巴吉帝亚篇
Pācittiyakaṇḍaṃ
一、第一品注释
1. Paṭhamavaggavaṇṇanā
第一条中,“哈利德咖”指绿叶色;“查巴叻蒜”即无髓蒜,因其仅有芽许。洋葱等按其自性即属许可。据载,即便不用作汤或调味料,乃至投入粥饭中,亦属许可。“对比丘尼,病者于食前可受用蒜,非病者则不许”,此为无畏山派之受持。
Paṭhame haritapattavaṇṇo haritako. Cāpalasuṇaṃ amiñjako. Aṅkuramattameva hi tassa hoti. Palaṇḍukādayo sabhāveneva vaṭṭanti. Sūpasampākādī vināpi antamaso yāgubhattepi pakkhipituṃ vaṭṭatīti likhitaṃ, ‘‘bhikkhuniyāpi gilānāya purebhattameva lasuṇaṃ kappati, na agilānāyā’’ti abhayagirīnaṃ uggahoti.
第二条中,若因病缘,请问比丘尼僧团后,可令人收集。此事及蒜事中,比丘皆得恶作。
Dutiye ābādhapaccayā bhikkhunisaṅghaṃ āpucchitvā saṃharāpetuṃ vaṭṭati, bhikkhussa ettha ca lasuṇe ca dukkaṭaṃ.
第七条中,如上所读:“其起源等,与途中学处相似。”
Sattame ‘‘samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānī’’ti pāṭho.
第九条中,“墙”指家屋的墙壁;“围墙”指环绕的围墙。
Navame kuṭṭo nāma gharakuṭṭo. Pākāro nāma parikkhepapākāro.
“弃舍田”,即旧田。对于僧团的所属物,比丘可以弃舍,因为属于僧团所摄。对于比丘尼,在僧团的所属物、比丘僧团的所属物中,依上述道理也允许弃舍。即便如此,仍应以适当的方式处理,这是注记中所说。
Chaḍḍitakhetteti purāṇakhette. Saṅghasantake bhikkhussa chaḍḍetuṃ vaṭṭati saṅghapariyāpannattā. Bhikkhunīnampi saṅghasantake bhikkhusaṅghasantake vuttanayeneva vaṭṭati. Evaṃ santepi sāruppavasena kātabbanti likhitaṃ.
第十条中,“自己作那些事物”等语句,在此学处中并不存在。何以故?因为由羊毛所起。如果这样,为何又说呢?是依经的随顺与大准则而说。若连观看或听闻歌舞尚且不得,更何况自己去做,依此理可证知,故如此说。否则,大准则便成无义。“同样,于他处亦应将此理导入。起源不应只取此处所说,应从六种起源方式而取”,诸师如是说。此处所说的起源,名为《根本五十篇·中部品》的罪之起源,因此有派别认为唯是羊毛起源。“立于园中”,并非仅仅是站着,而是只要到了那个地方,以一切威仪路也得。然而“立于园中”,意指属于园的范围。否则,坐着的人也不应得。
Dasame ‘‘sayaṃ tāni vatthūni karontiyā’’tiādi idha sikkhāpade natthi. Kasmā? Eḷakalomasamuṭṭhānattā. Yadi evaṃ kasmā vuttanti ce? Suttānulomamahāpadesato. Yadi naccādīni passituṃ vā suṇituṃ vā na labhati, pageva attanā kātunti nayato labbhamānattā vuttaṃ. Itarathā mahāpadesā niratthakā siyuṃ. ‘‘Evaṃ aññatthapi nayo netabbo. Samuṭṭhānampi idha vuttameva aggahetvā chasamuṭṭhānavasena gahetabba’’nti ācariyā. Idha vuttaṃ samuṭṭhānaṃ nāma mūlabhūtassa antarā vuttāpattiyā, tasmā eḷakalomasamuṭṭhānamevāti apare. Ārāme ṭhatvāti na kevalaṃ ṭhatvā, tato gantvā pana sabbiriyāpathehipi labhati. Ārāme ṭhitāti pana ārāmapariyāpannāti attho. Itarathā nisinnāpi na labheyyāti.
二、第二品注释
2. Dutiyavaggavaṇṇanā
第五条中,“近行”者,指十二手长。“生起等与咖提那衣相似,然此为作与不作”,此为读法。
Pañcame upacāro dvādasahattho. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.
第七条中,“常设”者,是为比丘尼的利益所设。“诸家”者,指诸家宅。
Sattame dhuvapaññatteti bhikkhunīnaṃ atthāya. Kulānīti kulagharāni.
三、第三品注释
3. Tatiyavaggavaṇṇanā
第四条中,“僧伽梨等之行”者,是指以僧伽梨等作净者的僧伽梨行。
Catutthe saṅghāṭiādivasena adhiṭṭhitānaṃ saṅghāṭicāraṃ.
第五条中,“此则为作与不作”——这是读法。
Pañcame ‘‘idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.
第六条中,“于其他资具为恶作”,是指盘钵等,或酥油等之中的任何一种。
Chaṭṭhe aññasmiṃ parikkhāre dukkaṭanti thālakādīnaṃ vā sappitelādīnaṃ vā aññatarasmiṃ.
四、第四品注释
4. Catutthavaggavaṇṇanā
共住学处第六条中,“此处其余部分,与第一阿利德学处所说的决断相似”——这是读法。
Chaṭṭhe saṃsaṭṭhavihārasikkhāpade ‘‘sesamettha paṭhamaariṭṭhasikkhāpade vuttavinicchayasadisamevā’’ti pāṭho.
五、第五品注释
5. Pañcamavaggavaṇṇanā
所谓“彩画堂”,即是在任何处所为众人游戏娱乐而建造的,依律典所说,彩画堂等一切皆是为一切人利益而作,并非仅为国王。
‘‘Cittāgāraṃ nāma yattha katthaci manussānaṃ kīḷituṃ ramituṃ kataṃ hotī’’tiādinā (pāci. 979) pāḷiyaṃ vuttattā cittāgārādīni sabbesaṃ atthāya katāni, na rañño eva.
第七条中,以此说明“舍弃”为允许。且有“舍弃后受用”的律文。“起源等与咖提那衣相似,然而此为作与不作”,这是读法。第八条中亦有同样的读法。
Sattame etena nissajjituṃ kappiyaṃ vuttaṃ. ‘‘Nissajjitvā paribhuñjatī’’ti (pāci. 1007) pāḷi ca atthi. ‘‘Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho. Aṭṭhamepi esova pāṭho.
六、第六品注释
6. Chaṭṭhavaggavaṇṇanā
第十条中,读法为:“起源等与咖提那衣相似,然而此为作与不作。”
Dasame ‘‘samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.
八、第八品释。
8. Aṭṭhamavaggavaṇṇanā
在第一、第二与第三项中,不应说“已嫁”或“为童女”。若作是说,羯磨即坏。
Paṭhamadutiyatatiyesu ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbā. Vadanti ce, kammaṃ kuppati.
第十一项中,“不舍弃意欲”者,即未说“如意”。此处应作如是决断:除去“以别住者之意欲施与”后,进而解说“于已起立之众中”的文句分别。而于《善见律》中言:“‘于已起立之众中’者,谓舍弃意欲之后,或以身、或以语、或仅以意欲舍弃之量,而已起立者。”在此因意欲未被舍弃,故说作羯磨为开许。是故,不舍弃意欲而住于十二手范围之内,再度集会亦为开许,如是所记。
Ekādasame chandaṃ avissajjetvāti ‘‘yathāsukha’’nti avatvā. Ettha pana ayaṃ vinicchayo – ‘‘pārivāsikachandadānenā’’ti idaṃ uddharitvā ‘‘vuṭṭhitāya parisāyā’’ti (pāci. 1168) padabhājanaṃ vuttaṃ. Etassa pana samantapāsādikāyaṃ ‘‘vuṭṭhitāya parisāyāti chandaṃ vissajjetvā kāyena vā vācāya vā chandavissajjanamattena vā vuṭṭhitāyā’’ti (pāci. aṭṭha. 1167) vuttaṃ. Idha chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Tasmā chandaṃ avissajjetvāva dvādasahatthapāse viharitvā puna sannipātakaraṇañca vaṭṭatīti likhitaṃ.
九、第九品释。
9. Navamavaggavaṇṇanā
第三项中,“其余应依所说之理了知,然此则为不善心”,是其读法。
Tatiye ‘‘sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ, idaṃ pana akusalacitta’’nti pāṭho.
“依所说之方式”者,指依第三条中所说之方式。
Catutthe vuttanayenāti tatiye vuttanayena.
第十一条中,其读法为:“起源等如咖提那衣,然此为作与不作”。
Ekādasame ‘‘samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.
第十二条中,其读法为:“起源等如词句清净,然此为作与不作”。
Dvādasame ‘‘samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriya’’nti pāṭho.
在第十三条中,因律藏有云:“僧伽梨者,谓腋下至脐上,为覆护彼之衣”,故此处亦读作“为覆护所谓腋下至脐上之身体”。若不依《善见律》取结罪之分齐,而依此处所说之方式而取,已如是书写。
Terasame ‘‘saṃkaccikaṃ nāma adhakkhakaṃ ubbhanābhi, tassā paṭicchādanatthāyā’’ti (pāci. 1226) pāḷiyaṃ vuttattā idhāpi ‘‘adhakkhakaubbhanābhisaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanattha’’nti pāṭho. Aparikkhepe āpattiparicchedaṃ samantapāsādikavasena aggahetvā idha vuttanayena gahetabbanti likhitaṃ.
起源决断注释
Samuṭṭhānavinicchayavaṇṇanā
其次,于辨明生起之中,山顶集会等歌舞,因判为“无犯心而为世间所呵责”,故即使不知其为“舞”或“香”,亦仅由观看或涂抹便犯,此依不了知事物之心而称为无犯心。若知为“舞”或“香”而观看、涂抹,则因属不善,即是世间所呵责。贼等劫掠之事,因了知“贼”等事物,仅由作则犯,故为有犯心。近圆等戒,唯依决意不善之心而不应作,故为制所呵责。于此已书:“此处有犯心与无犯心,不依于制之知与不知而取,乃依于事物之知与不知而取。”此是所论要义,因恐文繁故未显示——
Samuṭṭhānānaṃ vinicchaye pana giraggasamajjādīni ‘‘acittakāni lokavajjānī’’ti vuttattā ‘‘nacca’’nti vā ‘‘gandha’’nti vā ajānitvāpi dassanena, vilimpanena vā āpajjanato vatthuajānanacittena acittakāni. ‘‘Nacca’’nti vā ‘‘gandha’’nti vā jānitvā passantiyā, vilimpantiyā vā akusalattā eva lokavajjāni. Corivuṭṭhāpanādīni ‘‘corī’’tiādinā vatthuṃ jānitvā karaṇeyeva āpajjanattā sacittakāni. Upasampadādīnaṃ ekantākusalacitteneva akattabbattā paṇṇattivajjāni. ‘‘Idha sacittakācittakatā paṇṇattijānanājānanatāya aggahetvā vatthujānanājānanatāya gahetabba’’nti likhitaṃ. Adhippetattā saṅkhepato dassanābhāvā –
此中所说之智有二种:由自名而了知,
由他名而了知;于力用中,事物为一;
于同行中为一,于彼障碍中亦为一。
此中其余文义显明,以不明显之义已作抉择故,不再详述。
Acittakattaṃ dvidhā mataṃ, vatthupaṇṇattiaññāṇā; Vuttaṃ ñāṇaṃ dvidhā idha, sakanāmena aññātaṃ. Paranāmañca jānanaṃ, vatthussekaṃ balakkāre; Ekadhā samacārike, tasmiṃ tappaṭibandhoti. Paranāmena jānanaṃ, dvidhā muttādike ekaṃ; Ekaṃ lomādike matanti, ayaṃ bhedo veditabbo. Sesamettha uttānaṃ, anuttānatthe vuttavinicchayattā na uddhaṭanti;
《度疑》新复注
Kaṅkhāvitaraṇī-abhinavaṭīkā
造论序
Ganthārambhakathā
我礼敬三界庄严的佛陀,清净功德之源;
其心悲悯清凉,崇高而光辉。
那位法王、世间唯一导师所恭敬的
我礼敬彼甚深无上的正法。
以牟尼王、月、正法之清净光芒,而无垢者
我恒常礼敬令得觉悟之彼僧团——白莲之聚。
于律中甚深理趣,以一切方式照见彼岸者;
于深广难渡一切教海,为善巧论师。
此由心志坚固的长老佛音所造,
名为《度疑》的殊胜论母注疏。
由具坚固众多功德流之长老、通晓律者;
善行具足、智慧深妙的牟尼之子,
由欲令律制久住的善慧者所劝请。
Tilokatilakaṃ buddhaṃ, vande suddhaguṇākaraṃ; Karuṇāsītalībhūta-hadayaṃ mahitodayaṃ. Tenāpi dhammarājena, lokekācariyena yo; Pūjito tañca saddhammaṃ, vande gambhīramuttamaṃ. Munindacandasaddhamma-raṃsīhi vimalehi yo; Bodhitohaṃ sadā vande, taṃ saṅghaṃ kumudākaraṃ. Vinaye nayagambhīre, sabbathā pāradassinā; Vādinā duttarāgādha-sabbasatthamahaṇṇave. Yā katā buddhaghosena, therena thiracetasā; Kaṅkhāvitaraṇī nāma, mātikaṭṭhakathā subhā. Thirānekaguṇoghena, therena vinayaññunā; Kalyāṇācārayuttena, dhīmatā munisūnunā; Vinayaṭṭhitikāmena, sumedhenābhiyācito. Tamahaṃ vaṇṇayissāmi, suvisuddhamanākulaṃ; Sādhavo taṃ nisāmetha, sakkaccaṃ mama bhāsatoti.
造论序言注释
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
这位阿阇梨欲为一切善法之首、能带来广大殊胜功德、极为甚深的巴帝摩卡作义理阐释,故先以“佛、法”等礼敬三宝来清净自己的心相续。因为依止于清净的心相续,慧方能达至锐利明晰的状态,从而圆满成就如其所愿的阐释。同时,以礼敬三宝能驱除心相续中一切违碍,纵使有于过去积集的障碍之业,也会因缺了助缘,无法对如理如法的义理阐释构成障碍——这也是阿阇梨礼敬三宝的缘由所在。
Sabbakusaladhammappamukhassa vipuloḷāraguṇavisesāvahassa paramagambhīrassa pātimokkhassa atthasaṃvaṇṇanaṃ kattukāmoyamācariyo paṭhamaṃ tāva ‘‘buddhaṃ dhamma’’ntiādinā ratanattayappaṇāmakaraṇena attano cittasantānaṃ punāti. Visuddhacittasantānanissayā hi paññā tikkhavisadabhāvappattiyā yathādhippetasaṃvaṇṇanāya pariyosānagamanasamatthā hotīti . Apica ratanattayappaṇāmena vidhutasabbakibbise cittasantāne bhavantarūpacitānipi antarāyikakammāni paccayavekallato yathādhippetāya atthasaṃvaṇṇanāya nālamantarāyakaraṇāyātipi ācariyassa ratanattayavandanā.
其中,首先应依“觉悟诸谛故为佛陀,令众生觉悟故为佛陀”等解说方式来理解“佛”一词的意义。或者,因为与随眠烦恼俱起的无明长眠已彻底永尽,或因觉智已全然开敷,故称其为“觉者”,取觉醒与开敷之义。又或,因无任何所知法未能觉悟,且所知差别的业用、状态皆不被执取,故无业声之用意,唯依理解之义而得假立作者,由此名为“觉者”,如同说“受戒者不予施与”一般。然而就真实义而言,以圆满波罗蜜所成就的自生智,彻底灭尽随眠、断除一切无余烦恼,成为大悲与一切知智等无量功德之所依的蕴相续,此即是佛。正如所说——
Tattha buddhasaddassa tāva ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.162) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato buddhavāti buddho jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena, ñeyyavisesassa ca kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti buddhavāti buddho yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti. Atthato pana pāramitāparibhāvitena sayambhuñāṇena sahavāsanāya vigataviddhastaniravasesupakkileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhārova khandhasantāno buddho. Yathāha –
“佛”者,即彼世尊,自生、无师,于先前未曾闻之法中,亲自现证诸谛,于其中获得一切智,于诸力中得自在。
‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97; paṭi. ma. 1.161),
“持”故为法。此法能令依教奉行者不堕恶趣之苦与轮回之苦,故名为持;而此处的“持”,即是摧毁那些产生彼苦的烦恼。由此,圣道与成就其义之因的涅槃,此二者从无转义而言皆是持。又,圣果以其断除烦恼的寂静而随顺于彼,教法以证得彼之因,此二者从转义而言亦是持,应如是了知。“彼法”。“及”字是合集义。由此,礼敬如前所说的佛与此法,即是将佛宝与法宝合而为礼敬。
Dhāretīti dhammo. Ayañhi yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyadukkhe, saṃsāradukkhe ca apatamāne dhāretīti, tannibbattakakilesaviddhaṃsanañcettha dhāraṇaṃ. Evañca katvā ariyamaggo, tassa tadatthasiddhihetutāya nibbānañcāti ubhayameva nippariyāyato dhāreti. Ariyaphalañca pana taṃsamucchinnakilesapaṭippassambhanena tadanukūlatāya, pariyattidhammo ca tadadhigamahetutāyāti ubhayampi pariyāyato dhāretīti veditabbaṃ, taṃ dhammaṃ. Ca-saddo samuccayattho. Tena yathāvuttaṃ buddhaṃ, imañca dhammaṃ vanditvāti buddharatanena saha vandanakiriyāya dhammaratanaṃ samuccinoti.
并非仅有此二者,故说“及僧团”。因以圣见、戒与沙门性而和合共住,故名为僧团,即八圣补特伽罗的集合。又或以各自道果之力,彻底断除并止息烦恼的粗重,故名为僧团。至于凡夫僧团,因其安住于前分行道——正如先前布施时的意乐,应知彼亦摄于此中。彼虽未以圣见、戒与沙门性而和合,却以导向解脱的凡夫分而和合,故亦是应受礼敬、应受恭敬的僧团。这便是僧团。此处“及”字之义,亦应如前所述加以理解。
Na kevalaṃ idaṃ dvayamevāti āha ‘‘saṅghañcā’’ti. Ariyena diṭṭhisīlasāmaññena saṃhato ghaṭitoti saṅgho, aṭṭhaariyapuggalasamūho. Tehi tehi vā maggaphalehi kilesadarathānaṃ samucchedapaṭippassambhanavasena sammadeva ghātitattā saṅgho, pothujjanikasaṅghassāpi pubbabhāgappaṭipadāya ṭhitattā purimacetanāya viya dāne ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. Sopi hi kiñcāpi ariyena diṭṭhisīlasāmaññena asaṃhato, niyyānikapakkhiyena pana pothujjanikena saṃhatattā dakkhiṇeyyapaṇipātāraho saṅghoyevāti, taṃ saṅghaṃ. Ca-saddassattho etthāpi vuttanayeneva veditabbo.
是怎样的佛、法、僧,故被说为“礼敬、尊重、供养、恭敬的容器”?此修饰语应各自连接:“礼敬、尊重、供养、恭敬之容器的佛……乃至……礼敬、尊重、供养、恭敬之容器的僧团”。其中,由含天在内的世间,因阿拉汉等功德最为殊胜而作之俯身为礼敬,尊崇为尊重,以香花等奉献为供养,以如法准备的资具布施为恭敬。礼敬、尊重、供养、恭敬,即礼敬尊重供养恭敬;因能令他们成为大果的容器、所依,故为礼敬尊重供养恭敬的容器。以此显示三宝以阿拉汉等功德而无可比拟。应知,如此显示,也表明作者有能力以净化自相续等方式,随其所乐之义理而作出阐释。
Kiṃvisiṭṭhaṃ buddhaṃ, dhammaṃ, saṅghañcāti āha ‘‘vandanāmānapūjāsakkārabhājana’’nti. Idañca visesanaṃ paccekaṃ yojetabbaṃ ‘‘vandanāmānapūjāsakkārabhājanaṃ. Buddhaṃ…pe… vandanāmānapūjāsakkārabhājanaṃ saṅghañcā’’ti. Tattha sadevakena lokena arahatādīhi guṇehi seṭṭhabhāvena kariyamāno paṇāmo vandanā, sammāno māno, gandhapupphādīhi upahāro pūjā, abhisaṅkhatapaccayadānaṃ sakkāro, vandanā ca māno ca pūjā ca sakkāro ca vandanāmānapūjāsakkārā, tesaṃ mahapphalabhāvakaraṇena bhājanattā ādhārattā vandanāmānapūjāsakkārabhājanaṃ. Iminā ratanattayassa arahatādīhi guṇehi asamabhāvaṃ dasseti. Tandassanampi takkatassa nipaccakārassa sasantānapavanādivasena yathādhippetāya atthasaṃvaṇṇanāya nipphādanasamatthabhāvadīpanatthanti veditabbaṃ.
“以清净心礼敬”者,意思是:通过忆念阿拉汉等多种功德差别,以种种方式,或以特别清净之心,配合身与语作为工具而礼敬,即说以三门礼敬。此礼敬有三种,依身礼敬、语礼敬、意礼敬。其中,以佛等功德为所缘的欲界善心或唯作心中的任一思,生起身表与语表后,从身门、语门而生者,称为身礼敬、语礼敬;不生起二表而从意门生起者,为意礼敬。此句与“我将阐释其义释”相连接。
Vippasannena cetasā vanditvāti arahatādianekappakāraguṇavisesānussaraṇavasena vividhena, visesena vā pasannena manasā saddhiṃ kāyavācāhi karaṇabhūtāhi abhivandiyāti attho, tīhi dvārehi namassitvāti vuttaṃ hoti. Tividhā cāyaṃ vandanā kāyavacīmanovandanānaṃ vasena. Tattha buddhādiguṇārammaṇā kāmāvacarakusalakiriyānaṃ aññataracetanā kāyavacīviññattiyo samuṭṭhāpetvā kāyavacīdvāravasena uppannā kāyavacīvandanāti vuccati, ubhayaviññattiyo pana asamuṭṭhāpetvā manodvāravasena uppannā manovandanāti. Imassa padassa ‘‘vaṇṇanaṃ vaṇṇayissāmī’’ti iminā sambandho.
如是,礼敬了三宝之后,为显示对自己所依止的注疏诸师的礼敬,而说“长老传灯者”等。其中,“合掌”与向先师诸狮子礼敬相连。“合掌”即合掌成拳,因此称为合掌;此处为护韵而用长音,意即“合掌而”。“先师”指古注疏的作者们,也就是铜鍱洲的大长老们。他们能忍受危难,摧破诸烦恼这些对立面,不为外道鹿般的论敌所侵害,故如同狮子,称为“先师诸狮子”,即那些先师狮子。为说明“你所礼敬的那些先师狮子是何等样”,而接着说“长老传灯者”等。其中,“长老传灯者”:“长老”是具足坚固的戒蕴等者,如大迦叶等,他们的传承、血统称为“长老传”。由此排除了破戒者的十七部派,即大众部等的传承。然而,归属于长老传,且具足传承与证得,以智慧之明照耀彼长老传,故为“长老传灯者”,即那些先师狮子中的长老传灯者。“坚固者”:因不动摇故称为坚固。“律之次第”是与开端相应之语,然而他们在经与阿毗达摩中也确是坚固的。
Evaṃ ratanattayassa paṇāmaṃ dassetvā idāni attano nissayabhūtānaṃ aṭṭhakathācariyānañca paṇāmaṃ dassento ‘‘theravaṃsappadīpāna’’ntiādimāha. Tattha katañjalī pubbācariyasīhānaṃ namo katvāti sambandho. Kato añjali karapuṭo etenāti katañjalī. Chandānurakkhaṇatthañhettha dīgho , katañjalī hutvāti vuttaṃ hoti. Pubbācariyā porāṇaṭṭhakathākārā tambapaṇṇiyā mahātherā, te eva parissayasahanato, paṭipakkhabhūtakilesahananato, paravādimigehi apadhaṃsanīyato ca sīhasadisattā sīhāti pubbācariyasīhā, tesaṃ pubbācariyasīhānaṃ. Kīdisā te pubbācariyasīhā, yesaṃ tayā namo karīyatīti āha ‘‘theravaṃsappadīpāna’’ntiādi. Tattha theravaṃsappadīpānanti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatāti therā, mahākassapādayo, tesaṃ vaṃso anvayoti theravaṃso. Etena bhinnaladdhikānaṃ sattarasabhedānaṃ mahāsaṅghikādīnaṃ vaṃsaṃ paṭikkhipati, theravaṃsapariyāpannā hutvā pana āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa theravaṃsassa dīpanato theravaṃsappadīpā, pubbācariyasīhā, tesaṃ theravaṃsappadīpānaṃ. Asaṃhīrattā thirānaṃ. Vinayakkameti ārambhānurūpavacanametaṃ, te pana suttābhidhammesupi thirā eva.
如是礼敬了注疏诸师之后,为显示所应注释之法的殊胜与说法的利益,以及说者的圆满,而说“最上”等。其中,“大仙所宣说的巴帝摩卡”相连。“大仙”:因寻求大的戒等五法蕴,故为大仙;或因被大者们所寻求,或因超越凡夫、有学、无学诸仙,故为大仙,即正自觉者;以彼大仙。“巴帝摩卡”:是防护七类罪聚而成就的学处戒,或因其照耀彼之缘故,即是名为《两分别经》的巴帝摩卡本身。为说明“是何等样的”,而说“最上”等。“最上”者,因在最前而善,故称最上;此最上即是根本,由于是对治过失的,所以是无过失的定与慧所摄的小、大、出世间诸善法的开端、基础之义。因为已经说过“比丘立足于戒,具慧者应修习心与慧”。“如口”者,即口,即门。譬如有情的四种食物,以嚼食、啖食、尝食、饮食的方式,经由口进入而遍满肢体与支分,同样,瑜伽者也经由戒之口进入四地善法而成就义利。因此说“如口者,即口”。或者,“口”即门,为进入解脱、现证涅槃之义。因为已说——
Evaṃ aṭṭhakathācariyānampi paṇāmaṃ dassetvā idāni saṃvaṇṇetabbadhammavisesassa abhidhānānisaṃsaṃ, desakasampattiyo ca dassento ‘‘pāmokkha’’ntiādimāha. Tattha mahesinā yaṃ pātimokkhaṃ pakāsitanti sambandho. Tattha mahesināti mahante sīlādike pañca dhammakkhandhe esī gavesīti mahesi. Mahantehi esitoti vā puthujjanasekhāsekhaisīhi visiṭṭhattā mahanto isīti vā mahesi, sammāsambuddho, tena mahesinā. Pātimokkhanti sattāpattikkhandhasaṃvarabhūtaṃ sikkhāpadasīlaṃ, taddīpanato ubhatovibhaṅgasuttasaṅkhātaṃ ganthapātimokkhameva vā. Kimbhūtanti āha ‘‘pāmokkha’’ntiādi. Pamukhe sādhūti pamokkhaṃ, pamokkhameva pāmokkhaṃ, vajjapaṭipakkhattā anavajjānaṃ samādhipaññāsaṅkhātānaṃ parittamahaggatalokuttarānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ādi patiṭṭhābhūtanti attho. ‘‘Sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.1.9) hi vuttaṃ. Mukhamivāti mukhaṃ, dvāraṃ. Yathā hi sattānaṃ khajjabhojjaleyyapeyyavasena catubbidhopi āhāro mukhena pavisitvā aṅgapaccaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi cātubhūmakakusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ ‘‘mukhamivāti mukha’’nti. Atha vā mukhaṃ dvāraṃ mokkhappavesāya nibbānasacchikiriyāyāti attho. Vuttañhi –
“阿难,诸善戒实以无悔为义。”
‘‘Avippaṭisāratthāni kho, ānanda, kusalāni sīlānī’’ti (a. ni. 11.1).
“无悔导向欢悦,欢悦导向喜,喜导向轻安,轻安导向乐,乐导向定,定导向如实智见,如实智见导向厌离,厌离导向离贪,离贪导向解脱,解脱导向解脱智见,解脱智见导向无取般涅槃。”
‘‘Avippaṭisāro pāmojjatthāya, pāmojjaṃ pītatthāya, pīti passaddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaṃ samādhatthāya, samādhi yathābhūtañāṇadassanatthāya, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimuttatthāya, vimutti vimuttiñāṇadassanatthāya, vimuttiñāṇadassanaṃ anupādāparinibbānatthāyā’’ti (pari. 366) ca.
这样显示了所应赞叹之法的说法等之后,现在为了显示注释的因缘,说了以“善行者”等开头的第四偈。其中,“善行者”:意为乐于善者,将u音延长,以那善行,即乐于善的身业与语业,也就是所说的“调御者”。“谦逊者”:具有谦下的行仪。“净削减行者”:拥有清净、能削减烦恼的行道,故为净削减行者;以那净削减行,即具足清净的少欲行。“具足律与行者”:具足止持与作持的戒。或者,“律”在此指巴帝摩卡律仪等所分别的律仪;“行”则指在行道与行处的解释中所说的沙门相应行。“索那长老”:“索那”是他的名字,因具足坚固的戒蕴等而称为长老。“被请求”:被恳请。长老知道巴帝摩卡的甚深性、难以深入性,也知道老师有注释它的能力,于是以利益及恭敬请求说:“你应当注释巴帝摩卡的义理,如此则能使教法久住。”为了显示这一请求成为自己作注释的因缘,所以说“被请求”。
Evaṃ saṃvaṇṇetabbadhammassa abhidhānādiṃ dassetvā idāni saṃvaṇṇanāya nimittaṃ dassetuṃ ‘‘sūratenā’’tiādinā catutthagāthamāha. Tattha sūratenāti sobhane ratoti sūrato u-kārassa dīghaṃ katvā, tena sūratena, sobhane kāyikavācasikakamme ratenāti attho, vinītenāti vuttaṃ hoti. Nivātenāti nīcavuttinā. Sucisallekhavuttināti sucibhūtā kilesasallikhanasamatthā vutti paṭipatti etassāti sucisallekhavutti, tena sucisallekhavuttinā, parisuddhāya appicchavuttiyā samannāgatenāti attho. Vinayācārayuttenāti vārittacārittasīlasampannena. Atha vā vinayoti cettha pātimokkhasaṃvarādibhedo saṃvaravinayo. Ācāroti ācāragocaraniddese āgatasamaṇasāruppācāro . Soṇattherenāti ettha soṇoti tassa nāmaṃ. Thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā thero. Yācitoti abhiyācito. Thero hi pātimokkhassa gambhīratāya duravagāhataṃ, ācariyassa ca taṃsaṃvaṇṇanāya sāmatthiyaṃ ñatvā ‘‘pātimokkhassa tayā atthasaṃvaṇṇanā kātabbā. Evañhi sāsanassa suciraṭṭhitikatā hotī’’ti sānisaṃsagāravena yācanaṃ akāsi. Tadassa yācanaṃ attano saṃvaṇṇanāya nidānabhūtaṃ dassento ‘‘yācito’’ti āha.
其中,“善行者”是说他的柔和性。“谦逊者”是说低下心与谦逊之行。具足谦逊行的人,已降伏骄慢,已摧折傲慢,犹如擦脚布,如折角之牛,如拔去毒牙的蛇,成为柔和、温顺、易于交谈者。“净削减行者”是指依根律仪、依缘、依命清净的戒行。“具律行者”应知是指巴帝摩卡律仪戒。如此以众多功德赞叹此人,对于具足如上诸德的同梵行者的请求,不可拒绝,以此显示即使对极甚深的巴帝摩卡,也能进行义注。为什么呢?应知依止于这样的请求而作的义注,以彼请求为增上缘,并以我自身的精勤成就,不久即可完成。
Ettha ca ‘‘sūratenā’’ti imināssa soraccaṃ vuccati. ‘‘Nivātenā’’ti iminā nīcamanatā nivātavuttitā, yāya nivātavuttitāya samannāgato puggalo nihatamāno, nihatadappo, pādapuñchanacoḷakasamo, bhinnavisāṇūsabhasamo, uddhaṭadāṭhasappasamo ca hutvā saṇho sakhilo sukhasambhāso hoti. ‘‘Sucisallekhavuttinā’’ti iminā indriyasaṃvarapaccayasannissitaājīvapārisuddhisīlaṃ. ‘‘Vinayācārayuttenā’’ti iminā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttanti veditabbaṃ. Evamanekaguṇehi tassa abhitthavanaṃ yathāvuttaguṇasamannāgatassa sabrahmacārino ajjhesanaṃ na sakkā paṭibāhitunti paramagambhīrassāpi pātimokkhassa atthasaṃvaṇṇanāyaṃ pavattāti dassanatthaṃ. Kiñca – tādisassa ajjhesanaṃ nissāya kariyamānā atthasaṃvaṇṇanā tassa ajjhesanādhipaccena, mamañca ussāhasampattiyā na cirena pariyosānaṃ gacchatīti katanti veditabbaṃ.
如此显示注释的因缘后,为令听闻者生起恭敬,说“于彼”等二偈,以显示其目的、作法、方式、依止等。其中,“于彼”是指“大仙所显示的巴帝摩卡”中,即在这巴帝摩卡中。“已生疑者”是指依句与义之抉择而生疑者,即生起疑惑的人。“为度疑”是为了度越前述的疑惑。“彼之”即巴帝摩卡的。“注释”:以此义被解说、被讲述,故为注释,即义注,也就是那注释。这与“我将注释”相连。是怎样的?即说“具足圆满抉择”等。“圆满抉择”是因显示依犍度、附随、句分别等的不共抉择,以及依因缘等十七种分别,及一切学处的共通抉择,故为完全抉择。
Evaṃ saṃvaṇṇanāya nimittaṃ dassetvā idāni tassavane sotujanassādaraṃ janetuṃ tappayojanakaraṇappakāranissayābhidhānādiṃ dassento ‘‘tatthā’’tiādigāthādvayamāha. Tattha tatthāti ‘‘yaṃ mahesinā pātimokkhaṃ pakāsita’’nti vuttaṃ, tasmiṃ pātimokkhe. Sañjātakaṅkhānanti padapadatthavinicchayavasena sañjātakaṅkhānaṃ, samuppannasaṃsayānanti attho. Kaṅkhāvitaraṇatthāyāti yathāvuttasaṃsayassa atikkamanatthāya. Tassāti pātimokkhassa. Vaṇṇīyati attho kathīyati etāyāti vaṇṇanā, aṭṭhakathā, taṃ vaṇṇanaṃ. Imassa ca ‘‘vaṇṇayissāmī’’ti iminā sambandho. Kiṃbhūtanti āha ‘‘paripuṇṇavinicchaya’’ntiādi. Paripuṇṇavinicchayanti khandhakaparivārapadabhājanādivasena asādhāraṇavinicchayassa ca nidānādivasena sattarasappabhedassa ca sabbasikkhāpadasādhāraṇavinicchayassa pakāsanato sampuṇṇavinicchayaṃ.
“大寺住者”:建立在大云林园地段的大寺,为世尊的大菩提树所庄严,依戒而住于彼处者,即大寺住者,诸大寺住者之……。“依诵传道”:依论说道,即依义注之义,此处依止大寺住者的僧伽罗义注传承,如此说。“我将注释”:我将阐述。“以名”:以自己功德之名。“度疑”:以此作为度疑,也就是那度疑。“善”:因具足义与文,故善美;因音声之善、相状之善、抉择之善、所应知之善,故为善妙、清净。这里,以“为度疑”显示目的,以“圆满抉择”显示注释的方式,以“大寺住者之诵传道”显示注释的依止清净,远离他部所得混杂的过失,以“我将注释”显示自身的意趣,应如此理解。也有“我将说”的读法。
Mahāvihāravāsīnanti mahāmeghavanuyyānabhūmibhāge patiṭṭhito vihāro mahāvihāro, yo satthuno mahābodhinā vibhūsito, tattha vasanti sīlenāti mahāvihāravāsino, tesaṃ mahāvihāravāsīnaṃ . Vācanāmagganissitanti kathāmagganissitaṃ, aṭṭhakathānissitanti attho, mahāvihāravāsīnaṃ sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ idha nissāyāti vuttaṃ hoti. Vaṇṇayissāmīti pavattayissāmi. Nāmenāti attano guṇanāmena. Kaṅkhāvitaranti etāyāti kaṅkhāvitaraṇī, taṃ kaṅkhāvitaraṇiṃ. Subhanti atthabyañjanasampannattā sundaraṃ, saddalakkhaṇasubhato, vinicchayasubhato, viññeyyasubhato ca subhaṃ parisuddhaṃ. Ettha ca ‘‘kaṅkhāvitaraṇatthāyā’’ti iminā payojanaṃ dasseti, puripuṇṇavinicchaya’’nti iminā saṃvaṇṇanāppakāraṃ, ‘‘mahāvihāravāsīnaṃ vācanāmagganissita’’nti iminā saṃvaṇṇanāya nissayavisuddhiṃ nikāyantaraladdhisaṅkaradosavivajjanato, ‘‘vaṇṇayissāmī’’ti iminā attano ajjhāsayaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Vattayissāmī’’tipi pāṭho.
如是先显示了含礼敬三宝等的序分之后,现在因为已经说过“我将注释巴帝摩卡的注释”,因此从词义、自性差别、典籍差别、诵出分别、诵出限定等角度确定巴帝摩卡,为显示将依其诵出次第而作注释,故开始解说“其中,巴帝摩卡”等。
Evaṃ ratanattayapaṇāmādisahitaṃ saññādikaṃ dassetvā idāni ‘‘pātimokkhassa vaṇṇanaṃ vaṇṇayissāmī’’ti vuttattā pātimokkhaṃ tāva vacanatthato, sarūpabhedato, ganthabhedato, uddesavibhāgato, uddesaparicchedato ca vavatthapetvā taduddesakkamenāyaṃ vaṇṇanā bhavissatīti dassetuṃ ‘‘tattha pātimokkha’’ntiādi āraddhaṃ.
其中,“于彼”是指在那偈颂的句中。“巴帝摩卡”:从语源上说,是在诸戒中最为殊胜的首要者。“极解脱”是以三个前缀来表达同一个词。或者“巴、帝、摩卡”是词的分解形式,用这三个前缀说明其义为“极解脱”。如此从词源差别作了词句注释之后,再从字面意义说“极殊胜、无上的义”。其中,戒巴帝摩卡因为是一切功德的根本,故为殊胜;典籍巴帝摩卡则因为伴随殊胜功德,故为殊胜——应当这样了解。“无上”在这里也是同样的道理。“如是”就是如此,以此显示上述所说的语义。这个“如是”一词是指示的意义,例如“一切存在,迦旃延,这是一边;一切不存在,迦旃延,这是第二边”等经文所说。“以此”是近现前语,因为用“如是”来指示紧接着要显示的意义,也是说明领受者以耳识等心路进行认知的意义。或者“以此”是令其现前之语,因为它使如上所说的意义显现。“以语义”就是以“极殊胜”的词义。“虽一种”即虽为同一类别。“依戒与典籍差别为二种”:再依据称为戒与典籍的差别而分为两种,也就是戒巴帝摩卡与典籍巴帝摩卡这两种的意思。
Tattha tatthāti tasmiṃ gāthāpade. Paatimokkhanti pakārato ativiya sīlesu mukhabhūtaṃ. Atipamokkhanti tameva padaṃ upasaggabyattayena vadati. Atha vā pa ati mokkhanti padacchedo, tassa upasaggabyattayenatthamāha ‘‘atipamokkha’’nti. Evaṃ pabhedato padavaṇṇanaṃ katvā saddatthato vadati ‘‘atiseṭṭhaṃ atiuttamanti attho’’ti. Ettha ca sīlapātimokkhaṃ sabbaguṇānaṃ mūlabhāvato seṭṭhaṃ, ganthapātimokkhaṃ pana seṭṭhaguṇasahacaraṇato seṭṭhanti veditabbaṃ. Uttamanti etthāpi eseva nayo. Itīti evaṃ. Iminā yathāvuttavacanatthaṃ nidasseti. Nidassanattho hi ayaṃ iti-saddo ‘‘sabbamatthīti kho, kaccāna, ayameko anto, sabbaṃ natthīti kho, kaccāna, ayaṃ dutiyo anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Imināti āsannapaccakkhavacanaṃ iti-saddena anantaranidassitassa, paṭiggāhakehi ca sotaviññāṇādivīthiyā paṭipannassa vacanatthassa vacanato. Atha vā imināti āsannapaccakkhabhāvakaraṇavacanaṃ yathāvuttassa vacanatthassa abhimukhīkaraṇato. Vacanatthenāti ‘‘atiseṭṭha’’nti saddatthena. Ekavidhampīti ekakoṭṭhāsampi. Sīlaganthabhedato duvidhaṃ hotīti puna sīlaganthasaṅkhātena pabhedena duvidhaṃ hoti, sīlapātimokkhaṃ, ganthapātimokkhañcāti duvidhaṃ hotīti attho.
现在为了显示这两者在经中出现的情形,而说“如是”等。其中,“守护”即是守护;它能令解脱,使人脱离恶趣等苦,因此称为“巴帝摩卡”。防护即是律仪,以身语不违越为相;如此,巴帝摩卡就是律仪,故称“巴帝摩卡律仪”;依巴帝摩卡律仪而得防护、具足,名为“巴帝摩卡律仪防护者”。“住”即安住、行持的意思。
Idāni tadubhayassāpi sutte āgatabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘tathā hī’’tiādi vuttaṃ. Tattha pāti rakkhatīti pāti, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhaṃ, saṃvaraṇaṃ saṃvaro, kāyavācāhi avītikkamo, pātimokkhameva saṃvaro pātimokkhasaṃvaro, pātimokkhasaṃvarena saṃvuto samannāgato pātimokkhasaṃvarasaṃvuto. Viharatīti vattati.
“首要者”:此学处戒,因最先生起之义,故称首要。此亦已说:
Ādimetanti etaṃ sikkhāpadasīlaṃ pubbuppattiatthena ādi. Vuttampi cetaṃ –
“伍提亚,所以你应首先净化善法中的首要。什么是善法的首要?即是戒清净与见正直。”
‘‘Tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.382).
譬如建城的工匠想建造城市,先要清理城址,然后按街道、十字路口等划分建起城市;又如染工先用三种碱水洗涤布料,再在洁净的布料上施加所需的染料;又如巧匠画师欲作画时,先要处理好墙壁,然后绘制图像。同样,瑜伽行者先令戒清净,随后现证止观等法。因此,戒被称为“首要”。“面门”等的含义如前所述。以“首要”一词统摄了“于巴帝摩卡律仪中防护”等经文。
Yathā hi nagaravaḍḍhakī nagaraṃ māpetukāmo paṭhamaṃ nagaraṭṭhānaṃ sodheti, tato aparabhāge vīthicatukkasiṅghāṭakādiparicchedena vibhajitvā nagaraṃ māpeti, yathā vā pana rajako paṭhamaṃ tīhi khārehi vatthaṃ dhovitvā parisuddhe vatthe yadicchakaṃ raṅgajātaṃ upaneti, yathā vā pana cheko cittakāro rūpaṃ likhitukāmo āditova bhittiparikammaṃ karoti, tato aparabhāge rūpaṃ samuṭṭhāpeti, evameva yogāvacaro āditova sīlaṃ visodhetvā aparabhāge samathavipassanādayo dhamme sacchikaroti. Tasmā sīlaṃ ‘‘ādī’’ti vuttaṃ. ‘‘Mukhameta’’ntiādīni vuttatthāneva. Ādisaddena ‘‘pātimokkhe ca saṃvaro’’tiādipāḷiṃ (dī. ni. 2.90; dha. pa. 185) saṅgaṇhāti.
「戒」者,依行持与禁止两方面,是律藏所摄的学处戒。然就法而言,应知所谓戒,即是离杀生等者、或圆满履行义务者生起的思等诸法。正如《无碍解道》所说:「何为戒?思是戒,心所是戒,防护是戒,不违越是戒。」「彼二巴帝摩卡」者,即比丘巴帝摩卡与比丘尼巴帝摩卡,有此两种巴帝摩卡,也就是二本母的意义。「彼具有」者,为教诫比丘者所具有。「详细地」者,连同两部分别。「善来者」者,即善来者。以「首要」一词,含摄了「应诵巴帝摩卡」等经文。「于彼」者,于他们戒巴帝摩卡与典籍巴帝摩卡之中。「凡」者,是不定的指示,指任何补特伽罗。「彼」者,律藏所摄之戒。「守护」者,受持之后不毁坏而予以护持。彼「守护者」得此名称,安住于巴帝摩卡戒中。「令解脱」者,以助缘的状态而令解脱。生于恶趣者即恶趣性,是苦;以彼为首,故称恶趣性等。以「等」一词含摄其余一切轮回之苦。「自责等」者,责备自己为自责,以彼为首,故称自责等,由他们自责等。以「等」一词含摄他责、刑罚、恶趣及怖畏。「因彼巴帝摩卡之显示性」者,即由于彼戒巴帝摩卡的阐明性。「然于首要中所说之词义」者,是以「最殊胜」等在首要中所说的词义。
Sīlanti cārittavārittavasena duvidhaṃ vinayapiṭakapariyāpannaṃ sikkhāpadasīlaṃ, dhammato pana sīlaṃ nāma pāṇātipātādīhi vā viramantassa, vattapaṭipattiṃ vā pūrentassa cetanādayo dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ paṭisambhidāyaṃ ‘‘kiṃ sīlanti cetanā sīlaṃ cetasikaṃ sīlaṃ saṃvaro sīlaṃ avītikkamo sīla’’nti (paṭi. ma. 1.39) ‘‘ubhayāni kho panassa pātimokkhānī’’ti bhikkhubhikkhunīpātimokkhavasena ubhayāni pātimokkhāni, dve mātikāti attho. Assāti bhikkhunovādakassa . Vitthārenāti ubhatovibhaṅgena saddhiṃ. Svāgatānīti suṭṭhu āgatāni. Ādisaddena ‘‘pātimokkhaṃ uddiseyyā’’tiādipāḷiṃ (mahāva. 134) saṅgaṇhāti. Tatthāti tesu sīlaganthapātimokkhesu. Yoti aniyamaniddeso, yo koci puggalo. Nanti vinayapariyāpannasīlaṃ. Rakkhatīti samādiyitvā avikopento pāleti. Taṃ ‘‘pātī’’ti laddhanāmaṃ pātimokkhasīle ṭhitaṃ. Mocetīti sahakārikāraṇabhāvato mokkheti. Apāye jātaṃ āpāyikaṃ, dukkhaṃ, taṃ ādi yesaṃ tāni āpāyikādīni. Ādisaddena tadaññaṃ sabbaṃ saṃsāradukkhaṃ saṅgaṇhāti. Attānuvādādīhīti attānaṃ anuvādo attānuvādo, so ādi yesaṃ tāni attānuvādādīni, tehi attānuvādādīhi. Ādisaddena parānuvādadaṇḍaduggatibhayāni saṅgaṇhāti. Tassa pātimokkhassa jotakattāti tassa sīlapātimokkhassa dīpanattā. Ādimhi pana vutto vacanatthoti ‘‘atiseṭṭha’’ntiādinā ādimhi vutto vacanattho. Ubhinnampi sādhāraṇo hoti sīlapātimokkhaṃ sabbaguṇānaṃ mūlabhāvato seṭṭhaṃ, ganthapātimokkhaṃ seṭṭhaguṇasahacaraṇato seṭṭhanti.
「于彼」者,指于他们戒巴帝摩卡与典籍巴帝摩卡中。「此为解释」者,是说即将作出的解释。对典籍巴帝摩卡当然适合,但如何对戒巴帝摩卡也适合呢?故说「于典籍中」等。「因」者,是表示原因的虚词。「彼之」者,指典籍的。「义」者,即戒。「已被解释」者,因为通过解释典籍的方式,义本身也得到了解释。这里的意思是:当解释典籍时,由于义与彼不相离,其义即被解释,因此对戒巴帝摩卡也同样适合。
Tatthāti tesu sīlapātimokkhaganthapātimokkhesu. ‘‘Ayaṃ vaṇṇanā’’ti vakkhamānavaṇṇanamāha. Ganthapātimokkhassa tāva yujjatu, kathaṃ sīlapātimokkhassa yujjatīti āha ‘‘ganthe hī’’tiādi. Hīti kāraṇatthe nipāto. Tassāti ganthassa. Atthoti sīlaṃ. Vaṇṇitova hotīti ganthavaṇṇanāmukhena atthasseva vaṇṇanato. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā ganthe vaṇṇite tadavinābhāvato tassattho vaṇṇito hoti, tasmā sīlapātimokkhassapi yujjatīti.
如此以自性差别予以确定之后,现在为了以典籍差别予以确定,而说「然此」等。「于彼」者,即于比丘巴帝摩卡与比丘尼巴帝摩卡二者之中。「诵品被区分」者,指依将要说出的文句段落而划分诵品,由这些区分而确立。「确定」者,即无有混杂而安立。
Evaṃ sarūpabhedato vavatthapetvā idāni ganthabhedato vavatthapetuṃ ‘‘taṃ paneta’’ntiādimāha. Tatthāti tesu bhikkhupātimokkhabhikkhunīpātimokkhesu dvīsu. Uddesā paricchijjanti yehi vakkhamānavacanappabandhehi, te uddesaparicchedā, tehi. Vavatthitanti asaṅkarato ṭhitaṃ.
如此以结集分类确定之后,现在为了以诵出与分别的分类来确定,而说“于彼”等。在此,以自性而被诵出、被宣说,或依此而被诵出,故称为诵出;因缘的诵出,即是因缘诵出。如此,于其余亦然。广说即是诵出,故为广说诵出。
Evaṃ ganthabhedato vavatthapetvā idāni uddesavibhāgato vavatthapetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Uddisīyati sarūpena kathīyati ettha, etenāti vā uddeso, nidānassa uddesoti nidānuddeso. Evaṃ sesesupi. Vitthārova uddeso vitthāruddeso.
现在,为了显示因缘诵出等的界限,而开始说明“于此,因缘诵出”等。此处“于此”即指在五种诵出当中。“因缘诵出已被诵出”,这是关联。然而,在此为显示因缘诵出的界限,引用了“请僧团听我……乃至……彼已发露者得安乐”这一来至此处之因缘文句之后,对于在诵出时应当说的“尊者们,因缘已诵出”这一句,并未作关联,而只是以“关于彼我问尊者们”等随说等方式来显示关联。那或者是为了显示以不完整的因缘文为先的因缘诵出界限,或者因以小略说方式已甚明显,故知彼未作关联;但在做诵出时,是应当作关联而说的。因为将说:“然而,彼在波罗夷等的终了处可见,非于因缘的终了处。虽不可见,但在诵出时,说完‘彼已发露者得安乐’之后,应当以‘尊者们,因缘已诵出,关于彼我问尊者们’等的方式而说”等。其余以所闻而诵者,即剩余的波罗夷诵出等四法:“尊者们已闻四波罗夷法……乃至……应于不诤论者中学”,如是以所闻方式而诵。
Idāni nidānuddesādīnaṃ paricchedadassanatthaṃ ‘‘tattha nidānuddeso’’tiādi āraddhaṃ. Tattha tatthāti tesu pañcasu uddesesu. Nidānuddeso uddiṭṭho hotīti sambandho. Yaṃ panettha nidānuddesaparicchedaṃ dassentena ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti idhāgatanidānapāḷiṃ dassetvā tadanantaraṃ uddesakāle vattabbassāpi ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’nti imassa pāṭhassa yojanaṃ akatvā ‘‘tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā anusāvanādikameva yojetvā dassitaṃ, taṃ pana aparipuṇṇanidānapāḷidassanapubbakanidānuddesaparicchedadassanatthaṃ, khuddakapeyyālavasena vā pākaṭattā tassa ayojanaṃ katanti veditabbaṃ, uddesakāle pana yojetvāva vattabbaṃ. Vakkhati hi ‘‘taṃ panetaṃ pārājikādīnaṃ avasāne dissati, na nidānāvasāne. Kiñcāpi na dissati, atha kho uddesakāle ‘āvikatā hissa phāsu hotī’ti vatvā ‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmī’tiādinā nayena vattabbamevā’’tiādi. Avasese sutena sāviteti avasiṭṭhaṃ pārājikuddesādicatukkaṃ ‘‘sutā kho panāyasmantehi cattāro pārājikā dhammā…pe… avivadamānehi sikkhitabba’’nti evaṃ sutavasena sāvite.
为了显示依此方式,其余三项巴帝摩卡诵出的界限应知,故说“波罗夷诵出等”等。波罗夷诵出等之界限应作关联,这是关联。从因缘的开端开始,结束于波罗夷等之后,即因缘与波罗夷,这二者与桑喀地谢沙,这三者与不定,如是依序诵出,结束于波罗夷等之后。应作关联者,应以“其余以所闻而诵,波罗夷诵出已诵出”等而作关联。“其余应以所闻而诵”此语,于布萨犍度中——
Eteneva nayena sesā tayo pātimokkhuddesaparicchedā veditabbāti dassetuṃ ‘‘pārājikuddesādīna’’ntiādimāha. Pārājikuddesādīnaṃ paricchedā yojetabbāti sambandho. Nidānassa ādito paṭṭhāya pārājikādīni osāpetvāti nidānaṃ, pārājikañca, tadubhayaṃ saṅghādisesañca, taṃtikaṃ aniyatañcāti evaṃ yathākkamaṃ uddisitvā pārājikādīni pariyosāpetvā. Yojetabbāti ‘‘avasese sutena sāvite uddiṭṭho hoti pārājikuddeso’’tiādinā yojetabbā. Avasesaṃ sutena sāvetabbanti vacanatoti uposathakkhandhake –
“诸比丘,有五种巴帝摩卡诵:诵出因缘后,其余部分以所听闻的来诵出,这是第一巴帝摩卡诵。诵出因缘、四波罗夷后,其余部分以所听闻的来诵出,这是第二巴帝摩卡诵”等中——
‘‘Pañcime, bhikkhave, pātimokkhuddesā nidānaṃ uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ paṭhamo pātimokkhuddeso. Nidānaṃ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ, ayaṃ dutiyo pātimokkhuddeso’’tiādīsu (mahāva. 150) –
因如是所说。“于未完成者”,即在该诵出尚未完结时。“障碍生起”,即在十种障碍中,有某种障碍生起。十种障碍是:王难、贼难、火难、水难、人难、非人难、猛兽难、爬虫难、命难、梵行难。当比丘们聚集而坐,准备举行布萨时,若国王驾临,这是王难。盗贼前来,这是贼难。林火蔓延,或精舍起火,这是火难。乌云密布,或洪水袭来,这是水难。众人涌至,这是人难。夜叉捉拿比丘,这是非人难。虎等猛兽出现,这是猛兽难。蛇等咬伤比丘,这是爬虫难。比丘生病、命终,或怨敌欲取其命而捉拿,这是命难。有人捉拿一位或多位比丘,欲令其退失梵行,这是梵行难。如是,“障碍生起,即在十种障碍中某种障碍生起”之义已显明。
Evaṃ vuttattā. Yasmiṃ vippakateti yasmiṃ uddese apariyosite. Antarāyo uppajjatīti dasasu antarāyesu yo koci antarāyo uppajjati . Dasa antarāyā nāma – rājantarāyo, corantarāyo, agyantarāyo, udakantarāyo, manussantarāyo, amanussantarāyo, vāḷantarāyo, sarīsapantarāyo, jīvitantarāyo, brahmacariyantarāyoti. Tattha sace bhikkhūsu ‘‘uposathaṃ karissāmā’’ti (mahāva. aṭṭha. 150) nisinnesu rājā āgacchati, ayaṃ rājantarāyo. Corā āgacchanti, ayaṃ corantarāyo. Davadāho vā āgacchati, āvāse vā aggi uṭṭhahati, ayaṃ agyantarāyo. Megho vā uṭṭhahati, ogho vā āgacchati, ayaṃ udakantarāyo. Bahū manussā āgacchanti, ayaṃ manussantarāyo. Bhikkhuṃ yakkho gaṇhāti, ayaṃ amanussantarāyo. Byagghādayo caṇḍamigā āgacchanti, ayaṃ vāḷantarāyo. Bhikkhuṃ sappādayo ḍaṃsanti, ayaṃ sarīsapantarāyo. Bhikkhu gilāno vā hoti, kālaṃ vā karoti, verino vā taṃ māretukāmā gaṇhanti, ayaṃ jīvitantarāyo. Manussā ekaṃ vā bahū vā bhikkhū brahmacariyā cāvetukāmā gaṇhanti, ayaṃ brahmacariyantarāyo. Iti yaṃ vuttaṃ ‘‘antarāyo uppajjatīti dasasu antarāyesu yo koci antarāyo uppajjatī’’ti, tassattho pakāsito hotīti.
“与彼俱”:即与未完成的诵出一起。“其余应以所闻而诵”:因为其余的文句有待于已诵出的部分,即如所谓“诵出因缘已”等。因此说“然而于因缘诵出”等。名为“应以所闻而诵”者,实际上并不存在,因为此时唯是布萨的障碍,这是意趣所在。“不定诵出被舍弃”:由于对比丘尼未曾制定不定学处。而没有不定学处,应知是依据“此相于彼处亦随行”之理。“其余”:即显示其余诵出的分际。“这些二巴帝摩卡的”:这是连结。“首先”:即最初。“此”:即现在应说的──于智中的转变,以共通而显示,这一限定字句的结集语被说出、被宣说,这是它的含义。什么?即说“请听我说”等等。
Tena saddhinti vippakatuddesena saddhiṃ. Avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ uddiṭṭhauddesāpekkhattā avasesavacanassa. Yathāha ‘‘nidānaṃ uddisitvā’’tiādi (mahāva. 150). Tenāha ‘‘nidānuddese panā’’tiādi. Sutena sāvetabbaṃ nāma natthi uposathassa antarāyova hotīti adhippāyo. Aniyatuddeso parihāyatīti bhikkhunīnaṃ aniyatasikkhāpadapaññattiyā abhāvato. Tadabhāvo ca ‘‘idameva lakkhaṇaṃ tatthāpi anugata’’nti katvāti veditabbaṃ. Sesanti avasesuddesaparicchedadassanaṃ. Etesaṃ dvinnaṃ pātimokkhānanti sambandho. Tāvāti paṭhamaṃ. Idanti idāni vattabbaṃ buddhiyaṃ viparivattamānaṃ sāmaññena dasseti, idaṃ akkharapadaniyamitaganthitaṃ vacanaṃ vuccati kathīyatīti attho. Kiṃ tanti āha, ‘‘suṇātu metiādīna’’ntiādi.
其中,“请听我”等句,是指比丘巴帝摩卡中所出的“尊者,请僧团听我,今日是布萨”等经句。“义决定”是指对所诠义与意旨的确定,即确立之义。因为依此注疏,那些语句的所诠义与意旨被以种种方式确立。或者,已决定故为“决定”,在难解处,以击破桩柱的方式断疑之说,义与决定即是“义决定”,即我所说的义与决断。“戒具足者”:“具足”是指周遍地达到、获得、圆满,即具足;他们具足戒,故为“戒具足者”,即戒圆满者之义。又或,“具足”是指正确地达到、已到达,即具足;以戒具足故为“戒具足者”,即具备巴帝摩卡律仪者之义。增上戒、增上心、增上慧这三者,以应学之义故为“学”,欲求彼学故为“欲学者”。“请听我”:一切比丘应从我处谛听。以此,他通过称赞自己而恳切地劝令听闻,因为一切教法的成就都系于恳切听闻。而在此,只取戒具足且欲学的比丘,因为其他人不堪受此称赞,也不会认为应听闻律、应去实践。
Tattha suṇātu metiādīnanti ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho ajjuposatho’’tiādīnaṃ bhikkhupātimokkhe āgatānaṃ suttapadānaṃ. Atthanicchayanti abhidheyyatthassa ceva adhippāyatthassa ca nicchayanaṃ, vavatthāpananti attho. Imāya hi aṭṭhakathāya tesaṃ abhidheyyattho ceva adhippāyattho ca anekadhā vavatthāpīyati. Atha vā nicchinnoti nicchayo. Gaṇṭhiṭṭhānesu khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā, attho ca nicchayo ca atthanicchayo, taṃ atthanicchayaṃ, mayā vuccamānaṃ atthañca vinicchayañcāti vuttaṃ hoti. Sīlasampannāti samantato pannaṃ pattaṃ puṇṇanti sampannaṃ, sīlaṃ sampannametesanti sīlasampannā, paripuṇṇasīlāti attho. Atha vā sammadeva pannā gatā upāgatāti sampannā, sīlena sampannā sīlasampannā, pātimokkhasaṃvarena upetāti attho. Adhisīlaadhicittaadhipaññāsaṅkhātā tissopi sikkhitabbaṭṭhena sikkhā, taṃ kāmentīti sikkhākāmā. Suṇantu meti te sabbepi bhikkhavo mama santikā nisāmentu. Iminā attano saṃvaṇṇanāya sakkaccaṃ savane niyojeti. Sakkaccasavanapaṭibaddhā hi sabbāpi sāsanasampattīti. Ettha ca sīlasampannānaṃ sikkhākāmānaṃyeva bhikkhūnaṃ gahaṇaṃ tadaññesaṃ imissā saṃvaṇṇanāya abhājanabhāvato. Na hi te vinayaṃ sotabbaṃ, paṭipajjitabbañca maññissanti.
“于此”:在此偈句中,或在此偈所摄的“请听我”等句之间。“听闻之命令语”即听闻命令语。虽是听闻命令语,但因为这是世尊所说“巴帝摩卡诵者应如此说”,所以是世尊的命令,而非诵者之命令,因此即使是新受戒者也可说此语,因为此语与僧团恭敬、僧团尊重相连,是具有恭敬与尊重的语言。僧团具足正行等殊胜功德,是最上的恭敬尊重对象。而这一切是由谁、在何处、何时所说?故说“这一切”等。“在许可诵巴帝摩卡时”——
Etthāti etasmiṃ gāthāpade, etesaṃ vā gāthāya saṅgahitānaṃ ‘‘suṇātu me’’tiādīnaṃ padānamantare. Savane āṇattivacanaṃ savanāṇattivacanaṃ. Kiñcāpi savanāṇattivacanaṃ, tathāpi pātimokkhuddesakena evaṃ vattabbanti bhagavatā vuttattā bhagavato āṇatti, na uddesakassāti navakatarenāpi idaṃ vattuṃ vaṭṭati saṅghagāravena, saṅghabahumānena ca sahitattā sagāravasappatissavacanaṃ. Saṅgho hi suppaṭipannatādiguṇavisesayuttattā uttamaṃ gāravappatissavaṭṭhānaṃ. Idañca sabbaṃ kena kattha kadā vuttanti āha ‘‘sabbameva ceta’’ntiādi. Pātimokkhuddesaṃ anujānantenāti –
“诸比丘,我允许诵巴帝摩卡。诸比丘,应如此诵:由有才能、有能力的比丘告知僧团:‘尊者,请僧团听我……’”
‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pātimokkhaṃ uddisituṃ, evañca pana, bhikkhave, uddisitabbaṃ, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’’ti (mahāva. 133-134) –
如此许可时。「王舍城」:即以此名称著称的城市。因其曾被曼达都、大果文达等所拥有,故称「王舍城」。然而,该城仅在佛陀出世时与转轮王出世时成为城市,其余时间则为空城,被夜叉占据,成为他们的居所而存在。「因此」:因为这是巴帝摩卡诵者应说之语,所以如是说。是否二者都诵巴帝摩卡,而应如此说?故说「僧团长老或」等句。「长老所属」:属于长老们,即归长老决定之义;或读作「长老所有」,义同。「于彼」:指于彼三众之中。「有才能者」:具足慧的才能,即通晓本母之义。「有能力者」:有能力说,即无畏之义。在此,虽年少而有才能者亦被允许诵巴帝摩卡,然此处意趣是:若长老五次、四次或三次诵不完全,但能有两次无间断、极清晰、已善诵习,则巴帝摩卡仍归长老决定;若连这等清晰亦不能做到,则归有才能的比丘决定。
Evamādinā anujānantena. Rājagaheti evaṃnāmake nagare. Tañhi mandhātumahāgovindādīhi pariggahitattā ‘‘rājagaha’’nti vuccati. Taṃ panetaṃ buddhakāle, cakkavattikāle ca nagaraṃ hoti, sesakāle suññaṃ hoti yakkhapariggahitaṃ, tesaṃ vasanaṭṭhānaṃ hutvā tiṭṭhati. Tasmāti yasmā idaṃ pātimokkhuddesakena vattabbavacanaṃ, tasmā. Kiṃ te ubhopi pātimokkhaṃ uddisanti, yenevaṃ vattabbanti āha ‘‘saṅghatthero vā hī’’tiādi. Therādhikanti therādhīnaṃ, therāyattaṃ bhavitunti attho. ‘‘Therādheyya’’nti vā pāṭho, soyevattho. Tatthāti tissaṃ parisāyaṃ. Byattoti paññāveyyattiyena samannāgato, paguṇamātikoti attho. Paṭibaloti vattuṃ samattho, abhītoti vuttaṃ hoti. Ettha ca kiñcāpi daharassāpi byattassa pātimokkho anuññāto, atha kho etthāyaṃ adhippāyo – sace therassa pañca vā cattāro vā tayo vā pātimokkhuddesā nāgacchanti, dve pana akkhaṇḍā suvisadā vācuggatā honti, therāyattova pātimokkho. Sace pana ettakampi visadaṃ kātuṃ na sakkoti, byattassa bhikkhuno āyattoti.
现在,因为「僧团」一词被无差别地说出,为了区别此处所指的僧团而显示,故说「然而以『僧团』此句」等。「虽然」是让步的不变词,应知其义为「即使名为」。「施物」:众生依此而随所期望的成就增长,故为「施物」;相信后世而应施的布施,即堪受彼施物,或有益于施物,因为使其成为大果报而净化故为「应施者」;以见、戒的集合而和合故为「僧团」;既是应施者又是僧团,故为「应施僧团」。依羯磨而成立的四众等律制所成的僧团为「羯磨僧团」。「无差别地」:不区别「圣者」或「凡夫」,而以共通性。「彼」:羯磨僧团。「于此」:于此布萨白中。所指者,因为布萨白是无差别的。难道彼也有五种吗?其中何者是此处所指?针对此问,故说「然而彼」等。「依羯磨」:依律的羯磨。「五种」:彼羯磨僧团有五种方式、种类,故为「五种」。如是,他们解释「种」、「具」、「行」、「方式」等同义词。「四人之众」即「四众」,或具四人为量的众为「四众」。如是五众等。
Idāni ‘‘saṅgho’’ti avisesena vuttattā idhādhippetasaṅghaṃ visesetvā dassetuṃ ‘‘saṅghoti iminā pana padenā’’tiādimāha kiñcāpīti anuggahatthe nipāto, tassa yadi nāmāti attho veditabbo. Dakkhanti etāya sattā yathādhippetāhi sampattīhi vaḍḍhantīti dakkhiṇā, paralokaṃ saddahitvā dātabbaṃ dānaṃ, taṃ dakkhiṇaṃ arahati, dakkhiṇāya vā hito, yasmā naṃ mahapphalakāritāya visodhetīti dakkhiṇeyyo, diṭṭhisīlasaṅghātena saṃhatoti saṅgho, dakkhiṇeyyo ca so saṅgho cāti dakkhiṇeyyasaṅgho. Sammutiyā catuvaggādivinayapaññattiyā siddho saṅgho sammutisaṅgho. Avisesenāti ‘‘ariyā’’ti vā ‘‘puthujjanā’’ti vā avisesetvā sāmaññena. Soti sammutisaṅgho. Idhāti imissaṃ uposathañattiyaṃ. Adhippeto uposathañattiyā avisesattā. Nanu ca sopi pañcavidho hoti, tattha katamo idhādhippetoti anuyogaṃ sandhāyāha ‘‘so panesā’’tiādi. Kammavasenāti vinayakammavasena. Pañca vidhā pakārā assa sammutisaṅghassāti pañcavidho. Tathā hi vidhayuttagatappakārasadde samānatthe vaṇṇayanti. Catunnaṃ vaggo samūhoti catuvaggo, catuparimāṇayutto vā vaggo catuvaggo. Evaṃ pañcavaggādi.
今为区别显示以哪些业而有此五种,故说「于彼」等。于彼:于五种僧团中。因在中部地方,达上业应以十众作,故说「除了……乃至……达上」。以「如是」一词,指示「不可作任何僧团业」此义。若如是,为何说超过二十众?故说「然彼」等。以超过者:应以四众等作者,以五众等超过者;应以十众作者,以十一众等超过者。为显示:为告知之义。此即应以此业而作之业,故说「以业五种」。应见「若业无决定,此如何相应」如是之诘难无处。「然于此义中」者,于布萨中。
Idāni yesaṃ kammānaṃ vasenāyaṃ pañcavidho hoti, taṃ visesetvā dassetuṃ ‘‘tatthā’’tiādimāha. Tattha tatthāti pañcavidhe saṅghe. Majjhimesu janapadesu upasampadakammassa dasavaggakaraṇīyattā vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā…pe… upasampadañcā’’ti. ‘‘Tathā’’ti iminā ‘‘na kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti imamatthaṃ atidisati. Yadi evaṃ kimatthaṃ atirekavīsativaggo vuttoti āha ‘‘so panā’’tiādi. Atirekatarenāti catuvaggādikaraṇīyaṃ pañcavaggādinā atirekatarena, dasavaggakaraṇīyañca ekādasavaggādinā atirekatarena. Dassanatthanti ñāpanatthaṃ. Idameva cānena kattabbaṃ kammanti ‘‘kammavasena pañcavidho’’ti vuttaṃ. Kammassāniyame kathametaṃ yujjeyyāti īdisī codanā anavakāsāti daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃ panattheti uposathe.
然而,此「布萨」一词适用于巴帝摩卡的诵出、戒、斋戒、规定以及日期等处。例如,在「来吧,具寿劫宾那,我们去布萨」等句中,用于巴帝摩卡的诵出;在「毗舍佉,如此具足八支的布萨为所守持」等句中,用于戒;在「清净者常有节日,清净者常有布萨」等句中,用于斋戒;在「名为布萨的龙王」等句中,用于规定;在「诸比丘,在当日布萨的比丘住处」等句中,用于日期。在此处,它也正是取日子之义而被意指,故说「今日是布萨日」等。他们在这个日子近住,故名为布萨。所谓近住,即依戒而住,或依完全不用食物之称为不食,或仅饮乳、饮蜜等,如此亲近而住之义。
Uposathasaddo panāyaṃ pātimokkhuddesasīlaupavāsapaññattidivasesu vattati. Tathā hesa ‘‘āyāmāvuso kappina, uposathaṃ gamissāmā’’tiādīsu (dī. ni. aṭṭha. 1.150; ma. ni. aṭṭha. 3.85) timokkhuddese āgato, ‘‘evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgato kho, visākhe, uposatho upavuttho’’tiādīsu (a. ni. 8.43) sīle, ‘‘suddhassa ve sadā phaggu, suddhassuposatho sadā’’tiādīsu (ma. ni. 1.79) upavāse, ‘‘uposatho nāma nāgarājā’’tiādīsu (dī. ni. 2.246) paññattiyaṃ, ‘‘na, bhikkhave, tadahuposathe sabhikkhukā āvāsā’’tiādīsu (mahāva. 181) divase, idhāpi divaseyeva vattamāno adhippetoti āha ‘‘ajja uposathadivaso’’tiādi. Upavasanti etthāti uposatho. Upavasantīti sīlena vā sabbaso āhārassa abhuñjanasaṅkhātena anasanena vā khīrapānamadhupānādimattena vā upetā hutvā vasantīti attho.
由于一切句都含有「唯」的词义,「布萨」一词便获得了「正是布萨」之义,所以说「以此排除非布萨日」。通过这一限定,显示所排除的对象。或者,以排除其他词义的方式,词即表明意义,因此「布萨」一词的意义即是「非布萨日则不成立」,所以说「以此排除非布萨日」。同样,此规则也适用于十五日,用于「排除其他布萨日」之处。「以此」者,即以此「布萨」一词。因十五个月相圆满,故名为十五日。为了详细说明以「十五」一词所表达的「排除其他布萨日」这一略说的意义,故说「依日子」等。于十四日被指定者,为十四日布萨;同理,有十五日者,为十五日布萨。「和合布萨」者,即是于僧团和合之日所应作的布萨。一年有冬季、夏季、雨季三季。其中,冬季是从后迦提月黑分初一开始,至颇求那月满月为止的四个月;夏季是从颇求那月黑分初一开始,至阿沙荼月满月为止的四个月;雨季是从阿沙荼月黑分初一开始,至后迦提月满月为止的四个月。在第三与第七个半月,各有两次布萨,如此便有六个十四日布萨:即冬季的第三和第七个半月有两次十四日布萨,其余二季也是如此,故共有六个十四日布萨。其余的则为十五日布萨,即其余的十八次为十五日布萨。这其中:
Sabbesampi vākyānaṃ eva-kāratthasahitattā ‘‘uposatho’’ti etassa ‘‘uposatho evā’’ti ayamattho labbhatīti āha ‘‘etena anuposathadivasaṃ paṭikkhipatī’’ti. Iminā avadhāraṇena nirākataṃ dasseti, atha vā saddantaratthāpohanavasena saddo atthaṃ vadatīti ‘‘uposatho’’ti etassa ‘‘anuposatho na hotī’’ti ayamatthoti vuttaṃ ‘‘etena anuposathadivasaṃ paṭikkhipatī’’ti. ‘‘Esa nayo pannaraso’’ti iminā aññaṃ uposathadivasaṃpaṭikkhipatīti etthāpi. Etenāti ‘‘uposatho’’ti etena saddena. Pañcadasannaṃ tithīnaṃ pūraṇavasena pannaraso. Pannarasoti iminā aññaṃ uposathadivasaṃ paṭikkhipatī’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘divasavasena hī’’tiādimāha. Catuddasiyaṃ niyutto cātuddasiko. Evaṃ pannarasiko. Sāmaggiuposatho nāma saṅghasāmaggikatadivase kātabbauposatho. Hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnanti ettha hemantautu nāma aparakattikassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya phaggunapuṇṇamapariyosānā cattāro māsā, gimhautu nāma phaggunassa kālapakkhapāṭipadato paṭṭhāya āsāḷhapuṇṇamapariyosānā cattāro māsā, vassānautu nāma āsāḷhassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya aparakattikapuṇṇamapariyosānā cattāro māsā. Tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikāti hemantassa utuno tatiye ca sattame ca pakkhe dve cātuddasikā, evamitaresaṃ utūnanti cha cātuddasikā. Sesā pannarasikāti sesā aṭṭhārasa pannarasikā. Honti cettha –
从迦提月黑分开始,直到颇求那月的满月;
于此可知,“冬季”有八个布萨。
从颇古那月的黑分,直至阿沙罗月的满月日;
于此可知,“夏季”有八个布萨。
从阿沙罗月的黑分起,直至迦提迦月满月;
应知此为‘雨季’,共有八次布萨。
于三季之中,在第三与第七个半月;
“十四日”者,即于十四日诵巴帝摩卡,乃通达律法者所诵。
‘‘Kattikassa ca kāḷamhā, yāva phaggunapuṇṇamā; ‘Hemantakālo’ti viññeyyo, aṭṭha honti uposathā. ‘‘Phaggunassa ca kāḷamhā, yāva āsāḷhapuṇṇamā; ‘Gimhakālo’ti viññeyyo, aṭṭha honti uposathā. ‘‘Āsāḷhassa ca kāḷamhā, yāva kattikapuṇṇamā; ‘Vassakālo’ti viññeyyo, aṭṭha honti uposathā. ‘‘Utūnaṃ pana tiṇṇannaṃ, pakkhe tatiyasattame; ‘Cātuddaso’ti pātimokkhaṃ, uddisanti nayaññuno’’ti.
依常规而行,不便有众多住处比丘等因缘,应当行持者,即名为常规行事。然而,当有众多住处比丘等因缘之时,即便在其他的十四日,也允许行持。因此说“一次”等语。所谓“一次”,即于一次之中。“住处比丘应当随顺”,意思是:当住处比丘在作前方便时宣说“今日布萨为十四日”,则应随顺,不应反对。以“等”字也摄取了“住处比丘应当随顺来访比丘”的语句,以及“诸比丘,我允许那些比丘行持二次或三次十四日的布萨。我们又如何能在那些比丘之前先行自恣?”的语句。在此处,第一经文中,每一季的第三与第七个半月,或者于十四日,或者于其余的十五日,应当诵一次巴帝摩卡,由于依常规行事也有其义理上的成立,因此应知此为显示“来访比丘”等经文的意趣。当有如是因缘时:也就是当存在“住处比丘较多”等适当的因缘时,也允许在其他十四日行布萨。所谓“其他十四日”,即指在三季中,第三与第七个半月的十四日之外,所余的十四日。
Pakatiyā nabahutarāvāsikādipaccayena kātabbaṃ pakaticārittaṃ. Bahutarāvāsikādipaccaye pana sati aññasmiṃ cātuddasepi kātuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘saki’’ntiādi. Sakinti ekasmiṃ vāre . Āvāsikānaṃ anuvattitabbanti āvāsikehi ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti pubbakicce kariyamāne anuvattitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ. Ādisaddena ‘‘āvāsikehi āgantukānaṃ anuvattitabba’’nti (mahāva. 178) vacanaṃ, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tehi bhikkhūhi dve tayo uposathe cātuddasike kātuṃ, kathaṃ mayaṃ tehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ pavāreyyāmā’’ti (mahāva. 240) vacanañca saṅgaṇhāti. Ettha ca paṭhamasuttassa ekekassa utuno tatiyasattamapakkhassa cātuddase vā avasesassa pannarase vā sakiṃ pātimokkhaṃ uddisitabbanti pakaticārittavasenapi atthasambhavato ‘‘āgantukehī’’tiādīni suttāni dassitānīti veditabbaṃ. Tathārūpapaccaye satīti aññasmimpi cātuddasike uposathaṃ kātuṃ anurūpe ‘‘āvāsikā bahutarā hontī’’ti evamādike paccaye sati. Aññasmimpi cātuddaseti tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhacātuddasato aññasmiṃ cātuddase.
并不仅限于布萨之日,所以又说“然而,对于前安居出者”等语。“玛”即指月亮,因其运行轨迹可用来衡量日期。在此处,因为一切条件圆满,故名为“满”,因此是满月。前咖提那月的满月,即是前咖提那满月,也就是阿沙荼满月。如此称呼是为了区别于后咖提那月。“他们之”者,即指那些前安居出者。“争论制造者”,即制造争吵之人。“拉出”,即拖拉、拖延之意。句义是说:前安居出的比丘们,舍弃了阿沙荼满月等日而欲行自恣,却被争论制造者以责备的方式,将自恣向上拖延至黑分、白分。他们这样说:“诸位尊者住处比丘请听,若诸尊者认为合适,我们现在应行布萨,应诵巴帝摩卡,然后于即将到来的黑分举行自恣。”以及:“诸位尊者住处比丘请听,若诸尊者认为合适,我们现在应行布萨,应诵巴帝摩卡,然后于即将到来的白分举行自恣。”如此,通过请求听许的方式,将自恣拖延,这便是文中所说的。
Na kevalaṃ uposathadivasāva hontīti āha ‘‘purimavassaṃvuṭṭhānaṃ panā’’tiādi. Mā iti cando vuccati tassa gatiyā divasassa minitabbato, so ettha sabbakalāpāripūriyā puṇṇoti puṇṇamā, pubbakattikāya puṇṇamā pubbakattikapuṇṇamā, assayujapuṇṇamā. Sā hi pacchimakattikaṃ nivattetuṃ evaṃ vuttā. Tesaṃyevāti purimavassaṃvuṭṭhānaṃyeva. Bhaṇḍanakārakehīti kalahakārakehi. Paccukkaḍḍhantīti ukkaḍḍhanti. Bhaṇḍanakārakehi anuvādavasena assayujapuṇṇamādiṃ pariccajantā pavāraṇaṃ kāḷapakkhaṃ, juṇhapakkhanti uddhaṃ kaḍḍhantīti attho. ‘‘Suṇantu me āyasmanto āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāḷe pavāreyyāmā’’ti (mahāva. 240) ‘‘suṇantu me āyasmanto āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti ca evaṃ ñattiyā pavāraṇaṃ ukkaḍḍhantīti vuttaṃ hoti.
「尔时」是一个表示无间义的虚词。第十四日的圆满,即第十四日。正是针对此日,他们立下了「我们应在来月满月日自恣」的动议。然而,在那个来月的满月日,也就是咖提那月满月日,则必须进行自恣。因为,的确不可超过那个日期再进行自恣。这正是经典中所说的——
Athāti anantaratthe nipāto. Catuddasannaṃ pūraṇo cātuddaso, divaso. Yaṃ sandhāya ‘‘āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti ñattiṃ ṭhapayiṃsu, tasmiṃ pana āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā avassaṃ pavāretabbaṃ. Na hi taṃ atikkamitvā pavāretuṃ labbhati. Vuttañhetaṃ –
「诸比丘,如果那些制造纷争、争吵、争论、喧哗、在僧团中产生诤事的比丘,也顺延至那个满月日,那么,诸比丘,那些比丘全都必须,即便心中不愿,也要在来月的咖提那月满月日进行自恣。」
‘‘Te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā vivādakārakā bhassakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā tampi juṇhaṃ anuvaseyyuṃ, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva āgame juṇhe komudiyā cātumāsiniyā akāmā pavāretabba’’nti (mahāva. 240).
故彼说「后瓦萨出者之最后咖提咖满月日即是」。若越彼而巴瓦喇那,则应犯恶作罪。此已说「诸比丘,不应于非巴瓦喇那时巴瓦喇那,除僧团和合外」。从清净巴瓦喇那之义,为巴瓦喇那日。以「皮萨」一词显示不仅巴瓦喇那日,而且布萨日亦是。今所说之和合布萨日,亦连带显示彼和合巴瓦喇那日,故说「然而当」等。「于彼比丘被放下时」者,于被举罪之比丘被放下时,取彼往至界,令说罪,以甘马语之羯磨止息之力而被纳入,如是所说。「彼事之」者,即彼诤事之。「尔时除」……「名为布萨日」,此为连结。何因?说「即于彼日」等。其中「即于彼日」者,即彼日。「因言说」者,因于憍赏比篇集中所说。然而,于为钵衣等之义,以微小因缘而争论者,停止布萨或巴瓦喇那,于彼诤事被判决时,「我等成为和合」,中间不得作和合布萨。作者,于非布萨时所作之布萨名为已作。「咖提咖月内」者,此中咖提咖月名为从前咖提咖月之黑分初日开始,直至后咖提咖满月日,如是二十九夜日,于彼内,于彼之后或之前则不适宜。此即任何日即是。此中亦于憍赏比篇集中,应知和合如和合。然而,于任何微小事停止巴瓦喇那而成为和合者,他们应唯于巴瓦喇那时作巴瓦喇那,不应即时作。作者,于非巴瓦喇那时所作之巴瓦喇那已作。「不应作」者,显示若以决定而作,为恶作。其中于作布萨为恶作。此已说「诸比丘,不应于非布萨时作布萨,除僧团和合外」。
Tenevāha ‘‘pacchimavassaṃvuṭṭhānañca pacchimakattikapuṇṇamā evā’’ti. Yadi hi taṃ atikkamitvā pavāreyya, dukkaṭāpattiṃ āpajjeyya. Vuttañhetaṃ ‘‘na ca, bhikkhave, apavāraṇāya pavāretabbaṃ aññatra saṅghasāmaggiyā’’ti (mahāva. 233). Visuddhipavāraṇāyogato pavāraṇādivasā. Pisaddena na kevalaṃ pavāraṇādivasāyeva, atha kho uposathadivasāpi hontīti dasseti. Idāni yo so sāmaggiuposathadivaso vutto, tañca tappasaṅgena sāmaggipavāraṇādivasañca dassento ‘‘yadā panā’’tiādimāha. Osārite tasmiṃ bhikkhusminti ukkhittake bhikkhusmiṃ osārite, taṃ gahetvā sīmaṃ gantvā āpattiṃ desāpetvā kammavācāya kammappaṭippassaddhivasena pavesiteti vuttaṃ hoti. Tassa vatthussāti tassa adhikaraṇassa. Tadā ṭhapetvā…pe… uposathadivaso nāma hotīti sambandho. Kiṃ kāraṇanti āha ‘‘tāvadevā’’tiādi. Tattha tāvadevāti taṃ divasameva. Vacanatoti kosambakakkhandhake (mahāva. 475) vuttattā. Yattha pana pattacīvarādīnaṃ atthāya appamattakena kāraṇena vivadantā uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapenti, tattha tasmiṃ adhikaraṇe vinicchite ‘‘samaggā jātamhā’’ti antarā sāmaggiuposathaṃ kātuṃ na labhanti. Karontehi anuposathe uposatho kato nāma hoti. Kattikamāsabbhantareti ettha kattikamāso nāma pubbakattikamāsassa kāḷapakkhapāṭipadato paṭṭhāya yāva aparakattikapuṇṇamā, tāva ekūnatiṃsarattidivo, tassabbhantare, tato pacchā vā pana pure vā na vaṭṭati. Ayameva yo koci divasoyeva. Idhāpi kosambakakkhandhake sāmaggiyā sadisāva sāmaggī veditabbā. Ye pana kismiñcideva appamattake pavāraṇaṃ ṭhapetvā samaggā honti, tehi pavāraṇāyameva pavāraṇā kātabbā, tāvadeva na kātabbā. Karontehi appavāraṇāya pavāraṇā katā hoti. Na kātabboyevāti niyamena yadi karoti, dukkaṭanti dasseti. Tattha hi uposathakaraṇe dukkaṭaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo aññatra saṅghasāmaggiyā’’ti (mahāva. 183).
“已达时即达时”——以此显示自义中的状态缘。“不存在”一语,则是将顺说所述,通过逆说加以确证。
‘‘Pattakālamevapattakalla’’nti iminā sakatthe bhāvappaccayoti dasseti. Nāsatīti anvayato vuttameva byatirekato daḷhaṃ karoti.
“相应”是指应得、适宜,即拥有者的意思。“以一切最下”是指最低限度的四位比丘,若无他们,布萨羯磨便不能举行,他们的欲或清净也不到来。然而其余比丘,纵有千人,只要共住一处,全都有资格给欲;给了欲与清净之后,无论来或不来,羯磨都不会坏失。“本性”是指未被举罪,且未犯波罗夷。“掌距”是指二肘半的长度。
Anurūpāti arahā anucchavikā, sāminoti vuttaṃ hoti. Sabbantimenāti sabbaheṭṭhimena cattāro, na tehi vinā taṃ uposathakammaṃ karīyati, na tesaṃ chando vā pārisuddhi vā eti. Avasesā pana sacepi sahassamattā honti, sace samānasaṃvāsakā, sabbe chandārahāva honti, chandapārisuddhiṃ datvā āgacchantu vā, mā vā, kammaṃ na kuppati. Pakatattāti anukkhittā, pārājikaṃ anajjhāpannā ca. Hatthapāso nāma diyaḍḍhahatthappamāṇo.
针对“所谓‘此界’是什么?不离开掌距而站立者即名为作业所及者”这一问难,为了显示界而说“所谓此界”等语,因为对于能分别者,自性的阐明正是通过显示分别来完成的。“以混杂”即与之混合。“以覆盖”即压覆,意思是纳入内部。这是说“这些名为坏界”,此为连接。为何名为坏界?答:“以十一”等。“以相状”即原因。“依言说”则指在《羯磨犍度》(《附随》等)中所说。此僧众的羯磨以二十众所作为最上,因此说“其中有二十一比丘不能坐下”。若在某结界中,按最低限度,仅计应得羯磨者,若二十一比丘不能以圆形方式坐下,此即名为过小界。这样的结界,即便已被认定也如同未被认定,犹如村田,在其中所作的羯磨悉归无效。此理于其余诸界亦然。
Sīmā ca nāmesā katamā, yattha hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitā kammappattā nāma hontīti anuyogaṃ sandhāya sīmaṃ dassento vibhāgavantānaṃ sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgadassanamukheneva hotīti ‘‘sīmā ca nāmesā’’tiādimāha. Sambhindantenāti missīkarontena. Ajjhottharantenāti maddantena, anto karontenāti vuttaṃ hoti. Imā vipattisīmāyo nāmāti sambandho. Kasmā vipattisīmāyo nāmāti āha ‘‘ekādasahī’’tiādi. Ākārehīti kāraṇehi. Vacanatoti kammavagge (pari. 482 ādayo) kathitattā. Saṅghakammaṃ nāmetaṃ vīsativaggakaraṇīyaparamanti āha ‘‘yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti. Yassaṃ sīmāyaṃ heṭṭhimaparicchedena kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū parimaṇḍalākārena nisīdituṃ na sakkonti, ayaṃ atikhuddakā nāmāti attho. Evarūpā ca sīmā sammatāpi asammatā, gāmakhettasadisāva hoti, tattha kataṃ kammaṃ kuppati. Esa nayo sesasīmāsupi.
“被认定”即被结缚,意为宣读甘马语。因为宣读甘马语即名为结缚。“不趋近标志”即不成为标志,意思是说不适宜作为标志。所谓皮坚之树,即棕榈、椰子等。“土堆与沙堆”指土聚或沙聚之中,此处属格是表示拣择。然而,某些书本中见有“土堆或沙堆,任一者”的读法,但那并非正读,因其与“任一者”一词不相契合。“之间”指趋近标志者与不趋近标志者之间。在此,若以三个标志结缚,于树皮坚实之树等不趋近标志之物中,取其中任一者置于中间作为一个标志而认定,此即名为“缺断标志”。然而,若以四个、五个等标志结缚,虽也取这些树皮坚实之树等中任一者置于中间作为一个标志而认定,却不名为缺断标志,应知这是因趋近标志须具足三个的缘故。但在注释中未作区别而说,故应审察后受持。“以一切”即以一切方式。“以站立于标志之外者被认定”即由站立于那些标志之外者宣读甘马语。而标志的宣说,则可立于内或立于外。
Sammatāti baddhā, vācitakammavācāti attho. Kammavācāya vācanameva hi bandhanaṃ nāma. Nimittaṃ na upagacchatīti animittupago, taṃ animittupagaṃ, animittārahanti vuttaṃ hoti. Tacasārarukkho nāma tālanāḷikerādikā. Paṃsupuñjavālukāpuñjānanti paṃsurāsivālukārāsīnaṃ majjhe. Niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Potthakesu pana katthaci ‘‘paṃsupuñjaṃ vā vālukāpuñjaṃ vā aññatara’’nti pāṭho dissati, so pana apāṭho. Na hi so ‘‘aññatara’’nti iminā yujjatīti. Antarāti nimittupaganimittānamantarā. Ettha ca yā tīhi nimittehi bajjhamānā animittupagesu tacasārarukkhādīsu aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā, sā khaṇḍanimittā nāma hoti. Yā pana catupañcanimittādīhi bajjhamānā imesu tacasārarukkhādīsu aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā, sā khaṇḍanimittā nāma na hotīti viññāyati nimittupagānaṃ nimittānaṃ tiṇṇaṃ sabbhāvato. Aṭṭhakathāsu pana avisesena vuttaṃ, tasmā upaparikkhitvā gahetabbaṃ. Sabbena sabbanti sabbappakārena. Nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatāti tesaṃ bahi ṭhitena vācitakammavācā. Nimittāni pana anto ca bahi ca ṭhatvā kittetuṃ vaṭṭanti.
“如此虽被认定”指宣说标志后以甘马语被认定者。此与“即为未认定”相连。“比丘们,一切河流皆非界”,指任何具足河流相的河流,即使宣说标志后以“我们作此结界”而作,也非界,即不成结界,这是它的含义。然而就其自性而言,它与结界相似,于一切处可行僧团羯磨。由海所生的湖亦是此理。“枝丫交错”一语,是说明彼此相邻。“为已结”是就划定后方边界而言。“彼之区域”指彼之一部分,即比丘们站立于此处可行羯磨的那种部分区域,这就是所说的意思。然而,若将站立于彼处却不能行羯磨的那种区域纳入内部而结缚,则名为混淆界,而非名为侵越界,应如此受持。在《结节处》中则说:“混淆者,是指取他人界的一个或两个标志,仅取线划之量而结缚。侵越者,是指以他人界的标志为依,将其全部或一部分纳入内部,再在彼之外的一方或两方宣说标志而结缚。”
Evaṃ sammatāpīti nimittāni kittetvā kammavācāya sammatāpi. Imassa ‘‘asammatāva hotī’’ti iminā sambandho. Sabbā, bhikkhave, nadī asīmāti yā kāci nadīlakkhaṇappattā nadī nimittāni kittetvā ‘‘etaṃ baddhasīmaṃ karomā’’ti katāpi asīmā, baddhasīmā na hotīti attho. Attano sabhāvena pana sā baddhasīmāsadisā. Sabbattha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Samuddajātassaresupi eseva nayo. ‘‘Saṃsaṭṭhaviṭapā’’ti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassā padesanti tassā ekadesaṃ. Yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ ekadesanti vuttaṃ hoti. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā, tādisaṃ padesaṃ anto karitvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma, na tu ajjhottharanti nāmāti gahetabbaṃ. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘sambhindanaṃ paresaṃ sīmāya ekaṃ vā dve vā nimitte kittetvā lekhāmattaṃ gahetvā bandhanaṃ. Ajjhottharaṇaṃ nāma paresaṃ sīmāya nimitte kittetvā taṃ sakalaṃ vā tassekadesaṃ vā anto karontena tassā bahi ekissaṃ dvīsu vā disāsu nimitte kittetvā bandhana’’nti vuttaṃ.
山等标志的具足,即是标志具足。以山为标志,就是山标志。其余也都如此。“如是所说者”,是指在布萨犍度(《大品》138等)中关于结界认定时所说的内容。以此八种标志,不论是不相混合,还是相互混合,都可以用来认定界。因此说:“在各各方位,随所见堪为标志者而作标志。”然而,单以一或两个标志,不得认定;从三个开始,乃至百个前述种类的标志,都可以认定。应由持律者问:“东方以何为标志?”答:“尊者,山。”然后持律者自己宣说:“此山为标志。”应当这样宣说标志。而“我们以此山作标志”、“我们将作标志”、“标志已作”、“愿成为标志”、“成为”、“将成为”等方式,则不可宣说。对于岩石等也是如此。因此有“东方以何为标志?”等语。而“尊者,山;尊者,水”,不论是由已受具足戒者或未受具足戒者告知,皆可。以“等”字所摄:“东北方以何为标志?尊者,岩石。此岩石为标志。南方、东南方、西方、西南方、北方、西北方以何为标志?尊者,水。此水为标志。”在此处不应停留,而应再次“东方以何为标志?尊者,山。此山为标志”,像这样宣说最初所宣说的标志之后,方能确立。
Pabbatādīnaṃ nimittānaṃ sampadā nimittasampatti. Pabbatova nimittaṃ pabbatanimittaṃ. Evaṃ sesesupi. Evaṃ vuttesūti uposathakkhandhake (mahāva. 138 ādayo) sīmāsammutiyaṃ vuttesu. Imehi ca pana aṭṭhahi nimittehi asammissehipi aññamaññamissehipi sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittānī’’ti. Ekena, pana dvīhi vā nimittehi sammannituṃ na vaṭṭati, tīṇi pana ādiṃ katvā vuttappakārānaṃ nimittānaṃ satenāpi vaṭṭati. ‘‘Puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti vinayadharena pucchitabbaṃ, ‘‘pabbato, bhante’’ti vutte puna vinayadhareneva ‘‘eso pabbato nimitta’’nti evaṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. ‘‘Etaṃ pabbataṃ nimittaṃ karoma, nimittaṃ karissāma, nimittaṃ kato, nimittaṃ hotu, hoti bhavissatī’’ti evaṃ pana kittetuṃ na vaṭṭati. Pāsāṇādīsupi eseva nayo. Tenāha ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’ntiādi. ‘‘Pabbato, bhante, udakaṃ, bhante’’ti evaṃ pana upasampanno vā ācikkhatu, anupasampanno vā, vaṭṭatiyeva. Ādisaddena ‘‘puratthimāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo, bhante, eso pāsāṇo nimittaṃ. Dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Udakaṃ, bhante, etaṃ udakaṃ nimitta’’nti idaṃ saṅgaṇhāti. Ettha pana aṭṭhatvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pabbato, bhante, eso pabbato nimitta’’nti evaṃ paṭhamaṃ kittitanimittaṃ kittetvāva ṭhapetabbaṃ. Evañhi nimittena nimittaṃ ghaṭitaṃ hoti. Sammā kittetvāti aññamaññanāmavipariyāyena, animittānaṃ nāmena ca akittetvā yathāvutteneva nayena kittetvā. Sammatāti ‘‘suṇātu me, bhante’’tiādinā nayena uposathakkhandhake (mahāva. 139 ādayo) vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya baddhā. Tattha nimittāni sakiṃ kittitānipi kittitāneva honti. Andhakaṭṭhakathāyaṃ pana tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantena nimittaṃ kittetabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 138) vuttaṃ.
其中,是指在那八种标志之中。堪为标志者,是指具有标志的适合性。根据‘从象量开始’这一说法,象量也属于堪为标志者。而象则为七肘或七肘半。‘较彼更小者’,是指比那个象量更为细小的。若在四方有四座山,或三方有三座山,以四座或三座山标志来认定也是可以的,但不得以两座或一座标志来认定。此后的岩石标志等,也同样依此道理。因此,认定山标志者应问:‘是一体相连接,还是不相连接?’如果是一体相连,则不应采用。因为即使从四方或八方来宣说,也只是宣说了同一个标志。因此,凡有宛如轮辐状环绕寺院而立的山,应在一方宣说此山,而在其余各方,应将其置于外界,另在内宣说其他标志。若想把山的三分之一或一半纳入界内,则不应宣说此山,而应在想纳入的区域之外,选取此山自身所长出的树木、蚁穴等中的一个,宣说为标志。若想把整整一座山,无论一由旬或二由旬之量,全部纳入界内,则应在山外的地面上,宣说树木、蚁穴等作为标志。
Tatrāti tesu aṭṭhasu nimittesu. Nimittupagatāti nimittayogyatā. ‘‘Hatthippamāṇato paṭṭhāyā’’ti vacanato hatthippamāṇopi nimittupagoyeva. Hatthī pana sattaratano vā aḍḍhaṭṭharatano (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) vā. Tato omakataroti tato hatthippamāṇato khuddakataro. Sace catūsu disāsu cattāro vā tīsu vā tayo pabbatā honti, catūhi, tīhi vā pabbatanimitteheva sammannitumpi vaṭṭati, dvīhi pana nimittehi, ekena vā sammannituṃ na vaṭṭati. Ito paresu pāsāṇanimittādīsupi eseva nayo. Tasmā pabbatanimittaṃ karontena pucchitabbaṃ ‘‘ekābaddho, na ekābaddho’’ti. Sace ekābaddho hoti, na kātabbo. Tañhi catūsu vā aṭṭhasu vā disāsu kittentenāpi ekameva nimittaṃ kittitaṃ hoti. Tasmā yo evaṃ cakkasaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā ṭhito pabbato, taṃ ekadisāya kittetvā aññāsu disāsu taṃ bahiddhā katvā anto aññāni nimittāni kittetabbāni. Sace pabbatassa tatiyabhāgaṃ vā upaḍḍhaṃ vā antosīmāya kattukāmā honti, pabbataṃ akittetvā yattakaṃ padesaṃ anto kattukāmā, tassa parato tasmiṃyeva pabbate jātarukkhavammikādīsu aññataraṃ nimittaṃ kittetabbaṃ. Sace yojanadviyojanappamāṇaṃ sabbaṃ pabbataṃ anto kattukāmā honti, pabbatassa parato bhūmiyaṃ jātarukkhavammikādīni nimittāni kittetabbāni (mahāva. aṭṭha. 138; vi. saṅga. aṭṭha. 158).
入于计数,即进入计算、进入称谓的意思。‘三十二婆罗球状团块的量’,这是就粗大程度而言,并非就秤重计数而言。在此,有说:‘一婆罗,即是十迦罗尼耶’。砖块即使很大,也不合用。同样,连不能当作标志的散石堆都不合用,更不用说土堆、沙堆了。与地面齐平、如同打谷场般的石板,或如树桩般从地面突起的岩石,如果符合量的标准,则可以使用。然而,因‘石板即使极大,仍归于石块之列’的说法,故而有‘然而石板……’等语。因此,若想把大石板中的某个区域纳入界内,不应以该石板为标志,而应在其上方另外放置一块石头作为标志。若在石板上建造寺院,而寺院中央恰好有石板贯穿而过,这类石板是不合用的。因为如果以它为标志,寺院就建在了标志之上,而按规定标志须在界外,寺院便也随之落在界外。至于环绕寺院而耸立的石板,则在一处作了标志之后,不得在其他地方再作标志。
Saṅkhaṃ gacchatīti gaṇanaṃ vohāraṃ gacchatīti attho. Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇoti thūlatāya, na tulagaṇanāya. Tattha ‘‘ekapalaṃ nāma dasakalañja’’nti vadanti. Iṭṭhakā mahantāpi na vaṭṭati. Tathā animittupagapāsāṇānaṃ rāsi, pageva paṃsuvālukārāsi. Bhūmisamo khalamaṇḍalasadiso piṭṭhipāsāṇo vā bhūmito khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇo vā hoti, sopi pamāṇūpago ce, vaṭṭati. ‘‘Piṭṭhipāsāṇo pana atimahantopi pāsāṇasaṅkhameva gacchatīti āha ‘‘piṭṭhipāsāṇo panā’’tiādi. Tasmā sace mahato piṭṭhipāsāṇassa ekaṃ padesaṃ antosīmāyaṃ kattukāmā honti, taṃ akittetvā tassupari añño pāsāṇo kittetabbo. Sace piṭṭhipāsāṇupari vihāraṃ karonti, vihāramajjhena ca piṭṭhipāsāṇo vinivijjhitvā gacchati, evarūpo piṭṭhipāsāṇo na vaṭṭati. Sace hi taṃ kittenti, nimittassupari vihāro hoti, nimittañca nāma bahisīmāyaṃ hoti, vihāropi bahisīmāyaṃ āpajjati. Vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitapiṭṭhipāsāṇo pana ekattha kittetvā aññattha na kittetabbo.
就林木界标而言,草丛,或仅以树皮为实质的树木所成之林,都不合用,因此说‘有实心材者……’等等。所谓实心材,即像芒果树、阎浮树、波那沙树等这样。掺杂实心材者,是指那些含有实心材的树木与其他树木相混杂。‘四五棵树之量’,这是下限的规定。就上限而言,纵使方圆百由旬的树林,也可以使用。在此应当知道:如果是四棵树的量,其中三棵须有实心材,一棵可以无实心材;如果是五棵树的量,其中三棵须有实心材,两棵可以无实心材。若在树林中建造精舍,那片树林不得用作界标。若想把树林的某一部分划入界内,也不得以该林为标志,而应在该处另立树木、石块等作为标志。环绕精舍而立的树林,在一处作标志后,不得在另一处再作标志(见《大品》注疏第一百三十八段)。
Vananimitte tiṇavanaṃ vā tacasārarukkhavanaṃ vā na vaṭṭatīti āha ‘‘antosārehī’’tiādi. Antosārā nāma ambajambupanasādayo. Antosāramissakehīti anto sāro yesaṃ te antosārā, tehi missakā antosāramissakā, tehi. Catupañcarukkhamattampīti heṭṭhimaparicchedanāha . Ukkaṃsato pana yojanasatikampi vanaṃ vaṭṭati. Ettha pana caturukkhamattañce, tayo sārato, eko asārato. Pañcarukkhamattañce, tayo sārato, dve asāratoti gahetabbaṃ. Sace pana vanamajjhe vihāraṃ karonti, taṃ vanaṃ na kittetabbaṃ. Ekadesaṃ antosīmāyaṃ kattukāmehipi vanaṃ akittetvā tattha rukkhapāsāṇādayo kittetabbā, vihāraṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetvā aññattha na kittetabbaṃ (mahāva. aṭṭha. 138).
关于树相,仅有外皮为实质的树不适用,故说“内有实心材”。以“立于地上”一句,排除了置于坑穴、盆器等处的树。然而,若将其从彼处移出,即使当场种在地上,围栏、浇水后再作标示,也是适用的;新根新枝的生起并非障碍。至于砍断树干后种植的,此则适用。针杖之量,有人说“在狮子岛,书写杖的量”,当视作小指之量。标示此树相时,称“树”亦可,称“沙咖树、沙拉树”亦可。但若已在一处标示了如善立尼拘律树般连为一体的树,则不应再于他处标示。
Rukkhanimittepi tacasārarukkho na vaṭṭatīti āha ‘‘antosāro’’ti. ‘‘Bhūmiyaṃ patiṭṭhito’’ti iminā kuṭasarāvādīsu ṭhitaṃ paṭikkhipati. Tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropetvā koṭṭhakaṃ katvā udakaṃ āsiñcitvā kittetuṃ vaṭṭati, navamūlasākhāniggamanaṃ akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Sūcidaṇḍakappamāṇoti ‘‘sīhaḷadīpe lekhanadaṇḍappamāṇo’’ti vadanti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138), so ca kaniṭṭhaṅguliparimāṇoti daṭṭhabbo. Idaṃ pana rukkhanimittaṃ kittentena ‘‘rukkho’’tipi, ‘‘sākarukkho, sālarukkho’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Ekābaddhaṃ pana suppatiṭṭhitanigrodhasadisaṃ rukkhaṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
关于道相,森林、田野、河流、池塘、道路等不适用,故说“应是步行道”等。然而,若步行道从车道分出后又汇入车道,或步行道与车道相互交错的,这些则不适用。因此说“以步行商队、车行商队”等。此处,若以车道内侧车轮道为相,则道在界外;若以外侧车轮道为相,则仅外侧车轮道在界外,其余皆在界内,应如此了知。纵使两条道分岔后如车辕般并合为一,在分岔处或汇合处标示过一次后,便不应再作标示。因这是连为一体之相。
Magganimitte araññakhettanadītaḷākamaggādayo na vaṭṭantīti āha ‘‘jaṅghamaggo vā hotū’’tiādi. Yo pana jaṅghamaggo sakaṭamaggato okkamitvā puna sakaṭamaggameva otarati, ye vā jaṅghamaggasakaṭamaggā avalañjitā, te na vaṭṭanti. Tenāha ‘‘jaṅghasatthasakaṭasatthehī’’tiādi. Ettha ca sace sakaṭamaggassa antimacakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, maggo bahisīmāya hoti. Sace bāhiracakkamaggaṃ nimittaṃ karonti, bāhiracakkamaggova bahisīmāya hoti, sesaṃ antosīmaṃ bhajatīti veditabbaṃ. Sacepi dve maggā nikkhamitvā pacchā sakaṭadhuramiva ekībhavanti, dvidhā bhinnaṭṭhāne vā sambandhaṭṭhāne vā sakiṃ kittetvā puna na kittetabbā. Ekābaddhanimittañhetaṃ hoti.
若围绕寺院有四条道路通向四方,于中间标示其中一条后,便不宜再标示另一条。因为这是连为一体之相。但穿过角落而去的道路,在另一侧标示则是适宜的。穿过寺院中央而去的道路则不应标示;若已标示,寺院便位于该相的上方。标示此道路时,以“道、路、径”等所说的十种名称中任意一种标示皆可。如壕沟般围绕寺院而行的道路,在一处标示后,便不应于他处标示。
Sace vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā catūsu disāsu gacchanti, majjhe ekaṃ kittetvā aparaṃ kittetuṃ na vaṭṭati. Ekābaddhanimittañhetaṃ. Koṇaṃ vinivijjhitvā gataṃ pana parabhāge kittetuṃ vaṭṭati. Vihāramajjhena vinivijjhitvā gatamaggo pana na kittetabbo. Kittite pana nimittassa upari vihāro hoti. Imañca maggaṃ kittentena ‘‘maggo pajjo patho’’tiādinā (cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 101) vuttesu dasasu nāmesu yena kenaci nāmena kittetuṃ vaṭṭati. Parikhāsaṇṭhānena vihāraṃ parikkhipitvā gatamaggo ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati.
在无结界相的特征中,提到“将说河流”,并以“在法王们的时代”等语说明,这是因为在水抛界中将解说河流的缘故。但是,如果河流像道路那样,以车辕的形状或壕沟的形状围绕寺院流去,则在一处标示后,不适合再在别处标示。若有四条河流从寺院的四方相互穿流而过,也适用同样的方法。然而,不混合的四条河流是适合标示的。如果像筑堤坝那样在树根处挖掘,用藤蔓、草叶等堵塞河流,水虽覆盖其上、遮蔽了流动,标示为相仍是适合的。但如果水不流动,如造桥时那样,不流动的河流便不适合作为相。在流动之处作河相,在不流动之处作水相,这是适合的。
Yaṃ pana abaddhasīmālakkhaṇe nadiṃ vakkhāmāti ‘‘yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle’’tiādinā (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) udakukkhepasīmāyaṃ nadiyā vakkhamānattā vuttaṃ. Yā pana nadī maggo viya sakaṭadhurasaṇṭhānena vā parikhāsaṇṭhānena vā vihāraṃ parikkhipitvā gatā, naṃ ekattha kittetvā aññattha kittetuṃ na vaṭṭati. Vihārassa catūsu disāsu aññamaññaṃ vinivijjhitvā gate nadīcatukkepi eseva nayo. Asammissanadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭati. Sace vatiṃ karonto viya rukkhapāde nikhaṇitvā vallipalālādīhi nadīsotaṃ rumbhanti, udakampi ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyeva, nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yathā pana udakaṃ nappavattati, evaṃ setumhi kate appavattamānā nadī nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, appavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
然而,在旱季或夏季由于无水而不流动的河流,是适合的。从大河引出水渠,它像小河一样流动,滋养三季庄稼,常年不断。虽然如此流动,却不适合作为相。但是,有一条河,它虽从大河的源头流出,但经过一段时间后,便以同样的流路冲过河流而自行流去;流去时,从远处就有鳄鱼等充斥,需靠船只等往来——这样的河流,才适合作为相。
Yā pana dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nirudakabhāvena nappavattati, sā vaṭṭati. Mahānadito udakamātikaṃ nīharanti, sā kunnadīsadisā hutvā tīṇi sassāni sampādentī niccaṃ pavattati. Kiñcāpi pavattati, nimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Yā pana mūle mahānadito niggatāpi kālantarena teneva niggatamaggena nadiṃ bhinditvā sayameva gacchati, gacchantī ca parato susumārādisamākiṇṇā nāvādīhi sañcaritabbā nadī hoti, taṃ nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati.
“不流动者”,即不流动之义。“流动者”,是指瀑流、河流、水流、水渠中的水。“超越所说限定时间者”,是指超过“直到甘马语结束为止保持”这一所说限定时间的水。“在容器中者”,是指在船、钵等容器中的水。然而,在安达咖注疏中所说“在深的坑洞等处抛出的水不应作为相”,那是错误的说法,仅是自见而已。而静止的水,哪怕是在猪坑中、村童游戏的池塘里,只要它能保持到甘马语结束为止,无论水少或多,都是适合的。但在该处为了标记相,应当堆起石堆、沙堆、土堆等,或者竖立石柱或木柱。
Asandamānanti appavattamānaṃ. Sandamānaṃ nāma oghanadīudakavāhakamātikāsu udakaṃ. Vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantanti ‘‘yāva kammavācāpariyosānā saṇṭhamānaka’’nti vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantaṃ. Bhājanagatanti nāvācāṭiādīsu bhājanesu gataṃ. Yaṃ pana andhakaṭṭhakathāyaṃ ‘‘gambhīresu āvāṭādīsu ukkhepimaṃ udakaṃ nimittaṃ na kātabba’’nti (mahāva. aṭṭha. 138; vi. saṅga. aṭṭha. 158) vuttaṃ, taṃ duvuttaṃ , attano matimattameva. Ṭhitaṃ pana antamaso sūkarakhatāyapi gāmadārakānaṃ kīḷanavāpiyampi sace yāva kammavācāpariyosānaṃ tiṭṭhati, appaṃ vā hotu, bahu vā, vaṭṭatiyeva. Tasmiṃ pana ṭhāne nimittasaññākaraṇatthaṃ pāsāṇavālikāpaṃsuādirāsi vā pāsāṇatthambho vā dārutthambho vā kātabbo.
以上说明了相成就具足之后,现在为说明以何种方式结者则名为众成就具足,故说“名为众成就具足”等。而此羯磨因需四人僧而行,故说“由四比丘”。欲结此界者,应先向周围各住处的比丘询问各住处的界划分:对于已结界的住处,应留出界间隔;对于未结界的住处,应留出近处。在游方比丘不游行的时节,若欲于一村田结界,对那些已结界住处中的比丘,应派人告知:“我等今日将结界,你们不要从各自的界划分内出来。”对那些未结界住处中的比丘,应集合于一处,并取来应给与欲者的欲。因此说“凡在彼村田”等。“在彼村田”,即在此处站立诵甘马语的那个村田中。大苏玛长老说:“若欲将其他村田也包含在内,在那些村中住的比丘也应前来,不来者应取来其欲。”大巴杜玛长老则说:“不同的村田各自如同已结界,从那里不来欲清净;但在标相内的比丘应前来。”又说:“在结同一住处界时,来与不来皆可;但在结不离衣界时,在标相内者应前来,不来者应取来其欲。”
Evaṃ nimittasampattiyuttataṃ dassetvā idāni yehi ākārehi baddhā parisāsampattiyuttā nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘parisāsampattiyā yuttā nāmā’’tiādimāha. Imassa pana kammassa catuvaggakaraṇīyattā ‘‘catūhi bhikkhūhī’’ti vuttaṃ. Imañca sīmaṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasakasīmāparicchedato mā nikkhamitthā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātāpetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. Tena vuttaṃ ‘‘yāvatikā tasmiṃ gāmakhette’’tiādi. Tasmiṃ gāmakhetteti yasmiṃ gāmakhette ṭhatvā kammavācaṃ vācenti, tasmiṃ gāmakhette. ‘‘Sace aññānipi gāmakhettāni anto kattukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti mahāsumatthero āha. Mahāpadumatthero panāha ‘‘nānāgāmakhettāni nāma pāṭiyekkaṃ baddhasīmāsadisāni, na tato chandapārisuddhi āgacchati. Antonimittagatehi pana bhikkhūhi āgantabba’’nti vatvā puna āha ‘‘samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgamanampi anāgamanampi vaṭṭati, avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi āgantabbaṃ. Anāgacchantānaṃ chando āharitabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 138).
现在为说明以何种方式认可者则名为甘马语成就具足,故说“名为甘马语成就具足”等。以“等”字所摄者:“尊者僧听!若僧时到,僧今以这些相,同一住处同一布萨,结界。是白。尊者僧听!凡四周所宣告之相内,僧今以这些相,同一住处同一布萨,结界。诸具寿,谁忍僧以这些相同一住处同一布萨结界者默然,谁不忍者说。僧已忍以这些相同一住处同一布萨结界竟。僧忍,默然故,是事如是持。”此段巴利文的其余部分。“已说”者,已于布萨犍度中说。因远离白过失与宣告过失,故为清净。
Idāni yehi ākārehi sammatā kammavācāsampattiyuttā nāma hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘kammavācāsampattiyā yuttā nāmā’’tiādimāha. Ādisaddena. ‘‘Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti. Suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139) imaṃ pāḷisesaṃ saṅgaṇhāti. Vuttāyāti uposathakkhandhake vuttāya. Ñattidosaanussāvanadosehi virahitattā parisuddhāya.
“小界”,即名为小的界。为同一住处义而认可是同一住处界。为不离衣义而认可是不离衣界。于此三界中,结界者为令出家、受具足戒等僧羯磨方便进行,应先结小界。结此界者应知规则。若在已建成住处中结,彼处已安立菩提塔、食堂等一切建筑物,则不应在住处中央众人聚集处结,而应在住处边缘的寂静处结。若在未建成住处中结,则应观察菩提塔等一切建筑物的安立处,应如是结,即当那些建筑物安置后,结界于住处边缘的寂静处。彼界下限若能容纳二十一比丘,则可;少于则不可;即使多至容纳千比丘,亦可。结此界者应在界场周围安设接近标相的石块。不应立于小界中结大界,不应立于大界中结小界。应立于小界中结小界,应立于大界中结大界。
Khaṇḍasīmā (mahāva. aṭṭha. 138; sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138; vajira. ṭī. mahāvagga 138) nāma khuddakasīmā. Samānasaṃvāsakatthaṃ sammatā sīmā samānasaṃvāsakasīmā. Avippavāsatthaṃ sammatā sīmā avippavāsasīmā. Imāsu pana tīsu sīmaṃ sammannantehi pabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ paṭhamaṃ khaṇḍasīmā bandhitabbā. Taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ ṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Sā heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsatibhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati. Tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Taṃ bandhantehi sīmāmāḷakassa samantā nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbā, na khaṇḍasīmāya ṭhitehi mahāsīmā bandhitabbā, na mahāsīmāya ṭhitehi khaṇḍasīmā. Khaṇḍasīmāyameva pana ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā.
此处的结界方法如下:于四周宣说“这块石头为相”等诸相之后,应以甘马语认可该界。接着,为了令该界坚固,应作不离衣甘马语。如此一来,即使有人来说“我们将废除界”,也无法废除。认可界后,应在界外安置界中间石;界中间即使仅有四指宽的末端边缘,也是可以的。然而,若住处广大,则应结两个、三个或更多的小界。
Tatrāyaṃ bandhanavidhi – samantā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Atha tassā eva daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā, sīmantarikā pacchimakoṭiyā caturaṅgulappamāṇāpi (mahāva. aṭṭha. 138; vi. saṅga. aṭṭha. 163) vaṭṭati. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā.
如此认可了小界之后,在认可大界时,应从小界出来,立于大界之中,由绕行四周者宣说界中间石。接着宣说其余诸相,再由保持一臂距离不散开者,以甘马语认可共住界;为令其坚固,也应作不离衣甘马语。这样一来,那些来说“我们将废除界”的人便无法废除。然而,若先宣说小界之相,次宣说界中间之相,再宣说大界之相,像这样在三处宣说相之后,先结他们所欲求的界,是允许的。即便如此,也应依上述方法从小界开始结。再者,在如此结成的诸界中,立于小界的比丘们不会障碍在大界中作羯磨者,立于大界者也不会障碍在小界中作羯磨者;而立于界中间者,则不会障碍此两者。但是,立于界中间者会障碍在村区域中作羯磨者,因为界中间属于村区域。当作不离衣界认可时,那个界也就被称为“不离衣界”。因此而有“彼之分别”的说法。其中“彼”,即指所结之界本身。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāyaṃ ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tato avasesanimitte kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassā daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Evañhi ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti āgatā samūhanituṃ na sakkhissanti. Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāyaṃ ṭhitā bhikkhū mahāsīmāyaṃ kammaṃ karontānaṃ na kopenti, mahāsīmāyaṃ vā ṭhitā khaṇḍasīmāyaṃ karontānaṃ. Sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopanti. Gāmakhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakhettaṃ bhajati. Avippavāsasīmāsammannane kate sati sā ca avippavāsasīmā nāma hoti. Tenāha ‘‘tassāyeva pabhedo’’ti. Tassāyevāti baddhasīmāya eva.
然而,这里有一个差别:依“除村和村近处外”(《大品》144)这句话,不离衣界不包含村与村近处,但共住界却包含这些地方。在此,共住界依其自性而遍及,不离衣界则仅存在于共住界所在之处,因为不离衣界并没有单独的相宣说。其中,若在认可不离衣时即有村,该界则不包含它。但若在认可界之后才有村落建立,那村落也属于此界。如同后来建立的村落一样,最初建立的村落在之后扩展的部分,也属于此界。即便在认可界时房屋已经建好,且已有“我们将进入”的意图,但若人们尚未进入;或者舍弃了旧村与自己的房屋去了别处,这都属非村,界包含它。然而,只要有一家已进入或尚未离去,这即是村,界不包含它。
Ayaṃ pana viseso – ‘‘ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vacanato avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na otarati, samānasaṃvāsakasīmā pana tatthāpi otarati. Samānasaṃvāsakasīmā cettha attano dhammatāya gacchati, avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Na hi tassā visuṃ nimittakittanaṃ atthi. Tattha sace avippavāsāya sammutikāle gāmo atthi, taṃ sā na otarati. Sace pana sammatāya sīmāya pacchā gāmo nivisati, sopi sīmāsaṅkhameva gacchati. Yathā ca pacchā niviṭṭho, evaṃ paṭhamaṃ niviṭṭhassa pacchā vaḍḍhitappadesopi sīmāsaṅkhameva gacchati. Sacepi sīmāsammutikāle gehāni katāni, ‘‘pavisissāmā’’ti ālayopi atthi, manussā pana appaviṭṭhā, porāṇagāmaṃ vā sagehameva chaḍḍetvā aññattha gatā, agāmoyeva esa, sīmā otarati. Sace pana ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vā agataṃ vā atthi, gāmoyeva, sīmā na otarati.
如此显示了结界后,现在为了说明非结界,而说“然而非结界”等。村本身就是界,称为村界。此处所谓“村”,应知也包括镇与城。在那些村主征得赋税的区域内,不论该区域小或大,即称为一村区。即使在同一村区内,国王划出某一区域,说“此为独立的村”而赐予某人,那也确实成为独立的村界。因此,那与其他自然村界相似于结界,却不得三衣离宿的豁免。在无村的森林中,即如在旷野森林般的林中。因此说“所谓无村”等。然而,此界则得三衣离宿的豁免。渔夫们,即捕鱼的人。在不可行之道中,即在无法前行的道路上。它的意思是:在那样的地方,当天前往而无法在当天返回。但在他们行走所能及的范围内,仍算作村界。在那里,若不清净村界而作羯磨,是不被允许的。站在中央者向一切方向七寻内,即以站在中央的比丘们为基点,向一切方向各七寻之内。在那里,即指那些范围之内。因此,即因为随僧众而增加,所以。为了近行,即为了令界接近。排除界的不存在,即排除结界的不存在。此处有相同的共住,即同一共住。此处有一布萨,即同一布萨。这里特意举出布萨,应知其余羯磨也是同一共住之性。这是布萨犍度中所说。
Evaṃ baddhasīmaṃ dassetvā idāni abaddhasīmaṃ dassento ‘‘abaddhasīmā panā’’tiādimāha. Gāmo eva sīmā gāmasīmā. Gāmaggahaṇena cettha nigamanagarānampi saṅgaho veditabbo. Yattake padese tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu, mahanto vā, ekaṃ gāmakhettaṃ nāma. Yampi ekasmiṃyeva gāmakhette ekaṃ padesaṃ ‘‘ayaṃ visuṃ gāmo hotū’’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyeva. Tasmā sā ca itarā ca pakatigāmasīmā baddhasīmāsadisāva hoti. Kevalaṃ pana ticīvaravippavāsaparihāraṃ na labhatīti (mahāva. aṭṭha. 147).
在无村的森林中,即在如荒野森林般的森林中。因此说‘所谓无村’等。然而此界也得三衣离宿的豁免。渔夫们,即捕鱼者们。在不可行之道中,即在不能前往的道路中。所说的意思是:在当日前往而不能当日返回的那样的地方。但在他们行走范围之内,则算作村界。在那里,不清净村界而作羯磨是不允许的。站在中央者向一切方向七寻内,即站在中央的比丘们从站立处向一切方向七寻内。在那里,即在那些范围内。因此,即因为随众而增长,所以。为了近行,即为了界的近行。排除界的不存在,即排除结界的不存在。此处有相同的共住,即同共住。此处有一布萨,即一布萨。此处因为布萨被特别取,应知以其余羯磨为相同共住性。所说,即在布萨犍度中为了显示非结界的界定而说。每半月,即半月半月地,意思是在半月中。如是在‘每十日’等中也是如此。天,即云。在云消散时,即在有无的特征上是地面的。流,即称为水流。渡过有渡处或无渡处,即补充文句。遮覆三圆,即如同遮覆三圆那样穿着。在上衣上,即在任何上衣上。在比丘尼分别中,因为以比丘尼为准的河的特征在圣典中出现,所以说‘比丘尼的’,但并非因为有特殊性。
Agāmake araññeti viñjhāṭavisadise araññe. Tenāha ‘‘agāmakaṃ nāmā’’tiādi. Ayaṃ pana sīmā ticīvaravippavāsaparihārampi labhati. Macchabandhānanti kevaṭṭānaṃ. Agamanapathesūti gantuṃ asakkuṇeyyapathesu. Yattha tadaheva gantvā tadaheva paccāgantuṃ na sakkā hoti, tādisesūti vuttaṃ hoti. Tesaṃ gamanapariyantassa orato pana gāmasīmāsaṅkhaṃ gacchati. Tattha gāmasīmaṃ asodhetvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ bhikkhūnaṃ ṭhitokāsato sabbadisāsu sattabbhantarā. Tatthāti tesu abbhantaresu. Tasmāti yasmā parisavasena vaḍḍhati, tasmā. Upacāratthāyāti sīmopacāratthāya. Sīmābhāvaṃ paṭikkhipitvāti baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvā. Samāno saṃvāso etthāti samānasaṃvāsā. Eko uposatho etthāti ekūposathā. Ettha ca uposathassa visuṃ gahitattā avasesakammavasena samānasaṃvāsatā veditabbā. Vuttāti abaddhasīmāparicchedaṃ dassetuṃ uposathakkhandhake (mahāva. 149) vuttā. Anu anu aḍḍhamāsaṃ anvaḍḍhamāsaṃ, aḍḍhamāse aḍḍhamāseti attho. Evaṃ ‘‘anudasāha’’ntiādīsupi. Deveti meghe. Valāhakesu vigatamattesūti bhāvenabhāvalakkhaṇe bhummaṃ. Sotanti udakappavāho vuccati. Titthena vā atitthena vā otaritvāti pāṭhaseso. Timaṇḍalaṃ paṭicchādetvāti yathā timaṇḍalapaṭicchādanaṃ hoti, evaṃ nivāsetvā. Uttarantiyāti yattha katthaci uttarantiyā. Bhikkhunīvibhaṅge (pāci. 692) bhikkhuniyā vasena nadīlakkhaṇassa pāḷiyaṃ āgatattā ‘‘bhikkhuniyā’’ti vuttaṃ, na pana visesasabbhāvato.
未被任何人挖掘而成,即至少未被畜生挖掘而成。破河或海,即破河岸或海岸。此特征,即‘在雨季时河中有所说种类的水停留’所说种类的特征。盐水也算作天然湖。但在所说种类的雨季时,雨刚停止就没有水可饮或洗手脚而干涸,这样的天然湖算作村区。
Kenacikhaṇitvā akatoti antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akato. Nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvāti nadīkūlaṃ vā samuddavelaṃ vā bhinditvā. Etaṃ lakkhaṇanti ‘‘yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhatī’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttappakāralakkhaṇaṃ. Loṇīpi jātassarasaṅkhameva gacchati. Yattha pana vuttappakāre vassakāle vasse pacchinnamatte pivituṃ vā hatthapāde dhovituṃ vā udakaṃ na hoti sukkhati, ayaṃ jātassaro gāmakhettasaṅkhameva gacchati.
“水掷”一词是表原因的处格,因此说“以水掷”。那么如何掷水呢?文中说“在那里”等。“以中等的人”,是指力量中等的人。这称为水掷界,意思就是通过掷水所划定的界。只要僧众增多,此界也就随之增广,并以僧众所坐的边际为限,水掷本身即作为量度。不过,如果河流不长,从源头直到河口,僧众随处可坐,则不可作水掷界羯磨,那么整条河便足以供那些比丘使用。
Udakukkhepāti karaṇatthe nissakkavacananti āha ‘‘udakukkhepenā’’ti. Kathaṃ pana udakaṃ khipitabbanti āha ‘‘tatthā’’tiādi. Majjhimena purisenāti thāmamajjhimena purisena. Ayaṃ udakukkhepo nāmāti ayaṃ udakukkhepena paricchinnā sīmā nāmāti attho. Yāva parisā vaḍḍhati, tāva ayaṃ sīmāpi vaḍḍhati, parisapariyantato udakukkhepoyeva pamāṇaṃ. Sace pana nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvāraṃ sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmākammaṃ natthi. Sakalāpi nadī etesaṃyeva bhikkhūnaṃ pahoti.
在如前面所说的正常雨季期间——这四个月,即雨安居的这四个月中——在暴雨时节,被洪水淹没的地方不应取用,因为那属于村界的范围。在河中的天然湖、沙洲、石岛等处,也应知道这个判定。但是,如果河水满溢、平齐河岸,那么即使身着雨衣,也应在河中行羯磨。若是不能,则站在船上作。但在行驶的船上作是不允许的。为什么呢?因为界仅以水掷为范围,船很快便会离开这一范围。这样一来,白在一界内进行,成办羯磨时却已到了另一界,因此应当停船、用桨止住,或系缚在石头上,或绑在河中生长的树上,才可作羯磨。站在河中所建造的平台上,或站在河中生长的树上作羯磨,这是允许的。
Pakativassakāleti pubbe vuttappakāre pakativassakāle. Catūsu māsesūti vassānassa catūsu māsesu. Ativuṭṭhikāle oghena otthatokāso na gahetabbo. So hi gāmasīmāsaṅkhameva gacchati. Antonadiyaṃ jātassare jātapiṭṭhipāsāṇadīpakesupi ayameva vinicchayo veditabbo. Sace pana nadī paripuṇṇā hoti samatitthikā, udakasāṭikaṃ nivāsetvāpi antonadiyaṃyeva kammaṃ kātabbaṃ. Sace na sakkonti, nāvāyapi ṭhatvā kātabbaṃ. Gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭati. Kasmā? Udakukkhepamattameva hi sīmā, taṃ nāvā sīghameva atikkāmeti. Evaṃ sati aññissā sīmāya ñatti, aññissā anussāvanā hoti, tasmā nāvaṃ arittena vā ṭhapetvā, pāsāṇe vā lambitvā, antonadiyaṃ jātarukkhe vā bandhitvā kammaṃ kātabbaṃ. Antonadiyaṃ baddhaaṭṭakepi antonadiyaṃ jātarukkhepi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.
然而,若树枝或从树上伸出的气根,立于河对岸的住处界或村界之中,则应先将界清净,或将树枝砍断后再作羯磨。在河外岸生长的树,其伸入河中的枝干或气根上系船作羯磨,这是不允许的。作羯磨者应当清净界场,或砍除树枝,或除去其支立于外岸的部分。不过,在河岸打桩用来系船,那是绝对不允许的。
Sace pana rukkhassa sākhā vā tato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito, sīmaṃ vā sodhetvā, sākhaṃ vā chinditvā kammaṃ kātabbaṃ. Bahinadītīre jātarukkhassa antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāya vā pārohe vā nāvaṃ bandhitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Karontehi sīmā vā sodhetabbā, sākhaṃ chinditvā vā tassa bahipatiṭṭhitabhāgo nāsetabbo. Nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha bandhanāvāya na vaṭṭatiyeva.
在河中造桥,若桥或桥墩完全在河内,立于桥上作羯磨是允许的。但若桥或桥墩位于外岸,则不得作羯磨,应净除界后作羯磨。若桥墩在内,而桥身悬于两岸上方的空中,则允许作羯磨。在天然湖中,亦同此理。
Nadiyaṃ setuṃ karonti, sace antonadiyaṃyeva setu vā setupādā vā, setumhi ṭhitehi kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, sīmaṃ sodhetvā kammaṃ kātabbaṃ. Atha setupādā anto, setu pana ubhinnampi tīrānaṃ upariākāse ṭhito, vaṭṭati. Jātassarepi eseva nayo.
“在自然波浪覆盖而停住之处”这句话,是显示:在自然波浪或涨水挟势涌来所覆盖之处,不得作羯磨。若波浪之力有所妨碍,则应站在船上或木筏上作羯磨。对这些情况的判定,应依河中相关之理而了知。然而,若海水覆盖村界或镇界而停住,则彼处即成为海。于此处允许作羯磨。“从彼处起为净地”意为:从覆盖而停住的水面算起,往内的河流、天然湖、海,称为净地。“在少雨时”是就雨季与冬季交替之际而言。“即使在干涸处”意指即使在无水之处。如同对池塘的挖掘,对沟渠、莲池等的挖掘亦应视为村田。“或造堤”是指用葫芦、袋等筑成的堤。“彼处”指造池等之处。除此之外,其余为净地。若填平天然湖而造陆地,或从一侧部分筑堤而成大池,则全部不再属于天然湖,而归入村界的范畴。
‘‘Yasmiṃ padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahantī’’ti etena yaṃ padesaṃ uddhaṃ vaḍḍhanakaudakaṃ vā pakativīciyo vā vegena āgantvā ottharanti, tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti (mahāva. aṭṭha. 147) dasseti. Sace ūmivego bādhati, nāvāya vā aṭṭake vā ṭhatvā kātabbaṃ. Tesu vinicchayo nadiyaṃ vuttanayeneva veditabbo. Sace pana samuddo gāmasīmaṃ vā nigamasīmaṃ vā ottharitvā tiṭṭhati, samuddova hoti. Tattha kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Tato paṭṭhāya kappiyabhūmīti ottharitvā saṇṭhitaudakantato paṭṭhāya anto nadījātassarasamuddo nāmāti attho. Dubbuṭṭhikāleti vassānahemante sandhāya vuttaṃ. Sukkhesupīti nirudakesupi. Yathā ca vāpikhaṇane, evaṃ āvāṭapokkharaṇīādīnaṃ khaṇanepi gāmakhettaṃ hotiyevāti daṭṭhabbaṃ. Vappaṃ vā karontīti lābutipusakādivappaṃ vā karonti. Taṃ ṭhānanti yattha vāpiādikaṃ kataṃ, taṃ ṭhānaṃ. Aññaṃ pana kappiyabhūmi. Sace pana jātassaraṃ pūretvā thalaṃ karonti, ekasmiṃ disābhāge pāḷiṃ bandhitvā sabbameva naṃ mahātaḷākaṃ vā karonti, sabbopi ajātassaro hoti. Gāmasīmāsaṅkhameva gacchati.
若填河而造池,于下方筑堤,水流来充满池中而停住,此处不得作羯磨。在上方流动处所弃之水淹没河身,则从尚在流动之处起,允许作羯磨。若某条河经历时日而兴起,覆盖村镇界而流动,则其仍为河,允许作羯磨。若覆盖寺院界,则归入“寺院界”之列。“因此”是指因在其内流动之故。“周围应作掷水之限定”是就能到达之处而言。但在小河等无法到达之处,则应从可到达之处作掷水限定。“为了近行”意即为令界场近行。
Sace nadimpi vināsetvā taḷākaṃ karonti, heṭṭhā pāḷi baddhā, udakaṃ āgantvā taḷākaṃ pūretvā tiṭṭhati, ettha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Upari pavattanaṭṭhāne chaḍḍitaṃ udakaṃ nadiṃ ottharitvā sandanaṭṭhānato paṭṭhāya vaṭṭati. Kāci nadī kālantarena uppatitvā gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattati, nadīyeva hoti, kammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Sace vihārasīmaṃ ottharati ‘‘vihārasīmā’’tveva saṅkhaṃ gacchati. Tasmāti yasmā anto gacchati, tasmā. Samantā udakukkhepaparicchedo kātabboti pahonakaṭṭhānaṃ sandhāya vuttaṃ. Yattha pana kunnadīādīsu nappahoti, tattha pahonakaṭṭhānato udakukkhepaparicchedo kātabbo. Upacāratthāyāti sīmopacāratthāya.
问:“为何要另留一个七槃陀罗间隔,另一个水掷作为近行呢?”因此说“此”等。其义意为:因为此七槃陀罗间隔界与水掷界,是以比丘们站立之处为起点而量取的,而那些比丘并非总是同等规模,有时增多,有时减少。当增多时,则会导致界混乱。因此,应另留一个七槃陀罗间隔,另一个水掷作为近行。而大注疏中所说“超过是允许的,不足则不允许”,也正是为了此义,不应理解为彼处所作之羯磨会失效。“于限定之外,不逾越另一个同样之限定而住”的意思,是说:以自己的七槃陀罗间隔或水掷,在他们七槃陀罗间隔或水掷的限定之外,不逾越另一个同样的限定而住——即安住于自己之七槃陀罗间隔或水掷的限定之内。“如何理解此义?”因此说“此为一切注疏中之定论”,意为:这是大注疏等中关于“羯磨破坏”等的确定之说。“如是这些”等是对上述内容的总结。此处有一偈颂:
Kasmā pana aññamekaṃ sattabbhantaraṃ, añño eko udakukkhepo ca upacāratthāya ṭhapetabboti āha ‘‘ayaṃ hī’’tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147; vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.147) – yasmā ayaṃ sattabbhantarasīmā ca udakukkhepasīmā ca bhikkhūnaṃ ṭhitokāsato paṭṭhāya labbhati, te ca bhikkhū na sabbadā ekasadisā, kadāci vaḍḍhanti, kadāci parihāyanti. Yadā ca vaḍḍhanti, tadā sīmāsaṅkaro hoti. Tasmā aññamekaṃ sattabbhantaraṃ, añño eko udakukkhepo ca upacāratthāya ṭhapetabboti. Yaṃ pana mahāaṭṭhakathāyaṃ ‘‘tato adhikaṃ vaṭṭatiyeva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti (mahāva. aṭṭha. 147) vuttaṃ, tampi etadatthameva, na pana tattha katassa kammassa kuppattāti gahetabbaṃ. Paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopīti attano sattabbhantarena, udakukkhepena vā yo tesaṃ sattabbhantarassa, udakukkhepassa vā paricchedo, tato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopīti attho. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti, idaṃ ‘‘kammaṃ kopetī’’ti mahāaṭṭhakathādīsu vavatthānanti attho. ‘‘Iti ima’’ntiādi yathāvuttassa nigamanaṃ. Hoti cettha –
“于此,依结与未结,界名有二种;
具足三成就者可行,失坏有十一种;”
结界有三种:断界、村界、远界。
‘‘Baddhābaddhavasenedha, sīmā nāma dvidhā tahiṃ; Tisampattiyuttā vajji-tekādasa vipattikā; Baddhasīmā tidhā khaṇḍā-dito gāmādito parā’’ti.
“同分罪”者,此有二种:事同分与罪同分。此处所指为事同分,非另一种。为明此义,故说“若全僧团以非时食等”等语。“轻罪”者,因依轻的律法羯磨而得清净,故称为轻,即偷兰遮、波逸提、波罗提悔过、恶作、恶说等五罪。纵然有事同分的桑喀地谢沙罪,布萨羯磨亦绝对不宜。如所说:“犯同分桑喀地谢沙者,不应于其面前发露。若发露,罪虽已发露,恶作却未得脱。”然因其属于不须举罪之类,故作是说。“事同分”者,谓依事而言为同分,即同属一类之义。为指此事同分,故言“诸比丘,不应说同分罪,若说者,犯恶作”,而非指罪同分。故说“因非时食之缘而犯”等。“罪同分”者,谓依罪而言为同分。
Sabhāgāpatti ca nāmesā duvidhā vatthusabhāgā, āpattisabhāgāti. Tattha idha vatthusabhāgā adhippetā, netarāti dassetuṃ ‘‘yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā’’tiādimāha. Lahukāpattinti lahukena vinayakammena visujjhanato lahukā thullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitasaṅkhātā pañcāpattiyo. Vatthusabhāgāya saṅghādisesāpattiyāpi sati uposathakammaṃ pattakallaṃ na hotiyeva. Yathāha ‘‘sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa pana santike āvi kātuṃ na vaṭṭati. Sace āvi karoti, āpatti āvikatā hoti, dukkaṭā pana na muccatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102). Tassā pana adesanāgāminito evaṃ vuttaṃ. Vatthusabhāgāti vatthuvasena samānabhāgā, ekakoṭṭhāsāti vuttaṃ hoti. Imameva vatthusabhāgaṃ desetuṃ na vaṭṭati ‘‘na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā, yo deseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) vuttattā, na pana āpattisabhāgaṃ. Tenāha ‘‘vikālabhojanapaccayā āpannaṃ panā’’tiādi. Āpattisabhāganti āpattiyā samānabhāgaṃ.
“周边住处”者,即近处的精舍。“即日”者,为当日即能到达之义。“应遣送”者,应差人送去。“此事为善”者,谓此事美好善妙,即已得许可之义。“若不得”者,因精舍遥远,或道路有贼难等,若无法获得。以“将于其前发露”一语,显示同分罪亦不得发露。若得,发露后亦可作布萨。然而若全僧团犯同分桑喀地谢沙,则除单白布萨外,不应作布萨,此即为布萨之障碍。两者皆犯恶作,因佛制:“诸比丘,不应说同分罪,若说者,犯恶作。诸比丘,不应受同分罪,若受者,犯恶作。”“疑”者,即疑惑,陷于其中者为有疑者。“再成无疑后应说”,此非经文,亦非注疏,然说时无有过失。“依所说之理”者,即依“诸具寿应告清净”等理,有罪者于布萨时所制之恶作,即依此所说之理而犯。为何唯说同分罪耶?故说“于这些”等。即使存在异分罪,亦属适宜,然于异分存在时,唯他们有罪,非僧团之罪,故于僧团而言为适宜。
Sāmantā āvāsāti sāmantaāvāsaṃ, samīpavihāranti attho. Sajjukanti tadahevāgamanatthāya. Pāhetabboti pesetabbo. Iccetaṃ kusalanti iti etaṃ sundaraṃ bhaddakaṃ, laddhakappanti vuttaṃ hoti. No ce labhethāti vihārānaṃ dūratāya vā magge paripanthādinā vā yadi na labhetha. ‘‘Tassa santike paṭikarissatī’’ti iminā vacanena sabhāgāpatti āvi kātumpi na labbhatīti dīpitaṃ hoti. Yadi labheyya, āvi katvāpi uposathaṃ kareyya. Yadi pana sabbo saṅgho sabhāgaṃ saṅghādisesaṃ āpanno hoti, ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati, uposathassa antarāyova hoti. Ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti ‘‘na, bhikkhave, sabhāgā āpatti desetabbā, yo deseyya, āpatti dukkaṭassa. Na, bhikkhave, sabhāgā āpatti paṭiggahetabbā, yo paṭiggaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 169) vuttattā. Vimati saṃsayo, tattha niyutto vematiko. ‘‘Puna nibbematiko hutvā desetabbamevā’’ti neva pāḷiyaṃ, na ca aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana doso natthi. Vuttanayenevāti ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādinā nayena sāpattikassa uposathakaraṇe paññattaṃ dukkaṭaṃ āpajjantīti vuttanayeneva. Kasmā sabhāgāpattiyeva vuttāti āha ‘‘etāsu hī’’tiādi. Visabhāgāpattīsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyevāti visabhāgāsu pana vijjamānāsu tesaṃyeva puggalānaṃ āpatti, na saṅghassāti saṅghassa pattakallaṃ hotiyeva.
“犯究竟事者”,指犯了四波罗夷中任意一条的人。关于般荼迦等的判定,将在之后的波罗夷解说中说明。“畜生趣”,下至帝释天王,上至龙、金翅鸟童子等,凡是任何非人的众生,都应当知其为畜生趣,而非马、牛之类。因此说“于此”等句。其中,“于此”,是指在这段关于应避之人的论述中。“其达上被禁止者”,即“诸位比丘,不应让畜生趣者达上”,凡是龙、金翅鸟童子等畜生趣众生,其达上已被禁止,在此意义上也称为畜生趣。其中,乃至包括天人,凡是龙、童子等任何非人,都意指为“畜生趣”。在《普端严》中说:“‘诸位比丘,畜生趣’者,于此,或是龙、或是金翅鸟童子等中任一,下至涵盖帝释天王,一切非人,在此义中,都应知为‘畜生趣’。”“外道”,即执取邪见者,因其执取此类见解,故称执见者,执见者即是外道,意为执持与此不同的见解者。
Antimavatthuajjhāpannako nāma catunnaṃ pārājikānaṃ aññataraṃ ajjhāpannako. Paṇḍakādīnaṃ vinicchayo parato pārājikuddese āvi bhavissati . Tiracchānagatoti antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci nāgamāṇavakādiko amanussajātiko veditabbo, na assagoṇādayo. Tenāha ‘‘ettha cā’’tiādi. Tattha etthāti etissaṃ vajjanīyapuggalakathāyaṃ. Yassa upasampadā paṭikkhittāti ‘‘tiracchānagato, bhikkhave, anupasampanno, na upasampādetabbo’’ti (mahāva. 111) yassa nāgasupaṇṇādino tiracchānagatassa upasampadā paṭikkhittā , so idhāpi tiracchānagato nāmāti attho. Tattha hi antamaso deve upādāya nāgamāṇavakādiko yo koci amanussajātiko ‘‘tiracchānagato’’ti adhippeto. Vuttañhi samantapāsādikāyaṃ ‘‘tiracchānagato, bhikkhaveti ettha nāgo vā hotu supaṇṇamāṇavakādīnaṃ vā aññataro, antamaso sakkaṃ devarājānaṃ upādāya yo koci amanussajātiyo, so sabbova imasmiṃ atthe ‘tiracchānagato’ti veditabbo’’ti (mahāva. aṭṭha. 111). Titthaṃ vuccati laddhi, taṃ etesaṃ atthīti titthikā, titthikā eva titthiyā, ito aññaladdhikāti attho.
“经的诵出”,即是经诵。“以清净为布萨”,即是清净布萨。此理在“决意布萨”中亦然。“彼”,指巴帝摩卡的诵出。“教诫即巴帝摩卡”,其诵出,以实相而宣说,即为教诫巴帝摩卡诵。“对于此违犯,有如此名称的罪”,像这样依罪相而制的学处、制定的规条,称为“制令”,其余则与紧接的前文相同。
Suttassa uddeso suttuddeso. Pārisuddhi eva uposatho pārisuddhiuposatho. Eseva nayo adhiṭṭhānuposathoti etthāpi. Soti pātimokkhuddeso. Ovādova pātimokkhaṃ, tassa uddeso sarūpena kathanaṃ ovādapātimokkhuddeso. ‘‘Imasmiṃ vītikkame ayaṃ nāma āpattī’’ti evaṃ āpattivasena āṇāpanaṃ paññāpanaṃ āṇā, sesaṃ anantarasadisameva.
“忍辱是最高的苦行,堪忍……”所开示的三首偈颂。
Khantī paramaṃ tapo titikkhā…pe… vuttā tisso gāthāyo nāma –
忍辱、堪忍,是至高的苦行;
诸佛说涅槃为至高之境;
伤害他人者,绝非出家人。
无诽谤、无伤害,于巴帝摩卡中防护;
于食知量,边远处卧座;
勤修增上心,此乃诸佛之教。」
‘‘Khantī paramaṃ tapo titikkhā; Nibbānaṃ paramaṃ vadanti buddhā; Na hi pabbajito parūpaghātī; Na samaṇo hoti paraṃ viheṭhayanto. ‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā; Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsanaṃ. ‘‘Anūpavādo anūpaghāto, pātimokkhe ca saṃvaro; Mattaññutā ca bhattasmiṃ, pantañca sayanāsanaṃ; Adhicitte ca āyogo, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.(dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185) –
这三首偈颂。
Imā tisso gāthāyo.
其中,「忍辱是最上苦行」的意思是:名为安忍的忍辱,即是至上的苦行。而「堪忍」是忍辱的同义词,所谓堪忍的安忍,就是最上苦行——这是此句的义趣。「诸佛说涅槃为最上」的意思是:诸佛依一切行相而宣说,涅槃方为「最上」。「伤害他人者实非出家人」:凡是因缺乏忍辱而去伤害、恼害、损害他人者,便不能称为出家人。第四句即是此句的同义词——「实非出家人」的同义词是「不是沙门」;「伤害他人者」的同义词是「恼害他人者」。又或解作:「伤害他人者」即伤害戒,因戒以最上之义而被称为「他」。凡是沙门恼害任何有情而成为伤害他人者,便是破坏了自己的戒,故不能名为出家人。又或解作:凡是因缺乏忍辱而去伤害他人,乃至故意夺取蚊虻之生命者,实非出家人。何故?因未出离烦恼。经云「出离自己的烦恼,故称为出家人」,此即出家之相。若有人不伤害、不杀害,却以杖等恼害他人,彼恼害他人者便不是沙门。何故?因未寂止恼害。经云「因诸恶已寂止,故称为沙门」,此即沙门之相。
Tattha khantī paramaṃ tapoti (dī. ni. aṭṭha. 2.90; dha. pa. aṭṭha. 2.185) adhivāsanakhanti nāma paramaṃ tapo. Titikkhāti khantiyā eva vevacanaṃ, titikkhāsaṅkhātā adhivāsanakhanti uttamaṃ tapoti attho. Nibbānaṃ paramaṃ vadantīti sabbākārena pana nibbānaṃ ‘‘parama’’nti vadanti buddhā. Na hi pabbajito parūpaghātīti yo adhivāsanakhantivirahitattā paraṃ upaghāteti bādhati vihiṃsati, so pabbajito nāma na hoti. Catutthapādo pana tasseva vevacanaṃ. ‘‘Na hi pabbajito’’ti etassa hi ‘‘nasamaṇo hotī’’ti vevacanaṃ. ‘‘Parūpaghātī’’ti etassa ‘‘paraṃ viheṭhayanto’’ti vevacanaṃ. Atha vā parūpaghātīti sīlūpaghātī. Sīlañhi uttamaṭṭhena ‘‘para’’nti vuccati. Yo ca samaṇo paraṃ yaṃ kañci sattaṃ viheṭhayanto parūpaghātī hoti, attano sīlavināsako, so pabbajito nāma na hotīti attho. Atha vā yo adhivāsanakhantiyā abhāvā parūpaghātī hoti, paraṃ antamaso ḍaṃsamakasampi sañcicca jīvitā voropeti, so na hi pabbajito. Kiṃ kāraṇā? Malassa apabbājitattā. ‘‘Pabbājayamattano malaṃ, tasmā ‘pabbajito’ti vuccatī’’ti (dha. pa. 388) idañhi pabbajitalakkhaṇaṃ. Yopi na heva kho upaghāteti na māreti, apica daṇḍādīhi viheṭheti, so paraṃ viheṭhayanto samaṇo na hoti. Kiṃ kāraṇā? Vihesāya asamitattā. ‘‘Samitattā hi pāpānaṃ, ‘samaṇo’ti pavuccatī’’ti (dha. pa. 265) idañhi samaṇalakkhaṇaṃ.
第二偈颂中,「一切恶」指一切不善。「不作」指不令生起。「善」指四地善。「具足」指具足、获得。「自净其意」指净化自心,令心光明,彻底清净,此由阿拉汉道而成就。如此,依戒防护断除一切恶,依世间、出世间的止与观成就善,依阿拉汉果清净自心,这便是诸佛的教说、教诫与教导。
Dutiyagāthāya sabbapāpassāti sabbākusalassa. Akaraṇanti anuppādanaṃ. Kusalassāti catubhūmakakusalassa. Upasampadāti upasampādanaṃ paṭilābho. Sacittapariyodapananti attano cittassa vodāpanaṃ pabhassarabhāvakaraṇaṃ sabbaso parisodhanaṃ, taṃ pana arahattena hoti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya lokiyalokuttarāhi samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodāpetabbanti etaṃ buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhi.
于第三偈中:「不诽谤」者,以言语不诽谤任何之人。「不伤害」者,以身行不作伤害任何之人。「于巴帝摩卡」者,即彼巴帝摩卡、巴帝摩卡、至上、最上之戒。其中,‘波罗提’者,以无去之殊胜;‘木叉’者,以解脱恶趣怖畏。或谓:凡守护彼者,彼即得解脱,故称‘巴帝摩卡’。于彼巴帝摩卡中,「律仪」者,以不违越七聚罪为相之律仪。「知量」者,于接受与受用上知量。「边远之卧坐处」者,远离人群聚集、寂静幽隐、适于独居之住处。当知此处仅以二种资具即显示四种资具之知足,以资具知足之共性故,依特相摄持之理,余二者亦得显示。「于增上心勤修」者,能生起观之八等至心,其中道果心即是增上心,于如是所说之增上心,勤加修习、随顺修习,以此为义。「此是诸佛之教」者,此不诽谤他人、不伤害、于巴帝摩卡之律仪、于接受受用中知量、为八等至自在故而修习边远住处,乃是诸佛之教、之教诫、之教导。应知此三偈,即是过去一切诸佛之巴帝摩卡诵出偈,唯诸佛诵出,非声闻。
Tatiyagāthāya anūpavādoti vācāya kassaci anupavadanaṃ. Anūpaghātoti kāyena kassaci upaghātassa akaraṇaṃ. Pātimokkheti yaṃ taṃ pātimokkhaṃ paatimokkhaṃ atipamokkhaṃ uttamaṃ sīlaṃ, pāti vā agativisesehi, mokkheti duggatibhayehi. Yo vā naṃ pāti, taṃ mokkhetīti ‘‘pātimokkha’’nti vuccati, tasmiṃ pātimokkhe ca. Saṃvaroti sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ avītikkamalakkhaṇo saṃvaro. Mattaññutāti paṭiggahaṇaparibhogavasena pamāṇaññutā. Pantañca sayanāsananti janasaṅghaṭṭanavirahitaṃ nijjanasambādhaṃ vivittaṃ, senāsanañca. Ettha ca dvihiyeva paccayehi catupaccayasantoso dīpitoti veditabbo paccayasantosasāmaññena itaradvayassāpi lakkhaṇahāranayena jotitattā. Adhicitte ca āyogoti vipassanāpādakaṃ aṭṭhasamāpatticittaṃ, tatopi maggaphalacittameva adhicittaṃ, tasmiṃ yathāvutte adhicitte āyogo ca anuyogo cāti attho. Etaṃ buddhāna sāsananti etaṃ parassa anupavadanaṃ, anupaghātanaṃ, pātimokkhe saṃvaro, paṭiggahaṇaparibhogesu mattaññutā, aṭṭhasamāpattivasibhāvāya vivittasenāsanasevanañca buddhānaṃ sāsanaṃ ovādo anusiṭṭhīti. Imā pana tisso gāthā sabbabuddhānaṃ pātimokkhuddesagāthāyo hontīti veditabbā. Taṃ buddhā eva uddisanti, na sāvakā.
以‘尊者们,请僧团听我说’等语所说者,名教诫巴帝摩卡。此唯声闻诵出,非诸如来;因诸佛不作僧团羯磨,亦不归属其中,故说‘唯声闻诵出,非佛’。‘于此义中’者,即于‘应诵巴帝摩卡’此义中。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā (mahāva. 134) nayena vuttaṃ āṇāpātimokkhaṃ nāma. Taṃ sāvakā eva uddisanti, na buddhā saṅghakammaṃ karonti, na ca tattha pariyāpannāti āha ‘‘taṃ sāvakā eva uddisanti, na buddhā’’ti. Imasmiṃ attheti ‘‘pātimokkhaṃ uddiseyyā’’ti etasmiṃ atthe.
「未入」者,谓于彼处受具足戒者,或因忘失前安居而未入者。「于四月尼」者,即于四月。彼为四月之圆满,故称四月,亦即称为‘四月尼’,于彼四月尼中。此为后迦提迦月满月尼之义。「身和合」者,以身和合性,即手臂所及之来到。
Anupagato nāma tattheva upasampanno, asatiyā purimikāya anupagato vā. Cātumāsiniyanti cātumāsiyaṃ. Sā hi catunnaṃ māsānaṃ pāripūribhūtāti cātumāsī, sā eva ‘‘cātumāsinī’’ti vuccati, tassaṃ cātumāsiniyaṃ. Pacchimakattikapuṇṇamāsiniyanti attho. Kāyasāmagginti kāyena samaggabhāvaṃ, hatthapāsūpagamananti vuttaṃ hoti.
这里应如此判定:如果前安居有五位比丘入雨安居,后安居也有五位,在前安居者已作白羯磨并行自恣后,后安居者应于他们面前行清净布萨,不可在同一布萨堂内设立两道白羯磨。即使后安居入者为四位、三位、二位或一位,也是如此。若前安居有四位,后安居也有四位、三位、二位或一位,也是如此。若前安居有三位,后安居也有三位或二位,也是如此。此处要点在于:如果后安居入者的人数少于或等于前安居者,且满足僧团自恣的法定人数,则应作僧团自恣的白羯磨,然后由前安居者行自恣。但若前安居有三位,后安居有一位,合为四人,四人不得设立僧团白羯磨行自恣;然而以别众白羯磨而言,此人数已满,故应由前安居者作别众白羯磨后行自恣,其余者应于他们面前行清净布萨。若前安居有二位,后安居有二位或一位,也是如此。若前安居有一位,后安居也有一位,则一人应对另一人行自恣,一人行清净布萨。如果后安居入者人数比前安居者多一位或更多,则应先诵巴帝摩卡,然后由人数较少者于他们面前行自恣。在迦提月满月日行自恣时,若先入雨安居者以大众自恣羯磨行自恣后,后入者的人数更多或相等,则应设立自恣白羯磨。
Ayaṃ panettha vinicchayo – sace purimikāya pañca bhikkhū vassaṃ upagatā, pacchimikāyapi pañca, purimehi ñattiṃ ṭhapetvā pavārite pacchimehi tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo, na ekasmiṃ uposathagge dve ñattiyo ṭhapetabbā. Sacepi pacchimikāya upagatā cattāro, tayo, dve, eko vā hoti, eseva nayo. Atha purimikāya cattāro, pacchimikāyapi cattāro, tayo, dve, eko vā, eseva nayo. Atha purimikāya tayo, pacchimikāya tayo, dve vā, eseva nayo. Idañhettha lakkhaṇaṃ – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghappavāraṇāya ca gaṇaṃ pūrenti, saṅghappavāraṇāvasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbā. Sace pana purimikāya tayo, pacchimikāya eko hoti, tena saddhiṃ te cattāro honti, catunnaṃ saṅghañattiṃ ṭhapetvā pavāretuṃ na vaṭṭati. Gaṇañattiyā pana so gaṇapūrako hoti, tasmā gaṇavasena ñattiṃ ṭhapetvā purimehi pavāretabbaṃ, itarena tesaṃ santike pārisuddhiuposatho kātabbo. Sace purimikāya dve, pacchimikāya dve vā eko vā, etthāpi eseva nayo. Sace purimikāya eko, pacchimikāyapi eko, ekena ekassa santike pavāretabbaṃ, ekena pārisuddhiuposatho kātabbo . Sace purimavassūpagatehi pacchimavassūpagatā ekenapi adhikatarā honti, paṭhamaṃ pātimokkhaṃ uddisitvā pacchā thokatarehi tesaṃ santike pavāretabbaṃ. Kattikacātumāsinipavāraṇāya pana sace paṭhamaṃ vassūpagatehi mahāpavāraṇāya pavāritehi pacchā upagatā adhikatarā vā samasamā vā honti, pavāraṇāñattiṃ ṭhapetvā pavāretabbaṃ. Tehi pavārite pacchā itarehi pārisuddhiuposatho kātabbo. Atha mahāpavāraṇāya pavāritā bahū honti, pacchā vassūpagatā thokā vā eko vā, pātimokkhe uddiṭṭhe pacchā tesaṃ santike tena pavāretabbanti.
“搭衣于一边肩上”,意思是将上衣妥善地搭在一边肩上。“高举合掌”,即举起十指端相合、明净光洁的合掌。如果那里也有别住比丘,他在僧团新比丘的座位坐下后,即于该处就座,依自己的诵戒次第行清净布萨。然而,在诵巴帝摩卡时,不应依席位次第就坐,应离开原来的次第座位,但保持在伸手可及的范围内就坐。在行自恣时也是如此。
Ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvāti ekasmiṃ aṃse sādhukaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvāti attho. Añjaliṃ paggahetvāti dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjaliṃ ukkhipitvā. Sace pana tattha pārivāsikopi atthi, saṅghanavakaṭṭhāne nisīditvā tattheva nisinnena attano pāḷiyā pārisuddhiuposatho kātabbo. Pātimokkhe uddisiyamāne pana pāḷiyā anisīditvā pāḷiṃ vihāya hatthapāsaṃ amuñcantena nisīditabbaṃ. Pavāraṇāyapi eseva nayo.
“一切前行事”,指扫除等九种前行事务。如同全体僧团犯了同类罪后,通过设立“尊者们,请僧团听我说……将如法忏悔”的白羯磨而得行布萨,此处也是如此:三位比丘设立“请具寿们听我说,这些比丘犯了同类罪,待见到其他清净无罪比丘时,当于彼面前忏悔彼罪”的别众白羯磨;二位比丘也说“见到其他清净比丘后将忏悔”而得行布萨;一位比丘则作“得见清净者后将忏悔”的意向而得行布萨。“当日”,即指那一天,这是词义。“异住者”,指见解不同、另住他处者。“非住处”,指新盖的殿堂等任何场所。“除僧团外”,指除了达到僧团法定人数的比丘之外。“除障碍外”,指除了前述十种障碍之外。然而,依最下限来说,若加上自己共为四人,即使有障碍也可以离去。对于不应去的住处等情况,如果在寺院里行布萨,为了决意布萨的缘故,也不应跨越界与河。但如果那里有某位比丘,则可以去他面前;也可以去已经舍了布萨的住处。如此去者也得决意布萨。林居比丘在布萨日入村乞食后,应回到自己的寺院;如果进入其他寺院,应在该处行布萨后方可返回,未行布萨则不得返回。“若知今日能到某处”,那样的住处就应当去。在那里与比丘们共同行布萨,如此便不会造成布萨的障碍。
Sabbaṃpubbakaraṇīyanti sammajjanādiṃ navavidhaṃ pubbakiccaṃ. Yathā ca sabbo saṅgho sabhāgāpattiṃ āpajjitvā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) ñattiṃ ṭhapetvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evametthāpi tīhi ‘‘suṇantu me āyasmantā ime bhikkhū sabhāgaṃ āpattiṃ āpannā, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissanti, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissantī’’ti gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhipi ‘‘aññaṃ suddhaṃ passitvā paṭikarissāmā’’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenāpi ‘‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā kātuṃ vaṭṭati. Tadahūti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Nānāsaṃvāsakehīti laddhinānāsaṃvāsakehi. Anāvāso nāma navakammasālādiko yo koci padeso. Aññatra saṅghenāti saṅghappahonakehi bhikkhūhi vinā. Aññatra antarāyāti pubbe vuttaṃ dasavidhamantarāyaṃ vinā. Sabbantimena pana paricchedena attacatutthena antarāye vā sati gantuṃ vaṭṭati. Yathā ca āvāsādayo na gantabbā, evaṃ sace vihāre uposathaṃ karonti, uposathādhiṭṭhānatthaṃ sīmāpi nadīpi na gantabbā. Sace panettha koci bhikkhu hoti, tassa santikaṃ gantuṃ vaṭṭati. Vissaṭṭhauposathāpi āvāsā gantuṃ vaṭṭati. Evaṃ gato adhiṭṭhātumpi labhati. Āraññakenāpi bhikkhunā uposathadivase gāme piṇḍāya caritvā attano vihārameva āgantabbaṃ. Sace aññaṃ vihāraṃ okkamati, tattha uposathaṃ katvāva āgantabbaṃ, akatvā āgantuṃ na vaṭṭati. Yaṃ jaññā ‘‘ajjeva tattha gantuṃ sakkomī’’ti (mahāva. aṭṭha. 181) evarūpo pana āvāso gantabbo. Tattha bhikkhūhi saddhiṃ uposathaṃ karontenāpi hi iminā neva uposathantarāyo kato bhavissatīti.
“连同座席的用水”,意思是与座席一同备办的饮用水与生活用水。须在僧团集会之前完成者,称为“前行事务”。须在完成前行事务之后、布萨羯磨之前完成者,称为“前置任务”。这两者都必须在布萨羯磨之前完成,所以在这里统称为“前置任务”,因此说“如此以两种名称阐释了九种前置任务”。问:这是什么意思?所以接着说“并非……”等。若这些事务未完成,则不得举行布萨,这是依据佛陀的教言:“比丘们,若长老命令时,无病者不得拒绝打扫;若拒绝打扫,犯恶作。”等等(参见《大品》第一百五十九段)。因此说:“所以,受长老命令者……”等等。
Udakaṃ āsanena cāti āsanena saha pānīyaparibhojanīyaṃ udakañcāti attho. Saṅghasannipātato paṭhamaṃ kattabbaṃ pubbakaraṇaṃ. Pubbakaraṇato pacchā kattabbampi uposathakammato paṭhamaṃ kattabbattā pubbakiccaṃ. Ubhayampi cetaṃ uposathakammato paṭhamaṃ kattabbattā ‘‘pubbakicca’’micceva ettha vuttanti āha ‘‘evaṃ dvīhi nāmehi navavidhaṃ pubbakiccaṃ dassita’’nti. Kiṃ taṃ katanti pucchatīti āha ‘‘na hī’’tiādi. Taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati ‘‘na, bhikkhave, therena āṇattena agilānena na sammajjitabbaṃ, yo na sammajjeyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādi (mahāva. 159) vacanato. Tenevāha ‘‘tasmā therena āṇattenā’’tiādi.
然而,若受命者一时也找不到扫帚,则应先令树枝成为如法净物,再用来打扫。若连树枝也无从获得,则以已得者为如法。‘应备办饮用水与生活用水’,意思是为来客备办饮用水与生活用水。‘应铺设座席’,意思是应铺设椅、凳等座席。若布萨堂内没有座席,须从属于僧团的寺院中取来铺设,用毕再送回原处。若全无座席,铺设草席或草垫亦可。若连草垫也没有,则先令树枝成为如法净物再行铺设。若找不到能使其成为净物的人,则以已得者为如法。‘应备办灯火’,意思是应点亮灯火,也就是应当完成点灯这件事。发出命令时,应告知:‘在某处有油,或有灯芯,或有灯盏,取来使用。’若无油等物品,则须设法寻找。若寻找后仍无法获得,则以已得者为如法。此外,也应在陶片中生起火来。正在执行某项任务者,或一贯独自承担某项事务者,又或是诵经者、说法者等,不得被命令;其余大众则应按顺序轮流派遣。因此说‘长老亦应知悉合适人选才发出命令’。”
Sace pana āṇatto sammajjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ. Tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbanti āgantukānaṃ atthāya pānīyaparibhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ. Āsanaṃ paññāpetabbanti pīṭhaphalakādiāsanaṃ paññāpetabbaṃ. Sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṃghikāvāsatopi āharitvā paññāpetvā puna haritabbāni. Āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññāpetuṃ vaṭṭati. Taṭṭikāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññāpetabbāni. Kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Padīpo kātabboti padīpetabbo, padīpujjalanaṃ kātabbanti vuttaṃ hoti. Āṇāpentena pana ‘‘asukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā vaṭṭi vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni. Pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Apica kapāle aggipi jāletabbo. Āṇāpentena ca kiñci kammaṃ karonto vā sadākālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu aññataro vā na āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Tenāha ‘‘therenāpi patirūpaṃ ñatvā āṇāpetabba’’nti.
“于界外举行布萨后而来者”,指的是在某条河边、某处界内或任何地方举行布萨后才前来者,他应当给予欲,其用意是:不能只是说一句‘我已行过布萨了’,便停留不报。‘忙于某项事务者’,指的是忙于照顾病人等事务者。若病者无力给出欲与清净,则须用床或椅将其抬至僧团中央举行布萨。若照顾病人的比丘们心想:‘若我们搬动这位病人离开原处,他的病情可能会加重,甚至可能导致死亡’,则不应搬动那位病人,僧团应当前往他所在之处举行布萨,但不得以别众僧团来举行布萨;如果这样做,则犯恶作。若有众多这样的病人,僧团应让他们依次排列,使所有人都处在伸手可及的范围内。若病人分散各处,僧团无法全部顾及,则当日可以不举行布萨,但也不得以别众僧团来举行。由于世尊曾开许:‘比丘们,我允许在布萨日给出清净的同时,也给出欲;僧团有其应办之事’(参见《大品》165),因此遵循世尊教法者必须说:‘我给予欲。’又因为世尊说过:‘比丘们,若传欲者在接受欲后随即离去,须将此欲转托他人’等等(参见《大品》165),为了省去自己再次给出欲的麻烦,所以要这样说:‘请为我传递欲。’又因为世尊说过:‘比丘们,若传欲者在接受欲后,到达僧团中时故意不禀报,那么欲虽已传达,但该传欲者犯恶作’
Bahi uposathaṃ katvā āgatenāti nadiyā vā sīmāya vā yattha katthaci uposathaṃ katvā āgatena chando dātabbo, ‘‘kato mayā uposatho’’ti acchituṃ na labhatīti adhippāyo. Kiccappasuto vāti gilānupaṭṭhākādikiccappasuto vā. Sace gilāno chandapārisuddhiṃ dātuṃ na sakkoti, mañcena vā pīṭhena vā saṅghamajjhaṃ ānetvā uposatho kātabbo. Sace gilānupaṭṭhākānaṃ bhikkhūnaṃ evaṃ hoti ‘‘sace kho mayaṃ imaṃ gilānaṃ ṭhānā cāvessāma, ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālakiriyā vā bhavissatī’’ti, na tveva so gilāno ṭhānā cāvetabbo, saṅghena tattha gantvā uposatho kātabbo, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. Kareyya ce, āpatti dukkaṭassa. Sace bahū tādisā gilānā honti, saṅghena paṭipāṭiyā ṭhatvā sabbe hatthapāse kātabbā. Sace dūre dūre honti, saṅgho nappahoti, taṃ divasaṃ uposatho na kātabbo, na tveva vaggena saṅghena uposatho kātabbo. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti (mahāva. 165) vuttattā bhagavato āṇaṃ karontena ‘‘chandaṃ dammī’’ti vuttaṃ. ‘‘Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande tattheva pakkamati, aññassa dātabbo chando’’tiādivacanato (mahāva. 165) puna attano chandadānaparissamavinodanatthaṃ ‘‘chandaṃ me harā’’ti vuttaṃ. ‘‘Chandahārako ce, bhikkhave, dinne chande saṅghappatto sañcicca na āroceti, āhaṭo hoti chando, chandahārakassa āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 165) vuttattā dukkaṭato taṃ mocetuṃ ‘‘chandaṃ me ārocehī’’ti vuttaṃ.
“以身、或以语、或以两者告知”:所谓以意思惟后,以身业——即以任何肢体或支节——作身业者,得以身告知;能发出语声者,得以语告知;两者皆能者,则以身语两者告知。其义即“令知、令了解”。又依“此义”之说,以任何身体语言皆可告知;在给予清净时,判定的方法也与前述给予欲时所说的相同。然而,给予者须先发露所有犯戒之罪。因为有罪者不得说“我给予清净,请为我持清净,请为我转告清净”(《大品》164)。“僧团有应作之事”本应如此说,但因语词倒置,遂说为“僧团有应作事”。“给予他们及自己的欲与清净”——此处,欲与欲清净合称“欲清净”,“给予之”,应依同形一余法来理解其义。“另一者”,指其余人的欲清净。“猫链式欲清净”——此处,所谓“猫链”,就是绑猫的链子。链中第一环仅与第二环相连,而不及第三环;同样,此欲清净由给予者交付给某人后,便不再流传至其他人处(《义要疏·大品》3.164;《律疏·大品》2.164)。因此,因其与猫链相似,便称为“猫链式”。此处引用猫链的比喻,应当理解为只是以任何一种链条为例来说明而已。
Kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabboti manasā cintetvā kāyappayogaṃ karontena yena kenaci aṅgapaccaṅgena vā, vācaṃ pana nicchāretuṃ sakkontena tatheva vācāya vā, ubhayathāpi sakkontena kāyavācāhi vā viññāpetabbo, jānāpetabboti attho. ‘‘Ayaṃ attho’’ti vacanato pana yāya kāyacipi bhāsāya viññāpetuṃ vaṭṭati, pārisuddhidānepi chandadāne vuttasadisova vinicchayo. Taṃ pana dentena paṭhamaṃ santī āpatti desetabbā. Na hi sāpattiko samāno ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti (mahāva. 164) vattuṃ labhati. ‘‘Santi saṅghassa karaṇīyānī’’ti vattabbe vacanavipallāsena ‘‘santi saṅghassa karaṇīya’’nti vuttaṃ. Tesañca attano ca chandapārisuddhiṃ detīti ettha chando ca chandapārisuddhi ca chandapārisuddhi, taṃ detīti sarūpekasesanayena attho daṭṭhabbo. Itarāti aññesaṃ chandapārisuddhi. Biḷālasaṅkhalikā chandapārisuddhīti ettha biḷālasaṅkhalikā nāma biḷālabandhanaṃ. Tattha hi saṅkhalikāya paṭhamavalayaṃ dutiyavalayaṃyeva pāpuṇāti, na tatiyaṃ, evamayampi chandapārisuddhi dāyakena yassa dinnā, tato aññattha na gacchatīti (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.164; vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.164). Tasmā sā biḷālasaṅkhalikasadisattā ‘‘biḷālasaṅkhalikā’’ti vuttā. Biḷālasaṅkhalikaggahaṇañcettha yāsaṃ kāsañci saṅkhalikānaṃ upalakkhaṇamattanti daṭṭhabbaṃ.
“季节告知”:“令彼彼行事运转者”名为“季”,对季的叙说即是“季节告知”,意为“告知季节”。为了显示告知的方式,所以说“寒季等”等语。“计算”,即计数。以八敬法训诫比丘尼,称为“比丘训诫”。“明日是布萨,请来”:这是说“明日是布萨”,意思是必须今天就前来:于十五日布萨时,应在该半月的第十四日之前到来;于十四日布萨时,应在第十三日之前到来。但《大护疏》中说:“应在该半月的第十三日之前到来,并询问‘这次布萨是十四日还是十五日?’”(《波逸提疏》149)。被如此询问的比丘们,如果他们在第十四日举行布萨,便回答说:“是十四日,姊妹。”如果在第十五日举行,便回答说:“是十五日,姊妹。”因为世尊曾开许说:“诸比丘,除了愚痴者、病者、将行远路者之外,我允许其余的人都应接受训诫”(《小品》414),所以说到“除他们”等人的情形。其中,不知道告知规程的人称为“愚痴者”。打算在十四日或十五日布萨当天或次日出行的人,称为“将行远路者”;但如果是从该半月的第二日之后才离去的人,在这里不应称为将行远路者。常住在林野的人称为“林野住者”,这样的人也不得以“我是林野住者,明日是布萨,我不在寺院里住”作为理由而拒绝。
Utukkhānanti taṃ taṃ kiriyaṃ arati vattetīti utu, tassa akkhānaṃ utukkhānaṃ, utuācikkhananti attho. Yathā ca tassa ācikkhanaṃ, taṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘hemantādīna’’ntiādi vuttaṃ. Gaṇanāti kalanā. Bhikkhunīnaṃ aṭṭhagarudhammehi ovadanaṃ bhikkhunovādo. Sve uposathoti āgantvāti ‘‘sve uposatho hotī’’ti vutte ajjeva āgantvā pannarasike uposathe pakkhassa cātuddasiyaṃ, cātuddasike terasiyaṃ āgantvāti vuttaṃ hoti. Mahāpaccariyaṃ pana ‘‘pakkhassa terasiyaṃyeva āgantvā ‘ayaṃ uposatho cātuddasiko vā pannarasiko vā’ti pucchitabba’’nti (pāci. aṭṭha. 149) vuttaṃ. Evaṃ pucchitena ca bhikkhunā sace cātuddasiyaṃ uposathaṃ karonti, ‘‘cātuddasiko bhaginī’’ti vattabbaṃ. Sace pannarasiyaṃ karonti, ‘‘pannarasiko bhaginī’’ti vattabbaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ṭhapetvā bālaṃ, ṭhapetvā gilānaṃ, ṭhapetvā gamikaṃ avasesehi ovādaṃ gahetu’’nti (cūḷava. 414) vuttattā ‘‘taṃ ṭhapetvā’’tiādimāha. Tattha ārocanavidhānaṃ ajānanto bālo. Cātuddasikapannarasikesu uposathesu vā pāṭipade vā gantukāmo gamiyo, dutiyapakkhadivasato pana paṭṭhāya tato uddhaṃ gacchanto idha gamiyo nāma na hoti. Araññe nivāso assāti āraññiko. Sopi ‘‘ahaṃ araññavāsī, sve uposatho, vihāre na vasāmī’’ti appaṭiggahituṃ na labhati. Yadi na gaṇheyya, dukkaṭaṃ āpajjeyya. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, ovādo na gahetabbo, yo na gaṇheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 414). Tena pana paccāharaṇatthāya saṅketo kātabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āraññikena bhikkhunā ovādaṃ gahetuṃ, saṅketañca kātuṃ atra patiharissāmī’’ti (cūḷava. 415). Tasmā āraññikena bhikkhunā sace bhikkhunīnaṃ vasanagāme bhikkhā labbhati, tattheva caritvā bhikkhuniyo disvā ārocetvā gantabbaṃ. No cassa tattha bhikkhā sulabhā hoti, sāmantagāme caritvā bhikkhunīnaṃ gāmaṃ āgamma tatheva kātabbaṃ. Sace dūraṃ gantabbaṃ hoti, saṅketo kātabbo ‘‘ahaṃ asukaṃ nāma tumhākaṃ gāmadvāre sabhaṃ vā maṇḍapaṃ vā rukkhamūlaṃ vā upasaṅkamissāmi, tatra āgaccheyyāthā’’ti. Bhikkhunīhi tatra gantabbaṃ, agantuṃ na labbhati. Vuttañhetaṃ ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā saṅketaṃ na gantabbaṃ, yā na gaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 415). Uposathaggeti uposathakaraṇaṭṭhāne. Aṭṭhahi aṅgehīti –
他持戒,以巴帝摩卡律仪防护而住,具足正行与行境,于微细罪过亦见怖畏,受持学处而修学。他是多闻者,能持所闻,积累所闻,对那些初善、中善、后善,具义具文、完全圆满、完全清净、彰显梵行的法,他如此多所听闻、受持、以口熟诵、以意观察、以见善巧通达。他对两部巴帝摩卡皆详细善知、善分别、善流传、善抉择,依经依文而通晓。他言辞优雅,善于表达。他普受比丘尼们的喜爱与欢迎。他堪能训诫比丘尼。而且,他从未违犯任何依世尊而出家、身着袈裟者的重法。他已满二十岁,或超过二十岁。
‘‘Sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti, dhātā vacasā paricitā, manasā anupekkhitā, diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Kalyāṇavāco hoti kalyāṇavākkaraṇo. Yebhuyyena bhikkhunīnaṃ piyo hoti manāpo. Paṭibalo hoti bhikkhuniyo ovadituṃ. Na kho panetaṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaṃ ajjhāpannapubbo hoti. Vīsativasso vā hoti atirekavīsativasso vā’’ti (pāci. 147) –
以此八支。「令人欢喜者」,指能令人净信、身语意三业无有过失。「令圆满」,即令三学圆满。然而,当那些比丘尼仅见到诵巴帝摩卡者便请求教诫时,在布萨堂聚集的比丘僧团依预备事询问:「是否有比丘尼前来请求教诫?」此时,应令他人说出「如是应说」等自己该说的话,自己则说「是否有比丘被认可为比丘尼教诫者?」等语,然后自己再前往向比丘尼们宣告。或者也可让另一位比丘于当日诵巴帝摩卡。「此」为「那些」的复数,指一同、同时。
Imehi aṭṭhahi aṅgehi. Pāsādikenāti pasādāvahena niddosena kāyavacīmanokammena. Sampādetūti tividhaṃ sikkhaṃ sampādetu. Yadā pana tāhi bhikkhunīhi pātimokkhuddesakaṃyeva disvā ovādo yācito, tadā uposathagge sannipatitehi bhikkhusaṅghehi pubbakiccavasena ‘‘atthi kāci bhikkhuniyo ovādaṃ yācamānā’’ti pucchite ‘‘evaṃ vadehī’’ti attanā vattabbavacanaṃ aññena kathāpetvā ‘‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’’tiādiṃ sayaṃ vatvā puna sayameva gantvā bhikkhunīnaṃ ārocetabbaṃ. Aññena vā bhikkhunā tasmiṃ divase pātimokkhaṃ uddisāpetabbaṃ. Idanti ‘‘tāhī’’ti bahuvacanaṃ. Ekato saheva.
「或以白事立者」:在三人住处若无法诵巴帝摩卡,则由白事立者处理。「或以其他比丘」:在二位比丘或一位比丘的住处,若自身已被认可,应说「我」。「如是」即与在布萨堂所说的方式相同。「或宣告后」:以此遮止不作宣告。依据「诸比丘,教诫不应不作宣告;若不作宣告者,犯恶作」(《小品》415)的教示,持教诫而在布萨堂不作宣告,是不被允许的。
Ñattiṭṭhapakena vāti yattha tiṇṇaṃ vasanaṭṭhāne pātimokkhuddeso natthi, tattha ñattiṭṭhapanakena vā. Itarena vāti yattha dve bhikkhū vasanti, eko vā, tattha itarena vā bhikkhunā sace sayameva sammato, ‘‘aha’’nti vattabbaṃ . Tathevāti uposathagge vuttasadisameva. ‘‘Ārocetvāvā’’ti iminā anārocanaṃ paṭikkhipati. ‘‘Na, bhikkhave, ovādo na ārocetabbo, yo na āroceyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 415) vacanato ovādaṃ gahetvā uposathagge anārocetuṃ na vaṭṭati.
「清净状态」指于罪障的清净。「应宣告」即应当表明。其中,「可能」是指在「我将诵巴帝摩卡」此句上,可能会生起这样的问难。那是什么?即所谓「僧团应行布萨」等语。「以前者连结后者」意为以前面的语词连接后面的语词,使之连贯。「以和合」指身与心达成一致。「众之」指除诵者外,四人众中其余比丘的。「为僧团所诵」即由僧团诵出,此处是具格作属格使用。「此中」指在诵巴帝摩卡时。「特相」即指法的自性。
Parisuddhabhāvanti āpattiyā parisuddhataṃ. Ārocethāti āvi karotha. Ettha siyāti ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti etasmiṃ pade ayamanuyogo bhaveyya. Kiṃ taṃ, yaṃ siyāti āha ‘‘saṅgho uposathaṃ kareyyā’’tiādi. Pubbenāparaṃ sandhiyatīti pubbavacanena aparaṃ vacanaṃ sandhānaṃ gacchati. Sāmaggiyāti kāyacittehi sahitatāya. Gaṇassāti uddesakaṃ ṭhapetvā catuvagge sesabhikkhūnaṃ. Saṅghassa uddiṭṭhaṃ hotīti saṅghena uddiṭṭhaṃ hoti. Karaṇatthe cetaṃ sāmivacanaṃ. Etthāti pātimokkhuddese. Lakkhaṇanti sabhāvo.
“长老、新者与中者”:在此,戒腊十夏及超过十夏者为长老,未满五夏者为新者,五夏及超过五夏者为中者。“作骨(视为骨)”:将自己视为以彼巴帝摩卡为依止者,或视彼巴帝摩卡为骨,即“此是我的巴帝摩卡”。“作意”:即安立于心中。“以耳门方式”:即以耳门速行识的方式。“以全心把持”:不令心稍有外散,当以全部心作意、观察之意。“我作意”:即我作意、应把持之意。而且,此处的作意并非以所缘施设为特相,而是以道路施设、速行施设、作意前行、安立心中为特相,因此说“令心专一而安立于心中”。“不相应”:即不一致。为何不一致?谓“因为和合者”等所说。复有何义?谓“巴帝摩卡诵者与”等所说。“僧团所摄”:即被僧团所摄持,包含于其中。
Therāca navā ca majjhimā cāti ettha dasavassā, atirekadasavassā ca therā. Ūnapañcavassā navā. Pañcavassā, atirekapañcavassā ca majjhimā. Aṭṭhiṃ katvāti attānaṃ tena pātimokkhena atthikaṃ katvā, taṃ vā pātimokkhaṃ ‘‘idaṃ mayhaṃ pātimokkha’’nti atthiṃ katvā. Manasi karitvāti citte ṭhapetvā. Sotadvāravasenāti sotadvārikajavanaviññāṇavasena. Sabbacetasā samannāharāmāti cittassa thokampi bahi gantuṃ adentā sabbena cittena āvajjema, sallakkhemāti attho. Manasi karomāti āvajjema, samannāharāmāti attho. So ca kho manasikāro na ettha ārammaṇappaṭipādanalakkhaṇo, atha kho vīthippaṭipādanajavanappaṭipādanamanasikārapubbakacitte ṭhapanalakkhaṇoti āha ‘‘ekaggacittā hutvā citte ṭhapeyyāmā’’ti. Na sametīti na saṃgacchati. Kasmā na saṃgacchatīti āha ‘‘samaggassa hī’’tiādi. Kiñca bhiyyoti āha ‘‘pātimokkhuddesako cā’’tiādi. Saṅghapariyāpannoti saṅghe pariyāpanno antogadho.
“今为显示彼”,此为连结。“具寿”,是以亲切语称呼集会众人的方式。
Idāni taṃ dassetunti sambandho. Āyasmantoti sannipatitānaṃ piyavacanena ālapanaṃ.
“无惭者”:指以无惭、以无惭的状态。此处是依第三格表反身义。于“无知”等词,亦同此理。“被追悔所制伏”:即被追悔所压倒。“念失”:即离开正念。“违越”:即违越学处。
Alajjitāti alajjitāya, alajjanabhāvenāti attho. Tatiyatthe hi idaṃ paccattavacanaṃ. ‘‘Aññāṇatā’’tiādīsupi eseva nayo. Kukkuccappakatatāti kukkuccena abhibhūtatāya. Satisammosāti sativippavāsato. Vītikkamanti sikkhāpadavītikkamanaṃ.
“故意”即有意为之,指明知不如法,却仍然发起违犯之心。“隐藏”是指隐匿、不表白、不出罪。以此显示:因羞耻而隐藏并非无惭者,而心想“这有何用”并出于轻慢而隐藏,方为无惭者。“行非道”是指在分配物品、器具、住处等时,依欲贪等非道而行。所谓“无惭者”,是指内心不生惭耻之人。在此,由“故意”一词显示:唯有以轻慢而犯罪者、隐藏已犯之罪者,以及在分配物品、器具、住处等时行于非道者,才是无惭者,其他人则不是。
Sañciccāti sañcetetvā, akappiyabhāvaṃ jānantoyeva vītikkamacittaṃ pesetvāti attho. Parigūhatīti nigūhati na deseti na vuṭṭhāti. Lajjāya parigūhanto alajjī na hoti, ‘‘kiṃ iminā’’ti anādariyena parigūhanto alajjī hotīti dasseti. Agatigamanañca gacchatīti bhaṇḍabhājanīyaṭṭhānādīsu chandāgatiādibhedaṃ agatigamanañca gacchati. Alajjipuggaloti ajjhattikasamuṭṭhānalajjāvirahito puggalo. Ettha ca ‘‘sañciccā’’ti iminā anādariyavaseneva āpattiṃ āpajjanto, āpannañca āpattiṃ parigūhanto, bhaṇḍabhājanīyaṭṭhānādīsu agatigamanaṃ gacchanto ca alajjī hoti, na itaroti dasseti.
“愚钝”指智慧暗钝,这即是无慧者的称谓。“愚痴”是指极度迷惑。“不能达成”指无法成就、不能完成。对于律法方面的疑惑,称为“疑悔”。若遇应作的如法之事,应当询问持律者;由持律者审视事项、观察本母、句分别、中间罪及无罪后,若他说:“具寿,此事如法,对此不必疑虑。”那么就可以去做。
Mandoti mandapañño, apaññassevetaṃ nāmaṃ. Momūhoti atisaṃmūḷho. Virādhetīti na rādheti na sādheti. Kukkucceti vinayasaṃsaye. Kappiyaṃ ce kattabbaṃ siyāti vinayadharaṃ pucchitvā tena vatthuṃ oloketvā mātikaṃ, padabhājanaṃ, antarāpattiṃ, anāpattiñca oloketvā ‘‘kappati, āvuso, mā ettha kaṅkhī’’ti vutte kattabbaṃ bhaveyya.
“共宿、离衣等”中,“共宿”是指与未受具足戒者共宿超过二夜三夜所犯之罪;“离衣”则是指以一夜至六夜为时限的离衣。用“等”字来含摄超过七日等诸罪。“七罪聚”是指波罗夷、桑喀地谢沙、偷兰遮、波逸提、波罗提悔过、恶作、恶说这七种罪聚。
Sahaseyyacīvaravippavāsādīnīti ettha sahaseyyā nāma anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyāpatti, vippavāso nāma ekarattachārattavasena vippavāso. Ādisaddena sattāhātikkamādīsu āpattiṃ saṅgaṇhāti. Sattannaṃ āpattikkhandhānanti pārājikasaṅghādisesathullaccayapācittiyapāṭidesanīyadukkaṭadubbhāsitasaṅkhātānaṃ sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ.
「应说或应表白」:于僧团中、于众中、或于一人前,应说或应表白。此处,所谓波罗夷罪之发露,即是舍弃比丘身份。而出罪,因其与说无异,故应视为「说」。「或应表白」:即应告知。
Desetu vā pakāsetu vāti saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā desetu vā pakāsetu vā. Ettha ca pārājikāpattidesanā nāma bhikkhubhāvassa pariccāgo. Vuṭṭhānaṃ pana desanāvisesattā ‘‘desanā’’ti daṭṭhabbaṃ. Pakāsetu vāti ārocetu vā.
「如是未犯」者:以上述六种方式之任一而未犯。「或已出罪」者:或以别住等已出罪。「或已告知」者:即已表白。告知时应说:「我于你面前表白一罪」,或「我告白」,或「我告知」,或「愿你知我已犯一罪」,或以「我表白一重罪」等方式说,以一切方式皆为已告知。然而,若在表白重罪时却说「我表白轻罪」等,则为未表白,有罪。告知事、告知罪、告知二者,以此三种方式皆为已告知。「于无罪」者:在有无之特性中为处格。「即使以沉默」者:在此,不仅说「是的,我们清净」,即使以沉默,也应知「即使」一词之义。
Evaṃ anāpannā vāti evaṃ channaṃ ākārānaṃ aññatarena anāpannā vā. Vuṭṭhitā vāti parivāsādinā vuṭṭhitā vā. Ārocitā vāti āvikatā vā. Ārocento ca ‘‘tuyhaṃ santike ekaṃ āpattiṃ āvikaromī’’ti vā ‘‘ācikkhāmī’’ti vā ‘‘ārocemī’’ti vā ‘‘mama ekaṃ āpattiṃ āpannabhāvaṃ jānāhī’’ti vā vadatu, ‘‘ekaṃ garukaṃ āpattiṃ āvikaromī’’ti vā ādinā nayena vadatu, sabbehipi ākārehi ārocitāva hoti. Sace pana garukāpattiṃ āvikaronto ‘‘lahukāpattiṃ āvikaromī’’tiādinā nayena vadati, anāvikatā hoti āpatti. Vatthuṃ āroceti, āpattiṃ āroceti, ubhayaṃ āroceti, tividhenāpi ārocitāva hoti. Asantiyā āpattiyāti bhāvenabhāvalakkhaṇe bhummaṃ. Tuṇhībhāvenāpi hīti ettha na kevalaṃ ‘‘āma, mayaṃ parisuddhā’’ti vutteyeva, atha kho tuṇhībhāvenāpīti apisaddassa attho veditabbo.
「何谓已三次告知,如何为已三次告知」:为说明此义,以显示诸师意见分歧的方式,而说「『已三次告知』者,于此」等。其中,此即指三次告知的关联。「以义与文之别」:义,即所了知、所识知者,是所诠;文,即由此表达义者,是字母。义与文合称义文,它们的差别即是义文之别,因此,也就是义与文的相异。
Kiṃ taṃ yāvatatiyānusāvitaṃ nāma, kathañcetaṃ yāvatatiyānusāvitaṃ hotīti vicāraṇāyaṃ ācariyānaṃ matibhedamukhena tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotīti etthā’’tiādi vuttaṃ. Tattha yadetaṃ tikkhattuṃ anusāvitanti sambandho. Atthabyañjanabhedatoti arīyati ñāyatīti attho, abhidheyyaṃ, byañjīyati attho anenāti byañjanaṃ, akkharaṃ, attho ca byañjanañca atthabyañjanāni, tesaṃ bhedo atthabyañjanabhedo, tato, atthassa ca byañjanassa ca visadisattāti attho.
现在为了阐明这一含义,而说“告知者”等。此处“hi”是表因义的不变词。而它与“已分别”一词的关联应当了知。“由彼”,是因为已经分别。“彼之”,是指“若有”等三句。为了显示:这一点必须如此接受,否则也会有过度的过失,所以说“若此”等。这里的“此”,即指“若有”等三句。另有诸师认为,“已告知”一词并不表示过去义,而是表示未来义。他们这样推测:词根义的关联虽然是在他时所作,但接续词在他时也是恰当的。于是说了“另有诸师认为‘已告知’一词”等。“在上诵说终了时”,是指在波罗夷诵说终了之际。“由于义理不存在”,是因为未来义与因的不存在。现在为阐明彼义,而说“此实”等。如何才能知道这一点呢?所以说了“若彼女”等。这里的“此”,是指未来时。如果将“将被告知”当作无用的未来时而说“将被告知”,那么佛陀就应当那样说了。此处的意趣如下:如果这里有与词根义关联的ta接续词,当这种关联存在时,所谓词根义关联,就是指限定词与被限定词的关系,它在“无用”和同义存在时才生起,并非在它们不存在时生起。所以,本应说出“将是”这种无用的表达,却并没有说。因此,并不表示未来,只表示过去时。“‘正被告知’之语故”,是因为“正被告知时”是现在时语的缘故。如果是这样,“乃至第三次已告知”,这就是
Idāni tamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘anusāvanañhi nāmā’’tiādimāha. Hīti kāraṇatthe nipāto. Tassa pana ‘‘abhinna’’nti iminā sambandho veditabbo. Tenāti bhinnattā. Assāti ‘‘yassa siyā’’tiādivacanattayassa. Avassañcetamevaṃ sampaṭicchitabbaṃ, aññathā atippasaṅgopi siyāti dassetuṃ ‘‘yadi ceta’’ntiādimāha. Etanti ‘‘yassa siyā’’tiādivacanattayaṃ. Apare ‘‘anusāvita’’nti padaṃ na atītatthaṃ dīpeti, atha kho anāgatatthaṃ. Dhātvatthasambandho kālantaravihitopi paccayo kālantare sādhu hotīti vikappesuṃ. Tenāha ‘‘apare ‘anusāvita’nti padassā’’tiādi. Upari uddesāvasāneti pārājikuddesāvasāne. Atthayuttīnaṃ abhāvatoti anāgatatthassa ca kāraṇassa ca abhāvato. Idāni tameva vibhāvetuṃ ‘‘idaṃ hī’’tiādimāha. Kathametaṃ viññāyatīti āha ‘‘yadi cassā’’tiādi. Ayanti anāgatakālo. Anusāvitaṃ hessatīti vadeyyāti anuppayogaṃ anāgatakālaṃ katvā ‘‘anusāvitaṃ hessatī’’ti buddho vadeyya. Ayaṃ hetthādhippāyo – yadi cettha dhātvatthasambandho ta-paccayo siyā, tathā sati dhātvatthasambandho nāma visesanavisesyabhāvo, so ca anuppayogassa samānatthabhāve sati uppajjati, nāsatīti ‘‘hessatī’’ti anuppayogaṃ vadeyya, na ca vuttaṃ. Tasmā anāgataṃ na dīpeti, atītakālameva dīpetīti. Anusāviyamāneti vacanatoti ‘‘anusāviyamāne’’ti vattamānakālavacanato. Yadi evaṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotī’’ti kimidanti āha ‘‘yāvatatiya’’ntiādi. Kiṃ tena lakkhīyati, yenetaṃ lakkhaṇavacanamattaṃ siyāti āha ‘‘tenā’’tiādi. Tenāti lakkhaṇavacanamattena hetunā.
『彼即此』者,巴帝摩卡。『然而彼』者,「于此我问具寿等」等之乃至第三次告知。『不见』者,不可得。『此同一义』者,此我等所说之同一义。若「若有罪」等三句为乃至第三次告知,则应于布萨犍度中说彼,然非「一次已告知」等,此为意趣。岂非此决择于注疏中未传来,然从何得耶?故说「此于此处」等。于律处已作熟习之诸老师,令知彼彼义之传承为老师传承,由彼传来者,由老师传承而来。
Tadetanti pātimokkhaṃ. Taṃ panetanti ‘‘tatthāyasmante pucchāmī’’tiādikaṃ yāvatatiyānusāvanaṃ. Na dissatīti nopalabbhati. Imameva ca atthanti imaṃ amhehi vuttamevatthaṃ. Yadi hi ‘‘yassa siyā āpattī’’tiādivacanattayaṃ yāvatatiyānusāvanaṃ siyā, tadeva uposathakkhandhake (mahāva. 132 ādayo) vadeyya, na pana ‘‘sakimpi anusāvitaṃ hotī’’tiādikanti adhippāyo. Nanu cāyaṃ vinicchayo aṭṭhakathāsu na āgato, atha kuto laddhoti āha ‘‘ayametthā’’tiādi. Vinayaṭṭhānesu kataparicayānaṃ ācariyānaṃ taṃ taṃ atthaṃ ñāpentī paveṇi ācariyaparamparā, tāya ābhato ānīto ācariyaparamparābhato.
岂非于故意妄语应有巴吉帝亚,然如何有恶作罪耶?故说「彼实非以妄语之相」等。于故意妄语有何耶?此所说「彼应有故意妄语」,从罪而言有何,有何罪耶?此为义。『有恶作』者,有恶作罪。『于语门由不作而生起之罪』者,实此比丘以非法之承认而默然而坐,于意门无名为罪者。然而由于应显露而未显露,故应知彼于语门由不作而生起此罪。今为以圣典成立所说之义,故说「所说此」等。『此由优波离长老于别解脱中之出汗偈颂中所说』,此为义。
Nanu sampajānamusāvāde pācittiyena bhavitabbaṃ, atha kathaṃ dukkaṭāpatti hotīti āha ‘‘sā ca kho na musāvādalakkhaṇenā’’tiādi. Sampajānamusāvāde kiṃ hotīti yvāyaṃ ‘‘sampajānamusāvādo assa hotī’’ti vutto, so āpattito kiṃ hoti, katarā āpatti hotīti attho. Dukkaṭaṃ hotīti dukkaṭāpatti hoti. Vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānāpatti hotīti assa hi bhikkhuno adhammikāya paṭiññāya tuṇhībhūtassa nisinnassa manodvāre āpatti nāma natthi. Yasmā pana āvikātabbaṃ nāvikāsi, tenassa vacīdvāre akiriyato ayaṃ āpatti samuṭṭhātīti veditabbā. Idāni vuttamevatthaṃ pāḷiyā sādhetuṃ ‘‘vuttampi ceta’’ntiādimāha. Etaṃ upālittherena parivāre sedamocanagāthāsu (pari. 479) vuttampi cāti attho.
“不与任何人以语交谈”者,即不以言语与任何人交谈。“我等不向他人说语”者,即考虑到“这样他们就会听到”而于他人处,连声音也不发出。“应犯语之罪”者,即应犯由言语所生起的过失。“此问为善者所思惟”者,在这里,“此问”依性、数、格而作如是表达,指的是“此问乃由善者所共同思惟的”,这就是义理。此问即是针对此妄语而发。
Anālapanto manujena kenaci vācāti kenaci manujena vācāya anālapanto. Giraṃ no ca pare bhaṇeyyāti ‘‘iti ime sossantī’’ti parapuggale sandhāya saddampi na nicchāreyya. Āpajjeyya vācasikanti vācato samuṭṭhitaṃ āpattiṃ āpajjeyya. Pañhāmesā kusalehi cintitāti ettha pañhāmesāti liṅgabyattayena vuttaṃ, eso pañho kusalehi cintitoti attho. Ayaṃ pañho imameva musāvādaṃ sandhāya vutto.
“障碍”,是指由于系缚于种种成就,来到、进入有情相续之中间的意思,故称为障碍,即现法等不利益。以其超越之义,致力于此障碍,或应得障碍之果,或是障碍的造作者,故称为“障碍者”。因此说“由于追悔之事性”等。其中,“由于追悔之事性”的意思是:追悔,即以后悔为特征的心之追悔;由于它作为原因,这是此处的义理。所说的是:由于能为初禅等之缘、与无追悔相违的追悔之缘性。“喜悦等之生起”是说,柔软、微弱的喜称为喜悦,以此为首者称为喜悦等,它们的生起、获得即是喜悦等之生起。这里用“等”字含摄喜、轻安等。“初禅等”中的“等”字,应理解为包含了如下所说的第二禅等:“是证得第二禅的障碍,是证得第三禅的障碍,是证得第四禅的障碍,是证得诸禅、诸解脱、诸定、诸等至、诸出离、诸远离、诸独居、诸善法的障碍。”说“故”字时,由于它与前面那些字不相违且具有连结性,“由于”的含义已经显现,因此说“故,即是由于”等。“由知者”的意思是,由具正知者。以此显示那故意妄语是有心而为的。“期待清净者”是说,期待清净的人,由他期待清净。而这里的清净是指出起等,因此说“想要出起者、想要清净者”。
Taṃtaṃsampattiyā vibandhanavasena sattasantānassa antare vemajjhe eti āgacchatīti antarāyo, diṭṭhadhammikādianattho, atikkamanaṭṭhena tasmiṃ antarāye niyutto, antarāyaṃ vā phalaṃ arahati, antarāyassa vā karaṇasīloti antarāyiko. Tenāha ‘‘vippaṭisāravatthutāyā’’tiādi. Tattha vippaṭisāravatthutāyāti vippaṭisāro nāma pacchānutāpavasena cittavippaṭisāro, tassa kāraṇatāyāti attho. Paṭhamajjhānādipaccayabhūtaaappaṭisāraviruddhassa vippaṭisārassa paccayattāti vuttaṃ hoti. Pāmojjādisambhavanti dubbalataruṇā pīti pāmojjaṃ, taṃ ādi yesaṃ te pāmojjādayo, tesaṃ sambhavo paṭilābho pāmojjādisambhavo, taṃ. Ādisaddena pītippassaddhādīnaṃ gahaṇaṃ. Paṭhamajjhānādīnanti etthādisaddena pana ‘‘dutiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, tatiyassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, catutthassa jhānassa adhigamāya antarāyiko, jhānānaṃ, vimokkhānaṃ, samādhīnaṃ, samāpattīnaṃ, nekkhammānaṃ, nissaraṇānaṃ, pavivekānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ adhigamāya antarāyiko’’ti (mahāva. 135) vuttadutiyajjhānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Tasmā’’ti vutte yaṃtaṃsaddānaṃ abyabhicāritasambandhatāya ‘‘yasmā’’ti ayamattho upaṭṭhitoyeva hotīti āha ‘‘tasmāti yasmā’’tiādi. Jānantenāti jānamānena. Imināssa sampajānamusāvādassa sacittakataṃ dasseti. Visuddhiṃ apekkhatīti visuddhāpekkho, tena visuddhāpekkhena. Sā ca visuddhi idha vuṭṭhānādīti āha ‘‘vuṭṭhātukāmena visujjhitukāmenā’’ti. Vuṭṭhānagāminito saṅghādisesato vuṭṭhātukāmena, desanāgāminito visujjhitukāmenāti attho. Saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vāti uposathagge saṅghassa ārocanavasena saṅghamajjhe vā tattheva ubhato nisinnānaṃ ārocanavasena gaṇamajjhe vā anantarassa ārocanavasena ekapuggale vā pakāsetabbā. Ito vuṭṭhahitvāti ito uposathaggato vuṭṭhāya. Ettha pana sabhāgoyeva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti. Tasmā tassa avatvā ‘‘ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 170) vuttaṃ.
“作义”,即第三格的含义。在这里,由于对“安乐”一词的关照,主语使用了第一格。所谓“自受用词”,即第一格语。所谓“为初禅等之证得安乐”,即为了证得的义利,那位比丘获得安乐,因为律仪具有无追悔的原因,所以是快乐的。因此说“以无追悔为根本”等。“无追悔”是指,对于已作、未作的恶与善,心中没有追悔。以此为根本、为原因的种种法,即是“以无追悔为根本者”。“以无追悔为根本者”中,对于他们那些以无追悔为根本者。“乐道成就”,即乐道成就,意思是乐于证得初禅等,这是意趣所在。在此处,
Karaṇattheti tatiyāvibhattiatthe. Kattari hetaṃ paccattavacanaṃ hoti phāsusaddāpekkhāya. Paccattavacananti paṭhamāvacanaṃ. Paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya phāsu hotīti adhigamatthaṃ tassa bhikkhuno phāsu hoti sukhaṃ hoti saṃvarassa avippaṭisārahetuttā. Tenāha ‘‘avippaṭisāramūlakāna’’ntiādi. Pāpapuññānaṃ katākatavasena cittavippaṭisārābhāvo avippaṭisāro, so mūlaṃ kāraṇaṃ yesaṃ te avippaṭisāramūlā, avippaṭisāramūlāyeva avippaṭisāramūlakā, tesaṃ avippaṭisāramūlakānaṃ. Sukhappaṭipadā sampajjatīti sukhā paṭipadā samijjhati, paṭhamajjhānādīnaṃ sukhena adhigamo hotīti adhippāyo. Hoti cettha –
于因缘中确立羯磨,询问前行之事;
听闻因缘之宣说,清净宣告之规则;
若不告示则有罪,应知钵食五法。
‘‘Nidāne ñattiṭṭhapanaṃ, pubbakiccassa pucchanaṃ; Nidānuddesasavane, visuddhārocane vidhi; Anārocane cāpatti, ñeyyaṃ piṇḍatthapañcaka’’nti.