尼萨耆亚篇
Nissaggiyakaṇḍaṃ
第一 衣品
1. Cīvaravaggo
一、咖提那衣学处注释
1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā
“衣已毕时”者:已毕且是衣,故称“衣已毕”,指在已完成的、以利益为根本的衣,以及期待衣之时。然而,该衣或因制作完成而称为“竟”,或因失坏等而称为“竟”,因此有“由针作完成,或……”等说。其中,凡须以针所作——如边缘缝、带缝、结带缝、边缘整理——称为“针作完成”,此即其义。“失”者,指被盗贼等夺取。此亦因制作障碍已除,故说为“竟”。“坏”者,指被白蚁等啮食。“烧”者,指被火烧毁。“或衣期已断”者,指先前生起“我将于某家得衣”的期望,其后该期望中断。这些也应知因制作障碍已除,故具有“竟”义。因此说“或于这些……”等。以此说明无有衣障。故说“意为:衣的制作障碍已断”。如何了知此义?故说“因为已敷展咖提那者……”等。为令他处僧众不施与衣而持守,为成就摄持之义而敷展咖提那。五种利益,意为:坚固。已敷展咖提那者,即以此事为已敷展咖提那者,指已敷展咖提那的比丘。“因为”是表原因的虚词。“暂时得咖提那利益”,此处应补入“已敷展咖提那的比丘”,应知:该已敷展咖提那的比丘暂时获得不告辞而行等咖提那功德。或者,“已敷展咖提那的比丘的”此语,应作格位转换为“已敷展咖提那的比丘们”而理解。
Niṭṭhitacīvarasminti (pārā. aṭṭha. 2.462-463) niṭṭhitañca taṃ cīvarañcāti niṭṭhitacīvaraṃ, niṭṭhite ānisaṃsamūlake cīvare, paccāsācīvare cāti attho. Yasmā pana taṃ cīvaraṃ karaṇenapi niṭṭhitaṃ hoti nāsanādīhipi, tasmā ‘‘sūcikammapariyosānena vā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ kiñci sūciyā kattabbaṃ pāsakapaṭṭagaṇṭhikapaṭṭapariyosānakammaṃ, taṃ sūcikammapariyosānaṃ nāma, tena. Naṭṭhanti corādīhi haṭaṃ. Etampi hi karaṇapalibodhassa niṭṭhitattā ‘‘niṭṭhita’’nti vuccati. Vinaṭṭhanti upacikādīhi khāditaṃ. Daḍḍhanti agginā daḍḍhaṃ. Cīvarāsā vā upacchinnāti ‘‘asukasmiṃ nāma kule cīvaraṃ labhissāmī’’ti yā cīvarāsā uppannā hoti, sā upacchinnā. Etesampi karaṇapalibodhasseva niṭṭhitattā niṭṭhitabhāvo veditabbo. Tenāha ‘‘imesu vā’’tiādi. Etena cīvarapalibodhābhāvo vutto. Tenāha ‘‘cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti attho’’ti. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘atthatakathinassa hī’’tiādi. Pañcānisaṃse aññattha gantuṃ adatvā saṅgaṇhanaṭṭhena kathinaṃ, thiranti attho, atthataṃ kathinaṃ yena so atthatakathino, tassa atthatakathinassa. Hīti kāraṇatthe nipāto. Tāva kathinānisaṃsaṃ labhatīti ettha yo atthatakathino bhikkhūti ajjhāharitabbaṃ, tāva so atthatakathino bhikkhūti veditabbo, anāmantacārādikaṃ kathinānisaṃsaṃ labhatīti attho. ‘‘Atthatakathinassa bhikkhuno’’ti idaṃ vā ‘‘atthatakathino bhikkhū’’ti vibhattivipariṇāmaṃ katvā yojetabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – cīvarapalibodho āvāsapalibodhoti dve palibodhā. Tesu ekapalibodhepi sati yasmā anāmantacārādikaṃ ānisaṃsaṃ labhati, nāsati. Kasmā? ‘‘Niṭṭhitacīvarasmi’’nti etassa cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti ayamattho viññāyatīti. Saṅghassāti saṅghena. Kattari cetaṃ sāmivacanaṃ. Ubbhateti aṭṭhannaṃ mātikānamaññatarena, antarubbhārena vā uddhaṭe.
「于此」者,于彼咖提那。「舍」者,舍弃。前雨安居已住的三十位波婆耶咖比丘们,为了他们,世尊在咖提那篇集中说「诸比丘,我允许雨安居已住的比丘们敷展咖提那」,因咖提那被世尊允许,故说「此名为咖提那敷展……乃至……被允许」。其中,「前雨安居已住者」,意为:不作雨安居中断而前雨安居已住者。以此显示:暂时依已住雨安居,仅于前期进入雨安居者得咖提那敷展,非于后期进入者。依已住雨安居暂时如是,依计算彼多少人得耶?故说「彼」等。「彼」者,咖提那敷展。「以最后边际之限定」者,依计算,于最后边际。「适合五人」者,于最后边际,四位咖提那布之施者,一位受取者,故适合五人。然而,有些人说「因应作五众羯磨,故说『适合五人』」,彼是他们的见解而已,因在瞻波犍度中说「诸比丘,于此,凡此四众比丘僧团,除三种羯磨:达上、自恣、出罪」。因此,因为依已住雨安居,前雨安居已住者未被允许,且因以最后边际之限定适合五人,因此。「于何处」者,于何寺院。「利益」者,于不告辞行等咖提那利益。然而,若四位比丘进入雨安居,一位圆满雨安居的沙玛内拉,若于后期达上,既是众数满足者,亦得利益。三位比丘、二位沙玛内拉,二位比丘、三位沙玛内拉,一位比丘、四位沙玛内拉,于此亦是此法。
Tatrāti tasmiṃ kathine. Ubbhāro uddharaṇaṃ. Purimavassaṃvuṭṭhe tiṃsamatte pāveyyake bhikkhū uddissa ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ kathinaṃ attharitu’’nti kathinakkhandhake (mahāva. 306) bhagavatā kathinassa anuññātattā ‘‘ayañhi kathinatthāro nāma…pe… anuññāto’’ti vuttaṃ. Tattha purimavassaṃvuṭṭhānanti vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhānanti attho. Etena vuṭṭhavassavasena tāva purimikāya vassaṃ upagatāyeva kathinatthāraṃ labhanti, na pacchimikāya upagatāti dasseti. Vuṭṭhavassavasena tāva evaṃ hotu, gaṇanavasena taṃ kittakā labhantīti āha ‘‘so’’tiādi. Soti kathinatthāro. Sabbantimena paricchedenāti gaṇanavasena pacchimakoṭiyā. Pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭatīti pacchimakoṭiyā cattāro kathinadussassa dāyakā, eko paṭiggāhakoti pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭati. Keci pana ‘‘pañcavaggakaraṇīyattā ‘pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭatī’ti vutta’’nti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ ‘‘tatra, bhikkhave, yvāyaṃ catuvaggo bhikkhusaṅgho ṭhapetvā tīṇi kammāni upasampadaṃ pavāraṇaṃ abbhāna’’nti campeyyakkhandhake (mahāva. 388) vuttattā. Tasmāti yasmā vuṭṭhavassavasena purimavassaṃvuṭṭhānaṃ anaññāto, yasmā ca sabbantimena paricchedena pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭati, tasmā. Yatthāti yasmiṃ vihāre. Ānisaṃseti anāmantacārādike kathinānisaṃse. Atha pana cattāro bhikkhū vassaṃ upagatā, eko paripuṇṇavasso sāmaṇero sace pacchimikāya upasampajjati, gaṇapūrako ceva hoti, ānisaṃsañca labhati. Tayo bhikkhū, dve sāmaṇerā, dve bhikkhū, tayo sāmaṇerā, eko bhikkhu, cattāro sāmaṇerāti etthāpi eseva nayo.
依犍度中所述的白二甘马语:
Khandhake vuttāya ñattidutiyakammavācāyāti –
尊者僧听!此僧团有咖提那衣布出现。若僧团时到,僧团应将此咖提那衣布施与某甲比丘,令其敷展咖提那衣,是为白。尊者僧听!此僧团有咖提那衣布出现,僧团将此咖提那衣布施与某甲比丘,令其敷展咖提那衣。诸尊者认可将此咖提那衣布施与某甲比丘令其敷展咖提那衣者默然,不认可者应说。此咖提那衣布已由僧团施与某甲比丘,用以敷展咖提那衣。僧团认可,故默然,我如是持。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyya kathinaṃ attharituṃ, esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ saṅghassa kathinadussaṃ uppannaṃ, saṅgho imaṃ kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno deti kathinaṃ attharituṃ. Yassāyasmato khamati imassa kathinadussassa itthannāmassa bhikkhuno dānaṃ kathinaṃ attharituṃ, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Dinnaṃ idaṃ saṅghena kathinadussaṃ itthannāmassa bhikkhuno kathinaṃ attharituṃ, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 307) –
如是以《咖提那犍度》中所述的白二甘马语。「堪敷咖提那衣者」:指能够敷展咖提那衣者。复次,应知彼具足先所作业了知等八支。如《律决择》中说:「具足八法的比丘,堪敷咖提那衣。」《附随》中亦说:
Evaṃ kathinakkhandhake vuttāya ñattidutiyakammavācāya. Kathinatthārārahassāti kathinaṃ attharituṃ bhabbassa. So ca kho pubbakaraṇajānanādīhi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatoti veditabbo. Vuttañhetaṃ vinayavinicchaye ‘‘aṭṭhadhammakovido bhikkhu, kathinatthāramarahatī’’ti. Parivārepi (pari. 409) vuttaṃ –
具足八支的人,堪能敷展咖提那衣。具足哪八支的人,堪能敷展咖提那衣?他了知前行作业、了知舍出、了知决意、了知敷展、了知母句、了知障碍、了知收起、了知利益。具足此八支的人,堪能敷展咖提那衣。
‘‘Aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ. Katamehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharituṃ? Pubbakaraṇaṃ jānāti, paccuddhāraṃ jānāti, adhiṭṭhānaṃ jānāti, atthāraṃ jānāti, mātikaṃ jānāti, palibodhaṃ jānāti, uddhāraṃ jānāti, ānisaṃsaṃ jānāti, imehi aṭṭhahaṅgehi samannāgato puggalo bhabbo kathinaṃ attharitu’’nti.
此中,『前行作业』,是指洗涤、检视、裁剪、缝纫、染色、整理等作业。『舍出』,是指舍弃旧僧伽梨等。『决意』,是指对咖提那衣的决意。『敷展』,是指咖提那衣的敷展。『母句』,是指八种母句。『障碍』,是指住处障碍与衣障碍,这两种障碍。『收起』,是指即将出发等。『利益』,是指五种利益。
Ettha ca pubbakaraṇaṃ nāma dhovanavicāraṇacchedanabandhanasibbanarajanakappakaraṇaṃ. Paccuddhāro nāma purāṇasaṅghāṭiādīnaṃ paccuddharaṇaṃ. Adhiṭṭhānaṃ nāma kathinacīvarādhiṭṭhānaṃ. Atthāro nāma kathinatthāro. Mātikā nāma aṭṭha mātikā. Palibodho nāma āvāsapalibodho cīvarapalibodhoti dve palibodhā. Uddhāro nāma pakkamanantikādayo. Ānisaṃso nāma pañcānisaṃsā.
然而,在《普端严》中说:‘咖提那衣应由谁敷展?僧团将咖提那衣给予谁?僧团应给与谁?应给与衣破旧者。若有多位衣破旧者,应给与长老。在长老中,应给与那位能于当天制成衣并敷展的有大众者。若长老不能,而较新者能,则应给与彼。同时,僧团为摄受大长老也是适宜的,故应这样说:“尊者们,请你们取受,我们制成后再行给与。”’这也就是说,应先选取堪能敷展咖提那衣者,然后给与。给与时,应看三衣中哪一件破旧,即为此目的而给与。若其本性是双层衣,则应为双层的目的而给与。若他的单层衣厚重,而咖提那衣布较薄,为适宜起见,应给与足以作成双层衣的布料。即使有人说:‘我若得不到,就将披单层衣’,给与双层也是适当的。然而,对于有贪欲本性者,不应给与。他敷展咖提那衣后,不应于事后缝合而取受,心想‘我将制作两件衣’。
Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 306) vuttaṃ ‘‘kathinaṃ pana kena attharitabbaṃ? Yassa saṅgho kathinacīvaraṃ deti, saṅghena pana kassa dātabbaṃ? Yo jiṇṇacīvaro hoti, sace bahū jiṇṇacīvarā honti, vuḍḍhassa dātabbaṃ. Vuḍḍhesupi yo mahāpariso tadaheva cīvaraṃ katvā attharituṃ sakkoti, tassa dātabbaṃ. Sace vuḍḍho na sakkoti, navakataro sakkoti, tassa dātabbaṃ. Apica saṅghena mahātherassa saṅgahaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā ‘tumhe, bhante, gaṇhatha, mayaṃ katvā dassāmā’ti vattabba’’nti, tampi kathinatthārārahaṃyeva gahetvāva dātabbaṃ. Dentena pana tīsu cīvaresu yaṃ yaṃ jiṇṇaṃ hoti, taṃ tadatthāya dātabbaṃ. Pakatiyā dupaṭṭacīvarassa dupaṭṭatthāyeva dātabbaṃ. Sacepissa ekapaṭṭacīvaraṃ ghanaṃ hoti, kathinasāṭako ca pelavo, sāruppatthāya dupaṭṭappahonakameva dātabbaṃ. ‘‘Ahaṃ alabhanto ekapaṭṭaṃ pārupāmī’’ti vadantassāpi dupaṭṭaṃ dātuṃ vaṭṭati. Yo pana lobhapakatiko hoti, tassa na dātabbaṃ. Tenāpi kathinaṃ attharitvā pacchā sibbetvā ‘‘dve cīvarāni karissāmī’’ti na gahetabbaṃ.
『彼』者,指那位敷展咖提那衣的比丘。『当日』者,即于那一天。『裁剪五片或超过五片的布片后』者:如同依大圆、半圆等方式,为制作僧伽梨等三衣中任一种所需,而有五片布片,或超过五片的七片等布片,如是裁剪后。在制作那咖提那衣时,即使以『我是长老』或『我是多闻者』为由,任何人也不得不作。以不恭敬而不作者,犯恶作。因此,一切比丘皆应集合,完成洗涤、裁剪、缝纫与染色。故说『其余比丘们亦应成为彼之助伴』。『已作衣』者,指已完成准备工作的咖提那布料。以最下限而言,即使是下衣也应裁剪后制作,否则敷展不能成就。如所说——
Tenāti kathinatthārakena bhikkhunā. Tadahevāti tasmiṃyeva divase. Pañca vā atirekāni vākhaṇḍāni chinditvāti yathā pañcakhaṇḍikādīnaṃ saṅghāṭiādīnaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññatarappahonakāni mahāmaṇḍalaaḍḍhamaṇḍalādivasena pañca khaṇḍāni vā atirekāni vā sattādikhaṇḍāni honti, evaṃ chinditvā. Tasmiñca kathinacīvare kariyamāne ‘‘ahaṃ thero’’ti vā ‘‘bahussuto’’ti vā ekenāpi akātuṃ na labbhati. Anādariyena akarontassa dukkaṭaṃ. Tasmā sabbeheva sannipatitvā dhovanachedanasibbanarajanāni niṭṭhāpetabbāni. Tenāha ‘‘sesabhikkhūhipi tassa sahāyehi bhavitabba’’nti. Katacīvaramevāti niṭṭhitaparikammameva kathinadussaṃ. Sabbantimena paricchedena antaravāsakopi chinditvāva kātabbo aññathā atthāravipattito. Yathāha –
「诸比丘,云何为咖提那衣未敷展?仅凭画线,并非咖提那衣已敷展……乃至……除非于当日以五片或超过五片,裁剪缝合。」
‘‘Kathañca pana, bhikkhave, anatthataṃ hoti kathinaṃ? Na ullikhitamattena atthataṃ hoti kathinaṃ…pe… na aññatra pañcakena vā atirekapañcakena vā tadaheva sañchinnenā’’ti (mahāva. 308).
故说:『未裁剪缝合者,则不适当。』『彼比丘』者,指敷展者比丘。『应敷展』者,即应作敷展。此应视为仅是破坏如是语的作法。如所说——
Tenevāha ‘‘acchinnāsibbitaṃ pana na vaṭṭatī’’ti. Tena bhikkhunāti atthārakena bhikkhunā. Attharitabbanti attharaṇaṃ kātabbaṃ. Tañca kho tathāvacībhedakaraṇamevāti daṭṭhabbaṃ. Yathāha –
若欲以僧伽梨敷展咖提那衣,应舍弃旧僧伽梨,对新僧伽梨作决意,并应说此言:‘我以此僧伽梨敷展咖提那衣。’
‘‘Sace saṅghāṭiyā kathinaṃ attharitukāmo hoti, porāṇikā saṅghāṭi paccuddharitabbā, navā saṅghāṭi adhiṭṭhātabbā, ‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’ti vācā bhinditabbā’’ti (pari. 413) –
详说。依于‘尊者、贤友’与‘请随喜、请随喜’的言辞差别,而说‘对长老等’等。
Vitthāro. ‘‘Bhante, āvuso’’ti ca ‘‘anumodatha, anumodāhī’’ti ca vacanabhedaṃ sandhāya ‘‘therānañcā’’tiādi vuttaṃ.
如此展示敷展者应行的方式后,现在为说明随喜者应行的方式,而说‘他们亦’等。‘我等随喜’一语,是出于自重而对自己说的。虽如此说,但单独一人不应说‘我等随喜’,而应说‘我随喜’,这是应当审察而采纳的。今为显示咖提那衣的功德,在考察因由后说‘即使前雨安居已结束者’等。其中,‘他们’即指敷展者与随喜者。在《篇集》中说:‘咖提那衣由二人敷展,即敷展者与随喜者。’‘他们’即指敷展者与随喜者。‘从那时起’,即从敷展与随喜之时起。‘直至咖提那衣收回’并非仅限于衣月期间,而是以八种母句的任何一种,或于中途收回,直到咖提那衣收回为止,能获得五种利益;但收回之后便不再获得,这就是它的含义。
Evaṃ atthārakena paṭipajjitabbavidhiṃ dassetvā idāni anumodakehi paṭipajjitabbavidhiṃ dassetuṃ ‘‘tehipī’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Anumodāmā’’ti attanāva attani gāravavasena vuttaṃ. Kiñcāpi evaṃ vuttaṃ, tathāpi ekakena ‘‘anumodāmā’’ti vattuṃ na vaṭṭati, ‘‘anumodāmi’’cceva vattabbanti vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Idāni kathinānisaṃse dassetuṃ bhūmiṃ vicārayanto ‘‘purimavassaṃvuṭṭhesupī’’tiādimāha. Tattha tesaṃyevāti atthārakaanumodakānaṃyeva. Vuttañhetaṃ parivāre ‘‘dvinnaṃ puggalānaṃ atthataṃ hoti kathinaṃ atthārakassa ca anumodakassa cā’’ti (pari. 403). Teti atthārakaanumodakā. Tato paṭṭhāyāti atthārānumodanato paṭṭhāya. Yāva kathinassubbhārāti na kevalaṃ cīvaramāseyeva, atha kho aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarena vā antarubbhārena vā yāva kathinassubbhārā pañcānisaṃse labhanti, uddhaṭe pana na labhantīti attho.
今为如实显示彼五种利益,故说“不告行”等。其中,“不告行”,是指已受五种食中任一种邀请的比丘,未问过现前比丘便往俗家而行。“不持行”,是指不持以名决意之衣而行,也就是将已以名决意的三衣中任一件置于某处,而于他处天明,是为离衣宿。“随意衣”,谓以所需之衣为量,执持未决意、未净施之衣,放置超过十日。“众食”,即众人共食。此中“众”指四比丘或更多,他们受告知或迎请而得饭等五种食的任一种,共同受用。“于彼处所生之衣”,谓于彼已展咖提那衣的界内,或有亡者衣,或施与僧团,或以僧物由彼处所生而携来,或以任何方式所生的僧物衣,皆归属于他们。故说“于彼住处僧团所生之衣”。
Idāni te pañcānisaṃse sarūpato dassetuṃ ‘‘anāmantacāro’’tiādimāha. Tattha anāmantacāro nāma pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena nimantitassa santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā kulesu cārittāpajjanaṃ. Asamādānacāro nāma nāmenādhiṭṭhitassa cīvarassa asamādānacaraṇaṃ, nāmenādhiṭṭhitānaṃ tiṇṇaṃ cīvarānamaññataraṃ cīvaraṃ yattha katthaci nikkhipitvā aññattha aruṇuṭṭhāpananti attho, cīvaravippavāsoti vuttaṃ hoti. Yāvadatthacīvaranti yāvatā cīvarena attho hoti, tāvatakaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitaṃ cīvaradhāraṇaṃ, dasāhamatikkamitvā cīvarassa ṭhapananti attho. Gaṇassa bhojanaṃ gaṇabhojanaṃ. Gaṇoti cettha cattāro vā tatuttari vā bhikkhū. Tesaṃ viññattito vā nimantanato vā laddhassa odanādīnaṃ pañcannaṃ aññatarabhojanassa saha gahaṇanti attho. Yo ca tattha cīvaruppādoti tattha kathinatthatasīmāya matakacīvaraṃ vā hotu, saṅghaṃ uddissa dinnaṃ vā saṅghikena tatruppādena ābhataṃ vā yena kenaci ākārena yaṃ saṅghikaṃ cīvaraṃ uppajjati, taṃ tesaṃ bhavissatīti attho. Tenāha ‘‘tasmiṃ āvāse saṅghassa uppannacīvarañcā’’ti.
“然于彼处僧团所生之钵等或其他物品,一切人皆得之。然以彼处所生之米等所换得的布料,唯已展咖提那衣者得彼布料。然以布料所换得之米等,一切人皆得之。”于义疏中如是说。此说应理解为从换得之时起并无布(衣)的生起,故为善说。然而未展咖提那衣者,于此五种利益中,于咖提那衣月期间,除“不持行”外,得其余利益。若也得“不持行”,则行脚比丘出雨安居后,便不应持满足之衣前往世尊处。因未得彼故,即便是咖提那衣月,亦持衣前往世尊处。
‘‘Yaṃ pana tattha saṅghassa uppannaṃ pattādi vā aññaṃ bhaṇḍaṃ vā, taṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Yaṃ pana tatruppādena taṇḍulādinā vatthaṃ cetāpitaṃ, atthatakathinānameva tāni vatthāni pāpuṇanti. Vatthehi pana taṇḍulādīsu cetāpitesu sabbesaṃ tāni pāpuṇantī’’ti gaṇṭhipade vuttaṃ, tampi cetāpitakālato paṭṭhāya cīvaruppādo na hotīti suvuttanti daṭṭhabbaṃ. Anatthatakathinā pana imesu pañcasu ānisaṃsesu cīvaramāse asamādānacāraṃ ṭhapetvā sesānisaṃse labhanti. Yadi asamādānacāropi labbheyya, pāveyyakā bhikkhū vassaṃvuṭṭhā okapuṇṇehi cīvarehi na bhagavantaṃ upasaṅkameyyuṃ. Yasmā taṃ na labbhati, tasmā cīvaramāsepi cīvaraṃ samādāya eva bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu.
如是显示咖提那衣之展后,今为显示其舍而说“然彼咖提那衣”等。其中,“八事”意为诸母,有能生之义,此八事能生咖提那衣之舍。其中,“行竟”者,谓以去为终止。如是其余亦应知。其中,若有比丘已展咖提那衣,持咖提那衣,于彼住处无所期待,作“不再返”之想而离去。当他如此离去时,以越过界域的刹那而舍咖提那衣,应知此为“行竟”之咖提那衣舍。
Evaṃ kathinatthāraṃ dassetvā idāni ubbhāraṃ dassento ‘‘taṃ panetaṃ kathina’’ntiādimāha. Tattha mātikāti mātaro, janettiyoti attho. Kathinubbhārañhi etā aṭṭha janenti. Tāsu pakkamanaṃ anto etissāti pakkamanantikā. Evaṃ sesāpi veditabbā. Tattha yo bhikkhu atthatakathino kathinacīvaraṃ ādāya tasmiṃ āvāse nirapekkho ‘‘na paccessa’’nti pakkamati, tassevaṃ pakkamato kathinuddhāro atikkantamattāya sīmāya hotīti pakkamanantiko kathinuddhāroti veditabbo.
若比丘取得利益衣后离去,出界外时心生此念:“我将在此处制作此衣,不再返回那座寺院。”于是对那座寺院无所顾念而制作此衣,这位比丘的咖提那衣,是以完成为缘而舍。
Yo pana ānisaṃsacīvaraṃ ādāya pakkamati, tassa bahisīmāgatassa evaṃ hoti ‘‘idhevimaṃ karissāmi, na puna taṃ vihāraṃ gacchissāmī’’ti tasmiṃ āvāse nirapekkho hutvā taṃ cīvaraṃ kāreti, tassa bhikkhuno niṭṭhānantiko kathinuddhāro.
若比丘取得利益根本衣后出界外,决意:“我既不制作此衣,也不前往那座寺院。”此时,即是以决意为缘而舍咖提那衣。
Yadi pana ānisaṃsamūlacīvaraṃ ādāya bahisīmāgato ‘‘nevimaṃ cīvaraṃ karissāmi, na ca taṃ āvāsaṃ gacchissāmī’’ti sanniṭṭhānaṃ karoti, tadā sanniṭṭhānantiko kathinuddhāro.
若比丘获得那利益衣后,持衣出界外,心想:“我将在此处制作此衣,不再前往。”正在制作时,若此衣遗失、毁坏或被火所烧,这便是以失坏为缘而舍咖提那衣。
Tadeva ānisaṃsacīvaraṃ laddhā taṃ ādāya bahisīmaṃ gantvā ‘‘idhevimaṃ cīvaraṃ karissāmi, na gacchissāmī’’ti karontassa sace taṃ cīvaraṃ nassati vinassati ḍayhati, nāsanantiko kathinuddhāro hoti.
若有比丘获得利益衣后,仍对那座寺院心怀期待而出至界外,此时他听说“寺院中的比丘已经舍了咖提那衣”,对他而言,这便是因听闻而舍咖提那衣。
Sace pana ānisaṃsacīvaraṃ laddhā tasmiṃ vihāre sāpekkhova bahisīmāgato ‘‘vihāre bhikkhūhi antarubbhāraṃ kata’’nti suṇāti, tassa savanantiko kathinuddhāro hoti.
“期待断绝”即指期待的断除。若有比丘被人告知“我将给你衣”,他对该衣怀着期待而住在寺院,随后舍下期待前往界外,之后又被那人告知“我不能给了”,由此断绝了期待,对他而言,这便是因期待断绝而舍咖提那衣。
Āsāya avacchedo etissāti āsāvacchedikā. Yo pana yena kenaci ‘‘tuyhaṃ cīvaraṃ dassāmī’’ti vutto tasmiṃ cīvare āsāya vihāre apekkhaṃ pahāya bahisīmāgato puna tena ‘‘na sakkomi dātu’’nti vutte āsaṃ chindati, tassa āsāvacchediko kathinuddhāro hoti.
若有比丘从夏安居结束的寺院,对另一寺院仍怀着期待而前往,在返回途中于半路上便超过了舍咖提那衣的期限,对他而言,这便是因越界而舍咖提那衣。
Yo pana vassaṃvuṭṭhavihārato aññaṃ vihāraṃ sāpekkhova gantvā āgacchanto antarāmaggeyeva kathinuddhāraṃ vītināmeti, tassa sīmātikkamanantiko kathinuddhāro.
“与取起同时”者,即是同时取起。应知:若比丘携带利益衣外出,而内心仍有期待,于外完成咖提那衣取起时,此咖提那衣取起便称为同时取起。
Saha ubbhārenāti sahubbhārā. Ānisaṃsacīvaraṃ ādāya sāpekkhova bahi gantvā kathinuddhāraṃ sambhuṇantassa kathinuddhāro sahubbhāroti veditabbo.
“在出发边际的咖提那衣取起中,首先衣障断”等,关于衣障断等详细抉择,因在《善见律注》中已详尽解说,故说“其处有详细抉择”等。或应知:仅关于八种取起的详细抉择在该处已有,故如是说。“余障不存在”者,指其余的障碍不存在,即住处障不存在。
‘‘Etasmiṃ pana pakkamanantike kathinuddhāre paṭhamaṃ cīvarapalibodho chijjatī’’tiādinā cīvarapalibodhupacchedādikassa vinicchayassa vitthārato samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 311) vuttattā 8 ‘‘tattha vitthāravinicchayo’’tiādimāha. Atthārubbhārānaṃyeva vā vitthāravinicchayassa tatthāgatattā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Sesapalibodhābhāvanti avasesassa palibodhassa abhāvaṃ, āvāsapalibodhābhāvanti attho.
“有”者,指时间。“最多十日”者,是在连续关系中的受格,故说“那最多十日的时间”。“超过”者,即超出,且此超出性是就已受持与已说净的衣而言,故说“在已受持与已说净中”等。“麻布”者,即以麻线织成的麻布衣。其余也同样。“羊毛布”者,名为除人毛、兽毛之外,以其余毛织成的布。“麻”者,名为以麻纤维制成的布。“杂”者,名为以麻线等五种混合织成的布。也有说“各别仅以纤维制成”。“他们之相似”者,细棉布、毛织物、索玛拉布、中国布、神变生、天人所给,这些是麻布等的相似品,或是六种衣的相似品。其中,细棉布是麻的相似品,因由纤维制成。于毛织物之产地,由虫所生的布为毛织物。于索玛拉地区所生的布为索玛拉布。中国布亦然。此三种皆为丝的相似品,因为是由虫所制之线。神变生者,乃诸比丘以福德神通力所生之衣。然而它属于麻布等的一种,故为其相似品。天人所给予的衣为天人所给,如从如意树所生、由天女嘉利尼给予阿那律长老的布,它也是麻布等的相似品,因属其中之一。
Assāti kālassa. Dasāhaparamanti accantasaṃyoge upayogavacananti āha ‘‘taṃ dasāhaparamaṃ kāla’’nti. Atirekanti adhikaṃ, so ca adhikabhāvo adhiṭṭhitavikappitacīvaratoti āha ‘‘adhiṭṭhitavikappitesū’’tiādi. Khomanti (pārā. aṭṭha. 2.636-638) khomasuttehi vāyitaṃ khomapaṭṭacīvaraṃ. Tathā sesāni. Kambalaṃ nāma manussalomavāḷalome ṭhapetvā sesalomehi vāyitvā katavatthaṃ. Sāṇaṃ nāma sāṇavākehi katavatthaṃ. Bhaṅgaṃ nāma khomasuttādīhi pañcahi missetvā katavatthaṃ. ‘‘Pāṭekkaṃ vākamayamevā’’tipi vadanti. Tadanulomānaṃ vāti dukūlaṃ pattuṇṇaṃ somārapaṭṭaṃ cīnapaṭṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti tesaṃ khomādīnaṃyeva anulomānaṃ channaṃ cīvarānaṃ vā, tattha dukūlaṃ sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Pattuṇṇadese pāṇakehi sañjātavatthaṃ pattuṇṇaṃ. Somāradese jātaṃ vatthaṃ somārapaṭṭaṃ. Tathā cīnapaṭṭaṃ. Imāni tīṇipi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. Iddhijaṃ ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ. Taṃ pana khomādīnamaññataraṃ hotīti tesaṃyeva anulomaṃ. Devehi dinnaṃ cīvaraṃ devadinnaṃ, taṃ kapparukkhe nibbattaṃ jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthasadisaṃ, tampi khomādīnaṃyeva anulomaṃ hoti tesu aññatarabhāvato.
长度为一腕尺,宽度为其半量,这是可入分配的最后一种。“八指以善逝指”者:此中善逝指,即现今中等人的前三指,依此善逝指之八指为一腕尺量,这是它的含义。“四指宽”者:此处亦应依前文所说而了知。然而,那些由于未作决意与分配,而不摄于已决意与已分配中者,即名为超过衣。
Dīghato vaḍḍhakihatthappamāṇaṃ, vitthārato tato upaḍḍhappamāṇaṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ. Aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulenāti ettha sugataṅgulaṃ nāma idāni majjhimassa purimassa tīṇi aṅgulāni, tena sugataṅgulena aṭṭhaṅgulaṃ vaḍḍhakihatthappamāṇanti attho. Caturaṅgulavitthatanti etthāpi yathāvuttānusāreneva attho veditabbo. Yesaṃ pana adhiṭṭhānavikappanānaṃ abhāvato adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā idaṃ atirekacīvaraṃ nāma hoti.
为了解答“决意与分配应以何种方式了知”的疑问,便展开“然而所说……”等语。这里,“然而所说”的意思,是为了显示超过衣,而以我们所说的“因不摄入已决意与已分配中”来表达。“决意三衣”者:说出名称后作决意。“不分配”者:不允许以桑喀帝等名称进行分配,这是含义。然而,“我分配此衣”,这样分配确实是允许的。但这是为了显示三衣如同疥疮覆盖衣、雨季衣等那样,由于在时间上并无差别而可以进行分配,并非完全禁止分配,应如此理解。同样地,依“取出旧衣决意新衣”的语句,以及依“无罪,决意、分配”等语句,三衣的分配也是被许可的。此规则在一切处都是如此。决意三衣等时,应说出各个名称——“我决意此桑喀帝”等,而作决意。至于分配,则不取“此桑喀帝”等各个衣的名称,而应作分配:“我分配此衣给你”。无论是对三衣还是其他衣,若取了各个名称而作分配,则不成其为分配,仍处于超过衣的状态。“其后分配”者:四月之后,“我分配此衣”而作分配。这允许受用。然而有些人说:“其后分配之后,直到来年雨季四月,允许保存”。“其后”者,指病后。“然而这些雨季衣、疥疮覆盖衣等,因为允许其后分配后受用,所以在如此分配后,应以其他名称决意而受用”——在结文中这样说道。“应知……”
Taṃ adhiṭṭhānavikappanaṃ kenākārena jānitabbanti anuyogaṃ sandhāya taṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ pana vutta’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ pana vuttanti atirekacīvaraṃ dassetuṃ ‘‘adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā’’ti amhehi yaṃ vuttanti attho. Ticīvaraṃ adhiṭṭhātunti nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātuṃ. Na vikappetunti saṅghāṭiādināmena vikappetuṃ na anujānāmīti attho. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ vikappemī’’ti pana vikappetuṃ vaṭṭatiyeva. Sāmaññavacanaṃ pana ticīvarassa kaṇḍupaṭicchādivassikasāṭikānaṃ viya kālavasena visesābhāvā cassa vikappetabbatāti dassanatthaṃ , na pana sabbathā vikappanapaṭisedhanatthanti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi purāṇacīvaraṃ paccuddharitvā navassa adhiṭṭhānavacanato, ‘‘anāpatti adhiṭṭheti vikappetī’’tiādivacanato (pārā. 469) ca ticīvarassapi vikappanāya okāso dinno. Esa nayo sabbattha. Ticīvarādīni hi adhiṭṭhahantena ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’tiādinā taṃ taṃ nāmaṃ vatvā adhiṭṭhātabbaṃ. Vikappentena pana ‘‘imaṃ saṅghāṭi’’ntiādinā tassa tassa cīvarassa nāmaṃ aggahetvā ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’ti vikappetabbaṃ. Ticīvaraṃ vā hotu, aññaṃ vā, yadi taṃ taṃ nāmaṃ gahetvā vikappeti, avikappitaṃ hoti, atirekacīvaraṭṭhāneyeva tiṭṭhati. Tato paraṃ vikappetunti catumāsato paraṃ ‘‘imaṃ cīvaraṃ vikappemī’’ti vikappetuṃ. Idañca paribhuñjituṃ anuññātaṃ. Keci pana (sārattha. ṭī. 2.469) ‘‘tato paraṃ vikappetvā yāva āgāmisaṃvacchare vassānaṃ catumāsaṃ, tāva ṭhapetuṃ anuññāta’’nti vadanti. Tato paranti ābādhato paraṃ. ‘‘Imāsañca pana vassikasāṭikakaṇḍupaṭicchādīnaṃ tato paraṃ vikappetvā paribhogassa anuññātattā tathāvikappitaṃ aññanāmena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Adhiṭṭhātabbavikappetabbatā jānitabbāti adhiṭṭhātabbaṃ vikappetabbanti evaṃ adhiṭṭhānavikappanā jānitabbāti attho.
具有五量,故称五量。拳与拳手相关联的五量,即是拳五量。“此非拳三”者,此处亦然。由于通过披覆也能覆盖肚脐,因此说“二手也允许”。不仅一手半允许,二手也允许,应知“也”字之义。“超过”者,指超过善逝衣量或超出彼量者。“我取出”者,意为“我保存”或“我舍弃”。“我决意此衣为桑喀帝”,这样说也是允许的。“作身变化者”者,以手等触碰衣,或摇动。此决意若不以任何身体部分触碰,则不被允许。“二种”者,以当面与不当面之别而分为二种。“应破语”者,应发出言语。“在内室等”者,指内室、楼上、阁楼等处。“周边住处”者,指当日能够往返的邻近住处。这只是教说的开头,因此说即使在远处也应当决意。“观察放置处”,以此显示对于衣的观察。仅观察放置处,则没有任何作用。
Pañcaparimāṇaṃ assāti pañcakaṃ, muṭṭhissa muṭṭhihatthassa sambandhaṃ pañcakaṃ muṭṭhipañcakaṃ. Esa na yo muṭṭhittikanti etthāpi. Pārupanenapi sakkā nābhiṃ paṭicchādetunti āha ‘‘dvihatthopi vaṭṭatī’’ti. Na kevalaṃ aḍḍhateyyova vaṭṭati, atha kho dvihatthopi vaṭṭatīti pi-saddassa attho daṭṭhabbo. Atirekañcāti sugatacīvarappamāṇampi tato adhikampi. Paccuddharāmīti ṭhapemi, pariccajāmīti vā attho. ‘‘Imaṃ cīvaraṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti (sārattha. ṭī. 2.469) evampi vattuṃ vaṭṭati. Kāyavikāraṃ karontenāti hatthādinā cīvaraṃ parāmasantena, cālentena vā. Idañhi adhiṭṭhānaṃ yena kenaci sarīrāvayavena aphusantassa na vaṭṭati. Duvidhanti sammukhāparammukhabhedena duvidhaṃ. Vācā bhinditabbāti vacanaṃ nicchāretabbaṃ. Antogabbhādīsūti antogabbhauparipāsādesu. Sāmantavihāreti yattha tadaheva gantvā nivattetuṃ sakkā, evarūpe samīpavihāre. Idañca desanāsīsamattaṃ, tasmā dūre ṭhitampi adhiṭṭhātabbanti vadanti. ‘‘Ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā’’ti iminā cīvarasaṃlakkhaṇaṃ vuttaṃ. Na hi ṭhapitaṭṭhānamattasallakkhaṇena kiñci payojanaṃ atthi.
「以决意而放置的衣」:即通过决意而放置的衣,包括铺敷布、擦面布、资具布。由于在决意之前尚无‘僧伽梨’等名称,因此显示了‘我舍弃此’等铺敷布的各别舍弃方法。然而,因为应以铺敷布等名称来决意,所以即使说‘我舍弃此铺敷布’等语,也没有过失。‘应再次决意’:即应以僧伽梨等名称来决意。但是,对于资具布,即使是以资具布的方式决意而放置的衣,当它被做成僧伽梨等时,也无需舍弃后再决意;先前所作的决意就是决意。然而,当用那已决意的衣去缝合更大的第二块布片或碎片时,则应决意;若相同或更小,便无决意的必要。‘为了乐受用’:由于没有别离的过失,无论放置在何处,因听法等事务前往他处,至黎明起来后,无需舍弃即可受用,故说为了乐受用。‘决意资具布’:即作为资具布而决意。
Adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehīti paccattharaṇamukhapuñchanacoḷaparikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi. Adhiṭṭhānato pubbe saṅghāṭiādivohārassa abhāvato ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccattharaṇādīnaṃ visuṃ paccuddharaṇavidhiṃ dasseti. Paccattharaṇādināmena pana adhiṭṭhātabbattā ‘‘imaṃ paccattharaṇaṃ paccuddharāmī’’tiādinā vuttepi nevatthi doso. Puna adhiṭṭhātabbānīti saṅghāṭiādināmena adhiṭṭhātabbāni. Parikkhāracoḷakassa pana parikkhāracoḷavasena adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehipi saṅghāṭiādimhi kate paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbanti natthi. Pubbe katādhiṭṭhānameva adhiṭṭhānaṃ. Adhiṭṭhitena pana tena saddhiṃ mahantatarameva dutiyaṃ paṭṭaṃ vā khaṇḍaṃ vā saṃsibbantena adhiṭṭhātabbaṃ, same vā khuddake vā adhiṭṭhānakiccaṃ natthi. Sukhaparibhogatthanti vippavāsadosābhāvato yattha katthaci ṭhapetvā dhammassavanādinā kiccena aññattha aruṇaṃ uṭṭhāpetvā āgantvā nissajjanaṃ vināva paribhuñjituṃ sakkuṇeyyatāya sukhaparibhogatthaṃ. Parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātunti parikkhāracoḷaṃ katvā adhiṭṭhātuṃ.
「不超过量」:即不超过‘长六善逝张手,宽二张手半’所说的量。‘舍弃后应分配’:即从雨季衣的状态中舍离后应作分配,从寒季的第一天起,于十日内,从雨季衣的状态中舍离后,以‘我将此衣分配予汝’等方式分配,这是所说的意思。否则,因为将说‘雨季衣即使雨季月已过,即使疥癣等病痊愈,也舍弃决意’,如果在雨季月后没有决意,那要舍弃什么呢?如此,‘舍弃后’这句话本身就不成立了。
Anatirittapamāṇāti ‘‘dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ aḍḍhateyyā’’ti (pāci. 543) vuttappamāṇato anadhikapamāṇā. Paccuddharitvā vikappetabbāti vassikasāṭikabhāvato apanetvā vikappetabbā, hemantassa paṭhamadivasato paṭṭhāya antodasāhe vassikasāṭikāvassikasāṭikabhāvato apanetvā ‘‘imaṃ cīvaraṃ tuyhaṃ vikappemī’’tiādinā nayena vikappetabbāti vuttaṃ hoti. Aññathā hi ‘‘vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi, kaṇḍupaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā) vakkhamānattā vassānamāsato paraṃ asati adhiṭṭhāne kiṃ paccuddhareyyāti ‘‘paccuddharitvā’’ti vacanameva nopapajjeyya.
然而有些人说:‘如同在咖提那月内所得的衣,在咖提那月过后成为尼萨耆,同样,此雨季衣也在雨季月过后成为尼萨耆。因此,应取此义:在迦提月满月日舍弃后,于寒季的第一天应分配,应知“舍弃后,其后应分配”的文句连接。’这是不合理的。因为在咖提那月内所得的衣,处于多余衣的状态,在最后一天若未决意,在咖提那月过后成为尼萨耆。但此雨季衣,由于已决意而放置,所以与彼不相似,如何会在雨季过后成为尼萨耆呢?只有未决意、未分配的衣,在时限过后才成为尼萨耆。因此,即使在寒季,雨季衣也获得十日的保护。同样,疥癣等衣,在舍弃决意之后,也获得十日的保护。然而,不应超过十日,应分配。由于许可作沐浴之故,即使仅颜色改变,此衣也可用,这是所说的。‘然而二件不可’:因为没有两件衣的决意,故这样说。‘若在雨季有另一件雨季衣生起,应舍弃前一件雨季衣,分配后再决意’,他们这样说。
Keci pana (sārattha. ṭī. 2.469) ‘‘yathā kathinamāsabbhantare uppannacīvaraṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti, evamayaṃ vassikasāṭikāpi vassānamāsātikkame nissaggiyā hoti. Tasmā kattikapuṇṇamadivase paccuddharitvā tato paraṃ hemantassa paṭhamadivase vikappetabbāti evamattho gahetabbo, paccuddharitvā tato paraṃ vikappetabbāti padayojanā veditabbā’’ti ca vadanti, taṃ na yuttaṃ. Kathinamāse uppannañhi cīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne ṭhitattā avasānadivase anadhiṭṭhitaṃ kathinamāsātikkame nissaggiyaṃ hoti. Ayaṃ pana vassikasāṭikā adhiṭṭhahitvā ṭhapitattā na tena sadisāti vassānātikkame kathaṃ nissaggiyaṃ hoti anadhiṭṭhitaavikappitameva hi taṃ kālātikkame nissaggiyaṃ hoti, tasmā hemantepi vassikasāṭikā dasāhaparihāraṃ labhati. Evaṃ kaṇḍupaṭicchādipi adhiṭṭhānavijahanato paraṃ dasāhaparihāraṃ labhati. Dasāhaṃ pana anatikkāmetvā vikappetabbā. Nahānatthāya anuññātattā vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭatīti vuttaṃ. ‘‘Dve pana na vaṭṭantī’’ti dvinnaṃ adhiṭṭhānābhāvato vuttaṃ . ‘‘Sace vassāne aparā vassikasāṭikā uppannā hoti, purimavassikasāṭikaṃ paccuddharitvā, vikappetvā ca adhiṭṭhātabbā’’ti vadanti.
「合量」:即与“长二善逝张手,宽二张手半,十张手”之量相应。「有量」:即与“善逝张手长四张手,宽二张手”如是所说之量相应。关于“舍弃后应分配”应说者,前已述及。由于诸比丘三衣具足,且于有需要时,世尊为摄受众多钵袋、滤水布等,开许资具布的决意,说了“诸比丘,我允许资具布”,因而有“资具布无计算”等语。因世尊悲悯,凡比丘所得物品,以如是方式决意后,“若有滤水布等需要,则制成他们而受用”,故说“针筒亦”等。其中以“等”字,亦摄“我决意这些衣为资具布”的现前决意。所谓“为住处资具所施的敷布”,遮止了自有敷布。然而有人说:“未穿着、未披覆,仅铺于五座具而受用的敷布,纵使自有,未决意亦可用”,此不合理,因敷布已被“为住处资具所施”所限定。应知枕头、被褥、帷幕、地毯亦属住处资具,无决意的必要。
Pamāṇayuttanti ‘‘dīghaso sugatavidatthiyā dve vidatthiyo, vitthārato diyaḍḍhaṃ dasā vidatthī’’ti (pāci. 531 ādayo) iminā pamāṇena yuttaṃ. Pamāṇikāti ‘‘sugatavidatthiyā dīghaso catasso vidatthiyo, tiriyaṃ dve vidatthiyo’’ti evaṃ vuttappamāṇayuttā. Paccuddharitvā vikappetabbāti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Yasmā bhikkhūnaṃ ticīvare paripuṇṇe, atthe ca sati parissāvanādīhi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷaka’’nti (mahāva. 357) bahūnaṃ pattatthavikaparissāvanādīnaṃ saṅgahavasena parikkhāracoḷādhiṭṭhānamanuññātaṃ, tasmā ‘‘parikkhāracoḷe gaṇanā natthī’’tiādi vuttaṃ. Bhagavatā hi yaṃ yaṃ bhikkhū labhanti, taṃ taṃ iminā vidhānena adhiṭṭhahitvā puna ‘‘yena yena parissāvanādinā attho hoti, taṃ taṃ katvā gaṇhantū’’ti anukampāya anuññātaṃ. Tenevāha ‘‘thavikāpī’’tiādi. Ādisaddena ‘‘etāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’ti asammukhādhiṭṭhānaṃ saṅgaṇhāti. ‘‘Senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe cā’’ti iminā attano santakaṃ paṭikkhipati. Keci pana (sārattha. ṭī. 2.469) ‘‘anivāsetvā, apārupitvā ca kevalaṃ pañcapīṭhesuyeva attharitvā paribhuñjiyamānaṃ paccattharaṇaṃ attano santakampi anadhiṭṭhitaṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ ayuttaṃ senāsanaparikkhāratthāya dinna’’nti paccattharaṇassa visesitattā. Bhisibibbohanapāvārakojavānampi senāsanaparikkhāratoyeva adhiṭṭhānakiccaṃ natthīti veditabbaṃ.
若问:“此已决意之衣,受用者如何舍弃决意?”为此说“然而,此一切”等。其中,「以强夺取」:即被盗贼等强夺而取。「以退转下法」:即还归在家状态,义为还俗,如说“我将成为持戒在家人”,即着白衣,如此所说。有说:“至最终事者,穿白衣或舍袈裟为退转下法。”另有人则说:“‘以退转下法’唯指比丘尼舍决意。因彼女还俗时,即非沙门。然比丘即使还俗,若未舍学,仍为比丘,故决意不舍。”「以舍学」:指住于相时舍学。凡住于比丘相而舍学者,纵其贴身之衣,决意亦舍。「以命终」:即死亡。「以相变异」:即男相或女相转变,如男子现女相,或女子现男相,如此所说。
Adhiṭṭhitañca panetaṃ cīvaraṃ paribhuñjato kathaṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti āha ‘‘sabbañca paneta’’ntiādi. Tattha acchinditvā gahaṇenāti corādīhi acchinditvā gahaṇena. Hīnāyāvattanenāti gihibhāvāya āvattanena, vibbhamenāti attho, ‘‘sīlavantova hutvā gihī bhavissāmī’’ti setavatthanivāsanenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Antimavatthuṃ ajjhāpannassa setavatthanivāso vā kāsāyacajanaṃ vā hīnāyāvattana’’nti keci. ‘‘‘Hīnāyāvattanenā’ti iminā bhikkhuniyā eva adhiṭṭhānavijahanaṃ gahitaṃ hoti. Sā hi yadā vibbhamati, tadā assamaṇī hoti. Bhikkhu pana vibbhamantopi yāva sikkhaṃ na paccakkhāti, tāva bhikkhuyevāti adhiṭṭhānaṃ na vijahatī’’ti apare. Sikkhāpaccakkhānenāti liṅge ṭhitasseva sikkhāya paccakkhānena. Yo hi bhikkhuliṅge ṭhitova sikkhaṃ paccakkhāti, tassa kāyalaggampi cīvaraṃ adhiṭṭhānaṃ vijahatīti. Kālaṅkiriyāyāti maraṇena. Liṅgaparivattanenāti purisaliṅgassa , itthiliṅgassa vā parivattanena, purisassa itthiliṅgapātubhāvena, itthiyā vā purisaliṅgapātubhāvenāti vuttaṃ hoti.
「以小指甲背量」:表示下限。「内部」:即从内侧。若于薄弱处先打结,随后剪断薄弱处而除去者,决意不破。圆形转变亦同此理。然而,双层衣若仅一层出现孔洞或破损,决意不破。将小衣改大,或将大衣改小,决意不破。将一件衣从中作两部分:若先剪断后缝合,决意破;若先缝合后剪断,则不破。即使交染工洗涤变白,决意仍为决意。「乃至雨季月过后」:此处“亦”字为合集义。由此,不仅因前述布施等八种原因令雨衣舍弃决意,雨季月过后亦令舍弃,应知此处之义。此理于「乃至病愈」中亦然。「分配学处」:即波逸提中饮酒品第九学处。
Kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhippamāṇenāti heṭṭhimaparicchedaṃ dasseti. Oratoti abbhantarato. Yo pana dubbalaṭṭhāne paṭhamaṃ aggaḷaṃ datvā pacchā dubbalaṭṭhānaṃ chinditvā apaneti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Maṇḍalaparivattanepi eseva nayo. Dupaṭṭassa pana ekasmiṃ paṭale chidde vā jāte, galite vā adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Khuddakaṃ cīvaraṃ mahantaṃ karoti, mahantaṃ vā khuddakaṃ karoti, adhiṭṭhānaṃ na bhijjati. Ubho koṭiyo majjhe karonto sace pana paṭhamaṃ chinditvā pacchā ghaṭeti, adhiṭṭhānaṃ bhijjati. Atha ghaṭetvā chindati, na bhijjati. Rajakehi dhovāpetvā setaṃ karontassāpi adhiṭṭhānaṃ adhiṭṭhānameva. Vassānamāsātikkamenāpīti ettha pi-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ pubbe vuttena dānādinā aṭṭhavidheneva kāraṇena vassikasāṭikā adhiṭṭhānaṃ vijahati, atha kho vassānamāsātikkamenapīti evamettha attho daṭṭhabbo. Esa nayo ābādhavūpasamenāpīti etthāpi. Vikappanasikkhāpadeti (pāci. 372 ādayo) pācittiye surāpānavaggassa navamasikkhāpade.
“超越彼”中的“彼”,此处指衣,或指时间,所以有“彼如所说生起之量”等说。“于”指比丘的。“彼之明相”即衣生起日已经过去的明相。“与衣生起日俱”是与衣生起日的明相同时。此处的“日”指依于该日的明相。现在为说明应向谁舍、如何舍,故说“取彼”等。其中的“此中道理”是指在那种舍出中的规则。“或以他”即用其他语言,意思是无论用什么语言都可以。“有能力”是指能说的人。“未来应防护”即以后应当防护,意思是要成为防护身语门的人。这些“汝见否”等,依次是受者等人应说的话。亦即,“汝见否”是受者应说的话;“是,我见”是那随侍者应说的话。“未来应防护”是下一位受者应说的话;“善哉,我将善防护”是那随侍者应说的话,以此表明自己未来防护的确立。“于二或众多”是指在二或众多罪中,应如前作法变动语句。“于白中忆罪、发露”这里,应作“二罪”或“众多罪”的语句变动。“于二或众多应作语句差别”应以“这些衣”的事来变动语句。
Taṃ atikkāmayatoti ettha tanti cīvaraṃ, kālaṃ vā parāmasatīti āha ‘‘taṃ yathāvuttajātippamāṇa’’ntiādi. Assāti bhikkhussa. Tassa yo aruṇoti tassa cīvaruppādadivasassa yo atikkanto aruṇo. Cīvaruppādadivasena saddhinti cīvaruppādadivasassa aruṇena saddhiṃ. Divasasaddena cettha taṃdivasanissito aruṇo vutto. Idāni yassa ca nissajjitabbaṃ, yathā ca nissajjitabbaṃ, taṃ dassetuṃ ‘‘taṃ gahetvā’’tiādi vuttaṃ. Tatrāyaṃ nayoti tasmiṃ nissajjane ayaṃ vidhi. Aññathāpīti bhāsantarenāpi, yāya kāyaci bhāsāyapīti attho. Paṭibalenāti vattuṃ samatthena. Āyatiṃ saṃvareyyāsīti upari saṃvaramāpajjeyyāsi, saṃvutakāyavacīdvāro bhaveyyāsīti attho. Imāni ca ‘‘passasī’’tiādīni yathākkamaṃ paṭiggāhakadesakehi vattabbavacanāni. Tathā hi ‘‘passasī’’ti paṭiggāhakena vattabbavacanaṃ, ‘‘āma passāmī’’ti tadanudesakena vattabbavacanaṃ. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti tadanuppaṭiggāhakena vattabbavacanaṃ, ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti tadanudesakena vattabbavacanaṃ. Iminā ca attano āyatiṃ saṃvare patiṭṭhitabhāvaṃ dasseti. Dvīsu, pana sambahulāsu vāti dvīsu vā sambahulāsu vā āpattīsu purimanayeneva vacanabhedo kātabbo. Ñattiyaṃ āpattiṃ sarati vivaratīti ettha ‘‘dve āpattiyo’’ti vā ‘‘sambahulā āpattiyo’’ti vā vacanabhedo kātabbo. Dvīsu, bahūsu vā vacanabhedo kātabboti ‘‘saṅgho imāni cīvarānī’’ti vatthuvasena vacanabhedo kātabbo.
这样显示了向僧团舍出的方法后,为显示向众舍出的方法,故说“然向众舍出者”等。其中的“其余如前相同”意思是,在舍出、认罪、归还所舍之衣时,除了“诸位具寿”等所说的语句差别外,其余都与向僧团舍出等中所说的相同。
Evaṃ saṅghassa nissajjanavidhiṃ dassetvā gaṇassa nissajjanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘gaṇassa pana nissajjantenā’’tiādimāha. Tattha sesaṃ purimasadisamevāti nissajjanāpattippaṭiggahaṇanissaṭṭhacīvaradānesu ‘‘āyasmantāna’’ntiādinā vuttavacanabhedaṃ vinā avasesaṃ saṅghassa nissajjanādīsu vuttasadisamevāti attho.
现在为显示向个人舍出的方法,故说“然向个人”等。其中的“于二或于三”,是指在二或三罪,以及应施的衣中。正如向众舍出那样,向二人舍出的文句也应了知。若有差别,就会如同以“诸比丘,我允许三人行清净布萨,诸比丘,应如是行:由一位有能力、贤能的比丘告知那些比丘”等方法说了三人清净布萨后,又用“诸比丘,我允许二人行清净布萨,诸比丘,应如是行:长老比丘偏袒一肩”等方法单独说了二人清净布萨那样,此处也应单独说文。然而因为并无差别,所以略而未说,向众所说的文句即是此处的文句。但在认罪方面有这样的差别:如同向众舍出后,说罪时,认罪的比丘要告白,此处则不告白,由二人中的任何一人如同单独一人认罪那样认罪。因为两人没有告白这回事。如果有,就不应单独说二人的清净布萨。在施还所舍之衣时,也如同一个人说“我施此衣与具寿”那样,这样说“我等施此衣与具寿”也是可以的。因为比这更重的白二甘马也有说不必请求听许就应作的,这与此相顺应。因此说“然向二人”等。然而,所舍之衣必须施还,不施还是不允许的。因为这仅仅是律的羯磨,并非说此衣由此就成了施给僧团的。
Idāni puggalassa nissajjanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘puggalassa panā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dvīsu, tīsu vāti dvīsu, tīsu vā āpattīsu ceva dātabbacīvaresu ca. Yathā ca gaṇassa nissajjane, evaṃ dvinnaṃ nissajjanepi pāḷi veditabbā. Yadi hi viseso bhaveyya, yatheva ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ, evañca pana, bhikkhave, kātabbo – byattena bhikkhunā paṭibalena te bhikkhū ñāpetabbā’’tiādinā (mahāva. 168) nayena tiṇṇaṃ pārisuddhiuposathaṃ vatvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ kātuṃ, evañca pana, bhikkhave, kattabbo – therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅga’’ntiādinā nayena visuṃyeva dvinnaṃ pārisuddhiuposatho vutto, evaṃ idhāpi visuṃ pāḷiṃ vadeyya. Yasmā pana natthi, tasmā avatvāva gatoti gaṇassa vuttā pāḷiyevettha pāḷi. Āpattippaṭiggahaṇe pana ayaṃ viseso – yathā gaṇassa nissajjitvā āpattiyā desiyamānāya āpattippaṭiggāhako bhikkhu ñattiṃ ṭhapeti, evaṃ aṭṭhapetvā dvīsu aññatarena yathā ekapuggalo paṭiggaṇhāti, evaṃ āpatti paṭiggahetabbā. Dvinnañhi ñattiṭṭhapanaṃ nāma natthi. Yadi siyā, dvinnaṃ pārisuddhiuposathaṃ visuṃ na vadeyya. Nissaṭṭhacīvaradānepi yathā ‘‘imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammī’’ti eko vadati, evaṃ ‘‘mayaṃ imaṃ cīvaraṃ āyasmato demā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Ito garukatarānipi hi ñattidutiyakammāni apaloketvā kātabbānīti vuttāni atthi, tesaṃ etaṃ anulomaṃ. Tenevāha ‘‘dvinnaṃ panā’’tiādi. Nissaṭṭhacīvaraṃ pana dātabbameva, adātuṃ na labbhati. Vinayakammamattameva hetaṃ. Na taṃ tena saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā dinnameva hoti. Tenāha ‘‘nissaṭṭhavatthu’’ntiādi.
“不舍弃而受用者,恶作罪”:若一次穿着下衣或一次披覆上衣后,不从身上解下而穿着行走一整天,唯犯一恶作罪。若解下后再穿着下衣或披覆上衣,则每作一次即犯一次恶作罪。整理穿着不正之下衣或披覆不正之上衣者,无罪。他人受用该衣,亦无罪。“由他人所作、获得后而受用”等语,于此可为佐证。“于十日未过而有已过想者、疑者,恶作罪”:此处亦当取“受用者”一语来连接。“于已过而有未过想者”:指衣已过十日,却生起“此衣未过”之想者;或于已过十日,生起“十日未过”之想者。
Anissajjitvāparibhuñjantassa dukkaṭanti sakiṃ nivatthaṃ vā sakiṃ pārutaṃ vā kāyato amocetvā divasampi carati, ekameva dukkaṭaṃ. Mocetvā nivāseti vā pārupati vā, payoge payoge dukkaṭaṃ. Dunnivatthaṃ vā duppārutaṃ vā saṇṭhāpentassa anāpatti. Aññassa taṃ paribhuñjatopi anāpatti. ‘‘Aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjatī’’tiādivacanañcettha (pārā. 570) sādhakaṃ. Dasāhaṃ anatikkantepi atikkantasaññino, vematikassa ca dukkaṭanti etthāpi ‘‘paribhuñjantassā’’ti ānetvā sambandhitabbaṃ. Atikkante anatikkantasaññinopīti dasāhaṃ atikkante cīvare ‘‘anatikkantaṃ ida’’nti evaṃ saññino, dasāhe vā atikkante ‘‘anatikkanto dasāho’’ti evaṃ saññino.
今总摄“未决意而有决意想者,舍堕”等犯相之段落而显示,故说“如是”等语。“如是”者:意谓如同在过十日的情况下,依心想之差别而有三种波逸提罪;同样地,在未决意等七种未确定的情况下,也因决意等心想之差别而有罪。此中,“未舍弃而有舍弃想者”:指未曾施与任何人、未曾舍弃,而心想“我已施与、已舍弃”者。“未消失而有消失想者”:指将自己的衣与众多他人之衣放在同一处,若有贼盗走那些衣,彼于自己之衣实未消失而作消失想,彼即为有消失想者。此法于未坏等情形亦同。“未夺”:此处应知,以破胎强力夺取之义为“未夺”。
Idāni ‘‘anadhiṭṭhite adhiṭṭhitasaññino nissaggiya’’ntiādiāpattivāraṃ saṅgahetvā dassento ‘‘tathā’’tiādimāha. Tathāti yathā dasāhaṃ atikkante saññābhedena tikapācittiyaṃ, tathā anadhiṭṭhitādīsu sattasu vikappesu adhiṭṭhitādisaññābhedatoti attho. Tattha avissajjite vissajjitasaññinoti kassaci adinne apariccatte ‘‘dinnaṃ pariccattaṃ mayā’’ti evaṃ saññino. Anaṭṭhe naṭṭhasaññinoti attano cīvarena saddhiṃ bahūni aññesaṃ cīvarāni ekato ṭhapitāni, tāni ce corā haranti, tatresa attano cīvare anaṭṭhe naṭṭhasaññī hoti, tassa naṭṭhasaññino. Esa nayo avinaṭṭhādīsupi. Avilutteti ettha pana gabbhaṃ bhinditvā pasayhāvahāravasena avilutteti veditabbaṃ.
“已舍弃”者,指已施与他人。然而,怎样的情况是已施,怎样的情况是已取呢?若说:“我将此物施与你,我施,我将施,我赠与,我放舍,我弃舍,我舍离”,或者说:“我施与某某……乃至……我舍离”,无论当面前或背后说,都已构成施与。若有人说:“你取此物”,对方回答:“我取”,则是善施、善取。若有人说:“你当作自己之物、成为你的所有、你当作为自己之物”,对方回答:“我作自己之物、成为我的所有、我将作自己之物”,则是不善施、不善取。施者不知施,受者不知取。然而,若有人说:“你当作自己之物”,对方回答:“善哉,尊者,我取”而取,则是善取。若一人说:“取”,另一人说:“我不取”,那人又说:“我已施与你,取走吧”,另一人仍说:“我不需要此物”。如此,前者心想“我已施”而过十日,后者心想“我已拒绝”,谁有罪?无人有罪。然而,若谁想使用此物,彼应作决意后受用。若对是否已作决意有疑惑,彼应如何行持?应将疑情告知,说:“若未决意,如此则于我为净”,然后依所说之法舍弃。因为如此告知而作律之羯磨者,不犯妄语。
Vissajjiteti (pārā. aṭṭha. 2.469) aññassa dinne. Kathaṃ pana dinnaṃ hoti, kathaṃ gahitaṃ? ‘‘Imaṃ tuyhaṃ demi, dadāmi, dajjāmi, oṇojemi, pariccajāmi, vissajjāmi, nissajjāmī’’ti vā vadati, ‘‘itthannāmassa demi…pe… nissajjāmī’’ti vā vadati, sammukhāpi parammukhāpi dinnaṃyeva hoti. ‘‘Tuyhaṃ gaṇhāhī’’ti vutte ‘‘mayhaṃ gaṇhāmī’’ti vadati, sudinnaṃ, suggahitañca. ‘‘Tava santakaṃ karohi, tava santakaṃ hotu, tava santakaṃ karissasī’’ti vutte ‘‘mama santakaṃ karomi, mama santakaṃ hotu, mama santakaṃ karissāmī’’ti vadati, duddinnaṃ, duggahitañca. Neva dātā dātuṃ jānāti, na itaro gahetuṃ. Sace pana ‘‘tava santakaṃ karohī’’ti vutte ‘‘sādhu, bhante, mayhaṃ gaṇhāmī’’ti gaṇhāti, suggahitaṃ, sace pana eko ‘‘gaṇhāhī’’ti vadati, itaro ‘‘na gaṇhāmī’’ti vadati, puna so ‘‘dinnaṃ mayā tuyhaṃ, gaṇhāhī’’ti vadati, itaropi ‘‘na mayhaṃ iminā attho’’ti vadati. Tato purimopi ‘‘mayā dinna’’nti dasāhaṃ atikkāmeti, pacchimopi ‘‘mayā paṭikkhitta’’nti, kassāpattīti? Na kassaci. Yassa pana ruccati, tena adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbaṃ. Yo pana adhiṭṭhāne vematiko, tena kiṃ kātabbaṃ? Vematikabhāvaṃ ārocetvā ‘‘sace anadhiṭṭhitaṃ bhavissati, evaṃ me kappiyaṃ hotī’’ti vatvā vuttanayeneva nissajjitabbaṃ. Na hi evaṃ jānāpetvā vinayakammaṃ karontassa musāvādo hoti.
“如同此,从此以后亦然”:意指如同此过量持衣学处是行处违犯,从此以后的其余学处亦属行处违犯。故说“于两部巴帝摩卡中”等。然而,由于邪命违犯之故,除恶说罪外,共制定了六种犯聚——
Yathāca idaṃ, evaṃ ito parānipīti yathā idaṃ atirekacīvaradhāraṇasikkhāpadaṃ ācāravipatti, evaṃ ito parānipi sikkhāpadāni ācāravipattiyevāti attho. Tenāha ‘‘ubhatopātimokkhesū’’tiādi. Ājīvavipattipaccayā pana ṭhapetvā dubbhāsitaṃ cha āpattikkhandhā paññattāti –
若因邪命、以邪命为因,恶欲、为欲所败者,虚称无有、不实之上人法,犯巴拉基咖。若因邪命、以邪命为因,行媒嫁,犯桑喀地谢萨。若因邪命、以邪命为因,言“住汝寺之比丘是阿拉汉”,令解者犯土喇咤亚。若因邪命、以邪命为因,比丘无病为己乞求美食而食,犯巴吉帝亚。若因邪命、以邪命为因,比丘尼无病为己乞求美食而食,犯应巴底德萨尼。若因邪命、以邪命为因,比丘无病为己乞求羹或饭而食,犯恶作。
‘‘Ājīvahetu ājīvakāraṇā pāpiccho icchāpakato asantaṃ abhūtaṃ uttarimanussadhammaṃ ullapati, āpatti pārājikassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā sañcarittaṃ samāpajjati, āpatti saṅghādisesassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā ‘yo te vihāre vasati, so bhikkhu arahā’ti bhaṇati, paṭivijānantassa āpatti thullaccayassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pācittiyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhunī paṇītabhojanāni agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti pāṭidesanīyassa. Ājīvahetu ājīvakāraṇā bhikkhu sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjati, āpatti dukkaṭassā’’ti (pari. 287) –
如是,以巴拉基咖等,除恶说外,由邪命违犯为缘,制六种犯聚。由见违犯为缘,依巴吉帝亚与恶作,制两种犯聚。即:对劝舍恶见而不弃者,于白时犯恶作,于甘马语竟时犯巴吉帝亚。如是,由见违犯为缘,依巴吉帝亚与恶作,制两种犯聚。“于此”者,指诸违犯论中。
Evaṃ pārājikādivasena ṭhapetvā dubbhāsitaṃ ājīvavipattipaccayā cha āpattikkhandhā paññattā. Diṭṭhivipattipaccayā pācittiyadukkaṭavasena dve āpattikkhandhā paññattāti samanubhāsanāya pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissajjane ñattiyā dukkaṭaṃ, kammavācāpariyosāne pācittiyanti evaṃ diṭṭhivipattipaccayā pācittiyadukkaṭavasena dve āpattikkhandhā paññattā. Etthāti vipattikathāsu.
所谓“入于计算”,是指进入日数的计算状态。虽然他人交付说“我们将此衣给予某甲”,但由于《皮革犍度》说“那衣尚未入于计算,直到它未到手为止”,因此:若取来后尚未交与,或派人告知“尊者,您的衣已出现”却未通知本人,那时都还未进入日数计算,尚不能算决定。然而,一旦取来交付了,或已听受“衣已出现”,从那时起便入于计算,应当在十日内作决定。“以咖提那为生起”是说,咖提那为其生起;意思是,有第三和第六两种生起方式。由于未作身、语的确定与分别,故从身与语生起;但若存有思心,则说从身、语、思生起。因不作确定、不作分别而犯,故为“非作”。即使不知也会犯,故非“想解脱”。因没有办成应由身门、语门所做之事,故属身业、语业。
Gaṇanupagatāti divasagaṇanaṃ upagatabhāvo. Aññehi ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa demā’’ti parahatthe dinnampi ‘‘na tāva taṃ gaṇanupagaṃ, yāva na hatthaṃ gacchatī’’ti (mahāva. 259) cammakkhandhake vuttattā yāva āharitvā vā na dinnaṃ, ‘‘tumhākaṃ, bhante, cīvaraṃ uppanna’’nti pahiṇitvā vā anārocitaṃ, tāva divasagaṇanaṃ na upeti, anadhiṭṭhitaṃ vaṭṭati. Yadā pana ānetvā dinnaṃ hoti, ‘‘uppanna’’nti vā sutaṃ, tato paṭṭhāya gaṇanupagaṃ hoti, antodasāhe adhiṭṭhātabbaṃ. Kathinasaññitaṃ samuṭṭhānamassāti kathinasamuṭṭhānaṃ, tatiyachaṭṭhasamuṭṭhānavasena dvisamuṭṭhānanti attho. Kāyavācāhi kattabbaadhiṭṭhānavikappanānaṃ akaraṇena kāyavācato, citte pana sati kāyavācācittato ca samuṭṭhātīti vuttaṃ hoti. Anadhiṭṭhānāvikappanavasena āpajjanato akiriyaṃ. Ajānantopi āpajjatīti nosaññāvimokkhaṃ. Kāyadvāre ca vacīdvāre ca kattabbākaraṇato kāyakammaṃ vacīkammaṃ.
二、杂处学处注释
2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā
‘比丘’者,意为比丘的,此为属格意义的工具格。因此说‘如前学处’等。那么,为何不以工具格方式理解工具格的意义,而应以属格方式理解意义?说‘因为以工具格方式’等。‘因为’者,表示原因的不变词。‘断除障碍’者,断除衣与住所的障碍。‘一夜’者,一夜,为复合词内所含的意义。‘三衣的集合’者,三衣。以那三衣,意为以三件衣。即使与一件分离,也名为与三衣分离,因为与所禁止所包含的分离,或者从部分也有整体的称呼。因此说‘以三衣确定的方式’等。
Bhikkhunāti bhikkhussāti attho, sāmiatthe cetaṃ karaṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘purimasikkhāpade viyā’’tiādi. Atha kasmā karaṇavaseneva karaṇavacanassa atthaṃ aggahetvā sāmivasena attho veditabboti āha ‘‘karaṇavasena hī’’tiādi. Hīti kāraṇatthe nipāto. Chinnapalibodhoti chinnacīvarāvāsapalibodho. Ekāva ratti ekarattaṃ, samāsantagatassa atthaṃ. Tiṇṇaṃ cīvarānaṃ samāhāroti ticīvaraṃ. Tena ticīvarena, tīhi cīvarehīti attho. Ekena vippavutthopi (pārā. aṭṭha. 2.475-476) hi ticīvarena vippavuttho nāma hoti paṭisiddhapariyāpannena vippavutthattā, avayavepi vā samudāyavohārato. Tenāha ‘‘ticīvarādhiṭṭhānanayenā’’tiādi.
现在,为了确定分离相的特征,说‘村落是一个界域’等。其中,‘住处’者,是对未以杂处等方式建造的庇护所变体的同义词。‘杂处’者,是车辆等物品的棚屋。也称为‘杂处’。‘堡’者,为了防御敌王等,用砖块建造的厚墙四五层楼的庇护所特殊类型。其他人说:‘堡者,厚墙房屋,其椽子不取,仅以砖块覆盖。’也有人说‘以堡的形式建造’。‘殿’者,包含一个尖顶的四方楼阁,或包含一个尖顶的多角庇护所特殊类型。其他人说:‘殿者,以圆形建造的住所。’‘楼’者,长楼阁,或除了半轭等类别的堡、殿、平台屋之外的所有楼阁。‘平台屋’者,平顶楼阁。其他人说:‘具有月台庭院。’‘船’者,以陆地与水上方式,船有两种。‘商队’者,步行商队或车辆商队。‘打谷场’者,称为谷场。‘园’者,花园或果园。‘寺院’者,有围墙或无围墙的整个住所。有些人说:‘也包括房屋。’此处,住处等是指设置在村落之外的。然而,对于设置在村内的,因为已被村落的摄取所摄取,故仅是村落的界限。其他人说:‘住处等直到平台屋为止,设置在村落围墙之外。’‘超越一手投’者,此处所谓一手投,是指一又半肘尺量的地方,其超越为超越一手投,在那超越一手投时。然而,在一手投之内的地方是可以的。即使具神通的比丘超越那尺量在空中升起黎明,也成为尼萨耆亚。
Idāni vippavāsalakkhaṇavavatthāpanatthaṃ ‘‘gāmo ekūpacāro’’tiādimāha. Tattha nivesananti udositādīnaṃ vasena akatāya patissayavikatiyā adhivacanaṃ. Udositoti (pārā. aṭṭha. 2.482-487) yānādīnaṃ bhaṇḍānaṃ sālā. Yo ‘‘udavasito’’tipi vuccati. Aṭṭoti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. ‘‘Aṭṭoti bahalabhittikagehaṃ, yassa gopānasiyo aggahetvā iṭṭhakāhi eva chadanaṃ hotī’’ti apare. ‘‘Aṭṭākārena karīyatī’’tipi vadanti. Māḷoti ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo, ekakūṭasaṅgahito vā anekakoṇavanto patissayaviseso. ‘‘Māḷoti vaṭṭākārena katasenāsana’’nti apare. Pāsādoti dīghapāsādo, aḍḍhayogādibhedo aṭṭamāḷahammiyavajjito sabbo vā pāsādo. Hammiyanti muṇḍacchadanapāsādo. ‘‘Candiyaṅgaṇayutta’’nti apare. Nāvāti thalaṭṭhaudakaṭṭhavasena dvidhā nāvā. Satthoti jaṅghasattho, sakaṭasattho vā. Dhaññakaraṇanti (pārā. aṭṭha. 2.491-494) khalaṃ vuccati. Ārāmoti pupphārāmo, phalārāmo vā. Vihāroti saparikkhitto vā aparikkhitto vā sakalo āvāso. ‘‘Gehampī’’ti keci. Nivesanādīni cettha gāmato bahi niviṭṭhāni gahitāni. Antogāme ṭhitānaṃ pana gāmaggahaṇeneva gahitattā gāmaparihāroyevāti. ‘‘Nivesanādayo hammiyapariyosānā gāmaparikkhepato bahi niviṭṭhā’’ti apare. Hatthapāsātikkameti ettha hatthapāso nāma aḍḍhateyyaratanappamāṇo padeso, tassa atikkamo hatthapāsātikkamo, tasmiṃ hatthapāsātikkame. Hatthapāsabbhantare pana vatthuṃ vaṭṭati. Taṃ pamāṇaṃ atikkamitvā sacepi iddhimā bhikkhu ākāse aruṇaṃ uṭṭhāpeti, nissaggiyameva hoti.
这里的判断如下:若村落属于同一家族,归一位国王或一位领主所有,且有围墙等物围护,并属同一界域,则可于村内置衣后,随意住在村内任何地方。若无围护,则应住在置衣的房屋中,不可离开该房屋手臂范围之外。
Ayaṃ panettha vinicchayo – sace (pārā. aṭṭha. 2.477-478) gāmo ekassa rañño vā bhojakassa vā vasena ekakulassa hoti, pākārādinā parikkhittattā ekūpacāro ca, evarūpe gāme cīvaraṃ nikkhipitvā tasmiṃ gāmabbhantare yathārucitaṭṭhāne vasitabbaṃ, sace aparikkhitto, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vasitabbaṃ, tassa gharassa samantato hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
若村落如毘舍离、拘尸那等,属于多位国王或领主,且如前所述有围护,则应住在置衣的房屋中,或不可离开该房屋的手臂范围。若房屋位于街道,则应住于该房屋正对面的集会所或房门处,不可离开那些集会所门或房门的手臂范围。
Sace gāmo vesālikusinārādayo viya nānārājūnaṃ vā bhojakānaṃ vā hoti, vuttappakārena parikkhitto ca, evarūpe gāme yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ hoti, tasmiṃ ghare vā vatthabbaṃ, tassa gharassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Yassā vīthiyā gharaṃ hoti, tassā vīthiyā tassa gharassa sammukhāṭṭhāne sabhāyaṃ vā gharadvāre vā vatthabbaṃ, tesaṃ sabhādvārānaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
若该村落无围护,则应住在置衣的那间房屋中,或在其手臂范围之内。至于住宅,若住宅属于同一家族且有围护,可于宅内置衣后,住在宅内。若无围护,则应住在置衣的那个房间中,不可离开该房间的手臂范围。
Sace so gāmo aparikkhitto, yasmiṃ ghare cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vā tassa hatthapāse vā vatthabbaṃ. Nivesane pana sace ekakulassa nivesanaṃ hoti, parikkhittañca, antonivesane cīvaraṃ nikkhipitvā antonivesane vatthabbaṃ. Aparikkhittaṃ ce hoti, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ vatthabbaṃ, tassa gabbhassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ.
若住宅属诸家族共有,且有围护,则应住在放置衣的那一房间中,或在所有共用的门边,不应离开那些房间门边的手臂距离。若无围护,则应住在放置衣的那一房间中,不应离开该房间的手臂距离。此规则于露台等处亦同。
Sace nānākulassa nivesanaṃ hoti, parikkhittañca, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, sabbesaṃ sādhāraṇadvāramūle vā tesaṃ gabbhadvāramūlānaṃ hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Aparikkhittaṃ ce, yasmiṃ gabbhe cīvaraṃ nikkhittaṃ, tasmiṃ gabbhe vatthabbaṃ, tassa gabbhassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Esa nayo udositādīsupi.
商队者,或为步行商队,或为车辆商队。若商队属一家族所有,将衣放置于商队中后,不应离开商队前方或后方七阿邦塔拉,不应离开两侧的内范围。若商队行进时,包围村落或河流而停下,与进入内部者相接,遍布此岸与彼岸而停留,则得商队护持。若在村落或河流中被包围而入内,则得村落护持及河流护持。若越过寺院界而停留,衣在界内者,应前往寺院而住;衣在界外者,应住在商队附近。若行进时车辆破损,或牛只失散而从中分离,则应住在放置衣的那一部分中。
Sattho pana jaṅghasattho vā hotu, sakaṭasattho vā. Sace ekakulassa sattho hoti, satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na vijahitabbaṃ. Sace (pārā. aṭṭha. 2.489) sattho gacchanto gāmaṃ vā nadiṃ vā pariyādiyitvā tiṭṭhati, antopaviṭṭhena saddhiṃ ekābaddho hutvā orañca pārañca pharitvā ṭhito hoti, satthaparihārova labbhati. Atha gāme vā nadiyā vā pariyāpanno hoti antopaviṭṭho, gāmaparihāro ceva nadiparihāro ca labbhati. Sace vihārasīmaṃ atikkamitvā tiṭṭhati, antosīmāya ca cīvaraṃ hoti, vihāraṃ gantvā vasitabbaṃ. Sace bahisīmāya cīvaraṃ hoti, satthasamīpeyeva vasitabbaṃ. Sace gacchanto sakaṭe vā bhagge, goṇe vā naṭṭhe antarā chijjati, yasmiṃ koṭṭhāse cīvaraṃ nikkhittaṃ, tattha vasitabbaṃ.
关于田地:若田地属一家族所有,且有围护,将衣放置于田地内后,应住在田地内。若无围护,不应离开衣的手臂距离。若田地属诸家族共有,且有围护,将衣放置于田地内后,应住在田地门口处,或不应离开该处的手臂距离。若无围护,不应离开衣的手臂距离。此规则于谷仓、园林中亦同。至于寺院,其判定与住宅所说相似。
Khettepi (pārā. aṭṭha. 2.490) sace ekakulassa khettaṃ hoti, parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā antokhette vatthabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, hatthapāsā cīvaraṃ na vijahitabbaṃ. Sace nānākulassa khettaṃ hoti, parikkhittañca, antokhette cīvaraṃ nikkhipitvā khettadvāramūle vā vatthabbaṃ, tassa hatthapāsā vā na vijahitabbaṃ. Sace aparikkhittaṃ, cīvaraṃ hatthapāsā na vijahitabbaṃ. Esa nayo dhaññakaraṇārāmesu dvīsupi. Vihāre pana nivesane vuttasadisova vinicchayo.
于树根处,正午时分树荫遍覆之地,应将衣放置在其阴影所及而不稀疏的范围内。若将衣放在枝叶稀疏、阳光所照之处,而该比丘在黎明时不在手可触及的地方,纵使别处仍有其树荫,亦犯尼萨耆亚。若此树属于多家共有,则不应离开衣一臂所及的范围。
Rukkhamūle pana yaṃ majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, tasmiṃ ṭhāne aviraḷe padese tassa chāyāya phuṭṭhokāsassa antoyeva nikkhipitabbaṃ. Sace viraḷasākhassa rukkhassa ātapena phuṭṭhokāse ṭhapeti, aruṇuggamane ca so bhikkhu tassa hatthapāse na hoti, aññasmiṃ ṭhāne tassa chāyāyapi hoti, nissaggiyaṃ hoti. Sace nānākulassa rukkho hoti, cīvarassa hatthapāsā na vijahitabbaṃ.
然而在露地,乃至荒野、森林等阿兰若处,或海中渔人不到的小岛等处,放置衣服之后,应住于周围七阿邦塔拉范围内的任何地方;若住于此外,即名为离衣宿,应如此了知。
Ajjhokāse pana viñjhāṭaviādīsu araññesupi samuddamajjhe macchabandhānaṃ agamanapathadīpakesupi cīvaraṃ ṭhapetvā tato samantā sattabbhantare padese yattha katthaci vasitabbaṃ, ito aññattha vasanto vippavuttho nāma hotīti daṭṭhabbaṃ.
然而此详说于此处未说,而于《善见律》中已说,故说『此处此为略说』等。『此处』者,即在『以三衣别离』此句中。『略说』者,略说之解释。然而在律文中,以『村落一近行非近行』等不加区别地列出母题后,村落、住处、露台、田地、谷仓、园林、精舍之一近行与非近行,以『名为村落一近行者,乃一家族之村落,有围篱与无围篱』等,依有围篱与无围篱而分别。然而对于楼阁、宫殿、车辆、船舶、帐篷、树根、露地,未如是说,而以『楼阁属一家族,楼阁属多家族』等方式,依一家族与多家族而分别,最后『名为露地一近行者,在非村落之阿兰若,周围七阿邦塔拉范围内为一近行,超过此则为非近行』,如是分别一近行与非近行。因此,在村落等处,有围篱者为一近行,无围篱者为非近行;在楼阁等处,属一家族者为一近行,属多家族者为非近行,应如是理解。在露地应依所说方式理解。『近行』者,他人说,在『村落一近行非近行』等中为门,在『露地一近行』此处为周围七阿邦塔拉范围所称之量度。
Imassa pana vitthārassa idha avuttattā, samantapāsādikāyañca vuttattā ‘‘ayamettha saṅkhepo’’tiādi vuttaṃ. Etthāti ‘‘ticīvarena vippavaseyyā’’ti etasmiṃ pade. Saṅkhepoti saṅkhepavaṇṇanā. Ettha pana pāḷiyaṃ (pārā. 477) ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādinā avisesena mātikaṃ nikkhipitvāpi gāmanivesanaudositakhettadhaññakaraṇaārāmavihārānaṃ ekūpacāranānūpacāratā ‘‘gāmo ekūpacāro nāma ekakulassa gāmo hoti parikkhitto ca aparikkhitto cā’’tiādinā (pārā. 478) parikkhittāparikkhittavasena vibhattā. Aṭṭamāḷapāsādahammiyanāvāsattharukkhamūlaajjhokāsānaṃ pana evaṃ avatvā ‘‘ekakulassa aṭṭo hoti, nānākulassa aṭṭo hotī’’tiādinā (pārā. 484) nayena ekakulanānākulavasena ca ante ‘‘ajjhokāso ekūpacāro nāma agāmake araññe samantā sattabbhantarā ekūpacāro, tato paraṃ nānūpacāroti (pārā. 494) ca evaṃ ekūpacāranānūpacāratā vibhattā. Tasmā gāmādīsu parikkhittaṃ ekūpacāraṃ, aparikkhittaṃ nānūpacāranti ca, aṭṭādisu yaṃ ekakulassa, taṃ ekūpacāraṃ, yaṃ nānākulassa, taṃ nānūpacāranti ca gahetabbaṃ. Ajjhokāse vuttanayena gahetabbaṃ. Upacāroti hi ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādīsu dvāraṃ, ‘‘ajjhokāso ekūpacāro’’ti ettha samantā sattabbhantarasaṅkhātaṃ pamāṇanti apare.
『除比丘许可』者,僧团授予比丘的许可称为比丘许可,此处指离开此许可之义。故说『僧团所』等。『给予不别离许可』者,不别离的许可,或为了不别离而给予的许可,即是不别离许可,这是以白二甘马来给予的意思。
Aññatra bhikkhusammutiyāti bhikkhuno saṅghena dinnā sammuti bhikkhusammuti, taṃ vināti attho. Tenāha ‘‘yaṃ saṅgho’’tiādi. Avippavāsasammutiṃ detīti avippavāsā sammuti, avippavāsāya vā sammuti avippavāsasammuti, taṃ ñattidutiyena kammena detīti attho.
『连同内衣和上衣』者:『内衣』指下衣,『上衣』指上衣;下衣与上衣合在一起,称为『连同内衣和上衣』。以此状态,即穿着下衣和上衣的意思。『在黎明前应取回』,是指无法返回并到达者,便就地安住,于黎明前取回。『应返回』,是指应返回放置衣之处,使病不发作。从何时起寻找医师,或生起『我将前往』的作意,从那时起便获得允许。然而,若放弃责任,心想『我现在不去』,则应当取回,心想『它将留在多余衣处』。因此说『或就住于该处应取回』。『彼』,指被给予许可的那种病。已得如法者,便不再有给予许可之事,这是意趣所在。
Santaruttarenāti ‘‘antara’’nti antaravāsako vuccati, ‘‘uttara’’nti uttarāsaṅgo, saha antarena uttaraṃ santaruttaraṃ, tena santaruttarena, saha antaravāsakena uttarāsaṅgenāti attho. Antoaruṇe paccuddhaṭeti nivattitvā sampāpuṇitumasakkontena tattheva ṭhatvā anto aruṇe paccuddhaṭe. Paccāgantabbanti yathā rogo na kuppati, tathā puna cīvarassa ṭhapitaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Yato paṭṭhāya hi satthaṃ vā pariyesati, ‘‘gacchāmī’’ti ābhogaṃ vā karoti, tato paṭṭhāya vaṭṭati. ‘‘Na dāni gamissāmī’’ti evaṃ pana dhuranikkhepaṃ karontena paccuddharitabbaṃ ‘‘atirekacīvaraṭṭhāne ṭhassatī’’ti. Tenāha ‘‘tattheva vā ṭhitena paccuddharitabba’’nti. Soti yassa sammuti dinnā, so rogo. Laddhakappiyameva puna sammutidānakiccaṃ natthīti adhippāyo.
『已决意衣性』,指依照三衣决意的方式,衣已被决意的状态。所谓别离,是指若衣在有结界处,则在此处之外明相升起;若在无结界处,则在如前所述的村落等之外,超过伸手可及处明相升起。然而在有结界处,将衣放置于界内任何地方,并安住于界内任何地方,都是允许的。在此,『不取回』即是不作为,应如此连接。
Adhiṭṭhitacīvaratāti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitacīvaratā. Vippavāso nāma yadi baddhasīmāyaṃ cīvaraṃ hoti, tato bahi aruṇuṭṭhāpanaṃ. Atha abaddhasīmāyaṃ, yathāvuttagāmādīnaṃ bahi hatthapāsātikkame aruṇuṭṭhāpanaṃ. Baddhasīmāyaṃ pana yattha katthaci cīvaraṃ ṭhapetvā antosīmāyameva yattha katthaci vasituṃ vaṭṭati. Idha apaccuddharaṇaṃ akiriyāti sambandho.
三、非时衣学处注释
3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
与前学处相同,此处“比丘”一词也用作表所有者义的具格,故说“衣已完成之比丘”等。因在《分别》中说:“所谓非时衣,是指在未敷展咖提那时于十一个月中所生起的衣,在已敷展咖提那时于七个月中所生起的衣,乃至在如法衣时中指定布施的,皆名为非时衣。”故说“那在未敷展咖提那时”等。应如此连接:“那所说的衣时”。“雨安居”者,是指称为雨安居的时节。最后一个月,称为衣月。因为在此月中,即使咖提那未敷展时所生起的衣,未作决意、未行净施,也允许存放。五个月者,指最后的迦絺底迦月,加上冬季四个月,共五个月。“在其他时”者,指在未敷展咖提那时的十一个月中,以及在已敷展咖提那时的七个月中。“即使在时中”者,即于所说的衣时——未敷展咖提那的衣月,或已敷展咖提那的五个月。“以等的方式”则包含了“我施、我将施”等语。虽然这一切都可称为“非时衣”,但此处所指涉的非时衣,唯独是后时生起者。
Purimasikkhāpade viya etthāpi bhikkhunāti sāmiatthe karaṇavacananti āha ‘‘niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā’’tiādi. ‘‘Akālacīvaraṃ nāma anatthate kathine ekādasamāse uppannaṃ, atthate kathine sattamāse uppannaṃ, kālepi ādissa dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāmā’’ti (pārā. 500) padabhājaniyaṃ vuttattā ‘‘yvāyaṃ anatthate kathine’’tiādimāha. Yvāyaṃ cīvarakālo vuttoti sambandho. Vassānassāti vassānasaṅkhātassa utuno. Pacchimo māso nāma cīvaramāso. Tasmiñhi anatthatepi kathine uppannaṃ cīvaraṃ anadhiṭṭhitaṃ, avikappitaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭati. Pañca māsāti pacchimakattikamāso, hemantikā cattāro cāti pañca māsā. Aññadāti anatthate kathine ekādasamāse, atthate kathine sattamāse. Kālepīti ‘‘anatthate kathine cīvaramāso, atthate kathine pañca māsā’’ti yathāvuttacīvarakālepi. ‘‘Ādinā nayenā’’ti iminā ‘‘dadāmi dajjāmī’’tiādīnaṃ (pārā. aṭṭha. 2.469) saṅgaho. Kiñcāpi cetāni sabbāni ‘‘akālacīvara’’nti vuttāni, tathāpi piṭṭhisamayeyeva uppannāni ‘‘akālacīvara’’nti idhādhippetāni.
然而,“于时中,此非时衣施与僧团”这样的布施,是依非时衣共相而取其义所说。譬如在后时生起的衣,已出雨安居者及其他在场者可共分配,因此名为非时衣;此处亦同,这便是非时衣的共相。若如此,为何又说“或个别施与:‘这是给你的’”——以这样的方式等施与呢?难道个别施与的衣,不应由任何人分配吗?这并无矛盾,是为开显由个别施与之共相所得之义,故如此说。“或以自己财物”者,指以自己的棉线等财物。应知此语与“若生起”相连。“施与界”等,是依个人决意的方式而说。在此,施与界为第一母句,施与咖提那为第二母句……乃至……施与个人为第八母句。
‘‘Kāle saṅghassa idaṃ akālacīvara’’nti dinnaṃ pana akālacīvarasāmaññato atthuddhāravasena vuttaṃ. Yathā piṭṭhisamaye uppannaṃ cīvaraṃ vuṭṭhavassehi, sesehi ca sammukhībhūtehi bhājetuṃ labbhatīti akālacīvaraṃ nāma jātaṃ, tathevidampīti tadidaṃ akālacīvarasāmaññaṃ. Yadi evaṃ ‘‘puggalassa vā idaṃ tuyhaṃ ‘dammī’tiādinā nayena dinna’’nti kasmā vuttaṃ, na hi puggalassa ādissa dinnaṃ kenaci bhājanīyaṃ hotīti? Nāyaṃ virodho, ādissa dānasāmaññato labbhamānamatthaṃ dassetuṃ tathā vuttanti. Attano vā dhanenāti attano kappāsasuttādinā dhanena. Imassa ‘‘uppajjeyyā’’ti iminā sambandho veditabbo. ‘‘Sīmāya detī’’tiādi puggalādhiṭṭhānanayena vuttaṃ. Ettha pana sīmāya dānaṃ ekā mātikā, katikāya dānaṃ dutiyā…pe… puggalassa dānaṃ aṭṭhamā.
“以应围绕之处”——以此显示对于未设围墙的寺院,从常集会处等起,第一石掷之内为近行界。为更显示第二石掷之内亦是近行界,故接着说“或者”等。应知常集会处也同样处在界边之内。“寺院增长时增长”,意谓若寺院尚未超出近行界而扩展。然而在《大义疏》中说:“比丘数量增长时亦随之增长。”《一切善见》中说:“若在寺院中集会的比丘们相互紧邻坐满百由旬,此百由旬即为近行界,利养可及一切人。”“比丘尼的入园问讯与卧坐具问讯”,是指来去比丘尼的入园问讯与卧坐具问讯之义。即前来的比丘尼应行入园问讯,离去的比丘尼应就僧团的十种卧坐具行问讯。此处虽言“比丘尼的”,但离去的比丘亦应知依同一界而就卧坐具作问讯。
‘‘Parikkhepārahaṭṭhānenā’’ti iminā aparikkhittassa vihārassa dhuvasannipātaṭṭhānādito paṭhamaleḍḍupātassa anto upacārasīmāti dasseti. Idāni dutiyaleḍḍupātassapi anto upacārasīmāyevāti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Dhuvasannipātaṭṭhānampi sīmāpariyantagatameva veditabbaṃ. Āvāse vaḍḍhante vaḍḍhatīti sace upacārato abahibhūto hutvā āvāso vaḍḍhatīti adhippāyo. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘bhikkhūsupi vaḍḍhantesu vaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. ‘‘Sace vihāre sannipatitabhikkhūhi saddhiṃ ekābaddhā hutvā yojanasatampi pūretvā nisīdanti, yojanasatampi upacārasīmāva hoti, sabbesaṃ lābho pāpuṇātī’’ti (mahāva. aṭṭha. 379) samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ ārāmapavesanasenāsanāpucchanānīti āgantukagamikānaṃ bhikkhunīnaṃ ārāmapavesanāpucchanaṃ, senāsanāpucchanañcāti attho. Tathā hi āgantukāya bhikkhuniyā ārāmapavesanaṃ āpucchitabbaṃ, gamikāya saṅghikaṃ dasavidhaṃ senāsanaṃ. Ettha ca kiñcāpi ‘‘bhikkhunīna’’nti vuttaṃ, gamikassa pana bhikkhussāpi imissāyeva sīmāya vasena senāsanāpucchanaṃ veditabbaṃ.
“别住、行悦意的告白”,指行别住者与行悦意者的别住告白和悦意告白。“雨安居中断、依止、卧坐具取等的规定”,即雨安居中断的规定、取依止的规定、取卧坐具的规定之义。以“等”字包含依止的舍去、利养的取、履行客比丘义务后入园等种种事。“依此界”,指因这一切的施设,随其所应,或在近行界内,或在近行界外,故如此说。
Parivāsamānattārocananti pārivāsikamānattacārīnaṃ parivāsārocanaṃ, mānattārocanañca. Vassacchedanissayasenāsanaggāhādividhānanti vassacchedavidhānaṃ, nissayaggāhavidhānaṃ, senāsanaggāhavidhānanti attho. Ādisaddena nissayapaṭippassaddhi, lābhaggāho āgantukavattaṃ pūretvā ārāmapavesananti evamādikaṃ saṅgaṇhāti. Imissāva sīmāya vasenāti upacārasīmāyevāti yathāsambhavaṃ anto, bahi ca imassa sabbassa labbhanato vuttaṃ.
为利养而设立的界是利养界(《大品》379),而此界既非正自觉者所允许,亦非结集法的长老们所设立,反而是由施利养者所设立。因此说“诸王、大臣等”等。“周围”指寺院的周围。“去”意指税赋、谷物等。“设立界”是文句的补充。“一王的命令行使处”,指各个国王的命令所行之处,如朱罗领地、喀拉拉领地等。“水在此处分为二”指岛,即未被洪流淹没的陆地部分,那本身就是界,为岛界。因此说“以海为边际”等。轮围界是以轮围山所限定的,故说“一轮围山围绕之内为轮围界”。
Lābhatthāya ṭhapitā sīmā lābhasīmā (mahāva. 379), sā ca kho neva sammāsambuddhena anuññātā, na dhammasaṅgāhakattherehi ṭhapitā, apica kho lābhadāyakehi. Tenāha ‘‘yaṃ rājarājamahāmattādayo’’tiādi. Samantāti vihārassa samantā. Yanti suṅkasassādi. ‘‘Sīmaṃ ṭhapentī’’ti pāṭhaseso. Ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānanti coḷabhogo keraḷabhogoti evaṃ ekekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ. Dvidhā āpo gato etthāti dīpo, oghena anajjhotthato bhūmibhāgo, sova sīmā dīpasīmā. Tenāha samuddantenā’’tiādi. Cakkavāḷasīmā cakkavāḷapabbateneva paricchinnāti āha ‘‘ekacakkavāḷapabbataparikkhepabbhantaraṃ cakkavāḷasīmā’’ti.
“其余”指部分界等。“施与部分界”,指见到僧团以某种羯磨聚集后,便说“我们施与部分界的僧团”而施与。应知,立于部分界的树或山上,或在下方的地中间者,也属于立于部分界中。“施与共住界”,指说“我施与共住界”而施与。此方法对其余诸界亦同。部分界不达至界中间处,因彼处没有共住界,这是其意旨。于共住界与不别住界中施与时有此差别:若说“我施与不别住界”而施与,则不达至村处。何以故?因说“除村及村近行”。但若说“我施与共住界”而施与,则亦达至立于村中者。“施与内界、水掷界”,指见到为布萨等事聚集于此者,便说“我们施与此内界”等而施与。于地方界、王国界、岛界、轮围界中,判定亦如村界等中所说,故说“在地方界等中”等。“一人去也能摄取一切”的意思是:一人前往,于此依雨安居数分配并取得后,还能返回。“一”指同一同分的比丘,此比丘亦能取一份。故说“取同分者之份”。
Sesāti khaṇḍasīmādayo. Khaṇḍasīmāya demāti dinnanti khaṇḍasīmāya kenaci kammena sannipatitaṃ saṅghaṃ disvā ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ saṅghassa demā’’ti dinnaṃ. Khaṇḍasīmāya ṭhite rukkhe vā pabbate vā ṭhitopi heṭṭhā vā pathavivemajjhagatopi khaṇḍasīmāyeva ṭhitoti veditabbo. Samānasaṃvāsasīmāya dinnanti ‘‘samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ. Esa nayo sesesupi. Khaṇḍasīmā sīmantarikaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti tattha samānasaṃvāsasīmāya abhāvatoti adhippāyo. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmāsu dinnassa idaṃ nānāttaṃ – ‘‘avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vuttattā . ‘‘Samānasaṃvāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānampi pāpuṇātīti. Abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnanti tattha uposathādiatthāya sannipatite disvā ‘‘imissā abbhantarasīmāya demā’’tiādinā dinnaṃ. Janapadaraṭṭharajjadīpacakkavāḷasīmāsupi gāmasīmādīsu vuttasadisova vinicchayoti āha ‘‘janapadasīmādīsū’’tiādi. Ekopi gantvā sabbesaṃ saṅgaṇhituṃ labhatīti ekopi gantvā idha vassaggena bhājetvā gahetvā āgantuṃ labhatīti attho. Ekoti sabhāgo eko bhikkhu, ayampi bhāgameva gahetuṃ labhati. Tenāha ‘‘sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhātī’’ti.
如是,对于指定结界而施与者,先说明其施与的判定之后;现在,为了说明那种不擅长说“某界”,仅仅知道“界”这个词语,来到寺院后说“我施与界”或“我施与界中住僧团”者的判定,故说“然而,有人进入寺院后”等。“何”指哪一界。“我不知此差别”指我不知所谓“某界”的区别。意谓:应由近行界内的住众来分配,因为利养被近行界所限定。“彼”指同一利养的约定。
Evaṃ tāva yo sīmaṃ parāmasitvā deti, tassa dāne vinicchayaṃ vatvā idāni yo ‘‘asukasīmāyā’’ti vattuṃ na jānāti, kevalaṃ ‘‘sīmā’’ti vacanamattameva jānanto vihāraṃ āgantvā ‘‘sīmāya dammī’’ti vā ‘‘sīmaṭṭhakasaṅghassa dammī’’ti vā bhaṇati, tattha vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘yo pana vihāraṃ pavisitvā’’tiādimāha. Kataranti katarasīmaṃ. Ahametaṃ bhedaṃ na jānāmīti ahaṃ ‘‘asukā sīmā’’ti etaṃ vibhāgaṃ na jānāmi. Upacārasīmaṭṭhehi bhājetabbaṃ lābhassa upacārasīmāya paricchinnattāti adhippāyo. Sāti samānalābhakatikā.
“在我的常行处被作”(《大品注》379):此处,在那个寺院中,施衣者所供的僧团常设供养正在运转;在那个寺院中,比丘们把他作为自己的负担,经常在家中供养食物;或者,他在那里建造了住所,或设立了筹食等。这些名为常行处。然而,若是由他建立了整个寺院,在那里根本不必说。因此说“在那里,他的常设供养正在运作”等。其中,“常设供养”指施与的惯例。“正在运作”指正在周转。“从何处”指从哪个寺院。“在何处”指在哪个寺院。“在一切处”指在所有寺院。“列出目录之后”指一个寺院中比丘较多,另一个寺院中较少,而衣物只有一件,常行处却很多,问“应施与何处”之后;如果床或椅只有一件,问过之后,无论哪个寺院,乃至在一个寺院里无论哪个住处,他思量后便应施与那里。即使说“让某位比丘来取”,也是可以的。但是,如果说了“施与我的常行处”后,不加思量便离去,僧团也可以考虑。应这样考虑:应说“施与僧团长老的住处”。如果那里的住处已满,而在不敷之处,便应施与那里。如果有比丘说“我的住处没有坐卧具”,也应施与那里。
Yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyantīti (mahāva. aṭṭha. 379) ettha yasmiṃ vihāre tassa cīvaradāyakassa santakaṃ saṅghassa pākavattaṃ vā vattati. Yasmiṃ vihāre bhikkhū attano bhāraṃ katvā sadā gehe bhojeti, yattha vā anena āvāso vā kārito, salākabhattādīni vā nibaddhāni, ime dhuvakārā nāma. Yena pana sakalopi vihāro patiṭṭhāpito, tattha vattabbameva natthi. Tenāha ‘‘yattha tassa pākavattaṃ vā vattatī’’tiādi. Tattha pākavattanti dānavattaṃ. Vattatīti pavattati. Yatoti yasmā vihārā. Yatthāti yasmiṃ vihāre. Sabbatthāti sabbesu vihāresu. Mātikaṃ āropetvāti ekasmiṃ vihāre bhikkhū bahutarā, ekasmiṃ thokatarā, ekañca vatthaṃ, dhuvakāraṭṭhānañca bahukaṃ, kattha demāti pucchitvā, yadi pana mañco vā pīṭhaṃ vā ekameva hoti, taṃ pucchitvā yassa vā vihārassa, ekavihārepi vā yassa senāsanassa so vicāreti, tattha dātabbaṃ. Sacepi ‘‘asukabhikkhu gaṇhatū’’ti vadati, vaṭṭati. Atha ‘‘mayhaṃ dhuvakāre dethā’’ti vatvā avicāretvāva gacchati, saṅghassapi vicāretuṃ vaṭṭati. Evaṃ pana vicāretabbaṃ – ‘‘saṅghattherassa vasanaṭṭhāne dethā’’ti vattabbaṃ. Sace tattha senāsanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, yattha nappahoti, tattha dātabbaṃ. Sace eko bhikkhu ‘‘mayhaṃ vasanaṭṭhāne senāsanaparibhogabhaṇḍaṃ natthī’’ti vadati, tattha dātabbaṃ.
“施与僧团”而施与,指“我施这些衣给僧团”这样施与。“从那之外”指从近行界之外。“与他们一起”指与进入近行界者一起。“也得到结合者的”意趣是:由于随大众而增大的界便成为界。“因此”指因为得到进入近行界者的,也因为在界外得到与离开近行界者结合者的,因此。“他们的”指进入近行界者的,以及在界外与他们结合者的。“在取时”指弟子等取用的时候。“即使未到达者的”意思是:即使未到达利养分配之处,但已进入近行界者,或是与他们结合后站在自己寺院门口或寺院内者的。“应给予份额”意趣是:即使施与僧团新衣,也应如此。但是,在第二份时,长老坐定之后,方才来到者不得第一份。从第二份起,应按雨安居数给予。
Saṅghassadammīti dinnanti ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti evaṃ dinnaṃ. Tato bahiddhāpīti upacārasīmāto bahiddhāpi. Tehi saddhinti upacārasīmāgatehi saddhiṃ. Ekābaddhānañca pāpuṇāti parisāvasena vaḍḍhitā sīmā hotīti katvāti adhippāyo. Tasmāti yasmā upacārasīmāgatānaṃ pāpuṇāti, yasmā ca tato bahiddhāpi upacārasīmokkantehi ekābaddhānaṃ pāpuṇāti, tasmā. Tesanti upacārasīmāgatānaṃ, tato bahiddhā tehi saddhiṃ ekābaddhānañca. Gāhate satīti antevāsikādike gaṇhante sati. Asampattānampīti upacārasīmāyaṃ ṭhitehi ghaṇṭiṃ paharitvā kālaṃ ghosetvā lābhabhājanaṭṭhānaṃ asampattānampi upacārasīmāya paviṭṭhānaṃ, tehi vā saddhiṃ ekābaddhānaṃ hutvā attano vihāradvāre vā antovihāreyeva vā ṭhitānañcāti attho. Bhāgo dātabboti saṅghanavakassa dinnepīti adhippāyo. Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷhe āgatānaṃ paṭhamabhāgo na pāpuṇāti. Dutiyabhāgato vassaggena dātabbaṃ.
然而,若说“施予站在近行界外者”,则不应施予。但如果寺院很大,从长老座开始分配衣物时,那些禀性懒散的大长老后来才到,则不应说:“尊者,正在给持戒二十夏者,您们的份数已过。”不应按份次,先施予他们,随后再按份次施予。
Sace pana ‘‘bahiupacārasīmāyaṃ ṭhitānaṃ dethā’’ti vadanti, na dātabbaṃ. Yadi pana vihāro mahā hoti, therāsanato paṭṭhāya vatthesu dīyamānesu alasajātikā mahātherā pacchā āgacchanti, ‘‘bhante, vīsativassānaṃ dīyati, tumhākaṃ ṭhitikā atikkantā’’ti na vattabbā. Ṭhitikaṃ ṭhapetvā tesaṃ datvā pacchā ṭhitikāya dātabbaṃ.
听闻“据传某寺出现许多衣物”,比丘们乃至从相距一由旬的寺院前来。对已到达者,应从其站立之处起开始施予。这是此处的略说。其详细义理,则应以《善见律注》衣犍度注释中所说的方法来了知。
‘‘Asukavihāre kira bahucīvaraṃ uppanna’’nti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabbaṃ, ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana samantapāsādikāya cīvarakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vuttanayena veditabbo.
如此,阐明进入寺院后,对“我将这些衣物施予僧团”而作布施者的判定之后,现在为了显示在近行界外见到比丘后,对“施予僧团”而作布施者的判定,故有“然而”等语。“集会成一整体者得”:意思是,如果集会遍布一由旬而站立,且是结成一体的,则所有人都得到。此处是否结为一体,应在十二肘之内来判定其为一个整体。因此而有“然而”等语。
Evaṃ vihāraṃ pavisitvā ‘‘imāni cīvarāni saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayaṃ vatvā idāni bahiupacārasīmāyaṃ bhikkhuṃ disvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti dinnesu vinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘yaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Ekābaddhaparisāya pāpuṇātīti sace yojanaṃ pharitvā parisā ṭhitā hoti, ekābaddhā ce, sabbesaṃ pāpuṇātīti attho. Ekābaddhatā cettha dvādasahatthabbhantarato paricchinditabbā. Tenāha ‘‘ye panā’’tiādi.
“给予两部僧团”是指以“我给予两部僧团”的方式施予。即使说“我给予分为二部的僧团”、“我给予两个僧团”、“我给予比丘僧团与比丘尼僧团”,也仍只是给予两部僧团。“一半应给比丘们,一半应给比丘尼们”,即分成均等的两份,一份给比丘们,一份给比丘尼们。之所以得以取得,是因为它被“取得两部僧团”所涵盖,这便是此处的意趣。“塔”指塔庙等。由于它因舍利安置等状态而建立,并作为世间的礼敬之处,故称为“塔”。“此处对塔则无任何差别”,是说“然而此处对于塔”云云。
Ubhatosaṅghassa dinnanti (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘ubhatosaṅghassa dammī’’ti dinnaṃ. ‘‘Dvedhāsaṅghassa dammi, dvinnaṃ saṅghānaṃ dammi, bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunisaṅghassa ca dammī’’ti vuttepi ubhatosaṅghassa dinnameva hoti. Upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ, upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbanti dve bhāge same katvā eko bhāgo bhikkhūnaṃ, eko bhāgo bhikkhunīnaṃ dātabbo. Gahetuṃ labhati ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattāti adhippāyo. Cetiyassāti thūpādino. Tañhi dhātāyatanādibhāvena citattā, lokassa cittīkāraṭṭhānatāya ca ‘‘cetiya’’nti vuccati. Na koci visesoti āha ‘‘idha pana cetiyassā’’tiādi.
然而,如果说到“给予两部僧团、你、以及塔”,则应分成二十二份:十份给比丘们,十份给比丘尼们,一份给个人,一份给塔。其中,个人除了单独的一份,还可依自己的戒腊从僧团的份额中再次取得;塔则唯有一份。不过,这种情形依前述之理即可了知,故此处未予说明。但在《善见律注》中已有阐明。
‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vutte pana dvāvīsatikoṭṭhāse katvā dasa bhikkhūnaṃ, dasa bhikkhunīnaṃ, eko puggalassa, eko cetiyassa dātabbo. Tattha puggalo saṅghatopi attano vassaggena puna gahetuṃ labhati, cetiyassa ekoyeva. Ayaṃ pana vāro yathāvutteneva nayena ñāyatīti katvā idha na vutto. Samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) pana vuttoyeva.
“应在名中拆开而给予‘比丘尼们’”,这是依个人方式而说的。“个人不能单独获得”,如前所述,即不能单独获得一份个人的份额。“从应得之处仅得一份”,是指从依自己戒腊应得之处只获得一份。何以故?因为已被比丘僧团的取得所涵盖。即使说“给予比丘僧团、比丘尼们、你、以及塔”,塔得一份与个人相等的份额,而个人则不能单独获得。因此,给予一份与塔之后,应计算剩余的比丘们与比丘尼们而加以分配。故说“然而说‘以及塔’时”等。
Namajjhe bhinditvā dātabbaṃ ‘‘bhikkhunīna’’nti puggalikavasena vuttattā. Puggalo visuṃ na labhatīti pubbe viya visuṃ puggalikakoṭṭhāsaṃ na labhati. Pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhatīti attano vassaggena pattabbaṭṭhānato ekameva koṭṭhāsaṃ labhati. Kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapuggalapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ na labbhati. Tasmā ekaṃ cetiyassa datvā avasesaṃ bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā bhājetabbaṃ. Tenāha ‘‘cetiyassa cāti vutte panā’’tiādi.
“与他们一起提及个人与塔,恰如前述方式”的意思是:与那些比丘、比丘尼一起时,关于个人与塔的取用方式,与前一步骤相同。也就是说,在“给予比丘们、比丘尼们、以及你”“给予比丘们、比丘尼们、以及塔”“给予比丘们、比丘尼们、你、以及塔”这些情况中,塔能获得一份,个人则没有单独的份额,应当先计算比丘与比丘尼的人数后再分配,这是所说的意思。“个人不能单独获得”是指:个人无法单独获得份额,仅依戒腊获得一份。“然而说‘给予比丘僧团以及塔’时,塔则获得单独份额”,即是说“塔能获得单独份额”。即使在“给予比丘僧团、你、以及塔”这样的情况下,也只有塔单独获得,个人没有。“塔确实能获得”的意思是:在“给予比丘们以及塔”时,塔获得单独份额。即使说“给予比丘们、你、以及塔”,也只有塔单独获得,个人没有。对于以比丘尼僧团为首的情况,也应当如此配合理解。
Tehi saddhiṃ puggalacetiyaparāmasanaṃ anantaranayasadisamevāti tehi bhikkhūhi bhikkhunīhi saddhiṃ puggalassa ca cetiyassa ca gahaṇaṃ anantaranayasadisamevāti attho. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca cetiyassa ca, bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyassa ekapaṭivīso labbhati, puggalassa visuṃ natthi, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvāva bhājetabbanti vuttaṃ hoti. Puggalassa visuṃ na labbhatīti puggalassa visuṃ paṭivīso na labbhati, vassaggena ekova labbhatīti attho. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhatīti āha ‘‘cetiyassa pana labbhatī’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Cetiyassa pana labbhatiyevāti ‘‘bhikkhūnañca cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa visuṃ paṭivīso labbhatīti attho. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañca cetiyassa cā’’ti vuttepi cetiyasseva visuṃ labbhati, na puggalassa. Bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi evameva yojetabbaṃ.
这里有人问:然而当今,有智慧的人们设置内含舍利的佛像或塔后,施予以佛陀为首的两部僧团布施;或者在佛像或塔前的台座上放置钵,施供养水后说“我们供养诸佛”,在那里先施与副食、主食;或者将食物带到精舍后说“我们供养此塔”,并供养钵食、花香等——在这些情况下,应当如何行持?答:首先,花香等应供奉于塔,以布制成幡,以油燃灯。至于钵食、蜜、糖浆等食物,如果该塔有常住的守护者,无论是出家者还是在家者,应给予他。如果没有常住的守护者,则将带来的食物暂时放置,比丘作净后食用是允许的;在适当时间食用后,再为此食物作净,也是允许的。
Etthāha – yaṃ panetarahi (mahāva. aṭṭha. 379) paṇḍitamanussā sadhātukaṃ paṭimaṃ vā cetiyaṃ vā ṭhapetvā buddhappamukhassa ubhatosaṅghassa dānaṃ denti, paṭimāya vā cetiyassa vā purato ādhārake pattaṃ ṭhapetvā dakkhiṇodakaṃ datvā ‘‘buddhānaṃ demā’’ti, tattha yaṃ paṭhamaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ denti, vihāraṃ vā āharitvā ‘‘idaṃ cetiyassa demā’’ti piṇḍapātañca mālāgandhādīni ca denti, tattha kathaṃ paṭipajjitabbanti? Vuccate – mālāgandhādīni tāva cetiye āropetabbāni, vatthehi paṭākā, telena padīpā kātabbā, piṇḍapātamadhuphāṇitādīni pana yo nibaddhacetiyajaggako hoti pabbajito vā gahaṭṭho vā, tassa dātabbāni. Nibaddhajaggake asati āhaṭabhattaṃ ṭhapetvā vattaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Upakaṭṭhe kāle bhuñjitvā pacchāpi vattaṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva.
关于花鬘、香等供品,凡是受嘱“拿去供养塔”时,即使需要送到远处,也应当送去供养。即便受嘱“拿给比丘僧团”,也应当送去。然而,如果施主说“我要去乞食了,讲堂中有比丘,他们会拿去供养”,而(比丘)说“尊者,我只给你”时,他可以接受并食用。若比丘应诺“我将供养比丘僧团”而取走供品,在前往途中过了适宜的时间,那么将供品带回自己的住处食用,是允许的。
Mālāgandhādīsu ca yaṃ kiñci ‘‘idaṃ haritvā cetiyapūjaṃ karothā’’ti vutte dūrampi haritvā pūjetabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbaṃ. Sace pana ‘‘ahaṃ piṇḍāya carāmi, āsanasālāyaṃ bhikkhū atthi, te harissantī’’ti vutte ‘‘bhante, tuyhaṃyeva dammī’’ti vadati, bhuñjituṃ vaṭṭati. Atha pana ‘‘bhikkhusaṅghassa dassāmī’’ti harantassa gacchato antarāva kālo upakaṭṭho hoti, attano pāpetvā bhuñjituṃ vaṭṭati.
「施与雨安居僧团」者,是说:「我布施这些衣给雨安居僧团。」「也及于界外住处」者,意指于咖提那衣已受时,乃至咖提那衣被舍之前,亦及于界外住处。因此,即使对已离去至他方者,若有受取者在,也应施与。若于咖提那衣未受时,在冬季期间,如此说而施与,则亦及于后来入雨安居者。「在任何处」者,是指无论在哪一所寺院。「如此说」者,是说「我将施与雨安居僧团」。于此,所有现前在场者皆获得,因为是之后产生的缘故。然而,如果他说「我将施与正住雨安居者」,则唯于雨安居内正住者得到,破安居者不得。若于衣月中说「我将施与正住雨安居者」,则唯及于后入安居者,不不及前入安居者及破安居者。
Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammīti vadatīti (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa imāni cīvarāni dammī’’ti vadati. Tesaṃ bahisīmaṭṭhānampi pāpuṇātīti atthate kathine bahisīmaṭṭhānampi yāva kathinassa ubbhārā pāpuṇāti, tasmā disāpakkantassāpi sati paṭiggāhake dātabbaṃ. Anatthate pana kathine antohemante, evañca pana vatvā dinnaṃ pacchimavassaṃvuṭṭhānampi pāpuṇāti. Yattha katthacīti yesu kesuci vihāresu. Evaṃ vadatīti ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati. Tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti piṭṭhisamaye uppannattā. Sace pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vadati, antovasseyeva vassaṃ vasantāva labhanti, chinnavassā na labhanti. Cīvaramāse pana ‘‘vassaṃ vasantānaṃ dammī’’ti vutte pacchimikāya vassūpagatānaṃyeva pāpuṇāti, purimikāya vassūpagatānañca chinnavassānañca na pāpuṇāti.
从衣月开始,直至冬季的最后一日,在此期间若说「我们施与雨安居者」,无论咖提那衣已受或未受,都唯及于过去雨安居的安居者。但若从热季的第一日开始说,则应提出问题:「过去的雨安居已过去五个月,未来的雨安居将在四个月之后到来,你是施与哪个雨安居者呢?」若答「我将施与过去雨安居的安居者」,则唯及于那些在雨安居内结雨安居者,已离去至他方者的同分者也能获得。
Cīvaramāsato paṭṭhāya yāva hemantassa pacchimo divaso, tāva ‘‘vassāvāsikaṃ demā’’ti vutte kathinaṃ atthataṃ vā hotu, anatthataṃ vā, atītavassaṃvuṭṭhānaṃyeva pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya vutte pana mātikā āropetabbā ‘‘atītavassāvāsassa pañca māsā atikkantā, anāgato catumāsaccayena bhavissati, kataravassāvāsassa desī’’ti. Sace ‘‘atītavassaṃvuṭṭhānaṃ dammī’’ti vadati, taṃantovassaṃvuṭṭhānameva pāpuṇāti, disā pakkantānampi sabhāgā gaṇhituṃ labhanti.
如果他说「我将施与未来的雨安居者」,则应将它保存起来,于入雨安居日取用。如果有人说「寺院无人守护,有盗贼之险,无法存放,又须取了游行」,并说「我施与到来者」,则应分配后取得。如果他说:「尊者,从今数起,第三个雨安居我没有布施雨安居者衣,我当施与那个」,则在那次雨安居中安居的比丘们得到。若他们已离去他方,可由另一可信之人代为取受,然后施与。若仅剩一人,其余皆已命终,则全部归于这一人。若连一人也没有,则成为僧团物,应由现前在场者分配。
Sace ‘‘anāgate vassāvāsikaṃ dammī’’ti vadati, taṃ ṭhapetvā vassūpanāyikadivase gahetabbaṃ. Atha ‘‘agutto vihāro, corabhayaṃ atthi, na sakkā ṭhapetuṃ, gaṇhitvā vā āhiṇḍitu’’nti vutte ‘‘sampattānaṃ dammī’’ti vadati, bhājetvā gahetabbaṃ. Sace vadati ‘‘ito me, bhante, tatiye vasse vassāvāsikaṃ na dinnaṃ, taṃ dammī’’ti, tasmiṃ antovasse vuṭṭhabhikkhūnaṃ pāpuṇāti. Sace te disā pakkantā, añño vissāsiko gaṇhāti, dātabbaṃ. Atha ekoyeva avasiṭṭho, sesā kālaṅkatā, sabbaṃ ekasseva pāpuṇāti. Sace ekopi natthi, saṅghikaṃ hoti, sammukhībhūtehi bhājitabbaṃ.
「由被邀请者饮粥」是指:粥是由那些被邀请的比丘所饮用的。然而,若依乞食行仪,在沿门而行时,或进入家中而得粥;或由人从斋堂取钵送来;或因长老派遣而得粥,这些人则不在此列。但若随同被邀请的比丘,有众多其他比丘也来到,坐满屋内与屋外,而施主如是说:‘无论受邀或未受邀,凡我施与粥者,此诸衣皆归他们’,则所有人均获得。若是从长老手中得粥者,则不在此列。若施主说:‘凡饮我粥者,皆有份’,则所有人获得。「以食物、嚼食等」:此处「等」字亦包含衣、住所与药。
Yehi nimantitehi yāgu pītāti (mahāva. aṭṭha. 379) nimantitehi yehi bhikkhūhi yāgu pītā, yehi pana bhikkhācāravattena gharadvārena gacchantehi vā gharaṃ paviṭṭhehi vā yāgu laddhā, yesaṃ vā āsanasālato pattaṃ āharitvā manussehi nītā, yesaṃ vā therehi pesitā, tesaṃ na pāpuṇāti. Sace pana nimantitabhikkhūhi saddhiṃ aññepi bahū āgantvā antogehañca bahigehañca pūretvā nisinnā, dāyako ca evaṃ vadati ‘‘nimantitā vā hontu, animantitā vā, yesaṃ mayā yāgu dinnā, sabbesaṃ imāni vatthāni hontū’’ti, sabbesaṃ pāpuṇāti. Yehi pana therānaṃ hatthato yāgu laddhā, tesaṃ na pāpuṇāti. Atha so ‘‘yehi mayhaṃ yāgu pītā, sabbesaṃ hotū’’ti vadati, sabbesaṃ pāpuṇāti. Bhattakhajjakādīhīti ettha ādisaddenapi cīvarasenāsanabhesajjānaṃ gahaṇaṃ.
「于个人」是指:对于对面或非对面的个人。故说「此衣」等。然而,若如此说:‘我将此衣施与你及你的弟子’,则长老及弟子皆获得。有前来领受教示者,领受后离去者亦在,其也得。若说:‘我将施与和你们一起结伴游方的比丘’,则遍及所有从事教授弟子之事、领受教示问答等而游方者。「在此」是指于八个母题中。此处为略说,若详说如何了知?故云‘在《善见律注》中已说’,意即:在《善见律注》衣篇相合解释中已说。
Puggalassāti (mahāva. aṭṭha. 379) sammukhāsammukhabhūtassa puggalassa. Tenāha ‘‘idaṃ cīvara’’ntiādi. Sace pana ‘‘idaṃ tumhākañceva tumhākaṃ antevāsikānañca dammī’’ti evaṃ vadati, therassa ca antevāsikānañca pāpuṇāti. Uddesaṃ gahetuṃ āgato, gahetvā gacchanto ca atthi, tassāpi pāpuṇāti. Tumhehi saddhiṃ nibaddhacārikabhikkhūnaṃ dammī’’ti vutte uddesantevāsikānaṃ vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Etthāti aṭṭhasu mātikāsu. Yadi pana ayamettha saṅkhepakathā, vitthāro pana kathaṃ ñātabboti āha ‘‘samantapāsādikāyaṃ vutto’’ti. Samantapāsādikāyaṃ cīvarakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vuttoti attho.
应如此了知:‘亲戚为我衣事而遣使,或朋友遣使,当他们带来衣时将施予’——如是,从亲戚或朋友生起期待。「以如法物品」:即以棉线等自己之财物。「细」:即细致。「得另一期待衣后,才可于期限内制作」:得另一件与原衣相似的期待衣后,才可在期限内制作。而这仅于有期待时;若无期待,当原衣满十日时,当日即应决意。故说‘若不获得’等。‘期待衣亦应决意为资具衣’:对于先前生起的粗质期待衣,亦作如此说。以‘亦’字显示不唯指根本衣。
‘‘Ñātakehi vā me cīvaratthāya pesitaṃ, mittehi vā pesitaṃ, te ābhate cīvare dassantī’’ti evaṃ ñātito vā mittato vā paccāsā hotīti veditabbaṃ. Kappiyabhaṇḍenāti kappāsasuttādinā attano dhanena. Saṇhanti sukhumaṃ. Aññaṃ paccāsācīvaraṃ labhitvā eva kālabbhantare kāretabbanti aññaṃ mūlacīvarasadisaṃ paccāsācīvaraṃ labhitvāyeva māsabbhantare kāretabbaṃ. Tañca kho satiyāyeva paccāsāya, asatiyā pana paccāsāya mūlacīvaraṃ dasāhaṃ ce sampattaṃ, tadaheva adhiṭṭhātabbaṃ. Tenāha ‘‘sace na labhatī’’tiādi. Paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbanti paṭhamataraṃ uppannaṃ thūlapaccāsācīvarampi sandhāya vuttaṃ. Pi-saddena na kevalaṃ mūlacīvaramevāti dasseti.
四、旧衣学处注释
4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
“我等之亲属”者:因被认知为亲属,故为“亲属”;彼即亲属女。非亲属女者,即非亲属女;对彼非亲属女,故说“非亲属女”。“从母或从父”者:从母方或从父方。“直至第七代”者:直至第七代男子或第七代女子之寿量,即所谓直至祖父代、祖母代、外祖父代、外祖母代。或谓“直至第七代”者,意为直至第七对偶。此处“代”之一词,应依省略之理而解,即“代与代,为诸代”。如是于彼彼处取其对偶。“以任何方式无关联者”:于兄弟、姊妹、外甥、孙辈等,以任何方式无关联者。父、祖父、曾祖父、高祖,如是乃至第七代;父、父之母、彼女之父与母、兄弟与姊妹、诸子与诸女,如是亦向上与向下乃至第七代;父、父之兄弟、父之姊妹、父之诸子、父之诸女及其子女相续,如是亦乃至第七代;母、母之母、彼女之母、彼女之母,如是乃至第七代;母、母之父、彼之父与母、兄弟与姊妹、诸子与诸女,如是亦向上与向下乃至第七代;母、母之兄弟、母之姊妹、母之诸子、母之诸女及其子女相续,如是亦乃至第七代。凡既非以母系关联,亦非以父系关联而有关联者,彼即所谓“非亲属女”。
‘‘Amhākameva ñātī’’ti ñāyatīti ñāti, sāva ñātikā, na ñātikā aññātikā, tāya aññātikāya. Tenāha ‘‘na ñātikāyā’’ti. Mātito vā pitito vāti mātipakkhato vā pitipakkhato vā. Yāva sattamaṃ yuganti (pārā. aṭṭha. 2.503-505) yāva sattamassa purisassa, sattamāya vā itthiyā āyuppamāṇaṃ, yāva pitāmahayugaṃ pitāmahiyugaṃ mātāmahayugaṃ mātāmahiyuganti vuttaṃ hoti. Atha vā yāva sattamaṃ yuganti yāva sattamadvandanti attho. Yugasaddo cettha ekasesanayena daṭṭhabbo ‘‘yugo ca yugo ca yugā’’ti. Evañhi tattha tattha dvandaṃ gahitaṃ hoti. Kenaci ākārena asambaddhāyāti bhātubhaginibhāgineyyaputtapaputtādīsu yena kenaci ākārena asambaddhāya. Pitā, pitupitā, tassa pitā, tassāpi pitāti evaṃ yāva sattamā yugā, pitā, pitumātā, tassā pitā ca mātā ca bhātā ca bhaginī ca, puttā ca, dhītaro cāti evampi uddhañca adho ca yāva sattamā yugā, pitā, pitubhātā, pitubhaginī, pituputtā, pitudhītaro, tesampi puttadhītuparamparāti evampi yāva sattamā yugā, mātā, mātumātā, tassā mātā, tassāpi mātāti evaṃ yāva sattamā yugā, mātā, mātupitā, tassa pitā ca mātā ca bhātā ca bhaginī ca puttā ca dhītaro cāti evampi uddhañca adho ca yāva sattamā yugā, mātā, mātubhātā, mātubhaginī, mātuputtā, mātudhītaro , tesampi puttadhītuparamparāti evampi yāva sattamā yugā, tāva neva mātusambandhena, na pitusambandhena yā sambaddhā, sā ‘‘aññātikā nāmā’’ti vuttaṃ hoti.
“如释迦女”者:如五百左右的释迦女。这仅为举例,所以说,即使是在比丘位中转变性别之比丘尼,于此处纯比丘僧团中,也应知为“已受具足戒者”。“或于两僧团”者:于比丘尼僧团中以白四甘马受戒,于比丘僧团中以白四甘马受戒,如是于两僧团中受具足戒者。“旧衣”者:此处所谓“衣”,仅指可作下衣与上衣者,故说“染色”等。“作净”者:给予净点。有说以此显示未作净者不成波逸提之事。“以受用之头”者:以身触及而以受用之头。“肩”者:置于肩上。“头顶”者:置于头顶。然而若放置于敷具下而卧,或以手举起作空中的帐幕,且头不触及其物而行,则不名为受用。
Sākiyāniyo viyāti pañcasatamattā sākiyāniyo viya. Nidassanamattañcetaṃ, tasmā bhikkhubhāve ṭhatvā parivattaliṅgā bhikkhuniyopi idha suddhabhikkhusaṅghe ‘‘upasampannā’’ icceva veditabbā. Ubhatosaṅghe vāti bhikkhunisaṅghe ñatticatutthena, bhikkhusaṅghe ñatticatutthenāti evaṃ ubhatosaṅghe vā. Purāṇacīvaranti ettha cīvaranti nivāsanapārupanupagameva adhippetanti āha ‘‘rajitvā’’tiādi. Kappaṃ katvāti kappabinduṃ datvā. ‘‘Iminā adinnakappaṃ pācittiyavatthu na hotīti dassetī’’ti (sārattha. ṭī. 2.505) vadanti. Paribhogasīsenāti kāyena phusitvā paribhogasīsena. Aṃseti jattumhi. Matthaketi sīsamatthake. Sace pana paccattharaṇassa heṭṭhā katvā nipajjati, hatthehi vā ukkhipitvā ākāse vitānaṃ katvā sīsena asamphusanto gacchati, ayaṃ paribhogo nāma na hoti.
“或作身之变化”者:如彼女了知“此人想让(我)洗”,便依其所知而作身之变化。“立于十二肘之空间内而向上抛”者:以此显示,若舍弃近处而向内侧抛掷者无罪。“或送至他人之手”者:立于十二肘之空间内,送至在学尼、沙弥、沙弥尼、近事男、近事女等任何他人之手。“彼”者:近事男与沙弥。“受具足戒后洗”者:此处,近事男子性别转变时,于比丘尼中出家并受具足戒后洗;沙弥于性别转变时,于比丘尼中受具足戒后洗,应如此如理取其义。然而若已交付比丘尼之手,于性别转变时而洗,则为允许。
Kāyavikāraṃ vā karotīti yathā sā ‘‘dhovāpetukāmo aya’’nti jānāti, evaṃ kāyavikāraṃ karoti. ‘‘Antodvādasahatthe okāse ṭhatvā upari vā khipatī’’ti iminā upacāraṃ muñcitvā orato khipantassa anāpattīti dasseti. Aññassa vā hatthe pesetīti antodvādasahatthe okāse ṭhatvā sikkhamānasāmaṇerasāmaṇeriupāsakaitthiyādīsu yassa kassaci aññassa hatthe vā peseti. Soti upāsako ca sāmaṇero ca. Upasampajjitvā dhovatīti ettha upāsako liṅge parivatte bhikkhunīsu pabbajitvā upasampajjitvā dhovati, sāmaṇero liṅge parivatte bhikkhunīsu upasampajjitvā dhovatīti yathāyogaṃ attho gahetabbo. Sace pana bhikkhuniyā hatthe dinnaṃ hoti, sace liṅge parivatte dhovati, vaṭṭati.
此处,若一人并未三次舍弃,则令作三事者,一次令作犯舍堕,两次令作犯二恶作;令作二事者,一次令作犯舍堕,第二次犯恶作。因此说“洗等三事”等。“以一事”,是就最先作并完成者而说。然而,若说“染此衣后清洗带来”,该比丘尼却先洗后染,则只构成恶作,而非舍堕;于一切语序相反的情况,都应如此取法。若说“洗后带来”,她既洗又染,则仅因令洗的缘而有罪,于染则无罪。一切情况皆同此理,故说“然而若说‘洗’”等。“以比丘尼僧团的方式”,是指令那些按比丘方式同受具足戒者清洗,其事如此,故说“以比丘尼僧团的方式”等。
Ettha ca ekassa tikkhattuṃ nissajjanābhāvato tīṇipi kārentassa ekena nissaggiyaṃ, dvīhi dve dukkaṭāni. Dve kārentassa ekena nissaggiyaṃ, dutiyena dukkaṭaṃ. Tenāha ‘‘dhovanādīni tīṇī’’tiādi. ‘‘Ekena vatthunā’’ti paṭhamaṃ katvā niṭṭhāpitaṃ sandhāya vuttaṃ. Sace pana ‘‘imaṃ cīvaraṃ rajitvā dhovitvā ānehī’’ti vutte sā bhikkhunī paṭhamaṃ dhovitvā pacchā rajati, nissaggiyena dukkaṭameva, evaṃ sabbesu viparītavacanesu nayo netabbo. Sace pana ‘‘dhovitvā ānehī’’ti vuttā dhovati ceva rajati ca, dhovāpanapaccayā eva āpatti, rajane anāpatti. Evaṃ sabbattha. Tenāha ‘‘sace pana‘dhovā’ti vuttā’’tiādi. Bhikkhūnaṃ vasena ekato upasampannāya dhovāpentassa yathāvatthukamevāti āha ‘‘bhikkhunisaṅghavasenā’’tiādi.
“或他人之所有”,意为令洗属于他人的旧衣。“坐具与敷具”,指他人或自己所有的坐具与敷具。由于这里仅将堪作下衣与上衣者称为“旧衣”,因此令洗自己所有的坐具与敷具也只犯恶作,不犯舍堕。“或未说而洗”,指前来诵戒或教诫时,见到污衣,从存放处取出,或令人取来并说“给我,圣者,我帮你洗”,随后既洗又染又打,这称为未说而洗。凡是听到比丘命令年少者或沙弥“洗此衣”后,说“圣者,我来洗”而取来清洗,或者取用暂时存放之衣,洗染之后交还者,这也称为未说而洗。
Aññassavā santakanti aññassa santakaṃ purāṇacīvaraṃ dhovāpentassāti attho. Nisīdanapaccattharaṇanti aññassa vā attano vā santakaṃ nisīdanañceva paccattharaṇañca. Nivāsanapārupanupagasseva ca idha ‘‘purāṇacīvara’’nti adhippetattā attano santakampi nisīdanapaccattharaṇaṃ dhovāpentassa dukkaṭameva hoti, na nissaggiyaṃ. Avuttā vā dhovatīti uddesāya vā ovādāya vā āgatā kiliṭṭhacīvaraṃ disvā ṭhapitaṭṭhānato vā gahetvā, ‘‘detha ayya, dhovissāmī’’ti āharāpetvā vā dhovati ceva rajati ca ākoṭeti ca, ayaṃ avuttā dhovati nāma. Yāpi ‘‘imaṃ cīvaraṃ dhovā’’ti daharaṃ vā sāmaṇeraṃ vā āṇāpentassa bhikkhuno vacanaṃ sutvā ‘‘āharathayya, ahaṃ dhovissāmī’’ti dhovati, tāvakālikaṃ vā gahetvā dhovitvā rajitvā deti, ayampi avuttā dhovati nāma.
“或其他资具”,指鞋、针筒、钵袋、肩带、腰带、床、椅、席等任何物品。依“立于近处”之语,派人送去令洗亦无罪。“近处”,即十二肘以内的范围。
Aññaṃ vā parikkhāranti upāhanatthavikapattatthavikaaṃsabaddhakakāyabandhanamañcapīṭhataṭṭikādiṃ yaṃ kiñci. ‘‘Upacāre ṭhatvā’’ti vacanato pesitvā dhovanepi anāpatti. Upacāreti antodvādasahatthe okāse.
五、受衣学处注释
5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā
“六种”指麻布等六种衣之中的任一种。“离开近行范围”指离开十二肘之近行范围。文中的“也”字表明:对于正在说法者,四众带来衣及各种染色布料,置于足下,或立于近行范围内向上抛掷;“若接受,即算已受取”——此处无需另作说明。“让其抛”指不论白天或夜间皆可抛掷。“即算已受取”指即使无法辨别“此为比丘尼之物,此乃他人之物”,仍以非故意的情形算作已受取。“任何未达上者”指在学尼、沙弥、沙弥尼、优婆塞、优婆夷等任何未受具足戒者。“已放置”即由比丘尼所放置。“决意为粪扫衣”指生起“此物无主”之想。凡无主之物皆称“粪扫衣”。此处说明:不得以“此乃为我等而置”等想而取用。“除了交换之外”指应以交换物进行交换,交换本身即是所交换之物,即经由交换而给予,离此之外——此为其义。因此说“乃至一片诃子碎片”等。“作意”即以心思惟。应知:若比丘尼给予雨安居衣,而未依上述方式处理者,亦不得受取。
Channanti khomādīnaṃ channaṃ cīvarānaṃ majjhe. Upacāraṃ muñcitvāti dvādasahatthūpacāraṃ muñcitvā. Pi-saddena dhammakathaṃ kathentassa catasso parisā cīvarāni ca nānāvirāgavatthāni ca āharitvā pādamūle ṭhapenti, upacāre vā ṭhatvā upari khipanti, ‘‘sace sādiyati, paṭiggahitamevā’’ti ettha vattabbameva natthīti dasseti. Khipatūti divā vā rattibhāge vā khipatu. Paṭiggahitameva hotīti kiñcāpi ‘‘idaṃ bhikkhuniyā, idaṃ aññesa’’nti ñātuṃ na sakkā, tathāpi acittakabhāvena gahitameva hoti. Yassa kassaci pana anupasampannassāti sikkhamānasāmaṇerasāmaṇeriupāsakaupāsikādīsu yassa kassaci anupasampannassa. Ṭhapitanti bhikkhuniyā ṭhapitaṃ. Paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvāti ‘‘assāmikaṃ ida’’nti saññaṃ uppādetvā. Assāmikañhi ‘‘paṃsukūla’’nti vuccati. Iminā ‘‘amhākamatthāya ṭhapita’’ntiādikāya saññāya gahetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Aññatra pārivattakāti parivattetabbaṃ parivattaṃ, parivattameva pārivattakaṃ, parivattetvā diyyamānaṃ, taṃ vināti attho. Tenāha ‘‘yaṃ antamaso harīṭakakkhaṇḍampī’’tiādi. Ābhogaṃ katvāti cittena samannāharitvā. Sace bhikkhunī vassāvāsikampi deti, tampi yathāvuttavidhānaṃ akatvā gahetuṃ na vaṭṭatīti veditabbaṃ.
“因获得”即因拿取。“三波逸提”:“三”即有三种量,具三种量者为三,三与波逸提合称为三波逸提,意即对非亲属者生起亲属想、疑想、非亲属想三种情形,各成一波逸提,合计三波逸提。“于仅一方达上者”指仅于比丘尼处受具足戒者。从彼手中受取衣,除交换外,犯恶作;若从于比丘处受具足戒者手中受取,则犯波逸提。“钵袋等及不应决意之资具”亦摄入床垫皮。此物虽大,因被摄入坐卧具,故不属衣类,既不适用决意,亦不适用分授。《一切善见》中曾说:“即使床垫皮大如床,亦无妨。”然而,依“从手中受取衣”之语,若比丘尼派人送来衣而受取,即使非亲属者亦无犯。至于受取与否、是否进行交换,则有作与不作的差别。
Paṭilābhenāti gahaṇena. Tikapācittiyanti tīṇi parimāṇāni assāti tikaṃ,tikañca taṃ pācittiyañcāti tikapācittiyaṃ, aññātikāya ñātikasaññivematikaaññātikasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyānīti attho. Ekatoupasampannāyāti bhikkhunīnaṃ santike upasampannāya. Tāya hi hatthato aññatra pārivattakā cīvaraṃ paṭiggaṇhantassa dukkaṭaṃ, bhikkhūnaṃ santike upasampannāya pana pācittiyameva. ‘‘Pattatthavikādimhi ca anadhiṭṭhātabbaparikkhāre’’ti iminā bhisicchavimpi saṅgaṇhāti. Sā hi mahantāpi senāsanasaṅgahitattā cīvarasaṅkhaṃ na gacchatīti neva adhiṭṭhānupagā, na vikappanupagā ca. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘sacepi mañcappamāṇā bhisicchavi hoti, vaṭṭatiyevā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.514). ‘‘Hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇhātī’’ti vacanato pana aññātikāya bhikkhuniyā pesitaggahaṇepi anāpatti. Paṭiggahaṇato, parivattanākaraṇato ca kiriyākiriyaṃ.
六、向非亲属乞衣学处注释
6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
“家之主、年长者”即家主,此处指任何未出家之人。因此说“比丘中未出家之人”。同理亦适用于“诸家主”。“应乞求”一语,既可用于纯粹主动之义,亦可用于使役之义,故说“或自己乞求,或令他人乞求”。此处令他人乞求,应理解为仅为自身之需而作。如此,“非命令”之义便得成立。“除适时之外”:“适时”谓与此相合,或由与有情、自性法等俱生相合,或由生起相合;即时节,即法的运行中仅存之情形。实际上虽无时节,然以法的运行为所依、为工具,通过名称安立而说为“适时”,其义即“除彼适时之外”。因此说“或衣被夺者”等。其中,被国王等任何人夺去衣者,即为衣被夺者。如说:“所谓衣被夺者,指比丘之衣被夺,被国王、盗贼、流氓或任何人所夺。”在火等任何因缘中失去衣者,即为衣失者。如说:“所谓衣失者,指比丘之衣被火烧,或被水冲走,或被鼠或白蚁所咬,或因使用而破损。”“适时”相对于“除了”一词,是以从格表达对格之义,故说“彼适时”。“另一时”即另一适时。
Gehassa pati jeṭṭhoti gahapati, taṃ gahapatiṃ, idha pana apabbajito yo koci manusso adhippeto. Tenāha ‘‘bhikkhūsu apabbajitamanussa’’nti. Eseva nayo gahapatāninti etthāpi. ‘‘Viññāpeyyā’’ti idaṃ suddhakattuatthe ca hetukattuatthe ca vattatīti āha ‘‘yāceyya vā yācāpeyya vā’’ti. Yācāpanañcettha attano atthāyevāti daṭṭhabbaṃ. Evañca pana katvā ‘‘anāṇattika’’nti idaṃ samatthitaṃ hoti. Aññatra samayāti sameti ettha, etena vā saṃgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti samayo, kālo, dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ, karaṇaṃ viya ca kappanāmattasiddhena rūpena voharīyati, taṃ samayaṃ ṭhapetvāti attho. Tenāha ‘‘yo acchinnacīvaro vā hotī’’tiādi. Tattha rājādīsu yehi kehici acchinnaṃ cīvaraṃ etassāti acchinnacīvaro. Yathāha ‘‘acchinnacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ acchinnaṃ hoti, rājūhi vā corehi vā dhuttehi vā yehi kehici vā acchinnaṃ hotī’’ti. Aggiādīsu yena kenaci naṭṭhaṃ cīvarametassāti naṭṭhacīvaro. Yathāha ‘‘naṭṭhacīvaro nāma bhikkhussa cīvaraṃ agginā vā daḍḍhaṃ hoti, udakena vā vūḷhaṃ hoti, undūrehi vā upacikāhi vā khāyitaṃ hoti , paribhogajiṇṇaṃ vā hotī’’ti (pārā. 519). Samayāti aññatrasaddāpekkhāya upayogatthe nissakkavacananti āha ‘‘taṃ samaya’’nti. Aññasminti aññasmiṃ samaye.
“三波逸提”者,是指对非亲属,生起非亲属想、疑想、亲属想三种情形,各成一波逸提,合为三。所谓“适时”,即如前所述,在衣被夺时及衣失时。“或向亲属或已邀请者乞求时”,即向亲属,或向已作邀请并说“请给予你们敷布之物”者乞求之时。此处(《巴拉基咖注》2.521),若是以僧团名义而作邀请,则只能乞求适量所需;若是以个人名义邀请,则向他乞求时,所乞之物方为应取。若有人以四资具作邀请,自行衡量,按时按日给予衣、粥、食等,如此,只要他有所需,此人便会给予,则无需再作乞求。若有人已作邀请,却因愚痴或失念而未给予,则应向其乞求。若有人说“我以我家邀请”,则应前往其家,随意坐卧,但不得取任何物品。若有人说“凡我家中所拥有者,悉作邀请”,则可乞求其中合适之物,但不得在其家中坐卧。“为他自身所需”者,虽然文中说“另一人”,实指为佛护或法护本人所需。“以自己财物取得”,即是以自己合适的财物,通过合适的方式取得、令他人购买或令他人交换——此为其义。
Tikapācittiyanti aññātake aññātakasaññivematikaññātakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Samayeti yathāvutte acchinnacīvarakāle ca naṭṭhacīvarakāle ca. Ñātakappavārite vā viññāpentassāti ñātake, pavārite ca ‘‘tumhākaṃ santhataṃ dethā’’ti yācantassa. Ettha (pārā. aṭṭha. 2.521) ca saṅghavasena pavārite pamāṇameva yācituṃ vaṭṭati, puggalikavasena pavārite pana yaṃ yaṃ pavārenti, taṃ tameva viññāpetabbaṃ. Yo hi catūhi paccayehi pavāretvā sayameva sallakkhetvā kālānukālaṃ cīvarādīni divase divase yāgubhattādīni deti, evaṃ yena yena attho, taṃ taṃ deti, tassa viññāpanakiccaṃ natthi. Yo pana pavāretvā bālatāya vā satisammosena vā na deti, so viññāpetabbo. Yo ‘‘mayhaṃ gehaṃ pavāremī’’ti vadati, tassa gehaṃ gantvā yathāsukhaṃ nisīditabbaṃ nipajjitabbaṃ, na kiñci gahetabbaṃ. Yo pana ‘‘yaṃ mayhaṃ gehe atthi, taṃ pavāremī’’ti vadati, yaṃ tattha kappiyaṃ, taṃ viññāpetabbaṃ. Gehe pana nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā na labbhati. Tassevatthāyāti ‘‘aññassā’’ti laddhavohārassa tasseva buddharakkhitassa vā dhammarakkhitassa vā atthāya. Attano dhanena gaṇhantassāti attano kappiyabhaṇḍena kappiyavohāreneva gaṇhantassa cetāpentassa, parivattāpentassāti attho.
7. 过量学处之解释
7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā
此处“taṃ”一词,表示已述及之义。“ceti”仅是语气助词。或者说,“ceti”意为“若”,应知其与下文的“若邀请”相连。“若邀请”,即“若作邀请”之义。通过“abhi是前缀”(见《心义疏》2.523-524)这句注释,表明了它并无特殊的含义差别,因此说“意为带去”。因“邀请”一词用于表达意欲,故说“令生起意欲”,即令对资具的意欲生起。这是上门邀请的异名。所以说“所及”等词。“出离”,指出家。“为见”,即为了看见。此处为守护意乐,省略了鼻音。“安稳地”,即无所怖畏地。应与“以身或以语带来后邀请”这一句相连。为显示以身邀请及以语邀请的方式,故说“携至”等语。“连同内衣”,即连同下衣。“上”指上衣。“最终”指极限。“彼衣”,即指彼作为整体应被带去的衣。应知这是一个属性外部关系复合词,如同“垂耳者”的例子。因此说“以下衣”等等,因为以最高限度为标准,任何人都只能取那最终之量。
Taṃ-saddo cettha pakatatthavacano. Ceti nipātamattaṃ. Ceti vā yadīti attho, tassa ‘‘pavāreyyā’’ti iminā sambandho veditabbo. Pavāreyya ceti yadi pavāreyyāti attho. ‘‘Abhīti upasaggo’’ti (sārattha. ṭī. 2.523-524) iminā tassa atthavisesābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘haritunti attho’’ti. Pavārasaddassa icchāyaṃ vattamānattā ‘‘icchāpeyyā’’ti vuttaṃ. Icchaṃ uppādeyyāti paccaye icchaṃ uppādeyya. Upanimantanāyetaṃ adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘yāvattaka’’ntiādi. Nekkhammanti pabbajjaṃ. Daṭṭhūti daṭṭhuṃ. Chandānurakkhaṇatthañhettha anunāsikalopo. Khematoti nibbhayato. Kāyena vā vācāya vā abhiharitvā nimanteyyāti sambandho. Yathā ca kāyena abhihareyya, vācāya ca, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘upanetvā’’tiādi vuttaṃ saantaranti antaravāsakasahitaṃ. Uttaranti uttarāsaṅgaṃ. Paramanti avasānaṃ. Assa cīvarassāti assa samudāyabhūtassa haritabbassa cīvarassa. Tagguṇasaṃviññāṇo hi ayaṃ bāhiratthasamāso yathā ‘‘lambakaṇṇo’’ti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘nivāsanenā’’tiādi. Ukkaṭṭhaparicchedena hi sabbe taṃparamaṃyeva gahetuṃ labhanti.
由于衣未被夺、仅持有三衣之量的比丘,应当如此行持;而其他比丘则另有所不同,因此,为显示其中的区别,便说了“于此,判决如下”等语。“已决意之衣”,是指依照三衣的决意方式,或作为资具布的方式,或以任何方式已作决意的衣。此处主要是针对已决意而受用该衣者而言,并非指未决意之衣在衣未被夺时,这条规则便不适用。或者,若某人除三衣外,另有别衣存于他处,而在此时此地没有,他也可因为那时此处无有其他,而接受两件。“以本然之内外衣而行”,是指或因迦提那衣已出,或依有疑之学处,或依不别住之许可,或因第三件衣尚未获得而行持。说“两件已失”,是因其处于统摄之下,故说“应接受两件”。“若接受一件,则与此同等”,是说三衣中已失两件而接受一件者,与此情形同等——因为两者都属于以内外衣为最高标准而安住。若有人因其他任何缘故,其余衣都已失坏而仅余一件,也同样如此。
Yasmā acchinnasabbacīvarena ticīvaramattakeneva bhikkhunā evaṃ paṭipajjitabbaṃ, aññena pana aññathāpi, tasmā taṃ vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tatrāyaṃ vinicchayo’’tiādi vuttaṃ. Adhiṭṭhitacīvarassāti ticīvarādhiṭṭhānanayena vā parikkhāracoḷavasena vā yena kenaci adhiṭṭhitacīvarassa, idañca yebhuyyena adhiṭṭhahitvā cīvaraṃ paribhuñjato vuttaṃ, na pana anadhiṭṭhitacīvarassa cīvare acchinne ayaṃ vidhi na sambhavatīti. Yassa vā ticīvarato adhikampi cīvaraṃ aññattha atthi, tattha natthi, tenāpi tadā tattha abhāvato dve sādituṃ vaṭṭati. Pakatiyāva santaruttarena caratīti (sārattha. ṭī. 2.523-524) atthatakathinattā vā sāsaṅkasikkhāpadavasena vā avippavāsasammutivasena vā tatiyassa alābhena vā carati. ‘‘Dve naṭṭhānī’’ti adhikārattā vuttaṃ ‘‘dve sāditabbānī’’ti. Ekaṃ sādiyanteneva samo bhavissatīti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ dvīsu naṭṭhena ekaṃ sādiyantena samo bhavissati ubhinnampi santaruttaraparamatāya avaṭṭhānato. Yassa ekaṃyeva hoti aññena kenaci kāraṇena vinaṭṭhasesacīvarattā.
“于五失坏”,是指三衣、浴衣和僧祇支这五种衣失坏时。“于一失坏”则应转换表达后连接。“超过那个”,指超出内衣和上衣之上。
Pañcasu naṭṭhesūti ticīvaraṃ udakasāṭikā saṃkaccikāti imesu pañcasu cīvaresu naṭṭhesu. ‘‘Ekasmiṃ vā naṭṭhe’’ti vacanavipariṇāmaṃ katvā yojetabbaṃ. Tato uttarīti santaruttaraparamato uttari.
“我将取回剩余的部分”,意指做成两件衣之后,“我将再取回剩下的部分”。“剩余的部分就归你所有”,指在布施时这般说。然而,若在说“我将取回剩余的部分”后取走了衣,而在离去时又有人说“剩余的部分就归你所有”,也属已得净施。“非因断绝失坏而施”,指因听闻多闻等功德而施。“依所说方式”,即依“于亲属净施者限定时,或于时节向他人请求,于亲属净施者限定时为彼之利益而请求”所说方式。
Sesakaṃ āharissāmīti dve cīvarāni katvā ‘‘sesakaṃ puna āharissāmī’’ti attho. Sesakaṃ tuyhaṃyeva hotūti vuttassāti dānasamaye evaṃ vuttassa. Sace pana ‘‘sesakaṃ āharissāmī’’ti vatvā gahetvā gamanasamayepi ‘‘sesakaṃ tuyhaṃyeva hotū’’ti vadanti, laddhakappiyameva. Na acchinnanaṭṭhakāraṇā dinnanti bāhusaccādiguṇavasena dinnaṃ. Vuttanayenāti ‘‘ñātakappavārite vā viññāpentassa, samaye ca aññassa vā ñātakappavārite tassevatthāya viññāpentassa’’ti vuttanayena.
8. 第一预备学处之解释
8. Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
“然而指定比丘”者,此中“然而”仅为语助词,“指定”一词亦同。故说“为某某名者”等。“指定”者,说已,或“关于”之义。“非亲属之居士”者,非亲属居士之义。此为所有格用于工具格之义。然而于注疏中此义甚明了,故未详论。“衣资具”者,以此交换、转换衣,故为衣资具,为衣之根本,“那”字于此为增音,亦读作“衣资具”。然而因彼为金钱等之一,故说“金钱等”。其中“金钱”者,称为迦哈巴纳。以“等”字摄取金等。“备置”者,已准备。“备置”者,为他们如是准备,故说“备置者,已准备”。“收集而置”者,做成堆而置。未做者令做,已做者购买,故说“令做或购买之义”。“我将披着”者,说“我将穿着”之义。故说“此为俗语说法”。“俗语说法”者,方便说法之义。
Bhikkhuṃpaneva uddissāti ettha panāti nipātamattaṃ, tathā eva-saddopi. Tenāha ‘‘itthannāmassā’’tiādi. Apadisitvāti kathetvā, ārabbhāti vā attho. Aññātakassa gahapatissāti aññātakagahapatināti attho. Karaṇatthe hi idaṃ sāmivacanaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana idaṃ suviññeyyanti na vicāritaṃ. Cīvaraṃ cetāpenti parivattenti etenāti cīvaracetāpannaṃ (sārattha. ṭī. 2.528-529), cīvaramūlaṃ, na-kāro panettha āgamo, ‘‘cīvaracetāpana’’ntipi paṭhanti. Taṃ pana yasmā hiraññādīsu aññataraṃ hoti, tasmā ‘‘hiraññādika’’nti vuttaṃ. Tattha hiraññanti kahāpaṇo vuccati. Ādisaddena suvaṇṇādīnaṃ gahaṇaṃ. Upakkhaṭanti upaṭṭhāpitaṃ. Taṃ upakkharaṇaṃ tesaṃ tathā sajjitanti āha ‘‘upakkhaṭaṃ hotīti sajjitaṃ hotī’’ti. Saṃharitvā ṭhapitanti rāsiṃ katvā ṭhapitaṃ. Parivattanañca akatassa kārāpanaṃ, katassa kiṇananti āha ‘‘kāretvā vā kiṇitvā vāti attho’’ti. Acchādessāmīti pārupessāmīti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘vohāravacanameta’’nti. Vohāravacananti ca upacāravacananti attho.
“于彼若彼比丘”等句中,词与词如何连接?故说“于彼居士或”等。“先前未限定”,是指先前未曾说:“我将施与,尊者,您需要什么样的衣?我为您换取什么样的衣?”“前往”,即去。在词的分析中,依通常的说法说“去家”。这里“依通常的说法”,是依多数人的说法。因为多数想见家主的人会前往其家,所以成为常用的说法。“选择”,以殊胜的做法为选择,“殊胜”一词在此处即殊胜之义。故说“殊胜作法”。以此说明词义。而以“额外规定”说明意趣之义。“然如何犯彼”,是以何种方式违犯那选择。这是为了显示彼,显示彼方式。
‘‘Tatra ce so bhikkhū’’tiādīsu ko padasambandhoti āha ‘‘yatra so gahapati vā’’tiādi. Pubbe appavāritoti ‘‘dassāmi, kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ cetāpemī’’ti pubbe avutto. Upasaṅkamitvāti gantvā. Padabhājane pacuravohāravasena ‘‘gharaṃ gantvā’’ti (pārā. 529) vuttaṃ. Ettha ca pacuravohāravasenāti yebhuyyavohāravasena. Yebhuyyena hi gharasāmikaṃ daṭṭhukāmā tassa gharaṃ gacchantīti tatheva bahulavohāro. Vikappanti visiṭṭho kappo vikappo, vi-saddo cettha visiṭṭhattho. Tenāha ‘‘visiṭṭhakappa’’nti. Iminā vacanatthamāha. ‘‘Adhikavidhāna’’nti iminā pana adhippāyatthaṃ. Yathā pana tamāpajjatīti yenākārena taṃ vikappaṃ āpajjati. Taṃ dassetunti taṃ ākāraṃ dassetuṃ.
“善哉”一词,出现在表示同意、随喜、美好、请求等场合。正如它在“‘善哉,尊者!’那位比丘随喜、赞同世尊所说后……”等句中(《中部》3.86)表示同意,在“善哉,善哉,舍利弗!”等句中(《长部》3.349;《中部》1.340)表示随喜。
‘‘Sādhū’’ti ayaṃ saddo sampaṭicchanasampahaṃsanasundarāyācanādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sādhu, bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) sampaṭicchane dissati, ‘‘sādhu sādhu sāriputtā’’tiādīsu (dī. ni. 3.349; ma. ni. 1.340) sampahaṃsane.
“善哉法喜王,善哉有慧人;”
“善哉!不欺朋友,不作恶为乐”等处。
‘‘Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro; Sādhu mittānamaddubbho, pāpassākaraṇaṃ sukha’’ntiādīsu. (jā. 2.18.101) –
在美好义中,如“善哉,尊者世尊!愿为我说略法”等处(《相应部》3.64-68)为请求义,此处亦应视为请求义,故说“善哉”是用于请求的语助词。其中,“请求”即当面乞求,意为希求。“在思量时为语助词”表连接。“呼唤”即招呼。“在长等之中”的“等”字,含摄广、短、中等形状。然而,并非仅以此方式发生便构成罪首,故说“以彼之言”等。“在努力中”指在寻求经典等努力中。
Sundare, ‘‘sādhu me, bhante bhagavā, saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (saṃ. ni. 3.64-68) āyācane, idhāpi āyācaneyeva daṭṭhabboti (dī. ni. aṭṭha. 1.189; ma. ni. aṭṭha. 1.1 mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 1.115 aggikabhāradvājasuttavaṇṇanā; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.49) āha ‘‘sādhūtiāyācane nipāto’’ti. Tattha āyācaneti abhimukhaṃ yācane, abhipatthanāyanti attho. Parivitakke nipātoti sambandho. Ālapatīti āmanteti. Āyatādīsūti ettha ādisaddena vitthataappitasaṇhānaṃ gahaṇaṃ. Yasmā pana na imassa āpajjanamatteneva āpatti sīsaṃ eti, tasmā ‘‘tassa vacanenā’’tiādi vuttaṃ. Payogeti suttapariyesanādipayoge.
“想以高价作成而低价”的意思是:想作价值二十的衣,却对他人说“我不需要那个,给我价值十或价值八的吧”,此即其义。“如是类”即如此同分,于此说为相等。而且这仅就价值而言,并非尺寸。因为此学处是关于价值增加的。
Mahagghaṃ cetāpetukāmaṃ appagghanti vīsatiagghanakaṃ cīvaraṃ cetāpetukāmaṃ ‘‘alaṃ mayhaṃ tena, dasaagghanakaṃ vā aṭṭhagghanakaṃ vā dehī’’ti vadantassāti attho. Evarūpanti evaṃ samabhāgaṃ, iminā samakanti vuttaṃ hoti. Tañca kho agghavaseneva, na pamāṇavasena. Agghavaḍḍhanakañhi idaṃ sikkhāpadaṃ.
9. 第二预备学处之解释
9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā
为何应以这种方式了知义理?因此说“此实……”等。其中,“实”是表原因的语助词。由于没有任何差别,所以说“唯……”等。
Kasmā iminā nayena attho veditabboti āha ‘‘idañhī’’tiādi. Hīti kāraṇatthe nipāto. Na koci visesoti āha ‘‘kevala’’ntiādi.
10. 王学处之解释
10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā
“从王得之物”,即从国王那里所得的受用物。“王之物”,即国王的大臣。“从王之物”,即国王所授予的支配权。“以这些”,即“用这些衣资作成衣后,以此衣覆于某位比丘”,指的就是这个意思。“来之清净”,即根本清净。如果确实以这种如法的方式遣送而不拒绝,说“将此给予某位比丘”便遣送,那位使者便去接近那位比丘而这样说:“尊者!这是为具寿带来的衣资,请具寿接受衣资。”在那时,即使他拒绝,在被问及时也不允许指示净人。因此说“如果……”等。“缘于不净物”,即缘于金银等。“以如是使者之言”,即以“请具寿接受衣资”这样的使者之言。“因此”,正因为接受是不净的,所以如此说。“金”,即生金。“银”,即白银。“以迦哈巴纳”,即金制的、银制的或普通的迦哈巴纳。“摩沙迦”,无论是铜摩沙迦、木摩沙迦或胶摩沙迦,无论在何处国土、何时通行交易,乃至骨制的、皮制的、树果种子制的,已成形或未成形,在此处一切皆应知为摩沙迦。而此处应当说的,我们将在银学处中说明。
Rājatobhogganti rājato laddhabhoggaṃ. Rājabhoggoti rājāmatto. Rājato bhogoti raññā dinnaṃ issariyaṃ. Iminātiādīti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti idaṃ. Āgamanasuddhinti mūlasuddhiṃ. Yadi hi iminā kappiyanīhārena apesetvā ‘‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’’ti peseyya, sopi dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti (pārā. 538), tadā paṭikkhipitvāpi kappiyakārakaṃ puṭṭhena taṃ niddisituṃ na vaṭṭati. Tenāha ‘‘sace hī’’tiādi. Akappiyavatthuṃ ārabbhāti hiraññādiṃ ārabbha. Īdisena dūtavacanenāti ‘‘paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti evarūpena dūtavacanena. Tasmāti yasmā sampaṭicchituṃ akappiyaṃ hoti, tasmā. Suvaṇṇanti jātarūpaṃ. Rajatanti rūpiyaṃ. Kahāpaṇenāti suvaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā pākatiko vā kahāpaṇo. Māsakoti lohamāsako vā hotu, dārumāsako vā hotu, jatumāsako vā hotu, yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopi sabbo idha māsakoti veditabbo. Ettha ca yaṃ vattabbaṃ, taṃ rūpiyasikkhāpade vakkhāma.
“珍珠”,即象牙所生等八种珍珠。具体而言,象齿、野猪牙、蛇头、云、竹、鱼头、螺、贝,这是八种珍珠的来源。其中,由鱼、螺、贝所生的,是海产;由蛇所生的,某些也是海产。其余的不是海产。然而,由于世间多见的是海产珍珠,而海产珍珠中又以贝所生为主,其余偶尔出现。因此,在《破除迷惑》中说:“‘珍珠’即海产的珍珠。”“宝石”,指除了琉璃等,乃至包括天然水晶,一切青、黄等颜色品类,都应知为宝石;然而,煮制而成的玻璃宝石只有一种,为钵等物品的价值而接受是允许的。“琉璃”,即名为竹色的宝石。“螺”,即吹奏用的螺,经过洗净穿孔并与宝混合为特征;然而,饮水用的螺不与宝混合制成,若为眼药等药物之故,或为物品价值之故而接受,是允许的。“石”,即经过洗净穿孔、与宝相连的绿豆色石头。然而,若不与宝混合者,为磨刀石等之故而接受,是允许的。此处所说“与宝相连者”,即与金一起连接煮制而成者。“珊瑚”,即无论洗净或未洗净,一切珊瑚。“红宝石”,即红色宝石。“摩沙罗伽罗”,即杂色宝石,也称为“绿宝石”。
Muttāti hatthikumbhajādikā aṭṭhavidhā muttā. Tathā hi hatthikumbhaṃ varāhadāṭhaṃ, bhujaṅgasīsaṃ, valāhakaṃ, veḷu, macchasiro, saṅkho, sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha yā macchasaṅkhasippijātā, sā sāmuddikā, bhujaṅgajāpi kāci sāmuddikā hoti. Itarā asāmuddikā. Yasmā pana bahulaṃ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sippijāva, itarā kadāci. Tasmā sammohavinodaniyaṃ ‘‘muttāti sāmuddikamuttā’’ti (vibha. aṭṭha. 172) vuttaṃ. Maṇīti ṭhapetvā veḷuriyādike antamaso jātiphalikaṃ upādāya sabbopi nīlapītādivaṇṇabhedo maṇīti veditabbo, pacitvā kato pana kācamaṇiyeveko pattādibhaṇḍamūlatthaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Veḷuriyo nāma vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti dhamanasaṅkho dhotaviddho ratanamisso, pānīyasaṅkho pana ratanāmissakato, so ca añjanādibhesajjatthāya, bhaṇḍamūlatthāya ca sampaṭicchituṃ vaṭṭati. Silāti dhotaviddhā ratanasaṃyuttā muggavaṇṇā silā. Ratanena pana amissā satthakanisānādiatthāya paṭiggaṇhituṃ vaṭṭati. Ettha ca ‘‘ratanasaṃyuttāti suvaṇṇena saddhiṃ yojetvā pacitvā katā’’ti vadanti. Pavāḷanti dhotampi adhotampi sabbaṃ pavāḷaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Yaṃ ‘‘marakata’’ntipi vuccati.
“七种谷”指带糠的稻等七种谷物。然因稗等副谷已含摄在以稻为首的根谷之中,故说“七种谷”。“婢、仆、田、地、花园、果园等”中,此处的“婢”指家生、以财买得、俘虏、自愿来投等种类。“仆”亦同。“田”指生长早季作物之处,“地”指生长晚季作物之处。或者,两者皆能生长之处为田,为此目的而未开垦的土地部分为地。在此,以田地为首,池塘等也已包含在内。雨季花等盛开之处为花园,芒果等结果之处为果园。不仅为自己受持不允许,即使有人持金银来,说“我以此施与僧团,或请建园,或建塔,或建食堂等其中之一”,也不应受持。因为《大义疏》中说:“为任何他人而受持者,犯恶作。”因此说:“为塔、僧团、众、个人而受持,不允许。”
Satta dhaññānīti sānulomāni sāliādīni satta dhaññāni. Nīvārādiupadhaññassa pana sāliādimūladhaññantogadhattā ‘‘satta dhaññānī’’ti vuttaṃ. Dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti ettha dāsī nāma antojātadhanakkītakaramarānītappabhedā. Tathā dāso. Khettaṃ nāma yasmiṃ pubbaṇṇaṃ ruhati. Vatthu nāma yasmiṃ aparaṇṇaṃ ruhati. Yattha vā ubhayampi ruhati, taṃ khettaṃ. Tadatthāya akatabhūmibhāgo vatthu. Khettavatthusīsena cettha vāpitaḷākādīnipi saṅgahitāneva. Vassikādīnaṃ pupphanako pupphārāmo. Ambaphalādīnaṃ phalanako phalārāmo. Na kevalañca attanoyevatthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, sacepi koci jātarūparajataṃ ānetvā ‘‘idaṃ saṅghassa dammi, ārāmaṃ vā karotha, cetiyaṃ vā bhojanasālādīnaṃ vā aññatara’’nti vadati, idampi sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. ‘‘Yassa kassaci hi aññassa atthāya sampaṭicchantassa dukkaṭaṃ hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.538-539) mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭantī’’ti.
然而,如果不指定僧团、众或个人,而说“我们以此金银布施塔、布施精舍、布施新建工程”,则不应拒绝。应告知净人:“他们这样说。”如果被告知“你们为塔等取而保管”,则应拒绝:“我们不可取。”
Sace pana saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā puggalaṃ vā anāmasitvā ‘‘idaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ cetiyassa dema, vihārassa dema, navakammassa demā’’ti vadanti, paṭikkhipituṃ na vaṭṭati. ‘‘Ime idaṃ bhaṇantī’’ti kappiyakārakānaṃ ācikkhitabbaṃ. ‘‘Cetiyādīnaṃ atthāya tumhe gahetvā ṭhapethā’’ti vutte pana ‘‘amhākaṃ gahetuṃ na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ.
“作事者”指承担杂务者。但此处一切作务者都意谓“作事者”,故说“净人”。“这位”指当面指出“某街某家,名为某某”。“其余”也指当面指示者。“贤友,我需要衣”,这是以言语作暗示相状的示例,为关联所在。其中,“暗示相状的示例”指以言语作暗示的例子。因此说“如果”等。这些话应当这样说,是为关联;或者,应以任何语言表达此义,也是关联。然而,“给我衣”“拿衣给我”“为我交换衣”“为我购衣”这些语句,或这些语句的含义,不应以任何语言说出。因此说“给我”等。“应成就”指应完成。“如此为善”意为:这样通过最多三次暗示而完成那件衣,即是善、好、极为善妙。因此说“这是美好的”。
Veyyāvaccakaroti kiccakaro. Idha pana sabbo kiccakarova ‘‘veyyāvaccakaro’’ti adhippetoti āha ‘‘kappiyakārako’’ti. Eso khoti ‘‘asukavīthiyaṃ asukaghare asukanāmo’’ti parammukhaṃ vadati. Itarampīti parammukhāniddiṭṭhampi. ‘‘Attho me, āvuso, cīvarenā’’ti etaṃ codanālakkhaṇanidassananti sambandho. Tattha codanālakkhaṇanidassananti vācāya codanālakkhaṇanidassanaṃ. Tenāha ‘‘sace hī’’tiādi. Idaṃ vā vacanaṃ vattabbanti sambandho. Etassa vā attho yāya kāyaci bhāsāya vattabboti sambandho. ‘‘Dehi me cīvaraṃ, āhara me cīvaraṃ, parivattehi me cīvaraṃ, cetāpehi me cīvara’’nti etāni pana vacanāni etesaṃ vā attho yāya kāyaci bhāsāya na vattabbo. Tenāha ‘‘dehi me’’tiādi. Sādheyyāti nipphādeyya. Iccetaṃ kusalanti evaṃ yāvatatiyaṃ codanena tassa cīvarassa yadetaṃ abhinipphādanaṃ, etaṃ kusalaṃ sādhu suṭṭhūti attho. Tenāha ‘‘etaṃ sundara’’nti.
“六次为最高限度”,即以六次为限,最多只是六次。这是对“应站立”这一行为的限定,意指最多可站立六次。因此说“这是抽象中性词”,意思是:在仅表达“应站立”这一动词根本义时,采用中性词形。“不应坐”意味着,即使有人说“尊者,请坐于此”,也不应坐下。“不应受取食物”是指,即使被人请求“尊者,请取用”,也不应受取任何粥、硬食等食物。“不应说法”是指,即使被人请求“请说吉祥语或随喜”,也不应说任何法。“破坏站立”是指破坏了站立的状态。因为为取衣而来者,应为此默然站立,不应坐下等。若作了那些,便破坏了站立。因此说“破坏了来此的因缘”。所谓“来的因缘”即指站立本身。因此,若作了被禁止不应作的事——在坐等六种情形中的任一种,便破坏了这一处站立,这就是此处所说的含义。为此应默然站立最多六次。“不应作任何其他事”,这就是站立的特征。因此说“此”等。其中,“此”即指“四次、五次,最多六次应为此默然站立”这段语句。对此,有人说:“若作了坐等,便不能再取衣。”另有人说:“会失去两处站立。”还有人说:“会失去一处站立。”“作两者”是指既暗示也站立。
Chakkhattuṃ paramo paricchedo assāti chakkhattuparamaṃ. Idañhi ‘‘ṭhātabba’’nti imissā kiriyāya visesanaṃ, chakkhattuparamaṃ ṭhānaṃ kātabbanti attho. Tenāha ‘‘bhāvanapuṃsakavacanameta’’nti, etaṃ bhāve ṭhātabbanti vuttadhātvatthamatte sādhetabbe napuṃsakaliṅgavacananti attho. Na nisīditabbanti ‘‘idha, bhante, nisīdathā’’ti vuttepi na nisīditabbaṃ . Na āmisaṃ paṭiggahetabbanti yāgukhajjakādibhedaṃ kiñci āmisaṃ ‘‘gaṇhatha, bhante’’ti yāciyamānenāpi na gaṇhitabbaṃ. Na dhammo bhāsitabboti (pārā. aṭṭha. 2.538-539) ‘‘maṅgalaṃ vā anumodanaṃ vā bhāsathā’’ti yāciyamānenāpi na kiñci bhāsitabbaṃ. Ṭhānaṃ bhañjatīti ṭhitiṃ vināseti. Ṭhatvā cīvaraṃ gahetuṃ āgatena hi taṃ uddissa tuṇhībhūtena ṭhātabbameva, na nisajjādikaṃ kātabbaṃ. Iminā pana taṃ katanti ṭhānaṃ vināsitaṃ hoti. Tenāha ‘‘āgatakāraṇaṃ vināsetī’’ti. ‘‘Āgatakāraṇaṃ nāma ṭhānameva, tasmā ‘na kātabba’nti vāritassa katattā nisajjādīsu katesu chasu ṭhānesu ekaṃ ṭhānaṃ bhañjatī’’ti (sārattha. ṭī. 2.537-539) ayamettha adhippāyo. Chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ. ‘‘Na aññaṃ kiñci kātabba’’nti hi idaṃ ṭhānalakkhaṇaṃ. Tenevāha ‘‘ida’’ntiādi. Tattha idanti ‘‘catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabba’’nti vacanaṃ. Ettha ca ‘‘nisīdanādimhi kate puna cīvaraṃ gahetuṃ na labhatī’’ti keci. ‘‘Dve ṭhānāni parihāyantī’’ti aññe. ‘‘Ekaṃ ṭhānaṃ parihāyatī’’ti apare. Ubhayaṃ karotīti codetipi tiṭṭhatipi.
“在彼处站立”,是就举告者离开原所立之处,而于彼诸处为取衣而站立说的。“在此”,即指在这两种举告之处。
‘‘Tatra tatra ṭhāne tiṭṭhatī’’ti idaṃ codakassa ṭhitaṭṭhitaṭṭhānato apakkamma tatra tatra cīvaraṃ uddissa ṭhānaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Etthāti etesu dvīsu codanāṭṭhānesu.
那么,是否应对一切净人如此行事呢?不应如此。因为净人略有两种:已指定者与未指定者。已指定者又有两种:由比丘所指定者,及由使者所指定者。未指定者亦有二种:当面净人与非当面净人。其中,由比丘所指定者,依当面与非当面而有四种;由使者所指定者,也是如此。
Kiṃ pana sabbakappiyakārakesu (pārā. aṭṭha. 2.538-539; vi. saṅga. aṭṭha. 65) evaṃ paṭipajjitabbanti? Na paṭipajjitabbaṃ. Ayañhi kappiyakārako nāma saṅkhepato duvidho niddiṭṭho ca aniddiṭṭho ca. Tattha ca niddiṭṭho duvidho bhikkhunā niddiṭṭho, dūtena niddiṭṭhoti. Aniddiṭṭhopi duvidho mukhavevaṭikakappiyakārako, parammukhakappiyakārakoti. Tesu bhikkhunā niddiṭṭho sammukhāsammukhavasena catubbidho hoti, tathā dūtena niddiṭṭhopi.
如何呢?在此,有人为比丘的衣资,派遣使者送来不净物。使者来到比丘跟前说:“尊者,某某为您的衣资送来此物,请您接受。”比丘拒绝说:“此物不如法。”使者问:“尊者,您有执事人吗?”若有近事男为求福德,受命“为比丘们作执事人”,或是有比丘们相识的某些执事人,当时其中一人正坐在比丘身旁,比丘便指示说:“此人是比丘们的执事人。”使者便将不净物交到那人手中,说“请为长老买衣后供养”,随后离去。这便是比丘当面指示的情形。
Kathaṃ? Idhekacco bhikkhussa cīvaratthāya dūtena akappiyavatthuṃ pahiṇati, dūto ca taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā ‘‘idaṃ, bhante, itthannāmena tumhākaṃ cīvaratthāya pahitaṃ, gaṇhatha na’’nti vadati. Bhikkhu ‘‘idaṃ na kappatī’’ti paṭikkhipati. Dūto ‘‘atthi pana te, bhante, veyyāvaccakaro’’ti pucchati, puññatthikehi ca upāsakehi ‘‘bhikkhūnaṃ veyyāvaccaṃ karothā’’ti āṇattā vā bhikkhūnaṃ vā sandiṭṭhā sambhattā keci veyyāvaccakarā honti, tesaṃ aññataro tasmiṃ khaṇe bhikkhussa santike nisinno hoti, bhikkhu taṃ niddisati ‘‘ayaṃ bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti . Dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, ayaṃ bhikkhunā sammukhāniddiṭṭho.
若当时无人坐在比丘身旁,但比丘指示说:“在某某村,有名叫某某者是比丘们的执事人。”使者便前往该处,将不净物交到那人手中,说“请为长老买衣后供养”,然后回来告知比丘后离去。这是比丘非当面指示的第一种。
No ce bhikkhussa (pārā. aṭṭha. 2.537; vi. saṅga. aṭṭha. 65) santike nisinno hoti, apica kho bhikkhu niddisati ‘‘asukasmiṃ nāma gāme itthannāmo bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So gantvā tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dadeyyāsī’’ti āgantvā bhikkhussa ārocetvā gacchati, ayameko bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.
而那位使者并非亲自回来告知,而是另派他人前去,说:“尊者,我已将衣资交到那人手中,请您取衣。”这是比丘非当面指示的第二种。
Na heva kho so dūto attanā āgantvā āroceti, apica kho aññaṃ pahiṇati ‘‘dinnaṃ mayā, bhante, tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ, cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ dutiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭho.
使者并不另派他人,而是在临行时直接对比丘说:“我将把衣价交到他手中,请您取衣。”这是第三种比丘非当面指示的情况。如此,一种为当面指示,三种为非当面指示,这四种便称为比丘所指示的执事人。对于这些,应依王子学处中所说而行。
Na heva kho aññaṃ pahiṇati, apica kho gacchantova bhikkhuṃ vadati ‘‘ahaṃ tassa hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti, ayaṃ tatiyo bhikkhunā asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro bhikkhunā niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu imasmiṃ rājasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
另有一位比丘,按前述方式被使者询问时,或因没有净人,或不愿寻找,便说:“我们没有净人。”正值此时,有人前来,使者便将不净物交到此人手中,说:“请从此人手中取衣。”然后离去。这是使者当面指示的情况。
Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito natthitāya vā avicāretukāmatāya vā ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tasmiñca khaṇe koci manusso āgacchati, dūto tassa hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘imassa hatthato cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā gacchati, ayaṃ dūtena sammukhāniddiṭṭho.
另有一位使者,进入村落之后,将不净物交给自己属意的某人,然后依前述方式回来告知,或另派他人,或说:“我将把衣价交到那位名叫某某的人手中,请您取衣。”然后离去。这是第三种使者非当面指示的情况。如此,一种为当面指示,三种为非当面指示,这四种便称为使者所指示的执事人。对于这些,应依绵达咖学处中所说而行。
Aparo dūto gāmaṃ pavisitvā attanā abhirucitassa kassaci hatthe akappiyavatthuṃ datvā purimanayeneva āgantvā vā āroceti, aññaṃ vā pahiṇati, ‘‘ahaṃ asukassa nāma hatthe cīvaracetāpannaṃ dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti vatvā vā gacchati, ayaṃ tatiyo dūtena asammukhāniddiṭṭhoti evaṃ eko sammukhāniddiṭṭho, tayo asammukhāniddiṭṭhāti ime cattāro dūtena niddiṭṭhaveyyāvaccakarā nāma. Etesu meṇḍakasikkhāpade vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.
此已宣说——
Vuttañhetaṃ –
“诸比丘,有些具足信心、心怀净信之人,会将金银交托于净人手中,说:‘以此向尊者供养如法之物。’诸比丘,我允许接受由此而得的如法物品;然而,诸比丘,无论以何种方式,我都不说金银可被接受或被寻求。”——《大品》299。
‘‘Santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā ayyassa yaṃ kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti (mahāva. 299).
在此,劝请并无次数限制。对于未曾亲自受用金银者,纵使经过千次劝请或以指定方式,受用如法物品亦属许可。若其不予,则可另行指定一位净人,让他取来。倘若愿意,也可告知原本的施主。若不愿意,则不应告知。
Ettha ca codanāya parimāṇaṃ natthi. Mūlaṃ asādiyantena sahassakkhattumpi codanāya vā ṭhānena vā kappiyabhaṇḍaṃ sādituṃ vaṭṭati. No ce deti, aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabbaṃ. Sace icchati, mūlasāmikānampi kathetabbaṃ. No ce icchati, na kathetabbaṃ.
另有一比丘,仍如前法被使者询问时说道:“我们没有净人。”此时,另一人站在近旁听见后便说:“朋友,拿来吧,我为尊者置办衣后就会给予。”使者说:“好,朋友,请给予。”便将物交到其手中,未告知比丘便离去了。这就是口头自愿净人。
Aparo bhikkhu purimanayeneva dūtena pucchito ‘‘natthamhākaṃ kappiyakārako’’ti vadati, tadañño samīpe ṭhito sutvā ‘‘āhara, bho, ahaṃ ayyassa cīvaraṃ cetāpetvā dassāmī’’ti vadati. Dūto ‘‘handa, bho, dadeyyāsī’’ti tassa hatthe datvā bhikkhussa anārocetvāva gacchati, ayaṃ mukhavevaṭikakappiyakārako.
又有一种情况:将不适当物交到比丘的侍者或其他人的手中,说“应给予长老衣”后便即离去,这就是他人口头净人。这两种称为未指定净人。对于这两种情况,应当如同对待非亲里、未受邀请者那样行事。
Aparo (pārā. aṭṭha. 2.538-539; vi. saṅga. aṭṭha. 65) bhikkhuno upaṭṭhākassa vā aññassa vā hatthe akappiyavatthuṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ dadeyyāsī’’ti ettova pakkamati, ayaṃ parammukhakappiyakārakoti ime dve aniddiṭṭhakappiyakārakā nāma. Etesu aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbaṃ.
若施主自己取来衣后给予,则应接受;若不给予,则不应对他们说任何话。因此说“若”等。“净人”,是说藉由当面和不当面的方式而分别有四种净人。“施主自己”之语,是在拒绝比丘,而非拒绝使者。因此,即使是由使者所指派的,也允许随宜劝请。开口自任净人之事者,即是口头自愿净人。“如是”,是指用“此即”等方式所说。意趣是:已简要显示。
Sace sayameva cīvaraṃ ānetvā denti, gahetabbaṃ. No ce, na kiñci vattabbā. Tenāha ‘‘sace’’tiādi. Kappiyakāraketi sammukhāsammukhavasena cattāro kappiyakāraketi attho. ‘‘Dāyako sayamevā’’ti iminā bhikkhuṃ paṭikkhipati, na dūtaṃ. Tasmā dūtena niddiṭṭhopi yathāruci codetuṃ vaṭṭati. Mukhaṃ vivaritvā sayameva kappiyakārakattaṃ upagatoti mukhavevaṭikakappiyakārako. Evanti ‘‘eso kho’’tiādinā yathāvuttena ākārena. Dassitā honti saṅkhepatoti adhippāyo.
“所说呵责处量”:即从所说呵责之量与所说处之量两方面而言。“近”:指靠近、邻近。“于此”:此处如何获取此义?故说“此为表近义之依处”。意思是——正如“牛群行于恒河”、“井边有鹤”等例,因第七格语词用于表达近处之依处,故得此义。“如是不作”:指自己既不前往,亦不派遣使者。
Vuttacodanāṭṭhānaparimāṇatoti vuttacodanāparimāṇato ca vuttaṭṭhānaparimāṇato ca. Santikanti samīpaṃ. Tatthāti ettha kathamayamattho labbhatīti āha ‘‘samīpatthe hi idaṃ bhummavacana’’nti . Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘gaṅgāyaṃ goyūthāni caranti, kūpe gaggakūla’’ntiādīsu viya yasmā samīpādhāre idaṃ sattamīvibhattivacanaṃ, tasmā ayamattho labbhatīti. Evaṃ akarontoti sāmaṃ vā agacchanto, dūtaṃ vā apāhento.
“尊者,请于今日来”:意即“尊者,今日请在我处停留一日”,是请对方接受之意。“三波逸提”:于超量呵责处,依超量想、疑惑、不足想而结犯,故有三波逸提。若以三次呵责而得六次处,或以不足三次呵责得不足六次处,亦属无犯。“未被请”:指未被确立,即“依我所制”等所说之义。
Ajjaṇho, bhante, āgamehīti, bhante, ajja ekadivasaṃ amhākaṃ tiṭṭha, adhivāsehīti attho. Tikapācittiyanti atirekesu codanāṭṭhānesu atirekasaññivematikaūnakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Tikkhattuṃ codanāya chakkhattuṃ ṭhānena, ūnakatikkhattuṃ codanāya ūnakacchakkhattuṃ ṭhānena laddhepi anāpatti. Appitatāti patiṭṭhāpitatā, ‘‘saññatto so mayā’’tiādinā (pārā. 538) kathitatāti vuttaṃ hoti.
二、羊毛品
2. Eḷakalomavaggo
1. 蚕丝学处注释
1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā
「蚕丝混」:得名「制茧者」的虫类从茧中生出的丝为蚕丝,与此混合即称为蚕丝混。然而,即便与少许蚕丝混合,也仍是蚕丝混,不能说「此非不可用」。因此说「即使一根」等。「蚕丝线」:即由虫茧生出的线。而「乃至」等语,则是就此学处并非故意(无心)而说。「铺具」:指铺展而作成的无织物。故说「于平坦地面」等。「依此语之随顺」:即依这第一种铺具捨弃规定之语而随顺。「一切铺具」:即一切铺具的捨弃规定。
Kosiyamissakanti ‘‘kosakārakā’’ti laddhavohārānaṃ pāṇakānaṃ kosato nibbattaṃ aṃsu kosiyaṃ, tena missaṃ kosiyamissakaṃ. Tena pana kosiyena appakenāpi missitaṃ kosiyamissakameva, na idaṃ abbohārikanti vattuṃ labbhā. Tenāha ‘‘ekenāpī’’tiādi. Kosiyaṃsunāti kimikosasambhavena aṃsunā. ‘‘Antamaso’’tiādikaṃ pana imassa sikkhāpadassa acittakattā vuttaṃ. Santhataṃ nāma santharitvā kataṃ avāyimaṃ. Tenāha ‘‘same bhūmibhāge’’tiādi. Imasseva vacanassa anusārenāti imasseva paṭhamasanthatassa nissajjanavidhānavacanānusārena. Sabbasanthatanti sabbasanthatanissajjanavidhānaṃ.
「令他人作犯恶作」故,依为己而令作之故,说为「麻制」。「以自己未作而完成之法」:即「自己未作,自己完成,舍堕。自己未作,他人完成,舍堕。他人未作,自己完成,舍堕。他人未作,他人完成,舍堕」,以此法而说。「天盖等作」:指天盖、地敷、麻布、围墙、拱门之作。如同于天盖等作,依此方式于受用亦无犯。因说「无织物」故,即使织作而成亦无犯。
Aññassatthāya kārāpane dukkaṭattā attano atthāya kārāpanavasena ‘‘sāṇattika’’nti vuttaṃ. Attanā vippakatapariyosāpananayenāti ‘‘attanā vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Attanā vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ attanā pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Parehi vippakataṃ parehi pariyosāpeti, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 545) iminā nayena. Vitānādikaraṇeti vitānabhūmattharaṇasāṇipākārabhisibibbohanakaraṇe. Yathā ca vitānādikaraṇe, evaṃ tenākārena paribhogepi anāpatti. ‘‘Avāyima’’nti (pārā. 544) vuttattā vāyitvā karontassāpi anāpatti.
2. 纯黑学处注释
2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā
「黑色」:由本性或由染色而为黑色。如所说「所谓黑色,有二种:生来即黑,或染为黑色」。「不与他混」:即不与他物混合的纯黑色之义。正如第一(学处)中已说「即使一根蚕丝线」,此处也未说「即使与一他物混合」;然而,在与他物混合而受用时,若不显现混合之色相,则唯可算作「纯黑色」,他们如此说。
Kāḷakānanti sabhāvena vā rajanena vā kāḷakānaṃ. Yathāha ‘‘kāḷakaṃ nāma dve kāḷakāni jātiyā kāḷakaṃ vā rajanakāḷakaṃ vā’’ti. Aññehi amissitānanti aññehi amissitakāḷakānanti attho. ‘‘Yathā paṭhame ‘ekenāpi kosiyaṃsunā’ti (kaṅkhā. aṭṭha. kosiyasikkhāpadavaṇṇanā) vuttaṃ, tathā idhāpi ‘ekenāpi aññena amissetvā’ti avuttattā aññena pana missakabhogepi apaññāyamānarūpakaṃ ce ‘suddhakāḷaka’micceva vuccatī’’ti (vajira. ṭī. pārājika 547) vadanti.
此中,应知以“尊者,此是我纯黑羊毛之铺具”等(波罗夷549)所开示的舍法。“其余”者:前行恶作、四波逸提等。然而在支分中,“纯黑性”是此处的差别。
Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhata’’ntiādinā (pārā. 549) nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Sesanti pubbapayogadukkaṭacatukkapācittiyādikaṃ. Aṅgesu pana ‘‘suddhakāḷakabhāvo’’ti ayaṃ viseso.
3. 二分学处注释
3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā
“应取”:应当这样取,以使黑色不超出限度。在此,除了黑色与白色,其余诸色皆归入杂色类(《义疏》2.552)。这里所说的“二分”,是指黑色的最高限额,因为该学处正是为了禁止取用过多的黑色而制定的。因此,黑色不得超过二分,少于二分则可。所以说到“即使一根”等语。“即使一根黑毛超出”,意为:用秤称量后安放,哪怕因风力吹来的一根黑毛,若出现超出的情形,即属如此。“第三分白色,第四分杂色”,这是下限,因为对于这些颜色的超出,并无禁止。因此,这些颜色超出所说的分量也是可以的。
Gahetabbāti yathā kāḷakā adhikā na honti, tathā gahetabbā. Ṭhapetvā cettha kāḷakaodāte avasesā gocariyesuyeva saṅgahaṃ gacchantīti (sārattha. ṭī. 2.552) daṭṭhabbaṃ. Ettha ca dve bhāgāti ukkaṭṭhaparicchedo kāḷakānaṃ adhikaggahaṇassa paṭikkhepavasena sikkhāpadassa paññattattā. Tasmā kāḷakānaṃ bhāgadvayato adhikaṃ na vaṭṭati, ūnakaṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘ekassāpī’’tiādi. Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāveti tulāya dhārayitvā ṭhapitesu antamaso vātavegenapi pahitassa ekassāpi kāḷakalomassa adhikabhāve satīti attho. ‘‘Tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyāna’’nti idaṃ pana heṭṭhimaparicchedo tesaṃ adhikaggahaṇe paṭikkhepābhāvato. Tasmā tesaṃ vuttappamāṇato adhikampi vaṭṭati.
此中,应知以“尊者,此铺具我不取纯黑羊毛,取了二秤纯黑羊毛、一秤白色、一秤杂色令作铺具,应舍”(波罗夷554)这种方式所示的舍法。依所说限度取用后而作,与不取用而作,由此而有“作”与“不作”的区别。“其余”者:前行恶作、四波逸提等。但此处的差别是:取一秤白色、一秤杂色而作,取更多白色、更多杂色而作,取纯白色、纯杂色而作,皆无罪。
Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, santhataṃ anādiyitvā dve tule suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tulaṃ odātānaṃ, tulaṃ gocariyānaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 554) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Ādāya ca vuttaparicchedena anādāya ca karaṇato kiriyākiriyaṃ. Sesanti pubbapayogadukkaṭacatukkapācittiyādikaṃ. Ayaṃ pana viseso – tulaṃ odātānaṃ tulaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karaṇe, bahutaraṃ odātānaṃ bahutaraṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karaṇe , suddhaṃ odātānaṃ suddhaṃ gocariyānaṃ ādiyitvā karaṇe ca anāpattīti.
然而在诸支分中,当知第一支分即黑色超过二分。这三者并非仅是未舍离便不得受用,故说“然而这些”等。“不得受用”以此显示:若受用,即犯恶作。
Aṅgesu pana paṭhamaṅgaṃ kāḷakānaṃ dvebhāgato atirekabhāvoti daṭṭhabbaṃ. Imāni tīṇi na kevalaṃ anissaṭṭhāneva paribhuñjituṃ na vaṭṭantīti āha ‘‘imāni panā’’tiādi. ‘‘Paribhuñjituṃ na vaṭṭantī’’ti iminā yadi paribhuñjati, dukkaṭanti dasseti.
4. 六年学处注释
4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā
“给予敷具许可”:表示连接关系。“病比丘”:指若没有敷具便不舒适,且不能携带敷具离开的病比丘。“给予敷具许可”:即以“尊者们,请僧团听我说,此某甲比丘患病,不能携带敷具离去……”等(波罗夷560)语句中所说的白二甘马语,给予敷具许可。
Yaṃ santhatasammutiṃ detīti sambandho. Gilānassa bhikkhunoti yassa vinā santhatā na phāsu hoti, na sakkoti ca santhataṃ ādāya pakkamituṃ, evaṃbhūtassa gilānassa bhikkhuno. Santhatasammutiṃ detīti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu gilāno na sakkoti santhataṃ ādāya pakkamitu’’ntiādinā (pārā. 560) padabhājane vuttāya ñattidutiyakammavācāya santhatasammutiṃ deti.
“彼”:指敷具许可。“平复后又复发”:谓该病平复后又复发,则可继续使用,乃至跨年亦许,无须再作许可之事——此为意趣。不仅同一疾病复发时可如此,纵令其它疾病复发,亦可在所至之处继续使用至跨年。正因如此,《一切善见》中说:“若痊愈后,又因根本病而病,则为同一护养,无需另作许可之事”,普萨提瓦长老如是说。然而伍巴提萨长老说:“无论该病复发,或是患上其它疾病,一旦获得‘病者’之名,即已得许,无须再作许可之事”(波罗夷义注2.557),伍巴提萨长老的观点后文当说。
Sāti santhatasammuti. Vūpasanto vā puna kuppatīti vūpasanto vā so ābādho puna kuppati, anuvassampi kātuṃ vaṭṭati, puna sammutidānakiccaṃ natthīti adhippāyo. Na kevalaṃ tasmiṃyeva roge kuppite, atha kho aññasmiṃ roge kuppitepi gatagataṭṭhāne anuvassaṃ kātuṃ labhati. Teneva hi samantapāsādikāyaṃ ‘‘sace arogo hutvā puna mūlabyādhināva gilāno hoti , soyeva parihāro, natthaññaṃ ‘sammutikicca’nti phussadevatthero āha. Upatissatthero pana so vā byādhi paṭikuppatu, añño vā, sakiṃ ‘gilāno’ti nāmaṃ laddhaṃ laddhameva, puna ‘sammutikiccaṃ natthī’ti āhā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.557) upatissattheravādo pacchā vutto.
此中,应依“尊者,此坐卧具是我令作,未满六年,除经比丘认可外,应舍”这一方式,了知舍出的规定。而“其余与第一相同”的说法,已指出了“自己所作由他人完成”等情形。不过,此处的差别在于:满六年或超过六年时无罪。在支分方面,六年之内则有所不同。
Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, santhataṃ ūnakachabbassāni kārāpitaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiya’’nti (pārā. 562) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. ‘‘Sesaṃ paṭhamasadisamevā’’ti iminā ‘‘attanā kataṃ parehi pariyosāpetī’’tiādikaṃ atidiṭṭhaṃ. Ayaṃ pana viseso – paripuṇṇe chabbasse vā atirekachabbasse vā anāpatti. Aṅgesu ca chabbassānaṃ antobhāvo nānāttaṃ.
5. 坐具学处注释
5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā
所谓“坐具”者,因在词句分析中说“坐具名为有边者”,故指有边的敷具。这里取“坐具”之名,是为了遮止对敷具生起衣想,因为那些比丘曾把敷具当作毛毯衣想而舍弃,并受持了头陀支。由于敷具是用于坐卧的,所以说“旧敷具名为……”等。“于其中”者,是指在那敷具之中。“一张手”者,即善逝的搩手。这是最高限度,因词句分析中说“无罪者,若得不到而取少许而作”。“一部分”者,是指现在应作的新敷具的一部分。“拆散”者,即破坏。“不取”者,此处省略了ya音节,作为一个指示,故说“有旧敷具而不取”。
Nisīdanasanthatanti ‘‘nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccatī’’ti ettha padabhājaniyaṃ (pārā. 568) vuttattā sadasaṃ santhataṃ, ettha ca nisīdanaggahaṇaṃ santhate cīvarasaññānivāraṇatthaṃ, yato te bhikkhū kambalacīvarasaññāya santhataṃ chaḍḍetvā dhutaṅgāni samādiyiṃsu. Sayanāsanappayojanattā santhatassa ‘‘purāṇasanthataṃ nāmā’’tiādi vuttaṃ. Yatthāti yasmiṃ santhate. Vidatthimattanti sugatavidatthimattaṃ. Ukkaṭṭhaparicchedo cāyaṃ ‘‘anāpatti alabhanto thokataraṃ ādiyitvā karotī’’ti (pārā. 570) padabhājane vuttattā. Ekadeseti idāni kattabbanavasanthatassa ekappadese. Vijaṭetvāti viddhaṃsetvā. Anādāti ya-kāralopenāyaṃ niddesoti āha ‘‘sati purāṇasanthate aggahetvā’’ti.
此中,应依“尊者,此坐具,我未取旧敷具周围善逝一张手而令作,应舍”这一方式,了知舍出的规定。“在敷具散弃事中制定”者,世尊见到敷具散乱后,心想“信施的损坏并无理由,我将为它们显示受用方法”,遂在敷具散弃事中制定。因此,涉及此学处的作与不作,故说“其余与第三相同”,意为与二分学处相同。然而,此处的差别是:若取旧敷具周围善逝一张手而作,若得不到而取少许而作,若完全得不到而不取而作,皆得无罪。在支分方面,此处应以不取旧敷具周围善逝一张手为第一支分。
Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, nisīdanasanthataṃ anādiyitvā purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiṃ kārāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 568) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Santhatavissajjanavatthusmiṃ paññattanti bhagavatā santhatāni vippakiṇṇāni disvā ‘‘saddhādeyyavinipātane kāraṇaṃ natthi, paribhogupāyaṃ nesaṃ dassessāmī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.566) santhatavissajjanavatthusmiṃ paññattaṃ. Kiriyākiriyattā imassa sikkhāpadassa ‘‘sesaṃ tatiyasadisamevā’’ti vuttaṃ, dvebhāgasikkhāpadasadisamevāti attho. Ayaṃ pana viseso – purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthiyā ādāya karaṇe, alabhantassa thokataraṃ ādāya karaṇe, sabbathā alabhantassa anādāya karaṇe ca anāpattīti. Aṅgesu panettha paṭhamaṅgapurāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthianādiyanāti daṭṭhabbaṃ.
6. 羊毛学处注释
6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā
“行于旅途道路者”:旅途本身就是道路,即旅途道路,行于其上者。故说“以旅途之名”等。然而,因为以“旅途”一词加以限定,所以说是“长路”。在关于旅途行走时间的分别中,根据“当欲行半由旬时应食”等语,半由旬也是旅途道路。如果这些羊毛在旅途道路以外的地方生起,则不允许接受;由于说了“行于旅途道路者”等,针对此疑而说“凡此一切”等。其中,“凡此一切”是指“若比丘行于旅途道路时,有羊毛生起”等这一切。“仅是事缘的显示”:仅仅是“那时,某比丘在拘萨罗国前往舍卫城的途中,有羊毛生起”等事缘的显示。“于任何处”:在旅途以外的任何处所。“亲手”:在作格意义中具有从格的含义,故说“以亲手”。这是一种特征性的表述,因此应理解为以身体的任何部分。故说“应由自己携带之义”。“无携带者时”:从词语内含的限定中获得限定义,故说“唯无时”等。
Addhānamaggappaṭipannassāti addhānameva maggo addhānamaggo, taṃ paṭipannassāti attho. Tenāha ‘‘addhānasaṅkhāta’’ntiādi. Addhānasaddena visesitattā pana ‘‘dīghamagga’’nti vuttaṃ. Addhānagamanasamayassa vibhaṅge ‘‘addhayojanaṃ gacchissāmīti bhuñjitabba’’ntiādivacanato (pāci. 218) addhayojanampi addhānamaggo hoti. Eḷakalomāni cetāni addhānamaggato aññattha uppannāni paṭiggahetuṃ na vaṭṭanti, yato ‘‘addhānamaggappaṭipannassā’’tiādikaṃ vuttanti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘sabbañceta’’ntiādi. Tattha sabbañcetanti ‘‘bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyu’’ntiādikaṃ etaṃ sabbaṃ. Vatthumattadīpanamevāti ‘‘tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kosalesu janapade sāvatthiṃ gacchantassa antarāmagge eḷakalomāni uppajjiṃsū’’tiādikassa (pārā. 571) vatthumattassa dīpanameva. Yattha katthacīti addhānato aññatthāpi yattha katthaci ṭhānesu. Sahatthāti karaṇatthe nissakkavacananti āha ‘‘sahatthenā’’ti. Lakkhaṇavacanañcetaṃ, tasmā yena kenaci sarīrāvayavenāti attho daṭṭhabbo. Tenāha ‘‘attanā haritabbānīti attho’’ti. Asante hāraketi ettha padānaṃ antogadhāvadhāraṇato avadhāraṇattho labbhatīti āha ‘‘asanteyevā’’tiādi.
于此,应以“尊者,这些羊毛,我携带超过了三由旬,应舍”等来了知舍出的方式。“三波逸提”:在超过三由旬时,依超过三由旬想、疑、不足想而有三种波逸提。“以居住意图而去后,从彼处再携带”:若所到之处,因得不到诵经、问讯等,或得不到资具等,而从那里再携带到其他地方,又从那里再到其他地方,如此即使携带百由旬也无罪。“被夺或已舍”:被盗贼所夺,或已作了律的羯磨。“已作物品”:指已制成的物品,如毛毯、毡子、坐卧具等任何物品,乃至仅以线系缚者。故说“乃至”等。然而,若有人放在薄叶袋的夹层中,或放在肩带、腰带等的缝隙中,或为了防止尘垢而放在封套中,乃至患风病者放入耳孔中而携带羊毛,皆有罪。但若以线系缚后放入,则属于已作物品的情况;若编成辫而携带,这称为藏匿口,有罪。
Ettha ca ‘‘imāni me, bhante, eḷakalomāni tiyojanaṃ atikkāmitāni nissaggiyānī’’tiādinā (pārā. 573) nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Tikapācittiyanti atirekatiyojane atirekatiyojanasaññivematikaūnakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Vāsādhippāyena gantvā tato paraṃ haraṇeti yattha gato, tattha uddesaparipucchādīnaṃ vā paccayādīnaṃ vā alābhena tato paraṃ aññattha haraṇe, tatopi aññatthāti evaṃ yojanasatampi haraṇe anāpatti. Acchinnaṃ vā nissaṭṭhaṃ vāti corehi acchinnaṃ vā vinayakammakataṃ vā. Katabhaṇḍanti kataṃ bhaṇḍaṃ kambalakojavasanthatādi yaṃ kiñci antamaso suttakena baddhamattampi. Tenāha ‘‘antamaso’’tiādi. Yo pana tanukapattatthavikantare (pārā. aṭṭha. 2.575) vā āyogaaṃsabaddhakakāyabandhanādīnaṃ antaresu vā pipphalikādīnaṃ malarakkhaṇatthaṃ sipāṭikāyaṃ vā antamaso vātābādhiko kaṇṇacchiddepi lomāni pakkhipitvā gacchati , āpattiyeva. Suttakena pana bandhitvā pakkhittaṃ katabhaṇḍaṭṭhāne tiṭṭhati, veṇiṃ katvā harati, idaṃ nidhānamukhaṃ nāma, āpattiyeva.
“初次获得”:指为自己用途而首次获得羊毛。以此排除了被夺、已舍后所得的情况。“放入不知者的车乘中”:在行走的车辆等或象背等上,当物主不知情时,怀着“他将携带”的想法而放入。对于不行走的车辆等,方法也是如此。然而,若在不行走的车辆等或象背等上放置后,自己登上而驱赶,或在下方行走而驱策,或呼唤而令其跟随,依“令他人携带”之语,无罪。这里,以“不知者的车乘中”的说法,显示若放入知者的车乘中,即名为令他人携带。“不携带不取回”:指没有携带,也没有取回。
Paṭhamappaṭilābhoti attano atthāya eḷakalomānaṃ paṭhamuppatti. Etena acchinnanissaṭṭhappaṭiladdhānaṃ paṭikkhepo. Aññassa ajānantassa yāne pakkhipitvāti (pārā. aṭṭha. 2.572) gacchante rathādike vā hatthipiṭṭhiādīsu vā sāmikassa ajānantasseva ‘‘harissatī’’ti pakkhipitvā. Agacchantepi eseva nayo. Sace pana agacchante rathādimhi vā hatthipiṭṭhiādīsu vā ṭhapetvā ārohitvā sāreti, heṭṭhā vā gacchanto codeti, pakkosanto vā anubandhāpeti, ‘‘aññaṃ harāpetī’’ti (pārā. 575) vacanato anāpatti. Ettha ca ‘‘ajānantassa yāne’’ti iminā jānantassa ce yāne pakkhipati, aññaṃ harāpeti nāmāti dasseti. Aharaṇapaccāharaṇanti haraṇapaccāharaṇānamabhāvo.
7. 羊毛洗涤学处注释
7. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā
「释迦诸国」:因为“诸释迦子确实是释迦族啊,尊者们!”这一感叹语,而得名为“释迦”的住处,即使只是一个国土,依惯用语也被称为“释迦”,所以说在释迦诸国中。“六群”者,指以般度迦、卢希德迦等六位为首的根本师,以及他们的弟子。
Sakkesūti ‘‘sakyā vata, bho kumārā’’ti (dī. ni. 1.267) udānaṃ paṭicca ‘‘sakyā’’ti laddhanāmānaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhisaddena ‘‘sakkā’’ti vuccati, tasmiṃ sakkesu janapade. Chabbaggiyā nāma paṇḍukalohitakādayo chamūlakā, tesaṃ sissā ca.
八、金银学处注释
8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā
「银」者,此处所意指的并不仅仅是白银,而是任何可流通交易的迦周那等,这便是此处所意指的,因此说“又”等。其中,“迦周那”者,或是金制的、或是银制的,或是普通的。“铜摩沙迦”者,指以红铜等制成的摩沙迦。“木摩沙迦”者,指以坚木、竹片,乃至以贝叶切割成形状等而制成的摩沙迦。“胶摩沙迦”者,指以紫胶或树脂等塑出形状而制成的摩沙迦。而凭借“凡可流通者”这一词句,则含摄了在任何国土、任何时候可流通的一切,乃至骨制、皮制、树果种子等制的,无论塑形或未塑形的,一切都被含摄。所谓“即彼”,便是指生金与银。“希拉尼亚”者,即指迦周那。
Rajatanti na kevalaṃ rūpiyameva idhādhippetaṃ, atha kho yaṃ kiñci vohāragamanīyaṃ kahāpaṇādi ca etaṃ adhippetanti āha ‘‘apicā’’tiādi. Tattha kahāpaṇoti (pārā. aṭṭha. 2.583-584) suvaṇṇamayo vā rūpiyamayo vā pākatiko vā. Lohamāsako nāma tambalohādīhi katamāsako. Dārumāsako nāma sāradārunā vā veḷupesikāya vā antamaso tālapaṇṇenapi rūpaṃ chinditvā katamāsako. Jatumāsako nāma lākhāya vā niyyāsena vā rūpaṃ samuṭṭhāpetvā katamāsako. ‘‘Ye vohāraṃ gacchantī’’ti iminā pana padena yo yo yattha yattha janapade yadā yadā vohāraṃ gacchati, antamaso aṭṭhimayopi cammamayopi rukkhaphalabījamayopi samuṭṭhāpitarūpopi asamuṭṭhāpitarūpopi sabbo saṅgahito. Tadevāti jātarūparajatameva. Hiraññaṃ nāma kahāpaṇo.
「接受」者,以“想要拿取”来阐明所说之义。并不只是以身语拒绝的才算是拒绝,即使以意拒绝也同样算是拒绝,因此说“以身语”等。但如果未以身语拒绝,而内心默许,由于未做应以身语所做的拒绝,由不作为而在身语二门犯戒。然而在意门,并不存在犯戒。
‘‘Sādiyatī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘gaṇhitukāmo hotī’’ti. Na kevalaṃ kāyavācāhi paṭikkhittameva paṭikkhittaṃ hoti, atha kho manasāpi paṭikkhittaṃ paṭikkhittameva hotīti āha ‘‘kāyavācāhī’’tiādi. Sace pana kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseti, kāyavācāhi kattabbassa paṭikkhepassa akaraṇato akiriyasamuṭṭhānaṃ kāyavacīdvāre āpattiṃ āpajjati. Manodvāre pana āpatti nāma natthi.
有人将一百或一千钱放置于脚边,说:“这是你的。”比丘拒绝说:“这不如法。”近事男说:“我已将这些舍弃给你们。”随后离去。另一人来到那里问道:“尊者,这是什么?”应将之前他自己与近事男所说的内容告知那人。若那人说:“尊者,我愿守护,请指示存放之处。”即使登上七层楼阁,也应指示说:“此处是守护处。”不应说:“放在这里。”自此,应依如法或不如法而住,关闭门户,守护而住。若有可出售的物品,如钵或衣等被送来,有人说:“尊者,请取用此物。”应说:“近事男,我们需要这个,这种物品是有的,但没有净施人。”若他说:“我愿作净施人,请开门给予。”应打开门说:“放在此处。”不应说:“拿取这个。”就这样,依如法或不如法而住。若他拿走那个物品而给予如法的物品,是可以的。若他多拿,应说:“我们不取你的物品,出去。”
Eko sataṃ (pārā. aṭṭha. 2.583-584) vā sahassaṃ vā pādamūle ṭhapeti ‘‘tuyhidaṃ hotū’’ti, bhikkhu ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati. Upāsako ‘‘pariccattaṃ mayā tumhāka’’nti gato, añño tattha āgantvā pucchati ‘‘kiṃ, bhante, ida’’nti. Yaṃ tena ca attanā ca vuttaṃ, taṃ ācikkhitabbaṃ. So ce vadati ‘‘gopessāmi, bhante, guttaṭṭhānaṃ dassethā’’ti, sattabhūmikampi pāsādaṃ abhiruhitvā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhitabbaṃ, ‘‘idha nikkhipāhī’’ti na vattabbaṃ. Ettāvatā kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hoti, dvāraṃ pidahitvā rakkhantena vasitabbaṃ. Sace kiñci vikkāyikabhaṇḍaṃ pattaṃ vā cīvaraṃ vā āgacchati, ‘‘idaṃ gahessatha, bhante’’ti vutte ‘‘upāsaka, atthi amhākaṃ iminā attho, vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthī’’ti vattabbaṃ. Sace so vadati ‘‘ahaṃ kappiyakārako bhavissāmi, dvāraṃ vivaritvā dethā’’ti, dvāraṃ vivaritvā ‘‘imasmiṃ okāse ṭhapita’’nti vattabbaṃ, ‘‘imaṃ gaṇhā’’ti na vattabbaṃ. Evañca kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitameva hoti. So cetaṃ gahetvā tassa kappiyabhaṇḍaṃ deti, vaṭṭati. Sace adhikaṃ gaṇhāti, ‘‘na mayaṃ tava bhaṇḍaṃ gaṇhāma, nikkhamāhī’’ti vattabbo.
“应在僧团中舍弃”:在此,因为金银名为不如法,所以并未说“应舍弃给僧团、或给众、或给个人”。然而,由于那仅是接受了而已,并未用它换取任何如法物品,因此为了以方便显示受用,而说“应在僧团中舍弃”。以“等”字,是包括摄取油等的意思。“他”:即那位以“居士,酥或油是许可的”等方式告知的在家人。“从他人获得”:从比丘或净人那里,通过自己的舍弃而获得。“从那所生树荫”:是指以舍堕物换取种子所生的树,在其界限内所立的树荫;若超出界限,因属外来,故为许可。“若不舍弃”:是指既不取之离去也不舍弃,以“此事与我何干”的心态,随意离去。“具足五支”:具足如下所说的五支:“不为欲而行,不为瞋而行,不为痴而行,不为怖而行,且应知已舍弃与未舍弃”。“应指定”:应以在词句分别中所说的白二甘马语指定:“尊者们,请僧团听我言:若僧团时机成熟,僧团应指定某甲比丘为弃银者”等。
Saṅghamajjheyevanissajjitabbanti ettha yasmā rūpiyaṃ nāma akappiyaṃ, tasmā ‘‘nissajjitabbaṃ saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā’’ti na vuttaṃ. Yasmā pana taṃ paṭiggahitamattameva, na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpitaṃ, tasmā upāyena paribhogadassanatthaṃ ‘‘saṅghamajjheyeva nissajjitabba’’nti vuttaṃ. Ādi-saddena telādīnaṃ gahaṇaṃ. Soti yo gahaṭṭho ‘‘sappi vā telaṃ vā vaṭṭati upāsakā’’tiādinā nayena vutto, so. Aññena labhitvāti bhikkhunā vā ārāmikena vā attano vassaggena labhitvā. Tato nibbattarukkhacchāyāpīti nissaggiyavatthunā āhaṭabījato nibbattarukkhaparicchedena ṭhitacchāyāpi, paricchedātikkantā pana āgantukattā vaṭṭati. No ce chaḍḍetīti atha neva gahetvā gacchati, na chaḍḍeti, ‘‘kiṃ mayhaṃ iminā byāpārenā’’ti yenakāmaṃ pakkamati. Pañcaṅgasamannāgato ‘‘yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, chaḍḍitāchaḍḍitañca jāneyyā’’ti (pārā. 584) evaṃ vuttapañcaṅgehi samannāgato. Sammannitabboti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ rūpiyachaḍḍakaṃ sammanneyyā’’tiādinā padabhājane vuttāya ñattidutiyakammavācāya sammannitabbo.
“不作标记,如粪便般舍弃”:就是不观察落下的地方而作标记,应如同抛弃粪便一般,闭上眼睛,在河中、悬崖或密林中,毫无顾虑、毫不留意地投放下去——这是所说的意思。因此说“应如粪便般舍弃”。“三波逸提”:依有银想、疑、非银想,而有三个波逸提。“于非银有银想”:对粗叶等物生起金等想。“依宝学处之法”:依“在寺园中或在住处中”等此处所说的方式。
Animittaṃ katvā gūthaṃ viya chaḍḍetabbanti patitaṭṭhānaṃ sallakkhaṇavasena nimittaṃ akatvā gūthaṃ viya chaḍḍetabbaṃ, akkhīni nimīletvāva nadiyā vā papāte vā vanagahane vā gūthaṃ viya anapekkhena patitokāsaṃ asamannāharantena pātetabbanti vuttaṃ hoti. Tenāha ‘‘gūthaṃ viya chaḍḍetabba’’nti. Tikapācittiyanti rūpiyasaññivematikaarūpiyasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Arūpiye rūpiyasaññinoti kharapattādīsu suvaṇṇādisaññino. Ratanasikkhāpadanayenāti ‘‘ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā’’ti (pāci. 505) ettha vuttavidhinā.
九、金钱交易学处解释
9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā
「以已作等方式」:依已作、未作、已作未作等方式而言。金等四种舍堕物,于此亦以「取金银」之语摄之,故说为「金银交易」。应当知道,这是就最高限度而说。因此说「由前学处」等。「交易」:指已接受金银后的交易。「依前述方式」:即依「尊者,我从事种种金钱交易,此为我所应舍,我向僧团舍此」等语。
Katādivasenāti kataakatakatākatavasena. Suvaṇṇādicatubbidhampi nissaggiyavatthu idha rūpiyaggahaṇena gahitanti āha ‘‘jātarūparajataparivattana’’nti. Idañca ukkaṭṭhaparicchedena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha ‘‘purimasikkhāpadena hī’’tiādi. Parivattananti sāditarūpiyassa parivattanaṃ. Purimanayānusārenāti ‘‘ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjiṃ, idaṃ me nissaggiya’’ntiādinā (pārā. 589).
「于金钱交易事」:由于单纯接受(金银)即已被禁,于已接受后的交易中似乎不见过失,然在金银交易本身则有。所称「彼之」:指已交易之物。所称「财之」:指自己的本金。或者,以自己的非金银物品为他人换取金银,或以自己的金银为他人换取非金银,此二种情形皆已构成金钱交易。
Rūpiyasaṃvohāravatthusminti paṭiggahaṇasseva paṭikkhittattā paṭiggahitaparivattane dosaṃ adisvā rūpiyaparivattane. Tassa vāti parivattitassa vā. Dhanassa vāti attano mūladhanassa vā . Attano vā hi arūpiyena parassa rūpiyaṃ cetāpeyya, attano vā rūpiyena parassa arūpiyaṃ, ubhayathāpi rūpiyasaṃvohāro katova hotīti.
十、买卖学处解释
10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā
然而,金钱交易已为前学处所摄,故此处唯取净物而说,因此说「衣等」等。其中,「衣等净物」:乃至以十缕线为最低限度,凡衣、食、住、药等任何净物。「买」:即取他人之物。「卖」:即施予自己之物。因此说「以此给与彼」等。「他人」:除五种共住者外的其他人。于此,应依「尊者,我从事种种买卖,此为我所应舍,我向僧团舍此」等语的模式而舍,故说「依所说相」等。然而,当为洗衣、剃发或扫地等劳作,他人物品到达自己手中时,并无应舍之物;此时应如何处理?故说「若无物时,应说波逸提」。正如在舍堕物中,若已用或已失则说波逸提,同样,于此处亦如此说,此为意趣。
Rūpiyasaṃvohārassa pana heṭṭhāsikkhāpadena gahitattā kappiyabhaṇḍānamevettha gahaṇanti āha ‘‘cīvarādīna’’ntiādi. Tattha cīvarādīnaṃ kappiyabhaṇḍānanti antamaso dasikasuttaṃ upādāya cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayānaṃ yesaṃ kesañci kappiyabhaṇḍānaṃ. Kayaṃ nāma parabhaṇḍassa gahaṇaṃ. Vikkayaṃ nāma attano bhaṇḍassa dānaṃ. Tenāha ‘‘iminā imaṃ dehī’’tiādi. Parassāti ṭhapetvā pañca sahadhammike aññassa. Ettha ca ‘‘ahaṃ, bhante, nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjiṃ, idaṃ me nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’tiādinā (pārā. 595) nayena nissajjitabbaṃ. Tenāha ‘‘vuttalakkhaṇavasenā’’tiādi. Nanu cettha cīvaradhovane vā kesacchedane vā bhūmisodhanādinavakamme vā parabhaṇḍaṃ attano hatthagataṃ nissajjitabbaṃ nāma natthi, tattha kiṃ kātabbanti āha ‘‘asante pācittiyaṃ desetabbamevā’’ti. Yathā nissaggiyavatthumhi paribhutte vā naṭṭhe vā pācittiyaṃ deseti, evaṃ idhāpi desetabbamevāti adhippāyo.
「此为我等所有」:指此已接受的油或酥为我等所有。「我等以此及此而有需要」:指我等因彼之外的此及此未接受者而有需要。「按照金钱交易中所说」:以此方式指示「在非买卖处有买卖想者及疑惑者,有三波逸提与恶作」。
Idaṃamhākaṃ atthīti idaṃ paṭiggahitaṃ telaṃ vā sappi vā amhākaṃ saṃvijjati. Amhākañca iminā ca iminā ca atthoti amhākañca tadaññena iminā ca iminā ca appaṭiggahitakena attho. ‘‘Rūpiyasaṃvohāre vuttanayamevā’’ti iminā ‘‘tikapācittiyaṃ akayavikkaye kayavikkayasaññino ca vematikassa ca dukkaṭa’’nti imaṃ nayamatidisati.
一、钵学处解释
1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā
「未作净」:未以「我将此钵作净于汝」等方式作净的钵。「取一阿达哈咖饭量」:取摩揭陀那利二米那利之饭量。所谓「摩揭陀那利」即十三半巴拉,这在暗夜注疏中如是说。「于师子洲,本地那利较大,达弥罗那利较小,摩揭陀那利之量适中;以彼摩揭陀那利,二那利半为一师子那利」,大注疏中如是说。「非上米」:从煮熟超出之米为上米,非上米即不上米。「以一切配料制成」:以孜然等一切配料制成。「团食四分之一量之菜为团食之相应菜」。
Avikappitoti ‘‘imaṃ pattaṃ tuyhaṃ vikappemī’’tiādinā nayena avikappito. Aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātīti magadhanāḷiyā dvinnaṃ taṇḍulanāḷīnaṃ odanaṃ gaṇhāti. ‘‘Magadhanāḷi nāma aḍḍhaterasapalā hotī’’ti andhakaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. ‘‘Sīhaḷadīpe pakatināḷi mahantā, damiḷanāḷi khuddakā, magadhanāḷi pamāṇayuttā, tāya magadhanāḷiyā diyaḍḍhanāḷi ekā sīhaḷanāḷi hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.602) mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Anuttaṇḍulanti pākato ukkantaṃ taṇḍulaṃ uttaṇḍulaṃ, na uttaṇḍulaṃ anuttaṇḍulaṃ. Sabbasambhārasaṅkhatoti jīrakādisabbasambhārehi saṅkhato. Ālopassa catutthabhāgappamāṇaṃ byañjanaṃ ālopassa anurūpabyañjanaṃ.
如此显示了最上钵之后,为显示中等与下等钵,而说“从最上”等。此处方法如下:若将那利迦饭等全部投入后,依前述方式恰好与下缘齐平,此名为中等钵。若超过该缘而隆起,此名为中下钵。若未达该缘,仅停留在内,此名为中上钵。若钵饭等一切投入后恰好与下缘齐平,此名为下等钵。若超过该缘而隆起,此名为下下钵。若未达该缘,仅停留在内,此名为下上钵。因此说“他们差别亦应依前述方法了知”。
Evaṃ ukkaṭṭhapattaṃ dassetvā idāni majjhimomakāni dassetuṃ ‘‘ukkaṭṭhato’’tiādimāha. Tatrāyaṃ nayo – sace nāḷikodanādi sabbampi pakkhittaṃ vuttanayeneva heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimo nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ majjhimomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogadhameva hoti, ayaṃ majjhimukkaṭṭho nāma patto. Sace pattodanādi sabbampi pakkhittaṃ heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, ayaṃ omako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ omakomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogadhameva hoti, ayaṃ omakukkaṭṭho nāma pattoti. Tenāha ‘‘tesampi vuttanayeneva bhedo veditabbo’’ti.
现在为说明其中决意、分配、非决意、非分配之行,而说“于这些中”等。其中,“最上最上”者,是从最上而来的最上,由此故说“非钵”。“下等下等”者,是从下等而来的下等,由此故说“非钵”。这些应作为日常器皿而受用,非决意所摄,非分配所摄。然其余七钵应于决意或分配后受用。因此说“其余七钵名为量相应”。
Idāni tesu adhiṭṭhānavikappanānadhiṭṭhānāvikappanupage dassetuṃ ‘‘iccetesū’’tiādimāha. Tattha ukkaṭṭhukkaṭṭhoti ukkaṭṭhato ukkaṭṭho. Tato hi so ‘‘apatto’’ti vutto. Omakomakoti omakato omako. Tato hi so ‘‘apatto’’ti vutto. Ete pana bhājanaparibhogena paribhuñjitabbā, na adhiṭṭhānupagā na vikappanupagā, itare pana satta adhiṭṭhahitvā vā vikappetvā vā paribhuñjitabbā. Tenāha ‘‘sesā satta pattā pamāṇayuttā nāmā’’ti.
“因此”者,因七钵是量相应,故。“以沙门相应的烧成”者:此中,铁钵经五次烧成为沙门相应之烧,陶钵经两次烧。若缺少一次烧,则非决意所摄。如同以沙门相应之烧成方为决意所摄,同样,两者在所应给之价值完全付清时,方为决意所摄。倘若少许未付,则非决意所摄。因此说“然若”等。“咖咖尼咖量”者,谓一又半维希,如是说。纵使钵主说:“当你们有物值时,那时再给,可决意后受用”,亦非决意所摄。因烧不足故不成钵数,因价值全部或部分未付故不得自性,仍属他人所有。因此,在烧与价值圆满时,方为决意所摄。凡决意所摄者,彼即分配所摄。因此说“不取出而”等。“不取出而应分配”者,即不取出旧钵,而应将新钵加以分配之义,是作保留之意趣。“咖古糠”者,是七种谷物之劣糠,故说“以咖古糠可漏过之孔”。
Tasmāti yasmā satta pattā pamāṇayuttā, tasmā. Samaṇasāruppena pakkanti ettha ayopatto pañcahi pākehi (pārā. aṭṭha. 2.608) pakko samaṇasāruppena pakko hoti, mattikāpatto dvīhi pākehi. Sace eko pāko ūno hoti, na adhiṭṭhānupago. Yathā ca samaṇasāruppena pakkoyeva adhiṭṭhānupago, tathā ubhopi yaṃ mūlaṃ dātabbaṃ, tasmiṃ dinneyeva adhiṭṭhānupagā. Yadi pana appakampi adinnaṃ hoti, na adhiṭṭhānupagā. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. ‘‘Kākaṇikamattaṃ nāma diyaḍḍhavīhī’’ti vadanti. Sacepi pattasāmiko vadati ‘‘yadā tumhākaṃ mūlaṃ bhavissati, tadā dassatha, adhiṭṭhahitvā paribhuñjathā’’ti, neva adhiṭṭhānupago hoti. Pākassa hi ūnattā pattasaṅkhaṃ na gacchati. Mūlassa sakalassa vā ekadesassa vā adinnattā sakabhāvaṃ na upeti, aññasseva santako hoti. Tasmā pāke ca mūle ca niṭṭhiteyeva adhiṭṭhānupago hoti. Yo adhiṭṭhānupago, sveva vikappanupago ca. Tenāha ‘‘apaccuddharantenā’’tiādi. Apaccuddharantena vikappetabboti purāṇapattaṃ apaccuddharantena navo patto vikappetabboti attho, ṭhapetabboti adhippāyo. Kaṅgusitthanti sattannaṃ dhaññānaṃ lāmakadhaññasitthanti āha ‘‘kaṅgusitthanikkhamanamattena chiddenā’’ti.
二、未满五缀学处解释
2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā
“其”指此钵。“以彼不足五缀”的意思是以那不足五缀之钵为特征。不足五缀之钵在此处作为特征而取。因此说:“如是特征,是具格。”其中,“如是者”指达到某种状态的钵;“以此为特征”是特征,这里是用具格,即第三格之义。“种类”指相对于共性的差别特殊性。如此,在“以不足五缀之钵”这一表述中,比丘性是共性,不足五缀钵性是种类,比丘达到那种钵,而那种钵就是特征。倘若不圆满五缀的钵称为不足五缀,那为何在词句分析中也说无缀呢?因此说“其中”等语。“其中”是句中的提示。有缀处或无缀处:离开缀的钵是无缀,有五缀之处是五缀处。“非钵”的意思是钵不成立,即不能作为正常钵,这就是所说的意思。这是为令他人了知的具格。因此说:“所以,它适宜令他人了知。”
Assāti imassa pattassa. Tena ūnapañcabandhanenāti tena ūnapañcabandhanena pattena upalakkhito hutvāti attho. Ūnapañcabandhano hi patto ettha lakkhaṇabhāvena gahito. Tenevāha ‘‘itthambhūtassa lakkhaṇe karaṇavacana’’nti. Tattha itthambhūtassāti kañci pakāraṃ pattassa. Lakkhīyate anenāti lakkhaṇaṃ, tasmiṃ karaṇavacanaṃ, tatiyāvibhattīti attho. ‘‘Pakāro’’ti ca sāmaññassa bhedako viseso vuccati. Tathā hi ūnapañcabandhanena pattenāti ettha bhikkhubhāvasāmaññassa ūnapañcabandhanapattabhāvo pakāro, taṃ bhikkhu āpanno, tassa patto lakkhaṇaṃ. Yadi aparipuṇṇapañcabandhano patto ūnapañcabandhano nāma hoti, atha kasmā imassa padabhājaniyaṃ abandhanopi vuttoti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Tattha tatthāti vākyopaññāse. Bandhanokāse sati vā asati vā bandhanavirahito patto abandhano, pañcabandhanānaṃ okāso assāti pañcabandhanokāso. Apattoti patto nāma na hotīti attho, pākatikaṃ kātuṃ asamatthoti vuttaṃ hoti. Idañca aññassa viññāpane kāraṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘tasmā aññaṃ viññāpetuṃ vaṭṭatī’’ti.
“缀”:因为有缀处时它就存在,无时则不存在,所以它是彼的特征。为显示缀的方法,说“然于何处”等。然而,在口缘附近用钵穿孔器穿孔时,因为瓦片厚而破裂,所以应在下方穿孔。因此说“于下缘”等。“或作细孔而缚”:在细孔中,以提布巴德等无用的东西,仅仅投入线便应当决意,这是意趣。并非仅用提布线等而缚,因此说“糖浆”等。“以糖浆煮而以石粉”:将糖浆与石粉一起煮,以这样煮过的石粉为义。“应舍”:“尊者,我这个钵是依不足五缀钵而求得的,应当舍。我向僧团舍弃此钵”,应这样舍。因此说“舍者”等。“以认可者”——
Bandhanañca nāmetaṃ yasmā bandhanokāse sati hoti, asati na hoti, tasmā tassa lakkhaṇaṃ, bandhanavidhiñca dassetuṃ ‘‘yasmiṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Mukhavaṭṭisamīpe pana pattavedhakena vijjhiyamāne kapālassa bahalattā bhijjati, tasmā heṭṭhā vijjhitabbo. Tenāha ‘‘heṭṭhimapariyante’’tiādi. Sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabboti sukhume chidde tipupaṭṭādīhi payojanaṃ natthi, suttaṃ pakkhipitvāva adhiṭṭhātabboti adhippāyo. Na kevalaṃ tipusuttakādināva bandhitabboti āha ‘‘phāṇita’’ntiādi. Phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇenāti pāsāṇacuṇṇena saddhiṃ phāṇitaṃ pacitvā tathāpakkena pāsāṇacuṇṇenāti attho. Nissajjitabboti ‘‘ayaṃ me, bhante, patto ūnapañcabandhanena pattena cetāpito nissaggiyo, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti (pārā. 613) nissajjitabbo. Tenāha ‘‘nissajjantenā’’tiādi. Sammatenāti –
“尊者,请僧团听我说:如果僧团已适时,僧团应认可某甲比丘为钵分配者。这是动议。尊者,请僧团听我说:僧团认可某甲比丘为钵分配者。若具寿们认可某甲比丘为钵分配者,则默然;若不认可,应说。僧团已认可某甲比丘为钵分配者,僧团已认可,故默然。我如是持。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattaggāhāpakaṃ sammanneyya, esā ñatti . Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ pattaggāhāpakaṃ sammannati, yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno pattaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu pattaggāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (pārā. 614) –
如此,于释词中所说,由白二甘马语所认可者。“说明钵所具有的功德”者,指以“尊者,此钵量度合宜、美观、适合长老”等语,说明钵所现具的功德。“钵之边际”者,指置于边际的钵。“非处”者,指床、椅、伞盖、象牙桩等不适宜之处。因为钵的放置处所,在犍度中已有“诸比丘,我允许钵架”等开许。“以不适当使用”者,指以钵煮粥、染色、煮染料等不适当的使用方式。然而在途中若生病,若无其他容器,可以用泥涂抹后煮粥或加热水,这是允许的。“舍弃”者,指给予他人。然而,若共住弟子或依止弟子放置其他优良的钵,取用时说“此适合我,此适合长老”,是允许的。或者他人取走那个钵而给予自己的钵,是允许的,不必说“只取我的钵来”。
Evaṃ padabhājane vuttāya ñattidutiyakammavācāya sammatena. Pattassa vijjamānaguṇaṃ vatvāti ‘‘ayaṃ, bhante, patto pamāṇayutto sundaro therānurūpo’’tiādinā (pārā. aṭṭha. 2.615) vijjamānānisaṃsaṃ vatvā. Pattapariyantoti pariyante ṭhitapatto. Adeseti mañcapīṭhacchattanāgadantakādike adese. Pattassa hi nikkhipanadeso ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ādhāraka’’ntiādinā nayena khandhake vuttoyeva. Aparibhogenāti yāgurandhanarajanapacanādinā ayuttaparibhogena. Antarāmagge pana byādhimhi uppanne aññasmiṃ bhājane asati mattikāya limpitvā yāguṃ pacituṃ, udakaṃ vā tāpetuṃ vaṭṭati. Vissajjetīti aññassa deti. Sace pana saddhivihāriko vā antevāsiko vā aññaṃ varapattaṃ ṭhapetvā ‘‘ayaṃ mayhaṃ sāruppo, ayaṃ therassā’’ti gaṇhāti, vaṭṭati. Añño vā taṃ gahetvā attano pattaṃ deti, vaṭṭati. ‘‘Mayhameva pattaṃ āharā’’ti vattabbakiccaṃ natthi.
“亲属或已邀请”者,此处,依僧团而邀请的处所,唯以五种关系方成允许;然依个人而邀请的处所,即使未满五种关系亦可。“未作请求”者,指在未先行陈述“尊者,请说所需”等语的处所而作的请求。
Ñātakappavāriteti ettha saṅghavasena pavāritaṭṭhāne pañcabandhaneneva vaṭṭati, puggalavasena pana pavāritaṭṭhāne ūnapañcabandhanenāpi. Akataviññatti nāma ‘‘vada, bhante, paccayenā’’ti evaṃ akataṭṭhāne viññatti.
三、药学处注释
3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā
“取得后”者,即作已取得想,自己取尚未受持之物,此为其义。在此应知,即使超过七日也无罪,是因为已达成不可吞食的状态。为说明“以此显示了什么”而说“那些确实……”等。“这些药物为他所允许”中的“药物”,是对任何适宜之物的通称。因此说“无论它们执行药物之事或不执行,如是获得名称”。现在,为了显示七日期限的、成为舍堕事对象的熟酥与酥油,而说“酥油者,牛之酥等……”。以“等”字摄取母山羊等。以“凡其肉允许”这句,也摄取除明确的牛、母山羊等之外的鹿、野猪等其他动物。凡有乳者,其酥油也确实存在。为不混淆,所以无论易得或难得,都予以说明。“蜜蜂所造蜜”者,单指由小蜂、大蜂、蜜蜂这三种蜂所造的蜜。“甘蔗汁”者,依纯净与水混合的区别,甘蔗汁也有两种。然而,“病者的糖水”因为特别开许,与水混合者对于病者是允许的。以“或无基础煮者”这句,显示有基础煮者不被允许。然而,大义疏中说:“作‘此有基础煮者允许或不允’的询问后,认为‘甘蔗糖浆于午后不存在允许这回事’,那是合理的”,此说见于《普端严》。“甘蔗制品”者,指从甘蔗生出的汁液、糖浆等。因其指示的是原本之物,故以……
Uggahetvāti uggahitakaṃ katvā, appaṭiggahitaṃ sayameva gahetvāti attho. Sattāhātikkamepi anāpattikatā cettha anajjhoharaṇīyataṃ āpannattāti veditabbaṃ. Kasmā etena idaṃ dassitaṃ hotīti āha ‘‘tāni hī’’tiādi. Bhisakkassa imāni tena anuññātattāti bhesajjāni, yesaṃ kesañci sappāyānametaṃ adhivacanaṃ. Tenāha ‘‘bhesajjakiccaṃ karontu vā, mā vā, evaṃ laddhavohārānī’’ti. Idāni sattāhakālikaṃ nissaggiyavatthubhūtaṃ sappinavanītaṃ dassetuṃ ‘‘sappi nāma gavādīna’’ntiādi vuttaṃ. Ādisaddena ajikādīnaṃ gahaṇaṃ. ‘‘Yesaṃ maṃsaṃ kappatī’’ti iminā pākaṭehi goajikādīhi aññānipi migarohitādīni saṅgaṇhāti. Yesañhi khīraṃ atthi, sappipi tesaṃ atthiyeva. Taṃ pana sulabhaṃ vā hotu, dullabhaṃ vā, asaṃmohatthaṃ vuttaṃ. Makkhikāmadhumevāti khuddakabhamaramadhukarīhi tīhi makkhikāhi kataṃ madhumeva. Ucchurasanti suddhodakasambhinnānaṃ vasena duvidhampi ucchurasaṃ. ‘‘Agilānassa guḷodaka’’nti (mahāva. 284) pana uddissa anuññātattā udakasambhinno agilānassa vaṭṭati. ‘‘Avatthukapakkā vā’’ti iminā savatthukapakkā na vaṭṭatīti dasseti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘etaṃ savatthukapakkaṃ vaṭṭati, no vaṭṭatīti pucchaṃ katvā ucchuphāṇitaṃ pacchābhattaṃ novaṭṭanakaṃ nāma natthī’’ti vuttaṃ, taṃ yuttanti samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.623) vuttaṃ. Ucchuvikatīti ucchumhā nibbattā rasalasikādikā. Pakatattānaṃ paṭiniddesattā taṃ-saddassa tena pakatānaṃ bhesajjānaṃ eva gahaṇaṃ, na tesaṃ vatthūnanti āha ‘‘tāni bhesajjānī’’tiādi. Na tesaṃ vatthūnīti tesaṃ sappiādīnaṃ kāraṇāni khīrādīni appaṭiggahetvāti attho.
“脂油”者:即“诸比丘,我允许脂类药:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂”中所允许的脂所制成的油。“凡”者:即那些药物。“诸比丘,我允许脂类药:熊脂、鱼脂、鳄鱼脂、猪脂、驴脂,于时中受,于时中煮,于时中和合,作为油而服用。”因为这样允许为作油而接受脂,所以称为“脂油”等。“时中”者:即午前。“和合”者:即过滤。“因此”:因为允许的缘故。以“熊脂”一词,除人脂外,一切不被允许食其肉的众生的脂,皆是允许的,故说“除人脂”。
Vasātelanti (pārā. aṭṭha. 2.623) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) evaṃ anuññātavasānaṃ telaṃ. Yānīti yāni bhesajjāni. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni acchavasaṃ macchavasaṃ susukāvasaṃ sūkaravasaṃ gadrabhavasaṃ kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti evaṃ telatthaṃ vasāpaṭiggahaṇassa anuññātattā ‘‘vasātelaṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Kāleti purebhattaṃ. Saṃsaṭṭhanti parissāvitaṃ. Tasmāti yasmā anuññātaṃ, tasmā. ‘‘Acchavasa’’nti vacanena ṭhapetvā manussavasaṃ sabbesaṃ akappiyamaṃsānaṃ vasāya anuññātattā ‘‘ṭhapetvā manussavasa’’nti vuttaṃ.
“自己煮后”者:即于时中亲自煮。“生出的油”者:即于时中自己提炼的油。这三种,都只在时中才被允许。这也说过:“诸比丘,若于时中受,于时中煮,于时中和合,而服用之,无罪。”然而,午后接受或制作,则不允许。这也说过:“诸比丘,若于非时受,于非时煮,于非时和合,而服用之,犯三恶作。诸比丘,若于时中受,于非时煮,于非时和合,而服用之,犯二恶作。诸比丘,若于时中受,于时中煮,于非时和合,而服用之,犯一恶作。”然而,“允许在七日内作无肉之服用”这句话,显示了“于时中受,于时中煮,于时中和合,作为油而服用”,这是仅就无肉服用的情形而说。
Sāmaṃ pacitvāti kāleyeva sāmaṃ pacitvā. Nibbattitatelampīti kāleyeva attanā vivecitatelampi. Tividhampi cetaṃ kāleyeva vaṭṭati. Vuttampi cetaṃ ‘‘kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattī’’ti. Pacchābhattaṃ pana paṭiggahetuṃ vā kātuṃ vā na vaṭṭatiyeva. Vuttampi cetaṃ ‘‘vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 262). ‘‘Sattāhaṃ nirāmisaparibhogena vaṭṭatī’’ti iminā pana ‘‘kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjitu’’nti idaṃ nirāmisaparibhogaṃ sandhāya vuttanti dasseti.
然而,若其中有如微尘般细小的肉、筋、骨或血,这是无意义的(不构成犯戒)。但若未受具足戒者以所接受的脂制成油后施与,此事如何?答:“由未受具足戒者”等。“当日”者:即接受的那一日。然而从午后开始,七日内唯无肉食才被允许。在那里,无意义的仍是无意义的。“不允许用时限食物的原料去煮其他原料”,这是文句的连接。在此,“时限食物的”:指那些以时限食为原料的事物,即具时限食物原料之义。“其他的”:指除脂油之外的其他酥油等。“原料”:指乳等有时限性的物质。确实不允许煮,因为是自己煮的缘故,这是其意趣。
Yaṃ panettha (pārā. aṭṭha. 2.623) sukhumarajasadisaṃ maṃsaṃ vā nhāru vā aṭṭhi vā lohitaṃ vā hoti, taṃ abbohārikaṃ. Sace pana anupasampanno tāya paṭiggahitavasāya telaṃ katvā deti, taṃ kathanti āha ‘‘anupasampannenā’’tiādi. Tadahūti yasmiṃ ahani paṭiggahitaṃ, tadahu. Pacchābhattato paṭṭhāya pana sattāhaṃ nirāmisameva vaṭṭati. Tatrāpi abbohārikaṃ abbohārikameva. Yāvakālikavatthūnaṃ aññesaṃ vatthuṃ pacituṃ na vaṭṭatīti sambandho. Tattha yāvakālikavatthūnanti yāvakālikaṃ vatthu etesanti yāvakālikavatthūni, tesaṃ, yāvakālikavatthumantānanti attho. Aññesanti vasātelato aññesaṃ sappiādīnaṃ. Vatthunti khīrādikaṃ yāvakālikabhūtaṃ vatthuṃ, pacituṃ na vaṭṭatiyeva, sāmaṃpākattāti adhippāyo.
“已生之酥”,即从时限食原料中分离出来的酥。意思是:如同其中所含的酪或酪浆将会消失,这样煎炼而成的酥。“或生酥”,意谓:除去酪浆滴与酪团,再善加洗净的生酥,允许煮用,因为并非自己煮成。若与自煮的七日药一起受用食物,该食物因与自煮的七日药混合,便藉由七日药而获得自煮性。如此,时限食即使未经煮过,也取得了自煮性,因此说“然而那些即使在当日午前与食物一同受用,也是不允许的”。如同自煮的七日药脂油、自炒的芥子等尽形寿物的油,在当日午前也不得与食物一同受用,应知生酥与酥也是如此。且已说——
Nibbattitasappiṃ vāti yāvakālikavatthuto vivecitasappiṃ vā. Yathā tattha dadhigataṃ vā takkagataṃ vā khayaṃ gamissati, evaṃ jhāpitaṃ vāti attho. Navanītaṃ vāti takkabindūnipi dadhiguḷikāyopi apanetvā sudhotanavanītaṃ pacituṃ vaṭṭati sāmaṃpakkābhāvatoti adhippāyo. Yadi sayaṃpacitasattāhakālikena saddhiṃ āmisaṃ bhuñjati, taṃ āmisaṃ sayaṃpacitasattāhakālikena missitaṃ attano yāvakālikabhāvaṃ sattāhakālikena gaṇhāpeti. Tathā ca yāvakālikaṃ apakkampi sayaṃpakkabhāvaṃ upagacchatīti ‘‘taṃ pana tadahupurebhattampi sāmisaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Yathā sayaṃpakkasattāhakālikaṃ vasātelaṃ, sayaṃbhajjitasāsapādiyāvajīvikavatthūnaṃ telañca sāmisaṃ tadahupurebhattampi na vaṭṭati, tathā navanītasappīti veditabbaṃ. Vuttañca –
「由那些比丘所得之钵,尽形寿药方为适合;无腥者七日,有腥者即同自煮。」
‘‘Yāvakālikaādīni , saṃsaṭṭhāni sahattanā; Gāhāpayanti sabbhāva’’nti ca; ‘‘Teheva bhikkhunā pattaṃ, kappate yāvajīvikaṃ; Nirāmisaṃva sattāhaṃ, sāmise sāmapākatā’’ti ca.
「乳等」:此处以「等」字含摄芝麻等。「有腥者」:意指并非仅是无腥者。然从午后开始,便完全不适用。纵使超过七日,亦无罪过,因接受时即有实物。以经中云「接受那些之后」,故说「从午后开始」等。而于午后接受所制之物,可用于涂油等;午前接受所制者,亦复如是。此二者虽超七日,亦无罪。「七日之内」:谓七日期间之内。「涂油等」:此处以「等」字含摄头油、药膏、香熏等。「决意后」:即如是心生念:「如今这些将不作为我吞咽之用,此酥、油、脂用作头油或涂油,蜜用作药膏,糖用作香熏。」
Khīrāditoti ettha ādisaddena tilādīnaṃ gahaṇaṃ. Sāmisānipīti na kevalaṃ nirāmisānevāti attho. Pacchābhattato pana paṭṭhāya na vaṭṭantiyeva. Sattāhātikkamepi anāpatti savatthukānaṃ paṭiggahitattā. ‘‘Tāni paṭiggahetvā’’ti (pārā. 622) hi vuttaṃ. Tenāha ‘‘pacchābhattato paṭṭhāyā’’tiādi. Pacchābhattaṃ paṭiggahitakehi kataṃ pana abbhañjanādīsu upanetabbaṃ, purebhattampi ca uggahitakehi kataṃ. Ubhayesampi sattāhātikkamepi anāpatti. Antosattāheti sattāhabbhantare. Abbhañjanādīnanti ettha ādisaddena muddhanitelaarumakkhanagharadhūpanādīnaṃ gahaṇaṃ. Adhiṭṭhahitvāti ‘‘idāni na mayhaṃ ajjhoharaṇatthāya bhavissati, idaṃ sappi ca telañca vasā ca muddhanitelatthaṃ vā abbhañjanatthaṃ vā bhavissati, madhu arumakkhanatthaṃ vā phāṇitaṃ gharadhūpanatthaṃ vā bhavissatī’’ti evaṃ cittaṃ uppādetvā.
“那么,此中时药与尽寿药有何差别?”因而说“‘尽寿药’等”。“‘直至明相升起时存续’:意指第七日所制的油,若能存续至明相升起时。圣典中所说的‘未来酥油等’中,首先,鹿、野牛等的酥油,在圣典中为未来酥油;生酥亦然;椰子、楝树、胡麻、芥子等的油,在圣典中则为未来油;同样地,蜜花糖浆在圣典中当知为未来糖浆。并非一切蜜花糖浆皆归入糖浆类,故说‘以冷水制成’等。‘以冷水制成’:将蜜花投入冷水中,不揉搓,待花汁融入水中后,取彼水煮沸而成。‘唯归入糖浆类’一语,表明其为七日药,而非舍堕所摄之事。故应知,逾越七日者,犯恶作。此亦于《普端严》中说:‘以冷水制成的蜜花糖浆,食前若有食物则开许受用;食后七日内若无食物亦开许。若逾越七日,则依事计数,犯恶作。’然而,若投入牛乳制成,则为尽寿药。块糖因除去乳渣而清净,故开许。芒果、阎浮果、波罗蜜、香蕉、枣、罗望子等一切尽寿药果实的糖浆,唯是尽寿药,故说‘芒果糖浆等为尽寿药’。
Ko panettha yāvakālikayāvajīvikavatthūsu visesoti āha ‘‘yāvajīvikānī’’tiādi. Yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhatīti sattamadivase katatelaṃ sace yāva aruṇuggamanā tiṭṭhatīti attho. Pāḷiyaṃ anāgatasappiādīnanti ettha tāva migarohitādīnaṃ sappi pāḷiyaṃ anāgatasappi, tathā navanītaṃ, nāḷikeranimbakosambakaramandasāsapaādīnaṃ telaṃ pana pāḷiyaṃ anāgatatelaṃ, tathā madhukapupphaphāṇitaṃ pāḷiyaṃ anāgataphāṇitanti veditabbaṃ. Na sabbaṃ madhukapupphaphāṇitaṃ phāṇitagatikanti āha ‘‘sītudakenā’’tiādi. Sītudakena katanti madhukapupphāni sītudake pakkhipitvā amadditvā puppharase udakagate sati taṃ udakaṃ gahetvā pacitvā kataṃ. ‘‘Phāṇitagatikamevā’’ti iminā sattāhakālikanti dasseti, na pana nissaggiyavatthunti. Tasmā sattāhaṃ atikkāmayato dukkaṭanti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ samantapāsādikāyaṃ sītudakena kataṃ madhukapupphaphāṇitaṃ purebhattaṃ sāmisaṃ vaṭṭati , pacchābhattato paṭṭhāya sattāhaṃ nirāmisameva, sattāhātikkame vatthugaṇanāya dukkaṭa’’nti. Sace pana khīraṃ pakkhipitvā kataṃ, yāvakālikaṃ. Khaṇḍasakkharaṃ pana khīrajallikaṃ apanetvā sodhenti, tasmā vaṭṭati, ambajambupanasakadalikhajjuriciñcādīnaṃ sabbesaṃ yāvakālikaphalānaṃ phāṇitaṃ yāvakālikamevāti āha ‘‘ambaphāṇitādīni yāvakālikānī’’ti.
“身体受用开许”:涂抹于身或身上是开许的,但吞食则不开许。“去”:指已逾越七日的药。“无所期待而弃舍”:无所期求地施与沙弥。“彼”:即如此弃舍后再次得到的药。这样施出的药,若该沙弥有意或无意地再给予那位比丘,比丘取用之,可作鼻药或作其他任何受用,因此说“吞食亦开许”。若那位愚钝者不知施与,可由另一比丘告知:“沙弥,你有药吗?”“是的,尊者,有。”“拿过来,我们为长老制药。”如此也开许。“以事物计算”:指依酥油等事物计算,以及依酥油团等事物计算。但在混合物中,犯一个舍堕。在此,当知舍弃的规定:“尊者,此药已过七日,应犯舍堕,我将其舍给僧团。”
Kāyikaparibhogaṃ vaṭṭatīti kāyassa vā kāye aruno vā makkhanaṃ vaṭṭati, ajjhoharituṃ pana na vaṭṭati. Yanti sattāhātikkantaṃ bhesajjaṃ. Nirapekkho pariccajitvāti anapekkho sāmaṇerassa datvā. Tanti evaṃ pariccajitvā puna laddhabhesajjaṃ. Evañhi dinnaṃ bhesajjaṃ sace so sāmaṇero abhisaṅkharitvā vā anabhisaṅkharitvā vā tassa bhikkhuno dadeyya, gahetvā natthukammaṃ vā kātabbaṃ, aññaṃ vā kañci paribhogaṃ. Tenāha ‘‘ajjhoharitumpi vaṭṭatī’’ti. Sace so bālo hoti, dātuṃ na jānāti, aññena bhikkhunā vattabbo ‘‘atthi te, sāmaṇera, bhesajja’’nti, ‘‘āma, bhante, atthī’’ti. ‘‘Āhara, therassa bhesajjaṃ karissāmā’’ti, evampi vaṭṭati. Vatthugaṇanāyāti sappiādivatthugaṇanāya ceva sappipiṇḍādivatthugaṇanāya ca. Missitesu pana ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, bhesajjaṃ sattāhātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti (pārā. 623) nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
共通施设。七日未过而作已过想及疑惑者,犯恶作。已过而作未过想及疑惑者,犯舍堕;同样,对于未决意、未施与、遗失、毁坏、烧毁、冲走之物,若生起已决意等想,亦犯舍堕。七日之内决意、施与,或遗失、毁坏、烧毁、破损,以及通过信赖取得,以及疯狂者等,无犯。行违犯。酥油等为自己所有、计入七日数、已过七日,此中这三者为要素。咖提那施设、不作、非想解脱、无心、施设犯、身业、语业、三心、三受。因此说:‘其余应依衣品第一学处所说之理趣而知。’
Sādhāraṇapaññatti. Sattāhaṃ anatikkantepi atikkantasaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Atikkante anatikkantasaññinopi vematikassapi nissaggiyaṃ pācittiyameva, tathā anadhiṭṭhitāvissajjitānaṭṭhāvinaṭṭhādaḍḍhāviluttesu adhiṭṭhitādisaññino. Antosattāhaṃ adhiṭṭhite, vissajjite, naṭṭhe, vinaṭṭhe, daḍḍhe, acchinne, vissāsena gahite ummattakādīnañca anāpatti. Ācāravipatti. Sappiādīnaṃ attano santakatā, gaṇanupagatā, sattāhātikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni. Kathinasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedanaṃ. Tenāha ‘‘sesaṃ cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabba’’nti (kaṅkhā. aṭṭha. kathinasikkhāpadavaṇṇanā).
四、雨浴衣学处注释
4. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā
“从最后月之第一日开始”,意即从吉德穆腊满月后的第一个巴帝巴德日开始。“直至”,即限定于那一时段。从吉德穆腊满月后的第一个巴帝巴德日开始,直至咖提咖满月,这五个月中——这是它的含义。
“雨浴衣之时”等,此处以“等”字含摄“雨浴衣的时节,他人也布施雨浴衣”这些语句。“请施我雨浴衣”等,此处以“等”字含摄“请为我取雨浴衣来,请为我交换雨浴衣,请为我购买雨浴衣”这些语句。
“于自己非亲里、未受邀请之处,作此二者,有何果报?”因此说“于非亲里未受邀请处”等。
“于规定违犯,恶作”,这是针对之前未布施雨浴衣者而说。若先前已有布施者,则他们无犯规定。在《普端严》中说:“那些人先前也布施雨浴衣,这些即使是对自己非亲里、未受邀请者,于他们也无犯规定,因为允许作令生起信心之事。”
“依非亲里乞求学处,舍堕”,即“若比丘向非亲里居士或居士女乞求衣,除特定时因外,犯舍堕”,依此学处,结为舍堕。这也适用于常例施与雨浴衣者。
Pacchimamāsassapaṭhamadivasato paṭṭhāyāti jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya. Tāvāti tāva parimāṇe kāle. Jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva kattikapuṇṇamā, imasmiṃ pañcamāseti attho. Kālo vassikasāṭikāyātiādināti ettha ādisaddena ‘‘samayo vassikasāṭikāya, aññepi manussā vassikasāṭikacīvaraṃ dentī’’ti (pārā. 628) imesaṃ gahaṇaṃ. Detha me vassikasāṭikacīvarantiādikāyāti ettha ādisaddena pana ‘‘āharatha me vassikasāṭikacīvaraṃ, parivattetha me vassikasāṭikacīvaraṃ, cetāpetha me vassikasāṭikacīvara’’nti imesaṃ gahaṇaṃ. Attano aññātakaappavāritesu tadubhayaṃ karontassa kiṃ hotīti āha ‘‘aññātakaappavāritaṭṭhāne’’tiādi. ‘‘Vattabhede dukkaṭa’’nti idaṃ vassikasāṭikaṃ pubbe adente sandhāya vuttaṃ. Ye pana pubbepi denti, tesu vattabhedo natthi. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘ye manussā pubbepi vassikasāṭikacīvaraṃ denti, ime pana sacepi attano aññātakaappavāritā honti, vattabhedo natthi tesu satuppādakaraṇassa anuññātattā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.628). Aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyanti ‘‘yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiya’’nti (pārā. 518) iminā sikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Idaṃ pana pakatiyā vassikasāṭikadāyakesupi hotiyeva.
「从热季最后半月之第一日开始」,此中从吉德穆腊黑分布萨之最后巴帝巴德日开始,直至阿萨离满月,此半月名为热季之最后半月,从其第一日开始,此为义,即说从半月之第一巴帝巴德日开始。咖提咖月之最后日,名为最后咖提咖月之满月。「至此」者,即「热季余一月,比丘应寻求雨浴衣;热季余半月,作已应着用」,以此计算。「寻求之域」者,即寻求之域。于此月中,未得雨浴衣,允许寻求。「亦为制作着用之域」者,即制作之域及着用之域。以「亦」字,合并寻求之域。于此半月中,允许寻求、制作、着用,唯不允许决意。然于《普端严》某些写本中所见之语句:「从吉德穆腊满月之最后巴帝巴德日开始,直至黑分布萨,此一半月为寻求之域及制作之域。于此期间,未得雨浴衣,允许寻求;已得,允许制作;不允许着用及决意」,彼为疏忽所写,应视为与论母相违。「热季余半月,作已应着用」,此为圣典。「一切亦」者,即寻求、制作、着用、决意,此一切。以此显示这些四月为寻求、制作、着用、决意四者之域。于这些四月中,未得者允许寻求,已得者允许制作,允许着用,允许决意。
Gimhānaṃ pacchimaddhamāsassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti ettha jeṭṭhamūlakāḷapakkhūposathassa pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva āsāḷhipuṇṇamā, ayamaddhamāso gimhānaṃ pacchimaddhamāso nāma, tassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho, addhamāsassa paṭhamapāṭipadadivasato paṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. Kattikamāsassa pacchimadivaso nāma pacchimakattikamāsassa puṇṇamā. Ettāvatāti ‘‘māso seso gimhānanti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, addhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabba’’nti ettakena gaṇanena. Pariyesanakkhettanti pariyesanassa khettaṃ. Etasmiñhi māse vassikasāṭikaṃ aladdhaṃ pariyesituṃ vaṭṭati. Karaṇanivāsanakkhettampīti karaṇakkhettañceva nivāsanakkhettañca. Pi-saddena pariyesanakkhettaṃ sampiṇḍeti. Etasmiñhi addhamāse pariyesituṃ, kātuṃ, nivāsetuñca vaṭṭati, adhiṭṭhātuṃyeva na vaṭṭati. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ katthaci potthake ‘‘jeṭṭhamūlapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivasato paṭṭhāya yāva kālapakkhuposatho, ayameko addhamāso pariyesanakkhettañceva karaṇakkhettañca. Etasmiñhi antare vassikasāṭikaṃ aladdhaṃ pariyesituṃ , laddhaṃ kātuñca vaṭṭati, nivāsetuṃ, adhiṭṭhātuñca na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.628) vacanaṃ dissati, taṃ pamādalikhitaṃ mātikāya virodhatoti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Addhamāso seso gimhānanti katvā nivāsetabba’’nti (pārā. 627) hi pāḷi. Sabbampīti pariyesanaṃ, karaṇaṃ, nivāsanaṃ, adhiṭṭhānañcāti sabbampi. Iminā ime cattāro māsā pariyesanakaraṇanivāsanādhiṭṭhānānaṃ catunnampi khettanti dasseti. Etesu hi catūsu māsesu aladdhaṃ pariyesituṃ, laddhaṃ kātuṃ, nivāsetuṃ, adhiṭṭhātuñca vaṭṭati.
「雨季被提前」者,即年度被向上拉升、增长、上升,此为义,即说将雨季第一月提前,而作热季之最后月。「应于雨安居入日决意」者,因从雨季起前十日已过,应于雨安居入日当天决意。不允许逾越该日。然于雨季中所得及完成者,即于该雨季中,从得日开始不应逾越十日;十日逾越时完成者,则应于当日决意。十日未足时,不应逾越衣时。此为已作(咖提那)之保护。然未作者,有何保护?故说「若」等。即使一日亦不得,从此无其他保护之存在,此为意趣。
Vassaṃ ukkaḍḍhīyatīti saṃvaccharaṃ uddhaṃ kaḍḍhīyati vaḍḍhīyati, āruyhatīti attho, vassānassa paṭhamamāsaṃ ukkaḍḍhitvā gimhānaṃ pacchimamāsameva karontīti vuttaṃ hoti. Vassūpanāyikadivase adhiṭṭhātabbāti vassānato pubbeyeva dasāhassa atikkantattā vassūpanāyikadivaseyeva adhiṭṭhātabbā. Tañhi divasaṃ atikkāmetuṃ na vaṭṭati. Antovasse pana laddhā ceva niṭṭhitā ca tasmiṃyeva antovasse laddhadivasato paṭṭhāya dasāhaṃ nātikkāmetabbā, dasāhātikkame niṭṭhitā pana tadaheva adhiṭṭhātabbā. Dasāhe appahonte cīvarakālaṃ nātikkāmetabbā. Ayaṃ tāva katāya parihāro. Akatāya pana ko parihāroti āha ‘‘sace’’tiādi. Ekāhampi na labhati ito aññassa parihārassābhāvatoti adhippāyo.
“那从何时起呢?”于此答道:“直至冬季首日。”其义为:从季风月满月日起,直至迦絺月满月日的最后一日止。“在这七个后季月中”,是以逆序所说的,即始于迦絺月满月日的最后一日,终于季风月满月日,在这七个名为后季的月份中。“以制作因缘”,即如“雨季衣时”等的制作因缘。“对请求者”,即对如“请给我雨季衣”这般作请求之人。“以彼学处无犯”,即依非亲属请求这一学处虽无犯,但依此学处则有犯,因非时故。以上为尊者佛授老师所说。
So kuto hotīti āha ‘‘yāva hemantassa paṭhamadivaso’’ti, jeṭṭhamūlapuṇṇamāsito paṭṭhāya yāva kattikapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadadivaso, tāvāti attho. Etesu sattasu piṭṭhisamayamāsesūti paṭilomakkamena vuttesu kattikapuṇṇamāsiyā pacchimapāṭipadādīsu jeṭṭhamūlapuṇṇamāsāvasānesu etesu sattasu piṭṭhisamayanāmakesu māsesu. Satuppādakaraṇenāti ‘‘kālo vassikasāṭikāyā’’tiādinā nayena satuppādakaraṇena. Viññāpentassāti ‘‘detha me vassikasāṭikacīvara’’ntiādinā (pārā. 628) nayena viññattiṃ karontassa. Tena sikkhāpadena anāpattīti aññātakaviññattisikkhāpadena anāpatti, iminā pana sikkhāpadena āpattiyeva asamayattā. Vuttañhetaṃ bhadantabuddhadattācariyena –
然而,作了制作因缘之后,那雨季衣,
当比丘正在制作时,于所允许的时节、于后季中,
若对亲属、非亲属等,则有舍堕罪。
‘‘Katvā pana satuppādaṃ, vassasāṭikacīvaraṃ; Nipphādentassa bhikkhussa, samaye piṭṭhisammate. ‘‘Hoti nissaggiyāpatti, ñātakāññātakādino; Tesuyeva ca viññattiṃ, katvā nipphādane tathā’’ti.
此中,应依据“尊者,此是我雨浴衣,于夏季余一月时求得,于余半月时制作并穿着,是舍堕”等语(波罗夷第628条),了知舍堕的规定。
Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, vassikasāṭikacīvaraṃ atirekamāse sese gimhāne pariyiṭṭhaṃ atirekaddhamāse sese gimhāne katvā paridahitaṃ nissaggiya’’nti iminā (pārā. 628) nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
“在雨季衣寻求的事中”,即在预先寻求雨季衣这件事中。“三波逸提”是指:在超过一个月及半个月时,对于作超过想者、有疑者、作不足想者,依寻求与穿着,各有三个波逸提罪。此说或是省略其余情况的略说,或是共通之说。“在不足月及半月中”,即指在不足一个月及不足半个月时。“超过想者或有疑者,恶作”——此处应补充“正在寻求与穿着者”的文句。此句要表达的意思是:在剩余的夏季不足月中,作超过想或有疑者正在寻求时,犯恶作;在剩余的夏季不足半月中,作超过想或有疑者正在穿着时,犯恶作。这里的“如是”一词,用来指明恶作。此恶作不以水滴的次数计算,而应每次沐浴结束时计为一次行为,并且只针对在露天中以天降之水沐浴者,而非在浴室、井边等处用瓶装水沐浴者。因此说到“若有雨季衣”等。然而,在莲池等处裸身沐浴者无犯,这是上下文的衔接;意思是,在莲池等处,即使有雨季衣,裸身沐浴者亦不犯恶作。
Vassikasāṭikapariyesanavatthusminti paṭikacceva vassikasāṭikapariyesanavatthusmiṃ. Tikapācittiyanti atirekamāsaddhamāsesu atirekasaññivematikaūnakasaññīnaṃ pariyesananivāsanavasena tīṇi pācittiyāni, ekasesaniddeso cāyaṃ, sāmaññaniddeso vā. Ūnakamāsaddhamāsesūti ūnakamāse ceva ūnakaddhamāse ca. Atirekasaññino, vematikassa vā dukkaṭanti ettha ‘‘pariyesananivāsanaṃ karontassā’’ti pāṭhaseso. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ūnakamāse sese gimhāne atirekasaññino, vematikassa vā pariyesantassa dukkaṭaṃ, ūnakaddhamāse sese gimhāne ca atirekasaññino, vematikassa vā nivāsentassa dukkaṭa’’nti. ‘‘Tathā’’ti iminā dukkaṭaṃ atidisati, tañca dukkaṭaṃ udakaphusitagaṇanāya akatvā nhānapariyosānavasena payoge payoge kāretabbaṃ, tañca kho vivaṭaṅgaṇe ākāsato patitaudakeneva nhāyantassa, na nhānakoṭṭhakavāpiādīsu ghaṭehi āsittūdakena nhāyantassa. Tenevāha ‘‘satiyā vassikasāṭikāyā’’tiādi. Pokkharaṇiyādīsu pana naggassa nhāyantassa anāpattīti sambandho, pokkharaṇiyādīsu pana satiyāpi vassikasāṭikāya naggassa nhāyantassa natthi dukkaṭāpattīti attho.
如此开示了中间罪的无犯后,现在为了开示舍堕的无犯,而有“衣被夺者”等语。其中,“衣被夺者”,是指其余衣物被夺走的人。这样的人即使在非时穿着,亦无犯。这个规则在“衣遗失者”等处也同样适用。并且,应知此处允许穿着,即允许在那种情况下寻求。然而,此处除了贵重的雨季衣之外,沐浴者面临盗贼等危险,这称为“难”。因此说到“未穿着”等。“或于难中穿着”,即指在有难存在时,非时穿着者。但是,《善见律》中说:“‘衣被夺者’,这是只就雨季衣而说。他们裸身让雨水淋湿身体,是无犯的。这里,穿着贵重的雨季衣去沐浴,有盗贼等危险,称为‘难’。”此论并未开示衣被夺等情况下舍堕的无犯,而只是开示了裸身沐浴者恶作的无犯,这看起来似乎不合理。因为在一切学处中,都是为了显示根本罪的犯缘和开许无犯的因缘而设立无犯章节的,并非为了中间罪,所以应仔细审察。“有衣者”,是指拥有下衣与上衣。
Evaṃ antarāpattiyā anāpattiṃ dassetvā idāni nissaggiyena anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘acchinnacīvarassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha acchinnacīvarassāti acchinnasesacīvarassa. Tassāpi asamaye nivāsato anāpatti. Esa nayo naṭṭhacīvarassa vāti etthāpi. Yathā cettha nivāsentānaṃ tesaṃ anāpatti, evaṃ tattha pariyesantānampīti daṭṭhabbaṃ. Ettha pana mahagghavassikasāṭikaṃ ṭhapetvā nhāyantassa corūpaddavo āpadā nāmāti āha ‘‘anivattha’’ntiādi. Āpadāsu vā nivāsayatoti āpadāsu vijjamānāsu asamaye nivāsentassa. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘acchinnacīvarassāti etaṃ vassikasāṭikaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Tesañhi naggānaṃ kāyovassāpane anāpatti. Ettha ca mahagghavassikasāṭikaṃ nivāsetvā nhāyantassa corūpaddavo āpadā nāmā’’ti acchinnacīvarādino nissaggiyena anāpattiṃ adassetvā naggassa nhāyato dukkaṭeneva anāpattidassanaṃ, taṃ yuttaṃ viya na dissati. Sabbasikkhāpadesu hi mūlāpattiyā eva āpattippasaṅge anāpattidassanatthaṃ anāpattivāro ārabhīyati, na antarāpattiyāti, tasmā upaparikkhitabbaṃ. Sacīvaratāti antaravāsakauttarāsaṅgehi sacīvaratā.
五、夺衣学处注释
5. Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā
“施与”者,此处所指的,是对任何有所期待者所作的施与,而不是指舍弃之后的施与,因此说“服侍等”等。“以自己之想”,即持有“这是我自己的”这样的想法。以此指出这非波罗夷罪。因为,即使以“自己之物”的想法去拿取已经施舍出去的东西,也不会构成波罗夷罪。“正在夺取者”,是指夺取那些未系在一起、分散放置的许多衣物的人,以及那些命令他人取来者,如命令:“取来僧伽帝,取来郁多罗僧”等。因此说“依所缘物而计诸罪”。即使只说“取来我所施与的一切”这一句话,也会有众多的罪。然而,如果夺取的是单一件衣物,或是虽多但未系在一起的衣物,则只有一个罪。“命令‘夺取’者,犯恶作”:以“取走我所施与的一切”这一命令,犯一恶作。但是,对于已被夺取的物品,即使是用一句话命令,也依所取得的物品而计罪,犯众多波逸提。因此说“于已夺取者,依所缘物而计诸罪”。“于已夺取者”,是指那些由他所命令的人已实际夺取的诸多衣物。然而,在某些本子中,有“于已夺取者,依所命令之数计诸罪”这样的文句,其中“所命令之数”的意思,是指命令夺取的衣物件数。而《善见律》中说:“命令‘取衣’,一恶作。被命令者取来多件衣,一波逸提。”这是就那些未系在一起的衣物而言的。如此看来,此注释与《善见律》之间并无任何矛盾。但如果是分别命令:“取僧伽帝,取郁多罗僧”,则另当别论。
‘‘Datvā’’ti yaṃ kiñci paccāsīsamānasseva dānamiha adhippetaṃ, na nissaṭṭhadānanti āha ‘‘veyyāvaccādīnī’’tiādi. Sakasaññāyāti ‘‘saka’’nti saññāya. Iminā pārājikābhāvaṃ dasseti. Cajitvā dinnampi hi sakasaññāya gaṇhato natthi pārājikaṃ. Acchindantassāti ekato abaddhāni, visuṃ ṭhapitāni ca bahūni acchindato, ‘‘saṅghāṭiṃ āhara, uttarāsaṅgaṃ āharā’’ti evaṃ āharāpayato ca. Tenāha ‘‘vatthugaṇanāya āpattiyo’’ti. ‘‘Mayā dinnāni sabbāni āharā’’ti vadatopi ekavacaneneva sambahulā āpattiyo. Ekaṃ cīvaraṃ pana ekābaddhāni ca bahūni acchindato ekā āpatti. ‘‘Acchindā’’ti āṇattiyā dukkaṭanti ‘‘mayā dinnāni sabbāni gaṇhā’’ti āṇattiyā ekaṃ dukkaṭaṃ, acchinnesu pana ekavacaneneva sambahulā pācittiyo. Tenāha ‘‘acchinnesu vatthugaṇanāya āpattiyo’’ti. Acchinnesūti tenāṇattena acchinnesu cīvaresu. Yattha pana potthakesu ‘‘acchinnesu yattakāni āṇattāni, tesaṃ gaṇanāya āpattiyo’’ti pāṭho, tattha yattakāni āṇattānīti yattakāni cīvarāni gaṇhituṃ āṇattānīti attho. Yaṃ pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘cīvaraṃ ‘gaṇhā’ti āṇāpeti, ekaṃ dukkaṭaṃ. Āṇatto bahūni gaṇhāti, ekaṃ pācittiya’’nti (pārā. aṭṭha. 2.633) vuttaṃ, taṃ ekābaddhaṃ sandhāya. Evañca katvā samantapāsādikāya saddhiṃ imāya aṭṭhakathāya na koci virodho. Sace pana ‘‘saṅghāṭiṃ gaṇha, uttarāsaṅgaṃ gaṇhā’’ti āṇāpeti, vācāya vācāya dukkaṭaṃ. Acchinnesu vatthugaṇanāya āpattiyo. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ bhikkhussa sāmaṃ datvā acchinnaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 633) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
“三波逸提”:指对于已受具足戒者,作已受具足戒想、疑想或未受具足戒想,而有三种波逸提罪。“其他资具”:指钵等其他资具,乃至针等也包括在内。并非仅仅夺取未受具足戒者之衣才犯恶作,故说“未受具足戒者”等。其中,“任何”:指衣或钵等任何资具。“取彼之信任”:即以被给予者的信任而取,此处为宾格用作第三格义。已受具足戒的状态:指夺取时已受具足戒的状态。虽然在圣典及论母注疏中,于给与时与取时都可见到已受具足戒的状态,然而应知:对于在未受具足戒时给予衣,而在已受具足戒时夺取者,其犯戒唯以夺取时的已受具足戒状态为要素。
Tikapācittiyanti upasampanne upasampannasaññivematikaanupasampannasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Aññaṃ parikkhāranti pattādiṃ aññaṃ parikkhāraṃ, antamaso sūcimpīti attho. Na kevalaṃ anupasampannassa cīvaraṃyeva acchindato dukkaṭanti āha ‘‘anupasampannassa cā’’tiādi. Tattha yaṃ kiñcīti cīvaraṃ vā hotu, pattādi, yaṃ kiñci parikkhāraṃ vā. Tassa vissāsaṃ gaṇhantassāti yassa dinnaṃ, tassa vissāsena gaṇhantassa, tatiyatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Upasampannatāti acchindanasamaye upasampannabhāvo. Kiñcāpi upasampannabhāvo pāḷiyaṃ, mātikaṭṭhakathāyañca dānaggahaṇesu dissati, tathāpi anupasampannakāle cīvaraṃ datvā upasampannakāle acchindantassa āpattito acchindanakāleyeva upasampannatā aṅganti veditabbaṃ.
六、乞线学处注释
6. Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā
「六种,以麻线等为始」者,即如所说「线者,有六种线:麻、棉、丝、毛、麻、混合」的六种,以麻线等为始。其中,「麻」者,以麻纤维所作之线。「棉」者,从棉花所生者。「丝」者,以蚕丝纺成所作之线。「毛」者,山羊毛线。「麻」者,以麻纤维所作之线。「混合」者,有说唯是各别之树皮线。然而,应知以五种混合所作之线为「混合」。「他们之随顺」者,指他们麻等之随顺,即细布、绢、索玛拉布、支那布、神变所生、天人所施,为六种线。
Chabbidhaṃ khomasuttādinti ‘‘suttaṃ nāma cha suttāni khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅga’’nti (pārā. 638) evaṃ vuttaṃ chabbidhaṃ khomasuttādiṃ. Tattha khomanti (pārā. aṭṭha. 2.636-38) khomavākehi katasuttaṃ. Kappāsikanti kappāsato nibbattaṃ. Koseyyanti kosiyaṃsūhi kantitvā katasuttaṃ. Kambalanti eḷakalomasuttaṃ. Sāṇanti sāṇavākena katasuttaṃ. Bhaṅganti pāṭekkaṃ vākasuttamevāti eke. Pañcahipi missetvā katasuttaṃ pana ‘‘bhaṅga’’nti veditabbaṃ. Tesaṃ anulomanti tesaṃ khomādīnaṃ anulomaṃ dukūlaṃ pattuṇṇaṃ somārapaṭṭaṃ cīnapaṭṭaṃ iddhijaṃ devadinnanti chabbidhaṃ suttaṃ.
「杼」者,是织具中的一根杆,是收集已织之处所。「筘」者,是织具中的一根杆,穿入线后,以此敲打而令[布]密实。「于彼一切行为中,恶作」者,指织工的那些杼、筘、涂油等行为,于彼一切行为中,比丘恶作,意为于彼织工的每一行为中,比丘恶作。于无杼等时,为制作他们,而于斧、锯等之寻求、磨利、伐树等一切行为中,亦同此理。「因线是自己所有,故已织之处即已获得」,故说「以获得而成尼萨耆耶」,意为当织成达到可受持之最后衣量时,成尼萨耆耶。因此,将说「长度达一搩手、宽度达一肘量之已织者,尼萨耆耶波逸提」。于此,应依「尊者,此衣是我亲自乞线后,令织工织成,应舍」这种方式,了知舍出的方法。
Turīti vāyanūpakaraṇo eko daṇḍo, vītavītaṭṭhānaṃ yattha saṃharitvā ṭhapenti. Vemanti vāyanūpakaraṇo eko daṇḍo, suttaṃ pavesetvā yena ākoṭento ghanabhāvaṃ sampādenti. Tassa sabbappayogesu dukkaṭanti tantavāyassa ye te turivemasajjanādikā payogā, tesu sabbesu payogesu bhikkhussa dukkaṭaṃ, tassa tantavāyassa payoge payoge bhikkhussa dukkaṭanti vuttaṃ hoti. Turiādīnaṃ abhāve tesaṃ karaṇatthaṃ vāsipharasuādīnaṃ maggananisānarukkhacchedanādisabbappayogepi eseva nayo. Tantūnaṃ attano santakattā vītavītaṭṭhānaṃ paṭiladdhameva hotīti āha ‘‘paṭilābhena nissaggiyaṃ hotī’’ti, vikappanupagapacchimacīvarappamāṇe vīte nissaggiyaṃ hotīti vuttaṃ hoti. Teneva vakkhati ‘‘dīghato vidatthimatte, tiriyañca hatthamatte vīte nissaggiyaṃ pācittiya’’nti. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi vāyāpitaṃ nissaggiya’’nti iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
「以此」者,即那位曾被劝请的织工。如是,「此处恶作」者,此处亦指由该织工而言:若长度达到一搩手、横宽达到一肘而织成时,则为恶作,这是它的意思。「非净线所作成」者,即由曾遭劝请的线所作成。「从其余」者,即从未曾被劝请之线而来的段落。「若少于彼」者,即若少于所说的量,乃至仅如一眼的量,这是此处所指的意趣。以净织工令其织作非净线者,如前文所述,为尼萨耆亚;如是,在此处则为恶作。因此,令其织作净线与非净线者,若后衣的量、或少于彼之非净线段落,依其他段落的计数为恶作。于净线的段落无犯。或者以间隔的线,或作成长度为净、横宽为非净而织成者,于符合量的各个段落,皆为恶作。
Tenevāti viññāpitatantavāyeneva. Evaṃ idha dukkaṭanti idhāpi tantavāyeneva dīghato vidatthimatte, tiriyaṃ hatthamatte vīte dukkaṭanti attho. Akappiyasuttamayeti viññāpitasuttamaye. Itarasminti aviññattisuttamaye paricchede. Tato ce ūnatarāti vuttappamāṇato ce ūnatarā, antamaso (pārā. aṭṭha. 2.636-638) acchimaṇḍalappamāṇāpīti adhippāyo. Kappiyatantavāyenapi akappiyasuttaṃ vāyāpentassa yathā pubbe nissaggiyaṃ, evamidha dukkaṭaṃ. Teneva kappiyañca akappiyañca suttaṃ vāyāpentassa sace pacchimacīvarappamāṇā vā ūnakā vā akappiyasuttaparicchedā honti, tesu paricchedagaṇanāya dukkaṭaṃ. Kappiyasuttaparicchedesu anāpatti. Atha ekantarikena vā suttena, dīghato vā kappiyaṃ tiriyaṃ akappiyaṃ katvā vītaṃ hoti, pamāṇayutte paricchede paricchede dukkaṭaṃ.
然而,若有两位织工,一位是净的,一位是非净的,而线也是非净的;如果他们轮流织作,那么,当由非净织工织成时,在符合量的各个段落,为波逸提;在少于那个量的段落,则为恶作。当由另一位织工织成时,则于两处皆为恶作。如果两位共同执持纬线而一起织作,在符合量的各个段落,则为波逸提。或者,线是净的,而衣依田界束缚等而有段落,当由非净织工织成时,在各个段落为恶作;当由另一位织工织成时,则无犯。如果两位共同织作,在符合量的各个段落,则为恶作。或者,线也有净与非净两种,如果他们轮流织作,当由非净织工、依非净线与后衣之量相应的段落织成时,依段落的计数为波逸提;于少于彼的段落、以及由净线所作成的段落,则为恶作。当由净织工、就非净线所作成的符合量或少于量的段落织作时,仅为恶作;就净线所作成的段落,则无犯。
Yadi pana (pārā. aṭṭha. 2.636-638) dve tantavāyā honti eko kappiyo eko akappiyo, suttañca akappiyaṃ, te ce vārena vinanti, akappiyatantavāyena vīte pamāṇayutte paricchede paricchede pācittiyaṃ, ūnatare dukkaṭaṃ. Itarena vīte ubhayattha dukkaṭaṃ. Sace dvepi vemaṃ gahetvā ekato vinanti, pamāṇayutte paricchede paricchede pācittiyaṃ. Atha suttaṃ kappiyaṃ, cīvarañca kedārabaddhādīhi saparicchedaṃ, akappiyatantavāyena vīte paricchede paricchede dukkaṭaṃ, itarena vīte anāpatti. Sace dvepi ekato vinanti, pamāṇayutte paricchede paricchede dukkaṭaṃ. Atha suttampi kappiyañca akappiyañca, te ce vārena vinanti, akappiyatantavāyena akappiyasuttamayesu pacchimacīvarappamāṇesu paricchedesu vītesu paricchedagaṇanāya pācittiyaṃ, ūnataresu kappiyasuttamayesu ca dukkaṭaṃ. Kappiyatantavāyena akappiyasuttamayesu pamāṇayuttesu vā ūnakesu vā dukkaṭameva, kappiyasuttamayesu anāpatti.
或者,以间隔的线而织作;或者,作成长度为非净、或横宽为非净而织作;又或者,那两位共同执持纬线而一起织作:对于无段落的衣,在符合量的各个段落,皆为恶作;对于有段落的衣,则依其段落各有诸恶作。因此说「以此方便」等。
Atha ekantarikena vā suttena, dīghato vā akappiyaṃ tiriyaṃ akappiyaṃ katvā vinanti, ubhopi vā te vemaṃ gahetvā ekato vinanti, aparicchede cīvare pamāṇayutte paricchede paricchede dukkaṭaṃ, saparicchede paricchedavasena dukkaṭāni. Tenāha ‘‘eteneva upāyenā’’tiādi.
此处,织工由非亲戚、未受邀请者通过请求所得的,为非净;其余为净。线也是如此:自己请求的为非净;其余依亲戚等因缘而得者,应为净,应当这样了知。“三波逸提”者:依已织、已织想、疑、未织想三种情况,有三条波逸提罪。“为衣而请求的线”:指自己或由他人为衣而请求的线。虽然在圣典中说“自己请求线”,但在此,因于支分中只提到“为衣而请求的线”,而未提“为衣自己请求的线”,故应知由他人为衣而请求的线也摄在其中。“以非净请求”者:即以这样的非净方式请求:“朋友,请为我织衣。”
Ettha ca tantavāyo tāva aññātakaappavāritato viññattiyā laddho akappiyo, seso kappiyo. Suttampi sāmaṃ viññāpitaṃ akappiyaṃ, sesaṃ, ñātakādivasena uppannañca kappiyanti veditabbaṃ. Tikapācittiyanti vāyāpite vāyāpitasaññivematikaavāyāpitasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni. Cīvaratthāya viññāpitasuttanti sāmaṃ vā aññena vā cīvaratthāya viññāpitasuttaṃ . Kiñcāpi pāḷiyaṃ ‘‘sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā’’ti vuttaṃ, tathāpi idha ‘‘cīvaratthāya sāmaṃ viññāpitasutta’’nti avatvā kevalaṃ ‘‘cīvaratthāya viññāpitasutta’’nti aṅgesu vuttattā aññena cīvaratthāya viññāpitasuttampi saṅgahaṃ gacchatīti veditabbaṃ. Akappiyaviññattiyāti ‘‘cīvaraṃ me, āvuso, vāyathā’’ti evaṃbhūtāya akappiyaviññattiyā.
七、大织师学处注释
7. Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā
“先前未受衣主邀请”:即先前未被衣主这样说:“尊者,您需要什么样的衣?我为您织什么样的衣?尊者,请说您所想要的。”此处,以长等三种方式连同线增长来显示织法,以善织等四种方式仅显示织法。“我们应稍作供养”等,仅显示应作的方式,并不是显示支分,因为仅以线增长而犯,故说“非以比丘施与团食的量”等。此处,依“尊者,这是我的衣,先前未受邀请,前往非亲戚居士的织工处,对衣作指示,应舍”,应知舍弃的规定。“三波逸提”者:于非亲戚、非亲戚想、疑、亲戚想三种情况,有三条波逸提。
Cīvarasāmikehipubbe appavārito hutvāti ‘‘kīdisena te, bhante, cīvarena attho, kīdisaṃ te cīvaraṃ vāyāpemi, vada, bhante, yadicchasī’’ti cīvarasāmikehi pubbe avutto hutvā. Ettha ca āyatādīhi tīhi suttavaḍḍhanākārena saha vāyanākāraṃ dasseti, suvītādīhi catūhi vāyanākārameva. ‘‘Kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’tiādi tassa kattabbākāramattadassanaṃ, na pana aṅgadassanaṃ suttavaḍḍhanavaseneva āpajjitabbattāti āha ‘‘na bhikkhuno piṇḍapātadānamattenā’’tiādi. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavāritena aññātakassa gahapatikassa tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpannaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 643) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Tikapācittiyanti aññātake aññātakasaññivematikañātakasaññīnaṃ vasena tīṇi pācittiyāni.
八、急施衣学处注释
8. Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā
“第一句”是指“十日未至”这一句。“依前所说方式”:即依绝对结合的方式。“那些日子”:于那些日子中。“绝对地”:即无间断地,在那十日之中,无论哪一天,如此说。“自恣月”:即前迦提月。由于与第一自恣相关,在此称为“自恣月”。“从白分第五日起”:即以白分第五日为起始。或者,从自恣月的白分第五日起;因显示了自恣月,故从该月的白分第五日开始,这是它的含义。然而,此处所见的文句:“虽然以‘最多十日应持过量衣’即可成立,然而由于注释的发起,如前述般未曾有地显示义理而安立学处”,应当视为错误文句,因为与“十日未至”相违。为什么?因为说“从白分第五日起”,在注疏自身也可能有前后相违。
Paṭhamapadassāti ‘‘dasāhānāgata’’nti padassa. Purimanayenevāti accantasaṃyogavaseneva. Tāni divasānīti tesu divasesu. Accantamevāti nirantarameva, tesu dasāhesu yattha katthaci divaseti vuttaṃ hoti. Pavāraṇāmāsassāti pubbakattikamāsassa. So hi idha paṭhamapavāraṇāyogato ‘‘pavāraṇāmāso’’ti vutto. Juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāyāti sukkapakkhapañcamiṃ ādiṃ katvā. Pavāraṇāmāsassa juṇhapakkhapañcamitoti vā pavāraṇāmāsassa pakāsanato purimassa juṇhapakkhassa pañcamito paṭṭhāyāti attho. Yo panettha ‘‘kāmañcesa (sārattha. ṭī. 2.650) ‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti (pārā. 463) imināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapita’’nti pāṭho dissati, so pamādapāṭho ‘‘dasāhānāgata’’nti iminā virodhatoti daṭṭhabbaṃ. Kiñca ‘‘juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāyā’’ti vuttattā aṭṭhakathāyeva pubbāparavirodhopi siyā.
「急施衣」者,是指须急速施与的衣。为了说明这种急施性乃是由于施者将出行等因缘,故说「将出行者、病者、孕妇、新产妇、新发信心者等人」等语。其中,「将出行者」者,如文中所说:「欲往军中,或欲往远方旅行」。所谓「由将出行者等之一者,如是告知『我将施与雨安居衣』而施与」的衣,即是由将出行者等之中任何一类人,因出行等因缘而欲施衣者,或遣使者,或亲自前来,如此告知「我将施与雨安居衣」后所施的衣。于此,应当知晓依「尊者,此我之急需衣,已逾衣时,应舍」这一方法所述及的舍衣规定。
Accekacīvaranti accāyikacīvaraṃ vuccati, so ca accāyikabhāvo dāyakassa gamikādibhāvenāti dassetuṃ ‘‘gamikagilānagabbhiniabhinavuppannasaddhānaṃ puggalāna’’ntiādi vuttaṃ. Tattha gamiko nāma ‘‘senāya vā gantukāmo hoti, pavāsaṃ vā gantukāmo hotī’’ti (pārā. 649) vutto. Aññatarena ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti evaṃ ārocetvā dinnanti gamikādīnaṃ aññatarena gamanādīhi kāraṇehi dātukāmena dūtaṃ vā pesetvā, sayaṃ vā āgantvā ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti evaṃ ārocetvā dinnaṃ cīvaraṃ. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, accekacīvaraṃ cīvarakālasamayaṃ atikkāmitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 649) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
「其余」者,是指「共通规定」等。但在此处有其差别:在那里,对于长衣有长衣想等情况,是指逾越十日的时限;而在这里,对于急施衣有急施衣想等情况,是指逾越衣时。同样,对非急施衣有急施衣想者,以及犹豫不决者,结罪为恶作。对于具足种类与尺寸的急施衣、属于自己的物品、在十日未至的迦提月满月日那天生起、尚未作决意或净施、以及逾越衣时,这四支条件便是此处的差别所在。
Sesanti ‘‘sādhāraṇapaññattī’’tiādikaṃ. Ayaṃ pana viseso – tattha atirekacīvare atirekacīvarasaññiādino dasāhātikkamo, idha accekacīvare accekacīvarasaññiādino cīvarakālātikkamo. Tathā anaccekacīvare accekacīvarasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Jātippamāṇasampannassa accekacīvarassa attano santakatā, dasāhānāgatāya kattikatemāsikapuṇṇamāya uppannabhāvo, anadhiṭṭhitaavikappitatā, cīvarakālātikkamoti caturaṅgabhāvova ettha viseso.
九、有疑惧学处注释
9. Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā
「于『达入』等中,如」者,于「达入初禅而住」此之分别中,应举出「达入」,却举出「达入」。此处以此为例示。而以「等」字,应见摄取「或不告而去」等。「前往」者,说「伍巴」字之义。「住」者,谓不间断地住。由「凡与彼者有关系,即使远者亦属彼」之语,故说「此……乃至……与此有关系」。其中,「此」者,谓「伍巴瓦萨」一词。依律之方式,森林之特相于不与取巴拉基咖中已来。于彼处,为了以「或从村或从森林」之无余性,以取舍处之摄取,无混淆地显示彼二者,故说「除村及」云云。村之近处于世间即入于村之计算。然而此处依经之方式,「五百弓为最后」已来,是关于森林比丘。因为彼住于律之方式之森林中,于「森林住者、边远住处者」经中所说,故为了显示于彼处应取已来之特相,说「以老师之弓装上一切最后者」云云。其中,「老师之弓」者,谓以自然手为九指节之量。然而以弓弦装上时,为四手之量,如是说。「村之」者,谓有围墙之村。「因德拉柱」者,谓从门槛。「从围墙应到达处」者,从立于边际之屋之近处,站立之中等人之第一土块落下处。「应以何许道路测量」,说「若」云云。然而于中部注释中说「即使对寺院,取出村之近处,应于二者土块落下之间测量」。「由于盗贼之住处等之见」者,谓于园林、园林近处,由于盗贼之住处等之见之缘故。以「等」字,摄取食处、立处、坐处、卧处。「由于见人被盗贼所杀、所劫、所打之性」者,谓于园林、园林近处,由于见被杀、被劫、被打之性。
Upasampajjantiādīsu viyāti ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (vibha. 508) imassa vibhaṅge ‘‘upasampajjā’’ti uddharitabbe ‘‘upasampajja’’nti uddhaṭaṃ. Tadiha nidassanaṃ kataṃ. Ādisaddena pana ‘‘anāpucchaṃ vā gaccheyyā’’tiādīnaṃ (pāci. 111, 115) saṅgaho daṭṭhabbo. Upagantvāti upasaddassatthamāha. Vasitvāti akkhaṇḍaṃ vasitvā. ‘‘Yena yassa hi sambandho, dūraṭṭhampi ca tassa ta’’nti vacanato ‘‘imassa…pe… iminā sambandho’’ti vuttaṃ. Tattha imassāti ‘‘upavassa’’nti padassa. Vinayapariyāyena araññalakkhaṇaṃ adinnādānapārājike āgataṃ. Tattha hi ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti anavasesato avahāraṭṭhānapariggahena tadubhayaṃ asaṅkarato dassetuṃ ‘‘ṭhapetvā gāmañcā’’tiādi vuttaṃ. Gāmūpacāro hi loke gāmasaṅkhameva gacchatīti. Idha pana suttantapariyāyena ‘‘pañcadhanusatikaṃ pacchima’’nti (pārā. 654) āgataṃ āraññakaṃ bhikkhuṃ sandhāya. Na hi so vinayapariyāyike araññe vasanto ‘‘āraññako panthasenāsano’’ti (ma. ni. 1.61) sutte vutto, tasmā tattha āgatameva lakkhaṇaṃ gahetabbanti dassento ‘‘sabbapacchimāni āropitena ācariyadhanunā’’tiādimāha. Tattha ‘‘ācariyadhanu nāma pakatihatthena navavidatthipamāṇaṃ. Jiyāya pana āropitāya catuhatthapamāṇa’’nti vadanti. Gāmassāti parikkhittassa gāmassa. Indakhīlatoti ummārato. Parikkhepārahaṭṭhānatoti pariyante ṭhitagharassa upacāre ṭhitassa majjhimassa purisassa paṭhamaleḍḍupātato. Kittakena maggena minitabbanti āha ‘‘sace’’tiādi. Majjhimaṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vihārassāpi gāmasseva upacāraṃ nīharitvā ubhinnaṃ leḍḍupātānaṃ antarā minitabba’’nti vuttaṃ. Corānaṃ niviṭṭhokāsādidassanenāti ārāme, ārāmūpacāre ca corānaṃ niviṭṭhokāsādidassanena kāraṇena. Ādisaddena bhuttokāsaṭṭhitokāsanisinnokāsanipannokāsānaṃ gahaṇaṃ. Corehi manussānaṃ hataviluttākoṭitabhāvadassanatoti ārāme, ārāmūpacāre ca hataviluttākoṭitabhāvadassanato.
“应置于村中”,意思是:于村中各处有屋舍,或此即村间——也就是村落,应放置于其中。因此说“对森林住者”等。“而彼”是指置放这件事。“于大自恣时已自恣”这句,是为了显示未中断雨安居而结束安居的状态,并非指它是自恣的构成部分。正因如此,《善见》中在显示差别时说:“若于后自恣日入,或中断雨安居者,不得置放。”“迦提月”,是从前迦提月黑分的第一天开始,直至后迦提月的满月日,如此共有二十九夜。以“如是”一词,显示迦提月之后即不允许。若距离不足,由于不具森林相而不得;若超过一伽伍德之量,为何也不得呢?于是说“于彼处”等。然而若受邀请,前往半由旬乃至一由旬处住后返回,则没有距离限制。“有疑虑与恐怖”,是指既有疑虑又有恐怖。以“如是”一词,显示若住在无疑虑、无恐怖且支分具足的住处,便不得置放。以上所述,是于前自恣日入、连续不断结束雨安居、以某村为乞食村、住于五百弓最远界限的森林住处、将衣置于彼村者,允许其在迦提月整整一个月内,即使无彼衣也能住于该住处;现在要允许住在寺院之外者别离六夜,故说“若彼比丘”等。因为这种不持行的开许,唯由未得迦提那衣者获得,非由他人,于此也应知此理。其中,“彼比丘应以彼衣最多别离六夜”
Antaraghare nikkhipeyyāti antare antare gharāni ettha, etassāti vā antaragharaṃ, gāmo, tasmiṃ ṭhapeyyāti attho. Tenāha ‘‘āraññakassā’’tiādi. Tañcāti nikkhipanañca. ‘‘Mahāpavāraṇāya pavārito hotī’’ti idaṃ vassacchedaṃ akatvā vuṭṭhabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ, na pana pavāraṇāya aṅgabhāvaṃ. Teneva hi byatirekaṃ dassentena samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.653-654) vuttaṃ ‘‘sace pacchimikāya vā upagato hoti chinnavasso vā, nikkhipituṃ na labhatī’’ti. Kattikamāso nāma pubbakattikamāsassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya yāva aparakattikapuṇṇamā, tāva ekūnattiṃsa rattindivā. Eva-saddena kattikamāsato paraṃ na labhatīti dasseti. Ūnappamāṇe tāva araññalakkhaṇāyogato na labhatu, kasmā gāvutato atirekappamāṇe na labhatīti āha ‘‘yatrahī’’tiādi. Nimantito pana addhayojanampi yojanampi gantvā vasituṃ pacceti, idamappamāṇaṃ. Sāsaṅkasappaṭibhayameva hotīti sāsaṅkañceva sappaṭibhayañca hoti. Eva-saddena anāsaṅkaappaṭibhayehi aṅgayuttepi senāsane vasanto nikkhipituṃ na labhatīti dasseti. Ettāvatā purimikāya upagantvā akkhaṇḍaṃ katvā vuṭṭhavasso yaṃ gāmaṃ gocaragāmaṃ katvā pañcadhanusatikapacchime āraññakasenāsane viharati, tasmiṃ gāme cīvaraṃ ṭhapetvā sakalakattikamāsaṃ tasmiṃyeva senāsane tena cīvarena vinā vatthuṃ anujānitvā idāni vihārato aññattha vasantassa chārattaṃ vippavāsaṃ anujānanto ‘‘siyā ca tassa bhikkhuno’’tiādimāha. Asamādānacārañhi atthatakathinā eva labhanti, netareti ettha idampi kāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbanti yo bhikkhu vihāre vasanto tato aññattha gamanakicce sati antaraghare cīvaraṃ nikkhipati, tena bhikkhunā tena cīvarena chārattaparamaṃ vippavasitabbaṃ, cha rattiyo tamhā vihārā aññattha vasitabbāti vuttaṃ hoti. Vuttañhi bhadantena buddhadattācariyena –
比丘以何村为乞食,住于森林中;
于彼村中存其衣,一月方为开许。
“住于他处者,至多六夜”,此为所说;
此中意趣,隐覆而显示。
‘‘Yaṃ gāmaṃ gocaraṃ katvā, bhikkhu āraññake vase; Tasmiṃ gāme ṭhapetuṃ taṃ, māsamekaṃ tu vaṭṭati. ‘‘Aññattheva vasantassa, chārattaparamaṃ mataṃ; Ayamassa adhippāyo, paṭicchanno pakāsito’’ti.
因此说“若超过此而别住”,即超过六夜,令第七晨曦于彼住处升起等。所谓“不能者”,是因所去之处遥远,不能返回住处而令第七晨曦升起者。若仍不能者,即住于彼处,应作舍还,谓“将住于过量衣处”。“住后”者,即令晨曦升起之后。此在比丘露宿学处的开许中已说。
Tenevāha ‘‘tato ce uttari vippavaseyyāti chārattato uttari tasmiṃ senāsane sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpeyyā’’tiādi. Tathā asakkontenāti gataṭṭhānassa dūratāya senāsanaṃ āgantvā sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ asakkontena. Evampi asakkontena tatreva ṭhitena paccuddharitabbaṃ ‘‘atirekacīvaraṭṭhāne ṭhassatī’’ti. Vasitvāti aruṇaṃ uṭṭhāpetvā. Bhikkhusammuti udositasikkhāpade vuttāva.
“余”:指“除比丘认可外,此为随制”等。在此,诸支分中以夜别住为第四支分,此处超过六夜而别住,这便是差别所在。
Sesanti ‘‘aññatra bhikkhusammutiyāti ayamettha anupaññattī’’tiādikaṃ. Tattha hi aṅgesu yaṃ rattivippavāso catutthamaṅgaṃ, taṃ idha chārattato uttari vippavāso hotīti ayameva viseso.
10. 转属学处注释
10. Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā
难道此物不是已转属僧团而并非舍弃吗?为何会成为僧团所有?因此说“彼”等。这里,“彼”指利得。“以一种方式”指以称为转属状态这一方式。“应得”,以此说明利得一词的业果含义。“衣等物”,指衣、食、住处、病者资具药品,乃至药粉团、齿木、针线。“转属”的意思是:倾向僧团、归入僧团、流向僧团而存在。为了说明那利得是依何因转属的,在指出彼之后,为显示其义而说“我等将给、将作”等。“自己转属者”:知道“这是给我的”,也知道僧团的转属状态,却转属于自己而取走的人。“努力”,即转属的努力。在此,“尊者,我知此僧团利得已转属,却转属自己,应当舍弃”,应以此方式了知舍弃的规定。
Nanu cāyaṃ saṅghassa pariṇato, na pariccatto, atha kathaṃ saṅghasantako hotīti āha ‘‘so hī’’tiādi. Tattha soti lābho. Ekena pariyāyenāti pariṇatabhāvasaṅkhātena ekena pariyāyena. ‘‘Labhitabba’’nti iminā lābhasaddassa kammasādhanamāha. Cīvarādivatthunti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ antamaso cuṇṇapiṇḍampi dantakaṭṭhampi dasikasuttampi. Pariṇatanti saṅghassa ninnaṃ saṅghassa poṇaṃ saṅghassa pabbhāraṃ hutvā ṭhitanti attho. Yena pana kāraṇena so pariṇato hoti, taṃ dassetvā tassa atthaṃ dassetuṃ ‘‘dassāma karissāmā’’tiādi vuttaṃ. Attano pariṇāmentassāti ‘‘idaṃ mayhaṃ dehī’’ti saṅghassa pariṇatabhāvaṃ ñatvā attano pariṇāmetvā gaṇhantassa. Payogeti pariṇāmanappayoge. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmikaṃ nissaggiya’’nti iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.
“于僧团、塔、人”:此处,下至狗在内的一切有情当知为“人”。“其他僧团等”是指其他僧团、塔、人。所说的意思是:“将属僧团之物转属其他僧团、塔或人,将属塔之物转属其他塔、僧团或人,将属人之物转属其他人、僧团或塔,转属者得恶作。”
Saṅghacetiyapuggalesūti ettha ca antamaso sunakhaṃ upādāya yo koci satto ‘‘puggalo’’ti veditabbo. Aññasaṅghādīnanti aññasaṅghacetiyapuggalānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘saṅghassa pariṇataṃ aññassa saṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā, cetiyassa pariṇataṃ aññassa cetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā, puggalassa pariṇataṃ aññassa puggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmentassa dukkaṭa’’nti.
现在为了显示无犯的情形,而说“于未转属想者”等语。应当这样连接:于已转属、于未转属,且有未转属想者。意思是,无论对于已转属之物还是未转属之物,只要有未转属想,便都无犯。因为律中已经说过:“于已转属之物存有未转属想者,将其转属自己,无犯;于未转属之物存有未转属想者,无犯。”所谓的“应施物”,就是四资具。这里的“等”字则涵盖了“或可得交换,或可久住,或于汝等心生净信处,于彼处施”等词句。然而,如果施主们这样说:“我们想作僧食,想作塔供养,想布施一位比丘资具,随你们所喜而施。请告诉我们,该施于何处?”当他们这样说时,那位比丘应当回答:“请施于你们想施的地方。”
Idāni anāpattiṃ dassetuṃ ‘‘apariṇatasaññino’’tiādimāha. Pariṇate, apariṇate ca apariṇatasaññino cāti sambandho, pariṇate, apariṇate cāti ubhayatthāpi anāpattīti attho. Vuttañhetaṃ ‘‘pariṇate apariṇatasaññī attano pariṇāmeti, anāpatti. Apariṇate apariṇatasaññī anāpattī’’ti (pārā. 660). Deyyadhammoti cattāro paccayā. Ādisaddena ‘‘paṭisaṅkhāraṃ vā labheyya, ciraṭṭhitiko vā assa, yattha vā pana tumhākaṃ cittaṃ pasīdati, tattha dethā’’ti (pārā. 661) vacanānaṃ gahaṇaṃ. Sace pana dāyakā ‘‘mayaṃ saṅghabhattaṃ kattukāmā, cetiyapūjaṃ kattukāmā, ekassa bhikkhuno parikkhāraṃ dātukāmā, tumhākaṃ ruciyā dassāma. Bhaṇatha, kattha demā’’ti (pārā. aṭṭha. 2.660) vadanti, evaṃ vutte tena bhikkhunā ‘‘yattha icchatha, tattha dethā’’ti vattabbā.