桑喀地谢沙篇
Saṅghādisesakaṇḍaṃ
一、故泄精学处注释
1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā
「除梦中」者:此(梦中思)因所依羸弱故,不能以思牵引结生,因梦中现起之相羸弱故。然于生命期间,由其他善或不善业所资助,则能给予果报。虽能给予果报,但因生起于非真实境,故如所载,梦中思视为无效。然而,此处所言「梦中现起之相是羸弱的」,此非定说,且并非由所缘羸弱而令心行羸弱,因为心取过去、未来所缘或概念所缘时并非羸弱。因此,老师说:「因所依羸弱」应理解为「因心所依处羸弱」。若问:因无所依而羸弱,此说合理否?不然。无所依者,若依修习力而生起,能生起极强力。因为由修习力所成之心,即使是无色界心,也能执取极重之身,仅一心刹那即能将其送至梵天界并安置;与此相应之欲界心,虽未达成就,亦能令身在空中跳跃。此中何以推知?为令了知此是心之威力,因见由心威力而有安置、跳跃等作用差别故。又如寻常的心等起之色,由不掺杂、不显现故,诸师施设精液之所在有三处:头部、腰部、身体。应视之如蛇毒:毒无固定处所,于起嗔恚见者而言则有;同样,精液亦无固定处所,于起贪欲行动者而言则有。此乃老师所说。
Aññatrasupinantāti svāyaṃ dubbalavatthukattā cetanāya paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ asamatthā, supine upaṭṭhitaṃ nimittañhi dubbalaṃ. Pavatte pana aññehi kusalākusalehi upatthambhitā vipākaṃ deti. Kiñcāpi vipākaṃ deti, atha kho avisaye uppannattā abbohārikāva supinantacetanāti likhitaṃ. Yaṃ panettha ‘‘supine upaṭṭhitaṃ nimittañhi dubbala’’nti vuttaṃ, taṃ anekantaṃ, na ca ārammaṇadubbalatāya cittappavatti dubbalā atītānāgatārammaṇāya, paññattārammaṇāya vā adubbalattā. Tasmā dubbalavatthukattāti dubbalahadayavatthukattāti no takkoti (vajira. ṭī. pārājika 236-237) ācariyo. Avatthukatāya dubbalabhāvo yujjatīti ce? Na, avatthukāya bhāvanāpabhavāya atirekabalavasambhavato. Bhāvanābalasamappitañhi cittaṃ arūpampi samānaṃ atibhārampi karajakāyaṃ gahetvā ekacittakkhaṇeneva brahmalokampi pāpetvā ṭhapeti, tappaṭibhāgaṃ anappitampi kāmāvacaracittaṃ karajakāyaṃ ākāse laṅghanasamatthaṃ karoti. Kiṃ panettha taṃ anumānakaraṇaṃ? Yena cittasseva ānubhāvoti paññāyeyya cittānubhāvena ṭhapanalaṅghanādikiriyāvisesanibbattidassanato. Pakaticittasamuṭṭhānarūpaṃ viya asaṃsaṭṭhattā, nikkhamanattā ca vatthisīsaṃ, kaṭi, kāyoti tidhā sukkassa ṭhānaṃ pakappenti ācariyā. Sappavisaṃ viya taṃ daṭṭhabbaṃ, na ca vise ṭhānaniyamo, kodhavasena passantassa hoti. Evamassa na ṭhānaniyamo, rāgavasena upakkamantassa hotīti no takkoti ācariyo.
若问:「即使未进入尿道」与「仅进入」二者岂非相违?为明此义,故说「然而从处所退出」等。其意为:于相作行后,令精液从处所移出,其后虽欲以追悔力阻止其进入尿道,却不能阻止;纵使如此,若以默许意乐而默许后,于中途从尿道以上欲加阻止亦不可得,故说「或出外」。因此,注疏的意旨为:从处所退出者,必定进入尿道。是故应知,二者皆得成立。
‘‘Dakasotaṃ anotiṇṇepī’’ti idaṃ ‘‘otiṇṇamatte’’ti iminā virujjhatīti ce, taṃ dassetuṃ ‘‘ṭhānato pana cuta’’ntiādimāha. Tassattho – nimitte upakkamaṃ katvā sukkaṃ ṭhānā cāvetvā puna vippaṭisāravasena dakasotorohaṇaṃ nivāretuṃ na sakkā, tathāpi adhivāsādhippāyena adhivāsetvā antarā dakasotato uddhaṃ nivāretuṃ asakkuṇeyyatāya ‘‘bahi nikkhante vā’’ti vuttaṃ, tasmā ṭhānā cutañhi avassaṃ dakasotaṃ otaratīti aṭṭhakathāya adhippāyo. Tasmā ubhayaṃ sametīti gahetabbo.
问:此学处为何不以“若比丘”等词指明行为者?答:因为依意乐而存在,故不指明行为者,是为了显示它的依存性。怎么说呢?当有人以搔痒等意乐之思而思,以搔痒等方便而行动时,由淫欲贪,于大腿等处造恶作,于疮等处造偷兰遮,即使泄精,亦非桑喀地谢沙,因为经中有“比丘非出精意乐者,无犯”这句话。因此,为表明此义,此处不指明行为者。若不然,假使指明行为者说“若比丘故意泄精,桑喀地谢沙”,就与“虽思惟而未造作便泄出者,无犯”的说法相违。同样,即便以处格说“故意泄精者,除梦中,桑喀地谢沙”也有同样的相违,因为目的格的限定并不成立。因此,不采用那两种语序,而说“故意泄精,除梦中,桑喀地谢沙”。其中,由于处格词没有关联之义,所以未作目的格限定。在未作目的格限定时,应知已显示此义:故意泄精,除梦中,为桑喀地谢沙——若无行动造作,便无犯。
Etthāha – kasmā imasmiṃ sikkhāpade ‘‘yo pana bhikkhū’’tiādinā kārako na niddiṭṭhoti? Vuccate – adhippāyāpekkhāya bhāvato kārako na niddiṭṭho tassa sāpekkhabhāvadassanatthaṃ. Kathaṃ? Kaṇḍuvanādiadhippāyacetanāvasena cetentassa kaṇḍuvanādiupakkamena upakkamantassa methunarāgavasena ūruādīsu dukkaṭavatthūsu, vaṇādīsu thullaccayavatthūsu ca upakkamantassa sukkavisaṭṭhiyā satipi na saṅghādiseso ‘‘anāpatti bhikkhu na mocanādhippāyassā’’ti (pārā. 263) vacanato. Tasmā tadatthadassanatthaṃ idha kārako na niddiṭṭho. Aññathā ‘‘yo pana bhikkhu sañcetanikaṃ sukkavisaṭṭhiṃ āpajjeyya, saṅghādiseso’’ti niddiṭṭhe kārake ‘‘ceteti na upakkamati muccati, anāpattī’’ti (pārā. 262) vuttavacanavirodho. Tathā ‘‘sañcetanikāya sukkavisaṭṭhiyā aññatra supinantā saṅghādiseso’’ti bhumme niddiṭṭhepi so eva virodho hetvatthaniyamasiddhito. Tasmā tadubhayampi vacanakkamaṃ avatvā ‘‘sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso’’ti vuttaṃ. Tattha nimittatthe bhummavacanābhāvato hetvatthaniyamo na kato hoti. Tasmiṃ akate sañcetanikā sukkavisaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādisesoti, upakkame asati anāpattīti ayamattho dīpito hotīti veditabbaṃ.
此一学处有两千条罪。如何计算?于自己手等各别内色,依贪欲资助之力,使男根成堪用状态,为健康而泄青色者,成一罪;唯于内色贪资助时,为泄黄色等,成九罪,合为十罪。如是,依“为乐”等九种动机,在贪资助下,以内色为缘,成百罪。同样,依粪、尿、风、呕吐、痰、唾液等资助时,各成百罪,总合为五百罪。犹如内色有五百罪,外色、内外色,或向空中摇动腰部,亦各有五百罪。如是,有两千条罪。
Imasmiṃ sikkhāpade dve āpattisahassāni honti. Kathaṃ? Attano hatthādibhede ajjhattarūpe rāgūpatthambhanavasena aṅgajāte kammaniyappatte ārogyatthāya nīlaṃ mocentassa ekā āpatti, ajjhattarūpe eva rāgūpatthambhe pītakādīnaṃ mocanavasena navāti dasa. Evaṃ ‘‘sukhatthāyā’’tiādīnaṃ navannaṃ vasenāti rāgūpatthambhe ajjhattarūpavasena sataṃ. Evamevaṃ vaccappassāvavātauccāliṅgapāṇakadaṭṭhūpatthambhesu ca sataṃ sataṃ katvā sabbaṃ pañcasataṃ. Yathā ajjhattarūpe pañcasataṃ, evaṃ bahiddhārūpe vā ajjhattabahiddhārūpe vā ākāse vā kaṭiṃ kampentoti dve sahassāni āpattiyo hontīti.
二、身触学处注释
2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā
“陷入”者,以此显示其受用的意乐。因此说“这是具身触贪者的同义语”。“以变异……共”者,以此显示其努力。“共”一词显示结合,那种结合即是会合。以什么样的心?以变异之心,而非以接受施物等意乐,这便是其中的意趣。“应入身触”一句,以此显示由努力而觉知触。努力后觉知触,即名为入。如此显示三支具足。或者,所谓“陷入”,如夜叉等有情以变异心陷入一般。或者,此处“陷入”是业格表目的之义,是说有情如陷入井中那般,以变异心陷入。又或者,“我将从贪欲中超越”而得比丘身份者,若彼比丘因未超越的意乐,以变异心为因,陷入那种贪欲——由于女人来到自己近处,或自己前往。此处,女人有贪或离贪,并无定量。
‘‘Otiṇṇo’’ti imināssa sevanādhippāyatā dassitā. Teneva ‘‘kāyasaṃsaggarāgasamaṅgissetaṃ adhivacana’’nti vuttaṃ. ‘‘Vipariṇatena…pe… saddhi’’nti imināssa vāyāmo dassito. ‘‘Saddhi’’nti hi padaṃ saṃyogaṃ dīpeti, so ca saṃyogo samāgamo. Kena cittena? Vipariṇatena cittena, na pattappaṭiggahaṇādhippāyādināti adhippāyo. ‘‘Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyā’’ti imināssa vāyamato phassappaṭivijānanā dassitā hoti. Vāyamitvā phassaṃ paṭivijānanto hi samāpajjati nāma. Evamassa tivaṅgasampatti dassitā hoti. Atha vā otiṇṇo vipariṇatena cittena yakkhādinā satto viya. Upayogatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, otiṇṇo vipariṇataṃ cittaṃ kūpādiṃ viya satto. Atha vā ‘‘rāgato uttiṇṇo bhavissāmī’’ti bhikkhubhāvaṃ upagatopi yo pana bhikkhu tato uttiṇṇādhippāyato vipariṇatena cittena hetubhūtena tameva rāgaṃ otiṇṇo. Mātugāmena attano samīpaṃ vā āgatena, attanā upagatena vā. Etena mātugāmassa sārattatā vā hotu, virattatā vā, sā idha appamāṇaṃ.
“或握手”等语中,此处以“手”总摄一切有所执受之身,而非指未与他物相续联结的衣饰等物。应知以“发辫”来涵盖那些无所执受、不相续联属的头发、身毛、爪、齿尖等,由业缘与时节所生者。故而有言:“乃至以毛触毛者亦然。”因此,“或某者……触……”等语,此处应知亦指非有执受的其余毛发等为肢体。若问:“‘承认触者,桑喀地谢沙’一语岂不是与此相违?”并非如此,因其义理可知。能觉知被触状态者,也称为“承认触”,非仅以身识生起为判。此处身识非为决定因素。因此,此处不将觉知触说为支。若以此说,则有此例:“我以毛触,未生身识,对此‘我不承认触’,我作无犯想。”所谓“发辫”,是指与金钱鬘等相应之物,在此类情形中,若心念“我将取发辫”而仅取金钱鬘等,非取毛者,无桑喀地谢沙。此说应审查。
Hatthaggāhaṃ vāti ettha hatthena sabbopi upādinnako kāyo saṅgahito, na bhinnasantāno tappaṭibaddho vatthālaṅkārādi. Veṇiggahaṇena anupādinnako abhinnasantāno kesalomanakhaggadantaggādiko kammapaccayautusamuṭṭhāno gahitoti veditabbaṃ. Tenevāha ‘‘antamaso lomena lomaṃ phusantassāpī’’ti. Tena aññatarassa vā…pe… parāmasananti ettha anupādinnakānampi sesalomādīnaṃ aṅgabhāvo veditabbo. Evaṃ sante ‘‘phassaṃ paṭijānantassa saṅghādiseso’’ti iminā virujjhatīti ce? Na, tadatthajānanato. Phuṭṭhabhāvaṃ paṭivijānantopi phassaṃ paṭijānāti nāma, na kāyaviññāṇuppattiyā eva. Anekantikañhettha kāyaviññāṇaṃ. Tasmā eva idha phassappaṭivijānanaṃ aṅgantveva na vuttaṃ. Tasmiñhi vutte ṭhānametaṃ vijjati ‘‘na ca me lomaghaṭṭanena kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ, tasmiṃ ‘na phassaṃ paṭijānāmī’ti anāpannasaññī siyā’’ti. ‘‘Veṇī nāma kahāpaṇamālādisampayuttaṃ, tattha ‘veṇiṃ gaṇhissāmī’ti kahāpaṇamālādiṃ eva gaṇhāti, na lomaṃ, natthi saṅghādiseso’’ti vadanti. Vīmaṃsitabbaṃ.
三、粗恶语学处注释
3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā
“何时你的母亲会欢喜?”此一请求语,是为了显示“说粗恶语”学处的究竟犯相而说,并非为了表明唯有涉及淫欲之语才构成粗恶语。然而,“二根者”一词,是以男根为不构成桑喀地谢沙之事而作的混合用语;于男性二根者,其女根为隐蔽,其余则为显露。若其女根亦生起,为何对“无根者”等词不说成立桑喀地谢沙?有人如此质疑,此不合理,因为对男子亦有“根”的称呼。据摄颂所说:“以涉及淫欲者说粗恶语,为桑喀地谢沙”,并且犯相既已说明,故以涉及淫欲之粗语说时,若对方了解,则为桑喀地谢沙;若不了解,则为偷兰遮。以其余不涉及淫欲的粗语说时,若了解,则为偷兰遮;若不了解,则为恶作。有人如是说,应加审察而采纳。于此有问:以“秃头女”等辱骂人时,发起的是嗔恨心,为何此处不说“三受”而只说“二受”?此罪由贪欲所起,非由嗔恨。故此处所指,唯是由贪欲而发出的辱骂。故“二受”之说,实为善说。
‘‘Kadā te mātā pasīdissatī’’ti āyācanaṃ duṭṭhullavācāya sikhāpattalakkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ, na methunupasaṃhiteyeva duṭṭhullavācāti dassanatthaṃ. ‘‘Ubhatobyañjanakāsī’’ti vacanaṃ pana purisanimittena asaṅghādisesavatthunā missavacanaṃ, purisaubhatobyañjanakassa ca itthinimittaṃ paṭicchannaṃ, itaraṃ pākaṭaṃ. Yadi tampi janeti, kathaṃ ‘animittāsī’tiādīni padāni na saṅghādisesaṃ janentī’’ti eke, taṃ na yuttaṃ purisassāpi nimittādhivacanattā. ‘‘Methunupasaṃhitāhi saṅghādiseso’’ti (pārā. 248) mātikāyaṃ lakkhaṇassa vuttattā ca methunupasaṃhitāhi obhāsane paṭivijānantiyā saṅghādiseso, appaṭivijānantiyā thullaccayaṃ, itarehi obhāsane paṭivijānantiyā thullaccayaṃ, appaṭivijānantiyā dukkaṭanti eke, vicāretvā gahetabbaṃ. Etthāha – ‘‘sikharaṇī’’tiādīhi akkosantassa paṭighacittaṃ uppajjati, kasmā ‘‘tivedana’’nti avatvā ‘‘dvivedana’’nti vuttanti? Rāgavasena ayaṃ āpatti, na paṭighavasena. Tasmā rāgavaseneva pavatto akkoso idha adhippeto. Tasmā ‘‘dvivedana’’nti vacanaṃ suvuttameva.
四、为己欲学处注释
4. Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā
“于说粗恶语处所述的方式”,是指对象为能辨别粗恶与非粗恶者。为他比丘引介欲乐服务而说赞美语,是恶作;即使以迂回语说“你应供养那住在你精舍的人,把最上的供养——行淫法给他”,也是恶作;因为其中说“应为欲乐服务而赞美,像我这样的具戒者”。有人说:在五支中,若全部具备,则为桑喀地谢沙,此说应审查采纳。“于此二学处中,如于身触处亦对夜叉女等有所说,于说粗恶欲语中则为偷兰遮”,有人如是说。然而,此义在诸注疏中未见记载。然而,二根者唯是黄门一类的情形。
Duṭṭhullobhāsane vuttappakārāyāti duṭṭhullāduṭṭhullajānanasamatthāya. Parassa bhikkhuno attakāmapāricariyāya vaṇṇabhaṇane dukkaṭaṃ, ‘‘yo te vihāre vasati, tassa aggadānaṃ methunaṃ dhammaṃ dehī’’ti pariyāyavacanepi dukkaṭaṃ, ‘‘attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya, yā mādisaṃ sīlavanta’’nti ca vuttattāti eke. Pañcasu aṅgesu sabbhāvā saṅghādisesovāti eke, vicāretvā gahetabbaṃ. ‘‘Imasmiṃ sikkhāpadadvaye kāyasaṃsagge viya yakkhipetīsupi duṭṭhullattakaāmavacane thullaccayanti vadanti. Aṭṭhakathāsu pana nāgata’’nti (vajira. ṭī. pārājika 295) likhitaṃ. Ubhatobyañjanako pana paṇḍakagatikova.
五、媒嫁学处注释
5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā
“不应说者”,谓不应说,“alam”声用于遮止,非“不应说”即“非不应说”。因说“接受、审察、拒绝,犯桑喀地谢沙”,故对彼绝对成桑喀地谢沙者,无接受、审察之方便所生之恶作与偷兰遮,有人如是说而记载。虽于此无“女人者,谓人女,非夜叉女、非饿鬼女、非畜生女。男子者,谓人男,非夜叉男、非饿鬼男、非畜生男”之经文,然因于身触等中已作“妇女者,谓人女”之女人限定,故于此亦应知唯人女。由交媾前分之共通性,以女人限定即已作男子限定。故说“于他们行媒嫁者,他们为人类”。于身触等中,般哒咖、夜叉女、饿鬼女等说为偷兰遮事,如是于此亦然,因般哒咖之自性故,人类二根者亦唯为偷兰遮事。应知其余人男、非人般哒咖、二根者、畜生男等,唯为恶作事,因邪行见之自性。
Alaṃvacanīyāti na vacanīyā, nivāraṇe alaṃ-saddo, na alaṃvacanīyā nālaṃvacanīyā. ‘‘Paṭiggaṇhāti vīmaṃsati paccāharati, āpatti saṅghādisesassā’’ti (pārā. 305) vuttattā yassa ekantena saṅghādiseso hoti, tassa paṭiggaṇhanavīmaṃsanapayogā ete dukkaṭathullaccayā natthīti vadantīti likhitaṃ. Kiñcāpi ettha ‘‘itthī nāma manussitthī, na yakkhī na petī na tiracchānagatā. Puriso nāma manussapuriso, na yakkho na peto na tiracchānagato’’ti pāḷi natthi, tathāpi kāyasaṃsaggādīsu ‘‘mātugāmo nāma manussitthī’’ti (pārā. 285) itthivavatthānassa katattā idhāpi manussitthī evāti paññāyati. Methunapubbabhāgasāmaññato itthivavatthānena purisavavatthānaṃ katameva hoti. Tenevāha ‘‘yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā). Kāyasaṃsaggādīsu ca paṇḍakayakkhipetiyo thullaccayavatthukāva vuttā, tathā idhāpi, paṇḍakasabhāvattā manussaubhatobyañjanako ca thullaccayavatthukova hoti. Sesā manussapurisaamanussapaṇḍakaubhatobyañjanakatiracchānagatapurisādayo dukkaṭavatthukāva micchācāradassanasabhāvatoti veditabbaṃ.
六、造小屋学处注释
6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā
「尊者,何事?」即使说了这么多。被问及为何目的而入(雨安居)者,得以宣说彼事,因为记载了「被问而制定的比丘乞食行仪」。被请求(做)手工时,请求「将给工具或本钱」而索求,是否适当?适当,因为于住处获得了赞叹、谈论等,有人如是说。于此「三肘」,即以木匠肘为三肘。「合量之床,即以通常指宽为九指量的床,它于此不从这边移动,故非四肘宽」等,如是记载。然于无斜顶小屋,无指示地点之作用,因为说了应作涂抹。「涂抹等状态……乃至『唯关于覆盖而说』,此为合理。何以故?因为竖起土墙后,于上方作涂抹或抹灰或二者,作与墙结合者,即使无墙泥涂抹亦有罪」,如是记载。如是于此,柱、横梁、门、窗等将成无义。故应唯审察而取。「将有布萨堂,我亦将住」,或「我将与比丘们或沙马内拉们住于一处」而作者,确实适当。何以故?因说「为自己」,如是记载。
Kiṃ bhanteti ettakepi vutte. Pucchito yadatthāya paviṭṭho, taṃ kathetuṃ labhati pucchitapaññattā bhikkhācāravatteti likhitaṃ. Hatthakammaṃ yācito ‘‘upakaraṇaṃ, mūlaṃ vā dassatī’’ti yācati, vaṭṭati, na vaṭṭatīti? Vaṭṭati senāsane obhāsaparikathādīnaṃ laddhattāti eke. Tihatthā vāti ettha vaḍḍhakihatthena tihatthā. ‘‘Pamāṇayutto mañcoti pakatividatthiyā navavidatthippamāṇamañco, so tattha ito ca na sañcarati, tasmā catuhatthavitthārā na hotī’’tiādi likhitaṃ. Akuṭiyā pana vatthudesanākiccaṃ natthi ullittāvalittaṃ kātuṃ vuttattā. ‘‘Ullittādibhāvo…pe… ‘chadanameva sandhāya vutto’ti yuttamidaṃ. Kasmāti ce? Yasmā mattikāmayabhittiṃ uṭṭhāpetvā upari ullittaṃ vā avalittaṃ vā ubhayaṃ vā bhittiyā ghaṭitaṃ karontassa āpatti eva vināpi bhittilepenā’’ti likhitaṃ. Evamettha thambhatulāpiṭṭhasaṅghāṭādi niratthakaṃ siyā. Tasmā vicāretvāva gahetabbaṃ. ‘‘Uposathāgārampi bhavissati, ahampi vasissāmī’’ti vā ‘‘bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā ekato vasissāmī’’ti vā karontassa vaṭṭati eva. Kasmā? ‘‘Attuddesa’’nti vuttattāti likhitaṃ.
然此学处如第四巴拉基咖,是观待因缘的。因为瓦咖木达提拉诸比丘并非自己将不存在的上人法以妄语特相而宣说。他们乃是互相赞叹上人法之美。然仅以此尚不成巴拉基咖事,但以那少分,世尊以彼事为因缘而制定了巴拉基咖,此处亦复如是。因为于因缘中并未说「未指示事体、有起作、无巡行」。然因说了「无定量」,故超越量者,是观待因缘的桑喀地谢萨。于彼处,于有起作、无巡行中,如显现桑喀地谢萨之可能性,因说「分别乃彼之限定」,故于分别中不禁止。于大屋亦如是。
Idaṃ pana sikkhāpadaṃ catutthapārājikaṃ viya nidānāpekkhaṃ. Na hi vaggumudātīriyā bhikkhū sayameva attano asantaṃ uttarimanussadhammaṃ musāvādalakkhaṇaṃ pāpetvā bhāsiṃsu. Aññamaññañhi te uttarimanussadhammavaṇṇaṃ bhāsiṃsu. Na ca tāvatā pārājikavatthu hoti, tattakena pana lesena bhagavā taṃ vatthuṃ nidānaṃ katvā pārājikaṃ paññapesi, tathā idhāpi. Na hi nidāne ‘‘adesitavatthukāyo sārambhāyo aparikkamanāyo’’ti vuttaṃ. ‘‘Appamāṇikāyo’’ti pana vuttattā pamāṇamatikkamantassa saṅghādisesova nidānāpekkho. Tattha sārambhe aparikkamane saṅghādisesappasaṅgaṃ viya dissamānaṃ ‘‘vibhaṅgo taṃniyamako’’ti vuttattā vibhaṅge na nivāreti. Tathā mahallake.
于此有问:何故于论母中说恶作事?岂非应于分别中说?确实如此。但比丘们是否必须被带去指示地点?那些比丘应指示怎样的地点?应当是无起作、有巡行的处所。其余者,如“若比丘于有起作、无巡行之事体”等语,是依随犯相而附带提及的。因为所谓事体,有有起作与无巡行、有无起作与有巡行、亦有有起作与有巡行、更有无起作与无巡行,如是多种。是故,因其多种性,方说应指示事体为无起作、有巡行,而非其余。然则,在此处指示地点有何目的?是为了遮止重罪制定之因的方便。因为,指示事体正是重罪制定的起因。重罪的制定,源于未作白而逼恼在家众,而且起作性本身也是自苦、他苦之因,这些皆依指示地点之方便而被避免。正因为比丘们不会为了建造不如法的小屋而成为逼恼在家众之因,亦不会为了建造有起作事体的小屋而去指示地点。于此——
Etthāha – kimatthaṃ mātikāyaṃ dukkaṭavatthu vuttaṃ, nanu vibhaṅge eva vattabbaṃ siyāti? Evametaṃ. Kiṃ nu bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ, kīdisaṃ? Anārambhaṃ saparikkamananti. Itarañhi ‘‘sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane’’ti evaṃ anuppasaṅgavasena āgatattā vuttaṃ. Yasmā vatthu nāma atthi sārambhaṃ aparikkamanaṃ, atthi anārambhaṃ saparikkamanaṃ, atthi sārambhaṃ saparikkamanaṃ, atthi anārambhaṃ aparikkamananti bahuvidhaṃ, tasmā bahuvidhattā vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ, netaranti vuttaṃ hoti. Kimatthikā panettha vatthudesanāti ce? Garukāpattipaññāpanahetuparivajjanupāyattā. Vatthuadesanā hi garukāpattipaññāpanahetubhūtā. Garukāpattipaññāpanaṃ akataviññattigihipīḷājananaṃ, attadukkhaparadukkhahetubhūto ca sārambhabhāvoti ete vatthudesanāpadesena upāyena parivajjitā honti. Na hi bhikkhū akappiyakuṭikaraṇatthaṃ gihīnaṃ vā pīḷānimittaṃ, sārambhavatthukuṭikaraṇatthaṃ vā vatthuṃ desentīti. Honti cettha –
对于恶作之事的种种基,于论母中已作阐明;
诸重罪之因,即以此方式,于其等中被开示。
以事体开示之方便,而说诸重罪之因
因其得以避免,故舍离造作等。
‘‘Dukkaṭassa hi vatthūnaṃ, mātikāya pakāsanā; Garukāpattihetūnaṃ, tesaṃ evaṃ pakāsitā. ‘‘Vatthussa desanupāyena, garukāpattihetuyo; Vajjitā honti yaṃ tasmā, sārambhādi jahāpita’’nti.
7. 住处建造学处注释
7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā
由于仅是造作、且无犯意生起,此实为无犯。这是从不作开示的角度说的。「或者比丘们不应被引导」中的「或」字,应知是决定之义。因「具寿阐那叫人砍伐支提树」一事已见于波罗夷中,应知此亦观待制戒因缘。
Kiriyāmattato samuṭṭhānabhāvato akiriyamevetaṃ. Taṃ desanāakaraṇavasena. Bhikkhū vā anabhineyyāti ettha vā-saddo avadhāraṇatthoti veditabbo. ‘‘Āyasmā channo cetiyarukkhaṃ chedāpesī’’ti (pārā. 365) āgatattā idampi nidānāpekkhanti veditabbaṃ.
8. 恶意嗔怒学处注释
8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā
“为何我的礼敬等……乃至……因说‘头即破裂’故,不应礼敬犯最后事者”,这种说法不应采纳。因为在律藏《附随》末尾的《优波离五法》中,以“尊者,有几种不礼敬者?”等所说的文句里并未如此宣说,并且说“后受具足者应礼敬先受具足者”,正是因此,在《疑惑度脱》中说“受具足者,即入于数”。然而,经文意趣应如是理解:为了显示不礼敬者以所谓的如法拒绝之举发而被举发的意义,才这样说。正是因此,才说“以此为举发”。这里为了显示所意图的犯罪发生的方式,而记载了“为何你不做对我的礼敬等”等如是说。
‘‘Kasmā mama vandanādīni…pe… ‘ghaṭiteyeva sīsaṃ etī’ti vuttattā antimavatthuajjhāpannakaṃ vandituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Parivārāvasāne upālipañcake ‘‘kati nu kho, bhante, avandiyā’’tiādinā (pari. 467) vuttapāḷiyaṃ avuttattā, ‘‘pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo’’ti (pari. 468) vuttattā ca, tasmā eva imissaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘upasampannoti saṅkhyupagamana’’nti vuttaṃ. Suttādhippāyo pana evaṃ gahetabbo – avandanto sāmīcippaṭikkhepasaṅkhātāya codanāya codeti nāmāti dassanatthaṃ vuttanti. Tasmā eva ‘‘ettāvatā ca codanā nāma hotī’’ti vuttaṃ. Idha adhippetaṃ āpattiāpajjanākāraṃ dassetuṃ ‘‘‘kasmā mama vandanādīni na karosī’tiādi vutta’’nti likhitaṃ.
“于何者受具足不成就”,指其受具足不成就的人,即般哒咖等。“舍置之界”:这里有二种自恣舍置——摄一切者的舍置与个别者的舍置。其中,在摄一切者的舍置中,从“尊者们,请僧团听我……乃至……我三次自恣”的“su”音,一直到“re”音为止。而在个别舍置中,从“尊者们,我向僧团自恣……乃至……见者请说”的“saṃ”音,一直到最后的“ṭi”音,在这中间,哪怕只是说出“舍置”一词,便已成为舍置。然而对于布萨,依此类推,应知其差别在于不超出“应作”的“re”音。
Katūpasampadanti yassa upasampadā ruhati, taṃ, paṇḍakādayo. Ṭhapanakkhettanti ettha sabbasaṅgāhikaṃ, puggalikañcāti duvidhaṃ pavāraṇāṭhapanaṃ. Tattha sabbasaṅgāhike ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… tevācikaṃ pavāre’’ti su-kārato yāva re-kāro. Puggalikaṭhapane pana ‘‘saṅghaṃ, bhante, pavāremi…pe… passanto paṭī’’ti saṃ-kārato yāva ayaṃ sabbapacchimo ṭi-kāro, etthantare ekapadepi ṭhapentena ṭhapitā hoti. Uposathe pana iminānusārena viseso veditabbo ‘‘kareyyā’’ti re-kāre anatikkamante.
9. 他分事学处注释
9. Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā
“他有其他部分”,如“此金制品是金的”一句中,因由金所成而被称为金。这就像“像的身体”、“石像的身体”等比喻一般。给山羊取的名字“达波”被称为“德索”。为什么呢?为了不诽谤长老,同时也为了长老可以被指称。其他事例同样不唯指长老。“黏着”、“石黏着”只是随顺世俗言说,并非基于义理。“少许黏着”即是“黏”,这是它的意涵。在黏、石及黏着的状态中,因此说“少许黏着,故为黏”。正因为“德索”与“黏”在义理上无差别,所以举出“取某个德索、黏的量”这一语句,这是在“十种黏:种姓黏……”等句的分解中所说。
Aññabhāgovā assa atthīti yathā suvaṇṇassedaṃ sovaṇṇamityatra suvaṇṇavā anena suvaṇṇo ityuccate. Taṃ paṭimāya sarīraṃ, silāputtakassa sarīranti ca nidassanaṃ. Chagalakassa ‘‘dabbo’’ti dinnaṃ nāmaṃ ‘‘deso’’ti vuccati. Kasmā? Theraṃ anuddhaṃsetuṃ therassāpi apadisitabbattā. Aññampi vatthuṃ na theraṃyeva. Lissati silissati vohāramattenevana atthato. Īsakaṃ allīyatīti lesoti adhippāyo. Lisaselachakolaallībhāve. Tena vuttaṃ ‘‘īsakaṃ allīyatīti leso’’ti. Yasmā desalesā atthato ninnānākaraṇaṃ, tasmā ‘‘kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāyā’’ti padaṃ uddharitvā ‘‘dasa lesā jātileso’’tiādi (pārā. 394) padabhājane vuttaṃ.
“仅依事由而显现”者,此处为何更作说明?因其并不决定。不同于梅提亚布玛咖等人,其他一切人并非如此:于此处,山羊固然是异分诤事,其他如牛、水牛等亦为异分;且不像梅提亚布玛咖等人那样,一切人唯取名之粘着,他们也取种姓等粘着。因此,由于不决定而未作分别。若如是说,则唯有山羊是异分,而非其他,由此唯示彼;而粘着唯是名之粘着,并非种姓等,由此亦唯示彼。当知此是错误执取的过失。“于此处……乃至……有想者”,乃是释此学处及无根学处之义。
Aṭṭhuppattivaseneva āvibhūtanti ettha kiñca bhiyyo aniyamattā. Na hi mettiyabhūmajakānaṃ viya aññesaṃ sabbesampi ‘‘chagalakamevettha aññabhāgiyaṃ adhikaraṇaṃ hoti, aññaṃ gomahiṃsādikampi hoti, na ca mettiyabhūmajakā viya sabbepi nāmalesamattameva upādiyanti, aññampi jātilesādiṃ upādiyanti, tasmā aniyamattā na vibhattaṃ. Kiñca bhiyyo tathāvutte chagalakasseva aññabhāgiyatā sambhavati, na aññassa, yena sova dassito. Leso ca nāma lesova, na jātiādi, yena sova dassitoti evaṃ micchāgāhappasaṅgatoti veditabbaṃ. Idha ca…pe… saññinopīti imasmiṃ sikkhāpade ca amūlakasikkhāpade cāti attho.
若人于异分学处,不如理而学,
于通达律者中,彼即入于异分性。
Aññabhāgiyasikkhaṃ yo, neva sikkhati yuttito; Gacche vinayaviññūhi, aññabhāgiyataṃva so. (vajira. ṭī. pārājika 408);
十一、随顺破僧者学处注释。
11. Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā
“三人以上,应作羯磨者……乃至……作”:此处,记为:在说“此四人”或“此与此”之后而作,是不被允许的。
Tiṇṇaṃ uddhaṃ kammārahā…pe… karotīti ettha ‘‘ime cattāro’’ti vā ‘‘imañca imañcā’’ti vā vatvā kātuṃ na vaṭṭatīti likhitaṃ.
十二、难受劝诫者学处注释。
12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā
“难劝谏者”,意为难以劝说;受劝时,他不能安忍。
Dukkhena vattabbo dubbaco. Vuccamāno na sahati.
结语注释。
Nigamanavaṇṇanā
一读法作“仅依名”。一记说作“仅依名与姓”。此中所说之义为:若比丘知“此行为诸比丘所不应作”之后,仍予以覆藏,即成为已覆藏者,这便是其义。“仅同类”之意趣,是指“仅限非敌对者的同类”。
‘‘Nāmamattavasenā’’ti pāṭho. ‘‘Nāmagottavasenā’’ti likhitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ayaṃ kiriyā bhikkhūnaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti jānitvā sace chādeti, channāva hotīti attho. Sabhāgamattamevāti averisabhāgamattamevāti adhippāyo.
“事与姓”者:此处,“事”指违犯、泄漏不净。“姓”者,因“护彼”而为姓,义即不令其从同类趣向他处,而护持智慧与言说。事唯与同类俱行。所谓同类,在此是指与其他相比有殊胜或不殊胜的行为,并非身相触等。“名与罪”者:此处,“罪”即依所违犯之罪而得名。
Vatthu ceva gottañcāti ettha vatthūti vītikkamanaṃ asucimuccanaṃ. Gottanti gaṃ tāyatīti gottaṃ, sajātito aññattha gantuṃ adatvā gaṃ buddhiṃ, vacanañca tāyatīti attho. Vatthu ca sajātimeva gacchati. Sajāti nāmettha aññehi visiṭṭhāvisiṭṭhabhūtā kiriyā, na kāyasaṃsaggādi. Nāmañceva āpatti cāti ettha āpattīti vītikkamenāpannāpattiyā nāmaṃ.
“对前来或返回的比丘们告知”者:此处,对二人告知时应说:“愿具寿持守”;对三人或更多告知时应说:“愿诸具寿持守”——应知如此告知的仪则。“不令产生行之破坏与夜之断绝”者:此处,除了新受别住的比丘之外,其余乃至应退回原本处者等,若接受礼敬等、依次而坐、教诫、呵责作羯磨者等,则构成行之破坏。若于所见所闻的境界中不告知、与诸比丘同一覆处居住、于住处不知比丘们来来去去等,则构成夜之断绝。对于异住者,因无律仪羯磨之故,若不告知他们,并无夜之断绝。由“超过二石掷”之语故,于内不应。对于已舍行而作的人,先前领受后曾告知之处,后来舍弃时亦应当在告知后舍弃。因此再受持时,如果那人从此处离去,当日未返回,则于日间告知后,如若已过当日,“当于黎明升起时,在那里告知后舍弃其行,然后应前往住处”——即应在那里告知后舍弃其行,如此所说。又或者“前往住处后,见到最初的比丘,应告知他后再舍弃”,如此所说。若有夜之断绝,则应告知该住处界内所摄的一切比丘。“告知彼后”一句,这是为守护行之破坏,关联前面“未告知”而说的。因此在《善见》中这样说:“从其他住处出去或到来的人。”
Punaāgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentenāti ettha dvinnaṃ ārocentena ‘‘āyasmantā dhārentu’’tiṇṇaṃ vā atirekānaṃ vā ārocentena ‘‘āyasmanto dhārentū’’ti evaṃ ārocanavidhānaṃ veditabbaṃ. Vattabhedañca ratticchedañca akatvāti ettha ṭhapetvā navakataraṃ pārivāsikaṃ avasesānaṃ antamaso mūlāyapaṭikassanārahādīnampi abhivādanādisādiyane, paṭipāṭiyā nisīdane, ovadane, kammikānaṃ garahaṇe cātiādīsu vattabhedo hoti. Dassanasavanavisayesu anārocane ca bhikkhūhi ekacchanne vasane ca ajānantasseva vihāre bhikkhūnaṃ āgantvā gamane cātiādīsu ratticchedo hoti. Nānāsaṃvāsakehi vinayakammābhāvato tesaṃ anārocane ratticchedo na hoti. ‘‘Dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti vacanato anto na vaṭṭati. Nikkhittavatteneva hutvā vicarantena yassa santike pubbe samādiyitvā ārocitaṃ, tassāpi santike pacchā nikkhipanakāle ārocetvāva nikkhipitabbaṃ. Tasmā puna samādānakālepi so ce tato gacchati, taṃ divasaṃ agantvā divā ārocetvāpi yadi evaṃ atītadivasaṃ hoti, ‘‘aruṇe uṭṭhite tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ gantabbanti tassa santike ārocetvā vattaṃ nikkhipitabba’’nti vuttaṃ. Apica ‘‘vihāraṃ gantvā yaṃ sabbapaṭhamaṃ bhikkhuṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabba’’nti vuttaṃ. Sace ratticchedo hoti, vihārasīmāpariyāpannānaṃ sabbesaṃ ārocetabbaṃ siyā. ‘‘Tassa ārocetvā’’ti idaṃ pana pubbe anārocitaṃ sandhāya vattabhedarakkhaṇatthaṃ vuttaṃ. Tasmā eva samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 97) evaṃ vuttaṃ ‘‘aññaṃ vihārato nikkhantaṃ vā āgantukaṃ vā’’ti.
在净边别住中,如果(比丘)受持“我一个月不净”,而正在别住的比丘又再作出少于或多于一个月的决定,那么也就依其所决定的时长别住即可,并不存在重新给予别住(的羯磨)之事。因为这种净边别住,既可以向上增加,也可以向下减少,这是它的特征。
Suddhantaparivāse pana sace ‘‘māsamattaṃ asuddhomhī’’ti aggahesi, parivasanto puna ūnaṃ vā adhikaṃ vā sanniṭṭhānaṃ karoti, tattakampi parivasitabbameva, parivāsadānakiccaṃ natthi. Ayañhi suddhantaparivāso nāma uddhampi ārohati, heṭṭhāpi orohati. Idamassa lakkhaṇaṃ.
「合并」者,即置于根本罪处、归入之义。若中间罪未覆藏,则不作退回根本,应即以先前所受的别住而别住。然而,凡是犯罪后还俗、再受具足戒后亦覆藏者,凡是先前覆藏而后不覆藏者,凡是两处都覆藏者,一切应依覆藏的天数给予别住。因圣典中说「于前罪聚」及「于后罪聚」,故有二比丘犯清净罪,他们持清净见,一人覆藏,一人不覆藏。覆藏的那位应令其忏悔恶作。由「两者俱应依法作」之语,应知无论覆藏何罪,即犯恶作。
Samodahitvāti mūlāpattiṭṭhāne ṭhapetvā, pakkhipitvāti attho. Appaṭicchannā ce antarāpatti, mūlāya paṭikassanaṃ akatvā pubbe gahitaparivāseneva parivasitabbaṃ. Yo pana āpattiṃ āpajjitvā vibbhamitvā puna upasampanno hutvāpi paṭicchādeti, yo ca pubbe paṭicchādetvā pacchā na paṭicchādeti, yo ca ubhayattha paṭicchādeti, sabbesaṃ paṭicchannadivasavasena parivāso dātabbo. ‘‘Purimasmiṃ āpattikkhandhe vā’’ti ca ‘‘pacchimasmiṃ āpattikkhandhe vā’’ti (cūḷava. 166 ādayo) ca pāḷiyaṃ vuttattā dve bhikkhū visuddhikaṃ āpannā honti, te suddhikadiṭṭhino honti. Eko chādeti, eko na chādeti. Yo chādeti, so dukkaṭaṃ desāpetabbo. ‘‘Ubhopi yathādhammaṃ kārāpetabbā’’ti (cūḷava. 181) vacanato yaṃ kañci āpattiṃ chādetvā dukkaṭaṃ āpajjatīti veditabbo.
「他们离去或未离去时,依前述方法而行」者,此处是说:在人数不足的僧众中行法,不产生别住,即使仅一夜也构成与众别住。若僧团在夜间仅住一刹那,而那位比丘在黎明前便因事务离去,在行僧悦时也会如此产生。「此人因已向僧众告知,且观察诸比丘之存在而住,故彼无于不足众中行之过失或别住」,《善见律注》中如此说。因此,在他告知之后,即便只坐片刻便离去,也不构成别住。对于别住者及被举罪者,由于清净比丘在其处住宿会被水器所遮,所以即使在同一屋檐下的近处,也不允许。
Tesu gatesu vā agatesu vā purimanayeneva paṭipajjitabbanti ettha ūne gaṇe caraṇaṃ, anuṭṭhahanaṃ ekarattampi gaṇena vippavāsaṃ, sace rattiyā ekakkhaṇena saṅgho vasati, sace so pure aruṇameva kenaci karaṇīyena gatoti etthapi mānattepi evaṃ jāte. ‘‘Ayañca yasmā gaṇassa ārocetvā, bhikkhūnañca atthibhāvaṃ sallakkhetvāva vasi, tenassa ūne gaṇe caraṇadoso vā vippavāso vā na hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 97) samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Tasmā tena ārocite muhuttampi nisīditvā gatepi vippavāso natthi. Pārivāsikassa, ukkhittakassa ca pakatattena tasmiṃ vasanaṃ udakapātena vāritaṃ, tasmā nānūpacārepi ekacchanne na vaṭṭati.
今应知文句考察——「九初犯者,四至三次者」,此是自性限定之语。以此显示「出罪非限定」。某些罪之出罪者,或由羯磨亦有,或由非羯磨亦有,非如是犯,如是所说。「或某或某」者,此是显示他们虽分为二而出罪次第无差别之语。「几日我,几日彼」者,此中日之限定以黎明为界。「知」者,以此显示知而不覆藏者应不情愿地别住。「彼比丘应不情愿地别住」者,为显示「彼住之比丘应不情愿地别住,非以转相者」之义而说。「以已别住圆满者」者,于初以已别住圆满者,从别住更进,如是从初由比丘六夜,以转相者,其后亦比丘应行僧悦,非如别住因彼未行僧悦。唯行僧悦者应出罪,非他者,非如别住于应僧悦者。且行半月僧悦之比丘尼,于转相时,若有超越,行僧悦之比丘成,再取比丘僧悦,唯行僧悦之比丘应出罪,如是显示。
Idāni pāṭhavicāraṇā veditabbā – ‘‘nava paṭhamāpattikā cattāro yāvatatiyakā’’ti idaṃ sabhāvaniyamavacanaṃ. Tena vuṭṭhānaṃ aniyamanti dasseti. Ekaccāpattivuṭṭhānañhi kammatopi hoti akammatopi, na evaṃ āpajjananti vuttaṃ hoti. Aññataraṃ vā aññataraṃ vāti tesaṃ dvidhā bhinnānampi vuṭṭhānakkamabhedābhāvadīpakavacanaṃ. Yāvatīhaṃ, tāvatīhanti ettha ahaparicchedo aruṇavasena. ‘‘Jāna’’nti iminā jānanappaṭicchannassa akāmā parivatthabbanti dasseti. Tena bhikkhunā akāmā parivatthabbanti tena bhikkhunā vasatā akāmā parivatthabbaṃ, na parivattitaliṅgenāti dassanatthaṃ vuttaṃ. Parivutthaparivāsenāti ādimhi parivutthaparivāseneva parivāsato uttari itivārena ādito bhikkhunāva chārattaṃ, parivattitaliṅgena uddhampi bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, na parivāse viya tappaccayā aciṇṇamānatto. Ciṇṇamānattova abbhetabbo, na itaro, na parivāse viya mānattārahe, pakkhamānattañca carantiyā bhikkhuniyā liṅgaṃ parivattātikkame sati ciṇṇamānatto bhikkhu hoti, puna bhikkhumānattaṃ gahetvā ciṇṇamānattova bhikkhu abbhetabboti dasseti.
“于何处有”:在那同一共住界内,也有二十众比丘僧团。若缺少一人,则不可称为“二十众”或称为僧团。因此,是否应当只说“若缺一僧团”?并非如此,这是为了遮止与四众、五众、十众相关联的情形。因此,二十众比丘僧团,若缺一位比丘,应视为缺失。然而,有些对律仅少分了解的人会这样想:“如同超过四众的僧团,在作四众羯磨时仍称为‘四众’;同样,在作五众、十众的羯磨时,超过五众、十众也仍称为‘五众、十众’。因此,即便有所缺少,也还算是四众、五众、十众、二十众。”为了遮止他们这种想法,才说“若缺一”等语。或者,如果二十比丘僧团,除一人外有所缺少而尚未作羯磨,则应除去彼一人,此处应作如是解。此处所说的“此是正当”,于一切处所说“与彼罪别住,退回根本,与僧悦,出罪”,应知是为显示彼而说。由此,对他们而言,此如所说的正当应视为限定,并不像王学处等那样为非限定。于彼处,即使因某种障碍而未作那种正当,也显示为无罪。
Yattha siyāti yassaṃ samānasaṃvāsakasīmāyampi vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho atthi. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇoti na yujjati, ūno ce. Na hi vīsatigaṇo, saṅgho ce ūno. Tasmā ‘‘ekenapi ce ūno saṅgho’’ti ettakameva vattabbanti ce? Na, catuvaggapañcavaggadasavaggappasaṅganivāraṇappayojanato. Tasmā vīsativaggo bhikkhusaṅgho ce bhikkhunā ekenapi ūno, naṭṭho daṭṭhabbo. Keci pana vinaye appakataññuno ‘‘yathā atirekacatuvaggopi saṅgho catuvaggakaraṇīye kamme ‘catuvaggo’ti vuccati, tathā pañcavaggadasavaggakaraṇīye kamme atirekapañcavaggadasavaggopi ‘pañcavaggadasavaggo’ti vuccati. Tasmā ūnopi catuvaggapañcavaggadasavaggavīsativaggovā’’ti maññeyyuṃ, tesaṃ maññanānivāraṇatthaṃ ‘‘ekenapi ce ūno’’tiādi vuttaṃ. Atha vā vīsati bhikkhusaṅgho ce, ṭhapetvā ekenapi ce ūno appakatatto, taṃ ṭhapetvā ekenapi ceti evamettha attho daṭṭhabbo. Ayaṃ tattha sāmīcīti vacanaṃ yaṃ vuttaṃ sabbattha ‘‘tassa āpattiyā parivāsaṃ deti, mūlāya paṭikassati, mānattaṃ deti, abbhetī’’ti, tassa āvibhāvakaraṇatthaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena tesu ayaṃ yathāvuttā sāmīci niyatā icchitabbā, na rājasikkhāpadādīsu viya aniyatā. Tattha hi kenaci antarāyena taṃ sāmīcimakarontepi anāpattīti dīpitaṃ hoti.