尼萨耆亚篇
Nissaggiyakaṇḍaṃ
一、钵蓄积学处解释
1. Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā
第一义,其义自显。
Paṭhamaṃ uttānatthameva.
二、非时衣学处解释
2. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
凡是自己所得者,即为应舍。这是说,凡通过分配而自己得到的衣,那件衣本身便属于应舍之物;即使为此作了羯磨之后,自己也不可获得。因此说“已舍”等。其中,“即使取回已舍之物”,是指像“尊者,我施与您”这样已被舍出之物,即便取回之后,也应如所施而受用:即应按照施主所施的方式去受用,应将它归入非时衣分之中——这就是此处所说的意思。
Yaṃ attanā laddhaṃ, taṃ nissaggiyaṃ hotīti yaṃ cīvaraṃ bhājāpitāya attanā laddhaṃ, tameva nissaggiyaṃ hoti, taṃ vinayakammaṃ katvāpi attanā na labbhati. Tenāha ‘‘nissaṭṭha’’ntiādi. Tattha nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpīti ‘‘ayyāya, dammī’’ti evaṃ nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi. Yathādāneyeva upanetabbanti yathā dāyakehi dinnaṃ, tatheva upanetabbaṃ, akālacīvarapakkheyeva ṭhapetabbanti vuttaṃ hoti.
三、衣交换学处解释
3. Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā
“我的”:意思是“这是我的”。因为是以自己物品的想法而取走,所以结犯波逸提与恶作;否则,应按物品价值处罚。
Metanti me etaṃ. Sakasaññāya gahitattā pācittiyañceva dukkaṭañca vuttaṃ, itarathā bhaṇḍagghena kāretabbaṃ.
四、另乞学处注释
4. Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā
“由获得”:即在初次乞求之后,即使所获比所乞之物更少,也由获得另一物品。
Paṭilābhenāti paṭhamaviññattito ūnatarassāpi aññassa paṭilābhena.
“若彼不足,再乞同样之物”:即先前所乞求之物,因数量微少而不敷所需时,再次乞求同样的物品,这便是其含义。“若另有需要”:即于最初所乞之外,另有其他需要。“与彼一起另有”:即与最初所乞之物一起,另需他物。这说的是什么呢?譬如,最初乞求酥油时,因医师说“应煮制药丸”,故知油亦有用。于是便以“油对我亦有用”等理由,转而乞求他物,这便是此处所说之义。“示以利益”者:即“若以一迦哈波那购得酥油,凭此本钱可获双倍之油,以油又能成办此事,因此可取油来。”像这样显示其利益。
Tasmiṃ appahonte puna taññevāti yaṃ paṭhamaṃ viññattaṃ, thokattā tasmiṃ appahonte puna taññeva viññāpentiyāti attho. Aññenapi atthe satī ti paṭhamaṃ viññattito aññenapi atthe sati. Tena saddhiṃ aññañcāti yaṃ paṭhamaṃ viññattaṃ, tena saddhiṃ aññañca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Sace paṭhamaṃ sappi viññattaṃ, ‘‘yamakaṃ pacitabba’’nti ca vejjena vuttattā telenāpi attho hoti. Tato ‘‘telenāpi me attho’’ti evamādinā aññañca viññāpentiyāti vuttaṃ hoti. Ānisaṃsaṃ dassetvāti ‘‘sace kahāpaṇassa sappi ābhataṃ hoti, iminā mūlena dviguṇaṃ telaṃ labbhati, telenāpi ca idaṃ kiccaṃ nippajjati, tasmā telaṃ āharā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā.
五、另使织学处注释
5. Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
“应令制作其他的”:即:相对于最初所令制作之物,转而令其制作其他任何物品。
Tato aññaṃ cetāpeyyāti paṭhamaṃ cetāpitato yaṃ kiñci aññaṃ cetāpeyya.
六、第一僧团物换购学处注释
6. Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
“以为他人之利益而施与的”:即:以所令制作之物中,为他人利益而施与的部分。“为他人所指定的”:只是对前一种含义的阐明。
Aññassatthāya dinnenāti yaṃ cetāpeti, tato aññassatthāya dinnena. Aññuddisikenāti purimassevatthadīpanaṃ.
所谓「转用剩余部分」者:原本为某目的而施与,在完成该目的的制作后,将剩余部分转用于他人之需。所谓「未征得施主同意」者:未向施主请求许可。所谓「在如此危难中转用」者:即在这些灾难发生时,转用于任何他人所需。
Sesakaṃ upanentiyāti yadatthāya dinno, taṃ cetāpetvā avasesaṃ aññassatthāya upanentiyā. Sāmike apaloketvāti dāyake āpucchitvā. Evarūpāsū āpadāsu upanentīnanti evarūpesu upaddavesu aññassa yassa kassaci atthāya upanentīnaṃ.
七、第二僧团物换购学处注释
7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā
所谓「不仅以此资具」者:是说「即使用自己所乞得之物」。此于圣典中已有说明:「诸比丘尼即以此资具,并又自行乞求后,造药而受用。」然于论母之中,因义理已可推知,故未加「亦」字。盖于可推知之语义,用词本有弹性,是合乎义理的。
Na kevalaṃ teneva parikkhārenāti āha ‘‘sayaṃ yācitakenāpī’’ti. Vuttañhetaṃ pāḷiyaṃ ‘‘bhikkhuniyo tena ca parikkhārena sayampi yācitvā bhesajjaṃ cetāpetvā paribhuñjiṃsū’’ti (pāci. 763). Mātikāyaṃ pana gamyamānattā pi-saddo nappayutto. Gamyamānatthassa hi saddassa payogaṃ pati kāmacāroti yutti.
八至十、第一众物换购等学处注释
8-9-10. Paṭhamagaṇikacetāpanādisikkhāpadavaṇṇanā
第八、第九、第十条,义理明白。
Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.
十一、重覆衣学处注释
11. Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā
因为在已施请之处,所谓“乞求”本不应被禁止,所以世尊以法邀请为缘,在已施请处,通过“诸具寿,请说所需之物”之语,显示了应以乞求至四肘肩衣为限的准则,应如此了知。正因如此,才说“所谓‘应使作’者,除了如法者与亲族已施请者之外,由其他任何功德圆满者,以‘诸具寿,请说所需之物’之语而应被乞求”。“王”,即指波斯匿拘萨罗王。
Yasmā pavāritaṭṭhāne viññatti nāma na paṭisedhetabbā, tasmā bhagavā dhammanimantanavasena pavāritaṭṭhāne ‘‘vadethāyye, yenattho’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.784) vuttāya catukkaṃsaparamaṃ viññāpetabbanti paricchedaṃ dassetīti veditabbaṃ. Teneva ‘‘cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakappavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena ‘vadethāyye, yenattho’ti vuttāya viññāpetabba’’nti vuttaṃ. Rājānanti pasenadikosalarājānaṃ.
十二、轻覆衣学处注释
12. Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā
此第二条含义显明。
Dutiyaṃ uttānatthameva.