11. 买卖与达成之抉择论
11. Kayavikkayasamāpattivinicchayakathā
57讲说了物品处理的分别之后,现在讲述买卖的分别,故说“买卖的达成”等。其中,买,即获取他人物品;卖,即施舍自己物品;买与卖合称买卖。达成,即实行,指从事这两种行为。以“以此”等语显示其相状。
57. Evaṃ bhaṇḍapaṭisāmanavinicchayaṃ kathetvā idāni kayavikkayavinicchayaṃ kathento ‘‘kayavikkayasamāpattī’’tiādimāha. Tattha kayanaṃ kayo, parabhaṇḍassa gahaṇaṃ, vikkayanaṃ vikkayo, sakabhaṇḍassa dānaṃ, kayo ca vikkayo ca kayavikkayaṃ. Samāpajjanaṃ samāpatti, tassa duvidhassa kiriyassa karaṇaṃ. Tassarūpaṃ dasseti ‘‘iminā’’tiādinā.
为了显示在其余亲属中,存在损坏信施的可能,并指出无此过失的情形,故说“或者母亲,或者父亲”等。由此显示:对父母说“以此换取此物”,既不成所请,亦不构成损坏信施,但成就买卖。又以此处及下文“非亲属”等处,以足迹连锁之理,亦显示此义:对亲属说“给予此物”不成所谓,但若说“取此物”而给予,则成损坏信施;若以“以此换取此物”而达成买卖,则犯尼萨耆亚。因此,在“等”字中所应包含的‘与父母买卖成一,与其余亲属成二罪,与非亲属成三罪’之义,由此理可推知而未赘述,应如是理解,否则有过窄之失。
Sesañātakesu saddhādeyyavinipātasambhavato tadabhāvaṭṭhānampi dassetuṃ ‘‘mātaraṃ vā pana pitaraṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Tena viññattisaddhādeyyavinipātanañca na hoti ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti vadantoti dasseti, kayavikkayaṃ pana āpajjati ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti vadantoti dasseti. Iminā ca upari aññātakantyādinā ca sesañātakaṃ ‘‘imaṃ dehī’’ti vadato viññatti na hoti, ‘‘imaṃ gaṇhāhī’’ti pana dadato saddhādeyyavinipātanaṃ, ‘‘iminā imaṃ dehī’’ti kayavikkayaṃ āpajjato nissaggiyanti ayampi attho dassito hoti migapadavalañjananyāyena. Tasmāiccādikepi ‘‘mātāpitūhi saddhiṃ kayavikkayaṃ, sesañātakehi saddhiṃ dve āpattiyo, aññātakehi saddhiṃ tisso āpattiyo’’ti vattabbe teneva nyāyena ñātuṃ sakkāti katvā na vuttanti daṭṭhabbaṃ, aññathā abyāpitadoso siyā.
若说“食此食后做此事”,因是就前后相关联的行为而言,故如同说“以此换取此物”。但若说“食此食,做此事”,或“你食了此食,做此事”,或“你将食此食,做此事”,则是就不相关联的行为而言,不成买卖。因为不期望以残食给予或以食物给予,故不成损坏信施;又因令其工作时仅付出手工,故不成所谓,因此开许。以“于此”等语,显示即使无尼萨耆亚之罪事,亦应说为巴吉帝亚。
‘‘Idaṃ bhattaṃ bhuñjitvā idaṃ karothā’’ti vutte pubbāparasambandhāya kiriyāya vuttattā ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti vuttasadisaṃ hoti. Idaṃ bhattaṃ bhuñja, idaṃ nāma karohī’’ti vā, ‘‘idaṃ bhattaṃ bhuttosi, idaṃ nāma karohi, idaṃ bhattaṃ bhuñjissasi, idaṃ nāma karohī’’ti pana vutte asambandhāya kiriyāya vuttattā kayavikkayo na hoti. Vighāsādānaṃ bhattadāne ca anapekkhattā saddhādeyyavinipātanaṃ na hoti, kārāpane hatthakammamattattā viññatti na hoti, tasmā vaṭṭati. ‘‘Ettha cā’’tiādinā asatipi nissaggiyavatthumhi pācittiyaṃ desetabbanti dasseti.
允许询问价格,仅止于此而无买卖,是其义。允许取得,因未言“以此换彼”,故不构成买卖;因有其根本,故亦不构成以求取。他人之物价值高,故不应取其钵。若如是,当如何行?故说“应告知:我物价值低”。应为物品估价后再作,因可能涉嫌盗窃。若价值不足一摩沙迦,为恶作。一摩沙迦或以上,不足五摩沙迦,为偷兰遮。若价值五摩沙迦,如前已说为波罗夷。若为功德而多给,允许给与。对于净人……若双方皆为如法之物,则允许;若一方或双方为不如法之物,则不允许。应说“莫取”,何以故?因净人不可信赖。
Agghaṃ pucchituṃ vaṭṭati, ettāvatā kayavikkayo na hotīti attho. Gaṇhituṃ vaṭṭatīti ‘‘iminā idaṃ dehī’’ti avuttattā kayavikkayo na hoti, mūlassa atthitāya viññattipi na hoti. Patto na gahetabbo parabhaṇḍassa mahagghatāya. Evaṃ sati kathaṃ kātabboti āha ‘‘mama vatthu appagghanti ācikkhitabba’’nti. Bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbataṃ āpajjati theyyāvahārasambhavato, ūnamāsakaṃ ce agghati, dukkaṭaṃ. Māsakato paṭṭhāya yāva ūnapañcamāsakaṃ ce agghati, thullaccayaṃ. Pañcamāsakaṃ ce agghati, pārājikanti vuttaṃ hoti. Deti, vaṭṭati puññatthāya dinnattā adhikassa. Kappiyakārakassa pana…pe… vaṭṭati ubhato kappiyabhaṇḍattā. Ekato ubhato vā ce akappiyabhaṇḍaṃ hoti, na vaṭṭati. ‘‘Mā gaṇhāhī’’ti vattabbo, kasmā? Kappiyakārakassa achekattā.
需要他人未受持的油,为什么呢?因为油属于七日药。受持的油最多只能存放七日,因此,欲存放超过七日者,即需未受持的油。未受持的油会变坏;若将不限定期限的未受持之油倒入瓶中,则会使其中剩余的受持油失去其期限。
Aññena appaṭiggahitena attho, kasmā? Sattāhakālikattā telassa. Paṭiggahitatelaṃ sattāhaparamaṃ eva ṭhapetabbaṃ, tasmā tato paraṃ ṭhapitukāmassa appaṭiggahitatelena attho hoti. Appaṭiggahitaṃ dūseyya, aniyamitakālaṃ appaṭiggahitatelaṃ nāḷiyaṃ avasiṭṭhapaṭiggahitatelaṃ attano kālaṃ vattāpeyya.
5858. 应知此四种钵,是说不净之钵四种,而第五种则为净。由此将说“此钵一切皆净,堪为诸佛所用”。此钵名为大不净,何以故?因收取时施主所授的如法物品后,生起铁之种子,以彼铁造作钵故,如是,从种子起即被染污。譬如在第三波罗夷事中,关于固定设施如陷阱、尖桩等,若从根本起即被造作,纵使有杖量或弓量之残余,亦不得脱罪,唯有一切尽毁方能得脱;此处亦然,因从种子起即被造作,故即使钵中略有钵之余形,亦不得成净。如是亦将说“纵坏彼而作盘,亦不净”等。纵令如此,如第二钵,若将根本还与根本之主人,将钵还与钵之主人,或可有净之机会,因有疑,故说“不能以任何方便成净”。其义为:第二钵是受持金钱后,由在家人完成购买而来,而非从种子起即污染,因此第二钵能成净;但此钵因从种子起即被污染,彼比丘已不能将钵变回铁之种子,且所受金钱已用,无法再还与施主,故实无任何方便可令成净。
58.Idaṃ pattacatukkaṃ veditabbanti akappiyapattacatukkaṃ vuttaṃ, pañcamo pana kappiyo. Tena vakkhati ‘‘ayaṃ patto sabbakappiyo buddhānampi paribhogāraho’’ti. Ayaṃ patto mahāakappiyo nāma, kasmā? Rūpiyaṃ uggaṇhitvā ayabījaṃ samuṭṭhāpetvā tena lohena pattassa kāritattā, evaṃ bījato paṭṭhāya dūsitattā. Yathā ca tatiyapārājikavisaye thāvarapayogesu pāsasūlādīsu mūlato paṭṭhāya kāritesu kismiñci daṇḍamatte vā vākamatte vā avasiṭṭhe sati na muccati, sabbasmiṃ naṭṭheyeva muccati, evamidhāpi bījato paṭṭhāya katattā tasmiṃ patte kismiñci patte avasiṭṭhepi kappiyo bhavituṃ na sakkā. Tathā ca vakkhati ‘‘sacepi taṃ vināsetvā thālakaṃ kāreti, tampi akappiya’’ntyādi. Evaṃ santepi dutiyapatte viya mūle ca mūlassāmikānaṃ, patte ca pattassāmikānaṃ dinne kappiyo kātuṃ sakkā bhaveyya nu khoti āsaṅkāyamāha ‘‘na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātu’’nti. Tassattho – dutiyapattaṃ rūpiyaṃ paṭiggaṇhitvā gihīhi pariniṭṭhāpitameva kiṇāti, na bījato paṭṭhāya dūseti, tasmā dutiyapatto kappiyo kātuṃ sakkā, idha pana bījato paṭṭhāya dūsitattā tena bhikkhunā taṃ pattaṃ puna ayapāsāṇabījaṃ kātuṃ asakkuṇeyyattā, paṭiggahitarūpiyassa ca vaḷañjitattā puna sāmikānaṃ dātuṃ asakkuṇeyyattā na sakkā kenaci upāyena kappiyo kātunti.
现在,为以另一种方式详细说明那无法令之成为如法的情况,他说了“即使”等语。以此表明:只要在这件事上还有任何残余,它便仍是不如法的。因此,《破除疑惑》中说:“‘拿了钱币’是就最严重的情况而说的;像珍珠等恶作所依的事物,拿了之后,即使让人做了,对五众比丘也都不适用。‘使之生起’是指亲自前往,或命令他人说‘把这些钱币等给工人,让种子生起’,从而使之生起。‘大不如法’是因为从种子阶段起就被自己污染,又没有其他的根本物主,所以才这样说。因为那东西即使被贼偷走后重获,对任何知情者来说也都不适用。如果适用的话,老师们就会像对池塘等那样说‘被偷走的也适用’了。‘无法以任何方法’是指,通过僧团舍弃或被贼偷走等方法,也不能使之成为如法;这是针对以那种形态存在的,以及以那个为根本的布料、珍珠等形态的东西而说的。因为即使是恶作所依的事物,以及以那个为根本的如法物品,也无法以任何方法以那种形态使之成为如法。然而,如果那位比丘用那个如法物品或恶作所依的物品再去换取钱币,那么可以让他舍弃那钱币。”
Idāni taṃ asakkuṇeyyattaṃ aññena pakārena vitthāretuṃ ‘‘sacepī’’tiādimāha. Iminā kiñcipi ayavatthumhi avasiṭṭhe sati akappiyova hotīti dasseti. Tena vuttaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.591) ‘‘rūpiyaṃ uggaṇhitvāti idaṃ ukkaṭṭhavasena vuttaṃ, muttādidukkaṭavatthumpi uggaṇhitvā kāritampi pañcannaṃ na vaṭṭati eva. Samuṭṭhāpetīti sayaṃ gantvā vā ‘imaṃ kahāpaṇādiṃ kammakārānaṃ datvā bījaṃ samuṭṭhāpehī’ti aññaṃ āṇāpetvā vā samuṭṭhāpeti. Mahāakappiyoti attanāva bījato paṭṭhāya dūsitattā aññassa mūlassāmikassa abhāvato vuttaṃ. So hi corehi acchinnopi puna laddho jānantassa kassacīpi na vaṭṭati. Yadi hi vaṭṭeyya, taḷākādīsu viya ‘acchinno vaṭṭatī’ti ācariyā vadeyyuṃ. Na sakkā kenaci upāyenāti saṅghassa vissajjanena corādiacchindanenapi kappiyo kātuṃ na sakkā, idañca tena rūpena ṭhitaṃ tammūlakena vatthamuttādirūpena ṭhitañca sandhāya vuttaṃ. Dukkaṭavatthumpi hi tammūlakakappiyavatthu ca na sakkā kenaci tena rūpena kappiyaṃ kātuṃ. Yadi pana so bhikkhu tena kappiyavatthunā, dukkaṭavatthunā vā puna rūpiyaṃ cetāpeyya, taṃ rūpiyaṃ nissajjāpetvā aññesaṃ kappiyaṃ kātumpi sakkā bhaveyyāti daṭṭhabba’’nti. Yaṃ pana sāratthadīpaniyaṃ papañcitaṃ, yañca tameva gahetvā porāṇaṭīkāyaṃ papañcitaṃ, taṃ vitthāretvā vuccamānaṃ ativitthāritañca bhavissati, sotūnañca dubbiññeyyaṃ, tasmā ettakameva vadimha, atthikehi pana tesu tesu pakaraṇesu oloketvā gahetabbanti.
在第二种钵的情况中,对五众同法者都不适用,因为接受了钱币,并且进行了买卖。然而,可以使之成为如法,因为只是买了在家人已制作完成的钵,从种子阶段起并未被污染,而且根本物主和各别钵的物主都还存在。为了说明如何可以成为如法,他说了“在根本处”等。
Dutiyapatte pañcannampi sahadhammikānaṃ na kappatīti rūpiyassa paṭiggahitattā, kayavikkayassa ca katattā. Sakkā pana kappiyo kātunti gihīhi pariniṭṭhāpitapattasseva kiṇitattā , bījato paṭṭhāya adūsitattā, mūlamūlassāmikānañca pattapattassāmikānañca vijjamānattā. Yathā pana sakkā hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘mūle’’tiādimāha.
在第三种钵的情况中,他指出道理相同,即“对五众同法者都不适用,但可以使之成为如法”。难曰:第三种钵不是以如法的称呼获得的吗?那么为何说它不如法呢?针对此难,他说:“即使是以如法的称呼获得,也与第二种钵相同,因为接受了根本钱款,所以是不如法的。”而第二个难问,他则自己直接说出。这里由于说了“与第二种钵相同”,所以应当理解:如果在根本钱款上对根本物主,以及在钵上对钵的物主都给予了,那么就是如法的;给了如法的物品后取用,是合适的。“因为根本钱款未被舍弃”,是指用来购买钵的那笔被接受的根本钱款,没有在僧团中被舍弃。以此表明:只有钱币本身应当被舍弃,而不是以那个钱币为根本的非钱币物品。因为如果他所接受的根本钱款在僧团中被舍弃了,那么通过如法的方式,由净人等拿来施与的钵,除了那位接受钱币的人之外,对其他比丘都是适用的。
Tatiyapatte sadisoyevāti ‘‘pañcannampi sahadhammikānaṃ na vaṭṭati, sakkā pana kappiyo kātu’’nti imaṃ nayaṃ niddisati. Nanu tatiyapatto kappiyavohārena gahito, atha kasmā akappiyoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘kappiyavohārena gahitopi dutiyapattasadisoyeva, mūlassa sampaṭicchitattā akappiyo’’ti. Dutiyacodanaṃ pana sayameva vadati. Ettha ca ‘‘dutiyapattasadisoyevā’’ti vuttattā mūle ca mūlassāmikānaṃ, patte ca pattassāmikānaṃ dinne kappiyo hoti, kappiyabhaṇḍaṃ datvā gahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatīti daṭṭhabbo. Mūlassa anissaṭṭhattāti yena uggahitamūlena patto kīto, tassa mūlassa saṅghamajjhe anissaṭṭhattā. Etena rūpiyameva nissajjitabbaṃ, na tammūlakaṃ arūpiyanti dasseti. Yadi hi tena sampaṭicchitamūlaṃ saṅghamajjhe nissaṭṭhaṃ siyā, tena kappiyena kammena ārāmikādīhi gahetvā dinnapatto rūpiyapaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sesānaṃ vaṭṭeyya.
关于第四种钵,“由于错误使用”的意思是:因为说“给这些钱币,给我这个”而拿了,这是对属于在家人的钱币作了错误使用,所以这位作如此使用的比丘才不如法。“因为根本钱款未被接受”,以此表明根本钱款属于在家人,同时也表明这个钵并非通过钱币交易而产生,由此说明此钵无舍罪的性质,比丘亦无波逸提罪,仅因错误使用而有恶作罪。这里的“舍弃”一词,是就布施的意义而说,不是就律仪羯磨的意义而说。正因为如此,才说“装满酥油”。
Catutthapatte dubbicāritattāti ‘‘ime kahāpaṇe datvā idaṃ dehī’’ti gahitattā gihisantakānaṃ kahāpaṇānaṃ duṭṭhuvicāritattā etassa vicāraṇakassa bhikkhuno eva na vaṭṭatīti attho. Mūlassa asampaṭicchitattāti etena mūlassa gihisantakattaṃ dasseti, teneva pattassa rūpiyasaṃvohārena anuppannatañca dasseti, tena ca tassa pattassa nissajjiyābhāvaṃ, bhikkhussa ca pācittiyābhāvaṃ dīpeti, tena ca dubbicāritamattena dukkaṭamattabhāvaṃ pakāseti. Nissajjīti idañca dānavasena vuttaṃ, na vinayakammavasena. Teneva ca ‘‘sappissa pūrāpetvā’’ti vuttaṃ.
关于第五种钵,是完全如法的:即对自己、对五众同法者,以及对佛陀与独觉佛,皆得如法。因此他说:“也值得诸佛受用。”
Pañcamapatte sabbakappiyoti attano ca pañcannaṃ sahadhammikānañca buddhapaccekabuddhānañca kappiyo. Tenāha ‘‘buddhānampi paribhogāraho’’ti.