二十八、四资具分配决择论
28. Catupaccayabhājanīyavinicchayakathā
衣分配论释
Cīvarabhājanakathāvaṇṇanā
194如是说完了名为“和尚等行仪”的十四种犍度行仪之后,现在为说明四种资具的分配,而说“四资具分配”等。其中,“四”是数词,中性名词。“资具”者,依此而获得防寒等果报,故为资具,即衣等。资具与资具合为诸资具,四种资具即为四资具。被分配、被分别者,称为分配。四资具的分配即四资具分配。因此说“衣等四种资具的分配”。其中,在彼四资具分配中,最初于衣分配中,应知衣接受者……乃至……何以故?因为僧团衣的分配是难事,这即是其关联。其中,接受前来之衣者,仅此接受即是其职责,故为衣接受者。由衣接受者所接受的衣而收藏者,仅此收藏即是其职责,故为衣收藏者。被指派于库房者,为库房管理者。作为衣等物品安置处的房屋,即是库房。分配衣、行分配者,为衣分配者。衣的分配,进行分别,称为衣分配,即分别的行为。
194. Evaṃ upajjhāyādivattasaṅkhātāni cuddasa khandhakavattāni kathetvā idāni catunnaṃ paccayānaṃ bhājanaṃ kathento ‘‘catupaccayabhājana’’ntiādimāha. Tattha catūti saṅkhyāsabbanāmapadaṃ. Paṭicca eti sītapaṭighātādikaṃ phalaṃ etasmāti paccayo, cīvarādi, paccayo ca paccayo ca paccayā, cattāro paccayā catupaccayaṃ, bhājīyate vibhājīyate bhājanaṃ. Catupaccayassa bhājanaṃ catupaccayabhājanaṃ. Tenāha ‘‘cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ bhājana’’nti. Tattha tasmiṃ catupaccayabhājane samabhiniviṭṭhe cīvarabhājane tāva paṭhamaṃ cīvarapaṭiggāhako…pe… veditabbo. Kasmā? Saṅghikacīvarassa dukkarabhājanattāti sambandho. Tattha āgatāgataṃ cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, paṭiggahaṇamattamevassa bhāroti cīvarapaṭiggāhako. Cīvarapaṭiggāhakena paṭiggahitaṃ cīvaraṃ nidahati, nidahanamattamevassa bhāroti cīvaranidahako. Bhaṇḍāgāre niyutto bhaṇḍāgāriko. Cīvarādikassa bhaṇḍassa ṭhapanaṭṭhānabhūtaṃ agāraṃ bhaṇḍāgāraṃ. Cīvaraṃ bhājeti bhāgaṃ karotīti cīvarabhājako. Cīvarassa bhājanaṃ vibhāgakaraṇaṃ cīvarabhājanaṃ, vibhajanakiriyā.
其中,既说“应知衣接受者”,那么他从何处可得呢?因此说“应以五支……乃至……应认可”。如何了知呢?因此说“我允许……乃至……从言说”。欲求即是欲,意为意欲、希求。行为、作为即是行,指行动。可呵责的行为是非行,依于欲而非依于行,称为欲非行。其余诸项也同此理。如何行于欲非行呢?故说“其中,对于后来者”等。同样,在其他各支中也是如此。第五支则显示不具念与正知的状态。在白分中,也应从此反面而了知。因此说“故”等。
Tattha ‘‘cīvarapaṭiggāhako veditabbo’’ti vutto, so kuto labbhateti āha ‘‘pañcahaṅgehi…pe… sammannitabbo’’ti. Kathaṃ viññāyatīti āha ‘‘anujānāmi…pe… vacanato’’ti. Chandanaṃ chando, icchanaṃ pihananti attho. Gamanaṃ karaṇaṃ gati, kiriyā. Gāreyhā gati agati, chandena agati chandāgati. Sesesupi eseva nayo. Kathaṃ chandāgatiṃ gacchatīti āha ‘‘tattha pacchā āgatānampī’’tiādi. Evamitaresupi. Pañcamaṅgaṃ pana satisampajaññayuttābhāvaṃ dasseti. Sukkapakkhepi ito paṭipakkhavasena veditabbo. Tenāha ‘‘tasmā’’tiādi.
“以此甘马语或以求听”,这是因此认可羯磨是轻羯磨而说的。正如《篇集注疏》中说:“其余十三种认可,如住处接受者、亡者衣施与等认可,这些是轻羯磨,即便不求听也可以行。”“在内住处、在全僧团中、在小界中也可认可”,这里“内住处”是指已结界的住处而言。因为在未结界的住处,由于难以清净,不可行求听等四种羯磨。“在常住处所”,是指在住处门前正对面的处所。
Imāya kammavācāya vā apalokanena vāti idaṃ imassa sammutikammassa lahukakammattā vuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ parivāraṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 482) ‘‘avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhamatakacīvaradānādisammutiyo cāti etāni lahukakammāni apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭantī’’ti. Antovihāre sabbasaṅghamajjhepi khaṇḍasīmāyampi sammannituṃ vaṭṭatīti ettha antovihāreti baddhasīmavihāraṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi abaddhasīmavihāre apalokanādicatubbidhakammaṃ kātuṃ vaṭṭati dubbisodhanattā. Dhuravihāraṭṭhāneti vihāradvārassa sammukhaṭṭhāne.
197在库房认可中,所谓“应在住处中央”,是指名为“不离衣界”的大界,应于住处中央认可。然而,在此处,前往该库房的小界,由坐在小界中者来认可,是不被允许的;必须于住处中央,以“尊者们,请僧团听我说,若僧团应时,僧团认可某住处为库房”等方式,依“应以甘马语或征求同意而认可”的文句,可理解为在近行界作白二甘马。因此,在未结界之处,于近行界作咖提那衣施与羯磨,有些人也如此理解单白羯磨。然而,在未结界之处,仅于近行界举行布萨与自恣,这并不合理,其原因将在咖提那衣抉择中阐明。
197. Bhaṇḍāgārasammutiyaṃ vihāramajjheyevāti avippavāsasīmāsaṅkhātamahāsīmā vihārassa majjheyeva sammannitabbā. Imasmiṃ pana ṭhāne imaṃ pana bhaṇḍāgāraṃ khaṇḍasīmaṃ gantvā khaṇḍasīmāyaṃ nisinnehi sammannituṃ na vaṭṭati, vihāramajjheyeva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyyā’’tiādinā nayena ‘‘kammavācāya vā apalokanena vā sammannitabba’’nti vacanaṃ nissāya ñattidutiyakammaṃ upacārasīmāyaṃ kātuṃ vaṭṭatīti gahetvā kathinadānakammampi abaddhasīmābhūte vihāre upacārasīmāyaṃ karonti, ekacce ñattikammampi tatheva gahetvā abaddhasīmavihāre upacārasīmāmatteyeva uposathapavāraṇaṃ karonti, tadayuttaṃ, kāraṇaṃ panettha kathinavinicchayakathāyaṃ (vi. saṅga. aṭṭha. 226) āvi bhavissati.
198“如秤”,即如同秤一般。“此”,指给予沙弥们半份。据说,不留心此文的人,如今连时衣也给与沙弥们半份。“清扫工作”,指足够的工作,依律中所说扫地、捆绑等手工劳作,令住处无所短缺,做到那样的程度,即是此义。“一切”,指在那里入雨安居的所有比丘与沙弥。“于库房衣亦然”,是就非时衣而言。“作喧哗”,即发出大声。“此”,指喧哗之后所作的平等施与。“错误而作”,是指在应操作时不操作,而在随意之时操作。“应给与等份”,即哪怕仅以“我将做”的承诺而对请求者,也应当给与相等的份额。
198.Tulābhūtoti tulāsadiso. Idanti sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsadānaṃ. Imaṃ kira pāṭhaṃ amanasikarontā idāni kālacīvarampi sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ denti. Phātikammanti pahonakakammaṃ, yattakena vinayāgatena sammuñjanībandhanādihatthakammena vihārassa ūnatā na hoti, tattakaṃ katvāti attho. Sabbesanti tatruppādavassāvāsikaṃ gaṇhantānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ sāmaṇerānañca. Bhaṇḍāgāracīvarepīti akālacīvaraṃ sandhāya vuttaṃ. Ukkuṭṭhiṃ karontīti mahāsaddaṃ karonti. Etanti ukkuṭṭhiyā katāya samabhāgadānaṃ. Virajjhitvā karontīti kattabbakālesu akatvā yathārucitakkhaṇe karonti. Samapaṭivīso dātabboti karissāmāti yācantānaṃ paṭiññāmattenapi samako koṭṭhāso dātabbo.
“以超过部分”:有十位比丘,衣料也是十件,其中一件价值十二,其余价值十。在所有衣料都按价值十的签投下之后,某位比丘抽到那张价值十二的签,他说“这些足够我作衣了”,便想带着那超出的部分离开。此处,“这些足够我作衣了”,是指以价值十二对我而言衣已完满,低于此则不足,即想取走全部的意思。比丘们说:“尊者,超过的部分是僧团的现前物。”世尊听到后,为显示“在僧团物与僧团现前物中,无所谓少,在一切时处皆应约束,取用者也应谨慎”,因而说:“比丘们,我允许在给与补偿后取用。”其中,所谓补偿,即任何应补偿、应附加给与的如法物品;也就是对于超出他应得份额的价值,以等值的任何如法物品进行补足之义。为了简要显示此义,所以说“若有十位比丘”等。
Atirekabhāgenāti dasa bhikkhū honti, sāṭakāpi daseva, tesu eko dvādasa agghati, sesā dasagghanakā. Sabbesu dasagghanakavasena kuse pātite yassa bhikkhuno dvādasagghanako kuso pātito, so ‘‘ettakena mama cīvaraṃ pahotī’’ti tena atirekabhāgena gantukāmo hoti. Ettha ca ettakena mama cīvaraṃ pahotīti dvādasagghanakena mama cīvaraṃ paripuṇṇaṃ hoti, na tato ūnenāti sabbaṃ gahetukāmoti attho. Bhikkhū ‘‘atirekaṃ āvuso saṅghassa santaka’’nti vadanti, taṃ sutvā bhagavā ‘‘saṅghike ca gaṇasantake ca appakaṃ nāma natthi, sabbattha saṃyamo kātabbo, gaṇhantenapi kukkuccāyitabba’’nti dassetuṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, anukkhepe dinne’’ti āha. Tattha anukkhepo nāma yaṃ kiñci anukkhipitabbaṃ anuppadātabbaṃ kappiyabhaṇḍaṃ, yattakaṃ tassa paṭivīse adhikaṃ, tattake agghanake yasmiṃ kismiñci kappiyabhaṇḍe dinneti atthoti imamatthaṃ saṅkhepena dassetuṃ ‘‘sace dasa bhikkhū honti’’tyādi vuttaṃ.
“于缺分中令满足”者,此中有二种缺分:衣缺分与人缺分。其中,衣缺分者,谓所有人本应各得五件衣,余物亦尔,然若每一件皆无人能全得,则须裁割而施。裁割之时,应作成半圆形等或鞋袋形等可用之碎片而施;下至裁为四指宽、堪能随风飘扬的碎片施与亦可,但不得作成无法使用者。如是,此中衣之不足,即名衣缺分。裁割施与后,便称已“令满足”。此后应行抽签。若于某比丘之份中,尚缺一件或二件衣,则于彼处放置其余沙弥资具后,将此份施与对此满足者,随后再作抽签。此亦为衣缺分,于盲注疏中作如是说。
Vikalake tosetvāti ettha cīvaravikalakaṃ puggalavikalakanti dve vikalakā. Tattha cīvaravikalakaṃ nāma sabbesaṃ pañca pañca vatthāni pattāni, sesānipi atthi, ekekaṃ pana na pāpuṇāti, chinditvā dātabbāni. Chindantehi ca aḍḍhamaṇḍalādīnaṃ vā upāhanathavikādīnaṃ vā pahonakāni khaṇḍāni katvā dātabbāni, heṭṭhimaparicchedena caturaṅgulavitthārampi anuvātappahonakāyāmaṃ khaṇḍaṃ katvā dātuṃ vaṭṭati. Aparibhogaṃ pana na kātabbanti evamettha cīvarassa appahonakabhāvo cīvaravikalakaṃ. Chinditvā dinne panetaṃ tositaṃ hoti. Atha kusapāto kātabbo, sacepi ekassa bhikkhuno koṭṭhāse ekaṃ vā dve vā vatthāni nappahonti, tattha aññaṃ sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ ṭhapetvā yo tena tussati, tassa taṃ bhāgaṃ datvā pacchā kusapāto kātabbo. Idampi cīvaravikalakanti andhaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.
人缺分者,若计每十比丘为一组时,有一组不满,仅为八人或九人,则应将八份或九份交给他们,说:“你们拿去,自行分配。”如此,人数不足,即名人缺分。各自分给之后,彼已“令满足”,如是令满足后应行抽签。又或,“于缺分中令满足”是开示此义:若衣的分配有所不足,应与其他资具均平后再作抽签,此义乃由“若所有人各得五件衣”等语所显示。
Puggalavikalakaṃ nāma dasa dasa bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ karontānaṃ eko vaggo na pūrati, aṭṭha vā nava vā honti, tesaṃ aṭṭha vā nava vā koṭṭhāsā ‘‘tumhe ime gahetvā visuṃ bhājethā’’ti dātabbā. Evamayaṃ puggalānaṃ appahonakabhāvo puggalavikalakaṃ nāma. Visuṃ dinne pana taṃ tositaṃ hoti, evaṃ tosetvā kusapāto kātabboti. Atha vā vikalake tosetvāti yo cīvaravibhāgo ūnako, taṃ aññena parikkhārena samaṃ katvā kusapāto kātabboti imamatthaṃ dasseti ‘‘sace sabbesaṃ pañca pañca vatthānī’’tiādinā.
199从此以后,于彼彼事中,虽有注疏中依所来而说之决择,然因他们决择未脱离八母句决择,故为于八母句决择中摄入而显示,说「今此八者,诸比丘」等。应知,世尊所说之彼八母句,今应依彼八母句而知决择,此为连结。以「以应结界处为界限」,显示未结界之住处,从常集会处至第一石掷之内为近行界。今为显示乃至第二石掷之内亦唯是近行界,故说「又」等。常集会处亦应取至边际者。以「如是时,住于三由旬者将取得利」等,显示这些取得利等唯依近行界而有,非依不离界。由此显示,这些取得利等唯应于近行界中作,非求听羯磨等四羯磨,他们则应唯于不离界等中作。如是,于义疏中说:『比丘尼之入园、问住处等,别住、僧悦、告知、瓦萨断、依止、住处取等规定,此一切应依此近行界而知。』
199. Ito paraṃ tesu tesu vatthūsu āgatavasena aṭṭhakathāyaṃ vuttesu vinicchayesu santesupi tesaṃ vinicchayānaṃ aṭṭhamātikāvinicchayato avimuttattā aṭṭhamātikāvinicchayesveva pakkhipitvā dassetuṃ ‘‘idāni aṭṭhimā, bhikkhave’’tiādimāha. Yā tā aṭṭha mātikā bhagavatā vuttā, tāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vasena vinicchayo idāni veditabboti yojanā. Parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnāti iminā aparikkhittassa vihārassa dhuvasannipātaṭṭhānādito paṭhamaleḍḍupātassa anto upacārasīmāti dasseti. Idāni dutiyaleḍḍupātassa antopi upacārasīmāyevāti dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi āraddhaṃ. Dhuvasannipātaṭṭhānampi pariyantagatameva gahetabbaṃ. ‘‘Evaṃ sante tiyojane ṭhitā lābhaṃ gaṇhissantī’’tiādinā ime lābhaggahaṇādayo upacārasīmāvaseneva hoti, na avippavāsasīmāvasenāti dasseti, tena ca imāni lābhaggahaṇādīniyeva upacārasīmāyaṃ kattabbāni, na apalokanakammādīni cattāri kammāni, tāni pana avippavāsasīmādīsuyeva kattabbānīti pakāseti. Tathā hi vuttaṃ sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) ‘‘bhikkhunīnaṃ ārāmappavesanasenāsanapucchanādi parivāsamānattārocanavassacchedanissayasenāsanaggāhādi vidhānanti idaṃ sabbaṃ imissāyeva upacārasīmāya vasena veditabba’’nti.
为利养而设立的界,名为利界。而在世间,如同村界等,名为利界而单独显著存在的,其实并没有。是谁许可的呢?答:「并非正自觉者」等。由此显示,这并非依教法用语而成立,唯是顺随世间用语而成立。所谓「国土的界限」,是依世间通行的「界」之语义而说,其界限内的一切亦应视为国土界。国土即是国土界,对于国界等也是如此。因此说「命令行使之处」等。所谓「至地中间」,是由于说到以水边际为片界的缘故。然而,对于近行界等未结界的界,在其下方地中,并非一切处住者都能得到,唯住于井等入口处等可取之处的比丘才能得到。应如下文界论中所说的方式,了知各各界的安立情况。若在轮围界中施与,则住于支撑水的地之处者亦能得,因为彼处一切处皆有轮围之名称。在同住界与不离界中施与,彼有此差别:若言「我于不离界中施与」而行施与,则不达村处。何以故?因说「除村及村近行」的缘故。然而,若言「我于同住界中施与」而行施与,则即使是住在村中者亦得。
Lābhatthāya ṭhapitā sīmā lābhasīmā. Loke gāmasīmādayo viya lābhasīmā nāma visuṃ pasiddhā natthi, kenāyaṃ anuññātāti āha ‘‘neva sammāsambuddhenā’’tiādi. Etena nāyaṃ sāsanavohārasiddhā, lokavohārasiddhā evāti dasseti. Janapadaparicchedoti idaṃ lokapasiddhasīmāsaddatthavasena vuttaṃ, paricchedabbhantarampi sabbaṃ janapadasīmāti gahetabbaṃ. Janapado eva janapadasīmā, evaṃ raṭṭhasīmādīsupi. Tenāha ‘‘āṇāpavattiṭṭhāna’’ntiādi. Pathavīvemajjhagatassāti yāva udakapariyantā khaṇḍasīmattā vuttaṃ. Upacārasīmādīsu pana abaddhasīmāsu heṭṭhāpathaviyaṃ sabbattha ṭhitānaṃ na pāpuṇāti, kūpādipavesārahaṭṭhāne ṭhitānaññeva pāpuṇātīti heṭṭhā sīmakathāyaṃ vuttanayeneva taṃtaṃsīmaṭṭhabhāvo veditabbo. Cakkavāḷasīmāya dinnaṃ pathavīsandhārakaudakaṭṭhānepi ṭhitānaṃ pāpuṇāti sabbattha cakkavāḷavohārattāti. Samānasaṃvāsaavippavāsasīmāsu dinnassa idaṃ nānattaṃ – ‘‘avippavāsasīmāya dammī’’ti dinnaṃ gāmaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti. Kasmā? ‘‘Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcā’’ti (mahāva. 144) vuttattā. ‘‘Samānasaṃvāsakasīmāyadammī’’ti dinnaṃ pana gāme ṭhitānampi pāpuṇātīti.
200-1「佛所住」:指为佛陀世尊所住之处。「于一」:即在一住处。「常施食」:指恒常固定的布施。「转」:即施行。「他们应说」:即在其面前施与的那些比丘应当这样说。
200-1.Buddhādhivutthoti buddhena bhagavatā adhivuttho. Ekasminti ekasmiṃ vihāre. Pākavattanti nibaddhadānaṃ. Vattatīti pavattati. Tehi vattabbanti yesaṃ sammukhe esa deti, tehi bhikkhūhi vattabbaṃ.
202「然于第二份中,登长老座」者,乃至僧伽新参,一次施与一切人之份后,衣未尽时,再次施与一切人,于第二份中施与长老,此为义。「依前所说之方式」者,依世尊所说「比丘,他们衣为汝所有」之方式。「对粪扫衣者亦可」者,因未说「我等施与汝」,而说「我等施与诸比丘,我等施与诸长老」,故「对粪扫衣者亦可」,于义疏中如是说。然于疑惑遣除中,对粪扫衣者亦可,于此说因为未说「我等施与汝」。若如是,即使说「我等施与僧团」亦应可,从「我等施与诸比丘,我等施与诸长老,我等施与僧团」之语,差别不见,此中因应审察。「着用可」者,对粪扫衣者可。「为主人所分配者」者,为鞋袋形等之义而分配者。
202.Dutiyabhāge pana therāsanaṃ āruḷheti yāva saṅghanavakaṃ ekavāraṃ sabbesaṃ bhāgaṃ datvā cīvare aparikkhīṇe puna sabbesaṃ dātuṃ dutiyabhāge therassa dinneti attho. Pubbe vuttanayenāti ‘‘tuyheva bhikkhu tāni cīvarānī’’ti (mahāva. 363) bhagavatā vuttanayena. Paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avatvā, ‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ demā’’ti vuttattā ‘‘paṃsukūlikānampi vaṭṭatī’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.379) pana paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti ettha ‘‘tuyhaṃ demā’’ti avuttattāti kāraṇaṃ vadanti. Yadi evaṃ ‘‘saṅghassa demā’’ti vuttepi vaṭṭeyya, ‘‘bhikkhūnaṃ dema, therānaṃ dema, saṅghassa demā’’ti vacanato bhedo na dissati, vīmaṃsitabbamettha kāraṇanti. Pārupituṃ vaṭṭatīti paṃsukūlikānaṃ vaṭṭati. Sāmikehi vicāritamevāti upāhanatthavikādīnamatthāya vicāritameva.
203「应给一半」:但凡布施给二部僧团之物,应从中取一半给予比丘,一半给予比丘尼。纵使仅有一位比丘,或仅有一位比丘尼,乃至一位未受具足戒者,也应当给予一半。然而,若作「我施与比丘僧团及比丘尼」之说,则不应于中破分为二而施。此处因于比丘尼一方,僧团未被各别执取,故依比丘尼人数给予份额,此为施主意趣,如是以成。而此种布施,唯当亦兼计比丘而施时,方得相应。否则,「比丘应得几何,比丘尼应得几何」便无从了知。是故,「比丘僧团」之语,与「比丘」之语实为同一。故言「应计比丘与比丘尼而施」。因此说「个人……乃至……因被比丘僧团之执取所执取故」。但若言「比丘僧团与比丘尼与你」,个人则不再另获一份。此应唯依注疏所释为量,此处不见殊别之理。正如若言「我施与二部僧团与你」,因被总称及别称之语所摄,个人得以别获一份;同样,此处亦因「比丘僧团与你」有总称及别称之语存在,当知必有个人另得之份。是故,此处唯以注疏之言为量。「从应得处仅得一份」:即于依自己戒腊所应得之处,唯得一份份额。于此说明其由:「何以故?因被比丘僧团之执取所执
203.Upaḍḍhaṃ dātabbanti yaṃ ubhatosaṅghassa dinnaṃ, tato upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbaṃ. Sacepi eko bhikkhu hoti, ekā vā bhikkhunī, antamaso anupasampannassapi upaḍḍhameva dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca dammī’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbanti ettha yasmā bhikkhunipakkhe saṅghassa paccekaṃ aparāmaṭṭhattā bhikkhunīnaṃ gaṇanāya bhāgo dātabboti dāyakassa adhippāyoti sijjhati, tathā dānañca bhikkhūpi gaṇetvā dinne eva yujjati. Itarathā hi ‘‘kittakaṃ bhikkhūnaṃ dātabbaṃ, kittakaṃ bhikkhunīna’’nti na viññāyati, tasmā ‘‘bhikkhusaṅghassā’’ti vuttavacanampi ‘‘bhikkhūna’’nti vuttavacanasadisamevāti āha ‘‘bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabba’’nti. Tenāha ‘‘puggalo…pe… bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte pana puggalo visuṃ na labhatīti idaṃ aṭṭhakathāpamāṇeneva gahetabbaṃ, na hettha visesakāraṇaṃ upalabbhati. Tathā hi ‘‘ubhatosaṅghassa ca tuyhañca dammī’’ti vutte sāmaññavisesavacanehi saṅgahitattā yathā puggalo visuṃ labhati, evamidhāpi ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti sāmaññavisesavacanasabbhāvato bhavitabbameva visuṃ puggalapaṭivīsenāti viññāyati, tasmā aṭṭhakathāvacanamevettha pamāṇaṃ. Pāpuṇanaṭṭhānato ekameva labhatīti attano vassaggena pattaṭṭhānato ekameva koṭṭhāsaṃ labhati. Tattha kāraṇamāha ‘‘kasmā? Bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti, bhikkhusaṅghaggahaṇeneva puggalassapi gahitattāti adhippāyoti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.379) vuttaṃ.
然于《除疑》中,因「比丘僧团」一语唯指比丘,而个人则由「与你」一语被另行执取故,于彼处彼未被执取,此与所说「比丘与比丘尼与你」之处相似,是为意趣。此处「僧团」一词应以个人为要旨。然有写本作「因被比丘僧团之执取所执取故」,此则不佳,因彼乃是说明别得理由之语句。正如「因被僧团别别执取故」,说明了个人亦别获一份的理由。同此,此处个人未被执取,于前文「比丘僧团与你」等处,亦应见个人未被「僧团」等词别别执取。若被执取,则于僧团处亦得另份,共获两份,以于二处俱被执取故,如是由言。「应供养」等语,为示此非在家事务而说。「为比丘僧团持去」者:此乃关联钵食之持行而说。故复言「食所相应」。纵作「为比丘僧团持去」之说,亦无「应持去」这般在家服务之意,故作是言。
Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.379) pana bhikkhusaṅghasaddena bhikkhūnaññeva gahitattā, puggalassa pana ‘‘tuyhañcā’’ti visuṃ gahitattā ca tatthassa aggahitattā daṭṭhabbā, ‘‘bhikkhūnañca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vuttaṭṭhānasadisattāti adhippāyo. Puggalappadhāno hettha saṅgha-saddo daṭṭhabbo. Keci pana ‘‘bhikkhusaṅghaggahaṇena gahitattā’’ti pāṭhaṃ likhanti, taṃ na sundaraṃ tassa visuṃ lābhaggahaṇe kāraṇavacanattā. Tathā hi ‘‘visuṃ saṅghaggahaṇena gahitattā’’ti visuṃ puggalassapi bhāgaggahaṇe kāraṇaṃ vuttaṃ. Yathā cettha puggalassa aggahaṇaṃ, evaṃ upari ‘‘bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’tiādīsupi visuṃ saṅghādisaddehi puggalassa aggahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yadi hi gahaṇaṃ siyā, saṅghatopi visumpīti bhāgadvayaṃ labheyya ubhayattha gahitattāti vuttaṃ. Pūjetabbantiādi gihikammaṃ na hotīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Bhikkhusaṅghassa harāti idaṃ piṇḍapātaharaṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa harā’’ti vuttepi haritabbanti īdisaṃ gihiveyyāvaccaṃ na hotīti katvā vuttaṃ.
204「于冬分内」:以此,在迦提那未敷展时,于雨安居最后月所行布施,唯达前安居之住者。自此之后,于冬分中所行布施,亦达后安居之住者,以往过雨安居故。然从冬分之后,于背季中,若如是划定而施「住雨安居之僧团」者,则于紧接着的雨安居,或自彼以后之诸雨安居,于任何处,于彼比丘身份,普达一切已住雨安居者。但凡一切未住雨安居者,则不达他们,如是明示。「通晓相者言」:诸通晓律相之师云。「通晓相者言」:此为决定之语,然因诸注疏中未现,故作是说。「于界外村界……乃至……普达一切」:于任何处所住雨安居之一切皆达,此其意趣。由是,《本母注疏》亦云:「然而,若立于界外村界,言'我施与住雨安居之僧团',则于任何处所住雨安居之一切已至者,皆达。」然《结文》中云:「因立于不适雨安居之处而言,故达已住雨安居者与未住者之一切。」此言不应取。因即言「我施与住雨安居之僧团」,未住雨安居者则不达。「一切」者:应见「于彼比丘身份已住雨安居之一切」之义,以言「住雨安居之僧团」故。「现前之一切」者:此处理亦同然。如
204.Antohemanteti iminā anatthate kathine vassānaṃ pacchime māse dinnaṃ purimavassaṃvutthānaññeva pāpuṇāti, tato paraṃ hemante dinnaṃ pacchimavassaṃvutthānampi vutthavassattā pāpuṇāti, hemantato pana paraṃ piṭṭhisamaye ‘‘vassaṃvutthasaṅghassā’’ti evaṃ paricchinditvā dinnaṃ anantare vasse vā tato paresu vā yattha katthaci tasmiṃ bhikkhubhāve vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti. Ye pana sabbathā avutthavassā, tesaṃ na pāpuṇātīti dasseti. Lakkhaṇaññū vadantīti vinayalakkhaṇaññuno ācariyā vadanti. Lakkhaṇaññū vadantīti idaṃ sanniṭṭhānavacanaṃ, aṭṭhakathāsu anāgatattā pana evaṃ vuttaṃ. Bahiupacārasīmāyaṃ…pe… sabbesaṃ pāpuṇātīti yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ pāpuṇātīti adhippāyo. Teneva mātikāṭṭhakathāyampi (kaṅkha. aṭṭha. akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’ti vadati, yattha katthaci vutthavassānaṃ sabbesaṃ sampattānaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ. Gaṇṭhipadesu pana ‘‘vassāvāsassa ananurūpe padese ṭhatvā vuttattā vassaṃvutthānañca avutthānañca sabbesaṃ pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa dammī’’ti vutte avutthavassānaṃ pāpuṇāti. Sabbesampīti tasmiṃ bhikkhubhāve vutthavassānaṃ sabbesampīti attho daṭṭhabbo ‘‘vassaṃvutthasaṅghassā’’ti vuttattā. Sammukhībhūtānaṃ sabbesampīti etthāpi eseva nayo. Evaṃ vadatīti vassaṃvutthasaṅghassa dammīti vadati. Atītavassanti anantarātītavassaṃ.
205今释「指定而施予」之句,先说「『指定而施予』者,于此」等。其中,在粥……乃至……药中,先作指定、限定之后再行布施的施主,即名为指定而施予——这是句子的连接。其余文义明显。
205. Idāni ‘‘ādissa detī’’ti padaṃ vibhajanto ‘‘ādissa detīti etthā’’tiādimāha. Tattha yāguyā vā…pe… bhesajje vā ādisitvā paricchinditvā dento dāyako ādissa deti nāmāti yojanā. Sesaṃ pākaṭameva.
206今释「施予个人」之句,说「『施予个人』者,于此」等。施主施予既非僧团亦非别众、而是自己常所亲近护持的某位个人,即名为施予个人。这种个人施,或有不现前而施,或有现前而施。其中,不现前而施者,称举名字而施,说「此衣,我施予某甲」。现前而施者,将衣置于比丘足下,说「尊者,这是我布施给您的」。以这两种方式布施的施主,即名为施予个人——这是含义。并非仅单独施给一人方名施予个人,而是为了显示连同弟子等一起布施也名为施予个人,故说「然而,若」等。其中,「为求学习而来」,是指先前虽未曾从他学习,但从「我将前来学习」的意图生起而来之时,便已进入弟子的状态;「学成即去」,是指完成学习后便离去的人;「从事服务、学习、问答等而行」则是「学习弟子」的定语,由此排除了只在学习时前来、学完即走、住于他处而不承担义务的行者。
206. Idāni ‘‘puggalassa detī’’ti padaṃ vibhajanto āha ‘‘puggalassa deti etthā’’tiādi. Saṅghato ca gaṇato ca vinimuttassa attano kulūpakādipuggalassa dento dāyako puggalassa deti nāma. Taṃ pana puggalikadānaṃ parammukhā vā hoti sammukhā vā. Tattha parammukhā dento ‘‘idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti nāmaṃ uddharitvā deti, sammukhā dento ca bhikkhuno pādamūle cīvaraṃ ṭhapetvā ‘‘idaṃ, bhante, tumhākaṃ dammī’’ti vatvā deti, tadubhayathāpi dento puggalassa deti nāmāti attho. Na kevalaṃ ekasseva dento puggalassa deti nāma, atha kho antevāsikādīhi saddhiṃ dentopi puggalassa deti nāmāti dassetuṃ ‘‘sace panā’’tiādimāha. Tattha uddesaṃ gahetuṃ āgatoti tassa santike uddesaṃ aggahitapubbassapi uddesaṃ gaṇhissāmīti āgatakālato paṭṭhāya antevāsikabhāvūpagamanato vuttaṃ. Gahetvā gacchantoti pariniṭṭhitauddeso hutvā gacchanto. Vattaṃ katvā uddesaparipucchādīni gahetvā vicarantānanti idaṃ ‘‘uddesantevāsikāna’’nti imasseva visesanaṃ. Tena uddesakāle āgantvā uddesaṃ gahetvā gantvā aññattha nivasante anibaddhacārike nivatteti.
如此,依《衣犍度》(大品·379)所载八母论显示衣的分配之后,现在为了显示《衣犍度》中间部分诸事中所说方式之外的情形,而说「若有某比丘」等。其中,对于「应当如何做」的提问,「衣就归他们所有」是回答,其余则是以告知等方式而说。「五个月」是表示持续时间的业格。「令生息后所寄存的物」,是指为了雨安居,由护持者令其增长后寄存的资具。「从彼处产生」,是指从椰子园等处所产生的收益。然而,注疏中说:「说『这个,在此处,我们供养雨安居僧团』,或者说『我们供养雨安居衣』而布施,那么即使咖提那未出,在五个月内也都可以获得。」这是为了说明以雨安居利得的方式生起时,所得利益之殊胜。其中,「于此」只是口头言说,即使没有「于此」一词,单说「我们供养雨安居僧团」,道理也是相同的。「即使咖提那未出,亦于五个月内可得」,是因为以雨安居利得的方式生起的缘故,即使咖提那还未出,已雨安居的比丘在五个月内都可受用。然而,此后所产生的雨安居衣,应当问:「此雨安居衣,是属于过去雨安居,还是属于未来雨安居?」这里的「此后」,是指五个月之后,也就是从热季的第一日开始。这就是含义。
Evaṃ cīvarakkhandhake (mahāva. 379) āgataaṭṭhamātikāvasena cīvaravibhajanaṃ dassetvā idāni tasmiṃyeva cīvarakkhandhake majjhe āgatesu vatthūsu āgatanayaṃ nivattetvā dassento ‘‘sace koci bhikkhū’’tiādimāha. Tattha kiṃ kātabbanti pucchāya tasseva tāni cīvarānīti vissajjanā, sesāni ñāpakādivasena vuttāni. Pañca māseti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepatoti vassāvāsikatthāya veyyāvaccakarehi vaḍḍhiṃ payojetvā ṭhapitaupanikkhepato. Tatruppādatoti nāḷikerārāmāditatruppādato. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘idaṃ idha vassaṃvutthasaṅghassa demāti vā vassāvāsikaṃ demāti vā vatvā dinnaṃ taṃ anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātī’’ti vuttaṃ, taṃ vassāvāsikalābhavasena uppanne labbhamānavisesaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha idhāti abhilāpamattamevetaṃ, idha-saddaṃ vinā ‘‘vassaṃvutthasaṅghassa demā’’ti vuttepi so eva nayo. Anatthatakathinassapi pañca māse pāpuṇātīti vassāvāsikalābhavasena uppannattā anatthatakathinassapi vutthavassassa pañca māse pāpuṇāti, tato paraṃ pana uppannavassāvāsikaṃ pucchitabbaṃ ‘‘kiṃ atītavasse idaṃ vassāvāsikaṃ, udāhu anāgatavasse’’ti. Tattha tato paranti pañcamāsato paraṃ, gimhānassa paṭhamadivasato paṭṭhāyāti attho.
“置留物不住”:这里,在置留物还未确定归属时,又有新的衣出现,如果另有一位比丘前来,就应在中间截开,由两人各取一份。在置留物已确定归属后,再有新的衣出现,如果来的比丘较新,置留物的归属便往下转移;如果来的是更上座的比丘,置留物的归属则向上升移。如果没有其他人来,便应当重新拿回到自己这里而取用。“未善取”:即并未取得,意思是仍属僧团所有。“于草落下时”:指在一片范围内落下草标的那个量——即便有上千位比丘,那件衣也称作已取得了。“不应不乐意而给与份额”:这是注疏的话,其中的“已名为取得”,意思是说,虽然并不知道“这件属于此人”,但在义理上,他们的份额实则已经属于他们了,这就是其中的意趣。
Ṭhitikā pana na tiṭṭhatīti ettha aṭṭhitāya ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace eko bhikkhu āgacchati, majjhe chinditvā dvīhipi gahetabbaṃ. Ṭhitāya pana ṭhitikāya puna aññasmiṃ cīvare uppanne sace navakataro āgacchati, ṭhitikā heṭṭhā gacchati. Sace vuḍḍhataro āgacchati, ṭhitikā uddhaṃ ārohati. Atha añño natthi, puna attano pāpetvā gahetabbaṃ. Duggahitānīti aggahitāni, saṅghikāneva hontīti attho. ‘‘Pātite kuse’’ti ekakoṭṭhāse kusadaṇḍake pātitamatte sacepi bhikkhusahassaṃ hoti, gahitameva nāma cīvaraṃ. ‘‘Nākāmā bhāgo dātabbo’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ (mahāva. aṭṭha. 363), tattha gahitameva nāmāti ‘‘imassa idaṃ patta’’nti kiñcāpi na viditaṃ, te pana bhāgā atthato tesaṃ pattāyevāti adhippāyo.
“以七日为限,只令黎明生起”:这是为了显示在不同界别的住处中所应遵行的做法,以及即使在同一个住处内的两处卧处中,也有居住的事实而说的。只要令黎明生起,便算作已经在那里住过,但这并不是为了避免雨安居中断。因为在界内摄受的范围内,无论在何处令黎明生起,即使并未进入自己所取的那个卧处,也已经成了已入雨安居者。然而,若未在所取的那个卧处居住,就不能称为已住;只有在那个卧处令黎明生起时,才称为已住。因此说“于前者,名为住过较多”。这同时也说明:在另一处,如果以七日为限,曾令黎明生起,方才名为住过较少,若不曾生起,则否。“此”是指以单一意图而作的给予。在“以不同利养”等句中,“不同”是指各别、各别的利养存在于这些住处之中,所以叫“不同利养”,也就是两个住处,因他们的利养各不相同。“不同界内摄受”:“不同”是指各别、各别由围墙等所区划的界内摄受存在于这些住处之中,所以叫“不同界内摄受”,因他们的界内摄受各不相同。“同一界别住处”:是指在单一界别中的两个住处,这是根据《义理阐明》所说。“以不同利养”:是指以各别系属的安居者利养。“以不同界内摄受”:是指以不同的围墙、不同的门。“同一界别住处”:是指由于两个……
Sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetīti idaṃ nānāsīmavihāresu kattabbanayena ekasmimpi vihāre dvīsu senāsanesu nivutthabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ, aruṇuṭṭhāpaneneva tattha vuttho hoti, na pana vassacchedaparihārāya. Antoupacārasīmāya hi yattha katthaci aruṇaṃ uṭṭhāpento attanā gahitasenāsanaṃ appaviṭṭhopi vutthavasso eva hoti. Gahitasenāsane pana nivuttho nāma na hoti, tattha aruṇuṭṭhāpane sati hoti. Tenāha ‘‘purimasmiṃ bahutaraṃ nivasati nāmā’’ti. Etena ca itarasmiṃ sattāhavārenapi aruṇuṭṭhāpane sati eva appataraṃ nivasati nāma hoti, nāsatīti dīpitaṃ hoti. Idanti ekādhippāyadānaṃ. Nānālābhehītiādīsu nānā visuṃ visuṃ lābho etesūti nānālābhā, dve vihārā, tehi nānālābhehi. Nānā visuṃ visuṃ pākārādīhi paricchinno upacāro etesanti nānūpacārā, tehi nānūpacārehi. Ekasīmavihārehīti ekasīmāyaṃ dvīhi vihārehīti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.364) vuttaṃ. Nānālābhehīti visuṃ visuṃ nibaddhavassāvāsikalābhehi. Nānūpacārehīti nānāparikkhepanānādvārehi. Ekasīmavihārehīti dvinnaṃ vihārānaṃ ekena pākārena parikkhittattā ekāya upacārasīmāya antogatehi dvīhi vihārehīti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.364). Senāsanaggāho paṭippassambhatīti paṭhamaṃ gahito paṭippassambhati. Tatthāti yattha senāsanaggāho paṭippassambhati, tattha.
207“比丘死时”:在此处,“死”这个词是表示状态成就的,所以说为“死亡这件事”。在圣典中,当把衣服施给看护病人的沙弥时,因为沙弥并没有三衣的决意,所以各处都说“衣和钵”等。
207.Bhikkhussakālakateti ettha kālakata-saddo bhāvasādhanoti āha ‘‘kālakiriyāyā’’ti. Pāḷiyaṃ gilānupaṭṭhākānaṃ cīvaradāne sāmaṇerānaṃ ticīvarādhiṭṭhānābhāvā ‘‘cīvarañca pattañcā’’tiādi sabbattha vuttaṃ.
208「即使价值千金,也只应给予看护病人者」,这是关联。「其他」,是指三衣和钵之外的物品。「价值低劣」,是指因极度破旧等状态而变得低劣的物品。「从其余」,是指从剩余的资具中取用。「一切」,是指钵和衣。「于彼彼处,只属于僧团」,是指在各个住处当中,只属于僧团。因为对于比丘死亡的地点,本当说「于此处」,却说「于彼处」,且这是分别之语,故应知所指的是资具的安置处。在圣典中,「不可分配、不可分割」的意思是:成为已来、未来四方僧团的共有物,对任何人不可分配、不可分割,我允许,这是其含义。由于说到「若有适当的接受者」,因此当没有接受者时,即使未作给予而进行分配,也应视为善分配。「以施水为准则」者,在此处,《义理阐明》先说道:「然而,『以施水为准则』是指,在某个国家,比丘们仅以接受施水便成为所施物的所有者,这是其意趣。」而《疑惑遣除》则说:「『以施水为准则』是指,先言『我将施与这么多衣』,然后洒水,之后再行给予,谁取得,谁便成为有份者,这是意趣。」「于他方海」者,是指于赡部洲。因为此
208. Sacepi sahassaṃ agghati, gilānupaṭṭhākānaññeva dātabbanti sambandho. Aññanti ticīvarapattato aññaṃ. Appagghanti atijiṇṇādibhāvena nihīnaṃ. Tatoti avasesaparikkhārato. Sabbanti pattaṃ cīvarañca. Tattha tattha saṅghassevāti tasmiṃ tasmiṃ vihāre saṅghasseva. Bhikkhuno kālakataṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘idhā’’ti vattabbe ‘‘tatthā’’ti vuttattā vicchāvacanattā ca parikkhārassa ṭhapitaṭṭhānaṃ vuttanti viññāyati. Pāḷiyaṃ avissajjikaṃ avebhaṅgikanti āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghasseva santakaṃ hutvā kassaci avissajjikaṃ avebhaṅgikañca bhavituṃ anujānāmīti attho. ‘‘Sante patirūpe gāhake’’ti vuttattā gāhake asati adatvā bhājitepi subhājitamevāti daṭṭhabbaṃ. Dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti ettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.376) tāva ‘‘yattha pana dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti bhikkhū yasmiṃ raṭṭhe dakkhiṇodakapaṭiggahaṇamattenapi deyyadhammassa sāmino hontīti adhippāyo’’ti vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.376) pana ‘‘dakkhiṇodakaṃ pamāṇanti ettakāni cīvarāni dassāmīti paṭhamaṃ udakaṃ pātetvā pacchā denti, taṃ yehi gahitaṃ, te bhāginova hontīti adhippāyo’’ti vuttaṃ. Parasamuddeti jambudīpe. Tambapaṇṇidīpañhi upādāyesa evaṃ vutto.
「决意死者衣」者,此处是指在行路途中,听到他死亡的消息后,若在非寺住处的地方,于十二肘范围内确知无有其他比丘,便决意「此衣归我所有」,这样决意是善决意的。当时,有一位比丘拥有很多物品、很多资具,死亡了。比丘们将此事报告世尊。「诸比丘,比丘死亡后,僧团是钵和衣的所有者。然而,看护病人者有很大的帮助。诸比丘,我允许将三衣和钵给予看护病人者。其中,凡是轻的物品、轻的资具,应由现前僧团分配。其中,凡是重的物品、重的资具,那是对已来、未来的四方僧团不可分配、不可分割的。」依此经文,世尊以一切知者的身份,为比丘们审定了财物的继承。
‘‘Matakacīvaraṃ adhiṭṭhātī’’ti ettha maggaṃ gacchanto tassa kālakiriyaṃ sutvā avihāraṭṭhāne ce dvādasahatthabbhantare aññesaṃ bhikkhūnaṃ abhāvaṃ ñatvā ‘‘idaṃ cīvaraṃ mayhaṃ pāpuṇātī’’ti adhiṭṭhāti, svādhiṭṭhitaṃ. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro kālakato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, ‘‘bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare. Apica gilānupaṭṭhākā bahupakārā, anujānāmi, bhikkhave, ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) iminā pāṭhena bhagavā sabbaññū bhikkhūnaṃ āmisadāyajjaṃ vicāresi.
其中,依三衣和钵、其余轻物及重物之分,财物的继承有三种。于此三者中,三衣和钵是属于看护病人者的份额,其余轻物属于现前僧团,二十五种重物属于四方僧团。由此可知:除了这三种物品之外,别无名为比丘物品之物;除了这三种人之外,别无名为继承者之人。然而,现今的持律者们说:「比丘们的不如法物品,由已还俗的亲属获得。」这是为什么呢?因为注释书中提到:「凡是对他财物有主权的人,无论是在家人还是出家人,都应给予他们。」注释书中确实有提到。但是,那段文句是在有关信任取用的范围内提到的,并非针对继承取得的场合。那里只提到「在家人或出家人」,并未提到「亲属或非亲属」。因此,无论是亲属还是非亲属,凡是看护了那位病人的人,即为属于看护病人者份额之财物的主人,无论是在家人、出家人,乃至女人,皆是如此。正是针对这些人而说「应给予他们」,并不是针对那些没有看护病人的人。因为注释书中说过:「所谓看护病人者,无论是在家人、出家人,乃至女人,所有人都得到份额。」
Tattha ticīvarapattaavasesalahubhaṇḍagarubhaṇḍavasena āmisadāyajjaṃ tividhaṃ hoti. Tesu ticīvarapattaṃ gilānupaṭṭhākassa bhāgo hoti, avasesalahubhaṇḍaṃ sammukhībhūtasaṅghassa, pañcavīsatividha garubhaṇḍaṃ cātuddisasaṅghassa. Iminā ito tividhabhaṇḍato aññaṃ bhikkhubhaṇḍaṃ nāma natthi, imehi tividhehi puggalehi añño dāyādo nāma natthīti dasseti. Idāni pana vinayadharā ‘‘bhikkhūnaṃ akappiyabhaṇḍaṃ gihibhūtā ñātakā labhantī’’ti vadanti, taṃ kasmāti ce? ‘‘Ye tassa dhane issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabba’’nti aṭṭhakathāyaṃ āgatattāti. Saccaṃ āgato, so pana pāṭho vissāsaggāhavisaye āgato, na dāyajjagahaṇaṭṭhāne. ‘‘Gahaṭṭhā vā pabbajitā vā’’icceva āgato, na ‘‘ñātakā aññātakā vā’’ti, tasmā ñātakā vā hontu aññātakā vā, ye taṃ gilānaṃ upaṭṭhahanti, te gilānupaṭṭhākabhāgabhūtassa dhanassa issarā gahaṭṭhapabbajitā, antamaso mātugāmāpi. Te sandhāya ‘‘tesaṃ dātabba’’nti vuttaṃ, na pana ye gilānaṃ nupaṭṭhahanti, te sandhāya. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘gilānupaṭṭhāko nāma gihī vā hotu pabbajito vā, antamaso mātugāmopi, sabbe bhāgaṃ labhantī’’ti.
又,若有比丘在生前便将自己的一切资具悉数舍弃,赠予了某位亲戚或非亲戚、在家人或出家人,而那位亲戚或非亲戚、在家人或出家人出于信任而取用了,针对这类情形才说“那些财物的主人,无论是在家人还是出家人,都应给予他们”,并非针对不具这些关系的普通亲戚而言。因为注疏(大品注369)中说:“然而,若他在生前就舍弃一切资具赠予某人,或有人出于信任而取用了,则该物即归属于被赠者,归属于取用者,应随其意愿,看护病者方才获得。”此事暂且如此,然而对于净物又当如何说呢?所谓“应给予在家亲戚”一说,于经、注、复注中均无记载,故此应当审察。
Atha vā yo bhikkhu attano jīvamānakāleyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci ñātakassa vā aññātakassa vā gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā adāsi, koci ca ñātako vā aññātako vā gahaṭṭho vā pabbajito vā vissāsaṃ aggahesi, tādise sandhāya ‘‘ye tassa dhanassa issarā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā, tesaṃ dātabba’’nti vuttaṃ, na pana atādise ñātake. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘sace pana so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi, yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hoti, tassa ruciyā eva gilānupaṭṭhākā labhantī’’ti. Evaṃ hotu, kappiyabhaṇḍe pana kathanti? Tampi ‘‘gihiñātakānaṃ dātabba’’nti pāḷiyaṃ vā aṭṭhakathāyaṃ vā ṭīkāsu vā natthi, tasmā vicāretabbametaṃ.
钵食分配论释
Piṇḍapātabhājanakathāvaṇṇanā
209如今为了阐明钵食分配的决断,而说“关于钵食分配”等语。此中,于《住所犍度》虽然住所分配最先出现,但因为要阐明四资具分配的决断,故依资具次第,首先开示钵食分配。而钵食分配在僧团食等事项上,其决断如下——这便是此处之连接:这些僧团食等如何为世尊所允许?即说:“我允许……乃至……在此所允许者。”为僧团而携来的食物,即是僧团食,正如“为来客携来的食物是为来客食”。从僧团中指定后所应给予的食物,为指定食。邀请后所应给予的食物,为邀请食。投签后所应取得的食物,为签食。于半月日所应给予的食物,为半月食。于布萨日所应给予的食物,为布萨食。于初一,即布萨日的次日所应给予的食物,为初一食——此为词释。所谓常食,并非另有一种常设之物;从僧团上座开始,依戒腊次第而取得者,即称为常食。
209. Idāni piṇḍapātabhājanavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘piṇḍapātabhājane panā’’tiādimāha. Tattha senāsanakkhandhake senāsanabhājaneyeva paṭhamaṃ āgatepi catupaccayabhājanavinicchayattā paccayānukkamena piṇḍapātabhājanaṃ paṭhamaṃ dasseti. Piṇḍapātabhājane pana saṅghabhattādīsu ayaṃ vinicchayoti sambandho. Kathaṃ etāni saṅghabhattādīni bhagavatā anuññātānīti āha ‘‘anujānāmi…pe… anuññātesū’’ti. Saṅghassa atthāya ābhataṃ bhattaṃ saṅghabhattaṃ yathā ‘‘āgantukassa ābhataṃ bhattaṃ āgantukabhatta’’nti. Saṅghato uddissa uddisitvā dātabbaṃ bhattaṃ uddesabhattaṃ. Nimantetvā dātabbaṃ bhattaṃ nimantanabhattaṃ. Salākaṃ pātetvā gāhetabbaṃ bhattaṃ salākabhattaṃ. Pakkhe pakkhadivase dātabbaṃ bhattaṃ pakkhabhattaṃ. Uposathe uposathadivase dātabbaṃ bhattaṃ uposathabhattaṃ. Pāṭipade uposathadivasato dutiyadivase dātabbaṃ bhattaṃ pāṭipadabhattanti viggaho. Ṭhitikā nāma natthīti saṅghattherato paṭṭhāya vassaggena gāhaṇaṃ ṭhitikā nāma.
“自己住所门口”者,是就住所门楼附近而言。“在食堂”者,在于作为食物指定处的食堂之中。“以戒腊”者,是以戒腊的份额。说“但被给予”之后,为了显示那位施主如何说、以何种方式说,而说“尊者,从僧团……”等语。“村中”者,即村内。“到达内围范围的”者,在此是指在村门、街道、十字路口等处,十二肘以内的范围称为围范。
Attanovihāradvāreti vihārassa dvārakoṭṭhakasamīpaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhojanasālāyāti bhattuddesaṭṭhānabhūtāya bhojanasālāyaṃ. Vassaggenāti vassakoṭṭhāsena. Dinnaṃ panāti vatvā yathā so dāyako vadati, taṃ vidhiṃ dassetuṃ ‘‘saṅghato bhante’’tiādimāha. Antaraghareti antogehe. Antoupacāragatānanti ettha gāmadvāravīthicatukkesu dvādasahatthabbhantaraṃ upacāro nāma.
为显示于村围范内所得之差别,故说“此处为村围范”等。“一门使用”,即应经由一道门使用。“于不同住处”,即在不同家族、不同围范的住处中。善良、知惭、有智,远离不当之行,经审察后指定者,称为“应求善良、知惭、有智”。“或坐、或卧”,是轻蔑主格之用,意谓长老睡眠时,新学比丘取得,为善取得。“或三衣随从”:于此,结文中说“如只得水者,他人亦未得指定食而得衣等多种,即属于彼”。因允许言说自所乐语而取来,故称“放任使者”。“所愿”,即说“施与指定食”等,是所愿。“以问分”,即以类似问的方式。
Antaragharassa upacāre pana labbhamānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘gharūpacāro cetthā’’tiādimāha. Ekavaḷañjanti ekena dvārena vaḷañjitabbaṃ. Nānānivesanesūti nānākulassa nānūpacāresu nivesanesu. Lajjī pesalo agatigamanaṃ vajjetvā medhāvī ca upaparikkhitvā uddisatīti āha ‘‘pesalo lajjī medhāvī icchitabbo’’ti. Nisinnassapi niddāyantassapīti anādare sāmivacanaṃ, vuḍḍhatare niddāyante navakassa gāhitaṃ suggāhitanti attho. Ticīvaraparivāraṃ vāti ettha ‘‘udakamattalābhī viya aññopi uddesabhattaṃ alabhitvā vatthādianekappakārakaṃ labhati ce, tasseva ta’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Attano rucivasena yaṃ kiñci vatvā āharituṃ vissajjitattā vissaṭṭhadūto nāma. Yaṃ icchatīti ‘‘uddesabhattaṃ dethā’’tiādīni vadanto yaṃ icchati. Pucchāsabhāgenāti pucchāsadisena.
说“名为一处常食”后,为解释此常食,故说“或国王”等。因不与其他指定食等混合,唯以常食而应取,故说“单独行食”。“以窃取方式拿走”,即持钵者取走。“成为颈”,即成为命令者之颈。“一切属于钵主”,意谓衣等一切亦属钵主,即表“我只就食物而言,非关衣等”而取得,是允许的。“说允许行人之事而去”,即说允许行人之事,经彼比丘说后而去。“所谓未作份”,即所谓来客份,意为未曾施与之份。“说一切僧团受用”,于此,结文中说“最初说‘施一切僧团食’后,纵使后来未说‘一切僧团受用’,亦应分配而受用”。“未说带来何物”,即未问施主“你带来何种食物”。“于常恒常食”,即于指定食之常食。
‘‘Ekākūṭaṭṭhitikā nāma hotī’’ti vatvā tameva ṭhitikaṃ vibhāvento ‘‘rañño vā hī’’tiādimāha. Aññehi uddesabhattādīhi amissetvā visuṃyeva ṭhitikāya gahetabbattā ‘‘ekacārikabhattānī’’ti vuttaṃ. Theyyāya harantīti pattahārakā haranti. Gīvā hotīti āṇāpakassa gīvā hoti. Sabbaṃ pattassāmikassa hotīti cīvarādikampi sabbaṃ pattassāmikasseva hoti, ‘‘mayā bhattameva sandhāya vuttaṃ, na cīvarādi’’nti vatvā gahetuṃ vaṭṭatīti attho. Manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatīti vuttā gacchantīti manussānaṃ vacanaṃ kātuṃ vaṭṭatīti tena bhikkhunā vuttā gacchanti. Akatabhāgo nāmāti āgantukabhāgo nāma, adinnapubbabhāgoti attho. Sabbo saṅgho paribhūñjatūti vutteti ettha ‘‘paṭhamameva ‘sabbasaṅghikabhattaṃ dethā’ti vatvā pacchā ‘sabbo saṅgho paribhuñjatū’ti avuttepi bhājetvā paribhuñjitabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Kiṃ āharīyatīti avatvāti ‘‘katarabhattaṃ tayā āharīyatī’’ti dāyakaṃ apucchitvā. Pakatiṭhitikāyāti uddesabhattaṭhitikāya.
邀请食论释
Nimantanabhattakathāvaṇṇanā
210未说“从僧团指定如是数比丘后施与”等,而说“施与如是数比丘之食”而施与者,名为僧团邀请。“对常乞食者亦开许”,因是以乞食的表述而说,故开许。“依次第”,即依所得之次第。“中断”,即未说“取食”之语。因而说“未说食物”。“以团计算”,即以每一团的方式。此法唯适用于邀请,非于指定食。因彼处唯应分配一人足量,故于指定食中无“团常食”之说。
210. ‘‘Ettake bhikkhū saṅghato uddisitvā dethā’’tiādīni avatvā ‘‘ettakānaṃ bhikkhūnaṃ bhattaṃ dethā’’ti vatvā dinnaṃ saṅghikaṃ nimantanaṃ nāma. Piṇḍapātikānampi vaṭṭatīti bhikkhāpariyāyena vuttattā vaṭṭati. Paṭipāṭiyāti laddhapaṭipāṭiyā. Vicchinditvāti ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti padaṃ avatvā. Tenevāha ‘‘bhattanti avadantenā’’ti. Ālopasaṅkhepenāti ekekapiṇḍavasena. Ayañca nayo nimantaneyeva, na uddesabhatte. Tassa hi ekassa pahonakappamāṇaṃyeva bhājetabbaṃ, tasmā uddesabhatte ālopaṭṭhitikā nāma natthi.
已登入母表者。‘从僧团中八位比丘’——此处应连接为:那些已登入母表者,即是这八位比丘。在指定食、邀请食等僧团食的母表中,若依邀请食母表的登录,应由分食者或比丘自己从僧团指定后领取前往,不得随自己喜好领取,此是意趣。‘登入母表’意为:以‘我从僧团领取’等所说的母表分类告知施主。‘一次’——在结点词句中曾说:‘只要住在该住处的比丘,全都得到。’但此处的意趣是:‘一次’并非指一日,而是指住在该住处的所有比丘。若知道‘在一日中领取的比丘,他日不领取,直到一次所有比丘都受食’,则知道者应领取前往。‘从约定时起’——即从居住于该处的约定时开始。
Āruḷhāyeva mātikaṃ. Saṅghato aṭṭha bhikkhūti ettha ye mātikaṃ āruḷhā, te aṭṭha bhikkhūti yojetabbaṃ. Uddesabhattanimantanabhattādisaṅghikabhattamātikāsu nimantanabhattamātikāya ṭhitikāvasena āruḷhe bhattuddesakena vā sayaṃ vā saṅghato uddisāpetvā gahetvā gantabbaṃ, na attanā rucite gahetvāti adhippāyo. Mātikaṃ āropetvāti ‘‘saṅghato gaṇhāmī’’tiādinā vuttamātikābhedaṃ dāyakassa viññāpetvāti attho. ‘‘Ekavāranti yāva tasmiṃ āvāse vasanti bhikkhū , sabbe labhantī’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Ayaṃ panettha adhippāyo – ekavāranti na ekadivasaṃ sandhāya vuttaṃ, yattakā pana bhikkhū tasmiṃ āvāse vasanti, te sabbe. Ekasmiṃ divase gahitabhikkhū aññadā aggahetvā yāva ekavāraṃ sabbe bhikkhū bhojitā hontīti jānāti ce, ye jānanti, te gahetvā gantabbanti. Paṭibaddhakālato paṭṭhāyāti tattheva vāsassa nibaddhakālato paṭṭhāya.
筹食论释
Salākabhattakathāvaṇṇanā
211‘登记’——即书写。‘依村’——也大多依同等利养之村。‘众多筹食’——三十或四十份食。‘若有’——应插入连属。‘观察’——依量观察那些食物。‘以强制令受’——以强制使不愿远行者接受。‘再回到寺院’——此处指不回到寺院而领取食物,之后在寺院使自己获得而食用,也是允许的。‘依一家’——在街道中也依一侧的房屋行列。‘指定后’——说‘某家的筹食归你所得’之后。
211.Upanibandhitvāti likhitvā. Gāmavasenapīti yebhuyyena samalābhagāmavasenapi. Bahūni salākabhattānīti tiṃsaṃ vā cattārīsaṃ vā bhattāni. Sace hontīti ajjhāharitvā yojetabbaṃ. Sallakkhetvāti tāni bhattāni pamāṇavasena sallakkhetvā. Niggahena datvāti dūraṃ gantuṃ anicchantassa niggahena sampaṭicchāpetvā. Puna vihāraṃ āgantvāti ettha vihāraṃ anāgantvā bhattaṃ gahetvā pacchā vihāre attano pāpetvā bhuñjitumpi vaṭṭati. Ekagehavasenāti vīthiyampi ekapasse gharapāḷiyā vasena. Uddisitvāpīti ‘‘asukakule salākabhattāni tuyhaṃ pāpuṇantī’’ti vatvā.
212‘轮流村’——因过于遥远而应轮流前往的村。‘六十或五十’——这是就水罐为作杖罚之事而说。‘寺院轮值’——当所有比丘都外出乞食时,留守寺院的轮值。‘带来’——指为寺院轮值者。‘只是增益业’——仅仅是足够维持寺院守护事务的供给。因遥远而需强制轮流领取之村,即为轮流村。在寺院轮值中被委派者,即是寺院轮值者,也就是轮流守护寺院的人。‘变异’——信心的变异。‘只是增益业’——为守护寺院,僧团应给予的额外利养。‘只归一人得到’——意指日日只归一人得到。‘以僧团新法得到时’——日日归一人得到的两三份独行食,依该规则在自己的所得处,以僧团新法得到时。
212.Vāragāmeti atidūrattā vārena gantabbagāme. Saṭṭhito vā paṇṇāsato vāti daṇḍakammatthāya udakaghaṭaṃ sandhāya vuttaṃ. Vihāravāroti sabbabhikkhūsu bhikkhāya gatesu vihārarakkhaṇavāro. Nesanti vihāravārikānaṃ. Phātikammamevāti vihārarakkhaṇakiccassa pahonakapaṭipādanameva. Dūrattā niggahetvāpi vārena gahetabbo gāmo vāragāmo. Vihāravāre niyuttā vihāravārikā, vārena vihārarakkhaṇakā. Aññathattanti pasādaññathattaṃ. Phātikammameva bhavantīti vihārarakkhaṇatthāya saṅghena dātabbā atirekalābhā honti. Ekasseva pāpuṇantīti divase divase ekekasseva pāpitānīti attho. Saṅghanavakena laddhakāleti divase divase ekekassa pāpitāni dve tīṇi ekacārikabhattāni teneva niyāmena attano pāpuṇanaṭṭhāne saṅghanavakena laddhakāle.
“使任何现前者得到”——在此处,注疏中说:“若大多数比丘在界外,可使任何现前者得到;由于同类,一人所得即成为所有人所得;若连此也没有,则应自己取得后给予。”“味筹”即是甘蔗汁筹。然而,由于以筹的方式领取,故不应受用,此是依不相应而说,并非依头陀支的分类而说。因为《清净道论》中说:“从僧团的无染筹……乃至……确实允许。”《义灯复注》中也说:“从僧团的无染筹,在寺院中煮食也确实允许。”这是就共通而说,且未作区分说“如此领取应受用,如此不应受用”。因此,“在此处,药等筹对乞食者虽也允许,但因以筹的方式领取,故不应受用”——应审察此中的意趣。若药等筹以筹的方式领取便不应受用,则不应说“从僧团的无染筹确实允许”。又据“额外利养、僧团食、指定食”等语,“我拒绝额外利养”,此处以筹的方式本应领取的只是食物被拒绝,而非药。因为僧团食等十四种食被说为不应受用。或者,依结集者的见解,此处应如此理解。“应给予最上乞食”——即最上的乞食。“最上乞食量”——即一匙的乞食量。“得到或未得到,明日也应领取”——这是说即便得到,也因为量少而这样说,故说“得到足够……乃至……”
Yassakassaci sammukhībhūtassa pāpetvāti ettha ‘‘yebhuyyena ce bhikkhū bahisīmagatā honti, sammukhībhūtassa yassa kassaci pāpetabbaṃ sabhāgattā ekena laddhaṃ sabbesaṃ hoti, tasmimpi asati attano pāpetvā dātabba’’nti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Rasasalākanti ucchurasasalākaṃ. Salākavasena pana gāhitattā na sāditabbāti idaṃ asāruppavasena vuttaṃ, na dhutaṅgabhedavasena. ‘‘Saṅghato nirāmisasalākā…pe… vaṭṭatiyevā’’ti hi visuddhimagge (visuddhi. 1.26) vuttaṃ. Sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.325) – saṅghato nirāmisasalākāpi vihāre pakkabhattampi vaṭṭatiyevāti sādhāraṇaṃ katvā visuddhimagge (visuddhi. 1.26) vuttattā, ‘‘evaṃ gāhite sāditabbaṃ, evaṃ na sāditabba’’nti visesetvā avuttattā ca ‘‘bhesajjādisalākāyo cettha kiñcāpi piṇḍapātikānampi vaṭṭanti, salākavasena pana gāhitattā na sāditabbā’’ti ettha adhippāyo vīmaṃsitabbo. Yadi hi bhesajjādisalākā salākavasena gāhitā na sāditabbā siyā, ‘‘saṅghato nirāmisasalākā vaṭṭatiyevā’’ti na vadeyya, ‘‘atirekalābho saṅghabhattaṃ uddesabhatta’’ntiādivacanato (mahāva. 128) ca ‘‘atirekalābhaṃ paṭikkhipāmī’’ti salākavasena gāhetabbaṃ bhattameva paṭikkhittaṃ, na bhesajjaṃ. Saṅghabhattādīni hi cuddasa bhattāniyeva tena na sāditabbānīti vuttāni. Khandhakabhāṇakānaṃ vā matena idha evaṃ vuttanti gahetabbanti vuttaṃ. Aggato dātabbā bhikkhā aggabhikkhā. Aggabhikkhāmattanti ekakaṭacchubhikkhāmattaṃ. Laddhā vā aladdhā vā svepi gaṇheyyāsīti laddhepi appamattatāya vuttaṃ. Tenāha ‘‘yāvadatthaṃ labhati…pe… alabhitvā sve gaṇheyyāsīti vattabbo’’ti. Aggabhikkhamattanti hi ettha matta-saddo bahubhāvaṃ nivatteti.
“筹食”是仅针对寺院而指定的,因为它是针对寺院而施与的,故说“未在寺院得到”等。“其中在集会堂”——指在该村的集会堂中。“应带到寺院领取”——这么说之后,当天所施的食物应带回寺院,依登记册领取。“在那里”——指在该方所。“领取那个”——自己领取那个轮换村筹。“由他”——指由将自己所得的轮换村筹给予方行者的那个人。“在未越过时,应使他在该处领取筹”——因为只有近行界处的筹才能得到,因此,在该方行者尚未越过近行界时,应使自己得到该方行者所得的筹之后而领取。
Salākabhattaṃ nāma vihāreyeva uddisīyati vihārameva sandhāya dīyamānattāti āha ‘‘vihāre apāpitaṃ panā’’tiādi. Tatra āsanasālāyāti tasmiṃ gāme āsanasālāya. Vihāraṃ ānetvā gāhetabbanti tathā vatvā tasmiṃ divase dinnabhattaṃ vihārameva ānetvā ṭhitikāya gāhetabbaṃ. Tatthāti tasmiṃ disābhāge. Taṃ gahetvāti taṃ vāragāmasalākaṃ attanā gahetvā. Tenāti yo attano pattavāragāme salākaṃ disāgamikassa adāsi, tena. Anatikkamanteyeva tasmiṃ tassa salākā gāhetabbāti yasmā upacārasīmaṭṭhasseva salākā pāpuṇāti, tasmā tasmiṃ disaṃgamike upacārasīmaṃ anatikkanteyeva tassa disaṃgamikassa pattasalākā attano pāpetvā gāhetabbā.
“应日日使得到”——对任何站在近行界者,应依雨安居使其得到。如是,在这些未到者尚未到来时,邻近寺院的比丘可以受用;否则,便成为僧团物。“未来日”:若问,此处如何了知那些比丘的已来与未来?因为从各处而来的比丘都集会于该村的集会堂中,故能了知他们的已来与未来。“我们的行处村”——即筹食施主所在的村。“来受用”者,想“大长老独自留在寺院,必定使所有筹都归自己所得而住”,因此而前来。
Devasikaṃpāpetabbāti upacārasīmāyaṃ ṭhitassa yassa kassaci vassaggena pāpetabbā. Evaṃ etesu anāgatesu āsannavihāre bhikkhūnaṃ bhuñjituṃ vaṭṭati, itarathā saṅghikaṃ hoti. Anāgatadivaseti ettha kathaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ āgatānāgatabhāvo viññāyatīti ce? Yasmā tato tato āgatā bhikkhū tasmiṃ gāme āsanasālāya sannipatanti, tasmā tesaṃ āgatānāgatabhāvo sakkā viññātuṃ. Amhākaṃ gocaragāmeti salākabhattadāyakānaṃ gāme. Bhuñjituṃ āgacchantīti ‘‘mahāthero ekakova vihāre ohīno avassaṃ sabbasalākā attano pāpetvā ṭhito’’ti maññamānā āgacchanti.
半月食等论之注释
Pakkhikabhattādikathāvaṇṇanā
213于所标定的四个半月日中应施之食,名为半月食。“所标定”者:此处“阿毗”仅为前缀,义为“应标记的”,即是说为了受持布萨、听法、供养、恭敬等而应标记、应觉察、应确定。“明日的半月”者,即今日的半月食不应接受,意味着应在第八日食用,而不应为第七日食用而接受;施主们只应在已确定的日子接受,这是它的含义。由此而说“然而若”等。“明日粗劣”者,意谓今日因迎亲、婚礼等而制作了极精美的食物,明日则不再如此,因此今日就让比丘们食用,此为意趣。然而在《义灯》中则另有别解。为了显示半月食与布萨食的差别,说“受持布萨支”等。在布萨日应施之食,名为布萨食。
213. Abhilakkhitesu catūsu pakkhadivasesu dātabbaṃ bhattaṃ pakkhikaṃ. Abhilakkhitesūti ettha abhīti upasāramattaṃ, lakkhaṇiyesuiccevattho, uposathasamādānadhammassavanapūjāsakkārādikaraṇatthaṃ lakkhitabbesu sallakkhetabbesu upalakkhetabbesūti vuttaṃ hoti. Sve pakkhoti ajjapakkhikaṃ na gāhetabbanti aṭṭhamiyā bhuñjitabbaṃ, sattamiyā bhuñjanatthāya na gāhetabbaṃ, dāyakehi niyamitadivaseneva gāhetabbanti attho. Tenāha ‘‘sace panā’’tiādi. Sve lūkhanti ajja āvāhamaṅgalādikaraṇato atipaṇītaṃ bhojanaṃ karīyati, sve tathā na bhavissati, ajjeva bhikkhū bhojessāmāti adhippāyo. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.325) pana aññathā vuttaṃ. Pakkhikabhattato uposathikabhattassa bhedaṃ dassento āha ‘‘uposathaṅgāni samādiyitvā’’tiādi. Uposathe dātabbaṃ bhattaṃ uposathikaṃ.
客食等论之注释
Āgantukabhattādikathāvaṇṇanā
214“指定食”者,即指定“客比丘们可于某寺应供”而固定下来。“行路比丘亦得客食”者,这是针对那些从其他村落前来,以尚未止息的旅途之心暂住,又将前往他处的比丘而说的;至于住寺比丘若准备出行,则仅可得行路食。因为说“扣除他们的份额”,故应知:若没有了份额,直到旅途障碍消失为止,都允许食用,如此应知。
214.Nibandhāpitanti ‘‘asukavihāre āgantukā bhuñjantū’’ti niyamitaṃ. Gamiko āgantukabhattampīti gāmantarato āgantvā avūpasantena gamikacittena vasitvā puna aññattha gacchantaṃ sandhāya vuttaṃ, āvāsikassa pana gantukāmassa gamikabhattameva labbhati. ‘‘Lesaṃ oḍḍetvā’’ti vuttattā lesābhāvena yāva gamanaparibandho vigacchati, tāva bhuñjituṃ vaṭṭatīti ñāpitanti daṭṭhabbaṃ.
担食等论之注释
Dhurabhattādikathāvaṇṇanā
215“送来米等……乃至……允许”者,因为这是持来的比丘食,所以允许。
215.Taṇḍulādīni pesenti…pe… vaṭṭatīti abhihaṭabhikkhattā vaṭṭati.
216“如是因已接受故”:因以比丘的名义接受之故。“填满钵后压实而施”:即说“我们施予团食”而如此施予。其余很容易了解。
216.Tathā paṭiggahitattāti bhikkhānāmena paṭiggahitattā. Pattaṃ pūretvā thaketvā dinnanti ‘‘guḷakabhattaṃ demā’’ti dinnaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
病缘药分配论之注释
Gilānapaccayabhājanakathāvaṇṇanā
217此后,依资具次第当说卧坐具分配,但因其范围太广,而病缘药分配范围较小,且与钵食分配相顺,故为显示它,即紧接其后说“然而病缘药分配”等。其中,“王、王之大臣”仅为举例,婆罗门大富者、居士大富者等也是如此。“敲击铜锣”等,由于下文所述方式及其明显性,很容易了解。“应在近行界……乃至……分配”是因对僧团施予而说。“然而倾倒瓶”,是使瓶口朝向某一方。“若酥油是稠的”,指酥油坚硬。“可以一点点地令其流出”,如此作时,也能保持其稳定性。“生姜、胡椒等药物以及其余的钵、碗等沙门资具”,这是为了显示不仅这些药物是病缘药,其余的资具也包含在病缘药中。
217. Ito paraṃ paccayānukkamena senāsanabhājanakathāya vattabbāyapi tassā mahāvisayattā, gilānapaccayabhājanīyakathāya pana appavisayattā, piṇḍapātabhājanīyakathāya anulomattā ca tadanantaraṃ taṃ dassetumāha ‘‘gilānapaccayabhājanīyaṃ panā’’tiādi. Tattha rājarājamahāmattāti upalakkhaṇamattamevetaṃ. Brāhmaṇamahāsālagahapatimahāsālādayopi evaṃ karontiyeva. Ghaṇṭiṃ paharitvātiādi heṭṭhā vuttanayattā ca pākaṭattā ca suviññeyyameva. Upacārasīmaṃ…pe… bhājetabbanti idaṃ saṅghaṃ uddissa dinnattā vuttaṃ. Kumbhaṃ pana āvajjetvāti kumbhaṃ disāmukhaṃ katvā. Sace thinaṃ sappi hotīti kakkhaḷaṃ sappi hoti. Thokaṃ thokampi pāpetuṃ vaṭṭatīti evaṃ kate ṭhitikāpi tiṭṭhati. Siṅgiveramaricādibhesajjampi avasesapattathālakādisamaṇaparikkhāropīti iminā na kevalaṃ bhesajjameva gilānapaccayo hoti, atha kho avasesaparikkhāropi gilānapaccaye antogadhoyevāti dasseti.
卧坐具受取论之注释
Senāsanaggāhakathāvaṇṇanā
218在卧坐具分配论中,“卧坐具受取的决定”即指卧坐具的分配。其中,“在时节时的卧坐具受取与在雨安居时的卧坐具受取”应理解为:依时间而言,卧坐具受取有两种。“时节时”即冬季与夏季的时节。“雨安居”即雨季时。应让比丘起身后施予卧坐具,没有非时之限,因为施主们说:“我施予已来、未来、四方僧团”,这是施予僧团的卧坐具。“各各的别院”即比丘各自的别院。“在彼处”即在所得到的别院中。“长堂”即经行堂。“圆亭”即服侍堂。“压迫”即逼迫。“不得不施”是为了显示:对故意不施予者,从进入(僧园)时起便犯恶作。而“在赡部洲”是针对圣地的比丘们说的。据说他们是这样规定的。
218. Senāsanabhājanakathāyaṃ senāsanaggāhe vinicchayoti senāsanabhājanamevāha. Tattha utukāle senāsanaggāho ca vassāvāse senāsanaggāho cāti kālavasena senāsanaggāho nāma duvidho hotīti yojanā. Tattha utukāleti hemantagimhānautukāle. Vassāvāseti vassānakāle. Bhikkhuṃ uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi dāyakehi ‘‘āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa dammī’’ti dinnasaṅghikasenāsanattā. Ekekaṃ pariveṇanti ekekassa bhikkhussa ekekaṃ pariveṇaṃ. Tatthāti tasmiṃ laddhapariveṇe. Dīghasālāti caṅkamanasālā. Maṇḍalamāḷoti upaṭṭhānasālā. Anudahatīti pīḷeti. Adātuṃ na labhatīti iminā sañcicca adentassa paṭibāhane pavisanato dukkaṭanti dīpeti. Jambudīpe panāti ariyadese bhikkhū sandhāya vuttaṃ. Te kira tathā paññāpenti.
219「不应搅扰非行处村」一句,以「不应在那里对人说」等语说明其义。
「断除寻」:即不生起这样的寻思——「见人以此方式前往,便会阻止并施予资具」。
「若他们中有一人」:那些人之中的一位智者。
「覆身之物」:即覆盖身体的物品,指覆身之衣,这是它的含义。
「唯因心清净故无过」:这是就被人询问而说明理由的当下而言,并非说心不清净者在回答所问时也无过失。然而应知,这是针对怀着「如此前往,他们将会问我」的想法而不前去的情况而说的。
219.Nagocaragāmo ghaṭṭetabboti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘na tattha manussā vattabbā’’tiādinā. Vitakkaṃ chinditvāti ‘‘iminā nīhārena gacchantaṃ disvā nivāretvā paccaye dassantī’’ti evarūpaṃ vitakkaṃ anuppādetvā. Tesu ce ekoti tesu manussesu eko paṇḍitapuriso. Bhaṇḍapaṭicchādananti paṭicchādanabhaṇḍaṃ, sarīrapaṭicchādanaṃ cīvaranti attho. Suddhacittattāva anavajjanti idaṃ pucchitakkhaṇe kāraṇācikkhaṇaṃ sandhāya vuttaṃ na hoti asuddhacittassapi pucchitapañhavissajjane dosābhāvā. Evaṃ pana gate maṃ pucchissantīti saññāya agamanaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.
「应守护」:应以修补破损、扫除等方式加以守护。
「在圆台上」:在塔庙的楼阁平台上,即位于瓶形建筑上方的四方台上。
「何处应问」:对于提问,所回答的是「在依常法可得之处,应于彼处问」。
「为何应问」等,是为显示即使在依常法可得之处,也应询问的理由而说。
「退后」:指从精舍退出。为说明此义,说「在一由旬或二由旬之间」。
「寄托」:将田地、或椰子等园林、或钱币等交给园民,说「由此所生的收益,用作雨安居者所需」而给予。
「作职务后」:在该住处完成应作的职务之后。
「如是信施」:这是指以下述方式,就出于信心而布施的雨安居者所得的范围而言,这是它的含义。
Paṭijaggitabbānīti khaṇḍaphullābhisaṅkharaṇasammajjanādīhi paṭijaggitabbāni. Muṇḍavedikāyāti cetiyassa hammiyavedikāya ghaṭākārassa upari caturassavedikāya. Kattha pucchitabbanti pucchāya yato pakatiyā labbhati, tattha pucchitabbanti vissajjanā. Kasmā pucchitabbantiādi yato pakatiyā labbhati, tatthāpi pucchanassa kāraṇasandassanatthaṃ vuttaṃ. Paṭikkammāti vihārato apasakkitvā. Tamatthaṃ dassento ‘‘yojanadviyojanantare hotī’’ti āha. Upanikkhepanti khettaṃ vā nāḷikerādiārāmaṃ vā kahāpaṇādīni vā ārāmikānaṃ niyyātetvā ‘‘ito uppannā vaḍḍhi vassāvāsikatthāya hotū’’ti dinnaṃ. Vattaṃ katvāti tasmiṃ senāsane kattabbavattaṃ katvā. Iti saddhādeyyeti evaṃ heṭṭhā vuttanayena saddhāya dātabbe vassāvāsikalābhavisayeti attho.
「然而本金」:即从彼处产生的金钱。正因它是从施主说「由此享用四资具」而给予的田地等所出,在净人手中,便如同施主说「享用净物」而施予的本金一样,故经文说「对净人而言……」等。
「为僧团之利益」:为僧团的利益。
「唯应以个人方式作」:以下将要说到的「这么多米的份额,比丘们作衣是否合适」等事,应唯以提及个人的方式来做,而不应以「僧团为作衣而劳苦」等提及僧团的方式来做。
「以净物方式」:为阐明一般所说的含义,所以说道「唯以衣、米等方式」。此处「及」字应知是取「亦」义,而非集合义。为显示唯以个人方式及以净物方式而求听的方法,故说「然而应如此作……」等。
Vatthu panāti tatruppāde uppannarūpiyaṃ, tañca ‘‘tato catupaccayaṃ paribhuñjathā’’ti dinnakhettādito uppannattā kappiyakārakānaṃ hatthe ‘‘kappiyabhaṇḍaṃ paribhuñjathā’’ti dāyakehi dinnavatthusadisaṃ hotīti āha ‘‘kappiyakārakānañhī’’tiādi. Saṅghasuṭṭhutāyāti saṅghassa hitāya . Puggalavaseneva kātabbanti parato vakkhamānanayena bhikkhū cīvarena kilamanti, ettakaṃ nāma taṇḍulabhāgaṃ bhikkhūnaṃ cīvaraṃ kātuṃ ruccatītiādinā puggalaparāmāsavaseneva kātabbaṃ, ‘‘saṅgho cīvarena kilamatī’’tiādinā pana saṅghaparāmāsavasena na kātabbaṃ. Kappiyabhaṇḍavasenāti sāmaññato vuttamevatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘cīvarataṇḍulādivaseneva cā’’ti vuttaṃ. Ca-kāro cettha panasaddatthe vattati, na samuccayattheti daṭṭhabbaṃ. Puggalavaseneva kappiyabhaṇḍavasena ca apalokanappakāraṃ dassetuṃ ‘‘taṃ pana evaṃ kattabba’’ntiādi vuttaṃ.
“观察衣资具”是指,凭信施在彼处生起的方式,将彼雨安居住处所得之衣资具判为“这么多”。“住处”是指负责分配住处者。“已说”是指在大注疏中所说。“为何如此说”是说“如此”等,因为住处分配者自己取用自己所得是不妥当的,所以两人互相取用,这是它的意趣。应当知道,由被认可的住处分配者下达命令,他人代为取用,这种取用也是成立的。“可认可八人或十六人”是指,可以一一分别认可,也可以一起认可。一起认可亦可。以一句甘马语,便可一起认可全部。僧团确实不对僧团作惩治羯磨,然而给予认可时,即使对多人,也可一起进行。因此,在《七百犍度》的搬运者认可中,八人也是一起被认可的。“坐堂”即等候堂。“道”是指在近行界内,通往村落的道路上所建的亭子,同样的说法也适用于池塘、树下等处。树下等若有覆盖、有门闩,便属于住处。此后诸事易知。
Cīvarapaccayaṃ sallakkhetvāti saddhādeyyatatruppādavasena tasmiṃ vassāvāse labbhamānacīvarasaṅkhātaṃ paccayaṃ ‘‘ettaka’’nti paricchinditvā. Senāsanassāti senāsanaggāhāpaṇassa. Vuttanti mahāaṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Kasmā evaṃ vuttanti āha ‘‘evañhī’’tiādi, senāsanaggāhāpakassa attanāva attano gahaṇaṃ asāruppaṃ, tasmā ubho aññamaññaṃ gāhessantīti adhippāyo. Sammatasenāsanaggāhāpakassa āṇattiyā aññena gahitopi gāho ruhatiyevāti veditabbaṃ. Aṭṭhapi soḷasapi jane sammannituṃ vaṭṭatīti visuṃ visuṃ sammannituṃ vaṭṭati, udāhu ekatoti? Ekatopi vaṭṭati. Ekakammavācāya sabbepi ekato sammannituṃ vaṭṭati. Niggahakammameva hi saṅgho saṅghassa na karoti. Sammutidānaṃ pana bahūnampi ekato kātuṃ vaṭṭati. Teneva sattasatikakkhandhake ubbāhikasammutiyaṃ aṭṭhapi janā ekato sammatāti. Āsanagharanti paṭimāgharaṃ. Maggoti upacārasīmabbhantaragate gāmābhimukhamagge katasālā vuccati, evaṃ pokkharaṇirukkhamūlādīsupi. Rukkhamūlādayo channā kavāṭabaddhāva senāsanaṃ. Ito parāni suviññeyyāni.
220在《大利益住处》的解说中,“得”是指住在那里的比丘们得到。“分配后”是指按每个人适合的量分配之后。“在住处”是指住所之中。“投入后”是指,此处所谓的投入,即对住在那些住处者,给予由此地产生的雨安居施物。“应进入”是指,其他比丘先住进那大利益住处,履行完佛塔的事务后,方可取用利益,这是它的意趣。
220. Mahālābhapariveṇakathāyaṃ labhantīti tatra vāsino bhikkhū labhanti. Vijaṭetvāti ekekassa pahonakappamāṇena viyojetvā. Āvāsesūti senāsanesu. Pakkhipitvāti ettha pakkhipanaṃ nāma tesu vasantānaṃ ito uppannavassāvāsikadānaṃ. Pavisitabbanti aññehi bhikkhūhi tasmiṃ mahālābhe pariveṇe vasitvā cetiye vattaṃ katvāva lābho gahetabboti adhippāyo.
221“拒绝资具”是指不接受衣资具。“此也”是指被拒绝的资具。“置于足下给衣”是指施舍资具的人以此方式给予。以此显示,在家人放置在脚下所布施的,对粪扫衣者也是合适的。“然后说‘我们给雨安居者’”:此处应加上“对粪扫衣者不适用”来衔接。“已住雨安居的比丘们”是指除粪扫衣者之外的其他比丘们。“附带条件后应令取”是指,“住在这棵树下或这座亭中,履行佛塔的事务后再取”,这样附带条件之后,应使其取得。
221.Paccayaṃ vissajjetīti cīvarapaccayaṃ nādhivāseti. Ayampīti tena vissajjitapaccayopi. Pādamūle ṭhapetvā sāṭakaṃ dentīti paccayadāyakā denti. Etena gahaṭṭhehi pādamūle ṭhapetvā dinnampi paṃsukūlikānampi vaṭṭatīti dasseti. Atha vassāvāsikaṃ demāti vadantīti ettha ‘‘paṃsukūlikānaṃ na vaṭṭatī’’ti ajjhāharitvā yojetabbaṃ. Vassaṃ vutthabhikkhūnanti paṃsukūlikato aññesaṃ bhikkhūnaṃ. Upanibandhitvā gāhetabbanti ‘‘imasmiṃ rukkhe vā maṇḍape vā vasitvā cetiye vattaṃ katvā gaṇhathā’’ti evaṃ upanibandhitvā gāhetabbaṃ.
“入雨期日之艰难”等语,是就入雨安居日而说的。然而,若中间有所遗漏,即使已过入雨期,也允许受取。因生起这样的思虑而行,故称“思虑行者”:“我将住在何处?住在何处能得安乐?或在何处能获得资具?”现在,为了说明施主在后雨季所施雨安居衣的受取方式,而说“然而在后雨安居入期日”等。“若比丘是客比丘”者,是指在衣已受取之后才到来的客比丘。“在应得处”者,即在因雨安居而来的客比丘应得的所在。“已入前雨安居者”者,是指在客比丘到来之前,便已在后雨安居入期日入了安居的比丘。“所得之得”者,即从施主处一再送来而获得的衣。
Pāṭipadaaruṇatotiādi vassūpanāyikadivasaṃ sandhāya vuttaṃ. Antarāmuttakaṃ pana pāṭipadaṃ atikkamitvāpi gāhetuṃ vaṭṭati. ‘‘Kattha nu kho vasissāmi, kattha vasantassa phāsu bhavissati, kattha vā paccaye labhissāmī’’ti evaṃ uppannena vitakkena caratīti vitakkacāriko. Idāni yaṃ dāyakā pacchimavassaṃvutthānaṃ vassāvāsikaṃ deti, tattha paṭipajjanavidhiṃ dassetuṃ ‘‘pacchimavassūpanāyikadivase panā’’tiādi āraddhaṃ. Āgantuko ce bhikkhūti cīvare gāhite pacchā āgato āgantuko bhikkhu. Pattaṭṭhāneti vassaggena āgantukabhikkhuno pattaṭṭhāne. Paṭhamavassūpagatāti āgantukassa āgamanato puretarameva pacchimikāya vassūpanāyikāya vassūpagatā. Laddhaṃ laddhanti punappunaṃ dāyakānaṃ santikā āgatāgatasāṭakaṃ.
“即使接受,也因他正是这雨安居衣的主人”——因其雨安居已中断,故如此说。由于最初已依规约而行,所以称“他们不得施予”,意谓阻止理应施予者,其过失在他们。所谓“应施予他们中的一部分”,是指应施予那些已入雨安居而未得到雨安居衣者中的部分人。“如以工价而住者”,是如同受雇劳作一般而获得、而被寻得。或者说“如以工价而住者”,是通过供水侍奉等劳务而获得。“然而僧团的……”等,是某些论师的观点。这其中,“然而僧团的,作求听羯磨而受取”,是依彼处所生起的情况而说的。其中,“作求听羯磨而受取”,即依随后将述的方式作求听:“对于这位雨安居已中断者,以及将现前雨安居衣者,施予他们,大众是否同意?”如此作求听后而受取,因是僧团所施,故即使是还俗者也能获得,何况雨安居中断者。然而,依资具而受取者,须住满三月才能受取,且因自己与施主皆已同意,故即使是如以工价而住者、雨安居中断者、还俗者,也不能得——有些阿阇梨如此说。而后面所述的,才是准则。因此,在入雨安居日,施主如此所施的雨安居衣,对于已受取的比丘,若其雨安居未中断,则唯是下所规定的。
Sādiyantāpi hi teneva vassāvāsikassa sāminoti chinnavassattā vuttaṃ. Paṭhamameva katikāya katattā ‘‘neva adātuṃ labhantī’’ti vuttaṃ, dātabbaṃ vārentānaṃ gīvā hotīti adhippāyo. Tesameva dātabbanti vassūpagatesu aladdhavassāvāsikānaṃ ekaccānameva dātabbaṃ. Bhatiniviṭṭhanti bhatiṃ katvā viya niviṭṭhaṃ pariyiṭṭhaṃ. Bhatiniviṭṭhanti vā pānīyupaṭṭhānādibhatiṃ katvā laddhaṃ. Saṅghikaṃ panātiādi kesañci vādadassanaṃ. Tattha saṅghikaṃ pana apalokanakammaṃ katvā gāhitanti tatruppādaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha apalokanakammaṃ katvā gāhitanti ‘‘chinnavassāvāsikañca idāni uppajjanakavassāvāsikañca imesaṃ dātuṃ ruccatī’’ti anantare vuttanayena apalokanaṃ katvā gāhitaṃ saṅghena dinnattā vibbhantopi labhateva, pageva chinnavasso. Paccayavasena gāhitaṃ pana temāsaṃ vasitvā gahetuṃ attanā dāyakehi ca anumatattā bhatiniviṭṭhampi chinnavassopi vibbhantopi na labhatīti keci ācariyā vadanti. Idañca pacchā vuttattā pamāṇaṃ, teneva vassūpanāyikadivase evaṃ dāyakehi dinnaṃ vassāvāsikaṃ gahitabhikkhuno vassacchedaṃ akatvā vāsova heṭṭhā vihito, na pānīyupaṭṭhānādibhatikaraṇamattaṃ. Yadi hi taṃ bhatiniviṭṭhameva siyā, bhatikaraṇameva vidhātabbaṃ, tasmā vassaggena gāhitaṃ chinnavassādayo na labhantīti veditabbaṃ.
依据“诸比丘,此处,住雨安居的比丘若还俗,此衣即属于僧团”之语,故说“在誓愿之处……属于僧团”。“属于僧团”者,以此显示:即使是已住雨安居者的雨安居衣份额,也并未从僧团共有中脱离,当他们还俗时,便成为僧团共有。“人”者,是指施主之人。“得”者,谓令施主接受“请将我的应得份额施予此人”,此衣便已从僧团共有中分离,故说“得”。“沙弥得上等份额”者,因他是最先受取的人,且长老先前已受取了第一份额,而今所受取的已是第二份额,故如此说。
‘‘Idha, bhikkhave, vassaṃvuttho bhikkhu vibbhamati, saṅghasseva ta’’nti (mahāva. 374-375) vacanato ‘‘vataṭṭhāne…pe… saṅghikaṃ hotī’’ti vuttaṃ . Saṅghikaṃ hotīti etena vutthavassānampi vassāvāsikabhāgo saṅghikato amocito tesaṃ vibbhamena saṅghiko hotīti dasseti. Manusseti dāyakamanusse. Labhatīti ‘‘mama pattabhāvaṃ etassa dethā’’ti dāyake sampaṭicchāpenteneva saṅghikato viyojitaṃ hotīti vuttaṃ. Varabhāgaṃ sāmaṇerassāti tassa paṭhamagāhattā, therena pubbe paṭhamabhāgassa gahitattā, idāni gayhamānassa dutiyabhāgattā ca vuttaṃ.
222222. 今为说明中间未曾提及的住所执取,故说「此又为另一种」等。其中,「又为另一种」者,意即不同于前文所说的两种住所执取。若问:「既已说『此住所执取有两种:于适时及于雨安居时』,为何又说『此又为另一种』?」为回应此质疑,故说「依天数而论」等。「于阿沙荼月后半月」者,是就作为入雨安居首日的阿沙荼满月次日而说;「于阿沙荼月整月」者,是就作为第二入雨安居日的沙瓦纳满月次日而说。「于自恣后半月」者,是阿沙尤迦满月次日。
222. Idāni antarāmuttasenāsanaggāhaṃ dassetuṃ ‘‘ayamaparopī’’tyādimāha. Tattha aparopīti pubbe vuttasenāsanaggāhadvayato aññopīti attho. Nanu ca ‘‘ayaṃ senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse cā’’ti vutto, atha kasmā ‘‘ayamaparopī’’tyādi vuttoti codanaṃ sandhāyāha ‘‘divasavasena hī’’tiādi. Aparajjugatāya āsāḷhiyāti paṭhamavassūpanāyikadivasabhūtaṃ āsāḷhipuṇṇamiyā pāṭipadaṃ sandhāya vuttaṃ, māsagatāya āsāḷhiyāti dutiyavassūpanāyikadivasabhūtasāvaṇapuṇṇamiyā pāṭipadaṃ. Aparajjugatāya pavāraṇāti assayujapuṇṇamiyā pāṭipadaṃ.
223223. 「在非雨安居时不得拒绝」者,即于冬季与夏季,不可拒绝其他前来的比丘。「新营造作」者,指新营造作的羯磨决议。「未作」者,指尚未整备。「未完成」者,指尚未竣工。「施予一个床座处」者,即施予一个床座处,作为其个人所使用。「三分之一」者,即第三份额。如是,舍出也仅限以常住物交换常住物的场合方可进行,不得在其他情况下舍弃一切住所。「若欲施予同住弟子等」者,若他不想施予僧团的库房或其余比丘的住处,而只想施予自己的同住弟子等人,对这样的人,意即不应施予全部,而应「你当作个人住所守护」。为说明于此情形下应行之方法,故说「羯磨」等。「如是……时」等中,意为随其所宜,在第三份额或半份额被接受时,得以施予相应份额。「由彼」者,于他们二三比丘中,由某一人。「彼即为主人」者,在该地建造精舍时,彼即是主人,意为拒绝彼之后,他人便不应造作。
223.Utukāle paṭibāhituṃ na labhatīti hemantagimhesu aññe sampattabhikkhū paṭibāhituṃ na labhati. Navakammanti navakammasammuti. Akatanti aparisaṅkhataṃ. Vippakatanti aniṭṭhitaṃ. Ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ datvāti ekaṃ mañcaṭṭhānaṃ puggalikaṃ datvā. Tibhāganti tatiyabhāgaṃ. Evaṃ vissajjanampi thāvarena thāvaraṃ parivattanaṭṭhāneyeva pavisati, na itarathā sabbasenāsanavissajjanato . Sace saddhivihārikādīnaṃ dātukāmo hotīti sace so saṅghassa bhaṇḍaṭhapanaṭṭhānaṃ vā aññesaṃ bhikkhūnaṃ vasanaṭṭhānaṃ vā dātuṃ na icchati, attano saddhivihārikādīnaññeva dātukāmo hoti, tādisassa ‘‘tuyhaṃ puggalikameva katvā jaggāhī’’ti na sabbaṃ dātabbanti adhippāyo. Tatthassa kattabbavidhiṃ dassento āha ‘‘kamma’’ntiādi. Evañhītiādimhi cayānurūpaṃ tatiyabhāge vā upaḍḍhabhāge vā gahite taṃ bhāgaṃ dātuṃ labhatīti attho. Yenāti tesu dvīsu tīsu bhikkhūsu yena. So sāmīti tassā bhūmiyā vihārakaraṇe sova sāmī, taṃ paṭibāhitvā itarena na kātabbanti adhippāyo.
224224. 「于未作处」者,指不在住所内,而是屋外如堆砌处等尚未建造之处。「垒砌或门廊」者,意指依附僧团住所而在其外部连接建造的一处住所。「外墙以外」者,即墙外,意指自己所营造之处。其余则极易了知。
224.Akataṭṭhāneti senāsanato bahi cayādīnaṃ akataṭṭhāne. Cayaṃ vā pamukhaṃ vāti saṅghikasenāsanaṃ nissāya tato bahi bandhitvā ekaṃ senāsanaṃ vā. Bahikuṭṭeti kuṭṭato bahi, attano kataṭṭhāneti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.
四资具共通论释
Catupaccayasādhāraṇakathāvaṇṇanā
225在四资具共通说中,“由僧伽认可的少量分配者”是指以白二甘马或求听羯磨认可、已得少量分配者资格的人。“未分配的僧团物”——此处“未分配的僧团物”是为了显示令生起疑虑的情形,如此生起疑虑后,便无应询问之事,意即无需询问即可给予。何以故?因为为分配如此多的僧团物,已由和合僧团同意而作认可羯磨之故。“糖丸……乃至……应给予”——此处糖丸应知为棕榈果大小。“入村乞食者”——这仅是举例。以其他原因出界外者,亦适用此法。“饭食份”是指僧食等僧团饭食的一份。“住在内近行界者”——此语为以主格表达处所之义,意为:仅可让住在内近行界者拿取,不可给予已到外近行界者。因为注疏中说:‘有人说应给住在外近行界者,此言不应给予。’“村内处所亦然”——此处“亦”字是总括未言明之义,意为:村内处所亦可令取,村外处所亦可令取。或表示可能之义,由此村内处所尚且可令取,何况村外处所。
225. Catupaccayasādhāraṇakathāyaṃ sammatena appamattakavissajjakenāti ñattidutiyakammavācāya vā apalokanakammena vā sammatena appamattakavissajjakasammutiladdhena. Avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍanti pucchitabbakiccaṃ natthīti ettha avibhattaṃ saṅghikabhaṇḍanti kukkuccuppattiākāradassanaṃ, evaṃ kukkuccaṃ katvā pucchitabbakiccaṃ natthi, apucchitvāva dātabbanti adhippāyo. Kasmāti ce? Ettakassa saṅghikabhaṇḍassa vissajjanatthāyeva samaggassa saṅghassa anumatiyā katasammutikammattā. Guḷapiṇḍe…pe… dātabboti ettha guḷapiṇḍaṃ tālapakkappamāṇanti veditabbaṃ. Piṇḍāya paviṭṭhassapīti idaṃ upalakkhaṇamattaṃ. Aññena kāraṇena bahisīmagatassapi eseva nayo. Odanapaṭivīsoti saṅghabhattādisaṅghikaodanapaṭivīso. Antoupacārasīmāyaṃ ṭhitassāti anādare sāmivacanaṃ, antoupacārasīmāyaṃ ṭhitasseva gāhetuṃ vaṭṭati, na bahiupacārasīmaṃ pattassāti attho. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 325) ‘‘bahiupacārasīmāya ṭhitānaṃ gāhethāti vadanti, na gāhetabba’’nti. Antogāmaṭṭhānampīti ettha pi-saddo avuttasampiṇḍanattho, antogāmaṭṭhānampi bahigāmaṭṭhānampi gāhetuṃ vaṭṭatīti attho. Sambhāvanattho vā, tena antogāmaṭṭhānampi gāhetuṃ vaṭṭati, pageva bahigāmaṭṭhānanti.
住所决择说之注释
Vihāravinicchayakathāvaṇṇanā
今因住所涵盖于四资具之中,故在分别四资具之后,接着开始宣说住所决择。于此所述如下——
Idāni catupaccayantogadhattā vihārassa catupaccayabhājanakathānantaraṃ vihāravinicchayakathā ārabhīyate. Tatridaṃ vuccati –
‘‘Ko vihāro kenaṭṭhena; Vihāro so katividho; Kena so kassa dātabbo; Kathaṃ ko tassa issaro. ‘‘Kena so gāhito kassa; Anuṭṭhāpaniyā kati; Katihaṅgehi yuttassa; Dhuvavāsāya dīyate’’ti.
此中,“何为住处”者:在四资具中,指称为住所的资具;在四种住所中,指称为住处的住所,乃比丘们的居住之处,是依止的殊胜处。“以何义为住处”者:住处,即圣者们以四种住处——威仪(行住坐卧)、天、梵、圣——于此而住,这便是其义。“彼有几种”者:依僧团住处、团体住处、个人住处,计有三种。在《善见律注》中说:“为四方僧团施予比丘们的住处、精舍、住所,无论大小,使用者皆不得使用,即使截断而取亦不可得。何以故?因众人未弃舍其责任故。于此,并非一切四方比丘都已弃舍责任。”然而,对于长部诵者等团体所属之分,或某一人的所有,若使用而取,则能令他们弃舍责任,因此,于彼园中,当依所述方式了知判决。由此显示:所谓施主所有的住处实不存在。
Tattha ko vihāroti catūsu paccayesu senāsanasaṅkhāto catūsu senāsanesu vihārasenāsanasaṅkhāto bhikkhūnaṃ nivāsabhūto patissayaviseso. Kenaṭṭhena vihāroti viharanti etthāti vihāro, iriyāpathadibbabrahmaariyasaṅkhātehi catūhi vihārehi ariyā ettha viharantītyattho. So katividhoti saṅghikavihāragaṇasantakavihārapuggalikavihāravasena tibbidho. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa bhikkhūnaṃ dinnaṃ vihāraṃ vā pariveṇaṃ vā āvāsaṃ vā mahantampi khuddakampi abhiyuñjato abhiyogo na ruhati, acchinditvā gaṇhitumpi na sakkoti. Kasmā? Sabbesaṃ dhuranikkhepābhāvato. Na hettha sabbe cātuddisā bhikkhū dhuranikkhepaṃ karontīti. Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa, ekapuggalassa vā santakaṃ abhiyuñjitvā gaṇhanto sakkoti te dhuraṃ nikkhipāpetuṃ, tasmā tattha ārāme vuttanayeneva vinicchayo veditabbo’’ti. Iminā dāyakasantako vihāro nāma natthīti dīpeti.
“由谁施与?”——由刹帝利、婆罗门或任何在家人均可施与那住处。“应施与谁?”——可施与僧团,或施与团体,或施与个人。“如何施与?”——若施与僧团,应说:“我将此住处施与已来、未来的四方僧团。”若施与团体,应说:“我将此住处施与诸具寿。”若施与个人,应说:“我将此住处施与具寿。”“谁是住处的主人?”——若施与僧团,僧团即是彼住处之主;若施与团体,团体则是其主;若施与个人,个人便是其主。如注疏中说:“然而,属于诵长部者等团体或单一个人的所有物。”
Kena so dātabboti khattiyena vā brāhmaṇena vā yena kenaci so vihāro dātabbo. Kassa dātabboti saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā dātabbo. Kathaṃ dātabboti yadi saṅghassa deti, ‘‘imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa dammī’’ti, yadi gaṇassa, ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmantānaṃ dammī’’ti, yadi puggalassa, ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmato dammī’’ti dātabbo. Ko tassa issaroti yadi saṅghassa deti, saṅgho tassa vihārassa issaro. Yadi gaṇassa deti, gaṇo tassa issaro. Yadi puggalassa deti, puggalo tassa issaroti. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘dīghabhāṇakādikassa pana gaṇassa ekapuggalassa vā santaka’’nti.
“由谁分配?”——由卧坐处分配者分配那住处。世尊曾这样说:“诸比丘,我允许指定具足五法的卧坐处分配者:他不随欲而行,不随嗔而行,不随痴而行,不随怖而行,并且知晓应分配与不应分配之事。”诸比丘,应当这样来指定:首先应征求比丘的同意,征求之后,再由一位有能力的贤明比丘告知僧团——
Kena so gāhitoti senāsanaggāhāpakena so vihāro gāhito. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, evañca, bhikkhave, sammannitabbo, paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
“尊者僧团,请听我说。若僧团认为时机合适,僧团可指定某甲比丘为卧坐处分配者。此即表白。”
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammanneyya, esā ñatti.
尊者们,请僧团听我说。僧团选定某甲比丘为卧坐处分配者。若诸具寿认可对某甲比丘作卧坐处分配者的选定,则默然。不认可者,当说。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno senāsanaggāhāpakassa sammuti, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya.
某甲比丘已被僧团选定为卧坐处分配者。僧团认可,是故默然。我如是持。
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanaggāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti (cūḷava. 317).
“为谁分配?”是指为比丘们分配住处。世尊曾这样说:“诸比丘,我允许先计算比丘,计算比丘后计算卧具,计算卧具后按卧具编号分配。”“有几种不应驱起?”有四种不应驱起者:上座、病者、库房管理者、从僧团获得住处者。在《疑惑度脱》中这样说:“上座因其年长而不应驱起,病者因其病而不应驱起。而库房管理者、说法者、持律者、诵经师、老师等,僧团见其多有助益、功德殊胜,为常住之利益,观察住处后选定而施与,因此凡由僧团所施与住处者,也不应驱起。”
Kassa so gāhitoti bhikkhūnaṃ so vihāro gāhito. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti (cūḷava. 318). Anuṭṭhāpaniyā katīti cattāro anuṭṭhāpanīyā vuḍḍhataro gilāno bhaṇḍāgāriko saṅghato laddhasenāsanoti. Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅakhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘vuḍḍho hi attano vuḍḍhatāya anuṭṭhāpanīyo , gilāno gilānatāya, saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharagaṇavācakācariyānaṃ vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvā deti, tasmā yassa saṅghena dinno, sopi anuṭṭhāpanīyo’’ti.
“具足几支者,为常住而施与?”以最高标准而言,具足二支者,为常住之故施与住处。哪二支?多有助益性与功德殊胜性。如何得知?据《律义宝箧》所说:“‘多有助益’指如管理库房等多有助益之情形,并非仅止于此,故说‘及功德殊胜性’。由此显示:纵有多助益而无功德殊胜,或有功德殊胜而无多助益,亦可施与。”以最低限度而言,具足一支即可。哪一支?或多有助益,或功德殊胜。如何得知?据《义灯》所说:“观察多助益与功德殊胜,即观察库房管理者的多助益,以及说法者等的功德殊胜。”
Katihaṅgehi yuttassa dhuvavāsāya dīyateti ukkaṭṭhaparicchedena dvīhi aṅgehi yuttassa dhuvavāsatthāya vihāro dīyate. Katamehi dvīhi? Bahūpakāratāya guṇavisiṭṭhatāya ceti. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahūpakāratanti bhaṇḍāgārikatādibahuupakārabhāvaṃ, na kevalaṃ idamevāti āha ‘guṇavisiṭṭhatañcā’ti. Tena bahūpakārattepi guṇavisiṭṭhattābhāve guṇavisiṭṭhattepi bahūpakārattābhāve dātuṃ vaṭṭatīti dassetī’’ti vinayatthamañjūsāyaṃ (kaṅakhā. abhi. ṭī. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) vacanato. Omakaparicchedena ekena aṅgena yuttassapi. Katamena ekena aṅgena? Bahūpakāratāya vā guṇavisiṭṭhatāya vā. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhentoti bhaṇḍāgārikassa bahūpakārataṃ, dhammakathikādīnaṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.119-121) vacanato.
卧具分配依时节而分,则有二种:非雨季时与雨安居时。或者,卧具分配有三种:前分配、后分配、中间释放分配。三者的差别已在下文说明。诸师说:“非雨季时的卧具分配,有中间释放分配与即时独处,为二种。雨安居时的卧具分配,有前分配与后分配,为二种。如此则有四种卧具分配。”此说在巴利原文与注疏中均未出现。而巴利原文中只说:“诸比丘,有三种卧具分配:前分配、后分配、中间释放分配。”注疏中亦说:“于三种卧具分配中,前分配与后分配,此二为固定;于中间释放分配,则有此决断。”
Senāsanaggāho pana duvidho utukāle ca vassāvāse cāti kālavasena. Atha vā tayo senāsanaggāhā purimako pacchimako antarāmuttakoti. Tesaṃ viseso heṭṭhā vuttova. ‘‘Utukāle senāsanaggāho antarāmuttako ca taṅkhaṇapaṭisallāno cāti dubbidho. Vassāvāse senāsanaggāho purimako ca pacchimako cāti dubbidhoti cattāro senāsanaggāhā’’ti ācariyā vadanti, taṃ vacanaṃ pāḷiyampi aṭṭhakathāyampi na āgataṃ . Pāḷiyaṃ (cūḷava. 318) pana ‘‘tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā purimako pacchimako antarāmuttako’’icceva āgato, aṭṭhakathāyampi (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘tīsu senāsanaggāhesu purimako ca pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā, antarāmuttake ayaṃ vinicchayo’’ti āgato.
然而,现今有一些老师主张:“现在这个时代,一切住处都是僧团共有的,并不存在所谓的个人住处。为什么呢?因为施主在施与住处时,都让寺院执事者作了这样的口头声明:‘我们将这座住处,施与已来和未来的四方僧团。’所以,即便是新建的住处,也全是僧团共有的。在那些虽然没有这样声明就施与的住处,‘此人住世时为个人所有,死后归僧团所有’的说法已成惯例,因此原有的住处也都是僧团共有的。”对此,应当这样审察:即使是在令人作口头声明而施与的住处中,施主真正以僧团为对象而行布施的其实是少数。他们心想‘我要让某某比丘、某某长老住在这里’,在与子女、亲友等商议后才建立这些住处。建立时虽未声明,但施与时多数都会这样说。如果是由寺院执事者在施与之时教导而令其声明的,那么这样说的时候,施主以僧团为对象而行布施的少,多数只是以他自己的寺院执事为对象而行布施。在这样的情况下,寺院执事的言语,便成了九种非法施中“将归属个人的转为归属僧团”所说的那种非法施。而“此人住世时为个人所有,死后归僧团所有”的文句,并不出现在以根本个人所有为范围的场合,而是出现在为了守护根本僧团住处而将其交托个人的场合。因此,新住处也有以个人为对象而施与的。旧住处也同样在根本上是个人……
Idāni pana ekacce ācariyā ‘‘imasmiṃ kāle sabbe vihārā saṅghikāva, puggalikavihāro nāma natthi. Kasmā? Vihāradāyakānaṃ vihāradānakāle kulūpakā ‘imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa demā’ti vacībhedaṃ kārāpenti, tasmā navavihārāpi saṅghikā eva. Ekaccesu vihāresu evaṃ avatvā dentesupi ‘tasmiṃ jīvante puggaliko hoti, mate saṅghikoyevā’ti vuttattā porāṇakavihārāpi saṅghikāva hontī’’ti vadanti. Tatrevaṃ vicāretabbo – vacībhedaṃ kārāpetvā dinnavihāresupi dāyakā saṅghaṃ uddissa karontā nāma appakā, ‘‘imaṃ nāma bhikkhuṃ imaṃ nāma theraṃ vasāpessāmī’’ti cintetvā puttadāramittāmaccādīhi sammantetvā patiṭṭhāpenti, patiṭṭhānakāle avadantāpi dānakāle yebhuyyena vadanti. Atha pana kulūpakā dānakāle sikkhāpetvā vadāpenti, evaṃ vadantāpi dāyakā appakā saṅghaṃ uddissa denti, bahutarā attano kulūpakameva uddissa denti. Evaṃ sante kulūpakānaṃ vacanaṃ navasu adhammikadānesu ‘‘puggalassa pariṇataṃ saṅghassa pariṇāmetī’’ti (pārā. 660; pāci. 492) vuttaṃ ekaṃ adhammikadānaṃ āpajjati. ‘‘Tasmiṃ jīvante puggaliko, mate saṅghiko’’ti ayaṃ pāṭho mūlapuggalikavisaye na āgato, mūlasaṅghikavihāraṃ jaggāpetuṃ puggalikakārāpanaṭṭhāne āgato, tasmā navavihārāpi puggalaṃ uddissa dinnā santiyeva. Porāṇakavihārāpi mūle puggalikavasena dinnā saddhivihārikādīnaṃ puggalikavaseneva dīyamānāpi tasmiṃ jīvanteyeva vissāsavasena gayhamānāpi puggalikā hontiyeva, tasmā sabbaso puggalikavihārassa abhāvavādo vicāretabbova.
然而,另有诸师说:「当今之时,所谓僧团共住精舍已不复存在,悉为个人所有。何以故?新精舍于奠基及布施时,唯为护寺比丘而作,故为个人所有;旧精舍亦由弟子、再传弟子或其他个人所摄受,从未为僧团所摄受,故皆为个人所有,并非僧团共住。」对此亦应如是审察:于新精舍中,奠基与布施时,有人为僧团而作,亦有人为个人而作。纵使先前是为个人而作,亦有施主听闻为其图益之智者言,信受「施于个人较施于僧团果报更大」,而转施为僧团共住。于旧精舍中,先以个人方式受用者,有比丘于临终时将其转赠僧团;亦有比丘未授与人便逝去,彼时该精舍即为僧团共住。然如祇园大寺建造之时,国王、大臣等发愿:「愿僧团于我所造精舍中住止,受用四资具,乃至教法住世五千年。」并长久地将能生资具之村落、田地等施与僧团,言「我等布施精舍」。所谓「布施精舍」,即布施于住精舍中之僧团,非仅施与某位护寺比丘。是故,多数精舍可见为僧团共住,他们乃至刻字于石,安置其处。所以,
Aññe pana ācariyā ‘‘imasmiṃ kāle saṅghikavihārā nāma na santi, sabbe puggalikāva. Kasmā? Navavihārāpi patiṭṭhāpanakāle dānakāle ca kulūpakabhikkhuṃyeva uddissa katattā puggalikāva, porāṇakavihārāpi sissānusissehi vā aññehi vā puggalehi eva pariggahitattā, na kadāci saṅghena pariggahitattā puggalikāva honti, na saṅghikā’’ti vadanti. Tatrāpyevaṃ vicāretabbaṃ – navavihārepi patiṭṭhānakālepi dānakālepi ekacce saṅghaṃ uddissa karonti, ekacce puggalaṃ. Pubbeva puggalaṃ uddissa katepi atthakāmānaṃ paṇḍitānaṃ vacanaṃ sutvā puggalikadānato saṅghikadānameva mahapphalataranti saddahitvā saṅghike karontāpi dāyakā santi, puggalikavasena paṭiggahite porāṇakavihārepi keci bhikkhū maraṇakāle saṅghassa niyyātenti. Keci kassaci adatvā maranti, tadā so vihāro saṅghiko hoti. Savatthukamahāvihāre pana karontā rājarājamahāmattādayo ‘‘pañcavassasahassaparimāṇaṃ sāsanaṃ yāva tiṭṭhati, tāva mama vihāre vasitvā saṅgho cattāro paccaye paribhuñjatū’’ti paṇidhāya cirakālaṃ saṅghassa paccayuppādakaraṃ gāmakhettādikaṃ ‘‘amhākaṃ vihārassa demā’’ti denti, vihārassāti ca vihāre vasanakasaṅghassa uddissa denti, na kulūpakabhūtassa ekapuggalassa eva, tasmā yebhuyyena saṅghikā dissanti, pāsāṇesu akkharaṃ likhitvāpi ṭhapenti, tasmā sabbaso saṅghikavihārābhāvavādopi vicāretabbova.
然而,另有诸师说:「当今之时,精舍属于精舍施主,是故唯有施主有权处置,僧团无权,个人亦无权。纵使精舍施主已不在,其子、孙、曾孙等,乃至家族传承未断绝者,皆为此精舍之主。何以故?依『谁建造精舍,谁即精舍主人』(《波逸提注》116)及『或应询问其家族中任一人』(《波逸提注》116)之文,作为精舍主人之施主,或生于其家族者,有权处置。又依『若家族传承断绝,该地区主人可收回后再行施与,如同画石山比丘尼所取水道、阿拉那嘎龙王后妃故事,如此行亦为许可』(《巴拉基咖注》2.538-539)之文,纵使精舍施主之家族传承断绝,该地区主人,无论国王、大臣或任何有权势者,皆可处置精舍,随其所欲而施与。」然其余智者不认可此说。
Apare pana ācariyā ‘‘imasmiṃ kāle vihāradāyakasantakāva, tasmā dāyakāyeva vicāretuṃ issarā, na saṅgho, na puggalo. Vihāradāyake asantepi tassa puttadhītunattapanattādayo yāva kulaparamparā tassa vihārassa issarāva honti. Kasmāti ce? ‘Yena vihāro kārito, so vihārasāmiko’ti (pāci. aṭṭha. 116) āgatattā ca ‘tassa vā kule yo koci āpucchitabbo’ti (pāci. aṭṭha. 116) ca vacanato vihārassāmibhūto dāyako vā tassa vaṃse uppanno vā vicāretuṃ issaro. ‘Pacchinne kulavaṃse yo tassa janapadassa sāmiko, so acchinditvā puna deti cittalapabbate bhikkhunā nīhaṭaṃ udakavāhakaṃ aḷanāgarājamahesī viya, evampi vaṭṭatī’ti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.538-539) vacanato vihāradāyakassa kulavaṃse pacchinnepi tassa janapadassa issaro rājā vā rājamahāmatto vā yo koci issaro vā vihāraṃ vicāretuṃ yathājjhāsayaṃ dātuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, tampi aññe paṇḍitā nānujānanti.
为什么?「谁建造了精舍,谁就是精舍主人」这句话,是依过去的称呼方式而说的,并非依现在的主人身份,如同「祇园」、「钵的主人」等说法一样。正如对揭德王子的林园作「祇园」一词的分解时,虽然从给孤独长者购买并建立精舍之时起,王子已不是该园的主人,但因为他在给孤独长者购买之前曾经是主人,所以依过去的称呼方式,任何时候都仍被称为「祇园」。又如对「钵的主人」作分解时,虽然从施主购买并施给比丘之时起,铁匠已不是钵的主人,但因为他在施主购买之前曾经是主人,所以依过去的称呼方式,仍被称为「钵的主人」。同样地,虽然从施给比丘之时起,施主已不是精舍的主人,因为布施的特征就是舍弃物品,但因为他在布施之前曾经是主人,所以依过去的称呼方式,仍被称为「精舍主人」,应知并非真正意义上的主人身份。因此,从施给僧团、团体或个人的时候起,僧团等受施者才有权处理,施主无权。
Kathaṃ? ‘‘Yena vihāro kārito, so vihārasāmiko’’ti vacanaṃ pubbavohāravasena vuttaṃ, na idāni issaravasena yathā jetavanaṃ, pattassāmikotyādi. Yathā hi jetassa rājakumārassa vanaṃ uyyānaṃ jetavananti viggahe kate yadipi anāthapiṇḍikena kiṇitvā vihārapatiṭṭhāpanakālato paṭṭhāya rājakumāro tassa uyyānassa issaro na hoti, tathāpi anāthapiṇḍikena kiṇitakālato pubbe issarabhūtapubbattā pubbavohāravasena sabbadāpi jetavanantveva voharīyati. Yathā ca pattassa sāmiko pattassāmikoti viggahe kate yadipi dāyakehi kiṇitvā bhikkhussa dinnakālato paṭṭhāya kammāro pattassa issaro na hoti, tathāpi dāyakena kiṇitakālato pubbe issarabhūtapubbattā pubbavohāravasena pattassāmikotveva voharīyati, evaṃ yadipi bhikkhussa dinnakālato paṭṭhāya dāyako vihārassa issaro na hoti vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa, tathāpi dānakālato pubbe issarabhūtapubbattā pubbavohāravasena vihārassāmikotveva voharīyati, na mukhyato issarabhāvatoti viññāyati, tasmā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā dinnakālato paṭṭhāya saṅghādayo paṭiggāhakā eva vicāretuṃ issarā, na dāyako.
如何得知呢?尽管有给孤独长者等精舍施主,世尊仍以“诸比丘,我允许僧团指定一位具足五法的比丘为卧坐具分配者”等语,允许由僧团指定的卧坐具分配者;又以“诸比丘,我允许……按卧坐次第分配”等语,说明只有卧坐具分配者才有权处理分配;而且,注疏中又说:“两位比丘取得僧团的土地,清理后建造僧团的卧坐具,谁先取得那块地,谁就是主人”、“两人都建造个人住处,先取得者就是主人”、“若有人未取得僧团哪怕一根藤蔓,却用自己带来的资具在僧团的土地上建造个人精舍,则一半属僧团,一半属个人”,这些都说明只有僧团和个人才是主人。由此得知。
Kathaṃ viññāyatīti ce? Santesupi anāthapiṇḍikādīsu vihāradāyakesu ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitu’’ntiādinā (cūḷava. 317) saṅghena sammataṃ senāsanaggāhāpakaṃ anujānitvā, ‘‘anujānāmi, bhikkhave…pe… seyyaggena gāhetu’’ntiādinā (cūḷava. 318) senāsanaggāhāpakasseva vicāretuṃ issarabhāvassa vacanato ca ‘‘dve bhikkhū saṅghikaṃ bhūmiṃ gahetvā sodhetvā saṅghikaṃ senāsanaṃ karonti, yena sā bhūmi paṭhamaṃ gahitā, so sāmī’’ti ca ‘‘ubhopi puggalikaṃ karonti, soyeva sāmī’’ti ca ‘‘yo pana saṅghikaṃ vallimattampi aggahetvā āharimena upakaraṇena saṅghikāya bhūmiyā puggalikavihāraṃ kāreti, upaḍḍhaṃ saṅghikaṃ upaḍḍhaṃ puggalika’’nti ca saṅghapuggalānaṃyeva sāmibhāvassa aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ca viññāyati.
“或应询问其家中的任何人”这一注疏语,并非表明他们对住处拥有主权,而是表明:当一位行脚比丘准备远行,若住处中没有可询问的比丘、沙弥或园民时,他应征得他们同意后方可离去。因为注疏中说:“在僧团住处,铺设或让人铺设这十种卧具后准备离去者,应征询后方可离去。征询时,若有比丘则应询问比丘……若无则询问园民;若园民也不在,则询问建造住处者——他是住处的主人,或应询问其家中的任何人。”由此可见,即便是园民也需要询问,那是为了看护而以守护者的身份询问,应知并非他们对僧团住处拥有主权。
‘‘Tassa vā kule yo koci āpucchitabbo’’ti aṭṭhakathāvacanampi tesaṃ vihārassa issarabhāvadīpakaṃ na hoti, atha kho gamiko bhikkhu disaṃ gantukāmo vihāre āpucchitabbabhikkhusāmaṇeraārāmikesu asantesu te āpucchitvā gantabbabhāvameva dīpeti. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘imaṃ pana dasavidhampi seyyaṃ saṅghike vihāre santharitvā vā santharāpetvā vā pakkamantena āpucchitvā pakkamitabbaṃ, āpucchantena ca bhikkhumhi sati bhikkhu āpucchitabbo…pe… tasmiṃ asati ārāmiko, tasmimpi asati yena vihāro kārito, so vihārassāmiko, tassa vā kule yo koci āpucchitabbo’’ti. Evaṃ ārāmikassapi āpucchitabbato olokanatthāya vattasīseneva āpucchitabbo, na tesaṃ saṅghikasenāsanassa issarabhāvatoti daṭṭhabbaṃ.
“在家族断绝时”等语,说明:凡以不如法方式建造、以不如法交易接受的田地、土地、池塘等,因其不如法性而被比丘们舍弃;为使它们成为如法,国王等取得后再回施给那些比丘本身,并非那些国王等将比丘们的财物施与其他僧团、团体、个人或塔庙。倘若施与,便成为非法施、非法受、非法用。因为《附随》中说:“九种非法施:将已归属僧团者转归其他僧团、塔庙或个人;将已归属塔庙者转归其他塔庙、僧团或个人;将已归属个人者转归其他个人、僧团或塔庙。”注疏中说:“九种非法施……如是所说。九种非法受用:即这些施的受取与受用。”因此,若国王等自认为是主人而施与他人,这种施是非法施,这种施的接受是非法受,享用此施物也是非法用。应如此理解。
‘‘Pacchinne kulavaṃse’’tyādivacanañca akappiyavasena katānaṃ akappiyavohārena paṭiggahitānaṃ khettavatthutaḷākādīnaṃ akappiyattā bhikkhūhi pariccattānaṃ kappiyakaraṇatthāya rājādīhi gahetvā puna tesaṃyeva bhikkhūnaṃ dānameva dīpeti, na tesaṃ rājādīnaṃ tehi bhikkhūhi aññesaṃ saṅghagaṇapuggalacetiyānaṃ dānaṃ. Yadi dadeyyuṃ, adhammikadānaadhammikapaaggahaadhammikaparibhogā siyuṃ. Vuttañhetaṃ parivāre (pari. aṭṭha. 329) ‘‘nava adhammikāni dānāni saṅghassa pariṇataṃ aññasaṅghassa vā cetiyassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, cetiyassa pariṇataṃ aññacetiyassa vā saṅghassa vā puggalassa vā pariṇāmeti, puggalassa pariṇataṃ aññapuggalassa vā saṅghassa vā cetiyassa vā pariṇāmetī’’ti. Aṭṭhakathāyañca (pari. aṭṭha. 329) ‘‘nava adhammikāni dānānīti…pe… evaṃ vuttāni. Nava paṭiggahaparibhogāti etesaṃyeva dānānaṃ paṭiggahā ca paribhogā cā’’ti vuttaṃ. Tasmā yadi rājādayo issarāti gahetvā aññassa deyyuṃ, tampi dānaṃ adhammikadānaṃ hoti, taṃ dānaṃ paṭiggahā ca adhammikapaṭiggahā honti, taṃ dānaṃ paribhuñjantā ca adhammikaparibhogā hontīti daṭṭhabbaṃ.
若有人如此说:“在‘以住处施僧团,佛陀赞为最上’等语句中,‘僧团’此词对‘施’而言并非属格关系,只是与格,应知‘施主’才是属格关系,因此施主作为所有者乃是主权人,而非处于与格的僧团。”则应这般对他说:“‘以住处施僧团’是就施与时的情形而说,并非就已施与后而说。施与时,施主舍弃属己所有的住处施予僧团,是故当时施主为主人,僧团为受施者。然而已施与后,僧团由接受而成为住处的主人,施主因已舍弃而非主人,因此僧团是支配的主权者。所以世尊说:‘诸比丘,那已被施主所舍弃。’这是为了重视语法规则者能信受而说,但从义理上看,衣等四种资具在施与时即属施主所有,自已施之时起便属受施者所有,这对一切人都是显而易见的,故应知此说也不能证明仍属施主所有。”
Athāpi evaṃ vadeyyuṃ ‘‘vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitantiādīsu (cūḷava. 295, 315) ‘saṅghassā’ti ayaṃ saddo ‘dāna’nti ettha sāmisambandho na hoti, atha kho sampadānameva, ‘dāyakassā’ti pana sāmisambandho ajjhāharitabbo, tasmā sāmibhūto dāyakova issaro, na sampadānabhūto saṅgho’’ti. Te evaṃ vattabbā – ‘‘vihāradānaṃ saṅghassā’’ti idaṃ dānasamaye pavattavasena vuttaṃ, na dinnasamaye pavattavasena. Dānakāle hi dāyako attano vatthubhūtaṃ vihāraṃ saṅghassa pariccajitvā deti, tasmā tasmiṃ samaye dāyako sāmī hoti, saṅgho sampadānaṃ, dinnakāle pana saṅghova sāmī hoti vihārassa paṭiggahitattā, na dāyako pariccattattā, tasmā saṅgho vicāretuṃ issaro. Tenāha bhagavā ‘‘pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273). Idaṃ pana saddalakkhaṇagarukā saddahissantīti vuttaṃ, atthato pana cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ dānakāleyeva dāyakasantakabhāvo dinnakālato paṭṭhāya paṭiggāhakasantakabhāvo sabbesaṃ pākaṭo, tasmā idampi vacanaṃ dāyakasantakabhāvasādhakaṃ na hotīti daṭṭhabbaṃ.
即便如此,注疏中说:“若主人,或其子女,或家族中其他任何人,了知已被比丘们舍弃后,仍以如法的方式再行施与,是允许的。”由此,成为住处主人的施主,或其子女等家族中生起者,拥有施与之主权,这便似乎成立了。然而实未成立。何以故?注中不是说了“了知已被比丘们舍弃”吗?因此,那因不如法而被比丘们舍弃之物,是为了使其成为如法,才由施主等再以如法的方式施与,这是允许的。正如那些因未受持而未被比丘食用的嚼食与啖食,虽为比丘所有,为了解除过失,施主等劝令其受持,而并非已经食用的;又如属于比丘所有、归属种子的物品,净人等为了使其脱离种子及草木的性质而作净,使其如法,而并非未作净的;同样,那些不如法而被比丘们舍弃的池塘等,为了使其如法,由施主等再次施与,而并非未舍弃的。因此应知,此说也只是证明为了使其如法,并非证明主权。
Evaṃ hotu, tathāpi ‘‘sace bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā sāmiko vā tassa puttadhītaro vā añño vā koci vaṃse uppanno puna kappiyavohārena deti, vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.538-539) vuttattā vihārassāmikabhūtadāyakassa vā tassa puttadhītādīnaṃ vaṃse uppannānaṃ vā dātuṃ issarabhāvo siddhoyevāti. Na siddho. Kasmāti ce? Nanu vuttaṃ ‘‘bhikkhūhi pariccattabhāvaṃ ñatvā’’ti, tasmā akappiyattā bhikkhūhi pariccattameva kappiyakaraṇatthāya dāyakādīhi puna kappiyavohārena deti, vaṭṭati. Yathā appaṭiggahitattā bhikkhūhi aparibhuttameva khādanīyabhojanīyaṃ bhikkhusantakaṃyeva āpattimocanatthaṃ dāyakādayo paṭiggahāpeti, na paribhuttaṃ, yathā ca bījagāmapariyāpannaṃyeva bhikkhusantakaṃ bījagāmabhūtagāmabhāvato parimocanatthaṃ kappiyakārakādayo kappiyaṃ karonti, na apariyāpannaṃ, evaṃ akappiyaṃ bhikkhūhi pariccattaṃyeva taḷākādikaṃ kappiyakaraṇatthaṃ dāyakādayo puna denti, na apariccattaṃ, tasmā idampi vacanaṃ kappiyakaraṇattaṃyeva sādheti, na issarattanti viññāyati.
即便如此,若有人这样说:“据‘在生地,生地的诸近事男以七座生地住处将具寿达摩长老逐出’这一说法可知,施主是住处的主人。正是因为有主权,他们才能逐出长老,无主权者则不能。”不应如此理解。何以故?因为其中只是说“生地的近事男们”,并未说“住处施主们”。因此,是住于此地的众多近事男,因具寿达摩长老行为不当,而从所有七座住处将其逐出,并非以自己为住处施主而拥有主权。所以应知,这个例子也不显示主权,而是显示依过失而作相应处置。如是,当施主建立住处并施与,达成舍弃之心后,从施与之时起,无论是他本人,还是其家族中所出生者,或是国土主人国王等,都不能成为主权者或管理者;作为受施者的僧团、众群或个人,唯有他们才能成为主权者或管理者,应作如此理解。
Tathāpi evaṃ vadeyyuṃ ‘‘jātibhūmiyaṃ jātibhūmikā upāsakā āyasmantaṃ dhammikattheraṃ sattahi jātibhūmikavihārehi pabbājayiṃsūti vacanato dāyako vihārassa issaroti viññāyati. Issarattāyeva hi te theraṃ pabbājetuṃ sakkā, no anissarā’’ti, na kho panevaṃ daṭṭhabbaṃ. Kasmā? ‘‘Jātibhūmikā upāsakā’’icceva hi vuttaṃ, na ‘‘vihāradāyakā’’ti, tasmā tasmiṃ dese vasantā bahavo upāsakā āyasmantaṃ dhammikattheraṃ ayuttacārittā sakalasattavihārato pabbājayiṃsu, na attano vihāradāyakabhāvena issarattā, tasmā idampi udāharaṇaṃ na issarabhāvadīpakaṃ, atha kho aparādhānurūpakaraṇabhāvadīpakanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ yadā dāyako vihāraṃ patiṭṭhāpetvā deti, tassa muñcacetanaṃ patvā dinnakālato paṭṭhāya so vā tassa vaṃse uppanno vā janapadassāmikarājādayo vā issarā bhavituṃ vā vicāretuṃ vā na labhanti, paṭiggāhakabhūto saṅgho vā gaṇo vā puggalo vā soyeva issaro bhavituṃ vā vicāretuṃ vā labhatīti daṭṭhabbaṃ.
于此,若问:施主等无能力成为物主,如何得知?答:依《除疑论》所说——“因布施以舍物为相,若已舍弃土地等物,再取便不合理”,以及世尊所言:“诸比丘,我允许:正当布施时,若施物落下,可自取而受用。诸比丘,此物已为施主所舍弃。”及注释所说:“‘诸比丘,此物已为施主所舍弃’一语,显示此物已非他人所有。”由此可知。若问:僧团等有能力成为物主,如何应知?答:名为僧团的住处,是已施与僧团并舍弃之物。从《波逸提》本文所说——“于个人物作个人物想,取他人个人物,犯恶作罪;取自己个人物,无罪”,及《善见律》所说——“乃至四指足,村童在沙屋游戏时所造,从施与僧团时起,即成重物”,以及《第二波罗夷义注》所说——“于此,即使强行索取,对于为四方僧团而施与比丘们的住处、院落或居处,无论大小,强行索取,其索取不能成立,亦不能断取。何以故?因一切人并未卸责。此处,并非一切四方比丘皆行卸责。然而,对长部诵者等某一分众或一人的所有物,强行取者,能令他们卸责”,由此可得知。
Tattha dāyakādīnaṃ issaro bhavituṃ alabhanabhāvo kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Vatthupariccāgalakkhaṇattā dānassa, pathavādivatthupariccāgena ca puna gahaṇassa ayuttattā’’ti vimativinodaniyaṃ vacanato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yaṃ dīyamānaṃ patati, taṃ sāmaṃ gahetvā paribhuñjituṃ, pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehī’’ti (cūḷava. 273) bhagavatā vuttattā ca ‘‘pariccattaṃ taṃ, bhikkhave, dāyakehīti vacanena panettha parasantakābhāvo dīpito’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ca viññāyati. Saṅghādīnaṃ issaro bhavituṃ labhanabhāvo kathaṃ ñātabboti ce? Saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto, ‘‘puggalike puggalikasaññī aññassa puggalike āpatti dukkaṭassa, attano puggalike anāpattī’’ti pācittiyapāḷiyaṃ (pāci. 117, 127) āgamanato ca ‘‘antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hotī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 321) samantapāsādikāyaṃ vacanato ca ‘‘abhiyogepi cettha cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa bhikkhūnaṃ dinnaṃ vihāraṃ vā pariveṇaṃ vā āvāsaṃ vā mahantampi khuddakampi abhiyuñjato abhiyogo na ruhati, acchinditvā gaṇhitumpi na sakkoti. Kasmā? Sabbesaṃ dhuranikkhepābhāvato. Na hettha sabbe cātuddisā bhikkhū dhuranikkhepaṃ karontīti. Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa ekapuggalassa vā santakaṃ abhiyuñjitvā gaṇhanto sakkoti te dhuraṃ nikkhipāpetu’’nti dutiyapārājikavaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.102) vacanato ca viññāyati.
若问:施主等无权管理,如何得知?答:虽有竹林精舍等施主在,世尊却未允许他们管理,而是开许:“诸比丘,我允许:指定一位具足五法的比丘为卧坐处分配者。”仅将卧坐处分配者的指定授予比丘。又,憍赏弥诤论比丘们来到舍卫城时,给孤独长者和毗舍佉大近事女虽曾经禀告:“尊者,我等应如何对待那些比丘?”但他们虽为祇园精舍施主、东园精舍施主,世尊并未说由他们管理卧坐处,而是由具寿舍利弗长老请问:“尊者,对那些比丘的卧坐处,应如何安置?”世尊说:“舍利弗,那么应给予远离的卧坐处。”随后又问:“尊者,若无远离者可给,应如何行?”说:“那么,即使造作出远离,也应给与。然而,舍利弗,我不说以任何理由可拒绝上座比丘的卧坐处。若拒绝,犯恶作罪。”由仅允许长老管理卧坐处,即可得知。
Kathaṃ dāyakādīnaṃ vicāretuṃ alabhanabhāvo viññāyatīti ce? Santesupi veḷuvanavihārādidāyakesu tesaṃ vicāraṇaṃ ananujānitvā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitu’’nti bhikkhusseva senāsanaggāhāpakasammutianujānato ca bhaṇḍanakārakesu kosambakabhikkhūsu sāvatthiṃ āgatesu anāthapiṇḍikena ca visākhāya mahāupāsikāya ca ‘‘kathāhaṃ, bhante, tesu bhikkhūsu paṭipajjāmī’’ti (mahāva. 468) evaṃ jetavanavihāradāyakapubbārāmavihāradāyakabhūtesu ārocitesupi tesaṃ senāsanavicāraṇaṃ avatvā āyasmatā sāriputtattherena ‘‘kathaṃ nu kho, bhante, tesu bhikkhūsu senāsane paṭipajjitabba’’nti ārocite ‘‘tena hi, sāriputta, vivittaṃ senāsanaṃ dātabba’’nti vatvā ‘‘sace pana, bhante, vivittaṃ na hoti, kathaṃ paṭipajjitabba’’nti vutte ‘‘tena hi vivittaṃ katvāpi dātabbaṃ, na tvevāhaṃ, sāriputta, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa bhikkhuno senāsanaṃ paṭibāhitabbanti vadāmi, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 473) therasseva senāsanassa vicāraṇassa anuññātattā ca viññāyati.
然而,僧团等有权管理卧坐处,如何得知?“诸比丘,应如是指定:首先应请求一位比丘,请求之后,由一位聪慧能干的比丘告知僧团——
Kathaṃ pana saṅghādīnaṃ senāsanaṃ vicāretuṃ labhanabhāvo viññāyatīti? ‘‘Evañca, bhikkhave, sammannitabbo – paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo, yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
尊者们,请僧团听我说……某甲比丘已被僧团选定为卧坐处分配者。僧团认可此事,故尔默然。我如是持。
Suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu senāsanaggāhāpako, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti (cūḷava. 317).
由僧团如此选定卧坐处分配者后,又允许那位被僧团选定的卧坐处分配者制定卧坐处的分配方法:"诸比丘,我允许:先计算比丘的人数,计算比丘人数后计算卧具的数量,计算卧具数量后按每一卧具依次分配。"依于此言,可得知:僧团有权管理属于僧团的卧坐处。
Evaṃ saṅghena senāsanaggāhāpakaṃ sammannāpetvā puna tena saṅghasammatena senāsanaggāhāpakena senāsanaggāhakavidhānaṃ anujānituṃ anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ bhikkhū gaṇetuṃ, bhikkhū gaṇetvā seyyā gaṇetuṃ, seyyā gaṇetvā seyyaggena gāhetu’’nti vacanato saṅghikasenāsanassa saṅghena vicāretuṃ labhanabhāvo viññāyati.
又,据注疏(《巴拉基咖注》1.102)中所言:"然而,对于施与长部诵者等类别团体或某一个人的住处等,若强行夺取,因有舍弃负担的可能,构成巴拉基咖。"并据本典(《巴吉帝亚》117)中所言:"对于自己的个人物品,则无罪。"再据注疏(《巴吉帝亚注》112)中所言:"然而,对于值得信赖之人,其所属之物可视为自己的个人物品,如在《大护法》等中所说。"由此得知:施与团体的团体所有住处,仅由该团体处理,施主等无权过问。施与个人的个人住处,亦仅由接受者个人处理,施主等无权过问。如此,在律藏的本典、注疏与复注中,住处仅被区分为僧团的、团体所有的、个人的三类,并且仅允许相应的僧团、团体、个人处理其住处。至于施主所有的住处,则并无另外的论述,也不允许施主们处理住处。因此应当了知:唯有僧团等才是住处的主人,也唯有他们才能处理。
‘‘Dīghabhāṇakādibhedassa pana gaṇassa ekapuggalassa vā dinnavihārādiṃ acchinditvā gaṇhante dhuranikkhepasambhavā pārājika’’nti aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.102) āgamanato ca ‘‘attano puggalike anāpattī’’ti pāḷiyaṃ (pāci. 117) āgamanato ca ‘‘yasmiṃ pana vissāso ruhati, tassa santakaṃ attano puggalikamiva hotīti mahāpaccariādīsu vutta’’nti aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 112) vacanato ca gaṇassa dinno gaṇasantakavihāro gaṇeneva vicārīyate, no dāyakādīhi. Puggalassa dinno puggalikavihāropi paṭiggāhakapuggaleneva vicārīyate, no dāyakādīhīti viññāyati. Evaṃ vinayapāḷiyaṃ aṭṭhakathāṭīkāsu ca vihārassa saṅghikagaṇasantakapuggalikavasena tividhasseva vacanato ca tesaṃyeva saṅghagaṇapuggalānaṃ vihāravicāraṇassa anuññātattā ca dāyakasantakassa vihārassa visuṃ avuttattā ca dāyakānaṃ vihāravicāraṇassa ananuññātattā ca saṅghādayo eva vihārassa issarā honti, teyeva ca vicāretuṃ labhantīti daṭṭhabbaṃ.
「既然如此,当那些作为受施者的僧团、团体、个人去世之后,该住处归谁所有?又应由谁来处理?」答:以僧团所有的住处来说,因为是以‘我施与已来及未来的四方僧团’这样的言语布施的,所以即使受施者去世了,其他四方僧团和未来僧团仍是所有者,该住处归他们所有,应由他们处理。至于团体所有的住处,只要该团体中仍有一人住世,便依旧属于团体所有,应由那位余留的比丘处理。如果全体都已去世,若该团体或该团体所摄的其余成员在生前已将其施与他人,或者有谁以信任方式接受了,那人即是所有者。即使整个团体在生前将它施与了其他团体、僧团或个人,那些其他团体、僧团、个人便成为所有者。而对于个人所有的住处,如果其主人在生前施与了僧团、团体或个人,他们便是所有者;或者在他生前有以信任方式接受者,那人即是所有者。应当这样看待。
Evaṃ hotu, tesu paṭiggāhakabhūtesu saṅghagaṇapuggalesu so vihāro kassa santako hoti, kena ca vicāretabboti? Vuccate – saṅghikavihāre tāva ‘‘āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa dammī’’ti dinnattā paṭiggāhakesu kālakatesupi tadañño cātuddisasaṅgho ca anāgatasaṅgho ca issaro, tassa santako, tena vicāretabbo. Gaṇasantake pana tasmiṃ gaṇe yāva ekopi atthi, tāva gaṇasantakova, tena avasiṭṭhena bhikkhunā vicāretabbo. Sabbesu kālakatesu yadi sakalagaṇo vā taṃgaṇapariyāpannaavasiṭṭhapuggalo vā jīvamānakāleyeva yassa kassaci dinno, yena ca vissāsaggāhavasena gahito, so issaro. Sacepi sakalagaṇo jīvamānakāleyeva aññagaṇassa vā saṅghassa vā puggalassa vā deti, te aññagaṇasaṅghapuggalā issarā honti. Puggalikavihāre pana so vihārassāmiko attano jīvamānakāleyeva saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā deti, te issarā honti. Yo vā pana tassa jīvamānasseva vissāsaggāhavasena gaṇhāti, sova issaro hotīti daṭṭhabbo.
若问:「如何得知呢?」僧团所有的住处,因是重物,不可舍弃、不可分割,不可施与任何人。然而,对于团体所有与个人所有的住处,因为他们即是主人的缘故,施与以及信任接受是成立的。因此,「他在生前舍弃了自己所有资具后施与某人,或者有人以信任而接受;施与了谁,由谁接受,便归属于谁」以及「二人共有而未分割,一人死后,另一人即为所有者;即使多人共有,也是同一道理」,因为《大品注》369中这样说过,所以可以了知。
Kathaṃ viññāyatīti ce? Saṅghike vihārassa garubhaṇḍattā avissajjiyaṃ avebhaṅgikaṃ hoti, na kassaci dātabbaṃ. Gaṇasantakapuggalikesu pana tesaṃ sāmikattā dānavissāsaggāhā ruhanti, ‘‘tasmā so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi. Yassa dinnaṃ, yena ca gahitaṃ, tasseva hotī’’ti ca ‘‘dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī, bahūnampi santake eseva nayo’’ti (mahāva. aṭṭha. 369) ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā viññāyati.
然而,像这样先舍弃而未施与,却说「我死后,应归属于某人」的布施,因为是死后施与,所以不成立。因为《小品注》419中说:「如果五种同法者中任何人在临终时说:『我死后,我的资具应归属于戒师、应归属于老师、应归属于同住弟子、应归属于受业弟子、应归属于母亲、应归属于父亲,或应归属于其他任何人』,这并不归属他们,唯归属于僧团。因为五种同法者的死后施与不成立,但是在家人的死后施与成立。」对此,有些持律者说:「『在家人的』一词应理解为与格,即比丘的所有物以死后施与的方式施与在家人时成立,但施与五种同法者时不成立。」如果这样,那么施与父母时也应该成立,因为父母是在家人。然而,从「又说『应归属于母亲、应归属于父亲,或应归属于其他任何人』,并不归属他们」这段文字可以知道它不成立,因此「在家人的」这个词并不是与格用法,而应视为属格用法。由此应这样连接:而在家人的所有物,死后施与是成立的。
Evaṃ pana vissajjetvā adinnaṃ ‘‘mamaccayena asukassa hotū’’ti dānaṃ accayadānattā na ruhati. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 419) ‘‘sace hi pañcasu sahadhammikesu yo koci kālaṃ karonto ‘mamaccayena mayhaṃ parikkhāro upajjhāyassa hotu, ācariyassa hotu, saddhivihārikassa hotu, antevāsikassa hotu, mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā kassaci hotū’ti vadati, tesaṃ na hoti, saṅghasseva hoti. Na hi pañcannaṃ sahadhammikānaṃ accayadānaṃ ruhati, gihīnaṃ pana ruhatī’’ti. Ettha ca ekacce pana vinayadharā ‘‘gihīnanti padaṃ sampadānanti gahetvā bhikkhūnaṃ santakaṃ accayadānavasena gihīnaṃ dadante ruhati, pañcannaṃ pana sahadhammikānaṃ dento na ruhatī’’ti vadanti. Evaṃ sante mātāpitūnaṃ dadantopi ruheyya tesaṃ gihibhūtattā. ‘‘Atha ca pana ‘mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā kassaci hotū’ti vadati, tesaṃ na hotī’’ti vacanato na ruhatīti viññāyati, tasmā ‘‘gihīnaṃ panā’’ti idaṃ na sampadānavacanaṃ, atha kho sāmivacanamevāti daṭṭhabbaṃ. Tena gihīnaṃ pana santakaṃ accayadānaṃ ruhatīti sambandho kātabbo.
再者,从“若五种同法者中有人临终时说‘我死后,我的资具……’”开始,直至“五种同法者的死后施与不成立,而在家人的死后施与则成立”这段论述,说明了属格复数的成立。如此一来,“在家人”一词并非与格,那么什么才是与格呢?是“任何人”一词。因为注疏(《小品注》419)中说:“应属于母亲、应属于父亲、或应属于其他任何人”。这一含义应依阿朱卡事例(《巴拉基咖》158)来阐明。如此,我们已知生前已施与而后死亡者的判定;那么,未施与任何人而死亡者的判定,又如何得知?对此,首先关于僧团所有者,依下文所说方式,僧团就是主人。对于团体所有者,若部分人死后,剩余者是主人;若全体死亡,僧团便是主人。因为注疏(《大品注》369)中说:“全体死后,成为僧团所有”。至于个人所有的住处,因为是重物,所以不可舍弃、不可分割,只成为僧团所有。
Kiñca bhiyyo – ‘‘sace hi pañcasu sahadhammikesu yo koci kālaṃ karonto mamaccayena mayhaṃ parikkhāro’’ti ārabhitvā ‘‘na hi pañcannaṃ sahadhammikānaṃ accayadānaṃ ruhati, gihīnaṃ pana ruhatī’’ti vuttattā sāmyatthe chaṭṭhībahuvacanaṃ samatthitaṃ bhavati. Yadi evaṃ ‘‘gihīna’’nti padassa asampadānatte sati katamaṃ sampadānaṃ hotīti? ‘‘Yassa kassacī’’ti padaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 419) ‘‘mātu hotu, pitu hotu, aññassa vā kassaci hotū’’ti. Ayamattho ajjukavatthunā (pārā. 158) dīpetabbo. Evaṃ jīvamānakāleyeva datvā matesu vinicchayo amhehi ñāto, kassaci adatvā matesu vinicchayo kathaṃ ñātabboti? Tatthāpi saṅghike tāva heṭṭhā vuttanayena saṅghova issaro, gaṇasantake pana ekaccesu avasesā issarā, sabbesu matesu saṅghova issaro. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘sabbesu matesu saṅghikaṃ hotī’’ti. Puggalike pana vihārassa garubhaṇḍattā avissajjiyaṃ avebhaṅgikaṃ saṅghikameva hoti.
如何得知呢?答:“诸比丘,比丘命终后,僧团是钵和衣的主人,然而看护病者多有裨益。诸比丘,我允许僧团将三衣和钵施与看护病者。其中,凡是轻物、轻资具,应由现前僧团分配;凡是重物、重资具,对于已来与未来的四方僧团,是不可舍弃、不可分割的。”(《大品》369)因为世尊——知者、见者、阿拉汉、正自觉者——如此说,故得以知晓。虽然如此,世尊只说了“重物、重资具”,并未提及“住处”,那么如何得知住处也是重物呢?因为圣典中说:“住处、住处地,是第二种不可分割物”。
Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā, anujānāmi , bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjiyaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena vuttattā viññāyati. Evampi ‘‘garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ’’icceva bhagavatā vuttaṃ, na ‘‘vihāra’’nti, tasmā kathaṃ vihārassa garubhaṇḍabhāvoti viññāyatīti? ‘‘Vihāro vihāravatthu, idaṃ dutiyaṃ avebhaṅgika’’nti pāḷiyaṃ,
如是,以五聚,具足五无垢眼者;
导师以二十五种方式,显示了重物。
‘‘Dvisaṅgahāni dve honti, tatiyaṃ catusaṅgahaṃ; Catutthaṃ navakoṭṭhāsaṃ, pañcamaṃ aṭṭhabhedanaṃ. ‘‘Iti pañcahi rāsīhi, pañcanimmalalocano; Pañcavīsavidhaṃ nātho, garubhaṇḍaṃ pakāsayī’’ti. (cūḷava. aṭṭha. 321) –
也因在注释书中有说明,故可了知。
Aṭṭhakathāyañca vuttattā viññāyati.
如此,施主建造寺院后施与常来比丘。在施主尚未生起舍弃心之前,施主是寺院的主人,有权施与或处置;从舍弃心生起的那一刻起,受施的比丘便成为主人,有权自己受用或施与他人。如果这位施主在自己有生之年,将该寺院施与共住弟子等,那么施与之后,这些共住弟子等便成为主人,有权受用或施与他人。然而,若他不曾施与任何人便命终,此时僧团即是该寺院的主人,而非施主或某位个人。唯有依僧团的许可,个人才能受用,而非凭自己的主宰权——应当如此理解。
Iti dāyako vihāraṃ katvā kulūpakabhikkhussa deti, tassa muñcacetanuppattito pubbakāle dāyako vihārassāmiko hoti, dātuṃ vā vicāretuṃ vā issaro, muñcacetanuppattito paṭṭhāya paṭiggāhakabhikkhu sāmiko hoti, paribhuñjituṃ vā aññesaṃ dātuṃ vā issaro. So puggalo attano jīvamānakkhaṇeyeva saddhivihārikādīnaṃ nissajjitvā deti, tadā te saddhivihārikādayo sāmikā honti, paribhuñjituṃ vā aññassa vā dātuṃ issarā. Yadi pana kassaci adatvāva kālaṃ karoti, tadā saṅghova tassa vihārassa sāmiko hoti, na dāyako vā puggalo vā, saṅghānumatiyā eva puggalo paribhuñjituṃ labhati, na attano issaravatāyāti daṭṭhabbo.
如此,由于最初便施与僧团而成为僧物的寺院,或是由于最初施与群体或个人,即使已成了群体所有或个人所有,却因那些群体或个人未以舍弃的方式施与他人便逝世,其后也成为僧物的寺院——这两种寺院都应由僧团处理。僧团也须依照世尊的许可,认可一位分配住处者,由其进行分配。这在《住处篇》中已经说过:「当时,比丘们心中生起这样的念头:『应由谁来分配住处呢?』他们将此事禀告世尊。世尊说:『诸比丘,我允许你们认可一位具足五法的比丘为住处分配者』等等。」
Evaṃ mūlatoyeva saṅghassa dinnattā saṅghikabhūtavihāro vā mūle gaṇapuggalānaṃ dinnattā gaṇasantakapuggalikabhūtopi tesaṃ gaṇapuggalānaṃ aññassa nissajjanavasena adatvā kālakatattā pacchā saṅghikabhāvaṃ pattavihāro vā saṅghena vicāretabbo hoti. Saṅghenapi bhagavato anumatiyā senāsanaggāhāpakaṃ sammannitvā gāhāpetabbo. Vuttañhetaṃ senāsanakkhandhake (cūḷava. 317) ‘‘atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi ‘kena nu kho senāsanaṃ gāhetabba’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ – ‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitu’nti’’ādi.
此处,诸师说道:“所谓‘住处分配’,有依雨安居时的住处分配、依季节时的住处分配、依常住的住处分配三种。其中,依雨安居时的住处分配又分二种:前雨安居的住处分配、后雨安居的住处分配。依季节时的住处分配也有二种:依中间期的住处分配、依即时独坐的住处分配。”然而,此说在圣典与注疏中似不相符。因为圣典中这样说:“那时,比丘们生起此念:‘住处分配有几种呢?’比丘们便将此事禀告世尊。世尊说:‘诸比丘,住处分配有三种:前分配、后分配、中间期分配。应在阿沙茶月未过时分配前分配,应在阿沙茶月已过时分配后分配,应在自恣未过时为未来雨安居的住处分配中间期分配。诸比丘,这便是三种住处分配。’”注疏中亦这样说:“在三种住处分配中,前分配与后分配,这二种分配是固定的。在中间期分配中,这是决断……这是在雨安居期内,依入雨安居日等在圣典中所说的住处分配之说。然而,所谓‘住处分配’,实有二种:在季节时的住处分配与在雨安居住处的住处分配。”因此,此事应由僧团认可的住处分配者来办理。
Imasmiṃ ṭhāne ‘‘senāsanaggāho nāma vassakālavasena senāsanaggāho, utukālavasena senāsanaggāho, dhuvavāsavasena senāsanaggāhoti tividho hoti. Tesu vassakālavasena senāsanaggāho purimavassavasena senāsanaggāho, pacchimavassavasena senāsanaggāhoti duvidho. Utukālavasena senāsanaggāhopi antarāmuttakavasena senāsanaggāho, taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhoti duvidho’’ti ācariyā vadanti, etaṃ pāḷiyā ca aṭṭhakathāya ca asamentaṃ viya dissati. Pāḷiyañhi (cūḷava. 318) ‘‘atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi ‘kati nu kho senāsanaggāho’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ – tayome, bhikkhave, senāsanaggāhā purimako pacchimako antarāmuttako. Aparajjugatāya āsāḷhiyā purimako gāhetabbo, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimako gāhetabbo, aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo. Ime kho, bhikkhave, tayo senāsanaggāhā’’ti evaṃ āgato, aṭṭhakathāyampi (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘tīsu senāsanaggāhesu purimako ca pacchimako cāti ime dve gāhā thāvarā. Antarāmuttake ayaṃ vinicchayo…pe… ayaṃ tāva antovasse vassūpanāyikādivasena pāḷiyaṃ āgatasenāsanaggāhakathā, ayaṃ pana senāsanaggāho nāma duvidho hoti utukāle ca vassāvāse cā’’ti evaṃ āgato, tasmā saṅghena sammatasenāsanaggāhāpakena vicāretabbā.
所谓“住处分配”,有在季节时的住处分配、在雨安居住处的住处分配二种。其中,所谓“季节时”,依冬季、夏季而有八个月。在那段时间,比丘们是不定住者,因此,无论何时有人前来,那时便应让比丘们起身,为之安排住处,没有“非时”的限制。这是在季节时的住处分配。然而,在雨安居住处的住处分配,依圣典中所说的方式——“前分配、后分配、中间期分配”,则有三种。因为中间期分配也是为未来雨安居住处而分配的缘故,只归入雨安居住处的住处分配,而非季节时的住处分配。因为世尊已经说过:“应在自恣未过时为未来雨安居的住处分配中间期分配。”而所谓的“依即时独坐的住处分配”,既未在圣典中,也未在注疏中单独出现。他们说季节时的住处分配即是临时住处分配,也说是依即时独坐的住处分配,因此,不应对季节时的住处分配说“有依中间期的住处分配、依即时独坐的住处分配二种”。
Senāsanaggāho nāma utukāle senāsanaggāho, vassāvāse senāsanaggāhoti duvidho. Tattha utukālo nāma hemantautugimhautuvasena aṭṭha māsā, tasmiṃ kāle bhikkhū aniyatāvāsā honti, tasmā ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadā bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthi. Ayaṃ utukāle senāsanaggāho nāma. Vassāvāse senāsanaggāho pana ‘‘purimako pacchimako antarāmuttako’’ti pāḷiyaṃ āgatanayena tividho hoti. Antarāmuttakopi hi āyatiṃ vassāvāsatthāya gāhitattā vassāvāse senāsanaggāhameva pavisati, na utukāle senāsanaggāho. Vuttañhi bhagavatā ‘‘aparajjugatāya pavāraṇāya āyatiṃ vassāvāsatthāya antarāmuttako gāhetabbo’’ti. Taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhoti ca neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ visuṃ āgato, utukāle senāsanaggāhoyeva tadaṅgasenāsanaggāhotipi taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhotipi vadanti, tasmā utukālavasena senāsanaggāhopi ‘‘antarāmuttakavasena senāsanaggāho taṅkhaṇapaṭisallānavasena senāsanaggāhoti dubbidho’’ti na vattabbo.
又有人这样说:“在如前所述的五种住处分配中,有四种住处分配,应由具足五法并得到住处分配者任命的比丘,在界内近行界区域内,依律对界内的比丘们进行审察。然而,这些审察不能稳定地维持至其时限结束;唯有依常住的审察,才能稳定地维持至其时限结束。”这话也不应如此说。为什么呢?因为在住处分配的分类中,“依常住的住处分配”于圣典与注疏中都不见提及。而依常住的审察,不应由得到任命的住处分配者来审察,而应由和合僧团,依乞请羯磨,对具足二支的比丘作不可令起后再予给予。因此,应当这样说:和合僧团,依乞请羯磨,认可具足名为“多利益性”与“德殊胜性”这二支的比丘,对他作不可令起,依常住给予舒适的住处,这位比丘便能稳定地维持至其时限结束。
Athāpi vadanti ‘‘yathāvuttesu pañcasu senāsanaggāhesu cattāro senāsanaggāhā pañcaṅgasamannāgatena senāsanaggāhāpakasammutiladdhena bhikkhunā antoupacārasīmaṭṭhena hutvā antosīmaṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ yathāvinayaṃ vicāretabbā honti, te pana vicāraṇā yāvajjakālā thāvarā hutvā na tiṭṭhanti, dhuvavāsavasena vicāraṇameva yāvajjakālā thāvaraṃ hutvā tiṭṭhatī’’ti, tampi tathā na sakkā vattuṃ. Kasmā? Senāsanaggāhāpakabhede ‘‘dhuvavāsavasena senāsanaggāho’’ti pāḷiyaṃ aṭṭhakathāyañca natthi. Dhuvavāsavasena vicāraṇañca sammutiladdhena senāsanaggāhāpakena vicāretabbaṃ na hoti, atha kho samaggena saṅghena apalokanakammavasena duvaṅgasamannāgatassa bhikkhussa anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dānameva, tasmā samaggo saṅgho bahūpakāratāguṇavisiṭṭhatāsaṅkhātehi dvīhi aṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ apalokanakammavasena sammannitvā tassa phāsukaṃ āvāsaṃ dhuvavāsavasena anuṭṭhāpanīyaṃ katvā deti, taṃ yāvajjakālā thāvaraṃ hutvā tiṭṭhatīti vattabbaṃ.
「唯有和合僧团依常住而给予,非住处分配者」,此义如何了知?因为诸注疏中说:「僧团观察库藏管理者、说法者、持律者等,或诵经老师的多利益性与德殊胜性,认可后为常住给予精舍。」又说:「僧团对多闻者、以教授询问等多利益者、负担僧团重担者,作不可令起后给予舒适的住处。」又说:「僧团观察库藏管理者、说法者、持律者、诵经老师们的多利益性与德殊胜性,为常住观察后认可而给予精舍。」又说:「对多闻而负担僧团重担的比丘,给予不可令起的住处。」又说:「求听羯磨者,在清净界内,僧团取来应给欲者之欲后,以和合僧团的同意,经三次宣告而应作的羯磨。」从这些语句中,应善巧而无惑地了知。
Samaggo saṅghova dhuvavāsavasena deti, na senāsanaggāhāpakoti ayamattho kathaṃ ñātabboti ce? ‘‘Saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakaācariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā detī’’ti (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahūpakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detī’’ti ca ‘‘saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharagaṇavācakācariyānaṃ vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvā detī’’ti ca ‘‘bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampī’’ti (pari. aṭṭha. 495-496) ca ‘‘apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakaṃ saṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kamma’’nti ca aṭṭhakathāsu (pari. aṭṭha. 482) vacanato sādhukaṃ nissaṃsayena ñātabboti.
又如何了知可以求听羯磨给予?因为在《附随注疏》的羯磨犍度中说到:「对多闻且负担僧团重担的比丘,给予不可令起的住处,以及对作僧团事务的净食制作者等的食物工资,也可以求听羯磨给予。」由此了知。又如何了知唯应给予具足二支的比丘?因为在《疑惑度脱注疏》中说:「多利益性,是指库藏管理者等的多利益性。并非仅此而已,故接着说‘与德殊胜性’等。这显示:即使有多利益性,若无德殊胜性;或有德殊胜性,却无多利益性——皆不可给予。」由此了知。
Kathaṃ pana apalokanakammena dātabbabhāvo viññāyatīti? ‘‘Bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampi saṅghakiccaṃ karontānaṃ kappiyakārakādīnaṃ bhattavetanampi apalokanakammena dātuṃ vaṭṭatī’’ti parivāraṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 495-496) kammavagge āgatattā viññāyati. Kathaṃ pana duvaṅgasamannāgatassa bhikkhunoyeva dātabbabhāvo viññāyatīti? ‘‘Bahūpakāratanti bhaṇḍāgārikatādibahauupakārabhāvaṃ. Na kevalaṃ idamevāti āha ‘guṇavisiṭṭhatañcā’tiādi. Tena bahūpakārattepi guṇavisiṭṭhattābhāve, guṇavisiṭṭhattepi bahūpakārattābhāve dātuṃ na vaṭṭatīti dassetī’’ti vinayatthamañjūsāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ṭī. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) vuttattā viññāyati.
为何住处分配者所应审察的住处分配,不能维持至其时限结束?因为具足五支的住处分配者比丘难得,以及来自不同地方、不同师承的比丘们共同受用、享用难以做到,由此二因不能维持。因为世尊已说:「诸比丘,我允许认可具足五支的比丘为住处分配者:不因贪欲而行,不因瞋恚而行,不因愚痴而行,不因恐惧而行,且知已分配与未分配者。」注疏中亦说:「因为对这样的同类人,同住于一精舍或一处所中,无有利益。」那么,为何为常住而给予的审察能维持至时限?因为即使没有具足五支者,也应以界内和合僧团的同意而作。因为已说:「求听羯磨者,在清净界内,僧团取来应给欲者之欲后,以和合僧团的同意,经三次宣告而应作的羯磨。」
Kasmā pana senāsanaggāhāpakena vicāretabbo senāsanaggāho yāvajjakālā na tiṭṭhatīti? Pañcaṅgasamannāgatassa senāsanaggāhāpakassa bhikkhuno dullabhattā, nānādesavāsīnaṃ nānācariyakulasambhavānaṃ bhikkhūnaṃ ekasambhogaparibhogassa dukkarattā ca imehi dvīhi kāraṇehi na tiṭṭhati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannituṃ, yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya , gahitāgahitañca jāneyyā’’ti (cūḷava. 317). Aṭṭhakathāyampi (pāci. aṭṭha. 122) ‘‘evarūpena hi sabhāgapuggalena ekavihāre vā ekapariveṇe vā vasantena attho natthī’’ti vuttaṃ. Kasmā pana dhuvavāsatthāya dānavicāro yāvajjakālā tiṭṭhatīti? Pañcaṅgasamannāgatābhāvepi sīmaṭṭhakassa samaggassa saṅghassa anumatiyā kattabbattā. Vuttañhi ‘‘apalokanakammaṃ nāma sīmaṭṭhakaṃ saṅghaṃ sodhetvā chandārahānaṃ chandaṃ āharitvā samaggassa saṅghassa anumatiyā tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kamma’’nti (pari. aṭṭha. 482).
在非雨安居期间,住在僧团卧坐处的比丘不应拒绝前来的比丘,除非对方是不应被驱离者。世尊曾开示:‘诸比丘,我允许在三个月的雨安居中拒绝,但在非雨安居期间则不应拒绝。’(《小品》318)问:‘除非对方是不应被驱离者’,哪些是不应被驱离者?有四种不应被驱离者:较年长者、库房管理者、病者、由僧团授予卧坐处者。其中,较年长者比丘,因在寺院界内诸比丘中最为年长,依年资不应被任何人驱离。库房管理者,因由僧团认可后授予库房之职,为守护、保管僧团物品而住,故不应被任何人驱离。病者,因为疾病所困,住于自己所得的卧坐处,不应被任何人驱离。由僧团授予卧坐处者,因由和合僧团授予卧坐处,不应被任何比丘驱离。注疏中说:‘有四种不应被驱离者:较年长者、库房管理者、病者、由僧团授予卧坐处者。其中,较年长者因其年长,不应被较新者驱离;库房管理者由僧团认可后授予库房之职;病者因病况;而僧团对于多闻、能以教授与问答等带来大利益、能承担重担者,将舒适的住处作为不可驱离而授予,因此此人因有利益及由僧团授予,不应被驱离。’
Utukāle saṅghikasenāsane vasantena āgato bhikkhu na paṭibāhetabbo aññatra anuṭṭhāpanīyā. Vuttañhi bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassānaṃ temāsaṃ paṭibāhituṃ, utukālaṃ pana na paṭibāhitu’’nti (cūḷava. 318). ‘‘Aññatra anuṭṭhāpanīyā’’ti vuttaṃ, katame anuṭṭhāpanīyāti? Cattāro anuṭṭhāpanīyā vuḍḍhataro, bhaṇḍāgāriko, gilāno, saṅghato laddhasenāsano ca. Tattha vuḍḍhataro bhikkhu tasmiṃ vihāre antosīmaṭṭhakabhikkhūsu attanā vuḍḍhatarassa aññassa abhāvā yathāvuḍḍhaṃ kenaci anuṭṭhāpanīyo. Bhaṇḍāgāriko saṅghena sammannitvā bhaṇḍāgārassa dinnatāya saṅghassa bhaṇḍaṃ rakkhanto gopento vasati, tasmā so bhaṇḍāgāriko kenaci anuṭṭhāpanīyo. Gilāno gelaññābhibhūto attano laddhasenāsane vasanto kenaci anuṭṭhāpanīyo. Saṅghato laddhasenāsano samaggena saṅghena dinnasenāsanattā kenaci anuṭṭhāpanīyo. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 343) ‘‘cattāro hi na vuṭṭhāpetabbā vuḍḍhataro, bhaṇḍāgāriko, gilāno, saṅghato laddhasenāsanoti. Tattha vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo, bhaṇḍāgāriko saṅghena sammannitvā bhaṇḍāgārassa dinnatāya, gilāno attano gilānatāya, saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahūpakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā deti, tasmā so upakārakatāya ca saṅghato laddhatāya ca na vuṭṭhāpetabbo’’ti. Ṭhapetvā ime cattāro avasesā vuṭṭhāpanīyāva honti.
当另一比丘到来时,应使原住的比丘离开,将卧坐处供给他。注疏中说:‘在非雨安居期间,有些客比丘于午前到来,有些于午后、初夜分、中夜分或后夜分到来,无论何时到来,都应当立即让比丘从卧坐处起来,将住所给予客比丘,并不存在所谓的非时。’然而现今,具足信心、净信的人们建造寺院后,一些人听闻智者的教导,知道‘布施给僧团有大果报’,便以四方僧团为对象,说出‘我们将此寺院布施给已来、将来的四方僧团’而作布施;另一些人,为自己净信的比丘建造寺院,在布施时被那位比丘劝请,便以四方僧团为对象,依前述方式而作布施;还有一些人,在建造和布施时,仅仅针对自己家护的比丘而施舍,即便如此,在倾注功德回向水时,由于被那位比丘教导,口中依前述文句作了表达,但心中只愿施给家护比丘,不希望为全僧团所共有。
Aparasmiṃ bhikkhumhi āgate vuṭṭhāpetvā senāsanaṃ dāpetabbaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘utukāle tāva keci āgantukā bhikkhū purebhattaṃ āgacchanti, keci pacchābhattaṃ paṭhamayāmaṃ vā majjhimayāmaṃ vā pacchimayāmaṃ vā, ye yadā āgacchanti, tesaṃ tadāva bhikkhū uṭṭhāpetvā senāsanaṃ dātabbaṃ, akālo nāma natthī’’ti. Etarahi pana saddhā pasannā manussā vihāraṃ katvā appekacce paṇḍitānaṃ vacanaṃ sutvā ‘‘saṅghe dinnaṃ mahapphala’’nti ñatvā cātuddisaṃ saṅghaṃ ārabbha ‘‘imaṃ vihāraṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa demā’’ti vatvā denti, appekacce attanā pasannaṃ bhikkhuṃ ārabbha vihāraṃ katvāpi dānakāle tena uyyojitā hutvā cātuddisaṃ saṅghaṃ ārabbha vuttanayena denti, appekacce karaṇakālepi dānakālepi attano kulūpakabhikkhumeva ārabbha pariccajanti, tathāpi dakkhiṇodakapātanakāle tena sikkhāpitā yathāvuttapāṭhaṃ vacībhedaṃ karonti, cittena pana kulūpakasseva denti, na sabbasaṅghasādhāraṇatthaṃ icchanti.
在这三种布施中,第一种,因在事前与布施时都心向僧团而作,故为全僧团共有。第二种,虽在事前心向个人而作,但因在布施时心向僧团而作,故仍为僧团共有。然而第三种,在事前与布施时都仅心向家护个人而作,并非心向僧团,只是依随比丘的话语而口头那样表达。在此情况下,于‘此寺院依心意而言为个人所有,依口头言辞而言则为僧团共有’的思惟中,有些人会这样说——
Imesu tīsu dānesu paṭhamaṃ pubbakālepi dānakālepi saṅghaṃ uddissa pavattattā sabbasaṅghikaṃ hoti. Dutiyaṃ pubbakāle puggalaṃ uddissa pavattamānampi dānakāle saṅghaṃ uddissa pavattattā saṅghikameva. Tatiyaṃ pana pubbakālepi dānakālepi kulūpakapuggalameva uddissa pavattati, na saṅghaṃ, kevalaṃ bhikkhunā vuttānusāreneva vacībhedaṃ karonti. Evaṃ sante ‘‘kiṃ ayaṃ vihāro cittavasena puggaliko hoti, vacībhedavasena saṅghiko’’ti cintāyaṃ ekacce evaṃ vadeyyuṃ –
诸法以意为前导,意为最胜,由意所成;
若以净信心,或说或行,
则安乐便随彼而至,如影不相离。
‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā; Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā; Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinīti. (dha. pa. 2) –
有人主张:“依言说、依心意,成为个人所有。”另有人主张:“如施主所说,应如此遵行”(《小品注》325),依此言说,依话语的表达,则成为僧团所有。
Vacanato cittavasena puggaliko hotī’’ti. Aññe ‘‘yathā dāyakā vadanti, tathā paṭipajjitabbanti (cūḷava. aṭṭha. 325) vacanato vacībhedavasena saṅghiko hotī’’ti.
在此,应当这样审察:此布施原先指定给个人,后来才转指定给僧团。因此若说“属于僧团”,则成为九种非法布施中的第八种非法布施,即“将指定给个人的,转指定给僧团”(《波罗夷》660),这种布施的接受与受用都是非法接受、非法受用。若说“属于个人”,则成为三种如法布施中的第三种如法布施,即“施予个人的,仍施予个人”,其接受与受用都是如法接受、如法受用,所以应当归属于个人一方。又,有些人对经师等团体生起信心后,建造寺院施予团体,说:“我将此寺院施予诸位尊者。”有些人对个人生起信心后,建造寺院施予个人,说:“我将此寺院施予尊者。”然而,这些属于团体或属于个人的寺院,从布施的那一刻起,就成为受施者的所有物,而不再是施主的所有物。其中,属于团体的寺院,若团体中某些人去世,则为其余存活者所有;在这些人还活着时,若施给某人,即归该人所有。若不施给任何人,待所有人皆去世后,则成为僧团所有。注疏中曾说过:“两人共有而未分割,一人死亡时,另一人即为主人。多人共有也是如此。全部死亡时,即成为僧团所有。”
Tatrāyaṃ vicāraṇā – idaṃ dānaṃ pubbe puggalassa pariṇataṃ pacchā saṅghassa pariṇāmitaṃ, tasmā ‘‘saṅghiko’’ti vutte navasu adhammikadānesu ‘‘puggalassa pariṇataṃ saṅghassa pariṇāmetī’’ti (pārā. 660) vuttaṃ aṭṭhamaṃ adhammikadānaṃ hoti, tassa dānassa paṭiggahāpi paribhogāpi adhammikapaṭiggahā adhammikaparibhogā honti. ‘‘Puggaliko’’ti vutte tīsu dhammikadānesu ‘‘puggalassa dinnaṃ puggalasseva detī’’ti vuttaṃ tatiyadhammikadānaṃ hoti, tassa paṭiggahāpi paribhogāpi dhammikapaṭiggahā dhammikaparibhogā honti, tasmā puggalikapakkhaṃ bhajati. Appekacce suttantikādigaṇe pasīditvā vihāraṃ kāretvā gaṇassa denti ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmantānaṃ dammī’’ti. Appekacce puggale pasīditvā vihāraṃ katvā puggalassa denti ‘‘imaṃ vihāraṃ āyasmato dammī’’ti. Ete pana gaṇasantakapuggalikā vihārā dānakālato paṭṭhāya paṭiggāhakasantakāva honti, na dāyakasantakā. Tesu gaṇasantako tāva ekaccesu matesu avasesānaṃ santako, tesu dharamānesuyeva kassaci denti, tassa santako. Kassaci adatvā sabbesu matesu saṅghiko hoti. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 369) ‘‘dvinnaṃ santakaṃ hoti avibhattaṃ, ekasmiṃ kālakate itaro sāmī, bahūnaṃ santakepi eseva nayo. Sabbesu matesu saṅghikaṃva hotī’’ti.
对于个人所有的寺院,情况也是如此。若那位受施的个人在自己尚在世时,便将寺院施予同住弟子等人,或有人凭着信任而取用了该寺院,即成为该人所有。若未施予任何人而命终,则成为僧团所有。注疏中曾说过:“他尚在世时,便舍弃自己的一切资具施予某人,或有人凭着信任而取用。施予了谁,由谁取用,即归该人所有。”律典中也说:“诸比丘,比丘命终时,僧团是钵和衣的所有者。然而,看护病者有很大助益。诸比丘,我允许僧团将三衣与钵施予看护病者。其中,轻的物品、轻的资具,由现前僧团分配;重的物品、重的资具,则属于已来及未来的四方僧团,是不可舍弃、不可分割之物。”因此,应以此方式作出决断。
Puggalikavihāropi yadi so paṭiggāhakapuggalo attano jīvamānakāleyeva saddhivihārikādīnaṃ deti, koci vā tassa vissāsena taṃ vihāraṃ aggahesi, tassa santako hoti. Kassaci adatvā kālakate saṅghiko hoti. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘so jīvamānoyeva sabbaṃ attano parikkhāraṃ nissajjitvā kassaci adāsi, koci vā vissāsaṃ aggahesi. Yassa dinno, yena ca gahito, tasseva hotī’’ti. Pāḷiyañca (mahāva. 369) ‘‘bhikkhussa, bhikkhave, kālakate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ, yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ, taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ, yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ, taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjiyaṃ avebhaṅgika’’nti (mahāva. 369) vuttaṃ, tasmā iminā nayena vinicchayo kātabbo.
然而,律典中所说的「先来者、后来者、中间离去者」这三种住处取得者,以及注疏中所说的「在季节时与雨安居时」这两种住处取得者,由于现今已不成就,因此应当依不可驱逐律典中所说的、依自性而不可驱逐者,以及为长久居住由僧团施予而不可驱逐者的方式,来作决断。年长者与病者,是依自性而不可驱逐的,注疏中已经说过:「年长者依其年长,不应被年少者驱逐;病者依其病。」库房管理者、说法者、持律者等,是为长久居住由僧团施予而不可驱逐的,也已说过:「然而僧团为库房管理者或说法者、持律者等……为长久居住,认可后施予寺院,因此由僧团施予者,也是不可驱逐的。」应当这样理解:如今在僧团的寺院中,僧团的长老们各自依各自的业而住;该寺院中较年长的比丘,也会说「此寺院应由我居住」;在那里有能力的人,也会这样说;建造该寺院的人,也会说「应安置我所信之人」;僧团也会说「我们即是主人,因此应安置我们所欲之人」。这样分成两派、三派或四派时,就会产生大诤事。
Saṅghike pana pāḷiyaṃ āgatānaṃ ‘‘purimako pacchimako antarāmuttako cā’’ti (cūḷava. 318) vuttānaṃ tiṇṇaṃ senāsanaggāhānañca aṭṭhakathāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 318) āgatānaṃ ‘‘utukāle ca vassāvāse cā’’ti vuttānaṃ dvinnaṃ senāsanaggāhānañca etarahi asampajjanato anuṭṭhāpanīyapāḷiyaṃ āgatassa attano sabhāvena anuṭṭhāpanīyassa dhuvavāsatthāya saṅghena dinnatāya anuṭṭhāpanīyassa vaseneva vinicchayo hoti. Vuḍḍhataragilānā hi attano sabhāvena anuṭṭhāpanīyā honti. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 343) ‘‘vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo, gilāno attano gilānatāyā’’ti. Bhaṇḍāgārikadhammakathikādayo dhuvavāsatthāya saṅghena dinnatāya anuṭṭhāpanīyā honti. Vuttañhi ‘‘saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā…pe… dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā deti, tasmā yassa saṅghena dinno, sopi anuṭṭhāpanīyo’’ti (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā). So evaṃ veditabbo – etarahi saṅghikavihāresu saṅghattheresu yathākammaṅgatesu tasmiṃ vihāre yo bhikkhu vuḍḍhataro, sopi ‘‘ayaṃ vihāro mayā vasitabbo’’ti vadati. Yo tattha byatto paṭibalo, sopi tatheva vadati. Yena so vihāro kārito, sopi ‘‘mayā pasīditapuggalo āropetabbo’’ti vadati. Saṅghopi ‘‘mayameva issarā, tasmā amhehi icchitapuggalo āropetabbo’’ti vadati. Evaṃdvidhā vā tidhā vā catudhā vā bhinnesu mahantaṃ adhikaraṇaṃ hoti.
其中,年长者引用律典的文句——「诸比丘,我说无论以何种方式,都不应阻止年长者的座位,如果阻止,犯恶作罪」,以及注疏的文句——「年长者依其年长,不应被年少者驱逐」,认为「我就是这里的年长者,无有比我更年长者,所以只有我适合居住此寺院」。有能力者则引用《附随》注疏的文句——「多闻、承担僧团负担的比丘,也有不可驱逐的住处」,以及律典的文句——「诸比丘,我允许有能力、有才干的比丘,十腊或超过十腊者授具足戒、给予依止」等,认为「我就是此处有能力的人,无有比我更有能力者,所以只有我适合此寺院」。建造寺院者也认为:「有律文说,建造寺院者即为寺院主人;况且是我舍弃了大量财富建造这寺院,因此应当安置我所信之人,而不是他人。」僧团则引用律典的文句——「名为僧团的寺院,是施予僧团、舍弃给僧团的」等,以及注疏的文句——「乃至四指长的,由村童在沙屋中游戏所造的,从施予僧团时起,也成了重物」等,认为「这寺院是僧团的、僧团所有,因此应由我们安置所喜爱的人,而不是他人。」
Tesu vuḍḍhataro ‘‘na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena vuḍḍhatarassa āsanaṃ paṭibāhitabbanti vadāmi, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti pāḷipāṭhañca (mahāva. 473; cūḷava. 316), ‘‘vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya navakatarena na vuṭṭhāpetabbo’’ti aṭṭhakathāvacanañca (pāci. aṭṭha. 119 ādayo; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) gahetvā ‘‘ahameva ettha vuḍḍhataro, mayā vuḍḍhataro añño natthi, tasmā ahameva imasmiṃ vihāre vasitumanucchaviko’’ti saññī hoti. Byattopi ‘‘bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampī’’ti parivāraṭṭhakathāvacanañca (pari. aṭṭha. 495-496), ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetuṃ, nissayaṃ dātu’’ntiādipāḷivacanañca (mahāva. 76, 82) gahetvā ‘‘ahameva ettha byatto paṭibalo, na mayā añño byattataro atthi, tasmā ahameva imassa vihārassa anucchaviko’’ti saññī. Vihārakārakopi ‘‘yena vihāro kārito, so vihārasāmikoti vinayapāṭho (pāci. aṭṭha. 116) atthi, mayā ca bahuṃ dhanaṃ cajitvā ayaṃ vihāro kārito, tasmā mayā pasannapuggalo āropetabbo, na añño’’ti saññī. Saṅghopi ‘‘saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto’’tiādipāḷivacanañca (pāci. 116, 121, 126, 131), antamaso caturaṅgulapādakaṃ gāmadārakehi paṃsvāgārakesu kīḷantehi katampi saṅghassa dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍaṃ hotī’’tiādiaṭṭhakathāvacanañca (cūḷava. aṭṭha. 321) gahetvā ‘‘ayaṃ vihāro saṅghiko saṅghasantako, tasmā amhehi abhirucitapuggalova āropetabbo, na añño’’ti saññī.
其中,关于年长者的语句——「诸比丘,我说无论……」等语,是世尊针对在座堂等处,年长者应得最上座,食毕而坐的比丘,在年长者到来时应起身让座而说,并非针对长久居住而说。而「年长者依其年长……」等语,是针对按年腊给予住处时,年长者到来,年少者应被驱离,驱离后应将住处给予年长者,但年长者不应被年少者驱离的情况。为什么呢?因为「依其年长」是针对在季节时按年腊给予住处而说,并非针对为长久居住的施予而说。因此,对于这段话也应详细审察,不应轻率认可。
Tattha vuḍḍhatarassa vacanepi ‘‘na tvevāhaṃ, bhikkhave’’tyādivacanaṃ (cūḷava. 316) tesu tesu āsanasālādīsu aggāsanassa vuḍḍhatarārahattā bhattaṃ bhuñjitvā nisinnopi bhikkhu vuḍḍhatare āgate vuṭṭhāya āsanaṃ dātabbaṃ sandhāya bhagavatā vuttaṃ, na dhuvavāsaṃ sandhāya. ‘‘Vuḍḍhataro attano vuḍḍhatāya’’tyādivacanañca (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) yathāvuḍḍhaṃ senāsane dīyamāne vuḍḍhatare āgate navakataro vuṭṭhāpetabbo, vuṭṭhāpetvā vuḍḍhatarassa senāsanaṃ dātabbaṃ, vuḍḍhataro pana navakatarena na vuṭṭhāpetabbo. Kasmā? ‘‘Attano vuḍḍhataratāyā’’ti utukāle yathāvuḍḍhaṃ senāsanadānaṃ sandhāya vuttaṃ, na dhuvavāsatthāya dānaṃ sandhāya , tasmā idampi vacanaṃ upaparikkhitabbaṃ, na sīghaṃ anujānitabbaṃ.
在明确的语言中,“多闻者、堪任僧团重任者”等语句(《遍问》注疏445-496),并非仅凭多闻而说其对僧团住处具有主权,而是僧团观察到那位比丘多有助益、功德殊胜之后,将舒适住处作为不可撤销的施设而给予他,意在说明:那位比丘不得被任何人从该住处驱逐。而“诸比丘,我允许”等语句(《大品》82),是世尊为阐明依止师与教授师的特征而说,并非说其对僧团住处有主权。因此,对此语句亦应审察,不应速即许可。
Byattavacanepi ‘‘bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa’’tyādivacanañca (pari. aṭṭha. 445-496) na bahussutamattena saṅghikavihārassa issarabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho tassa bhikkhussa bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā saṅghena phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dinne so bhikkhu kenaci tamhā vihārā anuṭṭhāpanīyo hoti, imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave’’tyādivacanañca (mahāva. 82) nissayācariyānaṃ lakkhaṇaṃ pakāsetuṃ bhagavatā vuttaṃ, na saṅghikavihārassa issarattaṃ, tasmā idampi vacanaṃ upaparikkhitabbaṃ, na sīghaṃ anujānitabbaṃ.
然而,施主的话语不应被认可,应当拒绝。何以故?因为“由谁建造住处”等文句并非主要用法。正如凡夫时期曾于色等中生起“有情”之想,以此曾有之故,依随曾有的说示方式,阿拉汉亦被称为“有情”;同样地,由于布施之前该住处曾属施主所有,施主被称为“住处主人”,并非意味着他拥有主权。实际上,在整个律藏、注疏与复注之中,绝无“已舍弃而布施之住处,施主为主”或“应由施主管理”或“施主所有之住处”等文句,唯有“僧团所有、团体所有、个人所有”。因此,不应认可施主的话语。
Dāyakavacanaṃ pana nānujānitabbaṃ paṭibāhitabbaṃ. Kasmā? ‘‘Yena vihāro kārito’’tyādipāṭhassa amukhyavohārattā. Yathā hi puthujjanakāle rūpādīsu sañjanassa bhūtapubbattā bhūtapubbagatiyā arahāpi ‘‘satto’’ti, evaṃ dānakālato pubbe tassa vihārassa sāmibhūtapubbattā dāyako ‘‘vihārasāmiko’’ti vuccati, na issarattā. Na hi sakale vinayapiṭake aṭṭhakathāṭīkāsu ca ‘‘vissajjetvā dinnassa vihārassa dāyako issaro’’ti vā ‘‘dāyakena vicāretabbo’’ti vā ‘‘dāyakasantakavihāro’’ti vā pāṭho atthi, ‘‘saṅghiko, gaṇasantako, puggaliko’’icceva atthi, tasmā tassa vacanaṃ nānujānitabbaṃ.
在僧团的表述中,“名为僧团的住处”等语句(《波逸提》116, 121, 126, 131),显示的是僧团所有、应由僧团管理之义。而僧团在进行管理时,应认可具足五支的比丘为房舍分配者,由他依戒腊高低进行分配;或者,由和合僧团通过白二甘马,将固定住处授予具足二支的比丘。其中,因为具足五支的比丘难得,若没有对房舍分配者的认可时,则应寻求具足二支的比丘。然而,若不如此寻求,僧团不应以重利养等为由,将住处给予虽对库藏管理等多有助益,却在多闻等功德上并不殊胜的比丘。因此,僧团的表述亦应审察,不应立即许可。
Saṅghassa vacanepi ‘‘saṅghiko nāma vihāro’’tyādivacanaṃ (pāci. 116, 121, 126, 131) saṅghasantakabhāvaṃ saṅghena vicāretabbabhāvaṃ dīpeti, saṅgho pana vicārento pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ senāsanaggāhāpakaṃ sammannitvā tena yathāvuḍḍhaṃ vicāretabbo vā hoti, samaggena saṅghena duvaṅgasamannāgatassa bhikkhuno apalokanakammena dhuvavāsatthāya dātabbo vā. Tesu pañcaṅgasamannāgatassa bhikkhuno dullabhattā senāsanaggāhāpakasammutiyā abhāve sati duvaṅgasamannāgato bhikkhu pariyesitabbo. Evaṃ pana apariyesitvā bhaṇḍāgārikatādibahaūpakāratāyuttassa bahussutatādiguṇavisiṭṭhatāvirahassa bhikkhuno āmisagarukatādivasena saṅghena vihāro dātabbo na hoti, tasmā saṅghavacanampi upaparikkhitabbaṃ, na tāva anujānitabbaṃ.
此后,应将这三种言辞综合研判。其中,僧团既为主事者,便应询问僧团:“汝等认可何人?”若答“此人”,即应问:“为何认可?”若答:“此人以衣等资具护持我等,是我等的亲族血亲、戒师、导师、同住者、弟子、同一戒师者、同一导师者、法友、得利者、有声名者,因此获我等认可。”此时应拒绝:“仅凭此,不足予固定住处。”若说:“此人乃我等全体之上座,应得最上座、最上水、最上食,然诸注疏师并未说因此应予固定住处。”亦可依此而拒绝。若说:“此人是说法者、持律者、大众诵经教授师。”则应随喜赞同:“此人可予固定住处,应施与彼。”何以知之?由“僧团见库藏管理者,或说法者、持律者等,或大众诵经教授师,多有助益、功德殊胜,已认可而予固定住处”等语可知(《波逸提》注疏129;《度疑》注疏“不驱学处”释义)。
Atha tīṇipi vacanāni saṃsandetabbāni. Tattha saṅghassa issarattā saṅgho pucchitabbo ‘‘ko puggalo tumhehi abhirucito’’ti, pucchitvā ‘‘eso’’ti vutte ‘‘kasmā abhirucito’’ti pucchitvā ‘‘eso puggalo amhe cīvarādipaccayehi anuggahetā, amhākaṃ ñātisālohito, upajjhāyo, ācariyo, saddhivihāriko, antevāsiko, samānupajjhāyako, samānācariyako, piyasahāyo, lābhī, yasassī, tasmā amhehi abhirucito’’ti vutte ‘‘na ettāvatā dhuvavāsatthāya vihāro dātabbo’’ti paṭikkhipitabbo. Atha ‘‘eso puggalo sabbehi amhehi vuḍḍhataro aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ arahati, dhuvavāsatthāya vihāro pana tassa dātabboti aṭṭhakathācariyehi na vutto’’ti vatvā paṭikkhipitabbo. Atha ‘‘dhammakathiko, vinayadharo, gaṇavācakaācariyo’’ti vutte ‘‘eso dhuvavāsatthāya dinnavihārassa anucchaviko, etassa dātabbo’’ti anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakaācariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā detī’’ti vacanato viññāyati (pāci. aṭṭha. 129; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā).
然则,引证文中虽有“库藏管理者或”一语,何以在证明句中却未言及库藏管理者?因今时已无库藏。若于某些住处仍有认可库藏者,坐于彼库藏处之比丘应为僧团作守护钵、衣等事,予以助益。僧团见其多所助益,即使于今时,亦应将舒适住所作为固定住处施予库藏管理者,此即其别众的固定住处。此处,引证文中由“说法者持律者等或”之“等”字,乃总摄余所言之具足功德者:多闻、通达圣典、持法、持律、持本母、贤明、善巧、具慧、有惭、有愧、乐学。若言:“此人多闻,以教授、教诫等多所助益诸比丘,能担僧团之重任。”则应随喜赞同:“善哉,此人亦堪得舒适住处,应作不驱摈想而予固定住处。”何以知之?由“僧团将舒适住处作不驱摈想,而予多闻、以教授教诫等多所助益、能担重任者”(《大品》注疏343)等语可知。
Idha pana sādhakapāṭhe ‘‘bhaṇḍāgārikassa vā’’ti vijjamāne kasmā sādhyavacane bhaṇḍāgāriko na vuttoti? Etarahi bhaṇḍāgārassa abhāvā. Yadi kesuci vihāresu bhaṇḍāgāraṃ sammanneyya, so bhaṇḍāgāravihāre nisinno saṅghassa pattacīvararakkhaṇādikaṃ upakāraṃ kareyya, tassa bahūpakārataṃ sallakkhento saṅgho bhaṇḍāgārikassa phāsukaṃ āvāsaṃ etarahipi dhuvavāsatthāya dadeyya, so tassa visuṃ dhuvavāsavihāroti. Ettha sādhakapāṭhe ‘‘dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā’’tiādisaddena bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmoti vuttaguṇavante saṅgaṇhāti. Athāpi ‘‘eso puggalo bahussuto uddesaparipucchādīhi bhikkhūnaṃ bahūpakāro saṅghabhāranitthārako’’ti vadati, ‘‘sādhu esopi phāsukāvāsassa araho, anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dhuvavāsatthāya vihāro etassapi dātabbo’’ti vatvā anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Saṅgho pana bahussutassa uddesaparipucchādīhi bahūpakārassa bhāranitthārakassa phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detī’’ti (mahāva. aṭṭha. 343) vacanato viññāyati.
倘若又说:“此人是说法者、持律者、大众诵经教授师,于僧团多有助益,具足殊胜功德。”则应言:“善哉,亦应为此人审察后,认可而予固定住处。”并作随喜。何以知之?由“僧团见库藏管理者,或说法者持律者等,或大众诵经教授师,多所助益、功德殊胜,已认可而予固定住处”(《波逸提》注疏120;《度疑》注疏“不驱学处”释义)等语可知。
Athāpi ‘‘ayaṃ puggalo dhammakathiko vinayadharo gaṇavācakācariyo saṅghassa bahūpakāro visiṭṭhaguṇayutto’’ti vadati, ‘‘sādhu etassapi puggalassa dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvāva dātabbo’’ti vatvā anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharādīnaṃ vā gaṇavācakācariyassa vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā detī’’ti (pāci. aṭṭha. 120; kaṅkhā. aṭṭha. anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā) vacanato viññāyati.
又有人说:“此人多闻,堪荷僧团重担。”则应说:“善哉,亦应为彼作不可移动的住所而施予。”然后随喜。如何得知?因《篇集注疏》中说:“对多闻、堪荷僧团重担的比丘,亦应施予不可移动的住所。”故得知。然后再问:“如是具足二支之人,是住在界内,还是住在界外?”若答:“住在界内”,则应接受:“善哉,甚善,应施予彼。”若答:“住在界外”,则应拒绝:“不应施予。”何以故?因有如是语:“诸比丘,不应为住在界外者取住所,若取者,犯恶作。”故。
Athāpi ‘‘eso puggalo bahussuto saṅghabhāranitthārako’’ti vadati, ‘‘sādhu etassapi anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dātabbo’’ti vatvā anumoditabbo. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahussutassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno anuṭṭhāpanīyasenāsanampī’’ti parivāraṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 495-496) vuttattā viññāyati. Tato ‘‘evaṃ duvaṅgasampanno puggalo antosīmaṭṭho vā bahisīmaṭṭho vā’’ti pucchitvā ‘‘antosīmaṭṭho’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu tassa dātabbo’’ti sampaṭicchitabbaṃ. ‘‘Bahisīmaṭṭho’’ti vutte ‘‘na dātabbo’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Kasmāti ce? ‘‘Na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) vacanatoti.
又应问:“若界内无具足二支者,可有具足一支住在界内者?”若答:“有”,则应接受:“善哉,甚善,应施予彼。”如何得知?因《显扬心义》中各依一支而说:“观察多所助益与功德殊胜,即观察库头之多所助益,以及说法师等之功德殊胜。”故得知。若答:“界内亦无具足一支者,唯有住在界外者。”则应说:“应施予到来后住在界内者。”何以故?因注疏中有如是语:“纵未到达者,若已入近行界,当弟子等取时,亦应施予。”故得知。
Atha ‘‘duvaṅgasamannāgate antosīmaṭṭhe asati ekaṅgasamannāgato antosīmaṭṭho atthī’’ti pucchitvā ‘‘atthī’’ti vutte ‘‘sādhu suṭṭhu etassa dātabbo’’ti sampaṭicchitabbaṃ. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhentoti bhaṇḍāgārikassa bahūpakārataṃ dhammakathikādīnaṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhento’’ti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.119-121) ekekaṅgavasena āgatattā viññāyati. ‘‘Antosīmaṭṭho ekaṅgasamannāgatopi natthi, bahisīmaṭṭhova atthī’’ti vutte ‘‘āgantvā antosīme ṭhitassa dātabbo’’ti vattabbo. Kasmāti ce? ‘‘Asampattānampi upacārasīmaṃ paviṭṭhānaṃ antevāsikādīsu gaṇhantesu dātabbamevā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) vacanato viññāyati.
然而,若有二三位比丘,于具足一支或具足二支上彼此平等,且皆住在界内,应施予谁?应施予戒腊较长者。如何得知?因有此语:“诸比丘,不应拒绝依戒腊次第分配僧团物,若拒绝者,犯恶作。”故。然而,若界内全无具足一支或具足二支之比丘,一切常住比丘皆愚钝、不善巧,此时应施予谁?凡来到该寺的客比丘,若有惭耻、善良、多闻、乐学戒,应由他们常住比丘为使其不往他处而摄受,应施予彼该住处。
Sace pana ekaṅgayuttabhāvena vā duvaṅgayuttabhāvena vā samānā dve tayo bhikkhū antosīmāyaṃ vijjamānā bhaveyyuṃ, kassa dātabboti? Vaḍḍhatarassāti. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Na ca, bhikkhave, saṅghikaṃ yathāvuḍḍhaṃ paṭibāhitabbaṃ, yo paṭibāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 311) vacanatoti. Sace pana antosīmāyaṃ ekaṅgayutto vā duvaṅgayutto vā bhikkhu natthi, sabbeva āvāsikā bālā abyattā, evaṃ sati kassa dātabboti? Yo taṃ vihāraṃ āgacchati āgantuko bhikkhu, so ce lajjī hoti pesalo bahussuto sikkhākāmo, so tehi āvāsikehi bhikkhūhi aññattha agamanatthaṃ saṅgahaṃ katvā so āvāso dātabbo.
这一义理如何得知?诸比丘,于此,在某住处,住有许多愚钝、不善巧的比丘,他们不知布萨,也不知布萨羯磨,不知巴帝摩卡,也不知诵巴帝摩卡。彼时,另有一位多闻、传承通达、持法、持律、持本母、贤明而善巧、具智慧、有惭耻心、有悔过心、乐于修学戒律的比丘到来。诸比丘,那些比丘应当以澡豆、黏土、齿木、漱口水,接纳、亲近、令生欢喜、侍奉那位比丘。若不接纳、不亲近、不令生欢喜、不以澡豆、黏土、齿木、漱口水侍奉,犯恶作。’因为正自觉者这样制定,且注疏中说:‘“应接纳”,即应以爱语接纳,说:“善哉,尊者,您来了,此处乞食容易,有汤菜,请安住,无须操劳。”如此,以爱语接纳,反复行之即为亲近,以得到“好,我将住下”的回答即为令生欢喜。或者,以四资具接纳与亲近,以爱语令生欢喜,意为应说悦耳之语;以澡豆等侍奉。“犯恶作”时,若整个僧团都不做,则所有人都犯恶作。在此,长老与年少者皆不能免除,所有人都应依此第侍奉,若轮到自己的顺序而不侍奉者即犯。然而,不应让大长老做扫寺院、取齿木等事。即便如此,大长老也应在早晨和傍晚前来侍奉之处。但若知道比丘们将前来,大长老当在他们之前先至侍奉之处。若大长老有同行比丘作为侍者,则应说:“我有侍者,你们安心住下。”
Ayamattho kathaṃ jānitabboti ce? ‘‘Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā, te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tattha añño bhikkhu āgacchati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo paṇḍito byatto medhāvī lajjī kukkuccako sikkhākāmo, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi so bhikkhu saṅgahetabbo anuggahetabbo upalāpetabbo upaṭṭhāpetabbo cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena. No ce saṅgaṇheyyuṃ anuggaṇheyyuṃ upalāpeyyuṃ upaṭṭhāpeyyuṃ cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakena, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 163) sammāsambuddhena paññattattā, aṭṭhakathāyañca (mahāva. aṭṭha. 163) ‘‘saṅgahetabboti ‘sādhu, bhante, āgatattha, idha bhikkhā sulabhā sūpabyañjanaṃ atthi, vasatha anukkaṇṭhamānā’ti evaṃ piyavacanena saṅgahetabbo, punappunaṃ tathākaraṇavasena anuggahetabbo, ‘āma vasissāmī’ti paṭivacanadāpanena upalāpetabbo. Atha vā catūhi paccayehi saṅgahetabbo ceva anuggahetabbo ca, piyavacanena upalāpetabbo, kaṇṇasukhaṃ ālapitabboti attho, cuṇṇādīhi upaṭṭhāpetabbo. Āpatti dukkaṭassāti sace sakalopi saṅgho na karoti, sabbesaṃ dukkaṭaṃ. Idha neva therā, na daharā muccanti, sabbehi vārena upaṭṭhātabbo, attano vāre anupaṭṭhahantassa āpatti. Tena pana mahātherānaṃ pariveṇasammajjanadantakaṭṭhadānādīni na sāditabbāni. Evampi sati mahātherehi sāyaṃpātaṃ upaṭṭhānaṃ āgantabbaṃ. Tena pana tesaṃ āgamanaṃ ñatvā paṭhamataraṃ mahātherānaṃ upaṭṭhānaṃ gantabbaṃ. Sacassa saddhiṃcarā bhikkhū upaṭṭhākā atthi, ‘mayhaṃ upaṭṭhākā atthi, tumhe appossukkā viharathā’ti vattabbaṃ. Athāpissa saddhiṃ carā natthi, tasmiṃyeva pana vihāre eko vā dve vā vattasampannā vadanti ‘mayhaṃ therassa kattabbaṃ karissāma, avasesā phāsu viharantū’ti, sabbesaṃ anāpattī’’ti vuttattā. Evaṃ tādisaṃ bahisīmato antosīmamāgataṃ lajjīpesalabahussutasikkhākāmabhūtaṃ bhikkhuṃ antosīmāya dhuvanivāsatthāya phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dātabboti viññāyati.
世尊不是在经中说过:‘诸比丘,不应为站在界外者取用住所,若有人取用,犯恶作’吗?那么,又为何说应当为从界外来的人提供常住的住所呢?答曰:‘站在界外者’这一词,是表示不尊敬的属格用法,因此,应理解其义为:不可取用那正处于界外的住所,并非指那位站在界外的比丘已进入界内后,仍不可为他取用住所。因此,即使此人先前住在界外,自他进入界内之时起,即应分得四资具。因为注疏中说:‘据说,当有传闻“某寺院生起了许多衣”时,比丘们乃至从一由旬外的寺院赶来,应以比丘到达之处为始,给予他应得的份额。’居住在界内的比丘,若不能诵巴帝摩卡,应前往有巴帝摩卡诵者的住处。即使在雨安居期间,也不可在没有巴帝摩卡诵者的情况下入雨安居。应当前往有巴帝摩卡诵者处入雨安居,因此,即使是从界外来,具惭耻心、良善、多闻、乐于修学戒律的比丘,也应被接纳。因为这是世尊所说的:
Nanu ca ‘‘na, bhikkhave, nissīme ṭhitassa senāsanaṃ gāhetabbaṃ, yo gāheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 318) bhagavatā vuttaṃ, atha kasmā nissīmato āgatassa dhuvavāsatthāya vihāro dātabboti? Vuccate – ‘‘nissīme ṭhitassā’’ti idaṃ anādare sāmivacanaṃ, tasmā nissīme ṭhitaṃyeva senāsanaṃ na gāhetabbanti attho daṭṭhabbo, na nissīme ṭhitassa tassa bhikkhussa antosīmaṃ paviṭṭhassapi senāsanaṃ na gāhetabbanti attho, tasmā pubbe bahisīmāyaṃ ṭhitepi idāni antosīmaṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya catupaccayabhāgo labbhati. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 379) ‘‘asukavihāre kira bahuṃ cīvaraṃ uppannanti sutvā yojanantarikavihāratopi bhikkhū āgacchanti, sampattasampattānaṃ ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dātabba’’nti. Antosīmaṭṭhesu pātimokkhaṃ uddisituṃ asakkontesu yattha pātimokkhuddesako atthi, so āvāso gantabbo hoti. Antovassepi pātimokkhuddesakena vinā vassaṃ vasituṃ na labhati. Yattha pātimokkhuddesako atthi, tattha gantvā vassaṃ vasitabbaṃ, tasmā bahisīmato āgatopi lajjīpesalabahussutasikkhākāmabhikkhu saṅgahetabbo hoti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –
‘诸比丘,于此,在某住处,于布萨日当天,住有许多愚钝、不善巧的比丘,他们不知布萨,也不知布萨羯磨,不知巴帝摩卡,也不知诵巴帝摩卡。诸比丘,那些比丘应迅速派遣一位比丘到邻近的住处去,对他说:“贤友,请去学习巴帝摩卡的大概或广释后回来。”若能这样办到,那便很好。若未能办到,诸比丘,那么所有比丘都应一起前往那知晓布萨、布萨羯磨、巴帝摩卡及诵巴帝摩卡的住处。若不去,犯恶作。诸比丘,于此,在某住处,有许多安住于雨安居的比丘,他们愚钝、不善巧,不知布萨,也不知布萨羯磨,不知巴帝摩卡,也不知诵巴帝摩卡。诸比丘,那些比丘应迅速派遣一位比丘到邻近的住处去,对他说:“贤友,请去学习巴帝摩卡的大概或广释后回来。”若能这样办到,那便很好。若未能办到,应派遣一位比丘限定七日之期,对他说:“贤友,请去学习巴帝摩卡的大概或广释后回来。”若能这样办到,那便很好。若仍未能办到,诸比丘,那些比丘不应再在那个住处住雨安居,若仍要住下,犯恶作。’
‘‘Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse tadahuposathe sambahulā bhikkhū viharanti bālā abyattā, te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, tehi, bhikkhave, bhikkhūhi sabbeheva yattha jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā, so āvāso gantabbo. No ce gaccheyyuṃ, āpatti dukkaṭassa. Idha pana, bhikkhave, aññatarasmiṃ āvāse sambahulā bhikkhū vassaṃ vasanti bālā abyattā, te na jānanti uposathaṃ vā uposathakammaṃ vā pātimokkhaṃ vā pātimokkhuddesaṃ vā. Tehi, bhikkhave, bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, eko bhikkhu sattāhakālikaṃ pāhetabbo ‘gacchāvuso saṃkhittena vā vitthārena vā pātimokkhaṃ pariyāpuṇitvā āgacchā’ti. Evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhetha, na, bhikkhave, tehi bhikkhūhi tasmiṃ āvāse vassaṃ vasitabbaṃ, vaseyyuṃ ce, āpatti dukkaṭassāti’’ (mahāva. 163).
由此可知,即使是来自界外者,只要能为僧团作利益、具足殊胜功德,也应给予接纳。因此,不应以‘这不是我们的部众,这不是我们的种姓传承,这不是我们的亲见亲厚者’等理由加以拒绝。因为部众等因素并非衡量标准,唯有如前所说的能作广大利益等品质,才是真正的衡量标准。从和合羯磨开始,便成为同一部众。如是,世尊开许:对于因随顺被举者而见解不同住者,通过舍弃其邪见;对于被行三种举罪甘马而羯磨不同住者,通过令其出罪、作和合羯磨,得以共住。然而,即使多闻,也不应收摄无惭无愧者。因彼会令无惭无愧之众增长,令有惭有愧之众减损。至于制造争论者,则应从住处驱出。如是,注疏中说:‘只有制造争论、制造斗诤者,才可从整个僧园驱出。若彼获得派系支持,甚至可能破僧。但无惭无愧者等,只应从其自身住处驱出,不应从整个僧园驱出。’
Evaṃ bahisīmato āgatassapi saṅghassa upakāraṃ kātuṃ sakkontassa visiṭṭhaguṇayuttassa dātabbabhāvo viññāyati, tasmā ‘‘amhākaṃ gaṇo na hoti, amhākaṃ vaṃso paveṇī na hoti, amhākaṃ sandiṭṭhasambhatto na hotī’’tiādīni vatvā na paṭikkhipitabbo. Gaṇādibhāvo hi appamāṇaṃ, yathāvuttabahūpakāratādibhāvoyeva pamāṇaṃ. Sāmaggikaraṇato paṭṭhāya hi samānagaṇo hoti. Tathā hi ukkhittānuvattakānaṃ laddhinānāsaṃvāsakānampi laddhivissajjanena tividhaukkhepanīyakammakatānaṃ kammanānāsaṃvāsakānampi osāraṇaṃ katvā sāmaggikaraṇena saṃvāso bhagavatā anuññāto. Alajjiṃ pana bahussutampi saṅgahaṃ kātuṃ na vaṭṭati. So hi alajjīparisaṃ vaḍḍhāpeti, lajjīparisaṃ hāpeti. Bhaṇḍanakārakaṃ pana vihāratopi nikkaḍḍhitabbaṃ. Tathā hi ‘‘bhaṇḍanakārakakalahakārakameva sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ labhati. So hi pakkhaṃ labhitvā saṅghampi bhindeyya. Alajjīādayo pana attano vasanaṭṭhānatoyeva nikkaḍḍhitabbā, sakalasaṅghārāmato nikkaḍḍhituṃ na vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (pāci. aṭṭha. 128) vuttaṃ.
也不应出于摄受之心,接纳缺乏恭敬长老等和合法味的异类人。正如所说:‘与这样的异类人同住一寺或同一精舍,实无利益,故应于一切处禁止其居住。’因此,无论是常住比丘或客比丘,无论是同部众或异部众,若遇多闻具戒的比丘,理应摄受。世尊已开示:
Vuḍḍhāpacāyanādisāmaggirasarahitaṃ visabhāgapuggalampi saṅgahaṃ kātuṃ na labhati. Vuttañhi ‘‘evarūpena hi visabhāgapuggalena ekavihāre vā ekapariveṇe vā vasantena attho natthi, tasmā sabbatthevassa nivāso vārito’’ti (pāci. aṭṭha. 122), tasmā āvāsiko vā hotu āgantuko vā, sagaṇo vā hotu aññagaṇo vā, bahussutasīlavantabhūto bhikkhu saṅgahetabbo. Vuttañhi bhagavatā –
“多闻、持法、具足智慧,此为佛弟子;
犹如阎浮金之项链,谁能轻视此人?
‘‘Bahussutaṃ dhammadharaṃ, sappaññaṃ buddhasāvakaṃ; Nekkhaṃ jambonadasseva, ko taṃ nanditumarahati; Devāpi naṃ pasaṃsanti, brahmunāpi pasaṃsito’’ti. (a. ni. 4.6) –
此是关于施与的决断:应由界内僧团,为具足多饶益、功德殊胜等功德、能担负僧团重任的比丘,先准备安适的住处,再作施与。
Ayaṃ antosīmaṭṭhena saṅghena bahūpakāratāguṇavisiṭṭhatāsaṅkhātehi guṇehi yuttassa saṅghabhāranitthārakassa bhikkhuno phāsukaṃ āvāsaṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā dāne vinicchayo.
然而,当僧团长老因年迈衰朽,或因疾病所迫,或因乐于独处,不愿料理僧众,欲将事务交与他人,或为于自己过世后避免争执,欲将僧众嘱付弟子等时,此时不应凭一己之威权而授予。此住处属于僧团,是故应召集僧团,说明缘由,令其择取具多饶益、德行殊胜、相应资格之人。而后僧团不行四种非道,依于世尊的意趣,择取具惭、有愧、柔和、多闻、乐学之人,告曰:‘此比丘堪居此住处。’若大长老亦认可此人,则为善。若其不认可,仍欲将自己所负担的、缺乏前述诸支之人交出;如是,僧团不行欲等非道,独个人执意行之,故住处应依僧团的认可而授予。
Yadā pana saṅghatthero jarādubbalatāya vā rogapīḷitatāya vā vivekajjhāsayatāya vā gaṇaṃ apariharitukāmo aññassa dātukāmo, attano accayena vā kalahavivādābhāvamicchanto saddhivihārikādīnaṃ niyyātetukāmo hoti, tadā na attano issaravatāya dātabbaṃ, ayaṃ vihāro saṅghiko, tasmā saṅghaṃ sannipātāpetvā taṃ kāraṇaṃ ācikkhitvā bahūpakāratāguṇavisiṭṭhatāyuttapuggalo vicināpetabbo. Tato saṅgho cattāri agatigamanāni anupagantvā bhagavato ajjhāsayānurūpaṃ lajjīpesalabahussutasikkhākāmabhūtaṃ puggalaṃ vicinitvā ‘‘ayaṃ bhikkhu imassa vihārassa anucchaviko’’ti āroceti. Mahātherassapi tameva ruccati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce ruccati, attano bhārabhūtaṃ vuttappakāraaṅgaviyuttaṃ puggalaṃ dātukāmo hoti. Evaṃ sante saṅgho chandādiagatiṃ na gacchati, puggalova gacchati, tasmā saṅghasseva anumatiyā vihāro dātabbo.
然而,若僧团获得某种利养后,欲给予缺乏如前所说德行的比丘,而个人却欲给予依世尊意趣、具足前述诸支的比丘,此时,因个人亦摄在僧团之中,故应以行如法羯磨者的认可而给予住处,非以僧团的认可。因注疏中说:‘若僧团获得某物后,因重利养而不制止,一位比丘加以制止,则该比丘即为主事者;于僧团诸羯磨中,行如法羯磨者,彼即为主事者。’此已说。
Sace pana saṅgho yaṃ kañci āmisaṃ labhitvā yathāvuttaguṇaviyuttassa bhikkhuno dātukāmo hoti, puggalo pana bhagavato ajjhāsayānurūpaṃ vuttappakāraaṅgayuttabhūtasseva bhikkhussa dātukāmo, tadā puggalopi saṅghapariyāpannoyevāti katvā dhammakammakārakassa puggalasseva anumatiyā vihāro dātabbo, na saṅghānumatiyā. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.538-539) ‘‘sace saṅgho kiñci labhitvā āmisagarukatāya na nivāreti, eko bhikkhu nivāreti, sova bhikkhu issaro. Saṅghikesu hi kammesu yo dhammakammaṃ karoti, sova issaro’’ti. Vuttañhi –
欲、瞋、怖、痴:
违越法者,
其名声衰减,
如黑分之月。
不因贪欲、嗔恚、怖畏、愚痴,
凡不违越法者,
他的名声便得圆满。
‘‘Chandā dosā bhayā mohā; Yo dhammaṃ ativattati; Nihīyati tassa yaso; Kāḷapakkheva candimā. ‘‘Chandā dosā bhayā mohā; Yo dhammaṃ nātivattati; Āpūrati tassa yaso; Sukkapakkheva candimā’’ti. (dī. ni. 3.246; a. ni. 4.17-18; pāri. 382, 386);
然而,当长老也未作任何开示便随其业处而去,僧团又不加审察任何人时,如是当僧团住处无有比丘而空置之际,在该处,任何希望教法增长的师长,应当如此勉励界内比丘:“诸位具寿,切勿如此而行。你们应于界内比丘中,寻觅一位具足多所助益等德者;寻得之后,若有所获,便应以和合僧众之力,为常住之故,将该住处作为不可夺取之处授予此人。若于界内比丘中未能寻得,则应在界外比丘中寻觅。于界外比丘寻觅之后,若获得具足如前所说诸支者,便应将彼请入界内,依界内僧众的认可,为常住之故,经认定后作为不可夺取而给予住处。诸位具寿,若能如此而行,你们便可依止一位具足少欲论、知足论、减损论、远离论、发勤论、戒论、定论、慧论、解脱论、解脱智见论这十种论事之人,由此得闻前所未闻之法,净化已闻之法,除去疑惑,端正见解,令心净信。凡随学于具惭愧、柔和、多闻、乐学的比丘者,便能以信增长、以戒增长、以闻增长、以舍增长、以慧增长。”因为《清净道论》中曾说:“何谓亲近处?即具足十种论事之德的善友。依止于彼,则未闻者得闻,已闻者纯净,度脱疑惑,端正见解,令心得信。或随学于彼,而以信增长……”
Yadā pana theropi kiñci avatvā yathākammaṅgato, saṅghopi na kassaci vicāreti, evaṃ saṅghikavihāre abhikkhuke suññe vattamāne tasmiṃ dese yena kenaci sāsanassa vuddhimicchantena ācariyena antosīmaṭṭhakā bhikkhū evaṃ samussāhetabbā ‘‘mā tumhe āyasmanto evaṃ akattha, antosīmaṭṭhakesu bhikkhūsu bahūpakāratādiyuttaṃ puggalaṃ vicinatha, vicinitvā labhantā tassa puggalassa samaggena saṅghena dhuvavāsatthāya vihāraṃ anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detha, no ce antosīmaṭṭhakesu bhikkhūsu alattha, atha bahisīmaṭṭhakesu bhikkhūsu vicinatha. Bahisīmaṭṭhakesu bhikkhūsu vicinitvā yathāvuttaaṅgayuttapuggale labbhamāne taṃ puggalaṃ antosīmaṃ pavesetvā antosīmaṭṭhakassa saṅghassa anumatiyā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sammannitvā anuṭṭhāpanīyaṃ katvā detha. Evaṃ karontā hi tumhe āyasmanto appicchakathā-santosakathā-sallekhakathā-pavivittakathāvīriyārambhakathā-sīlakathā-samādhikathā-paññākathā-vimuttikathā-vimuttiñāṇadassanakathāsaṅkhātadasakathāvatthusampannaṃ puggalaṃ upanissāya assutapubbaṃ dhammaṃ suṇissatha, sutapubbaṃ dhammaṃ pariyodāpissatha, kaṅkhaṃ vinodissatha, diṭṭhiṃ ujuṃ karissatha, cittaṃ pasādessatha. Yassa lajjino pesalassa bahussutassa sikkhākāmassa bhikkhuno bhikkhaṃ anusikkhamānā saddhāya vaḍḍhissanti, sīlena vaḍḍhissanti, sutena vaḍḍhissanti, cāgena vaḍḍhissanti, paññāya vaḍḍhissantī’’ti. Vuttañhetaṃ visuddhimagge (visuddhi. 1.14) ‘‘katamo upanissayagocaro dasakathāvatthuguṇasamannāgato kalyāṇamitto, yaṃ nissāya assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodapeti, kaṅkhaṃ vitarati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittaṃ pasādeti. Yassa vā anusikkhamāno saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati, sutena vaḍḍhati , cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati, ayaṃ vuccati upanissayagocaro’’ti. Evaṃ samussāhetvā dhammakathaṃ katvā antosīmaṭṭhakasaṅgheneva dhuvavāsavihāro dāpetabboti.
如是,希求胜者教法增长、品性柔和之人,
具慧的比丘善作了住处之决断。
Evaṃ jinasāsanassa, vaḍḍhikāmo supesalo; Akāsi paññavā bhikkhu, suṭṭhu āvāsanicchayanti.