十二、关于受取金银等的判定论显示巴利原文
12. Rūpiyādipaṭiggahaṇavinicchayakathā
59 59. 如是说完买卖交易的判定后,现在解说受取金银等的判定,便说“金银等之受取”等。此中,为了分别而造的色在这里具有,故称为金银,即一切可作交易媒介的财物。因此《善见律》中说:“然而在此,是指一切可作为交易媒介的迦吒钵那等。”所谓的金银等,是以金银为首,包括奴婢、田地等;受取即是接受,这是它的含义。“金银等之受取”即是接受金银等。所谓生色,是生起时所生之色即是其本色,不变易,故为黄金,亦即黄金。银因具有白色本质而为有情所染著,故名为银。以黄金制成的钱币是金币,以银制成的钱币是银币。这四种是舍心物,而非铜钱等,故说“以铜、铁等……乃至……包含”。“以铜、铁等”等词,显示以铜、黄铜、铅、锡等制成的也是铜钱。是不是只有这些才是舍心物,珍珠等也是吗?因此说“珍珠……乃至……恶作事”。这两者有何差别?因此说“其中舍心事……乃至……唯恶作”。其中的意思是:若为自己而受取舍心事,犯舍心忏悔;为他人而受取,犯恶作;恶作事无论为谁,都唯犯恶作——这是贯通之义。显示巴利原文
59. Evaṃ kayavikkayasamāpattivinicchayaṃ kathetvā idāni rūpiyādipaṭiggahaṇavinicchayaṃ kathento ‘‘rūpiyādipaṭiggaho’’tiādimāha. Tattha saññāṇatthāya kataṃ rūpaṃ ettha atthīti rūpiyaṃ, yaṃ kiñci vohārūpagaṃ dhanaṃ. Tena vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.583-584) ‘‘idha pana yaṃ kiñci vohāragamanīyaṃ kahāpaṇādi adhippeta’’nti. Paṭhamaṃ ādīyatītiādi, kiṃ taṃ? Rūpiyaṃ, rūpiyaṃ ādi yesaṃ teti rūpiyādayo, dāsidāsakhettavatthuādayo, paṭiggahaṇaṃ paṭiggaho, sampaṭicchananti attho. Rūpiyādīnaṃ paṭiggaho rūpiyādipaṭiggaho. Jātasamaye uppannaṃ rūpameva rūpaṃ assa bhavati, na vikāramāpajjatīti jātarūpaṃ, suvaṇṇaṃ. Dhavalasabhāvatāya sattehi rañjiyateti rajataṃ, sajjhu. Jātarūpena kato māsako jātarūpamāsako. Rajatena kato māsako rajatamāsakoti idaṃ catubbidhameva nissaggiyavatthu hoti, na lohamāsakādayoti āha ‘‘tambalohādīhi…pe… saṅgahito’’ti. Tambalohādīhīti ādi-saddena kaṃsalohavaṭṭalohatipusīsādīhi katopi lohamāsakoyevāti dasseti. Kiṃ idameva nissaggiyavatthu hoti, udāhu muttādayopīti āha ‘‘muttā…pe… dukkaṭavatthū’’ti. Imesaṃ dvinnaṃ vatthūnaṃ ko visesoti āha ‘‘tattha nissaggiyavatthuṃ…pe… dukkaṭamevā’’ti. Tattha nissaggiyavatthu attano atthāya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, sesānaṃ atthāya dukkaṭaṃ, dukkaṭavatthu sabbesaṃ atthāya dukkaṭamevāti yojanā.
现在,为详细阐明这些事物的如法与不如法判定,故说“此处判定如下”。其中,接受是不如法的,为何?因为是以“我给僧团”这一不如法表述而行布施。若施与后便离去,则如法,为何?因为未交到僧团手中,而是放在木匠等手中。如此也是如法的,因为是放在居士手中。拒绝则不如法,因为僧团、僧众或个人均未触及其物。“不如法”故应拒绝,因对方说“你们拿去放置”。接受与使用皆犯戒,因对方说“我给僧团”;接受犯舍堕,使用犯恶作。所谓同犯者,即指此恶作案。他若说,则是如法的,因为是依“你们使用资具”这一如法表述而说。为衣之故所施的,应专归于衣,为何?因应随顺施主所言而行。为显示坐卧处资具有别于其他三种资具,故说“为坐卧处之故”等语,以此表明其不可挪作他用与不可分割之性。即便如此,为显示危难时应行之处理方式,故说“若……”等。显示巴利原文
Idāni tesu vatthūsu kappiyākappiyavinicchayaṃ vitthārato dassetuṃ āha ‘‘tatrāyaṃ vinicchayo’’ti. Tattha sampaṭicchituṃ na vaṭṭati, kasmā? ‘‘Idaṃ saṅghassa dammī’’ti akappiyavohārena dinnattā. Datvā pakkamati, vaṭṭati, kasmā? Saṅghassa hatthe adatvā vaḍḍhakīādīnaṃ hatthe dinnattā. Evampi vaṭṭati gihīnaṃ hatthe ṭhapitattā. Paṭikkhipituṃ na vaṭṭati saṅghagaṇapuggalānaṃ anāmasitattā. ‘‘Na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ ‘‘tumhe gahetvā ṭhapethā’’ti vuttattā. Paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattīti ‘‘saṅghassa dammī’’ti vuttattā paṭiggahaṇe pācittiyaṃ, paribhoge dukkaṭaṃ. Sveva sāpattikoti dukkaṭāpattiṃ sandhāya vadati. Vadati, vaṭṭati ‘‘tumhe paccaye paribhuñjathā’’ti kappiyavohārena vuttattā. Cīvaratthāya dinnaṃ cīvareyeva upanetabbaṃ, kasmā? Yathā dāyakā vadanti, tathā paṭipajjitabbattā. Senāsanapaccayassa itarapaccayattayato visesaṃ dassento ‘‘senāsanatthāyā’’tiādimāha. Iminā avissajjiyaavebhaṅgiyabhāvaṃ dasseti. Evaṃ santepi āpadāsu kattabbavidhiṃ dassento ‘‘sace panā’’tiādimāha.
60 如是开示了关于舍堕物应行之法后,现在为显示关于恶作物应行之法,故说“若有人对我……”等。然而在此处,接受与使用皆属犯戒,这是指恶作而言。因水池亦为田地所包含,故说受取它也犯戒。“给与四种资具使用”,此处若说“我给僧团用于四种资具的水池”或“我为四种资具之用而施水池”,则是如法的。若说“我施从此水池所生之资具”,则无此说——《根本义明》中所述。《除疑》中也同样说后,言:“这是针对施与僧团而言;若施与个人,如此施与水池、田地等则不如法。然而,心清净者仅为用水之故,受用井、池等是如法的。因为‘僧团有水池,如何?’等语,处处皆以僧团之名而说。”“在手中”意即在掌握之中。显示巴利原文
60. Evaṃ nissaggiyavatthūsu kattabbavidhiṃ dassetvā idāni dukkaṭavatthūsu kattabbavidhiṃ dassento ‘‘sace koci mayha’’ntyādimāha. Ettha pana paṭiggahaṇepi paribhogepi āpattīti dukkaṭameva sandhāya vuttaṃ. Taḷākassapi khettasaṅgahitattā tassa paṭiggahaṇepi āpatti vuttā. ‘‘Cattāro paccaye paribhuñjathāti detīti ettha ‘bhikkhusaṅghassa cattāro paccaye paribhuñjituṃ taḷākaṃ dammī’ti vā ‘catupaccayaparibhogatthaṃ taḷākaṃ dammī’ti vā vadati, vaṭṭatiyeva. ‘Ito taḷākato uppanne paccaye dammī’ti vutte pana vattabbameva natthī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.537-539) vuttaṃ. Vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. 1.538-539) tatheva vatvā ‘‘idañca saṅghassa dīyamānaññeva sandhāya vuttaṃ, puggalassa pana evampi dinnaṃ taḷākakhettādi na vaṭṭati. Suddhacittassa pana udakaparibhogatthaṃ kūpapokkharaṇiādayo vaṭṭanti. ‘Saṅghassa taḷākaṃ atthi, taṃ katha’nti hi ādinā sabbattha saṅghavaseneva vutta’’nti vuttaṃ. Hatthe bhavissatīti vase bhavissati.
所言“应指派净人”,是以随顺之语而说,即使未明言,指派者亦无过失。因此说“可以拦水”。因为比丘不应损毁他人物品,故说“非在谷物成熟时”。在谷物成熟时,令其稍待后放行是如法的;若不放行,则须赔偿物值。“村落之主”即指治理该村落者;由他截取后再行施与也是如法的,他们说。“再给与”即截取后再施与,如此也如法——这是结合文义而说。以此显示,任何统治者若以“此已舍弃,比丘之物无主”之想,自己取来后施与,是如法的。“水渠”即水沟。在如法表述中亦将说明判定——此为剩余之读法。“依水”即为了用水。“心清净者”即仅为用水。这是指以手及不如法表述而作时所说。“为了获得谷物”,若其心不清净,但不亲手操作,而以如法表述吩咐,也是如法的。“不适合放置净人”——这是针对亲手等修建水池之犯戒而说。然而,放置者或使用该资具之僧团并不犯戒,但依注释之尺度,此处应取其罪。由无惭者令作,则不必说,故说“由有惭比丘”,意即在挖土等事中令其操作。显示巴利原文
Kappiyakārakaṃ ṭhapethāti vutteti sāmīcivasena vuttaṃ, avuttepi ṭhapentassa na doso atthi. Tenāha ‘‘udakaṃ vāretuṃlabbhatī’’ti. Yasmā parasantakaṃ bhikkhūnaṃ nāsetuṃ na vaṭṭati, tasmā ‘‘na sassakāle’’ti vuttaṃ. Sassakālepi tāsetvā muñcituṃ vaṭṭati, amuñcato pana bhaṇḍadeyyaṃ. Janapadassa sāmikoti imināva yo taṃ janapadaṃ vicāreti, tenapi acchinditvā dinnaṃ vaṭṭatiyevāti vadanti. Puna detīti acchinditvā puna deti, evampi vaṭṭatīti sambandho. Iminā yena kenaci issarena ‘‘pariccattamidaṃ bhikkhūhi assāmika’’nti saññāya attano gahetvā dinnaṃ vaṭṭatīti dasseti. Udakavāhakanti udakamātikaṃ. Kappiyavohārepi vinicchayaṃ vakkhāmīti pāṭhaseso. Udakavasenāti udakaparibhogatthaṃ. Suddhacittānanti udakaparibhogatthameva. Idaṃ sahatthena ca akappiyavohārena ca karonte sandhāya vuttaṃ. ‘‘Sassasampādanattha’’nti evaṃ asuddhacittānampi pana sayaṃ akatvā kappiyavohārena āṇāpetuṃ vaṭṭati eva. Kappiyakārakaṃ ṭhapetuṃ na vaṭṭatīti idaṃ sahatthādinā katataḷākattā assāruppanti vuttaṃ. Ṭhapentassa pana taṃ paccayaṃ paribhuñjantassa vā saṅghassa āpatti na paññāyati, aṭṭhakathāpamāṇena vā ettha āpatti gahetabbā. Alajjinā kārāpite vattabbameva natthīti āha ‘‘lajjibhikkhunā’’ti, mattikuddharaṇādīsu kārāpitesūti adhippāyo.
61 新田,指先前未开垦的田地。铜钱,以此表示在谷物贮存时,那谷物对此施主即为不合法物。所谓未划分份额的田地,即未作这样的划分:‘在此地块中,应给予此份额。’在贮存谷物时耕作,纵使仅是加行,亦犯恶作,不同于贮存铜钱时的情形。若说‘你们耕作、你们播种’这样的话,便会令所有比丘之物皆成不合法,因此不可那样说。‘此份额’一语,也暗含‘此数量的铜钱’。因为即使这样说,当时铜钱并不存在,将来所产生的谷物对其他人仍是合法的,所以只说‘那只是此施主的不合法物’。然而,此人在所有加行与受用中皆犯恶作。有人说,只有在受用谷物时才有罪,在先前的阶段则无罪。此说不合理,因为若计量、守护等加行会导致后来受用谷物时犯罪,那么在做这些加行时却无罪,是不合理的。然而,若以迂回的方式说,则一切时皆无罪。因此,当指定‘用这些稻谷,换取此物与彼物’时,才说是不合法。在铜钱的使用上,也是同样的道理。‘有如此这般的物品,但没有净人,应这样说’等语,在此可作为依据。关于‘用绳或杖’,他们说:‘也不可用脚来量。’至于‘站在打谷场守护’,是指若见到盗贼正在偷取,说‘莫取’而加以阻止,这便名为守护。显示巴利原文
61.Navasasseti akatapubbe kedāre. Kahāpaṇeti iminā dhaññuṭṭhāpane tasseva akappiyanti dasseti. Aparicchinnabhāgeti ‘‘ettake bhūmibhāge ettako bhāgo dātabbo’’ti evaṃ aparicchinnabhāge. Dhaññuṭṭhāpane kasati, payogepi dukkaṭameva, na kahāpaṇuṭṭhāpane viya. ‘‘Kasatha vapathā’’ti vacanena sabbesampi akappiyaṃ siyāti āha ‘‘avatvā’’ti. Ettako nāma bhāgoti ettha ettako kahāpaṇoti idampi sandhāya vadati. Tathāvuttepi hi tadā kahāpaṇānaṃ avijjamānattā āyatiṃ uppajjamānaṃ aññesaṃ vaṭṭati eva. Tenāha ‘‘tasseva taṃ akappiya’’nti. Tassa pana sabbapayogesu paribhoge ca dukkaṭaṃ. Keci pana dhaññaparibhoge eva āpatti, na pubbabhāgeti vadanti, taṃ na yuttaṃ, yena minanarakkhaṇādinā payogena pacchā dhaññaparibhoge āpatti hoti tassa payogassa karaṇe anāpattiyā ayuttattā. Pariyāyakathāya pana sabbattha anāpatti. Teneva ‘‘ettakehi vīhīhi idañcidañca āharathā’’ti niyamavacane akappiyaṃ vuttaṃ. Kahāpaṇavicāraṇepi eseva nayo. ‘‘Vatthu ca evarūpaṃ nāma saṃvijjati, kappiyakārako natthīti vattabba’’ntiādivacanañcettha sādhakaṃ. Rajjuyā vā daṇḍena vāti ettha ‘‘pādehipi minituṃ na vaṭṭatī’’ti vadanti. Khale vā ṭhatvā rakkhatīti ettha pana thenetvā gaṇhante disvā ‘‘mā gaṇhathā’’ti nivārento rakkhati nāma, sace pana avicāretvā kevalaṃ tuṇhībhūtova rakkhaṇatthāya olokento tiṭṭhati, vaṭṭati. ‘‘Sacepi tasmiṃ tuṇhībhūte corikāya haranti, ‘mayaṃ bhikkhusaṅghassa ārocessāmā’ti evaṃ vattumpi vaṭṭatī’’ti vadanti. Nīharāpeti paṭisāmetīti etthāpi ‘‘sace pariyāyena vadati, vaṭṭatī’’ti vadanti. Apubbassa anuppāditattā aññesaṃ vaṭṭatīti āha ‘‘tassevetaṃ akappiya’’nti.
对所有人都不合法,为什么呢?因为铜钱已被使用。对此,《心义灯》中作了这样的审察:‘难道仅仅因为使用不当,才使得此物唯对那人不合法,而非如同第四波逸提中所说的金钱交易那样,对所有人都不合法吗?’因为《波罗夷义注》中有言:‘然而,若比丘未曾亲手接受金钱,对被差遣的净人说:“为长老买钵后给我”,便与他一同前往铁匠家,见到钵后,说:“用这些铜钱,给我此钵”,令人付钱后获得此钵。此钵对此比丘不合法,因为使用不当;但对其他比丘则合法,因为比丘未曾亲手接受本金。’因此,由他们带来的物品,对所有人都不合法。为什么呢?因为铜钱已被使用。为什么这样说呢?对此,有些人认为:‘这是针对比丘欢喜地接受铜钱后使用的情形而说的’,而且由于是僧物,无法舍弃,所以对所有人都不合法,这是他们的意趣。另有其他人则认为:‘即使并非欢喜地接受,但因为铜钱已被使用,已构成金钱交易,并且因为是僧物,无法舍弃,所以对所有人都不合法。’然而,三部《难点释》中都这样说:‘在第四波逸提中,由于只使用了居士自有的铜钱,所以钵对他人合法;但在此处,由于使用的是僧团的铜钱,所以对所有人都不合法。’显示巴利原文
Sabbesaṃ akappiyaṃ, kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattāti ettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.537-539) evaṃ vicāraṇā katā – nanu ca dubbicāritamattena tassevetaṃ akappiyaṃ, na sabbesaṃ rūpiyasaṃvohāre catutthapatto viya. Vuttañhi tattha (pārā. aṭṭha. 2.589) ‘‘yo pana rūpiyaṃ asampaṭicchitvā ‘therassa pattaṃ kiṇitvā dehī’ti pahitakappiyakārakena saddhiṃ kammārakulaṃ gantvā pattaṃ disvā ‘ime kahāpaṇe gahetvā imaṃ dehī’ti kahāpaṇe dāpetvā gahito, ayaṃ patto etasseva bhikkhuno na vaṭṭati dubbicāritattā , aññesaṃ pana vaṭṭati mūlassa asampaṭicchitattā’’ti, tasmā yaṃ te āharanti, sabbesaṃ akappiyaṃ. Kasmā? Kahāpaṇānaṃ vicāritattāti idaṃ kasmā vuttanti? Ettha keci vadanti ‘‘kahāpaṇe sādiyitvā vicāritaṃ sandhāya evaṃ vutta’’nti, saṅghikattā ca nissajjituṃ na sakkā, tasmā sabbesaṃ na kappatīti tesaṃ adhippāyo. Keci pana ‘‘asādiyitvāpi kahāpaṇānaṃ vicāritattā rūpiyasaṃvohāro kato hoti, saṅghikattā ca nissajjituṃ na sakkā, tasmā sabbesaṃ na kappatī’’ti vadanti. Gaṇṭhipadesu pana tīsupi idaṃ vuttaṃ ‘‘catutthapatto gihisantakānaṃyeva kahāpaṇānaṃ vicāritattā aññesaṃ kappati, idha pana saṅghikānaṃ vicāritattā sabbesaṃ na kappatī’’ti. Sabbesampi vādo tena tena pariyāyena yuttoyevāti.
62 ‘四厅堂之门’,是针对食堂而说。显示巴利原文
62.Catusāladvāreti bhojanasālaṃ sandhāya vuttaṃ.
63 然而,当说‘我施与林、我施与阿兰若’时,这是允许的。此处,因为作为住处,个人以净心受取也是允许的。‘我们施与界’:因为是依寺院界等通称而说,故说‘允许’。因为是以迂回方式说:并非说‘你受取’,而是以‘界已至’这样的迂回方式说。为了使其恢复为自然地的目的,‘下方所取之土’等语乃为开许。‘我施与奴仆’:对此,他们说当说‘我施与人’时,是允许的。当以‘服务者’等语而说时,个人受取奴仆也是允许的,因为这由‘诸比丘,我允许园民’而特别开许。而且,那是依毕陵达瓦差所受取、所受用的方式,并非依在家众受用奴仆的方式。然而,田地等一切唯对僧团为合法,应知,因为在圣典中未开许以个人方式受取。‘鸡、猪……允许’:对此,当施与鸡、猪时,允许说:‘我们对此无所需,愿它们安乐而活,应放生于阿兰若。’‘我们施与寺院’:这是就僧团寺院而言。在诸经中以‘离受取田地’等所表示的拒绝,世尊也将其作为犯戒因缘而制,因此,了知世尊意趣的结集大长老们,说了一切凡此依于田地受取等的圣典外之决断,应如此受持。显示巴利原文
63.‘‘Vanaṃ dammi, araññaṃ dammī’’ti vutte pana vaṭṭatīti ettha nivāsaṭṭhānattā puggalassapi suddhacittena gahetuṃ vaṭṭati. Sīmaṃ demāti vihārasīmādisādhāraṇavacanena vuttattā ‘‘vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Pariyāyena kathitattāti ‘‘gaṇhāhī’’ti avatvā ‘‘sīmā gatā’’ti pariyāyena kathitattā. Pakatibhūmikaraṇatthaṃ ‘‘heṭṭhā gahitaṃ paṃsu’’ntiādi vuttaṃ. Dāsaṃ dammīti ettha ‘‘manussaṃ dammīti vutte vaṭṭatī’’ti vadanti. Veyyāvaccakarantiādinā vutte puggalassapi dāsaṃ gahetuṃ vaṭṭati ‘‘anujānāmi bhikkhave ārāmika’’nti visesetvā anuññātattā. Tañca kho pilindavacchena gahitaparibhuttakkamena, na gahaṭṭhānaṃ dāsaparibhogakkamena. Khettādayo pana sabbe saṅghasseva vaṭṭanti pāḷiyaṃ puggalikavasena gahetuṃ ananuññātattāti daṭṭhabbaṃ. Kukkuṭasūkare…pe… vaṭṭatīti ettha kukkuṭasūkaresu dīyamānesu ‘‘imehi amhākaṃ attho natthi, sukhaṃ jīvantu, araññe vissajjethā’’ti vattuṃ vaṭṭati . Vihārassa demāti saṅghikavihāraṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.10, 194) suttantesu āgatapaṭikkhepo bhagavatā āpattiyāpi hetubhāvena katoti bhagavato adhippāyaṃ jānantehi saṅgītikārakamahātherehi khettapaṭiggahaṇādinissito ayaṃ sabbopi pāḷimuttavinicchayo vuttoti gahetabbo.
64 ‘衣资’是指衣的资具。‘应遣送’是指应派送。‘令交换’即令转换。‘令覆’是交易上的惯用语,但此处它的意思是:施与某甲比丘。‘已带来’是指已被带来。显示巴利原文
64.Cīvaracetāpannanti cīvaramūlaṃ. Pahiṇeyyāti peseyya. Cetāpetvāti parivattetvā. Acchādehīti vohāravacanametaṃ, itthannāmassa bhikkhuno dehīti ayaṃ panettha attho. Ābhatanti ānītaṃ.
在此处,《义明灯钞》作了如下审察:关于《本母注》中所说‘以此衣资交换衣后,令以此衣覆某甲比丘,这是为了显示来源清净而说。因为,如果遣送时说“将此施与某甲比丘”,那么由于来源不清净,比丘对这不净物,连净施人也不应指定’,对此,来源清净与否的特别作用并不见。因为即使有来源不清净的状态,使者若以自己的善巧而以净施方式说,并不存在‘净施人不应指定’这回事;而且,当使者以净施方式说时,施主不会产生‘这如何遣送’的审察,不审察则不能了知那情况。然而,若因来源不清净,净施人便不应被指定,那么在一切处,当为衣之利而于使者手中遣送不净物时,施主都应询问‘如何遣送’后才指定净施人;因此,即使没有来源清净,若那使者以己之善巧而以净施方式说,即应接受使者之语。因为在这里如果只以来源清净为标准,那么即使根本主人以净施方式遣送,而使者以不净施方式说,净施人也应被指定;因此,在一切处,都应以使者之语为唯一标准而接受。然而,通过‘以此衣资’等语,表明了此义:‘即使是以净施方式带来的衣资,由于使者这样的言语,也成了不净施,因此应被拒绝。’所以有‘那比丘应如是告诉那使者’等说。显示巴利原文
Imasmiṃ ṭhāne sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.528-531) evaṃ vicāraṇā katā – ettha ca yaṃ vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. rājasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehīti idaṃ āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sace hi ‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti, tattha āgamanassa suddhiyā vā asuddhiyā vā visesappayojanaṃ na dissati. Satipi hi āgamanassa asuddhabhāve dūto attano kusalatāya kappiyavohārena vadati, kappiyakārako na niddisitabboti idaṃ natthi, na ca dūtena kappiyavohāravasena vutte dāyakena ‘‘idaṃ kathaṃ pesita’’nti īdisī vicāraṇā upalabbhati, avicāretvā ca taṃ na sakkā jānituṃ. Yadi pana āgamanassa asuddhattā kappiyakārako niddisitabbo na bhaveyya, cīvarānaṃ atthāya dūtassa hatthe akappiyavatthumhi pesite sabbattha dāyakena kathaṃ pesitanti pucchitvāva kappiyakārako niddisitabbo bhaveyya, tasmā asatipi āgamanasuddhiyaṃ sace so dūto attano kusalatāya kappiyavohāravasena vadati, dūtasseva vacanaṃ gahetabbaṃ. Yadi hi āgamanasuddhiyevettha pamāṇaṃ, mūlassāmikena kappiyavohāravasena pesitassa dūtassa akappiyavohāravasena vadatopi kappiyakārako niddisitabbo bhaveyya, tasmā sabbattha dūtavacanameva pamāṇanti gahetabbaṃ. Iminā cīvaracetāpannenātiādinā pana imamatthaṃ dasseti ‘‘kappiyavasena ābhatampi cīvaramūlaṃ īdisena dūtavacanena akappiyaṃ hoti, tasmā taṃ paṭikkhipitabba’’nti. Tenevāha ‘‘tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyotiādī’’ti.
然而,《疑惑消除钞》中如是说:《本母注》所言“以此衣资交换衣后,施与某比丘衣,此乃为显示来源清净而说。因为若遣送时说‘将此施与某比丘’,由于来源不清净的缘故,比丘便成就不净物,连净施人也不应指定”,那成为舍堕物、恶作物的不净施衣资,当说“施与某比丘”而来源清净不具时,若依学处所出之法,在使者之语亦不清净的情况下,于一切方面唯应拒绝,然而不得说“且容我等受取此衣”而依彼指定执事人,因来源与使者之语二者皆不清净故。然而,依圣典所出之法,若来源清净,纵使者之语不清净,依学处所出之法亦许一切,为作显示而说。且如使者之语不清净而来源清净时,允许指定执事人;如是,即使来源不清净,若使者之语清净,亦复允许,此义于理已然成立。当二者俱清净时,则根本无可置辞。由此应知:就二者不清净的方面,《本母注》说“连净施人亦不应指定”。显示巴利原文
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.538-539) pana evaṃ vuttaṃ – yaṃ vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. rājasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehīti idaṃ āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sace hi ‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti, taṃ nissaggiyavatthudukkaṭavatthubhūtaṃ akappiyacīvaracetāpannaṃ ‘‘asukassa bhikkhuno dehī’’ti evaṃ āgamanasuddhiyā asati, sikkhāpade āgatanayena dūtavacane ca asuddhe sabbathā paṭikkhepoyeva kātuṃ vaṭṭati, na pana ‘‘cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti vattuṃ, tadanusārena veyyāvaccakarañca niddisituṃ āgamanadūtavacanānaṃ ubhinnaṃ asuddhattā, pāḷiyaṃ āgatanayena pana āgamanasuddhiyā sati dūtavacane asuddhepi sikkhāpade āgatanayena sabbaṃ kātuṃ vaṭṭatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Tena ca yathā dūtavacanāsuddhiyampi āgamane suddhe veyyāvaccakaraṃ niddisituṃ vaṭṭati, evaṃ āgamanāsuddhiyampi dūtavacane suddhe vaṭṭati evāti ayamattho atthato siddhova hoti. Ubhayasuddhiyaṃ vattabbameva natthīti ubhayāsuddhipakkhameva sandhāya mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. rājasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyyā’’ti vuttanti veditabbaṃ.
然而,在此《义明灯钞》中所说“来源之清净或不清净之特别作用不见”等,那是未观察《本母注》之语的意趣而说,因以如所说之方式,来源清净等有作用之故。然而,在此所说“即使根本主人以净施方式遣送,使者以不净施方式说,净施人也应被指定”之不欲求之过失,那不欲求之过失根本不存在,因为是所欲求之故。如是,在学处中,对以不净施方式说“具寿受取衣资具”之使者,以净施业应指定服务者被说,因来源清净之故。然而,当来源也不清净时,即使以净施业,服务者也不应被指定,确实存在来源之清净、不清净之作用。然而,如何以使者之语知来源清净?此非重担。因为,只当使者以不净施方式说时,来源清净应被寻求,不在其他处。而且在那里,以询问其语之次第,以理等也能知。在此学处中,只以使者之语“带来衣资具”,被遣送以购买衣而施与之状态被知。因为,若一切方面来源清净不被知,只应作拒绝。显示巴利原文
Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.237-539) ‘‘āgamanassa suddhiyā vā asuddhiyā vā visesappayojanaṃ na dissatī’’tiādi vuttaṃ, taṃ mātikāṭṭhakathāvacanassa adhippāyaṃ asallakkhetvā vuttaṃ yathāvuttanayena āgamanasuddhiādinā sappayojanattā. Yo panettha ‘‘mūlassāmikena kappiyavohāravasena, pesitadūtassa akappiyavohārena vadatopi kappiyakārako niddisitabbo bhaveyyā’’ti aniṭṭhappasaṅgo vutto, so aniṭṭhappasaṅgo eva na hoti abhimatattā. Tathā hi sikkhāpade eva ‘‘paṭiggaṇhatu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti akappiyavohārena vadato dūtassa kappiyena kammena veyyāvaccakaro niddisitabbo vutto āgamanassa suddhattā, āgamanassapi asuddhiyaṃ pana kappiyenapi kammena veyyāvaccakaro na niddisitabbovāti attheva āgamanassa suddhiasuddhiyā payojanaṃ. Kathaṃ pana dūtavacanena āgamanasuddhi viññāyatīti? Nāyaṃ bhāro. Dūtena hi akappiyavohārena vutte eva āgamanasuddhi gavesitabbā, na itarattha. Tattha ca tassa vacanakkamena pucchitvā ca yuttiādīhi ca sakkā viññātuṃ. Idhāpi hi sikkhāpade ‘‘cīvaracetāpannaṃ ābhata’’nti dūtavacaneneva cīvaraṃ kiṇitvā dātuṃ pesitabhāvo viññāyati. Yadi hi sabbathā āgamanasuddhi na viññāyati, paṭikkhepo eva kattabboti.
金、银、迦哈波那、摩娑迦,这些四者为尼萨耆亚之物;珍珠、宝石、琉璃、螺贝、石、珊瑚、红玉、摩娑罗伽罗、七种谷物、奴婢、田地、宅地、花园、果园等,这些为恶作之物。为自己或为塔、僧团、众、个人之利益而接受,皆不允许。为显示此义,故说‘诸具寿,我等不接受衣价’。‘然我等接受衣’等语,虽使者之语为不净,为显示依来处清净而行持之方法,故如是说。‘适时为净’者,义为:于适当获得之时,当我等有需要时,接受净衣。‘执事者’,即作事者,义为净作者。‘应指示执事者’,此因以净语‘然具寿有执事者否’而说,故为允许。然若使者说‘谁取此?或我应给谁?’,则不应指示。‘园民或近事男’,此依相应性而说,然除五种同法者外,任何净作者皆可。‘诸具寿,此人是比丘们的执事者’,此因使者问‘然具寿有执事者否’,故为显示比丘之净语与问相应,如是说。比丘确应如是说,不应说‘给他’等。故于圣典中说‘不应说给他’等。然于《疑惑消除》中说:‘“此人是……乃至……不应说给他”等,为从不接受不净物中解脱而说’。显示巴利原文
Suvaṇṇaṃ rajataṃ kahāpaṇo māsakoti imāni hi cattāri nissaggiyavatthūni, muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ satta dhaññāni dāsidāsaṃ khettaṃ vatthu pupphārāmaphalārāmādayoti imāni dukkaṭavatthūni ca attano vā cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭanti, tasmā taṃ sādituṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘na kho mayaṃ āvuso cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti vuttaṃ. Cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmā’’tiādi dūtavacanassa akappiyattepi āgamanasuddhiyā paṭipajjanavidhidassanatthaṃ vuttaṃ. Kālena kappiyanti yuttapattakālena yadā no attho hoti, tadā kappiyaṃ cīvaraṃ paṭiggaṇhāmāti attho. Veyyāvaccakaroti kiccakaro, kappiyakārakoti attho. ‘‘Veyyāvaccakaro niddisitabbo’’ti idaṃ ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti kappiyavacanena vuttattā anuññātaṃ. Sace pana dūto ‘‘ko imaṃ gaṇhāti, kassa vā demī’’ti vadati, na niddisitabbo. Ārāmiko vā upāsako vāti idaṃ sāruppatāya vuttaṃ, ṭhapetvā pana pañca sahadhammike yo koci kappiyakārako vaṭṭati. Eso kho āvuso bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaroti idaṃ dūtena ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti pucchitattā pucchāsabhāgena bhikkhussa kappiyavacanadassanatthaṃ vuttaṃ. Evameva hi bhikkhunā vattabbaṃ, na vattabbaṃ ‘‘tassa dehī’’tiādi. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘na vattabbo tassa dehī’’tiādimāha. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.538-539) pana ‘‘eso kho…pe… na vattabbo tassa dehītiādi akappiyavatthusādiyanaparimocanatthaṃ vutta’’nti vuttaṃ.
“我已令知彼”,意为:当你们有衣的需要时,他会给衣——这样说,即是告知。而《疑惑消除》中说:“‘已令知’等,是为显示:只有当使者这样再次被告知时,比丘方可催促净作者,而非其他情况,故如此说。”此处因圣典中出现了“我已令知彼”,所以才这样说;而在前句,于《律摄》中以同义语形式安立为“我已告知彼”,故如此说。这显示了:在净作者已被告知的情况下,使者再向比丘告知时,比丘方可催促净作者,若未被告知则不可。显示巴利原文
Āṇatto so mayāti yathā tumhākaṃ cīvarena atthe sati cīvaraṃ dassati, evaṃ vuttoti attho. Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘saññattotiādi evaṃ dūtena puna vutte eva codetuṃ vaṭṭati, na itarathāti dassanatthaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Ettha pana pāḷiyaṃ ‘‘saññatto so mayā’’ti āgatattā evaṃ vutto, purimavākye pana vinayasaṅgahappakaraṇe (vi. saṅga. aṭṭha. 64) ‘‘āṇatto so mayā’’ti pariyāyavacanena parivattitvā ṭhapitattā tathā vutto, tena ca kappiyakārakassa saññāpitabhāve dūtena bhikkhussa puna ārocite eva bhikkhunā kappiyakārako codetabbo hoti, na anārociteti dasseti.
“贤友,我需要衣”,这是示范催促特点的一个例子。这句话应当说,或者应以任何语言表达其义。而“给我衣”等话,则是为了显示不应当说的方式而说。这些话语,或者以任何语言表达的这些话语的含义,都不应当说。关于“如此说者,因遭禁止,于说法差别时犯恶作,但催促本身确实成立”,《大义疏》与《中义疏》中如此说。而《疑惑消除》中则说:“‘不应说“给我衣……乃至……为我换取衣”’,这是为了显示:当使者带来金银,由自己所指定的净作者收取时,若再说‘给我衣……乃至……为我换取衣’,由于涉及金银的本质,以那金银转换而说‘给、换取’,便落入了金银的言说。这是为了远离此过失而说,如同于僧团中舍弃金银的受持者。那里说‘不应说“取此或取彼”’,应知这并非为了避免表白上的过失而说,‘贤友,我需要衣’也没有不能说的问题。因此,即便在使者所指定的人之外另立净作者,由于没有被怀疑为金银言说的顾虑,也可以让净作者取来衣。”该处还说道:应把握的意图是,并非说“以使者放置的金银换取并取来衣”,而只是说“取来衣”,应如此令净作者取来。显示巴利原文
Attho me āvuso cīvarenāti codanālakkhaṇanidassanametaṃ. Idaṃ vā hi vacanaṃ vattabbaṃ, tassa vā attho yāya kāyaci bhāsāya vattabbo. Dehi me cīvarantiādīni pana na vattabbākāradassanatthaṃ vuttāni. Etāni hi vacanāni, etesaṃ vā attho yāya kāyaci bhāsāya na vattabbo. ‘‘Evaṃ vadanto ca paṭikkhittattā vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati, codanā pana hotiyevā’’ti mahāgaṇṭhipade majjhimagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.538-539) pana ‘‘na vattabbo ‘dehi me cīvaraṃ…pe… cetāpehi me cīvara’nti idaṃ dūtenābhatarūpiyaṃ paṭiggahetuṃ attanā niddiṭṭhakappiyakārakattāva ‘dehi me cīvaraṃ…pe… cetāpehi me cīvara’nti vadanto rūpiyassa pakatattā tena rūpiyena parivattetvā ‘dehi cetāpehī’ti rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjanto nāma hotīti taṃ dosaṃ dūrato parivajjetuṃ vuttaṃ rūpiyapaṭiggāhakena saṅghamajjhe nissaṭṭharūpiye viya. Vuttañhi tattha ‘na vattabbo imaṃ vā imaṃ vā āharā’ti (pārā. aṭṭha. 2.583-584), tasmā na idaṃ viññattidose parivajjetuṃ vuttanti veditabbaṃ ‘attho me āvuso cīvarenā’tipi avattabbatāppasaṅgato. Teneva dūtaniddiṭṭhesu rūpiyasaṃvohārasaṅkābhāvato aññaṃ kappiyakārakaṃ ṭhapetvāpi āharāpetabba’’nti vuttaṃ. Tatthāpi ‘‘dūtena ṭhapitarūpiyena cetāpetvā cīvaraṃ āharāpehī’’ti avatvā kevalaṃ ‘‘cīvaraṃ āharāpehī’’ti evaṃ āharāpetabbanti adhippāyo gahetabboti vuttaṃ.
“如是则善”——以这样的方式,乃至第三次催促,若就自己获得衣而言,能够成就那件衣,那便是善、是妙、是极为美善。至于“四次、五次、最多六次,默然而立”,这是示范站立特点的一个例子。“最多六次”,这是一个抽象中性词。以“最多六次”来显示,为衣应仅默然而立,不应做其他任何事,这便是站立的特点。因此,注疏中说“不在座位等”。然而,在词义论中——显示巴利原文
Iccetaṃ kusalanti evaṃ yāvatatiyaṃ codento taṃ cīvaraṃ abhinipphādetuṃ sakkoti attano paṭilābhavasena, iccetaṃ kusalaṃ sādhu suṭṭhu sundaraṃ. Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbanti ṭhānalakkhaṇanidassanametaṃ. Chakkhattuparamanti ca bhāvanapuṃsakavacanametaṃ. Chakkhattuparamanti etena cīvaraṃ uddissa tuṇhībhūteneva ṭhātabbaṃ, na aññaṃ kiñci kātabbanti idaṃ ṭhānalakkhaṇaṃ. Teneva ‘‘na āsanetiādī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Saddasatthe pana –
在论中说为业之特殊、界之特殊,在教法中则宣说为无性语。
从语词而言,它仅是动作的限定词,以教法的用法而得名“无性语”。
如“柔软地煮”,煮在此便是存在;“安乐地卧”,卧在此便是卧具。
“柔软地煮”——在此,“煮”即为存在;“安乐地卧”——在此,“作”即指卧具。
显示巴利原文 ‘‘Kiriyāvisesanaṃ satthe, vuttaṃ dhātuvisesanaṃ; Bhāvanapuṃsakantyeva, sāsane samudīrita’’nti. – Vacanato kiriyāvisesanameva sāsanavohārena bhāvanapuṃsakaṃ nāma jātaṃ; ‘‘Muduṃ pacatiiccatra, pacanaṃ bhavatīti ca;
从语词来说,作为动作限定词的同格词,即动作被限定词,无论是不及物还是及物,都应与存在界和作界相连结,依此道理,最多应住六次,最多应作六次,这是其义。以此显示:最多应如是住六次,不得超过;最多应作六次,不得超过此数。『不应坐于座』者,即使说『尊者请坐于此』,也不应坐。『不应接受资具』者,即使被请求『尊者请取粥、硬食等种类的任何资具』,也不应取。『不应说法』者,即使被请求『请说吉祥或随喜』,也不应说任何话,仅当被问『你为何而来』时,应说『贤友,你应知』。显示巴利原文
Sukhaṃ sayatiiccatra, karoti sayananti cā’’ti. –
从语词来说,作为动作限定词的同格词,即动作被限定词,无论是不及物还是及物,都应与存在界和作界相连结,依此道理,最多应住六次,最多应作六次,这是其义。以此显示:最多应如是住六次,不得超过;最多应作六次,不得超过此数。‘不应坐于座’者,即使说‘尊者请坐于此’,也不应坐。‘不应接受资具’者,即使被请求‘尊者请取粥、硬食等种类的任何资具’,也不应取。‘不应说法’者,即使被请求‘请说吉祥或随喜’,也不应说任何话,仅当被问‘你为何而来’时,应说‘贤友,你应知’。显示巴利原文
Vacanato kiriyāvisesanapadena tulyādhikaraṇabhūtaṃ kiriyāvisesyapadaṃ akammakampi sakammakampi bhūdhātukaradhātūhi sambandhitabbaṃ hotīti iminā ñāyena chakkhattuparamaṃ ṭhānaṃ bhavitabbaṃ, chakkhattuparamaṃ ṭhānaṃ kātabbanti attho. Etena chakkhattuparamaṃ evaṃ ṭhānaṃ bhavitabbaṃ, na tato adhikaṃ , chakkhattuparamaṃ eva ṭhānaṃ kātabbaṃ, na tato uddhanti imamatthaṃ dasseti. Na āsane nisīditabbanti ‘‘idha bhante nisīdathā’’ti vuttepi na nisīditabbaṃ. Na āmisaṃ paṭiggahetabbanti ‘‘yāgukhajjakādibhedaṃ kiñci āmisaṃ gaṇhatha bhante’’ti yāciyamānenapi na gaṇhitabbaṃ. Na dhammo bhāsitabboti ‘‘maṅgalaṃ vā anumodanaṃ vā bhāsathā’’ti yāciyamānenapi kiñci na bhāsitabbaṃ, kevalaṃ ‘‘kiṃkāraṇā āgatosī’’ti pucchiyamānena ‘‘jānāhi āvuso’’ti vattabbo.
所谓“破坏住处”,是指破坏、激怒来访的因由。“住处”一词,兼指所在之处与因由。因此,在座上坐下的行为既破坏了住处,也破坏了来访的因由;但在接受资具等时,只破坏来访的因由,不破坏住处,故说“破坏来访的因由”。有些人却说“以接受资具等也破坏住处”,这于义注不合。复注中虽展示了别解,并提到住处的破坏,但因与义注的语句不相应,我们依从论师,二种皆不取。现在,所说的三种告知与六次住处,为了显示其增减,而说“若告知四次”等。又,因为说一次告知增加时,便有二次住处的减少,所以显示告知是住处二倍的特征。依此特征,告知三次时应当住六次,告知二次时应住八次,告知一次时应住十次。显示巴利原文
Ṭhānaṃ bhañjatīti āgatakāraṇaṃ bhañjati kopeti. Ṭhānanti ṭhitiyā ca kāraṇassa ca nāmaṃ, tasmā āsane nisīdanena ṭhānaṃ kuppati, āgatakāraṇampi, āmisapaṭiggahaṇādīsu pana āgatakāraṇameva bhañjati, na ṭhānaṃ. Tenāha ‘‘āgatakāraṇaṃ bhañjatī’’ti. Keci pana ‘‘āmisapaṭiggahaṇādinā ṭhānampi bhañjatī’’ti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti, ṭīkāyampi nānāvāde dassetvā ṭhānabhañjanaṃ vuttaṃ, taṃ aṭṭhakathāvacanena asaṃsandanato ganthagarubhayena na vadimha. Idāni yā tisso codanā, cha ca ṭhānāni vuttāni, tattha vuddhihāniṃ dassento ‘‘sace catukkhattuṃ codetī’’tiādimāha. Yasmā ca ekacodanāvuddhiyā dvinnaṃ ṭhānānaṃ hāni vuttā, tasmā codanā dviguṇaṃ ṭhānanti lakkhaṇaṃ dassitaṃ hoti. Iti iminā lakkhaṇena tikkhattuṃ codetvā chakkhattuṃ ṭhātabbaṃ, dvikkhattuṃ codetvā aṭṭhakkhattuṃ ṭhātabbaṃ, sakiṃ codetvā dasakkhattuṃ ṭhātabbaṃ.
所谓“于彼彼住处而住”,这是指从告知者的所在处离开后,针对一一所指定的住处而说。“何况在不同日子”,是说在不同日子这样做,更是显而易见,这便是其意趣。“应自己前往,或应派遣使者”,是说即使并非情愿去告知,也应当这样做。“对那位比丘不成就任何利益”,是指那衣物的价值,对那位比丘不能成就任何微小的作用。“诸具寿应努力获得”,是说诸具寿应获取属于自己的财物。然而,在《疑惑消除》中说:“对于那位自己指定的执事人,当衣尚未成就时,应指示应作之事。诸比丘这样对施主们说明,以告知的方式而给予,因为在无犯篇中说‘施主们告知后而给予’是被允许的。因此,他自己不告知,而以方便使近事男等去告知;当他们告知乃至百次之后,使施主给予衣时,对他而言无犯成立,因为学处没有差别。”所说是此。显示巴利原文
Tatra tatra ṭhāne tiṭṭhatīti idaṃ codakassa ṭhitaṭṭhānato apakkamma tatra tatra uddissa ṭhānaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Ko pana vādo nānādivasesūti nānādivasesu evaṃ karontassa ko pana vādo, vattabbameva natthīti adhippāyo. ‘‘Sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabboti idaṃ sabhāvato codetuṃ anicchantenapi kātabbamevā’’ti vadanti. Na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhotīti taṃ cīvaracetāpannaṃ assa bhikkhuno kiñci appamattakampi kammaṃ na nipphādeti. Yuñjantāyasmanto sakanti āyasmanto attano santakaṃ dhanaṃ pāpuṇantu. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.538-539) pana ‘‘yatassacīvaracetāpannantiādi yena attanā veyyāvaccakaro niddiṭṭho, cīvarañca anipphāditaṃ, tassa kattabbadassanaṃ. Evaṃ bhikkhunā vatthusāmikānaṃ vutte codetvā denti, vaṭṭati ‘sāmikā codetvā dentī’ti (pārā. 541) anāpattiyaṃ vuttattā. Teneva so sayaṃ acodetvā upāsakādīhi pariyāyena vatvā codāpeti , tesu satakkhattumpi codetvā cīvaraṃ dāpentesu tassa anāpatti siddhā hoti sikkhāpadassa anāṇattikattā’’ti vuttaṃ.
65 ‘口自行者’者,未经任何人指定,以自己之口达到转变状态、达到作事务之状态者也。‘以不欲审察之故’者,以此显示:即使有可施之物,因不欲施与而不施者,即使圣者亦无欺诳意图,从世俗言说而言是不存在的。然而《义灯疏》中说:‘“以不欲审察之故”者,在此义项中,“我等无净人”,作如是说者,净人不存在,以此意趣而说。’在《药篇集》中美德咖长者事中所说‘诸比丘,有……’等语,即名为美德咖学处。于彼处,名为美德咖之长者请求说:‘尊者,确有道路、旷野,少水、少食,不易无粮而行,善哉,尊者,愿世尊允许诸比丘携带粮食。’世尊被请求后说:‘诸比丘,我允许寻求粮食。需米者以米,需绿豆者以绿豆,需豆者以豆,需盐者以盐,需糖者以糖,需油者以油,需酥者以酥。’说此后,说此语:‘诸比丘,有具信、净信之人,他们将金钱置于净人手中,说“以此给予尊者所净之物”。诸比丘,我允许从彼处所得之净物受用之,然而,诸比丘,我说无论以何方式,金银不应受用、不应寻求。’‘将金钱置于净人手中’者,于此亦必有比丘之告知,否则,若依未指定净人之义项,则不应被举罪,然而此是关于由使者指定之净人而说,非关于由比丘指定或未指定者。因此说‘于此举罪无有限量’等。若关于根本而举罪,彼已受用,故说‘未受用根本者’。应如对未知者、未邀请者那样行持者,此是为显示自己亦不应作举罪处而说。‘为了钵食等之故’者,以此显示非仅为了衣之故。‘即此方法’者,以此显示:对于由物主指定之净人,为了钵食等之故而施与时,处举罪等一切,皆应如下文所说之方法而作。显示巴利原文
65. Kenaci aniddiṭṭho attano mukheneva byāvaṭabhāvaṃ veyyāvaccakarattaṃ patto mukhavevaṭiko, avicāretukāmatāyāti iminā vijjamānampi dātuṃ anicchantā ariyāpi vañcanādhippāyaṃ vinā vohārato natthīti vadantīti dasseti. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.537-539) pana ‘‘avicāretukāmatāyāti imasmiṃ pakkhe ‘natthamhākaṃ kappiyakārako’ti idaṃ tādisaṃ karonto kappiyakārako natthīti iminā adhippāyena vutta’’nti vuttaṃ. Bhesajjakkhandhake meṇḍakaseṭṭhivatthumhi (mahāva. 299) vuttaṃ ‘‘santi bhikkhave’’tiādivacanameva meṇḍakasikkhāpadaṃ nāma. Tattha hi meṇḍakena nāma seṭṭhinā ‘‘santi hi bhante maggā kantārā appodakā appabhakkhā na sukarā apātheyyena gantuṃ, sādhu bhante bhagavā bhikkhūnaṃ pātheyyaṃ anujānātū’’ti yācitena bhagavatā ‘‘anujānāmi bhikkhave pātheyyaṃ pariyesituṃ. Taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṃ loṇatthikena, guḷo guḷatthikena, telaṃ telatthikena, sappi sappitthikenā’’ti vatvā idaṃ vuttaṃ ‘‘santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti ‘iminā yaṃ ayyassa kappiyaṃ, taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ, taṃ sādituṃ, na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti. ‘‘Kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ nikkhipantī’’ti etthāpi bhikkhussa ārocanaṃ atthiyeva, aññathā aniddiṭṭhakappiyakārakapakkhaṃ bhajatīti na codetabbo siyā, idaṃ pana dūtena niddiṭṭhakappiyakārake sandhāya vuttaṃ, na pana bhikkhunā niddiṭṭhe vā aniddiṭṭhe vā. Tenevāha ‘‘ettha codanāya parimāṇaṃ natthī’’tiādi. Yadi mūlaṃ sandhāya codeti, taṃ sāditameva siyāti āha ‘‘mūlaṃ asādiyantenā’’ti.
“应如对非亲里、未邀请者而行”——此语是为显示:自己不应制造举罪的因缘而说。“为钵食等之目的”一语,显示并非仅为衣之目的而作。“此即同法”一语则显示:对于物主所指定的净人,若为钵食等目的而施与时,有关处所、举罪等一切,皆应依前文所述之法而行。显示巴利原文
Aññātakaappavāritesu viya paṭipajjitabbanti idaṃ attanā codanāṭṭhānañca na kātabbanti dassanatthaṃ vuttaṃ. Piṇḍapātādīnaṃ atthāyāti iminā cīvaratthāyeva na hotīti dasseti. Eseva nayoti iminā vatthusāminā niddiṭṭhakappiyakārakesupi piṇḍapātādīnampi atthāya dinne ca ṭhānacodanādisabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva kātabbanti dasseti.
66 于“置而受用”等语中:“愿此属于尊者”——如是在面前说,或“在某处有我之金银,愿彼属于汝”——如是不在面前说,仅以言语或手势表示“属于汝”而舍弃后,对此以身体和语言不拒绝、唯以心受用,即名为置而受用。“受用”者,即阐明“欲取者”这一含义。显示巴利原文
66.Upanikkhittasādiyanepanātiādīsu ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti evaṃ sammukhā vā ‘‘amukasmiṃ nāma ṭhāne mama hiraññasuvaṇṇaṃ atthi, taṃ tuyhaṃ hotū’’ti evaṃ parammukhā vā ṭhitassa kevalaṃ vācāya vā hatthamuddāya vā ‘‘tuyha’’nti vatvā pariccattassa kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena sādiyanaṃ upanikkhittasādiyanaṃ nāma. Sādiyatīti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘gaṇhitukāmo hotī’’ti.
“应告知:此是守护处”——这是仅就资具受用而告知。若说“置于此处”,则依“应令取”等所说之相,成为尼萨耆亚,故说“不应说:置于此处”。又或者,告知“此是守护处”时,仅显示该处所的守护性,而未触及物品,故应告知。然而若说“置于此处”,即言“请将应置之物置于此处”,便触及了物品,故不应说。“从彼处取”于此,此即同法。“依净与不净而住”——因从彼处生起之资具受用为净,故依净而住;然而因以恶审察故,从彼处生起之资具受用不净,故应知为依不净而住。或者,此财因“此不净”而被遮止,故依净而住;然而因完全未舍弃,故依不净而住。或者,彼财因后来若有善审察则将成为净,若有恶审察则将成为不净,故依净与不净而住。然而《疑惑消除疏》中说:“‘一百或一千’等,是为显示金钱于下限的运作方式而说”,又说“为显示不应如是行持,而说:若说‘置于此处’,则有令取,故说‘不应说:置于此处’”,又说“依净与……乃至……而住者,因未受用故,从彼处生起之资具为许可,故依净而住;然而因若有恶审察,从彼处生起者则成为不净,故应知为依不净而住”。显示巴利原文
Idaṃ guttaṭṭhānanti ācikkhitabbanti paccayaparibhogaṃyeva sandhāya ācikkhitabbaṃ. ‘‘Idha nikkhipā’’ti vutte ‘‘uggaṇhāpeyya vā’’ti vuttalakkhaṇena nissaggiyaṃ hotīti āha ‘‘idha nikkhipāhīti na vattabba’’nti. Atha vā ‘‘idaṃ guttaṭṭhāna’’nti ācikkhanto ṭhānassa guttabhāvameva dasseti, na vatthuṃ parāmasati, tasmā ācikkhitabbaṃ. ‘‘Idha nikkhipāhī’’ti pana vadanto nikkhipitabbaṃ vatthuṃ nikkhipāhīti vatthuṃ parāmasati nāma, tasmā na vattabbaṃ. Parato idaṃ gaṇhāti etthāpi eseva nayo. Kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hotīti yasmā tato uppannapaccayaparibhogo kappati, tasmā kappiyaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmā pana dubbicāraṇāya tato uppannapaccayaparibhogo na kappati, tasmā akappiyaṃ nissāya ṭhitanti veditabbaṃ. Atha vā idaṃ dhanaṃ yasmā ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhittaṃ, tasmā kappiyaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmā pana sabbaso avissajjitaṃ, tasmā akappiyaṃ nissāya ṭhitaṃ. Atha vā taṃ dhanaṃ yasmā pacchā suṭṭhuvicāraṇāya satiyā kappiyaṃ bhavissati, dubbicāraṇāya satiyā akappiyaṃ bhavissati, tasmā kappiyañca akappiyañca nissāya ṭhitaṃ hotīti. Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘eko sataṃ vā sahassaṃ vātiādi rūpiye heṭṭhimakoṭiyā pavattanākāraṃ dassetuṃ vutta’’nti ca ‘‘na pana evaṃ paṭipajjitabbamevāti dassetuṃ, ‘idha nikkhipāhī’ti vutte uggaṇhāpanaṃ hotīti āha ‘idha nikkhipāhī’ti na vattabba’’nti ca ‘‘kappiyañca…pe… hotīti yasmā asāditattā tato uppannapaccayā vaṭṭanti, tasmā kappiyaṃ nissāya ṭhitaṃ, yasmā pana dubbicāraṇāya sati tato uppannaṃ na kappati, tasmā akappiyaṃ nissāya ṭhitanti veditabba’’nti ca vuttaṃ.
67 “应在僧团中舍”——因为金钱本是不净物,所以未说应向僧团、或向众、或向个人舍。然而,因为仅是被受取而已,并未以此令作任何净物,所以为了显示有方便受用的方式,而说“应在僧团中舍”。“未以此令作任何净物”——这是显示:若已令作净物,则无方便受用,因为是以受取而未舍的金钱令作故。因此,应在僧团中行舍之后,再作舍弃,这便令犯波逸提。然而有些人说:“以尼萨耆物受取后所令作的净物,在僧团中舍后,与由净人用已舍的金钱交换而带来的净物相似,因此不须再作方便,分配后即可受用。”这与钵等四事的说法不合。在那里,以金钱交换所得的钵,显示的仅是不受用,而不是舍的审察。“应告知净人”:应这样告知:“近事男,酥或油对出家者是允许的。”显示巴利原文
67.Saṅghamajjhe nissajjitabbanti yasmā rūpiyaṃ nāma akappiyaṃ, tasmā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā nissajjitabbanti na vuttaṃ. Yasmā pana taṃ paṭiggahitamattameva hoti, na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpitaṃ, tasmā upāyena paribhogadassanatthaṃ ‘‘saṅghamajjhe nissajjitabba’’nti (pārā. 584) vuttaṃ. Na tena kiñci kappiyabhaṇḍaṃ cetāpitanti iminā cetāpitañce, natthi paribhogūpāyo uggahetvā anissaṭṭharūpiyena cetāpitattā. Īdisañhi saṅghamajjhe nissajjanaṃ katvāva chaḍḍetvā pācittiyaṃ desāpetabbanti dasseti. Keci pana ‘‘yasmā nissaggiyavatthuṃ paṭiggahetvāpi cetāpitaṃ kappiyabhaṇḍaṃ saṅghe nissaṭṭhaṃ kappiyakārakehi nissaṭṭharūpiyena parivattetvā ānītakappiyabhaṇḍasadisaṃ hoti, tasmā vināva upāyaṃ bhājetvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ pattacatukkādikathāya na sameti. Tattha hi rūpiyena parivattitapattassa aparibhogova dassito, na nissajjanavicāroti. Kappiyaṃ ācikkhitabbanti pabbajitānaṃ sappi vā telaṃ vā vaṭṭati upāsakāti evaṃ ācikkhitabbaṃ.
“或为园丁的份额”——这是就连它到了在家人手中也仍是同一个份额而说的。然而,如果园丁以此换取他物后才给予,则允许受用,这在《中结集》和《小结集》中说过。“从彼处取来”——从别人的份额取来。“遍的准备工作”——指光明遍的准备工作。“床座等”——这里,如果用从彼处取得的床座等换取他物后而得,则允许受用,诸师如此说。“荫凉亦然”——斋堂等的荫凉也是如此。“超出界限”——指超出房舍的界限,意思是荫凉所及之处不算是房舍。“即便经由道路”——这里,诸师说:如果没有其他道路,可决意道路后通行。“以此物购得之”——用那些物品所购得的东西。“存放为寄存后,僧团受用资具”——如果近事男说:“此金银过多,尊者,今日不应将它浪费。”便自己存放为寄存,或令他人存放。像这样存放为寄存后,受用从此所生资具的僧团,即是在受用资具,但因为是用那些物品所取得的,所以称为“不净”。然而在《除疑》中则说:“‘存放为寄存’是就净事管理者以它生息增殖的用途而说;‘不净’是因为用那些物品所取得而说。”显示巴利原文
Ārāmikānaṃ vā pattabhāganti idaṃ gihīnaṃ hatthagatopi soyeva bhāgoti katvā vuttaṃ. Sace pana tena aññaṃ parivattetvā ārāmikā denti, paribhuñjituṃ vaṭṭatīti majjhimagaṇṭhipade cūḷagaṇṭhipade ca vuttaṃ. Tato haritvāti aññesaṃ pattabhāgato haritvā. Kasiṇaparikammanti ālokakasiṇaparikammaṃ. Mañcapīṭhādīni vāti ettha tato gahitamañcapīṭhādīni parivattetvā aññaṃ ce gahitaṃ, vaṭṭatīti vadanti. Chāyāpīti bhojanasālādīnaṃ chāyāpi. Paricchedātikkantāti gehaparicchedaṃ atikkantā, chāyāya gatagataṭṭhānaṃ gehaṃ na hotīti adhippāyo. Maggenapīti ettha sace añño maggo natthi, maggaṃ adhiṭṭhahitvā gantuṃ vaṭṭatīti vadanti. Kītāyāti tena vatthunā kītāya. Upanikkhepaṃ ṭhapetvā saṅgho paccaye paribhuñjatīti sace upāsako ‘‘atibahu etaṃ hiraññaṃ, idaṃ bhante ajjeva na vināsetabba’’nti vatvā sayaṃ upanikkhepaṃ ṭhapeti, aññena vā ṭhapāpeti, evaṃ upanikkhepaṃ ṭhapetvā tato uppannapaccayaṃ paribhuñjanto saṅgho paccaye paribhuñjati, tena vatthunā gahitattā ‘‘akappiya’’nti vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.583-584) pana ‘‘upanikkhepaṃ ṭhapetvāti kappiyakārakehi vaḍḍhiyā payojanaṃ sandhāya vuttaṃ. Akappiyanti tena vatthunā gahitattā vutta’’nti vuttaṃ.
“若彼舍弃”——即无论扔在何处。如果他不舍弃,自己拿起离去,则不应阻止。“若不舍弃”——若他既不拿起离去,也不舍弃,心想“这事与我有何干”便随意离开,那时应找一位具有如前所说特征的金银舍弃者。“不因贪欲而行”等——因为贪欲而将那些物品占为己有,或依此抬高自己,名为行贪欲。因为嗔恚而贬低他人说“此人既不知本母,也不知律”,名为行嗔恚。因为愚痴而失去正念,陷入失念的状态,名为行愚痴。因为畏惧金银受取者而不敢舍弃,名为行怖畏。不这样做,应知即名为不行贪欲、不行嗔恚、不行愚痴、不行怖畏。显示巴利原文
Sace so chaḍḍetīti yattha katthaci khipati, athāpi na chaḍḍeti, sayaṃ gahetvā gacchati, na vāretabbo. No ce chaḍḍetīti atha neva gahetvā gacchati, na chaḍḍeti, ‘‘kiṃ mayhaṃ iminā byāpārenā’’ti yenakāmaṃ pakkamati, tato yathāvuttalakkhaṇo rūpiyachaḍḍako samannitabbo. Yo na chandāgatintiādīsu lobhavasena taṃ vatthuṃ attano vā karonto attānaṃ vā ukkaṃsento chandāgatiṃ nāma gacchati. Dosavasena ‘‘nevāyaṃ mātikaṃ jānāti, na vinaya’’nti paraṃ apasādento dosāgatiṃ nāma gacchati. Mohavasena pamuṭṭho pamuṭṭhassatibhāvaṃ āpajjanto mohāgatiṃ nāma gacchati. Rūpiyapaṭiggāhakassa bhayena chaḍḍetuṃ avisahanto bhayāgatiṃ nāma gacchati. Evaṃ akaronto na chandāgatiṃ gacchati, na dosāgatiṃ gacchati, na mohāgatiṃ gacchati, na bhayāgatiṃ gacchati nāmāti veditabbo.
68 “应由不堪受敬者弃于堕落之处”——应知这是为了显示无所顾念的状态,故即使知晓堕落之处,也当知此中唯以无所顾念为准则,犹如抛弃粪便者一般。“于不存在的虚妄构想”——这是就宣说自身不存在的上人法而说。“盗受用”——指名非阿拉汉者的受用。世尊于自教法中,允许有戒者受用资具,不许无戒者;施主们也只为有戒者施与,不施与无戒者,因为他们期望所作得大果报。如是,既未得导师允许,亦未得施主施与,无戒者的受用便是盗受用。“负债受用”——以负债的方式受用,因受取者所作不清净,犹如借债而受用。“因此”——回顾前文所说“有戒者”等义理以为理由。“于衣受用时受用”——指脱下衣物时,正受用中。“应于午前……乃至后夜分观察”——此为衔接。若无法如此者,则应依前所说的时分差别,一日中作四次、三次、二次,乃至仅一次观察。显示巴利原文
68.Patitokāsaṃ asamannārahantena chaḍḍetabbanti idaṃ nirapekkhabhāvadassanaparanti veditabbaṃ, tasmā patitaṭṭhāne ñātepi tassa gūthaṃ chaḍḍentassa viya nirapekkhabhāvoyevettha pamāṇanti veditabbaṃ. Asantasambhāvanāyāti attani avijjamānauttarimanussadhammārocanaṃ sandhāya vuttaṃ. Theyyaparibhogo nāma anarahassa paribhogo. Bhagavatā hi attano sāsane sīlavato paccayā anuññātā, na dussīlassa. Dāyakānampi sīlavato eva pariccāgo, na dussīlassa attano kārānaṃ mahapphalabhāvassa paccāsīsanato. Iti satthārā ananuññātattā dāyakehi ca apariccattattā dussīlassa paribhogo theyyaparibhogo. Iṇavasena paribhogo iṇaparibhogo, paṭiggāhakato dakkhiṇāvisuddhiyā abhāvato iṇaṃ gahetvā paribhogo viyāti attho. Tasmāti ‘‘sīlavato’’tiādinā vuttamevatthaṃ kāraṇabhāvena paccāmasati. Cīvaraṃ paribhoge paribhogeti kāyato mocetvā paribhoge paribhoge. Purebhatta…pe… pacchimayāmesu paccavekkhitabbanti sambandho. Tathā asakkontena yathāvuttakālavisesavasena ekasmiṃ divase catukkhattuṃ tikkhattuṃ dvikkhattuṃ sakiṃyeva vā paccavekkhitabbaṃ.
“若彼不作观察而黎明升起,则住于负债受用之地”——对此,诸师说:若不作过去受用的观察,如“昨日我所受用的衣,唯为防御寒冷……乃至为遮蔽羞处”、“昨日我所受用的钵食,非为嬉戏”等,则住于负债受用之地,此应审察。“于卧坐具受用时受用”——即每次入座或卧时受用。若不能如此者,则应于午前等时分作观察;其方式依下文所述,便能了知,是故此处未另作说明。“念为缘性”——即念为缘的状态。受取与受用的观察,以念为缘是合宜的,应于观察后方受取、后受用。故说“作念”等。“虽如是”——谓虽然于二处作观察皆合宜,虽如此。然而另有论者说:“‘念为缘性’——念存在于对药物受用的缘性时,即是缘之义。”“虽如是”——即使在缘上具有念,这仅仅是他们的见解。因为依诸缘所依的戒,是由观察而清净,并非仅仅由缘的存在而得清净。显示巴利原文
Sacassa appaccavekkhatova aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatīti ettha hiyyo yaṃ mayā cīvaraṃ paribhuttaṃ, taṃ yāvadeva sītassa paṭighātāya…pe… hirikopinapaṭicchādanatthaṃ. Hiyyo yo mayā piṇḍapāto paribhutto, so neva davāyātiādinā sace atītaparibhogapaccavekkhaṇaṃ na kareyya, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatīti vadanti, taṃ vīmaṃsitabbaṃ. Senāsanampi paribhoge paribhogeti pavese pavese. Evaṃ pana asakkontena purebhattādīsu paccavekkhitabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayeneva sakkā viññātunti idha visuṃ na vuttaṃ. Satipaccayatāti satiyā paccayabhāvo. Paṭiggahaṇassa paribhogassa ca paccavekkhaṇasatiyā paccayabhāvo yujjati, paccavekkhitvāva paṭiggahetabbaṃ paribhuñjitabbañcāti attho. Tenevāha ‘‘satiṃ katvā’’tiādi. Evaṃ santepīti yadipi dvīsupi ṭhānesu paccavekkhaṇā yuttā, evaṃ santepi . Apare panāhu ‘‘satipaccayatāti sati bhesajjaparibhogassa paccayabhāve, paccayeti attho. Evaṃ santepīti paccaye satipī’’ti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Tathā hi paccayasannissitasīlaṃ paccavekkhaṇāya visujjhati, na paccayasabbhāvamattena.
难道不是以“于受用时作省察者无罪”一语,已经明示了巴帝摩卡律仪戒?如是,依缘所依戒与巴帝摩卡律仪戒有何差别?答:在前三种资具中,差别十分明显;而于病者资具,恰如以围栏护住树根时,其果实亦得守护——同样地,当以省察守护依缘所依戒时,与之相连的巴帝摩卡律仪戒亦名为成就。未省察病者资具而受用者,于破戒时,唯破巴帝摩卡律仪戒;但依缘所依戒,则唯有在午后、初夜分等乃至黎明升起时,仍未省察者方破。于午前未省察而受用病者资具者无犯,这便是它们之间的差异。《义明复注》中已作说明。显示巴利原文
Nanu ca ‘‘paribhoge karontassa anāpattī’’ti iminā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ, tasmā paccayasannissitasīlassa pātimokkhasaṃvarasīlassa ca ko visesoti? Vuccate – purimesu tāva tīsu paccayesu viseso pākaṭoyeva, gilānapaccaye pana yathā vatiṃ katvā rukkhamūle gopite tassa phalānipi rakkhitāneva honti, evameva paccavekkhaṇāya paccayasannissitasīle rakkhite tappaṭibaddhaṃ pātimokkhasaṃvarasīlampi nipphannaṃ nāma hoti. Gilānapaccayaṃ appaccavekkhitvā paribhuñjantassa sīlaṃ bhijjamānaṃ pātimokkhasaṃvarasīlameva bhijjati, paccayasannissitasīlaṃ pana pacchābhattapurimayāmādīsu yāva aruṇuggamanā appaccavekkhantasseva bhijjati. Purebhattañhi appaccavekkhitvāpi gilānapaccayaṃ paribhuñjantassa anāpatti, idametesaṃ nānākaraṇanti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.585) āgataṃ.
然而,《疑惑消除》中说:“‘盗用’者,因资具之主人——世尊未予开许,故说。‘负债受用’者,于世尊虽已开许,然应作(省察)而未作即行受用,故说。由此显示依资具而生之戒的败坏。‘于受用中受用’者,即从身上一再脱下而受用。‘应于后夜分省察’是其理趣。‘住于负债受用之处’者,于此,以‘昨日我所受用之衣’等作过去式的省察,亦是适宜的,如是说。‘于受用中受用’者,于水浴处、进入内室时、坐卧之处。‘念于缘中为适当’者,即适合成为获得省察之念的缘。这是显示于取用及受用时,必须获得省察之念。故说‘作念’等。但有些论师说:‘念于缘性,即对缘有念,于药物受用之因有念’,对此义门,他们亦应取‘于缘有念’——即于缘的自相以观察而有念——此义。因为仅由缘之存在,戒即不清净。‘于受用时不作(省察)者,即有罪’,以此显示巴帝摩卡律仪戒的缺失,而非依资具而生之戒,因为彼戒由过去之省察而得清净。然而,于此中及其余资具中,‘负债受用’等语唯是显示依资具所生戒的缺失。应知此为其间之差别。”显示巴利原文
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.585) pana ‘‘theyyaparibhogoti paccayassāminā bhagavatā ananuññātattā vuttaṃ. Iṇaparibhogoti bhagavatā anuññātampi kattabbaṃ akatvā paribhuñjanato vuttaṃ. Tena ca paccayasannissitasīlaṃ vipajjatīti dasseti. Paribhoge paribhogeti kāyato mocetvā mocetvā paribhoge. Pacchimayāmesu paccavekkhitabbanti yojanā. Iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatīti ettha ‘hiyyo yaṃ mayā cīvaraṃ paribhutta’ntiādināpi atītapaccavekkhaṇā vaṭṭatīti vadanti. Paribhoge paribhogeti udakapatanaṭṭhānato antopavesanesu nisīdanasayanesu ca. Satipaccayatā vaṭṭatīti paccavekkhaṇasatiyā paccayattaṃ laddhuṃ vaṭṭati. Paṭiggahaṇe ca paribhoge ca paccavekkhaṇāsati avassaṃ laddhabbāti dasseti. Tenāha ‘satiṃ katvā’tiādi. Keci pana ‘satipaccayatā paccaye sati bhesajjaparibhogassa kāraṇe satī’ti evampi atthaṃ vadanti, tesampi paccaye satīti paccayasabbhāvasallakkhaṇe satīti evamattho gahetabbo paccayasabbhāvamattena sīlassa asujjhanato. Paribhoge akarontasseva āpattīti iminā pātimokkhasaṃvarasīlassa bhedo dassito, na paccayasannissitasīlassa tassa atītapaccavekkhaṇāya visujjhanato. Etasmiṃ pana sesapaccayesu ca iṇaparibhogādivacanena paccayasannissitasīlasseva bhedoti evamimesaṃ nānākaraṇaṃ veditabba’’nti āgataṃ.
在此两部文献中,关于“住于负债受用之处”一句,已有“昨日我所受用之衣……”乃至“如是说”之说明。而依循这一理路,现今有一些智者说:“于午后受用者,傍晚省察时,应以‘今日我所受用之衣’等,依过去式作省察。”另有论师则说:“唯昨日所受用者,应依过去式省察;今日所受用者则不应,其唯应依现在式省察。”对此,应从根本文句作如下审察。如何审察?此“昨日”等语,是经、是随经、是师说,抑或是己见?于此,首先,非经。因所谓“‘经’者,即名为整个律藏之圣典”,而此语并非圣典之故。非随经。因所谓“‘随经’者,即名为四大教示”,而此并非大教示之故。非师说。因所谓“‘师说’者,即名为由五百结集法之阿罗汉所建立、脱离圣典、进入决择流转之注疏典籍”,而此并非注疏文句之故。非己见。因所谓“‘己见’者,即名为舍离经、随经、师说,以推理、以自之智慧、以理路执取而显现形态之说。然而,于经、阿毗达摩、律之注疏中所传来的一切长老之说,亦名为己见”,而此并非注疏中所传来长老之说故。显示巴利原文
Etesu dvīsu pakaraṇesu ‘‘iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti ettha hiyyo yaṃ mayā cīvaraṃ paribhuttanti…pe… vadantīti āgataṃ. Imaṃ pana nayaṃ nissāya idāni ekacce paṇḍitā ‘‘ajjapāto paribhuttaṃ sāyaṃ paccavekkhantena ajja yaṃ mayā cīvaraṃ paribhuttantiādinā atītavasena paccavekkhaṇā kātabbā’’ti vadanti. Keci ‘‘hiyyo paribhuttameva atītavasena paccavekkhaṇā kātabbā, na ajja paribhuttaṃ, taṃ pana paccuppannavasena paccavekkhaṇāyevā’’ti vadanti. Tattha mūlavacane evaṃ vicāraṇā kātabbā. Kathaṃ? Idaṃ hiyyotyādivacanaṃ suttaṃ vā suttānulomaṃ vā ācariyavādo vā attanomati vāti. Tattha na tāva suttaṃ hoti ‘‘suttaṃ nāma sakale vinayapiṭake pāḷī’’ti vuttattā imassa ca vacanassa na pāḷibhūtattā. Na ca suttānulomaṃ ‘‘suttānulomaṃ nāma cattāro mahāpadesā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.45) vuttattā imassa ca mahāpadesabhāvābhāvato. Na ca ācariyavādo ‘‘ācariyavādo nāma dhammasaṅgāhakehi pañcahi arahantasatehi ṭhapitā pāḷivinimuttā okkantavinicchayappavattā aṭṭhakathātantī’’ti vacanato imassa ca aṭṭhakathāpāṭhabhāvābhāvato. Na ca attanomati ‘‘attanomati nāma suttasuttānulomaācariyavāde muñcitvā anumānena attano buddhiyā nayaggāhena upaṭṭhitākārakathanaṃ, apica suttantābhidhammavinayaṭṭhakathāsu āgato sabbopi theravādo attanomati nāmā’’ti vuttattā imassa ca aṭṭhakathāsu āgatattheravādabhāvābhāvato.
四种律,大神通的大长老们
昔日结集法者取出而宣说。」(《波罗夷注》1.45)——
显示巴利原文 ‘‘Catubbidhañhi vinayaṃ, mahātherā mahiddhikā; Nīharitvā pakāsesuṃ, dhammasaṅgāhakā purā’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.45) –
于所说四种律中,因此语含摄于内,应当审察。故复注师于《义明复注》中说「应当审察彼」。或依「以理路执取而说明显现方式」这一特征,随诸师各自所现方式而说,或为己见,如是亦当审察。盖因有言:「己见应纳入师说。若于彼处既已纳入而又相合,则可采取;若既不纳入亦不相合,则不应采取。此所谓己见,实为一切中最弱。」(《波罗夷注》1.45)且此语未纳入、未进入注疏之语故。何以故?因注疏中已说:「若彼未审察而曙光升起,则住于负债受用之处。」显示巴利原文
Vuttesu catubbidhavinayesu anantogadhattā idaṃ vacanaṃ vicāretabbaṃ. Tena vuttaṃ sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.585) ṭīkācariyena ‘‘taṃ vīmaṃsitabba’’nti. Atha vā ‘‘nayaggāhena upaṭṭhitākārakathana’’nti iminā lakkhaṇena tesaṃ tesaṃ ācariyānaṃ upaṭṭhitākāravasena kathanaṃ attanomati siyā, evampi vicāretabbameva. ‘‘Attanomati ācariyavāde otāretabbā. Sace tattha otarati ceva sameti ca, gahetabbā. Sace neva otarati na sameti, na gahetabbā. Ayañhi attanomati nāma sabbadubbalā’’ti (pārā. aṭṭha. 1.45) vacanato imassa ca vacanassa aṭṭhakathāvacane anotaraṇato appavisanato. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sacassa appaccavekkhatova aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti.
另一种方法——此语是圣典语、注疏语、复注语,还是其他论书之语?其中,首先不是圣典语,不是注疏语,不是其他论书之语,而是复注语。就算是复注语,是自语、他语、所欲之语,还是非所欲之语?其中,不是自语,而是他语。因此说‘他们说’。不是复注师所欲之语,而是非所欲之语。因此说‘应当审察彼’。然而,那些老师可能构想‘过去受用省察’这一词为‘依过去受用而省察为过去受用省察’,并以过去时态的词来连接而作。若作‘过去时的受用为过去受用,对过去受用的省察为过去受用省察’,则因过去受用接近现在,便以现在时态的词来说明,如同从城市来而坐的人,被问‘你从何处来’时,以现在时态的词说‘我从城市来’。显示巴利原文
Aparo nayo – kiṃ idaṃ vacanaṃ pāḷivacanaṃ vā aṭṭhakathāvacanaṃ vā ṭīkāvacanaṃ vā ganthantaravacanaṃ vāti. Tattha na tāva pāḷivacanaṃ, na aṭṭhakathāvacanaṃ, na ganthantaravacanaṃ, atha kho ṭīkāvacananti. Hotu ṭīkāvacanaṃ, sakavacanaṃ vā paravacanaṃ vā adhippetavacanaṃ vā anadhippetavacanaṃ vāti. Tattha na sakavacanaṃ hoti, atha kho paravacanaṃ. Tenāha ‘‘vadantī’’ti. Na ṭīkācariyena adhippetavacanaṃ hoti, atha kho anadhippetavacanaṃ. Tenāha ‘‘taṃ vīmaṃsitabba’’nti. Tehi pana ācariyehi atītaparibhogapaccavekkhaṇāti idaṃ atītapaabhogavasena paccavekkhaṇā atītaparibhogapaccavekkhaṇāti parikappetvā atītavācakena saddena yojetvā kataṃ bhaveyya. Atīte paribhogo atītaparibhogo, atītaparibhogassa paccavekkhaṇā atītaparibhogapaccavekkhaṇāti evaṃ pana kate atītaparibhogassa paccuppannasamīpattā paccuppannavācakena saddena kathanaṃ hoti yathā taṃ nagarato āgantvā nisinnaṃ purisaṃ ‘‘kuto āgacchasī’’ti vutte ‘‘nagarato āgacchāmī’’ti paccuppannavācakasaddena kathanaṃ.
在《律》、《经》、《清净道论》等(《中部》1.23;《清净道论》1.18)中,‘如理省察而受用衣’,其文句唯以现在时语态出现,非以过去时语态。而‘过去受用’,是在此同一日中,取午后等时分,应欲求午前等的受用,而非昨日的受用。何以得知?当以注疏为量。因为在注疏中(《巴拉基咖注疏》2.585)已说:‘钵食在每一团食,如此不能者在午前、午后、初夜、后夜。若彼未省察而曙光升起,则住于债务受用之处。’以此显示:在每一团食省察钵食者,因饮食行为未完成,主要是现在省察;在午前等四部分省察者,因饮食行为已完成,是过去省察。然而,彼因接近现在,以现在时语态规定。因为若昨日受用之物应以过去省察而省察,则过去第二日、第三日、月、年等受用之物也应省察,如此则如所说注疏之语将成无义,因此应当唯以注疏之语为量。如所说——显示巴利原文
Vinayasuttantavisuddhimaggādīsu (ma. ni. 1.23; visuddhi. 1.18) ca ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevatī’’ti vattamānavacaneneva pāṭho hoti, na atītavacanena, atītaparibhogoti ca imasmiṃyeva divase pacchābhattādikālaṃ upādāya purebhattādīsu paribhogo icchitabbo, na hiyyo paribhogo. Kathaṃ viññāyatīti ce? Aṭṭhakathāpamāṇena. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.585) ‘‘piṇḍapāto ālope ālope, tathā asakkontena purebhattapacchābhattapurimayāmapacchimayāmesu. Sacassa appaccavekkhatova aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti. Etena piṇḍapātaṃ ālope ālope paccavekkhanto bhojanakiriyāya apariniṭṭhitattā mukhyato paccuppannapaccavekkhaṇā hoti, purebhattādīsu catūsu koṭṭhāsesu paccavekkhanto bhojanakiriyāya pariniṭṭhitattā atītapaccavekkhaṇā hotīti dasseti. Sā pana paccuppannasamīpattā vattamānavacanena vidhīyati. Yadi hi hiyyo paribhuttāni atītapaccavekkhaṇena paccavekkhitabbāni siyuṃ, atītadutiyadivasatatiyadivasādimāsasaṃvaccharādiparibhuttānipi paccavekkhitabbāni siyuṃ, evañca sati yathāvuttaaṭṭhakathāvacanaṃ niratthakaṃ siyā, tasmā aṭṭhakathāvacanameva pamāṇaṃ kātabbaṃ. Yathāha –
法与律由佛陀所说;
那位被其弟子们如实了知者
因那些弟子已舍弃己见,
由于他们往昔曾作注疏。
因此,凡注疏中所说,
当舍弃其中放逸之文字;
于一切学处皆具恭敬。
显示巴利原文 ‘‘Buddhena dhammo vinayo ca vutto; Yo tassa puttehi tatheva ñāto; So yehi tesaṃ matimaccajantā; Yasmā pure aṭṭhakathā akaṃsu. ‘‘Tasmā hi yaṃ aṭṭhakathāsu vuttaṃ; Taṃ vajjayitvāna pamādalekhaṃ; Sabbampi sikkhāsu sagāravānaṃ; Yasmā pamāṇaṃ idha paṇḍitāna’’nti. (pārā. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā);
又因在《一切漏经》等(《中部》第1.23)中,世尊说法时,是以比丘为作者、以名词连接,而以现在时第三人称说“如理省察而受用衣”;比丘们效仿此例,在自己省察时,以自身为作者、以“我们”连接,应以现在时第一人称省察为“我如理省察而受用衣”。至于“为防御寒冷”等表达目的的与格词,则应连接于所说的“受用”或“我受用”这一受用行为本身。那些行为词,不论是现在时还是近过去时,都与现在时的语尾相应。因此,当省察现在受用或过去受用的资具时,“我受用”这一说法,因为随顺世尊之语,理应被视为确实合理。显示巴利原文
Yasmā ca sabbāsavasuttādīsu (ma. ni. 1.23) bhagavatā desitakāle bhikkhukattukattā nāmayogattā vattamānapaṭhamapurisavasena ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevatī’’ti desitā, tadanukaraṇena bhikkhūnaṃ paccavekkhaṇakāle attakattukattā amhayogattā vattamānauttamapurisavasena ‘‘paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevāmī’’ti paccavekkhitabbā hoti, ‘‘sītassa paṭighātāyā’’tiādīni tadatthasampadānapadāni ca ‘‘paṭisevati, paṭisevāmī’’ti vuttapaṭisevanakiriyāyameva sambandhitabbāni honti, tāni ca kiriyāpadāni paccuppannavasena vā paccuppannasamīpaatītavasena vā vattamānavibhattiyuttāni honti, tasmā paccuppannaparibhuttānaṃ vā atītaparibhuttānaṃ vā paccayānaṃ paccavekkhaṇakāle ‘‘paṭisevāmī’’ti vacanaṃ bhagavato vacanassa anugatattā upapannamevāti daṭṭhabbaṃ.
在随说方面,也应当这样思择:如果有人主张——“早晨受用的资具,到傍晚省察时,应以过去时省察为‘今日我所受用的衣……’等”,便应当这样问他们:“诸尊者!世尊可有教导对过去受用的资具,以过去时来省察吗?”并无教导。“那么世尊是如何教导的呢?”唯以现在时教导为“省察”。“诸尊者!世尊的时代,难道不存在对过去受用资具的省察吗?”存在。“既然如此,为何世尊只以现在时教导省察呢?”因为以现在时作为近似,或以通常的方式教导。既然如此,依照世尊的方式,现在对过去受用的资具,也应当以现在时来省察。又如果有人说:“只应对昨日受用的资具作过去省察,不应对于今日受用的;对于今日受用的,则应作现在省察。”对这些人,应当这样说:“诸尊者!如你们所说的,在圣典中存在吗?”不存在。“在注疏中存在吗?”不存在。“既然如此,在有注疏的三藏佛语中根本找不到的你们这种说法,凭什么应当被接受呢?” “这是依照师承的传承。”“好吧,就按你们从师长那里所得来说。时间共分三种:过去、未来、现在。其中,已经完成的行为名为过去;面向而行的行为名为未来;已经开始、尚未完成的行为名为现在。”故此,古师们说:显示巴利原文
Anuvacanepi evaṃ vicāraṇā kātabbā – ‘‘ajja pāto paribhuttaṃ sāyaṃ paccavekkhantena ajja yaṃ mayā cīvaraṃ paribhuttantiādinā atītavasena paccavekkhaṇā kātabbā’’ti ye vadanti, te evaṃ pucchitabbā – kiṃ bhavanto bhagavatā atītaparibhuttesu atītavasena paccavekkhaṇā desitāti? Na desitā. Kathaṃ desitāti? ‘‘Paccavekkhatī’’ti paccuppannavaseneva desitāti. Kiṃ bhonto bhagavato kāle atītaparibhuttesu paccavekkhaṇā natthīti? Atthi. Atha kasmā bhagavatā paccuppannavaseneva paccavekkhaṇā desitāti? Paccuppannasamīpavasena vā sāmaññavasena vā desitāti. Evaṃ sante bhagavato anukaraṇena idānipi atītaparibhuttānaṃ paccayānaṃ paccuppannavasena paccavekkhaṇā kātabbāti. Ye pana evaṃ vadanti ‘‘hiyyo paribhuttānameva atītapaccavekkhaṇā kātabbā, na ajja paribhuttānaṃ, tesaṃ pana paccuppannapaccavekkhaṇāyevā’’ti, te evaṃ vattabbā – kiṃ bhonto yathā tumhe vadanti, evaṃ pāḷiyaṃ atthīti? Natthi. Aṭṭhakathāyaṃ atthīti? Natthi. Evaṃ sante sāṭṭhakathesu tepiṭakesu buddhavacanesu asaṃvijjamānaṃ tumhākaṃ vacanaṃ kathaṃ paccetabbanti? Ācariyaparamparāvasena. Hotu tumhākaṃ ācariyaladdhivasena kathanaṃ, kālo nāma tividho atīto anāgato paccuppannoti. Tattha pariniṭṭhitakiriyā atīto nāma, abhimukhakiriyā anāgato nāma, āraddhaaniṭṭhitakiriyā paccuppanno nāma. Tenāhu porāṇā –
已开始而未完成的状态,是现在;已完全完成的状态,
是过去;未来的生起,尚未朝向行动的面向。
显示巴利原文 ‘‘Āraddhāniṭṭhito bhāvo, paccuppanno suniṭṭhito; Atītānāgatuppāda-mappattābhimukhā kiriyā’’ti.
其中,无论是今日、昨日或更早,所受用的资具,因受用行为已完全完成,故称为过去。其中,昨日或更早之前所受用的资具,因已越过黎明升起之时,故不适宜省察;即使省察,也等同于未省察,处于负债受用之位。注疏中说:『若他未省察而黎明升起,则处于负债受用之位。』然而,对于今日的衣与住所,每次受用时即当省察;对于钵食,每食一口时即当省察;对于药,在领受时与受用时即当省察。因受用行为尚未完成,故称为现在受用资具之省察。先前已受用,其后于四分位中省察,因受用行为已完全完成,故称为过去受用资具之省察。省察的范围仅此而已,不在此前,亦不在此后。如注疏中说:『持戒者未省察之受用,即是负债受用。因此,对衣每次受用时……乃至……对药之领受与受用,以念于资具的缘故,是适当的。』因此,昨日所受用者因属负债受用,不涉及彼;对于今日所受用之过去与现在资具,依世尊言教之仿效,以现在时语态相应的『我受用』动词来省察,应视为极为恰当。正是针对如此之省察,在《疑惑消除》等中说:『因依资具戒,以过去省察而清净。』显示巴利原文
Tattha ajja vā hotu hiyyo vā tato pubbe vā, paribhuttapaccayo supariniṭṭhitabhuñjanakiriyattā atīto nāma. Tattha hiyyo vā tato pubbe vā paribhuttapaccayo atikkantaaruṇuggamanattā na paccavekkhaṇāraho, paccavekkhitopi appaccavekkhitoyeva hoti, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhati. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sacassa appaccavekkhatova aruṇo uggacchati, iṇaparibhogaṭṭhāne tiṭṭhatī’’ti. Ajjeva pana cīvarañca senāsanañca paribhoge paribhoge, piṇḍapātaṃ ālope ālope, bhesajjaṃ paṭiggahaṇe paribhoge ca paccavekkhato apariniṭṭhitabhuñjanakiriyattā paccuppannaparibhuttapaccavekkhaṇā nāma hoti. Pure paribhuttaṃ tato pacchā catūsu koṭṭhāsesu paccavekkhato supariniṭṭhitabhuñjanakiriyattā atītaparibhuttapaccavekkhaṇā nāma hoti. Ettakaṃ paccavekkhaṇāya khettaṃ, na tato pubbe pacchā vā. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sīlavato appaccavekkhitaparibhogo iṇaparibhogo nāma. Tasmā cīvaraṃ paribhoge paribhoge…pe… bhesajjassa paṭiggahaṇepi paribhogepi satipaccayatā vaṭṭatī’’ti, tasmā hiyyo paribhuttassa iṇaparibhogattā taṃ anāmasitvā ajja paribhuttesu atītapaccuppannesu bhagavato vacanassa anukaraṇena vattamānavibhattiyuttena ‘‘paṭisevāmī’’ti kiriyāpadena paccavekkhaṇā sūpapannā hotīti daṭṭhabbā. Īdisapaccavekkhaṇameva sandhāya vimativinodaniyādīsu (vi. vi. ṭī. 1.585) ‘‘paccayasannissitasīlassa atītapaccavekkhaṇāya visujjhanato’’ti vuttaṃ.
在说明了依资具戒的清净之后,现在借此因缘开显一切清净,故说“清净有四种”等。其中,令得清净者即是清净,如法的说示即是清净,即说示清净。这里,出罪的归属也应视为摄于说示之中。而对于根已断之罪,仅有非比丘的承认即是说示。以决意为胜的防护本身就是清净,即防护清净。如法平等地寻求资具本身就是清净,即寻求清净。对四资具以所说方式省察本身就是清净,即省察清净。这是清净的总说方式。然而,在各具清净的戒中,说示就是这条戒的清净,故称说示清净。其余也可类推。“我将不再如此作”,这里的“如此”是就防护的差别而言。“舍弃”是指避免,也就是不作。在《疑惑消除》中说:“通过说示等而清净,或被净化,因此(它们)是清净,即四种戒。因此说‘由说示而清净’等。”这里,由说示所涵摄,出罪也被摄入其中,根已断者承认非比丘也被摄入其中。因为即使是根已断之罪,通过波罗夷罪的出罪,下方未守护的比丘戒也名为清净。由此,他们也能成就道的获得。显示巴利原文
Evaṃ paccayasannissitasīlassa suddhiṃ dassetvā idāni teneva pasaṅgena sabbāpi suddhiyo dassetuṃ ‘‘catubbidhā hi suddhī’’tiādimāha. Tattha sujjhati etāyāti suddhi, yathādhammaṃ desanāva suddhi desanāsuddhi. Vuṭṭhānassapi cettha desanāya eva saṅgaho daṭṭhabbo. Chinnamūlāpattīnaṃ pana abhikkhutāpaṭiññāyeva desanā. Adhiṭṭhānavisiṭṭho saṃvarova suddhi saṃvarasuddhi. Dhammena samena paccayānaṃ pariyeṭṭhi eva suddhi pariyeṭṭhisuddhi. Catūsu paccayesu vuttavidhinā paccavekkhaṇāva suddhi paccavekkhaṇasuddhi. Esa tāva suddhīsu samāsanayo. Suddhimantesu sīlesu pana desanā suddhi etassāti desanāsuddhi. Sesesupi eseva nayo. Na punevaṃ karissāmīti ettha evanti saṃvarabhedaṃ sandhāyāha. Pahāyāti vajjetvā, akatvāti attho. Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘sujjhati desanādīhi, sodhīyatīti vā suddhi, catubbidhasīlaṃ. Tenāha ‘desanāya sujjhanato’tiādi. Ettha desanāggahaṇena vuṭṭhānampi chinnamūlānaṃ abhikkhutāpaṭiññāpi saṅgahitā. Chinnamūlāpattīnampi hi pārājikāpattivuṭṭhānena heṭṭhāparirakkhitaṃ bhikkhusīlaṃ visuddhaṃ nāma hoti. Tena tesaṃ maggapaṭilābhopi sampajjatī’’ti vuttaṃ.
其中,被说示、被发出,故为说示,『disa 发出』为词根,或以此而被说示、被告知,故为说示,『disa 观看』为词根。两种方式皆为以离为主之善心所等起之说示语破之声。防护为防护,『sam 前缀 vara 防护』为词根,以念为主之心生起。寻求为寻求,『pari 前缀 isa 寻求』为词根,以精进为主之心生起。反复深入观察为省察,『paṭi 前缀 ava 前缀 ikkha 于见等』为词根,以慧为主之心生起。其中,说示因有语破之声之性质,对不能作语破者与不得第二者不能成就,然而其余因仅为心生起之性质,即使对不能作语破者与不得第二者亦能成就,因此在病等时,即使不能诵读省察文,亦应作意其义,仅以心作省察。显示巴利原文
Tattha desīyati uccārīyatīti desanā, disī uccāraṇeti dhātu, desīyati ñāpīyati etāyāti vā desanā, disa pekkhaneti dhātu. Ubhayathāpi viratipadhānakusalacittasamuṭṭhito desanāvacībhedasaddo. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro, saṃ-pubba vara saṃvaraṇeti dhātu, satipadhāno cittuppādo. Pariyesanā pariyeṭṭhi, pari-pubba isa pariyesaneti dhātu, vīriyapadhāno cittuppādo. Paṭi punappunaṃ ogāhetvā ikkhanā paccavekkhaṇā, paṭi-pubba ava-pubba ikkha dassanaṅkesūti dhātu, paññāpadhāno cittuppādo. Tesu desanāya vacībhedasaddabhāvato vacībhedaṃ kātuṃ asakkontassa ca dutiyakaṃ alabhantassa ca na sampajjati, sesā pana cittuppādamattabhāvato vacībhedaṃ kātuṃ asakkontassapi dutiyakaṃ alabhantassapi sampajjanti eva, tasmā gilānādikālesu paccavekkhaṇāpāṭhaṃ paṭhitumasakkontenapi atthaṃ manasi katvā citteneva paccavekkhaṇā kātabbāti.
以应施予之义为遗产,领受彼者为继承者,因于未允许者完全无受用,仅于已允许者有受用之可能性,故比丘们应受用之资具是世尊之遗产。《法继承者经》于此为证成:『诸比丘,汝等应成为我之法继承者,勿为物继承者。我对汝等有悲愍:如何我之弟子们应成为法继承者,而非物继承者?』如是进行之《法继承者经》于此在此义中为证成。未离贪者因被渴爱所支配,于资具受用中无主人性,因彼之不存在,离贪者于彼处有主人性,因随意受用之可能性。如是,他们对厌恶者以不厌恶之相、对不厌恶者以厌恶之相、舍弃两者以舍置之相受用资具,并圆满施者之愿望。因此说:『因他们已超越渴爱之奴役,成为主人而受用。』然而此持戒凡夫之省察受用,因与负债受用相对,名为无债受用。然而如负债者不能依自己之意欲前往所欲之处,如是负债受用者不能从世间出离,因与彼相对,故持戒者之省察受用称为无债受用,因此应知,从究竟义而言,此受用是别别脱离四种受用的,此处未别说,或仅摄入遗产受用中。持戒者因具足此学,故称为有学。显示巴利原文
Dātabbaṭṭhena dāyaṃ, taṃ ādiyantīti dāyādā, ananuññātesu sabbena sabbaṃ paribhogābhāvato anuññātesuyeva ca paribhogasabbhāvabhāvato bhikkhūhi paribhuñjitabbapaccayā bhagavato santakā. Dhammadāyādasuttañcettha sādhakanti ‘‘dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā , atthi me tumhesu anukampā, kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā’’ti evaṃ pavattaṃ dhammadāyādasuttañca (ma. ni. 1.29) ettha etasmiṃ atthe sādhakaṃ. Avītarāgānaṃ taṇhāvasīkatāya paccayaparibhoge sāmibhāvo natthi, tadabhāvena vītarāgānaṃ tattha sāmibhāvo yathāruci paribhogasabbhāvato. Tathā hi te paṭikūlampi appaṭikūlākārena appaṭikūlampi paṭikūlākārena tadubhayampi vajjetvā ajjhupekkhaṇākārena paccaye paribhuñjanti, dāyakānañca manorathaṃ paripūrenti. Tenāha ‘‘te hi taṇhāya dāsabyaṃ atītattā sāmino hutvā paribhuñjantī’’ti. Yo panāyaṃ sīlavato puthujjanassa paccavekkhitaparibhogo, so iṇaparibhogassa paccanīkattā ānaṇyaparibhogo nāma hoti. Yathā pana iṇāyiko attano ruciyā icchitaṃ desaṃ gantuṃ na labhati, evaṃ iṇaparibhogayutto lokato nissarituṃ na labhatīti tappaṭipakkhattā sīlavato paccavekkhitaparibhogo ānaṇyaparibhogoti vuccati, tasmā nippariyāyato catuparibhogavinimutto visuṃyevāyaṃ paribhogoti veditabbo, so idha visuṃ na vutto, dāyajjaparibhogeyeva vā saṅgahaṃ gacchatīti. Sīlavāpi hi imāya sikkhāya samannāgatattā sekkhotveva vuccati.
“一切”是指圣者与凡夫。凡夫如何能有这些受用?以近似受用故。因为即便凡夫安住于减损行道,舍离对资具的贪求,以不染着之心受用彼处,此如主人受用。然而,持戒者的省察受用则如遗产受用,因为不违背施者的愿望。因此说:“或仅摄入遗产受用中。”对善凡夫的受用,实无别可说的,因为彼已摄入有学之中。《有学经》确实是为证成此义。显示巴利原文
Sabbesanti ariyānaṃ puthujjanānañca. Kathaṃ puthujjanānaṃ ime paribhogā sambhavantīti? Upacāravasena. Yo hi puthujjanassapi sallekhapaṭipattiyaṃ ṭhitassa paccayagedhaṃ pahāya tattha anupalittena cittena paribhogo, so sāmiparibhogo viya hoti. Sīlavato pana paccavekkhitaparibhogo dāyajjaparibhogo viya hoti dāyakānaṃ manorathassāvirādhanato. Tena vuttaṃ ‘‘dāyajjaparibhogeyeva vā saṅgahaṃ gacchatī’’ti. Kalyāṇaputhujjanassa paribhoge vattabbameva natthi tassa sekkhasaṅgahato. Sekkhasutta ñhetassa (a. ni. 3.86) atthassa sādhakaṃ.
然而,《疑惑消除》中说:“以应施予之义为遗产,领受彼者为继承者。‘七有学’之中,此处善凡夫亦被摄入,应知他们的无债受用即摄入遗产受用中。所谓《法继承者经》,即是以‘诸比丘,你们应成为我的法继承者,勿成为物继承者’等开示的经典。其中,‘勿成为我的物继承者’,如是引入‘我’字,应知其义。如此,才能成为前述义理的证成。”其中,“我的”即我的物继承者、四资具的享用者,是指属于世尊关联者的关联资具。因此,即使是由施者所施的资具,因世尊所允许,故为世尊的资具。《法继承者经》正是此义的证成,此为所说之义。显示巴利原文
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.585) pana ‘‘dātabbaṭṭhena dāyaṃ, taṃ ādiyantīti dāyādā. Sattannaṃ sekkhānanti ettha kalyāṇaputhujjanāpi saṅgahitā tesaṃ ānaṇyaparibhogassa dāyajjaparibhoge saṅgahitattāti veditabbaṃ. Dhammadāyādasuttanti ‘‘dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavatha, mā āmisadāyādā’’tiādinā pavattaṃ suttaṃ (ma. ni. 1.29). Tattha ‘‘mā me āmisadāyādāti evaṃ me-saddaṃ ānetvā attho veditabbo. Evañhi yathāvuttatthasādhakaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Tattha me mama āmisadāyādā catupaccayabhuñjakāti bhagavato sambandhabhūtassa sambandhībhūtā paccayā vuttā, tasmā dāyakehi dinnāpi paccayā bhagavatā anuññātattā bhagavato paccayāyeva hontīti etassa atthassa dhammadāyādasuttaṃ sādhakaṃ hotīti atthoti vuttaṃ.
“与有惭者共受用”,即取有惭者所属之物而受用,称为共受用。“与无惭者”同理。事实上,从最初起并无所谓的无惭者,以此显示不应对所见之事便生起疑虑。“自己之负担者”,即自己的同住弟子等。“他们亦应制止”,意为凡见者皆应制止——此为一种读法。然而在注疏中,另有读作“凡与自己之负担者即无惭者共受用者,彼亦应制止”。如此依义理,两种读法皆可成立。自己的同住弟子等,因其无惭性故应制止。与无惭的同住弟子等一同受用的其他人,也应制止。若不停止,此人便成为无惭者。此中,被这样制止的彼人,若能从此与无惭者的共受用中停止、远离,则为善;若不停止,此人便成为无惭者,与之共受用者,彼亦成为无惭者,这便是其义。故说:“一个无惭者能造就百个无惭者。”“非法”是指由邪命等所产生的受用;“如法”是指由乞食行等所产生的受用;“唯施与僧团”是指不取食物,唯将自己所得之筹施与僧团。显示巴利原文
Lajjinā saddhiṃ paribhogo nāma lajjissa santakaṃ gahetvā paribhogo. Alajjinā saddhinti etthāpi eseva nayo. Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthīti iminā diṭṭhadiṭṭhesuyeva āsaṅkā na kātabbāti dasseti. Attano bhārabhūtā saddhivihārikādayo. Tepi nivāretabbāti yo passati, tena nivāretabbāti pāṭho. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘yopi attano bhārabhūtena alajjinā saddhiṃ paribhogaṃ karoti, sopi nivāretabbo’’ti pāṭho dissati, tathāpi atthato ubhayathāpi yujjati. Attano saddhivihārikādayopi alajjibhāvato nivāretabbā. Alajjīhi saddhivihārikādīhi ekasambhogaṃ karontā aññepi nivāretabbāva. Sace naoramati, ayampi alajjīyeva hotīti ettha evaṃ nivārito so puggalo alajjinā saddhiṃ paribhogato oramati viramati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce oramati, ayampi alajjīyeva hoti, tena saddhiṃ paribhogaṃ karonto sopi alajjīyeva hotīti attho. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ eko alajjī alajjisatampi karotī’’ti. Adhammiyoti anesanādīhi uppanno. Dhammiyoti bhikkhācariyādīhi uppanno. Saṅghasseva detīti bhattaṃ aggahetvā attanā laddhasalākaṃyeva deti.
然而在《疑惑消除》中说:「与有惭者共受用」是指法与利养方面的混合状态。「与无惭者」此处也是同样的道理。从一开始,并不存在一个固定的“无惭者”,这是要说明:不应仅凭见到某人便生起怀疑,唯有在存在见、闻等理由时才应生起怀疑。「自己的负担者」指共住弟子等。「若不停止」是指由于走入非道,而不从法与利养的受用中停止。「没有罪」是就无惭者如法所得的资具和如法进行的僧事而说的。因为即使是他们,若受用通过破坏家族等所得的资具,或作别众僧事等,也仍有罪。由于说到“如法与非法受用应仅依资具来理解”,应知下文所说的有惭者受用与无惭者受用,也是依资具以及同一僧事等而说的。正因如此,在《坏恶戒学处注疏》中,对于处于举罪者与被举罪者状态的两位无惭者,也针对法受用而说「你们成为同一受用而生活吧」,因为他们彼此之间在法与利养的受用上并无矛盾。唯有惭者与无惭者之间的这两种受用才是不允许的。显示巴利原文
Vimativinodaniyaṃ pana ‘‘lajjinā saddhiṃ paribhogoti dhammāmisavasena missībhāvo. Alajjinā saddhinti etthāpi eseva nayo. Ādito paṭṭhāya hi alajjī nāma natthīti iminā diṭṭhadiṭṭhesu āsaṅkā nāma na kātabbā, diṭṭhasutādikāraṇe sati eva kātabbāti dasseti. Attano bhārabhūtā saddhivihārikādayo. Sace na oramatīti agatigamanavasena dhammāmisaparibhogato na oramati. Āpatti nāma natthīti idaṃ alajjīnaṃ dhammenuppannapaccayaṃ dhammakammañca sandhāya vuttaṃ. Tesampi hi kuladūsanādisamuppannaṃ paccayaṃ paribhuñjantānaṃ vaggakammādīni karontānañca āpatti eva. ‘Dhammiyādhammiyaparibhogo paccayavaseneva veditabbo’ti vuttattā heṭṭhā lajjiparibhogālajjiparibhogā paccayavasena ekakammādivasena ca vuttā evāti veditabbaṃ. Teneva duṭṭhadosasikkhāpadaṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.385-386) codakacuditakabhāve ṭhitā dve alajjino dhammaparibhogampi sandhāya ‘ekasambhogaparibhogā hutvā jīvathā’ti vuttā tesaṃ aññamaññaṃ dhammāmisāparibhoge virodhābhāvā. Lajjīnameva hi alajjinā saha tadubhayaparibhogo na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ.
然而,若有惭者扶持无惭者……乃至……令教法隐没,此处应知:仅仅出于想要扶持的动机而这样做是不允许的,但为了法、为了教法、为了听众的利益而做则是允许的。依前一种方式,由于经中说「他应被令作罪」,因此有人说这便有罪。通过诵经、受持等方式对法的受用,称为法受用。虽然以法利益而受持者并无罪,但长老正是针对他的无惭性而说「此人实恶」等。「于彼处」是指在摩诃罗吉德长老处。显示巴利原文
Sacepana lajjī alajjiṃ paggaṇhāti…pe… antaradhāpetīti ettha kevalaṃ paggaṇhitukāmatāya evaṃ kātuṃ na vaṭṭati, dhammassa pana sāsanassa sotūnañca anuggahatthāya vaṭṭatīti veditabbaṃ. Purimanayena ‘‘so āpattiyā kāretabbo’’ti vuttattā imassa āpattiyevāti vadanti. Uddesaggahaṇādinā dhammassa paribhogo dhammaparibhogo. Dhammānuggahena gaṇhantassa āpattiyā abhāvepi thero tassa alajjibhāvaṃyeva sandhāya ‘‘pāpo kirāya’’ntiādimāha. Tassa pana santiketi mahārakkhitattherassa santike.
然而在《疑惑消除》中,于此处作了详细决择。如何?「法受用」应知是指:以「同一僧事、同一诵戒」等所说的共住,以及受依止等一切无利养的受用。由于说「他不应被令作罪」,应知有惭者扶持无惭者是有罪的。「另一者」也指有惭者。对于扶持自己的那个无惭者,有惭者同样有罪。以此显示:有惭者由于获得称赞说法等利益,或重视利养,或出于世俗情爱而扶持那位无惭者,这便称为令教法隐没。如此,得到在家众等支持的无惭者获得力量后,压制善良比丘,不久便令教法变为非法、非律。显示巴利原文
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.585) pana imasmiṃ ṭhāne vitthārato vinicchitaṃ. Kathaṃ? Dhammaparibhogoti ‘‘ekakammaṃ ekuddeso’’tiādinā vuttasaṃvāso ceva nissayaggahaṇādiko sabbo nirāmisaparibhogo ca veditabbo. ‘‘Na so āpattiyā kāretabbo’’ti vuttattā lajjino alajjipaggahe āpattīti veditabbaṃ. Itaropīti lajjīpi. Tassāpi attānaṃ paggaṇhantassa alajjino, iminā ca lajjino vaṇṇabhaṇanādilābhaṃ paṭicca āmisagarukatāya vā gehassitapemena vā taṃ alajjiṃ paggaṇhanto lajjī sāsanaṃ antaradhāpeti nāmāti dasseti. Evaṃ gahaṭṭhādīsu upatthambhito alajjī balaṃ labhitvā pesale abhibhavitvā na cirasseva sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ karotīti.
“法受用于彼处亦许可”,此言意在显示:相较于利养受用,法受用更为殊胜,因此更应通过远离无惭者来行持。因已说“以法之利益而受持乃为许可”,故于无惭者充斥、教法衰微,而有惭者力有不逮之时,取一无惭本性比丘以充僧数,举行为其授具足戒等仪式,并以法、利养之受用摄受部分无惭者,又以调伏其余无惭众的方式来护持教法,此亦为许可。显示巴利原文
Dhammaparibhogopi tattha vaṭṭatīti iminā āmisaparibhogato dhammaparibhogova garuko, tasmā ativiya alajjīvivekena kātabboti dasseti. ‘‘Dhammānuggahena uggaṇhituṃ vaṭṭatī’’ti vuttattā alajjussannatāyasāsane osakkante, lajjīsu ca appahontesu alajjiṃ pakatattaṃ gaṇapūrakaṃ gahetvā upasampadādikaraṇena ceva keci alajjino dhammāmisaparibhogena saṅgahetvā sesālajjigaṇassa niggahena ca sāsanaṃ paggaṇhitumpi vaṭṭati eva.
然而,有言:“既说‘立足于根本者为经典’,则唯学习经典是法受用,而非同作一僧事等,故与无惭者共行布萨等羯磨是许可的,无有罪过。”此说不合道理。盖因于诸多如同作一僧事等法受用之中,为显示那依于“应与无惭者共作”之状况而有的法受用,此处仅以经典作为例证而举出。不能说同一僧事等规定不是法受用,以其无涉利养故,且万法无不含摄于法与利养之中。正因如此,在《殊胜义》的法施设论中,将“应说示业处,应诵法……乃至……应给与出罪、僧悦、别住,应出家者应令出家,应受具足戒者应令受具足戒……乃至……此名为法施设”如是等僧事亦开示为法之部分。然而,于这些法之部分中,凡是依于充数僧众等目的而期许无惭者,与之共行布萨等,或从那些处受持法、行依止等,此既是法,亦是受用,故称法受用。若无如此因缘而行此事,则不为许可,行者兼具无惭受用与恶作之罪。然而,凡是不期许成百上千的无惭者,而作呵责等降伏羯磨,或别住等助益羯磨,或给予教授、问答等,这些则唯是法,而非受用。此可对相应之人施行,如同给予利养一般,无有罪过。给予依止,以及十三种羯磨。显示巴利原文
Keci pana ‘‘koṭiyaṃ ṭhito ganthoti vuttattā ganthapariyāpuṇanameva dhammaparibhogo, na ekakammādi, tasmā alajjīhi saddhiṃ uposathādikaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭati, āpatti natthī’’ti vadanti, taṃ na yuttaṃ, ekakammādīsu bahūsu dhammaparibhogesu alajjināpi saddhiṃ kattabbāvatthāyattaṃ dhammaparibhogaṃ dassetuṃ idha nidassanavasena ganthasseva samuddhaṭattā. Na hi ekakammādiko vidhi dhammaparibhogo na hotīti sakkā vattuṃ anāmisattā dhammāmisesu apariyāpannassa ca kassaci abhāvā. Teneva aṭṭhasāliniyaṃ dhammapaṭisanthārakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1351) ‘‘kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ, dhammo vācetabbo…pe… abbhānavuṭṭhānamānattaparivāsā dātabbā, pabbajjāraho pabbājetabbo, upasampadāraho upasampādetabbo…pe… ayaṃ dhammapaṭisanthāro nāmā’’ti evaṃ saṅghakammādipi dhammakoṭṭhāse dassitaṃ. Tesu pana dhammakoṭṭhāsesu yaṃ gaṇapūrakādivasena alajjino apekkhitvā uposathādi vā tesaṃ santikā dhammuggahaṇanissayaggahaṇādi vā karīyati, taṃ dhammo ceva paribhogo cāti dhammaparibhogoti vuccati, etaṃ tathārūpapaccayaṃ vinā kātuṃ na vaṭṭati, karontassa alajjiparibhogo ca hoti dukkaṭañca. Yaṃ pana alajjisataṃ anapekkhitvā tajjanīyādiniggahakammaṃ vā parivāsādiupakārakammaṃ vā uggahaparipucchādānādi vā karīyati, taṃ dhammo eva, no paribhogo, etaṃ anurūpānaṃ kātuṃ vaṭṭati, āmisadāne viya āpatti natthi. Nissayadānampi terasasammutidānādi ca vattapaṭipattisādiyanādiparibhogassapi hetuttā na vaṭṭati.
若有大无惭者,行违法、违律、违导师教法之事,则于其共住弟子等,不应为其作授具足戒等饶益之业,亦不应作教授、询问、施与等,行此即得犯戒之罪,唯应对其作惩治羯磨。因此,亦禁止接纳无惭者。实则,通过遮止法与利养之受用,所欲达成者,唯是惩治诸顽劣之人,此为令善良比丘得安乐住、令正法久住、随护律制等之目的,此即是制立学处之意义所在。是故,凡为助长恶行者、令善良者不得安乐住、令正法衰退等目的之事,无论其为受用或非受用,一切皆不应作。如此作者,令教法隐没,且得犯戒之罪。此中,于法受用与利养受用之中,与无惭者共行同一羯磨等之法受用,方为令善良者不得安乐住、令正法衰退等,而非如是的利养受用。实非仅仅以无惭者所受用之资具,便令善良者不得安乐住等,而是以如前所述之法受用而有之。通过避离于彼,则有安乐住等。如是,于已违犯学处之无惭人入布萨等时,应由诸比丘对其说‘汝等于身门及语门有所违犯’等语。对依律而住者,应以僧团驱摈等法善加惩治。若不如此而行,却与之共住者,自身亦成无惭,因有‘一无惭者亦令百人成无惭’等语故。若他们如是不被惩治,则于僧团之中增长斗诤等事,以阻碍布萨等和合羯磨而令善良比丘不安,渐次如提婆达多。显示巴利原文
Yo pana mahāalajjī uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ karoti, tassa saddhivihārikādīnaṃ upasampadādi upakārakammampi uggahaparipucchādānādi ca kātuṃ na vaṭṭati, āpatti eva hoti, niggahakammameva kātabbaṃ. Teneva alajjipaggahopi paṭikkhitto. Dhammāmisaparibhogavivajjanenapi hi dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahova adhippeto, so ca pesalānaṃ phāsuvihārasaddhammaṭṭhitivinayānuggahādiatthāya etadatthattā sikkhāpadapaññattiyā, tasmā yaṃ yaṃ dummaṅkūnaṃ upatthambhāya, pesalānaṃ aphāsuvihārāya, saddhammaparihānādiatthāya hoti, taṃ sabbampi paribhogo vā hotu aparibhogo vā kātuṃ na vaṭṭati, evaṃ karontā sāsanaṃ antaradhāpenti, āpattiñca āpajjanti, dhammāmisaparibhogesu cettha alajjīhi ekakammādidhammaparibhogo eva pesalānaṃ aphāsuvihārāya saddhammaparihānādiatthāya hoti, na tathā āmisaparibhogo. Na hi alajjīnaṃ paccayaparibhogamattena pesalānaṃ aphāsuvihārādi hoti, yathāvuttadhammaparibhogena pana hoti. Tapparivajjanena ca phāsuvihārādayo. Tathā hi katasikkhāpadavītikkamā alajjipuggalā uposathādīsu paviṭṭhā ‘‘tumhe kāyadvāre ceva vacīdvāre ca vītikkamaṃ karothā’’tiādinā bhikkhūhi vattabbā honti. Yathā vinayañca atiṭṭhantā saṅghato bahikaraṇādivasena suṭṭhu niggahetabbā, tathā akatvā tehi saha saṃvasantāpi alajjinova honti ‘‘ekopi alajjī alajjisatampi karotī’’tiādivacanato (pārā. aṭṭha. 2.585). Yadi hi te evaṃ aniggahitā siyuṃ, saṅghe kalahādiṃ vaḍḍhetvā uposathādisāmaggikammapaṭibāhanādinā pesalānaṃ aphāsuṃ katvā kamena te devadattavajjiputtakādayo viya parisaṃ vaḍḍhetvā attano vippaṭipattiṃ dhammato vinayato dīpentā saṅghabhedādimpi katvā na cirasseva sāsanaṃ antaradhāpeyyuṃ. Tesu pana saṅghato bahikaraṇādivasena niggahitesu sabbopi ayaṃ upaddavo na hoti. Vuttañhi ‘‘dussīlapuggale nissāya uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni na pavattanti, sāmaggī na hoti…pe… dussīlesu pana niggahitesu sabbopi ayaṃ upaddavo na hoti, tato pesalā bhikkhū phāsu viharantī’’ti, tasmā ekakammādidhammaparibhogova āmisaparibhogatopi ativiya alajjīvivekena kātabbo, āpattikaro ca saddhammaparihānihetuttāti veditabbaṃ.
又,以“布萨不举行,自恣不举行,僧团羯磨不施行”,如是与无惭者共同举行僧团羯磨,这在注疏中已有明示,故此事得以成立。同样,关于转性比丘前往比丘尼住处之行仪解说中,有言:“如果那些比丘尼可亲近、可摄受、有惭耻心,则不应让她们生恼而前往他处;若去了,便不免招致村间、渡河彼岸、夜间别住、僧数不足等罪……若无惭耻,却作摄受,则舍离她们之后,亦可往他处。”如此,对于无惭尼众,为了避免共住之罪,许可渡河彼岸等重罪之处,由此可知,与无惭者共住之罪,实为令正法衰退之因,更为严重。诸师长不许为避轻罪处或无罪处而违犯重罪处。同样,在关于“不共住”一句的注疏中说:“与一切有惭耻心者共同学习应学之法,故名为‘同学者’。于此,因一切有惭耻心者在这些羯磨等处共住,于彼之外不见一人,所以总括一切他们,此即名为‘共住’。”如此,显示唯有与有惭耻心者同一羯磨等共住,方为应当。显示巴利原文
Apica ‘‘uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni na pavattantī’’ti evaṃ alajjīhi saddhiṃ saṅghakammākaraṇassa aṭṭhakathāyaṃ pakāsitattāpi cetaṃ sijjhati. Tathā parivattaliṅgassa bhikkhuno bhikkhunupassayaṃ gacchantassa paṭipattikathāyaṃ ‘‘ārādhikā ca honti saṅgāhikā lajjiniyo, tā kopetvā aññattha na gantabbaṃ. Gacchati ce, gāmantaranadīpārarattivippavāsagaṇamhā ohīyanāpattīhi na muccati…pe… alajjiniyo honti, saṅgahaṃ pana karonti, tāpi pariccajitvā aññattha gantuṃ labhatī’’ti evaṃ alajjinīsu dutiyikāgahaṇādīsu saṃvāsāpattiparihārāya nadīpārāgamanādigarukāpattiṭṭhānānaṃ anuññātattā tatopi alajjisaṃvāsāpatti eva saddhammaparihāniyā hetubhūto garukatarāti viññāyati. Na hi lahukāpattiṭṭhānaṃ vā anāpattiṭṭhānaṃ vā pariharituṃ garukāpattiṭṭhānavītikkamaṃ ācariyā anujānanti. Tathā asaṃvāsapadassa aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sabbehipi lajjipuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato samasikkhātā nāma. Ettha yasmā sabbepi lajjino etesu kammādīsu saha vasanti, na ekopi tato bahiddhā sandissati, tasmā tāni sabbānipi gahetvā eso saṃvāso nāmā’’ti evaṃ lajjīheva ekakammādisaṃvāso vaṭṭatīti pakāsito.
若如此,为何在不共住者中不列入无惭者呢?这并无矛盾。因为那些被作为满足僧数而行羯磨却败坏羯磨的人,正是犯波罗夷等未还原本性、唯以不共住之身分而被列入者。而无惭者中,亦有本具本性之比丘,他们若成为满足僧数而行羯磨,其行事唯以非理而作,便成犯戒者,犹如相互同犯一类罪者。因为无惭性与有惭耻心性,对于凡夫而言,系属于心识刹那,并非恒常。实际上,当故意违犯心生起时,即成无惭者;而以“我不再如此做”之心生起时,即成为有惭耻心者。显示巴利原文
Yadi evaṃ kasmā asaṃvāsikesu alajjī na gahitoti? Nāyaṃ virodho, ye gaṇapūrake katvā kataṃ kammaṃ kuppati, tesaṃ pārājikādiapakatattānaññeva asaṃvāsikattena gahitattā. Alajjino pana pakatattabhūtāpi santi, te ce gaṇapūrakā hutvā kammaṃ sādhenti, kevalaṃ katvā agatigamanena karontānaṃ āpattikarā honti sabhāgāpattiāpannā viya aññamaññaṃ. Yasmā alajjitañca lajjitañca puthujjanānaṃ cittakkhaṇapaṭibaddhaṃ, na sabbakālikaṃ. Sañcicca hi vītikkamacitte uppanne alajjino ‘‘na puna īdisaṃ karissāmī’’ti cittena lajjino honti.
在他们之中,对于那些虽经善知识教诫仍不退转、一犯再犯者,才不应与之共住,并非对其余已经趣入有惭法的人也是如此。因此,也不将无惭者计入不共住者中,为了远离他们,应当先行净化后再举行布萨等,而非其他方式。正如以“具寿们,请表明清净,我将诵巴帝摩卡”等语,显示对不清净的众会行布萨是不合道理的;以“若有罪者,应发露……得安乐”等语,如此说,是为令无惭者亦安立于有惭之法而行布萨的方式;以“于此,诸具寿清净否……具寿们清净”,说明清净布萨;以“尊者,我清净,请执取我为清净”,如此显示行布萨者自身的清净性;宣说仅以口头声称不退转者,则停止布萨、自恣之法;以一切未入有惭法者共住为不合理,而禁止授予依止、受持;说作呵责等惩罚羯磨、驱摈羯磨,令随顺众中的无惭者成为不共住者之法。因此,依如前所说的经典方法及注疏之语,与一切无惭者——无论如法或不如法者——实行单白羯磨等共住,皆不应当,若这样做唯有犯戒,为了惩治恶行之人而制定一切学处,应于此得此结论。因此,于第二结集时,虽属如法的无惭瓦基子等众,也被亚萨长老等以大精进力从僧团中分离。实际上,他们并未犯波罗夷等不共住之罪,因为他们所提出的十事,归属于轻罪所摄,如是已说。显示巴利原文
Tesu ca ye pesalehi ovadiyamānāpi na oramanti, punappunaṃ karonti, te eva asaṃvasitabbā, na itare lajjidhamme okkantattā, tasmāpi alajjino asaṃvāsikesu agaṇetvā tapparivajjanatthaṃ sodhetvāva uposathādikaraṇaṃ anaññātaṃ. Tathā hi ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmī’’tiādinā (mahāva. 134) aparisuddhāya parisāya uposathakaraṇassa ayuttatā pakāsitā, ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyya…pe… phāsu hotī’’ti (mahāva. 134) evaṃ alajjimpi lajjidhamme patiṭṭhāpetvā uposathakaraṇappakāro ca vutto, ‘‘kaccittha parisuddhā…pe… parisuddhetthāyasmanto’’ti (pārā. 233) ca pārisuddhiuposathe ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante, parisuddhoti maṃ dhārethā’’ti (mahāva. 168) ca evaṃ uposathaṃ karontānaṃ parisuddhatā ca pakāsitā, vacanamattena anoramantānañca uposathapavāraṇaṭṭhapanavidhi ca vutto, sabbathā lajjidhammaṃ anokkamantehi saṃvāsassa ayuttatāya nissayadānaggahaṇapaṭikkhepo, tajjanīyādiniggahakammakaraṇaukkhepanīyakammakaraṇena sānuvattakaparisassa alajjissa asaṃvāsikattapāpanavidhi ca vutto, tasmā yathāvuttehi suttantanayehi, aṭṭhakathāvacanehi ca pakatattehipi apakatattehipi sabbehi alajjīhi ekakammādisaṃvāso na vaṭṭati, karontānaṃ āpatti eva dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahatthāyeva sabbasikkhāpadānaṃ paññattattāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Teneva dutiyasaṅgītiyaṃ pakatattāpi alajjino vajjiputtakā yasattherādīhi mahantena vāyāmena saṅghato viyojitā. Na hi tesu pārājikādiasaṃvāsikāpatti atthi, tehi dīpitānaṃ dasannaṃ vatthūnaṃ lahukāpattivisayattāti vuttaṃ.