26. 入雨安居决断论
26. Vassūpanāyikavinicchayakathā
179一七九、如此讲说了布萨与自恣的决断之后,现在为了讲说入雨安居的决断,而说“入雨安居者,在此处”等。其中,“居住”即是雨安居。那是什么?即居住的行为,依表存在义的ṇya后缀构成。“令入”即是入。那是什么?即接近的行为。雨安居的入,称为入雨安居;它存在于这制规中,或这制规存在于它之中,所以是“入雨安居”。那是什么?即是入雨安居的制规。或者,由“以此令入”之义,称为“令入者”,并带中间长音。雨安居的令入者,即是“入雨安居”。其中,前面所成者是“前”,依表存在义的ima后缀;那“前”再依表自义的ka后缀,在阴性词尾后,a音转为i音。后面所成者是“后”,彼即称为“后”。
179. Evaṃ uposathapavāraṇāvinicchayaṃ kathetvā idāni vassūpanāyikavinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘vassūpanāyikāti ettha’’tyādimāha. Tattha vasanaṃ vassaṃ. Kiṃ taṃ? Vasanakiriyā bhāvatthe ṇya-paccayavasena. Upanayanaṃ upanayo. Ko so? Upagamanakiriyā, vassassa upanayo vassūpanayo, so etissā paññattiyā atthi, tasmiṃ vā vijjatīti vassūpanāyikā. Kā sā? Vassūpanāyikapaññatti. Atha vā upanayati etāyāti upanāyikā majjhe dīghavasena. Vassassa upanāyikā vassūpanāyikā, sā eva pure bhavā purimā bhavatthe ima-paccayavasena, sā eva purimikā sakatthe ka-paccayavasena, tasmiṃ pare itthiliṅge a-kārassa i-kārādeso. Pacchā bhavā pacchimā, sāva pacchimikā.
然而,“无住处而不入雨安居”的意思,是已通过言语表达“我在此住处于此三月入雨安居”,却不实际入住。“诸比丘,无住处者不应入雨安居;若入者,犯恶作”(《大品》204)。这是在作了口头表达后,对入雨安居的禁止,并非针对以依住处方式而入住,他们这样说。然而,圣典中并没有区分而说,并且在注疏解释第二波罗夷时,“入雨安居者,即使未行不住处之行道,也应在以五种覆盖物之一所覆盖、有门有窗的住处中入住。因此,雨安居时若得住处,此为善;若不得,纵使寻求手工也应作;若无手工可得,自己也应制作。但无住处者不应入雨安居”,如此决断地说。因此,无住处者除了船等之外,在其他地方仅以依处的方式不应入住,这是我们的意见。因为对于船、商队、旅行,世尊说“诸比丘,我允许在船上入雨安居”等,无论有住处或无住处,入雨安居都被分别开许,所以“诸比丘,无住处者不应入雨安居”是禁止。其中,“不得”是指没有住处时,以依处方式在船等中入住,已被说。因为在四种住处中,此处意指寺院住处,不是其余三种。
Assatiyā pana vassaṃ na upetīti ‘‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā na upeti. ‘‘Na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabbaṃ, yo upagaccheyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 204) vacībhedaṃ katvā vassūpagamanaṃ sandhāya paṭikkhepo, na ālayakaraṇavasena upagamanaṃ sandhāyāti vadanti. Pāḷiyaṃ pana avisesena vuttattā aṭṭhakathāyañca dutiyapārājikasaṃvaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 1.84) ‘‘vassaṃ upagacchantena hi nālakapaṭipadaṃ paṭipannenapi pañcannaṃ chadanānaṃ aññatarena channeyeva sadvārabandhe senāsane upagantabbaṃ, tasmā vassakāle sace senāsanaṃ labhati, iccetaṃ kusalaṃ. No ce labhati, hatthakammaṃ pariyesitvāpi kātabbaṃ. Hatthakammaṃ alabhantena sāmampi kātabbaṃ, na tveva asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti (mahāva. 204) daḷhaṃ katvā vuttattā asenāsanikassa nāvādiṃ vinā aññattha ālayamattena upagantuṃ na vaṭṭatīti amhākaṃ khanti. Nāvāsatthavajesuyeva hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, nāvāya vassaṃ upagantu’’ntiādinā (mahāva. 203) sati, asati vā senāsane vassūpagamanassa visuṃ anuññātattā ‘‘na, bhikkhave, asenāsanikena vassaṃ upagantabba’’nti (mahāva. 204) ayaṃ paṭikkhepo. Tattha na labhatīti asati senāsane ālayavasenapi nāvādīsu upagamanaṃ vuttaṃ. Catūsu hi senāsanesu vihārasenāsanaṃ idhādhippetaṃ, na itarattayaṃ.
“穿孔床等的差别为小屋”:此处所说的穿孔床,是指在长床脚中间穿孔、插入横木而制成的床。这种床不分“这是上面、这是下面”,即使翻转铺设也一样。它被放置在墓地与天祠中。此外,在四块石头上铺上石板搭成的房屋,也称为“穿孔床”。
Ṭaṅkitamañcādibhedā kuṭīti ettha ṭaṅkitamañco nāma dīghe mañcapāde majjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā kato mañco, tassa idaṃ upari, idaṃ heṭṭhāti natthi. Parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ susāne devaṭṭhāne ca ṭhapenti, catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā kataṃ gehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati.
“我在此入雨安居”应说三次:由于商队没有固定住处,所以不说“在此住处”,只须说“我在此入雨安居”这句话即可。但在商队中实不应入雨安居,因为没有小屋等住处,所以即使口说“我在此入雨安居”,也不能正式入安居;仅以内心作依处即算达成,这是意趣所在。“分散”是指各自散去。“于三处无破雨安居罪”:仅与商队一同前往者无罪,若与他们分离而离去则有罪,且不得进行自恣。
‘‘Idha vassaṃ upemī’’ti tikkhattuṃ vattabbanti satthassa avihārattā ‘‘imasmiṃ vihāre’’ti avatvā ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti ettakameva vattabbaṃ. Satthe pana vassaṃ upagantuṃ na vaṭṭatīti kuṭikādīnaṃ abhāvena ‘‘idha vassaṃ upemī’’ti vacībhedaṃ katvā upagantuṃ na vaṭṭati, ālayakaraṇamatteneva vaṭṭatīti adhippāyo. Vippakiratīti visuṃ visuṃ gacchati. Tīsuṭhānesu natthi vassacchede āpattīti tehi saddhiṃ gacchantasseva natthi āpatti, tehi viyujjitvā gamane pana āpattiyeva, pavāretuñca na labhati.
“连接入口门”:是指把带有门扇的门安装好。“在前……不应出发”:这是说,在阿沙荼月满月次日后进入前雨安居,于雨季四个月中,除去最后一个月,应住满前三个月。在沙瓦纳月满月次日后进入后雨安居,除去最初一个月,应住满后三个月。若未能如此安住,入前雨安居的比丘在大自恣日之前、黎明未至时便出发,或入后雨安居的比丘在四月自恣之前、黎明未至时便出发,中途出行并越过近行界,该比丘即犯恶作罪。此即显示此义。为以圣典支持此义,故说“诸比丘不应……乃至……从语”。若如此,则有诘难:入雨安居后,若因有事需办而出发,是否一切时皆有罪?为答此难,故说“然而入雨安居后”等。如此,仅在当日为七日应作事而出发者无罪,并非住二日、三日后出发者无罪,故说“何况”等。
Pavisanadvāraṃ yojetvāti sakavāṭabaddhameva yojetvā. Purimikāya…pe… na pakkamitabbāti iminā āsāḷhīpuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase purimavassaṃ upagantvā vassānautuno catūsu māsesu sabbapacchimamāsaṃ ṭhapetvā purimaṃ temāsaṃ vasitabbaṃ. Sāvaṇapuṇṇamiyā anantare pāṭipadadivase pacchimavassaṃ upagantvā sabbapaṭhamamāsaṃ ṭhapetvā pacchimaṃ temāsaṃ vasitabbaṃ. Evaṃ avasitvā purimikāya vassaṃ upagatena bhikkhunā mahāpavāraṇāya anto aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā pacchimikāya upagatena cātumāsinipavāraṇāya anto aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā antarā cārikaṃ pakkameyya, upacārasīmātikkameyeva tassa bhikkhuno dukkaṭāpatti hotīti dasseti. Imamatthaṃ pāḷiyā samatthetuṃ ‘‘na bhikkhave…pe… vacanato’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ vassaṃ upagantvā sati karaṇīye pakkamantassa sabbathāpi āpattiyeva siyāti codanaṃ sandhāyāha ‘‘vassaṃ upagantvā panā’’tiādi. Evaṃ sante tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantasseva anāpatti siyā, na dvīhatīhaṃ vasitvā pakkamantassāti āha ‘‘ko pana vādo’’tiādi.
180一八〇、为详细开示“七日应作事”之相,世尊开许道:“诸比丘,我允许……”等语。其中,一处说:“诸比丘,我允许为了七日应作事,在被派遣时前往;若未被派遣,则绝不许可。此即:比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼、近事男、近事女。”另一处说:“诸比丘,我允许为了七日应作事,即使未被派遣亦可前往,更何况被派遣者。此即:比丘、比丘尼、在学尼、沙弥、沙弥尼、母亲与父亲。”又一处分述“若有比丘的兄弟或其余亲戚生病”,“与诸比丘共住一处的比丘供养者”,“若比丘生起……乃至……不乐、追悔或邪见”,“某比丘犯重法,应行别住”,“比丘尼亦应行敬悦”,“沙弥欲受具足戒……乃至……在学尼或……乃至……沙弥尼”,“僧团欲对比丘或比丘尼行羯磨,如呵责羯磨等”,以及“若已作羯磨”与“诸比丘,我允许为僧团应作事而前往”,总共有十一处。其中,依第一、第三、第四这三处所说,唯有被派遣时才可前往,未被派遣则不可。在其余八处中,即使未被派遣,也应当前往,更何况已被派遣。《疑惑消除》中说:“应前往者,以僧……
180. Idāni sattāhakaraṇīyalakkhaṇaṃ vitthārato dassetuṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave’’tiādimāha. Tattha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena pahite gantuṃ, na tveva appahite, bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā upāsakassa upāsikāyā’’ti (mahāva. 187) ekaṃ, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sattannaṃ sattāhakaraṇīyena appahitepi gantuṃ, pageva pahite, bhikkhussa bhikkhuniyā sikkhamānāya sāmaṇerassa sāmaṇeriyā mātuyā ca pitussa cā’’ti (mahāva. 198) ekaṃ, ‘‘sace pana bhikkhuno bhātā vā añño vā ñātako gilāno hotī’’ti ekaṃ, ‘‘ekasmiṃ vihāre bhikkhūhi saddhiṃ vasanto bhikkhubhattiko’’ti ekaṃ, ‘‘sace bhikkhussa…pe… anabhirati vā kukkuccaṃ vā diṭṭhigataṃ vā uppannaṃ hotī’’ti ekaṃ, ‘‘koci bhikkhu garudhammaṃ ajjhāpanno hoti parivāsāraho’’ti ekaṃ, ‘‘bhikkhuniyāpi mānattārahāyā’’ti ekaṃ, ‘‘sāmaṇero upasampajjitukāmo…pe… sikkhamānā vā…pe… sāmaṇerī vā’’ti ekaṃ, ‘‘bhikkhussa bhikkhuniyā vā saṅgho kammaṃ kattukāmo tajjanīyaṃ vā’’ti ekaṃ, ‘‘sacepi kataṃyeva hoti kamma’’nti ekaṃ, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, saṅghakaraṇīyena gantu’’nti (mahāva. 199) ekanti ekādasa ṭhānāni honti. Tattha paṭhamatatiyacatutthavasena tīsu ṭhānesu pahite eva gantabbaṃ, no appahite. Sesesu aṭṭhasu appahitepi gantabbaṃ, pageva pahite. Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.199) ‘‘gantabbanti saṅghakaraṇīyena appahitepi gantabba’’nti. Ettha ca anupāsakehipi sāsanabhāvaṃ ñātukāmehi pahite tesaṃ pasādavaḍḍhisampattehipi sattāhakaraṇīyena gantuṃ vaṭṭatīti gahetabbaṃ. Bhikkhubhattikoti bhikkhunissitako. So pana yasmā bhikkhūhi saddhiṃ vasati, tasmā vuttaṃ ‘‘bhikkhūhi saddhiṃ vasanto’’ti.
181“又于此”是“又”与“于此”的连声。“于此”指对于此七日应作事的判定;“又”是表示另外还有一种超出经文的理趣,即从《入雨安居犍度》的巴利原文中脱离出来的理趣,应当了知。然而在《一切善见》中则说为“脱离经文的破夜判定”。《疑惑消除》中也如此说:“所谓破夜的判定,是指以七日应作事外出后,于界外过夜所构成的破夜之判定。”《义灯》亦说:“以七日应作事前往后,于外过夜,是为破夜。”“未被邀请而往即不许可”,于此应知:由于未被邀请,即使决意要办七日事务而前往者,也会造成破安居及恶作罪。如同所说,除了破夜之因外,若外出者心想“我将住在界外再回来”,据他们说,这便造成破安居。“前往是许可的”:立于内近行界之中,观察七日应作事之相,以此相而往,并作意“我将于七日内回来”,这样前往是许可的。若先前时刻曾作意,临往时忘失而往,亦无过失,因为经中说“有事务者出发”。他们还说,完全未曾作意便前往者,则造成破安居。然而,即使没有七日应作事之相,若能作意“我将于七日内回来”而出行,且在七日内返回者,此唯有过犯,而无破安居,因为已于七日内返回。他们说,此应审察后受持。
181.Apicetthāti apica etthāti chedo, ettha etasmiṃ sattāhakaraṇīyavinicchaye apica aparo ayaṃ īdiso pāḷimuttakanayo vassūpanāyikakkhandhakapāḷito mutto nayo veditabboti yojanā. Samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 199) pana ‘‘pāḷimuttakaratticchedavinicchayo’’ti dissati. Tathā hi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.199) ‘‘ratticchedavinicchayoti sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanasaṅkhātassa ratticchedassa vinicchayo’’ti. Sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.199) ‘‘sattāhakaraṇīyena gantvā bahiddhā aruṇuṭṭhāpanaṃ ratticchedo’’ti. Animantitena gantuṃ na vaṭṭatīti ettha animantitattā sattāhakiccaṃ adhiṭṭhahitvā gacchantassapi vassacchedo ceva dukkaṭañca hotīti veditabbaṃ. Yathāvuttañhi ratticchedakāraṇaṃ vinā tirovihāre vasitvā āgamissāmīti gacchato vassacchedaṃ vadanti. Gantuṃ vaṭṭatīti antoupacārasīmāyaṃ ṭhiteneva sattāhakaraṇīyanimittaṃ sallakkhetvā iminā nimittena gantvā ‘‘sattāhabbhantare āgacchissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantuṃ vaṭṭati. Purimakkhaṇe ābhogaṃ katvā gamanakkhaṇe visaritvā gatepi doso natthi, ‘‘sakaraṇīyo pakkamatī’’ti (mahāva. 207) vuttattā sabbathā ābhogaṃ akatvā gatassa vassacchedoti vadanti. Yo pana sattāhakaraṇīyanimittābhāvepi ‘‘sattāhabbhantare āgamissāmī’’ti ābhogaṃ katvā gantvā sattāhabbhantare āgacchati, tassa āpattiyeva, vassacchedo natthi sattāhassa sannivattattāti vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
“物品”指衣等物品。“派遣”指以洗衣等工作而派遣。“不能到达,是允许的”:在此,他们说,若心想“今日即将回来”而前往邻近住处,再返回时,如果在途中破晓天亮,既不会破安居,亦无破夜的恶作罪,其意趣是:由于当天有返回的努力,所以无破安居或罪。“然而前往见老师是允许的”:即使无病,亦得以七日应作事为由,前往见老师或戒师,包括依止师与法老师,更何况受具足戒的亲教师与戒师。若老师对他说“今日勿去”,也是允许的。以七日应作事而来者,在七日内将再返回时,若老师或戒师说“今日勿去”,是允许的,意趣是:即使超过七日亦无罪。然而应当知道,破安居确实发生,因为七日已在外界度过。
Bhaṇḍakanti cīvarabhaṇḍaṃ. Pahiṇantīti cīvaradhovanādikammena pahiṇanti. Sampāpuṇituṃ na sakkoti, vaṭṭatīti ettha ‘‘ajjeva āgamissāmī’’ti sāmantavihāraṃ gantvā puna āgacchantassa antarāmagge sace aruṇuggamanaṃ hoti, vassacchedopi na hoti, ratticchedadukkaṭañca natthīti vadanti, tadaheva āgamane saussāhattā vassacchedo vā āpatti vā na hotīti adhippāyo. Ācariyaṃ passissāmīti pana gantuṃ labhatīti ‘‘agilānampi ācariyaṃ, upajjhāyaṃ vā passissāmī’’ti sattāhakaraṇīyena gantuṃ labhati, nissayācariyaṃ dhammācariyañca, pageva upasampadācariyaupajjhāye. Sace naṃ ācariyo ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭatīti evaṃ sattāhakaraṇīyena āgatānaṃ antosattāheyeva puna āgacchantaṃ sace ācariyo, upajjhāyo vā ‘‘ajja mā gacchā’’ti vadati, vaṭṭati, sattāhātikkamepi anāpattīti adhippāyo. Vassacchedo pana hotiyevāti daṭṭhabbaṃ sattāhassa bahiddhā vītināmitattā.
“若往远处,应于七日限内令破晓升起”,此句说明:当有中断雨安居的因缘时,允许以七日事务外出。其意涵是:在外度过六日,于第七日破晓前进入界内或近行界,令破晓升起后,再于次日决意七日而前往。然而有些人说“第七日到来而不令破晓升起,当日白昼也允许前往”,不应采取此说,因为经中已言“应令破晓升起”。第七日在该处令破晓升起,正是对经中所说“应作七日返回”而言。因为若不令破晓升起便前往,以及未入界内而在外度过七日者,即成雨安居中断者,以其破晓于外界升起的缘故。若非如此,“应令破晓升起”一语便成无义。应说“于七日限内进入内住处,令破晓升起而前往”,而其他处也只说令破晓升起。此义将在衣篇中说明:“住在一住处者,于另一处以七日限唯令破晓升起。”
Sace dūraṃ gato sattāhavārena aruṇo uṭṭhāpetabboti iminā vassacchedakāraṇe sati sattāhakaraṇīyena gantumpi vaṭṭatīti dīpeti. Ettha cha divasāni bahiddhā vītināmetvā sattame divase purāruṇā eva antoupacārasīmāyaṃ pavisitvā aruṇaṃ uṭṭhāpetvā punadivase sattāhaṃ adhiṭṭhāya gantabbanti adhippāyo. Keci pana ‘‘sattame divase āgantvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva divasabhāgepi gantuṃ vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vuttattā. Sattame divase tattha aruṇuṭṭhāpanameva hi sandhāya pāḷiyaṃ (mahāva. 199) ‘‘sattāhaṃ sannivatto kātabbo’’ti vuttaṃ. Aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gacchanto ca anto appavisitvā bahiddhāva sattāhaṃ vītināmento ca samucchinnavasso eva bhavissati aruṇassa bahi eva uṭṭhāpitattā. Itarathā ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vacanaṃ niratthakaṃ siyā. ‘‘Sattāhavārena antovihāre pavisitvā aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gantabba’’nti vattabbato aññesu ca ṭhānesu aruṇuṭṭhāpanameva vuccati. Vakkhati hi cīvarakkhandhake (mahāva. aṭṭha. 364) ‘‘ekasmiṃ vihāre vasanto itarasmiṃ sattāhavārena aruṇameva uṭṭhāpetī’’ti.
再者,如果他们这样说:“第七日无论何时进入者,依止于当日的已过破晓即可名为已令升起,这正是注疏中所说的意思”,这从语义上也讲不通。因为破晓已经生起之后才进入的人,不可能成为它的促成者与升起者。如果真是如此,那么“进入雨安居后,不令破晓升起,即日以七日事务出发”这句话中的“不令破晓升起”一语便会产生矛盾。据此,若依止当日已升起的破晓,阿兰若比丘在傍晚前往具足支分的森林后又当即返回者,破晓也可算作已升起,头陀支便得净化,这显然不合理,因为是在破晓生起之时才令破晓升起的。如所说:“于适当之时外出,应在具足支分处令破晓升起。若在令破晓升起之时他们病势加重,即应为他们作务,不应以头陀支净化。”同样,对于别住者等令破晓升起而舍置义务者,也说有夜破。因为说“破晓升起时应舍置”。在同宿学处中,为了从与未受具足者同宿的状态中解脱,说“破晓前出去”等。如此,在衣离等一切处,皆于夜尽时唯以将生起的破晓来显示令破晓升起,并非以已过的破晓,因此应依所说之理而解知。
Athāpi yaṃ te vadeyyuṃ ‘‘sattame divase yadā kadāci paviṭṭhena taṃdivasanissito atītāruṇo uṭṭhāpito nāma hotīti imamatthaṃ sandhāya aṭṭhakathāyaṃ vutta’’nti, taṃ saddagatiyāpi na sameti. Na hi uṭṭhite aruṇe pacchā paviṭṭho tassa payojako uṭṭhāpako bhavitumarahati. Yadi bhaveyya, ‘‘vassaṃ upagantvā pana aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadaheva sattāhakaraṇīyena pakkamantassā’’pīti (mahāva. aṭṭha. 207) ettha ‘‘aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā’’ti vacanaṃ virujjheyya. Tenapi taṃdivasanissitassa aruṇassa uṭṭhāpitattā āraññakassapi bhikkhuno sāyanhasamaye aṅgayuttaṃ araññaṃ gantvā tadā eva nivattantassa aruṇo uṭṭhāpito dhutaṅgañca visodhitaṃ siyā, na cetaṃ yuttaṃ aruṇuggamanakāle eva aruṇuṭṭhāpanassa vuttattā. Vuttañhi ‘‘kālasseva pana nikkhamitvā aṅgayutte ṭhāne aruṇaṃ uṭṭhāpetabbaṃ. Sace aruṇuṭṭhānavelāyaṃ tesaṃ ābādho vaḍḍhati, tesaṃ eva kiccaṃ kātabbaṃ, na dhutaṅgavisuddhikena bhavitabba’’nti (visuddhi. 1.31). Tathā pārivāsikādīnampi aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā vattaṃ nikkhipantānaṃ ratticchedo vutto. ‘‘Uggate aruṇe nikkhipitabba’’nti (cūḷava. aṭṭha. 97) hi vuttaṃ. Sahaseyyasikkhāpadepi anupasampannehi saha nivutthabhāvaparimocanatthaṃ ‘‘purāruṇā nikkhamitvā’’tiādi (pāci. 54) vuttaṃ. Evaṃ cīvaravippavāsādīsu ca sabbattha rattipariyosāne āgāmiaruṇavaseneva aruṇuṭṭhānaṃ dassitaṃ, na atītāruṇavasena, tasmā vuttanayenevettha aruṇuṭṭhāpanaṃ veditabbaṃ aññathā vassacchedattā.
然而,对于进入雨安居者当日不令破晓升起即因有事务而出发的说法,由于从进入雨安居之时起,无论何时若有前相便允许其前往,故是合理的;但对于以七日限外出者,不令破晓升起即于当日出发,则不合理,因为已说“应令破晓升起”。又如“对于七日未满的邀请日,有事务者出发,诸比丘,那位比丘或来到那住处,或不来到”等语所示,即便在最后的七日中允许不返回,在其他七日中那也是不被允许的。如是,即使在第一个七日中允许不令破晓升起而前往,在后来的七日中到来者若不令破晓升起而前往,亦不应允许——应于此得出结论。
Yaṃ pana vassaṃ upagatassa tadaheva aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā sakaraṇīyassa pakkamanavacanaṃ, taṃ vassaṃ upagatakālato paṭṭhāya yadā kadāci nimitte sati gamanassa anuññātattā yuttaṃ, na pana sattāhavārena gatassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā tadahevagamanaṃ ‘‘aruṇo uṭṭhāpetabbo’’ti vuttattā. Yathā vā ‘‘sattāhānāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati, āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ na vā āgaccheyyā’’tiādinā (mahāva. 207) pacchimasattāhe anāgamane anuññātepi aññasattāhesu taṃ na vaṭṭati. Evaṃ paṭhamasattāhe aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gamane anuññātepi tato paresu sattāhesu āgatassa aruṇaṃ anuṭṭhāpetvā gamanaṃ na vaṭṭati evāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
「若于自恣时给予雨安居衣」等,由此可知,雨安居衣亦如咖提那衣般,系属于度过雨安居的住处。然而,因有说明“若令明相于七日内现起,则可受取”,故以七日事务外出、在七日内返回者得衣。但咖提那利益衣若未禀告僧团,则不得受。因为将说道:“若以七日事务外出者也得到应分之物,则成非法行仪,不应为之(律注182)。”此处所谓“带来”,是指从住处外带到抵达之处。
Sace pavāritakāle vassāvāsikaṃ dentītiādinā vassāvāsikacīvarampi kathinacīvaraṃ viya vassaṃvutthavihārapaṭibaddhanti viññāyati. ‘‘Yadi sattāhavārena aruṇaṃ uṭṭhāpayiṃsu, gahetabba’’nti pana vuttattā sattāhakaraṇīyena gantvā sattāhabbhantare āgatā labhanti. Kathinānisaṃsacīvaraṃ pana saṅghaṃ anāpucchā te na labhanti. Vakkhati hi ‘‘sattāhakaraṇīyena gatāpi bhājanīyabhaṇḍaṃ labhantūti vā evarūpaṃ adhammikavattaṃ na kātabba’’nti (vi. saṅga. aṭṭha. 182). Idha āhaṭanti vihārato bahi āgataṭṭhāne ānītaṃ.
「被夜叉驱逐」者,指「捉取」与「追逐」;其中「捉取」是捉取后啖食。「追逐」即是驱赶,义为追逼。于这类「被夜叉驱逐」等乃至僧团破裂的诸事中,比丘完全无罪,但应视为不得自恣。至于「若」等句中,因为在不同界的两个住处入雨安居者,当其以“我将于第二处住”的意向刚出发时,第一住处的坐卧处执取便告平息,因此巴利(大品207)中说“诸比丘,彼比丘的前者不成立”,这是针对第一坐卧处执取而说的。然而,在第二坐卧处执取时,前者确实成立,若于该处住满三月,即是前雨安居的住者。或者,从第二日等起,若以“我将于第一坐卧处住”的意向超越时,前者也不成立,应如是理解。
Vāḷehi ubbāḷhā honti, gaṇhantipi paripātentipīti ettha gaṇhantīti gahetvā khādanti. Paripātentīti palāpenti, anubandhantīti attho. Imesu ‘‘gāḷehi ubbāḷhā hontī’’tiādīsu saṅghabhedapariyantesu vatthūsu kevalaṃ anāpatti hoti, pavāretuṃ pana na labhatīti daṭṭhabbaṃ. Sace panātiādīsu yasmā nānāsīmāyaṃ dvīsu āvāsesu vassaṃ upagacchantassa ‘‘dutiye vasissāmī’’ti upacārato nikkhantamatte paṭhamo senāsanaggāho paṭippassambhati, tasmā pāḷiyaṃ (mahāva. 207) ‘‘tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca na paññāyatī’’ti paṭhamaṃ senāsanaggāhaṃ sandhāya vuttaṃ. Dutiyasenāsanaggāhe pana purimikā paññāyateva, tattheva temāsaṃ vasanto purimavassaṃvuttho eva hoti. Tato vā pana dutiyadivasādīsu ‘‘paṭhamasenāsane vasissāmī’’ti upacārātikkame purimikāpi na paññāyatīti daṭṭhabbaṃ.
因违背承诺而生起的恶作,只有在承诺尚存时才会发生,故说“违背各各承诺为恶作”。以此缘故,又说“且……乃至……因违背之缘”。因巴利文(大品207)中说“彼比丘于自恣前七日,有应作事而出发”,故即使自恣日,若无七日应作事亦不得离去,应如是解。在此处,对于“从第九日起可去”的注释语义,究竟是应从布萨日算起的第九日,还是依世间日期计算,有此疑问。对此应当这样决断:应从前跋德罗波德月黑分布萨日起算,而非依世间日期。以跋德罗波德月黑分布萨日为界,从次日——即新月日起算,至第九日即可去,如此所说。然若依日期观察,以阴性语法表述,从彼第九日起,其后第七日为自恣日。
Paṭissavassa visaṃvādanapaccayā hontampi dukkaṭaṃ satiyeva paṭissave hotīti āha ‘‘tassa tassa paṭissavassa visaṃvāde dukkaṭa’’nti. Tenevāha ‘‘tañca kho…pe… visaṃvādanapaccayā’’ti. Pāḷiyaṃ (mahāva. 207) ‘‘so sattāhānāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamatī’’ti vuttattā pavāraṇādivasepi sattāhakaraṇīyaṃ vinā gantuṃ na vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃ ṭhāne ‘‘navamito paṭṭhāya gantuṃ vaṭṭatī’’ti aṭṭhakathāvacanaṃ kacci uposathadivasato upanidhāya navamī icchitabbā, udāhu lokiyatithivasenāti āsaṅkanti. Tatrevaṃ vinicchitabbaṃ – purimabhaddapadamāsakāḷapakkhauposathadivasaṃ upanidhāya icchitabbā, na lokiyatithivasena. Bhaddapadamāsassa hi kāḷapakkhauposathadivasaṃ mariyādaṃ katvā tadanantarapāṭipadadivasato paṭṭhāya gaṇiyamāne sati yo divaso navamo hoti, tato paṭṭhāyāti vuttaṃ hoti. Tithipekkhāya pana itthiliṅgavohāro, tato navamito paṭṭhāya anāgatasattāhe pavāraṇā hoti.
“自恣前七日”是指自恣尚未来临的七日。何为自恣?在阿萨尤迦月白分第九日,比丘为七日内的应作事而出发,因雨安居中仅余七日,于第七日黎明升起时即成为已住雨安居者;若在第十日出发则余六日,第十一日余五日,第十二日余四日,第十三日余三日,第十四日余二日,第十五日余一日。因此,于自恣日结束的黎明升起时,即为已住雨安居者。为消除那些比丘的疑惑,世尊法主说:“诸比丘,若彼比丘于自恣前七日有应作事而出发,无论他来或不来此住处,其前雨安居明瞭,于承诺无罪。”至于“自恣前七日的白莲月与四月”,道理相同。其中“白莲月与四月”是指后迦提月的满月日。由于有白睡莲而称白莲月,因四个月雨安居的终结而称四月。此时白睡莲盛开,故以此处花开而称白莲月,即说有白睡莲之义。
Sattāhaṃ anāgatāya assāti sattāhānāgatā. Kā sā? Pavāraṇā. Assayujamāsassa sukkapakkhanavamiyaṃ sattāhakaraṇīyaṃ adhiṭṭhāya gacchanto bhikkhu antovassassa sattāhamattāvasiṭṭhattā sattamaaruṇe uggatamatte vutthavasso hoti, dasamiyaṃ chāhamattaṃ, ekādasamiyaṃ pañcāhamattaṃ, dvādasiyaṃ caturāhamattaṃ, terasiyaṃ tīhamattaṃ, cuddasiyaṃ dvīhamattaṃ, pannarasiyaṃ ekāhamattaṃ avasiṭṭhaṃ hoti, tasmā pavāraṇādivasassa pariyosānabhūtaaruṇasmiṃ uggate vutthavasso hoti, tasmā tesaṃ bhikkhūnaṃ kukkuccavinodanatthaṃ bhagavā dhammassāmī ‘‘so sattāhānāgatāya pavāraṇāya sakaraṇīyo pakkamati, āgaccheyya vā so, bhikkhave, bhikkhu taṃ āvāsaṃ na vā āgaccheyya, tassa, bhikkhave, bhikkhuno purimikā ca paññāyati, paṭissave ca anāpattī’’ti (mahāva. 207) āha. Sattāhānāgatāya komudiyā cātumāsiniyāti etthāpi eseva nayo. Tattha komudiyā cātumāsiniyāti pacchimakattikapuṇṇamāyaṃ. Sā hi kumudānaṃ atthitāya komudī, catunnaṃ vassikamāsānaṃ pariyosānattā cātumāsinīti vuccati. Tadā hi kumudāni supupphitāni honti, tasmā kumudā ettha pupphantīti komudīti vuccati, kumudavatīti vuttaṃ hoti.
182在雨安居内行持的解说中,“除固定行持”是指:对于诵习、作意等应不间断执行之事,先制定应行的规约行持。“染料涂抹”是指用染料进行地面涂抹。“行持”是指规约行持。
182. Antovassavattakathāyaṃ nibaddhavattaṃ ṭhapetvāti sajjhāyamanasikārādīsu nirantarakaraṇīyesu kattabbaṃ katikavattaṃ katvā. Kasāvaparibhaṇḍanti kasāvehi bhūmiparikammaṃ. Vattanti katikavattaṃ.
“不应作如是非法行持”的意思是:来自不同地方的比丘集会,其中有些羸弱无力者无法遵守这样的行持。因此,依此处及第四波罗夷注释中所说,若划定住处、会堂、界或任何场所,制定“谁最先从此住处出发,我等便知他是阿罗汉”的规约,有比丘心想“让他们认为我是阿罗汉”而最先从该处出发者,犯波罗夷。然而,若为阿阇梨与依止师的事务,或为父母,或为某种应作之事,或为乞食的行持,或为诵习、问答等的利益,或为其他类似应作之事而越过彼处离去,则无罪。若他已如此离去,后来生起欲望:“我现在不去那里,这样他们会认为我是阿罗汉”,亦无罪。
Evarūpaṃ adhammikavattaṃ na kātabbanti nānāverajjakā hi bhikkhū sannipatanti, tattha keci dubbalā appathāmā evarūpaṃ vattaṃ anupāletuṃ na sakkonti, tasmā idha āgatañca catutthapārājikavaṇṇanāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.227) āgataṃ āvāsaṃ vā maṇḍapaṃ vā sīmaṃ vā yaṃ kiñci ṭhānaṃ paricchinditvā ‘‘yo imamhā āvāsā paṭhamaṃ pakkamissati, taṃ ‘arahā’ti jānissāmā’’ti katāya katikāya yo ‘‘maṃ ‘arahā’ti jānantū’’ti tamhā ṭhānā paṭhamaṃ pakkamati, pārājiko hoti. Yo pana ācariyupajjhāyānaṃ vā kiccena mātāpitūnaṃ vā kenacideva karaṇīyena bhikkhācāravattaṃ vā uddesaparipucchādīnaṃ atthāya aññena vā tādisena karaṇīyena taṃ ṭhānaṃ atikkamitvā gacchati, anāpatti. Sacepissa evaṃ gatassa pacchā icchācāro uppajjati ‘‘na dānāhaṃ tattha gamissāmi, evaṃ maṃ arahāti sambhāvessantī’’ti, anāpattiyeva.
又若有人因某种应作之事前往该处,以诵习、作意等方式心有所住,或被盗贼等追逐,或见乌云升起、欲入无雨处而越过该处,无罪。以车乘或神通前往者,亦不犯波罗夷,唯以步行前往者犯。彼与共立规约者,若与他们不先不后同去,亦不犯。如此去者,一切彼此守护。若在会堂、树下等划出特定区域,约定‘于此坐或经行者,我等即知彼为阿罗汉’,或放置花朵,约定‘取此作供养者,我等即知彼为阿罗汉’等方式立约,于彼处亦以欲求如此而行者,即犯波罗夷。若近事男在中途建寺院,或放置衣等,约定‘诸阿罗汉,请住此寺院,或取衣等’,于彼处亦以欲求而住或取彼物者,即犯波罗夷。然而,此为不如法的规约行持,故不应作。其他如‘于此三月内,一切皆为阿兰若者、乞食者、持头陀支及其余头陀支者,或一切皆为漏尽者’等,亦复如是。诸不同地方之比丘集会,其中某些弱劣无力者不能遵守如是行持,故如是行持亦不应作。‘此三月内,一切皆不应诵习、不应问答、不应出家、应持哑戒、界外僧团利养亦应给予’等,如是亦不应作。
Yopi kenacideva karaṇīyena taṃ ṭhānaṃ patvā sajjhāyamanasikārādivasena aññavihito vā hutvā corādīhi vā anubaddho meghaṃ vā uṭṭhitaṃ disvā anovassakaṃ pavisitukāmo taṃ ṭhānaṃ atikkamati, anāpatti, yānena vā iddhiyā vā gacchantopi pārājikaṃ nāpajjati, padagamaneneva āpajjati. Tampi yehi saha katikā katā, tehi saddhiṃ apubbaṃ acarimaṃ gacchanto nāpajjati. Evaṃ gacchantā hi sabbepi aññamaññaṃ rakkhanti. Sacepi maṇḍaparukkhamūlādīsu kiñci ṭhānaṃ paricchindanti ‘‘yo ettha nisīdati vā caṅkamati vā, taṃ ‘arahā’ti jānissāma’’, pupphāni vā ṭhapetvā, ‘‘yo imāni gahetvā pūjaṃ karissati, taṃ ‘arahā’ti jānissāmā’’tiādinā nayena katikā katā hoti, tatrāpi icchācāravasena tathā karontassa pārājikameva. Sacepi upāsakena antarāmagge vihāro vā kato hoti, cīvarādīni vā ṭhapitāni honti ‘‘ye arahanto, te imasmiṃ vihāre vasantu, cīvarādīni vā gaṇhantū’’ti, tatrāpi icchācāravasena vasantassa vā tāni vā gaṇhantassa pārājikameva, etaṃ pana adhammikakatikavattaṃ, tasmā na kātabbaṃ, aññaṃ vā evarūpaṃ ‘‘imasmiṃ temāsabbhantare sabbeva āraññakā hontu piṇḍapātikadhutaṅgādiavasesadhutaṅgadharā vā, atha vā sabbeva khīṇāsavā hontū’’ti evamādi. Nānāverajjakā hi bhikkhū sannipatanti. Tattha keci dubbalā appathāmā evarūpaṃ vattaṃ anupāletuṃ na sakkonti, tasmā evarūpampi vattaṃ na kātabbaṃ. ‘‘Imaṃ temāsaṃ sabbeheva na uddisitabbaṃ, na paripucchitabbaṃ, na pabbājetabbaṃ, mūgabbataṃ gaṇhitabbaṃ, bahisīmaṭṭhassapi saṅghalābho dātabbo’’ti evamādikampi na kattabbameva.
‘三种’是指教理、实践与通达这三种。‘审察后令出家’:对于堪能、具良善行为的良家子弟,审察之后令其出家。‘于言语知量’:了知言语的分寸。十种谈论事:少欲谈论、知足谈论、远离谈论、不交际谈论、发起精进谈论、戒谈论、定谈论、慧谈论、解脱谈论、解脱智见谈论。
Tividhampīti pariyattipaṭipattipaṭivedhavasena tividhampi. Sodhetvā pabbājethāti bhabbe ācārakulaputte upaparikkhitvā pabbājetha. Bhasse mattaṃ jānitvāti vacane pamāṇaṃ ñatvā. Dasakathāvatthu nāma appicchākathā santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā vīriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathāti.
‘导致争论的言语’即争论性的言语。‘不疏忽四种守护’:即不疏忽佛随念、慈、不净、死随念这四种守护。‘应教示嚼齿木的规则’:此处,嚼齿木的规则如下——每日进入僧团中者,由沙弥等取来齿木,为令比丘们随意受用而置于齿木架中,每日应只取一根齿木。然而,每日不进入者,若出现在精勤堂、听法处或布萨堂,应观察限量后,取四根或五根齿木放在自己住处,然后嚼用。那些用尽之后,若齿木架上仍有很多,应再取来嚼用。但若不观察限量而取,那些齿木未用尽而架上已尽,那时有些长老会问‘是谁取走的,让他们归还’,有些则说‘让他们嚼,沙弥们会再取来’。因此,为了避免争论,应观察限量;但在取用上并无过失。在路上行走时,应以袋子装一根或两根而行。比丘行乞的规则,将在乞食者的规则中明示。
Viggahasaṃvattanikaṃ vacanaṃ viggāhikaṃ. Caturārakkhaṃ ahāpentāti buddhānussati mettā asubhaṃ maraṇānussatīti imaṃ caturārakkhaṃ ahāpentā. Dantakaṭṭhakhādanavattaṃ ācikkhitabbanti ettha idaṃ dantakaṭṭhakhādanavattaṃ – yo devasikaṃ saṅghamajjhe osarati, tena sāmaṇerādīhi āharitvā bhikkhūnaṃ yathāsukhaṃ bhuñjanatthāya dantakaṭṭhamāḷake nikkhittesu dantakaṭṭhesu divase divase ekameva dantakaṭṭhaṃ gahetabbaṃ. Yo pana devasikaṃ na osarati, padhānaghare vasitvā dhammassavane vā uposathagge vā dissati, tena pamāṇaṃ sallakkhetvā cattāri pañca dantakaṭṭhāni attano vasanaṭṭhāne ṭhapetvā khāditabbāni. Tesu khīṇesu sace punapi dantakaṭṭhamāḷake bahūni hontiyeva, punapi āharitvā khāditabbāni. Yadi pana pamāṇaṃ asallakkhetvā āharati, tesu akhīṇesuyeva māḷake khīyati, tato keci therā ‘‘yehi gahitāni, te paṭiharantū’’ti vadeyyuṃ, keci ‘‘khādantu, puna sāmaṇerā āharissantī’’ti, tasmā vivādaparihāratthaṃ pamāṇaṃ sallakkhetabbaṃ, gahaṇe pana doso natthi. Maggaṃ gacchantenapi ekaṃ vā dve vā thavikāya pakkhipitvā gantabbanti. Bhikkhācāravattaṃ piṇḍapātikavatte āvibhavissati.
“于村内……不应说”:在此,四种资具中,对于衣与钵食,即使暗示、表相与旁说亦皆不许。对于住所,唯暗示不许,其余三种许之。于病者资具,一切皆许。即使如此,清净活命之比丘亦应善加守护。以此开示活命遍净戒。“应守护诸根”即根律仪戒。“应圆满犍度规约及应学法规约”即巴帝摩卡律仪戒。资具依止戒则由此三者之力而显示。如是,乃应宣说许多与此四遍净戒相应之出离论,此为意趣。
Antogāme…pe… na kathetabbāti ettha catūsu paccayesu cīvare ca piṇḍapāte ca viññattipi na vaṭṭati nimittobhāsaparikathāpi. Senāsane viññattimeva na vaṭṭati, sesāni tīṇi vaṭṭanti. Gilānapaccaye sabbampi vaṭṭati. Evaṃ santepi ājīvaṃ sodhentehi bhikkhūhi suṭṭhu rakkhitabbāti. Iminā ājīvapārisuddhisīlaṃ dassitaṃ. Rakkhitindriyehi bhavitabbanti indriyasaṃvarasīlaṃ. Khandhakavattañca sekhiyavattañca pūretabbanti pātimokkhasaṃvarasīlaṃ. Paccayasannissitasīlaṃ pana tīhipi sāmatthiyato dassitaṃ. Iti catupārisuddhisīlapaṭisaṃyuttā evarūpā niyyānikakathā bahukāpi vattabbāti adhippāyo.
于此雨安居入处范围,于各各城中,于彼王之时,有种种漫无边际之争论。云何而然?在雨安居犍度中:“尔时,摩揭陀王频婆娑罗欲延长雨安居,遣使至诸比丘处言:‘若尊者等愿于前月入雨安居。’诸比丘以此事白世尊,世尊言:‘诸比丘,许随顺诸王。’” 对此文句,未能如实了知而依吠陀法混淆执取,认“世尊许额外月”,遂生起种种争论。谓于吠陀中有二种额外月:求请额外月与获得额外月。其中,于劫年计算中,以十九为除数除之,余数有七种,即二、五、八、十、十三、十六、十八,依此而名为二额外月、五额外月、八额外月、十额外月、十三额外月、十六额外月、十八额外月。而十八额外月亦称为最后额外月。其中,除八与十六外,在其余额外月所对应之劫年中,因年、月、日不均等,求请后应延长月份,故称“求请额外月”;而在仅有五种额外月对应之劫年中,月份自身应当延长,故称“获得额外月”。此处,求请额外月之特征如下:未如实了知而混淆经文,谓频婆娑罗王向世尊求请额外月,故有求请额外月。是故他们说:“唯于二求请额外月中,应连同日子延长月份,余则不许。” 另有一类则说:“唯于五获得额外月中,应连同日子……”
Imasmiṃ vassūpanāyikavisaye tesu tesu nagaresu tasmiṃ tasmiṃ rājakāle apariyantā vivādakathā hoti. Kathaṃ? Vassūpanāyikakkhandhake (mahāva. 186) ‘‘tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro vassaṃ ukkaḍḍhitukāmo bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ pāhesi ‘yadi panāyyā āgame juṇhe vassaṃ upagaccheyyu’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ, ‘anujānāmi, bhikkhave, rājūnaṃ anuvattitu’’’nti vacanaṃ nissāya bhagavatā adhimāsaṃ paññattanti maññamānā vedasamayena saṃsanditvā gayhamānā anekavihitaṃ vivādaṃ karonti. Vedasamaye kira dve adhimāsāni yācādhimāsañca pattādhimāsañca. Tattha kaliyugagaṇane ekūnavīsatigaṇanena bhājite dvepañcaṭṭhadasaterasasoḷasaṭṭhārasavasena sattadhā seso hoti, tesaṃ vasena cammādhimāsa pañcādhimāsa pasvādhimāsa dasādhimāsa terasādhimāsa soḷasādhimāsa aṭṭhārasādhimāsāti voharanti. Aṭṭhārasādhimāsaṃ pana avasānādhimāsantipi voharanti. Tesu pasusoḷasāni apatteyeva adhimāsapatanakaliyuge saṃvaccharamāsādivisamabhayena yācitvā māsassa ākaḍḍhitabbato yācādhimāsanti voharanti, sesāni pana pañcamatteyeva adhimāsapatanakaliyuge māsassa ākaḍḍhitabbato pattādhimāsanti. Tatretaṃ yācādhimāsalakkhaṇaṃ – tathato ajānantā pāḷiyā saṃsanditvā bimbisāraraññā bhagavato yācitādhimāsattā yācādhimāsaṃ nāma bhavati, tasmā dvīsu eva yācādhimāsesu divasena saha māso ākaḍḍhitabbo, na itaresūti vadanti, aññe pana pañcasu pattādhimāsesu eva saha divasena māso ākaḍḍhitabbo, na yācādhimāsesūti.
另有一类则依彼同一雨安居犍度中所出之经文:“诸比丘,此有二种雨安居入处:前入与后入。未过去之阿萨拉月应入前安居,已过去之阿萨拉月应入后安居。” 他们不如理把握其义,而计世尊唯许于月、日、星宿和合时入雨安居。故谓:阿萨拉满月后之初一日,应与满月日相应,亦应与名为前阿萨拉、后阿萨拉之二星宿各一相应。若如此时节不结合日子而成就月份之延长,则唯应作月份数量之延长;若不成就,则应结合日子而延长月份。他们又言:此是与三藏及吠陀相顺之决断。
Apare pana – ‘‘dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā purimikā pacchimikāti, aparajjugatāya āsāḷhiyā purimikā upagantabbā, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimikā upagantabbā’’ti tasmiṃyeva vassūpanāyikakkhandhake (mahāva. 184) āgatāya pāḷiyā atthaṃ ayoniso gahetvā tithinakkhattayoge eva vassūpagamanaṃ bhagavatā anuññātaṃ, tasmā āsāḷhipuṇṇamāya anantarabhūto pāṭipadadivaso puṇṇātithiyā ca yutto hotu, pubbāsāḷhauttarāsāḷhasaṅkhātesu dvīsu nakkhattesu ekekena yutto ca, evaṃbhūto kālo yadi vinā divasena māsakaḍḍhane sampajjati, tathā ca sati māsamattākaḍḍhanameva kātabbaṃ, yadi na sampajjati, saha divasena māsākaḍḍhanaṃ, ayaṃ piṭakena ca vedena ca anulomo vinicchayoti vadanti.
其中有些人说:“月称为‘玛’,因以其运行计量日数;此处一切部分圆满,故名为满月”等,此说见于《律义灯》等(《疑惑度疑·阿毗达摩复注·因缘注释》),因此满月与星宿的结合唯应在满月时求取,不应在初一。同样,星宿的结合也应在阿萨拉白分十五日的布萨时,如《大史》中所说:“于优陀罗阿萨拉星宿,如是界安立。”其中前者说:如此,布萨日本身便会有月蚀与日蚀,但如今月蚀只出现在黑分初一等日子,日蚀只出现在白分初一等日子,因此只应在初一期待月、日、星宿的结合。后者也说:依你们论师的说法,因以前应延长的日数未延长而成为多余的堆积,故有此说;但真实上,月蚀和日蚀只应在布萨日期待。好吧,随你们所愿而说。这样的事在有注释的三藏佛语中存在吗?存在。在《甘达拉本生》中,布萨日曾两次出现月蚀与日蚀。该本生于三藏中属经藏所摄,于五部中属小部所摄,于九分教中属本生所摄。如此说时,前者不能作出反驳。
Tatrāpyeke vadanti – ‘‘mā iti cando vuccati tassa gatiyā divasassa minitabbato, so ettha sabbakalāpāripūriyā puṇṇoti puṇṇamā’’tiādinā vinayatthamañjūsādīsu (kaṅkhā. abhi. ṭī. nidānavaṇṇanā) āgamanato puṇṇātithiyogopi puṇṇamiyā eva icchitabbo, na pāṭipade, tathā nakkhattayogopi āsāḷhisukkapakkhassa pannarase uposathe ‘‘uttarāsāḷhanakkhatte, evaṃ dhātu patiṭṭhitā’’ti mahāvaṃse vacanatoti. Tattha purimā vadanti – evaṃ sante uposathadivaseyeva candaggāho ca sūriyaggāho ca bhaveyya, idāni pana kāḷapakkhapāṭipadādīsuyeva candaggāho, sukkapakkhapāṭipadādīsuyeva sūriyaggāho paññāyati, tasmā pāṭipadeyeva tithinakkhattayogo icchitabboti. Pacchimāpi vadanti – tumhādisānaṃ vādīnaṃ vacanena pubbe ākaḍḍhitabbadivasānaṃ anākaḍḍhitattā divasapuñjabhāvena evaṃ hoti, saccato pana uposathadivaseyeva candaggāho sūriyaggāho ca icchitabboti. Hotu, yathā icchatha, tathā vadatha, evaṃ bhūtapubbo sāṭṭhakathe tepiṭake buddhavacane atthīti? Atthi. Gandhārajātake (jā. aṭṭha. 3.7.75 gandhārajātakavaṇṇanā) hi uposathadivase candaggāho dvikkhattuṃ āgato. Tañhi jātakaṃ tīsu piṭakesu suttapariyāpannaṃ, pañcasu nikāyesu khuddakanikāyapariyāpannaṃ, navasu sāsanaṅgesu jātakapariyāpannanti. Evaṃ vutte purimakā paṭivacanaṃ dātuṃ na sakkuṇeyyunti.
还有一些人说:“三藏中只有闰月,并无额外的日子”,并引《萨拉他迪巴尼疏》的说法:“然而,三处结节文中之所以那样说,是因为仅取十八年中的闰月来计算,故而其余两年确有额外的日子;所谓‘无疑地’,正是针对那些额外的日子而言。”这种说法不应采纳。因为在那两年中,所谓的额外日子并非单独存在,而是在第三年通过提前入雨安居的方式,完全舍出闰月时才形成闰月,因此那两年中所谓的额外日子根本不单独存在——这便是经文的意思。另有一些人则说:三藏中确实提到了额外的日子,并引《瓦基拉布迪疏》的说法:“其余两年也有额外的日子,因此无疑地为其举行达上。”以此为据,还以种种方式加以阐述。精通世间历法者也如此说,而持律比丘们则依律制而说。然而对我们而言,在历法传承中,应以手头现有的计算为准,无需作过多繁琐的辨析。若需深究,可查阅在历元超过一千三百年时,应法王之请而撰写的《闰月论著》以了解。
Athekacce ‘‘piṭakattaye adhikamāsāyeva santi, na adhikadivasā sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.404) ‘yaṃ pana vuttaṃ tīsupi gaṇṭhipadesu aṭṭhārasannaṃyeva vassānaṃ adhikamāse gahetvā gaṇitattā sesavassadvayassapi adhikāni divasāni honteva, tāni adhikadivasāni sandhāya nikkaṅkhā hutvāti vuttanti, taṃ na gahetabbaṃ. Na hi dvīsu vassesu adhikadivasā nāma visuṃ upalabbhanti tatiye vasse vassukkaḍḍhanavasena adhikamāse pariccatteyeva adhikamāsasambhavato, tasmā dvīsu vassesu atirekadivasā nāma visuṃ na sambhavantī’ti vacanato’’ti vadanti. Athaññe vadanti – piṭakattaye adhikadivasāti āgatā atthi vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. pācittiya 404) ‘‘avasesānaṃ dvinnaṃ vassānaṃ adhikadivasāni honteva, tasmā nikkaṅkhā hutvā upasampādentī’’ti vacanatoti. Ito parampi vividhena ākārena kathenti. Suddhavedikāpi evaṃ vadanti, vinayadharā bhikkhū vinayasamayavasena vadanti. Amhākaṃ pana vedasamaye hatthagatagaṇanavaseneva jānitabbanti alamatipapañcena. Atthikehi tivassādhikasahassakaliyuge dhammarājena pucchitattā kataṃ adhimāsapakaraṇaṃ oloketvā jānitabbaṃ.
在此,我们只就本文之意趣进行判明。在第一种和第二种说法中,频婆娑罗王既未请求世尊制定闰月,世尊也未曾制定;巴利原典、注疏及复注中,亦未说“某年某月为闰月”或“应提前一个月或连同当日一并推移”。实际上,王是由于雨安居即将来临,依历法传承可能发生提前入安居之事,为使比丘们不在第一个阿萨拉月入雨安居,而能在第二个阿萨拉月入雨安居,便遣使者传话说:“若诸位尊者来年能在后一个满月日入雨安居,则为善哉。”如果比丘们确实如此而行,则应接受。于是比丘们将王所遣使者的消息禀告世尊。世尊因提前入雨安居对比丘们的功德并无妨碍,故说:“比丘们,我允许随顺国王。”因此注疏中说:“‘比丘们,我允许随顺国王’的意思是:提前入雨安居对比丘们没有任何妨碍,所以被允许随顺。”《疑惑除遣疏》也说:“‘妨碍’是指对功德的妨碍。”因此,无论是由王劝请的闰月还是依律制的闰月,只要随顺不会妨碍比丘们的戒德等功德,便应随顺。
Idha pana adhippetavinicchayameva kathayāma. Paṭhamadutiyavādesu na bimbisārarājā bhagavantaṃ adhimāsapaññāpanaṃ yācati, na ca bhagavā paññapeti, na ‘‘tasmiṃ vasse idaṃ nāma adhimāsaṃ hotī’’ti vā ‘‘māsamattaṃ vā sahadivasaṃ vā ākaḍḍhitabba’’nti vā pāḷiyaṃ aṭṭhakathāṭīkāsu ca atthi, rājā pana upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vedasamaye vassukkaḍḍhanasambhavato bhikkhūnaṃ paṭhamaāsāḷhamāse vassaṃ anupagantvā dutiyaāsāḷhamāse upagamanatthaṃ ‘‘yadi panāyyā āgame juṇhe vassaṃ upagaccheyyu’’nti dūtaṃ pāhesi. Yadi pana upagaccheyyuṃ, sādhu vatāti sambandhitabbaṃ. Bhikkhū pana rañño pahitasāsanaṃ bhagavato ārocesuṃ. Bhagavā pana vassukkaḍḍhane bhikkhūnaṃ guṇaparihāniyā abhāvato ‘‘anujānāmi, bhikkhave, rājūnaṃ anuvattitu’’nti (mahāva. 186) avoca. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 185) ‘‘anujānāmi bhikkhave rājūnaṃ anuvattitunti ettha vassukkaḍḍhanabhikkhūnaṃ kāci parihāni nāma natthītianuvattituṃ anuññāta’’nti. Vimativinodaniyañca (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.185) vuttaṃ ‘‘parihānīti guṇaparihānī’’ti, tasmā yācādhimāso vā hotu pattādhimāso vā, yasmiṃ yasmiṃ kāle anuvattanena bhikkhūnaṃ sīlādiguṇampi parihāni natthi, tasmiṃ tasmiṃ kāle anuvattitabbaṃ.
然而,应当如何随顺,又应当如何不随顺?若随顺时,从先前所住之日算起,现在应作布萨的日子若为十四日或十五日,则应随顺。若是十三日或十六日,则不应随顺。因为随顺者会在非布萨日行布萨,由此便犯‘比丘们,不应在非布萨日行布萨,若行,犯恶作’中所说的恶作。如此,此会导致戒行功德的损减,故不应随顺。正如《疑惑除遣疏》所说:‘然而,根据“比丘们,我允许随顺国王”的说法,在此随顺世间人之日期时,也应依自己的布萨次第,将十四日作为十五日,或将十五日作为十四日而行随顺,但不可将十六日或十三日作为布萨日而行。’
Kathaṃ pana anuvattitabbaṃ, kathaṃ na anuvattitabbaṃ? Yadi anuvattante pubbe upavutthadivasato idāni upavasitabbauposathadivaso cātuddaso vā pannaraso vā hoti, tathā sati anuvattitabbaṃ. Yadi pana terasamo vā soḷasamo vā hoti, na anuvattitabbaṃ. Anuvattanto hi anuposathe uposathakato hoti, tato ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 183) vuttadukkaṭaṃ āpajjati, tasmā sīlaguṇaparihānisambhavato na anuvattitabbaṃ. Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.240) ‘‘anujānāmi, bhikkhave, rājūnaṃ anuvattitunti vacanato panettha lokiyānaṃ tithiṃ anuvattantehipi attano uposathakkamena cātuddasiṃ pannarasiṃ vā, pannarasiṃ cātuddasiṃ vā karonteheva anuvattitabbaṃ, na pana soḷasamadivasaṃ vā terasamadivasaṃ vā uposathadivasaṃ karontehī’’ti.
在第三和第四种说法中,为了消除对“有多少个结夏开始日”有疑惑者的疑惑,世尊说:“比丘们,有两种结夏的开始日:前期的和后期的。”为了说明这两种结夏开始日的入安居时间,经文说:“阿沙荼月满月后次日,应入前期结夏;阿沙荼月过后一个月,应入后期结夏。”这里的要义是:应在阿沙荼月满月之后紧接的朔日入前期结夏,应在萨瓦纳月满月之后紧接的朔日入后期结夏。因此注疏中说:“故应在阿沙荼满月后紧接着的朔日,或在距阿沙荼满月一个满月后紧接着的朔日,整修好住所,备置饮用水与生活用水,完成礼拜佛塔、寺院等一切如法事务,然后说一次或两三次‘我在此住所入这三个月的结夏’,以此入结夏。”《沙拉他迪巴尼疏》也说:“‘次日’,指的是阿沙荼月之后的那一天,即朔日之义。”《疑惑除遣疏》也说:“‘在其后一天’,即第二个朔日。”如此,在巴利原典、注疏及复注中,均说结夏的进入是在朔日,而未曾说“在某月相之日”或“在某星宿之日”。因此应当理解为:在朔日,从清晨黎明显现开始,整个白天与整个夜晚,直至第二天黎明显现之前,可在任何方便时入安居。
Tatiyacatutthavādepi ‘‘kati vassūpanāyikā’’ti saṃsayantānaṃ saṃsayavinodanatthaṃ ‘‘dvemā, bhikkhave, vassūpanāyikā purimikā pacchimikā’’ti (mahāva. 184) bhagavā avoca. Tato tāsaṃ dvinnaṃ vassūpanāyikānaṃ upagamanakālaṃ dassetuṃ ‘‘aparajjugatāya āsāḷhiyā purimikā upagantabbā, māsagatāya āsāḷhiyā pacchimikā upagantabbā’’ti vuttaṃ. Tatrāyaṃ piṇḍattho – āsāḷhipuṇṇamiyā anantare pāṭipadadivase purimikā upagantabbā, sāvaṇapuṇṇamiyā anantare pāṭipadadivase pacchimikā upagantabbāti. Tena vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 184) ‘‘tasmā āsāḷhipuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase, āsāḷhipuṇṇamito vā aparāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivaseyeva vihāraṃ paṭijaggitvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā sabbaṃ cetiyavandanādisāmīcikammaṃ niṭṭhāpetvā ‘imasmiṃ vihāre imaṃ temāsaṃ vassaṃ upemī’ti sakiṃ vā dvattikkhattuṃ vā vācaṃ nicchāretvā vassaṃ upagantabba’’nti , sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.184) ‘‘aparajjūti āsāḷhito aparaṃ dinaṃ, pāṭipadanti attho’’ti, vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.184) ‘‘aparasmiṃ divaseti dutiye pāṭipadadivase’’ti evaṃ pāḷiaṭṭhakathāṭīkāsu pāṭipadadivaseyeva vassūpagamanaṃ vuttaṃ, na vuttaṃ ‘‘amukatithiyoge’’ti vā ‘‘amukanakkhattayoge’’ti vā, tasmā pāṭipadadivase pāto aruṇuggamanato paṭṭhāya sakaladivasaṃ sakalaratti yāva dutiyaaruṇuggamanā yathārucite kāle vassaṃ upagantabbanti daṭṭhabbaṃ. Tato eva vassūpanāyikakāle puṇṇātithiyā yogo, uttarāsāḷhanakkhattena yogo hotūti vadantānaṃ vacanaṃ vinayaviruddhaṃ hoti, taṃ vacanaṃ gahetvā puṇṇātithiyogaṃ uttarāsāḷhanakkhattayogañca āgametvā vassaṃ upagantvāpi tathāgatena apaññattaṃ paññapeti nāmāti daṭṭhabbaṃ.
如此,由于在巴利原典、注疏及复注中,从未说“应在满月相之日进入结夏,而非在某一月相之日”或“应在北方阿沙咯星宿日,而非在萨瓦纳星宿日”,然而有人将尚未到来之事的影子预先捕捉,仿佛这是如来所制定的一般写入典籍加以保存;一些不通览整部律藏的历法传承者信受了这种说法,在结夏进入时节只寻求满月相与北方阿沙咯星宿的配合——应当连同日子一起提前的时候,却只提前月份;应当只提前月份的时候,却连同日子一起提前。因此,持这种说法的比丘,便陷入了“将如来未制定的说成是如来所制定”的过失之中。因此,对世尊怀有恭敬、有惭愧之心的智者,不应如此执取。然而,月相与星宿的配合在布萨日确实多次出现于三藏中,并在古代吠陀典籍中受到称赞,但有时世俗历算的月相与星宿并不一致,因此为了使它们协调,在闰月出现时会提前月份或日子,所以在其他时候即使不一致,也应在提前时使其协调。如此,月份、季节、年份才能保持均衡,应当如此理解。
Evaṃ pāḷiaṭṭhakathāṭīkāsu ca puṇṇātithiyoge eva vassaṃ upagantabbaṃ, na ekāya tithiyā yutteti vā uttarāsāḷhanakkhattayogeyeva, na sāvaṇanakkhattayogeti vā anāgatameva chāyaṃ gahetvā tathāgatena paññattaṃ viya potthakesu likhitvā kehici ṭhapitattā sakalaṃ vinayapiṭakaṃ apassantā vedasāmayikā taṃ vacanaṃ saddahitvā vassūpagamanakāle puṇṇātithiuttarāsāḷhayogameva gavesantā māsadivasena saha ākaḍḍhitabbakālepi māsamattameva ākaḍḍhanti, māsamattameva ākaḍḍhitabbakālepi saha divasena ākaḍḍhanti, tasmā evaṃvādino bhikkhū ‘‘apaññattaṃ tathāgatena paññattaṃ tathāgatenāti dīpetī’’ti vattabbataṃ āpajjanti, tasmā bhagavati gāravasahitā lajjino paṇḍitā evaṃ na gaṇhantīti. Tithinakkhattayogo pana uposathadivaseyeva bahudhā piṭakattaye āgato, porāṇavedaganthesu ca pasaṃsito, kadāci pana vohārakālo tithiyā nakkhattena ca visamo hoti, tasmā taṃ sametuṃ adhimāsapatanakāle māsampi divasampi ākaḍḍhanti, tasmā aññasmiṃ kāle visamepi ākaḍḍhanakāle samāpetabbaṃ. Evaṃ sati māsautusaṃvaccharānaṃ samabhāvo hotīti daṭṭhabbaṃ.
第五及第六种说法中,“闰月”是就十八年中额外取一个月而言,故“adhiko māso adhimāso”为持业释复合词,作阳性。而前面则是就月份的总量中额外取时刻而言,故“māsato adhikaṃ adhimāsaṃ”为不变释复合词,作中性。然在此,注疏中说:“古时长老们令十九岁的沙弥于出离满月后的朔日受具足戒,这是何故?答:一年中有六个十四日布萨日,如此于二十年中便缺少四个月;国王们每三年提前一次结夏,如此于十八年中便增加六个月;从中扣除因布萨所缺的四个月,余两个月;取此两个月,则满二十岁,故无疑惑地于出离满月后,在朔日为其受具足戒。”《沙拉他迪巴尼疏》解释此义说:“‘无疑惑地’者,因加闰月已满二十岁,故无疑惑。”
Pañcamachaṭṭhavādesu adhimāsoti aṭṭhārasavassato adhikamāsaṃ gahetvā vutto, tasmā ‘‘adhiko māso adhimāso’’ti kammadhārayasamāsattā pulliṅgaṃ katvā vutto. Pubbe pana māsapuñjato adhikaghaṭiyo gahetvā vutto, tasmā ‘‘māsato adhikaṃ adhimāsa’’nti abyayībhāvasamāsattā napuṃsakaliṅgaṃ katvā vuttaṃ. Idha pana ‘‘porāṇakattherā ekūnavīsativassaṃ sāmaṇeraṃ nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipadadivase upasampādenti, taṃ kasmāti? Vuccate – ekasmiṃ vasse cha cātuddasikauposathadivasā honti, iti vīsatiyā vassesu cattāro māsā parihāyanti, rājāno tatiye tatiye vasse vassaṃ upakaḍḍhanti, iti aṭṭhārasasu vassesu cha māsā vaḍḍhanti, tato uposathavasena parihīne cattāro māse apanetvā dve māsā avasesā honti, te dve māse gahetvā vīsati vassāni paripuṇṇāni hontīti nikkaṅkhā hutvā nikkhamanīyapuṇṇamāsiṃ atikkamma pāṭipade upasampādentī’’ti aṭṭhakathāvacane (pāci. aṭṭha. 404) ‘‘nikkaṅkhā hutvāti adhikamāsehi saddhiṃ paripuṇṇavīsativassattā nibbematikā hutvā’’ti attho sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. pācittiya 3.404) vutto.
于此,若有人问难:“然而《结文》三处中曾说‘十八……’等,此又当如何解释?”针对此问难,虽答言“然所说……是不可取的”,其意为:《结文》中所说之语不可取。何故不可取?答:“因为……”等。因不可得见,故不可取,此是其关联。如何得见?答:“于第三……”等。因唯在舍弃时方有可能,不舍弃时则不可能,故不可得见,此乃由差异法所作之因果关联。“因此……”等是所得之功德。
Tatra nanu ca ‘‘tīsupi gaṇṭhipadesu aṭṭhārasannaṃ…pe… vutta’’nti vuttaṃ, taṃ kathanti codanaṃ sandhāya ‘‘yaṃ pana vuttaṃ…pe… taṃ na gahetabba’’nti kiñcāpi vuttaṃ, tathāpi taṃ gaṇṭhipadesu vuttavacanaṃ na gahetabbanti attho, kasmā na gahetabbanti āha ‘‘na hī’’tiādi. Hi yasmā na upalabbhanti, tasmā na gahetabbanti yojanā. Kathaṃ viññāyatīti āha ‘‘tatiye’’tiādi. Pariccatteyeva sambhavato, apariccatte asambhavato na upalabbhantīti byatirekavasena hetuphalayojanā. Tasmātiādi laddhaguṇaṃ.
然而《金刚智复注》中,则是取《结文》中所说而说。这些言辞仅是成立沙弥满二十岁之事,并非成立闰月落处有连日月牵引之事,故引用这些不能决断彼争论。然而比丘们在众多人集会时,引用某段文句而能有所陈述者显得庄严,故引用如是文句。然而多闻智者,因不能成立所欲之义,故不引用如是言辞。即使在纯吠陀者的言辞中,持律者唯知律,不知外道教。然此论述在外道教中流行,故视为非持律者之境界而说。
Vajirabuddhiṭīkāyaṃ pana gaṇṭhipadesu vuttameva gahetvā vadati. Etāni vacanāni sāmaṇerānaṃ vīsativassaparipuṇṇabhāvasādhakāniyeva honti, na adhimāsapatanavāresu sadivasamāsākaḍḍhanabhāvasādhakāni, tasmā imāni āharitvā taṃ adhikaraṇaṃ vinicchituṃ na sakkonti. Bhikkhū pana bahūnaṃ sannipāte kiñci pāṭhaṃ āharitvā kathetuṃ samattho sobhatīti katvā īdisaṃ pāṭhaṃ āharanti. Sutasannicayapaṇḍitā pana icchitatthassa asādhakattā evarūpaṃ na āharanti. Suddhavedikānampi vacane vinayadharā vinayameva jānanti, na bāhirasamayaṃ. Ayaṃ pana kathā bāhirasamaye pavattā, tasmā vinayadharānaṃ avisayoti maññantā vadanti.
然而,在持律者中,有些仅知律藏,有些通达完整的三藏,有些则通达含外道教义在内的三藏,因此,以能否说法为准则。通晓吠陀者的话语,亦仅以吠陀经典所载为准则,并非随手拈来的任何计度。因此,当国主要调整相连的日月时,若请求“请于长月的黑分十五日行布萨”,则依“一次在半月的十四日或十五日”之教言,于十五日行布萨并无过失。当欲调整为纯月时,若请求“请于十四日行布萨”,此时,应知长月的黑分布萨原本即是十四日,故无过失。这两种情况下,布萨皆已善行,因此应随顺。其后,于第一个阿沙荼月的白分与黑分,以及第二个阿沙荼月的白分,行十五日布萨后,于次日不观察日期配合或星宿配合,从清晨日出后开始,直至再次日出,于整日整夜中随意入雨安居者,即是善入,无任何过失,应作如是见。虽然如此,是否存在清晨入雨安居的情况?存在。这在《住处篇集注释》中已说:“若于清晨已取得住处,另有游行比丘来请求住处,应说:‘尊者,住处已取,僧团已入雨安居,寺院宜人,于树下等处,随您们所愿而住。’”
Vinayadharā pana ekacce vinayameva jānanti, ekacce sakalaṃ piṭakattayaṃ jānanti, ekacce sabāhirasamayaṃ piṭakattayaṃ jānanti, tasmā kathetuṃ samatthabhāvoyeva pamāṇaṃ. Vedikānampi vacanaṃ vedappakaraṇāgatameva pamāṇaṃ. Na yaṃ kiñci hatthagatagaṇanamattaṃ, tasmā yadā pathavissaro rājā sadivasaṃ māsaṃ ākaḍḍhitukāmo ‘‘jeṭṭhamāsakāḷapakkhauposathaṃ pannarasiyaṃ karontū’’ti yācissati, tadā ‘‘sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā’’ti vacanato pannarasiyaṃ uposathakaraṇe doso natthi, yadā suddhamāsameva ākaḍḍhitukāmo ‘‘cātuddasiyaṃ karontū’’ti yācissati, evaṃ sati pakatiyāpi jeṭṭhamāsakāḷapakkhuposatho cātuddasoyevāti katvā doso natthi, ubhayathāpi uposatho sukatoyeva hoti, tasmā anuvattitabbo. Tato paraṃ paṭhamāsāḷhamāsassa juṇhapakkhepi kāḷapakkhepi dutiyāsāḷhamāsassa juṇhapakkhepi pannarasīuposathaṃ katvā pāṭipadadivase tithiyogaṃ vā nakkhattayogaṃ vā anoloketvā pāto aruṇuggamanānantarato paṭṭhāya yāva puna aruṇuggamanā sakaladivasarattiyaṃ yathājjhāsayaṃ vassaṃ upagacchanto sūpagatova hoti, natthi koci dosoti daṭṭhabbo. Bhavatvevaṃ, pātova vassaṃ upagacchanto atthīti? Atthi. Vuttañhetaṃ senāsanakkhandhakavaṇṇanāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 318) ‘‘sace pātova gāhite senāsane añño vitakkacāriko bhikkhu āgantvā senāsanaṃ yācati, ‘gahitaṃ, bhante, senāsanaṃ, vassūpagato saṅgho, ramaṇīyo vihāro, rukkhamūlādīsu yattha icchatha, tattha vasathā’ti vattabbo’’ti.
在第五种和第六种说法中,『闰月』是指超出十八年的那个月而言,因此以『多出的月即闰月』作为持业释复合词,故用阳性。而前文则是取超出月份积累的额外时分而言,因此以『超出月份的额外部分』作为不变化复合词,故用中性。
Iti vinayasaṅgahasaṃvaṇṇanābhūte vinayālaṅkāre
律庄严疏(第二分)
Vinayālaṅkāra-ṭīkā (dutiyo bhāgo)