十、物品收存裁决论
10. Bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayakathā
53如此讲述了关于离衣宿的判定之后,现在为了讲述关于物品保管的判定,而说“物品(bhaṇḍa)的保管”等语。在此处,应被分配、应被分享之物,名为“物品”;或应被希求之物,名为“物品”;或众生以此而相互争执、争夺,故名为“物品”;亦指本金财产,或指资具。正如《名义灯》中所说:
53. Evaṃ cīvaravippavāsavinicchayaṃ kathetvā idāni bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘bhaṇḍassapaṭisāmana’’ntiādimāha. Tattha bhaḍitabbaṃ bhājetabbanti bhaṇḍaṃ, bhaḍitabbaṃ icchitabbanti vā bhaṇḍaṃ, bhaṇḍanti paribhaṇḍanti sattā etenāti vā bhaṇḍaṃ, mūladhanaṃ, parikkhāro vā. Vuttañhi abhidhānappadīpikāyaṃ –
物品,指容器等资具,亦指本金财产。
‘‘Bhājanādiparikkhāre, bhaṇḍaṃ mūladhanepi cā’’ti.
该物品的“保管”,即被保管、被守护,其义为守护、看顾。故说“守护他人的物品”。“母亲的耳饰乃至棕榈叶”中,“乃至”一词含有强调之义,以此显示,何况是非亲属者所有之物,更应保管。“在家人所有之物”一语,表明可为五类同法者所拥有的物品进行保管。
Tassa bhaṇḍassa, paṭisāmiyate paṭisāmanaṃ, rakkhaṇaṃ gopananti attho. Tenāha ‘‘paresaṃ bhaṇḍassa gopana’’nti. Mātu kaṇṇapiḷandhanaṃ tālapaṇṇampīti pi-saddo sambhāvanattho. Tena pageva aññātakānaṃ santakanti dasseti. Gihisantakanti iminā pañcannaṃ sahadhammikānaṃ santakaṃ paṭisāmetuṃ vaṭṭatīti dīpeti. Bhaṇḍāgārikasīsenāti etena vissāsaggāhādinā gahetvā paṭisāmentassa anāpattīti dasseti. Tena vakkhati ‘‘attano atthāya gahetvā paṭisāmetabba’’nti. Chandenapi bhayenapīti vaḍḍhakīādīsu chandena , rājavallabhādīsu bhayena balakkārena pātetvā gatesu ca paṭisāmetuṃ vaṭṭatīti yojetabbaṃ.
为了保管而交付于自己手中的物品,若既未将其存放于安全处加以保管,也未说“我不取用”等言语或采取其他行为,于国家动乱等时期,双方皆以“现在我不给他了,现在他也不会给我了”的心态,各自安坐原位、放弃责任,亦不构成不与取罪。但此处有人主张“正因为作了保管行为,故构成波罗夷”,这只不过是他们的臆见,不应视为正理。因为保管之时,此人并无盗心;而当“现在我不给他了”的盗心生起之际,亦不存在以物主放弃责任之心为缘的身语表业,能令他因此犯戒。此戒的罪并非由不作为所生。至于“热心于布施,暂且守护”——因未提及不与取,若以“我不取用”等语作妄语,则仅犯波逸提,而非恶作。应如此理解:由于无盗心,故相应的身语行为亦不存在。
Saṅgopanatthāya attano hatthe nikkhittassa bhaṇḍassa guttaṭṭhāne paṭisāmanapayogaṃ vinā ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’tiādinā aññasmiṃ payoge akate rajjasaṅkhobhādikāle ‘‘na dāni tassa dassāmi, na mayhaṃ dāni dassatī’’ti ubhohipi sakasakaṭṭhāne nisīditvā dhuranikkhepe katepi avahāro natthi. Keci panettha ‘‘pārājikameva paṭisāmanapayogassa katattā’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ, na sārato paccetabbaṃ. Paṭisāmanakāle hissa theyyacittaṃ natthi, ‘‘na dāni tassa dassāmī’’ti theyyacittuppattikkhaṇe ca sāmino dhuranikkhepacittappavattiyā hetubhūto kāyavacīpayogo natthi, yena so āpattiṃ āpajjeyya. Na hi akiriyasamuṭṭhānā ayaṃ āpattīti. Dāne saussāho, rakkhati tāvāti avahāraṃ sandhāya avuttattā ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’tiādinā musāvādakaraṇe pācittiyameva hoti, na dukkaṭaṃ theyyacittābhāvena sahapayogassapi abhāvatoti gahetabbaṃ.
即便口头说“我会给”……乃至……波罗夷——在此,是由哪种行为而犯戒?首先,不是由第一种保管物品的行为,因为当时尚无盗心;也不是由说“我会给”的言语行为,因为那时虽有盗心,但该行为本身是如法的?答曰:物主屡次请求“请给我”,(比丘)不给,以某种行为向物主表明自己不愿给付,物主因了知此人不愿给付而放弃责任,正是由该行为而犯戒。在此,对于受托保管之物,绝无通过迂回方式脱责的余地。因为不愿给付,即便以“你何时给过我、你在哪里给过我”等迂回言辞使物主放弃责任,也构成犯戒。正因如此,注疏中说:“你们说什么……乃至……双方均放弃责任,比丘犯波罗夷。”应理解为:对于他人所有之物,只有在令他人取走的情形下,才可通过迂回方式脱责,并非一切情形下皆然。“因为交付于自己手中”——在此,由于物主将物品交付于自己手中,(比丘)处于仓库管理人的地位,即使被迁离原处,也不构成不与取;但若以盗心取用,则不能免除恶作,应知。“此即同一原则”——其意趣为:不构成不与取,但须赔偿物品。
Yadipi mukhena dassāmīti vadati…pe… pārājikanti ettha katarapayogena āpatti, na tāva paṭhamena bhaṇḍapaṭisāmanapayogena tadā theyyacittabhāvā, nāpi ‘‘dassāmī’’ti kathanapayogena tadā theyyacitte vijjamānepi payogassa kappiyattāti? Vuccate – sāminā ‘‘dehī’’ti bahuso yāciyamānopi adatvā yena payogena attano adātukāmataṃ sāmikassa ñāpesi, yena ca so adātukāmo ayaṃ vikkhipatīti ñatvā dhuraṃ nikkhipati, teneva payogenassa āpatti. Na hettha upanikkhittabhaṇḍe pariyāyena mutti atthi. Adātukāmatāya hi ‘‘kadā te dinnaṃ, kattha te dinna’’ntiādipariyāyavacanenapi sāmikassa dhurenikkhipāpite āpattiyeva. Teneva aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ ‘‘kiṃ tumhe bhaṇatha…pe… ubhinnaṃ dhuranikkhepena bhikkhuno pārājika’’nti. Parasantakassa parehi gaṇhāpane eva hi pariyāyato mutti, na sabbatthāti gahetabbaṃ. Attano hatthe nikkhittattāti ettha attano hatthe sāminā dinnatāya bhaṇḍāgārikaṭṭhāne ṭhitattā ca ṭhānācāvanepi natthi avahāro, theyyacittena pana gahaṇe dukkaṭato na muccatīti veditabbaṃ. Eseva nayoti avahāro natthi, bhaṇḍadeyyaṃ pana hotīti adhippāyo.
5454.“五类同法者”,即比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼。这表示不仅是在家人,就连苦行者、游方者等人所有之物,也不得保管。第一种情形:即使物品遗失,也不须赔偿,为何?因为物主未曾接受(保管之请)。第二种情形同理:不须赔偿,为何?因为(比丘)不知情。第三种情形亦同此理:不须赔偿,为何?因为(比丘)已拒绝。在此,无论以身、以语或以意拒绝,都称为“已拒绝”。
54.Pañcannaṃ sahadhammikānanti bhikkhubhikkhunīsikkhamānasāmaṇerasāmaṇerīnaṃ. Etena na kevalaṃ gihīnaṃ eva, atha kho tāpasaparibbājakādīnampi santakaṃ paṭisāmetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Naṭṭhepi gīvā na hoti, kasmā? Asampaṭicchāpitattāti attho. Dutiye eseva nayoti gīvā na hoti, kasmā? Ajānitattā. Tatiye ca eseva nayoti gīvā na hoti, kasmā? Paṭikkhipitattā. Ettha ca kāyena vā vācāya vā cittena vā paṭikkhittopi paṭikkhittoyeva nāma hoti.
只有他须赔偿,而非其余比丘,为何?因为只有他是仓库管理人,对仓库有掌控权。仓库管理人无须赔偿,因为他因懒惰放逸而致物品遗失。第二种情形:仓库管理人无须赔偿,因为他未被告知。物品遗失时,他须赔偿,因为物品是由他放置的。只有他须赔偿,而非他人,因为物品是由该仓库管理人接受并放置的。无须赔偿,因为他已拒绝。物品遗失即彻底遗失,因为仓库管理人未曾接受。物品遗失时须赔偿,因为物品是由他放置的。一切须由他赔偿,因为该仓库管理人因放逸而致物品遗失。所谓“近处”,即仓库管理人附近的排泄处。
Tasseva gīvā hoti, na sesabhikkhūnaṃ, kasmā? Tasseva bhaṇḍāgārikassa bhaṇḍāgāre issarabhāvato. Bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti alasajātikasseva pamādena haritattā. Dutiye bhaṇḍāgārikassa gīvā na hoti tassa anārocitattā. Naṭṭhe tassa gīvā tena ṭhapitattā. Tasseva gīvā, na aññesaṃ tena bhaṇḍāgārikena sampaṭicchitattā ṭhapitattā ca. Natthi gīvā tena paṭikkhipitattā. Naṭṭhaṃ sunaṭṭhameva bhaṇḍāgārikassa asampaṭicchāpanato. Naṭṭhe gīvā tena ṭhapitattā. Sabbaṃ tassa gīvā tassa bhaṇḍāgārikassa pamādena haraṇato. Tattheva upacāre vijjamāneti bhaṇḍāgārikassa samīpeyeva uccārapassāvaṭṭhāne vijjamāne.
55第五十五条:关于“僧团的住处被毁坏”,此处他们说,仅出于“愿僧团的住处不要毁坏”这样的意图而开门,也是允许的。即使只是说“我要杀了他”,也可以开门,因为(注释中)说“由于处于病患状态,故非其能力所及”。要知道,除了死亡,疾病本身并非真的“无能为力”。即使只是说“我们要破门取走”,也可以开门。所谓“应有同伴”,是说他们也应当通过乞食等方式寻得同伴后,多少将自己所有的东西给予他们。而这“此是正行”,正是住在库房者的义务。所谓“愚痴大长老”,是指迟钝、愚昧、杂居而住,或常耽于嬉戏的大长老。
55.Mayica mate saṅghassa ca senāsane vinaṭṭheti ettha kevalaṃ saṅghassa senāsanaṃ mā vinassīti iminā adhippāyena vivaritumpi vaṭṭatiyevāti vadanti. ‘‘Taṃ māressāmī’’ti ettake vuttepi vivarituṃ vaṭṭati ‘‘gilānapakkhe ṭhitattā avisayo’’ti vuttattā. Maraṇato hi paraṃ gelaññaṃ avisayattañca natthi. ‘‘Dvāraṃ chinditvā harissāmā’’ti ettake vuttepi vivarituṃ vaṭṭatiyeva. Sahāyehi bhavitabbanti tehipi bhikkhācārādīhi pariyesitvā attano santakampi kiñci kiñci dātabbanti vuttaṃ hoti. Ayañhi sāmīcīti bhaṇḍāgāre vasantānaṃ idaṃ vattaṃ. Lolamahātheroti mando momūho ākiṇṇavihārī sadā kīḷāpasuto vā mahāthero.
56第五十六条:“由其他(比丘)”是指同住于那个房间里的比丘们。“寺院的守护者”是指被安排在守护寺院轮值中的人,即按照长幼顺序在自己轮值时守护寺院的人。“食”是指作为食物酬劳的饭食。“于盗贼的来路前往”,指得知盗贼要来后,心想“我们要抢先一步去发出声音”,于是朝着盗贼迎面走去。当心想“我们要取回被贼抢走的物品”而顺着他们来路前往时,也是同样的道理。“固定下来”,是指规定“某家的粥和饭食只供给寺院守护者”。“获得两三份粥筹、四五份饭筹”,这只是举例,无论比这少还是多,都应以获得足够维持自己与侍者生活的量为准。“令弟子们照料”,是指通过乞食等方式养活各自的弟子,并让弟子们去照料寺院。“无同伴者”是指没有同伴的人。读作“无同伴者、无第二者”是合理的,后者是前者的同义词。而就“无同伴者或自为第二者”这一读法,他们说,因为独自一人带来的不够两人用,所以“自为第二者”的情况也被排除了;但这与“没有同分的比丘为他带来食物给予他”的说法不一致,应当审察。然而在《破迷》(Vimativinodanī)中说:“‘自为第二者’是指少欲……
56.Itarehīti tasmiṃyeva gabbhe vasantehi bhikkhūhi. Vihārarakkhaṇavāre niyutto vihāravāriko, vuḍḍhapaṭipāṭiyā attano vāre vihārarakkhaṇako. Nivāpanti bhattavetanaṃ. Corānaṃ paṭipathaṃ gatesūti corānaṃ āgamanaṃ ñatvā ‘‘paṭhamataraṃyeva gantvā saddaṃ karissāmā’’ti corānaṃ abhimukhaṃ gatesu. ‘‘Corehi haṭabhaṇḍaṃ āharissāmā’’ti tesaṃ anupathaṃ gatesupi eseva nayo. Nibaddhaṃ katvāti ‘‘asukakule yāgubhattaṃ vihāravārikānaṃyevā’’ti evaṃ niyamanaṃ katvā. Dve tisso yāgusalākā ca cattāri pañca salākabhattāni ca labhamānovāti idaṃ nidassanamattaṃ, tato ūnaṃ vā hotu adhikaṃ vā, attano ca veyyāvaccakarassa ca yāpanamattaṃ labhanameva pamāṇanti gahetabbaṃ. Nissitake jaggāpentīti attano attano nissitake bhikkhācariyāya posentā nissitakehi vihāraṃ jaggāpenti. Asahāyassāti sahāyarahitassa. ‘‘Asahāyassa adutiyassā’’ti pāṭho yutto. Pacchimaṃ purimasseva vevacanaṃ. Asahāyassa vā attadutiyassa vāti imasmiṃ pana pāṭhe ekena ānītaṃ dvinnaṃ nappahotīti attadutiyassapi vāro nivāritoti vadanti, taṃ ‘‘yassa sabhāgo bhikkhu bhattaṃ ānetvā dātā natthī’’ti iminā na sameti, vīmaṃsitabbaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.112) pana ‘‘attadutiyassāti appicchassa. Attāsarīrameva dutiyo, na aññoti hi attadutiyo, tadubhayassapi atthassa vibhāvanaṃ ‘yassā’tiādi. Etena sabbena ekekassa vāro na pāpetabboti dassetī’’ti vuttaṃ.
“为了常备食物之义务”,是指为了那应常加煮制的粥和饭食所摄的义务。“放置”是指施主们放置。“领受后,依之而活者应当住下”:即使是露宿者、树下住者,若依靠常备食物为生,为了守护自己的钵和衣,在轮到寺院守护时也应当住下。“不应令取”——此处,如果那位露宿者另有自己存放的额外资具,或对衣等僧众共有物也有执著,他也应被令取。“遍问”,是指对所问问题的解答,或指注释书。“两倍”,是指比别人所得的多出一倍。“以半月轮”,是指以半个月为一次的轮值。
Pākavattatthāyāti niccaṃ pacitabbayāgubhattasaṅkhātavattatthāya. Ṭhapentīti dāyakā ṭhapenti. Taṃ gahetvāti taṃ ārāmikādīhi dīyamānaṃ bhāgaṃ gahetvā. Upajīvantena ṭhātabbanti abbhokāsikarukkhamūlikenapi pākavattaṃ upanissāya jīvantena attano pattacīvararakkhaṇatthāya vihāravāre sampatte ṭhātabbaṃ. Na gāhāpetabboti ettha yassa abbhokāsikassapi attano adhikaparikkhāro ce ṭhapito atthi, cīvarādisaṅghikabhāgepi ālayo atthi, sopi gāhāpetabbo . Paripucchanti pucchitapañhavissajjanaṃ, aṭṭhakathaṃ vā. Diguṇanti aññehi labbhamānato dviguṇaṃ. Pakkhavārenāti aḍḍhamāsavārena.