《渡疑》古疏
Kaṅkhāvitaraṇīpurāṇa-ṭīkā
序说
Ganthārambhakathā
尊者佛音以“礼敬佛、法、僧”等为起始所阐明的
殊妙之论母注疏
此处的开演,正是对其隐晦词句的阐明。
Buddhaṃ dhammañca saṅghanti-ādinā yā pakāsitā; Bhadantabuddhaghosena, mātikāṭṭhakathā subhā; Tassā hi līnapadaṃ vi-kāsanakoyamārambho.
著书起始语释
Ganthārambhakathāvaṇṇanā
“以极净信心”是指以种种净信心。如何理解?即如“彼世尊是……乃至……觉者、世尊”“善说……乃至……为智者所知”“善行道……乃至……为世间”等所说。因说“以心”,故三种礼敬中,此处指心礼敬。以倾向等方式用身等作礼,是礼敬;以功德方式用心也如此行持,是恭敬;以资具、行道等作供养,是供养;恭敬备办资具等,是尊重。“容器”指所依,或所缘。
Vippasannenāti vividhappasannena. Kathaṃ? ‘‘Itipi so…pe… buddho bhagavā, svākkhāto…pe… viññūhi, suppaṭipanno…pe… lokassā’’ti (a. ni. 5.10) evamādinā. ‘‘Cetasā’’ti vuttattā tīsu vandanāsu cetovandanā adhippetā. Tanninnatādivasena kāyādīhi paṇāmakaraṇaṃ vandanā, guṇavasena manasāpi tathāva karaṇaṃ mānaṃ, paccayappaṭipattiyādīhi pūjākaraṇaṃ pūjā, paccayādīnaṃ abhisaṅkharaṇaṃ sakkacca karaṇaṃ sakkāro, tesaṃ. Bhājananti ādhāro, adhikaraṇaṃ vā.
“长老”指大迦叶等,他们的传承为长老传承。由于在教法传承与体证成就上成为该传承之明灯,故称他们为“长老传承之灯明”,即他们长老传承之灯明。因为不动摇,所以是“坚固者”。“于律次第”是指在律藏中,这是与开篇相契的言说。在经藏与阿毗达摩中,他们同样坚固。若问:为何不直接说“礼敬佛、法、僧及先前的诸师子”而要分别说?为显示利益的差别。礼拜三宝的利益是遣除障碍,礼拜自己所依止的诸老师则是显示知恩、报恩。因此,礼敬佛、法、僧之后,以“及”字连接,向先前的诸师子作礼,应如此连结。或者,以“礼敬”显示心礼敬,其后以“作礼”为语礼敬,以“合掌”又显示身礼敬,应如此连结。
Therā mahākassapādayo, tesaṃ vaṃsoti theravaṃso, āgamādhigamasampadāya tassa vaṃsassa padīpabhūtāti theravaṃsappadīpā, tesaṃ theravaṃsappadīpānaṃ. Asaṃhīrattā thirānaṃ. Vinayakkameti vinayapiṭake, ārambhānurūpavacanametaṃ. Suttābhidhammesupi te thirā eva. ‘‘Buddhaṃ dhammañca saṅghañca pubbācariyasīhānañcā’’ti avatvā kasmā visuṃ vuttanti ce? Payojanavisesadassanatthaṃ. Vatthuttayassa hi paṇāmakaraṇassa antarāyanivāraṇaṃ payojanaṃ attano nissayabhūtānaṃ ācariyānaṃ paṇāmakaraṇassa upakāraññutādassanaṃ. Tena buddhañca dhammañca saṅghañca vanditvā, ca-saddena pubbācariyasīhānañca namo katvāti yojanā. Atha vā ‘‘vanditvā’’ti cetovandanaṃ dassetvā tato ‘‘namo katvā’’ti vācāvandanā, ‘‘katañjalī’’ti kāyavandanāpi dassitāti yojetabbaṃ.
现在为说明所说之义,故说「主要」等。其中,「主要」即首要。戒是一切善法之首要,因为它是起始。正如有情的四种食——嚼食、啖食、舐食、饮食——从口进入后遍行于肢体各部,同样,瑜伽行者四地的善法也从戒的入口进入,成就利益,因此说「口」等。或者,「口」指方便,因为它是解脱的入口,是现证涅槃的口、方便,这便是它的含义。而「由大仙所宣说的巴帝摩卡」一句,则是前后的连接。「大仙」:因为他寻求大戒等蕴,故为大仙。
Idāni abhidhānappayojanaṃ dassetuṃ ‘‘pāmokkha’’ntiādimāha. Tattha pāmokkhanti padhānaṃ. Sīlañhi sabbesaṃ kusaladhammānaṃ padhānaṃ ādibhāvato. Yathā ca sattānaṃ khajjabhojjaleyyapeyyavasena catubbidhopi āhāro mukhena pavisitvā aṅgamaṅgāni pharati, evaṃ yoginopi cātubhūmakaṃ kusalaṃ sīlamukhena pavisitvā atthasiddhiṃ sampādeti. Tena vuttaṃ ‘‘mukha’’ntiādi. Atha vā mukhanti upāyo, tena mokkhappavesāya nibbānasacchikiriyāya mukhaṃ upāyoti attho. Mahesinā yaṃ pātimokkhaṃ pakāsitanti sambandho. Mahante sīlādikkhandhe esi gavesīti mahesi.
「以柔和、以谦逊」:以如所说「何为柔和?身不违犯」等的柔和;以行为卑下、不因慢和掉举而抬高自己的状态为谦逊。「与律行相应」:与应行、应止之行相应。若问:为何不说「被索那长老所请」,而说「以柔和」等呢?难道由破戒者、恶人或无惭者所请,就不应作注释吗?并非不应。长老的请求是不可拒绝的。正是为了显示:应当以请求的方式恭敬对待具足这些功德的长老,所以这样说。
Sūratena nivātenāti ‘‘tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo’’tiādinā (dha. sa. 1349) sūratena, nīcavuttinā mānuddhaccavasena attānaṃ anukkhipanabhāvena nivātena. Vinayācārayuttena cārittavārittehi yuttena. ‘‘Soṇattherena yācito’’ti avatvā ‘‘sūratenā’’tiādi kasmā vuttaṃ, kiṃ dussīlena vā duṭṭhena vā alajjinā vā yācitena vaṇṇanā kātuṃ na vaṭṭatīti ce? Na na vaṭṭati. Therassa vacanaṃ paṭikkhipituṃ na sakkā, evarūpaguṇo therova, yācanavasena kattabbo ādarenāti dassetuṃ vuttaṃ.
「以名」:指以自己的功德而得名。从言辞特征之美、抉择之美、所应知之美而言,则是善美。
Nāmenāti attano guṇanāmena. Saddalakkhaṇasubhato, vinicchayasubhato, viññeyyasubhato ca subhaṃ.
若诸具寿已清净者,则安乐,于此我问诸具寿……乃至……默然,我如是持。说已,以“诸具寿,已诵序分”等方式而说。恰于第三遍随诵语终了时,在诵出之际即说“若诸具寿已清净者,则安乐”,再以“诸具寿,已诵序分,于此我问诸具寿”等方式而来。在布萨犍度中亦如是说。然则,先前所说与后来经文似有相违。故应审察如何不相违而取之。实不相违,有说如是。如何?说“若诸具寿已清净者,则安乐”之后,“诸具寿,已诵序分,于此我问诸具寿”等,善为诵出,此是诵出之特相,于此处及篇集中皆已说故。因此,于说“安乐”后,于应说“于此我问诸具寿”之处,虽未说者亦应取而摄之。何以故?此处序分未显示,而诵出者在诵出时应诵出之特相已于彼处说故。又,提取“序分诵出”之句,为欲显示序分诵出者,以“尊者,请僧团听我说……乃至……若诸具寿已清净者,则安乐”之文句方式,序分完成后,依上方注疏方式应连结的经文,于此连结后,“于此我问诸具寿……乃至……我持”,令序分经文圆满,再以“于此序分诵出”的提取句方式,为略示序分诵出之特相,而说“我如……”
},
{
‘‘Āvikatā hissa phāsu hoti, tatthāyasmante pucchāmi…pe… tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’ntiādinā nayena vuttaṃ. Ettheva yāvatatiyānusāvanakathāvasāne atha kho uddesakāle ‘‘āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā nayena āgataṃ. Uposathakkhandhakepi evameva āgataṃ. Tattha pubbe vuttaṃ pacchā āgatasuttena virujjhati. Tasmā yathā na virujjhati, tathā upaparikkhitvā gahetabbaṃ. Evaṃ na virujjhatīti eke. Kathaṃ? ‘‘Āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā suuddiṭṭhaṃ hotīti etaṃ uddesalakkhaṇaṃ idhāpi khandhakepi vuttattā. Tasmā ‘‘phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘tatthāyasmante pucchāmī’’ti vuttaṭṭhāne avuttampi ānetvā gahetabbaṃ. Kasmā? Idha nidānaṃ na dassitaṃ, uddeso uddesakāle uddisitabbalakkhaṇassa tattha vuttattā. Apica ‘‘nidānuddeso’’ti padaṃ uddharitvā nidānuddesaṃ dassetukāmopi ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hotī’’ti pāṭhavasena āgataṃ nidānaṃ niṭṭhāpetvā upari aṭṭhakathāvasena yojetabbaṃ pāḷiṃ idha yojetvā ‘‘tatthāyasmante pucchāmi…pe… dhārayāmī’’ti nidānapāḷiṃ paripuṇṇaṃ katvā puna ‘‘tattha nidānuddeso’’ti uddhaṭapadavasena saṅkhepato nidānuddesalakkhaṇaṃ dassetuṃ ‘‘evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’ntiādi vuttaṃ, tasmā evaṃ upari ca khandhake ca, atha kho uddesakāle ‘‘āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmī’’tiādi nidānuddesova dassito, na nidānaṃ.
「听闻告白之语」:于此若问:由僧团中较新者说,不应理耶?答:正是应理。因「应由诵出巴帝摩卡者如是说」乃世尊所说,故是世尊的教令,而非诵出者的。此处是依较新者的角度而说。然而,为显示长老亦得诵出,故说「长老以上之巴帝摩卡」。若问:依此经,较新者不得诵耶?为显示彼,故说「于彼处诸比丘」等。
Savanāṇattivacananti ettha saṅghanavakatarena vattuṃ ayuttanti ce? Yuttameva. ‘‘Pātimokkhuddesakena evaṃ vattabba’’nti bhagavatā vuttattā bhagavatova āṇatti, na uddesakassa. Idha navakataravasena vuttaṃ. Theropi pana uddisituṃ labhatīti dassanatthaṃ ‘‘therādhikaṃ pātimokkha’’nti vuttaṃ. Iminā suttena navakataro na labhatīti ce? Taṃ dassetuṃ ‘‘yo tattha bhikkhū’’tiādi vuttaṃ.
譬如,以四众僧,除具足戒、自恣、出罪之外,一切僧团羯磨皆可作行。因此,不说“应以超过二十众作此名羯磨”,而以超过之语,便暗示另一义,即“以四众等……”等。那些确实由那些众数即能成就。如何能成?以四众,具足戒、自恣……乃至……以二十众,无任何僧团羯磨不可作。于此处,说“以十众,唯除出罪羯磨”者,即允许以四众、五众应作者,亦可以十众作。故以超过者应理,已显示;而用“除”字,以少于者不应理,亦已显示。故若问:不应说超过二十众吗?答:正应说。以四众、五众应作,以六、七、八、九众应作,以十众应作,以十一、十二……乃至……以十九众应作,皆已显示。以少于者不应理,亦已明显显示。然而,于一切方式中,超过二十众与不超过二十众,虽已说,亦已显示。此由金刚觉长老所写。从此以后,说“所写”时,应知为金刚觉长老所写。
Yathā catuvaggena ṭhapetvā upasampadāpavāraṇāabbhānāni sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evaṃ ‘‘atirekavīsativaggena imaṃ nāma kammaṃ kātabba’’nti avatvā atirekavacanattā aññaṃ atthaṃ sūceti, kiṃ tanti ‘‘catuvaggādinā’’tiādi. Tañhi tehi eva siddhaṃ. Kathaṃ? Catuvaggena upasampadāpavāraṇā…pe… vīsativaggena na kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti. Ettha ‘‘dasavaggena abbhānakammamattaṃ ṭhapetvā’’ti vadantena catupañcavaggena karaṇīyānipi dasavaggena kātuṃ anuññātāni. Tasmā atirekena vaṭṭatīti dīpitaṃ, ‘‘ṭhapetvā’’ti vacanena ūnatarena na vaṭṭatīti dīpitameva. Tasmā na vattabbaṃ atirekavīsativaggoti ce? Vattabbameva. Catupañcavaggena kattabbaṃ chasattaaṭṭhanavavaggena kātabbanti ca, dasavaggena kātabbaṃ ekādasadvādasa…pe… ekūnavīsativaggena kātabbanti ca dīpitaṃ. Ūnatarena na vaṭṭatīti dīpitaṃ pākaṭato. Sabbappakārena pana atirekavīsatianatirekavīsativagge vuttepi dīpitaṃ hotīti vajirabuddhittherena likhitaṃ. Ito paṭṭhāya ‘‘likhita’’nti vutte vajirabuddhittherenāti gahetabbaṃ.
如果在非布萨日也可以进行,就不应说“应作布萨”;因为在非布萨日举行布萨是不允许的,所以先说了“今日是布萨日”,紧接着又说“应作布萨”。说“即是后迦提月满月日”这一决定语,是为了表明在此之后没有自恣日等。这与前面常规布萨中提到的常规行仪相同。
Sace anuposathepi vaṭṭeyya, ‘‘uposathaṃ kareyyā’’ti na vadeyya, yasmā anuposathe kātuṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘ajjuposatho’’ti vatvā puna ‘‘uposathaṃ kareyyā’’ti vuttaṃ. ‘‘Pacchimakattikapuṇṇamā evā’’ti avadhāraṇaṃ tato paraṃ pavāraṇādivasassa natthitāya kataṃ. Uddhaṃ pakatiuposathe vuttena pakaticārittena saddhiṃ idampi.
若问:“既然已经说了‘具足三种圆满’,就不应再说‘以相连结相’了吧?” 正是应当说的。为什么呢?所谓三种圆满,即相圆满、众圆满、甘马语圆满等;说明了这些之后,又说到“相圆满,指山相、石相等”,并非在说以相与相相连结。而且,说“具足三种圆满”是为了显示在结合支中,为了显示在舍弃支中,才又说了“以相连结相”。在河、海、湖、池中,自己结界所作的羯磨不会坏失,因为是“水所摄之界”。既然如此,为什么又说“名为坏界”呢?具足其余诸相后,在河中结界,以水为边际而作;由于水进入了界内,又在同一条河内部另作一池,如果能在该界中作羯磨,自己结界所作的羯磨就不应坏失。然而如此作法并不可行,所以说“因水所摄界”并非没有缘由。
‘‘Nimittena nimittaṃ sambandhitvā’’ti na vattabbaṃ ‘‘tividhasampattiyuttā’’ti vuttattāti ce? Vattabbameva. Kasmā? Tividhasampatti nāma nimittasampatti, parisāsampatti, kammavācāsampattītiādiṃ vatvā ‘‘nimittasampatti nāma pabbatanimittaṃ, pāsāṇanimitta’’ntiādi vuttaṃ, na nimittena nimittasambandhanaṃ vuttaṃ. Apica ‘‘tividhasampattiyuttā’’ti sampayogaṅgesu dassetvā puna tameva pahānaṅgesu dassetuṃ ‘‘nimittena nimittaṃ sambandhitvā’’ti vuttaṃ. Nadisamuddajātassaresu sammatasīmāto kammāni na vipajjanti udakukkhepasīmattāti ‘‘vipattisīmāyo nāmā’’ti kasmā vuttāti ce? Sesalakkhaṇāni sampādetvā nadiyaṃ sīmāya baddhāya udakapariyantaṃ katvā sīmāgatattā puna taṃ nadiṃ anto katvā taḷāke kate sace tassā sīmāya kammaṃ kātuṃ vaṭṭeyya, sīmāto kammāni na vipajjeyyuṃ. Yasmā pana evaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘udakukkhepasīmattā’’ti vuttaṃ akāraṇaṃ.
因为僧团羯磨需二十位比丘共同完成,所以说“连同应作羯磨者共二十一位比丘无法坐下”,这是从安乐坐的角度而言的。注疏中说“以圆形坐”。所谓的“超越三由旬”,是指站在中央,以一由旬半的距离计为三由旬。从一角到对角若超越三由旬,便犯戒,界也就成了非界。“标示”的意思是:虽然诸相圆满,却因彼此名称颠倒,以及以无相之名来标示的涵义。
Vīsativaggakaraṇīyattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti vuttaṃ, sukhanisajjāvasena nisīditunti adhippāyo. ‘‘Parimaṇḍalākārena nisīditu’’nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Tiyojanaṃ atikkamitvāti majjhe ṭhatvā diyaḍḍhaṃ katvā tiyojanaṃ. Koṇato hi koṇaṃ tiyojanaṃ atikkāmeti, āpattiñca āpajjati, sīmā ca asīmā hoti. Kittetvāti nimittāni sampannānipi aññamaññanāmavipariyāyena, animittānaṃ nāmehi ca kittetvāti attho.
堆积的泥土,当树木于其上生长时,便成为纯泥土堆成的小山。“糖块大小”是指依其粗大程度而言,并非用秤来称量。所谓“立于地上”,是通过这句来排除那些安置在瓶罐等容器中的情形;然而若从容器中取出,当即立于地上,也是可行的。至于长出新根、新枝,则不成为理由。若是截断树干后再行种植,便与此相应。针杖的量度,等同于小指的量。“八指高”用以限定高度,“牛角量”用以限定周缘。虽有此说,但由于“牛角量”的周长并无定限,因此不论小的、大的都可适用,有这种说法。
Rāsikataṃ paṃsupi rukkhesu jātesu suddhapaṃsupabbato hoti. Guḷapiṇḍaparimāṇo thūlatāya, na tulagaṇanāya. Bhūmiyaṃ patiṭṭhito’’ti iminā kuṭasarāvādīsu ropitaṃ paṭikkhipati, tato apanetvā pana taṅkhaṇampi bhūmiyaṃ ropito vaṭṭati. Navamūlasākhāniggamanaṃ pana akāraṇaṃ. Khandhaṃ chinditvā ropite pana etaṃ yujjati. Sūcidaṇḍakappamāṇo kaniṭṭhaṅguliparimāṇamatto. ‘‘Aṭṭhaṅgulubbedho’’ti iminā ubbedho paricchinno hoti, ‘‘govisāṇamatto’’ti iminā pariṇāho. ‘‘Evaṃ santepi govisāṇapariṇāhe paricchedo natthi, tasmā khuddakopi mahantopi vaṭṭati evāti vadanti.
若在天然湖池中,看见水已满至标相,或虽未满而处于中间状态,这被说为“在天然湖池中结界”,并不构成违失。因此,“在河中结界、在海中结界、在天然湖池中结界”这些场合中,也并未将咸水湖包含在内。同样,在“未出离结界,或未出离河、海、天然湖池”这句中,“于河、于海、于天然湖池”也不摄咸水湖。那么,咸水湖难道不是非结界吗?它确实不是结界。因为律中说“凡截断河或海的水流而形成的水池,达到这一标相者,也同样是天然湖池”,已通过“天然湖池”摄受了,所以在那些地方就没有特别再提。再者,律中说“凡在此村界内”,当以其他村为内部而结共住界时,对那个村中的比丘无论来与不来,都可行事。而在结不离衣界时,则必须来到。
Jātassare paripuṇṇameva udakaṃ nimittūpagaṃ disvā aparipuṇṇaṃ antarā ṭhitibhūtaṃ ‘‘jātassare sammatā’’ti vuttaṃ vipattiṃ na āpajjatīti ‘‘nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā’’ti etthāpi loṇī na gahitā. Baddhasīmaṃ vā nadisamuddajātassare vā anokkamitvāti etthāpi ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā’’ti (mahāva. 147) etthāpi na gahitā. Tasmā loṇī na abaddhasīmāti ce? Abaddhasīmāva. ‘‘Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena kato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyevā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vuttattā jātassaraggahaṇena gahitāti tattha tattha avuttā. ‘‘Yāvatikā tasmiṃ gāmakhette’’ti vuttattā aññampi gāmaṃ anto katvā samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle tasmiṃ gāme bhikkhū āgacchantu vā mā vā, vaṭṭati. Avippavāsasīmāsammannanakāle āgantabbameva.
所谓“在不可行的路上”,是指在一日之内前往而无法返回的地方。这是为了遮止“非结界”之义。
Agamanapathesūti ettha ekadivasena gantvā paccāgantuṃ asakkuṇeyyaṭṭhāneti vadanti, baddhasīmābhāvaṃ paṭikkhipitvāti attho.
既然说了“从四周掷水”,是否应理解为应从一切方向取水?应从能取之处取水,因为已说:“从水波自然扩散而停住之处开始,即为如法地,站在该处举行布萨等羯磨是允许的。”“随行”指半个月或随半个月,即半月的随行。然而,其义趣是:即使被任何人——乃至被畜生——掘过且未重新确立者。
‘‘Samantā udakukkhepā’’ti vuttattā sabbadisāsu gahetabbamevāti ce? Yato labbhati, tato gahetabbo ‘‘yasmiṃ padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā. Anubandho aḍḍhamāso anvaḍḍhamāso, aḍḍhamāsassa vā anu. Yo pana kenaci antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akatoti adhippāyo.
因为已说“即使站立于未超越另一同等界限者,也能破坏羯磨”,故已显示:超越界限而站立者不能破坏。优波提舍长老如是说。然而,此说与“在两个掷水界之间,应设置另一掷水界以作近行”之语相违,因为《善见律》中并无“另一同等”之语。因此,应探求其义趣。应取此义:未超越为内掷水界之近行而设置的掷水界限。长老以不同说法详加解说。
‘‘Aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’’ti vuttattā atikkamitvā ṭhito na kopetīti dīpitameva hotīti upatissatthero, taṃ pana ‘‘dvinnaṃ udakukkhepānaṃ antare añño eko udakukkhepo upacāratthāya ṭhapetabbo’’ti vacanena virujjhati. Samantapāsādikāyañhi ‘‘aññaṃ tattakaṃyevā’’ti padaṃ natthi. Tasmā tassādhippāyo pariyesitabbo. Antoudakukkhepasīmāya upacāratthāya ṭhapitaṃ udakukkhepaparicchedaṃ anatikkamitvāti attho gahetabbo. Therena aññathā papañcitvā likhitaṃ.
因为已说“以同类事为轻罪”,是否允许向犯同类桑喀地谢沙罪者告白?不允许,因为此处是就悔过法而说。正因如此,在《集犍度》中已说:“然而,对于犯同类桑喀地谢沙罪者,在其面前发露是不允许的。若发露,罪虽已发露,但恶作罪不得免除。”如同对僧团说“尊者们,请僧团听我……我将忏悔”之后,得以作布萨;同样,向三人或二人,见另一位清净者后说“我等将忏悔”而作布萨,是允许的。即使只有一人,作意“得清净者后我将忏悔”而作布萨,也是允许的。注疏中亦说:“在‘应对边地比丘如是说’的此处,应向同类者说。因为若向异类者说,则会产生争论、争吵乃至僧团破裂等过患,因此不向彼说,从此处起身,作意‘我将忏悔’而应作布萨。”安陀罗注疏中如是说,由于并未遮止彼,故已显示允许。因为已说“当见另一清净、无罪比丘时,在彼面前”,因为仅允许轻罪,因为在《集犍度》中已说;然而,以白文告白同类桑喀地谢沙罪而作布萨,是不允许的。
‘‘Sabhāgavatthunā lahukāpatti’’nti vuttattā sabhāgasaṅghādisesaṃ ārocetuṃ vaṭṭatīti ce? Na vaṭṭati desanāgāminiṃ sandhāya idha vuttattā. Tasmā eva samuccayakkhandhake ‘‘sabhāgasaṅghādisesaṃ āpannassa pana santike āvikātuṃ na vaṭṭati. Sace āvikaroti, āpatti āvikatā hoti, dukkaṭā pana na muccatī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttaṃ. Yathā saṅghena ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… paṭikarissatī’’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ labhati, evaṃ tīhi dvīhipi aññaṃ suddhaṃ passitvā ‘‘paṭikarissāmā’’ti vatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ekenāpi ‘‘parisuddhaṃ labhitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭatīti. Aṭṭhakathāyampi ‘‘sāmanto bhikkhu evamassa vacanīyoti ettha sabhāgo eva vattabbo. Visabhāgassa hi vuccamāne bhaṇḍanakalahasaṅghabhedādīnipi honti, tasmā tassa avatvā ito vuṭṭhahitvā paṭikarissāmī’’ti ābhogaṃ katvā uposatho kātabboti andhakaṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti vatvā tassa appaṭikkhittattā vaṭṭatīti dīpitameva. ‘‘Yadā aññaṃ suddhaṃ bhikkhuṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike’’ti vuttattā lahukasseva anuññātattā samuccayakkhandhake vuttattā sabhāgasaṅghādisesaṃ pana ñattiyā ārocetvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati.
然而,天人、梵天设立「畜生趣」一词,是为了显示:即使不被任何语句所摄的,也由此语所摄,因此说「其达上被遮止者」。
Devabrahmā pana ‘‘tiracchānagato’’ti padaṃ ṭhapetvā yena kenaci padena asaṅgahitāpi iminā saṅgahitāti dassanatthaṃ ‘‘yassa upasampadā paṭikkhittā’’ti vuttaṃ.
于四月中,对于已自恣者,不说「未至者、断雨安居者或出雨安居者」,而只讲「未至者或断雨安居者」而已。因为出雨安居者在那时也是未至者,便归入「未至者」之列。若全体都出雨安居,起座离去后便无法集合,此时集一部分人而行清净告白是开许的。何以故?因为除告白外没有应作的僧团羯磨,所以不犯别众。在自恣时也是这个法则。此处的差别在于:当前期入者比后期入者更少或相等,并且满足僧团自恣的人数时,应以僧团自恣的方式设白。已经说过「仅一位比丘……了知他人未来之状态」,有人说:不可入界作决意布萨。
‘‘Cātumāsiniyaṃ pana pavāritānaṃ santike anupagatena vā chinnavassena vā vuṭṭhavassena vā’’ti avatvā ‘‘anupagatena vā chinnavassena vā’’ti ettakameva vuttaṃ. Vuṭṭhavasso pana tasmiṃ kāle anupagatattā ‘‘anupagato’’ti saṅkhyaṃ gatoti. Sabbāya vuṭṭhitāya sabbe vuṭṭhahitvā gate sannipātetuṃ na sakkā, ekacce sannipātetvā pārisuddhiṃ ārocetuṃ vaṭṭatīti vadanti. Kasmā? Ñattiṃ ṭhapetvā kattabbasaṅghakammābhāvā vaggaṃ na hotīti. Pavāraṇāyapi eseva nayo. Ayañhettha viseso – sace purimikāya upagatehi pacchimikāya upagatā thokatarā ceva honti samasamā ca, saṅghapavāraṇāya ca gaṇaṃ pūrenti, saṅghapavāraṇāvasena ñatti ṭhapetabbāti. ‘‘Ekova bhikkhu hoti…pe… aññesaṃ anāgatabhāvaṃ ñatvā’’ti vuttattā adhiṭṭhānuposathaṃ sīmaṃ pavisitvā kātuṃ na sakkāti vadanti.
「僧团的前行事是什么」一句,不应在除去白后而说。因为那是在白之前就已作的事。因此,应当说:「尊者们,请僧团听我说,若僧团适时,僧团的前行事是什么?」即便如此,也不应那样说,因为那不是包含在白内所作的。若如此,是否便不应说这句,因为毫无意义?并非如此,因为应在如法之处宣说,依托于后续的文句,所以才这样说。不先办此前行事而作布萨羯磨的僧团或个人,犯越界罪。因为在跨越界时、作扫除等时,以布萨羯磨之前应作之业未办为因缘,所犯之罪没有出罪。彼罪并不依于羯磨结束,如此处的故意妄语罪。因此,诵巴帝摩卡的比丘想说「具寿们,请告白清净」,最初便令他忆念清净与不清净之因缘的前行事。他若已作,便是清净之缘;若未作,便是不清净之缘。正因如此,依于两方面的意趣,不说「已作、未作」,而只说「僧团的前行事是什么」。其中,在未作方面,为显示清净告白之行相,随后会说「若有罪者,应发露」;在已作方面,会说「无罪时应默然」。
‘‘Kiṃ saṅghassa pubbakicca’’nti idaṃ na ñattiṃ ṭhapetvā vattabbaṃ. Tañhi ñattito puretarameva karīyati. Tasmā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ, yadi saṅghassa pattakalla’’nti vattabbaṃ siyāti. Tathāpi na vattabbaṃ. Na hi taṃ ñattiyā anto karīyatīti. Evaṃ sante netaṃ vattabbanti āpajjati payojanābhāvāti ce? Na, yathāgataṭṭhāne eva vattabbato, parapadāpekkhatāyāti vuttaṃ hoti. Idaṃ pubbakiccaṃ akatvā uposathakammaṃ karonto saṅgho, puggalo vā ṭhapanakkhettātikkame āpajjati. Tasmiñhi khette atikkante sammajjanādikaraṇe āpattimokkho na hoti uposathakammato pubbe kattabbakammākaraṇapaccayattā tassā āpattiyā. Na sā kammapariyosānāpekkhā etthāgatasampajānamusāvādāpatti viya, tasmā pātimokkhuddesako bhikkhu ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’ti vattukāmo paṭhamameva pārisuddhāpārisuddhipaccayaṃ pubbakiccaṃ sarāpeti. Tañhi kataṃ pārisuddhipaccayo hoti, akataṃ apārisuddhipaccayo. Teneva ubhayāpekkhādhippāyena kataṃ, na katanti avatvā ‘‘kiṃ saṅghassa pubbakicca’’miccevāha. Tattha akatapakkhe tāva pārisuddhiārocanakkamanidassanatthaṃ parato ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti ca, katapakkhe ‘‘asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabba’’nti ca vakkhati.
所谓“至少由四位比丘集会”,以及“当僧众为举行布萨而聚集时,若有人在外……(中略)……不给予者应给与欲”,是这么说的。然而,即使未集会也可以。这是为了显示给欲的时机而说的。再者,也是为了显示:当僧众为举行布萨而聚集时,在外完成布萨后而来者应如何行事。住于精勤堂的比丘,想进入精勤堂时,先向与自己同类的比丘给与欲;之后若僧众集会,便说“应将我的欲告知大众”,然后进入精勤堂。这是锡兰岛的通行做法。不过,那位被托付的人应当在集会时如实告知。当五位比丘同住一寺时,由一人带来另一人的欲与清净,便允许为四人诵出巴帝摩卡;因此“应在集会时取欲、应告知”这样的语句便如同没有意义。根据“盗住者承认”的语句,由沙弥持来欲也是可以的。“不破坏羯磨”,以及“若先给欲之后出界外,再入界时,便没有后来再取欲这回事,这些行法应依界结而了知”,还有“在给欲的三次言说中,其目的分别是——第一次显示和合性,第二次显示后应作性,第三次显示持欲者的恶作得以解脱”,如是在注疏中有所书写。就像猫被锁链系缚,因为锁链连结在屋内,它便哪里也去不了;同样地,那位女子也哪里都去不了,这便是意趣所在。否则,限定词就变得没有意义,这是老师所采取的解释。
‘‘Sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā’’ti ca, ‘‘uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi…pe… adentena chando dātabbo’’ti ca vadanti. Asannipatitepi pana vaṭṭati. Idañhi chandadānasamayadassanatthaṃ vuttaṃ. Uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatassa kattabbākāradassanatthañca vuttaṃ. Padhānagharavāsino padhānagharaṃ pavisitukāmā attano sabhāgabhikkhūnaṃ chandaṃ datvā sace saṅgho sannipatati, ‘‘mayhaṃ chando ārocetabbo’’ti vatvā padhānagharaṃ pavisanti. Ayaṃ sīhaḷadīpe payogo. Ārocentena pana sannipatite ārocetabbaṃ. Pañcasu bhikkhūsu ekasmiṃ vihāre vasantesu ekassa chandapārisuddhiṃ āharitvā catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisituṃ anuññātattā sannipatite chando gahetabbo ārocetabboti vacanaṃ niratthakaṃ viya. ‘‘Theyyasaṃvāsako paṭijānātīti (mahāva. 165) vacanato sāmaṇerena āhaṭāpi vaṭṭati. Kammaṃ na kopetī’’ti ca, ‘‘sace pubbe chandaṃ datvā bahisīmāgato puna pavisati, pacchā chandaggahaṇakiccaṃ natthi, tassa payogo sīmāsammutivasena veditabbo’’ti ca ‘‘chandadāne tikkhattuṃ vacane idaṃ payojanaṃ – paṭhamaṃ samaggabhāvaṃ, dutiyaṃ pacchā vidhātabbabhāvaṃ, tatiyaṃ chandahārakassa dukkaṭamocanaṃ dīpetī’’ti (vajira. ṭī. mahāvagga 164) ca likhitaṃ. Biḷālasaṅkhalikābaddhāva hoti antogehe eva sampayojanattā, yathā sā na katthaci gacchati, tathā sāpi na katthaci gacchatīti adhippāyo. Itarathā visesanaṃ niratthakaṃ hotīti ācariyena gahitaṃ.
既然先前已经说过“不先做这些事而举行布萨是不可允许的”,那么为什么这里又说“此亦二者”呢?其他诸事已经显示应由长老吩咐而做,然而这两件事,则显示应由长老、或巴帝摩卡诵者、或白事唱立者、或任何一位比丘来做。而像扫除等事,在具体的场合都有其相应的作用;但此二事在那些场合并不成就任何业,所以为了显示并非要说“做这个又有什么用”而应当去做,才说了“此亦二者”等。“礼敬诸尊者之足”是对大众说的,并未对个人说,因为当时没有另一位应被告知的人。
‘‘Na hi taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti pubbe dassitattā ‘‘idampi hi ubhaya’’nti kasmā vuttanti ce? Sesāni therena āṇattena kātabbāni dassitāni, ime pana dve therena vā pātimokkhuddesakena vā ñattiṭṭhapanakena vā yena vā tena vā kātabbānīti ca, sammajjanādīni tattha tattha tādisāni payojanāni nipphādenti, ime pana dve tattha tattha na kiñci kammaṃ sādhenti, tasmā ‘‘kiṃ iminā’’ti avatvā kātabbamevāti dassetuñca ‘‘idampi hi ubhaya’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Āyasmantānaṃ pāde vandatī’’ti gaṇavasena vatvā puggalavasena na vuttaṃ tena ārocetabbassa aññassa abhāvā.
“为僧团所诵”的意思是:由僧团所诵出。在此,“和合的僧团”——若认为因为身和合是和合性的原因,所以没有过失吗?并非如此。因为在诵戒时和听戒时,都应当要求和合性。以“尊者,请听我说”这一句,显示了心和合,因为在听戒时,所有人都成为了一体。
Saṅghassa uddiṭṭhaṃ hotīti saṅghena uddiṭṭhaṃ hotīti attho. Samaggassa hi saṅghassāti ettha samaggabhāvassa kāyasāmaggikāraṇattā natthi dosoti ce? Taṃ na, uddesepi savanepi samaggabhāvassa icchitabbattā. ‘‘Suṇātu me, bhante’’ti hi iminā cittasāmaggiṃ dīpeti savane sabbehi ekībhūtabhāvato.
于“故意犯罪”中,以不恭敬而犯者,方为无惭,非由其他。于“隐覆罪”中,因惭愧而隐覆者,并非无惭;以“此有何用”的不恭敬而隐覆者,乃是无惭。如是记说。
Sañcicca āpattiṃ āpajjatīti ettha anādariyavasena āpajjanto eva alajjī hoti, na itaroti. Āpattiṃ parigūhatīti ettha lajjāya parigūhanto alajjī na hoti, ‘kiṃ iminā’ti anādariyavasena parigūhanto hotī’’ti ca likhitaṃ.
不应说“七罪聚”,而应说“六”吗?应说“七”。若犯波罗夷罪者表明自己有罪,则僧团的布萨得以成就,而他以在家身或沙弥身而得清净。
‘‘Sattannaṃ āpattikkhandhāna’’nti na vattabbaṃ, ‘‘channa’’nti vattabbanti ce? Sattannamevāti vattabbaṃ. Pārājikāpattiṃ āpanno hi sace attano sāpattikabhāvaṃ pakāseti, saṅghassa ca uposatho sampajjati, tassa ca gihibhāvena vā sāmaṇerabhāvena vā suddhi hotīti.
有部分师长,名为“持法师”。为何如此说?“乃至第三次告白”即是三次言语。正因文中并未出现,仅见“乃至第三次告白”一语,“若有罪者,彼应发露”便显示了“若犯有罪,应作发露”之义。“无罪时,应默然”,亦显示此义。“我以默然,当知诸具寿清净”,亦显示此义。如是取义而说。
Ekacce ācariyā nāma dhammabhāriko kira ācariyo. Kasmā evaṃ vuttanti ce? Yāvatatiyānusāvanā nāma tikkhattuṃ vacanaṃ. Tathā pāṭhe anāgatattā kevalaṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvita’’nti padameva disvā ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti idaṃ ‘‘sace āpattiṃ āpannā, āvikarothā’’ti imamatthaṃ dīpeti. ‘‘Asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabba’’nti idampi tamevatthaṃ dīpeti. ‘‘Tuṇhībhāvena kho panāyasmante parisuddhāti vedissāmī’’ti idampi tamevāti evamatthaṃ gahetvā vuttaṃ kira.
“另一位”:据称是见义长老。“依此而说”:此处以“即使一次告知”这一句,显示应当告知三次,不过表示这点意思而已。
Apareti atthadassitthero kira. Etaṃ sandhāyāti ettha ‘‘sakimpi anusāvita’’nti padassa vacanena tikkhattuṃ anusāvanā kātabbāti ettakameva dīpitaṃ viya dissati.
“依此义而说”如何理解呢?若问:答言:“这是此处由师承传来的决断”,如此说。
Imamatthaṃ sandhāya vuttanti kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Ayamettha ācariyaparamparābhato vinicchayo’’ti vuttaṃ.
“忆念者”,此语显示故意妄语是有心的。“在僧团中等”,据说是标示之语。若为行僧团布萨而坐于僧团中,则应在该僧团中告知;若为行群体布萨而坐于群体中,则应在该群体中告知;若仅欲对一人行清净布萨,则应向该一人告知。由此可知,此妄语并非仅在僧团中生起,而且,论师说,藉此所说之相,即使不具该相,于“诸具寿应告知清净”等宣告时,在群体布萨中,有罪者欲行布萨而不告知,只默然而坐,此人即犯故意妄语——为彰显此义而说是标示之语,推论者说。否则,他们就不应说“或在群体中”,这是他们的意趣。依告白的意趣而说,这是阿阇黎的推论。因为,告白时,以“我向僧团告白”的意趣而告者,即名为在僧团中告知;向两侧坐着的人告知者,即名为在群体中告知;以“我只向一人告白”的意趣而告者,即名为向一人告知。即使有疑……乃至“我将忏悔”,如此作时,只要仍有疑,就可接受同类的罪,而对其他羯磨则名为清净。再次无疑后,应不应说,于巴利及注疏中皆无记载,但若说了,并无过失。
‘‘Saramānenā’’ti iminā sampajānamusāvādassa sacittakattaṃ dasseti. Saṅghamajjhe vātiādi lakkhaṇavacanaṃ kira. Saṅghuposathakaraṇatthaṃ saṅghamajjhe ce nisinno, tasmiṃ saṅghamajjhe āvikātabbā. Gaṇuposathakaraṇatthañce gaṇamajjhe nisinno, tasmiṃ gaṇamajjhe. Ekasseva santike ce pārisuddhiuposathaṃ kattukāmo, tasmiṃ ekapuggale āvikātabbāti, etena na kevalaṃ saṅghamajjhe evāyaṃ musāvādo sambhavati, atha kho ettha vuttalakkhaṇena asatipi ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādividhāne gaṇuposathepi sāpattiko hutvā uposathaṃ kattukāmo anārocetvā tuṇhībhūtova ce karoti, ayaṃ sampajānamusāvādāpattiṃ āpajjatīti imassatthassa āvikaraṇato lakkhaṇavacanaṃ kiretanti vuttanti takkikā. Aññathā ‘‘gaṇamajjhe vā’’ti na vattabbanti tesaṃ adhippāyo. Ārocanādhippāyavasena vuttanti ācariyassa takko. Ārocento hi ‘‘saṅghassa ārocemī’’ti adhippāyena āvikaronto saṅghamajjhe āvikaroti nāma, ubhatopasse nisinnānaṃ ārocento gaṇamajjhe āvikaroti nāma, ‘‘ekasseva ārocessāmī’’ti adhippāyena āvikaronto ekapuggale āvikaroti nāma. Sacepi vematiko hoti…pe… paṭikarissāmīti evaṃ kate yāva vematiko hoti, tāva sabhāgāpattiṃ paṭiggahetuṃ labhati, aññesañca kammānaṃ parisuddho nāma hoti. Puna nibbematiko hutvā desetabbaṃ vā na vāti neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ atthi, desite pana doso natthi. Tathā ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmīti ettha ca sakalasaṅghe sabhāgāpattiṃ āpanne, vematike cāti likhitaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 169-170).