关于依止师等义务的决断论
27. Upajjhāyādivattavinicchayakathā
依止师义务论释
Upajjhāyavattakathāvaṇanā
183183. 如此讲述了雨安居入住的决断后,现在为了讲述依止师义务等义务之说,而说“义务在此”等。其中,应行、应转起者为义务,即共住弟子等对依止师等应行的增上行仪戒。问“此有几种”而说“此名为义务……乃至……多种”。“厕所义务”中,此处“iti”一词是“等”的意思。由此摄入了共住弟子义务、依止弟子义务、随喜义务。因为在各处的注释书中已说“十四犍度义务”。在义务犍度中,圣典已有记载,然而在那里是从客比丘义务开始记载的,这里则从依止师义务开始。除此之外,七十五应学法义务与八十二大义务也是义务。但在它们之中,应学法义务见于大分别,大义务见于羯磨犍度、别住犍度等,因此这里只显示了十四犍度义务。在其中,首先显示依止师义务,故说“其中,依止师义务首先应如是知”等。
183. Evaṃ vassūpanāyikavinicchayaṃ kathetvā idāni upajjhāyavattādivattakathaṃ kathetuṃ ‘‘vattanti etthā’’tiādimāha. Tattha vattetabbaṃ pavattetabbanti vattaṃ, saddhivihārikādīhi upajjhāyādīsu pavattetabbaṃ ābhisamācārikasīlaṃ. Taṃ katividhanti āha ‘‘vattaṃ nāmetaṃ…pe… bahuvidha’’nti. Vaccakuṭivattanti ettha iti-saddo ādyattho. Tena saddhivihārikavattaantevāsikavattaanumodanavattāni saṅgayhanti. Vuttañhi tattha tattha aṭṭhakathāsu ‘‘cuddasa khandhakavattānī’’ti. Vattakkhandhake (cūḷava. 356) ca pāḷiyaṃ āgatameva, tattha pana āgantukavattato paṭṭhāya āgataṃ, idha upajjhāyavattato. Ito aññānipi pañcasattati sekhiyavattāni dveasīti mahāvattāni ca vattameva. Tesu pana sekhiyavattāni mahāvibhaṅge āgatāni, mahāvattāni kammakkhandhakapārivāsikakkhandhakesu (cūḷava. 75 ādayo), tasmā idha cuddasa khandhakavattāniyeva dassitāni. Tesu upajjhāyavattaṃ paṭhamaṃ dassento ‘‘tattha upajjhāyavattaṃ tāva evaṃ veditabba’’ntyādimāha.
其中,谁是依止师?以何义为依止师?如何被摄取的依止师?应由谁行依止师义务?那义务是什么?其中,“谁是依止师”者,依“诸比丘,我允许由贤能、有能力的比丘,十夏或超过十夏者,授予具足戒”等语,具足贤能与能力、从具足戒起十夏或超过十夏的比丘是依止师。“以何义为依止师”者,观察过失与非过失故为依止师,即对共住弟子们的小过失或大过失深切思虑之义。“如何被摄取的依止师”者,由共住弟子偏袒上衣、蹲踞而坐、合掌后,说三次“尊者,请做我的依止师”,若依止师以“善哉”或“可”或“适宜”或“合适”或“以令人欢喜而成就”,于此五句中,以任何一句的方式,以身或以语或以身语,令知“你已摄取依止师”的依止师摄取,则依止师被摄取。其中,“善哉”者,善也。“可”者,不重,易护持之义。“适宜”者,与方便相应,如此行道是度脱方便之义。“合适”者,此是如法仪轨之义。“以令人欢喜”者,以引生净信的身语行为而成就之义。
Tattha ko upajjhāyo, kenaṭṭhena upajjhāyo, kathaṃ gahito upajjhāyo, kena vattitabbaṃ upajjhāyavattaṃ, katamaṃ taṃ vattanti? Tattha ko upajjhāyoti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, byattena bhikkhunā paṭibalena dasavassena vā atirekadasavassena vā upasampādetu’’ntiādivacanato (mahāva. 76) byattibalasampanno upasampadato paṭṭhāya dasavasso vā atirekadasavasso vā bhikkhu upajjhāyo. Kenaṭṭhena upajjhāyoti vajjāvajjaṃ upanijjhāyatīti upajjhāyo, saddhivihārikānaṃ khuddakaṃ vajjaṃ vā mahantaṃ vajjaṃ vā bhuso cintetīti attho. Kathaṃ gahito hoti upajjhāyoti saddhivihārikena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘upajjhāyo me, bhante, hohī’’ti tikkhattuṃ vutte sace upajjhāyo ‘‘sāhū’’ti vā ‘‘lahū’’ti vā ‘‘opāyika’’nti vā ‘‘patirūpa’’nti vā ‘‘pāsādikena sampādehī’’ti vā imesu pañcasu padesu yassa kassaci padassa vasena kāyena vā vācāya vā kāyavācāhi vā ‘‘gahito tayā upajjhāyo’’ti upajjhāyaggahaṇaṃ viññāpeti, gahito hoti upajjhāyo. Tattha sāhūti sādhu. Lahūti agaru, subharatāti attho. Opāyikanti upāyapaṭisaṃyuttaṃ, evaṃ paṭipajjanaṃ nittharaṇupāyoti attho. Patirūpanti sāmīcikammamidanti attho. Pāsādikenāti pasādāvahena kāyavacīpayogena sampādehīti attho.
“应由谁履行依止师义务?”是指由已受依止师的共住弟子履行。“那义务是什么?”此已记载。其中,“及时而起,脱去鞋履”:若他在凌晨时分,为了经行或为了护持已洗之足而穿着鞋履,应于及时而起后脱去。“应给予相同的洗脸水”:当季节与身体状况处于同一状况时,应给予相同的。
Kena vattitabbaṃ upajjhāyavattanti gahitaupajjhāyena saddhivihārikena vattitabbaṃ. Katamaṃ taṃ vattanti idaṃ āgatameva, tattha kālasseva uṭṭhāya upāhanā omuñcitvāti sacassa paccūsakāle caṅkamanatthāya vā dhotapādapariharaṇatthāya vā paṭimukkā upāhanā pādagatā honti, tā kālasseva uṭṭhāya apanetvā. Tādisameva mukhadhovanodakaṃ dātabbanti utumpi sarīrasabhāve ca ekākāre tādisameva dātabbaṃ.
“合为一束”:是将上衣与僧伽梨这二衣合在一处,此二件僧伽梨都应交给。因为一切衣由于叠合的缘故,都称为僧伽梨,因此说“应给予僧伽梨”。“以步距”:此处,步距即跨步之处。应不迟缓,以一致的步伐行走,两步之间相距一拳一宝珠之量。或者,所谓步距,指步伐的跨越,即向前持来然后放下,此处应如此见其义。“不应于依止师说话时中间插话”:当在村落内或其他处所说话时,于彼语尚未结束之际,不应生起其他话语。“从此起”:从“不应于依止师说话时”中的“不”字起。由此显示,于“不太远”等以“不”字所遮止的行为是无罪的。“一切处皆为恶作罪”:除了灾难、疯狂、心乱、受痛恼等情况外,不知制戒而说者以及病者,也唯有恶作。在灾难中,中间插话是允许的,其他以“不”字所遮止的种种亦复如是,然而于其余情况,病者也不能免除。“一切处应知为恶作罪”:这是为了显示“于如是等情况,病者亦不能免除”而说。又,如前所述的依止师义务,若无恭敬而不行持的非病者,在义务之分的一切处所唯是恶作,由此将说“非病的共住弟子即使年届六十夏,亦应行持一切依止师义务,若无恭敬而不行者,于义务之分得恶作。然而在与‘不’字相应的句中,病者若作被禁止的行为,也唯有恶作”。
Saguṇaṃkatvāti uttarāsaṅgaṃ saṅghāṭiñcāti dve cīvarāni ekato katvā tā dvepi saṅghāṭiyo dātabbā. Sabbañhi cīvaraṃ saṅghaṭitattā saṅghāṭīti vuccati. Tena vuttaṃ ‘‘saṅghāṭiyo dātabbā’’ti. Padavītihārehīti ettha padaṃ vītiharati etthāti padavītihāro, padavītihāraṭṭhānaṃ. Dutavilambitaṃ akatvā samagamanena dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ. Padānaṃ vā vītiharaṇaṃ abhimukhaṃ haritvā nikkhepo padavītihāroti evamettha attho daṭṭhabbo. Na upajjhāyassa bhaṇamānassa antarantarā kathā opātetabbāti antaraghare vā aññatra vā bhaṇamānassa aniṭṭhite tassa vacane aññā kathā na samuṭṭhāpetabbā. Ito paṭṭhāyāti ‘‘na upajjhāyassa bhaṇamānassā’’ti ettha na-kārato paṭṭhāya. Tena nātidūretiādīsu na-kārapaṭisiddhesu āpatti natthīti dasseti. Sabbattha dukkaṭāpattīti āpadāummattakhittacittavedanāṭṭatādīhi vinā paṇṇattiṃ ajānitvāpi vadantassa gilānassa ca dukkaṭameva. Āpadāsu hi antarantarā kathā vattuṃ vaṭṭati, evamaññesu na-kārapaṭisiddhesu īdisesu, itaresu pana gilānopi na muccati. Sabbattha dukkaṭāpatti veditabbāti ‘‘īdisesu gilānopi na muccatī’’ti dassanatthaṃ vuttaṃ. Aññampi hi yathāvuttaṃ upajjhāyavattaṃ anādariyena akarontassa agilānassa vattabhede sabbattha dukkaṭameva, teneva vakkhati ‘‘agilānena hi saddhivihārikena saṭṭhivassenapi sabbaṃ upajjhāyavattaṃ kātabbaṃ, anādariyena akarontassa vattabhede dukkaṭaṃ. Na-kārapaṭisaṃyuttesu pana padesu gilānassapi paṭikkhittakiriyaṃ karontassa dukkaṭamevā’’ti. Āpattisāmantā bhaṇamānoti padasodhamma(pāci. 44 ādayo)-duṭṭhullādivasena (pārā. 283) āpattiyā āsannavācaṃ bhaṇamāno. Āpattiyā āsannavācanti ca āpattijanakameva vacanaṃ sandhāya vadati. Yāya hi vācāya āpattiṃ āpajjati, sā vācā āpattiyā āsannāti vuccati.
“以衣包钵”:此处,于《结篇集》中说为“用上衣的一角包覆”。“或触摸下座”:这是为了避免碰撞先前放置在那里的钵等而说。即使以眼观察后,确知无有他人,亦允许放置。“举起四指角”:即令衣角超出四指之量,之后应折叠衣。“于折叠处应作腰带”:折叠腰带后,放入衣的折叠处安置。“若有食物”:其中,凡于村内、或于屋内、或返回时已食而来者,或者未获团食者,对他而言则无食物;然而于村中未食而获得团食者,则是有,因此说“若有食物”等。其中,“村”,指属于村落范围的任何如是处所。“内室”,即屋内。“返回”,即从食堂返回。即使他无有食物,而欲进食,给予水之后,也应当将自己所得的食物持来。“应以水三次询问”:此为连结,即于初、中、后时,如此三次询问之义。“近”,即接近。“于已洗之沙地”:即以水冲洗过的、无杂草的清净沙地。
Cīvarena pattaṃ veṭhetvāti ettha ‘‘uttarāsaṅgassa ekena kaṇṇena veṭhetvā’’ti gaṇṭhipadesu vuttaṃ. Heṭṭhāpīṭhaṃ vā parāmasitvāti idaṃ pubbe tattha ṭhapitapattādinā asaṅghaṭṭanatthāya vuttaṃ. Cakkhunā oloketvāpi aññesaṃ abhāvaṃ ñatvāpi ṭhapetuṃ vaṭṭati eva. Caturaṅgulaṃ kaṇṇaṃ ussāretvāti kaṇṇaṃ caturaṅgulappamāṇaṃ atirekaṃ katvā evaṃ cīvaraṃ saṅgharitabbaṃ. Obhoge kāyabandhanaṃ kātabbanti kāyabandhanaṃ saṅgharitvā cīvarabhoge pakkhipitvā ṭhapetabbaṃ. Sace piṇḍapāto hotīti ettha yo gāmeyeva vā antaraghare vā paṭikkamane vā bhuñjitvā āgacchati, piṇḍaṃ vā na labhati, tassa piṇḍapāto na hoti, gāme abhuttassa pana laddhabhikkhassa vā hoti, tasmā ‘‘sace piṇḍapāto hotī’’tiādi vuttaṃ. Tattha gāmeti gāmapariyāpanne tādise kismiñci padese. Antaraghareti antogehe. Paṭikkamaneti āsanasālāyaṃ. Sacepi tassa na hoti, bhuñjitukāmo ca hoti, udakaṃ datvā attanā laddhatopi piṇḍapāto upanetabbo. Tikkhattuṃ pānīyena pucchitabboti sambandho, ādimhi majjhe anteti evaṃ tikkhattuṃ pucchitabboti attho. Upakaṭṭhoti āsanno. Dhotavālikāyāti udakena gataṭṭhāne nirajāya parisuddhavālikāya.
“无烟”:指暖房中没有燃烧的火烟。所谓暖房,是在多雪地区为避免寒冷所致的疾病等,用来让身体出汗取暖的处所。据说在那里,由于黑暗遮蔽,众人一同进入后放下衣服,为了避开火的热灼,以泥涂面,让身体适度出汗后,再用粉等擦身沐浴。因此,圣典中说“应和粉”等。“若能”即如果能够,说明其义为“不被任何疾病所胜”。“不摩擦”指不摩擦地面。“门槛”指不触碰门槛和门框背板。“蜘蛛网”指任何虫巢、蛛丝等。“从天窗首先应取下”意为从天窗开始,首先取下天窗处的。“天窗”指向上观察之处,即上部。“窗边角部”指窗边与角落,以及内外风窗、门扇和内房的四角,都应打扫。
Niddhūmeti jantāghare jalamānaaggidhūmarahite. Jantāgharañhi nāma himapātabahukesu desesu tappaccayarogapīḷādinivāraṇatthaṃ sarīrasedatāpanaṭṭhānaṃ. Tattha kira andhakārapaṭicchannatāya bahūpi ekato pavisitvā cīvaraṃ nikkhipitvā aggitāpaparihārāya mattikāya mukhaṃ limpitvā sarīraṃ yāvadatthaṃ sedetvā cuṇṇādīhi ubbaṭṭetvā nahāyanti. Teneva pāḷiyaṃ (mahāva. 66) ‘‘cuṇṇaṃ sannetabba’’ntiādi vuttaṃ. Sace ussahatīti sace pahoti. Vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘kenaci gelaññena anabhibhūto hotī’’ti. Apaṭighaṃsantenāti bhūmiyaṃ apaṭighaṃsantena. Kavāṭapīṭhanti kavāṭapīṭhañca piṭṭhasaṅghātañca acchupantena. Santānakanti yaṃ kiñci kīṭakulāvakamakkaṭakasuttādi. Ullokā paṭhamaṃ ohāretabbanti ullokato paṭhamaṃ ullokaṃ ādiṃ katvā avaharitabbanti attho. Ullokanti ca uddhaṃ olokanaṭṭhānaṃ, uparibhāganti attho. Ālokasandhikaṇṇabhāgāti ālokasandhibhāgā ca kaṇṇabhāgā ca, abbhantarabāhiravātapānakavāṭakāni ca gabbhassa ca cattāro koṇā sammajjitabbāti attho.
“应带往他处”:如果对某个住处生起对教法的不喜,就应将他带往别处善友具足等合适的处所。“不应在染料未干时离去”:从染衣开始,直到还有极少量染料滴落时,都不应离去。“不应未问戒师而将钵施予某人”等,全是就与戒师不同类的人而说。这里,“不同类的人”是指有惭者或无惭者中不希望戒师进步的人。然而,如果戒师无惭且不接受教诫,而这弟子有惭,与戒师不同类,在这种情况下应当舍弃戒师,只与有惭者共同受用资具等。于此应知,“戒师等的身份不是考量的标准”。“前往住处”即前往戒师的住处。“墓地”是举例,若欲往近行界外者,未请示不应前往。“应待其痊愈”即应等待他从病中痊愈。
Aññattha netabboti yattha vihārato sāsane anabhirati uppannā, tato aññattha kalyāṇamittādisampattiyuttaṭṭhāne netabbo. Na ca acchinne theve pakkamitabbanti rajitacīvarato yāva appamattakampi rajanaṃ gaḷati, na tāva pakkamitabbaṃ. Na upajjhāyaṃ anāpucchā ekaccassa patto dātabbotiādi sabbaṃ upajjhāyassa visabhāgapuggalānaṃ vasena kathitaṃ. Ettha ca visabhāgapuggalānanti lajjino vā alajjino vā upajjhāyassa avaḍḍhikāme sandhāya vuttaṃ. Sace pana upajjhāyo alajjī ovādampi na gaṇhāti, lajjino ca etassa visabhāgā honti, tattha upajjhāyaṃ vihāya lajjīheva saddhiṃ āmisādiparibhogo kātabbo. Upajjhāyādibhāvo hettha nappamāṇanti daṭṭhabbaṃ. Pariveṇaṃ gantvāti upajjhāyassa pariveṇaṃ gantvā. Susānanti idaṃ upalakkhaṇaṃ. Upacārasīmato bahi gantukāmena anāpucchā gantuṃ na vaṭṭati. Vuṭṭhānamassa āgametabbanti gelaññato vuṭṭhānaṃ assa āgametabbaṃ.
阿阇梨义务论释
Ācariyavattakathāvaṇṇanā
184一八四、在阿阇梨义务的解释中:谁是阿阇梨?以什么意义称为阿阇梨?阿阇梨有几种?如何接受阿阇梨?应对谁履行阿阇梨的义务?那义务是什么?其中,“谁是阿阇梨”:根据“诸比丘,我允许十腊比丘依止而住,十腊比丘给予依止”等文,具足智慧与能力、有十腊或超过十腊的比丘是阿阇梨。“以什么意义称为阿阇梨”:弟子应以“具寿”称呼,因此称为阿阇梨,即应当侍奉的意思。“阿阇梨有几种”:依止阿阇梨、出家阿阇梨、达上阿阇梨、法阿阇梨,共有四种。其中,接受依止并依他而住的是依止阿阇梨;出家时教授应学的是出家阿阇梨;达上时诵甘马语的是达上阿阇梨;教导佛语的是法阿阇梨。“如何接受阿阇梨”:弟子偏袒上衣,蹲踞坐下,合掌,三次说:“尊者,请做我的阿阇梨,我将依具寿而住。”阿阇梨以“善哉”或“可”或“适当”或“合适”或“以庄严成就之”,或以身表示、以语表示、以身语表示,阿阇梨即被接受。
184. Ācariyavattakathāyaṃ ko ācariyo, kenaṭṭhena ācariyo, katividho ācariyo, kathaṃ gahito ācariyo, kena vattitabbaṃ ācariyavattaṃ, katamaṃ taṃ vattanti? Tattha ko ācariyoti ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dasavassaṃ nissāya vatthuṃ dasavassena nissayaṃ dātu’’ntiādivacanato (mahāva. 77) byattibalasampanno dasavasso vā atirekadasavasso vā bhikkhu ācariyo. Kenaṭṭhena ācariyoti antevāsikena ābhuso caritabboti ācariyo, upaṭṭhātabboti attho. Katividho ācariyoti nissayācariyapabbajjācariyaupasampadācariyadhammācariyavasena catubbidho. Tattha nissayaṃ gahetvā taṃ nissāya vatthabbo nissayācariyo. Pabbajitakāle sikkhitabbasikkhāpako pabbajjācariyo. Upasampadakāle kammavācānussāvako upasampadācariyo. Buddhavacanasikkhāpako dhammācariyo nāma. Kathaṃ gahito hoti ācariyoti antevāsikena ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ācariyo me, bhante, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti tikkhattuṃ vutte ācariyo ‘‘sāhū’’ti vā ‘‘lahū’’ti vā ‘‘opāyika’’nti vā ‘‘patirūpa’’nti vā ‘‘pāsādikena sampādehī’’ti vā kāyena viññāpeti , vācāya viññāpeti, kāyavācāhi viññāpeti, gahito hoti ācariyo.
“应以何行持师之义务”的意思是:弟子应当行持师之义务。有能力的比丘应依止五年而住,无能力者则应尽形寿依止。在此,如果这位比丘未能找到较他年长的老师,即使他受具足戒时已是六十腊或七十腊,也应当走到比他年轻、但具有能力的比丘跟前,蹲踞而坐,合掌,这样重复三次说:“贤友,请您做我的老师,我将依止具寿而住”,以此取得依止。入村时请示,也应蹲踞而坐,合掌,说“我向老师请示入村”。这是一切请示的方法。“什么是那义务”的意思是:这里所说的义务与戒师的义务没有差别,因此说“此即名为师之义务……乃至此即”。难道戒师与老师不是词义有别吗?既然如此,为何这里称其为“师之义务”?因此说“因为这是老师所应作的”。就像一位比丘因是母亲的兄弟而被称作“舅父”,又因在法中教导而被称作“老师”,同样的,同一种义务,因为是戒师所应作的而称“戒师之义务”,因为是老师所应作的而称“师之义务”,这是它的意趣所在。尽管如此,名称既然不同,意义也应当不同,因此说“于此只是名称有异”。正如“因德拉、帝释”等名称中,只是名称不同,意义并无差别,在此也应如此看待。
Kena vattitabbaṃ ācariyavattanti antevāsikena vattitabbaṃ ācariyavattaṃ. Byattena bhikkhunā pañca vassāni nissāya vatthabbaṃ, abyattena yāvajīvaṃ. Ettha sacāyaṃ bhikkhu vuḍḍhataraṃ ācariyaṃ na labhati, upasampadāya saṭṭhivasso vā sattativasso vā hoti, navakatarassapi byattassa santike ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘ācariyo me, āvuso, hohi, āyasmato nissāya vacchāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ vatvā nissayo gahetabbo. Gāmappavesanaṃ āpucchantenapi ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘gāmappavesanaṃ āpucchāmi ācariyā’’ti vattabbaṃ. Esa nayo sabbaāpucchanesu. Katamaṃ taṃ vattanti ettha upajjhāyavattato aññaṃ natthīti āha ‘‘idameva ca…pe… ācariyavattanti vuccatī’’ti. Nanu upajjhācariyā bhinnapadatthā, atha kasmā idameva ‘‘ācariyavatta’’nti vuccatīti āha ‘‘ācariyassa kattabbattā’’ti. Yathā ekopi bhikkhu mātubhātābhūtattā ‘‘mātulo’’ti ca dhamme sikkhāpakattā ‘‘ācariyo’’ti ca vuccati, evaṃ ekameva vattaṃ upajjhāyassa kattabbattā ‘‘upajjhāyavatta’’nti ca ācariyassa kattabbattā ‘‘ācariyavatta’’nti ca vuccatīti adhippāyo. Evaṃ santepi nāme bhinne attho bhinno siyāti āha ‘‘nāmamattameva hettha nāna’’nti. Yathā ‘‘indo sakko’’tiādīsu nāmamattameva bhinnaṃ, na attho, evametthāpīti daṭṭhabboti.
现在,为显示在那承事义务中,从共住弟子与弟子方面所获得的一些差别,而说“其中,乃至染衣时”等语。之后,为显示从戒师与老师方面所得的差别,而说“对于戒师”等语。对于他们,若接受承事,则有犯;若不接受,则无犯。当他们不知情时,即使只让其中一人承担,也无犯。这是此处的要义。现在,为显示依弟子差别而得的差别,而说“在此”等语。
Idāni tasmiṃ vatte saddhivihārikaantevāsikānaṃ vasena labbhamānaṃ kañci visesaṃ dassento ‘‘tattha yāva cīvararajana’’ntyādimāha. Tato upajjhāyācariyānaṃ vasena visesaṃ dassetuṃ ‘‘upajjhāye’’tyādimāha. Tesu vattaṃ sādiyantesu āpatti, asādiyantesu anāpatti, tesu ajānantesu , ekassa bhārakaraṇepi anāpattīti ayamettha piṇḍattho. Idāni antevāsikavisesavasena labbhamānavisesaṃ dassetumāha ‘‘ettha cā’’tiādi.
同住弟子义务论释
Saddhivihārikavattakathāvaṇṇanā
在共住弟子的义务中:谁是共住弟子?以何义理而称共住弟子?应由谁来行持共住弟子的义务?那义务是什么?其中,“谁是共住弟子”的意思是:无论是比丘还是沙马内拉,凡是认取戒师的,就名为共住弟子。“以何义理而称共住弟子”的意思是:因为他与戒师一同共住,所以依此义理而称为共住弟子。“应由谁来行持共住弟子的义务”的意思是:应由戒师来行持。世尊在《义务篇》集中说:“诸比丘,现在我将为戒师制定对共住弟子的义务。戒师应当如何对共住弟子履行义务呢?”“那义务是什么”的意思是:现在,这正是本论所要阐述的内容。然而,在此论中喜好简略的人,因为老师、共住弟子与弟子这三者的义务是相同的,便将它们合在一起解说了。但因为它们在《义务篇》集中是各自分别宣说的,所以我们也分别加以解说。
Saddhivihārikavatte ko saddhivihāriko, kenaṭṭhena saddhivihāriko, kena vattitabbaṃ saddhivihārikavattaṃ, katamaṃ taṃ vattanti? Tattha ko saddhivihārikoti upasampanno vā hotu sāmaṇero vā, yo upajjhaṃ gaṇhāti, so saddhivihāriko nāma. Kenaṭṭhena saddhivihārikoti upajjhāyena saddhiṃ vihāro etassa atthīti saddhivihārikoti atthena. Kena vattitabbaṃ saddhivihārikavattanti upajjhāyena vattitabbaṃ. Tena vuttaṃ vattakkhandhake (mahāva. 378) ‘‘tena hi, bhikkhave, upajjhāyānaṃ saddhivihārikesu vattaṃ paññapessāmi, yathā upajjhāyehi saddhivihārikesu vattitabba’’nti. Katamaṃ taṃ vattanti idāni pakaraṇāgataṃ. Imasmiṃ pana pakaraṇe saṅkheparucittā, ācariyasaddhivihārikaantevāsikavattānañca samānattā dvepi ekato vuttā, tathāpi vattakkhandhake visuṃ visuṃ āgatattā visuṃ visuṃyeva kathayāma.
“应摄受、应随摄受”,即应以诵等方式对他们作摄受与随摄受。其中,“诵”指圣典文句;“问”指对圣典义理的解释;“教诫”指在事情未发生前所说的“应作此,不应作此”;“教授”指在事情已发生后所说的。再者,无论已发生或未发生,初次所说为教诫,反复所说应视为教授。“若戒师有钵”,意为若有多余的钵,这是一切处的通例。“资具”指其他沙门资具。其中的“努力”,是指以如法的方式生起、寻求资具的方便。从此以后,从供给齿木开始,到为漱口瓶注水为止的这些义务,只应为生病的共住弟子做。然而,为了遣除不乐等,即使是无病者也应为他做。“染衣者”,是指从戒师听闻“应如此染”的方便而后染衣的人。其余的可依已说之法了知。在“应摄受、应随摄受”等句中,若老师与戒师因不恭敬而不以法和资具摄受,则因破坏义务而犯恶作。因此,在《附随》中也说“不给予者犯”。其余极易了知。
Saṅgahetabbo anuggahetabboti uddesādīhissa saṅgaho ca anuggaho ca kātabbo. Tattha uddesoti pāḷivacanaṃ. Paripucchāti pāḷiyā atthavaṇṇanā. Ovādoti anotiṇṇe vatthusmiṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mā karitthā’’ti vacanaṃ. Anusāsanīti otiṇṇe vatthusmiṃ. Apica otiṇṇe vā anotiṇṇe vā paṭhamaṃ vacanaṃ ovādo, punappunaṃ vacanaṃ anusāsanīti daṭṭhabbaṃ. Sace upajjhāyassa patto hotīti sace atirekapatto hoti. Esa nayo sabbattha. Parikkhāroti aññopi samaṇaparikkhāro. Idha ussukkaṃ nāma dhammiyena nayena uppajjamānaupāyapariyesanaṃ. Ito paraṃ dantakaṭṭhadānaṃ ādiṃ katvā ācamanakumbhiyā udakasiñcanapariyosānaṃ vattaṃ gilānasseva saddhivihārikassa kātabbaṃ. Anabhirativūpakāsanādi pana agilānassapi kattabbameva. Cīvaraṃ rajantenāti ‘‘evaṃ rajeyyāsī’’ti upajjhāyato upāyaṃ sutvā rajantena. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Saṅgahetabbo anuggahetabbotiādīsu anādariyaṃ paṭicca dhammāmisehi asaṅgaṇhantānaṃ ācariyupajjhāyānaṃ dukkaṭaṃ vattabhedattā. Teneva parivārepi (pari. 322) ‘‘na dento āpajjatī’’ti vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
受依止弟子义务论释
Antevāsikavattakathāvaṇṇanā
在弟子义务中,谁是弟子?以何义名为弟子?弟子有几种?应由谁来行弟子义务?那义务是什么?其中,谁是弟子?无论是受具足戒者还是沙弥,凡在老师跟前受依止者,或从老师受教诫而出家者,或由老师宣告而达上者,或在他跟前学习法者,这一切都应知为弟子。在这之中,第一种称为依止弟子,第二种称为出家弟子,第三种称为达上弟子,第四种称为法弟子。然而,在其他地方也有技艺弟子,但此处不取那种含义。以何义名为弟子?“住于近处”,故为弟子,这是依无间复合词的方式。弟子有几种?依如上所述方式,弟子有四种。
Antevāsikavatte ko antevāsiko, kenaṭṭhena antevāsiko, katividhā antevāsikā, kena vattitabbaṃ antevāsikavattaṃ, katamaṃ taṃ vattanti? Tattha ko antevāsikoti upasampanno vā hotu sāmaṇero vā, yo ācariyassa santike nissayaṃ gaṇhāti, yo vā ācariyassa ovādaṃ gahetvā pabbajati, yo vā tenānussāvito hutvā upasampajjati, yo vā tassa santike dhammaṃ pariyāpuṇāti, so sabbo antevāsikoti veditabbo. Tattha paṭhamo nissayantevāsiko nāma, dutiyo pabbajjantevāsiko nāma, tatiyo upasampadantevāsiko nāma, catuttho dhammantevāsiko nāma. Aññattha pana sippantevāsikopi āgato, so idha nādhippeto . Kenaṭṭhena antevāsikoti ante vasatīti antevāsiko aluttasamāsavasena. Katividhā antevāsikāti yathāvuttanayena catubbidhā antevāsikā.
“应由谁行弟子义务?”意思是,应由四种老师对弟子们行义务。就如《义务篇》中所说:“诸比丘,现在我为老师们制定对弟子应尽的义务,即老师们应如何对弟子行义务。”所谓“那是什么义务?”即世尊在《义务篇》中所说,以及在此处以简略方式所示者,就是那义务。然而,此处的义理应依对共住弟子义务中所说的方法来理解。但有一点不同:在这些弟子中,出家弟子和达上弟子是老师终生的责任,而依止弟子和法弟子则仅在住于近处期间才是责任,因此老师们也应对他们如法履行义务。因为在师徒关系中,凡不如法履行义务者,应知各有其罪。
Kena vattitabbaṃ antevāsikavattanti catubbidhehi ācariyehi antevāsikesu vattitabbaṃ. Yathāha vattakkhandhake (cūḷava. 382) ‘‘tena hi, bhikkhave, ācariyānaṃ antevāsikesu vattaṃ paññapessāmi, yathā ācariyehi antevāsikesu vattitabba’’nti. Katamaṃ taṃ vattanti yaṃ bhagavatā vattakkhandhake vuttaṃ, idha ca saṅkhepena dassitaṃ, taṃ vattanti. Idha pana attho saddhivihārikavatte vuttanayeneva veditabbo. Ayaṃ pana viseso – etesu pabbajjantevāsiko ca upasampadantevāsiko ca ācariyassa yāvajīvaṃ bhāro, nissayantevāsiko ca dhammantevāsiko ca yāva samīpe vasanti, tāvadeva, tasmā ācariyehipi tesu sammā vattitabbaṃ. Ācariyantevāsikesu hi yo yo na sammā vattati, tassa tassa āpatti veditabbā.
客比丘义务论释
Āgantukavattakathāvaṇṇanā
185一八五、在客比丘义务中,“来者”称为客比丘,由他所应行的,即是客比丘义务。“现在我将进入寺院”以此显示近行界附近,因此到达近行界附近后,应作脱鞋等一切。持:即以鞋杖持取。询问擦鞋布后,应擦鞋:询问住寺比丘“擦鞋布在何处?”之后应擦鞋。应展开:为令干燥,应于日光中展开。若是新学比丘,应令其礼敬:即询问戒腊后,若是年少者,彼自会礼敬,此时即以此方式令其礼敬。应观察:即应观察。站在外者:当外出时,应站在蛇或非人出没的路上,以站立者方式观察。其余应依前述方式了知。
185. Āgantukavatte āgacchatīti āgantuko, tena vattitabbanti āgantukavattaṃ. ‘‘Idāni ārāmaṃ pavisissāmī’’ti iminā upacārasīmāsamīpaṃ dasseti, tasmā upacārasīmāsamīpaṃ patvā upāhanāomuñcanādi sabbaṃ kātabbaṃ. Gahetvāti upāhanadaṇḍakena gahetvā. Upāhanapuñchanacoḷakaṃ pucchitvā upāhanā puñchitabbāti ‘‘katarasmiṃ ṭhāne upāhanapuñchanacoḷaka’’nti āvāsike bhikkhū pucchitvā. Pattharitabbanti sukkhāpanatthāya ātape pattharitabbaṃ. Sace navako hoti, abhivādāpetabboti tassa vasse pucchite yadi daharo hoti, sayameva vandissati, tadā iminā vandāpito hoti. Nilloketabboti oloketabbo. Bahi ṭhitenāti bahi nikkhamantassa ahino vā amanussassa vā maggaṃ ṭhatvā ṭhitena nilloketabbo. Sesaṃ pubbe vuttanayeneva veditabbaṃ.
住处比丘义务论释
Āvāsikavattakathāvaṇṇanā
186一八六、在住寺比丘义务中,“居住者”称为住寺比丘,由他所应行的,即是住寺比丘义务。其中,住寺比丘见到比自己年长的客比丘后,应铺设座位等,这在经典中已说,注释书中也已明示,此处即应采纳,因已说明而显而易见;然而,擦鞋则可依自己意愿而行。正因如此,此处说“若他愿意”,所以即使不擦鞋也无罪。应铺设住处:此处,当被问及“我的住处在何处可得?”时,应铺设住处,意思是应这样告知:“这个住处是给你的。”然而,拍打后展开放置是允许的。以此显示:即拍打床椅等后展开放置,并于其上铺设敷具后给予,这也就是铺设住处。即使在大寺院中,对来到自己近处的客比丘,也不允许不履行义务。其余与前述相同。
186. Āvāsikavatte āvasatīti āvāsiko, tena vattitabbanti āvāsikavattaṃ. Tattha āvāsikena bhikkhunā āgantukaṃ bhikkhuṃ vuḍḍhataraṃ disvā āsanaṃ paññapetabbantiādi pāḷiyaṃ (cūḷava. 359) āgatañca aṭṭhakathāyaṃ āgatañca (cūḷava. aṭṭha. 359) gahetabbaṃ, gahetvā vuttattā pākaṭameva, upāhanapuñchanaṃ pana attano rucivasena kātabbaṃ. Teneva hettha ‘‘sace ussahatī’’ti vuttaṃ, tasmā upāhanā apuñchantassapi anāpatti. Senāsanaṃ paññapetabbanti ettha ‘‘kattha mayhaṃ senāsanaṃ pāpuṇātī’’ti pucchitena senāsanaṃ paññapetabbaṃ, ‘‘etaṃ senāsanaṃ tumhākaṃ pāpuṇātī’’ti evaṃ ācikkhitabbanti attho. Papphoṭetvā pattharituṃ pana vaṭṭatiyeva. Etena mañcapīṭhādiṃ papphoṭetvā pattharitvā upari paccattharaṇaṃ datvā dānampi senāsanapaññāpanamevāti dasseti. Mahāāvāsepi attano santikaṃ sampattassa āgantukassa vattaṃ akātuṃ na labbhati. Sesaṃ purimasadisameva.
远行比丘义务事注释
Gamikavattakathāvaṇṇanā
187一八七、在远行比丘义务中,“能去者”称为远行比丘,由他所应行的,即是远行比丘义务。此处是对不明显词句的解释:木器,指《住处篇》中所说的床椅等。陶器也包括染色器皿等一切,正是那里所说的分类。应将所有这类物品收藏于火堂或其他安全之处,然后离去;放在不漏雨的石窟中也是允许的。应告知住处后离去:此处,若是在石板或石柱上建造的住处,白蚁无法上行,即使不告知也无罪。“在四块石头上等”:这是为了显示在白蚁生起处的叶屋等住处应作的方式而说。“或许连部件也会剩下”:这是指放置在露地时的好处。然而,在漏雨的屋中,当草与土块从上方落下时,床椅的部件也会毁坏。
187. Gamikavatte gantuṃ bhabboti gamiko, tena vattitabbanti gamikavattaṃ. Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā – dārubhaṇḍanti senāsanakkhandhake (cūḷava. 322) vuttaṃ mañcapīṭhādi. Mattikābhaṇḍampi rajanabhājanādi sabbaṃ tattha vuttappabhedameva. Taṃ sabbaṃ aggisālāyaṃ vā aññatarasmiṃ vā guttaṭṭhāne paṭisāmetvā gantabbaṃ, anovassake pabbhārepi ṭhapetuṃ vaṭṭati. Senāsanaṃ āpucchitvā pakkamitabbanti ettha yaṃ pāsāṇapiṭṭhiyaṃ vā pāsāṇatthambhesu vā katasenāsanaṃ, yattha upacikā nārohanti, taṃ anāpucchantassapi anāpatti. Catūsu pāsāṇesūtiādi upacikānaṃ uppattiṭṭhāne paṇṇasālādisenāsane kattabbākāradassanatthaṃ vuttaṃ. Appeva nāma aṅgānipi seseyyunti ayaṃ ajjhokāse ṭhapitamhi ānisaṃso. Ovassakagehe pana tiṇesu ca mattikāpiṇḍesu ca upari patantesu mañcapīṭhānaṃ aṅgānipi vinassanti.
食堂义务事注释
Bhattaggavattakathāvaṇṇanā
188一八八、在《义务篇》中,此段提到随喜义务,随后是食堂义务。《义理明灯》中说:“此《义务篇》中所出现的客比丘、住寺比丘、远行比丘、随喜、食堂、乞食、林野、住处、浴室、厕所、近事堂、亲教师、老师、共住弟子、弟子这些义务,名为十四大义务。”以上是次第说明。然而,在这部《律摄论》中,食堂义务安排在远行比丘义务之后,而随喜义务不再单独解说,而是摄于食堂义务中一并说明。因为前往食堂,饭食结束后便作随喜,而且经文中不像其他义务那样,以“诸比丘,现在我将为比丘制定随喜义务”的方式将其作为独立的一项义务提出,所以将它包含在食堂义务中,这应是论师的本意。而这部《律庄严论》既然是彼之注释,因此会依据应作注释的次第来解说。
188. Vattakkhandhake imasmiṃ ṭhāne anumodanavattaṃ āgataṃ, tato bhattaggavattaṃ. Sāratthadīpaniyañca (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.373-374) ‘‘imasmiṃ vattakkhandhake (cūḷava. 356) āgatāni āgantukāvāsikagamiyānumodanabhattaggapiṇḍacārikāraññikasenāsanajantāgharavaccakuṭiupajjhāyācariyasaddhivihārikaantevāsikavattāni cuddasa mahāvattāni nāmā’’ti anukkamo vutto, idha pana vinayasaṅgahappakaraṇe gamikavattato bhattaggavattaṃ āgataṃ, anumodanavattaṃ pana visuṃ avatvā bhattaggavatteyeva antogadhaṃ katvā pacchā vuttaṃ bhattaggaṃ gantvā bhatte bhutteyeva anumodanākaraṇato, pāḷiyañca aññesu vattesu viya ‘‘tena hi, bhikkhave, bhikkhunā anumodanavattaṃ paññāpessāmī’’ti visuṃ vattabhāvena anāgatattā bhattaggavatteyeva antogadhanti ācariyassa adhippāyo siyā. Imassa ca vinayālaṅkārapakaraṇassa tassā vaṇṇanābhūtattā saṃvaṇṇetabbakkameneva saṃvaṇṇanaṃ kathayissāma.
“应食”者,指食物。“前去、行走、行于此处”故称为“首”。在《词汇明灯》中虽提到“在起始、部分、顶点等义中,以及在前面、首要、殊胜三义中”,但因其也可通用于“王首”即“国王应享用的”、“筹首”即“取筹之处”等其他意义,所以食之首要之处即是“食首”,即施食之处。于食首应遵行之行为,名为“食首行”,这是此复合词的解释。其中,于精舍处已报时,即已告知:“时间已到,尊者,饭食已备。”“覆三圆”者,指覆盖两膝圆与脐圆。“周圆着下衣”者,即周遍圆满地穿着下衣。上方遮覆脐圆、下方遮覆膝圆,从膝圆下方的胫骨处起,应垂下八指长度的下衣穿着;如若垂下超过此量,则为恶作,如此说。《大义疏》中说:如同坐着时那样,从膝圆之下覆四指量。“系腰带后”者,即在彼下衣上面系好腰带之后,因为律中规定“诸比丘,不得未系腰带入村,若入者,犯恶作”。“作钩”者,这在师事的部分已经说明。“解开结”者,将纽结穿过环中。无论是在村内还是精舍,前往他人施食之处时,披好上衣、系好腰带后再去,才是如法的方式,诸大注疏中如此说。此处所说的“人施食之处”,指即使在精舍内,也有家人携妻儿居住并迎请比丘施食的地方。
Bhuñjitabbanti bhattaṃ. Ajati gacchati pavattati etthāti aggaṃ. ‘‘Ādikoṭṭhāsakoṭīsu, puratoggaṃ vare tīsū’’ti abhidhānappadīpikāyaṃ āgatepi ‘‘rājagganti rājārahaṃ, salākagganti salākaggahaṇaṭṭhāna’’ntiādīsu aññatthesupi pavattanato bhattassa aggaṃ bhattaggaṃ, bhattaparivisanaṭṭhānaṃ, bhattagge vattitabbaṃ vattaṃ bhattaggavattanti viggaho. Tattha ārāme kālo ārocito hotīti ‘‘kālo bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti ārocito hoti. Timaṇḍalaṃ paṭicchādentenāti dve jāṇumaṇḍalāni nābhimaṇḍalañca paṭicchādentena. Parimaṇḍalaṃ nivāsetvāti samantato maṇḍalaṃ nivāsetvā. Uddhaṃ nābhimaṇḍalaṃ, adho jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena jāṇumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭhito paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsetabbaṃ, tato paraṃ otārentassa dukkaṭanti vuttaṃ, yathānisinnassa jāṇumaṇḍalato heṭṭhā caturaṅgulamattaṃ paṭicchannaṃ hotīti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Kāyabandhanaṃ bandhitvāti tassa nivāsanassa upari kāyabandhanaṃ bandhitvā ‘‘na, bhikkhave, akāyabandhanena gāmo pavisitabbo, yo paviseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 278) vuttattā. Saguṇaṃ katvāti idaṃ upajjhāyavatte vuttameva. ‘‘Gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvāti pāsake gaṇṭhikaṃ pavesetvā antogāmo vā hotu vihāro vā, manussānaṃ parivisanaṭṭhānaṃ gacchantena cīvaraṃ pārupitvā kāyabandhanaṃ bandhitvā gamanameva vaṭṭatī’’ti mahāaṭṭhakathāsu vuttaṃ. Ettha ca manussānaṃ parivisanaṭṭhānanti yattha antovihārepi manussā saputtadārā āvasitvā bhikkhū netvā bhojenti.
“善覆”者,并非指蒙着头,而是系好纽结后,顺着风向,覆盖颈项,令两耳平齐,整理收摄好之后覆盖至手腕处。“善摄”者,即不摇晃手足,意思是善加调伏。“垂目”者,即目光向下。若因不恭敬而东张西望,过分地观看各个方向上的楼阁、重阁与街道而行者,犯恶作。然而,立于一处观察有无象、马等危险,则是可以的。“少声”者,这里什么是少声呢?在十二肘长的屋中,僧团长老坐于前端,第二长老坐于中央,第三长老坐于末端,如此而坐。此时,僧团长老与第二长老议事,第二长老既能听见他们的声音,也能辨别他们的话语。第三长老则仅仅能听见声音,却分辨不清话语。如此,即是少声。若第三长老也能分辨其话语,则名为大声。
Suppaṭicchannenāti na sasīsaṃ pārutena, atha kho gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṃharitvā yāva maṇibandhā paṭicchādentena. Susaṃvutenāti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpentena, suvinītenāti attho. Okkhittacakkhunāti heṭṭhākhittacakkhunā. Yo anādariyaṃ paṭicca tahaṃ tahaṃ olokento bhiyyo taṃ taṃ disābhāgaṃ pāsādaṃ kūṭāgāraṃ vīthiṃ olokento gacchati, āpatti dukkaṭassa. Ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. Appasaddenāti ettha kittāvatā appasaddo hoti? Dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero majjhe dutiyatthero ante tatiyattheroti evaṃ nisinnesu saṅghatthero dutiyena saddhiṃ manteti, dutiyatthero tassa saddañceva suṇāti, kathañca vavatthapeti, tatiyatthero pana saddameva suṇāti, kathaṃ na vavatthapeti, ettāvatā appasaddo hoti. Sace pana tatiyatthero kathaṃ vavatthapeti, mahāsaddo nāma hoti.
“不举身”者,非举起,此为表状态之工具格,意思是于一边或两边提起衣而行。从门槛内侧起,不得如此行走。然而坐时,即使取出拂尘,亦应不举衣而取出。“不大笑”者,非发大笑而笑,此处工具格亦如前说方式。“不摇身”者,不摇摆身体,即摄持身体令其不动,以端直之身、平稳的威仪而行。“不摇臂”者,不摇摆手臂,即摄持手臂令其不动。“不摇头”者,不摇晃头,即摄持头部令其不动、正直而安住。“不叉腰”者,叉腰名为将手置于腰间作叉腰状。“不蹲行”者,此中蹲行指举起脚跟以前脚掌,或举起前脚掌仅以脚跟触地而行。然而此处工具格即如前所说之相。“不覆头”者,以衣覆头而披。“不结跏趺坐”者,非以衣结跏趺坐。此中瑜伽跏趺坐亦即衣结跏趺坐。“不逼近长老比丘”者,不得过分靠近长老比丘而坐。“不铺僧伽梨”者,不得铺展僧伽梨而坐。
Naukkhittakāyāti na ukkhepena, itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvāti attho. Antoindakhīlato paṭṭhāya na evaṃ gantabbaṃ. Nisinnakāle pana dhamakaraṇaṃ nīharantenapi cīvaraṃ anukkhipitvāva nīharitabbaṃ. Na ujjagghikāyāti na mahāhasitaṃ hasanto, vuttanayenevettha karaṇavacanaṃ. Na kāyappacālakanti kāyaṃ acāletvā kāyaṃ paggahetvā niccalaṃ katvā ujukena kāyena samena iriyāpathena. Na bāhuppacālakanti bāhuṃ acāletvā bāhuṃ paggahetvā niccalaṃ katvā. Na sīsappacālakanti sīsaṃ acāletvā sīsaṃ paggahetvā niccalaṃ ujuṃ ṭhapetvā. Na khambhakatoti khambhakato nāma kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho. Na ukkuṭikāyāti ettha ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādehi vā aggapāde ukkhipitvā paṇhehiyeva vā bhūmiṃ phusantassa gamanaṃ. Karaṇavacanaṃ panettha vuttalakkhaṇameva. Na oguṇṭhitenāti sasīsaṃ pārutena. Na pallatthikāyāti na dussapallatthikāya. Ettha āyogapallatthikāpi dussapallatthikā eva. Na there bhikkhū anupakhajjāti there bhikkhū atiallīyitvā na nisīditabbaṃ. Na saṅghāṭiṃ ottharitvāti na saṅghāṭiṃ attharitvā nisīditabbaṃ.
“恭敬”者,令念现前。“钵想”者,于钵作想。“等羹”者,指羹汁量为饭食的四分之一之处。“等满”者,平满、平盛。“受取堆作塔状的钵食者,犯恶作”——此处“堆作塔状”者,指超过钵的内口缘线而作成,即投于钵中、盛满、充满之义。不应受取如此作成者,应受取与内口缘线齐平的量。凡任何粥、饭、果或非果等食物,皆应受取等满,且是在以决意受持的钵中;然而以其他钵,则堆作塔状亦可。时分药、七日药、尽形寿药,在决意受持的钵中,堆作塔状亦可。若于二钵中受取食物,盛满一钵送往精舍,则可——如是在《大义疏》中说。凡是投入钵中时,饼、甘蔗段、果或非果等沉于下方者,不名为堆作塔状。放置饼花环而施与钵食,即成堆作塔状。然而,放置花环、酸角、苦果等花环而施与者,非堆作塔状。于食物上放置小盘或钵,盛满而受取者,不名为堆作塔状。《俱论》中亦说:“投入盘或钵中,将其置于彼钵顶上而施与,各别容器则可。此处无犯,病者未出现,故病者亦不可堆作塔状,然一切处唯不可受取,已受取者则可食。”
Sakkaccanti satiṃ upaṭṭhāpetvā. Pattasaññīti patte saññaṃ katvā. Samasūpako nāma yattha bhattassa catutthabhāgappamāṇo sūpo hoti. Samatitthikanti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ. Thūpīkataṃ piṇḍapātaṃ paṭiggaṇhāti, āpatti dukkaṭassāti ettha thūpīkato nāma pattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ atikkamitvā kato, patte pakkhitto bharito pūritoti attho. Evaṃ kataṃ aggahetvā antomukhavaṭṭilekhāsamappamāṇo gahetabbo. ‘‘Yaṃ kañci yāguṃ vā bhattaṃ vā phalāphalaṃ vā āmisajātikaṃ samatitthikameva gahetabbaṃ, tañca kho adhiṭṭhānupagena pattena, itarena pana thūpīkatampi vaṭṭati. Yāmakālikasattāhakālikayāvajīvikāni pana adhiṭṭhānupagapatte thūpīkatānipi vaṭṭanti. Yaṃ pana dvīsu pattesu bhattaṃ gahetvā ekasmiṃ pūretvā vihāraṃ pesetuṃ vaṭṭatī’’ti mahāpaccariyaṃ vuttaṃ. Yaṃ patte pakkhipiyamānaṃ pūvaucchukhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati, taṃ thūpīkataṃ nāma na hoti. Pūvavaṭaṃsakaṃ ṭhapetvā piṇḍapātaṃ denti, thūpīkatameva hoti. Pupphavaṭaṃsakatakkolakaṭukaphalādivaṭaṃsake pana ṭhapetvā dinnaṃ thūpīkataṃ na hoti. Bhattassa upari thālakaṃ vā pattaṃ vā ṭhapetvā pūretvā gaṇhāti, thūpīkataṃ nāma na hoti. Kurundiyampi vuttaṃ ‘‘thālake vā patte vā pakkhipitvā taṃ pattamatthake ṭhapetvā denti, pāṭekkabhājanaṃ vaṭṭati. Idha anāpattiyaṃ gilāno na āgato, tasmā gilānassapi thūpīkataṃ na vaṭṭati, sabbattha pana paṭiggahetumeva na vaṭṭati, paṭiggahitaṃ pana bhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti.
“恭敬”与“钵想”二者皆如前说之方式。“次第”者,不于彼彼处划定界限,依次第而行。关于等羹应说之处已经说过了。“堆作塔状”者,从顶端,即中间之义。“不以羹或菜等”,明了。于乞求中无应说者。于嫌厌想学处中,病者亦不免除。“不过大团”者,孔雀蛋为过大,鸡蛋为过小,取彼二者之中等量。“圆团”者,非过长之团。“未至”者,未运至,即未达口门之义。“全手”者,此中“手”的音声应取其部分指义,如“手印”等词,因总体之惯用语转用于部分故。即使一指,亦不可放入口中。“不以团”者,此中说法时,将诃梨勒或甘草放入口中而说,以能够圆满完成言说之量,当口中尚有彼量之物时,则可说。
‘‘Sakkacca’’nti ca ‘‘pattasaññī’’ti ca ubhayaṃ vuttanayameva. Sapadānanti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā. Samasūpake vattabbaṃ vuttameva. Thūpakatoti matthakato, vemajjhatoti attho. Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vātiādi pākaṭameva. Viññattiyaṃ vattabbaṃ natthi. Ujjhānasaññīsikkhāpadepi gilāno na muñcati. Nātimahanto kabaḷoti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇo. Parimaṇḍalaṃ ālopoti nātidīgho ālopo. Anāhaṭeti anāharite, mukhadvāraṃ asampāpiteti attho. Sabbo hatthoti ettha hatthasaddo tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘hatthamuddo’’tiādīsu viya samudāye pavattavohārassa avayave pavattanato. Ekaṅgulimpi mukhe pakkhipituṃ na vaṭṭati. Na sakabaḷenāti ettha dhammaṃ kathento harītakaṃ vā laṭṭhimadhukaṃ vā mukhe pakkhipitvā katheti, yattakena vacanaṃ paripuṇṇaṃ hoti, tattake mukhamhi sante kathetuṃ vaṭṭati.
所谓“抛团”,即是把饭团一再抛起。所谓“截团”,即是把饭团一再截断。所谓“鼓颊”,即如猴子那般,一再鼓起腮颊。所谓“振手”,即是把手一再甩动。所谓“散饭粒”,即是将饭粒一再散落。所谓“伸舌”,即是将舌头一再伸出。所谓“作啧啧声”,即是一再发出“啧啧”之声。所谓“作嗽嗽声”,即是一再发出“嗽嗽”之声。所谓“舐手”,即是将手一再舔舐。进食时,哪怕仅有一指之量,也不可舔舐手指;然而,对于浓粥、糖浆、乳粥等,可以用手指取食,将手指送入口中食用。关于舐钵与舐唇,道理亦同,因此不得以手指舔舐钵器,也不得用舌头舔舐双唇,但以唇部取用食物送入口中,则是允许的。
Piṇḍukkhepakanti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā. Kabaḷāvacchedakanti kabaḷaṃ avachinditvā avachinditvā. Avagaṇḍakārakanti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā. Hatthaniddhunakanti hatthaṃ niddhunitvā niddhunitvā. Sitthāvakārakanti sitthāni avakiritvā avakiritvā. Jivhānicchārakanti jivhaṃ nicchāretvā nicchāretvā. Capucapukārakanti ‘‘capucapū’’ti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Surusurukārakanti ‘‘surusurū’’ti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Hatthanillehakanti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā. Bhuñjantena hi aṅgulimattampi nillehituṃ na vaṭṭati, ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Pattanillehakaoṭṭhanillehakesupi eseva nayo, tasmā aṅguliyāpi patto na nillehitabbo, ekaoṭṭhopi jivhāya na nillehitabbo, oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati.
“不应以有食污之手取饮水器”——这是出于厌恶不净而制定的。因此,无论是僧团所有、个人所有、在家人所有,或是自己所有的螺杯、碗盘,只要沾染了食污,都不应抓取;若抓取,即犯恶作。然而,若手的某一部分未沾染食污,以该部分取用则可。“不应于村落中抛弃带饭粒的钵洗水”——此中,“提起”是指将饭粒聚拢,堆集一处后倾弃水液;或“破开”,是指让水成细流状后倒掉;又或以容器承接而后倾弃于容器中,或携至外处倒掉,如此倾弃者无犯。“不应先于长老饮水”,这是就洗手之水而言。然而,若中途口渴,或因喉中粘有食污而饮水后,便不应洗涤。
Na sāmisena hatthena pānīyathālakoti etaṃ paṭikūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṅghikampi puggalikampi gihisantakampi attano santakampi saṅkhampi sarāvampi āmisamakkhitaṃ na gahetabbameva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana hatthassa ekadeso āmisamakkhito na hoti, tena padesena gahetuṃ vaṭṭati. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍetabbanti ettha uddharitvā vāti sitthāni ekato uddharitvā ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti. Bhinditvā vā udakagatikāni katvā chaḍḍeti, paṭiggahena sampaṭicchanto naṃ paṭiggahe chaḍḍeti, bahi nīharitvā vā chaḍḍeti, evaṃ chaḍḍentassa anāpatti. Na tāva therena udakanti idaṃ hatthadhovanaudakaṃ sandhāya vuttaṃ. Antarā pipāsitena , pana gale vilaggāmisena vā pānīyaṃ pivitvā na dhovitabbāti.
随喜行仪论释
Anumodanavattakathāvaṇṇanā
“随喜行仪”:“随喜”是指一再地欢喜、满怀欣悦。什么是随喜?即是说法。应为随喜而行的住持仪则,称为“随喜行仪”。“坐在第五”,指的是为了随喜而坐下。“近坐之语”,是指在众人集会时,先作开场引导之语。其余内容极易了知。
Anumodanavatte anu punappunaṃ modiyate pamodiyateti anumodanā. Kā sā? Dhammakathā. Anumodanāya kattabbaṃ vattaṃ anumodanavattaṃ. Pañcame nisinneti anumodanatthāya nisinne. Upanisinnakathā nāma bahūsu sannipatitesu parikathākathanaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.
托钵行仪论注释
Piṇḍacārikavattakathāvaṇṇanā
189乞食者行仪中,“应被乞求、应为僧团所受用者”,名为团食,即乞食。“乞食者”是指以乞食为行、以此为戒之人,依自义加词缀而称为乞食者。乞食者所应遵循的仪则,即为乞食者行仪。此处,浅显地解释其词句:“住处”指妇女、少女等的居所。如果不先观察出入的门户便贸然进入,便可能见到不相应的所缘,或产生危险,因此说“应观察住处……而后进入”。若站得过远,或看不见,或让人误以为“站在别人家”;若站得过近,则可能见到不应见、听到不应闻的事物,从而令人生起不恭敬或不净信,所以说不应站得过远,也不应过近。若久立不去,不想布施的人会心生嗔恼,他处的食物也将耗尽;若返回太快,则令想布施的人福德减损,比丘自己也得不到食物,因此说“不应久立,不应疾返,站立时应作观察”。“若放下工作”等句,显示了应当如何观察。其中,“放下工作”是指放下手中的棉花、簸箕、杵,或是正在从事这些工作的人,无论站立或坐着,都放下那些工作。“触摸”指执取。“或置”是说有人招呼“尊者请安住”而放置,称为置。“弃食器”指为了除去多余乞得的食物而另置的一种有盖容器。这里的“有盖容器”即类似有盖的器具。其余如前所说。
189. Piṇḍacārikavatte piṇḍitabbo saṅgharitabboti piṇḍo, piṇḍapāto. Piṇḍāya caraṇaṃ sīlamassāti piṇḍacārī, so eva piṇḍacāriko sakatthe kapaccayavasena. Piṇḍacārikena vattitabbaṃ vattaṃ piṇḍacārikavattaṃ. Tatrāyamanuttānapadavaṇṇanā – nivesanaṃ nāma itthikumārikādīnaṃ vasanaṭṭhānaṃ. Yasmā pavisananikkhamanadvāraṃ asallakkhetvā sahasā pavisanto visabhāgārammaṇaṃ vā passeyya, parissayo vā bhaveyya, tasmā ‘‘nivesanaṃ…pe… pavisitabba’’nti vuttaṃ. Atidūre tiṭṭhanto apassanto vā bhaveyya, ‘‘aññassa gehe tiṭṭhatī’’ti vā maññeyya. Accāsanne tiṭṭhanto apassitabbaṃ vā passeyya, asuṇitabbaṃ vā suṇeyya, tena manussānaṃ agāravo vā appasādo vā bhaveyya, tasmā ‘‘nātidūre nāccāsanne ṭhātabba’’nti vuttaṃ. Aticiraṃ tiṭṭhanto adātukāmānaṃ manopadoso bhaveyya, aññattha bhikkhā ca parikkhayeyya, atilahukaṃ nivattanto dātukāmānaṃ puññahāni ca bhaveyya, bhikkhuno ca bhikkhāya asampajjanaṃ, tasmā ‘‘nāticiraṃ ṭhātabbaṃ, nātilahukaṃ nivattitabbaṃ, ṭhitena sallakkhetabba’’nti vuttaṃ. Sallakkhaṇākāraṃ dasseti ‘‘sace kammaṃ vā nikkhipatī’’tiādinā. Tattha kammaṃ vā nikkhipatīti kappāsaṃ vā suppaṃ vā musalaṃ vā yañca gahetvā kammaṃ karonti, ṭhitā vā nisinnā vā honti, taṃ nikkhipati. Parāmasatīti gaṇhāti. Ṭhapeti vāti ‘‘tiṭṭhatha bhante’’ti vadantī ṭhapeti nāma. Avakkārapātīti atirekapiṇḍapātaṃ apanetvā ṭhapanatthāya ekā samuggapāti. Ettha ca samuggapāti nāma samuggapuṭasadisā pāti. Sesaṃ vuttanayameva.
林住行仪论注释
Āraññikavattakathāvaṇṇanā
190林住者行仪中,“人们不乐于此处”,故称为林野。即已说——
190. Āraññikavatte na ramanti janā etthāti araññaṃ. Vuttañhi –
“林野实可爱乐,然人不于此悦乐;离贪者将悦乐于此,而非求欲之人。”
‘‘Ramaṇīyāni araññāni, yattha na ramatī jano; Vītarāgā ramissanti, na te kāmagavesino’’ti. (dha. pa. 99);
住于林野者,名为林住者;其所应行之仪则,即是林住者行仪。此中,这些特别词句的意义为:“应于适时起身”,这是因林野住处距离村落遥远而说。出于同一原因,才说“持钵、披衣而行时,会有疲劳”。将钵放入钵袋,挂在肩上,再将袈裟搭于肩头;林野的道路不易清理,为了免除荆棘、爬虫等所带来的危险,应穿着鞋履而行。所谓林野,是盗贼等的游荡处,因此说“应收好木器、陶器,关闭门窗后,从住处出发”。此后,在食堂行仪、乞食者行仪中所说的,与此相同。从村落出发后,若村外无水,应在村内完成进食;若村外有水,则应在完成进食后洗钵,使钵中无水,放入钵袋中,整理衣服搭于肩上,穿着鞋履而行。
Araññe vasatīti āraññiko, tena vattitabbaṃ vattaṃ āraññikavattaṃ. Tatrāyaṃ visesapadānamattho – kālasseva uṭṭhāyāti araññasenāsanassa gāmato dūrattā vuttaṃ, teneva kāraṇena ‘‘pattaṃ gahetvā cīvaraṃ pārupitvā gacchanto parissamo hotī’’ti vuttaṃ. Pattaṃ thavikāya pakkhipitvā aṃse laggetvā cīvaraṃ khandhe karitvā araññamaggo na dussodhano hoti, tasmā kaṇṭakasarīsapādiparissayavimocanatthaṃ upāhanā ārohitvā. Araññaṃ nāma yasmā corādīnaṃ vicaraṭṭhānaṃ hoti, tasmā ‘‘dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ paṭisāmetvā dvāravātapānaṃ thaketvā vasanaṭṭhānato nikkhamitabba’’nti vuttaṃ. Ito parāni bhattaggavattapiṇḍacārikavattesu vuttasadisāneva. Gāmato nikkhamitvā sace bahigāme udakaṃ natthi, antogāmeyeva bhattakiccaṃ katvā, atha bahigāme atthi, bhattakiccaṃ katvā pattaṃ dhovitvā vodakaṃ katvā thavikāya pakkhipitvā cīvaraṃ saṅgharitvā aṃse karitvā upāhanā ārohitvā gantabbaṃ.
“若得不到容器”等,是就林野住处难得必需物品而说的。“应备火”等,是因为在遭遇野兽、爬虫等外在危险时,以及风大、胆汁等引发内在疾病时,会有需要。然而,在多人共住之处,这类物品容易获得,所以说“群居者即使没有这些,也是可以的”。所谓棍杖,能用于驱除危险,所以说它对于林住者是必备的,因此说“应备棍杖”。星宿,即星辰的名称。若有盗贼等来问:“尊者,今晚月亮与哪一星宿相应?”如果回答“不知道”,便会引起他们的嗔怒,因此说“应学习星宿的名称,或全部,或部分”。同样地,为应对迷路者询问“尊者,此是何方”,所以又说“应善加辨别方位”。
Bhājanaṃ alabhantenātiādi araññasenāsanassa dullabhadabbasambhārattā vuttaṃ, aggi upaṭṭhāpetabbotiādi vāḷamigasarīsapādibāhiraparissayakāle ca vātapittādiajjhattapaassayakāle ca icchitabbattā. Bahūnaṃ pana vasanaṭṭhāne tādisāni sulabhāni hontīti āha ‘‘gaṇavāsino pana tena vināpi vaṭṭatī’’ti. Kattaradaṇḍo nāma parissayavinodano hoti, tasmā araññe viharantena avassaṃ icchitabboti vuttaṃ ‘‘kattaradaṇḍo upaṭṭhāpetabbo’’ti. Nakkhattāneva nakkhattapadāni. Corādīsu āgantvā ‘‘ajja, bhante, kena nakkhattena cando yutto’’ti pucchitesu ‘‘na jānāmā’’ti vutte kujjhanti, tasmā vuttaṃ ‘‘nakkhattapadāni uggahetabbāni sakalāni vā ekadesāni vā’’ti, tathā disāmūḷhesu ‘‘katamāyaṃ, bhante, disā’’ti pucchitesu, tasmā ‘‘disākusalena bhavitabba’’nti.
住处行仪论注释
Senāsanavattakathāvaṇṇanā
191住处行仪:“于此处卧”者,指卧床,即卧;“于此处坐”者,指坐处。卧床与坐处,合为住处。于住处应行之仪则,名为住处行仪。此处当说之内容,已在依止师行仪的解说中说明。但彼处所说,是依止师所住之精舍;此处则是说自己所住之精舍,这是两者的差别。“不问长老”:此中,他们说应问其内室及附近。“于食堂等亦应如是行”:意思是,于食堂等处,也应询问后方行诵经等。
191. Senāsanavatte sayanti etthāti senaṃ, sayananti attho. Āvasanti etthāti āsanaṃ. Senañca āsanañca senāsanaṃ. Senāsanesu kattabbaṃ vattaṃ senāsanavattaṃ. Idha pana yaṃ vattabbaṃ, taṃ upajjhāyavattakathāyaṃ (vi. saṅga. aṭṭha. 183 ) vuttameva. Tattha pana upajjhāyena vutthavihāro vutto, idha pana attanā vutthavihāroti ayameva viseso. Na vuḍḍhaṃ anāpucchāti ettha tassa ovarake tadupacāre ca āpucchitabbanti vadanti. Bhojanasālādīsupi evameva paṭipajjitabbanti bhojanasālādīsupi uddesadānādi āpucchitvāva kātabbanti attho.
浴室行仪论之注释
Jantāgharavattakathāvaṇṇanā
192浴室行仪:“生起”为生,指身体。“保护生者”为浴室,指医疗。“被隐藏”为房舍,指住所。为身体医疗而建造的房舍,即是浴室。于浴室应行之仪则,为浴室行仪。其中,“周围”指外围。其余内容,因在依止师行仪中已说明其方法,故极易了知。
192. Jantāgharavatte jāyatīti jaṃ, kiṃ taṃ? Sarīraṃ. Jaṃ tāyati rakkhatīti jantā, kā sā? Tikicchā. Gayhateti gharaṃ, kiṃ taṃ? Nivesanaṃ, jantāya sarīratikicchāya kataṃ gharaṃ jantāgharaṃ, jantāghare kattabbaṃ vattaṃ jantāgharavattaṃ. Tattha paribhaṇḍanti bahijagati. Sesaṃ upajjhāyavatte vuttanayattā suviññeyyameva.
厕所行仪论注释
Vaccakuṭivattakathāvaṇṇanā
193厕所行仪:“排泄、运出”指大便,即粪。“被切断、遮蔽日光者”指小屋。为大便而建的小屋,即是厕所。于厕所应行之行为,即厕所行仪。于此,在《行仪犍度》中,漱口行仪最先出现,其后才是厕所行仪。然而本论以先大便、后漱口为意趣,将厕所行仪置于最先,故我等将依此次第解说。“嚼齿木时”:这是对厕所及一切处的禁止。“为了常行之便”:即为了自己日常的便利。“或个人之处”:指自己的精舍。其余极易了知。
193. Vaccakuṭivatte vaccayate ūhadayateti vaccaṃ, karīsaṃ. Kuṭīyati chindīyati ātapo etāyāti kuṭi, vaccatthāya katā kuṭi vaccakuṭi, vaccakuṭiyā vattitabbaṃ vattaṃ vaccakuṭivattaṃ, idha ca vattakkhandhake ācamanavattaṃ paṭhamaṃ āgataṃ, pacchā vaccakuṭivattaṃ. Imasmiṃ pana pakaraṇe paṭhamaṃ vaccaṃ katvā pacchā ācamatīti adhippāyena vaccakuṭivattaṃ paṭhamaṃ āgataṃ, tasmā tadanukkamena kathayissāma. Dantakaṭṭhaṃ khādantenāti ayaṃ vaccakuṭiyāpi sabbattheva paṭikkhepo. Nibaddhagamanatthāyāti attanā nibaddhagamanatthāya. Puggalikaṭṭhānaṃ vāti attano vihāraṃ sandhāya vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti.