二十四、结界决择论
24. Sīmāvinicchayakathā
156156. 如此讲说了依止的抉择之后,现在为了讲说结界的抉择,便说:「『结界』者,在此」等。其中,「结界」(sīmā),是被和合的僧团以甘马语所结的界限,故称结界。其中,「si」是「结缚」之义根,「ma」是后缀,此属于 kiyādi 类。具有区分的事物,欲显示其自性的分别,若没有区分便不能成立,因此说「此名为结界……乃至……成立」。这里,为了首先显示已结之界,故说「其中有十一」等。
156. Evaṃ nissayavinicchayaṃ kathetvā idāni sīmāvinicchayaṃ kathetuṃ ‘‘sīmāti ettha’’tyādimāha. Tattha sīmāti sinīyate samaggena saṅghena kammavācāya bandhīyateti sīmā. Si bandhaneti dhātu, ma-paccayo, kiyādigaṇoyaṃ. Vibhāgavantānaṃ sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgena vinā na hotīti āha ‘‘sīmā nāmesā…pe… hotī’’ti. Tattha baddhasīmaṃ tāva dassetuṃ ‘‘tattha ekādasa’’tyādimāha.
“最小二十众”者:就僧团羯磨而言,最低限度而言,于能容下二十一位比丘——含羯磨当事比丘——共坐之处,即可在此范围结界,不得小于此,故说“所谓极小,即不能容纳二十一位比丘坐下之处”。“东方”等表述仅为举例;若彼方无相,则可从有相处开始,先依“东方、东南方、南方……”等,将四周有相处的诸相一一次第唱说,之后再从“东南方”等开始,将最初所唱说者重复一遍,这也是可行的,因为即使是以三处相形成三角形状的界,亦被认可。所谓“三次连接界轮”,是指持律者唯住立一处,仅以唱说诸相之语,便将界轮四周的相与相彼此连接,其义如此。因即使不逐一前往各相所在之处,亦能唱说。纵使最大三由旬之界,一日之内绕行三周难以成办,持律者于自身未曾亲见的、先前由比丘们依所确认而说的相——如“尊者,是岩石”等——随他人所言而记别后,唱说“此岩石为相”等,也是可行的。
Vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa heṭṭhimantato yattha kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭati, na tato oranti āha ‘‘atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkontī’’ti. Puratthimāya disāyāti idaṃ nidassanamattaṃ, tassaṃ pana disāyaṃ nimitte asati yattha atthi, tato paṭṭhāya paṭhamaṃ ‘‘puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāyā’’tiādinā samantā vijjamānaṭṭhānesu nimittāni kittetvā puna ‘‘puratthimāya anudisāyā’’ti paṭhamakittitaṃ paṭikittetuṃ vaṭṭati tīhi nimittehi siṅghāṭakasaṇṭhānāyapi sīmāya sammannitabbato. Tikkhattuṃ sīmamaṇḍalaṃ sambandhantenāti vinayadharena sayaṃ ekasmiṃyeva ṭhāne ṭhatvā kevalaṃ nimittakittanavacaneneva sīmamaṇḍalaṃ samantā nimittena nimittaṃ bandhantenāti attho. Taṃtaṃnimittaṭṭhānaṃ agantvāpi hi kittetuṃ vaṭṭati. Tiyojanaparamāyapi sīmāya samantato tikkhattuṃ anuparigamanassa ekadivasena dukkarattā vinayadharena sayaṃ adiṭṭhampi pubbe bhikkhūhi yathāvavatthitaṃ nimittaṃ ‘‘pāsāṇo bhante’’tiādinā kenaci vuttānusārena sallakkhetvā ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’ntiādinā kittetumpi vaṭṭati eva.
“枝条相接”者,以此显示彼此邻近。“已结”者,是就后方之界而言。为使一宝的距离更易识别,故说“在后边界应留手掌宽的界间隔”。即使仅留一指宽的界间隔,也是允许的。因即使以此距离,界亦不被破坏。“成为两界的标识”者:因标识立于界外,故界不会破坏,如是而说。“造成界的混乱”者:由树木生长侵入界内之处,两界所在难以辨别,故作此说,但并非显示彼处不得作羯磨。因为界不因此而变成非界,然而两界被后来生长的树木覆盖而连成一片,因此立于一处作羯磨者,应避开另一处而作。“其地方”者,是指比丘们立于其上能行羯磨之处的处所;而立于其上不能行羯磨的处所,若在结界时纳入其中,即名为破坏界。“不破坏甘马语”者,意为不破坏甘马语,不损毁羯磨。
Saṃsaṭṭhaviṭapāti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Ekaratanamattā suviññeyyatarā hotīti katvā vuttaṃ ‘‘pacchimakoṭiyā hatthamattā sīmantarikā ṭhapetabbā’’ti. Ekaṅgulimattāpi sīmantarikā vaṭṭatiyeva. Tattakenapi hi sīmā asambhinnāva hoti. Dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā sīmasambhedo na hotīti vuttaṃ. Sīmasaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vuttaṃ, na, pana tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ. Na hi sīmā tattakena asīmā hoti, dve pana sīmā pacchā vaḍḍhitarukkhena ajjhotthaṭattā ekābaddhā honti, tasmā ekattha ṭhatvā kammaṃ karontehi itaraṃ sodhetvā kātabbaṃ. Tassā padesanti yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ, yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ antokaritvā bandhantā sīmāya sīmaṃ saṃbhindanti nāma. Na kammavācaṃ vaggaṃ karontīti kammavācaṃ na bhindanti, kammaṃ na kopentīti adhippāyo.
158“纯粹沙山”者,指非人工所造、自然生成之山,余山亦同。“其他”者,指如纯粹沙山等山。“象的大小”者:此处应以从地面隆起部分来取象的高度。然而《心义灯》与《金刚智疏》中说:“名为象大小之山,从底部算起有七肘半之高。”“以四或三”者:指在界地四方或三方站立者;唯在一方站立者,纵使人数更多亦不得认可;两方各立一人亦不允许。“因此”者:即因一人不许之故。“将其置于外”者:因所唱的相不在界内,若将其包含在界中即不合理,故作此说。因此说“若……”等。
158.Suddhapaṃsupabbatoti na kenaci kato sayaṃjātova vutto. Tathā sesāpi. Itaropīti suddhapaṃsupabbatādiko pabbatopi. Hatthippamāṇoti ettha bhūmito uggatapadesena hatthippamāṇaṃ gahetabbaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana vajirabuddhiṭīkāyañca (vajira. ṭī. mahāvagga 138) ‘‘hatthippamāṇo nāma pabbato heṭṭhimakoṭiyā aḍḍhaṭṭhamaratanubbedho’’ti vuttaṃ. Catūhi vā tīhi vāti sīmabhūmiyaṃ catūsu, tīsu vā disāsu ṭhitehi, ekissā eva pana disāya ṭhitehi tato bahūhipi sammannituṃ na vaṭṭati, dvīhi pana dvīsu disāsu ṭhitehipi na vaṭṭati. Tasmāti yasmā ekena na vaṭṭati, tasmā. Taṃ bahiddhā katvāti kittitanimittassa asīmattā antosīmāya karaṇaṃ ayuttanti vuttaṃ. Tenāha ‘‘sace’’tiādi.
“三十二婆罗铅球的大小”应从形状来取,而非以秤量计算;“婆罗”的量则应依摩揭陀秤来取,据说该秤是世间秤的两倍。但《义灯钞》中说:“三十二婆罗铅球的大小应依秤量来取,而非凭秤的计算。”“即使极大”是指:从地面量取象的身量之后,向下深入地下坚实之处,即便达数由旬之大,若从那里有与象等大的山峰耸起,仍算为山。《金刚智疏》中说:“若是一整体,则不应作。”在此,若四方四个山峰的下方立在如同背石的石上,虽为一整体,但若地面之上它们之间并无连接,仅凭地下与地相连的微细连接,则可忽略而予以标示。因此说“背石即使极大,也仍算为石”。若取其地下部分之大,则成为山——如此在《随纽解》中说。“堆积而成的土堆”上若长出草、灌木、树木,则成为山,这是法施长老所说;优波帝须长老则说并非如此。关于“石”,据说石灰石也可用,但应审察,因为砖已被禁止。“彼亦”者,如桩般竖立的石也同样。“仅四五棵树的标识”者,在某些地方没有“标识”一词,如是说。
Dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā saṇṭhānato gahetabbā, na tulagaṇanāvasena, bhārato palaparimāṇañca magadhatulāya gahetabbaṃ, sā ca lokiyatulāya dviguṇāti vadanti. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana ‘‘dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇatā tulatāya gahetabbā, na tulagaṇanāyā’’ti vuttaṃ. Atimahantopīti bhūmito hatthippamāṇaṃ anugantvā heṭṭhābhūmiyaṃ otiṇṇaghanato anekayojanappamāṇopi. Sace hi tato hatthippamāṇaṃ kūṭaṃ uggacchati, pabbatasaṅkhameva gacchati. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) – sace ekābaddho hoti, na kātabboti ettha catūsu disāsu catunnaṃ pabbatakūṭānaṃ heṭṭhā piṭṭhipāsāṇasadise pāsāṇe ṭhitattā ekābaddhabhāve satipi pathavito uddhaṃ tesaṃ sambandhe asati heṭṭhā pathavīgatasambandhamatte abbohārikaṃ katvā kittetuṃ vaṭṭati. Teneva ‘‘piṭṭhipāsāṇo atimahantopi pāsāṇasaṅkhyameva gacchatī’’ti vuttaṃ. Pathavito heṭṭhā tassa mahantabhāve gayhamāne pabbatameva hotīti anugaṇṭhipade vuttaṃ. Cinitvā katapaṃsupuñje tiṇagumbarukkhā ce jāyanti, pabbato hotīti dhammasiritthero, nevāti upatissattheroti vuttaṃ. Pāsāṇoti sudhāmayapāsāṇopi vaṭṭatīti vadanti, vīmaṃsitabbaṃ iṭṭhakāya paṭikkhittattā. Sopīti khāṇuko viya uṭṭhitapāsāṇopi. Catupañcarukkhanimittamattampīti ekaccesu nimittasaddo natthīti vuttaṃ.
所谓“有心材”,是指纵使当时树木幼小,尚无真正的心材,但就将来会长出心材而说。因为像那样粗细仅如针杆的树,即使只有四五棵,也构成树林。“与有心材混合”,是指与有心材的树木相混杂。以此显示,包括树皮心材树在内的混合林也是允许的。“即使只有四五棵树”,是就心材树而言。然而,《金刚智疏》中说:“在此,若有三棵心材树、两棵非心材树,应求心材树占多数。墓地在此也算入树林,因为是自然生成的。”有些人则说:“在四棵树中,若有两棵有心材,则允许;有心材者更多或相等,也允许;因此,即使很多树中,只要有两棵有心材,就允许。”“在树林中间建造寺院”,意思是在树丛之间砍伐部分树木,用篱笆等划定寺院范围,然后在树木之间建造僧房、叶屋等,使得寺院内部也如同树林一般,如此来建造寺院。因为如果砍伐所有树木来建造寺院,由于寺院本身不是树林,围绕寺院而存在的树林就应在一处标示。但在这里,由于内部也是树林,所以说“不应标示树林”。因为如果标示它,便会产生“界相上方有寺院”等紧接着所说的过失。“一部分”是指树
Antosārānanti tasmiṃ khaṇe taruṇatāya sāre avijjamānepi pariṇāmena bhavissamānasārepi sandhāya vuttaṃ . Tādisānañhi sūcidaṇḍakappamāṇapariṇāhānaṃ catupañcamattānampi vanaṃ vaṭṭati. Antosāramissakānanti antosārehi rukkhehi sammissānaṃ. Etena tacasārarukkhamissakānampi vanaṃ vaṭṭatīti dasseti. Catupañcarukkhamattampīti sārarukkhe sandhāya vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘ettha tayo ce sārarukkhā honti, dve asārā, sārarukkhānaṃ bahuttaṃ icchitabbaṃ. Susānampi idha vanamevāti saṅkhyaṃ gacchati sayaṃjātattāti vuttaṃ. Keci pana ‘catūsu dve antosārā ce, vaṭṭati, antosārā adhikā, samā vā, vaṭṭati, tasmā bahūsupi dve ce antosārā atthi, vaṭṭatī’ti vadantī’’ti vuttaṃ. Vanamajjhe vihāraṃ karontīti rukkhaghaṭāya antare rukkhe acchinditvā vatiādīhi vihāraparicchedaṃ katvāva antorukkhantaresu eva pariveṇapaṇṇasālādīnaṃ karaṇavasena yathā antovihārampi vanameva hoti, evaṃ vihāraṃ karontīti attho. Yadi hi sabbaṃ rukkhaṃ chinditvā vihāraṃ kareyyuṃ, vihārassa avanattā taṃ parikkhipitvā ṭhitavanaṃ ekattha kittetabbaṃ siyā, idha pana antopi vanattā ‘‘vanaṃ na kittetabba’’nti vuttaṃ. Sace hi taṃ kittenti, ‘‘nimittassa upari vihāro hotī’’tiādinā anantare vuttadoso āpajjati . Ekadesanti vanekadesaṃ, rukkhavirahitaṭṭhāne katavihārassa ekapasse ṭhitavanassa ekadesanti attho.
所谓“针杆大小”,指与竹杆相当的大小。也有人说是“如书写笔杆般大小”。然而,《本母注》在“不分别”的决断中说:“任何仅八指针杆大小的竹……都是重物”,因此应理解为较细的竹杆与针杆。“在竹、芦、陶器等之中”,是指处于竹节中、芦节中,或陶片等泥土容器中,这是其含义。“即使在那时”,是就树苗幼嫩、不会枯萎而能生根的种类而言。如果是已经成熟、连根拔起后种植,却像被砍断的树枝一样枯萎,需经很久才长出新的根芽而存活,乃至直接死去的,那样的树则不应标示。“此”,指新根与枝条的生长。而在《要义灯论》中说:“‘针杆大小’,在锡兰岛他们说如书写笔杆般大小,但应视作如小指般大小。”
Sūcidaṇḍakappamāṇoti vaṃsadaṇḍappamāṇo. ‘‘Lekhanidaṇḍappamāṇo’’ti keci. Mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. dubbalasikkhāpadavaṇṇanā) pana avebhaṅgiyavinicchaye ‘‘yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍamattopi veḷu…pe… garubhaṇḍa’’nti vuttattā tanutaro veḷudaṇḍoti ca sūcidaṇḍoti ca gahetabbaṃ. Vaṃsanaḷakasarāvādīsūti veḷupabbe vā naḷapabbe vā kapallakādimattikabhājanesu vāti attho. Taṅkhaṇampīti taruṇapotake amilāyitvā viruhanajātike sandhāya vuttaṃ. Ye pana pariṇatā samūlaṃ uddharitvā ropitāpi chinnasākhā viya milāyitvā cirena navamūlaṅkuruppattiyā jīvanti, miyantiyeva vā, tādise kittetuṃ na vaṭṭati. Etanti navamūlasākhāniggamanaṃ. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana ‘‘sūcidaṇḍakappamāṇoti sīhaḷadīpe lekhanidaṇḍappamāṇoti vadanti, so ca kaniṭṭhaṅguliparimāṇoti daṭṭhabba’’nti vuttaṃ.
“中间”,是指在界内各个主要方位之内。“角”,是指在界的四个角落,两条道路各自相交的连接处。“于另一边标示,是允许的”,意谓:在这四个角落向外延伸而有的八条道路上,可以向一个方向标示一条道路,向另一个方向标示另一条道路;如此,在四个方位上各标示一条道路,总计四条道路,这便是允许的。然而,如果只是这样标示,又如何能不与同一结界性相违呢?这是可以理解的。因为即使延伸到其他地方,这些仍属于那四条道路。由于经文说“四条道路通往四个方向”,故对此处需审察其理据,此即《破疑论》中所说。经审察后,其理据如下显现:前一句说“围绕寺院的四条道路”,后一句也说“从寺院中间穿过的道路”,都是就寺院而言的;因此,注释书中才说“穿过角落而去的道路”等语。这些道路仅仅穿过寺院的角落,并未彼此混杂,所以,由于不具备同一结界性,允许在四个不同的地点分别标示这四条道路。然而,在《要义灯论》中仅说:“‘于另一边标示,是允许的’,是说在向外延伸而有的八条道路上,可以向一个方向标示一条,向另一个方向标示另一条;如此,在四个地点标示,是允许的。”而在《金刚智疏》中则说:“‘另一边’者,在此,由于从……
Majjheti sīmāya mahādisānaṃ anto. Koṇanti sīmāya catūsu koṇesu dvinnaṃ dvinnaṃ maggānaṃ sambandhaṭṭhānaṃ. Parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti tesaṃ catunnaṃ koṇānaṃ bahi nikkhamitvā ṭhitesu aṭṭhasu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aññissā disāya cāparanti evaṃ cattāropi maggā catūsu disāsu kittetuṃ vaṭṭatīti adhippāyo. Evaṃ pana kittitamattena kathaṃ ekābaddhatā vigacchatīti viññāyati. Parato gataṭṭhānepi ete eva te cattāro maggā. ‘‘Cattāro maggā catūsu disāsu gacchantī’’ti hi vuttaṃ, tasmā ettha kāraṇaṃ vicinitabbanti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) vuttaṃ. Vicinanto pana evaṃ kāraṇaṃ paññāyati – pubbavākyepi ‘‘vihāraṃ parikkhipitvā cattāro maggā’’ti, paravākyepi ‘‘vihāramajjhena nibbijjhitvā gatamaggopī’’ti vihārameva sandhāya vutto, tasmā idhāpi ‘‘koṇaṃ nibbijjhitvā gataṃ panā’’ti (mahāva. aṭṭha. 138) aṭṭhakathāyaṃ vuttattā ete maggā vihārassa koṇameva nibbijjhiṃsu, na aññamaññaṃ missiṃsu, tasmā ekābaddhabhāvābhāvā catunnaṃ maggānaṃ catūsu ṭhānesu kittetuṃ vaṭṭatīti. Sāratthadīpaniyaṃ pana ‘‘parabhāge kittetuṃ vaṭṭatīti bahi nikkhamitvā ṭhitesu aṭṭhasu maggesu ekissā disāya ekaṃ, aparāya ekanti evaṃ catūsu ṭhānesu kittetuṃ vaṭṭatī’’ti ettakameva vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘parabhāgeti ettha etehi baddhaṭṭhānato gatattā vaṭṭati, tathā dīghamaggepi gahitaṭṭhānato gataṭṭhānassa aññattāti vadantī’’ti vuttaṃ. Tampi ekābaddhanimittattā vicāretabbaṃ.
“对于渡河的比丘尼”——此说是因为在律典中,关于比丘尼渡河时,已出现了河的定义,所以才这样说;对于比丘而言,即使只是弄湿下衣的程度,也同样是允许的。在《要义灯论》中也说:“此处之所以只举比丘尼为例,是因为在《比丘尼分别》中,依比丘尼而说的河的定义已在律典中出现,所以为了以同样的方式来显示。对于结界者而言,这便是相——一条具备所述特征的河流,无论它流入大海还是湖泊,从其源头开始,整条河就是相。”在《金刚智疏》中则说:“因为提到‘下衣被弄湿’,有些人便认为只有在那样水量的地方才能作相。‘被弄湿’这一说法,是为了显示河的最下限;而另一些人则认为,对于这样的河,在四个月中,无论水多水少,只要是水覆盖而流动的地方,即使在水少之时,也可以站在那个地方作相。”
Uttarantiyā bhikkhuniyāti idañca pāḷiyaṃ bhikkhunīnaṃ nadīpāragamane nadīlakkhaṇassa āgatattā vuttaṃ, bhikkhūnaṃ antaravāsakatemanamattampi vaṭṭatiyeva. Sāratthadīpaniyampi (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) ‘‘bhikkhuniyā eva gahaṇañcettha bhikkhunīvibhaṅge bhikkhunīvasena nadīlakkhaṇassa pāḷiyaṃ āgatattā teneva nayena dassanatthaṃ kataṃ. Sīmaṃ bandhantānaṃ nimittaṃ hotīti ayaṃ vuttalakkhaṇā nadī samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nimittaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘antaravāsako temiyatīti vuttattā tattakappamāṇaudakeyeva kātuṃ vaṭṭatīti keci. ‘Temiyatī’ti iminā heṭṭhimakoṭiyā nadīlakkhaṇaṃ vuttaṃ, evarūpāya nadiyā yasmiṃ ṭhāne cattāro māse appaṃ vā bahuṃ vā udakaṃ ajjhottharitvā pavattati, tasmiṃ ṭhāne appodakepi ṭhatvā kātuṃ vaṭṭatīti eke’’ti vuttaṃ.
“于河的四组情形,也是同样的原则”——以此显示:在一处作了标示之后,对于另一处、乃至延伸到外面的地方,则不允许再作标示。正是由于这个原因,才特别强调了“不混杂的河,四条也允许标示”中的“不混杂”一词。“覆盖后,障碍仍在流动”,意即水流覆盖障碍物后依然继续流动。“不流动”,即水不流动。因为河流遇到障碍后,在某处水便不流动而停住,那里不允许作河相,只允许在上方水流动之处作河相。而在水不流动之处,则允许作水相。因为静止的水才适用于水相,流动的水则不适用。因此才说:“在流动处作河相,在不流动处作水相,是允许的。”“由于说‘在流动处作河相’,因此从桥梁之外算起,只要有那一量的水在流动,他们说那里便可以作河相。在天然湖泊等地方,静止的水以天然湖泊等为所依,在其间也允许作相,如同河流对岸界的相。如果那个地方经过一段时间后变成了村落或田地,在那里则允许认可另一界”——《金刚智疏》中如此说。“根”,即最初之时。“破河”——如同不愿让水流入的农夫们无法阻挡大洪水一般,冲破了堤岸;或者称为“破河”,指通过水渠口冲破了河岸。
Nadīcatukkepi eseva nayoti iminā ekattha kittetvā aññattha parato gataṭṭhānepi kittetuṃ na vaṭṭatīti dasseti. Teneva ca ‘‘asammissā nadiyo pana catassopi kittetuṃ vaṭṭatī’’ti asammissaggahaṇaṃ kataṃ. Ajjhottharitvā āvaraṇaṃ pavattatiyevāti āvaraṇaṃ ajjhottharitvā sandatiyeva. Apavattamānāti asandamānudakā. Āvaraṇañhi patvā nadiyā yattake padese udakaṃ asandamānaṃ santiṭṭhati, tattha nadīnimittaṃ kātuṃ na vaṭṭati, upari sandamānaṭṭhāneyeva vaṭṭati. Asandamānaṭṭhāne pana udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ṭhitameva hi udakaṃ udakanimitte vaṭṭati, na sandamānaṃ. Tenevāha ‘‘pavattanaṭṭhāne nadīnimittaṃ, apavattanaṭṭhāne udakanimittaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti. ‘‘Pavattanaṭṭhāne nadīnimittanti vuttattā setuto parato tattakaṃ udakaṃ yadi pavattati, nadī evāti vadanti. Jātassarādīsu ṭhitodakaṃ jātassarādipadesena antarikampi nimittaṃ kātuṃ vaṭṭati nadīpārasīmāya nimittaṃ viya. Sace so padeso kālantarena gāmakhettabhāvaṃ pāpuṇāti, tattha aññaṃ sīmaṃ sammannituṃ vaṭṭatī’’ti vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) vuttaṃ. Mūleti ādikāle. Nadiṃ bhinditvāti yathā udakaṃ anicchantehi kassakehi mahoghe nivaṭṭetuṃ na sakkā, evaṃ kūlaṃ bhinditvā. Nadiṃ bhinditvāti vā mātikāmukhadvārena nadīkūlaṃ bhinditvā.
「可提起的」:指可用长绳与钩子汲上来的;或如从井中提上来而取用;或指取出后方可取用的。
Ukkhepimanti dīgharajjunā kūṭehi ussiñcanīyaṃ. Ukkhepimanti vā kūpato viya ukkhipitvā gahetabbaṃ. Ukkhepimanti vā uddharitvā gahetabbakaṃ.
「不混杂的」:在所有方向都以山为相,或以岩石等其中一种为相,而不被其他相间隔。「混杂的」:一处是山,另一处是岩石,如此安立八种相。「即使以百种相」:此句说明即使在同一方向,也可说明多种相,如:“东方是什么相?”“山,尊者。”“东方又是什么相?”“岩石,尊者。”等等,这是允许的。「三叉形」:即三角形;或指三角形街道的形状。「四方形」:即正四方形。而「鼓形」则为长方形,在一角收缩,在另一角宽阔;或如鼓、大鼓那样,中间宽阔,两端收缩。
Asammissehīti sabbadisāsu ṭhitapabbatehi eva vā pāsāṇādīsu aññatarehi vā nimittantarābyavahitehi. Sammissehīti ekattha pabbato, aññattha pāsāṇoti evaṃ ṭhitehi aṭṭhahi. Nimittānaṃ satenāpīti iminā ekissāyeva disāya bahūnipi nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ, pabbato, bhante. Puna puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ, pāsāṇo, bhante’’tiādinā (mahāva. aṭṭha. 138) kittetuṃ vaṭṭatīti dasseti. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti tikoṇā. Siṅghāṭakasaṇṭhānāti vā tikoṇaracchāsaṇṭhānā. Caturassāti samacaturassā. Mudiṅgasaṇṭhānā pana āyatacaturassā, ekakoṭiyaṃ saṅkocitā, tadaññāya vitthiṇṇā vā hoti. Mudiṅgasaṇṭhānāti vā mudiṅgabherī viya majjhe vitthatā ubhosu koṭīsu saṅkocitā hoti.
159159. 如此显示了结界中相成就的具足后,现在为显示众成就的具足,而说“众成就具足者”等。其中,“以最低限度的划分”:即以最低的数目来划分,意思是若僧众更少的话。而由于此结界羯磨为四众所作,故说“由四位比丘”。“已聚集”:即成为和合,彼此不离开一臂之距而聚集。以此显示“在四众所作羯磨中,四位比丘是本性者、达到羯磨者,他们已到来”所说的第一成就相。“在那个村界中”:即在那个想结界的区域,在那个属于一位村主的村界中安住的比丘们,如此连接。或者“不进入结界、河、海、自然湖等”:以此显示这些结界等相对于村界是别界,在其中安住的人不会使在村界中作羯磨者成为别众,因此不应带来他们的意欲。“将他们全部置于手臂距离内或带来意欲”:意思是,将那个村界中所有能够聚集以避别众羯磨的比丘们,置于僧众的手臂距离内。“或带来意欲”:即对于不能聚集者,带来他们的意欲。在那个村界中,即使有千位比丘,其中只有四位是达到羯磨者,其余是应受意欲者,因此应带来未到者的意欲,以此说“应受意欲者的意欲已被带来”。
159. Evaṃ baddhasīmāya nimittasampattiyuttataṃ dassetvā idāni parisasampattiyuttataṃ dassetuṃ ‘‘parisasampattiyuttā nāmā’’tiādimāha . Tattha sabbantimena paricchedenāti sabbaheṭṭhimena gaṇanaparicchedena, appataro ce gaṇo hotīti adhippāyo. Imassa pana sīmāsammutikammassa catuvaggakaraṇīyattā ‘‘catūhi bhikkhūhī’’ti vuttaṃ. Sannipatitāti samaggā hutvā aññamaññassa hatthapāsaṃ avijahitvā sannipatitā. Iminā ‘‘catuvaggakaraṇīye kamme cattāro bhikkhū pakatattā kammappattā, te āgatā hontī’’ti vuttaṃ paṭhamasampattilakkhaṇaṃ dasseti. Yāvatikā tasmiṃ gāmakkhetteti yasmiṃ padese sīmaṃ bandhitukāmā, tasmiṃ ekassa gāmabhojakassa āyuppattiṭṭhānabhūte gāmakkhette ṭhitā bhikkhūti sambandho. Baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvāti etena etā baddhasīmādayo gāmasīmato sīmantarabhūtā, na tāsu ṭhitā gāmasīmāya kammaṃ karontānaṃ vaggaṃ karonti, tasmā na tesaṃ chando āharitabboti dasseti. Te sabbe hatthapāse vā katvāti vaggakammapariharaṇatthaṃ sannipatituṃ samatthe te gāmakkhettaṭṭhe sabbe bhikkhū saṅghassa hatthapāse katvāti attho. Chandaṃ vā āharitvāti sannipatituṃ asamatthānaṃ chandaṃ āharitvā. Tasmiṃ gāmakkhette yadipi sahassabhikkhū honti, tesu cattāroyeva kammappattā, avasesā chandārahā, tasmā anāgatānaṃ chando āharitabboti attho, iminā ‘‘chandārahānaṃ chando āhaṭo hotī’’ti vuttaṃ dutiyasampattilakkhaṇamāha. ‘‘Sammukhībhūtā na paṭikkosantī’’ti vuttaṃ tatiyasampattilakkhaṇaṃ pana imesaṃ sāmatthiyena vuttaṃ hoti.
160如此说明了结界中众成就的具足之后,现在为了说明甘马语成就的具足,而说“甘马语成就具足者”等。其中,“请听我”等语句的意义,已于前面具足戒甘马语的注释中说过。如此所说——即世尊在布萨犍度中依此顺序所说。“清净”——即远离动议过失与宣告过失,于各方面皆清净。“以动议为第二的甘马语”——因为由一个动议、一个宣告而作,动议即是这甘马语的第二分,所以称为“以动议为第二的甘马语”。相的内部是界,相在界的外围——将相置于外部,下至地际、水际作为边界,因为界已到达那里。
160. Evaṃ baddhasīmāya parisasampattiyuttataṃ dassetvā idāni kammavācāsampattiyuttataṃ dassetuṃ ‘‘kammavācāsampattiyuttā nāmā’’tiādimāha. Tattha ‘‘suṇātu me’’tiādīnaṃ attho heṭṭhā upasampadakammavācāvaṇṇanāyaṃ vuttova . Evaṃ vuttāyāti evaṃ iminā anukkamena uposathakkhandhake (mahāva. 138-139) bhagavatā vuttāya. Parisuddhāyāti ñattidosaanaussāvanadosehi parisamantato suddhāya. Ñattidutiyakammavācāyāti ekāya ñattiyā ekāya anussāvanāya kariyamānattā ñatti eva dutiyā imissā kammavācāyāti ñattidutiyakammavācā, tāya. Nimittānaṃ anto sīmā hoti, nimittāni sīmato bahi honti nimittāni bahi katvā heṭṭhā pathavīsandhāraudakaṃ pariyantaṃ katvā sīmāya gatattā.
161如此说明了共住界羯磨的语具足之后,现在为了说明世尊为使已决意三衣的比丘们于衣上安乐受用而制定的不离衣界羯磨的语具足,而说“如是结”等。其中,“应认可三衣不离”的意思是:犹如已决意三衣的比丘即使在界内与三衣暂时分离也不犯第二咖提那学处,同样地,应认可该共住界为三衣不离界。“除去村及村行处”的意思是:若该共住界内有村,则除去彼村及村行处,从彼解脱的共住界应认可为三衣不离界。
161. Evaṃ samānasaṃvāsakasīmāsammutiyā kammavācāsampattiṃ dassetvā idāni adhiṭṭhitatecīvarikānaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sukhaparibhogatthaṃ bhagavatā paññattaṃ avippavāsasīmāsammutikammavācāsampattiṃ dassento ‘‘evaṃ baddhāya ca’’tyādimāha. Tattha ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyyāti yathā adhiṭṭhitatecīvariko bhikkhu antosīmāyaṃ ticīvarena vippavasantopi avippavāsoyeva hoti, dutiyakathinasikkhāpadena (pārā. 471 ādayo) āpatti na hoti, evaṃ taṃ samānasaṃvāsakasīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyyāti attho. Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañcāti yadi tissā samānasaṃvāsakasīmāya anto gāmo atthi, taṃ gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā tato vinimuttaṃ taṃ samānasaṃvāsakasīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyyāti attho.
“就算作界的计数”:即算作不离衣界的计数。“或有一家已入住”:在新建的房屋中,最初已有一家入住。“或尚未离去”:在旧村里,即使其余房舍已被舍弃离去,但仍有至少一家尚未离去,这就是含义。
Sīmasaṅkhyaṃyeva gacchatīti avippavāsasīmasaṅkhyaṃyeva gacchati. Ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ vāti abhinavakatagehesu sabbapaṭhamaṃ ekampi kulaṃ paviṭṭhaṃ atthi. Agataṃ vāti porāṇakagāme aññesu kulesu gehāni chaḍḍetvā gatesupi ekampi kulaṃ agataṃ atthīti attho.
162162. 如此略说结界认可之后,再作详细说明,即说“此为略说,此为广说”等语。“除去界的行处”:指在未来将结之界中,除去各精舍边界以外、足以作为界间隔的行处。已结界精舍中的比丘,称为已结界者。“各别”:各个。“如已结界相似”:指如同住立在已结界中的比丘,不需互相等待意欲等,便能各别行作羯磨;住于村界的比丘也是如此。“然而对于入于标相内者”:若欲把一村的一半纳入界内,便无召集全体比丘的必要,故如此说。而“应来”是依适当方式而说,并非决断表示“必须来”。因此说“来与不来皆可”。因为在未结界中,不同村田各有不同界的自性,他们不来也不成别众羯磨,所以不来亦无妨。但在已结界中,由于是同一界,当行作其他羯磨时,界内者必须前来,故说“于不离衣界……应来”。进行标相宣告时,即使界尚未清净也无过失,因为标相宣告中没有白告等任何程序。
162. Evaṃ saṅkhepena sīmāsammutiṃ dassetvā puna vitthārena dassento ‘‘ayamettha saṅkhepo, ayaṃ pana vitthāro’’tiādimāha. Sīmāya upacāraṃ ṭhapetvāti āyatiṃ bandhitabbāya sīmāya nesaṃ vihārānaṃ paricchedato bahi sīmantarikappahonakaṃ upacāraṃ ṭhapetvā. Baddhā sīmāyesu vihāresu, te baddhasīmā. Pāṭiyekkanti paccekaṃ. Baddhasīmāsadisānīti yathā baddhasīmāsu ṭhitā aññamaññaṃ chandādiṃ anapekkhitvā paccekaṃ kammaṃ kātuṃ labhanti, evaṃ gāmasīmāsu ṭhitāpīti dasseti. Antonimittagatehi panāti ekassa gāmassa upaḍḍhaṃ antokattukāmatāya sati sabbesaṃ āgamane payojanaṃ natthīti katvā vuttaṃ. Āgantabbanti ca sāmīcivasena vuttaṃ, nāyaṃ niyamo ‘‘āgantabbamevā’’ti. Tenevāha ‘‘āgamanampi anāgamanampi vaṭṭatī’’ti. Abaddhāya hi sīmāya nānāgāmakkhettānaṃ nānāsīmasabhāvattā tesaṃ anāgamanepi vaggakammaṃ na hoti, tasmā anāgamanampi vaṭṭati. Baddhāya pana sīmāya ekasīmabhāvato puna aññasmiṃ kamme kariyamāne antosīmagatehi āgantabbamevāti āha ‘‘avippavāsasīmā…pe… āgantabba’’nti. Nimittakittanakāle asodhitāyapi sīmāya nevatthi doso nimittakittanassa apalokanādīsu aññatarābhāvato.
“或作鼓声等信号”:依据记载,是说“我们结束认可”。由此,在那样的时可许作此事,这便得以成立。而“或作鼓声信号,或作螺声信号”,是指听到他们声音后,知悉“僧团如今正在结界”,为使客比丘不进入该村田,以及为了遮止园民等人,在甘马语开始之际即作信号;如此而作时,彼作方有意义。因此,不称“作鼓螺声”,而说“作鼓螺信号”,取“信号”一词。说“作信号”是前时的动作,说“应以甘马语结界”是后时的动作;但在结束时,应令一切乐器、铙钹齐鸣,使诸天与人随喜。当知此。
Bherisaññaṃ vāti sammannanapariyosānaṃ karomāti vatvāti likhitaṃ. Tena tādise kāle taṃ kappatīti siddhaṃ hoti. Bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vāti pana tesaṃ saddaṃ sutvā idāni saṅgho sīmaṃ bandhatīti ñatvā āgantukabhikkhūnaṃ taṃ gāmakkhettaṃ appavesanatthaṃ, ārāmikādīnañca tesaṃ nivāraṇatthaṃ kammavācāraddhakāleyeva saññā karīyati, evaṃ sati taṃ karaṇaṃ sappayojanaṃ hoti. Teneva ‘‘bherisaṅkhasaddaṃ katvā’’ti avatvā ‘‘bherisaṅkhasaññaṃ katvā’’ti saññāggahaṇaṃ kataṃ. ‘‘Saññaṃ katvā’’ti ca pubbakālakiriyaṃ vatvā ‘‘kammavācāya sīmā bandhitabbā’’ti aparakālakiriyaṃ vadati, pariyosānakāle pana sabbatūriyātālikasaṅghuṭṭhaṃ katvā devamanussānaṃ anumodanaṃ kāretabbaṃ hotīti veditabbaṃ.
163163. “出家”一词是针对剃度羯磨中的问难而言。“为作安乐”:为了舍离一切人集会的疲劳,以较少人而得安乐。取二十一位比丘,是因为僧团羯磨以二十众为最高,故连同羯磨师,共取二十一位比丘。这是依就座者而说。因为就最低限度,在能容纳二十一位比丘就座之处,便可以结界。这也是为了连同羯磨师,足够容纳出罪者等而说。应安置石质标相:这是因为随意选取时,树标相等难得,并且已结界内容易发生两界混杂;而石质标相无此过失,又可以从任何处取来,安置容易,故如此说。同样,应安置石质界间隔,此处也是如此。即使仅有四指量,如此安置时,从分界以外,石质标相仅得四指许的范围周遍,其余之处的仍在分界以内;如此,四指许便成为界间隔。当知此。
163. Bhaṇḍukammāpucchanaṃ sandhāya pabbajjāggahaṇaṃ. Sukhakaraṇatthanti sabbesaṃ sannipātanaparissamaṃ pahāya appatarehi sukhakaraṇatthaṃ. Ekavīsati bhikkhū gaṇhātīti vīsativaggakaraṇīyaparamattā saṅghakammassa kammārahena saddhiṃ ekavīsati bhikkhū gaṇhāti. Idañca nisinnānaṃ vasena vuttaṃ. Heṭṭhimantato hi yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ sakkonti, tattake padese sīmaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Idañca kammārahena saha abbhānakārakānampi pahonakatthaṃ vuttaṃ. Nimittupagā pāsāṇā ṭhapetabbāti idaṃ yathārucitaṭṭhāne rukkhanimittādīnaṃ dullabhatāya vaḍḍhitvā ubhinnaṃ baddhasīmānaṃ saṅkarakaraṇato ca pāsāṇanimittassa ca tadabhāvato yattha katthaci ānetvā ṭhapetuṃ sukaratāya ca vuttaṃ. Tathā sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbāti etthāpi. Caturaṅgulappamāṇāpīti yathā khaṇḍasīmaparicchedato bahi nimittapāsāṇaṃ caturaṅgulamattaṃ ṭhānaṃ samantā nigacchati, avasesaṃ ṭhānaṃ antokhaṇḍasīmāyaṃ hotiyeva, evaṃ tesu ṭhapitesu caturaṅgulamattā sīmantarikā hotīti daṭṭhabbaṃ.
“界中间石”是指安放在界中间处的标志石。在宣说这些标志时,应由从南方开始、依次绕行的人来宣说。具体如何宣说?从片界的西方面向东方站立,逐一宣说该处所有标志:“东方以何为标志?”;接着,在北方面向南方站立,逐一宣说:“南方以何为标志?”;接着,在东方面向西方站立,逐一宣说:“西方以何为标志?”;接着,在南方面向北方站立,逐一宣说:“北方以何为标志?”如此依次将该处所有标志宣说完毕后,再回到西方面向东方站立,将方才所宣说的内容,按所述方式重复宣说一遍。即使有多个片界,其界中间石也应当这样逐一宣说。此后,其余标志便是指大界外部间隔处的那些标志。“他们将不能成功”,意思是:若未注意到不离衣界已被结成的状态,只是一味地想要“我们只废除共住界”,他们将不能成功。因为在不离衣界已被结成的情况下,即使先作“我们废除不离衣界”的甘马语,再作“我们废除共住界”的甘马语,该界也并未被废除。必须先行废除不离衣界,然后才能废除共住界。从片界开始结界是惯常的做法,且依此惯例……
Sīmantarikapāsāṇāti sīmantarikāya ṭhapitanimittapāsāṇā. Te pana kittentena dakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā. Kathaṃ? Khaṇḍasīmato hi pacchimāya disāya puratthimābhimukhena ṭhatvā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā, tathā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukhena ṭhatvā ‘‘dakkhiṇāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā, tathā puratthimāya disāya pacchimābhimukhena ṭhatvā ‘‘pacchimāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā, tathā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukhena ṭhatvā ‘‘uttarāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā puna pacchimāya disāya puratthimābhimukhena ṭhatvā purimakittitaṃ vuttanayena puna kittetabbaṃ. Evaṃ bahūnampi khaṇḍasīmānaṃ sīmantarikapāsāṇā paccekaṃ kittetabbā. Tatoti pacchā. Avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirantaresu avasesanimittāni. Na sakkhissantīti avippavāsasīmāya baddhabhāvaṃ asallakkhetvā ‘‘samānasaṃvāsakasīmameva samūhanissāmā’’ti vāyamantā na sakkhissanti. Baddhāya hi avippavāsasīmāya taṃ samūhanitvā ‘‘samānasaṃvāsakasīmaṃ samūhanissāmā’’ti katāyapi kammavācāya asamūhatāva hoti sīmā. Paṭhamañhi avippavāsaṃ samūhanitvā pacchā sīmā samūhanitabbā. Khaṇḍasīmato paṭṭhāya bandhanaṃ āciṇṇaṃ, āciṇṇakaraṇeneva ca sammoho na hotīti āha ‘‘khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā’’ti. Ubhinnampi na kopentīti ubhinnampi kammaṃ na kopenti. Evaṃ baddhāsu pana…pe… sīmantarikā hi gāmakkhettaṃ bhajatīti na āvāsavasena sāmaggiparicchedo, kintu sīmāvasenevāti dassanatthaṃ vuttaṃ.
“小屋”指在地上搭建的草屋。“臼”指类似舂臼坑的小坑。不应作为标志:线条或臼坑不得作为标志。此话是为了从远处避免过失而说,因为尽管在所述的八种标志中并未包含这些,它们原本就不适用,然而有人可能会出于“这是不灭之想”的认知,迷惑地将其用作标志。“放置在作为标志的石头上”这个说法,是针对可移动标志会晃动的情形而说的。同样,下文“不宣说墙壁”等处,也应理解为对已经成立之义反复说明的缘故。因为界遭到破坏,便是一切羯磨(如具足戒等)遭到破坏的根源,所以应当通过完全关闭其门的方式来宣说。应知:老师们是在解说一切之后,才在此作出决断。
Kuṭigeheti bhūmiyaṃ katatiṇakuṭiyaṃ. Udukkhalanti udukkhalāvāṭasadisakhuddakāvāṭaṃ. Nimittaṃ na kātabbanti rāji vā udukkhalaṃ vā nimittaṃ na kātabbaṃ. Idañca yathāvuttesu aṭṭhasu nimittesu anāgatattena na vaṭṭatīti siddhampi ‘‘avinassakasaññāṇamida’’nti saññāya koci mohena nimittaṃ kareyyāti dūrato vipattiparihāratthaṃ vuttaṃ. Nimittupagapāsāṇe ṭhapetvāti sañcārimanimittassa kampanatāya vuttaṃ. Evaṃ upari ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādīsupi siddhamevatthaṃ punappunaṃ kathane kāraṇaṃ veditabbaṃ. Sīmāvipatti hi upasampadādisabbakammavipattimūlanti tassa dvāraṃ sabbathāpi pidahanavasena vattabbaṃ. Sabbaṃ vatvāva idha ācariyā vinicchayaṃ kathesunti daṭṭhabbaṃ.
“墙壁”指由砖、木、泥所构筑的墙。然而,若是石砌的墙壁,则可以将一块适合作为标志的石头,按各个方向分别宣说。由许多石块砌成的整面墙,则不能作为宣说之用,因为必须用单数说“此石为标志”。“仅在内墙”此处应当这样理解:即使标志位于内墙,根据标志所在的位置,结界也仅限于内部。“在门口放置标志石”是指:在外部门口,面向内室放置一块宽度与内室相等的石头,然后进行认定。如此,连同内室与门口之间的立墙在内,界在内外都呈四方形。“外部”是指整个小屋或洞窟四面的外侧。
Bhittinti iṭṭhakadārumattikāmayaṃ. Silāmayāya pana bhittiyā nimittupagaṃ ekaṃ pāsāṇaṃ taṃtaṃdisāya kittetuṃ vaṭṭati. Anekasilāhi cinitaṃ sakalaṃ bhittiṃ kittetuṃ na vaṭṭati ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti ekavacanena vattabbato. Antokuṭṭamevāti ettha antokuṭṭepi nimittānaṃ ṭhitokāsato anto eva sīmāti gahetabbaṃ. Pamukhe nimittapāsāṇe ṭhapetvāti gabbhābhimukhepi bahipamukhe gabbhavitthārappamāṇe ṭhāne pāsāṇe ṭhapetvā sammannitabbā. Evañhi gabbhapamukhānaṃ antare ṭhitakuṭṭampi upādāya anto ca bahi ca caturassasaṇṭhānāva sīmā hoti. Bahīti sakalassa kuṭileṇassa samantato bahi.
“界内外皆有”是指与中间的立墙一起,形成四方形界。“仅在上层楼阁”以此显示:由于内室与前厅之间的立墙是同一堵,且该处没有足够空间容纳二十一位比丘,故界不向下延伸,但上方的墙壁仍属于界内。“不向下延伸”指由于标志是放置在墙壁内侧并据此宣说的,故界不向下延伸至虚空处,而是指在上方建造的楼阁。“下层有墙”指下层四面皆有墙。若仅有两面或三面有墙,则界不向下延伸。“也向下延伸”指若下层内墙中有足够空间容纳二十一位比丘,界便向下延伸。延伸时,并非依上层界的范围延伸,而是依四周墙壁的范围延伸。即以四面墙壁的外侧边际为限,向下延伸至地面、以水为界,但墙壁之外,哪怕毫发之地也不包括在内。“从楼阁墙壁”指从上层墙壁。关于延伸与不延伸,应依此理解:若下层有足够空间容纳二十一位比丘,则延伸;若无,则不延伸——这是《心义灯》所说。而《破迷除疑》中说:“这是针对上层界范围内所包含的下层四面墙壁,通过横梁树木等具有同一关联性,以及其内部属于后界的范围等而说的。”在此,虽然像山墙等物在结界的当下,因标志所在位置的关系而不属界内。
Anto ca bahi ca sīmā hotīti majjhe ṭhitabhittiyā saha caturassasīmā hoti. Uparipāsādeyeva hotī’’ti iminā gabbhassa ca pamukhassa ca antarā ṭhitabhittiyā ekattā tattha ca ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāsābhāvena heṭṭhā na otarati, uparibhitti pana sīmaṭṭhāva hotīti dasseti. Heṭṭhā na otaratīti bhittito oraṃ nimittāni ṭhapetvā kittitattā heṭṭhā ākāsappadesaṃ na otarati, upari kate pāsādeti attho. Heṭṭhimatale kuṭṭoti heṭṭhimatale catūsu disāsu ṭhitakuṭṭo. Sace hi dvīsu, tīsu eva vā disāsu kuṭṭo tiṭṭheyya, heṭṭhā na otarati. Heṭṭhāpi otaratīti sace heṭṭhā antobhittiyaṃ ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati. Otaramānā ca na uparisīmappamāṇena otarati, samantā bhittippamāṇena otarati. Catunnaṃ pana bhittīnaṃ bāhirantaparicchedena heṭṭhābhūmibhāge udakapariyantaṃ katvā otarati, na pana bhittīnaṃ bahi kesaggamattampi ṭhānaṃ. Pāsādabhittitoti uparimatale bhittito. Otaraṇānotaraṇaṃ vuttanayeneva veditabbanti sace heṭṭhā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ okāso hoti, otarati, no ce, na otaratīti adhippāyoti sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) pana ‘‘uparisīmappamāṇassa antogadhānaṃ heṭṭhimatale catūsu disāsu kuṭṭānaṃ tulārukkhehi ekasambandhataṃ, tadanto pacchimasīmappamāṇatādiñca sandhāya vutta’’nti vuttaṃ . Kiñcāpettha niyyūhakādayo nimittānaṃ ṭhitokāsatāya bajjhamānakkhaṇe sīmā na honti, baddhāya pana sīmāya sīmaṭṭhāva hontīti daṭṭhabbā.
“界边际柱”是就安置于标志处的石柱而说。“与上层楼板相连”是就墙之间没有界处之柱而说。因为如果有的话,即使墙与上层楼板不相连,位于界处柱之上的楼阁也属于界处。然而,如果在众多柱列之上所建楼阁的下方地面上,将界结在最外围柱列以内的标志石处,对此如何说?有些人说:“凡仅由界处柱所承托的横梁之上的楼板,那全部都是界处,这里没有争论;但凡由界处柱列和非界处的外围柱列共同承托的横梁之上的楼板,那里有一半是界。”另有些人说:“整个都是村界。”还有些人说:“就是已结之界。”因此,行羯磨的长老们应当站在无疑虑之处,将所有这些疑虑之处排除之后再行羯磨,或者找出决定性的理由后,随顺其宜而作。
Pariyantathambhānanti nimittagatapāsāṇatthambhe sandhāya vuttaṃ. Uparimatalena sambaddho hotīti idaṃ kuṭṭānaṃ antarā sīmaṭṭhānaṃ thambhānaṃ abhāvato vuttaṃ. Yadi hi bhaveyyuṃ, kuṭṭe uparimatalena asambandhepi sīmaṭṭhathambhānaṃ upari ṭhito pāsādo sīmaṭṭhova hoti. Sace pana bahūnaṃ thambhapantīnaṃ upari katapāsādassa heṭṭhāpathaviyaṃ sabbabāhirāya thambhapantiyā anto nimittapāsāṇe ṭhapetvā sīmā baddhā hoti, ettha kathanti? Etthāpi ‘‘yaṃ tāva sīmaṭṭhathambheheva dhāriyamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, sabbaṃ taṃ sīmaṭṭhameva, ettha vivādo natthi, yaṃ pana sīmaṭṭhathambhapantiyā, asīmaṭṭhāya bāhirathambhapantiyā ca samadhuraṃ dhārayamānānaṃ tulānaṃ uparimatalaṃ, tattha upaḍḍhaṃ sīmā’’ti keci vadanti. ‘‘Sakalampi gāmasīmā’’ti apare. ‘‘Baddhasīmā evā’’ti aññe. Tasmā kammaṃ karontehi garūhi nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā sabbaṃ taṃ āsaṅkaṭṭhānaṃ sodhetvāva kammaṃ kātabbaṃ, sanniṭṭhānakāraṇaṃ vā gavesitvā tadanuguṇaṃ kātabbaṃ.
“塔拉木根状山”是指像塔拉树干根部那样,下部粗大,逐渐变细而耸起,类似于辛塔拉木根的形状。“天盖状”是指如蛇伞菌的形状。“鼓状”是指中间细,下部和上部宽阔。“在下部或中部”是针对桶形鼓状山的下部、对于鼓状山的中部而言。“蛇头状山”是指像蛇头那样弯曲,从根部处向别处低垂的山。“空中岩荫”是指未被墙围绕起来的岩荫。“界量”是指连同内部虚空在内的最终界量。“而那块岩石是界处”以此显示:只有在被这样的有孔岩石、洞窟、墙壁等所限定的地面部分,界才得以成立,在未被限定的部分则不能。然而它们是由于成为界处而属于界,并非像界处之床等那样以自身形态成为界处。但如果那块有孔岩石不触地面而悬于空中,界则不下降。有孔岩石自身由于与界相连而成为界,但为何说通过这些没有最终量度的有孔岩石等,界不下降呢?这是应当信受的,因为以注释书为量。
Tālamūlakapabbateti tālakkhandhamūlasadise heṭṭhā thūlo hutvā kamena kiso hutvā uggato hintālamūlasadiso nāma hoti. Vitānasaṇṭhānoti ahicchattakasaṇṭhāno. Paṇavasaṇṭhānoti majjhe tanuko, heṭṭhā ca upari ca vitthiṇṇo. Heṭṭhā vā majjhe vāti mudiṅgasaṇṭhānassa heṭṭhā, paṇavasaṇṭhānassa majjhe. Sappaphaṇasadiso pabbatoti sappaphaṇo viya khujjo, mūlaṭṭhānato aññattha avanatasīso. Ākāsapabbhāranti bhittiyā aparikkhittapabbhāraṃ. Sīmappamāṇoti anto ākāsena saddhiṃ pacchimasīmappamāṇo. So ca pāsāṇo sīmaṭṭhoti iminā īdisehi susirapāsāṇaleṇakuṭṭādīhi paricchinne bhūmibhāge eva sīmā patiṭṭhāti, na aparicchinne. Te pana sīmaṭṭhattā sīmā honti, na sarūpena sīmaṭṭhamañcādi viyāti dasseti. Sace pana so susirapāsāṇo bhūmiṃ anāhacca ākāsagato olambati, sīmā na otarati. Susirapāsāṇo pana sayaṃ sīmāpaṭibaddhattā sīmā hoti, kathaṃ pana pacchimappamāṇarahitehi etehi susirapāsāṇādīhi sīmā na otaratīti idaṃ saddhātabbanti? Aṭṭhakathāpamāṇato.
再者,界并不像老鼠等那样,能顺着有孔隙的岩石与墙壁下到下层地面。然而,如果在下方的最终界量虚空中,有约两指厚的石板、墙壁等,直抵上层楼板而立,从而完全或大部分地将下方隔断,那么在上方结成的界,由于被那些岩石等所间隔,在各地被隔断的下方地面,也于同一刹那与上层楼板一同确立。又如河彼岸界:即便河流所间隔的两岸洞窟等后来被移除,先前已下降的界,在教法隐没之前也不会消失。但若先在上方结了界,后来才建造洞窟等,界便会下降到下方地面。有部分人不同意此说。应知:如此在两处确立的界,是同一的;如同氏族、种姓等虽有个体差异,其体仍为同一。因为实际上,一切已结与未结的界,于各自本来的依止处——村落、林野等地,皆依其限定,于一切处圆整地在刹那中遍满。从胜义谛上说这些界并不存在,但依止于那些作为依止的胜义法,或依止于种种作用的差别,由世间人与教内之人随宜以同一性而施设,故成为有依止的同一形态。正如世间有“一个村落、一片林野、一条河、一个天然湖、一片海洋”等说法,教法中亦有“该界由僧团共许,若在无村的林野中,周围七阿邦达罗内,此处为……”
Apicettha susirapāsāṇabhittianusārena mūsikādīnaṃ viya sīmāya heṭṭhimatale otaraṇakiccaṃ natthi, heṭṭhā pana pacchimasīmappamāṇe ākāse dvaṅgulamattabahalehi pāsāṇabhittiādīhipi uparimatalaṃ āhacca ṭhitehi sabbaso, yebhuyyena vā paricchinne sati upari bajjhamānā sīmā tehi pāsāṇādīhi antaritāya tapparicchinnāya heṭṭhābhūmiyāpi uparimatalena saddhiṃ ekakkhaṇe patiṭṭhāti, nadīpārasīmā viya nadīantaritesu ubhosu tīresu leṇādīsu apanītesupi heṭṭhā otiṇṇasīmā yāva sāsanantaradhānā na vigacchati, paṭhamaṃ pana upari sīmāya baddhāya pacchā leṇādikatesupi heṭṭhābhūmiyaṃ sīmā otarati eva, keci taṃ na icchanti, evaṃ ubhayattha patiṭṭhitā ca sā sīmā ekāva hoti gottādijāti viya byattibhedesūti gahetabbaṃ. Sabbā eva hi baddhasīmā abaddhasīmā ca attano attano pakatinissayake gāmāraññādike khette yathāparicchedaṃ sabbattha sākalyena ekasmiṃ khaṇe byāpinī paramatthato avijjamānampi te te nissayabhūte paramatthadhamme, taṃ taṃ kiriyāvisesampi vā upādāya lokiyehi sāsanikehi ca yathārahaṃ ekattena paññattattā sanissayekarūpā eva. Tathā hi eko gāmo araññaṃ nadī jātassaro samuddoti evaṃ loke, ‘‘sammatā sā sīmā saṅghena, agāmake ce, bhikkhave, araññe samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’tiādinā sāsane ca ekavohāro dissati, na paramatthato. Ekassa anekadhammesu byāpanamatthi kasiṇekadesādivikappāsamānatāya ekattahānitoti ayaṃ no mati.
“其下方”,指蛇头山下方、空中的岩荫之处。“洞窟”,指若开凿了洞窟,即在此洞窟而言。为显示将洞窟再以五种方式分别之后,关于界下降与不下降的决断,故说“若下方……”等。其中,“下方”与“有洞窟”相关联。“下方有洞窟”且在同一处,故说“内部”,即山的内部、山麓之义。为以界限来简别此“内部”一词,而说“在上方界线的彼边”。然而,若就山麓而言,本应说“此边”,但着眼于作为界所依止的山顶,故说“彼边”,应作如此理解。正因如此,在“外部洞窟”处,为简别“外部”一词,而说“在上方界线的此边”。“外部界不下降”此处,“外部”是就山麓的洞窟而说。意思是:在洞窟之外、上方界限的下方部分,界不下降。“内部界”,是指在洞窟与山麓的内部,于自己应下降之处,界不下降。应知:此处说“外部界不下降,内部界不下降”,是为了显示:由于在各自应下降之处并无洞窟,故而界完全不会下降。因为在那里不下降,所以界唯在上方——这是《破迷除疑》中所说的决定。
Assa heṭṭhāti sappaphaṇapabbatassa heṭṭhā ākāsapabbhāre. Leṇassāti leṇaṃ ce kataṃ, tassa leṇassāti attho. Tameva puna leṇaṃ pañcahi pakārehi vikappetvā otaraṇānotaraṇavinicchayaṃ dassetuṃ āha ‘‘sace pana heṭṭhā’’tiādi. Tattha ‘‘heṭṭhā’’ti imassa ‘‘leṇaṃ hotī’’ti iminā sambandho. Heṭṭhā leṇañca ekasmiṃ padeseti āha ‘‘anto’’ti, pabbatassa anto, pabbatamūleti attho. Tameva antosaddaṃ sīmāparicchedena visesetuṃ ‘‘uparimassa sīmāparicchedassa pārato’’ti vuttaṃ. Pabbatapādaṃ pana apekkhitvā ‘‘orato’’ti vattabbepi sīmānissayaṃ pabbataggaṃ sandhāya ‘‘pārato’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Teneva ‘‘bahi leṇa’’nti ettha bahisaddaṃ visesento ‘‘uparimassasīmāparicchedassa orato’’ti āha. Bahisīmā na otaratīti ettha bahīti pabbatapāde leṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Leṇassa ca bahibhūte uparisīmāparicchedassa heṭṭhābhāge sīmā na otaratīti attho. Anto sīmāti leṇassa ca pabbatapādassa ca anto attano otaraṇārahaṭṭhāne na otaratīti attho. ‘‘Bahi sīmā na otarati, anto sīmā na otaratī’’ti cettha attano otaraṇārahaṭṭhāne leṇābhāvena sīmāya sabbathā anotaraṇameva dassitanti gahetabbaṃ. Tattha hi anotarantī upari eva hotīti ayaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) āgato vinicchayo.
然而,《义明灯》中仅说:“内崖者,即山之内崖。”《金刚智复注》则说:“内崖者,即山之内崖。关于门而说‘彼方、此方’,其意趣是:在一切情况下,界都从界外的崖下降。”诸师说,此内崖、外崖的决断甚深,难以现见与通达,然而亦应依《疑惑消除》中所出之理,由智者善加决断。应见:以“落于界外”等语,显示了立于上层楼阁等非坚固依止处的界,亦随这些依止处的坏灭而坏灭。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) pana ‘‘antoleṇaṃ hotīti pabbatassa antoleṇaṃ hotī’’ti ettakameva āgato. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) na ‘‘antoleṇanti pabbatassa antoleṇaṃ. Dvāraṃ pana sandhāya ‘pārato orato’ti vuttaṃ, sabbathāpi sīmato bahileṇena otaratīti adhippāyo’’ti āgato. Ayaṃ pana antoleṇabahileṇavinicchayo gambhīro duddaso duranubodhoti ācariyā vadanti, tathāpi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) āgataṃ nayaṃ nissāya suṭṭhu vinicchitabbo viññūhīti. Bahi patitaṃ asīmātiādinā uparipāsādādīsu athiranissayesu ṭhitā sīmāpi tesaṃ vināsena vinassatīti dassitanti daṭṭhabbaṃ.
“挖池塘”——“仅是界”:此处,若下方的地下河原本即在流动,且其量不短于界的范围,而后界才结于河的上方,则当知:界因触及河流与所挖的池塘而坏灭。“下方地面”:即紧邻的地面空隙处。
Pokkharaṇiṃ khaṇanti, sīmāyevāti ettha sace heṭṭhā umaṅganadī sīmappamāṇato anūnā paṭhamameva pavattā hoti, sīmā ca pacchā baddhā nadito upari eva hoti, nadiṃ āhacca pokkharaṇiyā ca khatāya sīmā vinassatīti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhāpathavītaleti anantarā bhūmivivare.
“界院”:即半界内的场地。“竹围”:因竹枝凭借横跨的支柱能伸展至极远之处,故有此说。一切树木、藤蔓等的连结亦不适用。因此,船与桥的连结同样被禁止。“彼处”:即从那些枝条。“大界之地表”:此处,即使取最近的村界,也只是在已结之界内被摄受,故应知:村界与已结之界,即使彼此间有树木等连结,亦无混杂之过,因为它们相互依存而转起。倘若它们之间有连结之过,那么已结之界怎能结于村界之上?若某界与另一界有连结之过,则根本不应在那里结界,正如在已结界或水界中结已结界,或在自所依的村界等中结水界一般。正因如此,“然而若树枝或横跨的支柱伸向外面,立于河对岸的寺院界或村界”等语句,显示水界唯与自所依的村界等有连结之过,而并非与河界有连结之过;此处亦应如此照见。此义于下文将趋于明显。“触及”:即触碰。
Sīmamāḷaketi khaṇḍasīmaṅgaṇe. Vaṭarukkhoti idaṃ pārohopatthambhena atidūrampi gantuṃ samatthasākhāsamaṅgitāya vuttaṃ. Sabbarukkhalatādīnampi sambandho na vaṭṭati eva. Teneva nāvārajjusetusambandhopi paṭikkhitto. Tatoti tato sākhato. Mahāsīmāya pathavītalanti ettha āsannatarampi gāmasīmaṃ aggahetvā baddhasīmāya eva gahitattā gāmasīmabaddhasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhepi sambhedadoso natthi aññamaññaṃ nissayanissitabhāvena pavattitoti gahetabbaṃ. Yadi hi tāsampi sambandhadoso bhaveyya, kathaṃ gāmasīmāya baddhasīmā sammannitabbā bhaveyya? Yassā hi sīmāya yāya sīmāya saddhiṃ sambandhe doso bhaveyya, sā tattha bandhitumeva na vaṭṭati baddhasīmaudakukkhepasīmāsu baddhasīmā viya, attano anissayabhūtagāmasīmādīsu udakukkhepasīmā viya ca, teneva ‘‘sace pana rukkhassa sākhā vātato nikkhantapāroho vā bahinadītīre vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’tiādinā udakukkhepasīmāya attano anissayabhūtagāmasīmādīhi eva sambandhadoso dassito, na nadīsīmāya , evamidhāpīti daṭṭhabbaṃ. Ayañcattho upari pākaṭo bhavissati. Āhaccāti phusitvā.
“或净大界”:即借着大界内一切比丘伸手范围、取欲等方便,净化整个大界。以此显示:即使先前已妥善结成的两个已结界,后来因树木等连结而生起如此违背圣典的连结之过,亦能解脱一切失败。且结集者依于了知世尊的意趣,如此决断:世尊以“诸比丘,不可将界与界混杂”等语,禁止已结之界互相混杂、覆盖;又以“诸比丘,允许结界者留出界间隔而结界”,允许在两个已结界之间留有间隔进行结界。如此决断之后,在结界之时既已不允许如混杂、覆盖般相互触碰而立界,则先前已结之界后来因同一棵树等而相互触碰、成立,亦不适宜,因为结界时所禁止的连结之过,随此也是不可行的。然而,由于此连结之过是后来发生于先前妥善结成的界,故不能像结界当时那样令界变为非界;因此,一旦移除树木等连结,该界便恢复如前。正如后来的连结不适宜,若结界之时已有树木等连结,则结这些界亦不适宜,应当如此知见。
Mahāsīmaṃ vā sodhetvāti mahāsīmagatānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ hatthapāsānayanachandāharaṇādivasena sakalaṃ mahāsīmaṃ sodhetvā. Etena sabbavipattiyo mocetvā pubbe suṭṭhu baddhānampi dvinnaṃ baddhasīmānaṃ pacchā rukkhādisambandhena uppajjanato īdiso pāḷimuttako sambandhadoso atthīti dasseti, so ca ‘‘na, bhikkhave, sīmāya sīmā sambhinditabbā’’tiādinā baddhasīmānaṃ aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ paṭikkhipitvā ‘‘anujānāmi bhikkhave sīmaṃ sammannantena sīmantarikaṃ ṭhapetvā sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 148) ubhinnaṃ baddhasīmānaṃ antarā sīmantarikaṃ ṭhapetvā bandhituṃ anujānanena sambhedajjhottharaṇe viya tāsaṃ aññamaññaṃ phusitvā tiṭṭhanavasena bandhanampi na vaṭṭatīti siddhattā baddhānampi tāsaṃ pacchā aññamaññaṃ ekarukkhādīhi phusitvā ṭhānampi na vaṭṭatīti bhagavato adhippāyaññūhi saṅgītikārakehi niddhārito bandhanakāle paṭikkhittassa sambandhadosassa anulomena akappiyānulomattā. Ayaṃ pana sambandhadoso pubbe suṭṭhu baddhānaṃ pacchā sañjātattā bajjhamānakkhaṇe viya asīmattaṃ kātuṃ na sakkoti, tasmā rukkhādisambandhe apanītamatte tā sīmā pākatikā honti. Yathā cāyaṃ pacchā na vaṭṭati, evaṃ bajjhamānakkhaṇepi tāsaṃ rukkhādisambandhe sati tā bandhituṃ na vaṭṭatīti daṭṭhabbaṃ.
然而,有人对‘或净大界’作如此说:‘住于大界内的比丘,若不触碰与其自身相连的枝或横枝,那么只对这些比丘作净除,才是此处之意,并非净除整个界。’此说不合理,因为与注释书相违。注释书中说‘大界的地面,或生于彼处的树等触及而立’,这样说是因为枝与横枝触碰大界而安立,是连结过患之因,并非指住在彼处的比丘触碰枝等。如果以比丘触碰枝等而安立为因,就应当说‘其枝,或从彼生出的横枝入于大界,住在彼处的某比丘触碰而安立’,只说比丘触碰即可。因为在这‘净大界’的文句中,何者为因,就应当在该文中明确地指出。因为,不应当只对触及而立的比丘作净除。如果只凭‘触及而立’就要净除,那么连触碰空中枝条而立的比丘也应被净除,如此单说‘触及而立’又有何意义?而且,即使触碰空中枝条,也是以比丘的触碰为因,那么净除时也只需对该比丘进行以手、票决等方式的净除。然而,此处却以‘净大界’这一总括性的用语来说为净除。再者,如果设想只净除触碰枝等而立的比丘,那么‘大界的地面’这一特别举出的界便毫无意义了,因为,无论是立于任何处——乃至空中——只要触碰枝等而立者,都应被净除。
Keci pana mahāsīmaṃ vā sodhetvāti ettha ‘‘mahāsīmagatā bhikkhū yathā taṃ sākhaṃ vā pārohaṃ vā kāyakāyapaṭibaddhehi na phusanti, evaṃ sodhanameva idhādhippetaṃ, na sakalasīmāsodhana’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ aṭṭhakathāya virujjhanato. Tathā hi ‘‘mahāsīmāya pathavītalaṃ vā tatthajātakarukkhādīni vā āhacca tiṭṭhatī’’ti evaṃ sākhāpārohānaṃ mahāsīmaṃ phusitvā ṭhānameva sambandhadose kāraṇattena vuttaṃ, na pana tattha ṭhitabhikkhūhi sākhādīnaṃ phusanaṃ. Yadi hi bhikkhūnaṃ sākhādiṃ phusitvā ṭhānameva kāraṇaṃ siyā, ‘‘tassa sākhaṃ vā tato niggatapārohaṃ vā mahāsīmāya paviṭṭhaṃ tatraṭṭho koci bhikkhu phusitvā tiṭṭhatī’’ti bhikkhuphusanameva vattabbaṃ siyā. Yañhi tattha mahāsīmāsodhane kāraṇaṃ, tadeva tasmiṃ vākye padhānato dassetabbaṃ. Na hi āhaccaṭṭhitameva sākhādiṃ phusitvā ṭhito bhikkhu sodhetabbo ākāsaṭṭhasākhādiṃ phusitvā ṭhitabhikkhussapi sodhetabbato, kiṃ niratthakena āhaccaṭṭhānavacanena, ākāsaṭṭhasākhāsu ca bhikkhuphusanameva kāraṇattena vuttaṃ , sodhanañca tasseva bhikkhussa hatthapāsānayanādivasena sodhanaṃ vuttaṃ. Idha pana ‘‘mahāsīmaṃ sodhetvā’’ti sakalasīmāsādhāraṇavacanena sodhanaṃ vuttaṃ, api ca sākhādiṃ phusitvā ṭhitabhikkhumattasodhane abhimate ‘‘mahāsīmāya pathavītala’’nti visesasīmopādānaṃ niratthakaṃ siyā yattha katthaci antamaso ākāsepi ṭhatvā sākhādiṃ phusitvā ṭhitassa sodhetabbato.
'应截断后置于界外':于此,由‘除去安立状态’这一语句,以及由异类界的接触便成为整个界须加净治之因,注疏所成立的这样一种连接过失确实存在,应作如是理解。正因如此,在‘水掷界’的论述中(《大品注》147)也说:‘立于寺院界或村界’、‘若在河岸打桩,将船系于彼处,则不可’、‘若桥或桥基立于外岸,则不可作羯磨’——如此,以异类界如村界等,枝条等的接触,被说是混杂过失之因,而不是比丘的接触。同样地,‘可将系于河内生树之船作羯磨’,这种系船于河的做法被允许,因为水掷界之所依,与河界同类。若确实以比丘的接触为缘而于一切处说连接过失,则于河中亦应禁止系船,因为在彼处,比丘的接触也会成为羯磨违犯之因。因此,得决定论:于同类界,比丘进入后触地或不触地,而立于枝条等上,只需净治那些枝条等;于异类界,若比丘触枝条等而立,即使未碰触那些枝条等,一切比丘也须净治;若比丘不触枝条等而立,则只需净治触碰那些枝条等的比丘——此中应有定论。
Chinditvā bahiṭṭhakā kātabbāti tattha patiṭṭhitabhāvaviyojanavacanato ca visabhāgasīmānaṃ phusaneneva sakalasīmāsodhanahetuko aṭṭhakathāsiddhoyaṃ eko sambandhadoso atthevāti gahetabbo. Teneva udakukkhepasīmākathāyampi (mahāva. aṭṭha. 147) ‘‘vihārasīmāya vā gāmasīmāya vā patiṭṭhito’’ti ca ‘‘nadītīre pana khāṇukaṃ koṭṭetvā tattha baddhanāvāya vā na vaṭṭatī’’ti ca ‘‘sace pana setu vā setupādā vā bahitīre patiṭṭhitā, kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatī’’ti ca evaṃ visabhāgāsu gāmasīmāsu sākhādīnaṃ phusanameva saṅkaradosakāraṇattena vuttaṃ, na bhikkhuphusanaṃ. Tathā hi ‘‘antonadiyaṃ jātarukkhe bandhitvā kammaṃ kātabba’’nti nadiyaṃ nāvābandhanaṃ anuññātaṃ udakukkhepanissayattena nadīsīmāya sabhāgattā. Yadi hi bhikkhūnaṃ phusanameva paṭicca sabbattha sambandhadoso vutto siyā, nadiyampi bandhanaṃ paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya. Tatthāpi hi bhikkhuphusanaṃ kammakopakāraṇaṃ hoti, tasmā sabhāgasīmāsu pavisitvā bhūmiādiṃ phusitvā, aphusitvā vā sākhādimhi ṭhite taṃ sākhādiṃ phusantova bhikkhu sodhetabbo. Visabhāgasīmāsu pana sākhādimhi phusitvā ṭhite taṃ sākhādiṃ aphusantāpi sabbe bhikkhū sodhetabbā, aphusitvā ṭhite pana taṃ sākhādiṃ phusantāva bhikkhū sodhetabbāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
然而,此处有些人说:“如同两个已结界彼此之间,已结界与村界,以及其他所有共住界,彼此之间若有树木等连接,则应将彼两者视同一界而净治,于一处作羯磨;否则所作羯磨失败。此处无同类异类之区分。”此仅是他们之意见,因为同类界彼此无连接过失、唯异类界有此过失,此由经、随经等律之方法所成立。正如:“诸比丘,允许结界”(《大品》138),即允许唯于村界结已结界,由此,他们以所依与能依之关系而为同类,且无混杂、侵入等过失,此由经本身成立。而于结时,依随经,允许之连接,其后所生之树木等连接,于他们亦有效。因“诸比丘……凡随顺开许、遮止不许者,彼于汝等为开许”(《大品》305)之说。如是,首先,村界与已结界彼此同类,无混杂等过失,此由经与随经成立。依此理,应知阿兰若界、七阿邦多罗界、河等界、水掷界,亦由经与随经成立彼此同类,无混杂等过失。
Yaṃ panettha keci ‘‘baddhasīmānaṃ dvinnaṃ aññamaññaṃ viya baddhasīmagāmasīmānampi tadaññāsampi sabbāsaṃ samānasaṃvāsakasīmānaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandhe sati tadubhayampi ekasīmaṃ viya sodhetvā ekattheva kammaṃ kātabbaṃ, aññathā kataṃ kammaṃ vipajjati, natthettha sabhāgavisabhāgabhedo’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ sabhāgasīmānaṃ aññamaññaṃ sambandhadosābhāvassa visabhāgasīmānameva tabbhāvassa suttasuttānulomādivinayanayehi siddhattā. Tathā hi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 138) gāmasīmāyameva baddhasīmaṃ sammannituṃ anuññātattā tāsaṃ nissayanissitabhāvena sabhāgatā, sambhedajjhottharaṇadosābhāvo ca suttatova siddho. Bandhanakāle pana anuññātassa sambandhassa anulomato pacchā sañjātarukkhādisambandhopi tāsaṃ vaṭṭati eva. ‘‘Yaṃ, bhikkhave…pe… kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappatī’’ti (mahāva. 305) vuttattā evaṃ tāva gāmabaddhasīmānaṃ aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca suttasuttānulomato siddho, iminā eva nayena araññasīmasattabbhantarasīmānaṃ nadīādisīmaudakukkhepasīmānañca suttasuttānulomato aññamaññaṃ sabhāgatā, sambhedādidosābhāvo ca siddhoti veditabbo.
然而,对于已结界,禁止在其他已结界及河等界中结界,此由禁止而成立;而水掷界、七阿邦多罗界唯应于河等中结,此由经文的规制力所成立,同时也禁止在已结界、村界中作。这些界彼此同类,于成立时及之后,会因树木等产生混杂等过失,此依所说之理,由经与随经本身成立。正因如此,注疏中唯以榕树等语显示异类界相连的过失,而未显示同类已结界、村界等相连的过失。不但未显示,且同类界即使有树木等相连亦无过失,此于圣典与注疏中已加表明。正如圣典(《大品》138)中“以山为相、以石为相、以林为相、以树为相”等,允许以生长性者为界相,由此可知,当这些树相等生长时,已结界与村界并无混杂之失。然而,两个已结界之间,此类相连则不成立。因有言:“一树可作为二界之相,然彼生长时令界混杂,故不应作。”又“诸比丘,允许结最广三由旬之界”(《大品》140),此语也表明此义。因为最广三由旬的界,其周边各处以树、蔓、丛等,已结界与村界必然彼此连接,而注疏中亦未说“应除去此类连接后方可结界”。
Baddhasīmāya pana aññāya baddhasīmāya nadīādisīmāsu ca bandhituṃ paṭikkhepasiddhito ceva udakukkhepasattabbhantarasīmānaṃ nadīādīsu eva kātuṃ niyamanasuttasāmatthiyena baddhasīmagāmasīmāsu karaṇapaṭikkhepasiddho ca tāsaṃ aññamaññasabhāgatā uppattikkhaṇe pacchā ca rukkhādīhi sambhedādidosasambhavo ca vuttanayena suttasuttānulomatova sijjhanti. Teneva aṭṭhakathāyaṃ visabhāgasīmānameva vaṭarukkhādivacanehi sambandhadosaṃ dassetvā sabhāgānaṃ baddhasīmagāmasīmādīnaṃ sambandhadoso na dassito. Na kevalañca na dassito, atha kho tāsaṃ sabhāgasīmānaṃ rukkhādisambandhepi dosābhāvopi pāḷiaṭṭhakathāsu ñāpito eva. Tathā hi pāḷiyaṃ (mahāva. 138) ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimitta’’ntiādinā vaḍḍhanakanimittāni anuññātāni, tena nesaṃ rukkhādinimittānaṃ vaḍḍhane baddhasīmagāmasīmānaṃ saṅkaradosābhāvo ñāpitova hoti, dvinnaṃ pana baddhasīmānaṃ īdiso sambandho na vaṭṭati. Vuttañhi ‘‘ekarukkhopi dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hoti, so pana vaḍḍhanto sīmasaṅkaraṃ karoti, tasmā na kātabbo’’ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ bandhitu’’nti (mahāva. 140) vacanatopi cāyaṃ ñāpito. Tiyojanaparamāya hi sīmāya samantā pariyantesu rukkhalatāgumbādīhi baddhagāmasīmānaṃ niyamena aññamaññaṃ sambandhassa sambhavato ‘‘īdisaṃ sambandhaṃ vināsetvāva sīmā sammannitabbā’’ti aṭṭhakathāyampi na vuttaṃ.
假如此处以树木等相连,会导致羯磨失败,则必定应作说明。诸师为避失败,于无怀疑之处,也以“不标墙”等语,将已成立之义反复宣说;而在此处,却以“于林中间建寺,林不应标”等,说于树蔓等无有间隙的林中间亦可结界。同样,于柱上所建殿堂等,对下层由柱等连成一体的上层等处,结界的说法亦有多处。因此,已结界与村界由树木等相连,是诸师亲口所立。再者,假设村界也各各与已结界相似,那么在一村界中作羯磨,乃至由草叶相连,也必须净治村与村之间的间隔、阿兰若、河、海等,应净治全洲后方可作。然而,若不如此净治,则自第一结集以来所作之具足戒等羯磨及结界皆成失败,由此一切比丘皆难免有非比丘之嫌,此则难以防护,而这并不合理。因此,应依所说之理,唯异类界有树木等相连之过失,已结界、村界等同类界则无,应作如是理解。
Yadi cettha rukkhādisambandhena kammavipatti bhaveyya, avassameva vattabbaṃ siyā. Vipattiparihāratthañhi ācariyā nirāsaṅkaṭṭhānesupi ‘‘bhittiṃ akittetvā’’tiādinā siddhamevatthaṃ punappunaṃ avocuṃ, idha pana ‘‘vanamajjhe vihāraṃ karonti, vanaṃ na kittetabba’’ntiādinā rukkhalatādīhi nirantare vanamajjhepi sīmābandhanamavocuṃ. Tathā thambhānaṃ upari katapāsādādīsu heṭṭhā thambhādīhi ekābaddhesu uparimatalādīsu sīmābandhanaṃ bahudhā vuttaṃ, tasmā baddhasīmagāmasīmānaṃ rukkhādisambandho tehi mukhatova vihito, apica gāmasīmānampi pāṭekkaṃ baddhasīmāsadisatāya ekāya gāmasīmāya kammaṃ karontehi dabbatiṇamattenapi sambandhā gāmantaraparamparā araññanadīsamuddā ca sodhetabbāti sakalaṃ dīpaṃ sodhetvāva kātabbaṃ siyā. Evaṃ pana asodhetvā paṭhamamahāsaṅgītikālato pabhuti katānaṃ upasampadādikammānaṃ sīmāsammutīnañca vipajjanato sabbesampi bhikkhūnaṃ anupasampannasaṅkāpasaṅgo ca dunnivāro hoti, na cetaṃ yuttaṃ, tasmā vuttanayena visabhāgasīmānameva rukkhādisambandhadoso, na baddhasīmagāmasīmādīnaṃ sabhāgasīmānanti gahetabbaṃ.
由于净治大界极为困难,所以通常是在小界中行僧团羯磨,故说“在界堂”等。然而,在大集会时,因小界容纳不下,若于大界中作羯磨,此理亦应采纳。“举起后置于界外”——以此表明,即使以身体所系触碰到界,仍属界内之人。前面所说的理趣,也包括从小界伸入大界的树枝之理趣。若比丘坐在界内树枝上,仍属界内之人,故说“应将其带入伸手范围内”。在此,有人言:“在由于树木枝条等彼此相连的这些界中,若小界有三比丘、大界有二比丘,这样在两界中,未触碰到界间区域且未离开伸手范围而站立,可由五位比丘行具足戒等羯磨。”此说不合道理,因为经中有“立于不同界中的第四人若作羯磨,则非羯磨,不应行”等语(《大品》389)。因此,此处也规定:净治大界后,唯在界堂中作羯磨。否则,由于处在不同界,彼处之人不能算足人数,羯磨即告无效。
Mahāsīmāsodhanassa dukkaratāya khaṇḍasīmāyameva yebhuyyena saṅghakammakaraṇanti āha ‘‘sīmamāḷake’’tiādi. Mahāsaṅghasannipātesu pana khaṇḍasīmāya appahonakatāya mahāsīmāya kamme kariyamānepi ayaṃ nayo gahetabbova. Ukkhipāpetvāti iminā kāyapaṭibaddhena sīmaṃ phusantopi sīmaṭṭhova hotīti dasseti. Purimanayepīti khaṇḍasīmato mahāsīmaṃ paviṭṭhasākhānayepi. Sīmaṭṭharukkhasākhāya nisinno sīmaṭṭhova hotīti āha ‘hatthapāsameva ānetabbo’’ti. Ettha ca ‘‘rukkhasākhādīhi aññamaññasambandhāsu etāsu khaṇḍasīmāya tayo bhikkhū, mahāsīmāya dveti evaṃ dvīsu sīmāsu sīmantarikaṃ aphusitvā, hatthapāsañca avijahitvā ṭhitehi pañcahi bhikkhūhi upasampadādi kammaṃ kātuṃ vaṭṭatī’’ti keci vadanti, taṃ na yuttaṃ ‘‘nānāsīmāyaṃ ṭhitacatuttho kammaṃ kareyya, akammaṃ na ca karaṇīya’’ntiādivacanato (mahāva. 389). Tenevetthāpi mahāsīmaṃ sodhetvā māḷakasīmāyameva kammakaraṇaṃ vihitaṃ. Aññathā bhinnasīmaṭṭhatāya tatraṭṭhassa gaṇapūrakattābhāvā kammakopova hotīti.
若如此,何以用收取欲与清净的方式来净治大界?精通律法者亦不认可此说,而认可在此以伸手范围之理及作界外的方式净治。因为即使已给欲,若不来,大界内之人仍会破坏羯磨。若他的欲等未到,又如何能破坏羯磨?这是由于两种不同类界相连的过失,而此相连过失,依注疏之言为准量。须知,并非律中一切处皆可以理推知,因这是佛的领域之故。然而有说:“若两界皆满,比丘们无间站立而作羯磨,若唯在一界中,僧众、应请达上者与唱说者同在一处,则羯磨为善作。但若应作羯磨者或唱说者处于界间,则羯磨失败。”此说唯适用于已结界与村界等同类之界。在那些即使有树木等相连亦无过失的界中适用,而在有过失的界中则不适用。在异类界中,若有树木等相连,一处之人必定破坏另一处之羯磨,因注疏中普遍说须净治故。这是我们之见,应审察后采纳。
Yadi evaṃ kathaṃ chandapārisuddhiāharaṇavasena mahāsīmāsodhananti? Tampi vinayaññū na icchanti, hatthapāsānayanabahisīmakaraṇavasena panettha sodhanaṃ icchanti, dinnassapi chandassa anāgamanena mahāsīmaṭṭho kammaṃ kopetīti. Yadi cassa chandādi nāgacchati, kathaṃ so kammaṃ kopessatīti? Dvinnaṃ visabhāgasīmānaṃ sambandhadosato, so ca sambandhadoso aṭṭhakathāvacanappamāṇato. Na hi vinaye sabbattha yutti sakkā ñātuṃ buddhagocarattāti veditabbaṃ. Keci pana ‘‘sace dvepi sīmāyo pūretvā nirantaraṃ ṭhitesu bhikkhūsu kammaṃ karontesu ekāya eva sīmāya gaṇo ca upasampadāpekkho ca anussāvako ca ekato tiṭṭhati , kammaṃ sukatameva hoti. Sace pana kammāraho vā anussāvako vā sīmantaraṭṭho hoti, kammaṃ vipajjatī’’ti vadanti, tañca baddhasīmagāmasīmādisabhāgasīmāsu eva yujjati. Yāsu aññamaññaṃ rukkhādisambandhesupi doso natthi, yāsu pana atthi, na tāsu, visabhāgasīmāsu rukkhādisambandhe sati ekattha ṭhito itaraṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti eva aṭṭhakathāya sāmaññato sodhanassa vuttattāti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.
《心义灯》中说:“‘举起后置于界外,不可作’——因树处于小界之内,立于彼处者应被带入伸手范围内,故举起后置于界外不可作。”《金刚觉注》中说:“‘举起后置于界外,不可作’,何以故?因在内故。树根入地部分即属小界,或有言:‘此非所计。’又说:‘若从中间砍断,立于大界的根部即属大界,立于小界的即属小界,因不被彼所属之地等所摄持故。’又说:‘在结界后所生之树上坐而作羯磨,是可行的,如结界后所建之屋一般。’并解释理由:‘在结界时已存在之树上坐而作羯磨,则不可,因不入上界故。’若如此,结界时并无再上升之事,唯在已结界时上升;因此,后生之树因系属于彼,即入界数。先前已生之树,亦应如此理解。‘任何’一语亦包括草等,大长老们亦净除草后方作。”
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.138) ‘‘ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatīti khaṇḍasīmāya anto ṭhitattā rukkhassa tattha ṭhito hatthapāsameva ānetabboti ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭatī’’ti vuttaṃ. Vajirabuddhiṭīkāyaṃ (vajira. ṭī. mahāvagga 138) pana ‘‘ukkhipāpetvā kātuṃ na vaṭṭati, kasmā? Anto ṭhitattā. Rukkhassa hi heṭṭhā pathavīgataṃ mūlaṃ khaṇḍasīmāyeva hoti. Abbohārikaṃ vāti apare. ‘Majjhe pana chinne mahāsīmāya ṭhitaṃ mūlaṃ mahāsīmameva bhajati, khaṇḍasīmāya ṭhitaṃ khaṇḍasīmameva bhajati tadāyattapathavīādīhi anuggahitattā’ti ca vuttaṃ. ‘Sīmāya pacchā uṭṭhitarukkhe nisīditvā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati pacchā sīmāyaṃ katagehe viyā’ti vatvā ‘bandhanakāle ṭhite rukkhe nisīditvā kātuṃ na vaṭṭati uparisīmāya agamanato’ti kāraṇaṃ vadanti. Evaṃ sati bandhanakāle puna ārohaṇaṃ nāma natthi, bandhitakāle eva ārohatīti āpajjati pacchā uṭṭhitarukkho pana tappaṭibaddhattā sīmāsaṅkhameva gato. Evaṃ pubbe uṭṭhitarukkhopīti gahetabbaṃ. ‘‘Yaṃ kiñcī’’ti vacanato tiṇādipi saṅgahitaṃ, mahātherāpi tiṇaṃ sodhetvāva karontī’’ti vuttaṃ.
“不下入”,是指在琵琶形山等之下,不入于无量的下方处。虽然结界时上方也不入无量之山等,但彼后因成为界内之故,而成为界。然而琵琶形等之下方,虽上方已结界,也不入界数,故依彼而说“不下入”;否则,便应以下入与上入共通之理而说“不下入”等。“所生任何”,是指在已完成的界上,所有现存、先前已立、后生及进入的任何有识、无识之物,一切皆是。因为在界内,即使比丘坐在象肩等有识物之上,也属于界内之人。“于已结界”此语,是依上下文为简别而说。在未结界的一切界中,所立者亦皆入于彼界之数。“以一连接而往”,是就生于彼处的树、藤等而说。因为那样的方可说为“从此往”。
Na otaratīti paṇavasaṇṭhānapabbatādīsu heṭṭhā pamāṇarahitaṃ ṭhānaṃ na otarati. Kiñcāpi panettha bajjhamānakkhaṇe uddhampi pamāṇarahitapabbatādi nārohati, tathāpi taṃ pacchā sīmaṭṭhatāya sīmā hoti. Heṭṭhā paṇavasaṇṭhānādi pana upari baddhāyapi sīmāya sīmasaṅkhaṃ na gacchati, tasseva vasena ‘‘na otaratī’’ti vuttaṃ, itarathā orohaṇārohaṇānaṃ sādhāraṇavasena ‘‘na otaratī’’tiādinā vattabbato. Jātaṃ yaṃ kiñcīti niṭṭhitasīmāya upari jātaṃ vijjamānaṃ pubbe ṭhitaṃ pacchā sañjātaṃ paviṭṭhañca yaṃ kiñci saviññāṇakāviññāṇakaṃ sabbampīti attho. Antosīmāya hi hatthikkhandhādisaviññāṇakesu nisinnopi bhikkhu sīmaṭṭhova hoti. Baddhāya sīmāyāti idañca pakaraṇavasena upalakkhaṇato vuttaṃ. Abaddhasīmāsupi sabbāsu ṭhitaṃ taṃ sīmāsaṅkhameva gacchati. Ekasambandhena gatanti rukkhalatāditatrajātamevasandhāya vuttaṃ. Tādisañhi ‘‘ito gata’’nti vattabbataṃ arahati.
然而,对于无法说“从此处去”或“从彼处来”的事物——例如横跨结界与村界两处的投水河等中的横置绳索、杖等,应当如何处理?对此,有人说:“在结界中立足的部分属于结界,在村界中立足的部分属于村界,如同跨越两界的山等一样。对于从结界生出的榕树气根,以及从村界生出的榕树气根,即使它们立足于结界中,也是同样的道理。因为从根部立足之时起,就无法说‘从此处去,从彼处来’,所以那部分便归属于它所进入之界。然而,在那些树的气根之间,空中的树枝则依地上界的分割量而属于那两界。”但我们的看法是:因为那树枝的气根即使以根部立足于所进入之界的地上,只要离开树枝便无法独立存活,它就不会舍弃其根部所在之界的属性。当它能独立存活时,也仅仅是气根本身获得所进入之界的属性,因此,整个空中的树枝部分都不会舍弃其先前之界的属性,因为它从那里来的部分并未被舍弃。对于投水之河等,也是同样的道理。而且,在那里,当进入不同类之界时,整个界都需要清净;当进入同类之界时,只需对接触而立的比丘作清净——这一切都……
Yaṃ pana ‘‘ito gata’’nti vā ‘‘tato āgata’’nti vā vattuṃ asakkuṇeyyaṃ ubhosu baddhasīmagāmasīmāsu udakukkhepanadīādīsu ca tiriyaṃ patitarajjudaṇḍādi, tattha kiṃ kātabbanti? Ettha pana ‘‘baddhasīmāya patiṭṭhitabhāgo baddhasīmā, gāmasīmāya patiṭṭhitabhāgo gāmasīmā tadubhayasīmaṭṭhapabbatādi viya, baddhasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe, gāmasīmāya gāmasīmato uṭṭhitavaṭarukkhassa pārohe ca baddhasīmāya patiṭṭhitepi eseva nayo. Mūle patiṭṭhitakālato paṭṭhāya hi ‘ito gataṃ, tato āgata’nti vattuṃ asakkuṇeyyato so bhāgo yathāpaviṭṭhasīmaṭṭhasaṅkhameva gacchati. Tesaṃ rukkhapārohānaṃ antarā pana ākāsaṭṭhasākhā bhūmiyaṃ sīmāparicchedappamāṇena tadubhayasīmā hotī’’ti keci vadanti. Yasmā panassā sākhāya pāroho paviṭṭhasīmāya pathaviyaṃ mūlehi patiṭṭhahitvāpi yāva sākhaṃ vinā ṭhātuṃ na sakkoti, tāva mūlasīmaṭṭhataṃ na vijahati. Yadā pana saṇṭhātuṃ sakkoti, tadāpi pārohamattameva paviṭṭhasīmataṃ samupeti, tasmā sabbopi ākāsaṭṭhasākhābhāgo purimasīmaṭṭhataṃ na vijahati tato āgatabhāgassa avijahitattāti amhākaṃ khanti. Udakukkhepanadīādīsupi eseva nayo. Tattha ca visabhāgasīmāya eva paviṭṭhe sakalasīmāsodhanaṃ, sabhāgāya paviṭṭhe phusitvā ṭhitamattabhikkhusodhanañca sabbaṃ pubbe vuttanayameva.
164在此,“覆盖”意为“淹覆”。当结界在河的两岸立足时,便称为“河所淹覆的界”,因此说“淹覆河”。因为结界并不进入河内。然而,当河无有相时,结界便会进入。那时,它就不是“河对岸界”了,因此说“河的特征,在河相中已如前所说”。这里的“assa”意为“可能有”。必定能得到者,即是常设的船——这是句子的连接。通过说“非以船”,表明即使没有船,结界也是已结且善结的,而船是为了避免犯戒而设。
164. Ettha ca nadīpārasīmākathāya pārayatīti ajjhottharati. Nadiyā ubhosu tīresu patiṭṭhahamānā sīmā nadīajjhottharā nāma hotīti āha ‘‘nadiṃ ajjhottharamāna’’nti. Antonadiyañhi sīmā na otarati. Nadīlakkhaṇe pana asati otarati. Sā ca tadā nadīpārasīmā na hotīti āha ‘‘nadiyā lakkhaṇaṃ nadīnimitte vuttanayamevā’’ti. Assāti bhaveyya. Avassaṃ labbhaneyyā pana dhuvanāvāva hotīti sambandho. Na nāvāyāti iminā nāvaṃ vināpi sīmā baddhā subaddhā eva hoti, āpattiparihāratthā nāvāti dasseti.
“由树丛构成”,是指将多棵树合在一起而造的桥。“伐树而造”,是省略的文句。“将立于一切相内的比丘置于手距之内”,这是针对两岸属于同一村田范围的情况而说的。“山形”,是指岛屿的山峰一同耸起,这在《一切庄严》中已有说。
Rukkhasaṅghāṭamayoti anekarukkhe ekato ghaṭetvā katasetu. Rukkhaṃ chinditvā katoti pāṭhaseso. ‘‘Sabbanimittānaṃ anto ṭhitabhikkhū hatthapāse katvāti idaṃ ubhinnaṃ tīrānaṃ ekagāmakhettabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Pabbatasaṇṭhānāti ekato uggatadīpasikharattā samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ.
165在“结界废除论”中,“彼”指比丘尼僧团。“二”指共住与不分离两种界。“不分离界”是就大界而言。在那里,大多数属于不分离的情况。“即使不知不分离”这句话,是针对那些不知道大界是否存在、也不了解其外部边界的人而说。如此,即使是不知者,只要在界内站立并诵出甘马语,该界便得以废除,因此说“他们将能废除和结”。“无顾虑处”指没有碎界的地方。而且,这是说:即使大界存在,若为方便作羯磨而想结成碎界,也不应在塔院等多人聚集之处结。在那里,即便结了,也是善结,如同大界一样。然而,“将不能重新结”这句话,是针对因碎界未被废除、或不知碎界不存在而结大界的情况所说。但碎界在无顾虑处是能够结的。“作界混杂”指:当碎界存在时,以界覆界而作混杂;当碎界不存在时,也因未消除混杂的疑虑而作混杂想。“作非住处”意为使其不适合作僧团羯磨。意思是,原先在塔院等无顾虑处尚可作羯磨,现在连这一点也被破坏了。“不应废除”指:不知碎界者不应废除。“两者都不知”指:不知道两处的区域限定,或者不知道那两个界中任何一界的存在与否。
165. Sīmāsamūhanakathāyaṃ soti bhikkhunisaṅgho. Dvepīti dve samānasaṃvāsaavippavāsasīmāyo. Avippavāsasīmāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Tattheva yebhuyyena avippavāsāti. Avippavāsaṃ ajānantāpīti idaṃ mahāsīmāya vijjamānāvijjamānattaṃ, tassā bāhiraparicchedañca ajānantānaṃ vasena vuttaṃ. Evaṃ ajānantehipi antosīmāya ṭhatvā kammavācāya katāya sā sīmā samūhatāva hotīti āha ‘‘samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti. Nirāsaṅkaṭṭhāneti khaṇḍasīmārahitaṭṭhāne. Idañca mahāsīmāya vijjamānāyapi kammakaraṇasukhatthaṃ khaṇḍasīmā icchitāti taṃ cetiyaṅgaṇādibahusannipātaṭṭhāne na bandhatīti vuttaṃ. Tatthāpi sā baddhā subaddhā eva mahāsīmā viya. Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevāti idaṃ khaṇḍasīmāya asamūhatattā, tassā avijjamānattassa ajānanato ca mahāsīmābandhanaṃ sandhāya vuttaṃ. Khaṇḍasīmā pana nirāsaṅkaṭṭhāne bandhituṃ sakkhissanteva. Sīmāsambhedaṃ katvāti khaṇḍasīmāya vijjamānapakkhe sīmāya sīmaṃ ajjhottharaṇasambhedaṃ katvā avijjamānapakkhepi sambhedasaṅkāya anivattanena sambhedasaṅkaṃ katvā. Avihāraṃ kareyyunti saṅghakammānārahaṃ kareyyuṃ. Pubbe hi cetiyaṅgaṇādinirāsaṅkaṭṭhāne kammaṃ kātuṃ sakkā, idāni tampi vināsitanti adhippāyo. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā. Ubhopi na jānantīti ubhinnaṃ padesaniyamaṃ vā tāsaṃ dvinnampi vā aññatarāya vā vijjamānataṃ vā avijjamānataṃ vā na jānanti, sabbattha saṅkā eva hoti. Neva samūhanituṃ, na bandhituṃ sakkhissantīti idaṃ nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhatvā samūhanituṃ sakkontāpi mahāsīmaṃ paṭibandhituṃ na sakkhissantīti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Na ca sakkā…pe… kammavācā kātunti idaṃ sīmābandhanakammavācaṃ sandhāya vuttaṃ. Tasmāti yasmā bandhituṃ na sakkā, tasmā na samūhanitabbāti attho.
然而,有一些人这样说:“即便在这样的住处,也可以带上五六位比丘,从寺院角落开始,在寺院围墙内外四周,于土块投掷距离内的所有地方,在床座大小的空间上无间断地站立。先以废除的方式解除不离衣界,再解除共住界。当界被解除后,如果该寺院中仍有小界或大界存在,那些比丘必须站在其中一个床座之处,将那些界一并解除,此后便只剩下村界。因为在此过程中,了知界或其边界并非必要条件,了知界内的区域以及诵出‘我们将解除’的甘马语才是必要条件。注释书中说:‘了知小界而不了知不离衣界者,也能解除和结界。’由此可知,即使不了知大界的边界也能解除。因此,解除后只剩下村界,在那里可以随意结两种界,并作授具足戒等僧团羯磨。”这一说法看似合理,应审察后采纳。以上是《破迷》(Vimativinodanī, 律藏注疏·大品 2.144)中所载的裁决。然而在《义明灯》(Sāratthadīpanī, 律藏注疏·大品 3.144)中则说:“‘不离衣界不应解除’,这是就大界而言。‘站在无疑虑之处’,是因为塔院场等不属于小界的范围。在结小界时,应避开那样的地方,在
Keci pana ‘‘īdisesupi vihāresu chapañcamatte bhikkhū gahetvā vihārakoṭito paṭṭhāya vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte sabbattha mañcappamāṇe okāse nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmañca samūhananavasena sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya, mahāsīmāya vā ṭhitavijjamānatte sati avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyya. Na hettha sīmāya, tapparicchedassa vā jānanaṃ aṅgaṃ. Sīmāya pana antoṭhānaṃ ‘samūhanissāmā’ti kammavācākaraṇañcettha aṅgaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ ‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedassa ajānanepi samūhananassa vuttattā gāmasīmāya eva ca avasiṭṭhāya tattha yathāruci duvidhampi sīmaṃ bandhituñceva upasampadādikammaṃ kātuñca vaṭṭatī’’ti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbanti vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) āgato vinicchayo. Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.144) pana ‘‘avippavāsasīmā na samūhantabbāti mahāsīmaṃ sandhāya vadati. Nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvāti cetiyaṅgaṇādīnaṃ khaṇḍasīmāya anokāsattā vuttaṃ. Khaṇḍasīmañhi bandhantā tādisaṃ ṭhānaṃ pahāya aññasmiṃ vivitte okāse bandhanti. Appeva nāma samūhanituṃ sakkhissantīti avippavāsasīmaṃyeva samūhanituṃ sakkhissanti, na khaṇḍasīmaṃ. Paṭibandhituṃ pana na sakkhissantevāti khaṇḍasīmāyaṃ aññātattā na sakkhissanti. Na samūhanitabbāti khaṇḍasīmaṃ ajānantehi na samūhanitabbā’’ti vuttaṃ.
166166. 如此讲述了已结界的裁决之后,现在为了说明未结界的裁决,而说“然而未结界”。问:“它有几种?”答:“村界、七阿邦塔拉界、水投掷界,共有三种。”在圣典(《大品》147)中说:“诸比丘,于未经共许的界……”等语,以此显示:村界对于已结界而言,就如同森林、河流等对于七阿邦塔拉界和水投掷界一样,构成了它的范围;而且,在没有已结界的地方,村界本身即是共住界。“该村的村界”,这里所说的“村”,并非仅指村落内部,而是指村落围墙内外的一切田地、宅地、森林、山岳等村田范围。因此,应理解为与这整个村田范围相关联的村界。世间人将村落内部、田地等多处地界统称为“村”,这个“村”的概念在此即被称为“村界”。村本身就是村界。依此类推,上文所说的森林、河流、海洋、自然湖等,也应理解为:世间人将各处地界统称为森林等,而这些森林等本身即是森林界等。然而,在世间,村界等名称仅适用于村等的边界,并不适用于村田等一切范围。但在教法中,这些村等由于能遮止其他界,其本身就是自己的边界,因此村即是村界,森林即是森林界,海洋即是海洋界。应知这是以界的
166. Evaṃ baddhasīmāvinicchayaṃ kathetvā idāni abaddhasīmāvinicchayaṃ dassetuṃ ‘‘abaddhasīmā panā’’ti āha. Sā katividhāti āha ‘‘gāmasīmā sattabbhantarasīmā udakukkhepasīmāti tividhā’’ti. Pāḷiyaṃ (mahāva. 147) ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāyā’’tiādinā gāmasīmā eva baddhasīmāya khettaṃ araññanadīādayo viya sattabbhantaraudakukkhepādīnaṃ, sā ca gāmasīmā baddhasīmāya rahitaṭṭhāne sayameva samānasaṃvāsā hotīti dasseti. ‘‘Yā tassa gāmassa gāmasīmā’’ti ettha gāmaparikkhepassa anto ca bahi ca khettavatthuaraññapabbatādikaṃ sabbaṃ gāmakkhettaṃ sandhāya ‘‘gāmassā’’ti vuttaṃ, na antaragharameva, tasmā tassa sakalassa gāmakkhettassa sambandhanīyā gāmasīmāti evamattho gahetabbo. Yo hi so antaragharakhettādīsu anekesu bhūmibhāgesu ‘‘gāmo’’ti ekattena lokajanehi paññatto gāmavohāro, sova idha ‘‘gāmasīmā’’tipi vuccatīti adhippāyo. Gāmo eva hi gāmasīmā. Imināva nayena upari araññaṃ nadī samuddo jātassaroti, evaṃ tesu tesu bhūmippadesesu ekattena lokajanapaññattānameva araññādīnaṃ araññasīmādibhāvo veditabbo, loke pana gāmasīmādivohāro gāmādīnaṃ mariyādāyameva vattuṃ vaṭṭati, na gāmakkhettādīsu sabbattha. Sāsane pana te gāmādayo itaranivattiatthena sayameva attano mariyādāti katvā gāmo eva gāmasīmā, araññameva araññasīmā, samuddo eva samuddasīmāti sīmāvohārena vuttāti veditabbo. Pāḷiyaṃ nigamassa vāti idaṃ gāmasīmappabhedaṃ upalakkhaṇavasena dassetuṃ vuttaṃ. Tenāha ‘‘nagarampi gahitamevā’’ti.
“获得税赋”,此就多数情况而言。然而,在国王文书中记载“此村有若干田产”等的地界中,那些不征收税赋的湖沼、水渠、坟场、山岳等处,也属于村界。应知:除了河流、盐田、自然湖之外,一切由国王等划定的地界都是村界。因此说:“国王划定后赐予某人。”如果国王将某处与另一村合并,该处即归属于所并入的村界。即使将河流、自然湖毁坏,变成湖沼等,或填平变成田地等,也依此理。
Baliṃ labhantīti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. ‘‘Ayaṃ gāmo ettako karīsabhāgo’’tiādinā pana rājapaṇṇesu āropitesu bhūmibhāgesu yasmiṃ yasmiṃ taḷākamātikāsusānapabbatādike padese baliṃ na gaṇhanti, sopi gāmasīmā eva. Rājādīhi paricchinnabhūmibhāgo hi sabbova ṭhapetvā nadīloṇijātassare gāmasīmāti veditabbā. Tenāha ‘‘paricchinditvā rājā kassaci detī’’ti. Sace pana tattha rājā kañci padesaṃ gāmantarena yojeti, so paviṭṭhagāmasīmataṃ eva bhajati. Nadījātassare vināsetvā taḷākādibhāvaṃ vā pūretvā khettādibhāvaṃ vā pāpitesupi eseva nayo.
然而,有些村庄因盗贼等怖畏逼迫,被人舍弃,长期无人居住,但四周仍有其他村庄,这些被舍弃的村庄也各自是村界。因为国王令周围村庄的居民耕种,或令任何人耕种并记录耕种之地,从而征收税赋,或将其与另一村合并。但那些被国王舍弃、与村田不相邻、与大森林连成一片的村庄,则成为非村之林界,原先的村界即告消失。然而,国王们在某处森林等地建立大村,安置数千户人家居住,并将周围的原有村庄划定为该村居民的受用村,却不废除旧名和旧边界,这些原有村庄也各自是村界,至此并未失去原先的村界性质。“彼界与此界”等,是对圣典文句“共住、同一布萨”(《大品》143)的意趣解释。其意趣是:彼界——依国王意愿转变后新产生的界,与此界——未转变的原本村界,如同在已结界中一切僧团羯磨皆可举行一样,这些界也如同已结界,适于一切羯磨,是共住、同一布萨。当笼统地说“如同已结界”时,有人会误以为是指三衣不离界那样的已结界,因此为了遮止这种相似性,并显示上文所说的七阿邦塔拉界也有此相似性,在此处顺便说明,故说“唯”等。
Ye pana gāmā rājacorādibhayapīḷitehi manussehi chaḍḍitā cirampi nimmanussā tiṭṭhanti, samantā pana gāmā santi, tepi pāṭekkaṃ gāmasīmāva. Tesu hi rājāno samantagāmavāsīhi kasāpetvā vā yehi kehici kasitaṭṭhānaṃ likhitvā vā baliṃ gaṇhanti, aññena vā gāmena ekībhāvaṃ upanenti, ye pana gāmā rājūhipi pariccattā gāmakhettānantarikā mahāaraññena ekībhūtā, te agāmakāraññasīmataṃ pāpuṇanti, purimā gāmasīmā vinassati, rājāno pana ekasmiṃ araññādipadese mahantaṃ gāmaṃ katvā anekasahassāni kulāni vāsāpetvā tattha vāsīnaṃ bhogagāmāti samantā bhūtagāme paricchinditvā denti, purāṇanāmaṃ pana paricchedañca na vināsenti, tepi paccekaṃ gāmasīmā eva, ettāvatā purimagāmasīmataṃ na vijahanti. Sā ca itarā cātiādi ‘‘samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti pāḷipadassa (mahāva. 143) adhippāyavivaraṇaṃ. Tattha hi sā ca rājicchāvasena parivattetvā samuppannā abhinavā, itarā ca aparivattā pakatigāmasīmā yathā baddhasīmāya sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evametāpi sabbakammārahatāsadisena baddhasīmāsadisā samānasaṃvāsā ekūposathāti adhippāyo . Sāmaññato ‘‘baddhasīmāsadisā’’ti vutte ticīvarāvippavāsasīmaṃ baddhasīmaṃ eva maññantīti taṃsadisatānivattanamukhena uparisattabbhantarasīmāya taṃsadisatāpi atthīti dassananayassa idheva pasaṅgaṃ dassetuṃ ‘‘kevala’’ntiādi vuttaṃ.
在类似文阇山林的荒野中:即那种没有“某村之田”等村落称谓,且既不耕作也不播种的荒野。渔夫无法到达、无人居住的海中岛屿也包含在此荒野界中。凡是非村田、无河流、海洋、天然湖泊的地域,都应知为荒野界。此荒野界除了七肘内界之外,其本身即如同共住、类似已结界,如同河流等界一样,在此荒野界中可作一切僧团羯磨。河流、海洋、天然湖泊在注疏中已说“依自性即类似已结界”等,故其界性已成立。然而荒野的界性如何成立?依允许七肘内界之经等的理趣而成立。正如为了在村界中避免别众羯磨而允许多个已结界,并为使二界之间互不混杂而允许界中间区,同样,在此荒野中也有七肘内界。而二界之间的界中间区,依律藏与注疏中规定的理趣,荒野也依自性如同河流等一样,其界性成立,正是为了在那里避免别众羯磨而允许七肘内界,故应知此理成立。因为只有在界内站立者才能作界处的别众羯磨,如同在非界的虚空中站立者不能作虚空处的羯磨一样。同样,应依此理趣理解:注疏中说“诸比丘,一切河流非界”等,即使是被禁止的已结界,河流、海洋、天然湖泊依自性即具有界性。
Viñjhāṭavisadise araññeti yattha ‘‘asukagāmassa idaṃ khetta’’nti gāmavohāro natthi, yattha ca neva kasanti na vapanti, tādise araññe. Macchabandhānaṃ agamanapathā nimmanussāvāsā samuddantaradīpakāpi ettheva saṅgayhanti. Yaṃ yañhi agāmakkhettabhūtaṃ nadīsamuddajātassaravirahitapadesaṃ, taṃ sabbaṃ araññasīmāti veditabbaṃ. Sā ca sattabbhantarasīmaṃ vinā sayameva samānasaṃvāsā baddhasīmāsadisā, nadīādisīmāsu viya sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Nadīsamuddajātassarānaṃ tāva aṭṭhakathāyaṃ ‘‘attano sabhāveneva baddhasīmāsadisā’’tiādinā vuttattā sīmatā siddhā. Araññassa pana sīmatā kathanti? Sattabbhantarasīmānujānanasuttādisāmatthiyato. Yathā hi gāmasīmāya vaggakammaparihāratthaṃ bahū baddhasīmāyo anuññātā, tāsañca dvinnaṃ antarā aññamaññaṃ asambhedatthaṃ sīmantarikā anuññātā, evamidha araññepi sattabbhantarasīmā. Tāsañca dvinnaṃ antarāpi sīmantarikāya pāḷiaṭṭhakathāsu vidhānasāmatthiyato araññassapi sabhāveneva nadīādīnaṃ viya sīmabhāvo tattha vaggakammaparihāratthameva sattabbhantarasīmāya anuññātattāva siddhoti veditabbaṃ. Tattha sīmāyameva hi ṭhitā sīmaṭṭhānaṃ vaggakammaṃ karonti, na asīmāyaṃ ākāse ṭhitā viya ākāsaṭṭhānaṃ. Evameva hi sāmatthiyaṃ gahetvā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. 147) paṭikkhittabaddhasīmānampi nadīsamuddajātassarānaṃ attano sabhāveneva sīmabhāvo aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) vuttoti gahetabbo.
“从其站立处”:即从该比丘站立之处。纵有千位比丘站立,从其站立处的外缘开始,当为了避免别众羯磨而生起界想时,随之自然生起的七肘内界即是共住界——这是其中的意趣。然而,在小荒野中,若众多比丘遍满而无别众羯磨之疑,便不会有七肘内界想,那里也就不生起七肘内界,唯有单纯的荒野界,僧团应在此中作羯磨。河流等处也是如此。因为下文将说:“若河流不长,从源头直至河口,僧团遍坐各处,则无水抛界之羯磨”等语。由此可知,唯有当为了避免别众羯磨而生起界想时,水抛界与七肘内界才生起;若无此想,则不生起。应如此看待。
Athassaṭhitokāsatoti tassa bhikkhussa ṭhitokāsato. Sacepi hi bhikkhusahassaṃ tiṭṭhati, tassa ṭhitokāsassa bāhirantato paṭṭhāya bhikkhūnaṃ vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya uppannāya tāya saha sayameva uppannā sattabbhantarasīmā samānasaṃvāsakāti adhippāyo. Yattha pana khuddake araññe mahantehi bhikkhūhi paripuṇṇatāya vaggakammasaṅkābhāvena sattabbhantarasīmāpekkhā natthi, tattha sattabbhantarasīmā na uppajjati. Kevalāraññasīmāyameva, tattha saṅghena kammaṃ kātabbaṃ. Nadīādīsupi eseva nayo. Vakkhati hi ‘‘sace nadī nātidīghā hoti, pabhavato paṭṭhāya yāva mukhadvārā sabbattha saṅgho nisīdati, udakukkhepasīmāya kammaṃ natthī’’tiādi (vi. saṅga. aṭṭha. 167), iminā eva ca vacanena vaggakammaparihāratthaṃ sīmāpekkhāya sati eva udakukkhepasattabbhantarasīmā uppajjanti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ.
然而,有人认为:“界是通过从四周向内测量并划定界限而产生的,并非自然而有。”这种说法不应采纳。因为,如果界确实是通过向内划定的方式产生,那么由于比丘们的行事差别得以成立,未结界便不可能存在。再者,世间木匠肘与常人肘有多种不同,而律中并未说明“应以此肘量为准”,若以“是否以世尊所允许的某种肘来测量”而怀疑界的缺失,便可能招致过失;况且测量者无法做到丝毫不差地测量,必定有所缺失;又此界随大众而增减,依他们的测量而扩大或缩小。当僧团作完羯磨离去后,此由比丘们努力而生起的界,是否也因他们的努力而消失,还是不消失呢?它怎能如同已结界那样持续到教法隐没?倘若持续存在,则如同古寺一样,在整个别处荒野中所作的界,便不应有混杂的疑虑。因此应知:界唯依界想而生起,依彼想之消失而灭去。此处如此,水抛界及河流等也是如此。
Keci pana ‘‘samantā abbhantaraṃ minitvā paricchedakaraṇeneva sīmā sañjāyati, na sayamevā’’ti vadanti, taṃ na gahetabbaṃ. Yadi hi abbhantaraparicchedakaraṇappakārena sīmā uppajjeyya, abaddhasīmāva na siyā bhikkhūnaṃ kiriyāpakārasiddhito. Apica vaḍḍhakihatthānaṃ pakatihatthānañca loke anekavidhattā, vinaye ‘‘īdisaṃ hatthapamāṇa’’nti avuttattā ca ‘‘yena kenaci minite bhagavatā anuññātena nu kho hatthena minitaṃ, na nu kho’’ti sīmāya vipattisaṅkā bhaveyya, minantehi ca anumattampi ūnamadhikamakatvā minituṃ asakkuṇeyyatāya vipatti eva siyā, parisavasena cāyaṃ vaḍḍhamānā tesaṃ minanena vaḍḍhati, hāyati vā. Saṅghe ca kammaṃ katvā gate ayaṃ bhikkhūnaṃ payogena samuppannā sīmā tesaṃ payogena vigacchati na vigacchati ca, kathaṃ baddhasīmā viya yāva sāsanantaradhānā na tiṭṭheyya, ṭhitiyā ca purāṇavihāresu viya sakalepi visuṃ araññe katasīmā sambhedasaṅkā na bhaveyya, tasmā sīmāpekkhāya eva samuppajjati, tabbigamena vigacchatīti gahetabbaṃ. Yathā cettha, evaṃ udakukkhepasīmāyampi nadīādīsupi.
因为在那种情形中,既无中等身材的人,也无法全力投掷。再者,无论哪一方,如果那个方向没有足够容纳七肘内界或水抛界的空间,又如何进行测量或投掷呢?若界延伸到村落田地等处,进入了非界区域,这样的界怎能不成为有缺失的界?然而,若是依界想而生界,那么在有足够空间之处,七肘内界与水抛界便会自然圆满生起;而在空间不足处,则仅依其自身的区域量而生起,不会超出其外。至于此处所见的向内测量量度及投掷沙砾等做法,是为了标定那自然生起之界所在的位置而作,如同为了了知村界范围与家屋范围而显示投掷土块、畚斗等规定一样。因此,在《母论注疏》中说:“或认可界,或划定水抛界。”即使如此划定,由于无法如实了知该界限,应从宽广处了知后,站立于无疑虑之处;若令他人出外,也应遣至足够远而无疑虑之处。
Tatthāpi hi majjhimapuriso na paññāyati, tathā sabbathāmena khipanaṃ, ubhayatthapi ca yassaṃ disāyaṃ sattabbhantarassa, udakukkhepassa vā okāso nappahoti, tattha kathaṃ minanaṃ, khipanaṃ vā bhaveyya, gāmakkhettādīsu pavisanato akhette sīmā paviṭṭhā kinnāma sīmā na vipajjeyya. Apekkhāya sīmuppattiyaṃ pana yato pahoti, tattha sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva paripuṇṇā jāyanti. Yato pana nappahoti, tattha attano khettappamāṇeneva jāyanti, na bahi. Yaṃ panettha abbhantaraminanappamāṇassa vālukādikhipanakammassa ca dassanaṃ, taṃ sayaṃjātasīmānaṃ ṭhitaṭṭhānassa paricchedanatthaṃ kataṃ gāmūpacāragharūpacārajānanatthaṃ leḍḍusuppādikhipanavidhānadassanaṃ viya. Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā) ‘‘sīmaṃ vā sammannati, udakukkhepaṃ vā paricchindatī’’ti vuttaṃ. Evaṃ katepi tassa paricchedassa yāthāvato ñātuṃ asakkuṇeyyattena puthulato ñatvā anto tiṭṭhantehi nirāsaṅkaṭṭhāne ṭhātabbaṃ, aññaṃ bahi karontehi atidūre nirāsaṅkaṭṭhāne pesetabbaṃ.
另有一派则说:“并不需要以‘对界作意’为条件。当一位比丘为了行路、沐浴等目的,进入森林或河流等处时,围绕着他,七肘内水掷界便自行生起,犹如灯焰生光一般。一旦进入村落田地等处,此界便立即消失。正因为如此,当两个僧团各自举行羯磨时,才允许在两界之间设置一个界间区,即另外的七肘内水掷界。因为在界边,若有一位比丘因某种羯磨而被派遣,围绕着他所生起的界,会触及其他人的界,从而造成界的混杂;为了避免这种情况,或者说,否则的话,这里仅需允许设置一个手量四指宽的界间区。再者,从‘立于界间区者,其羯磨会被双方破坏’的说法,也可以证明这一点:围绕着他自己生起的界,与两方的界,或仅与其中一方的界,发生了混杂。若非如此,‘他的羯磨会被破坏’的说法就不合理了。因为在《论母注》中说过:‘即使在界内离开了伸手范围而站立,或者虽在界外,但未越过另一个同样大小的界而站立,也会破坏羯磨。’而且,对于一位处于无村荒野中、即使没有羯磨意愿的比丘,世尊也开许了在露天处七肘范围内的离衣宿。那个范围就是界,它就是这样在没有作意的情况下生起的。”
Apare pana ‘‘sīmāpekkhāya kiccaṃ natthi, maggagamananahānādiatthehi ekabhikkhusmimpi araññe vā nadīādīsu vā paviṭṭhe taṃ parikkhipitvā sattabbhantaraudakukkhepasīmā sayameva pabhā viya padīpassa samuppajjati. Gāmakkhettādīsu tasmiṃ otiṇṇamatte vigacchati. Tenevettha dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ kammaṃ karontānaṃ sīmādvayassa antarā sīmantarikaṃ aññaṃ sattabbhantaraṃ udakukkhepañca ṭhapetuṃ anuññātaṃ. Sīmāpariyante hi kenaci kammena pesitassa bhikkhuno samantā sañjātā sīmā itaresaṃ sīmāya phusitvā sīmāsambhedaṃ kareyya, so mā hotūti vā, itarathā hatthacaturaṅgulamattāyapettha sīmantarikāya anujānitabbato. Apica sīmantarikāya ṭhitassa ubhayattha kammakopavacanatopi cetaṃ sijjhati tampi parikkhipitvā sayameva sañjātāya sīmāya ubhinnampi sīmānaṃ, ekāya eva vā saṅkarato. Itarathā tassa kammakopavacanaṃ na yujjeyya. Vuttañhi mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetī’ti. Kiñca agāmakāraññe ṭhitassa kammakaraṇicchāvirahitassapi bhikkhuno sattabbhantaraparicchinne abbhokāse cīvaravippavāso bhagavatā anuññāto, so ca paricchedo sīmā, evaṃ apekkhaṃ vinā samuppannā. Tenevettha ‘ayaṃ sīmā cīvaravippavāsaparihārampi labhatī’ti (mahāva. aṭṭha. 147) vuttaṃ, tasmā kammakaraṇicchaṃ vināpi vuttanayena samuppatti gahetabbā’’ti vadanti. Taṃ na yuttaṃ padīpapabhā viya sabbapuggalānampi paccekaṃ sīmāsambhavena saṅghe, gaṇe vā kammaṃ karonte tattha ṭhitānaṃ bhikkhūnaṃ samantā paccekaṃ samuppannānaṃ anekasīmānaṃ aññamaññaṃ saṅkaradosappasaṅgato. Parisavasena cassā vaḍḍhi hāni ca sambhavati, pacchā āgatānaṃ abhinavasīmantaruppatti eva, gatānaṃ samantā ṭhitasīmāvināso ca bhaveyya.
然而,在巴利圣典中,通过“周围七肘范围,此处为其同住”等语句,只开许了一个七肘内水掷界。而且,此界并非如灯焰生光一般,依其自性或理趣之力而生起,而仅仅是依世尊的开许而生起。世尊开许此界,是为了让比丘们避免别众羯磨的过失,并方便举行羯磨。既然如此,对于那些为了沐浴等事而进入的比丘,周围那些界的生起,又怎会有其目的呢?既然目的只有一个,又怎会依比丘的人数而各自生起许多界呢?因为《论母注》中说过:“在同一界内,未离开伸手范围而站立。”至于在两界之间设置同样大小范围的界间区,以及“立于其中者羯磨会被破坏”的说法,那也是因为这些界的范围难以了知,为了避免对界混杂的疑虑和对羯磨破坏的疑虑,从远处就加以回避而说的。
Pāḷiyaṃ (mahāva. 147) pana ‘‘samantā sattabbhantarā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā’’tiādinā ekā eva sattabbhantarā udakukkhepā ca anuññātā, na cesā sīmā sabhāvena, kāraṇasāmatthiyena vā pabhā viya padīpassa uppajjati, kintu bhagavato anujānaneneva. Bhagavā ca imā anujānanto bhikkhūnaṃ vaggakammaparihārena kammakaraṇasukhatthameva anuññāsīti kathaṃ nahānādikiccena paviṭṭhānampi samantā tāsaṃ sīmānaṃ samuppatti payojanābhāvā, payojane ca ekaṃ eva payojananti kathaṃ paccekaṃ bhikkhugaṇanāya anekasīmāsamuppatti. ‘‘Ekasīmāya hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitā’’ti (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) hi vuttaṃ. Yaṃ pana dvinnaṃ sīmānaṃ antarā tattakaparicchedeneva sīmantarikāṭhapanavacanaṃ, tattha ṭhitānaṃ kammakopavacanañca, tampi imāsaṃ sīmānaṃ paricchedassa dubbodhatāya sīmāya sambhedasaṅkaṃ kammakopasaṅkañca dūrato pariharituṃ vuttaṃ.
而世尊为离衣宿的目的,在露天处所指示的七肘范围,那根本就不是界,它如同田地、池塘等的范围一样,在这里只是一个范围而已。而且,当众多比丘聚集一处时,他们应当各自分别从自己所站之处量起,在周围七肘范围之内放置衣服,而不是从大众的边缘量起。因为如果从大众边缘向内量取,那么在七肘范围尽头所放置的衣服,对于站在中间的比丘来说,就超出了七肘范围,这样在明相出现时,他的衣服就会成为尼萨耆。然而,界却是要从大众的边缘来取。这里之所以说“也获得离衣宿的开许”,是因为存在着露天范围,而不是像大界获得不离衣宿界的名称那样,因为得到了界的范围。因为即使在大界中,若衣服放在村落或村落周边,也会成为尼萨耆;同样地,在这里,对于站在中间的比丘,若衣服放在界边,也会成为尼萨耆。因此,应当依如前所述的“对界作意”,来了知那些七肘内水掷界的生起,以及依其作意的消失而来的坏灭。这是我们的见解,应审察后接受。或者,应寻求其他比此更为合理的解释。
Yo ca cīvaravippavāsatthaṃ bhagavatā abbhokāse dassito sattabbhantaraparicchedo, so sīmā eva na hoti, khettataḷākādiparicchedo viya ayamettha eko paricchedova. Tattha ca bahūsu bhikkhūsu ekato ṭhitesu tesaṃ visuṃ visuṃ attano ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya samantā sattabbhantaraparicchedabbhantare eva cīvaraṃ ṭhapetabbaṃ, na parisapariyantato. Parisapariyantato paṭṭhāya hi abbhantare gayhamāne sattabbhantarapariyosāne ṭhapitacīvaraṃ majjhe ṭhitassa sattabbhantarato bahi hotīti taṃ aruṇuggamane nissaggiyaṃ siyā. Sīmā pana parisapariyantatova gahetabbā. Cīvaravippavāsaparihāropettha ajjhokāsaparicchedassa vijjamānattā vutto, na pana yāva sīmāparicchedaṃ labbhamānattā mahāsīmāya avippavāsasīmāvohāro viya. Mahāsīmāyampi hi gāmagāmūpacāresu cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, idhāpi majjhe ṭhitassa sīmāpariyante nissaggiyaṃ hoti, tasmā yathāvuttasīmāpekkhāvaseneva tāsaṃ sattabbhantaraudakukkhepasīmānaṃ uppatti, tabbigamena vināso ca gahetabboti amhākaṃ khanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Añño vā pakāro ito yuttataro gavesitabbo.
于此,巴利圣典中说“于森林中,周围七肘”,注释书中也说“在如毗陀林般的荒野森林中,周围七肘”。因此,即使在树木等密集的森林中,也制定了七肘界。故应了知:作为其所依的荒野界,与树木等相连并无过失。更何况,在无村之处、依树木等离衣宿的开许中,即使无有树木的开许,露地开许亦被允许。是故,此义成立,应当了知。
Idha pana ‘‘araññe samantā sattabbhantarā’’ti evaṃ pāḷiyaṃ (mahāva. 147), ‘‘viñjhāṭavisadise araññe samantā sattabbhantarā’’ti aṭṭhakathāyañca (mahāva. aṭṭha. 147) rukkhādinirantarepi araññe sattabbhantarasīmāya vihitattā attano nissayabhūtāya araññasīmāya saha etissā rukkhādisambandhe dosābhāvo, pageva agāmake rukkheti nissitepi padese cīvaravippavāsassa rukkhaparihāraṃ vināva ajjhokāsaparihāro ca anumatoti siddhoti veditabbaṃ.
「为了近行」即为了间隔空间。七肘或以上则可以,少于七肘则不可以,因为七肘间隔区段难以判定。因此,若没有僧团,即使只有一位比丘站在外边,也必须越过另一个七肘间隔而站在远处。否则会导致羯磨混乱。投水界也是如此。故将说:「少于七肘则不可以」(律藏·犍度部注167)。在此,应视此间隔空间之规定,乃随顺允许两结界间设间隔之经文,而于两结界得以成立。虽然世尊依因缘,为避免依止同一村落及同类的两结界互相混杂与侵入之过患而允许了间隔空间,但随顺于此,应知若一森林界与河流等界依止同类之两七肘界及两投水界,无间隔空间则必互相混杂侵入,且无间隔而立亦为世尊所不许,故诸阿阇梨于此亦制定了间隔空间之规定。因为即使是不同类之界,在具足「依止同一界」与「同类」二条件时,若无间隔空间而立,亦会导致混杂,而非无过患,应作如是观。亦应执取:正是依凭制定间隔空间之力,犹如结界一般,树木等连结之界彼此亦不成立,此亦依理而明。
Upacāratthāyāti sīmantarikatthāya. Sattabbhantarato adhikaṃ vaṭṭati, ūnakaṃ pana na vaṭṭati eva sattabbhantaraparicchedassa dubbijānattā. Tasmā saṅghaṃ vinā ekenapi bhikkhunā bahi tiṭṭhantena aññaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā dūre eva ṭhātabbaṃ. Itarathā kammakopasaṅkarato. Udakukkhepepi eseva nayo. Teneva vakkhati ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti (vi. saṅga.aṭṭha. 167). Idañcettha sīmantarikāvidhānaṃ dvinnaṃ baddhasīmānaṃ sīmantarikānujānanasuttānulomato siddhanti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi hi bhagavatā nidānavasena ekagāmanissitānaṃ ekasabhāgānañca dvinnaṃ baddhasīmānameva aññamaññaṃ sambhedaajjhottharaṇadosaparihārāya sīmantarikā anuññātā, tathāpi tadanulomato ekaṃ araññasīmaṃ nadīādisīmañca nissitānaṃ ekasabhāgānaṃ dvinnaṃ sattabbhantarasīmānampi udakukkhepasīmānampi aññamaññaṃ sambhedajjhottharaṇaṃ, sīmantarikaṃ vinā abyavadhānena ṭhānañca bhagavatā anabhimatamevāti ñatvā aṭṭhakathācariyā idhāpi sīmantarikāvidhānamakaṃsu. Visabhāgasīmānampi hi ekasīmānissitattaṃ ekasabhāgattañcāti dvīhaṅgehi samannāgame sati eva sīmantarikaṃ vinā ṭhānaṃ sambhedāya hoti, nāsatīti daṭṭhabbaṃ. Sīmantarikavidhānasāmatthiyeneva cetāsaṃ rukkhādisambandhopi baddhasīmā viya aññamaññaṃ na vaṭṭatīti ayampi nayato dassitovāti gahetabbaṃ.
167「唯依自性」——以此表明,如村落界一样,它是未结界。此处一切僧团羯磨皆可举行——以此表明,它是共住、同一布萨。无论何物——乃至猪等生物。而大洪水从高处冲向低处,无论冲刷出的小或大,只要具备特征,即称为「天然湖」。此处小湖亦无需行投水之举。至于大海,因难以净化,应一切处皆在投水界内作羯磨。「复于彼处」——意即:在依世间俗语成立的河流等三种未结界中,为了防止别众羯磨,而显示依教法俗语成立的未结界之范围,此为其意趣。巴利中(《大品》147)「以中等身量之人」等语中:举起水而投于此处,故为「水抛」,即水落下之处,故称「水抛界」——此乃依词语连结之义:从集会边缘起,四周乃至中等身量之人投水、水落下之处,该划定范围,即是此处河流等中另一种共住之投水界。
167.Sabhāvenevāti iminā gāmasīmā viya abaddhasīmāti dasseti. Sabbamettha saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti samānasaṃvāsā ekūposathāti dasseti. Yena kenacīti antamaso sūkarādinā sattena. Mahoghena pana uṇṇataṭṭhānato ninnaṭṭhāne patantena khato khuddako vā mahanto vā lakkhaṇayutto ‘‘jātassaro’’tveva vuccati. Etthapi khuddake udakukkhepakiccaṃ natthi. Samudde pana sabbattha udakukkhepasīmāyameva kammaṃ kātabbaṃ sodhetuṃ dukkarattā. Puna tatthāti lokavohārasiddhīsu eva tāsu nadīādīsu tīsu abaddhasīmāsu puna vaggakammaparihāratthaṃ sāsanavohārasiddhāya abaddhasīmāya paricchedaṃ dassentoti adhippāyo. Pāḷiyaṃ (mahāva. 147) ‘‘yaṃ majjhimassa purisassā’’tiādīsu udakaṃ ukkhipitvā khipīyati etthāti udakukkhepo, udakassa patanokāso, tasmā udakukkhepā, ayañhettha padasambandhavasena attho – parisapariyantato paṭṭhāya samantā yāva majjhimassa purisassa udakukkhepo udakassa patanaṭṭhānaṃ, tāva yaṃ taṃ paricchinnaṭṭhānaṃ, ayaṃ tattha nadīādīsu aparā samānasaṃvāsā udakukkhepasīmāti.
「其边际」:即该水抛射界所划定范围的边际。不唯其内,即使在其之外,所谓「不可仅住于一个水抛射界的边际内」这一说法,是因为水抛射界的划定难以了知,恐生羯磨混乱之过。因此,《摩得勒伽注》(《疑惑度脱注·因缘品释》)中说:「若离开所划界段一臂之距而立,或未越过该界段而立于所划界之外,皆成破羯磨,此为一切注释之定论。」然而,《义释灯》(《大品》3.147)却说:「所谓其边际——离开一臂之距而立者破羯磨,以此表明立于所划界之外的任何地方皆不破羯磨」,并广加破斥《摩得勒伽注》之说,反复宣说「此义不见于巴利,亦不见于注释」等语。此说不善美,因为此处注释之文与《摩得勒伽注》之文,在理趣上原是相合、契合、相符的。何以故?若在两个水抛射界的划定之间,即便是仅设四指宽的间隔,而说「应另设一水抛射界作为间隔,多于七肘者可许,少于七肘者则不许」,依此处所说及此注释之言,若在间隔的近行处设置小于水抛射界的范围,则由于界相混杂,亦说有羯磨混乱。既然如此,若有一比丘进入其间,由于其处于界外,亦说有羯磨混乱。注释中说「少于七肘则不许」,此语也正是为了遮止因水抛射界划定难以了知而导致的界相混杂。
Tassa antoti tassa udakukkhepaparicchinnassa ṭhānassa anto. Na kevalañca tasseva anto, tato bahipi, ‘‘ekassa udakukkhepassa anto ṭhātuṃ na vaṭṭatī’’ti vacanaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānato kammakopasaṅkā hotīti . Teneva mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) ‘‘tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā paricchedato bahi yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetī’’ti vatvā mātikāṭṭhakathāvacanampi paṭikkhipitvā ‘‘neva pāḷiyaṃ na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhatī’’tiādi bahu papañcitaṃ, taṃ na sundaraṃ idha aṭṭhakathāvacanena mātikāṭṭhakathāvacanassa nayato saṃsandanato saṅghaṭanato. Tathā hi dvinnaṃ udakukkhepapaacchedānamantarā vidatthicaturaṅgulamattampi sīmantarikaṃ aṭhapetvā ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikāya ṭhapetabbo, ‘‘tato adhikaṃ vaṭṭati eva, ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti evaṃ idheva vuttena iminā aṭṭhakathāvacanena sīmantarikopacāre udakukkhepato ūnake ṭhapite sīmāya sīmāsambhedato kammakopopi vutto eva. Yadaggena ca evaṃ vutto, tadaggena ca tattha ekabhikkhuno pavesepi sati tassa sīmaṭṭhabhāvato kammakopo vutto eva hoti. Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ūnakaṃ pana na vaṭṭatī’’ti kathanañcetaṃ udakukkhepaparicchedassa dubbijānantenapi sīmāsambhedasaṅkāparihāratthaṃ vuttaṃ. Sattabbhantarasīmānamantarā tattakaparicchedeneva sīmantarikavidhānavacanatopi etāsaṃ dubbijānaparicchedatā, tattha ca ṭhitānaṃ kammakopasaṅkā sijjhati. Kammakopasaṅkaṭṭhānampi ācariyā dūrato parihāratthaṃ ‘‘kammakopaṭṭhāna’’nti vatvāva ṭhapesunti gahetabbaṃ.
《义释灯》(sārattha. ṭī. 大品 3.147)则说:「『未经划定者』:指依已结之界而未作划定者。『无论被何者挖掘而未作者』:乃至被畜生挖掘而未作者。『站在彼之内而离开臂距者破坏羯磨』——此语意在表明:凡站在界限范围之外的任何地方,皆不破坏羯磨。」然而,《疑惑度脱注》(kaṅkhā. aṭṭha. 因缘解说)中说:「即使站在界限范围之内而离开了臂距,或站在界限范围之外而未越过同等大小的另一界,亦会破坏羯磨——此为一切注疏之定论。」其中,「未越过另一同等大小的界限而站立者也破坏羯磨」这一意义,既不见于巴利,也不见于注释。如果说这句话是在论及两个僧团各自举行布萨等羯磨的处所时所说,因此其意指:为举行布萨等羯磨而站立的僧团,若未越过另一水抛射界而停在其外,则由于可能发生界界相混而破坏羯磨——这样来理解,也是可以成立的。正因如此,《疑惑度脱复注》(kaṅkhā. ṭī. 因缘解说)中说:「未越过另一同等大小的界限,即未越过第二水抛射界,也成破坏。为何?因为己方的水抛射界与他方的水抛射界相互重叠,故界界相
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) pana – aparicchinnāyāti baddhasīmāvasena akataparicchedāya. Yena kenaci khaṇitvā akatoti antamaso tiracchānenapi khaṇitvā akato. Tassa antohatthapāsaṃ vijahitvā ṭhito kammaṃ kopetīti iminā paricchedato bahi yattha katthaci ṭhito kammaṃ na kopetīti dīpeti. Yaṃ pana vuttaṃ mātikāṭṭhakathāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti. Tattha aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopetīti idaṃ neva pāḷiyaṃ, na aṭṭhakathāyaṃ upalabbhati, yadi cetaṃ dvinnaṃ saṅghānaṃ visuṃ uposathādikammakaraṇādhikāre vuttattā udakukkhepato bahi aññaṃ udakukkhepaṃ anatikkamitvā uposathādikaraṇatthaṃ ṭhito saṅgho sīmāsambhedasambhavato kammaṃ kopetīti iminā adhippāyena vuttaṃ siyā, evampi yujjeyya. Teneva mātikāṭṭhakathāya līnatthappakāsaniyaṃ (kaṅkhā. ṭī. nidānavaṇṇanā) vuttaṃ ‘‘aññaṃ tattakaṃyeva paricchedanti dutiyaṃ udakukkhepaṃ anatikkantopi kopeti. Kasmā? Attano udakukkhepasīmāya paresaṃ udakukkhepasīmāya ajjhotthaṭattā sīmāsambhedo hoti, tasmā kopetī’’ti. ‘‘Idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu sanniṭṭhāna’’nti ca imināva adhippāyena vuttanti gahetabbaṃ sabbāsupi aṭṭhakathāsu sīmāsambhedassa anicchitattā. Teneva hi ‘‘attano ca aññesañca udakukkhepaparicchedassa antarā añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Aññe panettha aññathāpi papañcenti, taṃ na gahetabbaṃ.
「僧团于一切处坐下」:即不离开臂距而坐。「于水抛射界中无羯磨」:因为整个河域都为比丘们所遍满,所以四周无河之处,便没有使用水抛射界的必要。「与水抛射界等量的界隙较易辨识,且不会有界界相混之疑」——为了显示这一正行,所以说「应另设一次水抛射作为界隙」。然而,凡是不会导致界界相混的量,都可以设立。正因如此,古德说:「凡不致界界相混之量,也可以设立。」「不足量则不允许」——这同样是因为水抛射界会随众而增,恐有界界相混之虞,为了遮止此事而说。
Sabbattha saṅgho nisīdatīti hatthapāsaṃ avijahitvā nisīdati. Udakukkhepasīmāya kammaṃ natthīti yasmā sabbopi nadīpadeso bhikkhūhi ajjhotthaṭo, tasmā samantato nadiyā abhāvā udakukkhepappayojanaṃ natthi. Udakukkhepappamāṇā sīmantarikā suviññeyyatarā hoti, sīmāsambhedasaṅkā ca na siyāti sāmīcidassanatthaṃ ‘‘añño udakukkhepo sīmantarikatthāya ṭhapetabbo’’ti vuttaṃ. Yattakena pana sīmāsambhedo na hoti, tattakaṃ ṭhapetuṃ vaṭṭatiyeva. Tenevāhu porāṇā ‘‘yattakena sīmāsambhedo na hoti, tattakampi ṭhapetuṃ vaṭṭatī’’ti. Ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti idampi udakukkhepasīmāya parisavasena vaḍḍhanato sīmāsambhedasaṅkā siyāti tannivāraṇatthameva vuttanti vuttaṃ.
《金刚智复注》(Vajira. Ṭī. 大品 147)中也提到:“所谓‘以中等身材之人四周投水所及之处’”,这是为了在四众等僧团各自别行四众应作事等羯磨时,用来显示该河的界相;也像为了显示三衣别离与不别离的界限那样,如同七屋内界界限的显示一般,这是诸师长所说。因此,即使没有投水限定的界相,在河内行羯磨也是开许的,此义已经成立。然而这里有其差别:若在船上,于船中依所说方式;若在商队,于商队中依所说方式。若那人超过四月而住,于村落中依所说方式,应知其三衣为不别离。于彼处亦有此差别:若商队在投水所及之内,则以投水之界为量,有部分人这样说。以商队本身为量,诸师长则这样讲。然而,此中对于‘众多比丘’等,有人要行决意布萨,有人要行众布萨,有人要行僧布萨,因此不说‘众多僧团’而说‘比丘’。‘然而不足量则不允许’,这里存在界相混淆的可能,这是伍巴提萨长老所说。在设立时,若不足量便不应设立,‘不设立也被允许’是这样说的,已如此宣说。
Vajirabuddhiṭīkāyampi (vajira. ṭī. mahāvagga 147) – yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti pana etissā nadiyā catuvaggādīnaṃ saṅghānaṃ visuṃ catuvaggakaraṇīyādikammakaraṇakāle sīmāparicchedadassanatthaṃ vuttaṃ ticīvarena vippavāsāvippavāsaparicchedadassanatthampi sattabbhantarasīmāya paricchedadassanaṃ viyāti ācariyā, tasmā udakukkhepaparicchedābhāvepi antonadiyaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ. Ayaṃ pana viseso – tattha nāvāgato ce, nāvāyaṃ vuttanayena, satthagato ce, satthe vuttanayena. So ce atirekacātumāsanivuttho ce, gāme vuttanayena ticīvarāvippavāso veditabbo. Tatthāpi ayaṃ viseso – sace sattho udakukkhepassa anto hoti, udakukkhepasīmā pamāṇanti eke. Satthova pamāṇanti ācariyā. Sace panettha bahū bhikkhūtiādimhi keci adhiṭṭhānuposathaṃ, keci gaṇuposathaṃ, keci saṅghuposathanti vattukāmatāya ‘‘bahū saṅghā’’ti avatvā ‘‘bhikkhū’’ti vuttaṃ. Ūnakaṃ pana na vaṭṭatīti ettha sīmāsambhedasambhavatoti upatissatthero. Ṭhapente hi ūnakaṃ na ṭhapetabbaṃ, ‘‘aṭṭhapetumpi vaṭṭati evā’’ti vuttanti vuttaṃ.
“彼”:即界。“迅速越过”——以此显示:若不越过彼界,而在其范围内辗转而行,则可作羯磨。正是为此目的,才以沙等物来划定界相;否则,恐怕会生起“是否越出外界”而坏羯磨的过失。“另一之唱说”:即单独就河界所作的唱说。“于河内所生之树或”:即挺立于投水限定之外的树。因为河外之岸是异分界,故是不可结之处;而河内则因所依相同,而为同分。正因为如此,以“河外岸上之住处界或”等语句,唯独将岸显示为不可结之处,而非河。“若生于树,亦能站立者”——这是就投水所及以内之处而说的。因为比丘们不可站立于投水所及之外。
Tanti sīmaṃ. Sīghameva atikkamatīti iminā taṃ anatikkamitvā anto eva parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti dasseti. Etadatthameva hi vālikādīhi sīmāparicchindanaṃ, itarathā bahi parivattā nu kho, no vāti kammakopasaṅkā bhaveyyāti. Aññissā anussāvanāti kevalāya nadīsīmāya anussāvanā. Antonadiyaṃ jātarukkhe vāti udakukkhepaparicchedassa bahi ṭhite rukkhe vā. Bahinadītīrameva hi visabhāgasīmattā abandhitabbaṭṭhānaṃ, na antonadī nissayattena sabhāgattā. Teneva ‘‘bahinadītīre vihārasīmāya vā’’tiādinā tīrameva abandhitabbaṭṭhānattena dassitaṃ, na pana nadī. Jātarukkhepi ṭhitehīti idaṃ antoudakukkhepaṭṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi bahiudakukkhepe bhikkhūnaṃ ṭhātuṃ vaṭṭati.
“树之”:即属于那投水内所及之处的那棵树。“或净除界后”:就是如前面所说那般,通过将住处所结之界、村界,以及那些站立在彼处比丘们摄入臂距、视为外界的办法来净除。正如在投水界中作羯磨者,在结界或村界中作羯磨者,也应净除投水界之处而作。正是以此,七屋内界、阿兰若界与投水界,以及这些与他们树木相连结的过失,也已被如理显示。以此方式,七屋内界与结界、村界,以及这些与七屋内界相连结的过失,应当了知。然而在注疏中,这一切从所说的方法中已能了解,故在此只显示相互邻近者。
Rukkhassāti tasseva antoudakukkhepaṭṭhassa rukkhassa. Sīmaṃ vā sodhetvāti yathāvuttaṃ vihāre baddhasīmaṃ gāmasīmañca tattha ṭhitabhikkhūnaṃ hatthapāsānayanabahisīmakaraṇavaseneva sodhetvā. Yathā ca udakukkhepasīmāyaṃ kammaṃ karontehi, evaṃ baddhasīmāyaṃ vā gāmasīmāyaṃ vā kammaṃ karontehipi udakukkhepasīmaṭṭhe sodhetvāva kātabbaṃ. Eteneva sattabbhantaraaraññasīmāhipi saddhiṃ udakukkhepasīmāya, imāya ca saddhiṃ tāsaṃ rukkhādisambandhadosopi nayato dassitova hoti. Imināva nayena sattabbhantarasīmāya baddhasīmagāmasīmāhipi saddhiṃ, etāsañca sattabbhantarasīmāya saddhiṃ sambandhadoso ñātabbo. Aṭṭhakathāyaṃ panetaṃ sabbaṃ vuttanayatova sakkā viññātunti aññamaññāsannānamevettha dassitaṃ.
于此,随顺经文的理趣入门如下:譬如,在已结界的界内,若共许的结界成为坏界,则它们彼此之间不应有树木等连接;同样地,在河流等处,即便共许的结界亦是坏界,故与之也不应有树木等连接,此理成立。依此理趣,应知七肘界与村落、河流等之间,以及水掷界与森林等之间,树木等连接是不被允许的。如此,由世尊开许的这三种界——结界、七肘界、水掷界,若彼此之间或与各自无依止的其他依止界之间存在树木等连接,便会招致混杂的过失。此随顺经文的理趣应当了知。
Tatridaṃ suttānulomato nayaggahaṇamukhaṃ – yathā hi baddhasīmāyaṃ sammatā baddhasīmā vipattisīmā hotīti tāsaṃ aññamaññaṃ rukkhādisambandho na vaṭṭati, evaṃ nadīādīsu sammatāpi baddhasīmā vipattisīmāva hotīti tāhipi saddhiṃ tassā rukkhādisambandho na vaṭṭatīti sijjhati. Iminā nayena sattabbhantarasīmāya gāmanadīādīhi saddhiṃ, udakukkhepasīmāya ca araññādīhi saddhiṃ rukkhādisambandhassanavaṭṭanakabhāvo ñātabbo, evametā bhagavatā anuññātā baddhasīmasattabbhantaraudakukkhepasīmā aññamaññañceva attano nissayavirahitāhi itarītarāsaṃ nissayasīmāhi ca rukkhādisambandhe sati sambhedadosamāpajjatīti suttānulomanayo ñātabbova.
然而应当了知:结界等三种界,在其生起时,与各自所依的村落等之间,由于世尊开许的“混杂”与“涵盖”的随顺,树木等连接亦为开许。既然如此,为何在水掷界与结界等之间未设立中间界?因为依止的差别与自性的差别本身即已作了区分。唯有同一依止、同一自性者,中间界才会造成破坏,此义已说。由此即可成立:以河流为相而结的界,当僧团作羯磨时,对于依河流而住、乃至触及村界的水掷界,其他比丘亦可作羯磨。然而,世间共许的五种界——村界、林界、河界、海界、湖界,即使彼此间有树木等连接,也不会招致混杂的过失,因为世间共许之中并无此混杂之说。世间并不因村落等与村际等、河流等仅有树木等连接,便称之为混杂。世间共许者,其混杂与否,应依世间共许而取,不应以其他方式。因此,注疏中并未显示它们彼此间任何混杂的理趣,仅显示了教法共许的理趣。
Attano attano pana nissayabhūtagāmādīhi saddhiṃ baddhasīmādīnaṃ tissannaṃ uppattikāle bhagavatā anuññātassa sambhedajjhottharaṇassa anulomanato rukkhādisambandhopi anuññātova hotīti daṭṭhabbaṃ. Yadi evaṃ udakukkhepabaddhasīmādīnaṃ antarā kasmā sīmantarikā na vihitāti? Nissayabhedasabhāvabhedehi sayameva bhinnattā. Ekanissayaekasabhāvānameva hi sīmantarikāya vināsaṃ karotīti vuttovāyamattho. Eteneva nadīnimittaṃ katvā baddhāya sīmāya saṅghe kammaṃ karonte nadiyampi yāva gāmakkhettaṃ āhacca ṭhitāya udakukkhepasīmāya aññesaṃ kammaṃ kātuṃ vaṭṭatīti siddhaṃ hoti. Yā panetā lokavohārasiddhā gāmāraññanadīsamuddajātassarasīmā pañca, tā aññamaññaṃ rukkhādisambandhepi sambhedadosaṃ nāpajjati tathā lokavohārābhāvato. Na hi gāmādayo gāmantarādīhi nadīādīhi ca rukkhādisambandhamattena sambhinnāti loke voharanti. Lokavohārasiddhānañca lokavohāratova sambhedo vā asambhedo vā gahetabbo, na aññathā. Teneva aṭṭhakathāyaṃ tāsaṃ aññamaññaṃ katthacipi sambhedanayo na dassito, sāsanavohārasiddho eva dassitoti.
然而,在此,结界的下方界限,注疏中已以“下至持地水为界,界已成”等语完全显示;但村界等的下方界限则未显示。此事应如何了知?有些人于此说:“村界等亦如结界,依持地水而住。”
Ettha pana baddhasīmāya tāva ‘‘heṭṭhā pathavīsandhārakaṃ udakaṃ pariyantaṃ katvā sīmā gatā hotī’’tiādinā adhobhāgaparicchedo aṭṭhakathāyaṃ sabbathā dassito, gāmasīmādīnaṃ pana na dassito. Kathamayaṃ jānitabboti? Keci tāvettha ‘‘gāmasīmādayopi baddhasīmā viya pathavīsandhārakaṃ udakaṃ āhacca tiṭṭhatī’’ti vadanti.
另有一些人则反驳此说,认为:“河流界、海洋界、湖泊界,以及依止于它们的水掷界,唯住立于大地表面及被水覆盖的区域,而不在其下,因为其下无水覆盖。若因洪水等而成纵广一由旬的低洼处,则唯有河流界等,而非在其下。因此,若比丘通过河岸下方的地道或依神通进入河流下方,不会破坏河中比丘的羯磨,但会破坏附近村落中比丘的羯磨。若他坐在两岸村落之间,则破坏两岸村落处的羯磨。若河岸非村界,则彼处唯是无村林野。在那里,若两岸皆无七肘界,则唯依纯小林界而破坏羯磨。若在七肘界中作羯磨,而此七肘界的界限位于比丘所坐之处以外,超出一七肘之量而住立,则不会破坏羯磨;否则,即为破坏羯磨。至于村界,在地下隧道、洞穴中,或于挖掘之处,凡可进入处,或可挖掘以取得金银珠宝之处,或被认为可取得之处,其下方如此深度皆为村界,即使以神通坐于其中,亦破坏羯磨。然而,凡常人无进入可能之处,彼处下至持地水,皆为林野界,而非村界。林野界亦同此理:在那里,凡有进入可能的区域,其表面即为林野界;其下则非林野界,因为与表面并无同一林野的世间共许。世间并不称进入彼处为……”
},
{
Keci pana taṃ paṭikkhipitvā ‘‘nadīsamuddajātassarasīmā, tāva tannissitaudakukkhepasīmā ca pathaviyā uparitale heṭṭhā ca udakena ajjhottharaṇappadese eva tiṭṭhanti, na tato heṭṭhā udakassa ajjhottharaṇābhāvā. Sace pana udakoghādinā yojanappamāṇampi ninnaṭṭhānaṃ hoti, nadīsīmādayova honti, na tato heṭṭhā. Tasmā nadīādīnaṃ heṭṭhā bahitīramukhena umaṅgena, iddhiyā vā paviṭṭho bhikkhu nadiyaṃ ṭhitānaṃ kammaṃ na kopeti, so pana āsannagāme bhikkhūnaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana so ubhinnaṃ tīragāmānaṃ majjhe nisinno hoti, ubhayagāmaṭṭhānaṃ kammaṃ kopeti. Sace pana tīraṃ gāmakkhettaṃ na hoti, agāmakāraññameva. Tattha pana tīradvayepi sattabbhantarasīmaṃ vinā kevalāya khuddakāraññasīmāyameva kammaṃ kopeti. Sace sattabbhantarasīmāya karonti, tadā yadi tesaṃ sattabbhantarasīmāya paricchedo etassa nisinnokāsassa parato ekaṃ sattabbhantaraṃ atikkamitvā ṭhito na kammakopo. No ce, kammakopo. Gāmasīmāyaṃ pana antoumaṅge vā bile vā khaṇitvā vā yattha pavisituṃ sakkā, yattha vā suvaṇṇamaṇiādiṃ khaṇitvā gaṇhanti, gahetuṃ sakkāti vā sambhāvanā hoti, tattakaṃ heṭṭhāpi gāmasīmā, tattha iddhiyā anto nisinnopi kammaṃ kopeti. Yattha pana pakatimanussānaṃ pavesasambhāvanāpi natthi, taṃ sabbaṃ yāva pathavīsandhārakaudakā araññasīmāva, na gāmasīmā. Araññasīmāyampi eseva nayo. Tatthapi hi yattake padese pavesasambhāvanā, tattakameva uparitale araññasīmā pavattati. Tato pana heṭṭhā na araññasīmā tattha uparitalena saha ekāraññavohārābhāvato. Na hi tattha paviṭṭhaṃ araññaṃ paviṭṭhoti voharanti, tasmā tatraṭṭho upari araññaṭṭhānaṃ kammaṃ na kopeti umaṅganadiyaṃ ṭhito viya uparinadiyaṃ ṭhitānaṃ. Ekasmiñhi cakkavāḷe gāmanadīsamuddajātassare muñcitvā tadavasesaṃ amanussāvāsaṃ devabrahmalokaṃ upādāya sabbaṃ araññameva. ‘Gāmā vā araññā vā’ti vuttattā hi nadīsamuddajātassarādipi araññameva. Idha pana nadīādīnaṃ visuṃ sīmābhāvena gahitattā tadavasesameva araññaṃ gahetabbaṃ. Tattha ca yattake padese ekaṃ araññanti voharanti, ayamekā araññasīmā. Indapurañhi sabbaṃ ekāraññasīmā, tathā asurayakkhapurādi. Ākāsaṭṭhadevabrahmavimānāni pana samantā ākāsaparicchinnāni paccekaṃ araññasīmā samuddamajjhe pabbatadīpakā viya. Tattha sabbattha sattabbhantarasīmāyaṃ, araññasīmāyameva vā kammaṃ kātabbaṃ, tasmā idhāpi upariaraññatalena saddhiṃ heṭṭhāpathaviyā ekāraññavohārābhāvā visuṃ araññasīmāti gahetabbaṃ. Tenevettha gāmanadīādisīmākathāya aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘iddhimā bhikkhu heṭṭhāpathavitale ṭhito kammaṃ kopetī’ti baddhasīmāyaṃ dassitanayo na dassito’’ti vadanti.
这些关于村界等下限量度的显示,因与经等无相违,看似合理,应审察后采纳。如此采纳时,在村界中,所认可的结界覆盖上方村界,下方至水为边际,并覆盖林野界,因此该林野界亦成为结界之田,得以成立。而世尊以“诸比丘,一切河非界”等语,说河、海、自然湖为结界之非田,但未说林野,因此应采纳林野亦正是结界之田。若如此,为何不在彼处结彼界?因无必要。因为恰在期待界之后,即有七磐陀界之可能,且若在其上方认可结界,由于顺应破坏与覆盖,将只会是失坏界。然而,站在村田内,将非村林野之一部分亦纳入内而认可,虽为善认可,因在非村林野中世尊所制的七磐陀界亦不退转,但于彼处为作羯磨而进入者,以及于外纯林野中作者,中间亦应设置三个七磐陀。否则将只会是失坏,故应知在非村林野中作结界完全无意义。
Idañcetāsaṃ gāmasīmādīnaṃ heṭṭhāpamāṇadassanaṃ suttādivirodhābhāvā yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Evaṃ gahaṇe ca gāmasīmāyaṃ sammatā baddhasīmā uparigāmasīmaṃ, heṭṭhā udakapariyantaṃ araññasīmañca avattharatīti tassā araññasīmāpi khettanti sijjhati. Bhagavatā ca ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. 147) nadīsamuddajātassarā baddhasīmāya akhettabhāvena vuttā, na pana araññaṃ, tasmā araññampi baddhasīmāya khettamevāti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ kasmā tattha sā na bajjhatīti? Payojanābhāvā. Sīmāpekkhānantarameva hi sattabbhantarasīmāya sambhavato, tassā ca upari sammatāya baddhasīmāya sambhedajjhottharaṇānulomato vipattisīmā eva siyā. Gāmakkhette pana ṭhatvā agāmakāraññekadesampi antokaritvā sammatā kiñcāpi susammatā agāmakāraññe bhagavatā vihitāya sattabbhantarasīmāyapi anivattanato, tattha pana kammaṃ kātuṃ paviṭṭhānampi tato bahi kevalāraññe karontānampi antarā tīṇi sattabbhantarāni ṭhapetabbāni. Aññathā vipatti eva siyāti sabbathā niratthakameva agāmake araññe baddhasīmākaraṇanti veditabbaṃ.
“入于河内之支流”者,指触及河之地表而住立的支流,更何况未触及而住立者。对于气根亦同此理。以此显示:以触及同类河界而住立之异类界所系属的支流等,与水抛界之关联是不允许的。应知由此亦表明:以触及大界与村界而住立之支流等,与殿堂界之关联是不允许的。“唯在河内”者,否定白伞盖等立于岸上。以此显示:即使立于水抛分齐之外的河中,亦无混合。故说“立于外岸”等。若立于水抛之外、河内亦有混合,则彼亦应被否定,因导致羯磨违犯相同,然未被否定,故应知一切处自所依界无混合之过。
Antonadiyaṃ paviṭṭhasākhāyāti nadiyā pathavītalaṃ āhacca ṭhitāya sākhāyapi, pageva anāhacca ṭhitāya. Pārohepi eseva nayo. Etena sabhāganadīsīmaṃ phusitvā ṭhitena visabhāgasīmāsambandhasākhādinā udakukkhepasīmāya sambandho na vaṭṭatīti dasseti. Eteneva mahāsīmaṃ gāmasīmañca phusitvā ṭhitena sākhādinā māḷakasīmāya sambandho na vaṭṭatīti ñāpitoti daṭṭhabbo. Antonadiyaṃyevāti setupādānaṃ tīraṭṭhitattaṃ nivatteti. Tena udakukkhepaparicchedato bahinadiyaṃ patiṭṭhitattepi sambhedābhāvaṃ dasseti. Tenāha ‘‘bahitīre patiṭṭhitā’’tiādi. Yadi hi udakukkhepato bahi antonadiyampi patiṭṭhitatte sambhedo bhaveyya, tampi paṭikkhipitabbaṃ bhaveyya kammakopassa samānattā, na ca paṭikkhittaṃ, tasmā sabbattha attano nissayasīmāya sambhedadoso natthevāti gahetabbaṃ.
“以遮障”,指用木材等阻拦水流。“以筑堤”,指用泥土等填筑而成堤防,这两者都是表示遮障。“灭河”之意,由“下方已筑堤”来说明,意思是:在下方阻断河流而筑堤。“弃水”,指多余的水。“从河降下而流之处”,以此表示池与河之间的流经之处是不允许的。“涌起”,指因堤岸崩塌等而变得宽广。“寺院界”,指结界。
Āvaraṇena vāti dāruādīni khaṇitvā udakanivāraṇena. Koṭṭakabandhanena vāti mattikādīhi pūretvā katasetubandhanena vā, ubhayenāpi āvaraṇameva dasseti. ‘‘Nadiṃ vināsetvā’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷibaddhā’’ti, heṭṭhā nadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitodakanti atirittodakaṃ. Nadiṃ otaritvā sandanaṭṭhānatoti iminā taḷākanadīnaṃ antarā pavattanaṭṭhāne na vaṭṭatīti dasseti. Uppatitvāti tīrādibhindanavasena vipulā hutvā. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ.
“不可行之路”,指当日可去而无法返回之处。“仅算为林野界”,指依世间言说成立的、非村邑的林野界而说。“于彼处”,指在渔夫自然往来的路径所在的岛屿中。
Agamanapatheti tadaheva gantvā nivattituṃ asakkuṇeyye. Araññasīmāsaṅkhyameva gacchatīti lokavohārasiddhaṃ agāmakāraññasīmaṃ sandhāya vadati. Tatthāti pakatiyā macchabandhānaṃ gamanapathesu dīpakesu.
“彼处”,指他们已作成的坑等处,而非未作者,这是它的含义。“盐田”,指海水涌起之力所倾下、以水道状流动之处。
Taṃ ṭhānanti tesaṃ āvāṭādīnaṃ kataṭṭhānameva, na akatanti attho. Loṇīti samuddodakassa uppattiveganinno mātikākārena pavattanako.
而《义明灯》中说:“‘行船时不得作’这一句,应理解为:在未超出投水距离而回转时,是可以作的。”“或净界”中的“净界”,是指将那些处于村界等中的人,带入一臂距离之内等,以净化界域。“灭河而作池”所说的含义,由“下方堤已结”予以阐明,意思是:在下方截断河流而筑堤。“弃水”是指为守护池而排到一边的水。“天不降雨”指饥馑之时,即使在雨季,天也不降雨。“涌起”指超越。“覆盖村镇界而流”是说,如所说方式,在雨季四个月中不断而流。“寺院界”是指结界而言的。
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.147) pana – gacchantiyā pana nāvāya kātuṃ na vaṭṭatīti ettha udakukkhepamanatikkamitvā parivattamānāya kātuṃ vaṭṭatīti veditabbaṃ. Sīmaṃ vā sodhetvāti ettha sīmāsodhanaṃ nāma gāmasīmādīsu ṭhitānaṃ hatthapāsānayanādi. ‘‘Nadiṃ vināsetvā taḷākaṃ karontī’’ti vuttamevatthaṃ vibhāveti ‘‘heṭṭhā pāḷi baddhā’’ti, heṭṭhā nadiṃ āvaritvā pāḷi baddhāti attho. Chaḍḍitodakanti taḷākarakkhaṇatthaṃ ekamantena chaḍḍitamudakaṃ. Deve avassanteti dubbuṭṭhikāle vassānepi deve avassante. Uppatitvāti uttaritvā. Gāmanigamasīmaṃ ottharitvā pavattatīti vuttappakāre vassakāle cattāro māse abbocchinnā pavattati. Vihārasīmanti baddhasīmaṃ sandhāya vadati.
“不可行之路”指当日能去却无法返回的地方。“仅算为林野界”是就七磐陀界而说。“他们”指渔夫等人。“行路边际之内”指行路边际的内侧,这是针对岛屿和山而说,并非针对海域而说。
Agamanapatheti yattha tadaheva gantvā paccāgantuṃ na sakkoti, tādise padese. Araññasīmāsaṅkhyameva gacchatīti sattabbhantarasīmaṃ sandhāya vadati. Tesanti macchabandhānaṃ. Gamanapariyantassaoratoti gamanapariyantassa orimabhāge dīpakaṃ pabbatañca sandhāya vuttaṃ, na samuddappadesanti vuttaṃ.
“混合”应这样理解:如果从四位比丘无法坐下之处开始,直到哪怕毫毛末端那一点,将其纳入自己界内,便叫作“混合”;如果从足够四位比丘安坐之处开始,乃至全部纳入内,便叫作“覆盖”。“枝条交杂”指大树枝相互交织而住立,以此显示彼此极为邻近。因为即使枝与枝相触,也可能相距很远,无法据此决定地显示混合之相,所以举出枝条来显示。像这样,将比丘不能坐的地方纳入自己界内而作古寺的,名为以界混合界,不会超出这个范围,这已经显示出来。“已结”是就古寺界而说。“那芒果树”是指后来因古寺围墙等毁坏,不知者以那古寺界为相的芒果树。将自界内古寺界中的阎浮树称扬后,在芒果与阎浮树之间的地方,纳入自己界内而结,这就是它的含义。在这里要知道:作为古寺界之相的村内芒果树,与界内阎浮树的枝条交杂,然而结界时并无过失,或者后来与村界混合,或者羯磨没有过失,这已亲口说出。
Sambhindantīti yattha catūhi bhikkhūhi nisīdituṃ na sakkā, tattha tato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi attano sīmāya karontā sambhindanti, catunnampi bhikkhūnaṃ pahonakato paṭṭhāya yāva sakalampi antokarontā ajjhottharantīti veditabbaṃ. Saṃsaṭṭhaviṭapāti aññamaññaṃ sibbitvā ṭhitamahāsākhamūlā, etena aññamaññassa atiāsannataṃ dīpeti. Sākhāya sākhaṃ phusantāpi hi dūraṭṭhāpi siyuṃ, tato ekaṃsato sambhedalakkhaṇaṃ na dassitaṃ siyāti taṃ dassetuṃ viṭapaggahaṇaṃ kataṃ. Evañhi bhikkhūnaṃ nisīdituṃ appahonakaṭṭhānaṃ attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihāraṃ karontā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma, na tato paranti dassitameva hoti. Baddhā hotīti porāṇakavihārasīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Taṃ ambanti aparena samayena purāṇavihāraparikkhepādīnaṃ vinaṭṭhattā ajānantānaṃ taṃ purāṇavihārasīmāya nimittabhūtaṃ ambaṃ. Attano sīmāya antosīmaṭṭhaṃ karitvā purāṇavihārasīmaṭṭhaṃ jambuṃ kittetvā ambajambūnaṃ antare yaṃ ṭhānaṃ, taṃ attano sīmāya pavesetvā baddhāti attho. Ettha ca purāṇasīmāya nimittabhūtassa gāmaṭṭhassa ambarukkhassa antosīmaṭṭhāya jambuyā saha saṃsaṭṭhaviṭapattepi sīmāya bandhanakāle vipatti vā pacchā gāmasīmāya saha sambhedo vā kammavipatti vā nāhosīti mukhatova vuttanti veditabbaṃ.
“padesa”指僧众可坐卧的处所。通过“设置间隔”等语,表明若经混合与重叠,纵使已结之界彼此相触而无间隔,亦非真正的界。因此,哪怕仅有一两指宽的间隔,也是可行的。然而,此理甚深难解,故注释书中解为“四指”等,应如此看待。“二界”即两个已结之界。“成为标志”意指,由于标志在界外,故结缚时并无混合之失。不仅标志如此,立于间隔中的其他树木也会造成混淆,因而在狭窄的间隔中,生长的树木等是不被允许的。此处,各处都显示,唯当上方可见的树干、树枝等侵入时,才有混杂之失;不可见的地下根部侵入时,因其属地性,并无过失。然而,若根部可见且侵入,则成混杂;山、石等虽可见,亦属土地之性。若结缚时,有一棵大树触连两界而立,则后结之界便成非界,应作如是观。
Padesanti saṅghassa nisīdanappahonakaṃ padesaṃ. Sīmantarikaṃ ṭhapetvātiādinā sambhedajjhottharaṇaṃ katvā baddhasīmāpi aññamaññaṃ phusāpetvā abyavadhānena baddhasīmāpi asīmā evāti dasseti, tasmā ekadvaṅgulamattāpi sīmantarikā vaṭṭati eva. Sā pana dubbodhāti aṭṭhakathāsu caturaṅgulādikā vuttāti daṭṭhabbaṃ. Dvinnaṃ sīmānanti dvinnaṃ baddhasīmānaṃ. Nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā bandhanakāle tāva sambhedadoso natthīti adhippāyo. Na kevalañca nimittakato eva saṅkaraṃ karoti, atha kho sīmantarikāya ṭhito aññopi rukkho karoti eva, tasmā appamattikāya sīmantarikāya vaḍḍhanakarukkhādayo na vaṭṭanti eva. Ettha ca upari dissamānakhandhasākhādipavesesu eva saṅkaradosassa sabbattha dassitattā adissamānānaṃ mūlānaṃ pavesepi bhūmigatikattā doso natthīti sijjhati. Sace pana mūlānipi dissamānāni neva pavisanti, saṅkarova, pabbatapāsāṇā pana dissamānāpi bhūmigatikāyeva. Yadi pana bandhanakāle eva eko thūlarukkho ubhayampi sīmaṃ āhacca tiṭṭhati, pacchā baddhā asīmā hotīti daṭṭhabbaṃ.
“界混乱”即界的混合。然而,《义明灯钞》中所说:“‘造成界混乱’,是因树木生长侵入界内,以致二界所及之处难以辨别而说的”,此说不合理,因为若如此,则也应对村界说造成混乱。实际上,当标志生长时,村界与已结界场所及之处确实难以辨别,但彼处并未言及,仅说两个已结界场的混乱。因此应如此理解:所谓“混乱”,正是指前述那种连接上的过失。而在圣典中,以因缘方式说:“诸比丘,若界是后受认可的,则他们所行的羯磨为非法”等,虽然指出了后受认可者为非界,但应当知道:当两个僧团在二村界之处,或作混合、或作重叠、或不设间隔、或不分离树、藤蔓等的连接,以在同一刹那完成甘马语的方式,同时对二界加以认可,这种非界性于此已被阐明。
Sīmasaṅkaranti sīmasambhedaṃ. Yaṃ panettha sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.148) vuttaṃ ‘‘sīmasaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa dubbiññeyyattā vutta’’nti, taṃ na yuttaṃ gāmasīmāyapi saha saṅkaraṃ karotīti vattabbato. Tatthāpi hi nimitte vaḍḍhite gāmasīmabaddhasīmānaṃ gataṭṭhānaṃ dubbiññeyyameva hoti. Tattha pana avatvā dvinnaṃ baddhasīmānameva saṅkarassa vuttattā yathāvuttasambandhadosova saṅkarasaddena vuttoti gahetabbaṃ. Pāḷiyaṃ (mahāva. 148) pana nidānavasena ‘‘yesaṃ, bhikkhave, sīmā pacchā sammatā, tesaṃ taṃ kammaṃ adhammika’’ntiādinā pacchā sammatāya asīmatte vuttepi dvīsu gāmasīmāsu ṭhatvā dvīhi saṅghehi sambhedaṃ vā ajjhottharaṇaṃ vā katvā sīmantarikaṃ aṭṭhapetvā vā rukkhapārohādisambandhaṃ aviyojetvā vā ekasmiṃ khaṇe kammavācāniṭṭhāpanavasena ekato sammatānaṃ dvinnampi sīmānaṃ asīmatā pakāsitāti veditabbaṃ.
《义明灯钞》中说:“‘枝叶相交’,以此表示彼此邻近。‘已结’,是就后方区域的界而言。‘其处’,指比丘立于该处能行羯磨的那种地方。然而,若将比丘立于该处便不能行羯磨的那种地方也含摄在内而结缚,则称为以界混界。‘成为二界之标志’,因标志在界外,故说无界混合。‘造成界混乱’,是因树木生长侵入界处时,二界所至之处难以辨别而说的,并非为了显示那里不能行羯磨。因为界不因此就变成非界,但两个界被后来生长的树所覆,成为同一结缚,因此,若在一处行羯磨,应先净化另一处再作。”
Sāratthadīpaniyaṃ (sārattha. ṭī. mahāvagga 3.148) ‘‘saṃsaṭṭhaviṭapāti iminā aññamaññassa āsannataṃ dīpeti. Baddhā hotīti pacchimadisābhāge sīmaṃ sandhāya vuttaṃ. Tassā padesanti yattha ṭhatvā bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā hoti, tādisaṃ padesaṃ anto karitvā bandhantā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma. Dvinnaṃ sīmānaṃ nimittaṃ hotīti nimittassa sīmato bāhirattā sīmasambhedo na hotīti vuttaṃ. Sīmasaṅkaraṃ karotīti vaḍḍhitvā sīmappadesaṃ paviṭṭhe dvinnaṃ sīmānaṃ gataṭṭhānassa duviññeyyattā vuttaṃ, na ca pana tattha kammaṃ kātuṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ. Na hi sīmā tattakena asīmā hoti, dve pana sīmā pacchā vaḍḍhitena rukkhena ajjhotthaṭā ekābaddhā honti, tasmā ekattha ṭhatvā kammaṃ karontehi itaraṃ sodhetvā kātabba’’nti vuttaṃ.
结界缚决择论
Sīmābandhanavinicchayakathā
如是说完界决择之后,由于在圣典中关于界的论述摄于布萨犍度,而布萨犍度之后即是自恣犍度,故依此顺序,从界决择开始解说布萨与自恣的决择。此时,为了增长教法,也为令那些想要结缚作为达上等律羯磨处所的界的比丘们——那些惭耻、柔和、多闻、乐学者——生起慧、念与精进,我们开始结缚界之说。其中,作为求听等四种羯磨处所的界,有已结与未结两种。其中,已结界又有断界、同一住处界、不离界三种;同样,未结界也有村界、水掷界、七肘界三种。因为佛音长老在《律决择》中说:
Evaṃ sīmāvinicchayaṃ kathetvā pāḷiyaṃ sīmakathāya uposathakkhandhakapariyāpannattā uposathakkhandhakānantarañca pavāraṇakkhandhakassa āgatattā tadanukkamena sīmāvinicchayato uposathapavāraṇavinicchayaṃ kathetumāraddhepi sāsanavuddhikaraṇatthaṃ upasampadādivinayakammakaraṇaṭṭhānabhūtaṃ sīmaṃ bandhitukāmānaṃ lajjipesalabahussutasikkhākāmabhikkhūnaṃ paññāsativīriyajananatthaṃ sīmābandhanakathā amhehi ārabhīyate . Tattha apalokanādicatubbidhakammakaraṇaṭṭhānabhūtā sīmā nāma baddhaabaddhavasena duvidhā hoti. Tatthāpi baddhasīmā khaṇḍasīmā, samānasaṃvāsakasīmā, avippavāsasīmāti tibbidhā hoti, tathā abaddhasīmāpi gāmasīmā, udakukkhepasīmā, sattabbhantarasīmāti. Vuttañhetaṃ ācariyabuddhadattattherena vinayavinicchaye –
“以断、同一住处、不离为差别,”
如是,已结者说为三种,未结者亦许为三种。
于村落、洒水所及处,以及七肘之内;
其中,村落所摄的范围,即此名为村界。
‘‘Khaṇḍasamānasaṃvāsā-vippavāsāti bhedato; Iti baddhā tidhā vuttā, abaddhāpi tidhā matā. ‘‘Gāmato udakukkhepā, sattabbhantaratopi ca; Tattha gāmaparicchedo, gāmasīmāti vuccatī’’ti.
于此,欲结界者,应远离十一种界之过失——即:过小、过大、缺相、影相、无相、立于界外而认可、在河中认可、在海中认可、在天然湖中认可、以界破界而认可、以界覆盖界而认可——并具足三种成就——即:相成就、众成就、甘马语成就——先以所立的相,将一切最终所立的相连结而结界。此在诸注疏师之《疑惑度脱》中已说:'于此,远离十一种界之过失,具足三种成就,以相连结之相而被认可的界,即称为结界。'以此显示:若具此十一种过失中的任何一种,或于三种成就中缺任何一种,又或未以相连结之相而认可,则不成为界。
Tattha baddhasīmaṃ bandhitukāmena atikhuddikā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti vuttā imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā nimittasampatti, parisasampatti, kammavācāsampattīti vuttāya tividhasampattiyā yuttaṃ katvā paṭhamaṃ kittitanimittena sabbapacchimakittitanimittaṃ sambandhaṃ katvā bandhitabbā. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathācariyena kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ sambandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāmā’’ti. Etena etesu ekādasasu vipattīsu ekāyapi yuttāya, tividhasampattīsu ekāyapi ayuttāya, nimittena nimittaṃ asambandhaṃ katvā sammatāya ca sati sīmā na hotīti dasseti.
如此,欲结界的比丘应为圆满一切特征而发大精进。因此,在结界时,为成就三种成就中的众成就,首先应审察村界。若问:'结界即应结,何故先审察村界?'答:因为结界必须立于村界中结界。这在世尊的教导中已说明:'诸比丘,若未认可、未设立界,而依某村或某镇而住,那么该村的村界,或该镇的镇界,便是此处的共住、同一布萨。'在此,虽然巴利原文未以自性语提及,但注疏中说:'以村之摄,此处城亦被摄',故城界也包含在内。因此,凡在未结界的寺院中,比丘若依某村而住,该村的范围即称村界;若依某镇而住,该镇的范围即称镇界;若依某城而住,该城的范围即称城界。这一切都称为村界。那些比丘的共住、同一布萨,犹如结界一般,可以共同行布萨等僧伽羯磨。唯应在如此之处结界,不应在不可行布萨等僧伽羯磨之处结界——这是所说之义。
Evaṃ sīmaṃ bandhitukāmena bhikkhunā sabbalakkhaṇaparipūratthaṃ mahanto ussāho karaṇīyo hoti, tasmā sīmābandhanakāle tīsu sampattīsu parisasampattisiddhiyā paṭhamaṃ tāva gāmasīmā upaparikkhitabbā. Etthāha ‘‘nanu baddhasīmā vā bandhitabbā, atha kasmā gāmasīmā upaparikkhitabbā’’ti? Gāmasīmāyaṃ ṭhatvā baddhasīmāya bandhitabbato. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘asammatāya, bhikkhave, sīmāya aṭṭhapitāya yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, yā tassa vā gāmassa gāmasīmā, nigamassa vā nigamasīmā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti (mahāva. 147). Idha pāḷiyaṃ sarūpena anāgatampi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) ‘‘gāmaggahaṇena cettha nagarampi gahitameva hotī’’ti vuttattā nagarasīmāpi gahitā hoti, tasmā yasmiṃ abaddhasīmavihāre bhikkhū yaṃ gāmaṃ upanissāya viharanti, tassa gāmassa paricchedo gāmasīmā nāma. Yaṃ nigamaṃ upanissāya viharanti, tassa nigamassa paricchedo nigamasīmā nāma. Yaṃ nagaraṃ upanissāya viharanti, tassa nagarassa paricchedo nagarasīmā nāma. Tā sabbāpi gāmasīmāti vuccanti. Tesaṃ bhikkhūnaṃ samānasaṃvāsā ekūposathabaddhasīmā viya ekato uposathādisaṅghakammakaraṇārahā honti, īdiseyeva ca padese sīmaṃ bandhitumarahati, na uposathādisaṅghakammānarahe padeseti vuttaṃ hoti.
于此,依注疏之说:『于彼村之村主获得税粮之处所,无论其处所小或大,皆计入村界。』故村主等获得税粮之处为村界,此乃依多数而言。即使未获得税粮,凡载于王册之处所,亦属彼村之村界。正如《除疑解》中所说:『「获得税粮」乃依多数而言。然于载于王册之「此村有若干犁地」等地段中,凡他们不取税粮之湖、渠、墓、山等处所,他们亦为村界。应知除河、盐田、天然湖外,一切由王等划定之地段皆为村界。』此名为自然村界。又依注疏之说:『若于同一村域中,王划定一处所,谓「此应为别村」而授予某人,彼处亦成为别村界。』故王于自然村域中,为令其成为与自然村不混杂之别村而授予之处所,彼处即名别村界。如是,自然村界与依王意愿而存在之别村界,皆如结界一般,可作一切僧羯磨。是故,欲结新结界者,应净化自然村界或别村界而作。正如注疏中所说:『是故,他们自然村、城、镇之界,与结界相似。』《除疑解》中亦说:『于彼处,彼依王意愿转变而生起之新界,及彼未转变之自然村界,如于结界中可作一切僧羯磨,如是这些亦因堪作一切羯磨之相似性而与结界相似,即共住、同一布萨——此为意趣。』
Tattha ‘‘yattake padese tassa tassa gāmassa gāmabhojakā baliṃ labhanti, so padeso appo vā hotu mahanto vā, gāmasīmātveva saṅkhyaṃ gacchatī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vacanato gāmādibhojakānaṃ balilabhanaṭṭhānaṃ gāmasīmā hoti, idañca yebhuyyavasena vuttaṃ. Baliṃ alabhantopi rājapaṇṇe āropitapadese tassa gāmassa gāmasīmāyeva. Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.147) ‘‘baliṃ labhantīti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. ‘Ayaṃ gāmo ettako karīsabhāgo’tiādinā pana rājapaṇṇesu āropitesu bhūmibhāgesu yasmiṃ yasmiṃ taḷākamātikāsusānapabbatādike padese baliṃ na gaṇhanti, sopi gāmasīmā eva. Rājādīhi paricchinnabhūmibhāgo hi sabbova ṭhapetvā nadīloṇijātassare gāmasīmāti veditabbo’’ti. Ayaṃ pakatigāmasīmā nāma. ‘‘Yampi ekasmiṃyeva gāmakkhette ekaṃ padesaṃ, ‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’ti paricchinditvā rājā kassaci deti, sopi visuṃgāmasīmā hotiyevā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 147) vacanato rājā ‘‘pakatigāmakkhetteyeva pakatigāmato visuṃ pakatigāmena asammisso gāmo hotū’’ti yaṃ padesaṃ deti, so padeso visuṃgāmasīmā nāma. Iti pakatigāmasīmā ca rājūnaṃ icchāvasena pavattā visuṃgāmasīmā ca baddhasīmā viya sabbakammārahā, tasmā abhinavabaddhasīmaṃ bandhitukāmehi pakatigāmasīmaṃ vā visuṃgāmasīmaṃ vā sodhetvā kattabbaṃ hoti. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tasmā sā ca itarā ca pakatigāmanagaranigamasīmā baddhasīmāsadisāyeva hontī’’ti. Vimativinodaniyañca (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.147) ‘‘tattha hi sā ca rājicchāvasena parivattitvā samuppannā abhinavā ca itarā ca aparivattā pakatigāmasīmā, yathā baddhasīmāyaṃ sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati, evametāpi sabbakammārahatāsadisena baddhasīmāsadisā, sā samānasaṃvāsā ekūposathāti adhippāyo’’ti vuttaṃ.
然而,有些论师则认为:“我们想要结界,所以这一范围的地域应成为独立的聚落。”他们禀明国王,在该区域划定之后,便作意:“此处为独立聚落界”,并令住于该处的比丘们通过引入伸手可及之处等方式净化后,即进行界废除、结界等事。这种做法,与注释书所说的“国王划出‘让这里成为独立聚落’后,将其赐予某人”,以及《度疑复注》中所说的“而那是依国王的意愿转变后所新出现的”,似乎并不相符。为何?首先,就注释书而言,“让这里成为独立聚落”一句表明:不仅原来的聚落是聚落,如今所划定的区域也单独成为聚落,亦即将一个聚落界变成了两个聚落。“国王赐予某人”一句则表明赐予了聚落主。但在这里,既未变成两个聚落,也未赐予聚落主,仅仅是依比丘们的同意而暂时划出区域。因此,与注释书之说似乎并不相符。再就《度疑复注》来说,“依国王的意愿转变后”一句表明:原本并非聚落的田地,依国王的意愿转变后成了聚落。“而且是新出现的”一句则表明:旧聚落界与新聚落界,即与原先的聚落不相混杂的独立聚落特征。但在这里,既没有依国王的意愿转变而成为聚落,也不是新出现的独立聚落。
Keci pana ācariyā ‘‘mayaṃ sīmaṃ bandhitukāmā, tasmā ettako bhūmiparicchedo visuṃ khettaṃ hotū’’ti rājānaṃ āpucchitvā tena okāse kate ‘‘idaṃ ṭhānaṃ visuṃgāmakkhettaṃ hotī’’ti manasi katvā tatraṭṭheyeva bhikkhū ca hatthapāsānayanādinā sodhetvā sīmāsamūhanasīmābandhanādīni karonti, taṃ karaṇaṃ ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotūti paricchinditvā rājā kassaci detī’’ti aṭṭhakathāvacanena, ‘‘sā ca rājicchāvasena parivattitvā samuppannā abhinavā cā’’ti āgatena vimativinodanīṭīkāvacanena ca samentaṃ viya na dissati. Kathaṃ? Aṭṭhakathāvacane tāva ‘‘ayaṃ visuṃgāmo hotū’’ti iminā na kevalaṃ purimagāmoyeva gāmo hotu, atha kho idāni paricchinnapadesopi visuṃyeva gāmo hotūti ekaṃyeva gāmakkhettaṃ dve gāme karotīti dasseti. ‘‘Rājā kassaci detī’’ti iminā gāmabhojakassa dinnabhāvaṃ pakāseti, idha pana neva dve gāme karoti, na ca gāmabhojakassa deti, kevalaṃ bhikkhūnaṃ anumatiyā yāvakālikavaseneva okāsaṃ karoti, evaṃ aṭṭhakathāvacanenapi samentaṃ viya na dissati. Vimativinodanīṭīkāvacanenapi ‘‘rājicchāvasena parivattitvā’’ti iminā agāmabhūtaṃ khettaṃ rājicchāvasena parivattitvā gāmo hotīti dasseti. ‘‘Abhinavā cā’’ti iminā purāṇagāmasīmā ca abhinavagāmasīmā cāti purimagāmena amissaṃ visuṃgāmalakkhaṇaṃ dasseti. Idha pana rājicchāvasena parivattitvā khettassa visuṃgāmabhūtabhāvo ca abhinavabhāvena visuṃgāmalakkhaṇañca na dissati, evaṃ ṭīkāvacanenapi samentaṃ viya na dissati.
《律决断复注》中说:“‘聚落范围’是指:从所有方向妥善划定后,以‘此区域的税赋为若干’的方式,依税赋而确定的聚落区域。”这是以收入来划定,并非仅凭同意。因此,由于未达到独立聚落的特征,它与原本的聚落相混杂,在那里不应举行布萨等僧团羯磨。唯有在适合举行布萨等僧团羯磨的区域,才适合进行界废除与结界等羯磨,因为这类羯磨是白二甘马。因此,其他论师不认可那些论师的这种做法。然而,另一些论师则说:“当国王将所划定的区域以‘成为独立聚落’的名义赐予某人,并且聚落主从那里收取租税时,那时它才成为独立聚落,在此之前则不是。”他们的这种说法,或许是针对《决断复注》中“通过税赋确定的区域”这句话,以及《界庄严论》中“由聚落等的税吏所划定、四周环绕的区域为聚落界”这句话而说的。但是,那些说法中提到的是以“这个区域的税赋为若干”的方式,通过税赋来划定,而非聚落主收取租税。而且,在注释书中,也只提到“国王赐予某人”的布施,并未提到“聚落主收取租税”的接受。因此,其他智者也不接受那种说法。
Vinayavinicchayaṭīkāyañca ‘‘gāmaparicchedoti sabbadisāsu sammā paricchinditvā ‘imassa padesassa ettako karo’ti evaṃ karena niyamito gāmappadeso’’ti evaṃ āyavaseneva paricchindanaṃ vuttaṃ, na anumatikaraṇamattena, tasmā visuṃgāmalakkhaṇaṃ appattatāya pakatigāmena saṅkaro hoti, na tattha uposathādisaṅghakammaṃ kātumarahati, uposathādisaṅghakammakaraṇārahapadeseyeva sīmāsamūhananasīmābandhanakammampi karaṇārahaṃ hoti ñattidutiyakammattā tesaṃ kammānaṃ, tasmā tesaṃ ācariyānaṃ taṃ karaṇaṃ aññe ācariyā na icchanti. Aññe pana ācariyā ‘‘taṃ paricchinnappadesaṃ ‘visuṃgāmo hotū’ti rājā kassaci deti, gāmabhojako ca tato baliṃ paṭiggaṇhāti, tadā visuṃgāmo hoti, na tato pubbe’’ti vadanti. Tesaṃ taṃ vacanaṃ ‘‘evaṃ karena niyamito padeso’’ti vinicchayaṭīkāvacanañca ‘‘gāmādīnaṃ karaggāhaparicchinno samantato padeso gāmasīmā’’ti sīmālaṅkāragaṇṭhivacanañca sandhāya vuttaṃ siyā, tesu pana ‘‘imassa padesassa ettako karo’’ti evaṃ karaparicchindanaṃ vuttaṃ, na gāmabhojakassa baliggahaṇaṃ. Aṭṭhakathāyañca ‘‘rājā kassaci detī’’ti dānameva vadati, na ‘‘gāmabhojako ca baliṃ gaṇhātī’’ti paṭiggahaṇaṃ, tasmā tampi vacanaṃ aññe paṇḍitā na sampaṭicchanti, tasmā pathavissaro rājā ‘‘imasmiṃ gāmakkhette ettakakarīsamatto padeso purimagāmato visuṃgāmo hotū’’ti paricchinditvā deti, ettāvatā so padeso baliṃ paṭiggahito vā hotu appaṭiggahito vā, visuṃgāmo nāma hotīti daṭṭhabbo.
如此如实了知原本聚落与独立聚落的特征后,欲结界者,若原本的聚落界不太宽广、易于守护,则应妥善守护此处原本的聚落界,妥善净化后,进行界废除与界认可等羯磨。然而,若原本的聚落界过于宽广,或是集镇界、城市界,因是众多比丘坐卧、行走之处,无法净化或守护,在这种情况下,则应在大地之主——国王们所划定的独立聚落界中,妥善净化、善加守护后,进行界废除与界认可羯磨。那么,如何妥善净化与守护呢?欲结界者,应询问周边寺院的比丘们各自寺院的界范围:对于已结界寺院的界,要留出界间隙;对于未结界寺院的界,要留出近行区域。在游方比丘不来往的时段,若是在同一聚落界内结界,应派人到那些已结界寺院中的比丘们处,告知:“我们今天结界,你们不要走出各自界的范围。”对于那些未结界寺院中的比丘们,应集合到一处,应让应送意欲者送来意欲。比丘们如此集合、应送意欲者的意欲已送到后,应在各条道路、渡口、村门口等处,安置净人和沙弥,以便迅速将前来的比丘引入伸手可及之处或作界外处理,同时击鼓或吹螺。
Evaṃ pakatigāmalakkhaṇañca visuṃgāmalakkhaṇañca tathato ñatvā baddhasīmaṃ bandhitukāmo yadi pakatigāmasīmā nātivitthārā hoti sukharakkhitā, tameva pakatigāmasīmaṃ suṭṭhu rakkhāpetvā suṭṭhu sodhetvā sīmāsamūhananasīmāsammutikammāni kātabbāni. Yadi pana pakatigāmasīmā ativitthārā hoti, nigamasīmā, nagarasīmā vā honti, bahūnaṃ bhikkhūnaṃ nisinnaṭṭhānasañcaraṇaṭṭhānattā sodhetuṃ vā rakkhituṃ vā na sakkonti, evañca sati pathavissararājūhi paricchinnāya visuṃgāmasīmāya suṭṭhu sodhetvā surakkhitaṃ katvā sīmāsamūhananasīmāsammutikammaṃ kātabbaṃ. Kathaṃ pana suṭṭhu sodhanañca suṭṭhu rakkhaṇañca kātabbaṃ? Sīmaṃ bandhitukāmena hi sāmantavihāresu bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā baddhasīmavihārānaṃ sīmāya sīmantarikaṃ, abaddhasīmavihārānaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye sace ekasmiṃ gāmakkhette sīmaṃ bandhitukāmā, ye tattha baddhasīmavihārā, tesu bhikkhūnaṃ ‘‘mayaṃ ajja sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasakasīmāya paricchedato mā nikkhamathā’’ti pesetabbaṃ. Ye abaddhasīmavihārā, tesu bhikkhū ekajjhaṃ sannipātetabbā, chandārahānaṃ chando āharāpetabbo. Evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu ca nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmakaraṇatthañca ārāmike ceva samaṇuddese ca ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā katvā sīmā samūhanitabbāti.
然而,清净与守护界,在注疏中仅说是在界共许时进行的,为何此处却提到“撤除界”呢?应知这“撤除界”的羯磨,也是为了成就界共许而说的,因为此撤除界之羯磨是白二甘马,目的在于令众集成就。即使如此,所谓“撤除界”的羯磨:若有古已结之界存在,那么即使手掷范围外的其他比丘进入了村界,羯磨也不会破裂;若无古已结之界,那么仅依村界本身的性质,哪怕撤除界的羯磨未能成办也无过失。既然如此,又为何要说“清净”呢?诚然,即便如此,古之分界仍须被撤除,因为它难以辨认。在一处久已结界的大区域内,若僧团打算“我们将在此处撤除界”而集会时,有比丘进入了该界的另一处而不知晓,羯磨便会失败。由此应知,应以大精进令其清净。因此,村界的清净——如《除疑》所说:“所谓众集成就,即是四比丘集会,乃至在此村地界内,不越过已结之界或河、海、池、沼而站立的所有比丘,他们皆在手掷范围内,或以欲成就,而行共许。”——其根据就是众集成就。因此,为了避免“于界中结界而共许”与“于界……
Nanu ca idaṃ sodhanaṃ rakkhaṇañca sīmāsammutikāleyeva aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, atha kasmā idha sīmāsamūhanane vuttanti? Imassapi sīmāsamūhananakammassa ñattidutiyakammattā parisasampattijananatthaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ santepi idaṃ sīmāsamūhananakammaṃ nāma yadi porāṇā baddhasīmā atthi, tadaṭṭhakasaṅghe hatthapāsagate aññesu bhikkhūsu gāmasīmaṃ paviṭṭhesupi kammabhedo natthi. Yadi porāṇā baddhasīmā natthi, evampi sati kevalaṃ gāmasīmābhūtattā sīmāsamūhananakamme asampajjantepi doso natthi, atha kasmā sodhanā vuttāti? Saccaṃ, tathāpi samūhanitabbā porāṇasīmāparicchedassa duviññeyyattā. Sace hi mahatiyā porāṇabaddhasīmāya ekasmiṃ padese sīmaṃ samūhanissāmāti saṅghe sannipatite tassāyeva sīmāya aññasmiṃ padese bhikkhumhi paviṭṭhe ajānantassapi kammaṃ vipajjati, tasmā mahussāhena sodhetabbāvāti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ gāmasīmasodhanaṃ ‘‘parisasampattiyā yuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakkhette baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā’’ti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) āgatattā parisasampattikāraṇaṃ hotīti viññāyati. Tato ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā’’ti vuttehi dvīhi vipattidosehi muccanatthaṃ sīmasamūhananakammaṃ kātabbaṃ.
若界未被撤除,又怎会陷入两种过失?村界被清净时也同样如此。若有古已结之界存在,比丘们不知其存在而结新界。他们将古界的界相纳入内部,又在其附近,将立于古界内部的另一界相作为新界相而结界,这便名为“界中结界而共许”。因此《除疑》中说:“所谓‘界中结界而共许’,即是在自己的界内,将他人的界纳入内部而共许。假若古寺东方有芒果树与阎浮树,两树枝叶交错,阎浮树在芒果树西侧。寺界以阎浮树纳入内部,以芒果树为界相而结;此后,若在彼寺东方建寺结界,比丘们将芒果树纳入内部,以阎浮树为界相而结——这名为‘界中界相混’。”将古界的一部分或全部古界纳入内部而结新界,这便名为“界上覆界而共许”。《除疑》中又说:“所谓‘界上覆界而共许’,即是在自己的界内,覆他之界而共许。若将他人所结之界全部或一部分纳入内部,共许为自己的界,这名为‘界上覆界’。”
Sīmāya asamūhatāya sati kathaṃ vipattidvayaṃ āpajjeyyāti, tathā sodhitāyapi gāmasīmāya. Yadi porāṇabaddhasīmā vijjamānā bhaveyya, tassā vijjamānabhāvaṃ ajānantā navaṃ baddhasīmaṃ bandheyyuṃ. Porāṇasīmāya hi nimittaṃ anto katvā tassa samīpe porāṇasīmāya anto ṭhitaṃ aññaṃ nimittaṃ katvā navaṃ baddhasīmaṃ bandheyyuṃ, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma hoti. Tena vuttaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū. Vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimadisāyaṃ vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmā sambhinnā nāma hotī’’ti. Porāṇasīmāya ca ekadesaṃ vā sakalaporāṇasīmaṃ vā anto karitvā navaṃ sīmaṃ bandheyyuṃ, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma . Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ sammannanti, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hotī’’ti.
在某一处所,若四位比丘坐下后不能作羯磨,从该处起乃至仅一发端之量,将他人的古已结界区域纳入自己界内,这称为“界中结界”。从四位比丘能坐下之处起,乃至将他人的古已结界区域全部纳入自己界内,这称为“界上覆界”。《除疑·显扬深义》中说:“‘其部分’即该界的一部分,说的是站在那里四位比丘能作羯磨的部分。而站在那里不能作羯磨,却将这样的区域纳入内部,即名为‘界中结界’,而非‘界上覆界’,应如此把握。”《除疑·净除异见》中也说:“自四位比丘不能坐下之处起,从此乃至仅一发端之量,纳入自己界中,名为‘界中结界’;自四位比丘能坐下之处起,乃至全部纳入内部,名为‘界上覆界’,应如此了知。”
Yasmiṃ padese cattāro bhikkhū nisīditvā kammaṃ kātuṃ na sakkonti, tattha tato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi aññesaṃ porāṇabaddhasīmappadesaṃ attano sīmāya anto karonto sīmāya sīmaṃ sambhindati nāma. Catunnaṃ bhikkhūnaṃ nisīdituṃ pahonakaṭṭhānato paṭṭhāya yāva sakalampi aññesaṃ porāṇabaddhasīmāpadesaṃ attano sīmāya anto karonto sīmāya sīmaṃ ajjhottharati nāma. Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyā līnatthapakāsaniyaṃ (kaṅkhā. abhi. ṭī. nidānavaṇṇanā) ‘‘tassā padesanti tassā ekadesaṃ, yattha ṭhatvā catūhi bhikkhūhi kammaṃ kātuṃ sakkā hoti, tādisaṃ ekadesanti vuttaṃ hoti. Yattha pana ṭhitehi kammaṃ kātuṃ na sakkā, tādisaṃ padesaṃ anto karitvā sīmāya sīmaṃ sambhindanti nāma, na tu ajjhottharanti nāmāti gahetabba’’nti. Vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.148) ‘‘yattha catūhi bhikkhūhi nisīdituṃ na sakkā, tattakato paṭṭhāya yāva kesaggamattampi attano sīmāya karontā sambhindanti, catunnampi bhikkhūnaṃ pahonakato paṭṭhāya yāva sakalampi anto karontā ajjhottharantīti veditabba’’nti vuttaṃ.
“如是,在划分村界时,若旧界存在,为了解除两种过失,结界解除羯磨便有意义;若旧界不存在,结界解除羯磨又如何有意义?”为消除这一疑惑,若未行结界解除羯磨而直接结新界,便会生疑。从世尊在世时起至今,不可计数的比丘们为了举行具足戒等羯磨,在各地结了界。那些界中,哪些在此处存在、哪些不存在,实难知晓。因此,会有“我们结界的地方是否有旧界”这样的疑虑。如此一来,新界便成可疑,而在该界中所举行的具足戒等羯磨也随之可疑。为此,欲结新界的为首比丘们,必须举行结界解除羯磨。在解除时,依照“诸比丘,解除界者应先解除不离衣界,后解除界”(《大品》144)的教导,应当先解除不离衣界,再解除共住界。而解除时,依注释书(《大品注》144)所说:“不应站在小界中解除不离衣界;同样,不应站在不离衣界中解除小界。应站在小界中解除小界;同样,应站在另一界中解除另一界。”因此,应站在小界中解除小界,应站在大界中解除大界,不应站在一界中解除另一界。注释书中将不离衣界称为大界,
Evaṃ hotu, tasmiṃ gāmasīmaparicchede porāṇakasīmāya vijjamānāya vipattidvayamocanatthaṃ sīmāsamūhananakammaṃ sātthakaṃ, avijjamānāya kathaṃ sātthakaṃ bhaveyyāti saṅkānivattanatthaṃ sīmāsamūhananakammaṃ akatvā abhinavasīmāya bajjhamānāya saṅkā uppajjeyya, bhagavato dharamānakālato paṭṭhāya yāvajjatanā gaṇanapathaṃ vītikkantā bhikkhū upasampadādikammakaraṇatthaṃ tasmiṃ tasmiṃ padese sīmaṃ bandhanti. Sā sīmā ettha atthi, ettha natthīti na sakkā jānituṃ, tasmā ‘‘amhākaṃ sīmābandhanaṭṭhāne porāṇakasīmā bhaveyya nu kho’’ti saṅkā bhaveyya, evaṃ sati sā abhinavasīmā ca āsaṅkanīyā hotīti sīmāyaṃ kataṃ upasampadādikammampi āsaṅkanīyaṃ hoti, tasmā saṅkānivattanatthaṃ abhinavasīmaṃ bandhitukāmehi yatipuṅgavehi avassaṃ sīmāsamūhananakammaṃ kātabbaṃ hoti. Samūhanantehi pana ‘‘sīmaṃ, bhikkhave, samūhanantena paṭhamaṃ ticīvarena avippavāso samūhantabbo, pacchā sīmā samūhantabbā’’ti (mahāva. 144) vacanato paṭhamaṃ avippavāsasīmā samūhanitabbā, tato samānasaṃvāsakasīmā samūhanitabbā. Tasmiṃ samūhananakāle ca ‘‘khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvā avippavāsasīmā na samūhantabbā, tathā avippavāsasīmāya ṭhatvā khaṇḍasīmāpi. Khaṇḍasīmāya pana ṭhitena khaṇḍasīmāva samūhanitabbā, tathā itarāya ṭhitena itarā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanato khaṇḍasīmāyaṃ ṭhatvāva khaṇḍasīmā samūhanitabbā, mahāsīmāyameva ṭhatvā mahāsīmā samūhanitabbā, aññissā sīmāya ṭhatvā aññā sīmā na samūhanitabbā. Aṭṭhakathāyaṃ avippavāsasīmāti mahāsīmaṃ vadati tattheva yebhuyyena cīvarena vippavasanato.
依注释书(《大品注》144)所说:“其中,若他们知晓小界与不离衣界,便能解除,也能结。若知晓小界而不知不离衣界,亦能解除,也能结。然而,若不知小界而仅知不离衣界,他们或可站在塔院、菩提树院、布萨堂等无疑之处而解除,但绝不能结。若结,则会破坏界,使寺院成为非寺院,故不应解除。若两者都不知,则既不能解除,也不能结。因为此界或因甘马语而成为非界,或因教法的隐没而成为非界,而不知界者无法进行甘马语,因此不应解除。唯有善知之后,才能解除和结。”因此,若比丘们不知道在已划分的村界内小界与大界是否存在,也不知那些界的界限,便说“现在我们将解除界”,如此无知的比丘们便不能解除那些旧界。不能解除旧界,又如何能结新界呢?他们可以依靠历代导师们正确决断的随顺理趣,付出巨大努力,不失环节,以正确的方法来解除旧界。
‘‘Tattha sace khaṇḍasīmañca avippavāsasīmañca jānanti, samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissanti. Khaṇḍasīmaṃ pana ajānantā avippavāsaṃyeva jānantā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇauposathāgārādīsu nirāsaṅkaṭṭhānesu ṭhatvā appeva nāma samūhanituṃ sakkhissanti, paṭibandhituṃ pana na sakkhissanteva. Sace bandheyyuṃ, sīmāsambhedaṃ katvā vihāraṃ avihāraṃ kareyyuṃ, tasmā na samūhanitabbā. Ye pana ubhopi na jānanti, teneva samūhanituṃ na bandhituṃ sakkhissanti. Ayañhi sīmā nāma kammavācāya vā asīmā hoti sāsanantaradhānena vā, na ca sakkā sīmaṃ ajānantehi kammavācā kātuṃ, tasmā na samūhanitabbā, sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ca bandhitabbā cā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanato ‘‘idāni sīmaṃ samūhanissāmā’’ti paricchinnāya gāmasīmāya anto khaṇḍasīmamahāsīmānaṃ atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā tāsaṃ sīmānaṃ paricchedañca na jānanti, evaṃ ajānantā bhikkhū tā porāṇasīmāyo samūhanituṃ na sakkuṇeyyuṃ, porāṇasīmaṃ samūhanituṃ asakkontā ca kathaṃ abhinavasīmaṃ bandhituṃ sakkuṇissantīti paramparehi ācariyehi sammā vinicchitaṃ anulomanayaṃ nissāya mahantaṃ ussāhaṃ karitvā aṅgaṃ aparihāpetvā sammā vihitanayena porāṇasīmaṃ samūhanituṃ sakkhissanti.
如何做呢?结界解除时,若是在自然村界中开始,为防其他比丘进入,应沿着自然村分界四周妥善安排守护;若是在别住村界中开始,应沿着该别住村分界四周妥善安排守护。随后,与一位能诵出甘马语、具足才能与力量的持律者一起,带领四位比丘——因为此羯磨需四人僧团,或由于比丘们的本性状态难以了知,可带领更多数量的比丘——这些比丘应是共住者、具惭耻、可敬爱者。在即将结界的界标之内,以及寺院围墙内外四周各一掷土之量的范围中,在每一床量之处,不放弃伸手可及的距离而站立或坐下。先诵出解除不离衣界的甘马语,再诵出解除共住界的甘马语。当界被解除后,即使旧界存在,由于最后需有二十一位比丘坐下的缘故,在每一床量之处站立的比丘们必定会立在那些旧界之中。因此,他们成为界内站立者,诵出结界解除甘马语后,即可解除那些界。之后,由于旧结之界已被解除,仅剩下村界。这在《除疑迷》中有说:“然而,有些人在这样的寺院中,带领五六位比丘,从寺院角落开始,在寺院围墙内外四周一掷土之量的地方,在每一床量之处无间
Kathaṃ? Tasmiṃ sīmāsamūhananakāle yadi pakatigāmasīmāyaṃ āraddhaṃ, taṃ pakatigāmaparicchedaṃ, yadi visuṃgāmasīmāyaṃ āraddhaṃ, taṃ visuṃgāmaparicchedaṃ aññesaṃ bhikkhūnaṃ appavisanatthāya samantato susaṃvihitārakkhaṃ kārāpetvā kammavācaṃ sāvetuṃ samatthena byattibalasampannena vinayadharena saha samānasaṃvāsake lajjipesale imassa kammassa catuvaggakaraṇīyattā cattāro bhikkhū kammappatte bhikkhūnaṃ pakatattabhāvassa dubbiññeyyattā vā tato adhikappamāṇe bhikkhū gahetvā idāni bandhitabbāya sīmāya nimittānaṃ vihāraparikkhepassa ca anto ca sabbattha bahi ca samantā leḍḍupātamatte padese sabbattha mañcappamāṇe mañcappamāṇe ṭhāne hatthapāsaṃ avijahitvā tiṭṭhantā, nisīdantā vā hutvā paṭhamaṃ avippavāsasīmāsamūhananakammavācaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmāsamūhananakammavācaṃ sāvetvā sīmāya samugghāte kate porāṇasīmāsu vijjamānāsupi pacchimantena ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ nisīdanārahattā sīmāya mañcappamāṇe mañcappamāṇe ṭhāne tiṭṭhantā bhikkhū avassaṃ tāsu sīmāsu tiṭṭhantā bhaveyyuṃ, tasmā sīmaṭṭhā hutvā sīmāsamūhananakammavācaṃ vatvā tā sīmā samūhaneyyuṃ. Tato porāṇabaddhasīmānaṃ samūhatattā gāmasīmāyeva avasiṭṭhā bhaveyyāti. Vuttañhetaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘keci pana īdisesu vihāresu chapañcamatte bhikkhū gahetvā vihārakoṭito paṭṭhāya vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte sabbattha mañcappamāṇe mañcappamāṇe okāse nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmaṃ , tato samānasaṃvāsakasīmañca samūhananavasena sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya mahāsīmāya ca vijjamānatte satipi avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyyā’’ti.
然而,注释书(《大品注释》144)中说:“确实,只有在善知之后,才应废除和结缚。”因此,只有知道界的人才能废除,不知道的人如何能废除?在界废除这一议题中,知道界或知道界的界限并非必要条件;而位于界内,以及诵念“我们将废除界”的甘马语,这两者才是必要条件。因此,当具备这两项条件时,即使不知道此界,也能废除。何以故?因为注释书中说:“然而,知道小界而不知道不离界者,也能废除和结缚。”如此,即使在不知道大界界限的情况下,也说到废除此界。故而《除疑迷》(《除疑迷·大品》2.144)中也说:“在此,知道界或知道其界限并非条件;而位于界内,以及诵念‘我们将废除’的甘马语才是条件。因为在注释书(《大品注释》144)中说:‘然而,知道小界而不知道不离界者,也能废除和结缚。’如此,即使在不知道大界界限的情况下,也说到废除。”因此,由于古时所结的界已被废除,就只剩下村界,那么,在剩下的村界中,此后应做什么呢?当只剩下村界时,依前文所述的方法,对那村界进行
‘‘Sādhukaṃ pana ñatvāyeva samūhanitabbā ceva bandhitabbā cā’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanato sīmaṃ jānantāyeva samūhanituṃ sakkhissanti, kathaṃ ajānantāti. Imasmiṃ sīmāsamūhananādhikāre sīmaṃ vā sīmāparicchedaṃ vā jānanabhāvo aṅgaṃ na hoti, antosīmāyaṃ ṭhitabhāvo, ‘‘sīmaṃ samūhanissāmā’’ti kammavācākaraṇanti idameva dvayaṃ aṅgaṃ hoti, tasmā iminā aṅgadvayena sampanne sati imaṃ ajānantāpi samūhanituṃ sakkontīti. Iminā aṅgadvayena sampanne sati sīmaṃ ajānantānaṃ samūhanituṃ samatthabhāvo kathaṃ viññātabboti? Aṭṭhakathāyaṃ ‘‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedaṃ ajānanaṭṭhānepi samūhananassa vuttattā vimativinodaniyampi (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘na hettha sīmāya, tapparicchedassa vā jānanaṃ aṅgaṃ, sīmāya pana antoṭhānaṃ, ‘samūhanissāmā’ti kammavācākaraṇañca aṅgaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) ‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’ti evaṃ mahāsīmāya paricchedassa ajānanepi samūhananassa vuttattā’’ti vuttaṃ. Tato porāṇabaddhasīmānaṃ samūhatattā gāmasīmāyeva avasiṭṭhā bhaveyyāti tasmiṃ avasiṭṭhāya tato paraṃ kiṃ kātabbanti. Gāmasīmāya avasiṭṭhāya sati taṃ gāmasīmaṃ pubbe vuttanayena sodhanaṃ rakkhaṇañca katvā tissaṃ gāmasīmāyaṃ khaṇḍasīmaṃ mahāsīmañca yathāruci bandhituṃ labhati, sīmaṃ abandhitvāva kevalāya gāmasīmāya upasampadādisaṅghakammañca kātumpi labhati.
正如《除疑迷》(《除疑迷·大品》2.144)中所说:“他们说,当只剩下村界时,在那里可以随其所欲地结缚两种界,以及进行具足戒等羯磨,这看起来是合理的,应审察后接受。”因此,如果想要作一个长六十肘、宽四十肘的小界,在这样一个区域中,取床的位置——即与量相称的床,这是与最末后量相称的床。因为那种床,按通常的搩手,是九搩手或八搩手。比这更小的床,若放置头枕、伸展双足,则不足以躺卧,因此在《一切善见》中说到最末后床的长度量,所以也有比这更长的长度。然而床的宽度是长度的一半,因此取床量的位置,长度为五肘,宽度为五搩手。以此量来计算,长六十肘的界处,是二十四张床;宽四十肘,是八张床。这样计算时,床是南北向为长,长六十肘的界处,是十二张床;宽四十肘,是十六张床。这样计算时,床是东西向为长。在两种情况下,将长度乘以宽度,整个界内区域是一百九十二张床,界外区域也应四周各取一张床或两张床,与此一起增加计数。然而,在《除疑迷》(《除疑迷·大品》2.144)中说“四周一土块掷距”,那可能是在结缚大界时,针
Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) – ‘‘gāmasīmāya eva ca avasiṭṭhāya tattha yathāruci duvidhampi sīmaṃ bandhituñceva upasampadādikammaṃ kātuñca vaṭṭatīti vadanti, taṃ yuttaṃ viya dissati, vīmaṃsitvā gahetabba’’nti. Tasmā yadi saṭṭhihatthāyāmaṃ cattālīsahatthavitthāraṃ khaṇḍasīmameva kattukāmā honti, ettake padese mañcaṭṭhānaṃ gaṇhanto pamāṇayuttako mañcoti sabbapacchimappamāṇayutto mañco. So hi pakatividatthiyā navavidatthiko, aṭṭhavidatthiko vā hoti. Tato khuddako mañco sīsupadhānaṃ ṭhapetvā pādaṃ pasāretvā nipajjituṃ nappahotīti sabbapacchimamañcassa āyāmappamāṇassa samantapāsādikāyaṃ vuttattā tato adhikāyāmopi hotiyeva. Mañcassa vitthāro pana āyāmassa upaḍḍho hoti, tasmā mañcappamāṇaṭṭhānaṃ āyāmato pañcahatthaṃ, vitthārato pañcavidatthikanti gahetvā tena pamāṇena gaṇhanto saṭṭhihatthāyāmaṃ sīmaṭṭhānaṃ catuvīsatimañcakaṃ hoti, cattālīsahatthavitthāraṃ aṭṭhamañcakaṃ hoti. Evaṃ gaṇhanto dakkhiṇuttarāyāmo mañco hoti, saṭṭhihatthāyāmaṃ sīmaṭṭhānaṃ dvādasamañcakaṃ hoti, cattālīsahatthavitthāraṃ soḷasamañcakaṃ hoti. Evaṃ gaṇhanto pācīnapacchimāyāmo mañco hoti. Duvidhepi āyāmaṃ vitthārena guṇitaṃ karonto sakalaṃ antosīmaṭṭhānaṃ dvānahuttarasatamañcakaṃ hoti, bahisīmaṭṭhānampi samantato ekamañcakaṃ vā dvitimañcakaṃ vā gahetabbaṃ. Tena saha gaṇanaṃ vaḍḍhetabbaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) pana ‘‘samantā leḍḍupāto’’ti vuttaṃ, taṃ pana mahāsīmābandhanakāle vihāraparikkhepassa bahiupacāraṃ sandhāya vuttaṃ siyā. Khaṇḍasīmāyapi dūrato samūhanane doso natthi, dukkarattā pana kārakānaṃ pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Kalyāṇiyaṃ nāma sīmāyaṃ pana āyāmato ca vitthārato ca pañcahatthappamāṇaṃ ṭhānaṃ ekakoṭṭhāsaṃ katvā samūhanati. Tampi pacchimamañcappamāṇato adhikamevāti katvā kataṃ. Idāni amheti vuttaṭṭhānaṃ pana pakaraṇanayena saṃsandanattā yuttataranti daṭṭhabbaṃ.
废除的方法应如此了知:先将要废除的界处,在即将结缚的界的相的内外,依前文所述的方法,整治得如同镜面一般平坦、清净、无瑕;然后,按照前述的床量,一个床量一个床量地,用绳或杖划出如同八条棋盘格的线,令沿着线用红土粉或白土粉作出颜色区分,令作成一排一排、一部分一部分,再依前文所述的方法进行守护和净化。之后,召集四位或更多共住比丘,说:“现在我们将废除界。”站在第一排的第一部分、床的位置上,先诵不离界废除的甘马语,接着诵共住界废除的甘马语,就在那一个部分中,互相转换站立的位置,转换后,废除三次或七次。然后从那里出来,仍站在第一排的第二部分,同样地作。之后,仍从第一排,依顺序,直到最后的部分,在每一个部分中都同样地作。第一排结束后,站在第二排的最后部分,同样地作。从那里开始,仍在第二排,依逆序,直到最初的部分,同样地作。如此,在第三排等中,也一时依顺序、一时依逆序而行,当所有排、所有部分都完成时,这界废除的羯磨即告完成。而这里说“四位或更多”,是因为此羯磨是四人僧所行而说的。但在《除疑迷》
Samūhananākāro pana evaṃ veditabbo – idāni bandhitabbāya sīmāya nimittānaṃ anto ca bahi ca yathāvuttanayena samūhanitabbasīmaṭṭhānaṃ ādāsatalaṃ viya samaṃ suddhaṃ vimalaṃ katvā yathāvuttamañcappamāṇaṃ mañcappamāṇaṃ ṭhānaṃ aṭṭhapadakalekhaṃ viya rajjunā vā daṇḍena vā lekhaṃ kārāpetvā lekhānusārena tambamattikacuṇṇena vā setamattikacuṇṇena vā vaṇṇavisesaṃ kārāpetvā panti panti koṭṭhāsaṃ koṭṭhāsaṃ kārāpetvā pubbe vuttanayena ārakkhaṃ sodhanañca kārāpetvā ‘‘idāni sīmaṃ samūhanissāmā’’ti cattāro vā taduttari vā samānasaṃvāsakabhikkhū gahetvā paṭhamapantiyaṃ paṭhamakoṭṭhāse mañcaṭṭhāne ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmāsamūhananakammavācaṃ, tato samānasaṃvāsakasīmāsamūhananakammavācaṃ sāvetvā tasmiṃ koṭṭhāseyeva aññamaññassa ṭhitaṭṭhānaṃ parivattetvā parivattetvā tikkhattuṃ vā sattakkhattuṃ vā samūhanitvā tato nikkhamitvā paṭhamapantiyaṃyeva dutiyakoṭṭhāse ṭhatvā tatheva katvā tato paṭhamapantiyaṃyeva anulomanayena yāva antimakoṭṭhāsā ekekasmiṃ koṭṭhāse tatheva katvā paṭhamapantiyā parikkhīṇāya dutiyapantiyā antimakoṭṭhāse ṭhatvā tatheva katvā tato paṭṭhāya dutiyapantiyaṃyeva paṭilomanayena yāva ādikoṭṭhāsā tatheva katvā evaṃ tatiyapantiādīsupi ekadā anulomato ekadā paṭilomato gantvā sabbāsu pantīsu sabbasmiṃ koṭṭhāse parikkhīṇe idaṃ sīmāsamūhananakammaṃ niṭṭhitaṃ nāma hoti. ‘‘Cattāro taduttari vā’’ti idaṃ pana imassa kammassa catuvaggakaraṇīyattā vuttaṃ. Vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) pana bhikkhūnaṃ pakatattabhāvassa duviññeyyattā lajjīpesalabhikkhūnañca dullabhattā ‘‘chapañcamatte’’ti vuttaṃ.
然而,据石刻记载,在善净界中,此事是由十四位比丘所作——他们从锡兰取得新学处后返回,未曾受到任何指责与争论,并由法塔王拣选后受持。另在宝满城,于一位名为吉祥净法王首的副王时期,有一位以“大锡兰得达”著称、名为吉祥正法称的大长老,他在自己住处附近的山顶结立界时,不取自己的依止弟子,而选取自己所喜好、具惭、少欲、多闻、乐学处的其他大长老,仅以自己为第四人而作羯磨。据说如此。这是因为该羯磨本应由四人众行持,且那些长老既是本性比丘而无嫌疑,应当已经成办;然而,由于比丘的本性状态难以确知,而四人众所应行之羯磨若以超过四人众来行并无过失,因此由超过比丘数来行更为殊胜。正因如此,在名为《破疑》的律疏中说“取约五六位比丘”,而善净界中由十四位比丘所作之事,应作如是观。然而,即使在界灭羯磨完成之后,为了令不同宗派、不同师承、不同部派、不同地方居住的比丘们心意满足,并免除指责与争论,也应令那些比丘一再同样地作法。因为注释书中说:‘应一再而作。此于可坏羯磨成为羯磨而存立,于不可坏羯磨则成为坚固羯磨。’正因如此,在天鹅城,拥有众多白象主的大法……”
},
{
Kalyāṇīsīmāyaṃ pana sīhaḷadīpato abhinavasikkhaṃ gahetvā nivattantehi garahavivādamattampi alabhantehi dhammacetiyaraññā vicinitvā gahitehi cuddasahi bhikkhūhi katanti pāsāṇalekhāyaṃ āgataṃ. Ratanapūranagare pana sirīsudhammarājādhipatināmakassa cūḷaaggarājino kāle mahāsīhaḷappattoti vissuto sirīsaddhammakittināmako mahātheravaro attano vasanaṭṭhānassa avidūre pabbatamatthake sīmaṃ bandhanto attano nissitake aggahetvā attanā abhirucite lajjipesalabahussutasikkhākāmabhūte aññe mahāthere gahetvā attacatutthova hutvā kammaṃ karotīti vadanti. Taṃ imassa kammassa catuvaggakaraṇīyattā tesañca therānaṃ pakatattabhāve nirāsaṅkattā kataṃ bhaveyya, evaṃ santepi bhikkhūnaṃ pakatattabhāvassa dubbiññeyyattā catuvaggakaraṇīyakammassa atirekacatuvaggena karaṇe dosābhāvato atirekabhikkhūhi katabhāvo pasatthataro hoti. Teneva ca kāraṇena vimativinodanīnāmikāyaṃ vinayaṭīkāyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘chapañcamatte bhikkhū gahetvā’’ti vuttaṃ, kalyāṇīsīmāyañca cuddasahi bhikkhūhi katanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ niṭṭhitepi pana sīmāsamūhananakamme nānāvādānaṃ nānācariyānaṃ nānānikāyānaṃ nānādesavāsikānaṃ bhikkhūnaṃ cittārādhanatthaṃ garahavivādamocanatthañca punappunaṃ tehipi bhikkhūhi tatheva kārāpetabbaṃ. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (pari. aṭṭha. 482-483; vi. saṅga. aṭṭha. 251) ‘‘punappunaṃ pana kātabbaṃ. Tañhi kuppassa kammassa kammaṃ hutvā tiṭṭhati, akuppassa thirakammabhāvāya hotī’’ti. Teneva ca kāraṇena haṃsāvatīnagare anekapaṇḍarahatthisāmimahādhammarājā sahapuññakammabhūtato mahācetiyato catūsu disāsu sīmāsamūhananakāle rāmaññadesavāsīhi mahātherehi ca marammadesavāsīhi mahātherehi ca visuṃ visuṃ kārāpesīti daṭṭhabbaṃ.
然而,若欲结立大界,则应先确定约一牛呼或二牛呼或更远的区域,令作围栏,并说“我们将在此处建寺”。于该寺围栏的内外四周,在土块抛掷范围内,按床量大小的空间,依前文所述方法,分成行列部分,与达到羯磨资格的比丘们一起无间断地站立,先灭除不离宿界,再灭除共住界。如此灭界之后,若该寺中存在分界与大界,则那些比丘必定要在一床处,灭除位于其间的那些界,此后仅剩村界。在该村界中,可按分界与大界两种方式,随其所乐而结立。结立的方法,将在后文说明。
Yadi pana mahāsīmaṃ bandhitukāmo hoti, tadā usabhamattaṃ vā dviusabhamattaṃ vā taduttari vā padesaṃ sallakkhetvā ‘‘ettake ṭhāne vihāraṃ karissāmā’’ti parikkhepaṃ kārāpetvā tassa vihāraparikkhepassa anto ca sabbattha bahi ca samantā leḍḍupātaṭṭhāne mañcappamāṇe mañcappamāṇe okāse heṭṭhā vuttanayena pantikoṭṭhāse katvā kammappattehi bhikkhūhi saddhiṃ nirantaraṃ ṭhatvā paṭhamaṃ avippavāsasīmā tato samānasaṃvāsakasīmā ca samūhanitabbā. Evaṃ sīmāya samugghāte kate tasmiṃ vihāre khaṇḍasīmāya mahāsīmāya ca vijjamānatte sati avassaṃ ekasmiṃ mañcaṭṭhāne tāsaṃ majjhagatā te bhikkhū tā samūhaneyyuṃ, tato gāmasīmā eva avasisseyya, tassaṃ gāmasīmāyaṃ khaṇḍasīmāmahāsīmāvasena duvidhā sīmā yathāruci bandhitabbā. Bandhanākāraṃ pana upari vakkhāma.
然而,为何要在相标之外作界灭呢?难道不应在相标之内即期望新界,并就在那里为免除混杂、覆盖、交错的过失而作旧界之灭吗?确实如此,但应知由于难以确知而如此行。因为旧界存在与否的状态难以确定。所以,如果仅在相标之内作界灭,则相标之外的旧界可能仍然存在;假若有一小部分地方进入其内,而该地方又不足以容纳界灭执行僧团连同甘马语诵者站立,如此,旧界其实并未被灭。倘若以已灭之想,在结界时认可相标内的地方,该地方便因被未灭旧界之边所入,而有界与界混杂的过失;如果该地方足以容纳四人坐下,则有界覆盖界的过失;即使未进入其内,仅仅是无间接触,也有界交错的过失。为解脱这三种过失,故在相标之外作界灭。正因如此,《破疑》中说‘于外四周土块抛掷处’等,应如是观。
Kasmā pana nimittānaṃ bahipi sīmāsamūhananaṃ kataṃ, nanu nimittānaṃ antoyeva abhinavasīmā icchitabbāti tattheva sambhedajjhottharaṇavimocanatthaṃ porāṇakasīmāya samūhananaṃ kātabbanti? Saccaṃ, duviññeyyattā pana evaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Duviññeyyo hi porāṇakasīmāya vijjamānāvijjamānabhāvo, tasmā yadi nimittānaṃ antoyeva sīmāsamūhananaṃ kareyya, tato bahi porāṇakasīmā tiṭṭheyya, tato appamattakaṃ ṭhānaṃ anto paviseyya, taṃ ṭhānaṃ kammavācāpāṭhakena saha sīmāsamūhananakārakasaṅghassa patiṭṭhahanappahonakaṃ na bhaveyya, evaṃ sante sā porāṇakasīmā asamūhatāva bhaveyya. Taṃ samūhatasaññāya sīmāsammannanakāle antonimittaṭṭhānaṃ sammanneyyuṃ, taṃ asamūhataporāṇasīmākoṭipaviṭṭhattā sīmāya sīmaṃ sambhedadoso, yadi pana taṃ ṭhānaṃ catunnaṃ nisinnappahonakaṃ bhaveyya, sīmāya sīmaṃ ajjhottharaṇadoso, yadipi anto na pavisati, nirantaraṃ phuṭṭhamattaṃ hoti, evampi sīmāsaṅkaradosoti imasmā dosattayā vimocanatthaṃ nimittānaṃ bahipi sīmāsamūhananaṃ kataṃ. Teneva vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘bahi ca samantā leḍḍupāte’’tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
然而,有些阿阇梨在相标四周之内拉绳,立于绳内,将脚置于绳下,稍越绳外而作灭界。此应审察。仅以足尖站立,并不能灭除旧界;必须由诵甘马语者与具备羯磨资格的僧团一同站立并诵甘马语,方能灭除。因为《破疑》中说:“界内之处,及以‘我们将灭除’的甘马语而行,即为此处之要。”因此,若仅有一部分进入界内、仅凭足迹联系而存在的旧结界未被灭除,则如前所述,不能脱离三种过失。故站在相标之外作灭界,更为可赞。然而,其他阿阇梨将执行羯磨比丘们的足迹联系起来而作灭界,若理解为出于尊重而作,则无过失。但有些长老说:“仅僧团所踏之处的界被灭除,未踏之处则未被灭除”,由此便先建殿堂,后在灭界时不得踏足柱处,因此界实未被灭除。
Keci pana ācariyā samantā nimittānaṃ anto rajjupasāraṇaṃ katvā anto ṭhatvā rajjuyā heṭṭhā pāde pavesetvā rajjuto bahi kiñcimattaṃ ṭhānaṃ atikkamitvā sīmāsamūhananaṃ karonti, tadetaṃ vicāretabbaṃ. Pādaggaṭṭhapanamattena porāṇasīmāsamugghāto na hoti, atha kho kammavācāpāṭhakena saha kammapattasaṅghassa patiṭṭhānena kammavācāya pāṭhanena ca samugghāto hoti. Vuttañhi vimativinodanippakaraṇe (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) ‘‘sīmāya pana antoṭhānaṃ, ‘samūhanissāmā’ti kammavācāya karaṇañcettha aṅga’’nti, tasmā ekadesena antopaviṭṭhāya ca ekasambandhena ṭhitāya porāṇakabaddhasīmāya samugghāte akate vuttanayena dosattayato na mucceyya, tasmā nimittato bahipi ṭhatvā samūhananakaraṇabhāvova pāsaṃsataro hoti. Aññe pana ācariyā kammakārakabhikkhūnaṃ padavalañjasambandhaṃ katvā samūhananti, taṃ garukaraṇavasena katanti gayhamāne doso natthi. Ekacce pana therā ‘‘kārakasaṅghassa akkantaṭṭhāneyeva sīmā samūhatā, na anakkantaṭṭhāneti saññāya paṭhamataraṃ sālaṃ karitvā pacchā sīmāya samūhatāya thambhaṭṭhāne akkamituṃ na labhati, tasmā asamūhatā sīmā’’ti vadanti.
过去在吉祥田城,大士法王之时,于该国王所建的欢喜园寺前,其国王的王后所立的界,先建了祇园堂,后来才废除该界。当时,该城中有一位名为大树住者的上首长老说:“如果我能穿孔立柱,将柱立于基座,如此我便会来”,但他没有来。所有长老说:“古界不会仅因一根柱子而存立,站在柱子周围诵甘马语,界即被废除”,他们没有采纳他的话,便废除并结新界。在鹅城法塔王善结界时,也是先建堂,后来才废除界。在巴利、义注、复注等中,并没有“应连接足迹关联而废除界”的文句,但有“在床量、床量之处”的文句。站在古界内,于一处诵废除界甘马语,整个界即被废除,因此智者不接受“应连接足迹关联而废除”的说法。若将此语理解为出于尊重而说,虽无过失,但会成为弟子徒孙盲从的原因。因为他们会执取“我们的阿阇梨这样说、这样做”而固执,认为若不那样做,界便未被废除。因此,应知依论典所述之理而行,才是殊胜、值得称赞的。
Pubbepi sirīkhettanagare mahāsattadhammarājassa kāle tena raññā katassa nandanavihārassa purato tassa rañño aggamahesiyā sīmāya patiṭṭhāpitāya paṭhamaṃ jetavanasālaṃ katvā pacchā sīmaṃ samūhaniṃsu, tadā tasmiṃ nagare mahārukkhamūliko nāma eko gaṇapāmokkhatthero ‘‘sace thambhaṃ vijjhitvā pāde ṭhapetuṃ sakkhissāmi, evaṃ sante ahaṃ āgacchissāmī’’ti vatvā nāgacchati. Sabbe therā ‘‘na thambhamattena porāṇasīmā tiṭṭhati, thambhassa samantato ṭhatvā kammavācāya katāya sīmā samūhatā hotī’’ti vatvā tassa vacanaṃ aggahetvā samūhaniṃsu ceva bandhiṃsu ca. Haṃsāvatīnagare dhammacetiyarañño kalyāṇiyasīmābandhanakālepi paṭhamaṃ sālaṃ karitvāva pacchā samūhaniṃsu, na ca pāḷiaṭṭhakathāṭīkādīsu ‘‘padavalañjasambandhaṃ katvā sīmā samūhanitabbā’’ti pāṭho atthi, ‘‘mañcappamāṇe mañcappamāṇe ṭhāne’’ti (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) pana atthi. Porāṇasīmāya anto ṭhatvā ekasmiṃ ṭhāne sīmāsamūhananakammavācāya katāya sakalāpi sīmā samūhatāva hoti, tasmā ‘‘padavalañjasambandhaṃ katvā samūhanitabba’’nti vacanaṃ paṇḍitā na sampaṭicchanti. Īdisaṃ pana vacanaṃ garukaraṇavasena vuttanti gayhamāne kiñcāpi doso natthi, tathāpi sissānusissānaṃ diṭṭhānugatiāpajjanakāraṇaṃ hoti. Te hi ‘‘amhākaṃ ācariyā evaṃ kathenti, evaṃ karontī’’ti daḷhīkammavasena gahetvā tathā akate sīmā samūhatā na hotīti maññanti, tasmā pakaraṇāgatanayavaseneva karaṇaṃ varaṃ pasatthaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ.
此外,在此废除界之章节中,尚有敬法持律者应思惟的甚深难见之处。那是什么呢?依“诸比丘,允许制定最大三由旬之界”之语,世尊曾允许跨越多个村地而制定的三由旬等大界。然而,若净化一村地、设守护而废除界后,若其他村地中有比丘,村界不能划分已结界,因此那些比丘会使该羯磨成为别众,如此则界未被废除。若界未被废除,则不能制定新界。如是,此义理难知难见。因此,敬重世尊教令如石伞盖、具惭耻、少欲、多闻、乐学戒的持律者,应善加思惟。
Aparampi imasmiṃ sīmāsamūhananādhikāre dhammagāravehi vinayadharehi cintetabbaṃ gambhīraṃ duddasaṃ ṭhānaṃ atthi, taṃ katamanti ce? ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, tiyojanaparamaṃ sīmaṃ sammannitu’’nti (mahāva. 140) vacanato nānāgāmakkhettāni avattharitvā sammatā tiyojanikādikāyo mahāsīmāyo bhagavatā anuññātā atthi, atha ekaṃ gāmakkhettaṃ sodhetvā ārakkhaṃ datvā sīmāya samūhatāya yadi tato aññesu gāmakkhettesu bhikkhū santi, na gāmasīmā baddhasīmaṃ paricchindituṃ sakkoti, tasmā te bhikkhū tasmiṃ kamme vaggaṃ kareyyuṃ, evaṃ sati sīmā samūhatā na bhaveyya, tāya asamūhatāya sati abhinavasīmā sammannitabbā na bhaveyya, iti idaṃ ṭhānaṃ dujjānaṃ duddasaṃ, tasmā pāsāṇacchattaṃ viya bhagavato āṇaṃ garuṃ karontehi lajjipesalabahussutasikkhākāmabhūtehi vinayavidūhi suṭṭhu cintetabbanti.
在思择本章时,可见这样的理由:三由旬等大界,可能是在有神变比丘住世之时,世尊因他们能够集会或净化而允许结制的。然而,并非一切时、一切处,所有比丘都能净化和集会于如此大界,而世尊不会宣说不可能、不可得之事。论典中可见:世尊在世时,王舍城的十八大寺由法将舍利弗长老结为同一界;锡兰岛的大寺界涵盖阿努罗陀补罗,由玛欣德长老所结。但不见此处某地有某比丘结过二由旬或三由旬界。在此缅地,应审察而知并无如此的大界。何以故?自数百数千年来,各地以石柱为标的的已结界,皆可看见。在阿利摩陀那城,由阿那律大王所结、长一百六十二肘、宽一百四十七肘的大界,连同其标界石,至今可见;在宝满城,人主胜勇大王在位时,于迦利纪元四百七十八年所结的界,连同石刻,同样可见。如果存在三由旬等大界,古德便不会屡次结新界;然而他们却结下新界,并在那些界中行授具足戒等僧羯磨,由此无数比丘辗转增长,至今住持教法。以此理由,可知此地没有三由旬界。
Imasmiṃ adhikāre cintento gavesanto vicinanto idaṃ kāraṇaṃ dissati – tiyojanikādimahāsīmāyo iddhimantānaṃ bhikkhūnaṃ dharamānakāle sannipatituṃ vā visodhetuṃ vā sakkuṇeyyabhāvato tamārabbha bhagavatā anujānitā bhaveyyuṃ. Sabbasmiṃ kāle sabbasmiṃ padese sabbe bhikkhū tādisaṃ mahāsīmaṃ sodhetuṃ vā sannipatituṃ vā na sakkā, na ca bhagavā asakkuṇeyyaṃ alabbhaneyyaṃ kāraṇaṃ vadeyya. Bhagavato dharamānakāle rājagahanagare aṭṭhārasa mahāvihārā ekasīmāva dhammasenāpatisāriputtattherena sammatāti. Sīhaḷadīpe mahāvihārasīmā anurādhapuraṃ antokatvā pavattā mahāmahindattherena sammatāti ca pakaraṇesu dissati, na tathā imasmiṃ nāma dese dviyojanikā vā tiyojanikā vā sīmā asukena bhikkhunā sammatāti dissati. Imasmiñca marammadese tādisānaṃ sīmānaṃ natthibhāvo upaparikkhitvā jānitabbo. Tathā hi anekasataanekasahassavassakālato uppannā baddhasīmā pāsāṇathambhanimittena saha tasmiṃ tasmiṃ padese dissanti. Arimaddanapure ca anuruddhamahārājena sammannāpitā dvāsaṭṭhayādhikasatahatthāyāmā sattacattālīsādhikasatahatthavitthārā mahāsīmā nimittena saha dissati. Ratanapūranagare ca narapatijeyyasūramahārājakāle aṭṭhasattatādhikacatusatakaliyuge sammannitā sīmā pāsāṇalekhāya saddhiṃ dissati. Yadi tiyojanaparamādimahāsīmāyo atthi, porāṇācariyā navaṃ navaṃ baddhasīmaṃ na bandheyyuṃ, atha ca pana bandhanti, tāsu ca navasīmāsu upasampadādisaṅghakammaṃ karonti, tato eva ca gaṇanapathamatikkantā bhikkhū paramparato vaḍḍhentā yāvajjatanā sāsanaṃ patiṭṭhapenti. Iminā ca kāraṇena imasmiṃ padese tiyojanā sīmāyo natthīti viññāyati.
再者,依据《除疑复注》所说:「于寺院围墙内外周围一掷土之处」,即在寺院围墙之内,以及作为寺院界区的墙外一掷土之处,方是废除界之处;由此亦可知无如此大界。若确实存在这样的大界,论典阿阇梨便不会宣说废除界之事;即使要说,也应当说净化周围三由旬之处来作废除,但他们并未如此说,而只说于寺院及寺院界区废除界,故知无三由旬等大界。
Atha vā ‘‘vihāraparikkhepassa anto ca bahi ca samantā leḍḍupāte’’ti vihāraparikkhepassa anto ca vihārūpacārabhūte bahi leḍḍupāte ca ṭhāneyeva sīmāsamūhananassa vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.144) vuttattāpi tādisā mahāsīmāyo natthīti viññāyati. Yadi atthi, sīmāsamūhananaṃ pakaraṇācariyā na katheyyuṃ. Kathentāpi samantā tiyojanaṃ ṭhānaṃ sodhetvā sīmāsamūhananaṃ kareyyuṃ, tathā pana akathetvā vihāravihārūpacāresuyeva sīmāsamūhananassa kathitattā tiyojanikādayo mahāsīmāyo natthīti viññāyati.
再者,根据《大品义注》中的说法:「知道分界而不知不离界者,也能废除和结制。」由此可知,在各个地方,并不存在三由旬等那样的大界。为什么呢?如果存在那样的界,义注师们就不会说「不净化整个界就能废除」。然而他们却说,知道分界而不知不离界者,也有能力废除和结制。这一说法是针对分界而言的,分界仅仅是界与界之间的间隔,在某一村界中可能成为不离界。因此,义注师们是就站在那个地点有能力废除而言的,而不是说在有其他比丘身处别的村界时,于覆盖不同村界而结成、以三由旬等为差别的大界中,也能废除。由此可知,并非一切处都没有以三由旬等为差别的大界。因此,恭敬世尊教法、通达律义的持律者们,应当反复思察这些理由,也应当从此处探寻其他理由。
Atha vā ‘‘khaṇḍasīmaṃ pana jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi samūhanituñceva bandhituñca sakkhissantī’’ti aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 144) vacanatopi tesu tesu janapadesu tiyojanikādikāyo mahāsīmāyo natthīti viññāyati. Kathaṃ? Yadi tādisā sīmāyo atthi, sakalampi taṃ sīmaṃ asodhetvā sīmāsamūhananaṃ aṭṭhakathācariyā na katheyyuṃ, atha ca pana khaṇḍasīmaṃ jānantā avippavāsaṃ ajānantāpi sīmaṃ samūhanituṃ bandhituñca samatthabhāvaṃ kathenti, sā kathā khandhasīmāya sīmantarikantaritamattā hutvā tasmiṃ gāmakkhette avippavāsasīmā bhaveyya, tasmā tasmiṃ ṭhāne ṭhatvā samūhanituṃ samatthabhāvena aṭṭhakathācariyehi kathīyati, na nānāgāmakkhettāni avattharitvā sammatāya tiyojanikādibhedāya sīmāya aññesu gāmakkhettesu aññesu bhikkhūsu santesupi samūhanituṃ samatthabhāvena, tena ñāyati ‘‘na sabbesu ṭhānesu tiyojanikādibhedāyo mahāsīmāyo na santī’’ti. Īdisāni kāraṇāni bhagavato āṇaṃ garuṃ karontehi vinayatthavidūhi vinayadharehi punappunaṃ cintetabbāni upaparikkhitabbāni, ito aññānipi kāraṇāni gavesitabbānīti.
再者,如“若欲将其他村界亦包含在内,则住于他们村中之比丘亦须前来”等语(《大品义注》138),可知并非仅于一处村界内结界,而是也将其他村界含括在内而结。因此,不应在心中认为作为将被结之界所依的原本村界或独立村界已得清净。为断疑惑,在诵出解界甘马语时,与彼村界有关联之其他村界中所住的比丘,亦应请出,而后令他们住于该村界之外远处。如此,则纵将其他村界包含在内,纵有旧界存在,亦不能制造别众。由此,解界甘马语得以成就。是故,持律者应当思惟如此微细而深奥之义理。如是,通过解界之方便,界便摆脱了“以界连接界而结”和“以界覆盖界而结”这两种所说过失。
Ito parampi ‘‘sace aññānipi gāmakkhettāni antokātukāmā, tesu gāmesu ye bhikkhū vasanti, tehipi āgantabba’’ntiādivacanato (mahāva. aṭṭha. 138) ekasmiṃyeva gāmakkhette sīmaṃ na bandhanti, atha kho aññānipi gāmakkhettāni antokaritvāpi bandhanti, tasmā idāni sammannitabbāya sīmāya nissayabhūtaṃ pakatigāmakkhettaṃ vā visuṃgāmakkhettaṃ vā sodhitanti manasi na kātabbaṃ. Kaṅkhacchedanatthaṃ sīmāsamūhananakammavācābhaṇanasamaye tena gāmakkhettena sambandhesu aññesu gāmakkhettesu vasante bhikkhūpi yācitvā tato gāmakkhettato bahi dūre vāsāpetabbā. Evañhi karonte aññāni gāmakkhettāni antokaritvā porāṇasīmāya vijjamānāyapi te vaggaṃ kātuṃ na sakkonti. Tato sīmāsamūhananakammavācā sampajjati, tasmā evarūpo sukhumo nipuṇo attho vinayadharehi cintetabbo. Evaṃ sīmāsamūhananavidhānena sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatāti vuttehi dvīhi vipattidosehi muttā hoti.
继而,为摆脱“太小、太大”(《附随》486)所说过失,应知界之量度。如何而知?所谓界,若不能容纳二十一位比丘安坐,即称为太小,纵加结界亦不成界。若所取境超过三由旬,乃至仅多如毫毛尖端之地,即称为太大,纵加结界亦不成界。因此,从能容纳二十一位比丘安坐之处算起,不超过三由旬,于僧团所欲之任何量度处,即依彼量而结界。若问如何得知?依《断疑》(《断疑义注·因缘释》)之说:“其中,太小,谓彼处不能容纳二十一位比丘安坐。太大,谓纵如毫毛尖端之量,亦超过三由旬而结”,即可得知。如是,通过把握界之量度,界便摆脱了“太小、太大”所说过失。
Tato ‘‘atikhuddikā atimahantī’’ti (pari. 486) vuttehi vipattidosehi vimuccanatthaṃ sīmāya pamāṇaṃ jānitabbaṃ. Kathaṃ? Sīmā nāma ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ nisīdituṃ appahonte sati atikhuddikā nāma hoti, sammatāpi sīmā na hoti. Tiyojanato paraṃ kesaggamattampi ṭhānaṃ anto karonte sati atimahatī nāma hoti, sammatāpi sīmā na hoti , tasmā ekavīsatiyā bhikkhūnaṃ nisīdanappahonakato paṭṭhāya tiyojanaṃ anatikkamitvā yattha yaṃ pamāṇaṃ saṅgho icchati, tattha taṃ pamāṇaṃ katvā sīmā sammannitabbā. Kathaṃ viññāyatīti ce? ‘‘Tattha atikhuddikā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti. Atimahantī nāma antamaso kesaggamattenapi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā’’ti kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) vacanato viññāyati. Evaṃ sīmāya pamāṇaggahaṇena ‘‘atikhuddikā atimahantī’’ti vuttehi dvīhi dosehi muttā hoti.
继而,为摆脱“坏相界、影相界、无相界”(《附随》486)所说过失,应当说相。其中,以不相连贯之说相而结之界,称为坏相界。何谓坏相界?于界之四方安置诸相后,先宣说东方之相,次第宣说南、西、北方之相已,应再宣说东方之相;若能如是,则称不坏相界。然而,若宣说东方之相,次第宣说南、西、北方之相后便止,不再宣说东方之相,如此即成坏相界。另一种坏相界,是以不宜作相之石、或外硬木树、或树桩、或土堆,从中取相而结之界。取山之阴影等任何阴影为相而结之界,称为影相界。完全不宣说相而结之界,称为无相界。为摆脱此三种过失,应当如法说相。
Tato ‘‘khaṇḍanimittā chāyānimittā animittā’’ti (pari. 486) vuttehi tīhi vipattidosehi vimuccanatthaṃ nimittakittanaṃ kātabbaṃ, tattha asambandhakittanena nimittā sīmā khaṇḍanimittā nāma. Kathaṃ? Sīmāya catūsu disāsu ṭhapitanimittesu puratthimadisāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇapacchimauttaradisāsu nimittāni kittetvā puna puratthimadisāya nimittaṃ kittetabbaṃ, evaṃ kate akhaṇḍanimittā nāma hoti. Yadi pana puratthimadisāya nimittaṃ kittetvā anukkamena dakkhiṇapacchimauttaradisāsu nimittāni kittetvā ṭhapeti, puna puratthimadisāya nimittaṃ na kitteti, evaṃ khaṇḍanimittā nāma hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagapāsāṇaṃ vā bahisārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjaṃ vā antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Pabbatacchāyādīsu yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā chāyānimittā nāma. Sabbaso nimittaṃ akittetvā sammatā animittā nāma. Imehi tīhi dosehi vimuccanatthāya nimittakittanaṃ kātabbaṃ.
如何做呢?先以业语废除旧界,次于清净、完整的村界中,僧团随其所欲取量,在界轮的四边或八边,安置适合作为界相的石块:下等分量约为三十二粒绿豆大小,上等分量不超过大象大小。随后,站在界相之内的持律者诵业语时应问:“东方以何为相?”另一人应答道:“石头,尊者。”持律者便宣说:“此石头为相。”依此方式,向右绕界轮而行,继续宣说:“东南方以何为相?石头,尊者。此石头为相。南方以何为相?……西南方……西方……西北方……北方……东北方以何为相?石头,尊者。此石头为相。”宣说完毕,应再回到东方,重复问:“东方以何为相?石头,尊者。此石头为相。”而作结。正如《断疑》(《断疑义注·因缘释》)所说:“坏相界,即诸相不相连接者”等。如此,通过宣说界相,此界便远离了“坏相界、影相界、无相界”这三种过失。
Kathaṃ? Kammavācāya porāṇasīmāsamūhananaṃ katvā parisuddhāya kevalāya gāmasīmāya saṅghena yathājjhāsayaṃ gahitappamāṇassa sīmamaṇḍalassa catūsu vā disāsu aṭṭhasu vā disāsu nimittupage heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍappamāṇe, ukkaṭṭhaparicchedena hatthippamāṇato ūnappamāṇe pāsāṇe ṭhapetvā nimittānaṃ anto ṭhitena kammavācāpāṭhakena vinayadharena ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti pucchitabbaṃ. Aññena ‘‘pāsāṇo, bhante’’ti vattabbaṃ. Puna vinayadharena ‘‘eso pāsāṇo nimitta’’nti vatvā kittetabbaṃ. Iminā nayena sīmamaṇḍalaṃ padakkhiṇaṃ karontena ‘‘puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya disāya, dakkhiṇāya anudisāya, pacchimāya disāya, pacchimāya anudisāya, uttarāya disāya, uttarāya anudisāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo, bhante. Eso pāsāṇo nimitta’’nti kittetvā puna ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ? Pāsāṇo, bhante. Eso pāsāṇo nimitta’’nti kittetvā niṭṭhapetabbaṃ. Vuttañhi kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccatī’’tiādi. Evaṃ nimittakittanena ‘‘khaṇḍanimittā chāyānimittā animittā’’ti vuttehi tīhi vipattidosehi vimuttā hoti.
此后,为远离“立于界外而结”(《附随》486)所说的过失,于诵说结界业语时,应了知僧团所处的位置。如何了知呢?若宣说界相之后,僧团站在相外以业语结界,便名为“立于界外而结”,此不成界。因此,宣说界相后,僧团应站在相内,以业语结界。正如《断疑》所说:“立于界外而结,即宣说相后,于相外而结。”如此,通过结界处所的规定,此界便摆脱了“立于界外而结”这一过失。
Tato paraṃ ‘‘bahisīme ṭhitasammatā’’ti (pari. 486) vuttavipattidosato vimuccanatthaṃ sīmāsammutikammavācāpāṭhakāle saṅghassa ṭhitaṭṭhānaṃ jānitabbaṃ. Kathaṃ? Yadi nimittāni kittetvā saṅgho nimittānaṃ bahi ṭhatvā kammavācāya sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhitasammatā nāma hoti, sīmā na hoti, tasmā nimittāni kittetvā saṅghena nimittānaṃ anto ṭhatvā kammavācāya sīmā sammannitabbā. Vuttañhetaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ ‘‘bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahi ṭhitena sammatā’’ti. Evaṃ sīmāsammannanaṭṭhānaniyamena ‘‘bahisīme ṭhitasammatā’’ti (pari. 486) vuttavipattidosato muttā hoti.
此后,为远离“于河中认可、于海中认可、于自然湖中认可”(《附随》486)这三种过失,应如此作意:“诸比丘,一切河非界,一切海非界,一切自然湖非界”(《大品》147)。依世尊所说,于河、海、自然湖中认可的界不成界,唯有在远离古界、清净的村界中认可,方成于界。因此,结界只应在村界中认可,不应在河等中认可。正如《疑惑度脱》(《疑惑度脱注·因缘注释》)所说:“于河中、海中、自然湖中认可,即是在这些河等中认可”等。至此,此界便从“界过小、过大、有缺相、有影相、无相、立于界外而认可、于河中认可、于海中认可、于自然湖中认可、以界结界而破坏者认可、以界覆界者认可”(《附随》486)这十一种过失中解脱,犹如月轮、日轮脱离雾、露、烟、尘、罗睺这五种杂染,成为极清净。
Tato paraṃ ‘‘nadiyaṃ sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā’’ti (pari. 486) vuttehi tīhi vipattidosehi ca vimuccanatthaṃ evaṃ manasi kātabbaṃ – ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) bhagavatā vacanato nadīsamuddajātassaresu sammatā sīmā na hoti, porāṇasīmavigatāya suddhāya gāmasīmāya sammatā eva sīmā hoti, tasmā gāmasīmāyameva baddhasīmā sammannitabbā, na nadīādīsūti. Vuttañhi kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘nadiyā samudde jātassare sammatā nāma etesu nadīādīsu sammatā’’tiādi. Ettāvatā ‘‘ayaṃ sīmā atikhuddikā , atimahantī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitasammatā, nadiyaṃ sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā’’ti (pari. 486) vuttehi ekādasahi dosehi vimuttā hutvā ‘‘abbhā mahikā dhūmo rajo rāhū’’ti vuttehi pañcahi upakkilesehi muttaṃ candamaṇḍalaṃ viya, sūriyamaṇḍalaṃ viya ca suparisuddhā hoti.
三种成就,即相成就、众成就、甘马语成就。其中,在“山相、石相、林相、树相、路相、蚁垤相、河相、水相”(《大品》138)所说的八种相中,应对各方依所见之相称说并认可。正如《疑惑度脱》(《疑惑度脱注·因缘注释》)所说:“东方以何为相?‘石,尊者。’‘此石为相’”等,依此称说而认可。在这八种相中,树相等相,因在随意之处难得,且增长后会导致二种结界混杂;而石相则无如此混杂之虞,且易于取来安放在所需之处,故结界的比丘应在界坛周围安放可作为相的石块。因此,《大品注释》(《大品注》138)中说:“那些结界者应在周围安放可作为相的石块。”《除迷惘》(《除迷惘复注·大品》2.138)中也说:“‘应安放可作为相的石块’,这是因树相等相在随意之处难得”等。至此,名为相成就的第一支已善具足。
Tividhasampatti nāma nimittasampattiparisasampattikammavācāsampattiyo. Tāsu ‘‘pabbatanimittaṃ pāsāṇanimittaṃ vananimittaṃ rukkhanimittaṃ magganimittaṃ vammikanimittaṃ nadīnimittaṃ udakanimitta’’nti (mahāva. 138) vuttesu aṭṭhasu nimittesu tassaṃ tassaṃ disāyaṃ yathāladdhāni nimittāni kittetvā sammannitabbā. Vuttañhi kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘puratthimāya disāya kiṃnimittaṃ? Pāsāṇo, bhante. Eso pāsāṇo nimittantiādinā nayena kittetvā sammatā’’ti. Tesu ca aṭṭhasu nimittesu rukkhanimittādīnaṃ yathājjhāsayaṭṭhānesu dullabhabhāvato vaḍḍhitvā dvinnaṃ baddhasīmānaṃ saṅkarakaraṇato ca pāsāṇanimittassa pana tathā saṅkarakaraṇābhāvato yathicchitaṭṭhānaṃ āharitvā ṭhapetuṃ sukarabhāvato ca sīmaṃ bandhantehi bhikkhūhi sīmamaṇḍalassa samantā nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbā. Tena vuttaṃ mahāvaggaṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘taṃ bandhantehi samantā nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbā’’ti. Vimativinodaniyañca (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) ‘‘nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbāti idaṃ yathārucitaṭṭhāne rukkhanimittādīnaṃ dullabhatāyā’’tiādi. Ettāvatā nimittasampattisaṅkhātaṃ paṭhamaṅgaṃ sūpapannaṃ hoti.
此后,为了作界之认定,至少须四位比丘聚集。凡住于该村而未进入结界、河、海、天然湖的比丘,应全部令其进入伸手范围内,或取来意欲。如此所认定的界,即名为具足众成就。正如《疑惑度脱》(《疑惑度脱注·因缘注释》)所说:“具足众成就者,至少由四位比丘聚集”等。然后,结界的比丘应询问住在附近精舍的比丘,了知各精舍的界范围。对于有结界的精舍,应于其界留出界间隔;对于无结界的精舍,应留出近行范围。若在无游方比丘出入时,仅欲在一个村田范围内结界,则对有结界精舍的比丘,应派人通知:“今日我们将结界,你们不要走出各自的界范围。”对于无结界精舍的比丘,应令其全部聚集一处,并取应得欲者的欲。
Tato sīmāsammutikaraṇatthaṃ sabbantimena paricchedena cattāro bhikkhū sannipatitvā yāvatā tasmiṃ gāme baddhasīmaṃ vā nadīsamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū santi, sabbe te hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā yā sīmā sammatā, sā parisasampattiyuttā nāma hoti. Tena vuttaṃ kaṅkhāvitaraṇiyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘parisasampattiyuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā’’tiādi. Atha taṃ sīmaṃ bandhantā bhikkhū sāmantavihāresu vasante bhikkhū tassa tassa vihārassa sīmāparicchedaṃ pucchitvā ye baddhasīmavihārā, tesaṃ sīmāya sīmantarikaṃ ṭhapetvā, ye abaddhasīmavihārā, tesaṃ sīmāya upacāraṃ ṭhapetvā disācārikabhikkhūnaṃ nissañcārasamaye yadi ekasmiṃyeva gāmakkhette sīmaṃ bandhitukāmā , tasmiṃ ye bhikkhū baddhasīmavihārā, tesaṃ pesetabbaṃ ‘‘ajja mayaṃ sīmaṃ bandhissāma, tumhe sakasakasīmāparicchedato mā nikkhamathā’’ti. Ye abaddhasīmavihārā, te sabbe ekajjhaṃ sannipātāpetabbā, chandārahānaṃ chando āharitabbo.
若欲将其他村田也纳入内部,住于该处的比丘在认定共住界时,来或不来均可。但在认定不离衣界时,界相内的比丘必须前来,不来者应取其欲。此在《普端严》(《大品注》138)中已说:“欲结界者,对附近精舍的比丘”等。如此,比丘聚集后,应取来应得欲者的欲,并在各道路、河渡、村门等处,安置园丁及沙弥,以便将来访比丘快速纳入伸手范围内或作界外,并令击鼓或吹螺为信号。称说相后,应以“尊者僧请听”等(《大品》139)甘马语结界。此在《普端严》中也说:“然而,如此聚集比丘后”等。至此,名为众成就的第二支已善具足。
Yadi aññaṃ gāmakkhettampi antokattukāmā, tattha nivāsino bhikkhū samānasaṃvāsakasīmāsammannanakāle āgantumpi anāgantumpi vaṭṭanti. Avippavāsasīmāsammannanakāle pana antonimittagatehi bhikkhūhi āgantabbaṃ, anāgacchantānaṃ chando āharitabbo. Vuttañhetaṃ samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘taṃ bandhitukāmehi sāmantavihāresu bhikkhū’’tiādi. Evaṃ bhikkhūsu sannipatitesu chandārahānaṃ chande āhaṭe tesu tesu maggesu nadītitthagāmadvārādīsu ca āgantukabhikkhūnaṃ sīghaṃ sīghaṃ hatthapāsānayanatthañca bahisīmakaraṇatthañca ārāmikasāmaṇere ṭhapetvā bherisaññaṃ vā saṅkhasaññaṃ vā kārāpetvā nimittakittanānantaraṃ vuttāya ‘‘suṇātu me, bhante saṅgho’’tiādikāya (mahāva. 139) kammavācāya sīmā bandhitabbā. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘evaṃ sannipatitesu pana bhikkhūsū’’tiādi. Ettāvatā parisasampattisaṅkhātaṃ dutiyaṅgaṃ sūpapannaṃ hoti.
此后,于诵出羯磨文时,依“诸比丘,结界者应先结共住界,后结不离三衣界”(《大品》144)之说,应先结共住界,后结不离衣界。共住羯磨文结束时,即取外界相,以相内之量为限,共住界即穿透厚达四万二千由旬的大地,以持地之水为边际而住。因此,《普端严》中说:“羯磨文结束时……即住”等。不离衣羯磨文结束时,不离衣界若界内有村落,则避开村落及村落近行范围,随共住界所行范围而住。如此,三衣不离衣界不覆盖村落及村落近行范围,唯共住界覆盖;共住界依自性而行,而不离衣界则随共住界所在之处而行。故《普端严》云:“如是,比丘的不离衣界……而行”等。是故——
Tato paraṃ kammavācāpāṭhasamaye ‘‘sīmaṃ, bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsakasīmā sammannitabbā, pacchā ticīvarena avippavāso sammannitabbo’’ti (mahāva. 144) vacanato paṭhamaṃ samānasaṃvāsakasīmā sammannitabbā, pacchā avippavāsasīmā sammannitabbā, samānasaṃvāsakakammavācāpariyosāneyeva nimittāni bahi katvā nimittānaṃ antopamāṇeneva samānasaṃvāsakasīmā catunahutādhikadvilakkhayojanaputhulaṃ mahāpathaviṃ vinivijjhitvā pathavīsandhārakaudakaṃ pariyantaṃ katvā gatā. Tena vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘kammavācāpariyosāneyeva…pe… gatā hotī’’ti. Avippavāsakammavācāpariyosāne avippavāsasīmā yadi antosīmāya gāmo atthi, gāmañca gāmūpacārañca muñcitvā samānasaṃvāsakasīmāya gataparicchedeneva gatā. Iti ticīvarena avippavāsasīmā gāmañca gāmūpacārañca na avattharati, samānasaṃvāsakasīmāva avattharati, samānasaṃvāsakasīmā attano dhammatāya gacchati. Avippavāsasīmā pana yattha samānasaṃvāsakasīmā, tattheva gacchati. Tena vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ ‘‘iti bhikkhūnaṃ avippavāsasīmā…pe… gacchatī’’ti. Tasmā –
“尊者僧伽,请听!于四周所标示诸界相之范围内,若僧伽已到适时,僧伽以这些界相结同一共住、同一布萨之界。此是动议。”
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammanneyya samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ, esā ñatti.
“尊者僧伽,请听!于四周所标示诸界相之范围内,僧伽以这些界相结同一共住、同一布萨之界。诸尊者中,同意以这些界相结同一共住、同一布萨之界者,默然;不同意者,请说。僧伽已以这些界相结同一共住、同一布萨之界,僧伽已认可,故默然,我如是忆持。”
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā, saṅgho etehi nimittehi sīmaṃ sammannati samānasaṃvāsaṃ ekūposathaṃ. Yassāyasmato khamati etehi nimittehi sīmāya sammuti samānasaṃvāsāya ekūposathāya, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena etehi nimittehi samānasaṃvāsā ekūposathā, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 139).
Esā samānasaṃvāsakakammavācā,
尊者僧团,请听我白:此为僧团所结之同一共住、同一布萨之界。若僧团已到适时,除村与村之近郊外,僧团当结该界为三衣不离宿之界。此为动议。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammanneyya ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, esā ñatti.
尊者僧团,请听我白:此为僧团所结之同一共住、同一布萨之界。僧团除村与村之近郊外,结该界为三衣不离宿之界。诸尊者,若同意除村与村之近郊外结该界为三衣不离宿之界者,请默然;不同意者,请说。僧团已除村与村之近郊外,结该界为三衣不离宿之界,僧团已默然,故我如是忆持。
‘‘Suṇātu me, bhante saṅgho, yā sā saṅghena sīmā sammatā samānasaṃvāsā ekūposathā. Saṅgho taṃ sīmaṃ ticīvarena avippavāsaṃ sammannati ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca. Yassāyasmato khamati etissā sīmāya ticīvarena avippavāsasammuti ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, so tuṇhassa. Yassa nakkhamati, so bhāseyya. Sammatā sā sīmā saṅghena ticīvarena avippavāsā ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca, khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī. Evametaṃ dhārayāmī’’ti (mahāva. 144).
此即不离衣界之甘马语。若动议有缺漏,或宣告有缺漏,则应当如法重宣。至此,名为“甘马语成就”的第三支便已圆满。
Esā avippavāsakammavācā ñattidosaanussāvanādose anuṭṭhapetvā suṭṭhu bhaṇitabbā. Ettāvatā kammavācāsampattisaṅkhātaṃ tatiyaṅgaṃ sūpapannaṃ hoti.
如此,此界——犹如“内为摩尼宝殿、外为银墙围绕、殿主为天子”这三相圆满的月轮,又如同“内为黄金宝殿、外为水晶墙围绕、殿主为天子”这三相圆满的日轮——具足了名为“界相成就、众成就、甘马语成就”的三相后,极为光耀、辉煌,成为佛陀教法久住之因,安立于此。应当如此了知。这在布萨犍度的本母中已说:“诸比丘,结界时,应先结同一共住之界”等。
Evamayaṃ sīmā anto maṇivimānaṃ bahi rajataparikkhittaṃ vimānasāmikadevaputtoti imehi tīhi aṅgehi sampannaṃ candamaṇḍalaṃ viya, anto kanakavimānaṃ bahi phalikaparikkhittaṃ vimānasāmikadevaputtoti imehi tīhi aṅgehi sampannaṃ sūriyamaṇḍalaṃ viya ca nimittasampattiparisasampattikammavācāsampattisaṅkhātehi tīhi aṅgehi sampannā hutvā ativiya sobhati virocati, jinasāsanassa ciraṭṭhitikāraṇabhūtā hutvā tiṭṭhatīti daṭṭhabbaṃ. Vuttañhetaṃ uposathakkhandhakapāḷiyaṃ ‘‘sīmaṃ, bhikkhave, sammannantena paṭhamaṃ samānasaṃvāsakasīmā sammannitabbā’’tiādi.
“以界相连接界相”的意思,是指依前述方法,从东方开始,右绕标示一切界相,到达东北方后便停于该处,再将先前已标示的东方界相重新标示,如此而作结。应知,如此所结之界,远离十一种过失,具足三种成就,一切圆满,成为长达五千年、为无量比丘作白二甘马等四种羯磨的结界之处,安立于此。应当如此了知。
‘‘Nimittena nimittaṃ sambandhitvā’’ti ettha pana pubbe vuttanayeneva puratthimadisato paṭṭhāya padakkhiṇaṃ katvā sabbanimittāni kittetvā uttarānudisaṃ patvā tattheva aṭṭhapetvā pubbe kittitaṃ puratthimadisāya nimittaṃ puna kittetvā sammatāti attho. Evaṃ sammatā ayaṃ sīmā ekādasahi vipattīhi muttā, tīhi sampattīhi samannāgatā hutvā sabbākārasampannā pañcavassasahassaparimāṇakālaṃ aparimāṇaṃ bhikkhūnaṃ apalokanādicatubbidhakammakaraṇaṭṭhānabhūtā baddhasīmā hotīti daṭṭhabbā.
若要结带有分界的大界,应依前文所说的方法妥善清净,撤除旧界后,在纯粹的原村界或别立村界中结界。在这两种界中,为便于出家、受具足戒等僧团羯磨的施行,应先结分界。结此分界时,应知相关作法。若在已建好菩提树、塔庙、斋堂等一切基址的寺院中结界,不应结在寺院中央大众聚集之处,而应结在寺院边缘的僻静处。若在尚未建造的寺院中结界,应预先观察菩提树、塔庙等一切基址的建立位置,使得基址建立后,该处成为寺院边缘的僻静处,依此来结。正如《普端严注》(《大篇》注一三八)所说:‘然而,在指定此共住界时……’等。
Yadi pana sakhaṇḍasīmaṃ mahāsīmaṃ bandhitukāmā, pubbe vuttanayena suṭṭhu sodhetvā samūhanitaporāṇasīmāya kevalāya pakatigāmasīmāya vā visuṃgāmasīmāya vā bandhitabbā, tāsu ca dvīsu sīmāsupabbajjupasampadādīnaṃ saṅghakammānaṃ sukhakaraṇatthaṃ sīmā paṭhamaṃ bandhitabbā, taṃ pana bandhantehi vattaṃ jānitabbaṃ. Sace hi bodhicetiyabhattasālādīni sabbavatthūni patiṭṭhāpetvā katavihāre bandhanti, vihāramajjhe bahūnaṃ samosaraṇaṭṭhāne abandhitvā vihārapaccante vivittokāse bandhitabbā. Akatavihāre bandhantehi bodhicetiyādīnaṃ sabbavatthūnaṃ patiṭṭhānaṃ sallakkhetvā yathā patiṭṭhitesu vatthūsu vihārapaccante vivittokāse hoti, evaṃ bandhitabbā. Tathā hi vuttaṃ samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘imaṃ pana samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannantehī’’tiādi.
分界应结为多大的量?就下限而言,若能容纳二十一位比丘,则适宜;少于此则不宜。上限乃至能容纳一千位比丘,亦适宜。如注释书(《大篇》注一三八)所说:‘其下限……’等。这里所说的‘二十一位比丘’,是就落座而言,这是为了在出罪羯磨时,加上一位堪行羯磨的比丘,能足够二十位僧众坐下而说的。如复注(《破疑灯·大品二·一三八》)中说:‘二十一位比丘……’等。结此分界的比丘们应在界场四周放置可充作界相的石头。必须站在分界之内结分界。应如此唱标诸相:‘此石为相’,然后以甘马语结界,并应为此界作坚固羯磨而唱不离衣甘马语。如注释书(《大篇》注一三八)中说:‘结此界时……’等。如此指定分界后,应在外部放置界间石。界间石的最小量为一肘量,亦可以一搩手量或四指量为宜。若寺院很大,则可结两个、三个乃至更多的分界。因为注释书中说:‘指定界后……’等。
Kittakappamāṇā pana khaṇḍasīmā bandhitabbāti? Heṭṭhimaparicchedena sace ekavīsati bhikkhū gaṇhāti, vaṭṭati, tato oraṃ na vaṭṭati. Paraṃ bhikkhusahassaṃ gaṇhantīpi vaṭṭati. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. 138) ‘‘sā heṭṭhimaparicchedenā’’tiādi. Ekavīsati bhikkhūti ca nisinne sandhāya vuttaṃ, idañca abbhānakaraṇakāle kammārahabhikkhunā saddhiṃ vīsatigaṇassa saṅghassa nisīdanappahonakatthaṃ vuttaṃ. Vuttañhi vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) ‘‘ekavīsati bhikkhū’’tiādi. Taṃ khaṇḍasīmaṃ bandhantehi bhikkhūhi sīmamāḷakassa samantā nimittūpagā pāsāṇā ṭhapetabbā. Antokhaṇḍasīmāyameva ṭhatvā khaṇḍasīmā bandhitabbā. ‘‘Eso pāsāṇo nimitta’’nti evaṃ nimittāni kittetvā kammavācāya sīmā bandhitabbā, tassāyeva sīmāya daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācā kātabbā. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘taṃ bandhantehī’’tiādi. Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā bahi sīmantarikapāsāṇā ṭhapetabbā. Sīmantarikā pacchimakoṭiyā ekaratanappamāṇā vaṭṭati, vidatthippamāṇāpi caturaṅgulappamāṇāpi vaṭṭati. Sace pana vihāro mahā hoti, dvepi tissopi tatuttaripi khaṇḍasīmāyo bandhitabbā. Vuttañhi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘sīmaṃ sammannitvā’’tiādi.
如此指定分界后,在指定大界之时,应从分界中出来,站在大界中,由绕行四周的人唱标界间石,随后唱标其余诸相,在不离腕距的情况下,以甘马语指定共住界,并应为此作坚固羯磨而唱不离衣甘马语。正如注释书(《大篇》注一三八)中所说:‘如此指定分界后……’等。
Evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā mahāsīmāsammutikāle khaṇḍasīmato nikkhamitvā mahāsīmāya ṭhatvā samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā, tato avasesanimittāni kittetvā hatthapāsaṃ avijahantehi kammavācāya samānasaṃvāsakasīmaṃ sammannitvā tassa daḷhīkammatthaṃ avippavāsakammavācāpi kātabbā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘evaṃ khaṇḍasīmaṃ sammannitvā’’tiādi.
文中说:‘绕行四周者应唱标界间石。’应如何唱标呢?应从右侧绕行而唱标。即:从分界处的西方,面向东方而立,依次唱标该处东方的一切相:‘东方为何相?’然后从北方,面向南方而立,依次唱标:‘南方为何相?’然后从东方,面向西方而立,依次唱标:‘西方为何相?’然后从南方,面向北方而立,依次唱标该处北方的一切相:‘北方为何相?’然后再次从西方,面向东方而立,如前所述地将先前已唱标者再唱标一次。若有多个分界,也应如此逐一唱标各分界的界间石,然后再唱标其余诸相,即大界外部结界的诸相。如是,界间石便成为大界的内部相,这是为了去除二界混杂的过失而放置界间石的缘故。应如此绕行四周而唱标界间石。正如《破疑灯》(《律·破疑灯·复注·大品二·一三八》)中所说:‘界间石,即放置在界间区的相石。唱标这些石时,应从右侧绕行而唱标。’等。
‘‘Samantā anupariyāyantehi sīmantarikapāsāṇā kittetabbā’’ti vuttaṃ. Kathaṃ kittetabbāti? Dakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā. Tathā hi khaṇḍasīmato pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā tathā uttarāya disāya dakkhiṇābhimukhena ṭhatvā ‘‘dakkhiṇāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā puratthimāya disāya pacchimābhimukhena ṭhatvā ‘‘pacchimāya disāya kiṃ nimitta’’nti anukkamena kittetvā tathā dakkhiṇāya disāya uttarābhimukhena ṭhatvā ‘‘uttarāya disāya kiṃ nimitta’’nti tattha sabbāni nimittāni anukkamena kittetvā puna pacchimāya disāya puratthābhimukhena ṭhatvā purimaṃ kittitaṃ vuttanayeneva puna kittetabbaṃ. Evaṃ bahūnampi khaṇḍasīmānaṃ sīmantarikapāsāṇā paccekaṃ kittetabbā, tato pacchā avasesanimittānīti mahāsīmāya bāhirabandhanesu nimittāni. Evaṃ sīmantarikapāsāṇā mahāsīmāya anto nimittāni honti dvinnaṃ sīmānaṃ saṅkaradosāpagamanatthaṃ sīmantarikapāsāṇānaṃ ṭhapetabbattā. Evaṃ samantā anupariyāyantena sīmantarikapāsāṇā kittetabbā. Tathāhi vuttaṃ vimativinodaniyaṃ (vi. vi. ṭī. mahāvagga 2.138) ‘‘sīmantarikapāsāṇāti sīmantarikāya ṭhapitanimittapāsāṇā, te pana kittentena padakkhiṇato anupariyāyanteneva kittetabbā’’tiādi.
是否必须依此顺序结界,还是也可依其他顺序结界?若先宣说小界的界标,再宣说界间区的界标,然后宣说大界的界标,如此在三处宣说界标之后,先结立所愿之界,也是允许的。即便如此,仍应依前述方法从小界开始结立。因为注释书(《大品注释》第138段)中说:‘若先宣说小界的界标……’等。如此结立小界与大界,对比丘有何利益?在如此结界的诸界中,立于小界内的比丘,不会破坏在大界中作羯磨的比丘的羯磨;立于大界内的比丘,也不会破坏在小界中作羯磨的比丘的羯磨;立于界间区内的比丘,则不会破坏两者之羯磨。然而,立于界间区内的比丘,会破坏在村界内作羯磨的比丘的羯磨,因为界间区属于村界。注释书中也这样说:‘在如此结界的诸界中……’等。住在如此结界的寺院中的比丘,若未以三衣决定而受持三衣,则可随其所乐而住。但若有村落,在村落及村落近处则不可,应如此了知。
Kiṃ iminā anukkameneva sīmā sammannitabbā, udāhu aññenapi anukkamena sammannitabbāti? Sace pana khaṇḍasīmāya nimittāni kittetvā tato sīmantarikāya nimittāni kittetvā mahāsīmāya nimittāni kittenti, evaṃ tīsu ṭhānesu nimittāni kittetvā yaṃ sīmaṃ icchanti, taṃ paṭhamaṃ bandhituṃ vaṭṭati. Evaṃ santepi yathāvuttanayena khaṇḍasīmatova paṭṭhāya bandhitabbā. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 138) ‘‘sace pana khaṇḍasīmāya nimittānī’’tiādi. Evaṃ khaṇḍasīmamahāsīmabandhanena bhikkhūnaṃ ko guṇoti ce? Evaṃ baddhāsu pana sīmāsu khaṇḍasīmāya ṭhitā bhikkhū mahāsīmāyaṃ kammaṃ karontānaṃ bhikkhūnaṃ kammaṃ na kopenti, mahāsīmāya vā ṭhitā khaṇḍasīmāya kammaṃ karontānaṃ, sīmantarikāya pana ṭhitā ubhinnampi na kopenti. Gāmakkhette ṭhatvā kammaṃ karontānaṃ pana sīmantarikāya ṭhitā kopenti. Sīmantarikā hi gāmakkhettaṃ bhajati. Tathā hi vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ ‘‘evaṃ baddhāsu pana sīmāsū’’tiādi, evaṃ baddhasīmavihāresu vasantā bhikkhū ticīvarādhiṭṭhānena adhiṭṭhitehi ticīvarehi vinā yathāruci vasituṃ labhanti. Sace pana gāmo atthi, gāmagāmūpacāresu na labhatīti daṭṭhabbaṃ.