桑喀地谢萨篇
Saṅghādisesakaṇḍaṃ
一、依灭诤者学处解释
1. Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā
为揭示比丘尼犯桑喀地谢沙后的出罪方法,先确定个别人:“此比丘尼……乃至……犯”,再从波罗夷开始,说明“应驱摈的桑喀地谢沙”,并列举罪名。“生起等与第一咖提那相似,但此唯是作业”,此为读法。
Bhikkhunīnaṃ saṅghādisesaṃ patvā vuṭṭhānavidhayo sandassanatthaṃ ‘‘ayaṃ bhikkhunī…pe… āpannā’’ti puggalaniyamaṃ katvā pārājikato adhippāyanti ‘‘nissāraṇīyaṃ saṅghādisesa’’nti āpattināmaggahaṇañca kataṃ. ‘‘Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyamevā’’ti pāṭho.
二、令贼住者起学处解释
2. Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā
若未去他处,仅坐于原处作业者,由语与心;若已至界分等处者,由身、语、心。
Katthaci agantvā nisinnaṭṭhāne eva nisīditvā karontiyā vācācittato, khaṇḍasīmādigatāya kāyavācācittato.
三、一村间行学处解释
3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā
由“无意图”之说,若有意图则无罪。然于此学处中,《善见》说越过近行时犯,此处则说进入时犯。两处所述,实为同一“村间行”桑喀地谢沙,因皆就近行而说。此与离群者相违。“在阿兰若”乃依义理而说,在村间亦确然有之。
‘‘Ābhogaṃ vinā’’ti vuttattā ābhoge sati anāpatti, imasmiṃ pana sikkhāpade samantapāsādikāyaṃ upacārātikkame āpatti vuttā, idha okkame. Dvīsupi vuttaṃ atthato ekameva gāmantaragamanasaṅghādisesaṃ upacārassa sandhāya vuttattā. Gaṇamhā ohīyanassa virodho. ‘‘Araññe’’ti idaṃ atthavasena vuttaṃ, gāmantarepi hoti eva.
依“学处为最胜佛陀所赞”之偈,注疏中亦说“河对岸摄属村间”。
Sikkhāpadābuddhavarena vaṇṇitāti gāthāya vasena, aṭṭhakathāyampi gāmantarapariyāpannaṃ nadipāranti vuttaṃ.
因遮覆之事而犯恶作,此——
‘‘Chādanapaccayāpana dukkaṭaṃ āpajjatī’’ti idaṃ –
‘‘Āpajjati garukaṃ sāvasesaṃ; Chādeti anādariyaṃ paṭicca; Na bhikkhunī no ca phuseyya vajjaṃ; Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 481) –
与此相违。因此,此处之义理,应视为如同由于疏忽而造成的笔误一般,须加以探究。在比丘的别住解说中说道:“有围墙的住处,从围墙算起;无围墙的住处,从适合作为围墙之处算起,超出两掷石的距离”。然而,此处则说:“从村落近处,以及从比丘们的住处近处,两掷石的距离”等。其中,比丘们若越过前述方式所界定之处,即使在村落中,也允许为其作彼羯磨;但比丘尼们则不允许在村落中进行。因此才有这样的说法——这是某些人的观点。然而,另一些人则说,比丘在村落中也是不被允许的。所谓比丘的住处,因其是先于村落近处而设立的,故名,因此它不位于村落之中,下文仅说住处近处。而比丘尼们的住处,在村落中即被允许,不在村落之外,故而此处一并显示了村落近处与住处近处。因此,就两者的义理而言,实际上并无差别——他们如此说道。应采纳其中相符之义。
Imāya virujjhati. Tasmā pamādalekhā viya dissatīti gavesitabbo ettha attho. Bhikkhūnaṃ mānattakathāyaṃ ‘‘parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nigamanavaṇṇanā) vuttaṃ, idha pana ‘‘gāmūpacārato ca bhikkhūnaṃ vihārūpacārato ca dve leḍḍupāte’’tiādi vuttaṃ. Tatra bhikkhūnaṃ vuttappakārappadesaṃ atikkamitvā gāmepi taṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, bhikkhunīnaṃ pana gāme na vaṭṭati. Tasmā evaṃ vuttanti eke. Apare pana bhikkhūnampi gāme na vaṭṭati. Bhikkhuvihāro nāma pubbe eva gāmūpacāraṃ atikkamitvā ṭhito, tasmā gāmaṃ avatvā vihārūpacārameva heṭṭhā vuttaṃ. Bhikkhunīnaṃ vihāro gāme eva vaṭṭati, na bahi, tasmā gāmūpacārañca vihārūpacārañca ubhayamevettha dassitaṃ. Tasmā ubhayatthāpi atthato nānāttaṃ natthīti vadanti. Yaṃ yujjati, taṃ gahetabbaṃ.