第一不定学处注释
1. Paṭhamaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
说了「与女人」之后,又因说「与一」,所以解释为「与一位称为女人的女子」。「独处」是指隐蔽处。什么是令不犯者不犯的无遮蔽性?即不现前性,因此说「眼之独处」。难道在分别文句中不是说到:「独处者,指眼的独处、耳的独处。眼的独处,是在眼被遮蔽时、或抬眉时、或抬头时不能见;耳的独处,是听不到平常的言语」吗?为何这里不说彼,而仅说「眼之独处」呢?因此说「虽然」等,以此显示圣典中说的「耳之独处」,是依义理抉择而说。那么,如何了知「此处所指唯独是眼之独处」?因为依「在隐蔽的座位」之语,以及说「能行淫法」的缘故,所以说「即使」等。「门扇关闭」这种情况,是从隐蔽性显示眼之独处的存在。然而,对于门扇未关闭,坐在门口者不犯。应知不仅在门扇未关闭的房屋门口坐着的人不犯,即使坐在内部十二肘手之内的空间,亦不犯。因此说「然而在能见之处」等。由于坐着睡眠的人被昏沉与睡眠所覆,有时睁开眼睛,有时闭上眼睛,并未进入深睡,所以说「睡眠者亦不犯」。而躺下睡眠者则不然,因此说「躺下睡眠者亦不作」,意即不犯。至于淫法,女人不作。
‘‘Mātugāmenā’’ti vatvā puna ‘‘ekāyā’’ti vuttattā ‘‘mātugāmasaṅkhātāya ekāya itthiyā’’ti vuttaṃ. Rahoti appakāsaṃ. Appakāsatā ca yo anāpattiṃ karoti, tassa apaccakkhabhāvatoti āha ‘‘cakkhussa raho’’ti. Nanu ‘‘raho nāma cakkhussa raho, sotassa raho. Cakkhussa raho nāma na sakkā hoti akkhiṃ vā nikhaṇiyamāne, bhamukaṃ vā ukkhipiyamāne, sīsaṃ vā ukkhipiyamāne passituṃ. Sotassa raho nāma na sakkā hoti pakatikathā sotu’’nti padabhājanapāḷiyaṃ sotassa rahoti āgataṃ, atha kasmā taṃ avatvā ‘‘cakkhussa raho’’ti ettakameva vuttanti āha ‘‘kiñcāpī’’tiādi. Iminā pāḷiyaṃ ‘‘sotassa raho’’ti idaṃ atthuddhāravasena vuttanti dasseti. Atha kathametaṃ viññāyati ‘‘cakkhusseva raho idha adhippeto’’ti? ‘‘Paṭicchanne āsane’’ti vacanato ‘‘sakkā hoti methunaṃ dhammaṃ paṭisevitu’’nti (pārā. 445) ca vuttattā. Tenevāha ‘‘sacepī’’tiādi. ‘‘Pihitakavāṭassā’’ti (sārattha. ṭī. 2.444-445) iminā paṭicchannabhāvato cakkhussa rahosabbhāvaṃ dasseti. Apihitakavāṭassa (pārā. aṭṭha. 2.444-445) pana dvāre nisinno anāpattiṃ karoti, na kevalaṃ apihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinnova anāpattiṃ karoti, antodvādasahatthe okāse nisinnopīti veditabbo. Tenāha ‘‘yattha pana sakkā daṭṭhu’’ntiādi. Yasmā nisīditvā niddāyanto kapimiddhapareto kañci kālaṃ cakkhūni ummīleti, kañci kālaṃ nimīleti, na ca mahāniddaṃ okkamati, tasmā ‘‘niddāyantopi anāpattiṃ karotī’’ti vuttaṃ. Nipajjitvā niddāyanto pana tādiso na hotīti āha ‘‘nipajjitvā niddāyantopi na karotī’’ti, anāpattiṃ na karotīti attho. Methunassa mātugāmo dutiyo na hoti. Itthiyo hi aññamaññissā vajjaṃ paṭicchādenti. Teneva vesāliyaṃ (pārā. 76-77) mahāvane dvāraṃ vivaritvā nipanne bhikkhumhi sambahulā itthiyo yāvadatthaṃ katvā pakkamiṃsu. Tenāha ‘‘itthīnaṃ pana satampi na karotī’’ti. Taṃ kammanti ajjhācārakammaṃ. Yasmā nisīditvāva nipajjati, tasmā nipajjanampi antokatvā ‘‘nisajjaṃ kappeyyā’’ti vuttanti dassetuṃ ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabboti nisajjaṃ paṭijānamānassa tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarasamāyogo hotiyevāti vuttaṃ. Pārājikena, pana saṅghādisesena ca pācittiyena ca tenākārena nisajjaṃ paṭijānamānova kāretabbo. Na appaṭijānamānoti nisajjaṃ appaṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena na kāretabboti. Alajjīpi hi paṭijānamānova āpattiyā kāretabbo. Yāva na paṭijānāti, tāva ‘‘neva suddho’’ti vā ‘‘na asuddho’’ti vā vattabbo, vattānusandhinā pana kāretabboti. Vuttañhetaṃ –
‘‘Paṭiññā lajjīsu katā, alajjīsu evaṃ na vijjati;
“无惭者纵使多言,仍应依其所言关联而作。”不仅应在举罪时以三法之一令承认者如此承担,而且为显示即使在举罪时也需伴随坐等方式,故说“或者,若那位可信语的近事女如是指说,便应依彼对彼比丘作”。由此而有“在坐等方式中”等语。此处虽未言及“承认者”,然因是其所管之范围,故谓“唯对承认者应以彼对彼比丘作”。因为在那样近事女的言语中并无异性,为显示所见,名为“亦如是”“亦异”,于见中显示异性的可能性。由于其多面性故非决定,故不决定。因此说“三罪”等。
Bahumpi alajjī bhāseyya, vattānusandhitena kāraye’’ti. (pari. 359);
不仅应在举罪时以三法之一令承认者如此作,而且为了显示即使在举罪时亦应结合坐等方式,故说“或者,若那位可信语的近事女如是指说,便应依彼对彼比丘作”。因此而有“在坐等方式中”等语。此处虽未提及“承认者”,但因是所辖之故,而说“唯对承认者应以彼对彼比丘作”。由于在那样的近事女的言语中并无异性,为显示所见,名为“亦如是”“亦异”,在见中显示出异性的可能。因为多面性之故非决定,故不决定。因此说“三罪”等。
Na kevalaṃ tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena codanāyameva evaṃ paṭiññāya kāretabbo, atha kho nisajjādinā ākārena saddhiṃ codanāyapīti dassetuṃ ‘‘yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tenevāha ‘‘nisajjādīsu ākāresū’’tiādi. Ettha ca ‘‘paṭijānamāno’’ti avuttepi adhikārattā ‘‘paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo’’ti vuttaṃ. Tathārūpāya (sārattha. ṭī. 2.444-445) upāsikāya vacane aññathattābhāvato diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpi hotīti dassane aññathattasambhavaṃ dasseti. Anekaṃsikatāya na niyatoti aniyato. Tenāha ‘‘tiṇṇaṃ āpattīna’’ntiādi.
欲以独处坐的味着前往女人近处者,眨眼,恶作。着下衣,系腰带,披上衣,一切在每项加行中恶作。行走,在每一步中恶作。去已坐,唯恶作。因此说「以名为淫法所依烦恼」等。此处虽无独处坐的味着,因为在淫欲存在时是与彼相系的烦恼,故说「以名为淫法所依烦恼」。正因此作「所依」之取。「以独处的味着」者,「与某名女人一起独处坐而作笑谈等」,以已生起的味着为因。在坐的巴吉帝亚不存在时,在近行范围内躺下而不睡眠、不盲、有智男子,是所意指。若彼女人因某事屡屡起立而再再坐,在每次坐中巴吉帝亚。所为而去者,彼未见,另一女来而坐,在味着生起时巴吉帝亚。若众多女来,依女人的计数巴吉帝亚。若屡屡起立而再再坐,依坐的计数亦诸巴吉帝亚。不决定而「将与所见者一起作独处味着」而去坐者亦,依已来者,依再再坐,应以所说之法知诸罪。「所说种类的男子」者,不盲的有智男子。「在近行范围内存在时」者,在十二肘手之内存在时。若以清净心去坐者,来到近处而坐的女人的独处味着生起,如是亦无罪。
Rahonisajjassādena mātugāmassa santikaṃ gantukāmo akkhiṃ añjeti, dukkaṭaṃ. Nivāsanaṃ nivāseti, kāyabandhanaṃ bandhati, cīvaraṃ pārupati, sabbattha payoge payoge dukkaṭaṃ. Gacchati, padavāre padavāre dukkaṭaṃ. Gantvāna nisīdati, dukkaṭameva. Tenāha ‘‘methunadhammasannissitakilesasaṅkhātenā’’tiādi. Ettha ca rahonisajjassādassa asatipi methunarāgabhāve tappaṭibaddhakilesattā vuttaṃ ‘‘methunadhammasannissitakilesasaṅkhātenā’’ti. Teneva sannissitaggahaṇaṃ kataṃ. Rahassādenāti ‘‘itthannāmāya saddhiṃ raho nisīditvā hasitalapitādikaṃ kareyya’’nti uppannaassādahetu . Nisajjāya pācittiyaṃ asati upacāragate nipajjitvā aniddāyante anandhe viññupuriseti adhippāyo. Sace sā itthī kenaci karaṇīyena uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdati, nisajjāya nisajjāya pācittiyaṃ. Yaṃ sandhāya gato, sā na diṭṭhā, aññā āgantvā nisīdati, assāde uppanne pācittiyaṃ. Sace sambahulā āgacchanti, mātugāmagaṇanāya pācittiyaṃ. Sace uṭṭhāyuṭṭhāya punappunaṃ nisīdanti, nisajjāgaṇanāyapi pācittiyāni. Aniyametvā ‘‘diṭṭhadiṭṭhāya saddhiṃ rahassādaṃ kappissāmī’’ti gantvā nisinnassāpi āgatāgatānaṃ vasena, punappunaṃ nisajjāya vasena ca vuttanayeneva āpattiyo veditabbā. Vuttappakāre puriseti anandhe viññupurise. Upacāragate satīti dvādasahatthabbhantaragate sati. Sace suddhacittena gantvā nisinnassa santikaṃ āgantvā nisinnāya itthiyā rahassādo uppajjati, evampi anāpatti.
第二不定学处注释
2. Dutiyaaniyatasikkhāpadavaṇṇanā
然而所谓“非隐蔽”,在此还应知道:凡外围有围墙、内部敞开的精舍庭院等处,也都包含在内。如《大笺注》中说:“像这样的地方,即被视为非隐蔽处。”“或以桑喀地谢沙”者,即以名为身触、粗恶语的桑喀地谢沙(罪)。正因如此,在词句分别中说:“若她这样说:‘尊者,我看见(他)与女人共坐,行身触……’”等。此学处是依于粗恶语而来。听闻粗恶语后,那女人也不隐瞒。正如在粗恶语学处中,那些有惭耻的女人出来令诸比丘遭到呵责,因此这里说“女人亦”不犯。或者,此处因非隐蔽,女人亦不犯;而在第一(学处)中因隐蔽,即使有百位女人,亦不成为不犯——应如此了知此处的含义。“不盲不聋”句中,此处依身触说“不盲”,依粗恶语说“不聋”。
Naheva kho pana paṭicchannanti ettha pana yampi bahi parikkhittaṃ anto vivaṭaṃ pariveṇaṅgaṇādi, tampi antogadhanti veditabbaṃ. ‘‘Evarūpañhi ṭhānaṃ appaṭicchanneyeva gahita’’nti mahāpaccariyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.453) vuttaṃ. Saṅghādisesena vāti kāyasaṃsaggaduṭṭhullobhāsanasaṅkhātena saṅghādisesena vā. Teneva hi padabhājane ‘‘sā ce evaṃ vadeyya ‘ayyo, mayā diṭṭho nisinno mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto’’’tiādi (pārā. 455) vuttaṃ. Idaṃ sikkhāpadaṃ duṭṭhullavācāvasena āgataṃ. Duṭṭhullavācañca sutvā taṃ mātugāmopi na paṭicchādeti. Tathā hi duṭṭhullavācāsikkhāpade (pārā. 283 ādayo) yā pana tā itthiyo hirimanā, tā nikkhamitvā bhikkhū ujjhāpesuṃ, tasmā idha itthīpi anāpattiṃ karotīti āha ‘‘itthīpī’’ti. Atha vā idha appaṭicchannattā itthīpi anāpattiṃ karoti, paṭhame pana paṭicchannattā itthisatampi anāpattiṃ na karotīti evamettha attho daṭṭhabbo. Anandho abadhiroti ettha kāyasaṃsaggavasena anandho vutto, duṭṭhullavācāvasena abadhiro.
在生起等方面,此学处有三种生起:从身与心生起、从语与心生起、从身语心生起;是作为;是有想解脱;是有心;是世间罪;是身业;是语业;是不善心;由乐受与舍受合为二受。因此说:“在此,生起等确实与不与取相似。”其中,行身触时也说了粗恶语,说粗恶语时也坐着,故说为“从身语心生起”,应理解为这是就(同时行身触与说粗恶语)的情形而言,或仅就粗恶语而言。
Samuṭṭhānādīsu idaṃ sikkhāpadaṃ tisamuṭṭhānaṃ – kāyacittato vācācittato kāyavācācittato samuṭṭhāti, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, sukhamajjhattavedanāhi dvivedanaṃ. Tenāha ‘‘samuṭṭhānādīni panettha adinnādānasadisānevā’’ti. Ettha ca kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanto duṭṭhullampi bhaṇati, duṭṭhullaṃ bhaṇanto nisīdati cāti ‘‘kāyavācācittato ca samuṭṭhātī’’ti vuttaṃ, duṭṭhullameva vā sandhāya vuttanti gahetabbaṃ.
他们说:“此不定篇,是为显示定罪与不定罪之相状而宣说:唯有承认(所举)事实者,方可依以见等为根源的举罪而令其定罪,非是他人。”
‘‘Aniyatuddeso cāyaṃ diṭṭhādisamūlakacodanāya vatthuṃ paṭijānamānova āpattiyā kāretabbo, na itaroti āpattiropanāropanalakkhaṇadassanatthaṃ vutto’’ti vadanti.