28. 关于四种资具分配的决择讨论
28. Catupaccayabhājanīyavinicchayakathā
衣分配论的注释
Cīvarabhājanakathāvaṇṇanā
194194. 像这样讲完被称为“依止师等行仪”的十四种犍度行仪之后,现在为了讲四种资具的分配,而说了“四资具分配”等话。其中,“四”是数词性代词。依于彼,防寒等果报由此生起,故名资具,也就是衣等物。资具和资具合起来就是诸资具,四种资具就是四资具。被分配、被分别,就是分配。四资具的分配就是四资具分配。因此说“衣等四种资具的分配”。其中,在那四资具分配里,专意于衣分配中,首先应当知道衣接受者……中略……为什么呢?因为僧团衣的分配是难事,这就是其中的关联。其中,接受送来之衣的人,接受本身就是他的职责,所以是衣接受者。由衣接受者所接受的衣而加以收藏的人,收藏本身就是他的职责,所以是衣收藏者。被派在库房工作的人,就是库房管理者。作为衣等物品存放处的房屋,就是库房。分配衣、作成份的人,就是衣分配者。衣的分配,进行分别,就是衣分配,也就是分别的行为。
194. Evaṃ upajjhāyādivattasaṅkhātāni cuddasa khandhakavattāni kathetvā idāni catunnaṃ paccayānaṃ bhājanaṃ kathento ‘‘catupaccayabhājana’’ntiādimāha. Tattha catūti saṅkhyāsabbanāmapadaṃ. Paṭicca eti sītapaṭighātādikaṃ phalaṃ etasmāti paccayo, cīvarādi, paccayo ca paccayo ca paccayā, cattāro paccayā catupaccayaṃ, bhājīyate vibhājīyate bhājanaṃ. Catupaccayassa bhājanaṃ catupaccayabhājanaṃ. Tenāha ‘‘cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ bhājana’’nti. Tattha tasmiṃ catupaccayabhājane samabhiniviṭṭhe cīvarabhājane tāva paṭhamaṃ cīvarapaṭiggāhako…pe… veditabbo. Kasmā? Saṅghikacīvarassa dukkarabhājanattāti sambandho. Tattha āgatāgataṃ cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, paṭiggahaṇamattamevassa bhāroti cīvarapaṭiggāhako. Cīvarapaṭiggāhakena paṭiggahitaṃ cīvaraṃ nidahati, nidahanamattamevassa bhāroti cīvaranidahako. Bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko. Cīvarādikassa bhaṇḍassa ṭhapanaṭṭhānabhūtaṃ agāraṃ bhaṇḍāgāraṃ. Cīvaraṃ bhājeti bhāgaṃ karotīti cīvarabhājako. Cīvarassa bhājanaṃ vibhāgakaraṇaṃ cīvarabhājanaṃ, vibhajanakiriyā.
在这里,前面已经说“应当知道衣接受者”,那么他从哪里得到呢?所以接着说“应当以五支……中略……认可”。怎么知道呢?所以说“我允许……中略……从言语”。欲求就是欲,意欲、希求就是意思。前往、造作就是趣,即行为。可呵责的趣就是非趣,因为欲而非趣,就是欲非趣。其余各项也是同样的道理。怎样行于欲非趣呢?所以说“其中,对于后来的人”等等。其他各项也是这样。第五支则显示不具备念与正知。在白分中也应当从相反方面来理解。因此说“所以”等等。
Tattha ‘‘cīvarapaṭiggāhako veditabbo’’ti vutto, so kuto labbhateti āha ‘‘pañcahaṅgehi…pe… sammannitabbo’’ti. Kathaṃ viññāyatīti āha ‘‘anujānāmi…pe… vacanato’’ti. Chandanaṃ chando, icchanaṃ pihananti attho. Gamanaṃ karaṇaṃ gati, kiriyā. Gāreyhā gati agati, chandena agati chandāgati. Sesesupi eseva nayo. Kathaṃ chandāgatiṃ gacchatīti āha ‘‘tattha pacchā āgatānampī’’tiādi. Evamitaresupi. Pañcamaṅgaṃ pana satisampajaññayuttābhāvaṃ dasseti. Sukkapakkhepi ito paṭipakkhavasena veditabbo. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
“用这个甘马语,或者用求听”,这是针对这种认可甘马属于轻甘马而说的。正如《篇集注疏》(pari. aṭṭha. 482)中所说:“其余十三种认可,也就是住处接受认可、亡者衣施与认可等,这些都是轻甘马,即使先求听也可以做。”关于“在住处内、在全体僧团中间、在小界中也可以认可”,这里说的“在住处内”是指已结界的住处。因为在未结界的住处,由于难以清净,不可以做求听等四种甘马。“在常住处所”,是指在住处门前正对面的地方。
Imāya kammavācāya vā apalokanena vāti idaṃ imassa sammutikammassa lahukakammattā vuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ parivāraṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 482) ‘‘avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhamatakacīvaradānādisammutiyo cāti etāni lahukakammāni apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭantī’’ti. Antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyampi sammannituṃ vaṭṭatīti ettha antovihāreti baddhasīmavihāraṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi abaddhasīmavihāre apalokanādicatubbidhakammaṃ kātuṃ vaṭṭati dubbisodhanattā. Dhuravihāraṭṭhāneti vihāradvārassa sammukhaṭṭhāne.
197197. 在“库房认可”中,“就在住处中央”是指:被称为“不离衣界”的大界,必须就在住处的中央被认可。然而在这里,不能走到那个库房的小界去,由坐在小界里的比丘们来认可;必须就在住处中央,按照“尊者们,请僧团听我说,如果僧团觉得时机合适,僧团认可某某住处为库房”这样的方式,依据“应以甘马语或以求听来认可”这句话,理解为可以在近行界作白二甘马。于是,有些人在尚未结界的住处,就在近行界作咖提那衣施与甘马;有些人也同样理解单白甘马,在尚未结界的住处,仅仅在近行界作伍波萨他和自恣。这是不合理的,其中的道理将在《咖提那衣抉择》中说明。
197. Bhaṇḍāgārasammutiyaṃ vihāramajjheyevāti avippavāsasīmāsaṅkhātamahāsīmā vihārassa majjheyeva sammannitabbā. Imasmiṃ pana ṭhāne imaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāyaṃ nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati, vihāramajjheyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyyā’’tiādinā nayena ‘‘kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabba’’nti vacanaṃ nissāya ñattidutiyakammaṃ upacārasīmāyaṃ kātuṃ vaṭṭatīti gahetvā kathinadānakammampi abaddhasīmābhūte vihāre upacārasīmāyaṃ karonti, ekacce ñattikammampi tatheva gahetvā abaddhasīmavihāre upacārasīmāmatteyeva uposathapavāraṇaṃ karonti, tadayuttaṃ, kāraṇaṃ panettha kathinavinicchayakathāyaṃ (vi. saṅga. aṭṭha. 226) āvi bhavissati.
198“像秤一样”,就是像秤那样。“这个”,是指给沙弥们半份。据说,不留意这段文句的人,现在连时衣也给沙弥们半份。“增益工作”,是指够用的工作,按照律中所说的扫地、捆扎等手工劳作,让住处不至于有所欠缺,做到那个程度,就是这里的意思。“一切”,是指在当地入雨安居的所有比丘和沙弥。“库房衣也一样”,是就非时衣而说的。“大声喊叫”,就是发出很大的声音。“这个”,是指喊叫之后所作的平等分配。“跳过应做的时候才做”,是指在该做的时候不做,而在自己随意的时候才做。“应当给予同等份额”,意思是哪怕只是对请求者承诺说“我们会做”,也应当给予相等的份额。
198.Tulābhūtoti tulāsadiso. Idanti sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsadānaṃ. Imaṃ kira pāṭhaṃ amanasikarontā idāni kālacīvarampi sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ denti. Phātikammanti pahonakakammaṃ, yattakena vinayāgatena sammuñjanībandhanādihatthakammena vihārassa ūnatā na hoti, tattakaṃ katvāti attho. Sabbesanti tatruppādavassāvāsikaṃ gaṇhantānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca. Bhaṇḍāgāracīvarepīti akālacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Ukkuṭṭhiṃ karontīti mahāsaddaṃ karonti. Etanti ukkuṭṭhiyā katāya samabhāgadānaṃ. Virajjhitvā karontīti kattabbakālesu akatvā yathārucitakkhaṇe karonti. Samapaṭivīso dātabboti karissāmāti yācantānaṃ paṭiññāmattenapi samako koṭṭhāso dātabbo.
“超出份额”是指:有十位比丘,衣料也有十件,其中一件值十二,其余的值十。当所有衣料都按值十的份额抽签分配后,哪位比丘抽到了那件值十二的签,他就会想:“这些足够我做衣服了”,于是想带着那超出的部分离开。这里“这些足够我做衣服了”的意思是:值十二的这份对我来说衣料已经圆满,少于这个就不够,也就是想把全部拿走。比丘们说:“贤友,超出的部分是僧团所有的。”世尊听到这话后,为了说明“在僧团之物和僧团现前之物中,没有什么算是少的,一切处都应约束自己,取用的人也应心生谨慎”,就说:“比丘们,我允许在给予补偿后取用。”这里所谓补偿,是指任何应当补偿、应当附加给予的如法物品;对于超出他应得份额的那部分价值,用等值的任何如法物品来补足,这就是它的意思。为了简要说明这个意思,所以说了“如果有十位比丘”等话。
Atirekabhāgenāti dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, so ‘‘ettakena mama cīvaraṃ pahotī’’ti tena atirekabhāgena gantukāmo hoti. Ettha ca ettakena mama cīvaraṃ pahotīti dvādasagghanakena mama cīvaraṃ paripuṇṇaṃ hoti, na tato ūnenāti sabbaṃ gahetukāmoti attho. Bhikkhū ‘‘atirekaṃ āvuso saṅghassa santaka’’nti vadanti, taṃ sutvā bhagavā ‘‘saṅghike ca gaṇasantake ca appakaṃ nāma natthi, sabbattha saṃyamo kātabbo, gaṇhantenapi kukkuccāyitabba’’nti dassetuṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anukkhepe dinne’’ti āha. Tattha anukkhepo nāma yaṃ kiñci anukkhipitabbaṃ anuppadātabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ, yattakaṃ tassa paṭivīse adhikaṃ, tattake agghanake yasmiṃ kismiñci kappiyabhaṇḍe dinneti atthoti imamatthaṃ saṅkhepena dassetuṃ ‘‘sace dasa bhikkhū honti’’tyādi vuttaṃ.
“让缺分者满足”这句话里,有两种缺分:衣缺分和人缺分。其中,衣缺分是这样的:众人各已得五件衣,其他物品也有,但如果每人都拿不到完整的一份,那就必须剪开来分。剪的时候,应该制成足以作半圆形片等或鞋袋等之用的布块再分;最少也可以剪成四指宽、长度足以作边条的布块来分,但不能做成没法用的东西。像这样,这里因为衣不够分配,就叫衣缺分。剪开分给他之后,就算让他满足了。然后应该抽签。如果某个比丘的那一份里,一件或两件衣还不够,那就在那里放上其他沙门可许的资具,谁对此感到满足,就把那一份给他,然后再抽签。这也是衣缺分,这是《盲注疏》里说的。
Vikalake tosetvāti ettha cīvaravikalakaṃ puggalavikalakanti dve vikalakā. Tattha cīvaravikalakaṃ nāma sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni. Chindantehi ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanathavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni, heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati. Aparibhogaṃ pana na kātabbanti evamettha cīvarassa appahonakabhāvo cīvaravikalakaṃ. Chinditvā dinne panetaṃ tositaṃ hoti. Atha kusapāto kātabbo, sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo. Idampi cīvaravikalakanti andhaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
所谓“人缺分”,是指把比丘十个十个地数出来分组时,有一组不够十人,只有八人或九人,那就应该把八份或九份分给他们,说:“你们拿这些,自己分开。”这样,人数不够的情况,就叫作“人缺分”。不过,分别分给他们之后,他们也就满意了;这样使他们满意之后,就应该抽签。或者,“在缺分中使他们满意”这句话,是在说明这个意思:如果分衣时有一份不够,就用其他资具补足,使它和别人相等,然后再抽签。这个意思由“如果所有人都各得五件衣”等话显示出来。
Puggalavikalakaṃ nāma dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evamayaṃ puggalānaṃ appahonakabhāvo puggalavikalakaṃ nāma. Visuṃ dinne pana taṃ tositaṃ hoti, evaṃ tosetvā kusapāto kātabboti. Atha vā vikalake tosetvāti yo cīvaravibhāgo ūnako, taṃ aññena parikkhārena samaṃ katvā kusapāto kātabboti imamatthaṃ dasseti ‘‘sace sabbesaṃ pañca pañca vatthānī’’tiādinā.
199从这以后,虽然注释书里对那些事情已经按照各处出现的内容讲了不少判定,但这些判定都没有离开八论母的判定,所以为了把它们归到八论母的判定里来显示,才说了“如今,诸比丘,有这八者”等话。意思是:世尊所说的那八个论母,如今应当依照这八个论母来了知判定。用“以适合划界的地方为界限”这句话,是在说明:没有划定界线的住处,从常集会处到第一次掷石所及的范围之内,属于近行界。接着为了说明连第二次掷石所及的范围之内也仍然只是近行界,就开始说“再者”等话。常集会处也应当取到最边缘的地方。通过“这样一来,住在三由旬处的人也能获得利养”等话,说明这些获得利养等事只按近行界来办,不是按不离界来办;也因此表明,这些获得利养等事只应在近行界里做,而求听甘马等四种甘马不是在这里做,它们只应在不离界等界里做。正如《萨罗他迪波尼》中所说:“比丘尼进入园中、询问住处等,以及别住、敬悦、告知、雨期中断、依止、取住处等规定,这一切都应当依照这个近行界来了知。”
199. Ito paraṃ tesu tesu vatthūsu āgatavasena aṭṭhakathāyaṃ vuttesu vinicchayesu santesupi tesaṃ vinicchayānaṃ aṭṭhamātikāvinicchayato avimuttattā aṭṭhamātikāvinicchayesveva pakkhipitvā dassetuṃ ‘‘idāni aṭṭhimā, bhikkhave’’tiādimāha. Yā tā aṭṭha mātikā bhagavatā vuttā, tāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vasena vinicchayo idāni veditabboti yojanā. Parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnāti iminā aparikkhittassa vihārassa dhuvasannipātaṭṭhānādito paṭhamaleḍḍupātassa anto upacārasīmāti dasseti. Idāni dutiyaleḍḍupātassa antopi upacārasīmāyevāti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Dhuvasannipātaṭṭhānampi pariyantagatameva gahetabbaṃ. ‘‘Evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissantī’’tiādinā ime lābhaggahaṇādayo upacārasīmāvaseneva hoti, na avippavāsasīmāvasenāti dasseti, tena ca imāni lābhaggahaṇādīniyeva upacārasīmāyaṃ kattabbāni, na apalokanakammādīni cattāri kammāni, tāni pana avippavāsasīmādīsuyeva kattabbānīti pakāseti. Tathā hi vuttaṃ sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) ‘‘bhikkhunīnaṃ ārāmappavesanasenāsanapucchanādi parivāsamānattārocanavassacchedanissayasenāsanaggāhādi vidhānanti idaṃ sabbaṃ imissāyeva upacārasīmāya vasena veditabba’’nti.
为了利养而设立的界,就是利养界。在世间,像村界之类的名称那样,叫做利养界而单独明确存在的界,其实并没有。是谁允许了这个界呢?所以回答说“并非正自觉者”等等。由此表明,这个界不是依教法用语而成立的,而只是依世间用语而成立的。所谓“国土的界限”,这是依世间通行的“界”一词的含义而说的,界限内部的一切也都应当理解为国土界。国土本身就是国土界,国界等等也是这样。因此说“命令行使之处”等等。所谓“至地中间”,是因为说到以水为边际的片界而说的。然而,对于近行界等未结成的界,在下方地面中,并不是住在一切处的比丘都能得到,只有住在井口等可以进入的地方的比丘才能得到。应当依照下文界论中所说的方式,了知各个界的安立情况。在轮围界中施与时,即使住在支撑水的地面之处的人也能得到,因为那里一切处都有轮围的名称。在同住界和不离界中施与,有这样的差别:说“我在不离界中施与”而施与时,不能到达村子的地方。为什么呢?因为经中说“除了村和村近行处”的缘故。然而,说“我在同住界中施与”而施与时,即使住在村里的人也能得到。
Lābhatthāya ṭhapitā sīmā lābhasīmā. Loke gāmasīmādayo viya lābhasīmā nāma visuṃ pasiddhā natthi, kenāyaṃ anuññātāti āha ‘‘neva sammāsambuddhenā’’tiādi. Etena nāyaṃ sāsanavohārasiddhā, lokavohārasiddhā evāti dasseti. Janapadaparicchedoti idaṃ lokapasiddhasīmāsaddatthavasena vuttaṃ, paricchedabbhantarampi sabbaṃ janapadasīmāti gahetabbaṃ. Janapado eva janapadasīmā, evaṃ raṭṭhasīmādīsupi. Tenāha ‘‘āṇāpavattiṭṭhāna’’ntiādi. Pathavīvemajjhagatassāti yāva udakapariyantā khaṇḍasīmattā vuttaṃ. Upacārasīmādīsu pana abaddhasīmāsu heṭṭhāpathaviyaṃ sabbattha ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, kūpādipavesārahaṭṭhāne ṭhitānaññeva pāpuṇātīti heṭṭhā sīmakathāyaṃ vuttanayeneva taṃtaṃsīmaṭṭhabhāvo veditabbo. Cakkavāḷasīmāya dinnaṃ pathavīsandhārakaudakaṭṭhānepi ṭhitānaṃ pāpuṇāti sabbattha cakkavāḷavohārattāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmāsu dinnassa idaṃ nānattaṃ – ‘‘avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vuttattā. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyadammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānampi pāpuṇātīti.
200-1佛陀所居住的:就是被佛陀世尊所居住的。在一处:就是在一个精舍里。常施食:就是固定不变的布施。转:就是持续进行。他们应当说:就是在谁面前施与,那些比丘就应当说。
200-1.Buddhādhivutthoti buddhena bhagavatā adhivuttho. Ekasminti ekasmiṃ vihāre. Pākavattanti nibaddhadānaṃ. Vattatīti pavattati. Tehi vattabbanti yesaṃ sammukhe esa deti, tehi bhikkhūhi vattabbaṃ.
202在第二份中,“登上长老座”的意思是:从僧团新参算起,先一次性地给所有人各分一份;在衣还没分完时,再给所有人分一次,这第二次分给长老,就是这里的含义。“依照前面所说的方式”,是指依照世尊所说的“比丘,那些衣是你的”这种方式。“对粪扫衣者也可以”,是因为没有说“我们给你”,而是说“我们给比丘们,我们给长老们”,所以说“对粪扫衣者也可以”——这是《萨罗他迪波尼》中说的。不过《除疑复注》里说,“对粪扫衣者也可以”的理由,是因为没有说“我们给你”。如果这样的话,那即使说“我们给僧团”也应该可以了;可是从“我们给比丘们,我们给长老们,我们给僧团”这些话来看,看不出有什么区别,这里的理由还需要考察。“可以穿着”,是对粪扫衣者可以。“已由主人分配好的”,是指为了鞋袋等用途而已经分配好的。
202.Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷheti yāva saṅghanavakaṃ ekavāraṃ sabbesaṃ bhāgaṃ datvā cīvare aparikkhīṇe puna sabbesaṃ dātuṃ dutiyabhāge therassa dinneti attho. Pubbe vuttanayenāti ‘‘tuyheva bhikkhu tāni cīvarānī’’ti (mahāva. 363) bhagavatā vuttanayena. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avatvā, ‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vuttattā ‘‘paṃsukūlikānampi vaṭṭatī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.379) pana paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ettha ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avuttattāti kāraṇaṃ vadanti. Yadi evaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti vuttepi vaṭṭeyya, ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ dema, saṅghassa demā’’ti vacanato bhedo na dissati, vīmaṃsitabbamettha kāraṇanti. Pārupituṃ vaṭṭatīti paṃsukūlikānaṃ vaṭṭati. Sāmikehi vicāritamevāti upāhanatthavikādīnamatthāya vicāritameva.
203“应给一半”:凡是布施给二部僧团的东西,要从里面拿一半给比丘,一半给比丘尼。就算只有一位比丘,或者只有一位比丘尼,甚至只是一个还没受具足戒的人,也应当给一半。但如果说的是“我布施给比丘僧团和比丘尼”,那就不该从中间拆开分。这里因为对比丘尼那一方来说,僧团并没有被单独指定,所以按比丘尼的人数来分份额,这是施主的意思,这样才成立。而且这种布施,只有在把比丘也算进去一起给的时候才说得通。否则的话,“比丘该得多少、比丘尼该得多少”就搞不清楚了。所以“比丘僧团”这个说法,和“比丘”这个说法其实是一样的。因此说“要把比丘和比丘尼算在一起再给”。所以又说“个人……乃至……因为被比丘僧团这个说法涵盖了的缘故”。但如果说的是“比丘僧团、比丘尼还有你”,那这个人就不能另外再得一份。这一点只能依据注疏来理解,这里找不到别的特殊理由。就像说“我布施给二部僧团还有你”的时候,因为既有统称又有单指的说法,个人就能另外得到一份;同样,这里“比丘僧团还有你”也因为有统称和单指的说法,可以知道个人必定能另外得到一份。所以这里只以注疏的说法为准。“从应得之处只得到一份”:就是按自己戒腊所应得的位置,只得到一份。这里说明理由:“为什么?因为被比丘僧团这个说法涵盖了的缘故”——意思是说,因为“比丘僧团”这个说法把个人也涵盖进去了。这是《萨罗他迪波尼》里说的。
203.Upaḍḍhaṃ dātabbanti yaṃ ubhatosaṅghassa dinnaṃ, tato upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbaṃ. Sacepi eko bhikkhu hoti, ekā vā bhikkhunī, antamaso anupasampannassapi upaḍḍhameva dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbanti ettha yasmā bhikkhunipakkhe saṅghassa paccekaṃ aparāmaṭṭhattā bhikkhunīnaṃ gaṇanāya bhāgo dātabboti dāyakassa adhippāyoti sijjhati, tathā dānañca bhikkhūpi gaṇetvā dinne eva yujjati. Itarathā hi ‘‘kittakaṃ bhikkhūnaṃ dātabbaṃ, kittakaṃ bhikkhunīna’’nti na viññāyati, tasmā ‘‘bhikkhusaṅghassā’’ti vuttavacanampi ‘‘bhikkhūna’’nti vuttavacanasadisamevāti āha ‘‘bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabba’’nti. Tenāha ‘‘puggalo…pe… bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhatīti idaṃ aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ, na hettha visesakāraṇaṃ upalabbhati. Tathā hi ‘‘ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sāmaññavisesavacanehi saṅgahitattā yathā puggalo visuṃ labhati, evamidhāpi ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti sāmaññavisesavacanasabbhāvato bhavitabbameva visuṃ puggalapaṭivīsenāti viññāyati, tasmā aṭṭhakathāvacanamevettha pamāṇaṃ. Pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhatīti attano vassaggena pattaṭṭhānato ekameva koṭṭhāsaṃ labhati. Tattha kāraṇamāha ‘‘kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti, bhikkhusaṅghaggahaṇeneva puggalassapi gahitattāti adhippāyoti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) vuttaṃ.
不过在《除疑复注》(Vimativinodanī, 律注·大品 2.379)中应当这样理解:因为“比丘僧团”这个词本身就已经把比丘们包含在内了,而个人则是通过“与你”这一说法被单独提出来,所以在那里(“比丘僧团与比丘尼与你”的场合)个人并没有被(僧团一词)包含进去;这与前面所说“比丘与比丘尼与你”的情形是类似的。这里的要点是:此处“僧团”一词应以个人为重点来理解。不过有些人写成“因为被比丘僧团所包含故”,这种写法并不妥当,因为那句话是在说明单独获得一份的理由。正如“因为被僧团单独包含故”这句话,是在说明个人也单独获得一份的理由。同样地,在这里个人没有被包含,那么在上面“比丘僧团与你”等说法中,也应当看出:个人并没有被“僧团”等词单独包含。如果被包含了,那么他就会从僧团那里也另外得到一份,因为两边都被包含,所以会得到两份——就是在这个意义上说的。“应供养”等语,是为了表明这不是在家人的事务而说的。“为比丘僧团拿去吧”这句话,是就托钵食物的拿取而说的。因此说“可以食用”。即使说“为比丘僧团拿去吧”,也不意味着有“应该拿去”这样的在家服务,正是基于这一点才那样说的。
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.379) pana bhikkhusaṅghasaddena bhikkhūnaññeva gahitattā, puggalassa pana ‘‘tuyhañcā’’ti visuṃ gahitattā ca tatthassa aggahitattā daṭṭhabbā, ‘‘bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vuttaṭṭhānasadisattāti adhippāyo. Puggalappadhāno hettha saṅgha-saddo daṭṭhabbo. Keci pana ‘‘bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti pāṭhaṃ likhanti, taṃ na sundaraṃ tassa visuṃ lābhaggahaṇe kāraṇavacanattā. Tathā hi ‘‘visuṃ saṅghaggahaṇena gahitattā’’ti visuṃ puggalassapi bhāgaggahaṇe kāraṇaṃ vuttaṃ. Yathā cettha puggalassa aggahaṇaṃ, evaṃ upari ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’tiādīsupi visuṃ saṅghādisaddehi puggalassa aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yadi hi gahaṇaṃ siyā, saṅghatopi visumpīti bhāgadvayaṃ labheyya ubhayattha gahitattāti vuttaṃ. Pūjetabbantiādi gihikammaṃ na hotīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhikkhusaṅghassa harāti idaṃ piṇḍapātaharaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbanti īdisaṃ gihiveyyāvaccaṃ na hotīti katvā vuttaṃ.
204在“冬分之内”这一句里,由于咖提那未敷展时,在雨安居最后一个月所施与的,只到达前一个雨安居已住者;从那以后,在冬分所施与的,也到达后一个雨安居已住者,因为已经住过雨安居的缘故。但从冬分之后,在背季时,若这样限定而施与“已住雨安居的僧团”,则到达紧接着的雨安居,或从那以后的诸雨安居中,无论在哪里,只要是在那个比丘身份中已住雨安居的一切人。至于完全未住雨安居的人,则不到达他们——这样显示。“通晓相者说”:通晓律相的老师这样说。“通晓相者说”:这是决定语,但因为诸注疏中尚未出现,所以才这样说。“在界外村界……中略……到达一切”:意思是说,无论在哪里已住雨安居的一切人都到达。因此,《论母注疏》中也说:“然而,若站在界外村界,说‘我施与已住雨安居的僧团’,则无论在哪里已住雨安居的一切已到来者都到达。”但《甘提巴达》中说:“因为站在不适合雨安居之处而说,所以到达已住雨安居者和未住雨安居者的一切。”这话不应采用。因为说了“我施与已住雨安居的僧团”时,未住雨安居者并不到达。“一切”者:应理解为“在那个比丘身份中已住雨安居的一切”,因为说的是“已住雨安居的僧团”。“现前的一切”者:这里也是同样的道理。“这样说”:就是说“我施与已住雨安居的僧团”。“过去雨安居”:就是紧接过去的雨安居。
204.Antohemanteti iminā anatthate kathine vassānaṃ pacchime māse dinnaṃ purimavassaṃvutthānaññeva pāpuṇāti, tato paraṃ hemante dinnaṃ pacchimavassaṃvutthānampi vutthavassattā pāpuṇāti, hemantato pana paraṃ piṭṭhisamaye ‘‘vassaṃvutthasaṅghassā’’ti evaṃ paricchinditvā dinnaṃ anantare vasse vā tato paresu vā yattha katthaci tasmiṃ bhikkhubhāve vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana sabbathā avutthavassā, tesaṃ na pāpuṇātīti dasseti. Lakkhaṇaññū vadantīti vinayalakkhaṇaññuno ācariyā vadanti. Lakkhaṇaññū vadantīti idaṃ sanniṭṭhānavacanaṃ, aṭṭhakathāsu anāgatattā pana evaṃ vuttaṃ. Bahiupacārasīmāyaṃ…pe… sabbesaṃ pāpuṇātīti yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇātīti adhippāyo. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkha. aṭṭha. akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’ti vadati, yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ sampattānaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘vassāvāsassa ananurūpe padese ṭhatvā vuttattā vassaṃvutthānañca avutthānañca sabbesaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vutte avutthavassānaṃ pāpuṇāti. Sabbesampīti tasmiṃ bhikkhubhāve vutthavassānaṃ sabbesampīti attho daṭṭhabbo ‘‘vassaṃvutthasaṅghassā’’ti vuttattā. Sammukhībhūtānaṃ sabbesampīti etthāpi eseva nayo. Evaṃ vadatīti vassaṃvutthasaṅghassa dammīti vadati. Atītavassanti anantarātītavassaṃ.
205205. 现在,为了分析“指定而施予”这一句,说了“所谓‘指定而施予’,在这里”等话。其中,在粥……中略……或药中,先指定、限定之后再布施的施主,就叫作“指定而施予”——这是句子的连接方式。其余内容很清楚。
205. Idāni ‘‘ādissa detī’’ti padaṃ vibhajanto ‘‘ādissa detīti etthā’’tiādimāha. Tattha yāguyā vā…pe… bhesajje vā ādisitvā paricchinditvā dento dāyako ādissa deti nāmāti yojanā. Sesaṃ pākaṭameva.
206206. 现在,为了分别解释“施予个人”这一句,说了“施予个人,在此”等话。施主把东西布施给既不属于僧团、也不属于别众的、自己所亲近护持的某个人,这就叫作施予个人。这种个人施,或者是不当面施,或者是当面施。其中,不当面施的人,是称举名字而施,说“这件衣,我施给某某”;当面施的人,是把衣放在比丘脚边,说“尊者,这是我布施给您的”。无论用这两种方式中的哪一种,施主都叫作施予个人——这就是这句话的意思。并非只有单独施给一个人,才叫施予个人;为了说明连同弟子等一起布施也叫作施予个人,所以说了“然而,如果”等话。其中,“为求学习而来”,是指即使以前从未在他那里学习过,但从“我要来学习”的念头生起而前来的时候起,就已经进入弟子的身份,所以这样说。“学完就走”,是指完成学习之后便离开的人。“做完服务、学习、问答等事之后四处行游”,这是“学习弟子”的修饰语。由此排除了那些只在学习时前来、学完就走、住在别处而不承担义务的行者。
206. Idāni ‘‘puggalassa detī’’ti padaṃ vibhajanto āha ‘‘puggalassa deti etthā’’tiādi. Saṅghato ca gaṇato ca vinimuttassa attano kulūpakādipuggalassa dento dāyako puggalassa deti nāma. Taṃ pana puggalikadānaṃ parammukhā vā hoti sammukhā vā. Tattha parammukhā dento ‘‘idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti nāmaṃ uddharitvā deti, sammukhā dento ca bhikkhuno pādamūle cīvaraṃ ṭhapetvā ‘‘idaṃ, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti vatvā deti, tadubhayathāpi dento puggalassa deti nāmāti attho. Na kevalaṃ ekasseva dento puggalassa deti nāma, atha kho antevāsikādīhi saddhiṃ dentopi puggalassa deti nāmāti dassetuṃ ‘‘sace panā’’tiādimāha. Tattha uddesaṃ gahetuṃ āgatoti tassa santike uddesaṃ aggahitapubbassapi uddesaṃ gaṇhissāmīti āgatakālato paṭṭhāya antevāsikabhāvūpagamanato vuttaṃ. Gahetvā gacchantoti pariniṭṭhitauddeso hutvā gacchanto. Vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānanti idaṃ ‘‘uddesantevāsikāna’’nti imasseva visesanaṃ. Tena uddesakāle āgantvā uddesaṃ gahetvā gantvā aññattha nivasante anibaddhacārike nivatteti.
像这样,在衣犍度(大品379)中依据所载的八条论母说明了衣的分配之后,现在要针对同一衣犍度中间部分所提到的各种事例,把那里出现的方式转换过来加以说明,所以说了“若有某位比丘”等话。其中,对于“应该怎么做”这个提问,回答是“那些衣就归他们所有”;其余的内容则是以告知等方式来说的。“五个月”是与绝对关联词连用的宾格。“令增长后所寄存之物”,是指为了雨安居,由服务者令其增长后寄存下来的东西。“从那里产生”,是指从椰子园等那里产生的收益。不过,注疏中说:“说‘这个我们在此布施给雨安居僧团’,或者说‘我们布施雨安居衣’而给出,那么即使咖提那未完成,在五个月内也够用。”这是为了说明以雨安居利得的方式生起时,所能得到的利益之差别。其中,“在此”只是口头说法而已,即使没有“在此”这个词,只说“我们布施给雨安居僧团”,道理也是一样的。“即使咖提那未完成,也于五个月内够用”,是因为以雨安居利得的方式生起的缘故,即使咖提那未完成,已住雨安居的人在五个月内也够用。然而,此后对于所产生的雨安居衣,应当问:“这雨安居衣是属于过去雨安居,还是属于未来雨安居?”这里的“此后”,是指五个月之后,也就是从热季第一天开始。这就是其中的含义。
Evaṃ cīvarakkhandhake (mahāva. 379) āgataaṭṭhamātikāvasena cīvaravibhajanaṃ dassetvā idāni tasmiṃyeva cīvarakkhandhake majjhe āgatesu vatthūsu āgatanayaṃ nivattetvā dassento ‘‘sace koci bhikkhū’’tiādimāha. Tattha kiṃ kātabbanti pucchāya tasseva tāni cīvarānīti vissajjanā, sesāni ñāpakādivasena vuttāni. Pañca māseti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepatoti vassāvāsikatthāya veyyāvaccakarehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. Tatruppādatoti nāḷikerārāmāditatruppādato. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘idaṃ idha vassaṃvutthasaṅghassa demāti vā vassāvāsikaṃ demāti vā vatvā dinnaṃ taṃ anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, taṃ vassāvāsikalābhavasena uppanne labbhamānavisesaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha idhāti abhilāpamattamevetaṃ, idha-saddaṃ vinā ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vuttepi so eva nayo. Anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātīti vassāvāsikalābhavasena uppannattā anatthatakathinassapi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti, tato paraṃ pana uppannavassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ ‘‘kiṃ atītavasse idaṃ vassāvāsikaṃ, udāhu anāgatavasse’’ti. Tattha tato paranti pañcamāsato paraṃ, gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho.
“已住者不住”:这里,当已住者的归属还没确定时,又有另一件衣出现,如果有一位比丘前来,就应从中间剪开,由两人各取一份。当已住者的归属已经确定后,又有另一件衣出现,如果来的是较新的比丘,已住者就往下移;如果来的是更上座的比丘,已住者就往上移。如果再没有别人来,就应重新拿回到自己这里来取用。“未善取”:就是没有取得,意思是仍然属于僧团所有。“草落下时”:在一片范围内,草标刚一落下,即使有上千位比丘,那件衣也算已经取得了。“不应不乐意而给与份额”:这是注疏中的话,其中“已名为取得”的意思是,虽然并不知道“这件属于这个人”,但从义理上说,那些份额实际上已经归他们所有了,这就是其中的意趣。
Ṭhitikā pana na tiṭṭhatīti ettha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya pana ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā gacchati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. Duggahitānīti aggahitāni, saṅghikāneva hontīti attho. ‘‘Pātite kuse’’ti ekakoṭṭhāse kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ. ‘‘Nākāmā bhāgo dātabbo’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ (mahāva. aṭṭha. 363), tattha gahitameva nāmāti ‘‘imassa idaṃ patta’’nti kiñcāpi na viditaṃ, te pana bhāgā atthato tesaṃ pattāyevāti adhippāyo.
“以七日为限,只让黎明生起”:这是为了说明,在不同界内的精舍中应当怎么做,以及即使在同一个精舍里的两处卧处中也有居住的事实。只要让黎明生起,就算在那里住过了,但这并不是为了避免雨安居中断。因为在界内摄受的范围内,无论在哪里让黎明生起,即使没有进入自己所取的卧处,也已经是已入雨安居者。然而,如果没在所取的卧处居住,就不叫已住;只有在那个卧处让黎明生起时,才叫已住。因此说“在前者,名为住得较多”。这也说明:在另一处,即使以七日为限,也要在让黎明生起时,才叫住得较少,如果没有生起,就不算。“此”是指以单一意图而作的给予。在“以不同利养”等句中,“不同”是指各别、各别的利养属于这些住处,所以叫“不同利养”,也就是两个精舍,因为它们的利养各不相同。“不同界内摄受”:“不同”是指各别、各别由围墙等所区划的界内摄受属于这些住处,所以叫“不同界内摄受”,因为它们的界内摄受各不相同。“同一界内精舍”:是指在同一个界内有两个精舍,这是《萨罗他迪波尼》中所说。“以不同利养”:是指以各别系属的安居者利养。“以不同界内摄受”:是指以不同的围墙、不同的门。“同一界内精舍”:是指由于两个精舍被同一道围墙围绕,而处在同一个近行界之内,所以这样说,这是《除疑复注》中所说。“住处认领停止”:是指最初所取的已经停止。“于彼”:是指在住处认领停止的地方。
Sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetīti idaṃ nānāsīmavihāresu kattabbanayena ekasmimpi vihāre dvīsu senāsanesu nivutthabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, aruṇuṭṭhāpaneneva tattha vuttho hoti, na pana vassacchedaparihārāya. Antoupacārasīmāya hi yattha katthaci aruṇaṃ uṭṭhāpento attanā gahitasenāsanaṃ appaviṭṭhopi vutthavasso eva hoti. Gahitasenāsane pana nivuttho nāma na hoti, tattha aruṇuṭṭhāpane sati hoti. Tenāha ‘‘purimasmiṃ bahutaraṃ nivasati nāmā’’ti. Etena ca itarasmiṃ sattāhavārenapi aruṇuṭṭhāpane sati eva appataraṃ nivasati nāma hoti, nāsatīti dīpitaṃ hoti. Idanti ekādhippāyadānaṃ. Nānālābhehītiādīsu nānā visuṃ visuṃ lābho etesūti nānālābhā, dve vihārā, tehi nānālābhehi. Nānā visuṃ visuṃ pākārādīhi paricchinno upacāro etesanti nānūpacārā, tehi nānūpacārehi. Ekasīmavihārehīti ekasīmāyaṃ dvīhi vihārehīti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.364) vuttaṃ. Nānālābhehīti visuṃ visuṃ nibaddhavassāvāsikalābhehi. Nānūpacārehīti nānāparikkhepanānādvārehi. Ekasīmavihārehīti dvinnaṃ vihārānaṃ ekena pākārena parikkhittattā ekāya upacārasīmāya antogatehi dvīhi vihārehīti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.364). Senāsanaggāho paṭippassambhatīti paṭhamaṃ gahito paṭippassambhati. Tatthāti yattha senāsanaggāho paṭippassambhati, tattha.
207207.“比丘死时”这句话里,“死”这个词是表示状态成就的词,所以注释里说“由死亡这件事”。在圣典中,讲到在看护病人者的衣布施中,因为沙弥没有三衣的决意,所以各处都只说“衣和钵”等等。
207.Bhikkhussakālakateti ettha kālakata-saddo bhāvasādhanoti āha ‘‘kālakiriyāyā’’ti. Pāḷiyaṃ gilānupaṭṭhākānaṃ cīvaradāne sāmaṇerānaṃ ticīvarādhiṭṭhānābhāvā ‘‘cīvarañca pattañcā’’tiādi sabbattha vuttaṃ.
208即使价值千金,也只应该给看护病人的人,这是整句话的关联。其他,是指三衣和钵以外的东西。价值低劣,是指因为极度破旧等原因而变得很差。从其余,是指从剩下的资具中取。一切,是指钵和衣。在各个地方只属于僧团,是指在各个精舍中只属于僧团。对于比丘死亡的地方,本来应该说在这里,却说在那里,而且这是分别之语,因此可以知道,这是指资具存放的地方。在圣典中,不可分配、不可分割的意思是:成为已来和未来四方僧团共有之物,我允许对任何人成为不可分配、不可分割,这就是其含义。因为说到若有适当的接受者,所以当没有接受者时,即使没有给予而进行分配,也应该看作分配得当。以施水为准则,在这里,《萨罗他迪波尼》先说:然而,以施水为准则是指,在某个国家,比丘们仅仅以接受施水就成为所施之物的所有者,这是其意趣。而《除疑复注》则说:以施水为准则是指,先洒水说我将施与这么多衣,然后再给,谁取得了,谁就成为有份者,这是意趣。在他方海,是指赡部洲。因为锡兰岛就是相对于此而说的。
208. Sacepi sahassaṃ agghati, gilānupaṭṭhākānaññeva dātabbanti sambandho. Aññanti ticīvarapattato aññaṃ. Appagghanti atijiṇṇādibhāvena nihīnaṃ. Tatoti avasesaparikkhārato. Sabbanti pattaṃ cīvarañca. Tattha tattha saṅghassevāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre saṅghasseva. Bhikkhuno kālakataṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘idhā’’ti vattabbe ‘‘tatthā’’ti vuttattā vicchāvacanattā ca parikkhārassa ṭhapitaṭṭhānaṃ vuttanti viññāyati. Pāḷiyaṃ avissajjikaṃ avebhaṅgikanti āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghasseva santakaṃ hutvā kassaci avissajjikaṃ avebhaṅgikañca bhavituṃ anujānāmīti attho. ‘‘Sante patirūpe gāhake’’ti vuttattā gāhake asati adatvā bhājitepi subhājitamevāti daṭṭhabbaṃ. Dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti ettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.376) tāva ‘‘yattha pana dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti bhikkhū yasmiṃ raṭṭhe dakkhiṇodakapaṭiggahaṇamattenapi deyyadhammassa sāmino hontīti adhippāyo’’ti vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.376) pana ‘‘dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti ettakāni cīvarāni dassāmīti paṭhamaṃ udakaṃ pātetvā pacchā denti, taṃ yehi gahitaṃ, te bhāginova hontīti adhippāyo’’ti vuttaṃ. Parasamuddeti jambudīpe. Tambapaṇṇidīpañhi upādāyesa evaṃ vutto.
“决意死者衣”这句话里,有人在路上行走时,听到那人死了,如果在非住处的地方,十二肘范围内确认没有其他比丘,就决意“这件衣归我所有”,这就是决意,是善决意。当时,有一位比丘拥有很多物品、很多资具,死了。比丘们把这件事报告给世尊。“诸比丘,比丘死后,僧团是钵和衣的主人。不过,看护病人的人有很大的帮助。诸比丘,我允许把三衣和钵给予看护病人的人。其中,凡是轻的物品、轻的资具,应由现前僧团分配。其中,凡是重的物品、重的资具,那对已来和未来的四方僧团是不可分配、不可分割的。”世尊以一切知者的身份,依据这段经文,为比丘们审定了财物的继承。
‘‘Matakacīvaraṃ adhiṭṭhātī’’ti ettha maggaṃ gacchanto tassa kālakiriyaṃ sutvā avihāraṭṭhāne ce dvādasahatthabbhantare aññesaṃ bhikkhūnaṃ abhāvaṃ ñatvā ‘‘idaṃ cīvaraṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro kālakato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, ‘‘bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare. Apica gilānupaṭṭhākā bahupakārā, anujānāmi, bhikkhave, ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) iminā pāṭhena bhagavā sabbaññū bhikkhūnaṃ āmisadāyajjaṃ vicāresi.
在这里,财物继承按三衣、钵、其余轻物和重物来分,共有三种。其中,三衣和钵归看护病人的人所有,其余轻物归现前僧团,二十五种重物归四方僧团。由此说明:除了这三类物品之外,再没有别的叫做比丘物品的东西;除了这三种人之外,再没有别的叫做继承者的人。不过,现在的持律者们说:“比丘们的不如法物品,由已经还俗的亲属获得。”这是为什么呢?因为注释书里提到:“凡是对他的财物有主权的人,无论是在家人还是出家人,都应给予他们。”这话确实在注释书里有。但那段文字是在讲信任取用的情形,不是在讲继承取得的情形。那里只说了“在家人或出家人”,并没有说“亲属或非亲属”。所以,不管是不是亲属,凡是看护那位病人的人,就是属于看护病人者那份财物的主人,无论是在家人、出家人,甚至女人也一样。就是针对这些人说“应给予他们”,而不是针对那些没有看护病人的人。因为注释书里说过:“所谓看护病人者,无论是在家人、出家人,甚至女人,所有人都得到份额。”
Tattha ticīvarapattaavasesalahubhaṇḍagarubhaṇḍavasena āmisadāyajjaṃ tividhaṃ hoti. Tesu ticīvarapattaṃ gilānupaṭṭhākassa bhāgo hoti, avasesalahubhaṇḍaṃ sammukhībhūtasaṅghassa, pañcavīsatividha garubhaṇḍaṃ cātuddisasaṅghassa. Iminā ito tividhabhaṇḍato aññaṃ bhikkhubhaṇḍaṃ nāma natthi, imehi tividhehi puggalehi añño dāyādo nāma natthīti dasseti. Idāni pana vinayadharā ‘‘bhikkhūnaṃ akappiyabhaṇḍaṃ gihibhūtā ñātakā labhantī’’ti vadanti, taṃ kasmāti ce? ‘‘Ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabba’’nti aṭṭhakathāyaṃ āgatattāti. Saccaṃ āgato, so pana pāṭho vissāsaggāhavisaye āgato, na dāyajjagahaṇaṭṭhāne. ‘‘Gahaṭṭhā vā pabbajitā vā’’icceva āgato, na ‘‘ñātakā aññātakā vā’’ti, tasmā ñātakā vā hontu aññātakā vā, ye taṃ gilānaṃ upaṭṭhahanti, te gilānupaṭṭhākabhāgabhūtassa dhanassa issarā gahaṭṭhapabbajitā, antamaso mātugāmāpi. Te sandhāya ‘‘tesaṃ dātabba’’nti vuttaṃ, na pana ye gilānaṃ nupaṭṭhahanti, te sandhāya. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘gilānupaṭṭhāko nāma gihī vā hotu pabbajito vā, antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhantī’’ti.
或者,如果某个比丘在自己还活着的时候,就把自己所有的资具都舍弃了,送给了某个亲戚或非亲戚、在家人或出家人,而某个亲戚或非亲戚、在家人或出家人就信任地取用了,那么针对这类情况才说“那些财物的主宰者,无论是在家人还是出家人,都应该给他们”,而不是针对不是这类情况的亲戚说的。因为注疏里说:“但如果他在活着的时候就把自己所有的资具都舍弃了,送给了某人,或者有人信任地取用了,那么这东西就归那个被送给的人、那个取用的人所有,看护病人的人要随他的意愿才能得到。”就算这样吧,那对于如法物品又该怎么说呢?“应该给在家的亲戚”这种说法,在经、注疏、复注里都找不到,所以这一点需要考察。
Atha vā yo bhikkhu attano jīvamānakāleyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci ñātakassa vā aññātakassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā adāsi, koci ca ñātako vā aññātako vā gahaṭṭho vā pabbajito vā vissāsaṃ aggahesi, tādise sandhāya ‘‘ye tassa dhanassa issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabba’’nti vuttaṃ, na pana atādise ñātake. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti, tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhantī’’ti. Evaṃ hotu, kappiyabhaṇḍe pana kathanti? Tampi ‘‘gihiñātakānaṃ dātabba’’nti pāḷiyaṃ vā aṭṭhakathāyaṃ vā ṭīkāsu vā natthi, tasmā vicāretabbametaṃ.
关于钵食钵的注释
Piṇḍapātabhājanakathāvaṇṇanā
209209. 现在为了说明钵食的分配,又说了“关于钵食的分配”等话。其中,在《住所犍度》里,虽然住所的分配先出现,但因为这里要说明四种资具的分配,所以按照资具的顺序,先说明钵食的分配。而钵食的分配,是在僧团食等事项上的判定,这就是这里的关联。这些僧团食等,世尊是怎样允许的呢?于是说“我允许……省略……在已允许的当中”。为了僧团而送来的食物,就是僧团食,就像“为来客送来的食物,是来客食”一样。从僧团中指定后应当给予的食物,是指定食。邀请后应当给予的食物,是邀请食。投签后应当取得的食物,是签食。在半月日应当给予的食物,是半月食。在伍波萨他日应当给予的食物,是伍波萨他食。在初一,也就是伍波萨他日的第二天应当给予的食物,是初一食——这是词义分析。所谓常食,并不是另外有一种固定的东西;从僧团上座开始,按戒腊次序依次取得,这就叫常食。
209. Idāni piṇḍapātabhājanavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘piṇḍapātabhājane panā’’tiādimāha. Tattha senāsanakkhandhake senāsanabhājaneyeva paṭhamaṃ āgatepi catupaccayabhājanavinicchayattā paccayānukkamena piṇḍapātabhājanaṃ paṭhamaṃ dasseti. Piṇḍapātabhājane pana saṅghabhattādīsu ayaṃ vinicchayoti sambandho. Kathaṃ etāni saṅghabhattādīni bhagavatā anuññātānīti āha ‘‘anujānāmi…pe… anuññātesū’’ti. Saṅghassa atthāya ābhataṃ bhattaṃ saṅghabhattaṃ yathā ‘‘āgantukassa ābhataṃ bhattaṃ āgantukabhatta’’nti. Saṅghato uddissa uddisitvā dātabbaṃ bhattaṃ uddesabhattaṃ. Nimantetvā dātabbaṃ bhattaṃ nimantanabhattaṃ. Salākaṃ pātetvā gāhetabbaṃ bhattaṃ salākabhattaṃ. Pakkhe pakkhadivase dātabbaṃ bhattaṃ pakkhabhattaṃ. Uposathe uposathadivase dātabbaṃ bhattaṃ uposathabhattaṃ. Pāṭipade uposathadivasato dutiyadivase dātabbaṃ bhattaṃ pāṭipadabhattanti viggaho. Ṭhitikā nāma natthīti saṅghattherato paṭṭhāya vassaggena gāhaṇaṃ ṭhitikā nāma.
“在自己住所的门口”这句话,是就住所门楼附近而说的。“在食堂”是指在作为分配食物之处的食堂里。“按戒腊”是指按戒腊的次序。说了“但被给予的”之后,为了说明那位施主是怎样说的、以什么方式说,就说了“尊者,从僧团……”等话。“在村中”就是村内。“到了内围范围的”在这里是指:在村门、街道、十字路口等处,十二肘以内的范围,就叫作内围范围。
Attanovihāradvāreti vihārassa dvārakoṭṭhakasamīpaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhojanasālāyāti bhattuddesaṭṭhānabhūtāya bhojanasālāyaṃ. Vassaggenāti vassakoṭṭhāsena. Dinnaṃ panāti vatvā yathā so dāyako vadati, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘saṅghato bhante’’tiādimāha. Antaraghareti antogehe. Antoupacāragatānanti ettha gāmadvāravīthicatukkesu dvādasahatthabbhantaraṃ upacāro nāma.
为了说明在村中范围内所能得到的差别,接着就说“这里说的是村中范围”等等。一门使用,就是只通过一道门来使用。在不同住处,是指不同家族、不同范围内的住处。有惭耻心、善良、有智慧的人,避开不该去的地方,经过审察之后才指定,所以说“应当求有惭耻心、善良、有智慧的人”。或坐着、或躺下,这是轻蔑语气的说法,意思是长老躺下睡觉时,新学比丘拿了,算是拿得妥当。或三衣随从,这里《甘提巴达》中说:“就像只得到水的人一样,如果别人没有得到指定食,却得到了衣服等多种东西,那就归他。”因为允许他随自己的喜好说了之后拿来,所以叫放任使者。所愿,就是说“请给指定食”等等时,他想要什么。以问的方式,就是以类似提问的方式。
Antaragharassa upacāre pana labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘gharūpacāro cetthā’’tiādimāha. Ekavaḷañjanti ekena dvārena vaḷañjitabbaṃ. Nānānivesanesūti nānākulassa nānūpacāresu nivesanesu. Lajjī pesalo agatigamanaṃ vajjetvā medhāvī ca upaparikkhitvā uddisatīti āha ‘‘pesalo lajjī medhāvī icchitabbo’’ti. Nisinnassapi niddāyantassapīti anādare sāmivacanaṃ, vuḍḍhatare niddāyante navakassa gāhitaṃ suggāhitanti attho. Ticīvaraparivāraṃ vāti ettha ‘‘udakamattalābhī viya aññopi uddesabhattaṃ alabhitvā vatthādianekappakārakaṃ labhati ce, tasseva ta’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Attano rucivasena yaṃ kiñci vatvā āharituṃ vissajjitattā vissaṭṭhadūto nāma. Yaṃ icchatīti ‘‘uddesabhattaṃ dethā’’tiādīni vadanto yaṃ icchati. Pucchāsabhāgenāti pucchāsadisena.
说了“这叫一处常食”之后,为了解释这个常食,就说了“或者国王……”等话。因为不和其他指定食等混在一起,只单独按常食来取,所以说了“单独行食”。以偷窃的方式拿走,就是持钵者拿走。成为颈,就是成为命令者的颈。一切都属于钵主,意思是衣等一切也都属于钵主;也就是说,我这话只是针对食物说的,不涉及衣等,这样取用是可以的。说允许去办人们的事,就是允许去办人们的事,经那位比丘说了之后就去办。所谓未作份,就是来客份,意思是还没有布施过的份。说一切僧团受用,关于这里,《甘提巴达》中说:最初说了“布施一切僧团食”之后,即使后来没有说“一切僧团受用”,也应当分配而受用。没有说带来什么,就是没有问施主“你带来的是什么食物”。按平常的常食,就是按指定食的常食。
‘‘Ekākūṭaṭṭhitikā nāma hotī’’ti vatvā tameva ṭhitikaṃ vibhāvento ‘‘rañño vā hī’’tiādimāha. Aññehi uddesabhattādīhi amissetvā visuṃyeva ṭhitikāya gahetabbattā ‘‘ekacārikabhattānī’’ti vuttaṃ. Theyyāya harantīti pattahārakā haranti. Gīvā hotīti āṇāpakassa gīvā hoti. Sabbaṃ pattassāmikassa hotīti cīvarādikampi sabbaṃ pattassāmikasseva hoti, ‘‘mayā bhattameva sandhāya vuttaṃ, na cīvarādi’’nti vatvā gahetuṃ vaṭṭatīti attho. Manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vuttā gacchantīti manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatīti tena bhikkhunā vuttā gacchanti. Akatabhāgo nāmāti āgantukabhāgo nāma, adinnapubbabhāgoti attho. Sabbo saṅgho paribhūñjatūti vutteti ettha ‘‘paṭhamameva ‘sabbasaṅghikabhattaṃ dethā’ti vatvā pacchā ‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’ti avuttepi bhājetvā paribhuñjitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Kiṃ āharīyatīti avatvāti ‘‘katarabhattaṃ tayā āharīyatī’’ti dāyakaṃ apucchitvā. Pakatiṭhitikāyāti uddesabhattaṭhitikāya.
邀请食的注释
Nimantanabhattakathāvaṇṇanā
210如果不说“从僧团中指定这么多比丘后布施吧”这类话,而是说“请布施给这么多比丘食物”,这样布施的,就叫僧团邀请。对常行乞食的比丘也适用,因为这是以乞食的方式来说的,所以适用。“依次第”,就是按得到的次第。“中断”,就是没有说“请取食物”这句话。因此说“没有说食物”。“以团计算”,就是按一团一团来算。这个规则只适用于邀请食,不适用于指定食。因为指定食只应分配够一个人吃的量,所以在指定食中没有“团常食”这回事。
210. ‘‘Ettake bhikkhū saṅghato uddisitvā dethā’’tiādīni avatvā ‘‘ettakānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ dethā’’ti vatvā dinnaṃ saṅghikaṃ nimantanaṃ nāma. Piṇḍapātikānampi vaṭṭatīti bhikkhāpariyāyena vuttattā vaṭṭati. Paṭipāṭiyāti laddhapaṭipāṭiyā. Vicchinditvāti ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti padaṃ avatvā. Tenevāha ‘‘bhattanti avadantenā’’ti. Ālopasaṅkhepenāti ekekapiṇḍavasena. Ayañca nayo nimantaneyeva, na uddesabhatte. Tassa hi ekassa pahonakappamāṇaṃyeva bhājetabbaṃ, tasmā uddesabhatte ālopaṭṭhitikā nāma natthi.
已经登入母表本身。关于“从僧团中八位比丘”这一句,应当这样连接:凡是已登入母表者,就是那八位比丘。在指定食、邀请食等僧团食的母表中,若是按照邀请食母表的登录方式,就应当由分食者或自己从僧团指定后领取再前往,不能凭自己喜好领取,这是这里的意旨。“登入母表”的意思是:以“我从僧团领取”等所说的母表分类告知施主。《甘提巴达》中说:“一次——只要住在那个住处的比丘,全都得到。”但这里的意思是:“一次”并不是指一天,而是指住在那个住处的所有比丘。如果知道“在一天中领取的比丘,别的日子不再领取,直到一次让所有比丘都受食”,那么知道的人就应当领取后前往。“从约定时起”——就是从对居住在该处作出约定的那时开始。
Āruḷhāyeva mātikaṃ. Saṅghato aṭṭha bhikkhūti ettha ye mātikaṃ āruḷhā, te aṭṭha bhikkhūti yojetabbaṃ. Uddesabhattanimantanabhattādisaṅghikabhattamātikāsu nimantanabhattamātikāya ṭhitikāvasena āruḷhe bhattuddesakena vā sayaṃ vā saṅghato uddisāpetvā gahetvā gantabbaṃ, na attanā rucite gahetvāti adhippāyo. Mātikaṃ āropetvāti ‘‘saṅghato gaṇhāmī’’tiādinā vuttamātikābhedaṃ dāyakassa viññāpetvāti attho. ‘‘Ekavāranti yāva tasmiṃ āvāse vasanti bhikkhū , sabbe labhantī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ayaṃ panettha adhippāyo – ekavāranti na ekadivasaṃ sandhāya vuttaṃ, yattakā pana bhikkhū tasmiṃ āvāse vasanti, te sabbe. Ekasmiṃ divase gahitabhikkhū aññadā aggahetvā yāva ekavāraṃ sabbe bhikkhū bhojitā hontīti jānāti ce, ye jānanti, te gahetvā gantabbanti. Paṭibaddhakālato paṭṭhāyāti tattheva vāsassa nibaddhakālato paṭṭhāya.
筹食注释
Salākabhattakathāvaṇṇanā
211“绑定”就是写下来。“依村来说”通常也是指按大多数情况下的同等利养村来说。“许多筹食”指三十份或四十份食物。“如果有”要补上连接词来理解。“观察”是按数量观察那些食物。“以强制令接受”是对不愿走远路的人用强制手段让他接受。这里说“再回到精舍”,如果是不回精舍而先拿了食物,之后在精舍里送到自己手中再吃,也是可以的。“依一家来说”是指在街道上也按一侧的房屋排列来说。“指定后”是说“某家的筹食归你所得”之后。
211.Upanibandhitvāti likhitvā. Gāmavasenapīti yebhuyyena samalābhagāmavasenapi. Bahūni salākabhattānīti tiṃsaṃ vā cattārīsaṃ vā bhattāni. Sace hontīti ajjhāharitvā yojetabbaṃ. Sallakkhetvāti tāni bhattāni pamāṇavasena sallakkhetvā. Niggahena datvāti dūraṃ gantuṃ anicchantassa niggahena sampaṭicchāpetvā. Puna vihāraṃ āgantvāti ettha vihāraṃ anāgantvā bhattaṃ gahetvā pacchā vihāre attano pāpetvā bhuñjitumpi vaṭṭati. Ekagehavasenāti vīthiyampi ekapasse gharapāḷiyā vasena. Uddisitvāpīti ‘‘asukakule salākabhattāni tuyhaṃ pāpuṇantī’’ti vatvā.
212212.“轮流村”是指因为太远,所以要轮流去的村子。“六十或五十”这句话,是针对为杖罚之事而拿水罐说的。“寺院轮值”是指所有比丘都出去乞食时,留守寺院的轮值。“给他们”是指给那些寺院轮值者。“只是增益业”就是指足够用来办理守护寺院事务的供给。因为太远,所以要强制轮流去领的村子,就是轮流村。被派在寺院轮值中的人,就是寺院轮值者,也就是轮流守护寺院的人。“变异”是指信心的变异。“只是增益业”是指为了守护寺院,僧团应当给出的额外利养。“只归一个人得到”意思是每天只归一个人得到。“以僧团新受戒比丘得到时”是指每天归一个人得到的两三份独行食,依照那个规则,在自己应得之处,以僧团新受戒比丘得到时。
212.Vāragāmeti atidūrattā vārena gantabbagāme. Saṭṭhito vā paṇṇāsato vāti daṇḍakammatthāya udakaghaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. Vihāravāroti sabbabhikkhūsu bhikkhāya gatesu vihārarakkhaṇavāro. Nesanti vihāravārikānaṃ. Phātikammamevāti vihārarakkhaṇakiccassa pahonakapaṭipādanameva. Dūrattā niggahetvāpi vārena gahetabbo gāmo vāragāmo. Vihāravāre niyuttā vihāravārikā, vārena vihārarakkhaṇakā. Aññathattanti pasādaññathattaṃ. Phātikammameva bhavantīti vihārarakkhaṇatthāya saṅghena dātabbā atirekalābhā honti. Ekasseva pāpuṇantīti divase divase ekekasseva pāpitānīti attho. Saṅghanavakena laddhakāleti divase divase ekekassa pāpitāni dve tīṇi ekacārikabhattāni teneva niyāmena attano pāpuṇanaṭṭhāne saṅghanavakena laddhakāle.
对于“使任何现前者得到”这一句,注释书《甘提巴达》中说:“如果大多数比丘在界外,就可以让任何现前的人得到;因为是同类,一个人得到的就属于所有人;如果连这样的人也没有,就自己取得之后再给。”所谓“味筹”,就是甘蔗汁筹。不过,因为是以筹的方式领取,所以不应受用——这是就“不相应”而说的,不是按头陀支的分类来说的。因为《清净道论》里说:“从僧团得到的离染筹……乃至……是允许的。”《萨罗他迪波尼》里也说:“从僧团得到的离染筹,在精舍里煮好的饭也是允许的。”这是作为共通情况来说的,并没有区分说“这样领取就应受用,这样领取就不应受用”。所以,“在这里,药等筹对乞食者虽然也允许,但因为是以筹的方式领取,所以不应受用”这句话的意趣需要审察。如果药等筹以筹的方式领取就不应受用,那就不该说“从僧团得到的离染筹是允许的”。而且根据“额外利养、僧团食、指定食”等说法,“我拒绝额外利养”,这里以筹的方式本应领取的只是食物被拒绝,不是药被拒绝。因为僧团食等十四种食才被说为不应受用。或者,按照犍度诵者的见解,这里应当这样理解。“应给予最上乞食”——就是最上的乞食。“最上乞食量”——就是一匙的乞食量。“得到或没得到,明天也应领取”——这是说即使得到了,也因为量少而这样说。所以说“得到足够……乃至……没得到,明天也应领取”。这里“最上乞食量”中的“量”字,是排除“多”的意思。
Yassakassaci sammukhībhūtassa pāpetvāti ettha ‘‘yebhuyyena ce bhikkhū bahisīmagatā honti, sammukhībhūtassa yassa kassaci pāpetabbaṃ sabhāgattā ekena laddhaṃ sabbesaṃ hoti, tasmimpi asati attano pāpetvā dātabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Rasasalākanti ucchurasasalākaṃ. Salākavasena pana gāhitattā na sāditabbāti idaṃ asāruppavasena vuttaṃ, na dhutaṅgabhedavasena. ‘‘Saṅghato nirāmisasalākā…pe… vaṭṭatiyevā’’ti hi visuddhimagge (visuddhi. 1.26) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.325) – saṅghato nirāmisasalākāpi vihāre pakkabhattampi vaṭṭatiyevāti sādhāraṇaṃ katvā visuddhimagge (visuddhi. 1.26) vuttattā, ‘‘evaṃ gāhite sāditabbaṃ, evaṃ na sāditabba’’nti visesetvā avuttattā ca ‘‘bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena pana gāhitattā na sāditabbā’’ti ettha adhippāyo vīmaṃsitabbo. Yadi hi bhesajjādisalākā salākavasena gāhitā na sāditabbā siyā, ‘‘saṅghato nirāmisasalākā vaṭṭatiyevā’’ti na vadeyya, ‘‘atirekalābho saṅghabhattaṃ uddesabhatta’’ntiādivacanato (mahāva. 128) ca ‘‘atirekalābhaṃ paṭikkhipāmī’’ti salākavasena gāhetabbaṃ bhattameva paṭikkhittaṃ, na bhesajjaṃ. Saṅghabhattādīni hi cuddasa bhattāniyeva tena na sāditabbānīti vuttāni. Khandhakabhāṇakānaṃ vā matena idha evaṃ vuttanti gahetabbanti vuttaṃ. Aggato dātabbā bhikkhā aggabhikkhā. Aggabhikkhāmattanti ekakaṭacchubhikkhāmattaṃ. Laddhā vā aladdhā vā svepi gaṇheyyāsīti laddhepi appamattatāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘yāvadatthaṃ labhati…pe… alabhitvā sve gaṇheyyāsīti vattabbo’’ti. Aggabhikkhamattanti hi ettha matta-saddo bahubhāvaṃ nivatteti.
所谓“筹食”,是只在寺院里分配的,因为它是针对寺院而给的,所以文中说“未在寺院得到的”等等。其中“在集会堂”,是指在该村的集会堂。“应带到寺院领取”,意思是这样说了之后,当天布施的食物要带回寺院,按分配名册领取。“在那里”,是指在那个方向的区域。“领取那个”,是自己领取那个轮值村的筹。“由他”,是指由那个把自己所得的轮值村筹给了方行者的。“在还没越过时,应让他在那里领筹”,因为只有近行界内的筹才能得到,所以在那位方行者还没越过近行界时,要把那位方行者应得的筹交到他手中,让他自己领取。
Salākabhattaṃ nāma vihāreyeva uddisīyati vihārameva sandhāya dīyamānattāti āha ‘‘vihāre apāpitaṃ panā’’tiādi. Tatra āsanasālāyāti tasmiṃ gāme āsanasālāya. Vihāraṃ ānetvā gāhetabbanti tathā vatvā tasmiṃ divase dinnabhattaṃ vihārameva ānetvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ disābhāge. Taṃ gahetvāti taṃ vāragāmasalākaṃ attanā gahetvā. Tenāti yo attano pattavāragāme salākaṃ disāgamikassa adāsi, tena. Anatikkamanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbāti yasmā upacārasīmaṭṭhasseva salākā pāpuṇāti, tasmā tasmiṃ disaṃgamike upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tassa disaṃgamikassa pattasalākā attano pāpetvā gāhetabbā.
“应当每天送到”——对于站在近行界内的任何人,都应当按雨安居的次序送到。这样一来,在这些还没来的人尚未到达时,邻近寺院的比丘们可以受用;否则,就属于僧团所有。“未来日”:这里要问,怎么知道那些比丘是已经来了还是还没来呢?因为从各处来的比丘都会在那个村的集会堂里聚集,所以能够知道他们是来了还是没来。“我们的行处村”——就是那些布施筹食的人所在的村。“来受用”——他们心里想:“大长老一个人留在寺院里,肯定会把所有筹食都弄到自己手里待着”,于是就来。
Devasikaṃpāpetabbāti upacārasīmāyaṃ ṭhitassa yassa kassaci vassaggena pāpetabbā. Evaṃ etesu anāgatesu āsannavihāre bhikkhūnaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, itarathā saṅghikaṃ hoti. Anāgatadivaseti ettha kathaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ āgatānāgatabhāvo viññāyatīti ce? Yasmā tato tato āgatā bhikkhū tasmiṃ gāme āsanasālāya sannipatanti, tasmā tesaṃ āgatānāgatabhāvo sakkā viññātuṃ. Amhākaṃ gocaragāmeti salākabhattadāyakānaṃ gāme. Bhuñjituṃ āgacchantīti ‘‘mahāthero ekakova vihāre ohīno avassaṃ sabbasalākā attano pāpetvā ṭhito’’ti maññamānā āgacchanti.
半月食等论的注释
Pakkhikabhattādikathāvaṇṇanā
213213. 在标记出来的四个半月日里,应当布施的食物叫半月食。这里“标记出来的”当中,“阿毗”只是前缀,意思是“应当被标记的”。也就是说,为了受持伍波萨他、听法、供养、恭敬等事,应当在那些日子上(布施)——那些应当标记、应当注意、应当辨认的日子。所谓“明天的半月”,意思是:今天这份半月食不应该接受,应该在第八天吃;不应该为了在第七天吃而接受;只应该按施主们指定的那一天来接受。因此说“然而如果”等等。“明天粗劣”的意思是:今天因为迎亲、婚礼等事,做了特别精美的食物,明天就不会这样了,所以心想“今天就让比丘们吃吧”。不过《萨罗他迪波尼》里另有不同说法。为了说明半月食和伍波萨他食的差别,说“受持伍波萨他支”等等。在伍波萨他日应当布施的食物,叫伍波萨他食。
213. Abhilakkhitesu catūsu pakkhadivasesu dātabbaṃ bhattaṃ pakkhikaṃ. Abhilakkhitesūti ettha abhīti upasāramattaṃ, lakkhaṇiyesuiccevattho, uposathasamādānadhammassavanapūjāsakkārādikaraṇatthaṃ lakkhitabbesu sallakkhetabbesu upalakkhetabbesūti vuttaṃ hoti. Sve pakkhoti ajjapakkhikaṃ na gāhetabbanti aṭṭhamiyā bhuñjitabbaṃ, sattamiyā bhuñjanatthāya na gāhetabbaṃ, dāyakehi niyamitadivaseneva gāhetabbanti attho. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. Sve lūkhanti ajja āvāhamaṅgalādikaraṇato atipaṇītaṃ bhojanaṃ karīyati, sve tathā na bhavissati, ajjeva bhikkhū bhojessāmāti adhippāyo. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.325) pana aññathā vuttaṃ. Pakkhikabhattato uposathikabhattassa bhedaṃ dassento āha ‘‘uposathaṅgāni samādiyitvā’’tiādi. Uposathe dātabbaṃ bhattaṃ uposathikaṃ.
关于客食等的注释
Āgantukabhattādikathāvaṇṇanā
214“指定”是指规定“客居比丘们可以在某处寺院受用饮食”。关于“行路比丘也可以受用客食”,这是针对从别的村落来到某处、以尚未平息的旅途心态暂住之后,又要前往其他地方的行路比丘说的;而如果是本寺的比丘想要出行,那就只能得到行路食。由于经文说“留下借口”,应当理解为:如果没有借口,那么直到行程障碍消失之前,都可以受用。
214.Nibandhāpitanti ‘‘asukavihāre āgantukā bhuñjantū’’ti niyamitaṃ. Gamiko āgantukabhattampīti gāmantarato āgantvā avūpasantena gamikacittena vasitvā puna aññattha gacchantaṃ sandhāya vuttaṃ, āvāsikassa pana gantukāmassa gamikabhattameva labbhati. ‘‘Lesaṃ oḍḍetvā’’ti vuttattā lesābhāvena yāva gamanaparibandho vigacchati, tāva bhuñjituṃ vaṭṭatīti ñāpitanti daṭṭhabbaṃ.
关于担食等的注释
Dhurabhattādikathāvaṇṇanā
215把米等送过去……中间省略……可以,因为这是送来的比丘食物,所以可以。
215.Taṇḍulādīni pesenti…pe… vaṭṭatīti abhihaṭabhikkhattā vaṭṭati.
216216.“因为是以同样的方式接受”:因为是以乞食的名义接受的。把钵装满、盖好之后布施,意思是说“我们布施团食”而给的。其余部分很容易理解。
216.Tathā paṭiggahitattāti bhikkhānāmena paṭiggahitattā. Pattaṃ pūretvā thaketvā dinnanti ‘‘guḷakabhattaṃ demā’’ti dinnaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
病缘药分配论的注释
Gilānapaccayabhājanakathāvaṇṇanā
217从此之后,按照资具的次第,本来应该先讲卧坐具的分配,但因为那部分内容范围太广;而病缘药的分配范围较小,又和钵食的分配相顺,所以为了紧接着显示它,就说了“然而病缘药分配”等话。其中,“王、王之大臣”只是举例而已,婆罗门大富者、居士大富者等也是这样做的。“敲击铜锣”等,因为前面已经说过方式,而且本身也很明显,所以很容易理解。“应在近行界……中略……分配”,这是因为对僧团布施而说的。“然而倾倒瓶”,是把瓶口朝向某一方。“如果酥油是稠的”,指酥油坚硬。“可以一点点地令其流出”,这样做时,也能保持稳定。“生姜、胡椒等药物以及其余的钵、碗等沙门资具”,这是为了说明:不仅药物是病缘药,其余的资具也都包含在病缘药之中。
217. Ito paraṃ paccayānukkamena senāsanabhājanakathāya vattabbāyapi tassā mahāvisayattā, gilānapaccayabhājanīyakathāya pana appavisayattā, piṇḍapātabhājanīyakathāya anulomattā ca tadanantaraṃ taṃ dassetumāha ‘‘gilānapaccayabhājanīyaṃ panā’’tiādi. Tattha rājarājamahāmattāti upalakkhaṇamattamevetaṃ. Brāhmaṇamahāsālagahapatimahāsālādayopi evaṃ karontiyeva. Ghaṇṭiṃ paharitvātiādi heṭṭhā vuttanayattā ca pākaṭattā ca suviññeyyameva. Upacārasīmaṃ…pe… bhājetabbanti idaṃ saṅghaṃ uddissa dinnattā vuttaṃ. Kumbhaṃ pana āvajjetvāti kumbhaṃ disāmukhaṃ katvā. Sace thinaṃ sappi hotīti kakkhaḷaṃ sappi hoti. Thokaṃ thokampi pāpetuṃ vaṭṭatīti evaṃ kate ṭhitikāpi tiṭṭhati. Siṅgiveramaricādibhesajjampi avasesapattathālakādisamaṇaparikkhāropīti iminā na kevalaṃ bhesajjameva gilānapaccayo hoti, atha kho avasesaparikkhāropi gilānapaccaye antogadhoyevāti dasseti.
坐卧具攫取论的注释
Senāsanaggāhakathāvaṇṇanā
218在讨论卧坐具分配的部分中,“卧坐具受取的决定”说的就是卧坐具的分配。其中,按时间来说,卧坐具的受取有两种:时节时的卧坐具受取,以及雨安居时的卧坐具受取。“时节时”指冬季和夏季的时节。“雨安居”指雨季的时候。应当请比丘起身后施予卧坐具,并没有所谓非时的问题,因为施主们说的是“我施予已来的、未来的、四方僧团”,这是施予僧团的卧坐具。“各各的别院”指每位比丘各自的别院。“在那里”指在所得到的别院中。“长堂”指经行堂。“圆亭”指讲堂。“压迫”就是逼迫。“不得不施”这句话是为了表明:对故意不施予的人,从进入僧园时起就犯恶作。而“在赡部洲”是针对圣地的比丘们说的。据说他们是这样规定的。
218. Senāsanabhājanakathāyaṃ senāsanaggāhe vinicchayoti senāsanabhājanamevāha. Tattha utukāle senāsanaggāho ca vassāvāse senāsanaggāho cāti kālavasena senāsanaggāho nāma duvidho hotīti yojanā. Tattha utukāleti hemantagimhānautukāle. Vassāvāseti vassānakāle. Bhikkhuṃ uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi dāyakehi ‘‘āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa dammī’’ti dinnasaṅghikasenāsanattā. Ekekaṃ pariveṇanti ekekassa bhikkhussa ekekaṃ pariveṇaṃ. Tatthāti tasmiṃ laddhapariveṇe. Dīghasālāti caṅkamanasālā. Maṇḍalamāḷoti upaṭṭhānasālā. Anudahatīti pīḷeti. Adātuṃ na labhatīti iminā sañcicca adentassa paṭibāhane pavisanato dukkaṭanti dīpeti. Jambudīpe panāti ariyadese bhikkhū sandhāya vuttaṃ. Te kira tathā paññāpenti.
219对于“不应搅扰行处村”这句话,用“不应在那里对人说”等说法来说明它的含义。断除寻,就是不再生起这样的念头:“看见有人这样前往,就拦住他并施给资具。”若他们中有一人,就是那些人当中有一位智者。覆身之物,就是遮蔽身体的物品,意思是遮盖身体的衣服。唯因心清净故无过,这是针对被询问时说明理由的那一刻说的,并不是说心不清净的人回答所问也没有过失。然而应当知道,这是针对怀着“这样前去,他们将会问我”的想法而不去的情况说的。
219.Nagocaragāmo ghaṭṭetabboti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘na tattha manussā vattabbā’’tiādinā. Vitakkaṃ chinditvāti ‘‘iminā nīhārena gacchantaṃ disvā nivāretvā paccaye dassantī’’ti evarūpaṃ vitakkaṃ anuppādetvā. Tesu ce ekoti tesu manussesu eko paṇḍitapuriso. Bhaṇḍapaṭicchādananti paṭicchādanabhaṇḍaṃ, sarīrapaṭicchādanaṃ cīvaranti attho. Suddhacittattāva anavajjanti idaṃ pucchitakkhaṇe kāraṇācikkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ na hoti asuddhacittassapi pucchitapañhavissajjane dosābhāvā. Evaṃ pana gate maṃ pucchissantīti saññāya agamanaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.
应当守护:要用修补破损、清扫等方法来守护。在圆台上:指在塔庙楼阁的平台上,也就是瓶形建筑上方的方形台。在哪里应当问:对于提问,回答是“在按常理可以获得的地方,就该在那里问”。为什么应当问等语,是为了说明即使在按常理可以获得的地方也应当询问的理由。退后:指从精舍退开。为了说明这个意思,所以说“在一由旬或二由旬之间”。寄托:把田地、或椰子园等园林、或钱币等交给园民,说“由此产生的收益,用作雨安居者所需”而给予。作职务后:在那个住处完成应作的职务之后。如是信施:意思是,像这样按前面所说的方式,就出于信心而布施的、属于雨安居者所得的范围而言。
Paṭijaggitabbānīti khaṇḍaphullābhisaṅkharaṇasammajjanādīhi paṭijaggitabbāni. Muṇḍavedikāyāti cetiyassa hammiyavedikāya ghaṭākārassa upari caturassavedikāya. Kattha pucchitabbanti pucchāya yato pakatiyā labbhati, tattha pucchitabbanti vissajjanā. Kasmā pucchitabbantiādi yato pakatiyā labbhati, tatthāpi pucchanassa kāraṇasandassanatthaṃ vuttaṃ. Paṭikkammāti vihārato apasakkitvā. Tamatthaṃ dassento ‘‘yojanadviyojanantare hotī’’ti āha. Upanikkhepanti khettaṃ vā nāḷikerādiārāmaṃ vā kahāpaṇādīni vā ārāmikānaṃ niyyātetvā ‘‘ito uppannā vaḍḍhi vassāvāsikatthāya hotū’’ti dinnaṃ. Vattaṃ katvāti tasmiṃ senāsane kattabbavattaṃ katvā. Iti saddhādeyyeti evaṃ heṭṭhā vuttanayena saddhāya dātabbe vassāvāsikalābhavisayeti attho.
所谓“本金”,是指在那里产生出来的钱财。因为它是从施主说“用这个享用四种资具”而布施的田地等当中产生的,所以在净人手里,就跟施主说“享用净物”而布施的本金一样,因此说“对净人而言……”等等。
“为了僧团的利益”,就是为了僧团的好处。
“只应按个人的方式来做”:按照后面将要说的方式,比丘们为做衣服而辛苦,觉得“这么多米的份额,拿来给比丘们做衣服”这样是可以的——像这样,只应按提到个人的方式来做;而不应按“僧团为做衣服而辛苦”这样提到僧团的方式来做。
“按净物的方式”:为了把一般所说的意思讲清楚,所以说了“只按衣服、米等的方式”。这里“及”字应当理解为“也”的意思,而不是集合的意思。为了说明只按个人方式和按净物方式来请求听许的方法,所以说了“然而应当这样做……”等等。
Vatthu panāti tatruppāde uppannarūpiyaṃ, tañca ‘‘tato catupaccayaṃ paribhuñjathā’’ti dinnakhettādito uppannattā kappiyakārakānaṃ hatthe ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjathā’’ti dāyakehi dinnavatthusadisaṃ hotīti āha ‘‘kappiyakārakānañhī’’tiādi. Saṅghasuṭṭhutāyāti saṅghassa hitāya . Puggalavaseneva kātabbanti parato vakkhamānanayena bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatītiādinā puggalaparāmāsavaseneva kātabbaṃ, ‘‘saṅgho cīvarena kilamatī’’tiādinā pana saṅghaparāmāsavasena na kātabbaṃ. Kappiyabhaṇḍavasenāti sāmaññato vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘cīvarataṇḍulādivaseneva cā’’ti vuttaṃ. Ca-kāro cettha panasaddatthe vattati, na samuccayattheti daṭṭhabbaṃ. Puggalavaseneva kappiyabhaṇḍavasena ca apalokanappakāraṃ dassetuṃ ‘‘taṃ pana evaṃ kattabba’’ntiādi vuttaṃ.
“观察衣资具”是指,以相信布施能带来果报的心态,把在那个雨安居期间所得到的、属于衣资具的受用,判定为“就这么多”。“住处”是指负责分配住处的人。“已说”是指在广注中已经说过。为什么这样说呢?回答说“因为如此”等等。意思是:负责分配住处的人自己拿自己的那份不合适,所以两个人互相拿对方的那份。应当知道,由被认可的住处分配者下令,别人替他拿的那份,也算已经拿到。可以认可八个人或十六个人,是可以一个一个分,还是可以一起分呢?一起分也可以。通过一次甘马语,也可以把所有人一起认可。因为僧团不会对僧团作治罚甘马。然而,可以多人一起作认可施与。因此,在七叶窟结集中,关于拔除甘马的认可,八个人也是一起被认可的。“坐堂”是指等候堂。
Cīvarapaccayaṃ sallakkhetvāti saddhādeyyatatruppādavasena tasmiṃ vassāvāse labbhamānacīvarasaṅkhātaṃ paccayaṃ ‘‘ettaka’’nti paricchinditvā. Senāsanassāti senāsanaggāhāpaṇassa. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kasmā evaṃ vuttanti āha ‘‘evañhī’’tiādi, senāsanaggāhāpakassa attanāva attano gahaṇaṃ asāruppaṃ, tasmā ubho aññamaññaṃ gāhessantīti adhippāyo. Sammatasenāsanaggāhāpakassa āṇattiyā aññena gahitopi gāho ruhatiyevāti veditabbaṃ. Aṭṭhapi soḷasapi jane sammannituṃ vaṭṭatīti visuṃ visuṃ sammannituṃ vaṭṭati, udāhu ekatoti? Ekatopi vaṭṭati. Ekakammavācāya sabbepi ekato sammannituṃ vaṭṭati. Niggahakammameva hi saṅgho saṅghassa na karoti. Sammutidānaṃ pana bahūnampi ekato kātuṃ vaṭṭati. Teneva sattasatikakkhandhake ubbāhikasammutiyaṃ aṭṭhapi janā ekato sammatāti. Āsanagharanti paṭimāgharaṃ. Maggoti upacārasīmabbhantaragate gāmābhimukhamagge katasālā vuccati, evaṃ pokkharaṇirukkhamūlādīsupi. Rukkhamūlādayo channā kavāṭabaddhāva senāsanaṃ. Ito parāni suviññeyyāni.
220220. 在《大利益住处》的解说中,“得到”是指住在那里的比丘们得到。“分配后”是指按每个人够用的量分开。“在住处”是指在住所中。“投入后”在这里,所谓投入,就是对住在那些住处的人,给予从这里产生的雨安居布施。“应进入”的意思是,其他比丘应当先住进那个大利益住处,做完佛塔的事务之后,才能取得利益。
220. Mahālābhapariveṇakathāyaṃ labhantīti tatra vāsino bhikkhū labhanti. Vijaṭetvāti ekekassa pahonakappamāṇena viyojetvā. Āvāsesūti senāsanesu. Pakkhipitvāti ettha pakkhipanaṃ nāma tesu vasantānaṃ ito uppannavassāvāsikadānaṃ. Pavisitabbanti aññehi bhikkhūhi tasmiṃ mahālābhe pariveṇe vasitvā cetiye vattaṃ katvāva lābho gahetabboti adhippāyo.
221“拒绝资具”是指不接受衣资具。“此也”是指那份被拒绝的资具。“放在脚边给衣”是指施主们把衣放在脚边布施。这里要说明的是:在家人放在脚边布施的衣,对粪扫衣者也是可以接受的。接着他们说“我们给雨安居衣”时,这里要补上“对粪扫衣者不适用”来理解。“已住雨安居的比丘们”是指粪扫衣者以外的其他比丘。“附加条件后令其领取”是指这样说定后让他领取:“住在这棵树下或这座亭子里,做完佛塔的执事后就领取。”
221.Paccayaṃ vissajjetīti cīvarapaccayaṃ nādhivāseti. Ayampīti tena vissajjitapaccayopi. Pādamūle ṭhapetvā sāṭakaṃ dentīti paccayadāyakā denti. Etena gahaṭṭhehi pādamūle ṭhapetvā dinnampi paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti dasseti. Atha vassāvāsikaṃ demāti vadantīti ettha ‘‘paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭatī’’ti ajjhāharitvā yojetabbaṃ. Vassaṃ vutthabhikkhūnanti paṃsukūlikato aññesaṃ bhikkhūnaṃ. Upanibandhitvā gāhetabbanti ‘‘imasmiṃ rukkhe vā maṇḍape vā vasitvā cetiye vattaṃ katvā gaṇhathā’’ti evaṃ upanibandhitvā gāhetabbaṃ.
“入雨期日的艰难”等语,是就入雨安居那天说的。不过,即使已经过了入雨期,中间有遗漏的也还是允许受取。心里生起这样的念头而四处行游:“我该住在哪里?住在哪里才安乐?又能在哪里得到资具?”这就叫思虑行者。现在,为了说明施主在后雨季所施的雨安居衣应当怎样受取,便开始了“然而在后雨安居入期日”等文。若比丘是客比丘,指的是在衣已被受取之后才来的客比丘。在应得处,是指因雨安居而来的客比丘应得的所在。已入前雨安居者,是指在客比丘到来之前,就已经在后雨安居入期日入了安居的比丘。所得之得,是指从施主那里一再送来而得到的衣。
Pāṭipadaaruṇatotiādi vassūpanāyikadivasaṃ sandhāya vuttaṃ. Antarāmuttakaṃ pana pāṭipadaṃ atikkamitvāpi gāhetuṃ vaṭṭati. ‘‘Kattha nu kho vasissāmi, kattha vasantassa phāsu bhavissati, kattha vā paccaye labhissāmī’’ti evaṃ uppannena vitakkena caratīti vitakkacāriko. Idāni yaṃ dāyakā pacchimavassaṃvutthānaṃ vassāvāsikaṃ deti, tattha paṭipajjanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘pacchimavassūpanāyikadivase panā’’tiādi āraddhaṃ. Āgantuko ce bhikkhūti cīvare gāhite pacchā āgato āgantuko bhikkhu. Pattaṭṭhāneti vassaggena āgantukabhikkhuno pattaṭṭhāne. Paṭhamavassūpagatāti āgantukassa āgamanato puretarameva pacchimikāya vassūpanāyikāya vassūpagatā. Laddhaṃ laddhanti punappunaṃ dāyakānaṃ santikā āgatāgatasāṭakaṃ.
即使接受,也正因为他就是这雨安居衣的主人,所以说雨安居已中断。因为最初就按约定办好了,所以说他们不得获准不施与,意思是阻止本该施与的人,责任在他们那边。说应施与那些人中的一部分,是指已入雨安居却没得到雨安居衣的人里,只应施给其中某些人。如以工价而住,意思是像雇工一样住下、被寻求来的。或者说如以工价而住,是通过供水侍奉等劳务而得到的。然而僧团的……等,是某些论师的观点。其中,然而僧团的,作求听甘马而受取,是就那里生起的情况说的。其中,作求听甘马而受取,就是按紧接着说的方式作求听:对于这位雨安居已中断者,以及现在生起的雨安居衣者,施给他们,大家同意吗?这样作求听后而受取,因为是僧团所给,所以即使还俗者也能得到,何况雨安居中断者。然而依资具而受取的,要住满三个月才能取,而且因为自己和施主都已同意,所以即使是以工价而住者、雨安居中断者、还俗者,也不能得,有些老师这样说。而后面所说的才是准则。因此,在入雨安居那天,施主这样布施的雨安居衣,对已受取的比丘来说,只要他没中断雨安居,住所就只是如下所规定,而不是仅作供水侍奉等劳务。如果那只是以工价而住,那就只应作劳务,因此,以雨安居衣而受取的,雨安居中断者等不能得,应如是知。
Sādiyantāpi hi teneva vassāvāsikassa sāminoti chinnavassattā vuttaṃ. Paṭhamameva katikāya katattā ‘‘neva adātuṃ labhantī’’ti vuttaṃ, dātabbaṃ vārentānaṃ gīvā hotīti adhippāyo. Tesameva dātabbanti vassūpagatesu aladdhavassāvāsikānaṃ ekaccānameva dātabbaṃ. Bhatiniviṭṭhanti bhatiṃ katvā viya niviṭṭhaṃ pariyiṭṭhaṃ. Bhatiniviṭṭhanti vā pānīyupaṭṭhānādibhatiṃ katvā laddhaṃ. Saṅghikaṃ panātiādi kesañci vādadassanaṃ. Tattha saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitanti tatruppādaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha apalokanakammaṃ katvā gāhitanti ‘‘chinnavassāvāsikañca idāni uppajjanakavassāvāsikañca imesaṃ dātuṃ ruccatī’’ti anantare vuttanayena apalokanaṃ katvā gāhitaṃ saṅghena dinnattā vibbhantopi labhateva, pageva chinnavasso. Paccayavasena gāhitaṃ pana temāsaṃ vasitvā gahetuṃ attanā dāyakehi ca anumatattā bhatiniviṭṭhampi chinnavassopi vibbhantopi na labhatīti keci ācariyā vadanti. Idañca pacchā vuttattā pamāṇaṃ, teneva vassūpanāyikadivase evaṃ dāyakehi dinnaṃ vassāvāsikaṃ gahitabhikkhuno vassacchedaṃ akatvā vāsova heṭṭhā vihito, na pānīyupaṭṭhānādibhatikaraṇamattaṃ. Yadi hi taṃ bhatiniviṭṭhameva siyā, bhatikaraṇameva vidhātabbaṃ, tasmā vassaggena gāhitaṃ chinnavassādayo na labhantīti veditabbaṃ.
比丘们,在这里,一位住过雨安居的比丘还俗了,依据“这衣就属于僧团”(律藏·大品374-375)这句话,所以说“在誓愿之处……属于僧团”。“属于僧团”这句话是在说明:即使是已经住过雨安居的人,他那份雨安居衣的份额也没有从僧团共有中脱离出来,当他们还俗时,这份衣就归僧团所有。“人”指的是施主。“得到”是说,当施主被说服接受“请把我应得的那份给这个人”时,这份衣就已经从僧团共有中分离出来了,所以这样说。“沙弥得上等份额”这句话,是因为他最先拿取,长老之前已经拿了第一份,现在拿的是第二份,所以这样说。
‘‘Idha, bhikkhave, vassaṃvuttho bhikkhu vibbhamati, saṅghasseva ta’’nti (mahāva. 374-375) vacanato ‘‘vataṭṭhāne…pe… saṅghikaṃ hotī’’ti vuttaṃ . Saṅghikaṃ hotīti etena vutthavassānampi vassāvāsikabhāgo saṅghikato amocito tesaṃ vibbhamena saṅghiko hotīti dasseti. Manusseti dāyakamanusse. Labhatīti ‘‘mama pattabhāvaṃ etassa dethā’’ti dāyake sampaṭicchāpenteneva saṅghikato viyojitaṃ hotīti vuttaṃ. Varabhāgaṃ sāmaṇerassāti tassa paṭhamagāhattā, therena pubbe paṭhamabhāgassa gahitattā, idāni gayhamānassa dutiyabhāgattā ca vuttaṃ.
222222. 现在为了说明介于两者之间的自由住处执取,说了“这是另一种”等话。其中,“另一种”的意思是:不同于前面所说的两种住处执取。既然已经说过“这种住处执取有两种:在季节时和在雨安居时”,那为什么又说“这是另一种”呢?针对这个质疑,说了“按天数来说”等话。“在阿沙荼月次日”,是指作为第一次入雨安居日的阿沙荼满月次日;“在阿沙荼月过一月”,是指作为第二次入雨安居日的沙瓦纳满月次日。“在自恣次日”,是指阿沙尤迦满月次日。
222. Idāni antarāmuttasenāsanaggāhaṃ dassetuṃ ‘‘ayamaparopī’’tyādimāha. Tattha aparopīti pubbe vuttasenāsanaggāhadvayato aññopīti attho. Nanu ca ‘‘ayaṃ senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse cā’’ti vutto, atha kasmā ‘‘ayamaparopī’’tyādi vuttoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘divasavasena hī’’tiādi. Aparajjugatāya āsāḷhiyāti paṭhamavassūpanāyikadivasabhūtaṃ āsāḷhipuṇṇamiyā pāṭipadaṃ sandhāya vuttaṃ, māsagatāya āsāḷhiyāti dutiyavassūpanāyikadivasabhūtasāvaṇapuṇṇamiyā pāṭipadaṃ. Aparajjugatāya pavāraṇāti assayujapuṇṇamiyā pāṭipadaṃ.
223223. “在适当季节不能拒绝”,意思是:在冬季和夏季,不能拒绝其他已经到来的比丘。“新营造作”,是指对新营造作的甘马决议。“未作”,是指还没有整备。“未完成”,是指还没有竣工。“给了一个床座处”,是指把一个床座处作为个人所有给出去。“三分之一”,是指第三份。这样舍出时,也只有在以常住物交换常住物的情况下才适用,不是在其他情况下把一切住所都舍出去。如果他想给同住弟子等人,意思是:如果他不愿意给僧团存放物品的地方或其他比丘居住的地方,而只想给自己的同住弟子等人,对这样的人,就不应该把全部都给他,而应让他“你把它当作个人所有好好守护”。为了说明在这种情况下应当怎么做,所以说了“甘马”等。“这样……时”等句中,意思是:随着情况合适,在第三份或半份被接受时,就可以把那一份给出去。“由谁”,是指在两三个比丘当中,由某一个人。“他就是主人”,意思是:在那块地上建造精舍时,他就是主人;拒绝他之后,别人就不应该再做。
223.Utukāle paṭibāhituṃ na labhatīti hemantagimhesu aññe sampattabhikkhū paṭibāhituṃ na labhati. Navakammanti navakammasammuti. Akatanti aparisaṅkhataṃ. Vippakatanti aniṭṭhitaṃ. Ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ datvāti ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ puggalikaṃ datvā. Tibhāganti tatiyabhāgaṃ. Evaṃ vissajjanampi thāvarena thāvaraṃ parivattanaṭṭhāneyeva pavisati, na itarathā sabbasenāsanavissajjanato . Sace saddhivihārikādīnaṃ dātukāmo hotīti sace so saṅghassa bhaṇḍaṭhapanaṭṭhānaṃ vā aññesaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā dātuṃ na icchati, attano saddhivihārikādīnaññeva dātukāmo hoti, tādisassa ‘‘tuyhaṃ puggalikameva katvā jaggāhī’’ti na sabbaṃ dātabbanti adhippāyo. Tatthassa kattabbavidhiṃ dassento āha ‘‘kamma’’ntiādi. Evañhītiādimhi cayānurūpaṃ tatiyabhāge vā upaḍḍhabhāge vā gahite taṃ bhāgaṃ dātuṃ labhatīti attho. Yenāti tesu dvīsu tīsu bhikkhūsu yena. So sāmīti tassā bhūmiyā vihārakaraṇe sova sāmī, taṃ paṭibāhitvā itarena na kātabbanti adhippāyo.
224“在没做过的地方”,是指不在住所里面,而是在屋外像堆放东西等没有建造过的地方。“堆砌或门廊”,是指靠着僧团住所、在它外面搭建起来的一处住处。“墙外”,就是墙的外面,意思是自己建造的地方。剩下的部分很容易理解。
224.Akataṭṭhāneti senāsanato bahi cayādīnaṃ akataṭṭhāne. Cayaṃ vā pamukhaṃ vāti saṅghikasenāsanaṃ nissāya tato bahi bandhitvā ekaṃ senāsanaṃ vā. Bahikuṭṭeti kuṭṭato bahi, attano kataṭṭhāneti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
四种资具共通说的注释
Catupaccayasādhāraṇakathāvaṇṇanā
225在四资具共通说中,由僧团以白二甘马或求听甘马认可、获得少量分配资格的人,叫做“由僧团认可的少量分配者”。“未分配的僧团物”——这里说“未分配的僧团物”,是为了指出可能生起疑虑的情形:这样生起疑虑之后,并没有需要询问的事,意思是无需询问就可以给予。为什么呢?因为为了分配这些僧团物,已经由和合僧团同意而作了认可甘马。关于“糖丸……中略……应给予”——这里应知道糖丸是棕榈果那么大。“入村乞食者”——这只是举例说明。因为其他原因而到界外的人,也同样适用这个规则。“饭食份”是指僧食等僧团饭食中的一份。“住在内近行界者”——这是属格,表示“不顾及”的意义,意思是:只可以让住在内近行界的人拿取,不可以给已到外近行界的人。因为注疏中说:“有人说应给住在外近行界的人,这话不应给予。”
“村内处所亦然”——这里的“亦”字有总括未说之义的作用,意思是:村内处所也可以让他拿取,村外处所也可以让他拿取。或者表示可能之义,因此村内处所尚且可以让他拿取,更何况村外处所。
225. Catupaccayasādhāraṇakathāyaṃ sammatena appamattakavissajjakenāti ñattidutiyakammavācāya vā apalokanakammena vā sammatena appamattakavissajjakasammutiladdhena. Avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍanti pucchitabbakiccaṃ natthīti ettha avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍanti kukkuccuppattiākāradassanaṃ, evaṃ kukkuccaṃ katvā pucchitabbakiccaṃ natthi, apucchitvāva dātabbanti adhippāyo. Kasmāti ce? Ettakassa saṅghikabhaṇḍassa vissajjanatthāyeva samaggassa saṅghassa anumatiyā katasammutikammattā. Guḷapiṇḍe…pe… dātabboti ettha guḷapiṇḍaṃ tālapakkappamāṇanti veditabbaṃ. Piṇḍāya paviṭṭhassapīti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ. Aññena kāraṇena bahisīmagatassapi eseva nayo. Odanapaṭivīsoti saṅghabhattādisaṅghikaodanapaṭivīso. Antoupacārasīmāyaṃ ṭhitassāti anādare sāmivacanaṃ, antoupacārasīmāyaṃ ṭhitasseva gāhetuṃ vaṭṭati, na bahiupacārasīmaṃ pattassāti attho. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 325) ‘‘bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ gāhethāti vadanti, na gāhetabba’’nti. Antogāmaṭṭhānampīti ettha pi-saddo avuttasampiṇḍanattho, antogāmaṭṭhānampi bahigāmaṭṭhānampi gāhetuṃ vaṭṭatīti attho. Sambhāvanattho vā, tena antogāmaṭṭhānampi gāhetuṃ vaṭṭati, pageva bahigāmaṭṭhānanti.
如是,在作为《摘编巴利律注疏抉择》注释的《律庄严复注》中,
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre