僧伽底舍萨篇
Saṅghādisesakaṇḍaṃ
一、诤讼者学处注释
1. Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā
“以人类方式、以愤怒方式”者,是以普遍的说法来说的。正因如此,接下来会说到“三心三受”。“为了判决之故”者,此处“判决”,是指世俗的裁断。出家众也将此称为“诤事”,为了处理此事,即为了世俗的裁断,如此说道。“正在违犯之刹那”者,意指正在违犯事的刹那,而非在第三次劝谏之时,这是本意所在。“从僧团驱摈比丘尼”者,即从比丘尼僧团驱摈已犯的比丘尼。此处,在成因上使用了作者之词,是将“成为驱摈之因的法”说为“应驱摈”。
Mānussayavasenakodhūssayavasenāti bāhullanayena vuttaṃ. Teneva vakkhati ‘‘ticittaṃ tivedana’’nti. Aḍḍakaraṇatthāyāti ettha aḍḍoti vohārikavinicchayo vuccati. Yaṃ pabbajitā ‘‘adhikaraṇa’’ntipi vadanti, tassa karaṇatthāya vohārikavinicchayatthāyāti vuttaṃ hoti. Vītikkamakkhaṇeyevāti vatthujjhācārakkhaṇeyeva, na tatiyāya samanubhāsanāyāti adhippāyo. Bhikkhuniṃ saṅghato nissāretīti āpannaṃ bhikkhuniṃ bhikkhunisaṅghamhā nissāreti. Hetumhi cāyaṃ kattuvohāro ‘‘nissāraṇahetubhūtadhammo ‘nissāraṇīyo’ti vutto’’ti katvā.
‘在彼处站立’者,即于住所、乞食行道等处所站立。‘从彼处开始前往’者,即从彼处前往判决者们近前。‘第二次’者,指在第二次告知时。‘以彼’者,指由近事男。‘如是被说’者,指被这样告知:‘我与你的事,你应当告知。’‘令他人说’者,即令净人转告。‘无论如何被告知’者:或是净人先告知比丘尼事,或是他人告知自己事;或是净人告知双方事,或是他人告知双方事。如此无论如何被告知。‘然而听闻双方之事’者,即无论如何被告知,但已听闻双方之事后。
Yattha ṭhitāyāti upassayabhikkhācāramaggādīsu yasmiṃ ṭhāne ṭhitāya. Tato paṭṭhāya gacchantiyāti tato paṭṭhāya vohārikānaṃ santikaṃ gacchantiyā. Dutiyeti dutiyārocane. Tenāti upāsakena. Evaṃ vuttāyāti ‘‘mama ca tava ca kathaṃ tvaṃyeva ārocehī’’ti vuttāya. Aññena kathāpetīti kappiyakārakena kathāpeti. Yathā vā tathā vā hi ārociyamāneti kappiyakārako vā bhikkhuniyā kathaṃ paṭhamaṃ ārocetu, itaro vā attano kathaṃ (pāci. aṭṭha. 679). Kappiyakārako vā ubhinnampi kathaṃ, itaro vā ubhinnampi kathaṃ ārocetūti evaṃ yathā tathā ārociyamāne. Ubhinnampi pana kathaṃ sutvāti yathā tathā vā ārocitaṃ pana ubhinnampi kathaṃ sutvā.
‘被牵引而前往’者,即被传唤而前往判决者处。此与‘彼女无罪’相关联。其余各处也是如此。‘请求保护’者,即请求如法的保护。为说明如何请求保护方为如法,故说‘在住所不指名地告知他人所作的非行’。其中,关于过去,有指名告知与不指名告知;关于未来,也有指名告知与不指名告知。
Ākaḍḍhiyamānā gacchatīti vuccamānā vohārikānaṃ santikaṃ gacchati, imassa ‘‘tassā anāpattī’’ti iminā sambandho. Evaṃ sesesupi. Rakkhaṃ yācatīti dhammikaṃ rakkhaṃ yācati. Idāni yathā yācitā rakkhā dhammikā hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘upassaye aññehi kataṃ anācāraṃ anodissa ācikkhantī’’ti vuttaṃ. Tattha atītaṃ ārabbha atthi odissa ācikkhanā (pāci. aṭṭha. 679), atthi anodissa ācikkhanā, anāgataṃ ārabbhāpi atthi odissa ācikkhanā, atthi anodissa ācikkhanā.
如何关于过去指名告知?在比丘尼住所,村童、恶人等任何人行非行,或砍伐树木,或取果实非果实,或损坏资具。比丘尼前往判决者们处说“在我们住所作此事”。被问“由谁”时,告知“由某某与某某”。如是关于过去指名告知,彼不许可。若听闻彼而他们判决者们对他们施罚,一切归比丘尼之颈。即使有“将施罚”之意趣,亦归颈。然而若对彼说“施罚”,在取五马萨咖量时,成巴拉基咖。
Kathaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti? Bhikkhunupassaye gāmadārakā, dhuttādayo vā ye keci anācāraṃ vā ācaranti, rukkhaṃ vā chindanti, phalāphalaṃ vā haranti, parikkhāre vā acchindanti. Bhikkhunī vohārike upasaṅkamitvā ‘‘amhākaṃ upassaye idaṃ nāma kata’’nti vadati. ‘‘Kenā’’ti vutte ‘‘asukena ca asukena cā’’ti ācikkhati. Evaṃ atītaṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sā na vaṭṭati. Tañce sutvā te vohārikā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā hoti. ‘‘Daṇḍaṃ gaṇhissantī’’ti adhippāyepi sati gīvāyeva hoti. Sace pana tassa ‘‘daṇḍaṃ gaṇhathā’’ti vadati, pañcamāsakamatte gahite pārājikaṃ hoti.
然而,当他们问“是谁”时,不应说“是某某”,而应说:“你们自己会知道。我们只是请求保护,请给予我们保护,并令取回被盗之物。”如此不指名地告知,是许可的。若这样说了,即使那些判决者搜寻到犯罪者并对其施以刑罚,即便一切连同继承物都被没收,比丘尼亦不担罪责,也无罪过。
Tehi ‘‘kenā’’ti vutte pana ‘‘asukenā’ti vattuṃ amhākaṃ na vaṭṭati, tumheyeva jānissatha. Kevalañhi mayaṃ rakkhaṃ yācāma, taṃ no detha, avahaṭabhaṇḍampi āharāpethā’’ti vattabbaṃ. Evaṃ anodissa ācikkhanā hoti, sā vaṭṭati. Evaṃ vutte sacepi te vohārikā te kārake gavesitvā tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ sāpateyyampi gahitaṃ, bhikkhuniyā neva gīvā, na āpatti.
看见有人拿取资具时,出于对他们的不善心而喊“贼!贼!”,也是不许可的。若这样说了,而导致他们受到刑罚,一切罪责由比丘尼承担。但是,表明自己的意图而说:“我的资具被此人拿走了,请让他归还,不要对他施以刑罚”,这是许可的。为了奴婢等的利益而作判决,这称为不净判决,是不许可的。
Parikkhāraṃ harante disvā tesaṃ anatthakāmatāya ‘‘coro coro’’ti vattumpi na vaṭṭati. Evaṃ vuttepi hi yaṃ tesaṃ daṇḍaṃ karonti, sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā hoti. Attano vacanakaraṃ pana ‘‘iminā me parikkhāro gahito, taṃ āharāpehi, mā cassa daṇḍaṃ karothā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Dāsadāsivāpiādīnaṃ atthāya aḍḍaṃ karonti, ayaṃ akappiyaaḍḍo nāma, na vaṭṭati.
如何是为未来事而指名告发?依前述方式,当他人做了不如法等行为时,比丘尼对在家人这样说:“在我们的住处,他们做了这般那般的事,请你们保护我们,为了将来不再发生。”当被问“是谁做的?”时,她指名说:“是某某和某某。”如此便是为未来事而指名告发,这也是不许可的。因为当他们受到刑罚时,依前述方式,一切罪责都在比丘尼。其余如前相同。
Kathaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti? Vuttanayeneva parehi anācārādīsu katesu bhikkhunī vohārike evaṃ vadati ‘‘amhākaṃ upassaye idañcidañca karonti, rakkhaṃ no detha āyatiṃ akaraṇatthāyā’’ti. ‘‘Kena evaṃ kata’’nti vutte ‘‘asukena ca asukena cā’’ti ācikkhati. Evaṃ anāgataṃ ārabbha odissa ācikkhanā hoti, sāpi na vaṭṭati. Tesañhi daṇḍe kate purimanayeneva sabbaṃ bhikkhuniyā gīvā. Sesaṃ purimasadisameva.
但是,若有在家人在比丘尼住处,对作如此不如法行为者击鼓宣告:‘我们将施以如此处罚’,并依令四处搜寻予以惩治,则比丘尼既无责任,也无犯戒。
Sace pana vohārikā bhikkhunupassaye evarūpaṃ anācāraṃ karontānaṃ ‘‘imaṃ nāma daṇḍaṃ karomā’’ti bheriṃ carāpetvā āṇāya atiṭṭhamāne pariyesitvā daṇḍaṃ karonti, bhikkhuniyā neva gīvā, na āpatti.
以上为比丘尼所说法则,于比丘亦一同。比丘亦不得指名道出;若因如此道出而令他们受惩,则皆成其责。依前所述之法式,令人捉拿受惩者,犯波罗夷。然若虽知‘他们将受惩’,而仅泛言未指名,他们经搜寻后确受惩治,则无罪。若于寺院界内,对砍伐树木等之人,取其斧等器具置于石上敲打,此不应为。若刀刃损毁,则令修缮后归还。追逐夺取其用具,亦不应为。心念易变,若盗心生起,恐致断根本。
Yo cāyaṃ bhikkhunīnaṃ vutto, bhikkhūnampi eseva nayo. Bhikkhunopi hi odissa ācikkhanā na vaṭṭati, yaṃ tathā ācikkhite tesaṃ daṇḍaṃ karonti, taṃ sabbaṃ gīvā hoti. Vuttanayeneva daṇḍaṃ gaṇhāpentassa pārājikaṃ. Yo pana ‘‘daṇḍaṃ karissantī’’ti jānantopi anodissa katheti, te ca pariyesitvā daṇḍaṃ karontiyeva, na doso. Vihārasīmāya rukkhādīni chindantānaṃ vāsipharasuādīni gahetvā pāsāṇe koṭṭenti, na vaṭṭati. Sace dhārā bhijjati, kārāpetvā dātabbā. Upadhāvitvā tesaṃ parikkhāre gaṇhanti, tampi na kātabbaṃ. Lahuparivattañhi cittaṃ, theyyacetanāya uppannāya mūlacchejjampi gaccheyya.
二、令女贼出家学处注释
2. Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā
于‘末罗众、僮仆众等’等语中,所谓末罗众,即供养大力神之团体,于各处设饮水处、开凿池沼等,行诸福德事。所谓僮仆众,即供养少年神之团体。所谓法众,即恭敬教法、作种种福德行之团体。所谓香商众,即制作种种香料之团体。所谓布商众,即布匹商人之合集,意为织工之团体。
Mallagaṇabhaṭiputtagaṇādikantiādīsu (sārattha. ṭī. pācittiya 3.683) mallagaṇo nāma nārāyanabhattiko tattha tattha pānīyaṭṭhapanapokkharaṇikhaṇanādipuññakammakārako gaṇo. Bhaṭiputtagaṇo nāma kumārabhattikagaṇo. Dhammagaṇoti sāsanabhattiko anekappakārapuññakammakārako gaṇo. Gandhikaseṇīti anekappakārasugandhivikatikārako gaṇo. Dussikaseṇīti dussavāṇijasamūho, pesakāragaṇoti attho.
“使出罪”即令其受具足戒。若比丘尼们因事离开,未前往彼处而在破界内,就于原坐处与自己的依止众一同令使出罪,此从语与心生起;若前往另一界或至河对岸而行出罪,此从身、语、心生起,故说为“盗出罪之生起”。未经询问而令出罪,为有所作与无所作。即使是不知规定的圣者,也会如此令出罪;于甘马语结束时、于犯时,依果报无记具足三心。
Vuṭṭhāpentiyāti upasampādentiyā. Kenaci karaṇīyena pakkantāsu bhikkhunīsu agantvā khaṇḍasīmaṃ yathānisinnaṭṭhāneyeva attano nissitakaparisāya saddhiṃ vuṭṭhāpentiyā vācācittato samuṭṭhāti (pāci. aṭṭha. 683), aññaṃ sīmaṃ vā nadiṃ vā gantvā vuṭṭhāpentiyā kāyavācācittato samuṭṭhātīti āha ‘‘corivuṭṭhāpanasamuṭṭhāna’’nti. Anāpucchā vuṭṭhāpanavasena kiriyākiriyaṃ. Paññattiṃ ajānantā ariyāpi vuṭṭhāpentīti vā kammavācāpariyosāne āpattikkhaṇe vipākābyākatasamaṅgitāvasena vā ticittaṃ.
三、独往他村学处注释
3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā
“另一村”即村与村的中间地带。“河对岸”即河流的彼岸。由于经中说“应前往村与村之间”,故仅在另一村而非自己村中,才构成罪过,由此说“先从自己村”等。“越过围墙或近处”,即越过有围墙之村的围墙,或越过无围墙之村的应设围墙处。“以第二只脚越过”,即第二只脚刚跨过另一村的围墙或近处之时。然而,在有些典籍中见到这样的读法:“以一只脚越入另一村的围墙,或踏入近处,犯土喇咤亚;以第二只脚刚越过或刚踏入时,犯桑喀地谢萨。”此处“踏入或刚踏入时”这两词,与巴利经文相违。因为巴利经文是“使无围墙村的近处越过”。同样也与《善见律》相违。因为其中说道——
Añño gāmo gāmantaraṃ. Nadipāranti nadiyā pārimatīraṃ. ‘‘Gāmantaraṃ gaccheyyā’’ti (pāci. 687, 691) vuttattā aññasmiṃ gāmeyeva āpatti, na sakagāmeti āha ‘‘sakagāmato tāvā’’tiādi. Parikkhepe vā upacāre vā atikkanteti parikkhittassa gāmassa parikkhepe vā aparikkhittassa gāmassa parikkhepārahaṭṭhāne vā atikkante. Dutiyena atikkantamatteti dutiyena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacāre vā atikkantamatte. Yesu pana potthakesu ‘‘ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā atikkante, upacāre vā okkante thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte, okkantamatte vā saṅghādiseso’’ti pāṭho dissati, tattha ‘‘okkante, okkantamatte vā’’ti etāni dve padāni pāḷiyā virujjhanti. ‘‘Aparikkhittassa gāmassa upacāraṃ atikkāmentiyā’’ti (pāci. 692) hi pāḷi. Tathā samantapāsādikāyapi virujjhanti. Tattha hi –
“以一只脚越过应设围墙处,犯土喇咤亚;以第二只脚刚越过时,犯桑喀地谢萨。”又于此,从自村……乃至……以一只脚刚越过另一村之围墙或近处时,犯土喇咤亚;以第二只脚刚越过时,犯桑喀地谢萨。
‘‘Parikkhepārahaṭṭhānaṃ ekena pādena atikkamati, thullaccayaṃ. Dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso. Apicettha sakagāmato…pe… ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacārevā atikkantamatte thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso’’ti –
如上所述。因为“跨入第一足时”等语句,此处所指是以脚步行进入,故说“以步行进入者有罪”。由此表明:即便以手背支撑或以神通等方式进入,也一样构成此罪。这是此处的略说,详细的解说已见于《善见律》,这是此处所意趣的。
Vuttaṃ. ‘‘Paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentiyā’’tiādivacanato (pāci. 692) padasā gamanameva idhādhippetanti āha ‘‘padasā pavisantiyā āpattī’’ti. Iminā sacepi hatthipiṭṭhiādīhi vā iddhiyā vā pavisati, vaṭṭatiyevāti dasseti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya (pāci. aṭṭha. 692) vuttoti adhippāyo.
关于渡河,所谓“依渡河分别中所说相之河”,是指在渡河分别中这样说的河,即:“河,是指覆盖三圈、在任何地方涉渡时都会浸湿下衣的水体。”——这即是依渡河分别所说的那种河。因为这里是以“渡河”一词指代渡河分别。又,“只是再渡回此岸者”,是因为欲往彼岸而进入水中才如此说。而对于另一种情况,那位比丘尼停留在出发的此岸,所以前往彼岸者无罪。如果因为诵经、精勤或其他某种事务,心中作意“日出前便会前往另一位比丘尼的近处”,而在她不觉察时太阳升起,则无罪,因此说“日出前”等。然而,如果心想“我将一直住在此处直到日出”,或无此作意而停留在精舍中的某一处,未能达到另一比丘尼的一臂之距,在日出时便犯桑喀地谢沙。一臂之距在这里即是量度。如果超过一臂之距,即使是同一胎所生,也不在守护范围内,所以说“同胎……乃至……有罪”。
Nadipāragamane vuttalakkhaṇāya nadiyāti ‘‘nadī nāma timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā yattha katthaci uttarantiyā antaravāsako temiyatī’’ti (pāci. 692) nadipāragamanavibhaṅge vuttalakkhaṇāya nadiyā. Nadipāragamanavibhaṅgo hi idha nadipāragamanasaddena vutto. Puna orimatīrameva paccuttarantiyā vāti paratīraṃ gantukāmatāya otiṇṇattā vuttaṃ. Itarissā pana ayaṃ pakkantaṭṭhāne ṭhitā hoti, tasmā paratīraṃ gacchantiyā anāpatti. Sace sajjhāyaṃ vā padhānaṃ vā aññaṃ vā kiñci kammaṃ kurumānā ‘‘pure aruṇeyeva dutiyikāya santikaṃ gamissāmī’’ti (pāci. aṭṭha. 692) ābhogaṃ karoti, ajānantiyā eva tassā aruṇo uggacchati , anāpattīti āha ‘‘pure aruṇeyevā’’tiādi. Atha pana ‘‘yāva aruṇuggamanā idheva bhavissāmī’’ti vā anābhogena vā vihārassa ekadese acchati, dutiyikāya hatthapāsaṃ na otarati, aruṇuggamane saṅghādiseso. Hatthapāsoyeva hi idha pamāṇaṃ. Hatthapāsātikkame ekagabbhopi na rakkhati. Tenāha ‘‘ekagabbhe…pe… āpattī’’ti.
“见近处或闻近处”:在此,见近处是指另一位比丘尼所站立的地方能看见的范围。闻近处是指站立之处,能够像在迷路时大声呼喊,或像通告听法时那样,当有人呼唤“尊姊”时,能听到其声音的范围。“因此”:因为所谓被留下,即是舍弃见近处与闻近处中的任意一种,因此。然而,在村内这种舍弃才成立,故说“从跨过门柱起”等。其中,“跨过门柱”即指跨过门槛。“村外”即村庄之外。因迷路而高声,故说“如迷路之声”;也有说“如呼唤迷路者之声”。“发声者”即发出声音者。“若超过闻声的范围则有罪”,以此显示:当见近处和这样的闻近处被舍弃时便失去守护,仅因这种舍弃便犯桑喀地谢沙。
Dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vāti ettha dassanūpacāro nāma yattha ṭhitaṃ dutiyikā passati. Savanūpacāro nāma yattha ṭhitā maggamūḷhasaddena viya, dhammassavanārocanasaddena viya ca ‘‘ayye’’ti saddāyantiyā saddaṃ suṇāti. Tasmāti yasmā ohīyanaṃ nāma dassanūpacārasavanūpacārānamaññatarassa vijahanaṃ, tasmā. Antogāme pana ohīyanaṃ vaṭṭatīti āha ‘‘indakhīlātikkamato paṭṭhāyā’’ti ādi. Tattha indakhīlātikkamatoti ummārātikkamato. Bahigāmeti gāmassa bahipadese. Maggamūḷhā uccāsaddaṃ karontīti āha ‘‘maggamūḷhasaddena viyā’’ti. Maggamūḷhaṃ avhāyantassa saddena viyātipi vadanti. Saddāyantiyāti saddaṃ karontiyā. ‘‘Saddassavanātikkame āpattiyevā’’ti iminā dassanūpacāro evarūpe savanūpacāre vijahite na rakkhati, jahitamatteva āpatti saṅghādisesassāti dasseti.
“行于道”者,即行于同一道。若前者行于另一道,名为已出发,唯是无犯。两人同行时,一者不能跟随,心想“让她去吧”而留下对方,另一者亦心想“让她被留下吧”而离去,两人俱犯。然而,若在行走时,前者转取另一条道,后者亦转取另一条道,一者停留于另一者的出发处,两人皆无犯。
Maggaṃ gacchantīti ekamaggaṃ gacchanti. Sace purimāyo aññena maggena gacchanti, pakkantā nāma honti, anāpattiyeva. Dvinnaṃ gacchantīnaṃ ekā anubandhituṃ asakkontī ‘‘gacchatu aya’’nti ohīyati, itarāpi ‘‘ohīyatu aya’’nti gacchati, dvinnampi āpatti. Sace pana gacchantīsu purimāpi aññaṃ maggaṃ gaṇhāti, pacchimāpi aññaṃ, ekā ekissā pakkantaṭṭhāne tiṭṭhati, dvinnampi anāpatti.
“四个桑喀地谢沙”,此问是就日出时进入村间所摄河彼岸的比丘尼而说。她于后夜时分从自己村落出发,到日出时,刚进入上述那样的河彼岸,便在一念间同时犯下具有别宿、入村间、渡河、离众之相的四个桑喀地谢沙。
‘‘Saṅghādisesā caturo’’ti (pari. aṭṭha. 479) ayaṃ pañho aruṇuggamane gāmantarapariyāpannaṃ nadipāraṃ okkantabhikkhuniṃ sandhāya vutto. Sā hi sakagāmato paccūsasamaye nikkhamitvā aruṇuggamanakāle vuttappakāraṃ nadipāraṃ okkantamattāva rattivippavāsagāmantaranadipāragamanagaṇamhāohīyanalakkhaṇe ekappahāreneva caturo saṅghādisese āpajjati.
“转入外道者”,谓转入外道处。“无障碍者”,谓无释放大象等障碍。
Pakkhasaṅkantāya vāti titthāyatanaṃ saṅkantāya. Anantarāyenāti hatthimocanādiantarāyaṃ vinā.
四、关于对被举罪者举罪甘马的学处之解释
4. Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadavaṇṇanā
“彼作业僧团”:指执行举罪甘马的那个团体,即彼作业僧团。“在仪轨中行持者”:指在四十三种出罪仪轨中行持的人。
Tassevakārakasaṅghassāti yo ukkhepanīyakammakārako gaṇo, tasseva kārakasaṅghassa. Vatte vā vattantinti tecattālīsappabhede netthāravatte vattamānaṃ.
五、关于接受食物第一学处之解释
5. Bhojanappaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā
“一方有染心”:指男子或比丘尼有染心。然而《大注疏》于此说“应视为比丘尼有染心”。这与“知为无染心而受取”这一经文不合。因为如果男子的有染心状态不足为据,又何必说“知为无染心”?只需说“双方无染心时无犯,无染心而受取”即可。“双方皆无染心时”:指男子与比丘尼双方皆无染心而受取,一切无犯。“或知为无染心而受取者”:指自己虽是无染心,即使对方有染心,也以“此是无染心”之想,从彼手中受取者。或者自己虽是无染心,但了知对方有染心或无染心,却以“有染心”之想而受取者,唯犯恶作。这在紧接着的学处中已说明:“‘大姊,你为何不受取?’‘尊者,我有染心。’‘大姊,那你是有染心吗?’‘尊者,我不是有染心。’”
Ekatoavassuteti puggalassa vā bhikkhuniyā vā avassute. Mahāpaccariyaṃ panettha ‘‘bhikkhuniyā avassutabhāveti daṭṭhabba’’nti (pāci. aṭṭha. 701) vuttaṃ. Taṃ ‘‘anavassutoti jānantī paṭiggaṇhātī’’ti (pāci. 703) imāya pāḷiyā na sameti. Yadi hi puggalassa avassutabhāvo nappamāṇaṃ, kiṃ ‘‘anavassutoti jānantī’’ti iminā vacanena, ‘‘anāpatti ubhatoanavassutā honti, anavassutā paṭiggaṇhātī’’ti ettakameva vattabbaṃ siyā. Ubhosu anavassutesūti puggalo ceva bhikkhunī cāti ubhosu anavassutesu gaṇhantiyā sabbathāpi anāpatti. ‘‘Anavassuto’’ti vā ñatvā gaṇhantiyāti sayaṃ anavassutā samānā avassutepi ‘‘anavassuto aya’’nti saññāya tassa hatthato paṭiggaṇhantiyā. Atha sayaṃ anavassutāpi aññaṃ avassutaṃ vā anavassutaṃ vā ‘‘avassuto’’ti ñatvā paṭiggaṇhāti, dukkaṭameva. Vuttañhetaṃ anantarasikkhāpade ‘‘kissa tvaṃ, ayye, na paṭiggaṇhāsīti, avassutā, ayyeti, tvaṃ pana, ayye, avassutāti, nāhaṃ, ayye, avassutā’’ti.
六、关于接受食物第二学处之解释
6. Bhojanappaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadavaṇṇanā
恶作等乃至以桑喀地谢沙为究竟的诸罪,依此学处仅为教唆;而其余罪的分类,则依第一学处。故说“她这样以教唆……”等。
Dukkaṭādikā saṅghādisesapariyosānā āpattiyo iminā sikkhāpadena uyyojikāyeva, itarissā pana āpattibhedo paṭhamasikkhāpadenāti āha ‘‘sā evaṃ uyyojanenā’’tiādi.
“出于怜愍诸家”,意思是出于对诸家的同情。
Kulānuddayatāyāti kulānukampakatāya.
第七至第十三 往来等学处之解释
7-13. Sañcarittādisikkhāpadavaṇṇanā
第七等诸学处,其义分明。
Sattamādīni uttānatthāneva.
第十四至第十七 破僧等学处之解释
14-17. Saṅghabhedakādisikkhāpadavaṇṇanā
“比丘尼不破僧团”——僧团的破裂,由羯磨与诵戒两种方式形成,而比丘尼与这两种方式皆不相关,所以说比丘尼不会破僧团。并非仅仅因为没有别住〔之犯行〕,故说“因覆藏之缘故亦〔不犯恶作〕”等。此处应取“因覆藏之缘故亦不犯恶作”的读法,意思是:因覆藏之缘故,也不犯恶作。
Bhikkhunī saṅghaṃ na bhindatīti kammaṃ, uddeso cāti dvīhi bhedo, so tāya saddhiṃ natthīti bhikkhunī saṅghaṃ na bhindati. Na kevalaṃ parivāsābhāvoyevāti āha ‘‘chādanapaccayāpī’’tiādi. Ettha ca ‘‘chādanapaccayāpi na dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti pāṭho daṭṭhabbo, chādanapaccayāpi dukkaṭaṃ na āpajjatīti attho. Evañca katvā –
犯重罪,属有余罪;
因不恭敬而覆藏;
非比丘尼,亦不犯过;
这问题是由诸善巧者所思择。
‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ; Chādeti anādariyaṃ paṭicca; Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ; Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481) –
在此处,比丘尼的禁止是成立的。然而,在某些写本中,若见到“因覆藏之缘故则犯恶作”的读法而没有“不”字,应知是书写时的疏忽。“因此”一词,是因为别住并不存在,故说“因此”。“净化自己之界后,或于住处界”,这是唯就住处内所结之界而说的。“不能净化者”,是指不能净化住处界的人。
Ettha bhikkhuninisedho upapanno hoti. Yesu pana potthakesu ‘‘chādanapaccayā pana dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti vinā na-kāraṃ pāṭho dissati, so pamādalekhoti daṭṭhabbaṃ. Tasmāti yasmā parivāso nāma natthi, tasmā. Attano sīmaṃ sodhetvā vihārasīmāya vāti vihāre baddhasīmameva sandhāya vuttaṃ. Sodhetuṃ asakkontīhīti vihārasīmaṃ sodhetuṃ asakkontīhi.
“仅示入口”,是说只指示进入的途径。这里提出一个问题:那么,为何不按照比丘别住论中所说的“有围墙的住处,以围墙为界;无围墙的住处,以应设围墙处为界,超过两石掷之距离”,而于此说“从村之近处及比丘尼住处之近处,超过两石掷之距离”呢?对此,有些人说:“比丘若越过所说之处,在村中仍可作那种羯磨,但比丘尼在村中则不可,所以这样说。”另有人则说:“比丘在村中也同样不可。因为比丘的住处本就设在超出村之近处的地方,所以不提村,只在下文说住处之近处。但是比丘尼的住处就在村中,不在村外,所以这里同时指出了村之近处与住处之近处。因此,这两者的意义并无差别。”应当审察并择取其中适当者。
Mukhamattanidassananti pavesopāyamattanidassanaṃ. Etthāha – atha kasmā yathā bhikkhumānattakathāya ‘‘parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa vihārassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkammā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nigamanavaṇṇanā) vuttaṃ, evamavatvā ‘‘gāmūpacārato ca bhikkhūnaṃ vihārūpacārato ca dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti idha vuttanti? Tatra ceke vadanti ‘‘bhikkhūnaṃ vuttappakāraṃ padesaṃ atikkamitvā gāmepi taṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, bhikkhunīnaṃ pana gāme na vaṭṭati, tasmā evaṃ vutta’’nti. Apare pana bhaṇanti ‘‘bhikkhūnampi gāme na vaṭṭati, bhikkhuvihāro nāma pubbeyeva gāmūpacāraṃ atikkamitvā tiṭṭhati , tasmā gāmaṃ avatvā vihārūpacārameva heṭṭhā vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ pana vihāro gāmeyeva, na bahi, tasmā gāmūpacārañca vihārūpacārañca ubhayamevettha dassitaṃ. Tasmā ubhayatthāpi atthato nānātthaṃ natthī’’ti. Vīmaṃsitvā yañcettha yujjati, taṃ gahetabbaṃ.
“从那时起”,即从告知之时起。
Tato paṭṭhāyāti ārocitakālato paṭṭhāya.