巴吉帝亚篇解释(三)
Pācittiyakaṇḍaṃ
全篇 470 段
妄语学处的注释
1. Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā
“明知而妄语”这里,“妄”指不真实、不正确的事;“语”指把这件事当成真实、正确来让对方知道。明知者的妄语,就是“明知而妄语”,意思就是在那种情况下的明知而妄语。因此才说“先前”等话。而这种妄语,是对在说之前那一刻和正在说的那一刻都知道的人才成立的,因为《巴吉帝亚》中说:“在说之前他就有‘我要说妄语’的念头,正在说时有‘我正在说妄语’的觉知。”所以说“说之前也知道,正在说的那一刻也知道的人”。这两项是构成条件,其余的有或没有,都不起决定作用。难道仅仅一说不就能知道吗?因此才说“说也名为”等。“非实”就是不正确。
Sampajānamusāvādeti ettha musāti abhūtaṃ atacchaṃ vatthu, vādoti tassa bhūtato tacchato viññāpanaṃ, sampajānassa musāvādo sampajānamusāvādo, tasmiṃ sampajānamusāvādeti attho. Tenāha ‘‘pubbe’’tiādi. So ca pana musāvādo pubbabhāgakkhaṇe, taṅkhaṇe ca vijānantassa hoti ‘‘pubbevassa hoti ‘musā bhaṇissa’nti, bhaṇantassa hoti ‘musā bhaṇāmī’’’ti (pāci. 4) vuttattāti āha ‘‘pubbepi jānitvā vacanakkhaṇepi jānantassā’’ti. Etañhi dvayaṃ aṅgabhūtaṃ, itaraṃ pana hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Nanu cetaṃ bhaṇanameva ñāyatīti āha ‘‘bhaṇanañca nāmā’’tiādi. Abhūtassāti atacchassa.
这里“释迦子哈塔卡”中,“哈塔卡”是那位长老的名字;“释迦子”就是释迦族之子。据说在佛陀在世时,释迦族有八万人出家,他就是其中的一个。在“否认而承认等事”中,所谓“否认而承认”,是指和外道谈论时,看到自己的主张里有某种过失,就否认“这不是我的主张”,后来再谈时,又觉得没有过失,就承认“这正是我的主张”。这里用“等”字,还包括先承认后否认、用别的话题来应付、明知而说妄语、约定之后又欺骗等情况。现在为了显示犯戒种类的差别,所以说了“为宣说上人法”等。
Hatthakaṃ sakyaputtanti ettha hatthakoti tassa therassa nāmaṃ. Sakyānaṃ puttoti sakyaputto. Buddhakāle kira sakyakulato asīti purisasahassāni pabbajiṃsu, tesaṃ so aññataro. Avajānitvā paṭijānanādivatthusminti ettha avajānitvā paṭijānanaṃ nāma titthiyehi saddhiṃ kathento attano vāde kañci dosaṃ sallakkhento ‘‘nāyaṃ mama vādo’’ti avajānitvā puna kathento kathento niddosataṃ sallakkhetvā ‘‘mameva ayaṃ vādo’’ti paṭijānāti. Ādisaddena paṭijānitvā avajānanaṃ, aññenaññaṃ paṭicaraṇaṃ, sampajānamusābhāsanaṃ, saṅketaṃ katvā visaṃvādakaraṇañca saṅgaṇhāti. Idāni āpattibhedadassanatthaṃ ‘‘uttarimanussadhammārocanattha’’ntiādi vuttaṃ.
没有经过审察就急着说话:意思是,没有先弄清楚,就仓促地说,甚至把亲眼见到的事也说成“我没看见”等等。心想“我要说别的”却说成了别的:意思是,有人因为愚笨糊涂而口误,本来该说“衣”,却说成“破布”之类,这就叫“心想说别的却说成了别的”。但如果沙弥问:“尊者,您见到我的师父了吗?”他为了开玩笑而说:“你师父套上木车走了。”或者听到豺狼的叫声,被问“这是什么声音?”就答:“那是你母亲坐车赶路,车轮陷进泥里,正在拔轮子的声音。”像这样,既不是匆忙失言,也不是口误,而是故意说别的,那他就确实犯戒。另外还有一种叫“补足式的话”:比如有人在村里得到一点油,回到精舍对沙弥说:“你今天还去哪儿?村里满是油。”或者得到放在篮子里的饼块,就说:“今天村里都用篮子送饼。”这就是纯粹的妄语。“以欺诳为先导”:所谓“以此欺诳”就是欺诳,以欺骗意图为行相而生起的心,以它为先导,就是“以欺诳为先导”,意思就是把欺诳之心放在前面。
Anupadhāretvā sahasā bhaṇantassāti avīmaṃsitvā vegena diṭṭhampi ‘‘adiṭṭhaṃ me’’tiādinā bhaṇantassa . ‘‘Aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇantassāti yo mandattā momūhattā pakkhalanto ‘‘cīvara’’nti vattabbe ‘‘cīra’’ntiādīni bhaṇati, ayaṃ ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇati nāma. Yo pana sāmaṇerena ‘‘api, bhante, mayhaṃ upajjhāyaṃ passitthā’’ti vutto keḷiṃ kurumāno ‘‘tava upajjhāyo dārusakaṭaṃ yojetvā gato bhavissatī’’ti vā siṅgālasaddaṃ sutvā ‘‘kassāyaṃ saddo’’ti vutto ‘‘mātuyā te yānena gacchantiyā kaddame laggacakkaṃ uddharantānaṃ ayaṃ saddo’’ti vā evaṃ neva davā, na ravā aññaṃ bhaṇati, so āpattiṃ āpajjatiyeva. Aññā pūraṇakathā nāma hoti – eko gāme thokaṃ telaṃ labhitvā vihāraṃ āgato sāmaṇeraṃ bhaṇati ‘‘tvaṃ ajja kuhiṃ gato, gāmo ekatelo ahosī’’ti vā, pacchikāya ṭhapitaṃ pūvakhaṇḍaṃ labhitvā ‘‘ajja gāme pacchikāhi pūve cāresu’’nti vā, ayaṃ musāvādova hoti. Visaṃvādanapurekkhāratāti visaṃ vādenti etenāti visaṃvādanaṃ, vañcanādhippāyavasappavattaṃ cittaṃ, tassa purekkhāratā visaṃvādanapurekkhāratā, visaṃvādanacittassa purato karaṇanti attho.
2. 贬损语学处的注释
2. Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā
“贬损语”是指在轻贱、责骂时说的话。不过,因为那种话既不让耳朵舒服,也不让心里舒服,所以它同时刺伤耳朵和心,因此说“刺伤之语”,意思是结合出身等来说的话。因此说“以出身、名字”等等。其中,出身是指婆罗门等高贵出身和旃陀罗等低贱出身。名字是指阿瓦咖纳咖等低贱名字和佛护等高贵的名字。姓氏是指国西亚等低贱姓氏和乔达摩等高贵的姓氏。职业是指弃花者等低贱职业和农耕、经商等高贵的职业。技艺是指编芦匠等低贱技艺和印算等高贵的技艺。疾病是指一切病都算低贱。或者也可以说,糖尿病算高贵,其余的病算低贱,应当这样理解。身体特征是指过长等低贱特征和不过长等高贵的特征。烦恼是指贪等一切烦恼。罪是指入流等高贵之罪和巴拉基格等非高贵之罪。辱骂是指“你是厚唇者”等低贱辱骂和“你是智者”等高贵的辱骂。
Omasavādeti khuṃsanagarahaṇavacane. Yasmā pana taṃ neva kaṇṇasukhaṃ, na hadayasukhaṃ, tasmā tena kaṇṇañceva hadayañca vijjhatīti āha ‘‘ovijjhanavacane’’ti, jātiādīhi ghaṭetvā vacaneti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘jātināmā’’tiādi. Tattha jāti nāma brāhmaṇādi ukkaṭṭhā ceva caṇḍālādi hīnā ca jāti. Nāmaṃ nāma avakaṇṇakādi hīnañceva buddharakkhitādi ukkaṭṭhañca nāmaṃ. Gottaṃ nāma kosiyādi hīnañceva gotamādi ukkaṭṭhañca gottaṃ. Kammaṃ nāma pupphachaḍḍakādi hīnañceva kasivaṇijjādi ukkaṭṭhañca kammaṃ. Sippaṃ nāma naḷakārādi hīnañceva muddāgaṇanādi ukkaṭṭhañca sippaṃ. Ābādho nāma sabbopi rogo hīnoyeva. Atha vā madhumeho ukkaṭṭho, seso hīnoti veditabbo. Liṅgaṃ nāma atidīghādi hīnañceva nātidīghādi ukkaṭṭhañca liṅgaṃ. Kileso nāma rāgādiko sabbopi kileso. Āpatti nāma sotāpattādikā ukkaṭṭhā ceva pārājikādi anukkaṭṭhā ca āpatti. Akkoso nāma ‘‘oṭṭhosī’’tiādiko hīno ceva ‘‘paṇḍitosī’’tiādiko (pāci. 15) ukkaṭṭho ca akkoso.
“如如”是指:对巴利圣典中已出现和未出现的语句,以任何一种方式(来说)。在这个学处里,除了比丘之外,比丘尼等一切众生都处在未受具足戒的位置上,所以说“此中且”等语。“戏欲性”就是怀着嬉笑玩乐的目的。“一切处”是指:在已受具足戒者和未受具足戒者那里,以及在巴利圣典中已出现和未出现的语句那里,就是一切处。关于“以义为先导、以法为先导、以教诫为先导”:在这里,以“你是旃陀罗”等巴利经文来阐明义理,就叫“以义为先导”;诵读巴利经文,就叫“以法为先导”;安住于教诫中,以“如今你仍是旃陀罗,不要作恶,不要成为趋向黑暗的人”这类方式来说,就叫“以教诫为先导”。应当这样理解。
Yathātathāti pāḷiāgatānāgatapadānaṃ yena kenaci ākārena. Imasmiṃ sikkhāpade ṭhapetvā bhikkhuṃ bhikkhuniādayo sabbe sattā anupasampannaṭṭhāne ṭhitāti āha ‘‘idha cā’’tiādi. Davakamyatā nāma keḷihasādhippāyatā. Sabbatthāti upasampannānupasampannesu ceva pāḷiāgatānāgatapadesu cāti sabbattha. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānanti ettha ‘‘caṇḍālosī’’tiādikāya pāḷiyā atthaṃ vaṇṇento atthapurekkhāro nāma. Pāḷiṃ vācento dhammapurekkhāro nāma. Anusiṭṭhiyaṃ ṭhatvā ‘‘idānipi caṇḍālosi, pāpaṃ mā akāsi. Mā tamotamaparāyaṇo ahosī’’tiādinā (pāci. aṭṭha. 35) nayena kathento anusāsanipurekkhāro nāmāti veditabbo.
3. 离间语学处注释
3. Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā
比丘离间:所谓“离间”,就是挑拨。用什么样的话,把原本和合一致的众生拆成一块一块、分成不同派别,这样的话就是离间语。离间语本身就是“离间”。说这种话的人,就是离间者;他的行为,就是离间。比丘的离间,就叫比丘离间。在这个比丘离间里,从比丘那里听到之后,再由比丘传话过去,或者传话到比丘那里,这就是这里的意思。所以经文说“以种姓等”。又因为是通过两种原因来传话,所以经文说“为了让比丘喜欢”等等。其中,“为了让比丘喜欢”:就是对所告诉的那个比丘,心里想“这样我就会成为他喜欢的人”,这样希求自己被人喜欢。“以破坏的意图”:就是心里想“这样他就会跟那个人破裂”,想要让别人之间发生分裂。或者,从“让喜欢落空”的角度叫离间,按词源来解释:用这样的话,在被告知的那个比丘心里,让自己成为被喜欢的,同时让另一个人变成空的;这样的话,就是“比丘离间”等等,应该这样理解这里的意思。“如前所说的方法”:就是按“以种姓等作为辱骂的事由”等等所说的方式。
Bhikkhupesuññeti pisatīti pisuṇā, yāya vācāya samagge satte avayavabhūte vagge bhinne karoti, sā vācā pisuṇā, pisuṇā eva pesuññaṃ, tāya vācāya samannāgato pisuṇo, tassa kammaṃ pesuññaṃ, bhikkhussa pesuññaṃ bhikkhupesuññaṃ, tasmiṃ bhikkhupesuññe, bhikkhuto sutvā bhikkhunā, bhikkhussa vā upasaṃhaṭapesuññeti attho. Tenāha ‘‘jātiādīhī’’tiādi. Tañca kho dvīhi kāraṇehi upasaṃharatīti āha ‘‘bhikkhuno piyakamyatāya vā’’tiādi. Tattha bhikkhuno piyakamyatāyāti yassa taṃ bhāsati, tassa bhikkhuno ‘‘evamahaṃ etassa piyo bhavissāmī’’ti attano piyabhāvaṃ patthayamānatāya. Bhedādhippāyenāti ‘‘evamayaṃ tena saddhiṃ bhijjissatī’’ti parassa parena bhedaṃ icchantena. Atha vā piyasuññakaraṇato pesuññaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.36) niruttinayena, yāya vācāya yassa taṃ bhāsati, tassa hadaye attano piyabhāvaṃ, parassa ca suññabhāvaṃ karoti, sā vācā, ‘‘bhikkhussa pesuññaṃ bhikkhupesuñña’’ntiādinā evampettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Vuttanayenevāti ‘‘jātiādīhi akkosavatthūhī’’tiādinā vuttanayena.
“传达经文以外的辱骂”是指:传达“你是贼”这类辱骂的时候。不过有人这样说:“如果不是属于辱骂的事,而是离间行为,他所做的或所说的话,只是为了让对方喜欢而传达,虽然依这条学处看不出有犯戒,但仍然应该算是恶作。” “以恶呵责而说”是指:看到一个人在辱骂、另一个人在忍受,就说:“哎呀!真无耻,像这样的尊者竟然还以为该再说他。” 这就是纯粹以恶呵责而说的情形。
Pāḷimuttakaakkosūpasaṃhāreti ‘‘corosī’’tiādinā akkosassa upasaṃhāre. ‘‘Anakkosavatthubhūtaṃ pana pesuññakaraṃ tassa kiriyaṃ, vacanaṃ vā piyakamyatāya upasaṃharantassa kiñcāpi iminā sikkhāpadena āpatti na dissati, tathāpi dukkaṭena bhavitabba’’nti (sārattha. ṭī. pācittiya 3.36) vadanti. Pāpagarahitāya vadantassāti ekaṃ akkosantaṃ, ekañca khamantaṃ disvā ‘‘aho nillajjo, īdisampi nāma bhavantaṃ puna vattabbaṃ maññissatī’’ti evaṃ kevalaṃ pāpagarahitāya bhaṇantassa.
4. 逐句法学处注释
4. Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā
逐句诵法的意思是:一句一句地一起诵法,或者一段一段地诵法,这就是它的含义。因为并不是只有对已收入三次结集的法逐句诵念才算犯戒,所以接着说即使未收入三次结集等等。等这个字涵盖了戒的教诫、头陀支、问、所缘论、智者之杖、智之事、不净论等。在门达咖问和弥兰陀问中,长老以自己的辩才说法,不犯戒;但为了说服国王而引述所说的内容,那就犯戒。然而,字母藏、指鬘藏、赖吒啝罗吼、阿拉瓦咖吼、隐密道、隐密韦桑德拉、隐密律、方广藏等,确实不是佛语。
Padaso dhammaṃ vāceyyāti ekato padaṃ padaṃ dhammaṃ vāceyya, koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ vāceyyāti attho. Yasmā na kevalaṃ tisso saṅgītiyo āruḷhadhammaṃyeva padaso vācentassa āpatti, tasmā ‘‘saṅgītittayaṃ anāruḷhampī’’tiādi vuttaṃ. Ādi-saddena (pāci. aṭṭha. 45) sīlūpadesa dhutaṅgapañhaārammaṇakathā buddhikadaṇḍakaññāṇavatthuasubhakathādīnaṃ gahaṇaṃ. Meṇḍakamilindapañhesu therassa sakappaṭibhāne anāpatti. Yaṃ rañño saññāpanatthaṃ āharitvā vuttaṃ, tattha āpatti. Vaṇṇapiṭakaaṅgulimālapiṭakaraṭṭhapālagajjitaāḷavakagajjitagūḷhamaggagūḷhavessantaragūḷhavinayavedallapiṭakādīni pana abuddhavacanāniyeva.
因为“句”有四种,所以为了说明这一点,就说了“句、随句、随字、随文”。其中,“句”指的是一个半偈。“随句”指的是第二句。“随字”指的是每一个字。“随文”指的是与前面的文节相似的后面的文节。或者,任何一个字都叫随字,字的集合叫随文,字和随文的集合叫句。第一句就是句,第二句是随句,应当这样了知其中的差别。在这些句等当中,除了比丘和比丘尼之外,与其余的任何人一起诵任何一个段落,按句等来计算,犯巴吉帝亚罪,这就是其中的关联。
Yasmā pana taṃ padaṃ catubbidhaṃ hoti, tasmā taṃ dassetuṃ ‘‘padānupadaanvakkharānubyañjanesū’’ti vuttaṃ. Tattha padanti eko gāthāpādo adhippeto. Anupadanti dutiyapādo. Anvakkharanti ekekaṃ akkharaṃ. Anubyañjananti purimabyañjanena sadisaṃ pacchābyañjanaṃ. Yaṃ kiñci vā ekaṃ akkharaṃ anvakkharaṃ. Akkharasamūho anubyañjanaṃ. Akkharānubyañjanasamūho padaṃ. Paṭhamaṃ padaṃ padameva, dutiyaṃ anupadanti evamettha nānākaraṇaṃ veditabbaṃ. Etesu padādīsu yaṃ kañci koṭṭhāsaṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā avasesapuggalehi saddhiṃ ekato bhaṇantassa padādigaṇanāya pācittiyanti sambandho.
在这里,偈颂中先说“诸法意先导”等:如果和沙弥一起开始、又一起把每一句念完,就按句数犯巴吉帝亚。长老说“诸法意先导”时,沙弥还没等到那一句念完,就在说“意最胜、意所成”的时候跟上,和长老一起念,这就按随句计算犯巴吉帝亚。在说“色无常”等的时候,和对方一起只念出“色”这个字,就按随字计算犯巴吉帝亚。这个规则也适用于偈颂。诵读“诸比丘,色无常,受无常”这部经时,长老正说“色无常”,沙弥因为智慧敏捷,说出“受无常”,他念出的这个“无常”和长老说的“色无常”里的“无常”同时出口;这样诵念的,就按随文计算犯巴吉帝亚。应当这样理解。
Ettha gāthābandhesu (pāci. aṭṭha. 45) tāva ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1, 2) ekamekaṃ padaṃ sāmaṇerena saddhiṃ ekato ārabhitvā ekatoyeva niṭṭhāpentassa padagaṇanāya pācittiyaṃ. Therena ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti vutte taṃ padaṃ apāpuṇitvā ‘‘manoseṭṭhā manomayā’’ti vacanakāle pattena sāmaṇerena ekato bhaṇantassa anupadagaṇanāya. ‘‘Rūpaṃ anicca’’ntiādi (ma. ni. 1.353, 356) vacanakāle tena saddhiṃ ‘‘rū’’ kāramattameva vācentassa anvakkharagaṇanāya. Esa nayo gāthābandhepi. ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, aniccaṃ, vedanā aniccā’’ti (ma. ni. 1.353, 356) imaṃ suttaṃ vācayamāno therena ‘‘rūpaṃ anicca’’nti vuccamāne sāmaṇero sīghapaññatāya ‘‘vedanā aniccā’’ti imaṃ aniccapadaṃ therassa ‘‘rūpaṃ anicca’’nti etena aniccapadena saddhiṃ ekato bhaṇanto vācaṃ nicchāreti, evaṃ vācentassa anubyañjanagaṇanāya pācittiyanti veditabbaṃ.
“三巴吉帝亚”是指:针对未受具足戒者、把未受具足戒者想成未受具足戒者的疑想、以及把未受具足戒者想成已受具足戒者这三种情况,所制定的三种巴吉帝亚。与未受具足戒者一起诵持、一起念诵时,如果跟着一起说,则无犯——这是这里的关联。这个判定原则也适用于“自己诵持”和“在对方跟前受持诵”这两种情形。
这里的具体判定是这样的:一位已受具足戒者和一位未受具足戒者坐在一起诵持。老师心想“我是为坐着的人说的”,于是和他们一起说,这时只有老师有罪。如果是和未受具足戒者一起背诵,则无犯。两人都站着背诵,也是同样的判定方法。
年轻的比丘坐着,沙弥站着,老师心想“我是为坐着的人说的”而说,无犯。如果年轻者站着,另一人坐着,心想“我是为站着的人说的”而说,也无犯。
如果许多比丘中间坐着一位沙弥,在他坐着的时候,逐句教他诵法,即使没有刻意为之,仍然有罪。如果沙弥离开近处,无论站着还是坐着,因为他不属于所教诵的对象范围,这就像单方面把经文拿走离开一样,所以无犯。
Tikapācittiyanti anupasampanne anupasampannasaññivematikaupasampannasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaggahaṇe ekato bhaṇantassa anāpattīti sambandho. Esa nayo ‘‘sajjhāyakaraṇe, tassa santike uddesaggahaṇe’’ti etthāpi. Tatrāyaṃ vinicchayo – upasampanno ca anupasampanno ca nisīditvā uddisāpenti. Ācariyo ‘‘nisinnānaṃ bhaṇāmī’’ti tehi saddhiṃ ekato vadati, ācariyasseva āpatti. Anupasampannena saddhiṃ gaṇhantassa anāpatti. Dvepi ṭhitā gaṇhanti, eseva nayo. Daharabhikkhu nisinno, sāmaṇero ṭhito, ‘‘nisinnassa bhaṇāmī’’ti bhaṇato anāpatti. Sace daharo tiṭṭhati, itaro nisīdati, ‘‘ṭhitassa bhaṇāmī’’ti bhaṇatopi anāpatti. Sace bahūnaṃ bhikkhūnaṃ antare eko sāmaṇero nisinno hoti, tasmiṃ nisinne padaso dhammaṃ vācentassa acittakā āpatti. Sace sāmaṇero upacāraṃ muñcitvā ṭhito vā nisinno vā hoti, yesaṃ vāceti, tesu apariyāpannattā ekena disābhāgena palāyanakaganthaṃ nāma gaṇhātīti saṅkhaṃ gacchati, tasmā anāpatti.
与未受具足戒者一起念诵,这叫“共诵”。在未受具足戒者跟前受持诵读,这叫“于彼处受持诵”。所谓“诵大多数熟练的文句”,是说如果一首偈颂里有一句想不起来,其余几句还能诵出来,这就叫大多数熟练的文句。按照这个方式,对经文也应该这样理解,也就是诵持经文的人。以及“诵出者”,是指在僧众当中自己诵出经文。
Sajjhāyakaraṇeti anupasampannena saddhiṃ ekato sajjhāyakaraṇe. Tassa santike uddesaggahaṇeti anupasampannassa santike uddesaggahaṇe. Yebhuyyena paguṇaganthaṃ bhaṇantassāti sace ekagāthāya eko pādo nāgacchati, avasesā āgacchanti, ayaṃ yebhuyyena paguṇagantho nāma. Etena nayena suttepi veditabbo, taṃ bhaṇantassa. Osārentassa cāti parisāmajjhe suttaṃ uccārentassa ca.
5. 第一共宿学处注释
5. Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā
这里,按照“除了比丘以外,其余都叫作未受具足戒者”这句话,畜生也属于未受具足戒者,但并不是所有畜生都算,只有成为行淫罪对象的那些才算,所以接着说“乃至”等话。它的范围,应当依照行淫罪那里所说的方式来理解。“两夜或三夜”这里,单说“两夜”并没有什么特别的含义,只是随顺世间说法,为了让文句顺口、符合口头习惯才这样说的,应当这样理解。而“两夜或三夜”这个说法,则是为了显示字面上的意思,或者是为了显示连续几夜,所以才取“两夜”来说,应当这样理解。“共宿”即一起卧眠。所谓“卧眠”,既包括以身体伸展为特征的卧具,称为“卧具是卧眠”,也包括在他们卧眠的住所,称为“他们在这里卧眠,所以是卧眠”。这两者在这里都按一般意义,或按省略法而被采取,所以说“一切覆盖、一切遮蔽”等话。
Idha ‘‘bhikkhuṃ ṭhapetvā avaseso anupasampanno nāmā’’ti (pāci. 52) vacanato tiracchānagatopi anupasampannoyeva, so ca kho na sabbo, methunadhammāpattiyā vatthubhūtovāti āha ‘‘antamaso’’tiādi. Tassa ca paricchedo methunadhammāpattiyā vuttanayeneva veditabbo. Dirattatirattanti ettha dirattavacanena na koci visesattho labbhati, kevalaṃ lokavohāravasena byañjanasiliṭṭhatāya, mukhāruḷhatāya evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā rattīnanti pana vacanatthamattadassanatthaṃ vuttaṃ, nirantaratirattadassanatthaṃ vā dirattaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Sahaseyyanti ekato seyyaṃ. Seyyāti ca kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ sayanampi vuccati ‘‘sayanaṃ seyyā’’ti katvā, yasmiṃ senāsane sayanti, tampi ‘‘sayanti etthāti seyyā’’ti katvā. Tadubhayampi idha sāmaññena, ekasesanayena vā gahitanti āha ‘‘sabbacchannaparicchanne’’tiādi.
其中,如果一处住处上方用五种覆盖物覆盖,或者用别的什么东西,哪怕只是一块布,只要全部盖住;从地面开始一直到屋顶,即使没有碰到屋顶,但至少用一肘半高的围墙,或者用别的什么东西,哪怕只是一块布,四周全部围起来——这就叫全覆全围。如果上方大部分地方盖住了,只有一小部分没盖,四周也是大部分围住了,只有一小部分没围——这就叫大多覆大多围。对于这种全覆全围的,或者大多覆大多围的。
Tattha yaṃ senāsanaṃ upari pañcahi chadanehi (pāci. aṭṭha. 51), aññena vā kenaci antamaso vatthenāpi sabbameva paricchannaṃ, bhūmito paṭṭhāya yāva chadanaṃ āhacca, anāhaccāpi vā sabbantimena pariyāyena diyaḍḍhahatthubbedhena pākārena vā aññena vā kenaci antamaso vatthenāpi parikkhittaṃ, idaṃ sabbacchannasabbaparicchannaṃ nāma. Yassa pana upari bahutaraṃ ṭhānaṃ channaṃ, appaṃ acchannaṃ, samantato ca bahutaraṃ parikkhittaṃ, appaṃ aparikkhittaṃ, idaṃ yebhuyyena channaṃ yebhuyyena paricchannaṃ nāma. Tasmiṃ sabbacchannaparicchanne, yebhuyyena channaparicchanne vā.
“应作”就是应当去做,而从意义上看,它也就是“应成办”,所以说“应成办”。这里简略的意思就是:进入称为住处的卧处之后,应当作、应当设、应当成办称为伸展身体的卧处。一肘半高,应当按木匠的肘来量取。“一入口”,是就使用门户的单一性来说的。“百室或四堂为一入口”,这是连接起来的说明。其中“或于彼处”,是指在先前那些日子所住的同一住处,或者在其他具有上述特征、先前没有住过的地方。“或与彼”,是指与先前那些日子一起住的人一起,或者与先前那些日子一起住的人以外的其他人一起。“略”就是简略的解释。如果是这样,广说又应当如何理解呢?所以说“然而广说”等。
Vidaheyyāti kareyya, tañca kho atthato sampādananti āha ‘‘sampādeyyā’’ti. Ayañhettha saṅkhepattho ‘‘senāsanasaṅkhātaṃ seyyaṃ pavisitvā kāyappasāraṇasaṅkhātaṃ seyyaṃ kappeyya vidaheyya sampādeyyā’’ti. Diyaḍḍhahatthubbedho vaḍḍhakihatthena gahetabbo. Ekūpacāroti valañjanadvārassa ekattaṃ sandhāya vuttaṃ. Satagabbhaṃ vā catusālaṃ ekūpacāraṃ hotīti sambandho. Tattha vāti purimapurimadivase yattha vuṭṭhaṃ, tasmiṃyeva senāsane vā. Aññattha vā tādiseti yathāvuttalakkhaṇena samannāgate aññasmiṃ pubbe avuṭṭhasenāsane vā. Tena vāti yena saha purimapurimadivase vuṭṭhaṃ, tena vā. Aññena vāti yena saha purimapurimasmiṃ divase vuṭṭhaṃ, tato aññena vā. Saṅkhepoti saṅkhepavaṇṇanā. Yadi evaṃ vitthāro kathaṃ veditabboti āha ‘‘vitthāro panā’’tiādi.
“半覆半围等”中的“等”字,是用来涵盖注疏里所说的这些内容:全覆小围,恶作;大多数覆小围,恶作;全围小覆,恶作;大多数围小覆,恶作。第三夜在黎明前出去后再住者,是指第三夜在黎明之前出去,让黎明在外面升起,然后在第四日太阳落山时再住。“全覆全不围等”中的“等”字,是用来涵盖圣典中所说的“全围全不覆、大多数不覆大多数不围”,以及注疏中所说的“半覆小围,无犯;半围小覆,无犯;小覆小围,无犯”。
Upaḍḍhacchannaparicchannādīsūti ādisaddena ‘‘sabbacchanne cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena channe cūḷakaparicchanne dukkaṭaṃ, sabbaparicchanne cūḷakacchanne dukkaṭaṃ, yebhuyyena paricchanne cūḷakacchanne dukkaṭa’’nti (pāci. aṭṭha. 53) aṭṭhakathāyaṃ vuttānaṃ gahaṇaṃ. Tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasantassāti tatiyāya rattiyā aruṇato puretarameva nikkhamitvā aruṇaṃ bahi uṭṭhāpetvā catutthadivase atthaṅgate sūriye puna vasantassa. Sabbacchannasabbāparicchannādīsūti ettha pana ādisaddena ‘‘sabbaparicchanne sabbaacchanne, yebhuyyena acchanne yebhuyyena aparicchanne’’ti (pāci. 54) pāḷiyaṃ āgatānaṃ, ‘‘upaḍḍhacchanne cūḷakaparicchanne anāpatti, upaḍḍhaparicchanne cūḷakacchanne anāpatti, cūḷakacchanne cūḷakaparicchanne anāpattī’’ti (pāci. aṭṭha. 53) aṭṭhakathāyaṃ āgatānañca gahaṇaṃ.
6. 第二共宿学处的注释
6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā
“人女”是指活着的女人。他们说:“死去的女人虽然可以成为巴拉基格的对象,但由于她处于未执取的一分,所以不构成共宿罪。”(《瓦吉拉注》巴吉帝亚55)然而,对于不现形的夜叉女与饿鬼女,以及不属于行淫对象的畜生道雌性,则无犯。“即使在第一天也”的意思是:不像第一学处那样只在第四天,而是在第一天,这就是此处之义。由此表明此处没有日数的限定。在构成要素方面,巴吉帝亚所缘的坐卧处、在该处与女人同卧、以及日落,这三项是构成要素,这也是应当了知的差别。
Manussitthiyāti jīvamānakamanussitthiyā. ‘‘Matitthī pana kiñcāpi pārājikavatthubhūtā, anupādinnapakkhe pana ṭhitattā sahaseyyāpattiṃ na karotī’’ti (vajira. ṭī. pācittiya 55) vadanti. Adissamānarūpāhi pana yakkhipetīhi, methunassa avatthubhūtāya ca tiracchānagatitthiyā anāpatti. Paṭhamadivasepīti paṭhamasmiṃ viya sikkhāpade na catuttheyeva divase, atha kho idha paṭhamadivasepīti attho. Iminā idha divasaparicchedo natthīti dasseti. Aṅgesu pana pācittiyavatthukasenāsanaṃ, tattha mātugāmena saha nipajjanaṃ, sūriyatthaṅgamananti tīṇi aṅgānīti ayampi viseso daṭṭhabbo.
7. 说法学处注释
7. Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā
“超过六句或五句”是指用六句或五句来说法。那么,这里语句的界限该怎么理解呢?所以接着用“超过六句或五句”等话来作说明。“在一切处”,是指在经典和注释书里。如果想说注释书、《法句经》、《本生经》等故事,只能说六句的量。如果连同巴利圣典一起说,就应该一句取自圣典、五句取自注释书,这样不超过六句来说。“跟男子”,是指跟人类男子。因此说“但对于取人形者”等等。
Chappañcavācāhīti chahi pañcahi vācāhi. Vācāparicchedo panettha kathaṃ veditabboti āha ‘‘uttari chappañcavācāhī’’tiādi. Sabbatthāti sutte, aṭṭhakathāyañca. Sace aṭṭhakathaṃ, dhammapadaṃ, jātakādivatthuṃ vā kathetukāmo hoti, chappadamattameva kathetuṃ vaṭṭati. Pāḷiyā saddhiṃ kathentena ekaṃ padaṃ pāḷito, pañca aṭṭhakathātoti evaṃ cha padāni anatikkamitvāva kathetabbo. Purisenāti manussapurisena. Tenāha ‘‘manussaviggahaṃ gahetvā panā’’tiādi.
“三种巴吉帝亚”是指:对女人作女人想、有疑、作非女人想,依这三种情况而有三种巴吉帝亚。“或向另一位女人”是指:向一位女人说法结束后坐着,又向另一位前来的女人说法;但坐在同一个座位上,即使向一百位女人说法也可以。“对能知解的女人”这句话说明,对不能知解的女人说法也无犯。“无威仪变化”是指自己或女人都没有改变威仪。“无净人”是指没有能知解的净人,也就是不存在具备第二不定法中所说特征的男子,这就是所说的意思。“作与不作”在这里应当理解为:超过六句或五句来说法,是“作”;不选定净人,是“不作”。
Tikapācittiyanti mātugāme mātugāmasaññivematikaamātugāmasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Aññassa vā mātugāmassāti ekassa mātugāmassa desetvā nisinne puna āgatassa aññassa mātugāmassa, evaṃ pana ekāsane nisinnena mātugāmasatassāpi desetuṃ vaṭṭati . ‘‘Viññumanussitthiyā’’ti vacanato aviññitthiyāpi desayato anāpatti. Iriyāpathaparivattābhāvoti attano vā mātugāmassa vā iriyāpathaparivattābhāvo. Kappiyakārakassābhāvoti viññussa kappiyakārakassābhāvo, dutiyāniyate vuttalakkhaṇassa manussassa abhāvoti vuttaṃ hoti. Kiriyākiriyanti ettha uttari chappañcavācāhi dhammadesanā kiriyā, kappiyakārakassa aggahaṇaṃ akiriyāti daṭṭhabbaṃ.
8. 实说上人法学处注释
8. Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā
“非譬喻”是指直接说“证入初禅”等,是直白的说法。“以譬喻告知”是指用“住在你精舍的那位比丘证入初禅、正在证入、已证入”等说法,借其他名目来说。但在般涅槃时,或者中途被过度催促时,对已受具足戒的人告知真实情况,是允许的。即使没有被过度催促,只要有那样的因缘,告知也是允许的。因此,某位长老被某位年少比丘指责时,长老说:“贤友,不必为更上的道而努力,你所指责的是漏尽者。”长老又问:“贤友,你在这教法中有确立吗?”年少比丘回答:“是的,尊者,我是入流者。”即使知道“此人是作者”,圣者们为了展示修行不空,为了激励和令欢喜,还是会显示自己。所以说“有那样的因缘时,对已受具足戒者告知”。然而,所闻、教理、戒、德,即使对未受具足戒者告知,也是允许的。为什么这里没有取痴狂等呢?所以说“然而因为”等。“等”字包括心乱、受痛恼者。“于彼存在时”是指痴狂等状态存在时。“于此未取”是指在学处的句分别中没有取。“无心”是因为没有能了知制戒之心,所以是无心。“以善及无记心为二心”这是按最高限度,只就圣者而说。因为不了知制戒的得禅那凡夫,在那件事上以贪之力,并非不会以不善心告知。又因无苦受,或为与此“二受”相符,才这样说,应当如此理解。
Nippariyāyenāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā (pāci. 71) ujukameva. Pariyāyena ārocitanti ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, samāpajjati, samāpanno’’tiādinā (pāci. 75) aññāpadesena bhaṇitaṃ. Parinibbānakāle (pāci. aṭṭha. 77), pana antarā vā atikaḍḍhiyamānena upasampannassa bhūtaṃ ārocetuṃ vaṭṭati. Anatikaḍḍhiyamānenāpi (sārattha. ṭī. pācittiya 3.77) tathārūpe kāraṇe sati ārocetuṃ vaṭṭatiyeva. Teneva aññatarena daharabhikkhunā upavadito aññataro thero ‘‘āvuso, uparimaggatthāya vāyāmaṃ mā akāsi, khīṇāsavo tayā upavadito’’ti āha. Therena ca ‘‘atthi te, āvuso, imasmiṃ sāsane patiṭṭhā’’ti puṭṭho daharabhikkhu ‘‘āma, bhante, sotāpanno āha’’nti avoca. ‘‘Kārako aya’’nti ñatvāpi paṭipattiyā amoghabhāvadassanena samuttejanāya, sampahaṃsanāya ca ariyā attānaṃ pakāsentiyeva. Tenāha ‘‘tathārūpe kāraṇe sati upasampannassa ārocayato’’ti. Sutapariyattisīlaguṇaṃ pana anupasampannassapi ārocetuṃ vaṭṭati. Kasmā na idha ummattakādayo gahitāti āha ‘‘yasmā panā’’tiādi. Ādisaddena khittacittavedanāṭṭānaṃ gahaṇaṃ. Tasmiṃ satīti ummattakādibhāve sati. Idha na gahitāti imasmiṃ sikkhāpade padabhājaniyaṃ na gahitā. Acittakanti paṇṇattijānanacittābhāvena acittakaṃ. Kusalābyākatacittehi dvicitta’’nti idaṃ ukkaṭṭhaparicchedena ariyapuggaleyeva sandhāya vuttaṃ. Na hi paṇṇattiṃ ajānantā jhānalābhino puthujjanā vatthumhi lobhavasena akusalacittenāpi na ārocentīti. Dukkhavedanāya vā abhāvato ‘‘dvivedana’’nti imassa anurūpaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.
9. 粗罪告说学处的注释
9. Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā
“两种犯聚”,就是指被称为巴拉基格和桑喀地谢思的两种犯聚。“为了未来的防护”,意思是“这样一来,他也会因为对他人怀有惭愧心,而在未来做到防护”,所以说是为了未来的防护。“不论是否对罪和家作出限定”,意思是“应当告知若干条罪,应当告知于若干户人家”,像这样对罪和家作出限定或不作限定。
Dvinnaṃ‘āpattikkhandhānanti pārājikasaṅghādisesasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ āpattikkhandhānaṃ. Āyatiṃ saṃvaratthāyāti ‘‘evamesa paresu hirottappenāpi āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjissatī’’ti āyatiṃ saṃvaratthāya. Āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vāti ‘‘ettakā āpattiyo ārocetabbā, ettakesu kulesu ārocetabbā’’ti evaṃ āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā.
“非粗恶”是指:除了巴拉基格和桑喀地谢思以外,其余五种犯聚所摄的非粗恶罪。“其余六种犯聚”是指:除去桑喀地谢思后剩下的六种犯聚。“把前五学处的违犯称为粗恶”是指:离杀生等最初五学处的违犯,称为粗恶。“另一种非粗恶或恶行”是指:除这些以外,非时食等另外五种,以及漏精、身触、粗恶、自欲,这些是非粗恶或恶行。“仅事”是指:像“此人犯了漏精、粗恶、自欲、身触”这样,只告知事情本身。“仅罪”是指:像“此人犯了巴拉基格、桑喀地谢思、土喇咤亚、巴吉帝亚、波罗提应悔过、恶作、恶说”这样,只告知罪本身。“所说相之”是指:对“未犯巴拉基格”的疑惑,依《疑惑澄清注》所说相状。“有事”是指:与事相结合。
Aduṭṭhullāyāti pārājikasaṅghādisesaṃ ṭhapetvā avasesapañcāpattikkhandhasaṅkhātāya aduṭṭhullāya āpattiyā. Avasese cha āpattikkhandheti saṅghādisesavajjite sese cha āpattikkhandhe. Purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullanti pāṇātipātaveramaṇiādikassa ādito pañcasikkhāpadassa vītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullaṃ. Itaraṃ aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāranti tato aññaṃ vikālabhojanādikapañcakaṃ, sukkavisaṭṭhikāyasaṃsaggaduṭṭhullaattakāmañceti aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāraṃ. Vatthumattanti ‘‘ayaṃ sukkavissaṭṭhiṃ āpanno, duṭṭhullaṃ, attakāmaṃ, kāyasaṃsaggaṃ āpanno’’ti evaṃ vatthumattaṃ vā ārocentassa. Āpattimattanti ‘‘ayaṃ pārājikaṃ āpanno, saṅghādisesaṃ, thullaccayaṃ, pācittiyaṃ, pāṭidesanīyaṃ, dukkaṭaṃ, dubbhāsitaṃ āpanno’’ti evaṃ āpattimattaṃ vā ārocentassa. Vuttalakkhaṇassāti ‘‘pārājikaṃ anajjhāpannassā’’ti kaṅkhā. aṭṭha. duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā) evaṃ vuttalakkhaṇassa. Savatthukoti vatthunā saha ghaṭito.
10. 掘地学处注释
10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā
在“石头、碎石、瓦片、碎石块、沙等”这一段里,应当知道:从拳头大小以上的,是石头;拳头大小的,是碎石;所谓瓦片,就是陶器的碎片;所谓碎石块,就是坚硬的碎砾;沙就是细沙。“成为某一种的三分之一”,就是成为第三部分。这里说的是:让人取来尘土或陶土,分开各放一处,两份是尘土或陶土,一份是石头等中的某一种,这就叫作混杂地。“被覆盖”,就是被天覆盖(《巴吉帝亚》86)。“所说”,是指在句分别中说的,或者在僧伽罗注释中说的。“杂以较多之石等”,是与较多之石等相杂,其意趣在于,纵使未满一半,但已超过所说的比例而与较多之石等相杂。vā字具有未说之异说义,以此包含不足四个月被覆盖的地。“纯石等种类”,此处为纯石,此纯石为其种类之开端,故称纯石等。以“等”字包含纯碎石等。其种类为纯石等,故为纯石等种类,即彼纯石等种类,也就是纯石等种类之义。
Pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukādīsūti ettha muṭṭhippamāṇato upari pāsāṇāti veditabbā. Muṭṭhippamāṇā sakkharā. Kathalāti kapālakhaṇḍāni. Marumbāti kaṭasakkharā. Vālukā vālikāyeva. Aññatarassa tatiyabhāgo hotīti tatiyo bhāgo hoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yato paṃsuṃ vā mattikaṃ vā āharāpetvā visuṃ visuṃ kate dve koṭṭhāsā paṃsu vā mattikā vā eko pāsāṇādīsu aññataro hoti, ayaṃ missakapathavī nāmāti. Ovaṭṭho nāma devena ovaṭṭho (pāci. 86). Vuttanti padabhājaniyaṃ, sīhaḷaṭṭhakathāyameva vā vuttaṃ . Adhikatarapāsāṇādimissāti adhikatarapāsāṇādīhi missā, adaḍḍhāpi vuttappamāṇato adhikatarapāsāṇādimissāti adhippāyo. Vā-saddo avuttavikappattho, tena ūnakacatumāsovaṭṭhapathaviṃ saṅgaṇhāti. Suddhapāsāṇādibhedāyāti suddhā pāsāṇā etthāti suddhapāsāṇā, sā ādi yassa bhedassa so suddhapāsāṇādi. Ādi-saddena suddhasakkharādīnaṃ gahaṇaṃ. Suddhapāsāṇādibhedo yassā sā suddhapāsāṇādibhedā, tāya suddhapāsāṇādibhedāya, suddhapāsāṇādippakārāyāti attho.
自己挖掘,这里的意思是:哪怕只是用脚趾尖去挖,或者倒水时把地弄破,或者用脚趾尖去刮,或者烧钵时把地烧到,这一切都属于“挖”。所以说“以挖掘、破坏、刮划、烧煮等方式而损坏”。烧钵的人,应该在之前已经烧过的地方烧。不可以在没有烧过的地上放火。但在烧钵用的瓦片上放火,是可以的。如果把火放在木材上面,火烧着木材蔓延到地面,那就不可以。放在砖头、石头等上面,也是同样的道理。因为放在砖头等上面才可以。为什么?因为它们不是燃料,不算作火的燃料。在干枯的树桩、枯木等上面也不可以放火。但如果想“我要在火还没烧到地之前就把它熄灭,然后离开”而放火,那就可以。如果后来没办法熄灭,因为力所不及,所以不犯。所谓“以那种方式”,就是前面说的“以挖掘、破坏、刮划、烧煮等方式”。所谓“限定”,就是作出确定。所谓“其他”,就是指下命令的人。
Sayaṃ khaṇatīti ettha yo antamaso pādaṅguṭṭhakenapi khaṇati, udakampi chaḍḍento bhindati, pādaṅguṭṭhakenapi vilikhati, pattampi pacanto dahati, so sabbo khaṇatiyevāti veditabbo. Tenāha ‘‘khaṇanabhedanavilekhanapacanādīhi vikopetīti. Pattaṃ pacantena (pāci. aṭṭha. 87) hi pubbe pakkaṭṭhāneyeva pacitabbo. Adaḍḍhāya pathaviyā aggiṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭati. Pattapacanakapālassa pana upari aggiṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Dārūnaṃ upari ṭhapeti, so aggi tāni dahanto gantvā pathaviṃ dahati, na vaṭṭati. Iṭṭhakapāsāṇādīsupi eseva nayo. Tatrāpi hi iṭṭhakādīnaṃyeva upari ṭhapetuṃ vaṭṭati. Kasmā? Tesaṃ anupādānattā. Na hi tāni aggissa upādānasaṅkhaṃ gacchanti. Sukkhakhāṇurukkhādīsupi aggiṃ dātuṃ na vaṭṭati. Sace pana ‘‘pathaviṃ apattameva nibbāpetvā gamissāmī’’ti deti, vaṭṭati. Pacchā nibbāpetuṃ na sakkoti, avisayattā anāpatti. Vuttanayenevāti ‘‘khaṇanabhedanavilikhanapacanādīhī’’ti vutteneva nayena. Niyametvāti sanniṭṭhānaṃ katvā. Itaroti āṇāpako.
若说“挖池塘”(律注86),是可以的。挖成之后才称为池塘,所以这是如法用语。同样的道理也适用于“挖水池、湖、坑”等。然而,若说“挖这个区域”“在这个区域挖池塘”,则不可以。若未指定地说“挖球茎”“挖根”,是可以的;若说“挖这藤蔓”“在这个区域挖球茎或根”,则不可以。因此说“未指定区域……(中略)……说者”。被太阳晒干的泥土会裂开,其中凡是底下不连着大地的,只把(那底下不连着大地的)除去,这是可以的。同样的道理也适用于牛刺。因此说“被太阳晒干……(中略)……不连着大地的”。其中,牛刺(律注86)是指被牛蹄切割出的泥块。如果(那泥块)底层与大地相连,则不可以破坏。破裂后落到河岸的,是指破裂后从河边落下、不足四个月被雨淋的河岸。如果破裂后仍在水中,即使下雨超过四个月被淋,因为仍在水中、雨水落于水中,所以可以。大块乃至犁所切之土块,是指在耕作处的大块乃至犁所切、其下不连着大地的土块。如此,以“等”字涵盖顶端洒水、可弯曲的细泥等。无意中使树木等滚动而破坏的,是指使石头、树木等滚动,或用拐杖等不断碰击而行时,大地破裂,那并非“我要以此破坏”这样有意破坏,而是无意中破坏,因此无意中使树木等滚动而破坏者无罪。失念时用脚趾等刮划的,是指有人心在他处、与某人说话时,用脚趾或拐杖等刮划大地而站着,他这样失念时用脚趾等刮划者无罪。
‘‘Pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti (pāci. aṭṭha. 86) vadati, vaṭṭati. Khatāyeva pokkharaṇī nāma hoti, tasmā ayaṃ kappiyavohāro. Esa nayo ‘‘vāpiṃ, taḷākaṃ, āvāṭaṃ khaṇā’’tiādīsupi. ‘‘Imaṃ okāsaṃ khaṇa, imasmiṃ okāse pokkharaṇiṃ khaṇā’’ti pana vattuṃ na vaṭṭati. ‘‘Kandaṃ khaṇa mūlaṃ khaṇā’’ti aniyametvā vattuṃ vaṭṭati. ‘‘Imaṃ valliṃ khaṇa, imasmiṃ okāse kandaṃ vā mūlaṃ vā khaṇā’’ti vattuṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘okāsaṃ aniyametvā…pe… bhaṇantassā’’ti. Ātapena sukkhakaddamo ca phalati, tatra yo heṭṭhā pathaviyā asambaddho, tameva apanetuṃ vaṭṭati. Esa nayo gokaṇṭakepi . Tenāha ‘‘ātapena…pe… asambaddha’’nti. Tattha gokaṇṭako (pāci. aṭṭha. 86) nāma gāvīnaṃ khuracchinnakaddamo vuccati. Sace pana heṭṭhimatalena bhūmisambandho, vikopetuṃ na vaṭṭati. Bhijjitvā patitanaditaṭanti bhijjitvā nadisāmantā patitaṃ omakacātumāsaṃ ovaṭṭhaṃ naditaṭaṃ. Sace pana bhijjitvā udakeyeva pakati, deve atirekacātumāsaṃ ovaṭṭhepi udakeyeva udakassa patitattā vaṭṭati. Mahantampi naṅgalacchinnamattikāpiṇḍanti mahantampi kasitaṭṭhāne heṭṭhā pathaviyā asambaddhaṃ naṅgalacchinnamattikāpiṇḍaṃ. Evamādisaddena kūṭāsiñcanayoggatanukakaddamādīnaṃ gahaṇaṃ. Asañcicca rukkhādipavaṭṭanena bhindantassāti pāsāṇarukkhādīni vā pavaṭṭentassa, kattaradaṇḍena vā āhacca āhacca gacchantassa pathavī bhijjati, sā ‘‘tena bhindissāmī’’ti evaṃ sañcicca abhinnattā asañcicca bhinnā nāma hoti, iti asañcicca rukkhādippavaṭṭanena bhindantassa anāpatti. Asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilikhantassāti yo aññavihito kenaci saddhiṃ kiñci kathento pādaṅguṭṭhakena vā kattarayaṭṭhiyā vā pathaviṃ vilikhanto tiṭṭhati, tassa evaṃ asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilikhantassa anāpatti.