波逸提篇
Pācittiyakaṇḍaṃ
1. 妄语品
1. Musāvādavaggo
一、妄语学处解释
1. Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā
“知而妄语”中,“妄”是指不真实、不正确的事;“语”是指将这事当作真实、正确来让他人知晓。知者的妄语即成为“知而妄语”,也就是在那种情况下的知而妄语之义。因此才说到“于前”等。然而,那种妄语是对于在前分刹那及说时刹那都了知的人才能成立的,即“先前他便有‘我将说妄语’的念头,说时又有‘我正在说妄语’的觉知”,所以说“于前亦知,于说时刹那亦知者”。这两项是构成支分,其余的条件有或无,并不是决定性的原因。难道仅仅一说就能了解吗?正因如此,才说“说亦名为”等。“非实”的意思,即非真。
Sampajānamusāvādeti ettha musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu, vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ, sampajānassa musāvādo sampajānamusāvādo, tasmiṃ sampajānamusāvādeti attho. Tenāha ‘‘pubbe’’tiādi. So ca pana musāvādo pubbabhāgakkhaṇe, taṅkhaṇe ca vijānantassa hoti ‘‘pubbevassa hoti ‘musā bhaṇissa’nti, bhaṇantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’’’ti (pāci. 4) vuttattāti āha ‘‘pubbepi jānitvā vacanakkhaṇepi jānantassā’’ti. Etañhi dvayaṃ aṅgabhūtaṃ, itaraṃ pana hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Nanu cetaṃ bhaṇanameva ñāyatīti āha ‘‘bhaṇanañca nāmā’’tiādi. Abhūtassāti atacchassa.
「释迦子哈塔卡」者:此处「哈塔卡」,是那位长老的名字。「释迦子」意为释迦族之子。据说佛陀时代,有八万释迦族人出家,彼为其中之一。「不思量而承认等事」者:此处「不思量而承认」,是指与外道讨论时,见到自己论说中的某些过失,却不加思量「此非我论」,待再度讨论之际,见似无过失,便承认「此正是我论」。以「等」字,含摄承认后又不思量、以他代他、知而妄语、作约定后欺诳等。今为显示犯相差别,故说「为宣说上人法」等。
Hatthakaṃ sakyaputtanti ettha hatthakoti tassa therassa nāmaṃ. Sakyānaṃ puttoti sakyaputto. Buddhakāle kira sakyakulato asīti purisasahassāni pabbajiṃsu, tesaṃ so aññataro. Avajānitvā paṭijānanādivatthusminti ettha avajānitvā paṭijānanaṃ nāma titthiyehi saddhiṃ kathento attano vāde kañci dosaṃ sallakkhento ‘‘nāyaṃ mama vādo’’ti avajānitvā puna kathento kathento niddosataṃ sallakkhetvā ‘‘mameva ayaṃ vādo’’ti paṭijānāti. Ādisaddena paṭijānitvā avajānanaṃ, aññenaññaṃ paṭicaraṇaṃ, sampajānamusābhāsanaṃ, saṅketaṃ katvā visaṃvādakaraṇañca saṅgaṇhāti. Idāni āpattibhedadassanatthaṃ ‘‘uttarimanussadhammārocanattha’’ntiādi vuttaṃ.
「不审察而急说者」:不加审察,急促而言,于所见者亦说「我未见」等人。「心想说此却说彼者」:因愚钝、糊涂而口误,本应说「衣」却说「破布」等,此即名为「心想说此却说彼」。然而,若有沙弥问:「尊者,您见到我的师父了吗?」便戏谑答道:「你师父乘着木车走了。」或闻豺声,被问:「此是谁的声音?」答说:「你母亲乘车而行,陷在泥中正拔轮子的声音。」如此并非戏论、并非玩笑,而说其他者,彼确实犯戒。另有补充之语:譬如有人于村中得少许油,回到寺院告诉沙弥:「你现在哪里还需去?满村都是油。」或得置于篮中的饼块,说:「如今村里都用篮运饼。」此即纯粹妄语。「以欺诳为先导性」者:所谓「以此欺诳」即是欺诳,以欺诳意图为行相而生起之心,以此为先导,故为欺诳先导性,即将欺诳心置于前之义。
Anupadhāretvā sahasā bhaṇantassāti avīmaṃsitvā vegena diṭṭhampi ‘‘adiṭṭhaṃ me’’tiādinā bhaṇantassa . ‘‘Aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇantassāti yo mandattā momūhattā pakkhalanto ‘‘cīvara’’nti vattabbe ‘‘cīra’’ntiādīni bhaṇati, ayaṃ ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇati nāma. Yo pana sāmaṇerena ‘‘api, bhante, mayhaṃ upajjhāyaṃ passitthā’’ti vutto keḷiṃ kurumāno ‘‘tava upajjhāyo dārusakaṭaṃ yojetvā gato bhavissatī’’ti vā siṅgālasaddaṃ sutvā ‘‘kassāyaṃ saddo’’ti vutto ‘‘mātuyā te yānena gacchantiyā kaddame laggacakkaṃ uddharantānaṃ ayaṃ saddo’’ti vā evaṃ neva davā, na ravā aññaṃ bhaṇati, so āpattiṃ āpajjatiyeva. Aññā pūraṇakathā nāma hoti – eko gāme thokaṃ telaṃ labhitvā vihāraṃ āgato sāmaṇeraṃ bhaṇati ‘‘tvaṃ ajja kuhiṃ gato, gāmo ekatelo ahosī’’ti vā, pacchikāya ṭhapitaṃ pūvakhaṇḍaṃ labhitvā ‘‘ajja gāme pacchikāhi pūve cāresu’’nti vā, ayaṃ musāvādova hoti. Visaṃvādanapurekkhāratāti visaṃ vādenti etenāti visaṃvādanaṃ, vañcanādhippāyavasappavattaṃ cittaṃ, tassa purekkhāratā visaṃvādanapurekkhāratā, visaṃvādanacittassa purato karaṇanti attho.
二、贬损语学处解释
2. Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā
「轻蔑语」者,于轻贱、责难之语。然而彼既非耳乐、非心乐,故以彼刺耳及心,故说「于刺穿之语」,以生等结合而语,如是所说也。故说「以生名为」等。其中,生者,名为婆罗门等高贵及旃陀罗等卑贱之生。名者,名为阿瓦咖纳咖等卑贱及佛护等高贵之名。姓者,名为国西亚等卑贱及乔达摩等高贵之姓。业者,名为弃花者等卑贱及农商等高贵之业。技艺者,名为芦匠等卑贱及印算等高贵之技艺。病者,名为一切病唯卑贱。或者,糖尿病为高贵,余者为卑贱,应如是知。相者,名为过长等卑贱及不过长等高贵之相。烦恼者,名为贪等一切烦恼。罪者,名为入流等高贵及巴拉基咖等非高贵之罪。骂者,名为「汝是厚唇者」等卑贱及「汝是智者」等高贵之骂。
Omasavādeti khuṃsanagarahaṇavacane. Yasmā pana taṃ neva kaṇṇasukhaṃ, na hadayasukhaṃ, tasmā tena kaṇṇañceva hadayañca vijjhatīti āha ‘‘ovijjhanavacane’’ti, jātiādīhi ghaṭetvā vacaneti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘jātināmā’’tiādi. Tattha jāti nāma brāhmaṇādi ukkaṭṭhā ceva caṇḍālādi hīnā ca jāti. Nāmaṃ nāma avakaṇṇakādi hīnañceva buddharakkhitādi ukkaṭṭhañca nāmaṃ. Gottaṃ nāma kosiyādi hīnañceva gotamādi ukkaṭṭhañca gottaṃ. Kammaṃ nāma pupphachaḍḍakādi hīnañceva kasivaṇijjādi ukkaṭṭhañca kammaṃ. Sippaṃ nāma naḷakārādi hīnañceva muddāgaṇanādi ukkaṭṭhañca sippaṃ. Ābādho nāma sabbopi rogo hīnoyeva. Atha vā madhumeho ukkaṭṭho, seso hīnoti veditabbo. Liṅgaṃ nāma atidīghādi hīnañceva nātidīghādi ukkaṭṭhañca liṅgaṃ. Kileso nāma rāgādiko sabbopi kileso. Āpatti nāma sotāpattādikā ukkaṭṭhā ceva pārājikādi anukkaṭṭhā ca āpatti. Akkoso nāma ‘‘oṭṭhosī’’tiādiko hīno ceva ‘‘paṇḍitosī’’tiādiko (pāci. 15) ukkaṭṭho ca akkoso.
「如如」者:于圣典已出现及未出现之语句,以任何行相言说。「于此学处,除比丘外,比丘尼等一切有情皆住于未达上位」,故言「此中且」等。「戏欲性」者,即指以嬉笑、乐趣为意图。「一切处」者:于已具足戒者与未具足戒者,以及圣典已出现、未出现之语句,皆为一切处。经中言「义先导、法先导、教诫先导」者:此中以「汝是旃陀罗」等经句阐明义理,即名「义先导」;诵持经句者,即名「法先导」;安住于教诫之中,以「如今汝仍是旃陀罗,勿造恶业,莫成暗中趣向黑暗者」等方式宣说者,即名「教诫先导」。应如是了知。
Yathātathāti pāḷiāgatānāgatapadānaṃ yena kenaci ākārena. Imasmiṃ sikkhāpade ṭhapetvā bhikkhuṃ bhikkhuniādayo sabbe sattā anupasampannaṭṭhāne ṭhitāti āha ‘‘idha cā’’tiādi. Davakamyatā nāma keḷihasādhippāyatā. Sabbatthāti upasampannānupasampannesu ceva pāḷiāgatānāgatapadesu cāti sabbattha. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānanti ettha ‘‘caṇḍālosī’’tiādikāya pāḷiyā atthaṃ vaṇṇento atthapurekkhāro nāma. Pāḷiṃ vācento dhammapurekkhāro nāma. Anusiṭṭhiyaṃ ṭhatvā ‘‘idānipi caṇḍālosi, pāpaṃ mā akāsi. Mā tamotamaparāyaṇo ahosī’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 35) nayena kathento anusāsanipurekkhāro nāmāti veditabbo.
三、两舌学处解释
3. Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā
「比丘离间」者:离间即是两舌。凡以某种言语,令和合如一的众生分裂成别异的部分,彼言语即为两舌;两舌即名离间。具足彼言语者,名为两舌者;其所作之业,即为离间。比丘之离间,称为比丘离间。在此比丘离间中,从比丘听闻后,由比丘向其他比丘所传达的离间语,此即其义。故有「以种姓等」之言。又因由二因而传达,故说「为令比丘喜爱」等。其中,「为令比丘喜爱」者:对所向说法之比丘,心想「如此我将成为此人喜爱者」,如是希求自身成为受喜爱者。「以破坏意图」者:心想「如此此人将与他人破裂」,如是欲令他人之间发生破裂者。或者,依令喜爱成空之义而为离间,据语源解释:以彼言语,于所为之比丘心中,令自己成为喜爱者,而令他人成为空无;此所说言语,即「比丘离间」等,应如是理解其义。「如前所述之法」者:即依「以种姓等为辱骂之事」等所述之方法。
Bhikkhupesuññeti pisatīti pisuṇā, yāya vācāya samagge satte avayavabhūte vagge bhinne karoti, sā vācā pisuṇā, pisuṇā eva pesuññaṃ, tāya vācāya samannāgato pisuṇo, tassa kammaṃ pesuññaṃ, bhikkhussa pesuññaṃ bhikkhupesuññaṃ, tasmiṃ bhikkhupesuññe, bhikkhuto sutvā bhikkhunā, bhikkhussa vā upasaṃhaṭapesuññeti attho. Tenāha ‘‘jātiādīhī’’tiādi. Tañca kho dvīhi kāraṇehi upasaṃharatīti āha ‘‘bhikkhuno piyakamyatāya vā’’tiādi. Tattha bhikkhuno piyakamyatāyāti yassa taṃ bhāsati, tassa bhikkhuno ‘‘evamahaṃ etassa piyo bhavissāmī’’ti attano piyabhāvaṃ patthayamānatāya. Bhedādhippāyenāti ‘‘evamayaṃ tena saddhiṃ bhijjissatī’’ti parassa parena bhedaṃ icchantena. Atha vā piyasuññakaraṇato pesuññaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.36) niruttinayena, yāya vācāya yassa taṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā vācā, ‘‘bhikkhussa pesuññaṃ bhikkhupesuñña’’ntiādinā evampettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Vuttanayenevāti ‘‘jātiādīhi akkosavatthūhī’’tiādinā vuttanayena.
「传达经文以外之辱骂」者:即传达「汝是贼」等辱骂之时。然而有说:「若非属辱骂之事的离间行为,其所为或所言,仅出于令喜爱而传达者,虽依此学处不见有犯,然仍应得恶作。」「以恶呵责而说者」者:见一人辱骂、另一人忍受,便说:「嗟!无耻者,如是尊者竟仍以为当再言之。」此即纯以恶呵责而说者。
Pāḷimuttakaakkosūpasaṃhāreti ‘‘corosī’’tiādinā akkosassa upasaṃhāre. ‘‘Anakkosavatthubhūtaṃ pana pesuññakaraṃ tassa kiriyaṃ, vacanaṃ vā piyakamyatāya upasaṃharantassa kiñcāpi iminā sikkhāpadena āpatti na dissati, tathāpi dukkaṭena bhavitabba’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.36) vadanti. Pāpagarahitāya vadantassāti ekaṃ akkosantaṃ, ekañca khamantaṃ disvā ‘‘aho nillajjo, īdisampi nāma bhavantaṃ puna vattabbaṃ maññissatī’’ti evaṃ kevalaṃ pāpagarahitāya bhaṇantassa.
4. 逐句法学处释
4. Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā
“逐句诵法”的意思是:一起逐句地诵法,或逐段地诵法,这便是它的含义。因为不仅对于已收入三次结集的法逐句诵有罪,因此说“即使未收入三次结集”等。其中,“等”字涵盖了戒的教诫、头陀支、问、所缘之论、智之事、杖、智之事、不净之论等。在绵羊弥兰陀问中,长老以自己的辩才说法无罪;但为了令王理解而引述所说,那是有罪的。然而,字母藏、鸯掘魔罗藏、国王吼、阿拉瓦咖吼、隐密道、隐密便所、隐密律、韦达喇藏等,确实不是佛语。
Padaso dhammaṃ vāceyyāti ekato padaṃ padaṃ dhammaṃ vāceyya, koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ vāceyyāti attho. Yasmā na kevalaṃ tisso saṅgītiyo āruḷhadhammaṃyeva padaso vācentassa āpatti, tasmā ‘‘saṅgītittayaṃ anāruḷhampī’’tiādi vuttaṃ. Ādi-saddena (pāci. aṭṭha. 45) sīlūpadesa dhutaṅgapañhaārammaṇakathā buddhikadaṇḍakaññāṇavatthuasubhakathādīnaṃ gahaṇaṃ. Meṇḍakamilindapañhesu therassa sakappaṭibhāne anāpatti. Yaṃ rañño saññāpanatthaṃ āharitvā vuttaṃ, tattha āpatti. Vaṇṇapiṭakaaṅgulimālapiṭakaraṭṭhapālagajjitaāḷavakagajjitagūḷhamaggagūḷhavessantaragūḷhavinayavedallapiṭakādīni pana abuddhavacanāniyeva.
然而,因为此“句”有四种,为了显示这一点,故说“句、随句、随字、随文”。其中,“句”是指一个偈句。“随句”是指第二句。“随字”是指每一个字。“随文”是指与前文相似的后文。或者,任何单个字称为随字。字的集合是随文。字与随文的集合是句。第一句就是句,第二句是随句,应如此了知这其中的差别。在这些句等之中,除比丘与比丘尼之外,与其他任何人一起诵任何段,依句等的计算结波逸提罪,这便是其中的关联。
Yasmā pana taṃ padaṃ catubbidhaṃ hoti, tasmā taṃ dassetuṃ ‘‘padānupadaanvakkharānubyañjanesū’’ti vuttaṃ. Tattha padanti eko gāthāpādo adhippeto. Anupadanti dutiyapādo. Anvakkharanti ekekaṃ akkharaṃ. Anubyañjananti purimabyañjanena sadisaṃ pacchābyañjanaṃ. Yaṃ kiñci vā ekaṃ akkharaṃ anvakkharaṃ. Akkharasamūho anubyañjanaṃ. Akkharānubyañjanasamūho padaṃ. Paṭhamaṃ padaṃ padameva, dutiyaṃ anupadanti evamettha nānākaraṇaṃ veditabbaṃ. Etesu padādīsu yaṃ kañci koṭṭhāsaṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avasesapuggalehi saddhiṃ ekato bhaṇantassa padādigaṇanāya pācittiyanti sambandho.
在此,首先在偈颂中,对于“诸法意先导”等,与沙弥一起开始并一起完成每一句者,按句数计波逸提罪。当长老说出“诸法意先导”,尚未到达该句结尾,而在说出“意最胜意所成”时,已经跟上的沙弥一同说出者,以随句计罪。当说“色无常”等语时,与对方一起仅诵出“色”字者,以随字计罪。此方法亦适用于偈颂。当诵读“诸比丘,色无常,受无常”此经时,长老说“色无常”,沙弥以敏捷的智慧说出“受无常”,他所诵的这“无常”句与长老所说的“色无常”这一无常句同时发出声音,若这样诵,则以随文计波逸提罪。应如此了知。
Ettha gāthābandhesu (pāci. aṭṭha. 45) tāva ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1, 2) ekamekaṃ padaṃ sāmaṇerena saddhiṃ ekato ārabhitvā ekatoyeva niṭṭhāpentassa padagaṇanāya pācittiyaṃ. Therena ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti vutte taṃ padaṃ apāpuṇitvā ‘‘manoseṭṭhā manomayā’’ti vacanakāle pattena sāmaṇerena ekato bhaṇantassa anupadagaṇanāya. ‘‘Rūpaṃ anicca’’ntiādi (ma. ni. 1.353, 356) vacanakāle tena saddhiṃ ‘‘rū’’ kāramattameva vācentassa anvakkharagaṇanāya. Esa nayo gāthābandhepi. ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā’’ti (ma. ni. 1.353, 356) imaṃ suttaṃ vācayamāno therena ‘‘rūpaṃ anicca’’nti vuccamāne sāmaṇero sīghapaññatāya ‘‘vedanā aniccā’’ti imaṃ aniccapadaṃ therassa ‘‘rūpaṃ anicca’’nti etena aniccapadena saddhiṃ ekato bhaṇanto vācaṃ nicchāreti, evaṃ vācentassa anubyañjanagaṇanāya pācittiyanti veditabbaṃ.
“三波逸提”者,即对未达上者、未达上想、疑想及达上想而制的三种波逸提。与未达上者一同诵持、一同背诵时,若随之而说者无罪,此为关联。这一判定也适用于“令作诵持”“在其近处受持诵”等情形。此中应如是分别:若一位比丘与未达上者同坐诵持,老师心想“我为坐着的人而说”,如此与他们一同诵说时,唯独老师有罪。若与未达上者一同背诵者则无罪。两人都站立而背诵,这个方法也是如此。若是年少的比丘坐着,沙弥站着,心想“我为坐着的人而说”而说者无罪。若是年少者站立,另一人坐着,心想“我为站立的人而说”而说者,同样无罪。如果众多比丘中间坐着一位沙弥,在他这样坐着时逐句诵经者,若心无作意则无罪。假若沙弥离开近处,或站或坐,为他们所诵的经,因为并不摄受他们,可单方面视作把经取走而离开,因此无罪。
Tikapācittiyanti anupasampanne anupasampannasaññivematikaupasampannasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaggahaṇe ekato bhaṇantassa anāpattīti sambandho. Esa nayo ‘‘sajjhāyakaraṇe, tassa santike uddesaggahaṇe’’ti etthāpi. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno ca anupasampanno ca nisīditvā uddisāpenti. Ācariyo ‘‘nisinnānaṃ bhaṇāmī’’ti tehi saddhiṃ ekato vadati, ācariyasseva āpatti. Anupasampannena saddhiṃ gaṇhantassa anāpatti. Dvepi ṭhitā gaṇhanti, eseva nayo. Daharabhikkhu nisinno, sāmaṇero ṭhito, ‘‘nisinnassa bhaṇāmī’’ti bhaṇato anāpatti. Sace daharo tiṭṭhati, itaro nisīdati, ‘‘ṭhitassa bhaṇāmī’’ti bhaṇatopi anāpatti. Sace bahūnaṃ bhikkhūnaṃ antare eko sāmaṇero nisinno hoti, tasmiṃ nisinne padaso dhammaṃ vācentassa acittakā āpatti. Sace sāmaṇero upacāraṃ muñcitvā ṭhito vā nisinno vā hoti, yesaṃ vāceti, tesu apariyāpannattā ekena disābhāgena palāyanakaganthaṃ nāma gaṇhātīti saṅkhaṃ gacchati, tasmā anāpatti.
“共诵”者,指与未达上者一同共诵。“于彼处受持诵”者,指在未达上者面前受持诵。“诵大多熟练之文句者”:若于一首偈颂中,有一句不记得,其余各句仍能诵出,这便称为大多熟练之文句。以此方法,对于经文也应如此了知,即诵持经文者。“及令诵者”者,即于大众中令他人诵经者。
Sajjhāyakaraṇeti anupasampannena saddhiṃ ekato sajjhāyakaraṇe. Tassa santike uddesaggahaṇeti anupasampannassa santike uddesaggahaṇe. Yebhuyyena paguṇaganthaṃ bhaṇantassāti sace ekagāthāya eko pādo nāgacchati, avasesā āgacchanti, ayaṃ yebhuyyena paguṇagantho nāma. Etena nayena suttepi veditabbo, taṃ bhaṇantassa. Osārentassa cāti parisāmajjhe suttaṃ uccārentassa ca.
5. 第一共宿学处释
5. Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā
此中,依“除比丘外,其余皆名为未达上者”之语,畜生亦属未达上者,但并非一切畜生,唯有成为行淫法对象者,故说“乃至”等语。其界限,应依行淫法中所说的方法了知。“二夜或三夜”中,仅“二夜”一语并无特别含义,只是随顺世间言说,为使文句顺畅、口头惯用而如此说,应作此解。然而“二夜或三夜”的说法,是为显示纯粹的字面义,或为显示连续之夜,故应见取二夜的意义。“共宿”即一起卧眠。“卧”者,身体伸展而卧,也被说为“卧即是卧”;在其中卧的住处,也被称为“于此卧故为卧”。此二者,在此以总相或以余法而取,故说“全覆全围”等。
Idha ‘‘bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāmā’’ti (pāci. 52) vacanato tiracchānagatopi anupasampannoyeva, so ca kho na sabbo, methunadhammāpattiyā vatthubhūtovāti āha ‘‘antamaso’’tiādi. Tassa ca paricchedo methunadhammāpattiyā vuttanayeneva veditabbo. Dirattatirattanti ettha dirattavacanena na koci visesattho labbhati, kevalaṃ lokavohāravasena byañjanasiliṭṭhatāya, mukhāruḷhatāya evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā rattīnanti pana vacanatthamattadassanatthaṃ vuttaṃ, nirantaratirattadassanatthaṃ vā dirattaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Sahaseyyanti ekato seyyaṃ. Seyyāti ca kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ sayanampi vuccati ‘‘sayanaṃ seyyā’’ti katvā, yasmiṃ senāsane sayanti, tampi ‘‘sayanti etthāti seyyā’’ti katvā. Tadubhayampi idha sāmaññena, ekasesanayena vā gahitanti āha ‘‘sabbacchannaparicchanne’’tiādi.
其中,凡住处:上方以五种覆盖物覆盖,或以任何其他方式,乃至仅用布匹,全部覆盖;从地面直至屋顶,或不至屋顶,但以一切最低限度,用二肘半高的围墙,或以任何其他方式,乃至仅用布匹,全部围绕——这名为全覆全围。若上方大部分覆盖,仅少分未覆,周围大部分围绕,仅少分未围——这名为大多覆大多围。对于这些全覆全围或大多覆大多围的情况。
Tattha yaṃ senāsanaṃ upari pañcahi chadanehi (pāci. aṭṭha. 51), aññena vā kenaci antamaso vatthenāpi sabbameva paricchannaṃ, bhūmito paṭṭhāya yāva chadanaṃ āhacca, anāhaccāpi vā sabbantimena pariyāyena diyaḍḍhahatthubbedhena pākārena vā aññena vā kenaci antamaso vatthenāpi parikkhittaṃ, idaṃ sabbacchannasabbaparicchannaṃ nāma. Yassa pana upari bahutaraṃ ṭhānaṃ channaṃ, appaṃ acchannaṃ, samantato ca bahutaraṃ parikkhittaṃ, appaṃ aparikkhittaṃ, idaṃ yebhuyyena channaṃ yebhuyyena paricchannaṃ nāma. Tasmiṃ sabbacchannaparicchanne, yebhuyyena channaparicchanne vā.
“应作”的意思是应当作,而它在义理上也就是“应成办”,因此说“应成办”。这里的略义是:进入名为住处的卧处后,应作、应设、应成办名为伸展身体的卧。“二肘半高”应按木匠肘来取量。“一入口”是就使用门户的单一性而言。“百室或四堂为一入口”,这是衔接的说明。“于彼处或”,是指在先前数日所住的同一住处,或者…… “于他处如是”,是指在具有前述特征的、先前未曾住过的其他住处,或者…… “与彼或”,是指与先前数日共住者一起,或者…… “与他或”,是指与先前数日共住者之外的其他人一起。“略”是简略解释。如此,广说应如何了知?因此说“然广说”等。
Vidaheyyāti kareyya, tañca kho atthato sampādananti āha ‘‘sampādeyyā’’ti. Ayañhettha saṅkhepattho ‘‘senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ pavisitvā kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ seyyaṃ kappeyya vidaheyya sampādeyyā’’ti. Diyaḍḍhahatthubbedho vaḍḍhakihatthena gahetabbo. Ekūpacāroti valañjanadvārassa ekattaṃ sandhāya vuttaṃ. Satagabbhaṃ vā catusālaṃ ekūpacāraṃ hotīti sambandho. Tattha vāti purimapurimadivase yattha vuṭṭhaṃ, tasmiṃyeva senāsane vā. Aññattha vā tādiseti yathāvuttalakkhaṇena samannāgate aññasmiṃ pubbe avuṭṭhasenāsane vā. Tena vāti yena saha purimapurimadivase vuṭṭhaṃ, tena vā. Aññena vāti yena saha purimapurimasmiṃ divase vuṭṭhaṃ, tato aññena vā. Saṅkhepoti saṅkhepavaṇṇanā. Yadi evaṃ vitthāro kathaṃ veditabboti āha ‘‘vitthāro panā’’tiādi.
“半覆半围等”的“等”字,是取注疏中所说的“全覆小围恶作、大多覆小围恶作、全围小覆恶作、大多围小覆恶作”。“第三夜在黎明前出去后再住者”,是指第三夜在黎明之前出去,让黎明在外面升起,然后在第四日日落时再住。“全覆全不围等”的“等”字,是取圣典中所说的“全围全不覆、大多不覆大多不围”,以及注疏中所说的“半覆小围无犯、半围小覆无犯、小覆小围无犯”。
Upaḍḍhacchannaparicchannādīsūti ādisaddena ‘‘sabbacchanne cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena channe cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, sabbaparicchanne cūḷakacchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena paricchanne cūḷakacchanne dukkaṭa’’nti (pāci. aṭṭha. 53) aṭṭhakathāyaṃ vuttānaṃ gahaṇaṃ. Tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasantassāti tatiyāya rattiyā aruṇato puretarameva nikkhamitvā aruṇaṃ bahi uṭṭhāpetvā catutthadivase atthaṅgate sūriye puna vasantassa. Sabbacchannasabbāparicchannādīsūti ettha pana ādisaddena ‘‘sabbaparicchanne sabbaacchanne, yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne’’ti (pāci. 54) pāḷiyaṃ āgatānaṃ, ‘‘upaḍḍhacchanne cūḷakaparicchanne anāpatti, upaḍḍhaparicchanne cūḷakacchanne anāpatti, cūḷakacchanne cūḷakaparicchanne anāpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 53) aṭṭhakathāyaṃ āgatānañca gahaṇaṃ.
6. 第二共宿学处释
6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā
“人女”指活着的人间女子。“而死去的女子虽可作为波罗夷的对象,但因其处于未被执取的状态,故不构成共宿之罪”,这是他们所说的。然而,对于不现形的母夜叉女鬼,以及作为行淫对象之外的畜生道雌性,则无罪。“即使在第一天也”一句,其含义是:不同于第一学处仅在第四天,此法中在第一天便已构成,这显示了此法中并无日数的界限。而在构成要素中,应了知此中的差别:波逸提的对象所在之处、于该处与女人同卧、以及日落,这三者为构成要素。
Manussitthiyāti jīvamānakamanussitthiyā. ‘‘Matitthī pana kiñcāpi pārājikavatthubhūtā, anupādinnapakkhe pana ṭhitattā sahaseyyāpattiṃ na karotī’’ti (vajira. ṭī. pācittiya 55) vadanti. Adissamānarūpāhi pana yakkhipetīhi, methunassa avatthubhūtāya ca tiracchānagatitthiyā anāpatti. Paṭhamadivasepīti paṭhamasmiṃ viya sikkhāpade na catuttheyeva divase, atha kho idha paṭhamadivasepīti attho. Iminā idha divasaparicchedo natthīti dasseti. Aṅgesu pana pācittiyavatthukasenāsanaṃ, tattha mātugāmena saha nipajjanaṃ, sūriyatthaṅgamananti tīṇi aṅgānīti ayampi viseso daṭṭhabbo.
7. 说法学处注释
7. Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā
“超过六句或五句”是指以六句或五句来说法。然而,此处如何界定何为“一句”呢?故说“超过六句或五句”等,以作说明。所谓“在一切情况下”,即指在经典及注释书中。若发心者想要解说注释书、《法句经》、《本生经》等故事,仅可说六句的量。若与圣典一同解说,则应采用一句圣典、五句注释的方式,如此不超出六句而说。“跟男子”指跟人间男子。因此说“但对于取人形者”等。
Chappañcavācāhīti chahi pañcahi vācāhi. Vācāparicchedo panettha kathaṃ veditabboti āha ‘‘uttari chappañcavācāhī’’tiādi. Sabbatthāti sutte, aṭṭhakathāyañca. Sace aṭṭhakathaṃ, dhammapadaṃ, jātakādivatthuṃ vā kathetukāmo hoti, chappadamattameva kathetuṃ vaṭṭati. Pāḷiyā saddhiṃ kathentena ekaṃ padaṃ pāḷito, pañca aṭṭhakathātoti evaṃ cha padāni anatikkamitvāva kathetabbo. Purisenāti manussapurisena. Tenāha ‘‘manussaviggahaṃ gahetvā panā’’tiādi.
“三种波逸提”指依于对女人作女人想、生疑、作非女人想,而有三种波逸提。“若向另一位女人”意为:向一位女人说法结束而坐时,又向另一位前来的女人说法;然而,若坐在同一座上,即使为上百位女人说法亦无犯。由“对能知解的女人”一语可知,若对不能知解的女人说法,则亦无犯。“无威仪变化”指说法者自己或听法的女人未改变威仪。“无净人”指没有能知解的净人,即不具备第二不定法中所说特征的男子。这便是所说之义。“作与不作”在此处是指:若超过六句或五句说法,是为“作”;若不选定净人,是为“不作”。应如此看待。
Tikapācittiyanti mātugāme mātugāmasaññivematikaamātugāmasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Aññassa vā mātugāmassāti ekassa mātugāmassa desetvā nisinne puna āgatassa aññassa mātugāmassa, evaṃ pana ekāsane nisinnena mātugāmasatassāpi desetuṃ vaṭṭati . ‘‘Viññumanussitthiyā’’ti vacanato aviññitthiyāpi desayato anāpatti. Iriyāpathaparivattābhāvoti attano vā mātugāmassa vā iriyāpathaparivattābhāvo. Kappiyakārakassābhāvoti viññussa kappiyakārakassābhāvo, dutiyāniyate vuttalakkhaṇassa manussassa abhāvoti vuttaṃ hoti. Kiriyākiriyanti ettha uttari chappañcavācāhi dhammadesanā kiriyā, kappiyakārakassa aggahaṇaṃ akiriyāti daṭṭhabbaṃ.
8. 实说上人法学处注释
8. Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā
“非譬喻”者,是以“证入初禅”等直接说明。“以譬喻告知”者,是以“住在你精舍的那位比丘证入初禅、正在证入、已证入”等,通过其他指示而说。然而,在般涅槃时,或其间被过度催促时,对已受具足戒者告知真实,是开许的。即使未被过度催促,若有那样的因缘,告知也是开许的。因此,某位长老被某年少比丘指责,长老便说:“贤友,不必为我这个漏尽者而做上道之事,你所指责的乃是漏尽者。”又问:“贤友,你在此教法中有确立吗?”年少比丘答:“是的,尊者,我是须陀洹。”即使知道“此是作者”,圣者为了显示修行不空,为了激励与令欢喜,而显示自己。故说“有那样的因缘时,对已受具足戒者告知”。然而,所闻、教理、戒、德,即使对未受具足戒者告知,也是开许的。为何在此未取痴狂等呢?故说“然而因为”等。以“等”字取心乱、受痛恼者。“于彼存在时”者,指痴狂等状态存在时。“于此未取”者,指在此学处的句分别中未取。“无心”者,因以不了知制戒之心为无心。“以善及无记心为二心”者,此按最高限度,唯就圣者而说。因为不了知制戒的得禅那凡夫,于彼事中以贪之力,也不会以不善心而告知。
Nippariyāyenāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā (pāci. 71) ujukameva. Pariyāyena ārocitanti ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno’’tiādinā (pāci. 75) aññāpadesena bhaṇitaṃ. Parinibbānakāle (pāci. aṭṭha. 77), pana antarā vā atikaḍḍhiyamānena upasampannassa bhūtaṃ ārocetuṃ vaṭṭati. Anatikaḍḍhiyamānenāpi (sārattha. ṭī. pācittiya 3.77) tathārūpe kāraṇe sati ārocetuṃ vaṭṭatiyeva. Teneva aññatarena daharabhikkhunā upavadito aññataro thero ‘‘āvuso, uparimaggatthāya vāyāmaṃ mā akāsi, khīṇāsavo tayā upavadito’’ti āha. Therena ca ‘‘atthi te, āvuso, imasmiṃ sāsane patiṭṭhā’’ti puṭṭho daharabhikkhu ‘‘āma, bhante, sotāpanno āha’’nti avoca. ‘‘Kārako aya’’nti ñatvāpi paṭipattiyā amoghabhāvadassanena samuttejanāya, sampahaṃsanāya ca ariyā attānaṃ pakāsentiyeva. Tenāha ‘‘tathārūpe kāraṇe sati upasampannassa ārocayato’’ti. Sutapariyattisīlaguṇaṃ pana anupasampannassapi ārocetuṃ vaṭṭati. Kasmā na idha ummattakādayo gahitāti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Ādisaddena khittacittavedanāṭṭānaṃ gahaṇaṃ. Tasmiṃ satīti ummattakādibhāve sati. Idha na gahitāti imasmiṃ sikkhāpade padabhājaniyaṃ na gahitā. Acittakanti paṇṇattijānanacittābhāvena acittakaṃ. Kusalābyākatacittehi dvicitta’’nti idaṃ ukkaṭṭhaparicchedena ariyapuggaleyeva sandhāya vuttaṃ. Na hi paṇṇattiṃ ajānantā jhānalābhino puthujjanā vatthumhi lobhavasena akusalacittenāpi na ārocentīti. Dukkhavedanāya vā abhāvato ‘‘dvivedana’’nti imassa anurūpaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
9. 粗恶语学处注释
9. Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā
“二犯聚”者,指称为波罗夷、桑喀地谢沙的二种犯聚。“为未来防护”者,“如是,此人以惭愧于他人,亦将于未来获得防护”,即为了未来的防护。“作或不作罪与家之限定”者,“应告知如此数量的罪,应告知于如此数量的家”,如是作或不作罪与家的限定。
Dvinnaṃ‘āpattikkhandhānanti pārājikasaṅghādisesasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ āpattikkhandhānaṃ. Āyatiṃ saṃvaratthāyāti ‘‘evamesa paresu hirottappenāpi āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjissatī’’ti āyatiṃ saṃvaratthāya. Āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vāti ‘‘ettakā āpattiyo ārocetabbā, ettakesu kulesu ārocetabbā’’ti evaṃ āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā.
“于非粗重”者,指除了波罗夷和桑喀地谢沙之外,所余的五犯聚,即非粗重罪。“其余六犯聚”者,指除去桑喀地谢沙的其余六犯聚。“称为前五学处之违犯为粗重”者,指离杀生等最初五学处的违犯,称为粗重。“或其他非粗重之恶行”者,指从他们之外的其余非粗重恶行,如非时食等五法、漏精、粗重、自欲、身触等。“仅事”者,指“此人犯漏精、粗重、自欲、身触”,这样仅告知其事。“仅罪”者,指“此人犯波罗夷、桑喀地谢沙、偷兰遮、波逸提、波罗提悔过、恶作、恶说”,这样仅告知其罪。“所说相之”者,指针对“未犯波罗夷”之疑,而说明其相状。“有事”者,即与事相结合。
Aduṭṭhullāyāti pārājikasaṅghādisesaṃ ṭhapetvā avasesapañcāpattikkhandhasaṅkhātāya aduṭṭhullāya āpattiyā. Avasese cha āpattikkhandheti saṅghādisesavajjite sese cha āpattikkhandhe. Purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullanti pāṇātipātaveramaṇiādikassa ādito pañcasikkhāpadassa vītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullaṃ. Itaraṃ aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāranti tato aññaṃ vikālabhojanādikapañcakaṃ, sukkavisaṭṭhikāyasaṃsaggaduṭṭhullaattakāmañceti aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāraṃ. Vatthumattanti ‘‘ayaṃ sukkavissaṭṭhiṃ āpanno, duṭṭhullaṃ, attakāmaṃ, kāyasaṃsaggaṃ āpanno’’ti evaṃ vatthumattaṃ vā ārocentassa. Āpattimattanti ‘‘ayaṃ pārājikaṃ āpanno, saṅghādisesaṃ, thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭaṃ, dubbhāsitaṃ āpanno’’ti evaṃ āpattimattaṃ vā ārocentassa. Vuttalakkhaṇassāti ‘‘pārājikaṃ anajjhāpannassā’’ti kaṅkhā. aṭṭha. duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā) evaṃ vuttalakkhaṇassa. Savatthukoti vatthunā saha ghaṭito.
10. 掘地学处注释
10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā
“于石、砾、瓦片、碎石、沙等”中:当知此处自拳头大小以上者为石;如拳头大小者为砾;所谓瓦片,即陶器碎片;所谓碎石,即坚硬的小砾;所谓沙,即是细沙。“其三分之一”意为第三部分。其意为:令人取来土或泥,分成各自独立的两分,一份为土或泥,另一份为石等中任何一种,如是混杂者,称为杂地。“为所覆盖”指被天然覆盖。“所说”指于句分别中,或于僧伽罗疏中所说。“杂以较多之石等”意为与较多之石等相杂,其意趣在于,纵使未满一半,但已超过所说的比例而与较多之石等相杂。“或”字表非唯一选项之义,故也包含覆盖不满四月之地。“纯石等种类”指此处为纯石,此纯石为其种类之开端,故称纯石等。以“等”字兼摄纯砾等。有纯石等之种类者,彼处即是纯石等种类,即纯石等之类别,此为义。
Pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukādīsūti ettha muṭṭhippamāṇato upari pāsāṇāti veditabbā. Muṭṭhippamāṇā sakkharā. Kathalāti kapālakhaṇḍāni. Marumbāti kaṭasakkharā. Vālukā vālikāyeva. Aññatarassa tatiyabhāgo hotīti tatiyo bhāgo hoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yato paṃsuṃ vā mattikaṃ vā āharāpetvā visuṃ visuṃ kate dve koṭṭhāsā paṃsu vā mattikā vā eko pāsāṇādīsu aññataro hoti, ayaṃ missakapathavī nāmāti. Ovaṭṭho nāma devena ovaṭṭho (pāci. 86). Vuttanti padabhājaniyaṃ, sīhaḷaṭṭhakathāyameva vā vuttaṃ . Adhikatarapāsāṇādimissāti adhikatarapāsāṇādīhi missā, adaḍḍhāpi vuttappamāṇato adhikatarapāsāṇādimissāti adhippāyo. Vā-saddo avuttavikappattho, tena ūnakacatumāsovaṭṭhapathaviṃ saṅgaṇhāti. Suddhapāsāṇādibhedāyāti suddhā pāsāṇā etthāti suddhapāsāṇā, sā ādi yassa bhedassa so suddhapāsāṇādi. Ādi-saddena suddhasakkharādīnaṃ gahaṇaṃ. Suddhapāsāṇādibhedo yassā sā suddhapāsāṇādibhedā, tāya suddhapāsāṇādibhedāya, suddhapāsāṇādippakārāyāti attho.
“自掘”者:于此,当知即便以足趾尖挖掘,乃至倒水时令地破损、以足趾尖刮划,或烧煮钵时灼烧地面,凡此一切,皆归于“掘”。故说:“以掘、破、刮、煮等方式而损坏”。对于烧煮钵者,应在先前已烧煮过的固定处所烧煮。于未经烧煮的地上置火,是不许可的;但于钵烧煮所用的瓦片上置火,则许可。若将火置于木材之上,而火势蔓延烧及地面,则不许可;于砖石等上置火,亦同此理。在他们(这些器物)上,唯独许以砖等之上置火。何以故?因他们非为燃料故,不入于火之燃料之列。于干枯树桩、枯木等上,亦不可给火。然而,若想:“我将于火未及地前即将其熄灭。”以此心意而给火,是许可的;若后来无法熄灭,因非本意故,无罪。“以此方式”即指“以掘、破、刮、煮等”所阐述的方式。“限定”意为作出确定。“其他”则指教令者。
Sayaṃ khaṇatīti ettha yo antamaso pādaṅguṭṭhakenapi khaṇati, udakampi chaḍḍento bhindati, pādaṅguṭṭhakenapi vilikhati, pattampi pacanto dahati, so sabbo khaṇatiyevāti veditabbo. Tenāha ‘‘khaṇanabhedanavilekhanapacanādīhi vikopetīti. Pattaṃ pacantena (pāci. aṭṭha. 87) hi pubbe pakkaṭṭhāneyeva pacitabbo. Adaḍḍhāya pathaviyā aggiṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Pattapacanakapālassa pana upari aggiṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dārūnaṃ upari ṭhapeti, so aggi tāni dahanto gantvā pathaviṃ dahati, na vaṭṭati. Iṭṭhakapāsāṇādīsupi eseva nayo. Tatrāpi hi iṭṭhakādīnaṃyeva upari ṭhapetuṃ vaṭṭati. Kasmā? Tesaṃ anupādānattā. Na hi tāni aggissa upādānasaṅkhaṃ gacchanti. Sukkhakhāṇurukkhādīsupi aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘pathaviṃ apattameva nibbāpetvā gamissāmī’’ti deti, vaṭṭati. Pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti, avisayattā anāpatti. Vuttanayenevāti ‘‘khaṇanabhedanavilikhanapacanādīhī’’ti vutteneva nayena. Niyametvāti sanniṭṭhānaṃ katvā. Itaroti āṇāpako.
若说“掘莲池”,是许可的。因为已掘成者即名为莲池,故此为应许之语。此理亦适用于“掘水池、掘池塘、掘坑”等说。然而,若说“掘此处”或“于此地掘莲池”,则不可。若不定指处所而言“掘块茎、掘根”,则许可。若说“掘此藤”或“于此地掘块茎或根”,则不许可。故如是宣说:“不限定处所……乃至……如此说者”。为日光所晒之干泥会自行裂开,在此中,凡其下方不依附于地者,仅将其移除,是许可的。此理于“牛刺”亦然。故说:“为日光所晒……乃至……不相连”。其中,“牛刺”指为牛蹄所切割出的泥块。然而,若其下端尚连于地,对其扰动,则不许可。“断裂而塌落之河岸”指从河边断裂塌落、被覆盖未满四月之河岸。但若断裂后成为水体,或天雨覆盖超过四月者,因其已落入水中故,亦许可。“为犁所切之大土块”指在耕作处,其下不附著于地的大犁所切土块。以“等”字摄取由锄头所掘、顺灌溉而行之土块、细泥等。“无故以滚木等而损坏者”,指滚动石头、树木等时,或以锄柄之类敲打而行,令地破损,但此人并无“我将以此破坏地”的念头,因无心损坏,如是因无意滚木等而致破损者,无罪。“失念以足趾尖等刮划者”,指心思涣散,与他人交谈时,以足趾尖或锄杖刮划地面而站立者,此人亦无罪。
‘‘Pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti (pāci. aṭṭha. 86) vadati, vaṭṭati. Khatāyeva pokkharaṇī nāma hoti, tasmā ayaṃ kappiyavohāro. Esa nayo ‘‘vāpiṃ, taḷākaṃ, āvāṭaṃ khaṇā’’tiādīsupi. ‘‘Imaṃ okāsaṃ khaṇa, imasmiṃ okāse pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti pana vattuṃ na vaṭṭati. ‘‘Kandaṃ khaṇa mūlaṃ khaṇā’’ti aniyametvā vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Imaṃ valliṃ khaṇa, imasmiṃ okāse kandaṃ vā mūlaṃ vā khaṇā’’ti vattuṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘okāsaṃ aniyametvā…pe… bhaṇantassā’’ti. Ātapena sukkhakaddamo ca phalati, tatra yo heṭṭhā pathaviyā asambaddho, tameva apanetuṃ vaṭṭati. Esa nayo gokaṇṭakepi . Tenāha ‘‘ātapena…pe… asambaddha’’nti. Tattha gokaṇṭako (pāci. aṭṭha. 86) nāma gāvīnaṃ khuracchinnakaddamo vuccati. Sace pana heṭṭhimatalena bhūmisambandho, vikopetuṃ na vaṭṭati. Bhijjitvā patitanaditaṭanti bhijjitvā nadisāmantā patitaṃ omakacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ naditaṭaṃ. Sace pana bhijjitvā udakeyeva pakati, deve atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhepi udakeyeva udakassa patitattā vaṭṭati. Mahantampi naṅgalacchinnamattikāpiṇḍanti mahantampi kasitaṭṭhāne heṭṭhā pathaviyā asambaddhaṃ naṅgalacchinnamattikāpiṇḍaṃ. Evamādisaddena kūṭāsiñcanayoggatanukakaddamādīnaṃ gahaṇaṃ. Asañcicca rukkhādipavaṭṭanena bhindantassāti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa, kattaradaṇḍena vā āhacca āhacca gacchantassa pathavī bhijjati, sā ‘‘tena bhindissāmī’’ti evaṃ sañcicca abhinnattā asañcicca bhinnā nāma hoti, iti asañcicca rukkhādippavaṭṭanena bhindantassa anāpatti. Asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilikhantassāti yo aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā kattarayaṭṭhiyā vā pathaviṃ vilikhanto tiṭṭhati, tassa evaṃ asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilikhantassa anāpatti.
第二 植物品
2. Bhūtagāmavaggo
1. 有生命植物学处注释
1. Bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā
“生”者,以此显示那些在已生根发芽之后,转为青绿而正在增长的幼树。“有”者,以此显示已经长大耸立的大树等。因此说“生”等。其中,“生”的解释是“正在生、正在增长”,“有”的解释是“已生、已增长”。“聚”者,即聚集。“根植之青草树木等”者,指根植于地中的青草及青树木等。由“等”字当知包括药草、灌木、藤蔓等。“为”者,指于地。其成就之义,即以“植物聚之可破坏性”等来说明。
‘‘Bhavantī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.90) iminā viruḷhamūle nīlabhāvaṃ āpajjitvā vaḍḍhamānake taruṇagacche dasseti. ‘‘Ahesu’’nti iminā pana vaḍḍhitvā ṭhite mahante rukkhagacchādike dasseti. Tenāha ‘‘jāyantī’’tiādi. Ettha ca ‘‘bhavantī’’ti imassa vivaraṇaṃ ‘‘jāyanti vaḍḍhantī’’ti, ‘‘ahesu’’nti imassa ‘‘jātā vaḍḍhitā’’ti. Gāmoti samūho. Patiṭṭhitaharitatiṇarukkhādīnanti bhūmiyaṃ patiṭṭhitassa haritatiṇassa ceva haritarukkhādīnañca. Ādisaddena osadhigacchalatādayo veditabbā. Nimittatthe ca bhummaṃ. Yo attho sampajjati, tamāha ‘‘bhūtagāmapātabyatāyā’’tiādinā.
然而,树木等因无心,故不是生命。无心性可从无颤动、被砍断后仍能生长、异类生起以及不摄于四生中来得知。而增长也见于枝、石、盐等,故不能作为它们具有生命的理由。摄取境也只是它们的假想,犹如梦中的怀胎等,同样,欲等也是如此。那么,为何将植物聚之可破坏性定为波逸提呢?因为此非沙门所应为,也为了保护依止于其中而住的有情。因此说“有生命想的愚人于树”等。“芥子种苔藓”者,名为芥子种的苔藓,即芥子苔藓、种子苔藓的意思。这其中,芥子苔藓是指如芥子般细微的小苔藓。种子苔藓是指上面有小叶、下面有小根的苔藓。
Nanu ca rukkhādayo cittarahitatāya na jīvā, cittarahitatā ca pariphandābhāvato, chinnepi viruhanato, visadisajātikabhāvato, catuyoniyaṃ apariyāpannato ca veditabbā, vuḍḍhi pana pavāḷasilālavaṇānampi vijjatīti na tesaṃ jīvabhāve kāraṇaṃ, visayaggahaṇañca nesaṃ parikappanāmattaṃ supanaṃ viya ciñcādīnaṃ, tathā dohaḷādayo, atha kasmā bhūtagāmassa pātabyatāya pācittiyaṃ icchitanti? Samaṇaasāruppato, tannissitasattānurakkhaṇato ca. Tenevāha ‘‘jīvasaññino hi moghapurisā manussā rukkhasmi’’ntiādi (pāci. 89). Sāsapabījakasevālampīti sāsapabījakasaṅkhātaṃ sevālampi, sāsapasevālaṃ, bījakasevālampīti attho. Tattha sāsapasevālo nāma sāsapamatto khuddakasevālo. Bījakasevālo nāma upari khuddakapatto heṭṭhā khuddakamūlo sevālo.
“根种、茎种、节种、顶种、种子种”者,此处,根即是种,故名根种。余种亦然。其中,根种指姜黄等;茎种指菩提树等;节种指甘蔗等;顶种指胡椒等;种子种指稻谷等。“在容器中”者,指置于碗等容器中。“仅出根而已”者,谓从此仅出根而已。此处以“而已”一词遮止叶之生长。此理于“仅出芽而已”亦然。然而,若根与叶俱已长出,则归入植物类。“已出张手许叶卷”者,谓已长出张手许之非青色叶卷。故说“已出”等。“非青色”者,谓非青绿色。然若绿豆等叶已长出,或稻谷等芽呈青绿色时,他们即归入植物类。此理于酸枣等亦同。
Mūlabījakhandhabījaphaḷubījaaggabījabījabījānanti ettha mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ. Evaṃ sesesupi. Tattha mūlabījaṃ haliddiādikaṃ. Khandhabījaṃ assatthādikaṃ. Phaḷubījaṃ ucchuādikaṃ. Aggabījaṃ hiriverādikaṃ. Bījaṃbījaṃ pubbaṇṇādikaṃ. Bhājanagatanti sarāvādibhājanagataṃ. Nikkhantaṃ mūlamattaṃ etasmāti nikkhantamūlamattaṃ. Matta saddena cettha paṇṇassa nikkhamanaṃ paṭikkhipati. Esa nayo nikkhantaaṅkuramattanti etthāpi. Sace pana mūlañca paṇṇañca niggataṃ, bhūtagāmasaṅkhaṃ gacchati. Vidatthimattā pattavaṭṭi niggacchatīti vidatthimattā anīlavaṇṇā pattavaṭṭi nikkhamati. Tenāha ‘‘nikkhante’’tiādi. Harito na hotīti nīlavaṇṇo na hoti. Muggādīnaṃ pana paṇṇesu uṭṭhitesu, vīhiādīnaṃ vā aṅkure harite bhūtagāmasaṅgahaṃ gacchanti. Esa nayo ambaṭṭhiādīsu.
“植物类与种子类”者,此中当知:从植物类中分离而出、具有生长能力的根种等,即名为种子类。“于两者”者,指于植物类与种子类中。“于非如是想者”者,谓于非植物类、非种子类作想者。何况于非植物类、非种子类之物,而作非植物类、非种子类想者。“非故意”者,指推动石头树木等,或拉扯树枝,或以手杖击地而行时草被破坏。他们草因并未以“我将破坏”之故意而被破坏,故名为非故意破坏。如是非故意破坏者,无罪。
Bhūtagāmabījagāmeti ettha bhūtagāmato viyojitaṃ viruhanasamatthameva mūlabījādikaṃ bījagāmo nāmāti veditabbaṃ. Ubhayatthāti bhūtagāmabījagāmesu. Atathāsaññissāti abhūtagāmābījagāmasaññissa. Ko pana vādo abhūtagāmābījagāmesu abhūtagāmābījagāmasaññissa. Asañciccāti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa, sākhaṃ vā kaḍḍhantassa, kattaradaṇḍena vā bhūmiṃ paharitvā gacchantassa tiṇāni kuppanti. Tāni tena ‘‘vikopessāmī’’ti evaṃ sañcicca avikopitattā asañcicca vikopitāni nāma honti. Iti asañcicca vikopentassa anāpatti.
“失念”者,谓心不在焉,正与他人谈论某事时,以足趾或手破坏草或藤蔓而站立不动,如是失念而破坏者,无罪。
Asatiyāti aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā hatthena vā tiṇaṃ vā lataṃ vā vikopento tiṭṭhati, evaṃ asatiyā vikopentassa anāpatti.
「不知」者,是指内心并不知道“这是种子类”或“这是植物类”,但知道“我在破坏”。例如,为了放置锄头或铲子而将其放在草中、稻草堆中或挖掘处,或者手被烧灼而将火把投出。在此情况下,若草因此被切断或烧毁,由于并非明知而破坏,故无罪。
Ajānitvāti ettha abbhantare ‘‘bījagāmo’’ti vā ‘‘bhūtagāmo’’ti vā na jānāti, ‘‘vikopemī’’ti pana jānāti. Evaṃ tiṇe vā palālapuñje vā khaṇittiṃ vā kudālaṃ vā saṅgopanatthāya ṭhapeti, ḍayhamānahattho vā aggiṃ pāteti. Tatra ce tiṇāni chijjanti vā ḍayhanti vā, evaṃ ajānitvā vikopentassa anāpatti.
「以任何火」者,是指柴火、牛粪火等任何种类的火,乃至包括燃烧的铁块。「说『净』后」者,是指用任何一种语言说出“净”之后。其中“如是”一词显示:先以火接触,然后再说“净”,这是不允许的。有说法认为:“先将火投入,然后在不取出的情况下说‘净’,则是允许的。”此规则在其他情况下也同样适用。“如是”的意思,就是说出“净”之后。“然而马、水牛、猪、鹿、牛的蹄极为锐利,故不应以它们来作净,即使作了也如同未作”,因此说“除去牛、水牛等之蹄”。象爪则不属于蹄,所以用象爪是允许的。“畜生”包括狮子、虎、豹、猴等,以及各种鸟类。它们的爪锐利,所以应用它们来作净。「乃至用切断后拿来的」,这是为了说明:用于作净的工具,应以就地生长的为宜,在此不作赘述。「如刀中所说的方法」,这是为了说明在切断或穿刺时,已指示了由“说『净』后”所表达的义理。在此,虽然“应说『净』后作”等句子仅说明了作净者应遵循的方式,但应当如此理解:在比丘说“作净”之后,未达上者说出“净”之后,方可进行火触等操作。由于最初即已说明,故无需再说“再次说『作净』后方可受用”。
Yena kenaci aggināti kaṭṭhaggigomayaggiādīsu yena kenaci agginā, antamaso lohakhaṇḍenapi ādittena. ‘‘Kappiya’’nti vatvāvāti yāya kāyaci bhāsāya ‘‘kappiya’’nti vatvāva. Eva-saddena paṭhamaṃ agginā phusitvā pacchā ‘‘kappiya’’nti vattuṃ na vaṭṭatī’’ti dasseti. ‘‘Paṭhamaṃ aggiṃ nikkhipitvā taṃ anuddharitvāva ‘kappiya’nti vutte pana vaṭṭatī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.93) vadanti. Esa nayo sesesupi. Tathevāti ‘kappiya’nti vatvāva. Assamahiṃsasūkaramigagorūpānaṃ pana khurā atikhiṇā, tasmā tehi na kātabbaṃ, katampi akataṃ hotīti āha ‘‘ṭhapetvā gomahiṃsādīnaṃ khure’’ti. Hatthinakhā pana khurā na honti, tasmā tehi vaṭṭati. Tiracchānānanti sīhabyagghadīpimakkaṭānaṃ, sakuntānañca. Tesañhi nakhā tikhiṇā honti, tasmā tehi kātabbaṃ. ‘‘Antamaso chinditvā āhaṭenapī’’ti iminā yehi kātuṃ vaṭṭati, tehi tatthajātakehi kātabbanti ettha vattabbameva natthīti dasseti. ‘‘Satthe vuttanayenevā’’ti iminā chedaṃ vā vedhaṃ vā dassentena ‘‘kappiyanti vatvāvā’’ti vuttamatidisati. Ettha ca kiñcāpi ‘‘kappiyanti vatvāva kātabba’’ntiādinā kappiyaṃ karontena kattabbākārameva dassitaṃ, tathāpi bhikkhunā ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti vutteyeva anupasampannena ‘‘kappiya’’nti vatvā aggiparijitādi kātabbanti gahetabbaṃ. Avacanaṃ pana ‘‘punapi kappiyaṃ karohīti kāretvāva paribhuñjitabba’’nti paṭhamameva vuttattā.
「于一处……作净后,则一切皆作」者,意思是仅以“我来作净”的意念对其中一处作净,因为同属一个结合体,所以一切皆被作净。「穿刺木片」者,无论知道或不知道,自己穿刺或令他人穿刺,都是允许的。「穿刺饭粒」的情况,也适用同样的规则。「穿刺它则不允许」者,这是针对藤蔓等成为了容器的情况而言,此为意趣所在。「破坏后应作净」者,此为针对种子脱离后,其外壳成为容器的情况而说。「无种子」是指那些没有能发芽之种子的嫩芒果等果实。因此说“然而果实的嫩者是无种子的”。“应生种子”指的是名为种子的,即那些种子生出后便可分离而受用的芒果、波罗蜜等果实。因此说“除去种子后应受用”。在此情况下,无需作净,其本身即是清净,这是意趣所在。
Ekasmiṃ…pe… kappiye kate sabbaṃ kataṃ hotīti ekaṃyeva ‘‘kappiyaṃ karomī’’ti adhippāyenapi kappiye kate ekābaddhattā sabbaṃ kataṃ hoti. Dārukaṃ vijjhatīti jānitvā vā ajānitvā vā vijjhati vā vijjhāpeti vā, vaṭṭatiyeva. Bhattasitthe vijjhatīti etthāpi eseva nayo. Taṃ vijjhati, na vaṭṭatīti valliādīnaṃ bhājanagatikattāti adhippāyo. Bhindāpetvā kappiyaṃ kāretabbanti bījato muttassa kaṭāhassa bhājanagatikattā vuttaṃ. Abījanti aṅkurajananasamatthabījarahitataruṇambaphalādi. Tenāha ‘‘yaṃ pana phalaṃ taruṇaṃ hoti, abīja’’nti. Nibbattabījaṃ nāma bījaṃ nibbattetvā visuṃ katvā paribhuñjituṃ sakkuṇeyyaṃ ambapanasādiphalaṃ. Tenāha ‘‘bījaṃ apanetvā paribhuñjitabba’’nti. Tattha kappiyakaraṇakiccaṃ natthi, sayameva kappiyānīti adhippāyo.
2. 异语学处注释
2. Aññavādakasikkhāpadavaṇṇanā
“所问之义”:指“你听说犯了恶作罪”等所问的任何义。“异于彼”:指与所问之义不同的其他义。“以异答异”:持律者所说之语本为问罪,却用相异之言加以覆藏。“行”字也有覆藏义,因为词根有多种含义。“所说”:圣典中所说。
Yamatthanti ‘‘tvaṃ kira dukkaṭāpattiṃ āpanno’’tiādikaṃ yaṃ kiñci atthaṃ. Tato aññanti pucchitatthato aññamatthaṃ. Aññenaññaṃ paṭicaraṇassāti vinayadharena yaṃ vacanaṃ dosapucchanatthaṃ vuttaṃ, tato aññena vacanena paṭicchādanassa. Paṭicchādanatthopi hi carasaddo hoti anekatthattā dhātūnaṃ. Vuttanti pāḷiyaṃ vuttaṃ.
“犯有余罪者”:此中,除波罗夷外,其余诸罪名为有余罪,犯那些者即是犯有余罪。“被诘问时”:被问到“贤友,你犯了某某罪吗?”之时。“以他语”:即以“谁犯?犯什么?在哪里犯?怎样犯?你们说谁?你们说什么?”等他语作答。“他”:指诘问者所说的话,如“你犯了某某罪吗?”等。“如是转移”:以种种方式转移话题。那具体是怎样的呢?即有人见到某违犯,于僧团中被就罪诘问:“贤友,你犯罪了吗?”他说:“谁犯?”接着被指明“是你”时,说:“我犯了什么?”然后被告知“波逸提或恶作”时,便说:“我在哪里犯的?”其后被告知“在某事上”时,又问:“我是怎样犯的?我做了什么而犯?”然后被告知“做了此事而犯”时,便说:“你们说谁?”随后被告知“说你”时,又说:“你们说什么?”像这样以多种方式转移话题,这就是所说的意思。
Sāvasesaṃ āpattiṃ āpannoti ettha ṭhapetvā pārājikaṃ sesā sāvasesāpatti nāma, taṃ āpanno. Anuyuñjiyamānoti ‘‘kiṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti pucchiyamāno. Aññena vacanenāti ‘‘ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā’’ti aññena vacanena. Aññanti ‘‘kiṃ tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’tiādikaṃ anuyuñjakavacanaṃ. Tathā tathā vikkhipatīti tena tena pakārena vikkhipati. Kiṃ vuttaṃ hoti? So (pāci. aṭṭha. 94) kiñci vītikkamaṃ disvā ‘‘āvuso, āpattiṃ āpannosī’’ti saṅghamajjhe āpattiyā anuyuñjiyamāno ‘‘ko āpanno’’ti vadati. Tato ‘‘tva’’nti vutte ‘‘ahaṃ kiṃ āpanno’’ti vadati. Atha ‘‘pācittiyaṃ vā dukkaṭaṃ vā’’ti vutte ‘‘ahaṃ kismiṃ āpanno’’ti vadati. Tato ‘‘amukasmiṃ nāma vatthusmi’’nti vutte ‘‘ahaṃ kathaṃ āpanno, kiṃ karonto āpannomhī’’ti pucchati. Atha ‘‘idaṃ nāma karonto āpanno’’ti vutte ‘‘kaṃ bhaṇathā’’ti vadati. Tato ‘‘taṃ bhaṇāmā’’ti vutte ‘‘kiṃ bhaṇathā’’ti evamanekehi pakārehi vikkhipatīti vuttaṃ hoti.
“而若比丘犯有余罪,不欲说出其罪,以沉默作恼乱”:这是文句的连接。“恼乱”:指通过久坐、久说引起背痛、口干等方式恼乱僧团,令他们疲劳。疲劳即是恼乱之义。“异语者羯磨”:为了将异语者比丘定性为异语者而应作的白二甘马。“恼乱者羯磨”:此处道理相同。“当由僧团对其作时”:即当僧团以白二甘马语对异语者羯磨及恼乱者羯磨进行时。“如是作者”:做这种行为的人,即作异语与作恼乱者,这是其含义。
Yo pana bhikkhu sāvasesaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ na kathetukāmo tuṇhībhāvena vihesetīti sambandho. Vihesetīti ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhiāgilāyanatālusosādivasena saṅghaṃ viheseti, parissamaṃ tesaṃ karotīti attho. Parissamo hi vihesā nāma. Aññavādakakammanti aññavādakassa bhikkhuno aññavādakāropanatthaṃ kātabbaṃ ñattidutiyakammaṃ. Vihesakakammanti etthāpi eseva nayo. Tasmiṃ saṅghena kateti tasmiṃ aññavādakakamme ca vihesakakamme ca saṅghena ñattidutiyakammavācāya kate. Tathā karontānanti taṃ pakāraṃ karontānaṃ, aññavādakañca vihesakañca karontānanti attho.
所谓“恼乱”,在此是随制。然而,正如《疑惑度疑注》在解释第一波罗夷时所说:“此亦构成犯戒,如同在异语者学处等中一般”,由此可知此义。此法亦适用于以下诸学处。“于法羯磨有三巴吉帝亚”:指对于如法羯磨,依于如法羯磨想、疑惑、及非法羯磨想者,有三类巴吉帝亚罪。“于非法羯磨有三恶作”:此处义理亦同。“未令成就”:即未能以甘马语使之成就、令其确立,这便是其义。“因病”:因彼比丘口中有如是疾病,故不能言说。“僧团将有诤论等”:意为在僧团中言说此事时,将以此因缘导致僧团生起争论、争吵、争执、论议,乃至僧团破裂、僧团分派。以此意趣而不说者。此处“依非法”:指依据不实之事。
‘‘Vihesaketi ayamettha anupaññattī’’ti avacanañcettha ‘‘āpattikarā ca hoti aññavādakasikkhāpadādīsu viyā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) vuttattāyeva paññāyatīti katvā. Esa nayo upari sikkhāpadesu. Dhammakamme tikapācittiyanti dhammakamme dhammakammasaññivematikaadhammakammasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Adhammakamme tikadukkaṭanti etthāpi eseva nayo. Anāropiteti kammavācāya anāropite, appatiṭṭhāpiteti attho. Gelaññenāti yena kathetuṃ na sakkoti, mukhe tādisena byādhinā. Saṅghassa bhaṇḍanādīni bhavissantīti saṅghamajjhe kathite tappaccayā saṅghassa bhaṇḍanaṃ vā kalaho vā viggaho vā vivādo vā saṅghabhedo vā saṅgharāji vā bhavissantīti iminā vā adhippāyena na kathentassa. Ettha ca adhammenāti abhūtena vatthunā.
“起等犹如不与取”:在笼统地类比之后,为显示其差别,而说“然此”等语。或以有所作为,指以他语搪塞回避者;或以无所作为,指以沉默恼乱他人者。
‘‘Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānī’’ti avisesaṃ atidisitvā visesaṃ dassetuṃ ‘‘idaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Siyā kiriyaṃ aññenaññaṃ paṭicarantassa. Siyā akiriyaṃ tuṇhībhāvena vihesentassa.
三、讥嫌学处释
3. Ujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā
“以何语”:即“某某以偏袒而行此事”等诸如此类的话语。故说“以偏袒”等。此处,“以偏袒”即出于偏爱、出于偏私。如同在“令其依字母诵出”等处,此为词性的颠倒。“行此事”:意指为自己的亲信、故交指定上等住所,或分配食物等,此是其意趣。“住所指定者等之差异”:此处以“等”字含摄食物指定者、粥分配者、果分配者等。由于词根有多义,“jhe”音亦有观察义,故说“轻蔑而令观察”;或应取其“思量”义,故说“轻贱而令思量”。“如是说者”:即言说“某某以偏袒而行此事”等语者。“所说”:指圣典中所记述之语。“于讥嫌者”:于此是随制。
Yenavacanenāti ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādikena yena vacanena. Tenāha ‘‘chandāyā’’tiādi. Tattha chandāyāti chandena pakkhapātena. ‘‘Akkharāya vācetī’’tiādīsu (pāci. 46) viya liṅgavipallāso esa. Idaṃ nāma karotīti attano sandiṭṭhasambhattānaṃ paṇītaṃ senāsanaṃ vā paññapeti, bhattādikaṃ vāti adhippāyo. Senāsanapaññāpakādibhedanti ettha ādisaddena bhattuddesakayāgubhājakaphalabhājakādīnaṃ gahaṇaṃ. Anekatthattā dhātūnaṃ jhe-saddo olokanatthopi hotīti āha ‘‘avaññāya olokāpentī’’ti. Cintanatthoyeva vā gahetabboti āha ‘‘lāmakato vā cintāpentī’’ti. Tatheva vadantāti ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādīni vadantā. Vuttanti pāḷiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Khiyyanake’’ti (pāci. aṭṭha. 105) ayamettha anupaññatti.
「未被认可者」:指未经僧团以甘马语认可之人。若是僧团仅将「此是你的职责」交付于他,或他为了比丘们的安乐住而自行承担职责,或他在两三位比丘共住之处行持类似羯磨——这便是此处意旨。「于任何人」:指已受具足戒者或未受具足戒者。然而对于未受具足戒者,不论是否曾被认可,此处虽不应向未受具足戒者授予十三种认可,但凡在得具足戒时获得认可、而后退住于未受具足戒状态者,于彼即说「被认可」。若是僧团或持认可之比丘,对一位贤能沙弥交代「你来做此羯磨」而令其承担者,于彼则说「未被认可」。因为讥嫌及依妄语而生起的讥嫌皆由此转起,所以若初次作而无妄语者无罪,若作妄语则有罪。
Asammatassāti saṅghena kammavācāya asammatassa. Kevalaṃ ‘‘taveso bhāro’’ti saṅghena āropitabhārassa, bhikkhūnaṃ vā phāsuvihāratthāya sayameva bhāraṃ vahantassa, yatra vā dve tayo bhikkhū viharanti, tatra tādisaṃ kammaṃ karontassāti adhippāyo. Yassa kassacīti upasampannassa vā anupasampannassa vā yassa kassaci. Anupasampannassa pana sammatassa vā asammatassavāti ettha pana (pāci. aṭṭha. 106) kiñcāpi anupasampannassa terasa sammatiyo dātuṃ na vaṭṭanti, tathāpi yo upasampannakāle laddhasammutiko pacchā anupasampannabhāve ṭhito, taṃ sandhāya ‘‘sammatassa vā’’ti vuttaṃ. Yassa pana byattassa sāmaṇerassa kevalaṃ saṅghena vā sammatena vā bhikkhunā ‘‘tvaṃ idaṃ kammaṃ karohī’’ti bhāro kato, taṃ sandhāya ‘‘asammatassa vā’’ti vuttaṃ. Yasmā ujjhāpanañca khiyyanañca musāvādavasena pavattaṃ, tasmā ādikammikassa imināva anāpatti, musāvādena pana āpattiyevāti gahetabbaṃ.
四、第一住处学处释
4. Paṭhamasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā
「床」者:指绳床、带床、蟹脚床、穿孔脚床这四种床中的任何一类。「椅」者:此处同理。「褥」者:指羊毛褥、布褥、树皮褥、草褥、叶褥这五种褥中的任何一类。因此说「床等」等语。其中,以「床之省略」一词,即也包含了椅的省略(椅亦摄入床的省略中)。「如法皮」者:指鹿、羚羊之皮。然于众兽皮中,唯黑鹿、风鹿、白鹿、麋鹿、母鹿、赤鹿这类皮是许可的,其余者——
Mañcaṃvāti masārako, bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti imesu catūsu yaṃ kañci mañcaṃ vā. Pīṭhaṃ vāti etthāpi eseva nayo. Bhisiṃ vāti uṇṇabhisi, coḷabhisi, vākabhisi, tiṇabhisi, paṇṇabhisīti imāsu pañcasu bhisīsu yaṃ kañci bhisiṃ vā. Tenāha ‘‘mañcādīsū’’tiādi. Tattha ‘‘mañcasaṅkhepenā’’ti iminā pīṭhasaṅkhepaṃ paṭikkhipati. Kappiyacammenāti migājeḷakacammena. Ettha pana migacamme eṇimigo, vātamigo, pasadamigo, kuruṅgamigo, migamātuko, rohitamigoti etesaṃyeva cammāni vaṭṭanti, aññesaṃ pana –
猕猴与黑狮,羚羊与芭蕉兽;
凡是猛兽,其皮皆不许可。
Makkaṭo kāḷasīho ca, sarabho kadalīmigo; Ye ca vāḷamigā keci, tesaṃ cammaṃ na vaṭṭatīti. (mahāva. aṭṭha. 259);
其中,「猛兽」指狮、虎、熊、豹。不唯如此,凡被说为‘其皮许可’者除外,其余乃至牛、水牛、兔、猫等,在此义中一切皆应知为‘猛兽’。凡此一切之皮,皆不许可。「多罗叶」者:纯多罗树叶,若与他物混合者则许可。草、树皮、布所作,无不如法。然而,此处若仅如铺展般而坐卧,岂非不许?故说「其中」等语。非仅如此,故说「此处亦无尺寸限定」,意指褥无‘应作如是尺寸’的尺寸规定。然而,床褥、椅褥、地敷褥、经行褥、拭足褥——这些应观察相应,随己意乐而定其尺寸。「向内卷束而系」者:如中间收缩般,于中央妥善卷束而系。
Tattha vāḷamigāti sīhabyagghaacchataracchā. Na kevalañca eteyeva, yesaṃ pana cammaṃ vaṭṭatīti vuttaṃ, te ṭhapetvā avasesā antamaso gomahiṃsasasabiḷārādayopi sabbe imasmiṃ atthe ‘‘vāḷamigā’’tveva veditabbā. Etesañhi sabbesaṃ cammaṃ na vaṭṭati. Tālīsapattanti suddhaṃ tamālapattaṃ, aññena missaṃ pana vaṭṭati. Tiṇavākacoḷesu akappiyaṃ nāma natthi. Kiṃ panettha bibbohane viya nisīdituñca nipajjituñca na vaṭṭatīti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Na kevalañcedamevāti āha ‘‘pamāṇaparicchedopi cettha natthī’’ti, ‘‘ettakameva kātabba’’nti bhisiyā pamāṇaniyamopi natthīti attho. Mañcabhisipīṭhabhisibhūmattharaṇabhisicaṅkamanabhisipādapuñchanabhisīti etāsaṃ pana anurūpato sallakkhetvā attano rucivasena pamāṇaṃ kātabbaṃ. Anto saṃvellitvā baddhanti yathā vemajjhaṃ saṃkhittaṃ hoti, evaṃ majjhe suṭṭhu veṭhetvā baddhaṃ.
「八个月」:此为连接之词。「雨季标志」的释文是「雨季诸月,如是未知」,意为未至、未成就。亦有‘未指定’的异读,彼处意为未了知。「八个月」者:四个冬月、四个夏月,合为八个月。「雨棚」者:指树枝棚、板棚等,于任何雨棚中。「何处」者:指诸地方中。「一切处」者:指一切地方中。「乌鸦等固定住处树下」者:指乌鸦或鹳或其他鸟类恒常筑巢安住之树下,如是即鸟类固定栖处之任何树下。然若仅为觅食而来、歇后即离去的鸟类所栖之树,则可放置。以「任何时」一词,显示非仅限雨季标志之时。「何处」者:于何地点。「何时」者:于何时节。
Ye aṭṭha māsāti sambandho. ‘‘Avassikasaṅketā’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘vassānamāsāti evaṃ apaññātā’’ti, appatitā appasiddhāti attho. ‘‘Asaññitā’’tipi pāṭho, tattha aviññātāti attho. Aṭṭha māsāti cattāro hemantikā, cattāro gimhikā māsāti aṭṭha māsā. Ovassakamaṇḍapeti sākhāmaṇḍapapadaramaṇḍapānaṃ yattha katthaci ovassake maṇḍape. Yatthāti yesu janapadesu. Sabbatthāti sabbesu janapadesu . Kākādīnaṃ nibaddhavāsarukkhamūleti yattha dhuvanivāsena kākā vā kulālā vā aññe vā sakuntā kulāvake katvā vasanti, tādisassa kākādīnaṃ nibaddhavāsassa yassa kassaci rukkhassa heṭṭhā. Yattha pana gocarappasutā sakuntā vissamitvā gacchanti, tassa rukkhassa mūle nikkhipituṃ vaṭṭati. ‘‘Kadācipī’’ti iminā na kevalaṃ vassikasaṅketeyevāti dasseti. Yatthāti yasmiṃ padese. Yadāti yasmiṃ kāle.
“彼”指为了某种用途而铺设的,也就是“彼”。“本性铺设”指原本就已铺好,既不是自己铺,也不是叫他人铺,因此如此说。“有惭耻心”指有惭耻的习性,对于资具损坏心存畏惧,这是其含义。因此说“视如自己的障碍”,由此显示:不征求无惭者同意就离去,是不允许的。“无期待”指没有“回来时会收起”的期待,以此显示:如果怀着这种期待而离去,则无过犯。正因属于无犯的情形,所以说“晒干后离去”。“往他处去”指越过那个范围前往别处。由于站在投石距离之外,所以说“应让人抬脚而作”。往他处去者,起第一脚时犯恶作,起第二脚时犯波逸提,这是其含义。
Soti yassatthāya santhato, so. Pakatisanthateti pakatiyāva santhate, yaṃ nevattanā santhataṃ, na parena santharāpitaṃ, tasminti vuttaṃ hoti. Lajjī hotīti lajjanasīlo hoti, parikkhāravināsane bhītoti attho. Tenāha ‘‘attano palibodhaṃ viya maññatī’’ti, iminā alajjiṃ āpucchitvā gantuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Nirapekkhoti ‘‘āgantvā uddharissāmī’’ti apekkhārahito, iminā sāpekkho ce gacchati, anāpattīti dasseti. Teneva hi anāpattivāre ‘‘otāpento gacchatī’’ti (pāci. 113) vuttaṃ. Aññattha gacchantoti taṃ maggaṃ atikkamitvā aññattha gacchanto. Leḍḍupātūpacārato bahi ṭhitattā ‘‘pāduddhārena kāretabbo’’ti vuttaṃ, aññattha gacchantassa paṭhamapāduddhāre dukkaṭaṃ, dutiyapāduddhāre pācittiyanti attho.
三种波逸提,是依对僧团物作僧团物想、疑惑、作个人物想的人而判。以此类推,三种恶作也应了知。绵垫等的含义,已在第二条学处中说明。“足拭布”指用绳或碎布制成、用来擦脚的物品。“板凳”指用木板做成的凳子。并非只有将绵垫等置于露地离去才有恶作,因此说“或任何”等。任何木器、任何陶器,如此连结。“乃至钵架”,以此显示:对于多罗扇、拂尘、种子盒、饮水器、水瓮、螺贝等物,没有应说的(即无犯)。
Tikapācittiyaṃ saṅghike saṅghikasaññivematikapuggalikasaññīnaṃ vasena. Imināva nayena tikadukkaṭampi veditabbaṃ. Cimilikādīnaṃ attho dutiyasikkhāpade dassitova. Pādapuñchanī (pāci. aṭṭha. 112) nāma rajjukehi vā pilotikāhi vā pādapuñchanatthaṃ katā. Phalakapīṭhaṃ nāma phalakamayaṃ pīṭhaṃ. Na kevalaṃ cimilikādīniyeva ajjhokāse ṭhapetvā gacchantassa dukkaṭanti āha ‘‘yaṃ vā panā’’tiādi. Yaṃ kiñci dārubhaṇḍaṃ, yaṃ kiñci mattikābhaṇḍanti sambandho. ‘‘Antamaso pattādhārakampī’’ti iminā tālavaṇṭabījanipattapānīyauḷauṅkapānīyasaṅkhādīsu vattabbameva natthīti dasseti.
“在林野”:住在叶屋的人们,由于戒德圆满,令人生起净信,施主们布施床凳等物,说“你们可以按僧团受用的方式来使用”。对此应当如何做?因此说“然而林野比丘”等。其中,“若无不淋雨处”指如果没有岩窟等能够遮雨的处所。这是一种特征性表述,应理解为“如果没有同类比丘”。林野比丘在那里住下后,前往他处时,应将那些物品送到邻近精舍的比丘们那里,然后离去。如果没有同类比丘,则应放置在不淋雨处,然后离去。如果连不淋雨处也没有,应悬挂在树上,然后离去。
Araññe (pāci. aṭṭha. 110) paṇṇakuṭīsu vasantānaṃ sīlasampadāya pasannacittā manussā mañcapīṭhādīni denti ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti, tattha kiṃ kātabbanti āha ‘‘āraññakena panā’’tiādi. Tattha asati anovassaketi pabbhārādianovassakaṭṭhāne asati. Idañca lakkhaṇavacanaṃ ‘‘sabhāgānaṃ abhāve’’ti ca icchitabbattā. Āraññakena hi bhikkhunā tattha vasitvā aññattha gacchantena sāmantavihāre bhikkhūnaṃ pesetvā gantabbaṃ. Sabhāgānaṃ abhāve anovassake nikkhipitvā gantabbaṃ. Anovassake asati rukkhe laggetvā gantabbaṃ.
并非仅这样做完便可离去,因此说“或如”等。所谓“或如不被白蚁所食”,意思是:把这些器具安放在石头上,如此安放时,白蚁便不会蛀蚀住所,此即其义。这是说:将床铺置于四块石上,在床上堆放其余的床凳,上面再累积褥垫等;收拾好木器与陶器,做完行者应办之事后离去。
Na kevalaṃ idaṃyeva katvā gantuṃ vaṭṭatīti āha ‘‘yathā vā’’tiādi. Yathā vā upacikāhi na khajjatīti yathā ṭhapite upacikāhi senāsanaṃ na khajjati, evaṃ tathā pāsāṇānaṃ upari ṭhapanaṃ katvāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – catūsu (pāci. aṭṭha. 116) pāsāṇesu mañcaṃ ṭhapetvā mañce avasesamañcapīṭhāni āropetvā upari bhisiādikaṃ rāsiṃ katvā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā gamikavattaṃ pūretvā gantabbanti.
露地住者亦不应心想“我是最上的露地住者”,便不搭衣屋,于非时在露地将卧具铺设而坐、卧。为说明此义,故说“露地住者”等。然而,若即使是用四重衣料搭成的衣屋也不能保护这些卧具免受潮湿,又遇上连日大雨等情形,为了随护比丘的身体,则属于允许。树下住者也依循同样的原则。
Abbhokāsikenāpi ‘‘ahaṃ ukkaṭṭhaabbhokāsiko’’ti cīvarakuṭimpi akatvā asamaye ajjhokāse paññapetvā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā na vaṭṭatīti dassento āha ‘‘abbhokāsikenā’’tiādi. Sace pana catugguṇenapi cīvarena katakuṭi atementaṃ rakkhituṃ neva sakkoti, sattāhavaddalikādīni bhavanti, bhikkhuno kāyānugatikattā vaṭṭati. Rukkhamūlikassāpi eseva nayo.
若对某人生起了信赖,此人的物品便如同自己的私人物品,因此说“信赖者的个人物品”。若对某人尚未生起信赖,取用其物则犯恶作。“非人”指夜叉或饿鬼。“被障碍”即受到扰乱。
Yasmiṃ vissāsaggāho ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikamiva hotīti āha ‘‘vissāsikapuggalike’’ti. Yasmiṃ pana vissāso na ruhati, tassa santake dukkaṭameva. Amanussoti yakkho vā peto vā. Palibuddhaṃ hotīti upaddutaṃ hoti.
5. 第二住处学处解释
5. Dutiyasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā
「任何皮革」是指如法或不如法的任何皮革。难道不是已有「比丘们,不应持有大皮革:狮皮、虎皮、豹皮,若持有者犯恶作」的规定吗?在篇集中已禁止狮皮等,故说「狮皮等」。「仅禁止持有并受用」的意思是:若作为比丘的个人所有物,带到各精舍铺在床、凳上受用,这是被禁止的;但若是住处的所有物,铺在地面上受用,则无过失。因此说「而在住处的受用中,没有名为不如法的皮革」。「被覆」是指以此覆盖身体,故为被覆。「毛毯」是指粗毛、单面毛等毛毯铺设物。「其余」是指褥、坐具、草铺、叶铺等其余的住处物品。其中,「褥」应理解为床褥或凳褥。「坐具」应理解为有边缘的坐具。「草铺」是指任何一种草的铺设,叶铺同理。在这里,褥因在下文已说而明显;坐具在坐具学处本身就很明显;至于草铺、叶铺,只是世间通晓的名称,故说「明显」。
Yaṃkiñci cammanti kappiyākappiyaṃ yaṃ kiñci cammaṃ. Nanu ‘‘na, bhikkhave, mahācammāni dhāretabbāni sīhacammaṃ byagghacammaṃ dīpicammaṃ, yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 255) khandhake sīhacammādīnaṃ paṭikkhepo katoti āha ‘‘sīhacammādīnañhī’’tiādi. Pariharaṇeyeva paṭikkhepoti attano santakaṃ katvā taṃ taṃ vihāraṃ haritvā mañcapīṭhādīsu attharitvā paribhogeyeva paṭikkhepo, senāsanasantakaṃ katvā bhūmattharaṇavasena pana paribhoge nevatthi doso. Tenāha ‘‘senāsanaparibhoge pana akappiyacammaṃ nāma natthī’’ti. Pāvārenti sañchādenti sarīraṃ etenāti pāvāro. Kojavoti uddalomiekantalomiādikojavattharaṇaṃ. Sesanti bhisi nisīdanaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti avasiṭṭhaṃ senāsanaṃ. Tattha bhisīti mañcakabhisi vā pīṭhakabhisi vā. Nisīdananti sadasaṃ veditabbaṃ. Tiṇasanthāroti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro. Esa nayo paṇṇasanthāre. Ettha ca bhisi heṭṭhā vuttattā pākaṭā. Nisīdanaṃ nisīdanasikkhāpadeneva (pāci. 531 ādayo) pākaṭaṃ. Tiṇasanthārapaṇṇasanthārāni pana lokapasiddhāniyeva. Tenevāha ‘‘pākaṭamevā’’ti.
「不应举起,不应令举起」是指,自己举起后不应放置于适当之处,也不应令他人这样做。因此说「如所置」等。放置时,应依照先前所说「置于四块石上」等方法,安放在屋内不漏雨处。如果住处漏雨,为遮盖而取来了草或砖,若自己能胜任便应遮盖;若不能胜任,则应放在不漏雨处。如果整个住处都漏雨,能胜任者应将其安置在村内近事男家中。如果他们不接受,说:「尊者,僧团之物沉重,我们惧怕火烧等」,那么应于露天石地上放置床,其余物品依前述方法放置后,用草与叶覆盖。凡留在那里的物件,对将来此地的其他比丘会有利益。「附近」是指距离最后住处两掷石的范围。
Neva uddhareyya, na uddharāpeyyāti attanā vā uddharitvā patirūpe ṭhāne na ṭhapeyya, parena vā tathā na kāreyya. Tenāha ‘‘yathā ṭhapita’’ntiādi. Taṃ ṭhapentena ca ‘‘catūsu pāsāṇesū’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 116) pubbe vuttanayeneva antogehe anovassake nikkhipitabbaṃ. Sace pana senāsanaṃ ovassati, chadanatthañca tiṇaṃ vā iṭṭhakā vā ānītā honti. Sace ussahati, chādetabbaṃ. No ce sakkoti, yo okāso anovassako, tattha nikkhipitabbaṃ. Sace sabbampi ovassati, ussahantena antogāme upāsakānaṃ ghare ṭhapetabbaṃ. Sace tepi ‘‘saṅghikaṃ nāma, bhante, bhāriyaṃ, aggidāhādīnaṃ bhāyāmā’’ti na sampaṭicchanti, ajjhokāse pāsāṇānaṃ upari mañcaṃ ṭhapetvā sesaṃ pubbe vuttanayeneva nikkhipitvā tiṇehi ca paṇṇehi ca paṭicchādetabbaṃ. Yañhi tattha aṅgamattampi avasissati, taṃ aññesaṃ tattha āgatānaṃ bhikkhūnaṃ upakāraṃ bhavissatīti. Upacāranti sabbapacchimasenāsanato dve leḍḍupātā.
此处应问与不应问之判别:首先,凡地上之长堂或叶堂,或于树柱所作之屋为蚁之起立处,从彼处离去者应问后离去。于彼处若数日不守护,如蚁塔般存立。然而,于石背或石柱所作之住处,或石堆洞窟,或涂灰泥之住处,于彼处无蚁之疑虑,从彼处离去者无论问或不问皆可去。故说「然而于彼处」等。若于如是住处一侧蚁攀登,应问后去。「应问」者,说应问之行仪。此为显示应如是作之义而说,非为显示行仪差别之恶作。然而有些人说「为显示恶作」,此不合理,因篇集注疏中说「于石背或石柱所作之住处,于彼处蚁不攀登,即使不问者亦无罪」。应问者,若有比丘应问比丘,若无彼应问沙弥,若无彼应问园民,若无彼应问令作寺院者,彼住处主人,或于其家中任何人应问。
Ayamettha āpucchitabbānāpucchitabbavinicchayo – (pāci. aṭṭha. 118) yā tāva bhūmiyaṃ dīghasālā vā paṇṇasālā vā hoti, yaṃ vā rukkhatthambhesu katagehaṃ upacikānaṃ uṭṭhānaṭṭhānaṃ hoti, tato pakkamantena āpucchitvāva pakkamitabbaṃ. Tasmiñhi katipayāni divasāni ajaggiyamāne vammikāva santiṭṭhanti. Yaṃ pana pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ siluccayaleṇaṃ vā sudhālittasenāsanaṃ vā, yattha upacikāsaṅkā natthi, tato pakkamantassa āpucchitvāpi anāpucchitvāpi gantuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘yattha panā’’tiādi. Sace tādisepi senāsane ekena passena upacikā ārohanti, āpucchitvāva gantabbaṃ. Āpucchanaṃ pana vattanti āpucchanaṃ gamikavattaṃ. Idañca itikattabbatādassanatthaṃ vuttaṃ, na pana vattabhedadukkaṭanti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.118) dassanatthaṃ. Keci pana ‘‘dukkaṭanti dassanattha’’nti vadanti, taṃ na yujjati vattakkhandhakaṭṭhakathāya ‘‘yaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ, yattha upacikānārohanti, taṃ anāpucchantassāpi anāpattī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 360) vuttattā. Āpucchantena pana bhikkhumhi (pāci. aṭṭha. 116) sati bhikkhu āpucchitabbo, tasmiṃ asati sāmaṇero, tasmiṃ asati ārāmiko, tasmimpi asati yena vihāro kārāpito, so vihārasāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo.
“附近”是对其的解释,“外面附近”,意为寺院外面的附近之处。“或于食堂”,即或在用斋的堂内。只是恶作:如所说,这十种卧具若在室内等有守护之处铺设后便离去,卧具与住处都会被白蚁毁坏,只剩下蚁冢堆,故结波逸提。但如果是在外面食堂等处铺设后离去,由于该处无人守护,受损的仅是卧具而非住处,因此此处说为恶作。至于床和椅子,不会立刻被白蚁啃食,所以在寺院中铺设后离开,只说为恶作。不过,若在寺院附近,寺院的勤务人员巡视见到后就会收好。
‘‘Upacāre’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘bahi āsanne’’ti, vihārassa bahi āsannaṭṭhāneti attho. Upaṭṭhānasālāya vāti bhojanasālāyaṃ vā. Dukkaṭamevāti vuttappakārañhi dasavidhaṃ seyyaṃ antogabbhādimhi guttaṭṭhāne paññapetvā gacchantassa yasmā seyyāpi senāsanampi upacikāhi palujjati, vammikarāsiyeva hoti, tasmā pācittiyaṃ vuttaṃ. Bahi pana upaṭṭhānasālādīsu paññapetvā gacchantassa seyyāmattameva nasseyya ṭhānassa aguttatāya, na senāsanaṃ, tasmā ettha dukkaṭaṃ vuttaṃ. Mañcapīṭhaṃ pana yasmā na sakkā sahasā upacikāhi khāyituṃ, tasmā taṃ vihārepi santharitvā gacchantassa dukkaṭaṃ vuttaṃ. Vihārūpacāre pana taṃ vihāracārikaṃ āhiṇḍantā disvāva paṭisāmenti.
所谓“举起”,此处指将床、椅、帐等全部举起后离去时,应把一切都撤去,收拾好后悬挂在衣架上再走。后来入住的那位比丘,如果再次铺设床或椅子,躺卧之后离开时,也应当同样照做。若有人从内墙取出卧具铺在外墙处居住,离去时应收回放回原本取来的地方。若有人从上层楼搬下,住到下层楼,方法也是同样的。在夜间的住处或白天的住处铺设床、椅后,离去时也应放回原处。若叫人举起后离去,方法相同。但如果是问过之后再离去,则应按“若有比丘,便问比丘”等下文所说的方法,问明后再走。
Uddharaṇāni katvāti ettha uddharitvā gacchantena mañcapīṭhakavānaṃ sabbaṃ apanetvā (pāci. aṭṭha. 118) saṃharitvā cīvaravaṃse laggetvā gantabbaṃ. Pacchā āgantvā vasanakabhikkhunāpi puna mañcapīṭhaṃ vā paññapetvā sayitvā gacchantena tatheva kātabbaṃ. Antokuṭṭato seyyaṃ bahikuṭṭe paññapetvā vasantena gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva paṭisāmetabbaṃ. Uparipāsādato oropetvā heṭṭhāpāsāde vasantassāpi eseva nayo. Rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mañcapīṭhaṃ paññapetvāpi gamanakāle puna gahitaṭṭhāneyeva ṭhapetabbaṃ. Uddharāpetvā gamanepi eseva nayo. Āpucchitvā gacchantena pana ‘‘bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 116) heṭṭhā vuttanayeneva āpucchitvā gantabbaṃ.
6. 侵坐学处解释
6. Anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā
当说“知”时,有人质疑:“知‘此人不令起’这一区别要从哪里得来?”为了回应此问,故有“因此彼”等语句。难道在词语分释中不也是只说了知道年老等情况,而没有说知道不令起的性质吗?针对这一诘难,才有“长老”等。“多利益”,是指“担任库藏管理等多方面的利益”。不仅如此,所以又说“及具德殊胜性”等,以此来显示:即便有多利益而无具德殊胜性,或者有具德殊胜性而无多利益,都不应授予。有人解释:“观察作为库藏管理者的多利益性,以及作为说法者等的具德殊胜性”。“为常住”,即为了永久居住。“认可后”,指通过征求同意的羯磨获得认可之后。“虽然此处”僧团也会给与病人合适的住所,但是为了显示:就算病人未曾征求,僧团未授予住所,也不应加以逼迫,而应悲悯,所以特别说明。
‘‘Jāna’’nti vutte ‘‘anuṭṭhāpanīyo ‘aya’nti jānanto’’ti ayaṃ viseso kuto labbhatīti āha ‘‘tenevassā’’tiādi. Nanu padabhājanepi vuḍḍhabhāvādijānanameva vuttaṃ, na tu anuṭṭhāpanīyabhāvanti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘vuḍḍho hī’’tiādi. Bahūpakāratanti ‘‘bhaṇḍāgārikattādibahuupakārabhāvaṃ’’. Na kevalaṃ idamevāti āha ‘‘guṇavisiṭṭhatañcā’’tiādi, tena bahūpakārattepi guṇavisiṭṭhattābhāve, guṇavisiṭṭhattepi bahūpakārattābhāve dātuṃ na vaṭṭatīti dasseti. ‘‘Bhaṇḍāgārikassa bahūpakārataṃ, dhammakathikādīnaṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.119-121) keci. Dhuvavāsatthāyāti niccavāsatthāya. Sammannitvāti apalokanena kammena sammannitvā. Kāmañcettha gilānassāpi saṅghoyeva anucchavikaṃ senāsanaṃ deti, gilāno pana apaloketvā saṅghena adinnasenāsanopi na pīḷetabbo anukampitabboti dassetuṃ visuṃ vutto.
“周围一肘半”:是就中间所设的床与椅而说。若从一侧见有足够的空间,便应从该处取。“从洗足石”:指从门口放置的洗足石。“坐者或卧者波逸提”:于此,仅坐或仅卧,即成波逸提。“再再作者”:起立后又再坐或再卧者。
Samantā diyaḍḍho hatthoti majjhe paññattaṃ mañcapīṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekapassena ce pahonakadisā dissati, tato gahetabbaṃ. Pādadhovanapāsāṇatoti dvāre nikkhittapādadhovanapāsāṇato. Nisīdantassa vā nipajjantassa vā pācittiyanti ettha nisīdanamattena, nipajjanamatteneva vā pācittiyaṃ. Punappunaṃ karontassāti uṭṭhāyuṭṭhāya nisīdato vā nipajjato vā.
于僧团物,若作僧团物想、有疑或作个人物想,此三皆波逸提,应知。于个人物,若作僧团物想、有疑或作其他个人物想,此三皆恶作。“住所的附近”:指其外围邻近之处。
Saṅghike saṅghikasaññivematikapuggalikasaññīnaṃ vasena tikapācittiyaṃ veditabbaṃ. Tikadukkaṭaṃ pana puggalike saṅghikasaññivematikaaññapuggalikasaññīnaṃ vasena. Vihārassa upacāreti tassa bahi āsannappadese.
7. 驱出学处解释
7. Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā
“多门房”:指有多道门的房屋。有人云:“若闻‘出去’之语后,随自意而出者,无罪。”
Anekakoṭṭhakānīti anekadvārakoṭṭhakāni. ‘‘Nikkhamāti vacanaṃ sutvā attano ruciyā ce nikkhamati, anāpattī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 126) vadanti.
“驱出其资具”:指将属于他的任何资具——诸如钵、衣、滤水囊、法器、床、椅、褥垫、枕头等,乃至染布碎片——予以驱出时。“且”:指犯恶作。若令他人驱出,方式亦同。然而,对于已捆缚牢固而放置的物品,唯犯一罪。
Tassaparikkhāranikkaḍḍhaneti tassa santakaṃ yaṃ kiñci pattacīvaraparissāvanadhammakaraṇamañcapīṭhabhisibibbohanādibhedaṃ antamaso rajanachallipi atthi, tassa parikkhārassa nikkaḍḍhane. Tañcāti dukkaṭaṃ parāmasati. Nikkaḍḍhāpanepi eseva nayo. Gāḷhaṃ bandhitvā ṭhapitesu pana ekāva āpatti.
唯有制造争论、制造斗诤者,方可从整个僧团园林中驱出。因其一旦获得拥护,甚至可能分裂僧团。而无惭等辈,只应自其住处驱出,不可从整个僧团园林中驱出。故说“即使从整个僧团园林”等语。
Bhaṇḍanakārakakalahakārakameva sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ labhati. So hi pakkhaṃ labhitvā saṅghampi bhindeyya. Alajjiādayo pana attano vasanaṭṭhānatoyeva nikkaḍḍhitabbā. Sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘sakalasaṅghārāmatopī’’tiādi.
八、空中屋学处解释
8. Vehāsakuṭisikkhāpadavaṇṇanā
“上层空中屋”:指上层楼面未铺设地板的屋舍。因此说“上层未覆盖楼面”等。凡是上层楼面未覆蔽的两层屋、三层屋等,皆称为“空中屋”。这便是空中屋的特征。若如此,为何在词句分别中说“中等身量之人不触头”?故而说“但在词句分别中”等。“为显示此处所指之屋”:为显示于此学处中所说的空中屋。“中等身量之人”:指身量中等之人。“不触头”:指最低的横梁亦不触碰到头。“穿过木钉”:即穿过木钉。“已放入脚”:即放入脚趾。“因此”:是以“或在地面之义”等所说之义为因由而回顾。因为门闩、门栓等处有如此所说之义,所以这样表述。
Uparivehāsakuṭiyāti uparimatale asanthatapadarāya kuṭiyā. Tenāha ‘‘upari acchannatalāyā’’tiādi. Yā hi kāci upari acchannatalā dvibhūmikakuṭikā vā tibhūmikādikuṭikā vā, sā ‘‘vehāsakuṭī’’ti vuccati. Idañhi vehāsakuṭilakkhaṇaṃ. Yadi evaṃ kasmā padabhājane ‘‘majjhimassa purisassa asīsaghaṭṭā’’ti (pāci. 131) vuttanti āha ‘‘padabhājane panā’’tiādi. Idha adhippetaṃ kuṭiṃ dassetunti imasmiṃ sikkhāpade adhippetaṃ vehāsakuṭiṃ dassetuṃ. Majjhimassa purisassāti pamāṇamajjhimassa purisassa. Sabbaheṭṭhimāhi tulāhi sīsaṃ na ghaṭṭetīti asīsaghaṭṭā. Aṅge vijjhitvāti aṭaniyo vijjhitvā. Pavesitapādakanti pavesitapādasikhaṃ. Tasmāti ‘‘bhūmatthe vā’’tiādinā vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati. Yasmā āhaccapādakādīsu yathāvutto attho hoti, tasmāti vuttaṃ hoti.
“强行”,即压制、强占。“在非空中屋”,指于地面所建的叶屋等处,此处无罪。因为此处不可能对他人造成压迫。“在触头处”,即触头之处,亦无罪。因为在下层殿堂中,若不弯腰便无法行走,因此由于并非通行之处,不会对他人造成压迫。“或上层楼面铺设地板”,指上层楼面以木板严密铺设。“或取任何物”,即取上方挂在象牙钩等上的衣等任何物品。“或挂”,此处亦然。与之相反的是木钉、铁钉。其义为:即使安设之后坐时脚亦不会掉落,这样的木钉、铁钉,安于床、椅的脚尖之处。故说“在脚尖”等。
Sahasāti abhibhavitvā ajjhottharitvā. Avehāsakuṭikāyāti bhūmiyaṃ katapaṇṇasālādīsu, tattha anāpatti. Na hi sakkā tattha parassa pīḷā kātuṃ. Sīsaghaṭṭāyāti yā sīsaṃ ghaṭṭā hoti, tatthāpi anāpatti. Na hi sakkā tattha heṭṭhāpāsāde anoṇatena vicarituṃ, tasmā asañcaraṇaṭṭhānattā parapīḷā na bhavissati. Uparitalaṃ vā padarasañcitanti uparimatalaṃ dāruphalakehi ghanasanthataṃ. Kiñci gaṇhāti vāti upari nāgadantakādīsu laggitaṃ cīvarādiṃ yaṃ kiñci gaṇhāti vā. Laggati vāti etthāpi eseva nayo. Paṭipakkhabhūtā āṇi paṭāṇi. Yassā dinnāya nisīdantepi pādā na nipatanti, evaṃbhūtā āṇi mañcapīṭhānaṃ pādasikhāsu dinnā hotīti attho. Tenāha ‘‘pādasīsāna’’ntiādi.
九、大住处学处解释
9. Mahallakavihārasikkhāpadavaṇṇanā
“背桑喀帝”,指门框。“周围二肘半之处”,于中央有门、上部有高墙者,指其三方周围各二肘半的范围。若是小精舍,则于两方。彼处门扇开启时所触之墙,即使未圆满邻近亦开许。若门的下方亦有应涂抹之处,涂抹彼处亦开许。“为安置门闩”,此处以“门闩”一词,从其关联而说,意指连同门板的门框装置。故说“有门扇者”等。“为不动之故”,以此显示彼安置确实是为了不动之故。然此处意趣为何?故说“门扇确实”等。“摇动”,即移动。“乃至为安置门闩,门框应反复涂抹或令涂抹”,意为:为安置门闩之故,乃至门框,应由自己反复涂抹,或令他人涂抹。
Piṭṭhasaṅghāṭassāti dvārabandhassa. Sāmantā aḍḍhateyyahattho padesoti yassa (pāci. aṭṭha. 135) vemajjhe dvāraṃ hoti, uparibhāge ca uccā bhitti, tassa tīsu disāsu sāmantā aḍḍhateyyahattho padeso. Khuddakassa pana vihārassa dvīsu disāsu. Tatrāpi yaṃ bhittiṃ vivariyamānaṃ kavāṭaṃ āhanati, sā aparipuṇṇūpacārāpi hoti. Sace pana dvārassa adhobhāgepi lepokāso atthi, tampi limpituṃ vaṭṭati. Aggaḷaṭṭhapanāyāti ettha aggaḷasaddena taṃsambandhato dvāraphalakasahitaṃ dvārabandhanaṃ adhippetaṃ. Tenāha ‘‘sakavāṭakassā’’tiādi. ‘‘Niccalabhāvatthāyā’’ti iminā tañca kho ṭhapanaṃ idha niccalabhāvenāti dasseti. Ko panettha adhippāyoti āha ‘‘kavāṭañhī’’tiādi. Kampatīti calati. Yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya punappunaṃ limpitabbo vā lepāpetabbo vāti aggaḷaṭṭhapanatthāya yāva dvārakosā punappunaṃ attanā limpitabbo vā, parehi lepāpetabbo vāti attho.
“若此义既未在母论中宣说,亦未在句分别中说明,当从何处了知?”故说“于彼处”等。“虽”,即纵令。“于制戒因缘中”,即学处之缘起。“从所摄”,即随转之义。“光明缝”,即遮蔽光明的缝隙。因此说“‘光明缝’,谓窗扇”。此处“窗扇”,即窗板。然而,在所开许的范围之外,反复涂抹或令他人涂抹,皆不许可。有人说:“泥土应作之事完成后,再给予第四次涂抹,则犯波逸提。”其他人则说:“于所说限量之外反复涂抹,除了明确遮止的部分外,因未说波逸提,故为恶作。”
Nanu cāyamattho neva mātikāyaṃ, na padabhājane vutto, atha kuto daṭṭhabboti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Kiñcāpīti yadipi. Aṭṭhuppattiyanti sikkhāpadassa nidāne. Adhikāratoti anuvattanato. Ālokaṃ sandheti pidhetīti ālokasandhi. Tenāha ‘‘ālokasandhīti vātapānakavāṭakā vuccantī’’ti. Tattha vātapānakavāṭakāti vātapānaphalakā. Anuññātappadesato pana aññattha punappunaṃ vilimpituṃ vā vilimpāpetuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mattikāya kattabbakiccaṃ niṭṭhāpetvā puna catutthalepe dinne pācittiya’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.135) keci. ‘‘Punappunaṃ lepadānassa vuttappamāṇato aññattha paṭikkhittamattaṃ ṭhapetvā pācittiyassa avuttattā dukkaṭa’’nti apare.
“应决意”,即应作安排。“无谷物”中,“无”字如同“少欲”等词,为没有之义,故说“无谷物”。稻谷等为早谷,视作“优先之谷果”;与之相反的绿豆、豆类等,则为晚谷。“已说”,即已播种。“于彼处站立决意者,犯恶作”,以此显示:在哪一处划定范围的周边之内没有早谷等谷物,便应在该处建造精舍;若有谷物之处,则不得建造。“即于彼处”,是指以口说的方式。“应站在彼处”,意趣为:精舍倒塌时,因为有倒塌的地方,不应倒在该比丘身上。然而,在划定范围的内部,却有精舍倒塌之处,因此即使在无谷物之地,站在彼处亦不得决意。所以说“其内部即便在无谷物之处,亦不得站立”。
Adhiṭṭhātabbanti saṃvidhātabbaṃ. Appahariteti ettha appasaddo ‘‘appiccho’’tiādīsu (ma. ni. 1.252, 336; saṃ. ni. 2.148) viya abhāvatthoti āha ‘‘aharite’’ti. Sālivīhiādi (sārattha. ṭī. 2.30) pubbaṇṇaṃ ‘‘purakkhataṃ sassaphala’’nti katvā, tabbipariyāyato muggamāsādi aparaṇṇaṃ. Vuttanti vapitaṃ. ‘‘Tasmiṃ ṭhatvā adhiṭṭhahanto dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti iminā yasmiṃ padese samantā vuttappamāṇe paricchede pubbaṇṇādīni na santi, tattha vihāro kāretabbo. Yattha pana santi, tattha kārāpetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Tathevāti mukhavaṭṭiantena. Tasmiṃ ṭhātabbaṃ patantassa vihārassa apatanokāsattā, tassa bhikkhuno upari na pateyyāti adhippāyo. Yathāparicchinnassa pana okāsassa abbhantaraṃ vihārassa patantassa okāso hotīti appaharitepi tasmiṃ ṭhatvā adhiṭṭhātuṃ na labhati. Tenāha ‘‘tassa anto aharitepi ṭhātuṃ na labhatī’’ti.
“若超过彼”,意指:在三道或三周之上,有第四道或第四周。故说“以道覆盖时”等。其中,“以道覆盖”,是指不围绕而径直覆盖。“以周”,则是围绕覆盖。在这当中,以道覆盖可得用砖、石、灰泥;以周覆盖可得用草、叶,故说“以砖、石、灰泥”等。因此,随其所欲,决意二道或二周后,命令“照此覆盖”至第三道或第三周后,便应离去。若不离去,应默然而立。这所有的覆盖,应知是覆盖之上的覆盖。因为精舍上部覆盖,能够长久不漏雨,作如是想而这样覆盖。“以草把计数”,即用草束来计数。
Tato ce uttarīti tiṇṇaṃ maggānaṃ vā pariyāyānaṃ vā upari catutthe magge vā pariyāye vāti attho. Tenāha ‘‘maggena chādiyamāne’’tiādi. Tattha maggena chādiyamāneti aparikkhipitvā ujukameva chādiyamāne. Pariyāyenāti parikkhepena. Tattha maggena chādanaṃ iṭṭhakasilāsudhāhi labbhati, pariyāyena chādanaṃ tiṇapaṇṇehīti āha ‘‘iṭṭhakasilāsudhāhī’’tiādi. Tasmā yathā icchati, tathā dve magge vā dve pariyāye vā adhiṭṭhahitvā tatiyaṃ maggaṃ vā pariyāyaṃ vā ‘‘evaṃ chādehī’’ti āṇāpetvā pakkamitabbaṃ. Sace na pakkamati, tuṇhībhāvena ṭhātabbaṃ. Sabbampi cetaṃ chadanaṃ chadanūpari veditabbaṃ. Uparūparichanno hi vihāro ciraṃ anovassako hotīti maññamānā evaṃ chādenti. Tiṇamuṭṭhigaṇanāyāti tiṇakaraḷagaṇanāya.
“三波逸提”,即超过二周或三周时,依超过想、疑、未满想这三种情况,有三类波逸提。“作白色等”,是指制作白色、黑色、赭色、装饰、花纹、鳄鱼牙板、五图案等事。“于洞窟、岩洞、草屋等”中,此处“洞窟”是指有门框的住处;“岩洞”即纯粹的山洞;“草屋”则显而易见。
Tikapācittiyanti atirekadvattipariyāye atirekasaññivematikaūnakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Setavaṇṇādikaraṇeti setavaṇṇakāḷavaṇṇagerukaparikammamālākammalatākammamakaradantakapañcapaṭikānaṃ karaṇe. Leṇaguhātiṇakuṭikādīsūti ettha leṇanti dvārabaddhaṃ. Guhāti kevalā pabbataguhā. Tiṇakuṭikā pākaṭā eva.
十、有生命物学处释
10. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā
“于一瓶一罪”者,谓于一盛水瓶中,唯有一罪。此规则适用于一切器皿。“截断者”者,指截断水流者。“投入一一者”者,指投入一一草、叶、泥土,或其他薪柴、牛粪等物者。“耗尽”者,即灭尽也。
Ekasmiṃ ghaṭe ekāva āpattīti ekasmiṃ udakaghaṭe ekāva āpatti. Esa nayo sabbabhājanesu . Vicchindantassāti dhāraṃ vicchindantassa. Ekekaṃ pakkhipantassāti ekekaṃ tiṇaṃ vā paṇṇaṃ vā mattikaṃ vā aññaṃ vā kaṭṭhagomayādiṃ pakkhipantassa. Pariyādānanti khayaṃ.
“灯火点燃后,飞蛾等小虫将死”,虽知如此,若以善心而点燃灯火,正如“浇水时小虫将死”,于事先虽知,却以“我浇此水”之心而浇,此时不生杀害心,故说“除杀害思外”等。如此,则“制立之罪”一语亦得成立。三心者,依善、不善、无记而分为三。如是,践踏戒制而浇水或令浇水者,以不善心;以“我将洗座位”之心为洗涤而浇水或令浇水者,以善心;不知戒制的阿拉汉于浇水等作为时,以无记心。故依善、不善、无记心而有三种心。
‘‘Padīpe (sārattha. ṭī. pācittiya 3.140) patitvā paṭaṅgādipāṇakā marissantī’’ti jānantassāpi kusalacittena padīpujjalanaṃ viya ‘‘siñcanena pāṇakā marissantī’’ti pubbabhāge jānantassāpi ‘‘idaṃ jalaṃ siñcāmī’’ti siñcantassa vadhakacittaṃ na hotīti āha ‘‘vinā vadhakacetanāyā’’tiādi. Evañca katvā ‘‘paṇṇattivajja’’nti idampi samatthitaṃ hoti. Ticittanti kusalākusalābyākatavasena ticittaṃ. Tathā hi paṇṇattiṃ madditvā siñcantassa vā siñcāpentassa vā akusalacittena hoti, ‘‘āsanaṃ dhovissāmī’’ti cittena dhovanatthaṃ siñcantassa vā siñcāpentassa vā kusalacittena hoti, paṇṇattiṃ ajānatā arahatā siñcanādikaraṇe abyākatacittena hotīti kusalākusalābyākatacittavasena ticittaṃ hoti.
一、教诫学处释
1. Ovādasikkhāpadavaṇṇanā
「具足八支者」,即具足「具戒」等八支者。「被允许者」,是在此学处的因缘中被允许者。「已达百腊者」等,是将要开示的八敬法之阐明。其中,「适宜之仪」指准备道路、布施种子、询问饮水等合宜的行持。以「等」字……
Aṭṭhaṅgasamannāgatassāti ‘‘sīlavā hotī’’tiādīhi (pāci. 147) aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa. Anuññātāti imassa sikkhāpadassa nidāne anuññātā . ‘‘Vassasatūpasampannāyā’’tiādi vakkhamānaaṭṭhagarudhammadassanaṃ. Tattha sāmīcikammanti maggasampadānabījanapānīyāpucchanādikaṃ anucchavikaṃ vattaṃ. Ādisaddena –
比丘尼不得在无有比丘的住处作雨安居。每半月,比丘尼应从比丘僧团期待二法:询问布萨及前往受教诫。雨安居结束后,比丘尼应在二部僧中以三事自恣——据所见、所闻或所疑。犯敬法的比丘尼,应在二部僧中行半月敬悦。已学习六法学处满两年的正学女,应在二部僧中求受具足戒。比丘尼不得以任何方式辱骂、诽谤比丘。从今日起,遮止比丘尼对比丘的言说途径;而比丘对比丘尼的言说途径则不被遮止。
‘‘Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaṃ vasitabbaṃ, anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca, vassaṃvuṭṭhāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi pavāretabbaṃ diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, garudhammaṃ ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ, dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhatosaṅghe upasampadā pariyesitabbā, na bhikkhuniyā kenaci pariyāyena bhikkhu akkositabbo paribhāsitabbo, ajjatagge ovaṭo bhikkhunīnaṃ bhikkhūsu vacanapatho, anovaṭo bhikkhūnaṃ bhikkhunīsu vacanapatho’’ti (cūḷava. 403; a. ni. 8.51) –
总摄此七法。「敬法」者,即重大之法。因为这些法须由比丘尼们恭敬纳受,故称为「敬法」。
Ime satta dhamme saṅgaṇhāti. Garudhammeti garuke dhamme. Te hi gāravaṃ katvā bhikkhunīhi sampaṭicchitabbattā ‘‘garudhammā’’ti vuccanti.
以其他法者:除了八敬法之外,以任何其他法。教诫只是在比丘尼僧团中达上者:或以敬法教诫只是在比丘尼僧团中达上者。对于在比丘们面前达上者,则如其事而说。于「非法羯磨」等句中,应将比丘尼教诫的认可羯磨理解为「羯磨」,因此才说「即使被认可」等语句。于别众的比丘尼僧团中教诫者,有三条波逸提。也就是说,于别众的比丘尼僧团中教诫者,依别众想、疑、和合想而有三种波逸提。同样地,疑者——即于非法羯磨中疑惑者,于别众的比丘尼僧团中教诫者有三条波逸提,这便是此处所说的义理。此法则同样适用于法羯磨想者。正如于别众的比丘尼僧团中教诫者有九条波逸提,同样地,在和合比丘尼僧团中教诫者,对于此僧团,依别众想、疑、和合想而有三种波逸提。同样地,疑者及法羯磨想者也有九条波逸提。因此说「在和合比丘尼僧团中亦有九种」等。然而,对于非法羯磨想法者,即虽为法羯磨却作非法羯磨想者,教诫别众比丘尼僧团者有三条恶作;同样地,疑者及非法羯磨想者,共有九条恶作。而教诫和合比丘尼僧团者则有八种情况,总计十七恶作。因此说「然而若」等。其他法:指其他经或阿毗达摩。她们以「我等和合」之语期待教诫。因此,除了教诫之外,宣说其他法者,得恶作。未指定教诫者:指未说「此
Aññena vā dhammenāti ṭhapetvā aṭṭha garudhamme aññena yena kenaci dhammena. Bhikkhunīsu upasampannamattaṃ vā ovadatoti bhikkhunīsu upasampannamattaṃ garudhammena ovadato vā. Bhikkhūnaṃ santike upasampannāya yathāvatthukameva. ‘‘Adhammakamme’’tiādīsu bhikkhunovādasammutikammaṃ ‘‘kamma’’nti veditabbanti āha ‘‘sammatassāpī’’tiādi. Vagge bhikkhunisaṅghe ovadato tikapācittiyanti vagge bhikkhunisaṅghe ovadato vaggasaññivematikasamaggasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Tathā vematikassa cāti adhammakamme vematikassa ca vagge bhikkhunisaṅghe ovadato tikapācittiyanti attho. Esa nayo dhammakammasaññino cāti etthāpi. Yathā ca vagge bhikkhunisaṅghe ovadato nava pācittiyāni, evaṃ adhammakamme adhammakammasaññino samagge bhikkhunisaṅghe ovadato tasmiṃ saṅghe vaggasaññivematikasamaggasaññīnaṃ vasena tikapācittiyaṃ, tathā vematikassa ca dhammakammasaññino cāti nava pācittiyāni. Tenāha ‘‘samaggepi bhikkhunisaṅghe navā’’tiādi. Dhammakamme pana adhammakammasaññino vaggaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ovadato tikadukkaṭaṃ, tathā vematikassa, dhammakammasaññino cāti nava dukkaṭāni. Samaggaṃ pana bhikkhunisaṅghaṃ ovadato aṭṭhāti sattarasa dukkaṭāni. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. Aññaṃ dhammanti aññaṃ suttantaṃ vā abhidhammaṃ vā. ‘‘Samaggāmhāyyā’’ti vacanena hi ovādaṃ paccāsīsanti. Tasmā ṭhapetvā ovādaṃ aññaṃ dhammaṃ bhaṇantassa dukkaṭaṃ. Ovādañca aniyyātetvāti ‘‘eso bhagini ovādo’’ti avatvā. Paripucchaṃ detīti tassāyeva paguṇāya garudhammapāḷiyā atthaṃ bhaṇati. Osārehīti uccārehi, kathehīti attho. Osāretīti aṭṭhagarudhammapāḷiṃ vadati. Pañhaṃ puṭṭhoti garudhammanissitaṃ vā khandhādinissitaṃ vā pañhaṃ bhikkhuniyā puṭṭho.
二、日没学处解释
2. Atthaṅgatasikkhāpadavaṇṇanā
「一方达上者」:是指在比丘尼僧团中达上者。凡是此后有说「一方达上者」之处,一切处都应如此理解其义。
Ekatoupasampannanti bhikkhunisaṅghe upasampannamattaṃ. Ito parampi ca yattha yattha ‘‘ekatoupasampanna’’nti vuccati, sabbattha ayameva attho daṭṭhabbo.
三、比丘尼住处学处解释
3. Bhikkhunupassayasikkhāpadavaṇṇanā
「为共住」:是指为了布萨等目的。「另一方」:是指于两方僧团中达上者。
Saṃvāsāyāti uposathādiatthaṃ. Itaranti ubhatosaṅghe upasampannaṃ.
四、利养学处解释
4. Āmisasikkhāpadavaṇṇanā
因为会被渴爱与邪见所触及,所以称为“利养”,也就是衣等资具;以利养本身为因,故说“利养因”。因此说“衣等诸因中的任何一种”。以“等”字含摄钵食、住所、病缘药、恭敬、尊重、名誉、礼拜与供养。“希求不名誉”,即希求丧失名声。
Taṇhādiṭṭhīhi āmasitabbato āmisaṃ, cīvarādi, āmisameva hetu āmisahetu. Tenāha ‘‘cīvarādīnaṃ aññatarahetū’’ti. Ādisaddena piṇḍapātasenāsanagilānapaccayasakkāragarukāramānanavandanapūjanānaṃ gahaṇaṃ. Avaṇṇakāmatāyāti ayasakāmatāyeva.
在“法羯磨”等之中,“羯磨”应理解为比丘尼教诫的认可羯磨。其中,“三波逸提”,是指在法羯磨上,依于“法羯磨想”“疑惑”“非法羯磨想”这三种情形,而有三种波逸提罪。同样地,在非法羯磨上,应知有三恶作罪。“未被认可者”,指的是由认可者或僧团委以重任而安置的达上者。难道教诫的认可不是只给予达上者,而非沙弥吗?因此说“于此”等。不过,由认可者或僧团所安置的多闻沙弥,在这里也应知属于“未被认可者”。“对那本性就因衣等利养而教诫的人,如是而说”,是指对那个本性就因衣等利养而教诫的人,带着“此人因衣等利养而教诫”的想法,这样去说。如果带着“并非因衣等利养而教诫”的想法而说,则成恶作罪。“没有利养之隔”,就是没有利养心,意思是并没有生起“我要以利养为因而教诫”这样的意乐。“隔”这个词在这里是心的同义词,就如同“其内无诸忿”等句中的用法。
Dhammakammetiādīsu bhikkhunovādasammutikammaṃ ‘‘kamma’’nti veditabbaṃ. Tattha tikapācittiyanti dhammakamme dhammakammasaññivematikaadhammakammasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Tatheva adhammakamme tikadukkaṭaṃ veditabbaṃ. Asammatanti sammatena vā saṅghena vā bhāraṃ katvā ṭhapitaṃ upasampannaṃ. Nanu ovādasammuti upasampannasseva dīyati, na sāmaṇerassāti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Sammatena vā saṅghena vā ṭhapito pana bahussuto sāmaṇero ‘‘asammato’’ti veditabbo. Pakatiyā cīvarādihetu ovadantaṃ pana evaṃ bhaṇantassāti pakatiyā cīvarādihetu ovadantaṃ ‘‘esa cīvarādihetu ovadatī’’ti saññāya evaṃ bhaṇantassa. ‘‘Na cīvarādihetu ovadatī’’ti saññāya pana evaṃ bhaṇantassa dukkaṭaṃ. Anāmisantaratāti āmisacittābhāvo, ‘‘āmisahetu ovadissāmī’’ti evaṃ pavattaajjhāsayābhāvoti attho. Cittapariyāyo hettha antarasaddo ‘‘yassantarato na santi kopā’’tiādīsu (udā. 20) viya.
5. 施衣学处之解释
5. Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā
第五学处的义理明显。
Pañcamasikkhāpadaṃ uttānatthameva.
6. 缝衣学处之解释
6. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā
“将针穿入、穿入再拔出”:每缝一针,得一波逸提。然而,比丘若心想“我来缝”而移动针,或在断线时,则得恶作。“虽刺入百次而一次拔出”:指为穿入长线,不将整根针拔出,即便刺入百次也只拔出一次。“被命令‘缝’”:指被一次告知“缝这件衣”。“令完成”:指完成所有针线活。“其每一针路有波逸提”:指被命令者每将针穿入、穿入再拔出时,每一次得一波逸提。
Sūciṃ pavesetvā pavesetvā nīharaṇeti ārāpathe ārāpathe pācittiyaṃ. ‘‘Sibbissāmī’’ti pana vicārentassa, chindantassāpi dukkaṭaṃ. Satakkhattumpi vijjhitvā sakiṃ nīharantassāti sakalasūciṃ anīharanto dīghasuttappavesanatthaṃ satakkhattumpi vijjhitvā sakiṃ nīharantassa. ‘‘Sibbā’’ti vuttoti sakiṃ ‘‘cīvaraṃ sibbā’’ti vutto. Niṭṭhāpetīti sabbaṃ sūcikammaṃ pariyosāpeti. Tassa ārāpathe ārāpathe pācittiyanti āṇattassa sūciṃ pavesetvā pavesetvā nīharaṇe ekamekaṃ pācittiyaṃ.
“优陀夷长老”:指懒优陀夷长老。“以所述方式缝或令缝”:指以“将针穿入”等所述方式亲自缝,或令他人缝。
Udāyittheranti lāḷudāyittheraṃ. Vuttalakkhaṇaṃ sibbanaṃ vā sibbāpanaṃ vāti ‘‘sūciṃ pavesetvā’’tiādinā vuttalakkhaṇaṃ sibbanaṃ vā sibbāpanaṃ vā.
七、约定学处的解释
7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā
“约定”:指说“来,我们去某村”或“我明天去,你也应来”等语。而且,此约定在义理上即是作约定,故言“于出行时作约定,此为义”。“在非适当地点约定者”:指站在村内、比丘尼住处门口、街道或其他诸如四衢道、象厩等处约定者,故言“于此……除外”等。“即使对极近者”:意为即使极近,乃至仅隔一宝珠之距者。“另一村”:指从出发之处到另一村。“进入彼”:指进入那中间村的近处。若欲远行,按村近处算计,每进入时,依前述方式有罪,故言“如是按村近处进入计算,得诸波逸提”。然而,在越过每一那样的村时,无罪。“村不存在时”:指半由旬内无村时。然而,若该村存在,仅按村间计算,得诸波逸提。“按半由旬计算有波逸提”:指每半由旬有一波逸提;对于越过每一半由旬者,在“即将越过”的第一足时有恶作,在第二足时有波逸提,此为义。因为依此规则,于越过时有罪,于进入时无罪。
Saṃvidahitvāti ‘‘ehi, asukagāmaṃ gacchāmā’’ti vā ‘‘sve ahaṃ gacchāmi, tvampi āgaccheyyāsī’’ti vā vatvā. Tañca kho saṃvidahanaṃ atthato saṅketakammanti āha ‘‘gamanakāle saṅketaṃ katvāti attho’’ti. Akappiyabhūmiyaṃ saṃvidahantassāti antogāme, bhikkhuniupassayadvāre, rathikāya, aññesu vā catukkasiṅghāṭakahatthisālādīsu ṭhatvā saṃvidahantassa. Tenāha ‘‘tattha ṭhapetvā’’tiādi. Āsannassāpīti accāsannassāpi, ratanamattantarassāpīti adhippāyo. Aññassa gāmassāti yato nikkhamati, tato aññassa gāmassa. Taṃ okkamantassāti taṃ antaragāmassa upacāraṃ okkamantassa. Sace dūraṃ gantukāmo hoti, gāmūpacāragaṇanāya okkamante okkamante purimanayeneva āpatti. Tenāha ‘‘iti gāmūpacārokkamanagaṇanāya pācittiyānī’’ti. Tassa tassa pana gāmassa atikkamane anāpatti. Gāme asatīti addhayojanabbhantare gāme asati. Tasmiṃ pana gāme sati gāmantaragaṇanāyeva pācittiyāni. Addhayojanagaṇanāya pācittiyanti addhayojane addhayojane pācittiyaṃ, ekamekaṃ addhayojanaṃ atikkamantassa ‘‘idāni atikkamissāmī’’ti paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyanti attho. Imasmiñhi naye atikkamane āpatti, okkamane anāpatti.
“以变更”者:在此,若宣称“我们将在午前去”却在午后去,宣称“今日去”或“将会去”却在明日去——如此仅因时间变更而无罪。然而,若以门变更或以道路变更,即便有变更也仍有罪。“在灾难中”者:当国土分裂时,乘车的民众流离失所,在类似这样的灾难中无罪。“乘车”者:意即乘行道的车或货车。“以女人学处”者:指有虫水品中的第七学处。
Visaṅketenāti (pāci. aṭṭha. 185) ettha ‘‘purebhattaṃ gamissāmā’’ti vatvā pacchābhattaṃ gacchanti, ‘‘ajja vā gamissāmā’’ti sve gacchanti, evaṃ kālavisaṅketeyeva anāpatti. Dvāravisaṅkete, pana maggavisaṅkete, vā satipi āpattiyeva. Āpadāsūti raṭṭhabhede cakkasamāruḷhā jānapadā pariyāyanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti. Cakkasamāruḷhāti ca iriyāpathacakkaṃ vā sakaṭacakkaṃ vā samāruḷhāti attho. Mātugāmasikkhāpadenāti (pāci. 413 ādayo) sappāṇakavagge sattamasikkhāpadena.
八、登船学处的解释
8. Nāvābhiruhanasikkhāpadavaṇṇanā
“以游戏为先”者:指因贪著世间乐、结交朋友而以游戏为先。“亦如是”者:即纯粹以游戏为目的。“无村落岸边”者:因半由旬范围内没有村落,故称无村落岸边。不过,依巴利原文“或向上游、或向下游”之说,在湖泊、海洋等处,即便以游戏为先之心前往,亦无罪。因此说“于海中则可随意而行”。“以变更”者:此处也唯有时间变更才无罪;若以渡口变更或船只变更而前往,则有罪。
Kīḷāpurekkhāroti lokassādamittasanthavavasena kīḷāpurekkhāro. Tathevāti kīḷāvaseneva. Agāmakatīrapassenāti addhayojanabbhantare gāmānaṃ abhāvato agāmakatīrapassena. Pāḷiyaṃ ‘‘uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā’’ti (pāci. 186) vacanato pana vāpisamuddādīsu kīḷāpurekkhāratāyapi gacchantassa anāpatti. Tenāha ‘‘samudde pana yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭatī’’ti. Visaṅketenāti idhāpi kālavisaṅketeneva anāpatti, titthavisaṅketena, pana nāvāvisaṅketena vā gacchantassa āpattiyeva.
“其余”者:指连同生起等在内的其余部分。然而,有些人说:“‘以游戏为先’与‘约定’的措辞,表明这条学处是不善心、世间罪,因此所谓‘其余’,是指除去‘制限罪’与‘三心’这两者后剩下的部分。”这种说法不应采纳。因为即使以游戏为先而登乘,在村落间进入时,或超过半由旬时,若因生起悚惧而现证阿拉汉果,或进入睡眠,或作意业处而行,哪里会具足那样的不善心,从而使这条学处成为不善心与世间罪呢?
Sesanti saddhiṃ samuṭṭhānādīhi avasesaṃ, keci pana ‘‘kīḷāpurekkhāro ‘saṃvidahitvā’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.188) vacanato imaṃ sikkhāpadaṃ akusalacittaṃ lokavajjaṃ, tasmā sesaṃ nāma ṭhapetvā ‘paṇṇattivajjaṃ ticitta’nti idaṃ dvayaṃ avasesa’’nti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Kīḷāpurekkhāratāya hi abhiruhitvāpi gāmantarokkamane, addhayojanātikkame vā saṃvegaṃ paṭilabhitvā arahattaṃ vā sacchikareyya, niddaṃ vā okkameyya, kammaṭṭhānaṃ vā manasi karonto gaccheyya, kuto cassa akusalacittasamaṅgitā, yenidaṃ sikkhāpadaṃ akusalacittaṃ, lokavajjañca siyāti.
九、促成食学处的解释
9. Paripācitasikkhāpadavaṇṇanā
「令成熟」指使食物达到成熟可食的程度,如法处理后放置,这便是所说的意思。因此说「非彼」等。「彼」指那位将受用食物的比丘。「显示比丘之德」指以「这位尊者是诵者、这位尊者是多闻者」等话语来彰显其德行。「钵食」指五种食物中的任何一种。「此是业成就的发起词」,故说「已发起」。「已准备」指已经准备完成。因为亲属或受邀请者为比丘的利益,即使尚未正式发起的钵食,在义理上等同于已发起,可随意让人取用,所以说「或是亲属、受邀请者所有」。
Paripācitanti paripākamāpāditaṃ, yathā labhati, tathā katvā ṭhapitanti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘neva tassā’’tiādi tassāti yo paribhuñjeyya, tassa bhikkhuno. Bhikkhussa guṇaṃ pakāsetvāti ‘‘ayyo bhāṇako, ayyo bahussuto’’tiādinā (pāci. 195) guṇaṃ pakāsetvā . Piṇḍapātanti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ. Kammasādhanoyaṃ samārambhasaddoti āha ‘‘samāraddha’’nti. Paṭiyāditassāti sampāditassa. Yasmā ñātakappavāritehi bhikkhussa atthāya asamāraddhopi piṇḍapāto atthato samāraddhova hoti yathāsukhaṃ harāpetabbato, tasmā ‘‘ñātakappavāritānaṃ vā santaka’’nti vuttaṃ.
「两方面」指已促成和未促成这两种情形。「其余」指比丘尼所促成的粥、硬食、果实等一切食物。然而,对于这些其余情况,若依暗示、明说、间接语、请求等方式,仍不免有恶作罪。
Ubhayatthāti paripācitāparipācitesu. Avaseseti bhikkhuniparipācitepi yāgukhajjakaphalāphalādike sabbattha. Nimittobhāsaparikathāviññattivasena pana avasesepi dukkaṭato na muccati.
10. 独坐学处注释
10. Rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā
「在上」指裸行者品。「乌巴难达的第四学处」指与女人在有覆盖处独坐的学处(波逸提第二百八十四条等)。因为此学处在以乌巴难达长老为缘而制定的诸学处中位居第四,故称「乌巴难达的第四学处」。若同属一章,为何又分别制定?对此说「然因事缘生起而分别制定」。其中「因事缘生起之故」指因事缘的生起,即仅因与比丘尼独坐的事缘生起之故,这便是它的含义。此处意趣如下:从第四学处的事缘来看,由于此学处的事缘最先发生,所以即使在同一章中,此学处也是最先被分别制定的。
Uparīti acelakavagge. Upanandassa catutthasikkhāpadenāti appaṭicchanne mātugāmena saddhiṃ rahonisajjasikkhāpadena (pāci. 284 ādayo). Tañhi upanandattheraṃ ārabbha paññattesu catutthabhāvato ‘‘upanandassa catutthasikkhāpada’’nti vuttaṃ. Yadi ekaparicchedaṃ, atha kasmā visuṃ paññattanti āha ‘‘aṭṭhuppattivasena pana visuṃ paññatta’’nti. Tattha aṭṭhuppattivasenāti atthassa uppattivasena, bhikkhuniyā eva rahonisajjāya uppattivasenāti attho. Ayaṃ hetthādhippāyo – catutthasikkhāpadavatthuto imassa sikkhāpadassa vatthuno paṭhamaṃ uppannattā ekaparicchedepi idaṃ paṭhamaṃ visuṃ paññattanti.
四 食物品
4. Bhojanavaggo
一、住处食学处的解释
1. Āvasathasikkhāpadavaṇṇanā
“无病”者:此处指乃至能行走二拘卢舍(半由旬)者,故说“能行走半由旬者”。“住处食”者:即住处所施之食——在讲堂等处,不特别指定而随宜施设的五种食物中任意一种。因此说“这些或”等。其中,“这些或”指这些外道或;“若干或”指在这些外道中若干外道或。“外道”指九十六种沙门、游方者等。他们散布、张布渴爱之网与邪见之网,故称外道。“不指定”者:即不指定、不限定之义。“在堂等处随何处”者:指在讲堂、树下、露地等随任何处所。“仅一日应食”者:一日仅应食一次,同一日中不得再三食用。“从第二日起”者:从已食之日的第二日起。“每次吞咽为波逸提”者:每一口、每一团食皆为波逸提。然而“诸家”(《波逸提注疏》第二百零六)则是施设于多处:在一处一日食后,第二日可至他处食用,但不得跳越次序而从头再食。在一群与多群、一村与多村中,亦同此法。即使是一家或多家共同施设,若因米等匮乏而中断者,亦不应食。但若因“不能施”而中断后,复生善心而再开始施与,则允许再受食一日。
‘‘Agilāno’’ti ettha antamaso dvigāvutaṃ gantuṃ samattho adhippetoti āha ‘‘addhayojanampi gantuṃ samatthenā’’ti. Āvasathapiṇḍoti āvasathe piṇḍo, sālādīsu anodissa yāvadatthaṃ paññattaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhojananti attho. Tenāha ‘‘imesaṃ vā’’tiādi. Tattha imesaṃ vāti imesaṃ pāsaṇḍānaṃ vā. Ettakānaṃ vāti imasmiṃ pāsaṇḍe ettakānaṃ pāsaṇḍānaṃ vā. Pāsaṇḍanti channavutividhaṃ samaṇaparibbājakādiṃ. Te hi taṇhāpāsañceva diṭṭhipāsañca ḍenti oḍḍentīti pāsaṇḍāti vuccanti. Anodissāti anuddisitvā, aparicchinditvāti attho. Sālādīsu yattha katthacīti sālārukkhamūlaabbhokāsādīsu yattha katthaci ṭhānesu. Ekadivasameva bhuñjitabboti ekadivasaṃ sakiṃyeva bhuñjitabbo, ekasmiṃ divase punappunaṃ bhuñjituṃ na vaṭṭati. Dutiyadivasato paṭṭhāyāti bhuttadivasassa dutiyadivasato paṭṭhāya. Ajjhohāre ajjhohāre pācittiyanti ālope ālope kabaḷe kabaḷe pācittiyaṃ. Nānākulehi (pāci. aṭṭha. 206) pana nānāṭṭhānesu paññattaṃ, ekasmiṃ ṭhāne ekadivasaṃ bhuñjitvā dutiyadivase aññattha bhuñjituṃ vaṭṭati, paṭipāṭiṃ pana khepetvā puna ādito paṭṭhāya bhuñjituṃ na vaṭṭati. Ekapūganānāpūgaekagāmanānāgāmesupi eseva nayo. Yopi ekakulassa vā nānākulānaṃ vā ekato paññatto taṇḍulādīnaṃ abhāvena antarantarā chijjati, sopi na bhuñjitabbo. Sace pana ‘‘na sakkoma dātu’’nti upacchinditvā puna kalyāṇacitte uppanne dātuṃ ārabhanti, etaṃ puna ekadivasaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati.
“三波逸提”者:依无病者作无病想、疑、作有病想而有三种波逸提。“病者作病想”者:病者若起“我是病者”之想,于续住后而食者,无罪。“一次食”者:即一日食一次。“行去者”:此应依半由旬来理解;同样,“返回”(《心义疏》波逸提第三第二百零八)也是如此,以此为说。“由某种危难”者:指因河水涨溢、盗贼、怖畏等某种危难。“其他”者:指粥、硬食、果实等类别不同的任何其他食物。“续住后”者:即再次住下之后。
Tikapācittiyanti agilāne agilānasaññivematikagilānasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Gilānassa gilānasaññinoti gilānassa pana ‘‘gilāno aha’’nti saññino anuvasitvā bhuñjantassa anāpatti. Sakiṃ bhuñjatīti ekadivasaṃ bhuñjati. ‘‘Gacchanto vā’’ti idaṃ addhayojanavasena gahetabbaṃ, tathā ‘‘paccāgacchanto’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.208) idampīti vadanti. Kenaci upaddavenāti nadipūracorabhayādinā kenaci upaddavena. Aññanti yāgukhajjakaphalāphalādibhedaṃ yaṃ kiñci aññaṃ. Anuvasitvāti puna vasitvā.
2. 众食学处注释
2. Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā
所谓“别众食”,因由大众所得,故指属于大众的食物。因此说“大众之食”。这里虽称“大众之食”,而“大众”一词在别处可有“某处二人、某处三人”等多种所指,此处是指多少人呢?所以才有“此处……”等说明。然而,那种别众食由两种方式产生:由邀请或由乞求,因此说“他们由邀请……”等。其中,“由邀请”是指从不如法邀请。“五种饭等”即饭、麦粥、炒粉、鱼、肉这五种。
Gaṇabhojaneti gaṇena laddhattā gaṇassa santake bhojane. Tenāha ‘‘gaṇassa bhojane’’ti. Nanu cettha ‘‘gaṇassa bhojane’’ti vuccati, so ca kho gaṇo ‘‘katthaci dvīhi, katthaci tīhī’’tiādinā anekadhā adhippeto, idha katihīti āha ‘‘idha cā’’tiādi. Taṃ panetaṃ gaṇabhojanaṃ dvīhi pakārehi pasavati nimantanato vā viññattito vāti āha ‘‘tesaṃ nimantanato vā’’tiādi. Tattha nimantanato vāti akappiyanimantanato vā. Odanādīnaṃ pañcannanti odanasattukummāsamacchamaṃsānaṃ pañcannaṃ.
以“我以饭食邀请,请取我的饭食”等语句,或以任何同义语、其他方言,说出五种主食之一的名称而作邀请,这是其关联。“四位”者,指在一处或不同处站立的四位比丘。此为特征说,故意思是四位或更多比丘。“以同义语”者,即用饭食等的同义词。“以其他语言”者,即用安达语、达米拉语等其他语言。“说出五种主食的名称”者,即说出五种主食中任何一种的名称。“我以饭食邀请”者,即“诸位尊者,我以饭食邀请你们”。由“等”字含摄“请期望、请观察、请接受、请等待,我以麦粥邀请,请取我的麦粥、请期望、请观察、请接受、请等待”等句。“在一处”者,见到比丘们站立或坐于一处,便以“诸位尊者,我以饭食邀请你们”等方式,像这样在一处受邀请。“在不同处被邀请”者,前往四个住处或寺院,在不同处受邀请。即使比丘们站在一处,但其中一位被儿子邀请,另一位被父亲邀请,这样的被邀请者也称为在不同处被邀请。“在一处取”者,即彼此站在十二肘范围内而取食。
‘‘Odanena nimantemi, odanaṃ me gaṇhathā’’tiādinā nayena yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvā nimantetīti sambandho. Cattāroti ekaṭṭhāne vā nānāṭṭhānesu vā ṭhite cattāro bhikkhū. Lakkhaṇavacanañcetaṃ, tasmā cattāro vā tato vā adhike bhikkhūti attho. Vevacanena vāti bhattaannādipariyāyasaddena vā. Bhāsantarena vāti andhadamiḷādibhāsantarena vā. Pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā. Odanena nimantemīti tumhe bhante odanena nimantemi. Ādisaddena ‘‘ākaṅkhatha oloketha adhivāsetha paṭimānetha, sattunā nimantemi, sattuṃ me gaṇhatha ākaṅkhatha oloketha adhivāsetha paṭimānethā’’tiādīnaṃ (pāci. aṭṭha. 217-218) gahaṇaṃ. Ekato vāti ekattha ṭhite vā nisinne vā bhikkhū disvā ‘‘tumhe, bhante, odanena nimantemī’’tiādinā evaṃ ekato nimantitā. Nānāto vā nimantitāti cattāri pariveṇāni vā vihāre vā gantvā nānāto vā nimantitā. Ekaṭṭhāne ṭhitesuyeva vā eko puttena, eko pitarāti evampi nimantitā nānātoyeva nimantitā nāma honti. Ekato gaṇhantiti aññamaññassa dvādasahatthūpacāre ṭhitā gaṇhanti.
为何在不同处食用也构成别众食呢?因此说:“在此,接受便是标准。”如果这样,那为何在圣典中说:“所谓别众食,即四位比丘被以五种主食之一的食物邀请而进食,这称为别众食”?那是为了限定接受。因为比丘们不食用未接受之物,所以“食用”一词即是限定接受的说法。“在一处或在不同处告知”者:即四位比丘站立或坐于一处,看见近事男,便说“请给我们四位食物”,或者各自进入后分别说“请给我食物,请给我食物”,这便是在一处或在不同处告知。“对那两种”者:对于从邀请所得的别众食,以及从告知所得的别众食,即针对这两种别众食。“如是接受”者:即在一处接受。
Kasmā pana nānāto bhuttepi gaṇabhojanaṃ hotīti āha ‘‘paṭiggahaṇameva hettha pamāṇa’’nti. Yadi evaṃ atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘gaṇabhojanaṃ nāma yattha cattāro bhikkhū pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena bhojanena nimantitā bhuñjanti, etaṃ gaṇabhojanaṃ nāmā’’ti (pāci. 218) vuttaṃ? Taṃ paṭiggahaṇaniyamanatthameva . Na hi appaṭiggahitakaṃ bhikkhū bhuñjantīti ‘‘bhuñjantī’’ti padaṃ paṭiggahaṇaniyamavacanaṃ hoti. Ekato vā nānāto vā viññāpetvāti cattāro bhikkhū ekato ṭhitā vā nisinnā vā upāsakaṃ disvā ‘‘amhākaṃ catunnampi bhattaṃ dehī’’ti vā pāṭekkaṃ pavisitvā ‘‘mayhaṃ bhattaṃ dehi, mayhaṃ bhattaṃ dehī’’ti vā ekato vā nānāto vā viññāpetvā. Tassa duvidhassāpīti yañca nimantanato laddhaṃ gaṇabhojanaṃ, yañca viññattito laddhaṃ, tassa duvidhassāpi gaṇabhojanassa. Evaṃ paṭiggahaṇeti ekato paṭiggahaṇe.
“乃至脚底也裂开”:乃至脚底犹如大皮革的外侧露出肉来那样裂开。“不能行乞”:由于触及沙粒或碎石即感痛苦,于村中无法行乞。“在制作衣时”:得到布料与线,正在制作衣的时候。“任何在衣上应作之事”:指衣的检查、裁剪、穿针引线、缝合等所有在衣上应做之事,乃至穿针亦属其意。“半由旬”等是略说。然而对于欲远行者,此处自不待言;行于途中,在半由旬内乃至一伽伍德亦可受食,但若已抵达则限一日。当欲登船、或已登、或已下时,此名登船时,故说“于登船时亦同此法”。然此中有别:已登船者,纵使前往所欲之处,乃至未下船期间,皆可受食。“四位比丘”:此为最终限定。然而在百人或千人集会处,于此自不待言。故于彼时,应作“大集会”之决意而受食。“任何出家者”:指同法者或外道中的任一种。
Pādānampi phalitattāti (pāci. aṭṭha. 217-218) antamaso pādānampi yathā mahācammassa parato maṃsaṃ dissati, evaṃ phalitattā. Na sakkā piṇḍāya caritunti vālikāya vā sakkharāya vā phuṭṭhamatte dukkhuppattito antogāme piṇḍāya carituṃ na sakkoti. Cīvare kariyamāneti sāṭakañca suttañca labhitvā cīvare kariyamāne. Yaṃ kiñci cīvare kattabbakammanti cīvaravicāraṇachindanamoghasuttāropanādi yaṃ kiñci cīvare kattabbaṃ kammaṃ, antamaso sūcivedhanampīti adhippāyo. ‘‘Addhayojanampī’’tiādi avakaṃsato vuttaṃ. Yo pana dūraṃ gantukāmo, tattha vattabbameva natthi, gacchanto addhayojanabbhantare gāvutepi bhuñjituṃ labhati, gato pana ekadivasaṃ. Yadā nāvaṃ abhiruhitukāmo vā hoti āruḷho vā oruḷho vā, ayaṃ nāvābhiruhanasamayo nāmāti āha ‘‘nāvābhiruhanasamayepi eseva nayo’’ti. Ayaṃ pana viseso – abhiruḷhena icchitaṭṭhānaṃ gantvāpi yāva na orohati, tāva bhuñjitabbaṃ. Cattāro bhikkhūti antimaparicchedo. Yattha pana sataṃ vā sahassaṃ vā sannipatitaṃ, tattha vattabbameva natthi. Tasmā tādise kāle ‘‘mahāsamayo’’ti adhiṭṭhahitvā bhuñjitabbaṃ. Yo koci pabbajitoti sahadhammikesu vā titthiyesu vā aññataro.
“那些二三位同一处取食者”:接受了不如法邀请后,二或三位同一处取食之人,他们亦无犯。然而有说,若以告知精美食物、汤、饭而取食者则有犯,此事当审察。“于常食等”:即在常食、筹食、半月食、布萨食、月初食中。其中“常食”即所谓固定食。若言“请取常食”,纵使多人在一处取食亦为适宜。于筹食等中,亦同此法则。
Ye ca dve tayo ekato gaṇhantīti yepi akappiyanimantanaṃ sādiyitvā dve vā tayo vā ekato gaṇhanti, tesampi anāpatti. Paṇītabhojanasūpodanaviññattīhi pana āpattiyevāti vadanti, upaparikkhitabbaṃ. Niccabhattādīsūti niccabhatte salākabhatte pakkhike uposathike pāṭipadike. Tattha niccabhattanti dhuvabhattaṃ vuccati. ‘‘Niccabhattaṃ gaṇhathā’’ti vadanti , bahūnampi ekato gaṇhituṃ vaṭṭati. Salākabhattādīsupi eseva nayo.
3. 辗转食学处解释
3. Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā
“如别众食中所说之法”:即往比丘处,以“尊者,我以饭食邀请您,请受我饭食”等语,或以任何同义词、用其他语言,称说五种主食中任一种之名而邀请,即如所说之法。“被邀请者”:以不如法邀请而被邀请者。“未分配”:未以面对或不面对之缘而作分配,即未舍弃之意。以此食物之分配,面对或不面对皆可行。故说“若比丘在五位同法者中”等。
Gaṇabhojane vuttanayenevāti bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘tumhe, bhante, odanena nimantemi, odanaṃ me gaṇhathā’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 217-218) nayena yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā nimantetīti vutteneva nayena . Nimantitassāti akappiyanimantanena nimantitassa. Avikappetvāti sammukhāsammukhavasena avikappetvā, apariccajitvāti attho. Ayañhi bhattavikappanā nāma sammukhāparammukhāpi vaṭṭati. Tenāha ‘‘yo bhikkhu pañcasu sahadhammikesū’’tiādi.
“除了受请食”者,即先已受到他人邀请,而后又在另一邀请中进食的情形。如果只有三种随制,又为何在《附随》中说有“四种随制”?因此说“然而在《附随》中”等。“也取分配”者,是将允许分配也视为一种随制,因为它具有随制的性质。“混合在一处”者,即把食物混在一起。这里的意思是:从两三家受请,让他们坐在一处,从此处、彼处搬来食物,倒下饭食与菜肴,混合成为一团,如此则无犯。然而,如果最初的根本请食在下,后来的请食叠放在上,从上面开始食用者便有罪过。但若将手伸入内部,从最初受请的食物中取出一团之后,再继续食用,则无论怎么吃都无犯。“将两、三处邀请合在一处食用”者,即把来自两、三处邀请的食物放在一起,混合成一而食用的意思。在“以全村”等情形中,以全村合在一处而受请者,在任何地方食用都无犯。在群体中也是同样的法则。“受请时说‘我将取乞食’”者,即当有人邀请说“请取用食物”时,他回答:“我不需要你的食物,我将去乞食。”“作与不作”者,在此,食用是“作”,不分配即为“不作”。
Aññatra nimantanabhojanavatthusminti aññatra paṭhamaṃ nimantitā hutvā aññasmiṃ nimantane bhuñjanavatthusmiṃ. Yadi tividhā anupaññatti, atha kasmā parivāre ‘‘catasso anupaññattiyo’’ti vuttanti āha ‘‘parivāre panā’’tiādi. Vikappanampi gahetvāti vikappanānujānanampi anupaññattisamānanti anupaññattibhāvena gahetvā. Ekasaṃsaṭṭhānīti ekasmiṃ missitāni. Idaṃ vuttaṃ hoti (pāci. aṭṭha. 229) – dve tīṇi kulāni nimantetvā ekasmiṃ ṭhāne nisīdāpetvā ito cito ca āharitvā bhattaṃ ākiranti, sūpabyañjanaṃ ākiranti, ekamissakaṃ hoti, ettha anāpattīti. Sace pana mūlanimantanaṃ heṭṭhā hoti, pacchimaṃ pacchimaṃ upari, taṃ uparito paṭṭhāya bhuñjantassa āpatti. Hatthaṃ pana anto pavesetvā paṭhamanimantanato ekampi kabaḷaṃ uddharitvā bhuttakālato paṭṭhāya yathā tathā vā bhuñjantassa anāpatti. Dve tīṇi nimantanāni ekato vā katvā bhuñjatīti dve tīṇi nimantanāni ekato pakkhipitvā missetvā ekaṃ katvā bhuñjatīti attho. ‘‘Sakalena gāmena vā’’tiādīsu sakalena gāmena ekato hutvā nimantitasseva yattha katthaci bhuñjato anāpatti. Pūgepi eseva nayo. Nimantiyamāno vā ‘‘bhikkhaṃ gahessāmī’’ti vadatīti ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti nimantiyamāno ‘‘na mayhaṃ tava bhattena attho, bhikkhaṃ gahessāmī’’ti bhaṇati. Kiriyākiriyanti ettha bhojanaṃ kiriyaṃ, avikappanaṃ akiriyaṃ.
4. 瞎眼母学处解释
4. Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā
“为赠礼”者,是为了送礼物的目的。“为路粮”者,是为了让行路者在旅途中取用。“炒面”者,有团状的炒面和散状的炒面两种。“接受两、三钵满”者,意为:取与钵口边缘下唇线齐平的满量,即两钵满或三钵满而持之。因此义已依前文所说方式明了,故为显示在此应作的方式而说“于此”等。“其余”者,是指从那两钵或三钵之外的其余一钵。若取了三钵满,则其余为两钵;若取了两钵,则其余为一钵,如此所说。
Paheṇakatthāyāti paṇṇākāratthāya. Pātheyyatthāyāti maggaṃ gacchantānaṃ antarāmaggatthāya. Sattūti baddhasattu, abaddhasattu ca. Dvattipattapūre paṭiggahetvāti mukhavaṭṭiyā heṭṭhimalekhāya samaṃ pūre dvattipattapūre gahetvāti attho. Imassa catthassa heṭṭhā vuttanayeneva pākaṭattā tattha kattabbappakārameva dassetuṃ ‘‘etthā’’tiādimāha. Sesanti tato ekapattato aññaṃ pattaṃ. Sace tayo pattapūrā gahitā dve, sace dve gahitā, ekanti vuttaṃ hoti.
“于前往时便停止”者,意为:在半途中见到险难,或因不再需要而说“我们现在不派人送去,也不亲自前往了”,如此中断行程之时,他们仍然施与。
Gamanevā paṭippassaddheti antarāmagge upaddavaṃ disvā, anatthikatāya vā ‘‘mayaṃ idāni na pesissāma na gamissāmā’’ti evaṃ gamane upacchinne dentānanti attho.
五、第一自恣学处注释
5. Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā
「已食」指已完成进食。「即使芝麻许也已吞咽」的意思是,即使极少量的食物,无论是否经过咀嚼而被吞下,皆是如此。「已受请」指已作拒绝。凡正在进食者若不接受侍者奉上的食物而拒绝,他便因这一拒绝而成为“已受请”、“已拒绝”。然而此处并非取其字面语义,只为诠显义理,故说“已作自恣、已作拒绝”之义。而且这一拒绝并非仅指拒绝的动作本身,而是依于五支而成就。因此,在词句分析中才说到“食物已备”等。
Bhuttavāti katabhattakicco. Sāsapamattampi ajjhoharitanti evaṃ parittampi bhojanaṃ saṅkhāditvā vā asaṅkhāditvā vā gilitaṃ. Pavāritoti paṭikkhepito. Yo hi bhuñjanto parivesakena upanītaṃ bhojanaṃ anicchanto paṭikkhipati, so tena pavārito paṭikkhipito nāma hoti. Byañjanaṃ pana anādiyitvā atthamattameva dassetuṃ ‘‘katappavāraṇo katappaṭikkhepoti attho’’ti vuttaṃ. Sopi ca paṭikkhepo yasmā na paṭikkhepamattena, atha kho pañcaṅgavasena. Tenassa padabhājane ‘‘asanaṃ paññāyatī’’tiādi (pāci. 239) vuttaṃ.
「食物已备」是指五种食物中的任一种现于钵等之中。因此说“若是足以自恣的食物”等。「沙离」者,乃至尼瓦拉在内的一切沙离品种。「维希」者,一切维希品种。亚瓦与果度玛二者并无分别。「康古」者,白色、红色、黑色等一切康古品种。「瓦拉咖」者,乃至瓦拉咖乔拉咖在内的一切白色瓦拉咖品种。「库德儒萨咖」者,黑色的库德拉瓦以及萨玛咖等其他一切草谷品种。
Bhojanaṃpaññāyatīti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ pattādīsu dissati. Tenāha ‘‘pavāraṇappahonakaṃ ce bhojana’’ntiādi. Sālīti (pāci. aṭṭha. 238-239) antamaso nīvāraṃ upādāya sabbāpi sālijāti. Vīhīti sabbāpi vīhijāti. Yavagodhumesu bhedo natthi. Kaṅgūti setarattakāḷabhedā sabbāpi kaṅgujāti. Varakoti antamaso varakacorakaṃ upādāya sabbāpi setavaṇṇā varakajāti. Kudrūsakoti kāḷakodravo ceva sāmākādibhedā ca sabbāpi tiṇadhaññajāti.
尼瓦拉与瓦拉咖乔拉咖,于此被称为“随顺于谷”。「亚古」者,包括酸亚古、乳亚古等任何种类的亚古。由于巴亚萨亦已被摄入此中,故未另说“在酸巴亚萨等中的任一种,或煮”等语。「生起自恣」的意思是,成就了作为非残食堕罪之因的拒绝。然而,若稠度不明显,便归入亚古一类,不生起自恣。一旦达到浓稠之状,则再度生起自恣,因为它已被摄入食物一类,这是此处的意趣。
Nīvāravarakacorakā cettha ‘‘dhaññānulomā’’ti vadanti. Yāgunti ambilayāgukhīrayāguādibhedaṃ yaṃ kiñci yāguṃ. Imināva pāyāsassāpi gahitattā ‘‘ambilapāyāsādīsu aññataraṃ pacāmāti vā’’ti na vuttaṃ. Pavāraṇaṃ janetīti anatirittabhojanāpattinibandhanaṃ paṭikkhepaṃ sādheti. Sace pana odhi na paññāyati, yāgusaṅgahaṃ gacchati, pavāraṇaṃ na janeti. Puna pavāraṇaṃ janeti ghanabhāvagamanato paṭṭhāya bhojanasaṅgahitattāti adhippāyo.
“洒入水、酸浆、乳等”者,即洒入水、酸浆、乳等,与之混合而不加搅拌,令成饭中的杂合。因此说“取亚古”等。然而,若在饭中洒入水、酸浆、乳等,搅拌之后再让人“取亚古”,则不成为自恣。“即使以亚古”者,是说如此归入亚古一类的,或他种以亚古为名的。但纯粹的汁液,或汁液所成的亚古,并不生起自恣。
Udakakañjikakhīrādīni ākiritvāti udakañceva kañjikañca khīrādīni ca ākiritvā tehi saddhiṃ amadditvā bhattamissake katvā. Tenāha ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’tiādi. Sace pana bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā madditvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti, pavāraṇā na hoti. Yāguyāpīti evaṃ yāgusaṅgahaṃ gatāya vā aññāya vā yāguyāpi. Suddharasako, pana rasakayāgu vā na janeti.
因为由五种食物中的任何一种,使已熟食物的状态被中断,所以“二者皆已食……乃至……不成自恣”被那样说出。至于不如法肉与不如法食物,因属于佛陀所呵责而拒绝的,没有自恣所依,故不成自恣,因此说“然而”等。凡是比丘可食用的,唯有拒绝那样的食物才成自恣。而此人知道它不如法而拒绝;即使不知,若所拒绝的属于应被拒绝的范围,也名为拒绝,所以不成自恣。然而,若在食用不如法肉时拒绝如法肉或如法食物,则成自恣。为什么?因为有自恣所依。他所拒绝的,正是自恣所依。而正在被食用的食物,虽然属于应拒绝的范围,但在被食用时并未舍离肉的性质,所以成自恣。更何况食用如法肉时拒绝如法肉与食物。这一道理也同样适用于食用不如法食物时拒绝如法食物。
Pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataravasena vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā ‘‘dvepi khāditāni honti…pe… na pavāretī’’ti vuttaṃ. Akappiyamaṃsaṃ (pāci. aṭṭha. 238-239), akappiyabhojanañca buddhapaṭikuṭṭhaṃ paṭikkhipato pavāraṇāya avatthutāya na pavāraṇā hotīti āha ‘‘yo panā’’tiādi. Yañhi bhikkhuno khādituṃ vaṭṭati, taṃ eva paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Idaṃ pana jānanto akappiyattā paṭikkhipati. Ajānantopi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitameva paṭikkhipati nāma, tasmā na pavāreti. Sace pana akappiyamaṃsaṃ khādanto kappiyamaṃsaṃ vā bhojanaṃ vā paṭikkhipati, pavāreti. Kasmā? Vatthutāya. Yañhi tena paṭikkhittaṃ, taṃ pavāraṇāya vatthu. Yaṃ pana khādati, taṃ kiñcāpi paṭikkhipitabbaṭṭhāne ṭhitaṃ, khādiyamānaṃ pana maṃsabhāvaṃ na jahati, tasmā pavāreti. Ko pana vādo kappiyamaṃsaṃ khādato kappiyamaṃsabhojanappaṭikkhepe. Esa nayo akappiyabhojanaṃ khādato kappiyabhojanappaṭikkhepe.
“食物存在时”者,是指五种食物中,即使一种食物仍然存在。“另一具所说相的食物”者,是指从钵中等所得之外的另一具有所说相的食物,即五种食物中的任何一种。“成为无欲求者”的说明就是“凡在钵等中”等。并不只是无欲求,所以又说“或者”等。“即使拒绝也不成自恣”者,是说若在那个时候,有另一食物被送上来,他即使拒绝也不成自恣。为什么?因为已熟食物的状态中断了。
Bhojane satīti pañcasu bhojanesu ekasmimpi bhojane sati. Aññaṃ vuttalakkhaṇaṃ bhojananti pattādigatato aññaṃ vuttalakkhaṇaṃ pañcasu bhojanesu ekampi bhojanaṃ. ‘‘Nirapekkho hotī’’ti etasseva vivaraṇaṃ ‘‘yaṃ pattādīsū’’tiādi. Na kevalaṃ nirapekkho vāti āha ‘‘aññatra vā’’tiādi. So paṭikkhipantopi na pavāretīti tasmiṃ ce antare aññaṃ bhojanaṃ abhihaṭaṃ, taṃ so paṭikkhipantopi na pavāreti. Kasmā? Vippakatabhojanabhāvassa upacchinnattā.
「送来」:以此指示身体的送来。「在手或于托盘中」:此处「或」字表示未提及的选择,由此可推及「或在大腿上」。对于远处而坐的年少比丘,若将钵递去后说:“从此处取饭”,他取食后前来默然而立,拒绝这些情况,理亦同此。为何?因为比丘身在远处,而使者并未送来。然而,若取食后前来的比丘说:“拿此食物”,拒绝彼者即成受请。「虽如是说」:即虽然说了“取食”。
‘‘Upanāmetī’’ti (pāci. aṭṭha. 238-239) iminā kāyābhihāraṃ dasseti. Hatthe vā ādhārake vāti ettha vā-saddo avuttavikappattho, tena ‘‘ūrūsu vā’’ti vikappeti. Dūre nisinnassa daharabhikkhussa pattaṃ pesetvā ‘‘ito odanaṃ gaṇhāhī’’ti vadati, gaṇhitvā pana gato tuṇhī tiṭṭhati, tampi paṭikkhipato eseva nayo. Kasmā? Bhikkhussa dūrabhāvato, dūtassa ca anabhiharaṇato. Sace pana gahetvā āgato bhikkhu ‘‘imaṃ bhattaṃ gaṇhā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Evaṃ vuttepīti ‘‘bhattaṃ gaṇhā’’ti vuttepi.
「持饭篮而分配者」:指一手持饭篮,一手持饭匙而分配的人。「另一人仅作执持」:另一人前来说“我来拿篮子,你给饭食”后,仅是执持而已。「已被送来」:即由分配者所送来。如今为了说明:若没有那位施者的送来,即使取用时拒绝也不能成为受请,因此说到“然而若”等。「已提起」:指在已提起的食物中。意思是:饭匙的送来即是那食物的送来。「正给予紧邻者」:正在给予紧邻比丘食物时。「以身变化」:通过如前所说“摇动手指或手或拂尘或衣角,或以眉毛作相,或嗔视”等手指摇动等身体变化。「以『够了,莫给』等语变化」:通过“够了”、“我不取”、“莫倒”、“去”等任何言语变化。
Bhattapacchiṃ gahetvā parivisantassāti ekena hatthena bhattapacchiṃ gahetvā ekena hatthena kaṭacchuṃ gahetvā parivisantassa. Añño ‘‘ahaṃ dhāressāmī’’ti gahitamattakameva karotīti añño āgantvā ‘‘ahaṃ pacchiṃ dhāressāmi, tvaṃ odanaṃ dehī’’ti vatvā gahitamattakameva karoti. Abhihaṭāva hotīti parivesakeneva abhihaṭāva hoti. Idāni asati tassa dātukāmābhihāre gahaṇasamayepi paṭikkhipato na hotīti dassetuṃ ‘‘sace panā’’tiādi vuttaṃ. Uddhaṭeti uddhaṭe bhatte. Kaṭacchuabhihāroyeva hi tassa abhihāroti adhippāyo. Anantarassa diyyamāneti anantarassa bhikkhuno bhatte diyyamāne. Kāyavikārenāti ‘‘aṅguliṃ vā hatthaṃ vā macchikabījaniṃ vā cīvarakaṇṇaṃ vā cāleti, bhamukāya vā ākāraṃ karoti, kuddho vā oloketī’’ti (pāci. aṭṭha. 238-239) evaṃ vuttena aṅgulicalanādinā kāyavikārena. ‘‘Alaṃ mā dehī’’tiādinā vacīvikārenāti ‘‘ala’’nti vā ‘‘na gaṇhāmī’’ti vā ‘‘mā ākirā’’ti vā ‘‘apagacchā’’ti vā evaṃ yena kenaci vacīvikārena.
然而,当食物已被送来时,因害怕成为受请而将手移开,却对反复往钵中倒饭的人说“倒吧倒吧,压紧填满”,这不成为受请。这一道理同样适用于观察送食的比丘后说:“贤友,你还要从这里拿些什么吗?我给你一些”的情况。
Abhihaṭe pana bhatte pavāraṇāya bhīto hatthe apanetvā punappunaṃ patte odanaṃ ākirantaṃ ‘‘ākira ākira, koṭṭetvā pūrehī’’ti vadato pavāraṇā na hoti. Esa nayo bhattaṃ abhiharantaṃ bhikkhuṃ sallakkhetvā ‘‘kiṃ, āvuso, itopi kiñci gaṇhissasi, dammi te kiñcī’’ti vadatopi.
「接受汤汁」这句话,因为它是从不构成受请的名称来说的,所以才有「听闻后拒绝,不构成受请」的说法。而所谓「肉汤」,在此并非仅仅将肉的汤汁理解为「肉汤」,而是同时指肉与汤两者,这样以生起受请的名称来表述。因此,若拒绝它便会成为受请,所以论中说「然而,当说肉汤时,拒绝者即成受请」。「从他处所得的鱼肉菜」,于此道理也是相同的。
「无论以何种威仪受请,都不应改变该威仪而食」:意指若在行走时受请,便应行走着进食。若遇泥泞或积水,可站立完成余食。倘若途中河水满溢,则可沿河岸绕灌木丛进食。若有船或桥,登船或上桥后,也应经行而食,不应中断行走。这一道理同样适用于其余威仪。若改变了各自的威仪,则应作余食。若受请时是蹲坐,便应蹲坐着进食。然而应当给与彼处下方的草席或某种坐具。坐于小凳受请者,能在不移动座位的情况下转向四方进食。坐于床上受请者,不得从此处移到彼处。然而,若连着床一起被抬起移至他处,则是允许的。卧着受请者,也应卧着进食。转身时,不应越过原来所卧一侧的范围。
‘‘Rasaṃ paṭiggaṇhathā’’ti appavāraṇājanakassa nāmaṃ gahetvā vuttattā ‘‘taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthī’’ti vuttaṃ. Maṃsarasanti ettha pana na kevalaṃ maṃsassa rasaṃ ‘‘maṃsarasa’’micceva viññāyati, atha kho maṃsañca rasañca maṃsarasanti evaṃ pavāraṇājanakanāmavasenāpi. Tasmā taṃ paṭikkhipato pavāraṇāva hotīti āha ‘‘maṃsarasanti vutte pana paṭikkhipato pavāraṇā hotī’’ti. Parato macchamaṃsaṃ byañjananti etthāpi eseva nayo. Yasmiṃ iriyāpathe pavāreti, taṃ avikopenteneva bhuñjitabbanti yo gacchanto (pāci. aṭṭha. 238-239) pavāreti, tena gacchanteneva bhuñjitabbaṃ. Kaddamaṃ vā udakaṃ vā patvā ṭhitena atirittaṃ kāretabbaṃ. Sace antarā nadī pūrā hoti, naditīre gumbaṃ anupariyāyantena bhuñjitabbaṃ. Atha nāvā vā setu vā atthi, taṃ abhiruhitvāpi caṅkamanteneva bhuñjitabbaṃ, gamanaṃ na upacchinditabbaṃ. Esa nayo itarairiyāpathesupi. Taṃ taṃ iriyāpathaṃ kopentena atirittaṃ kāretabbaṃ. Yo ukkuṭikova nisīditvā pavāreti, tena ukkuṭikeneva bhuñjitabbaṃ. Tassa pana heṭṭhā palālapīṭhaṃ vā kiñci vā nisīdanaṃ dātabbaṃ. Pīṭhake nisīditvā pavāritena pana āsanaṃ acāletvāva catasso disā parivattantena bhuñjituṃ labbhati. Mañce nisīditvā pavāritena ito vā etto vā saṃsarituṃ na labbhati. Sace pana saha mañcena ukkhipitvā aññatra nenti, vaṭṭati. Nipajjitvā pavāritenāpi nipanneneva bhuñjitabbaṃ. Parivattantena yena passena nipanno, tassa ṭhānaṃ nātikkametabbaṃ.
「此已足够,全部」:意思是指所有这一切都已足够、已圆满,这些对你而言已是多余,除此之外你将不会再得到了。所谓「作余食者」,即是对「此已足够,全部」这句话作出余食的人。
「以对治的方式」:即如是以对治它的方式来说——「由『已作净、已受取、已说出、已在手臂范围内、由已食者所作、由已食且已请辞而未离座者宣说“此已足够,全部”』这七种律行方式所成就的余食净,以及病人的余食,这两者皆属于余食」。在此,据说「此已足够,全部」这句话应说三次为惯例。然而持律者们则说「仅说一次即可」。
Alametaṃ sabbanti etaṃ sabbaṃ alaṃ pariyattaṃ, idampi te adhikaṃ, ito aññaṃ na lacchasīti adhippāyo. Yo atirittaṃ karotīti yo ‘‘alametaṃ sabba’’nti atirittaṃ karoti. Paṭipakkhanayenāti ‘‘kappiyakataṃ, paṭiggahitakataṃ, uccāritakataṃ, hatthapāse kataṃ, bhuttāvinā kataṃ, bhuttāvinā pavāritena āsanā avuṭṭhitena kataṃ ‘alametaṃ sabba’nti vutta’’nti (pāci. 239) imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ kataṃ, yañca gilānātirittaṃ, tadubhayampi atirittanti evaṃ tasseva paṭipakkhanayena. Ettha ca ‘‘alametaṃ sabba’’nti tikkhattuṃ vattabbaṃ, ayaṃ kira āciṇṇo. Vinayadharā pana ‘‘sakiṃ eva vattabba’’nti vadanti.
为了阐明「为何他不能再那样作」,才说了「凡未作」等语。在此,「凡未作」是指:对于最初已作净的比丘而言,哪些是他尚未作净的,那些便应当作净。但是不能在最初的容器中作净。而「以未作者」的意思则是:应由另一位最初未曾作净的比丘来作净。「已说」指的是在僧伽罗义注中已有说明。「于另一容器中」:即从最初作净的那个容器,将食物倒入置于面前的另一个钵、或锅、或篮、或任何容器之中。
Kasmā taṃ so puna kātuṃ na labhatīti āha ‘‘yañhī’’tiādi. Tattha yañhi akatanti yena paṭhamaṃ kappiyaṃ kataṃ, tena yaṃ akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Paṭhamabhājane pana kātuṃ na labbhati. Yena ca akatanti aññena bhikkhunā yena paṭhamaṃ na kataṃ, tena ca kātabbanti attho. Vuttanti sīhaḷaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Aññasmiṃ pana bhājaneti yasmiṃ pana bhājane paṭhamaṃ kataṃ, tato aññasmiṃ patte vā kuṇḍe vā pacchiyaṃ vā yattha katthaci purato ṭhapetvā onāmitabhājane.
「除食事外」:已食、已请辞之后,除食事外(允许之情形)。「三波逸提」:依非余食、非余食想、疑、余食想,有三种波逸提。「吞咽者恶作」:吞咽者,每一咽为一恶作。然而若与食物混合,为食或非食的目的而受取后吞咽者,唯波逸提。「以他们许可受用之方式」:以夜分药等许可受用之方式,夜分药为渴时止渴之用,七日药及尽形寿药为平息相应疾病之用,如是已说。此亦以吞咽为身业,而言「诸尊,请作余食」并不成为语业,故说「犯相生起等恰如第一咖提那衣相同」。「作与不作」:于此,拒绝(请辞)而复食为作;应知余食之不作为不作。
Aññatra bhuñjanavatthusminti bhuttāvinā pavāritena hutvā aññatra bhuñjanavatthusmiṃ. Tikapācittiyanti anatiritte anatirittasaññivematikaatirittasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Ajjhoharato ca dukkaṭanti ajjhoharato ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ. Sace pana āmisasaṃsaṭṭhāni honti, āhāratthāyapi anāhāratthāyapi paṭiggahetvā ajjhoharantassa pācittiyameva. Tesaṃ anuññātaparibhogavasenāti yāmakālikādīnaṃ anuññātaparibhogavasena, yāmakālikaṃ pipāsāya sati pipāsacchedanatthaṃ, sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca tena tena upasametabbake ābādhe sati tassa upasamanatthanti vuttaṃ hoti. Idampi ajjhoharaṇato kāyakammaṃ, vācāya ‘‘atirittaṃ karotha bhante’’ti akārāpanena vacīkammanti āha ‘‘samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisānevā’’ti. Kiriyākiriyanti ettha paṭikkhipitvā bhuñjanaṃ kiriyaṃ. Atirittassa akaraṇaṃ akiriyanti veditabbaṃ.
6. 第二足食学处注释
6. Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā
「闻后」:由他人或由彼自己告知后而闻。由「于已食时波逸提」之说,故说「于食事终了时波逸提」。
Sutvāvāti aññena vā teneva vā ārocitaṃ sutvā. ‘‘Bhuttasmiṃ pācittiya’’nti (pāci. 243) vuttattā bhojanapariyosāne pācittiya’’nti vuttaṃ.
7. 非时食学处注释
7. Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā
「非时」:此处,从日出至正午,是佛陀等圣者们惯行、常行的食时。彼时之外为非时,即作「已过之时」解。故说「已过之时」等。正午时分亦摄入时内。自此之后,则不可嚼食或啖食。或可忽然饮用,但不应因疑悔而作。为令了知时间界限,应设立时标。应在时内成办食事。「凡任何……乃至……嚼食或啖食」是显示:凡由糖球、馍馍等前食后食所成者,于此无需更说。所谓主食,即五种主食。
Vikāleti ettha aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhiko, ayaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma. Tadañño vikālo ‘‘vigato kālo’’ti katvā. Tenāha ‘‘vigate kāle’’tiādi. Ṭhitamajjhanhikopi (pāci. aṭṭha. 248-249) kālasaṅgahaṃ gacchati. Tato paṭṭhāya pana khādituṃ vā bhuñjituṃ vā na sakkā. Sahasā pivituṃ sakkā bhaveyya, kukkuccakena pana na kātabbaṃ. Kālaparicchedajānanatthañca kālatthambho yojetabbo. Kālabbhantareva bhattakiccaṃ kātabbaṃ. ‘‘Yaṃ kiñci…pe… khādanīyaṃ vā’’ti iminā yaṃ tāva sakkhalimodakādi pubbaṇṇāparaṇṇamayaṃ, tattha vattabbameva natthīti dasseti. Bhojanīyaṃ nāma pañca bhojanāni.
存在因缘:当有渴等因缘存在时。罗玛塔咖:指比丘吞咽后呕出、只留置口中、未从口门外出、未从食道外出者,称为“罗玛塔”。然此处指吞咽后呕出、只留置口中者,故说“诸比丘,不应……”等。除罗玛塔咖外,其余已来的呕吐物,若投入口中而后咽下者,有罪。然若不刻意、未加触动、未吞咽而自行进入,则无犯。
Sati paccayeti pipāsādikāraṇe vijjamāne. Romaṭṭhakassāti romaṭṭhakassa bhikkhuno ajjhoharitvā uggiritvā mukheva ṭhapito bahi mukhadvārā viniggato bhojanassa maggā bahi niggato ‘‘romaṭṭho’’ti pavuccati. Idha pana ajjhoharitvā uggiritvā mukheva ṭhapitoti adhippeto. Tenāha ‘‘na ca, bhikkhave’’tiādi. Ṭhapetvā romaṭṭhakaṃ sesānaṃ āgataṃ uggāraṃ mukhe sandhāretvā gilantānaṃ āpatti. Sace pana asandhārentameva paragalaṃ gacchati, vaṭṭati.
8. 储藏食学处注释
8. Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā
“作”即造作、作用、行为——义理上同为存有性义,以此显示“作”字具存有性之义。正确地安置、放置,即是储藏。受取后令过一夜者,即名为此——以此显示受取后令过一夜,此物即成为未善净之物。虽然夜分食之嚼食或主食并非夜分食,但依“无犯:于夜分内储藏夜分食而食”等语句,若过夜分,彼处亦应因储藏之缘而犯波逸提,故说“凡任何夜分食或夜分食”。今为阐明未善净之性质,故说“凡以指……”等。其中,“凡以指擦拭时显现划痕者”,即已洗之钵以指擦拭时,钵上显现指痕,此钵即为未善净,此为其义。然油色钵上显现指痕者,此则不计。“油脂”即油。“显现”即于粥上显现。“即使在此类钵中”,即未舍断受取、自己或令他人取出食物、未正确洗净之钵中。“翌日食者,波逸提”,即附着未舍断之受取物故,于第二日食者,波逸提。然已舍断之钵中,翌日食者,无犯。
‘‘Kāro karaṇaṃ kiriyāti atthato eka’’nti etena kārasaddassa bhāvatthataṃ dasseti. Sammā nidhānaṃ ṭhapanaṃ sannidhi. ‘‘Paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmitassetaṃnāma’’nti iminā paṭiggahetvā ekarattaṃ vītināmite imassa duddhotabhāvaṃ dasseti. Kiñcāpi yāmakālikaṃ khādanīyaṃ, bhojanīyaṃ vā na hoti, ‘‘anāpatti yāmakālikaṃ yāme nidahitvā bhuñjatī’’tiādi vacanato pana tatthāpi yāmātikkame sannidhipaccayā pācittiyena bhavitabbanti ‘‘yaṃ kiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā’’ti vuttaṃ. Idāni duddhotabhāvameva vibhāvetuṃ ‘‘yaṃ aṅguliyā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyatīti yaṃ pattaṃ dhotaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa patte aṅgulilekhā paññāyati, so patto duddhoto hotīti attho. Telavaṇṇapatte pana aṅgulilekhā paññāyati, sā abbohārikā. Snehoti telaṃ. Sandissatīti yāguyā upari sandissati. Tādise pattepīti paṭiggahaṇaṃ avissajjitvā sayaṃ vā aññena vā bhojanaṃ nīharitvā na sammā dhote pattepi. Punadivase bhuñjantassa pācittiyanti patte laggaṃ avijahitappaṭiggahaṇaṃ hotīti dutiyadivase bhuñjantassa pācittiyaṃ. Pariccatte pana patte punadivase bhuñjantassa anāpatti.
然而凡:凡食物。确实未舍断:以不顾念之舍弃,或以无期待之施予未达上者,确实未舍断。净食:乃至仅一粒米的净食。于不净中:于不净肉中。于其余种类中:于人肉之外的余者——象肉、马肉、狗肉、蛇肉、狮肉、虎肉、豹肉、熊肉、鬣狗肉中,以及于不确定、未作意之指定肉中。律典中以“受取七日药、尽形寿药为食用者,犯恶作”等,说明于已储藏的七日药、尽形寿药中,即使于午前为食用而吞咽亦犯恶作,故于夜分食中亦应为食用而吞咽时,另有恶作,故说“为食用而吞咽者,恶作与波逸提俱”。于一切分别中:于以“食净食者”等所说之一切分别中,更增波逸提。此所说之义为:于净食中,二波逸提;于人肉中,偷兰遮与二波逸提俱;然于其余不净肉中,恶作与二波逸提俱。夜分食存在时,若有因缘以有食物之口吞咽,二波逸提;以无食物之口,仅一。为食用而吞咽者,于二种分别中皆与恶作俱。
Yaṃ panāti yaṃ bhojanaṃ pana. Apariccattameva hīti anapekkhavissajjanena vā anupasampannassa nirapekkhadānena vā apariccattameva. Kappiya bhojananti antamaso ekasitthamattampi kappiyabhojanaṃ. Akappiyesūti akappiyamaṃsesu. Sesesūti manussamaṃsato avasesesu hatthiassasunakhaahisīhabyagghadīpiacchataracchamaṃsesu ceva appaṭivekkhite uddissakatamaṃse ca. Pāḷiyaṃ ‘‘sattāhakālikaṃ yāvajīvikaṃ āhāratthāya paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassā’’tiādinā (pāci. 255) sannihitesu sattāhakālikayāvajīvikesu purebhattampi āhāratthāya ajjhoharaṇepi dukkaṭassa vuttattā yāmakālikepi āhāratthāya ajjhoharaṇepi visuṃ dukkaṭenāpi bhavitabbanti āha ‘‘āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ pācittiya’’nti. Sabbavikappesūti ‘‘kappiyabhojanaṃ bhuñjantassā’’tiādinā vuttesu sabbesu vikappesu aparampi pācittiyaṃ vaḍḍhati. Idaṃ vuttaṃ hoti (pāci. aṭṭha. 253) – kappiyabhojane dve pācittiyāni, manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve pācittiyāni, avasesesu pana akappiyamaṃsesu dukkaṭena saddhiṃ dve pācittiyāni. Yāmakālikaṃ sati paccaye sāmisena mukhena ajjhoharato dve pācittiyāni, nirāmisena ekameva. Āhāratthāya ajjhoharato vikappadvayepi dukkaṭena saddhinti.
「于余者中」:指时限食等之外的其余情况。「波逸提更增加」:即再增加波逸提。意思是:若在非时吞咽,对于本性食物,以储藏为缘及以非时食为缘,犯两个波逸提;对于不净肉,对于人肉,则偷兰遮与两个波逸提一同生起;于其余情况,恶作与两个波逸提一同生起。
Avasesesūti yāmakālikādito avasesesu. Pācittiyaṃ vaḍḍhatiyevāti aparampi pācittiyaṃ vaḍḍhatiyeva. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace vikāle ajjhoharati, pakatibhojane sannidhipaccayā ca vikālabhojanapaccayā ca dve pācittiyāni, akappiyamaṃsesu manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ dve pācittiyāni, avasesesu dukkaṭena saddhiṃ dveti.
「贝拉塔西萨」:是千位结发苦行者中的一位大长老。「三波逸提」:在储藏食的情况下,依于储藏者、有储藏想者、疑者、无储藏想者,而有三种波逸提。「混合者」:指味道混合之食。的确,正是针对混合之味,才说“彼日受取者,于时中净”等。因此说“因此”等。此处的「未混合之味」:指未混杂的味道,这是就与冷粥等一同获得的熟酥团等而言。「或已善净」:这是就与钵食一同获得的荜澄茄、肉豆蔻等,以及投入粥等中施用的干姜等而言。
Belaṭṭhasīso nāma jaṭilasahassassa abbhantare eko mahāthero. Tikapācittiyanti sannidhikārake sannidhikārakasaññivematikaasannidhikārakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Saṃsaṭṭhānīti saṃsaṭṭharasāni. Sambhinnarasaṃ sandhāyeva hi ‘‘tadahupaṭiggahitaṃ kāle kappatī’’tiādi vuttaṃ. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. Ettha ca asambhinnarasanti amissitarasaṃ. Idañca sītalapāyāsādinā saha laddhaṃ sappipiṇḍādikaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Sudhotaṃ vā’’ti idaṃ pana piṇḍapātena saddhiṃ laddhaṃ takkolajātiphalādiṃ, yāguādīsu pakkhipitvā dinnasiṅgīverādikañca sandhāya vuttaṃ.
「以彼」:指以七日药。「彼日受取」:即于那日所受取者,以那日所受取者。此道理在「以二日受取者」等处也同样适用。「因此」:因为午前受取也被允许,所以这样说。「受取者七日净,如是所说」:在《药犍度》中说:‘诸比丘,以七日药受取的尽形寿药,在七日中是净的,过了七日便不净。’虽然文中未提及一夜,然而仅置于口中便名为储藏,故说「口储藏」。
Tenāti sattāhakālikena. Tadahu paṭiggahitaṃ assāti tadahupaṭiggahitaṃ, tena tadahupaṭiggahitena. Esa nayo ‘‘dvīhapaṭiggahitenā’’tiādīsupi. Tasmāti yasmā purebhattaṃ paṭiggahitampi vaṭṭati, tasmā. Paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappatīti vuttanti ‘‘sattāhakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappati, sattāhātikkante na kappatī’’ti (mahāva. 305) bhesajjakkhandhake vuttaṃ. Kiñcāpi mukhe ekarattaṃ na vuttaṃ, tathāpi mukhe pakkhittameva yasmā sannidhi nāma hoti, tasmā ‘‘mukhasannidhī’’ti vuttaṃ.
「四种净地」:即围墙边、牛棚等、居士、共许,这四种净屋。其中,「围墙边」是指建造房屋时,周围站立者说「我们作净屋,我们作净屋」或「净屋,净屋」而安置的最初砖石柱等,可作为僧团或一位比丘的净屋。然而,凡寺院大部分未加围蔽者,或全部,则称为「牛棚等」。「居士」是指由比丘以外之人说「我们施予净屋」而施予的,或本就属于他们所有的。「共许」是指以甘马语宣告而作成者。「然而,应如何了知这些的判别呢?」因此说「这些的判别在《普端严》中已有说明」。
Catasso kappiyabhūmiyoti ussāvanantikā, gonisādikā, gahapati, sammutīti catasso kappiyakuṭiyo. Tattha ussāvanantikā (mahāva. aṭṭha. 295) nāma gehe kariyamāne samparivāretvā ṭhitehi ‘‘kappiyakuṭiṃ karoma, kappiyakuṭiṃ karomā’’ti vā ‘‘kappiyakuṭi kappiyakuṭī’’ti vā vadantehi ṭhapitapaṭhamiṭṭhakathambhādikā saṅghassa vā ekassa bhikkhuno vā kuṭi. Yo pana ārāmo yebhuyyena vā aparikkhitto hoti, sakalopi vā , so ‘‘gonisādī’’ti vuccati. Gahapatīti yā ṭhapetvā bhikkhuṃ sesehi ‘‘kappiyakuṭiṃ demā’’ti dinnā, tesaṃ vā santakā. Sammuti nāma kammavācāya sāvetvā katā. Kathaṃ panetāsaṃ vinicchayo jānitabboti āha ‘‘tāsaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ vutto’’ti.
9. 美食学处解释
9. Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā
「精美食物」一句,此处是省略中间词语而说的,故说「与精美混合者」等。一切被称为「水生者」的鱼,即「所谓鱼,名为水生者」,如此于分别中所说的特相,一切皆是鱼。意思是:凡生于水中的,就称为鱼。依大名学处——
‘‘Paṇītabhojanānī’’ti idaṃ majjhe padalopaṃ katvā niddiṭṭhanti āha ‘‘paṇītasaṃsaṭṭhānī’’tiādi. Sabbopi ‘‘odako’’ti vuttalakkhaṇo macchoti ‘‘maccho nāma odako vuccatī’’ti (pāci. 260) evaṃ vibhaṅge vuttalakkhaṇo, sabbopi maccho eva. Yo koci udake jāto maccho nāmāti vuttaṃ hoti. Mahānāmasikkhāpadenāti –
「无病的比丘,应接受四个月的资具邀请,除非另有再邀请,或为常邀请。若超过此限而接受,则犯波逸提。」
‘‘Agilānena bhikkhunā catumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiya’’nti –
以此学处。在此,若以僧团之力,于已邀请病人资具之处,若对夜数或药物作了限定——‘仅此若干夜数,或仅可请求此许药物’——从那夜数限度或药物限度超出后,若非为药物所需而请求药物,或以其他药物所需而请求其他药物,即说为波逸提。因此,无病者即使有了病想,若请求五种药物,便名为‘非为药物所需而请求药物’,故说得‘应以大名学处治罚’。
Iminā sikkhāpadena (pāci. 306). Ettha hi saṅghavasena gilānapaccayapavāraṇāya pavāritaṭṭhāne sace tattha rattīhi vā bhesajjehi vā paricchedo kato hoti ‘‘ettikāyeva rattiyo, ettakāni vā bhesajjāni viññāpetabbānī’’ti, tato rattipariyantato vā bhesajjapariyantato vā uttari nabhesajjakaraṇīyena vā bhesajjaṃ, aññabhesajjakaraṇīyena vā aññaṃ bhesajjaṃ viññāpentassa pācittiyaṃ vuttaṃ. Tasmā agilāno gilānasaññīpi hutvā pañca bhesajjāni viññāpento nabhesajjakaraṇīyena bhesajjaṃ viññāpento nāma hotīti ‘‘mahānāmasikkhāpadena kāretabbo’’ti vuttaṃ.
若非为药物目的而请求,而只是为了自己食用,则仅应以汤饭请求的学处来治罚。此在《善见》中已说:‘请求纯净的酥油等而食用者,不犯波逸提,唯于应学法中犯汤饭请求之恶作。’应以汤饭请求治罚者,即应依‘无病者不得请求汤或饭’等学处,说得予以恶作治罚。由此,即依此精美食物学处。
Yo pana nabhesajjatthāya viññāpeti, atha kho kevalaṃ attano bhuñjanatthāya, so sūpodanaviññattiyāyeva kāretabbo. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘suddhāni sappiādīni viññāpetvā bhuñjanto pācittiyaṃ nāpajjati , sekhiyesu sūpodanaviññattidukkaṭaṃ āpajjatī’’ti (pāci. aṭṭha. 259). Sūpodanaviññattiyā kāretabboti ‘‘na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno’’tiādinā (pāci. 613) sikkhāpadena kāretabbo, dukkaṭena kāretabboti vuttaṃ hoti. Imināti iminā paṇītabhojanasikkhāpadena.
若说‘给酥油饭’,会如何呢?故说‘若说“给酥油饭”’等。此时唯犯汤饭请求之恶作,这是关联所在。为什么呢?故说‘因为’等。若问:既然如此,如同‘精美食物’之语,‘酥油饭’一语为何不被如此理解?答曰:以其义不确定故。即如‘精美食物’一语,其义‘与精美之物混合的食物为精美食物’可确定地被理解;但若说‘酥油饭’,亦可被理解为‘以酥油所成的饭为酥油饭’,故‘与酥油混合的饭为酥油饭’这一义理并不确定地被理解。此理于‘给生酥饭’等语亦同。
‘‘Sappibhattaṃ dehī’’ti vutte kiṃ hotīti āha ‘‘sappibhattaṃ ‘dehī’ti vutte panā’’tiādi. Sūpodanaviññattiyā dukkaṭameva hotīti sambandho. Kasmāti āha ‘‘yasmā’’tiādi. Atha yathā ‘‘paṇītabhojanānī’’ti, evaṃ ‘‘sappibhatta’’nti idampi kasmā na viññāyatīti ce? Anekantikattā. Tathā hi ‘‘paṇītabhojanānī’’ti vutte ‘‘paṇītasaṃsaṭṭhāni bhojanāni paṇītabhojanānī’’ti ayamattho ekantato paññāyati, ‘‘sappibhatta’’nti vutte pana ‘‘sappimayaṃ bhattaṃ sappibhatta’’ntipi viññāyamānattā ‘sappisaṃsaṭṭhaṃ bhattaṃ sappibhatta’’nti ayamattho na ekantato paññāyati. Esa nayo ‘‘navanītabhattaṃ dehī’’tiādīsupi.
所谓“以前述方式”,即是指“给饭后作成酥油而食”那样的前述方式。若有人但说“以酥油”,却仅给予其余生酥等中任何一种,便成违逆。无犯者,由于已经违逆,故从一切罪中得无犯。“虽无犯,然因由自身努力所生,故不应食”,如是有说。以如法酥油者,是指以如法肉类制成的酥油。此理于以非法酥油的情形中亦同。如法与非法之别,唯就肉类而言,非关酥油等。除一种人脂油外,在一切乳、酪、酥、生酥、脂油中,并无所谓非法者。
Purimanayenevāti ‘‘bhattaṃ datvā sappiṃ katvā bhuñjā’’ti purimeneva nayena. Sace pana ‘‘sappinā’’ti vutte kevalaṃ sesesu navanītādīsu aññatarena deti, visaṅketameva hoti. Anāpattīti visaṅketattā sabbāhiyeva āpattīhi anāpatti. ‘‘Kiñcāpi anāpatti, attano pana payogena nibbattattā na bhuñjitabba’’nti vadanti. Kappiyasappināti kappiyamaṃsasappinā. Esa nayo akappiyasappināti etthāpi. Kappiyākappiyatā hi maṃsānaṃyeva, na sappiādīnaṃ. Ṭhapetvā ekaṃ manussavasātelaṃ sabbesaṃ khīradadhisappinavanītavasātelesu akappiyaṃ nāma natthi.
“于受用时亦唯是恶作”,此处不摄取之义,是此意旨。若无非法酥油,却依前述方式给予非法生酥等,并说“作成酥后食用”,则仍是以非法酥油所给予。正如说“以如法酥油给与”时,却以非法酥油给与,即是违逆;同样,说“以非法酥油”时,却以如法酥油给与等,此处若依次详说,当应说明此理。然因略说已足知,故舍详说。应知即以此法抉择于一切句。此处略义如下:无论告知何物,若得彼物,或得其根本,即得其所告知之物。然若给予与经中所说相应或未提及的其他物,则成违逆。“或于异处”者,是指同一居家中有酥,而他处却有生酥等,或即是在其他处所。
Paribhogepi dukkaṭameva idha anadhippetattāti adhippāyo. Sace asati akappiyasappimhi purimanayeneva akappiyanavanītādīni deti ‘‘sappiṃ katvā bhuñjā’’ti, akappiyasappināva dinnaṃ hoti. Yathā ca ‘‘kappiyasappinā dehī’’ti vutte akappiyasappinā deti, visaṅketaṃ, evaṃ ‘‘‘akappiyasappinā’ti vutte kappiyasappinā detī’’ti etthāpi paṭipāṭiyā ekamekaṃ vitthāretvā vuccamānepi ayamevattho vattabbo siyā, so ca saṅkhepenapi sakkā viññātunti vitthāranayaṃ hitvā imināva nayena sabbapadesu vinicchayo veditabboti vuttaṃ. Ayañhettha saṅkhepattho – yena yena viññatti hoti, tasmiṃ vā tassa mūle vā laddhe taṃ taṃ laddhameva hoti. Sace pana aññaṃ pāḷiyā āgataṃ vā anāgataṃ vā deti, visaṅketanti. Nānāṭṭhāne vāti tasmiṃyeva ghare sappiṃ, itarasmiṃ navanītantiādinā nānāṭṭhāne vā.
10. 齿木学处解释
10. Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā
“以身”者,当知即以手等任何身体部分,乃至以足趾执取,即名为以身执取。给予时亦同此理。“以身所系属”者,是指以钵等任何与身相连的资具。给予时亦同此理。以匙等任何资具所给予,即是以身所系属而给予。“以任一”之义,是指以身、或以所系属物、或以离身物而行。其中,“以离身物”者,谓若物品已脱离身或身所系属物,落在伸手可及之处,再由身或身所系属物取著,即名为以离身物方式而给予。“彼之”,是指受取者的。“依所说颠倒之方式”,即依所说之相反方式而行。此处所说义为:若以身体、身所系属物、离身物中之任何一种方式给予时,以身或身所系属物执取者,即名为受取。
Kāyenāti hatthādīsu yena kenaci sarīrāvayavena, antamaso pādaṅguliyāpi gaṇhanto kāyena gaṇhāti nāmāti veditabbo. Dānepi eseva nayo. Kāyappaṭibaddhenāti pattādīsu yena kenaci sarīrasambaddhena upakaraṇena. Dānepi eseva nayo. Kaṭacchuādīsu yena kenaci upakaraṇena dinnaṃ kāyappaṭibaddhena dinnaṃyeva hoti. Aññatarenāti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā nissaggiyena vāti attho. Tattha nissaggiyenāti (pāci. aṭṭha. 265) kāyato ca kāyappaṭibaddhato ca mocetvā hatthapāse ṭhitassa kāye vā kāyappaṭibaddhe vā pātiyamānañhi nissaggiyena payogena dinnaṃ nāma hoti. Tassāti paṭiggahitakassa. Vuttavipallāsavasenāti vuttassa paṭipakkhavasena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena diyyamāne kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā gaṇhāti, etaṃ paṭiggahitaṃ nāmāti.
“可搬运”是指可由中等力量的人搬运,由此表明不可在无法搬运的木板或石块上受取。“能持”是指适于支撑,由此表明不可在细微的丁提尼迦叶等树叶上受取。“非于彼处生长之树叶”是指脱离生长处的莲叶等,由此显示,即使在大的、于彼处生长的莲叶或紫矿花叶等上受取,也不允许。因此,这不归入身所系属的范围。如同在生长之处,在桩上绑缚安设的床座等,也是如此。难道不是以系属之系属物,如钵架等受取时,受取也是允许的吗?然而,为什么这里只说以身和身所系属受取,而没说以系属之系属物呢?所以说道:“系属之系属物,此处名为无。”然而,有些人说:“以支持物受取,名为以身所系属之系属物受取,因此不允许。”这仅仅是言说而已。从义理上来说,所有这些都只是身所系属,本句旨在显示此义。
Saṃhārimenāti thāmamajjhimena purisena saṃhārimena, iminā asaṃhārime phalake vā pāsāṇe vā paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dasseti. Dhāretuṃ samatthenāti sandhāretuṃ yoggena, iminā sukhumesu tintiṇikādipaṇṇesu paṭiggahaṇaṃ na ruhatīti dasseti. Atatthajātakarukkhapaṇṇenāti jātaṭṭhānato cutena paduminipaṇṇādinā, iminā pana mahantepi tatthajātake paduminipaṇṇe vā kiṃsukapaṇṇādimhi vā paṭiggahetuṃ na vaṭṭati. Na hi taṃ kāyappaṭibaddhasaṅkhaṃ gacchatīti dasseti. Yathā ca tatthajātake, evaṃ khāṇuke bandhitvā ṭhapitamañcādimhipi. Nanu paṭibaddhappaṭibaddhenāpi pattādhārādinā paṭiggaṇhantassa paṭiggahaṇaṃ ruhati, atha kasmā kāyakāyappaṭibaddhehiyeva paṭiggahaṇaṃ idha vuttaṃ, na paṭibaddhappaṭibaddhenāpīti āha ‘‘paṭibaddhappaṭibaddhaṃ nāma idha natthī’’ti. Keci pana ‘‘ādhārakena paṭiggahaṇaṃ kāyappaṭibaddhappaṭibaddhena paṭiggahaṇaṃ nāma hoti, tasmā na vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ vacanamattameva. Atthato pana sabbampi taṃ kāyappaṭibaddhameva hotīti dasseti.
“病者”是指生病的人。“以口受取”是指因不能用手取来受用,故以口受取。从所持来的容器中落下的食物也是允许的,因为那属于所持来之物的缘故,这是意趣所在。
Akallakoti gilāno. Mukhena paṭiggaṇhātīti sahatthena gahetvā paribhuñjituṃ asakkonto mukhena paṭiggaṇhāti. Abhihaṭabhājanato patitarajampi vaṭṭati abhihaṭattāti adhippāho.
“于彼处站立”是指站在那样的伸手可及之处。“去”是指所去之负担。“中等之人”是指力量中等的人。“律中制定的恶作”即律藏中的恶作罪。“给予那位未达上者之后”是指乞食之后,或到精舍、或到会堂,将那乞得的食物给予未达上者之后——这是根据前方便相应的情形而说。然而,由于并非在以“我将给予未达上者”的念头生起时,那食物就成了他的所有,所以即使不给他而自己受取、受用,也是允许的。
Tasmiṃ ṭhatvāti tādise hatthapāse ṭhatvā. Yanti yaṃ bhāraṃ. Majjhimo purisoti thāmamajjhimapuriso. Vinaye paññattaṃ dukkaṭaṃ vinayadukkaṭaṃ. Taṃ anupasampannassa datvāti piṇḍāya caritvā vihāraṃ vā āsanasālaṃ vā gantvā taṃ bhikkhaṃ anupasampannassa datvā, idañca pubbābhogassa anurūpavasena vuttaṃ. Yasmā pana taṃ ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti cittuppādamattena taṃsantakaṃ nāma na hoti, tasmā vināpi tassa dānādiṃ paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati.
于泪、唾、鼻涕等中:此处所谓泪,即眼水。所谓唾,即涎液。所谓鼻涕,是指从头内之腐痰状态,脑髓溶化后,自上颚孔道流下,充满鼻孔而住立者。以「等」字摄收尿、粪、痰、齿垢、眼垢、耳垢,及身上所生之盐分。言「从处所」者,即从眼窝等处。若于中间取者,何耶?故说「名为恶取」,即此意为恶取。言「结果之」者,即有果者。「或以生于彼处之结果枝」者,即或取生于该树之有果枝。言「恶行恶作」者,所不应作而被禁止之作为故,为恶行;行作此恶行,于此恶作,即犯恶行恶作,此为义。
Assukheḷasiṅghāṇikādīsūti ettha assu nāma akkhijalaṃ. Kheḷo nāma lālā. Siṅghāṇikāti antosīsato pūtisemhabhāvaṃ āpannaṃ matthaluṅgaṃ galitvā tālumatthakavivarena otaritvā nāsāpuṭe pūretvā ṭhitaṃ vuccati, ādisaddena muttakarīsasemhadantamalaakkhigūthakaṇṇagūthakānaṃ, sarīre uṭṭhitaloṇassa ca gahaṇaṃ. Ṭhānatoti akkhikūpādito. Antarā ce gaṇhāti, kiṃ hotīti āha ‘‘uggahitakaṃ nāma hotī’’ti, duṭṭhu gahitakaṃ nāma hotīti attho. Phalininti phalavantaṃ. Tatthajātakaphalinisākhāya vāti tasmiṃ rukkhe jātāya phalinisākhāya vā. Durupaciṇṇadukkaṭanti ‘‘na kattabba’’nti vāritassa katattā duṭṭhu āciṇṇaṃ caritanti durupaciṇṇaṃ, tasmiṃ dukkaṭaṃ durupaciṇṇadukkaṭañca āpajjatīti attho.
能被摄取者,故名食,即凡应被吞咽之物。然此处意指四种时限食,故说「凡任何」等。其中,从日升至正午之间,可以受用,故其时限于此,称为时限食。从日升至夜分终了之间,若有渴时,为断渴而可饮用,故以夜分为时限,称为夜分限食。可储存至七日而受用,故以七日为时限,称为七日限食。乃至尽其终生皆可持守而受用,故说「至其命终」,称为尽形寿食。故说「其中」等。
Āharīyatīti āhāro, ajjhoharitabbaṃ yaṃ kiñci, idha pana cattāri kālikāni adhippetānīti āha ‘‘yaṃ kiñcī’’tiādi. Tattha aruṇuggamanato yāva ṭhitamajjhanhikā bhuñjitabbato yāva kālo assāti yāvakālikaṃ. Aruṇuggamanato yāva yāmāvasānā pipāsāya sati pipāsacchedanatthaṃ pātabbato yāmo kālo assāti yāmakālikaṃ. Yāva sattāhaṃ nidahitvā paribhuñjitabbato sattāhaṃ kālo assāti sattāhakālikaṃ. Yāvajīvampi pariharitvā paribhuñjitabbato yāva jīvaṃ etassāti yāvajīvikaṃ. Tenāha ‘‘tatthā’’tiādi.
于林中之根、叶、花、果等中:首先,所谓根者,如萝卜、芜菁、姜黄、姜等,随各地方之常食,可供人们作嚼食或啖食之用的汤料叶根。所谓叶者,即萝卜、芜菁、姜黄、姜等之同类叶。所谓花者,即萝卜、芜菁等之同类花。所谓果者,如波罗蜜、面包果等,随各地方之常食,可供人们作嚼食或啖食之用的果实。以「等」字摄收块根之类。
Vanamūlapattapupphaphalādīti ettha tāva mūlaṃ nāma mūlakakhārakacaccutambakādīnaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañceva bhojanīyatthañca pharaṇakaṃ sūpeyyapaṇṇamūlaṃ. Pattaṃ nāma mūlakakhārakacaccutambakādīnaṃ tādisaṃyeva pattaṃ. Pupphaṃ nāma mūlakakhārakādīnaṃ tādisaṃyeva pupphaṃ. Phalaṃ nāma panasalabujādīnaṃ tesu tesu janapadesu pakatiāhāravasena manussānaṃ khādanīyatthañceva bhojanīyatthañca pharaṇakaṃ phalaṃ. Ādisaddena kandamūlādīnaṃ gahaṇaṃ.
“芒果饮”者,指用生芒果或熟芒果所制成的饮料。其中,以生芒果制作时,应将嫩芒果等捣碎,投入水中,置于日光下借阳光热力晒熟,过滤后,与当日所受取的蜂蜜、糖、樟脑等调和而成。如此制成的芒果饮,唯在午前时分如法。若得未受具足戒者所制,于午前受取者,午前可配以食物而受用,午后亦可作为无食物的饮料受用,乃至次日日出时分皆许。此规则适用于一切饮料。
Ambapānanti (mahāva. aṭṭha. 300) āmehi vā pakkehi vā ambehi katapānaṃ. Tattha āmehi karontena ambataruṇādīni bhinditvā udake pakkhipitvā ātape ādiccapākena pacitvā parissāvetvā tadahupaṭiggahitehi madhusakkarakappūrādīhi yojetvā kātabbaṃ. Evaṃ kataṃ purebhattameva kappati. Anupasampannena kataṃ labhitvā pana purebhattaṃ paṭiggahitaṃ purebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭati, pacchābhattaṃ nirāmisaparibhogena yāva aruṇuggamanā vaṭṭati. Esa nayo sabbapānesu.
其中,“阎浮饮”是以阎浮果制成的饮料。“椰子饮”是以有核的芭蕉果制成的饮料。“无核饮”是以无核的芭蕉果制成的饮料。“蜜树饮”是以蜜树的天然汁液制成的饮料,但此蜜树饮须与水混合方许可,纯汁则不许。“葡萄饮”是将葡萄在水中揉碎,如同芒果饮那般制成的饮料。“莲藕饮”是将红睡莲、青睡莲等的莲藕揉碎制成的饮料。“苦瓜饮”是以苦瓜,如同芒果饮那般制成的饮料。依此类推,当知竹笋饮等,亦复如是。然而,所有这些饮料,若经火煮,则皆不许可,因此才说“以冷水”等语。“于其余许可的果、叶、花汁中”:除了谷物果实、煮熟的蔬菜、蜜树花汁之外,在其余依“诸比丘,我允许一切果汁,唯除谷物果汁”等(《大品》300)所开许的果汁、叶汁、花汁中,亦皆适用。
Tesu pana jambupānanti jambuphalehi katapānaṃ. Cocapānanti aṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Mocapānanti anaṭṭhikehi kadaliphalehi katapānaṃ. Madhukapānanti madhukānaṃ jātirasena katapānaṃ. Taṃ pana udakasambhinnaṃ vaṭṭati, suddhaṃ na vaṭṭati. Muddikāpānanti muddikā udake madditvā ambapānaṃ viya katapānaṃ . Sālūkapānanti rattuppalanīluppalādīnaṃ sālūke madditvā katapānaṃ. Phārusakapānanti phārusakehi ambapānaṃ viya katapānaṃ. Imināva nayena vettapānādīni veditabbāni. Etāni ca pana sabbāni pānāni aggipākāni na vaṭṭanti. Tenāha ‘‘sītodakenā’’tiādi. Avasesesupianuññātaphalapattapuppharasesūti dhaññaphalapakkasākamadhukapuppharasato avasesesu ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasa’’ntiādinā (mahāva. 300) anuññātakesu phalapattapuppharasesupi.
“副食之义”:指应以副食完成之事。“既不充饥”:即不能产生饱足感。“于非食之水中亦有食想”:对于“应摄取食”这一词句,未能如实理解其《句分别》(《波逸提》265)中所诠释的意义,而将非饮食之水生起食想,由此心生疑虑者。“于齿木中有‘已持入口门’之想”:对于尚未纳入口门的齿木,以颠倒想生起“此齿木已纳入口门”之念,由此心生疑虑者。“随意饮用”:无论受取或未受取,随其所欲而饮用。“以齿木受用”:指以齿木作洁齿等用,以此显示其汁液不可吞咽。
Khādanīyatthanti khādanīyena kattabbakiccaṃ. Neva pharatīti na nipphādeti. Anāhārepi udake āhārasaññāyāti ‘‘āhāraṃ āhareyyā’’ti padassa padabhājane (pāci. 265) vuttamatthaṃ sammā asallakkhetvā ‘‘āharīyatīti āhāro’’ti anāhārepi udake āhārasaññāya kukkuccāyantānaṃ. Dantapone ca ‘‘mukhadvāraṃ āhaṭaṃ ida’’nti saññāyāti mukhadvāraṃ anāhaṭampi dantaponaṃ ‘‘mukhadvāraṃ āhaṭaṃ idaṃ dantapona’’nti vipallatthasaññāya kukkuccāyantānaṃ. Yathāsukhaṃ pātunti paṭiggahetvā vā appaṭiggahetvā vā yathākāmaṃ pātuṃ. Dantaponaparibhogenāti dantakaṭṭhaparibhogena, dantadhovanādināti attho, iminā tassa pana rasaṃ gilituṃ na vaṭṭatīti dasseti.
「四大不净物」:指粪、尿、灰、土(《大品》268)。因“依住处等而成为丑恶之物”故为不净物,或因非正常食物故为不净物,即“成为丑恶之物”之义。「有因缘时」:谓有原因时,意为被蛇咬等时。「烟等非日常性之无」:谓烟、花、香、齿垢等并非日常取用之物,故不在此列。
Cattāri mahāvikaṭānīti gūthaṃ, muttaṃ, chārikā, mattikā (mahāva. 268) ca ‘‘āsayādivasena virūpāni jātānī’’ti katvā vikaṭānīti vā apakatibhojanattā vikaṭāni ‘‘virūpāni jātānī’’ti vā attho. Sati paccayeti kāraṇe sati, sappadaṭṭheti attho. Dhūmādiabbohārikābhāvoti dhūmapupphagandhadantakhayādiabbohārikābhāvo.
5. 裸行者品
5. Acelakavaggo
一、裸行者学处注释
1. Acelakasikkhāpadavaṇṇanā
「裸行者」:指任何已出家而裸体修行之人。「游方者」:除比丘与沙弥之外,其余任何已出家者。「女游方者」:除比丘尼、在学尼与沙弥尼之外,其余任何已出家之女性。这一切都应了知为外道。故说“这些裸行者等外道”。
Acelakassāti yassa kassaci pabbajjāsamāpannassa naggassa. Paribbājakassāti ṭhapetvā bhikkhuñca sāmaṇerañca avasesassa yassa kassaci pabbajjāsamāpannassa. Paribbājikāyāti ṭhapetvā bhikkhuniṃ, sikkhamānaṃ, sāmaṇeriñca avasesāya yāya kāyaci pabbajjāsamāpannāya. Ete ca sabbe aññatitthiyā veditabbā. Tenāha ‘‘etesaṃ acelakādīnaṃ aññatitthiyāna’’nti.
“他们”:指外道众。“放下钵”:放下盛满食物的钵。“外涂物”:指油等。
Tesanti aññatitthiyānaṃ. Bhājanaṃ nikkhipitvāti āmisabharitaṃ bhājanaṃ nikkhipitvā. Bāhirālepanti telādiṃ.
裸行者等,由于在此确实被视为外道;
因此,以外道之名,作了三种划分。
非外道的裸体者,以及持有外道相者;
对于在家人与比丘,皆被允许,这是裁决。
心非外道,而持有外道相者;
施与入流者等,是允许的,此乃我等之见。
Acelakādayo yasmā, titthiyāva matā idha; Tasmā titthiyanāmena, tikacchedo kato tayo. Atitthiyassa naggassa, tathā titthiyaliṅgino; Gahaṭṭhassāpi bhikkhussa, kappatīti vinicchayo. Atitthiyassa cittena, titthiyassa ca liṅgino; Sotāpannādino dātuṃ, kappatītīdha no mati.
二、遣离学处注释
2. Uyyojanasikkhāpadavaṇṇanā
“村或镇”:此处城市也因“村”的摄取而一并被含摄,应作如是观。“将入”:在此,“去”作为文句的省略;或者,不知所涉女人在彼村中的存在,而说“来,具寿,我等将入村或镇乞食”,便带着比丘前去,这是它的意思。“任何食物”:粥等任何食物。“应遣”:见到适合自己嬉戏的女人后,应遣开,应遣送走。因此说“与女人共”等。以“等”字摄取了所说之余,即身门与语门二门的违犯。“说‘去’等”:说“去,具寿,与您谈话或坐卧令我不安,独自谈话或坐卧令我安乐”(《波逸提》275)。“此唯非行”:此如所说的笑等,即非威仪。“非其他适当之因”:除了所说的非行种类之外,二者一起并非不能行等其他适当的因缘,这是它的意义。“应有”:遣者应……。“彼”:被遣者,他。
Gāmaṃ vā nigamaṃ vāti ettha nagarampi gāmaggahaṇeneva gahitanti daṭṭhabbaṃ. Pavisissāmāti ettha gahetvā ‘‘gantvā’’ti pāṭhaseso, asamannāhāro vā tassā itthiyā tasmiṃ gāme sannihitabhāvaṃ ajānanto vā ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti bhikkhuṃ gahetvā gantvāti attho. Yaṃ kiñci āmisanti yāguādikaṃ yaṃ kiñci āmisaṃ. Uyyojeyyāti attano kīḷānurūpaṃ itthiṃ disvā uyyojeyya pahiṇeyya. Tenāha ‘‘mātugāmena saddhi’’ntiādi. Ādisaddena vuttāvasesaṃ kāyavacīdvāravītikkamaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Gacchā’’tiādīni vatvāti ‘‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti (pāci. 275) vatvā. Etaṃ anācāramevāti etaṃ yathāvuttaṃ hasanādianācārameva. Na aññaṃ patirūpaṃ kāraṇanti ṭhapetvā vuttappakāraṃ anācāraṃ ubhinnaṃ ekato na yāpanādiṃ aññaṃ patirūpakāraṇaṃ paccayaṃ karitvā na hotīti attho. Assāti uyyojakassa. Soti yo uyyojito, so.
“未达上者”:指沙弥。在此处即指未受具戒者,是其所指,诸师如此说。“二者”:达上者或未达上者,即二者。“嗔恨教令之施设”(《波逸提注》277):“嗔”即嗔恨,其教令即嗔恨教令,将此加诸于人,是它的意思。“或许这样他就会被逼迫而离开”,以嗔恨的力量,在站立、坐卧等处指出过失后,说:“诸君,看此人的站立、坐卧、前视、环视,站着如木桩,坐卧如狗,到处环视如猕猴。” 这就是说不悦意的话语。然而,若以清净心如此说,则无过失。“如是等”:此处以“等”字,含摄了见贵重物品后为“将生起贪法”而遣,见女人后为“将生起不喜”而遣,为病者、侍者或寺院守护者取出粥、饭或副食而遣,以及“非欲行非行,有应作事而遣”(《波逸提》278)等义。
Anupasampanneti sāmaṇere. Sova idha anupasampannoti adhippetoti vadanti. Ubhinnampīti upasampannassa vā anupasampannassa vāti dvinnampi. Kalisāsanāropaneti (pāci. aṭṭha. 277) kalīti kodho, tassa sāsanaṃ āṇaṃ kalisāsanaṃ, tassāropaneti attho, ‘‘appeva nāma imināpi ubbāḷho pakkameyyā’’ti kodhavasena ṭhānanisajjādīsu dosaṃ dassetvā ‘‘passatha bho imassa ṭhānaṃ nisajjaṃ ālokitaṃ vilokitaṃ, khāṇu viya tiṭṭhati, sunakho viya nisīdati, makkaṭo viya ito cito ca viloketī’’ti evaṃ amanāpavacanassa bhaṇaneti vuttaṃ hoti. Suddhacittena panevaṃ bhaṇane doso natthi. Evamādīhīti ettha ādisaddena ‘‘mahagghaṃ bhaṇḍaṃ passitvā lobhadhammaṃ uppādessatī’’ti uyyojeti, ‘‘mātugāmaṃ passitvā anabhiratiṃ uppādessatī’’ti uyyojeti, ‘‘gilānassa vā ohiyyakassa vā vihārapālassa vā yāguṃ vā bhattaṃ vā khādanīyaṃ vā nīharā’’ti uyyojeti, ‘‘na anācāraṃ ācaritukāmo sati karaṇīye uyyojetī’’ti (pāci. 278) etesaṃ gahaṇaṃ.
三、有食学处注释
3. Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā
「共食」一词,是依外在意义构成的复合词,其中两个词以及u音省略,故说「与二者之人共」等。其中,「与二者之人共」是指妻与夫,即与二者之人共处。或者,所谓「食」指应被食用的食物,女人与男人与之共在,因而称为「共食」,故有「或者」等说。「为贪所缠者」是指有交媾意图的人。「卧室」即寝室、住处,此为词义。「大」是指大的卧室。「门框后之小」是指从门柱旁分出的小房间,或这样建造的小卧室。「越中间而坐」是指越过靠背而坐。「小」是指小卧室,宽度为五肘,其中心处距门框仅一肘半;在这样的卧室中,离开门框一肘之距而坐,称为越过靠背而坐。如此坐者,即名为越中间而坐。因此,圣典中说「越过靠背而坐」。在这里,所谓「无(染)心」不应理解为进入时的心,而应以坐下时的心来理解。
‘‘Sabhojane’’ti bāhiratthasamāsoyaṃ, ubhasadde ukārassa ca lopoti āha ‘‘saha ubhohi janehī’’tiādi. Tattha ubhohi janehīti jāyā ca pati cāti ubhohi janehi. Bhuñjitabbanti vā bhojanaṃ, itthī ca puriso ca, tena saha vattatīti sabhojananti āha ‘‘atha vā’’tiādi. Rāgapariyuṭṭhitassāti methunādhippāyassa. Sayanigharanti sayanīyagharaṃ, vāsagehanti attho. Mahallakassāti mahallakassa sayanigharassa. Piṭṭhasaṅghāṭatoti dvārabāhato khuddakassavāti yathā tathā vā katassa khuddakassa sayanigharassa. Vemajjhaṃ atikkamitvā nisīdeyyāti piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisīdeyya. Khuddakaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.280) nāma sayanigharaṃ vitthārato pañcahatthappamāṇaṃ hoti, tassa ca majjhimaṭṭhānaṃ piṭṭhasaṅghāṭato aḍḍhateyyahatthappamāṇameva hoti, tasmā tādise sayanighare piṭṭhasaṅghāṭato hatthapāsaṃ vijahitvā nisinno piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisinno nāma hoti. Evaṃ nisinno ca vemajjhaṃ atikkamitvā nisinno nāma hoti. Tena vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisīdatī’’ti (pāci. 281). Sacittakañcettha anupavisitvā nisīdanacittena daṭṭhabbaṃ.
4-5. 隐秘屏蔽处坐与隐秘处坐学处注释
4-5. Rahopaṭicchannarahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā
第四、第五学处所应说的一切,皆已在不定二法中说明,故说:「其余的说法理趣,应依不定二法中所说之理趣而了知。」
Catutthapañcamasikkhāpade yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ aniyatadvaye vuttamevāti āha ‘‘seso kathānayo aniyatadvaye vuttanayeneva veditabbo’’ti.
六.往访俗家学处注释
6. Cārittasikkhāpadavaṇṇanā
「在内近行界的见近行处见到比丘」:意指有人站立于某处而生起亲近诸家族之心,从该处前行,在内近行界的见近行处见到比丘,或迎面见到。「以常态语」:指以站立在十二肘范围内者能听清的声音说话,即那样的语言。然而,并没有从此处到彼处寻找而告知的义务,因为那样应被寻找的情况实际上并不存在,所以说「如是」等。「未询问」即未告知。
Antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ disvāti yattha ṭhitassa kulāni payirupāsanacittaṃ uppannaṃ, tato paṭṭhāya gacchanto antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ passe vā abhimukhe vā disvā. Pakativacanenāti yaṃ dvādasahatthabbhantare ṭhitena sotuṃ sakkā, tādisena vacanena, ito cito ca pariyesitvā ārocanakiccaṃ pana natthi. Yo hi evaṃ pariyesitabbo, so asantoyeva. Tenāha ‘‘tādisa’’ntiādi. Anāpucchitvāti anārocetvā.
“内园、比丘尼住处、外道卧处、退回处、施食家”中,“内园”即位于村内的精舍。“退回处”即座堂。“施食家”指受邀之家,或是施与筹食等的施主家。“于危难中”指生命与梵行遇到障碍之时。关于“作与不作”,应知在诸家族中行邪行为“作”,不询问为“不作”。
Antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanabhattiyagharānīti ettha antarārāmanti antogāme vihāro. Paṭikkamananti āsanasālā. Bhattiyagharanti nimantitagharaṃ vā salākabhattādidāyakānaṃ vā gharaṃ. Āpadāsūti jīvitabrahmacariyantarāyesu. Kiriyākiriyanti ettha kulesu cārittāpajjanaṃ kiriyaṃ, anāpucchanaṃ akiriyanti veditabbaṃ.
七.大名学处注释
7. Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā
“此一切皆依事而说”,即“无病比丘应接受四个月药资具的邀请,除再邀请外,除常邀请外”——这一切都是依据名为学处因缘的事而说。其中,大名释迦族人以“尊者,我愿以药资具邀请僧团四月”等语,并以殊胜的药资具作了四月邀请、再邀请与常邀请。世尊正是依此事而作此说,这便是所说之义。“除再邀请外”指若有再邀请,便不在此限。“除常邀请外”于此也是如此。然而,若这些也具足,则亦可接受,这是意趣所在。故说“然而此中之义”等。“于彼中”指在这三种邀请中。“以药资具作限定”指依名称如“酥、油”等,或依数量如“一钵、一那利、一阿拉咖”等,或“应请求如是药资具”而作限定。“非药资具所作”指若以混合食能维生,则称为非药资具所作。“其他药资具”指以酥受邀请者取油,以一阿拉咖受邀请者取一多那。
Sabbañcetaṃvatthuvasena vuttanti ‘‘agilānena bhikkhunā catumāsapaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya aññatra niccapavāraṇāyā’’ti (pāci. 306) etaṃ sabbaṃ sikkhāpadanidānasaṅkhātassa vatthuno vasena vuttaṃ. Tattha hi mahānāmena sakkena ‘‘icchāmahaṃ, bhante, saṅghaṃ catumāsaṃ bhesajjena pavāretu’’ntiādinā (pāci. 303) ussannussannena ca bhesajjena catumāsaṃ puna niccaṃ pavāraṇā katā, tasmā bhagavatā tassa vasena evaṃ vuttanti vuttaṃ hoti. Aññatra punapavāraṇāyāti yadi punapavāraṇā atthi, taṃ ṭhapetvā. Aññatra niccapavāraṇāyāti etthāpi eseva nayo. Yadi pana tāpi atthi, sāditabbāvāti adhippāyo. Tenāha ‘‘ayaṃ panettha attho’’tiādi. Tatthāti tissaṃ pavāraṇāyaṃ. Bhesajjehi vā paricchedo kato hotīti ‘‘sappi tela’’nti evamādinā nāmavasena vā ‘‘patthena nāḷiyā āḷhakenā’’tiādinā parimāṇavasena vā ‘‘ettakāni vā bhesajjāni viññāpetabbānī’’ti bhesajjehi paricchedo kato hoti. Nabhesajjakaraṇīyeti missakabhattenāpi ce yāpetuṃ sakkoti, nabhesajjakaraṇīyaṃ nāma hoti. Aññaṃ bhesajjanti sappinā pavārito telaṃ, āḷhakena pavārito doṇaṃ.
“如实告知”指如实地说明:“我们因这些药资具而受您的邀请,而我们还需要这种与那种药资具;您受邀的夜晚已过,我们仍需要药资具。”能这样请求的,唯有病者,其他人则不可。
Yathābhūtaṃ ācikkhitvāti ‘‘imehi tayā bhesajjehi pavāritamhā, amhākañca iminā ca iminā ca bhesajjena attho, yāsu tayā rattīsu pavāritamhā, tā rattiyo vītivattā, amhākañca bhesajjena attho’’ti yathābhūtaṃ ārocetvā. Evañca viññāpetuṃ gilānova labhati, na itaro.
八.出征军学处注释
8. Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā
“四支军”:象、马、车、步,这四支为该军所有,故名四支军,亦即彼四支军。“十二人之一象,三人之一马,四人之车,四名持弓箭的步兵”,这是最低限度具足四支的军队,这便是“军”的含义。“舍弃彼”:指被某物遮蔽,或因处于低处而不可见,若站在此处便能看见,即舍弃那可见的近行处,而前往其他处所。
Caturaṅgininti hatthiassarathapattīti cattāri aṅgāni etissāti caturaṅginī, taṃ caturaṅginiṃ. ‘‘Dvādasapuriso hatthī, tipuriso asso, catupuriso ratho, cattāro purisā sarahatthā pattī’’ti (pāci. 314) ayaṃ pacchimakoṭiyā caturaṅgasamannāgatā senā nāma, īdisaṃ senanti attho. Taṃ pana vijahitvāti kenaci antaritā vā ninnaṃ oruḷhā vā na dissati, idha ṭhatvāna sakkā daṭṭhunti taṃ dassanūpacāraṃ vijahitvā aññaṃ ṭhānaṃ gantvā.
“于观军阵事中”:为了观军阵而前往之事。此即其读法。“于象等中,每一”:在象、马等四支中,每一支,乃至一人所乘之象,或仅一名持弓箭的步兵,此为其义。“随行”:指国王前往园林或河流时,军队如是随从而行。“如是因缘”:当有“舅父在军中病”等相应理由存在时。“于危难中”:若生命与梵行遇到障碍,心想“前往此处当得解脱”而前往者,无罪。
Senādassanavatthusminti senaṃ dassanāya gamanavatthusmiṃ. Ayameva vā pāṭho. Hatthiādīsu ekamekanti hatthiādīsu catūsu aṅgesu ekamekaṃ, antamaso ekapurisāruḷhahatthimpi ekampi sarahatthaṃ purisanti attho. Anuyyuttā nāma rājā uyyānaṃ vā nadiṃ vā gacchati, evaṃ anuyyuttā hoti. Tathārūpappaccayeti ‘‘mātulo senāya gilāno hotī’’tiādike (pāci. 312) anurūpakāraṇe sati. Āpadāsūti jīvitabrahmacariyantarāyesu ‘‘ettha gato muccissāmī’’ti gacchato anāpatti.
九.军中住宿学处注释
9. Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā
“被敌军围困”:犹如通行被切断一般,被敌军围困的军队。“被某者围困”:指被敌人、或统治者、或某人所围困。
Paṭisenāruddhāyāti yathā sañcāro chijjati, evaṃ paṭisenāya ruddhāya senāya. Kenaci palibuddhassāti verikena vā issarena vā kenaci ruddhassa.
十、战场学处注释
10. Uyyodhikasikkhāpadavaṇṇanā
“战场”指战斗之地。“知军力之数”指了知军队的部类:“有这么多象、这么多马、这么多车、这么多步兵。”如同“诸比丘,我允许以寺院之数”等句中,此处的“数”字是部分之义。因此说“军队计数之处,这是它的含义”。“军队之布阵”指“此处应部署象,此处应部署马,此处应部署车,此处应部署步兵”,即军队的排列,将其编排成军阵,这是它的含义。因此说“这称为军队的驻扎”。“十二人之象”指:四位骑乘者,每条腿各两位守护者,如此共十二人的象。“三人之马”指:一位骑乘者,两位护腿者,如此共三人的马。“四人之车”指:一位御者,一位战士,两位护轴者,如此共四人的车。
Sampahāraṭṭhānassāti yuddhabhūmiyā. Balassa aggaṃ jānantīti ‘‘ettakā hatthī, ettakā assā, ettakā rathā, ettakā pattī’’ti (pāci. 324) balassa koṭṭhāsaṃ jānanti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vihāraggenā’’tiādīsu (cūḷava. 318) viya koṭṭhāsattho hettha aggasaddo. Tenāha ‘‘balagaṇanaṭṭhānanti attho’’ti. Senāya viyūhanti ‘‘ito hatthī hontu, ito assā hontu, ito rathā hontu, ito pattī hontū’’ti (pāci. 324) senāya ṭhapanaṃ, rāsiṃ katvā ṭhapananti attho. Tenāha ‘‘senāsannivesassetaṃ nāma’’nti. Dvādasapuriso hatthīti cattāro ārohakā, ekekapādarakkhakā dve dveti evaṃ dvādasapuriso hatthī. Tipuriso assoti eko ārohako, dve pādarakkhakāti evaṃ tipuriso asso. Catupuriso rathoti eko sārathi, eko yodho, dve āṇirakkhakāti evaṃ catupuriso rathoti.
六、饮酒品
6. Surāpānavaggo
一、饮酒学处注释
1. Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā
「以面粉等所作之醉品为酒」者,即以面粉、糕、饭、酵母、配料所作之醉品为酒,此为义。此所说者,即面粉酒、糕酒、饭酒、投酵母酒、配料和合酒,这些五种名为酒。其中,面粉投入器中,给予适量之水,揉捏而作成面粉酒。如是于其余中亦然。「酵母」者,即称为彼酒之种子。凡称为「酒丸」者,投入而作成投酵母酒。以诃梨勒、芥子等种种配料和合者为配料和合酒。
Piṭṭhādīhikataṃ majjaṃ surāti piṭṭhapūvaodanakiṇṇasambhārehi kataṃ majjaṃ surāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – piṭṭhasurā, pūvasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti (pāci. 328) imāni pañca surā nāmāti. Tattha piṭṭhaṃ bhājane pakkhipitvā tajjaṃ udakaṃ datvā madditvā katā piṭṭhasurā (sārattha. ṭī. pācittiya 3.326-328). Evaṃ sesāsupi. Kiṇṇāti pana tassā surāya bījaṃ vuccati. Ye ‘‘surāmodakā’’tipi vuccanti, te pakkhipitvā katā kiṇṇapakkhittā. Harītakisāsapādinānāsambhārehi saṃyojitā sambhārasaṃyuttā.
「以花等所作之酿为果酒」者,意谓以花、果、蜜、糖等配料制作、久置而成的果酒。此中即说:花酿、果酿、蜜酿、糖酿、配料和合酿,此五者名为果酒。其中,久置的蜜树、棕榈、椰子等花汁为花酿。波罗蜜等果汁为果酿。葡萄汁为蜜酿。然于《善见》中云:‘果酿者,谓揉捏葡萄果等,取其汁作成。蜜酿者,谓以葡萄之天然汁作成,亦即以蜂蜜作成,如是说。’甘蔗汁为糖酿。种种配料如诃梨勒、余甘子、苦味药等之汁久置者为配料和合酿。在此,酒与果酒虽皆由配料和合,揉捏而作者为酒,仅久置者为果酒,应如此了知其差别。‘从种子开始’者,即从准备配料、投入酵母时起,及从棕榈、椰子等花汁的新鲜时起。
Pupphādīhi kato āsavo merayanti pupphaphalamadhuguḷasambhārehi kato ciraparivāsito merayanti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – pupphāsavo, phalāsavo, madhvāsavo, guḷāsavo, sambhārasaṃyuttoti pañcamerayaṃ nāmāti. Tattha madhukatālanāḷikerādi puppharaso ciraparivāsito pupphāsavo. Panasādiphalaraso phalāsavo. Muddikāraso madhvāsavo. Samantapāsādikāyaṃ pana ‘‘phalāsavo nāma muddikāphalādīni madditvā tesaṃ rasena kato. Madhvāsavo nāma muddikānaṃ jātirasena kato, makkhikāmadhunāpi karīyatīti vadantī’’ti (pāci. aṭṭha. 328) vuttaṃ. Ucchuraso guḷāsavo. Harītakāmalakakaṭukabhaṇḍādinānāsambhārānaṃ raso ciraparivāsito sambhārasaṃyutto. Ettha ca surāya, merayassa ca samānepi sambhārasaṃyoge madditvā katā surā, ciraparivāsitamattena merayanti evamimesaṃ nānākaraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Bījato paṭṭhāyāti sambhāre paṭiyādetvā cāṭiyaṃ pakkhittakālato ceva tālanāḷikerādīnaṃ puppharasassa abhinavakālato ca paṭṭhāya.
「盐酸饮或酒」者,此二者是以众多药物调制而成的殊特酒类。「为了摄取香气」者,为了摄取芳香之性。此处应知,由于不知事相,故为无心犯。因其本身即属不善而须饮,故为世间所呵。然而此处应说之事,一切皆如第一波罗夷注释中所说之方式。
Loṇasovīrakaṃ vā suttaṃ vāti ime dve anekehi bhesajjehi abhisaṅkhatā āsavavisesā. Vāsaggāhāpanatthanti sugandhabhāvagāhāpanatthaṃ. Vatthuṃ ajānanatāya cettha acittakatā veditabbā. Akusaleneva pātabbatāya lokavajjaṃ. Yaṃ panettha vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ paṭhamapārājikavaṇṇanāya vuttanayameva.
二、手指戳弄学处注释
2. Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā
「以嬉笑之意」者,即出于嬉戏之心,以此遮除身体接触的意图。
Hasādhippāyassāti khiḍḍādhippāyassa, iminā kāyasaṃsaggādhippāyaṃ paṭikkhipati.
此处,若比丘尼以嬉戏之意触碰比丘,比丘得恶作;同样,比丘触碰比丘尼亦得恶作,因此说“此处,比丘尼对比丘、比丘对比丘尼,以及未达上者亦然”。所谓“在身体所系属等一切处”,即指“以身触身体所系属物,以身体所系属物触身,以身体所系属物触身体所系属物,以应舍物触身,以应舍物触身体所系属物,以应舍物触应舍物”,在所有情况下皆如此。“有应作之事而触碰”,指因有应作之事而触碰男子,无犯;而女子即使有应作之事,亦不可触碰。
Ettha ca bhikkhunimpi hasādhippāyena phusato bhikkhussa dukkaṭaṃ. Tathā bhikkhumpi phusantiyā bhikkhuniyāti āha ‘‘idha pana bhikkhunīpi bhikkhussa, bhikkhu ca bhikkhuniyā anupasampanno evā’’ti. Kāyappaṭibaddhādīsu sabbatthāti ‘‘kāyena kāyappaṭibaddhe, kāyappaṭibaddhena kāye, kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhe, nissaggiyena kāye, nissaggiyena kāyappaṭibaddhe, nissaggiyena nissaggiye’’ti (pāci. 332) sabbattha. Sati karaṇīye āmasatoti sati karaṇīye purisaṃ āmasato anāpatti. Itthī pana sati karaṇīyepi āmasituṃ na vaṭṭati.
三、戏笑法学处注释
3. Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā
“踝骨以上”,指超过踝骨的上方部位。“以嬉戏之意”,即出于游戏的心态。“以任何肢体”,指用手、足等任何肢体。“同样在船上游戏”,意为以桨、舵等驾船,或在岸边拖船上岸,均得恶作。
Uparigopphaketi gopphakānaṃ uparibhāgappamāṇe. Hasādhippāyoti kīḷādhippāyo. Yena yena aṅgenāti hatthapādādīsu yena yena aṅgena. Tathā nāvāya kīḷatoti phiyārittādīhi nāvaṃ pājentassa vā tīre ussārentassa vā dukkaṭanti attho.
四、不恭敬学处注释
4. Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā
此中,不恭敬有两种:对人不恭敬与对法不恭敬,故说“对人或……”。其中,若有比丘被达上者依学处告诫时,心中作如是想:“此人乃被举罪者、被呵责者、被谴责者,他的话对我不起作用。”由此而行不恭敬,这称为对人不恭敬。若被依学处告诫时,心中作如是想:“这些告诫终将失坏、毁灭、消亡。”或欲不学彼法而行不恭敬,这称为对法不恭敬。因此说“所以……”等。
Duvidhañhettha anādariyaṃ puggalānādariyañca dhammānādariyañcāti āha ‘‘puggalassa vā’’tiādi. Tattha yo bhikkhu upasampannena paññattena vuccamāno ‘‘ayaṃ ukkhittako vā vambhito vā garahito vā, imassa vacanaṃ akataṃ bhavissatī’’ti (pāci. 342) anādariyaṃ karoti, ayaṃ puggale anādariyaṃ karoti nāma. Yo pana paññattena vuccamāno ‘‘kathāyaṃ nasseyya vā vinasseyya vā antaradhāyeyya vā’’ti, taṃ vā nasikkhitukāmo anādariyaṃ karoti, ayaṃ dhamme anādariyaṃ karoti nāma. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
「此不导向削减」:正确地削除烦恼,故称削减,即少欲;而此并不导向彼之目的。以「等」字含摄「此不导向头陀行,不导向令人信乐,不导向减损,不导向精进策励」(波逸提343)。「以未制定者」:指经由经典或阿毗达摩所传来者。「以传承所来」:从结集时起,由大迦叶等师长传承而来。然而,若取应受呵责的师长传承,例如「因甘蔗汁为七日药,其糖浆为终生药,两者结合则为甘蔗杖,故非时食甘蔗杖,犹如糖块、余甘子等,是允许的」,并以此说「此乃我等师长之传承、询问」,则有罪。
Idaṃna sallekhāya saṃvattatīti sammā kilese likhatīti sallekho, appicchatā, tadatthaṃ nayidaṃ saṃvattati. Ādisaddena ‘‘idaṃ na dhutatthāya saṃvattati, na pāsādikatāya, na apacayāya, na vīriyārambhāya saṃvattatī’’ti (pāci. 343) idaṃ saṅgaṇhāti. Apaññattenāti sutte vā abhidhamme vā āgatena. Paveṇiāgatanti saṅgītikālato paṭṭhāya mahākassapādiācariyaparamparāya āgataṃ. Sace pana yasmā ucchuraso sattāhakāliko, tassa kasaṭo yāvajīviko, dvinnaṃyeva samavāyo ucchuyaṭṭhi, tasmā vikāle ucchuyaṭṭhiṃ khādituṃ vaṭṭati guḷaharītakaṃ viyāti evamādikaṃ gārayhācariyuggahaṃ gahetvā ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ uggaho paripucchā’’ti bhaṇati, āpattiyeva.
五、恐吓学处注释
5. Bhiṃsāpanasikkhāpadavaṇṇanā
「色等」:指可怖的色、声、香、味、触。「可怖之谈论」:与盗贼险林、野兽险林、夜叉险林相关的谈论。
Rūpādīnīti bhayānakāni rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni. Bhayānakakathanti corakantāravāḷakantārapisācakantārappaṭisaṃyuttakathaṃ.
第六,火学处注释
6. Jotisikkhāpadavaṇṇanā
「无病者」者,凡无火而得安乐者,于此名为无病者。「火光」者,即火。
Agilānoti yassa vinā agginā phāsu hoti, so idha agilāno nāma. Jotinti aggiṃ.
“跋祇”是一个地区的名称。那些名为跋祇的刹帝利王子们所居住之处,便是一个地区,世俗惯用语中即称之为“跋祇”。因此说“跋祇者,是这样的地方”。“如是以拾起落下的火把”的意思是:当燃烧的火把掉落时,如此将其拾起,此即是恶作。这便是它所说的义。“彼”指的是所犯的恶作。“未熄灭”,指尚未熄灭火把。“于有灯火光明之家”,是指在以点灯、燃烧、炊煮、蒸煮等方式产生火光明的地方,或是在火堂中燃起的火。这种情形无罪,这便是它所说的义。“如是因缘”,是指除灯等之外,于其它类似的因缘也是如此。“于危难时”,是指在遭遇恶野兽、恶人等灾难之时。
Bhaggesūti evaṃnāmake janapade. Bhaggānāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhisaddena ‘‘bhaggā’’ti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘bhaggesūti evaṃnāmake janapade’’ti. Tathā patilātaṃ ukkhipantassāti ḍayhamānaṃ alātaṃ patitaṃ ukkhipantassa tathā dukkaṭanti attho. Tañcāti dukkaṭaṃ parāmasati. Avijjhātanti anibbutālātaṃ. Padīpajotikajantāghareti padīpujjalanapattapacanasedakammādīsu jotikaraṇe aggisālāyañca samādahantassa anāpattīti attho. Tathārūpappaccayeti ṭhapetvā padīpādīni aññasmimpi tathārūpapaccaye. Āpadāsūti duṭṭhavāḷamigaamanussehi upaddavesu.
七、沐浴学处注释
7. Nahānasikkhāpadavaṇṇanā
所谓“热季余一月半”与“雨季的第一月”,这两月半的时间,依次称为热时、炎热时。意思是:热季剩下的一月半称为热时,雨季的第一个月称为炎热时。如此,这两月半依次得名热时与炎热时。因此在词句分析中说:“热时,即热季余一月半”,“炎热时,即雨季的第一月”。当不沐浴便不得安乐时,这便是病时。然而在词句分析中,当为病者决定时,病时即为决定,因此说:“凡不沐浴便不得安乐者,即应于病时沐浴”。“乃至扫寺院”,是指最低限度乃至打扫寺院。
‘‘Diyaḍḍhomāso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayoti gimhānaṃ seso diyaḍḍho māso uṇhasamayo, vassānassa paṭhamo māso pariḷāhasamayoti evaṃ ete aḍḍhateyyamāsā kamena uṇhasamayo, pariḷāhasamayo nāma hotīti attho teneva padabhājaniyaṃ ‘‘uṇhasamayo nāma diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti, ‘‘pariḷāhasamayo nāma vassānassa paṭhamo māso’’ti vuttaṃ. Yadā vinā nahānena na phāsu hoti, ayaṃ gilānasamayo. Padabhājaniyaṃ (pāci. 364) pana gilāne nicchite gilānakālo nicchitova hotīti ‘‘yassa vinā nahānena na phāsu hoti, ‘gilānasamayo’ti nahāyitabba’’nti vuttaṃ. Pariveṇasammajjanamattampīti antamaso pariveṇasammajjanamattampi.
“掘沙”,是指在干涸的河中挖沙。“于水池”一词,用“亦”字显示在河中的情况也应同样说明。“于危难时”,是指在遭蜂等追赶之时。
Vālukaṃ ukkiritvāti sukkhāya nadiyā vālikaṃ uttiritvā. Āvāṭesupīti pi-saddena nadiyaṃ vattabbameva natthīti dasseti. Āpadāsūti bhamarādīhi anubandhesu.
第八,作坏色学处注释
8. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā
「利得」此语为业成就,如「汝得何利得」等,彼于此为过去时,故说「『得』者,利得也」,已得之义也。以「利得即利得」,显示此为自义之『拿』后缀。「何得」者,何已得。「新」者,新近。由此,新与彼衣,为新衣;以新衣为利得者,为新衣利得,如是应见此复合词。若如是,云何说「以新衣利得」耶?故说「如是以新衣利得」等。于此,因未说「不许分配之最后」,故「衣」者,凡可着或可披者,即应知彼,故说「可着可披之衣」。「应取坏色」,此依咖巴宾度而说,非以青等坏全衣之色,然取彼咖巴时,染衣后,于四角、或三、或二、或一角,应取如孔雀眼圈大、或如猫头鹰背大,故说「彼」等。「以铜青」者,以皮革青。然于大注疏中说「铁垢、铜垢,此名为铜青」。「以钵青」者,以任何青色叶汁。「取咖巴宾度后」者,取一圆之咖巴宾度后。
Lābhasaddoyaṃ kammasādhano ‘‘ko bhavatā lābho laddho’’tiādīsu viya, so cettha atītakālikoti āha ‘‘alabbhīti labho’’ti , laddhanti attho. ‘‘Labho eva lābho’’ti iminā sakatthe ṇapaccayoti dasseti. Kiṃ alabbhīti kiṃ laddhaṃ. Navanti abhinavaṃ. Ettāvatā ca navañca taṃ cīvarañcāti navacīvaraṃ, navacīvaraṃ lābho etenāti navacīvaralābhoti evamettha samāso daṭṭhabboti. Yadi evaṃ kathaṃ ‘‘navaṃ cīvaralābhenā’’ti vuttanti āha ‘‘iti navacīvaralābhenā’’tiādi. Ettha ca ‘‘vikappanupagaṃ pacchima’’nti na vuttattā cīvaranti yaṃ nivāsetuṃ vā pārupituṃ vā sakkā hoti, tadeva veditabbanti āha ‘‘nivāsanapārupanupagaṃ cīvara’’nti. ‘‘Dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabba’’nti etaṃ kappabinduṃ sandhāya vuttaṃ, na nīlādīhi sakalacīvaraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ, tañca pana kappaṃ ādiyantena cīvaraṃ rajitvā catūsu vā koṇesu, tīsu vā dvīsu vā ekasmiṃ vā koṇe morassa akkhimaṇḍalamattaṃ vā maṅgulapiṭṭhimattaṃ vā ādātabbanti āha ‘‘tassā’’tiādi. Kaṃsanīlenāti cammakāranīlena. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘ayomalaṃ lohamalaṃ, etaṃ kaṃsanīlaṃ nāmā’’ti (pāci. aṭṭha. 368) vuttaṃ . Pattanīlenāti yena kenaci nīlavaṇṇena paṇṇarasena. Kappabinduṃ ādiyitvāti vaṭṭaṃ ekaṃ kappabinduṃ ādiyitvā.
然而,缘作净、角作净等,在一切注疏中皆被遮止。但在已作净的衣上,于后才添加门闩等物,则无需再行作净之事,故说“于后来添加者”等。“门闩、风带、边缘等”,指提起后的粘贴片、背部风带、腰部风带等处。“作与不作”者,因穿着与披覆,亦因未取作净,故有作与不作之分。
Pāḷikappakaṇṇikakappādayo pana sabbaṭṭhakathāsu paṭisiddhā. Aggaḷādīni kappakatacīvare pana pacchā āropetvā kappakaraṇakiccaṃ natthīti āha ‘‘pacchā āropitesū’’tiādi. Aggaḷaanuvātaparibhaṇḍesūti uddharitvā alliyāpanakakhaṇḍapiṭṭhianuvātakucchianuvātesu. Kiriyākiriyanti nivāsanapārupanato, kappassa anādānato kiriyākiriyaṃ.
9. 分配学处注释
9. Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā
当面行分配,名为当面分配。背后行分配,名为背后分配。“近与不近之状态”,即远与近的状态。远与近的状态,当依受持中所说之方式而了知。
Sammukhena vikappanā sammukhavikappanā. Parammukhena vikappanā parammukhavikappanā. Sannihitāsannihitabhāvanti āsannadūrabhāvaṃ. Āsannadūrabhāvo ca adhiṭṭhāne vuttanayeneva veditabbo.
“友”:指坚固之友。“相识”:指仅是见过的人,并非极为坚固的朋友。“未作舍弃”:指未以“请享用我之物,或请随意处分”等言词加以舍弃。“与之共作律羯磨者”:指与之一同完成律法羯磨的人。
Mittoti daḷhamitto. Sandiṭṭhoti diṭṭhamatto nātidaḷhamitto. Akatapaccuddhāranti ‘‘mayhaṃ santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā’’tiādinā akatapaccuddhāraṃ. Yena vinayakammaṃ katanti yena saddhiṃ vinayakammaṃ kataṃ.
以受用为身业,以不令舍出为语业,故说“生起等问题,正如第一咖提那中所说”。“作与非作”:其中,受用是作,不令舍出是不作。
Paribhogena kāyakammaṃ, apaccuddhārāpanena vacīkammanti āha ‘‘samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisānevā’’ti. Kiriyākiriyanti ettha paribhuñjanaṃ kiriyaṃ. Apaccuddhārāpanaṃ akiriyaṃ.
10. 不隐藏学处注释
10. Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā
“适合决意者”:指适合受持决意的铁钵与陶钵。“苏迦兰达迦”:指一种如同钥匙盒一般,内部中空而锤打成形之物。
Adhiṭṭhānupaganti adhiṭṭhānayoggaṃ ayopattañceva mattikāpattañca. Sūkarantakaṃ nāma kuñcikākoso viya anto susiraṃ katvā koṭṭitaṃ.
“其他资具”者,指律典中未提及的钵袋等物。“说法后”者,是说以“作为沙门,不应未放置资具而住”等方式说法之后,心想“我讲完法再施与”而放置资具,如此无罪。
Aññaṃparikkhāranti pāḷiyā anāgatapattatthavikādiṃ. Dhammakathaṃ katvāti ‘‘samaṇena nāma anihitaparikkhārena bhavituṃ na vaṭṭatī’’ti evaṃ ‘‘dhammakathaṃ kathetvā dassāmī’’ti nikkhipato anāpatti.
7. 有生命品
7. Sappāṇakavaggo
1. 故意学处注释
1. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā
“波逸提”者,乃至于清扫床椅时,对蚁卵等作有生命想,心怀无悲悯而将其破坏除去,即犯波逸提。故说“即使微小”等。所谓“因加行重大,不善亦重大”者,是说:由于速行心多次生起而获得串习,以完成思之力,加行既重大,不善亦随之重大,成为大过失。
Pācittiyanti antamaso mañcapīṭhaṃ sodhento maṅgulabījakepi pāṇasaññī nikkāruṇikatāya taṃ bhindanto apaneti (pāci. aṭṭha. 382), pācittiyaṃ. Tenāha ‘‘taṃ khuddakampī’’tiādi. Upakkamamahantatāya akusalaṃ mahantaṃ hotīti bahukkhattuṃ pavattajavanehi laddhāsevanāya sanniṭṭhāpakacetanāya vasena payogassa mahantattā akusalaṃ mahantaṃ hoti, mahāsāvajjaṃ hotīti adhippāyo.
2. 有生命学处解释
2. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā
此中,如同虽明知飞虫会坠落,仍以清净心点灯;同样,虽明知水中有有情,而作水想而受用——应知此为制定所遮之罪。
Ettha ca paṭaṅgapāṇakānaṃ patanaṃ ñatvāpi suddhacittatāya padīpujjalane viya sappāṇakabhāvaṃ ñatvāpi udakasaññāya paribhuñjitabbato paṇṇattivajjatā veditabbā.
3. 翻案学处注释
3. Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā
“彼彼比丘”:指由各自方式被止息的那个比丘。“说‘未作业’等”:即说“未作之业、恶作之业、应再作之业、未灭、恶灭、应再灭”。“不应让其保持现状”:这是为了显示他们的运作方式而说。因此说:“然而,依正法所灭的诤事,即是善灭。”
Tassa tassa bhikkhunoti yena yena vūpasamitaṃ, tassa tassa bhikkhuno. ‘‘Akataṃ kamma’’ntiādīni vadantoti ‘‘akataṃ kammaṃ, dukkaṭaṃ kammaṃ, puna kātabbaṃ kammaṃ, anihataṃ dunnihataṃ puna nihanitabba’’nti (pāci. 394) vadanto. Yathāṭhitabhāvena patiṭṭhātuṃ na dadeyyāti tesaṃ pavatti ākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘yaṃ pana dhammena adhikaraṇaṃ nihataṃ, taṃ sunihatamevā’’ti.
4. 粗恶学处解释
4. Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā
“四波罗夷以摄要的方式,已在分句中显示”,故说“‘粗重’意指桑喀地谢沙”。“以任何方便”:在“自己知道,或他人告知他,或他自己说出”之中,以任何方便。意思是:波逸提罪,仅在推卸责任时即成立。即使后来再告知,卸责时的罪也不得免除。因此说“即使”等。“即使覆藏百位沙门也犯”:意思是,听闻后哪怕覆藏百位沙门,即犯波逸提。“由彼所告知”:指由那第二人告知第三人。“彼即”:即那第二人。“告知”:为覆藏而说“不要向任何人说”。“边际已断”:由于已以覆藏为缘犯罪,当第二人向第三人告知时,由此缘再应犯的罪已不存在,故说罪之边际已断。
Cattāri pārājikāni atthuddhāravasena padabhājaniyaṃ dassitānīti āha ‘‘duṭṭhullanti saṅghādisesaṃ adhippeta’’nti. Yena kenaci upāyenāti ‘‘sāmaṃ vā jānāti, aññe vā tassa ārocenti, so vā ārocetī’’ti (pāci. 399) vuttesu yena kenaci upāyena. Pācittiyaṃ dhuraṃ nikkhittamatteyevāti adhippāyo. Sace pacchāpi āroceti, dhuranikkhepane āpattito na muccati. Tenāha ‘‘sacepī’’tiādi. Samaṇasatampi āpajjatiyevāti samaṇasatampi sutvā yadi chādeti, pācittiyaṃ āpajjatiyevāti attho. Yenassa ārocitanti yena dutiyena assa tatiyassa ārocitaṃ. Tassevāti tassa dutiyasseva. Ārocetīti paṭicchādanatthameva ‘‘mā kassaci ārocesī’’ti vadati. Koṭichinnā hotīti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.399) yasmā paṭicchādanapaccayā āpattiṃ āpajjitvāva dutiyena tatiyassa ārocitaṃ, tasmā tappaccayā puna tena āpajjitabbāpattiyā abhāvato āpattiyā koṭi chinnā nāma hoti.
“初句”是指“粗重罪想者覆藏”“疑者覆藏”“非粗重罪想者覆藏”这三者中的“粗重罪想者覆藏”这第一句。“于其余二”则指“疑者覆藏”和“非粗重罪想者覆藏”这两句。“于非粗重”指对于其余五罪聚。“于未达上者之粗重或非粗重之违犯”,是指于未达上者面前,违越五学处所摄的粗重罪,或其馀的非粗重违犯。然而,《善见》中所说“未达上者漏精与身触,此称为粗重违犯”,这与粗重告知学处的注释不相合。也不应说:“在告知时,未达上者的粗重是一种含义;在覆藏时,是另一种含义。”因为找不到作此差别的理由,所以对此应当详加审查。
Ādipadeti duṭṭhullāpattisaññī, vematiko, aduṭṭhullāpattisaññīti imesu tīsu ‘‘duṭṭhullāpattisaññī paṭicchādetī’’ti (pāci. 400) imasmiṃ paṭhamapade. Itaresu dvīsūti ‘‘vematiko paṭicchādeti, aduṭṭhullāpattisaññī paṭicchādetī’’ti imesu padesu. Aduṭṭhullāyāti avasesapañcāpattikkhandhe. Anupasampannassa duṭṭhulle vā aduṭṭhulle vā ajjhācāreti anupasampannassa purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhāte duṭṭhulle vā itarasmiṃ aduṭṭhulle vā ajjhācāre. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘anupasampannassa sukkavisaṭṭhi ca kāyasaṃsaggo cāti ayaṃ duṭṭhullaajjhācāro nāmā’’ti (pāci. aṭṭha. 400) vuttaṃ, taṃ duṭṭhullārocanasikkhāpadaṭṭhakathāya (pāci. aṭṭha. 78 ādayo) na sameti, na cāpi evaṃ vattuṃ yujjati ‘‘ārocane anupasampannassa duṭṭhullaṃ aññathā adhippetaṃ, paṭicchādane aññathā’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 400) visesakāraṇassānupalabbhanato, tasmā taṃ upaparikkhitabbaṃ.
5. 未满二十岁学处注释
5. Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā
“胎中二十”确实被算作“满二十”,因此说“从结生执取开始”等。其中,“从结生执取开始”,即是以在母胎中最初生起的心、最初显现的识为开端。“彼”,指那位被授予具足戒而未满二十岁的人。“授他人具足戒”,指作为戒师或甘马语师而授人具足戒。“彼”,即未满二十岁之人。“或认可界”,指结新界。
Gabbhavīsopi hi ‘‘paripuṇṇavīso’’ tveva saṅkhaṃ gacchatīti āha ‘‘paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyā’’tiādi. Tattha paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāyāti yaṃ mātukucchismiṃ paṭhamaṃ cittaṃ uppannaṃ paṭhamaṃ viññāṇaṃ pātubhūtaṃ, taṃ ādiṃ katvā. Soti yo puggalo ūnavīsativasso upasampādito, so puggalo. Aññaṃ upasampādetīti upajjhāyo vā kammavācācariyo vā hutvā aññaṃ puggalaṃ upasampādeti. Tanti ūnavīsativassaṃ puggalaṃ. Sīmaṃ vā sammannatīti navaṃ sīmaṃ bandhati.
六、盗贼队伍学处注释
6. Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā
“欺骗王”,即欺骗国王、盗取国王的财物,心想“现在不给他了”,正在途中行进的人,无论先前是否已犯此罪,都称为盗贼。这一道理同样适用于“欲逃避关税”等处。
Rājānaṃ vā vañcetvāti rājānaṃ thenetvā rañño santakaṃ kiñci gahetvā, ‘‘idāni tassa na dassāmā’’ti maggappaṭipannā akatakammā ceva katakammāca corāti vuttaṃ hoti. Esa nayo suṅkaṃ pariharitukāmāti etthāpi.
「以时间标记」者,即以时间作为标记,也就是说,以日期作为标记。然而,以道路标记或以森林标记而行者,则犯。
Kālavisaṅketenāti kālassa visaṅketena, divasavisaṅketenāti vuttaṃ hoti. Maggavisaṅketena, pana aṭavivisaṅketena vā gacchato āpattiyeva.
七、共谋学处注释
7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā
「女人」者,即女性。然而,比丘尼、在学尼、沙弥尼,此三种亦包含于此。但时机能保护此三种。应知这便是她们与女人的差别。
Mātugāmenāti itthiyā. Ekatoupasampannā, pana sikkhamānā, sāmaṇerī cāti imā tissopi idha saṅgahaṃ gacchanti. Imāsaṃ pana tissannaṃ samayo rakkhati. Ayametāsaṃ, mātugāmassa ca visesoti veditabbaṃ.
八、阿利德学处注释
8. Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā
「障碍者」:因系缚于种种成就,而于有情的相续之间、中间到来,故名为障碍,也就是现世等的不利。由于不可超越之义而专注于该障碍,或承受障碍之果,或具足造作障碍的习性,因此称为障碍者。所以说:「造作天界与解脱的障碍,故为障碍者。」他们依业、烦恼、果报、诽谤、违越学处而有五种。其中,五无间业名为业障碍;同样地,污比丘尼之业亦是。然而,彼业唯造作解脱的障碍,非天界的障碍。决定邪见等法名为烦恼障碍。黄门、畜生、二根者的结生法名为果报障碍。诽谤圣者名为诽谤障碍。然而,他们仅在未向圣者道歉之前如此,之后则不然。故意所犯之罪名为违越学处障碍。他们亦仅在执持比丘身份、或不出罪、或不发露之前如此,之后则不然。
Taṃtaṃsampattiyā (sārattha. ṭī. pācittiya 3.417) vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādianattho, anatikkamanatthena tasmiṃ antarāye niyuttā, antarāyaṃ vā phalaṃ arahanti, antarāyassa vā karaṇasīlāti antarāyikā. Tenāha ‘‘saggamokkhānaṃ antarāyaṃ karontīti antarāyikā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.234). Te kammakilesavipākaupavādapaññattivītikkamavasena pañcavidhāti ettha ca pañcānantariyakammaṃ kammantarāyikaṃ nāma, tathā bhikkhunidūsakakammaṃ. Taṃ pana mokkhasseva antarāyaṃ karoti, na saggassa. Niyatamicchādiṭṭhidhammā kilesantarāyikā nāma. Paṇḍakatiracchānagataubhatobyañjanakānaṃ paṭisandhidhammā vipākantarāyikā nāma. Ariyūpavādā upavādantarāyikā nāma. Te pana yāva ariye na khamāpenti, tāvadeva, na tato paraṃ. Sañcicca āpannā āpattiyo paññattivītikkamantarāyikā nāma. Tāpi yāva bhikkhubhāvaṃ vā paṭijānāti, na vuṭṭhāti vā na deseti vā, tāvadeva, na tato paraṃ.
其中,这位阿利德比丘多闻且善于说法,知道其余的障碍,但因不通达于律,故不知违越制限(学处)的障碍。因此,他独处时这样思惟:‘这些在家人享受着五种妙欲,也有成为入流者、一来者、不还者的;比丘们同样见到合意的眼所识知的色……乃至……触到身所识知的触,享受柔软的卧具、敷具等,这一切都是被允许的。为什么唯独将女色……乃至……女触视为不许呢?这些也应是被允许的。’就这样,他以味混杂味,将伴有贪欲的享受与离贪的享受混为一谈,如同用粗线去合纺极细的线,如同用芥子去比量须弥山,生起了这样的恶见:‘世尊何必如同以极大的努力结缚大海一般,来制定第一巴拉基咖?这其中并没有过失。’此见与一切知智相违背,断除了堪受引导者的希望,对胜者的教令之轮加以打击。因此说‘于他们’等语。
Tatrāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.234; pāci. aṭṭha. 417) ariṭṭho bhikkhu bahussuto dhammakathiko sesantarāyike jānāti, vinaye pana akovidattā paṇṇattivītikkamantarāyike na jānāti, tasmā rahogato evaṃ cintesi ‘‘ime āgārikā pañca kāmaguṇe paribhuñjantā sotāpannāpi sakadāgāminopi anāgāminopi honti, bhikkhūpi manāpikāni cakkhuviññeyyāni rūpāni passanti…pe… kāyaviññeyye phoṭṭhabbe phusanti, mudukāni attharaṇapāvuraṇādīni paribhuñjanti, etaṃ sabbaṃ vaṭṭati. Kasmā? Itthirūpā…pe… itthiphoṭṭhabbā eva na vaṭṭanti, etepi vaṭṭantī’’ti evaṃ rasena rasaṃ saṃsanditvā sacchandarāgaparibhogañca nicchandarāgaparibhogañca ekaṃ katvā thūlavākehi saddhiṃ atisukhumasuttaṃ ghaṭento viya, sāsapena saddhiṃ sineruṃ upasaṃharanto viya ca pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppādetvā ‘‘kiṃ bhagavatā mahāsamuddaṃ bandhantena viya mahatā ussāhena paṭhamapārājikaṃ paññattaṃ, natthi ettha doso’’ti sabbaññutaññāṇena saddhiṃ paṭivirujjhanto bhabbapuggalānaṃ āsaṃ chindanto jinassa āṇācakke pahāramadāsi. Tenāha ‘‘tesū’’tiādi.
此处,‘于他们’指的是前述的种种障碍。‘诸欲如骸骨之喻’一句中,所谓‘骸骨’,是指胸骨、或脊椎骨、或头骨。因其无肉,故称‘骸骨’。于无血肉的骨锁之间,或于单一根骨上,‘骸骨’一名即由此成立。诸欲如同那般,其义为少味,这便是此处所要说明的意义。而以‘等’字所包含的,则是‘诸欲如肉片之喻、如草炬之喻、如炭火坑之喻、如梦境之喻、如借用物之喻、如树果之喻、如刀剑之喻、如矛枪之喻、如蛇头之喻’等其余譬喻。
Tattha tesūti yathāvuttesu antarāyesu. Aṭṭhikaṅkalūpamā kāmāti ettha aṭṭhikaṅkalaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.417) nāma uraṭṭhi vā piṭṭhikaṇṭakaṃ vā sīsaṭṭhi vā. Tañhi nimmaṃsattā ‘‘kaṅkala’’nti vuccati. Vigatamaṃsāya hi aṭṭhisaṅkhalikāya ekaṭṭhimhi vā kaṅkalasaddo niruḷho , taṃsadisā kāmā appassādaṭṭhenāti attho. Ādisaddena ‘‘maṃsapesūpamā kāmā, tiṇukkūpamā kāmā, aṅgārakāsūpamā kāmā, supinakūpamā kāmā, yācitakūpamā kāmā, rukkhaphalūpamā kāmā, asisūnūpamā kāmā, sattisūlūpamā kāmā, sappasirūpamā kāmā’’ti (ma. ni. 1.234, 236; 2.43-48; pāci. 417; cūḷava. 65) etesaṃ gahaṇaṃ.
其中,‘诸欲如肉片之喻’,是取其为众多所共享之义。‘诸欲如草炬之喻’,是取其能焚烧之义。‘诸欲如炭火坑之喻’,是取其大热恼之义。‘诸欲如梦境之喻’,是取其短暂现前之义。‘诸欲如借用物之喻’,是取其仅有暂时之用之义。‘诸欲如树果之喻’,是取其能损坏一切肢体与关节之义。‘诸欲如刀剑之喻’,是取其极能切割之义。‘诸欲如矛枪之喻’,是取其能贯穿之义。‘诸欲如蛇头之喻’,是取其如同面对可怖毒蛇时所生恐惧之义。
Tattha maṃsapesūpamā kāmā (pāci. aṭṭha. 417) bahusādhāraṇaṭṭhena. Tiṇukkūpamā kāmā anudahanaṭṭhena. Aṅgārakāsūpamā kāmā mahābhitāpanaṭṭhena. Supinakūpamā kāmā ittarapaccupaṭṭhānaṭṭhena. Yācitakūpamā kāmā tāvakālikaṭṭhena. Rukkhaphalūpamā kāmā sabbaṅgapaccaṅgapalibhañjanaṭṭhena. Asisūnūpamā adhikuṭṭanaṭṭhena. Sattisūlūpamā vinivijjhanaṭṭhena. Sappasirūpamā sāsaṅkasappaṭibhayaṭṭhena.
「如是」者,指以「尊者,勿」等语起始之言。「其余者」者,是指该比丘被拖至僧团中央后,除了那些被以「尊者,勿」等语劝告的比丘之外,于现场听闻的其他比丘。「以白四甘马」者,即以「尊者们,请听僧团,某比丘生起如此恶见……」等,在词句分别中所说的白四甘马。
Tathevāti ‘‘mā āyasmā’’tiādīhi. Itaresanti so saṅghamajjhaṃ ākaḍḍhitvā yehi ‘‘mā āyasmā’’tiādinā vutto, tattha tehi aññesaṃ sutānaṃ bhikkhūnaṃ. Ñatticatutthena kammenāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmassa bhikkhuno evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppanna’’ntiādinā (pāci. 420) padabhājaniyaṃ vuttena ñatticatutthena kammena.
九、被举者共住学处注释
9. Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā
「未作随法」者,指举罪后尚未令其还净。故说「随法者,谓」等。此中,「随法」即指还净,此为关联之义。与举罪甘马相应,或于其后应行之法,称为随法。「见随顺行」者,指见到「不应授具足戒、不应给予依止」等十八种行,并在此十八种随顺行中见其行持,此是意趣所在。「或资具共享、或法共享」者,此中,任何资具的施与和受取,为资具共享;法的教授及令其受持,为法共享。「应共住」者,指应作「布萨、或自恣、或僧团羯磨」等,如是在词句分别中所说的三种共住。然而在此处,布萨与自恣也唯有通过僧团而行,故实为僧团羯磨,因此说「应作布萨等僧团羯磨」。「于行为中行为」者,意为于施与中施与、于受取中受取,此为句义。
Akatānudhammenāti ukkhipitvā anosāritena. Tenāha ‘‘anudhammo vuccatī’’tiādi. Ettha anudhammoti osāraṇā vuccatīti sambandho. Ukkhepanīyakammassānurūpo, pacchā kattabbo vā dhammoti anudhammo. Anulomavattaṃ disvāti ‘‘na upasampādetabbaṃ, na nissayo dātabbo’’tiādikaṃ (cūḷava. 70) aṭṭhārasavidhaṃ vattaṃ disvā, etesu aṭṭhārasasu anulomavattesu vattantaṃ disvāti adhippāyo. Āmisasambhogaṃ vā dhammasambhogaṃ vāti ettha yaṃ kiñci āmisassa dānaṃ, paṭiggahaṇañca āmisasambhogo. Dhammassa uddisanaṃ, uddisāpanañca dhammasambhogo. Saṃvaseyyāti ‘‘uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā saṅghakammaṃ vā’’ti (pāci. 425) evaṃ padabhājaniyaṃ vuttaṃ tividhaṃ saṃvāsaṃ kareyya. Yasmā panettha uposathapavāraṇāpi saṅghehiyeva kātabbattā saṅghakammāniyeva honti, tasmā ‘‘uposathādikaṃ saṅghakammaṃ kareyyā’’ti vuttaṃ. Payoge payogeti dāne dāne, gahaṇe gahaṇe cāti attho.
「以不知制戒」者,因阿拉汉亦能以唯作无记心犯戒,故说为「以三心」。
Paṇṇattiṃ ajānantena arahatāpi kiriyābyākatacittena āpajjitabbattā ‘‘ticitta’’nti vuttaṃ.
十、刺学处注释
10. Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā
“Pire”是一个呼格的不变化词,与“para”同义,故说“para amāmakā”,意为“非属我等者”,即不属于我们的、不是我们内在的。或者,“pire”与“parato”同义,因此“cara pire”意为“到别处去,不要停留在此”,此处应如此理解。
Pireti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.428) nipātapadaṃ sambodhane vattamānaṃ parasaddena samānatthaṃ vadantīti āha ‘‘para amāmakā’’ti, amhākaṃ anajjhattikabhūtāti attho. Pireti vā ‘‘parato’’ti iminā samānatthaṃ nipātapadaṃ, tasmā cara pireti parato gaccha, mā idha tiṭṭhāti evamettha attho daṭṭhabbo.
8. 同法品
8. Sahadhammikavaggo
1. 同法学处注释
1. Sahadhammikasikkhāpadavaṇṇanā
“被同法者说”者:即被同法者所说。此处的宾格用于表示工具格的意义。“因应与五位同法者一起学,或因属于他们,故得名为‘同法者’,被佛陀所制、得此名称的学处所说”,此义在“难教诫学处”中已作解释,因此说“被同法者说”的意义在难教诫学处中已说。“因不恭敬之怖畏”者:因不恭敬而有的怖畏,这里是指波逸提的怖畏,这就是其义。“以借口如此说者”者:并非直接说“我不学”,而是以“直到有其他比丘”等为借口而说者。
Sahadhammikaṃ vuccamānoti sahadhammikena vuccamāno. Karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. ‘‘Pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘sahadhammika’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānoti attho’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. dubbacasikkhāpadavaṇṇanā; pārā. aṭṭha. 2.425-426) dubbacasikkhāpade vuttattā ‘‘sahadhammikaṃ vuccamānoti imassattho dubbacasikkhāpade vutto’’ti vuttaṃ. Anādariyabhayāti anādarakaraṇe bhayā, tattha pācittiyabhayāti attho. Lesena evaṃ vadantassāti ujukaṃ ‘‘na sikkhissāmī’’ti avatvā ‘‘yāva na aññaṃ bhikkhu’’ntiādinā lesena vadantassa.
2. 讥嫌学处注释
2. Vilekhanasikkhāpadavaṇṇanā
“小及随小”者:以桑喀地谢沙等为小,以偷兰遮等为随小。除了四波罗夷之外,其余一切学处依次既是小,也是随小。此在《五百结集犍度》中已说:
Khuddakehica anukhuddakehi cāti saṅghādisesādīhi khuddakehi ceva thullaccayādīhi anukhuddakehi ca. Ṭhapetvā hi cattāri pārājikāni avasesāni sabbāni sikkhāpadāni pariyāyena khuddakāni ceva honti anukhuddakāni ca. Vuttañhetaṃ pañcasatikakkhandhake (cūḷava. 441) –
“尊者,哪些是小小小学处呢?”有些长老这样说:“除了四波罗夷之外,其余的是小小小学处。”有些长老这样说:“除了四波罗夷、十三桑喀地谢沙之外,其余的是小小小学处。”有些长老这样说:“除了四波罗夷、十三桑喀地谢沙、二不定之外,其余的是小小小学处。”有些长老这样说:“除了四波罗夷、十三桑喀地谢沙、二不定、三十舍堕之外,其余的是小小小学处。”有些长老这样说:“除了四波罗夷、十三桑喀地谢沙、二不定、三十舍堕、九十二波逸提之外,其余的是小小小学处。”有些长老这样说:“除了四波罗夷、十三桑喀地谢沙、二不定、三十舍堕、九十二波逸提、四波罗提悔过之外,其余的是小小小学处。”
‘‘Katamāni pana, bhante, khuddānukhuddakāni sikkhāpadānīti? Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu – ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā dvenavutipācittiye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’ti. Ekacce therā evamāhaṃsu ‘cattāri pārājikāni ṭhapetvā terasa saṅghādisese ṭhapetvā dve aniyate ṭhapetvā tiṃsa nissaggiye pācittiye ṭhapetvā dvenavutipācittiye ṭhapetvā cattāro pāṭidesanīye ṭhapetvā avasesāni khuddānukhuddakāni sikkhāpadānī’’’ti.
然而,那先长老回答弥兰陀王所问时曾说:“大王,恶作为小学处,恶说为随小学处。”这是仅就最后一类而说的。应知此是为了截断争论而说。
Yaṃ pana nāgasenattherena milindaraññā puṭṭhena vuttaṃ ‘‘dukkaṭaṃ, mahārāja, khuddakaṃ sikkhāpadaṃ, dubbhāsitaṃ anukhuddaka’’nti (mi. pa. 4.2.1), tattha antimakoṭṭhāsameva gahetvā vuttaṃ. Taṃ vādapathopacchedanatthanti daṭṭhabbaṃ.
“转向界限之限定语”:转向的界限与范围称为“转向界限”;依此决定而作出的限定,其表述即为“转向界限的限定语”。现在为了阐明这一界限,而说“这是所说的”等。其中,“诵”指阿阇梨依自己的喜好而诵出。“令诵”指弟子请求阿阇梨,令其诵出。“读诵”指受持。“恶作追悔”指名为“恶作”的追悔。“恼害、疑惑、心之扰乱”指名为恼害、疑惑的内心扰乱。“呵责”指在指责时。
Saṃvattanamariyādaparicchedavacananti saṃvattanassa mariyādā avadhi saṃvattanamariyādā, tāya niyamavasena yo paricchedo, tassa vacanaṃ saṃvattanamariyādaparicchedavacanaṃ. Idāni taṃ mariyādaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’tiādi vuttaṃ. Tattha uddisantīti ācariyā attano ruciyā uddisanti. Uddisāpentīti ācariyaṃ yācitvā antevāsikā uddisāpenti. Sajjhāyantīti dhārenti. Kukkuccavippaṭisāroti kukkuccasaṅkhāto vippaṭisāro. Vihesāvicikicchāmanovilekhāti vihesāvicikicchāsaṅkhātā manovilekhā. Garahaṇeti nindane.
“对未受具足戒者诽谤”:指在未受具足戒者面前进行诽谤,意在引起对方对律的疑惑而诽谤律。
Anupasampannassa vivaṇṇaneti anupasampannassa santike nindato tassa tasmiṃ vimatiṃ uppādetuṃ vinayavivaṇṇane.
3. 愚痴学处注释
3. Mohanasikkhāpadavaṇṇanā
“在彼恶行”:指于彼恶行中已惯行。“无解脱”:指从彼罪中无法解脱。“对汝”:指对于你。“无所得”:当其他比丘在诵巴帝摩卡时,以恭敬作意、如理作意所成就的现世与来世利益,这些皆为应欲求者,而这所有利益于你,全都成了无所得。“恶得”:即使得以殊胜福德所获之人身,也成了恶得。“善”:指极善。“作意”:指作成意欲的状态,即成为如此意欲者,这是它的意思。“以白二甘马”:指以“尊者僧请听”等开始的,在句分别中所说的愚痴覆藏羯磨的白二甘马。
Tasmiṃanācāreti tasmiṃ anācāre āciṇṇe. Mokkho natthīti tassā āpattiyā mokkho natthi. Tassa teti tassa tava. Alābhāti ye aññesaṃ pātimokkhe uddissamāne sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasikaraṇassa ānisaṃsasaññitā diṭṭhadhammikasamparāyikā ca lābhā icchitabbā, te sabbe tuyhaṃ alābhā eva honti. Dulladdhanti puññavisesena laddhampi manussattaṃ dulladdhaṃ. Sādhukanti suṭṭhu. Aṭṭhiṃ katvāti atthikabhāvaṃ katvā, atthiko hutvāti vuttaṃ hoti. Ñattidutiyena kammenāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā (pāci. 446) padabhājaniyaṃ vuttena mohāropanakena ñattidutiyena kammena.
“非法羯磨”者:此处意指愚痴覆藏羯磨。
Adhammakammeti ettha mohāropanakammaṃ adhippetaṃ.
四、殴打学处注释
4. Pahārasikkhāpadavaṇṇanā
“给予打击”者,乃至用一片莲花瓣,或以自己的身体或身上可投掷之物中的任何一种进行打击。若以如此的打击导致对方断手、断足、破头,乃至死亡,也只犯波逸提。因此说“以欲打击之心”等。
Pahāraṃ dadeyyāti antamaso uppalapattaṃ upādāya kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena pahāraṃ dadeyya. Evaṃ pana pahāre dinne hattho vā bhijjatu, pādo vā sīsaṃ vā, maratu vā, pācittiyameva. Tenāha ‘‘paharitukāmatāyā’’tiādi.
“未达上者”,指在家者、出家者、女人、男子,乃至畜生。然而,若以染心打女人,则犯桑喀地谢沙。“被任何侵扰者”,指被人或畜生侵扰者。“以解脱为目的者”,指希求从彼处获得自我解脱者。若于中途见到欲行侵扰的盗贼或敌人,对他说:“近事男,就站在此处,莫来!”他不听从而靠近,便说:“去吧!”而以棒或刀打击,若他因此打击而死,无罪。对猛兽亦同此法。
Anupasampanneti gahaṭṭhe vā pabbajite vā itthiyā vā purise vā antamaso tiracchānagatepi. Sace pana rattacitto itthiṃ paharati, saṅghādiseso. Kenaci viheṭhiyamānassāti manussena vā tiracchānagatena vā viheṭhiyamānassa. Mokkhādhippāyassāti tato attano mokkhaṃ patthayamānassa. Sacepi antarāmagge (pāci. aṭṭha. 453) coraṃ vā paccatthikaṃ vā viheṭhetukāmaṃ disvā ‘‘upāsaka, ettheva tiṭṭha, mā āgamitthā’’ti vatvā vacanaṃ anādiyitvā āgacchantaṃ ‘‘gaccha re’’ti muggarena vā satthakena vā paharitvā yāti, so ce tena pahārena marati, anāpattiyeva. Vāḷamigesupi eseva nayo.
五、扬掌威吓学处注释
5. Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā
“掌杖”者,掌即是掌杖。有一说释为:“以能击打之义而为杖。” “应举起”者,意即应举起。 “因非出于欲打之心而施与,故为恶作”——于此,若出于欲打之心而击打,则依前一条学处构成波逸提;若出于欲举起之心,仅作举起,则依本条学处构成波逸提。
Talasattikanti talameva talasattikaṃ. ‘‘Pothanasamatthaṭṭhena sattika’’nti (vajira. ṭī. pācittiya 456) eke. Uccāreyyāti ukkhipeyya. Napaharitukāmatāya dinnattā dukkaṭanti ettha paharitukāmatāya paharite purimasikkhāpadena pācittiyaṃ. Uccāretukāmatāya kevalaṃ uggiraṇamatte kate iminā pācittiyaṃ. Iminā pana virajjhitvā pahāro dinno, tasmā dukkaṭaṃ. Ettha pana ‘‘tiracchānagatādīnaṃ asucikaraṇādīni disvā kujjhitvāpi uggirantassa mokkhādhippāyoyevā’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.471) vadanti.
6. 无根学处注释
6. Amūlakasikkhāpadavaṇṇanā
第六学处,其义明了。
Chaṭṭhasikkhāpadaṃ uttānameva.
7. 故意学处注释
7. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā
“令生追悔者”,即令人生起疑惑之人。他人是否因此生起追悔,则不在考量之内。 “我认为”,即我推测。以“等”字含摄了“我认为你于非时而食”、“我认为你饮了酒”、“我认为你与妇人独坐”等言辞。 “于未达上者”,指沙弥。
Kukkuccaṃ uppādentassāti (vajira. ṭī. pācittiya 468) saṃsayaṃ janentassa. Paro kukkuccaṃ uppādetu vā, mā vā, taṃ appamāṇaṃ. Maññeti takkayāmi. Ādisaddena ‘‘vikāle maññe tayā bhuttaṃ, majjaṃ maññe tayā pītaṃ, mātugāmena saddhiṃ raho maññe tayā nisinna’’ntiādīnaṃ (pāci. 466) gahaṇaṃ. Anupasampanneti sāmaṇere.
8. 听闻学处注释
8. Upassutisikkhāpadavaṇṇanā
“被听闻”即是声。“听闻之近处”便是“声之近处”,意为声音附近。而能听闻声音之处,立于此处即名立于声之近处,故说“立于何处”等。又或者,“靠近而被听闻之处”即是近处,也就是靠近何处能听到说话者的声音,当知此义。“即使在急行时”:即便后行者为了听到前行者的声音而急速行走时。“即使在落后时”:即便前行者为了听到后行者的话语而落后时。
Suyyatīti suti, saddo, sutiyā samīpaṃ upassutīti āha ‘‘sutisamīpa’’nti, saddasamīpanti attho. Yattha pana ṭhitena sakkā hoti saddaṃ sotuṃ , tattha tiṭṭhanto saddasamīpe tiṭṭhati nāmāti āha ‘‘yattha ṭhatvā’’tiādi. Atha vā upecca suyyati etthāti upassuti, ṭhānaṃ, yaṃ ṭhānaṃ upagatena sakkā hoti kathentānaṃ saddaṃ sotuṃ, tatthāti evampettha attho daṭṭhabbo. Turitagamanepīti pacchato gacchantassa purato gacchantānaṃ saddasavanatthaṃ sīghagamanepi. Ohīyamānepīti purato gacchantassa pacchato gacchantānaṃ vacanasavanatthaṃ ohīyamānepi.
“我将寂静”:我将趋向寂静,不兴争论。“我将解脱自己”:说明我之无过,以此解脱自己。“或有作”:有时因欲听闻而行走,以此为缘而有造作。“或不作”:有时来至站立处而不告知正在商议者,以此为缘而无造作。
Vūpasamissāmīti upasamaṃ gamissāmi, kalahaṃ na karissāmi. Attānaṃ parimocessāmīti mama akārakabhāvaṃ kathetvā attānaṃ parimocessāmi. Siyā kiriyanti kadāci sotukāmatāya gamanavasena samuṭṭhānato siyā kiriyaṃ. Siyā akiriyanti kadāci ṭhitaṭṭhānaṃ āgantvā mantayamānānaṃ ajānāpanavasena samuṭṭhānato siyā akiriyaṃ.
九、拒绝羯磨学处注释
9. Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā
“如法者”:因依于法、依于律、依于师教而作,这些羯磨中具足法,故称如法,指这些如法者之(羯磨)。“羯磨”:指四种僧团羯磨。因此说“以法”等。其中,“以法”是以真实之事。“以律”是以举罪与忆念。“以师教”是以白之成就及随顺之成就。“和合僧团”:因须除遣界内住之比丘,取来欲者及有资格者之欲而作,故为身和心合之僧团。“彼彼事”:指恶等种种事。
Dhammikānanti dhammena vinayena satthusāsanena katattā dhammo etesu atthīti dhammikāni, tesaṃ dhammikānaṃ. Kammānanti catunnaṃ saṅghakammānaṃ. Tenāha ‘‘dhammenā’’tiādi. Tattha dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codanāya ceva sāraṇāya ca. Satthusāsanenāti ñattisampadāya ceva anussavanāsampadāya ca. Samaggassa saṅghassāti sīmaṭṭhakasaṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā kattabbattā kāyena ceva cittena ca ekībhūtassa saṅghassa. Taṃ taṃ vatthunti avaṇṇabhaṇanādiṃ taṃ taṃ vatthu.
“以此令入”者,谓以此令入僧团之中,故称令入。“以此驱出”者,谓以此从僧团中驱出,故称驱出。“剃发羯磨”者,剃发,义为剃除头发的询问。“羯磨即标志”者,羯磨本身即是标志,故称羯磨标志。正如令入等,既是羯磨,又不另得他名,仅以羯磨之相而被标识,这便是羯磨标志的含义。至于“令入、驱出”,此处因词之连缀而如此说。然而,实际是先有驱出,后有令入,故说“其中,对刺沙弥”等。而“如刺沙弥之灭摈”者,即是驱出,犹如对刺沙弥施以惩罚羯磨灭摈便是驱出,同样地,对于诽谤佛、法、僧者,对于将不净指示为净者,对于具邪见、边执见者,对于其他沙弥亦——
Osārenti saṅghamajjhaṃ etenāti osāraṇaṃ. Nissārenti saṅghamhā etenāti nissāraṇaṃ. Bhaṇḍukammanti muṇḍakaraṇaṃ, kesacchedanāpucchananti attho. Kammameva lakkhaṇaṃ kammalakkhaṇaṃ. Osāraṇādayo viya kammañca hutvā aññañca nāmaṃ na labhati, kammameva hutvā lakkhīyatīti kammalakkhaṇanti attho. ‘‘Osāraṇaṃ nissāraṇa’’nti (pari. aṭṭha. 495-496) cettha padasiliṭṭhatāyetaṃ vuttaṃ. Paṭhamaṃ pana nissāraṇā hoti, pacchā osāraṇāti āha ‘‘tattha kaṇṭakasāmaṇerassā’’tiādi. Kaṇṭakasāmaṇerassa nāsanā viya nissāraṇāti yathā kaṇṭakasāmaṇerassa daṇḍakammanāsanā nissāraṇā, tathā buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇaṃ bhaṇato, akappiyaṃ ‘‘kappiya’’nti dīpayato, micchādiṭṭhikassa antaggāhikāya diṭṭhiyā samannāgatassa aññassāpi sāmaṇerassa –
“尊者,我问僧团:‘此某甲沙弥,诽谤佛、法、僧,邪见炽然,其他沙弥所享有的二三夜与比丘共宿之许可,为使彼不得此,将其驱摈,僧团认可否?’乃至第二次……乃至第三次,尊者,我问僧团:‘此某甲沙弥……乃至……僧团认可否?去吧,你已被驱摈了。’”
‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti dirattatirattaṃ bhikkhūhi saddhiṃ sahaseyyaṃ, tassa alābhāya nissāraṇā ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero…pe… ruccati saṅghassā’ti, cara pire vinassā’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) –
“应行摈罚”即是“驱摈”之义。当见到此沙弥能如法正行时,所谓的“令入”便是重新接纳入僧团。此沙弥于后时,见其求忏言:“尊者,我因愚痴、无知、不具善相而造作了此过,我今向僧团忏悔。”便令其作三番乞请后——
Kattabbanāsanā nissāraṇāti attho. Tādisaṃyeva sammāvattantaṃ disvā pavesanā osāraṇāti tādisaṃyeva aparena samayena ‘‘ahaṃ, bhante, bālatāya aññāṇatāya alakkhikatāya evaṃ akāsiṃ, svāhaṃ saṅghaṃ khamāpemī’’ti khamāpentaṃ disvā yāvatatiyaṃ yācāpetvā –
“尊者,我问僧团:‘这位名为某甲的沙弥,是佛、法或僧的毁谤者、邪见者。其他沙弥享有与比丘们共住二、三夜的权利,他因被剥夺这一权利而遭驱摈。如今此人已调柔、行为温和、入于惭耻之法、安立于惭愧、已行惩罚业、已发露过失。对于这位沙弥,如前施与身共住与和合,是否令僧团满意?’第二次……乃至第三次,尊者,我问僧团……是否令僧团满意?”
‘‘Saṅghaṃ, bhante, pucchāmi ‘ayaṃ itthannāmo sāmaṇero buddhassa vā dhammassa vā saṅghassa vā avaṇṇavādī micchādiṭṭhiko, yaṃ aññe sāmaṇerā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, tassa alābhāya nissārito, svāyaṃ idāni sorato nivātavutti lajjidhammaṃ okkanto hirottappe patiṭṭhito katadaṇḍakammo accayaṃ deseti, imassa sāmaṇerassa yathā pure kāyasambhogasāmaggidānaṃ ruccati saṅghassā’ti. Dutiyampi…pe… tatiyampi, bhante, saṅghaṃ pucchāmi…pe… ruccati saṅghassā’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) –
“令进入”即是“令收回”之义。
Pavesanā osāraṇāti attho.
所谓“剃发之前问”,即召集界内比丘后,将求剃度者带到那里,而作:“尊者,我向僧团禀告此童子的剃发事。”这是三次、两次或一次的话语。在此处,说“我向僧团禀告此童子的剃发事”,或说“我禀告此人的作沙门事”,或说“我禀告此人的出家”,或说“此人欲成为沙门”,或说“此人欲出家”,都是适当的。
Kesacchedanāpucchananti sīmāpariyāpanne bhikkhū sannipātāpetvā pabbajjāpekkhaṃ tattha netvā ‘‘saṅghaṃ, bhante, imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmī’’ti tikkhattuṃ vā dvikkhattuṃ vā sakiṃ vā vacanaṃ. Idha ca ‘‘imassa dārakassa bhaṇḍukammaṃ āpucchāmā’’tipi ‘‘imassa samaṇakaraṇaṃ āpucchāmā’’tipi ‘‘imassa pabbājanaṃ āpucchāmā’’tipi ‘‘ayaṃ samaṇo hotukāmo’’tipi ‘‘ayaṃ pabbajitukāmo’’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva.
「口粗恶」者,指口出粗恶之言。此句意为「与所允许的不应作之行相关」,此为文句关联。「于示现大腿等事」者——
Mukharassāti mukhena kharassa. Yaṃ avandiyakammaṃ anuññātanti sambandho. Ūruṃ vivaritvā dassanādivatthūsūti –
「尔时,六群比丘以泥团水洒向比丘尼,心想:『或许她们会对我们生起染心』;又对比丘尼暴露身体,又对比丘尼暴露大腿,又对比丘尼暴露男根,又以言语戏弄比丘尼,又与比丘尼结伴而行,心想:『或许她们会生起染心』」——
‘‘Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhikkhuniyo kaddamodakena osiñcanti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’nti, kāyaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, ūruṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, aṅgajātaṃ vivaritvā bhikkhunīnaṃ dassenti, bhikkhuniyo obhāsenti, bhikkhunīhi saddhiṃ sampayojenti ‘appeva nāma amhesu sārajjeyyu’’’nti (cūḷava. 411) –
于这些诸事中。
Imesu vatthūsu.
「未截衣等」者,指未截割衣、旧衣、失衣、病者衣、多闻者衣、僧团负担者衣、出离者衣等。「衣等」者,指衣、药、坐卧具等。「应受用」者,指应受用的根、皮、叶、芽、花、果等。「亦应移除的基处」者,指为建造住所等目的应移开的遮荫树、果树等。「或作如是如法的规定」者,指为衣与团食而施设的住所清扫等,或作如是其他如法的规定。
Acchinnacīvarakādīnanti acchinnacīvarajiṇṇacīvaranaṭṭhacīvaragilānabahussutasaṅghabhāranittharakādīnaṃ. Cīvarādīnīti cīvarabhesajjasenāsanādīni. Paribhuñjitabbānīti paribhuñjitabbāni mūlatacapattaaṅkurapupphaphalādīni. Apanetabbānipi vatthūnīti āvāsakaraṇādiatthaṃ haritabbānipi chāyūpagaphalūpagarukkhādīni. Tathārūpaṃ vā dhammikaṃ katikaṃ karontehīti cīvarapiṇḍapātatthāya dinnato āvāsajagganādikaṃ tādisaṃ vā aññampi dhammikaṃ katikaṃ karontehi.
「经不来」者,即不掌握本母。「非经分别」者,即于律也不精通。「以文句之影拒斥义理」者,即只执取文字表面,而否定义理。当持律比丘们在受取金银、田地、房舍等事上依罪处治时,见已说:「你们为何依罪处治?经中岂非只说『离受取金银』?此中无罪。」又有一说:由于经文已有,当有人垂下着下衣而被举罪时,彼即说:「你们为何举罪?经中岂非只说『我当齐整着下衣,应当学』?此中无罪。」「举罪评判」者,在灭诤篇所说的举罪评判中,选取具足『具戒』等十支的二、三位比丘进行评判,应知此为举罪评判。
Neva suttaṃ āgacchatīti na mātikā āgacchati. No suttavibhaṅgoti vinayopi na paguṇo. Byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhatīti (cūḷava. aṭṭha. 233) byañjanamattameva gahetvā atthaṃ paṭisedheti. Jātarūparajatakhettavatthuppaṭiggahaṇādīsu vinayadharehi bhikkhūhi āpattiyā kāriyamāne disvā ‘‘kiṃ ime āpattiyā kāretha, nanu ‘jātarūparajatappaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’ti (dī. ni. 1.10, 194) evaṃ sutte paṭiviratimattameva vuttaṃ, natthi ettha āpattī’’ti vadati. Aparo dhammakathiko suttassa āgatattā olambetvā nivāsentānaṃ āpattiyā āropiyamānāya ‘‘kiṃ imesaṃ āpattiṃ āropetha, nanu ‘parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā’ti (pāci. 576) evaṃ sikkhākaraṇamattameva vuttaṃ, natthi ettha āpattī’’ti vadati. Ubbāhika vinicchayeti samathakkhandhake vuttaubbāhikavinicchaye ‘‘sīlavā hotī’’tiādikāya hi dasaṅgasampattiyā samannāgate dve tayo bhikkhū uccinitvā vinicchayo ubbāhikavinicchayoti daṭṭhabbo.
「自恣的撤回」者,即自恣的取消,意为向上拉回。「草布地灭诤中的一切摄受白」者,即:「尊者僧团,请听我说,我等生起诤论……除与在家人相关者外」——在草布地灭诤中,所行的如是最初一切摄受白。
Pavāraṇappaccukkaḍḍhanāti pavāraṇāya ukkassanā, uddhaṃ kaḍḍhanāti attho. Tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañatti cāti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ…pe… ṭhapetvā gihippaṭisaṃyutta’’nti (cūḷava. 212-213) evaṃ tiṇavatthārakasamathe katā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti ca.
“为不得而努力等”:为求取四种资具而作努力等。“等”字含摄其余七支:“为无利而努力,为无住处而努力,辱骂诽谤,比丘离间比丘,说佛恶,说法恶,说僧恶”。“具足八支者”:具足八支或各各一支。“不共住作”:不接受彼所施应施物之义。“以覆钵”:以甘马语作覆钵,并非以倒置钵的方式。“以仰钵”:此处同理。“彼之”:即以覆钵羯磨所驱摈的那位近事男。“正行者”:具备作仰钵所依支分者。“此”:即上述的驱摈与解除。
Alābhāya parisakkanādikehīti catunnaṃ paccayānaṃ alābhatthāya payogakaraṇādikehi. Ādisaddena ‘‘anatthāya parisakkanaṃ, anāvāsāya parisakkanaṃ, akkosanaparibhāsanaṃ, bhikkhū bhikkhūhi bhedanaṃ, buddhassa avaṇṇabhaṇanaṃ, dhammassa avaṇṇabhaṇanaṃ, saṅghassa avaṇṇabhaṇana’’nti (cūḷava. 265) avasesaṃ sattaṅgaṃ saṅgaṇhāti. Aṭṭhahaṅgehi samannāgatassāti aṭṭhahi ceva aṅgehi ekekenapi aṅgena ca samannāgatassa. Asambhogakaraṇatthanti tena dinnassa deyyadhammassa appaṭiggahaṇatthaṃ. Pattanikkujjanavasenāti kammavācāya pattanikkujjanavasena, na adhomukhaṭṭhapanavasena. Pattukkujjanavasenāti etthāpi eseva nayo. Tassevāti yo pattanikkujjanavasena katanissāraṇo, tasseva upāsakassa. Sammāvattantassāti yena samannāgatassa pattukkujjanaṃ, tena samannāgatassa. Sāti yathāvuttā nissāraṇā, osāraṇā ca.
“针等微小物品施与所需之人”:此为“微小物品施与者”。“雨季衣受持者”:指雨季衣的受持者。“为作羯磨时派遣园民而应给予的许可”:此为“园民派遣许可”。此理亦适用于“沙弥派遣许可”。
Sūciyādiappamattakaṃ taṃtadatthikānaṃ vissajjeti detīti appamattakavissajjako. Sāṭiyaggāhāpakoti vassikasāṭiyaggāhāpako. Kammaṃ karonte ārāmike pesanatthāya dātabbā sammuti ārāmikapesakasammuti. Esa nayo sāmaṇerapesakasammutīti etthāpi.
“呵责等七种”:即呵责、依止、驱摈、下意,以及三种举罪,此即呵责等七种。“八种乃至第三”:依比丘有四种,比丘尼有四种,共八种桑喀地谢沙。
Tajjanīyakammādīnaṃ sattannanti tajjanīyaṃ, niyasaṃ, pabbājanīyaṃ, paṭisāraṇīyaṃ, tividhañca ukkhepanīyanti tajjanīyādīnaṃ sattannaṃ. Aṭṭhayāvatatiyakāti bhikkhūnaṃ vasena cattāro, bhikkhunīnaṃ vasena cattāroti aṭṭha saṅghādisesā.
“依白事等”,即依白事、白二事、白四事而作。有人说:“正在作时更为坚固,故应当作。”然而若如此,便有诸羯磨混杂之过,故不应作,此已被遮止。但如果出现字缺、句缺或误读的词句,为作修正,则允许重复诵出。此于不可坏羯磨中为加强,而在可坏羯磨中,羯磨成已即住立。“以完整相”,指诵出白词及四次甘马语之后。“非依其余羯磨”,即不应依求听羯磨等其他羯磨而作。
Ñattikammādivasenāti ñattikammañattidutiyakammañatticatutthakammavasena. ‘‘Kariyamānaṃ daḷhataraṃ hoti, tasmā kātabba’’nti ekacce vadanti. Evaṃ pana sati kammasaṅkaro hoti, tasmā na kātabbanti paṭikkhittameva. Sace pana akkharaparihīnaṃ vā padaparihīnaṃ vā duruttapadaṃ vā hoti, tassa sodhanatthaṃ punappunaṃ vattuṃ vaṭṭati. Idaṃ akuppakammassa daḷhīkammaṃ hoti, kuppakamme kammaṃ hutvā tiṭṭhati. Sakalakkhaṇenevāti ñattiñca catasso ca kammavācāyo sāvetvāva. Na sesakammavasenāti apalokanakammādinā avasesakammavasena na kātabbaṃ.
十、不给欲而去学处注释
10. Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā
“所举之事未决”,即所举之事未能以是否犯戒而作裁决。在此过程中,举罪者与被举者各自陈述己方之说,调查者亦已认可,仅至此阶段事项方被举出,应如此看待。“未给欲而起座离去”,意指怀着“如何令此羯磨无效、分裂、不得成就”的意图,不给予同意便从座上起身离去。因此说“若比丘”等。“作与不作”,此处离去为作,不给予同意为不作。
Ārocitaṃ vatthu avinicchitanti ārocitavatthu āpattikabhāvena na vinicchitaṃ. Ettha ca codakena ca cuditakena ca attano kathā kathitā, anuvijjako sammato, ettāvatā vatthumeva ārocitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyyāti ‘‘kathaṃ idaṃ kammaṃ kuppaṃ assa, vaggaṃ assa, na kareyyā’’ti (pāci. 481) iminā adhippāyena chandaṃ adatvā nisinnāsanato uṭṭhāya gaccheyya. Tenāha ‘‘yo bhikkhū’’tiādi. Kiriyākiriyanti ettha gamanaṃ kiriyaṃ, chandassa adānaṃ akiriyaṃ.
十一、弱者学处注释
11. Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā
“随其亲近”,意为依交往深浅而称其友。故说“某某”等。其中,“依友人、相识者、亲密者”,即随其与友人、相识者、亲密者的关系。这里面,友人即是一般朋友。相识者,是在各处相遇仅得见面、并非甚为坚固的朋友。亲密者,当知是极为亲近、怀有感情、坚固牢靠的朋友。
Yathāsanthutanti yathāmittaṃ. Tenāha ‘‘yo yo’’ti ādi. Tattha mittasandiṭṭhasambhattavasenāti mittasandiṭṭhasambhattānaṃ vasena. Tattha mittā mittāva. Sandiṭṭhā tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā. Sambhattā suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittāti daṭṭhabbā.
“五种重物”:依聚合类别说为五种重物,若依具体形相,则有许多种。因此说“依聚合类别说五种重物”。园,指花园或果园。园地,是指为建造这些园而划定、设立的区域,或者这些园毁坏后所留下的旧有土地部分。精舍,指楼阁等任何可居住的处所。精舍地,即其地基所在。床,指有脚床、绑带床、曲脚床、可拆脚床这四种床中的任意一种。椅,指有脚椅等四种椅中的任意一种。褥,指羊毛褥等五种褥中的任意一种。枕,指以木棉、藤棉或草棉中任何一种填充而成的枕头。铜瓮,指用黑铜、赤铜或任何铜所造的瓮。铜器等也同此理。这其中,“器”指罐。“瓦罐”即水瓶。“釜”即是锅。斧头、镰刀等,没有难以理解的地方。如是。
Pañca garubhaṇḍānīti rāsivasena pañca garubhaṇḍāni, sarūpavasena panetāni bahūni honti. Tenāha ‘‘rāsivasena pañca garubhaṇḍāni vuttānī’’ti. Ārāmo (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 227) nāma pupphārāmo vā phalārāmo vā. Ārāmavatthu nāma tesaṃyeva ārāmānaṃ atthāya paricchinditvā ṭhapitokāso, tesu vā ārāmesu vinaṭṭhesu tesaṃ porāṇakabhūmibhāgo . Vihāro nāma yaṃ kiñci pāsādādisenāsanaṃ. Vihāravatthu nāma tassa patiṭṭhānokāso. Mañco nāma masārako bundikābaddho, kuḷīrapādako, āhaccapādakoti imesaṃ pubbe vuttānaṃ catunnaṃ mañcānaṃ aññataro. Pīṭhaṃ nāma masārakādīnaṃyeva catunnaṃ pīṭhānaṃ aññataraṃ. Bhisi nāma uṇṇabhisiādīnaṃ pañcannaṃ bhisīnaṃ aññatarā. Bibbohanaṃ nāma rukkhatūlalatātūlapoṭakitūlānaṃ aññatarena puṇṇaṃ. Lohakumbhī nāma kāḷalohena vā tambalohena vā yena kenaci lohena katā kumbhī. Lohabhāṇakādīsupi eseva nayo. Ettha pana bhāṇakanti arañjaro vuccati. Vārakoti ghaṭo. Kaṭāhaṃ kaṭāhameva. Vāsiādīsu, valliādīsu ca duviññeyyaṃ nāma natthi. Evaṃ –
二种摄有二,第三为四摄;
第四为九部分,第五为八种分别。
Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ; Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ. Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano;
大师以二十五种方式开示了重物。所谓“不得舍弃或分配”,是从根本断绝的角度,不得舍弃或分配。然而,若以转换的方式,则舍弃者与分配者无罪。因此说到“以不动产”等。其中,“以不动产换不动产”,即是以园林换园林地、以精舍换精舍地。“以其余”者,即是以动产,属于后三聚,如此所说。“以不净物”者,即是以金制卧具等,以及不净的褥、枕等。“以贵重净物”者,即是以象牙制卧具等,以及雨浴衣等。“其余”者,即是动产。“以净物转换而转换”者,是指转换为不成为不净物的方式。
Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayi. (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 227);
其转换方法如下:僧团有一椰子园在远处,净人们吃掉很多,即使未被吃掉的,从那里支付车费后运来的也很少。然而,其他居住在该园林附近村落的人们,在精舍附近有园林,他们前往僧团,请求以自己的园林交换那座园林。僧团应通过“僧团同意”的方式求听后接受。即使比丘们有千棵果树,而人们只有五百棵,也不应说“你们的园林小”。虽然此园林较小,但比那座能带来更多收益。即使彼此相等,亦应接受,因为可在所愿之时享用。但如果人们的果树更多,则应说“你们的果树不是更多吗”。若他们说“让我们有额外的功德,我们施与僧团”,在告知后可以接受。比丘们的果树已结果实,而人们的果树尚未结果实。虽然尚未结果,但不久将结果,应当接受。若人们的果树已结果实,而比丘们的尚未结果实,则应说“你们的果树不是已结果实吗”。若他们说“请尊者们接受,这将成就我们的功德”而施与,在告知后可以接受。如此,应当以园林转换园林。以同样的方法,也应以园林地、精舍、精舍地转换园林。以园林地,无论大小,皆可换园林、园林地、精舍、精舍地。
Vissajjetuṃ vā vibhajituṃ vā na vaṭṭatīti mūlacchejjavasena vissajjetuṃ vā vibhajituṃ vā na vaṭṭanti. Parivattanavasena pana vissajjantassa, vibhajantassa ca anāpatti. Tenāha ‘‘thāvarenā’’tiādi. Tattha thāvarena thāvaranti ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthunā ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthuṃ. Itarenāti athāvarena, pacchimarāsittayenāti vuttaṃ hoti. Akappiyenāti suvaṇṇamayamañcādinā ceva akappiyabhisibibbohanehi ca. Mahagghakappiyenāti dantamayamañcādinā ceva pāvārādinā ca. Itaranti athāvaraṃ. Kappiyaparivattanena parivattetunti yathā akappiyaṃ na hoti, evaṃ parivattetuṃ.
此处,交换的方法如下(《小品义注》321;《维桑伽义注》228):僧团有一处椰子园,位在远处,净人自行食用者居多,纵有未食用的部分,从该处支付车资后,所能运回的也极为有限。而其他住在该园林不远处村落的居民,他们在精舍附近拥有园林,前来僧团,以自己的园林求换那座园林。僧团应以“僧团同意”的方式听取后接受。纵使比丘有一千棵树,而居民有五百棵,也不应说“你们的园林较小”。此园林虽小,却比彼园林带来更多收益。即使收益相等,也应接受,因能在希求之时即得受用。然而,若居民的树木更多,则应说“你们的树木不是更多吗?”若他们说“愿我们有额外的功德,我们施予僧团”,告知后即可接受。比丘的树木结果实,而居民的树木尚未结果实;虽尚未结果,但不久即将结果,应当接受。若居民的树木结果实,而比丘的树木尚未结果实,应说“你们的树木不是正在结果实吗?”若他们说“请尊者们接受,这将成为我们的功德”而施予,告知后即可接受。同样的,应以园林交换园林;以同样的方法,园林地、精舍、精舍地也应以园林来交换。以园林地,不论大小,均可交换园林、园林地、精舍与精舍地。
Tatrāyaṃ parivattananayo (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 228) – saṅghassa nāḷikerārāmo dūre hoti, kappiyakārakāva bahutaraṃ khādanti, yampi na khādanti, tato sakaṭavetanaṃ datvā appameva āharanti. Aññesaṃ pana tassārāmassa avidūre gāmavāsīnaṃ manussānaṃ vihārassa samīpe ārāmo hoti, te saṅghaṃ upasaṅkamitvā sakena ārāmena taṃ ārāmaṃ yācanti, saṅghena ‘‘ruccati saṅghassā’’ti apaloketvā sampaṭicchitabbo. Sacepi bhikkhūnaṃ rukkhasahassaṃ hoti, manussānaṃ pañcasatāni, ‘‘tumhākaṃ ārāmo khuddako’’ti na vattabbaṃ. Kiñcāpi ayaṃ khuddako, atha kho itarato bahutaraṃ āyaṃ deti. Sacepi samakameva deti , evampi icchiticchitakkhaṇe paribhuñjituṃ sakkāti gahetabbameva. Sace pana manussānaṃ bahutarā rukkhā honti, ‘‘nanu tumhākaṃ bahutarā rukkhā’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘atirekaṃ amhākaṃ puññaṃ hotu, saṅghassa demā’’ti vadanti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ rukkhā phaladhārino, manussānaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti. Kiñcāpi na gaṇhanti, na cirena gaṇhissantīti sampaṭicchitabbameva. Manussānaṃ rukkhā phaladhārino, bhikkhūnaṃ rukkhā na tāva phalaṃ gaṇhanti, ‘‘nanu tumhākaṃ rukkhā phaladhārino’’ti vattabbaṃ. Sace ‘‘gaṇhatha, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissatī’’ti denti, jānāpetvā sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ ārāmena ārāmo parivattetabbo, eteneva nayena ārāmavatthupi vihāropi vihāravatthupi ārāmena parivattetabbaṃ. Ārāmavatthunā ca mahantena vā khuddakena vā ārāmaṃ ārāmavatthuṃ vihāraṃ vihāravatthunti.
如何以精舍(《小品义注》321;《维桑伽义注》228)交换精舍呢?僧团在村内有一处房屋,居民在精舍院中有一栋楼阁,两者价值相等。若居民以那栋楼阁,来求换这处房屋,允许接受。若比丘的房屋价值更高,当说“我们的房屋价值更高”时,他们回答:“虽然价值更高,但对出家众并不相应,出家众不能住于彼处,而此楼阁相应,请接受它”,如此也允许接受。如果居民的价值更高,则应说“你们的楼阁岂非价值更高?”若他们说“尊者,让它成为我们的福德,请接受它”,则允许接受。同样的,应以精舍交换精舍。以同样的方法,精舍地、园林、园林地也应以精舍来交换。以精舍地,不论价值高低,均可交换精舍、精舍地、园林与园林地。如此,应当了知不动产与不动产的交换。
Kathaṃ vihārena (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 228) vihāro parivattetabbo? Saṅghassa antogāme gehaṃ hoti, manussānaṃ vihāramajjhe pāsādo, ubhopi agghena samakā. Sace manussā tena pāsādena taṃ gehaṃ yācanti, sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Bhikkhūnaṃ ce mahagghataraṃ gehaṃ hoti, ‘‘mahagghataraṃ amhākaṃ geha’’nti vutte ‘‘kiñcāpi mahagghataraṃ pabbajitānaṃ asāruppaṃ, na sakkā tattha pabbajitehi vasituṃ, idaṃ pana sāruppaṃ, gaṇhathā’’ti vadanti, evampi sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Sace pana manussānaṃ mahagghaṃ hoti ‘‘nanu tumhākaṃ gehaṃ mahaggha’’nti vattabbaṃ. ‘‘Hotu, bhante, amhākaṃ puññaṃ bhavissati, gaṇhathā’’ti vutte pana sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Evaṃ vihārena vihāro parivattetabbo. Eteneva nayena vihāravatthupi ārāmopi ārāmavatthupi vihārena parivattetabbaṃ. Vihāravatthunā ca mahagghena vā appagghena vā vihāraṃ vihāravatthuṃ ārāmaṃ ārāmavatthuṃ. Evaṃ tāva thāvarena thāvaraparivattanaṃ veditabbaṃ.
而在以其他物品交换其他物品方面,床或椅,无论是大是小(《小品义注》321;《维桑伽义注》228),乃至仅高四指、由村童在沙屋游戏时所造的那种,自从被施予僧团的那一刻起,便成为重物。纵使国王或大臣等一次布施百张床、千张床,所有如法的床都应接受。接受后,应依长老次第,以“作为僧团共用而受用”的方式给予,不应以个人受用的方式给予。多余的床可以安置于库房等处,放置钵与衣之后去受用,这也是允许的。在界外宣说“我们布施给僧团”而布施的床,应给予僧团上座所住的住处。如果该处有许多床,以致床无用途,那么在有用途的住处,应以“作为僧团共用而受用”的方式给予,而不是以个人受用。以价值一百或一千的高价床,可换得另外一百张床,交换后应当取用。不仅可以床换床,也允许以此交换园林、园林地、精舍、精舍地、椅子、枕头与被褥。对于椅子、枕头、被褥,也是同样的方法。所谓“为保护上等的卧坐具等”,指若有饥荒,比丘们不能以乞食维生;或此处有王难、疾病、盗贼的怖畏,前往他处者的精舍将会毁坏,棕榈、椰子等也会遭到破坏;而依凭卧坐具资具,则能够维持生活。在这样的时期,是为了保护上等卧坐具等。“应舍弃破旧之物”的意思是,应舍弃其中破旧的物品,以最为破旧者来舍弃。“舍弃后允许受用”的意思是,舍弃之后,允许受用。
Itarena itaraparivattane pana mañcapīṭhaṃ mahantaṃ vā hotu, khuddakaṃ vā (cūḷava. aṭṭha. 321; vi. saṅga. aṭṭha. 228), antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hoti. Sacepi rājā vā rājamahāmattādayo vā ekappahāreneva mañcasataṃ vā mañcasahassaṃ vā denti, sabbe kappiyamañcā sampaṭicchitabbā, sampaṭicchitvā vuḍḍhappaṭipāṭiyā ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbā, na puggalikaparibhogena dātabbā. Atirekamañce bhaṇḍāgārādīsu paññapetvā pattacīvaraṃ nikkhipitvā paribhuñjitumpi vaṭṭati. Bahisīmāya ‘‘saṅghassa demā’’ti dinnamañco saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dātabbo. Tattha ce bahū mañcā honti, mañcena kammaṃ natthi. Yassa vasanaṭṭhāne kammaṃ atthi, tattha ‘‘saṅghikaparibhogena paribhuñjathā’’ti dātabbo, na puggalikabhogena. Mahagghena satagghanakena vā sahassagghanakena vā mañcena aññaṃ mañcasataṃ labhati, parivattetvā gahetabbaṃ. Na kevalaṃ mañcena mañcoyeva, ārāmaārāmavatthuvihāravihāravatthupīṭhabhisibibbohanānipi parivattetuṃ vaṭṭati. Eseva nayo pīṭhabhisibibbohanesupi. Varasenāsanādīnaṃ saṃrakkhaṇatthanti sace dubbhikkhaṃ hoti, bhikkhū piṇḍapātena na yāpenti, ettha rājarogacorabhayāni, aññattha gacchantānaṃ vihārā palujjanti, tālanāḷikerādike vināsenti, senāsanapaccayaṃ sandhāya yāpetuṃ sakkā hoti, evarūpe kāle varasenāsanādīnaṃ saṃrakkhaṇatthaṃ. Lāmakāni vissajjetunti lāmakaṃ lāmakaṃ vissajjetuṃ, lāmakakoṭiyā vissajjetunti adhippāyo. Vissajjetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatīti vissajjetvā tato laddhayāgubhattacīvarādīni paribhuñjituṃ vaṭṭati. Kāḷalohatambalohakaṃsalohavaṭṭalohānanti ettha kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohañca kittimalohaṃ. Tīṇi hi kittimalohāni kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti. Tattha tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ, sītatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ, rasakatambe missetvā kataṃ ārakūṭaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohañca kittimaloha’’nti. Tato atirekanti tato atirekaggaṇhanako.
『萨拉咖』者,中间显示花蕾状,做成口缘扩展,从背部弯下,应做成一个容器。也说『萨拉瓦』。以『等』字摄取金等在家用具。因为那些即使是小的,也是重物,因为是在家用具。以『亦』字显示更不用说大的。但意思是这些是可分物,因为是比丘用具。如同这些,水瓶也是可分物。将会说『如同陶器,铁器中的水瓶也属于可分物类』。『以僧团共用』者,以给予来访的较长老者而受用。『在家者所变造』者,由在家人变造、施设,或以自己的所有物制作而变成异形。『不允许以个人受用』者,不允许不给予来访者,如同取自己的所有物般持取而受用。『毕帕离咖』者,剪刀。阿拉咖塔咖是针孔器。达喇是锁。咖德拉亚提韦达咖是剪刀柄环。『如此如彼制成的铁』者,铁条、铁球、铁块、铁片,如此制成的铁。『乳石制的』者,柔软的乳色石制的。
Sarakoti majjhe makuḷaṃ dassetvā mukhavaṭṭivitthataṃ katvā piṭṭhito nāmetvā kātabbaṃ ekaṃ bhājanaṃ. ‘‘Sarāva’’ntipi vadanti. Ādisaddena kañcanakādīnaṃ gihiupakaraṇānaṃ gahaṇaṃ. Tāni hi khuddakānipi garubhaṇḍāneva gihiupakaraṇattāti. Pi-saddena pageva mahantānīti dasseti. Imāni pana bhājanīyāni bhikkhūpakaraṇattāti adhippāyo. Yathā ca etāni, evaṃ kuṇḍikāpi bhājanīyā. Vakkhati hi ‘‘yathā ca mattikābhaṇḍe, evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. dubbalasikkhāpadavaṇṇanā). Saṅghikaparibhogenāti āgantukānaṃ vuḍḍhatarānaṃ datvā paribhogena. Gihivikaṭāti gihīhi vikatā paññattā, attano vā santakakaraṇena virūpaṃ katā. Puggalikaparibhogena na vaṭṭatīti āgantukānaṃ adatvā attano santakaṃ viya gahetvā pariharitvā paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Pipphalikoti kattari. Ārakaṇṭakaṃ sūcivedhakaṃ. Tāḷaṃ yantaṃ. Kattarayaṭṭhivedhako kattarayaṭṭhivalayaṃ. Yathā tathā ghanakataṃ lohanti lohavaṭṭi lohaguḷo lohapiṇḍi lohacakkalikanti evaṃ ghanakataṃ lohaṃ. Khīrapāsāṇamayānīti mudukakhīravaṇṇapāsāṇamayāni.
即使是由在家人所改作的物品,也不许使用,因为是不可触摸的。更以“亦”字显示,更不必说是以僧团共用的方式,或以个人受用的方式来使用了。然而,作为坐卧具的受用,是完全开许的。因此,由金等宝物所制成的所有坐卧具资具,都是可以触摸的。所以这么说:“然而在坐卧具的受用中,……”等。
Gihivikaṭānipi na vaṭṭanti anāmāsattā. Pi-saddena pageva saṅghikaparibhogena vā puggalikaparibhogena vāti dasseti. Senāsanaparibhogo pana sabbakappiyo. Tasmā jātarūpādimayā sabbepi senāsanaparikkhārā āmāsā. Tenāha ‘‘senāsanaparibhoge panā’’tiādi.
『其余』者,比那更大的斧。『但那』者,但那锄头。锄头即使只有四指大小也是重物。挖掘器无论是四方口或是槽口或是弯的或是直的,乃至扫帚柄的穿孔,若有柄绑,即是重物。因此说『锄头、有柄绑的挖掘器,没有不是重物的』。西巴提咖名为剃刀鞘。但尖端随顺有柄绑的挖掘器,故说『尖端也只是以挖掘器摄取』。但若那也是无柄的,只是刃部,则是可分物。『伍巴卡雷提』者,斧等物品。
Sesāti tato mahattarī vāsi. Yā panāti yā kudārī pana. Kudālo antamaso caturaṅgulamattopi garubhaṇḍameva. Nikhādanaṃ caturassamukhaṃ vā hotu, doṇimukhaṃ vā vaṅkaṃ vā ujukaṃ vā, antamaso sammuñjanidaṇḍakavedhanampi daṇḍabandhaṃ ce, garubhaṇḍameva. Tenāha ‘‘kudālo daṇḍabandhanikhādanaṃ vā agarubhaṇḍaṃ nāma natthī’’ti. Sipāṭikā nāma khurakoso. Sikharaṃ pana daṇḍabandhanikhādanaṃ anulometīti āha ‘‘sikharampi nikhādaneneva saṅgahita’’nti. Sace tampi pana adaṇḍakaṃ phalamattaṃ, bhājanīyaṃ. Upakkhareti vāsiādibhaṇḍāni.
『巴德班达咖』,即制作钵的结扣等物的人。也称作『制作金钵等修复钵的人』。切三股刀、切金刀、已作加工的切皮小刀——这三种小刀在此随顺『毕帕离咖』,因此说『然而这是差别』等。『其他』,指大剪刀等。
Pattabandhako nāma pattassa gaṇṭhikādikārako. ‘‘Paṭimāsuvaṇṇādipattakārako’’tipi vadanti. Tipucchedanakasatthaṃ, suvaṇṇacchedanakasatthaṃ, kataparikammacammacchindanakakhuddakasatthanti imāni cettha tīṇi pipphalikaṃ anulomentīti āha ‘‘ayaṃ pana viseso’’tiādi. Itarānīti mahākattariādīni.
『半臂量』(《沙拉塔提咖·朱腊瓦咖》第三卷三二一页),指从肘至肩端之量,亦即一掌加四指之量。『生于彼处』,即生于僧团之地。『守护隐藏』,因以守护之方式善加守护,如置于箱箧等中,令不丢失,复以如斯隐藏而令隐藏,故名为守护隐藏。然而,虽生于彼处而未加守护者,亦非重物。『于僧团羯磨及塔庙羯磨作已』,以此显示:将僧团所有转为守护塔庙所有,以及互相交换,是允许的。『然而线』,指卷起之线与未卷起之线。
Aḍḍhabāhuppamāṇāti (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.321) kapparato paṭṭhāya yāva aṃsakūṭappamāṇā, vidatthicaturaṅgulappamāṇāti vuttaṃ hoti. Tatthajātakāti saṅghikabhūmiyaṃ jātā. Ārakkhasaṃvidhānena rakkhitattā rakkhitā ca sā mañjūsādīsu pakkhittaṃ viya yathā taṃ na nassati, evaṃ gopanato gopitā cāti rakkhitagopitā. Tatthajātakāpi pana arakkhitā garubhaṇḍameva na hoti. ‘‘Saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate’’ti iminā saṅghasantakena cetiyasantakaṃ rakkhituṃ, parivattituñca vaṭṭatīti dīpeti. Suttaṃ panāti vaṭṭitañceva avaṭṭitañca suttaṃ.
『八指针杆量』,即长度至少为八指,粗细如锡兰所造针杆之量。『于此』,指于竹器中。『他们房屋被烧』,即房屋被烧之人。『不应阻止』,即不应禁止说『莫取而行』。由外地来者,应置于所至寺院之僧团住处。
Aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattoti antamaso dīghaso aṭṭhaṅgulamatto, pariṇāhato sīhaḷapaṇṇasūcidaṇḍamatto. Etthāti veḷubhaṇḍe. Daḍḍhaṃ gehaṃ yesaṃ teti daḍḍhagehā. Na vāretabbāti ‘‘mā gaṇhitvā gacchathā’’ti na nisedhetabbā. Desantaragatena sampattavihāre saṅghikāvāse ṭhapetabbā.
“其余盖草”:指除芒草茎等以外,余下的一切盖草。在无草之处,则以树叶覆盖(《小品注疏》三二一)。因此,树叶也摄归于草,故说“于盖草总摄所入”等。“八指量”:指宽度为八指。然而,书写的经本不属重物。
Avasesañca chadanatiṇanti muñjapabbajehi avasesaṃ yaṃ kiñci chadanatiṇaṃ. Yattha pana tiṇaṃ natthi, tattha paṇṇehi chādenti (cūḷava. aṭṭha. 321). Tasmā paṇṇampi tiṇeneva saṅgahitanti āha ‘‘chadanatiṇasaṅkhepagatesū’’tiādi. Aṭṭhaṅgulappamāṇopīti vitthārato aṭṭhaṅgulappamāṇo. Likhitapotthako pana garubhaṇḍaṃ na hoti.
“竹中所说之量”:即“八指量针杆大小”,乃竹制品中所说的尺寸。“或施与僧团”:指在木材难获之处,施与僧团。先依《古伦帝注》所说的次第判辨木物后,再依《大注疏》所说的次第宣说,故说“又”等。“床座等”:此中,“床座”指四方座。依“高床亦为床座”之语,仅一边有靠的座,八指足者是允许的;而四方床座,纵使超过此量,亦应知为允许。以“等”字,当知收摄“七支座、善座、羊蹄足座、余甘子圆座、板、卧榻、草座”等(《小品注疏》三二一)。由此说“至少”等。“或以叶”:即以芭蕉叶等。若卧榻覆有虎皮、周围饰以兽形、边缘缀以宝石,亦为重物。
Veḷumhi vuttappamāṇoti ‘‘aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopī’’ti veḷubhaṇḍe vuttappamāṇo. Saṅghassa dinno vāti dārudullabhaṭṭhāne saṅghassa dinno vā. Kurundiyaṃ vuttakkamena dārubhaṇḍavinicchayaṃ vatvā idāni mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttakkamena vattuṃ ‘‘apicā’’tiādimāha. Āsandikādīnīti ettha āsandikoti caturassapīṭhaṃ vuccati. ‘‘Uccakampi āsandika’’nti vacanato ekatobhāgena dīghapīṭhameva hi aṭṭhaṅgulapādakaṃ vaṭṭati. Caturassāsandiko pana pamāṇātikkantopi vaṭṭhatīti veditabbo. Ādisaddena ‘‘sattaṅgo, bhaddapīṭhakaṃ, eḷakapādakapīṭhaṃ, āmalakavaṭṭakapīṭhaṃ, phalakaṃ, kocchaṃ, palālapīṭhaka’’nti (cūḷava. aṭṭha. 321) ime saṅgaṇhantīti veditabbaṃ. Tenāha ‘‘antamaso’’tiādi. Paṇṇehi vāti kadalipaṇṇādīhi vā. Byagghacammonaddhampi vāḷarūpaparikkhittaṃ ratanaparisibbitaṃ kocchakaṃ garubhaṇḍameva.
“捶打板”:将染衣置其上,以手捶打的板。“捶打槌”:说为顺风等捶打所用的槌。“杆槌”:用来捶打染衣的棒槌。“水池”:用木板制成、形如莲池的饮水器。“染料槽”:倾入煮好的染料而放置的容器。
Ghaṭṭanaphalakaṃ nāma yattha ṭhapetvā rajitacīvaraṃ hatthena ghaṭṭenti. Ghaṭṭanamuggaro nāma anuvātādighaṭṭanakoti vadanti. Daṇḍamuggaro nāma yena rajitacīvaraṃ pothenti. Ambaṇanti phalakehi pokkharaṇī viya kataṃ pānīyabhājanaṃ. Rajanadoṇīti pakkarajanaṃ ākiritvā ṭhapanabhājanaṃ.
“不净皮”者,指狮子等兽皮。“作地敷是允许的”,这是就不净皮而言。以“作覆盖物”一语,显示铺设于床座也属允许。有人说披肩等覆盖物也是重物;另有人说并非如此,应审察后再行取舍。“净皮”者,指鹿等兽皮。
Akappiyacammanti sīhādīnaṃ cammaṃ. ‘‘Bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti idaṃ akappiyacammaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Paccattharaṇagatika’’nti iminā mañcapīṭhepi attharituṃ vaṭṭatīti dīpeti. Pāvārādipaccattharaṇampi garubhaṇḍanti eke. Noti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Kappiyacammānīti migādīnaṃ cammāni.
“一切车乘”者,指战车、牛车等一切有轮车乘。然而拆卸了车轮的车乘则属可分物。“许可斧”者,是指可放入袋中携行的斧,如律中所说。“手叶”者,指棕榈叶。由于用手握持而携行,故称为“手叶”。或有人说“手叶”即是伞盖叶。“连同钻木”者,指钻木成对——上钻木与下钻木,意为一对钻木。
Sabbaṃ cakkayuttayānanti rathasakaṭādikaṃ sabbacakkayuttayānaṃ. Visaṅkharitacakkaṃ pana yānaṃ bhājanīyaṃ. Anuññātavāsi nāma yā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ sakkāti vuttā. Muṭṭhipaṇṇanti tālapattaṃ. Tañhi muṭṭhinā gahetvā pariharantīti ‘‘muṭṭhipaṇṇa’’nti vuccati. Muṭṭhipaṇṇanti chattacchadanapaṇṇamevāti keci. Araṇisahitanti araṇiyugaḷaṃ, uttarāraṇī, adharāraṇīti araṇidvayanti attho.
“作了增长业”者,即便对于价值仅一玛萨咖的木片,也作了坚固的增长业。未作增长业而取用者,应即在该处使用。离去时,应留在僧团住处后再离去。若忘记而带走,应派人送回。若已前往他处,应置于所至寺院的僧团住处。“于此”者,指陶器。“水瓶”者,指铁水瓶与铜水瓶。“只属于可分物一类”者,意思是只归入可分物一类,而非重物。但金罐则属重物,这是这里的意趣。“其余”者,指重物。
Phātikammaṃkatvāti antamaso taṃagghanakavālikāyapi thāvaraṃ vaḍḍhikammaṃ katvā. Phātikammaṃ akatvā gaṇhantena tattheva valañjetabbo. Gamanakāle saṅghike āvāse ṭhapetvā gantabbaṃ. Asatiyā gahetvā gatena pahiṇitvā dātabbo. Desantaragatena sampattavihāre saṅghikāvāse ṭhapetabbo. Etthāti mattikābhaṇḍe. Kuṇḍikāti ayokuṇḍikā ceva tambalohakuṇḍikā ca. Bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajatīti bhājanīyapakkhameva sevati, na tu garubhaṇḍanti attho. Kañcanako pana garubhaṇḍamevāti adhippāyo. Itaranti garubhaṇḍaṃ.
12. 回向学处注释
12. Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā
第十二中,无任何应说之事。
Dvādasame na kiñci vattabbaṃ atthi.
第九 宝品
9. Ratanavaggo
1. 内宫学处注释
1. Antepurasikkhāpadavaṇṇanā
“王未出、宝未出”,此处应知有“寝宫”之文句省略,故说“王未从此出”等。其中“从此”者,即从寝宫。“寝宫”者,即寝室。凡铺设王卧床之处,乃至仅以麻布围墙围绕之处,从彼处未出,即是此义。“宝”者,以能生喜悦之义为宝,如象等。但此处意指女宝,故说“宝者,谓王后”。
Anikkhantarājake aniggataratanaketi ettha ‘‘sayanighare’’ti pāṭhaseso daṭṭhabboti āha ‘‘anikkhanto rājā ito’’tiādi. Tattha itoti sayanigharato. Sayanighareti sayanīyaghare. Yattha rañño sayanaṃ paññattaṃ hoti, antamaso sāṇipākāraparikkhittampi, tasminti vuttaṃ hoti. Ratijananaṭṭhena ratanaṃ, hatthiādi. Idha pana itthiratanaṃ adhippetanti āha ‘‘ratanaṃ vuccati mahesī’’ti.
“于二者”是指于王后们。“作与不作”者,在此应见:越过界标柱为作,未告知则为不作。
Ubhosūti rājamahesīsu. Kiriyākiriyanti ettha indakhīlātikkamo kiriyaṃ, appaṭisaṃviditaṃ akiriyanti daṭṭhabbaṃ.
2. 宝物学处注释
2. Ratanasikkhāpadavaṇṇanā
“珍珠等十种宝物”者,即“珍珠、摩尼、琉璃、螺贝、石、珊瑚、银、金、红玉、玛萨拉嘎喇”,此为十种宝物。“住处中”是指在房舍中。因此说“被围绕的”等,是指被围绕的住处。此处的“住处”,意指在村内所建的房舍。而寺院内所建的房舍,已由“寺院中”一词所涵盖。有些人说:“此中‘住处’,无论在寺院内或在他处,皆指各人自己的居处。”“为一切之故,唯犯恶作”者,无论为自己或为僧团等,亲自拾取或令人拾取,唯犯恶作。然而,若是父母的资具,如法且必须偿还,为自己之故取来偿还,所以又说“然而如是”等。“如是”即指父母之物,为必须偿还的如法资具,便是此义。“以意欲或以恐惧”者,对工匠等是以意欲而行,对国王的宠臣则是以恐惧。
Muttādidasavidhanti ‘‘muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ rajataṃ jātarūpaṃ lohitaṅko masāragalla’’nti (pāci. 506) dasavidhaṃ ratanaṃ. Ajjhāvasatheti gehe. Tenāha ‘‘parikkhittassā’’tiādi, parikkhittassa āvasathassāti attho. Āvasathoti cettha antogāme niviṭṭhagehaṃ adhippetaṃ. Ārāme niviṭṭhagehaṃ pana ajjhārāmaggahaṇeneva gahitaṃ. ‘‘Āvasathoti cettha antoārāme vā hotu, aññattha vā, attano vasanaṭṭhānaṃ vuccatī’’ti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.506) keci. Sabbesampi atthāya dukkaṭamevāti attano vā tesaṃ saṅghādīnaṃ vā atthāya uggaṇhantassa vā uggaṇhāpentassa vā dukkaṭameva. Sace pana mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ hoti, attano atthāya gahetvā paṭisāmetabbanti āha ‘‘tādisaṃ panā’’tiādi. Tādisanti yaṃ mātāpitūnaṃ santakaṃ avassaṃ paṭisāmetabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ, tādisaṃ. Chandenapi bhayenapīti vaḍḍhakiādīsu chandenapi, rājavallabhesu bhayenapi.
“如是之处”是指如同大寺那样的大寺院,在围墙所围绕的住处中。“作标记”是指通过“若干咖哈巴纳”等形式,或以印记等特征而作标记,意为观察确认。“合适比丘之手”是指有惭有愧、行持谨慎之比丘的手中。因为不可放置在轻浮之人手中。“不离去”即不从彼住处离去。以“不应以不动产僧房等”等语,显示不应以自己的衣等作为根本。在显示了他们——即展示了所作的不动产僧房等之后,告知近事男:“用你的资具做此。”“令行”是令他人而行,即依“为诸尊者而住,此是诸尊者的乞求”所说的方式而作乞求。
Tādise ṭhāneti mahāvihārasadisassa mahārāmassa pākāraparikkhitte pariveṇe. Saññāṇaṃ katvāti ‘‘ettakā kahāpaṇā’’tiādinā rūpena vā lañchanādinimittena vā saññāṇaṃ katvā, sallakkhetvāti attho. Patirūpānaṃ bhikkhūnaṃ hattheti lajjīnaṃ kukkuccakānaṃ bhikkhūnaṃ hatthe. Lolajātikānañhi hatthe ṭhapetuṃ na labbhati. Neva pakkamatīti neva tamhā āvāsā pakkamati. ‘‘Thāvaraṃ senāsanaṃ vā’’tiādinā attano cīvarādimūlaṃ na kātabbanti (pāci. aṭṭha. 506) dasseti. Taṃ dassetvāti yaṃ thāvarasenāsanādi kataṃ, taṃ upāsaka tava santakena idaṃ nāma katanti evaṃ dassetvā. Samādapetvāti aññaṃ samādapetvā, ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti vuttanayena yācitvāti attho.
“允许之处”:指寺院中与住处中。“触物”:指应被触摸并应归还的衣等。
Anuññātaṭṭhāneti ajjhārāmaajjhāvasathe. Āmāsanti āmasitabbañceva paṭisāmetabbañca vatthādi.
三、非时入村学处注释
3. Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā
“行”:行学处。“近行”:第二掷石之距。“往其他村者,无再问之事”:若不舍弃努力而前往其他村者,纵然经历百村,亦无需再问,这是它的含义。因此说“然而若”等。“努力”:入村的努力。“在寺院等中”:不仅未问而去者无犯,未系腰带、未披僧伽梨而去者亦无犯。“在难缘中”:若狮子或虎来,或乌云生起,或其他某种灾难发生时,则无犯。在如是难缘中,从村外进入村内是允许的。
Cāritteti cārittasikkhāpade. Upacāranti dutiyaleḍḍupātaṃ. Aññaṃ gāmaṃ gacchantānaṃ puna āpucchanakiccaṃ natthīti ussāhaṃ appaṭippassambhetvā aññaṃ gāmaṃ gacchantānaṃ gāmasatampi hotu, puna āpucchanakiccaṃ natthīti attho. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. Ussāhanti gāmappavisanussāhaṃ. Antarārāmādīsu (pāci. aṭṭha. 515) na kevalaṃ anāpucchā gacchantasseva, kāyabandhanaṃ abandhitvā saṅghāṭiṃ apārupitvā gacchantassāpi anāpatti. Āpadāsūti sīho vā byaggho vā āgacchati, megho vā uṭṭheti, añño vā koci upaddavo uppajjati , anāpatti. Evarūpāsu āpadāsu bahigāmato antogāmaṃ pavisituṃ vaṭṭati.
四、针筒学处注释
4. Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā
“彼有此”:由于应先破而后说,因此对于有破坏的波逸提而言,即有此义。
Taṃ assa atthīti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.517) paṭhamaṃ bhinditvā pacchā desetabbattā taṃ bhedanakaṃ assa pācittiyassa atthīti.
“钻木”指钻木弓中的取火木棍。“钻”指钻孔器。“斧柄”指斧柄。
Araṇiketi araṇidhanuke. Vidheti vedhake. Vāsijaṭeti vāsidaṇḍake ca.
五、床座学处注释
5. Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā
“八指足”是对中性名词的说明。“‘切断器’与‘切断’相似”,以此指出“切断本身即是切断器,因拥有此物而称为切断器”这一含义。
Aṭṭhaṅgulapādakanti bhāvanapuṃsakaniddeso. ‘‘Chedanakaṃ bhedanakasadisamevā’’ti iminā ‘‘chedanameva chedanakaṃ, taṃ assa atthīti chedanaka’’nti imamatthaṃ atidisati.
“如量显现于上而埋入”的意思是:若不想切断,则如事先量好的尺寸一般露在地面之上,这样埋入地中。“或绑成架子”的意思是:将其举起,放在多根秤杆的交接处,搭成一个台架。
Yathā pamāṇameva upari dissati, evaṃ nikhaṇitvā vāti sace pana na chinditukāmo hoti, yathā pamāṇameva upari dissati, evaṃ bhūmiyaṃ nikhaṇitvā vā. Aṭṭakaṃ vā bandhitvāti ukkhipitvā tulāsaṅghāte ṭhapetvā aṭṭaṃ katvā.
六、棉絮填塞学处注释
6. Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā
「铺开吉米离咖后放入棉花」的意思,是在床椅之上铺开吉米离咖,再将棉花放在其上。「在吉米离咖之上」是指在上方部分的吉米离咖上。
Cimilikaṃpattharitvā tūlaṃ pakkhipitvāti mañcapīṭhānaṃ upari cimilikaṃ pattharitvā tassa upari tūlaṃ pakkhipitvāti attho. Upari cimilikāyāti uparimabhāge cimilikāya.
「头量」是指,从颈窝处开始安置整个头部的地方。从最大限度而言,其横向为一拃手,纵向为二肘。为了表明这一点,故说「其横向在三角」等。「二者之间为一拃手四指」是说,测量两角之间,为一拃手四指。「中央为一拃手」是说,枕头的中央横向为一拃手之量。这就是头量的最大限度。超过此则不许,低于此则许可。对无病者,头枕与足枕两者都许可。对有病者,铺好枕头后,在上面盖上覆盖物而卧,也是许可的。
Sīsappamāṇanti (cūḷava. aṭṭha. 297; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.297) yattha galavāṭakato paṭṭhāya sabbasīsaṃ upadahanti, taṃ sīsappamāṇaṃ. Tañca ukkaṭṭhaparicchedato tiriyaṃ muṭṭhiratanaṃ hoti, dīghato dviratananti dassetuṃ ‘‘yassa vitthārato tīsu koṇesū’’tiādimāha. Dvinnaṃ antaraṃ vidatthi caturaṅgulaṃ hotīti dvinnaṃ koṇānaṃ antaraṃ miniyamānaṃ vidatthi ceva caturaṅgulañca hoti. Majjhe muṭṭhiratananti bibbohanassa majjhaṃ tiriyato muṭṭhiratanappamāṇaṃ hoti. Ayañhi sīsappamāṇassa ukkaṭṭhaparicchedo. Tato uddhaṃ na vaṭṭati, heṭṭhā vaṭṭati. Agilānassa sīsūpadhānañca pādūpadhānañcāti dvayameva vaṭṭati. Gilānassa bibbohanāni santharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā nipajjitumpi vaṭṭati.
七、坐具学处的解释
7. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
第七是明白的。
Sattamaṃ uttānameva.
八、覆疮衣学处的解释
8. Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadavaṇṇanā
「脐下、膝圆上」:指肚脐以下、膝盖圆以上的部位。「疥、疮、流出、粗疥病」:其中,「疥」为疥癣;「疮」为血疮、细小的脓疮;「流出」指由痔疮、瘘管、糖尿病等引起的不净流出;「粗疥病」是指大脓疮病。
Adhonābhiubbhajāṇumaṇḍalanti nābhiyā heṭṭhā jāṇumaṇḍalānaṃ upari. Kaṇḍupīḷakaassāvathullakacchābādhānanti ettha kaṇḍūti kacchu. Pīḷakāti lohitatuṇḍikā sukhumapīḷakā. Assāvoti arisabhagandalamadhumehānaṃ vasena asucipaggharaṇaṃ. Thullakacchābādhoti mahāpīḷakābādho vuccati.
九、雨浴衣学处与十、难德学处的解释
9-10. Vassikasāṭikanandasikkhāpadavaṇṇanā
第九与第十的含义,显而易见。
Navamaṃ dasamañca uttānameva.