尼萨耆亚篇
Nissaggiyakaṇḍaṃ
1. 衣品
1. Cīvaravaggo
一、咖提那衣学处释义
1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā
于尼萨耆篇中,三条咖提那衣学处,以及雨浴衣、急施衣、有疑衣学处的部分解说,当知如此便是犯蕴的聚集——
Nissaggiyakaṇḍe tiṇṇaṃ kathinasikkhāpadānaṃ, vassikasāṭikaaccekacīvarasāsaṅkasikkhāpadānañca ekadesanāya tathākiṇṇāpattikkhandhāva veditabbā –
Kathinaṃ yassa cattāro, sahajā samayadvayaṃ; Channaṃ sikkhāpadānañca, ekadesavinicchayo.
其中,"咖提那衣":依"由僧团随喜、由众随喜、由个人敷展而成为僧团所敷展者,是为咖提那衣"之说,咖提那衣即是这些随喜等法的集合。如所说:"应知咖提那衣者,即那些法的集合、聚集、名称、命名"等。因此,"咖提那衣"这一名称,仅是众多法的一个称谓,并非胜义上的一法。那么,它的敷展是什么呢?即是它的一个部分,犹如乳流。又如所说:"敷展由一法所摄,以语言之差别。" 所谓"俱生"者,即八母句、二障碍、五利益,此十五法。"二时"者,指咖提那衣敷展时与衣时。其中,咖提那衣敷展时,是雨安居的最后一个月。衣时,即咖提那衣未敷展时的迦提月,以及已敷展时的四个冬季月,总共五个月。
Tattha kathinanti ‘‘saṅghassa anumodanāya, gaṇassa anumodanāya, puggalassa atthārā saṅghassa atthataṃ hoti kathina’’nti (pari. 414) vacanato tesaṃyeva anumodanādidhammānaṃ saṅgaho kathinaṃ nāma. Yathāha ‘‘kathinaṃ jānitabbanti tesaññeva dhammānaṃ saṅgaho samavāyo nāmaṃ nāmakamma’’ntiādi (pari. 412). Tasmā kathinanti idaṃ bahūsu dhammesu nāmamattaṃ, na paramatthato eko dhammo. Ko panassa atthāroti? Tadekadesova khīrassa dhārā viya. Yathā cāha ‘‘atthāro ekena dhammena saṅgahito vacībhedenā’’ti. Sahajā nāma aṭṭha mātikā, dve palibodhā, pañcānisaṃsāti ime pannarasa dhammā. Samayadvayaṃ nāma kathinatthārasamayo, cīvarasamayo cāti. Tattha kathinatthārasamayo vassānassa pacchimo māso. Cīvarasamayo nāma anatthate kathine ayaṃ kattikamāso, atthate cattāro hemantikā cāti pañca māsā.
其中,八母句是指出发边等。这一切由敷展同时生起。由于敷展具有彼之体性,当敷展存在时,出舍才成为可能。其中,由咖提那衣敷展而生起的同一生、同一灭者,是中间出舍与共出舍;其余诸咖提那衣出舍,则是同一生、各别灭。这里所说的“同一灭”,是指与敷展一起灭;中间出舍与共出舍的出舍不在一刹那中存在,这是此中所明之义。其余则是各别灭。在他们当中,即使达到了出舍的状态,敷展依然存在——这是注疏中阐明的义理。若咖提那衣已敷展,当比丘有所期盼而从那住处出发时,僧团作中间出舍:对于那位比丘,虽然最初在根本住处已不存在衣障,但在中间出舍时,彼障碍即被断除,因为有所期盼故有所勤作。依此方式,出发边的咖提那衣出舍,是与敷展同一生、各别灭。同样,在中间出舍存在时,即使听闻者,只要未到衣完成,因有可避免之可能,故为完成边;只要未到共决了,因有可避免之可能,故为共决了边;只要未失坏,因有可避免之可能,故为失坏边;只要未听闻,因有可避免之可能,故为听闻边;只要衣之期望未断,因有可避免之可能,故为期盼断边;只要未越界,因有可避免之可能,故为越界边。当知他们亦是与敷展同一生、各别灭。
Tattha aṭṭha mātikā nāma pakkamanantikādayo. Tā sabbāpi atthārena ekato uppajjanti nāma. Tabbhāvabhāvitāya atthāre sati uddhāro sambhavati. Tattha kathinatthārena ekuppādā ekanirodhā antarubbhāro sahubbhāro, avasesā kathinubbhārā ekuppādā, nānānirodhā ca. Tattha ekanirodhāti atthārena saha nirodhā, antarubbhārasahubbhārānaṃ uddhārābhāvo ekakkhaṇe hotīti attho. Sesā nānā nirujjhanti nāma. Tesu hi uddhārabhāvaṃ pattesupi atthāro tiṭṭhati evāti aṭṭhakathāyaṃ atthavibhāvanā. Sace atthate kathine bhikkhusmiṃ sāpekkhe tamhā āvāsā pakkamante saṅgho antarubbhāraṃ karoti, tassa bhikkhuno paṭhamameva mūlāvāse niṭṭhitacīvarapalibodhābhāvepi sati antarubbhāre palibodho chijjati satipi sāpekkhatāya saussāhattā. Iminā pariyāyena pakkamanantiko kathinuddhāro atthārena ekuppādo nānānirodho hoti. Tathā antarubbhāre sati suṇantassāpi yāva cīvaraniṭṭhānaṃ na gacchati, tāva parihārasambhavato niṭṭhānantiko. Yāva sanniṭṭhānaṃ na gacchati, tāva parihārasambhavato sanniṭṭhānantiko. Yāva na nassati, tāva parihārasambhavato nāsanantiko. Yāva na suṇāti, tāva parihārasambhavato savanantiko. Yāva cīvarāsā na chijjati, tāva parihārasambhavato āsāvacchediko. Yāva sīmaṃ nātikkamati, tāva parihārasambhavato sīmātikkantiko. Atthārena ekuppādo nānānirodho hotīti veditabbo.
其中,中间出舍与共出舍二者只在界内生起,不在界外生起。出发、听闻、越界者只在界外生起,不在界内生起。完成、共决了、期盼断者则于界内与界外二处俱生。中间出舍依于僧团,出发、完成、共决了、越界依于个人,其余则与这两者相反。
Tattha antarubbhārasahubbhārā dve antosīmāyaṃ eva sambhavanti, na bahisīmāyaṃ. Pakkamanasavanasīmātikkantikā bahisīmāyameva sambhavanti, na antosīmāyaṃ. Niṭṭhānasaaāṭṭhānāsāvacchedikā antosīmāyañceva bahisīmāyañca. Antarubbhāro saṅghāyatto, pakkamananiṭṭhānasanniṭṭhānasīmātikkantikā puggalādhīnā, sesā tadubhayaviparītā.
在此,“衣已完成”这一语句,惟独显示没有衣障,并非显示没有住处障。而“咖提那衣已出舍”这一语句,则显示两种障碍俱无。既然如此,为了显示俱无二障之义,只说那一句便可,何必如此?并非如此,因为有所差别的缘故。差别何在?虽然由于如此说的“咖提那衣已出舍”,某些咖提那衣出舍的灭尽各有不同,依僧团与依个人而有差别,而且在界内、界外、二界有决定与不决定的区别;当咖提那衣已出舍时,对僧团而言是已出舍,对个人而言则尚未出舍,然而,“咖提那衣已出舍”这句话却是共通之语。因此,才用“衣已完成”这一语句来作决定。
Tattha ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti iminā cīvarapalibodhābhāvameva dīpeti. Na āvāsapalibodhābhāvaṃ. ‘‘Ubbhatasmiṃ kathine’’ti iminā ubhayapalibodhābhāvaṃ dīpeti, tasmā ubhayapalibodhābhāvadīpanatthaṃ tadeva vattabbanti ce? Na, visesattā. Kathaṃ? Kāmañcetaṃ tasmā ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti kesañci kathinuddhārānaṃ nānānirodhattā, saṅghapuggalādhīnānadhīnattā ca antobahiubhayasīmāsu niyamāniyamato ca ubbhatasmiṃ kathine saṅghassa, na puggalassa ubbhataṃ hoti, tathāpi ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti idaṃ sāmaññavacanaṃ. Tasmā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti iminā niyameti.
所说为何?当僧团以中间出舍而迦提那衣已舍时,衣障碍未断者去了界外,后来返回自己界内,若其衣尚未完成,则能获得利益。为明此义,故说“衣已完成”,应如此了知。其中,住处障碍,指住于该住处,或怀着期待而离去。衣障碍,指衣未作、未完成、对衣的希望未断。与此相反者,应知为无有障碍。其中,对于未张展迦提那衣者,于衣时中,决定获得四种利益,而不受持行则无有决定。因此说有疑学处。哪四种是决定的?依据“衣时者,即迦提那衣未张展时,为雨安居之最后一月”此语,对于未张展迦提那衣者,在这一个月中,足够的衣已经成就。同样,在第三迦提那衣学处中,非时衣是指从后时起,受取该衣后,若是应从僧团获得的,应当藏置到衣时再分配受取。若是属于个人的,从雨安居第六半月的第五日起,直至衣时,未决意、未作净,因急施衣学处所允许,故为许可,并非从彼之后。因为那时所生之衣为第一迦提那衣所禁止。其中,注疏中所说之方式,是就僧团所有而言,在古义疏中也是如此,应如此了知。
Kiṃ vuttaṃ hoti – saṅghassa antarubbhārena ubbhatasmiṃ kathine acchinnacīvarapalibodho bahisīmāgato pacchā gantvā attano sīmāgato aniṭṭhitacīvaro ānisaṃsaṃ labhati evāti katvā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti vuttanti veditabbaṃ. Tattha āvāsapalibodho nāma vasati vā tasmiṃ āvāse, sāpekkho vā pakkamati. Cīvarapalibodho nāma cīvaraṃ akataṃ vippakataṃ, cīvarāsānupacchinnā, tabbiparītena apalibodho veditabbo. Tattha anatthatakathinānaṃ cīvarakālasamaye niyamato cattāro ānisaṃsā labbhanti, asamādānacāro aniyamato. Tena sāsaṅkasikkhāpadaṃ vuttaṃ. Kathaṃ cattāro niyatāti ce? ‘‘Cīvarakālasamayo nāma anatthate kathine vassānassa pacchimo māso’’ti (pārā. 649) vacanato anatthatakathinānaṃ tasmiṃ māse yāvadatthacīvaraṃ siddhaṃ, tathā tatiyakathinasikkhāpade (pārā. 497 ādayo) akālacīvaraṃ nāma piṭṭhisamayato paṭṭhāya taṃ paṭiggahetvā saṅghato labhitabbaṃ ce, yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitvā bhājetvā gahetabbaṃ. Puggalikaṃ ce, vassānassa chaṭṭhapakkhassa pañcamito paṭṭhāya yāva cīvarakālasamayaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ vaṭṭati accekacīvarasikkhāpadena anuññātattā, na tato paraṃ. Tadā uppannacīvarassa paṭisiddhattā paṭhamakathinena. Tattha aṭṭhakathāyaṃ vuttanayo saṅghikaṃ sandhāya, tathā porāṇagaṇṭhipade cāti veditabbaṃ.
于第一迦提那衣中,依第一制定,或无差别地,于第十一日有罪。因为为了遮止雨安居之内,注疏中说『衣已完成之比丘,迦提那衣已舍』。此理于第二、第三亦然。因此,衣时之前或期间所生之衣,从衣时之后,连一日之保留亦不得。若得,则与急施衣学处相违。因彼处说『应藏置至衣时,若从彼更藏置,为尼萨耆亚』。依住雨安居者之身份从僧团所得,因已出雨安居故成为自己所有之急施衣,越衣时之时即有罪,非越急施衣之时有罪。依『迦提那衣未张时,于第十一月所生』此语,凡彼处之衣生起,彼将属于他们,已成立。因不告行、众食学处中说『除时因』故,其余二者已成立。因此,依『虽于时中指定而施,此为非时衣』此语,指定而施之衣不得保留。
Paṭhamakathine (pārā. 459 ādayo) paṭhamapaññattiyā, avisesena vā ekādasame divase āpatti. Vassānassa hi antonivāraṇatthaṃ aṭṭhakathāya ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti (pārā. 462 ādayo) vuttaṃ. Eseva nayo dutiye, tatiye ca. Tena cīvarakālato pure vā anto vā uppannaṃ cīvarakālato uddhaṃ ekadivasampi parihāraṃ na labhati. Yadi labheyya, accekacīvarasikkhāpadavirodho. ‘‘Yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ, tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiya’’nti (pārā. 648) hi tattha vuttaṃ. Vassāvāsikabhāvena saṅghato laddhaṃ vuṭṭhavassattā attano santakabhūtaṃ accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmayato eva āpatti, na accekacīvarakālaṃ atikkāmayato āpattīti. ‘‘Anatthate kathine ekādasamāse uppanna’’nti (pārā. 500) vacanato yo ca tattha cīvaruppādo, so ca nesaṃ bhavissatīti siddhaṃ, anāmantacāragaṇabhojanasikkhāpade ‘‘aññatra samayā’’ti (pāci. 222 ādayo) vuttattā sesadvayaṃ siddhameva. Tasmā ‘‘kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvara’’nti (pārā. 500) vacanato ādissa dinnacīvaraṃ parihāraṃ na labhati.
或唯于后迦提迦月迦提那衣已舍时得,如是因说『迦提那衣已舍』故?不应说。因六处依关联而说。于二恶作罪中第四诤事,于第一不定中耳语,于第三迦提那衣中指定而施之衣,于急施衣学处中『作标记后应藏置』之句,于二恶作覆藏中诤事,巴拉基咖之语,以及于三迦提那衣学处中『八母句之任一』之语。其中,指定而施之衣,系关于僧团所有应分配之衣而说,非个人所有。『作标记后应藏置』,系关于雨安居衣而说。因未出雨安居者后应施与故应作标记,非关于从亲属或受邀请者所得之个人所有。因此,急施衣有二种:归于僧团、归于个人,已成立。其中,归于僧团之急施衣,从雨安居入日日起,或从后时起,至自恣,因属僧团故,藏置为许可。个人所有者亦因『雨安居出时取』而施与故。如是之衣,乃至未出雨安居,仍属彼施者所有。此为差别之因。
Aparakattikāyameva vā ubbhatasmiṃ kathine labhati, evaṃ ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttattāti ce? Na vattabbaṃ. Cha ṭhānāni hi sāpekkhatāya vuttāni . Duṭṭhadosadvaye adhikaraṇacatutthaṃ, paṭhamāniyate sotassa raho, tatiyakathine ādissa dinnaṃ cīvaraṃ, accekacīvarasikkhāpade ‘‘saññāṇaṃ katvā nikkhipitabba’’nti padaṃ, duṭṭhullārocanappaṭicchādanadvaye adhikaraṇaṃ, pārājikavacanañca, tīsu kathinasikkhāpadesu ‘‘aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarāyā’’ti vacananti. Tattha ādissa dinnaṃ cīvaraṃ saṅghikaṃ bhājitabbacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ, na puggalikaṃ. Saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbanti vassāvāsikacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Avuṭṭhavassena pacchā dātabbattā saññāṇaṃ kātabbaṃ, na ñātippavāritato laddhaṃ puggalikaṃ sandhāya. Tasmā duvidhaṃ accekacīvaraṃ saṅghe ninnaṃ, puggale ninnañcāti siddhaṃ. Tattha saṅghe pariṇataṃ accekacīvaraṃ vassūpanāyikadivasato paṭṭhāya, piṭṭhisamayato paṭṭhāya vā yāva pavāraṇā nikkhipituṃ vaṭṭati eva saṅghikattā, puggalikampi ‘‘vassaṃvuṭṭhakāle gaṇhathā’’ti dinnattā. Tādisañhi yāva vassaṃvuṭṭho na hoti, tāva tasseva dāyakassa santakaṃ hoti. Ettako visesahetu.
依据“于非急施衣有非急施衣想而越过衣时,无罪”这句,唯急施衣者才有那样的过失。因此,不应在律中寻求差别根据,以显示“相违”之说。难道因为是佛的境界,就以此为准量吗?并非如此。若真是那样,在此处,连自己所有的急施衣也应在作标记后藏置起来,不应决意、不应作净分、也不应舍弃。从“无罪,应于期间内决意、作净分、舍弃”等语来看,此相违也应被容忍。同样,依据“雨安居最后月,迦提那衣已舍出、已作,于该月中迦提那衣已张,若越过迦提那衣舍出日,则成尼萨耆亚”这句,若成尼萨耆亚,此义相违也应被容忍。而在彼处说“于非急施衣无罪”,那是针对未决意、未作净分者而说,这便是差别之因。这件过量衣依第一学处有罪,其他情况若无罪,此义的差别因是由世尊所制。同样,若超过十日而未至迦提迦满月日,如同施与僧团的雨安居衣之急施衣,不应受取;唯有十日未至时才应受取,这便是差别之因。由此,注疏方式上的相违也应被容忍。其中,在说“从决意生起的急施衣并不存在”之后,显示了一种不同的方式。在古义疏中,那种方式是就僧团所有而说的,故不相违,而它也没有被否定。如同非急施衣从第六日起生起,虽然超过十日而未至,也应受取,受取后越过衣时也无罪,这一方式也应被容忍。由此,与第一迦提那衣相违。唯十日。
‘‘Anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, anāpattī’’ti vacanato accekacīvarakasseva so aparādho. Yena ‘‘virodho’’ti vacanaṃ dasseyyāti na vinaye visesahetu pariyesitabbo. Buddhavisayattā pamāṇanti ce? Na, yadi evaṃ ettha attano santakabhūtampi accekacīvaraṃ saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbameva, na adhiṭṭhātabbaṃ na vikappetabbaṃ na vissajjetabbaṃ. Tato ‘‘anāpatti, antosamaye adhiṭṭheti vikappeti vissajjetī’’tiādivacanavirodho (pārā. 651) adhivāsetabbo siyā. Tathā ‘‘vassānassa pacchime māse kathinuddhāre kate tasmiṃ māse atthate kathine kathinuddhāradivasaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ hotī’’ti vacanato nissaggiyaṃ hotīti ayampi atthavirodho adhivāsetabbo siyā. Tasmiñca ‘‘anaccekacīvare anāpattī’’ti vuttaṃ, tañca anadhiṭṭhitaṃ avikappitamevāti ettako visesahetu. Atirekacīvarañcetaṃ paṭhamasikkhāpadenāpatti, itaraṃ ce anāpattiyevāti imassa atthassa ayaṃ bhagavato visesahetu. Tathā atirekadasāhānāgatāyeva kattikapuṇṇamāya saṅghassa vassāvāsikatthaṃ accekacīvaraṃ viya dadamānaṃ na gahetabbaṃ, dasāhānāgatāya eva gahetabbanti ettako visesahetu. Tato aṭṭhakathānayavirodho ca adhivāsetabbo siyā. Tattha ‘‘adhiṭṭhitato paṭṭhāya uppannaṃ accekacīvaraṃ na hotī’’ti vatvā aññathā nayo dassito. Porāṇagaṇṭhipade so ca nayo saṅghikaṃ upādāya vuttattā na virujjhatīti neva so ca paṭikkhitto. Yathā anaccekacīvaraṃ chaṭṭhito paṭṭhāya uppannaṃ atirekadasāhānāgatāyapi paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmayatopi anāpattīti ayampi nayo adhivāsetabbo siyā. Tato paṭhamakathinavirodho. Dasāhānāgatāya eva paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā cīvarakālasamayaṃ atikkāmayato anāpattīti ce, taṃ dve dasāhe labhatīti ettako visesahetu.
中间由于进入了无犯领域的衣时,便如决意后又舍出一般,那样在十日中又可获得,是这样吗?不是这样。那么,进入时是否如同决意呢?也不是。如果是这样的话,便与“雨季浴衣应于雨季四月中决意,此后应作净分”这句相违,而在那以后即使不作净分也会无犯。况且,注疏中说:“雨季浴衣在雨季内获得且已完成者,应于十日内决意;超过十日而完成者,当日即应决意;若十日不足时,不应超越衣时。”依此,并不能免于犯。因为进入时并非决意的同义词。至此,如前所述之义理分别,依圣典之理而得成立。
Antarā anāpattikkhettacīvarakālappaviṭṭhattā adhiṭṭhahitvā paccuddhaṭaṃ viya taṃ punapi dasāhe labhatīti ce? Na, kālappaveso adhiṭṭhānaṃ viya hotīti ce? Na, ‘‘vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetu’’nti vacanavirodhaṃ katvā, tato paraṃ dasāhaṃ avikappentassāpi anāpatti siyā. Apica yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘vassikasāṭikā antovasse laddhā ceva niṭṭhitā ca, antodasāhe adhiṭṭhātabbā, dasāhātikkame niṭṭhitā, tadaheva adhiṭṭhātabbā, dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.630). Tena āpattito na mucceyya. Kālappaveso hi adhiṭṭhānapariyāyo na jātoti. Ettāvatā yathāvutto atthavikappo pāḷinayeneva patiṭṭhāpito hoti.
此外,在此注疏中说“若十日不足,不应超越衣时”,于此也成立:在衣时中生起,若十日不足而又无其制作,则该长衣如同非时衣,不应超越衣时。从圣典而言,若彼衣于时内生起,即便十日不足也生起,这样生起的长衣,并不就是长衣。因为彼不依时间差别而获得长衣之称。对此已说过:“长衣者,谓欲往军队,或欲往旅行,或病,或怀孕,或于不信者中生起信心……乃至……‘我将施与雨安居衣’,如此告知,此名为长衣。”因此,如同彼衣不应超越,非长衣也同样不应超越,这得以成立。所以注疏中说“若十日不足,不应超越衣时”。再者,若如此,则那个长衣学处本身,便是由世尊为了显示“长衣不应超越衣时”此义之差别而制定的。
Apicettha yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti, tatthapi cīvarakāle uppannaṃ, dasāhe appahonte cassa karaṇaṃ natthi, taṃ accekacīvaraṃ akālacīvaramiva cīvarakālaṃ nātikkāmetabbanti siddhametaṃ. Pāḷito ca tañce antokāle uppajjati, dasāhe appahontepi uppajjati, evaṃ uppannaṃ accekacīvaraṃ accekacīvarameva na hoti. Na hi taṃ kālavisesavasena accekacīvarasaṅkhaṃ gacchati. Vuttañhetaṃ ‘‘accekacīvaraṃ nāma senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hoti, gilāno vā hoti, gabbhinī vā hoti , assaddhassa vā saddhā uppannā hoti…pe… ‘vassāvāsikaṃ dassāmī’ti evaṃ ārocitaṃ, etaṃ accekacīvaraṃ nāmā’’ti (pārā. 649). Tasmā yathā taṃ cīvaraṃ nātikkāmetabbaṃ, tathā anaccekacīvarampīti siddhaṃ hoti. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā’’ti. Apica yadi evaṃ taṃ accekacīvarasikkhāpadameva accekacīvaraṃ cīvarakālaṃ nātikkāmetabbanti imassa pana atthavisesassa dassanatthaṃ bhagavatā paññattaṃ.
然而,在大注疏中是这样说的:虽然“应持长衣最多十日”这一句依此已经成立,但为了显示义理的差别,便依事发因缘,揭示前所未明的义理而安立学处。因此,那正是为了显示它的义理差别而说,此义已然成立。由此也应当了知:任何衣都不应超越衣时的期限。此外,注疏中说“从第六日起生起的非长衣,以及撤回后存放之衣,也得此保护”,依此,“于非长衣作非长衣想而超越衣时之期限,无犯”这句话,也显示了非长衣同样获得长衣的保护。
Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana taṃ evaṃ vuttaṃ – kāmañcedaṃ ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’nti iminā siddhaṃ, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapitanti atthavisesadīpanapayojanato. Tasmā taṃ tassa atthavisesadassanatthaṃ vuttanti siddhameva. Tasmāpi veditabbameva yaṃ kiñci cīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ nātikkāmetabbanti. Apica yaṃ vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘chaṭṭhito paṭṭhāya pana uppannaṃ anaccekacīvarampi paccuddhāretvā ṭhapitacīvarampi etaṃ parihāraṃ labhatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.646-649). Tena ‘‘anaccekacīvare anaccekacīvarasaññī cīvarakālasamayaṃ atikkāmeti, anāpattī’’ti (pārā. 650) imināpi anaccekacīvarassāpi accekacīvaraparihāralābhaṃ dīpetīti.
至此,如前所说的第二义理分别,依圣典之理及注疏之理已得确立。如是,杂集之附加解说,将于后文详细阐述,故名为“杂集”。
Ettāvatā yathāvutto dutiyo atthavikappo pāḷinayena, aṭṭhakathānayena ca patiṭṭhāpito hoti. Evaṃ tāva pakiṇṇakāya adhikathā parato pāṭhato vitthāritā hotīti apakiṇṇakaṃ.
衣障碍与住处障碍,名为二种障碍。只要这二种障碍中尚存其一,便能获得不告而游等利益;为显示此处并无此种利益,故说“比丘作衣已讫,咖提那已出”。正因如此,才接着说“已出咖提那之比丘”等。“有资格敷展咖提那”者,依此而言:“具足八支之人,堪能敷展咖提那:知前行、知撤回、知确定、知敷展、知总目、知障碍、知出离、知利益。”因此,具足此八支者,即名为有资格敷展咖提那者。其中,前行是指洗涤、拣择、裁剪、缝制、染色、作净。
Cīvarapalibodho, āvāsapalibodho cāti dve palibodhā. Tesu ekapalibodhepi sati anāmantacārādiānisaṃsaṃ labhati, taṃ idha natthīti dassetuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vuttaṃ. Tasmā eva ‘‘atthatakathinassa hi bhikkhuno’’tiādi vuttaṃ. Kathinatthārārahassāti ettha ‘‘aṭṭhahi aṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ – pubbakaraṇaṃ jānāti, paccuddhāraṃ jānāti, adhiṭṭhānaṃ jānāti, atthāraṃ jānāti, mātikaṃ jānāti, palibodhaṃ jānāti, uddhāraṃ jānāti, ānisaṃsaṃ jānātī’’ti (pari. 409) vacanato imehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgato puggalo kathinatthārāraho nāma. Pubbakaraṇaṃ nāma dhovanavicāraṇacchedanasibbanarajanakappakaraṇaṃ.
以“衣者,谓麻”等圣典文句显示了衣的种类与尺寸之后,如今为说明长衣,故说“然而,所谓于已作净、已分配者”等。虽提到“观察所安置之处”,但无论将某物放置于何处,其后该处是否仍有此物,所作的净持依然有效。先前与后来放置之处并非标准。
‘‘Cīvaraṃnāma khoma’’ntiādinā pāḷivasena jātiñca pamāṇañca dassetvā idāni atirekacīvaraṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana vuttaṃ adhiṭṭhitavikappitesū’’tiādi vuttaṃ. Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā’’ti vuttepi yasmiṃ ṭhāne yaṃ ṭhapitaṃ, tasmiṃ taṃ pacchā hotu vā, mā vā, adhiṭṭhānaṃ ruhateva. Pure pacchā ṭhapanaṭṭhānaṃ na pamāṇaṃ.
所谓最后事者,若有人已犯此罪,即以舍弃比丘身份而着白衣,或舍弃袈裟,或退堕还俗。
Antimavatthuṃ ajjhāpannassa bhikkhubhāvapariccāgavasena setavatthanivāsanaṃ vā kāsāvacajanaṃ vā hīnāyāvattanaṃ.
“第十一次明相出现”者,应知是指除去最后一次,取其之前者。其中,最后一次是指后迦提迦月的第一次明相出现。由于时节的缘故,这并不构成尼萨耆亚罪。此处“衣已完成的比丘”这一具格,并不取决于制戒的因缘,因为在因缘中并无具格出现。正因如此,“以十日为限”这一条是随制。又,从“诸比丘,我允许作净三衣,不应分配”等语来看,此处不加简别而说“分配”似与经文相违,但如来绝不说相违之语。因此,应如此解了其义:允许以三衣总持而作净的比丘仅对三衣作净,而非分配。然而,对于雨浴衣,过四月后唯应分配,不应作净。如此一来,若比丘希望将三衣中的某一件离身而住,可先撤回三衣作净,再为得离身之便而行分配,这样即使超过十日亦无罪。以此方法应知,分配在一切处未遭禁止,如是所记。
Ekādasame aruṇuggamaneti antimaṃ ṭhapetvā tato purimatarasminti attho veditabbo. Tattha antimaṃ nāma aparakattikāya paṭhamāruṇuggamanaṃ. Tañhi kālattā nissaggiyaṃ na karoti. Idha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā’’ti karaṇavacanaṃ nidānānapekkhaṃ nidāne karaṇābhāvato. Tasmā eva ‘‘dasāhaparama’’nti ayamettha anupaññattīti vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’ntiādi (mahāva. 358) vacanato ca idha ‘‘vikappetī’’ti avisesena vuttavacanaṃ viruddhaṃ viya dissati, na ca viruddhaṃ tathāgatā bhāsanti, tasmā evamassa attho veditabbo – ticīvaraṃ ticīvarasaṅkhepena parihārato adhiṭṭhātumeva anujānāmi, na vikappetuṃ. Vassikasāṭikaṃ pana catumāsato paraṃ vikappetumeva, na adhiṭṭhātunti. Evañca pana sati yo ticīvare ekena cīvarena vippavasitukāmo hoti, tassa ticīvarādhiṭṭhānaṃ paccuddharitvā vippavāsasukhatthaṃ vikappanāya okāso dinno hoti, dasāhātikkame ca anāpattīti. Etena upāyena sabbattha vikappanāya apaṭisiddhabhāvo veditabboti likhitaṃ.
此学处的简略抉择如下:若咖提那衣尚未展开,从冬季的第一天开始计;若咖提那衣已展开,从热季的第一天开始计。就所生起的衣而言,说“衣已成”等。此处有云:“即使令染工洗涤后做成白色,其决意仍是决意”(《波罗夷注》2.465)。如此说来,即使未曾染色,决意也得以成立。那么,是否应当规定:先行缝制与染色,作了界标之后再作决意?还是不应?应当如此。正如已决意的钵,无论后来变成白色或铜色,都不舍离决意;但这衣并不像钵那样,它随顺的决意应当如此看待。若“明日咖提那衣将出”,而今日对所获之衣不作决意,待黎明升起时便成为尼萨耆。是何缘故?因为“衣已成”等学处所说。在咖提那衣期间内,超过十日后亦可获得豁免;然而咖提那衣出离后,即使一日也不得蓄。如何理解?如同展衣的僧团,从展衣之日直至出衣之日获得利益,此后便不可得;同样,从展衣之日直至出衣之日可得(豁免),但咖提那衣出离后,一日亦不可得。此处复问:是从出衣之日后再得十日的豁免吗?不。为何?因为世尊说:“诸比丘,我允许以十日为限蓄持过量衣。”在咖提那衣期间内,第十一次黎明升起时也犯尼萨耆。然为了防止过度,说“衣已成”等,是为说明:咖提那衣当日并非不被计入(期限内)。
Imassa pana sikkhāpadassa ayaṃ saṅkhepavinicchayo – anatthate kathine hemantānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya, atthate kathine gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya uppannacīvaraṃ sandhāya ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādi vuttaṃ. Etthāha – ‘‘rajakehi dhovāpetvā setakaṃ kārāpentassāpi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānamevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.465) vacanato arajitepi adhiṭṭhānaṃ ruhatīti. Tena sūcikammaṃ katvā rajitvā kappabinduṃ datvā adhiṭṭhātabbanti niyamo kātabbo, na kātabboti? Kattabbova. Patto viya adhiṭṭhito yathā puna setabhāvaṃ vā tambabhāvaṃ vā patto adhiṭṭhānaṃ na vijahati, na ca pana tādiso yaṃ adhiṭṭhānaṃ upagacchati, evametaṃ daṭṭhabbanti. ‘‘Sve kathinaṃ uddharissatī’’ti laddhacīvaraṃ sace ajjeva na adhiṭṭhāti, aruṇuggamane eva nissaggiyaṃ hoti. Kasmā? ‘‘Niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādinā (pārā. 462-463;) sikkhāpadassa vuttattā. Kathinabbhantare dasāhato uttaripi parihāraṃ labhati, kathinato pana pacchā ekadivasampi na labhati. Yathā kiṃ – yathā atthatakathino saṅgho ticīvaraṃ atthatadivasato paṭṭhāya yāva ubbhārā ānisaṃsaṃ labhati, na tato paraṃ, evaṃ atthatadivasato paṭṭhāya yāva ubbhārā labhati, uddhate pana kathine ekadivasampi na labhati. Etthāha – ubbhatadivasato paṭṭhāya puna dasāhaṃ labhatīti? Na, kasmā? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretu’’nti vacanato. Kathinabbhantarepi ekādase aruṇuggamane nissaggiyanti āpannaṃ. Taṃ pana atippasaṅgaṃ nivāretuṃ ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’ntiādi vuttaṃ, na kathinadivasāni adivasānīti dīpanatthaṃ. Ayamattho tattha tattha āvibhavissati. Atha vā vassikasāṭikā anatirittappamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbāti vuttaṃ. Ettha ‘‘paccuddharitvā’’ti vacane uposathadivase eva paccuddharitvā vikappetvā ṭhapitaṃ hoti, tato paraṃ hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya paccuddharaṇābhāvā. Evaṃ kathinabbhantare uppannacīvarampi veditabbanti likhitaṃ.
二、与衣分离学处释
2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā
“于咖提那衣已出者,在五个月中,于结界处无论何处放置衣后离去,皆得无犯”,此为注疏所说。“于未结界处亦得适用”,此言是说明在未结界处,咖提那衣的出离与阿兰若学处亦得成立,如是所记。今者:
‘‘Atthatakathinassa pañca māse baddhasīmāyaṃ yattha katthaci cīvaraṃ nikkhipitvā pakkamantassa anāpattī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Abaddhasīmāyapi vaṭṭatī’’ti idaṃ abaddhasīmāyaṃ kathinatthārañca āraññakasikkhāpadañca sādhetīti likhitaṃ. Idāni –
若断头陀支,便被视作有疑;上衣与内衣;
无衣者无罪,依撤回等而成立。
‘‘Chinnaṃ dhutaṅgaṃ sāsaṅka-sammato santaruttaraṃ; Acīvarassānāpatti, paccuddhārādisiddhito’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 479) –
这些杂项应当了知。
Idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.
于此,先以举罪为导的判决如下:有些人依据“双层僧伽梨”一语,主张“单层僧伽梨不应受持;若受持,则不成就”,因此即使对求受具足戒者也只给予双层僧伽梨而后授戒。对于这些人,应依此经文的义理加以教导。世尊最初开许的是“割截的僧伽梨、割截的上衣、割截的下衣”。其后,由于“有比丘制作三衣时,全用割截者不足,两件割截一件未割截的不足,两件未割截一件割截的仍不足”这一事缘,世尊开许:“诸比丘,我允许也可缝上添补布。”由此可知,单层僧伽梨同样适用,此已成立。若连割截后仍不足,又谈何双层性?对此,注疏中也说:“‘也可缝上添补布’者,可给予外来的布片,但应将其缝在不足处;若足够,外来布片则不适用,应当割截。”(《大品注》360)然而,咖提那衣唯有割截的才适用,因其有独特的特相,且无“割截的双层不适用”之语。应以此为定论。
Tatrāyaṃ codanāpubbaṅgamavinicchayo – keci ‘‘diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) vacanato ‘‘ekaccikā saṅghāṭi nādhiṭṭhātabbā. Sace adhiṭṭhāti, na ruhatī’’ti vatvā upasampadāpekkhānampi diguṇaṃyeva saṅghāṭiṃ datvā upasampādenti, te iminā suttalesena saññāpetabbā. Bhagavatā hi ‘‘chinnakaṃ saṅghāṭiṃ, chinnakaṃ uttarāsaṅgaṃ, chinnakaṃ antaravāsaka’’nti paṭhamaṃ anuññātaṃ. Tato ‘‘aññatarassa bhikkhuno ticīvare kariyamāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahoti. Dve chinnakāni ekaṃ achinnakaṃ nappahoti, dve achinnakāni ekaṃ chinnakaṃ nappahotī’’ti imasmiṃ vatthusmiṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetu’’nti (mahāva. 360) anuññātaṃ, tasmā ekaccikāpi saṅghāṭi vaṭṭatīti siddhaṃ. Yā chijjamānāpi nappahoti, tassā kuto diguṇatāti? Aṭṭhakathāyampissa vuttaṃ ‘‘anvādhikampi āropetunti āgantukapattampi dātuṃ, idaṃ pana appahonake āropetabbaṃ. Sace pahoti, āgantukapattaṃ na vaṭṭati, chinditabbamevā’’ti (mahāva. aṭṭha. 360). Kathinaṃ pana chinnakameva vaṭṭati, āveṇikalakkhaṇattā, ‘‘chinnakaṃ diguṇaṃ nappahotī’’ti vacanābhāvato cāti sanniṭṭhānamettha gantabbanti.
头陀支:由于未受具足戒者并无三衣头陀支,因此声称“以三衣即为三衣头陀者”,因其无决意,故若说应说为“仅以决意”?此说不然,因为这将导致与破头陀支之义相违。须知,头陀支之破,在于受用第四衣,而非由于离于三衣,亦非由于受用多余之衣,更非由于持有余衣。然而,世尊唯以决意的方式为比丘们开许九种衣,并以生类的方式加以说明,但并未对未受具足戒者如此开许,因此对他们而言,并无衣的限定,故此头陀支不为其所许,如同在家人一般。是故,在其受持的仪轨中未作宣说,应以此为定论。
Dhutaṅganti anupasampannānaṃ tecīvarikadhutaṅgābhāvato ticīvareneva tecīvarikoti, tesaṃ adhiṭṭhānābhāvato ‘‘adhiṭṭhitenevā’’ti vattabbaṃ hotūti ce? Na, dhutaṅgabhedena virodhappasaṅgato. Catutthacīvarasādiyanena hi dhutaṅgabhedo, na ticīvaravippavāsena, nāpi atirekacīvarasādiyanena, nāpi atirekacīvaradhāraṇena. Yasmā pana bhikkhūnaṃ eva bhagavatā adhiṭṭhānavasena nava cīvarāni anuññātāni, jātivasena ca vuttāni, na evaṃ anupasampannānaṃ, tasmā nesaṃ cīvaraniyamābhāvā na taṃ dhutaṅgaṃ anuññātaṃ gahaṭṭhānaṃ viya. Tasmā tassa samādānavidhāne avacanato ca sanniṭṭhānamettha gantabbanti.
“有疑允许者”:在《疑惑度脱》中,对于“有疑学处”的注释,并未单独说明其各项支分,仅言“此处其余部分,应依衣品第二学处所述之方式了知”,然而,此中并未实际说明。在彼处,以“夜离别”为第四支;而在此处,则为“六夜离别”,此是其差异所在。因此,从支分的共性与开许的共性来看,此处(有疑学处)即属“无指定者”,而彼处(衣品第二学处)则属“有指定者”,以月为限。在彼处,即便在村外,进入村界而住之后离去者,亦不犯;此处则不然。此处,在每一个连续的黎明升起之时,即成尼萨耆亚;而彼处,则是在第七个黎明升起时,此是二者之别。然而,各项支分由于是从衣放置支的成就条件以相反方式,以及在此处以所说方式成就,故未予说明。那些支分即便未曾明说,这第四支理应特别指出,但此处却未特别说明。是何缘故?是为了在此处,依所述之舍弃次第,言说舍弃之后的罪;而在彼处,则是为了显示所犯之罪的出离。即使离别一年,也只是“夜离别”,何况六夜离别。即便如此,在彼处,若具备如所说之支分条件时,则应依彼处所述之方式行舍弃。若是在冬季或夏季行舍弃呢?为表明以此处所述之方式行舍弃亦可,故未特别说明第四支分,此非出于推论——此是阿阇梨之意。所谓过月之衣,即……
Sāsaṅkasammatoti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā) sāsaṅkasikkhāpade visuṃ aṅgāni na vuttāni, ‘‘sesamettha cīvaravaggassa dutiyasikkhāpade vuttanayeneva veditabba’’nti vuttaṃ, na ca panetaṃ vuttaṃ. Tattha rattivippavāso catutthamaṅgaṃ, idha chārattavippavāso, ayamettha visesoti. Tasmā aṅgasāmaññato ca sammutisāmaññato ca sāsaṅkasikkhāpadamevidanti idaṃ nippadesaṃ, taṃ sappadesaṃ māsaparamattā. Tattha bahigāmepi gāmasīmaṃ okkamitvā vasitvā pakkamantassa anāpatti, idha na tathā. Idha anantare anantare aruṇuggamane nissaggiyaṃ, tattha sattameti ayaṃ imesaṃ dvinnaṃ viseso. Aṅgāni pana cīvaranikkhepanaṅgasampattito vipariyāyena, idha vuttanayena ca siddhattā na vuttāni. Tāni kāmaṃ na vuttāni, tathāpi catutthamaṅgaṃ visesitabbaṃ, na pana visesitaṃ. Kiṃ kāraṇaṃ? Idha vuttanissajjanakkamena nissajjitvā āpattidesanato, tatthāpannāpattivimokkhadīpanatthaṃ. Saṃvaccharavippavutthampi rattivippavutthameva, pageva chārattavippavutthaṃ. Evaṃ santepi tattha yathāvuttaaṅgasampattiyā sati tattha vuttanayeneva nissajjitabbaṃ. Hemante, gimhe vā nissajjati ce? Idha vuttanayenāpi nissajjituṃ vaṭṭatīti ñāpanatthaṃ catutthamaṅgaṃ na visesitanti no takkoti ācariyo. Māsātikkantaṃ, dasāhātikkantampi cīvaraṃ ‘‘dasāhātikkanta’’nti vatvā nissaṭṭhameva, na ūnamāsaṃ hutvā ‘‘dasāhātikkanta’’nti vatvā, māsātikkanta’’nti vatvāti eke. Tathāpi sace paccāsācīvaraṃ hoti, nissaggiyaṃ. ‘‘Dasāhātikkanta’’nti vatvā mūlacīvaraṃ pana ‘‘māsātikkanta’’nti vatvā nissajjitabbaṃ.
所谓“内衣上衣”、“桑喀帝”或“衣”,究竟是指三衣,还是也指其他?于此有疑:若唯指三衣被禁止,则与以所含摄方式而论之未裁割衣、未染色、洗涤、乞求等事相违。若也指其他,则以“我已完成衣”等语相违?答曰:不应以限定来解,应随其所适而取义。如是,在“放下衣后,以内衣上衣行于游方”等语境中,唯指三衣;在“诸比丘,不应以内衣上衣入村,应受用仅限于内衣上衣之衣”等语境中,则泛指任何衣;同样,在“作记号后,应给予桑喀帝,应给予下衣,应给予桑喀帝。来,具寿,这桑喀帝,给我布”等语境中也是如此。因已说“一切衣以合集义而称‘桑喀帝’”。同样,在“我已完成衣”的语境中也是如此——有部分人持此说。至于在期间内开许所需之衣,彼一切于制作时,何时方达完成?由此缘故,唯指三衣——有部分人持此说。
‘‘Santaruttara’’nti vā ‘‘saṅghāṭi’’nti vā ‘‘cīvara’’nti vā kiṃ ticīvaraṃ, udāhu aññampīti? Kiñcettha – yadi ticīvarameva paṭisiddhaṃ, pariyāpannavasena acchinnacīvaraaachandanadhovāpanaviññattiādivirodho. Atha aññampi ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti evamādinā virodhoti? Vuccate – na niyamato veditabbaṃ yathāsambhavaṃ gahetabbato. Tathā hi ‘‘cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamantī’’ti (pārā. 471) evamādīsu ticīvarameva, ‘‘na, bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo (mahāva. 362), santaruttaraparamaṃ tato cīvaraṃ sāditabba’’nti (pārā. 523-524) evamādīsu yaṃ kiñci, tathā ‘‘saguṇaṃ katvā saṅghāṭiyo dātabbā, nivāsanaṃ dātabbaṃ, saṅghāṭi dātabbā, handa te, āvuso , saṅghāṭi, dehi me paṭa’’nti evamādīsu. Vuttañhetaṃ ‘‘sabbañhi cīvaraṃ saṅghaṭitaṭṭhena ‘saṅghāṭī’ti vuccatī’’ti (pāci. aṭṭha. 898). Tathā ‘‘niṭṭhitacīvarasmi’’nti etthāpīti eke. Antosamaye yāvadatthaṃ cīvaraṃ anuññātaṃ, taṃ sabbaṃ kariyamānaṃ kadā niṭṭhānaṃ gacchissati, tasmā ticīvaramevāti eke.
“无衣者无犯,由取回等故成就”——这是说什么?由于精舍学处成为无意义,于三衣离别时,有人便计执三衣有犯。于此应说:由取回等故,实无犯。因为律中已说:“于黎明前取回或舍弃,无犯。”否则,若别作他解,取回者、于黎明前舍弃者,乃至另一人尚未决意期间,皆应成犯,如彼所说。否则,若于七夜内离别——从离别而有,于有离别时由离别故有,于无离别时由无离别故有。
Acīvarassānāpattipaccuddhārādisiddhitoti kiṃ vuttaṃ hoti – udositasikkhāpadassa nippayojanabhāvappasaṅgato ticīvaravippavāse tecīvarassa āpattīti eke. Tatthetaṃ vuccati na hoti āpatti paccuddhārādisiddhito. ‘‘Anāpatti antoaruṇe paccuddharati vissajjetī’’ti (pārā. 496) hi vuttaṃ. Aññathā paccuddharantassa, antoaruṇe vissajjentassa ca yāva añño nādhiṭṭhāti, tāva āpattiṃ āpajjati yathāvuttanayeneva. Aññathā sattabbhantarena vippavāsassāti vippavāsato yathārutaṃyeva sati vippavāse vippavāsato, avippavāse sati avippavāsatoti.
三、非时衣学处释
3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
为显示未结界者之应结界处难以了知,故说“又诸比丘”等。应如此理解:从位于精舍边际的固定集会处,或从位于边际的食堂,或从常住的住处。若与集于精舍的诸比丘结为一体,即使坐满百由旬,此百由旬亦为近行界——此即是其义。说“于共住界”时,不遍及住于别界等处者,因他们各有其共住界。此是共住界与不离界之差别。然而以“于不离界施”所施者,不遍及住于村中者。何以故?因有“除村及村近行”之语。然以“于共住界施”所施者,于有不离界之处,亦遍及住于彼处者。“亦遍及住于彼处者”,以及“于别界中立而说‘界住僧团应取’时,应唯限于近行界而施”,以及“亦遍及他们之界外住者,直至咖提那衣出时”此为其义;以及“然于咖提那衣未敷时,冬季内若入精舍而说‘施与雨安居僧团’,对于彼处未破雨安居、住后雨安居者,亦遍及界外住者”——持律者作如是分别,然于注疏中未载。因此于《善见》中说“识相者说”,以及“说‘从衣月开始直至冬季最后日,施与雨安居衣’时,咖提那衣或已敷或未敷”之《善见》语:此中,若已敷,住前雨安居者得五月;若未敷,住后雨安居者得四月。
Aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānassa dubbijānattā taṃ dassetuṃ ‘‘apica bhikkhūna’’ntiādi vuttaṃ. Vihārapariyante niviṭṭhadhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vāti evaṃ gahetabbaṃ. Sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmā hotīti attho. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyā’’ti vutte khaṇḍasīmādīsu ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, tāsaṃ visuṃ samānasaṃvāsakasīmattāti ca samānasaṃvāsakaavippavāsasīmānaṃ idaṃ nānattaṃ. ‘‘Avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vacanato. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyā’’ti dinnaṃ pana yasmiṃ ṭhāne avippavāsasīmā atthi, tattha ṭhitānampi. ‘‘Tatra ṭhitānañca pāpuṇātī’’ti ca, ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvā ‘sīmaṭṭhakasaṅgho gaṇhātū’ti vutte upacārasīmāya eva paricchinditvā dātabba’’nti ca, ‘‘tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇāti yāva kathinassubbhārāti attho’’ti ca, ‘‘anatthate pana kathine antohemante sace vihāraṃ pavisitvā ‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’ti vadati, ye tattha vassacchedaṃ akatvā pacchimavassaṃvuṭṭhā, tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇātī’’ti vinayadharā paricchindanti, aṭṭhakathāyaṃ pana anāgataṃ. Tasmā samantapāsādikāyaṃ ‘‘lakkhaṇaññū vadantī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) vuttanti ca, ‘‘‘cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva vassāvāsikaṃ demā’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu, anatthataṃ vāti yaṃ samantapāsādikāvacanaṃ (mahāva. aṭṭha. 379), etthāpi yadi atthataṃ, purimavassaṃvuṭṭhā pañca māse. Yadi anatthataṃ, pacchimavassaṃvuṭṭhā cattāro māse labhantīti vinicchayo’’ti ca likhitaṃ.
“由他们,我饮粥”者,意为由他们邀请者,我饮粥——此是意趣。因此说:由他们邀请者饮粥,唯遍及他们。否则,若说“由他们,我饮粥”,无论受邀请或未受邀请,凡由他们而饮者,即应遍及他们,他们作如是说。此中说“于比丘衣已成、咖提那衣已出”时,令知在此中间,三种非时衣皆不生起。然则何故于句分别中详说?答曰:此学处非就决意而说,而是于第一学处许可十日为限,若于彼不足,若有期待,即增长彼而许可一月时,亦为显示此义之差别。非时衣者,应由现前者分配。然以“欲求之比丘应受持”此学处增长而说。因此三者于句分别中详说。
‘‘Yehi mayhaṃ yāgu pītāti yehi nimantitehi mayhaṃ yāgu pītāti adhippāyo. Tasmā yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇātīti vuttaṃ. Aññathā ‘yehi mayhaṃ yāgu pītā’ti vutte nimantitā vā hontu, animantitā vā, yehi pītā, tesaṃ pāpuṇitabbānī’’ti vadanti. Ettha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine’’ti vadanto ñāpeti etthantare tiṇṇampi akālacīvarānaṃ uppattiabhāvanti. Kasmā pana padabhājane vitthāritānīti? Vuccate – idaṃ pana sikkhāpadaṃ adhiṭṭhānaṃ sandhāya na vuttaṃ kintu paṭhamasikkhāpade dasāhaparamaṃ anujānitvā tasmiṃ appahonte sace paccāsā atthi, tameva vaḍḍhetvā māsamanujānanto imampi atthavisesaṃ dīpeti. Akālacīvaraṃ nāma sammukhībhūtena bhājetabbaṃ. Taṃ pana ‘‘ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabba’’nti iminā sikkhāpadena vaḍḍhetvā vuttanti. Tasmā tīṇipi padabhājane vitthāritānīti.
所谓“应速作”,即应迅速于十日内完成,这是为了显示在时间足够时,依照前学处的规则而说。因此,虽未使用“快速”或“迅疾”等词,而仅说“十日内”。在已敷展咖提那衣时如此,但若问“咖提那衣未敷展时如何”,为显示未敷时的遮止,说到“不告而见者,则成破坏”,正如所记。
‘‘Khippameva kāretabbanti sīghaṃ antodasāheyeva kāretabba’’nti idaṃ pana pahonakabhāve purimasikkhāpadalakkhaṇenāti dīpetuṃ vuttaṃ. Tasmā evaṃ ‘‘sīgha’’nti vā ‘‘lahu’’nti vā ādinā avatvāpi ‘‘dasāhā’’ti vuttanti. Atthatakathinassa evaṃ hotu, anatthate pana kathine kathanti vutte anatthatassa paṭikkhepataṃ dassetīti vutto apassanto vighātaṃ āpajjatīti (vajira. ṭī. pārājika 499-500) likhitaṃ.
4. 旧衣学处解释
4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
所谓“犹如释迦女在清净比丘僧团中”,这与“比丘尼者,于二部僧中受具足戒”是否相违?不,因为未能了知其中的意趣。应知这是因禁止于比丘处受具足戒,为免产生与此无关的怖畏,故如此说。
‘‘Sākiyāniyo viya suddhabhikkhusaṅghe vā’’ti idaṃ ‘‘bhikkhunī nāma ubhatosaṅghe upasampannā’’ti (pārā. 505) iminā virujjhatīti ce? Na, adhippāyājānanato . Bhikkhūnaṃ santike upasampadāya paṭikkhittattā tadanuppasaṅgabhayā evaṃ vuttanti veditabbaṃ.
“以一事”,即以任何一个最初事。“或未说而洗”,指在未告知的情况下洗涤、染色、捶打,这是其含义。论书记载:“从‘未说’一语可知,若未令其告知即从事洗涤等,无罪。”这里所说的“衣”,仅指堪作下裳和上衣之衣。若问:“既然如此,难道不应说‘仅指堪作下裳和上衣之衣’吗?”不必如此说,因为“旧衣”一词已经成就了这一含义。所谓“旧衣”,是指已穿着过一次,或已披覆过一次。
Ekena vatthunāti yena kenaci paṭhamena. Avuttā vā dhovatīti avuttā dhovati, rajati ākoṭetīti attho. ‘‘‘Avuttā’ti vacanato avādāpetvā dhovanādīsu anāpattī’’ti likhitaṃ. Idha cīvaraṃ nāma nivāsanapārupanūpagameva. Yadi evaṃ ‘‘nivāsanapārupanūpagameva vattabba’’nti ce? Taṃ na vattabbaṃ ‘‘purāṇacīvara’’nti imināva siddhattā. Vuttañhetaṃ ‘‘purāṇacīvaraṃ nāma sakiṃ nivatthampi sakiṃ pārutampī’’ti (pārā. 505).
5. 衣受取学处解释
5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
近行为十二肘。因为是无心的,尘堆衣如何才适当?因为那位比丘尼未施与那位比丘,且那位比丘也未从该比丘尼处取走。
Upacāro dvādasahattho. Acittakattā kathaṃ paṃsukūlaṃ vaṭṭatīti ce? Tāya tassa bhikkhuno adinnattā, bhikkhunā ca tato bhikkhunito aggahitattā ca.
6. 非亲属乞求学处解释
6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
“于亲属或已受邀请者令知”:在此,对于依僧团而受邀请者,唯按限量才为适当。若是个人邀请,凡是已被邀请的东西,即应就那些东西令知,已如是记载。
Ñātakappavārite vā viññāpentassāti ettha ca saṅghavasena pavāritesu pamāṇameva vaṭṭati. Puggalikappavāraṇāya yaṃ yaṃ pavāreti, taṃ taṃyeva viññāpetabbanti likhitaṃ.
7. 超过此限学处的注释
7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā
通常,比丘或以超出上衣的方式而行,或因咖提那衣的障碍而行,或因有疑学处而行。于此,有人或许会这样想:“既然那些非难者听到‘他们不知限量而乞求多衣,或从事衣商’等语,世尊也因此对六群比丘说:‘你们这些愚人,如何不知限量而乞求多衣?’并依此制定了学处;而且在《疑断》中说‘于乞求多衣的事中制定’,在《善见》中说‘未舍衣者不得为自己利益折树枝树叶,但可为已舍衣者之利益而折’,那么为他人利益而乞求限量是允许的吗?”并非如此。为什么呢?因为非亲属令知学处的缘起本身,就已经禁止了对非亲属的令知。该学处(指非亲属令知学处)的无犯条款中,圣典说“为他人利益”,但在此无犯条款中,为他人利益而令知,仅允许对亲属或已受邀请者令知,对非亲属则不允许,由此语可知已被禁止。因此,世尊呵责“乞求多衣”之后,在制定学处时,是以“应带来而邀请”的方式,允许按限量接受,而并非允许为他人利益按限量令知。然而,正因为此学处是在为他人利益令知的事中制定的,所以这里没有说“为他人利益”,并不是意味着不允许。
Pakatiyā santaruttarena carati kathinapalibodhavasena vā sāsaṅkasikkhāpadavasena vā. Ettha siyā – ‘‘na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessanti, dussavāṇijjaṃ vā’’tiādinā (pārā. 522) ujjhāyantānaṃ sutvā bhagavāpi chabbaggiye bhikkhū ‘‘kathañhi nāma tumhe moghapurisā na mattaṃ jānitvā bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) vatvā sikkhāpadassa paññattattā ca imissaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘bahucīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññatta’’nti vuttattā, samantapāsādikāyaṃ ‘‘na hi anacchinnacīvarā attano atthāya sākhāpalāsaṃ bhañjituṃ labhanti, acchinnacīvarānaṃ pana atthāya labhantī’’ti vuttattā ca aññassatthāya pamāṇaṃ viññāpetuṃ vaṭṭatīti ce? Na, kasmā? Aññātakaviññattisikkhāpadassa aṭṭhuppattiyā eva aññātakaviññatti vāritā. Tassa sikkhāpadassa anāpatti. Pāḷiyaṃ (pārā. 521) ‘‘aññassatthāyā’’ti imissā anāpattipāḷiyā aññassatthāya viññāpento tassa ñātakappavārite eva viññāpeti, na aññeti vacanato ca vāritā. Tasmā bhagavāpi ‘‘bahuṃ cīvaraṃ viññāpessathā’’ti (pārā. 522) vigarahitvā sikkhāpadaṃ paññāpento ‘‘abhihaṭṭhuṃ pavāreyyā’’ti vuttanayeneva pamāṇato gahaṇaṃ anujāni, na aññassatthāya pamāṇato viññāpanaṃ. Yasmā panimaṃ sikkhāpadaṃ aññassatthāya viññāpanavatthusmiṃyeva paññattaṃ, tasmā idha ‘‘aññassatthāyā’’ti na vuttaṃ, na na labbhatīti katvā.
注疏中说:“对于非亲属且已受邀请者,通常情况下众多亦得允许;因未断衣之故,则仅允许限量。”这与“无犯:对亲属、已受邀请者”所说的无犯条文不符,故在《善见》中如此说明。此处亦依所述的方式记载:能使亲属及已受邀请者知晓,或以自有财物获取者,无犯。“为他人利益”因与缘起相违而未说,但据说依紧接着所述的方式,仍可得成就。
Aṭṭhakathāsu ‘‘aññātakappavāritaṭṭhāne pakatiyā bahumpi vaṭṭati, acchinnakāraṇā pamāṇameva vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Taṃ ‘‘anāpatti ñātakānaṃ pavāritāna’’nti (pārā. 526) vuttaanāpattipāḷiyā na sametīti samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.526) vuttattā idhāpi vuttanayeneva ñātakappavārite viññāpentassa attano dhanena gaṇhantassa anāpattīti likhitaṃ. ‘‘Aññassatthāyā’’ti nidānavirodhato na vuttaṃ, tathāpi anantare vuttanayeneva labbhati evāti vadanti.
8. 预备学处的注释
8. Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
于第一备办戒,由“先前未受邀请”一语可知:即使于彼时已受邀请,亦被视为未受邀请者。
Paṭhamaupakkhaṭe ‘‘pubbe appavārito’’ti (pārā. 528) vacanato tasmiṃ khaṇe pavāritopi appavāritova hotīti veditabbaṃ.
9. 第二预备学处的注释
9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
若问:“第二备办戒有何作用?”答:并无作用,唯依缘起而制,如同比丘尼屏处共坐学处。若如此,则结集者不应将其纳入结集,因无此戒亦能成就其义,因结集者并非自主,亦因已开许可不纳入。诚然有言:“阿难,若僧团愿意……可废除小小戒。”但这些皆非理由。因诸佛从不说无义利语,何况学处。是故注疏中说:“当以此方式理解其义,因此学处类似于前者的增补制定。”而增补制定并非无有作用。此学处类同于彼,故显示其并非无作用。若如此,则此处义理上有何差别?故说:“唯彼处令一人受苦,此处则令二人受苦,此乃此处之别。”依此义理差别,又开显了何等额外意义?于《古义疏》中曾说:“纵为一事,亦不许令二人受苦,此即开显额外之义。”由此阐明:“不仅依所得衣之数计算罪数,亦依受苦人数所计之事数计算罪数。”
Dutiyaupakkhaṭena kiṃ payojananti ce? Natthi payojanaṃ, kevalaṃ aṭṭhuppattivasena pana paññattaṃ bhikkhuniyā rahonisajjasikkhāpadaṃ viya. Evaṃ sante saṅgītikārakehi saṅgītiṃ anāropetabbaṃ bhaveyya vināpi tena tadatthasiddhito, anissarattā, anāropetuṃ anuññātattā ca. Vuttañhetaṃ ‘‘ākaṅkhamāno, ānanda, saṅgho…pe… samūhaneyyā’’ti (dī. ni. 2.216; cūḷava. 441). Idaṃ sabbamakāraṇaṃ. Na hi buddhā appayojanaṃ vacanaṃ nicchārenti, pageva sikkhāpadaṃ. Tenevāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘imināva nayena attho veditabbo. Idañhi purimassa anupaññattisadisa’’ntiādi. Anupaññatti ca nippayojanaṃ natthi. Taṃsadisañcetaṃ, na nippayojananti dassitaṃ hoti. Evaṃ sante ko panettha atthavisesoti? Tato āha ‘‘kevalaṃ tattha ekassa pīḷā katā, idha dvinnaṃ, ayamettha viseso’’ti. Iminā atthavisesena ko panañño atirekattho dassitoti? Porāṇagaṇṭhipade tāva vuttaṃ ‘‘ekasmimpi vatthusmiṃ ubhinnampi pīḷā kātuṃ na vaṭṭatīti ayamatirekattho dassito’’ti. Tenetaṃ dīpeti ‘‘na kevalaṃ paṭiladdhacīvaragaṇanāya eva āpattigaṇanā, pīḷitapuggalasaṅkhātavatthugaṇanāyapī’’ti.
于此有偈颂:
Honti cettha –
依事而言,依计数而言,可得多种罪;
为显示此义,故于此有第二已备之学处。
‘‘Vatthuto gaṇanāyapi, siyā āpatti nekatā; Iti sandassanatthañca, dutiyūpakkhaṭaṃ idha. ‘‘Kāyasaṃsaggasikkhāya, vibhaṅge viya kintetaṃ; Ekitthiyāpi nekatā, āpattīnaṃ payogato’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 532);
又,应知此学处旨在显示一切同类学处中应取之决断。又说:
Apicetaṃ sikkhāpadaṃ taṃjātikesu sikkhāpadesu sabbesupi gahetabbavinicchayassa dassanappayojananti veditabbaṃ. Āha ca –
非亲族者人数众多、彼此混杂的种种情况;
犯戒状况的众多与混杂;
旨在说明如是等种种情况的出现。
‘‘Aññātikāya bahutāya vimissatāya; Āpattiyāpi bahutā ca vimissatā ca; Iccevamādividhisambhavadassanatthaṃ ; Satthā upakkhaṭamidaṃ dutiyaṃ avocā’’ti. (vajira. ṭī. pārājika 532);
对此,以简略方式,先以意趣为导的考察如下:若比丘令一位、两位或多位比丘尼洗涤一件旧衣,则依比丘尼的人数计算波逸提罪数。同理,对于两人或多人共有的一件衣,除交换之外而接受,此规则也同样适用:若为两人或多人共有的一件衣而作令,则依被令作的人数计算罪数。其他类似的学处,亦应以此类推。这是关于众多人的处理方式。关于混杂的情况:若令亲戚与非亲戚共同洗涤一件衣,一起完成时,犯一个波逸提。若亲戚先洗少许后停止,再由非亲戚完成彻底洗净,则犯舍堕。若非亲戚先洗,后由亲戚彻底洗净,则因非亲戚的加行,比丘仅犯恶作。对非亲戚作非亲戚想、有疑想或作亲戚想而令其洗涤,应知依前述方式,计算尼萨耆、恶作等罪的差别数。同样,若非亲戚与亲戚二者一起将现有的衣给予而接受,仅为舍堕。若仅从非亲戚手中接受,也是舍堕。若从亲戚手中接受,则无罪。若对二者作非亲戚等想,应知依前述方式计算尼萨耆、恶作等罪的差别数。同样,在向非亲戚乞求等情况下,也应随其所宜依此类推。这是关于混杂情况的方式。
Tassāyaṃ saṅkhepato adhippāyapubbaṅgamā vicāraṇā – purāṇacīvaraṃ ekameva bhikkhu bhikkhunīhi dvīhi, bahūhi vā dhovāpeti, bhikkhunigaṇanāya pācittiyagaṇanā. Tathā dvinnaṃ, bahūnaṃ vā sādhāraṇaṃ ekameva cīvaraṃ aññatra pārivattakā paṭiggaṇhāti, idhāpi tathā dvinnaṃ, bahūnaṃ vā sādhāraṇamekaṃ viññāpeti, viññattapuggalagaṇanāya āpattigaṇanā. Tathā aññesupi evarūpesu sikkhāpadesu nayo netabbo. Ayaṃ tāva bahutāya nayo.
在混杂的情况下,若令亲戚和非亲戚一起洗一件衣,共同完成时,犯一个波逸提。若亲戚先洗少许后停止,再由非亲戚彻底洗净,则犯舍堕。若非亲戚先洗,之后由亲戚彻底洗净,则因非亲戚的加行,比丘仅犯恶作。对非亲戚作非亲戚想、有疑想或作亲戚想而令其洗涤,应知依前述方式有尼萨耆、恶作等罪的差别计算。同样,若是接受亲戚与非亲戚共同给予、属于二者的衣,也是舍堕。若仅从非亲戚手中接受,也是舍堕。若从亲戚手中接受,则无罪。若对二者作非亲戚等想,应知依前述方式有尼萨耆、恶作等罪的差别计算。同样,在向非亲戚乞求等情况下,也应随其所宜依此类推。这是关于混杂情况的法则。
Vimissatāya pana ñātikāya, aññātikāya ca ekaṃ dhovāpeti, ekato niṭṭhāpane ekaṃ pācittiyaṃ. Atha ñātikā paṭhamaṃ thokaṃ dhovitvā ṭhitā, puna aññātikā sudhotaṃ karoti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Atha aññātikā paṭhamaṃ dhovati, pacchā ñātikā sudhotaṃ karoti, aññātikāya payogavasena bhikkhuno dukkaṭameva. Aññātikāya, ñātikāya ca aññātikasaññī, vematiko, ñātikasaññī vā dhovāpeti, yathāvuttanayena nissaggiyadukkaṭādiāpattibhedagaṇanā veditabbā. Tathā aññātikāya, ñātikāya ca santakaṃ cīvaraṃ ubhohi ekato diyyamānaṃ paṭiggaṇhāti, nissaggiyameva. Atha aññātikāya eva hatthato paṭiggaṇhāti, nissaggiyameva. Atha ñātikāya hatthato paṭiggaṇhāti, anāpatti. Atha ubhosu aññātikādisaññī, vuttanayeneva nissaggiyadukkaṭādiāpattibhedagaṇanā veditabbā. Tathā aññātikaviññattiādīsupi yathāsambhavaṃ nayo netabbo. Ayaṃ vimissatāya nayo.
以“等”字,指众多非亲里者被乞求,依所乞求的人数,犯恶作。若一人给,一人不给,犯尼萨耆亚。若未被乞求者给,则不犯尼萨耆亚。若物品为被乞求者与未被乞求者共有,而被乞求者给,犯尼萨耆亚。若两者都给,仍是尼萨耆亚。若未被乞求者给,虽涉及尼萨耆亚而无罪。若因被乞求者之言而未被乞求者给,确实无罪。同样,对于“预备”等情形,也应依理类推。
Ādisaddena pana aneke aññātikā viññattā, viññattapuggalagaṇanāya dukkaṭaṃ. Eko deti, eko na deti, nissaggiyaṃ. Atha aviññatto deti, na nisaggiyaṃ. Atha viññattāviññattānaṃ sādhāraṇaṃ viññatto deti, nissaggiyaṃ. Ubho denti, nissaggiyameva. Aviññatto deti, nissaggiyena anāpatti. Viññattassa vacanena aviññatto deti, anāpatti eva. Tathā upakkhaṭādīsupi yathāsambhavaṃ nayo netabbo.
至此,已略述“非亲里等偈”的含义。然而,此处所举的比丘尼于屏处坐学处,仅作为无直接关联的例证而说,其特殊用意将在彼处明了。同样,在其他各处亦应了知:依于言说及特殊事缘的生起,诸学处各有其特殊的用意。
Ettāvatā saṅkhepato aññātikāyādigāthā vuttādhippāyā hoti. Yaṃ panettha bhikkhuniyā rahonisajjasikkhāpadaṃ nippayojanatāya nidassanaṃ vuttaṃ, tassa payojanaviseso tasmiṃyeva āvibhavissatīti . Evameva aññatthapi vacanena, visesaaṭṭhuppattivasena ca sikkhāpadesu ñātabbaṃ visesappayojananti.
10. 王学处的注释
10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā
“破坏处所,坏失来意”——因如此说了,便不再得举罪,这是一说。来访无有意义,不得衣,因已作款待,这是一说。视为“不成举罪之相”而说,这是一说。优波提舍长老说:“不应以说法等意趣而作款待”,又说:“‘坏失来意’是指破坏举罪之处所,欲举罪者作了不应作之事,因此于应说的破坏中犯恶作”。而达摩斯利长老说:“若坐于座,则以一座破坏二处所;若受取食,则以一受破坏二处所;若说法,则依说法学处所定的限制,以一言破坏二处所。就此而言‘坏失来意’。”以“此”语所指者为第一人;以“此作侍奉……乃至……于未说亦得举罪”所说者为第二人;若使者去时,以“我将交到彼手”等语所说者为第三人;以“或遣他人告知”所说者为第四人。正如比丘所指定的四人一样,使者所指定的四人也是如此。对于当面净施人、非当面净施人,应如对待非亲里、未邀请者那样行持。如上所记。
‘‘Ṭhānaṃ bhañjati, āgatakāraṇaṃ vināsetī’’ti vuttattā puna codanaṃ na labhatīti eke. Āgamanassa sātthakaṃ na hoti, cīvaraṃ na labhissati paṭisanthārassa katattāti eke. Codanālakkhaṇaṃ na hotīti katvā vuttanti eke. ‘‘Dhammadesanādhippāyādinā na paṭisanthāro kātabbo’’ti upatissatthero ‘‘‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’ti codanāṭhānāni bhañjati, codetukāmo akattabbamakāsi, tappaccayā vattabhede dukkaṭa’’nti ca vadati. Dhammasiritthero pana ‘‘āsane ce nisīdati, ekāya nisajjāya dve ṭhānāni bhañjati. Āmisaṃ ce paṭiggaṇhāti, ekena paṭiggahaṇena dve ṭhānāni bhañjati. Dhammaṃ ce bhāsati, dhammadesanāsikkhāpade vuttaparicchedāya ekāya vācāya dve ṭhānāni bhañjati. Taṃ sandhāya ‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’ti vutta’’nti vadati. ‘‘Eso kho’’ti vuttena saññatto eko, ‘‘ayaṃ veyyāvaccakaroti…pe… avuttepi codetuṃ vaṭṭatī’’ti vutto dutiyo, sace pana dūto gacchantova ‘‘ahaṃ tassa hatthe dassāmī’’tiādinā vutto tatiyo, ‘‘aññaṃ vā pesetvā ārocāpetī’’ti vutto catutthoti yathā bhikkhunā niddiṭṭhā cattāro, tatheva dūtena niddiṭṭhā cattāro. Mukhavevaṭikakappiyakārako, parammukhakappiyakārako ceti etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbanti likhitaṃ.
二、羊毛品
2. Eḷakalomavaggo
1. 蚕丝学处的注释
1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā
“令作”者,是将自己、他人及两者之丝合在一处而说,或应知两者共同制作之义。其中,若为自己所作,于舍弃时应说“自己所作,尼萨耆”;若为两者所作,则依律文而说。
Kārāpeyyāti attano ca parassa ca ubhinnañca kosiyaṃ ekato gaṇhitvā vuttaṃ, ubho vā ekato karontīti atthato veditabbaṃ. Tattha attanā kataṃ ce, ‘‘nissajjanakāle sayaṃ kataṃ nissaggiya’’nti vattabbaṃ. Ubhohi ce kataṃ, yathāpāḷimeva.
二、纯黑学处之解释
2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā
如初品中所说“即使以一蚕丝线”,此处因为没有说“即使不杂他物”,因此即使混有其他物质,若不显现其形色,便称为“纯黑色”,他们这样说。
Yathā paṭhame ‘‘ekenapi kosiyaṃsunā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kosiyasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, tathā idha ‘‘ekenapi aññena amissitāna’’nti vacanābhāvato aññena missabhāve satipi apaññāyamānarūpakaṃ ce, ‘‘suddhakāḷaka’’micceva vuccatīti vadanti.
三、二分学处之解释
3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā
依据「称量」一词,正如用秤称量时黑色部分不可超量,同样,黑色应取二分,以此为最高限定。然而,「即使一根黑毛过量也成尼萨耆亚」的说法,虽与用秤称量的方式不尽相符,但因此学处非故意亦犯,若先以秤称量后放置,即使有一根毛落入其中,也成尼萨耆亚,这便是它的意趣所在,并非我们的推论,而是诸阿阇梨所传。因此,依所说限定,不取用则属「不作为」,制作敷具则为「作为」。
‘‘Tulayitvā’’ti vacanato yathā tulādhāraṇāya kāḷakādhikā na honti, tathā kāḷakānaṃ dve bhāgā gahetabbā ukkaṭṭhaparicchedena. ‘‘Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāve nissaggiyanti vacanaṃ tulādhāraṇāya kiñcāpi na sameti, acittakattā pana sikkhāpadassa pubbe tulāya dhārayitvā ṭhapitesu ekampi lomaṃ tattha pateyya, nissaggiyanti ayamadhippāyoti no takko’’ti ācariyo. Vuttaparicchedena aggahaṇaṃ akiriyā, santhatakaraṇaṃ kiriyā.
四、六年学处之解释
4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā
由于说「在六年之内」,应知从完成之日起,六年的期限即应确定。然而,此处凡以超过六年或以僧团许可的方式所作之敷具,一切皆可一并受用。若病者一张不够用,多张也是允许的。有人说:自病势减轻、能够携带坐具行走之时起,僧团的许可或病情便不再提供保护。又因佛所制六年相关之学处甚深难察,故于满六年时应作羯磨。
‘‘Orenace channaṃ vassāna’’nti vuttattā chabbasse paripuṇṇe kātuṃ vaṭṭatīti niṭṭhānadivasato paṭṭhāya channaṃ vassānaṃ paricchedo veditabbo. Yāni panettha atirekachabbassavasena vā sammutivasena vā katāni, sabbāni tāni ekato paribhuñjituṃ vaṭṭantīti. Gilānassa ca ekaṃ nappahotīti anekampi vaṭṭati. Yato paṭṭhāya rogassa mandatāya santhataṃ ādāya gantuṃ sakkoti, tato paṭṭhāya sammuti vā rogo vā na rakkhatīti eke. Apica chavassabuddhanimmalaṃ sikkhāpadaṃ vicāretuṃ gambhīrattā. Tasmā chavasse kammaṃ katanti.
五、坐具学处之解释
5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
然而,为何世尊在此不制定「比丘的敷具」学处,而制定「坐具敷具」呢?其中岂非应有缘故?确有缘故。因为那些比丘舍弃了被视为衣的敷具,为了显示他们的敷具并非衣,世尊才如此制定,这就是其中的原因。那些比丘因担心破坏三衣头陀支,便舍弃了被视为第四衣的敷具,受持十三头陀支,而世尊则允许他们的敷具。其后,那些比丘这样思惟:「这坐具敷具,形状虽如坐具衣,但世尊并未开许它作为第四衣,更何况是已作成的敷具呢?」由此,「他们的敷具将不被视为衣」,为了这一意义,世尊不制定「敷具」,而制定「坐具敷具」,这便是意趣所在。在五种敷具中,前三种即使通过僧团羯磨而获得,也不可受用,因为不如法;后二种则可受用,如上所记载。若问如何得知?应知由「无犯:受用他人所作」这一句得知。
Kasmā panettha ‘‘santhataṃ pana bhikkhunā’’ti sikkhāpadaṃ apaññapetvā ‘‘nisīdanasanthata’’nti paññattaṃ, nanu ettha kāraṇena bhavitabbanti? Atthi kāraṇaṃ, cīvarasaññitāya santhatānaṃ ujjhitattā tesaṃ acīvarabhāvadassanatthaṃ tathā paññattaṃ bhagavatāti vuttaṃ hoti. Tasmā te bhikkhū tecīvarikadhutaṅgabhedabhayā santhate catutthacīvarasaññitāya santhatāni ujjhitvā terasa dhutaṅgāni samādayiṃsu, bhagavā ca tesaṃ santhataṃ anujāni. Tato tesaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘nisīdanacīvarasaṇṭhānampetaṃ nisīdanasanthataṃ no bhagavatā anuññātaṃ catutthacīvarabhāvena, pageva katasanthataṃ vā’’ti. Tato ‘‘santhate tesaṃ cīvarasaññitā na bhavissatī’’ti tadatthaṃ bhagavatā ‘‘santhata’’nti apaññapetvā ‘‘nisīdanasanthata’’nti paññattanti adhippāyo. Imesu pana pañcasu santhatesu purimāni tīṇi vinayakammaṃ katvā paṭilabhitvāpi paribhuñjituṃ na vaṭṭanti akappiyattā, pacchimāni dve vaṭṭantīti (vajira. ṭī. pārājika 566-567) likhitaṃ. Kathaṃ paññāyatīti ce? ‘‘Anāpatti aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’ti (pārā. 570) vacanatoti veditabbaṃ.
六、羊毛学处之解释
6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā
“对行于旅途道路者”——此句显示:对于本来就走在长途上的人,即使羊毛已经出现,也只允许携带三由旬为限,更何况尚未踏上旅程的人。若已行路者,则显示此“旅途”是针对已出发者而说,如同已住雨安居的比丘尼,非自愿而行路那般。或者,“对行于旅途道路者,为舍堕”是作为连结。依此,对于以住宿为意图者,由于行进的努力已止息,故称为“未行路者”,无罪,此义已成立。然而,在此义理分别中,应知的连结是:“若比丘生起羊毛……乃至……纵使无人代持,对行于旅途道路者,为舍堕。”或者,因为从羊毛生起之处算起,仅指三由旬为极限,而未行路者并无三由旬的限制,故说“对行于旅途道路者应生起”。依此,获得未切断的羊毛而携带者无罪,此义已成立,因为获得本身就是他们的“生起”。
‘‘Addhānamaggappaṭipannassā’’ti iminā pakatiyā dīghamaggaṃ paṭipannassa uppannānipi tiyojanaparamameva haritabbāni, pageva appaṭipannassāti dasseti. Paṭipannassa ce, addhānaṃ nāma paṭipannassa akāmā vassaṃvuṭṭhabhikkhuniyā maggappaṭipatti viyāti dasseti. Addhānamaggappaṭipannassa nissaggiyanti vā sambandho. Teneva vāsādhippāyassa paṭippassaddhagamanussāhattā ‘‘appaṭipanno’’ti saṅkhaṃ gatassa anāpattīti siddhaṃ. Imasmiṃ pana atthavikappe ‘‘bhikkhuno paneva eḷakalomāni uppajjeyyuṃ…pe… asantepi hārake addhānamaggappaṭipannassa nissaggiyaṃ pācittiya’’nti yojanā veditabbā. Yasmā vā eḷakalomānaṃ uppattiṭṭhānato paṭṭhāya tiyojanaparamatā adhippetā, maggaṃ appaṭipannassa ca tiyojanaparamatā natthi, tasmā ‘‘addhānamaggappaṭipannassa uppajjeyyu’’nti vuttaṃ. Tena acchinnaṃ paṭilabhitvā harato ca anāpattīti siddhaṃ. Paṭilābho hi tesaṃ uppatti nāmāti.
“若有比丘希望,即应受取”——此句显示:唯有自己所受取者,若超过三由旬则有罪。由此,若无希求心,携带属于他人的受取物而行,无罪,此义已成立。
‘‘Ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbānī’’ti iminā attanā paṭiggahitānaṃyeva tiyojanātikkame āpattīti dasseti. Tena anākaṅkhamānena parasantakāni paṭiggahitāni harantassa anāpattīti siddhaṃ.
在各支分中,并无“属于自己”这一条件。应知此义已由“若比丘生起”和“获得未切断者”两句所表明。古注中亦说:“若令另一比丘代为携带而行,二人皆无罪。”因此,两位比丘行至三由旬极限后,若彼此交换物品携带,无罪,此义已成立。
Aṅgesu ‘‘attano santakatā’’ti natthi, ayamattho ‘‘bhikkhuno uppajjeyyu’’nti iminā, ‘‘acchinnaṃ paṭilabhitvā’’ti iminā ca dīpito hotīti veditabbo. Porāṇagaṇṭhipade ca ‘‘aññaṃ bhikkhuṃ harāpento gacchati ce, dvinnampi anāpattī’’ti vuttaṃ. Tasmā dve bhikkhū tiyojanaparamaṃ patvā aññamaññassa bhaṇḍaṃ parivattetvā ce haranti, anāpattīti siddhaṃ.
“三由旬为限应亲手携带”,意即在三由旬的限度内应自己携带。这是什么意思呢?这是指结界以此三由旬为限。因为世尊曾这样说过:“比丘们,我允许你们约定最远三由旬的界。”对于以常住为意乐,或以将返回为意乐而前往者,也以此限为准。因为世尊曾这样说过:“六群比丘约定极大的界……比丘们为布萨而来,有的在正诵巴帝摩卡时才到达,有的在已诵完之后才到达,中途还需要住宿。”
Tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbānīti tiyojanaparamameva attanā haritabbāni, taṃ kimatthanti? Sīmāya etaparamato. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 140). Vāsādhippāyena, paccāgamanādhippāyena vā gacchato etaparamatā ca. Vuttañhetaṃ ‘‘chabbaggiyā bhikkhū atimahatiyo sīmāyo sammannanti…pe… bhikkhū uposathaṃ āgacchantā uddissamānepi pātimokkhe āgacchanti, uddiṭṭhamattepi āgacchanti, antarāpi parivasantī’’ti (mahāva. 140).
“无持来者”是指没有受人差遣去取来的人。如果坐在毛毯上向前行进,哪怕只有一根毛黏着在衣上,一旦超过三由旬即构成罪过,因为那根毛已从毛毯脱离,这是有所记载的。然而,由于毛毯已受持,实际上就是为自己而受持,所以这样的说法也是合理的。
Asantehāraketi āṇattiyā hārake asati. Kambalassa upari nisīditvā gacchantassa sace ekampi lomaṃ cīvare laggaṃ hoti, tiyojanātikkame āpatti eva kambalato vijaṭitattāti likhitaṃ. Taṃ kambalassa paṭiggahitattā attano atthāya paṭiggahitameva hotīti yuttaṃ.
八、金学处之解释
8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā
其中记载:“已生的树荫也没有越出树的界限。”
‘‘Nibbattarukkhacchāyāpi rukkhaparicchedaṃ anatikkantā’’ti likhitaṃ.
九、金银交易学处注释
9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā
“金银的交换”,这是以最高标准说的。
Jātarūparajataparivattananti ukkaṭṭhaparicchedena vuttaṃ.
十、买卖学处注释
10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā
“无者,应说为波逸提。”在此,是单纯的波逸提,还是舍堕?是舍堕。
Asante pācittiyaṃ desetabbamevāti ettha kiṃ suddhikaṃ pācittiyaṃ, udāhu nissaggiyanti? Nissaggiyaṃ pācittiyameva.
此中有如下杂项。
Tatridaṃ pakiṇṇakaṃ
第八学处禁止:对于他人为自己利益而施与的,或以交换性质施与的,或是粪扫衣,或是金钱,进行受取、令他人受取或认可。
Aṭṭhamasikkhāpadaṃ parena attano atthāya diyyamānassa vā pārivattakabhāvena diyyamānassa vā paṃsukūlassa vā rūpiyassa uggaṇhanauggaṇhāpanasādiyanāni paṭikkhipati.
第九,禁止为他人或自己作金钱交换。
Navamaṃ parassa vā attano vā rūpiyaparivattanaṃ paṭikkhipati.
第十,关于非金钱的交换。‘对非金钱作非金钱想,与五种[净物]一起者无犯’——这句话显示,与其他[情况]一起则有犯。非金钱属于恶作事,因此,在进行这种交换时,[某观点]明确判为舍堕。若与五种恶作事一起交换,则因无犯的可能而判无犯,这是古师所说。然而,此说并不正确,因为那里只来到净物。若净物的交换已是舍堕,恶作事又当如何?但这样说也不对,因为犯的轻重与事的轻重之间并无决定关系。
Dasamaṃ arūpiyaparivattanaṃ. ‘‘Arūpiye arūpiyasaññī pañcannaṃ saha anāpattī’’ti (pārā. 591; vi. vi. ṭī. 1.591; vajira. ṭī. pārājika 587) ca vacanaṃ itarehi saha āpattīti dīpeti. Arūpiyañca dukkaṭavatthu. Tasmā tassa parivattane sati nissaggiyanti ekantena vuttaṃ. Pañcannaṃ saha dukkaṭavatthūnaṃ parivattane anāpattippasaṅgato anāpatti evāti porāṇāti ce? Na, kappiyavatthūnaṃyeva tattha āgatattā. Yadi kappiyavatthu nissaggiyaṃ, pageva dukkaṭavatthūti ce? Na, āpattigarukalahukabhāvena vatthugarukalahukaniyamābhāvato.
从舍堕事的角度而言,珍珠、摩尼宝、琉璃等即使价值高昂,也被视为恶作事;而从舍堕事来衡量,珍珠等属于轻事。即使在轻事中,正如接受恶作事是恶作,那么用该物或为该物进行交换也是恶作,这是合理的——注释师们这样说。
Nissaggiyavatthuto hi muttāmaṇiveḷuriyādi mahagghappahonakampi dukkaṭavatthūti katvā nissaggiyavatthuto muttādi lahukaṃ hoti. Lahukepi vatthusmiṃ yatheva dukkaṭavatthuno paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, tatheva tassa vā tena vā cetāpanepi dukkaṭaṃ yuttanti (pārā. aṭṭha. 2.589) aṭṭhakathācariyā.
再者,或有说“因为那里只有净物到来”,此处虽也意指恶作事,但出于对无犯条款可能被牵连的顾虑,故未在圣典中明说——这便是此句的意旨。即便在珍珠等物中也有提及,即于无犯时告知净人:“这些珍珠等物为我所有,而我们以此、以此琉璃等有所需要。”如此告知,依第十学处而犯,这即是意趣所在。又因这是对净人的告知等交易,故应知此乃依第九学处所说。虽然买卖只被允许以净物进行,依此理则,纵然在第十学处中也意指恶作事而犯,但既然与注释不相违,便不应将其理解为意指。
Atha vā yaṃ vuttaṃ ‘‘kappiyavatthūnaṃyeva tattha āgatattā’’ti, tattha kiñcāpi dukkaṭavatthūnipi adhippetāni, na pana pāḷiyaṃ vuttāni anāpattivārappasaṅgabhayāti vuttaṃ hoti. Muttādīsupi vuttesu anāpattiyaṃ kappiyakārakassa ācikkhati, ‘‘idaṃ muttādi amhākaṃ atthi, amhākañca iminā ca iminā ca veḷuriyādinā attho’’ti bhaṇati, dasamena āpajjatīti adhippāyo siyā. Yasmā ca idaṃ kappiyakārakassa ācikkhanādisaṃvohāro ca, tasmā taṃ navamena vuttanti veditabbaṃ. Kiñcāpi kayavikkayeva hoti kappiyavatthūhi anuññātaṃ, imināva nayena kiñcāpi dukkaṭavatthupi dasame adhippetaṃ āpajjati, aṭṭhakathāvirodhato pana nādhippetamicceva gahetabbo.
那么,这里的理趣痕迹何在?是否因为彼处与五种(净物)一起会出现无犯的牵连,就认为是无犯?并非如此,因为在此处并未出现(那种情况)。是否因为“未出现”这一理由而这么说?也不是,因为与五种一起的犯事在获得无犯条款上并无特殊理由;正由于不清净,即使与五种一起,也必定有犯——注释的说法由此成立。
Kā panettha kāraṇacchāyāti, pañcannaṃ saha tattha anāpattippasaṅgato anāpatti evāti ce? Na, tattha anāgatattā. Anāgatakāraṇā vuttanti ce? Na, pañcannaṃ saha āpattivatthukassa anāpattivāralābhe visesakāraṇābhāvā, akappiyattā pañcannaṃ sahāpi āpattiyā bhavitabbanti siddho aṭṭhakathāvādo.
另一种理趣:倘若以恶作事进行买卖构成舍堕,那么在净物中所说的方式于此处也应能获得,然而并未获得,因此那些(以恶作事交换的)应在第九学处中才说。是故,所谓交易,是包摄了买卖及其他方式的交换而施行的;除开买卖,若作“以此给予此”的交换,并不说“可以”。依第十无犯条款中所说的方式,那些交换与舍堕的许可相违;依注释中所说的方式,以恶作事进行交换仅是恶作。难道它们以买卖的方式就是舍堕吗?不是,因为这一切本身就是买卖。因此有说:“若在暗部注释中言‘若作买卖,是舍堕波逸提’,此是恶说。何以故?因为除开施与接受,并无所谓买卖。”依自己所认定的买卖相,以第十无犯条款中所说的方式,那些交换同样与舍堕的许可相违。或者,即使这是自身所遮止的理由,在第十学处中必定应知,故而那些即是买卖,其舍堕性亦已成立。如是,注释的说法亦得成立。
Aparo nayo – yadi dukkaṭavatthunā kayavikkaye nissaggiyaṃ, kappiyavatthumhi vuttapariyāyo tattha labbheyya, na pana labbhatīti navame eva tāni vattabbāni. Tasmā saṃvohāro nāma kayavikkayopi aññathā parivattanaṃ pariyādiyitvā pavatto, kayavikkayañca mocetvā ‘‘iminā imaṃ dehī’ti cetāpeti, vaṭṭatī’’ti avatvā dasamassa anāpattivāre vuttanayeneva tesaṃ parivattane nissaggiyānumativirodhato aṭṭhakathāyaṃ vuttanayeneva dukkaṭavatthunā cetāpane dukkaṭameva. Nesaṃ kayavikkayena nissaggiyanti ce? Na, sabbassapi kayavikkayattā. Teneva vuttaṃ ‘‘andhakaṭṭhakathāyaṃ pana ‘sace kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiya’nti bhāsitaṃ, taṃ dubbhāsitaṃ. Kasmā? Na hi dānaggahaṇato añño kayavikkayo nāma atthī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.589), attano matiyā kayavikkayalakkhaṇasammate dasamassa anāpattivāre vuttanayeneva tesaṃ parivattane nissaggiyānumativirodhato ca. Bhavatu vā attano paṭisiddhamidaṃ kāraṇaṃ, dasame avassameva jānitabbānīti tāni kayavikkayānevāti tesaṃ nissaggiyabhāvañca gatānīti evampi siddho aṭṭhakathāvādo.
对此,古师们说:“把自己的钱币放到他人手中,犯恶作。把他人的钱币放到自己手中,依第八学处为舍堕。在已取之物的交换中,其罪如何?成为无记。然而,若先把他人的钱币放到自己手中,由于已作受取钱币,故依第八学处为舍堕;后再把自己的钱币放到他人手中,则以交易为舍堕。”因为彼处说:“仅以受取钱币,以第八有犯,后在交换中以第九”,而此说是合理的。而说“违犯,恶作”则是不正确的说法。由于恶作不确定性的牵连,在关于舍弃的规定中已显示。其意为何?——如果应依二舍堕,则在舍弃的规定中应这样说:“尊者,我接受了钱币,又进行了种种钱币交易”,因为在一切圣典中,凡提到“交换钱币”时,皆包含了受取钱币。
Etthāhu porāṇā – ‘‘attano santakaṃ rūpiyaṃ parahatthagataṃ karoti ajjhācarati, dukkaṭaṃ. Parassa rūpiyaṃ attano hatthagataṃ karoti, aṭṭhamena nissaggiyaṃ. Uggahitavatthuparivattane kathaṃ jātaṃ? Abbohārikaṃ jātaṃ. Atha parassa rūpiyaṃ attano hatthagataṃ paṭhamaṃ karoti, rūpiyappaṭiggahaṇassa katattā aṭṭhamena nissaggiyaṃ. Attano santakaṃ rūpiyaṃ parassa hatthagataṃ pacchā karoti, saṃvohārena nissaggiya’’nti. ‘‘Rūpiyassa gahaṇamattena aṭṭhamena āpatti, pacchā parivattane navamenā’’ti hi tattha vuttaṃ, taṃ pana yuttaṃ. ‘‘Ajjhācarati, dukkaṭa’’nti duvuttaṃ. Dukkaṭassa aniyamappasaṅgato nissajjanavidhānesu dassitova. Kiṃ vuttaṃ hoti – yadi dvīhi nissaggiyehi bhavitabbaṃ, nissajjanavidhāne ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, nānāppakārakañca rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajji’’nti vattabbaṃ bhaveyya ‘‘rūpiyaṃ cetāpetī’’ti sabbattha pāḷiyaṃ rūpiyappaṭiggahaṇassa vuttattā.
至此,古义疏中所说的“以回避恶作事而作买卖者,于四种舍堕事中,每取一种,便依第八学处成为舍堕。以恶作事而取恶作事,即取时言‘以此给我此’,由此即成为舍堕。‘若除去买卖而取,则是恶作;于交换钱币的受取中依第八,于交易中依第九’等,自己不取而依净法除去,与五种如法者一起交换,是为允许”,此义已得澄清。又,彼处所说的“当无应舍之物时,如何有波逸提?对于说‘不要舍弃’的难舍钱币者,已生净信的优婆塞取了它而给予其他比丘,是允许的”,这也是不正确的说法。因为已被取故,从此并不成为其他物品。又,彼处所说的“对说‘取此’者,有损毁信施物的恶作;对说‘给此’者,有表白的恶作”,这同样是不正确的说法。因为在彼处,方便所致的恶作似乎合理。
Ettāvatā yaṃ porāṇagaṇṭhipade vuttaṃ ‘‘dukkaṭavatthunā kayavikkayaṃ pariharantena catūsu nissaggiyavatthūsu ekekasmiṃ gahite aṭṭhamena nissaggiyaṃ hoti. Dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthunti ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti gahite teneva nissaggiyaṃ hoti. ‘‘Kayavikkayampi nīharitvā gahite dukkaṭaṃ, cetāpitarūpiyaggahaṇe aṭṭhamena, parivattane navamenātiādinā attanā anuggahetvā kappiyavasena nīharitvā pañcahi sahadhammikehi saddhiṃ parivattetuṃ vaṭṭatī’’ti, taṃ visodhitaṃ hoti. Aparampi tattha vuttaṃ ‘‘nissajjitabbe asati kathaṃ pācittiyaṃ, dunnissaṭṭharūpiyampi ‘na chaḍḍetī’ti vadantassa vissaṭṭho upāsako taṃ gahetvā aññaṃ ce bhikkhuno deti, kappatī’’ti, tañca duvuttaṃ. Na hi gahitattā tato aññaṃ vatthu hoti. Puna aparañca tattha vuttaṃ ‘‘imaṃ ‘gaṇhāhī’ti vadantassa saddhādeyyavinipātadukkaṭaṃ, ‘etaṃ dehī’ti vadantassa viññattidukkaṭa’’nti, tañca duvuttaṃ. Tattha hi payogadukkaṭaṃ yuttaṃ viya paññāyati.
一、钵学处注释
1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā
二者并非真正的钵,因此应作为普通器皿而受用,不可摄于决意,也不可摄于分配,这便是其义。以符顺沙门的方式烧制而成,铁钵经五番火烧而成,陶钵经二番火烧而成。“因比丘尼积蓄钵被禁止,对比丘亦视作‘不相应’,故而说‘收回旧钵’”——书中所书,此并不合理,因为律文说:“若有积蓄者,即非决意、未分配。”在咖提那篇中,如积蓄与储藏,哪怕仅有一次,至次日亦被称为“积蓄”。然而于下一学处中,“第二项被禁止”,决意则成决定性。因此,不得决意两个钵。若於其一决意,两个便皆成未决意;若各别决意,则第二者为未决意。若通过分配,则可拥有多钵。此处所谓“乃至乌喙量”,借由“亦”字统合烧制次数,即“即使只烧一次也成合格”。或者,若仅以一次烧制即已符顺沙门,便成为允许,应知此处并未限定烧制次数的量。因其非钵,故不成为决意所摄。“不收回者应分配”,不收回旧钵者,其钵应当分配,书中所载,即是此义。
Dve apattā, tasmā ete bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, naadhiṭṭhānūpagānavikappanūpagatāti atthoti ca. Samaṇasāruppena pakkanti ayopatto pañcahi pākehi pakko hoti, mattikāpatto dvīhi. ‘‘Bhikkhuniyā pattasanniccayassa vāritattā (vajira. ṭī. pārājika 602) bhikkhussapi taṃ ‘ananurūpa’nti katvā ‘purāṇapattaṃ paccuddharitvā’ti vutta’’nti ca likhitaṃ, taṃ na yuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘sanniccayaṃ kareyyāti anadhiṭṭhito avikappito’’ti (pāci. 735) vuttattā. So hi kathinakkhandhake (mahāva. 306 ādayo) niccayasannidhi viya ekopi punadivase ‘‘sanniccayo’’ti vuccati. Anantarasikkhāpade pana ‘‘dutiyo vārito’’ti adhiṭṭhānaṃ niyataṃ. Tasmā dve patte adhiṭṭhātuṃ na labhati. Sace ekato adhiṭṭhāti, dvepi anadhiṭṭhitā honti. Visuṃ visuṃ adhiṭṭhāti, dutiyo anadhiṭṭhito. Vikappetuṃ pana bahūpi labhati. Kākaṇikamattampīti ettha pi-kāro ‘‘ekapākampi janetī’’ti pākaṃ sampiṇḍeti. Atha vā sace ekapākeneva sāruppo, vaṭṭatīti pākaparimāṇaṃ na vuttanti gahetabbaṃ. Apattattā adhiṭṭhānūpagona hoti. Apaccuddharantena vikappetabboti purāṇapattaṃ apaccuddharantena so patto vikappetabboti atthoti likhitaṃ.
二、未满五补缀学处注释
2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā
“受邀”:此处,依僧团方式受邀之处,仅许以五处补缀为如法;依个人方式受邀之处,不满五处补缀亦成允许。所书即此。
Pavāriteti ettha saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva vaṭṭati, puggalikavasena pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi vaṭṭatīti likhitaṃ.
Yo ūnapañcabandhanatthaṃ, vuttampi cetaṃ karo so; Ūnapañcabandhanatthaṃ, patvāna santike.
三、药学处注释
3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā
“受取可涂敷物”者,是说此语者显示:为涂足等目的,受取后储存是允许的。如此所记。以“凡其肉可食者”之语句,有人不知而说:“凡其肉不可食者,其酥等亦不可食。”然而说“凡其肉可食者”,是为了显示:凡其肉可食者,其酥等属于七日尽舍物所摄。同样,在美食学处中说此,是为了显示:凡其肉可食者,其乳等才是美食,非其他。所谓“蜜”,指在蜜蜂、大蜂、蝇的巢穴中,如树脂状的大蜜,此为尽形寿物。如上所记。
‘‘Paṭisāyanīyāni paṭiggahetvā’’ti vadantena pādamakkhanādīnaṃ atthāya paṭiggahetvā ṭhapetuṃ vaṭṭatīti dīpitanti likhitaṃ. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti vacanena yesaṃ maṃsaṃ na kappati, tesaṃ sappiādi na kappatīti vadantā ajānitvā vadanti. Yesañhi maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappītiādi sattāhakālikanissaggiyavatthuparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ. Tathā paṇītabhojanasikkhāpade yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃyeva khīrādi paṇītabhojanaṃ, netaranti dassetuṃ vuttanti. Madhu nāma madhukaribhamaramakkhikānaṃ āsayesu niyyāsasadisaṃ mahāmadhu hoti, taṃ yāvajīvikanti ca likhitaṃ.