaṃ gaṇanāyassa, honti pācittiyo pana.
1092对说“出去”者,此法则于言语亦得适用;于命令生起之刹那,对命令者即生恶作。
1092.
说“出去”者,在言说上亦同此理;
于命令生起的刹那,命令者即犯恶作。
‘‘Nikkhamā’’ti vadantassa, vācāyapi ayaṃ nayo; Āṇattiyā khaṇeyeva, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
若比丘被一次告诫,而门却有多扇;若他越过,则犯一个波逸提;若越过许多门,则犯多个波逸提。
若他越过,即一个波逸提;若是多扇门,即多个波逸提。
Sace so sakimāṇatto, dvārepi bahuke pana; Atikkāmeti ekāva, bahukāni bahūni ce.
在他那座附有侍奉堂等的寺院附近
以身、以语,在驱逐中也是如此。
Tassūpaṭṭhānasālādi-vihārassūpacārato ; Kāyenapi ca vācāya, tathā nikkaḍḍhanepi ca.
从寺院附近、寺院,或从此处;
驱出所有人时,对资具亦犯恶作。
Vihārassūpacārā vā, vihārā vāpi cetaraṃ; Nikkaḍḍhantassa sabbesaṃ, parikkhārampi dukkaṭaṃ.
对于比丘不相连接的资具,智者
应阐明计算物品的恶作。
Asambaddhesu bhikkhussa, parikkhāresu paṇḍito; Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, dukkaṭaṃ paridīpaye.
对无惭的弟子,或对同住者,
当把疯狂者拖出时,自己亦是疯狂者。
Antevāsimalajjiṃ vā, tathā saddhivihārikaṃ; Nikkaḍḍhantassa ummattaṃ, sayaṃ ummattakassa ca.
从自己的住处,或从可信赖者之处,
或对于他们的资具,宣说为无犯。
Attano vasanaṭṭhānā, tathā vissāsikassa vā; Parikkhārañca vā tesaṃ, anāpatti pakāsitā.
从一切僧园,及制造争论者那里,
此是三起源,受为苦受。
Saṅghārāmāpi sabbasmā, tathā kalahakārakaṃ; Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
于中等头部可撞之处,于空中屋之上;
于有脚之床,或于比丘之椅上。
Majjhimāsīsaghaṭṭāya, vehāsakuṭiyūpari; Āhaccapādake mañce, pīṭhe vā pana bhikkhuno.
若在彼处坐,或在彼处卧;
以加行次数计,则成波逸提。
Nisīdantassa vā tasmiṃ, nipajjantassa vā pana; Payogagaṇanāyeva, tassa pācittiyo siyuṃ.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ; Heṭṭhā aparibhoge vā, sīsaghaṭṭāya vā pana.
或于虚空中住处,抑或自己所有之处;
或于凭信而住的住处,不因瞋、痴等而有损坏。
Avehāsavihāre vā, attano santakepi vā; Vissāsikavihāre vā, na dosummattakādino.
或于已施帘幕之处,立于彼处而悬挂;
此羊毛毯之因,起源视为相同。
Yattha paṭāṇi vā dinnā, tattha ṭhatvā lageti vā; Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
从门之铰链起,为了安置门闩;
比丘应自行涂抹,或令人涂抹。
Yāva dvārassa kosamhā, aggaḷaṭṭhapanāya tu; Bhikkhunā limpitabbaṃ vā, lepāpetabbameva vā.
Ñeyyo ālokasandhīnaṃ, parikammepyayaṃ nayo; Chadanassa dvattipariyāyaṃ, ṭhitena harite pana.
自彼以上应决意,若更行决意者;
彼犯波逸提,住于彼处者犯恶作。
Adhiṭṭheyyaṃ tato uddhaṃ, adhiṭṭheti sace pana; Tassa pācittiyaṃ hoti, dukkaṭaṃ tattha tiṭṭhato.
若有人立于屋脊梁上,或于屋顶边缘处站立;
站在那个位置,往下看时,看不见比丘。
Piṭṭhivaṃse ṭhito koci, chadanassa mukhavaṭṭiyā; Yasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ bhikkhuṃ, olokento na passati.
然而,比丘不应立于彼处;因为那里是精舍倒塌时波及的范围。
Tasmiṃ ṭhāne pana ṭhātuṃ, neva bhikkhussa vaṭṭati; Vihārassa patantassa, patanokāsato hi taṃ.
于不足二又半倍时,却起「超过」想者;
于此,有疑者,亦犯恶作罪。
Ūnakadvattipariyāye, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于二、三次的场合,并无过失;于洞窟、草屋中,亦复如是。起立等一切,与行走相同,应当了知。
Na doso dvattipariyāye, leṇe tiṇakuṭīsu vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
明知水中有生物,或草,或泥,
若自己洒,犯波逸提;若教他人洒,亦然。
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā mattikampi vā; Yadi siñceyya pācitti, siñcāpeyya parehi vā.
若截断水流以浇灌泥土,则即使用罐子浇水,亦阐明一条波逸提。
Acchinditvā sace dhāraṃ, mattikaṃ siñcato pana; Ekasmimpi ghaṭe ekā, pācitti paridīpitā.
若截断水流,则以加行计数为限;
即使当面作业者,亦依循相承之论母。
Vicchindati sace dhāraṃ, payogagaṇanāvasā; Sammukhampi karontassa, mātikaṃ sandamānakaṃ.
即使仅有一罪,纵历经一日;
于彼彼处结缚时,皆有加行的计数。
Ekāva ce siyāpatti, divasampi ca sandatu; Bandhato tattha tatthassa, payogagaṇanā siyā.
即使满车泥土,或仅是草;
若将物投入水中,同投一处者,犯一波逸提罪。
Sace sakaṭapuṇṇampi, mattikaṃ tiṇameva vā; Udake pakkhipantassa, ekā pācitti ekato.
Ekekaṃ pakkhipantassa, payogagaṇanāya ce; Khayaṃ vā āvilattaṃ vā, jalaṃ gacchati tādise.
‘‘Siñcāhī’’ti vadantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Ekāyāṇattiyā ekā, divasampi ca siñcato.
Appāṇe udake suddhe, sappāṇamiti saññino; Sabbattha vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于一切处作无命想者,或非故意、失念者;
不知者无犯;疯狂者等亦复如是。
Sabbatthāpāṇasaññissa, asañciccāsatissa vā; Ajānato anāpatti, tathā ummattakādino.
了知水之有生命性,了知“有生命”之义;
无杀害心,而洒水于草等。
Sappāṇakattaṃ toyassa, sappāṇanti vijānanaṃ; Vinā vadhakacittena, tiṇādīnaṃ nisecanaṃ.
这四种支分,已由大仙宣说;
如同不与取,其生起等法则相同。
Cattārevassa aṅgāni, niddiṭṭhāni mahesinā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Idaṃ paṇṇattivajjañca, ticittañcāti dīpitaṃ; Idamevettha niddiṭṭhaṃ, tassa cassa visesanaṃ.
具足八支之比丘,得教诫比丘尼之许可;
此由大仙,以白四甘马所许。
Bhikkhussāṭṭhaṅgayuttassa, bhikkhunovādasammuti; Idha ñatticatutthena, anuññātā mahesinā.
若比丘为彼(比丘尼众)所认可,具足八重法,
或对一位、或对多位、乃至对比丘尼僧团。
Yo tāyāsammato bhikkhu, garudhammehi aṭṭhahi; Ekaṃ sambahulā vāpi, bhikkhunisaṅghameva vā.
若令他们忆持诸法而作教诫,然而
教诫结束时,他犯波逸提。
Osārentova te dhamme, ovadeyya sace pana; Ovādapariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
Aññena pana dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ; Ekatoupasampannaṃ, garudhammehi vā tathā.
若在比丘僧前,对已受具戒之比丘尼,
如是,性别颠倒者,即说为波逸提。
Bhikkhūnaṃ santikeyeva, upasampannabhikkhuniṃ; Tathā, liṅgavipallāse, pācitteva pakāsitā.
即使对已得认可的比丘,亦说为恶作;
未交付教诫,而以余法说法者。
Sammatassāpi bhikkhussa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ; Ovādaṃ aniyādetvā, dhammenaññena bhāsato.
‘‘Samaggamhā’’ti vuttepi, aññenovadato tathā; ‘‘Vaggamhā’’ti ca vuttepi, garudhammehi dukkaṭaṃ.
对于不接受教诫者,即使他驳回该教诫,
除去愚者、病人及行路者,应作恶作。
Agaṇhantassa ovādaṃ, apaccāharatopi taṃ; Ṭhapetvā dukkaṭaṃ bālaṃ, gilānaṃ gamikaṃ siyā.
若于非法羯磨中,且作非法想者,
于别众之比丘尼僧团中,应得三波逸提。
Adhamme pana kammasmiṃ, adhammanti ca saññino; Vagge bhikkhunisaṅghasmiṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
同样地,对于心有疑惑却自认是如法羯磨者,已说九条波逸提;在和合僧团中,亦有同等数量。
Tathā vematikassāpi, dhammakammanti saññino; Nava pācittiyo vuttā, samaggepi ca tattakā.
九种脂肪分作两类,总成十八条;若在法羯磨中,则为恶作,应作十七条。
Navakānaṃ vasā dvinnaṃ, aṭṭhārasa bhavanti tā; Dukkaṭaṃ dhammakammepi, sattarasavidhaṃ siyā.
若被说“令其还俗”,或被询问而作答;
对在学尼或疯狂者等,则无过失。
‘‘Osārehī’’ti vutto vā, pañhaṃ puṭṭho katheti vā; Sikkhamānāya vā neva, doso ummattakādino.
应令口头诵习,两部本母皆悉精通;
于经中,亦已开示四个诵品。
Vācuggatāva kātabbā, paguṇā dvepi mātikā; Suttantato ca cattāro, bhāṇavārā pakāsitā.
为开示故,已显一种说法之道;为吉祥与不吉祥,随喜文恰有三种。
Eko parikathatthāya, kathāmaggo pakāsito; Maṅgalāmaṅgalatthāya, tissoyevānumodanā.
为布萨等事,而有业与非业的判别;同样,有一类业处,却成为最上义的障碍。
Uposathādiatthāya, kammākammavinicchayo; Kammaṭṭhānaṃ tathā ekaṃ, uttamatthassa pāpakaṃ.
如此学得之后,即成为五夏多闻者;
舍离依止之后,便可随欲自在而住。
Ettakaṃ uggahetvāna, pañcavasso bahussuto; Muñcitvā nissayaṃ kāmaṃ, vasituṃ labhatissaro.
能熟诵二部经分别,于言辞之处得善巧者;
四部中任一部,或乃至一卷经。
Vācuggatā vibhaṅgā dve, paguṇā byañjanādito; Catūsvapi nikāyesu, eko vā potthakopi ca.
羯磨与非羯磨等事,应如此受持之量;
此乃最终之限定,若为十戒腊者。
Kammākammañca vattāni, uggahetabbamettakaṃ; Sabbantimaparicchedo, dasavasso sace pana.
多闻者为众方之首,能随心所欲而行;
随心得众,能为自在令其侍奉。
Bahussuto disāmokkho, yenakāmaṃgamo siyā; Parisaṃ labhate kāmaṃ, upaṭṭhāpetumissaro.
凡通达三藏及一切注疏者,
那位多闻者,应成为比丘们的教诫师。
Yassa sāṭṭhakathaṃ sabbaṃ, vācuggaṃ piṭakattayaṃ; Soyaṃ bahussuto nāma, bhikkhunovādako siyā.
我将阐明‘不可信’等三支;
句清净与法等同,以及生起等法则。
Assāsammatatādīni , tīṇi aṅgāni dīpaye; Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
Pācitti garudhammehi, dhammenaññena vā pana; Hotyatthaṅgate sūriye, ovadantassa bhikkhuniṃ.
以上已说三种波逸提。即使是获得认可的比丘,若教诫仅由一方受具足戒的比丘尼,亦犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sammatassāpi bhikkhuno; Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
同样地,于太阳未落却作已落想者,犯恶作;于此事心存疑惑者,亦犯恶作。
Tathānatthaṅgate sūriye, gate atthanti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以诵示等方法,已说明无罪;其余的方法,如起源等,与前述相同。
其余诸义,以起源等方式,皆与前者相同,可依次类推。
Uddesādinayenassa, anāpatti pakāsitā; Anantarasamā sesā, samuṭṭhānādayo nayā.
教诫比丘尼者,前往比丘尼的住处;
除八重法之外,非时而作,则为波逸提。
Bhikkhuniṃ ovadantassa, gantvā bhikkhunupassayaṃ; Garudhammehi aññatra, kālā pācittiyaṃ siyā.
若未受选任,则犯二波逸提;
日没之后,若有所说,则有三波逸提。
Sace asammato hoti, hoti pācittiyadvayaṃ; Atthaṅgate ca sūriye, sace vadati tīṇipi.
若以其他法而说者,有二恶作;
比丘因夜因缘故,有一波逸提。
Aññena pana dhammena, vadato dukkaṭadvayaṃ; Ekaṃ pācittiyaṃ hoti, bhikkhuno rattihetukaṃ.
即使对已被选任的比丘,也有两种波逸提;
因重法之源由,以未被选任故。
Sammatassāpi bhikkhussa, hoti pācittiyadvayaṃ; Garudhammanidānassa, sammatattā abhāvato.
若以非法教诫彼者,恶作;
以被选任故,无犯;一夜波逸提。
Tassevaññena dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ; Sammatattā anāpatti, ekā pācitti rattiyaṃ.
三波逸提已说,其余二者恶作;
教诫一位已具戒者,犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ itaradvaye; Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
Tathā aññena dhammena, gantvā bhikkhunupassayaṃ; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
为衣等事教诫比丘尼,若向被认可的比丘说,犯波逸提。
Cīvarādīnamatthāya , ovadantīti bhikkhuniṃ; Vadato sammate bhikkhu, tassa pācittiyaṃ siyā.
三种波逸提已说,三种恶作亦复如是;若向未被僧团认可的比丘说,亦犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ; Saṅghenāsammataṃ bhikkhuṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
于未受具戒者亦复如是,不论是否获得认可;若为利养而教诫、说法,则无罪。
Tathevānupasampannaṃ, sammataṃ vā asammataṃ; Na doso āmisatthāya, ovadantassa bhāsato.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā; Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
若比丘施衣与比丘尼,
除互相交换外,向非亲属者施衣,波逸提。
Sace bhikkhuniyā bhikkhu, dadeyya pana cīvaraṃ; Aññātikāya pācitti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
Cīvarassa paṭiggāha-sikkhāpadasamo nayo; Avaseso mato saddhiṃ, samuṭṭhānādinā pana.
Tattha bhikkhuniyā dinnaṃ, cīvaraṃ idha bhikkhunā; Tattha nissaggiyaṃ suddha-pācitti idha sūcitā.
若比丘为比丘尼缝衣,或令他人缝制;
于非亲戚者,比丘尼犯波逸提。
Cīvaraṃ yo hi sibbeyya, sibbāpeyya parena vā; Aññātikāya pācitti, hoti bhikkhuniyā pana.
凡可作为下衣者,或可作为上衣者;
大仙于此指称为衣。
Yaṃ vā nivāsituṃ sakkā, yaṃ vā pārupanūpagaṃ; Cīvaranti adhippeto, idamettha mahesinā.
Sayaṃ sūciṃ pavesetvā, sibbantassa ca bhikkhuno; Sūcinīharaṇe tassa, pācittiyamudīritaṃ.
纵使穿刺百次,而拔出仅一次,亦唯犯一波逸提;但因方便众多,故成多罪。
Satakkhattumpi vijjhitvā, sakiṃ nīharato pana; Ekaṃ pācittiyaṃ vuttaṃ, payogassa vasā bahū.
若比丘被不加分别地吩咐“缝制”,
若他使全部完成,则犯一条巴吉帝亚。
‘‘Sibbā’’ti pana āṇatto, avisesena bhikkhunā; Niṭṭhāpeti sace sabbaṃ, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
“这件衣的工作,全部由你承担”,若比丘这样命令全部,而如果完成的话。
‘‘Yamettha cīvare kammaṃ, bhāro sabbaṃ tavā’’ti hi; Āṇatto bhikkhunā sabbaṃ, niṭṭhāpeti sace pana.
Bhikkhussāṇāpakasseva, ekāyāṇattiyā pana; Honti pācittiyāpatti, anekārāpathe pathe.
对于反复教诫者,于多次教诫中;
有何言说?应成三波逸提罪。
Punappunāṇāpentassa, anekāṇattiyaṃ pana; Kā hi nāma kathā atthi? Tikapācittiyaṃ siyā.
若于亲族中,作非亲族想,或生疑惑,于同一达上衣,犯恶作。
Ñātikāya ca aññāti-saññissa vimatissa vā; Ekatoupasampanna-cīvare dukkaṭaṃ siyā.
除衣之外,其他资具及缝纫物,
已明示无犯;于在学尼等,亦然。
Ṭhapetvā cīvaraṃ aññaṃ, parikkhārañca sibbato; Anāpatti viniddiṭṭhā, sikkhamānādikāyapi.
由作媒而生起,是业,为制戒所遮止;是身业、语业,具三心与三受。
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāya panekato; Paṭipajjeyya maggaṃ ce, aññatra samayā idha.
Gāmantarokkame vāpi, addhayojanatikkame; Agāmake araññe vā, hoti āpatti bhikkhuno.
此处,若有人立于非净地而作约定,约定之相即成,彼之恶作已说。
Etthākappiyabhūmaṭṭho, saṃvidhānaṃ karoti yo; Saṃvidhānanimittaṃ tu, dukkaṭaṃ tassa dīpitaṃ.
Saṃvidhānaṃ karontassa, ṭhatvā kappiyabhūmiyaṃ; Saṃvidhānanimittaṃ tu, na vadantassa dukkaṭaṃ.
比丘若在行走时踏入无间隔村落的界域,则两处皆犯波逸提。
Ubhayatthāpi pācitti, gacchantasseva bhikkhuno; Anantarassa gāmassa, upacārokkame siyā.
Tatrāpi paṭhame pāde, dukkaṭaṃ samudīritaṃ; Dutiye padavārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
即便在中途作约,比丘亦得恶作;
在门、道、非约定处,若有所约,则说有罪。
Antarā saṃvidhānepi, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā; Dvāramaggavisaṅkete, sati cāpatti vuccati.
于未约定时,却起已约定想者;
于比丘戒中,犯恶作罪。
Asaṃvidahite kāle, vidahitoti saññino; Bhikkhusseva vidhānasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
或于适时约定后,往非约定处而行者;
于灾祸中无罪,痴狂者等亦然。
Samaye vidahitvā vā, visaṅketena gacchato; Āpadāsu anāpatti, tathā ummattakādino.
此有四种生起:由身而生,由语而生,由身心而生,由身语意三业而生。
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato; Kāyacittā samuṭṭhāti, kāyavācādikattayā.
Ekamujjavaniṃ nāvaṃ, tathā ojavanimpi vā; Abhirūheyya pācitti, saddhiṃ bhikkhuniyā sace.
从有村落的岸边而行,或从村落间穿行;
从无村落的岸边而行,行半由旬。
Sagāmatīrapassena , gāmantaravasena vā; Agāmatīrapassena, gamane addhayojane.
同样地,行于宽一由旬之河中央者,
若计为半由旬,则有波逸提。
Tathā yojanavitthiṇṇa-nadīmajjhena gacchato; Addhayojanasaṅkhāya, honti pācittiyo pana.
如于海中随意而行,诸注释书皆作此说;
罪唯在河中成立,非于海中判别。
Yathāsukhaṃ samuddasmiṃ, sabbaaṭṭhakathāsu hi; Nadiyaṃyeva āpatti, na samudde vicāritā.
为成就渡口,于河之上游或下游;若相应者运送,已说无罪。
Titthasampādanatthāya, uddhaṃ vā nadiyā adho; Sace haranti taṃyuttā, anāpatti pakāsitā.
如是约定后,或为横渡;于灾祸中确有差别,被认为等同无间。
Tathā saṃvidahitvā vā, tiriyaṃ taraṇāya vā; Āpadāsu viseso hi, anantarasamo mato.
明知是比丘尼所安排的食物而受用;舍弃在家人之事务,比丘犯波逸提。
Ñatvā bhikkhuniyā bhattaṃ, bhuñjato paripācitaṃ; Hitvā gihisamārambhaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
Bhojanaṃ pañcadhā vuttaṃ, gahaṇe tassa dukkaṭaṃ; Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo siyuṃ.
亲属等所有之物,或在家人所成办之物,若无有比丘尼,食用其中已安排者无罪。
Santakaṃ ñātakādīnaṃ, gihisampāditampi vā; Vinā bhikkhuniyā doso, bhuñjato paripācitaṃ.
若有比丘对食生起已安排想,而食未安排者;或于二者有疑,一切时皆犯恶作。
Paripācitasaññissa , bhikkhussāparipācite; Ubhosu vimatissāpi, hoti sabbattha dukkaṭaṃ.
由一处受具者所备办的食物;
仅以吞咽而食者,为恶作。
Ekatoupasampanna-paripācitabhojanaṃ; Ajjhohāravaseneva, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
除五种主食外,其余任何食物,如粥、副食、果实等,食者无罪。
Aññaṃ vā pana yaṃ kiñci, ṭhapetvā pañcabhojanaṃ; Bhuñjantassa anāpatti, yāgukhajjaphalādikaṃ.
其生起等与第一事及最后事相同;此为制戒所遮,三心与三受。
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā; Idaṃ paṇṇattivajjaṃ tu, ticittañca tivedanaṃ.
第二不定法被认为与第十相同;此学处全部依生起方式等而说。
Dutiyāniyateneva, dasamaṃ sadisaṃ mataṃ; Idaṃ sikkhāpadaṃ sabbaṃ, samuṭṭhānanayādinā.
Eko āvasatho piṇḍo, agilānena bhikkhunā; Bhuñjitabbo tato uddhaṃ, pācitti paribhuñjato.
Anodisseva paññatte, yāvadattheva bhikkhunā; Bhuñjitabbaṃ sakiṃ tattha, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
Dutiye divase tattha, gahaṇe dukkaṭaṃ mataṃ; Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo matā.
由某一族所制,或由诸异族所制;
于诸异处差别中,唯有一部分为适当。
Kulenekena paññatte, saha nānākulehi vā; Nānekaṭṭhānabhedesu, ekabhāgova vaṭṭati.
无论何处所制,或由诸异族所制;若于一切处依序而食者,则无过失。
Nānāṭṭhānesu paññatto, yo ca, nānākulehi vā; Bhuñjato pana sabbattha, na doso paṭipāṭiyā.
若依顺序而有剩余,舍弃后方可再食;
然而,对比丘而言,从一开始便不被允许。
Paṭipāṭimasesena, khepetvā puna bhuñjato; Ādito pana paṭṭhāya, na ca kappati bhikkhuno.
病者无犯,来者与去者亦无犯;于指定处,少量进食一次亦无犯。
Anāpatti gilānassa, āgacchantassa gacchato; Odissapi ca paññatte, paritte bhuñjato sakiṃ.
粥等虽于非时,亦许食用;其余和合之法,与生起等相同。
Yāguādīni niccampi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati; Sesameḷakalomena, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
除已说之适时外,众食者波逸提;所言“众”者,即四人或逾此数。
Aññatra samayā vuttā, pācitti gaṇabhojane;
所谓“众”者,乃明定为四人或更上。
Gaṇoti pana niddiṭṭhā, cattāro vā tatuttariṃ.
无论是从邀请而得,还是从告知所得;此中食物有五种,是为其中任一种。
Yaṃ nimantanato vāpi, laddhaṃ viññattitopi vā; Bhojanaṃ pana pañcannaṃ, hoti aññataraṃ idha.
Bhojanānampi pañcannaṃ, gahetvā nāmameva tu; Nimanteti sace bhikkhū, cattāro bahukepi vā.
‘‘Odanaṃ bhojanaṃ bhattaṃ, sampaṭicchatha gaṇhatha’’; Iti vevacaneheva, atha bhāsantarena vā.
Tato tassa ca te bhikkhū, sādiyitvā nimantanaṃ; Ekato nānato vā ce, gantvā gaṇhanti ekato.
一切比丘皆得波逸提,因众食故;于中一起受取,是众食之因。
Sabbesaṃ hoti pācitti, gaṇabhojanakāraṇā; Ekato gahaṇaṃ ettha, gaṇabhojanakāraṇaṃ.
Ekato nānato vāpi, gamanaṃ bhojanampi vā; Kāraṇanti na taṃ viññū, bhaṇanti gaṇabhojane.
即便只是以饭食等之名目,从一处或多处告知众人,
从一处或多处向众人告知之后。
Sacepi odanādīnaṃ, gahetvā nāmameva vā; Ekato nānato vāpi, viññāpetvā manussake.
若从多处或别处前往,而于一处共食,如此也成了所说的别众食。
Nānato vekato gantvā, sace gaṇhanti ekato; Evampi pana hotīti, vaṇṇitaṃ gaṇabhojanaṃ.
此亦有二种,由受取之因;恶作与波逸提,已于吞咽时显示。
Duvidhassāpi etassa, paṭiggahaṇakāraṇā; Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpitā.
于诸时中无犯,并于七种中阐明;若将食物取来合在一处,二人或三人同食,亦复如是。
Samayesu anāpatti, sattasvapi pakāsitā; Gahetvā ekato dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā bhuñjataṃ tathā.
牟尼、未受具戒者、行者、受邀受钵食者,这第四类合为一类,僧团分裂由此显示。
在第四种情况中,即使共集一处而食,也说明了破僧之罪。
Muninānupasampanna-cāripattānimantitā ; Catutthe ekato katvāpi, gaṇabhedo pakāsito.
Neva samayaladdhānaṃ, vasenapi hi sabbaso; Gaṇabhedo panāpatti, veditabbā vibhāvinā.
为五种食物之故,于众食中;但在粥等中则无疑惑,彼可有之。
Bhojanānañca pañcannaṃ, vasena gaṇabhojane; Nattheva ca visaṅketaṃ, yāguādīsu taṃ siyā.
若比丘怀有众食想,于众食中;
对此,即使心存疑惑者,亦犯恶作罪。
Gaṇabhojanasaññissa, bhikkhussāgaṇabhojane; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
食物实有五种,除粥等外;于常食等中,亦应知为无犯。
Bhojanāni ca pañceva, ṭhapetvā yāguādisu; Anāpattīti ñātabbā, niccabhattādikesupi.
Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādinā pana; Idaṃ eḷakalomena, sadisanti pakāsitaṃ.
Bahūhi yo bhikkhu manussakehi; Nimantito pañcahi bhojanehi; Hitvā sace pubbanimantanāya; Vikappanaṃ pañcasu yassa kassa.
后受请之食,及不按次第
在进食时,即便只是一粒米,彼也犯波逸提。
Pacchā nimantitaṃ bhattaṃ, tathā uppaṭipāṭiyā; Bhuñjato ekasitthampi, tassa pācittiyaṃ siyā.
若以五种食中任一种受邀,
却搁下该食,而食用其他食物,
Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, yena kena nimantito; Taṃ ṭhapetvā sace aññaṃ, bhojanaṃ paribhuñjati.
Tesameva ca pañcannaṃ, bhojanānaṃ mahesinā; Etaṃ paramparaṃ nāma, bhojanaṃ paridīpitaṃ.
若于其中注入乳或汁液,
凡是浸渍的食物,一切皆成同一味。
Yattha khīraṃ rasaṃ vāpi, ākiranti sace pana; Yena ajjhotthaṭaṃ bhattaṃ, sabbamekarasaṃ siyā.
然而从第二口开始,食用混合食者;
虽已说为无罪,但依《大护持》则不然。
Koṭito pana paṭṭhāya, saṃsaṭṭhaṃ paribhuñjato; Anāpattīti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
于非辗转食中,以辗转想;
于彼处,若怀惑而食,亦为恶作。
Paramparanti saññāya, aparamparabhojane; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
或以全村,或以团体,或以集镇;
受邀者或于常食,无有过失。
Sakalenapi gāmena, pūgena nigamena vā; Nimantitassa vā nicca-bhatte doso na vijjati.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinenādinā samā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, bhojanañcāvikappanaṃ.
若为赠礼之故,备办了糕饼,
或为作路粮而准备的麦粉糊,以及比丘于彼处所得者;
Pūvā paheṇakatthāya, paṭiyattā sace pana; Pātheyyatthāya manthā vā, ye hi tattha ca bhikkhunā.
可取二、三钵,用糕饼和麦粉盛满;
若于此之外,更有所取,受取者犯巴吉帝亚。
Dvattipattā gahetabbā, pūrā pūvehi sattuhi; Tato ce uttariṃ tassa, hoti pācitti gaṇhato.
拿着食物外出的人,见到比丘应说:“我在此处已取了两三钵;”
而糕饼也已被取。’ 智者见到比丘时应如此说。
Gahetvā nikkhamantena, ‘‘dvattipattā mayā idha; Gahitā pana pūvā’’ti, bhikkhuṃ disvā vade budho.
‘‘Mā kho tvaṃ paṭigaṇhā’’ti, avadantassa dukkaṭaṃ; Gaṇhatopi ca taṃ sutvā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对于不足两三钵的食物,却生起“超过”之想者;
于此情形,即使心存疑惑,亦犯恶作。
Ūnakadvattipattesu, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若于彼处获得三满钵,随后,
两钵应施与僧团,若一人得两钵,则不应合施一处。
Yena tattha tayo laddhā, pattapūrā tato pana; Dve saṅghassa padātabbā, dve ce eko, na ekato.
被舍弃的路粮,或是从彼处剩余之物;
属于亲族等的财物,纵使是正在施与者,若取用少于所施之量。
Apaheṇakapātheyyaṃ, avasesampi vā tato; Santakaṃ ñātakādīnaṃ, dentānampi tadūnakaṃ.
Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
若以其他五种食物之一而受请已,
若再食用非残食的食物,即犯波逸提。
Aññena pana pañcannaṃ, bhojanānaṃ pavārito; Pācittinatirittaṃ ce, puna bhuñjati bhojanaṃ.
座处、食物,以及伸手范围内的递送,
身的拒绝、语的拒绝,具足五支,成自恣。
Asanaṃ bhojanañceva, hatthapāsābhihāratā; Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaṅgehi pavāraṇā.
Odano sattu kummāso, maccho maṃsanti sabbaso; Nippapañcena niddiṭṭhaṃ, bhojanaṃ pañcadhā mataṃ.
Odano tattha sattannaṃ, dhaññānaṃ odano mato; Bhajjitānaṃ tu dhaññānaṃ, cuṇṇaṃ ‘‘sattū’’ti vuccati.
‘库马萨’者,即大麦粥;‘鱼’者,指水中所生者;
‘肉’者,指如法的肉。这是此处的判定。
Kummāso yavakummāso, maccho vuccati odako; Maṃsampi kappiyamaṃsaṃ, ayamettha vinicchayo.
稻、米、大麦、稷、黍以及小麦,
‘稗’,这七种即是谷物,以谷物之名而说。
Sāli vīhi yavo kaṅgu, varako godhumo tathā; Kudrūsakoti sattete, dhaññā dhaññena desitā.
沙玛咖等一切草类,皆以库度萨之名概括;
尼瓦罗,归于稻谷之类;于瓦勒咖之中,则说瓦勒咖乔勒咖。
Sāmākāditiṇaṃ sabbaṃ, kudrūseneva dīpitaṃ; Nīvāro sāliyaṃ vutto, varake varakacorako.
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, odano yāgu vā pana; Aṅgasampattiyā yuttā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
Hatthena gahitokāse, odhiṃ dasseti yā pana; Yāgusā idha sabbāpi, odanoti pavuccati.
然而,过热的粥从灶上取下,便会稀薄;
若未明示界限,则不生起自恣。
Abbhuṇhā pana yā yāgu, uddhanoropitā tanu; Sace odhiṃ na dasseti, na janeti pavāraṇaṃ.
再者,若彼冷却后变为凝稠;
他先前虽示现界限,微薄的状态却未能维持。
Puna sā sītalībhūtā, ghanabhāvaṃ gatā sace; Odhiṃ dasseti so pubbe, tanubhāvo na rakkhati.
将酪浆、谷物、汤汁等,大量投入;
又将果实、叶片、嫩芽等,投入其中。
Takkadhaññarasādīni, āropetvā bahūnipi; Phalapaṇṇakaḷīrāni, pakkhipitvāna tattha ca.
若于米中,仅投入一把而煮;
然而,若标明限量,则生起邀请。
Taṇḍule muṭṭhimattepi, pakkhipitvā pacanti ce; Odhiṃ pana ca dasseti, sañjaneti pavāraṇaṃ.
于汤汁、谷汁、乳中,撒于饭上而作;
若说“请用粥,这是粥”而施与,然而……
Rase dhaññarase khīre, vākiritvāna odanaṃ; ‘‘Yāguṃ gaṇhatha, yāgu’’nti, vatvā denti sace pana.
虽甚稀薄,亦能生起邀请;
若煮之后施与,即列入粥中。
Kiñcāpi tanukā hoti, sañjaneti pavāraṇaṃ; Taṃ pacitvā sace denti, yāgusaṅgahitā pana.
即使粥很稀薄,也把鱼肉浸入其中;
哪怕肉量仅如芥子,也视为受请之食;
Chupanti macchamaṃsaṃ vā, tanukāyapi yāguyā; Sace sāsapamattampi, paññāyati pavāraṇaṃ.
纯净的鱼肉汁,或掺了鱼肉汁的粥;
若非净肉,则不应生起邀请。
Macchamaṃsaraso suddho, saṃsatto rasayāgu vā; Na cākappiyamaṃsaṃ vā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
除去所说诸谷之饭,此外一切
竹米等所成的饭,不成为邀请之食。
Ṭhapetvā vuttadhaññānaṃ, odanaṃ pana sabbaso; Veḷutaṇḍulakādīnaṃ, na pavāreti odano.
新谷等,或由他们所作之食,又为炒粉;
然而,清净者并非饼,也从不以此令足食。
Puthukā vā tato tāhi, katabhattampi sattupi; Suddhā na pana pūvā vā, pavārenti kadācipi.
以粗煮法炒过的稻谷,其米粒则
捣碎后施与,此粉即被视为摄在炒粉中。
Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ taṇḍule pana; Koṭṭetvā denti taṃ cuṇṇaṃ, sattusaṅgahitaṃ mataṃ.
然而,已被炒过的稻谷,其米粒不能令人足食;
然而,那些稻谷的粉末,则能令人足食。
Bhajjitānaṃ tu vīhīnaṃ, na pavārenti taṇḍulā; Tesaṃ pana ca yaṃ cuṇṇaṃ, taṃ janeti pavāraṇaṃ.
以粗煮法炒过的稻谷之碎米,
炒粉所制的团子,亦令足食生起。
Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ kuṇḍakampi ca; Sattunaṃ modako vāpi, sañjaneti pavāraṇaṃ.
同等煮熟、干燥的,及日晒的;
然而稻谷的碎屑,不生足食。
Samapākena bhaṭṭhānaṃ, sukkhānaṃ ātapena ca; Kuṇḍakaṃ pana vīhīnaṃ, na janeti pavāraṇaṃ.
或以它们制成的炒米,或已做成食物的炒粉;
然而单纯的嚼食,不引生自恣。
Lājā vā pana teheva, katabhattampi sattu vā; Khajjakaṃ pana suddhaṃ vā, na janeti pavāraṇaṃ.
Pūritaṃ macchamaṃsehi, taṃ janeti pavāraṇaṃ; Yaṃ kiñci bhajjitaṃ piṭṭhaṃ, na pavāreti suddhakaṃ.
Yavehi katakummāso, pavāreti, na cāparo; Macchamaṃsesu vattabbaṃ, pākaṭattā na vijjati.
食用如法之肉时,便已遮止了不如法者;
彼不以此作自恣,此即明示为无因由。
Khādanto kappiyaṃ maṃsaṃ, nisedheti akappiyaṃ; Na so tena pavāreti, avatthuttāti dīpitaṃ.
同样,若食用不如法肉时,拒绝如法者,
此即自恣,已明示为有因由。
Tathevākappiyaṃ maṃsaṃ, khādanto kappiyaṃ sace; Nisedheti pavāreti, vatthukattāti vaṇṇitaṃ.
然而,在食肉之时,无论是如法还是不如法之肉;
他若邀请或遮止任何如法之食。
Maṃsaṃ pana ca khādanto, kappiyaṃ vā akappiyaṃ; Pavāreti nisedheti, kiñci kappiyabhojanaṃ.
若食用的是不如法之肉,正在食用时便是不净;
不应遮止,也不应拒绝,其他不净物也是如此。
Sace akappiyaṃ maṃsaṃ, khādantova akappiyaṃ; Nisedhaṃ na pavāreti, tathā aññaṃ akappiyaṃ.
若已吞咽,即便只是比丘吞下的一粒饭食;
而钵中、手中或口中仍有食物。
Sace ajjhohaṭaṃ hoti, sitthamekampi bhikkhunā; Patte hatthe mukhe vāpi, bhojanaṃ pana vijjati.
若拒绝足以作为邀请之食,
若未受邀请,则于任何处皆非受邀。
Pavāraṇapahonaṃ ce, paṭikkhipati bhojanaṃ; Pavāreti sace natthi, na pavāreti katthaci.
将口中食咽下后,即持余食而去;
若于中途被遮止,便不再请食。
Gilitvā ca mukhe bhattaṃ, sesamādāya gacchati; Antarā ca nisedhento, na pavāreti bhojanaṃ.
口中食已咽下,手中复有食;
又欲施食与他人;
又欲再施与钵中食。
Mukhe ca bhattaṃ gilitañca hatthe; Bhattaṃ tu aññassa ca dātukāmo; Patte ca bhattaṃ puna dātukāmo; Paṭikkhipanto na pavārito so.
因座位中断,故不邀请;大慧者们如是说,他们了知因与非因。
Asanassa upacchedā, na pavāreti soti hi; Kathayanti mahāpaññā, kāraṇākāraṇaññuno.
12751275. 取者取最后分,与者则与最初分;
1275.
取者取最后一份,施者则施最先一份;
若彼此各距一臂半,不劳伸手而取,
Gaṇhato pacchimaṃ aṅgaṃ, dadato purimaṃ pana; Ubhinnaṃ aḍḍhateyyaṃ ce, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
于彼处所奉上者,即足以邀请;
已受邀请者若用如此之食,则被制止。
Tasmiṃ abhihaṭaṃ ṭhāne, pavāraṇapahonakaṃ; Tādisaṃ bhuñjamānova, nisedheti pavārito.
Hatthe ādhārake vāpi, pattaṃ ūrūsu vā ṭhitaṃ; Āharitvā sace bhikkhu, ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti bhāsati.
Anantare nisinnova, taṃ paṭikkhipato pana; Abhihārassa cābhāvā, natthi tassa pavāraṇā.
1279将食篮推到前方,放在面前,说道:“此”
1279.
将食篮推到前方,放在面前,说道:“此”
即便说“取吧”,也是如此决断。
Bhattapacchiṃ paṇāmetvā, ṭhapetvā purato ‘‘idaṃ; Gaṇhāhī’’ti ca vuttepi, ayameva vinicchayo.
当施与邻近比丘时,另一人若以双手遮住自己的钵,便不为已受邀请。
Anantarassa bhikkhussa, dīyamāne panetaro; Pidahanto sakaṃ pattaṃ, hatthehi na pavārito.
1281若有人以身相拒,不受已送至面前的饭食,
1281.
若有人以身相拒,不受已送至面前的饭食,
那么,无论以身相拒或以语相拒,对施主而言便成邀请。
Kāyenābhihaṭaṃ bhattaṃ, paṭikkhipati yo pana; Kāyena vāpi vācāya, hoti kassa pavāraṇā.
一人于食物奉上时,因畏惧自恣;
谓:“撒之又撒,捣之又捣,然后饱满。”
Eko abhihaṭe bhatte, pavāraṇabhayā pana; ‘‘Ākirākira koṭṭetvā, koṭṭetvā pūrayā’’ti ca.
Sace vadati tassāpi, na panatthi pavāraṇā; Iccevāha mahāthero, mahāpadumanāmako.
因为把带肉之味与纯汁之味视为同等,所以会说‘取汁’;听到此言而加以阻止的人,并非已受请。
Samaṃsañhi rasaṃ netvā, gaṇhathāti rasaṃ vade; Taṃ sutvā ca nisedhento, neva hoti pavārito.
「取鱼肉之汁的精华」,或「取肉汁」;
若说“取此”等语,对方拒绝,即为受请。
‘‘Gaṇha maccharasaṃ sāraṃ, gaṇha maṃsarasa’’nti vā; ‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, paṭikkhepe pavāraṇā.
若将肉分开,说“取肉汁”等语,且仍有肉,若拒绝,即为受请。
Sace maṃsaṃ visuṃ katvā, ‘‘gaṇha maṃsarasa’’nti vā; Vadeyyatthi ca maṃsaṃ ce, paṭikkhepe pavāraṇā.
1287若人以饭食相问,‘稍待片刻’等;
1287.
以饭食询问时,言‘稍待片刻’;
为欲取用而置下者,彼则不成受请。
Odanena ca pucchantaṃ, ‘‘muhuttaṃ āgamehi’’ti; Gahaṇatthaṃ ṭhapentassa, neva tassa pavāraṇā.
以迦梨拉果、波罗蜜果等混合的鱼肉,
若说“取迦梨拉羹”“波罗蜜菜”等语,
Kaḷīrapanasādīhi, missakaṃ macchamaṃsakaṃ; ‘‘Kaḷīrasūpakaṃ gaṇha, panasabyañjana’’nti vā.
若拒绝时作是说,则不成为遮止;
因为这只是依遮止之因的名称而说。
Vadanti ce paṭikkhepe, neva hoti pavāraṇā; Apavāraṇahetūnaṃ, nāmena pana vuttato.
若说“鱼汤”,或说“肉汤”;
若说“取这个”,便构成遮止。
‘‘Macchasūpa’’nti vā vutte, ‘‘maṃsasūpa’’nti vā pana; ‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, hotiyeva pavāraṇā.
Eseva ca nayo vutto, ñeyyo maṃsakarambake; Sabbesu macchamaṃsehi, missakesu ayaṃ nayo.
若持来与饭相混合之粥,则……
当说“取粥”时,拒绝并不构成遮止。
Bhattasammissitaṃ yāguṃ, āharitvā sace pana; ‘‘Yāguṃ gaṇhā’’ti vuttasmiṃ, na pavāreti vārayaṃ.
但当说“取饭”时,拒绝便构成遮止;
因为这是根据所问及对方是否有此需要而定的缘故。
‘‘Bhattaṃ gaṇhā’’ti vutte tu, pavāreti paṭikkhipaṃ; Yena vāpucchito tassa, atthitāyāti kāraṇaṃ.
若说“取粥混合物”,当其中有粥,且粥等量或更多时,据说不应受用。
‘‘Yāgumissakaṃ gaṇhā’’ti, vutte tattha ca yāgu ce; Samā bahutarā vā sā, na pavāreti so kira.
Mandā yāgu, bahuṃ bhattaṃ, sace hoti pavāraṇā; Idaṃ sabbattha niddiṭṭhaṃ, kāraṇaṃ pana duddasaṃ.
于多种味道的食物中取其味,或于多乳之中取其乳;
若说“请取”且另行分开给予,则不构成遮止。
Rasaṃ bahurase bhatte, khīraṃ vā bahukhīrake; Gaṇhathāti visuṃ katvā, deti natthi pavāraṇā.
若受遮止时正行,则当行中而食;
若受遮止时正立,则当立中而食。
Gacchanteneva bhottabbaṃ, gacchanto ce pavārito; Bhuñjitabbaṃ ṭhiteneva, ṭhatvā yadi pavārito.
或得水之后,若站立于泥泞之中;
然而,令作残食后,应从彼处再取食。
Udakaṃ vāpi patvā so, sace tiṭṭhati kaddamaṃ; Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tato puna.
Pīṭhake yo nisīditvā, pavāreti sace pana; Āsanaṃ avicāletvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
若坐于床上,而后行遮止;
从此处移到彼处,哪怕一丝一毫,也不可得。
Sace mañce nisīditvā, pavāreti tato pana; Ito saṃsarituṃ etto, īsakampi na labbhati.
若连同那张床一起移到别处,则是许可的;
如是一切处,智者及通达律者应当了知。
Tena mañcena naṃ saddhiṃ, vaṭṭataññatra nenti ce; Evaṃ sabbattha ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
若卧者不应食,卧而受请,亦不应食;蹲踞而食,亦应如是。
Nipajjitvāva bhottabbaṃ, nipanno ce pavārito; Vāretukkuṭiko hutvā, bhuñjitabbaṃ tatheva ca.
Athālametaṃ sabbanti, vattabbaṃ tena bhikkhunā; Atirittaṃ karontena, onametvāna bhājanaṃ.
然而,作净不应唯在钵中;
于篮中、锅中,或于任何容器中作,皆应开许。
Kappiyaṃ pana kātabbaṃ, na patteyeva kevalaṃ; Pacchiyaṃ yadi vā kuṇḍe, kātuṃ vaṭṭati bhājane.
已邀请者与未邀请者
然而,对于其他人,这却是允许的
唯除去已作的过量部分;
唯应受用彼一份。
Pavāritānaṃ apavāritānaṃ; Aññesametaṃ pana vaṭṭateva; Yenātirittaṃ tu kataṃ ṭhapetvā; Tameva cekaṃ paribhuñjitabbaṃ.
然而,比丘于令作净后而受用时,
若任何调味料等落入其钵中,
Kappiyaṃ pana kāretvā, bhuñjantasseva bhikkhuno; Byañjanaṃ vāpi yaṃ kiñci, patte tassākiranti ce.
然而,令作残食后,方可再食;
若此食未作残食,或应作而未作者,则当另行处理。
Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tathā puna; Yena taṃ akataṃ yaṃ vā, kātabbaṃ tena taṃ visuṃ.
Kataṃ akappiyādīhi, atirittaṃ tu sattahi; Na gilānātirittañca, taṃ hotinatirittakaṃ.
纵使有人于清晨仅食一粒饭而坐,
亦得以“拉近”与“送来”为净法。
Yopi pātova ekampi, sitthaṃ bhutvā nisīdati; Upakaṭṭhūpanītampi, kātuṃ labhati kappiyaṃ.
若为食物而受取夜分等时分药,彼食用时虽无肉欲心,亦仅得恶作。
Āhāratthāya yāmādi-kālikaṃ paṭigaṇhato; Anāmisaṃ tamevassa, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
如是,于非残食起“非残食”想者;
于此,对心生疑惑者,亦显示为恶作。
Tathā anatirittanti, saññino atirittake; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
Anāpattātirittaṃ tu, kārāpetvāna bhuñjato; Gilānassātirittaṃ vā, tathā ummattakādino.
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Kappiyākaraṇañceva, bhojanañca kriyākriyaṃ.
若以非残食,邀请已受邀请者;
若明知而期望讥嫌,于彼食时,犯波逸提。
Yo panānatirittena, pavāreyya pavāritaṃ; Jānaṃ āsādanāpekkho, bhutte pācitti tassa tu.
Dukkaṭaṃ abhihāre ca, gahaṇe itarassa hi; Ajjhohārapayogesu, sabbesupi ca dukkaṭaṃ.
食事终了时,判为波逸提;
对于持食比丘,这一切已为他明示。
Bhojanassāvasānasmiṃ, pācitti paridīpitā; Abhihārakabhikkhussa, sabbaṃ tasseva dassitaṃ.
于‘已自恣’想,而比丘实未自恣;于二种疑惑之义中,亦说为恶作。
Pavāritoti saññissa, bhikkhusmiṃ apavārite; Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
Anāpattātirittaṃ vā, kārāpetvāva deti ce; Gilānassāvasesaṃ vā, aññassatthāya deti vā.
Sesaṃ sabbamasesena, anantarasamaṃ mataṃ; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
嚼食或啖食
若有比丘,于非时
嚼食或啖食者
他便招致胜者所说的过失。
Khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā; Kiñci vikāle yo pana bhikkhu; Khādati bhuñjati vāpi ca taṃ; So jinavuttaṃ dosamupeti.
于此,凡是涉及肉食之类的,如林野的根、果等;
然而,为了对时限药不产生混淆,应当了知此义。
Yamāmisagatañcettha, vanamūlaphalādikaṃ; Kālikesvasammohatthaṃ, veditabbamidaṃ pana.
根、球茎、藕根、顶芽、茎干与树皮;
叶、花、果、核、粉,乃至树液。
Mūlaṃ kandaṃ muḷālañca, matthakaṃ khandhakaṃ tacaṃ; Pattaṃ pupphaṃ phalaṃ aṭṭhi, piṭṭhaṃ niyyāsameva ca.
Mūlakhādanīyādīnaṃ, mukhamattanidassanaṃ; Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, nāmatthesu nibodhatha.
Mūlakaṃ khārakañceva, vatthulaṃ taṇḍuleyyakaṃ; Tambakaṃ jajjharikañca, caccu vajakalīpi ca.
如是等诸菜之根,于肉食中,
此处称为“摄”,因其有遍满于食物之义。
Mūlāni evamādīnaṃ, sākānaṃ āmise pana; Saṅgahaṃ idha gacchanti, āhāratthaṃ pharanti hi.
“舍弃”是指切断老朽之物后丢弃;至于瓦迦离咖,
那称为尽形寿,其余则称为限时。
Chaḍḍenti jaraṭṭhaṃ chetvā, yaṃ taṃ vajakalissa tu; Taṃ yāvajīvikaṃ vuttaṃ, sesānaṃ yāvakālikaṃ.
姜黄、生姜、菖蒲、阿提毗舍与菖蒲,
香根草、跋陀穆达,以及迦度迦罗希尼。
Haliddi siṅgiverañca, vacattaṃ ativisaṃ vacaṃ; Usīraṃ bhaddamuttañca, tathā kaṭukarohiṇī.
如是等及其他,乃至五根等众多品类;
种种品类之根,应知为尽形寿药。
Iccevamādikaṃ aññaṃ, pañcamūlādikaṃ bahu; Nānappakārakaṃ mūlaṃ, viññeyyaṃ yāvajīvikaṃ.
摩萨豆、频达罗等,蔓藤类、芋类,
球茎属优钵罗类,亦属波头摩类。
Masālupiṇḍalādīnaṃ , vallīnaṃ āluvassa ca; Kando uppalajātīnaṃ, tathā padumajātiyā.
芭蕉、西古、塔拉、马鲁瓦与竹的根茎;
萨达瓦莉、咖谢鲁的根茎,及庵婆咤咖的根茎。
Kadalīsiggutālānaṃ, māluvassa ca veḷuyā; Satāvari kaserūnaṃ, kando ambāṭakassa ca.
已示名为‘时限药’;
‘洗净者’,即就食物而言所说;
‘块根’者,即乳树之块根也。
Iccevamādayo kandā; Dassitā yāvakālikā; Dhoto so āmise vutto; Kando yo khīravalliyā.
未洗净者,即大蒜、乳咖果离等;此类球茎超越言说之范畴,当知为尽形寿药。
Adhoto lasuṇañceva, khīrakākoliādayo; Kandā vākyapathātītā, viññeyyā yāvajīvikā.
1333白莲的根茎,以及红莲的根茎;
1333.
白莲之根茎,与红莲之根茎;
如是等种种根茎,皆为时限药。
Puṇḍarīkamuḷālañca , muḷālaṃ padumassa ca; Evamādimanekampi, muḷālaṃ yāvakālikaṃ.
多罗树、银棕榈、昆达拉、椰子等所生之笋,为尽形寿药。
Tālahintālakuntāla-nāḷikerādisambhavaṃ; Haliddisiṅgiverānaṃ, muḷālaṃ yāvajīvikaṃ.
多罗树、银棕榈、昆达拉树、迦梨罗树、盖德咖树之嫩笋。
Tālahintālakuntāla-kaḷīro ketakassa ca; Kadalīnāḷikerānaṃ, matthakaṃ mūlakassa ca.
枣椰、苇、藤,甘蔗、竹、芦苇等之顶部;
七种谷物之芽,以及芥子之芽。
Khajjurerakavettānaṃ, ucchuveḷunaḷādinaṃ; Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, kaḷīro sāsapassa ca.
Iccevamādayoneke, matthakā yāvakālikā; Aññe haliddiādīnaṃ, matthakā yāvajīvikā.
棕榈芽、竹笋等,被截断而从高处落下者;
已至老熟阶段之芽,摄于终身药中。
Tālakuntālakādīnaṃ, chinditvā pātito pana; Gato jaraṭṭhabundo so, saṅgahaṃ yāvajīvike.
名为‘蕴嚼食’者,甘蔗茎已被阐明;
萨拉咖梨亚尼之茎,亦如是入于地中;
Khandhakhādanīyaṃ nāma, ucchukhandho pakāsito; Sālakalyāṇiyā khandho, tathā pathaviyaṃ gato.
如是,优钵罗等种类,其茎为时限药;
叶、茎、优钵罗等,一切皆属莲华种类。
Evamuppalajātīnaṃ, daṇḍako yāvakāliko; Paṇṇadaṇḍuppalādīnaṃ, sabbo padumajātiyā.
名为尽寿的,迦罗末罗等茎;
皮、干皮等,及有味之物,是为时限药。
Yāvajīvikasaṅkhātā , karamaddādidaṇḍakā; Tacesucchutacoveko, saraso yāvakāliko.
Mūlaka、khāraka、caccu、tambaka、taṇḍuleyyaka;
Vatthula、cīnamugga、ummā、vajakalī,亦复如是。
Mūlakaṃ khārako caccu, tambako taṇḍuleyyako; Vatthulo cīnamuggo ca, ummā vajakalī tathā.
Jajjharī、kāsamadda、sellu、siggu、nāḷikā;
Varuṇo、aggimantho、jīvantī 与 sunisannako。
Jajjharī kāsamaddo ca, sellu siggu ca nāḷikā; Varuṇo aggimantho ca, jīvantī sunisannako.
Rājamāso、māso、nipphāvo 与 migapupphikā;
Vaṇṭako、bhūmiloṇī 等,如此种种。
Rājamāso ca māso ca, nipphāvo migapupphikā; Vaṇṭako bhūmiloṇīti, evamādimanekakaṃ.
所谓叶食,即指时限药;
Pattakhādanīyaṃ nāma, kathitaṃ yāvakālikaṃ;
Itarā ca mahāloṇi, dīpitā yāvajīvikā.
所谓时限药,也就是所说的芒果嫩叶。
Yāvakālikamicceva, kathitaṃ ambapallavaṃ;
Nimbassa kuṭajassāpi, paṇṇaṃ sulasiyāpi ca.
棉花与苦瓜的花与果;
巴尼基咖树与咖朱咖树的叶子,那是终生药。
Kappāsikapaṭolānaṃ , tesaṃ pupphaphalāni ca; Phaṇijjakajjukānañca, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
八种根药等之花,及尼帕瓦迦之花;
如是迦利拉之花,瓦儒纳迦之花。
Aṭṭhannaṃ mūlakādīnaṃ, pupphaṃ nipphāvakassa ca; Tathā pupphaṃ karīrassa, pupphaṃ varuṇakassa ca.
Pupphaṃ kaserukassāpi, jīvantī siggupupphakaṃ; Padumuppalajātīnaṃ, pupphānaṃ kaṇṇikāpi ca.
椰子树、棕榈树的嫩果,与露兜树的嫩芽;
如是等种种花,皆为时限药。
Nāḷikerassa tālassa, taruṇaṃ ketakassa ca; Iccevamādikaṃ puppha-manekaṃ yāvakālikaṃ.
Yāvakālikapupphāni, ṭhapetvā pana sesakaṃ; Yāvajīvikapupphanti, dīpaye sabbameva ca.
迦拘陀花、迦毗他迦花、君德花、迦离花,
俱罗婆迦花、迦罗毗罗花、波吒厘花,
而此花为终生药。
Tilakamakulasālamallikānaṃ ; Kakudhakapitthakakundakaḷīnaṃ; Kuravakakaravīrapāṭalīnaṃ; Kusumamidaṃ pana yāvajīvikaṃ.
庵婆罗、庵婆嗒迦、阎浮之果,以及波罗蜜之果;
摩头罗迦、迦毗他之果,以及酸豆之果。
Ambambāṭakajambūnaṃ, phalañca panasassa ca; Mātuluṅgakapitthānaṃ, phalaṃ tintiṇikassa ca.
多罗、椰子之果,以及枣椰之果;
拉布迦果、可可果、芭蕉果、蜜树之果。
Tālassa nāḷikerassa, phalaṃ khajjūriyāpi ca; Labujassa ca cocassa, mocassa madhukassa ca.
巴达拉果、咖拉玛达果,以及瓦丁嘎那果;
昆邦达果、提布萨果,还有埃拉卢咖果。
Badarassa karamaddassa, phalaṃ vātiṅgaṇassa ca; Kumbhaṇḍatipusānañca, phalaṃ eḷālukassa ca.
拉迦亚德那果、布萨果、丁巴儒咖果
如是等众多果,皆为时限药。
Rājāyatanaphalaṃ pussa-phalaṃ timbarukassa ca; Evamādimanekampi, phalaṃ taṃ yāvakālikaṃ.
三果、荜拨、肉豆蔻果与辛辣果
牛栏果与毕陵茄,及豆蔻与胡椒。
Tiphalaṃ pipphalī jāti-phalañca kaṭukapphalaṃ; Goṭṭhaphalaṃ bilaṅgañca, takkolamaricāni ca.
如是等已说者,及圣典中未说者;
诸果则为尽形寿资具所摄。
Evamādīni vuttāni, avuttāni ca pāḷiyaṃ; Phalāni pana gacchanti, yāvajīvikasaṅgahaṃ.
波罗蜜果核、娑罗果核、面包果核,
罗望子核、频婆果核,以及一切莲核。
Panasambāṭakaṭṭhīni, sālaṭṭhi labujaṭṭhi ca; Ciñcābimbaphalaṭṭhīni, pokkharaṭṭhi ca sabbaso.
枣核、露兜果核等,以及多罗果核,
如是等类,皆属时限药所摄。
Khajjūriketakādīnaṃ , tathā tālaphalaṭṭhi ca; Evamādīni gacchanti, yāvakālikasaṅgahaṃ.
布那伽核、摩杜伽核,石榴核、三果核,
如是等诸核,已于无肉者中说示。
Punnāgamadhukaṭṭhīni, sellaṭṭhi tiphalaṭṭhi ca; Evamādīni aṭṭhīni, niddiṭṭhāni anāmise.
七种谷物,及其他谷物
波那萨粉、萨喇粉、喇布迦粉、占巴达咖粉
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, aparaṇṇānameva ca; Piṭṭhaṃ panasasālānaṃ, labujambāṭakassa ca.
洗净之棕榈粉,及乳蔓粉
如是等等诸多品类,皆已说为时限药。
Tālapiṭṭhaṃ tathā dhotaṃ, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā; Evamādimanekampi, kathitaṃ yāvakālikaṃ.
Adhotaṃ tālapiṭṭhañca, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā; Assagandhādipiṭṭhañca, hoti taṃ yāvajīvikaṃ.
甘蔗所生的汁液,属七日药的一种;
其余如阿魏等汁液,为尽形寿药。
Niyyāso ucchunibbatto, eko sattāhakāliko; Avaseso ca hiṅgādi, niyyāso yāvajīviko.
于根药等之中,我仅略示纲要;
依此类推,余者当由智者了知。
Mūlādīsu mayā kiñci, mukhamattaṃ nidassitaṃ; Etassevānusārena, seso ñeyyo vibhāvinā.
作“我将于非时食用”想而受取食物者;
于时生非时想者,于时生疑惑者。
‘‘Bhuñjissāmi vikāle’’ti, āmisaṃ paṭigaṇhato; Kāle vikālasaññissa, kāle vematikassa ca.
1368恶作,若作时想者,无犯,此已宣说;以羊乳为譬喻,与生起等相同。
1368.
Dukkaṭaṃ, kālasaññissa, anāpatti pakāsitā; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Bhojanaṃ sannidhiṃ katvā, khādanaṃ vāpi yo pana; Bhuñjeyya vāpi khādeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
Bhikkhu yaṃ sāmaṇerānaṃ, pariccajatyanālayo; Nidahitvā sace tassa, denti taṃ puna vaṭṭati.
自己受取之后,正是未尝弃舍之物;
至于第二日,彼所贮藏者,即不许可。
Sayaṃ paṭiggahetvāna, apariccattameva yaṃ; Dutiye divase tassa, nihitaṃ taṃ na vaṭṭati.
从那时起,比丘在进食时,乃至一粒饭……
以清净心,如此宣说的清净波逸提,由那位如来所说。
Tato ajjhoharantassa, ekasitthampi bhikkhuno; Pācitti kathitā suddhā, suddhacittena tādinā.
在不允许的诸肉中,若是人肉,则犯偷兰遮与波逸提;若是其他,则犯恶作。
于不允食之肉中,若食人肉者,犯偷兰遮与波逸提;其余诸肉,则犯恶作。
Akappiyesu maṃsesu, manussasseva maṃsake; Thullaccayena pācitti, dukkaṭena sahetare.
若受用名为夜分药者,犯波逸提;
若为食物而受用者,兼犯恶作。
Yāmakālikasaṅkhātaṃ , pācitti paribhuñjato; Dukkaṭāpattiyā saddhiṃ, āhāratthāya bhuñjato.
Sace pavārito hutvā, annaṃ anatirittakaṃ; Bhuñjato pakataṃ tassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
Thullaccayena saddhiṃ dve, maṃse mānusake siyuṃ; Sese akappiye maṃse, dukkaṭena saha dvayaṃ.
若因缘而食用名为夜分药者,
以有食之口而食,则有二;唯以无食之口而食,则唯有一。
Yāmakālikasaṅkhātaṃ, bhuñjato sati paccaye; Sāmisena mukhena dve, ekameva nirāmisaṃ.
对于同样的吞咽者,仅为食物之故;于那两种分别中,恶作罪便增长。
Tamevajjhoharantassa, āhāratthāya kevalaṃ; Dvīsu tesu vikappesu, dukkaṭaṃ pana vaḍḍhati.
非时而食清净食,或以储藏为因缘;非时食用此二者,即成二波逸提。
Vikāle bhuñjato suddhaṃ, sannidhipaccayāpi ca; Vikālabhojanā ceva, hoti pācittiyadvayaṃ.
于肉食中,有偷兰遮及恶作增长;
于人肉与余肉,依次各有二罪。
Maṃse thullaccayañceva, dukkaṭampi ca vaḍḍhati; Manussamaṃse sese ca, yathānukkamato dvayaṃ.
比丘若于非时食用,即使并非残食,在一切分别中,皆因此相而有罪。
Natthevānatirittampi, vikāle paribhuñjato; Doso sabbavikappesu, bhikkhuno tannimittako.
Vikālapaccayā vāpi, na doso yāmakālike; Sattāhakālikaṃ yāva-jīvikaṃ paṭigaṇhato.
唯为食物之需,当取用此二类时;
在吞咽受用时,若为无肉汁之物,则犯恶作。
Āhārasseva atthāya, gahaṇe duvidhassa tu; Ajjhohārapayogesu, dukkaṭaṃ tu nirāmise.
若取来已放置而与肉相杂的食物,
再次吞咽者,即说为巴吉帝亚。
Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ, gahetvā ṭhapitaṃ sace; Puna ajjhoharantassa, pācitteva pakāsitā.
时分、夜分与七日,此即三时;
若超越彼彼时限,则有咎失。
Kālo yāmo ca sattāhaṃ, iti kālattayaṃ idaṃ; Atikkamayato doso, kālaṃ taṃ taṃ tu kālikaṃ.
自身即是三种和合之味,其余诸物;
即随其自性,而归于自身之时限。
Attanā tīṇi sambhinna-rasāni itarāni hi; Sabhāvamupaneteva, yāvakālikamattano.
Evameva ca sesesu, kālikesu viniddise; Imesu pana sabbesu, kālikesu catūsvapi.
1388前两种时限药,在内宿与共宿上皆不成犯;而后两种时限药则……
1388.
前二种时限药,若内宿与积贮,二者皆不成;后二种时限药亦复如是。
Kālikadvayamādimhi, antovutthañca sannidhi; Ubhayampi na hoteva, pacchimaṃ kālikadvayaṃ.
若于不如法的小屋中,依前说二种方式而住,则当日取得之前二种药,于律为不许可。
Akappiyāya kuṭiyā, vutthenantadvayena taṃ; Gahitaṃ tadahe vāpi, dvayaṃ pubbaṃ na vaṭṭati.
Mukhasannidhi nāmāyaṃ, antovutthaṃ na kappati; Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, mahāpaccariyaṃ pana.
Na doso nidahitvāpi, paṭhamaṃ kālikattayaṃ; Taṃ taṃ sakaṃ sakaṃ kāla-manatikkamma bhuñjato.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā; Samameḷakalomena, samuṭṭhānādinā idaṃ.
诸美食,若身无病,为己请求,
受用此食者,犯巴吉帝亚。
Bhojanāni paṇītāni, agilāno panattano; Atthāya viññāpetvāna, pācitti paribhuñjato.
“以酥油调饭施我,及有酥油的、酥油混合的,乃至酥油饭”——如此请求者,犯恶作。
‘‘Sappinā dehi bhattaṃ me, sasappiṃ sappimissakaṃ; Sappibhattañca dehī’’ti, viññāpentassa dukkaṭaṃ.
Viññāpetvā tathā taṃ ce, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato; Puna ajjhoharantassa, pācitti pariyāputā.
清净的酥等,若请求后方才食用,
于应学法中,此请求亦为恶作。
Suddhāni sappiādīni, viññāpetvāna bhuñjato; Sekhiyesupi viññatti, dukkaṭaṃ paridīpaye.
因此,若混入上妙之物,告知后方才食用,则七种谷物所成之食,应判为波逸提。
Tasmā paṇītasaṃsaṭṭhaṃ, viññāpetvāva bhuñjato; Sattadhaññamayaṃ bhattaṃ, pācittiyamudīraye.
1398若被人乞求说:“请以牛酥与我食物”,
1398.
Sace ‘‘gosappinā mayhaṃ, dehi bhatta’’nti yācito; Ajiyā sappiādīhi, visaṅketaṃ dadāti ce.
若被要求“施以熟酥”,于生酥等中亦然;
若施与其中任何一种,即已阐明为无罪。
‘‘Sappinā dehi’’ vutto ce, navanītādikesupi; Deti aññatarenassa, visaṅketanti dīpitaṃ.
无论以何物被乞求,于其根本物或其替代物;
即使得到了那个,所得即是所得,的确如此,并非另有别物。
Yena yena hi viññattaṃ, tasmiṃ mūlepi tassa vā; Laddhepi pana taṃ laddhaṃ, hotiyeva na aññathā.
酥油等物已于律典中提及;若以其余物品令他人知会,则犯恶作罪。
Ṭhapetvā sappiādīni, āgatāni hi pāḷiyaṃ; Aññehi viññāpentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以一切酥油等,先令知晓,而后一同;
食用并作成一味,计为九波逸提。
Sabbehi sappiādīhi, viññāpetvāva ekato; Bhuñjatekarasaṃ katvā, nava pācittiyo matā.
虽被以不净语相劝,若仍以酥油施与,
于受取及受用时,恶作已作阐明。
Akappiyena vuttepi, sappinā deti tena ce; Gahaṇe paribhogepi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
若对病人作“病人”之想,或对有疑惑者;
牟尼说为恶作,无犯已显示。
Gilānassa gilānoti, saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
若于病时,食用为病者所乞得之食;
或是病者所剩之食,或是亲属等所剩之食。
Gilānakāle viññatta-magilānassa bhuñjato; Gilānassāvasesaṃ vā, ñātakādīnameva vā.
此为由四处生起:从身而生,从身与语而生;
以身、心,以及以身、语、意三者。
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato; Kāyacittā tathā kāya-vācācittattayāpi ca.
若有人以未经授与之口门,进食入口;
除齿木与水之外,结彼波逸提。
Adinnañhi mukhadvāraṃ, āhāraṃ āhareyya yo; Dantaponodakaṃ hitvā, tassa pācittiyaṃ siyā.
伸手可及之取用,中声能闻之取用;
人或非人,以身等三种方式给予;
Hatthapāsobhinīhāro, majjhimuccāraṇakkhamo; Manusso vāmanusso vā, deti kāyādinā tidhā.
若施者以二种方式施与,比丘受取彼物;
当此五支和合时,彼执取便得以成就。
Paṭiggaṇhāti taṃ bhikkhu, dīyamānaṃ sace dvidhā; Evaṃ pañcaṅgasaṃyoge, gahaṇaṃ tassa rūhati.
若施者是居于虚空者,而受者为立于地上者;
以居于虚空者之身,触及立于地上者之头顶。
Dāyako gaganaṭṭho ce, bhūmaṭṭho cetaro siyā; Bhūmaṭṭhassa ca sīsena, gaganaṭṭhassa dehino.
无论哪个身体部位更靠近,即以其较近一侧的边缘为准;
无论是施与还是接受,皆不以伸展出去的手进行。
Yamāsannataraṃ aṅgaṃ, orimantena tassa tu; Dātuṃ vāpi gahetuṃ vā, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
手臂的范围应当这样测量,对于处于空中等处的情况,这便是法则。
Hatthapāso minetabbo, nagaṭṭhādīsvayaṃ nayo; Evarūpe pana ṭhāne, ṭhatvā ce deti vaṭṭati.
Pakkhī vā mukhatuṇḍena, hatthī soṇḍāya vā pana; Sace yaṃ kiñci pupphaṃ vā, phalaṃ vā deti vaṭṭati.
盛满饭食与菜肴的众多钵器,
以头顶持,前往某位比丘之处。
Bhattabyañjanapuṇṇāni, bhājanāni bahūnipi; Sīsenādāya bhikkhussa, gantvā kassaci santikaṃ.
稍稍弯下身后,若说“取”,
于是伸出手,去接取下面的器皿。
Īsakaṃ pana onatvā, ‘‘gaṇhā’’ti yadi bhāsati; Tena hatthaṃ pasāretvā, heṭṭhimaṃ pana bhājanaṃ.
比丘只须受取其中一部分;仅此,它们便悉数算作已被取受。
Paṭicchitabbaṃ taṃ eka- desenāpi ca bhikkhunā; Honti ettāvatā tāni, gahitāneva sabbaso.
自此以后,将那一切卸下,便可随意自在;
打开之后,取所喜者,是允许的。
Tato paṭṭhāya taṃ sabbaṃ, oropetvā yathāsukhaṃ; Ugghāṭetvā tato iṭṭhaṃ, gahetuṃ pana vaṭṭati.
Pacchiādimhi vattabba-matthi kiṃ ekabhājane; Kājabhattaṃ haranto ce, onatvā deti vaṭṭati.
Tiṃsahattho siyā veḷu, antesu ca duve ghaṭā; Sappino, gahitekasmiṃ, sabbaṃ gahitameva taṃ.
若在厚褥床上,或在椅上,或在蒲团上;
施主将(食物)放置后,立于伸手可及之处而作布施时。
Bahupattā ca mañce vā, pīṭhe vā kaṭasārake; Ṭhapitā dāyako hattha-pāse ṭhatvāna deti ce.
若以‘受取’之想,对于床座等(坐卧具)……
若触座而坐,以及施予钵中者。
Paṭiggahaṇasaññāya, mañcādīni sace pana; Nisīdati phusitvā yo, yañca pattesu dīyati.
凡彼所取,一切确为已取,此无疑;
若以‘我将受取’之想,而于床座等物。
Gahitaṃ tena taṃ sabbaṃ, hotiyeva na saṃsayo; Paṭiggahessāmicceva, mañcādīni sace pana.
取得这一切后,便登上座位坐下;
腹部相贴,钵置于地上。
Gahitaṃ hoti taṃ sabbaṃ, āruhitvā nisīdati; Āhacca kucchiyā kucchiṃ, ṭhitā pattā hi bhūmiyaṃ.
凡以指触,或以针触;
若比丘坐于某处,唯有就在该处亲手被施予的物品,方为许可。
Yaṃ yaṃ aṅguliyā vāpi, phusitvā sūciyāpi vā; Nisinno tattha tattheva, dīyamānaṃ tu vaṭṭati.
在大草席上,以及在手铺的坐具等上;
取用时,若在伸手可及的范围内有物存在,如此取用,是为允许。
Kaṭasāre mahantasmiṃ, tathā hatthattharādisu; Gaṇhato hatthapāsasmiṃ, vijjamāne tu vaṭṭati.
然而,彼处所生之叶,不得取用;
因为这些实非以身相系缚。
Tatthajātakapaṇṇesu, gahetuṃ na ca vaṭṭati; Na panetāni kāyena, paṭibaddhāni honti hi.
于不可移动之石板,或于相似之木板,
或在木桩所固定的床上,受持不成立。
Asaṃhārimapāsāṇe , phalake vāpi tādise; Khāṇubaddhepi vā mañce, gahaṇaṃ neva rūhati.
在酸角等树叶上,或于地上所铺展者;
因不能承载之故,受持亦不成立。
Tintiṇikādipaṇṇesu, bhūmiyaṃ patthaṭesu vā; Dhāretumasamatthattā, gahaṇaṃ na ca rūhati.
Hatthapāsamatikkamma, dīghadaṇḍena deti ce; Vattabbo bhikkhunāgantvā, dehīti parivesako.
Sace patte rajo hoti, dhovitabbo jale sati; Tasmiṃ asati puñchitvā, gahetabbo asesato.
若于乞食时,有尘土落下;
应在受取食物之后,以正知而取。
Piṇḍāya vicarantassa, rajaṃ patati ce pana; Bhikkhā paṭiggahetvāva, gahetabbā vijānatā.
若于未受持时取用,比丘犯恶作;
受持之后,其后食用者无罪。
Appaṭiggahite bhikkhuṃ, gaṇhato pana dukkaṭaṃ; Paṭiggahetvānāpatti, pacchā taṃ paribhuñjato.
当说“受持后施与”时,对此语……
若未听闻而取,或未受取而施与,则无恶作。
‘‘Paṭiggahetvā dethā’’ti, vutte taṃ vacanaṃ pana; Asutvānādiyitvā vā, denti ce natthi dukkaṭaṃ.
Pacchā paṭiggahetvāva, gahetabbaṃ vijānatā; Sace rajaṃ nipāteti, mahāvāto tato tato.
Na sakkā ca siyā bhikkhaṃ, gahetuṃ yadi bhikkhunā; Aññassa dātukāmena, gahetuṃ pana vaṭṭati.
施与沙弥之后,或再由彼施与者,
若依净信,亦可受食。
Sāmaṇerassa taṃ datvā, dinnaṃ vā tena taṃ puna; Tassa vissāsato vāpi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati.
若于乞食时,施与比丘沾有尘垢之食;
“你纳受此乞食后,或取用,或即食用。”
Bhikkhācāre sace bhattaṃ, sarajaṃ deti bhikkhuno; ‘‘Paṭiggahetvā bhikkhaṃ tvaṃ, gaṇha vā bhuñja vā’’ti ca.
应当那样对他说,此是比丘所应行;
若尘垢浮于食上时,
Vattabbo so tathā tena, kattabbañceva bhikkhunā; Rajaṃ upari bhattassa, tassuplavati ce pana.
应滤去酸粥,然后随意而食;若已与食物相混,则应收回。
Kañjikaṃ tu pavāhetvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ; Anto paṭiggahetabbaṃ, paviṭṭhaṃ tu sace pana.
若落于干饭中,应除去此尘;
若细微者与饭俱,应随意而食。
Patitaṃ sukkhabhatte ce, apanīyāva taṃ rajaṃ; Sukhumaṃ ce sabhattampi, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
即使是以木勺取来,对于施与者,首先
若水滴从木勺落入钵中,则为允许。
Uḷuṅkenāharitvāpi , dentassa paṭhamaṃ pana; Thevo uḷuṅkato patte, sace patati vaṭṭati.
Bhatte ākiramāne tu, carukena tato pana; Masi vā chārikā vāpi, sace patati bhājane.
即使已受取,亦不见其过;然而,若从自己钵中取出而布施给紧邻的比丘时,
(当知此中另有分际。)
Tassa cābhihaṭattāpi, na doso upalabbhati; Anantarassa bhikkhussa, dīyamānaṃ tu pattato.
若从钵中跳出,落入另一比丘的钵中,此仍属允许,即算作已受取。
Uppabhitvā sace patte, itarassa ca bhikkhuno; Patati vaṭṭatevāyaṃ, paṭiggahitameva taṃ.
若以乳粥盛满钵,施与比丘,
但因炎热,于下方不能执持。
Pāyāsassa ca pūretvā, pattaṃ ce denti bhikkhuno; Uṇhattā pana taṃ heṭṭhā, gahetuṃ na ca sakkati.
已说“可得”,于钵缘执持;
若不能执持,亦可以承器执取。
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, gahetuṃ mukhavaṭṭiyaṃ; Na sakkā ce gahetabbo, tathā ādhārakenapi.
Sace āsanasālāyaṃ, gahetvā pattamattano; Niddāyati nisinnova, dīyamānaṃ na jānati.
Nevāhariyamānaṃ vā, appaṭiggahitameva taṃ; Ābhogaṃ pana katvā ce, nisinno hoti vaṭṭati.
若以手放离,无论钵或承器;
若以足触开,则睡眠开许。
Sace hatthena muñcitvā, pattaṃ ādhārakampi vā; Pelletvā pana pādena, niddāyati hi vaṭṭati.
即使以足踩踏承器而受取,
即使醒觉,于受取中亦有不恭敬。
Pādenādhārakaṃ akka-mitvāpi paṭigaṇhato; Jāgarassāpi hoteva, gahaṇasmiṃ anādaro.
Tasmā taṃ na ca kātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā; Yaṃ dīyamānaṃ patati, gahetuṃ taṃ tu vaṭṭati.
进食者的牙齿与指甲,也会磨损;
同样,钵的色泽变化,也是不犯之理。
Bhuñjantānañca dantā vā, khīyantipi nakhāpi vā; Tathā pattassa vaṇṇo vā, abbohāranayo ayaṃ.
若以刀或针等器具劈开时,有污垢显现在被劈开之物中,
此污垢在他们之中确实得以察知,那可能是新近生起的。
Satthakenucchuādīni, phālentānaṃ sace malaṃ; Paññāyati hi taṃ tesu, siyā navasamuṭṭhitaṃ.
比丘受取之后,方可食用;
若于其中不见垢秽,则许食用。
Paṭiggahetvā taṃ pacchā, khāditabbaṃ tu bhikkhunā; Na paññāyati ce tasmiṃ, malaṃ vaṭṭati khādituṃ.
研磨药物或捣碎者,亦是如此;
磨石与臼等器具,于磨损时,亦同此理。
Pisantānampi bhesajjaṃ, koṭṭentānampi vā tathā; Nisadodukkhalādīnaṃ, khīyanepi ayaṃ nayo.
为药用而加热后,若将刀投入乳中,
那里便会生起青斑,犹如刀上作出的判定一般。
Bhesajjatthāya tāpetvā, vāsiṃ khīre khipanti ce; Uṭṭheti nīlikā tattha, satthake viya nicchayo.
Sace āmakatakke vā, khīre vā pakkhipanti taṃ; Sāmapākanimittamhā, na tu muccati dukkaṭā.
于雨季中,比丘游行乞食时,
若水自身衣滴入钵中,钵便染污。
Piṇḍāya vicarantassa, vassakālesu bhikkhuno; Patte patati ce toyaṃ, kiliṭṭhaṃ kāyavatthato.
Pacchā paṭiggahetvā taṃ, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ; Eseva ca nayo vutto, rukkhamūlepi bhuñjato.
然而,若天降净水,连雨七日,
若水落入露天之钵,亦为许可。
Sattāhaṃ pana vassante, deve suddhaṃ jalaṃ sace; Abbhokāsepi vā patte, toyaṃ patati vaṭṭati.
比丘施饭食与沙弥时,
应不触碰而施与,即施彼钵中之饭。
Odanaṃ pana dentena, sāmaṇerassa bhikkhunā; Dātabbo acchupantena, tassa pattagatodanaṃ.
或已受取钵,应施彼以食;
若触后施食,彼食则未受持。
Paṭiggahetvā vā pattaṃ, dātabbo tassa odano; Chupitvā deti ce bhattaṃ, taṃ panuggahitaṃ siyā.
Aññassa dātukāmena, pariccattaṃ sace pana; Yāva hatthagataṃ tāva, paṭiggahitameva taṃ.
若无所求地对放在钵架上的钵说‘取之’;
如果之后再说,智者应当受取。
‘‘Gaṇhā’’ti nirapekkhova, pattamādhārake ṭhitaṃ; Sace vadati pacchā taṃ, paṭiggaṇheyya paṇḍito.
有所求者将钵置于钵座上;
言:‘由此饼或饭中,取用一些。’
Sāpekkhoyeva yo pattaṃ, ṭhapetvādhārake pana; ‘‘Etto pūvampi bhattaṃ vā, kiñci gaṇhā’’ti bhāsati.
沙弥也将双手洗净后,
又,若不触及已落入自己钵中的食物,
Sāmaṇeropi taṃ bhattaṃ, dhovitvā hatthamattano; Attapattagataṃ bhattaṃ, aphusitvā sace pana.
纵使投入百次,取出亦可受取;
受取之事既毕,其后便不复存在。
Pakkhipanto satakkhattuṃ, uddharitvāpi gaṇhatu; Taṃpaṭiggahaṇe kiccaṃ, puna tassa na vijjati.
若食物已入自钵,触而取之;
此后应再受取,因已与他食相混故。
Attapattagataṃ bhattaṃ, phusitvā yadi gaṇhati; Pacchā paṭiggahetabbaṃ, saṃsaṭṭhattā parena taṃ.
又,于比丘之粥等烹器中,
为他人而将饭投入后安放者。
Bhikkhūnaṃ yāguādīnaṃ, pacane bhājane pana; Pakkhipitvā ṭhapentena, aññassatthāya odanaṃ.
应于容器上方,投入沙弥手中;
若从手中落下,则不成为不净。
Bhājanupari hatthesu, sāmaṇerassa pakkhipe; Patitaṃ hatthato tasmiṃ, na karoti akappiyaṃ.
如此,已舍弃之物,若未作而作;
但既作之后,应受用它,犹如无肉之钵。
Pariccattañhi taṃ evaṃ, akatvākirateva ce; Bhuñjitabbaṃ tu taṃ katvā, pattaṃ viya nirāmisaṃ.
如果粥锅已满,而沙弥确实羸弱;
他确实无法再令比丘受取彼物。
Sace yāgukuṭaṃ puṇṇaṃ, sāmaṇero hi dubbalo; Bhikkhuṃ paṭiggahāpetuṃ, na sakkoti hi taṃ puna.
Kuṭassa gīvaṃ pattassa, ṭhapetvā mukhavaṭṭiyaṃ; Bhikkhunā upanītassa, āvajjeti hi vaṭṭati.
又或者,比丘直接将手置于地上;
若他将钵旋转后再举起,在此情况下也是允许的。
Atha vā bhūmiyaṃyeva, hatthe bhikkhu ṭhapeti ce; Āropeti pavaṭṭetvā, tattha ce pana vaṭṭati.
于食后收钵等诸事中,此即是判定的准则:
若二三位沙弥施与可取之物,
Bhattapacchucchubhāresu, ayameva vinicchayo; Dve tayo sāmaṇerā vā, denti ce gahaṇūpagaṃ.
一位比丘取用负担,则是许可的;
或由一人如是施与,二三人亦得取受。
Bhāramekassa bhikkhussa, gahetuṃ pana vaṭṭati; Ekena vā tathā dinnaṃ, gaṇhanti dve tayopi vā.
Mañcassa pāde pīṭhassa, pāde telaghaṭādikaṃ; Laggenti tattha bhikkhussa, vaṭṭateva nisīdituṃ.
若床下有未受取之油盘,
扫地时即使碰触,也不成为已受取。
Appaṭiggahitaṃ heṭṭhā-mañce ce telathālakaṃ; Sammujjanto ca ghaṭṭeti, na panuggahitaṃ siyā.
然而,于已受取想中,彼物实未受取时:
取而了知此物后,放置彼处是允许的。
Paṭiggahitasaññāya, appaṭiggahitaṃ pana; Gaṇhitvā puna taṃ ñatvā, ṭhapetuṃ tattha vaṭṭati.
Vivaritvā sace pubbe, ṭhapitaṃ pihitampi ca; Tatheva taṃ ṭhapetabbaṃ, kattabbaṃ na panaññathā.
Bahi ṭhapeti ce tena, chupitabbaṃ na taṃ puna; Yadi chupati ce ñatvā, taṃ panuggahitaṃ siyā.
在已受取的油中,若生出菌膜;
在生姜等根中,或在稠粉中,也是如此。
Paṭiggahitatelasmiṃ, uṭṭheti yadi kaṇṇakā; Siṅgīverādike mūle, ghanacuṇṇampi vā tathā.
Taṃsamuṭṭhānato sabbaṃ, taññevāti pavuccati; Paṭiggahaṇakiccaṃ tu, tasmiṃ puna na vijjati.
Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā, āruḷho koci puggalo; Tatraṭṭho tālapiṇḍiṃ so, otāretvāna rajjuyā.
若说‘取’,则不应取;
而另一位站在地上的人,取而给予,这是允许的。
Sace vadati ‘‘gaṇhā’’ti, na gahetabbameva ca; Tamañño pana bhūmaṭṭho, gahetvā deti vaṭṭati.
Chinditvā ce vatiṃ ucchuṃ, phalaṃ vā deti gaṇhituṃ; Daṇḍake aphusitvāva, niggataṃ pana vaṭṭati.
若围墙既不厚实,又过高
若处于内外之间,手臂可及时;
Sace na puthulo hoti, pākāro atiuccako; Antoṭṭhitabahiṭṭhānaṃ, hatthapāso pahoti ce.
向上行至百手之距,再次获得它后,
对于执取的比丘而言,在律制上并无任何罪过。
Uddhaṃ hatthasataṃ gantvā, sampattaṃ puna taṃ pana; Gaṇhato bhikkhuno doso, koci nevūpalabbhati.
若沙弥以肩荷负比丘而行时,
取果后即于彼处坐下而施与,是允许的。
Bhikkhuno sāmaṇeraṃ tu, khandhena vahato sace; Phalaṃ gahetvā tattheva, nisinno deti vaṭṭati.
又有任何其他人正荷负比丘而行,
将果施予坐于肩上的比丘,是如法的。
Aparopi vahantova, bhikkhuṃ yo koci puggalo; Phalaṃ khandhe nisinnassa, bhikkhuno deti vaṭṭati.
若取了带果的枝条,为了遮荫而前行;
随后比丘心生起欲食之念。
Gahetvā phaliniṃ sākhaṃ, chāyatthaṃ yadi gacchati; Puna citte samuppanne, khādituṃ pana bhikkhuno.
Sākhaṃ paṭiggahāpetvā, phalaṃ khādati vaṭṭati; Makkhikānaṃ nivāratthaṃ, gahitāyapyayaṃ nayo.
Kappiyaṃ pana kāretvā, paṭiggaṇhāti taṃ puna; Bhottukāmo sace mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
Mātāpitūnamatthāya, gahetvā sappiādikaṃ; Gacchanto antarāmagge, yaṃ icchati tato pana.
他令人受取后,自行受用,是许可的;
那已受取者,唯有最初受取方为许可。
Taṃ so paṭiggahāpetvā, paribhuñjati vaṭṭati; Taṃ paṭiggahitaṃ mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
Sāmaṇerassa pātheyya-taṇḍule bhikkhu gaṇhati; Bhikkhussa sāmaṇeropi, gahetvā pana gacchati.
当米已用尽时,由他自己所取的那位;
若煮了粥,便以米及其他食材。
Taṇḍulesu hi khīṇesu, attanā gahitesu so; Sace yāguṃ pacitvāna, taṇḍulehitarehipi.
将粥倾入两个钵中,而后对自己那份
若将那份粥施与比丘后,自己却饮用了他那份
Ubhinnaṃ dvīsu pattesu, ākiritvā panattano; Yāguṃ bhikkhussa taṃ datvā, sayaṃ pivati tassa ce.
既不是积存之缘,也不是受取之故
因沙弥饮用故,比丘有罪。
Sannidhipaccayā neva, na uggahitakāraṇā; Sāmaṇerassa pītattā, doso bhikkhussa vijjati.
又,若为父母之故,携带油等物者;
为遮荫等利益而取枝条,此中无有差别。
Mātāpitūnamatthāya, telādiṃ haratopi ca; Sākhaṃ chāyādiatthāya, imassa na visesatā.
因此,彼差别之因,当须如实思择;
我推论,彼沙罗树性即是其差别。
Tasmā hissa visesassa, cintetabbaṃ tu kāraṇaṃ; Tassa sālayabhāvaṃ tu, visesaṃ takkayāmahaṃ.
又如滤布,于洗米后欲扬除其水;
纵有米与容器,亦不能为。
Taṇḍule pana dhovitvā, niccāletuñhi celako; Na sakkoti sace te ca, taṇḍule bhājanampi ca.
受取后洗净,放于灶上,再行擦拭;
比丘不应生火,即便揭开煮食。
Paṭiggahetvā dhovitvā, āropetvā panuddhanaṃ; Bhikkhunāggi na kātabbo, vivaritvāpi pakkatā.
应知于煮熟之时,取下后便可随意受用;
应即食用,并非之后另作受取的理由。
Ñātabbā pakkakālasmiṃ, oropetvā yathāsukhaṃ; Bhuñjitabbaṃ, na pacchassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
Āropetvā sace bhikkhu, uddhanaṃ suddhabhājanaṃ; Udakaṃ yāguatthāya, tāpeti yadi vaṭṭati.
若有人将米粒投入这热水中,
从那时起,比丘不应以此火煮食。
Tatte panudake koci, ce pakkhipati taṇḍule; Tato paṭṭhāya tenaggi, na kātabbova bhikkhunā.
比丘接受此粥后,可以饮用;若随后再煮此粥,则不免自煮之罪。
Paṭiggahetvā taṃ yāguṃ, pātuṃ vaṭṭati bhikkhuno; Sace pacati pacchā taṃ, sāmapākā na muccati.
凡彼处生长的任何果实,若连同藤蔓一起摇动,
凡从此处所得的果实,皆不适宜。
Tatthajātaphalaṃ kiñci, saha cāleti valliyā; Tasseva ca tato laddhaṃ, phalaṃ kiñci na vaṭṭati.
攀援果树,或使其有所倚靠,
或系缚于荆棘上,据说比丘也是允许的。
Phalarukkhaṃ parāmaṭṭhuṃ, tamapassayitumpi vā; Kaṇṭake bandhituṃ vāpi, bhikkhuno kira vaṭṭati.
Saṇḍāsena ca dīghena, gahetvā thālakaṃ pana; Pacato bhikkhuno telaṃ, bhasmaṃ patati tattha ce.
Amuñcantena hatthena, pacitvā telathālakaṃ; Otāretvāva taṃ pacchā, paṭiggaṇheyya vaṭṭati.
受取炭火或木柴之后,
若已放置,则唯先前受取者方为允许。
Paṭiggahetvā aṅgāre, tāni dārūni vā pana; Ṭhapitāni sace honti, pubbagāhova vaṭṭati.
Ucchuṃ khādati ce bhikkhu, sāmaṇeropi icchati; ‘‘Chinditvā tvamito gaṇha’’, iti vutto ca gaṇhati.
Nattheva avasesassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ; Khādato guḷapiṇḍampi, ayameva vinicchayo.
用海水来作盐用,是合适的;然而,它属于水性,因此不成为所谓的“终生受用”之物。
Kātuṃ sāgaratoyena, loṇakiccaṃ tu vaṭṭati;
所谓终生受用之物,因其是水性,故不得成就。
Yāvajīvikasaṅkhātaṃ, toyattā na tu gacchati.
此离时限之水,已为所明;犹如涅槃,由善巧涅槃之大仙所说。
Idaṃ kālavinimmuttaṃ, udakaṃ paridīpitaṃ; Nibbānaṃ viya nibbāna-kusalena mahesinā.
水与冰雪被说为相同,冰雹亦然;于井等处取水饮之,浊者亦为所许。
Udakena samā vuttā, himassa karakāpi ca; Kūpādīsu jalaṃ pātuṃ, bahalampi ca vaṭṭati.
Khettesu kasitaṭṭhāne, bahalaṃ taṃ na vaṭṭati; Sanditvā yadi taṃ gantvā, nadiṃ pūreti vaṭṭati.
池塘之中,咖库达等花遍布水面;
它们的气味不可觉知,亦无受取之因。
Sobbhesu kakudhādīnaṃ, jale pupphasamākule; Na ñāyati raso tesaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
然而,萨雷努咖等花,若投入饮水瓶中;
若已投入,则可受取彼水。
Sareṇukāni pupphāni, pānīyassa ghaṭe pana; Pakkhittāni sace honti, paṭiggaṇheyya taṃ pana.
受取后应施之物,或彼处之居住花;
当茉莉花已施与时,称“非持”是如法的。
Paṭiggahetvā deyyāni, vāsapupphāni tattha vā; Kamallikāsu dinnāsu, abbohāroti vaṭṭati.
未经受持的齿木,其汁液;
若于无知中,其汁液从咀嚼物入口者,犯波逸提。
Appaṭiggahitasseva , dantakaṭṭhassa yo raso; Ajānantassa pācitti, so ce visati khādato.
Sarīraṭṭhesu bhūtesu, kiṃ vaṭṭati? Na vaṭṭati? Kappākappiyamaṃsānaṃ, khīraṃ sabbampi vaṭṭati.
耳垢、眼垢、齿垢、尿、粪;
痰、鼻涕、唾液、泪、盐,悉皆听许。
Kaṇṇakkhigūthako danta- malaṃ muttaṃ karīsakaṃ; Semhaṃ siṅghāṇikā kheḷo, assu loṇanti vaṭṭati.
若有从本位掉落之物;
若其复落于钵中或手上,应再次受取。
Yaṃ panettha sakaṭṭhānā, cavitvā patitaṃ siyā; Patte vā pana hatthe vā, paṭiggaṇheyya taṃ puna.
Aṅgalaggamavicchannaṃ, paṭiggahitameva taṃ; Uṇhayāguṃ pivantassa, sedo hatthesu jāyati.
行乞食时,汗水顺着手流下;
若汗水滴入钵中,不成接受之因。
Piṇḍāya vicarantassa, sedo hatthānusārato; Orohati sace pattaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
于河边自己取得四种难得之物;
在遭蛇咬的那一刹那,食用者亦无过失。
Sāmaṃ gahetvā cattāri, vikaṭāni nadāyake; Sappadaṭṭhakkhaṇeyeva, na doso paribhuñjato.
为取黏土而挖掘或切割土地;
比丘为了成灰而砍伐树木,是许可的。
Pathaviṃ mattikatthāya, khaṇituṃ chinditumpi vā; Tarumpi chārikatthāya, bhikkhuno pana vaṭṭati.
因砍断、执取、漠视、坐卧,以及因舍学、死亡,而有形相差别。
Acchedagāhanirapekkhanisajjato ca; Sikkhappahānamaraṇehi ca liṅgabhedā; Dānena tassa ca parassa abhikkhukassa; Sabbaṃ paṭiggahaṇameti vināsamevaṃ.
于恶行中所说,对执取者及所执取者;
于内住、自煮、内煮者,得恶作。
Durūpaciṇṇe niddiṭṭhaṃ, gahaṇuggahitassapi; Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭaṃ.
于已受取之物,持未受取想者;
对此有疑者,亦得恶作罪。
Paṭiggahitake tasmiṃ, appaṭiggahitasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对有受取想者,即便是齿木、水等
并非以唾液、鼻涕为过失,其起源等相同
Paṭiggahitasaññissa , dantaponodakesupi; Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
对九位中等长老比丘尼
应无差别地如是持守;
由我完整而无所省略地宣说;
此处已说决断,由此。
Navamajjhimatherabhikkhunīnaṃ; Avisesena yaticchitabbako; Sakalo asamāsatova mayā; Kathito ettha vinicchayo tato.
凡是衣等物品,若属外道之资具;
若以一次加行施与,便得一则波逸提。
Yaṃ kiñcicelakādīnaṃ, titthiyānaṃ panāmisaṃ; Dentassekapayogena, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
截断后施与者,依加行计算故;此人犯波逸提,或有三波逸提。
Vicchinditvāna dentassa, payogagaṇanāvasā; Honti pācittiyo tassa, tikapācittiyaṃ siyā.
若亲手施与水或齿木,或在非时施与;
若作“是外道”之想者,得恶作;若心存疑惑者,亦得恶作。
Udakaṃ dantaponaṃ vā, dentassa ca atitthiye; Titthiyoti ca saññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca.
若令他人,或令沙弥等代为施与;
对于他们放置好的器皿,施与者从外部涂抹;
Dāpentassa panaññena, sāmaṇerādikena vā; Nikkhittabhājane tesaṃ, dentassa bahilepanaṃ.
留下食物后,在他们近前说“请取用”者;
对说话者而言无罪,正如起源处的公羊譬喻所示。
Ṭhapetvā bhojanaṃ tesaṃ, santike ‘‘gaṇhathā’’ti ca; Vadantassa anāpatti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
不论是否教人给与,比丘若欲将任何利养,
若与女人一起,而有嬉笑等行为。
Dāpetvā vā adāpetvā, bhikkhu yaṃ kiñci āmisaṃ; Kattukāmo sace saddhiṃ, hasanādīni itthiyā.
确实遣去,既道‘去罢’而遣离,却又以彼为缘……
在遣离时,仅以第一句便犯恶作。
Uyyojeti hi ‘‘gacchā’’ti, vatvā tappaccayā pana; Tassuyyojanamattasmiṃ, dukkaṭaṃ paṭhamena ca.
在其足所及之近行处,越过时犯恶作;
以第二句则犯巴吉帝亚,然而,在越过界场时,亦复如是。
Pādenassupacārasmiṃ, atikkante ca dukkaṭaṃ; Dutiyenassa pācitti, sīmātikkamane pana.
1543在近行处之所见,手被宣说为十二指。
1543.
于近行处之所见,手的距离被说为十二肘;
有遮蔽处之尺寸如是,露地则非如是。
Dassane upacārassa, hatthā dvādasa desitā; Pamāṇaṃ savane cevaṃ, ajjhokāse na cetare.
若是比丘,犯三种波逸提;若是其余身份,犯三种恶作。
Bhikkhusmiṃ tikapācitti, itare tikadukkaṭaṃ; Ubhinnaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, kalisāsanaropane.
因职责而驱赶者,并非出于些许嗔心等;
如同不与取罪,其起源等方式亦可依此类推。
Uyyojentassa kiccena, na dosummattakādino; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
凡是越过小坐具靠背而坐者,
那位比丘在有食物的俗家中,犯波逸提。
Khuddake piṭṭhivaṃsaṃ yo, atikkamma nisīdati; Sabhojane kule tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
若越过伸手可及的范围,以及靠背的接缝处,
若在靠近卧具的地方,安置大坐具则有过失。
Hatthapāsaṃ atikkamma, piṭṭhisaṅghāṭakassa ca; Sayanassa panāsanne, ṭhāne doso mahallake.
虽在非卧屋之中,却于彼处生起卧屋想者,
在此,对于存疑者,也已指明犯恶作。
Asayanighare tassa, sayanigharasaññino; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
Nisīdantassanāpatti, bhikkhussa dutiye sati; Vītarāgesu vā tesu, nikkhantesu ubhosu vā.
坐者不越所说相之处;
等起等,与首条及末条学处相同。
Nisinnassānatikkamma, padesaṃ vuttalakkhaṇaṃ; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
第四与第五中,并无任何应说的内容;
一切应说的,已在不定二法中说完。
Catutthe pañcame ceva, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Vattabbaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vuttaṃ aniyatadvaye.
而这些生起的方式,被认为与其紧接的前者相同;
这即是其殊胜之处,同时也阐明了他们的含义。
Samuṭṭhānaṃ panetesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ; Ayameva visesoti, tesamesañca dīpito.
然而,于五种食物中,由某一人所说;
若未询问寂静比丘而前往俗家者,
Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, vutto aññatarena yo; Santaṃ bhikkhumanāpucchā, āpajjeyya kulesu ce.
Cārittaṃ tassa pācitti, aññatra samayā siyā; Ṭhapetvā samayaṃ bhikkhu, duvidhaṃ vuttalakkhaṇaṃ.
Avītivatte majjhaṇhe, gharamaññassa gacchati; Gharūpacārokkamane, paṭhamena hi dukkaṭaṃ.
Atikkante gharummāre, aparampi ca dukkaṭaṃ; Dutiyena ca pādena, pācitti samatikkame.
1557若于站立之处观察后,却不见比丘;
1557.
若比丘于站立之处环顾四方,却未见他比丘;
未告知“不在”而入者,即称为“已入”。
Ṭhitaṭṭhāne sace bhikkhuṃ, oloketvā na passati; ‘‘Asanta’’nti anāpucchā, paviṭṭho nāma vuccati.
Sace dūre ṭhito hoti, asanto nāma bhikkhu so; Natthi ārocane kiccaṃ, gavesitvā ito cito.
1559在适当的时候,在场者无有过失,告知之后离去。
1559.
在适当的时候告辞而去,便无过失;
若行经比丘住处,或前往园林之时;
Na doso samaye santaṃ, āpucchitvā ca gacchato; Bhikkhuṃ gharena maggo ce, ārāmaṃ gacchatopi ca.
Titthiyānampi seyyaṃ vā, tathā bhikkhunupassayaṃ; Āpadāsanasālaṃ vā, bhattiyassa gharampi vā.
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ; Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
Sabbāpi sāditabbāva, catumāsapavāraṇā; Bhikkhunā agilānena, puna niccapavāraṇā.
‘‘Viññāpessāmi rogasmiṃ, sati me paccaye’’ti ca; Na paṭikkhipitabbā sā, ‘‘rogo dāni na me’’ti ca.
三波逸提已说,未超过者则为恶作;
‘超过’一词,是对有想者及于此事生疑者而言。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ natatuttariṃ; Tatuttarinti saññissa, tattha vematikassa ca.
1565对于不超越想者,是以何种方式被劝请;
1565.
Natatuttarisaññissa, yehi yena pavārito; Tato aññehi vā bhiyyo, ācikkhitvā yathātathaṃ.
比丘为他人利益而告知时,
对亲属,或用自己的财物,亦无罪。
Viññāpentassa bhikkhussa, aññassatthāya vā pana; Ñātakānamanāpatti, attano vā dhanenapi.
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
比丘为观看已出征的军队而前往,
除有因缘外,步步皆恶作。
Uyyuttaṃ bhikkhuno senaṃ, dassanatthāya gacchato; Aññatra paccayā tassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
Dassanassupacārasmiṃ, ṭhatvā pācitti passato; Upacāraṃ vimuñcitvā, passantassa payogato.
Ārohā pana cattāro, dve dve taṃpādarakkhakā; Evaṃ dvādasaposo ca, eko hatthīti vuccati.
两名护足者、一名骑手,一匹三人马;
一名驭手、一名战士,两名护旗者。
Dvepādarakkhā āroho, eko tipurisohayo; Eko sārathi yodheko, āṇirakkhā duve janā.
四人之车,为阐明四谛者所宣说;
四名手持武器者,称为步兵。
Catuposo ratho vutto, catusaccavibhāvinā; Cattāro padahatthā ca, purisā pattīti vuccati.
15731573. 具足所说之相者,此为最后边际。
1573.
Vuttalakkhaṇasampannā , ayaṃ pacchimakoṭiyā; Caturaṅgasamāyuttā, senā nāma pavuccati.
「为了观看象等之中任何一种而前往者;即使被派遣,或被命令,亦恶作。」
Hatthiādīsu ekekaṃ, dassanatthāya gacchato; Anuyyuttepi uyyutta-saññissāpi ca dukkaṭaṃ.
然而,见到自己已到达所立之处;
在灾难时无罪,在如是因缘下亦无罪。
Attano ca ṭhitokāsaṃ, sampattaṃ pana passati; Āpadāsu anāpatti, tathārūpe ca paccaye.
第四日太阳西沉,若无病者;
若在军中,或站、或坐、或卧。
Catutthe divase attha-ṅgate sūriye arogavā; Sace tiṭṭhatu senāya, nisīdatu nipajjatu.
具神通者能于空中以神通铺展卧具;
他必有波逸提罪,乃至有三重波逸提。
Ākāse iddhiyā seyyaṃ, pakappetu ca iddhimā; Hoteva tassa pācitti, tikapācittiyaṃ siyā.
于不足三夜或超过三夜,作如是想者;
于此,即使内心有疑惑者,亦犯恶作罪。
Ūnake ca tirattasmiṃ, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1579于第三夜破晓前离去;
1579.
于第三夜时,在破晓之前离去;
对于再次居住者、病人,以及在灾难时,皆无犯。
Purāruṇāva nikkhamma, tatiyāya ca rattiyā; Na doso puna vasantassa, gilānassāpadāsupi.
前往观看军事演习、主力部队,或是军阵布置者,犯波逸提。
Uyyodhikaṃ balaggaṃ vā, senābyūhampi vā pana; Dassanatthāyanīkaṃ vā, hoti pācitti gacchato.
前面所说的“象有十二人身高”;
因此,这三种象被称作‘象军’。
Purime pana yo vutto, ‘‘hatthī dvādasaporiso’’; Iti tena tayo hatthī, ‘‘hatthānīka’’nti dīpitaṃ.
Sesesupi ca eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Tiṇṇameḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
Piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ, surā nāmāti vuccati; Pupphādīhi kato sabbo, āsavo hoti merayaṃ.
然而,从种子阶段开始,若比丘饮用此两者,则于每一次加行时,即犯巴吉帝亚。
Bījato pana paṭṭhāya, pivantassubhayampi ca; Payoge ca payoge ca, hoti pācitti bhikkhuno.
三种波逸提已说,对非酒而生起酒想者;
其中,若有疑惑者,亦犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, amajje majjasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
非酒而具有酒之色泽、香气与味道者;饮用阿利达、盐酸饮料、细绳汁,也是如此。
Amajjaṃ majjavaṇṇañca, majjagandharasampi ca; Ariṭṭhaṃ loṇasovīraṃ, suttakaṃ pivatopi ca.
1587为去除气味,可放入少许;
1587.
为使其熏染香气,稍加放入;
然而,对于汤等食物的烹煮,已宣说无罪。
Vāsagāhāpanatthāya, pakkhipitvāna īsakaṃ; Sūpādīnaṃ tu pākepi, anāpatti pakāsitā.
由旅店所生起,无心,依事而知;此属不善,从饮用而起,为世间所呵责。
Hoteḷakasamuṭṭhānaṃ, acittaṃ vatthujānanā; Idañcākusaleneva, pānato lokavajjakaṃ.
然而,若以戏笑心,以任何肢体触
受具足戒者,比丘犯波逸提。
Yena kenaci aṅgena, hasādhippāyino pana; Phusato upasampannaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
Sabbattha dukkaṭaṃ kāya-paṭibaddhādike naye; Tathevānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
在此,比丘尼处于未达上者的境地;
若以嬉戏的意图触碰,亦犯恶作。
Ettha cānupasampanna-ṭṭhāne tiṭṭhati bhikkhunī; Khiḍḍādhippāyino tampi, phusantassa ca dukkaṭaṃ.
无犯:以沐浴之意触他人者,因事务而触者,以及痴狂者等。
Anāpatti nahasādhi-ppāyassa phusato paraṃ; Sati kicce phusantassa, tathā ummattakādino.
Jale nimujjanādīna-matthāya pana kevalaṃ; Padavāresu sabbesu, otarantassa dukkaṭaṃ.
若比丘出于嬉戏,在没踝水中,
或下潜,或浮出,或横渡。
Kīḷāpekkho sace hutvā, jale uparigopphake; Nimujjeyyapi vā bhikkhu, ummujjeyya tareyya vā.
于每一次运用中,他即犯波逸提;
他在水中潜入而行时。
Payoge ca payoge ca, tassa pācittiyaṃ siyā; Antoyevodake tassa, nimujjitvāna gacchato.
以手足的运用,应阐明波逸提;
若仅以双手渡水者,应以手次第而计数。
Hatthapādapayogehi, pācittiṃ paridīpaye; Hattheheva tarantassa, hatthavārehi kāraye.
1597然而,当比丘以任何肢体渡水时,
1597.
无论比丘以何种肢体渡水,
依各自所作,应判为巴吉帝亚。
Yena yena panaṅgena, bhikkhuno tarato jalaṃ; Tassa tassa payogena, pācittiṃ paridīpaye.
自岸上或树上,堕于水中者,巴吉帝亚;
三条巴吉帝亚已说,三条恶作亦复如是。
Taruto tīrato vāpi, pācitti patato jale; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ.
若以桨或舵驾驶船只;
或在岸边推船,或玩弄船只,犯恶作。
Pājentopi sace nāvaṃ, arittena phiyena vā; Ussārentopi tīre vā, nāvaṃ kīḷati dukkaṭaṃ.
或以手,或以足,或以木,或以瓦片,
若取出水者,得恶作罪。
Hatthena vāpi pādena, kaṭṭhena kathalāya vā; Udakaṃ nīharantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若抛洒水、酸粥或泥浆,
即便是嬉戏的比丘,亦犯恶作。
Udakaṃ kañjikaṃ vāpi, cikkhallaṃ vāpi vikkhipaṃ; Kīḷantassāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
进入水中作务时,若行潜没等,
作此行持者无犯,渡往彼岸者亦然。
Vigāhitvā jalaṃ kicce, sati nimmujjanādikaṃ; Karontassa anāpatti, tathā pārañca gacchato.
生起因缘等与第一及最后一事相同;
即使对其紧接着的那一位,亦无有丝毫差别。
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā; Anantarassimassāpi, natthi kāci visesatā.
若比丘被如实举罪时,只应由比丘以所制之语回应;
由于他不欲行此事,或仅作说法之语。
Vuccamāno sace bhikkhu, paññatteneva bhikkhunā; Akattukāmatāyassa, vacanaṃ dhammameva vā.
若人本当学,却心生不恭而不行,
对此不恭敬之举,应判为波逸提。
Yo asikkhitukāmova, na karoti panādaraṃ; Tassānādariye tasmiṃ, pācittiyamudīraye.
三波逸提已说,此乃世尊依过去事而制;同理,对于未达上者不恭敬,则有三恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā; Tathevānupasampannā-nādare tikadukkaṭaṃ.
1607比丘仅以经或阿毗达摩,或以未被制定之法,
1607.
比丘仅以经、阿毗达摩,或以未被制定之法——
沙弥犯恶作,从两者中的任一种情况而言。
Suttenevābhidhammena, apaññattena bhikkhunā; Dukkaṭaṃ sāmaṇerena, vuttassa ubhayenapi.
「这是老师们的执取,于我们则是传承;已来」——作如是说者,并非出于饮酒等过失。
‘‘Ācariyānamayaṃ gāho, amhākaṃ tu paveṇiyā;
所谓「已来」,乃对说「已来」者而言,并非指仅因疯狂等而那样说的人。
Āgato’’ti bhaṇantassa, na dosummattakādino.
1609于此,不应执取应呵责老师之执取;
1609.
Ettha neva gahetabbo, gārayhācariyuggaho; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
为了引生恐惧,他示现色等所缘;
或在他人面前,宣说怖畏之语。
Bhayasañjananatthāya, rūpādiṃ upasaṃhare; Bhayānakaṃ kathaṃ vāpi, katheyya parasantike.
Disvā vā pana taṃ sutvā, mā vā bhāyatu, bhāyatu; Itarassa tu bhikkhussa, hoti pācitti taṅkhaṇe.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ; Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, bhiṃsāpentassa bhikkhuno.
1613对于无意恐吓、且无犯等行为者;
1613.
对于无意恐吓、且无犯等行为者;
一切‘生起’等,皆视为与前者相同。
Nabhiṃsāpetukāmassa, anāpattādikammino; Samuṭṭhānādi sabbampi, anantarasamaṃ mataṃ.
若欲令火满足,则或点燃或使之燃烧;
除非有如是因缘,否则便犯波逸提。
Jotiṃ tappetukāmo ce, jalāpeyya jaleyya vā; Ṭhapetvā hoti pācitti, tathārūpaṃ tu paccayaṃ.
对于自己堆薪点火的人,只要火焰尚未生起;
在一切准备过程中,皆犯恶作罪。
Sayaṃ samādahantassa, yāva jālā na jāyati; Tāva sabbapayogesu, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若火已燃起,则犯波逸提罪,此已阐明;
令他人燃火者,犯恶作罪。
Jāluṭṭhāne panāpatti, pācitti paridīpitā; Jālāpentassa aññena, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对病者作病想,或心生疑者;
举火把者,若未击中,则犯恶作。
Gilānassa gilānoti, saññissa vimatissa vā; Alātaṃ ukkhipantassa, avijjhātaṃ tu dukkaṭaṃ.
击中而燃烧者,依其事结罪;
若因病者,或由他人所作,则无犯。
Vijjhātaṃ tujjalantassa, yathāvatthukatā matā; Anāpatti gilānassa, kataṃ aññena vā pana.
于熄灭炭火、点燃灯明等时;
其生起等一切,视为与行仪罪相等。
Visibbentassa aṅgāraṃ, padīpujjālanādike; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
Apuṇṇe addhamāsasmiṃ, dese ce majjhime pana; ‘‘Nhāyissāmī’’ti cuṇṇaṃ vā, mattikaṃ vāpi gomayaṃ.
Abhisaṅkharato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ; Nhānassa pariyosāne, hoti pācitti bhikkhuno.
对‘超过半月’有想者,或对此有疑者;
若超过半月,或于诸特定时期,则为恶作。
Atirekaddhamāsūna-saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ atirekaddha- māse ca samayesu ca.
沐浴者无犯;前往河彼岸者,亦复如是;
掘出沙土之后,或在已挖掘的坑洞中,也是如此。
Nhāyantassa anāpatti, nadīpārampi gacchato; Vālikaṃ ukkiritvāna, katāvāṭesu vā tathā.
Paccantimepi vā dese, sabbesaṃ āpadāsupi; Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
所谓衣,是指可穿著或可披覆者。
Cīvaraṃ yaṃ nivāsetuṃ, sakkā pārupitumpi vā;
Channamaññataraṃ bhikkhu, rajitvā yattha katthaci.
或于一处,呈铜青色,或如钵青;
或为任何黑色,乃至泥色亦然。
Padese kaṃsanīlena, pattanīlena vā pana; Yena kenaci kāḷena, kaddamenapi vā tathā.
Maṅgulassa mayūrassa, piṭṭhiakkhippamāṇakaṃ; Akatvā kappiyaṃ binduṃ, pācitti paribhuñjato.
所谓叶角净之法,于一切处皆不许;一滴或多滴所作,圆点净方为应理。
Pāḷikaṇṇikakappo vā, na ca vaṭṭati katthaci;
Ekaṃ vāpi anekaṃ vā, bindu vaṭṭati vaṭṭakaṃ.
1629即使已取,于未取想者及疑者,
1629.
即使已取,于未取想者及疑者,
牟尼说此为恶作,亦阐明为无犯。
Ādinnepi anādinna-saññino vimatissa ca; Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
净法失坏时,或与他共缝时;
此所谓“作与不作”,生起如井喻。
Kappe naṭṭhepi vā saddhiṃ, tena saṃsibbitesu vā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
Vikappanā duve vuttā, sammukhāsammukhātipi; Sammukhāya vikappento, bhikkhussekassa santike.
Ekattaṃ bahubhāvaṃ vā, dūrasantikatampi vā; Cīvarānaṃ tu jānitvā, yathāvacanayogato.
应如是表明:‘我今将此衣与汝别行。’
至此即已成为作净,可随意存放,但不可再行作净。
‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti niddise; Kappatettāvatā kāmaṃ, nidhetuṃ, na ca kappati.
然而,若未被彼取出,则不得受用等;
唯有由彼取出之后,受用等方为许可。
Paribhogādikaṃ tena, apaccuddhaṭato pana; Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi vaṭṭati.
“我所有之物,你可受用,亦可舍弃;
“随缘而作”,如此说时,便成为已提出。
‘‘Santakaṃ pana mayhaṃ tvaṃ, paribhuñja pariccaja; Yathāpaccayaṃ karohī’’ti, vutte paccuddhaṭaṃ siyā.
另有一类现前之说,于一位比丘面前;
若取任何人之名,连同其同法者。
Aparā sammukhā vuttā, bhikkhussekassa santike; Yassa kassaci nāmaṃ tu, gahetvā sahadhamminaṃ.
‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tissa- bhikkhuno, tissatheriyā; Vikappemī’’ti vattabbaṃ, vattabbaṃ puna tenapi.
「你可受用提萨比丘的衣,或受用那位提萨长老尼的衣,或将其舍去。」
或者说:'享用属于某人的东西吧',或者说:'把它施舍出去吧'。
‘‘Tissassa bhikkhuno vā tvaṃ, tassā tissāya theriyā; Santakaṃ paribhuñjāhi, vissajjehī’’ti vā tathā.
Tato pabhuti sabbampi, paribhogādi vaṭṭati; Evaṃ parammukhāyāpi, vattabbaṃ ekasantike.
‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappatthāya dammi’’ti; Puna tenapi vattabbaṃ, ‘‘ko te mitto’’ti bhikkhunā.
Itarenapi vattabbaṃ, ‘‘tisso tissā’’ti vā puna; Vattabbaṃ bhikkhunā tena, ‘‘idaṃ tissassa santakaṃ.
或者说:‘你或者享用提萨长老尼的物品,或者将它舍弃。’如此说时,该衣便成为已舍而复取。
Tissāya theriyā vā tvaṃ, santakaṃ paribhuñja vā; Vissajjehī’’ti vā vutte, hoti paccuddhaṭaṃ puna.
1643然而,于此二者之中,无论以哪一件衣,
1643.
然而,于此二者之中,无论以何种方式取得袈裟,
对同法者中的任何五位说净已,
Iccetāsu pana dvīsu, yāya kāyaci cīvaraṃ; Vikappetvā sadhammesu, yassa kassaci pañcasu.
或者未予撤销,或者因对他不信任,
比丘在此处所作的那项如法羯磨,
Apaccuddhārakaṃ vāpi, avissāsena tassa vā; Yena taṃ vinayaṃ kammaṃ, kataṃ panidha bhikkhunā.
Cīvaraṃ paribhuñjeyya, hoti pācitti bhikkhuno; Tañcevādhiṭṭhahantassa, vissajjantassa dukkaṭaṃ.
于应舍的衣事中,生起未舍想者;
于此处,即使心生疑惑,亦得恶作罪。
Paccuddhārakavatthesu , apaccuddhārasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
怀舍出想者,凭信赖而受用之时,
无犯,其生起因缘与咖提那衣等相同。
Paccuddhāraṇasaññissa, vissāsā paribhuñjato; Anāpatti samuṭṭhānaṃ, kathinenādinā samaṃ.
可受决意之钵,或同彼之衣,
同样地,针筒、腰带或坐具也是如此。
Adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ, cīvaraṃ vāpi tādisaṃ; Tathā sūcigharaṃ kāya-bandhanaṃ vā nisīdanaṃ.
移开之后又将其藏起者,仅出于玩笑之心而为;
他物则犯巴吉帝亚,若指使他人藏置者,犯恶作。
Apanetvā nidhentassa, hasāpekkhassa kevalaṃ; Hoti pācittiyaṃ aññaṃ, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
因此,对于他藏匿之物,应宣明其波逸提罪;
对于未受具足戒者之所有物,已说有三次恶作。
Tenāpanihite tassa, pācittiṃ paridīpaye; Vuttaṃ anupasampanna-santake tikadukkaṭaṃ.
然而,除去前述所说的种类,此后对于钵等物,
隐藏他物者,犯恶作罪。
Vinā vuttappakārāni, pattādīni tato pana; Aññaṃ apanidhentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于一切未受具戒者之所有物,亦犯恶作罪;放置不当者无犯,若收藏后则犯。
Sabbesvanupasampanna-santakesupi dukkaṭaṃ; Dunnikkhittamanāpatti, paṭisāmayato pana.
同样地,若说法之后说“我将给与”而藏起物品;
对于无伤害意、不嬉戏味着业者。
Tathā ‘‘dhammakathaṃ katvā, dassāmī’’ti nidheti ce; Avihesetukāmassa, akīḷassādikammino.
Samuṭṭhānādayo tulyā, dutiyantimavatthunā; Idaṃ akusaleneva, sacittañca tivedanaṃ.
畜生趣的众生,不论大或小;
若比丘杀害此类众生,犯波逸提罪。
Tiracchānagataṃ pāṇaṃ, mahantaṃ khuddakampi vā; Hoti pācittiyāpatti, mārentassassa bhikkhuno.
若对无生命者起有生命想,或于两者心生疑惑,犯恶作。
Appāṇe pāṇasaññissa, vimatissubhayattha ca; Dukkaṭaṃ tu anāpatti, asañcicca ajānato.
非对欲杀者而说,亦非对狂乱者等;
生起等相同,与第三及最后一事。
Na ca māretukāmassa, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo tulyā, tatiyantimavatthunā.
明知水中有生物而饮用者,波逸提;
因其方便众多,故波逸提亦应众多。
Sappāṇakaṃ jalaṃ jānaṃ, pācitti paribhuñjato; Payogabahutāyassa, pācittibahutā siyā.
然而,若以一次加行,无间断地
饮用者即便满钵,亦成一波逸提。
Ekeneva payogena, avicchijja sace pana; Pivato pattapūrampi, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
以如是之水,而未滤除含生类者
又或,洗钵时,或熄灭粥火时。
Tādisenudakenassa, āviñchitvāna sāmisaṃ; Dhovato pana pattaṃ vā, nibbāpentassa yāguyo.
以手或以勺取水后,或沐浴时;
每一次行用中,皆说为巴吉帝亚。
Hatthena taṃ uḷuṅkena, gahetvā nhāyatopi vā; Payoge ca payoge ca, pācitti paridīpitā.
即使对无生命之物,生起‘有生命’想者,于两种情况中;
若比丘心生疑惑,亦犯恶作罪。
Appāṇakepi sappāṇa-saññissa ubhayatthapi; Vimatissāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对于有生命者,作无生命想,以为是无生命者;
了知“由受用而无罪”及“他们不会死”故。
Sappāṇepi ca appāṇe, appāṇamiti saññino; Na doso ‘‘paribhogena, na marantī’’ti jānato.
了知飞蛾等之坠落,以清净心;
且知此处燃灯之时,有生命之状态;
Patanaṃ salabhādīnaṃ, ñatvā suddhena cetasā; Padīpujjalanañcettha, ñatvā sappāṇabhāvataṃ.
对以水想而受用者,应知当离施设;
“浇灌”者,是指浇灌的行为;而此处乃是就受用而言。
Bhuñjato jalasaññāya, ñeyyā paṇṇattivajjatā; Siñcane siñcanaṃ vuttaṃ, paribhoge idaṃ pana.
“此即是差别”者,指的是彼与此之间的差别;其生起等诸法门,与不与取罪相同。
Ayameva visesoti, tassa ceva panassa ca; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
“依法已灭”者,即诤事已依法处理;
“应灭”者,若比丘对已决事翻案,则犯波逸提。
Nihataṃ tu yathādhammaṃ, kiccādhikaraṇaṃ puna; Nihātabbanti pācitti, ukkoṭentassa bhikkhuno.
说“未作的恶作罪,应再作”时,
然而,在言说此羯磨时,不应加以推翻。
‘‘Akataṃ dukkataṃ kammaṃ, kātabbaṃ punadevi’’ti; Vadatā pana taṃ kammaṃ, uccāletuṃ na vaṭṭati.
若在羯磨进行中,再对此提出反对,
应于告知后方可施行,不应以其他方式行之。
Sace vippakate kamme, paṭikkosati taṃ puna; Saññāpetvāva kātabbaṃ, na kātabbaṃ panaññathā.
于非法业中,以为是法业者;
于二者有疑者,亦犯恶作罪。
Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino; Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以非法、以别众,或于不应受业者;
“已作”者,知者无罪;若行翻案,则有罪。
‘‘Adhammena ca vaggena, na ca kammārahassa vā; Kata’’nti jānato natthi, doso ukkoṭane pana.
如是,已阐明疯狂者等无罪;其起源等义理,与触恼语罪同等。
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
桑喀地谢沙,粗重罪,乃比丘之罪过;
若知而覆藏其罪,则归属于波逸提。
Saṅghādisesaṃ duṭṭhullaṃ, āpattiṃ bhikkhuno pana; Ñatvā chādayato tassa, pācitti pariyāputā.
他舍弃了自己的本分,因覆藏之故;
他既向己方发露,也向他人发露;
Nikkhipitvā dhuraṃ tassa, paṭicchādanahetukaṃ; Āroceti sacaññassa, sopi aññassa vāti hi.
即使有百千比丘,此事依然如此;
他确实犯下罪过,直到究竟方得断除。
Evaṃ satampi bhikkhūnaṃ, sahassampi ca tāva taṃ; Āpajjateva āpattiṃ, yāva koṭi na chijjati.
于根本未告知者,在第二次宣说时
经第三次折返后,便说为“边际断”
Mūlenārocitasseva , dutiyassa pakāsite; Tatiyena nivattitvā, koṭi chinnāti vuccati.
于粗重罪作粗重想者,触犯波逸提
然而在其余二者中,则为恶作。
Duṭṭhullāya ca duṭṭhalla-saññī pācittiyaṃ phuse; Itaresu pana dvīsu, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
对非粗重者,一切处都说为三种恶作;
一切未受具戒者的情形,亦为恶作。
Aduṭṭhullāya sabbattha, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ; Sabbatthānupasampanna-vāresupi ca dukkaṭaṃ.
或者“僧团将会发生分裂等事”
并非想要覆藏,也不见同类之人
‘‘Saṅghassa bhedanādīni, bhavissantī’’ti vā pana; Na ca chādetukāmo vā, sabhāgaṃ vā na passati.
“业将显现,随自业去”,此即粗恶者;若不如实举告过失,便无癫狂等事
若未告知,即有罪;然于狂乱者等,则无罪。
‘‘Paññāyissati kammena, sakenāyanti kakkhaḷo’’; Anāroceti ce doso, natthi ummattakādino.
1681犹如卸下重担,生起等为其方法;
1681.
Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
若人为未满二十岁者,授与达上;
他犯波逸提,其余者犯恶作。
Ūnavīsativassaṃ yo, kareyya upasampadaṃ; Tassa pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ hoti dukkaṭaṃ.
Upasampādito ceso, jānatā vā ajānatā; Hotevānupasampanno, kātabbo punareva so.
若于十年满后,其亲教师仍能忆念,则在授具足戒上有过失,而对其他人则无任何过失。
Dasavassaccayenassa, upajjhāyassa ce sato; Upasampādane doso, aññesaṃ natthi kocipi.
1685然而,除去那位比丘后,若僧团得以圆满,
1685.
若释放那位比丘后,僧团得以满数;
他们即为如法成就者,无有任何过失。
Muñcitvā pana taṃ bhikkhuṃ, gaṇo ce paripūrati; Honti te sūpasampannā, na doso koci vijjati.
Upajjhāyo sace hutvā, gaṇaṃ ācariyampi vā; Pariyesati pattaṃ vā, sammannati ca māḷakaṃ.
1687“我将授与具足戒”,如是于彼一切中。
1687.
若于一切人,皆作“我将授其具足戒”之想,
于单白及二种甘马语中,则犯恶作;
‘‘Upasampādayissāmi’’ , iti sabbesu tassa hi; Ñattiyā ca tathā dvīsu, kammavācāsu dukkaṭaṃ.
于甘马语结束时,若起未满二十岁之想,纵对圆满者,亦犯波逸提。
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā; Ūnavīsatisaññissa, paripuṇṇepi puggale.
1689于疑与二俱义中,亦犯恶作罪。
1689.
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Paripuṇṇoti saññissa, ubhayattha na dosatā.
Tathā ummattakassāpi, ādikammikabhikkhuno; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
若明知而怀盗心,共同约定后,
若与其一同行于道路,则有波逸提。
Theyyasatthena jānanto, saṃvidhāya sace pana; Maggaṃ gacchati saddhiṃ yo, tassa pācittiyaṃ siyā.
关于同行与约定,应作此决断:
因已在比丘尼品中说过,故不再重述。
Gamane saṃvidhāne ca, vattabbo yo vinicchayo; So ca bhikkhunivaggasmiṃ, vuttattā na ca uddhaṭo.
道路、森林、险处,各依其事而定;
对于那些未作同意者,以及自己作同意者。
Maggāṭavivisaṅkete, yathāvatthukameva tu; Tesvasaṃvidahantesu, sayaṃ vidahatopi ca.
同样地,若对盗贼队伍生起盗贼队伍想者,
若对两者皆怀着疑惑,亦犯恶作罪。
Tathevātheyyasatthepi, theyyasatthanti saññino; Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
1695若对非盗贼队伍作非盗贼队伍想,即使未作同意,……
1695.
于非盗贼众而有想者,及未作同意者;
于灾祸中无罪,于危险处及时限亦然。
Atheyyasatthasaññissa , asaṃvidahatopi ca; Āpadāsu anāpatti, visaṅkete ca kālike.
贼众所起,已明从身与心;
复从身、语、心,及三心与三受。
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kathitaṃ kāyacittato; Kāyavācācittato ca, ticittañca tivedanaṃ.
Hoti bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhānena sattamaṃ; Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, viseso natthi kocipi.
业、烦恼、异熟、诽谤、违越,
这五种法被称为障碍,已为宣说。
Kammaṃ kileso pāko ca, upavādo atikkamo; Antarāyakarā ete, pañca dhammā pakāsitā.
“这些是无障法,如其自性而安住,我
了知牟尼所宣说之法”——若有人如此宣称。
‘‘Anantarāyikā ete, yathā honti tathā ahaṃ; Desitaṃ muninā dhamma-mājānāmī’’ti yo vade.
他们见闻者应对此人再三劝谏:“具寿莫作是说”;诸比丘亦应如是告诫。
Tikkhattuṃ tehi vattabbo, ye passanti suṇanti ca; ‘‘Mā hevaṃ avacāyasmā’’, iti bhikkhūhi so pana.
1701说者犯恶作;不舍弃它者,亦犯恶作。
1701.
Dukkaṭaṃ avadantassa, taṃ anissajatopi ca; Ñattiyā ca tathā dvīhi, kammavācāhi dukkaṭaṃ.
甘马语终了时,波逸提已明示;三波逸提已说,非法时三恶作。
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, adhamme tikadukkaṭaṃ.
1703一七〇三。对于未作羯磨者以及已舍弃者,不犯。
1703.
Nāpattākatakammassa, paṭinissajatopi ca;
若比丘明知对方是作如是说者,却仍依法与彼共住、共食或同卧,犯巴吉帝亚。
Ñatvākatānudhammena, tathāvādikabhikkhunā; Saṃvaseyya ca bhuñjeyya, pācitti saha seyya vā.
若与他一同行布萨等僧羯磨,
在羯磨结束时,他犯波逸提。
Uposathādikaṃ kammaṃ, karoto saha tena hi; Kammassa pariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
仅以一次行为,即取众多资具;
施与一件者亦然,施与多件、乃至众多人中亦然。
Ekeneva payogena, gaṇhato āmisaṃ bahuṃ; Dadatopi tathā ekaṃ, bahūni ca bahūsvapi.
若被举者卧时,另一人亦卧;
或于彼人卧时,他人亦卧,或双双并卧。
Ukkhittake nipannasmiṃ, itaro seti ce pana; Itarasmiṃ nipanne vā, paro seti ubhopi vā.
Nipajjanapayogānaṃ, vasenāpattiyo siyuṃ; Ekanānūpacāresu, ekacchanne vinicchayo.
然而,对于虽未被举罪,却自认已被举罪的比丘;
于有疑及于两者之义中,皆已阐明为恶作。
Anukkhittepi ukkhitta-saññino pana bhikkhuno; Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
于二义皆无犯,且于未被举罪者存有想;
“已舍弃”之见,及“已解罪”之说。
Anāpattubhayatthāpi, anukkhittakasaññino; Nissaṭṭhoti ca taṃ diṭṭhiṃ, saññissosāritoti ca.
如是,对于疯狂者等,此乃制定之除外;
如同不与取,其等起等理趣亦同。
Tathā ummattakādīnaṃ, idaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
如是,若知是已被灭摈者,以彼劝诱,
若令彼侍奉,则波逸提;若共食或共住,亦同。
Tathā vināsitaṃ jānaṃ, upalāpeyya tena vā; Upaṭṭhāpeyya pācitti, saṃbhuñjeyya vaseyya vā.
由共住、由相、由惩罚羯磨,而行灭摈;
此处,以惩罚羯磨而灭摈者,说有三种。
Saṃvāsena ca liṅgena, daṇḍakammena nāsanā; Tisso ettha adhippetā, daṇḍakammena nāsanā.
同受用与共宿,被视为与无间罪相等;
于此,应依前述方式了知决断。
Sambhogā sahaseyyā ca, anantarasamā matā; Tattha vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
生起等一切,皆被认为与阿利德相同;
在此不必赘言,一切皆极为明显。
Samuṭṭhānādayo sabbe, ariṭṭhena samā matā; Na hettha kiñci vattabbaṃ, sabbaṃ uttānamevidaṃ.
若比丘因学处被诸比丘告诫时,
然而,于此学处,我暂且不学。
Vuccamāno hi bhikkhūhi, bhikkhu sikkhāpadena yo; ‘‘Sikkhāpade panetasmiṃ, na sikkhissāmi tāvahaṃ.
Yāva nāññaṃ viyattañca, pakataññuṃ bahussutaṃ; Pucchāmī’’ti bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
对于未受具足戒者,大师教法中已明示三种恶作;
即使有善士的告诫,这也不是真正的削减。
Satthunānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ; Na sallekhāyidaṃ hoti, vuccamānassubhohipi.
因未制定,而对彼如是说者,犯恶作;
而非对瞋者、痴狂者等说“我将学”。
Apaññattena tassevaṃ, vadato hoti dukkaṭaṃ; Na dosummattakādīnaṃ, ‘‘sikkhissāmī’’ti bhāsato.
Uddiṭṭhehi kimetehi, kukkuccādinidānato; Hoti pācittiyāpatti, sikkhāpadavivaṇṇane.
三法的波逸提已说,三法的恶作亦复如是;
若于具足戒者面前诽谤,其罪如是。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ; Vivaṇṇenupasampanna-santike taṃ sace pana.
Dukkaṭaṃ panubhinnampi, aññadhammavivaṇṇane; Navivaṇṇetukāmassa, ‘‘suttantaṃ pariyāpuṇa.
Vinayaṃ pana pacchāpi, handa pariyāpuṇissasi’’; Iccevaṃ tu vadantassa, tathā ummattakādino.
应知‘无犯’,以及生起因等理趣;
此亦无有间断,如同粗语等。
Anāpattīti ñātabbaṃ, samuṭṭhānādayo nayā; Anantarassimassāpi, omasavādasādisā.
若因无知而犯,他则无有解脱;
应令比丘如是行持,如法而安住。
Aññāṇena panāpatti, mokkho nevassa vijjati; Kāretabbo tathā bhikkhu, yathā dhammo ṭhito pana.
彼比丘的愚痴应受归咎,更甚者亦复如是;
即以第二羯磨责难该补特伽罗后,
Tassāropaniyo moho, uttarimpi hi bhikkhuno; Dutiyeneva kammena, ninditvā tañhi puggalaṃ.
如是归咎愚痴之后,若再有人令其愚痴,则对此令愚痴者,就该补特伽罗而言,犯波逸提。
Evaṃ āropite mohe, yadi moheti yo pana; Tasmiṃ mohanake vuttā, pācitti pana puggale.
然而在非法羯磨时,则说明了三恶作;
同样,于未归咎愚痴时,宣说了恶作。
Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ; Tathānāropite mohe, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
若人无意令其痴,纵作详说亦未闻;
于不具者再三说,纵作详说亦未闻。
Na ca mohetukāmassa, vitthārenāsutassapi; Ūnake dvattikkhattuṃ vā, vitthārenāsutassa ca.
应知于此为无罪,于疯狂者等亦然;
生起等一切,皆视为与无间者相同。
Anāpattīti viññeyyaṃ, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
若忿怒者施以打击,于他则犯波逸提;
然而,若心存打击之念,对比丘施以打击时。
Kuddho deti pahāraṃ ce, tassa pācittiyaṃ siyā; Sampaharitukāmena, pahāre bhikkhuno pana.
行布施时,纵令头破,或足断折;
若他死或不死,波逸提已明示。
Dinne bhijjatu sīsaṃ vā, pādo vā paribhijjatu; So ce maratu vā, mā vā, pācitti paridīpitā.
欲作丑容者,心想:‘如此,此人便不美’;
若切断他的耳朵或鼻子,犯恶作。
Virūpakaraṇāpekkho, ‘‘iccāyaṃ na virocati’’; Kaṇṇaṃ vā tassa nāsaṃ vā, yadi chindati dukkaṭaṃ.
同样地,对未达上者,不论是女人还是男人;
即使对畜生施以打击,也是恶作。
Tathevānupasampanne, itthiyā purisassa vā; Tiracchānagatassāpi, pahāraṃ deti dukkaṭaṃ.
若比丘以染污心击打女人,
那便是重罪,已由大仙所分别。
Sace paharatitthiñca, bhikkhu rattena cetasā; Garukā tassa āpatti, viniddiṭṭhā mahesinā.
Pahāraṃ deti mokkhādhi-ppāyo doso na vijjati; Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā.
于途中看见盗贼或仇敌,
欲来加害者:‘优婆塞,莫来此处。’
Passitvā antarāmagge, coraṃ paccatthikampi vā; Heṭhetukāmamāyantaṃ, ‘‘mā idhāgacchupāsaka’’.
这样说后,又对来者说:“去,你这家伙!”并拿起了木棒;
或者拿着刀剑,若击打之后便离去,
Iti vatvā panāyantaṃ, ‘‘gaccha re’’ti ca muggaraṃ; Satthaṃ vāpi gahetvā vā, paharitvā tu yāti ce.
Anāpatti sace tena, pahārena matepi ca; Eseva ca nayo vutto, dhuttavāḷamigesupi.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ; Kāyacittasamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
Kāyaṃ vā kāyabaddhaṃ vā, uccāreyya sace pana; Hoti pācittiyāpatti, tassuggiraṇapaccayā.
若吐出后未中,却给予打击;
由不欲打击而给予之故,是恶作。
Uggiritvā viraddho so, pahāraṃ deti ce pana; Asampaharitukāmena, dinnattā dukkaṭaṃ siyā.
若以此击打,于被击之比丘,
手等任何肢体破裂,即为恶作。
Sace tena pahārena, pahaṭassa ca bhikkhuno; Hatthādīsupi yaṃ kiñci, aṅgaṃ bhijjati dukkaṭaṃ.
所余诸项,应如近处所说,由通晓律者,连同其生起之缘等,而了知其决断。
Seso anantare vutta-nayena vinayaññunā; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbo vinicchayo.
然而,若比丘以无根之僧伽提婆沙罪,指使他举或自行举发,
则彼有波逸提。
Amūlakena saṅghādi-sesena pana bhikkhu yo; Codāpeyyapi codeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
Tikapācittiyaṃ tattha, diṭṭhācāravipattiyā; Codato dukkaṭāpatti, sese ca tikadukkaṭaṃ.
如是想者之罪,及疯狂者等之罪亦如是;
与触恼语相同,生起等理趣亦复如是。
Tathāsaññissanāpatti , tathā ummattakādino; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
然而,若故意令比丘生起追悔,
以‘我认为你未满二十岁’等言语。
Sañcicca pana kukkuccaṃ, uppādentassa bhikkhuno; ‘‘Ūnavīsativasso tvaṃ, maññe’’ iccevamādinā.
Hoti vācāya vācāya, pācitti pana bhikkhuno; Tathārūpe panaññasmiṃ, sace asati paccaye.
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ; Nauppādetukāmassa, kukkuccaṃ natthi vajjatā.
“我以为你是出于善意,与女人共坐;又在非时进食,切莫如此”,如此说者。
‘‘Hitesitāyahaṃ maññe, nisinnaṃ itthiyā saha; Vikāle ca tayā bhuttaṃ, mā eva’’nti ca bhāsato.
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
若有比丘,对于已生起诤论的诸比丘,
若为偷听而站立者,犯波逸提。
Sace bhaṇḍanajātānaṃ, bhikkhūnaṃ pana bhikkhu yo; Tiṭṭheyyupassutiṃ sotuṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
心怀“我要听听他们将说些什么”而前往者,
若以举罪之心前行,每迈一步,皆犯恶作。
‘‘Yaṃ ime tu bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti gacchato; Codetukāmatāyassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
Purato gacchato sotuṃ, ohīyantassa dukkaṭaṃ; Gacchato turitaṃ vāpi, ayameva vinicchayo.
若不至应立之处,而在自己之处商议者;
或于此处咳嗽,或应令知:‘此是大事。’
Ṭhitokāsaṃ panāgantvā, yadi mantenti attano; Ukkāsitvāpi vā ettha, ñāpetabbamahanti vā.
Tassevamakarontassa , pācitti savane siyā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ.
‘‘Imesaṃ vacanaṃ sutvā, oramissa’’nti gacchato; Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā.
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, idaṃ hoti kriyākriyaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, sadosaṃ dukkhavedanaṃ.
然而,于如法羯磨,若已与欲,
事后若起讥嫌,每发一语,即犯波逸提。
Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā sace pana; Pacchā khīyati pācitti, vācato vācato siyā.
而对于非法羯磨,却想成是如法羯磨者,
若对两者皆疑惑,则犯恶作罪。
Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino; Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以非法且别众,对于应作羯磨者也是如此;
他了知“这些人正在造业”后,便对此加以指责。
‘‘Adhammena ca vaggena, tathākammārahassa ca; Ime kammaṃ karontī’’ti, ñatvā khīyati tassa ca.
如是,已阐明疯狂者等不犯;其起因等方法,与无根本者相同。
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā; Amūlakasamānāva, samuṭṭhānādayo nayā.
只要事情尚未告知,或尚未决断,即便白已搁置或已完成,甘马语亦不得进行。
Yāva ārocitaṃ vatthu, avinicchitameva vā; Ṭhapitā ñatti vā niṭṭhaṃ, kammavācā na gacchati.
在此期间,为破坏僧团之业而弃舍手臂所及范围者,得恶作罪。
Etasmiṃ antare kammaṃ, kopetuṃ parisāya hi; Hatthapāsaṃ jahantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Adatvā jahite chandaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā; Dhammakamme adhamme ca, vimatissa ca dukkaṭaṃ.
对非法之业,生起“此是如法业”之想者;
生起“僧团将有争论等”之想者;
Adhammepi ca kammasmiṃ, dhammakammanti saññino; ‘‘Saṅghassa bhaṇḍanādīni, bhavissantī’’ti saññino.
病者或为病者,于应作事中无有过失;对欲恼者,亦不以羯磨、求听等。
Gilāno vā gilānassa, karaṇīye na dosatā; Na ca kopetukāmassa, kammaṃ passāvanādinā.
1769“我将前往受压迫者之处”,此为行持如此之人;他以平等交谈、起身与劳务而作。
1769.
Pīḷitassāgamissāmi, iccevaṃ gacchatopi vā; Samaṃ samanubhāsena, samuṭṭhānaṃ kriyākriyaṃ.
若与和合僧团一同给予衣后,对已认可的比丘加以诽谤,
则犯波逸提。
Samaggena ca saṅghena, saddhiṃ datvāna cīvaraṃ; Sammatassa hi bhikkhussa, pacchā khīyati yo pana.
Tassa vācāya vācāya, pācitti paridīpitā; Tikapācittiyaṃ dhamma- kamme vuttaṃ tu cīvaraṃ.
Ṭhapetvāññaparikkhāraṃ, datvā khīyati dukkaṭaṃ; Saṅghenāsammatassāpi, cīvaraṃ aññameva vā.
同样地,对未受具足戒者,于一切处亦犯恶作;
依于欲等之心而作,实则皆依自性而作。
Tathevānupasampanne, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ; Chandādīnaṃ vaseneva, karontañca sabhāvato.
Khīyantassa anāpatti, tathā ummattakādino; Amūlakasamā ñeyyā, samuṭṭhānādayo nayā.
此三十事篇中,最后一种,遍一切处;
一切皆与第十二相同,唯此是其差别。
Idaṃ tiṃsakakaṇḍasmiṃ, antimena ca sabbathā; Tulyaṃ dvādasamaṃ sabbaṃ, ayameva visesatā.
其中,尼萨耆亚巴吉帝亚中所说者,是转让给自己;此处的单纯巴吉帝亚,是转让给人。
Tattha nissaggiyaṃ vuttaṃ, attano pariṇāmanā; Idha suddhikapācitti, puggale pariṇāmanā.
Anikkhante ce rājasmiṃ, anikkhantāya deviyā; Sayanīyagharā tassa, ummāraṃ yo atikkame.
第一足犯恶作,第二足犯波逸提;对于王后或国王,若其到来未被知悉。
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā; Deviyā vāpi rañño vā, sace na viditāgamo.
于未告知的情况下,作未告知想者;对此有疑者,亦说为恶作。
Paṭisaṃvidite neva-paṭisaṃviditasaññino; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
对于已告知想者,既非对刹帝利,
非由刹帝利灌顶,亦非对已受灌顶者。
Paṭisaṃviditasaññissa, neva ca khattiyassa vā; Na khattiyābhisekena, abhisittassa vā pana.
于两者想已坏者、或已出离者,乃至已离散者,
对于瞋怒、疯狂等者,不得依咖提那衣而有作与不作。
Ubhosubhinnamaññasmiṃ, nikkhante visatopi vā; Na dosummattakādīnaṃ, kathinena kriyākriyaṃ.
若为自己收取金银,
彼犯舍堕,若教人收取,亦同此罪。
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, uggaṇhantassa attano; Tassa nissaggiyāpatti, uggaṇhāpayatopi vā.
Gaṇapuggalasaṅghānaṃ, navakammassa cetiye; Uggaṇhāpayato hoti, dukkaṭaṃ gaṇhatopi vā.
Avasesañca muttādi-ratanaṃ attanopi vā; Saṅghādīnampi atthāya, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
若为净物,或为不净物;
即便是棕榈叶,也可成为母亲的耳环装饰。
Sace kappiyavatthuṃ vā, vatthuṃ vāpi akappiyaṃ; Tālapaṇṇampi vā hotu, mātukaṇṇapilandhanaṃ.
以库房主为首,任何在家人所拥有之物;
彼因藏匿,犯波逸提罪。
Bhaṇḍāgārikasīsena, yaṃ kiñci gihisantakaṃ; Tassa pācittiyāpatti, paṭisāmayato pana.
若有人这样说:「把这个留下,给我吧」
说了「不允许」之后,此事实不应藏匿。
‘‘Idaṃ ṭhapetvā dehī’’ti, vuttena pana kenaci; ‘‘Na vaṭṭatī’’ti vatvā taṃ, na nidhetabbameva tu.
若说了“放下吧”之后,那人便离去,这确实称为障碍;但放下是允许的。
‘‘Ṭhapehī’’ti ca pātetvā, sace gacchati puggalo;
所谓“障碍者”,此即名为障碍,而放下是允许的。
Palibodho hi nāmeso, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
然而在已允许之处,取已而不恭敬;
不如法放下者,犯恶作罪。
Anuññāte panaṭṭhāne, uggahetvā anādarā; Sammā anikkhipantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若于开许之处,取了宝物后,
或如法放置,彼视为宝的物品。
Anuññāte panaṭṭhāne, gahetvā ratanaṃ pana; Nikkhipantassa vā sammā, bhaṇḍaṃ ratanasammataṃ.
取用时出于信任,且仅为暂时性取用,
并非出于瞋怒、痴狂等,而有往来撮合之事。
Gaṇhantassa ca vissāsaṃ, tāvakālikameva ca; Na dosummattakādīnaṃ, sañcarittasamodayaṃ.
从正午之后,直至日出之前,
于此中间时分,则称为非时。
Majjhaṇhasamayā uddhaṃ, aruṇuggamato pure; Etasmiṃ antare kālo, vikāloti pavuccati.
未问现前比丘,非时无有因缘,
若有围墙之村,则以围墙为界内。
Santaṃ bhikkhumanāpucchā, vikāle paccayaṃ vinā; Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
对于无围墙的村庄,或于邻近区域跨越;
第一步犯恶作,第二步则犯波逸提。
Aparikkhittagāmassa, upacārokkamepi vā; Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
复次,若众多比丘于非时入村,
应先禀告再离去,彼此不得用他法。
Atha sambahulā gāmaṃ, vikāle pavisanti ce; Āpucchitvāva gantabbaṃ, aññamaññaṃ na caññathā.
若从此处往他处,从此往他则可行;
再次禀告亦应作,纵经百村亦无过。
Gacchanti ce tato aññaṃ, tato aññanti vaṭṭati; Puna āpucchane kiccaṃ, natthi gāmasatepi ca.
平息内心的策励之后,为住处而出行;
若中途进入他舍,则应于其间询问。
Passambhetvāna ussāhaṃ, vihāratthāya niggatā; Pavisanti sace aññaṃ, pucchitabbaṃ tu antarā.
于俗家或余处,作食事已毕;
若有人想前去乞求酥油或乞食,
Katvā kulaghare bhatta- kiccaṃ aññattha vā pana; Sace caritukāmo yo, sappibhikkhāya vā siyā.
应先向遇到的比丘禀告后再去;
若比丘不在,便可说“无”,随意而行。
Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu labbhati; Asante pana natthīti, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
Otaritvā mahāvīthiṃ, bhikkhuṃ yadi ca passati; Natthi āpucchane kiccaṃ, caritabbaṃ yathāsukhaṃ.
当比丘正行于村中道路时,
心中若生起‘我将行乞’之念,即是为乞油。
Gāmamajjhena maggena, gacchantasseva bhikkhuno; ‘‘Carissāmī’’ti uppanne, telabhikkhāya mānase.
Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu vijjati; Anokkamma carantassa, maggā āpucchanena kiṃ?
三波逸提:于适时中,作非时想者;
若于适当之时心生疑惑者,亦犯恶作罪。
Tikapācittiyaṃ , kāle, vikāloyanti saññino; Kāle vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
询问而知有比丘在,未询问而知无人在;若遇急务,比丘进入时。
Āpucchitvāva santaṃ vā, anāpucchā asantakaṃ; Kicce accāyike vāpi, pavisantassa bhikkhuno.
Gacchato antarārāmaṃ, bhikkhunīnaṃ upassayaṃ; Tathā āsanasālaṃ vā, titthiyānaṃ upassayaṃ.
Siyā gāmena maggo ce, anāpattāpadāsupi; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
不唯未问,且亦不系缚彼系缚物;
未披僧伽梨而行,亦为无犯。
Na kevalamanāpucchā, abandhitvā ca bandhanaṃ; Apārupitvā saṅghāṭiṃ, gacchatopinavajjatā.
骨制、牙制或角制的针筒;
比丘若令他人作或自作,皆为恶作。
Aṭṭhidantamayaṃ sūci-gharaṃ vāpi visāṇajaṃ; Kārāpane ca karaṇe, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
若得到后又加以破坏,则说为波逸提;
为他人利益而作,以及指使他人作,亦同。
Lābhe bhedanakaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ; Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca.
若受用他人所作之床或椅,则为恶作;
于无犯之场合、于规定中,以及于系缚物与眼药管中,亦不作犯。
Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato; Anāpattāraṇike vidhe, gaṇṭhikañjanikāsupi.
擦脚布、斧柄、发髻,以及疯狂者等
其起因等理趣,应知与淫媒戒相同。
Dakapuñchaniyā vāsi-jaṭe ummattakādino; Samuṭṭhānādayo nayā, sañcarittasamā matā.
比丘令造新床或新椅时,应以八指量作其腿高,此指量即依善逝指量而言。
Navaṃ mañcampi pīṭhaṃ vā, kārāpentena bhikkhunā; Aṭṭhaṅgulappamāṇena, sugataṅgulato pana.
应如此制作:除去下框。若截断者,犯巴吉帝亚;若超过彼量,亦犯巴吉帝亚。
Kārāpetabbamevaṃ tu, ṭhapetvā heṭṭhimāṭaniṃ; Sacchedā tassa pācitti, tamatikkamato siyā.
若为他人而作,或教人作,亦然;
若受用他人所作之物,则为恶作。
Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca; Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
Anāpatti pamāṇena, karontassappamāṇikaṃ; Labhitvā tassa pādesu, chinditvā paribhuñjato.
倘若不欲截断,便依量埋入后;
或平置或竖立,绑缚后而受用的人。
Neva chinditukāmo ce, nikhaṇitvā pamāṇato; Uttānaṃ vāpi aṭṭaṃ vā, bandhitvā paribhuñjato.
Mañcaṃ vā pana pīṭhaṃ vā, tūlonaddhaṃ kareyya yo; Tassuddālanakaṃ vuttaṃ, pācittiyamanītinā.
Anāpatti panāyoge, bandhane aṃsabaddhake; Bibbohane parissāve, thavikādīsu bhikkhuno.
若由他人所作而得,拆开后而受用者;
对此无间者,其规则亦如传递之例。
Aññena ca kataṃ laddhā, uddāletvā nisevato; Anantarassimassāpi, sañcarittasamā nayā.
制作坐具者,应依量而制;若超越量,于加行中即有恶作。
Nisīdanaṃ karontena, kātabbaṃ tu pamāṇato; Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ; Dvīsu ṭhānesu phāletvā, tassa tisso dasā siyuṃ.
Anāpatti pamāṇena, karontassa tadūnakaṃ; Vitānādiṃ karontassa, sañcarittasamā nayā.
Roge kaṇḍupaṭicchādi, kātabbā hi pamāṇato; Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
因获得而截断者,称波逸提;
此处无犯之理,视与前者相同。
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ; Anāpattinayopettha, anantarasamo mato.
唯依定量而作,雨浴衣亦应如是;
若超过其量,所犯之罪与前者无别。
Pamāṇeneva kātabbā, tathā vassikasāṭikā; Pamāṇātikkame tassa, anantarasamo nayo.
Cīvarena sace tulya-ppamāṇaṃ sugatassa tu; Cīvaraṃ bhikkhu kāreyya, karaṇe dukkaṭaṃ siyā.
因获得而截断者,说为波逸提;若随即接合,则判为无犯。
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ; Anantarasamoyeva, anāpattinayo mato.
Dīghaso ca pamāṇena, nava tassa vidatthiyo; Tiriyaṃ cha viniddiṭṭhā, sugatassa vidatthiyā.
若得他人所作之物而受用,则为恶作;
一切生起等,皆与共行相同。
Aññena ca kataṃ laddhā, sevato dukkaṭaṃ bhave; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
波罗提悔过法
Pāṭidesanīyakathā
若比丘进入村落,从非亲属比丘尼手中,
亲手接受任何硬食或软食,
Yo cantaragharaṃ bhikkhu, paviṭṭhāya tu hatthato; Aññātikāya yaṃ kiñci, tassa bhikkhuniyā pana.
亲手接受硬食或软食者,
取时犯恶作,受用时犯波罗提悔过。
Sahatthā paṭiggaṇheyya, khādanaṃ bhojanampi vā; Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
或在街道,或在队阵,或在门楼及十字路口;
在象厩等处站立而取,此规则亦同。
Rathikāyapi vā byūhe, sandhisiṅghāṭakesu vā; Hatthisālādike ṭhatvā, gaṇhatopi ayaṃ nayo.
若比丘尼站于车道施与食物,
若比丘立于园内而取,则有罪。
Rathikāya sace ṭhatvā, deti bhikkhuni bhojanaṃ; Āpatti antarārāme, ṭhatvā gaṇhāti bhikkhu ce.
Etthantaragharaṃ tassā, paviṭṭhāya hi vākyato; Bhikkhussa ca ṭhitaṭṭhānaṃ, nappamāṇanti vaṇṇitaṃ.
是故,当比丘尼立于园林等处施与时,
若站立于街道等处而接受者,无罪。
Tasmā bhikkhuniyā ṭhatvā, ārāmādīsu dentiyā; Vīthiyādīsu ce ṭhatvā, na doso paṭigaṇhato.
非时药、七日药、尽形寿药;
若为食用而取受,及吞咽时,犯恶作。
Yāmakālikasattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ; Āhāratthāya gahaṇe, ajjhohāre ca dukkaṭaṃ.
Āmisena asambhinna-rasaṃ sandhāya bhāsitaṃ; Pāṭidesaniyāpatti, sambhinnekarase siyā.
Ekatoupasampanna-hatthato paṭigaṇhato; Kālikānaṃ catunnampi, āhāratthāya dukkaṭaṃ.
若对亲属女作非亲属想,或心有疑者;
若对亲属女作亲属想,犯恶作;对非亲属女,亦犯恶作。
Ñātikāyapi aññāti-saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ ñātisaññissa, tathā aññātikāya vā.
Dāpentiyā anāpatti, dadamānāya vā pana; Nikkhipitvāntarārāmā-dīsu ṭhatvāpi dentiyā.
Gāmato nīharitvā vā, deti ce bahi vaṭṭati; ‘‘Paccaye sati bhuñjā’’ti, deti ce kālikattayaṃ.
从手中给予沙弥尼,或同样给予在学尼;此与羊毛戒的起缘相同。
Hatthato sāmaṇerīnaṃ, sikkhamānāya vā tathā; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
未说“退避”时,即使仅由一位比丘;
若为吞咽而受取食物。
Avutte ‘‘apasakkā’’ti, ekenāpi ca bhikkhunā; Sacejjhoharaṇatthāya, āmisaṃ paṭigaṇhati.
于受取时犯恶作,于受用时犯波罗提悔过;若未禁止彼一比丘,亦犯恶作。
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā; Ekatoupasampannaṃ, na vārentassa dukkaṭaṃ.
1845同样地,于未受具足戒者作已受具足戒想;
1845.
Tathevānupasampannā-yupasampannasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若令人给与己食而彼不给,则无罪;
于他人之食,若不令给与而彼给与,亦无罪。
Anāpattittano bhattaṃ, padāpeti na deti ce; Tathā aññassa bhattaṃ vā, na dāpeti padeti ce.
将未给与之物令其给与,或在未给与之处亦令给与;
于此处,比丘尼亦令平等施与一切人。
Yaṃ na dinnaṃ taṃ dāpeti, na dinnaṃ yattha vāpi ca; Tattha tampi ca sabbesaṃ, samaṃ dāpeti bhikkhunī.
已舍学处而住者、在学尼或沙弥尼;
以及五种食物,癫狂者等除外。
Vosāsantī ṭhitā sikkha-mānā vā sāmaṇerikā; Bhojanāni ca pañceva, vinā, ummattakādino.
Kathinena samuṭṭhānaṃ, samānanti pakāsitaṃ; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
被认可为有学的比丘,在已得认可的俗家,若事先未受邀请即走近居家附近。
Sekkhanti sammate bhikkhu, laddhasammutike kule; Gharūpacārokkamanā, pubbeva animantito.
若无病而取得后受用食物;
取时犯恶作,受用时则犯悔过。
Agilāno gahetvā ce, paribhuñjeyya āmisaṃ; Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
于时分药、七日药、尽形寿药
于取时及受用时,皆犯恶作罪
Yāmakālikasattāha-kālike yāvajīvike; Gahaṇe paribhoge ca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于无学所认可者、想为有学所认可者
在此,对有疑者,也作了同样的阐明。
Asekkhasammate sekkha-sammatanti ca saññino; Tattha vematikassāpi, tatheva paridīpitaṃ.
对病者,无犯;对病者之残食,亦无犯;
或被邀请某位比丘的食物,在彼处施予他人。
Anāpatti gilānassa, gilānassāvasesake; Nimantitassa vā bhikkhā, aññesaṃ tattha dīyati.
或从家中取出后,若在任何处施与;
如常施食等,以及疯狂者等。
Gharato nīharitvā vā, denti ce yattha katthaci; Niccabhattādike vāpi, tathā ummattakādino.
当比丘尚未到来时,应先从家中取出;
取出之后,若在门口,待比丘到达时施与,是允许的。
Anāgate hi bhikkhumhi, gharato paṭhamaṃ pana; Nīharitvā sace dvāre, sampatte denti vaṭṭati.
若是见到比丘之后,才从家中取出;
若他们给与,也非适宜,如同生羊之譬喻。
Bhikkhuṃ pana ca disvāva, nīharitvāna gehato; Na vaṭṭati sace denti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
不论是在家人或非在家人,不论是女人或男子;
倘若进入了僧园或其邻近区域之后,
Gahaṭṭhenāgahaṭṭhena , itthiyā purisena vā; Ārāmaṃ upacāraṃ vā, pavisitvā sace pana.
‘‘Itthannāmassa te bhattaṃ, yāgu vā āharīyati’’;
所谓“如是告知”,即“已通知”之义。
Evamārocitaṃ vuttaṃ, paṭisaṃviditanti hi.
Āharīyatu taṃ pacchā, yathārocitameva vā; Tassa vā parivārampi, aññaṃ katvā bahuṃ pana.
1861若以粥告知后,取来糕饼或饭食;
1861.
Yāguyā viditaṃ katvā, pūvaṃ bhattaṃ haranti ce; Idampi viditaṃ vuttaṃ, vaṭṭatīti kurundiyaṃ.
然而其他诸家族,及自己所有的应施物;
若有人与彼一同携去,则一切亦皆许可。
Kulāni pana aññāni, deyyadhammaṃ panattano; Haranti tena saddhiṃ ce, sabbaṃ vaṭṭati tampi ca.
Anārocitamevaṃ yaṃ, yaṃ ārāmamanābhataṃ;
所谓“未告知”,是指依法告知。
Taṃ asaṃviditaṃ nāma, sahadhammikañāpitaṃ.
若未经告知而作,那物实从外持来;
先遣往园中,令其完成后再取来。
Yaṃ asaṃviditaṃ katvā, ābhataṃ pana taṃ bahi; Ārāmaṃ pana pesetvā, kārāpetvā tamāhare.
若往中途,比丘便应取用;
若未如此作,而于精舍近处受用,
Gantvā vā antarāmagge, gahetabbaṃ tu bhikkhunā; Sace evamakatvā taṃ, ārāme upacārato.
取而吞咽者,于取时结恶作;
于吞咽的加行中,定为应悔过罪。
Gahetvājjhoharantassa, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā; Ajjhohārapayogesu, pāṭidesaniyaṃ mataṃ.
对于已告知之事,却生起未告知之想;
对此若有疑惑,亦犯恶作罪。
Paṭisaṃviditeyeva, asaṃviditasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
Paṭisaṃvidite tassa, gilānassāvasesake; Bahārāme gahetvā vā, antoyevassa bhuñjato.
Tatthajātaphalādīni, anāpatteva khādato; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
凡以无恭敬心,于前或于后,使下衣垂坠而著者,犯恶作。
Yo anādariyeneva, purato pacchatopi vā; Olambetvā nivāseyya, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
Hatthisoṇḍāditulyaṃ tu, nivāsentassa dukkaṭaṃ; Āpattibhīrunā niccaṃ, vatthabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
从膝盖骨以下,八指为量;
应垂下穿着至此,短于此者不适宜。
Jāṇumaṇḍalato heṭṭhā, aṭṭhaṅgulappamāṇakaṃ; Otāretvā nivatthabbaṃ, tato ūnaṃ na vaṭṭati.
若非故意、失念,或全然不知者,
病者、失念者及痴狂者等,不犯。
Asañciccāsatissāpi, ajānantassa kevalaṃ; Anāpatti gilānassā-padāsummattakādino.
将两角对整齐,恭敬地作圆筒状;
应作如是披覆;不如是作者,恶作。
Ubho koṇe samaṃ katvā, sādaraṃ parimaṇḍalaṃ; Katvā pārupitabbevaṃ, akarontassa dukkaṭaṃ.
然而,此二学处是以无差别的方式宣说;
因此,无论在俗家或在寺院,皆应穿着整齐圆顺。
Avisesena vuttaṃ tu, idaṃ sikkhāpadadvayaṃ; Tasmā ghare vihāre vā, kattabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā, katvā koṇe ubho samaṃ; Chādetvā maṇibandhañca, gantabbaṃ gīvameva ca.
若不如是作,比丘的膝与胸;
若随意敞开而行,得恶作。
Tathā akatvā bhikkhussa, jattūnipi urampi ca; Vivaritvā yathākāmaṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
Galavāṭakato uddhaṃ, sīsañca maṇibandhato; Hatthe piṇḍikamaṃsamhā, heṭṭhā pāde ubhopi ca.
展开之后,覆盖其余部分而坐;
他便善加覆盖,住于村落无有过失。
Vivaritvāvasesañca , chādetvā ce nisīdati; Hoti so suppaṭicchanno, doso vāsūpagassa na.
Hatthaṃ vā pana pādaṃ vā, acālentena bhikkhunā; Suvinītena gantabbaṃ, chaṭṭhe natthi visesatā.
具念不放逸,唯观一轭之量;
比丘应善护根门、垂目而行。
Satīmatāvikārena, yugamattañca pekkhinā; Susaṃvutena gantabbaṃ, bhikkhunokkhittacakkhunā.
于任何处所、屋舍间隙之处,
停步观察无有危险,亦为如法。
Yattha katthaci hi ṭṭhāne, ekasmiṃ antare ghare; Ṭhatvā parissayābhāvaṃ, oloketumpi vaṭṭati.
Yo anādariyaṃ katvā, olokento tahiṃ tahiṃ; Sacentaraghare yāti, dukkaṭaṃ aṭṭhamaṃ tathā.
或从一侧,或从两侧,举衣;
若从门槛以内进入,犯恶作。
Ekato ubhato vāpi, hutvā ukkhittacīvaro; Indakhīlakato anto, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
Tathā nisinnakālepi, nīharantena kuṇḍikaṃ; Anukkhipitvā dātabbā, doso vāsūpagassa na.
不应笑着行走或坐下,
若遇可笑之事,仅露微笑是许可的。
Na vaṭṭati hasantena, gantuñceva nisīdituṃ; Vatthusmiṃ hasanīyasmiṃ, sitamattaṃ tu vaṭṭati.
Appasaddena gantabbaṃ, catutthepi ayaṃ nayo; Mahāsaddaṃ karontassa, ubhayatthāpi dukkaṭaṃ.
若作摇身、摇臂与摇头,
行走时有恶作,安坐时也是如此。
Kāyappacālakaṃ katvā, bāhusīsappacālakaṃ; Gacchato dukkaṭaṃ hoti, tatheva ca nisīdato.
身、臂与头,应保持正直;
行时与坐时,皆应以安稳的威仪而行;
Kāyaṃ bāhuñca sīsañca, paggahetvā ujuṃ pana; Gantabbamāsitabbañca, sameniriyāpathena tu.
对于三种设有坐具的住处,
应知为无犯,此为智者、通达律者所应知。
Nisīdanena yuttesu, tīsu vāsūpagassa hi; Anāpattīti ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
披衣成柱状,或覆头而行者,
牟尼说为恶作;蹲踞而行亦然。
Khambhaṃ katvā sasīsaṃ vā, pārupitvāna gacchato; Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, tathā ukkuṭikāya vā.
以手为帐,或以衣为帐,
于彼俗家内室中坐者,得恶作。
Hatthapallatthikāyāpi, dussapallatthikāya vā; Tassantaraghare hoti, nisīdantassa dukkaṭaṃ.
于第二、第四与第六个月,入雨安居者,
“无犯”者:即已宣说的二十六种相应。
Dutiye ca catutthe ca, chaṭṭhe vāsūpagassa tu; Anāpattīti sāruppā, chabbīsati pakāsitā.
Sakkaccaṃ satiyuttena, bhikkhunā pattasaññinā; Piṇḍapāto gahetabbo, samasūpova viññunā.
Sūpo bhattacatubbhāgo, ‘‘samasūpo’’ti vuccati; Muggamāsakulatthānaṃ, sūpo ‘‘sūpo’’ti vuccati.
不犯者:非有意而作者,为病者调制诸汤药者;同样,为亲属等、为其他目的而作者,或以财物作其他用途者亦然。
Anāpatti asañcicca, gilānassa raserase; Tatheva ñātakādīnaṃ, aññatthāya dhanena vā.
以内缘线为量,齐于钵口之缘;
应取满盈,为决意而来者。
Antolekhāpamāṇena , pattassa mukhavaṭṭiyā; Pūritova gahetabbo, adhiṭṭhānūpagassa tu.
于彼处作堆积已,而取时限药者;
但凡比丘有此行为,即犯恶作罪。
Tattha thūpīkataṃ katvā, gaṇhato yāvakālikaṃ; Yaṃ kiñci pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
已决意之钵,唯三种时药;
其余堆积之物,一切皆可,无疑。
Adhiṭṭhānūpage patte, kālikattayameva ca; Sese thūpīkataṃ sabbaṃ, vaṭṭateva na saṃsayo.
Dvīsu pattesu bhattaṃ tu, gahetvā pattamekakaṃ; Pūretvā yadi peseti, bhikkhūnaṃ pana vaṭṭati.
置入钵中的甘蔗段、果实等物,
若落于下方,则不成为堆积。
Patte pakkhippamānaṃ yaṃ, ucchukhaṇḍaphalādikaṃ; Orohati sace heṭṭhā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
除花环外,放置花、芽苞等物
若未涂抹粥糊而施与,则不构成堆积
Pupphatakkolakādīnaṃ, ṭhapetvā ce vaṭaṃsakaṃ; Dinnaṃ ayāvakālittā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
然而,将糕饼花环置于饭食之上
若施与钵食,此即成为堆积。
Vaṭaṃsakaṃ tu pūvassa, ṭhapetvā odanopari; Piṇḍapātaṃ sace denti, idaṃ thūpīkataṃ siyā.
于食物上,或叶,或小盘,或任何物;
放置充满之后,若取而用,则许可。
Bhattassūpari paṇṇaṃ vā, thālakaṃ vāpi kiñcipi; Ṭhapetvā paripūretvā, sace gaṇhāti vaṭṭati.
然而,那一切都不适宜接受;
已善受者,其后可随意而食。
Paṭiggahetumevassa, taṃ tu sabbaṃ na vaṭṭati; Gahitaṃ sugahitaṃ, pacchā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
第一、第二学处如前所说;至于第三学处,
示现障碍后,应依次而食。
Paṭhamaṃ dutiyaṃ vutta-nayaṃ tu tatiye pana; Uparodhimadassetvā, bhottabbaṃ paṭipāṭiyā.
若将自己的饭食倾入他人钵中,
若没有“这是我的”之想,则无罪;对于额外的残食也是如此。
Aññesaṃ attano bhattaṃ, ākiraṃ pana bhājane; Natthomasati ce doso, tathā uttaribhaṅgakaṃ.
Catutthe yaṃ tu vattabbaṃ, vuttaṃ pubbe asesato; Pañcame matthakaṃ doso, madditvā paribhuñjato.
Anāpatti gilānassa, parittepi ca sesake; Ekato pana madditvā, saṃkaḍḍhitvāna bhuñjato.
若人因贪求更多的缘故,用饭覆盖汤或菜,
以饭覆盖者,犯恶作罪。
Yo bhiyyokamyatāhetu, sūpaṃ vā byañjanampi vā; Paṭicchādeyya bhattena, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
然而,在求听羯磨中应说:‘无有任何前所未有之事。’
然而,于第八嫌责中,纵是病者亦不能免。
Viññattiyaṃ tu vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi; Aṭṭhame pana ujjhāne, gilānopi na muccati.
‘我将施舍,并令施舍’,比丘作如是观察时
应知此为无犯,且非出于嫌责想。
‘‘Dassāmi dāpessāmī’’ti, olokentassa bhikkhuno; Anāpattīti ñātabbaṃ, na ca ujjhānasaññino.
然而孔雀卵大,鸡卵则小;
然而,应以二者之中等量,制成团食。
Mahantaṃ pana moraṇḍaṃ, kukkuṭaṇḍañca khuddakaṃ; Tesaṃ majjhappamāṇena, kattabbo kabaḷo pana.
然而,于一切硬食——如根类可嚼物等——
对于果与非果,病者、疯狂者等不犯。
Khajjake pana sabbattha, mūlakhādaniyādike; Phalāphale anāpatti, gilānummattakādino.
团食不应做得过长,应做得大小适度、圆满;
在咀嚼、吞咽时,于果实或非果实,无犯。
Adīgho pana kātabbo, ālopo parimaṇḍalo; Khajjatuttaribhaṅgasmiṃ, anāpatti phalāphale.
当食团未被送到、未至口门时,
若自己张开嘴,则犯恶作。
Anāhaṭe mukhadvāraṃ, appatte kabaḷe pana; Attano ca mukhadvāraṃ, vivarantassa dukkaṭaṃ.
Mukhe ca sakalaṃ hatthaṃ, pakkhipantassa dukkaṭaṃ; Mukhe ca kabaḷaṃ katvā, kathetuṃ na ca vaṭṭati.
Vacanaṃ yattakenassa, paripuṇṇaṃ na hoti hi; Mukhasmiṃtattake sante, byāharantassa dukkaṭaṃ.
将诃梨勒等物放进口中而说话者,
但若所说的话清晰完整,则允许。
Mukhe harītakādīni, pakkhipitvā katheti yo; Vacanaṃ paripuṇṇaṃ ce, kathetuṃ pana vaṭṭati.
若比丘如抛食团而食、如截食团而食,
或如猕猴般鼓起颊囊而食者,犯恶作。
Yo piṇḍukkhepakaṃ bhikkhu, kabaḷacchedakampi vā; Makkaṭo viya gaṇḍe vā, katvā bhuñjeyya dukkaṭaṃ.
抖落手,或食物散落饭粒;
或伸舌,或发出“咂咂”之声。
Niddhunitvāna hatthaṃ vā, bhattaṃ sitthāvakārakaṃ; Jivhānicchārakaṃ vāpi, tathā ‘‘capu capū’’ti vā.
Anādaravaseneva, bhuñjato hoti dukkaṭaṃ; Sattame aṭṭhame natthi, doso kacavarujjhane.
不应如此揉捏而食,亦不得发出‘苏噜苏噜’的声响;
亦不得舔手而食。
Katvā evaṃ na bhottabbaṃ, saddaṃ ‘‘suru surū’’ti ca; Hatthanillehakaṃ vāpi, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
Phāṇitaṃ ghanayāguṃ vā, gahetvā aṅgulīhi taṃ; Mukhe aṅguliyo bhottuṃ, pavesetvāpi vaṭṭati.
不应舔钵,亦不应以一指舔之;
亦不应以舌舔任何一唇。
Na patto lehitabbova, ekāyaṅgulikāya vā; Ekaoṭṭhopi jivhāya, na ca nillehitabbako.
若手沾有食物,则不应持取水器;
本当持取,以此而禁止,因可厌故;
Sāmisena tu hatthena, na ca pānīyathālakaṃ; Gahetabbaṃ, paṭikkhittaṃ, paṭikkūlavasena hi.
或属个人,或属僧团,乃至在家者自己之物;
然而若有螺贝、碗或盘。
Puggalassa ca saṅghassa, gahaṭṭhassattanopi ca; Santako pana saṅkho vā, sarāvaṃ vāpi thālakaṃ.
因此不应取,若取者得恶作;
然而,以未沾食物的手捉取,则是允许的。
Tasmā na ca gahetabbaṃ, gaṇhato hoti dukkaṭaṃ; Anāmisena hatthena, gahaṇaṃ pana vaṭṭati.
即使取出、打破,或者拿取而接受;
从屋内取出者,无犯;将之抛弃于屋外者,亦无犯。
Uddharitvāpi bhinditvā, gahetvā vā paṭiggahe; Nīharitvā anāpatti, chaḍḍentassa gharā bahi.
任何伞盖,若以手或以身体某部分持用,
若对持用(伞盖等)者说法,则为恶作。
Chattaṃ yaṃ kiñci hatthena, sarīrāvayavena vā; Sace dhārayamānassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
Ayameva nayo vutto, daṇḍapāṇimhi puggale; Catuhatthappamāṇova, daṇḍo majjhimahatthato.
Tatheva satthapāṇissa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ; Satthapāṇī na hotāsiṃ, sannayhitvā ṭhito pana.
或持弓与箭,或唯持弓,或唯持箭;
手持弓杖,或已上弦,或未上弦。
Dhanuṃ sarena saddhiṃ vā, dhanuṃ vā sarameva vā; Sajiyaṃ nijiyaṃ vāpi, gahetvā dhanudaṇḍakaṃ.
Ṭhitassapi nisinnassa, nipannassāpi vā tathā; Sace deseti saddhammaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
面罩覆喉,或手持弓箭时;
若人未放下这些,则不应为彼说法。
Paṭimukkampi kaṇṭhamhi, dhanuṃ hatthena yāvatā; Na gaṇhāti naro tāva, dhammaṃ deseyya vaṭṭati.
若为着鞋履者说法,犯恶作;
若为跨立者或覆头者说法,亦犯恶作。
Pādukāruḷhakassāpi, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ; Akkamitvā ṭhitassāpi, paṭimukkassa vā tathā.
Upāhanagatassāpi, ayameva vinicchayo; Sabbattha agilānassa, yāne vā sayanepi vā.
无病者若卧,即卧于草席或地面;
若在高凳或高床,则坐或站立。
Nipannassāgilānassa, kaṭasāre chamāya vā; Pīṭhe mañcepi vā ucce, nisinnena ṭhitena vā.
也不可站立于高处说法;
若听法者坐于床座,或自己坐于床座,亦不许可。
Na ca vaṭṭati desetuṃ, ṭhatvā vā uccabhūmiyaṃ; Sayanesu gatenāpi, sayanesu gatassa ca.
对于躺卧者,即使处于同等高度或更高处,亦不应说法。
Samāne vāpi ucce vā, nipanne neva vaṭṭati; Nipannena ṭhitassāpi, nipannassapi vaṭṭati.
若坐者为坐者说法,或为站立者说法,亦属如法;
若站立者为站立者说法,同样亦属如法。
Nisinnena nisinnassa, ṭhitassāpi ca vaṭṭati; Ṭhitasseva ṭhitenāpi, desetumpi tatheva ca.
Pallatthikā nisinnassa, agilānassa dehino; Tathā veṭhitasīsassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
Kesantaṃ vivarāpetvā, deseti yadi vaṭṭati; Sasīsaṃ pārutassāpi, ayameva vinicchayo.
于第八、第九或第十,亦毫无过失;
即使前往长老处,年轻者站立。
Aṭṭhame navame vāpi, dasame natthi kiñcipi; Sacepi therupaṭṭhānaṃ, gantvāna daharaṃ ṭhitaṃ.
若上座提问,却不适宜为他讲说;
智者则应在其近旁,为另一人讲说。
Pañhaṃ pucchati ce thero, kathetuṃ na ca vaṭṭati; Tassa passe panaññassa, kathetabbaṃ vijānatā.
对于前行者所问的问题,不应对后行者讲说;
知律者应说:『我为后来者说法。』
Gacchato purato pañhaṃ, na vattabbaṃ tu pacchato; ‘‘Pacchimassa kathemī’’ti, vattabbaṃ vinayaññunā.
共同受持之法,确实应当一同诵习;
犹如并轭同行,即使在行走中,亦可为之说法。
Saddhiṃ uggahitaṃ dhammaṃ, sajjhāyati hi vaṭṭati; Samameva yugaggāhaṃ, kathetuṃ gacchatopi ca.
每一车轮,于道上行进时;
无论行于非道,或行于正道,对行走者而言,总是合适的。
Ekekassāpi cakkassa, pathenāpi ca gacchato; Uppathena samaṃ vāpi, gacchantasseva vaṭṭati.
Tatiye natthi vattabbaṃ, catutthe harite pana; Uccārādicatukkaṃ tu, karoto dukkaṭaṃ siyā.
命根树之根,若可见而经行;
或枝触地者,彼一切皆是青色植物。
Jīvarukkhassa yaṃ mūlaṃ, dissamānaṃ tu gacchati; Sākhā vā bhūmilaggā taṃ, sabbaṃ haritameva hi.
若比丘正察看一处未铺草之地时,
大便即使急出,亦属许可。
Sace aharitaṃ ṭhānaṃ, pekkhantasseva bhikkhuno; Vaccaṃ nikkhamatevassa, sahasā pana vaṭṭati.
Palālaṇḍupake vāpi, gomaye vāpi kismici; Kattabbaṃ, haritaṃ pacchā, tamottharati vaṭṭati.
若在未铺青草之处已作,取青草是允许的;
鼻涕落于此,以唾液含摄。
Kato aharite ṭhāne, haritaṃ eti vaṭṭati; Siṅghāṇikā gatā ettha, kheḷeneva ca saṅgahaṃ.
在比丘的厕所、水井等处的水中;
由于它们不可受用,做此事者无恶作。
Vaccakuṭisamuddādi-udakesupi bhikkhuno; Tesaṃ aparibhogattā, karoto natthi dukkaṭaṃ.
然而,若天降大雨,周遭洪水泛滥时,
若无法获得无网之水,亦允许在有网之水中作。
Deve pana ca vassante, udakoghe samantato; Ajalaṃ alabhantena, jale kātumpi vaṭṭati.
此诸应学法中,生起等事当知;
嗤笑等四种,以及团食与口。
Samuṭṭhānādayo ñeyyā, sekhiyānaṃ panettha hi; Ujjagghikādicattāri, kabaḷena mukhena ca.
地、低座、站立、后方、非道,这十种;
生起等项相同,已于随说戒中说。
Chamānīcāsanaṭṭhāna-pacchā uppathavā dasa; Samuṭṭhānādayo tulyā, vuttā samanubhāsane.
伞、杖、武器、刀、鞋、乘骑、革屣
车乘、卧具、床榻、缠裹、覆头,这些诸项。
Chattaṃ daṇḍāvudhaṃ satthaṃ, pādukāruḷhupāhanā; Yānaṃ sayanapallattha-veṭhitoguṇṭhitāni ca.
说法与求听羯磨相等,惟就生起等方面而言有别;
以羹饭乞求,视同盗戒。
Dhammadesanātulyāva, samuṭṭhānādinā pana; Sūpodanena viññatti, theyyasatthasamaṃ mataṃ.
其余五十三条,与第一条同;
在一切众学法和无犯事中,也是如此。
Avasesā tipaññāsa, samānā paṭhamena tu; Sekhiyesupi sabbesu, anāpattāpadāsupi.
在不满想、堆作塔形、覆盖汤汁等学处中,
唯在三学处中,病者不犯。
Ujjhānasaññike thūpī-kate sūpapaṭicchade; Tīsu sikkhāpadesveva, gilāno na panāgato.
知此之后,于律中决断;
成为自信者,心已调伏;
他不为他人所胜;
是故,具足定者应当恒常修学。
Imaṃ viditvā vinaye vinicchayaṃ; Visārado hoti, vinītamānaso; Parehi so hoti ca duppadhaṃsiyo; Tato hi sikkhe satataṃ samāhito.
此最上杂染之垢染,
了知'闻名'之名,
于最上殊胜利益中,他们何人,
于垢秽教法之中,他们不行其道。
Imaṃ paramasaṃkaraṃ saṃkaraṃ; Avecca savanāmataṃ nāmataṃ; Paṭuttamadhike hite ke hi te; Na yanti kalisāsane sāsane.