七、不应触事项判定论
7. Anāmāsavinicchayakathā
40如是讲说了鱼肉抉择之后,现在为说不应触抉择,故说“不应触”等。其中,可被触摸者称为“触”,不可触摸者称为“不应触”,意为不应执捉。“障碍者”即是违犯者,意为造成障碍者。“被河流冲走的母亲”:此为显示最极端的界限而说。然而,若对其他妇女,出于悲悯的心意,按照对母亲所说的方式而行,实无罪,诸师说。因说“母亲”,故有部分人主张对其他妇女不许可。此处不应说“抓住”,这是就依恋居家之爱、以身体相触而犯恶作而言。然而,若以悲悯心对想抓衣等而不能者说“抓住”,则因事出无奈;对于沉入水中者,以悲悯不假思索“不应触”而抓其头发等,为救拔而拉出,亦实无罪。因为对正在死去的母亲不应置之不顾。对非亲属妇女,也同样道理。为了显示即使是对最尊重的母亲,触亦不许可,故说“母亲”。然而,对彼所应行之事,对其他妇女而行者也实无罪,因为在不应触上并无差别。
40. Evaṃ macchamaṃsavinicchayaṃ kathetvā idāni anāmāsavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘anāmāsa’’ntiādimāha. Tattha āmasiyateti āmāsaṃ, na āmāsaṃ anāmāsaṃ, aparāmasitabbanti attho. Pāripanthikāti vikuppanikā, antarāyikāti vuttaṃ hoti. Nadīsotena vuyhamānaṃ mātaranti etaṃ ukkaṭṭhaparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ. Aññāsu pana itthīsu kāruññādhippāyena mātari vuttanayena paṭipajjantassa nevatthi dosoti vadanti. ‘‘Mātara’’nti vuttattā aññāsu na vaṭṭatīti vadantāpi atthi. Ettha gaṇhāhīti na vattabbāti gehassitapemena kāyappaṭibaddhena phusane dukkaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. Kāruññena pana vatthādiṃ gahetuṃ asakkontiṃ ‘‘gaṇhāhī’’ti vadantassapi avasabhāvappattito udake nimujjantiṃ kāruññena sahasā anāmāsanti acintetvā kesādīsu gahetvā mokkhādhippāyena ākaḍḍhatopi anāpattiyeva. Na hi mīyamānaṃ mātaraṃ upekkhituṃ vaṭṭati. Aññātikāya itthiyāpi eseva nayo. Ukkaṭṭhāya mātuyāpi āmāso na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘mātara’’nti vuttaṃ. Tassa kātabbaṃ pana aññāsampi itthīnaṃ karontassapi anāpattiyeva anāmāsatte visesābhāvā.
“草束饰”:以香根草等根做成的发饰垫圈。“多罗叶指环”:以多罗叶做成的指环。由此,多罗叶等所制的腰带、耳环等一切皆不许可,已成定论。“转换”:指从自己下衣、上衣的原有状态移除,转为衣的用途而用,如此说。“为衣的用途而置于足下”:这仅是示例。用作敷具、帐幕等也许可;为供养等用途而短暂触摸,亦许可。“头饰与牙签”:以布条等制成的头饰及牙签,分为二种或三种。依次显示其义:头饰应作为针盒器具而取用,牙签应作为针具而取用。束发后横向插戴的针,即头饰牙签,作为一种,置于针盒中而持;用于各种事务的针,即针盒针具。应作如是连接。
Tiṇaṇḍupakanti hiriverādimūlehi kesālaṅkāratthāya katacumbaṭakaṃ. Tālapaṇṇamuddikanti tālapaṇṇehi kataṃ aṅgulimuddikaṃ. Tena tālapaṇṇādimayaṃ kaṭisuttakaṇṇapiḷandhanādi sabbaṃ na vaṭṭatīti siddhaṃ. Parivattetvāti attano nivāsanapārupanabhāvato apanetvā, cīvaratthāya pariṇāmetvāti vuttaṃ hoti. Cīvaratthāya pādamūle ṭhapetīti idaṃ nidassanamattaṃ. Paccattharaṇavitānādiatthampi vaṭṭatiyeva, pūjādiatthaṃ tāvakālikampi āmasituṃ vaṭṭati. Sīsapasādhanadantasūcīti idaṃ sīsālaṅkāratthāya paṭapilotikāhi katasīsapasādhanakañceva dantasūciādi cāti dve tayo. Sīsapasādhanaṃ sipāṭikopakaraṇatthāya ceva dantasūciṃ sūciupakaraṇatthāya ca gahetabbanti yathākkamaṃ atthaṃ dasseti. Kesakalāpaṃ bandhitvā tattha tiriyaṃ pavesanatthāya katā sūci eva sīsapasādhanakadantasūcīti ekameva katvā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharitabbasūciyeva tassa tassa kiccassa upakaraṇanti sipāṭikasūciupakaraṇaṃ, evaṃ vā yojanā kātabbā.
“画像形”:以石灰等制作的、属于波罗夷事的畜生趣妇女形状之物,也是不应触摸的。展示妇女形后所作墙壁等上的妇女形,若不触而使用,则是许可的。对于这类不应触之物,若没有身体接触的贪染,即使以身体相接触也无罪。“破坏”:此处不应以手抓取,应当用某杖等来破坏。此处,对于不应触之物也可用杖、石等破坏,因为注疏中已做说明,而且经中也说到在危难时以解脱的心去接触也无罪。因此,为了解救被酥油等陷阱或猛兽等捕捉的生命,以杖等击退那些酥油等物而取;为了取出水中刚死的母亲等,用衣等取;若不能,则抓住头发等以悲悯心将其举起,这是许可的,此义应取。“然而注疏中‘实不应触’这一句,是针对并非刚死之物而说的,这是我们的见解。”《疑惑遣除》中如此说。
Potthakarūpanti sudhādīhi kataṃ pārājikavatthubhūtānaṃ tiracchānagatitthīnaṃ saṇṭhānena katampi anāmāsameva . Itthirūpāni dassetvā kataṃ vatthubhittiādiñca itthirūpaṃ anāmasitvā vaḷañjetuṃ vaṭṭati. Evarūpe hi anāmāse kāyasaṃsaggarāge asati kāyappaṭibaddhena āmasato doso natthi. Bhinditvāti ettha hatthena aggahetvāva kenaci daṇḍādinā bhinditabbaṃ. Ettha ca anāmāsampi daṇḍapāsāṇādīhi bhedanassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā, pāḷiyampi āpadāsu mokkhādhippāyassa āmasanepi anāpattiyā vuttattā ca sappiniādivāḷamigīhi gahitapāṇakānaṃ mocanatthāya taṃ taṃ sappiniādivatthuṃ daṇḍādīhi paṭikkhipitvā gahetuṃ, mātuādiṃ udake mīyamānaṃ vatthādīhi gahetuṃ, asakkontiṃ kesādīsu gahetvā kāruññena ukkhipituñca vaṭṭatīti ayamattho gahetabbova. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ ‘na tveva āmasitabbā’ti idaṃ pana vacanaṃ amīyamānaṃ vatthuṃ sandhāya vuttanti ayaṃ amhākaṃ khantī’’ti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.281) vuttaṃ.
41“确定为道”:生起“这是道”的道想,这是它的含义。“设座而给”:这是根据适当的方式来说的,然而当他们说“设座后再坐”时,自己设座后就座是许可的。其中,“已生者”:指被切断后仍以生物状态存活之物。由于提到了“游戏者”,若有因缘而触摸则是无罪的,这是针对在家者的物品而说;然而比丘的物品,一切可受用的,都完全不许触摸,因为那样做是不善行。“多罗果、波罗蜜等”:此处以“等”字,应见椰子、面包果、菩提树果、阿拉布瓜、葫芦、南瓜、甜瓜的取用。由于说“如所说的这些果实,若以游戏的心去触摸则不许可”,但石块、砾石等即使以游戏的心去触摸也是许可的。“将给未达上者”:这是针对未受取而取用来说的。若为了自己的利益而接受并取用,则无罪,因为这并不属于不许触的范围。
41.Maggaṃ adhiṭṭhāyāti ‘‘maggo aya’’nti maggasaññaṃ uppādetvāti attho. Paññapetvā dentīti idaṃ sāmīcivasena vuttaṃ, tehi pana ‘‘āsanaṃ paññapetvāva nisīdathā’’ti vutte sayameva paññapetvā nisīdituṃ vaṭṭati. Tattha jātakānīti acchinditvā bhūtagāmabhāveneva ṭhitāni. ‘‘Kīḷantenā’’ti vuttattā sati paccaye āmasantassa anāpatti, idañca gihisantakaṃ sandhāya vuttaṃ, bhikkhusantakaṃ pana paribhogārahaṃ sabbathā āmasituṃ na vaṭṭati durūpaciṇṇattā. Tālapanasādīnīti cettha ādi-saddena nāḷikeralabujatipusaalābukumbhaṇḍapussaphalaeḷālukaphalānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Yathāvuttaphalānaṃyeva cettha kīḷādhippāyena āmasanaṃ na vaṭṭatī’’ti vuttattā pāsāṇasakkharādīni kīḷādhippāyenapi āmasituṃ vaṭṭati. Anupasampannānaṃ dassāmīti idaṃ apaṭiggahetvā gahaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Attanopi atthāya paṭiggahetvā gahaṇe doso natthi anāmāsattābhāvā.
42“珠”:指象额所生等八种珠。即:象额、野猪牙、蛇头、云、竹、鱼头、螺、蚌,这八者为珠的生源。其中,象额所生者呈黄色,没有光泽。野猪牙所生者,其色即如野猪牙色。蛇头所生者为青等色,极为清净且圆润。云所生者光明、难以分辨,在夜间能破除黑暗而显现,唯是天神所享用。竹所生者色如柿子果,没有光泽,而且那种竹子只生于非人之境。鱼头所生者色如鲶鱼背,圆、轻而有力,但无光泽,那种鱼只生于大海中。螺所生者色如螺腹的皮色,也有如枣果大小的,没有光泽。蚌所生者具殊胜的光泽,种种形态。如是,从生源来分有八种珠,其中鱼、螺、蚌所生者为海产。蛇所生者也有部分为海产,其余则非海产。由于世间多见海产珠,其中也唯有蚌生珠常见,其余种类的珠偶尔才有,因此《破迷惑》中说:“珠者,即海产珠。”
42.Muttāti (ma. ni. ṭī. 1.2 pathavīvāravaṇṇanā; sārattha. ṭī. 2.281) hatthikumbhajātikā aṭṭhavidhā muttā. Tathā hi hatthikumbhaṃ, varāhadāṭhaṃ, bhujagasīsaṃ, valāhakaṃ, veḷu, macchasiro, saṅkho, sippīti aṭṭha muttāyoniyo. Tattha hatthikumbhajā pītavaṇṇā pabhāhīnā. Varāhadāṭhā varāhadāṭhāvaṇṇāva. Bhujagasīsajā nīlādivaṇṇā suvisuddhā vaṭṭalā ca. Valāhakajā bhāsurā dubbibhāgā rattibhāge andhakāraṃ vidhamentiyo tiṭṭhanti, devūpabhogā eva ca honti. Veḷujā karakaphalasamānavaṇṇā na bhāsurā, te ca veḷū amanussagocareyeva padese jāyanti . Macchasirajā pāṭhīnapiṭṭhisamānavaṇṇā vaṭṭalā laghavo ca tejavantā honti pabhāvihīnā ca, te ca macchā samuddamajjheyeva jāyanti. Saṅkhajā saṅkhaudaracchavivaṇṇā kolaphalappamāṇāpi honti pabhāvihīnāva. Sippijā pabhāvisesayuttā honti nānāsaṇṭhānā. Evaṃ jātito aṭṭhavidhāsu muttāsu yā macchasaṅkhasippijā, tā sāmuddikā. Bhujagajāpi kāci sāmuddikā honti, itarā asāmuddikā. Yasmā bahulaṃ sāmuddikāva muttā loke dissanti, tatthāpi sippijāva, itarā kadāci kāci, tasmā sammohavinodaniyaṃ (vibha. aṭṭha. 173) ‘‘muttāti sāmuddikā muttā’’ti vuttaṃ.
「宝」:除琉璃等之外,具有光泽等差别的一切宝石。「琉璃」:鲜竹色的宝石,亦称为「猫眼圆色」。「螺」:海中所产之螺。「石」:绿豆色、极润滑的黑石。未入宝物交易的红、白等色石材,虽已磨光,仍为不可触摸,如是说。而《义灯》中说:『螺者,海产螺。石者,黑石、黄石、白石等一切石类』。「珊瑚」:生自海中、不太红的宝物。「银」:包括迦哈波那、摩娑迦等种类,乃至树胶摩娑迦等,一切所说之余类银皆摄于此。「金」:黄金。「红宝石」:红色宝石。「绿宝石」:杂色宝石,亦称为「祖母绿」。
Maṇīti veḷuriyādito añño jotirasādibhedo sabbo maṇi. Veḷuriyoti allaveḷuvaṇṇo maṇi, ‘‘majjārakkhimaṇḍalavaṇṇo’’tipi vadanti. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti muggavaṇṇā atisiniddhā kāḷasilā. Maṇivohāraṃ agatā rattasetādivaṇṇā sumaṭṭhāpi silā anāmāsā evāti vadanti. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.281) pana ‘‘saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilāpaṇḍusilāsetasilādibhedā sabbāpi silā’’ti vuttaṃ. Pavāḷaṃ samuddato jātanātirattamaṇi. Rajatanti kahāpaṇamāsādibhedaṃ jatumāsādiṃ upādāya sabbaṃ vuttāvasesarūpiyaṃ gahitaṃ. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaravaṇṇo maṇi. ‘‘Marakata’’ntipi vadanti.
「为资具之根本故」:即为钵、衣等资具之根本故。「为癞病」:仅是举例。为任何应以此药平息之疾病故,皆得允许。三部复注中皆说:「为药故,未穿孔之珠亦允许」。若为药故,将珠研磨、配制,则已失去宝物之性,取用时亦不复作宝物形态想,故言「然为药故允许」。然而,只要珠仍以宝物形态存在,便不可触摸。同样,其他宝石若为配制药物而研磨后取用,亦得允许。但金银纵使为配药而混合,亦不可接受。若是在家人配制后施与,药中有金等可见形态,且能分离,如是之药亦不可用。若已不可分离,则允许。由说「包括生水晶」故,当知日光石、月光石等天然宝石亦摄于宝中。「矿珠」:唯从矿中所出者。「为资具根本故允许接受」,以此即显示亦允许触摸。「烧制而成」:由玻璃工匠烧制而成。
Bhaṇḍamūlatthāyāti pattacīvarādimūlatthāya. Kuṭṭharogassāti nidassanamattaṃ. Tāya vūpasametabbassa yassa kassaci rogassa atthāya vaṭṭatiyeva. ‘‘Bhesajjatthañca aviddhāyeva muttā vaṭṭatī’’ti tīsupi gaṇṭhipadesu vuttā. Bhesajjatthāya pisitvā yojitānaṃ muttānaṃ ratanabhāvavijahanato gahaṇakkhaṇepi ratanākārena apekkhābhāvā ‘‘bhesajjatthāya pana vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Yāva pana tā muttā ratanarūpena tiṭṭhanti, tāva āmasituṃ na vaṭṭanti. Evaṃ aññampi ratanapāsāṇaṃ pisitvā bhesajje yojanatthāya gahetuṃ vaṭṭati eva. Jātarūparajataṃ pana missetvā yojanabhesajjatthāyapi sampaṭicchituṃ na vaṭṭati. Gahaṭṭhehi yojetvā dinnampi yadi bhesajje suvaṇṇādirūpena tiṭṭhati, viyojetuñca sakkā, tādisaṃ bhesajjampi na vaṭṭati. Taṃ abbohārikattagatañce vaṭṭati. ‘‘Jātiphalikaṃ upādāyā’’ti vuttattā sūriyakantacandakantādikaṃ jātipāsāṇaṃ maṇimhi eva saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Ākaramuttoti ākarato muttamatto. Bhaṇḍamūlatthaṃsampaṭicchituṃ vaṭṭatīti imināva āmasitumpi vaṭṭatīti dasseti. Pacitvā katoti kācakārehi pacitvā kato.
当理解为:吹奏螺、穿孔螺与宝物混合螺。「穿孔」:以钻等所成之孔。「宝物混合」:以金蔓等装饰,或以珍珠等宝物镶嵌。由此显示,除吹奏螺外,其余宝物混合者不可触摸。于石亦然。「饮水螺」:即指以盘等形态制成的螺质器皿,比丘允许接受。「其余」:除宝物混合者外之余类。「唯绿豆色者」:他们将绿豆色者作成宝物混合,而非其他,故说「绿豆色者」,意指绿豆色的宝物混合者不可用。「其余」:除宝物混合者外之余类石。
Dhamanasaṅkho ca dhotaviddho ca ratanamisso cāti yojetabbaṃ. Viddhotiādibhāvena katachiddo. Ratanamissoti kañcanalatādivicitto muttādiratanakhacito ca. Etena dhamanasaṅkhato añño ratanasammisso anāmāsoti dasseti. Silāyampi eseva nayo. Pānīyasaṅkhoti iminā thālakādiākārena katasaṅkhamayabhājanāni bhikkhūnaṃ sampaṭicchituṃ vaṭṭantīti siddhaṃ. Sesanti ratanamissaṃ ṭhapetvā avasesaṃ. Muggavaṇṇaṃyeva ratanasammissaṃ karonti, na aññanti āha ‘‘muggavaṇṇāvā’’ti, muggavaṇṇā ratanasammissāva na vaṭṭatīti vuttaṃ hoti. Sesāti ratanasammissaṃ ṭhapetvā avasesā silā.
“从种子开始”:从矿石开始。“金塔”:舍利容器。“拒绝”:因为没有说“为安置舍利而取”,却说“你们为自己取”,故拒绝。然而《破疑》中说:“‘拒绝’,是因为金制舍利容器及佛像等若作为自己所有,便犯尼萨耆亚,故说。”“金泡”:金箔。因为说“于弃银处”,所以弃银者触摸金银后将其丢弃,这是允许的。“把玩”:触摸后从此处移至彼处。“所说”:于大注疏中所说。“唯允许取走垃圾”:无论是守护者还是其他人,即使以手擦拭后移除垃圾,也是允许的。《义灯》中说:“污垢也确实允许擦除。”然而《破疑》中说:“‘唯允许取走垃圾’,无论是守护者还是其他人,即使以手擦拭后移除垃圾也允许,说污垢也允许擦除,这与大注疏不符,因为类似把玩。”为何不符?大注疏中说,塔堂守护者立于弃银处,只允许他们把玩,而非其他人。因此,“无论是守护者或其他人”这句话与大注疏不符。
Bījato paṭṭhāyāti dhātupāsāṇato paṭṭhāya. Suvaṇṇacetiyanti dhātukaraṇḍakaṃ. Paṭikkhipīti ‘‘dhātuṭṭhapanatthāya gaṇhathā’’ti avatvā ‘‘tumhākaṃ gaṇhathā’’ti pesitattā paṭikkhipi. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.281) pana ‘‘paṭikkhipīti suvaṇṇamayassa dhātukaraṇḍakassa buddhādirūpassa ca attano santakakaraṇe nissaggiyattā vutta’’nti vuttaṃ. Suvaṇṇabubbuḷakanti suvaṇṇatārakaṃ. ‘‘Rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne’’ti vuttattā rūpiyachaḍḍakassa jātarūparajataṃ āmasitvā chaḍḍetuṃ vaṭṭatīti vuttaṃ. Keḷāpayitunti āmasitvā ito cito ca sañcāretuṃ. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti gopakā vā hontu aññe vā, hatthenapi puñchitvā kacavaraṃ apanetuṃ vaṭṭati, ‘‘malampi pamajjituṃ vaṭṭatiyevā’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.281) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. 1.281) pana ‘‘kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti gopakā vā hontu aññe vā, hatthenapi puñchitvā kacavaraṃ apanetuṃ vaṭṭati, malampi majjituṃ vaṭṭati evāti vadanti, taṃ aṭṭhakathāya na sameti keḷāyanasadisattā’’ti vuttaṃ. Kathaṃ na sameti? Mahāaṭṭhakathāyaṃ cetiyagharagopakā rūpiyachaḍḍakaṭṭhāne ṭhitāti tesaṃyeva keḷāyanaṃ anuññātaṃ, na aññesaṃ, tasmā ‘‘gopakā vā hontu aññe vā’’ti vacanaṃ mahāaṭṭhakathāya na sameti.
然而,《库伦地》中连这也被禁止,仅允许在金塔中清除垃圾,只开许这么多。因此,由于这是作限定而说,诸如“即使以手擦拭”以及“污垢也允许清除”的说法,便与《库伦地》注疏不符,此事应当审察。“阿罗库德铜”是一种金色的合金,属于特殊的人工金属。人工金属有三种:黄铜、白铜、阿罗库德铜。其中,以锡与铜混合制成的名为黄铜,以铅与铜混合制成的名为白铜,以水银与硫酸染色的铜名为阿罗库德铜。《义理明灯》中说:“以天然水银与铜混合制成的为阿罗库德铜。”然而,由于说它“归于金类”,有人主张在受取时也犯尼萨耆亚,但因为并未计入银类,所以不犯尼萨耆亚,应知在触摸、接受时仅为恶作。“一切皆允许”的意思是:对于如前所述的金等所制的住所资具,以触摸、守护等方式使用,在一切情况下都是允许的。因此说“故”等。由于说“在比丘们解释法与律的地方”,应理解为:只有僧团所有的金等所制的住所和住所资具是允许的,而非个人所有。“允许守护”是就住所的维护而说。
Kurundiyaṃ pana tampi paṭikkhittaṃ, suvaṇṇacetiye kacavarameva harituṃ vaṭṭatīti ettakameva anuññātaṃ, tasmā sāvadhāraṇaṃ katvā vuttattā ‘‘hatthenapi puñchitvā’’ti ca ‘‘malampi pamajjituṃ vaṭṭati evā’’ti ca vacanaṃ kurundaṭṭhakathāya na sameti, tasmā vicāretabbametanti. Ārakūṭalohanti suvaṇṇavaṇṇo kittimalohaviseso. Tividhañhi kittimalohaṃ – kaṃsalohaṃ vaṭṭalohaṃ ārakūṭalohanti. Tattha tiputambe missetvā kataṃ kaṃsalohaṃ nāma, sīsatambe missetvā kataṃ vaṭṭalohaṃ, rasatutthehi rañjitaṃ tambaṃ ārakūṭalohaṃ nāma. ‘‘Pakatirasatambe missetvā kataṃ ārakūṭa’’nti ca sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.281) vuttaṃ. Taṃ pana ‘‘jātarūpagatika’’nti vuttattā uggaṇhato nissaggiyampi hotīti keci vadanti, rūpiyesu pana agaṇitattā nissaggiyaṃ na hoti, āmasane sampaṭicchane ca dukkaṭamevāti veditabbaṃ. Sabbopi kappiyoti yathāvuttasuvaṇṇādimayānaṃ senāsanaparikkhārānaṃ āmasanagopanādivasena paribhogo sabbathā kappiyoti adhippāyo. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi. ‘‘Bhikkhūnaṃ dhammavinayavaṇṇanaṭṭhāne’’ti vuttattā saṅghikameva suvaṇṇādimayaṃ senāsanaṃ senāsanaparikkhārā ca vaṭṭanti, na puggalikānīti gahetabbaṃ. Paṭijaggituṃ vaṭṭantīti senāsanapaṭibandhato vuttaṃ.
43“应遣信于主人”:应遣送消息给主人。“破坏后”:先不触摸,用石头等稍作破坏,之后为作净资具而作意,然后用手拿取,这是允许的。因此说:“‘我将作净资具’而接受,是允许的。”在此处,也须将其(不净物)分离后再触摸。“板、网等”中,此处为了防护箭矢,可用手取用。为保护眼睛,用铁等制成网状后系在头上等处的,称为网。“等”字包含铠甲等。“不可触摸”是针对渔网等障碍他人而言,并非指防护箭矢,因为它不是武器资具。因此将说“因为那是障碍他人的防护”等。“座”指塔周围所做的围栏。“我将系”的意思是:为了防止乌鸦等弄脏,我将系上。
43.Sāmikānaṃ pesetabbanti sāmikānaṃ sāsanaṃ pesetabbaṃ. Bhinditvāti paṭhamameva anāmasitvā pāsāṇādinā kiñcimattaṃ bhedaṃ katvā pacchā kappiyabhaṇḍatthāya adhiṭṭhahitvā hatthena gahetuṃ vaṭṭati. Tenāha ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ karissāmīti sampaṭicchituṃ vaṭṭatī’’ti. Etthāpi tañca viyojetvā āmasitabbaṃ. Phalakajālikādīnīti ettha saraparittāṇāya hatthena gahetabbaṃ. Kiṭikāphalakaṃ akkhirakkhaṇatthāya ayalohādīhi jālākārena katvā sīsādīsu paṭimuñcitabbaṃ jālikaṃ nāma. Ādi-saddena kavacādikaṃ saṅgaṇhāti. Anāmāsānīti macchajālādiparūparodhaṃ sandhāya vuttaṃ, na saraparittāṇaṃ tassa āvudhabhaṇḍattābhāvā. Tena vakkhati ‘‘parūparodhanivāraṇañhī’’tiādi (vi. saṅga. aṭṭha. 43). Āsanassāti cetiyassasamantā kataparibhaṇḍassa. Bandhissāmīti kākādīnaṃ adūsanatthāya bandhissāmi.
《义理明灯》中说:“‘鼓聚’,即聚合皮革的鼓;‘琵琶聚’,即聚合皮革的琵琶。”由于大注疏所说“皮革绑缚的琵琶、鼓等”一语无有差别,且为说明其差别而以“然于《库伦地》中”等开始,故应知:鼓等之绑缚器具的集合为鼓聚、琵琶聚,作“应被聚合者,故为聚”解。“空鼓面”指未绑缚皮革的鼓面、琵琶面。“已装皮革”指先前已装上,后来从彼处移除而单独放置的仅面皮,并不与其余器具共存;而与器具在一起者则是聚,此为差别。“装上”,谓将皮革置于鼓面等后,以皮绳等一切器具绑缚。“令装上”,谓令他人同样绑缚。
‘‘Bherisaṅghāṭoti saṅghaṭitacammabherī. Vīṇāsaṅghāṭoti saṅghaṭitacammavīṇā’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. 2.281) vuttaṃ. ‘‘Cammavinaddhā vīṇābheriādīnī’’ti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttavacanato visesābhāvā ‘‘kurundiyaṃ panā’’tiādinā tato visesassa vattumāraddhattā ca bheriādīnaṃ vinaddhopakaraṇasamūho bherivīṇāsaṅghāṭoti veditabbo ‘‘saṅghaṭitabboti saṅghāṭo’’ti katvā. Tucchapokkharanti avinaddhacammabherivīṇānaṃ pokkharaṃ. Āropitacammanti pubbe āropitaṃ hutvā pacchā tato apanetvā visuṃ ṭhapitamukhacammamattaṃ, na sesopakaraṇasahitaṃ, taṃ pana saṅghātoti ayaṃ viseso. Onahitunti bheripokkharādīni cammaṃ āropetvā cammavaddhiādīhi sabbehi upakaraṇehi vinandhituṃ. Onahāpetunti tatheva aññehi vinandhāpetuṃ.