九、离衣决断论
9. Cīvaravippavāsavinicchayakathā
51如此显示了决意与分别的决断论之后,现在为显示关于与衣离宿的决断,而说“与衣离宿”等语。其中,cīyatīti(被覆护)故为cīvaraṃ(衣),意思是作覆护、积聚,是圣者的旗帜、殊胜之衣。但此处仅指通过三衣决意而受持的三衣。“vinā(离)”是表舍弃义的不变词。“vasanaṃ(住)”为宿,“vinā vāso(离宿)”即离衣而宿,“cīvarena vināvāso(与衣离宿)”就是与衣离宿。应当这样理解:在应说“衣离宿”之处,依说者意欲,或为补足偈颂语句,故用不省略的复合词而如此说。后文所述“以三衣决意……乃至……离宿”的意思是:以“我决意此僧伽梨,我决意此郁多罗僧,我决意此安陀会”这样通过名称决意的三衣,若与其中任何一件离宿,哪怕仅与一件衣离而住也是不允许的。与衣离宿的比丘,当黎明升起时,衣便成为尼萨耆亚,并犯巴吉帝亚,这是其关联。“应住”之住,此处的住行通于四威仪,因此不论贴身或不贴身,在伸手可及的范围内,站立者、行走者、坐者、卧者,都应保持在伸手可及的范围内。
51. Evaṃ adhiṭṭhānavikappanavinicchayakathaṃ dassetvā idāni cīvarena vināvāsavinicchayakaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘cīvarenavināvāso’’tyādimāha. Tattha cīyatīti cīvaraṃ, cayaṃ sañcayaṃ karīyatīti attho, ariyaddhajo vatthaviseso. Idha pana ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhahitvā dhāritaṃ cīvarattayameva. Vināti vajjanatthe nipāto. Vasanaṃ vāso, vinā vāso vināvāso, cīvarena vināvāso cīvaravināvāso, ‘‘cīvaravippavāso’’ti vattabbe vatticchāvasena, gāthāpādapūraṇatthāya vā aluttasamāsaṃ katvā evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tathā ca vakkhati ‘‘ticīvarādhiṭṭhānena…pe… vippavāso’’ti, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmi, imaṃ uttarāsaṅgaṃ adhiṭṭhāmi, imaṃ antaravāsakaṃ adhiṭṭhāmī’’ti evaṃ nāmena adhiṭṭhitānaṃ tiṇṇaṃ cīvarānaṃ ekekena vippavāsoti attho, ekenapi vinā vasituṃ na vaṭṭati, vasantassa bhikkhuno saha aruṇuggamanā cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, pācittiyañca āpajjatīti sambandho. Vasitabbanti ettha vasanakiriyā catuiriyāpathasādhāraṇā, tasmā kāyalaggaṃ vā hotu alaggaṃ vā, aḍḍhateyyaratanassa padesassa anto katvā tiṭṭhantopi carantopi nisinnopi nipannopi hatthapāse katvā vasanto nāma hoti.
如是显示了一般的不离宿特相之后,现在为了依村等十五种处所而特别显示,说「村」等。其中,村与住区是明显的。「伍多西德」名为车乘等物品的棚屋。「阿德」名为以砖块建造的厚壁、四五层楼的殊胜楼阁,为了抵御敌王等。「马喇」名为包含单一尖顶的四方楼阁。「巴萨德」名为长形楼阁。「汉米亚」名为平顶楼阁,所谓平顶楼阁,即附有月台庭院的楼阁。「萨托」名为步行商队或车队。「盖德」名为早稻晚稻的生长之处。「达娘咖拉纳」名为打谷场。「阿拉摩」名为花园或果园。寺院等是明显的。其中应知住区等是指在村外建立的才被摄取。因为在村内建立的,以村的摄取而被摄取,故仅是村的范围。以村的摄取,镇与城也被摄取了。
Evaṃ sāmaññato avippavāsalakkhaṇaṃ dassetvā idāni gāmādipannarasokāsavasena visesato dassetumāha ‘‘gāmi’’ccādi. Tattha gāmanivesanāni pākaṭāneva. Udosito nāma yānādīnaṃ bhaṇḍānaṃ sālā. Aṭṭo nāma paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmiko patissayaviseso. Māḷo nāma ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo. Pāsādo nāma dīghapāsādo. Hammiyaṃ nāma muṇḍacchadanapāsādo, muṇḍacchadanapāsādoti ca candikaṅgaṇayutto pāsādoti vuccati. Sattho nāma jaṅghasattho vā sakaṭasattho vā. Khettaṃ nāma pubbaṇṇāparaṇṇānaṃ viruhanaṭṭhānaṃ. Dhaññakaraṇaṃ nāma khalamaṇḍalaṃ. Ārāmo nāma pupphārāmo phalārāmo. Vihārādayo pākaṭā eva. Tattha nivesanādīni gāmato bahi sanniviṭṭhāni gahitānīti veditabbaṃ. Antogāme ṭhitānañhi gāmaggahaṇena gahitattā gāmaparihāroyevāti. Gāmaggahaṇena ca nigamanagarānipi gahitāneva honti.
“或以壕沟围绕”——以此显示:即使四周被河、池塘等水所围绕,也同样是“被围绕”。“超过那个量”,即超过房屋上方空中两肘半的量。“或在集会堂应住”——以此显示:sabhā(集会堂)一词的同义词sabhāya是中性词。因为sabhā一词是阴性,而sabhāya一词是中性。“或在门口”,即在城的门口。“那些”,即集会堂与城门口的。那条街道,通过摄取集会堂与城门,那里所有的房屋也都被摄取了,且中间的街道同样被摄取。而且在这里,凡住在门、街道、房屋中的人,都必须避免入村、同宿等过失,必须具足善覆藏等功德。然而,如果集会堂是为一切人住宿而建造,如同客舍,则如同在中间寺院一样,允许随意住宿,应当了知。“拿来放在屋中”,即离开街道,放置于另一间屋内。因此说“街道的伸手所及范围不守护”。“前方或后方的伸手所及范围”,是就房屋的伸手所及范围而说的。
Parikhāya vā parikkhittoti iminā samantā nadītaḷākādiudakena parikkhittopi parikkhittoyevāti dasseti. Taṃ pamāṇaṃ atikkamitvāti gharassa upari ākāse aḍḍhateyyaratanappamāṇaṃ atikkamitvā. Sabhāye vā vatthabbanti iminā sabhāsaddassa pariyāyo sabhāyasaddo napuṃsakaliṅgo atthīti dasseti. Sabhāsaddo hi itthiliṅgo, sabhāyasaddo napuṃsakaliṅgoti. Dvāramūle vāti nagarassa dvāramūle vā. Tesanti sabhāyanagaradvāramūlānaṃ. Tassā vīthiyā sabhāyadvārānaṃ gahaṇeneva tattha sabbānipi gehāni, sā ca antaravīthi gahitāyeva hoti. Ettha ca dvāravīthigharesu vasantena gāmappavesanasahaseyyādidosaṃ pariharitvā suppaṭicchannatādiyutteneva bhavitabbaṃ. Sabhā pana yadi sabbesaṃ vasanatthāya papāsadisā katā, antarārāme viya yathāsukhaṃ vasituṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Atiharitvā ghare nikkhipatīti vīthiṃ muñcitvā ṭhite aññasmiṃ ghare nikkhipati. Tenāha ‘‘vīthihatthapāso na rakkhatī’’ti. Purato vā pacchato vā hatthapāseti gharassa hatthapāsaṃ sandhāya vadati.
如此,在显示了依村而分的离宿与不离宿之后,现在为显示依住处而分,便说“如果是一户人家所有的住处”等。其中,所谓“内室”,他们说是指内室里面的另一间内室,或者这是内室的同义词。现在为显示依敞屋等而分,便说“敞屋”等。其中,其义如前所说,即以“一户人家所有的敞屋,被围绕”等,在说明住处时所用的方式。“如是”一词,是“殊义退转”之义。以此显示:并无特殊之处。
Evaṃ gāmavasena vippavāsāvippavāsaṃ dassetvā idāni nivesanavasena dassento ‘‘sace ekakulassa santakaṃ nivesanaṃ hotī’’tiādimāha. Tattha ovarako nāma gabbhassa abbhantare añño gabbhoti vadanti, gabbhassa vā pariyāyavacanametaṃ. Idāni udositādivasena dassento ‘‘udositi’’ccādimāha. Tattha vuttanayenevāti ‘‘ekakulassa santako udosito hoti parikkhitto cā’’tiādinā nivesane vuttanayena. Eva-saddo visesanivatti attho. Tena viseso natthīti dasseti.
现在,为显示那些有差别之处,便说“如果是一户人家的船”等。其中,“遍取之后”,即穿透之后,或遍覆之后。以“由进入内部者”等语句,来阐明已述说的意义。其中,“由进入内部者”,是指进入村庄内部,或河流内部。“以商队”一词,是文句的省略。“得河之范围”——在此,三部《甘提帕达》中都如此说:“因为河的范围未被单独解说,如同在村庄等之外一样,唯有衣的伸手所及范围才是河的范围。”但其他人则说:“以此注疏之语,河之范围也单独成立,因此河的伸手所及范围不应被舍弃。”然而,正如在露地以七间隔而得到森林范围,同样在河中,以水的投掷而得河之范围,作此理解时,注疏中河的范围或许未被单独解说,因为七间隔与水投掷的界限,在森林与河中是以无结界而得到的。若如此,则在海洋、自然湖、池塘中,范围虽未被解说也得以成立,因为它们与河有相同的特征;但在“河的伸手所及范围不应被舍弃”的意义上,因为河极为广阔且为多人共用,将衣放置在河内而站在河的伸手所及范围,或许不能知晓衣的状态。这一道理在海洋、自然湖、池塘中也是一样。但是,站在水投掷范围的内部或其伸手所及范围,则是可能的。这是我们自己的见解,应审察之后而取用。“寺院界”,是关联不离衣界而说的。而且在此,即使寺院是多人共有……
Idāni yesu viseso atthi, te dassento ‘‘sace ekakulassa nāvā’’tiādimāha. Tattha pariyādiyitvāti vinivijjhitvā, ajjhottharitvā vā. Vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘antopaviṭṭhenā’’tiādinā. Tattha antopaviṭṭhenāti gāmassa, nadiyā vā antopaviṭṭhena. ‘‘Satthenā’’ti pāṭhaseso. Nadīparihāro labbhatīti ettha ‘‘visuṃ nadīparihārassa avuttattā gāmādīhi aññattha viya cīvarahatthapāsoyeva nadīparihāro’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Aññe pana ‘‘iminā aṭṭhakathāvacanena nadīparihāropi visuṃ siddhoti nadīhatthapāso na vijahitabbo’’ti vadanti. Yathā pana ajjhokāse sattabbhantaravasena araññaparihāro labbhati, evaṃ nadiyaṃ udakukkhepavasena nadīparihāro labbhatīti katvā aṭṭhakathāyaṃ nadīparihāro visuṃ avutto siyā sattabbhantaraudakukkhepasīmānaṃ araññanadīsu abaddhasīmāvasena labbhamānattā. Evañca sati samuddajātassaresupi parihāro avuttasiddho hoti nadiyā samānalakkhaṇattā, nadīhatthapāso na vijahitabboti pana atthe sati nadiyā ativitthārattā bahusādhāraṇattā ca antonadiyaṃ cīvaraṃ ṭhapetvā nadīhatthapāse ṭhitena cīvarassa pavattiṃ jānituṃ na sakkā bhaveyya. Esa nayo samuddajātassaresupi. Antoudakukkhepe vā tassa hatthapāse vā ṭhitena pana sakkāti ayaṃ amhākaṃ attanomati, vicāretvā gahetabbaṃ. Vihārasīmanti avippavāsasīmaṃ sandhāyāha. Ettha ca vihārassa nānākulasantakabhāvepi avippavāsasīmāparicchedabbhantare sabbattha cīvaraavippavāsasambhavato padhānattā tattha satthaparihāro na labbhatīti ‘‘vihāraṃ gantvā vasitabba’’nti vuttaṃ. Satthasamīpeti idaṃ yathāvuttaabbhantaraparicchedavasena vuttaṃ.
因为律中说:“在多家共有的、有围墙的田地中,存放衣服后,应在田门口或其伸手可及处而住。”因此,在田门口以外的田地中居住者,也必须存放衣服后,将其置于伸手可及处而住。
Yasmā ‘‘nānākulassa parikkhitte khette cīvaraṃ nikkhipitvā khettadvāramūle vā tassa hatthapāse vā vatthabba’’nti vuttaṃ, tasmā dvāramūlato aññattha khettepi vasantena cīvaraṃ nikkhipitvā hatthapāse katvāyeva vasitabbaṃ.
他们解释说:“住所”指有围墙或无围墙的整个住处。但在“于某住所”这句中,仅指单间房屋。而《疑惑消除》中则说:“‘住所’是指近行界。‘于某住所’是就其内部的庭院等而说。”此处“属一家等所有”的限定,应依建造者来理解。
Vihāro nāma saparikkhitto vā aparikkhitto vā sakalo āvāsoti vadanti. Yasmiṃ vihāreti ettha pana ekagehameva vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.491-494) pana ‘‘vihāro nāma upacārasīmā. Yasmiṃ vihāreti tassa antopariveṇādiṃ sandhāya vutta’’nti vuttaṃ. Ekakulādisantakatā cettha kārāpakānaṃ vasena veditabbā.
“正午时分四周阴影所及之处”:这是指当太阳在大道上笔直运行,抵达正午时分时,阴影所覆盖的那个区域,据此而说。而《疑惑消除》中则说:“‘阴影所触之处’是就直线而不偏斜地掷土块所能及的范围内而说。”“于不能往返的道路上”:指那些当日前往而无法返回的海中诸岛,如此联结。“从其余者”:指从东方来的衣。
Yaṃ majjhanhike kāle samantā chāyā pharatīti yadā mahāvīthiyaṃ ujukameva gacchantaṃ sūriyamaṇḍalaṃ majjhanhikaṃ pāpuṇāti, tadā yaṃ okāsaṃ chāyā pharati, taṃ sandhāya vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘chāyāya phuṭṭhokāsassāti ujukaṃ avikkhittaleḍḍupātabbhantaraṃ sandhāya vadatī’’ti vuttaṃ. Agamanapatheti tadaheva gantvā nivattetuṃ asakkuṇeyyake samuddamajjhe ye dīpakā, tesūti yojanā. Itarasminti puratthimadisāya cīvare.
52“入河”:指放开手所能触及的范围而进入水中。“不犯”:指不因受用而犯恶作。因此说“因为他”等。“因不应受用”:以此证明,未舍弃尼萨耆衣而受用者,所犯的恶作是无心的。“应着一件,将一件置于肩上而行”:这是说在众人往来之处,若不如此而行便不适当,并非因为这是犯戒的构成要件。由于在村外也应放置而不穿着,故说“应作律仪行事”。或者,如果在住所中不见同类比丘,应前往集会堂作律仪行事,如此衔接。“前往集会堂者应当以三衣中的哪件而行?”因此说“以下衣与上衣”,因为失衣者可穿着下衣与上衣。然而“僧伽梨应如何处理?”因此说“将僧伽梨置于村外”。对于上衣以及置于村外的僧伽梨,应先作律仪行事,然后穿着上衣,再于下衣上作行。于此应知,即使是置于村外者,由于律仪行事一语,即使背向而立,也可以舍弃,并且可以将已舍弃者给予。
52.Nadiṃ otaratīti hatthapāsaṃ muñcitvā otarati. Nāpajjatīti paribhogapaccayā dukkaṭaṃ nāpajjati. Tenāha ‘‘so hī’’tiādi. Aparibhogārahattāti iminā nissaggiyacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjantassa dukkaṭaṃ acittakanti siddhaṃ. Ekaṃpārupitvā ekaṃ aṃsakūṭe ṭhapetvā gantabbanti idaṃ bahūnaṃ sañcaraṇaṭṭhāne evaṃ akatvā gamanaṃ na sāruppanti katvā vuttaṃ, na āpattiaṅgattā. Bahigāme ṭhapetvāpi apārupitabbatāya vuttaṃ ‘‘vinayakammaṃ kātabba’’nti. Atha vā vihāre sabhāgaṃ bhikkhuṃ na passati, evaṃ sati āsanasālaṃ gantvā vinayakammaṃ kātabbanti yojanā. Āsanasālaṃ gacchantena kiṃ tīhi cīvarehi gantabbanti āha ‘‘santaruttarenā’’ti naṭṭhacīvarassa santaruttarasādiyanato. Saṅghāṭi pana kiṃ kātabbāti āha ‘‘saṅghāṭiṃbahigāme ṭhapetvā’’ti. Uttarāsaṅge ca bahigāme ṭhapitasaṅghāṭiyañca paṭhamaṃ vinayakammaṃ katvā pacchā uttarāsaṅgaṃ nivāsetvā antaravāsake kātabbaṃ. Ettha ca bahigāme ṭhapitassapi vinayakammavacanato parammukhāpi ṭhitaṃ nissajjituṃ, nissaṭṭhaṃ dātuñca vaṭṭatīti veditabbaṃ.
由于年少者在行走时仍具热忱,故说“然而依止并不中断”。“片刻……中断”:这是就热忱行走的中断而言。然而,那些在黎明前起身、带着热忱而行的人,即使黎明在中途升起,依止也不中断,因为说到“乃至黎明才躺下者”。因此说“入村……不中断”。在“未取彼此之言”等情况下,因为具有热忱,在行走的那一刹那,并未说中断。“因母牛的怖畏”:是指带着牛犊的母牛冲撞过来用角攻击的怖畏。“依止中断”:在此,因母牛怖畏等而站立的人,由于必须站到怖畏止息,而且不能决定“我将在黎明前而行”,故说依止中断。然而,在能够这样决定的情况下,即使中途黎明升起,依止也不中断,如同为取药而入村的年少者。
Daharānaṃ gamane saussāhattā ‘‘nissayo pana na paṭippassambhatī’’ti vuttaṃ. Muhuttaṃ…pe… paṭippassambhatīti saussāhatte gamanassa upacchinnattā vuttaṃ, tesaṃ pana purāruṇā uṭṭhahitvā saussāhena gacchantānaṃ aruṇe antarā uṭṭhitepi na paṭippassambhati ‘‘yāva aruṇuggamanā sayantī’’ti vuttattā. Teneva ‘‘gāmaṃ pavisitvā…pe… na paṭippassambhatī’’ti vuttaṃ. Aññamaññassa vacanaṃ aggahetvātiādimhi saussāhattā gamanakkhaṇe paṭippassaddhi na vuttā. Dhenubhayenāti taruṇavacchagāvīnaṃ ādhāvitvā siṅgena paharaṇabhayena. Nissayo ca paṭippassambhatīti ettha dhenubhayādīhi ṭhitānaṃ yāva bhayavūpasamā ṭhātabbato ‘‘antoaruṇeyeva gamissāmī’’ti niyametuṃ asakkuṇeyyattā vuttaṃ. Yattha pana evaṃ niyametuṃ sakkā, tattha antarā aruṇe uggatepi nissayo na paṭippassambhati bhesajjatthāya gāmaṃ paviṭṭhadaharānaṃ viya.
“界内之村”者,是就于不离衣界羯磨之后所建立的村而言,因为除村与村近行之外而作羯磨故。“已入者”:由于是不离衣界,师与弟子各自分别前往时,诸衣既不成应舍,依止也不因有勤策而舍。“中途”:闻法而来者之中途。
Antosīmāyaṃgāmanti avippavāsasīmāsammutito pacchā patiṭṭhāpitagāmaṃ sandhāya vadati gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā sammannitabbato. Paviṭṭhānanti ācariyantevāsikānaṃ visuṃ visuṃ gatānaṃ avippavāsasīmattā neva cīvarāni nissaggiyāni honti, saussāhatāya na nissayo paṭippassambhati. Antarāmaggeti dhammaṃ sutvā āgacchantānaṃ antarāmagge.