第一波罗夷之论
Paṭhamapārājikakathā
于三种道中,怀有行淫意,纵如芝麻许;
若将生支导入,即使于湿润处,亦成波罗夷。
Tividhe tilamattampi, magge sevanacetano; Aṅgajātaṃ pavesento, allokāse parājito.
或正导入、或已导入、或住立、或拔出;
有学若受用此,除无记业外,即堕波罗夷。
Pavesanaṃ paviṭṭhaṃ vā, ṭhitamuddharaṇampi vā; Sasikkho sādiyanto so, ṭhapetvā kiriyaṃ cuto.
以覆盖的生支,作用于覆盖或未覆盖者;
于入道时,同样以未覆盖者行之。
Santhatenaṅgajātena, santhataṃ vā asanthataṃ; Maggaṃ pana pavesento, tathevāsanthatena ca.
以所执受者作用于所执受者,或以非所执受者行之。
若触非执受之处,彼若于此生爱悦;
Upādinnenupādinne, anupādinnakena vā; Ghaṭṭite anupādinne, sace sādiyatettha so.
此即波罗夷之田,入者即犯波罗夷;
若于田中,彼得土喇咤亚,及恶作——如是以分别说。
Hoti pārājikakkhette, paviṭṭhe tu parājito; Khette thullaccayaṃ tassa, dukkaṭañca viniddise.
于死者、于未咀嚼者,及于多数已咀嚼者
行交媾者,此人犯波罗夷。
Mate akkhāyite cāpi, yebhuyyakkhāyitepi ca; Methunaṃ paṭisevanto, hoti pārājiko naro.
于多数已咀嚼者,及于半已告知者
成土喇咤亚罪;其余者成恶作罪。
Yebhuyyakkhāyite cāpi, upaḍḍhakkhāyitepi ca; Hoti thullaccayāpatti, sese āpatti dukkaṭaṃ.
纵使身体被啮食,仅余相状之量,
于彼相中行淫者,亦成波罗夷。
Nimittamattaṃ sesetvā, khāyitepi sarīrake; Nimitte methunaṃ tasmiṃ, sevatopi parājayo.
对于已达膨胀等阶段的死尸,一切处亦成恶作;
「已啮入与未啮入」之名,通于一切死尸身。
Uddhumātādisampatte, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ; Khāyitākkhāyitaṃ nāma, sabbaṃ matasarīrake.
然而,于切断、割截之后,当相已拔除之时,
若依伤口的简要判别,在此情形下行淫者犯土喇咤亚罪。
Chinditvā pana tacchetvā, nimittuppāṭite pana; Vaṇasaṅkhepato tasmiṃ, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
其后,由于行淫的染心,她依相而堕落;
若对彼女动手,在肉团上犯恶作。
Tato methunarāgena, patitāya nimittato; Tāyaṃ upakkamantassa, dukkaṭaṃ maṃsapesiyaṃ.
即使仅如指甲面大小,若在肉中或筋中;
行淫欲者,于有生之年,波罗夷。
Nakhapiṭṭhippamāṇepi, maṃse nhārumhi vā sati; Methunaṃ paṭisevanto, jīvamāne parājito.
于耳孔、眼、鼻,于阴囊或疮口之中。
以生支插入者,因贪而犯土喇咤亚。
Kaṇṇacchiddakkhināsāsu, vatthikose vaṇesu vā; Aṅgajātaṃ pavesento, rāgā thullaccayaṃ phuse.
于身余处,如腋下、大腿等处,
因淫欲而行者,恶作。
Avasesasarīrasmiṃ, upakacchūrukādisu; Vasā methunarāgassa, sevamānassa dukkaṭaṃ.
马、牛、水牛等,骆驼、驴、象,
若于鼻孔、衣囊处行淫,即犯土喇咤亚。
Assagomahisādīnaṃ, oṭṭhagadrabhadantinaṃ; Nāsāsu vatthikosesu, sevaṃ thullaccayaṃ phuse.
同样,于一切畜生,在眼、耳、伤口等处行淫,亦犯土喇咤亚。
若于其余身体部位行交会者,得恶作罪。
Tathā sabbatiracchānaṃ, akkhikaṇṇavaṇesupi; Avasesasarīresu, sevamānassa dukkaṭaṃ.
然而,若于他们湿润之身而与死者行交会,
田有三种时,罪亦有三种。
Tesaṃ allasarīresu, matānaṃ sevato pana; Tividhāpi siyāpatti, khettasmiṃ tividhe sati.
在外部以性交欲染触及女人的相,然于女人之相;
若以彼相接触者,彼犯土喇咤亚。
Bahi methunarāgena, nimittaṃ itthiyā pana; Nimittena chupantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
以身触之欲染,或以相、或以口;
触摸女人之相者,有重罪。
Kāyasaṃsaggarāgena, nimittena mukhena vā; Nimittaṃ itthiyā tassa, chupato garukaṃ siyā.
同样,若以双方欲染,触摸男子之相,
以相触摸者,犯恶作罪。
Tathevobhayarāgena, nimittaṃ purisassapi; Nimittena chupantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以根相触畜生道女之根相,
若以淫欲染心而触,则为土喇咤亚。
Nimittena nimittaṃ tu, tiracchānagatitthiyā; Thullaccayaṃ chupantassa, hoti methunarāgato.
若以身触之欲染,触畜生道女,
以相触相,于触摸时,判为恶作。
Kāyasaṃsaggarāgena, tiracchānagatitthiyā; Nimittena nimittassa, chupane dukkaṭaṃ mataṃ.
插入性根后,于他人口中转动,
于彼处作虚空想后,拔出者犯恶作。
Aṅgajātaṃ pavesetvā, tamāvaṭṭakate mukhe; Tatthākāsagataṃ katvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
同样,以四方,女人之下方底面;
将未触者插入后,拔出者得恶作。
Tathā catūhi passehi, itthiyā heṭṭhimattalaṃ; Achupantaṃ pavesetvā, nīharantassa dukkaṭaṃ.
于已掀起的唇肉,或已外露者;
若人于齿间努力,即犯土喇咤亚。
Uppāṭitoṭṭhamaṃsesu , bahi nikkhantakesu vā; Dantesu vāyamantassa, tassa thullaccayaṃ siyā.
作骨相击后,于道成二种贪。
若在精液、尿液或未排出时努力,犯恶作。
Aṭṭhisaṅghaṭṭanaṃ katvā, magge duvidharāgato; Sukke muttepi vāmutte, vāyamantassa dukkaṭaṃ.
以淫欲拥抱女人者,犯恶作。
握手、触摸、接吻等,亦同此理。
Itthiṃ methunarāgena, āliṅgantassa dukkaṭaṃ; Hatthaggāhaparāmāsa-cumbanādīsvayaṃ nayo.
无足者,谓蛇与鱼;二足者,谓鸽。
四足类中,蜥蜴等下方之道,即是波罗夷的所依事。
Apade ahayo macchā, kapotā dvipadepi ca; Godhā catuppade heṭṭhā, vatthu pārājikassime.
欲行淫之心,即是令道入于道中。
此二支已说,是为最初与最后之事。
Sevetukāmatācittaṃ, magge maggappavesanaṃ; Idamaṅgadvayaṃ vuttaṃ, paṭhamantimavatthuno.
唯第一者为恶作,其周边亦如是说。
其余三者,则宣说为土喇咤亚。
Dukkaṭaṃ paṭhamasseva, sāmantamiti vaṇṇitaṃ; Sesānaṃ pana tiṇṇampi, thullaccayamudīritaṃ.
应知:不知之比丘,为无犯。
同样地,对于接受者,以及明知故犯者。
‘‘Anāpattī’’ti ñātabbaṃ, ajānantassa bhikkhuno; Tathevāsādiyantassa, jānantassādikammino.
在律中,止息不善,是为最上。
善人的安乐导引与指引。
乐于精勤者敏锐,不乐于精勤者则否。
于此,凡喜乐于精要者,即为喜乐。
Vinaye anayūparame parame; Sujanassa sukhānayane nayane; Paṭu hoti padhānarato na rato; Idha yo pana sāramate ramate.
此利益之阐明,即是修习。
已了知那能生天人之所生;
他安住于离魔饵之教法、教法之中;
愿与守护者(巴利)平等一致。
Imaṃ hitavibhāvanaṃ bhāvanaṃ; Avedi surasambhavaṃ sambhavaṃ; Sa mārabaḷisāsane sāsane; Samo bhavatupālinā pālinā.
第二波罗夷之释
Dutiyapārājikakathā
取走者正在搬运——搬运之际即改变威仪;
同样,动摇者从原位移开,移离者亦是波罗夷。
Ādiyanto harantova-haranto iriyāpathaṃ; Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājito.
其中,并非依据诸多物品,而是依五种而定;
此十种搬运,智者应当了知。
Tattha nānekabhaṇḍānaṃ, pañcakānaṃ vasā pana; Avahārā dasevete, viññātabbā vibhāvinā.
亲手、指使,舍弃及成办利益;
及卸下负担,此即亲手五事。
Sāhatthāṇattiko ceva, nissaggo atthasādhako; Dhuranikkhepanañcāti, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.
先前的共同作业,及约定的搬运。
约定作业、相,及前行等五法。
Pubbasahapayogo ca, saṃvidāharaṇampi ca; Saṅketakammaṃ nemittaṃ, pubbayogādipañcakaṃ.
偷盗、强夺、图谋、隐藏,及草等。
这五种搬移,智者应当了知。
Theyyapasayhaparikappa-paṭicchannakusādikā; Avahārā ime pañca, veditabbāva viññunā.
对于物品、时间、价值、处所及受用,这五者;
了知这些后,贤者应作判定。
Vatthukālagghadese ca, paribhogañca pañcapi; Ñatvā etāni kātabbo, paṇḍitena vinicchayo.
或为寻求第二把锄头与篮子;
以盗心前往者,由前方便而犯恶作。
Dutiyaṃ vāpi kuddālaṃ, piṭakaṃ pariyesato; Gacchato theyyacittena, dukkaṭaṃ pubbayogato.
若砍伐彼处所生的木材或藤蔓,
于两种情形皆得恶作,此乃依俱行行为而说。
Tatthajātakakaṭṭhaṃ vā, lataṃ vā chindato pana; Dukkaṭaṃ ubhayatthāpi, vuttaṃ sahapayogato.
Pathaviṃ khaṇato vāpi, byūhato paṃsumeva vā; Āmasantassa vā kumbhiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
将套索穿入系于桩上之瓮的瓮口,
通达处所差别者,当知诸缚之不同。
Mukhe pāsaṃ pavesetvā, khāṇuke baddhakumbhiyā; Bandhanānaṃ vasā ñeyyo, ṭhānabhedo vijānatā.
然而,系于桩上之瓮,一桩而有二处;
在树根处放入一个环,或是用做好的环。
Dve ṭhānāni panekasmiṃ, khāṇuke baddhakumbhiyā; Valayaṃ rukkhamūlasmiṃ, pavesetvā katāya vā.
拔起桩子时,或切断锁链时;
若从彼处移动了瓶,令其离开原位而堕,则为土喇咤亚。
Uddharantassa khāṇuṃ vā, chindato saṅkhalimpi vā; Thullaccayaṃ tato kumbhiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
先如拔瓶,或同样再拔;
令桩从原位移开,或令锁链,其理亦同。
Paṭhamaṃ pana kumbhiṃ vā, uddharitvā tathā puna; Ṭhānā cāveti khāṇuṃ vā, saṅkhaliṃ vāpi so nayo.
来回摩擦,动摇其根部而守护;
若于彼处作空中之环者,即波罗夷。
Ito cito ca ghaṃsanto, mūle sāreti rakkhati; Valayaṃ khegataṃ tattha, karontova parājito.
若砍已生之树,于瓶顶者,是恶作;
在近处砍伐彼树,因非自生故,为波逸提。
Jātaṃ chindati ce rukkhaṃ, dukkaṭaṃ kumbhimatthake; Samīpe chindato tassa, pācittiyamatatthajaṃ.
然而,若使瓶内之物震动,
若于彼处移开,便犯土喇咤亚罪。
Antokumbhigataṃ bhaṇḍaṃ, phandāpeti sace pana; Apabyūheti tattheva, tassa thullaccayaṃ siyā.
从瓶中窃取物品者,以拳分取、取出自己的份额。
或放入容器中,比丘即犯波罗夷。
Haranto kumbhiyā bhaṇḍaṃ, muṭṭhiṃ chindati attano; Bhājane vā gataṃ katvā, hoti bhikkhu parājito.
又将项链或腰带,以线系于瓮中;
若如实摇动,令从原位移开而落下。
Hāraṃ vā pana pāmaṅgaṃ, suttāruḷhaṃ tu kumbhiyā; Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
酥油等任何物,饮至价值一巴陀的量;
仅以一次饮用,饮已即成波罗夷。
Sappiādīsu yaṃ kiñci, pivato pādapūraṇaṃ; Ekeneva payogena, pītamatte parājayo.
既已卸下重担,若复反复饮用,
纵使饮尽彼瓮之油,亦不犯波罗夷罪。
Katvāva dhuranikkhepaṃ, pivantassa punappunaṃ; Sakalampi ca taṃ kumbhiṃ, pivato na parājayo.
若人投置任何物品于油瓮中,
彼价值一巴陀的油,随之即饮无疑。
Sace khipati yaṃ kiñci, bhaṇḍakaṃ telakumbhiyaṃ; Taṃ pādagghanakaṃ telaṃ, dhuvaṃ pivati tāvade.
手才松开,盗心即灭。
若倾斜油瓮,使油流出,油竟如此渗出。
Hatthato muttamatteva, theyyacitto vinassati; Āviñjetvāpi vā kumbhiṃ, telaṃ gāḷeti ce tathā.
知油已倾,投入空瓶。
饮下的油及那物品,正要提起时便已毁坏。
Telassākiraṇaṃ ñatvā, khittaṃ rittāya kumbhiyā; Pītaṃ telañca taṃ bhaṇḍaṃ, uddharantova dhaṃsito.
就在那里,正打破时的油,丢弃时也是如此;
若焚烧或令其无用,作此便犯恶作。
Tattheva bhindato telaṃ, chaḍḍentassa tatheva ca; Jhāpentassa abhogaṃ vā, karontassa ca dukkaṭaṃ.
放置之后,铺展开来,以及衣布铺设等;
缠绕之后提起者,若离本位即坏失。
Ṭhapitaṃ pattharitvā ca, sāṭakattharaṇādikaṃ; Veṭhetvā uddharantassa, mutte ṭhānā parābhavo.
或从近岸触及的空处,直达对岸;
若违犯波罗夷,拖拽或直拉者,
Orimantena vā phuṭṭha-mokāsaṃ pārimantato; Pārājikamatikkante, kaḍḍhato ujukampi vā.
前方为口与喙,后方为尾端,
两侧为双翼,下方为足爪。
Purato mukhatuṇḍañca, kalāpaggañca pacchato; Dvīsu passesu pakkhanto, heṭṭhā pādanakhā tathā.
尾端向上扬起,又当它行于空中时;
孔雀的六种特征,智者应当了知。
Uddhañcāpi sikhagganti, gagane gacchato pana; Morassa cha paricchedā, veditabbā vibhāvinā.
比丘心想:‘我要捉住那只属主的孔雀’,便向着空中而去;
伸出手,或立于其前。
Bhikkhu ‘‘sassāmikaṃ moraṃ, gahessāmī’’ti khegataṃ; Hatthaṃ vāpi pasāreti, purato vāssa tiṭṭhati.
孔雀在空中振翅,却不飞走;
若阻断其去路,即为恶作;触摸它也是如此。
Moropi gagane pakkhe, cāreti na ca gacchati; Dukkaṭaṃ gamanacchede, āmasantassa ceva taṃ.
若立住孔雀而不放开,却任其挣扎;
以此方式令彼挣扎者,判为土喇咤亚。
Ṭhānā moramamocento, phandāpeti sace pana; Evaṃ phandāpane tassa, thullaccayamudīritaṃ.
无论握持与否,仅以自手;
若使孔雀离其位,自己亦当失其位。
Aggahetvā gahetvā vā, hatthena pana attano; Ṭhānā cāveti ce moraṃ, sayaṃ ṭhānā cuto siyā.
以口端,或以尾端,触于空处;
若比丘以口喙,触及尾端所触之处。
Phuṭṭhokāsaṃ mukhaggena, kalāpaggena vā pana; Kalāpaggena vā phuṭṭhaṃ, mukhatuṇḍena bhikkhu ce.
若有人越过孔雀,便称为令其离开原位。
此同一道理,已于足、头、翅等部分中阐明。
Atikkāmeyya yo moraṃ, ṭhānā cāveti nāma so; Eseva ca nayo pāda-sikhāpakkhesu dīpito.
然而,当孔雀在空中飞行时,它隐藏其翅;
仅以此翅驱赶它,便称为「令其振翅」。
Gagane pana gacchanto, kare moro nilīyati; Taṃ kareneva cārento, phandāpetīti vuccati.
若他以另一翅捉住那只孔雀,
因被驱离本处,比丘即从该处堕落。
Sace gaṇhāti taṃ moraṃ, itarena karena so; Cāvitattā pana ṭhānā, bhikkhu ṭhānā cuto siyā.
然而,若他将另一只手靠近孔雀,
彼处亦无过,飞起后,便自行隐没。
Itaraṃ pana morassa, upaneti sace karaṃ; Na doso tattha uḍḍetvā, sayameva nilīyati.
见它隐于肢间,以盗心而往者,
触足则犯土喇咤亚,再触则犯波罗夷。
Disvā aṅge nilīnaṃ taṃ, theyyacittena gacchato; Pāde thullaccayaṃ hoti, dutiye ca parājayo.
智者,孔雀立于地上时,有三处,
依其足与羽束之方式阐明。
Bhūmiyaṃ ṭhitamorassa, tīṇi ṭhānāni paṇḍito; Pādānañca kalāpassa, vasena paridīpaye.
然而,那只孔雀从地面算起,仅有发端之量;
对于那位举罪的比丘,他犯波罗夷罪。
Tato kesaggamattampi, moraṃ pathavito pana; Hoti pārājikaṃ tassa, ukkhipantassa bhikkhuno.
若正在切割的黄金等物,落入钵中;
以手取出者,犯波罗夷罪。
Chijjamānaṃ suvaṇṇādiṃ, patte patati ce pana; Hatthena uddharantassa, tassa pārājikaṃ siyā.
若未取出,而以盗心离去;
在第二步时,即犯波罗夷罪。
Sace anuddharitvāva, theyyacittena gacchati; Dutiye padavārasmiṃ, pārājikamudīraye.
同理,应知在手、衣、头等处。
该物置于何处,彼处即为其所立。
Eseva ca nayo ñeyyo, hatthe vattheva matthake; Taṃ taṃ tassa bhave ṭhānaṃ, yattha yattha patiṭṭhitaṃ.
以盗心,触取床座等上任何物。
无论已触或未触之物,若触犯之,则得恶作罪。
Theyyacittena yaṃ kiñci, mañcapīṭhādisuṭṭhitaṃ; Āmāsampi anāmāsaṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
若衣收摄后,被置于竹竿之上;
于此夜分受用已,再如是折其内侧与彼侧。
Saṃharitvā sace vaṃse, ṭhapitaṃ hoti cīvaraṃ; Katvā punorato bhogaṃ, tathā antañca pārato.
衣所触及的空间,即说为彼物之处。
然而那并非衣竿,故不被称为完整的。
Cīvarena phuṭṭhokāso, ṭhānaṃ tassa pavuccati; Na tu cīvaravaṃso so, hotīti sakalo mato.
或以边缘触及空间,或以另一边触及;
或以彼岸一端触及,或复以此岸一端触及。
Orimantena okāsaṃ, phuṭṭhaṃ tamitarena vā; Itarenapi vā phuṭṭhaṃ, orimantena vā puna.
或以右边触及,或复以左边触及;
若是越过左边所触之处,则为舍。
Dakkhiṇantena phuṭṭhaṃ vā, vāmantenitarena vā; Vāmantena phuṭṭhaṭṭhānaṃ, atikkāmayato cuti.
或从竿上举起衣时,
若举至仅发尖许,彼便犯波罗夷。
Uddhaṃ vā ukkhipantassa, cīvaraṃ pana vaṃsato; Kesaggamatte ukkhitte, tassa pārājikaṃ bhave.
又以绳系缚而安放的衣,
若解开,犯土喇咤亚;若脱落,则触犯波罗夷。
Rajjukena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana cīvaraṃ; Thullaccayaṃ vimocento, mutte pārājikaṃ phuse.
若比丘解开卷绕后置于竹竿上的衣,
或割断环扣,或解衣者,此规则亦同。
Veṭhetvā ṭhapitaṃ vaṃse, nibbeṭhentassa bhikkhuno; Valayaṃ chindato vāpi, mocentassapyayaṃ nayo.
衣展开后,置于竹竿之上;
而收摄后放置时,则如对衣所作的决断。
Cīvarassa pasāretvā, ṭhapitassa hi vaṃsake; Saṃharitvā tu nikkhitte, cīvare viya nicchayo.
凡放入网袋后,被悬挂起来的物品;
若从网袋中取出该物,或连同网袋一并取去,则堕落。
Sikkāya pakkhipitvā yaṃ, laggitaṃ hoti bhaṇḍakaṃ; Sikkāto taṃ haranto vā, saha sikkāya vā cuto.
当矛等次第安立在象牙桩上时,
若握住前端或根部拖拽者。
Kuntādiṃ nāgadantesu, ṭhitesu paṭipāṭiyā; Agge vā pana bunde vā, gahetvā parikaḍḍhato.
若越过所触及的范围,便犯波罗夷。
若笔直举起时,即便仅触到发尖,也犯波罗夷。
Pārājikaṃ phuṭṭhokāsaṃ, atikkāmayato siyā; Ujukaṃ ukkhipantassa, kesaggena parājayo.
然而,若站立面向围墙而牵拉,
在内侧所触空间与外侧之间堕落。
Pākārābhimukho ṭhatvā, ākaḍḍhati sace pana; Orimantaphuṭṭhokāsa-mitarantaccaye cuto.
同样地,即使有比丘从外侧推他,
然而,即便是依墙放置,此规则亦然。
Tatheva parato tassa, pellentassāpi bhikkhuno; Bhittiṃ pana ca nissāya, ṭhapitepi ayaṃ nayo.
摇动棕榈树时,果实便会遍满其地。
当由此束缚中解脱时,于彼即犯波罗夷。
Cālentassa ca tālassa, phalaṃ vatthu hi pūrati; Yenassa bandhanā mutte, tasmiṃ pārājikaṃ bhave.
若切断棕榈树的果穗,即犯波罗夷。
对于其余的树木、花朵与果实,道理亦同。
Piṇḍiṃ chindati tālassa, sace pārājikaṃ siyā; Eseva ca nayo sesa-rukkhapupphaphalesupi.
在前往藏宝处时,每走一步即犯恶作;
然而,在深水中,以及潜入等时,也是如此。
Gacchato hi nidhiṭṭhānaṃ, padavārena dukkaṭaṃ; Udake pana gambhīre, tathā nimujjanādisu.
彼处所生诸花之中,以何等花而得满盈;
若断其根茎而取花者,我说此为波罗夷。
Tatthajātakapupphesu, yena pupphena pūrati; Vatthu taṃ chindato pupphaṃ, tassa pārājikaṃ vade.
若于一茎之旁,或于青莲花类,
只要尚未从原处剪断,他便仍守护着它。
Ekanāḷassa vā passe, vāko uppalajātiyā; Na chijjati tato yāva, tāva naṃ parirakkhati.
即使是被主人亲自剪下并放置的花,
应依前文所述之理,了知此判定。
Sāmikeheva pupphesu, chinditvā ṭhapitesupi; Pubbe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
若以六种方式中的任一种,将那捆扎的花束从原位移开,
若以此方式令其从原位移离而毁坏,
Bhārabaddhāni pupphāni, chasvākāresu kenaci; Ākārena sace tāni, ṭhānā cāveti nassati.
然而,将花束放置于水面时,
若摇动水,致使花从原位移离,即犯堕罪。
Ṭhapitaṃ pana pupphānaṃ, kalāpaṃ jalapiṭṭhiyaṃ; Cāletvā udakaṃ puppha-ṭṭhānā cāveti ce cuto.
若作意“我将取此”而守护。
从原处取出者,便名为拔起。
Parikappeti ce ‘‘ettha, gahessāmī’’ti rakkhati; Uddharanto gataṭṭhānā, bhaṭṭho nāma pavuccati.
一旦向上拔出,该处的水便会全部涌出;
然而,从那里拔出花后,若径直向上抽出,
Accuggatassa taṃ ṭhānaṃ, jalato sakalaṃ jalaṃ; Uppāṭetvā tato pupphaṃ, ujumuddharato pana.
花茎根端离开水面发尖许时,即犯波罗夷。
若若该茎端尚未离开水面发尖许,则说为偷兰遮,则说为土喇咤亚。
Nāḷante jalato mutta-matte pārājikaṃ bhave; Amutte jalato tasmiṃ, thullaccayamudīritaṃ.
若取花后,使其弯曲,而后拔起,
拔起的刹那,水的住处即灭,已失。
Pupphe gahetvā nāmetvā, uppāṭeti sace pana; Na tassa udakaṃ ṭhānaṃ, naṭṭho uppāṭitakkhaṇe.
凡以盗心取有主之鱼者,
或以钓钩、以网、以手、以篓笼。
Yo hi sassāmike macche, theyyacittena gaṇhati; Baḷisenapi jālena, hatthena kuminena vā.
彼如是取时,即以彼鱼而成其物。
当鱼刚被举出时,即因离水而成波罗夷。
Tassevaṃ gaṇhato vatthu, yena macchena pūrati; Tasmiṃ uddhaṭamattasmiṃ, jalā hoti parājayo.
水生者的住处,其实就是全部的水;若脱离水的住处,便因离水而成为波罗夷。
令住于水中者脱离水,即因离水而成波罗夷。
Ṭhānaṃ salilajānañhi, kevalaṃ sakalaṃ jalaṃ; Salilaṭṭhaṃ vimocento, jalā pārājiko bhave.
有鱼从水中跃出,落于岸上;
若人取其物,其罪依物品价值而判定。
Nīrato uppatitvā yo, tīre patati vārijo; Gaṇhato taṃ panāpattiṃ, bhaṇḍagghena viniddise.
为杀害鱼类,于池塘或河中,
于低处投下名为鱼毒之物,随即离去。
Māraṇatthāya macchānaṃ, taḷāke nadiyāpi vā; Ninne macchavisaṃ nāma, pakkhipitvā gate pana.
其后,那些鱼吞食鱼毒,便漂浮起来。
对于死鱼,若以盗心取者,犯波罗夷。
Pacchā macchavisaṃ macchā, khāditvā pilavanti ce; Pārājikaṃ mate macche, theyyacittena gaṇhato.
若以粪扫衣想而取,则无任何过失;
当诸主人搬运之时,所说即是应施之物。
Paṃsukūlikasaññāya, na doso koci gaṇhato; Sāmikesvāharantesu, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
主人们取了鱼之后,若离去而无所留恋;
然而,若以盗心取那剩余之鱼,则犯恶作。
Gahetvā sāmikā macche, sace yanti nirālayā; Gaṇhato pana te sese, theyyacittena dukkaṭaṃ.
精通律者说:对于未死的,无犯。
同样的道理,也适用于水中之龟等其余水族。
Amatesu anāpattiṃ, vadanti vinayaññuno; Eseva ca nayo sese, kacchapādimhi vārije.
“我将窃取船只、船上的物品或货物,然后占为己有”——
对于如此行走的比丘,在举足之际,诸过失便已宣说。
‘‘Nāvaṃ nāvaṭṭhaṃ vā bhaṇḍaṃ, thenetvā gaṇhissāmī’’ti; Pāduddhāre dosā vuttā, bhikkhussevaṃ gacchantassa.
于急流中,系缚之船,
其处唯认作此一系缚;
比丘于彼方释之际,
智者即称波罗夷。
Baddhāya nāvāya hi caṇḍasote; Ṭhānaṃ mataṃ bandhanamekameva; Bhikkhussa tasmiṃ muttamatte; Pārājikaṃ tassa vadanti dhīrā.
静水中,船不系自住;
或向前、向后,或朝旁拖曳。
Niccale udake nāva-mabandhanamavaṭṭhitaṃ; Purato pacchato vāpi, passato vāpi kaḍḍhato.
一端触及,另一端未触及;
若使船渡过,他便犯波罗夷。
Ekenantena samphuṭṭha-mokāsamitarena taṃ; Atikkāmayato nāvaṃ, tassa pārājikaṃ siyā.
121同样地,
121. Tathā –
从水中向上露出,仅如发端之微;
向下至于船底,并触及船口边缘。
Uddhaṃ kesaggamattampi, udakamhā vimocite; Adhonāvātalaṃ tena, phuṭṭhañca mukhavaṭṭiyā.
而系于岸边、置于不动之水中的船,其系缚之处与停住之处,即是彼船的两种住处。
系缚处与安立之处,此二者即被认为是它的两种住处。
Bandhitvā pana yā tīre, ṭhapitā niccale jale; Bandhanañca ṭhitokāso, ṭhānaṃ tassā dvidhā mataṃ.
若于解缚时,先有土喇咤亚罪。
而后,若以某种方便令其从位堕,则已堕。
Hoti thullaccayaṃ pubbaṃ, bandhanassa vimocane; Pacchā kenacupāyena, ṭhānā cāveti ce cuto.
先令从位堕,后于解缚时;
这便是所说的法则,对于有盗心的比丘。
Cāvetvā paṭhamaṃ ṭhānā, pacchā bandhanamocane; Eseva ca nayo vutto, theyyacittassa bhikkhuno.
推到岸上,翻转倒置,或安放在陆地;
触到的空间即是处所,即船口的边缘。
Ussāretvā nikujjitvā, ṭhapitāya thale pana; Phuṭṭhokāsova hi ṭhānaṃ, nāvāya mukhavaṭṭiyā.
应了知处所的范围。
唯以五种行相;
无论从何处令其落下,
此人便成波罗夷。
Ñeyyo ṭhānaparicchedo; Ākāreheva pañcahi; Yato kutoci cāvento; Hoti pārājiko naro.
此理亦当知:于翻覆之船、停泊之船,乃至瓶罐之上,亦复如是。
于停泊之船,插销等亦在其上如此。
Eseva ca nayo ñeyyo, nāvāyukkujjitāyapi; Ṭhapitāyapi nāvāya, ghaṭikānaṃ tathūpari.
若以盗心登上停在渡口之船,
以桨或篙令船漂流者,波罗夷。
Theyyā titthe ṭhitaṃ nāvaṃ, āruhitvā sace pana; Arittena phiyenāpi, pājentassa parājayo.
Sace chattaṃ paṇāmetvā, ussāpetvāva cīvaraṃ; Laṅkārasadisaṃ katvā, gaṇhāpeti samīraṇaṃ.
若因强风,船被带走;
船为风所带走,便无任何过失。
Āgamma balavā vāto, nāvaṃ harati ce pana; Vāteneva haṭā nāvā, na doso koci vijjati.
凡是自行来到村渡口的任何事物,
若买下后,未使其离于该处,即离去。
Sayameva ca yaṃ kiñci, gāmatitthamupāgataṃ; Acāventova taṃ ṭhānā, kiṇitvā ce palāyati.
“搬运”非比丘之罪,“施予物”已宣说;
若是自行走动者,若使其离开处所,则堕。
Avahāro na bhikkhussa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ; Sayameva ca gacchantiṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
所谓“车乘”,即战车、轿舆、货车、轻便车;
Yānaṃ nāma ratho vayhaṃ, sakaṭaṃ sandamānikā;
Yānaṃ avaharissāmi, yānaṭṭhamiti vā pana.
「于行走者」已说恶作,「于寻求者」为第二;
若存在退失处位的努力,即是波罗夷。
Gacchato dukkaṭaṃ vuttaṃ, dutiyaṃ pariyesato; Ṭhānā cāvanayogasmiṃ, vijjamāne parājayo.
我阐明两牛所轭之车的十种情形。
驱车者却坐于轭上。
Yānassa dukayuttassa, dasa ṭhānāni dīpaye; Yānaṃ pājayato tassa, nisīditvā dhure pana.
土喇咤亚者,于牛抬足时应作明示;
若越过车轮停止之处,则遭败亡;
Thullaccayaṃ tu goṇānaṃ, pāduddhāre viniddise; Cakkānañhi ṭhitokāsa-matikkante parābhavo.
于不相应之车辆,以轭支撑而住立者;
依靠轭的支撑,车轮只有三处支点。
Ayuttakassāpi ca yānakassa, dhurenupatthambhaniyaṃ ṭhitassa; Vasenupatthambhanicakkakānaṃ, ṭhānāni tīṇeva bhavanti tassa.
同样,用轭将木料置于上方,
也同样用轭将木料置于地上。
Tathā dhurena dārūnaṃ, upariṭṭhapitassa ca; Bhūmiyampi dhureneva, tatheva ṭhapitassa ca.
若从前方或后方,令其移离原位;
此三事皆为土喇咤亚,若移离原位则成波罗夷。
Purato pacchato vāpi, ṭhānā cāveti ce pana; Thullaccayaṃ tu tiṇṇampi, ṭhānā cāve parājayo.
除去车轮后,以车轴之端而行。
若有人站立于木材之上,则有两种情形被指明。
Apanetvāna cakkāni, akkhānaṃ sīsakehi tu; Ṭhitassūpari dārūnaṃ, ṭhānāni dve viniddise.
若在拖拉或举起时,已触及虚空,若再超越,则犯堕;
至于放置在地上的他物,无论属于何人,
Kaḍḍhanto ukkhipanto vā, phuṭṭhokāsaccaye cuto; Ṭhapitassa panaññassa, bhūmiyaṃ yassa kassaci.
“车轴钉及车辕端”者,当阐明五处;
或抓住车轴钉,令其离开所在处而落下,若从本位移动则成恶作。
Akkhuddhīnaṃ dhurassāti, pañca ṭhānāni dīpaye; Uddhīsu vā gahetvā taṃ, ṭhānā cāveti ce cuto.
对于已安置之轮,其轮毂置于地面;
唯有一处,而区分为五种。
Ṭhapitassa hi cakkassa, nābhiyā pana bhūmiyaṃ; Ekameva siyā ṭhānaṃ, paricchedopi pañcadhā.
Phusitvā yaṃ ṭhitaṃ bhūmiṃ, nemipassena nābhiyā; Ṭhānāni dve bhavantassa, naṭṭho tesamatikkame.
见无人看管之车,已驶上大路,
登上后不鞭策,购得后离去,这是合宜的。
Disvā yānamanārakkhaṃ, paṭipannaṃ mahāpathe; Āruhitvā acodetvā, kiṇitvā yāti vaṭṭati.
头、肩、腰、悬挂,负担共有四种;
其中,触摸头上所负之物者,犯恶作。
Sīsakkhandhakaṭolamba-vasā bhāro catubbidho; Tattha sīsagataṃ bhāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
若人以盗心在此处、彼处摩擦,
或仅在头上移动,则犯土喇咤亚。
Ito cito ca ghaṃsanto, theyyacittena yo pana; Sirasmiṃyeva sāreti, tassa thullaccayaṃ siyā.
从肩上卸下重担,彼即犯波罗夷。
纵使从头上解下仅毫发之物,亦犯波罗夷。
Khandhaṃ oropite bhāre, tassa pārājikaṃ mataṃ; Sīsato kesamattampi, mocentopi parājito.
以清净心将任何重担置于地上后——
其后以盗心取走该物者,即犯波罗夷。
Bhāraṃ pathaviyaṃ kiñci, ṭhapetvā suddhamānaso; Pacchā taṃ theyyacittena, uddharanto parājito.522
依此处所说之方式,对于其余一切负担,也应毫无遗漏地了知其判定。
于诸负担中,当以慧力了知其判定。
Ettha vuttanayeneva, sesesupi asesato; Bhāresu matisārena, veditabbo vinicchayo.
牟尼曾言:侵占园林者,犯恶作。
若以击败物主、带走他人物品的方式行事,便成波罗夷,则成他胜。
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, ārāmaṃ abhiyuñjato; Parājeti paraṃ dhammaṃ, caranto ce parājito.522
若令人起疑,彼犯土喇咤亚。
自行此法而堕落者,及随行彼法者亦然。
Vimatiṃ janayantassa, tassa thullaccayaṃ siyā; Parajjati sayaṃ dhammaṃ, caranto yopi tassa ca.
物主放下责任时,盗者自己说“我不给”,
一切作伪证者,皆犯波罗夷罪。
Sāmino dhuranikkhepe, ‘‘na dassāmī’’ti cattano; Pārājikaṃ bhave tassa, sabbesaṃ kūṭasakkhinaṃ.
若强夺僧团的任何住处而取之,
由于一切人皆无卸责之心,故不得成就。
Vihāraṃ saṅghikaṃ kiñci, acchinditvāna gaṇhituṃ; Sabbesaṃ dhuranikkhepā-bhāvatova na sijjhati.
若阻碍稻等谷物抽穗而夺取,
或用镰刀割取,或以手折断。
Sīsāni sāliādīnaṃ, nirumbhitvāna gaṇhato; Asitena ca lāyitvā, chinditvā vā karena ca.
于任何种子或草木,以拳握满其穗;
当彼从系缚中解脱时,彼犯波罗夷罪。
Yasmiṃ bījepi vā vatthu, sīse pūreti muṭṭhiyaṃ; Bandhanā mocite tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
然而,被截断的杖或些许树皮;
或是长长的稻草管,尚未脱离,便加以守护。
Acchinno pana daṇḍo vā, taco vā appamattako; Vīhināḷampi vā dīghaṃ, anikkhantova rakkhati.
若他这样想:‘我且将它捣碎后,’
他守护此物时心想:‘我将击破此处,取其精华。’
Sace so parikappeti, ‘‘madditvā panidaṃ ahaṃ; Papphoṭetvā ito sāraṃ, gaṇhissāmī’’ti rakkhati.
捣碎后取出,没有过失;将其击破,也没有过失;
但若使其归入自己钵中、据为己有,则犯波罗夷。
Maddanuddharaṇe natthi, doso papphoṭanepi vā; Attano bhājanagataṃ, karontassa parājayo.
若明知乃至发尖许之地,亦属他人所有;
若以盗心挪移界标,即犯波罗夷。
Jānaṃ kesaggamattampi, pathaviṃ parasantakaṃ; Theyyacittena ce khīlaṃ, saṅkāmeti parājayo.
然而,此举亦须在物主舍离守护责任之时;
此地名为无价,故如是宣说。
Tañca kho sāmikānaṃ tu, dhuranikkhepane sati; Anagghā bhūmi nāmesā, tasmā evamudīritaṃ.
若以二桩为界,则可执取;
初者为土喇咤亚,第二即波罗夷。
Gahetabbā sace hoti, dvīhi khīlehi yā pana; Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiyeva parājayo.
若有比丘欲令人知,即称“此是我所有”,
若伸绳或投杖,犯恶作。
Ñāpetukāmo yo bhikkhu, ‘‘mamedaṃ santaka’’nti ca; Rajjuṃ vāpi pasāreti, yaṭṭhiṃ pāteti dukkaṭaṃ.
若以此二方便,成为自己所有,
其中初者是土喇咤亚,第二为波罗夷。
Yehi dvīhi payogehi, attano santakaṃ siyā; Ādo thullaccayaṃ tesu, dutiye ca parājayo.
正如对田地所说明的方式,对住处地的判定也是如此;
对于村落用地,亦应如此说,没有任何未曾提及之处。
Khette vuttanayeneva, vatthuṭṭhassa vinicchayo; Gāmaṭṭhepi ca vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi.
或是草,或是叶,或是藤,或是木;
当取用那里所生之物时,便应依物品的价值赔偿。
Tiṇaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, lataṃ vā kaṭṭhameva vā; Bhaṇḍaggheneva kātabbo, gaṇhanto tatthajātakaṃ.
然而若为贵重的树木,即便只是被砍伤,也就损坏了。
已砍削并放置的树木,任何人皆不应取用。
Mahagghe pana rukkhasmiṃ, chinnamattepi nassati; Tacchetvā ṭhapito rukkho, gahetabbo na kocipi.
然而,砍断后置于根部,或已运至半途的树木,
若「已被主人所弃」,如此取用则是许可的。
Chinditvā ṭhapitaṃ mūle, rukkhamaddhagataṃ pana; ‘‘Chaḍḍito sāmikehī’’ti, gahetuṃ pana vaṭṭati.
既有标记、又以树皮捆扎者,取之无有任何过失;
已被居住、已作处理,或正在坏灭者,取之亦无过失。
Lakkhaṇe challiyonaddhe, na doso koci gaṇhato; Ajjhāvutthaṃ kataṃ vāpi, vinassantañca gaṇhato.
若人到达守护处后,作了业处等;
即使心中思惟他事,即使心中思惟其他事情,也仍应赔偿或归还该物。
Yo cārakkhaṭṭhānaṃ patvā, katvā kammaṭṭhānādīni; Citte cintento vā aññaṃ, bhaṇḍadeyyaṃ hotevassa.
从野猪、虎、熊、鬣狗等
若有欲脱离危难者,
同样地,若他越过该处
然而,但没有罪过;不过该物仍应赔偿或归还
Varāhabyagghacchataracchakādito; Upaddavā muccitukāmatāya yo; Tatheva taṃ ṭhānamatikkameti ce; Na koci doso pana bhaṇḍadeyyakaṃ.
此为守护之处,重于税关;因此,对于不避而越行者,我宣说恶作
因此,不避开此物而行者,即被说为恶作。
Idamārakkhaṇaṭṭhānaṃ, garukaṃ suṅkaghātato; Tasmā dukkaṭamuddiṭṭhaṃ, tamanokkamma gacchato.
对于回避此物者,以盗心对待导师之物;
即使行于虚空者,波罗夷亦已为其宣说。
Etaṃ pariharantassa, theyyacittena satthunā; Pārājikamanuddiṭṭhaṃ, ākāsenāpi gacchato.
是故于此,应特以具念之心,
比丘当以不放逸、爱乐净戒而住。
Tasmā ettha visesena, satisampannacetasā; Appamattena hotabbaṃ, piyasīlena bhikkhunā.
水难求时,容器中所护存的水;
不强行攻入,而引入其中,或同样地凿开孔穴。
Toyadullabhakālasmiṃ, bhājane gopitaṃ jalaṃ; Āviñjitvā pavesetvā, chiddaṃ katvāpi vā tathā.
或在池中,或在湖里,执持着自己的容器;
对于让人放入后取走者,应依物品价值来判定。
Vāpiyaṃ vā taḷāke vā, bhājanaṃ attano pana; Gaṇhantassa pavesetvā, bhaṇḍagghena viniddise.
而破坏界标者,则始于不与取。
即使涉及草木,恶作也已阐明。
Chindato mariyādaṃ tu, adinnādānapubbato; Bhūtagāmena saddhimpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
站在内侧或站在外侧,在两处截断时;
应以外侧为外侧,以内侧为中间;
Anto ṭhatvā bahi ṭhatvā, chindanto ubhayatthapi; Bahiantena kātabbo, antoantena majjhato.
沙弥们依次从森林取齿木,
带来之后,若转呈诸师,
Vārena sāmaṇerā yaṃ, dantakaṭṭhamaraññato; Ānetvācariyānampi, āharanti sace pana.
纵经截分,乃至僧团应得之份,他们亦不交出;
凡所带来的一切,当时尽归他们所有。
Chinditvā yāva saṅghassa, na niyyādenti te pana; Ābhataṃ tāva taṃ sabbaṃ, tesameva ca santakaṃ.
因此,若比丘以盗心取彼物,
而僧团的贵重物品,依其价值招致堕落。
Tasmā taṃ theyyacittena, gaṇhantassa ca bhikkhuno; Garubhaṇḍañca saṅghassa, bhaṇḍagghena parābhavo.
当他们施与之后,从那时起便属僧团所有。
即使有人以盗心取用,亦不构成偷盗。
Yadā niyyāditaṃ tehi, tato paṭṭhāya saṅghikaṃ; Gaṇhantassāpi theyyāya, avahāro na vijjati.
因无守护故,以及不应如依僧腊高低而分配故;
因一切共有故,此不成为有别于他的私有物。
Arakkhattā yathāvuḍḍha-mabhājetabbatopi ca; Sabbasādhāraṇattā ca, aññaṃ viya na hotidaṃ.
或以刀取火,或于四周敲击;
或敲击那名为蛙刺的毒。
Aggiṃ vā deti satthena, ākoṭeti samantato; Ākoṭeti visaṃ vāpi, maṇḍūkaṇṭakanāmakaṃ.
不论何种方式,树木终归坏灭并燃烧。
于一切处,那位比丘的应施物已作说明。
Yena vā tena vā rukkho, vinassati ca ḍayhati; Sabbattha bhikkhuno tassa, bhaṇḍadeyyaṃ pakāsitaṃ.
从头、从耳,或从颈,或从手,
以盗心,切断或解开而取。
Sīsato kaṇṇato vāpi, gīvato hatthatopi vā; Chinditvā vāpi mocetvā, gaṇhato theyyacetasā.
仅于解开之际,从头部等处即构成波罗夷;
于犯土喇咤亚者,则有拉拽与拖曳。
Hoti mocitamattasmiṃ, sīsādīhi parājayo; Thullaccayaṃ karontassa, ākaḍḍhanavikaḍḍhanaṃ.
未将手移出,而取手镯或臂环;
揉擦其上臂,来回反复搓动。
Hatthā anīharitvāva, valayaṃ kaṭakampi vā; Aggabāhuñca ghaṃsanto, cāreti aparāparaṃ.
只要盗贼对那悬置于空中之物,若执取或守护,
于有识之根,是处不成环。
Tamākāsagataṃ coro, karoti yadi rakkhati; Saviññāṇakato mūle, valayaṃva na hotidaṃ.
若有人强夺他人所着之衣,
彼人亦因羞惭,不会立刻舍弃其衣。
Nivatthaṃ pana vatthaṃ yo, acchindati parassa ce; Paropi pana lajjāya, sahasā taṃ na muñcati.
即使盗贼在拉扯,另一个人却仍在守护它;
从他人手中取走衣物,仅当衣物脱离其手时,便犯波罗夷。
Ākaḍḍhati ca coropi, so paro tāva rakkhati; Parassa hatthato vatthe, muttamatte parājayo.
对于携带全部物品而离去者,在其迈出第一步时——
土喇咤亚若已逾越,第二即堕。
Sabhaṇḍahārakaṃ bhaṇḍaṃ, nentassa paṭhame pade; Thullaccayamatikkante, dutiyeva cuto siyā.
若以盗心恐吓后,令物品落下;
从他人手中,物品仅才脱手,即波罗夷。
Pātāpeti sace bhaṇḍaṃ, tajjetvā theyyacetano; Parassa hatthato bhaṇḍe, muttamatte parājayo.
又或筹谋之后,令其落下者;
令其落下者,已说为恶作;令其移动者,亦复如是。
Athāpi parikappetvā, pātāpeti va yo pana; Tassa pātāpane vuttaṃ, dukkaṭāmasanepi ca.
若依其事相而令之摇动,从处移动而落下者;
说“停下!停下!”者,即使物品已被弃舍,亦无罪过。
Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānā cāveti ce cuto; ‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vadato, na doso chaḍḍitepi ca.
以盗心前来,随后取走该物者,可能有罪;
物主仍有执著而离去时,取回该物即犯波罗夷,即犯波罗夷。
Āgantvā theyyacittena, pacchā taṃ gaṇhato siyā; Pārājikaṃ taduddhāre, sālaye sāmike gate.
若是以(此为)己物之想而拾取,在拾取时即是在守护。
同样地,若是以粪扫衣之想而拾取,则应归还其物。
Gaṇhato sakasaññāya, gahaṇe pana rakkhati; Bhaṇḍadeyyaṃ tathā paṃsu-kūlasaññāya gaṇhato.
被喝令:“站住!站住!”时,便丢弃物品而逃;
卸下重担后,因畏惧盗贼而逃走。
‘‘Tiṭṭha tiṭṭhā’’ti vutto ca, chaḍḍetvā pana bhaṇḍakaṃ; Katvāva dhuranikkhepaṃ, bhīto corā palāyati.
以盗心取用者,在举离原处之际,再犯恶作。
若被要求交出应给予之物而不给予者,犯波罗夷。
Gaṇhato theyyacittena, uddhāre dukkaṭaṃ puna; Dātabbamāharāpente, adentassa parājayo.
“为什么?因其加行,因已舍弃故。”这是恭敬的说法。
而在《大注疏》中所说者,于其余诸注疏中不见。
‘‘Kasmā? Tassa payogena, chaḍḍitattā’’ti sādaraṃ; Mahāaṭṭhakathāyaṃ tu, vuttamaññāsu nāgataṃ.
明知而妄语,言“我不取”时;
因先有不与取,比丘犯恶作。
Sampajānamusāvādaṃ, ‘‘na gaṇhāmī’’ti bhāsato; Adinnādānapubbattā, dukkaṭaṃ hoti bhikkhuno.
我私下放置了那件东西,它将显示什么呢?”
如此生起疑惑时,对他而言便成为土喇咤亚。
‘‘Raho mayā panetassa, ṭhapitaṃ kiṃ nu dassati’’; Iccevaṃ vimatuppāde, tassa thullaccayaṃ siyā.
若于布施中不努力,而另一方卸下责任;
双方都卸下责任时,比丘即犯波罗夷。
Tasmiṃ dāne nirussāhe, paro ce nikkhipe dhuraṃ; Ubhinnaṃ dhuranikkhepe, bhikkhu hoti parājito.
若心中不欲给予,却口说“我将给”;
说话者放下责任时,物主便犯波罗夷。
Cittenādātukāmova, ‘‘dassāmī’’ti mukhena ce; Vadato dhuranikkhepe, sāmino hi parājayo.
若站在关税所内,使物品落于外;
若确实从手中落下,在离手的刹那即犯波罗夷。
Suṅkaghātassa antova, ṭhatvā pāteti ce bahi; Dhuvaṃ patati ce hatthā, muttamatte parājayo.
若该物撞击树木或树桩后弹回,复又落入内侧,则仍受保护。
纵然是被风吹扬之物,若落入内侧,亦受保护。
Taṃ rukkhe khāṇuke vāpi, hutvā paṭihataṃ puna; Vātukkhittampi vā anto, sace patati rakkhati.
落地之后,那滚动着的财物,
若确实进入内侧,他便犯波罗夷。
Patitvā bhūmiyaṃ pacchā, vaṭṭantaṃ pana bhaṇḍakaṃ; Sace pavisatyantova, tassa pārājikaṃ siyā.
屡屡站立而转动者,若已进入,便成波罗夷;
若不站立而转动,即使已进入,亦得守护。
Ṭhatvā ṭhatvā pavaṭṭantaṃ, paviṭṭhaṃ ce parājayo; Atiṭṭhamānaṃ vaṭṭitvā, paviṭṭhaṃ pana rakkhati.
在《库伦德注疏》等中,对此说加以确定:
应从核心把握它,且显得如理相应。
Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, kurundaṭṭhakathādisu; Sārato taṃ gahetabbaṃ, yuttaṃ viya ca dissati.
若自己转动,或令他人转动;
若未停住而继续转动,且已越出界限发尖许,它仍在转,已去者可能因此鼻毁。
Sayaṃ vā yadi vaṭṭeti, vaṭṭāpeti parena vā; Aṭṭhatvā vaṭṭamānaṃ taṃ, gataṃ nāsakaraṃ siyā.
若站立又站立,若向内、向外而去,则守护;
以清净心放置后,自己转动则允许。
Ṭhatvā ṭhatvā sace anto, bahi gacchati rakkhati; Ṭhapite suddhacittena, sayaṃ vaṭṭati vaṭṭati.
若将物品放在行进的车乘或象上,为运出故,即使未曾搬入,亦算已搬出。
为运出外面,纵未携入,亦得视为搬出。
Gacchante pana yāne vā, gaje vā taṃ ṭhapeti ce; Bahi nīharaṇatthāya, nāvahāropi nīhaṭe.
若放置在停住的车乘上,或未加任何努力而移动。
纵有盗心,亦不构成不与取。
Ṭhapite ṭhitayāne vā, payogena vinā gate; Satipi theyyacittasmiṃ, avahāro na vijjati.
若驱走其车,而将车上的宝珠留下;
然而,于越界之时,彼便犯波罗夷罪。
Sace pājeti taṃ yānaṃ, ṭhapetvā yānake maṇiṃ; Siyā pārājikaṃ tassa, sīmātikkamane pana.
于税关处,所定之税,须给付已,方得前行;
余之论道,于此与阿兰若注疏相同。
Suṅkaṭṭhāne mataṃ suṅkaṃ, gantuṃ datvāva vaṭṭati; Seso idha kathāmaggo, araññaṭṭhakathāsamo.
家中所生者、以财购得者、或由任何人所赠与者;
取奴仆或由劳作所得之物,取者犯波罗夷。
Antojātaṃ dhanakkītaṃ, dinnaṃ vā pana kenaci; Dāsaṃ karamarānītaṃ, harantassa parājayo.
若取自由人、或人、乃至母亲,
或取父亲所积聚之物,亦不构成盗取。
Bhujissaṃ vā harantassa, mānusaṃ mātarāpi vā; Pitarāṭhapitaṃ vāpi, avahāro na vijjati.
若有人想让他逃脱,便以双臂将他举起;
若令其从站立之处移动分毫,即犯波罗夷。
Taṃ palāpetukāmova, ukkhipitvā bhujehi vā; Taṃ ṭhitaṭṭhānato kiñci, saṅkāmeti parājayo.
以脚踢打并恐吓奴隶后,带他走时却又阻止其脚步;
所说的罪中,有土喇咤亚等。
Tajjetvā padasā dāsaṃ, nentassa padavārato; Honti āpattiyo vuttā, tassa thullaccayādayo.
若抓住其手等处而拖拽者,波罗夷;说‘去、走、逃’,亦同此理。
即便说“去、走、逃”,也同此理。
Hatthādīsu gahetvā taṃ, kaḍḍhatopi parājayo; ‘‘Gaccha yāhi palāyā’’ti, vadatopi ayaṃ nayo.
对快速逃跑者说“逃跑吧”之人,
若对方是波罗夷者,比丘实无犯。
Vegasāva palāyantaṃ, ‘‘palāyā’’ti ca bhāsato; Hoti pārājikenassa, anāpatti hi bhikkhuno.
然而,若对缓步而行者,他也这样说;
若他快步而行,便因其言语而犯波罗夷。
Saṇikaṃ pana gacchantaṃ, sace vadati sopi ca; Sīghaṃ gacchati ce tassa, vacanena parājayo.
若他逃走,进入别的村庄或城镇;
见到已经离去者,又让他从那里逃走,波罗夷。
Palāyitvā sace aññaṃ, gāmaṃ vā nigamampi vā; Gataṃ disvā tato tañce, palāpeti parājayo.
若以盗心触碰装有蛇的箱子,恶作;
若使动摇,则依所依事;若从此处移离,即堕。
Theyyā sappakaraṇḍaṃ ce, parāmasati dukkaṭaṃ; Phandāpeti yathāvatthuṃ, ṭhānato cāvane cuto.
然而,若打开箱子取出蛇,
当它从箱底脱出时,若执捉其尾,则犯波罗夷。
Ugghāṭetvā karaṇḍaṃ tu, sappamuddharato pana; Karaṇḍatalato mutte, naṅguṭṭhe tu parājayo.
摩擦拖曳蛇身,以尾部从口边拉出;
对那蛇箱而言,才一放出便犯波罗夷。
Ghaṃsitvā kaḍḍhato sappaṃ, naṅguṭṭhe mukhavaṭṭito; Tassa sappakaraṇḍassa, muttamatte parājayo.
若打开箱后,以名字呼唤者;
若那蛇出来,他便犯波罗夷。
Karaṇḍaṃ vivaritvā ce, pakkosantassa nāmato; So nikkhamati ce sappo, tassa pārājikaṃ siyā.
如此做后,又发出青蛙或老鼠的叫声,或者……
以名字呼叫时,即使它出来,亦犯波罗夷。
Tathā katvā tu maṇḍūka-mūsikānaṃ ravampi vā; Pakkosantassa nāmena, nikkhantepi parājayo.
不张开口而作时,同样
无论以何种方便令蛇出去,皆犯波罗夷
Mukhaṃ avivaritvāva, karontassevameva ca; Yena kenaci nikkhante, sappe pārājikaṃ siyā.
当口被打开时,蛇自己逃走了;
若不召唤它,则说为物品施与。
Mukhe vivarite sappo, sayameva palāyati; Na pakkosati ce tassa, bhaṇḍadeyyamudīritaṃ.
若人以盗心,令象作不净行等;
他便犯有诸罪,计有三种,即恶作等。
Theyyacittena yo hatthiṃ, karotāmasanādayo; Honti āpattiyo tassa, tividhā dukkaṭādayo.
堂中立者的手所及处,于内衣界等处亦然。
处所、堂、地基、庭院,一切皆可为。
Sālāyaṃ ṭhitahatthissa, antovatthaṅgaṇesupi; Ṭhānaṃ sālā ca vatthu ca, aṅgaṇaṃ sakalaṃ siyā.
未系缚者与已系缚者,立处即系缚处。
因此,智者应依其势力,令象行进。
Abaddhassa hi baddhassa, ṭhitaṭṭhānañca bandhanaṃ; Tasmā tesaṃ vasā hatthiṃ, harato kāraye budho.
然而,对于立于城外的象,
其站立之处即为处所,应循足迹次第而行。
Nagarassa bahiddhā tu, ṭhitassa pana hatthino; Ṭhitaṭṭhānaṃ bhave ṭhānaṃ, padavārena kāraye.
若令卧象起身于一处,
当它一经站起,便是波罗夷。
Nipannassa gajassekaṃ, ṭhānaṃ taṃ uṭṭhapeti ce; Tasmiṃ uṭṭhitamatte tu, tassa pārājikaṃ siyā.
马与水牛等,亦应以同样方法了知;
于两足者乃至多足者,亦无可说。
Eseva ca nayo ñeyyo, turaṅgamahisādisu; Natthi kiñcipi vattabbaṃ, dvipadepi bahuppade.
了知“他人之物”即是他人所有之财物。
若以盗心,从处所移动重物,则堕。
Paresanti vijānitvā, paresaṃ santakaṃ dhanaṃ; Garukaṃ theyyacittena, ṭhānā cāveti ce cuto.
对有想者而言,于畜生所属之物,无犯。
于暂时信任而取之物,于饿鬼所属之物。
Anāpatti sasaññissa, tiracchānapariggahe; Tāvakālikavissāsa-ggāhe petapariggahe.
然于此中应加以说明的,是经文未明裁之决断。
我们将在后文的《杂事》中说明此事。
Yo panettha ca vattabbo, pāḷimuttavinicchayo; Taṃ mayaṃ paratoyeva, bhaṇissāma pakiṇṇake.
由战胜众多烦恼垢的胜者所说。
胜者已略说第二波罗夷之义。
我已略说其义。
谁能详尽解说?
Parājitānekamalena vuttaṃ; Pārājikaṃ yaṃ dutiyaṃ jinena; Vutto samāsena mayassa cattho; Vattuṃ asesena hi ko samattho.
第三波罗夷论
Tatiyapārājikakathā
明知是人类,却夺其性命。
或为彼放下刀剑,或称扬死亡之功德;
Manussajātiṃ jānanto, jīvitā yo viyojaye; Nikkhipeyyassa satthaṃ vā, vadeyya maraṇe guṇaṃ.
若教导死法,若教导死亡的方法,此人也犯波罗夷,亦犯波罗夷;
应知此人犹如裂为两半之石,不可复合。
Deseyya maraṇūpāyaṃ, hotāyampi parājito; Asandheyyova so ñeyyo, dvedhā bhinnasilā viya.
大仙人已宣说杀生的六种加行:
即自手做、教令、投掷、设置等。
Vuttā pāṇātipātassa, payogā cha mahesinā; Sāhatthiko tathāṇatti-nissaggithāvarādayo.
其中,以身或以身所依附之物,自己……
于行杀害者,亲手夺取他人性命,此即名为自手杀。
Tattha kāyena vā kāya-paṭibaddhena vā sayaṃ; Mārentassa paraṃ ghāto, ayaṃ sāhatthiko mato.
若向比丘说:“你如此击打他之后,将他杀死”——
此名为教令(令他人杀),这就是教令的方法。
‘‘Evaṃ tvaṃ paharitvā taṃ, mārehī’’ti ca bhikkhuno; Parassāṇāpanaṃ nāma, ayamāṇattiko nayo.
欲从远处杀人者,即以弓箭等射击;
以身系缚者,这是投掷类的方法。
Dūraṃ māretukāmassa, usuādinipātanaṃ; Kāyena paṭibaddhena, ayaṃ nissaggiyo vidhi.
以不动的方法,为杀害他人故,
而设置陷阱等,即为固定的努力。
Asañcārimupāyena, māraṇatthaṃ parassa ca; Opātādividhānaṃ tu, payogo thāvaro ayaṃ.
心怀杀害他人之意者,则以明咒的念诵——
这称为明咒的努力,被视作第五种努力。
Paraṃ māretukāmassa, vijjāya jappanaṃ pana; Ayaṃ vijjāmayo nāma, payogo pañcamo mato.
凡能用于杀生、由业异熟所生的神通,即此名为神通努力,已作宣说。
这就是名为‘神通努力’的方法,已作宣说。
Samatthā māraṇe yā ca, iddhi kammavipākajā; Ayamiddhimayo nāma, payogo samudīrito.
于彼处,每一种各有二种,如此已经阐明;
略说与非略说,这是它们的分别。
Ekeko duvidho tattha, hotīti paridīpito; Uddesopi anuddeso, bhedo tesamayaṃ pana.
若为众多人而施以击打,
若因彼而死,即以此业而被束缚。
Bahusvapi yamuddissa, pahāraṃ deti ce pana; Maraṇena ca tasseva, kammunā tena bajjhati.
纵使未存心,击打有情身;
若因彼击故,致死者成波罗夷。
Anuddissa pahārepi, yassa kassaci dehino; Pahārappaccayā tassa, maraṇaṃ ce parājayo.
不论死后击,或击时未死,抑或二俱有,皆如是以观;
击打者在击打的当下,便以此业而被系缚。
Mate pahaṭamatte vā, pacchā mubhayathāpi ca; Hantā pahaṭamattasmiṃ, kammunā tena bajjhati.
如此,应知亲手作业者如此,教令作业者也是如此;
至此,已简要阐明两种作法。
Evaṃ sāhatthiko ñeyyo, tathā āṇattikopi ca; Ettāvatā samāsena, dve payogā hi dassitā.
事、时、处、武器与威仪
及作之差别,这六项即是教令的决定因素。
Vatthu kālo ca deso ca, satthañca iriyāpatho; Karaṇassa visesoti, cha āṇattiniyāmakā.
于此应被杀者,称为『事』;
上午等是时节,众生的青春等亦然。
Māretabbo hi yo tattha, so ‘‘vatthū’’ti pavuccati; Pubbaṇhādi siyā kālo, sattānaṃ yobbanādi ca.
“处”应知是村落等,“武器”即杀害有情之物;
于应被杀的众生,坐等威仪路。
Deso gāmādi viññeyyo, satthaṃ taṃ sattamāraṇaṃ; Māretabbassa sattassa, nisajjādiriyāpatho.
穿刺、破裂、截断、击打,以及诸如此类之事;
以上种种,即是「作具」的差别。
Vijjhanaṃ bhedanañcāpi, chedanaṃ tāḷanampi vā; Evamādividhoneko, viseso karaṇassa tu.
若受命「杀此人」,却杀了他人;
‘从前方击打后,杀!’如是说。
‘‘Yaṃ mārehī’’ti āṇatto, aññaṃ māreti ce tato; ‘‘Purato paharitvāna, mārehī’’ti ca bhāsito.
从后方或侧面,击打后杀之时;
事与命令有别,根本者即得脱免。
Pacchato passato vāpi, paharitvāna mārite; Vatthāṇatti visaṅketā, mūlaṭṭho pana muccati.
若对象不错失,依所令而行杀时;
于二者,各依其时,即说为业所缚。
Vatthuṃ taṃ avirajjhitvā, yathāṇattiñca mārite; Ubhayesaṃ yathākālaṃ, kammabaddho udīrito.
若有人被命令:“今日上午,你当杀”者,
若他于傍晚行杀害,根本住者(指令人)便得解脱;
Āṇatto ‘‘ajja pubbaṇhe, mārehī’’ti ca yo pana; So ce māreti sāyanhe, mūlaṭṭho parimuccati.
罪唯归于命令者;
被大仙(佛陀)判为业所缚。
这是因为对时间未曾约定。
这便是未作指定者的过失。
Āṇattasseva so vutto; Kammabaddho mahesinā; Kālassa hi visaṅketā; Doso nāṇāpakassa so.
“今日上午杀之,或待明日”——于意念未定时。
无论上午何时,若无约定,则不杀。
‘‘Ajja mārehi pubbaṇhe, svevā’’ti aniyāmite; Yadā kadāci pubbaṇhe, visaṅketo na mārite.
以此相同方法,于一切时分差别中;
约定与无约定,智者应当了知。
Eteneva upāyena, kālabhedesu sabbaso; Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo vibhāvinā.
「杀死那个住在村子里的怨敌」他这样被吩咐;
若他无论于何处将其杀死,那罪便成立。
‘‘Imaṃ gāme ṭhitaṃ veriṃ, mārehī’’ti ca bhāsito; Sace so pana māreti, ṭhitaṃ taṃ yattha katthaci.
对此而言,并无「未曾约定」的道理,两者皆因所作业而受缚。
“唯于村中”乃指被如此指令;“于林中”亦是此限定语。
Natthi tassa visaṅketo, ubho bajjhanti kammunā; ‘‘Gāmeyevā’’ti āṇatto, vane vā sāvadhāraṇaṃ.
或被告知“唯于林中”,纵使于村中杀生,
当知此为无约定,安住于根本处者得以解脱。
‘‘Vaneyevā’’ti vā vutto, gāme māreti cepi vā; Visaṅketo viññātabbo, mūlaṭṭho parimuccati.
依此同样的道理,一切处所皆可从差别来了知;
何为约定,何非约定,乃智者所应了知。
Eteneva upāyena, sabbadesesu bhedato; Saṅketo ca visaṅketo, veditabbova viññunā.
‘然而,以刀杀之’,若被某人所命令;
若以任何刀具杀害,便属无约定之杀。
‘‘Satthena pana mārehi, āṇatto’’ti ca kenaci; Yena kenaci satthena, visaṅketo na mārite.
另一持刀者说:“以此刀。”
“或者你用此刀,或以磨利者杀之。”
‘‘Iminā vāsinā hī’’ti, vutto aññena vāsinā; ‘‘Imassāsissa vāpi tvaṃ, dhārāyetāya māraya’’.
如上所说,若于怨敌,以刀刃或其他方式,
或以刀柄、或以刀尖,如是无约定而杀。
Iti vutto sace veriṃ, dhārāya itarāya vā; Tharunā vāpi tuṇḍena, visaṅketova mārite.
以此同样方法,于一切种类的武器;
约定与无约定,应当特别地加以了知。
Eteneva upāyena, sabbāvudhakajātisu; Saṅketo ca visaṅketo, veditabbo visesato.
“去杀那行走者”,他被他人这样命令;
若他杀了那坐着的人,则“无约定”即不成立。
‘‘Gacchantamenaṃ mārehi’’, iti vutto parena so; Māreti naṃ nisinnaṃ ce, visaṅketo na vijjati.
“你只杀坐着的人”,或“你只杀行走的人”;
被如此告知者,便依次而行——或杀行走之人,或杀安坐之人。
‘‘Nisinnaṃyeva mārehi’’, ‘‘gacchantaṃyeva vā’’ti ca; Vutto māreti gacchantaṃ, nisinnaṃ vā yathākkamaṃ.
“无约定”之义,应为通晓律的比丘所了知。
此理于一切威仪中,亦应当了知。
Visaṅketanti ñātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā; Eseva ca nayo ñeyyo, sabbiriyāpathesu ca.
“杀!”——他受他人如此敕令后,即行射杀;
射杀之后便害彼命,此非无有约定。
‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so; Vijjhitvāva tamāreti, visaṅketo na vijjati.
有人命令他:“杀!”他便去射杀;
若他斩断而杀,此人即是无约定。
‘‘Mārehī’’ti ca vijjhitvā, āṇatto hi parena so; Chinditvā yadi māreti, visaṅketova hoti so.
以此方法,于一切行为中,同样如此。
约定与无约定的情况,应了知其判定。
Eteneva upāyena, sabbesu karaṇesupi; Saṅkete ca visaṅkete, veditabbo vinicchayo.
长、短、瘦、胖,黑或白;
若被人不加限定地命令:『杀吧』。
Dīghaṃ rassaṃ kisaṃ thūlaṃ, kāḷaṃ odātameva vā; Āṇatto aniyāmetvā, mārehīti ca kenaci.
若他受命之后,杀害了如此之人,
于此,虽无约定,两者亦皆波罗夷。
Sopi yaṃ kiñci āṇatto, sace māreti tādisaṃ; Natthi tattha visaṅketo, ubhinnampi parājayo.
若为某人而挖掘陷阱坑穴,
挖掘者挖掘时,犯恶作罪。
Manussaṃ kiñci uddissa, sace khaṇativāṭakaṃ; Khaṇantassa ca opātaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若因此令人产生苦受,则犯土喇咤亚罪;
若那人堕入后死亡,则犯波罗夷罪。
Dukkhassuppattiyā tattha, tassa thullaccayaṃ siyā; Patitvā ca mate tasmiṃ, tassa pārājikaṃ bhave.
若堕于他处而死,则无罪。
若非为彼而设之陷阱,则挖掘者无罪。
Nipatitvā panaññasmiṃ, mate doso na vijjati; Anuddissakamopāto, khato hoti sace pana.
‘凡堕于此者,愿其死’——若有如是心意者
若堕落而命终,其罪过便有那般分量。
‘‘Patitvā ettha yo koci, maratū’’ti hi yattakā; Maranti nipatitvā ce, dosā hontissa tattakā.
于无间业事中,当说为无间业;
同样地,于土喇咤亚等事中,则有土喇咤亚等罪。
Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyakaṃ vade; Tathā thullaccayādīnaṃ, honti thullaccayādayo.
若孕妇因此倒地,连同胎儿一同死去;
即成二杀生罪,每一毁坏中各有一罪。
Patitvā gabbhinī tasmiṃ, sagabbhā ce marissati; Honti pāṇātipātā dve, ekovekekadhaṃsane.
若被盗贼追逼,跌倒而死;
据说,挖坑者即犯波罗夷罪。
Anubandhettha corehi, patitvā ce marissati; Opātakhaṇakasseva, hoti pārājikaṃ kira.
若怨敌于彼处使其堕落后,再行杀害,则为怨敌所杀;
若在彼处杀害已堕落者,或将其带出外面后杀害。
Verino tattha pātetvā, sace mārenti verino; Patitaṃ tattha mārenti, nīharitvā sace bahi.
因为化生者若生于坑中而后死去
且无法出离,于一切处皆犯波罗夷罪
Nibbattitvā hi opāte, matā ce opapātikā; Asakkontā ca nikkhantuṃ, sabbattha ca parājayo.
若为驱逐夜叉等而掘坑,有痛苦产生时
恶作罪。若因死者的情况,则为土喇咤亚等。
Yakkhādayo panuddissa, khaṇane dukkhasambhave; Dukkaṭaṃ maraṇe vatthu-vasā thullaccayādayo.
只为杀人而挖陷阱时;
若是夜叉等落入而死,则无犯。
Manusseyeva uddissa, khate opātake pana; Anāpatti patitvā hi, yakkhādīsu matesupi.
同样,比丘若为夜叉等有情挖掘陷阱,
若有人堕入其中而死,此规则亦同。
Tathā yakkhādayo pāṇe, khate uddissa bhikkhunā; Nipatitvā marantesu, manussesupyayaṃ nayo.
怀着“愿众生在此被缚而死”的意图而造作,
如果在彼处设置罗网,若有众生因此被缠缚而死。
‘‘Pāṇino ettha bajjhitvā, marantū’’ti anuddisaṃ; Pāsaṃ oḍḍeti yo tattha, sace bajjhanti pāṇino.
当它从手中脱出之时,即犯波罗夷;
于无间业事中,即成为无间业。
Hatthato muttamattasmiṃ, tassa pārājikaṃ siyā; Ānantariyavatthusmiṃ, ānantariyameva ca.
为某人而设的罗网,若后来被他人张设;
在这些诸束缚中,已宣说为无犯。
Uddissa hi kate pāse, yaṃ panuddissa oḍḍito; Bandhanesu tadaññesaṃ, anāpatti pakāsitā.
无论是以原价还是无偿,把罗网给与他人时;
“唯是根本住者”:即被业所系缚、被决定者。
Mūlena vā mudhā vāpi, dinne pāse parassa hi; Mūlaṭṭhasseva hotīti, kammabaddho niyāmito.
即使由此所得,纵然失去,或套索脱落;
或令其坚固,这便是二者之业缚。
Yena laddho sace lopi, pāsamuggaḷitampi vā; Thiraṃ vāpi karotevaṃ, ubhinnaṃ kammabandhanaṃ.
若有人因畏惧罪恶,挣脱套索而离去,
见此后,另一人却又在那里设置了套索。
Yo pāsaṃ uggaḷāpetvā, yāti pāpabhayā sace; Taṃ disvā puna aññopi, saṇṭhapeti hi tattha ca.
被缚者一再死去,而那安住于根本者却不得解脱;
除执取之处外,放下套索杖便得解脱。
Baddhā baddhā maranti ce, mūlaṭṭho na ca muccati; Ṭhapetvā gahitaṭṭhāne, pāsayaṭṭhiṃ vimuccati.
即使守护,也非解脱,因套索杖是自作的;
若他人再取此杖而安立。
Gopetvāpi na mokkho hi, pāsayaṭṭhiṃ sayaṃkataṃ; Tamañño puna gaṇhitvā, saṇṭhapeti sace pana.
因彼之故,于诸临死者中,根本住者不得解脱;
彻底灭除彼,或将其烧尽,乃得解脱。
Tappaccayā marantesu, mūlaṭṭho na ca muccati; Nāsetvā sabbaso vā taṃ, jhāpetvā vā vimuccati.
种植尖桩者,或装设陷阱者;
以陷坑与罗网,判决同理。
Ropentassa ca sūlaṃ vā, sajjentassa adūhalaṃ; Opātena ca pāsena, sadisova vinicchayo.
比丘若非故意、不知情,无犯;
若心怀死心,即使对方死亡,对疯狂者等亦复如是。
Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno; Tathāmaraṇacittassa, matepyummattakādino.
于人命处有命想
若其心与死亡相应
由彼加行而彼命坏灭
其中,杀人具有五支。
Manussapāṇimhi ca pāṇasaññitā; Sacassa cittaṃ maraṇūpasaṃhitaṃ; Upakkamo tena ca tassa nāso; Pañcettha aṅgāni manussaghāte.
第四波罗夷论
Catutthapārājikakathā
唯依止于非有而作;
依止于有而转起者。
且不以暗示或迂回说法,也不带增上慢;
应宣说禅那等种种差别;
Asantamattassitameva katvā; Bhavaṃ adhiṭṭhāya ca vattamānaṃ; Aññāpadesañca vinādhimānaṃ; Jhānādibhedaṃ samudācareyya.
以身或语,为了彼之目的。
于表白的仪轨中,虽已了知,却不能成办。
犹如多罗树,于其顶端
已断,便不能再生长。
Kāyena vācāyapi vā tadatthe; Ñāteva viññattipathe abhabbo; Yatheva tālo pana matthakasmiṃ; Chinno abhabbo puna ruḷhibhāve.
若有人向他人显示自身并不存在的功德;
若他明知而宣称自己证得禅那等,则犯波罗夷;若不知而说,
则犯土喇咤亚。
Asantamevattani yo parassa; Dīpeti jhānādimanantaraṃ so; Jānāti ce hoti cuto hi no ce;
此处「知道」指明确知道自己是否已证得;「已证得」指实际达到禅那等境界;「不知道」指对自己的证量没有把握。若明知自己未证而向他人宣称已证,便犯根本罪;若自己不确定而妄称,则犯土喇咤亚。
Jānāti thullaccayamassa hoti.
「若比丘住于你的寺院中」
「彼为禅那获得者」,若如此表明;
若知那是土喇咤亚;
他知道那正是恶作。
‘‘Yo te vihāre vasatīdha bhikkhu; So jhānalābhī’’ti ca dīpite ce; Jānāti thullaccayamassa no ce; Jānāti taṃ dukkaṭameva hoti.
此法自身中实无有;
认为‘存在’而说者,是增上慢者;
无犯之道,已如是说;
于此,不欲说者及如是等辈。
Asantamevattani dhammametaṃ; Atthīti katvā vadatodhimānā; Vutto anāpattinayo panevaṃ; Avattukāmassa tathādikassa.
恶欲,即虚妄不实;
以及向人告示;
并非依赖他人教导而了知诸法之智。
对此,智者说有五支。
Pāpicchatā tassa asantabhāvo; Ārocanañceva manussakassa; Naññāpadesena tadeva ñāṇaṃ; Pañcettha aṅgāni vadanti dhīrā.
在第一、第二之末,并无此用法;
唯于第二与第三羯磨白中,告知方始生效;其余环节则不然。
Paṭhame dutiye cante, pariyāyo na vijjati; Dutiye tatiyeyeva, āṇatti na panetare.
初罪有一因所生者,亦有从身与心二支所生者;
其余诸罪则为三因所生,其支分有七。
Ādi mekasamuṭṭhānaṃ, duvaṅgaṃ kāyacittato; Sesā ca tisamuṭṭhānā, tesamaṅgāni satta tu.
初禅具乐与舍,第三禅具苦受;
第二禅与第四禅,则说为具三受。
Sukhopekkhāyutaṃ ādi, tatiyaṃ dukkhavedanaṃ; Dutiyañca catutthañca, tivedanamudīritaṃ.
初禅有八心,第三禅则有二。
第二与第四中,十心可得。
Paṭhamassaṭṭha cittāni, tatiyassa duve pana; Dutiyassa catutthassa, dasa cittāni labbhare.
是故说此一切,为四种有心。
唯作、想解脱及世间过,已阐明。
Tasmā sacittakaṃ vuttaṃ, sabbametaṃ catubbidhaṃ; Kriyā saññāvimokkhañca, lokavajjanti dīpitaṃ.
这只是关于罪过本身,而规定如此契合;
因此,有智者应只就罪过来把握。
Idamāpattiyaṃyeva, vidhānaṃ pana yujjati; Tasmā āpattiyaṃyeva, gahetabbaṃ vibhāvinā.
软背者、垂者、口执者、坐者——这四种般哒咖,有四种随顺的波罗夷。
对他们而言,这四种是随顺的波罗夷。
Mudupiṭṭhi ca lambī ca, mukhaggāhī nisīdako; Pārājikā ime tesaṃ, cattāro anulomikā.
比丘尼们也有四种,即自行还俗的比丘尼;
如是,十一种不能成者,这些总为二十四种。
Bhikkhunīnañca cattāri, vibbhantā bhikkhunī sayaṃ; Tathā ekādasābhabbā, sabbete catuvīsati.
这些波罗夷已说,二十四种人;
他们不能成比丘,犹如断头不活命。
Ime pārājikā vuttā, catuvīsati puggalā; Abhabbā bhikkhubhāvāya, sīsacchinnova jīvituṃ.
黄门、畜生及二根者,
此三种是事损坏者,是无因结生者。
Paṇḍako ca tiracchāno, ubhatobyañjanopi ca; Tayo vatthuvipannā hi, ahetupaṭisandhikā.
五无间者、盗住者及污染者;
及归于外道者,此八人于僧中作事无效。
Pañcānantarikā theyya-saṃvāsopi ca dūsako; Titthipakkantako ceti, kriyānaṭṭhā panaṭṭha te.
然此抉择,乃是精要。
我已说示诸波罗夷。
智者循此即可了知;
因为其余诸法,亦能如无余全知一般被了知。
Vinicchayo yo pana sārabhūto; Pārājikānaṃ kathito mayāyaṃ; Tassānusārena budhena ñātuṃ; Sakkā hi sesopi asesatova.
令三藏中无上义理得以显了。
律中具足种种理趣者;
希求胜义理者;
此应恒常修学。
Piṭake paṭubhāvakare parame; Vinaye vividhehi nayehi yute; Paramatthanayaṃ abhipatthayatā; Pariyāpuṇitabbamayaṃ satataṃ.
桑喀地谢萨之论述
Saṅghādisesakathā
Mocetukāmatācittaṃ, vāyāmo sukkamocanaṃ; Aññatra supinantena, hoti saṅghādisesatā.
令他人触动自己的男根后,
若泄出精液,则应判为重罪。
Parenupakkamāpetvā, aṅgajātaṃ panattano; Sukkaṃ yadi vimoceti, garukaṃ tassa niddise.
故意触动自己男根者,
若精液未泄,则定为土喇咤亚。
Sañciccupakkamantassa, aṅgajātaṃ panattano; Thullaccayaṃ samuddiṭṭhaṃ, sace sukkaṃ na muccati.
故意励力者,纵于虚空中动摇,
若精液未出,彼有土喇咤亚。
Sañciccupakkamantassa , ākāse kampanenapi; Hoti thullaccayaṃ tassa, yadi sukkaṃ na muccati.
将膀胱充满当作嬉戏,而后排尿,是不允许的;
然而,以手玩弄性相者,犯恶作。
Vatthiṃ kīḷāya pūretvā, passāvetuṃ na vaṭṭati; Nimittaṃ pana hatthena, kīḷāpentassa dukkaṭaṃ.
若以染心,观三种女人之相,
不论向前或向后观看者,犯恶作。
Tissannaṃ pana itthīnaṃ, nimittaṃ rattacetasā; Purato pacchato vāpi, olokentassa dukkaṭaṃ.
即便逐一动作,整日观看;
睁眼与闭眼本身,并非构成犯戒的要素。
Ekenekaṃ payogena, divasampi ca passato; Nāpattiyā bhave aṅgaṃ, ummīlananimīlanaṃ.
若无解脱意图,亦未加策励,仅于梦中漏泄,即已宣说此无过失。
于梦中漏泄的情形,已明示为无犯。
Amocanādhippāyassa, anupakkamatopi ca; Supinantena muttasmiṃ, anāpatti pakāsitā.
若以身触之贪欲,触摸人女,并作人女想,则犯僧残罪。
若以“人类女性”之想,则犯僧残。
Āmasanto manussitthiṃ, kāyasaṃsaggarāgato; ‘‘Manussitthī’’ti saññāya, hoti saṅghādisesiko.
乃至仅以体毛触碰女人体毛,即使仅是触者,
比丘由身触之贪,即犯。
Lomenantamaso lomaṃ, phusantassāpi itthiyā; Kāyasaṃsaggarāgena, hoti āpatti bhikkhuno.
若为女人所触,以受用触之心,作意而忍受者,即犯僧残。
作意之后而忍受者,即构成僧残。
Itthiyā yadi samphuṭṭho, phassaṃ sevanacetano; Vāyamitvādhivāseti, hoti saṅghādisesatā.
以一手执持,或以另一手,于彼彼处触者,则成一罪。
于各处触碰者,说明为一罪。
Ekena pana hatthena, gahetvā dutiyena vā; Tattha tattha phusantassa, ekāvāpatti dīpitā.
未执持而触者,从头至足,若身不释手,纵经一日亦唯成一罪。
若不把手从身体移开,哪怕经过一天,也只有一罪。
Aggahetvā phusantassa, yāva pādañca sīsato; Kāyā hatthamamocetvā, ekāva divasampi ca.
然而,若同时抓取五指,唯有一罪,不应因部分而别立罪。
唯有一罪,而非因部分而有罪。
Aṅgulīnaṃ tu pañcannaṃ, gahaṇe ekato pana; Ekāyeva siyāpatti, na hi koṭṭhāsato siyā.
若抓取的五指分属不同女人,则此比丘犯五僧残罪。
若合计有五事,此比丘即犯五僧残。
Nānitthīnaṃ sace pañca, gaṇhātyaṅguliyo pana; Ekato pañca saṅghādi-sesā hontissa bhikkhuno.
于女人有疑,及作黄门等想者;
或以身触与女人身体相连之物者。
Itthiyā vimatissāpi, paṇḍakādikasaññino; Kāyena itthiyā kāya-sambaddhaṃ phusatopi vā.
与黄门、夜叉女、饿鬼女行淫者,得土喇咤亚;
与畜生道女以身相触者,得恶作。
Paṇḍake yakkhipetīsu, tassa thullaccayaṃ siyā; Dukkaṭaṃ kāyasaṃsagge, tiracchānagatitthiyā.
若比丘被女人以身相缚,由此被缚之身而相触者,亦犯恶作。
若以身触与身体相连之物,亦犯恶作。
Bhikkhuno paṭibaddhena, kāyena pana itthiyā; Kāyena paṭibaddhañca, phusantassapi dukkaṭaṃ.
女人的形象,及木、金属等所成者;
若触其衣服与装饰品,则为恶作。
Itthīnaṃ itthirūpañca, dārulohamayādikaṃ; Tāsaṃ vatthamalaṅkāraṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
凡是彼处所生的果物、副食,以及绿豆等彼处所生的一切谷类,若触摸,犯恶作。
再者,一切谷物,若触摸者,犯恶作。
Tatthajātaphalaṃ khajjaṃ, muggādiṃ tatthajātakaṃ; Dhaññāni pana sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
一切吹奏乐器、螺贝之类,以及五支乐器,乃至一切珍宝,若触摸者,犯恶作。
若触一切宝物,犯恶作。
Sabbaṃ dhamanasaṅkhādiṃ, pañcaṅgaturiyampi ca; Ratanāni ca sabbāni, āmasantassa dukkaṭaṃ.
一切兵器、弓弦与弓杖,
此一切皆不可触,网与箭障亦然。
Sabbamāvudhabhaṇḍañca, jiyā ca dhanudaṇḍako; Anāmāsamidaṃ sabbaṃ, jālañca saravāraṇaṃ.
金像等、塔、铜钱;
《库伦德注疏》中说为“不可触”。
Suvaṇṇapaṭibimbādi, cetiyaṃ ārakūṭakaṃ; Anāmāsanti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi.
一切浸湿、令浸湿,洗涤、令洗涤,已洗者不应。
令人演奏、自行演奏、已曾演奏,皆不许可。
Sabbaṃ onahituṃ vāpi, onahāpetumeva vā; Vādāpetuñca vādetuṃ, vāditaṃ na ca vaṭṭati.
若有比丘说:“我将行供养”,
智者应供养佛陀,并说:“应作供养。”
‘‘Karissāmupahāra’’nti, vuttena pana bhikkhunā; Pūjā buddhassa kātabbā, vattabbāti ca viññunā.
若有比丘正遭女人所触,纵是放逸不端之女,未以身体主动迎合,仅被动觉知此触者,无罪。
未以身体造作营求,而识知触者。
Sayaṃ phusiyamānassa, itthiyā pana dhuttiyā; Avāyamitvā kāyena, phassaṃ paṭivijānato.
非故意、不知情的比丘,无犯;意在解脱者,以及癫狂等最初者,亦无犯。
以及为解脱而意欲者,乃至癫狂等人。
Anāpatti asañcicca, ajānantassa bhikkhuno; Mokkhādhippāyino ceva, tathā ummattakādino.
与第一相同,然生起等情况,
乃是对身触之贪染,以及泄精而言。
Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo pana; Kāyasaṃsaggarāgassa, tathā sukkavisaṭṭhiyā.
因耽著粗恶语之味,于女人起女人想者
而对于二道,依赞叹与贬抑
Duṭṭhullavācassādena, itthiyā itthisaññino; Dvinnañca pana maggānaṃ, vaṇṇāvaṇṇavasena ca.
以交媾之请求等,向比丘尼劝说者;对有智者,乃至以手势,亦应为重。
对于有智之人,纵使仅以手势,亦应视为重罪。
Methunayācanādīhi , obhāsantassa bhikkhuno; Viññuṃ antamaso hattha-muddāyapi garuṃ siyā.
“你是石女、是破坏者、是二根者”――以如此辱骂之语,对于听者,亦为重罪。
以辱骂之语,对于听者,亦属重罪。
‘‘Sikharaṇīsi , sambhinnā, ubhatobyañjanā’’ti ca; Akkosavacanenāpi, garukaṃ tu suṇantiyā.
反复说者——或以一语多次说,或以种种计数语——对诸女人,可成重罪。
若以计数的话语而说,对诸女人,可成重罪。
Punappunobhāsantassa, ekavācāya vā bahū; Gaṇanāya ca vācānaṃ, itthīnaṃ garukā siyuṃ.
若该女人不答应,则此比丘犯土喇咤亚;以指示语说时,对于膝上至腰下,也是如此。
若以指示的方式说,涉及膝上、腰下的范围,亦然。
Sā ce nappaṭijānāti, tassa thullaccayaṃ siyā; Ādissa bhaṇane cāpi, ubbhajāṇumadhakkhakaṃ.
然而,若指示腰以上、膝以下的区域;
若以言语提及颜色等与身体相关联者,则为恶作。
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalaṃ pana uddisaṃ; Vaṇṇādibhaṇane kāya-paṭibaddhe ca dukkaṭaṃ.
若对般哒咖、夜叉、饿鬼等,则为土喇咤亚;
若在腰下膝上,对般哒咖等,则为恶作。
Thullaccayaṃ bhave tassa, paṇḍake yakkhipetisu; Adhakkhakobbhajāṇumhi, dukkaṭaṃ paṇḍakādisu.
在腰下膝上之范围内,此理亦同。
与畜生女,一切处皆说为恶作。
Ubbhakkhakamadhojāṇu-maṇḍalepi ayaṃ nayo; Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, tiracchānagatitthiyā.
以义与法为先导,即便在言说之时,
以教诫为先导而说,亦无犯。
Atthadhammapurekkhāraṃ, katvā obhāsatopi ca; Vadatopi anāpatti, purakkhatvānusāsaniṃ.
同样地,对于疯狂者等,生起等理则与不与取相同;在此,‘受’被认为有两种。
此罪与不与取相当;而此处,‘受’被认为有两种。
Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā; Adinnādānatulyāva, vedanettha dvidhā matā.
若比丘为求自己的欲乐侍奉而对女人说赞叹语,而此女人于当下领会,即构成重罪。
若她于那一刹那知晓,即犯波罗夷。
Vaṇṇaṃ panattano kāma-pāricariyāya bhāsato; Tasmiṃyeva khaṇe sā ce, jānāti garukaṃ siyā.
若她不知,于夜叉女、饿鬼女、天女、半择迦,
于彼则犯土喇咤亚,于其余者犯恶作罪。
No ce jānāti sā yakkhi-petidevīsu paṇḍake; Hoti thullaccayaṃ tassa, sese āpatti dukkaṭaṃ.
若因衣等自身的资具所需而赞叹侍奉,此中无罪。
为侍奉而作赞叹者,无有罪过。
Cīvarādīhi aññehi, vatthukāmehi attano; Natthi doso bhaṇantassa, pāricariyāya vaṇṇanaṃ.
若作女人想,彼为女人,因侍奉而生贪染;由此贪欲而有光明,于彼刹那即有了知。
由彼贪欲而生光明,于彼刹那生起了知。
Itthisaññā manussitthī, pāricariyāya rāgitā; Obhāso tena rāgena, khaṇe tasmiṃ vijānanaṃ.
此中五支,智者应了知;其等起等,亦被视为与无间等相同。
它的等起等,也被认为与无间等相同。
Pañcaṅgāni imānettha, veditabbāni viññunā; Samuṭṭhānādayopyassa, anantarasamā matā.
接受男人或女人带来的口信;
他审察、重视,若予以回复;
Paṭiggaṇhāti sandesaṃ, purisassitthiyāpi vā; Vīmaṃsati garu hoti, paccāharati ce pana.
“去她那里,这样告知”,他受命如此。
即使未亲眼见到那位女子,而向其他必须告知的人传话;
‘‘Yassā hi santikaṃ gantvā, ārocehī’’ti pesito; Tamadisvā tadaññassa, avassārocakassa so.
说了“请告知吧”之后,若又收回那话,比丘也不因此从僧残的传信罪中脱离。
比丘不因充当媒人而从僧残罪中解脱。
‘‘Ārocehī’’ti vatvā taṃ, paccāharati ce pana; Bhikkhu saṅghādisesamhā, sañcarittā na muccati.
“去告诉由母亲守护的女人”——他被这样派去,却对另一位由父亲守护的女人,说不相应的话。
若以暗语对父护女或其他女人言说。
‘‘Mātarā rakkhitaṃ itthiṃ, gaccha brūhī’’ti pesito; Piturakkhitamaññaṃ vā, visaṅketova bhāsato.
以接受等三种方式具足诸支,行淫成就时,即犯重罪等。
于媒事成就时,应知为重罪等。
Paṭiggaṇhanatādīhi, tīhi aṅgehi saṃyute; Sañcaritte samāpanne, garukāpattimādise.
以二支说为土喇咤亚,于黄门等以三支亦然;
若唯以一支,于一切处,皆成恶作罪。
Dvīhi thullaccayaṃ vuttaṃ, paṇḍakādīsu tīhipi; Ekeneva ca sabbattha, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
为塔、为僧团、为病比丘,因事而往者,已说无犯。
若因事务而前往者,已说无犯。
Cetiyassa ca saṅghassa, gilānassa ca bhikkhuno; Gacchato pana kiccena, anāpatti pakāsitā.
人类身份,以及她的非不可说性(有主性);
依受持等之力,而被称为五支。
Manussattaṃ tathā tassā, nanālaṃvacanīyatā; Paṭiggaṇhanatādīnaṃ, vasā pañcaṅgikaṃ mataṃ.
此六种生起,被说为无心业。
或不了知‘宜予告知’的情形,或不了知施设。
Idañhi chasamuṭṭhānaṃ, acittakamudīritaṃ; Alaṃvacanīyattaṃ vā, paṇṇattiṃ vā ajānato.
取了教法,以身行变化而往其处;
经审察后取走者,由身门而成重罪。
Gahetvā sāsanaṃ kāya-vikārenūpagamma taṃ; Vīmaṃsitvā harantassa, garukaṃ kāyato siyā.
听闻之后,他依旧如坐,又对那女人说话;
当那人刚刚抵达那里时,便以言语将此事告知于他。
Sutvā yathānisinnova, vacanaṃ itthiyā puna; Taṃ tatthevāgatasseva, ārocentassa vācato.
对于不知晓制戒者,以身行或语行将那规制告知;
无论是造作还是执取,由身业或语业而成重罪。
Ajānantassa paṇṇattiṃ, kāyavācāhi taṃ vidhiṃ; Karoto harato vāpi, garukaṃ kāyavācato.
若是明知而造作,同样犯重罪。
由三种有心识的生起方式而生起。
Jānitvāpi karontassa, garukāpattiyo tathā; Sacittakehi tīheva, samuṭṭhānehi jāyare.
唯凭自己乞求而建造无有量度的小屋。
作自说者,以如是所示之事为依处。
Sayaṃyācitakeheva, kuṭikaṃ appamāṇikaṃ; Attuddesaṃ karontassa, tathādesitavatthukaṃ.
僧残有二种,于发起等事为恶作;
若唯坏一支,则成一重罪。
Honti saṅghādisesā dve, sārambhādīsu dukkaṭaṃ; Sace ekavipannā sā, garukaṃ ekakaṃ siyā.
为求羯磨助伴,得请男子;
唯依断根而乞求者,得恶作;
Purisaṃ yācituṃ kamma-sahāyatthāya vaṭṭati; Mūlacchejjavaseneva, yācamānassa dukkaṭaṃ.
手工劳作虽非有过,乞求亦为所许;
这名为手工所成之物,其实并无任何实体可得。
Avajjaṃ hatthakammampi, yācituṃ pana vaṭṭati; Hatthakammampi nāmetaṃ, kiñci vatthu na hoti hi.
对于那位乞求牛(公牛)的人,除亲族等人之外;
对他宣说了恶作,在那些事上,亦以断除根本戒而说。
Goṇamāyācamānassa, ṭhapetvā ñātakādike; Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, mūlacchejjena tesupi.
即便说“我们给牛”,也决不可接受;
但车是木制品,则可开许接受。
‘‘Goṇaṃ demā’’ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati; Sakaṭaṃ dārubhaṇḍattā, gahetuṃ pana vaṭṭati.
斧、锄、锹、斧头等,同此道理。
凡未被居住使用之物,亦可令人搬走。
Vāsipharasukuddāla-kuṭhārādīsvayaṃ nayo; Anajjhāvutthakaṃ sabbaṃ, harāpetumpi vaṭṭati.
于藤蔓等中,凡足以构成重物者;
唯属他人所有之物,则有恶作罪。
Valliādimhi sabbasmiṃ, garubhaṇḍappahonake; Paresaṃ santakeyeva, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于三种资具,不应作乞求;
于第三种,则允许议论、暗示与相。
Paccayesu hi tīsveva, viññatti na ca vaṭṭati; Tatiye parikathobhāsa-nimittāni ca labbhare.
“于未指定的地点,过量建造小屋”——如此思惟后,即使前往阿兰若,
心中想着‘我将去做’,哪怕只是走向林野,也是如此。
‘‘Adesite ca vatthusmiṃ, pamāṇenādhikaṃ kuṭiṃ; Karissāmī’’ti cintetvā, araññaṃ gacchatopi ca.
即使只是磨斧或磨凿,也是恶作;
若砍伐树木,则为恶作,同时犯波逸提。
Pharasuṃ vāpi vāsiṃ vā, nisentassāpi dukkaṭaṃ; Chindato dukkaṭaṃ rukkhaṃ, tassa pācittiyā saha.
如是,对于造屋比丘的前行,
明律者应依其所作,判别其罪。
Evaṃ pubbapayogasmiṃ, kuṭikārakabhikkhuno; Yathāpayogamāpattiṃ, vinayaññū viniddise.
然若以两团泥(涂泥团)便可完成;
在这两团中,第一团犯土喇咤亚,第二团犯重罪(僧残)。
Yā pana dvīhi piṇḍehi, niṭṭhānaṃ tu gamissati; Hoti thullaccayaṃ tesu, paṭhame dutiye garu.
若为自己,施与未完成的小屋,无犯;
同样,平整土地,或拆毁那间小屋,亦无罪。
Anāpatti sacaññassa, deti vippakataṃ kuṭiṃ; Tathā bhūmiṃ samaṃ katvā, bhindatopi ca taṃ kuṭiṃ.
若造山洞、岩穴,或以草叶覆盖之屋;
除住所外,或为他人利益而造,亦属无罪。
Guhaṃ leṇaṃ karontassa, tiṇapaṇṇacchadampi vā; Vāsāgāraṃ ṭhapetvāna, aññassatthāya vā tathā.
而比丘的住处,应由比丘们指定后方可。
若造作无量,便由造作而生起。
Desāpetvāva bhikkhūhi, vatthuṃ pana ca bhikkhuno; Kriyatova samuṭṭhāti, karoto appamāṇikaṃ.
未经教示而造作的人,此由作与不作而有;
其余如生起等,许为与行相同。
Adesetvā karontassa, taṃ kriyākriyato siyā; Samuṭṭhānādayo sesā, sañcarittasamā matā.
若未指定地基而建造大精舍,
为自己居住而建造精舍者,应被判为重罪。
Adesetvā sace vatthuṃ, yo kareyya mahallakaṃ; Vihāraṃ attavāsatthaṃ, garukaṃ tassa niddise.
纵使超出规定尺寸,于大精舍中亦无过失。
因此,应知此处没有由造作而生起的情形。
Pamāṇātikkamenāpi , doso natthi mahallake; Tasmā kriyasamuṭṭhānā-bhāvaṃ samupalakkhaye.
因无定量限制故,为一僧残;
其余起罪缘等项,视为与前者相同。
Pamāṇaniyamābhāvā, ekasaṅghādisesatā; Samuṭṭhānādikaṃ sesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ.
波罗夷由导师所说,共二十四条;
其中适用于比丘者,有十九条。
Pārājikāni vuttāni, catuvīsati satthunā; Bhikkhuno anurūpāni, tesu ekūnavīsati.
以无根之罪诃责,且怀驱摈之意;
无论对清净者或不清净者,以此二者中的任何一种。
Amūlakena codeti, hutvā cāvanacetano; Suddhaṃ vā yadi vāsuddhaṃ, tesu aññatarena yo.
于已作羯磨处,为他指出重罪;
同样地,于未作因缘之处,亦结恶作罪。
Garukaṃ tassa āpattiṃ, katokāsamhi niddise; Tatheva akatokāse, dukkaṭāpattiyā saha.
你是秃头者,还是尼乾陀?
你是沙弥,还是苦行者?
你是在家人,还是奉持迦离天女誓愿者,
还是近事男?
‘‘Koṇṭhosi ca nigaṇṭhosi; Sāmaṇerosi tāpaso; Gahaṭṭhosi tathā jeṭṭha-; Bbatikosi upāsako.
你是破戒者、行恶法者,内心腐朽、漏泄不净。
纵使对如此说者,也为他指明重罪。
Dussīlo pāpadhammosi, antopūti avassuto’’; Iccevampi vadantassa, garukaṃ tassa niddise.
当面以手势呵责者,于彼时;
若对方明白此意,比丘即犯。
Sammukhā hatthamuddāya, codentassapi taṅkhaṇe; Taṃ ce paro vijānāti, hoti āpatti bhikkhuno.
若当面而立,以任何方便教唆者,此是重罪。
对于那教唆者,应随其所说之语,一一指出。
Garukaṃ sammukhe ṭhatvā, codāpentassa kenaci; Tassa vācāya vācāya, codāpentassa niddise.
若他又说:‘这是我亲见,或是我亲闻。’
此二者皆是僧残,毫无疑惑。
Atha sopi ‘‘mayā diṭṭhaṃ, sutaṃ vā’’ti ca bhāsati; Tesaṃ dvinnampi saṅghādi-seso hoti na saṃsayo.
或遣使者,或送书信;
教人举罪者,无犯,如是已明示。
Dūtaṃ vā pana pesetvā, paṇṇaṃ vā pana sāsanaṃ; Codāpentassa āpatti, na hotīti pakāsitā.
同样,若于僧残罪中作令其出罪想,
则犯波逸提罪,于其余诸罪,为恶作。
Tathā saṅghādisesehi, vutte cāvanasaññino; Hoti pācittiyāpatti, sesāpattīhi dukkaṭaṃ.
对于意图辱骂者,只因对方未给予机会,
若与波逸提同时,对正在说者,则有恶作。
Akkosanādhippāyassa, akatokāsamattanā; Saha pācittiyenassa, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
若不现前而说者,同样犯七种罪。
同样地,对正在举行羯磨者,有恶作罪。
Asammukhā vadantassa, āpattīhipi sattahi; Tathā kammaṃ karontassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
无嗔者、疯狂者等,不具足五支。
于彼人,具足戒名为清净想。
Na dosummattakādīnaṃ, hoti pañcaṅgasaṃyutaṃ; Upasampannatā tasmiṃ, puggale suddhasaññitā.
若以波罗夷罪举罪,此事即无根。
当面举罪,且于彼有令其退堕之想。
Pārājikena codeti, yena tassa amūlatā; Sammukhā codanā ceva, tassa cāvanasaññino.
于彼刹那,了知与五支俱时生起。
此是三因所生,有心之苦受。
Taṅkhaṇe jānanañceva, pañcaṅgāni bhavanti hi; Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
以微少过失为据,以比丘为最后所依事;
若怀令其退堕之心,即应举发重罪。
Lesamattamupādāya, bhikkhumantimavatthunā; Codeyya garukāpatti, sace cāvanacetano.
自己如此想而举罪,或令他人举罪;
除彼之外可无犯,此罪等同无间罪。
Codeti vā tathāsaññī, codāpeti parena vā; Anāpatti siyā seso, anantarasamo mato.
若有比丘为破坏和合僧团之目的,精进努力;
或执取破僧之因,住立宣扬。
Samaggassa ca saṅghassa, bhedatthaṃ vāyameyya yo; Bhedahetuṃ gahetvā vā, tiṭṭheyya paridīpayaṃ.
诸比丘应如是告知他:‘勿为破僧而努力’;
即是:‘勿为僧团而固守,执取破僧之因’。
So hi bhikkhūhi vattabbo, ‘‘bhedatthaṃ mā parakkama’’; Iti ‘‘saṅghassa mā tiṭṭha, gahetvā bhedakāraṇaṃ’’.
当比丘们这样告知他时,若他仍不舍弃那事,
应当对此人加以劝谏,直至他触犯重罪。
Vuccamāno hi teheva, nissajjeyya na ceva yaṃ; Samanubhāsitabbo taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
若见有比丘正致力于分裂僧团,
见、闻、知后,若不加劝谏者,犯恶作。
Parakkamantaṃ saṅghassa, bhikkhuṃ bhedāya bhikkhuno; Disvā sutvā hi ñatvā vā, avadantassa dukkaṭaṃ.
前去之后应当告知,纵使仅半由旬等距离;
若当时能够成行,纵使远处也应当前往;
Gantvā ca pana vattabbo, addhayojanatādikaṃ; Dūrampi pana gantabbaṃ, sace sakkoti tāvade.
然而,经三次告诫后,若仍不舍弃此事;
若遣使者,或送书信,亦是恶作。
Tikkhattuṃ pana vuttassa, apariccajatopi taṃ; Dūtaṃ vā pana paṇṇaṃ vā, pesatopi ca dukkaṭaṃ.
单白结束时,恶作已明示;
以两种甘马语,则有二土喇咤亚。
Ñattiyā pariyosāne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Kammavācāhi ca dvīhi, hoti thullaccayaṃ dvayaṃ.
然而,当应发“亚”声时,仍住于重罪。
因为对于比丘,恶作等三种罪确实止息。
Yya-kāre pana sampatte, garukeyeva tiṭṭhati; Passambhanti hi tissopi, bhikkhuno dukkaṭādayo.
然而,当羯磨未作时,虽不舍弃,
对他而言,在僧残罪上,已宣说无犯。
Akate pana kammasmiṃ, apariccajatopi ca; Tassa saṅghādisesena, anāpatti pakāsitā.
然而,于白羯磨之前、之后,或正当其时;
在甘马语未至‘亚’字时,以及由于舍弃。
Ñattito pana pubbe vā, pacchā vā taṅkhaṇepi vā; Asampatte yya-kārasmiṃ, paṭinissajjatopi ca.
或于舍弃者,或于随说者;
同样,对癫狂者等,无犯已宣说。
Paṭinissajjato vāpi, taṃ vā samanubhāsato; Tathevummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
若鱼肉非为比丘所作,
若人对某事无疑,这一切对他都是许可的。
Yañhi bhikkhumanuddissa, macchamaṃsaṃ kataṃ bhave; Yasmiñca nibbematiko, taṃ sabbaṃ tassa vaṭṭati.
知是特意所作而食者,即恶作。
同样,不应食之肉,即使不知而食,亦是如此。
Samuddissa kataṃ ñatvā, bhuñjantasseva dukkaṭaṃ; Tathā akappiyaṃ maṃsaṃ, ajānitvāpi khādato.
象、马、熊、人、蛇、狗、豹
狮、虎、鬣狗之肉,是不允许的。
Hatthussacchamanussānaṃ , ahikukkuradīpinaṃ; Sīhabyagghataracchānaṃ, maṃsaṃ hoti akappiyaṃ.
人肉为土喇咤亚,其余诸肉为恶作。
特意为己而杀者,为有意;余者,则为无意。
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃse sesesu dukkaṭaṃ; Sacittakaṃ samuddissa-kataṃ sesamacittakaṃ.
而比丘受取肉时,应先询问而后受。
持律者说此为应行之规,知律者如是宣说。
Pucchitvāyeva maṃsānaṃ, bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ pana; Etaṃ vattanti vattaṭṭhā, vadanti vinayaññuno.
此属同一缘起,故一并解说。
身业、语业、无作、苦受。
Idamekasamuṭṭhānaṃ, vuttaṃ samanubhāsanaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
于第二类破僧,更无余事可述。
此事的起源等,被认为与第一种相同。
Dutiye saṅghabhedasmiṃ, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Samuṭṭhānādayopissa, paṭhamena samā matā.
在讽诵所摄的戒法中,若有比丘生性难劝;
他将自身置于不可劝告之地,可能构成重罪。
Uddesapariyāpanne, bhikkhu dubbacajātiko; Avacanīyamattānaṃ, karoti garukaṃ siyā.
然而,在破僧的解释中,对于难劝者,
一切决断,当依已说之方式而了知。
Dubbacepi panetasmiṃ, saṅghabhedakavaṇṇane; Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
凡以欲行等而使人堕落者,是为污家者。
作羯磨时,若逾越此事,便触犯重罪。
Yo chandagāmitādīhi, pāpento kuladūsako. Kamme kariyamāne taṃ, accajaṃ garukaṃ phuse.
粉末、叶、果实、花,竹子、木料与泥土;
为了摄受俗家,或为自己,或为他人。
Cuṇṇaṃ paṇṇaṃ phalaṃ pupphaṃ, veḷuṃ kaṭṭhañca mattikaṃ; Kulasaṅgahaṇatthāya, attano vā parassa vā.
若施与他人所属之物,则犯污家之恶作;
且应按物品价值赔偿,若为僧团所属物,则有盗罪。
Santakaṃ dadato hoti, kuladūsanadukkaṭaṃ; Bhaṇḍagghena ca kātabbo, theyyā saṅghaññasantake.
僧团的粗重物品,或被指定为住处等所属的粗重物;
若以主人身份给予者,犯土喇咤亚。
Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ vā, senāsananiyāmitaṃ; Yopissaravatāyeva, dento thullaccayaṃ phuse.
自己取、或令人取,或对召唤而来者;
为摄受俗家而以花施与者,犯恶作。
Haritvā vā harāpetvā, pakkositvāgatassa vā; Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphaṃ dentassa dukkaṭaṃ.
自取或令人取,唯对父母,此为允许。
然施花于前来之亲戚,此为允许。
Haritvā vā harāpetvā, pitūnaṃ pana vaṭṭati; Dātuṃ pupphaṃ panaññassa, āgatasseva ñātino.
唯为供养塔故施与,不为余事。
为供养湿婆等,或为装饰之目的,皆不许可。
Tañca kho vatthupūjatthaṃ, dātabbaṃ na panaññathā; Sivādipūjanatthaṃ vā, maṇḍanatthaṃ na vaṭṭati.
于果等其余诸物,通达律藏之比丘,
应依花中所说之理,了知决断。
Phalādīsupi sesesu, bhikkhunā vinayaññunā; Pupphe vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
若有人前来分配花等诸物,
应施与僧团所认可者;然须由他人告知后方可施与。
Pupphādibhājane koci, āgacchati sace pana; Sammatenassa dātabbaṃ, ñāpetvā itarena tu.
“应施半分”,此说见于《咖伦地》。
「少许少许」,此说出自《大筏疏》。
Upaḍḍhabhāgaṃ dātabbaṃ, iti vuttaṃ kurundiyaṃ; ‘‘Thokaṃ thoka’’nti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
对于病人,当施以自己的果实;
对于资具匮乏者,乃至资具丰足者,也是如此。
Gilānānaṃ manussānaṃ, dātabbaṃ tu sakaṃ phalaṃ; Paribbayavihīnassa, sampattissariyassapi.
在僧园中,无论何处,当僧团已作决议,
作了果树的分配后,即使对来到那里的人,
Saṅghārāme yathā yatra, saṅghena katikā katā; Phalarukkhaparicchedaṃ, katvā tatrāgatassapi.
依所分配而给予果实,则是许可的。
应当指示树木,或者说“从此处取果”。
Phalaṃ yathāparicchedaṃ, dadato pana vaṭṭati; ‘‘Dassetabbāpi vā rukkhā’’, ‘‘ito gaṇha phala’’nti ca.
自己掘地,种植花树等,
彼犯波逸提;毁坏族姓者犯恶作。
Sayaṃ khaṇitvā pathaviṃ, mālāgacchādiropane; Hoti pācittiyenassa, dukkaṭaṃ kuladūsane.
以不如法的言辞,乃至种植等事,亦复如是;
于一切处,若比丘败坏族姓,则判为恶作。
Akappiyena vākyena, tathā ropāpanepi ca; Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, bhikkhuno kuladūsane.
在净地种植,唯是恶作;
于教人种植一事,亦作是说;对比丘而言,于两种情形皆然。
Ropane dukkaṭaṃyeva, hoti kappiyabhūmiyaṃ; Tathā ropāpane vuttaṃ, ubhayattha ca bhikkhuno.
然而,若因一次教令而种植众多者,
则为伴有恶作的波逸提,或为纯粹的恶作。
Sakiṃ āṇattiyā tassa, bahūnaṃ ropane pana; Sadukkaṭā tu pācitti, suddhaṃ vā dukkaṭaṃ siyā.
以如法之言,于两处之地;
为受用而种植,无有任何过失。
Kappiyeneva vākyena, ubhayattha ca bhūmiyā; Ropane paribhogatthaṃ, na doso koci vijjati.
若是净地,自己种植亦无妨。
已说为“许可”,然依《大筏疏》。
Kappiyabhūmi ce hoti, sayaṃ ropetumeva ca; Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
为了园林等的利益,即使是自己种植的,
比丘们也允许享用其果实。
Ārāmādīnamatthāya, sayaṃ saṃropitassa vā; Vaṭṭateva ca bhikkhūnaṃ, taṃ phalaṃ paribhuñjituṃ.
若于一切处浇灌,或令他人浇灌;
若用不净水,比丘犯波逸提。
Siñcane pana sabbattha, sayaṃ siñcāpanepi ca; Akappiyodakeneva, hoti pācitti bhikkhuno.
为摄受诸家,或为受用故;
浇灌者,与波逸提同犯恶作。
Kulasaṅgahaṇatthañca, paribhogatthameva vā; Saddhiṃ pācittiyenassa, siñcato hoti dukkaṭaṃ.
然而正是为了它们,以两种净水……
于浇灌时,说为恶作;于令浇灌时,也是如此。
Tesaṃyeva panatthāya, dvinnaṃ kappiyavārinā; Siñcane dukkaṭaṃ vuttaṃ, tathā siñcāpanepi ca.
为摄受家族而采花时
若自己采花,同样犯波逸提与恶作。
Kulasaṅgahaṇatthāya, pupphānaṃ ocināpane; Sayamocinane cāpi, sapācittiyadukkaṭaṃ.
采花者若为计数花故
若为家族,则犯波逸提罪,并兼有恶作。
Pupphānaṃ gaṇanāyassa, pupphamocinato pana; Hoti pācittiyāpatti, kulatthaṃ ce sadukkaṭā.
即缚结式、束缚式,穿刺式、缠绕式,
充填式、编织式,如此为六种花结之集。
Ganthimaṃ gopphimaṃ nāma, vedhimaṃ veṭhimampi ca; Pūrimaṃ vāyimaṃ ceti, chabbidho pupphasaṅgaho.
于此,或以杖结杖,或以茎结茎;
凡经结缚而作成者,一切皆称为‘缚结式’。
Tattha daṇḍena daṇḍaṃ vā, vaṇṭenapi ca vaṇṭakaṃ; Ganthitvā karaṇaṃ sabbaṃ, ‘‘ganthima’’nti pavuccati.
名为‘果披玛’者,是经编结后,以线等制成;
单柄花鬘与双柄花鬘,即是彼。
Gopphimaṃ nāma gopphetvā, suttādīhi karīyati; Ekatovaṇṭikā mālā, ubhatovaṇṭikā ca taṃ.
名为「韦迪玛」者,乃穿刺后,将花蕾等置于束中;
以针等穿缀而成者,称为花鬘变化。
Vedhimaṃ nāma vijjhitvā, bundesu makulādikaṃ; Āvutā sūciādīhi, mālāvikati vuccati.
「韦提玛」者,谓以花鬘之线缠绕而成者;
或以树皮等缚结而成者,亦名为「韦提玛」。
Veṭhimaṃ nāma veṭhetvā, kataṃ mālāguṇehi vā; Vākādīhi ca baddhaṃ vā, ‘‘veṭhima’’nti pavuccati.
「普利玛」者,应见于以花鬘充满之时。
于菩提树、花布等围绕之处,可以得见。
Pūrimaṃ pana daṭṭhabbaṃ, pupphamālāhi pūraṇe; Bodhiṃ pupphapaṭādīnaṃ, parikkhepesu labbhati.
名为「瓦伊玛」者,当于花形、布等之中见到;
即仅以花鬘线编织而成。
Vāyimaṃ nāma daṭṭhabbaṃ, puppharūpapaṭādisu; Pupphamālāguṇeheva, vāyitvā karaṇe pana.
凡此种种,自作或令他作,
对比丘、比丘尼,乃至佛陀,皆不许可。
Sabbametaṃ sayaṃ kātuṃ, kārāpetuṃ parehi vā; Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca, buddhassapi na vaṭṭati.
同样地,制作圆柱形或半月形,
或是将他人填塞的花布加以编织。
Tathā kalambakaṃ kātuṃ, aḍḍhacandakameva vā; Aññehi pūritaṃ puppha-paṭaṃ vā vāyitumpi ca.
水晶制成的花环,以及球花所成的;
粗叶制成的花鬘,一切皆不应制作。
Piṭṭhakācamayaṃ dāmaṃ, geṇḍupupphamayampi ca; Kharapattamayaṃ mālaṃ, sabbaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
迦尼咖罗等花朵,系于带刺的围帐间;
以线等悬挂为幡时,即使无心刺穿,亦为恶作。
Kaṇikārādipupphāni, vitāne baddhakaṇṭake; Hīrādīhi paṭākatthaṃ, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
比丘若以刺等物,刺穿乃至一朵花,亦为不可。
于诸花中插入花,亦不许可。
Kaṇṭakādīhi bhikkhussa, ekapupphampi vijjhituṃ; Pupphesuyeva vā pupphaṃ, pavesetuṃ na vaṭṭati.
在无忧树花团等之间,以法绳的间隙;
如此插入花者,无有任何过失。
Asokapiṇḍiādīnaṃ, antare dhammarajjuyā; Pavesentassa pupphāni, na doso koci vijjati.
插入已安置的芭蕉伞与墙壁等处后,
即使在荆棘中插花,也犯恶作。
Ṭhapitesu pavesetvā, kadalicchattabhittisu; Kaṇṭakesupi pupphāni, vijjhantassapi dukkaṭaṃ.
所谓“应说净”,是在供养物品时所应说的语句。
Kappiyaṃ pana vattabbaṃ, vacanaṃ vatthupūjane;
Nimittobhāsapariyā, vaṭṭantīti pakāsitā.
不仅不应作败坏家族之事,
而且医疗业等,任何时候都不应作。
Na kevalamakattabbaṃ, kuladūsanameva ca; Atha kho vejjakammādi, na kattabbaṃ kudācanaṃ.
对于五种同法者,应为其备办医药;
即使对已作而未告白者尚且不必说,何况是自己的财物呢。
Kātabbaṃ pana bhesajjaṃ, pañcannaṃ sahadhamminaṃ; Katvāpyakataviññattiṃ, kā kathā attano dhane.
同样地,对于父母,以及侍奉他们的人,
为亲族,为自己,也为那侍者。
Tathā mātāpitūnampi, tadupaṭṭhākajantuno; Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
长兄、幼弟,和两位姊妹;
叔母与叔父,伯母与伯父。
Jeṭṭhabhātā kaniṭṭho ca, tathā bhaginiyo duve; Cūḷamātā cūḷapitā, mahāmātā mahāpitā.
父亲的姊妹、母亲的兄弟等,这十种人被视为亲族;
对此十种亲族,比丘亦可为之而作。
Pitucchā mātulo cāti, dasime ñātayo matā; Imesampi dasannañca, kātuṃ vaṭṭati bhikkhuno.
若他们药物不足,或根本无药;
纵使他们向那位比丘乞求,也应给予时限药。
Sace bhesajjametesaṃ, nappahoti na hoti vā; Yācantipi ca taṃ bhikkhuṃ, dātabbaṃ tāvakālikaṃ.
若他们不乞求,也给予时限药;
或者作意:‘这些人还会再给我。’
Sace te na ca yācanti, dātabbaṃ tāvakālikaṃ; Ābhogaṃ pana katvā vā, ‘‘dassanti puna me ime’’.
这些家族,乃至第七代,皆为污染家族者;
制药犯、若不请求,皆不成立。
Etesaṃ tu kulā yāva, sattamā kuladūsanaṃ; Bhesajjakaraṇāpatti, viññatti vā na rūhati.
兄弟之妻,若为姊妹之夫,亦可。
若他们是亲族,为他们而作也是许可的。
Bhātujāyāpi vā hoti, sace bhaginisāmiko; Sace te ñātakā honti, kātuṃ tesampi vaṭṭati.
若他们为非亲族,或经兄弟之许可;
智者应言:‘在你们守护之处,应行施与。’
Aññātakā sace honti, bhātuno anujāya vā; ‘‘Tumhākaṃ jagganaṭṭhāne, dethā’’ti ca vade budho.
或者,为他们的儿子,备办之后亦应施与;
通达律者应说:‘施与你们的父母。’
Atha tesampi puttānaṃ, katvā dātabbameva vā; ‘‘Mātāpitūnaṃ tumhākaṃ, dethā’’ti vinayaññunā.
又,任何其他无主之物;
或是盗贼,或是战败者
或是来客,或是资粮耗尽者
或是患病者,或是为亲族所弃者
Aññopi yo koci panissaro vā; Coropi vā yuddhaparājito vā; Āgantuko khīṇaparibbayo vā; Akallako ñātijanujjhito vā.
然而,对于这一切人,比丘应心无期望而正念。
比丘当善巧地予以招待。
Etesaṃ pana sabbesaṃ, apaccāsīsatā satā; Kātabbo paṭisanthāro, bhikkhunā sādhunādhunā.
若有人请求『少水经』,便以手搅动水;
用手搅动水后,再揉搓线绳。
Parittodakasuttāni, vutte dethāti kenaci; Jalaṃ hatthena cāletvā, madditvā pana suttakaṃ.
比丘制作之后,应当施与,这些即归他们所有;
若将自己的水或线给予他们,犯恶作。
Dātabbaṃ bhikkhunā katvā, tesameva ca santakaṃ; Attano udakaṃ tesaṃ, suttaṃ vā deti dukkaṭaṃ.
即使是未被邀请者,智者亦应施与钵食;
于父母二人,及其侍奉者,亦应施与;
Anāmaṭṭhopi dātabbo, piṇḍapāto vijānatā; Dvinnaṃ mātāpitūnampi, tadupaṭṭhāyakassa ca.
于主人及劫掠村庄的盗贼,也应施与;
对于求出家的剃发者、自己,以及侍者,
Issarassāpi dātabbo, coradāmarikassa ca; Bhaṇḍukassattano ceva, veyyāvaccakarassapi.
允许给予般杜巴喇萨钵;
然而除彼之外,即便是父亲之物,亦不允许。
Dātuṃ paṇḍupalāsassa, thālakepi ca vaṭṭati; Ṭhapetvā taṃ panaññassa, pitunopi na vaṭṭati.
为在家人充当使者,或为其传递讯息;
导师说,行这些事,每进一步,皆是恶作。
Gihīnaṃ pana dūteyyaṃ, jaṅghapesaniyampi ca; Satthunā dukkaṭaṃ vuttaṃ, karontassa pade pade.
即便是为自己的生身父母做侍奉,或为其他应受奉事者服务,
若为同法者传达教言,则属开许。
Bhaṇḍumātāpitūnampi, veyyāvaccakarassa ca; Sāsanaṃ sahadhammīnaṃ, harituṃ pana vaṭṭati.
凡由玷污家族所得,纵以八种方式获得,
五种同法者亦不可受用。
Kuladūsanakammena, laddhaṃ aṭṭhavidhenapi; Pañcannaṃ sahadhammīnaṃ, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
于一切吞咽,皆示为恶作;
唯约受用而说,于其余诸项,此理亦然。
Ajjhohāresu sabbattha, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Paribhogavaseneva, sesesupi ayaṃ nayo.
若作金银交易,及以不实告知,
‘已生缘者,一切’被阐说为相同。
Katvā rūpiyavohāraṃ, abhūtārocanena ca; Uppannapaccayā sabbe, samānāti pakāsitā.
示令得生,医业邪求,
卑贱所作,绿豆羹,宅地占卜。
Viññattinuppadānañca, vejjakammamanesanaṃ; Pāribhaṭukataṃ mugga-sūpataṃ vatthuvijjakaṃ.
为人传信、充当使者,及败坏家族之事;
应远离妄语与世尊所呵责的恶行。
Jaṅghapesaniyaṃ dūta-kammañca kuladūsanaṃ; Abhūtārocanaṃ buddha-paṭikuṭṭhaṃ vivajjaye.
对于疯狂者等,即使将其退还,也不构成罪。
从等起等一切方面,皆被视为与破僧相同。
Na dosummattakādīnaṃ, paṭinissajjatopi taṃ; Samuṭṭhānādikaṃ sabbaṃ, saṅghabhedasamaṃ mataṃ.
若比丘明知而覆藏罪过,覆藏若干夜,
纵使不愿,亦应依他们夜数而行别住。
Jānaṃ yāvatihaṃ yena, chāditāpatti bhikkhunā; Akāmā parivatthabbaṃ, tena tāvatihaṃ pana.
其罪尚未发露,堪能行事且无障难;
于四者中亦具彼想,遂生覆藏之意图。
Āpatti ca anukkhitto, pahu cānantarāyiko; Catusvapi ca taṃsaññī, tassa chādetukāmatā.
覆藏者,即比丘以此十支而行覆藏;
名为覆藏的罪,随日出而成立。
Chādananti panetehi, dasahaṅgehi bhikkhunā; Channā nāma siyāpatti, aruṇuggamanena sā.
别住有三种,依三种心而行;
覆藏者与清净者,合并而说明。
Tividho parivāso hi, tividhāpetacetasā; Paṭicchanno ca suddhanto, samodhānoti dīpito.
此处,此覆藏别住已作说明;
应因覆藏之罪而授予。
Tatrāyaṃ tu paṭicchanna-parivāso pakāsito; Paṭicchannāya dātabbo, vasenāpattiyāti ca.
依事与姓,或依名与罪;
应作羯磨,即以彼羯磨授予彼。
Vatthugottavasenāpi, nāmāpattivasena vā; Kammavācā hi kātabbā, dātabbo tassa tena ca.
“我受持义务”,或又说“别住”——
受持之后,应从最初向僧团告知。
‘‘Vattaṃ samādiyāmī’’ti, ‘‘parivāsa’’nti vā puna; Samādiyitvā saṅghassa, ārocetabbamādito.
对于再三返回者,也应在夜间告知;
不作截断或破坏义务,应恒常安住。
Punappunāgatānampi, ārocentova rattiyā; Chedaṃ vā vattabhedaṃ vā, akatvāva sadā vase.
若在彼处不能令别住得以清净,
该比丘应舍弃彼义务后而住。
Parivāso visodhetuṃ, na sakkā tattha ce pana; Nikkhipitvāna taṃ vattaṃ, vatthabbaṃ tena bhikkhunā.
即于彼处,于僧团中,或于个人前放下;
说‘我放下义务’,或同样地说‘别住’。
Tattheva saṅghamajjhe vā, puggale vāpi nikkhipe; Nikkhipāmīti vattaṃ vā, parivāsanti vā tathā.
如此以一词,或以二词;
应当放下那项义务;受持时,亦同此理。
Evamekapadenāpi, padehi dvīhi vā pana; Vattaṃ nikkhipitabbaṃ taṃ, samādānepyayaṃ nayo.
从放下之时起,便称为本位。
再于黎明时分,与一位比丘共处。
Nikkhittakālato uddhaṃ, pakatattoti vuccati; Puna paccūsakālasmiṃ, saddhimekena bhikkhunā.
有围墙的住处,两种在围墙外;
应设围墙处,无围墙者在外。
Parikkhittavihārassa, dve parikkhepato bahi; Parikkhepārahaṭṭhānā, aparikkhittato bahi.
越过落土之处,或从路上退避;
或在丛林、围篱处,或在有遮蔽处站立;
Leḍḍupāte atikkamma, okkamitvā ca maggato; Gumbena vatiyā vāpi, channaṭṭhāne ṭhitena tu.
因此,智者应在黎明前受持行法。
待黎明升起时,应在他面前告知。
Tena antoruṇeyeva, vattamādāya viññunā; Ārocetvāruṇe tasmiṃ, vuṭṭhite tassa santike.
放下应尽的职责后,便可随意而去;
若比丘在黎明之前已去到任何人处,
Nikkhipitvā tato vattaṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ; Antoyevāruṇe bhikkhu, gato ce yassa kassaci.
智者告知其事之后,再放下该义务;
其余义理应依集注的解说而明了。
Ārocetvāva taṃ vattaṃ, nikkhipe puna paṇḍito; Sesaṃ samuccayassaṭṭha-kathāya ca vibhāvaye.
他不知诸罪与诸夜的界限;
所应施与彼者,即名为“清净边”。
Āpattīnañca rattīnaṃ, paricchedaṃ na jānati; Yo tassa pana dātabbo, ‘‘suddhanto’’ti pavuccati.
这清净边由清净者判为二种。
即名小清净边,及名大清净边。
Eseva parisuddhehi, suddhanto duvidho mato; Cūḷasuddhantanāmo ca, mahāsuddhantanāmako.
这两种,是针对不知夜分限者。
应给与一部分或全部,或给与有疑惑者。
Duvidhopi ayaṃ ratti-paricchedaṃ ajānato; Ekaccaṃ sakalaṃ vāpi, dātabbo vimatissa vā.
其余的合并别住,计有三种。
此覆藏与覆藏相同,以混合行相为先。
Itaropi samodhāna-parivāso tidhā mato; So odhānasamodhāno, agghamissakapubbako.
若比丘犯罪后,又犯中间罪,而加以覆藏;
待已住满日数,应抖落而给与。
Āpajjitvāntarāpattiṃ, chādentassa hi bhikkhuno; Divase parivutthe tu, odhunitvā padīyate.
当先前之罪的根本日数得以确定时,
而后所犯之罪,依法合并。
Purimāpattiyā mūla-divase tu vinicchite; Pacchā āpannamāpattiṃ, samodhāya vidhānato.
比丘若有所请求,僧团即应给予。
已宣说此合并别住。
Yācamānassa saṅghena, dātabbo pana bhikkhuno; Esodhānasamodhāna-parivāso pakāsito.
同样,众罪之中或有一罪、或二罪、或众多罪;
凡长久覆藏者,依其价值而定。
Tathā sambahulāsvekā, dve vā sambahulāpi vā; Yā yā cirapaṭicchannā, tāsaṃ agghavasena hi.
诸罪中覆藏日数较少者……
合并而施者,说为别住。
Āpattīnaṃ tato ūna-paṭicchannānameva yo; Samodhāya padātabbo, parivāsoti vuccati.
若依事相有异之想,则一切罪
将这些罪一并合计,所给予的称为“混合别住”。
Nānāvatthukasaññāyo, sabbā āpattiyo pana; Sabbātā ekato katvā, dātabbo missako mato.
已圆满别住者,随后应给予敬悦;
六夜中,依覆藏与不覆藏而有二种。
Parivutthaparivāsassa, mānattaṃ deyyamuttari; Cha rattiyo paṭicchannā-paṭicchannavasā duve.
凡此未覆藏者,即是其罪;
应给予他名为“未覆藏”的敬悦。
Tattha yā apaṭicchannā, hoti āpatti yassa tu; Tassa dātabbamānattaṃ, apaṭicchannanāmakaṃ.
其罪已覆藏者,于别住终了时;
应给予彼敬悦;称为“覆藏”。
Yassāpatti paṭicchannā, parivāsāvasānake; Tassa dātabbamānattaṃ, ‘‘paṭicchanna’’nti vuccati.
于黎明时分,与四位比丘一同前往;
在别住中,即是已阐明的方式及住处。
Gantvā catūhi bhikkhūhi, paccūsasamaye saha; Parivāse viniddiṭṭha-ppakāraṃ desameva ca.
「我受持行法」,或说「敬悦」;
受持之后,便向他们宣告,坦然无畏。
‘‘Vattaṃ samādiyāmī’’ti, ‘‘mānatta’’miti vā pana; Ādiyitvāna taṃ tesaṃ, ārocetvā visārado.
于他们面前放下,或于他们离去后放下行法。
告知一位先前见过的比丘后,应放下该行法。
Nikkhipe santike tesaṃ, vattaṃ tesu gatesu vā; Bhikkhussa pubbadiṭṭhassa, ārocetvāna nikkhipe.
其布施的定制,及夜分截断等方法;
应依《集要》的义注及圣典文句而了知。
Tassa dānavidhānañca, ratticchedādiko nayo; Ñeyyo samuccayassaṭṭha-kathāpāḷivasena tu.
再者,对已行完敬悦者,僧团应由二十名比丘组成。
比丘应依仪轨出罪,恢复清净,再得如法。
Puna taṃ ciṇṇamānattaṃ, saṅgho vīsativaggiko; Abbheyya vidhinā bhikkhu, pakatatto punabbhito.
即使覆藏罪过,亦无别住;
比丘尼覆藏自己的罪,也不构成罪。
Chādentiyāpi āpattiṃ, parivāso na vijjati; Na ca bhikkhuniyāpatti, attano chādayantiyā.
无论是已覆藏所犯之罪,还是尚未覆藏,
“仅应行”即唯独行半月敬悦。
Chādetvā vāpi āpattiṃ, acchādetvāpi vā pana; Kevalaṃ caritabbanti, pakkhamānattameva tu.
此智慧明灯,能照亮律藏理趣。
此是最上的律之抉择。
凡具足种种理趣者,便趋入。
他们于律的抉择中,达至善巧明利。
Vinayanayamatibuddhidīpanaṃ; Vinayavinicchayametamuttamaṃ; Vividhanayanayutaṃ upenti ye; Vinayanaye paṭutaṃ upenti te.
乐着独坐,亲近女人近处;
欲出行者穿着下衣,涂眼,进食。
Raho nisajjassādena, mātugāmassa santikaṃ; Gantukāmo nivāseti, akkhiṃ añjeti bhuñjati.
于每一方便,于每一方便,皆犯恶作。
行时以步量,行已而坐者。
Payoge ca payoge ca, hoti sabbattha dukkaṭaṃ; Gacchato padavārena, gantvā cassa nisīdato.
二种坐法,与方便计数;
彼犯波逸提,若有多物,纵有多人亦然。
Nisajjāya ubhinnampi, payogagaṇanāya ca; Hoti pācittiyaṃ tassa, bahukāni bahūsvapi.
盲者虽立于近旁,然在十二肘之内;
纵有百数女人,亦不犯戒。
Samīpepi ṭhito andho, antodvādasahatthake; Na karoti anāpattiṃ, itthīnaṃ tu satampi ca.
纵使有眼者躺卧,也唯是睡眠;
于门户紧闭的内室中,纵使坐着,亦不守护。
Cakkhumāpi nipajjitvā, niddāyantopi kevalaṃ; Dvāre pihitagabbhassa, nisinnopi na rakkhati.
在明眼智者面前,若站立者心存秘密;
因坐卧所生之过失,于散乱心者则无。
Anandhe sati viññusmiṃ, ṭhitassārahasaññino; Nisajjapaccayā doso, natthi vikkhittacetaso.
对于疯狂者等,这三种罪也不成立;
此诸生起等项,与第一事及最后一事之所述相同。
Na dosummattakādīnaṃ, āpattīhipi tīhipi; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
非盲非聋的有智之人,不论女众或男众;
位于十二手肘以内者,得为无犯。
Anandhābadhiro viññū, itthī vā purisopi vā; Antodvādasahatthaṭṭho, anāpattikaro siyā.
盲而不聋,或聋而有眼者;
此不成无犯,这便是三种生起。
Andho abadhiro vāpi, badhiro vāpi cakkhumā; Na karoti anāpattiṃ, tisamuṭṭhānamevidaṃ.
亚麻、棉、绢丝、麻、大麻、羊毛。
衣有六种,依材质而言,皆为如法。
Khomaṃ kappāsakoseyyaṃ, sāṇaṃ bhaṅgañca kambalaṃ; Cīvaraṃ chabbidhaṃ vuttaṃ, jātito pana kappiyaṃ.
细棉布、绢丝布、中国布、苏摩罗布
神变所生与天人所施,这些为其随顺。
Dukūlañceva pattuṇṇaṃ, cinaṃ somārapaṭṭakaṃ; Iddhijaṃ devadinnañca, tassetaṃ anulomikaṃ.
三衣、资具布与拭面巾。
当如法作持坐具,及敷具。
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷañca mukhapuñchanaṃ; Nisīdanamadhiṭṭheyya, paccattharaṇameva ca.
比丘即使仅一日,亦不应离三衣而住;
如法作持的坐具,不应存放超过四月。
Ekāhampi vinā bhikkhu, na vaseyya ticīvaraṃ; Na vaseyya tathādhiṭṭhā, cātumāsaṃ nisīdanaṃ.
洗净染色后,于该处作净点,即成三衣;
凡依量所得者,当如是确立。
Rajitvā kappiyaṃ binduṃ, datvā tattha ticīvaraṃ; Upapannaṃ pamāṇena, adhiṭṭhātabbameva taṃ.
僧伽梨以最低限为度,纵长五拳;
其宽度为三拳,然依上边而计。
Pacchimantena saṅghāṭi, dīghaso muṭṭhipañcakā; Muṭṭhittikā ca tiriyaṃ, uttamantena sā pana.
“导师之衣不足量亦许”者,已显明为开许。
此即阐明上衣之量度。
Satthuno cīvarūnāpi, vaṭṭatīti pakāsitā; Idamevuttarāsaṅge, pamāṇaṃ paridīpitaṃ.
长度为五拳,再从横向量度;
或二肘半、或二肘,为下衣所余部分。
Muṭṭhipañcakaṃ dīghantaṃ, pamāṇaṃ tiriyantato; Aḍḍhateyyaṃ dvihatthaṃ vā, sese antaravāsake.
对于未经洗涤与已洗涤一次的衣,僧伽梨被认为是双层的。
上衣是单层的,下衣也是如此。
Ahatāhatakappānaṃ, saṅghāṭi diguṇā matā; Ekapaṭṭuttarāsaṅgo, evamantaravāsako.
而对于久用后舍弃的旧衣,
比丘的僧伽梨是四层的,或者
其余两件也被说为双层的。
粪扫衣可随意使用。
Utuddhaṭānaṃ pana cīvarānaṃ; Saṅghāṭi bhikkhussa catugguṇā vā; Duvepi sesā diguṇāva vuttā; Yathāsukhaṃ vaṭṭati paṃsukūlaṃ.
三件、二件或一件,若能裁割;
若三衣全都不足,应再给一件补充衣。
Tīṇipi dvepi cekaṃ vā, chinditabbaṃ pahoti ce; Sabbesu appahontesu, deyyamanvādhikampi vā.
未裁割或未受持之衣,持三衣者
若比丘以难受用物而受用,则犯恶作
Acchinnaṃ vā anādinnaṃ, dhārentassa ticīvaraṃ; Bhikkhuno dukkaṭaṃ vuttaṃ, dubbhogena ca sevato.
库西、半库西,曼达喇、半曼达喇;
维瓦德、阿努维瓦德,以及比丘的巴汉德。
Kusiṃ aḍḍhakusiñcāpi, maṇḍalaṃ aḍḍhamaṇḍalaṃ; Vivaṭṭaṃ anuvivaṭṭaṃ, bāhantampi ca bhikkhuno.
已示一切规定,五衣等之分类;
应作已裁割的、符合沙门身份的三衣。
Dassetvāva vidhiṃ sabbaṃ, pañcakādippabhedakaṃ; Chinnaṃ samaṇasāruppaṃ, kātabbaṃ tu ticīvaraṃ.
由施与而断,由执取而断,由信赖执取而断。
由还俗而断,及由舍弃学处而断。
Dānenacchijjagāhena, vissāsaggahaṇena ca; Hīnāyāvattanenāpi, sikkhāya ca pahānato.
或因弃舍与坏灭而断,或因转变表相而断。
三衣出现破洞时,决意即告失效。
Paccuddhāravināsehi, liṅgassa parivattanā; Sabbaṃ bhijjatidhiṭṭhānaṃ, chiddabhāve ticīvaraṃ.
量如小指指甲之背。
然而,一旦被穿透形成孔洞,便会破坏决意,令决意毁坏。
Kaniṭṭhassaṅgulasseva , nakhapiṭṭhippamāṇakaṃ; Vinividdhaṃ panacchidda-madhiṭṭhānavināsanaṃ.
即使一根经线被割断,也不破坏决意;
即使被洗衣者洗成白色,也不破坏决意。
Eko tantupi acchinno, adhiṭṭhānaṃ na bhindati; Setabhāvaṃ karontena, dhotampi rajakena vā.
先安上门闩,而后再切断,这样方为守护(决意)。
将两端接合之后,再行切断,这样方为守护(决意)。
Paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā, pacchā chindati rakkhati; Ghaṭetvā koṭiyo dve vā, pacchā chindati rakkhati.
一件衣横向破洞小于四指;两件衣横向破洞小于八指。
三件衣纵向破洞小于一搩手,也会使决意失效。
Caturaṭṭhaṅgulā oraṃ, ekadvinnaṃ tirīyato; Tiṇṇampi dīghato chiddaṃ, bhindateva vidatthiyā.
坐具之长度,为二搩手;
宽度为一又半,依善逝搩手之量。
Nisīdanassa dīghena, bhavanti dve vidatthiyo; Vitthārena diyaḍḍhā ca, sugatassa vidatthiyā.
痒疮覆布横向为二搩手;
纵向则恰好为善逝的四搩手。
Honti kaṇḍuppaṭicchādi, tiriyaṃ dve vidatthiyo; Dīghatopi catassova, sugatassa vidatthiyā.
纵向为善逝的六搩手;
雨季衣的宽度应为一搩手半。
Dīghato sugatasseva, bhavanti cha vidatthiyo; Vitthārenaḍḍhateyyāva, siyā vassikasāṭikā.
牟尼对于在这三事上制作超量者,
对于其过量裁剪,已宣说为波逸提。
Muninā tīsu etesu, karontassa taduttariṃ; Adhikacchedanaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ.
拭面布或敷具衣,
其尺寸并未由具无量功德的正等觉者规定。
Mukhapuñchanacoḷassa, paccattharaṇakassa vā; Pamāṇaṃ appamāṇena, na ceva paridīpitaṃ.
一切敷具衣,不论有边或无具边,
大者、小者,或一件、多件,皆可。
Sadasaṃ adasaṃ sabbaṃ, paccattharaṇacīvaraṃ; Mahantaṃ khuddakaṃ eka-manekampi ca vaṭṭati.
拭面布一件或二件,于一切时皆可。
有边之坐具、无边之坐具,或是似有边之坐具,皆可。
Mukhapuñchanacoḷekaṃ, dvepi vaṭṭanti sabbathā; Sadasaṃ adasaṃ vāpi, sadasaṃva nisīdanaṃ.
已染色、无边际,且如法所得者,方可受用。
已说覆疮布等,以及雨浴衣。
Adasā rajitāyeva, vaṭṭatādinnakappakā; Vuttā kaṇḍuppaṭicchādi, tathā vassikasāṭikā.
对于资具布,无数量或尺寸的限制。
'超量计数',知量者如是说。
Gaṇanaṃ vā pamāṇaṃ vā, na parikkhāracoḷake; Pamāṇagaṇanātīti, bhaṇanti pakataññuno.
善逝八指长,四指宽;
堪受分配者,名为'后衣'。
Sugataṭṭhaṅgulāyāmaṃ, caturaṅgulavitthataṃ; Vikappanupagaṃ hoti, pacchimaṃ nāma cīvaraṃ.
滤水布、钵袋、拭衣布、针筒等杂物;
应决意以资具布为最后一件衣。
Parissāvapaṭaṃ patta-potthakatthavikādikaṃ; Adhiṭṭheyya parikkhāra-coḷaṃ pacchimacīvaraṃ.
将多物合为一处而决意,也是允许的;
为母亲等亲属存放物品,无有过失。
Bahūni ekato katvā, adhiṭṭhātumpi vaṭṭati; Mātuādīnamatthāya, ṭhapite natthi dosatā.
于雨季月中,应决意雨浴衣,为期四月;
再度收回之后,此后应作分配。
Vassamāse adhiṭṭheyya, caturo vassasāṭikaṃ; Puna paccuddharitvā taṃ, vikappeyya tato paraṃ.
只要疾病尚未平息,在此期间可持覆疥疮衣;
决意之后,此后可舍出分配。
Tāva kaṇḍuppaṭicchādiṃ, yāva rogo na sammati; Adhiṭṭhahitvā tato uddhaṃ, uddharitvā vikappaye.
‘此覆疥疮衣,此下衣,我决意。’应如此决意。
应决意:‘我决意此。’其余诸物,亦同此法。
‘‘Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, imamantaravāsakaṃ; Adhiṭṭhāmī’’tidhiṭṭheyya, sesesupi ayaṃ nayo.
在不现前时,说“此是覆疥疮衣”及“即是此”之后,
说已,即应如是撤回;于其余诸事,有智者也应善巧。
‘‘Imaṃ kaṇḍuppaṭicchādiṃ, eta’’nti ca asammukhe; Vatvā paccuddhareyyevaṃ, sesesupi vicakkhaṇo.
以心作意,身未与触;以语决意者,决意有二种。
决意共分二种:依言语决意与依心意决意。
Ābhogaṃ manasā katvā, kāyena phusanākataṃ; Vacasādhiṭṭhitañcāti, adhiṭṭhānaṃ dvidhā mataṃ.
以上所说的一切,是为持三衣比丘而说;
如此说后,应将它决意为资具布。
Iti sabbamidaṃ vuttaṃ, tecīvarikabhikkhuno; Tathā vatvāvadhiṭṭheyya, taṃ parikkhāracoḷiko.
将三衣作为资具布使用,也是可以的。
如此受到诘难时所说的辩护,是无义的。
Ticīvaraṃ parikkhāra-coḷaṃ kātumpi vaṭṭati; Evaṃ cudosite vutto, parihāro niratthako.
并非如此,因为导师在那里仅对持三衣者如此说;
此为资具布之故,一切皆可适用。
Na, tecīvarikasseva, vuttattā tattha satthunā; Taṃ parikkhāracoḷassa, tasmā sabbampi vaṭṭati.
“决意或作净施,无罪”这一说法中;
仅就应当决意者,依净施规定而说。
‘‘Adhiṭṭheti vikappeti, anāpattī’’ti ettha ca; Adhiṭṭhātabbakasseva, vikappanavidhānato.
比丘如此行者,即无过失。
若如此,何以不得有拭口布等?
Bhikkhussevaṃ karontassa, na doso upalabbhati; Evañca na siyā kasmā, mukhapuñchanakādikaṃ.
拭口布等诸物,依其作用之规定故。
然而,对于无作用、无主之物,决意是合宜的。
Mukhapuñchanakādīnaṃ, tesaṃ kiccavidhānato; Akiccassāmikassassa, adhiṭṭhānaṃ tu yujjati.
此是入藏库之门——然而《大筏疏》中则说:
既已宣说,通晓律者即不得遮止。
Nidhānamukhametanti, mahāpaccariyaṃ pana; Vuttattā ca nisedhetuṃ, na sakkā vinayaññunā.
所谓“衣圆满”,亦由因缘而生起;
Cīvaraṃ paripuṇṇanti, nidānuppattitopi ca;
Nidhānamukhametanti, veditabbaṃ vibhāvinā.
拘舍草衣等、羊毛毯、人发毯;
若比丘持用粗劣的羊毛毯、羽毛衣、皮革衣,犯土喇咤亚。
Kusavākādicīrāni, kambalaṃ kesavālajaṃ; Thullaccayaṃ dhārayato-lūkapakkhājinakkhipe.
若用芭蕉布、树皮布、阿迦布、书写布,犯恶作。
于草席、缠裹物、外套,亦犯恶作。
Kadalerakadussesu, akkadusse ca potthake; Dukkaṭaṃ tiriṭe vāpi, veṭhane kañcukepi ca.
于纯青色、深红色、黑色、血色、黄色者,
于摩诃男大染色之红衣,亦犯恶作。
Sabbanīlakamañjeṭṭha-kaṇhalohitapītake ; Mahānāmamahāraṅga-rattesupi ca dukkaṭaṃ.
在边饰未剪断、边饰过长、果形边饰和花形边饰的衣上。
对于未截断衣者,并无任何不净之物。
Acchinnadasake dīgha-phalapupphadasesu ca; Acchinnacīvarassettha, natthi kiñci akappiyaṃ.
决意、净施、舍与、坏失。
在十日内,对可信赖者,无犯已宣说。
Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati; Antodasāhaṃ vissāse, anāpatti pakāsitā.
所谓“咖提那”,仅是名称;然而其生起;
Kathinaṃ nāma nāmena, samuṭṭhānamidaṃ pana;
Acittamakriyaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
在村落等诸处,于三处或五处,安置三衣。
若无僧团许可,即使仅一夜,亦不得离衣而住。
Gāmādīsu padesesu, tipañcasu ticīvaraṃ; Ṭhapetvā ekarattampi, saṅghasammutiyā vinā.
是故,该比丘不应离三衣而住。
比丘若离衣而宿,至明相出时,即成舍堕。
Bhikkhuno pana tenassa, vippavatthuṃ na vaṭṭati; Hoti nissaggiyaṃ vippa-vasato aruṇuggame.
放下衣后,正在夜间沐浴者,
当明相出现时,这位比丘应当如何作?
Cīvaraṃ nikkhipitvāna, nhāyantasseva rattiyaṃ; Aruṇe uṭṭhite kiṃ nu, kātabbaṃ tena bhikkhunā.
牟尼说,穿着应舍之衣者,犯恶作。
然而,那位比丘因畏惧此罪,裸身而行,犯恶作。
Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, nissaggiyanivāsane; Tabbhayā pana so bhikkhu, naggo gacchati dukkaṭaṃ.
然而,由于比丘处于失衣、衣被夺失的情形;
于他而言,绝无任何可称为“不如法”的衣。
Acchinnacīvaraṭṭhāne, ṭhitattā pana bhikkhuno; Na tassākappiyaṃ nāma, cīvaraṃ atthi kiñcipi.
遣去之后,取而前往比丘的住处;
然而,舍弃之后,此罪应由智者如法忏悔。
Nigāsetvā gahetvā ca, gantvā bhikkhussa santikaṃ; Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva viññunā.
若已向他人舍弃该衣,而复受用者,犯恶作。
每一次披覆等使用时,皆有罪。
Parassa nissajjitvā taṃ, dukkaṭaṃ paribhuñjato; Payoge ca payoge ca, hoti pārupanādisu.
若其他比丘受用该衣,则无犯。
若未施与而弃,犯恶作;虽已包裹,亦犯恶作。
Anāpatti tamaññassa, bhikkhuno paribhuñjato; Adentassa ca nissaṭṭhaṃ, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
当长老与年少比丘俱行于道时;
然而,若在持衣钵后,有年少者落在后面,
There ca dahare maggaṃ, gacchantesu ubhosupi; Pattacīvaramādāya, ohīne dahare pana.
若彼长老尚未到达,黎明便已现起;
该衣即成应舍弃物,而依止关系不得平息。
Asampatte garuṃ tasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi; Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, na passambhati nissayo.
若稍作休息之后,年轻比丘们正在离去;
此时衣便成为舍堕,依止亦随之平息。
Muhuttaṃ vissamitvāna, gacchante dahare pana; Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
若黎明升起时,于彼处已闻法说;
衣成舍堕,所依亦止息。
Sutā dhammakathā yasmiṃ, uggacchatyaruṇo yadi; Hoti nissaggiyaṃ vatthaṃ, passambhati ca nissayo.
取回时无犯,于已得许可者亦然;
若在黎明前,彼衣被舍弃或损坏。
Paccuddhāre anāpatti, laddhasammutikassapi; Antoyevāruṇe taṃ vā, vissajjeti vinassati.
与第一(学处)相同,是生起等诸法;
在此处,‘不取回’即是‘不作为’,这是特别指明之义。
Paṭhamena samānāva, samuṭṭhānādayo nayā; Apaccuddharaṇaṃ ettha, akriyāti visesitaṃ.
非时衣,最多可存放一个月;
若心存期待,过此期限,便不得存放。
Akālacīvaraṃ māsa-paramaṃ nikkhipe sati; Paccāsāya tato uddhaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
仅是超过十日而已。
此处,第一咖提那衣中;
已说一月;
其余与此相同。
Dasāhātikkamoyeva; Paṭhame kathine idha; Māsassātikkamo vutto; Seso tena samo mato.
若比丘令非亲族比丘尼洗涤、染色或捶打已受用衣,
若使人洗涤、染色或捶打,
Bhikkhu bhikkhuniyā bhuttaṃ, vatthaṃ aññātikāya yo; Dhovāpeti rajāpeti, ākoṭāpeti ce tato.
彼即犯舍堕罪,如第一句所说。
同样,以其余二句,说明了两种恶作。
Tassa nissaggiyāpatti, paṭhamena pakāsitā; Tathā sesehi ca dvīhi, dīpitaṃ dukkaṭadvayaṃ.
若为洗涤而交到在学尼手中,
她成为比丘尼之后,再行洗涤,此为规则。
Sikkhamānāya vā hatthe, dhovanatthāya deti ce; Sā hutvā upasampannā, pacchā dhovati so nayo.
于沙弥教诫中,若性别转变;
于比丘尼众中受具足戒后,洗涤时应作舍堕;
Sāmaṇeraniddesepi, liṅgaṃ ce parivattati; Bhikkhunīsupasampajja, dhote nissaggiyaṃ siyā.
若将衣交付于年少诸比丘手中;
对于性别转变者,此规则亦同样适用。
Daharānañca bhikkhūnaṃ, hatthe vatthe niyyādite; Parivattitaliṅgesu, tesupesa nayo mato.
同样,若衣交托到比丘尼手中,嘱咐“请洗涤”之时;
然而,若其转变性别后行洗涤,则属许可。
Tathā bhikkhuniyā hatthe, dinne ‘‘dhovā’’ti cīvare; Parivatte tu liṅgasmiṃ, sace dhovati vaṭṭati.
若比丘尼被告知‘洗涤’,她便做一切;
仅因洗涤之缘故,彼即有舍堕。
‘‘Dhovā’’ti bhikkhunī vuttā, sace sabbaṃ karoti sā; Dhovanappaccayāyeva, tassa nissaggiyaṃ siyā.
‘在这件衣上,一切应做之事,你都要做’——
既成舍堕罪,言说者亦得二恶作。
‘‘Imasmiṃ cīvare sabbaṃ, kattabbaṃ tvaṃ karohi’’ti; Hoti nissaggiyañceva, vadato dukkaṭadvayaṃ.
于亲族作非亲族想者,令其洗濯敷具或坐具;
或令洗濯属于他人之物者,得恶作。
Ñātikāñātisaññissa, paccattharanisīdanaṃ; Aññassa santakaṃ vāpi, dhovāpentassa dukkaṭaṃ.
依一法达上的比丘尼之方式,
若令彼洗涤或令彼洗,有恶作罪。
Ekatoupasampannā, bhikkhunīnaṃ vasena yā; Tāya dhovāpane vāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
未告知便使用,或洗涤其他衣物;
无罪;其生起等与媒介行为相同。
Avuttā paribhuttaṃ vā, aññaṃ vā yadi dhovati; Na doso, sañcarittena, samuṭṭhānādayo samā.
任何适合作净施的衣,但最后一件衣……
接取者犯戒;但以交换所得者除外。
Vikappanupagaṃ kiñci, pacchimaṃ pana cīvaraṃ; Gaṇhato hoti āpatti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
若为取用而有所劳作,即犯恶作。
彼之舍堕罪,由此取而显明。
Payoge gahaṇatthāya, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ; Tassa nissaggiyāpatti, gahaṇena pakāsitā.
若将衣送至未受具足戒者手中;
然而,除交换所得之外,亦得接取。
Sace anupasampanna-hatthe peseti cīvaraṃ; Aññatra pārivattāpi, gahetuṃ pana vaṭṭati.
于亲族中,若作非亲族想,或心存疑惑;
从仅一方受具足戒者手中接取,犯恶作。
Ñātikāyapi aññāti-saññissa vimatissa vā; Ekatoupasampanna-hatthā gaṇhāti dukkaṭaṃ.
若作“我将给予”的意念,或作为交换;
于暂时信赖的情况下取受,亦无过失。
‘‘Dassāmī’’ti ca ābhogaṃ, katvā vā pārivattakaṃ; Tāvakālikavissāsa-ggāhe doso na vijjati.
然而,若取用其他资具,则无过失。
由媒介行为所生,此即所说之“作与不作”。
Aññaṃ pana parikkhāraṃ, na doso hoti gaṇhato; Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, idaṃ vuttaṃ kriyākriyaṃ.
若向非亲戚、未邀请者乞衣,
除适时外,即成舍堕罪。
Cīvaraṃ viññāpentassa, aññātakāppavāritaṃ; Hoti nissaggiyāpatti, aññatra samayā pana.
已说三波逸提,同理,二恶作亦尔;
于亲属起非亲属想者,及于此有疑者。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva dvikadukkaṭaṃ; Ñātakeñātisaññissa, tattha vematikassa ca.
于适当时请求衣物者,或向亲属、已受邀请者请求;
或为了他人利益而对他说,或对已邀请的亲属。
Samaye viññāpentassa, ñātake vā pavārite; Aññassatthāya vā tassa, ñātake vā pavārite.
应知无犯,疯狂者等亦是如此;
其生起等一切,皆被认为与做媒相同。
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
向未受请的非亲族,乞衣若过限量者;
行此乞求的比丘,即犯舍堕罪。
Appavāritamaññātiṃ , cīvaraṃ tu taduttariṃ; Hoti nissaggiyāpatti, viññāpentassa bhikkhuno.
若其三者皆失,或二者,或一者;
他以这两者或其中之一,都不应受用任何物品。
Yassa tīṇipi naṭṭhāni, dve vā ekampi vā pana; Dve vā ekampi vā tena, sāditabbaṃ na kiñcipi.
若有人持剩余食而来,因先前已施与,便不断除其因;
或以亲族等所拥有的财物,或以自己的财物。
Sesakaṃ āharantassa, dinne nacchinnakāraṇā; Santake ñātakādīnaṃ, attanopi dhanena vā.
“无犯”者应当了知,如是,狂乱者等亦然。
生起等一切,与媒嫁相同,当知。
Anāpattīti ñātabbaṃ, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
由于希求善美,故犯分配。
然而,若于衣有所得,彼所得即犯舍堕。
Kalyāṇakamyatāhetu , āpajjati vikappanaṃ; Cīvare pana yo tassa, lābhā nissaggiyaṃ bhave.
若施主欲施贵重衣,而比丘请求廉价衣;
若属亲属等人自有财物,已明示为无犯。
Mahagghaṃ dātukāmamhi, appagghaṃ viññāpeti yo; Santake ñātakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
对亲戚生起非亲戚想者,恶作;心有疑惑者,亦同。
起缘等法则,说为同于媒介行为。
Ñātakeññātisaññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca; Sañcarittasamā vuttā, samuṭṭhānādayo nayā.
于第二预备中,因无任何应说之事;
因此,其决断与紧接前者相同。
Dutiyopakkhaṭe yasmā, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Tasmā anantarenassa, sadisova vinicchayo.
由国王或以王家财物,为比丘送来之物;
不净物,如金等,不应受取。
Raññā vā rājabhoggena, bhikkhumuddissamābhataṃ; Akappiyaṃ suvaṇṇādiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
银或金,无论为自己还是为他人,
以任何目的接受所施之物,皆不许可。
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, attano vā parassa vā; Atthāya gaṇhituṃ kiñci, dīyamānaṃ na vaṭṭati.
为他人之利益而指定,若比丘接受之,
依《大筏疏》,此是恶作。
Aññassatthāya niddiṭṭhaṃ, bhikkhuno paṭiggaṇhato; Dukkaṭaṃ tassa hotīti, mahāpaccariyaṃ pana.
若有人携带不净物,而如是说:
「我将此施与僧团」,或施与个人,或施与群体。
Netvā akappiyaṃ bhaṇḍaṃ, itthaṃ koci sace vade; ‘‘Idaṃ saṅghassa dammīti, puggalassa gaṇassa vā.
请建造园林、精舍或塔庙。
也不允许为一切人接受那件物品。
Ārāmaṃ vā vihāraṃ vā, cetiyaṃ vā karohi’’ti; Na ca vaṭṭati taṃ vatthuṃ, sabbesaṃ sampaṭicchituṃ.
未告知僧团、别众或个人,而宣称“我们施予塔庙”者,
若有人说:“我们将供养塔庙或寺院。”
Anāmasitvā saṅghaṃ vā, gaṇaṃ vā puggalampi vā; ‘‘Cetiyassa vihārassa, demā’’tipi vadanti ce.
不应禁止这些金银;
应告知园丁:“他们这样说。”
Taṃ hiraññaṃ suvaṇṇaṃ vā, nisedhetuṃ na vaṭṭati; Ārāmikānaṃ vattabbaṃ, ‘‘vadantevamime’’ti ca.
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, saṅghassa paṭiggaṇhato; Hoti nissaggiyāpatti, paribhoge ca dukkaṭaṃ.
池塘与田地,是谷物生长的因缘,
取用或受用,比丘皆不得行。
Taḷākassa ca khettattā, sassuppattinidānato; Gahaṇaṃ paribhogo vā, na ca vaṭṭati bhikkhuno.
「僧团或僧众当受用四种资具」;
若如此说后,施与一切,便皆可行。
‘‘Cattāro paccaye saṅgho, gaṇo vā paribhuñjatu’’; Iccevaṃ pana vatvā ce, deti sabbampi vaṭṭati.
先令人砍伐林木,再令人耕作田地;
在旧有的田地中,还拿去超额的份额;
Kārāpeti ca kedāre, chindāpetvā vanaṃ pana; Kedāresu purāṇesu, atirekampi gaṇhati.
对于份额尚未划定的新谷,说“这么些……”;
若说“给一份”后,便让人拿出钱币;
Aparicchinnabhāgasmiṃ, navasassepi ‘‘ettakaṃ; Bhāgaṃ dethā’’ti vatvā ce, uṭṭhāpeti kahāpaṇe.
若说不净之语,如“耕作”“播种”等;
由众人所生起者,对众人皆成不净。
Vatvā akappiyaṃ vācaṃ, ‘‘kasatha vapathā’’ti ca; Uppāditañca sabbesaṃ, hoti sabbamakappiyaṃ.
所谓“如此分量”,即指“如此大小的土地”。
‘‘Ettako nāma bhāgoti, ettikāya ca bhūmiyā’’;
Patiṭṭhāpeti yo bhūmiṃ, avatvā kasathādikaṃ.
而自己则是为了了知地的量度。
或以绳索,或以杖,丈量田地者;
Sayameva pamāṇassa, jānanatthaṃ tu bhūmiyā; Rajjuyā vāpi daṇḍena, khettaṃ mināti yo pana.
或立于打谷场守护,又从打谷场再度,
或令人取出稻谷——此即于彼为不净。
Khale vā rakkhati ṭhatvā, khalatopi tato puna; Nīharāpeti vā vīhī, tassevetamakappiyaṃ.
“用这些稻谷,把这个取来”,
若如是说而取来,于彼即是不净;
‘‘Ettakehi ca vīhīhi, idaṃ āharathā’’ti ca; Āharanti sace vuttā, tassevetamakappiyaṃ.
“用这些金钱,把这个取来”,
若因被说“取来”而取来,这对一切人皆不净(不许可)。
‘‘Ettakena hiraññena, idamāharathā’’ti ca; Āharanti ca yaṃ vuttā, sabbesaṃ tamakappiyaṃ.
织工、奴仆,或洗衣者等其他任何人;
若以园民的名义施与时,许可受取。
Pesakārakadāsaṃ vā, aññaṃ vā rajakādisu; Ārāmikānaṃ nāmena, dente vaṭṭati gaṇhituṃ.
虽言“我施牛”,亦不应取;
若为受用五牛味而言“我施”,则可受取。
‘‘Gāvo demā’’ti vuttepi, gahetuṃ na ca vaṭṭati; Pañcagorasabhogatthaṃ, vutte demāti vaṭṭati.
于山羊等,智者应知此理亦然。
以如法之言,一切皆可受取。
Ajikādīsu eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Kappiyena ca vākyena, sabbaṃ vaṭṭati gaṇhituṃ.
象、水牛、马、牛、鸡、猪,
而当人们在施与时,则不应接受。
Hatthiṃ vā mahisaṃ assaṃ, goṇaṃ kukkuṭasūkaraṃ; Dentesu ca manussesu, na ca vaṭṭati gaṇhituṃ.
纵使为僧团所禁,若已施与便离去,
为僧团支付等值物后,某些人领受亦如法。
Paṭisiddhepi saṅghassa, datvā gacchati ce pana; Mūlaṃ datvā ca saṅghassa, keci gaṇhanti vaṭṭati.
“我们布施田地、宅舍、池塘,或牛、羊等;”
即便说是“属于寺院”,亦不应禁止。
‘‘Khettaṃ vatthuṃ taḷākaṃ vā, dema goajikādikaṃ; Vihārassā’’ti vuttepi, nisedhetuṃ na vaṭṭati.
举发说为三次,处所说为六次。
若举发也说六次,则举发为处所的两倍。
Tikkhattuṃ codanā vuttā, chakkhattuṃ ṭhānamabravi; Yadi codetiyeva cha, codanā diguṇā ṭhiti.
未举发而得者,及痴狂者等,无犯;
等起等一切,皆与媒合相同。
Anāpatti acodetvā, laddhe ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
即使仅以一根蚕丝混合而作敷具,
若比丘令作,犯舍堕。
Ekenāpi ca missetvā, santhataṃ kosiyaṃsunā; Hoti nissaggiyāpatti, kārāpentassa bhikkhuno.
若为他人作,或令作敷具者;
若取得由他人所作者而使用,犯恶作。
Paratthāya karontassa, kārāpentassa santhataṃ; Aññena ca kataṃ laddhā, sevamānassa dukkaṭaṃ.
若作天盖,或为地敷,则无犯。
若制作坐垫或枕头,则从最初造作便有犯。
Anāpatti vitānaṃ vā, bhūmattharaṇameva vā; Bhisi bibbohanaṃ vāpi, karontassādikammino.
若敷具纯以黑羊毛制成,
若如此作,则有罪;其余则如最初所举之例。
Kāḷakeḷakalomānaṃ, suddhānaṃ santhataṃ sace; Kareyyāpatti hotissa, sesaṃ tu paṭhamūpamaṃ.
无犯者:或等量,或多量,或全部。
若取来而作,白色或褐色亦同。
Anāpatti tulaṃ vāpi, bahuṃ vā sabbameva vā; Karontassa gahetvāna, odātaṃ kapilampi vā.
这三种铺盖物应按次第制成;
即使已舍出之物,若取回而受用,犯恶作。
Anukkamena etāni, santhatāni ca tīṇipi; Nissajjitvāpi laddhāni, sevamānassa dukkaṭaṃ.
其生起等一切,皆与媒介行为相同。
然而,在这三者之中,第三是作与不作皆成罪。
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā; Imesaṃ pana tiṇṇampi, tatiyaṃ tu kriyākriyaṃ.
未满六年而作敷具者,
若非由僧团许可,则犯舍堕罪。
Channaṃ orena vassānaṃ, karontassa ca santhataṃ; Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
为他人而令其作,或自己作者,无犯;
或由他人所作,获得后受用者,无罪。
Anāpatti paratthāya, kārāpeti karoti vā; Kataṃ vā pana aññena, labhitvā paribhuñjato.
作满六年,乃至超过此限之敷具;
对于天盖、麻布围墙,以及舍弃后所作之物,也是如此。
Chabbassāni karontassa, taduddhampi ca santhataṃ; Vitāne sāṇipākāre, nissajjitvā katepi ca.
无犯:未持用而作,或于铺盖物不存时;
为他人而令人制作,以及受用已作成之物。
Anāpatti anādāya, asante santhate pana; Aññassatthāya kāretuṃ, katañca paribhuñjituṃ.
依不取之义,依善逝之一搩手,
并由被称为‘造作者’的导师,宣说了此作与所作。
Anādānavasenassa, sugatassa vidatthiyā; Karaṇena ca satthārā, vuttametaṃ kriyākriyaṃ.
生起等一切,皆被认为与媒介行为相同。
对此无间者,亦不见有任何差别。
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā; Anantarassimassāpi, viseso nupalabbhati.
在行进的车乘,或象、马等上,
若置毛发,而主人不知。
Gacchante pana yāne vā, hatthiassādikesu vā; Ṭhapeti yadi lomāni, sāmikassa ajānato.
超出三由旬者,比丘犯戒;
若它们不行进而只是被放置其上,此规则亦然。
Tiyojanamatītesu, tesu āpatti bhikkhuno; Agacchantesu tesveva, ṭhapitesupyayaṃ nayo.
若车乘不行,或在马上,或在象背,
将物品放置车上并登车后,若驱策而行,则是许可的。
Yāne pana agacchante, asse vā hatthipiṭṭhiyaṃ; Ṭhapetvā abhirūhitvā, sace sāreti vaṭṭati.
‘不允许’的说法,在《古伦达义注》中已作说明;
但若让他人搬运它,则与该说法相违。
Na vaṭṭatīti niddiṭṭhaṃ, kurundaṭṭhakathāya hi; Taṃ panaññaṃ harāpeti, vacanena virujjhati.
即使将毛发塞入耳孔而行,
据说,依毛发的数量,确实会构成罪过。
Kaṇṇacchiddesu lomāni, pakkhipitvāpi gacchato; Hotiyeva kirāpatti, lomānaṃ gaṇanāvasā.
然而,若以线绳系缚后安放,则是允许的;
编成辫子而携带者,已阐明有罪。
Suttakena ca bandhitvā, ṭhapitaṃ pana vaṭṭati; Veṇiṃ katvā harantassa, āpatti paridīpitā.
未至税关,而遭盗贼等侵扰者;
或由他人所遣,若前往者,则有罪。
Suṅkaghātaṃ anuppatvā, corādīhi upadduto; Yo caññavihito vāpi, āpatti yadi gacchati.
若携带三由旬以内,乃至不足三由旬;
如此带回时,同样仅限三由旬。
Tiyojanaṃ harantassa, ūnakaṃ vā tiyojanaṃ; Tathā paccāharantassa, tāniyeva tiyojanaṃ.
若为住处事前往,从那里取走时,
或得已被割断或已舍弃之物,取走者亦同。
Nivāsatthāya vā gantvā, harantassa tato paraṃ; Acchinnaṃ vāpi nissaṭṭhaṃ, labhitvā haratopi ca.
令他人取走者,取走已制成物品者;
同样,对于疯狂者等,则宣说为无犯。
Harāpentassa aññena, harato katabhaṇḍakaṃ; Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā.
此则生起,从身与从身心;
无心之身业,三心与三受。
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kāyato kāyacittato; Acittaṃ kāyakammañca, ticittañca tivedanaṃ.
具生起等,及羊毛之洗濯;
旧衣的洗涤,即视为等同。
Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, lomadhovāpanampi ca; Cīvarassa purāṇassa, dhovāpanasamaṃ mataṃ.
若自己拿取或令人拿取,银与黄金;
然而,比丘于舍弃之后,仍应发露其罪。
Gaṇheyya vā gaṇhāpeyya, rajataṃ jātarūpakaṃ; Nissajjitvā panāpatti, desetabbāva bhikkhunā.
金银,以及两者的摩萨迦;
这四种资具,能招致舍堕。
Rajataṃ jātarūpañca, ubhinnaṃ māsakopi ca; Etaṃ catubbidhaṃ vatthu, hoti nissaggiyāvahaṃ.
珍珠、摩尼宝、水晶、砗磲、珊瑚、赤珠;
玛瑙、谷物,以及七头牛、水牛等
Muttā maṇi silā saṅkho, pavāḷaṃ lohitaṅkako; Masāragallaṃ dhaññāni, satta gomahisādikaṃ.
田地、宅地、池塘,以及女奴、男奴等
大仙已开示,这些即是恶作之事物
Khettaṃ vatthuṃ taḷākañca, dāsidāsādikaṃ pana; Dukkaṭasseva vatthūni, dīpitāni mahesinā.
绿豆、豆类等一切,酥油等物及米粒;
线、布、犁、犁铧,以及诸如此类的净物。
Muggamāsādikaṃ sabbaṃ, sappiādīni taṇḍulā; Suttaṃ vatthaṃ halaṃ phālaṃ, kappiyaṃ evamādikaṃ.
于此,若为自身利益,对于应舍物的物品,
若有比丘领受,则犯应舍罪。
Tatthattano panatthāya, vatthuṃ nissaggiyassa hi; Sampaṭicchati yo bhikkhu, tassa nissaggiyaṃ siyā.
为僧团等之义利而取用者,同样犯恶作。
于恶作事所依之处,若为任何缘故而取用,亦是恶作。
Saṅghādīnaṃ tamatthāya, gaṇhato dukkaṭaṃ tathā; Dukkaṭassa ca vatthumpi, sabbatthāya ca dukkaṭaṃ.
Sace kahāpaṇādīnaṃ, sahassaṃ paṭigaṇhati; Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
同样地,对于松散系缚的袋等,就色相而言;
罪之计数已如上说;然而《大筏疏》则不然。
Tathā sithilabaddhesu, thavikādīsu rūpato; Āpattigaṇanā vuttā, mahāpaccariyaṃ pana.
当有人说“此物应属尊者”时,纵使有心接受,
也应当予以制止。
‘‘Idaṃ ayyassa hotū’’ti, vutte vā pana kenaci; Sace gaṇhitukāmopi, nisedhetabbameva ca.
即使已拒绝该物,若对方放下而去;
应如此守护它,使它不致损毁。
Paṭikkhittepi taṃ vatthuṃ, ṭhapetvā yadi gacchati; Tathā gopāyitabbaṃ taṃ, yathā taṃ na vinassati.
「取来此物」「拿取此物」「给与此物」「置放于此」
如是,对比丘说不净物,是不适当的。
‘‘Āharedamidaṃ gaṇha, idaṃ dehīdha nikkhipa’’; Iccevaṃ bhikkhuno vattuṃ, na vaṭṭati akappiyaṃ.
除收取金银与已依净法舍出之物外;
酥油等物分配之后,应由一切人共同受用。
Ṭhapetvā rūpiyaggāhaṃ, nissaṭṭhaparivattitaṃ; Sabbehi paribhottabbaṃ, bhājetvā sappiādikaṃ.
作为受供者的比丘,连自己应得的那一份钵食,也不可从他人处取得。
从别处所得,亦不得受用。
Attano pattabhāgampi, paṭiggāhakabhikkhuno; Gahetuṃ aññato laddhaṃ, bhuñjituṃ vā na vaṭṭati.
然而,凡是依于彼缘、彼事而生起者,
比丘若受用,则犯恶作罪。
Yaṃ kiñci pana sambhūtaṃ, paccayaṃ vatthuto tato; Bhikkhuno sevamānassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
在园内无犯,或在园内的住处中亦同;
若比丘在取或令人取后放置,则无犯。
Ajjhārāme anāpatti, tamajjhāvasathepi vā; Gahetvā vā gahāpetvā, nikkhipantassa bhikkhuno.
三种波逸提已说明:在非金银物上作金银想;
有想及有疑者,犯恶作罪。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, rūpiyanti arūpiye; Saññino vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
生起等一切,皆同于媒行;
作与不作已于此中说,此即差别。
Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ayameva visesatā.
对于舍堕罪所涉之事,或恶作罪所涉之事;
或净许之物,以成就舍堕罪之事,
Vatthuṃ nissaggiyassāpi, vatthuṃ vā dukkaṭassa ca; Kappiyassa ca vatthuṃ vā, yo nissaggiyavatthunā.
以成就恶作罪之事,或成就舍堕罪之事;
若以净许之物转换,亦犯恶作。
Vatthunā dukkaṭassāpi, vatthuṃ nissaggiyassa vā; Parivatteti āpatti, kappiyena ca vatthunā.
恶作之事,或净许之事;
唯以恶作之事,转换方为恶作。
Dukkaṭassa ca vatthuṃ vā, vatthuṃ vā kappiyassa ca; Vatthunā dukkaṭasseva, parivatteti dukkaṭaṃ.
对于原本净许之事,若有人将其转换为违犯恶作之事,
他由此转为犯恶作罪。
Vatthunā kappiyassāpi, tathā dukkaṭavatthukaṃ; Parivatteti yo tassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
同样,恶作物及舍堕物的交换情形……
先前已遮止收取,今以此遮止交换。
Vatthuno dukkaṭassāpi, tathā nissaggiyassa ca; Gahaṇaṃ vāritaṃ pubbe, iminā parivattanaṃ.
对于作金银想者、对于非金银物心存疑惑者;
因此,令人兑换金钱者,犯二恶作。
Rūpiyanti ca saññissa, vimatissa arūpiye; Tena dve dukkaṭā honti, cetāpentassa rūpiyaṃ.
若于非金银物,作非金银想者,无犯。
说“取此布施”者,亦以五种(方式结罪)。
Arūpiyanti saññissa, anāpatti arūpiye; ‘‘Idaṃ gahetvā dehī’’ti, vadatopi ca pañcahi.
其余诸门,以无间故,生起等皆同。
这是造作生起,这即是其差别。
Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ; Idaṃ kriyasamuṭṭhānaṃ, ayameva visesatā.
以净物转换净物者,则有舍堕罪,除与法同分者。
除与法同分者外,犯舍堕罪。
Kappiyaṃ kappiyeneva, parivattayato pana; Hoti nissaggiyāpatti, ṭhapetvā sahadhammike.
以不净物作交换;
所称“不成立”,即指此义已摄入买卖所摄。
Akappiyassa vatthussa, teneva parivattanaṃ; Na gacchatīti niddiṭṭhaṃ, kayavikkayasaṅgahaṃ.
因此,即使是父母的任何如法物品,
若说“以此给我”者,犯恶作。
Tasmā mātāpitūnampi, vatthuṃ yaṃ kiñci kappiyaṃ; ‘‘Imaṃ dehiminā hī’’ti, vadato pana dukkaṭaṃ.
若如是对母亲说后,便将自己的物品给予她;
或者,自己以同样方式取用母亲的物品,犯恶作。
Sakaṃ vā deti ce bhaṇḍaṃ, evaṃ vatvāna mātuyā; Mātuyā vā tathā bhaṇḍaṃ, sayaṃ gaṇhāti dukkaṭaṃ.
自手作他物想,他手作自物想;
若物品已入手,说为舍堕。
Sahatthaṃ parabhaṇḍasmiṃ, parahatthañca attano; Bhaṇḍake pana sampatte, nissaggiyamudīritaṃ.
‘取这些物,食此米饭,’
“为此,应作此事”,然不允许如此说。
‘‘Gahetvā vā idaṃ nāma, bhuñjitvā odanaṃ imaṃ; Idaṃ nāma karohī’’ti, vattuṃ pana na vaṭṭati.
残食或其他,“食用此饭后,
或树皮、藤蔓,或木柴、木料。”
Vighāsādamathaññaṃ vā, ‘‘bhuñjitvā odanaṃ imaṃ; Challiṃ vā pana valliṃ vā, kaṭṭhaṃ vā dārumeva vā.
当他说「拿来」时,若涉及物品的计数,
那位比丘在买卖中便会犯下诸罪。
Āharā’’ti vadantassa, vatthūnaṃ gaṇanāvasā; Honti āpattiyo tassa, bhikkhuno kayavikkaye.
「你且饮此粥、食此饭;」
你已食,你将食,你应食此。
饭;请做这件工作。
这样说也是适当的。
‘‘Imañca yāguṃ piva bhuñja bhattaṃ; Bhuttosi bhuñjissasi bhuñjasīdaṃ; Bhattaṃ, imaṃ nāma karohi kammaṃ’’; Icceva vattuṃ pana vaṭṭateva.
或于地面清扫,或于墙体涂抹,或洗涤衣物;
此处虽无余物,然有应舍之资具。
Bhūmiyā sodhane vāpi, limpane vatthadhovane; Ettha kiñcāpi natthaññaṃ, bhaṇḍaṃ nissajjitabbakaṃ.
当舍资具若已失坏,或已食用,亦复如是;
罪应发露;此罪亦应如是发露。
Nissaggiye ca vatthumhi, naṭṭhe bhuttepi vā yathā; Desetabbāva āpatti, desetabbā tathā ayaṃ.
“以此物,换取此物,给我。”如是说。
除物主之外,告知者无犯。
‘‘Imināva imaṃ nāma, gahetvā dehi me’’iti; Ācikkhati anāpatti, ṭhapetvā bhaṇḍasāmikaṃ.
“这是我的,于我有用,为此故”而如是说者;
其余与前无别,生起等亦同。
‘‘Idaṃ mamatthi attho me, iminā’’ti ca bhāsato; Sesaṃ anantareneva, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
钵有泥制和铁制,按种类为两种;
钵分为上、中、下三等。
Mattikāyomayā pattā, kappiyā jātito duve; Tayo pattassa vaṇṇā tu, ukkaṭṭho majjhimomako.
饭食以二那利计,依摩揭陀那利量;
副食为四分之一,菜肴亦与之相配。
Dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnaṃ, bhattaṃ magadhanāḷiyā; Khādanañca catubbhāgaṃ, byañjanañca tadūpiyaṃ.
所谓“最上”,是指能容纳那一切的钵;
Ukkaṭṭho nāma so patto, yo taṃ sabbaṃ tu gaṇhati;
“中等”,则是它的一半;“下等”,又是中等的一半。
Majjhimo tassupaḍḍho ca, tadupaḍḍho ca omako.
而最上之中,亦有最上、下等与中等之分。
如此,于中等与下等中,共有九种钵。
Ukkaṭṭhassa ca ukkaṭṭho, tassevomakamajjhimā; Evaṃ majjhimaomesu, nava pattā bhavanti hi.
其中,最上中的最上者非钵,最下中的最下者非钵;
因此,它们既不可决意,亦不可分别。
Ukkaṭṭhukkaṭṭhako tesu, apatto omakomako; Tasmā nāpi adhiṭṭhānaṃ, na gacchanti vikappanaṃ.
其余七种钵,皆具足钵之特相。
智者决意后,作分别已,乃得受用。
Sesaṃ sattavidhaṃ pattaṃ, pattalakkhaṇasaṃyutaṃ; Adhiṭṭhāya vikappetvā, paribhuñjeyya paṇḍito.
Dasāhaparamaṃ kālaṃ, dhāreyya atirekato; Atikkamayato pattaṃ, tañhi nissaggiyaṃ siyā.
凡钵不作净,或未作决意者,
通达律者称此钵,名为超限。
Yaṃ pattaṃ na vikappeti, yaṃ nādhiṭṭheti vā pana; Vinayaññūhi so patto, atirekoti vaṇṇito.
当面则应说:“我决意此钵”;
远处则说“此钵”;取回时亦同此理。
Vattabbaṃ tu ‘‘imaṃ pattaṃ, adhiṭṭhāmī’’ti sammukhe; ‘‘Etaṃ patta’’nti dūrasmiṃ, paccuddhārepyayaṃ nayo.
内心作意已,作身表之变化;
以身与钵之间的关系,也说明了决意。
Ābhogaṃ manasā katvā, katvā kāyavikārakaṃ; Kāyenapi ca pattassa, adhiṭṭhānaṃ pakāsitaṃ.
钵之所以舍弃决意,是因为施与、损坏与丢失的缘故;
也是因为迷乱、收回、拒绝、转换与执取的缘故。
Patto jahatidhiṭṭhānaṃ, dānabhedakanāsato; Vibbhamuddhārapaccakkha-parivattanagāhato.
仅如糠秕芝麻之量,或孔洞达到糠秕籽大小时,决意即失效;
覆盖后应作决意,或用铁粉、铁楔修补;
Kaṅgusitthappamāṇena, khenādhiṭṭhānamujjhati; Pidahitvā adhiṭṭheyya, ayocuṇṇena vāṇiyā.
若比丘未舍应弃之钵而受用,
受用后,关于洗与不洗,此被说为恶作。
Yo hi nissaggiyaṃ pattaṃ, anissajjeva bhuñjati; Dukkaṭaṃ tassa niddiṭṭhaṃ, bhutvā dhovanadhovane.
金钵、宝石钵、琉璃钵、水晶钵,
青铜钵、玻璃钵,以及铅锡钵。
Suvaṇṇamaṇipatto ca, veḷuriyaphalikubbhavo; Kaṃsakācamayo patto, tipusīsamayopi ca.
同样地,木钵、铜钵和黄铜钵,
十一种钵,已说为恶作事。
Tathā dārumayo patto, tambasajjhumayopi ca; Ekādasavidho patto, vutto dukkaṭavatthuko.
瓶、头盖骨、葫芦,以及随顺的钵;
铜器、铁器于此不适用,盘则可允。
Ghaṭasīsakaṭāho ca, tumbaṃ cassānulomikaṃ; Tambalohamayaṃ tattha, thālakaṃ pana vaṭṭati.
水晶、玻璃、青铜所成之物,以及竹席等物,
于个人比丘皆不适用,而于在家众与僧团则可允。
Phalikakācakaṃsānaṃ, taṭṭikādīni kānici; Puggalassa na vaṭṭanti, vaṭṭanti gihisaṅghikā.
但凡有水残留之钵,若行修补,得恶作;
善巧除尽钵中水后,有智比丘方可修补。
Yaṃ kiñci sodakaṃ pattaṃ, paṭisāmeyya dukkaṭaṃ; Sādhukaṃ vodakaṃ katvā, paṭisāmeyya paṇḍito.
比丘的湿钵,不得予以晾晒;
不应在热处烘烤,烘烤者犯恶作。
Bhikkhuno sodakaṃ pattaṃ, otāpetuṃ na vaṭṭati; Uṇhe na nidahetabbo, nidahantassa dukkaṭaṃ.
不得放置于大小便处;
若在大小便处,唯已铺设者,则许放置。
Miḍḍhante paribhaṇḍante, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati; Miḍḍhiyā paribhaṇḍe vā, vitthiṇṇe pana vaṭṭati.
在木制支架上,允许放置两个钵;
在杖支架、地面支架等上,也是如此。
Dāruādhārake patte, dve ṭhapetumpi vaṭṭati; Ayameva nayo daṇḍa-bhūmiādhārakesupi.
在席子上,或在布上、书册上、草席上;
在敷设物上,或在地面、沙土上。
Taṭṭikāyapi coḷe vā, potthake kaṭasārake; Paribhaṇḍakatāyāpi, bhūmiyaṃ vālukāsu vā.
但在如此清净之处,则允许放置;
若放置在有尘土或粗糙的地上,则恶作。
Tathārūpāsu suddhāsu, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati; Sarajāya ṭhapentassa, dukkaṭaṃ kharabhūmiyā.
悬挂于杖或象钩上,亦不被允许;
若放置于伞、床、椅之上,则成恶作。
Daṇḍe vā nāgadante vā, laggetumpi na vaṭṭati; Chattaṅgamañcapīṭhesu, ṭhapentassa ca dukkaṭaṃ.
若先系于横木之上,则允许悬挂。
然而,若将钵绑系于床后,放置其上也是允许的。
Aṭanīsu hi bandhitvā, olambetumpi vaṭṭati; Bandhitvā pana mañcassa, ṭhapetuṃpari vaṭṭati.
将钵置于床脚或椅脚上,则是允许的;
然而,盛满食物的钵,若放在伞上,则是不允许的。
Mañcapīṭhaṭṭake pattaṃ, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati; Bhattapūropi vā chatte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
手持钵时,不应推门;
若以任何肢体推门,得恶作。
Kavāṭaṃ na paṇāmeyya, pattahattho sace pana; Yena kenaci aṅgena, paṇāmeyyassa dukkaṭaṃ.
不应以钵取出残渣或骨头;
将残食水取出者,犯恶作。
Na nīhareyya pattena, calakānaṭṭhikāni vā; Ucchiṭṭhamudakaṃ vāpi, nīharantassa dukkaṭaṃ.
持钵后,为洗钵或仅为洗手;
从口中取出后,置于钵中,亦不许可。
Pattaṃ paṭiggahaṃ katvā, dhovituṃ hatthameva vā; Mukhato nīhaṭaṃ patte, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
十日内,若于界内持有者,无犯;
决意、转让、舍弃,或毁坏。
Anāpatti dasāhassa, antoyeva ca yo pana; Adhiṭṭheti vikappeti, vissajjeti vinassati.
于第一钵,大仙以第一种方式制立;
生起等一切,皆与咖提那衣等同。
Paṭhamassa hi pattassa, paṭhamena mahesinā; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
若钵的五种系缚有所缺损,而有人
乞求新钵,彼即犯舍堕罪。
Pañcabandhanaūnasmiṃ, patte sati ca yo pana; Viññāpeyya navaṃ pattaṃ, tassa nissaggiyaṃ siyā.
二指宽的裂纹,称为一种系缚;
八指宽的裂纹,则有四种系缚;
Bandhanaṃ ekamuddiṭṭhaṃ, dvaṅgulāya ca rājiyā; Bandhanāni ca cattāri, tathāṭṭhaṅgularājiyā.
若有五条裂纹,或一条十指宽的裂纹;
此钵名为非钵,此后可以请求。
Pañca vā rājiyo yassa, ekā vāpi dasaṅgulā; Apatto nāmayaṃ patto, viññāpeyya tato paraṃ.
若铁钵以众多铁片或铁圆片修补,
若修补后光滑,则可使用;若以铁粉修补,亦得使用。
Ayopatto anekehi, lohamaṇḍalakehi vā; Baddho vaṭṭati maṭṭho ce, ayocuṇṇena vāṇiyā.
钵已舍与僧团,彼则成舍堕;
出于悲愍,若彼不取此钵,则为恶作。
Pattaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, tassa nissaggiyaṃ pana; Anukampāya taṃ tasmiṃ, agaṇhantassa dukkaṭaṃ.
然正施钵时,若彼对此钵心不悦意;
或因少欲而不取彼钵,此亦允许。
Dīyamāne tu pattasmiṃ, yassa so na ca ruccati; Appicchatāya vā pattaṃ, taṃ na gaṇhāti vaṭṭati.
然于无钵之比丘:
已阐明不应给与。
在此,'钵的限度'是指:
应给予那位比丘。
Apattassa tu bhikkhussa; Na dātabboti dīpito; Tattha yo pattapariyanto; So deyyo tassa bhikkhuno.
若他厌恶那个钵,而将其置于不当之处,
若因疏忽而丢弃,或加以使用,犯恶作。
Sace so taṃ jigucchanto, appadese ṭhapeti vā; Vissajjeti abhogena, paribhuñjati dukkaṭaṃ.
若钵丢失或破损,已宣说为无犯。
若从自己的亲族等处,或受取而用,或以财物而得。
Naṭṭhe bhinnepi vā patte, anāpatti pakāsitā; Attano ñātakādīnaṃ, gaṇhato vā dhanena vā.
媒嫁所生起者,是造作,依制戒而遮止。
以身业、以语业,具三心、三受。
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
酥油等时前药,受取已。
即使是有杂味的食物,于食前受用,亦为许可。
Sappiādiṃ purebhattaṃ, bhesajjaṃ paṭigayha hi; Sāmisampi purebhattaṃ, paribhuñjati vaṭṭati.
从那时起,七日之内,无杂味的受用是允许的。
若逾越七日,则说为舍堕。
Tato paṭṭhāya sattāhaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ; Sattāhātikkame tassa, nissaggiyamudīritaṃ.
于食后有所取,而作积储之事;
然而已尝味者,于七日中,无杂者方为允许。
Pacchābhattampi gaṇhitvā, katvā sannidhikārakaṃ; Sāyato pana sattāhaṃ, vaṭṭateva nirāmisaṃ.
无论食前或食后,若为自己取受者;
可用于身体受用,而不得食用。
Purebhattampi pacchā vā, sayamuggahitaṃ pana; Sarīrabhoge netabbaṃ, sāyituṃ na ca vaṭṭati.
若比丘于食前取得生酥,
经煎煮后,由未受具足戒者煎煮后施与,则可如含脂物而受用。
Navanītaṃ purebhattaṃ, bhikkhunā gahitaṃ sace; Tāpetvānupasampanno, deti vaṭṭati sāmisaṃ.
若比丘自行煎煮,则七日内可如无脂物而受用;
加热生酥,不属自己煮食。
Sayaṃ tāpeti ce bhikkhu, sattāhampi nirāmisaṃ; Tāpanaṃ navanītassa, sāmapāko na hoti so.
若于食后受取,由他人所煎煮者;
而此熟酥亦为开许,纵使七日内不杂他食,亦得受用。
Pacchābhattaṃ gahetvā ce, yena kenaci tāpitaṃ; Vaṭṭateva ca taṃ sappi, sattāhampi nirāmisaṃ.
受取乳与酪后,
自己于食前作此事。
食前所得的熟酥,归于他所有;
无肉的熟酥,比丘可以食用;
Khīraṃ dadhiṃ cāpi paṭiggahetvā; Sayaṃ purebhattamatho karoti; Sappiṃ purebhattakameva tassa; Nirāmisaṃ vaṭṭati bhikkhuno taṃ.
然于食后、过午之后,彼则不可啖食。
因比丘已受取有缘之熟酥,
Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ; Savatthukassa sappissa, gahitattāva bhikkhuno.
纵使超过七日,亦无任何过失;
因大仙曾言:“受取彼已。”
Sattāhātikkamepissa , na doso koci vijjati; ‘‘Paṭiggahetvā tānī’’ti, vuttattā hi mahesinā.
在如法熟酥的情形中,宣说为舍堕;
在不如法熟酥的情形中,阐明为恶作。
Yathā kappiyasappimhi, nissaggiyamudīritaṃ; Tathākappiyasappimhi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
一切不如法的肉类,唯除肉本身;
乳、酪、熟酥、生酥,皆许可。
Sabbākappiyamaṃsānaṃ , vajjetvā maṃsameva ca; Khīraṃ dadhi ca sappi ca, navanītañca vaṭṭati.
“允许食肉者,亦允许食熟酥”,此言何义?
精美食物与七日药,亦复如是。
‘‘Yesaṃ kappati maṃsañhi, tesaṃ sappī’’ti kiṃ idaṃ? Paṇītabhojanassāpi, tathā sattāhakālike.
对于应舍堕的诸事,作出分别与限定;
不可食的肉类,以及酥油等,并不在遮止之列。
Nissaggiyassa vatthūnaṃ, paricchedaniyāmanaṃ; Na cākappiyamaṃsānaṃ, sappiādi nivāritaṃ.
于生酥、熟酥,以及于已取、未取等事;
一切决断,皆应依所说之理而了知。
Navanītepi sappimhi, gahituggahitādike; Sabbo vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
为向比丘们施油食,诸近事男进入后,
便洒下油、生酥或熟酥。
Telabhikkhāya bhikkhūnaṃ, paviṭṭhānaṃ upāsakā; Telaṃ vā navanītaṃ vā, sappiṃ vā ākiranti hi.
若彼处有饭粒或米粒,
凡与日晒相合者,即成为七日药。
Bhattasitthāni vā tattha, taṇḍulā vā bhavanti ce; Ādiccapakkasaṃsaṭṭhaṃ, hoti sattāhakālikaṃ.
胡麻油、芥子油,或摩度迦油、蓖麻油。
然而,食前所受者,纵带肉食,亦属非肉食。
Tilasāsapatelaṃ vā, madhukeraṇḍatelakaṃ; Gahitaṃ tu purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
于午后食后所做,可饮用者,属非肉食;
若他们逾七日,脂即成为舍堕。
Pacchābhattakato uddhaṃ, sāyitabbaṃ nirāmisaṃ; Sattāhātikkame tesaṃ, vasā nissaggiyaṃ siyā.
蓖麻籽、摩度迦籽、芥子等,以心取之
取而制成之油,亦为七日时限物。
Eraṇḍamadhukaṭṭhīni, sāsapādīni cattanā; Gahetvā katatelampi, hoti sattāhakālikaṃ.
因为是尽形寿物,对于那三位比丘,
取有因物时,他无有罪过。
Yāvajīvikavatthuttā, tesaṃ tiṇṇampi bhikkhuno; Savatthugahaṇe tassa, kācāpatti na vijjati.
自己所制的油,无有肉食,是为开许;
然而,若超过七日,于他即成为舍堕。
Attanā yaṃ kataṃ telaṃ, taṃ vaṭṭati nirāmisaṃ; Sattāhātikkamenassa, hoti nissaggiyaṃ pana.
比丘若为取油而收存芥子等物,则为恶作。
存放超过七日者,亦是恶作。
Dukkaṭaṃ sāsapādīnaṃ, telatthāyeva bhikkhunā; Gahetvā ṭhapitānaṃ tu, sattāhātikkame siyā.
椰子、迦兰阇、库鲁瓦咖油。
尼姆巴咖、库桑巴咖、婆罗多迦油。
Nāḷikerakarañjānaṃ, telaṃ kuruvakassa ca; Nimbakosambakānañca, telaṃ bhallātakassa ca.
如是等一切,于圣典中未曾宣说;
若取后放置,时限过后,犯恶作。
Iccevamādikaṃ sabbaṃ, avuttaṃ pāḷiyaṃ pana; Gahetvā nikkhipantassa, dukkaṭaṃ samayaccaye.
了知时限药与尽形寿药之别。
了知其余诸药,皆与酥油之理相同。
Yāvakālikabhedañca , yāvajīvakameva ca; Viditvā sesametthāpi, sappinā sadiso nayo.
Acchamacchavarāhānaṃ, susukāgadrabhassa ca; Vasānaṃ pana pañcannaṃ, telaṃ pañcavidhaṃ bhave.
一切脂油,在净与不净的分别中,
唯除人之脂油,余者皆可听许。
Sabbameva vasātelaṃ, kappiyākappiyassa ca; Manussānaṃ vasātelaṃ, ṭhapetvā pana vaṭṭati.
接受油脂后,于食前可自行食用。
煮熟的、混合的食物,乃至七日,无肉亦开许。
Vasaṃ paṭiggahetvāna, purebhattaṃ panattanā; Pakkaṃ vaṭṭati saṃsaṭṭhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ.
若未受具足戒者作成而施与,则允许。
食前可有肉,此后不应有肉。
Sace anupasampanno, katvā taṃ deti vaṭṭati; Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
午后,不得接受或制作。
其余当依前述之理,由智者了知。
Paṭiggahetuṃ kātuṃ vā, pacchābhattaṃ na vaṭṭati; Seso vuttanayeneva, veditabbo vibhāvinā.
午前所取得之蜜,蜜蜂所造者,
于午前则可受用,纵有杂亦为无杂。
Gahitañhi purebhattaṃ, madhuṃ madhukarīkataṃ; Vaṭṭateva purebhattaṃ, sāmisampi nirāmisaṃ.
从食后起所受的蜜,乃至七日,亦为无杂。
超过七日则有罪,依事数而定。
Pacchābhattakato uddhaṃ, sattāhampi nirāmisaṃ; Sattāhātikkame doso, vatthūnaṃ gaṇanāvasā.
而从甘蔗所生,有熟与不熟、浓与不浓之分;
彼一切汁等,皆称为“糖浆”。
Ucchumhā pana nibbattaṃ, pakkāpakkaṃ ghanāghanaṃ; Rasādi pana taṃ sabbaṃ, ‘‘phāṇita’’nti pavuccati.
糖浆若于午前受取,则为允许;
有杂者亦于午前,此后则为无杂。
Phāṇitaṃ tu purebhattaṃ, gahitaṃ pana vaṭṭati; Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
以未混合之甘蔗汁制成的糖浆。
在午前受取的食物,当日即属无杂。
Asaṃsaṭṭhena ucchussa, rasena kataphāṇitaṃ; Gahitena purebhattaṃ, tadaheva nirāmisaṃ.
受取甘蔗后,对于所作也同此理。
午后所作的食物,不应食用。
Ucchuṃ paṭiggahetvāna, katepesa nayo mato; Pacchābhattakato uddhaṃ, taṃ na vaṭṭati sāyituṃ.
若已执受食物,纵逾七日,亦无犯;
纵于午后所作,亦为无犯。
Gahitattā savatthussa, sattāhātikkamepi ca; Hoti tassa anāpatti, pacchābhattaṃ katepi ca.
混合的午前食,近事男若已执受;
若于当日制成而施与,即含肉亦许。
Saṃsaṭṭhañca purebhattaṃ, gahitaṃ tamupāsako; Tadahe deti ce katvā, sāmisampi ca vaṭṭati.
以混合之午前食,由受持者自作;
午后所作者,乃至七日亦为无肉。
Saṃsaṭṭhena purebhattaṃ, gahitena sayaṃkataṃ; Pacchābhattaṃ katañcāpi, sattāhampi nirāmisaṃ.
以摩度迦花制成、冷水调和的糖浆。
若带肉食,于食前许,此后则不许。
Kataṃ madhukapupphānaṃ, phāṇitaṃ sītavārinā; Sāmisampi purebhattaṃ, tato uddhaṃ nirāmisaṃ.
若超过七日,则宣说为恶作。
投入后所制成的乳,是时限药。
Sattāhātikkamepissa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Pakkhipitvā kataṃ khīraṃ, hoti taṃ yāvakālikaṃ.
然而,一切果实若被视作时限药者,
糖浆同样唯被说为时限药。
Phalānaṃ pana sabbesaṃ, yāvakālikasaññinaṃ; Yāvakālikamicceva, phāṇitaṃ paridīpitaṃ.
若因缘具足,比丘午后亦完全许可;
时限药则可在午前随意受用。
Pacchābhattampi bhikkhussa, paccaye sati kevalaṃ; Kālikā pana vaṭṭanti, purebhattaṃ yathāsukhaṃ.
得已复舍之物,则为七日药。
涂抹疮伤等,或服用,皆不许可。
Labhitvā pana nissaṭṭhaṃ, taṃ tu sattāhakālikaṃ; Aruādīni makkhetuṃ, sāyituṃ vā na vaṭṭati.
然而,对其他比丘作身受用,则是许可的;
舍弃之后心无所求,再次获得时方可服用。
Aññassa pana bhikkhussa, kāyabhoge ca vaṭṭati; Cajitvā nirapekkhova, labhitvā puna sāyituṃ.
若已决意、施与或已灭失,则无犯。
及断绝信赖之后,仅取用少许者。
Anāpatti adhiṭṭheti, vissajjeti vinassati; Acchinditvā ca vissāsaṃ, gaṇhatummattakādino.
生起等一切,皆与咖提那同等计算。
由导师于最初即制定了常持咖提那衣之心。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Sadākathinacittena, paṭhameneva satthunā.
“余一月”者,于热季时应寻求衬里衣。
智者念“仅余半月”,作成便穿着。
Māso sesoti gimhānaṃ, pariyeseyya sāṭikaṃ; Addhamāsova sesoti, katvā paridahe budho.
然而,比丘心生此念后,于认可时令非亲属完成雨浴衣;
当此比丘令其完成时,又恰逢背面已认可之时。
Katvā pana satuppādaṃ, vassasāṭikacīvaraṃ; Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate.
无论对方是亲属还是非亲属等,皆犯舍堕罪;
向他们作了求请之后,同样地,在令其织成时也是如此。
Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāññātakādino; Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā.
然而,比丘心生念头后,于名为饥馑之时,
当比丘正在令非亲属等织成衣时。
Katvā pana satuppādaṃ, samaye kucchisaññite; Nipphādentassa bhikkhussa, vatthamaññātakādino.
若比丘于已受用之衣,因衣事有异,犯恶作;
若于彼处擅自作求请者,便犯舍堕。
Tassādinnakapubbesu , vattabhedena dukkaṭaṃ; Karoto tatra viññattiṃ, nissaggiyamudīritaṃ.
若裸身而以水淋湿身体,即便有衣在,
沐浴结束时,若在露地,则有恶作。
Ovassāpeti ce kāyaṃ, naggo satipi cīvare; Nhānassa pariyosāne, dukkaṭaṃ vivaṭaṅgaṇe.
若在不足的月份中,而生起‘已超过’之想者;
于此,即使心存疑惑者,亦犯恶作罪。
Ūnake pana māsasmiṃ, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
衣被夺走或丢失者,在遭遇危难时也无犯;
在浴室或池中沐浴的比丘。
Acchinnacīvarassāpi, anāpattāpadāsupi; Nhānakoṭṭhakavāpīsu, nhāyantassa ca bhikkhuno.
做媒事所生,是行作,依制戒而遮止;
身业与语业,三种心与三受。
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ , kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
自己施与衣后,又将其夺回者;
若比丘仍作己物想,此衣便应舍。
Sāmaṃ tu cīvaraṃ datvā, acchindantassa taṃ puna; Sakasaññāya bhikkhussa, tassa nissaggiyaṃ siyā.
若截断一物,唯一罪;
若截断众多捆为一束之物,亦是如此。
Ekāyeva panāpatti, ekamacchindato siyā; Bahūni ekabaddhāni, acchindantassa vā tathā.
若是将各别放置的诸多物品,一一取来者,
罪数的计算,应依衣物的数量而定。
Visuṃ ṭhitāni ekeka-māharāpayato pana; Vatthānaṃ gaṇanāyassa, āpattigaṇanā siyā.
若说“凡我所施与的一切,可随意取用”,
仅凭这一句话,便成就众多罪。
‘‘Mayā dinnāni sabbāni, āharā’’ti ca bhāsato; Ekena vacaneneva, honti āpattiyo bahū.
若命令另一比丘取衣,
被命令者虽取众多之衣,然因命令为一,故成波逸提一罪。
Āṇāpeti sace aññaṃ, bhikkhuṃ gaṇhāti cīvaraṃ; Bahūni gaṇhatāṇatto, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
若说:「凡我所施与的一切,你都取用吧」,
他以此一语,便生众多罪。
‘‘Mayā dinnāni sabbāni, gaṇhā’’ti vadato pana; Ekāyassa ca vācāya, honti āpattiyo bahū.
若说「取僧伽梨与上衣,取吧、取吧」,
命令者每说一语,即得恶作罪。
‘‘Saṅghāṭimuttarāsaṅgaṃ, gaṇha gaṇhā’’ti bhāsato; Hoti vācāya vācāya, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
除最后与最上者外,若令人截断任何可作净施之物,则为恶作。
若令人截断其他资具,亦为恶作。
Vikappanupagaṃ kiñci, ṭhapetvā pacchimaṃ paraṃ; Aññaṃ pana parikkhāraṃ, chindāpentassa dukkaṭaṃ.
除具足戒者外,于他人之衣等,纵不剪断,比丘亦犯恶作。
即使是强行夺取,比丘也犯恶作罪。
Ṭhapetvā upasampannaṃ, aññesaṃ cīvarādikaṃ; Acchindatopi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
如此,对未受具足戒者,生起已受具足戒想而……
在此情况下,即使是心有疑惑者,若行夺取,亦犯恶作。
Evaṃ anupasampanne, upasampannasaññino; Tattha vematikassāpi, acchindantassa dukkaṭaṃ.
若他因喜悦而给与,或因瞋怒而给与,或仅出于信赖而给与;
受取者亦无犯,疯狂者等也是如此。
So vā deti sace tuṭṭho, duṭṭho vissāsameva vā; Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino.
其生起等之理趣,与不与取相同;
此处,除受之外,彼即是苦受。
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā; Aññatra vedanāyettha, hoti sā dukkhavedanā.
若已请求线,而该线为六种随顺之类;
令织工以此织成衣,则不应为。
Viññāpetvā sace suttaṃ, chabbidhaṃ sānulomikaṃ; Cīvaraṃ tantavāyehi, vāyāpeti na vaṭṭati.
通过自行请求的线,被宣说为不如法,即被宣说为不如法;
织工亦被指示,其余如非亲戚等,也是如此。
Sāmaṃ viññāpitaṃ suttaṃ, akappiyamudīritaṃ; Tantavāyopi viññatto, tathā aññātakādiko.
由被指示的织工,以及以不如法的线,
若命人织衣,即说为舍堕。
Viññattatantavāyena, suttenākappiyena ca; Cīvaraṃ vāyāpentassa, nissaggiyamudīritaṃ.
纵一搩手,横一肘量;
织时即犯舍堕,在每一织段或卷幅上也是如此。
Vidatthimatte dīghena, hatthamatte tirīyato; Vīte nissaggiyaṃ vuttaṃ, phalake phalakepi ca.
即以如法之线,令织者织,则犯恶作;
同样,以如法织工,织不如法之线,亦犯。
Teneva kappiyaṃ suttaṃ, vāyāpentassa dukkaṭaṃ; Tatheva tantavāyena, kappiyena akappiyaṃ.
或隔一织,或从长边,或从横边;
若以如法线与不如法线织成,犯恶作。
Ekantarikato vāpi, dīghato vā tirīyato; Kappiyākappiyeheva, vīte suttehi dukkaṭaṃ.
若由织工以如法与不如法之线制成;
若故意将如法线与不如法线混合,则犯恶作。
Kappiyākappiyeheva, tantavāyehi ve kate; Kappiyākappiyaṃ suttaṃ, missetvā tassa dukkaṭaṃ.
若是线不如法,他们只织一行或一列;
然而,对于不如法织成者,示以界限之后,
Sace akappiyaṃ suttaṃ, vāreneva vinanti te; Dassetvāva paricchedaṃ, akappiyavite pana.
若合量则为波逸提,不足者则为恶作。
若以其他方式织成衣,两者皆犯恶作。
Pācittiyaṃ pamāṇasmiṃ, tadūne dukkaṭaṃ siyā; Itarena vite vatthe, ubhayattheva dukkaṭaṃ.
若二人执持织机,或从一侧拉拽,
在每一织段或卷幅上皆为恶作。
Dvepi vemaṃ gahetvā vā, ekato vā vinanti ce; Phalake phalake tassa, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
以此方便,于一切分判中,善巧了知种种差别;
通达律制之智者,当如是了知罪之分别。
Eteneva upāyena, bhede sabbattha sādhukaṃ; Āpattibhedo viññeyyo, viññunā vinayaññunā.
若织工本身如法,线亦复如法;
令人织造衣者,已说明为无犯。
Kappiyo tantavāyopi, sace suttampi kappiyaṃ; Cīvaraṃ vāyāpentassa, anāpatti pakāsitā.
于滤水器、轭具、肩带,无犯。
等起等一切,皆与媒嫁相同。
Anāpatti parissāve, āyoge aṃsabaddhake; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
若比丘与未受邀请的亲属共议织工,犯不应为。
比丘若对衣作指定,犯不应为。
Appavāritañātīnaṃ, tantavāye samecca ce; Vikappaṃ cīvare bhikkhu, āpajjati na vaṭṭati.
若为长广目的而作增长线者,
比丘犯舍堕罪,必无有疑。
Dīghāyatappitatthāya, suttavaḍḍhanake kate; Bhikkhu nissaggiyāpattiṃ, āpajjati na saṃsayo.
比丘的亲族等人,在自家的织工之处,
若以己财为他利故,即明示为无犯。
Bhikkhuno ñātakādīnaṃ, tantavāyesu attano; Dhanenaññassa catthāya, anāpattiṃ viniddise.
使织者织下劣之布,却欲成上等之衣者;
如是,癫狂者等之余,已如前文所说。
Vāyāpentassa appagghaṃ, mahagghaṃ kattukāmino; Tathā ummattakādīnaṃ, sesaṃ vuttamanantare.
于雨安居竟时,为彼所施之比丘衣;
于自恣前,彼衣即成各别衣。
Vassaṃvuṭṭhe yamuddissa, bhikkhū dīyati cīvaraṃ; Pavāraṇāya pubbeva, taṃ hotaccekacīvaraṃ.
若于自恣前,分配而持受;
若以此衣作僧团物,则不应中断雨安居。
Pure pavāraṇāyeva, bhājetvā yadi gayhati; Vassacchedo na kātabbo, saṅghikaṃ taṃ karoti ce.
于期限内决意彼者,无犯。
若舍弃、分配,或毁坏、被焚烧。
Anāpatti adhiṭṭheti, antosamayameva taṃ; Vissajjeti vikappeti, vinassati ca ḍayhati.
若彼急需衣之事,于咖提那衣未敷展时;
守护期只为一个月,最长不过十日。
Tassaccāyikavatthassa, kathine tu anatthate; Parihārekamāsova, dasāhaparamo mato.
当咖提那衣展开时,他的五月之期已宣说;
而由牟尼所宣说的守护期,最多不超过十日。
Atthate kathine tassa, pañca māsā pakāsitā; Parihāro munindena, dasāhaparamā pana.
生起等诸项,皆与咖提那衣相同;
此中前者为无作心,而后是三种心与三种受。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Paṭhamenākriyācittaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
若比丘于前迦提月满月日安住之后,
将衣留置村中,若有所需之缘。
Vasitvā pana ce bhikkhu, pubbakattikapuṇṇamaṃ; Ṭhapetvā cīvaraṃ gāme, paccaye sati tādise.
比丘最多可住六夜,而后须离彼衣;
若超过此时限而住者,除僧团许可外,即成有罪。
Chārattaparamaṃ tena, vasitabbaṃ vinā tato; Uttariṃ vasato doso, vinā saṅghassa sammutiṃ.
正是迦提月,以初分自恣;
依后制之尺度,相应于有怖畏、获许可者;
Kattikeyeva māsasmiṃ, paṭhamāya pavārito; Pacchimena pamāṇena, yutte sāsaṅkasammate.
住在住处时,可存放一件衣;
四支和合时,便能获得,如是已宣说。
Senāsane vasantova, ṭhapetuṃ ekacīvaraṃ; Caturaṅgasamāyoge, labhatīti pakāsito.
比丘以某村为行乞处,而住于阿兰若;
于彼村中存放此物,准许一个月。
Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase; Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati.
若在他处居住,至多六夜,是开许的。
这便是其隐藏之后而今开显的意趣。
Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ; Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito.
然而,前往住处之后,于第七个黎明时分,
因路途遥远而无法前往的比丘。
Senāsanamathāgantvā, sattamaṃ aruṇaṃ pana; Uṭṭhāpetuṃ vidūrattā, asakkontassa bhikkhuno.
或前往村落界内,于任何处而住;
他得知衣事运转的讯息后,前往是如法的。
Gāmasīmampi vā gantvā, vasitvā yattha katthaci; Cīvarassa pavattiṃ so, ñatvā gacchati vaṭṭati.
即便这样也无法做到时,智者了知后,便即于此处停住。
应迅速从彼处撤离,若停留过久,便会滞着。
Evañcāpi asakkonto, ñatvā tattheva paṇḍito; Khippaṃ paccuddhare ṭhāne, atireke hi tiṭṭhati.
若舍弃,则无犯;若毁坏,则遭焚毁。
截断时、信赖时,或依比丘认可。
Vissajjeti anāpatti, vinassati ca ḍayhati; Acchindane ca vissāse, bhikkhusammutiyāpi vā.
生起等一切,被认为与咖提那衣相同;
所有生起等皆与第二咖提那衣相同,这是牟尼所认可的有怖畏处学处。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Dutiyena, munindena, tena sāsaṅkasammate.
若明知是已回向给比丘僧团的利养,
若转归自己,对他而言即构成舍堕。
Jānaṃ pariṇataṃ lābhaṃ, bhikkhusaṅghassa yo pana; Attano pariṇāmeyya, tassa nissaggiyaṃ siyā.
若说“施与他人”,却将利养转给比丘;
以清净心对清净物,即被说为波逸提。
Sace ‘‘aññassa dehī’’ti, pariṇāmeti bhikkhuno; Suddhikaṃ suddhacittena, pācittiyamudīritaṃ.
若将衣,或他人的一件,或自己的一件,一并转赠,
若与他人一同转赠,则犯两条波逸提。
Cīvaraṃ vā parasseka-mekaṃ vā pana attano; Pariṇāmeyya ce saddhiṃ, dve pācittiyo siyuṃ.
然而,已经施与僧团的物品,不应再取回。
应施与僧团,若不施与,即犯波罗夷。
Saṅghassa pana yaṃ dinnaṃ, taṃ gahetuṃ na vaṭṭati; Saṅghasseva padātabbo, adentassa parājayo.
塔物、僧团物,或是个人之物,
转施给他人,犯恶作。
Cetiyassa ca saṅghassa, puggalassapi vā pana; Aññassa poṇamaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
若比丘,乃至对狗有所亏负;
转施给另一只狗,犯恶作。
Yo panantamaso bhikkhu, sunakhassapi oṇataṃ; Sunakhassa panaññassa, pariṇāmeyya dukkaṭaṃ.
这即是三起源:行、想与解脱;
身业、语业,三心与三受。
Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
由此一事所生起的波浪之环
持戒清净者,视罪堕为深渊
渡越教法之大海
他们超越此裁决。
Tenekavatthuggataraṅgamālaṃ; Sīlantamāpattivipattigāhaṃ; Taranti paññattimahāsamuddaṃ; Vinicchayaṃ ye panimaṃ taranti.
故意妄语,被宣说为波逸提。
戏笑而说者、急促而说者,无罪,乃至醉者等。
Sampajānamusāvāde , pācittiyamudīritaṃ; Davā ravā bhaṇantassa, na dosummattakādino.
Aññatthāpattiyo pañca, musāvādassa kāraṇā; Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānatulyakā.
关于出身等所说的十种毁辱事中,
无论是真是假,以任何事由,
Jātiādīsu vuttesu, dasasvakkosavatthusu; Bhūtena vā abhūtena, yena kenaci vatthunā.
或用任何言语,或用手势,
未犯波罗夷的比丘,或已犯波罗夷的比丘。
Yāya kāyaci bhāsāya, hatthamuddāya vā pana; Pārājikamanāpannaṃ, bhikkhumāpannameva vā.
以其他指称,辱骂比丘者;
于此有波逸提罪,正自觉者已宣说。
Aññatraññāpadesena, omasantassa bhikkhuno; Tattha pācittiyāpatti, sambuddhena pakāsitā.
以同样的其他指称,以及用非巴利语之词;
于一切处辱骂未受具戒者,犯恶作罪。
Tehevaññāpadesena , pāḷimuttapadehipi; Sabbatthānupasampannaṃ, akkosantassa dukkaṭaṃ.
对不欲辱骂者,仅是嬉戏之意欲;
然而,凡有所说之处,所说皆被称为恶说。
Anakkositukāmassa, kevalaṃ davakamyatā; Vadato pana sabbattha, dubbhāsitamudīritaṃ.
于此,比丘尼在已入而未受具足戒之处。
若以教导义理与法为前提,则无犯。
Paviṭṭhānupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī; Anāpatti purakkhatvā, atthadhammānusāsaniṃ.
然而,对于说法比丘而言,所由起等诸门,
已说为与无间同类。此处所生之受,是为苦受。
Vadato pana bhikkhussa, samuṭṭhānādayo nayā; Anantarasamā vuttā, dukkhā hotettha vedanā.
比丘离间语的罪,有二种行相。
或因自爱,或因欲离间他人。
Āpatti bhikkhupesuññe, duvidhākārato siyā; Attano piyakāmassa, parabhedatthinopi vā.
辱骂者,或以方便,或以巴利不摄之法。
话语结束时,犯恶作罪。
Akkosantassa pariyāya-pāḷimuttanayehi ca; Vacanassupasaṃhāre, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
同样,辱骂未达上者亦然;
此中,比丘尼亦属未达上者之列。
Tathā anupasampanna-akkosaṃ haratopi ca; Ṭhitā anupasampanna-ṭṭhāne idha ca bhikkhunī.
既非爱乐者,也非意欲破坏者;
是为了呵责诸恶而发言的比丘。
Na ceva piyakāmassa, na ca bhedatthinopi vā; Pāpānaṃ garahatthāya, vadantassa ca bhikkhuno.
同样地,已阐明:癫狂者等,无犯。
起源等一切,皆与不与取相同。
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpattīti dīpitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, adinnādānasādisā.
除比丘、比丘尼外,若与余者共诵法者,
若有与彼共诵法者,犯波逸提。
Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, aññena piṭakattayaṃ; Dhammaṃ saha bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
如《大筏疏》等所述,王教诫等事;
于未登坛者中合诵,确为生罪之因。
Rājovādādayo vuttā, mahāpaccariyādisu; Anāruḷhesu saṅgītiṃ, āpattijanakāti hi.
于比丘为恶作,于比丘尼亦如是;
对比丘作未受具足戒想,或心存疑惑者。
Dukkaṭaṃ hoti bhikkhusmiṃ, tathā bhikkhuniyāpi ca; Bhikkhussānupasampanna-saññino vimatissa vā.
令他人一同诵出,或自行诵读者。
又,若有人令正在诵念已熟习之经典者落入过失,
Ekato uddisāpeti, sajjhāyaṃ vā karoti yo; Bhaṇantaṃ paguṇaṃ ganthaṃ, opāteti ca yo pana.
于未受具戒者处受学亦尔;
然若仅诵出则无犯,以与彼同诵之故。
Tassa cānupasampanna-santike gaṇhatopi ca; Uddesaṃ tu anāpatti, bhaṇane tena ekato.
从语生起,亦从语与心二者生起;
此罪之生起,已说为逐句读诵而生起想者。
Vācato ca samuṭṭhāti, vācācittadvayāpi ca; Samuṭṭhānamidaṃ vuttaṃ, padasodhammasaññitaṃ.
若卧于一切遮蔽、完全覆盖之处,或
在大部分有覆盖之处,或有遮蔽的卧坐处。
Sabbacchannaparicchanne, nipajjeyya sace pana; Yebhuyyena paricchanne, channe senāsanepi vā.
然而,超过三夜,若于夜间
除比丘外,若与另一人同宿,犯波逸提。
Tissannaṃ pana rattīnaṃ, uddhaṃ yo pana rattiyaṃ; Ṭhapetvā bhikkhuṃ aññena, tassa pācittiyaṃ siyā.
凡所称之处,若适为行淫,
以此而行,乃至与畜生道者,亦犯此戒。
Vatthuṃ yaṃ pana niddiṭṭhaṃ, methunassa pahonakaṃ; Āpatyantamaso tena, tiracchānagatenapi.
若受具足戒者已卧,另一人复卧;
另一人躺卧时,若比丘亦躺卧,
Nipanne upasampanne, itaro ce nipajjati; Itarasmiṃ nipanne vā, sace bhikkhu nipajjati.
或由于两人起身后、躺卧时的行为,亦可能有罪。
或因计算未受具足戒者之罪数,亦可能有罪。
Ubhinnaṃ uṭṭhahitvā vā, nipajjanapayogato; Āpattānupasampanna-gaṇanāyapi vā siyā.
若遮覆房室而卧,或以遮覆而卧,
日落时分,于第四日即属有罪。
Sace pidhāya vā gabbhaṃ, nipajjatipidhāya vā; Āpattatthaṅgate sūriye, catutthadivase siyā.
一肘半高的围墙、堆砌等为围绕者,
一切被围绕之物,皆称之为“被围绕”。
Diyaḍḍhahatthubbedhena , pākāracayanādinā; Parikkhittampi taṃ sabbaṃ, parikkhittanti vuccati.
比丘即便住在布幔小屋中,
因共宿而有罪,如是阐明。
Bhikkhussantamaso dussa-kuṭiyaṃ vasatopi ca; Sahaseyyāya āpatti, hotīti paridīpito.
由全覆、全围、多数等种种差别,
明慧者于此应见有七条波逸提。
Sabbacchannaparicchanna-yebhuyyādippabhedato; Satta pācittiyānettha, daṭṭhabbāni subuddhinā.
于半覆、半围中,恶作已被阐明;
以一切小覆、覆等,亦分五种。
Aḍḍhacchannaparicchanne, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ; Sabbacūḷaparicchanna-channādīhipi pañcadhā.
若共住二夜或三夜,于第三夜黎明前离去者,无犯。
即在第三夜黎明之前。
Anāpatti dirattaṃ vā, tirattaṃ vasato saha; Aruṇassa pureyeva, tatiyāya ca rattiyā.
外出后复还住者,又与比丘同住;
同样地,一切全覆、全盖等情况也是如此。
Nikkhamitvā vasantassa, puna saddhiñca bhikkhuno; Tathā sabbaparicchanna-sabbacchannādikepi ca.
同样地,对未达上者而言,即便是卧者相对于坐者,也是如此。
其余羊毛量的情况,等起等方面相同。
Evaṃ anupasampanne, nipannepi nisīdato; Sesā eḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
若与当日所生之女人,即便仅为人女,
若准备同宿,应得波逸提。
Sace tadahujātāya, api yo mānusitthiyā; Sahaseyyaṃ pakappeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
若在夜间,与示现形色的夜叉女、饿鬼女同卧;
或与天女、黄门共寝;
Dissamānakarūpāya, yakkhiyā petiyā saha; Rattiyaṃ yo nipajjeyya, deviyā paṇḍakena vā.
或与成为行淫对象的畜生女。
按对象或人数计算,犯恶作罪。
Methunavatthubhūtāya, tiracchānagatitthiyā; Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于此,仅一日,罪便阐明;
其余判例,与前所述,相同无异。
Idhekadivaseneva , āpatti paridīpitā; Seso anantare vutta-sadisova vinicchayo.
对具慧的男子身形,超过五六句,
对女人说法,除说法外,犯波逸提。
Uddhaṃ chappañcavācāhi, viññuṃ purisaviggahaṃ; Vinā dhammaṃ bhaṇantassa, hoti pācitti itthiyā.
然而多个偈颂之足,被认为是一句;
已阐明句清净法,或法义之注释。
Gāthāpādo panekova, ekavācāti saññito; Padasodhammaṃ niddiṭṭhaṃ, dhammamaṭṭhakathampi vā.
然而,对于六句以上之语,依句等之计量故,
说法者由句等之计量,应有罪。
Channaṃ upari vācānaṃ, padādīnaṃ vasā pana; Desentassa siyāpatti, padādigaṇanāya ca.
与变化成人形者一同站立时,
或与夜叉、饿鬼,乃至畜生道者。
Nimminitvā ṭhitenāpi, saddhiṃ purisaviggahaṃ; Yakkhenapi ca petena, tiracchānagatenapi.
若为站立的女人说法,
若超过六句话,则犯波逸提。
Ṭhitassa mātugāmassa, dhammaṃ yo pana bhāsati; Channaṃ upari vācānaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
于男子作女想者、于男子有疑者,及于黄门,
若以超过六句之语宣说者,犯恶作。
Purise itthisaññissa, vimatissa ca paṇḍake; Uttari chahi vācāhi, vadato hoti dukkaṭaṃ.
取女人之形站立,向他们说法
得罪行恶作。因此,他向夜叉女、饿鬼女及畜生趣女等
Itthirūpaṃ gahetvāna, ṭhitānaṃ bhāsatopi ca; Dukkaṭaṃ yakkhipetīnaṃ, tiracchānagatitthiyā.
若有明智男子在场,或自己起立而
若坐而为说法者,对女子亦然。
Purise sati viññusmiṃ, sayaṃ uṭṭhāya vā puna; Desentassa nisīditvā, mātugāmassa vā tathā.
若对一位又一位女子说法者,
以五六句言语为说,无犯已明宣。
Aññissā puna aññissā, itthiyā bhaṇatopi ca; Chahi pañcahi vācāhi, anāpatti pakāsitā.
词句清净与等同,及生起等,皆应了知;
此即是差别,此即是作与不作。
Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo matā; Ayameva visesoti, kriyākriyamidaṃ pana.
比丘为他人宣讲广大或殊胜法时,
向比丘、比丘尼以外的有情宣说,犯波逸提。
Mahaggataṃ paṇītaṃ vā, ārocentassa bhikkhuno; Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, bhūte pācittiyaṃ siyā.
若宣说的比丘不知对方是比丘,
若以方便语说,则犯恶作。
No ce jānāti so vuttaṃ, ārocentassa bhikkhuno; Pariyāyavacane cassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若具如是因缘而说,则无犯。
宣说一切戒等,乃至为初业者说,亦无犯。
Anāpatti tathārūpe, kāraṇe sati bhāsato; Sabbassapi ca sīlādiṃ, vadato ādikammino.
此处未说癫狂句,以彼不可能故。
此名为‘向有情宣说’,乃是罪的生起。
Ummattakapadaṃ ettha, na vuttaṃ tadasambhavā; Bhūtārocanakaṃ nāma, samuṭṭhānamidaṃ mataṃ.
由身、由语、由身与语,有此三种。
唯依善与无记,而有二心、二受。
Kāyato vācato kāya-vācato ca tidhā siyā; Kusalābyākateheva, dvicittañca dvivedanaṃ.
然而,若比丘告知粗重罪过,
向未受具足戒者告知罪过,除比丘认可外。
Āpattiṃ pana duṭṭhullaṃ, ārocentassa bhikkhuno; Āpattānupasampanne, ṭhapetvā bhikkhusammutiṃ.
犯僧残者,除不净外,
结合其事而说罪时,说者即有过失。
Saṅghādisesamāpanno, mocetvā asuciṃ ayaṃ; Ghaṭetvā vatthunāpattiṃ, vadantasseva vajjatā.
在此,僧残罪被视为粗重罪;
因此,对清净者说粗重罪,便触犯波逸提。
Idha saṅghādisesāva, duṭṭhullāpattiyo matā; Tasmā suddhassa duṭṭhullaṃ, vadaṃ pācittiyaṃ phuse.
对非粗重罪生起粗重想者,或心有疑惑者;
若将其他罪过告知他人,亦犯恶作。
Aduṭṭhullāya duṭṭhulla-saññino vimatissa vā; Āpattiyopi vā sesā, ārocentassa dukkaṭaṃ.
同样地,对于未达上者,粗重罪有五种。
若非粗重恶行,则不应向人告知。
Tathā anupasampanne, duṭṭhullaṃ pañcadhā mataṃ; Ajjhācāramaduṭṭhullaṃ, ārocetuṃ na vaṭṭati.
若只是告知事由或罪过,
若依比丘的认可,也是如此。
Vatthuṃ vā pana āpattiṃ, ārocentassa kevalaṃ; Anāpattīti ñātabbaṃ, bhikkhusammutiyā tathā.
如是,疯狂等之生起等诸法,皆与不与取相同,
与不与取相当之受,即是苦受。
Evamummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādayo nayā; Adinnādānatulyāva, vedanā dukkhavedanā.
若自行挖掘,或令他人挖掘不如法之地,
若令他破坏,或自行破坏,则犯波逸提。
Khaṇeyya vā khaṇāpeyya, pathaviṃ yo akappiyaṃ; Bhedāpeyya ca bhindeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
Sayameva khaṇantassa, pathaviṃ pana bhikkhuno; Pahārasmiṃ pahārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
若命令他人挖掘,即使掘一整天,也仅犯一罪。
若反复命令,则每次开口说时,各犯一罪。
Āṇāpentassa ekāva, divasaṃ khaṇatopi ca; Punappunāṇāpentassa, vācato vācato siyā.
「掘池塘、掘水池、掘坑、掘小井」;
如此说者,不见有任何过失。
‘‘Khaṇa pokkharaṇiṃ vāpiṃ, āvāṭaṃ khaṇa kūpakaṃ’’; Iccevaṃ tu vadantassa, koci doso na vijjati.
「挖此处、挖此地,在这里掘出池塘」
在此刹那、在此场合,如此说便不恰当。
‘‘Imaṃ khaṇa ca okāsaṃ, idha pokkharaṇiṃ khaṇa; Imasmiṃ khaṇa okāse’’, vattumevaṃ na vaṭṭati.
“掘球根、掘库伦德、掘柱、掘树桩”——如此说者,是如法的。
“掘其根,或掘其棕榈”——如此说者,方为应理。
‘‘Kandaṃ khaṇa kurundaṃ vā, thūṇaṃ khaṇa ca khāṇukaṃ; Mūlaṃ khaṇa ca tālaṃ vā’’, evaṃ vadati vaṭṭati.
“掘此根、掘此蔓、掘此棕榈、掘此芦苇”——
若已限定,则不应说。
‘‘Imaṃ mūlaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ tālaṃ imaṃ naḷaṃ; Khaṇā’’ti niyametvāna, vattuṃ pana na vaṭṭati.
若可舀出或排出,细泥应用瓶撒出;比丘应除去细泥,厚泥则不可。
比丘应除去细泥,厚泥则不允许。
Ussiñcituṃ sace sakkā, ghaṭehi tanukaddamo; Bhikkhunā apanetabbo, bahalaṃ na ca vaṭṭati.
河岸等崩裂后,土石落入水边;
为修复崩坏的堤岸,即使历时四月,亦属许可。
Bhijjitvā nadiyādīnaṃ, patitaṃ toyasantike; Taṭaṃ vaṭṭhaṃ vikopetuṃ, cātumāsampi vaṭṭati.
若落入水中,纵使天已降雨,亦许修治;
四月过后,天降雨水于池中。
Sace patati toyasmiṃ, deve vuṭṭhepi vaṭṭati; Cātumāsamatikkante, toye devo hi vassati.
若于石板上掘出坑穴,然而就在那坑中……
若先有尘土落下,随后天降雨水。
Pāsāṇapiṭṭhiyaṃ soṇḍiṃ, khaṇanti yadi tattha tu; Rajaṃ patati ce pubbaṃ, pacchā devobhivassati.
为清洁、为拆毁,在四个月内是允许的;
超过四个月,则不得加以破坏。
Sodhetuṃ bhindituṃ anto-cātumāsaṃ tu vaṭṭati; Cātumāsakato uddhaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati.
若先以水充满,而后尘土落下;
天降雨于水,故彼可坏。
Vārinā paṭhamaṃ puṇṇe, pacchā patati ce rajaṃ; Taṃ vaṭṭati vikopetuṃ, toye devo hi vassati.
当接触背靠石时,尘土便附着。
即使四月期过后,也不应破坏彼。
Allīyati phusāyante, piṭṭhipāsāṇake rajaṃ; Cātumāsaccaye tampi, vikopetuṃ na vaṭṭati.
若在未作石坡之处,有蚁冢生起,
纵使四月期满,亦可随意破坏。
Sace akatapabbhāre, vammiko pana uṭṭhito; Yathāsukhaṃ vikopeyya, cātumāsaccayepi ca.
若衣置于露地,则四个月为适宜;
于树上、白蚁堆等处,于泥土中,此理亦同。
Abbhokāse sace vaṭṭho, cātumāsaṃ tu vaṭṭati; Rukkhe upacikādīnaṃ, mattikāyapi so nayo.
于鼠所掘土堆、牛蹄所翻泥土、蚯蚓粪等污垢处,也是如此。
此同一规则,于不与地面相连之处,亦已宣说。
Mūsikukkara gokaṇṭa-gaṇḍuppādamalesupi; Ayameva nayo vutto, asambaddhesu bhūmiyā.
与他们相似的,是遍处犁土;
未被切断、与地相连者,即是所生地。
Teheva sadisā honti, kasinaṅgalamattikā; Acchinnā bhūmisambandhā, sā jātapathavī siyā.
住所若有覆盖,或覆盖已失坏;
雨季过后的四个月内,不应损坏受雨淋湿的覆盖物。
Senāsanampi acchannaṃ, vinaṭṭhachadanampi vā; Cātumāsakato uddhaṃ, ovaṭṭhaṃ na vikopaye.
此后,若作意“我将抓取椽、墙、柱或地板”,
若在抓取时,有砖块等物落入泥土,亦为许可。
Tato ‘‘gopānasiṃ bhittiṃ, thambhaṃ vā padarattharaṃ; Gaṇhissāmī’’ti saññāya, gahetuṃ pana vaṭṭati.
抓取砖块等物时,若泥土散落,则无罪;
若取黏土,无犯或有犯。
Gaṇhantassiṭṭhakādīni, sace patati mattikā; Anāpatti siyāpatti, mattikaṃ yadi gaṇhati.
若屋内有未被雨水浸湿的泥土堆,
若不遭雨,于比丘恒为净法。
Atinto mattikāpuñjo, antogehe sace siyā; Anovaṭṭho ca bhikkhūnaṃ, sabbadā hoti kappiyo.
房内泥土堆下过雨,若又给房屋加盖;
四月期满,凡湿润者悉成不净。
Vuṭṭhe puna ca gehasmiṃ, gehaṃ chādenti taṃ sace; Cātumāsaccaye sabbo, tinto hoti akappiyo.
于彼处,凡已湿润者,其量悉为不净;
于彼处,凡未湿润者,其一一皆为净。
Yattakaṃ tattha tintaṃ tu, tattakaṃ hotyakappiyaṃ; Atintaṃ tattha yaṃ yaṃ tu, taṃ taṃ hoti hi kappiyaṃ.
若此物以水湿润,与地合为一体,
它既成为地,此后便不再适用。
Temito vārinā so ce, ekābaddhova bhūmiyā; Pathavī ceva sā jātā, na vaṭṭati tato paraṃ.
露地中的围墙,以泥土涂覆而成。
四个月过后,便称作“地已生”。
Abbhokāse ca pākāro, ovaṭṭho mattikāmayo; Cātumāsaccaye ‘‘jātā, pathavī’’ti pavuccati.
对于附着其上的微细尘土,不应强力摩擦,
以湿手触碰后,若能取得,则为允许。
Tattha laggaṃ rajaṃ saṇhaṃ, aghaṃsantova mattaso; Chupitvā allahatthena, sace gaṇhāti vaṭṭati.
若是砖墙,且大多在碎石或石块处,
它立在原处,因此可以随意拆除或破坏。
Sace iṭṭhakapākāro, yebhuyyakathale pana; Ṭhāne tiṭṭhati so tasmā, vikopeyya yathāsukhaṃ.
立于露地的柱子,摇动后即可除去;
然而掘地而取,则不应理。
Abbhokāse ṭhitaṃ thambhaṃ, cāletvā panito cito; Pathaviṃ tu vikopetvā, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
若取其他干木,或取木桩;
这便是过失的道理,若直接拔起则无过失。
Aññampi sukkharukkhaṃ vā, khāṇukaṃ vāpi gaṇhato; Ayameva nayo doso, ujumuddharato na ca.
若举起石头或树木,使之滚动;
若心地清净者,纵使大地崩裂,亦无过失。
Pāsāṇaṃ yadi vā rukkhaṃ, uccāletvā pavaṭṭati; Na doso suddhacittassa, sace pathavi bhijjati.
劈开木柴,拖曳枝叶之时;
此即是对心地清净者,于大地之上所阐述的道理。
Phālentānampi dārūni, sākhādīni ca kaḍḍhato; Ayameva nayo vutto, bhūmiyaṃ suddhacetaso.
刺、针、骨头,或是地上的木桩;
比丘不应将其敲击或插入。
Kaṇṭakaṃ sūcimaṭṭhiṃ vā, khilaṃ vā bhūmiyaṃ pana; Ākoṭetuṃ pavesetuṃ, bhikkhuno na ca vaṭṭati.
「我将以尿流冲决,以此破坏地面」——
然而,比丘不应如此小便。
‘‘Ahaṃ passāvadhārāya, bhindissāmī’’ti mediniṃ; Bhikkhussa pana passāva-mevaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
若正在行此事时地面破裂,则无犯。
为将不平整处弄平整,不应摩擦。
Anāpatti karontassa, sace bhijjati medinī; Samajjato samaṃ kātuṃ, ghaṃsituṃ na ca vaṭṭati.
以足大趾在地上书写,亦不应为。
以脚破坏地面而经行,亦不应作。
Pādaṅguṭṭhena vā bhūmiṃ, likhitumpi na vaṭṭati; Bhindantena ca pādehi, tathā caṅkamitumpi vā.
以湿手触地后,细尘沾着,
若不摩擦而取,洗手则是允许的。
Pathaviṃ allahatthena, chupitvā sukhumaṃ rajaṃ; Aghaṃsanto gahetvā ce, hatthaṃ dhovati vaṭṭati.
若自己烧地,或令他人烧,
即使只是烧钵,比丘也犯此罪。
Sayaṃ dahati ce bhūmiṃ, dahāpeti parehi vā; Āpattantamaso pattaṃ, dahantassāpi bhikkhuno.
在多少处放火,或令他人放火;
比丘便犯同样数目的波逸提罪。
Ṭhānesu yattakesvaggiṃ, deti dāpeti vā pana; Tattakāneva bhikkhussa, honti pācittiyānipi.
比丘将火置于地上,亦不应行;
然而,置于头盖骨、钵、炊具中,则是被允许的。
Ṭhapetuṃ bhikkhuno aggiṃ, bhūmiyaṃ na ca vaṭṭati; Kapāle pattapacane, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
将火置于木材之上,是不被允许的;
然而,若彼火燃烧那些木材后,又行至地面而烧燃地面,
Aggiṃ upari dārūnaṃ, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati; Dahanto tāni gantvā so, bhūmiṃ dahati ce pana.
同样的方法,也已在砖屋等处宣说;
唯许将砖等放置于其顶上。
Eseva ca nayo vutto, iṭṭhakāvāsakādisu; Ṭhapetuṃ iṭṭhakādīnaṃ, matthakesveva vaṭṭati.
若问:何故?因他们无执取性故;
不允许在树桩或枯树上燃火。
Kasmā panāti ce? Tesa-manupādānabhāvato; Khāṇuke sukkharukkhe vā, aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati.
而手持草火把行走者,则无犯。
若在手中燃烧时,任其掉落于地。
Anāpatti tiṇukkaṃ tu, gahetvā pana gacchato; Ḍayhamāne tu hatthasmiṃ, sace pāteti bhūmiyaṃ.
而后,若将其落处再给以燃料,
允许作火,此为大筏疏所传。
Puna taṃ patitaṭṭhāne, datvā tassa panindhanaṃ; Aggiṃ vaṭṭati kātunti, mahāpaccariyaṃ rutaṃ.
若于非地,作地想者;
在疑与两种含义的情形中,也属于恶作所摄。
Tassāpathaviyaṃyeva, pathavīti ca saññino; Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ pariyāputaṃ.
无犯:当说“知道这个、拿这个来、给这个”时;以及自己的心,以及三种等起。
对于说话者,自心与三种等起也是如此。
Anāpatti ‘‘imaṃ jāna, imamāhara dehi’’ti; Vadantassa, sacittañca, tisamuṭṭhānameva ca.
对于具寿比丘,对于已生的植物村,
破坏其相,即被宣说为波逸提。
Bhavantassa ca bhūtassa, bhūtagāmassa bhikkhuno; Pātabyatānimittaṃ tu, pācittiyamudīritaṃ.
水中生者与陆地生者,彼有二种;
于此,胡麻等种子,无论有叶或无叶。
Udakaṭṭho thalaṭṭhoti, duvidho hoti so pana; Tilabījādiko tattha, sapaṇṇopi apaṇṇako.
“水中生者”应知,即一切苔藓之类;
若损坏这一切,彼犯波逸提。
Udakaṭṭhoti viññeyyo, sabbo sevālajātiko; Vikopentassa taṃ sabbaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
然而,以手拨开之后,沐浴是允许的;
对他而言,一切处所悉皆为水,遍满无余。
Viyūhitvā tu hatthena, nhāyituṃ pana vaṭṭati; Hoti tassa ca sabbampi, ṭhānañhi sakalaṃ jalaṃ.
若不用水切断,而要从水中取出彼物,
对于比丘亦不许可,因为那是处所的移动。
Udakena vinā cecca, taṃ panuddharituṃ jalā; Na ca vaṭṭati bhikkhussa, ṭhānasaṅkamanañhi taṃ.
以水洒湿彼物后,将其投入水中者;
“允许”之说,于一切注疏中亦已说示。
Udakenukkhipitvā taṃ, pakkhipantassa vārisu; Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, sabbaaṭṭhakathāsupi.
比丘从水中拔出蔓草、草等物时,
或在那里搅动它们,比丘犯波逸提。
Jale vallitiṇādīni, uddharantassa toyato; Vikopentassa vā tattha, hoti pācitti bhikkhuno.
此处,损坏他人所种植者,犯恶作;
因为从那时起,它们便归入种子村。
Parehuppāṭitānettha, vikopentassa dukkaṭaṃ; Gacchanti hi yato tāni, bījagāmena saṅgahaṃ.
在旱地,树木遭砍伐后,若绿色残株尚竖立,
其向上生长的嫩芽,便归于草木。
Thalaṭṭhe chinnarukkhānaṃ, ṭhito haritakhāṇuko; Uddhaṃ vaḍḍhanako tassa, bhūtagāmena saṅgaho.
椰子等树木的残株,不再向上生长;
因此,对其所作,便摄于种子村。
Nāḷikerādikānampi, khāṇu uddhaṃ na vaḍḍhati; Tasmā tassa kato hoti, bījagāmena saṅgaho.
同样地,芭蕉的残株,对已结果者而言,被宣说为“种子村“。
未结果者的残株,则被视为植物村。
Tathā kadaliyā khāṇu, phalitāya pakāsito; Aphalitāya yo khāṇu, bhūtagāmena so mato.
已结果的芭蕉,只要叶子尚青,它便如此;
对芦苇、竹、草等的判定,即是如此。
Phalitā kadalī yāva, nīlapaṇṇā ca tāva sā; Naḷaveḷutiṇādīna-mayameva vinicchayo.
然而,自顶端起始,当此竹凋枯之时;
其时即被摄于种子村之属。
Aggato pana paṭṭhāya, yadāyaṃ veḷu sussati; Tadā saṅgahito hoti, bījagāmena nāmaso.
因德萨拉等诸树,属种子村所摄;
若为砍断后放置者,通晓律者当知。
Indasālādirukkhānaṃ, bījagāmena saṅgaho; Chinditvā ṭhapitānaṃ tu, viññeyyo vinayaññunā.
若为凉亭等而挖掘时,
根叶被拔出时,便为众生村所摄。
Maṇḍapādīnamatthāya, nikkhaṇanti ca te sace; Niggate mūlapaṇṇasmiṃ, bhūtagāmena saṅgaho.
那些仅有根者,或仅有叶者;
即使被挖出,它们仍属种子类所摄。
Mūlamattepi vā yesaṃ, paṇṇamattepi vā pana; Niggatepi kato tesaṃ, bījagāmena saṅgaho.
然而,带茎干的棕榈核才称为种子类;
当叶轮尚青时,从中所出者则不属种子类。
Sakandā pana tālaṭṭhi, bījagāmoti vuccati; Pattavaṭṭi yadā nīlā, niggacchati tadā na ca.
剖开椰子壳,芽如象牙针;
从中所生者,也名为种子类。
Nāḷikeratacaṃ bhitvā, dantasūcīva aṅkuro; Niggacchati tadā sopi, bījagāmoti vuccati.
以如鹿角的念力所持之钵。
即使根部尚未长出,亦名为植物村。
Migasiṅgasamānāya, satiyā pattavaṭṭiyā; Aniggatepi mūlasmiṃ, bhūtagāmoti vuccati.
如稻等之芽,尚未转绿之时,
即使叶片已出,亦摄于种子村中。
Na honti haritā yāva, vīhiādīnamaṅkurā; Niggatesupi paṇṇesu, bījagāmena saṅgaho.
于芒果、阎浮树、无花果等,亦如是判定;
而凡生于树上的万达咖,或其他寄生植物;
Ambajambuṭṭhikādīna-meseva ca vinicchayo; Vandākā vāpi aññaṃ vā, rukkhe jāyati yaṃ pana.
树木是它的栖止处,不应加以破坏;
无根藤蔓等,此即是判定。
Rukkhovassa siyā ṭhānaṃ, vikopetuṃ na vaṭṭati; Amūlavalliādīna-mayameva vinicchayo.
围墙等处的苔藓,称为‘最上种子’;
只要二、三片叶尚未长成,他便不构成。
Pākārādīsu sevālo, aggabījanti vuccati; Yāva dve tīṇi pattāni, na sañjāyanti tāva so.
然而,当叶生起时,此事即成为波逸提之事。
然而,摩擦之后,再将它从那里移除,是不许可的。
Pattesu pana jātesu, vatthu pācittiyassa so; Ghaṃsitvā pana taṃ tasmā, apanetuṃ na vaṭṭati.
水藻若在饮水瓶等之外者,为恶作;
若内中所含之物不视作食物,则糕饼等中所夹之刺亦应同理。
Sevāle bahi pānīya-ghaṭādīnaṃ tu dukkaṭaṃ; Abbohārova so anto, pūvādīsupi kaṇṇakaṃ.
石块、木片、水藻、石片等种种杂物,
此类是恶作事,而非波逸提,应如此了知。
Pāsāṇadaddusevāla-seleyyappabhutīni ca; Honti dukkaṭavatthūni, apattānīti niddise.
而已开花的蛇盖菇,则是不可受用之物。
若它为花蕾,则属恶作事。
Pupphitaṃ tu ahicchattaṃ, abbohārikataṃ gataṃ; Sace taṃ makuḷaṃ hoti, hoti dukkaṭavatthukaṃ.
剥取树皮,以及皮下片层;
于嫩叶上采取树脂,亦不允许。
Rukkhe tacaṃ vikopetvā, tathā pappaṭikampi ca; Niyyāsampi panallasmiṃ, gahetuṃ na ca vaṭṭati.
于努希树等诸树,或多罗叶等之上;
若书写于彼所生之物者,应说波逸提。
Nuhiādīsu rukkhesu, tālapaṇṇādikesu vā; Likhato tatthajātesu, pācittiyamudīraye.
花或黄叶,或果或已熟者;
若使之落下或加以摇动,已说波逸提。
Pupphaṃ paṇḍupalāsaṃ vā, phalaṃ vā pakkameva vā; Pātentassa ca cāletvā, pācittiyamudīritaṃ.
将结果之枝弯下,施与取者,这是许可的;
若自身欲食用,却如此施与,则不许可。
Nāmetvā phaliniṃ sākhaṃ, dātuṃ vaṭṭati gaṇhato; Sayaṃ khāditukāmo ce, dātumevaṃ na vaṭṭati.
将他人举起,或令取之,亦是许可;
对于采花者,此即是决断。
Ukkhipitvā paraṃ kañci, gāhāpetumpi vaṭṭati; Pupphāni ocinantesu, ayameva vinicchayo.
凡是能生长的树木,其枝条亦属于有枝;
若未作净而加以毁坏者,即得恶作。
Yesaṃ ruhati rukkhānaṃ, sākhā tesampi sākhinaṃ; Kappiyaṃ tamakāretvā, vikopentassa dukkaṭaṃ.
此道理也同样适用于湿生姜等。
对于种子类,因世尊已明示,此为恶作。
Ayameva nayo alla-siṅgiverādikesupi; Dukkaṭaṃ bījagāmesu, niddiṭṭhattā mahesinā.
「砍伐树木,斩断藤蔓,挖掘球茎,连根拔起」,
说「拔除」亦无妨,因无决定性。
‘‘Rukkhaṃ chinda lataṃ chinda, kandaṃ mūlampi uddhara; Uppāṭehī’’ti vattumpi, vaṭṭatevāniyāmato.
“砍芒果树、砍阎浮树、砍楝树”,或说“砍、劈、拔”。
而取其名称来表述,也并无不妥,因为并无决定性。
‘‘Ambaṃ jambumpi nimbaṃ vā, chinda bhinduddharā’’ti vā; Gahetvā pana nāmampi, vaṭṭatevāniyāmato.
“砍这棵树、砍这条蔓、砍这块树皮、砍这株藤”,若如此加以限定而说,则不应许可。
“砍断”“劈开”等语,不可用作限定。
‘‘Imaṃ rukkhaṃ imaṃ valliṃ, imaṃ challiṃ imaṃ lataṃ; Chinda bhindā’’ti vā vattuṃ, niyametvā na vaṭṭati.
若将甘蔗段装满篮子而带来,
当作成一净法时,一切便已成就。
Pūretvā ucchukhaṇḍānaṃ, pacchiyo āharanti ce; Sabbameva kataṃ hoti, ekasmiṃ kappiye kate.
然而,若甘蔗与木柴系于一处,
然而,作净时,穿透木头是允许的。
Ekato pana baddhāni, ucchudārūni honti ce; Kappiyaṃ karonto pana, dāruṃ vijjhati vaṭṭati.
或以藤、或以绳,或凡用以系缚他们之物;
因其与容器同等,故不应穿透彼。
Valliyā rajjuyā vāpi, yāya baddhāni tāni hi; Bhājanena samānattā, taṃ vijjhati na vaṭṭati.
若以胡椒等与饭食混合而持来,
纵使一粒饭中,若能穿透,亦为允许。
Bhattaṃ maricapakkehi, missetvā āharanti ce; Ekasitthepi bhattassa, sace vijjhati vaṭṭati.
同样的道理,也已在芝麻、米等情形中作了说明;
乃至在锅中,一个连体的木苹果,也可作净食处理。
Ayameva nayo vutto, tilataṇḍulakādisu; Ekābaddhe kapitthepi, kaṭāhe kappiyaṃ kare.
若舍弃外壳,内有果肉行止;
将那迦毕他果打碎后,应当作净。
Kaṭāhaṃ yadi muñcitvā, anto carati miñjakaṃ; Bhindāpetvā kapitthaṃ taṃ, kāretabbaṃ tu kappiyaṃ.
对于非植物之种子,却持植物等想者;
于此有疑者,亦犯恶作罪。
Abhūtagāmabījesu, bhūtagāmādisaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于彼,无如实想者、非故意者、失念者,
及疯狂者等,已宣说无犯。
Atathāsaññino tattha, asañciccāsatissa ca; Ummattakādikānañca, anāpatti pakāsitā.
此为三因生起、唯作、想解脱;
身业、语业,及三心与三受。
Idañca tisamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ saññāvimokkhakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
当僧团已作羯磨时,于异语者与恼害者;
若再如此而作者,则犯两个波逸提。
Kate saṅghena kammasmiṃ, aññavādavihesake; Tathā puna karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
于如法行事,犯三波逸提;于非法行事,犯三恶作;
于未举罪之羯磨,如此说者,亦犯恶作。
Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ; Kamme aropite cevaṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
若不知自己已犯戒或将犯戒,而作‘将有诤论’之想者,
如是病者,无罪。
Āpattiṃ vāpi āpannaṃ, ajānantassa, ‘‘bhaṇḍanaṃ; Bhavissatī’’ti saññissa, gilānassa na dosatā.
Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, vedanā dukkhavedanā.
犹如欲败坏他人名誉者,对于被认可的比丘,
向达上者说话,使人责难、非难,并加以诋毁。
Ayasaṃ kattukāmova, sammatassa hi bhikkhuno; Vadanto upasampanne, ujjhāpeti ca khīyati.
在这两件事中,他犯两个波逸提;
如法者三波逸提,非法者三恶作。
Tasmiṃ vatthudvaye tassa, hoti pācittiyadvayaṃ; Tikapācittiyaṃ dhamme, adhamme tikadukkaṭaṃ.
Avaṇṇaṃnupasampanna-santike pana bhikkhuno; Asammatassa bhikkhussa, bhāsato yassa kassaci.
赞叹沙弥,无论已认可或未认可
向任何人宣说者,犯恶作。
Sāmaṇerassa vā vaṇṇaṃ, sammatāsammatassapi; Vadato dukkaṭaṃ hoti, yassa kassaci santike.
依欲等而行,作而说者,
无犯,所余之业与无间相同。
Chandādīnaṃ vaseneva, karontaṃ bhaṇato pana; Anāpatti kriyāsesa-manantarasamaṃ mataṃ.
于露地,若敷设床座等,或为自己,或为他人;
为了使用而令敷设,或者亲自敷设。
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, attano vā parassa vā; Atthāya santharāpetvā, santharitvāpi vā pana.
既不应收起后收藏,也不应令他人收起。
若离去时,对那位比丘构成波逸提。
Nevuddhareyya saṅghassa, uddharāpeyya vā na taṃ; Pakkamanto sace tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
于雨季四个月中,即使天不降雨;
同样地,也不允许放置于露地。
Vassike caturo māse, sace devo na vassati; Ajjhokāse tathā cāpi, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
凡在冬季及另外四个月降雨之处,
于该处铺设床座等物,八个月内皆不可行。
Yattha vassati hemante, cattāro aparepi ca; Ṭhapetuṃ tattha mañcādiṃ, aṭṭha māse na vaṭṭati.
乌鸦等所栖之处,或树根之下,无论何时,
然而,不应铺设僧团的床座等物。
Kākādīnaṃ nivāsasmiṃ, rukkhamūle kadācipi; Mañcādiṃ pana saṅghassa, ṭhapetuṃ na ca vaṭṭati.
若将僧团的任何敷具为他人铺设,
在任何地方,由任何比丘铺开;
Aññassatthāya yaṃ kiñci, santhataṃ yadi saṅghikaṃ; Yattha katthaci vā ṭhāne, yena kenaci bhikkhunā.
只要他不坐下,或不说“去吧”;
只要仍是铺设者,即说责任在于铺设者。
Yāva so na nisīdeyya, ‘‘gacchā’’ti na vadeyya vā; Tāva santhārakasseva, bhāro tanti pavuccati.
若他令沙弥铺设,那卧具便是已铺设的。
对比丘而言,令铺设已说明为障碍。
Sace taṃ sāmaṇerena, santharāpeti santhataṃ; Santharāpitabhikkhussa, palibodhoti dīpito.
若那卧具为比丘所铺设,负担便仍是他的;
直到发令者到来,才不坐下。
Santhataṃ bhikkhunā taṃ ce, bhāro tasseva tāva taṃ; Yāva āṇāpako tattha, āgantvā na nisīdati.
比丘或沙弥,守园人或近事男;
未询问便将僧团卧具交付、交代给他人。
Bhikkhuṃ vā sāmaṇeraṃ vā, ārāmikamupāsakaṃ; Anāpucchā niyyātetvā, saṅghikaṃ sayanāsanaṃ.
超过中等男子所掷土块的距离,行走者迈出第一步时:恶作;迈出第二步时,则判为波逸提。
第一次为恶作,第二次犯时,则宣说为波逸提。
Leḍḍuppātamatikkamma, gacchato paṭhame pade; Dukkaṭaṃ, dutiye vāre, pācittiyamudīritaṃ.
立于食堂中,对沙弥说:
在某个日间住处,铺设床座。
Ṭhatvā bhojanasālāyaṃ, vatvā yo sāmaṇerakaṃ; Asukasmiṃ divāṭṭhāne, paññāpehīti mañcakaṃ.
若从那处出来后,前往别处,
已阐明:此比丘应处以举足而行。
Nikkhamitvā sace tasmā, ṭhānā aññattha gacchati; Pāduddhārena so bhikkhu, kāretabboti dīpito.
三波逸提,导师依三种过去方式已作开示;
同样地,对于私人物品,借此也清楚地指明了三类恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā; Tathā puggalike tena, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
垫褥、席子、皮革、板、擦脚布——
或地敷具,或上敷具。
Cimiliṃ taṭṭikaṃ cammaṃ, phalakaṃ pādapuñchaniṃ; Bhūmattharaṇakaṃ vāpi, uttarattharaṇampi vā.
木器、陶器,或钵架。
置于露地而离去者,犯恶作。
Dārumattikabhaṇḍāni , pattādhārakameva vā; Abbhokāse ṭhapetvā taṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
若是住阿兰若者,且逢无雨之时,
悬挂于树上之后,便可随意前往。
Sace āraññakenāpi, anovasse ca no sati; Laggetvā pana rukkhasmiṃ, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
如同不被白蚁等啃食、不被毁坏;
如此作了这一切之后,便可前往。
Yathā upacikādīhi, na khajjati na lujjati; Tathā katvāpi taṃ sabbaṃ, gantuṃ pana ca vaṭṭati.
先令他人撤去卧具,即无犯,且问询后离去;
比丘虽遇灾难,自有财物被扣时;
Anāpattuddharāpetvā, āpucchitvāpi gacchato; Attano santake ruddhe, āpadāsupi bhikkhuno.
生起等一切方面,被认为与咖提那衣相同。
此中所说的作与非作,唯此即为差别。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Kriyākriyamidaṃ vutta-mayameva visesatā.
毡褥、地敷、上覆敷具;
席、皮片,以及覆布、坐垫。
Bhisicimilikā bhūma-ttharaṇaṃ uttarattharaṃ; Taṭṭikā cammakhaṇḍo ca, paccattharanisīdanaṃ.
草叶所铺敷,如是卧具有十种。
若比丘,在一切覆盖、围绕的精舍中,
Santhāro tiṇapaṇṇānaṃ, seyyā dasavidhā siyā; Sabbacchannaparicchanne, vihāre bhikkhu yo pana.
此十种卧具,即便自行铺设后躺卧;
若未撤除、未告知而离去,即犯彼戒。
Etaṃ dasavidhaṃ seyyaṃ, santharitvāpi vā sayaṃ; Anuddharitvānāpucchā, atikkamati taṃ sace.
寺院附近,或其围墙,
第一足犯恶作,第二足犯波逸提。
Ārāmassūpacāraṃ vā, parikkhepaṃ panassa vā; Paṭhame dukkaṭaṃ pāde, pācitti dutiye siyā.
当住所与卧具两者俱毁之时,
铺设后离去,住于屋内者,即说为波逸提。
Senāsanassa seyyāya, ubhayesaṃ vināsato; Gacchato santharitvanto-gabbhe pācitti vaṇṇitā.
于住处近处,及凉亭等处,犯恶作。
铺设后离去,或毁坏仅卧具量者,亦犯恶作。
Upacāre vihārassa, dukkaṭaṃ maṇḍapādike; Gacchato santharitvā vā, seyyāmattaṃ vināsato.
于僧团的十种事中,已说三种波逸提;
同样,于个人此事之中,已阐明三种恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, saṅghike dasavatthuke; Tathā puggalike tassa, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
或撤去卧具后离去,或告假而去;
或为他事所阻碍,或为自有财物所牵绊。
Anāpattuddharitvā vā, āpucchaṃ vāpi gacchato; Palibuddhepi vāññena, attano santakepi vā.
满怀期待而往,停立彼处再请问;
生起等一切,同视为无间等。
Sāpekkhova ca gantvā taṃ, tattha ṭhatvāpi pucchati; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
若比丘明知有先来之比丘已先入住,却故意挤入其处;
在僧团住处铺设卧具,犯波逸提。
Yo pubbupagataṃ bhikkhuṃ, jānaṃ anupakhajja ca; Kappeyya saṅghikāvāse, seyyaṃ pācittiyassa ce.
Pādadhovanapāsāṇā, pavisantassa bhikkhuno; Yāva taṃ mañcapīṭhaṃ vā, nikkhamantassa vā pana.
从床座处,乃至小便处,此中间区域,名为近处。
此范围之地,即称为近处。
Mañcapīṭhakato yāva, passāvaṭṭhānameva tu; Etthantare idaṃ ṭhānaṃ, upacāroti vuccati.
若比丘心存驱逐之意,
铺设十种卧具中任何一种者,犯恶作。
Tattha bādhetukāmassa, upacāre tu bhikkhuno; Dasasvaññataraṃ seyyaṃ, santharantassa dukkaṭaṃ.
若坐于彼处,或卧于彼处,
若同时作此二者,则有二波逸提。
Nisīdantassa vā tattha, nipajjantassa vā pana; Tathā dvepi karontassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
若人再三造作,则由加行的计数而穷尽;
于法说为三波逸提,于补特伽罗则为三恶作。
Punappunaṃ karontassa, payogagaṇanāvasā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ.
若离已说近处,或自铺设卧具;
或在寺院近处,或于露地。
Vuttūpacāraṃ muñcitvā, seyyaṃ santharatopi vā; Vihārassūpacāre vā, ajjhokāsepi vā pana.
或令他人铺设而坐时;
于一切处皆为恶作,所居亦被遮止。
Santharāpayato vāpi, tattha tassa nisīdato; Sabbattha dukkaṭaṃ vuttaṃ, nivāso ca nivārito.
病者无犯,或被寒冷等所逼恼者;
遭遇危难的比丘,以及癫狂者等亦然。
Anāpatti gilānassa, sītāduppīḷitassa vā; Āpadāsupi bhikkhussa, tathā ummattakādino.
一切生起等,及初后之事,
当知此为相似,即此苦受。
Samuṭṭhānādayo sabbe, paṭhamantimavatthunā; Sadisāti ca viññeyyā, hotīdaṃ dukkhavedanaṃ.
若从僧团住处拖出比丘,
或心怀嗔恨而令人拖出,他犯波逸提。
Vihārā saṅghikā bhikkhuṃ, nikkaḍḍheyya sace pana; Nikkaḍḍhāpeyya vā kuddho, tassa pācittiyaṃ siyā.
纵有楼阁层叠高,若以一次之方便,
若彼从中拽出者,则示一波逸提罪。
Bahubhūmāpi pāsādā, payogenekakena yo; Nikkaḍḍheti sace tassa, ekā pācitti dīpitā.
每次除外时,于拖出过程中;依诸门之数目,则有诸波逸提。
一千零九十二。
Ṭhapetvā ca ṭhapetvā ca, nikkaḍḍhantassa antarā; Dvārānaṃ gaṇanāyassa, honti pācittiyo pana.
说“出去”者,在言说上亦同此理;
于命令生起的刹那,命令者即犯恶作。
‘‘Nikkhamā’’ti vadantassa, vācāyapi ayaṃ nayo; Āṇattiyā khaṇeyeva, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
若比丘被一次告诫,而门却有多扇;
若他越过,即一个波逸提;若是多扇门,即多个波逸提。
Sace so sakimāṇatto, dvārepi bahuke pana; Atikkāmeti ekāva, bahukāni bahūni ce.
在他那座附有侍奉堂等的寺院附近
以身、以语,在驱逐中也是如此。
Tassūpaṭṭhānasālādi-vihārassūpacārato ; Kāyenapi ca vācāya, tathā nikkaḍḍhanepi ca.
从寺院附近、寺院,或从此处;
拖出所有资具时,对资具亦犯恶作。
Vihārassūpacārā vā, vihārā vāpi cetaraṃ; Nikkaḍḍhantassa sabbesaṃ, parikkhārampi dukkaṭaṃ.
对于比丘不相连接的资具,智者
应阐明计算物品的恶作。
Asambaddhesu bhikkhussa, parikkhāresu paṇḍito; Vatthūnaṃ gaṇanāyassa, dukkaṭaṃ paridīpaye.
对无惭的弟子,或对同住者,
当把疯狂者拖出时,自己亦是疯狂者。
Antevāsimalajjiṃ vā, tathā saddhivihārikaṃ; Nikkaḍḍhantassa ummattaṃ, sayaṃ ummattakassa ca.
从自己的住处,或从可信赖者之处,
或对于他们的资具,宣说为无犯。
Attano vasanaṭṭhānā, tathā vissāsikassa vā; Parikkhārañca vā tesaṃ, anāpatti pakāsitā.
从一切僧园,及制造争论者那里,
此是三起源,受为苦受。
Saṅghārāmāpi sabbasmā, tathā kalahakārakaṃ; Idaṃ tu tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
于中等头部可撞之处,于空中屋之上;
于有脚之床,或于比丘之椅上。
Majjhimāsīsaghaṭṭāya, vehāsakuṭiyūpari; Āhaccapādake mañce, pīṭhe vā pana bhikkhuno.
若在彼处坐,或在彼处卧;
以加行次数计,则成波逸提。
Nisīdantassa vā tasmiṃ, nipajjantassa vā pana; Payogagaṇanāyeva, tassa pācittiyo siyuṃ.
已说三种波逸提,于人则三种恶作。
或于下方、非受用处,或以头触。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, puggale tikadukkaṭaṃ; Heṭṭhā aparibhoge vā, sīsaghaṭṭāya vā pana.
或于虚空中住处,抑或自己所有之处;
或于凭信而住的住处,疯狂者等无过失。
Avehāsavihāre vā, attano santakepi vā; Vissāsikavihāre vā, na dosummattakādino.
或于已施帘幕之处,立于彼处而悬挂;
此羊毛毯之因,起源视为相同。
Yattha paṭāṇi vā dinnā, tattha ṭhatvā lageti vā; Idameḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
从门之铰链起,为了安置门闩;
比丘应自行涂抹,或令人涂抹。
Yāva dvārassa kosamhā, aggaḷaṭṭhapanāya tu; Bhikkhunā limpitabbaṃ vā, lepāpetabbameva vā.
应知采光窗洞的预备工作,此规则亦同。
屋顶则应涂抹二三次,且须站在未干的涂层上进行。
Ñeyyo ālokasandhīnaṃ, parikammepyayaṃ nayo; Chadanassa dvattipariyāyaṃ, ṭhitena harite pana.
自彼以上应决意,若更行决意者;
彼犯波逸提,住于彼处者犯恶作。
Adhiṭṭheyyaṃ tato uddhaṃ, adhiṭṭheti sace pana; Tassa pācittiyaṃ hoti, dukkaṭaṃ tattha tiṭṭhato.
若有人立于屋脊梁上,或于屋顶边缘处站立;
站在那个位置,往下看时,看不见比丘。
Piṭṭhivaṃse ṭhito koci, chadanassa mukhavaṭṭiyā; Yasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ bhikkhuṃ, olokento na passati.
然而,比丘不应立于彼处;因为那里是精舍倒塌时波及的范围。
因为精舍若倒塌,该处正是在倒塌范围之内。
Tasmiṃ ṭhāne pana ṭhātuṃ, neva bhikkhussa vaṭṭati; Vihārassa patantassa, patanokāsato hi taṃ.
于不足二、三次时,却起「超过」想者;
于此,有疑者,亦犯恶作罪。
Ūnakadvattipariyāye, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于二、三次的场合,并无过失;于洞窟、草屋中,亦复如是。一切生起等,皆与媒嫁行相同,应知。
一切犯行之缘起等,皆与媒嫁行同等而判。
Na doso dvattipariyāye, leṇe tiṇakuṭīsu vā; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
明知水中有生物,或草,或泥,
若自己洒,犯波逸提;若教他人洒,亦然。
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, tiṇaṃ vā mattikampi vā; Yadi siñceyya pācitti, siñcāpeyya parehi vā.
若截断水流以浇灌泥土,
纵使于一罐中,亦明示一条波逸提。
Acchinditvā sace dhāraṃ, mattikaṃ siñcato pana; Ekasmimpi ghaṭe ekā, pācitti paridīpitā.
若截断水流,则以加行计数为限;
即使当面作业者,水流沟渠时,将水引向自己。
Vicchindati sace dhāraṃ, payogagaṇanāvasā; Sammukhampi karontassa, mātikaṃ sandamānakaṃ.
即使仅有一罪,纵历经一日;
于彼彼处结缚时,皆有加行的计数。
Ekāva ce siyāpatti, divasampi ca sandatu; Bandhato tattha tatthassa, payogagaṇanā siyā.
即使满车泥土,或仅是草;
若将物投入水中,同投一处者,犯一波逸提罪。
Sace sakaṭapuṇṇampi, mattikaṃ tiṇameva vā; Udake pakkhipantassa, ekā pācitti ekato.
若逐一投入,则按加行次数计罪。
若水耗尽或变浑浊,于彼情形亦同。
Ekekaṃ pakkhipantassa, payogagaṇanāya ce; Khayaṃ vā āvilattaṃ vā, jalaṃ gacchati tādise.
口中说“请浇灌”者,犯恶作罪。
仅作一次教令即犯一罪,纵使浇灌整日。
‘‘Siñcāhī’’ti vadantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Ekāyāṇattiyā ekā, divasampi ca siñcato.
于无生命之清净水中,作有生命之想。
于一切处有疑者,亦犯恶作。
Appāṇe udake suddhe, sappāṇamiti saññino; Sabbattha vimatissāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于一切处作无命想者,或非故意、失念者;
不知者无犯;疯狂者等亦复如是。
Sabbatthāpāṇasaññissa, asañciccāsatissa vā; Ajānato anāpatti, tathā ummattakādino.
了知水之有生命性,了知“有生命”之义;
无杀害心,而洒水于草等。
Sappāṇakattaṃ toyassa, sappāṇanti vijānanaṃ; Vinā vadhakacittena, tiṇādīnaṃ nisecanaṃ.
这四种支分,已由大仙宣说;
如同不与取,其生起等法则相同。
Cattārevassa aṅgāni, niddiṭṭhāni mahesinā; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
这里已说明了由施设所遮止与三心。
这便是此处所示,也是其简别语。
Idaṃ paṇṇattivajjañca, ticittañcāti dīpitaṃ; Idamevettha niddiṭṭhaṃ, tassa cassa visesanaṃ.
具足八支之比丘,得教诫比丘尼之许可;
此由大仙,以白四羯磨所许。
Bhikkhussāṭṭhaṅgayuttassa, bhikkhunovādasammuti; Idha ñatticatutthena, anuññātā mahesinā.
若比丘为彼(比丘尼众)所认可,具足八重法,
或对一位、或对多位、乃至对比丘尼僧团。
Yo tāyāsammato bhikkhu, garudhammehi aṭṭhahi; Ekaṃ sambahulā vāpi, bhikkhunisaṅghameva vā.
若令他们忆持诸法而作教诫,然而
教诫结束时,他犯波逸提。
Osārentova te dhamme, ovadeyya sace pana; Ovādapariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
若以他法教诫,犯恶作。
对一部受具者,以重法教诫,亦同。
Aññena pana dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ; Ekatoupasampannaṃ, garudhammehi vā tathā.
若在比丘僧前,对已受具戒之比丘尼,
如是,性别颠倒者,即说为波逸提。
Bhikkhūnaṃ santikeyeva, upasampannabhikkhuniṃ; Tathā, liṅgavipallāse, pācitteva pakāsitā.
即使对已得认可的比丘,亦说为恶作;
未交付教诫,而以余法说法者。
Sammatassāpi bhikkhussa, dukkaṭaṃ samudīritaṃ; Ovādaṃ aniyādetvā, dhammenaññena bhāsato.
即使说“从和合僧团”,若以他法教诫,亦同。
即使说“从别众”,以重法教诫,则犯恶作。
‘‘Samaggamhā’’ti vuttepi, aññenovadato tathā; ‘‘Vaggamhā’’ti ca vuttepi, garudhammehi dukkaṭaṃ.
对于不接受教诫者,即使不把所受教诫的回示带回僧团宣告,
除去愚者、病人及行路者,应作恶作。
Agaṇhantassa ovādaṃ, apaccāharatopi taṃ; Ṭhapetvā dukkaṭaṃ bālaṃ, gilānaṃ gamikaṃ siyā.
若于非法羯磨中,且作非法想者,
于别众之比丘尼僧团中,应得三波逸提。
Adhamme pana kammasmiṃ, adhammanti ca saññino; Vagge bhikkhunisaṅghasmiṃ, tikapācittiyaṃ siyā.
同样地,对于心有疑惑却自认是如法羯磨者,已说九条波逸提;
已说九条波逸提,和合僧团时亦有同数。
Tathā vematikassāpi, dhammakammanti saññino; Nava pācittiyo vuttā, samaggepi ca tattakā.
依两种九法之力,成为十八条;若在法羯磨中,则为恶作,应作十七条。
在如法的业中,恶作应有十七种。
Navakānaṃ vasā dvinnaṃ, aṭṭhārasa bhavanti tā; Dukkaṭaṃ dhammakammepi, sattarasavidhaṃ siyā.
若被说“宣说、诵出八重法”,或被询问而作答;
对在学尼或疯狂者等,则无过失。
‘‘Osārehī’’ti vutto vā, pañhaṃ puṭṭho katheti vā; Sikkhamānāya vā neva, doso ummattakādino.
应令口头诵习,两部本母皆悉精通;
于经中,亦已开示四个诵分。
Vācuggatāva kātabbā, paguṇā dvepi mātikā; Suttantato ca cattāro, bhāṇavārā pakāsitā.
为开示故,已显一种说法之道;
为明辨吉祥与不吉祥,随喜文恰有三种。
Eko parikathatthāya, kathāmaggo pakāsito; Maṅgalāmaṅgalatthāya, tissoyevānumodanā.
为布萨等事,而有业与非业的判别;
同样,有一类业处,却成为最上义的障碍。
Uposathādiatthāya, kammākammavinicchayo; Kammaṭṭhānaṃ tathā ekaṃ, uttamatthassa pāpakaṃ.
如此学得之后,即成为五夏多闻者;
舍离依止之后,便可随欲自在而住。
Ettakaṃ uggahetvāna, pañcavasso bahussuto; Muñcitvā nissayaṃ kāmaṃ, vasituṃ labhatissaro.
能熟诵二部经分别,于言辞之处得善巧者;
四部中任一部,或乃至一卷经。
Vācuggatā vibhaṅgā dve, paguṇā byañjanādito; Catūsvapi nikāyesu, eko vā potthakopi ca.
羯磨与非羯磨等事,应如此受持之量;
此乃最终之限定,若为十戒腊者。
Kammākammañca vattāni, uggahetabbamettakaṃ; Sabbantimaparicchedo, dasavasso sace pana.
多闻者为众方之首,能随心所欲而行;
随心得众,能为自在令其侍奉。
Bahussuto disāmokkho, yenakāmaṃgamo siyā; Parisaṃ labhate kāmaṃ, upaṭṭhāpetumissaro.
凡通达三藏及一切注疏者,
那位多闻者,应成为比丘们的教诫师。
Yassa sāṭṭhakathaṃ sabbaṃ, vācuggaṃ piṭakattayaṃ; Soyaṃ bahussuto nāma, bhikkhunovādako siyā.
我将阐明‘未获认可、未受选任’等三支;
句清净与法等同,以及生起等法则。
Assāsammatatādīni , tīṇi aṅgāni dīpaye; Padasodhammatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
以重法或其他法,
日没后教诫比丘尼者,犯波逸提。
Pācitti garudhammehi, dhammenaññena vā pana; Hotyatthaṅgate sūriye, ovadantassa bhikkhuniṃ.
以上已说三种波逸提。即使是获得认可的比丘,
若教诫仅由一方受具足戒者,犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sammatassāpi bhikkhuno; Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
同样地,于太阳未落却作已落想者,犯恶作;
在此情况下,即使心生疑惑者,亦犯恶作罪。
Tathānatthaṅgate sūriye, gate atthanti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以诵示等方法,已说明无犯;
其余诸义,以起源等方式,皆与前者相同,可依次类推。
Uddesādinayenassa, anāpatti pakāsitā; Anantarasamā sesā, samuṭṭhānādayo nayā.
教诫比丘尼者,前往比丘尼的住处;
除八重法之外,非时而作,则为波逸提。
Bhikkhuniṃ ovadantassa, gantvā bhikkhunupassayaṃ; Garudhammehi aññatra, kālā pācittiyaṃ siyā.
若未受选任,则犯二波逸提;
日没之后,若有所说,则有三波逸提。
Sace asammato hoti, hoti pācittiyadvayaṃ; Atthaṅgate ca sūriye, sace vadati tīṇipi.
若以其他法而说者,有二恶作;
比丘因夜因缘故,有一波逸提。
Aññena pana dhammena, vadato dukkaṭadvayaṃ; Ekaṃ pācittiyaṃ hoti, bhikkhuno rattihetukaṃ.
即使对已被选任的比丘,也有两种波逸提;
因重法之源由,以未被选任故。
Sammatassāpi bhikkhussa, hoti pācittiyadvayaṃ; Garudhammanidānassa, sammatattā abhāvato.
若以其他法教诫彼者,恶作;
以被选任故,无犯;一夜波逸提。
Tassevaññena dhammena, ovadantassa dukkaṭaṃ; Sammatattā anāpatti, ekā pācitti rattiyaṃ.
三波逸提已说,其余二者恶作;
教诫一位已具戒者,犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ itaradvaye; Ekatoupasampannaṃ, ovadantassa dukkaṭaṃ.
同样地,以另一法,前往比丘尼的住所。
其起源等一切,被认为与咖提那衣相同。
Tathā aññena dhammena, gantvā bhikkhunupassayaṃ; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
为衣等事教诫比丘尼,若被认可的比丘教诫比丘尼,犯波逸提。
若对被僧团认可的比丘说,则犯波逸提。
Cīvarādīnamatthāya , ovadantīti bhikkhuniṃ; Vadato sammate bhikkhu, tassa pācittiyaṃ siyā.
三种波逸提已说,三种恶作亦复如是;
若向未经僧团认定的比丘说法,即犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ; Saṅghenāsammataṃ bhikkhuṃ, vadantassa ca dukkaṭaṃ.
于未受具戒者亦复如是,不论是否获得认可;
若为利养故,教诫者、说法者,无罪。
Tathevānupasampannaṃ, sammataṃ vā asammataṃ; Na doso āmisatthāya, ovadantassa bhāsato.
同样地,对于疯狂者等,已阐明为无犯。
此为三种等起,其受是苦受。
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā; Idañhi tisamuṭṭhānaṃ, vedanā dukkhavedanā.
若比丘施衣与比丘尼,
除互相交换外,向非亲属者施衣,波逸提。
Sace bhikkhuniyā bhikkhu, dadeyya pana cīvaraṃ; Aññātikāya pācitti, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
Cīvarassa paṭiggāha-sikkhāpadasamo nayo; Avaseso mato saddhiṃ, samuṭṭhānādinā pana.
彼处,比丘尼所施之衣;此处,由比丘。
彼处为舍堕,此处则判为纯波逸提。
Tattha bhikkhuniyā dinnaṃ, cīvaraṃ idha bhikkhunā; Tattha nissaggiyaṃ suddha-pācitti idha sūcitā.
若比丘为比丘尼缝衣,或令他人缝制;
于非亲戚者,比丘为非亲属比丘尼缝衣,犯波逸提。
Cīvaraṃ yo hi sibbeyya, sibbāpeyya parena vā; Aññātikāya pācitti, hoti bhikkhuniyā pana.
凡可作为下衣者,或可作为上衣者;
大仙于此指称为衣。
Yaṃ vā nivāsituṃ sakkā, yaṃ vā pārupanūpagaṃ; Cīvaranti adhippeto, idamettha mahesinā.
若比丘自己穿针后缝纫,于拔针时犯波逸提。
就拔针一事,为彼判了波逸提。
Sayaṃ sūciṃ pavesetvā, sibbantassa ca bhikkhuno; Sūcinīharaṇe tassa, pācittiyamudīritaṃ.
纵使穿刺百次,而拔出仅一次,亦唯犯一波逸提;但因方便众多,故成多罪。
一条波逸提已说,但依方便之力,则成多条。
Satakkhattumpi vijjhitvā, sakiṃ nīharato pana; Ekaṃ pācittiyaṃ vuttaṃ, payogassa vasā bahū.
若比丘不加限定地吩咐“缝制”,
若他使全部完成,则犯一条波逸提。
‘‘Sibbā’’ti pana āṇatto, avisesena bhikkhunā; Niṭṭhāpeti sace sabbaṃ, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
“这件衣的工作,全部由你承担”,若比丘这样命令全部,
若比丘命令全部,而如果完成。
‘‘Yamettha cīvare kammaṃ, bhāro sabbaṃ tavā’’ti hi; Āṇatto bhikkhunā sabbaṃ, niṭṭhāpeti sace pana.
对于那教诫的比丘,即使只在一项教诫中。
在多条针路、针迹上,犯波逸提罪。
Bhikkhussāṇāpakasseva, ekāyāṇattiyā pana; Honti pācittiyāpatti, anekārāpathe pathe.
对于反复教诫者,于多次教诫中;
有何言说?应成三波逸提罪。
Punappunāṇāpentassa, anekāṇattiyaṃ pana; Kā hi nāma kathā atthi? Tikapācittiyaṃ siyā.
若于亲族中,作非亲族想,或生疑惑,对仅一方受具者的衣服,犯恶作。
若袈裟仅属一方受具者,犯恶作。
Ñātikāya ca aññāti-saññissa vimatissa vā; Ekatoupasampanna-cīvare dukkaṭaṃ siyā.
除衣之外,其他资具及缝纫物,
已明示无犯;于在学尼等,亦然。
Ṭhapetvā cīvaraṃ aññaṃ, parikkhārañca sibbato; Anāpatti viniddiṭṭhā, sikkhamānādikāyapi.
由作媒而生起,是业,为制戒所遮止;
身业、语业,以及三种心、三种受。
Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kriyaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
若比丘与比丘尼,相约定后,同行一路。
若行于道,除适时外,于此。
Bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhāya panekato; Paṭipajjeyya maggaṃ ce, aññatra samayā idha.
若越过村落间,或超过半由旬。
若在无村庄的旷野树林,比丘有罪。
Gāmantarokkame vāpi, addhayojanatikkame; Agāmake araññe vā, hoti āpatti bhikkhuno.
此处,若有人立于非净地而作约定,约定之相即成,彼之恶作已说。
约定之相即由此而说,彼之恶作已明示。
Etthākappiyabhūmaṭṭho, saṃvidhānaṃ karoti yo; Saṃvidhānanimittaṃ tu, dukkaṭaṃ tassa dīpitaṃ.
立于净地作约定时,若不说出约定的相状,则犯恶作。
若不说出约定的相状,则犯恶作。
Saṃvidhānaṃ karontassa, ṭhatvā kappiyabhūmiyaṃ; Saṃvidhānanimittaṃ tu, na vadantassa dukkaṭaṃ.
比丘若在行走时踏入无间隔村落的界域,
若踏入无间隔村落的界内,即犯。
Ubhayatthāpi pācitti, gacchantasseva bhikkhuno; Anantarassa gāmassa, upacārokkame siyā.
以第一足踏入时,亦犯恶作;
至第二足时,犯波逸提。
Tatrāpi paṭhame pāde, dukkaṭaṃ samudīritaṃ; Dutiye padavārasmiṃ, pācittiyamudīritaṃ.
即便在中途作约,比丘亦得恶作;
在门、道、非约定处,若有所约,则说有罪。
Antarā saṃvidhānepi, bhikkhuno dukkaṭaṃ siyā; Dvāramaggavisaṅkete, sati cāpatti vuccati.
于未约定时,却起已约定想者;
于比丘戒中,犯恶作罪。
Asaṃvidahite kāle, vidahitoti saññino; Bhikkhusseva vidhānasmiṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
或于适时约定后,往非约定处而行者;
于灾祸中无犯,痴狂者等亦然。
Samaye vidahitvā vā, visaṅketena gacchato; Āpadāsu anāpatti, tathā ummattakādino.
此有四种生起:由身而生,由身语而生,由身心而生,由身语意三业而生。
由身心而生起,及由身语意等三业。
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato; Kāyacittā samuṭṭhāti, kāyavācādikattayā.
若登上单桨船,或登上双桨船。
若与比丘尼同乘,犯波逸提。
Ekamujjavaniṃ nāvaṃ, tathā ojavanimpi vā; Abhirūheyya pācitti, saddhiṃ bhikkhuniyā sace.
从有村落的岸边而行,
从无村落的岸边而行,行半由旬。
Sagāmatīrapassena , gāmantaravasena vā; Agāmatīrapassena, gamane addhayojane.
同样地,行于宽一由旬之河中央者,
若计为半由旬,则有波逸提。
Tathā yojanavitthiṇṇa-nadīmajjhena gacchato; Addhayojanasaṅkhāya, honti pācittiyo pana.
如于海中随意而行,诸注释书皆作此说;
罪唯在河中成立,非于海中判别。
Yathāsukhaṃ samuddasmiṃ, sabbaaṭṭhakathāsu hi; Nadiyaṃyeva āpatti, na samudde vicāritā.
为成就渡口,于河之上游或下游;
若相应者运送,则示无犯。
Titthasampādanatthāya, uddhaṃ vā nadiyā adho; Sace haranti taṃyuttā, anāpatti pakāsitā.
如是约定后,或为横渡;
因为在难缘中,确有差别,而被认为等同无间。
Tathā saṃvidahitvā vā, tiriyaṃ taraṇāya vā; Āpadāsu viseso hi, anantarasamo mato.
明知是比丘尼所安排的食物而受用;
舍弃在家人的营务后,比丘犯波逸提。
Ñatvā bhikkhuniyā bhattaṃ, bhuñjato paripācitaṃ; Hitvā gihisamārambhaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
食物说为五种,于取受时犯恶作。
于一切吞咽时,犯波逸提。
Bhojanaṃ pañcadhā vuttaṃ, gahaṇe tassa dukkaṭaṃ; Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo siyuṃ.
亲属等所有之物,或在家人所成办之物,若无有比丘尼,食用其中已安排者无罪。
若无比丘尼,而食用已安排者,则有罪。
Santakaṃ ñātakādīnaṃ, gihisampāditampi vā; Vinā bhikkhuniyā doso, bhuñjato paripācitaṃ.
若有比丘对食生起已安排想,而食未安排者;
若于二者有疑,一切处皆为恶作。
Paripācitasaññissa , bhikkhussāparipācite; Ubhosu vimatissāpi, hoti sabbattha dukkaṭaṃ.
由一处受具者所备办的食物;
仅以吞咽而食者,为恶作。
Ekatoupasampanna-paripācitabhojanaṃ; Ajjhohāravaseneva, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
除五种主食外,其余任何食物,
食粥、副食、果实等者无犯。
Aññaṃ vā pana yaṃ kiñci, ṭhapetvā pañcabhojanaṃ; Bhuñjantassa anāpatti, yāgukhajjaphalādikaṃ.
其生起等与第一事及最后事相同;
此为制定所遮,以及三心与三受。
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā; Idaṃ paṇṇattivajjaṃ tu, ticittañca tivedanaṃ.
第二不定法被认为与第十相同;
此学处全部,依生起方式等而说。
Dutiyāniyateneva, dasamaṃ sadisaṃ mataṃ; Idaṃ sikkhāpadaṃ sabbaṃ, samuṭṭhānanayādinā.
无病比丘,应食施处食一日。
此后方可受食;若受食者,波逸提。
Eko āvasatho piṇḍo, agilānena bhikkhunā; Bhuñjitabbo tato uddhaṃ, pācitti paribhuñjato.
于不指名施设之食,比丘唯应依所需而受。
应在此处受用一次,过此即不许可。
Anodisseva paññatte, yāvadattheva bhikkhunā; Bhuñjitabbaṃ sakiṃ tattha, tato uddhaṃ na vaṭṭati.
若于次日仍在此处取用,取时即犯恶作。
于一切吞咽之中,彼皆犯波逸提。
Dutiye divase tattha, gahaṇe dukkaṭaṃ mataṃ; Ajjhohāresu sabbesu, tassa pācittiyo matā.
由某一族所制,或由诸异族所制;
于诸异处差别中,唯有一部分为适当。
Kulenekena paññatte, saha nānākulehi vā; Nānekaṭṭhānabhedesu, ekabhāgova vaṭṭati.
无论何处所制,或由诸异族所制;若于一切处依序而食者,则无过失。
然而,于一切处依次第而食者,无有过失。
Nānāṭṭhānesu paññatto, yo ca, nānākulehi vā; Bhuñjato pana sabbattha, na doso paṭipāṭiyā.
若依顺序而有剩余,舍弃后方可再食;
然而,对比丘而言,从一开始便不被允许。
Paṭipāṭimasesena, khepetvā puna bhuñjato; Ādito pana paṭṭhāya, na ca kappati bhikkhuno.
病者无犯,来者与去者亦无犯;
于特别指定者,及一次受用少量者,亦无犯。
Anāpatti gilānassa, āgacchantassa gacchato; Odissapi ca paññatte, paritte bhuñjato sakiṃ.
粥等恒常,亦许食用;其余和合之法,与生起等相同。
其余依羊毛类统合,其生起等亦同。
Yāguādīni niccampi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati; Sesameḷakalomena, samuṭṭhānādikaṃ samaṃ.
除已说之适时外,众食者波逸提;所言“众”者,即四人或逾此数。
Aññatra samayā vuttā, pācitti gaṇabhojane;
所谓“众”者,乃明定为四人或更上。
Gaṇoti pana niddiṭṭhā, cattāro vā tatuttariṃ.
无论是从邀请而得,还是从告知所得;此中食物有五种,是为其中任一种。
此处的食物,是指五种食物中的任何一种。
Yaṃ nimantanato vāpi, laddhaṃ viññattitopi vā; Bhojanaṃ pana pañcannaṃ, hoti aññataraṃ idha.
取了五种食物之名,却仅是名称而已。
若邀请比丘,四位乃至众多位。
Bhojanānampi pañcannaṃ, gahetvā nāmameva tu; Nimanteti sace bhikkhū, cattāro bahukepi vā.
“饭、食、餐,请接受,请取用吧。”
即以同义语,或以其它的语言。
‘‘Odanaṃ bhojanaṃ bhattaṃ, sampaṭicchatha gaṇhatha’’; Iti vevacaneheva, atha bhāsantarena vā.
此后,他的那些比丘们接受邀请。
若从一处或多处前往,于一处受取。
Tato tassa ca te bhikkhū, sādiyitvā nimantanaṃ; Ekato nānato vā ce, gantvā gaṇhanti ekato.
一切比丘皆得波逸提,因众食故;
此处一同受取,即是众食之因。
Sabbesaṃ hoti pācitti, gaṇabhojanakāraṇā; Ekato gahaṇaṃ ettha, gaṇabhojanakāraṇaṃ.
或一起或各别,前往或受食,智者不以此为众食之因。
智者不称那是众食之因。
Ekato nānato vāpi, gamanaṃ bhojanampi vā; Kāraṇanti na taṃ viññū, bhaṇanti gaṇabhojane.
即便只是以饭食等之名目,
从一处或多处向众人告知之后。
Sacepi odanādīnaṃ, gahetvā nāmameva vā; Ekato nānato vāpi, viññāpetvā manussake.
若从多处或别处前往,而于一处共食,
即使如此,也成了所说的别众食。
Nānato vekato gantvā, sace gaṇhanti ekato; Evampi pana hotīti, vaṇṇitaṃ gaṇabhojanaṃ.
此亦有二种,由受取之因;
恶作与波逸提,于吞咽时已明示。
Duvidhassāpi etassa, paṭiggahaṇakāraṇā; Dukkaṭaṃ hoti pācitti, ajjhohāresu dīpitā.
于诸时中无犯,并于七种中阐明;
取来合在一处,两人或三人一同进食,同样如此。
Samayesu anāpatti, sattasvapi pakāsitā; Gahetvā ekato dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā bhuñjataṃ tathā.
未受具戒者、乞食者、钵、未受邀请者,这第四类合为一类,僧团分裂由此显示。
在第四种情况中,即使共集一处而食,也说明了众数不满所成的过失。
Muninānupasampanna-cāripattānimantitā ; Catutthe ekato katvāpi, gaṇabhedo pakāsito.
并非依得时食之方式而定,因一切情况皆然。
然而,众数不满所成的过失,应被有智慧者所了知。
Neva samayaladdhānaṃ, vasenapi hi sabbaso; Gaṇabhedo panāpatti, veditabbā vibhāvinā.
为五种食物之故,于众食中;
于粥等中确实无有疑惑,是可允许的。
Bhojanānañca pañcannaṃ, vasena gaṇabhojane; Nattheva ca visaṅketaṃ, yāguādīsu taṃ siyā.
若比丘怀有众食想,于众食中;
对此,即使心存疑惑者,亦犯恶作罪。
Gaṇabhojanasaññissa, bhikkhussāgaṇabhojane; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
食物实有五种,除粥等外;于常食等中,亦应知为无犯。
应知此为无犯,于常食等情形亦复如是。
Bhojanāni ca pañceva, ṭhapetvā yāguādisu; Anāpattīti ñātabbā, niccabhattādikesupi.
同样,对于痴狂者等,则依生起等(方式而定)。
此以羊毛为喻,表明相似。
Tathā ummattakādīnaṃ, samuṭṭhānādinā pana; Idaṃ eḷakalomena, sadisanti pakāsitaṃ.
若比丘为众多人所
以五种食物受请。
若已舍弃先前的邀请
于五种食中,任意一种作分配
Bahūhi yo bhikkhu manussakehi; Nimantito pañcahi bhojanehi; Hitvā sace pubbanimantanāya; Vikappanaṃ pañcasu yassa kassa.
后受请之食,及不按次第
在进食时,即便只是一粒米,彼也犯波逸提。
Pacchā nimantitaṃ bhattaṃ, tathā uppaṭipāṭiyā; Bhuñjato ekasitthampi, tassa pācittiyaṃ siyā.
若以五种食中任一种受邀,
却搁下该食,而食用其他食物,
Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, yena kena nimantito; Taṃ ṭhapetvā sace aññaṃ, bhojanaṃ paribhuñjati.
Tesameva ca pañcannaṃ, bhojanānaṃ mahesinā; Etaṃ paramparaṃ nāma, bhojanaṃ paridīpitaṃ.
若于其中注入乳或汁液,
凡是浸渍的食物,一切皆成同一味。
Yattha khīraṃ rasaṃ vāpi, ākiranti sace pana; Yena ajjhotthaṭaṃ bhattaṃ, sabbamekarasaṃ siyā.
然而从边缘开始,食用混合食者;
虽已说为无罪,但依《大筏疏》则不然。
Koṭito pana paṭṭhāya, saṃsaṭṭhaṃ paribhuñjato; Anāpattīti niddiṭṭhaṃ, mahāpaccariyaṃ pana.
于非辗转食中,以辗转想;
于彼处,若怀惑而食,亦为恶作。
Paramparanti saññāya, aparamparabhojane; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
或以全村,或以团体,或以集镇;
受邀者或于常食,无有过失。
Sakalenapi gāmena, pūgena nigamena vā; Nimantitassa vā nicca-bhatte doso na vijjati.
生起等一切,皆与咖提那衣等相同。
此处已明应作与不应作,以及食物与不分配、不作分别。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinenādinā samā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, bhojanañcāvikappanaṃ.
若为赠礼之故,备办了糕饼,
或为作路粮而准备的麦粉糊,以及比丘于彼处所得者;
Pūvā paheṇakatthāya, paṭiyattā sace pana; Pātheyyatthāya manthā vā, ye hi tattha ca bhikkhunā.
可取二、三钵,用糕饼和麦粉盛满;
若于此之外,更有所取,受取者犯波逸提。
Dvattipattā gahetabbā, pūrā pūvehi sattuhi; Tato ce uttariṃ tassa, hoti pācitti gaṇhato.
拿着食物外出的人,见到比丘应说:“我在此处已取了两三钵;”
而糕饼也已被取。’ 智者见到比丘时应如此说。
Gahetvā nikkhamantena, ‘‘dvattipattā mayā idha; Gahitā pana pūvā’’ti, bhikkhuṃ disvā vade budho.
若不说‘你莫要接受’,则犯恶作。
即使听闻此言,仍加受取者,亦犯恶作。
‘‘Mā kho tvaṃ paṭigaṇhā’’ti, avadantassa dukkaṭaṃ; Gaṇhatopi ca taṃ sutvā, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对于不足两三钵的食物,却生起“超过”之想者;
于此情形,即使心存疑惑,亦犯恶作。
Ūnakadvattipattesu, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若于彼处获得三满钵,随后,
两钵应施与僧团,若一人得两钵,则不应合施一处。
Yena tattha tayo laddhā, pattapūrā tato pana; Dve saṅghassa padātabbā, dve ce eko, na ekato.
被舍弃的路粮,或是从彼处剩余之物;
属于亲族等的财物,纵使是正在施与者,若取用少于所施之量。
Apaheṇakapātheyyaṃ, avasesampi vā tato; Santakaṃ ñātakādīnaṃ, dentānampi tadūnakaṃ.
即使取用也无犯,对于疯狂者等也是如此。
一切起源等,皆被视为与媒嫁相同。
Gaṇhatopi anāpatti, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
若以其他五种食物之一而受请已,
若再食用非残食的食物,即犯波逸提。
Aññena pana pañcannaṃ, bhojanānaṃ pavārito; Pācittinatirittaṃ ce, puna bhuñjati bhojanaṃ.
座处、食物,以及伸手范围内的递送,
身的拒绝、语的拒绝,具足五支,成自恣。
Asanaṃ bhojanañceva, hatthapāsābhihāratā; Kāyavācāpaṭikkhepo, pañcaṅgehi pavāraṇā.
饭、炒粉、豆粥、鱼、肉,即此一切。
以无戏论开示,食有五种。
Odano sattu kummāso, maccho maṃsanti sabbaso; Nippapañcena niddiṭṭhaṃ, bhojanaṃ pañcadhā mataṃ.
其中,饭是指七种谷物所成的饭。
而炒熟的谷物磨成的粉末,称为‘炒粉’。
Odano tattha sattannaṃ, dhaññānaṃ odano mato; Bhajjitānaṃ tu dhaññānaṃ, cuṇṇaṃ ‘‘sattū’’ti vuccati.
‘库马萨’者,即大麦粥;‘鱼’者,指水中所生者;
‘肉’者,指如法的肉。这是此处的判定。
Kummāso yavakummāso, maccho vuccati odako; Maṃsampi kappiyamaṃsaṃ, ayamettha vinicchayo.
稻、米、大麦、稷、黍以及小麦,
‘稗’,这七种即是谷物,以谷物之名而说。
Sāli vīhi yavo kaṅgu, varako godhumo tathā; Kudrūsakoti sattete, dhaññā dhaññena desitā.
沙玛咖等一切草类,皆以库度萨之名概括;
尼瓦罗,归于稻谷之类;于瓦勒咖之中,则说瓦勒咖乔勒咖。
Sāmākāditiṇaṃ sabbaṃ, kudrūseneva dīpitaṃ; Nīvāro sāliyaṃ vutto, varake varakacorako.
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, odano yāgu vā pana; Aṅgasampattiyā yuttā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
以手执取之处,即显示界限;
此中一切粥,皆名为饭。
Hatthena gahitokāse, odhiṃ dasseti yā pana; Yāgusā idha sabbāpi, odanoti pavuccati.
然而,过热的粥从灶上取下,便会稀薄;
若未明示界限,则不生起自恣。
Abbhuṇhā pana yā yāgu, uddhanoropitā tanu; Sace odhiṃ na dasseti, na janeti pavāraṇaṃ.
再者,若彼冷却后变为凝稠;
他先前虽示现界限,微薄的状态却未能维持。
Puna sā sītalībhūtā, ghanabhāvaṃ gatā sace; Odhiṃ dasseti so pubbe, tanubhāvo na rakkhati.
将酪浆、谷物、汤汁等,大量投入;
又将果实、叶片、嫩芽等,投入其中。
Takkadhaññarasādīni, āropetvā bahūnipi; Phalapaṇṇakaḷīrāni, pakkhipitvāna tattha ca.
若于米中,仅投入一把而煮;
然而,若标明限量,则生起邀请。
Taṇḍule muṭṭhimattepi, pakkhipitvā pacanti ce; Odhiṃ pana ca dasseti, sañjaneti pavāraṇaṃ.
于汤汁、谷汁、乳中,撒于饭上而作;
若说“请用粥,这是粥”而施与,然而……
Rase dhaññarase khīre, vākiritvāna odanaṃ; ‘‘Yāguṃ gaṇhatha, yāgu’’nti, vatvā denti sace pana.
虽甚稀薄,亦能生起邀请;
若煮之后施与,即列入粥中。
Kiñcāpi tanukā hoti, sañjaneti pavāraṇaṃ; Taṃ pacitvā sace denti, yāgusaṅgahitā pana.
即使粥很稀薄,也把鱼肉浸入其中;
哪怕肉量仅如芥子,也视为受请之食;
Chupanti macchamaṃsaṃ vā, tanukāyapi yāguyā; Sace sāsapamattampi, paññāyati pavāraṇaṃ.
纯净的鱼肉汁,或掺了鱼肉汁的粥;
若非净肉,则不应生起邀请。
Macchamaṃsaraso suddho, saṃsatto rasayāgu vā; Na cākappiyamaṃsaṃ vā, sañjaneti pavāraṇaṃ.
除去所说诸谷之饭,此外一切
竹米等所成的饭,不成为邀请之食。
Ṭhapetvā vuttadhaññānaṃ, odanaṃ pana sabbaso; Veḷutaṇḍulakādīnaṃ, na pavāreti odano.
新谷等,或由他们所作之食,又为炒粉;
然而,清净者并非饼,也从不以此令足食。
Puthukā vā tato tāhi, katabhattampi sattupi; Suddhā na pana pūvā vā, pavārenti kadācipi.
以粗煮法炒过的稻谷,其米粒则
捣碎后施与,此粉即被视为摄在炒粉中。
Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ taṇḍule pana; Koṭṭetvā denti taṃ cuṇṇaṃ, sattusaṅgahitaṃ mataṃ.
然而,已被炒过的稻谷,其米粒不能令人足食;
然而,那些稻谷的粉末,则能令人足食。
Bhajjitānaṃ tu vīhīnaṃ, na pavārenti taṇḍulā; Tesaṃ pana ca yaṃ cuṇṇaṃ, taṃ janeti pavāraṇaṃ.
以粗煮法炒过的稻谷之碎米,
炒粉所制的团子,亦令足食生起。
Kharapākena bhaṭṭhānaṃ, vīhīnaṃ kuṇḍakampi ca; Sattunaṃ modako vāpi, sañjaneti pavāraṇaṃ.
同等煮熟、干燥的,及日晒的;
然而稻谷的碎屑,不生足食。
Samapākena bhaṭṭhānaṃ, sukkhānaṃ ātapena ca; Kuṇḍakaṃ pana vīhīnaṃ, na janeti pavāraṇaṃ.
或以它们制成的炒米,或已做成食物的炒粉;
然而单纯的嚼食,不引生自恣。
Lājā vā pana teheva, katabhattampi sattu vā; Khajjakaṃ pana suddhaṃ vā, na janeti pavāraṇaṃ.
若以鱼肉充填,则引生自恣。
凡是炒制的面粉,唯是单纯者,则不令自恣。
Pūritaṃ macchamaṃsehi, taṃ janeti pavāraṇaṃ; Yaṃ kiñci bhajjitaṃ piṭṭhaṃ, na pavāreti suddhakaṃ.
以大麦所作之粥,可令自恣;而非其他。
关于鱼肉,应说的道理,因其显而易见,故不存在。
Yavehi katakummāso, pavāreti, na cāparo; Macchamaṃsesu vattabbaṃ, pākaṭattā na vijjati.
食用如法之肉时,便已遮止了不如法者;
彼不以此作自恣,此即明示为无因由。
Khādanto kappiyaṃ maṃsaṃ, nisedheti akappiyaṃ; Na so tena pavāreti, avatthuttāti dīpitaṃ.
同样,若食用不如法肉时,拒绝如法者,
若拒绝如法肉,便构成邀请;
Tathevākappiyaṃ maṃsaṃ, khādanto kappiyaṃ sace; Nisedheti pavāreti, vatthukattāti vaṇṇitaṃ.
然而,在食肉之时,无论是如法还是不如法之肉;
他若邀请或遮止任何如法之食。
Maṃsaṃ pana ca khādanto, kappiyaṃ vā akappiyaṃ; Pavāreti nisedheti, kiñci kappiyabhojanaṃ.
若食用的是不如法之肉,正在食用时便是不净;
不因该拒绝而构成自恣;其他不如法食亦然。
Sace akappiyaṃ maṃsaṃ, khādantova akappiyaṃ; Nisedhaṃ na pavāreti, tathā aññaṃ akappiyaṃ.
若已吞咽,即便只是比丘吞下的一粒饭食;
而钵中、手中或口中仍有食物。
Sace ajjhohaṭaṃ hoti, sitthamekampi bhikkhunā; Patte hatthe mukhe vāpi, bhojanaṃ pana vijjati.
若拒绝足以作为邀请之食,
若未受邀请,则于任何处皆非受邀。
Pavāraṇapahonaṃ ce, paṭikkhipati bhojanaṃ; Pavāreti sace natthi, na pavāreti katthaci.
将口中食咽下后,即持余食而去;
若中途拒绝食物,便不构成邀请。
Gilitvā ca mukhe bhattaṃ, sesamādāya gacchati; Antarā ca nisedhento, na pavāreti bhojanaṃ.
口中食已咽下,手中复有食;
又欲施食与他人;
又欲再施与钵中食。
拒绝者并非已受邀请。
Mukhe ca bhattaṃ gilitañca hatthe; Bhattaṃ tu aññassa ca dātukāmo; Patte ca bhattaṃ puna dātukāmo; Paṭikkhipanto na pavārito so.
因座位中断,故不构成邀请。
具大智慧者宣说,他们了知因与非因。
Asanassa upacchedā, na pavāreti soti hi; Kathayanti mahāpaññā, kāraṇākāraṇaññuno.
取者取最后一份,施者则施最先一份;
若彼此相距二臂半,不用伸手即可取;
Gaṇhato pacchimaṃ aṅgaṃ, dadato purimaṃ pana; Ubhinnaṃ aḍḍhateyyaṃ ce, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
于彼处所奉上者,即足以邀请;
已受邀请者若食用此类食物,便拒绝之。
Tasmiṃ abhihaṭaṃ ṭhāne, pavāraṇapahonakaṃ; Tādisaṃ bhuñjamānova, nisedheti pavārito.
钵置于手中、托盘上或腿上。
持来之后,若比丘说:「取食!」
Hatthe ādhārake vāpi, pattaṃ ūrūsu vā ṭhitaṃ; Āharitvā sace bhikkhu, ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti bhāsati.
坐在近处者,若拒绝彼时,因无奉上,便未受邀请。
由于没有奉上,因此他没有邀请。
Anantare nisinnova, taṃ paṭikkhipato pana; Abhihārassa cābhāvā, natthi tassa pavāraṇā.
将食篮推到前方,放在面前,说道:“此”
即便说“取吧”,也是如此决断。
Bhattapacchiṃ paṇāmetvā, ṭhapetvā purato ‘‘idaṃ; Gaṇhāhī’’ti ca vuttepi, ayameva vinicchayo.
当食物施给邻近比丘时,另一人……
以双手遮住自己的钵,并不因此成为已受邀请。
Anantarassa bhikkhussa, dīyamāne panetaro; Pidahanto sakaṃ pattaṃ, hatthehi na pavārito.
若有人以身相拒,不受已送至面前的饭食,
那么,无论以身相拒或以语相拒,对施主而言便成邀请。
Kāyenābhihaṭaṃ bhattaṃ, paṭikkhipati yo pana; Kāyena vāpi vācāya, hoti kassa pavāraṇā.
一人于食物奉上时,因畏惧自恣;
谓:“撒之又撒,捣之又捣,然后饱满。”
Eko abhihaṭe bhatte, pavāraṇabhayā pana; ‘‘Ākirākira koṭṭetvā, koṭṭetvā pūrayā’’ti ca.
若对他说,却无自恣;
名为大莲华的大长老如是说。
Sace vadati tassāpi, na panatthi pavāraṇā; Iccevāha mahāthero, mahāpadumanāmako.
因把带肉之味与纯汁之味视为相同,故说“取汁”。
听到此言而予以阻止,则不构成受请。
Samaṃsañhi rasaṃ netvā, gaṇhathāti rasaṃ vade; Taṃ sutvā ca nisedhento, neva hoti pavārito.
「取鱼肉之汁的精华」,或「取肉汁」;
若说“取此”等语,对方拒绝,即为受请。
‘‘Gaṇha maccharasaṃ sāraṃ, gaṇha maṃsarasa’’nti vā; ‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, paṭikkhepe pavāraṇā.
若将肉分开,说“取肉汁”等语;
若言“有肉”而对方拒绝,即为受请。
Sace maṃsaṃ visuṃ katvā, ‘‘gaṇha maṃsarasa’’nti vā; Vadeyyatthi ca maṃsaṃ ce, paṭikkhepe pavāraṇā.
以饭食询问时,言‘稍待片刻’;
为欲取用而置下者,彼则不成受请。
Odanena ca pucchantaṃ, ‘‘muhuttaṃ āgamehi’’ti; Gahaṇatthaṃ ṭhapentassa, neva tassa pavāraṇā.
以迦梨拉果、波罗蜜果等混合的鱼肉,
若说“取迦梨拉羹”“波罗蜜菜”等语,
Kaḷīrapanasādīhi, missakaṃ macchamaṃsakaṃ; ‘‘Kaḷīrasūpakaṃ gaṇha, panasabyañjana’’nti vā.
若拒绝时说这些话,则不构成邀请;
因为这只是以“不构成邀请”的事由名称而说。
Vadanti ce paṭikkhepe, neva hoti pavāraṇā; Apavāraṇahetūnaṃ, nāmena pana vuttato.
若说“鱼汤”,或说“肉汤”;
若说“取这个”,便构成邀请。
‘‘Macchasūpa’’nti vā vutte, ‘‘maṃsasūpa’’nti vā pana; ‘‘Idaṃ gaṇhā’’ti vā vutte, hotiyeva pavāraṇā.
这一规则同样适用于肉碎,应当了知。
凡一切鱼肉混合之物,亦同此规则。
Eseva ca nayo vutto, ñeyyo maṃsakarambake; Sabbesu macchamaṃsehi, missakesu ayaṃ nayo.
若持来与饭相混合之粥,则……
说“取粥”时,拒绝并不构成邀请。
Bhattasammissitaṃ yāguṃ, āharitvā sace pana; ‘‘Yāguṃ gaṇhā’’ti vuttasmiṃ, na pavāreti vārayaṃ.
说“取饭”时,拒绝便构成邀请。
因为这是根据所问及对方是否有此需要而定的缘故。
‘‘Bhattaṃ gaṇhā’’ti vutte tu, pavāreti paṭikkhipaṃ; Yena vāpucchito tassa, atthitāyāti kāraṇaṃ.
若说“取粥混合物”,其中粥等量或更多;
若粥等量或更多,据说便不构成邀请。
‘‘Yāgumissakaṃ gaṇhā’’ti, vutte tattha ca yāgu ce; Samā bahutarā vā sā, na pavāreti so kira.
若粥少而饭多,则构成邀请。
此事于一切处已作阐明,但其缘由却甚深难见。
Mandā yāgu, bahuṃ bhattaṃ, sace hoti pavāraṇā; Idaṃ sabbattha niddiṭṭhaṃ, kāraṇaṃ pana duddasaṃ.
于多种味道的食物中取其味,或于多乳之中取其乳;
若分开说“请取”而给予,则不构成邀请。
Rasaṃ bahurase bhatte, khīraṃ vā bahukhīrake; Gaṇhathāti visuṃ katvā, deti natthi pavāraṇā.
若行走时受到邀请,应在行走中进食。
若站立时受到邀请,应站立进食。
Gacchanteneva bhottabbaṃ, gacchanto ce pavārito; Bhuñjitabbaṃ ṭhiteneva, ṭhatvā yadi pavārito.
或得水之后,若站立于泥泞之中;
然而,令作残食后,应从彼处再取食。
Udakaṃ vāpi patvā so, sace tiṭṭhati kaddamaṃ; Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tato puna.
若坐在凳上而发出邀请;
不应移动座位,当安稳进食。
Pīṭhake yo nisīditvā, pavāreti sace pana; Āsanaṃ avicāletvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
若坐在床上而发出邀请;
从此处移到彼处,哪怕一丝一毫,也不可得。
Sace mañce nisīditvā, pavāreti tato pana; Ito saṃsarituṃ etto, īsakampi na labbhati.
若连同那张床一起移到别处,则是许可的;
如是一切处,智者及通达律者应当了知。
Tena mañcena naṃ saddhiṃ, vaṭṭataññatra nenti ce; Evaṃ sabbattha ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
应卧着进食;若卧着而受请,也应卧着进食。
若蹲踞而受请,也应如此进食。
Nipajjitvāva bhottabbaṃ, nipanno ce pavārito; Vāretukkuṭiko hutvā, bhuñjitabbaṃ tatheva ca.
时,彼比丘应如是言:『此一切已足。』
行残食时,应倾侧容器。
Athālametaṃ sabbanti, vattabbaṃ tena bhikkhunā; Atirittaṃ karontena, onametvāna bhājanaṃ.
然而,作净不应唯在钵中;
于篮中、锅中,或于任何容器中作,皆应开许。
Kappiyaṃ pana kātabbaṃ, na patteyeva kevalaṃ; Pacchiyaṃ yadi vā kuṇḍe, kātuṃ vaṭṭati bhājane.
已邀请者与未邀请者
然而,对于其他人,这却是允许的
唯除去已作的过量部分;
唯应受用彼一份。
Pavāritānaṃ apavāritānaṃ; Aññesametaṃ pana vaṭṭateva; Yenātirittaṃ tu kataṃ ṭhapetvā; Tameva cekaṃ paribhuñjitabbaṃ.
然而,比丘于令作净后而受用时,
若任何调味料等落入其钵中,
Kappiyaṃ pana kāretvā, bhuñjantasseva bhikkhuno; Byañjanaṃ vāpi yaṃ kiñci, patte tassākiranti ce.
然而,令作残食后,方可再食;
若此食未作残食,或应作而未作者,则当另行处理。
Atirittaṃ tu kāretvā, bhuñjitabbaṃ tathā puna; Yena taṃ akataṃ yaṃ vā, kātabbaṃ tena taṃ visuṃ.
由不如法等七种情形作成的残食;
非病人之残食,则非为残食。
Kataṃ akappiyādīhi, atirittaṃ tu sattahi; Na gilānātirittañca, taṃ hotinatirittakaṃ.
纵使有人于清晨仅食一粒饭而坐,
亦得以“拉近”与“送来”为净法。
Yopi pātova ekampi, sitthaṃ bhutvā nisīdati; Upakaṭṭhūpanītampi, kātuṃ labhati kappiyaṃ.
若为食用而受取夜分等时限药;
该物对他而言属于非食用物;若作为食物吞食,犯恶作。
Āhāratthāya yāmādi-kālikaṃ paṭigaṇhato; Anāmisaṃ tamevassa, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
如是,于非残食起“非残食”想者;
于此,对心生疑惑者,亦显示为恶作。
Tathā anatirittanti, saññino atirittake; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
令作之后食用残食者,无犯。
病者的残食,或疯狂者等也是如此。
Anāpattātirittaṃ tu, kārāpetvāna bhuñjato; Gilānassātirittaṃ vā, tathā ummattakādino.
生起等一切,皆被认为与咖提那衣相同。
净作、食物,以及作与不作。
Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā; Kappiyākaraṇañceva, bhojanañca kriyākriyaṃ.
若以非残食,邀请已受邀请者;
若明知而期望讥嫌,于彼食时,犯波逸提。
Yo panānatirittena, pavāreyya pavāritaṃ; Jānaṃ āsādanāpekkho, bhutte pācitti tassa tu.
于持来之时,及他人执取之时,为恶作。
于一切吞咽加行中,皆为恶作。
Dukkaṭaṃ abhihāre ca, gahaṇe itarassa hi; Ajjhohārapayogesu, sabbesupi ca dukkaṭaṃ.
食事终了时,判为波逸提;
对于持食比丘,这一切已为他明示。
Bhojanassāvasānasmiṃ, pācitti paridīpitā; Abhihārakabhikkhussa, sabbaṃ tasseva dassitaṃ.
于‘已自恣’想,而比丘实未自恣;于二种疑惑之义中,亦说为恶作。
于两种疑惑,皆阐明为恶作。
Pavāritoti saññissa, bhikkhusmiṃ apavārite; Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
若无犯,或令作已而施残食。
或以病者所余之食,为利益他人而施。
Anāpattātirittaṃ vā, kārāpetvāva deti ce; Gilānassāvasesaṃ vā, aññassatthāya deti vā.
其余一切无余者,即视为与无间相同。
与轻蔑语相同,关于起源等诸理则,亦依此类推。
Sesaṃ sabbamasesena, anantarasamaṃ mataṃ; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
嚼食或啖食
若有比丘,于非时
嚼食或啖食者
他便招致胜者所说的过失。
Khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā; Kiñci vikāle yo pana bhikkhu; Khādati bhuñjati vāpi ca taṃ; So jinavuttaṃ dosamupeti.
于此,凡属于食物类的,如林野之根、果等;
然而,为了对时限药不产生混淆,应当了知此义。
Yamāmisagatañcettha, vanamūlaphalādikaṃ; Kālikesvasammohatthaṃ, veditabbamidaṃ pana.
根、球茎、藕根、顶芽、茎干与树皮;
叶、花、果、核、粉,乃至树液。
Mūlaṃ kandaṃ muḷālañca, matthakaṃ khandhakaṃ tacaṃ; Pattaṃ pupphaṃ phalaṃ aṭṭhi, piṭṭhaṃ niyyāsameva ca.
根类嚼食等,仅为略说。
为令比丘通晓,当知其名与义。
Mūlakhādanīyādīnaṃ, mukhamattanidassanaṃ; Bhikkhūnaṃ pāṭavatthāya, nāmatthesu nibodhatha.
根菜、碱菜、圆叶菜、米菜。
铜色菜、枣菜、酸菜、瓦迦喇菜。
Mūlakaṃ khārakañceva, vatthulaṃ taṇḍuleyyakaṃ; Tambakaṃ jajjharikañca, caccu vajakalīpi ca.
如是等诸菜根,归入食物类;
此处称为“摄”,因其有遍满于食物之义。
Mūlāni evamādīnaṃ, sākānaṃ āmise pana; Saṅgahaṃ idha gacchanti, āhāratthaṃ pharanti hi.
“舍弃”是指切断老朽之物后丢弃;至于瓦迦离咖,
那称为尽形寿,其余则称为限时。
Chaḍḍenti jaraṭṭhaṃ chetvā, yaṃ taṃ vajakalissa tu; Taṃ yāvajīvikaṃ vuttaṃ, sesānaṃ yāvakālikaṃ.
姜黄、生姜、菖蒲、阿提毗舍与菖蒲,
香根草、跋陀穆达,以及迦度迦罗希尼。
Haliddi siṅgiverañca, vacattaṃ ativisaṃ vacaṃ; Usīraṃ bhaddamuttañca, tathā kaṭukarohiṇī.
如是等及其他,乃至五根等众多品类;
种种品类之根,应知为尽形寿药。
Iccevamādikaṃ aññaṃ, pañcamūlādikaṃ bahu; Nānappakārakaṃ mūlaṃ, viññeyyaṃ yāvajīvikaṃ.
摩萨豆、频达罗等,蔓藤类、芋类,
球茎属优钵罗类,亦属波头摩类。
Masālupiṇḍalādīnaṃ , vallīnaṃ āluvassa ca; Kando uppalajātīnaṃ, tathā padumajātiyā.
芭蕉、西古、塔拉、马鲁瓦与竹的根茎;
萨达瓦莉、咖谢鲁的根茎,及庵婆咤咖的根茎。
Kadalīsiggutālānaṃ, māluvassa ca veḷuyā; Satāvari kaserūnaṃ, kando ambāṭakassa ca.
如是等诸根茎;“时限药”属下一段。
已示名为‘时限药’;
‘洗净者’,即就食物而言所说;
‘块根’者,即乳树之块根也。
Iccevamādayo kandā; Dassitā yāvakālikā; Dhoto so āmise vutto; Kando yo khīravalliyā.
未洗净者,即大蒜、乳咖果离等;
凡球茎一类,超越言说,应知为尽形寿药。
Adhoto lasuṇañceva, khīrakākoliādayo; Kandā vākyapathātītā, viññeyyā yāvajīvikā.
白莲之根茎,与红莲之根茎;
如是等种种根茎,皆为时限药。
Puṇḍarīkamuḷālañca , muḷālaṃ padumassa ca; Evamādimanekampi, muḷālaṃ yāvakālikaṃ.
多罗、银棕榈、昆达拉、椰子等所生者;
姜黄、生姜等的根茎,属于尽形寿药。
Tālahintālakuntāla-nāḷikerādisambhavaṃ; Haliddisiṅgiverānaṃ, muḷālaṃ yāvajīvikaṃ.
多罗树、银棕榈、昆达拉树、迦梨罗树、盖德咖树之嫩笋。
芭蕉和椰子的顶部,以及萝卜的根部。
Tālahintālakuntāla-kaḷīro ketakassa ca; Kadalīnāḷikerānaṃ, matthakaṃ mūlakassa ca.
枣椰、苇、藤,甘蔗、竹、芦苇等之顶部;
七种谷物之芽,以及芥子之芽。
Khajjurerakavettānaṃ, ucchuveḷunaḷādinaṃ; Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, kaḷīro sāsapassa ca.
如是等诸顶部,皆属时限药。
姜黄等之顶端,属终身药。
Iccevamādayoneke, matthakā yāvakālikā; Aññe haliddiādīnaṃ, matthakā yāvajīvikā.
棕榈芽、竹笋等,被截断而从高处落下者;
已至老熟阶段之芽,摄于终身药中。
Tālakuntālakādīnaṃ, chinditvā pātito pana; Gato jaraṭṭhabundo so, saṅgahaṃ yāvajīvike.
名为‘蕴嚼食’者,甘蔗茎已被阐明;
萨拉咖梨亚尼之茎,亦如是入于地中;
Khandhakhādanīyaṃ nāma, ucchukhandho pakāsito; Sālakalyāṇiyā khandho, tathā pathaviyaṃ gato.
如是,优钵罗等种类,其茎为时限药;
叶、茎、优钵罗等,一切皆属莲华种类。
Evamuppalajātīnaṃ, daṇḍako yāvakāliko; Paṇṇadaṇḍuppalādīnaṃ, sabbo padumajātiyā.
名为尽寿的,迦罗末罗等茎;
皮、干皮等,及有味之物,是为时限药。
Yāvajīvikasaṅkhātā , karamaddādidaṇḍakā; Tacesucchutacoveko, saraso yāvakāliko.
Mūlaka、khāraka、caccu、tambaka、taṇḍuleyyaka;
Vatthula、cīnamugga、ummā、vajakalī,亦复如是。
Mūlakaṃ khārako caccu, tambako taṇḍuleyyako; Vatthulo cīnamuggo ca, ummā vajakalī tathā.
Jajjharī、kāsamadda、sellu、siggu、nāḷikā;
Varuṇo、aggimantho、jīvantī 与 sunisannako。
Jajjharī kāsamaddo ca, sellu siggu ca nāḷikā; Varuṇo aggimantho ca, jīvantī sunisannako.
Rājamāso、māso、nipphāvo 与 migapupphikā;
Vaṇṭako、bhūmiloṇī 等,如此种种。
Rājamāso ca māso ca, nipphāvo migapupphikā; Vaṇṭako bhūmiloṇīti, evamādimanekakaṃ.
所谓叶食,即指时限药;
Pattakhādanīyaṃ nāma, kathitaṃ yāvakālikaṃ;
Itarā ca mahāloṇi, dīpitā yāvajīvikā.
所谓时限药,也就是所说的芒果嫩叶。
Yāvakālikamicceva, kathitaṃ ambapallavaṃ;
Nimbassa kuṭajassāpi, paṇṇaṃ sulasiyāpi ca.
棉花与苦瓜的花与果;
巴尼基咖树与咖朱咖树的叶子,那是终生药。
Kappāsikapaṭolānaṃ , tesaṃ pupphaphalāni ca; Phaṇijjakajjukānañca, paṇṇaṃ taṃ yāvajīvikaṃ.
八种根药等之花,及尼帕瓦迦之花;
如是迦利拉之花,瓦儒纳迦之花。
Aṭṭhannaṃ mūlakādīnaṃ, pupphaṃ nipphāvakassa ca; Tathā pupphaṃ karīrassa, pupphaṃ varuṇakassa ca.
迦谢儒迦之花,基万帝花、西古花。
莲花、睡莲等诸花,以及花蕊。
Pupphaṃ kaserukassāpi, jīvantī siggupupphakaṃ; Padumuppalajātīnaṃ, pupphānaṃ kaṇṇikāpi ca.
椰子树、棕榈树的嫩果,与露兜树的嫩芽;
如是等种种花,皆为时限药。
Nāḷikerassa tālassa, taruṇaṃ ketakassa ca; Iccevamādikaṃ puppha-manekaṃ yāvakālikaṃ.
除却时限花,其余诸花;
应阐明“终生花”及一切。
Yāvakālikapupphāni, ṭhapetvā pana sesakaṃ; Yāvajīvikapupphanti, dīpaye sabbameva ca.
胡麻花、摩咖喇花、沙喇花、茉莉花。
迦拘陀花、迦毗他迦花、君德花、迦离花,
俱罗婆迦花、迦罗毗罗花、波咤厘花,
而此花为终生药。
Tilakamakulasālamallikānaṃ ; Kakudhakapitthakakundakaḷīnaṃ; Kuravakakaravīrapāṭalīnaṃ; Kusumamidaṃ pana yāvajīvikaṃ.
庵婆罗、庵婆嗒迦、阎浮之果,以及波罗蜜之果;
摩头罗迦、迦毗他之果,以及酸豆之果。
Ambambāṭakajambūnaṃ, phalañca panasassa ca; Mātuluṅgakapitthānaṃ, phalaṃ tintiṇikassa ca.
多罗、椰子之果,以及枣椰之果;
拉布迦果、可可果、芭蕉果、蜜树之果。
Tālassa nāḷikerassa, phalaṃ khajjūriyāpi ca; Labujassa ca cocassa, mocassa madhukassa ca.
巴达拉果、咖拉玛达果,以及瓦丁嘎那果;
昆邦达果、提布萨果,还有埃拉卢咖果。
Badarassa karamaddassa, phalaṃ vātiṅgaṇassa ca; Kumbhaṇḍatipusānañca, phalaṃ eḷālukassa ca.
拉迦亚德那果、布萨果、丁巴儒咖果
如是等众多果,皆为时限药。
Rājāyatanaphalaṃ pussa-phalaṃ timbarukassa ca; Evamādimanekampi, phalaṃ taṃ yāvakālikaṃ.
三果、荜拨、肉豆蔻果与辛辣果
牛栏果与毕陵茄,及豆蔻与胡椒。
Tiphalaṃ pipphalī jāti-phalañca kaṭukapphalaṃ; Goṭṭhaphalaṃ bilaṅgañca, takkolamaricāni ca.
如是等已说者,及圣典中未说者;
诸果则为尽形寿资具所摄。
Evamādīni vuttāni, avuttāni ca pāḷiyaṃ; Phalāni pana gacchanti, yāvajīvikasaṅgahaṃ.
波罗蜜果核、娑罗果核、面包果核,
罗望子核、频婆果核,以及一切莲核。
Panasambāṭakaṭṭhīni, sālaṭṭhi labujaṭṭhi ca; Ciñcābimbaphalaṭṭhīni, pokkharaṭṭhi ca sabbaso.
枣核、露兜果核等,以及多罗果核,
如是等类,皆属时限药所摄。
Khajjūriketakādīnaṃ , tathā tālaphalaṭṭhi ca; Evamādīni gacchanti, yāvakālikasaṅgahaṃ.
布那伽核、摩杜伽核,石榴核、三果核,
如是等种子,已列为非食物类。
Punnāgamadhukaṭṭhīni, sellaṭṭhi tiphalaṭṭhi ca; Evamādīni aṭṭhīni, niddiṭṭhāni anāmise.
七种谷物,及其他谷物
波那萨粉、萨喇粉、喇布迦粉、占巴达咖粉
Sattannaṃ pana dhaññānaṃ, aparaṇṇānameva ca; Piṭṭhaṃ panasasālānaṃ, labujambāṭakassa ca.
洗净之棕榈粉,及乳蔓粉
如是等等诸多品类,皆已说为时限药。
Tālapiṭṭhaṃ tathā dhotaṃ, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā; Evamādimanekampi, kathitaṃ yāvakālikaṃ.
未洗的棕榈粉,及乳蔓粉;
马香等粉,此为尽形寿药。
Adhotaṃ tālapiṭṭhañca, piṭṭhaṃ yaṃ khīravalliyā; Assagandhādipiṭṭhañca, hoti taṃ yāvajīvikaṃ.
甘蔗所生的汁液,属七日药的一种;
其余如阿魏等汁液,为尽形寿药。
Niyyāso ucchunibbatto, eko sattāhakāliko; Avaseso ca hiṅgādi, niyyāso yāvajīviko.
于根药等之中,我仅略示纲要;
依此类推,余者当由智者了知。
Mūlādīsu mayā kiñci, mukhamattaṃ nidassitaṃ; Etassevānusārena, seso ñeyyo vibhāvinā.
作“我将于非时食用”想而受取食物者;
于时生非时想者,于时生疑惑者。
‘‘Bhuñjissāmi vikāle’’ti, āmisaṃ paṭigaṇhato; Kāle vikālasaññissa, kāle vematikassa ca.
此二者犯恶作。若持有时想者,则说明为无犯。
此与羊毛事例在生起等方面相同。
Dukkaṭaṃ, kālasaññissa, anāpatti pakāsitā; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
Bhojanaṃ sannidhiṃ katvā, khādanaṃ vāpi yo pana; Bhuñjeyya vāpi khādeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
比丘施予沙弥之物,舍之而无贪著。
若已储藏,复行给与,则为许可。
Bhikkhu yaṃ sāmaṇerānaṃ, pariccajatyanālayo; Nidahitvā sace tassa, denti taṃ puna vaṭṭati.
自己受取之后,正是未尝弃舍之物;
至于第二日,彼所贮藏者,即不许可。
Sayaṃ paṭiggahetvāna, apariccattameva yaṃ; Dutiye divase tassa, nihitaṃ taṃ na vaṭṭati.
从那时起,比丘在进食时,乃至一粒饭……
以清净心,如此宣说的清净波逸提,由那位如来所说。
Tato ajjhoharantassa, ekasitthampi bhikkhuno; Pācitti kathitā suddhā, suddhacittena tādinā.
在不如法的肉类中,尤其是人肉;
人肉连同土喇咤亚共有两罪;其余不如法肉连同恶作共有两罪。
Akappiyesu maṃsesu, manussasseva maṃsake; Thullaccayena pācitti, dukkaṭena sahetare.
若受用名为夜分药者,犯波逸提;
若为食物而受用者,兼犯恶作。
Yāmakālikasaṅkhātaṃ , pācitti paribhuñjato; Dukkaṭāpattiyā saddhiṃ, āhāratthāya bhuñjato.
若已受请,而食非残食;
若食此常食,彼犯二波逸提。
Sace pavārito hutvā, annaṃ anatirittakaṃ; Bhuñjato pakataṃ tassa, hoti pācittiyadvayaṃ.
于人肉中,有土喇咤亚与二罪。
于其余不净肉,与恶作相应,有二罪。
Thullaccayena saddhiṃ dve, maṃse mānusake siyuṃ; Sese akappiye maṃse, dukkaṭena saha dvayaṃ.
若因缘而食用名为夜分药者,
以有食之口而食,则有二;唯以无食之口而食,则唯有一。
Yāmakālikasaṅkhātaṃ, bhuñjato sati paccaye; Sāmisena mukhena dve, ekameva nirāmisaṃ.
对同一物仅作食用而吞咽;
在那些二种舍置的情形中,恶作罪便递增。
Tamevajjhoharantassa, āhāratthāya kevalaṃ; Dvīsu tesu vikappesu, dukkaṭaṃ pana vaḍḍhati.
非时食用清净食,或因储存而食用;
非时食者,犯二波逸提。
Vikāle bhuñjato suddhaṃ, sannidhipaccayāpi ca; Vikālabhojanā ceva, hoti pācittiyadvayaṃ.
于肉食中,有土喇咤亚及恶作增长;
于人肉与余肉,依次各有二罪。
Maṃse thullaccayañceva, dukkaṭampi ca vaḍḍhati; Manussamaṃse sese ca, yathānukkamato dvayaṃ.
比丘若于非时食用,即使并非残食,在一切分别中,皆因此相而有罪。
在一切分别中,比丘的过失即以此相为因。
Natthevānatirittampi, vikāle paribhuñjato; Doso sabbavikappesu, bhikkhuno tannimittako.
然而,若因非时而受用夜分药,则无罪过。
在领受七日药与尽形寿药时,
Vikālapaccayā vāpi, na doso yāmakālike; Sattāhakālikaṃ yāva-jīvikaṃ paṭigaṇhato.
唯为食物之需,当取用此二类时;
吞咽时若不是作为食物使用,则犯恶作。
Āhārasseva atthāya, gahaṇe duvidhassa tu; Ajjhohārapayogesu, dukkaṭaṃ tu nirāmise.
若取来放置而与食物相混的物品;
再次吞咽者,即说为波逸提。
Atha āmisasaṃsaṭṭhaṃ, gahetvā ṭhapitaṃ sace; Puna ajjhoharantassa, pācitteva pakāsitā.
时分、夜分与七日,此即三时;
若超越彼彼时限,则有咎失。
Kālo yāmo ca sattāhaṃ, iti kālattayaṃ idaṃ; Atikkamayato doso, kālaṃ taṃ taṃ tu kālikaṃ.
自身即是三种和合之味,其余诸物;
即随其自性,而归于自身之时限。
Attanā tīṇi sambhinna-rasāni itarāni hi; Sabhāvamupaneteva, yāvakālikamattano.
其余所说的时限药,也应如此理解。
然而,于一切四类时限药中,
Evameva ca sesesu, kālikesu viniddise; Imesu pana sabbesu, kālikesu catūsvapi.
开头两类时限药涉及内宿与积贮;
二者皆不成,后二种时限药亦然。
Kālikadvayamādimhi, antovutthañca sannidhi; Ubhayampi na hoteva, pacchimaṃ kālikadvayaṃ.
若在不如法居所中以内宿、积贮方式处理该物;
纵于当日已取,前两者亦不做得。
Akappiyāya kuṭiyā, vutthenantadvayena taṃ; Gahitaṃ tadahe vāpi, dvayaṃ pubbaṃ na vaṭṭati.
此即所谓口边净,而内宿者,不做得。
如此所说当坚定,然于《大疏》中。
Mukhasannidhi nāmāyaṃ, antovutthaṃ na kappati; Iti vuttaṃ daḷhaṃ katvā, mahāpaccariyaṃ pana.
前三种时限药,即使储存亦无过犯。
不超越各自时限而食用者。
Na doso nidahitvāpi, paṭhamaṃ kālikattayaṃ; Taṃ taṃ sakaṃ sakaṃ kāla-manatikkamma bhuñjato.
同样地,对于痴狂者等,已宣说无犯。
此以同分羊毛之法,乃就生起等而言。
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā; Samameḷakalomena, samuṭṭhānādinā idaṃ.
诸美食,若身无病,为己请求,
受用此食者,犯波逸提。
Bhojanāni paṇītāni, agilāno panattano; Atthāya viññāpetvāna, pācitti paribhuñjato.
若请求“以酥油给我饭、酥油饭等”;
言:“请给予酥油饭”——如此请求者,犯恶作。
‘‘Sappinā dehi bhattaṃ me, sasappiṃ sappimissakaṃ; Sappibhattañca dehī’’ti, viññāpentassa dukkaṭaṃ.
如是请求后,若接受者,犯恶作。
若再次吞咽,犯波逸提。
Viññāpetvā tathā taṃ ce, dukkaṭaṃ paṭigaṇhato; Puna ajjhoharantassa, pācitti pariyāputā.
清净的酥等,若请求后方才食用,
于应学法中,此请求亦为恶作。
Suddhāni sappiādīni, viññāpetvāna bhuñjato; Sekhiyesupi viññatti, dukkaṭaṃ paridīpaye.
因此,若请求混有上妙物的食物后食用;
以七种谷物制成的饭,应说犯波逸提。
Tasmā paṇītasaṃsaṭṭhaṃ, viññāpetvāva bhuñjato; Sattadhaññamayaṃ bhattaṃ, pācittiyamudīraye.
若有人请求:“请以牛酥给我饭”;
若以山羊酥等,作不同之给予。
Sace ‘‘gosappinā mayhaṃ, dehi bhatta’’nti yācito; Ajiyā sappiādīhi, visaṅketaṃ dadāti ce.
若被要求“施以熟酥”,于生酥等中亦然;
若施与其中任何一种,即已阐明为无罪。
‘‘Sappinā dehi’’ vutto ce, navanītādikesupi; Deti aññatarenassa, visaṅketanti dīpitaṃ.
无论以何物被乞求,于其根本物或其替代物;
即使得到了那个,所得即是所得,的确如此,并非另有别物。
Yena yena hi viññattaṃ, tasmiṃ mūlepi tassa vā; Laddhepi pana taṃ laddhaṃ, hotiyeva na aññathā.
除律典中提到的酥等之外;
令他人代为请求者,犯恶作罪。
Ṭhapetvā sappiādīni, āgatāni hi pāḷiyaṃ; Aññehi viññāpentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以一切酥油等,先令知晓,而后一同;
食用并作成一味,计为九波逸提。
Sabbehi sappiādīhi, viññāpetvāva ekato; Bhuñjatekarasaṃ katvā, nava pācittiyo matā.
虽被以不净语相劝,若仍以酥油施与,
于受取及受用时,恶作已作阐明。
Akappiyena vuttepi, sappinā deti tena ce; Gahaṇe paribhogepi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
若对病人作“病人”之想,或对有疑惑者;
牟尼说为恶作,无犯已显示。
Gilānassa gilānoti, saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
若无病者食用病时所请求的食物;
或是病者所剩之食,或是亲属等所剩之食。
Gilānakāle viññatta-magilānassa bhuñjato; Gilānassāvasesaṃ vā, ñātakādīnameva vā.
此为由四处生起:从身而生,从身与语而生;
以身、心,以及以身、语、意三者。
Idaṃ catusamuṭṭhānaṃ, kāyato kāyavācato; Kāyacittā tathā kāya-vācācittattayāpi ca.
若有人将未受授与的食物送入口中;
除齿木与水之外,结彼波逸提。
Adinnañhi mukhadvāraṃ, āhāraṃ āhareyya yo; Dantaponodakaṃ hitvā, tassa pācittiyaṃ siyā.
伸手可及之取用,中声能闻之取用;
人或非人,以身等三种方式给予;
Hatthapāsobhinīhāro, majjhimuccāraṇakkhamo; Manusso vāmanusso vā, deti kāyādinā tidhā.
若施者以二种方式施与,比丘受取彼物;
当此五支和合时,彼执取便得以成就。
Paṭiggaṇhāti taṃ bhikkhu, dīyamānaṃ sace dvidhā; Evaṃ pañcaṅgasaṃyoge, gahaṇaṃ tassa rūhati.
若施者是居于虚空者,而受者为立于地上者;
以居于虚空者之身,触及立于地上者之头顶。
Dāyako gaganaṭṭho ce, bhūmaṭṭho cetaro siyā; Bhūmaṭṭhassa ca sīsena, gaganaṭṭhassa dehino.
无论哪个身体部位更靠近,即以其较近一侧的边缘为准;
无论是施与还是接受,皆不以伸展出去的手进行。
Yamāsannataraṃ aṅgaṃ, orimantena tassa tu; Dātuṃ vāpi gahetuṃ vā, vinā hatthaṃ pasāritaṃ.
手臂距离应予测量;站在山上等处时,规则相同。
然而,在此种情形下,若站立施与,是允许的。
Hatthapāso minetabbo, nagaṭṭhādīsvayaṃ nayo; Evarūpe pana ṭhāne, ṭhatvā ce deti vaṭṭati.
鸟以口喙,或象以鼻,
若施与任何花或果,是允许的。
Pakkhī vā mukhatuṇḍena, hatthī soṇḍāya vā pana; Sace yaṃ kiñci pupphaṃ vā, phalaṃ vā deti vaṭṭati.
盛满饭食与菜肴的众多钵器,
以头顶持,前往某位比丘之处。
Bhattabyañjanapuṇṇāni, bhājanāni bahūnipi; Sīsenādāya bhikkhussa, gantvā kassaci santikaṃ.
稍稍弯下身后,若说“取”,
于是伸出手,去接取下面的器皿。
Īsakaṃ pana onatvā, ‘‘gaṇhā’’ti yadi bhāsati; Tena hatthaṃ pasāretvā, heṭṭhimaṃ pana bhājanaṃ.
比丘只须受取其中一部分;
如此,它们便全部成为已取之物。
Paṭicchitabbaṃ taṃ eka- desenāpi ca bhikkhunā; Honti ettāvatā tāni, gahitāneva sabbaso.
自此以后,将那一切卸下,便可随意自在;
打开之后,取所喜者,是允许的。
Tato paṭṭhāya taṃ sabbaṃ, oropetvā yathāsukhaṃ; Ugghāṭetvā tato iṭṭhaṃ, gahetuṃ pana vaṭṭati.
篮等器具有何应说之事?若在同一容器中,又当如何?
若担食而行,弯身施与,是允许的。
Pacchiādimhi vattabba-matthi kiṃ ekabhājane; Kājabhattaṃ haranto ce, onatvā deti vaṭṭati.
竹杖长三十肘,两端各有一壶。
若有酥油,执取一端时,则全部即视为已取。
Tiṃsahattho siyā veḷu, antesu ca duve ghaṭā; Sappino, gahitekasmiṃ, sabbaṃ gahitameva taṃ.
许多钵放在床、凳或草席上;
施主将(食物)放置后,立于伸手可及之处而作布施时。
Bahupattā ca mañce vā, pīṭhe vā kaṭasārake; Ṭhapitā dāyako hattha-pāse ṭhatvāna deti ce.
若以‘受取’之想,对于床座等(坐卧具)……
若触座而坐,以及施予钵中者。
Paṭiggahaṇasaññāya, mañcādīni sace pana; Nisīdati phusitvā yo, yañca pattesu dīyati.
凡彼所取,一切确为已取,此无疑;
若以‘我将受取’之想,而于床座等物。
Gahitaṃ tena taṃ sabbaṃ, hotiyeva na saṃsayo; Paṭiggahessāmicceva, mañcādīni sace pana.
取得这一切后,便登上座位坐下;
腹部相贴,钵置于地上。
Gahitaṃ hoti taṃ sabbaṃ, āruhitvā nisīdati; Āhacca kucchiyā kucchiṃ, ṭhitā pattā hi bhūmiyaṃ.
凡以指触,或以针触;
若比丘坐于某处,唯有就在该处亲手被施予的物品,方为许可。
Yaṃ yaṃ aṅguliyā vāpi, phusitvā sūciyāpi vā; Nisinno tattha tattheva, dīyamānaṃ tu vaṭṭati.
在大草席上,以及在手铺的坐具等上;
取用时,若在伸手可及的范围内有物存在,如此取用,是为允许。
Kaṭasāre mahantasmiṃ, tathā hatthattharādisu; Gaṇhato hatthapāsasmiṃ, vijjamāne tu vaṭṭati.
然而,彼处所生之叶,不得取用;
因为这些实非以身相系缚。
Tatthajātakapaṇṇesu, gahetuṃ na ca vaṭṭati; Na panetāni kāyena, paṭibaddhāni honti hi.
于不可移动之石板,或于相似之木板,
或在木桩所固定的床上,受持不成立。
Asaṃhārimapāsāṇe , phalake vāpi tādise; Khāṇubaddhepi vā mañce, gahaṇaṃ neva rūhati.
在酸角等树叶上,或于地上所铺展者;
因不能承载之故,受持亦不成立。
Tintiṇikādipaṇṇesu, bhūmiyaṃ patthaṭesu vā; Dhāretumasamatthattā, gahaṇaṃ na ca rūhati.
若超过伸手可及之处,则应以长杖施与。
施食者,应由比丘上前告知:“请施与。”
Hatthapāsamatikkamma, dīghadaṇḍena deti ce; Vattabbo bhikkhunāgantvā, dehīti parivesako.
若钵中沾染尘垢,有水时便应洗净。
若无水时,应擦拭干净,令完全清净后方可受取。
Sace patte rajo hoti, dhovitabbo jale sati; Tasmiṃ asati puñchitvā, gahetabbo asesato.
若于乞食时,有尘土落下;
应在受取食物之后,以正知而取。
Piṇḍāya vicarantassa, rajaṃ patati ce pana; Bhikkhā paṭiggahetvāva, gahetabbā vijānatā.
若于未受持时取用,比丘犯恶作;
受持之后,其后食用者无罪。
Appaṭiggahite bhikkhuṃ, gaṇhato pana dukkaṭaṃ; Paṭiggahetvānāpatti, pacchā taṃ paribhuñjato.
当说“受持后施与”时,对此语……
若未听闻而取,或未受取而施与,则无恶作。
‘‘Paṭiggahetvā dethā’’ti, vutte taṃ vacanaṃ pana; Asutvānādiyitvā vā, denti ce natthi dukkaṭaṃ.
受取之后,知者方可取用。
若大风从各方吹落尘土,
Pacchā paṭiggahetvāva, gahetabbaṃ vijānatā; Sace rajaṃ nipāteti, mahāvāto tato tato.
若比丘不能取食,
然而,若为施与他人,则许取食。
Na sakkā ca siyā bhikkhaṃ, gahetuṃ yadi bhikkhunā; Aññassa dātukāmena, gahetuṃ pana vaṭṭati.
施与沙弥之后,或再由彼施与者,
若依净信,亦可受食。
Sāmaṇerassa taṃ datvā, dinnaṃ vā tena taṃ puna; Tassa vissāsato vāpi, bhuñjituṃ pana vaṭṭati.
若于乞食时,施与比丘沾有尘垢之食;
“你纳受此乞食后,或取用,或即食用。”
Bhikkhācāre sace bhattaṃ, sarajaṃ deti bhikkhuno; ‘‘Paṭiggahetvā bhikkhaṃ tvaṃ, gaṇha vā bhuñja vā’’ti ca.
应当那样对他说,此是比丘所应行;
若尘垢浮于食上时,
Vattabbo so tathā tena, kattabbañceva bhikkhunā; Rajaṃ upari bhattassa, tassuplavati ce pana.
应滤去酸粥,然后随意而食;若已与食物相混,则应收回。
然而,若已进入内部,则应受取。
Kañjikaṃ tu pavāhetvā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ; Anto paṭiggahetabbaṃ, paviṭṭhaṃ tu sace pana.
若落于干饭中,应除去此尘;
若细微者与饭俱,应随意而食。
Patitaṃ sukkhabhatte ce, apanīyāva taṃ rajaṃ; Sukhumaṃ ce sabhattampi, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
即使是以木勺取来,对于施与者,首先
若水滴从木勺落入钵中,则为允许。
Uḷuṅkenāharitvāpi , dentassa paṭhamaṃ pana; Thevo uḷuṅkato patte, sace patati vaṭṭati.
当饭正被倒入时,从锅中
若煤烟或灰烬落入器皿中,
Bhatte ākiramāne tu, carukena tato pana; Masi vā chārikā vāpi, sace patati bhājane.
即使食物已送到面前,也没有过失;
从自己的钵给邻近比丘时;
Tassa cābhihaṭattāpi, na doso upalabbhati; Anantarassa bhikkhussa, dīyamānaṃ tu pattato.
若食物从钵中跳出而落入另一比丘的钵中;
落下即允许,那便是已受取。
Uppabhitvā sace patte, itarassa ca bhikkhuno; Patati vaṭṭatevāyaṃ, paṭiggahitameva taṃ.
若以乳粥盛满钵,施与比丘,
但因炎热,于下方不能执持。
Pāyāsassa ca pūretvā, pattaṃ ce denti bhikkhuno; Uṇhattā pana taṃ heṭṭhā, gahetuṃ na ca sakkati.
已说“可得”,于钵缘执持;
若不能执持,亦可以承器执取。
Vaṭṭatīti ca niddiṭṭhaṃ, gahetuṃ mukhavaṭṭiyaṃ; Na sakkā ce gahetabbo, tathā ādhārakenapi.
若于座堂中,手持自钵已;
坐中便入眠,施物不知晓。
Sace āsanasālāyaṃ, gahetvā pattamattano; Niddāyati nisinnova, dīyamānaṃ na jānati.
它既不是正被取来,也尚未受取;
若比丘于坐中已作意,则许可。
Nevāhariyamānaṃ vā, appaṭiggahitameva taṃ; Ābhogaṃ pana katvā ce, nisinno hoti vaṭṭati.
若以手放离,无论钵或承器;
若以足触开,则睡眠开许。
Sace hatthena muñcitvā, pattaṃ ādhārakampi vā; Pelletvā pana pādena, niddāyati hi vaṭṭati.
即使以足踩踏承器而受取,
即使醒觉,于受取中亦有不恭敬。
Pādenādhārakaṃ akka-mitvāpi paṭigaṇhato; Jāgarassāpi hoteva, gahaṇasmiṃ anādaro.
所以,精通律的比丘不应作此事。
若是在施与时掉落,取用则不犯。
Tasmā taṃ na ca kātabbaṃ, bhikkhunā vinayaññunā; Yaṃ dīyamānaṃ patati, gahetuṃ taṃ tu vaṭṭati.
进食者的牙齿与指甲,也会磨损;
同样,钵的色泽变化,也是不犯之理。
Bhuñjantānañca dantā vā, khīyantipi nakhāpi vā; Tathā pattassa vaṇṇo vā, abbohāranayo ayaṃ.
若用刀劈开甘蔗等物时,有污垢显现其中;
此污垢在他们之中确实得以察知,那可能是新近生起的。
Satthakenucchuādīni, phālentānaṃ sace malaṃ; Paññāyati hi taṃ tesu, siyā navasamuṭṭhitaṃ.
比丘受取之后,方可食用;
若于其中不见垢秽,则许食用。
Paṭiggahetvā taṃ pacchā, khāditabbaṃ tu bhikkhunā; Na paññāyati ce tasmiṃ, malaṃ vaṭṭati khādituṃ.
研磨药物或捣碎者,亦是如此;
磨石与臼等器具,于磨损时,亦同此理。
Pisantānampi bhesajjaṃ, koṭṭentānampi vā tathā; Nisadodukkhalādīnaṃ, khīyanepi ayaṃ nayo.
为药用而加热后,若将刀投入乳中,
那里便会生起青斑,犹如刀上作出的判定一般。
Bhesajjatthāya tāpetvā, vāsiṃ khīre khipanti ce; Uṭṭheti nīlikā tattha, satthake viya nicchayo.
若将生酪或乳投入其中,
虽显自熟之相,亦不免恶作。
Sace āmakatakke vā, khīre vā pakkhipanti taṃ; Sāmapākanimittamhā, na tu muccati dukkaṭā.
于雨季中,比丘游行乞食时,
若水自身衣滴入钵中,钵便染污。
Piṇḍāya vicarantassa, vassakālesu bhikkhuno; Patte patati ce toyaṃ, kiliṭṭhaṃ kāyavatthato.
受取之后,便可随意而食。
对于在树下进食者,此理亦同。
Pacchā paṭiggahetvā taṃ, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ; Eseva ca nayo vutto, rukkhamūlepi bhuñjato.
然而,若天降净水,连雨七日,
若水落入露天之钵,亦为许可。
Sattāhaṃ pana vassante, deve suddhaṃ jalaṃ sace; Abbhokāsepi vā patte, toyaṃ patati vaṭṭati.
比丘施饭食与沙弥时,
应不触碰而施与,即施彼钵中之饭。
Odanaṃ pana dentena, sāmaṇerassa bhikkhunā; Dātabbo acchupantena, tassa pattagatodanaṃ.
或已受取钵,应施彼以食;
若触后施食,彼食则未受持。
Paṭiggahetvā vā pattaṃ, dātabbo tassa odano; Chupitvā deti ce bhattaṃ, taṃ panuggahitaṃ siyā.
又,若欲施他而舍弃者;
一旦到了手中,那便已受取。
Aññassa dātukāmena, pariccattaṃ sace pana; Yāva hatthagataṃ tāva, paṭiggahitameva taṃ.
若无所求地对放在钵架上的钵说‘取之’;
如果之后再说,智者应当受取。
‘‘Gaṇhā’’ti nirapekkhova, pattamādhārake ṭhitaṃ; Sace vadati pacchā taṃ, paṭiggaṇheyya paṇḍito.
有所求者将钵置于钵座上;
言:‘由此饼或饭中,取用一些。’
Sāpekkhoyeva yo pattaṃ, ṭhapetvādhārake pana; ‘‘Etto pūvampi bhattaṃ vā, kiñci gaṇhā’’ti bhāsati.
沙弥也将双手洗净后,
又,若不触及已落入自己钵中的食物,
Sāmaṇeropi taṃ bhattaṃ, dhovitvā hatthamattano; Attapattagataṃ bhattaṃ, aphusitvā sace pana.
纵使投入百次,取出亦可受取;
受取之事既毕,其后便不复存在。
Pakkhipanto satakkhattuṃ, uddharitvāpi gaṇhatu; Taṃpaṭiggahaṇe kiccaṃ, puna tassa na vijjati.
若食物已入自钵,触而取之;
此后应再受取,因已与他食相混故。
Attapattagataṃ bhattaṃ, phusitvā yadi gaṇhati; Pacchā paṭiggahetabbaṃ, saṃsaṭṭhattā parena taṃ.
又,于比丘之粥等烹器中,
为他人而将饭投入后安放者。
Bhikkhūnaṃ yāguādīnaṃ, pacane bhājane pana; Pakkhipitvā ṭhapentena, aññassatthāya odanaṃ.
应于容器上方,投入沙弥手中;
若从手中落下,则不成为不净。
Bhājanupari hatthesu, sāmaṇerassa pakkhipe; Patitaṃ hatthato tasmiṃ, na karoti akappiyaṃ.
若已舍弃该物,却未作相应处理便直接倾倒;
作成相应处理后应食用它,犹如没有食物的钵。
Pariccattañhi taṃ evaṃ, akatvākirateva ce; Bhuñjitabbaṃ tu taṃ katvā, pattaṃ viya nirāmisaṃ.
如果粥锅已满,而沙弥确实羸弱;
他确实无法再令比丘受取彼物。
Sace yāgukuṭaṃ puṇṇaṃ, sāmaṇero hi dubbalo; Bhikkhuṃ paṭiggahāpetuṃ, na sakkoti hi taṃ puna.
Kuṭassa gīvaṃ pattassa, ṭhapetvā mukhavaṭṭiyaṃ; Bhikkhunā upanītassa, āvajjeti hi vaṭṭati.
又或者,比丘直接将手置于地上;
若他将钵旋转后再举起,在此情况下也是允许的。
Atha vā bhūmiyaṃyeva, hatthe bhikkhu ṭhapeti ce; Āropeti pavaṭṭetvā, tattha ce pana vaṭṭati.
于食后收钵等诸事中,此即是判定的准则:
若二三位沙弥施与可取之物,
Bhattapacchucchubhāresu, ayameva vinicchayo; Dve tayo sāmaṇerā vā, denti ce gahaṇūpagaṃ.
一位比丘取用负担,则是许可的;
或由一人如是施与,二三人亦得取受。
Bhāramekassa bhikkhussa, gahetuṃ pana vaṭṭati; Ekena vā tathā dinnaṃ, gaṇhanti dve tayopi vā.
Mañcassa pāde pīṭhassa, pāde telaghaṭādikaṃ; Laggenti tattha bhikkhussa, vaṭṭateva nisīdituṃ.
若床下有未受取之油盘,
扫地时即使碰触,也不成为已受取。
Appaṭiggahitaṃ heṭṭhā-mañce ce telathālakaṃ; Sammujjanto ca ghaṭṭeti, na panuggahitaṃ siyā.
然而,于已受取想中,彼物实未受取时:
取而了知此物后,放置彼处是允许的。
Paṭiggahitasaññāya, appaṭiggahitaṃ pana; Gaṇhitvā puna taṃ ñatvā, ṭhapetuṃ tattha vaṭṭati.
若先开启而后放置,或原已覆盖之物,亦应如是。
应如此安置彼物,不应另作他法。
Vivaritvā sace pubbe, ṭhapitaṃ pihitampi ca; Tatheva taṃ ṭhapetabbaṃ, kattabbaṃ na panaññathā.
若以此物置于外,则不应再触彼。
若明知而触之,则成为已受取。
Bahi ṭhapeti ce tena, chupitabbaṃ na taṃ puna; Yadi chupati ce ñatvā, taṃ panuggahitaṃ siyā.
在已受取的油中,若生出菌膜;
在生姜等根中,或在稠粉中,也是如此。
Paṭiggahitatelasmiṃ, uṭṭheti yadi kaṇṇakā; Siṅgīverādike mūle, ghanacuṇṇampi vā tathā.
从彼生起故,一切说为彼。
而受取之作用,于彼已无有。
Taṃsamuṭṭhānato sabbaṃ, taññevāti pavuccati; Paṭiggahaṇakiccaṃ tu, tasmiṃ puna na vijjati.
如人登棕榈,或攀椰子树。
住在那里的人,用绳放下棕榈果。
Tālaṃ vā nāḷikeraṃ vā, āruḷho koci puggalo; Tatraṭṭho tālapiṇḍiṃ so, otāretvāna rajjuyā.
若说‘取’,则不应取;
而另一位站在地上的人,取而给予,这是允许的。
Sace vadati ‘‘gaṇhā’’ti, na gahetabbameva ca; Tamañño pana bhūmaṭṭho, gahetvā deti vaṭṭati.
若将藤蔓或甘蔗砍断后施与,或将果实交给对方拿取。
未触及枝杆而自然脱落者,则是允许的。
Chinditvā ce vatiṃ ucchuṃ, phalaṃ vā deti gaṇhituṃ; Daṇḍake aphusitvāva, niggataṃ pana vaṭṭati.
若围墙既不厚实,又过高
若内外站立处之间在手臂可及范围内;
Sace na puthulo hoti, pākāro atiuccako; Antoṭṭhitabahiṭṭhānaṃ, hatthapāso pahoti ce.
向上行至百手之距,再次获得它后,
对于执取的比丘而言,在律制上并无任何罪过。
Uddhaṃ hatthasataṃ gantvā, sampattaṃ puna taṃ pana; Gaṇhato bhikkhuno doso, koci nevūpalabbhati.
若沙弥以肩荷负比丘而行时,
取果后即于彼处坐下而施与,是允许的。
Bhikkhuno sāmaṇeraṃ tu, khandhena vahato sace; Phalaṃ gahetvā tattheva, nisinno deti vaṭṭati.
又有任何其他人正荷负比丘而行,
将果施予坐于肩上的比丘,是如法的。
Aparopi vahantova, bhikkhuṃ yo koci puggalo; Phalaṃ khandhe nisinnassa, bhikkhuno deti vaṭṭati.
若取了带果的枝条,为了遮荫而前行;
随后比丘心生起欲食之念。
Gahetvā phaliniṃ sākhaṃ, chāyatthaṃ yadi gacchati; Puna citte samuppanne, khādituṃ pana bhikkhuno.
令人持取树枝后,食用果实,此为许可。
为防苍蝇而持取,其理亦同。
Sākhaṃ paṭiggahāpetvā, phalaṃ khādati vaṭṭati; Makkhikānaṃ nivāratthaṃ, gahitāyapyayaṃ nayo.
又,令作净后,再受取彼。
若欲进食,唯取根即可。
Kappiyaṃ pana kāretvā, paṭiggaṇhāti taṃ puna; Bhottukāmo sace mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
为父母故,持酥油等已;
行于中途,随其所欲而取。
Mātāpitūnamatthāya, gahetvā sappiādikaṃ; Gacchanto antarāmagge, yaṃ icchati tato pana.
他令人受取后,自行受用,是许可的;
那已受取者,唯有最初受取方为许可。
Taṃ so paṭiggahāpetvā, paribhuñjati vaṭṭati; Taṃ paṭiggahitaṃ mūla-gahaṇaṃyeva vaṭṭati.
比丘取沙弥的路粮米。
沙弥也取了比丘的,取后便离去。
Sāmaṇerassa pātheyya-taṇḍule bhikkhu gaṇhati; Bhikkhussa sāmaṇeropi, gahetvā pana gacchati.
当米已用尽时,由他自己所取的那位;
若煮了粥,便以米及其他食材。
Taṇḍulesu hi khīṇesu, attanā gahitesu so; Sace yāguṃ pacitvāna, taṇḍulehitarehipi.
将粥倾入两个钵中,而后对自己那份
若将那份粥施与比丘后,自己却饮用了他那份
Ubhinnaṃ dvīsu pattesu, ākiritvā panattano; Yāguṃ bhikkhussa taṃ datvā, sayaṃ pivati tassa ce.
既不是积存之缘,也不是受取之故
因沙弥饮用故,比丘有罪。
Sannidhipaccayā neva, na uggahitakāraṇā; Sāmaṇerassa pītattā, doso bhikkhussa vijjati.
又,若为父母之故,携带油等物者;
为遮荫等利益而取枝条,此中无有差别。
Mātāpitūnamatthāya, telādiṃ haratopi ca; Sākhaṃ chāyādiatthāya, imassa na visesatā.
因此,彼差别之因,当须如实思择;
我推论,彼沙罗树性即是其差别。
Tasmā hissa visesassa, cintetabbaṃ tu kāraṇaṃ; Tassa sālayabhāvaṃ tu, visesaṃ takkayāmahaṃ.
又如滤布,于洗米后欲扬除其水;
纵有米与容器,亦不能为。
Taṇḍule pana dhovitvā, niccāletuñhi celako; Na sakkoti sace te ca, taṇḍule bhājanampi ca.
受取并洗净后,放上炉灶;
比丘不应生火,即便揭开煮食。
Paṭiggahetvā dhovitvā, āropetvā panuddhanaṃ; Bhikkhunāggi na kātabbo, vivaritvāpi pakkatā.
应知于煮熟之时,取下后便可随意受用;
应即食用,并非之后另作受取的理由。
Ñātabbā pakkakālasmiṃ, oropetvā yathāsukhaṃ; Bhuñjitabbaṃ, na pacchassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
若比丘安置清净之锅,为煮粥而烧水,这是允许的。
若为煮粥而烧水,这样做是允许的。
Āropetvā sace bhikkhu, uddhanaṃ suddhabhājanaṃ; Udakaṃ yāguatthāya, tāpeti yadi vaṭṭati.
若有人将米粒投入这热水中,
从那时起,比丘不应以此火煮食。
Tatte panudake koci, ce pakkhipati taṇḍule; Tato paṭṭhāya tenaggi, na kātabbova bhikkhunā.
比丘接受此粥后,可以饮用;若随后再煮此粥,则不免自煮之罪。
若随后自行烹煮,则不免自煮之罪。
Paṭiggahetvā taṃ yāguṃ, pātuṃ vaṭṭati bhikkhuno; Sace pacati pacchā taṃ, sāmapākā na muccati.
凡彼处生长的任何果实,若连同藤蔓一起摇动,
凡从此处所得的果实,皆不适宜。
Tatthajātaphalaṃ kiñci, saha cāleti valliyā; Tasseva ca tato laddhaṃ, phalaṃ kiñci na vaṭṭati.
攀援果树,或使其有所倚靠,
或系缚于荆棘上,据说比丘也是允许的。
Phalarukkhaṃ parāmaṭṭhuṃ, tamapassayitumpi vā; Kaṇṭake bandhituṃ vāpi, bhikkhuno kira vaṭṭati.
又以长钳取来平锅;
比丘煮油时,若有灰烬落入油中。
Saṇḍāsena ca dīghena, gahetvā thālakaṃ pana; Pacato bhikkhuno telaṃ, bhasmaṃ patati tattha ce.
以不松开的手煮完油锅后;
将其取下之后,方可受取。
Amuñcantena hatthena, pacitvā telathālakaṃ; Otāretvāva taṃ pacchā, paṭiggaṇheyya vaṭṭati.
受取炭火或木柴之后,
若已放置,则唯先前受取者方为允许。
Paṭiggahetvā aṅgāre, tāni dārūni vā pana; Ṭhapitāni sace honti, pubbagāhova vaṭṭati.
若有比丘嚼食甘蔗,沙弥也想要尝食。
“你从这里截取吧”,听了这话,他便取用了。
Ucchuṃ khādati ce bhikkhu, sāmaṇeropi icchati; ‘‘Chinditvā tvamito gaṇha’’, iti vutto ca gaṇhati.
至于剩下的部分,便没有接受的理由。
对于进食糖团者,此即决断。
Nattheva avasesassa, paṭiggahaṇakāraṇaṃ; Khādato guḷapiṇḍampi, ayameva vinicchayo.
用海水来作盐用,是合适的;然而,它属于水性,因此不成为所谓的“终生受用”之物。
Kātuṃ sāgaratoyena, loṇakiccaṃ tu vaṭṭati;
所谓终生受用之物,因其是水性,故不得成就。
Yāvajīvikasaṅkhātaṃ, toyattā na tu gacchati.
此水被宣说为不受时限;
犹如涅槃,由善知涅槃之大仙所宣说。
Idaṃ kālavinimmuttaṃ, udakaṃ paridīpitaṃ; Nibbānaṃ viya nibbāna-kusalena mahesinā.
水与冰雪被说为相同,冰雹亦然;于井等处取水饮之,浊者亦为所许。
从井等处取水饮用,即使浑浊,也是许可的。
Udakena samā vuttā, himassa karakāpi ca; Kūpādīsu jalaṃ pātuṃ, bahalampi ca vaṭṭati.
在田地的耕作之处,浑浊之水则不被允许。
若那水流去并注入河中,便得允许。
Khettesu kasitaṭṭhāne, bahalaṃ taṃ na vaṭṭati; Sanditvā yadi taṃ gantvā, nadiṃ pūreti vaṭṭati.
池塘之中,咖库达等花遍布水面;
它们的滋味不可觉知,亦无受取之因。
Sobbhesu kakudhādīnaṃ, jale pupphasamākule; Na ñāyati raso tesaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
然而,萨雷努咖等花,若投入饮水瓶中;
若已投入,则可受取彼水。
Sareṇukāni pupphāni, pānīyassa ghaṭe pana; Pakkhittāni sace honti, paṭiggaṇheyya taṃ pana.
受取后应施出的花,或其中的香花;
当茉莉花已施与时,称“非持”是如法的。
Paṭiggahetvā deyyāni, vāsapupphāni tattha vā; Kamallikāsu dinnāsu, abbohāroti vaṭṭati.
未经受持的齿木,其汁液;
若于无知中,其汁液从咀嚼物入口者,犯波逸提。
Appaṭiggahitasseva , dantakaṭṭhassa yo raso; Ajānantassa pācitti, so ce visati khādato.
依于身体的诸界,何者开许?何者不开许?
肉无论听许或不听许,其一切乳悉皆听许。
Sarīraṭṭhesu bhūtesu, kiṃ vaṭṭati? Na vaṭṭati? Kappākappiyamaṃsānaṃ, khīraṃ sabbampi vaṭṭati.
耳垢、眼垢、齿垢、尿、粪;
痰、鼻涕、唾液、泪、盐,悉皆听许。
Kaṇṇakkhigūthako danta- malaṃ muttaṃ karīsakaṃ; Semhaṃ siṅghāṇikā kheḷo, assu loṇanti vaṭṭati.
若有从本位掉落之物;
若其复落于钵中或手上,应再次受取。
Yaṃ panettha sakaṭṭhānā, cavitvā patitaṃ siyā; Patte vā pana hatthe vā, paṭiggaṇheyya taṃ puna.
粘附于指尖而未断落者,即视为已受取。
饮用热粥时,手上便生起汗水。
Aṅgalaggamavicchannaṃ, paṭiggahitameva taṃ; Uṇhayāguṃ pivantassa, sedo hatthesu jāyati.
行乞食时,汗水顺着手流下;
若汗水滴入钵中,不成接受之因。
Piṇḍāya vicarantassa, sedo hatthānusārato; Orohati sace pattaṃ, na paṭiggahaṇakāraṇaṃ.
无净作者时,亲自取得四种大可厌物;
在遭蛇咬的那一刹那,食用者亦无过失。
Sāmaṃ gahetvā cattāri, vikaṭāni nadāyake; Sappadaṭṭhakkhaṇeyeva, na doso paribhuñjato.
为取黏土而挖掘或切割土地;
比丘为了成灰而砍伐树木,是许可的。
Pathaviṃ mattikatthāya, khaṇituṃ chinditumpi vā; Tarumpi chārikatthāya, bhikkhuno pana vaṭṭati.
因砍断、执取、漠视、坐卧,以及;
因舍学、死亡,而有形相差别。
因布施于他及彼非比丘者;
一切受取,即是毁坏。
Acchedagāhanirapekkhanisajjato ca; Sikkhappahānamaraṇehi ca liṅgabhedā; Dānena tassa ca parassa abhikkhukassa; Sabbaṃ paṭiggahaṇameti vināsamevaṃ.
于恶行中所说,对执取者及所执取者;
于内住、自煮、内煮者,得恶作。
Durūpaciṇṇe niddiṭṭhaṃ, gahaṇuggahitassapi; Antovutthe sayaṃpakke, antopakke ca dukkaṭaṃ.
于已受取之物,持未受取想者;
对此有疑者,亦得恶作罪。
Paṭiggahitake tasmiṃ, appaṭiggahitasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对有受取想者,即便是齿木、水等
并非以唾液、鼻涕为过失,其起源等相同
Paṭiggahitasaññissa , dantaponodakesupi; Na doseḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
对九位中等长老比丘尼
应无差别地如是持守;
由我完整而无所省略地宣说;
此处已说决断,由此。
Navamajjhimatherabhikkhunīnaṃ; Avisesena yaticchitabbako; Sakalo asamāsatova mayā; Kathito ettha vinicchayo tato.
凡是衣等物品,若属外道之资具;
若以一次加行施与,便得一则波逸提。
Yaṃ kiñcicelakādīnaṃ, titthiyānaṃ panāmisaṃ; Dentassekapayogena, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
截断后施与者,依加行计算故;此人犯波逸提,或有三波逸提。
彼犯波逸提,或可构成三波逸提。
Vicchinditvāna dentassa, payogagaṇanāvasā; Honti pācittiyo tassa, tikapācittiyaṃ siyā.
若亲手施与水或齿木,或在非时施与;
若作“是外道”之想者,得恶作;若心存疑惑者,亦得恶作。
Udakaṃ dantaponaṃ vā, dentassa ca atitthiye; Titthiyoti ca saññissa, dukkaṭaṃ vimatissa ca.
若令他人,或令沙弥等代为施与;
对于他们放置好的器皿,施与者从外部涂抹;
Dāpentassa panaññena, sāmaṇerādikena vā; Nikkhittabhājane tesaṃ, dentassa bahilepanaṃ.
留下食物后,在他们近前说“请取用”者;
对说话者而言无犯,正如起源处的公羊譬喻所示。
Ṭhapetvā bhojanaṃ tesaṃ, santike ‘‘gaṇhathā’’ti ca; Vadantassa anāpatti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
不论是否教人给与,比丘若欲将任何利养,
若与女人一起,而有嬉笑等行为。
Dāpetvā vā adāpetvā, bhikkhu yaṃ kiñci āmisaṃ; Kattukāmo sace saddhiṃ, hasanādīni itthiyā.
确实遣去,既道‘去罢’而遣离,却又以彼为缘……
在遣离时,仅以第一句便犯恶作。
Uyyojeti hi ‘‘gacchā’’ti, vatvā tappaccayā pana; Tassuyyojanamattasmiṃ, dukkaṭaṃ paṭhamena ca.
在其足所及之近行处,越过时犯恶作;
以第二句则犯波逸提,然而,在越过界场时,亦复如是。
Pādenassupacārasmiṃ, atikkante ca dukkaṭaṃ; Dutiyenassa pācitti, sīmātikkamane pana.
于近行处之所见,手的距离被说为十二肘;
有遮蔽处之尺寸如是,露地则非如是。
Dassane upacārassa, hatthā dvādasa desitā; Pamāṇaṃ savane cevaṃ, ajjhokāse na cetare.
若是比丘,犯三种波逸提;若是其余身份,犯三种恶作。
于诽谤与诬陷一事,已说二者皆犯恶作。
Bhikkhusmiṃ tikapācitti, itare tikadukkaṭaṃ; Ubhinnaṃ dukkaṭaṃ vuttaṃ, kalisāsanaropane.
因职责而驱赶者无罪;疯狂者等亦无犯。
如同不与取罪,其起源等方式亦可依此类推。
Uyyojentassa kiccena, na dosummattakādino; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
凡是越过小坐具靠背而坐者,
那位比丘在有食物的俗家中,犯波逸提。
Khuddake piṭṭhivaṃsaṃ yo, atikkamma nisīdati; Sabhojane kule tassa, hoti pācitti bhikkhuno.
若越过伸手可及的范围,以及靠背的接缝处,
若在靠近卧具的地方,安置大坐具则有过失。
Hatthapāsaṃ atikkamma, piṭṭhisaṅghāṭakassa ca; Sayanassa panāsanne, ṭhāne doso mahallake.
虽在非卧屋之中,却于彼处生起卧屋想者,
在此,对于存疑者,也已指明犯恶作。
Asayanighare tassa, sayanigharasaññino; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
若有第二人在场,比丘就座不犯。
若于离贪者,或二者皆出时;
Nisīdantassanāpatti, bhikkhussa dutiye sati; Vītarāgesu vā tesu, nikkhantesu ubhosu vā.
坐者不越所说相之处;
等起等,与首条及末条学处相同。
Nisinnassānatikkamma, padesaṃ vuttalakkhaṇaṃ; Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā.
第四与第五中,并无任何应说的内容;
一切应说的,已在不定二法中说完。
Catutthe pañcame ceva, vattabbaṃ natthi kiñcipi; Vattabbaṃ yañca taṃ sabbaṃ, vuttaṃ aniyatadvaye.
而这些生起的方式,被认为与其紧接的前者相同;
这即是其殊胜之处,同时也阐明了他们的含义。
Samuṭṭhānaṃ panetesaṃ, anantarasamaṃ mataṃ; Ayameva visesoti, tesamesañca dīpito.
然而,于五种食物中,由某一人所说;
若未询问在场的比丘而前往俗家者,
Bhojanānaṃ tu pañcannaṃ, vutto aññatarena yo; Santaṃ bhikkhumanāpucchā, āpajjeyya kulesu ce.
除因缘外,此行犯波逸提。
比丘,除因缘外,所说特相有二种。
Cārittaṃ tassa pācitti, aññatra samayā siyā; Ṭhapetvā samayaṃ bhikkhu, duvidhaṃ vuttalakkhaṇaṃ.
于正午未过时,前往他人之家。
当踏入房屋近处时,仅以第一足便犯恶作。
Avītivatte majjhaṇhe, gharamaññassa gacchati; Gharūpacārokkamane, paṭhamena hi dukkaṭaṃ.
越过房屋门槛时,又犯另一恶作。
而以第二足越过时,即犯波逸提。
Atikkante gharummāre, aparampi ca dukkaṭaṃ; Dutiyena ca pādena, pācitti samatikkame.
若比丘于站立之处环顾四方,却未见他比丘;
未告知“不在”而入者,即称为“已入”。
Ṭhitaṭṭhāne sace bhikkhuṃ, oloketvā na passati; ‘‘Asanta’’nti anāpucchā, paviṭṭho nāma vuccati.
若比丘站立远处,他便名为“不在”。
无须通报,四处寻觅之后离去。
Sace dūre ṭhito hoti, asanto nāma bhikkhu so; Natthi ārocane kiccaṃ, gavesitvā ito cito.
在适当的时候告辞而去,便无过失;
若行经比丘住处,或前往园林之时;
Na doso samaye santaṃ, āpucchitvā ca gacchato; Bhikkhuṃ gharena maggo ce, ārāmaṃ gacchatopi ca.
或是在外道住处,以及比丘尼的住处。
或灾时的集会堂,或施主的住处。
Titthiyānampi seyyaṃ vā, tathā bhikkhunupassayaṃ; Āpadāsanasālaṃ vā, bhattiyassa gharampi vā.
这些生起,被认为与咖提那衣相同。
作与无作心,三心与三受。
Idaṃ pana samuṭṭhānaṃ, kathinena samaṃ mataṃ; Kriyākriyamacittañca, ticittañca tivedanaṃ.
一切皆可受用,四月自恣;
比丘若无病,复有常自恣。
Sabbāpi sāditabbāva, catumāsapavāraṇā; Bhikkhunā agilānena, puna niccapavāraṇā.
“若我患病,有所需资具,我当告知。”
不应拒绝她,也不应说:‘我今无病。’
‘‘Viññāpessāmi rogasmiṃ, sati me paccaye’’ti ca; Na paṭikkhipitabbā sā, ‘‘rogo dāni na me’’ti ca.
三波逸提已说,未超过者则为恶作;
‘超过’一词,是对有想者及于此事生疑者而言。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, dukkaṭaṃ natatuttariṃ; Tatuttarinti saññissa, tattha vematikassa ca.
对于不超越想者,是以何种方式、由何者所劝请之义。
或是如实地告知其他更多者。
Natatuttarisaññissa, yehi yena pavārito; Tato aññehi vā bhiyyo, ācikkhitvā yathātathaṃ.
比丘为他人利益而告知时,
对亲属,或用自己的财物,亦无罪。
Viññāpentassa bhikkhussa, aññassatthāya vā pana; Ñātakānamanāpatti, attano vā dhanenapi.
同样,对痴狂者等,已说无犯。
等起等一切,皆与媒嫁同。
Tathā ummattakādīnaṃ, anāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
比丘为观看已出征的军队而前往,
除有因缘外,步步皆恶作。
Uyyuttaṃ bhikkhuno senaṃ, dassanatthāya gacchato; Aññatra paccayā tassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
于可见之近处站立观看者,犯波逸提。
舍离近行,依精勤而见。
Dassanassupacārasmiṃ, ṭhatvā pācitti passato; Upacāraṃ vimuñcitvā, passantassa payogato.
而有四名骑士,每两人各为其足守卫。
如此,十二人合为一象。
Ārohā pana cattāro, dve dve taṃpādarakkhakā; Evaṃ dvādasaposo ca, eko hatthīti vuccati.
两名护足者、一名骑手,一匹三人马;
一名驭手、一名战士、两名车轴守卫。
Dvepādarakkhā āroho, eko tipurisohayo; Eko sārathi yodheko, āṇirakkhā duve janā.
四人之车,为阐明四谛者所宣说;
四名手持武器者,称为步兵。
Catuposo ratho vutto, catusaccavibhāvinā; Cattāro padahatthā ca, purisā pattīti vuccati.
具足所述之相者,此为最终界限。
「具足四支,即称为军队。」
Vuttalakkhaṇasampannā , ayaṃ pacchimakoṭiyā; Caturaṅgasamāyuttā, senā nāma pavuccati.
「为了观看象等之中任何一种而前往者;即使被派遣,或被命令,亦恶作。」
若尚未出发,或误以为已出发,亦犯恶作。
Hatthiādīsu ekekaṃ, dassanatthāya gacchato; Anuyyuttepi uyyutta-saññissāpi ca dukkaṭaṃ.
然而,见到自己已到达所立之处;
在灾难时无犯,在如是因缘下亦无犯。
Attano ca ṭhitokāsaṃ, sampattaṃ pana passati; Āpadāsu anāpatti, tathārūpe ca paccaye.
第四日太阳西沉,若无病者;
若在军中,或站、或坐、或卧。
Catutthe divase attha-ṅgate sūriye arogavā; Sace tiṭṭhatu senāya, nisīdatu nipajjatu.
具神通者能于空中以神通铺展卧具;
他必有波逸提罪,乃至有三重波逸提。
Ākāse iddhiyā seyyaṃ, pakappetu ca iddhimā; Hoteva tassa pācitti, tikapācittiyaṃ siyā.
于不足三夜或超过三夜,作如是想者;
于此,即使内心有疑惑者,亦犯恶作罪。
Ūnake ca tirattasmiṃ, atirekoti saññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于第三夜时,在破晓之前离去;
对于再次居住者、病人,以及在灾难时,皆无犯。
Purāruṇāva nikkhamma, tatiyāya ca rattiyā; Na doso puna vasantassa, gilānassāpadāsupi.
前往观看军事演习、主力部队,或是军阵布置者,犯波逸提。
若为了观看而前往,于前往途中即犯波逸提。
Uyyodhikaṃ balaggaṃ vā, senābyūhampi vā pana; Dassanatthāyanīkaṃ vā, hoti pācitti gacchato.
前面所说的“象有十二人身高”;
因此,这三头象被称作“象军”。
Purime pana yo vutto, ‘‘hatthī dvādasaporiso’’; Iti tena tayo hatthī, ‘‘hatthānīka’’nti dīpitaṃ.
其余诸处,理亦同此,明辨者当知。
这三者,其起源等与羊毛罪相同。
Sesesupi ca eseva, nayo ñeyyo vibhāvinā; Tiṇṇameḷakalomena, samuṭṭhānādayo samā.
由面粉等所制成的酒,名为苏拉。
以花等所制的各种发酵饮料,名为米拉亚酒。
Piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ, surā nāmāti vuccati; Pupphādīhi kato sabbo, āsavo hoti merayaṃ.
然而,从种子阶段开始,若比丘饮用此两者,则于每一次加行时,即犯波逸提。
于每一次加行中,比丘犯波逸提。
Bījato pana paṭṭhāya, pivantassubhayampi ca; Payoge ca payoge ca, hoti pācitti bhikkhuno.
三种波逸提已说,对非酒而生起酒想者;
其中,若有疑惑者,亦犯恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, amajje majjasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
非酒而具有酒之色泽、香气与味道者;饮用阿利达、盐酸饮料、细绳汁,也是如此。
以及饮用阿利他酒、盐酸饮料、藤汁饮料之罪;
Amajjaṃ majjavaṇṇañca, majjagandharasampi ca; Ariṭṭhaṃ loṇasovīraṃ, suttakaṃ pivatopi ca.
为使其熏染香气,稍加放入;
然而,对于汤等食物的烹煮,已宣说无犯。
Vāsagāhāpanatthāya, pakkhipitvāna īsakaṃ; Sūpādīnaṃ tu pākepi, anāpatti pakāsitā.
其等起等与羊毛学处相同;无心,依事而知;此为不善,从饮用而起,为世间所呵责。
此即以不善,由饮用所成,为世间所呵责。
Hoteḷakasamuṭṭhānaṃ, acittaṃ vatthujānanā; Idañcākusaleneva, pānato lokavajjakaṃ.
然而,若以戏笑心,以任何肢体触
受具足戒者,比丘犯波逸提。
Yena kenaci aṅgena, hasādhippāyino pana; Phusato upasampannaṃ, hoti pācitti bhikkhuno.
于身系属物等一切处,犯恶作。
如是,对于未达上者,说明了三恶作。
Sabbattha dukkaṭaṃ kāya-paṭibaddhādike naye; Tathevānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ.
在此,比丘尼处于未达上者的境地;
若以嬉戏的意图触碰,亦犯恶作。
Ettha cānupasampanna-ṭṭhāne tiṭṭhati bhikkhunī; Khiḍḍādhippāyino tampi, phusantassa ca dukkaṭaṃ.
无犯:无戏笑意图而触碰他人者;
若因应作之事而触者,于狂乱者等亦然。
Anāpatti nahasādhi-ppāyassa phusato paraṃ; Sati kicce phusantassa, tathā ummattakādino.
然而,仅为沉入水中等目的而触者,亦无犯。
每涉水一步,若下潜,犯恶作。
Jale nimujjanādīna-matthāya pana kevalaṃ; Padavāresu sabbesu, otarantassa dukkaṭaṃ.
若比丘出于嬉戏,在没踝水中,
或下潜,或浮出,或横渡。
Kīḷāpekkho sace hutvā, jale uparigopphake; Nimujjeyyapi vā bhikkhu, ummujjeyya tareyya vā.
于每一次运用中,他即犯波逸提;
他在水中潜入而行时。
Payoge ca payoge ca, tassa pācittiyaṃ siyā; Antoyevodake tassa, nimujjitvāna gacchato.
以手足的运用,应阐明波逸提;
若仅以双手渡水者,应以手次第而计数。
Hatthapādapayogehi, pācittiṃ paridīpaye; Hattheheva tarantassa, hatthavārehi kāraye.
无论比丘以何种肢体渡水,
依各自所作,应判为波逸提。
Yena yena panaṅgena, bhikkhuno tarato jalaṃ; Tassa tassa payogena, pācittiṃ paridīpaye.
自岸上或树上,堕于水中者,波逸提;
三条波逸提已说,三条恶作亦复如是。
Taruto tīrato vāpi, pācitti patato jale; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ.
若以桨或舵驾驶船只;
或在岸边推船,或玩弄船只,犯恶作。
Pājentopi sace nāvaṃ, arittena phiyena vā; Ussārentopi tīre vā, nāvaṃ kīḷati dukkaṭaṃ.
或以手,或以足,或以木,或以瓦片,
若取出水者,得恶作罪。
Hatthena vāpi pādena, kaṭṭhena kathalāya vā; Udakaṃ nīharantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若抛洒水、酸粥或泥浆,
即便是嬉戏的比丘,亦犯恶作。
Udakaṃ kañjikaṃ vāpi, cikkhallaṃ vāpi vikkhipaṃ; Kīḷantassāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
进入水中作务时,若行潜没等,
作此行持者无犯,渡往彼岸者亦然。
Vigāhitvā jalaṃ kicce, sati nimmujjanādikaṃ; Karontassa anāpatti, tathā pārañca gacchato.
生起因缘等与第一及最后一事相同;
即使对其紧接着的那一位,亦无有丝毫差别。
Samuṭṭhānādayo tulyā, paṭhamantimavatthunā; Anantarassimassāpi, natthi kāci visesatā.
若比丘被如实举罪时,只应由比丘以所制之语回应;
由于他不欲行此事,或仅作说法之语。
Vuccamāno sace bhikkhu, paññatteneva bhikkhunā; Akattukāmatāyassa, vacanaṃ dhammameva vā.
若人本当学,却心生不恭而不行,
对此不恭敬之举,应判为波逸提。
Yo asikkhitukāmova, na karoti panādaraṃ; Tassānādariye tasmiṃ, pācittiyamudīraye.
三波逸提已说,此乃世尊依过去事而制;同理,对于未达上者不恭敬,则有三恶作。
同样,对未受具足戒者不恭敬,犯三恶作。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tikātītena satthunā; Tathevānupasampannā-nādare tikadukkaṭaṃ.
比丘仅以经、阿毗达摩,或以未被制定之法——
沙弥犯恶作,从两者中的任一种情况而言。
Suttenevābhidhammena, apaññattena bhikkhunā; Dukkaṭaṃ sāmaṇerena, vuttassa ubhayenapi.
‘‘Ācariyānamayaṃ gāho, amhākaṃ tu paveṇiyā;
所谓「已来」,乃对说「已来」者而言,并非指仅因疯狂等而那样说的人。
Āgato’’ti bhaṇantassa, na dosummattakādino.
于此,不应执取对老师呵责之执取。
与辱骂语等同,生起等诸理。
Ettha neva gahetabbo, gārayhācariyuggaho; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
为了引生恐惧,他示现色等所缘;
或在他人面前,宣说怖畏之语。
Bhayasañjananatthāya, rūpādiṃ upasaṃhare; Bhayānakaṃ kathaṃ vāpi, katheyya parasantike.
见到或听到之后,或令其不怖,或令其怖。
其余比丘,当时即犯波逸提。
Disvā vā pana taṃ sutvā, mā vā bhāyatu, bhāyatu; Itarassa tu bhikkhussa, hoti pācitti taṅkhaṇe.
已说三种波逸提,如是三种恶作。
恐吓沙弥或在家人的比丘。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ; Sāmaṇeraṃ gahaṭṭhaṃ vā, bhiṃsāpentassa bhikkhuno.
对于无意恐吓、且无犯等行为者;
一切‘生起’等,皆视为与前者相同。
Nabhiṃsāpetukāmassa, anāpattādikammino; Samuṭṭhānādi sabbampi, anantarasamaṃ mataṃ.
若欲令火满足,则或点燃或使之燃烧;
除非有如是因缘,否则便犯波逸提。
Jotiṃ tappetukāmo ce, jalāpeyya jaleyya vā; Ṭhapetvā hoti pācitti, tathārūpaṃ tu paccayaṃ.
对于自己堆薪点火的人,只要火焰尚未生起;
在一切准备过程中,皆犯恶作罪。
Sayaṃ samādahantassa, yāva jālā na jāyati; Tāva sabbapayogesu, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若火已燃起,则犯波逸提罪,此已阐明;
令他人燃火者,犯恶作罪。
Jāluṭṭhāne panāpatti, pācitti paridīpitā; Jālāpentassa aññena, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对病者作病想,或心生疑者;
举起未熄灭的火把者,犯恶作。
Gilānassa gilānoti, saññissa vimatissa vā; Alātaṃ ukkhipantassa, avijjhātaṃ tu dukkaṭaṃ.
若使已经熄灭的火把重新燃烧,则依其事结波逸提。
若因病者,或由他人所作,则无犯。
Vijjhātaṃ tujjalantassa, yathāvatthukatā matā; Anāpatti gilānassa, kataṃ aññena vā pana.
于以炭火取暖、点燃灯等时;
其生起等一切,视为与行仪罪相等。
Visibbentassa aṅgāraṃ, padīpujjālanādike; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
在不满的半月,或在中地。
说着“我将沐浴”,便准备粉末、泥土或牛粪。
Apuṇṇe addhamāsasmiṃ, dese ce majjhime pana; ‘‘Nhāyissāmī’’ti cuṇṇaṃ vā, mattikaṃ vāpi gomayaṃ.
在准备时,于一切加行中,皆有恶作。
沐浴完毕时,比丘犯波逸提。
Abhisaṅkharato sabba-payogesupi dukkaṭaṃ; Nhānassa pariyosāne, hoti pācitti bhikkhuno.
对‘超过半月’有想者,或对此有疑者;
若超过半月,或于诸特定时期,则为恶作。
Atirekaddhamāsūna-saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ atirekaddha- māse ca samayesu ca.
沐浴者无犯;前往河彼岸者,亦复如是;
掘出沙土之后,或在已挖掘的坑洞中,也是如此。
Nhāyantassa anāpatti, nadīpārampi gacchato; Vālikaṃ ukkiritvāna, katāvāṭesu vā tathā.
或在边地,于一切危难中,亦复如是。
此与羊毛篇类同,于生起等缘相同。
Paccantimepi vā dese, sabbesaṃ āpadāsupi; Idameḷakalomena, samuṭṭhānādinā samaṃ.
所谓衣,是指可穿著或可披覆者。
Cīvaraṃ yaṃ nivāsetuṃ, sakkā pārupitumpi vā;
Channamaññataraṃ bhikkhu, rajitvā yattha katthaci.
或于一处,呈铜青色,或如钵青;
或为任何黑色,乃至泥色亦然。
Padese kaṃsanīlena, pattanīlena vā pana; Yena kenaci kāḷena, kaddamenapi vā tathā.
或如猫与孔雀背部的眼状斑纹之量。
若未作净而受用,波逸提。
Maṅgulassa mayūrassa, piṭṭhiakkhippamāṇakaṃ; Akatvā kappiyaṃ binduṃ, pācitti paribhuñjato.
所谓叶角净之法,于一切处皆不许;一滴或多滴所作,圆点净方为应理。
Pāḷikaṇṇikakappo vā, na ca vaṭṭati katthaci;
Ekaṃ vāpi anekaṃ vā, bindu vaṭṭati vaṭṭakaṃ.
即使已取,于未取想者及疑者,
牟尼说此为恶作,亦阐明为无犯。
Ādinnepi anādinna-saññino vimatissa ca; Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, anāpatti pakāsitā.
净法失坏时,或与他共缝时;
此所谓“作与不作”,生起如井喻。
Kappe naṭṭhepi vā saddhiṃ, tena saṃsibbitesu vā; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
分别有二种:现前与不现前,此已宣说。
作现前分别时,应于一位比丘面前。
Vikappanā duve vuttā, sammukhāsammukhātipi; Sammukhāya vikappento, bhikkhussekassa santike.
或一,或多;或远,或近。
了知诸衣之后,依所说相应而行作。
Ekattaṃ bahubhāvaṃ vā, dūrasantikatampi vā; Cīvarānaṃ tu jānitvā, yathāvacanayogato.
应如是表明:‘我今将此衣与汝别行。’
至此即已成为作净,可随意存放,但不可再行作净。
‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappemī’’ti niddise; Kappatettāvatā kāmaṃ, nidhetuṃ, na ca kappati.
然而,若未被彼取出,则不得受用等;
唯有由彼取出之后,受用等方为许可。
Paribhogādikaṃ tena, apaccuddhaṭato pana; Tena paccuddhaṭeyeva, paribhogādi vaṭṭati.
“我所有之物,你可受用,亦可舍弃;
“随缘而作”,如此说时,便成为已提出。
‘‘Santakaṃ pana mayhaṃ tvaṃ, paribhuñja pariccaja; Yathāpaccayaṃ karohī’’ti, vutte paccuddhaṭaṃ siyā.
另有一类现前之说,于一位比丘面前;
若取任何人之名,连同其同法者。
Aparā sammukhā vuttā, bhikkhussekassa santike; Yassa kassaci nāmaṃ tu, gahetvā sahadhamminaṃ.
我将这件衣,对提萨比丘与提萨长老尼作净施。
应说:「我净施。」对方也应当再说。
‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tissa- bhikkhuno, tissatheriyā; Vikappemī’’ti vattabbaṃ, vattabbaṃ puna tenapi.
「你可受用提萨比丘的衣,或受用那位提萨长老尼的衣,或将其舍去。」
或者说:'享用属于某人的东西吧',或者说:'把它施舍出去吧'。
‘‘Tissassa bhikkhuno vā tvaṃ, tassā tissāya theriyā; Santakaṃ paribhuñjāhi, vissajjehī’’ti vā tathā.
从那以后,一切的受用等便都成为适当。
纵使是对背对着的人,也应当在近处一人面前说。
Tato pabhuti sabbampi, paribhogādi vaṭṭati; Evaṃ parammukhāyāpi, vattabbaṃ ekasantike.
我将这件衣给你,作净施之用。
那位比丘还应再问:「谁是你的朋友?」
‘‘Imāhaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ, vikappatthāya dammi’’ti; Puna tenapi vattabbaṃ, ‘‘ko te mitto’’ti bhikkhunā.
另一人则应说:「提萨」或「提萨」。
那比丘应说:‘这是提萨的物品。’
Itarenapi vattabbaṃ, ‘‘tisso tissā’’ti vā puna; Vattabbaṃ bhikkhunā tena, ‘‘idaṃ tissassa santakaṃ.
或者说:‘你或者享用提萨长老尼的物品,或者将它舍弃。’如此说时,该衣便成为已舍而复取。
若说‘你施舍吧’,那件衣便成为已舍而复取。
Tissāya theriyā vā tvaṃ, santakaṃ paribhuñja vā; Vissajjehī’’ti vā vutte, hoti paccuddhaṭaṃ puna.
然而,于此二者之中,无论以何种方式取得袈裟,
对同法者中的任何五位说净已,
Iccetāsu pana dvīsu, yāya kāyaci cīvaraṃ; Vikappetvā sadhammesu, yassa kassaci pañcasu.
或者未予撤销,或者因对他不信任,
比丘在此处所作的那项如法羯磨,
Apaccuddhārakaṃ vāpi, avissāsena tassa vā; Yena taṃ vinayaṃ kammaṃ, kataṃ panidha bhikkhunā.
若受用衣,比丘犯波逸提。
若他正执取那件衣,或正舍弃它时,则犯恶作。
Cīvaraṃ paribhuñjeyya, hoti pācitti bhikkhuno; Tañcevādhiṭṭhahantassa, vissajjantassa dukkaṭaṃ.
于应舍的衣事中,生起未舍想者;
于此处,即使心生疑惑,亦得恶作罪。
Paccuddhārakavatthesu , apaccuddhārasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
怀舍出想者,凭信赖而受用之时,
无犯,其生起因缘与咖提那衣等相同。
Paccuddhāraṇasaññissa, vissāsā paribhuñjato; Anāpatti samuṭṭhānaṃ, kathinenādinā samaṃ.
可受决意之钵,或同彼之衣,
同样地,针筒、腰带或坐具也是如此。
Adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ, cīvaraṃ vāpi tādisaṃ; Tathā sūcigharaṃ kāya-bandhanaṃ vā nisīdanaṃ.
移开之后又将其藏起者,仅出于玩笑之心而为;
他物则犯波逸提,若指使他人藏置者,犯恶作。
Apanetvā nidhentassa, hasāpekkhassa kevalaṃ; Hoti pācittiyaṃ aññaṃ, āṇāpentassa dukkaṭaṃ.
因此,对于他藏匿之物,应宣明其波逸提罪;
对于未受具足戒者之所有物,已说有三次恶作。
Tenāpanihite tassa, pācittiṃ paridīpaye; Vuttaṃ anupasampanna-santake tikadukkaṭaṃ.
然而,除去前述所说的种类,此后对于钵等物,
隐藏他物者,犯恶作罪。
Vinā vuttappakārāni, pattādīni tato pana; Aññaṃ apanidhentassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于一切未受具戒者之所有物,亦犯恶作罪;放置不当者无犯,若收藏后则犯。
放置不当者无犯,然若收藏后则犯。
Sabbesvanupasampanna-santakesupi dukkaṭaṃ; Dunnikkhittamanāpatti, paṭisāmayato pana.
同样地,若说法之后说“我将给与”而藏起物品;
对于无伤害意、不嬉戏味着业者。
Tathā ‘‘dhammakathaṃ katvā, dassāmī’’ti nidheti ce; Avihesetukāmassa, akīḷassādikammino.
生起等与第二及最后之事相同。
此唯与不善、自心及三受相关。
Samuṭṭhānādayo tulyā, dutiyantimavatthunā; Idaṃ akusaleneva, sacittañca tivedanaṃ.
畜生趣的众生,不论大或小;
若比丘杀害此类众生,犯波逸提罪。
Tiracchānagataṃ pāṇaṃ, mahantaṃ khuddakampi vā; Hoti pācittiyāpatti, mārentassassa bhikkhuno.
若对无生命者起有生命想,或于两者心生疑惑,犯恶作。
若非故意或因不知而作,则无犯。
Appāṇe pāṇasaññissa, vimatissubhayattha ca; Dukkaṭaṃ tu anāpatti, asañcicca ajānato.
非对欲杀者而说,亦非对狂乱者等;
生起等相同,与第三及最后一事。
Na ca māretukāmassa, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo tulyā, tatiyantimavatthunā.
明知水中有生物而饮用者,波逸提;
因其方便众多,故波逸提亦应众多。
Sappāṇakaṃ jalaṃ jānaṃ, pācitti paribhuñjato; Payogabahutāyassa, pācittibahutā siyā.
然而,若以一次加行,无间断地
饮用者即便满钵,亦成一波逸提。
Ekeneva payogena, avicchijja sace pana; Pivato pattapūrampi, ekaṃ pācittiyaṃ siyā.
以如是之水,而未滤除含生类者
又或,洗钵时,或熄灭粥火时。
Tādisenudakenassa, āviñchitvāna sāmisaṃ; Dhovato pana pattaṃ vā, nibbāpentassa yāguyo.
以手或以勺取水后,或沐浴时;
每一次行用中,皆说为波逸提。
Hatthena taṃ uḷuṅkena, gahetvā nhāyatopi vā; Payoge ca payoge ca, pācitti paridīpitā.
即使对无生命之物,生起‘有生命’想者,于两种情况中;
若比丘心生疑惑,亦犯恶作罪。
Appāṇakepi sappāṇa-saññissa ubhayatthapi; Vimatissāpi bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
对于有生命者,作无生命想,以为是无生命者;
了知“由受用而无罪”及“他们不会死”故。
Sappāṇepi ca appāṇe, appāṇamiti saññino; Na doso ‘‘paribhogena, na marantī’’ti jānato.
了知飞蛾等之坠落,以清净心;
且知此处燃灯之时,有生命之状态;
Patanaṃ salabhādīnaṃ, ñatvā suddhena cetasā; Padīpujjalanañcettha, ñatvā sappāṇabhāvataṃ.
对以水想而受用者,应知当离施设;
“浇灌”者,是指浇灌的行为;而此处乃是就受用而言。
Bhuñjato jalasaññāya, ñeyyā paṇṇattivajjatā; Siñcane siñcanaṃ vuttaṃ, paribhoge idaṃ pana.
“此即是差别”者,指的是彼与此之间的差别;
其生起等诸法门,与不与取罪相同。
Ayameva visesoti, tassa ceva panassa ca; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
“依法已灭”者,即诤事已依法处理;
“应灭”者,若比丘对已决事翻案,则犯波逸提。
Nihataṃ tu yathādhammaṃ, kiccādhikaraṇaṃ puna; Nihātabbanti pācitti, ukkoṭentassa bhikkhuno.
说“未作的恶作罪,应再作”时,
然而,在言说此羯磨时,不应加以推翻。
‘‘Akataṃ dukkataṃ kammaṃ, kātabbaṃ punadevi’’ti; Vadatā pana taṃ kammaṃ, uccāletuṃ na vaṭṭati.
若在羯磨进行中,再对此提出反对,
应于告知后方可施行,不应以其他方式行之。
Sace vippakate kamme, paṭikkosati taṃ puna; Saññāpetvāva kātabbaṃ, na kātabbaṃ panaññathā.
于非法业中,以为是法业者;
于二者有疑者,亦犯恶作罪。
Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino; Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以非法、以别众,或于不应受业者;
知其“已作”者,翻案无罪。
‘‘Adhammena ca vaggena, na ca kammārahassa vā; Kata’’nti jānato natthi, doso ukkoṭane pana.
如是,已阐明疯狂者等无罪;
其起源等义理,与触恼语罪同等。
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
僧残,粗重罪,乃比丘之罪过;
若知而覆藏其罪,则归属于波逸提。
Saṅghādisesaṃ duṭṭhullaṃ, āpattiṃ bhikkhuno pana; Ñatvā chādayato tassa, pācitti pariyāputā.
他舍弃了自己的本分,因覆藏之故;
他既向己方发露,也向他人发露;
Nikkhipitvā dhuraṃ tassa, paṭicchādanahetukaṃ; Āroceti sacaññassa, sopi aññassa vāti hi.
即使有一百、甚至一千位比丘,此事依然如此;
他确实不断犯戒,只要边际尚未截断。
Evaṃ satampi bhikkhūnaṃ, sahassampi ca tāva taṃ; Āpajjateva āpattiṃ, yāva koṭi na chijjati.
于根本未告知者,在第二次宣说时
经第三次折返后,便说为“边际断”
Mūlenārocitasseva , dutiyassa pakāsite; Tatiyena nivattitvā, koṭi chinnāti vuccati.
于粗重罪作粗重想者,触犯波逸提
然而在其余二者中,则为恶作。
Duṭṭhullāya ca duṭṭhalla-saññī pācittiyaṃ phuse; Itaresu pana dvīsu, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
对非粗重者,一切处都说为三种恶作;
一切未受具戒者的情形,亦为恶作。
Aduṭṭhullāya sabbattha, niddiṭṭhaṃ tikadukkaṭaṃ; Sabbatthānupasampanna-vāresupi ca dukkaṭaṃ.
或者“僧团将会发生分裂等事”
并非想要覆藏,也不见同类之人
‘‘Saṅghassa bhedanādīni, bhavissantī’’ti vā pana; Na ca chādetukāmo vā, sabhāgaṃ vā na passati.
“业将显现,随自业去”,此即粗恶者;若不如实举告过失,便无癫狂等事
若未告知,即有罪;然于狂乱者等,则无罪。
‘‘Paññāyissati kammena, sakenāyanti kakkhaḷo’’; Anāroceti ce doso, natthi ummattakādino.
生起等之诸义理,与舍重担罪同类。
身业、语业、无作、苦受。
Dhuranikkhepatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, akriyaṃ dukkhavedanaṃ.
若人为未满二十岁者,授与达上;
他犯波逸提,其余者犯恶作。
Ūnavīsativassaṃ yo, kareyya upasampadaṃ; Tassa pācittiyaṃ hoti, sesānaṃ hoti dukkaṭaṃ.
此人被授予具足戒,不论授者知或不知。
若他尚未受具足戒,则应再为他作法。
Upasampādito ceso, jānatā vā ajānatā; Hotevānupasampanno, kātabbo punareva so.
若亲教师已满十年戒龄且在场,授具足戒无过失;
在授具足戒上有过失,对其他人则全无过失。
Dasavassaccayenassa, upajjhāyassa ce sato; Upasampādane doso, aññesaṃ natthi kocipi.
若释放那位比丘后,僧团得以满数;
他们即为如法成就者,无有任何过失。
Muñcitvā pana taṃ bhikkhuṃ, gaṇo ce paripūrati; Honti te sūpasampannā, na doso koci vijjati.
若成为戒师,或成为团体之师;
寻求钵,或指定界场。
Upajjhāyo sace hutvā, gaṇaṃ ācariyampi vā; Pariyesati pattaṃ vā, sammannati ca māḷakaṃ.
若于一切人,皆作“我将授其具足戒”之想,
于单白及二种甘马语中,则犯恶作;
‘‘Upasampādayissāmi’’ , iti sabbesu tassa hi; Ñattiyā ca tathā dvīsu, kammavācāsu dukkaṭaṃ.
于甘马语结束时,若起未满二十岁之想,纵对圆满者,亦犯波逸提。
若人怀有未满二十岁想,纵使对方是圆满之人。
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā; Ūnavīsatisaññissa, paripuṇṇepi puggale.
于疑及二俱义中,亦犯恶作罪。
具足想者,两处皆无过失。
Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ; Paripuṇṇoti saññissa, ubhayattha na dosatā.
同样地,疯狂者与初作业比丘也是如此。
其生起等理则,与不与取相同。
Tathā ummattakassāpi, ādikammikabhikkhuno; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
若明知而怀盗心,共同约定后,
若与其一同行于道路,则有波逸提。
Theyyasatthena jānanto, saṃvidhāya sace pana; Maggaṃ gacchati saddhiṃ yo, tassa pācittiyaṃ siyā.
关于同行与约定,应作此决断:
因已在比丘尼品中说过,故不再重述。
Gamane saṃvidhāne ca, vattabbo yo vinicchayo; So ca bhikkhunivaggasmiṃ, vuttattā na ca uddhaṭo.
道路、森林、险处,各依其事而定;
对于那些未作同意者,以及自己作同意者。
Maggāṭavivisaṅkete, yathāvatthukameva tu; Tesvasaṃvidahantesu, sayaṃ vidahatopi ca.
同样地,若对盗贼队伍生起盗贼队伍想者,
若对两者皆怀着疑惑,亦犯恶作罪。
Tathevātheyyasatthepi, theyyasatthanti saññino; Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于非盗贼众而有想者,及未作同意者;
于灾祸中无犯,于危险处及时限亦然。
Atheyyasatthasaññissa , asaṃvidahatopi ca; Āpadāsu anāpatti, visaṅkete ca kālike.
贼众所起,已明从身与心;
复从身、语、心,及三心与三受。
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kathitaṃ kāyacittato; Kāyavācācittato ca, ticittañca tivedanaṃ.
与比丘尼共约定,而为第七。
于生起等相同,无有任何差别。
Hoti bhikkhuniyā saddhiṃ, saṃvidhānena sattamaṃ; Samuṭṭhānādinā tulyaṃ, viseso natthi kocipi.
业、烦恼、异熟、诽谤、违越,
这五种法被称为障碍,已为宣说。
Kammaṃ kileso pāko ca, upavādo atikkamo; Antarāyakarā ete, pañca dhammā pakāsitā.
“这些是无障法,如其自性而安住,我
了知牟尼所宣说之法”——若有人如此宣称。
‘‘Anantarāyikā ete, yathā honti tathā ahaṃ; Desitaṃ muninā dhamma-mājānāmī’’ti yo vade.
他们见闻者应对此人再三劝谏:“具寿莫作是说”;诸比丘亦应如是告诫。
“具寿,切莫如此说!”——比丘们如此劝止他。
Tikkhattuṃ tehi vattabbo, ye passanti suṇanti ca; ‘‘Mā hevaṃ avacāyasmā’’, iti bhikkhūhi so pana.
说者犯恶作;不舍弃它者,亦犯恶作。
以单白及二甘马语,同样犯恶作。
Dukkaṭaṃ avadantassa, taṃ anissajatopi ca; Ñattiyā ca tathā dvīhi, kammavācāhi dukkaṭaṃ.
甘马语终了时,波逸提已明示;三波逸提已说,非法时三恶作。
三种波逸提已说;非法时则为三种恶作。
Kammavācāya osāne, pācitti paridīpitā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, adhamme tikadukkaṭaṃ.
Nāpattākatakammassa, paṭinissajatopi ca;
若比丘明知对方是作如是说者,却仍依法与彼共住、共食或同卧,犯波逸提。
若与其共住、共食或同卧,即犯波逸提。
Ñatvākatānudhammena, tathāvādikabhikkhunā; Saṃvaseyya ca bhuñjeyya, pācitti saha seyya vā.
若与他一同行布萨等僧羯磨,
在羯磨结束时,他犯波逸提。
Uposathādikaṃ kammaṃ, karoto saha tena hi; Kammassa pariyosāne, tassa pācittiyaṃ siyā.
仅以一次行为,即取众多资具;
施与一件者亦然,施与多件、乃至众多人中亦然。
Ekeneva payogena, gaṇhato āmisaṃ bahuṃ; Dadatopi tathā ekaṃ, bahūni ca bahūsvapi.
若被举者卧时,另一人亦卧;
或于彼人卧时,他人亦卧,或双双并卧。
Ukkhittake nipannasmiṃ, itaro seti ce pana; Itarasmiṃ nipanne vā, paro seti ubhopi vā.
依这些卧下行为之差别,而有诸罪。
关于一人不同近行处、同一覆盖处的判定。
Nipajjanapayogānaṃ, vasenāpattiyo siyuṃ; Ekanānūpacāresu, ekacchanne vinicchayo.
然而,对于虽未被举罪,却自认已被举罪的比丘;
于有疑及于两者之义中,皆已阐明为恶作。
Anukkhittepi ukkhitta-saññino pana bhikkhuno; Vimatissubhayatthāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
于二义皆无犯,且于未被举罪者存有想;
“已舍弃”之见,及“已解罪”之说。
Anāpattubhayatthāpi, anukkhittakasaññino; Nissaṭṭhoti ca taṃ diṭṭhiṃ, saññissosāritoti ca.
如是,对于疯狂者等,此乃制定之除外;
如同不与取,其等起等理趣亦同。
Tathā ummattakādīnaṃ, idaṃ paṇṇattivajjakaṃ; Adinnādānatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
如是,若知是已被灭摈者,以彼劝诱,
若令彼侍奉,则波逸提;若共食或共住,亦同。
Tathā vināsitaṃ jānaṃ, upalāpeyya tena vā; Upaṭṭhāpeyya pācitti, saṃbhuñjeyya vaseyya vā.
由共住、由相、由惩罚羯磨,而行灭摈;
此处,以惩罚羯磨而灭摈者,说有三种。
Saṃvāsena ca liṅgena, daṇḍakammena nāsanā; Tisso ettha adhippetā, daṇḍakammena nāsanā.
同受用与共宿,被视为与无间罪相等;
于此,应依前述方式了知决断。
Sambhogā sahaseyyā ca, anantarasamā matā; Tattha vuttanayeneva, veditabbo vinicchayo.
生起等一切,皆被认为与阿利德相同;
在此不必赘言,一切皆极为明显。
Samuṭṭhānādayo sabbe, ariṭṭhena samā matā; Na hettha kiñci vattabbaṃ, sabbaṃ uttānamevidaṃ.
若比丘因学处被诸比丘告诫时,
然而,于此学处,我暂且不学。
Vuccamāno hi bhikkhūhi, bhikkhu sikkhāpadena yo; ‘‘Sikkhāpade panetasmiṃ, na sikkhissāmi tāvahaṃ.
待我询问其他聪慧、有经验、多闻者。
若作是说,即犯波逸提。
Yāva nāññaṃ viyattañca, pakataññuṃ bahussutaṃ; Pucchāmī’’ti bhaṇantassa, tassa pācittiyaṃ siyā.
对于未受具足戒者,大师教法中已明示三种恶作;
即使有善士的告诫,这也不是真正的削减。
Satthunānupasampanne, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ; Na sallekhāyidaṃ hoti, vuccamānassubhohipi.
因未制定,而对彼如是说者,犯恶作;
对疯狂者等说“我将学习”,则无罪。
Apaññattena tassevaṃ, vadato hoti dukkaṭaṃ; Na dosummattakādīnaṃ, ‘‘sikkhissāmī’’ti bhāsato.
以追悔等为因缘,所诵出的这些学处,构成何罪?
在解说此学处时,构成波逸提罪。
Uddiṭṭhehi kimetehi, kukkuccādinidānato; Hoti pācittiyāpatti, sikkhāpadavivaṇṇane.
三法的波逸提已说,三法的恶作亦复如是;
若于具足戒者面前诽谤,其罪如是。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, tatheva tikadukkaṭaṃ; Vivaṇṇenupasampanna-santike taṃ sace pana.
然于诽谤他法时,纵已违犯,亦仅恶作。
对不欲诽谤者:『应学习经典。』
Dukkaṭaṃ panubhinnampi, aññadhammavivaṇṇane; Navivaṇṇetukāmassa, ‘‘suttantaṃ pariyāpuṇa.
至于律,你以后再来学习吧。
如此对狂乱者等人宣说时,
Vinayaṃ pana pacchāpi, handa pariyāpuṇissasi’’; Iccevaṃ tu vadantassa, tathā ummattakādino.
应知‘无犯’,以及生起因等理趣;
此亦无有间断,如同粗语等。
Anāpattīti ñātabbaṃ, samuṭṭhānādayo nayā; Anantarassimassāpi, omasavādasādisā.
若因无知而犯,他则无有解脱;
应令比丘如是行持,如法而安住。
Aññāṇena panāpatti, mokkho nevassa vijjati; Kāretabbo tathā bhikkhu, yathā dhammo ṭhito pana.
彼比丘的愚痴应受归咎,更甚者亦复如是;
即以第二羯磨责难该补特伽罗后,
Tassāropaniyo moho, uttarimpi hi bhikkhuno; Dutiyeneva kammena, ninditvā tañhi puggalaṃ.
如是归咎愚痴之后,若再有人令其愚痴,则对此令愚痴者,就该补特伽罗而言,犯波逸提。
在令人迷乱的情况中,对于人则说为波逸提。
Evaṃ āropite mohe, yadi moheti yo pana; Tasmiṃ mohanake vuttā, pācitti pana puggale.
然而在非法羯磨时,则说明了三恶作;
同样,于未归咎愚痴时,宣说了恶作。
Adhamme pana kammasmiṃ, dīpitaṃ tikadukkaṭaṃ; Tathānāropite mohe, dukkaṭaṃ parikittitaṃ.
若人无意令其痴,纵作详说亦未闻;
于不具者再三说,纵作详说亦未闻。
Na ca mohetukāmassa, vitthārenāsutassapi; Ūnake dvattikkhattuṃ vā, vitthārenāsutassa ca.
应知于此为无罪,于疯狂者等亦然;
生起等一切,皆视为与无间者相同。
Anāpattīti viññeyyaṃ, tathā ummattakādino; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
若忿怒者施以打击,于他则犯波逸提;
然而,若心存打击之念,对比丘施以打击时。
Kuddho deti pahāraṃ ce, tassa pācittiyaṃ siyā; Sampaharitukāmena, pahāre bhikkhuno pana.
受到打击时,即使头破,或脚被打断;
若他死或不死,波逸提已明示。
Dinne bhijjatu sīsaṃ vā, pādo vā paribhijjatu; So ce maratu vā, mā vā, pācitti paridīpitā.
欲作丑容者,心想:‘如此,此人便不美’;
若切断他的耳朵或鼻子,犯恶作。
Virūpakaraṇāpekkho, ‘‘iccāyaṃ na virocati’’; Kaṇṇaṃ vā tassa nāsaṃ vā, yadi chindati dukkaṭaṃ.
同样地,对未达上者,不论是女人还是男人;
即使对畜生施以打击,也是恶作。
Tathevānupasampanne, itthiyā purisassa vā; Tiracchānagatassāpi, pahāraṃ deti dukkaṭaṃ.
若比丘以染污心击打女人,
那便是重罪,已由大仙所分别。
Sace paharatitthiñca, bhikkhu rattena cetasā; Garukā tassa āpatti, viniddiṭṭhā mahesinā.
若以解脱为意图而施予打击,则并无嗔恨。
以身、身所系物,或以应舍之物。
Pahāraṃ deti mokkhādhi-ppāyo doso na vijjati; Kāyena kāyabaddhena, tathā nissaggiyena vā.
于途中看见盗贼或仇敌,
欲来加害者:‘近事男,莫来此处。’
Passitvā antarāmagge, coraṃ paccatthikampi vā; Heṭhetukāmamāyantaṃ, ‘‘mā idhāgacchupāsaka’’.
这样说后,又对来者说:“去,你这家伙!”并拿起了木棒;
或者拿着刀剑,若击打之后便离去,
Iti vatvā panāyantaṃ, ‘‘gaccha re’’ti ca muggaraṃ; Satthaṃ vāpi gahetvā vā, paharitvā tu yāti ce.
若因彼一击而致死,亦无犯。
同样的方法,也在凶野鹿等事例中说过。
Anāpatti sace tena, pahārena matepi ca; Eseva ca nayo vutto, dhuttavāḷamigesupi.
三种波逸提已说,其余则为三种恶作。
由身与心共同生起,为有心之苦受。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ; Kāyacittasamuṭṭhānaṃ, sacittaṃ dukkhavedanaṃ.
若投出自身或身所系物,
因投出(抛掷、吐出)故,犯波逸提。
Kāyaṃ vā kāyabaddhaṃ vā, uccāreyya sace pana; Hoti pācittiyāpatti, tassuggiraṇapaccayā.
若吐出后未中,却给予打击;
由不欲打击而给予之故,是恶作。
Uggiritvā viraddho so, pahāraṃ deti ce pana; Asampaharitukāmena, dinnattā dukkaṭaṃ siyā.
若以此击打,于被击之比丘,
手等任何肢体破裂,即为恶作。
Sace tena pahārena, pahaṭassa ca bhikkhuno; Hatthādīsupi yaṃ kiñci, aṅgaṃ bhijjati dukkaṭaṃ.
所余诸项,应如近处所说,由通晓律者。
应连同其生起之缘等,而了知其定判。
Seso anantare vutta-nayena vinayaññunā; Samuṭṭhānādinā saddhiṃ, veditabbo vinicchayo.
然而,若比丘以无根之僧伽提婆沙罪,指使他举或自行举发,
则彼有波逸提。
Amūlakena saṅghādi-sesena pana bhikkhu yo; Codāpeyyapi codeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
因见与行之违犯,于此有三波逸提。
举罪者犯恶作罪,其余则犯三恶作罪。
Tikapācittiyaṃ tattha, diṭṭhācāravipattiyā; Codato dukkaṭāpatti, sese ca tikadukkaṭaṃ.
如是想者之罪,及疯狂者等之罪亦如是;
与触恼语相同,生起等理趣亦复如是。
Tathāsaññissanāpatti , tathā ummattakādino; Omasavādatulyāva, samuṭṭhānādayo nayā.
然而,若故意令比丘生起追悔,
以‘我认为你未满二十岁’等言语。
Sañcicca pana kukkuccaṃ, uppādentassa bhikkhuno; ‘‘Ūnavīsativasso tvaṃ, maññe’’ iccevamādinā.
比丘每一语,即犯波逸提。
然而,在其他如是情形中,若无因缘。
Hoti vācāya vācāya, pācitti pana bhikkhuno; Tathārūpe panaññasmiṃ, sace asati paccaye.
三次波逸提已说,余者三次恶作。
不想令其生起者,既无追悔,也无罪过。
Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ; Nauppādetukāmassa, kukkuccaṃ natthi vajjatā.
“我以为你是出于善意,与女人共坐”,如此说者。
对于说“你于非时已食,莫如此”者,
‘‘Hitesitāyahaṃ maññe, nisinnaṃ itthiyā saha; Vikāle ca tayā bhuttaṃ, mā eva’’nti ca bhāsato.
同样地,已阐明疯狂者等的不犯。
一切等起等,皆与紧随者相同。
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā; Samuṭṭhānādayo sabbe, anantarasamā matā.
若有比丘,对于已生起诤论的诸比丘,
若为偷听而站立者,犯波逸提。
Sace bhaṇḍanajātānaṃ, bhikkhūnaṃ pana bhikkhu yo; Tiṭṭheyyupassutiṃ sotuṃ, tassa pācittiyaṃ siyā.
心怀“我要听听他们将说些什么”而前往者,
若以举罪之心前行,每迈一步,皆犯恶作。
‘‘Yaṃ ime tu bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti gacchato; Codetukāmatāyassa, dukkaṭaṃ tu pade pade.
为听闻而走在前方者,或落在后方者,犯恶作。
急速行走者,亦依此判定。
Purato gacchato sotuṃ, ohīyantassa dukkaṭaṃ; Gacchato turitaṃ vāpi, ayameva vinicchayo.
若不至应立之处,而在自己之处商议者;
或于此处咳嗽,或应令知:‘此是大事。’
Ṭhitokāsaṃ panāgantvā, yadi mantenti attano; Ukkāsitvāpi vā ettha, ñāpetabbamahanti vā.
若他不如是行,于说戒之时,便犯波逸提。
已说三波逸提,其余则为三种恶作。
Tassevamakarontassa , pācitti savane siyā; Tikapācittiyaṃ vuttaṃ, sese ca tikadukkaṭaṃ.
听闻这些话后,想着“我要停止/退出”而前行者
同样地,已说明疯狂者等为不犯。
‘‘Imesaṃ vacanaṃ sutvā, oramissa’’nti gacchato; Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā.
此由盗贼团伙而生起,兼有作与不作。
身业与语业,若夹带烦恼,必招苦受。
Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, idaṃ hoti kriyākriyaṃ; Kāyakammaṃ vacīkammaṃ, sadosaṃ dukkhavedanaṃ.
然而,于如法羯磨,若已与欲,
事后若起讥嫌,每发一语,即犯波逸提。
Dhammikānaṃ tu kammānaṃ, chandaṃ datvā sace pana; Pacchā khīyati pācitti, vācato vācato siyā.
而对于非法羯磨,却想成是如法羯磨者,
若对两者皆疑惑,则犯恶作罪。
Adhamme pana kammasmiṃ, dhammakammanti saññino; Vimatissubhayatthāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
以非法且别众,对于应作羯磨者也是如此;
他了知“这些人正在造业”后,便对此加以指责。
‘‘Adhammena ca vaggena, tathākammārahassa ca; Ime kammaṃ karontī’’ti, ñatvā khīyati tassa ca.
如是,已阐明疯狂者等不犯。
其起因等理趣,与无根本者相同。
Tathā ummattakādīna-manāpatti pakāsitā; Amūlakasamānāva, samuṭṭhānādayo nayā.
只要事情尚未告知,或尚未决断。
若白已搁置,或已完成,甘马语不得进行。
Yāva ārocitaṃ vatthu, avinicchitameva vā; Ṭhapitā ñatti vā niṭṭhaṃ, kammavācā na gacchati.
在此期间,为破坏僧团之业。
舍弃手臂所及范围者,犯恶作罪。
Etasmiṃ antare kammaṃ, kopetuṃ parisāya hi; Hatthapāsaṃ jahantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
未给与意欲而舍弃者,得波逸提罪。
于如法业与非法业心生疑惑者,犯恶作。
Adatvā jahite chandaṃ, tassa pācittiyaṃ siyā; Dhammakamme adhamme ca, vimatissa ca dukkaṭaṃ.
对非法之业,生起“此是如法业”之想者;
生起“僧团将有争论等”之想者;
Adhammepi ca kammasmiṃ, dhammakammanti saññino; ‘‘Saṅghassa bhaṇḍanādīni, bhavissantī’’ti saññino.
病者或为病者,于应作事中无有过失。
心存激怒者,所作之业不因求听等而成。
Gilāno vā gilānassa, karaṇīye na dosatā; Na ca kopetukāmassa, kammaṃ passāvanādinā.
“受逼迫者,我当前往”,如此,于前往者亦然。
以和合共议,生起作与非作。
Pīḷitassāgamissāmi, iccevaṃ gacchatopi vā; Samaṃ samanubhāsena, samuṭṭhānaṃ kriyākriyaṃ.
Samaggena ca saṅghena, saddhiṃ datvāna cīvaraṃ; Sammatassa hi bhikkhussa, pacchā khīyati yo pana.
每出一言,即犯波逸提。
三波逸提中所说的衣,即是羯磨中所说的衣。
Tassa vācāya vācāya, pācitti paridīpitā; Tikapācittiyaṃ dhamma- kamme vuttaṃ tu cīvaraṃ.
除其他资具外,施与后诽谤,犯恶作。
即使是僧团未认可之人,对他施予衣或其他物品,
Ṭhapetvāññaparikkhāraṃ, datvā khīyati dukkaṭaṃ; Saṅghenāsammatassāpi, cīvaraṃ aññameva vā.
同样地,对未受具足戒者,于一切处亦犯恶作;
依于欲等之心而作,实则皆依自性而作。
Tathevānupasampanne, sabbatthāpi ca dukkaṭaṃ; Chandādīnaṃ vaseneva, karontañca sabhāvato.
对讥嫌者无犯,对疯狂者等亦复如是。
应知无根等同,起源等诸理趣。
Khīyantassa anāpatti, tathā ummattakādino; Amūlakasamā ñeyyā, samuṭṭhānādayo nayā.
此三十事篇中,最后一种,遍一切处;
一切皆与第十二相同,唯此是其差别。
Idaṃ tiṃsakakaṇḍasmiṃ, antimena ca sabbathā; Tulyaṃ dvādasamaṃ sabbaṃ, ayameva visesatā.
其中,舍堕中所说者,是转让给自己。
此处,波逸提是向个人回向。
Tattha nissaggiyaṃ vuttaṃ, attano pariṇāmanā; Idha suddhikapācitti, puggale pariṇāmanā.
Anikkhante ce rājasmiṃ, anikkhantāya deviyā; Sayanīyagharā tassa, ummāraṃ yo atikkame.
第一足犯恶作,第二足犯波逸提。
对于王后或国王,若来者未受通报。
Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā; Deviyā vāpi rañño vā, sace na viditāgamo.
在已告知时,作未告知想者;对此有疑者,亦说为恶作。
于此,即使有疑惑者,也阐释为恶作。
Paṭisaṃvidite neva-paṭisaṃviditasaññino; Tattha vematikassāpi, dukkaṭaṃ paridīpitaṃ.
对于已告知想者,既非对刹帝利,
非由刹帝利灌顶,亦非对已受灌顶者。
Paṭisaṃviditasaññissa, neva ca khattiyassa vā; Na khattiyābhisekena, abhisittassa vā pana.
于两者想已坏者、或已出离者,乃至已离散者,
对于瞋怒、疯狂等者,不得依咖提那衣而有作与不作。
Ubhosubhinnamaññasmiṃ, nikkhante visatopi vā; Na dosummattakādīnaṃ, kathinena kriyākriyaṃ.
若为自己收取金银,
彼犯舍堕,若教人收取,亦同此罪。
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, uggaṇhantassa attano; Tassa nissaggiyāpatti, uggaṇhāpayatopi vā.
为众、为人、为僧团,为营作或为塔庙。
教人收取者,犯恶作;若自己收取,亦同。
Gaṇapuggalasaṅghānaṃ, navakammassa cetiye; Uggaṇhāpayato hoti, dukkaṭaṃ gaṇhatopi vā.
其余珍珠等宝物,若为自己而收取,亦犯恶作。
若为僧团等利益而收取,犯恶作。
Avasesañca muttādi-ratanaṃ attanopi vā; Saṅghādīnampi atthāya, uggaṇhantassa dukkaṭaṃ.
若为净物,或为不净物;
即便是棕榈叶,也可成为母亲的耳环装饰。
Sace kappiyavatthuṃ vā, vatthuṃ vāpi akappiyaṃ; Tālapaṇṇampi vā hotu, mātukaṇṇapilandhanaṃ.
以库房主为首,任何在家人所拥有之物;
彼因藏匿,犯波逸提罪。
Bhaṇḍāgārikasīsena, yaṃ kiñci gihisantakaṃ; Tassa pācittiyāpatti, paṭisāmayato pana.
若有人这样说:「把这个留下,给我吧」
说了「不允许」之后,此事实不应藏匿。
‘‘Idaṃ ṭhapetvā dehī’’ti, vuttena pana kenaci; ‘‘Na vaṭṭatī’’ti vatvā taṃ, na nidhetabbameva tu.
若说了“放下吧”之后,那人便离去,这确实称为障碍。
‘‘Ṭhapehī’’ti ca pātetvā, sace gacchati puggalo;
所谓“障碍者”,此即名为障碍,而放下是允许的。
Palibodho hi nāmeso, ṭhapetuṃ pana vaṭṭati.
然而在已允许之处,取已而不恭敬;
不如法放下者,犯恶作罪。
Anuññāte panaṭṭhāne, uggahetvā anādarā; Sammā anikkhipantassa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若于开许之处,取了宝物后,
或如法放置,彼视为宝的物品。
Anuññāte panaṭṭhāne, gahetvā ratanaṃ pana; Nikkhipantassa vā sammā, bhaṇḍaṃ ratanasammataṃ.
取用时出于信任,且仅为暂时性取用,
并非出于瞋怒、痴狂等,而有往来撮合之事。
Gaṇhantassa ca vissāsaṃ, tāvakālikameva ca; Na dosummattakādīnaṃ, sañcarittasamodayaṃ.
从正午之后,直至日出之前,
于此中间时分,则称为非时。
Majjhaṇhasamayā uddhaṃ, aruṇuggamato pure; Etasmiṃ antare kālo, vikāloti pavuccati.
未问现前比丘,非时无有因缘,
若有围墙之村,则以围墙为界内。
Santaṃ bhikkhumanāpucchā, vikāle paccayaṃ vinā; Parikkhittassa gāmassa, parikkhepokkame pana.
对于无围墙的村庄,或于邻近区域跨越;
第一步犯恶作,第二步则犯波逸提。
Aparikkhittagāmassa, upacārokkamepi vā; Dukkaṭaṃ paṭhame pāde, pācitti dutiye siyā.
复次,若众多比丘于非时入村,
应先禀告再离去,彼此不得用他法。
Atha sambahulā gāmaṃ, vikāle pavisanti ce; Āpucchitvāva gantabbaṃ, aññamaññaṃ na caññathā.
若从此处往他处,从此往他则可行;
无需再次禀告,纵经百村亦无过。
Gacchanti ce tato aññaṃ, tato aññanti vaṭṭati; Puna āpucchane kiccaṃ, natthi gāmasatepi ca.
平息内心的策励之后,为住处而出行;
若中途进入他舍,则应于其间询问。
Passambhetvāna ussāhaṃ, vihāratthāya niggatā; Pavisanti sace aññaṃ, pucchitabbaṃ tu antarā.
于俗家或余处,作食事已毕;
若有人想前去乞求酥油或乞食,
Katvā kulaghare bhatta- kiccaṃ aññattha vā pana; Sace caritukāmo yo, sappibhikkhāya vā siyā.
应先向遇到的比丘禀告后再去;
若比丘不在,便可说“无”,随意而行。
Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu labbhati; Asante pana natthīti, gantabbaṃ tu yathāsukhaṃ.
Otaritvā mahāvīthiṃ, bhikkhuṃ yadi ca passati; Natthi āpucchane kiccaṃ, caritabbaṃ yathāsukhaṃ.
当比丘正行于村中道路时,
心中若生起‘我将行乞’之念,即是为乞油。
Gāmamajjhena maggena, gacchantasseva bhikkhuno; ‘‘Carissāmī’’ti uppanne, telabhikkhāya mānase.
若见有比丘,应先请问方可前往。
不偏离正道而行者,何须再请问、禀告?
Āpucchitvāva gantabbaṃ, passe ce bhikkhu vijjati; Anokkamma carantassa, maggā āpucchanena kiṃ?
三波逸提:于适时中,作非时想者;
若于适当之时心生疑惑者,亦犯恶作罪。
Tikapācittiyaṃ , kāle, vikāloyanti saññino; Kāle vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
询问而知有比丘在,未询问而知无人在。
若遇紧急事务,比丘进入之时。
Āpucchitvāva santaṃ vā, anāpucchā asantakaṃ; Kicce accāyike vāpi, pavisantassa bhikkhuno.
前往内园比丘尼住处,
同样,前往讲堂,或外道住处。
Gacchato antarārāmaṃ, bhikkhunīnaṃ upassayaṃ; Tathā āsanasālaṃ vā, titthiyānaṃ upassayaṃ.
若有村落道路,亦属在危险、紧急情况下也无犯。
生起等一切,皆被认为与咖提那衣相同。
Siyā gāmena maggo ce, anāpattāpadāsupi; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
不唯未问,且亦不系缚彼系缚物;
未披僧伽梨而行,亦为无犯。
Na kevalamanāpucchā, abandhitvā ca bandhanaṃ; Apārupitvā saṅghāṭiṃ, gacchatopinavajjatā.
骨制、牙制或角制的针筒;
比丘若令他人作或自作,皆为恶作。
Aṭṭhidantamayaṃ sūci-gharaṃ vāpi visāṇajaṃ; Kārāpane ca karaṇe, bhikkhuno hoti dukkaṭaṃ.
若得到后又加以破坏,则说为波逸提;
为他人利益而作,以及指使他人作,亦同。
Lābhe bhedanakaṃ tassa, pācittiyamudīritaṃ; Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca.
若受用他人所作之床或椅,则为恶作;
于无犯之场合、于规定中,以及于系缚物与眼药管中,亦不作犯。
Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato; Anāpattāraṇike vidhe, gaṇṭhikañjanikāsupi.
擦脚布、斧柄、发髻,以及疯狂者等
其起因等理趣,应知与淫媒戒相同。
Dakapuñchaniyā vāsi-jaṭe ummattakādino; Samuṭṭhānādayo nayā, sañcarittasamā matā.
比丘令造新床或新椅时,应以八指量作其腿高。
应以善逝之指节为准,其量为八指节。
Navaṃ mañcampi pīṭhaṃ vā, kārāpentena bhikkhunā; Aṭṭhaṅgulappamāṇena, sugataṅgulato pana.
应如此制作:除去下框。
若截断者,犯波逸提;若超过其量,亦犯波逸提。
Kārāpetabbamevaṃ tu, ṭhapetvā heṭṭhimāṭaniṃ; Sacchedā tassa pācitti, tamatikkamato siyā.
若为他人而作,或教人作,亦然;
若受用他人所作之物,则为恶作。
Aññassatthāya karaṇe, tathā kārāpanepi ca; Aññena ca kataṃ laddhā, dukkaṭaṃ paribhuñjato.
若依量而作,或作不足量者,则无犯。
得到之后,截取其腿而受用的人。
Anāpatti pamāṇena, karontassappamāṇikaṃ; Labhitvā tassa pādesu, chinditvā paribhuñjato.
倘若不欲截断,便依量埋入后;
或平置或竖立,绑缚后而受用的人。
Neva chinditukāmo ce, nikhaṇitvā pamāṇato; Uttānaṃ vāpi aṭṭaṃ vā, bandhitvā paribhuñjato.
若人制作绵填之床或座,
应拆毁;如此,是波逸提。
Mañcaṃ vā pana pīṭhaṃ vā, tūlonaddhaṃ kareyya yo; Tassuddālanakaṃ vuttaṃ, pācittiyamanītinā.
于系缚、绑缚、肩带,无犯。
于枕头、滤水器、袋等物,比丘无罪。
Anāpatti panāyoge, bandhane aṃsabaddhake; Bibbohane parissāve, thavikādīsu bhikkhuno.
若由他人所作而得,拆开后而受用者;
对此无间者,其规则亦如传递之例。
Aññena ca kataṃ laddhā, uddāletvā nisevato; Anantarassimassāpi, sañcarittasamā nayā.
制作坐具者,应依量而制。
若超过规定限量,于加行时即成恶作。
Nisīdanaṃ karontena, kātabbaṃ tu pamāṇato; Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
若由获得而截断,则宣说为波逸提。
若于两处分破,则成三缘。
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ; Dvīsu ṭhānesu phāletvā, tassa tisso dasā siyuṃ.
若依量而作,即无犯;纵使所作略减,亦无犯。
制作天盖等,依传信之例而行。
Anāpatti pamāṇena, karontassa tadūnakaṃ; Vitānādiṃ karontassa, sañcarittasamā nayā.
于病时,疮痂覆布等,当依量而作。
若彼逾越限量,于造作中犯恶作。
Roge kaṇḍupaṭicchādi, kātabbā hi pamāṇato; Pamāṇātikkame tassa, payoge dukkaṭaṃ siyā.
因获得而截断者,称波逸提;
此处无犯之理,视与前者相同。
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ; Anāpattinayopettha, anantarasamo mato.
唯依定量而作,雨浴衣亦应如是;
若超过其量,所犯之罪与前者无别。
Pamāṇeneva kātabbā, tathā vassikasāṭikā; Pamāṇātikkame tassa, anantarasamo nayo.
若比丘所作之衣与善逝衣等量。
比丘若令人制衣,在制作时犯恶作。
Cīvarena sace tulya-ppamāṇaṃ sugatassa tu; Cīvaraṃ bhikkhu kāreyya, karaṇe dukkaṭaṃ siyā.
因获得而截断者,说为波逸提。
唯随即接合者,便视为无犯。
Paṭilābhena sacchedaṃ, pācittiyamudīritaṃ; Anantarasamoyeva, anāpattinayo mato.
Dīghaso ca pamāṇena, nava tassa vidatthiyo; Tiriyaṃ cha viniddiṭṭhā, sugatassa vidatthiyā.
若得他人所作之物而受用,则为恶作;
一切生起等,皆与共行相同。
Aññena ca kataṃ laddhā, sevato dukkaṭaṃ bhave; Samuṭṭhānādayo sabbe, sañcarittasamā matā.
波罗提应悔过法
Pāṭidesanīyakathā
若比丘进入村落,从非亲属比丘尼手中,
亲手接受任何硬食或软食,
Yo cantaragharaṃ bhikkhu, paviṭṭhāya tu hatthato; Aññātikāya yaṃ kiñci, tassa bhikkhuniyā pana.
亲手接受硬食或软食者,
取时犯恶作,受用时犯波罗提应悔过。
Sahatthā paṭiggaṇheyya, khādanaṃ bhojanampi vā; Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
或在街道,或在队阵,或在门楼及十字路口;
在象厩等处站立而取,此规则亦同。
Rathikāyapi vā byūhe, sandhisiṅghāṭakesu vā; Hatthisālādike ṭhatvā, gaṇhatopi ayaṃ nayo.
若比丘尼站于车道施与食物,
若比丘立于园内而取,则有罪。
Rathikāya sace ṭhatvā, deti bhikkhuni bhojanaṃ; Āpatti antarārāme, ṭhatvā gaṇhāti bhikkhu ce.
此处所说的“内室”,是指因她的话语而进入者。
而比丘所站立之处,则说为无有限量。
Etthantaragharaṃ tassā, paviṭṭhāya hi vākyato; Bhikkhussa ca ṭhitaṭṭhānaṃ, nappamāṇanti vaṇṇitaṃ.
是故,当比丘尼立于园林等处施与时,
若站立于街道等处而接受者,无罪。
Tasmā bhikkhuniyā ṭhatvā, ārāmādīsu dentiyā; Vīthiyādīsu ce ṭhatvā, na doso paṭigaṇhato.
非时药、七日药、尽形寿药;
若为食用而取受,及吞咽时,犯恶作。
Yāmakālikasattāha-kālikaṃ yāvajīvikaṃ; Āhāratthāya gahaṇe, ajjhohāre ca dukkaṭaṃ.
此说是针对未与肉混同之味。
波罗提应悔过罪,于混同一味时可能生起。
Āmisena asambhinna-rasaṃ sandhāya bhāsitaṃ; Pāṭidesaniyāpatti, sambhinnekarase siyā.
从同一受具者之手接受时。
对于四种时限食,为取用故,犯恶作。
Ekatoupasampanna-hatthato paṭigaṇhato; Kālikānaṃ catunnampi, āhāratthāya dukkaṭaṃ.
若对亲属女作非亲属想,或心有疑者;
若对非亲属女作亲属想,犯恶作;对非亲属女,亦犯恶作。
Ñātikāyapi aññāti-saññino vimatissa vā; Dukkaṭaṃ ñātisaññissa, tathā aññātikāya vā.
令她施与者,无犯;对正在施与者,亦无犯。
放置于寺院内等处后,站立而施与者,亦无犯。
Dāpentiyā anāpatti, dadamānāya vā pana; Nikkhipitvāntarārāmā-dīsu ṭhatvāpi dentiyā.
或从村中取出后,若于外施与,则允许。
“若资具存在,则食用”:若作给予,则给予三时。
Gāmato nīharitvā vā, deti ce bahi vaṭṭati; ‘‘Paccaye sati bhuñjā’’ti, deti ce kālikattayaṃ.
从手中给予沙弥尼,或同样给予在学尼。
此与羊毛戒的起缘,据说相同。
Hatthato sāmaṇerīnaṃ, sikkhamānāya vā tathā; Idaṃ eḷakalomena, samuṭṭhānaṃ samaṃ mataṃ.
未说“退避”时,即使仅由一位比丘;
若为吞咽而受取食物。
Avutte ‘‘apasakkā’’ti, ekenāpi ca bhikkhunā; Sacejjhoharaṇatthāya, āmisaṃ paṭigaṇhati.
于受取时犯恶作,于受用时犯波罗提应悔过。
若仅一方受具足戒,而不加阻止者,犯恶作。
Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā; Ekatoupasampannaṃ, na vārentassa dukkaṭaṃ.
同理,于未受具足戒者作已受具足戒想。
其中,若人心有疑惑,亦犯恶作罪。
Tathevānupasampannā-yupasampannasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若令人给与己食而彼不给,则无犯;
于他人之食,若不令给与而彼给与,亦无罪。
Anāpattittano bhattaṃ, padāpeti na deti ce; Tathā aññassa bhattaṃ vā, na dāpeti padeti ce.
将未给与之物令其给与,或在未给与之处亦令给与;
于此处,比丘尼亦令平等施与一切人。
Yaṃ na dinnaṃ taṃ dāpeti, na dinnaṃ yattha vāpi ca; Tattha tampi ca sabbesaṃ, samaṃ dāpeti bhikkhunī.
已舍学处而住者、在学尼或沙弥尼;
以及五种食物,癫狂者等除外。
Vosāsantī ṭhitā sikkha-mānā vā sāmaṇerikā; Bhojanāni ca pañceva, vinā, ummattakādino.
由咖提那生起者,宣说为平等。
此说为作与不作,及三心、三受。
Kathinena samuṭṭhānaṃ, samānanti pakāsitaṃ; Kriyākriyamidaṃ vuttaṃ, ticittañca tivedanaṃ.
被认可为有学的比丘,在已得认可的俗家。
未经邀请而进入居家附近;
Sekkhanti sammate bhikkhu, laddhasammutike kule; Gharūpacārokkamanā, pubbeva animantito.
若无病而取得后受用食物;
取时犯恶作,受用时则犯应悔过。
Agilāno gahetvā ce, paribhuñjeyya āmisaṃ; Gahaṇe dukkaṭaṃ bhoge, pāṭidesaniyaṃ siyā.
于时分药、七日药、尽形寿药
于取时及受用时,皆犯恶作罪
Yāmakālikasattāha-kālike yāvajīvike; Gahaṇe paribhoge ca, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
于无学所认可者、想为有学所认可者
在此,对有疑者,也作了同样的阐明。
Asekkhasammate sekkha-sammatanti ca saññino; Tattha vematikassāpi, tatheva paridīpitaṃ.
对病者,无犯;对病者之残食,亦无犯;
或被邀请某位比丘的食物,在彼处施予他人。
Anāpatti gilānassa, gilānassāvasesake; Nimantitassa vā bhikkhā, aññesaṃ tattha dīyati.
或从家中取出后,若在任何处施与;
如常施食等,以及疯狂者等。
Gharato nīharitvā vā, denti ce yattha katthaci; Niccabhattādike vāpi, tathā ummattakādino.
当比丘尚未到来时,应先从家中取出;
取出之后,若在门口,待比丘到达时施与,是允许的。
Anāgate hi bhikkhumhi, gharato paṭhamaṃ pana; Nīharitvā sace dvāre, sampatte denti vaṭṭati.
若是见到比丘之后,才从家中取出;
若他们给与,也非适宜,如同生羊之譬喻。
Bhikkhuṃ pana ca disvāva, nīharitvāna gehato; Na vaṭṭati sace denti, samuṭṭhāneḷakūpamaṃ.
不论是在家人或非在家人,不论是女人或男子;
倘若进入了僧园或其邻近区域之后,
Gahaṭṭhenāgahaṭṭhena , itthiyā purisena vā; Ārāmaṃ upacāraṃ vā, pavisitvā sace pana.
‘‘Itthannāmassa te bhattaṃ, yāgu vā āharīyati’’;
所谓“如是告知”,即“已通知”之义。
Evamārocitaṃ vuttaṃ, paṭisaṃviditanti hi.
于后时取来彼物,或如所告知者。
或将其随从亦另行增多
Āharīyatu taṃ pacchā, yathārocitameva vā; Tassa vā parivārampi, aññaṃ katvā bahuṃ pana.
若以粥告知后,持糕饼或饭食前来。
此亦已了知、已宣说,在《库伦地亚》中为如法。
Yāguyā viditaṃ katvā, pūvaṃ bhattaṃ haranti ce; Idampi viditaṃ vuttaṃ, vaṭṭatīti kurundiyaṃ.
然而其他诸家族,及自己所有的应施物;
若有人与彼一同携去,则一切亦皆许可。
Kulāni pana aññāni, deyyadhammaṃ panattano; Haranti tena saddhiṃ ce, sabbaṃ vaṭṭati tampi ca.
Anārocitamevaṃ yaṃ, yaṃ ārāmamanābhataṃ;
所谓“未告知”,是指依法告知。
Taṃ asaṃviditaṃ nāma, sahadhammikañāpitaṃ.
若未经告知而作,那物实从外持来;
先遣往园中,令其完成后再取来。
Yaṃ asaṃviditaṃ katvā, ābhataṃ pana taṃ bahi; Ārāmaṃ pana pesetvā, kārāpetvā tamāhare.
若往中途,比丘便应取用;
若未如此作,而于精舍近处受用,
Gantvā vā antarāmagge, gahetabbaṃ tu bhikkhunā; Sace evamakatvā taṃ, ārāme upacārato.
取而吞咽者,于取时结恶作;
于吞咽的加行中,定为应悔过罪。
Gahetvājjhoharantassa, gahaṇe dukkaṭaṃ siyā; Ajjhohārapayogesu, pāṭidesaniyaṃ mataṃ.
对于已告知之事,却生起未告知之想;
对此若有疑惑,亦犯恶作罪。
Paṭisaṃviditeyeva, asaṃviditasaññino; Tattha vematikassāpi, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
若已告知,病者之残食
或于外精舍取已,唯于内食者
Paṭisaṃvidite tassa, gilānassāvasesake; Bahārāme gahetvā vā, antoyevassa bhuñjato.
食彼处所生果等,无罪
生起等一切,皆与咖提那同论。
Tatthajātaphalādīni, anāpatteva khādato; Samuṭṭhānādayo sabbe, kathinena samā matā.
凡以无恭敬心,于前或于后,使下衣垂坠而著者,犯恶作。
若垂下而穿着,犯恶作。
Yo anādariyeneva, purato pacchatopi vā; Olambetvā nivāseyya, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
若穿着如象鼻等形状者,犯恶作。
畏犯过者,应常穿着齐整。
Hatthisoṇḍāditulyaṃ tu, nivāsentassa dukkaṭaṃ; Āpattibhīrunā niccaṃ, vatthabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
从膝盖骨以下,八指为量;
应垂下穿着至此,短于此者不适宜。
Jāṇumaṇḍalato heṭṭhā, aṭṭhaṅgulappamāṇakaṃ; Otāretvā nivatthabbaṃ, tato ūnaṃ na vaṭṭati.
若非故意、失念,或全然不知者,
病者、失念者及痴狂者等,无犯。
Asañciccāsatissāpi, ajānantassa kevalaṃ; Anāpatti gilānassā-padāsummattakādino.
将两角对整齐,恭敬地作圆筒状;
应作如是披覆;不如是作者,恶作。
Ubho koṇe samaṃ katvā, sādaraṃ parimaṇḍalaṃ; Katvā pārupitabbevaṃ, akarontassa dukkaṭaṃ.
然而,此二学处是以无差别的方式宣说;
因此,无论在俗家或在寺院,皆应穿着整齐圆顺。
Avisesena vuttaṃ tu, idaṃ sikkhāpadadvayaṃ; Tasmā ghare vihāre vā, kattabbaṃ parimaṇḍalaṃ.
系好纽结,使两角平齐。
覆盖腕部后,应覆至颈部。
Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā, katvā koṇe ubho samaṃ; Chādetvā maṇibandhañca, gantabbaṃ gīvameva ca.
若不如是作,比丘的锁骨(或肩部)与胸部;
若随意敞开而行,得恶作。
Tathā akatvā bhikkhussa, jattūnipi urampi ca; Vivaritvā yathākāmaṃ, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
喉结以上、头部,及腕部以上。
手及腿肚以下,双足亦复如是;
Galavāṭakato uddhaṃ, sīsañca maṇibandhato; Hatthe piṇḍikamaṃsamhā, heṭṭhā pāde ubhopi ca.
展开之后,覆盖其余部分而坐;
他便善加覆盖,住于村落无有过失。
Vivaritvāvasesañca , chādetvā ce nisīdati; Hoti so suppaṭicchanno, doso vāsūpagassa na.
比丘不摇动手足,
应善调御而行,于第六并无特殊。
Hatthaṃ vā pana pādaṃ vā, acālentena bhikkhunā; Suvinītena gantabbaṃ, chaṭṭhe natthi visesatā.
具念不放逸,唯观一轭之量;
比丘应善护根门、垂目而行。
Satīmatāvikārena, yugamattañca pekkhinā; Susaṃvutena gantabbaṃ, bhikkhunokkhittacakkhunā.
于任何处所、屋舍间隙之处,
停步观察无有危险,亦为如法。
Yattha katthaci hi ṭṭhāne, ekasmiṃ antare ghare; Ṭhatvā parissayābhāvaṃ, oloketumpi vaṭṭati.
Yo anādariyaṃ katvā, olokento tahiṃ tahiṃ; Sacentaraghare yāti, dukkaṭaṃ aṭṭhamaṃ tathā.
或从一侧,或从两侧,举衣;
若从门槛以内进入,犯恶作。
Ekato ubhato vāpi, hutvā ukkhittacīvaro; Indakhīlakato anto, gacchato hoti dukkaṭaṃ.
同样,坐时取出水瓶者,
应不举起而给与,住者无罪。
Tathā nisinnakālepi, nīharantena kuṇḍikaṃ; Anukkhipitvā dātabbā, doso vāsūpagassa na.
不应笑着行走或坐下,
若遇可笑之事,仅露微笑是许可的。
Na vaṭṭati hasantena, gantuñceva nisīdituṃ; Vatthusmiṃ hasanīyasmiṃ, sitamattaṃ tu vaṭṭati.
应轻声行走;于第四种情形,此法亦同。
若作大音声,于两处皆有恶作。
Appasaddena gantabbaṃ, catutthepi ayaṃ nayo; Mahāsaddaṃ karontassa, ubhayatthāpi dukkaṭaṃ.
若作摇身、摇臂与摇头,
行走时有恶作,安坐时也是如此。
Kāyappacālakaṃ katvā, bāhusīsappacālakaṃ; Gacchato dukkaṭaṃ hoti, tatheva ca nisīdato.
身、臂与头,应保持正直;
行时与坐时,皆应以安稳的威仪而行;
Kāyaṃ bāhuñca sīsañca, paggahetvā ujuṃ pana; Gantabbamāsitabbañca, sameniriyāpathena tu.
对于三种设有坐具的住处,
应知为无犯,此为智者、通达律者所应知。
Nisīdanena yuttesu, tīsu vāsūpagassa hi; Anāpattīti ñātabbaṃ, viññunā vinayaññunā.
披衣成柱状,或覆头而行者,
牟尼说为恶作;蹲踞而行亦然。
Khambhaṃ katvā sasīsaṃ vā, pārupitvāna gacchato; Dukkaṭaṃ muninā vuttaṃ, tathā ukkuṭikāya vā.
以手为帐,或以衣为帐,
于彼俗家内室中坐者,得恶作。
Hatthapallatthikāyāpi, dussapallatthikāya vā; Tassantaraghare hoti, nisīdantassa dukkaṭaṃ.
于第二、第四、第六学处中,对于进入住处者……,
“无犯”者:即已宣说的二十六种相应。
Dutiye ca catutthe ca, chaṭṭhe vāsūpagassa tu; Anāpattīti sāruppā, chabbīsati pakāsitā.
比丘应恭敬、具念、具钵想。
智者应如等分之羹而取用钵食。
Sakkaccaṃ satiyuttena, bhikkhunā pattasaññinā; Piṇḍapāto gahetabbo, samasūpova viññunā.
汤为饭量四分之一者,称为“等汤”。
绿豆、黑豆、库拉豆之汤,称为“汤”。
Sūpo bhattacatubbhāgo, ‘‘samasūpo’’ti vuccati; Muggamāsakulatthānaṃ, sūpo ‘‘sūpo’’ti vuccati.
无犯者:非有意而作者,为病者调制诸汤药者。
同样地,为亲属等以财物作其他用途者,亦不犯。
Anāpatti asañcicca, gilānassa raserase; Tatheva ñātakādīnaṃ, aññatthāya dhanena vā.
以内缘线为量,齐于钵口之缘;
应取满盈,为决意而来者。
Antolekhāpamāṇena , pattassa mukhavaṭṭiyā; Pūritova gahetabbo, adhiṭṭhānūpagassa tu.
于彼处作堆积已,而取时限药者;
但凡比丘有此行为,即犯恶作罪。
Tattha thūpīkataṃ katvā, gaṇhato yāvakālikaṃ; Yaṃ kiñci pana bhikkhussa, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
已决意之钵,唯三种时药;
其余堆积之物,一切皆可,无疑。
Adhiṭṭhānūpage patte, kālikattayameva ca; Sese thūpīkataṃ sabbaṃ, vaṭṭateva na saṃsayo.
从两钵中取食后,仅持一钵。
若盛满后送去,对比丘们而言,则是许可的。
Dvīsu pattesu bhattaṃ tu, gahetvā pattamekakaṃ; Pūretvā yadi peseti, bhikkhūnaṃ pana vaṭṭati.
置入钵中的甘蔗段、果实等物,
若落于下方,则不成为堆积。
Patte pakkhippamānaṃ yaṃ, ucchukhaṇḍaphalādikaṃ; Orohati sace heṭṭhā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
除花环外,放置花、芽苞等物
若未涂抹粥糊而施与,则不构成堆积
Pupphatakkolakādīnaṃ, ṭhapetvā ce vaṭaṃsakaṃ; Dinnaṃ ayāvakālittā, na taṃ thūpīkataṃ siyā.
然而,将糕饼花环置于饭食之上
若施与钵食,此即成为堆积。
Vaṭaṃsakaṃ tu pūvassa, ṭhapetvā odanopari; Piṇḍapātaṃ sace denti, idaṃ thūpīkataṃ siyā.
于食物上,或叶,或小盘,或任何物;
放置充满之后,若取而用,则许可。
Bhattassūpari paṇṇaṃ vā, thālakaṃ vāpi kiñcipi; Ṭhapetvā paripūretvā, sace gaṇhāti vaṭṭati.
然而,那一切都不适宜接受;
已善受者,其后可随意而食。
Paṭiggahetumevassa, taṃ tu sabbaṃ na vaṭṭati; Gahitaṃ sugahitaṃ, pacchā, bhuñjitabbaṃ yathāsukhaṃ.
第一、第二学处如前所说;至于第三学处,
不示现/不显露障碍后,应依次而食。
Paṭhamaṃ dutiyaṃ vutta-nayaṃ tu tatiye pana; Uparodhimadassetvā, bhottabbaṃ paṭipāṭiyā.
若将自己的饭食倾入他人钵中,
若没有“这是我的”之想,则无罪;对于额外的残食也是如此。
Aññesaṃ attano bhattaṃ, ākiraṃ pana bhājane; Natthomasati ce doso, tathā uttaribhaṅgakaṃ.
第四学处中应当宣说之事,前文已详尽无余地说明了。
第五学处中,捏成团而食者,有罪。
Catutthe yaṃ tu vattabbaṃ, vuttaṃ pubbe asesato; Pañcame matthakaṃ doso, madditvā paribhuñjato.
病者无犯,纵使仅剩少许残食,亦无犯。
然而,若将之一起捣碎、混合后食用。
Anāpatti gilānassa, parittepi ca sesake; Ekato pana madditvā, saṃkaḍḍhitvāna bhuñjato.
若人因贪求更多的缘故,用饭覆盖汤或菜,
以饭覆盖者,犯恶作罪。
Yo bhiyyokamyatāhetu, sūpaṃ vā byañjanampi vā; Paṭicchādeyya bhattena, tassa cāpatti dukkaṭaṃ.
然而,在乞求、暗示请求时应说:‘无有任何前所未有之事。’
然而,于第八嫌责中,纵是病者亦不能免。
Viññattiyaṃ tu vattabbaṃ, apubbaṃ natthi kiñcipi; Aṭṭhame pana ujjhāne, gilānopi na muccati.
‘我将施舍,并令施舍’,比丘作如是观察时
应知此为无犯,且非出于嫌责想。
‘‘Dassāmi dāpessāmī’’ti, olokentassa bhikkhuno; Anāpattīti ñātabbaṃ, na ca ujjhānasaññino.
然而孔雀卵大,鸡卵则小;
然而,应以二者之中等量,制成团食。
Mahantaṃ pana moraṇḍaṃ, kukkuṭaṇḍañca khuddakaṃ; Tesaṃ majjhappamāṇena, kattabbo kabaḷo pana.
然而,于一切硬食——如根类可嚼物等——
对于果与非果,病者、疯狂者等无犯。
Khajjake pana sabbattha, mūlakhādaniyādike; Phalāphale anāpatti, gilānummattakādino.
团食不应做得过长,应做得大小适度、圆满;
在咀嚼、吞咽时,于果实或非果实,无犯。
Adīgho pana kātabbo, ālopo parimaṇḍalo; Khajjatuttaribhaṅgasmiṃ, anāpatti phalāphale.
当食团未被送到、未至口门时,
若自己张开嘴,则犯恶作。
Anāhaṭe mukhadvāraṃ, appatte kabaḷe pana; Attano ca mukhadvāraṃ, vivarantassa dukkaṭaṃ.
将整只手放入口中者,犯恶作。
口中作成食团后,不应说话。
Mukhe ca sakalaṃ hatthaṃ, pakkhipantassa dukkaṭaṃ; Mukhe ca kabaḷaṃ katvā, kathetuṃ na ca vaṭṭati.
若其言语不完整,
口中尚有食物而说话者,犯恶作。
Vacanaṃ yattakenassa, paripuṇṇaṃ na hoti hi; Mukhasmiṃtattake sante, byāharantassa dukkaṭaṃ.
将诃梨勒等物放进口中而说话者,
但若所说的话清晰完整,则允许。
Mukhe harītakādīni, pakkhipitvā katheti yo; Vacanaṃ paripuṇṇaṃ ce, kathetuṃ pana vaṭṭati.
若比丘如抛食团而食、如截食团而食,
或如猕猴般鼓起颊囊而食者,犯恶作。
Yo piṇḍukkhepakaṃ bhikkhu, kabaḷacchedakampi vā; Makkaṭo viya gaṇḍe vā, katvā bhuñjeyya dukkaṭaṃ.
抖落手,或食物散落饭粒;
或伸舌,或发出“咂咂”之声。
Niddhunitvāna hatthaṃ vā, bhattaṃ sitthāvakārakaṃ; Jivhānicchārakaṃ vāpi, tathā ‘‘capu capū’’ti vā.
以不恭敬的方式进食者,犯恶作。
于第七、第八种情况,在垃圾中无过失。
Anādaravaseneva, bhuñjato hoti dukkaṭaṃ; Sattame aṭṭhame natthi, doso kacavarujjhane.
不应如此揉捏而食,亦不得发出‘苏噜苏噜’的声响;
亦不得舔手而食。
Katvā evaṃ na bhottabbaṃ, saddaṃ ‘‘suru surū’’ti ca; Hatthanillehakaṃ vāpi, na ca vaṭṭati bhuñjituṃ.
若取糖浆或浓粥,若以手指取糖浆或浓粥;将手指放入口中食用亦允许。
以手指入于口中而食,亦许。
Phāṇitaṃ ghanayāguṃ vā, gahetvā aṅgulīhi taṃ; Mukhe aṅguliyo bhottuṃ, pavesetvāpi vaṭṭati.
不应舔钵,亦不应以一指舔之;
亦不应以舌舔任何一唇。
Na patto lehitabbova, ekāyaṅgulikāya vā; Ekaoṭṭhopi jivhāya, na ca nillehitabbako.
若手沾有食物,则不应持取水器;
本当持取,以此而禁止,因可厌故;
Sāmisena tu hatthena, na ca pānīyathālakaṃ; Gahetabbaṃ, paṭikkhittaṃ, paṭikkūlavasena hi.
或属个人,或属僧团,乃至在家者自己之物;
然而若有螺贝、碗或盘。
Puggalassa ca saṅghassa, gahaṭṭhassattanopi ca; Santako pana saṅkho vā, sarāvaṃ vāpi thālakaṃ.
因此不应取,若取者得恶作;
然而,以未沾食物的手捉取,则是允许的。
Tasmā na ca gahetabbaṃ, gaṇhato hoti dukkaṭaṃ; Anāmisena hatthena, gahaṇaṃ pana vaṭṭati.
即使取出、打破,或者拿取而接受;
从屋内取出者,无犯;将之抛弃于屋外者,亦无犯。
Uddharitvāpi bhinditvā, gahetvā vā paṭiggahe; Nīharitvā anāpatti, chaḍḍentassa gharā bahi.
任何伞盖,若以手或以身体某部分持用,
若对持用(伞盖等)者说法,则为恶作。
Chattaṃ yaṃ kiñci hatthena, sarīrāvayavena vā; Sace dhārayamānassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
此同一理则,已于持杖之人的事例中宣说。
依中等身材而计,杖量为四肘长。
Ayameva nayo vutto, daṇḍapāṇimhi puggale; Catuhatthappamāṇova, daṇḍo majjhimahatthato.
同样,若向持刀者说法,犯恶作。
若武器已系束、佩在颈上而站立,未用手持取,则不属手持武器者。
Tatheva satthapāṇissa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ; Satthapāṇī na hotāsiṃ, sannayhitvā ṭhito pana.
或持弓与箭,或唯持弓,或唯持箭;
手持弓杖,或已上弦,或未上弦。
Dhanuṃ sarena saddhiṃ vā, dhanuṃ vā sarameva vā; Sajiyaṃ nijiyaṃ vāpi, gahetvā dhanudaṇḍakaṃ.
若站立、若坐、若卧,也是如此。
若为他说正法,犯恶作。
Ṭhitassapi nisinnassa, nipannassāpi vā tathā; Sace deseti saddhammaṃ, hoti āpatti dukkaṭaṃ.
弓挂在颈上,或手持弓箭时;
若人尚未用手拿取弓,则可为其说法。
Paṭimukkampi kaṇṭhamhi, dhanuṃ hatthena yāvatā; Na gaṇhāti naro tāva, dhammaṃ deseyya vaṭṭati.
若为着鞋履者说法,犯恶作;
若为跨立者或覆头者说法,亦犯恶作。
Pādukāruḷhakassāpi, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ; Akkamitvā ṭhitassāpi, paṭimukkassa vā tathā.
对于着鞋履者,此判决亦同。
无病者于一切处,无论车乘还是卧具。
Upāhanagatassāpi, ayameva vinicchayo; Sabbattha agilānassa, yāne vā sayanepi vā.
无病者若卧,即卧于草席或地面;
若在高凳或高床,则坐或站立。
Nipannassāgilānassa, kaṭasāre chamāya vā; Pīṭhe mañcepi vā ucce, nisinnena ṭhitena vā.
也不可站立于高处说法;
若听法者坐于床座,或自己坐于床座,亦不许可。
Na ca vaṭṭati desetuṃ, ṭhatvā vā uccabhūmiyaṃ; Sayanesu gatenāpi, sayanesu gatassa ca.
对于躺卧者,即使处于同等高度或更高处,亦不应说法。
若躺卧者为站立者说法,或为躺卧者说法,亦属如法。
Samāne vāpi ucce vā, nipanne neva vaṭṭati; Nipannena ṭhitassāpi, nipannassapi vaṭṭati.
若坐者为坐者说法,或为站立者说法,亦属如法;
若站立者为站立者说法,同样亦属如法。
Nisinnena nisinnassa, ṭhitassāpi ca vaṭṭati; Ṭhitasseva ṭhitenāpi, desetumpi tatheva ca.
Pallatthikā nisinnassa, agilānassa dehino; Tathā veṭhitasīsassa, dhammaṃ deseti dukkaṭaṃ.
若揭开其发际而说法,则适宜。
即使对于连头覆盖者,也是如此决断。
Kesantaṃ vivarāpetvā, deseti yadi vaṭṭati; Sasīsaṃ pārutassāpi, ayameva vinicchayo.
于第八、第九或第十,亦毫无过失;
即使前往长老处,年轻者站立。
Aṭṭhame navame vāpi, dasame natthi kiñcipi; Sacepi therupaṭṭhānaṃ, gantvāna daharaṃ ṭhitaṃ.
若上座提问,却不适宜为他讲说;
智者则应在其近旁,为另一人讲说。
Pañhaṃ pucchati ce thero, kathetuṃ na ca vaṭṭati; Tassa passe panaññassa, kathetabbaṃ vijānatā.
对于前行者所问的问题,不应对后行者讲说;
知律者应说:『我为后来者说法。』
Gacchato purato pañhaṃ, na vattabbaṃ tu pacchato; ‘‘Pacchimassa kathemī’’ti, vattabbaṃ vinayaññunā.
共同受持之法,确实应当一同诵习;
犹如并轭同行,即使在行走中,亦可为之说法。
Saddhiṃ uggahitaṃ dhammaṃ, sajjhāyati hi vaṭṭati; Samameva yugaggāhaṃ, kathetuṃ gacchatopi ca.
每一车轮,于道上行进时;
无论行于非道,或行于正道,对行走者而言,总是合适的。
Ekekassāpi cakkassa, pathenāpi ca gacchato; Uppathena samaṃ vāpi, gacchantasseva vaṭṭati.
于第三事,无有所说;至于第四,涉及青色草木时。
若作大小便等四事,则犯恶作罪。
Tatiye natthi vattabbaṃ, catutthe harite pana; Uccārādicatukkaṃ tu, karoto dukkaṭaṃ siyā.
命根树之根,若可见而经行;
或枝触地者,彼一切皆是青色植物。
Jīvarukkhassa yaṃ mūlaṃ, dissamānaṃ tu gacchati; Sākhā vā bhūmilaggā taṃ, sabbaṃ haritameva hi.
若比丘正察看一处未铺草之地时,
大便即使急出,亦属许可。
Sace aharitaṃ ṭhānaṃ, pekkhantasseva bhikkhuno; Vaccaṃ nikkhamatevassa, sahasā pana vaṭṭati.
或在稻草垛上,或在牛粪上,乃至于任何一处。
先应作,再铺青草,覆盖该处,是允许的。
Palālaṇḍupake vāpi, gomaye vāpi kismici; Kattabbaṃ, haritaṃ pacchā, tamottharati vaṭṭati.
若在未铺青草之处已作,取青草是允许的;
鼻涕落于此,以唾液含摄。
Kato aharite ṭhāne, haritaṃ eti vaṭṭati; Siṅghāṇikā gatā ettha, kheḷeneva ca saṅgahaṃ.
在比丘的厕所、大海等处的水中;
由于它们不可受用,做此事者无恶作。
Vaccakuṭisamuddādi-udakesupi bhikkhuno; Tesaṃ aparibhogattā, karoto natthi dukkaṭaṃ.
然而,若天降大雨,周遭洪水泛滥时,
若若无法找到无水、干燥之处,亦允许在有网之水中作。
Deve pana ca vassante, udakoghe samantato; Ajalaṃ alabhantena, jale kātumpi vaṭṭati.
此诸应学法中,生起等事当知;
嗤笑等四种,以及团食与口。
Samuṭṭhānādayo ñeyyā, sekhiyānaṃ panettha hi; Ujjagghikādicattāri, kabaḷena mukhena ca.
地、低座、站立、后方、非道,这十种;
生起等项相同,已于随说戒中说。
Chamānīcāsanaṭṭhāna-pacchā uppathavā dasa; Samuṭṭhānādayo tulyā, vuttā samanubhāsane.
伞、杖、武器、刀、鞋、乘骑、革屣
车乘、卧具、床榻、缠裹、覆头,这些诸项。
Chattaṃ daṇḍāvudhaṃ satthaṃ, pādukāruḷhupāhanā; Yānaṃ sayanapallattha-veṭhitoguṇṭhitāni ca.
其生起等与说法相同,惟就生起等方面而言有别;
以羹饭乞求,视同盗贼团伙、盗贼商队。
Dhammadesanātulyāva, samuṭṭhānādinā pana; Sūpodanena viññatti, theyyasatthasamaṃ mataṃ.
其余五十三条,与第一条同;
在一切众学法和无犯事中,也是如此。
Avasesā tipaññāsa, samānā paṭhamena tu; Sekhiyesupi sabbesu, anāpattāpadāsupi.
在不满想、堆作塔形、覆盖汤汁等学处中,
唯在三学处中,病者不犯。
Ujjhānasaññike thūpī-kate sūpapaṭicchade; Tīsu sikkhāpadesveva, gilāno na panāgato.
知此之后,于律中决断;
成为自信者,心已调伏;
他不为他人所胜;
是故,具足定者应当恒常修学。
Imaṃ viditvā vinaye vinicchayaṃ; Visārado hoti, vinītamānaso; Parehi so hoti ca duppadhaṃsiyo; Tato hi sikkhe satataṃ samāhito.
此最上杂染之垢染,
了知'闻名'之名,
于最上殊胜利益中,他们何人,
于垢秽教法之中,他们不行其道。
Imaṃ paramasaṃkaraṃ saṃkaraṃ; Avecca savanāmataṃ nāmataṃ; Paṭuttamadhike hite ke hi te; Na yanti kalisāsane sāsane.